ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 95
European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

66. gadagājums
2023. gada 4. aprīlis

Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (ES) 2023/730 (2023. gada 31. marts), ar kuru groza Regulu (ES) 2023/194, ar ko 2023. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko šādas zvejas iespējas uz 2023. un 2024. gadu nosaka konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem, un Regulu (ES) 2022/109

1

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/731 (2023. gada 3. aprīlis) par saskaņotu Savienības daudzgadu kontroles programmu 2024., 2025. un 2026. gadam, kas pieņemta, lai nodrošinātu atbilstību maksimālajiem pesticīdu atlieku līmeņiem un novērtētu patērētāju eksponētību pesticīdu atliekām augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un uz tās, un ar ko atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2022/741 ( 1 )

28

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/732 (2023. gada 28. marts) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Aceite de Madrid(ACVN))

41

 

 

LĒMUMI

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2023/733 (2023. gada 3. aprīlis) par Savienības testēšanas iekārtu izraudzīšanu radioiekārtām un rotaļlietām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1020

42

 

 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.

II Neleģislatīvi akti

REGULAS

4.4.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 95/1

PADOMES REGULA (ES) 2023/730

(2023. gada 31. marts),

ar kuru groza Regulu (ES) 2023/194, ar ko 2023. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko šādas zvejas iespējas uz 2023. un 2024. gadu nosaka konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem, un Regulu (ES) 2022/109

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padomes Regula (ES) 2023/194 (1) nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras 2023. gadā piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi. Kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un pasākumi, kas funkcionāli saistīti ar Regulā (ES) 2023/194 noteiktajām KPN, būtu jāgroza, lai ņemtu vērā zinātnisko ieteikumu publicēšanu, kā arī ar trešām valstīm noturēto apspriežu un reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) sanāksmju iznākumu.

(2)

Regulā (ES) 2023/194 periodam no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 30. jūnijam ir noteikta provizoriska KPN anšovam (Engraulis encrasicolus) ICES 8. apakšapgabalā, un to piemēro, līdz par šo krājumu kļūst pieejams zinātniskais ieteikums 2023. gadam. Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) 2023. gada zinātnisko ieteikumu par minēto krājumu publicēja 2022. gada 16. decembrī. Krājuma galīgā KPN 2023. gadam būtu jānosaka saskaņā ar minēto ieteikumu.

(3)

Laikā no 2023. gada 9. līdz 13. martam notika divpusējas apspriedes starp Savienību un Apvienoto Karalisti par KPN līmeni tūbītēm un saistītajām piezvejas sugām (Ammodytes spp.) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā, Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 2.a rajonā un Savienības ūdeņos 3.a rajonā. Minētās apspriedes tika rīkotas, ievērojot Tirdzniecības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (2) (TSN) 498. panta 2., 4. un 6. punktu un pamatojoties uz Savienības nostāju, ko Padome apstiprināja 2023. gada 2. martā. Minēto apspriežu rezultāti tika dokumentēti rakstiskā protokolā. Tāpēc attiecīgā KPN būtu jānosaka līmenī, par ko panākta vienošanās ar Apvienoto Karalisti.

(4)

Savienība un Norvēģija rīkoja divpusējas apspriedes par: i) kopīgiem un kopīgi pārvaldītiem krājumiem Skagerakā, tostarp ziemeļu garneli (Pandalus borealis) un merlangu (Merlangius merlangus) ICES 3.a rajonā, ar mērķi vienoties par minēto krājumu, tostarp zvejas iespēju, pārvaldību; ii) piekļuvi ūdeņiem; un iii) zvejas iespēju apmaiņu. Apspriedes par krājumu pārvaldību Skagerakā notika no 2022. gada 9. novembra līdz 9. decembrim, pamatojoties uz Savienības nostāju, par kuru Padome bija vienojusies. Laikposmā no 2022. gada 9. novembra līdz 2023. gada 16. martam notika apspriedes par piekļuvi ūdeņiem un par zvejas iespēju apmaiņu, arī pamatojoties uz Savienības nostāju, par kuru Padome bija vienojusies. Minēto apspriežu iznākums tika dokumentēts divos saskaņotos protokolos, kurus 2023. gada 17. martā parakstīja Savienības un Norvēģijas delegāciju vadītāji. Attiecīgās zvejas iespējas būtu jānosaka apjomā, kas paredzēts minētajos saskaņotajos protokolos, un Savienības tiesību aktos būtu jāievieš pārējie saskaņoto protokolu noteikumi. Būtu attiecīgi jāgroza Regulā (ES) 2023/194 noteiktās attiecīgās zvejas iespējas un moivas (Mallotus villosus) zvejas iespējas Grenlandes ūdeņos ICES 5. un 14. apakšapgabalā, kas noteiktas ar Padomes Regulu (ES) 2022/109 (3).

(5)

Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija (SPRFMO) savā 11. gadskārtējā sanāksmē 2023. gadā pieņēma nozvejas limitus Čīles stavridai (Trachurus murphyi), saglabāja ilkņzivju (Dissostichus spp.) izpētes zveju un atcēla zvejas piepūles limitu pelaģiskajām zvejniecībām. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(6)

Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC) 2022. gada gadskārtējā sanāksmē saglabāja dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares) nozvejas limitus IOTC kompetences apgabalā saskaņā ar minētā krājuma atjaunošanas plānu. Regulā (ES) 2023/194 ir noteikta Savienības kvota minētajam krājumam 2023. gadam saskaņā ar IOTC pieņemto pasākumu. Pēc tam, kad saskaņā ar dzeltenspuru tunzivs atjaunošanas plānu IOTC kompetences apgabalā tika pārskatīts Savienības ikgadējais nozvejas bāzes limits, IOTC pārskatīja minētā krājuma Savienības kvotu 2023. gadam saskaņā ar atjaunošanas plānu. Minētās pārskatītās Savienības kvotas būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(7)

Saskaņā ar vairākiem Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) ieteikumiem Savienība var pēc pieprasījuma pārnest procentuālo daļu no tās neizmantotās krājumu kvotas ICCAT konvencijas apgabalā no priekšpēdējā vai no iepriekšējā gada uz konkrētu gadu saskaņā ar ICCAT paredzētajiem noteikumiem par katru krājumu. Minētie ieteikumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos pēc iespējas ātrāk, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, lai dalībvalstis varētu pilnībā izmantot ICCAT krājumu Savienības kvotas, kā ICCAT to paredzējusi 2024. gadam. Kamēr minētie ieteikumi Savienības tiesību aktos vēl nav ieviesti, Regulā (ES) 2023/194 ir noteiktas kvotas individuālām dalībvalstīm par konkrētiem krājumiem, pamatojoties uz kopējo Savienības kvotu 2023. gadam, par ko ICCAT vienojusies, pirms tiek veikti jebkādi pielāgojumi dalībvalstu pārzvejas vai nepietiekamas nozvejas dēļ.

(8)

Savienības kvotas krājumiem ICCAT konvencijas apgabalā 2023. gadam tika pielāgotas ICCAT gadskārtējā sanāksmē 2022. gada novembrī saskaņā ar vairākiem ICCAT ieteikumiem, kuros paredzēts, ka Savienība pēc pieprasījuma var noteiktu procentuālo daļu no savas neizmantotās zvejas iespēju kvotas pārnest no 2021. gada uz 2023. gadu. Atsevišķām dalībvalstīm iedalītajās minēto krājumu kvotās 2023. gadam būtu jāņem vērā neizmantoto Savienības kvotu pārnesumi, ko ICCAT atļāvusi pirms šo krājumu zvejas sezonu sākuma. Tāpēc būtu jāgroza garspuru tunzivs (ziemeļu krājums) (Thunnus alalunga) (ALB/AN05N), garspuru tunzivs (dienvidu krājums) (ALB/AS05N) un lielacu tunzivs (Thunnus obesus) Atlantijas okeānā (BET/ATLANT), kā arī zobenzivs (Xiphias gladius) Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5° N (SWO/AN05N) un zobenzivs Atlantijas okeānā uz dienvidiem no 5° N (SWO/AS05N) kvotas, lai atspoguļotu šādus pielāgojumus, ņemot vērā relatīvās stabilitātes principu. Turklāt, lai ievērotu Savienības starptautiskās saistības, būtu jāsaglabā daži pasākumi, kas funkcionāli saistīti ar zvejas iespējām.

(9)

Zvejas piepūles limiti Savienības kuģiem, kas zvejo zilo tunzivi (Thunnus thynnus) ICCAT konvencijas apgabalā, un Savienības zilās tunzivs audzētavu maksimālā zvejas ielaide un kapacitāte pamatojas uz informāciju, kas sniegta dalībvalstu zilās tunzivs gada zvejas plānos, gada zvejas kapacitātes pārvaldības plānos un gada audzēšanas pārvaldības plānos. Dalībvalstīm katru gadu līdz 31. janvārim ir jānosūta minētie plāni Komisijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1627 6. panta 1. punktu (4). Pēc tam Komisija Savienības zvejas un kapacitātes pārvaldības plāna ietvaros paziņo ICCAT Sekretariātam zvejas piepūles limitus un maksimālo audzēšanas ielaidi un kapacitāti, lai ICCAT to apspriestu un apstiprinātu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1627 6. panta 2. punktu. Savienības zvejas piepūles limiti un Savienības maksimālā audzēšanas ielaide un kapacitāte 2023. gadam būtu jānosaka saskaņā ar ICCAT2023. gada 8. martā apstiprināto Savienības plānu.

(10)

Tāpēc Regula (ES) 2023/194 būtu attiecīgi jāgroza.

(11)

Regulā (ES) 2023/194 paredzētās zvejas iespējas piemēro no 2023. gada 1. janvāra. Tāpēc ar šo regulu ieviestie noteikumi par zvejas iespējām arī būtu jāpiemēro no 2023. gada 1. janvāra, izņemot moivas zvejas iespējas Grenlandes ūdeņos ICES 5. un 14. apakšapgabalā, kuras būtu jāpiemēro no 2022. gada 15. oktobra līdz 2023. gada 15. aprīlim. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus, jo attiecīgās zvejas iespējas tiek palielinātas. Ņemot vērā lietas steidzamību, zvejas darbību pārtraukumu nepieļaušanas nolūkā šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījums Regulā (ES) 2023/194

Regulu (ES) 2023/194 groza šādi:

1)

regulas 7. pantu svītro;

2)

regulas 34. panta 2. punktu svītro;

3)

regulas IA, IB, ID, IH, IJ un VI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2 pants

Grozījums Regulā (ES) 2022/109

Regulas (ES) 2022/109 IB pielikumā tabulu attiecībā uz moivu (Mallotus villosus) Grenlandes ūdeņos ICES 5. un 14. apakšapgabalā aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Moiva

Mallotus villosus

Zona:

Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā

(CAP/514GRN)

Dānija

0

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

0

 

Zviedrija

0

 

Visas dalībvalstis

0

(1)

Savienība

0

(2)

Norvēģija

10 000

(2)

 

 

 

KPN

Nepiemēro

 

(1)

Dānija, Vācija un Zviedrija “visu dalībvalstu” kvotu drīkst izmantot tikai tad, kad tās ir pilnībā apguvušas savu kvotu. Tomēr dalībvalstis, kurām iedalīti vairāk nekā 10 % Savienības kvotas, “visu dalībvalstu” kvotu neizmanto vispār. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (CAP/514GRN_AMS).

(2)

Attiecībā uz zvejas sezonu no 2022. gada 15. oktobra līdz 2023. gada 15. aprīlim.

“

3. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas noteikumus piemēro no 2023. gada 1. janvāra, izņemot noteikumus par moivu (Mallotus villosus) Grenlandes ūdeņos ICES 5. un 14. apakšapgabalā, kurus piemēro no 2022. gada 15. oktobra līdz 2023. gada 15. aprīlim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2023. gada 31. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

J. ROSWALL

(1)  Padomes Regula (ES) 2023/194 (2023. gada 30. janvāris), ar ko 2023. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko šādas zvejas iespējas uz 2023. un 2024. gadu nosaka konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (OV L 28, 31.1.2023., 1. lpp.).

(2)  Tirdzniecības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (OV L 149, 30.4.2021., 10. lpp.).

(3)  Padomes Regula (ES) 2022/109 (2022. gada 27. janvāris), ar ko 2022. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 21, 31.1.2022., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1627 (2016. gada 14. septembris) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 (OV L 252, 16.9.2016, 1. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (ES) 2023/194 pielikumus groza šādi:

1)

IA pielikumā:

a)

pielikuma A daļā pirmo tabulu aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Anšovs

Engraulis encrasicolus

Zona:

8

(ANE/08.)

Spānija

 

29 700

 

Analītiska KPN

Francija

 

3 300

 

Savienība

 

33 000

 

 

 

 

 

KPN

 

33 000

 

“.

b)

pielikuma B daļā tabulas attiecībā uz turpmāk uzskaitītajiem krājumiem aizstāj ar šādām:

i)

tabulu par tūbītēm un saistītās piezvejas sugām (Ammodytes spp.) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā un Savienības ūdeņos 3a zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Tūbītes un saistītās piezvejas sugas

Ammodytes spp.

Zona:

Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; Savienības ūdeņi 3.a zonā

Dānija

 

181 637

(1)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

 

279

(1)

Zviedrija

 

6 678

(1)

Savienība

 

188 594

 

Apvienotā Karaliste

 

5 773

 

 

 

 

 

KPN

 

194 367

 

(1)

Līdz 2 % no kvotas drīkst būt merlanga un makreles piezvejas (OT1/*2A3A4X). Merlanga un makreles piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.

Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos, kas noteikti III pielikumā, drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:

 

1.r

2.r

3.r

4

5.r

6

7.r

 

(SAN/234_1R)(1)

(SAN/234_2R) (1)

(SAN/234_3R) (1)

(SAN/234_4) (1)

(SAN/234_5R) (1)

(SAN/234_6)(1)

(SAN/234_7R) (1)

Dānija

109 166

38 311

2 285

31 744

0

131

0

Vācija

167

59

4

49

0

0

0

Zviedrija

4 013

1 409

84

1 167

0

5

0

Savienība

113 346

39 779

2 373

32 960

0

136

0

Apvienotā Karaliste

3 469

1 218

73

1 009

0

4

0

Kopā

116 815

40 997

2 446

33 969

0

140

0

(1)

Līdz 10 % no šīs kvotas var uzkrāt un izmantot nākamajā gadā tikai šajā pārvaldības apgabalā

“;

ii)

tabulu par brosmi (Brosme brosme) Norvēģijas ūdeņos 4. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Brosme

Brosme brosme

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā

(USK/04-N.)

Beļģija

 

0

 

Piesardzīga KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Dānija

 

50

 

Vācija

 

0

 

Francija

 

0

 

Nīderlande

 

0

 

Savienība

 

50

 

 

 

 

 

KPN

 

Nepiemēro

 

“;

iii)

tabulu par siļķi (Clupea harengus) 3.a rajonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Siļķe (1)

Clupea harengus

Zona:

3.a

(HER/03A.)

Dānija

 

9 771

(1)(2)(3)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

 

156

(1)(2)(3)

Zviedrija

 

10 221

(1)(2)(3)

Savienība

 

20 148

(1)(2)(3)

Norvēģija

 

3 102

(2)

 

 

 

 

KPN

 

23 250

 

(1)

Siļķes nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

(2)

No siļķes krājumiem HER/03A.(HER/*03A.) un HER/03A-BC (HER/*03A-BC) 3.a rajonā drīkst nozvejot tikai šādus apjomus:

Dānija

559

 

Vācija

7

 

Zviedrija

403

 

Savienība

969

 

Norvēģija

310

 

(3)

Īpašs nosacījums: no šā daudzuma Apvienotās Karalistes ūdeņos 4. zonā (HER/*04-UK) drīkst zvejot līdz 50 % un Savienības ūdeņos 4.b zonā (HER/*4B-EU) drīkst zvejot 50 %.

“;

iv)

tabulu par siļķi (Clupea harengus) Savienības, Apvienotās Karalistes un Norvēģijas ūdeņos 4. zonā uz ziemeļiem no 53°30' N aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Siļķe (1)

Clupea harengus

Zona:

Savienības, Apvienotās Karalistes un Norvēģijas ūdeņi 4. zonā uz ziemeļiem no 53° 30' N

(HER/4AB.)

Dānija

 

55 491

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Vācija

 

37 409

 

Francija

 

19 555

 

Nīderlande

 

49 163

 

Zviedrija

 

3 753

 

Savienība

 

165 371

 

Fēru Salas

0

 

Norvēģija

 

115 001

(2)

Apvienotā Karaliste

72 563

 

 

 

 

 

KPN

 

396 556

 

(1)

Siļķes nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

(2)

Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. Ievērojot šīs kvotas limitu, Savienības ūdeņos 4.b zonā (HER/*4AB-C) nedrīkst nozvejot vairāk par šādu daudzumu:

 

2 700

 

 

 

 

 

Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62° N Savienība nedrīkst nozvejot vairāk par turpmāk norādīto daudzumu:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N (HER/*4N-S62)

 

 

 

 

Savienība

 

2 700

 

 

 

 

 

“;

v)

tabulu par mencu (Gadus morhua) 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā; 3.a zonas daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

4; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā

(COD/2A3AX4)

Beļģija

 

542

(1)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Dānija

 

3 118

 

Vācija

 

1 977

 

Francija

 

670

(1)

Nīderlande

 

1 761

(1)

Zviedrija

 

21

 

Savienība

 

8 089

 

Norvēģija

 

3 681

(2)

Apvienotā Karaliste

9 882

(1)

 

 

 

 

KPN

 

21 652

 

(1)

Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot šādā zonā: 7d (COD/*07D.).

 

(2)

No tās 3 064 tonnas drīkst nozvejot Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.

Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādu daudzumu:

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (COD/*04N-)

 

 

 

 

Savienība

 

5 853

 

 

 

 

 

“;

vi)

tabulu par makšķerniekzivju dzimtu (Lophiidae) Norvēģijas ūdeņos 4. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Makšķerniekzivju dzimta

Lophiidae

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā

(ANF/04-N.)

Beļģija

 

33

 

Piesardzīga KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Dānija

 

842

 

Vācija

 

13

 

Nīderlande

 

12

 

Savienība

 

900

 

 

 

 

 

KPN

 

Nepiemēro

 

“;

vii)

tabulu par pikšu (Melanogrammus aeglefinus) 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

4; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā;

(HAD/2AC4.)

Beļģija

 

363

(1)

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Dānija

 

2 495

(1)

Vācija

 

1 588

(1)

Francija

 

2 768

(1)

Nīderlande

 

272

(1)

Zviedrija

 

223

(1)

Savienība

 

7 709

(1)

Norvēģija

 

13 432

(2)

Apvienotā Karaliste

 

37 261

 

 

 

 

 

KPN

 

58 402

 

(1)

Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58° 30' N (HAD/*6AN58).

(2)

No tās 11 182 tonnas drīkst nozvejot Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.

Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādu daudzumu:

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (HAD/*04N-)

 

 

 

 

Savienība

 

4 774

 

 

 

 

 

“;

viii)

tabulu par merlangu (Merlangius merlangus) 3.a zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona:

3.a

(WHG/03A.)

Dānija

 

480

 

Piesardzīga KPN

Nīderlande

 

2

 

Zviedrija

 

52

 

Savienība

 

534

 

 

 

 

 

KPN

 

676

 

“;

ix)

tabulu par merlangu (Merlangius merlangus) 4. zonā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona:

4; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā;

(WHG/2AC4.)

Beļģija

 

600

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Dānija

 

2 596

 

Vācija

 

675

 

Francija

 

3 900

 

Nīderlande

 

1 500

 

Zviedrija

 

4

 

Savienība

 

9 275

 

Norvēģija

 

3 429

(1)

Apvienotā Karaliste

 

21 410

 

 

 

 

 

KPN

 

34 294

 

(1)

No tās 2 855  tonnas nozvejotas Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.

Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādu daudzumu:

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (WHG/*04N-)

 

 

 

 

Savienība

 

5 333

 

 

 

 

 

“;

x)

tabulu par heku (Merluccius merluccius) Norvēģijas ūdeņos 4. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Heks

Merluccius merluccius

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā

(HKE/04-N.)

Beļģija

 

16

 

Piesardzīga KPN

Dānija

 

1 496

 

Vācija

 

169

 

Francija

 

69

 

Nīderlande

 

120

 

Zviedrija

 

Nepiemēro

 

Savienība

 

1 870

 

 

 

 

 

KPN

 

Nepiemēro

 

“;

xi)

tabulu par putasu (Micromesistius poutassou) Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskos ūdeņos 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona:

Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā

(WHB/1X14)

Dānija

 

62 968

(1)

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Vācija

 

24 483

(1)

Spānija

 

53 383

(1)(2)

Francija

 

43 821

(1)

Īrija

 

48 761

(1)

Nīderlande

 

76 784

(1)

Portugāle

 

4 959

(1)(2)

Zviedrija

 

15 576

(1)

Savienība

 

330 735

(1)(3)

Norvēģija

 

74 000

(4)(5)

Fēru Salas

0

 

Apvienotā Karaliste

106 036

 

 

 

 

 

KPN

 

Nepiemēro

 

(1)

Īpašs nosacījums: ievērojot Savienībai paredzēto kopējo piekļuves limitu 0 tonnu apmērā, dalībvalstis Fēru Salu ūdeņos drīkst nozvejot ne vairāk kā šādu procentuālo daļu no savām kvotām (WHB/*05-F.): 0 %

(2)

Šo kvotu drīkst pārcelt uz šādu zonu: 8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš paziņo Komisijai.

(3)

Īpašs nosacījums: no Savienības kvotām, kurām atbilstošās zonas ir Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/*NZJM1) un 8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (WHB/*NZJM2), zvejojot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu:

 

 

10 000

 

(4)

Var zvejot Savienības ūdeņos 2.a, 4., 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′N, 6.b un 7. zonā uz rietumiem no 12°W.

(5)

Īpašs nosacījums: no Norvēģijas kvotas Savienības ūdeņos 2.a, 4., 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′N, 6.b un 7. zonā uz rietumiem no 12°W drīkst nozvejot šādu daudzumu:

 

 

150 000

 

“;

xii)

tabulu par putasu (Micromesistius poutassou) 8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona:

8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā

(WHB/8C3411)

Spānija

 

41 910

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Portugāle

 

10 477

 

Savienība

 

52 387

(1)

 

 

 

 

KPN

 

Nepiemēro

 

(1)

Īpašs nosacījums: no Savienības kvotām, kurām atbilstošās zonas ir Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/*NZJM1) un 8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (WHB/*NZJM2), zvejojot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu:

 

 

10 000

 

 

 

 

 

“;

xiii)

tabulu par jūras līdaku (Molva molva) Norvēģijas ūdeņos 4. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Jūras līdaka

Molva molva

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā

(LIN/04-N.)

Beļģija

 

4

 

Piesardzīga KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Dānija

 

477

 

Vācija

 

13

 

Francija

 

5

 

Nīderlande

 

1

 

Savienība

 

500

 

 

 

 

 

KPN

 

Nepiemēro

 

“;

xiv)

tabulu par Norvēģijas omāru (Nephrops norvegicus) Norvēģijas ūdeņos 4. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā

(NEP/04-N.)

Dānija

 

200

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

 

0

 

Savienība

 

200

 

 

 

 

 

KPN

 

Nepiemēro

 

“;

xv)

tabulu par ziemeļu garnelēm (Pandalus borealis) 3.a zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona:

3.a

(PRA/03A.)

Dānija

 

1 429

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Zviedrija

 

769

 

Savienība

 

2 198

 

 

 

 

 

KPN

 

4 117

 

“;

xvi)

tabulu par ziemeļu garnelēm (Pandalus borealis) Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62o N aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N

(PRA/4N-S62)

Dānija

 

200

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Zviedrija

 

123

(1)

Savienība

 

323

 

 

 

 

 

KPN

 

Nepiemēro

 

(1)

Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas minēto sugu kvotās.

“;

xvii)

tabulu par jūras zeltpleksti (Pleuronectes platessa) 4. zonas; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā; 3.a zonas daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

4; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā

(PLE/2A3AX4)

Beļģija

 

4 732

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Dānija

 

15 378

 

Vācija

 

4 436

 

Francija

 

887

 

Nīderlande

 

29 572

 

Savienība

 

55 005

 

Norvēģija

 

9 305

(1)

Apvienotā Karaliste

 

35 184

 

 

 

 

 

KPN

 

132 922

 

(1)

No tās 7 746  tonnas nozvejotas Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.

Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādu daudzumu:

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (PLE/*04N-)

 

 

 

 

Savienība

 

30 209

 

 

 

 

 

“;

xviii)

tabulu par saidu (Pollachius virens) 3a un 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Saida

Pollachius virens

Zona:

3a un 4.; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā

(POK/2C3A4)

Beļģija

 

17

(1)

Analītiska KPN

Dānija

 

1 964

(1)

Vācija

 

4 960

(1)

Francija

 

11 672

(1)

Nīderlande

 

50

(1)

Zviedrija

 

270

(1)

Savienība

 

18 933

(1)

Norvēģija

 

28 255

(2)

Apvienotā Karaliste

 

6 186

 

 

 

 

 

KPN

 

53 374

 

(1)

Īpašs nosacījums: no tās līdz 15 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58° 30' N (POK/*6AN58).

(2)

No kā 23 106 tonnas drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 4. un 3.a zonā (POK/*3A4-C). Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.

Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādu daudzumu:

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (POK/*04N-)

 

 

 

 

 

Savienība

 

16 178

 

 

 

 

 

“;

xix)

tabulu par parasto jūrasmēli (Solea solea) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona:

Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā

(SOL/24-C.)

Beļģija

 

681

 

Analītiska KPN

Dānija

 

311

 

Vācija

 

545

 

Francija

 

136

 

Nīderlande

 

6 151

 

Savienība

 

7 824

 

Norvēģija

 

5

(1)

Apvienotā Karaliste

 

1 323

 

 

 

 

 

KPN

 

9 152

 

(1)

Nozvejo tikai Savienības ūdeņos 4. zonā (SOL/*04-EU).

“;

xx)

tabulu par citām sugām Norvēģijas ūdeņos 4. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Citas sugas

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā

(OTH/04-N.)

Beļģija

 

14

 

Piesardzīga KPN

Dānija

 

1 320

 

Vācija

 

149

 

Francija

 

61

 

Nīderlande

 

106

 

Zviedrija

 

Nepiemēro

(1)

Savienība

 

1 650

(2)

 

 

 

 

KPN

 

Nepiemēro

 

(1)

“Citu sugu” kvotu parastajā apmērā Zviedrijai iedalījusi Norvēģija.

(2)

Sugas, uz kurām neattiecas citas KPN.

“;

xxi)

tabulu par citām sugām Savienības ūdeņos 4. un 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30' N aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Citas sugas

Zona:

Savienības ūdeņi 4. un 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30' N

(OTH/46AN-EU)

Savienība

 

Nepiemēro

 

Piesardzīga KPN

Norvēģija

 

500

(1)(2)

Fēru Salas

 

0

 

 

 

 

 

KPN

 

Nepiemēro

 

(1)

Tikai 4. zonā (OTH/*4-EU).

(2)

Sugas, uz kurām neattiecas citas KPN.

“.

2)

IB pielikumā:

a)

tabulu par siļķi (Clupea harengus) Apvienotās Karalistes, Fēru Salu, Norvēģijas un starptautiskos ūdeņos 1. un 2. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

Apvienotās Karalistes, Fēru Salu, Norvēģijas un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā

(HER/1/2-)

Beļģija

10

 

Analītiska KPN

Dānija

10 220

 

Vācija

1 790

 

Spānija

34

 

Francija

441

 

Īrija

2 646

 

Nīderlande

3 657

 

Polija

517

 

Portugāle

34

 

Somija

158

 

Zviedrija

3 787

 

Savienība

23 294

 

Apvienotā Karaliste

9 983

 

 

 

 

KPN

511 171

 

Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Norvēģijas ūdeņi uz ziemeļiem no 62° N un zvejas zona ap Jana Majena salu (HER/*2AJMN)

 

19 780

 

 

 

2., 5.b uz ziemeļiem no 62° N (Fēru Salu ūdeņi) (HER/*25B-F)

 

 

Beļģija

0

 

 

 

Dānija

0

 

 

 

Vācija

0

 

 

 

Spānija

0

 

 

 

Francija

0

 

 

 

Īrija

0

 

 

 

Nīderlande

0

 

 

 

Polija

0

 

 

 

Portugāle

0

 

 

 

Somija

0

 

 

 

Zviedrija

0

 

 

 

“;

b)

tabulu par mencu (Gadus morhua) Norvēģijas ūdeņos 1. un 2. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā

(COD/1N2AB.)

Vācija

2 081

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Grieķija

258

 

Spānija

2 321

 

Īrija

258

 

Francija

1 911

 

Portugāle

2 321

 

Savienība

9 150

 

 

 

 

KPN

Nepiemēro

 

“;

c)

tabulu par makrūrzivi (Macrourus spp.) Grenlandes ūdeņos 5. un 14. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Makrūrzivis

Macrourus spp.

Zona:

Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā

(GRV/514GRN)

Savienība

60

(1)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

 

 

 

KPN

Nepiemēro

(2)

(1)

Īpašs nosacījums: apaļdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514GRN) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514GRN) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.

(2)

Norvēģijai ir iedalīts turpmāk norādītais apjoms (tonnās). Uz šo apjomu attiecas īpašs nosacījums: apaļdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514GRN) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514GRN) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.

 

 

45

 

 

 

“;

d)

tabulu par makrūrzivi (Macrourus spp.) Grenlandes ūdeņos NAFO 1. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Makrūrzivis

Macrourus spp.

Zona:

Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā

(GRV/N1GRN.)

Savienība

45

(1)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

 

 

 

KPN

Nepiemēro

(2)

(1)

Īpašs nosacījums: apaļdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/N1GRN.) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/N1GRN.) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.

(2)

Norvēģijai ir iedalīts turpmāk norādītais apjoms (tonnās). Uz šo apjomu attiecas īpašs nosacījums: apaļdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/N1GRN.) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/N1GRN.) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.

 

 

55

 

 

 

“;

e)

tabulu par pikšu (Melanogrammus aeglefinus) Norvēģijas ūdeņos 1. un 2. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā

(HAD/1N2AB.)

Vācija

250

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

150

 

Savienība

400

 

 

 

 

KPN

Nepiemēro

 

“;

f)

tabulu par ziemeļu garneli (Pandalus borealis) Grenlandes ūdeņos 5. un 14. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona:

Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā

(PRA/514GRN)

Dānija

1 439

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

1 438

 

Savienība

2 877

 

Norvēģija

2 123

 

 

 

 

KPN

Nepiemēro

 

“;

g)

tabulu par saidu (Pollachius virens) Norvēģijas ūdeņos 1. un 2. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Saida

Pollachius virens

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā

(POK/1N2AB.)

Vācija

474

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

76

 

Savienība

550

 

 

 

 

KPN

Nepiemēro

 

“;

h)

tabulu par Grenlandes paltusu (Reinhardtius hippoglossoides) Norvēģijas ūdeņos 1. un 2. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā

(GHL/1N2AB.)

Vācija

125

(1)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība

125

(1)

 

 

 

KPN

Nepiemēro

 

(1)

Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

“;

i)

tabulu par Grenlandes paltusu (Reinhardtius hippoglossoides) Grenlandes ūdeņos NAFO 1. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona:

Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā

(GHL/N1G-S68)

Vācija

1 700

(1)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība

1 700

(1)

Norvēģija

325

(1)

 

 

 

KPN

Nepiemēro

 

(1)

Jāzvejo uz dienvidiem no 68o N.

“;

j)

tabulu par Grenlandes paltusu (Reinhardtius hippoglossoides) Grenlandes ūdeņos 5., 12. un 14. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona:

Grenlandes ūdeņi 5., 12. un 14. zonā

(GHL/5-14GL)

Vācija

4 300

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība

4 300

(1)

Norvēģija

850

 

 

 

 

KPN

Nepiemēro

 

(1)

Jāzvejo ne vairāk kā ar sešiem kuģiem vienlaikus.

“;

(k)

tabulu par sarkanasariem (Sebastes mentella) Norvēģijas ūdeņos 1. un 2. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Sarkanasari

Sebastes mentella

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā

(REB/1N2AB.)

Vācija

851

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Spānija

106

 

Francija

93

 

Portugāle

450

 

Savienība

1 500

 

 

 

 

KPN

Nepiemēro

 

“;

l)

tabulu par sarkanasariem (demersāliem) (Sebastes spp.) Grenlandes ūdeņos NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņos 5. un 14. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Sarkanasari (demersālie)

Sebastes spp.

Zona:

Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā

(RED/N1G14D)

Vācija

969

(1)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

5

(1)

Savienība

974

(1)

Norvēģija

556

(1)

 

 

 

KPN

Nepiemēro

 

(1)

Drīkst nozvejot tikai ar trali un tikai uz ziemeļiem un uz rietumiem no līnijas, kura savieno šādas koordinātas:

Punkts

Ģeogrāfiskais platums

Ģeogrāfiskais garums

 

1

59° 15' N

54° 26' W

 

2

59° 15' N

44° 00' W

 

3

59° 30' N

42° 45' W

 

4

60° 00' N

42° 00' W

 

5

62° 00' N

40° 30' W

 

6

62° 00' N

40° 00' W

 

7

62° 40' N

40° 15' W

 

8

63° 09' N

39° 40' W

 

9

63° 30' N

37° 15' W

 

10

64° 20' N

35° 00' W

 

11

65° 15' N

32° 30' W

 

12

65° 15' N

29° 50' W

 

“;

m)

tabulu par citām sugām Norvēģijas ūdeņos 1. un 2. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Citas sugas

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā

(OTH/1N2AB.)

Vācija

89

(1)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

36

(1)

Savienība

125

(1)

 

 

 

KPN

Nepiemēro

 

(1)

Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

“.

3)

Regulas ID pielikumā:

a)

tabulu par garspuru tunzivi (ziemeļu krājums) (Thunnus alalunga) Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5° ziemeļu platuma aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Garspuru tunzivs (ziemeļu krājums)

Thunnus alalunga

Zona:

Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° ziemeļu platuma

(ALB/AN05N)

Īrija

 

3 398,46

 

Analītiska KPN

Spānija

 

19 154,93

 

Francija

 

6 024,53

 

Portugāle

 

2 100,86

 

Savienība

 

30 678,78

(1) (2)

 

 

 

 

KPN

 

37 801

 

(1)

To Savienības zvejas kuģu skaits, kas ziemeļu krājuma garspuru tunzivi zvejo kā mērķsugu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu ir 1 241 .

(2)

Īpašs nosacījums: ievērojot šīs kvotas limitu, Apvienotās Karalistes ūdeņos nedrīkst nozvejot vairāk par šādu daudzumu (ALB/*AN05N-UK): 280,00.

“;

b)

tabulu par garspuru tunzivi (dienvidu krājums) (Thunnus alalunga) Atlantijas okeānā uz dienvidiem no 5°N aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Garspuru tunzivs (dienvidu krājums)

Thunnus alalunga

Zona:

Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5°N

(ALB/AS05N)

Spānija

 

1 051,29

 

Analītiska KPN

Francija

 

345,49

 

Portugāle

 

735,71

 

Savienība

 

2 132,50

 

 

 

 

 

KPN

 

28 000

 

“;

c)

tabulu par lielacu tunzivi (Thunnus obesus) Atlantijas okeānā aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Lielacu tunzivs

Thunnus obesus

Zona:

Atlantijas okeāns

(BET/ATLANT)

Spānija

 

8 181,90

(1)

Analītiska KPN

Francija

 

3 475,31

(1)

Portugāle

 

3 106,23

(1)

Savienība

 

14 763,44

(1)

 

 

 

 

KPN

 

62 000

(1)

(1)

Par lielacu tunzivs nozvejām, ko guvuši riņķvada kuģi (BET/*ATLPS) un āķu jedu kuģi, kuru lielākais garums ir 20 metri un vairāk (BET/*ATLLL), ziņo atsevišķi. No jūnija, kad ar nozvejām ir apgūti 80 % no kvotas, dalībvalstīm ir pienākums minēto kuģu nozvejas datus iesūtīt katru nedēļu.

“;

d)

tabulu par zobenzivi (Xiphias gladius) Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5°N aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Zobenzivs

Xiphias gladius

Zona:

Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5°N

(SWO/AN05N)

Spānija

 

6 359,36

(2)

Analītiska KPN

Portugāle

 

1 155,83

(2)

Citas dalībvalstis

129,84

(1)(2)

Savienība

 

7 645,03

 

 

 

 

 

KPN

 

13 200

 

(1)

Tikai piezvejām. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (SWO/AN05N_AMS).

(2)

Īpašs nosacījums: līdz 2,39 % no šā daudzuma drīkst nozvejot Atlantijas okeānā uz dienvidiem no 5° N (SWO/*AS05N). Par nozvejām, kas ieskaitāmas kopīgās kvotas īpašajā nosacījumā, ziņo atsevišķi (SWO/*AS05N_AMS).

“;

e)

tabulu par zobenzivi (Xiphias gladius) Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5°N aizstāj ar šādu:

“

Suga:

Zobenzivs

Xiphias gladius

Zona:

Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5°N

(SWO/AS05N)

Spānija

 

5 002,72

(1)

Analītiska KPN

Portugāle

 

329,53

(1)

Savienība

 

5 332,26

 

 

 

 

 

KPN

 

10 000

 

(1)

Īpašs nosacījums: līdz 3,51 % no šā daudzuma drīkst nozvejot Atlantijas okeānā uz dienvidiem no 5° N (SWO/*AS05N).

“.

4)

IH pielikumu aizstāj ar šādu:

“IH PIELIKUMS

SPRFMO KONVENCIJAS APGABALS

Suga:

Ilkņzivis

Dissostichus spp.

Zona:

SPRFMO konvencijas apgabals

(TOT/SPR-RB)

KPN

75

(1)

Piesardzīga KPN

(1)

Šī ikgadējā KPN paredzēta tikai izpētes zvejai. Atļauts veikt tikai vienu zvejas reisu, kura ilgums nepārsniedz 60 secīgas dienas un kurš var notikt jebkurā laikā no 2023. gada 1. maija līdz 15. novembrim. No 2023. gada 1. līdz 15. novembrim āķu rindas iemet tikai naktī, un visu zveju nekavējoties pārtrauc, ja tiek konstatēts:

a)

viena šādu sugu īpatņa nāves gadījums: klejotājalbatross (Diomedea exulans), pelēkgalvas albatross (Thalassarche chrysostoma), melnuzacu albatross (Thalassarche melanophris), pelēkais vētrasputns (Procellaria cinerea), zīda vētrasputns (Pterodroma mollis); vai

b)

trīs šādu sugu īpatņu nāves gadījums: pelēkais albatross (Phoebetria palpebrata), dienvidu lielais vētrasputns (Macronectes giganteus) un Hola vētrasputns (Macronectes halli).

Turklāt ir atļauts zvejot, vienā ievietošanas reizē nepārsniedzot 5 000 āķu, un zvejas rīku ievietošanas reižu skaitam nepārsniedzot 120. Āķu rindas iestata vismaz 3 jūras jūdžu attālumā vienu no otras, un vienā kalendārajā gadā tās neievieto iepriekšējās āķu jedu atrašanās vietās. Zveju izbeidz līdz ar KPN sasniegšanu vai tad, kad zvejas rīki reisa laikā ir ievietoti un izcelti 120 reižu, atkarībā no tā, kas iestājas drīzāk. Atļauts veikt zveju līdz dziļumam, kas ir no 600 m līdz 2 500  m, un tikai šādā pētniecības blokā:

 

—

NW

50° 30’ S, 136° E

 

 

—

NE

50° 30’ S, 140° 30’ E

 

 

—

E (ievilkums)

52° 45’ S, 140° 30’ E

 

 

—

E (stūris)

52° 45’ S, 145° 30’ E

 

 

—

SE

54° 50’ S, 145° 30’ E

 

 

—

SW

54° 50’ S, 136° E

 

 


Suga:

Čīles stavrida

Trachurus murphyi

Zona:

SPRFMO konvencijas apgabals

(CJM/SPRFMO)

Vācija

15 280,63

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Nīderlande

16 562,63

 

Lietuva

10 632,66

 

Polija

18 282,08

 

Savienība

60 758,00

 

 

 

 

KPN

Nepiemēro

 
“.

5)

Regulas IJ pielikumu aizstāj ar šādu:

“IJ PIELIKUMS

IOTC KOMPETENCES APGABALS

Dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares) nozvejas, ko gūst Savienības kuģi, nepārsniedz šajā pielikumā noteiktos nozvejas limitus.

Suga:

Dzeltenspuru tunzivs

Thunnus albacares

Zona:

IOTC kompetences apgabals

(YFT/IOTC)

Francija

27 710

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Itālija

2 365

 

Spānija

42 903

 

Portugāle

100

(1)

Savienība

73 078

 

 

 

 

KPN

Nepiemēro

 

(1)

Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.
“

6)

VI pielikumā:

a)

pielikuma 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.

Maksimālais skaits katras dalībvalsts zvejas kuģu, kuriem var būt atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

A tabula

 

Zvejas kuģu skaits (1)

 

Grieķija (2)

Spānija

Francija

Horvātija

Itālija

Kipra (3)

Malta (4)

Portugāle

Riņķvada kuģi (5)

0

6

22

18

21

1

2

0

Āķu jedu kuģi

0

41

23

0

40

20

63

0

Laivas zvejai ar ēsmu

0

66

8

0

0

0

0

0

Rokas āķu rindas

0

1

47

12

0

0

0

0

Traleri

0

0

57

0

0

0

0

0

Mazapjoma zvejas kuģi

38

850

140

0

0

0

0

76

Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi (6)

65

0

0

0

60

0

236

0

“;

b)

pielikuma 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.

Katras dalībvalsts maksimālā zilās tunzivs audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte un savvaļā iegūtas zilās tunzivs maksimālais ielaides apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

A tabula

Maksimālā zilās tunzivs audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte

 

Audzētavu skaits

Kapacitāte (tonnās)

Grieķija

2

2 100

Spānija

10

11 852

Horvātija

4

7 880

Itālija

13

10 220

Kipra

3

1 034

Malta

7

14 679

Portugāle

2

500

B tabula

Savvaļā iegūtas zilās tunzivs maksimālā ielaide (tonnās)

Grieķija

785,0

Spānija

7 738,9

Horvātija

2 947,0

Itālija

2 064,0

Kipra

756,6

Malta

10 486,0

Portugāle

350,0

“

(1)  Šīs tabulas skaitļus vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.

(2)  Viens vidēji liels riņķvada kuģis ir aizstāts ar ne vairāk kā 10 āķu jedu kuģiem vai ar vienu mazu riņķvada kuģi un trim citiem nerūpnieciskās zvejas kuģiem.

(3)  Vienu vidēji lielu riņķvada kuģi drīkst aizstāt ar ne vairāk kā 10 āķu jedu kuģiem vai ar vienu mazu riņķvada kuģi un ne vairāk kā trim āķu jedu kuģiem.

(4)  Vienu vidēji lielu riņķvada kuģi drīkst aizstāt ar ne vairāk kā 10 āķu jedu kuģiem.

(5)  Riņķvada kuģu skaits, kas šajā tabulā norādīts individuālām dalībvalstīm, izriet no pārvietojumiem un vēsturiskas tiesības nākotnē nedos.

(6)  Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām).

4.4.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 95/28

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/731

(2023. gada 3. aprīlis)

par saskaņotu Savienības daudzgadu kontroles programmu 2024., 2025. un 2026. gadam, kas pieņemta, lai nodrošinātu atbilstību maksimālajiem pesticīdu atlieku līmeņiem un novērtētu patērētāju eksponētību pesticīdu atliekām augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un uz tās, un ar ko atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2022/741

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 396/2005 (2005. gada 23. februāris), ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 29. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regula (EK) Nr. 1213/2008 (2) iedibināja pirmo saskaņoto Kopienas daudzgadu kontroles programmu, kas bija paredzēta 2009., 2010. un 2011. gadam. Minēto programmu turpināja īstenot saskaņā ar secīgām regulām, no kurām jaunākā ir Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/741 (3).

(2)

Savienībā pie svarīgākajām cilvēka uztura sastāvdaļām pieder trīsdesmit līdz četrdesmit produktu. Trīs gadu laikā pesticīdu lietojums būtiski mainās, tāpēc, lai varētu novērtēt patērētāju eksponētību un Savienības tiesību aktu piemērošanu, pesticīdi šajos produktos būtu jākontrolē vairākos triju gadu ciklos.

(3)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) ir sniegusi zinātnisku ziņojumu par pesticīdu uzraudzības programmas projekta novērtējumu (4). Ziņojumā secināts, ka, izraugoties 683 parauga vienības no vismaz 32 dažādiem produktiem, ir iespējams ar 0,75 % kļūdu aplēst maksimālā atlieku līmeņa pārsniegšanu virs 1 %. Šo paraugu ievākšana būtu jāsadala starp dalībvalstīm proporcionāli iedzīvotāju skaitam, paredzot katru gadu ņemt ne mazāk kā 12 viena produkta paraugus.

(4)

Lai nodrošinātu, ka kontroles programmas aptverto pesticīdu klāsts ir reprezentatīvs attiecībā uz praksē lietotajiem pesticīdiem, ir ņemti vērā iepriekšējo Savienības oficiālās kontroles programmu analītiskie rezultāti.

(5)

Norādījumi par pārtikā un barībā sastopamo pesticīdu atlieku analītiskās kvalitātes kontroles un validācijas procedūrām (Analytical quality control and validation procedures for pesticide residues analysis in food and feed) (5) ir publicēti Komisijas tīmekļvietnē.

(6)

Ja kāda pesticīda atlieku definīcijā ir iekļautas citas darbīgās vielas, metabolīti un/vai noārdīšanās vai reakcijas produkti, kas tiek mērīti individuāli, par minētajiem savienojumiem būtu jāziņo atsevišķi (6).

(7)

Dalībvalstis, Komisija un Iestāde attiecībā uz dalībvalstu iesniedzamo informāciju ir vienojušās par tādiem īstenošanas līdzekļiem kā, piemēram, standartizētā parauga apraksts (2. versija) un Ķīmiskā monitoringa ziņošanas vadlīnijas; šie līdzekļi izmantojami, iesniedzot pesticīdu atlieku analīzes rezultātus.

(8)

Paraugu ņemšanas procedūrām būtu jāpiemēro Komisijas Direktīva 2002/63/EK (7), kurā iekļautas Pārtikas kodeksa komisijas ieteiktās paraugu ņemšanas procedūras un metodes.

(9)

Ir nepieciešams novērtēt, vai, ņemot vērā tikai Regulā (EK) Nr. 396/2005 sniegtās atlieku definīcijas, attiecībā uz zīdaiņu un mazu bērnu pārtiku tiek ievēroti maksimālie atlieku līmeņi, kas noteikti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/127 (8) 4. pantā, Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/128 (9) 3. pantā un Komisijas Direktīvas 2006/125/EK (10) 7. pantā.

(10)

Attiecībā uz vienas atliekas noteikšanas metodēm dalībvalstīm pienākums veikt minētās analīzes būtu jāizpilda, izmantojot oficiālās laboratorijas, kurās jau ir vajadzīgās validētās metodes.

(11)

Dalībvalstīm katru gadu informācija par iepriekšējo kalendāro gadu būtu jāiesniedz līdz 31. augustam.

(12)

Lai novērstu pārpratumus, ko varētu radīt secīgu daudzgadu programmu savstarpēja pārklāšanās, Īstenošanas regula (ES) 2022/741 būtu jāatceļ. Tomēr tā joprojām būtu jāpiemēro paraugiem, kas testēti 2023. gadā.

(13)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Dalībvalstis (11) 2024., 2025. un 2026. gadā ņem un analizē pesticīdu/produktu kombināciju paraugus, kas noteikti I pielikumā.

Katra produkta paraugu skaits, kas jāņem un jāanalizē, ir noteikts II pielikumā.

2. pants

1.   Partiju, no kuras ņemt paraugus, izvēlas pēc nejaušības principa.

Paraugu ņemšanas procedūra, arī vienību skaits, atbilst Direktīvas 2002/63/EK prasībām.

2.   Visus paraugus, ieskaitot zīdaiņu un mazu bērnu pārtikas un bioloģiskās lauksaimniecības produktu paraugus, analizē attiecībā uz šīs regulas I pielikumā minētajiem pesticīdiem saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 396/2005 noteiktajām atlieku definīcijām.

3.   Zīdaiņu un mazu bērnu pārtikas paraugus ņem no produktiem, kas ir piedāvāti gatavi patēriņam vai atšķaidīti saskaņā ar ražotāju instrukcijām, un izvērtē, ņemot vērā Direktīvā 2006/125/EK, Deleģētajā regulā (ES) 2016/127 un Deleģētajā regulā (ES) 2016/128 noteiktos maksimālos atlieku līmeņus. Ja minētos pārtikas produktus var lietot gan pārdošanai piedāvātajā veidā, gan atšķaidītus, rezultātus iesniedz par pārdošanā piedāvāto produktu.

3. pants

2024., 2025. un 2026. gadā testēto paraugu analīžu rezultātus Iestādes noteiktā elektroniska ziņojuma formātā dalībvalstis iesniedz attiecīgi līdz 2025., 2026. un 2027. gada 31. augustam.

Ja kāda pesticīda atlieku definīcijā ir iekļauts vairāk nekā viens savienojums (darbīgā viela un/vai metabolīts vai noārdīšanās vai reakcijas produkts), dalībvalstis informāciju par analīžu rezultātiem sniedz saskaņā ar atlieku pilno definīciju. Ja atlieku definīcijas aptvertās vielas tiek analizētas katra atsevišķi, arī rezultātus iesniedz atsevišķi.

4. pants

Īstenošanas regulu (ES) 2022/741 atceļ.

Tomēr paraugiem, kas testēti 2023. gadā, to turpina piemērot līdz 2024. gada 1. septembrim.

5. pants

Šī regula stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2023. gada 3. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1)  OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.

(2)  Komisijas Regula (EK) Nr. 1213/2008 (2008. gada 5. decembris) par saskaņotu Kopienas daudzgadu kontroles programmu, kas paredzēta 2009., 2010. un 2011. gadam, lai nodrošinātu atbilstību maksimāli pieļaujamajiem pesticīdu atlieku līmeņiem augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un uz tās virsmas un novērtētu šo atlieku iedarbību uz patērētājiem (OV L 328, 6.12.2008., 9. lpp.).

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/741 (2022. gada 13. maijs) par saskaņotu Savienības daudzgadu kontroles programmu 2023., 2024. un 2025. gadam, kas pieņemta, lai nodrošinātu atbilstību maksimālajiem pesticīdu atlieku līmeņiem un novērtētu patērētāju eksponētību pesticīdu atliekām augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un uz tās (OV L 137, 16.5.2022., 12. lpp.).

(4)  Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Pesticīdu uzraudzības programma: projekta novērtējums. EFSA Journal 2015;13(2):4005.

(5)  Dokuments SANTE/11312/2021.

(6)  SANCO/12574/2014, Darba dokuments par kvantitatīvās noteikšanas robežu apkopošanu kompleksu atlieku definīciju gadījumā.

(7)  Komisijas Direktīva 2002/63/EK (2002. gada 11. jūlijs), ar ko nosaka Kopienas paraugu ņemšanas metodes pesticīdu atlieku oficiālajai kontrolei augu un dzīvnieku izcelsmes produktos un uz to virsmas un ar ko atceļ Direktīvu 79/700/EEK (OV L 187, 16.7.2002., 30. lpp.).

(8)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/127 (2015. gada 25. septembris), ar ko attiecībā uz īpašām sastāva un informācijas prasībām, kuras piemēro maisījumiem zīdaiņiem un papildu ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem, un attiecībā uz informācijas prasībām saistībā ar zīdaiņu un mazu bērnu ēdināšanu papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 609/2013 (OV L 25, 2.2.2016., 1. lpp.).

(9)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/128 (2015. gada 25. septembris), ar ko attiecībā uz īpašām sastāva un informācijas prasībām, kuras piemēro īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētai pārtikai, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 609/2013 (OV L 25, 2.2.2016., 30. lpp.).

(10)  Komisijas Direktīva 2006/125/EK (2006. gada 5. decembris) par apstrādātu graudaugu pārtiku un bērnu pārtiku zīdaiņiem un maziem bērniem (OV L 339, 6.12.2006., 16. lpp.).

(11)  Saskaņā ar Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas un jo īpaši Protokola par Īriju/Ziemeļīriju 5. panta 4. punktu, to lasot saistībā ar minētā protokola 2. pielikuma 24. iedaļu, šajā regulā atsauces uz dalībvalstīm ietver Apvienoto Karalisti attiecībā uz Ziemeļīriju.

I PIELIKUMS

A DAĻA

Augu izcelsmes (1) produkti (2) , no kuriem paraugus ņem 2024., 2025. un 2026. gadā

2024

2025

2026

b)

c)

a)

(0151010) Galda vīnogas (3)

(0130010) Āboli (3)

(0110020) Apelsīni (3)

(0163020) Banāni (3)

(0152000) Zemenes (3)

(0130020) Bumbieri (3)

(0110010) Greipfrūti (3)

(0140030) Persiki, arī nektarīni un līdzīgi hibrīdi (3)

(0162010) Kivi (3)

(0231030) Baklažāni (3)

(0151020) Vīna vīnogu vīns (sarkanais vai baltais) (ja attiecībā uz vīnu īpaši apstrādes koeficienti nav pieejami, dalībvalsti ziņo par izmantotajiem vīna apstrādes koeficientiem)

(0241020) Ziedkāposti (3)

(0241010) Brokoļi (3)

(0251020) Salāti (3)

(0220020) Sīpoli (3)

(0233010) Melones (3)

(0242020) Galviņkāposti (3)

(0213020) Burkāni (3)

(0280010) Kultivētās sēnes (3)

(0231010) Tomāti (3)

(0211000) Kartupeļi (3)

(0231020) Saldie dārzeņpipari/paprika (3)

(0252010) Spināti (3)

(0300010) Pupiņas (kaltētas) (3)

(0500090) Kviešu graudi (4)

(0500050) Auzu graudi (4)  (5)

(0500070) Rudzu graudi (4)

Neapstrādāta olīveļļa no (0402010) olīvām eļļas ražošanai (ja nav pieejams īpašs eļļas apstrādes koeficients, dalībvalstis ziņo par izmantotajiem apstrādes koeficientiem)

(0500010) Miežu graudi (4)  (6)

(0500060) Brūnie rīsi (lobīti rīsi) ir rīsi pēc nelobīto rīsu apvalku atdalīšanas (7)

B DAĻA

Dzīvnieku izcelsmes (1) produkti (2) , no kuriem ņem paraugus 2024., 2025. un 2026. gadā

2024

2025

2026

d)

e)

f)

(1012020) Liellopu tauki (3)  (8)

(1020010) Govs piens (9)

(1016020) Mājputnu tauki (3)  (8)

(1030010) Vistu olas (3)  (10)

(1011020) Cūku tauki (3)  (8)

(1012030) Liellopu aknas (3)

C DAĻA

Pesticīdu atlieku/produktu kombinācijas, ko analizē augu izcelsmes produktos/uz tiem

 

2024

2025

2026

Piezīmes

2,4-D

b)

c)

a)

2024. gadā analizē tikai greipfrūtos, galda vīnogās, baklažānos un brokoļos un uz tiem; 2025. gadā – salātos, spinātos un tomātos un uz tiem; 2026. gadā – apelsīnos, ziedkāpostos, brūnajos rīsos un kaltētās pupiņās un uz tiem.

2-fenilfenols

b)

c)

a)

 

Abamektīns

b)

c)

a)

 

Acefāts

b)

c)

a)

 

Acetamiprīds

b)

c)

a)

 

Aklonifēns

 

 

a)

2026. gadā analizē tikai burkānos un uz tiem.

Akrinatrīns

b)

c)

a)

 

Aldikarbs

b)

c)

a)

 

Aldrīns un dieldrīns

b)

c)

a)

 

Ametoktradīns

b)

c)

a)

 

Azinfosmetils

b)

c)

a)

 

Azoksistrobīns

b)

c)

a)

 

Bifentrīns

b)

c)

a)

 

Bifenils

b)

c)

a)

 

Bitertanols

b)

c)

a)

 

Boskalīds

b)

c)

a)

 

Bromīda joni

b)

c)

a)

2024. gadā analizē tikai saldajos dārzeņpiparos/paprikā un uz tiem; 2025. gadā – salātos un tomātos un uz tiem; 2026. gadā – brūnajos rīsos un uz tiem.

Brompropilāts

b)

c)

a)

 

Bupirimāts

b)

c)

a)

 

Buprofezīns

b)

c)

a)

 

Kaptāns

b)

c)

a)

 

Karbarils

b)

c)

a)

 

Karbendazīms un benomils

b)

c)

a)

 

Karbofurāns

b)

c)

a)

 

Hlorantraniliprols

b)

c)

a)

 

Hlorfenapirs

b)

c)

a)

 

Hlormekvats

b)

c)

a)

2024. gadā analizē tikai baklažānos, galda vīnogās, kultivētās sēnēs un kviešos un uz tiem; 2025. gadā – tomātos, auzās un miežos un uz tiem. 2026. gadā – burkānos, bumbieros, rudzos un brūnajos rīsos un uz tiem.

Hlortalonils

b)

c)

a)

 

Hlorprofāms

b)

c)

a)

 

Hlorpirifoss

b)

c)

a)

 

Hlorpirifosmetils

b)

c)

a)

 

Klofentezīns

b)

c)

a)

 

Klopiralīds

b)

c)

a)

 

Klotianidīns

b)

c)

a)

 

Vara savienojumi

b)

c)

a)

 

Ciāntraniliprols

b)

c)

a)

 

Ciazofamīds

b)

c)

a)

 

Ciflufenamīds

b)

c)

a)

 

Ciflutrīns

b)

c)

a)

 

Cimoksanils

b)

c)

a)

 

Cipermetrīns

b)

c)

a)

 

Ciprokonazols

b)

c)

a)

 

Ciprodinils

b)

c)

a)

 

Ciromazīns

b)

c)

a)

2024. gadā analizē tikai baklažānos, saldajos dārzeņpiparos/paprikā, melonēs un kultivētās sēnēs un uz tiem; 2025. gadā – salātos un tomātos un uz tiem; 2026. gadā – kartupeļos, sīpolos un burkānos un uz tiem.

Deltametrīns

b)

c)

a)

 

Diazinons

b)

c)

a)

 

Dihlorvoss

b)

c)

a)

 

Diklorāns

b)

c)

a)

 

Dikofols

b)

c)

a)

 

Dietofēnkarbs

b)

c)

a)

 

Difenokonazols

b)

c)

a)

 

Diflubenzurons

b)

c)

a)

 

Dimetoāts

b)

c)

a)

 

Dimetomorfs

b)

c)

a)

 

Dinikonazols

b)

c)

a)

 

Difenilamīns

b)

c)

a)

 

Ditianons

b)

c)

a)

2024. gadā analizē tikai galda vīnogās un uz tām; 2025. gadā – ābolos un persikos un uz tiem; 2026. gadā – bumbieros un brūnajos rīsos un uz tiem.

Ditiokarbamāti

b)

c)

a)

Analizē visos norādītajos produktos un uz tiem, izņemot brokoļus, ziedkāpostus, galviņkāpostus, olīveļļu, vīnu un sīpolus.

Dodīns

b)

c)

a)

 

Emamektīna benzoāts B1a, izteikts kā emamektīns

b)

c)

a)

 

Endosulfāns

b)

c)

a)

 

Epoksikonazols

b)

c)

a)

 

Etefons

b)

c)

a)

2024. gadā analizē tikai saldajos dārzeņpiparos/paprikā, kviešos un galda vīnogās un uz tiem; 2025. gadā – ābolos, persikos, tomātos un vīnā un uz tiem; 2026. gadā – apelsīnos un bumbieros un uz tiem.

Etions

b)

c)

a)

 

Etirimols

b)

c)

a)

 

Etofēnprokss

b)

c)

a)

 

Etoksazols

b)

c)

a)

 

Etilēnoksīds

b)

c)

a)

2024. gadā analizē tikai kviešos un uz tiem; 2025. gadā – miežos un auzās un uz tiem; 2026. gadā – kaltētās pupiņās, rudzos un brūnajos rīsos un uz tiem.

Famoksadons

b)

c)

a)

 

Fenamidons

b)

c)

a)

 

Fenamifoss

b)

c)

a)

 

Fenarimols

b)

c)

a)

 

Fenazakvīns

b)

c)

a)

 

Fenbukonazols

b)

c)

a)

 

Fenbutatīnoksīds

b)

c)

a)

2024. gadā analizē tikai baklažānos, greipfrūtos, saldajos dārzeņpiparos/paprikā un galda vīnogās un uz tiem; 2025. gadā – ābolos, zemenēs, persikos, tomātos un vīnā un uz tiem; 2026. gadā – apelsīnos un bumbieros un uz tiem.

Fenheksamīds

b)

c)

a)

 

Fenitrotions

b)

c)

a)

 

Fenoksikarbs

b)

c)

a)

 

Fenpropatrīns

b)

c)

a)

 

Fenpropidīns

b)

c)

a)

 

Fenpropimorfs

b)

c)

a)

 

Fenpirazamīns

b)

c)

a)

 

Fenpiroksimāts

b)

c)

a)

 

Fentions

b)

c)

a)

 

Fenvalerāts

b)

c)

a)

 

Fipronils

b)

c)

a)

 

Flonikamīds

b)

c)

a)

 

Fluazifops-P

b)

c)

a)

2024. gadā analizē tikai baklažānos, brokoļos, saldajos dārzeņpiparos/paprikā un kviešos un uz tiem; 2025. gadā – zemenēs, galviņkāpostos, salātos, spinātos un tomātos un uz tiem; 2026. gadā – ziedkāpostos, kaltētās pupiņās, kartupeļos un burkānos un uz tiem.

Flubendiamīds

b)

c)

a)

 

Fludioksonils

b)

c)

a)

 

Flufenoksurons

b)

c)

a)

 

Fluopikolīds

b)

c)

a)

 

Fluopirams

b)

c)

a)

 

Flupiradifurons

b)

c)

a)

 

Flukvinkonazols

b)

c)

a)

 

Flusilazols

b)

c)

a)

 

Flutriafols

b)

c)

a)

 

Fluksapiroksāds

b)

c)

a)

 

Folpets

b)

c)

a)

 

Formetanāts

b)

c)

a)

 

Fozetilalumīnijs

b)

c)

a)

 

Fostiazāts

b)

c)

a)

 

Glufozinātamonijs

b)

c)

a)

 

Glifosāts

b)

c)

a)

 

Haloksifops, ieskaitot haloksifopu-P

b)

c)

a)

2024. gadā analizē tikai brokoļos, greipfrūtos, saldajos dārzeņpiparos/paprikā un kviešos un uz tiem; 2025. gadā – zemenēs un galviņkāpostos un uz tiem; 2026. gadā – kaltētās pupiņās un uz tām.

Heksakonazols

b)

c)

a)

 

Heksitiazokss

b)

c)

a)

 

Imazalils

b)

c)

a)

 

Imidakloprīds

b)

c)

a)

 

Indoksakarbs

b)

c)

a)

 

Iprodions

b)

c)

a)

 

Iprovalikarbs

b)

c)

a)

 

Izokarbofoss

b)

c)

a)

 

Izoprotiolāns

 

 

a)

2026. gadā analizē tikai brūnajos rīsos un uz tiem; 2024. un 2025. gadā analīze netiek veikta nevienā produktā, nedz arī uz tā.

Krezoksīmmetils

b)

c)

a)

 

Lambda cihalotrīns

b)

c)

a)

 

Linurons

b)

c)

a)

 

Lufenurons

b)

c)

a)

 

Malations

b)

c)

a)

 

Maleīnhidrazīds

 

 

a)

2026. gadā analizē tikai sīpolos un kartupeļos un uz tiem;

Mandipropamīds

b)

c)

a)

 

Mepanipirīms

b)

c)

a)

 

Mepikvats

b)

c)

a)

2024. gadā analizē tikai kultivētās sēnēs un kviešos un uz tiem; 2025. gadā – miežos un auzās un uz tiem; 2026. gadā – bumbieros, rudzos un brūnajos rīsos un uz tiem.

Metaflumizons

b)

c)

a)

 

Metalaksils un metalaksils-M

b)

c)

a)

 

Metamidofoss

b)

c)

a)

 

Metidations

b)

c)

a)

 

Metiokarbs

b)

c)

a)

 

Metomils

b)

c)

a)

 

Metoksifenozīds

b)

c)

a)

 

Metrafenons

b)

c)

a)

 

Monokrotofoss

b)

c)

a)

 

Miklobutanils

b)

c)

a)

 

Nikotīns

b)

c)

a)

2024. gadā analizē tikai galda vīnogās un uz tām; 2025. gadā – ābolos, salātos un tomātos un uz tiem; 2026. gadā – sīpolos un kartupeļos un uz tiem.

Ometoāts

b)

c)

a)

 

Oksadiksils

b)

c)

a)

 

Oksamils

b)

c)

a)

 

Oksidemetonmetils

b)

c)

a)

 

Paklobutrazols

b)

c)

a)

 

Parationmetils

b)

c)

a)

 

Penkonazols

b)

c)

a)

 

Pencikurons

b)

c)

a)

 

Pendimetalīns

b)

c)

a)

 

Permetrīns

b)

c)

a)

 

Fosmets

b)

c)

a)

 

Pirimikarbs

b)

c)

a)

 

Pirimifosmetils

b)

c)

a)

 

Prohlorāzs

b)

c)

a)

 

Procimidons

b)

c)

a)

 

Profenofoss

b)

c)

a)

 

Propamokarbs

b)

c)

a)

2024. gadā analizē tikai galda vīnogās, melonēs, baklažānos, brokoļos, saldajos dārzeņpiparos/paprikā un kviešos un uz tiem; 2025. gadā – zemenēs, galviņkāpostos, spinātos, salātos, tomātos un miežos un uz tiem; 2026. gadā – burkānos, ziedkāpostos, sīpolos un kartupeļos un uz tiem.

Propargīts

b)

c)

a)

 

Propikonazols

b)

c)

a)

 

Propizamīds

b)

c)

a)

 

Prohinazīds

b)

c)

a)

 

Prosulfokarbs

b)

c)

a)

 

Protiokonazols

b)

c)

a)

2024. gadā analizē tikai saldajos dārzeņpiparos/paprikā un kviešos un uz tiem; 2025. gadā – galviņkāpostos, salātos, tomātos, auzās un miežos un uz tiem. 2026. gadā – burkānos, sīpolos, rudzos un brūnajos rīsos un uz tiem.

Pimetrozīns

b)

c)

 

2024. gadā analizē tikai baklažānos, melonēs un saldajos dārzeņpiparos/paprikā un uz tiem; 2025. gadā – galviņkāpostos, salātos, zemenēs, spinātos un tomātos un uz tiem. 2026. gadā analīze netiek veikta nevienā produktā, nedz arī uz tā.

Piraklostrobīns

b)

c)

a)

 

Piridabēns

b)

c)

a)

 

Piridalils

b)

c)

a)

 

Pirimetanils

b)

c)

a)

 

Piriproksifēns

b)

c)

a)

 

Hinoksifēns

b)

c)

a)

 

Spinetorāms

b)

c)

a)

 

Spinozads

b)

c)

a)

 

Spirodiklofēns

b)

c)

a)

 

Spiromezifēns

b)

c)

a)

 

Spiroksamīns

b)

c)

a)

 

Spirotetramāts

b)

c)

a)

 

Sulfoksaflors

b)

c)

a)

 

Taufluvalināts

b)

c)

a)

 

Tebukonazols

b)

c)

a)

 

Tebufenozīds

b)

c)

a)

 

Tebufēnpirāds

b)

c)

a)

 

Teflubenzurons

b)

c)

a)

 

Teflutrīns

b)

c)

a)

 

Terbutilazīns

b)

c)

a)

 

Tetrakonazols

b)

c)

a)

 

Tetradifons

b)

c)

a)

 

Tiabendazols

b)

c)

a)

 

Tiakloprīds

b)

c)

a)

 

Tiametoksāms

b)

c)

a)

 

Tiodikarbs

b)

c)

a)

 

Tiofanātmetils

b)

c)

a)

 

Tolklofosmetils

b)

c)

a)

 

Triadimefons

b)

c)

a)

 

Triadimenols

b)

c)

a)

 

Triazofoss

b)

c)

a)

 

Triciklazols

 

 

a)

2026. gadā analizē tikai brūnajos rīsos un uz tiem.

Trifloksistrobīns

b)

c)

a)

 

Triflumizols

b)

c)

a)

 

Triflumurons

b)

c)

a)

 

Vinklozolīns

b)

c)

a)

 

Zoksamīds

b)

c)

a)

 

D DAĻA

Pesticīdu atlieku/produktu kombinācijas, ko analizē dzīvnieku izcelsmes produktos/uz tiem

 

2024

2025

2026

Piezīmes

Aldrīns un dieldrīns

d)

e)

f)

 

Bifentrīns

d)

e)

f)

 

Hlordāns

d)

e)

f)

 

Hlormekvats

 

e)

f)

2025. gadā analizē tikai govs pienā un uz tā; 2026. gadā – liellopu aknās un uz tām.

Hlorpirifoss

d)

e)

f)

 

Hlorpirifosmetils

d)

e)

f)

 

Vara savienojumi

d)

e)

f)

 

Cipermetrīns

d)

e)

f)

 

DDT

d)

e)

f)

 

Deltametrīns

d)

e)

f)

 

Diazinons

d)

e)

f)

 

Endosulfāns

d)

e)

f)

 

Famoksadons

d)

e)

f)

 

Fenvalerāts

d)

e)

f)

 

Fipronils

d)

e)

f)

 

Glufozinātamonijs

d)

e)

f)

 

Glifosāts

d)

e)

f)

 

Heptahlors

d)

e)

f)

 

Heksahlorbenzols

d)

e)

f)

 

Heksahlorcikloheksāns (HCH, alfa izomērs)

d)

e)

f)

 

Heksahlorcikloheksāns (HCH, beta izomērs)

d)

e)

f)

 

Indoksakarbs

 

e)

 

2025. gadā analizē tikai govs pienā un uz tā.

Lindāns

d)

e)

f)

 

Mepikvats

 

e)

f)

2025. gadā analizē tikai govs pienā un uz tā; 2026. gadā – liellopu aknās un uz tām.

Metoksihlors

d)

e)

f)

 

Parations

d)

e)

f)

 

Pendimetalīns

d)

e)

f)

 

Permetrīns

d)

e)

f)

 

Pirimifosmetils

d)

e)

f)

 

(1)  Komisijas Regulas (EK) Nr. 396/2005 I pielikuma A daļā norādītajam grupas vai apakšgrupas galvenajam produktam analizē to neapstrādāto produktu daļas, kuriem piemēro MAL, ja vien nav norādīts citādi.

(2)  Produktu kodi saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 396/2005 I pielikumu (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.).

(3)  Analizē neapstrādātus produktus. Ja paraugi ņemti no saldētiem produktiem, attiecīgā gadījumā norāda apstrādes koeficientu.

(4)  Ja nav pieejams pietiekams rudzu, kviešu, auzu vai miežu graudu paraugu skaits, var analizēt arī rudzu, kviešu, auzu vai miežu pilngraudu miltus, norādot apstrādes koeficientu.

(5)  Ja nav pieejams pietiekams auzu graudu paraugu skaits, trūkstošo daļu no vajadzīgā auzu graudu paraugu skaita var pievienot miežu graudu paraugu skaitam, tādējādi auzu graudu paraugu skaits būs mazāks, bet miežu graudu paraugu skaits – proporcionāli lielāks.

(6)  Ja nav pieejams pietiekams miežu graudu paraugu skaits, trūkstošo daļu no vajadzīgā miežu graudu paraugu skaita var pievienot auzu graudu paraugu skaitam, tādējādi miežu graudu paraugu skaits būs mazāks, bet auzu graudu paraugu skaits – proporcionāli lielāks.

(7)  Vajadzības gadījumā var analizēt arī pulēto rīsu graudus. Ir jāpaziņo, vai analizēti pulētie vai lobītie rīsi. Ja analizē pulētos rīsus, norāda apstrādes koeficientu.

(8)  Paraugus var ņemt arī no gaļas atbilstoši Komisijas Direktīvas 2002/63/EK (OV L 187, 16.7.2002., 30. lpp.) pielikuma 3. tabulai.

(9)  Analizē svaigu (neapstrādātu) pienu, kā arī saldētu, pasterizētu, karsētu, sterilizētu vai filtrētu pienu.

(10)  Analizē veselas olas bez čaumalas.

II PIELIKUMS

1. pantā minētais paraugu skaits

1.   

Minimālais paraugu skaits, kas no katra produkta jāņem un jāanalizē, lai noteiktu I pielikumā norādītos pesticīdus, ir noteikts 5. punktā.

2.   

Papildus paraugiem, kas prasīti saskaņā ar 5. punktu:

—

2024. gadā katra dalībvalsts ņem un analizē desmit paraugus no apstrādātu graudaugu pārtikas bērniem,

—

2025. gadā katra dalībvalsts ņem un analizē desmit paraugus no zīdaiņu un mazu bērnu pārtikas produktiem, kas nav maisījumi zīdaiņiem, papildu ēdināšanas maisījumi zīdaiņiem un apstrādātu graudaugu pārtika bērniem,

—

2026. gadā katra dalībvalsts ņem un analizē piecus paraugus no maisījumiem zīdaiņiem un piecus paraugus no papildu ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem.

3.   

Bioloģiskās lauksaimniecības preču paraugus, ja tādi ir, ņem proporcionāli minēto preču tirgus daļai katrā dalībvalstī; minimālais paraugu skaits ir viens.

4.   

Dalībvalstis, kas izmanto vairāku atlieku noteikšanas metodes, kvalitatīvā skrīninga metodes drīkst izmantot attiecībā uz ne vairāk kā 15 % paraugu, kurus ņem un analizē saskaņā ar 5. punktu. Ja izmanto kvalitatīvā skrīninga metodes, atlikušo paraugu skaitu analizē ar kvantitatīvām vairāku atlieku noteikšanas metodēm.

Ja kvalitatīvā skrīninga rezultāti ir pozitīvi, rezultātu aprēķināšanai dalībvalstis izmanto parasto mērķa metodi.

5.   

Minimālais paraugu skaits gadā katrai precei:

BE

15

 

LT

12

 

 

BG

15

LU

12

 

 

CZ

15

HU

15

 

 

DK

12

MT

12

 

 

DE

106

NL

20

 

 

EE

12

AT

15

 

IE

12

PL

51

 

 

EL

15

PT

15

 

 

ES

55

RO

22

 

 

FR

78

SI

12

 

 

HR

12

SK

12

 

 

IT

75

FI

12

 

 

CY

12

SE

15

LV

12

UK(NI)  (1)

12

KOPĒJAIS PARAUGU SKAITS: 683

(1)  Saskaņā ar Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas un jo īpaši Protokola par Īriju/Ziemeļīriju 5. panta 4. punktu saistībā ar minētā protokola 2. pielikumu šo regulu piemēro Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju.

4.4.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 95/41

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/732

(2023. gada 28. marts)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (“Aceite de Madrid”(ACVN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Spānijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu “Aceite de Madrid”, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums “Aceite de Madrid” būtu jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Nosaukums “Aceite de Madrid” (ACVN) ar šo tiek ierakstīts reģistrā.

Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 1.5. grupas “Eļļa un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)” saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 (3) XI pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2023. gada 28. martā

Komisijas

un tās priekšsēdētājas vārdā –

Komisijas loceklis

Janusz WOJCIECHOWSKI

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV C 478, 16.12.2022., 24. lpp.

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014 (2014. gada 13. jūnijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.).

LĒMUMI

4.4.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 95/42

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2023/733

(2023. gada 3. aprīlis)

par Savienības testēšanas iekārtu izraudzīšanu radioiekārtām un rotaļlietām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1020

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (1), un jo īpaši tās 21. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1267 (2) nosaka, ka par Savienības testēšanas iestādēm pēc uzaicinājuma paust ieinteresētību jāizraugās dalībvalstu publiskās testēšanas iestādes.

(2)

Komisija izsludināja uzaicinājumu paust ieinteresētību par radioiekārtām un rotaļlietām 325/GRO/IMA/22/2711/12562. Saņemtie pieteikumi tika izvērtēti pēc piemērojamajiem uzaicinājumā paust ieinteresētību izklāstītajiem noteikumiem un kritērijiem.

(3)

Uz izvērtējuma pamata par Savienības radioiekārtu testēšanas iestādi jāizraugās Lietuvas Republikas Sakaru regulēšanas pārvalde un par Savienības rotaļlietu testēšanas iestādi jāizraugās Service Commun des Laboratoires,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Savienības radioiekārtu testēšanas iestāde

Par Savienības radioiekārtu testēšanas iestādi ar šo tiek izraudzīta Lietuvas Republikas Sakaru regulēšanas pārvalde (Mortos g. 14, LT-03219 Vilnius, Lietuva).

2. pants

Savienības rotaļlietu testēšanas iestāde

Par Savienības rotaļlietu testēšanas iestādi ar šo tiek izraudzīta Service Commun des Laboratoires (369 rue Jules Guesde, 59651 Villeneuve d’Ascq, Francija).

3. pants

Izraudzīšanas pārskatīšana

Šā lēmuma 1. un 2. pantā minēto Savienības testēšanas iestādes izraudzīšanu pārskata saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2022/1267 2. pantu līdz 2028. gada 24. aprīlim un pēc tam reizi 5 gados.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2023. gada 3. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1)  OV L 169, 25.6.2019., 1. lpp.

(2)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1267 (2022. gada 20. jūlijs), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1020 nosaka Savienības testēšanas iestāžu izraudzīšanās procedūras tirgus uzraudzības un produktu atbilstības verifikācijas vajadzībām (OV L 192, 21.7.2022., 21. lpp.).