(1)

Eiropadomes 2013. gada 19. un 20. decembra secinājumos tika atzinīgi vērtēta gatavošanās nākamās paaudzes valdības satelītsakaru sistēmas izveidei, cieši sadarbojoties dalībvalstīm, Komisijai un Eiropas Kosmosa aģentūrai (EKA). Valdības satelītsakari ir arī noteikti par vienu no 2016. gada jūnija Globālās Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģijas elementiem. Valdības satelītsakari palīdzēs ES reaģēt uz hibrīddraudiem un sniegs atbalstu ES Jūras drošības stratēģijai un ES Arktikas politikai.

(2)

Eiropadomes 2019. gada 21. un 22. marta secinājumos tika uzsvērts, ka Savienībai ir jāturpina attīstīt konkurētspējīgu, drošu, iekļaujošu un ētisku digitālo ekonomiku ar pasaules līmeņa savienojamību.

(3)

Komisijas 2021. gada 22. februāra paziņojumā “Rīcības plāns par sinerģijām starp civilo, aizsardzības un kosmosa rūpniecību” ir norādīts, ka “tas ļaus ikvienam Eiropā piekļūt ātrgaitas savienojamībai un nodrošinās noturīgu savienojamības sistēmu, kas ļaus Eiropai uzturēt savienojumus neatkarīgi no apstākļiem”.

(4)

Padomes 2022. gada 21. martā pieņemtajā “Stratēģiskajā kompasā drošībai un aizsardzībai” ir atzīts, ka Savienības un tās dalībvalstu kosmosa infrastruktūra veicina mūsu noturību un piedāvā svarīgus pakalpojumus, kas aizstāj vai papildina uz zemes esošās infrastruktūras telesakariem. Šajā sakarā Padome aicina Savienību strādāt pie priekšlikuma par kosmosā bāzētu, globālu Savienības drošo sakaru sistēmu.

(5)

Viens no Savienības kosmosa programmas, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/696 (2), komponentiem ir GOVSATCOM, kura mērķis ir GOVSATCOM lietotājiem nodrošināt uzticamu, drošu, mērogojamu un rentablu satelītsakaru pakalpojumu pieejamību ilgtermiņā. Regulā (ES) 2021/696 ir paredzēts, ka GOVSATCOM komponenta pirmajā posmā līdz aptuveni 2025. gadam esošā jauda tiktu apvienota un koplietota ar GOVSATCOM centra starpniecību. Šajā kontekstā Komisija iepirks GOVSATCOM jaudas no dalībvalstīm, kurām ir nacionālās sistēmas un jauda kosmosa jomā, un no komerciāliem satelītsakaru vai pakalpojumu sniedzējiem, ņemot vērā Savienības būtiskās drošības intereses.

Pirmajā posmā GOVSATCOM pakalpojumi tiks ieviesti, pamatojoties uz pakāpenisku pieeju un ņemot vērā GOVSATCOM centra infrastruktūras spēju palielināšanu. Minētās pieejas pamatā ir arī pieņēmums, ka tad, ja pirmajā posmā, veicot detalizētu nākotnes piedāvājuma un pieprasījuma analīzi, atklājas, ka tā ir bijusi nepietiekama, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu, būs jāpāriet uz otro posmu un pēc pasūtījuma jāizstrādā papildu kosmosa infrastruktūra vai jaudas, sadarbojoties ar privāto sektoru, piemēram, ar Savienības satelītu operatoriem.

(6)

Padomes Politikas un drošības komiteja 2017. gada 22. martā apstiprināja dokumentu “Augsta līmeņa civilmilitāro lietotāju vajadzības pēc valdības satelītsakariem” (GOVSATCOM), ko sagatavojis Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) un ar ko tika apvienotas militāro lietotāju prasības, kuras Eiropas Aizsardzības aģentūra ir noteikusi 2013. gadā pieņemtajā kopīgajā militāro vajadzību mērķī, un Komisijas apkopotās civilo lietotāju vajadzības. Komisijas veiktā turpmākā analīze liecināja, ka Savienības pašreizējais satelītsakaru piedāvājums, pamatojoties uz jaudām, ko nodrošina dalībvalstis, kurām ir nacionālās sistēmas, kā arī privātais sektors, nevar apmierināt konkrētas jaunās vajadzības saistībā ar valdības pieprasījumu, kas ir vērsts uz augstākas drošības risinājumiem, zemu latentumu un globālu pārklājumu. Minētās vajadzības būtu regulāri jāuzrauga un atkārtoti jāizvērtē.

(7)

Jaunākie tehnikas sasniegumi ir ļāvuši izveidot sakaru satelītu konstelācijas, kas neatrodas ģeostacionārā orbītā (NGSO), un pakāpeniski piedāvāt ātrdarbīgas un zema latentuma savienojamības pakalpojumus. Tādējādi ir iespēja apmierināt valdību pilnvarotu lietotāju mainīgās vajadzības, izstrādājot un ieviešot papildu infrastruktūru, jo pašlaik Savienībai Starptautiskajā Telesakaru savienībā ir pieejami to frekvenču piešķīrumi, kas ir vajadzīgas pieprasīto pakalpojumu nodrošināšanai. Ja minētie frekvenču piešķīrumi netiks izmantoti, tie zaudēs aktualitāti un tiks iedalīti citiem aktoriem. Ņemot vērā, ka frekvences orbitālās pozīcijas ir resurss, kas kļūst arvien ierobežotāks, Komisijai atklātā un pārredzamā procedūrā ar dalībvalstīm būtu jāizmanto šī iespēja, lai ar dalībvalstīm, kuras nodrošina frekvenču piešķīrumus, noslēgtu īpašus licences nolīgumus par valdības pakalpojumu nodrošināšanu, balstoties uz valdības infrastruktūru. Privātais sektors ir atbildīgs par tiesību iegūšanu uz komercpakalpojumu sniegšanai nepieciešamajiem frekvenču piešķīrumiem.

(8)

Savienības valdības līmeņa aktoru pieprasījums pēc drošiem un uzticamiem kosmosā bāzētu satelītsakaru pakalpojumiem palielinās, jo īpaši tāpēc, ka tie ir visefektīvākais risinājums situācijās, kad nav uz zemes bāzētu sakaru sistēmu vai kad tās ir traucētas vai nav uzticamas. Pieejama un rentabla piekļuve satelītsakariem ir nepieciešama arī apgabalos, kur nav cietzemes infrastruktūras, tostarp pāri okeāniem, un gaisa telpā, attālos reģionos, un kur cietzemes infrastruktūrai ir būtiski pārtraukumi vai uz to nevar paļauties krīzes situācijās. Satelītsakari var palielināt sakaru tīklu vispārējo noturību, piemēram, nodrošinot alternatīvu, kad vietējā cietzemes infrastruktūrā notiek fiziski uzbrukumi vai kiberuzbrukumi, nelaimes gadījumi vai dabas vai cilvēka izraisītas katastrofas.

(9)

Lai palielinātu dalībvalstu un Savienības iestāžu darbības noturību, Savienībai būtu jānodrošina tādi noturīgi, globāli, droši, aizsargāti, nepārtraukti, garantēti un elastīgi satelītsakaru risinājumi mainīgajām valdības vajadzībām un prasībām, kas balstīti uz Savienības tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi.

(10)

Šajā nolūkā ir svarīgi izveidot jaunu programmu, proti, Savienības drošas savienojamības programmu (“programma”), lai nodrošinātu multiorbitālu Savienības satelītsakaru infrastruktūru valdības vajadzībām, vienlaikus integrējot un papildinot esošās un turpmākās valstu un Eiropas jaudas GOVSATCOM komponenta satvarā un turpinot attīstīt Eiropas kvantiskās komunikācijas infrastruktūras (EuroQCI) iniciatīvu un to pakāpeniski integrēt drošas savienojamības sistēmā.

(11)

Programmai būtu jāapmierina jaunās valdību vajadzības pēc augstākas drošības risinājumu, zema latentuma un globāla pārklājuma nodrošinājuma. Tai būtu jānodrošina tādu drošu, autonomu, uzticamu un rentablu valdības satelītsakaru pakalpojumu sniegšana un pasaules mēroga nepārtrauktas piekļuves ilgtermiņa pieejamība, ar kuriem atbalsta kritiskās infrastruktūras noturību un aizsardzību, situācijas apzināšanos, ārējās darbības, krīžu pārvaldību, kā arī lietojumus, kas ir kritiski svarīgi Savienības un dalībvalstu ekonomikai, drošībai un aizsardzībai, izmantojot īpašu valdības infrastruktūru, kura integrē un papildina GOVSATCOM jaudas. Turklāt programmā par prioritāti būtu jānosaka valdības pakalpojumu sniegšana un būtu jāļauj Eiropas privātajam sektoram – izmantojot komerciālo infrastruktūru – sniegt komercpakalpojumus, ņemot vērā tirgus apsekojumu, tostarp apspriešanos ar valdību pilnvarotiem lietotājiem.

(12)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā (ES) 2022/2481 (3) ir noteikti vairāki mērķi un mērķrādītāji nolūkā veicināt noturīgu, drošu, veiktspējīgu un ilgtspējīgu digitālo infrastruktūru attīstību Savienībā, tostarp digitāls mērķrādītājs Komisijai un dalībvalstīm līdz 2030. gadam panākt gigabitos mērāmu savienojamību visiem. Programmai vajadzētu darīt iespējamu savienojamību iedzīvotājiem un uzņēmumiem visā Savienībā un visā pasaulē, tostarp, bet ne tikai, nodrošinot cenas ziņā pieejamu piekļuvi ātrdarbīgam platjoslas tīklam, kas var palīdzēt likvidēt sakaru nestrādes zonas un palielināt kohēziju visā Savienībā, tostarp tās tālākajos reģionos, lauku, nomaļos, attālos un izolētos apgabalos un salās. Satelītpakalpojumi pašlaik nevar aizstāt uz zemes bāzētu tīklu veiktspēju, bet var mazināt digitālo plaisu un attiecīgā gadījumā pat sekmēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1972 (4) vispārējo mērķu sasniegšanu.

(13)

Tādēļ programmai būtu jāietver definēšanas, projektēšanas, izstrādes, validācijas un saistītās ieviešanas darbības tādas sākotnējās kosmosa un zemes infrastruktūras izveidei, kas vajadzīga pirmo valdības pakalpojumu nodrošināšanai. Vēlāk programmai būtu jāietver pakāpeniskas ieviešanas darbības, kuru mērķis ir pabeigt gan kosmosa, gan zemes infrastruktūru, kas vajadzīga tādu modernu valdības pakalpojumu nodrošināšanai, kuri patlaban nav pieejami un pārsniedz esošo modernāko Eiropas satelītsakaru pakalpojumu sniegtās iespējas. Turklāt programmai būtu jāveicina tādu galiekārtu izstrāde, kas spēj izmantot modernos sakaru pakalpojumus. Ekspluatācijas darbības būtu jāsāk pēc iespējas drīz, nodrošinot pirmos valdības pakalpojumus, kas iecerēts līdz 2024. gadam, lai pēc iespējas ātrāk tiktu apmierinātas valdību pilnvarotu lietotāju vajadzības. Programmai vēlāk būtu jāietver darbības, kuru mērķis ir pabeigt gan kosmosa, gan zemes infrastruktūru, kas vajadzīga, lai līdz 2027. gadam sasniegtu pilnu darbības jaudu. Ekspluatācijas darbībās būtu jāiekļauj valdības pakalpojumu nodrošināšana, kosmosa un zemes infrastruktūras ekspluatācija, uzturēšana un nepārtraukta uzlabošana pēc tās ieviešanas, kā arī valdības pakalpojumu nākamo paaudžu attīstība.

(14)

Dalībvalstis 2019. gada jūnijā parakstīja Eiropas kvantiskās komunikācijas infrastruktūras (EuroQCI) deklarāciju (“deklarācija”), vienojoties kopā ar Komisiju un ar EKA atbalstu kopīgi strādāt pie tā, lai izstrādātu kvantiskās komunikācijas infrastruktūru, kas aptver visu Savienību. Saskaņā ar deklarāciju EuroQCI mērķis ir ieviest sertificētu, drošu un gala-gala kvantiskās komunikācijas infrastruktūru, kas ļautu pārsūtīt un uzglabāt informāciju un datus un spētu visā Savienībā sasaistīt kritiski svarīgus publisko sakaru aktīvus. Programma sekmēs deklarācijas mērķu sasniegšanu, izstrādājot EuroQCI kosmosa un zemes infrastruktūru, kura ir integrēta saskaņā ar šo programmu izveidotajā valdības infrastruktūrā, kā arī izstrādājot un ieviešot EuroQCI cietzemes infrastruktūru, kas būs dalībvalstu īpašumā. EuroQCI kosmosa, zemes un cietzemes infrastruktūra programmā būtu jāizstrādā divos galvenajos posmos – sākotnējā validēšanas posmā, kas var ietvert vairāku dažādu tehnoloģiju un sakaru protokolu izstrādi un apstiprināšanu, un pilnīgas ieviešanas posmā, iekļaujot tajā piemērotus risinājumus savienojamībai starp satelītiem un datu retranslācijai starp satelītiem, zemes un cietzemes infrastruktūru.

(15)

Viena no EuroQCI galvenajām funkcijām būs nodrošināt šifrēšanas atslēgu (QKD) kvantu izplatīšanu. QKD tehnoloģija un produkti vēl nav pietiekami pilnveidoti, lai tos varētu izmantot ES klasificētās informācijas (ESKI) aizsardzībai. Vēl ir jārisina tādi galvenie jautājumi attiecībā uz QKD drošību kā QKD protokolu standartizācija, sānkanālu analīze un novērtēšanas metodika. Šajā nolūkā programmai būtu jāatbalsta EuroQCI un jāļauj infrastruktūrā iekļaut apstiprinātus kriptogrāfijas produktus, ja tādi ir pieejami.

(16)

Lai nodrošinātu pietiekami drošu aizsardzību ESKI, galvenajiem risinājumiem nolūkā novērst kvantiskās datošanas radīto apdraudējumu būtu jāapvieno tradicionālie risinājumi, pēckvantu kriptogrāfija un, iespējams, QKD hibrīdās pieejās. Šajā nolūkā programmai būtu jāizmanto šādas pieejas, lai nodrošinātu gan modernāko kriptogrāfiju, gan atslēgu izplatīšanu.

(17)

Lai paplašinātu Savienības satelītsakaru jaudas, programmas infrastruktūra būtu jābalsta uz infrastruktūru, kas izveidota GOVSATCOM komponenta vajadzībām, un tā būtu jāintegrē un jāpapildina. Jo īpaši programmas zemes infrastruktūrai vajadzētu būt balstītai uz GOVSATCOM centriem, kurus pakāpeniski paplašinātu saskaņā ar lietotāju vajadzībām, izmantojot citus zemes segmenta aktīvus, tostarp tos, kuri pieder dalībvalstīm, kas vēlas sniegt papildu ieguldījumu, pamatojoties uz operacionālajām un drošības prasībām.

(18)

Programmai būtu jāuzlabo droša savienojamība stratēģiskas nozīmes ģeogrāfiskajos apgabalos, piemēram, Āfrikā un Arktikā, kā arī Baltijas jūras, Melnās jūras un Vidusjūras reģionos un Atlantijas okeānā. Ar programmu sniegtajiem pakalpojumiem būtu arī jāveicina ģeopolitiskā noturība, piedāvājot papildu savienojamību saskaņā ar politikas mērķiem minētajos reģionos un ar Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 1. decembra kopīgo paziņojumu “Globālā vārteja”.

(19)

Neskarot sakaru pakalpojumus, programmas mērķiem būvētos satelītus varētu aprīkot ar apakšsistēmām, tostarp derīgajām kravām, kas var dot iespēju palielināt Savienības kosmosa programmas komponentu jaudu un pakalpojumus, tādējādi ļaujot izstrādāt ar sakariem nesaistītus papildu pakalpojumus, par ko lemj programmas komitejas sanāksmē attiecīgajā sastāvā, kā noteikts Regulā (ES) 2021/696, un tos īstenot saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem. Ja Savienības kosmosa programmas komponentu ieguvums ir pienācīgi noteikts, ņemot vērā lietotāju vajadzības un budžeta ierobežojumus, minētās apakšsistēmas varētu izstrādāt, lai sniegtu alternatīvus pozicionēšanas, navigācijas un laika sinhronizācijas pakalpojumus, papildinot Galileo, nodrošinātu Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta (EGNOS) ziņojumu pārraidīšanu ar zemāku latentumu, nodrošinātu kosmosā bāzētus sensorus kosmosa novērošanai un atbalstītu pašreizējo Copernicus jaudu uzlabošanu, jo īpaši reaģēšanas ārkārtas situācijās un civilās drošības dienestu vajadzībām. Turklāt minētās apakšsistēmas varētu nodrošināt ar sakariem nesaistītus pakalpojumus dalībvalstīm ar nosacījumu, ka tas neietekmē programmas drošību un budžetu.

(20)

Ņemot vērā, ka programmai ir svarīga valdības zemes infrastruktūra un tās ietekme uz programmas drošību, Komisijai šādas infrastruktūras atrašanās vieta būtu jānosaka saskaņā ar vispārējām drošības prasībām un atklātā un pārredzamā procesā, lai nodrošinātu līdzsvarotu sadalījumu starp dalībvalstīm. Programmas valdības zemes infrastruktūras, kurā integrēta arī GOVSATCOM komponenta ietvaros izstrādātā infrastruktūra, ieviešanā varētu iesaistīt Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru (“Aģentūra”) vai attiecīgā gadījumā un EKA kompetences jomā.

(21)

Savienības un tās dalībvalstu drošībai un valdības pakalpojumu drošības un integritātes nodrošināšanai ir būtiski, lai programmas kosmosa aktīvi tiktu palaisti no Savienības teritorijas. Pienācīgi pamatotos izņēmuma apstākļos vajadzētu būt iespējai šādas palaišanas veikt no trešās valsts teritorijas. Papildus smagām un vidējām nesējraķetēm, mazas nesējraķetes un mikronesējraķetes varētu nodrošināt papildu elastību, kas ļautu ātri izvietot kosmosa aktīvus.

(22)

Svarīgi, lai Savienībai piederētu visi materiālie un nemateriālie aktīvi, kas saistīti ar valdības infrastruktūru, kura izstrādāta saskaņā ar programmu, izņemot EuroQCI cietzemes infrastruktūru, vienlaikus nodrošinot atbilstību Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, tostarp tās 17. pantam. Lai gan minētie aktīvi pieder Savienībai, tai, atbilstīgi šai regulai un ja saskaņā ar katra gadījuma atsevišķu novērtējumu tas tiek atzīts par vajadzīgu, būtu jāspēj darīt minētos aktīvus pieejamus trešām personām vai no tiem atbrīvoties.

(23)

Savienības mēroga iniciatīvām – piemēram, drošas savienojamības iniciatīvai – raksturīga plaša inovatīvu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), jaunuzņēmumu un lielu uzņēmumu līdzdalība no kosmosa augšupējās un lejupējās nozares visā Savienībā. Pēdējos gados daži kosmosa nozares aktori ir radījuši izaicinājumus kosmosa nozarei, jo īpaši jaunuzņēmumiem un MVU, kas izstrādājuši inovatīvas, uz tirgu orientētas kosmosa tehnoloģijas un lietojumus, dažkārt ar atšķirīgiem uzņēmējdarbības modeļiem. Lai nodrošinātu Savienības kosmosa ekosistēmas konkurētspēju, programmai būtu maksimāli jāpalielina inovatīvu un revolucionāru tehnoloģiju, kā arī jaunu uzņēmējdarbības modeļu izmantošana, ko izstrādājusi Eiropas kosmosa ekosistēma, tostarp New Space, jo īpaši MVU, vidējas kapitalizācijas sabiedrības un jaunuzņēmumi, kas izstrādā uz tirgu orientētas jaunas kosmosa tehnoloģijas un lietojumus, vienlaikus aptverot visu kosmosa vērtības ķēdi, kas ietver augšupējo un lejupējo segmentu.

(24)

Ar pakalpojumu līgumu pienācīgu noslēgšanu un apkopošanu, tādējādi mazinot nenoteiktību un nodrošinot publiskā sektora pakalpojumu vajadzību pārredzamību un paredzamību ilgtermiņā, ir būtiski mudināt privāto sektoru veikt ieguldījumus. Lai nodrošinātu Eiropas kosmosa nozares konkurētspēju nākotnē, programmai būtu jāatbalsta arī augsta līmeņa prasmju attīstīšana ar kosmosu saistītās jomās un izglītības un apmācības pasākumi, veicinot vienlīdzīgas iespējas, kā arī dzimumu līdztiesību un sieviešu iespēju veicināšanu, lai pilnībā izmantotu visu Savienības pilsoņu potenciālu šajā jomā.

(25)

Saskaņā ar mērķiem, kas izklāstīti Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss”, programmai, cik vien iespējams, būtu jāsamazina tās ietekme uz vidi. Lai gan kosmosa aktīvi to izmantošanas laikā paši neizdala siltumnīcefekta gāzes, to ražošana un ar to saistītās zemes iekārtas ietekmē vidi. Būtu jāpieņem pasākumi minētās ietekmes mazināšanai. Šajā nolūkā programmā minētajā iepirkumā būtu jāiekļauj ilgtspējas principi un pasākumi, piemēram, noteikumi, lai līdz minimumam samazinātu un kompensētu siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada infrastruktūras izstrāde, ražošana un ieviešana, un pasākumi, lai novērstu gaismas piesārņojumu, piemēram, ietekmi uz astronomiskajiem novērojumiem uz zemes.

(26)

Ņemot vērā pieaugošo kosmisko aparātu un kosmisko atlūzu skaitu orbītā, jaunajai Eiropas konstelācijai būtu jāatbilst arī kosmosa ilgtspējas kritērijiem un jākalpo par labas prakses piemēru kosmosa satiksmes pārvaldībā un kosmisko objektu novērošanā un uzraudzībā (SST), lai samazinātu radīto kosmisko atlūzu daudzumu, novērstu orbītā notiekošus sabrukumus un sadursmes un nodrošinātu piemērotus pasākumus attiecībā uz kosmiskajiem aparātiem ekspluatācijas darbmūža beigās. Tā kā starptautiskos forumos, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Kosmosa miermīlīgas izmantošanas komitejā, tiek apspriestas pamatotas bažas par kosmosa vides aizsardzību, ir ārkārtīgi svarīgi, lai Savienība uzņemtos vadošo lomu kosmosa ilgtspējas jomā. Saskaņā ar programmu noslēgtajiem iepirkuma līgumiem būtu jānodrošina, ka ieviestā tehnoloģija nodrošina iespējami augstākos standartus attiecībā uz ilgtspēju, kā arī energoefektivitāti un resursefektivitāti.

(27)

Ar valdības pakalpojumiem saistīto operacionālo prasību pamatā vajadzētu būt valdību pilnvarotu lietotāju vajadzību novērtējumam, ņemot vērā pašreiz tirgū pieejamo piedāvājumu jaudas. Novērtējot šīs prasības, cik vien iespējams būtu jāizmanto pašreiz tirgū pieejamās jaudas. Pakalpojumu portfelis valdības pakalpojumiem būtu jāizstrādā, ņemot vērā minētās operacionālās prasības apvienojumā ar vispārējām drošības prasībām un augošo pieprasījumu pēc valdības pakalpojumiem. Minētajam pakalpojumu portfelim būtu jāveido piemērojamais atsauces līmenis valdības pakalpojumiem. Tajā arī būtu jānosaka pakalpojuma kategorijas, kuras papildina GOVSATCOM pakalpojumu portfeli, kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) 2021/696. Komisijai būtu jānodrošina GOVSATCOM komponenta un programmas operacionālo un drošības prasību konsekvence un saskaņotība. Lai uzturētu vislabāko iespējamo atbilstību starp pieprasījumu un pakalpojumu sniegšanu, valdības pakalpojumu portfelis būtu jānosaka 2023. gadā, un vajadzētu būt iespējai to regulāri atjaunināt pēc apspriešanās ar dalībvalstīm, pamatojoties uz minētajām operacionālajām un drošības prasībām.

(28)

Satelītsakari ir ierobežots resurss, ko ierobežo jauda, frekvence un ģeogrāfiskais pārklājums. Tādējādi, lai programma būtu rentabla un varētu gūt labumu no apjomradītiem ietaupījumiem, tai būtu jāoptimalizē atbilsme starp valdības pakalpojumu piedāvājumu un pieprasījumu pēc šiem pakalpojumiem un jāizvairās no jaudas pārpalikuma. Tā kā gan pieprasījums, gan potenciālais piedāvājums ar laiku mainās, Komisijai būtu jāuzrauga valdības pakalpojumu portfelis, lai vajadzības gadījumā to pielāgotu.

(29)

Dalībvalstīm, Padomei, Komisijai un EĀDD, kā arī Savienības aģentūrām un struktūrām būtu jāspēj kļūt par programmas dalībniecēm, ciktāl tie izvēlas autorizēt valdības pakalpojumu lietotājus vai nodrošināt jaudu, objektus vai iekārtas. Ņemot vērā, ka dalībvalstu ziņā ir lemt, vai autorizēt valdības pakalpojumu valsts lietotājus, nebūtu jāuzliek dalībvalstīm par pienākumu sniegt ieguldījumu programmā vai izmitināt programmas infrastruktūru.

(30)

Ikvienam programmas dalībniekam būtu jāizraugās par drošu savienojamību atbildīgā kompetentā iestāde, kurai jāuzrauga, vai lietotāji un citi dalībvalstu subjekti, kuri piedalās programmas īstenošanā, ievēro piemērojamos noteikumus un drošības procedūras, kas noteiktas vispārējās drošības prasībās. Programmas dalībnieki var piešķirt šādas iestādes funkciju kādai esošai iestādei.

(31)

Šajā regulā ir noteikts finansējums visam programmas darbības laikam, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi 18. punktam 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (5).

(32)

Programmas mērķi ir atbilstīgi un komplementāri mērķiem, kas noteikti citās Savienības programmās, it īpaši ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/695 (6) un ar Padomes Lēmumu (ES) 2021/764 (7) izveidotajā pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/694 (8) izveidotajā programmā “Digitālā Eiropa”, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/947 (9) izveidotajā Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentā “Eiropa pasaulē”, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1153 (10) izveidotajā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā un sevišķi Savienības kosmosa programmā.

(33)

Programmā “Apvārsnis Eiropa” īpašu daļu no tās kopas “Digitālā joma, rūpniecība un kosmoss” komponentiem piešķirs pētniecības un inovācijas darbībām, kas saistītas ar drošas savienojamības sistēmas izstrādi un validēšanu, tostarp attiecībā uz potenciālām tehnoloģijām, kuras izstrādātu kosmosa ekosistēmas, tostarp New Space, ietvaros. Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments (NDICI) “Eiropa pasaulē” īpašu finansējuma daļu piešķirs darbībām, kas saistītas ar drošas savienojamības sistēmas ekspluatāciju, un pakalpojumu sniegšanai visā pasaulē, kas radīs iespēju piedāvāt starptautiskajiem partneriem virkni pakalpojumu. Savienības kosmosa programma īpašu GOVSATCOM komponenta daļu piešķirs darbībām, kas saistītas ar GOVSATCOM centra izveidi, kurš veidos daļu no drošas savienojamības sistēmas zemes infrastruktūras. No šīm programmām saņemtais finansējums būtu jāizmanto saskaņā ar šo programmu noteikumiem.

(34)

Ņemot vērā, ka programma neizbēgami ietekmē Savienības un tās dalībvalstu drošību, tai ir arī kopīgi mērķi un principi ar Eiropas Aizsardzības fondu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/697 (11). Tāpēc daļa finansējuma no Eiropas Aizsardzības fonda būtu jāatvēl tam, lai finansētu programmā paredzētās darbības, jo īpaši darbības saistībā ar tās infrastruktūras ieviešanu.

(35)

Lai programmas īstenošana būtu sekmīga, ir svarīgi pietiekamā apjomā nodrošināt resursus. Dalībvalstīm būtu jāspēj sniegt papildu ieguldījumu savas tehniskās kompetences, zinātības un palīdzības veidā, jo īpaši drošuma un drošības jomā, vai, ja tas ir lietderīgi un iespējams, programmai dara pieejamus datus, informāciju, pakalpojumus un infrastruktūru, kas atrodas to teritorijā. Vajadzētu būt iespējai, ka programma saņem papildu finansiālos ieguldījumus vai iemaksas natūrā no trešām personām, tostarp Savienības aģentūrām un struktūrām, dalībvalstīm, programmā iesaistītajām trešām valstīm vai starptautiskajām organizācijām saskaņā ar attiecīgajiem vienošanās dokumentiem.

(36)

Programmai piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (12) (“Finanšu regula”). Finanšu regulā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finansēšanas instrumentiem, budžeta garantijām un finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu.

(37)

Saskaņā ar Finanšu regulas 191. panta 3. punktu nekādā gadījumā nav paredzēts vienas un tās pašas izmaksas no Savienības budžeta finansēt divreiz.

(38)

Komisijai vajadzētu būt iespējai vajadzības gadījumā un ciktāl tas ir nepieciešams, vērsties pie konkrētām ārējām personām pēc tehniskās palīdzības tiktāl, ciktāl tiek saglabātas Savienības drošības intereses. Arī citiem subjektiem, kas iesaistīti programmas publiskajā pārvaldībā, vajadzētu būt iespējai saņemt tādu pašu tehnisko palīdzību to uzdevumu veikšanā, kuri tiem uzticēti saskaņā ar šo regulu.

(39)

Publiskos līgumos, ko saskaņā ar programmu slēdz par programmas finansētām darbībām, būtu jāievēro Savienības noteikumi. Šajā sakarā Savienībai arī vajadzētu būt atbildīgai par sasniedzamo mērķu noteikšanu attiecībā uz publisko iepirkumu.

(40)

Programmas pamatā ir sarežģītas un pastāvīgi mainīgas tehnoloģijas. Paļaušanās uz šādām tehnoloģijām izraisa zināmu neskaidrību un risku publiskā iepirkuma līgumiem, kas noslēgti saskaņā ar programmu, ciktāl minētie iepirkuma līgumi attiecas uz aprīkojuma vai pakalpojumu nodrošināšanas saistībām ilgtermiņā. Papildus noteikumiem, kas paredzēti Finanšu regulā, ir vajadzīgi īpaši pasākumi attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumiem. Tādējādi vajadzētu būt iespējai noteikt minimālo apjomu, par kādu slēdzami apakšuzņēmuma līgumi. Attiecībā uz pēdējo minēto prioritāte, ja iespējams, būtu jāpiešķir jaunuzņēmumiem un MVU, jo īpaši, lai nodrošinātu to pārrobežu dalību.

(41)

Lai sasniegtu programmas mērķus, ir svarīgi, lai būtu iespēja vajadzības gadījumā izmantot jaudu, ko piedāvā Savienības publiskie un privātie subjekti, kuri darbojas kosmosa jomā, kā arī iespēja strādāt starptautiskā līmenī ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām. Minētā iemesla dēļ ir svarīgi paredzēt iespēju izmantot visus attiecīgos instrumentus un pārvaldības metodes, kas noteiktas Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) un Finanšu regulā, un kopīgas iepirkuma procedūras.

(42)

Publiskā un privātā sektora sadarbība ir vispiemērotākā shēma, lai nodrošinātu, ka programmas mērķus var īstenot. Tai būtu jāļauj balstīties uz pastāvošo Savienības satelītsakaru tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi, tostarp uz privātā sektora aktīviem, un nodrošināt stabilus un inovatīvus valdības pakalpojumus, un dot iespēju privātā sektora partneriem papildināt programmas infrastruktūru ar papildu jaudu, lai ar tirgus nosacījumiem piedāvātu komercpakalpojumus, veicot papildu ieguldījumus no saviem līdzekļiem. Šādai shēmai būtu arī jāoptimizē ieviešanas un ekspluatācijas izmaksas, sadalot izstrādes un ieviešanas izmaksas pa komponentiem, kuri ir kopīgi gan valdības, gan komerciālajām infrastruktūrām, kā arī ekspluatācijas izmaksas, nodrošinot augstu jaudas savstarpējās izmantošanas līmeni. Tai būtu arī jāstimulē inovācija Eiropas kosmosa ekosistēmā, tostarp New Space, ļaujot publiskā un privātā sektora partneriem kopīgi uzņemties pētniecības un izstrādes riskus.

(43)

Programmas īstenošanas nolūkā koncesijas līgumos, piegādes, pakalpojumu vai būvdarbu līgumos vai jauktos līgumos būtu jāievēro pamatprincipi. Šādos līgumos būtu jānosaka skaidrs uzdevumu un pienākumu sadalījums starp publiskā un privātā sektora partneriem, tostarp skaidrs risku sadalījums starp tiem, lai nodrošinātu, ka darbuzņēmēji uzņemas atbildību par jebkādu savu pienākumu neizpildes sekām. Līgumiem arī būtu jānodrošina, ka darbuzņēmēji nesaņem pārmērīgu kompensāciju par valdības pakalpojumu sniegšanu, jāparedz iespēja privātajam sektoram sniegt komercpakalpojumus un jānodrošina, ka valdību pilnvarotu lietotāju vajadzībām piešķir pienācīgu prioritāti. Līgumiem būtu jānodrošina, ka tādu pakalpojumu sniegšanā, kas balstās uz komerciālo infrastruktūru, tiek saglabātas Savienības būtiskās intereses un programmas vispārīgie un konkrētie mērķi. Tāpēc ir svarīgi ieviest pasākumus, ar ko tiktu saglabātas šādas būtiskas intereses un mērķi. Jo īpaši Komisijai būtu jāspēj īstenot vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu pakalpojumu nepārtrauktību gadījumā, ja darbuzņēmējs nespēj pildīt savus pienākumus.

Līgumos būtu jāiekļauj pienācīgi aizsardzības pasākumi, lai nepieļautu cita starpā interešu konfliktus un potenciālus no komercpakalpojumu sniegšanas izrietošus konkurences izkropļojumus, nepamatotu diskrimināciju un jebkādas citas slēptas netiešas priekšrocības. Šādi aizsardzības pasākumi var ietvert valdības pakalpojumu uzskaites nodalīšanu no komercpakalpojumu uzskaites, tostarp no vertikāli integrētā operatora strukturāli un juridiski nošķirta subjekta izveidi valdības pakalpojumu sniegšanai, kā arī atklātu, taisnīgu, samērīgu un nediskriminējošu piekļuvi komercpakalpojumu sniegšanai nepieciešamajai infrastruktūrai. Šajā nolūkā komercpakalpojumiem vajadzētu būt pieejamiem esošajiem cietzemes pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar pārredzamiem un nediskriminējošiem nosacījumiem. Līgumiem būtu jāveicina jaunuzņēmumu un MVU līdzdalība visā vērtības ķēdē un visās dalībvalstīs.

(44)

Svarīgs programmas mērķis ir Savienības un dalībvalstu drošības nodrošināšana un noturības palielināšana galvenajās tehnoloģijās un vērtības ķēdēs, vienlaikus saglabājot atvērtu ekonomiku. Lai minēto mērķi sasniegtu, konkrētos gadījumos ir jānosaka attiecināmības un dalības nosacījumi, lai nodrošinātu Savienības operacionālo sistēmu integritātes, drošības un noturības aizsardzību. Tam nebūtu jāmazina vajadzība pēc konkurētspējas un rentabilitātes.

(45)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (13) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (14), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (15) un (ES) 2017/1939 (16) Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, tostarp pasākumiem attiecībā uz pārkāpumu, tostarp krāpšanas, novēršanu, atklāšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudētu, kļūdaini izmaksātu vai nepareizi izmantotu līdzekļu atgūšanu un, attiecīgā gadījumā, administratīvu sodu uzlikšanu. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvarots veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes uz vietas un inspekcijas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai citāda nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses.

Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (17).

Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību – EPPO, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka visas trešās personas, kuras iesaistītas Savienības līdzekļu īstenošanā, piešķir līdzvērtīgas tiesības.

(46)

Lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu aizsardzību, ir jāpieprasa, lai trešās valstis piešķir tiesības un piekļuvi, kas nepieciešamas atbildīgajam kredītrīkotājam, OLAF un Revīzijas palātai, lai visaptveroši īstenotu savu attiecīgo kompetenci.

(47)

Lai optimizētu programmas efektivitāti un ietekmi, būtu jāveic darbības nolūkā veicināt atvērto standartu, atklātā pirmkoda tehnoloģiju izstrādi un izmantošanu un sadarbspēju drošas savienojamības sistēmas arhitektūrā. Brīvāka minētās sistēmas koncepcija ļautu nodrošināt labākas sinerģijas ar citiem Savienības kosmosa programmas komponentiem vai valstu pakalpojumiem un lietojumiem, optimizēt izmaksas, izvairoties no dublēšanās vienas un tās pašas tehnoloģijas izstrādē, uzlabot uzticamību, sekmēt inovāciju un izmantot plašas konkurences sniegtos ieguvumus.

(48)

Lai izvairītos no nevajadzīgas pārklāšanās un samazinātu izmaksu pārsniegšanu un kavēšanos, ir nepieciešama programmas laba publiskā pārvaldība ar skaidru pienākumu un uzdevumu sadali starp dažādajiem iesaistītajiem aktoriem. Visiem pārvaldības aktoriem savas kompetences jomā un saskaņā ar saviem pienākumiem būtu jāatbalsta programmas mērķu sasniegšana.

(49)

Dalībvalstis ilgu laiku ir aktīvi darbojušās kosmosa jomā. Tām ir sistēmas, infrastruktūra, valsts aģentūras un struktūras minētajā jomā. Tādēļ tās var dot būtisku ieguldījumu programmā, jo īpaši tās īstenošanā. Tās varētu sadarboties ar Savienību, lai veicinātu programmas pakalpojumus un lietojumus un nodrošinātu saskaņotību starp attiecīgajām valsts iniciatīvām un programmu. Komisija varētu spēt mobilizēt dalībvalstu rīcībā esošos līdzekļus, gūt labumu no to palīdzības un, savstarpēji vienojoties par nosacījumiem, uzticēt dalībvalstīm uzdevumus programmas īstenošanā. Attiecīgā gadījumā dalībvalstīm būtu jācenšas nodrošināt savu atveseļošanas un noturības plānu saskanību un papildināmību ar Programmu. Turklāt dalībvalstīm būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu to teritorijā esošās zemes infrastruktūras aizsardzību. Turklāt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 243/2012/ES (18) dalībvalstīm būtu jāspēj nodrošināt programmai nepieciešamo frekvenču pieejamību un aizsardzību attiecīgā līmenī, lai varētu pilnībā izstrādāt un īstenot lietojumus, pamatojoties uz piedāvātajiem pakalpojumiem. Frekvencēm, kas pieejamas programmai, nevajadzētu finansiāli ietekmēt programmu.

(50)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 17. pantu Komisijas kā Savienības vispārējo interešu sekmētājas pienākums ir īstenot programmu, uzņemties vispārēju atbildību un veicināt tās izmantošanu. Lai optimizētu dažādo ieinteresēto personu resursus un kompetenci, Komisijai pamatotos gadījumos vajadzētu būt iespējai konkrētus uzdevumus uzticēt citiem subjektiem. Komisijai būtu jānosaka galvenās tehniskās un operacionālās prasības, kas vajadzīgas, lai īstenotu sistēmas un izstrādātu pakalpojumus. Komisijai minētās prasības būtu jānosaka pēc apspriešanās ar dalībvalstu ekspertiem, lietotājiem un citām attiecīgajām publiskajām vai privātajām ieinteresētajām personām. Visbeidzot, saskaņā ar LESD 4. panta 3. punktu Savienības kompetences īstenošana neliedz dalībvalstīm īstenot savu attiecīgo kompetenci. Tomēr, lai efektīvi izmantotu Savienības līdzekļus, ir lietderīgi, ka Komisija, cik vien iespējams, nodrošina programmas kontekstā veikto darbību atbilstību dalībvalstu veiktajām darbībām, neradot nevajadzīgu dublēšanos.

(51)

Finanšu regulas 154. pantā ir noteikts, ka, pamatojoties uz ex ante novērtējuma rezultātiem, Komisijai ir jāspēj paļauties uz to personu vai subjektu sistēmām un procedūrām, kam uzticēta Savienības līdzekļu īstenošana. Vajadzības gadījumā atbilstošā iemaksu nolīgumā jānosaka konkrēti pielāgojumi šīm sistēmām un procedūrām (“uzraudzības pasākumi”), kā arī kārtība, kas attiecas uz spēkā esošajiem nolīgumiem.

(52)

Ņemot vērā programmas pasaules mēroga tvērumu, tā ir izteikti starptautiska. Programmas ietvaros sniegto pakalpojumu klāsta saņēmēji būs starptautiskie partneri, to valdības un iedzīvotāji, gūstot papildu ieguvumus no Savienības un dalībvalstu starptautiskās sadarbības ar minētajiem partneriem. Attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar programmu, Komisija savā kompetences jomā un Savienības vārdā varētu koordinēt darbības starptautiskajā arēnā.

(53)

Pamatojoties uz pēdējos gados iegūtajām speciālajām zināšanām pārvaldības, ekspluatācijas un ar Savienības kosmosa programmas EGNOS un Galileo komponentiem saistīto pakalpojumu nodrošināšanā, Aģentūra Komisijas uzraudzībā ir vispiemērotākā struktūra visu ar valdības infrastruktūras ekspluatāciju saistīto uzdevumu īstenošanai un valdības pakalpojumu sniegšanai. Tāpēc tai minētajā nolūkā būtu jāveido jaunas attiecīgas spējas. Tad Aģentūrai būtu jāuztic valdības pakalpojumu sniegšana, un vajadzētu būt iespējai tai pilnībā vai daļēji uzticēt valdības infrastruktūras darbības pārvaldību.

(54)

Attiecībā uz drošību, ņemot vērā Aģentūras pieredzi šajā jomā, Aģentūrai ar Drošības akreditācijas padomes starpniecību vajadzētu būt atbildīgai par valdības pakalpojumu un infrastruktūras drošības akreditācijas nodrošināšanu. Papildus tam – atkarībā no Aģentūras operatīvās gatavības, īpaši tajā ziņā, vai tai ir pietiekams cilvēkresursu līmenis, Aģentūrai būtu jāveic uzdevumi, ko tai uzticējusi Komisija. Ja iespējams, Aģentūrai būtu jāizmanto savas speciālās zināšanas, piemēram, visās Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (EGNSS) darbībās. Uzticot uzdevumus Aģentūrai, būtu jādara pieejami pietiekami cilvēkresursi, administratīvie un finanšu resursi, lai Aģentūra varētu pilnībā veikt savus uzdevumus un misijas.

(55)

Lai nodrošinātu valdības infrastruktūras ekspluatāciju un atvieglotu valdības pakalpojumu sniegšanu, būtu jāļauj Aģentūrai, izmantojot iemaksu nolīgumus, uzticēt konkrētas darbības citiem subjektiem to attiecīgajās kompetences jomās, ievērojot Komisijai piemērotos netiešas pārvaldības nosacījumus, kā noteikts Finanšu regulā.

(56)

EKA ir starptautiska organizācija ar plašām speciālajām zināšanām kosmosa jomā, tostarp attiecībā uz satelītsakariem, tāpēc tā ir svarīgs programmas īstenošanas partneris dažādu Savienības kosmosa politikas aspektu īstenošanā. Šajā sakarā EKA būtu jāspēj sniegt Komisijai speciālās zināšanas, tostarp specifikāciju sagatavošanā un programmas tehnisko aspektu īstenošanā. Šajā nolūkā būtu EKA jāuztic programmas izstrādes un validēšanas darbību uzraudzība un jāatbalsta programmas īstenošanas kontekstā noslēgto līgumu izvērtēšana.

(57)

Ņemot vērā ar kosmosu saistīto darbību nozīmi Savienības ekonomikā un Savienības pilsoņu dzīvē, programmas galvenajai prioritātei vajadzētu būt šādai: panākt un uzturēt augstu drošības līmeni, jo īpaši, lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu intereses, tostarp attiecībā uz klasificētu un sensitīvu neklasificētu informāciju.

(58)

Ņemot vērā EĀDD specializētās zināšanas un regulāros sakarus ar trešo valstu iestādēm un starptautiskām organizācijām, EĀDD būtu jāspēj palīdzēt Komisijai veikt konkrētus uzdevumus saistībā ar programmas drošību ārējo attiecību jomā saskaņā ar Padomes Lēmumu 2010/427/ES (19).

(59)

Neskarot dalībvalstu ekskluzīvo atbildību valsts drošības jautājumos, kā noteikts LES 4. panta 2. punktā, un dalībvalstu tiesības aizsargāt savas būtiskās drošības intereses saskaņā ar LESD 346. pantu, būtu jāizveido īpaša drošības pārvaldība, lai nodrošinātu programmas raitu īstenošanu. Minētajai pārvaldībai vajadzētu būt balstītai uz trim pamatprincipiem. Pirmkārt, ir būtiski, lai pēc iespējas lielākā mērā tiktu ņemta vērā dalībvalstu plašā, unikālā pieredze drošības jautājumos. Otrkārt, lai izvairītos no interešu konfliktiem un jebkādām nepilnībām drošības noteikumu piemērošanā, operacionālās funkcijas būtu jānošķir no drošības akreditācijas funkcijām. Treškārt, par visu programmas infrastruktūras vai tās daļas pārvaldību atbildīgais subjekts ir arī vispiemērotākais tam, lai pārvaldītu tam uzticēto uzdevumu drošību. Programmas drošība balstītos uz pieredzi, kas pēdējo gadu laikā gūta Savienības kosmosa programmas īstenošanā. Labai drošības pārvaldībai vajadzīga arī pienācīga funkciju sadale starp dažādajiem aktoriem. Tā kā par programmu atbild Komisija, tai, neskarot dalībvalstu prerogatīvas valsts drošības jomā, kopā ar dalībvalstīm būtu jānosaka programmai piemērojamās vispārējās drošības prasības. Jo īpaši klasificētas informācijas jomā programmas drošības pārvaldībai būtu jāatspoguļo Padomes un dalībvalstu attiecīgās lomas un kompetences jomas ESKI aizsardzībai paredzēto kriptogrāfijas produktu izvērtēšanā un apstiprināšanā.

(60)

Lai nodrošinātu pakalpojuma un sistēmas darbības nepārtrauktību, būtiski ir programmas infrastruktūras kiberdrošības un fiziskās drošības pasākumi, gan uz zemes, gan kosmosā, kā arī tās fiziska dublēšana. Tāpēc, nosakot vispārējās drošības prasības, pienācīgi būtu jāņem vērā nepieciešamība aizsargāt sistēmu un tās pakalpojumus pret kiberuzbrukumiem un uz satelītiem vērstiem apdraudējumiem, tostarp, izmantojot jaunās tehnoloģijas un atbalstot reaģēšanu uz šādiem kiberuzbrukumiem un atgūšanos no tiem.

(61)

Komisijai vajadzības gadījumā pēc riska un apdraudējuma analīzes būtu jānosaka drošības uzraudzības struktūra. Minētajai drošības uzraudzības struktūrai vajadzētu būt subjektam, kas reaģē uz norādījumiem, kuri izstrādāti saskaņā ar Padomes Lēmuma (KĀDP) 2021/698 (20) darbības jomu.

(62)

Neskarot dalībvalstu prerogatīvas valsts drošības jautājumos, Komisijai un Augstajam pārstāvim katram to attiecīgajā kompetences jomā jānodrošina programmas drošība saskaņā ar šo regulu un – attiecīgā gadījumā – saskaņā ar Lēmumu (KĀDP) 2021/698.

(63)

Programmas ietvaros sniegtos valdības pakalpojumus Savienības valdības līmeņa aktori izmantos kritiskās drošības, aizsardzības, drošuma misijās un operācijās, kā arī kritiskās infrastruktūras aizsardzībā. Tāpēc attiecībā uz šiem pakalpojumiem un infrastruktūru būtu jāveic drošības akreditācija.

(64)

Ir nepieciešams, lai drošības akreditācijas darbības tiktu veiktas, pamatojoties uz kolektīvu atbildību par Savienības un tās dalībvalstu drošību, cenšoties panākt vienprātību un iesaistot visas drošības jomā iesaistītās personas, un lai tiktu ieviesta procedūra pastāvīgai riska uzraudzībai. Nepieciešams arī, lai tehniskas drošības akreditācijas darbības veiktu speciālisti, kuriem ir pienācīga kvalifikācija sarežģītu sistēmu akreditācijas jomā un kuriem ir atbilstīgs drošības pielaides līmenis.

(65)

Saskaņā ar LES 17. pantu Komisija atbild par to programmu pārvaldību, kuras saskaņā ar Finanšu regulas noteikumiem var pastarpināti deleģēt trešām personām netiešā pārvaldībā. Šajā kontekstā ir nepieciešams, ka Komisija nodrošina, ka uzdevumi, ko programmas īstenošanas nolūkā netiešā pārvaldībā veic trešās personas, nekaitē programmas drošībai, jo īpaši attiecībā uz klasificētas informācijas kontroli. Tāpēc būtu jāprecizē, ka gadījumos, kad Komisija uztic EKA veikt uzdevumus programmas ietvaros, attiecīgajiem iemaksu nolīgumiem ir jānodrošina, ka EKA ģenerētā klasificētā informācija tiek uzskatīta par ESKI saskaņā ar Padomes Lēmumu 2013/488/ES (21) un Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444 (22) un par izstrādātu Komisijas pakļautībā.

(66)

Programmas valdības pakalpojumus Savienības un dalībvalstu aktori varētu izmantot arī drošībai un drošumam būtiskās misijās un operācijās. Tāpēc, lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu būtiskās drošības intereses, ir nepieciešami pasākumi ar mērķi nodrošināt vajadzīgo neatkarības līmeni no trešām personām (trešām valstīm un trešo valstu subjektiem), aptverot visus programmas elementus. Šādi pasākumi varētu aptvert kosmosa un zemes tehnoloģijas komponentu, apakšsistēmu vai sistēmu līmenī, ražošanas nozares, kosmosa sistēmu īpašniekus un operatorus un zemes sistēmu komponentu fizisko atrašanās vietu.

(67)

Pamatojoties tikai uz nolīgumu, kas jānoslēdz saskaņā ar LESD 218. pantu, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) loceklēm, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, valstīm, kas pievienojas, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, kā arī valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, un pārējām trešām valstīm var atļaut piedalīties programmā.

(68)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2021/1764 (23), fiziskās personas un tiesību subjekti, kas iedibināti aizjūras zemēs vai teritorijās, ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(69)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (24) 22. un 23. punktu, programma būtu jāizvērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai izvērtētu programmas ietekmi. Programmas izvērtēšanā jāņem vērā saskaņā ar Regulu (ES) 2021/696 veiktā Savienības kosmosa programmas izvērtējuma konstatējumi attiecībā uz GOVSATCOM komponentu.

(70)

Lai nodrošinātu, ka rādītāji ziņošanai par programmas īstenošanas progresu un programmas uzraudzības un izvērtēšanas sistēma ir pastāvīgi atbilstīgi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz šīs regulas pielikumu grozīšanu attiecībā uz rādītājiem, šīs regulas papildināšanu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi un šīs regulas papildināšanu, nosakot programmas kosmosa aktīvu datubāzes raksturlielumus, kā arī metodiku un procesus tās uzturēšanai un atjaunināšanai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(71)

Labas publiskās pārvaldes interesēs un ņemot vērā sinerģijas starp programmu un GOVSATCOM komponentu, saskaņā ar Regulu (ES) 2021/696 izveidotajai Programmas komitejai GOVSATCOM konfigurācijā būtu jādarbojas arī kā komitejai programmas vajadzībām. Ar programmas drošību saistītos jautājumos Programmas komitejai būtu jātiekas īpašā drošības sastāvā.

(72)

Tā kā labai publiskai pārvaldībai ir vajadzīga vienāda programmas pārvaldība, ātrāka lēmumu pieņemšana un vienlīdzīga piekļuve informācijai, to subjektu pārstāvji, kam uzticēti ar programmu saistīti uzdevumi, varētu piedalīties kā novērotāji saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (25) izveidotās Programmas komitejas darbā. Šo pašu iemeslu dēļ pārstāvjiem no trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām, kuras ar Savienību noslēgušas starptautisku nolīgumu, attiecībā uz programmu varētu būt iespēja piedalīties Programmas komitejas darbā, ievērojot drošības prasības un saskaņā ar šāda nolīguma noteikumiem. Pārstāvjiem no subjektiem, kuriem uzticēti ar programmu saistīti uzdevumi, no trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām nevajadzētu būt tiesīgiem piedalīties Programmas komitejas balsošanas procedūrās. Nosacījumi novērotāju un ad hoc dalībnieku dalībai būtu jānosaka Programmas komitejas reglamentā.

(73)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt sīki izstrādātus noteikumus par valdības pakalpojumu sniegšanu, operacionālas valdības pakalpojumu prasības, valdības pakalpojumu portfeli, iemaksu lēmumus par iemaksu nolīgumiem un darba programmas, kā arī ieviest papildu prasības trešo valstu un starptautisko organizāciju dalībai programmā. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(74)

Uz valdības infrastruktūru balstītie valdības pakalpojumi valdību pilnvarotiem lietotājiem pēc vispārēja noteikuma būtu jāsniedz bez maksas. Tomēr šo pakalpojumu jauda ir ierobežota. Ja Komisija pēc analīzes secina, ka trūkst jaudas, pienācīgi pamatotos gadījumos, kad pieprasījums pārsniedz piekļuves jaudu, tai būtu jāļauj pielāgot cenu politiku saskaņā ar minētajiem sīki izstrādātajiem noteikumiem par pakalpojumu sniegšanu, lai panāktu, ka piedāvājums atbilst pieprasījumam. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras attiecībā uz šādas cenu politikas pieņemšanu būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(75)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz tādu pasākumu paredzēšanu, kas nepieciešami, lai noteiktu to centru atrašanās vietu, kuri pieder pie valdības zemes infrastruktūras. Šādu atrašanās vietu atlasē Komisijai būtu jāspēj ņemt vērā operacionālās un drošības prasības, kā arī esošo infrastruktūru. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(76)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz vispārējo drošības prasību noteikšanu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Dalībvalstīm būtu jāspēj īstenot maksimālu kontroli pār programmas vispārējām drošības prasībām. Pieņemot īstenošanas aktus programmas drošības jomā, Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no Programmas komitejas, kas tiekas īpašā drošības sastāvā. Ņemot vērā drošības jautājumu sensitīvo raksturu, Programmas komitejas priekšsēdētājam būtu jācenšas rast tādus risinājumus, kuriem Programmas komitejā ir visplašākais iespējamais atbalsts. Gadījumos, kad Programmas komiteja atzinumu nesniedz, īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka programmas vispārējās drošības prasības, Komisijai pieņemt nevajadzētu. Ja Programmas komitejas drošības sastāvu ir paredzēts iesaistīt citādi, šādai iesaistei būtu jānotiek saskaņā ar Programmas komitejas reglamentu.

(77)

Programma papildina esošo Savienības kosmosa programmu, integrējot un paplašinot tās mērķus un darbības nolūkā Savienībai izveidot drošu un kosmosā balstītu savienojamības sistēmu. Tas būtu jāņem vērā, izvērtējot programmu.

(78)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet darbības mēroga un iedarbības dēļ, kas pārsniedz ikvienas atsevišķas dalībvalsts finansiālās un tehniskās iespējas, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(79)

Programma būtu jāizveido pieciem gadiem, lai tās ilgumu saskaņotu ar Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 (26) noteikto daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (“DFS 2021.–2027. gadam”).

(80)

Lai pēc iespējas drīzāk varētu sākt šīs regulas īstenošanu nolūkā sasniegt tās mērķus, tai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā,

(1)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/127 (2) citā starpā noteic īpašas sastāva prasības, kas attiecas uz tādiem maisījumiem zīdaiņiem un uz papildu ēdināšanas maisījumiem, kuri ražoti no olbaltumvielu hidrolizātiem. Tā paredz, ka tādiem maisījumiem zīdaiņiem un papildu ēdināšanas maisījumiem, kuri ražoti no olbaltumvielu hidrolizātiem, jāatbilst minētās regulas I pielikuma 2.3. punktā un II pielikuma 2.3. punktā noteiktajām prasībām attiecībā uz olbaltumvielu saturu, olbaltumvielu avotu, olbaltumvielu apstrādi, kā arī prasībām par neaizstājamām un nosacīti neaizstājamām aminoskābēm un L-karnitīnu.

(2)

Kā norādīts Deleģētajā regulā (ES) 2016/127, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2014. gada 24. jūlija atzinumā par tādu maisījumu zīdaiņiem un papildu ēdināšanas maisījumu pamatsastāvu (3) norādījusi, ka katra konkrētā olbaltumvielu hidrolizātus saturošā maisījuma drošums un piemērotība ir jānoskaidro klīniskā izvērtēšanā par mērķpopulāciju. Līdz šim Iestāde pozitīvi ir novērtējusi divus olbaltumvielu hidrolizātus, ko izmanto maisījumos zīdaiņiem un papildu ēdināšanas maisījumos zīdaiņiem. Šo divu olbaltumvielu hidrolizātu sastāvs ir atspoguļots prasībās, kas patlaban noteiktas Deleģētajā regulā (ES) 2016/127. Taču šīs prasības var tikt atjauninātas, lai pēc tam, kad Iestāde katrā gadījumā atsevišķi ir veikusi no olbaltumvielu hidrolizātiem ražotu maisījumu drošuma un piemērotības novērtējumu, tirgū būtu iespējams laist tādus no olbaltumvielu hidrolizātiem ražotus maisījumus, kuriem ir citādāks sastāvs nekā tiem, kas jau saņēmuši pozitīvu novērtējumu.

(3)

2019. gada 6. februārī Komisija saņēma pieprasījumu, ar ko uzņēmums meyer.science GmbH uzņēmuma HIPP-Werk Georg Hipp OHG un uzņēmuma Arla Foods Ingredients vārdā lūdza Iestādi izvērtēt tādu maisījumu zīdaiņiem un papildu ēdināšanas maisījumu drošumu un piemērotību, kuri ražoti olbaltumvielu hidrolizātiem, bet kuru sastāvs neatbilst Deleģētās regulas (ES) 2016/127 I pielikuma 2.3. punktā un II pielikuma 2.3. punktā noteiktajām prasībām.

(4)

Pēc Komisijas pieprasījuma Iestāde 2022. gada 9. martā sniedza zinātnisku atzinumu par minēto maisījumu zīdaiņiem un papildu ēdināšanas maisījumu uzturvērtību un piemērotību (4). Šajā atzinumā Iestāde secināja: ja vien maisījumā, kurā olbaltumvielu hidrolizātu izmanto, ir vismaz 0,45 g/100 kJ (1,9 g/100 kcal) olbaltumvielu un hidrolizāts atbilst pārējiem sastāva kritērijiem, kas noteikti Deleģētajā regulā (ES) 2016/127, un minētās regulas III pielikuma A iedaļā dotajam aminoskābju modelim, attiecīgais olbaltumvielu hidrolizāts ir uzturvielu ziņā drošs un piemērots olbaltumvielu avots, ko izmantot maisījumos zīdaiņiem un papildu ēdināšanas maisījumos zīdaiņiem.

(5)

Ņemot vērā Iestādes secinājumus, tādus maisījumus zīdaiņiem un papildu ēdināšanas maisījumus, kuri ražoti no attiecīgā olbaltumvielu hidrolizāta, ir lietderīgi atļaut laist tirgū. Tādēļ Deleģētajā regulā (ES) 2016/127 noteiktās prasības attiecībā uz olbaltumvielu hidrolizātiem būtu jāatjaunina un jāpielāgo, lai iekļautu arī prasības attiecībā uz šo olbaltumvielu hidrolizātu.

(6)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2016/127 I, II un III pielikums,

(7)

Deleģētā regula (ES) 2016/127 tādiem maisījumiem zīdaiņiem un papildu ēdināšanas maisījumiem, kuri ražoti no olbaltumvielu hidrolizātiem, tiek piemērota no 2022. gada 22. februāra. Lai tādus maisījumus zīdaiņiem un papildu ēdināšanas maisījumus, kas ražoti no hidrolizētām olbaltumvielām, bez liekas kavēšanās varētu laist tirgū, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā.

(1)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 (2) latviešu valodas versijā ir kļūda tās nosaukumā un 1. apsvērumā attiecībā uz noteikumiem, ko piemēro sauszemes dzīvnieku turēšanas objektiem un inkubatorijiem, 2. apsvērumā ir kļūda attiecībā uz inkubatoriju apstiprināšanu, savukārt 11. apsvērumā ir kļūda attiecībā uz nebrīvē turētu putnu inkubatorijiem un māputnu inkubatorijiem. Turklāt minētajā regulā ir vairākas kļūdas, kas skar šādu noteikumu darbības jomu: 1. panta 3. punkts attiecībā uz nebrīvē turētu putnu inkubatorijiem; 1. panta 3. punkta otrās daļas b) apakšpunkts attiecībā uz inkubējamām olām no inkubatorijiem; 1. panta 6. punkta b) apakšpunkts attiecībā uz informēšanas pienākumiem, kas kompetentajai iestādei jāpilda attiecībā uz tās inkubatoriju reģistriem; 1. panta 9. punkts attiecībā uz reģistrētiem vai apstiprinātiem inkubatorijiem; II daļas I sadaļas 2. nodaļas nosaukums attiecībā uz inkubatorijiem; 7. pants – nosaukums un ievadfrāze attiecībā uz apstiprinājuma piešķiršanas prasībām inkubatorijiem, no kuriem inkubējamas mājputnu olas vai diennakti vecus cāļus pārvieto uz citu dalībvalsti; 18. pants – nosaukums un ievadfrāze attiecībā uz reģistriem par sauszemes dzīvnieku objektiem un inkubatorijiem; II daļas III sadaļas 2. nodaļas nosaukums attiecībā uz inkubatorijiem; 33. pants – nosaukums, ievadfrāze un a) punkts attiecībā uz inkubatoriju operatoru lietvedības pienākumiem; I pielikuma 3. daļa – nosaukums attiecībā uz apstiprinājuma piešķiršanas prasībām inkubatorijiem; I pielikuma 3. daļas 1. punkts – ievadfrāze un a) un b) apakšpunkts attiecībā uz prasībām, kas attiecas uz inkubatoriju biodrošības pasākumiem; I pielikuma 3. daļas 2. punkts – ievadfrāze un b) apakšpunkts attiecībā uz prasībām, kas attiecas uz inkubatoriju uzraudzību; I pielikuma 3. daļas 3. punkts – ievadfrāze un a), c) un f) apakšpunkts attiecībā uz prasībām, kas attiecas uz inkubatoriju infrastruktūru un aprīkojumu; I pielikuma 3. daļas 5. punkts – ievadfrāze un a) apakšpunkta i) punkts attiecībā uz prasībām, kas attiecas uz inkubatorija uzraudzību, kuru īsteno kompetentā iestāde; I pielikuma 4. daļas 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts attiecībā uz prasībām, kas attiecas uz mājputnu turēšanas objektu biodrošības pasākumiem; I pielikuma 4. daļas 2. punkta b) apakšpunkts attiecībā uz prasībām, kas attiecas uz mājputnu turēšanas objektu uzraudzību; I pielikuma 4. daļas 3. punkts – b) apakšpunkta iii) punkts un e) apakšpunkts attiecībā uz prasībām, kas attiecas uz mājputnu turēšanas objektu infrastruktūru un aprīkojumu; II pielikuma nosaukums attiecībā uz inkubatoriju mikrobioloģiskās kontroles programmu un mājputnu turēšanas objektiem un inkubatorijiem paredzētās slimību uzraudzības programmām; II pielikuma 1. daļas nosaukums attiecībā uz inkubatoriju mikrobioloģiskās kontroles programmu; II pielikuma 2. daļas nosaukums attiecībā uz slimību uzraudzības programmām inkubatorijos un mājputnu turēšanas objektos; II pielikuma 2. daļas 2.4. punkta b) apakšpunkts – ievadfrāze un iv) punkts attiecībā uz prasībām saistībā ar paraugošanas matricu; II pielikuma 2. daļas 2.5. punkta b) apakšpunkts – pirmais teikums un i) un ii) punkts attiecībā uz prasībām saistībā ar paraugošanas satvaru un biežumu.

(2)

Tāpēc Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 latviešu valodas versija būtu attiecīgi jālabo. Tas neskar pārējo valodu versijas,

(1)

Komisija 2019. gada 17. janvārī ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/73 (“sākotnējā regula”) noteica galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes elektrisko velosipēdu (“attiecīgais ražojums”) importam Savienībā.

(2)

Sākotnējā izmeklēšanā, lai izmeklētu ražotājus eksportētājus Ķīnas Tautas Republikā, saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 17. pantu tika izveidota izlase.

(3)

Elektrisko velosipēdu importam, ko veic izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji no Ķīnas Tautas Republikas, Komisija noteica individuālas antidempinga maksājuma likmes 10,3 %–62,1 % apmērā. Ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē (izņemot uzņēmumus, uz kuriem attiecas vienlaikus notikušajā izmeklēšanā visiem pārējiem uzņēmumiem noteiktā kompensācijas maksājuma likme – Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/72 (3)), tika noteikts vidējais svērtais maksājums 24,2 % apmērā. Šie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, ir uzskaitīti sākotnējās regulas I pielikumā. Visiem pārējiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē (un uz kuriem attiecas vienlaikus notikušajā izmeklēšanā visiem pārējiem uzņēmumiem noteiktā kompensācijas maksājuma likme – Īstenošanas regula (ES) 2019/72), tika noteikts vidējais svērtais maksājums 16,2 % apmērā. Tie ir uzskaitīti sākotnējās regulas II pielikumā. Turklāt tādu Ķīnas Tautas Republikas uzņēmumu elektriskajiem velosipēdiem, kuri vai nu nepieteicās, vai nesadarbojās antidempinga izmeklēšanā, bet sadarbojās vienlaikus notiekošajā antisubsidēšanas izmeklēšanā, (un kuri uzskaitīti sākotnējās regulas III pielikumā) tika noteikta valsts mēroga maksājuma likme 70,1 % apmērā.

(4)

Saskaņā ar sākotnējās regulas 1. panta 6. punktu minētā panta 2. punktu var grozīt, iekļaujot jauno ražotāju eksportētāju atbilstošajā pielikumā, kurā uzskaitīti uzņēmumi, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, un kam tādēļ piemēro atbilstošo vidējo svērto antidempinga maksājuma likmi, ja šis jaunais ražotājs eksportētājs Ķīnas Tautas Republikā iesniedz Komisijai pietiekamus pierādījumus par to, ka:

(5)

Uzņēmums Zhejiang Jollo Technology Co., Ltd (“pieprasījuma iesniedzējs”), apgalvojot, ka uzņēmums atbilst visiem trim sākotnējās regulas 1. panta 6. punktā noteiktajiem nosacījumiem, iesniedza Komisijai pieprasījumu piešķirt tam jauna ražotāja eksportētāja režīmu (“JRER”) un tādējādi uz to attiecināt maksājuma likmi, kas piemērojama Ķīnas Tautas Republikas uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, un uz kuriem attiecas vienlaikus notikušajā izmeklēšanā visiem pārējiem uzņēmumiem noteiktā kompensācijas maksājuma likme, t. i., 16,2 %.

(6)

Lai noteiktu, vai pieprasījuma iesniedzējs atbilst sākotnējās regulas 1. panta 6. punktā noteiktajiem JRER piešķiršanas nosacījumiem (“JRER nosacījumi”), Komisija vispirms nosūtīja pieprasījuma iesniedzējam anketu, pieprasot sniegt pierādījumus, kas liecina, ka tas atbilst JRER nosacījumiem. Pieprasījuma iesniedzējs sniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(7)

Komisija centās pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu, vai pieprasījuma iesniedzējs atbilst JRER nosacījumiem.

(8)

Attiecībā uz sākotnējās regulas 1. panta 6. punktā izklāstīto nosacījumu, ka pieprasījuma iesniedzējs nav eksportējis attiecīgo ražojumu uz Savienību izmeklēšanas laikposmā, uz kuru balstīti pasākumi, proti, no 2016. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. septembrim (“sākotnējās izmeklēšanas laikposms”), tā kā pieprasījuma iesniedzējs iesniedza pierādījumus, ka uzņēmums tika izveidots 2021. gadā, Komisija izmeklēšanā konstatēja, ka pieprasījuma iesniedzējs nevarēja eksportēt elektriskos velosipēdus uz Savienību izmeklēšanas laikposmā.

(9)

Attiecībā uz sākotnējās regulas 1. panta 6. punktā izklāstīto nosacījumu, ka pieprasījuma iesniedzējs nav saistīts ar eksportētājiem vai ražotājiem, uz kuriem attiecas ar sākotnējo regulu noteiktie antidempinga pasākumi, Komisija izmeklēšanā konstatēja, ka pieprasījuma iesniedzējs nav saistīts ne ar vienu no tiem Ķīnas Tautas Republikas eksportētājiem vai ražotājiem, uz kuriem attiecas ar sākotnējo regulu noteiktie antidempinga pasākumi un kuri būtu varējuši sadarboties sākotnējā izmeklēšanā.

(10)

Attiecībā uz sākotnējās regulas 1. panta 6. punktā izklāstīto nosacījumu, ka pieprasījuma iesniedzējs ir faktiski eksportējis attiecīgo ražojumu uz Savienību pēc sākotnējās izmeklēšanas laikposma vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību ievērojamu daudzumu, Komisija, pamatojoties uz saņemtajiem dokumentārajiem pierādījumiem, izmeklēšanā konstatēja, ka pieprasījuma iesniedzējs attiecīgo ražojumu uz Savienību faktiski eksportēja pēc sākotnējās izmeklēšanas laikposma. Pieprasījuma iesniedzējs iesniedza dokumentus par pārdošanas darījumiem uz Spāniju (2021. gada jūnijs) un Itāliju (2022. gada augusts).

(11)

Tādēļ Komisija secināja, ka pieprasījuma iesniedzējs atbilst sākotnējās regulas 1. panta 6. punktā izklāstītajam JRER nosacījumam.

(12)

Tādējādi pieprasījuma iesniedzējs atbilst visiem trim JRER piešķiršanas nosacījumiem, kas izklāstīti sākotnējās regulas 1. panta 6. punktā, un tāpēc pieprasījums būtu jāpieņem. Tādēļ uz pieprasījuma iesniedzēju būtu jāattiecina antidempinga maksājums 16,2 % apmērā, kas noteikts uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti sākotnējās izmeklēšanas izlasē, un uz kuriem attiecas vienlaikus notikušajā izmeklēšanā visiem pārējiem uzņēmumiem noteiktā kompensācijas maksājuma likme – Īstenošanas regula (ES) 2019/72.

(13)

Pieprasījuma iesniedzējs un Savienības ražošanas nozare tika informēti par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika uzskatīts par atbilstošu piešķirt uzņēmumam Zhejiang Jollo Technology Co., Ltd antidempinga maksājuma likmi, kas piemērojama uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti sākotnējās izmeklēšanas izlasē.

(14)

Personām tika dota iespēja iesniegt piezīmes. Piezīmes netika saņemtas.

(15)

Regula ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,

(1)

Uz Argentīnas izcelsmes biodīzeļdegvielas importu attiecas galīgie kompensācijas maksājumi, kas noteikti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/244 (2) (“sākotnējā izmeklēšana”).

(2)

Oleaginosa Moreno Hermanos S.A.C.I.F.I. y A (“pieprasījuma iesniedzējs”), Argentīnas ražotājs eksportētājs, Taric (3) papildu kods C497, uz kuru attiecas 25,0 % individuālā kompensācijas maksājuma likme, 2022. gada 23. maijā informēja Komisiju, ka tas ir mainījis nosaukumu uz Viterra Argentina S.A.

(3)

Uzņēmums uzskata, ka nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības gūt labumu no individuālās kompensācijas maksājuma likmes, kas tam piemērota ar tā iepriekšējo nosaukumu, un lūdza Komisiju to apstiprināt.

(4)

Eiropas Biodīzeļdegvielas ražotāju apvienība (EBB) nepiekrita pieprasījuma iesniedzējam, apgalvojot, ka tas ir veicis sarežģītākas strukturālās izmaiņas, kas ietekmē tā tiesības turpināt gūt labumu no sākotnējā izmeklēšanā noteiktā pasākuma līmeņa.

(5)

Komisija apkopoja informāciju un pārbaudīja pieprasījuma iesniedzēja sniegtos pierādījumus un uzskatīja, ka nosaukuma maiņa bija pienācīgi reģistrēta attiecīgajās iestādēs un neradīja jaunas attiecības ar citām uzņēmumu grupām, kuras Komisija nebija izmeklējusi sākotnējā izmeklēšanā.

(6)

Lietas materiālos ietvertie pierādījumi apstiprināja pieteikuma iesniedzēja apgalvojumu, ka nosaukuma maiņu 2022. gada 3. maijā ir apstiprinājis Argentīnas Valsts uzņēmumu reģistrs un 2022. gada 1. jūlijā – Valsts ieņēmumu federālā administrācija. Tāpēc Komisija secina, ka nosaukuma maiņa neietekmē Īstenošanas regulas (ES) 2019/244 konstatējumus un jo īpaši pieprasījuma iesniedzējam piemērojamo kompensācijas maksājuma likmi.

(7)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, nosaukuma maiņai būtu jāstājas spēkā dienā, kad uzņēmums sāka oficiāli darboties ar jauno nosaukumu, t. i., 2022. gada 1. jūlijā.

(8)

Savienības ražošanas nozare (EBB) piezīmēs par izpausto informāciju atkārtoja argumentus, kas sākotnēji tika iesniegti par nosaukuma maiņas pieprasījumu. EBB apgalvoja, ka nosaukuma maiņa slēpjot sarežģītākas strukturālās izmaiņas, ka pieprasījuma iesniedzējs esot palielinājis savu darbību biodīzeļdegvielas nozarē, iegādādamies vairākus aktīvus, esot mainījis izpilddirektoru, kļuvis par līderi Argentīnas lauksaimniecības nozarē un ka tas zināmā mērā esot saistīts ar citu ražotāju eksportētāju, kurš ir bankrotējis.

(9)

Jāatgādina, ka uz visiem Argentīnas ražotājiem eksportētājiem attiecas cenu saistības, saskaņā ar kurām tiem ir jāievēro minimālā importa cena un biodīzeļdegviela uz Savienību ir jāeksportē zem apjoma sliekšņa, ko katru gadu pārskata attiecībā uz visu valsti.

(10)

Komisija pārbaudīja iepriekš minētos apgalvojumus un norādīja, ka ražošanas nozare nesniedza pietiekamus pierādījumus, kas apstiprinātu tās apgalvojumus. Komisija neatrada pierādījumus, kas liecinātu, ka pieprasījuma iesniedzēja darbības lauksaimniecības nozarē vai tā apgalvotais ražošanas jaudas pieaugums ietekmētu pašlaik spēkā esošos pasākumus. Nosaukuma maiņa vien neļaus pieprasījuma iesniedzējam eksportēt uz Savienību lielāku apjomu vai pārdot zem minimālās cenas, ko periodiski nosaka Komisija, un tādējādi nevar ietekmēt vai mazināt pašlaik spēkā esošos pasākumus. Savienības ražošanas nozares apgalvojumus nevarēja ņemt vērā, un tāpēc tie tika noraidīti.

(11)

Ņemot vērā iepriekšējos apsvērumos izklāstīto pamatojumu, Komisija uzskatīja par lietderīgu grozīt Īstenošanas regulu (ES) 2019/244, lai ņemtu vērā tā uzņēmuma nosaukuma maiņu, uz kuru iepriekš tika attiecināts Taric papildu kods C497.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 (4) 15. panta 1. punktu,

(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas, kas veikta, ievērojot pamatregulas 5. pantu, Komisija 2017. gada 2. maijā pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2017/763 (2), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrēta Korejas Republikas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes vieglā termopapīra (“LWTP”) importam Savienībā (“apstrīdētā regula”). Pasākumi tika noteikti kā fiksētas maksājuma likmes: 104,46 EUR par neto tonnu gan Hansol Group, gan visiem pārējiem uzņēmumiem.

(2)

Hansol Group (Hansol Paper Co. Ltd. un Hansol Artone Paper Co. Ltd.) (“Hansol”) apstrīdēto regulu apstrīdēja Vispārējā tiesā. Vispārējā tiesa 2020. gada 2. aprīlī pasludināja spriedumu lietā T-383/17, ar ko atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2017/763, ciktāl tā attiecas uz Hansol. Komisija 2020. gada 11. jūnijā pārsūdzēja Vispārējās tiesas spriedumu (lieta C-260/20 P). 2022. gada 12. maijā Tiesa apelācijas sūdzību noraidīja.

(3)

Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, nosakot normālo vērtību vismaz vienam ražojuma veidam, ko pārdod Hansol Artone Paper Co. Ltd. (“Artone”). Tā kā šis ražojuma veids netika pārdots vietējā tirgū, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 3. punktu, attiecībā uz Artone bija aprēķinājusi salikto normālo vērtību, pamatojoties uz Artone ražošanas izmaksām. Tā kā Hansol Paper Co. Ltd. (“Hansol Paper”) šā ražojuma veida pārdošanas apjoms vietējā tirgū parastā tirdzniecības apritē bija reprezentatīvs, Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisijai, ievērojot pamatregulas 2. panta 1. punktu, par normālo vērtību būtu vajadzējis izmantot minētās personas pārdošanas cenu vietējā tirgū.

(4)

Vispārējā tiesa arī konstatēja, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, izsverot lielo ruļļu pārdošanu nesaistītiem klientiem Savienībā salīdzinājumā ar pārdošanu saistītiem pārveidotājiem pārveidošanai mazajos ruļļos. Komisija piemēroja šādu svērumu, lai pienācīgi atspoguļotu Hansol vispārējo dempinga praksi, savukārt pēc Hansol pieprasījuma tā trim saistītiem pārveidotājiem tika piešķirts atbrīvojums no pienākuma aizpildīt anketu. Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisija, neuzskaitījusi konkrētu tālākpārdošanas apjomu attiecībā uz Schades Nordic, kas ir viens no šiem trim saistītajiem pārveidotājiem Savienībā, bija par zemu novērtējusi Hansol lielo ruļļu pārdošanas apjomu neatkarīgiem klientiem, kuriem bija ievērojami zemāka dempinga starpība nekā apjomiem, ko tas pārdevis saistītiem pārveidotājiem tālākpārdošanai mazo ruļļu veidā neatkarīgiem tirgotājiem. Tāpēc Komisija bija pārkāpusi pamatregulas 2. panta 11. punktu, jo Komisijas veiktie aprēķini neatspoguļoja Hansol veiktā dempinga apmēru pilnā mērā.

(5)

Visbeidzot, Vispārējā tiesa konstatēja, ka 4. apsvērumā aprakstītā svēruma kļūda ir ietekmējusi arī cenu samazinājuma un kaitējuma starpības aprēķinu, jo Komisija šiem aprēķiniem bija izmantojusi šo pašu svērumu. Tāpēc tā konstatēja, ka Komisija ir pārkāpusi pamatregulas 3. panta 2. un 3. punktu.

(6)

Tiesa šos konstatējumus apstiprināja (5).

(7)

Saskaņā ar 266. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) Savienības iestādēm ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai pildītu Savienības tiesu spriedumus. Ja tiek atcelts akts, ko Savienības iestādes pieņēmušas saistībā ar administratīvu procedūru, piemēram, saistībā ar antidempinga izmeklēšanu, kā tas ir šajā lietā, Vispārējās tiesas sprieduma izpilde ietver atceltā akta aizstāšanu ar jaunu aktu, kurā ir novērsta Vispārējās tiesas konstatētā nelikumība (6).

(8)

Saskaņā ar Vispārējās tiesas un Tiesas judikatūru procedūru atceltā akta aizstāšanai drīkst atsākt tajā posmā, kurā notikusi nelikumība (7). Konkrēti tas nozīmē, ka tāda akta atcelšana, ar kuru izbeidz administratīvu procedūru, neietekmē tādas sagatavošanās darbības kā antidempinga procedūras sākšana. Piemēram, ja tiek atcelta regula, ar ko nosaka galīgos antidempinga pasākumus, tad procedūra paliek nepabeigta, jo Savienības tiesību sistēmā vairs nav procedūras pabeigšanas akta (8), izņemot gadījumus, kad nelikumība ir notikusi procedūras sākšanas posmā. Administratīvās procedūras atsākšana un antidempinga maksājumu atkārtota noteikšana importam, kas veikts atceltās regulas piemērošanas laikā, nevar tikt uzskatīta par pretēju noteikumam par nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku (9).

(9)

Šajā lietā Vispārējā tiesa atcēla apstrīdēto regulu attiecībā uz Hansol, pamatojoties uz 3.–5. apsvērumā minētajiem iemesliem.

(10)

Konstatējumi, kas tika izdarīti apstrīdētajā regulā un netika apstrīdēti vai kas tika apstrīdēti, bet kā apstrīdēšanu Vispārējā tiesa noraidīja, vai kas Vispārējā tiesā netika izskatīti un tādējādi neizraisīja apstrīdētās regulas atcelšanu, pilnībā paliek spēkā (10).

(11)

Pēc Tiesas sprieduma lietā C-260/20 P Komisija nolēma daļēji atsākt antidempinga izmeklēšanu, kas attiecas uz konkrēta vieglā termopapīra importu un kā rezultātā tika pieņemta apstrīdētā regula, un atsākt izmeklēšanu tajā posmā, kurā noticis pārkāpums. 2022. gada 30. jūnijāEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts paziņojums (11) (“paziņojums par procedūras atsākšanu”). Atsākšana attiecās tikai uz Vispārējās tiesas sprieduma izpildi attiecībā uz Hansol.

(12)

Tajā pašā laikā Komisija nolēma noteikt, ka jāreģistrē tāda konkrēta Korejas Republikas izcelsmes vieglā termopapīra imports, ko ražojis Hansol, un lūdza valstu muitas dienestus sagaidīt, kad tiek publicēta attiecīgā Komisijas īstenošanas regula, ar kuru atkārtoti nosaka maksājumus, un tikai pēc tam lemt par jebkādiem antidempinga maksājumu atmaksas un atlaišanas pieprasījumiem attiecībā uz importu, kas saistīts ar Hansol ražojumiem (12) (“reģistrācijas regula”).

(13)

Komisija informēja ieinteresētās personas par izmeklēšanas atsākšanu un aicināja tās sniegt piezīmes.

(14)

Komisija saņēma piezīmes no Hansol un Eiropas Termopapīra ražotāju apvienības (“ETPA”) un tās biedriem.

(15)

Hansol norādīja, ka reģistrācijas regulā Komisija ir balstījusies uz Vispārējās tiesas spriedumiem lietās T-440/20 un T-441/20 (13) (“lietas Jindal Saw”), lai secinātu, ka reģistrācija ir instruments, kas ļauj vēlāk piemērot pasākumus importam no reģistrācijas dienas. Hansol apgalvoja, ka šie spriedumi vēl nav galīgi un ka tie neattiecas uz šo situāciju, jo Vispārējā tiesa lietā T-383/17 bija norādījusi, ka regula ir nelikumīga, lai gan tā to nebija norādījusi lietās T-440/20 un T-441/20. Tas arī apgalvoja, ka lietās Jindal Saw attiecīgais uzņēmums Jindal Saw bija viens no vairākiem ražotājiem eksportētājiem un ka bija vairākas attiecīgās valstis, savukārt Hansol ir vienīgais ražotājs eksportētājs šajā lietā, kas attiecas tikai uz Koreju. Pamatojoties uz to, Hansol apgalvoja, ka tāpēc Komisija nevar pamatoties uz spriedumiem lietās Jindal Saw, lai ar atpakaļejošu spēku iekasētu galīgās saistības par antidempinga maksājumu samaksu par Hansol izgatavotā attiecīgā ražojuma importu.

(16)

Attiecībā uz faktu, ka spriedumus lietās Jindal Saw joprojām varēja pārsūdzēt, ETPA apgalvoja, ka šajos spriedumos ir pārņemta sen iedibinātā judikatūra. ETPA arī apstrīdēja Hansol apgalvotās atšķirības starp spriedumiem lietās Jindal Saw un spriedumu lietā T-383/17, jo spriedumu lietās T-300/16 un T-301/16 rezolutīvajā daļā (iepriekšējie spriedumi lietās pirms lietām T-440/20 un T-441/20, ar kuriem tika atceltas sākotnējās regulas lietās Jindal Saw), tāpat kā lietā T-383/17 Vispārējā tiesa atcēla apstrīdēto regulu pilnībā, ciktāl tā attiecas uz prasītāju. ETPA uzskata, ka tas, ka ar spriedumu apstrīdētā regula tika atcelta tikai attiecībā uz Hansol, nozīmē arī to, ka pretēji Hansol apgalvotajam tā joprojām ietilpst Savienības tiesību sistēmā.

(17)

Šajā sakarā Komisija norādīja – tas, ka spriedums lietā T-440/20 vēl nebija galīgs laikā, kad tika publicēta reģistrācijas regula, nenozīmē, ka reģistrācija šajā lietā nebija iespējama. Vispārējā tiesa minētajā lietā apstiprināja Komisijas praksi reģistrēt importu spriedumu izpildes nolūkā, atbalstot faktu, ka šādās situācijās Komisija patiešām var reģistrēt importu. Vispārējā tiesa norādīja, ka pamatregulas 14. pants, kas pilnvaro Komisiju pieprasīt valsts iestādēm veikt atbilstošus pasākumus, lai reģistrētu importu, ir vispārpiemērojams. It īpaši Vispārējā tiesa norādīja, ka “regulas 14. panta 5. punkts nav pakļauts nekādiem ierobežojumiem attiecībā uz apstākļiem, kādos Komisija ir pilnvarota pieprasīt valsts muitas dienestiem reģistrēt preces”. Turklāt Vispārējā tiesa norādīja, ka, “liedzot Komisijai tiesības izmantot reģistrāciju procesa ietvaros galīgā antidempinga maksājuma atkārtotai noteikšanai, var tikt apdraudēta to noteikumu efektivitāte, kuri var izraisīt šādu atkārtotu noteikšanu”. Pa šo laiku spriedums katrā ziņā ir kļuvis galīgs. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(18)

Attiecībā uz Hansol apgalvojumu, ka apstrīdētā regula vairs neesot spēkā, jo Hansol, attiecībā uz kuru tā tikusi atcelta, bija vienīgais ražotājs eksportētājs, uz kuru attiecas minētā regula, Komisija norādīja, ka, neņemot vērā apgalvojuma juridisko nozīmi, apgalvojums ir faktu ziņā kļūdains. Tas, ka izmeklēšanas periodā nebija identificēti citi Korejas Republikas ražotāji, kas eksportēja uz Savienību, nenozīmē, ka Īstenošanas regula (ES) 2017/763 attiecas tikai uz Hansol. Patiešām, apstrīdētajā regulā Komisija noteica maksājumus arī citiem ražotājiem eksportētājiem, izmantojot atlikušo maksājumu (14). Turklāt Vispārējā tiesa apstrīdēto regulu atcēla tikai “ciktāl tā attiecas uz Hansol Paper Co. Ltd.” Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(19)

Hansol arī pauda bažas, ka Komisija, iespējams, pareizi nesaprotot, kā labot svēruma aspektu. Hansol apgalvoja, ka saskaņā ar Vispārējās tiesas spriedumu procentuālā daļa, kas atspoguļo lielo ruļļu tālākpārdošanu, ko veic Schades Ltd., no Hansol Paper, Artone un ar to saistīta tirgotāja Hansol Europe kopējā lielo ruļļu pārdošanas apjoma tā saistītam tirgotājam Schades Ltd., būtu jāpiemēro lielo ruļļu apjomam, ko tas pārdod saviem saistītajiem pārveidotājiem (Schades Nordic, Heipa un R+S) tālākpārdošanai. Iegūtais daudzums būtu jāpieskaita lielo ruļļu (tiešajam un netiešajam) pārdošanas daudzumam, ko izmanto dempinga starpības aprēķināšanai, un jāatskaita no lielo ruļļu pārdošanas daudzuma uzņēmumiem Schades Nordic, Heipa un R+S pārveidošanai. Pamatojoties uz to, Hansol iesniedza pārrēķinātu svērumu starp lielo ruļļu tiešo un netiešo pārdošanu neatkarīgiem klientiem un pārdošanu saistītiem pārveidotājiem mazo ruļļu tālākpārdošanai neatkarīgiem klientiem. ETPA uzsvēra, ka izmeklēšanas laikā papildus Schades Ltd. vienīgais pārveidotājs, kas bija saistīts ar Hansol un kas arī pārdeva tālāk lielos ruļļus, bija Schades Nordic un ka tāpēc tikai šā iemesla dēļ šāda pieeja neatbilstu Komisijas rīcībā esošajiem pierādījumiem. Tā arī uzsvēra – lai gan Vispārējā tiesa konstatēja konkrētas kļūdas Komisijas izmantotajā pieejā sākotnējā izmeklēšanā, tā nenoteica pieeju pārskatītajam svēruma aprēķinam un precizēja, ka Komisijas ziņā ir izlemt, kādi pasākumi ir derīgi, lai nodrošinātu sprieduma izpildi.

(20)

Attiecībā uz šo aspektu Komisija norādīja, ka Hansol piedāvātā metode būtiski atšķiras no metodes, ko Komisija izmantoja, veicot dempinga aprēķinu apstrīdētajā regulā. Šajā aprēķinā, ar ko nosaka Hansol starpības, Komisija Hansol Group kopumā noteica, ka lielo ruļļu kopējais tiešās un netiešās pārdošanas daudzums nesaistītiem klientiem ir tāds, kā norādīts dažādu grupas struktūru atbildēs uz anketas jautājumiem to pārdošanas tabulās. Pamatojoties uz to, Komisija noteica šādu pārdošanas apjomu svaru salīdzinājumā ar to lielo ruļļu svaru, kurus paredzēts pārveidot mazajos ruļļos. Hansol priekšlikums piemērot aprēķināto Schades Ltd. veiktās lielo ruļļu tālākpārdošanas daļu salīdzinājumā ar Schades Ltd. kopējiem iegādes apjomiem pārējiem trim saistītajiem pārveidotājiem, ir būtiski atšķirīga un neprecīzāka metode, ņemot vērā lielo ruļļu apjomus, ko pārdeva tālāk tie trīs saistītie pārveidotāji, kuri neatbildēja uz anketas jautājumiem, un par ko Hansol ziņoja procedūras laikā.

(21)

Komisija arī precizēja – lai gan Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisija bija kļūdījusies, aprēķinos neiekļaujot lielo ruļļu tālākpārdošanas apjomus, par kuriem procedūrā ziņoja Schades Nordic (15), tā nebija izslēgusi Komisijas metodiku kā tādu. Tādējādi Komisija stingri ievēroja Vispārējās tiesas nolēmumu, saglabājot nemainītu metodiku attiecīgā svara noteikšanai, izņemot faktu, ka tā tagad pievienoja Schades Nordic, Heipa un R+S pārdoto lielo ruļļu apjomu, kā to paredzējusi Vispārējā tiesa. Šis aprēķins tika sīkāk izskaidrots konkrētam uzņēmumam paredzētajā ierobežotajā informācijā.

(22)

Diviem ražojuma veidiem, ko Artone eksportēja uz Savienību, Komisija, aprēķinot dempingu, bija aprēķinājusi salikto normālo vērtību, jo šai personai nebija reprezentatīvu pārdošanas apjomu vietējā tirgū. Sprieduma lietā T-383/17 148. punktā un 152.–158. punktā un sprieduma lietā C-260/20 P 79. un 85. punktā Savienības tiesas konstatēja, ka gan no pamatregulas 2. panta 1. punkta pirmās daļas formulējuma, gan struktūras izriet – lai noteiktu normālo vērtību, prioritāri jāņem vērā cena, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama parastā tirdzniecības apritē. Ja eksportētājs vietējā tirgū līdzīgo ražojumu nepārdod, normālo vērtību prioritāri nosaka, pamatojoties uz citu pārdevēju vai ražotāju cenām, nevis uz attiecīgā uzņēmuma ražošanas izmaksām.

(23)

Viens no diviem ražojuma veidiem, kas minēti 22. apsvērumā, patiešām tika pārdots vietējā tirgū reprezentatīvos daudzumos un parastā tirdzniecības apritē, un šo pārdošanu veica saistītais uzņēmums Hansol Paper, un tāpēc Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisija, aprēķinot Artone normālo vērtību, ir pārkāpusi pamatregulas 2. panta 1. punktu.

(24)

Tādējādi Komisija pārskatīja normālās vērtības aprēķinu šim ražojuma veidam, aizstājot Artone salikto normālo vērtību ar Hansol Paper normālo vērtību attiecībā uz šo ražojuma veidu.

(25)

Otram Artone eksportētajam ražojuma veidam, kam tika aprēķināta saliktā normālā vērtība, Hansol Paper arī nebija reprezentatīva pārdošanas apjoma vietējā tirgū. Hansol Paper pārdošanas apjomi vietējā tirgū patiešām bija krietni zemāki par pamatregulas 2. panta 2. punktā noteikto 5 % robežvērtību. Tādējādi un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu minētā ražojuma veida saliktā normālā vērtība tika aprēķināta arī Hansol Paper. Tā kā citiem pārdevējiem vai ražotājiem eksportētājvalstī nebija reprezentatīvu pārdošanas cenu parastā tirdzniecības apritē, Artone saliktās normālās vērtības aprēķins šim ražojuma veidam tika saglabāts.

(26)

Izmeklēšanā, kuras rezultātā tika pieņemta apstrīdētā regula, Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no Hansol, Artone, Hansol Europe (saistīta tirgotāja Savienībā) un Schades UK Ltd. (saistīta tirgotāja/pārveidotāja, kas atrodas Savienībā). Trīs pārveidotāji, kas atrodas Savienībā un ir saistīti ar Hansol Group, t. i., Schades Nordic, Heipa un R+S, bija pieprasījuši atbrīvojumu no pienākuma aizpildīt anketu uzņēmumiem, kas saistīti ar ražotāju eksportētāju (anketas I pielikums). Minētās personas pārveidoja attiecīgo ražojumu mazajos ruļļos tālākpārdošanai neatkarīgiem klientiem. Komisija pieņēma atbrīvojuma pieprasījumu, kura pamatā bija apstāklis, ka šīs personas attiecīgo ražojumu nepārdeva vai tā pārdošanas apjoms bija ierobežots.

(27)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu Komisijai, aprēķinot dempinga starpību, ir jāņem vērā visi eksporta darījumi uz Savienību. Lai dempinga aprēķinā iekļautu Hansol Group ievērojamo pārdošanas apjomu saistītajiem pārveidotājiem, kuri bija atbrīvoti no pienākuma aizpildīt anketu, Komisija dempinga aprēķina rezultātus paplašināja, piemērojot tādu dempinga starpību svērumu, kuras aprēķinātas, pamatojoties uz pārbaudītajām Hansol Paper, Artone, Hansol Europe un Schades UK Ltd. atbildēm uz anketas jautājumiem. Šajā nolūkā Komisija piešķīra 15–25 % svērumu dempinga starpībai, kas noteikta attiecīgā ražojuma tiešajai pārdošanai un pārdošanai ar saistītu uzņēmumu starpniecību, un 75–85 % svērumu dempinga starpībai, kura noteikta pārdošanai saistītiem pārveidotājiem mazo ruļļu tālākpārdošanai nesaistītām personām (16).

(28)

Vispārējā tiesa un Tiesa konstatēja, ka Komisija ir pārkāpusi pamatregulas 2. panta 11. punktu un 9. panta 4. punktu. Tās uzskatīja, ka izmantotajā svērumā ir pieļauta acīmredzama kļūda, jo konkrēts attiecīgā ražojuma apjoms, kas pārdots tālāk Schades Nordic, netika ņemts vērā. Tādējādi attiecīgā ražojuma tiešās un netiešās pārdošanas apjoms svēruma aprēķinā bija novērtēts par zemu, un attiecīgi aprēķinos nebija atspoguļots viss dempinga apmērs (17).

(29)

Ņemot vērā Savienības tiesu konstatējumus, kas apkopoti 28. apsvērumā, Komisija pārskatīja svēruma aprēķinu. Tas tika darīts, pievienojot šim aprēķinam izmantotā attiecīgā ražojuma tiešās un netiešās pārdošanas apjomu un Hansol ar Schades Nordic starpniecību veiktās lielo ruļļu tālākpārdošanas apjomu, par ko Hansol bija ziņojis izmeklēšanas laikā. Hansol attiecīgā ražojuma tiešās un netiešās pārdošanas svērums salīdzinājumā ar tā kopējo pārdošanu uz Savienību tādējādi palielinājās par 0,7 procentpunktiem, savukārt svērums tā pārdošanai saistītiem pārveidotājiem mazo ruļļu tālākpārdošanai nesaistītām personām samazinājās par tādiem pašiem procentpunktiem.

(30)

Komisija pārrēķināja dempinga starpību Hansol, aizstājot viena Artone pārdotā ražojuma veida salikto normālo vērtību ar normālo vērtību, kuras pamatā ir Hansol Paper prasītā pārdošanas cena par minēto ražojuma veidu vietējā tirgū, kā paskaidrots 24. apsvērumā, un pārskatot noteikto dempinga starpību svērumu abiem pārdošanas veidiem, kā paskaidrots 29. apsvērumā.

(31)

Tādējādi Hansol Group pārskatītā galīgā vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, tika samazināta no 10,3 % līdz 10,2 %.

(32)

Apstrīdētajā regulā, lai aprēķinātu Hansol cenu samazinājuma starpību, tika piemērots arī tāds pats svērums, kāds tika piemērots dempinga starpībām attiecīgā ražojuma tiešai un netiešai pārdošanai, no vienas puses, un pārdošanai saistītiem pārveidotājiem mazo ruļļu tālākpārdošanai nesaistītām personām, no otras puses.

(33)

Savienības tiesas konstatēja, ka kļūda, kas ietekmēja pārdošanas svēruma aprēķinu, ietekmēja arī cenu samazinājuma aprēķinu un importa par dempinga cenām ietekmes uz Savienības ražošanas nozares līdzīgajiem ražojumiem pārbaudi (18).

(34)

Attiecībā uz cenu samazinājuma aprēķinu Komisija Tiesas spriedumu izpildīja, piemērojot pārskatītās svēruma likmes, kā paskaidrots 29. apsvērumā, arī cenu samazinājuma starpībām attiecīgā ražojuma tiešajai un netiešajai pārdošanai, no vienas puses, un pārdošanai saistītiem pārveidotājiem mazo ruļļu tālākpārdošanai nesaistītām personām, no otras puses.

(35)

Salīdzinājuma rezultāts, kas izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma izmeklēšanas periodā, bija 9,3 % vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība.

(36)

Izmeklēšanā, kuras rezultātā tika pieņemta apstrīdētā regula, konstatētā cenu samazinājuma starpība bija 9,4 %. Ņemot vērā nebūtisko atšķirību starp šo starpību un pārskatīto cenu samazinājuma starpību, Komisija secināja, ka šīs izmaiņas nepamato kaitējuma vai cēloņsakarības analīzes atkārtotu novērtēšanu. Tāpēc tā apstiprināja šajā sakarā izdarītos konstatējumus, kuri apkopoti 4. un 5. iedaļā regulā, ar ko nosaka pagaidu pasākumus (19), un apstrīdētās regulas 102. apsvērumā.

(37)

Komisija 2022. gada 14. novembrī informēja visas ieinteresētās personas par iepriekš minētajiem konstatējumiem, uz kuru pamata tā paredzēja ierosināt konkrēta Hansol izgatavota Korejas Republikas izcelsmes vieglā termopapīra importam atkārtoti noteikt antidempinga maksājumu un koriģēt atlikušo maksājumu, pamatojoties uz faktiem, kas savākti un iesniegti saistībā ar sākotnējo izmeklēšanu. Pēc galīgās informācijas izpaušanas tika saņemtas piezīmes no Hansol, ETPA un Korejas Republikas valdības.

(38)

Korejas Republikas valdība pauda bažas par to, kā Komisija ir izpildījusi Savienības tiesu spriedumus, jo tās ieskatā pārskatītie dempinga aprēķini pilnībā nenovēršot šajos spriedumos konstatētās kļūdas. Tomēr Korejas Republikas valdība sīkāk neprecizēja, kādā ziņā Komisija būtu pieļāvusi kļūdu.

(39)

ETPA pilnībā atbalstīja Komisijas plānoto rīcību.

(40)

Piezīmēs par izpausto informāciju Hansol apgalvoja, ka Komisija nav izlabojusi normālās vērtības aprēķina kļūdu. Hansol arī apgalvoja, ka Komisija nav izlabojusi Vispārējās tiesas konstatēto un Tiesas apstiprināto svēruma kļūdu.

(41)

Hansol apgalvoja, ka piekrīt tam, ka Komisija ir izpildījusi Savienības tiesu spriedumus, salīdzināšanai ar Artone eksporta cenu izmantojot Hansol Paper vietējās pārdošanas cenu ražojuma veidam, ko šī persona bija pārdevusi vietējā tirgū reprezentatīvos daudzumos un parastā tirdzniecības apritē (sk. 23. un 24. apsvērumu). Tomēr Hansol nepiekrita tam, ka Komisija, kā paskaidrots 25. apsvērumā, to nav izdarījusi attiecībā uz citu ražojuma veidu, ko Artone vietējā tirgū nepārdeva.

(42)

Hansol apgalvoja, ka Komisijai tomēr būtu bijis jāizmanto Hansol Paper šā ražojuma veida (turpmāk arī “X ražojuma veids” (faktiskais ražojuma veida numurs ir konfidenciāls)) pārdošanas cenas. Tas apgalvoja, ka Vispārējā tiesa ir lēmusi, ka Komisijai “prioritāri” būtu jāizmanto citu personu pārdošanas cenas, ja tādas ir pieejamas. Šajā ziņā tas apgalvoja, ka visi Hansol X ražojuma veida pārdošanas apjomi vietējā tirgū bija rentabli un rezultātā Hansol Paper saliktā normālā vērtība šim ražojuma veidam ir vienāda ar normālo vērtību, kuras pamatā ir pārdošanas cenas. Tā kā saliktā normālā vērtība bija vienāda ar pārdošanas cenu, Hansol apgalvoja, ka Komisijai esot pienākums izmantot Hansol Paper pārdošanas cenu.

(43)

Komisija tam nepiekrita. Pirmkārt, tā precizēja, ka Vispārējā tiesa ir apstiprinājusi – saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punkta pirmo daļu, ja parastajās tirdzniecības operācijās nav identiska izstrādājuma noieta vai tas ir nepietiekams, Komisija atkāpjas no principa, ka normālās vērtības noteikšanai izmanto pārdošanas cenas, un normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz citu pārdevēju vai ražotāju cenām, vai, ja tās nav pieejamas, normālo vērtību aprēķina, pamatojoties uz ražošanas izmaksām. Sprieduma lietā T-383/17 150. punktā tā precizēja, ka pārdošanas apjoma nepietiekamība attiecas uz situāciju, kurā līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms eksportētājvalstī ir mazāks par 5 % no attiecīgā ražojuma pārdošanas apjoma uz Savienību. Tāpēc Vispārējā tiesa apstiprināja, ka šajā scenārijā Komisijai nav jāizmanto vietējās pārdošanas cenas (20). Šajā gadījumā Hansol Paper X ražojuma veida pārdošanas apjoms vietējā tirgū bija mazāks par 1 % no šā ražojuma veida pārdošanas apjoma Savienībā, kas ir krietni zem pamatregulas 2. panta 2. punktā minētās 5 % robežvērtības, un tāpēc Komisija minētajam ražojuma veidam aprēķināja tā salikto normālo vērtību. Komisija arī atgādināja, ka izmeklēšanas laikā Hansol nekad nebija apgalvojis, ka tai nebūtu vajadzējis aprēķināt minētā ražojuma veida salikto normālo vērtību attiecībā uz Hansol Paper. Tā kā nebija neviena cita ražotāja, kas sadarbojās, tā kā Komisija bija aprēķinājusi X ražojuma veida salikto normālo vērtību attiecībā uz Hansol Paper, kā paskaidrots iepriekš, un tā kā tāpēc nebija pieejama alternatīva minētā ražojuma veida pārdošanas cena vietējā tirgū, Komisija attiecībā uz Artone aprēķināja X veida ražojuma salikto normālo vērtību.

(44)

Otrkārt, tas vien, ka konkrētā ražojuma veida saliktā normālā vērtība ir vienāda ar tā pārdošanas cenu, nepadara to par normālo vērtību, kuras pamatā ir pārdošanas cenas. Normālā vērtība, kas noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, ir saliktā normālā vērtība. Tāpēc, lai aprēķinātu dempingu, šo salikto normālo vērtību nevar izmantot salīdzinājumam ar citu personu eksporta cenām, jo pamatregulā tas nav paredzēts. Tāpēc Hansol apgalvojums, ka Savienības tiesu spriedumi uzliekot Komisijai pienākumu izmantot Hansol Paper vietējās pārdošanas cenu Artone dempinga aprēķinā attiecībā uz konkrēto ražojuma veidu, tika noraidīts.

(45)

Hansol arī apgalvoja, ka Komisija neesot pareizi sapratusi metodi, kas tai būtu bijis jāizmanto, lai izlabotu svēruma kļūdu. Hansol atsaucās uz sprieduma lietā T-383/17 86. punktu un sprieduma lietā C-260/20 P 64. punktu, apgalvodams, ka Komisijai esot bijis jāatspoguļo Schades UK Ltd. pārdošanas apjoma īpatsvars, nepārveidojot Hansol pārdošanas apjomu citiem tā saistītajiem tirgotājiem, nevis vienkārši jāpieskaita Schades Nordic pārdošanas apjoms, nepārveidojot Hansol tiešo un netiešo pārdošanu neatkarīgiem klientiem. Hansol arī norādīja, ka tad, ja Vispārējā tiesa uzskatītu, ka Komisija veiktu svēruma kļūdas labojumus tā, kā paskaidrots 29. apsvērumā, Vispārējā tiesa, ņemot vērā ierobežoto ietekmi, nebūtu nonākusi pie secinājuma, ka svēruma kļūda būtu varējusi ietekmēt cenu samazinājuma aprēķinu un importa par dempinga cenām ietekmes uz Savienības ražošanas nozares līdzīgajiem ražojumiem pārbaudi.

(46)

Vispirms Hansol apgalvojums liecina, ka Komisija ir izmantojusi atlasi, t. i., ka tā ir piemērojusi pamatregulas 17. panta 1. punktu, kad tā bija nolēmusi izmantot Schades UK Ltd. datus, lai aprēķinātu dempinga starpību attiecīgā ražojuma pārdošanai saistītiem pārveidotājiem. Komisija norādīja, ka sprieduma lietā T-383/17 63.–69. punktā Vispārējā tiesa šādu pašu apgalvojumu ir noraidījusi. Patiešām, Komisija nolēma aprēķināt dempinga starpību Hansol pārdošanai pārējiem trim saistītiem pārveidotājiem, pamatojoties uz Schades UK Ltd. eksporta cenu datiem, jo tika uzskatīts, ka tā ir vispiemērotākā metode, lai sniegtu visprecīzākos rādītājus attiecībā uz lielāko daļu Hansol Group pārdošanas apjoma saistītiem pārveidotājiem Savienībā mazo ruļļu vēlākai tālākpārdošanai nesaistītiem klientiem (21). Hansol Group dempinga aprēķina mērķiem Komisija uzskatīja, ka Schades UK Ltd. ir vienīgais ar Hansol Group saistīts pārveidotājs, kas attiecīgo ražojumu pārdeva tālāk neatkarīgiem klientiem. Ņemot vērā lietas materiālos pieejamos pierādījumus attiecībā uz Schades Nordic, Savienības tiesas uzskatīja, ka šis secinājums ir nepareizs.

(47)

Komisija norādīja, ka Hansol sākotnējā izmeklēšanā bija ziņojis Komisijai, ka Schades Nordic neatkarīgiem klientiem ir pārdevis tālāk [170–190] t, neveicis pārveidošanu. Tas arī ziņoja, ka divi pārējie saistītie pārveidotāji, kuriem tika piemērots atbrīvojums, proti, Heipa un R+S, nebija veikuši tālākpārdošanu bez pārveidošanas (22). Hansol nebija sniedzis pierādījumus par lielo ruļļu pārdošanu, ko būtu veicis Heipa vai R+S. Tādēļ Hansol apgalvojums bija tiešā pretrunā informācijai, ko tas bija sniedzis izmeklēšanas laikā.

(48)

Spriedumā lietā C-260/20 P Tiesa skaidri norādījusi, ka Komisija nevar izslēgt informāciju, ko sniegušas ieinteresētās personas tikai tādēļ, ka tā ir sniegta ārpus atbildes uz antidempinga anketu (23). Pēc izmeklēšanas atsākšanas Komisija izpildīja šo konstatējumu, jo tā bija ņēmusi vērā Hansol sniegto informāciju izmeklēšanā par Schades Nordic, Heipa un R+S veikto lielo ruļļu tālākpārdošanu. Tā kā Hansol bija ziņojis, ka Heipa un R+S nav pārdevuši tālāk attiecīgo ražojumu, korekcija attiecībā uz šīm personām noteiktajiem apjomiem nebija nepieciešama.

(49)

Turklāt Hansol savu apgalvojumu, ka Komisijai Schades UK Ltd. pārdošanas apjoma īpatsvars, kam nav veikta pārveidošana, esot jāpiemēro trim citiem Hansol saistītiem tirgotājiem, jo īpaši pamatoja ar sprieduma lietā T-383/17 86. punkta tekstu, kurā teikts: “(..) jāatzīmē, ka Komisija nolēma izmantot Schades (UK Ltd.) datus, lai aprēķinātu dempinga starpību attiecībā uz pārdošanu, ko prasītājs veicis trim citiem saistītiem pārveidotājiem.(..)”. Šajā sakarā tas arī atsaucās uz Tiesas nostāju spriedumā lietā C-260/20 P 64. punktā: “Kā izriet no pārsūdzētā sprieduma 85. un 86. punkta, Komisija nolēma izmantot Schades (UK Ltd.) datus, lai aprēķinātu dempinga starpību attiecībā uz Hansol pārdevumiem trim saistītajiem pārveidotājiem. (..) Ņemot vērā, ka Komisija zināja, ka Schades (Nordic) ir pārdevusi noteiktu attiecīgā ražojuma daudzumu neatkarīgiem klientiem bez pārveidošanas, Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Komisijai bija jāatspoguļo šī situācija attiecīgo ražojumu pārdošanas pārējiem saistītajiem pārveidotājiem līmenī. (..)”.

(50)

Komisija uzskata, ka Hansol nepareizi interpretējis Savienības tiesu nostājas. Patiešām, Schades UK Ltd. dati tika izmantoti, lai aprēķinātu dempinga starpību Hansol veiktajai pārdošanai pārējiem trim saistītajiem pārveidotājiem, jo dempinga starpība, kas noteikta Schades UK Ltd. to lielo ruļļu pārdošanai, kuri pārveidoti mazajos ruļļos, tika piemērota attiecīgajiem Korejas izcelsmes pārveidošanas apjomiem, kuri pārdoti šiem pārējiem trim saistītajiem pārveidotājiem. Tomēr 64. punktā Tiesa norādīja, ka Schades UK Ltd. datu reprezentatīvais raksturs “nekādi neizslēdz, ka ar šiem datiem pamatotajā aprēķinā ir pieļautas kļūdas, jo nav ņemti vērā visi šajā sakarā atbilstošie dati”. Citiem vārdiem sakot, Tiesa konstatēja, ka tādu Schades UK Ltd. datu izmantošana, kuri ir reprezentatīvi Hansol veiktajai pārdošanai citiem saistītiem pārveidotājiem, nenozīmēja, ka Komisija varēja neņemt vērā lietas materiālos esošos pierādījumus par lielo ruļļu pārdošanu neatkarīgiem klientiem, par kuru ziņoja Schades Nordic. Tiesa nav prasījusi, lai Komisija atspoguļotu vai attiecinātu tādu pašu Schades Ltd. pārdošanas apjoma īpatsvaru, kam nav veikta pārveidošana, Hansol pārdošanas apjomā citiem tā saistītajiem tirgotājiem. Tas būtu pretrunā faktiskajiem pierādījumiem lietas materiālos, kurus Hansol nav apstrīdējis. Atsākusi izmeklēšanu, atšķirībā no iepriekš izmantotās metodes Komisija pilnībā ņēma vērā to lielo ruļļu apjomu, kas pārdoti Hansol saistītajiem pārveidotājiem Savienībā, kuri lielos ruļļus pārdeva tālāk bez pārveidošanas.

(51)

Tieši attiecībā uz Schades Nordic veikto attiecīgā ražojuma [170–190] t tālākpārdošanu Vispārējā tiesa un Tiesa bija konstatējušas kļūdu, jo Komisija nebija ņēmusi vērā šo tālākpārdošanu, par ko Hansol bija ziņojis procedūrā, izmantojot citus līdzekļus, nevis atbildes uz anketas jautājumiem. Kā paskaidrots 29. apsvērumā, tā tika labota, pievienojot attiecīgā ražojuma tiešās un netiešās pārdošanas apjomu un Hansol lielo ruļļu tālākpārdošanas apjomu ar Schades Nordic starpniecību, par ko Hansol bija ziņojis izmeklēšanas laikā. Papildu korekcijas nebija jāveic, jo Hansol bija ziņojis, ka pārveidotāji Heipa un R+S nav veikuši attiecīgā ražojuma tālākpārdošanu neatkarīgiem klientiem.

(52)

Visbeidzot, Komisija noraidīja apgalvojumu, saskaņā ar kuru tas, ka Komisijas veiktajai korekcijai ir neliela ietekme tikai uz cenu samazinājuma starpību un nav ietekmes uz kaitējuma un cēloņsakarības analīzi, pierādot, ka Komisija ir pārpratusi Savienības tiesu spriedumus. Vispārējās tiesas spriedumā ir teikts, ka “nevar izslēgt” to, ka Komisijas kļūdai varētu būt bijusi ietekme, nevis tas, ka tā ir ietekmējusi kaitējuma un cēloņsakarības analīzi (24). Tāpat Tiesa 62. punktā ir norādījusi: “Ar to, ka, ņemot vērā minētos datus, bija vismaz iespējams, ka Komisija pārdevumiem saistītajiem pārveidotājiem bija piešķīrusi pārāk lielu proporciju saistībā ar pārveidošanu nelielos ruļļos, tādējādi palielinot faktisko dempingu, ko īstenoja Hansol, pietiek, lai apšaubītu Komisijas novērtējuma par Hansol īstenoto dempingu ticamību un objektivitāti.” Līdz ar to tas, ka svēruma korekcijai bija neliela ietekme uz pārskatīto cenu samazinājumu, pierāda tikai to, ka Vispārējās tiesas konstatētā kļūda nebija būtiska. Tādējādi šis apgalvojums tika noraidīts.

(53)

Vispārējās tiesas konstatētā un Tiesas apstiprinātā kļūda attiecībā uz pārdošanas svērumu ietekmēja arī kaitējuma starpības aprēķinu. Komisija Savienības tiesu spriedumus izpildīja, piemērojot pārskatītās svēruma likmes, kā paskaidrots 29. apsvērumā, arī kaitējuma starpībām attiecīgā ražojuma tiešajai un netiešajai pārdošanai, no vienas puses, un pārdošanai saistītiem pārveidotājiem mazo ruļļu tālākpārdošanai nesaistītām personām, no otras puses.

(54)

Salīdzinājuma rezultātā ieguva Hansol kaitējuma starpību 36,9 % apmērā, savukārt izmeklēšanā, kuras rezultātā tika pieņemta apstrīdētā regula, noteiktā kaitējuma starpība bija 37 % (25). Ņemot vērā to, ka atkārtoti noteiktā dempinga starpība ir zemāka par kaitējuma starpību, saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem antidempinga maksājuma likme būtu jānosaka dempinga likmes līmenī. Attiecīgi atkārtoti noteiktā antidempinga maksājuma likme Hansol ir 10,2 %.

(55)

Komisija atgādināja, ka antidempinga maksājums tika noteikts kā fiksēta summa euro par neto tonnu. Pārskatītā galīgā maksājuma likme 10,2 % apmērā ir fiksēta maksājuma likme 103,16 EUR par neto tonnu.

(56)

Komisija arī atgādināja, ka šajā lietā sadarbības līmenis bija augsts, jo Hansol imports veidoja kopējo eksportu uz Savienību izmeklēšanas periodā. Tāpēc atlikušais antidempinga maksājums tika noteikts tā uzņēmuma līmeni, kurš sadarbojās. Līdz ar to atlikušā galīgā maksājuma likme, kas piemērojama visiem pārējiem uzņēmumiem, tika pārskatīta, nosakot fiksētu maksājuma likmi 103,16 EUR par neto tonnu.

(57)

Pārskatītais antidempinga maksājuma līmenis ir piemērojams bez jebkāda ierobežojuma laikā no apstrīdētās regulas spēkā stāšanās dienas (proti, no 2017. gada 4. maija). Muitas dienestiem tiek uzdots iekasēt attiecīgo summu par importu, kas saistīts ar Hansol ražojumiem, un atmaksāt līdz šim iekasētās pārmaksātās summas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem muitas jomā.

(58)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (26) 109. pantu, ja uz Eiropas Savienības Tiesas sprieduma pamata summa ir jāatmaksā, maksājamajai procentu likmei vajadzētu būt likmei, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un ir spēkā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(59)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskatīja par lietderīgu tāda konkrēta vieglā termopapīra importam, kas sver 65 g/m2 vai mazāk; ruļļos, kuru platums ir 20 cm vai vairāk, ar ruļļa svaru (ieskaitot papīru) 50 kg vai vairāk un ruļļa diametru (ieskaitot papīru) 40 cm vai vairāk (“lielie ruļļi”); ar bāzes pārklājumu no vienas vai abām pusēm vai bez tā; ar termojutīgas vielas pārklājumu no vienas vai abām pusēm; ar virspārklājumu vai bez tā, kas patlaban tiek klasificēts ar KN kodiem ex 4809 90 00, ex 4811 90 00, ex 4816 90 00 un ex 4823 90 85 (Taric kodi: 4809900010, 4811900010, 4816900010, 4823908520), ar izcelsmi Korejas Republikā atkārtoti noteikt galīgo antidempinga maksājumu ar fiksētu maksājuma likmi 103,16 EUR par tonnu.

(60)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,

(1)

Āfrikas cūku mēris ir vīrusa izraisīta infekcijas slimība, kas skar turētas cūkas un savvaļas cūkas un var nopietni ietekmēt attiecīgo dzīvnieku populāciju un lauksaimniecības rentabilitāti, traucējot šo dzīvnieku un to izcelsmes produktu sūtījumu pārvietošanu Savienībā un eksportu uz trešām valstīm.

(2)

Regula (ES) 2016/429 izveido tiesisko regulējumu tādu slimību profilaksei un kontrolei, kas ir pārnēsājamas uz dzīvniekiem vai cilvēkiem. Āfrikas cūku mēris atbilst sarakstā norādītas slimības definīcijai minētās regulas nozīmē, un uz to attiecas minētajā regulā noteiktie slimību profilakses un kontroles noteikumi. Turklāt Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 (2) pielikumā Āfrikas cūku mēris norādīts kā A, D un E kategorijas slimība, kas skar Suidae, un Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/687 (3) papildina Regulā (ES) 2016/429 paredzētos A, B un C kategorijas slimību kontroles noteikumus, arī slimības kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1069/2009 (4) noteic dzīvnieku veselības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, lai novērstu un mazinātu šo blakusproduktu radītos riskus dzīvnieku veselībai. Turklāt Komisijas Regula (ES) Nr. 142/2011 (5) paredz noteiktus dzīvnieku veselības noteikumi, kas attiecināmi uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri ietverti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā, tajā skaitā noteikumus par sertifikācijas prasībām minēto blakusproduktu sūtījumu pārvietošanai Savienībā. Minētās regulas neaptver visus konkrētos apstākļus un aspektus saistībā ar risku, ka Āfrikas cūku mēris varētu izplatīties ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas iegūti no II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām, un ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas iegūti no I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās mītošām savvaļas cūkām. Tāpēc ir lietderīgi šajā regulā noteikt īpašus slimības kontroles pasākumus saistībā ar minētajiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un šādu blakusproduktu sūtījumu pārvietošanu no I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām.

(4)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/605 (6) tika pieņemta saistībā ar Regulu (ES) 2016/429 un saistībā ar Āfrikas cūku mēri nosaka īpašus slimības kontroles pasākumus, kuri attiecīgās regulas I pielikumā norādītajām dalībvalstīm ierobežotu laiku jāpiemēro minētajā pielikumā norādītajās I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās. Minētās īstenošanas regulas noteikumi tika cik vien iespējams saskaņoti ar starptautiskajiem standartiem, piemēram, ar Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa (WOAH kodekss) (7) 15.1. nodaļā “Inficēšanās ar Āfrikas cūku mēra vīrusu” noteiktajiem.

(5)

Šajā regulā būtu arī jāparedz reģionalizācijas pieeja, kas būtu jāpiemēro papildus Deleģētajā regulā (ES) 2020/687 noteiktajiem slimības kontroles pasākumiem, un būtu jānorāda ierobežojumu zonas tajās dalībvalstīs, kuras skāruši Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi vai kuras ir apdraudētas, jo atrodas šādu uzliesmojumu tuvumā (attiecīgās dalībvalstis). Minētās ierobežojumu zonas būtu jādiferencē pēc Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskās situācijas un pēc riska līmeņa, proti, tās būtu jāklasificē kā I, II un III līmeņa ierobežojumu zonas, apgabalus ar visaugstāko minētās slimības izplatīšanās risku un visstraujāk mainīgo slimības situāciju turētu cūku populācijā iekļaujot III līmeņa ierobežojumu zonā. Turklāt minētās ierobežojumu zonas būtu jāiekļauj šīs regulas I pielikumā, ņemot vērā attiecīgo dalībvalstu kompetento iestāžu sniegto informāciju par slimības situāciju, zinātniski pamatotus principus un kritērijus Āfrikas cūku mēra reģionalizācijas ģeogrāfiskai noteikšanai, kā arī Savienības pamatnostādnes par Āfrikas cūku mēri, par kurām dalībvalstis vienojušās Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajā komitejā un kuras ir publiski pieejamas Komisijas tīmekļa vietnē (8), Āfrikas cūku mēra izplatīšanās riska līmeni un Āfrikas cūku mēra vispārējo epidemioloģisko situāciju attiecīgajā dalībvalstī un – attiecīgā gadījumā – kaimiņos esošajās dalībvalstīs un trešās valstīs. Turklāt šīs regulas I pielikumā noteikto I, II un III līmeņa ierobežojumu zonu robežu turpmākās izmaiņas būtu jāveic, pamatojoties uz līdzīgiem apsvērumiem, kādi izmantoti to iekļaušanai sarakstā un ņemot vērā starptautiskos standartus, piemēram, WOAH kodeksu, kas paredz, piemēram, apliecinājumu par to, ka zonā vai valstī vismaz divpadsmit mēnešus slimība nav konstatēta. Dažās situācijās, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes sniegto pamatojumu un zinātniski pamatotos principus un kritērijus Āfrikas cūku mēra reģionalizācijas ģeogrāfiskai noteikšanai, kā arī Savienības līmenī pieejamās pamatnostādnes, minētais laikposms būtu jāsamazina līdz trim mēnešiem.

(6)

Kopš Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 pieņemšanas dienas epidemioloģiskā situācija Savienībā ir attīstījusies, un dalībvalstīs ir apkopota jauna pieredze un zināšanas par Āfrikas cūku mēra epidemioloģiju. Tāpēc ir lietderīgi minētajā īstenošanas regulā noteiktos pašreizējos ar Āfrikas cūku mēri saistītos īpašos slimības kontroles pasākumus pārskatīt un pielāgot, ņemot vērā minētās norises un ar mērķi nepieļaut minētās slimības izplatīšanos Savienībā. Attiecīgi šajā regulā noteiktajos īpašajos slimības kontroles pasākumos būtu jāņem vērā Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 piemērošanā gūtā pieredze.

(7)

Īstenošanas regula (ES) 2021/605 noteic īpašus slimības kontroles pasākumi attiecībā uz Āfrikas cūku mēri, kurus parasti piemēro I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku un to produktu sūtījumu pārvietošanai no minētajām zonām. Tomēr I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku un to produktu sūtījumu pārvietošana ierobežojumu zonās arī rada risku saistībā ar minētās slimības izplatīšanos un veicina slimības ilgstošu noturību minētajās ierobežojumu zonās. Tāpēc, ņemot vērā Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju attiecīgajās dalībvalstīs, ir lietderīgi noteikt īpašus aizliegumus un riska mazināšanas pasākumus minētajās ierobežojumu zonās turētu cūku sūtījumu pārvietošanai un attiecīgi paplašināt Savienības noteikumos paredzēto pašreizējo īpašo slimības kontroles pasākumu darbības jomu.

(8)

Iepriekš, lai nodrošinātu efektīvu un ātru reakciju uz jauniem riskiem, piemēram, apstiprinājumu par Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu kādā iepriekš slimībbrīvā dalībvalstī vai zonā, attiecīgā gadījumā tika pieņemti atsevišķi Komisijas īstenošanas lēmumi, lai saistībā ar Āfrikas cūku mēra uzliesmojumiem, kas skar turētās cūkas, Savienības līmenī ātri noteiktu ierobežojumu zonu, kura ietver aizsardzības un uzraudzības zonas, vai inficēto zonu, ja minētās slimības uzliesmojums skar savvaļas cūkas, kā paredzēts Deleģētajā regulā (ES) 2020/687. Lai nodrošinātu Savienības noteikumu skaidrību un pārredzamību, ir lietderīgi pēc tam, kad turētām vai savvaļas cūkām iepriekš slimībbrīvā dalībvalstī vai zonā ir apstiprināts Āfrikas cūku mēra uzliesmojums, attiecīgos apgabalus Savienības līmenī noteikt par aizsardzības un uzraudzības zonām vai – savvaļas cūku gadījumā – par inficēto zonu un tos norādīt šīs regulas II pielikuma sarakstā ar minētās reģionalizācijas ilgumu. Lai nodrošinātu turētām vai savvaļas cūkām noteikto ierobežojumu zonu teritoriālo nepārtrauktību, konkrētās situācijās un ņemot vērā riska novērtējumu, attiecīgā gadījumā vajadzētu būt iespējai iepriekš slimībbrīvas zonas kā II vai III līmeņa ierobežojumu zonas pēc tam, kad apstiprināts Āfrikas cūku mēra uzliesmojums, iekļaut šīs regulas I pielikumā, nevis II pielikumā.

(9)

Ņemot vērā to, kā attīstās epidemioloģiskā situācija saistībā ar Āfrikas cūku mēra izplatību savvaļas cūku populācijā Savienībā, īpašie slimības kontroles pasākumi (tai skaitā attiecīgās atkāpes), kas piemērojami šajā regulā noteiktajās II līmeņa ierobežojumu zonās, papildus Deleģētās regulas (ES) 2020/687 63.–66. pantā noteiktajiem pasākumiem būtu jāpiemēro arī šīs regulas II pielikumā norādītajās inficētajās zonās. Tomēr, tā kā pastāv tūlītējs risks, ka minētā slimība, kas konstatēta savvaļas cūku populācijā, varētu izplatīties tālāk, tad turētu cūku un to produktu sūtījumu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm un trešām valstīm nevajadzētu atļaut no šīs regulas II pielikumā norādītajām inficētajām zonām.

(10)

Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 16. panta 2. punkts paredz atkāpi no prasības ierīkot dzīvniekus aizturošu nožogojumu noteiktos turētu cūku objektos trīs mēnešu laikā pēc tam, kad apstiprināts pirmais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums minētajā dalībvalstī, ar konkrētiem nosacījumiem. Ņemot vērā konkrēto situāciju dalībvalstīs, kad šādu dzīvniekus aizturošo nožogojumu nav iespējams uzbūvēt īsā laikā tehnisku un administratīvu iemeslu dēļ, ir lietderīgi šajā regulā paredzēt pagarinātu sešu mēnešu periodu, lai iepriekš slimībbrīvā dalībvalstī vai zonā nodrošinātu īpašu Āfrikas cūku mēra kontroles noteikumu pienācīgu īstenošanu.

(11)

Regulas (ES) 2016/429 166. un 167. pants noteic, ka no sauszemes dzīvniekiem iegūtu tādu dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus, kas ražoti vai pārstrādāti objektos, pārtikas uzņēmumos vai zonās, uz kurām attiecas ārkārtas pasākumi vai pārvietošanas ierobežojumi, drīkst pārvietot tikai tad, ja tiem pievienoti attiecīgie veterinārie sertifikāti. Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 19. pants noteic operatoru pienākumus par veterinārajiem sertifikātiem no I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām iegūtas svaigas gaļas un gaļas produktu, arī apvalku, sūtījumu pārvietošanai, un tajā norādīti sūtījumi, kuriem veselības vai identifikācijas marķējumu noteiktu sūtījumu pārvietošanai no minētajām ierobežojumu zonām var aizstāt ar veterināro sertifikātu. Lai nodrošinātu īpašo slimības kontroles noteikumu īstenošanu attiecībā uz Āfrikas cūku mēri, šajā regulā ir jāparedz pielāgoti noteikumi attiecībā uz to objektu sarakstu, attiecībā uz kuriem attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde konkrētu sūtījumu pārvietošanai nepieciešamo veterināro sertifikātu var aizstāt ar veselības vai identifikācijas marķējumu.

(12)

Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 10. pants noteic īpašus aizliegumus no II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām iegūtu reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanai ārpus minētajām ierobežojumu zonām. Turklāt minētās īstenošanas regulas 31. pants paredz īpašus nosacījumus atkāpēm, ar kurām atļauj no II līmeņa ierobežojumu zonā turētām cūkām iegūtu reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu ārpus minētās ierobežojumu zonas tās pašas dalībvalsts teritorijā. Ņemot vērā apstiprināto reproduktīvo produktu objektos ieviesto augsto biodrošības pasākumu līmeni, šajā regulā būtu jāparedz īpaši nosacījumi atkāpēm, ar kurām atļauj no III līmeņa ierobežojumu zonā turētām cūkām iegūtu reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu ārpus minētās ierobežojumu zonas tās pašas dalībvalsts teritorijā. Cita starpā šāda pārvietošana būtu jāatļauj attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei tikai tad, ja donortēviņi un donormātītes kopš dzimšanas vai vismaz trīs mēnešus pirms reproduktīvo produktu ievākšanas ir turēti apstiprinātos reproduktīvo produktu objektos, kā paredzēts WOAH kodeksā. Pamatojoties uz WOAH kodeksu, ir lietderīgi noteikt arī pienākumu vismaz reizi gadā pārbaudīt Āfrikas cūku mēri visām cūkām, kas turētas apstiprinātos reproduktīvo produktu objektos, kuriem ir atļauts pārvietot reproduktīvo produktu sūtījumus no III līmeņa ierobežojumu zonas.

(13)

Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 14. pantā ir paredzēti vispārīgi nosacījumi atkāpēm no īpašajiem aizliegumiem, kas attiecas uz I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku sūtījumu pārvietošanu ārpus minētajām zonām. Minētās regulas 14. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir atsauce uz vispārīgu nosacījumu, kas noteikts Deleģētās regulas (ES) 2020/687 28. panta 2. punkta a) apakšpunktā un saskaņā ar kuru visa atļautā pārvietošana aizsardzības zonā drīkst notikt tikai pa noteiktiem maršrutiem. Ņemot vērā citus riska mazināšanas pasākumus, kuri paredzēti minētajā regulā I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku sūtījumu pārvietošanai, un lai izvairītos no nevajadzīgiem ierobežojumiem, Deleģētās regulas (ES) 2020/687 28. pantā minētā atsauce uz vispārīgajiem nosacījumiem, ar kādiem attiecībā uz aizsardzības zonu piešķir atkāpes no aizliegumiem, būtu jāaizstāj ar atsauci uz vispārīgajiem nosacījumiem, ar ko piešķir atkāpes no aizliegumiem attiecībā uz minētās deleģētās regulas 43. pantā paredzēto uzraudzības zonu un kas cita starpā paredz, ka jebkādai atļautajai pārvietošanai jānotiek prioritāri pa galvenajiem autoceļiem vai dzelzceļa maģistrālēm.

(14)

Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 35. pants paredz īpašus nosacījumus, kas jāievēro, lai atļautu no II līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām iegūtu 3. kategorijas materiālu sūtījumu pārvietošanu ārpus minētajām zonām tās pašas dalībvalsts teritorijā nolūkā pārstrādāt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus ar sterilizāciju spiediena ietekmē vai noteiktām alternatīvām metodēm, ražot barību lolojumdzīvniekiem vai transformēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus biogāzē vai kompostā, kas minēti Regulā (EK) Nr. 1069/2009. Ņemot vērā attiecīgo pārstrādes metožu efektivitāti Āfrikas cūku mēra riska mazināšanā, šajā regulā ir lietderīgi arī paredzēt īpašus nosacījumus, kas jāievēro, lai atļautu no III līmeņa ierobežojumu zonā turētām cūkām iegūtus 3. kategorijas materiālu sūtījumus pārvietot ārpus minētās ierobežojumu zonas tās pašas dalībvalsts teritorijā nolūkā pārstrādāt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus ar sterilizāciju spiediena ietekmē vai noteiktām alternatīvām metodēm, ražot barību lolojumdzīvniekiem vai transformēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus biogāzē vai kompostā.

(15)

Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 44. pantā ir paredzēts īpašs veselības vai attiecīgā gadījumā identifikācijas marķējums konkrētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem. Šie produkti būtu jāmarķē ar īpašu veselības marķējumu vai attiecīgā gadījumā ar identifikācijas marķējumu, kurš nav ovāls un kuru nevar sajaukt ar veselības marķējumu vai identifikācijas marķējumu, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 (9) 5. panta 1. punktā. Ņemot vērā minētajā regulā paredzētos noteikumus un lai efektīvi piemērotu īpašos slimības kontroles noteikumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri, saistībā ar konkrētu no turētām vai savvaļas cūkām iegūtas svaigas gaļas un gaļas produktu sūtījumu pārvietošanu ierobežojumu zonās vai no tām šajā regulā skaidrības labad būtu jānosaka īpašā marķējuma konkrēta forma, kas paredz visaptverošu tehnisko pasākumu kopumu minētās slimības kontrolei. Turklāt būtu jāievieš pārejas periods šādu īpašu marķējumu saskaņotai formai, lai ņemtu vērā to dalībvalstu kompetento iestāžu un pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju īpašo situāciju, kuras skāris Āfrikas cūku mēris un kuriem jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

(16)

Pieredze, kas gūta cīņā pret Āfrikas cūku mēri Savienībā, liecina, ka ir vajadzīgi konkrēti riska mazināšanas pasākumi un pastiprināti biodrošības pasākumi, lai turētu cūku objektos novērstu minētās slimības izplatību. Šie pasākumi būtu jānosaka šīs regulas III pielikumā, un tiem būtu jāattiecas uz objektiem, uz kuriem attiecas atkāpes, kas noteiktas I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku sūtījumu pārvietošanai.

(17)

Kopš Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 pieņemšanas dienas epidemioloģiskā situācija Savienībā saistībā ar Āfrikas cūku mēri ir turpinājusi attīstīties vairākās dalībvalstīs, jo īpaši savvaļas cūku populācijā, un tam ir bijusi būtiska nozīme vīrusa pārnesē un noturībā Savienībā. Neskatoties uz slimības kontroles pasākumiem, ko dalībvalstis veikušas saskaņā ar Savienības noteikumiem, savvaļas cūkas joprojām ir galvenais minētās slimības pārneses un noturības avots Savienībā. Minētās slimības uzliesmojumi cūku populācijā rada risku arī slimībbrīvajās dalībvalstīs savvaļas cūku pārvietošanās dēļ vai ar cilvēka starpniecību caur inficētiem materiāliem. Ņemot vērā pašreizējo Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju Savienībā, dalībvalstīm būtu jāveic labi koordinēti un konsekventi kontroles pasākumi. Īpašu slimības kontroles pasākumu piemērošana pirms Āfrikas cūku mēra ievazāšanas ir ieteikta arī zinātniskajā ieteikumā, ko sniegusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2018. gada 12. jūnija zinātniskajā atzinumā par Āfrikas cūku mēra izplatību mežacūku populācijā (10) un 2019. gada 18. decembra zinātniskajā ziņojumā par Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskajām analīzēm Eiropas Savienībā (11).

(18)

Tādējādi, lai izvairītos no Āfrikas cūku mēra izplatīšanās savvaļas cūku populācijā, labi koordinēti dalībvalstu pasākumi ir būtiski nolūkā apiet centienu dublēšanos. Tāpēc šajā regulā būtu jāparedz pienākums dalībvalstīm izstrādāt nacionālos rīcības plānus attiecībā uz savvaļas cūkām, lai nepieļautu Āfrikas cūku mēra izplatīšanos Savienībā, nodrošinot koordinētu un konsekventu pieeju visās dalībvalstīs (nacionālie rīcības plāni). Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju dalībvalstīs, nacionālajos rīcības plānos ietvertajās minimālajās prasībās būtu jāņem vērā EFSA sniegtie zinātniskie ieteikumi, jo īpaši par preventīviem pasākumiem mežacūku blīvuma samazināšanai un stabilizēšanai pirms minētās slimības ievazāšanas, par pasīvo uzraudzību un par biodrošības pasākumiem savvaļas cūku medību laikā. Minētie rīcības plāni un to īstenošanas gada rezultāti būtu jāiesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

(19)

Savvaļas cūku pārvaldības pasākumiem, kas veikti saistībā ar nacionālajiem rīcības plāniem, attiecīgā gadījumā vajadzētu būt saderīgiem ar Savienības vides noteikumiem, tajā skaitā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/147/EK (12) un Padomes Direktīvā 92/43/EEK (13) noteiktajām dabas aizsardzības prasībām.

(20)

Lai ņemtu vērā jaunākās norises Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskajā situācijā Savienībā, Savienībā apkopoto jauno pieredzi un zināšanas un lai proaktīvi apkarotu ar minētās slimības izplatīšanos saistītos riskus, šajā regulā būtu jānorāda pārskatīti un paplašināti īpaši slimības kontroles noteikumi. Tāpēc Īstenošanas regula (ES) 2021/605 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu.

(21)

Īstenošanas regula (ES) 2021/605 ir piemērojama līdz 2028. gada 20. aprīlim. Ņemot vērā pašreizējo Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju Savienībā, minētajā regulā noteiktie īpašie slimības kontroles pasākumi ir jāsaglabā līdz minētajam datumam.

(22)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,