PIELIKUMS

NOSACĪJUMI, KAS PIEMĒROJAMI SEIŠELU KUĢU ZVEJAS DARBĪBĀM MAJOTAS ŪDEŅOS

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

Vispārīgi pienākumi

Seišelu kuģiem, kuriem zvejas atļauja izdota saskaņā ar šo nolīgumu, jāpilda Savienības kopējās zivsaimniecības politikas noteikumi par saglabāšanas un kontroles pasākumiem un citi relevantie noteikumi, ar ko reglamentē zveju Savienības ūdeņos, un šā nolīguma noteikumi.

Zvejas zona

a)	Pirms šā nolīguma provizoriskās piemērošanas sākuma Savienības iestādes dara Seišelām zināmas tās zvejas zonas ģeogrāfiskās koordinātas, kurā Seišelu kuģi drīkst darboties.

b)

Seišelu kuģiem ir aizliegts riņķvadus tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju baros izmantot apgabalos, kas, mērīti no bāzes līnijām, pēc kurām nosaka teritoriālos ūdeņus, atrodas 24 jūras jūdžu robežās no Majotas salas krastiem. Zvejas zonas noteikšanā ņem vērā arī to, ka pastāv aizsargājama jūras teritorija (AJT), kura aptver visu Majotas ekskluzīvo ekonomikas zonu (EEZ) un kuras mērķis ir veicināt Majotas jūras biodaudzveidību un atbalstīt vietējā zvejniecības sektora attīstību, un kura izveidota ar attiecīgu tiesību aktu (Décret 2010-71 du 18 janvier 2010 portant création du parc naturel marin de Mayotte) un no tā izrietošajiem pārvaldības pasākumiem.

c)	Par visām zvejas zonas izmaiņām pirms to stāšanās spēkā paziņo Seišelu iestādēm.

Nodarbinātības nosacījumi

Zvejnieku nodarbināšanu reglamentē Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 1998. gada Deklarācija par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā (grozīta 2022. gadā) un relevantās SDO konvencijas, to vidū par biedrošanās brīvību un par koplīgumu slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, par diskriminācijas izskaušanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām, par piespiedu darba un bērnu darba izskaušanu, par drošu un veselīgu darba vidi, kā arī par pienācīgiem darba un dzīves apstākļiem uz zvejas kuģiem.

II NODAĻA

ZVEJAS IESPĒJAS

Zvejas iespējas, kas piešķirtas saskaņā ar šā nolīguma 5. pantu, saņem astoņi riņķvada kuģi, kuri zvejo tunzivis. Atbalsta kuģiem atļauju piešķir saskaņā ar šā pielikuma nosacījumiem un relevantajām Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) rezolūcijām.

Seišelu kuģi zvejas darbības Savienības ūdeņos veic tikai tad, ja tiem ir zvejas atļauja, kas izdota saskaņā ar šā nolīguma 6. pantu un šā pielikuma nosacījumiem.

III NODAĻA

ZVEJAS ATĻAUJAS

1. IEDAĻA

Zvejas atļaujas pieteikums un izdošana

Zvejas atļauja ir derīga vienu kalendāro gadu, t. i., no 1. janvāra līdz 31. decembrim. Tomēr sākotnējā atļauju periodā sākuma diena ir šā nolīguma provizoriskās piemērošanas sākuma diena.

Zvejas atļaujas saņemšanas nosacījumi

Seišelu kuģis ir tiesīgs saņemt zvejas atļauju, kas izdota saskaņā ar šo nolīgumu, ja tas:

—	ir saņēmis Seišelu atļauju veikt zvejas darbības saskaņā ar šo nolīgumu,

—	ir iekļauts IOTC zvejottiesīgo kuģu sarakstā,

—	nav iekļauts nevienas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas NNN zvejas kuģu sarakstā,

—	ir izpildījis savus pienākumus, kas izriet no iepriekšējām darbībām Majotas EEZ, un samaksājis piemērojamo avansa maksu, kas paredzēta šajā pielikumā.

Zvejas atļaujas pieteikums

Ikvienu Seišelu kuģi, kas piesakās uz zvejas atļauju, pārstāv aģents, kurš ir Majotas rezidents, vai – ja šāda aģenta nav – aģents, kurš ir Seišelu rezidents. Pieteikumā norāda minētā aģenta vārdu/nosaukumu un adresi.

Vismaz 45 kalendārās dienas pirms gaidāmā zvejas darbību sākuma Seišelu iestādes Savienības kompetentajām iestādēm iesniedz zvejas atļaujas pieteikumu par katru Seišelu kuģi, kurš vēlas zvejot saskaņā ar šo nolīgumu.

Katram pieteikumam pievieno:

—	pierādījumu par to, ka ir nokārtota avansa maksa par visu zvejas atļaujas derīguma laiku,

—

nesen uzņemtu digitālu krāsainu kuģa fotoattēlu ar piemērotu izšķirtspēju, kurā kuģis redzams sānskatā un redzams arī kuģa vārds un identifikācijas numurs uz korpusa, un visus citus dokumentus vai sertifikātus, kas prasīti saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kurus attiecīgā tipa kuģiem piemēro, ievērojot šo nolīgumu.

Visus maksājumus par atļaujām un nozvejām iemaksā Savienības bankas kontā, kura rekvizītus Savienības iestādes paziņo pirms šā nolīguma provizoriskās piemērošanas dienas. Ar bankas pārskatījumiem saistītās izmaksas sedz kuģa īpašnieki vai to aģenti.

Maksās ietilpst valsts un vietējie nodokļi, izņemot ostas nodokļus un maksu par pakalpojumiem. Tās ietver visas ar ekspluatāciju nesaistītās izmaksas.

Zvejas atļaujas izdošana

Zvejas atļaujas Seišelu kuģa īpašniekiem vai to aģentiem izdod 30 dienu laikā no dienas, kad Savienības iestādes ir saņēmušas visus prasītos dokumentus, kas minēti 3. punktā. Savienības iestādes pieņem lēmumu, kurā iekļauts atļauju saņēmušo kuģu saraksts, un nosūta zvejas atļauju kopiju Seišelu iestādēm.

Seišelu kuģis, kuram piešķirta atļauja, uz kuģa tur zvejas atļauju vai pirmajā daļā minētā lēmuma kopiju.

Zvejas atļaujas nodošana

Zvejas atļauju izdod konkrētam Seišelu kuģim, un tā, izņemot nepārvaramas varas gadījumus, nav nododama citam kuģim.

Ja ir pierādīts nepārvaramas varas gadījums, Seišelu kuģa zvejas atļauju pēc Seišelu pieprasījuma līdz tās derīguma termiņa beigām bez papildu maksas var nodot citam zvejottiesīgam Seišelu kuģim ar līdzīgiem parametriem.

Jaunā zvejas atļauja stājas spēkā dienā, kurā to izdevušas Savienības iestādes. Seišelu iestādes tiek informētas par izmaiņām un saņem jaunās atļaujas kopiju.

2. IEDAĻA

Atbalsta kuģi

Savienības iestādes atļauj Seišelu kuģiem, kuriem ir zvejas atļauja, izmantot atbalsta kuģu palīdzību. Atbalsta kuģiem ir jābūt ar Seišelu karogu kuģojošiem kuģiem, un tie nedrīkst būt aprīkoti zvejai vai tikt izmantoti pārkraušanai citā kuģī.

Ziņošanas prasībās, kas attiecas uz atbalsta kuģiem, ņem vērā relevantos IOTC noteiktos pienākumus un citus relevantos valsts tiesību aktu noteikumus.

Atbalsta kuģiem, kas kuģo ar Seišelu karogu, piemēro tās pašas 1. iedaļā aprakstītās atļaujas piešķiršanas procedūras – ciktāl tās ir šādiem kuģiem piemērojamas –, kas reglamentē zvejas atļauju pieteikumu saņemšanu un nosūtīšanu.

3. IEDAĻA

Zvejas atļaujas izdošanas nosacījumi: maksas un avansa maksājumi

No kuģu īpašniekiem pienācīgās maksas aprēķina, pamatojoties uz 135 EUR likmi par tonnu nozvejoto zivju.

Ikgadējais avansa maksājums, kas Seišelu kuģu īpašniekiem jānokārto laikā, kad tie piesakās uz Savienības iestāžu izdotu zvejas atļauju, ir šāds:

Riņķvada kuģi, kas zvejo tunzivis

13 500 EUR par kuģi: šāda summa atbilst Majotas zvejas zonā nozvejotām 100 tonnām tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju.

Atbalsta kuģi

5 000 EUR par kuģi.

Ikgadējais paziņojums par maksām

Majotas zvejas zonā gūto nozveju datus Seišelas sniedz Savienības iestādēm saskaņā ar IV nodaļas 1. iedaļu. Pamatojoties uz šo informāciju, Savienības iestādes sagatavo paziņojumu par maksām, kas jāmaksā par iepriekšējo kalendāro gadu.

Paziņojumu par maksām, kas sagatavots, pamatojoties uz Seišelu iestāžu iesniegtajām nozvejas deklarācijām, Seišelu iestādēm nosūta pirms nākamā gada 30. aprīļa. Seišelu iestādes kuģa īpašniekam nosūta uz viņu attiecošos paziņojumu par maksām, kurš sagatavots par tālākajiem maksājumiem, kas atbilst nozvejai, kura pārsniedz 100 tonnas uz kuģi. Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka nekā 2. punktā minētais avansa maksājums, starpību kuģu īpašniekiem neatmaksā.

Ja starp Savienības un Seišelu iestāžu iesniegto datu kopām pastāv atšķirības, Seišelām ir 60 dienas, lai saņemtos datus apstrīdētu un Savienības iestādēm iesniegtu alternatīvu paziņojumu par nozvejām, kuram pievienoti apliecinoši dokumenti, tādi kā zvejas žurnāla dati, inspekcijas ziņojumi un zinātniskie dati.

Savienības iestādes var ziņot par jebkādām elektroniskās ziņošanas sistēmas (ERS), kuģu žurnālu un novērotāju datu vai citas informācijas nekonsekvencēm. Šādā gadījumā Seišelu iestādes veic izmeklēšanu un vajadzības gadījumā datus atjaunina.

Visas domstarpības Puses atrisina viena mēneša laikā, un mērķis ir sagatavot galīgo paziņojumu par maksām.

Kuģu īpašnieki maksājumus attiecīgi nokārto 30 dienu laikā pēc tam, kad abas Puses ir vienojušās par galīgo paziņojumu par maksām, un Seišelu iestādes Savienības iestādēm nosūta maksājuma apstiprinājumu.

IV NODAĻA

UZRAUDZĪBA

1. IEDAĻA

Nozvejas ziņojumu sniegšana

Visi Seišelu kuģi, kuriem zvejot Savienības ūdeņos atļauts saskaņā ar šo nolīgumu, katru dienu savas nozvejas paziņo Savienības iestādēm, un, ja abas Puses nav ieviesušas ERS, paziņojumus izdara tālāk norādītajā kārtībā.

Seišelu kuģi, kam atļauts zvejot Savienības ūdeņos, katru dienu aizpilda IOTC rezolūcijām atbilstošu nozvejas paziņojuma veidlapu par katru zvejas rīku iemetienu katrā zvejas reisā, ko tie veic Savienības ūdeņos. Kad Seišelu kuģi atrodas Savienības ūdeņos, tie ik pēc trim dienām Savienības un Seišelu iestādēm 4. papildinājumā noteiktajā formātā elektroniski ziņo prasīto informāciju. Visus minētā formāta grozījumus apstiprina Apvienotā komiteja.

Nozvejas paziņojuma veidlapu aizpilda arī tad, ja nozveja nav gūta. Veidlapu aizpilda salasāmi, un to paraksta kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis, un par nozvejas paziņojuma veidlapā reģistrēto un nosūtīto datu pareizību atbild kapteinis.

Ja nozveju paziņošanas noteikumi netiek ievēroti, Savienības iestādes var attiecīgā Seišelu kuģa zvejas atļauju apturēt līdz trūkstošā nozvejas ziņojuma iesniegšanai un kuģa īpašnieku sodīt saskaņā ar relevantajiem spēkā esošo valsts tiesību aktu noteikumiem. Atkārtota pārkāpuma gadījumā Savienības iestādes var atteikt zvejas atļaujas atjaunošanu. Savienības iestādes nekavējoties informē Seišelu iestādes par jebkādām šajā ziņā piemērotajām sankcijām.

Seišelas pirms katra ceturkšņa beigām Savienības iestādēm iesniedz agregētus datus par nozvejas daudzumiem (sadalījumā pa nozvejas mēnešiem un sugām), ko katrs kuģis guvis kārtējā gada iepriekšējos ceturkšņos. Šos datus uzskata par provizoriskiem.

Kad ERS ir pilnā darba kārtībā, prasītos datus Seišelu iestādes sniedz, izmantojot xml formāta veidni un saskaņā ar 3. papildinājuma vadlīnijām. Līdz ERS īstenošanai izmanto attiecīgo 4. papildinājumā noteikto formātu.

2. IEDAĻA

Elektroniskā ziņošanas sistēma (ERS)

Kad ERS sākusi darboties abām Pusēm, Seišelu kuģi nozveju deklarēšanai izmanto ERS ar šādiem nosacījumiem:

—	Seišelu kuģa kapteinis, kura kuģis veic zvejas darbības saskaņā ar šo nolīgumu, kārto elektronisku zvejas žurnālu, kas integrēts ERS;

—	Seišelu kuģim, kas nav aprīkots ar ERS, nav atļauts ieiet Majotas zvejas zonā, lai tur iesaistītos zvejas darbībās.

Kapteinis ir atbildīgs par elektroniskajā zvejas žurnālā reģistrēto datu pareizību. Elektroniskais zvejas žurnāls atbilst relevantajām IOTC rezolūcijām.

Kapteinis katru dienu un par katru zvejas operāciju un katru sugu reģistrē nozvejoto, uz kuģa paturēto vai jūrā izmesto daudzumu dzīvsvara aplēsi.

Ja Seišelu kuģis atrodas Majotas zvejas zonā, bet nezvejo, reģistrē kuģa pozīciju plkst. 12.00.

Kapteinis nodrošina to, ka elektroniskā zvejas žurnāla dati katru dienu automātiski tiek pārraidīti Seišelu zvejas uzraudzības centram (FMC). Pārraida vismaz šādus datus:

—	zvejas kuģa identifikācijas numuri un vārds,

—	katras sugas FAO trīsburtu kods,

—	relevantais ģeogrāfiskais apgabals (ģeogrāfiskais platums un garums), kurā nozvejas gūtas,

—	nozveju gūšanas datums un laiks,

—	datums un laiks, kad kuģis izgājis no ostas un ienācis ostā,

—	zvejas rīka tips un – attiecīgā gadījumā – tehniskās specifikācijas un izmēri,

—	uz kuģa paturēto zivju daudzuma aplēse, par katru sugu norādot dzīvsvara kilogramus vai – attiecīgā gadījumā – īpatņu skaitu,

—	izmesto zivju daudzuma aplēse, par katru sugu norādot dzīvsvara kilogramus vai – attiecīgā gadījumā – īpatņu skaitu.

Seišelu iestādes nodrošina datu saņemšanu un reģistrēšanu datorizētā datubāzē, kura ļauj tos drošā veidā glabāt vismaz 36 mēnešus.

Seišelu, Savienības un relevantās dalībvalsts iestādes nodrošina, ka tām ir IT aprīkojums un programmatūra, kas vajadzīgi, lai automātiski apmainītos ar ERS datiem. ERS datu apmaiņā izmanto elektroniskus sakaru līdzekļus, kurus attiecībā uz standartizētām zvejniecību datu apmaiņām apkalpo Eiropas Komisija. Standartu izmaiņas īsteno sešu mēnešu laikā.

Dalībvalsts FMC, kas ir atbildīgs par šajā nolīgumā paredzētajām uzraudzības darbībām, ir Francijas FMC.

Seišelu FMC nodrošina, ka tik ilgi, kamēr kuģis atrodas zvejas zonā, un arī tad, ja nozveja nav gūta, zvejas žurnāli ar ERS starpniecību katru dienu tiek automātiski darīti pieejami Francijas FMC.

Seišelu FMC automātiski un nekavējoties pārraida Francijas FMC no Seišelu kuģiem saņemtās laikizšķirīgās ERS ziņas (COE, COX, PNO).

Seišelu kuģu ikdienas zvejas darbības ziņojumus (FAR) automātiski un nekavējoties dara pieejamus Seišelu FMC.

ERS datu pārraidīšanai izmanto Savienības iestāžu pārvaldītos elektroniskos saziņas līdzekļus, kas identificēti kā DEH (data exchange highway).

Savienības un Seišelu iestādes katra izraugās ERS korespondentu, kurš darbojas kā kontaktpunkts. Tās viena otrai paziņo sava attiecīgā ERS korespondenta kontaktinformāciju.

ERS izmantotā nozveju ziņošanas kārtība un procedūra, kas jāievēro ERS darbības traucējumu gadījumā, ir noteikta 3. papildinājumā.

Ar datiem par individuālu Seišelu kuģu zvejas darbībām Savienības iestādes rīkojas konfidenciālā un drošā veidā.

Tehnisku ERS problēmu vai darbības traucējumu gadījumā nozvejas deklarē tā, kā noteikts 1. iedaļā.

3. IEDAĻA

Nozvejas paziņošana: ieiešana Savienības ūdeņos un iziešana no tiem

Seišelu kuģa reisa ilgums ir:

—	vai nu laikposms starp kuģa ieiešanu Savienības ūdeņos un iziešanu no tiem,

—	vai laikposms starp kuģa ieiešanu Savienības ūdeņos un piestāšanu Majotas ostā.

Savu nodomu ieiet Savienības ūdeņos vai iziet no tiem Seišelu kuģi Savienības iestādēm paziņo vismaz sešas stundas iepriekš.

Kad Seišelu kuģi paziņo par ieiešanu vai iziešanu, tie paziņo arī savu tābrīža pozīciju (ģeogrāfisko platumu un garumu) un uz kuģa paturēto nozveju apjomu (tonnās) un sugas. Minētos paziņojumus 4. papildinājumā norādītajā formātā pa e-pastu vai ERS nosūta uz Savienības iestāžu norādīto kontaktadresi.

Ja konstatē, ka Seišelu kuģis zvejo, iepriekš par to nepaziņojis Savienības iestādēm, uzskata, ka tas izdarījis pārkāpumu. Šādam Seišelu kuģim piemēro sankcijas, kas minētas VIII nodaļā.

4. IEDAĻA

Pārkraušana citā kuģī

Jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī ir aizliegts, un personām, kas šo noteikumu pārkāpj, piemēro Savienības tiesību aktos paredzētos izpildes panākšanas pasākumus. Pārkraušanu citā kuģī drīkst veikt tikai Majotas ostā.

Ja Majotas ostā veic pārkraušanu citā kuģī, Seišelu kuģa īpašnieks vai aģents vismaz 48 stundas iepriekš paziņo Francijas kompetentajām iestādēm un vienlaikus arī Majotas ostas pārvaldei šādu informāciju:

—	pārkraušanas osta vai teritorija, kur šī operācija notiks,

—	pārkrāvējkuģa vārds un starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS),

—	attiecīgā gadījumā – saņēmējkuģa vai refrižeratorkuģa vārds un IRCS,

—	attiecīgā gadījumā – uzglabāšanas iekārtas,

—	pārkraušanas datums un laiks,

—	ja iespējams, nākamais galamērķis,

—	citā kuģī pārkraujamais daudzums kilogramos, sadalījumā pa sugām,

—	produktu sagatavošanas veids.

Pārkraušanu citā kuģī uzskata par iziešanu no Savienības ūdeņiem, kas definēta 3.1. iedaļā. Seišelu kuģi nozvejas deklarācijas Savienības iestādēm (ar kopiju Majotas ostas pārvaldei) iesniedz ne vēlāk kā 24 stundas pēc citā kuģī pārkraušanas beigām un katrā ziņā pirms pārkrāvējkuģa iziešanas no ostas (izvēlas īsāko laikposmu).

5. IEDAĻA

Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS)

Seišelu kuģi, kuri atļauju saņēmuši saskaņā ar šo nolīgumu, ir aprīkoti ar kuģu satelītlokalizācijas iekārtu un/vai kuģu monitoringa iekārtu, kas atbilst Savienības tiesību aktiem, un izmanto VMS, to darot saskaņā ar 5. papildinājumu. Pirms sākusies šā nolīguma provizoriskā piemērošana, Puses var vienoties par to, ka VMS dati pārraidāmi UN/CEFACT formātā, izmantojot FLUX.

Aizliegts pārvietot, atvienot, iznīcināt, bojāt, traucēt vai izslēgt pastāvīgās lokalizācijas iekārtu, kas izmanto satelītsakarus, un/vai monitoringa iekārtu, kas uz Seišelu kuģa uzstādīta datu pārraidīšanas nolūkā, vai tīši izmainīt, pāradresēt vai viltot datus, ko šāda sistēma pārraida vai ieraksta.

Savu pozīciju Seišelu kuģi automātiski un pastāvīgi vismaz reizi stundā paziņo Seišelu FMC, un to dara saskaņā ar 5. papildinājumu.

Pozīcijas ziņu droša nosūtīšana no Seišelām

Seišelu FMC, izmantojot tiešu HTTPS savienojumu, automātiski nosūta attiecīgo Seišelu kuģu pozīcijas ziņas Francijas FMC. Francijas FMC un Seišelu FMC apmainās ar e-pasta kontaktadresēm un nekavējoties informē viens otru par minēto adrešu izmaiņām.

Francijas FMC informē Seišelu FMC par visiem pārtraukumiem secīgu pozīcijas ziņojumu saņemšanā no zvejas atļauju saņēmuša Seišelu kuģa, ja šis kuģis nav paziņojis par iziešanu no Majotas zvejas zonas.

Sakaru sistēmas darbības traucējumi

Francijas FMC nodrošina sava elektroniskā aprīkojuma sadarbspēju ar Seišelu FMC un pēc iespējas drīzāka tehniska risinājuma atrašanas nolūkā nekavējoties informē Seišelu FMC par visiem darbības traucējumiem, kas ietekmē pozīcijas ziņu nosūtīšanu un saņemšanu.

Ja Francijas FMC VMS datus nesaņem tāpēc, ka pienācīgi nedarbojas Seišelu, Francijas vai Savienības iestāžu pārraudzītā elektroniskā sistēma, attiecīgā Puse tūlīt rīkojas, lai problēmu ātri atrisinātu. Par problēmas atrisināšanu nekavējoties paziņo otrai Pusei. Datus, ko Francijas FMC nav saņēmis, tam nosūta, tiklīdz problēma ir atrisināta. Kamēr problēma nav atrisināta, Seišelu FMC ik pēc 24 stundām pa e-pastu nosūta Francijas FMC pozīcijas ziņas, kas saņemtas par laikposmiem, kad Seišelu kuģi atradušies Savienības ūdeņos. Ja rodas domstarpības, tās risina Apvienotajā komitejā.

Seišelu FMC un Francijas FMC sakaru kanālu kļūmes neietekmē kuģu zvejas darbību parasto gaitu. Konkrētāk, ja šāda veida kļūme tiek konstatēta, neuzskata, ka kuģis ir izdarījis pārkāpumu.

Par visām kuģa lokalizācijas ierīces (VTD) manipulācijām, kas veiktas ar nolūku traucēt tās darbību vai viltot pozīcijas ziņas, atbildīgs ir Seišelu kuģa kapteinis. Par pārkāpumiem piemēro relevantajos Savienības, Francijas un Seišelu tiesību aktos paredzētos sodus.

Pozīcijas ziņu sūtīšanas biežuma pārskatīšana

Ja pastāv dokumentāri pierādījumi par pārkāpumu, Francijas FMC var pieprasīt Seišelu FMC (ar kopiju Savienības un Seišelu iestādēm) uz noteiktu izmeklēšanas laiku saīsināt Seišelu kuģa pozīcijas ziņu sūtīšanas intervālu līdz 30 minūtēm. Francijas FMC šos dokumentāros pierādījumus nosūta Seišelu FMC un Savienības un Seišelu iestādēm. Seišelu FMC tūlīt sāk Francijas FMC adresētās pozīcijas ziņas sūtīt, ievērojot jauno nosūtīšanas biežumu.

Pēc noteiktā izmeklēšanas laika beigām Francijas FMC informē Seišelu FMC un Savienības un Seišelu iestādes par vajadzīgo turpinošo rīcību.

V NODAĻA

NOVĒROTĀJI

Puses atzīst to, cik svarīgi ir ievērot relevantajās IOTC rezolūcijās noteiktos pienākumus attiecībā uz zinātnisko novērotāju programmu un relevantos Savienības un Seišelu normatīvos un administratīvos aktus, arī elektroniskas novērotāju shēmas. Tomēr, nosakot kārtību, kādā īstenojamas elektroniskas novērotāju shēmas, ņem vērā praktisko ietekmi uz flotēm un pārejai nepieciešamo laiku.

Izraudzītie kuģi un norīkotie novērotāji

Seišelu kuģi, kam atļauts zvejot Majotas zvejas zonā, pēc Savienības iestāžu pieprasījuma nacionālas vai reģionālas novērotāju programmas kontekstā uzņem uz kuģa vienu novērotāju, un to dara saskaņā ar tālāk izklāstītajiem noteikumiem. Par papildu novērotāju uzņemšanu vienojas katrā gadījumā atsevišķi.

Savienības iestādes, ņemot vērā kuģu parametrus un iespējamos telpiskos ierobežojumus, kas saistīti ar drošības prasībām, izveido sarakstu ar Seišelu kuģiem, kas izraudzīti novērotāja uzņemšanai, un sarakstu ar norīkotajiem novērotājiem. Sarakstu pastāvīgi atjaunina un Seišelu iestādēm nosūta, tiklīdz tas sagatavots, un katru reizi, kad tas atjaunināts.

Norīkotā novērotāja vārdu Savienības iestādes attiecīgā Seišelu kuģa īpašniekam vai tā aģentam paziņo ne vēlāk kā 15 dienas pirms plānotās novērotāja uzņemšanas uz kuģa.

Nosacījumi par uzņemšanu uz kuģa

Laiku, ko novērotāji pavada uz kuģa, nosaka Savienības vai dalībvalsts iestādes, bet parasti tas nepārsniedz laiku, kas vajadzīgs novērotāja pienākumu izpildei. Reģionālas novērotāju programmas kontekstā novērotājs uz kuģa var pavadīt laikposmu, kas pagarināts pēc savstarpējas vienošanās.

Par to Savienības iestādes Seišelu kuģu īpašniekus vai aģentus informē, kad tās paziņo norīkotā novērotāja vārdu.

Pēc norīkoto novērotāju paziņošanas kuģu īpašnieki un Savienības vai dalībvalstu iestādes vienojas par nosacījumiem, ar kādiem novērotāju uzņem uz kuģa.

Divu nedēļu laikā, brīdinot desmit dienas iepriekš, attiecīgo Seišelu kuģu īpašnieki dara zināmu, kurā ostā un kurā dienā tie plāno novērotājus uzņemt uz kuģa.

Ja novērotājus uz kuģa uzņem ārvalstu ostā, viņu ceļa izdevumus sedz kuģa īpašnieks. Ja Seišelu kuģis, uz kura atrodas Savienības iestāžu norīkots novērotājs, iziet no Savienības ūdeņiem, tiek darīts viss, lai nodrošinātu novērotāja iespējami drīzu un drošu atgriešanos Savienībā, un – ja vien novērotājs, pildot savus novērošanas pienākumus, darbu uz Seišelu kuģa neturpina saistībā ar citu nolīgumu vai novērotāju programmu – minētās atgriešanās izmaksas sedz kuģa īpašnieks.

Ja novērotājs norunātajā laikā un vietā neierodas un neierodas arī turpmākajās sešās stundās pēc norunātā laika, Seišelu kuģa īpašnieks tiek atbrīvots no pienākuma uzņemt novērotāju uz kuģa.

Seišelu kuģu īpašnieki sedz izmaksas par novērotāju ēdināšanu un izmitināšanu tādos pašos apstākļos, kādi nodrošināti kuģa virsniekiem.

Novērotājiem uz kuģa ir virsnieka statuss.

Novērotāju algu un piemērojamos nodokļus maksā Francijas kompetentās iestādes.

Novērotāja uzdevumi

Novērotājs zinātniskos nolūkos novēro un reģistrē kuģu zvejas darbības, jo īpaši:

—	nozvejoto zivju sugu, daudzumu, izmēru un stāvokli (aptver mērķsugas un piezvejas sugas) un nejaušas jūras zīdītāju, bruņrupuču un jūrasputnu nozvejas,

—	zivju ieguves metodes, apgabalus un dziļumu,

—	zvejas operācijās iesaistījušos Seišelu kuģu pozīciju un izmantotos zvejas rīkus,

—	zvejas žurnālā reģistrētos Majotas zvejas zonā gūto nozveju datus, arī piezveju procentuālo daļu un aplēstos izmetumus,

—	attiecīgā gadījumā – zivju apstrādi, pārkraušanu citā kuģī, uzglabāšanu vai iznīcināšanu.

Izmantojot uz Seišelu kuģa pieejamos sakaru līdzekļus, novērotājs uztur regulārus sakarus ar Savienības vai dalībvalsts iestādēm.

Turklāt novērotājs var pildīt citus pienākumus, piemēram:

—	ņemt bioloģiskos paraugus zinātniskas programmas kontekstā,

—	monitorēt zvejas darbību ietekmi uz resursiem un vidi,

—	vākt informāciju par sastapšanos ar jūras zīdītājiem (fotoattēli, kuģa pozīcija, dzīvnieku skaits, uzvedība utt.).

Seišelu kuģu kapteiņi nodrošina novērotāju fizisko drošību un labklājību uz kuģa.

Novērotāju rīcībā nodod visus līdzekļus, kas vajadzīgi viņu pienākumu izpildei. Kapteiņi dod novērotājiem piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi viņu pienākumu izpildei, dokumentiem, kas saistīti ar kuģa zvejas darbībām, jo īpaši zvejas žurnālam un navigācijas žurnālam, un tām kuģa daļām, kurām nepieciešams piekļūt, lai atvieglotu novērotāja uzdevumu veikšanu.

Novērotāja pienākumi

Atrodoties uz kuģa, novērotājs:

—	veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz Seišelu kuģa nepārtrauc un nekavē zvejas operācijas,

—	ar pienācīgu rūpību izturas pret materiāliem un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa,

—	nodrošina visu to datu un dokumentu konfidencialitāti, kas attiecas uz Seišelu kuģi un tā darbībām, un visas savāktās informācijas konfidencialitāti.

Uzturēšanās laika beigās un pirms nokāpšanas no Seišelu kuģa novērotājs sagatavo savu darbību aprakstošu ziņojumu, kas 15 dienu laikā nosūtāms Savienības iestādēm ar kopiju Seišelu kompetentajām iestādēm. Novērotājs ziņojumu paraksta. Kad novērotājs nokāpj no Seišelu kuģa, vienu ziņojuma kopiju nodod kuģa kapteinim.

VI NODAĻA

TEHNISKIE SAGLABĀŠANAS PASĀKUMI

Tehniskie saglabāšanas pasākumi, kas piemērojami Seišelu kuģiem, kuriem ir atļauja zvejot Majotas zvejas zonā, ir izklāstīti 2. papildinājumā pievienotajā tehnisko datu lapā.

Seišelu kuģi ievēro visas IOTC pieņemtās rezolūcijas un relevantos Savienības un Francijas tiesību aktu noteikumus, ja vien nolīgumā nav paredzēts citādi un ja tas ir saskaņā ar starptautisko tiesību principiem.

Visas atļautās zvejas darbības Seišelu kuģi veic tā, lai nekaitētu nerūpnieciskajām un tradicionālajām vietējām zvejniecībām.

IOTC rezolūciju piemērošanas kontekstā Puses vienojas sadarboties, lai mazinātu nejaušas aizsargājamo sugu, jo īpaši jebkādu jūras bruņrupuču un jūras zīdītāju, nozvejas un nejaušas jūrasputnu un rifu zivju nozvejas. Šādā nolūkā Seišelu kuģi cenšas piemērot tehniskos pasākumus ar mērķi uzlabot zvejas rīku selektivitāti un samazināt nemērķa sugu nejaušu nozveju.

Lai samazinātu haizivju, jūras bruņrupuču vai citu nemērķa sugu iepīšanos, Seišelu kuģi zivju pievilināšanas ierīcēs (ZPI) izmanto neiepinošas konstrukcijas un materiālus. Turklāt, lai samazinātu ZPI ietekmi uz ekosistēmu un sintētisko drazu daudzumu jūrā, Seišelu kuģi ZPI izgatavo no dabiska vai bionoārdāma materiāla un izgūst ZPI no Majotas ūdeņiem, kad tās vairs nedarbojas.

Vidiskās pārvaldības nolūkā kuģu īpašnieki par pasākumiem, kuri veicina biodaudzveidības aizsardzību un jūras ekosistēmu novērošanu un saglabāšanu Majotas ūdeņos, maksā 2,25 EUR par bruto tilpību. Apvienotajai komitejai regulāri ziņo par šo iemaksu izlietojumu.

VII NODAĻA

KONTROLE UN INSPEKCIJA

Kontroles un inspekcijas veic saskaņā ar relevantajiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (1).

Inspekcija jūrā un ostā

Seišelu kuģus, kuriem ir zvejas atļauja, Majotas ūdeņos vai Majotas ostā inspicē Savienības vai dalībvalstu iestāžu inspektori, kas ir skaidri identificējami kā tādi, kuri pilnvaroti veikt zvejas inspekcijas.

To Seišelu kuģu kapteiņi, kuri ir iesaistījušies zvejas darbībās Savienības ūdeņos, sadarbojas ar visām pilnvarotajām un pienācīgi identificētajām amatpersonām, kas veic zvejas darbību inspekciju un kontroli.

Lai inspekcijas procedūra veicinātu inspekcijas drošumu un neskarot Savienības tiesību aktus, uzkāpšanai uz kuģa jānotiek tādā veidā, lai inspekcijas platformu un inspektorus varētu identificēt kā tādus, kam piešķirtas šāda uzdevuma veikšanas pilnvaras.

Pilnvarotie inspektori uz Seišelu kuģa uzturas tikai tik ilgi, cik vajadzīgs ar inspekciju saistīto uzdevumu veikšanai. Inspekciju veic tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, tā zvejas darbību un kravu.

Inspekcijas laikā uzņemtie attēli (fotogrāfijas vai video) ir paredzēti par zvejas kontroli un pārraudzību atbildīgajām iestādēm. Tie nav publiskojami, ja vien valsts tiesību aktos nav noteikts citādi.

Pēc Seišelu vai to norīkotas struktūras pieprasījuma Savienības vai Francijas iestādes var Seišelu inspektoriem atļaut Seišelu kuģu darbību inspicēšanā piedalīties kā novērotājiem vai veikt kopīgas inspekcijas, arī tādas, kurās inspicē pārkraušanu citā kuģī. Pušu sūtītie inspektori savu pienākumu izpildē ievēro inspicēšanas noteikumus, kas noteikti attiecīgi Savienības, Francijas un Seišelu tiesību aktos.

Kad inspekcija ir pabeigta un inspektors parakstījis inspekcijas ziņojumu, to dara pieejamu kapteinim, kurš ziņojumu paraksta un attiecīgā gadījumā pievieno komentārus un piezīmes. Kapteiņa paraksts neskar Pušu tiesības, kas saistītas ar iespējamām pārkāpuma procedūrām. Ja kapteinis atsakās parakstīt dokumentu, kapteinis rakstiski paskaidro atteikuma iemeslus, un inspektors dokumentā pievieno norādi “Paraksts atteikts”. Pilnvarotais inspektors pirms nokāpšanas no kuģa nodod Seišelu kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju.

Savienības vai Francijas iestādes 24 stundu laikā pēc inspekciju pabeigšanas informē Seišelu iestādes par veiktajām inspekcijām un par visiem konstatētajiem pārkāpumiem un pēc iespējas drīzāk nosūta inspekcijas ziņojumu. Pārkāpuma paziņojuma kopiju Seišelu iestādēm attiecīgā gadījumā nosūta ne vēlāk kā septiņas dienas pēc pilnvarotā inspektora atgriešanās ostā.

Ja šīs nodaļas noteikumi nav ievēroti, Savienības iestādes patur tiesības apturēt pārkāpumu izdarījušā Seišelu kuģa zvejas atļauju līdz attiecīgo formalitāšu nokārtošanai un piemērot Savienības un Francijas tiesību aktos noteikto sodu. Par to informē Seišelu iestādes.

Līdzdalīga uzraudzība cīņā pret NNN zveju

Lai pastiprinātu cīņu pret NNN zveju, Seišelu kuģu kapteiņi ziņo, ja ir pamanījuši tādu kuģu atrašanos Majotas ūdeņos, kas iesaistījušies darbībās, kuras potenciāli varētu būt NNN zveja, un cenšas par pamanīto sniegt tik daudz informācijas, cik iespējams. Ziņojumus par pamanītajiem kuģiem nekavējoties nosūta Savienības iestādēm.

Savienības vai Francijas iestādes nosūta Seišelu iestādēm visus to rīcībā esošos ziņojumus par Majotas ūdeņos pamanītajiem Seišelu kuģiem, kas iesaistījušies darbībās, kuras potenciāli varētu būt NNN zveja.

VIII NODAĻA

IZPILDES PANĀKŠANA

Sankcijas

Ja netiek ievēroti iepriekšējo nodaļu noteikumi, jūras dzīvo resursu pārvaldības un saglabāšanas pasākumi vai Savienības un Francijas tiesību akti, Seišelu kuģiem piemēro Savienības un Francijas tiesību aktos paredzētos sodus un sankcijas.

Par visām sankcijām un visiem ar tām saistītajiem relevantajiem faktiem nekavējoties un pilnībā informē Seišelu iestādes.

Ja sankcijas izpaužas kā zvejas atļaujas apturēšana vai atsaukšana, Seišelas var prasīt, lai uz apturētās vai atsauktās zvejas atļaujas derīguma termiņa atlikušo periodu tiktu izdota cita zvejas atļauja citam kuģu īpašniekam piederošam Seišelu kuģim, un šī cita atļauja aizstātu apturēto vai atsaukto zvejas atļauju.

Zvejas kuģu arests un aizturēšana

Savienības iestādes nekavējoties informē Seišelu iestādes par jebkura tāda Seišelu kuģa arestu vai aizturēšanu, kas darbojas saskaņā ar šo nolīgumu, un 48 stundu laikā nosūta aresta vai aizturēšanas apstākļus un iemeslus sīki izklāstoša inspekcijas ziņojuma kopiju.

Arestēšanas vai aizturēšanas gadījumā piemērojamā informācijas apmaiņas procedūra

Pēc iepriekš minētās informācijas saņemšanas Savienības un Seišelu iestādes, ievērodamas tiesvedības termiņus un procedūras, kas attiecībā uz arestu vai aizturēšanu paredzētas Savienības un Francijas tiesību aktos, tiekas konsultatīvā sanāksmē.

Sanāksmē Puses apmainās ar visiem relevantajiem dokumentiem vai informāciju, kas var palīdzēt noskaidrot ar konstatētajiem faktiem saistītos apstākļus. Kuģa īpašnieku vai aģentu informē par sanāksmes iznākumu un par visiem pasākumiem, kas izriet no arestēšanas vai aizturēšanas.

Noregulējums arestēšanas vai aizturēšanas gadījumā

Potenciālā pārkāpuma situāciju mēģina atrisināt izlīguma ceļā. Šādu procedūru saskaņā ar Savienības un Francijas tiesību aktiem pabeidz ne vēlāk kā trīs darbdienās pēc aresta vai aizturēšanas.

Ja mēģina panākt izlīgumu, to dara saskaņā ar Savienības un Francijas tiesību aktos paredzētajām procedūrām. Ja izlīgumu panākt neizdodas, uzsāk tiesvedību.

Tiklīdz ir izpildīti no izlīguma izrietošie pienākumi vai pabeigta tiesvedība, Seišelu kuģi un tā kapteini atbrīvo.

Par visiem ierosinātajiem tiesas procesiem un piemērotajiem sodiem informē Seišelu iestādes.

---

(1)  Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV ES L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

Papildinājumi

1. papildinājums

Zvejas atļaujas pieteikumā sniedzamā informācija

I. —   IESNIEDZĒJS

Iesniedzēja vārds/nosaukums:

Īpašnieka vārds/nosaukums:

Īpašnieka adrese:

Ražotāju organizācijas (RO) nosaukums:

Kuģa īpašnieka aģenta vārds/nosaukums un adrese:

Kuģa īpašnieka aģenta tālr.:

Kuģa īpašnieka aģenta e-pasts:

Kapteiņa vārds:

Kapteiņa valstspiederība:

Kapteiņa e-pasts:

II. —   KUĢA IDENTIFIKĀCIJAS DATI

1.

Kuģa vārds:

2.

Karoga valsts: Reģistrācijas osta: IRCS: MMSI: SJO Nr.: IOTC Nr.:

3.

Pašreizējais karogs reģistrēts (DD/MM/GGGG): Iepriekšējais karogs (ja ir):

4.

Kuģa būves vieta: Kuģis uzbūvēts (DD/MM/GGGG):

5.

Radio izsaukuma frekvence (HF, VHF): Kuģa satelīttālruņa numurs:

III. —   KUĢA TEHNISKIE DATI

1. Lielākais garums (metrs): . … Bruto tilpība: …
2. Korpusa materiāls:	tērauds ☐	koks ☐	poliesteris ☐	cits ☐
3. Dzinēja tips: Dzinēja jauda (kW): Dzinēja izgatavotājs:
4. Maksimālais apkalpes locekļu skaits:
5. Nozvejas uz kuģa tiek glabātas:	uz ledus ☐	atdzesētā veidā ☐	jauktā veidā ☐	saldētā veidā ☐
6. Apstrādes jauda dienā (24 h) tonnās: Zivju tilpņu skaits: Zivju tilpņu kopējā tilpība (m3):
7. Kuģa tips:	☐ riņķvada kuģis	☐ atbalsta kuģis (*)
8. VMS izgatavotājs: VMS modelis: VMS sērijas Nr.: VMS programmatūras versija: VMS satelītoperators (MCSP):

IV. —   ZVEJAS DARBĪBAS

1.

Atļautie zvejas rīki:

2.

Mērķsugas: ______________________________________________________________________________________

3.

Vēlamais zvejas atļaujas termiņš no/līdz (DD/MM/GGGG): Datums: Iesniedzēja vārds/nosaukums un paraksts: (*) Pieteikumam jāpievieno šā atbalsta kuģa atbalstīto zvejas kuģu saraksts. Sarakstā jānorāda kuģu vārds un IOTC numurs.

2. papildinājums

Tehnisko datu lapa Seišelu kuģiem, kas veic zvejas darbības Majotas ūdeņos

Zvejas zona:
Tālāk par 24 jūras jūdzēm no bāzes līnijas
Atļautās kategorijas:
Riņķvada kuģi, kas zvejo tunzivis: 8 Atbalsta kuģi: saskaņā ar IOTC prasībām
Maksas un apjomi tonnās:
Cena par tonnu	135 EUR
Ikgadējais avanss	13 500  EUR (atbilst 100 tonnām)
Maksa par papildus nozvejotu tonnu	135 EUR
Atbalsta kuģa atļaujas maksa	5 000  EUR par kuģi gadā
Iemaksa jūras ekosistēmu vidiskās pārvaldības un novērošanas vajadzībām	2,25 EUR par GT gadā

3. papildinājums

Elektroniskās ziņošanas sistēmas (ERS) īstenošana

Vispārīgi noteikumi

Visiem Seišelu kuģiem jābūt aprīkotiem ar elektronisku sistēmu (turpmāk “ ERS ”), kas spēj visu laiku, kamēr kuģis darbojas pielikuma I nodaļas 2. punktā norādītajā zvejas zonā, reģistrēt un pārraidīt ar kuģa zvejas darbībām saistītus datus (turpmāk “ ERS dati”).

Seišelu kuģim, kurš nav aprīkots ar ERS vai uz kura uzstādītā ERS nedarbojas, nav atļauts ieiet Savienības zvejas zonā, lai tur veiktu zvejas darbības.

ERS datus saskaņā ar šīm vadlīnijām pārraida uz Seišelu FMC, kurš savukārt nodrošina to automātisku pārraidīšanu Francijas FMC.

ERS paziņojumi

Savienības un Seišelu iestādes norīko ERS korespondentu, kurš darbojas kā kontaktpunkts jautājumos, kas saistīti ar minēto noteikumu īstenošanu. Savienības un Seišelu iestādes cita citai paziņo sava ERS korespondenta kontaktinformāciju un vajadzības gadījumā šo informāciju nekavējoties atjaunina.

ERS datus Seišelu kuģis pārraida Seišelām, kas tos automātiski dara pieejamus Savienības iestādēm.

Datu pārraidi veic UN/CEFACT formātā, izmantojot FLUX (Fisheries Language for Universal Exchange).

Tomēr Puses var vienoties par pārejas periodu, kurā datus pārraida EU-ERS (v 3.1) formātā, izmantojot DEH (Data Exchange Highway).

Seišelu FMC automātiski un nekavējoties uz Francijas FMC pārraida no Seišelu kuģa saņemtās tūlītējās ziņas (COE, COX, PNO).

Arī citu tipu ziņas automātiski pārraida reizi dienā, sākot no dienas, kad faktiski uzsākta UN/CEFACT formāta lietošana, vai, kamēr tas vēl nav noticis, ziņas pēc pieprasījuma nekavējoties dara pieejamas Francijas FMC un arī Seišelu FMC.

No faktiskās jaunā formāta ieviešanas dienas šo otro iespēju izmanto tikai īpašiem vēsturisko datu pieprasījumiem.

Tūlītējo ERS datu saņemšanu Francijas FMC apstiprina ar atgriezes ziņu, kurā apliecina, ka ziņa ir saņemta un derīga. To datu saņemšanu, kurus Savienība saņem kā atbildi uz pieprasījumu, neapstiprina. Savienība ievēro visu ERS datu konfidencialitāti.

Elektroniskās pārraides sistēmas kļūme

Seišelu FMC un Francijas FMC nekavējoties informē viens otru par visiem notikumiem, kas varētu ietekmēt ERS datu pārraidīšanu no viena vai vairākiem Seišelu kuģiem, un attiecīgi informē Savienības iestādes.

Ja Francijas FMC nesaņem datus, kas Seišelu kuģim jāpārraida, kad tas atrodas Majotas ūdeņos, Francijas FMC par to nekavējoties paziņo Seišelu FMC. Seišelu FMC tūlīt cenšas noskaidrot, kāpēc ERS dati netiek saņemti, un par šīs izmeklēšanas iznākumu informē Francijas FMC.

Ja datu pārraidīšanā starp Seišelu kuģi un Seišelu FMC rodas kļūme, Seišelu FMC par to nekavējoties paziņo Seišelu kuģa kapteinim vai operatoram. Saņēmis šādu paziņojumu, Seišelu kuģa kapteinis ar jebkādiem piemērotiem telesakaru līdzekļiem katru dienu ne vēlāk kā pusnaktī (plkst. 23.59) Seišelu iestādēm nosūta trūkstošos datus.

Ja kļūme radusies uz Seišelu kuģa uzstādītās elektroniskās pārraides sistēmas darbībā, kuģa kapteinis vai operators nodrošina, ka desmit dienu laikā pēc kļūmes konstatēšanas ERS tiek salabota vai bojātais aprīkojums nomainīts. Pēc šā termiņa beigām Seišelu kuģim vairs nav atļauts turpināt zveju, un tam 24 stundu laikā jāatstāj Majotas zvejas zona vai jāpiestāj Majotas ostā. Atgriezties Majotas zvejas zonā Seišelu kuģis drīkst tikai pēc tam, kad Seišelu FMC ir konstatējis, ka kuģa ERS atkal darbojas pareizi.

a)	Ja Francijas iestādes ERS datus nesaņem Francijas vai Seišelu iestāžu pārraudzībā esošas elektroniskās sistēmas kļūmes dēļ, attiecīgā Puse tūlīt rīkojas, lai problēmu ātri atrisinātu. Kad problēma ir atrisināta, par to paziņo otrai Pusei.

b)

Seišelu FMC ik pēc 24 stundām ar jebkādiem pieejamiem elektronisko sakaru līdzekļiem nosūta Francijas FMC visus ERS datus, kurus tas saņēmis kopš iepriekšējās pārraidīšanas reizes. Tādu pašu procedūru pēc Francijas FMC pieprasījuma var piemērot sistēmas uzturēšanas operācijas gadījumā, ja tā ilgst vairāk nekā 24 stundas un tādējādi ietekmē Seišelu iestāžu pārraudzītās sistēmas. Šādā gadījumā netiek uzskatīts, ka Seišelu kuģi nepilda savu pienākumu pārraidīt ERS datus. Seišelu FMC nodrošina, ka trūkstošie dati tiek ievadīti IV nodaļas 2. iedaļas 6. punktā minētajā elektroniskajā datubāzē, kuru tas uztur.

Alternatīvi sakaru līdzekļi

Francijas FMC e-pasta adreses (cnsp-france@developpement-durable.gouv.fr un appd.dpma@agriculture.gouv.fr) izmanto ERS/VMS sakaru kļūmes gadījumā un:

—	paziņojumiem par ieiešanu zonā/iziešanu no tās un paziņojumiem par nozvejām, kas ieiešanas vai iziešanas brīdī atrodas uz kuģa,

—	paziņojumiem par pārkraušanu citā kuģī un paziņojumiem par nozvejām, kas pārkrautas no cita kuģa un paturētas, un

—	lai kļūmes gadījumā īslaicīgi aizstātu ERS un VMS sakarus.

4. papildinājums

Paziņojamo datu formāts

Ziņojums “Nozveja, ieejot apgabalā” (COE) (1)

Saturs	Pārraidāmais elements
Galamērķis	FRA
Darbības kods	COE
Kuģa vārds
IRCS
Ieiešanas pozīcija	LT/LG
Ieiešanas datums un laiks (UTC)	DD/MM/YYYY – HH:MM
Uz kuģa esošo zivju daudzums (metriskajās tonnās (Mt)) pa sugām
Dzeltenspuru tunzivs (YFT)	(Mt)
Lielacu tunzivs (BET)	(Mt)
Svītrainā tunzivs (SKJ)	(Mt)
Citas (precizēt)	(Mt)

Ziņojums “Nozveja, izejot no apgabala” (COX) (2)

Saturs	Pārraidāmais elements
Galamērķis	FRA
Darbības kods	COX
Kuģa vārds
IRCS
Iziešanas pozīcija	LT/LG
Iziešanas datums un laiks (UTC)	DD/MM/YYYY – HH:MM
Uz kuģa esošo zivju daudzums (Mt) pa sugām:
Dzeltenspuru tunzivs (YFT)	(Mt)
Lielacu tunzivs (BET)	(Mt)
Svītrainā tunzivs (SKJ)	(Mt)
Citas (precizēt)	(Mt)

Iepriekšējs paziņojums (PNO) (3)

Saturs	Pārraidāmais elements
Galamērķis	FRA
Darbības kods	PNO
Kuģa vārds
IRCS
Ostas kods
Paredzamais ierašanās datums un laiks (UTC)	DD/MM/YYYY – HH:MM
Uz kuģa esošo zivju daudzums (Mt) pa sugām:
Dzeltenspuru tunzivs (YFT)	(Mt)
Lielacu tunzivs (BET)	(Mt)
Svītrainā tunzivs (SKJ)	(Mt)
Citas (precizēt)	(Mt)

Ikdienas zvejas darbības ziņojums (FAR), kas jāsūta no Savienības zvejas zonas (4)

Saturs	Pārraidāmais elements
Galamērķis	FRA
Darbības kods	FAR
Kuģa vārds
IRCS
Ziņošanas datums un laiks (UTC)	DD/MM/YYYY – HH:MM
Uz kuģa esošo zivju daudzums (Mt) pa sugām:
Dzeltenspuru tunzivs (YFT)	(Mt)
Lielacu tunzivs (BET)	(Mt)
Svītrainā tunzivs (SKJ)	(Mt)
Citas (precizēt)	(Mt)
Zvejas rīku ievietošanas reižu skaits kopš iepriekšējā ziņojuma

Visus ziņojumus kompetentajai iestādei iesūta uz šādu e-pasta adresi: cnsp-france@developpement-durable.gouv.fr

appd.dpma@agriculture.gouv.fr

---

(1)  Nosūtāms sešas stundas pirms ieiešanas Savienības zvejas zonā.

(2)  Nosūtāms sešas stundas pirms iziešanas no Savienības zvejas zonas.

(3)  Nosūtāms pirms ierašanās ostā.

(4)  Nosūtāms reizi trijās dienās pēc ieiešanas Savienības zvejas zonā.

5. papildinājums

Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS)

Kuģa pozīcijas ziņas

Pirmo Seišelu kuģa pozīciju, kas reģistrēta pēc ieiešanas Majotas zvejas zonā, apzīmē ar kodu “ENT”. Visas nākamās pozīcijas apzīmē ar kodu “POS”, izņemot pirmo pozīciju, kas reģistrēta pēc iziešanas no Majotas zvejas zonas un ko apzīmē ar kodu “EXI”.

Seišelu FMC nodrošina Seišelu kuģu pozīcijas ziņu automātisku apstrādi un – vajadzības gadījumā – elektronisku pārraidīšanu. Seišelu kuģu pozīcijas ziņas Seišelu FMC reģistrē drošā veidā un glabā trīs gadus.

Seišelu kuģa datu pārraidīšana kuģa lokalizācijas ierīces (VTD) sabojāšanās gadījumā

Seišelu kuģa kapteinim ir pienākums vienmēr nodrošināt sava kuģa VTD uzturēšanu pilnā darba kārtībā un pozīcijas ziņu pareizu pārraidīšanu Seišelu FMC.

Ja Seišelu kuģa VTD sabojājas, to salabo vai nomaina 30 dienu laikā. Ja VTD 30 dienu laikā nav salabota vai nomainīta, Seišelu kuģim vairs nav atļauts zvejot Majotas zvejas zonā.

Seišelu kuģi, kuri zvejo Majotas zvejas zonā un kuru VTD ir sabojājusies, vismaz reizi četrās stundās ar elektroniskiem sakaru līdzekļiem nosūta savas pozīcijas ziņas Seišelu FMC, sniedzot visu obligāto informāciju, arī par kuģa pozīciju ik pēc stundas.

VMS ziņu nosūtīšana Savienības iestādēm

Ziņas beigas apzīmē ar kodu “ER” un divām slīpsvītrām (//).

Dati	Kods	Obligāti/fakultatīvi	Saturs
Ieraksta sākums	SR	O	Sistēmas dati – apzīmē ieraksta sākumu
Adresāts	AD	O	Ziņas dati – adresāta valsts trīsburtu kods (ISO-3166)
Sūtītājs	FR	O	Ziņas dati – sūtītāja valsts trīsburtu kods (ISO-3166)
Karoga valsts	FS	O	Ziņas dati – karoga valsts trīsburtu kods (ISO-3166)
Ziņas tips	TM	O	Ziņas dati – ziņas tips (ENT, POS, EXI, MAN)
Radio izsaukuma signāls (IRCS)	RC	O	Kuģa dati – kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS)
Līgumslēdzējas puses iekšējais atsauces numurs	IR	O	Kuģa dati – līgumslēdzējas puses unikālais numurs, ko veido ISO trīsburtu kods (ISO-3166), aiz kura norādīts numurs
Ārējais reģistrācijas numurs	XR	O	Kuģa dati – kuģa borta numurs (ISO 8859.1)
Ģeogrāfiskais platums	LT	O	Kuģa pozīcijas dati – pozīcija grādos un decimālgrādos N/S DD.ddd (WGS84)
Ģeogrāfiskais garums	LG	O	Kuģa pozīcijas dati – pozīcija grādos un decimālgrādos E/W DD.ddd (WGS84)
Kurss	CO	O	Kuģa kurss 360° skalā
Ātrums	SP	O	Kuģa ātrums decimālmezglos
Datums	DA	O	Kuģa pozīcijas dati – pozīcijas reģistrēšanas datums UTC (YYYYMMDD)
Laiks	TI	O	Kuģa pozīcijas dati – pozīcijas reģistrēšanas laiks UTC (HHMM)
Ieraksta beigas	ER	O	Sistēmas dati – apzīmē ieraksta beigas

NAF formātā datus pārraida pēc turpmāk norādītā parauga.

Izmantotās rakstzīmes atbilst ISO 8859.1. Ziņas sākumu apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un burtiem “SR”.

Katru datu elementu identificē ar tā kodu un no citiem datu elementiem atdala ar divām slīpsvītrām (//).

Datu elementa kodu no datiem atdala ar vienu slīpsvītru (/).

PIELIKUMS

1.

Regulas 1. pielikumu groza šādi: a) I sadaļu groza šādi: i) TCO.100. punktu aizstāj ar šādu: “TCO.100. Darbības joma Šajā pielikumā (“ Part-TCO ”) noteiktas prasības, kas trešo valstu ekspluatantiem jāievēro, veicot komerciālus gaisa pārvadājumus uz teritoriju, uz kuru attiecas Līgumu nosacījumi, šajā teritorijā vai no tās.”; ii) TCO.105. un TCO.110. punktu svītro; b) II sadaļu groza šādi: i) TCO.200. punkta a), b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādiem: “a) Trešās valsts ekspluatants ievēro: 1) Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju pielikumos iekļautos piemērojamos standartus, proti, 1. pielikumu (Personāla sertificēšana), 2. pielikumu (Lidojumu noteikumi), 6. pielikumu (Gaisa kuģu ekspluatācija), kā piemērojams, 8. pielikumu (Gaisa kuģu lidojumderīgums), 18. pielikumu (Bīstamu izstrādājumu droša pārvadāšana pa gaisu) un 19. pielikumu (Drošības pārvaldība); 2) piemērojamās drošības norādes, ko Aģentūra izdevusi saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 76. panta 6. punktu; 3) relevantās Part-TCO prasības; kā arī 4) Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 923/2012 (*1) piemērojamās prasības. b) Trešās valsts ekspluatants nodrošina, ka gaisa kuģis, ar ko veic lidojumus uz teritoriju, uz kuru attiecas Līgumu nosacījumi, šajā teritorijā vai no tās, tiek ekspluatēts saskaņā ar: 1) gaisa kuģa ekspluatanta apliecību (AOC) un saistīto ekspluatācijas specifikāciju saskaņā ar ICAO 6. pielikumu; kā arī 2) TCO atļauju, kas izdota saskaņā ar šo regulu, un atbilstīgi tajā noteiktajam tvērumam un tiesībām. c) Trešās valsts ekspluatants nodrošina, ka gaisa kuģim, ar ko veic lidojumus uz teritoriju, uz kuru attiecas Līgumu nosacījumi, šajā teritorijā vai no tās, ir lidojumderīguma sertifikāts (CofA), ko saskaņā ar ICAO 8. pielikumu izdevusi vai validējusi: 1) reģistrācijas valsts; vai 2) trešās valsts ekspluatanta valsts, ja trešās valsts ekspluatanta valsts ar reģistrācijas valsti ir noslēgusi nolīgumu saskaņā ar Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 83.bis pantu, tādējādi ekspluatanta valstij nododot atbildību par CofA izdošanu. (*1)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 923/2012 (2012. gada 26. septembris), ar ko nosaka vienotus lidojumu noteikumus un ekspluatācijas normas aeronavigācijas pakalpojumiem un procedūrām un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1035/2011 un Regulas (EK) Nr. 1265/2007, (EK) Nr. 1794/2006, (EK) Nr. 730/2006, (EK) Nr. 1033/2006 un (ES) Nr. 255/2010 (OV L 281, 13.10.2012., 1. lpp.).”;" ii) TCO.200. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu: “e) Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 996/2010 (*2) noteikumus, trešās valsts ekspluatants bez nepamatotas kavēšanās atbilstīgi ICAO 13. pielikumā noteiktajai definīcijai informē Aģentūru par visiem nelaimes gadījumiem ar gaisa kuģi, kuram ir šā ekspluatanta AOC, t. sk. tiem gaisa kuģiem, ar kuriem nav paredzēts veikt lidojumus uz teritoriju, uz kuru attiecas Līgumu nosacījumi, šajā teritorijā vai no tās. (*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 996/2010 (2010. gada 20. oktobris) par nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu un novēršanu civilajā aviācijā un ar ko atceļ Direktīvu 94/56/EK (OV L 295, 12.11.2010., 35. lpp.).”;" iii) TCO.205. punktu aizstāj ar šādu: “TCO.205. Navigācijas, sakaru un uzraudzības iekārtas Veicot ekspluatācijas darbības gaisa telpā virs teritorijas, uz kuru attiecas Līgumu nosacījumi, trešās valsts ekspluatantam gaisa kuģis jāaprīko ar šai gaisa telpai pieprasītajām navigācijas, sakaru un uzraudzības iekārtām un jālieto tās.”; iv) TCO.215. punktu aizstāj ar šādu: “TCO.215. Dokumentu, rokasgrāmatu un reģistru datu uzrādīšana Pēc Aģentūras pilnvarotas personas vai tās dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma, kurā trešās valsts ekspluatanta ekspluatētais gaisa kuģis ir nolaidies, minētā gaisa kuģa kapteinis bez liekas kavēšanās uzrāda visus dokumentus, rokasgrāmatas vai reģistru datus, kam jābūt gaisa kuģī.”; c) III sadaļu groza šādi: i) TCO.305. punktu aizstāj ar šādu: “TCO.305. Vienreizējas paziņošanas lidojumi a) Atkāpjoties no TCO.300. punkta a) apakšpunkta, trešās valsts ekspluatants var atbilstīgi Līgumu noteikumiem, iepriekš nesaņēmis atļauju, uz teritoriju, tās iekšienē vai no tās veikt šādus lidojumus: 1) lidojumi, ko veic sabiedrības interesēs, lai risinātu steidzamu vajadzību, piemēram, humānās palīdzības misijas un katastrofu seku likvidēšanas operācijas; 2) neatliekamās medicīniskās palīdzības lidojumi, ko veic, lai slimus vai ievainotus pacientus pārvietotu starp veselības aprūpes iestādēm vai sniegtu pacienta medicīnisko aprūpi. b) Šā punkta a) apakšpunkta noteikumus piemēro tikai tad, ja: 1) trešās valsts ekspluatants Aģentūras noteiktā formā un veidā to darījis zināmu Aģentūrai pirms pirmā lidojuma paredzētā datuma; 2) trešās valsts ekspluatantam nav noteikts ekspluatācijas aizliegums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2111/2005; 3) uz trešās valsts ekspluatantu neattiecas apturēšana vai anulēšana saskaņā ar 2. pielikuma ART.235. punktu; 4) trešās valsts ekspluatanta TCO atļaujas pieteikums nav noraidīts saskaņā ar 2. pielikuma ART.200. punkta e) apakšpunkta 1. punktu; kā arī 5) trešās valsts ekspluatants iesniedz pieteikumu atļaujas saņemšanai saskaņā ar TCO.300. punktu 14 dienu laikā pēc paziņojuma sniegšanas Aģentūrai saskaņā ar b) apakšpunkta 1. punktu. c) Lidojumu(-us), kas minēts(-i) a) apakšpunktā noteiktajā paziņojumā, var veikt trešās valsts ekspluatanta pieprasītajā periodā, bet ne ilgāk kā maksimāli 12 secīgas nedēļas pēc paziņojuma izdarīšanas dienas vai līdz brīdim, kad Aģentūra ir pieņēmusi lēmumu par pieteikumu saskaņā ar Part-ART ART.200. punktu, izvēloties agrāko. d) Trešās valsts ekspluatants paziņojumu var iesniegt vienu reizi 24 mēnešu periodā.”; ii) TCO.310. punktu aizstāj ar šādu: “TCO.310. Atļaujas turētāja tiesības Trešās valsts ekspluatanta tiesības norāda atļaujā, un tās nedrīkst pārsniegt trešās valsts ekspluatanta valsts nodrošinātās tiesības.”; iii) TCO.315. punktu aizstāj ar šādu: “TCO.315. Izmaiņas a) Par visām izmaiņām, izņemot, ja par tām panākta vienošanās saskaņā ar 2. pielikuma ART.210. punkta c) apakšpunktu, kas skar atļaujas noteikumus, ir jāsaņem iepriekšējs apstiprinājums no Aģentūras. b) Pieteikumu iepriekšēja apstiprinājuma saņemšanai no Aģentūras trešās valsts ekspluatants iesniedz vismaz 30 dienas pirms paredzēto izmaiņu ieviešanas datuma. Trešās valsts ekspluatants sniedz Aģentūrai TCO.300. punktā norādīto informāciju, ciktāl tā attiecas uz minētajām izmaiņām. Pēc tam, kad iesniegts pieteikums par izmaiņām, trešās valsts ekspluatants veic ekspluatāciju saskaņā ar Aģentūras noteiktajiem nosacījumiem atbilstīgi 2. pielikuma ART.225. punkta b) apakšpunktam. c) Par visām izmaiņām, kuru veikšanai nav nepieciešams iepriekšējs apstiprinājums, par ko vienošanās panākta saskaņā ar 2. pielikuma ART.210. punkta c) apakšpunktu, ir jāpaziņo Aģentūrai, pirms šādas izmaiņas notiek.”; iv) TCO.320. punkta a) apakšpunkta 6. punktu aizstāj ar šādu: “6) trešās valsts ekspluatants pēc Aģentūras pieprasījuma var pamatot nodomu turpināt ekspluatācijas darbības saskaņā ar tā TCO atļauju;”; v) TCO.320. punkta a) apakšpunktam pievieno šādu 7. punktu: “7) trešās valsts ekspluatants saskaņā ar tā TCO atļauju ekspluatē vismaz vienu gaisa kuģi.”; vi) TCO.320. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu: “b) Ja atļauja ir kļuvusi nederīga, trešās valsts ekspluatants saņem no Aģentūras jaunu atļauju pirms lidojumu atsākšanas uz teritoriju, uz kuru attiecas Līgumu nosacījumi, šajā teritorijā vai no tās. Trešās valsts ekspluatants sagatavo jaunas atļaujas pieteikumu Aģentūras noteiktā formā un veidā un iesniedz visus dokumentus, kas vajadzīgi, lai noteiktu, ka iemesli, kuru dēļ atļauja kļuvusi nederīga, vairs nepastāv un ka trešās valsts ekspluatants atbilst prasībām, lai saņemtu atļauju saskaņā ar Part-TCO.”

2.

Regulas 2. pielikumu groza šādi: a) I sadaļu groza šādi: 1) ART.105. punktu svītro; a) ART.110. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu: “b) Aģentūra bez liekas kavēšanās informē dalībvalstis par paziņojumiem, ko tā saņēmusi saskaņā ar 1. pielikuma TCO.305. punktu.”; b) ART.115. punkta a) apakšpunkta 5., 6. un 7. punktu aizstāj ar šādiem: “5) veiktie īstenošanas pasākumi, t. sk. Aģentūras pieprasītās sodanaudas saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1139; 6) Aģentūras prasīto koriģējošo darbību īstenošana saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 76. panta 6. punktu, kā arī 7) elastīguma noteikumu izmantošana saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 71. pantu.”; b) II sadaļu groza šādi: i) ART.200. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu: “b) Aģentūra pabeidz sākotnējo novērtēšanu 30 dienu laikā pēc visu vajadzīgo dokumentu saņemšanas saskaņā ar 1. pielikuma TCO.300. punkta c) un d) apakšpunktu. Ja pēc sākotnējās novērtēšanas nepieciešama papildu novērtēšana vai revīzija, novērtēšanas periodu attiecīgi paildzina par papildu novērtēšanas vai revīzijas ilgumu.”; ii) ART.200. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu: “d) Ja trešās valsts ekspluatants Aģentūras noteiktajā termiņā nesniedz informāciju, kas vajadzīga novērtēšanai saskaņā ar 1. pielikuma TCO.300. punkta c) un d) apakšpunktu, Aģentūra var nolemt līdz informācijas sniegšanai apturēt pieteikuma novērtēšanu. Šādā gadījumā Aģentūra par savu lēmumu informē trešās valsts ekspluatantu.”; iii) ART.200. punkta e) apakšpunkta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1) noraida pieteikumu, ja novērtēšanas rezultāti liecina, ka arī pēc tālākas novērtēšanas atļauju izdot nevarēs, vai”; iv) ART.200. punktam pievieno šādu f) apakšpunktu: “f) Ja trešās valsts ekspluatanta pieteikums iepriekš ticis noraidīts vai atļauja anulēta, Aģentūra var nolemt nogaidīt 9 mēnešus no anulēšanas vai noraidīšanas dienas, pirms sākt jaunā pieteikuma apstrādi.”; v) ART.205. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu: “a) Pēc tam, kad Aģentūra ir saņēmusi atļaujas pieteikumu no trešās valsts ekspluatanta, kam noteikts ekspluatācijas aizliegums vai ekspluatācijas ierobežojumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2111/2005, Aģentūra ņem vērā aizlieguma apmēru nolūkā noteikt attiecīgo izvērtēšanas procedūru, kā aprakstīts ART.200. punktā. Ja uz trešās valsts ekspluatantu attiecas darbības aizliegums, kas attiecas uz visu tā pārvadājumu jomu, novērtējumā iekļauj trešās valsts ekspluatanta revīziju.”; vi) ART.205. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu: “c) Aģentūra veic revīziju tikai tad, ja: 1) trešās valsts ekspluatants piekrīt revīzijas veikšanai; 2) ART.200. punktā minētās sākotnējās izvērtēšanas procedūras rezultāti liecina, ka revīzijas rezultāts, iespējams, būs pozitīvs; kā arī 3) revīziju trešās valsts ekspluatanta telpās var veikt, neradot drošības un drošuma apdraudējuma risku Aģentūras personālam.”; vii) ART.210. punkta a) apakšpunkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu: “a) Aģentūra atļauju izdod, kad:”; viii) ART.210. punkta a) apakšpunkta 4. punktu aizstāj ar šādu: “4) nav pierādījumu par būtiskiem trūkumiem attiecīgi trešās valsts ekspluatanta valsts vai reģistrācijas valsts spējā veikt trešās valsts ekspluatanta un/vai gaisa kuģa sertificēšanu un uzraudzību saskaņā ar piemērojamajiem ICAO standartiem;”; ix) ART.210. punkta a) apakšpunkta 5. punktu aizstāj ar šādu: “5) pieteikuma iesniedzējam nav noteikts ekspluatācijas aizliegums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2111/2005, un”; x) ART.210. punkta a) apakšpunktam pievieno šādu 6. punktu: “6) visas novērtēšanas laikā konstatētās neatbilstības ir novērstas.”; xi) ART.210. punkta b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādiem: “b) Atļauju izdod uz neierobežotu laiku. Aģentūra precizē trešās valsts ekspluatanta tiesības un atļauto darbību tvērumu. c) Aģentūra vienojas ar trešās valsts ekspluatantu par to izmaiņu tvērumu, kas attiecas uz trešās valsts ekspluatanta pienākumiem un kam nav vajadzīgs iepriekšējs apstiprinājums, ņemot vērā ekspluatācijas darbības apmēru, veidu un sarežģītību.”; xii) ART.215. punkta a) apakšpunkta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2) attiecīgā gadījumā – Aģentūrai uzticēto koriģējošo darbību īstenošanu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 76. panta 6. punktu.”; xiii) ART.215. punkta b) apakšpunkta 4. punktu aizstāj ar šādu: “4) ņem vērā lēmumus un izmeklēšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2111/2005 vai kopīgas apspriedes saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 473/2006;”; xiv) ART.215. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu: “d) Ja, pamatojoties uz pieejamo informāciju, ir aizdomas, ka trešās valsts ekspluatanta drošības rādītāji un/vai ekspluatanta valsts vai reģistrācijas valsts uzraudzības spējas ir samazinājušās zem piemērojamajiem standartiem, kas ietverti Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju pielikumos, Aģentūra attiecīgajam trešās valsts ekspluatantam piemēro pastiprinātu uzraudzību. Aģentūra veic visus vajadzīgos pasākumus nolūkā nodrošināt, ka trešās valsts ekspluatanta plānotie lidojumi notiks saskaņā ar piemērojamajām Part-TCO prasībām. Minētie pasākumi varētu būt šādi: 1) trešās valsts ekspluatanta revīzija saskaņā ar ART.205. punkta d) apakšpunktu; 2) prasība trešās valsts ekspluatantam regulāri iesniegt Aģentūrai ziņojumus vai pielāgotu tehnisko informāciju; 3) ekspluatācijas darbības pagaidu ierobežošana, attiecinot to uz trešās valsts ekspluatanta pašreizējo floti un/vai komerciālajiem gaisa pārvadājumiem uz teritoriju, uz kuru attiecas Līgumu nosacījumi, šajā teritorijā vai no tās.”; xv) ART.220. punktam pievieno šādu e) apakšpunktu: “e) Nosakot pārskatīšanas intervālu, Aģentūra ņem vērā ekspluatācijas darbības apmēru, veidu un sarežģītību, pieejamo informāciju par to lidojumu skaitu, kas veikti ar TCO atļauju, un relevantos elementus, kas minēti ART.200. punkta c) apakšpunktā.”; xvi) ART.230. punkta b), c) un d) apakšpunktu aizstāj ar šādiem: “b) 1. līmeņa konstatējumus Aģentūra izdod, ja ir konstatēta būtiska neatbilstība Regulas (ES) 2018/1139 un Part-TCO piemērojamajām prasībām vai atļauju izsniegšanas noteikumiem un tā pasliktina drošības līmeni vai būtiski apdraud lidojumu drošību. 1. līmeņa konstatējumi ir šādi konstatējumi (bet ne tikai): 1) Aģentūrai normālā darba laikā un pēc rakstveida pieprasījuma netiek sniegta piekļuve trešās valsts ekspluatanta telpām, kā noteikts 1. pielikuma TCO.115. punkta b) apakšpunktā; 2) ir īstenotas izmaiņas, kam nepieciešams iepriekšējs apstiprinājums, bet šis apstiprinājums nav saņemts, kā noteikts ART.210. punktā; 3) atļauja ir iegūta vai uzturēta spēkā, viltojot dokumentāros pierādījumus; 4) ir pierādījumi par atļaujas nelikumīgu vai krāpniecisku izmantošanu; 5) novērtējuma laikā konstatēti vairāki 2. līmeņa konstatējumi, kas norāda uz sistēmisku nepilnību, kura pazemina drošību vai nopietni apdraud lidojumu drošību. c) 2. līmeņa konstatējumu Aģentūra izdod, ja ir konstatēta neatbilstība Regulas (ES) 2018/1139 un Part-TCO piemērojamajām prasībām vai atļauju izsniegšanas noteikumiem un tā var pasliktināt drošības līmeni vai apdraudēt lidojumu drošību. d) Ja uzraudzības laikā tiek atklāts neatbilstību konstatējums, Aģentūra, neskarot nekādas papildu darbības, kas prasītas Regulā (ES) 2018/1139 un tās deleģētajos un īstenošanas aktos, rakstveidā paziņo par konstatējumu trešās valsts ekspluatantam un pieprasa veikt koriģējošās darbības, lai novērstu vai mazinātu neatbilstības galveno iemeslu un tādējādi novērstu konstatētās(-o) neatbilstības(-u) atkārtošanos.”; xvii) ART.230. punkta e) apakšpunkta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2) novērtē trešās valsts ekspluatanta ierosināto koriģējošās darbības un īstenošanas plānu. Ja novērtējumā tiek secināts, ka plānā iekļauts(-i) neatbilstības galvenais(-ie) iemesls(-i) un rīcības gaita galvenā(-o) iemesla(-u) efektīvai novēršanai vai ietekmes mazināšanai, lai novērstu neatbilstības(-u) atkārtošanos, koriģējošās darbības un īstenošanas plānu apstiprina. Ja trešās valsts ekspluatants neiesniedz pieņemamu e) apakšpunkta 1. punktā minēto koriģējošās darbības plānu vai neveic koriģējošas darbības Aģentūras pieņemtajā vai pagarinātajā laika periodā, konstatējuma līmeni paaugstina līdz 1. līmenim un veic ART.235. punkta a) apakšpunktā noteiktās darbības.”; xviii) ART.235. punkta b), c), d) un e) apakšpunktu aizstāj ar šādiem: “b) Atļaujas ierobežojumus vai apturēšanu atceļ, kad Aģentūra ir pietiekami pārliecinājusies, ka trešās valsts ekspluatants un/vai attiecīgi ekspluatanta valsts vai reģistrācijas valsts ir veikusi sekmīgas koriģējošās darbības. c) Apsverot, vai atcelt atļaujas apturēšanu, Aģentūra apsver trešās valsts ekspluatanta revīzijas veikšanu, ja ir izpildīti ART.205. punkta c) apakšpunkta nosacījumi. Ja atļaujas apturēšana noteikta, pamatojoties uz to, ka attiecīgi ekspluatanta valsts vai reģistrācijas valsts veiktajā pieteikuma iesniedzēja uzraudzībā konstatēti būtiski trūkumi, revīzijā var iekļaut novērtēšanu ar mērķi pārliecināties, vai šie uzraudzības trūkumi ir novērsti. d) Aģentūra atļauju var anulēt, ja pēc apturēšanas trešās valsts ekspluatants un/vai attiecīgi ekspluatanta valsts vai reģistrācijas valsts nav sekmīgi veikusi koriģējošu darbību maksimāli 12 mēnešu laikā. e) Aģentūra atļauju anulē, ja trešās valsts ekspluatantam piemēro darbības aizliegumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2111/2005.”; xix) pievieno šādu ART.240. punktu: “ART.240. Atļaujas derīgums a) Ja TCO atļaujas turētājs vairs neatbilst 1. pielikuma TCO.320. punkta prasībām par derīguma uzturēšanu, Aģentūra informē trešās valsts ekspluatantu un dalībvalstis, ka TCO atļauja ir zaudējusi derīgumu. b) Saņemot pieteikumu jaunai atļaujai pēc tam, kad iepriekšējā atļauja ir kļuvusi nederīga, Aģentūra pēc vajadzības veic novērtējumu, lai nodrošinātu, ka plānotā ekspluatācija notiks saskaņā ar piemērojamajām Part-TCO prasībām.”; xx) pievieno šādu ART.245. punktu: “ART.245. Vienreizējas paziņošanas lidojumi Saņēmusi trešās valsts ekspluatanta paziņojumu saskaņā ar 1. pielikuma TCO.305. punktu, Aģentūra bez liekas kavēšanās novērtē, vai ir izpildīti 1. pielikuma TCO.305. punktā paredzētie nosacījumi. Ja Aģentūra konstatē, ka 1. pielikuma TCO.305. punktā paredzētie nosacījumi nav izpildīti, Aģentūra par to informē trešās valsts ekspluatantu un skarto(-ās) dalībvalsti(-is).”

---

(*1)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 923/2012 (2012. gada 26. septembris), ar ko nosaka vienotus lidojumu noteikumus un ekspluatācijas normas aeronavigācijas pakalpojumiem un procedūrām un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1035/2011 un Regulas (EK) Nr. 1265/2007, (EK) Nr. 1794/2006, (EK) Nr. 730/2006, (EK) Nr. 1033/2006 un (ES) Nr. 255/2010 (OV L 281, 13.10.2012., 1. lpp.).”;

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 996/2010 (2010. gada 20. oktobris) par nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu un novēršanu civilajā aviācijā un ar ko atceļ Direktīvu 94/56/EK (OV L 295, 12.11.2010., 35. lpp.).”;”

I PIELIKUMS

Informācija, kas jāsniedz dalībvalstij, kura iesniedz pieprasījumu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2111/2005 4. panta 2. punktam

Dalībvalsts, kas pieprasa atjaunināt Savienības sarakstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 4. panta 2. punktu, sniedz Komisijai šādu informāciju:

1.	Attiecībā uz dalībvalsti, kas iesniedz pieprasījumu: a) oficiālās kontaktpersonas vārds, uzvārds un amats; b) oficiālās kontaktpersonas e-pasts vai tālruņa numurs.

2.

Attiecībā uz pārvadātāju(-iem) un gaisa kuģi: a) attiecīgā(-o) pārvadātāja(-u) identifikācija, tostarp juridiskās personas nosaukums (norādīts gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā (AOC) vai līdzvērtīgā dokumentā), tirdzniecības nosaukums (ja atšķiras no juridiskās personas nosaukuma), AOC numurs (ja pieejams), Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) aviosabiedrības apzīmējuma numurs (ja zināms) un pilnīga kontaktinformācija; b) nosaukums(-i) un visa kontaktinformācija iestādei vai iestādēm, kas atbild par attiecīgā(-o) gaisa pārvadātāja(-u) regulatīvo uzraudzību; c) sīka informācija par lidaparāta(-u) tipu, reģistrācijas valsti, reģistrācijas numuru un, ja tāds ir pieejams, cietušā lidaparāta konstrukcijas sērijas numurs.

3.

Attiecībā uz pieprasīto lēmumu: a) prasītā lēmuma veids: precizē, vai tas nosaka darbības aizliegumu, atceļ darbības aizliegumu vai maina darbības aizlieguma nosacījumus; b) pieprasītā lēmuma darbības joma: norāda konkrētu(-us) gaisa pārvadātāju(-us) vai visus gaisa pārvadātājus, par kuriem atbild konkrēta uzraudzības iestāde, norāda konkrētu(-i) gaisa kuģi(-us) vai gaisa kuģa(-u) tipu.

4.

Attiecībā uz darbības aizlieguma piemērošanas pieprasījumu: a) sīks bažu par drošību apraksts (piemēram, pārbaužu rezultāti), kuru dēļ tika pieprasīts pilnīgs vai daļējs aizliegums (saistīts ar katru no attiecīgajiem kopējiem kritērijiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā); b) plašs izklāsts par ieteicamo(-ajiem) nosacījumu(-iem), ar kādiem ieteiktais aizliegums atceļams/dodams atbrīvojums no ieteiktā aizlieguma, lai to (tos) izmantotu izlabošanas pasākumu plāna sagatavošanā, apspriežoties ar iestādi vai iestādēm, kas atbild par attiecīgā(-o) gaisa pārvadātāja(-u) regulatīvo uzraudzību.

5.

Attiecībā uz darbības aizlieguma atcelšanas vai tam pievienoto nosacījumu grozīšanas pieprasījumu: a) attiecīgā gadījumā korektīvo pasākumu plāna pieņemšanas datums un sīks izklāsts; b) attiecīgā gadījumā pierādījumi par atbilstīgu korektīvo pasākumu plāna izpildi; c) iestādes vai iestāžu, kas atbild par attiecīgā(-o) gaisa pārvadātāja(-u) regulatīvo uzraudzību, precīzi formulēts rakstisks apliecinājums, ka korektīvo pasākumu plāns ir īstenots.

6.	Attiecībā uz publicitāti:   informācija par to, vai dalībvalsts ir publiskojusi savu pieprasījumu.

II PIELIKUMS

Dalībvalsts paziņojums par pasākumiem, kas izņēmuma gadījumā veikti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2111/2005 6. panta 1. punktam, lai noteiktu darbības aizliegumu tās teritorijā

Dalībvalsts, kas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2111/2005 6. panta 1. punktam ziņo, ka tās teritorijā gaisa pārvadātājam noteikts darbības aizliegums, sniedz Komisijai šādu informāciju:

1.	Attiecībā uz dalībvalsti, kas iesniedz ziņojumu: a) oficiālās kontaktpersonas vārds, uzvārds un amats; b) oficiālās kontaktpersonas e-pasts vai tālruņa numurs.

2.

Attiecībā uz pārvadātāju(-iem) un gaisa kuģi: a) attiecīgā(-o) pārvadātāja(-u) identifikācija, tostarp juridiskās personas nosaukums (norādīts AOC vai līdzvērtīgā dokumentā), tirdzniecības nosaukums (ja atšķiras no juridiskās personas nosaukuma), AOC numurs (ja pieejams), ICAO aviosabiedrības apzīmējuma numurs (ja zināms) un pilnīga kontaktinformācija; b) nosaukums(-i) un visa kontaktinformācija iestādei vai iestādēm, kas atbild par attiecīgā(-o) gaisa pārvadātāja(-u) regulatīvo uzraudzību; c) Sīka informācija par lidaparāta(-u) tipu, reģistrācijas valsti(-īm), reģistrācijas numuru(-iem) un, ja tāds ir pieejams, cietušā lidaparāta konstrukcijas sērijas numurs.

3.

Attiecībā uz lēmumu: a) lēmuma pieņemšanas datums, darbības laiks un ilgums; b) apraksts lēmumam atteikt, apturēt, atcelt vai noteikt ierobežojumus darbības atļaujai vai tehniskajai atļaujai; c) lēmuma piemērošanas joma: norāda konkrētu(-us) gaisa pārvadātāju(-us) vai visus gaisa pārvadātājus, par kuriem atbild konkrēta uzraudzības iestāde, konkrētu(-i) gaisa kuģi(-us) vai gaisa kuģa(-u) tipu; d) izklāsts par nosacījumu(-iem), ar kādiem darbības atļaujas vai tehniskās atļaujas atteikums, apturēšana, atcelšana vai ierobežojumi, ko noteikusi dalībvalsts, ir atceļami/dodams atbrīvojums no tiem.

4.	Attiecībā uz bažām saistībā ar drošību: sīks to drošības problēmu apraksts (piemēram, pārbaudes rezultāti), kuru dēļ pieņemts lēmums par pilnīgu vai daļēju aizliegumu (atbilstīgi secībai, kādā minēti atbilstīgie kopējie kritēriji Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā).

5.	Attiecībā uz publicitāti: informācija par to, vai dalībvalsts ir publiskojusi savu aizliegumu.

III PIELIKUMS

Dalībvalsts paziņojums par pasākumiem, kas izņēmuma gadījumā veikti un kas ir atļauti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2111/2005 6. panta 2. punktam, lai saglabātu vai noteiktu darbības aizliegumu savā teritorijā, ja Komisija ir nolēmusi neiekļaut līdzvērtīgus pasākumus Savienības sarakstā

Dalībvalsts, kas ziņo, ka tās teritorijā gaisa pārvadātājam saglabāts vai noteikts darbības aizliegums, kas ir atļauts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2111/2005 6. panta 2. punktam, sniedz Komisijai šādu informāciju:

1.	Attiecībā uz dalībvalsti, kas iesniedz ziņojumu: a) oficiālās kontaktpersonas vārds, uzvārds un amats; b) oficiālās kontaktpersonas e-pasts vai tālruņa numurs.

2.

Attiecībā uz pārvadātāju(-iem) un gaisa kuģi: attiecīgā(-o) pārvadātāja(-u) identifikācija, tostarp juridiskās personas nosaukums (norādīts AOC vai līdzvērtīgā dokumentā), tirdzniecības nosaukums (ja atšķiras no juridiskās personas nosaukuma), AOC numurs (ja pieejams), ICAO aviosabiedrības apzīmējuma numurs (ja zināms).

3.	Attiecībā uz atsauci uz Komisijas lēmumu: a) visu atbilstīgo Komisijas dokumentu pieņemšanas datums un atsauce uz tiem; b) Komisijas vai Aviācijas drošības komitejas lēmuma pieņemšanas datums.

PIELIKUMS

---

(1)  Eiropas programma par perona pārbaužu veikšanu gaisa kuģiem, kurus izmanto trešo valstu ekspluatanti (SAFA) vai kurus izmanto ekspluatanti citas ES dalībvalsts regulatīvajā uzraudzībā (SACA).

(2)  Komisijas Regula (ES) Nr. 965/2012 (2012. gada 5. oktobris), ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 296, 25.10.2012., 1. lpp.).

(3)  Komisijas Regula (ES) Nr. 452/2014 (2014. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras gaisa kuģu ekspluatācijai, ko veic trešo valstu ekspluatanti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 216/2008 (OV L 133, 6.5.2014., 12. lpp.).

PIELIKUMS

IZMAIŅAS ES SARAKSTĀ PĒC ZIEMEĻMAĶEDONIJAS REPUBLIKAS PIEVIENOŠANĀS PTO PĀRSKATĪTAJAM NOLĪGUMAM PAR VALSTS IEPIRKUMU

Pēc Ziemeļmaķedonijas Republikas (“Ziemeļmaķedonija”) pievienošanās Pārskatītajam nolīgumam par valsts iepirkumu (“Pārskatītais GPA ”) Pārskatītā GPA I papildinājuma 1. pielikuma 2. iedaļas (“ES dalībvalstu valdību līgumslēdzējas iestādes”) 1. punkts attiecībā uz Eiropas Savienību ir šāds:

Pēc Ziemeļmaķedonijas pievienošanās Pārskatītajam GPA I papildinājuma 6. pielikuma 2. iedaļa ir šāda:

PIELIKUMS

”