(1)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/141 (2) Komisija noteica galīgo antidempinga maksājumu robežās no 30,7 % līdz 64,9 % konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) izcelsmes nerūsējošā tērauda cauruļu piederumu sadurmetināšanai importam un galīgo antidempinga maksājumu robežās no 5,1 % līdz 12,1 % Taivānas izcelsmes importam.

(2)

Pēc paziņojuma publicēšanas par spēkā esošo pasākumu (3) gaidāmajām termiņa beigām Komisija saņēma pieprasījumu sākt termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(3)

Pārskatīšanas pieprasījumu 2021. gada 26. oktobrī iesniedza Eiropas Savienības Nerūsējošā tērauda cauruļu piederumu sadurmetināšanai ražošanas nozares aizsardzības komiteja (“pieprasījuma iesniedzējs”), kura pārstāv vairāk nekā 25 % no konkrētu cauruļu piederumu sadurmetināšanai Savienības kopējā ražošanas apmēra. Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc minēto pasākumu termiņa beigām varētu turpināties vai atkārtoties dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(4)

Apspriedusies ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2022. gada 26. janvārī, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu, sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas izcelsmes nerūsējošā tērauda cauruļu piederumu sadurmetināšanai, pabeigtu vai nepabeigtu, importu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (4) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(5)

Pamatojoties uz pamatregulas 13. panta 3. punktu, 2022. gada 8. jūnijā Komisija sāka izmeklēšanu par spēkā esošo antidempinga pasākumu attiecībā uz konkrētu ĶTR izcelsmes nerūsējošā tērauda cauruļu piederumu sadurmetināšanai, pabeigtu vai nepabeigtu, importu iespējamo apiešanu un uz šādu importu attiecināja reģistrāciju (5).

(6)

Izmeklēšanā tika secināts, ka spēkā esošie pasākumi attiecībā uz konkrētu ĶTR izcelsmes nerūsējošā tērauda cauruļu piederumu sadurmetināšanai, pabeigtu vai nepabeigtu, importu tiek apieti. Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/453 (6) pasākumi tika paplašināti, attiecinot tos arī uz importētiem, pabeigtiem vai nepabeigtiem nerūsējošā tērauda cauruļu piederumiem sadurmetināšanai, kas nosūtīti no Malaizijas, neatkarīgi no tā, vai tiem ir deklarēta Malaizijas izcelsme.

(7)

Dempinga turpināšanās un atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laikposmam no 2018. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu īpaši informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos ražotājus Savienībā, zināmos ražotājus eksportētājus, ĶTR iestādes, Taivānas iestādes, zināmos importētājus, lietotājus, tirgotājus, kā arī apvienības, par kurām bija zināms, ka tās skar termiņbeigu pārskatīšanas sākšana, un aicināja piedalīties.

(9)

Ieinteresētajām personām bija arī iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. Neviena ieinteresētā persona nepieprasīja uzklausīšanu.

(10)

Attiecībā uz pārskatīšanas pieprasījumu un izmeklēšanas sākšanu piezīmes iesniedza nerūsējošā tērauda cauruļu piederumu sadurmetināšanai ražotājs eksportētājs Zhejiang Jndia Pipeline Industry Co. Ltd. (“Zhejiang Jndia”) un Ķīnas Metālu, minerālu un ķīmisko vielu importētāju un eksportētāju tirdzniecības kamera (“CCCMC”).

(11)

Par vispārējiem apgalvojumiem, ka pieprasījumā nav iekļauti pietiekami pierādījumi, Komisija norādīja, ka Zhejiang Jndia un CCCMC citētā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) judikatūra nav attiecināma uz šo situāciju, jo tā neattiecas uz pierādījumu standartu, kāds nepieciešams procedūras sākšanai (7). Pieprasījuma iesniedzējs iesniedza “pietiekamus pierādījumus” izmeklēšanas sākšanas pamatošanai atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam, kas ir atbilstošais juridiskais standarts. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(12)

Zhejiang Jndia un CCCMC apgalvoja, ka pieprasījuma vajadzībām nav pamata piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu un ka ĶTR nozīmīgu kropļojumu nav. Šie apgalvojumi ir aplūkoti 84. un 87. apsvērumā.

(13)

Zhejiang Jndia un CCCMC apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzējs ir piedāvājis Taizemi kā reprezentatīvo valsti, nesniedzot nekādus pierādījumus, ka tā atbilst 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta kritērijiem.

(14)

Komisija tam nepiekrita. Pieprasījuma iesniedzējs termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā kā potenciāli reprezentatīvas valstis ir izvērtējis četras valstis ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni kā ĶTR, proti, Taizemi, Indonēziju, Malaiziju un Turciju (8). Attiecībā uz visām četrām valstīm norādīts, ka to nozare eksportē vismaz 500 tonnu nerūsējošā tērauda sadurmetinātu cauruļu savienotājelementu gadā (9). Pieprasījuma iesniedzējs no šīm četrām valstīm izvēlējās Taizemi attiecīgo publisko datu pieejamības dēļ (10). Izvēle par labu Taizemei kā reprezentatīvajai valstij tika pamatota ar pietiekamiem pierādījumiem, piemēram, importa un eksporta statistiku, neizkropļotu izmaksu noteikšanai izmantotajiem avotiem un pierādījumiem par zināmiem ražotājiem, par kuriem ir publiski pieejama finanšu informācija.

(15)

Zhejiang Jndia un CCCMC arī apgalvoja, ka Taizeme nav piemērota izvēle. Konkrētāk tika apgalvots, ka gāzes cena Taizemē ir izkropļota, jo gāzes nozarē dominē tikai divi dalībnieki, un ka Taizemes uzņēmums, ko pieprasījuma iesniedzējs izvēlējās pārdošanas, vispārējo un administratīvo (“PVA”) izmaksu un peļņas noteikšanai, ražo arī citus izstrādājumus, tāpēc tā reprezentatīvumu ir nepieciešams precizēt.

(16)

Zhejiang Jndia un CCCMC iesniegtie pierādījumi par dabasgāzi attiecās uz 2011. gadu, proti, periodu, kas bija desmit gadus pirms izmeklēšanas perioda (11). Turklāt ieinteresētās personas nesniedza nekādus pierādījumus par izkropļojumiem Taizemē, tikai norādīja, ka tirgus ir izkropļots tāpēc, ka tajā dominē divi dalībnieki. Pieprasījuma iesniedzējs gāzes cenas atsauces vērtību pamatoja ar cenu importam Taizemē. Ieinteresētās personas nepaskaidroja, kādēļ it kā pastāvošā dominance tirgū radītu importa cenu izkropļojumus (12). Zhejiang Jndia un CCCMC nesniedza nekādus pierādījumus attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēja izvēlētā uzņēmuma ražoto ražojumu klāstu vai to, kāpēc tas nav atbilstošs. Katrā ziņā pieprasījumā bija iekļauti pietiekami pierādījumi par to, ka uzņēmums, kas ir izmantots PVA izmaksu un peļņas noteikšanai, ir nerūsējošā tērauda cauruļu savienotājelementu sadurmetināšanai ražotājs, par kuru ir pieejama publiska informācija (13), un ar to pietiek, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(17)

Zhejiang Jndia un CCCMC arī apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzējs nav pareizi aprēķinājis normālo vērtību, jo, kā norādīts pieprasījumā, Taizemē nav pieejama informācija par iepakojumu, citām tiešajām izmaksām, ražošanas aprīkojuma un rūpnīcas pieskaitāmajām izmaksām, un līdz ar to pieprasījuma iesniedzējs tās ir noteicis, pamatojoties uz ražošanas izmaksām Savienības ražošanas nozarē.

(18)

Komisija tam nepiekrita. Informācija par iepakojumu, citām tiešajām izmaksām, ražošanas aprīkojuma un rūpnīcas pieskaitāmajām izmaksām Taizemē pieprasījuma iesniedzējam nebija pieejama. Sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienībā ražotajiem un no ĶTR eksportētajiem nerūsējošā tērauda sadurmetinātu cauruļu savienotājelementiem ir vienādas pamatīpašības. Zhejiang Jndia un CCCMC neiesniedza nekādus pierādījumus, kas pamatotu citus secinājumus. Līdz ar to, lai noteiktu normālo vērtību un ņemtu vērā Taizemes un Savienības ekonomiskās attīstības līmeņa atšķirību potenciālo ietekmi, absolūtu vērtību vietā pieprasījuma iesniedzējs izmantoja šo pozīciju proporciju Savienības nozares ražošanas izmaksās, to pēc tam piemērojot neizkropļotajām vērtībām, kas tika noteiktas, izmantojot Taizemi kā reprezentatīvo valsti.

(19)

Zhejiang Jndia un CCCMC arī apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzējs pieprasījumā nav sniedzis pozitīvus pierādījumus, ka kaitējums, visticamāk, turpinātos vai atkārtotos, ja pasākumi zaudētu spēku. Attiecībā uz kaitējuma turpināšanos šīs personas apgalvoja, ka pieprasījumā norādītais patēriņš Savienības tirgū, Savienības nozares ražošanas apmērs un ražošanas jauda, kā arī Savienības nozares tirdzniecības tendences bija pozitīvas un kopumā nozarei kaitējums vairs netiek nodarīts, vienlaikus norādot uz īpašajām grūtībām, ko tirgū izraisīja Covid-19 pandēmija. Tās arī vērsa uzmanību uz liela Savienības ražotāja publiskotajiem rentabilitātes rādītājiem par trim gadiem pirms Covid-19 pandēmijas – tie bija diapazonā, kas izmeklēšanā, kuras rezultātā pasākumi tika ieviesti, ir norādīts kā mērķa peļņas diapazons. Pamatojoties uz to, tie apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei kaitējums netiek nodarīts. Attiecībā uz kaitējuma atkārtošanās iespējamību Zhejiang Jndia un CCCMC apgalvoja, ka pieprasījumā norādīts, ka kaitējuma atkārtošanās iespējamība ir maz ticama, jo Savienības ražošanas nozares tirgus daļa turas konstanti augstā līmenī, savukārt importa no ĶTR tirgus daļa bija pārāk maza, lai ietekmētu stāvokli Savienības ražošanas nozarē.

(20)

Ar sākotnēju piezīmi tiek atgādināts, ka, lai konstatētu, ka pastāv pietiekami pierādījumi par būtisku kaitējumu, ir jāizvērtē arī pamatregulas 5. panta 2. punkta d) apakšpunktā aprakstītie attiecīgie faktori. Pamatregulas 5. panta 2. punktā ir norādīts, ka sūdzībai ir jāsatur informācija par izmaiņām varbūtējā importa par dempinga cenām apjomā, par šā importa ietekmi uz līdzīgiem ražojumiem Savienības tirgū un izrietošo importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, par ko liecina būtiskie (ne obligāti visi) faktori un indeksi, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli, piemēram, tie, kas minēti pamatregulas 3. panta 3. un 5. punktā. Tas ir attiecināms mutatis mutandis uz turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības analīzi termiņbeigu pārskatīšanā, kur galvenā uzmanība tiek pievērsta tam, kas notiktu, ja pasākumi tiktu atcelti.

(21)

Attiecībā uz Zhejiang Jndia un CCCMC apgalvojumiem par Savienības nozares ražošanas apjoma un jaudas, pārdošanas apjoma, kā arī rentabilitātes pozitīvo attīstību Komisija norādīja, ka antidempinga pasākumiem bieži vien ir pozitīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli – faktors, kas, protams, ir ņemts vērā Komisijas dienestu veiktajā analīzē pirms lietas sākšanas.

(22)

Saskaņā ar pieprasījumā sniegtajiem un Komisijas analizētajiem pierādījumiem pārskatāmā ražojuma apmērs, kas no Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas iekļūtu Savienības tirgū, ja pasākumi netiktu piemēroti, varētu palielināties, jo šajās valstīs vēl ir neizmantota jauda. Pieprasījumā bija iekļauti pietiekami pierādījumi iespējamībai, ka šāds apmērs ar cenām, kuras, visticamāk, arī turpmāk būtu zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, turpinātu vai atkārtotu kaitējumu Savienības nozarei.

(23)

Zhejiang Jndia un CCCMC arī apgalvoja, ka pieprasījuma atklātā versija neļāva pilnīgi izprast Savienības ražošanas nozares darbības rādītājus, jo konfidencialitātes apsvērumu dēļ trīs Savienības ražotāju vairāki mikroekonomiskie rādītāji bija norādīti tikai indeksētā formātā.

(24)

Par šo apgalvojumu uzskatāms, ka ieinteresētajām personām pieejamajā pieprasījuma variantā ir iekļauti visi būtiskie pierādījumi un nekonfidenciālie kopsavilkumi par datiem, kuri iesniegti kā konfidenciāli, lai ieinteresētās personas varētu izmantot savas tiesības uz aizstāvību visā procedūras gaitā.

(25)

Tiek atgādināts, ka pamatregulas 19. pants un Nolīguma par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu 6. panta 5. punkts (14) ļauj aizsargāt konfidenciālu informāciju gadījumos, kad tās izpaušana nodrošinātu ievērojamas priekšrocības konkurentam vai ļoti negatīvi ietekmētu personu, kura šādu informāciju ir sniegusi, vai to personu, no kuras minētā persona ir informāciju ieguvusi. Šīm kategorijām atbilst informācija, kas sniegta kā konfidenciāla. Pieprasījuma iesniedzējs ir sniedzis atbilstošu šo pielikumu kopsavilkumu, neizpaužot sensitīvus datus par konkrētiem uzņēmumiem. Rādītāju indeksēšana ir pilnīgi pamatota gadījumos, ja Savienībā ir pavisam neliels ražotāju skaits.

(26)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija apstiprināja, ka pieprasījuma iesniedzējs ir sniedzis pietiekamus pierādījumus tam, ka, beidzoties pasākumu termiņam, dempings un kaitējums varētu turpināties vai atkārtoties, un tādējādi ir izpildītas pamatregulas 11. panta 2. punktā izvirzītās prasības. Tāpēc pieprasījums atbilda noteiktajām prasībām par procedūras sākšanu.

(27)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(28)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir provizoriski izveidojusi triju, dažādās dalībvalstīs esošu Savienības ražotāju izlasi. Komisija izlasi izveidoja, pamatojoties uz līdzīga ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomiem Savienībā periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim, ko ražotāji Savienībā ziņojuši izvērtējuma analīzes kontekstā pirms procedūras sākšanas. Izlasē ietilpa [56 %–62 %] no līdzīga ražojuma aplēstā ražošanas apjoma Savienībā. Komisija informēja ieinteresētās personas par provizorisko izlasi ar 2022. gada 26. janvāra paziņojumu lietas materiālos. Šajā paziņojumā ieinteresētās personas tika aicinātas izteikt piezīmes par provizorisko izlasi.

(29)

Neviena persona nesniedza piezīmes. Pēc minētā paziņojuma pievienošanas lietas materiāliem notikušajās sarunās ar pieprasījuma iesniedzēju kļuva skaidrs, ka viens no sākotnēji atlasītajiem ražotājiem nav piemērots iekļaušanai Savienības ražotāju izlasē, jo uzņēmumam sensitīvu iemeslu dēļ to nevar uzskatīt par reprezentatīvu ražotāju visā atsauces periodā. Līdz ar to Komisija uzskatīja, ka izlasē ir jāveic izmaiņas.

(30)

2022. gada 18. februārī lietas materiāliem pievienotā paziņojumā ieinteresētās personas tika informētas par pārskatīto izlasi un aicinātas iesniegt piezīmes. Pārskatītajā izlasē bija iekļauti trīs ražotāji – Erne Fittings GmbH (Austrija), OSTP Finland Oy un OSTP Sweden AB –, kuri saražoja aptuveni [44 %–50 %] no līdzīgā ražojuma Savienībā kopumā saražotā apmēra.

(31)

Neviena persona neiesniedza piezīmes, un izlase tika apstiprināta 2022. gada 28. februārī lietas materiāliem pievienotajā paziņojumā.

(32)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Neviens nesaistīts importētājs nesniedza pieprasīto informāciju. Tāpēc Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(33)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos ĶTR un Taivānas ražotājus / ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecībai un attiecīgajām Taivānas iestādēm apzināt citus tādus ražotājus / ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kas vēlētos piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(34)

Neviens ĶTR ražotājs / ražotājs eksportētājs nesniedza prasīto informāciju, nedz arī piekrita iekļaušanai izlasē. Līdz ar to, tā kā Ķīnas ražotāji nesadarbojās, konstatējumi par importu no ĶTR ir izdarīti, pamatojoties uz faktiem, kas ir pieejami saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(35)

Tā kā tikai viens Taivānas ražotājs eksportētājs sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē, Komisija nolēma, ka attiecībā uz Taivānu izlasi veidot nav nepieciešams.

(36)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu par to, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(37)

Komisija nosūtīja anketu izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un vienam Taivānas ražotājam eksportētājam, kurš bija piekritis sadarboties. Tādas pašas anketas, kā arī anketas nesaistītiem importētājiem procedūras uzsākšanas dienā tika publicētas Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē (15). Izmeklēšanas gaitā Komisija nosūtīja anketu pieprasījuma iesniedzējam, lūdzot sniegt makroekonomiskos datus par Savienības ražošanas nozari.

(38)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no viena Taivānas ražotāja eksportētāja, trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un pieprasījuma iesniedzēja.

(39)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses.

(40)

Pārbaudes apmeklējumi atbilstīgi pamatregulas 16. pantam tika veikti turpmāk uzskaitītajos uzņēmumos.

(41)

Komisija arī veica turpmāk norādīto uzņēmumu sniegto atbilžu uz anketas jautājumiem attālinātas kontrolpārbaudes.

(42)

Pārskatāmais ražojums ir Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) un Taivānas izcelsmes cauruļu piederumi sadurmetināšanai, pabeigti vai nepabeigti, ne atlokveida, no nerūsējošā austenīta tērauda kategorijām, kuras atbilst AISI tipiem 304, 304L, 316, 316L, 316Ti, 321 un 321H un citām līdzvērtīgām normām, ar maksimālo ārējo diametru ne lielāku par 406,4 mm un sieniņu biezumu 16 mm vai mazāku, ar iekšējās virsmas raupjuma vidējo vērtību ne mazāku par 0,8 μm (“pārskatāmais ražojums”), kas patlaban tiek klasificēts ar KN kodiem ex 7307 23 10 un ex 7307 23 90 (Taric kodi 7307231050, 7307231055, 7307239050 un 7307239055).

(43)

Pārskatāmo ražojumu galvenokārt ražo, griežot un veidojot caurules. To izmanto nerūsējošā tērauda cauruļu savienošanai, un tas ir pieejams dažādās formās, piemēram, kā leņķa gabali, reducētāji, trejgabali un uzgaļi. Iepriekš noteiktie konkrētie cauruļu piederumi sadurmetināšanai tiek izmantoti dažādās patēriņa nozarēs un gala pielietojumos, piemēram, naftas ķīmijas rūpniecībā, dzērienu un pārtikas pārstrādes nozarē, farmācijas nozarē, kuģubūvē, energoražošanā, spēkstacijās, būvniecībā un rūpnieciskās iekārtās.

(44)

2022. gada 3. martā notikušajā uzklausīšanā asociācija Euranimi, kas pārstāv importētāju grupu, norādīja, ka pārskatāmā ražojuma tirgus dabiski iedalās divos specifiskos un teju pilnīgi nošķirtos segmentos: Eiropas materiālu segmentā un Āzijas materiālu segmentā. Asociācija arī norādīja, ka noteiktiem lietošanas apstākļiem gala lietotāji parasti pieprasa Eiropas materiālus. No otras puses, Āzijas materiāli tika izmantoti vidē ar, citustarp, ierobežotu koroziju un zemu temperatūru.

(45)

Komisija norādīja, ka šai piezīmei nebija piesaistīts konkrēts ražojuma izņēmuma pieprasījums. Komisija tomēr precizēja, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu veiktās termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas satvarā šāda veida ražojumu izņēmumu pieprasījumi nebūtu izskatāmi.

(46)

Euranimi2022. gada 23. augustā atkārtoti iesniedza savas iepriekšējās piezīmes kopā ar tehnisko specifikāciju, piemēram, attiecībā uz to, ka noteiktiem Āzijas materiāliem ir nepieciešama termiska apstrāde, savukārt Eiropas materiāliem tāda nav vajadzīga. Šīs piezīmes nemainīja 45. apsvērumā iekļautos secinājumus.

(47)

Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti spēkā esošie pasākumi (16), liecina, ka visiem tālāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

Tāpēc šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(48)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nerūsējošā tērauda sadurmetinātu cauruļu savienotājelementu imports no ĶTR turpinājās, lai gan mazākā apmērā nekā sākotnējās izmeklēšanas periodā. Saskaņā ar COMEXT (Eurostat) informāciju nerūsējošā tērauda sadurmetinātu cauruļu savienotājelementu imports no ĶTR veidoja aptuveni 5,6 % no Savienības tirgus pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 22,9 % sākotnējās izmeklēšanas periodā. Absolūtos skaitļos pārskatāmā ražojuma imports no ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 719 tonnu salīdzinājumā ar 3 238 tonnām sākotnējās izmeklēšanas periodā.

(49)

Kā minēts 34. apsvērumā, neviens no zināmajiem ĶTR ražotājiem / ražotājiem eksportētājiem izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc Komisija informēja ĶTR iestādes, ka sadarbības trūkuma dēļ Komisija, lai izdarītu konstatējumus par ĶTR, var piemērot pamatregulas 18. pantu. Komisija saistībā ar to nesaņēma nekādas piezīmes vai pieprasījumus iesaistīties uzklausīšanas amatpersonai.

(50)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. pantu secinājumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, konkrētāk – pārskatīšanas pieprasījumā iekļauto informāciju, Taizemes nerūsējošā tērauda sadurmetinātu cauruļu savienotājelementu ražotāju publiski pieejamajiem datiem, Taizemes Valsts statistikas biroja datiem, Taizemes Provinču ūdensapgādes iestādes un Taizemes Enerģētikas ministrijas datiem, Eurostat COMEXT datubāzi, SDO statistikas datubāzi un Global Trade Atlas (GTA) (17).

(51)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus, kas attiecībā uz ĶTR liek domāt, ka varētu pastāvēt nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija sāka izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(52)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgajiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu ĶV. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts paziņojums par procedūras sākšanu, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt apstiprinošus pierādījumus par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. No Ķīnas valdības netika saņemta atbilde uz anketas jautājumiem, un netika saņemta informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Pēc tam Komisija informēja ĶV, ka izmantos pamatregulas 18. panta nozīmē pieejamos faktus, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(53)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija norādīja arī, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, lai noteiktu normālo vērtību, kuras pamatā ir neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, tai varētu būt jāizvēlas atbilstoša reprezentatīvā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu. Komisija arīdzan norādīja, ka iespējama ĶTR reprezentatīvā trešā valsts šajā gadījumā būtu Taizeme, taču tā pārbaudīs citas iespējamas atbilstošās valstis atbilstīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem.

(54)

Komisija 2022. gada 24. jūnijā izdeva lietas materiāliem pievienotu paziņojumu par normālās vērtības noteikšanai izmantotajiem avotiem (“paziņojums par avotiem”).

(55)

Paziņojumā par avotiem Komisija informēja ieinteresētās personas, ka sadarbības trūkuma dēļ tai saskaņā ar pamatregulas 18. pantu būs jāpaļaujas uz pieejamajiem faktiem. Līdz ar to, kā norādīts paziņojumā, Komisija atbilstīgi pamatregulas 18. panta 5. punktam plānoja izmantot termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā iekļauto informāciju apvienojumā ar citiem informācijas avotiem, kuri ir atzīti par atbilstošiem saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta attiecīgajiem kritērijiem.

(56)

Ar paziņojumu par avotiem Komisija arī informēja ieinteresētās personas par to, ka plāno izmantot Taizemi kā reprezentatīvo valsti, un par to, kādus attiecīgos avotus tā grasās izmantot normālās vērtības noteikšanai, izmantojot Taizemi par reprezentatīvo valsti.

(57)

Paziņojumā par avotiem Komisija informēja ieinteresētās personas, ka sadarbības trūkuma dēļ tā aprēķinās citas tiešās izmaksas un ražošanas izmaksas, pamatojoties uz informāciju par Savienības ražošanas nozari, kas sniegta termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā, un izteiks šīs vērtības kā procentus.

(58)

Komisija arī informēja ieinteresētās personas, ka noteiks PVA izmaksas un peļņu, pamatojoties uz publiski pieejamo informāciju par diviem Taizemes ražotājiem: Thai Benkan Co. Ltd. un Thairungrueng Fitting & Value Co. Ltd.

(59)

Paziņojumā par avotiem Komisija arī aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par avotiem un Taizemes kā reprezentatīvās valsts piemērotību, kā arī piedāvāt citas valstis, iesniedzot pietiekamu informāciju par attiecīgajiem kritērijiem. Komisija saņēma piezīmes no pieprasījuma iesniedzēja, Zhejiang Jndia un CCCMC. Pieprasījuma iesniedzējs piekrita paziņojumam par avotiem. Zhejiang Jndia un CCCMC piezīmes ir analizētas turpmākajās attiecīgajās sadaļās.

(60)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir teikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie pircēji”.

(61)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka tad, “[j]a (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības”, un ka tā “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas” – “PVA izmaksas”).

(62)

Kā sīkāk skaidrots tālāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV un ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(63)

Nesenās izmeklēšanās par tērauda nozari ĶTR (18) Komisija konstatēja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(64)

Minētajās izmeklēšanās Komisija konstatēja, ka ĶTR notiek būtiska valdības iejaukšanās, kas kropļo resursu efektīvu sadali atbilstoši tirgus principiem (19). Konkrētāk, Komisija secināja, ka tērauda nozarē (tērauds ir pārskatāmā ražojuma galvenā izejviela) uzņēmumi ne tikai lielā mērā pieder ĶV pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē (20), bet ĶV, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, var arī iejaukties jautājumos par cenām un izmaksām, pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē (21). Turklāt Komisija konstatēja, ka valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk. Nudien, kopumā plānošanas sistēma ĶTR nodrošina, ka resursi tiek koncentrēti nozarēs, kuras ĶV atzinusi par stratēģiski vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem (22). Turklāt Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašumtiesību regulējums pienācīgi nedarbojas pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē un tā rezultātā, jo īpaši saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot zemes izmantošanas tiesības ĶTR, rodas kropļojumi (23). Līdzīgā kārtā Komisija konstatēja algu izmaksu kropļojumus tērauda nozarē pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē (24), kā arī kropļojumus finanšu tirgos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, jo īpaši saistībā ar kapitāla pieejamību uzņēmumiem ĶTR (25).

(65)

Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās par ĶTR tērauda nozari, arī šajā izmeklēšanā Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR. Komisija to pārbaudīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, tostarp pierādījumiem, kas ietverti pieprasījumā, kā arī Komisijas dienestu darba dokumentā On Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the Purposes of Trade Defence Investigations (26) (“Ziņojums”), kura pamatā ir publiski pieejami avoti. Minētajā analīzē tika pārbaudīta valdības būtiskā iejaukšanās ĶTR ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, kas ietver pārskatāmo ražojumu. Komisija šos pierādījumu elementus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu ĶTR, ko tā konstatēja arī attiecīgās savās iepriekšējās izmeklēšanās.

(66)

Pieprasījumā apgalvots, ka, lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar Ķīnas Komunistiskās partijas (ĶKP) noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomikas apstākļiem brīvā tirgū, Ķīnas valsts īsteno intervencionistisku ekonomikas politiku. Saistībā ar to pieprasījumā tika norādīts ne tikai uz kropļojumiem nerūsējošā tērauda tirgū (nerūsējošais tērauds veido aptuveni 50 % no pārskatāmā ražojuma ražošanas izmaksām), bet arī apgalvots, ka visus citus ražošanas faktorus – zemi, kapitālu, darbaspēku – kropļojumi skar vienādā mērā. Tāpēc pieprasījumā secināts, ka ne vien nav pareizi izmantot nerūsējošā tērauda iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet ir ietekmētas arī visas izejresursu, ieskaitot izejvielu, enerģijas, zemes, finansējuma, darbaspēka, izmaksas, jo cenu veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās.

(67)

Lai pamatotu pausto nostāju, pieprasījumā tika sniegtas atsauces uz vairākiem publiski pieejamiem informācijas avotiem, piemēram, Ziņojumu, EUCCC secinājumiem (27), Komisijas nesenajām izmeklēšanām par Ķīnas tērauda nozari (28), kā arī Kanādas un Austrālijas attiecīgo iestāžu veiktajām tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanām (29) un uz secinājumiem, kas izdarīti G20 Pasaules forumā par tēraudrūpniecības jaudas pārpalikumu (30).

(68)

Pamatojoties uz to, pieprasījumā tika uzsvērts:

(69)

Kā norādīts 52. apsvērumā, ĶV neiesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, kas atbalstītu vai atspēkotu lietas materiālos iekļautos pierādījumus, tostarp Ziņojumu un pieprasījuma iesniedzēja sniegtos papildu pierādījumus, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(70)

Konkrētāk, pārskatāmā ražojuma, t. i., tērauda, nozarē ievērojama daļa uzņēmumu joprojām pieder Ķīnas valdībai. Lai gan tiek lēsts, ka nomināli valstij piederošu uzņēmumu un privātā īpašumā esošu uzņēmumu skaits ir gandrīz vienāds, no pieciem Ķīnas tērauda ražotājiem, kas ierindojas starp desmit pasaules lielākajiem tērauda ražotājiem, četri ir valsts uzņēmumi (31). Vienlaikus, lai gan desmit lielākie ražotāji 2016. gadā saražoja tikai aptuveni 36 % no nozares kopējās produkcijas izlaides, ĶV tajā pašā gadā izvirzīja mērķi līdz 2025. gadam konsolidēt 60–70 % no tērauda ražošanas aptuveni desmit lielos uzņēmumos (32). ĶV 2019. gada aprīlī šo nodomu pauda atkārtoti, paziņodama, ka izdod pamatnostādnes par tērauda nozares konsolidāciju (33). Šāda konsolidācija var būt saistīta ar rentablu privātu uzņēmumu piespiedu apvienošanu ar neefektīviem valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem (34). Tā kā Ķīnas pārskatāmā ražojuma eksportētāji nesadarbojās, nebija iespējams noteikt precīzu attiecību starp privātā un valsts īpašumā esošiem tērauda ražotājiem. Tomēr, lai gan konkrēta informācija par pārskatāmo ražojumu nav pieejama, šī nozare ir tērauda rūpniecības apakšnozare, un tāpēc konstatējumi par tērauda nozari ir uzskatāmi par orientējošiem arī attiecībā uz pārskatāmo ražojumu.

(71)

Jaunākie Ķīnas politikas dokumenti attiecībā uz tērauda nozari apstiprina, ka Ķīnas valdībai nozare joprojām ir svarīga, arī tās nodomu iejaukties nozarē, lai veidotu to atbilstoši valdības politikai. To apliecina Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrijas izstrādātais ievirzes atzinuma projekts par tērauda rūpniecības augstas kvalitātes attīstības veicināšanu, kurā aicināts turpināt ražošanas nozares pamata konsolidāciju un būtiski uzlabot rūpniecības ķēdes modernizācijas līmeni (35), vai izejvielu rūpniecības attīstības 14. piecgades plāns, saskaņā ar kuru nozare “centīsies apvienot vadošo lomu tirgū ar valdības veicināšanas pasākumiem” un “attīstīs vadošo uzņēmumu grupu ar ekoloģisku vadību un pamata konkurētspēju” (36). Līdzīgus piemērus Ķīnas iestāžu nodomam uzraudzīt un vadīt nozares attīstību var redzēt arī provinču līmenī, piemēram, Šaņdunas provincē, kas ne tikai paredz “tērauda ražošanas nozares ekoloģijas veidošanu (..), ražošanas parku izveidi, rūpniecības ķēdes paplašināšanu un industriālo puduru izveidi”, bet arī vēlas, lai tērauda ražošanas nozare “ir par piemēru pārveidošanai un modernizācijai (..) mūsu provincē un pat visā valstī” (37).

(72)

Attiecībā uz to, ka ĶV, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, varēja iejaukties cenās un izmaksās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē, ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ nebija iespējams sistemātiski konstatēt personīgus sakarus starp pārskatāmā ražojuma ražotājiem un ĶKP. Tomēr, ņemot vērā to, ka pārskatāmais ražojums pārstāv tērauda nozares apakšnozari, par tērauda ražotājiem pieejamā informācija attiecas arī uz pārskatāmo ražojumu. Konkrēts piemērs – Baowu direktoru padomes priekšsēdētājs vienlaikus ir partijas komitejas sekretārs, savukārt ģenerāldirektors ir partijas komitejas sekretāra vietnieks (38). Arī Baosteel direktoru padomes priekšsēdētājs ieņem partijas komitejas sekretāra amatu, savukārt izpilddirektors ir partijas komitejas sekretāra vietnieks (39). Vispārīgāk, ņemot vērā tiesību aktu par ĶKP klātbūtni uzņēmumos vispārējo piemērojamību, nevar pieņemt, ka ĶV spēja iejaukties cenās un izmaksās, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, būtu citāda attiecībā uz pārskatāmo ražojumu nekā tērauda nozarē kopumā.

(73)

Gan uz valsts, gan privātā īpašumā esošiem uzņēmumiem cauruļu piederumu nozarē attiecas politiskā uzraudzība un norādes. Tālāk sniegtie piemēri ilustrē minēto tendenci, ka ĶV pastiprina iejaukšanos pārskatāmā ražojuma nozarē. Cauruļu piederumu ražotāji savos korporatīvajos dokumentos uzsver partijas veidošanas darbības, piemēram, Zhejiang Good Fittings Co., Ltd savā korporatīvās sociālās atbildības pārskatā ĶKP veidošanu min kā darbību, kas veikta korporatīvās sociālās kultūras attīstīšanas nolūkā (40): ĶKP iejaukšanos var novērot arī reģionālo nozares asociāciju līmenī, piemēram, Šanhajas Cauruļu nozares asociācijā (41). Asociācijas tīmekļa vietnē 2019. gadā norādīts: “17. aprīļa pēcpusdienā [..] Šanhajas Rūpniecības un ekonomikas federācijas partijas komitejas sekretāra vietnieks un attiecīgie partijas komitejas biroja darbinieki apmeklēja asociāciju, lai iepazītos ar partijas veidošanas un asociācijas darbu [..]. Pēc tam [asociācijas] prezidents [ĶKP] sekretāram ziņoja par asociācijas paveikto partijas veidošanā. [Asociācijas] prezidents norādīja, ka partijas veidošanas darbā asociācija īsteno divus līmeņus. No vienas puses, darbs tiek veikts vertikālā līmenī, veidojot asociācijas partijas atzaru. [..]. Jaunu partijas biedru piesaistīšana ir devusi sākotnējos rezultātus. Otrais ir horizontālais līmenis, lai sekmīgi veidotu partiju vadības līmenī. Pēdējos gados asociācijas prezidenta birojs kopā ar direktoru valdi ir rīkojuši apmaiņas vizītes, lai iepazītos ar centrālās valdības garu [un] nodotu tālāk municipālās partijas komitejas prasības attiecībā uz partijas veidošanu.” (42) Tāpat saskaņā ar apvienības neseno ziņojumu: “2021. gadā asociācijas partijas atzars ir nodots Municipālās rūpniecības un ekonomikas federācijas partijas komitejas pārziņā. Asociācijai būtu jāuzņemas iniciatīva pieņemt Rūpniecības un ekonomikas federācijas vadību un norādījumus gan ar partiju, gan valdību saistītā darbā. Pēc tam, kad [federācijas] prezidents pērn apmeklēja asociāciju, lai iepazītos ar darbu un sniegtu norādījumus, asociācija pastiprināja kopīgā darba intensitāti, tādējādi virzot dalīborganizāciju tehnoloģisko progresu un inovatīvu attīstību, nodrošinot dalīborganizāciju un asociācijas abpusēji labvēlīgu attīstību.” (43)

(74)

Turklāt pārskatāmā ražojuma nozarē ir spēkā diskriminējoša politika, saskaņā ar kuru priekšroka tiek dota iekšzemes ražotājiem vai kaut kā citādi tiek ietekmēts tirgus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē. Lai gan izmeklēšanā nebija iespējams identificēt politikas dokumentus, kas dod tiešas norādes par cauruļu piederumu ražošanas nozares attīstību, nozare gūst labumu no valdības norādēm un iejaukšanās tērauda nozarē, jo jāņem vērā, ka pārskatāmais ražojums pārstāv vienu no tērauda nozares apakšnozarēm.

(75)

ĶV joprojām atzīst tērauda rūpniecību par nozīmīgu nozari (44). To apstiprina daudzie plāni, norādes un citi dokumenti, kas attiecas uz tēraudu un ir izdoti valsts, reģionu un pašvaldību līmenī. Saskaņā ar 2021. gada martā pieņemto 14. piecgades plānu ĶV ir paredzējusi tērauda rūpniecības pārveidošanu un modernizēšanu, kā arī optimizāciju un strukturālu pielāgošanu (45). Tāpat arī 14. piecgades plānā izejvielu rūpniecības attīstībai, kas attiecas arī uz tērauda rūpniecību, šī nozare ir minēta kā “reālās ekonomikas pamats” un “galvenā joma, kas veido Ķīnas starptautiskās konkurētspējas priekšrocības”, kā arī noteikti vairāki mērķi un darba metodes, kas virzītu tērauda nozares attīstību no 2021. līdz 2025. gadam, piemēram, tehnoloģiskā modernizācija, nozares struktūras uzlabošana (ne tikai turpinot koncentrēt uzņēmumus) vai digitālā transformācija (46). Turklāt Rūpniecības pārstrukturēšanas virzības katalogā (2019. gada redakcija) (47) tērauda ražošanas nozare ir iekļauta veicināmo nozaru sarakstā. Kopumā ĶV ir noteikusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievērotu valsts politikas mērķus atbalstīt veicināmās nozares, tostarp pārskatāmā ražojuma ražošanas galveno izejvielu ražošanu. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(76)

Šajā izmeklēšanā netika atklāti pierādījumi, ka bankrota un īpašuma tiesību aktu diskriminējošā piemērošana vai neatbilstīgā izpilde pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē cauruļu piederumu nozarē, kā tā minēta iepriekš 64. apsvērumā, neietekmētu pārskatāmā ražojuma ražotājus.

(77)

Cauruļu piederumu nozari ietekmē arī algu izmaksu kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē, kā minēts arī iepriekš 64. apsvērumā. Minētie kropļojumi ietekmē nozari gan tieši (pārskatāmā ražojuma ražošanā vai galveno izejresursu ražošanā), gan netieši (kad nozarei ir pieejami izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darba tiesību sistēma) (48).

(78)

Turklāt šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz pārskatāmā ražojuma nozari neattiecas valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, kā tā arī izklāstīta iepriekš 64. apsvērumā. Tāpēc valdības būtiskā iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(79)

Visbeidzot, Komisija atgādina, ka pārskatāmā ražojuma ražošanai ir vajadzīgi vairāki izejresursi. Kad cauruļu piederumu ražotāji iegādājas šos izejresursus / slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas kā to izmaksas), ir nepārprotami pakļautas tādiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā / kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(80)

Tādējādi ne vien nav pareizi izmantot nerūsējošā tērauda sadurmetinātu cauruļu savienotājelementu iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielu, enerģijas, zemes, finansējuma, darbaspēka utt. izmaksas) ir izkropļotas tāpēc, ka cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā tā aprakstīta Ziņojuma I un II daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, patiešām ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti ĶTR, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem un tā tālāk.

(81)

ĶV nav sniegusi pierādījumus vai argumentus par pretējo. Tomēr savā 2022. gada 9. marta iesniegumā par izmeklēšanas sākšanu Zhejiang Jndia un CCCMC iesniedza paralēlu piezīmju kopumu, pirmkārt, norādot, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts neatbilst PTO normām, un otrkārt – ka jebkurā gadījumā Ķīnas tērauda nozarē nozīmīgi kropļojumi nepastāv. Abas personas savu nostāju atkārtoja 2022. gada 7. jūlijā iesniegtajās piezīmēs attiecībā uz paziņojumu par avotiem.

(82)

Konkrētāk, attiecībā uz pirmo apgalvojumu personas norādīja, ka PTO Antidempinga nolīguma 2.2. pantā nav iekļauts nozīmīgu kropļojumu jēdziens, paredzot tikai normālās vērtības noteikšanu, ja normālas tirdzniecības ietvaros pārdošana nenotiek vai ja pastāv īpaša tirgus situācija. Personas norādīja, ka nozīmīgu kropļojumu jēdziens neietilpst nevienā no šīm kategorijām, tāpēc ir iespējams noteikt normālo vērtību. Līdz ar to šo personu ieskatā ES izmanto jēdzienu, kas nepastāv PTO praksē. Saistībā ar to personas atsaucās uz citu PTO dalībvalstu izteiktajām bažām, jo īpaši lietu ES – Cost Adjustment Methodologies II (Krievija) (lieta DS494). Personas attiecīgi uzskatīja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošana neatbilst PTO normām.

(83)

Attiecībā uz otro argumentu personas apgalvoja, ka trūkst pierādījumu par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu. Personas norādīja, ka Ziņojums, uz kuru paļaujas pieprasījuma iesniedzējs un Komisija, ir neobjektīvs un novecojis. Turklāt personas uzskatīja, ka Ziņojuma izmantošana, lai pamatotu secinājumus par nozīmīgiem kropļojumiem, rada cirkulāru argumentāciju. Personas arī norādīja, ka ne visi nozares uzņēmumi ir valsts uzņēmumi un pat tie, kurus kontrolē valdība, zināmā mērā tomēr darbojas brīvajā tirgū. Saistībā ar to personas atsaucās uz ĶTR Likuma par valstij piederošiem aktīviem uzņēmumos (“Ķīnas VU likums”) 6. pantu, kas paredz valdības un uzņēmumu šķirtību. Personas arī apšaubīja faktu, ka bankrota un īpašumtiesību likumi Ķīnā būtu saistāmi ar šo izmeklēšanu, savukārt attiecībā uz minerālresursu 13. piecgades plānu personas apgalvoja, ka tās ir tikai nesaistošas vadlīnijas.

(84)

Komisija šos apgalvojumus noraidīja. Attiecībā uz pirmo argumentu Komisija uzskatīja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punktā izklāstītie noteikumi pilnīgi atbilst Eiropas Savienības saistībām Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Tas, ka jēdziens “nozīmīgi kropļojumi” kā tāds nav iekļauts PTO Antidempinga nolīgumā, neierobežo to, kā Savienība šo jēdzienu lieto. Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanas dēļ izmaksas un cenas eksportētājvalstī nav derīgas normālās vērtības aprēķināšanai. Šādos apstākļos 2. panta 6.a punkts paredz ražošanas un pārdošanas izmaksu aprēķināšanu, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, arī attiecīgā reprezentatīvā valstī ar līdzīgu attīstības līmeni kā eksportētājvalstij. Attiecībā uz lietu DS 494 Komisija atgādināja, ka gan ES, gan Krievijas Federācija pārsūdzēja ekspertu grupas konstatējumus, kuri nav galīgi, un tādējādi saskaņā ar iedibināto PTO judikatūru tiem nav juridiska statusa PTO sistēmā, jo tos Strīdu izšķiršanas padome nav apstiprinājusi ar PTO dalībvalstu lēmumu. Jebkurā gadījumā ekspertu grupas ziņojumā šajā strīdā tika īpaši atzīts, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumi neietilpst strīda tvērumā.

(85)

Attiecībā uz otro argumentu Komisija norādīja, ka Ziņojums ir visaptverošs dokuments, kura pamatā ir plaši objektīvi pierādījumi, tostarp tiesību akti, noteikumi un citi oficiālie politikas dokumenti, kurus publicējusi ĶV, starptautisku organizāciju ziņojumi, akadēmiski pētījumi un zinātnieku raksti, kā arī citi uzticami neatkarīgi avoti. Tas tika darīts publiski pieejams 2017. gada decembrī, lai jebkurai ieinteresētajai personai būtu plašas iespējas atspēkot, papildināt vai sniegt piezīmes par to un pierādījumiem, kas ir tā pamatā, un ne ĶV, ne citas personas nav iesniegušas argumentus vai pierādījumus, kas atspēkotu Ziņojumā iekļautos avotus. Komisija arī jo īpaši norādīja, ka galvenie Ziņojumā ietvertie politikas dokumenti un pierādījumi, ieskaitot attiecīgos piecgades plānus un uz pārskatāmo ražojumu attiecināmos tiesību aktus, ko vēlāk aizstāja attiecīgie 14. plānošanas cikla dokumenti, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija aktuāli.

(86)

Apgalvojumam, ka uzņēmumi Ķīnā – vai tie būtu valsts vai privātie uzņēmumi – darbojas brīvajā tirgū, Komisija nepiekrita. Komisija norādīja, ka iepriekš 63. un 64. apsvērumā un no 70. līdz 81. apsvērumam dotajā analīzē aprakstītie Ķīnas sistēmas fakti un iezīmes apvienojumā ar pieprasījuma iesniedzēja iesniegtajiem pierādījumiem liecina par nozīmīgu kropļojumu esamību visā valstī un visās ekonomikas nozarēs neatkarīgi no tā, kam konkrētie uzņēmumi pieder. Līdz ar to atsauce uz Ķīnas VU likuma 6. pantu (49), lai pamatotu personu argumentāciju, ir nevietā. Pietiek ar to vien, ka tā vietā, lai nodalītu valdību no uzņēmumiem, ĶTR Konstitūcijas 7. pants (50) paredz, ka “Valsts uzņēmumi, proti, visai tautai piederošā sociālistiskā ekonomika, ir valsts ekonomikas virzītājspēks. Valsts nodrošina valstij piederošās ekonomikas konsolidāciju un izaugsmi”, savukārt Ķīnas VU likuma 7. pants valstij dod mandātu “veikt pasākumus valstij piederoša kapitāla centralizācijas veicināšanai būtiskajās nozarēs un galvenajās jomās, kas ietekmē valsts ekonomikas dzīvotspēju un nacionālo drošību, optimizēt valstij piederošās ekonomikas izkārtojumu un struktūru, veicināt valsts uzņēmumu reformēšanu un attīstīšanu, uzlabot valstij piederošās ekonomikas vispārējo kvalitāti un stiprināt valstij piederošās ekonomikas kontrolējošo spēku un ietekmi”. Apvienojumā ar Ķīnas VU likuma 36. pantu, saskaņā ar kuru “veicot ieguldījumus, uzņēmums, kurā ieguldīts valsts kapitāls, rīkojas saskaņā ar valsts industriālo politiku”, šie, kā arī citi (51) noteikumi patiesībā rada juridisko vidi, kurā valdības un uzņēmumu šķirtība nav iespējama. Komisija arī neizprata, kā bankrota un īpašumtiesību regulējums, kas ir vispārēji piemērojams un līdz ar to attiecas arī uz šīm personām, varētu nebūt saistāms ar šo izmeklēšanu. Komisija arīdzan nepiekrita tam, ka minerālresursu 13. piecgades plāns būtu tikai nesaistošas vadlīnijas. Tieši pretēji – Ķīnas plānošanas instrumentu noteiktajiem mērķiem ir saistošs raksturs un iestādes visos administratīvajos līmeņos uzrauga, kā šie plāni tiek pildīti attiecīgajos zemākajos pārvaldes līmeņos, tādējādi novirzot resursus nozarēm, kuras valdība ir atzinusi par stratēģiski vai citādi politiski nozīmīgām, tā vietā, lai tos sadalītu atbilstoši tirgus spēkiem (52).

(87)

Kopumā pieejamie pierādījumi liecina, ka pārskatāmā ražojuma cenas vai izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku tajā uzskaitīto attiecīgo faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Tādējādi un ņemot vērā, ka Ķīnas valdība nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. Tāpēc Komisija, kā aprakstīts nākamajā iedaļā, noteica normālo vērtību, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgajā reprezentatīvajā valstī.

(88)

Pēc informācijas izpaušanas Zhejiang Jndia un CCCMC atkārtoja savas iepriekšējās piezīmes, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts ir pretrunā PTO Antidempinga nolīgumam, ka nav būtisku kropļojumu nerūsējošā tērauda sadurmetinātu cauruļu savienotājelementu nozarē, ka Komisijas valsts ziņojums par Ķīnu ir novecojis un ka Ķīnas politikas dokumentiem nav saistošas ietekmes uz tirgu.

(89)

Kā norādīts 62. apsvērumā, Komisija secināja, ka, ņemot vērā tai pieejamos pierādījumus, pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošana ir pamatota. Turklāt Komisija uzskatīja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikums atbilst Eiropas Savienības saistībām Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Komisija uzskata, ka saskaņā ar Apelācijas institūcijas skaidrojumiem lietā DS473 EU-Biodiesel (Argentīna) pamatregulas noteikumi, kas vispārīgi attiecas uz visām PTO dalībvalstīm, piemēram, 2. panta 5. punkta otrā daļa, ļauj izmantot no trešās valsts iegūtus datus, pienācīgi koriģētus, ja šāda korekcija ir nepieciešama un pamatota.

(90)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka valsts ziņojums ir novecojis, – šis jautājums ir plaši iztirzāts 85. apsvērumā. Turklāt Komisija norādīja, ka tās secinājumi par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu ir balstīti uz visu pieejamo pierādījumu kopumu, kurā minētais ziņojums ir tikai viens no elementiem. Šajā ziņā Komisija jo īpaši atsaucas uz 70.–75. apsvērumu, kuros aprakstīti papildu pierādījumi, kas ir būtiski pašreizējā izmeklēšanā.

(91)

Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana, no kuras izriet pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošana, nav atkarīga no tā, vai ir informācija par konkrēto nozari vai informācija par konkrētu izmeklējamā ražojuma tirgu. Šajā ziņā, kā atspoguļots 63.–66. un 77.–80. apsvērumā, Komisija pašreizējās izmeklēšanas gaitā ir konstatējusi nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu nerūsējošā tērauda sadurmetinātu cauruļu savienotājelementu nozarē un ar to saistīto izejresursu nozarēs. Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkts ļauj izmantot iekšzemes izmaksas normālās vērtības aprēķināšanai tikai tad, ja izmeklēšanas gaitā ir nešaubīgi noteikts, ka tās nav izkropļotas. Tomēr šajā ziņā nebija apstiprinošu pierādījumu tam, ka atsevišķu ražotāju eksportētāju ražošanas faktori nav izkropļoti.

(92)

Pirmkārt, piecgades plāni, ko publicējusi ĶV, nav tikai vispārīgi norādījumu dokumenti, bet ir juridiski saistoši. Šajā saistībā Komisija atsaucās uz ziņojuma 4. nodaļā izklāstīto detalizēto plānu analīzi, norādot, ka 4.3.1. iedaļa ir īpaši veltīta plānu juridiski saistošajam raksturam. 14. piecgades plānā ir skaidri atgādināts visām iestādēm rūpīgi īstenot plānus: “Mēs stiprināsim plānošanas pārvaldības sistēmas, piemēram, katalogus un sarakstus, apkopošanu un arhivēšanu, kā arī pielāgošanu un saskaņošanu, izstrādāsim sarakstus un katalogus, piemēram, 14. piecgades plāna valsts līmeņa īpašos plānus, veicināsim plānu arhivēšanu, paļaujoties uz valsts plānošanas integrēto pārvaldības informācijas platformu, un piemērosim dažādiem plāniem vienotu pārvaldību. Mēs izveidosim un uzlabosim plānošanas pielāgošanas un koordinācijas mehānismus, saskaņosim plānus, ko apstiprinājusi CCP Centrālā komiteja un Valsts padome, un provinču attīstības plānus ar šo plānu pirms iesniegšanas apstiprināšanai, nodrošināsim, ka valsts līmeņa teritoriālā plānošana, īpašā plānošana, reģionālā plānošana un citi plānošanas līmeņi ir saskaņoti ar šo plānu galveno mērķu, attīstības virzienu, vispārējā noformējuma, būtisko rīcībpolitiku, nozīmīgāko projektu un riska novēršanas un kontroles ziņā.” (53) Turklāt 14. piecgades plānā par izejvielu nozares attīstīšanu ir paredzēts, ka “visām vietējām struktūrām ir jāizmanto šis plāns savā labā un jāiekļauj tajā paredzētais galvenais saturs un nozīmīgākie projekti savos galvenajos vietējos uzdevumos”, savukārt “tērauda un visas citas galvenās nozares formulē īpašus īstenošanas atzinumus, balstoties uz šā plāna mērķiem un uzdevumiem.” (54)

(93)

Tāpēc, pamatojoties uz 89.–92. apsvērumā izklāstītajiem pierādījumiem, Komisija noraidīja 88. apsvērumā minētos apgalvojumus.

(94)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika pamatota ar šādiem kritērijiem:

(95)

Kā paskaidrots 54. apsvērumā, Komisija izdeva paziņojumu par avotiem, kurā aprakstīti fakti un pierādījumi, uz kuriem balstīti attiecīgie kritēriji, un informēja ieinteresētās personas par nodomu izmantot Taizemi kā atbilstošu reprezentatīvo valsti šajā lietā, ja tiktu apstiprināta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(96)

Paziņojumā par avotiem Komisija paskaidroja, ka sadarbības trūkuma dēļ tai saskaņā ar pamatregulas 18. pantu būs jāpaļaujas uz pieejamajiem faktiem. Reprezentatīvās valsts izvēles pamatā bija termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā iekļautā informācija, kā arī citi informācijas avoti, kuri atzīti par atbilstošiem saskaņā ar kritērijiem, kas atbilstīgi pamatregulas 18. panta 5. punktam izklāstīti pamatregulas 2. panta 6.a punktā, tostarp GTA, Pasaules Bankas pētījums Doing Business (57), Taizemes Enerģētikas ministrija (58), Taizemes Provinču ūdensapgādes iestāde (59) un Taizemes Valsts statistikas birojs (60).

(97)

Attiecībā uz ekonomiskās attīstības līmeni pieprasījuma iesniedzējs termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā kā iespējamas reprezentatīvās valstis izvērtēja četras valstis ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni kā ĶTR. Izvērtētās valstis bija Taizeme, Indonēzija, Malaizija un Turcija (61).

(98)

Attiecībā uz pārskatāmā ražojuma ražošanu par visām četrām valstīm norādīts, ka to nozares eksportē vismaz 500 tonnu nerūsējošā tērauda sadurmetinātu cauruļu savienotājelementu gadā (62).

(99)

Saistībā ar attiecīgo datu publisku pieejamību reprezentatīvajā valstī jānorāda, ka pieprasījuma iesniedzējs pārskatīšanas pieprasījumā no šīm četrām valstīm kā piemēroto identificēja Taizemi, jo par to publiski ir pieejami tādi attiecīgie dati kā oficiāla importa statistika, enerģijas cenas un zināmi ražotāji, par kuriem ir publiski pieejama finanšu informācija. Pieprasījuma iesniedzējs identificēja četrus uzņēmumus, kuri Taizemē ražo nerūsējošā tērauda sadurmetinātu cauruļu savienotājelementus (63).

(100)

Kā paskaidrots paziņojumā par avotiem, divi no šiem uzņēmumiem divus gadus pirms pārskatīšanas izmeklēšanas perioda strādāja ar zaudējumiem, tāpēc tos nebija iespējams izmantot pieņemamas peļņas aprēķināšanai, kā noteikts pamatregulas 2. panta 6.a punktā. Par atlikušajiem diviem pieprasījumā norādītajiem uzņēmumiem – Thai Benkan Co. Ltd. un Thairungrueng Fitting & Value Co. Ltd. – bija pieejami 2020. gada dati, kas liecināja par peļņas prognozēm 1,2 % apmērā un PVA izmaksām 32,6 % apmērā.

(101)

Zhejiang Jndia un CCCMC apgalvoja, ka Taizeme nav piemērota reprezentatīvā valsts un atbilstošāka izvēle būtu Malaizija.

(102)

Visupirms Komisija norāda, ka nedz Zhejiang Jndia, nedz CCCMC neapgalvoja, ka Taizeme būtu nepiemērota izvēle. Tās tikai norādīja, ka Malaizija būtu atbilstošāka izvēle. Tomēr nedz Zhejiang Jndia, nedz CCCMC neiesniedza un pat neieteica nekādus avotus vai publiski pieejamu informāciju par neizkropļotām vērtībām Malaizijā attiecībā uz daudzajiem paziņojumā minētajiem ražošanas faktoriem. Līdz ar to šis apgalvojums bija nepamatots.

(103)

Saskaņā ar Global Trade Alert (64) ASV jau vairākus gadus ir noteikti antidempinga maksājumi par pārskatāmā ražojuma importu no Malaizijas. Tāpat 2023. gada 3. martā Komisija atlikušo Ķīnai piemērojamo atlikušo antidempinga maksājumu attiecināja uz konkrētiem Malaizijas ražotājiem, attiecībā uz kuriem tika konstatēts, ka tie apiet antidempinga pasākumus, kas ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/141 piemēroti pārskatāmā ražojuma importam. Nevar izslēgt, ka šie abi faktori varētu ietekmēt Malaizijas kā reprezentatīvas valsts atbilstību, piemēram, attiecībā uz Malaizijas tirgū strādājošo uzņēmumu PVA izmaksām un peļņu, to potenciāli negodīgo komercpraksi tādos lielos eksporta tirgos kā ASV un/vai Savienība un kopumā uz pārskatāmā ražojuma tirgus darbību Malaizijā un tā potenciālajiem izejresursiem. Komisija uzskatīja, ka šo apstākļu dēļ Malaizija nav atbilstoša reprezentatīvā valsts.

(104)

Zhejiang Jndia un CCCMC arī apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi informāciju par Taizemē saražotajiem apjomiem.

(105)

Kā paskaidrots 98. apsvērumā, Komisija norādīja, ka termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā bija sniegta eksporta statistika, kas liecināja, ka Taizeme (un arī pārējās trīs potenciālās reprezentatīvās valstis) eksportē ievērojamus pārskatāmā ražojuma apjomus (65). Komisija arī norādīja, ka šīs personas neiesniedza nekādus pierādījumus par Taizemē faktiski saražotajiem apjomiem, nemaz nerunājot salīdzinājumu ar Malaizijā vai citās potenciālajās reprezentatīvajās valstīs saražotajiem apjomiem. Tāpēc šis apgalvojums tika uzskatīts par nepamatotu un nebūtisku.

(106)

Zhejiang Jndia un CCCMC arī apgalvoja, ka peļņas koeficients Taizemē ir pārāk zems, lai būtu uzskatāms par pieņemamu. Pēc šā apgalvojuma personas norādīja, ka Malaizija būtu labāka izvēle, un identificēja ražotāju, par kuru ir publiski pieejami finanšu dati par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu.

(107)

Izmeklēšanas laikā ir kļuvuši pieejami jaunāki dati par Taizemes pelnošajiem uzņēmumiem. Tāpēc Komisija šos datus pārskatīja. Abu Taizemes uzņēmumu atjauninātie dati par 2021. gadu, kas ir šīs izmeklēšanas pārskatīšanas izmeklēšanas periods, liecināja, ka to peļņa vidēji bija 1,22 % un PVA izmaksas bija vidēji 19,64 % līmenī.

(108)

Paziņojumā par avotiem Komisija atzina, ka tik neliela peļņa nav uzskatāma par pieņemamu. Tomēr termiņbeigu pārskatīšanā nav nepieciešams noteikt precīzu dempinga līmeni, jo izmeklēšanā ir jānosaka, vai pastāv iespējamība, ka dempings turpināsies vai atkārtosies, ja pasākumu termiņš netiks pagarināts. Līdz ar to Komisija var izmantot zemāku peļņas līmeni, ja uz tā pamata jau ir identificēts dempings. Tas arī attiecas uz jaunākajiem koriģētajiem Taizemes uzņēmumu datiem. Kā norādīts turpmāk 3.1.2.4. sadaļā, izmeklēšanā ir konstatēts dempings, pamatojoties uz finanšu datiem no Taizemes. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. Turklāt ieinteresēto personu piedāvātā Malaizijas uzņēmuma peļņa ir lielāka nekā Taizemes uzņēmumu peļņa (66). Līdz ar to, piekrītot apgalvojumam un izmantojot Malaizijas uzņēmuma datus, normālā vērtība tikai palielinātos un dempinga līmenis būtu augstāks.

(109)

Zhejiang Jndia un CCCMC apgalvoja, ka citu tiešo izmaksu aprēķināšana, izsakot tās kā procentus, pamatojoties uz pieprasījumā norādītajām Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām, nav pieņemama, jo ražošanas process Taizemē un Savienībā atšķiras.

(110)

Zhejiang Jndia un CCCMC nesniedza nekādus pierādījumus par ražošanas procesu Taizemē, tāpēc šis apgalvojums bija nepamatots. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Zhejiang Jndia un CCCMC dalībnieki būtu varējuši sadarboties izmeklēšanā, norādot savas ražošanas izmaksas un ražošanas patēriņa faktorus ĶTR, kam Komisija varētu piemērot atsauces vērtības. Tā vietā viņi izvēlējās nesadarboties, neraugoties uz to, ka Zhejiang Jndia ir ražotājs eksportētājs, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā uz Savienību eksportēja ievērojamus nerūsējošā tērauda sadurmetinātu cauruļu savienotājelementu apjomus (67).

(111)

Tāpēc Komisija paļāvās uz informāciju, ko pieprasījuma iesniedzējs bija sniedzis pārskatīšanas pieprasījumā. Sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka attiecīgajam ražojumam, kas tiek eksportēts no Ķīnas, un līdzīgajam ražojumam, kas tiek ražots Savienībā, ir vienādas fiziskās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības. Nav nekādu pierādījumu tam, ka pārskatāmā ražojuma ražošanas process Savienībā, Ķīnā un attiecīgajās reprezentatīvajās trešajās valstīs savstarpēji atšķirtos.

(112)

Zhejiang Jndia un CCCMC apgalvoja, ka Taizeme nav piemērota izvēle, jo bezšuvju cauruļu vidējā importa cena Taizemē nav pieņemama. Ieinteresētās personas apgalvoja, ka cena ir “neparasta”, jo vidējās cenas importam uz Taizemi no dažādām piegādātājām valstīm ievērojami atšķiras. Viņi apgalvoja, ka vidējā cena ir nepamatoti augsta salīdzinājumā ar cenām importam citās valstīs vai blokos, kur tiek ražoti nerūsējošā tērauda sadurmetinātu cauruļu savienotājelementi, piemēram, Malaizijā, Indijā un Savienībā. Viņi arīdzan apgalvoja, ka atsauces cena ir augstāka par cenām starp Savienības dalībvalstīm ne tikai attiecībā uz izejresursiem, bet arī pabeigto līdzīgo ražojumu. Ieinteresētās personas uzskatīja, ka “Komisijai būtu jāatklāj iemesls, kādēļ cena par bezšuvju cauruļu importu Taizemē no dažām valstīm ir anormāla, un šīs anormālās cenas būtu jāizslēdz vai jākoriģē”.

(113)

Komisija tam nepiekrita. Taizeme ir atbilstoša reprezentatīvā valsts, pamatojoties uz 97.–100. apsvērumā izklāstītajiem iemesliem. Ieinteresētās personas nespēja pierādīt, ka Komisijas izmantotie dati nav saistīti ar “atbilstošajām ražošanas izmaksām” pamatregulas 2. panta 6.a punkta izpratnē. Tās tikai apgalvoja, ka cena ir “anormāla”, atsaucoties uz citiem avotiem bez paskaidrojumiem, un uzdodot Komisijai atrast iemeslu, kādēļ pastāv šī anomālija. Vienlaikus neviens ĶTR ražotājs nesadarbojās izmeklēšanā, un, kā norādīts 34. apsvērumā, ražošanas faktori bija jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu. Ņemot vērā attiecīgā izejresursa importa apmēru Taizemē un lietas materiālos iekļauto informāciju, Komisijai nebija nekādu pierādījumu tam, ka izmantotie dati ir izkropļoti vai ka tie attiecas uz izejresursiem, kas neatbilst izmaksām ĶTR. Turklāt fakts vien, ka cenas dažādiem avotiem ir atšķirīgas un vidējā cena ir augsta salīdzinājumā ar citiem avotiem, nenozīmē, ka cena ir nepieņemama. Ņemot vērā iepriekšminēto, apgalvojums tika noraidīts kā nepamatots. Turklāt, lai arī Zhejiang Jndia un CCCMC nesniedza nekādu pamatojumu vai ieteikumus attiecībā uz korekcijām vai alternatīvām, Komisija norādīja, ka, pat izmantojot zemāko importa vērtību Taizemē (32,81 CNY par kilogramu, ievedot no Indonēzijas), tiktu konstatēts dempings.

(114)

Zhejiang Jndia un CCCMC arī apgalvoja, ka no importa cenas būtu jāatskaita jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksas.

(115)

Komisija tam nepiekrita. Izejresursu importa cena reprezentatīvajā valstī tiek izmantota kā aizstājējvērtība neizkropļotai cenai reprezentatīvās valsts iekšējā tirgū saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu. Šī cena ir iekļauta GTA CIF līmenī. Līdz ar to jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksas, ja tādas ir, nav jāatskaita, pretējā gadījumā tā vairs neatspoguļotu izejresursu cenas aizstājējvērtību vietējā tirgū. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(116)

Ņemot vērā visu iepriekš minēto un Komisijas rīcības brīvību, izvēloties atbilstošu reprezentatīvo valsti, Komisija apstiprināja savu izvēli par labu Taizemei kā atbilstošai reprezentatīvajai valstij saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6a. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

(117)

Tā kā, pamatojoties uz visiem iepriekš minētajiem elementiem un pēc ieinteresēto personu piezīmju izvērtēšanas, ir konstatēts, ka Taizeme ir atbilstoša reprezentatīvā valsts, nav vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(118)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, Taizeme atbilst kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par atbilstošu reprezentatīvo valsti.

(119)

Pēc informācijas izpaušanas Zhejiang Jndia un CCCMC atkārtoti izteica piezīmes, ka Malaizija ir atbilstošāka reprezentatīvā trešā valsts nekā Taizeme. Uz šiem apgalvojumiem tika atbildēts 3.1.2.2.2.l iedaļā iepriekš. Taizeme atbilda kritērijiem attiecībā uz reprezentatīvu valsti, kas izklāstīti pamatregulas 2. panta 6.a punktā. Kā noteikts 107. apsvērumā, Komisija pārskatīšanas izmeklēšanas periodam attiecībā uz abiem Taizemes uzņēmumiem izmantoja publiski pieejamos datus. Attiecībā uz ieinteresēto personu piezīmēm par bezšuvju cauruļu importa cenu un jūras pārvadājumu un apdrošināšanas maksu atskaitīšanu Komisija atsaucas uz secinājumiem, kas sniegti 113. un 115. apsvērumā.

(120)

Lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, ņemot vērā visu pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju, un pēc visu ieinteresēto personu iesniegto piezīmju izanalizēšanas, ir noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori, to avoti un neizkropļotas vērtības.

1. tabula

Konkrētu nerūsējošā tērauda cauruļu piederumu ražošanas faktori

(121)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un transporta izmaksas. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (68) 1. pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis.

(122)

Komisija nolēma neņemt vērā importu reprezentatīvajā valstī no ĶTR, jo, kā tā secinājusi 3.1.2.2. iedaļā, nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR. Tā kā nav pierādījumu tam, ka šie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka šie kropļojumi ietekmē eksporta cenas. Kad no aprēķiniem tika izslēgts imports reprezentatīvajā valstī no ĶTR un valstīm, kas nav PTO dalībvalstis, iegūtais apmērs no citām trešām valstīm joprojām bija reprezentatīvs.

(123)

Kā paskaidrots paziņojumā par avotiem, Komisija neņēma vērā statistisko anomāliju attiecībā uz importu Taizemē no Japānas HS apakšpozīcijā 7306 11 (metinātas caurules) 2021. gada pirmajā pusgadā. Par šo jautājumu piezīmes no ieinteresētajām personām netika saņemtas.

(124)

Lai noteiktu līdz ražotāja rūpnīcas vārtiem piegādātu izejvielu cenu, kas būtu neizkropļota, Komisija piemēroja reprezentatīvās valsts ievedmuitas nodokli attiecīgā apmērā atkarībā no importēto apjomu izcelsmes valsts. Komisija pievienoja iekšzemes transporta izmaksas Taizemē, pamatojoties uz Pasaules Bankas pētījuma Doing Business datiem (69).

(125)

Komisija sagrupēja pozīcijas ar nenozīmīgu ietekmi uz ražošanas izmaksām, piemēram, citi izejmateriāli, iepakošanas izmaksas, komunālie pakalpojumi un palīgmateriāli, un izteica tās kā procentus no tiešajām izmaksām.

(126)

Saskaņā ar pārskatīšanas pieprasījumā iekļauto informāciju nerūsējošā tērauda sadurmetinātu cauruļu savienotājelementu ražošanā rodas tikai viens blakusprodukts, proti, lūžņi. Lai noteiktu to neizkropļoto cenu, Komisija vidējai importa cenai Taizemē arī pievienoja importa nodevas un iekšzemes transporta izmaksas, izmantojot tādu pašu metodoloģiju kā attiecībā uz izejmateriāliem.

(127)

Lai aprēķinātu darbaspēka vērtību, Komisija izmantoja pieejamos Taizemes Valsts statistikas pārvaldes un Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) datus. Taizemes Valsts statistikas pārvalde reizi ceturksnī publicē detalizētu informāciju par algām visās nozarēs, reģionos un teritorijās Taizemē. Komisija arī izmantoja jaunākos pieejamos SDO (70) statistikas datus par 2020. gadu, lai aprēķinātu Taizemē vidēji nedēļā un mēnesī nostrādāto stundu skaitu.

(128)

Komisija izmantoja Pasaules Bankas 2020. gada pētījuma Doing Business datus (kas bija jaunākie pieejamie dati) par kWh izteiktām elektroenerģijas cenām, kuras tika piemērotas rūpnieciskajiem lietotājiem attiecīgajā patēriņa grupā (71).

(129)

Dabasgāzes cenas uzņēmumiem (rūpnieciskajiem lietotājiem) Taizemē publicē Enerģētikas ministrijas Enerģijas, politikas un plānošanas nodaļa (72). Komisija izmantoja pieejamos datus par 2021. gadu, kas attiecas uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu.

(130)

Ūdens patēriņa rūpnieciskam lietojumam cena Taizemē tika iegūta no Provinču ūdensapgādes iestādes (73). Uzņēmumiem ūdens cena tiek noteikta konkrētā diapazonā atkarībā no ikmēneša patēriņa. Izmaksu par ūdeni aprēķināšanai Komisija izvēlējās vidējo lielumu no šā diapazona.

(131)

Citas tiešās izmaksas tika aprēķinātas, pamatojoties uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā doto informāciju par Savienības ražošanas nozari (sk. 57. apsvērumu un 109.–111. apsvērumu).

(132)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(133)

Tā kā ražotāji / ražotāji eksportētāji nesadarbojās, neizkropļotu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtības noteikšanai Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantoja pieejamos faktus. Līdz ar to Komisija izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu attiecību pret kopējām izgatavošanas un darbaspēka izmaksām noteica, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegtajiem datiem.

(134)

PVA izmaksu un peļņas noteikšanai Komisija izmantoja 107. apsvērumā norādīto divu Taizemes ražotāju finanšu datus par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu.

(135)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu normālo vērtību aprēķināja EXW līmenī.

(136)

Nerūsējošā tērauda sadurmetinātu cauruļu savienotājelementus var izgatavot no metinātām vai bezšuvju caurulēm. Komisija noteica bezšuvju piederumu normālo vērtību, izmantojot bezšuvju cauruļu atsauces vērtību, un metināto piederumu normālā vērtība tika noteikta, izmantojot metinātu cauruļu atsauces vērtību. Komisija arī noteica visu piederumu normālo vērtību, par atsauces vērtību pieņemot gan metināto, gan bezšuvju cauruļu importa cenas Taizemē vidējo svērto vērtību. Turpmākajos apsvērumos paskaidrotā metodoloģija ir vienāda visos trīs gadījumos; vienīgā atšķirība ir galvenā ražošanas faktora neizkropļotā vērtība.

(137)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija izmantoja informāciju, ko pārskatīšanas pieprasījumā par katra faktora izmantošanu nerūsējošā tērauda cauruļu savienotājelementu sadurmetināšanai ražošanai bija sniedzis pieprasījuma iesniedzējs.

(138)

Kopējo ražošanas izmaksu satvarā nenozīmīgās pozīcijas, piemēram, citi izejmateriāli, iepakošanas izmaksas, komunālie pakalpojumi un palīgmateriāli, tika sagrupētas vienkopus un izteiktas kā procentuāla daļa no tiešajām izmaksām, pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju. Šī procentuālā daļa tika piemērota 137. apsvērumā norādītajām neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(139)

Citas tiešās izmaksas tika noteiktas uz tāda paša pamata. To procentuālā daļa no kopējām tiešajām izmaksām, pamatojoties uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju, tika piemērota neizkropļotajām tiešajām izmaksām.

(140)

Neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām Komisija pēc tam pieskaitīja šādas pozīcijas:

(141)

Normālā vērtība, kas aprēķināta, kā aprakstīts 137.–140. apsvērumā, tika samazināta par blakusproduktu vērtību, kas nebija izkropļota.

(142)

Pamatojoties uz to, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību katram ražojuma veidam EXW līmenī.

(143)

Tā kā Ķīnas Tautas Republikas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, visu nerūsējošā tērauda sadurmetinātu cauruļu savienotājelementu importu eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz Eurostat CIF datiem, kas koriģēti līdz EXW līmenim, atņemot jūras pārvadājumu, apdrošināšanas un iekšzemes pārvadājumu izmaksas. Vidējās jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksas ražojumu transportēšanai no Ķīnas tika balstītas uz pārskatīšanas pieprasījumā doto informāciju (74). Iekšzemes pārvadājumu izmaksas Ķīnā tika noteiktas, pamatojoties uz Ķīnas valsts pārskatu pētījumā Doing Business (75).

(144)

Sadarbības trūkuma dēļ Komisijai nav informācijas par ražojumu sortimentu, un Eurostat dati attiecas uz visiem nerūsējošā tērauda cauruļu savienotājelementiem sadurmetināšanai, neizšķirot atsevišķus to veidus. Līdz ar to Komisija izmantoja arī pieprasījumā dotās bezšuvju un metināto piederumu eksporta cenas, kas, uz tāda paša pamata kā Eurostat noteiktā CIF cena, koriģētas līdz EXW līmenim.

(145)

Komisija salīdzināja Eurostat doto vidējo eksporta cenu, kas noteikta EXW līmenī, kā norādīts iepriekš, ar visu piederumu normālo vērtību. Tādējādi iegūtā vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, pārsniedza 100 %.

(146)

Komisija arī salīdzināja bezšuvju un metināto piederumu eksporta cenas, kuru pamatā bija pārskatīšanas pieprasījums un kuras koriģētas līdz EXW līmenim, ar bezšuvju un metināto piederumu normālo vērtību. Tādējādi iegūtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir 63,3 % metinātiem piederumiem un virs 100 % bezšuvju piederumiem. Šie aprēķini ir konservatīvi, jo Komisija izmantoja pieprasījumā dotās augstākās eksporta cenas.

(147)

Tāpēc Komisija secināja, ka dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās.

(148)

Pēc tam kad tika konstatēts dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga turpināšanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā. Tika analizēti šādi papildu elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR un Savienības tirgus pievilcīgums.

(149)

Sadarbības trūkuma dēļ Komisija ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu ĶTR noteica, pamatojoties uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā (76) doto informāciju, kur tika aplēsts, ka ražošanas apmērs ir 119 000 tonnu gadā un ražošanas jauda – vismaz 170 000 tonnu gadā. Tādējādi aplēstā neizmantotā jauda ĶTR ir 51 000 tonnu. Šis rādītājs ir teju četras reizes lielāks par ES kopējo patēriņu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(150)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda, kuru tie varētu izmantot, lai ražotu nerūsējošā tērauda sadurmetinātu cauruļu savienotājelementus eksportēšanai uz Savienības tirgu, tādējādi pastāv liela iespējamība, ka eksports par dempinga cenām palielinātos, ja pasākumi zaudētu spēku.

(151)

Lai noteiktu Savienības tirgus pievilcīgumu, Komisija vispirms salīdzināja Ķīnas eksporta cenas uz Savienību ar eksporta cenām uz trešo valstu tirgiem.

(152)

Sadarbības trūkuma dēļ Komisija izmantoja GTA statistiku (77) par Ķīnas eksportiem HS apakšpozīcijā 7307 23 (nerūsējošā tērauda cauruļu piederumi sadurmetināšanai) FOB līmenī, lai salīdzinātu Ķīnas eksporta cenas uz Savienību ar eksporta cenām uz trešo valstu tirgiem, kā arī ar Savienības ražotāju vidējo pārdošanas cenu Savienības tirgū. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vidējā Ķīnas eksporta cena uz Savienību bija par 12 % augstāka nekā cenas uz citiem trešo valstu tirgiem. Pieskaitot pārskatīšanas pieprasījumā (78) norādītās vidējās jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksas pārvadājumiem no Ķīnas uz Savienību, lai cenu pielāgotu CIF cenai ar piegādi līdz Savienības robežai, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas vidējā eksporta cena uz citu trešo valstu tirgiem bija par 15,9 % zemāka nekā Savienības ražotāju vidējā pārdošanas cena Savienības tirgū. Tāpēc pirms nodokļu nomaksas Ķīnas eksportētāji varēja eksportēt preces uz Savienību par augstāku cenu nekā uz citiem trešo valstu tirgiem, bet par cenām, kas tāpat bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, kā rezultātā pastāv liela iespējamība, ka eksports par dempinga cenām palielinātos, ja pasākumi zaudētu spēku.

(153)

Savienības tirgus ir pievilcīgs arī lieluma dēļ, jo tā kopējais patēriņš ir 12 819 tonnu.

(154)

Neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem, imports no Ķīnas tik un tā veidoja 5,6 % tirgus daļu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (sk. 48. apsvērumu); tā ir vēl viena norāde uz to, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Turklāt, kā paskaidrots 6. apsvērumā, Komisija ir konstatējusi, ka pasākumi tiek apieti, komplektēšanu veicot Malaizijā. Apiešanas prakse liecina, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji ir ieinteresēti piekļūt Savienības tirgum bez ierobežojumiem un tādējādi par to, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs eksportam no Ķīnas.

(155)

Ņemot vērā 147. apsvērumā minētos konstatējumus par dempinga turpināšanos pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un par iespējamo eksporta dinamiku gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, kā paskaidrots 149.–154. apsvērumā, Komisija secināja, ka pastāv liela iespējamība, ka, beidzoties importam no ĶTR noteikto antidempinga pasākumu termiņam, dempings turpinātos.

(156)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārskatāmā ražojuma imports no Taivānas turpinājās, tomēr ievērojami zemākos apjomos nekā sākotnējās izmeklēšanas periodā (t. i., laikposmā no 2014. gada 1. oktobra līdz 2015. gada 30. septembrim). Saskaņā ar COMEXT (Eurostat) statistiku nerūsējošā tērauda sadurmetinātu cauruļu savienotājelementu importa apmērs no Taivānas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 203 tonnas salīdzinājumā ar 1 102 tonnām sākotnējās izmeklēšanas periodā. Nerūsējošā tērauda sadurmetinātu cauruļu savienotājelementu importa no Taivānas tirgus daļa Savienības tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija aptuveni 1,6 % salīdzinājumā ar 7,8 % lielu tirgus daļu sākotnējās izmeklēšanas periodā.

(157)

Pārskatīšanā sadarbojās tikai viens Taivānas uzņēmums (Ta Chen (79)), sniedzot pilnīgas atbildes uz antidempinga anketas jautājumiem. Ta Chen pārdošanas apjomi veidoja 91 % no Taivānas nerūsējošā tērauda sadurmetinātu cauruļu savienotājelementu eksporta uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(158)

Ņemot vērā to, ka Ta Chen pārskatāmo ražojumu netirgo iekšzemē, normālā vērtība tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu, attiecīgo ražojumu veidu ražošanas izmaksām pieskaitot radušās PVA izmaksas un pieņemamu peļņu.

(159)

PVA izmaksas un peļņa tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta b) apakšpunktu, pamatojoties uz uzņēmuma tādas pašas vispārējās kategorijas ražojumu iekšzemes pārdošanas apjomiem.

(160)

Pēc informācijas izpaušanas Ta Chen apgalvoja, ka PVA izmaksas un peļņas procentuālā daļa, kas izmantotas normālās vērtības aprēķinā, t. i., kas balstītas uz uzņēmuma veiktu tādas pašas vispārīgās kategorijas izstrādājumu pārdošanu iekšzemes tirgū, nav reprezentatīvas. Minētais uzņēmums apgalvoja, ka šī pārdošana nav reprezentatīva apjoma ziņā, attiecas uz ražojumiem, kas ievērojami atšķiras no pārskatāmā ražojuma, un ietver lūžņu pārdošanu. Tas arī apgalvoja, ka normālās vērtības aprēķināšanā būtu jāizmanto pārskatāmā ražojuma PVA izmaksas un peļņa eksportā uz trešām valstīm.

(161)

Būtu jāatzīmē, ka vienīgais juridiskais pamats, kas Komisijai ļautu normālās vērtības aprēķinā potenciāli izmantot eksporta pārdošanas PVA izmaksas un peļņu, būtu pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunkts. Tomēr minētais pants prasa izmantoto peļņu salīdzināt ar atsauces vērtību peļņai, “ko parasti gūst citi eksportētāji vai ražotāji, pārdodot tās pašas vispārīgās kategorijas ražojumus izcelsmes valsts iekšzemes tirgū”. Tā kā citi Taivānas ražotāji nesadarbojās, Komisija šajā saistībā neapkopoja ticamus datus, it īpaši ņemot vērā faktu, ka no Ta Chen tika apkopoti pietiekami dati, lai veiktu normālās vērtības aprēķinu, balstoties uz pamatregulas 2. panta 6. punkta b)apakšpunktu.

(162)

Turklāt būtu jāuzsver, ka iekšzemes apgrozījums, kas izmantots par pamatu aprēķinam, bija reprezentatīvs apjoma ziņā (vairāk nekā 25 % no uzņēmuma kopējā apgrozījuma no neatkarīgas pārdošanas) un galvenokārt attiecās uz nerūsējošā tērauda ražojumiem, un lūžņu pārdošana veidoja vien nelielu daļu no šā apgrozījuma (80). Visbeidzot, šā apgalvojuma atzīšanai nebūtu ietekmes uz konstatējumiem par dempinga turpināšanos.

(163)

Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(164)

Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pārdeva attiecīgo ražojumu eksportam uz Savienību tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā.

(165)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz faktiski samaksātām vai maksājamām cenām par pārskatāmo ražojumu, to pārdodot eksportam no eksportētājvalsts.

(166)

Ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, normālā vērtība un eksporta cena tika salīdzinātas EXW līmenī.

(167)

Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(168)

Pamatojoties uz to, tika veiktas korekcijas attiecībā uz transporta, jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksām, apstrādes, iekraušanas un papildu izmaksām, iepakošanas izmaksām, kredīta izmaksām, atlaidēm un komisijas maksām, par kurām tika pierādīts, ka tās ietekmē cenu salīdzināmību. Kopējās korekcijas bija balstītas uz Ta Chen paziņotajām un uz vietas pārbaudītajām faktiskajām vērtībām. Šie ir rādītāji, kurus uzņēmums ir paziņojis attiecīgajās izmaksu pozīcijās un kuri bija izpausti atsevišķajā informācijas izpaušanā.

(169)

Jānorāda, ka aprēķina veikšanā Komisija noraidīja Ta Chen prasīto valūtas konvertācijas korekciju. Uzņēmums lūdza Komisiju izmantot valūtas maiņas kursu maksājuma datumā nevis valūtas maiņas kursu rēķina izrakstīšanas datumā. Pamatregulā ir noteikts, ka parasti valūtas maiņas kursa noteikšanai izmanto rēķina izrakstīšanas datumu, bet izņēmuma gadījumos var izmantot agrāku datumu (piemēram, līguma datumu). Tomēr pamatregula neparedz juridisku pamatu tāda datuma izmantošanai, kas ir pēc rēķina izrakstīšanas datuma.

(170)

Kā noteikts pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktā, katra nerūsējošā tērauda sadurmetinātu cauruļu savienotājelementu veida vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar pārskatāmā ražojuma attiecīgā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(171)

Tādējādi iegūtā vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, bija 39,67 %.

(172)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga turpināšanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā. Tika analizēti šādi papildu elementi: eksporta par dempinga cenām uz trešām valstīm esamība, ražošanas jauda un neizmantotā jauda Taivānā un Savienības tirgus pievilcīgums.

(173)

Komisija aprēķināja dempinga starpību attiecībā uz Ta Chen pārdotajiem apjomiem uzņēmuma trīs galvenajos eksporta tirgos trešajās valstīs, proti, Austrālijā, Kanādā un Amerikas Savienotajās Valstīs.

(174)

Normālā vērtība tika noteikta, kā skaidrots iepriekš 158. un 159. apsvērumā.

(175)

Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pārdeva ražojumu eksportam uz Austrāliju un Kanādu tieši neatkarīgiem klientiem šajās valstīs. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cenas tika noteiktas, pamatojoties uz faktiski samaksātām vai maksājamām cenām par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam no eksportētājvalsts.

(176)

Tā kā ražojums eksportam uz ASV tika pārdots ar saistīta importētāja starpniecību, šā aprēķina vajadzībām eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz tālākpārdošanas cenām pirmajam neatkarīgajam pircējam saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu.

(177)

Komisija salīdzināja salikto normālo vērtību ar vidējām eksporta cenām uz trešām valstīm EXW līmenī.

(178)

Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(179)

Pamatojoties uz to, tika veiktas korekcijas attiecībā uz transporta, jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksām, apstrādes, iekraušanas un papildu izmaksām, iepakošanas izmaksām, kredīta izmaksām, atlaidēm un komisijas maksām, ja tika pierādīts, ka tās ietekmē cenu salīdzināmību.

(180)

Attiecībā uz ražojuma pārdošanu ASV tika veiktas papildu korekcijas izmaksām, kas radušās starp importēšanu un tālākpārdošanu, kā arī peļņai.

(181)

Kā noteikts pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktā, katra nerūsējošā tērauda sadurmetinātu cauruļu savienotājelementu veida vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar pārskatāmā ražojuma attiecīgā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(182)

Tādējādi tika konstatēts, ka Ta Chen ražojumu savos galvenajos trešo valstu tirgos ir pārdevis par dempinga cenām.

(183)

Ņemot vērā to, ka attiecībā uz ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Taivānas ražotāji eksportētāji sadarbojās ierobežotā mērā, ražošanas jauda un neizmantotā jauda Taivānā tika noteikta, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem un jo īpaši uz informāciju, ko sniedza pieprasījuma iesniedzējs un vienīgais Taivānas ražotājs, kurš sadarbojās.

(184)

Saskaņā ar šo informāciju Taivānā ir vismaz deviņi nerūsējošā tērauda sadurmetinātu cauruļu savienotājelementu ražotāji, kuru kopējā ražošanas jauda pārsniedz 22 000 tonnu un aplēstā neizmantotā jauda ir 13 000 tonnu, kas pārsniedz Savienības kopējo patēriņu (81).

(185)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka Taivānas ražotājs eksportētājs eksportēja uz saviem galvenajiem trešo valstu tirgiem par cenām, kas bija par aptuveni 25–45 % zemākas nekā Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas Savienības tirgū. Tās arī ir zemākas par Taivānas ražotāja eksportētāja eksporta cenām uz Savienību. Ņemot vērā šo cenu līmeni, eksports uz Savienību Taivānas eksportētājiem potenciāli ir daudz pievilcīgāks nekā eksports uz visām pārējām valstīm.

(186)

Savienības tirgus ir pievilcīgs arī lieluma dēļ, jo tā kopējais patēriņš ir 12 819 tonnu.

(187)

Izmeklēšana apliecināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības tirgū turpinājies imports no Taivānas par dempinga cenām. Importa apjomi bija būtiski zemāki nekā sākotnējās izmeklēšanas periodā, tomēr tie aizvien bija pietiekami, lai varētu izdarīt pamatotas prognozes attiecībā uz turpmākajām cenām, ja pasākumi zaudētu spēku.

(188)

Turklāt eksporta uz trešām valstīm analīze liecināja, ka dempings notiek arī trešo valstu tirgos.

(189)

Neizmantotā jauda Taivānā ir ļoti ievērojama un pārsniedz kopējo patēriņu Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(190)

Visbeidzot, Savienības tirgus pievilcīgums lieluma un cenu ziņā, kā paskaidrots iepriekš, norāda uz iespējamību, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, eksports no Taivānas un neizmantotā jauda Taivānā tiktu (pār)virzīti uz Savienību.

(191)

Tāpēc Komisija secināja, ka gadījumā, ja pasākumi netiktu pagarināti, pastāv dempinga turpināšanās iespējamība.

(192)

Saskaņā ar pieprasījumā iekļauto informāciju līdzīgo ražojumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienībā ražoja 14 ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(193)

Tika noteikts, ka kopējais ražošanas apmērs Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 9 867 tonnas. Šis rādītājs tika aprēķināts, pamatojoties uz trīs izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem un pieprasījuma iesniedzēja atbildēm uz anketas jautājumiem par makroekonomiskajiem rādītājiem.

(194)

Kā minēts 28.–31. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izveidota ražotāju izlase. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji saražoja apmēram [44–50 %] no kopējā lēstā Savienības līdzīgā ražojuma ražošanas apmēra.

(195)

Tā kā divi no trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem bija savstarpēji saistīti, visi mikroekonomisko rādītāju dati tika indeksēti, lai nodrošinātu konfidencialitāti saskaņā ar pamatregulas 19. pantu.

(196)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz: a) pieprasījuma iesniedzēja datiem par Savienības ražošanas nozares līdzīga ražojuma pārdošanas apmēru, veicot daļēju kontrolpārbaudi pret izlasē iekļauto Savienības ražotāju paziņotajiem pārdošanas apjomiem, un b) pārskatāmā ražojuma importu Savienībā no visām trešām valstīm saskaņā ar COMEXT datubāzi (Eurostat).

(197)

Pamatojoties uz šo informāciju, patēriņš Savienībā attīstījās šādi:

2. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

(198)

Pārskatīšanā tika konstatēts, ka patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā ir palielinājies par 13 %. Patēriņu Savienībā negatīvi ietekmēja Covid-19 pandēmija, kas sākās 2020. gadā, taču pārskatīšanas izmeklēšanas perioda laikā tas būtiski atguvās.

(199)

Importa apjomu no attiecīgajām valstīm Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat statistikas datiem, kā pienācīgi paskaidrots 185. apsvērumā. To tirgus daļas tika noteiktas, salīdzinot importu ar 2. tabulā norādīto patēriņu Savienībā.

(200)

Imports no attiecīgajām valstīm attīstījās šādi:

3. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

(201)

Importa apjomi no Taivānas neietver uzņēmuma King Lai, kam bija 0 % dempinga starpība, importa apjomus (sk. 79. zemsvītras piezīmi).

(202)

Importa apjoms no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā bija stabils, 2020. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas bija aptuveni 1 000 tonnu. Tomēr, ja imports no ĶTR palielinājās gan apmēra, gan tirgus daļas ziņā, imports no Taivānas samazinājās.

(203)

Komisija importa vidējās cenas noteica, pamatojoties uz Eurostat statistiku un pārbaudītajām atbildēm uz anketas jautājumiem, ko sniedza vienīgais Taivānas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās un kura eksports uz Savienību veidoja pārliecinoši lielāko daļu no importa no Taivānas attiecīgajā periodā. Konfidencialitātes apsvērumu dēļ importa no Taivānas rādītāji un attiecīgo valstu kopējie rādītāji ir norādīti diapazonos.

(204)

Attiecīgo valstu vidējai svērtajai importa cenai bija šāda dinamika:

4. tabula

Importa cenas (EUR/tonnu)

(205)

Importa cenas no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā palielinājās par 14 %, atspoguļojot kopumā augstāku cenu līmeni, jo īpaši pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(206)

Neviens ražotājs no Ķīnas nesadarbojās, taču sadarbojās viens ražotājs eksportētājs no Taivānas.

(207)

Tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija noteica cenu samazinājumu, salīdzinot a) importa no ĶTR svērtās vidējās statistiskās cenas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, noteiktas uz CIF pamata, kā paskaidrots 136. apsvērumā, un attiecīgi koriģētas, lai ņemtu vērā līgto muitas nodokļa likmi, antidempinga maksājumu un pēcimportēšanas izmaksas, un b) triju Savienības ražotāju vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Savienības tirgū, kas koriģētas līdz EXW līmenim.

(208)

Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no Savienības ražotāju apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tas neuzrādīja cenu samazinājumu.

(209)

Saskaņā ar 137. apsvērumā izklāstīto dempinga aprēķinā izmantoto pieeju Komisija par alternatīvu vidējām svērtām statistiskajām importa cenām, kuras neizšķir bezšuvju un metinātos piederumus, izmantoja arī pieprasījumā sniegtās bezšuvju un metināto, izliektas formas piederumu eksporta cenas, koriģētas atbilstoši CIF cenai pie ES robežas, ar attiecīgām korekcijām, lai ņemtu vērā līgto muitas nodokļa likmi, antidempinga maksājumu un pēcimportēšanas izmaksas, lai izdarītu cenu samazinājuma papildu aprēķinus, kas izšķir minētās divas ražojuma grupas. Izmantojot minētās cenas un salīdzinot tās ar atbilstošas kvalitātes un formas Savienības nozares ražojumu vidējo cenu, Ķīnas importa cenas nebija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(210)

Komisija arī aprēķināja, kāds būtu cenu samazinājums, ja antidempinga maksājumu nebūtu. Ja antidempinga maksājumi netiku piemēroti, cenu samazinājums būtu attiecīgi 17,7 % un 16,4 %.

(211)

Kā norādīts 150. apsvērumā, ražotāja eksportētāja Ta Chen, kurš sadarbojās, importētie apjomi veidoja 91 % no pārskatāmā ražojuma importa no Taivānas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Līdz ar to Komisija izvērtēja importa no Taivānas cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, salīdzinot šādus faktorus: a) katra Ta Chen importētā ražojuma veida vidējās svērtās cenas CIF Savienības robežas līmenī pirmajam neatkarīgajam klientam Savienības tirgū, piemērojot attiecīgas korekcijas, lai ņemtu vērā pēcimporta izmaksas, importa nodevas un antidempinga maksājumus (ja tādi ir), un b) vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Savienības tirgū par tāda paša veida ražojumiem, ko ražojuši trīs izlasē iekļautie Savienības ražotāji, koriģējot tās līdz EXW līmenim.

(212)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā uz faktisko izmaksu pamata veicot atbilstošas korekcijas un atskaitot atlaides, par kurām ziņojuši izlasē iekļautie Savienības ražotāji. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no Savienības ražotāju apgrozījuma izmeklēšanas periodā.

(213)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika konstatēts, ka importa no Taivānas cenas bija par vairāk nekā 60 % zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(214)

Komisija noteica apmērus un cenas importam no trešām valstīm, izmantojot tādu pašu metodoloģiju kā attiecībā uz ĶTR un Taivānu (sk. 4.3.1. sadaļu).

(215)

No trešām valstīm veiktā importa apmēra dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

5. tabula

Imports no trešām valstīm

(216)

Saistībā ar importu no trešām valstīm jānorāda, ka būtiski importa avoti bija Malaizija un Šveice. Imports no Malaizijas attiecīgajā periodā palielinājās par 45 %. Kā minēts 5. apsvērumā, Komisija veic pretapiešanas izmeklēšanu attiecībā uz importu no Malaizijas.

(217)

Imports no Šveices, kas arī bija būtisks importa avots sākotnējā izmeklēšanā, attiecīgajā periodā samazinājās par 36 %.

(218)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika izvērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(219)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem un informāciju, kas sniegta pieprasījuma iesniedzēja atbildēs uz anketas jautājumiem, salīdzinot tos ar pieprasījumā iekļauto informāciju un izlasē iekļauto ražotāju sniegtajām atbildēm uz anketas jautājumiem, kā arī Eurostat statistiku. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas norādīti izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem.

(220)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(221)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vidējās vienības cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(222)

184. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ komercinformācijas konfidencialitātes saglabāšanas nolūkā informāciju par izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem bija nepieciešams norādīt diapazonu formā. Ja tiktu norādīti precīzi skaitļi, kāds no abiem Savienības ražotājiem varētu aprēķināt precīzus otra ražotāja ražošanas skaitliskos rādītājus un būtu risks, ka arī citi tirgus dalībnieki, kuru rīcībā ir tirgus dati, varētu to darīt.

(223)

Attiecīgajā periodā bija šāda Savienības ražošanas kopapjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika:

6. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(224)

Savienības nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 13 % ar stabiliem rādītājiem laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam un pieaugumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā lielāka patēriņa Savienībā dēļ.

(225)

Savienības nozares ražošanas jauda attiecīgajā periodā saglabājās stabilā līmenī robežās no 18 000 līdz 19 000 tonnām.

(226)

No tā izriet, ka ražošanas jaudas izmantojuma līmenis attiecīgajā periodā saglabājās zems – aptuveni 50 % līmenī. Komisija atzīmēja, ka attiecīgajā periodā bijis pieaugums par četriem procentpunktiem, kas atbilst novērotajam ražošanas apjoma pieaugumam.

(227)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(228)

Savienības nozares pārdošanas apjomi nesaistītiem klientiem attiecīgajā periodā palielinājās par 19 %. Šis palielinājums bija īpaši izteikts pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kad Savienības nozares pārdošanas apjomi Savienības tirgū palielinājās par 1 521 tonnu jeb par 20 % salīdzinājumā ar 2020. gadu.

(229)

Savienības ražošanas nozare savu tirgus daļu Savienības tirgū kopumā ir saglabājusi. Straujš tirgus daļas samazinājums 2019. gadā tika atgūts nākamajā gadā, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa bija 68,5 %.

(230)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā pieauga par 13 %, savukārt pārdošanas apjoms nesaistītiem klientiem Savienībā pieauga par 19 %. Līdz ar to Savienības ražošanas nozarē ir notikusi izaugsme gan tirgus daļas ziņā, gan absolūtos skaitļos.

(231)

Attiecīgajā periodā Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā un vienības ražošanas izmaksām bija šāda dinamika:

8. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā un ražošanas izmaksas

(232)

Vienības pārdošanas cenas bija stabilas no attiecīgā perioda sākuma līdz 2020. gadam. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā lielāka patēriņa dēļ cenas pieauga par 7 % salīdzinājumā ar 2018. gada līmeni. Tomēr šis cenu pieaugums nepilnīgi atspoguļoja attiecīgajā periodā notikušo ražošanas izmaksu pieaugumu, kas laikā no 2018. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam bija 8 %.

(233)

Savienības ražotāju nodarbinātībai, ražīgumam un vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(234)

Attiecīgajā periodā nodarbināto skaits un darbaspēka ražīgums saglabājās stabilā līmenī. Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā tika nodarbināti 500 darba ņēmēju un saražotais apmērs uz vienu nodarbināto bija aptuveni 18 tonnu.

(235)

Vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgā perioda beigās palielinājās, taču, darbaspēka izmaksu pieaugums par 11 % 4 gadu laikā nav uzskatāms par dramatisku pieaugumu.

(236)

Attiecīgajā periodā bija šāda Savienības ražotāju krājumu apmēra dinamika:

10. tabula

Krājumi

(237)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarē krājumu apmērs absolūtos skaitļos ir saglabājies samērā nemainīgā līmenī.

(238)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā lielāka ražošanas apjoma dēļ krājumu apmērs salīdzinājumā ar ražošanas apjomu samazinājās.

(239)

Attiecīgajā periodā bija šāda Savienības ražotāju rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamika:

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(240)

Komisija noteica Savienības ražotāju rentabilitāti, neto peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Savienības ražošanas nozares rentabilitāte pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija tuvu 2018. gada līmenim, taču būtiski samazinājās 2019. un 2020. gadā. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares peļņas līmenis bija pieņemamās robežās no 10 % līdz 15 %.

(241)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašiem finansēt savu darbību. Naudas plūsmas dinamika attiecīgajā periodā bija pozitīva; no darbības gūtā naudas plūsma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija par 76 % augstāka nekā 2018. gadā.

(242)

Ieguldījumiem Savienības nozarē attiecīgajā periodā bija tendence samazināties. Kā norādīts iepriekš izklāstā par jaudas izmantojumu, Savienības nozarē nav tūlītējas nepieciešamības veikt ieguldījumus ražošanas jaudas paplašināšanā.

(243)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības, un šā rādītāja dinamika ir līdzīga rentabilitātes dinamikai.

(244)

Neviens no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem neziņoja par grūtībām piesaistīt kapitālu.

(245)

Kā secināts 148. apsvērumā par ĶTR un 180. apsvērumā par Taivānu, pastāv skaidri pierādījumi, ka dempings no abām attiecīgajām valstīm turpinās. Turklāt Komisija konstatēja, ka Ķīna apiet antidempinga pasākumus, veicot pārkraušanu caur Malaiziju (82).

(246)

Tomēr iepriekšminētie rādītāji liecina, ka, lai arī dempings turpinājās, Savienības ražošanas nozare spēja atgūties no iepriekšējās dempinga prakses.

(247)

Savienības ražotāju eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Savienības ražotāju eksporta rādītāji

(248)

Savienības ražošanas nozares eksporta apjoms nesaistītiem klientiem attiecīgajā periodā samazinājās, jo īpaši 2020. gadā, kad sākās Covid-19 pandēmija. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji ir atguvušies līdz teju tam līmenim, kāds bija 2018. gadā.

(249)

Attiecīgajā periodā vidējā eksporta cena bija stabila. Eksporta tirgū spēcīgās konkurences noteiktas selektivitātes dēļ Savienības ražošanas nozare vairāk koncentrējas uz tirgus augstāko līmeni.

(250)

Attiecīgajā periodā importa apjoms no attiecīgajām valstīm nav bijis nenozīmīgs un tā cenas aizvien bija būtiski zemākas par Savienības ražošanas nozares vidējām pārdošanas cenām.

(251)

Tomēr vairums rādītāju, kas varētu liecināt par kaitējumu, piemēram, ražošanas un pārdošanas apjoms, nodarbinātība, rentabilitāte un naudas plūsma attīstījās pozitīvi un/vai bija apmierinošā līmenī. Līdz ar to aplūkotie rādītāji liecina, ka antidempinga pasākumi ir sasnieguši paredzēto rezultātu, proti, novērsuši kaitējumu Savienības ražotājiem.

(252)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozare ir atguvusies no iepriekšējā kaitējuma un nav cietusi būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(253)

Tā kā Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā netika nodarīts būtisks kaitējums, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izvērtēja, vai, pasākumiem zaudējot spēku, varētu atkārtoties kaitējums, ko radītu imports par dempinga cenām no ĶTR un Taivānas.

(254)

Šajā sakarā Komisija pārbaudīja ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu attiecīgajās valstīs, Savienības tirgus pievilcīgumu un to, kāda varētu būt importa no attiecīgajām valstīm ietekme tad, ja pasākumi zaudētu spēku.

(255)

Kā secināts 142. un 143. apsvērumā un 172. un 173. apsvērumā, neizmantotā jauda ĶTR un Taivānā ir ievērojama un kopumā piecas reizes pārsniedz ikgadējo patēriņu Savienībā. Turklāt, kā secināts 144.–147. apsvērumā un 174. un 175. apsvērumā, Savienības tirgus Ķīnas un Taivānas ražotājiem ir pievilcīgs tā cenu un lieluma dēļ. Tādējādi pastāv liela iespējamība, ka, ja antidempinga pasākumi zaudētu spēku, eksporta apmērs uz Savienību palielinātos.

(256)

Komisija analizēja šāda importa pieauguma iespējamo ietekmi, izvērtējot iespējamos cenu līmeņus, ja pasākumi zaudētu spēku. Saistībā ar to Komisija attiecībā uz Ķīnu uzskatīja, ka importa cenu līmenis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bez antidempinga maksājumiem pamatoti liecina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā importa no Ķīnas tirgus daļa vēl aizvien bija 5,6 %. Tādējādi, un kā paskaidrots 199. apsvērumā, Komisija konstatēja būtisku cenu samazinājumu salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozares cenām – līdz pat 17,7 % vai 16,4 % atkarībā no izmantotās metodes attiecībā uz ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tad, ja antidempinga maksājuma nebūtu. Līdz ar to ir ticams, ka pasākumu neesības gadījumā pastāvētu līdzīga apmēra cenu samazinājums.

(257)

Ņemot vērā galīgās informācijas izpaušanu, Zhejiang Jndia un CCCMC apgalvoja, ka importa no Ķīnas izraisītais kaitējums neatkārtotos, jo pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas importa tirgus daļa Savienībā bija tikai 5,6 %, savukārt Savienības ražošanas nozares tirgus daļa bija aptuveni 70 %. Zhejiang Jndia arī norādīja uz Ķīnas importa samazinājumu laikposmā no sākotnējā izmeklēšanas perioda (3 238 tonnas) un pārskatīšanas izmeklēšanas periodam (719 tonnas).

(258)

Šis apgalvojums tika noraidīts. Komisija bija secinājusi, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei netika nodarīts būtisks kaitējums (sk. 252. apsvērumu). Tomēr Komisijas secinājums par kaitējuma atkārtošanās iespējamību bija balstīts uz prognozējošu vērtējumu. Tādējādi šis secinājums bija balstīts nevis uz faktiskiem importa apjomiem vai tirgus daļām un to, kādi tie bija salīdzinājumā ar importa apjomiem vai tirgus daļām sākotnējās izmeklēšanas periodā, bet gan uz esošo brīvo jaudu ĶTR, Savienības tirgus pievilcīgumu un cenu samazinājumu pārskata izmeklēšanas periodā, ja Ķīnas importam nebūtu ticis piemērots antidempinga maksājums.

(259)

Attiecībā uz Taivānu sadarbojās tikai viens ražotājs eksportētājs, taču, tā kā tas veidoja vairāk nekā 90 % no importa no Taivānas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija aprēķināja cenu samazinājumu, pamatojoties uz šā uzņēmuma pārbaudītajām eksporta cenām. Tomēr imports no Taivānas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kopumā veidoja tikai nelielu tirgus daļu (1,6 %), savukārt imports no Taivānas par dempinga cenām veidoja 7,8 % tirgus daļu sākotnējā izmeklēšanas periodā. Sūdzībā, uz kuras pamata tika veikta sākotnējā izmeklēšana, un pieprasījuma iesniedzējs termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā bija identificējis desmit Taivānas ražotājus eksportētājus. Tādējādi cenu samazinājuma perspektīvā analīze uz Ta Chen sniegto datu pamata ir bezjēdzīga, jo tā neatspoguļotu cenu politiku, ko piemēro lielākā daļa Taivānas ražotāju eksportētāju, kuru skaits Savienības tirgū pirms pasākumu ieviešanas bija ievērojams, taču kuri no Savienības tirgus pazuda pēc pasākumu ieviešanas.

(260)

Termiņbeigu pārskatīšanas satvarā iegūtie dati arī liecināja, ka lielākā daļa neizmantotās jaudas ir saistāma ar tiem Taivānas ražotājiem eksportētājiem, kam ir piemēroti augstākie atlikušie antidempinga maksājumi, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā viņi Savienības tirgū gandrīz nepiedalījās. Tas liecina, ka spēkā esošie pasākumi efektīvi novērš importa par dempinga cenām nonākšanu Savienības tirgū. Vienlaikus tā arī ir spēcīga norāde uz to, ka, pasākumiem zaudējot spēku, eksports, ko šobrīd attur atlikušie antidempinga maksājumi, visticamāk atjaunotos.

(261)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares finanšu situācija kopumā ir bijusi stabila un vairums indikatoru, kas liecinātu par kaitējumu, uzrādīja pozitīvas tendences un/vai vērtības. Tomēr jāuzsver, ka ar ieviestajiem antidempinga pasākumiem Savienības tirgus šajā periodā tika faktiski pasargāts no liela importa apjoma par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozare varēja nepārprotami to izmantot savā labā. Tomēr, kā paskaidrots iepriekš, pasākumu neesamības gadījumā pastāv iespējamība, ka Ķīnas un Taivānas ražotāji strauji palielinātu savas tirgus daļas. Šis imports radītu ievērojamu cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām un vienlaikus iegūtu tirgus daļu uz Savienības ražošanas nozares rēķina. Savienības ražošanas nozare nespētu pieņemt Ķīnas un Taivānas eksportētāju radīto cenu spiedienu, tāpēc tās ekonomiskais stāvoklis strauji pasliktinātos, kā rezultātā rastos būtisks kaitējums.

(262)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka pasākumu atcelšanas gadījumā importa apmērs no ĶTR un Taivānas par kaitējumu izraisošām dempinga cenām, visticamāk, ievērojami pieaugtu un varētu atkārtoties būtisks kaitējums.

(263)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Savienības intereses tika noteiktas, novērtējot dažādās saistītās intereses, proti, Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(264)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(265)

Pamatojoties uz to, Komisija pārbaudīja, vai neatkarīgi no secinājumiem par dempinga turpināšanās un kaitējuma atkārtošanās iespējamību pastāv nepārvarami iemesli, kas ļautu secināt, ka saglabāt spēkā esošos pasākumus nav Savienības interesēs.

(266)

Kā secināts 241. apsvērumā, Savienības ražošanas nozarei vairs netiek radīts būtisks kaitējums. Tomēr, kā secināts 249. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare nespētu izturēt pasākumu atcelšanu, jo tādējādi, visticamāk, būtiski palielinātos importa apmērs par dempinga cenām. Līdz ar to, atceļot pasākumus, tiktu apdraudēta nozares ilgtermiņa finansiālā dzīvotspēja. Tāpēc pasākumu turpināšana ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(267)

Visi zināmie nesaistītie importētāji un lietotāji tika informēti par pārskatīšanas sākšanu. Tomēr nesaistīti importētāji un lietotāji ar Komisiju nesadarbojās.

(268)

Ņemot vērā galīgās informācijas izpaušanu, Zhejiang Jndia un CCCMC atsaucās uz Euranimi iesniegto informāciju 2022. gada 23. augustā. Euranimi pārstāvēja vairākus importētājus, un Zhejiang Jndia un CCCMC uzsvēra, ka importētāji tādējādi bija pauduši savu viedokli, kaut arī tas notika kolektīvi. Zhejiang Jndia un CCCMC atzīmēja, ka iesniegtajā informācijā Euranimi iebilda pret antidempinga pasākumu turpināšanu, jo iespējami “pārmērīgo” antidempinga maksājumu likmju turpmāka piemērošana Ķīnas nerūsējošā tērauda sadurmetinātu cauruļu savienotājelementu importam grautu Eiropas lejupējās ražošanas nozares, kas izmanto šādus izstrādājumus, starptautisko konkurenci. Turklāt Euranimi bija norādījusi, ka pasākumu turpināšanas gadījumā tiktu samazinātas uzņēmumu darbības, tiktu zaudētas darbvietas, un valsts nodokļu iestādes iekasētu mazāk ieņēmumu.

(269)

Komisija atzīmēja, ka Euranimi apgalvojumi nebija pamatoti ar pierādījumiem. Turklāt, tā kā neviens nesaistīts importētājs un lietotājs nebija sadarbojies izmeklēšanā, iesniedzot atbildes uz anketas jautājumiem, Euranimi apgalvojumus par šo personu nostāju attiecībā uz pasākumiem un pasākumu ietekmi uz to konkurētspēju nevarēja salīdzināt ar attiecīgiem pārbaudītiem konkrētu uzņēmumu darījumdarbības datiem. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(270)

Tāpēc nekas neliecināja par to, ka pasākumu saglabāšanai uz lietotājiem un/vai importētājiem būtu tāda negatīva ietekme, kas pārsniegtu pasākumu pozitīvo ietekmi.

(271)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas liecinātu, ka ĶTR vai Taivānas izcelsmes nerūsējošā tērauda cauruļu piederumu sadurmetināšanai importam noteikto pasākumu saglabāšana nebūtu Savienības interesēs.

(272)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempinga turpināšanās iespējamību, kaitējuma atkārtošanās iespējamību un Savienības interesēm, antidempinga pasākumi konkrētiem Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas izcelsmes nerūsējošā tērauda cauruļu piederumiem sadurmetināšanai būtu jāsaglabā.

(273)

Lai līdz minimumam mazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, ir jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam ir jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 5. punktā. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(274)

Lai gan šāds rēķins jāuzrāda muitas dienestiem, lai importam tiktu piemērotas antidempinga maksājuma individuālās likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 5. punktā izklāstītajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tie var prasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus u. c.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka vēlāka zemākas maksājuma likmes piemērošana ir pamatota.

(275)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šādu apjoma pieaugumu pašu par sevi var uzskatīt par pārmaiņām tirdzniecības modelī, ko izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Tādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var tikt sākta pretapiešanas izmeklēšana. Šajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un noteikt valsts mēroga maksājumu.

(276)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas šīs regulas 1. panta 2. punktā, ir piemērojamas tikai tāda ĶTR vai Taivānas izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši tiesību subjekti, kuru nosaukums ir norādīts. Uz tādu pārskatāmā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, arī subjekti, kas ir saistīti ar konkrēti minētajiem subjektiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz tiem nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(277)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums ir jāadresē Komisijai (83). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas parāda, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts paziņojums par nosaukuma maiņu.

(278)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi tiktu saglabāti. Visām personām arī tika dots laiks, kurā tās varēja sniegt piezīmes pēc šīs informācijas izpaušanas un pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. Iesniegtā informācija un piezīmes tika pienācīgi ņemtas vērā.

(279)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (84) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(280)

Komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, ir sniegusi pozitīvu atzinumu,