28.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 63/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/435

(2023. gada 27. februāris),

ar ko groza Regulu (ES) 2021/241 attiecībā uz REPowerEU nodaļām atveseļošanas un noturības plānos un groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013, (ES) 2021/1060 un (ES) 2021/1755 un Direktīvu 2003/87/EK

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 175. panta trešo daļu, 177. panta pirmo daļu, 192. panta 1. punktu, 194. panta 2. punktu un 322. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Kopš pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (4), ar ko izveidoja Atveseļošanas un noturības mehānismu (“mehānisms”), līdz šim nepieredzēti ģeopolitiski notikumi, ko izraisījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, un to izraisītā tiešā un netiešā Covid-19 krīzes seku pasliktināšanās ir būtiski ietekmējuši Savienības sabiedrību un ekonomiku, tās iedzīvotājus un ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Konkrētāk, skaidrāks nekā jebkad agrāk ir tas, ka Savienības enerģētiskā drošība un enerģētiskā neatkarība, būdamas arī svarīgi Savienības ekonomikas noturību veicinoši faktori, ir neaizstājamas sekmīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Savienības atveseļošanai no Covid-19 krīzes.

(2)

Ņemot vērā tiešās saiknes starp ilgtspējīgu atveseļošanu, Savienības noturības veidošanu un enerģētisko drošību, atkarības mazināšanu no fosilā kurināmā, īpaši no Krievijas importētā, un Savienības loma taisnīgas un iekļaujošas pārkārtošanās nodrošināšanā, mehānisms ir labi piemērots instruments, lai palīdzētu Savienībai reaģēt uz minētajām briestošajām problēmām. Tas attiecas arī uz Savienības tiesību aktiem klimata un vides jomā un Savienības starptautiskajām saistībām, jo īpaši saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (5).

(3)

Valstu un valdību vadītāju 2022. gada 10. un 11. marta Versaļas deklarācija aicināja Komisiju līdz tā paša gada maija beigām ierosināt REPowerEU plānu, kura uzdevums būtu pakāpeniski izbeigt Savienības atkarību no Krievijas fosilā kurināmā importa, un vēlāk šis aicinājums tika atkārtots Eiropadomes 2022. gada 24. un 25. marta secinājumos. Minētais mērķis būtu jāsasniedz krietni pirms 2030. gada un tādā veidā, kas atbilst Eiropas zaļajam kursam, kurš izklāstīts Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā, un 2030. un 2050. gadam izvirzītajiem klimata mērķiem, kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1119 (6).

(4)

Būtu jāuzlabo mehānisma spēja atbalstīt reformas un investīcijas, kas vērstas uz enerģijas avotu, jo īpaši fosilā kurināmā, diversifikāciju, kā arī palielināt Savienības energosistēmas noturību, drošību un ilgtspēju, tādējādi veicinot cenu ziņā pieejamu enerģiju un līdztekus ekonomikas atvērtībai stiprinot Savienības stratēģisko autonomiju. Lai sasniegtu minētos mērķus, Savienībai ir jāpalielina pārvades un sadales tīklu energoefektivitāte un uzticamība un noturība, jāveicina sistēmas elastība, līdz minimumam jāsamazina pārslodzes, tostarp palielinot tīkla un elektroenerģijas uzkrāšanas jaudu, jāveicina digitalizācija, kā arī jānodrošina noturīgas piegādes ķēdes, kiberdrošība un visas infrastruktūras aizsardzība un pielāgošanās klimata pārmaiņām, vienlaikus mazinot stratēģisko energoatkarību.

(5)

Lai maksimāli palielinātu to rīcībpolitiku un darbību papildināmību, konsekvenci un saskaņotību, ko Savienība un dalībvalstis īsteno Savienības energoapgādes neatkarības, drošības un ilgtspējas veicināšanas nolūkā, minētās ar enerģētiku saistītās reformas un investīcijas būtu jānosaka īpaši REPowerEU veltītā atveseļošanas un noturības plānu nodaļā.

(6)

Attiecībā uz reālu pārkārtošanos uz zaļo enerģiju un strauju atkarības no fosilā kurināmā enerģijas samazināšanu iekļaujošā veidā ir vajadzīgi pasākumi, lai palielinātu energoefektivitāti un ietaupījumus ēkās un saistītajā kritiskajā energoinfrastruktūrā un ātrāk dekarbonizētu nozares. Ir ļoti svarīgi ātri palielināt investīcijas energoefektivitātes pasākumos, piemēram, ilgtspējīgu un efektīvu siltumapgādes un aukstumapgādes risinājumu ieviešanā, kas ir efektīvs veids, kā risināt dažas no visneatliekamākajām problēmām saistībā ar energoapgādi un enerģijas izmaksām. Tāpēc būtu jāatbalsta arī reformas un investīcijas, kas palielina energoefektivitāti, dekarbonizē rūpniecību, tostarp, izmantojot mazoglekļa degvielas, piemēram, mazoglekļa ūdeņradi, un ieviešot atjaunīgo ūdeņradi un citas nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas, un palielinot dalībvalstu ekonomiku enerģijas ietaupījumus saskaņā ar Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītājiem un tiesisko regulējumu. Komisijai jo īpaši būtu jāmudina dalībvalstis to REPowerEU nodaļās iekļaut pasākumus, kas atbalsta rūpniecības dekarbonizāciju.

(7)

Ir sagaidāms, ka, pakāpeniski likvidējot atkarību no Krievijas fosilā kurināmā importa, tiks samazināta Savienības vispārējā energoatkarība. REPowerEU nodaļām būtu jāpalīdz palielināt un stiprināt Savienības stratēģisko autonomiju, pārmērīgi nepalielinot tās atkarību no izejvielu importa no trešām valstīm.

(8)

Sagatavojot atveseļošanas un noturības plānus, kā arī REPowerEU nodaļas, dalībvalstīm sava ekonomikas politika būtu jākoordinē tā, lai sasniegtu Līguma 174. pantā noteiktos ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķus, tiecoties mazināt dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību, īpašu uzmanību pievēršot attāliem, perifēriem un izolētiem apgabaliem un salām, kas jau saskaras ar papildu apgrūtinājumiem.

(9)

Lai maksimāli paplašinātu Savienības reakcijas tvērumu, būtu jāprasa, lai visas dalībvalstis, kas pēc šīs regulas stāšanās spēkā iesniedz atveseļošanas un noturības plānu, kurā pieprasīts izmantot papildu finansējumu aizdevumu veidā vai, saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, kuri jāizveido ar šo grozošo regulu, no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas kvotu izsolēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (7), vai no pārvietojumiem no Brexit korekcijas rezerves, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1755 (8), savā atveseļošanas un noturības plānā iekļauj REPowerEU nodaļu. Atbilstoši Regulā (ES) 2021/241 paredzētajai iespējai iesniegt atveseļošanas un noturības plāna projektu un lai nodrošinātu REPowerEU nodaļu pienācīgu sagatavošanu, dalībvalstis pirms grozīta atveseļošanas un noturības plāna iesniegšanas var iesniegt REPowerEU nodaļas projektu. Būtu jāizvairās no nevajadzīga administratīvā sloga.

(10)

REPowerEU nodaļās būtu jāiekļauj jaunas reformas un investīcijas, sākot no 2022. gada 1. februāra, kas palīdz sasniegt REPowerEU mērķus un novērst neseno ģeopolitisko notikumu izraisītās krīzes ietekmi. Tomēr pasākumus, kas ir iekļauti jau pieņemtajā Padomes īstenošanas lēmumā un veicina REPowerEU mērķu sasniegšanu, var iekļaut REPowerEU nodaļā, ja pēc maksimālās finansiālās iemaksas atjaunināšanas attiecīgajai dalībvalstij tiek samazināta tās maksimālā finansiālā iemaksa. Šādā gadījumā dalībvalstij būtu jāspēj šādus pasākumus iekļaut tās REPowerEU nodaļā līdz aplēsto izmaksu summai, kas ir vienāda ar maksimālās finansiālās iemaksas samazinājumu.

(11)

Dalībvalstij būtu jāspēj tās REPowerEU nodaļā iekļaut jau pieņemtajā Padomes īstenošanas lēmumā ietverto pasākumu paplašināto daļu kopā ar atbilstošajiem starpposma rādītājiem un mērķrādītājiem. Šādai paplašināšanai būtu jāievieš būtisks uzlabojums pasākumu vērienīgumā, ko atspoguļotu atbilstošo starpposma rādītāju un mērķrādītāju struktūra vai līmenis, vienlaikus papildinot pasākumus, kas iekļauti jau pieņemtajā Padomes īstenošanas lēmumā.

(12)

Dalībvalstīm savas REPowerEU nodaļas būtu jāiesniedz kā savu atveseļošanas un noturības plānu papildinājums. REPowerEU nodaļā būtu jāietver arī skaidrojums par to, kā tajā iekļautie pasākumi saskan ar attiecīgās dalībvalsts centieniem sasniegt REPowerEU mērķus, ņemot vērā pasākumus, kas iekļauti jau pieņemtajā Padomes īstenošanas lēmumā, kā arī skaidrojums par minēto pasākumu un citu valsts un Savienības finansēto papildu vai papildinošo pasākumu vispārējo ieguldījumu REPowerEU mērķu sasniegšanā.

(13)

REPowerEU nodaļām cita starpā būtu jāpalīdz palielināt ilgtspējīgas un atjaunīgās enerģijas īpatsvaru energoresursu struktūrā un novērst energoinfrastruktūras nepietiekamo caurlaides spēju. Attiecībā uz dabasgāzes infrastruktūru REPowerEU nodaļās aprakstītās reformas un investīcijas, kuru mērķis ir diversificēt energoapgādi un pakāpeniski atteikties no Krievijas gāzes, būtu jābalsta uz vajadzībām, kas patlaban apzinātas novērtējumā, kuru veicis un apstiprinājis Eiropas Gāzes pārvades sistēmu operatoru tīkls, kas solidaritātes garā izveidots attiecībā uz apgādes drošību, un būtu jāņem vērā attiecīgās dalībvalsts stratēģiskās enerģētiskās drošības vajadzības un pastiprinātie sagatavotības pasākumi, tostarp enerģijas uzkrāšana, kas veikti, lai pielāgotos jauniem ģeopolitiskiem apdraudējumiem, neapdraudot ilgtermiņa ieguldījumu zaļās pārkārtošanās procesā.

(14)

Būtu jāpievieno pienācīgs vērtēšanas kritērijs, uz kura pamata Komisija varētu novērtēt REPowerEU nodaļās iekļautās reformas un investīcijas un nodrošināt, ka minētās reformas un investīcijas ir piemērotas REPowerEU konkrēto mērķu sasniegšanai. Lai attiecīgā atveseļošanas un noturības plāna novērtējums, ko Komisija veiks, vadoties pēc minētā jaunā vērtēšanas kritērija, būtu labvēlīgs, plānam jāsaņem reitings A.

(15)

Lai samazinātu atkarību no fosilā kurināmā, ar investēšanu infrastruktūrā un tehnoloģijās vien nepietiek, ņemot vērā pašreizējo darbaspēka un prasmju trūkumu. Šajā sakarā jau tagad ir iespējams atvēlēt resursus cilvēku pārkvalifikācijai un prasmju pilnveidei, lai vairotu darbaspēka zaļās prasmes, kā arī ar zaļo pārkārtošanos saistītu inovatīvu risinājumu pētniecībai un izstrādei. Dalībvalstis tiek mudinātas turpināt ieguldīt pārkvalifikācijā un prasmju pilnveidē, jo īpaši attiecībā uz zaļajām un saistītajām digitālajām prasmēm un tehnoloģijām, lai nodrošinātu, ka zaļās pārkārtošanās laikā neviens netiks atstāts novārtā. Ja dalībvalsts savā REPowerEU nodaļā ietver pasākumus, kas saistīti ar cilvēku pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi, Komisijai būtu jāapsver, vai šādi pasākumi ievērojami veicina atbalstu darbaspēka pārkvalifikācijai uz zaļo un ar tām saistīto digitālo prasmju apguvi.

(16)

Ņemot vērā pašreizējās enerģētiskās krīzes ekonomisko un sociālo ietekmi, kurā pastāvīgi augstas un svārstīgas enerģijas cenas saasina Covid-19 krīzes ietekmi, vēl vairāk palielinot finansiālo slogu patērētājiem, jo īpaši visneaizsargātākajiem patērētājiem, tostarp mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, un neaizsargātiem uzņēmumiem, tostarp mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, un atzīstot Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktos principus, vajadzētu būt iespējamam REPowerEU nodaļās iekļaut pasākumus, ar ko strukturāli palīdz pievērsties enerģētiskās nabadzības situācijām, veicot ilgstoši noturīgas reformas un investīcijas. Reformām un investīcijām, kuru mērķis ir novērst enerģētisko nabadzību, būtu jānodrošina lielāks finansiālais atbalsts energoefektivitātes shēmām, tostarp izmantojot īpašus finanšu instrumentus, tīras enerģijas politiku un shēmas, lai samazinātu enerģijas pieprasījumu tām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, tostarp mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas saskaras ar nopietnām grūtībām lielu enerģijas rēķinu dēļ.

(17)	Dalībvalstu veiktajiem enerģijas pieprasījuma samazināšanas pasākumiem būtu jāstimulē investīcijas enerģijas ietaupījumos.

(18)	Ja vien nav paredzēts citādi, jauna režīma piemērošanai REPowerEU nodaļām nebūtu jāskar pārējās juridiskās prasības, kas noteiktas Regulā (ES) 2021/241.

(19)

Atveseļošanas un noturības plānam, tostarp tā REPowerEU nodaļai, būtu jāpalīdz efektīvi risināt visas problēmas vai ievērojamu daļu problēmu, kas konstatētas attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, arī tajos, kas pieņemti 2022. gada Eiropas pusgada cikla ietvaros un cita starpā attiecas uz dalībvalstu piedzīvotajām enerģētikas problēmām.

(20)

Reāla pārkārtošanās uz zaļo enerģiju un energoatkarības samazināšana ir saistīta ar ievērojamām digitālajām investīcijām. Saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241 dalībvalstīm būtu jāsniedz skaidrojums par to, kādā veidā sagaidāms, ka atveseļošanas un noturības plānā paredzētie pasākumi, tostarp tie, kas iekļauti REPowerEU nodaļā, veicinās digitālo pārkārtošanos un no tās izrietošo jautājumu risināšanu, un vai tie ietilpst summā, kas ar digitālās izsekojamības metodi palīdzēs sasniegt digitalizācijas mērķrādītājus. Tomēr, ņemot vērā Savienības piedzīvoto enerģētikas problēmu ārkārtējo steidzamību un mērogu, REPowerEU nodaļā iekļautās reformas un investīcijas nebūtu jāņem vērā, kad tiek aprēķināts plāna kopējais piešķīrums, ko izmantos, lai piemērotu Regulā (ES) 2021/241 noteikto prasību par digitalizācijas mērķrādītāju. Tomēr dalībvalstīm būtu jācenšas, cik vien tas iespējams, REPowerEU nodaļās iekļaut pasākumus, kas veicina digitālā mērķrādītāja sasniegšanu, pamatojoties uz digitālās izsekojamības metodi.

(21)

Ilgstošas administratīvās procedūras ir viens no galvenajiem šķēršļiem atjaunīgo energoresursu izmantošanai. Minētie šķēršļi ietver sarežģītos noteikumus, kas piemērojami vietas izvēlei un projektu administratīvajām atļaujām, projektu ietekmes uz vidi novērtējuma sarežģītību un ilgumu, tīkla pieslēguma problēmas un ar atļauju izsniedzēju iestāžu vai tīklu operatoru personālu saistītas problēmas. Lai nodrošinātu, ka Savienība sasniedz savus enerģētikas un klimata mērķrādītājus, ir vēl vairāk jāvienkāršo un jāpaātrina administratīvie atļauju piešķiršanas procesi atjaunīgajiem energoresursiem un ar tiem saistītajai elektrotīkla infrastruktūrai. 2022. gada Eiropas pusgada kontekstā dalībvalstīm tika sniegti ieteikumi paātrināt atjaunīgās enerģijas apguvi. Kā paziņots Komisijas 2022. gada 18. maija paziņojumā “Plāns REPowerEU”, Komisija ir ierosinājusi grozīt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 (9) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtu enerģiju, lai izveidotu ātrāku atļauju piešķiršanas procesu atjaunīgajiem energoresursiem. Turklāt ar Padomes Regulu (ES) 2022/2577 (10), ar ko nosaka satvaru atjaunīgās enerģijas apguves paātrināšanai, ir ieviesti pagaidu ārkārtas noteikumi.

(22)

Ievērojot Regulas (ES) 2021/241 18. panta 4. punkta q) apakšpunktu, dalībvalstīm būtu jāsniedz kopsavilkums par apspriešanās procesu, kas saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu veikts ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, sociālajiem partneriem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, kuras iesaistītas to atveseļošanas un noturības plānu īstenošanā. Minētā apspriešanās būtu jāpapildina, lai pievērstos reformām un investīcijām, kas jāiekļauj iespējamā REPowerEU nodaļā, tā lai ieinteresētajām personām dotu pietiekami daudz laika reaģēt, vienlaikus nodrošinot, ka attiecīgā dalībvalsts ātri pabeidz REPowerEU nodaļas izstrādi. Atjauninātajā kopsavilkumā būtu jānorāda ieinteresētās personas, ar kurām notikusi apspriešanās, jāizskaidro papildu apspriešanās rezultāti un jāizklāsta, kā no ieinteresētajām personām saņemtais ieguldījums ticis atspoguļots REPowerEU nodaļās.

(23)

Lai nodrošinātu to, ka reformas un investīcijas, kas veiktas kā daļa no atveseļošanās no Covid-19 krīzes, tiek īstenotas ilgtspējīgā veidā, ir būtiski piemērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (11) 17. panta nozīmē (princips “nenodari būtisku kaitējumu”). Šā principa piemērošana attiecībā uz mehānisma atbalstītajām reformām un investīcijām būtu jāturpina, taču jāparedz viens konkrēts atbrīvojums, kura mērķis ir kliedēt Savienības tūlītējās bažas par enerģētisko drošību. Ņemot vērā mērķi diversificēt enerģijas avotus un pakāpeniski atteikties no Krievijas piegādātājiem, REPowerEU nodaļās aprakstītajām reformām un investīcijām, kuras ir vajadzīgas, lai uzlabotu enerģētikas infrastruktūru un objektus un tādējādi apmierinātu tūlītējas gāzes piegādes drošības vajadzības, vajadzētu būt tiesīgām uz finansiālo atbalstu no mehānisma pat tad, ja tās neatbilst principam “nenodari būtisku kaitējumu”. Naftas infrastruktūra un objekti parasti ir izslēgti no REPowerEU nodaļas. Atkāpes veidā dalībvalstij, uz kuru tās īpašās atkarības no jēlnaftas un ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ līdz šīs grozošās regulas spēkā stāšanās brīdim attiecās Padomes Regulas (ES) Nr. 833/2014 (12) 3.m panta 4. punktā paredzētā ārkārtas pagaidu atkāpe, vajadzētu spēt REPowerEU nodaļā iekļaut naftas infrastruktūru un objektus, kas vajadzīgi, lai apmierinātu tūlītējas ar piegādes drošību saistītas vajadzības.

Komisijai būtu jānovērtē, vai pasākumi, ar kuriem paredzēts apmierināt tūlītējas energoapgādes drošības vajadzības, ir tiesīgas uz atkāpi no principa “nenodari būtisku kaitējumu”. Minētā novērtējuma vajadzībām Komisijai līdzās citiem nosacījumiem būtu jāņem vērā iesīkstes efekta risks un tādu tīrāku, tehnoloģiski un ekonomiski īstenojamu alternatīvu nepieejamība, ko varētu apgūt salīdzināmā termiņā. Šādam novērtējumam vajadzētu būt samērīgam, ņemot vērā REPowerEU mērķu sasniegšanas steidzamību. Šaubu gadījumā Komisijai būtu jāspēj pieprasīt dalībvalstīm sniegt attiecīgu informāciju novērtējuma pamatošanai. Tīrāku alternatīvu izvērtēšanai būtu jānotiek saprātīgās robežās.

(24)

Visi atveseļošanas un noturības plānos paredzētie pasākumi būtu jāveic saskaņā ar piemērojamo Savienības un valstu vides acquis, jo īpaši attiecībā uz ietekmes uz vidi novērtējumu un dabas aizsardzību. Attiecībā uz pasākumiem, kuros izmanto atkāpi no principa “nenodari būtisku kaitējumu”, dalībvalstij būtu jāīsteno pietiekami centieni, lai, ja iespējams, ierobežotu iespējamo kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē un mazinātu kaitējumu, īstenojot citus pasākumus, tostarp REPowerEU nodaļā iekļautos pasākumus.

(25)	REPowerEU nodaļām būtu jāatbilst attiecīgās dalībvalsts nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem un Regulā (ES) 2021/1119 noteiktajiem Savienības klimata mērķrādītājiem.

(26)

Atspoguļojot Eiropas zaļo kursu kā Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju un to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, mehānismam jāveicina klimata politikas integrēšana un vides ilgtspēja, kā arī jāpalīdz sasniegt vispārējo mērķi, kas paredz 30 % no Savienības budžeta izdevumiem izlietot, atbalstot klimata mērķu sasniegšanu. Minētajā nolūkā ar mehānismu atbalstītajiem un dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānos ietvertajiem pasākumiem būtu jāveicina zaļā pārkārtošanās, tostarp bioloģiskā daudzveidība, vai ar to saistīto jautājumu risināšana, un tiem būtu jāatbilst summai, kas ir vismaz 37 % no atveseļošanas un noturības plānā paredzētā kopējā piešķīruma un veido vismaz 37 % no REPowerEU nodaļā iekļauto pasākumu kopējām aplēstajām izmaksām, pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumā izklāstīto klimatrīcības izsekojamības metodiku. Minētā metodika attiecīgi būtu jāizmanto pasākumiem, kurus nevar tieši attiecināt uz kādu no minētajā pielikumā uzskaitītajām intervences jomām. Ja attiecīgā dalībvalsts un Komisija par to vienojas, vajadzētu būt iespējai palielināt koeficientus klimata pārmaiņu mērķu atbalstam līdz 40 % vai 100 % atsevišķām investīcijām, kā izskaidrots atveseļošanas un noturības plānā, lai ņemtu vērā papildu reformu pasākumus, kas ticami palielina to ietekmi uz klimata mērķiem. Minētajā nolūkā vajadzētu būt iespējai palielināt koeficientus klimata mērķu atbalstam līdz kopējai summai 3 % apmērā no atveseļošanas un noturības plāna piešķīruma atsevišķām investīcijām. Ar mehānismu būtu jāatbalsta darbības, kurās pilnībā ievēroti Savienības klimata un vides standarti un prioritātes un princips “nenodari būtisku kaitējumu”.

(27)

Attiecīgā gadījumā dalībvalstīm REPowerEU nodaļās būtu jāiekļauj pasākumi ar pārrobežu vai daudzvalstu dimensiju vai ietekmi, kā noteikts Komisijas jaunākajā vajadzību novērtējumā, kas cita starpā veicina Eiropas pievienotās vērtības radīšanu. Būtu arī jāņem vērā, ka vienā dalībvalstī veiktiem pasākumiem varētu būt plašāka ietekme uz citām dalībvalstīm. Komisijai pēc iespējas agrāk būtu jāveicina sadarbība starp dalībvalstīm, lai izstrādātu pasākumus ar pārrobežu vai daudzvalstu dimensiju vai ietekmi, kas iekļaujami REPowerEU nodaļās. Dalībvalstīm būtu jācenšas nodrošināt, lai minētie pasākumi veidotu summu, kas ir vismaz 30 % no REPowerEU nodaļā iekļauto pasākumu aplēstajām izmaksām. Papildus pasākumiem ar pārrobežu vai daudzvalstu dimensiju vai ietekmi, par pasākumiem ar pārrobežu vai daudzvalstu dimensiju vai ietekmi būtu jāuzskata valsts līmeņa pasākumi, kas palīdz nodrošināt energoapgādi Savienībā kopumā saskaņā ar REPowerEU mērķiem, jo īpaši attiecībā uz esošo sastrēgumposmu novēršanu enerģijas pārvades, sadales un uzglabāšanas jomā, kā konstatēts Komisijas jaunākajā vajadzību novērtējumā, tādējādi palielinot pārrobežu plūsmu potenciālu starp dalībvalstīm. Pasākumi, kas samazina atkarību no fosilā kurināmā un samazina enerģijas pieprasījumu, arī būtu jāuzskata par tādiem, kam ir pozitīva pārrobežu ietekme, jo tie vēl vairāk atbrīvo jaudu vai piegādi citām dalībvalstīm.

(28)	Būtu jāpievieno pienācīgs vērtēšanas kritērijs, uz kura pamata Komisija novērtētu REPowerEU nodaļās iekļauto reformu un investīciju pārrobežu vai daudzvalstu dimensiju vai ietekmi.

(29)

Būtu jāparedz papildu stimuli dalībvalstīm pieprasīt aizdevumu atbalstu, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis izmanto pieejamo finansējumu, vienlaikus ievērojot vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes, proporcionalitātes un pārredzamības principus. Šajā nolūkā vismaz 30 dienās pēc šīs regulas stāšanās spēkā dalībvalstīm būtu pēc iespējas skaidrāk jāpaziņo Komisijai, vai tās ir iecerējušas pieprasīt aizdevuma atbalstu. Komisijai būtu Eiropas Parlamentam un Padomei vienlaikus, ar vienādiem noteikumiem un bez liekas kavēšanās jāiesniedz dalībvalstu pausto nodomu pārskats un ierosinātā turpmākā rīcība attiecībā uz pieejamo resursu sadali. Paziņojumam par nodomu nebūtu jāskar dalībvalstu spēja pieprasīt aizdevuma atbalstu līdz 2023. gada 31. augustam saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 14. pantu, tostarp tādu pieprasījumu gadījumā, kas pārsniedz 6,8 % no to nacionālā kopienākuma (NKI), ja ir piemērojami attiecīgie nosacījumi. Tam nebūtu jāskar tas, ka Komisija noslēdz atbilstošo aizdevuma līgumu pēc attiecīgā Padomes īstenošanas lēmuma pieņemšanas.

(30)

Dalībvalstis tiek mudinātas iesniegt REPowerEU nodaļas pēc iespējas ātrāk un, vēlams, divu mēnešu laikā pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā. Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 1. punktā, Komisijai divu mēnešu laikā būtu jānovērtē dalībvalsts iesniegtie grozītie atveseļošanas un noturības plāni un jāiesniedz priekšlikumi Padomes īstenošanas lēmumam. Ņemot vērā to problēmu steidzamību, ar ko saskaras dalībvalstis, Komisijai būtu jācenšas bez liekas kavēšanās pabeigt grozīto atveseļošanas un noturības plānu novērtējumu.

(31)	Turklāt, lai stimulētu REPowerEU nodaļā iekļaujamo reformu un investīciju vērienīguma palielināšanu, būtu jānodrošina jauni īpaši finansējuma avoti.

(32)

Ar Padomes Regulu (ES) 2022/1854 (13) Savienības uzņēmumiem un pastāvīgiem iedibinājumiem, kas darbojas jēlnaftas, dabasgāzes, ogļu un rafinēšanas nozarēs, ievieš pagaidu solidaritātes iemaksu, kura ir piemērojama visās dalībvalstīs. Dalībvalstis tiek aicinātas daļu no ieņēmumiem, kas gūti no minētās pagaidu iemaksas, izmantot, lai saskaņotā veidā veicinātu sinerģiju un papildināmību ar reformām un investīcijām savās REPowerEU nodaļās nolūkā finansēt pasākumus, kuri jāīsteno valsts līmenī saskaņā ar REPowerEU mērķiem.

(33)

Pašreizējās ekonomiskās un ģeopolitiskās situācijas dēļ Savienībai ir jāmobilizē pieejamie resursi, lai pirms 2030. gada strauji diversificētu Savienības enerģijas avotus un samazinātu atkarību no fosilajiem kurināmajiem. Šajā kontekstā ar Direktīvu 2003/87/EK izņēmuma kārtā būtu jāļauj monetizēt izsolē daļu kvotu no Inovāciju fonda un daļu no dalībvalstīm piešķirtajām kvotām, izņemot kvotas, kuras sadalītas Savienības solidaritātes, izaugsmes un starpsavienojumu nolūkā, un būtu jānovirza ieņēmumi mehānisma satvarā paredzētajām reformām un investīcijām, kas veicina REPowerEU mērķu sasniegšanu. Inovāciju fonda kvotu un dalībvalstīm piešķirto kvotu izsolīšana arī būtu jāīsteno agrāk. Daļa no tirgus stabilitātes rezerves kvotām, kas pretējā gadījumā tiktu anulētas, būtu jāizmanto Inovāciju fonda papildināšanai.

(34)

Saistībā ar Savienības ārkārtas intervenci nolūkā risināt augsto enerģijas cenu problēmu, kas radusies kā sekas Krievijas agresijas karam pret Ukrainu, mērķtiecīgiem ārkārtas pagaidu pasākumiem saskaņā ar 2014.–2020. gada kohēzijas politikas satvaru, kas ir izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1303/2013 (14), elastīgi izmantojot resursus no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Kohēzijas fonda, būtu jāpalīdz no 2022. gada 1. februāra segt enerģijas izmaksas tādiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kurus enerģijas cenu pieaugums skāris īpaši smagi, kā arī mazaizsargātām mājsaimniecībām. Šāds atbalsts pilnībā atbilst REPowerEU mērķiem.

(35)

Konkrēti, ERAF izņēmuma kārtā būtu jāizmanto, lai sniegtu apgrozāmā kapitāla atbalstu tādiem MVU, kurus enerģijas cenu pieaugums skāris īpaši smagi. Atbalstam tādiem MVU, kurus enerģijas cenu pieaugums skāris īpaši smagi, vajadzētu būt samērīgam un būtu jāatbilst piemērojamajiem valsts atbalsta noteikumiem. Turklāt ESF izņēmuma kārtā būtu jāizmanto, lai sniegtu atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām, kā definēts valsts noteikumos, lai palīdzētu tām segt enerģijas patēriņa izmaksas pat tad, ja netiek veikti pasākumi, ar ko palielinātu to cilvēku nodarbināmību, kas saņem atbalstu, t. i., aktīvi pasākumi. Tie ir ārkārtas pasākumi, kas ir absolūti nepieciešami, lai novērstu enerģētisko krīzi, kas radusies kā sekas Krievijas agresijas karam pret Ukrainu. Tie nodrošina, ka cilvēkiem, kas saņem atbalstu, ir pieejami pamatpakalpojumi, tādējādi arī veicinot apstākļus, kas sekmē labu veselību, kura vajadzīga, lai piedalītos darba tirgū. Atbalstu savstarpēji aizstājoši var sniegt ERAF, ESF un Kohēzijas fonds. Turklāt papildus ESF vajadzētu spēt izmantot ERAF un Kohēzijas fondu, lai atbalstīt darbvietu saglabāšanas pasākumus, izmantojot saīsinātu darba laiku un līdzvērtīgas shēmas, tostarp atbalstu pašnodarbinātām personām. Šādu shēmu mērķis ir aizsargāt darbiniekus un pašnodarbinātas personas pret bezdarba risku. Resursi, ko piešķir šādām shēmām, ir jāizmanto vienīgi darba ņēmēju un pašnodarbināto personu atbalstam. Savienības atbalsts minētajām saīsinātā darbalaika shēmām un līdzvērtīgām shēmām būtu jāparedz uz ierobežotu laiku. Turklāt vajadzētu būt iespējai REACT-EU resursus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 92.a pantā, izmantot minētajiem trim atbalsta veidiem, lai pastiprinātu dalībvalstu pastāvīgos centienus panākt noturīgu savu ekonomiku atveseļošanu pēc Covid-19 krīzes.

(36)

Īpašai plānošanas kārtībai būtu jāļauj resursus plānot tikai un vienīgi īpašajos prioritārajos virzienos un veicināt konkrētu investīciju prioritāšu īstenošanu. Lai dalībvalstīm to centienos ierobežot enerģētiskās krīzes sekas sniegtu ievērojamu atbalstu, dalībvalstīm izņēmuma kārtā līdz 2014.–2020. gada plānošanas perioda beigām būtu jāsaņem līdzfinansējuma likme 100 % apmērā tādu darbības programmu īpašajiem prioritārajiem virzieniem, kas sniedz vienīgi šādu atbalstu. Ar minētajiem ierobežota apmēra un mērķtiecīgajiem pasākumiem būtu jāpapildina kohēzijas politikas strukturālie intervences pasākumi, ar kuriem atbalsta tīras enerģijas ražošanu un energoefektivitātes veicināšanu. Lai ņemtu vērā Savienības budžeta ierobežojumus, Komisijas maksājumi šādām darbībām saskaņā ar īpašajām prioritātēm 2023. gadā būtu jāierobežo līdz 5 000 000 000 EUR.

(37)

Lai dalībvalstīm un reģioniem nodrošinātu pietiekamu elastību jauno problēmu risināšanā, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2021/1060 (15) būtu dalībvalstīm jādod iespēja REPowerEU mērķu sasniegšanai pieprasīt līdz 7,5 % no ERAF, Eiropas Sociālā fonda Plus un Kohēzijas fonda līdzekļiem. Vajadzētu būt iespējamam, ka minētie fondi sniedz atbalstu REPowerEU mērķu sasniegšanā, ja šāds atbalsts ietilpst attiecīgā fonda darbības jomā, veicina tā konkrēto mērķu sasniegšanu un atbilst noteikumiem, kas izklāstīti Regulā (ES) 2021/1060 un attiecīgajās konkrētu fondu regulās, tostarp principam “nenodari būtisku kaitējumu”.

(38)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pārvest visu vai daļu no to provizoriskā piešķīruma no Brexit korekcijas rezerves uz mehānismu. Covid-19 krīze, kuru saasināja apdraudējums Savienības enerģētiskajai drošībai, ir pastiprinājusi Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības negatīvās sekas dalībvalstīs, tostarp to reģionos un vietējās kopienās, un arī nozarēs, jo īpaši tajās, kuras minētā izstāšanās ir skārusi vissmagāk. Pasākumi, ko paredzēts finansēt no Brexit korekcijas rezerves, un reformas un investīcijas, ko paredzēts finansēt no mehānisma, mērķu un satura ziņā var būt līdzīgi. Gan Brexit korekcijas rezerve, gan mehānisms būtībā ir vērsti uz to, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Šajā kontekstā, kaut arī reformām un investīcijām saskaņā ar mehānismu primārais mērķis ir pievērsties pandēmijas ekonomiskajām sekām, tās var arī palīdzēt vērsties pret neparedzētām un nelabvēlīgām sekām dalībvalstīs un nozarēs, kuras Brexit skāris vissmagāk. Visbeidzot, saistības un maksājumu apropriācijas gan saskaņā ar Brexit korekcijas rezervi, gan ar mehānismu, tiek veiktas virs daudzgadu finanšu shēmas maksimālajiem apjomiem. Šajā scenārijā un ņemot vērā globālā enerģijas tirgus traucējumus, ko izraisījušas nesenākās ģeopolitiskās norises, ir lietderīgi dalībvalstīm paredzēt elastību, atļaujot pārvietojumus no Brexit korekcijas rezerves uz mehānismu, kas dos iespēju aptvert abu instrumentu mērķus un galu galā panākt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.

(39)	Papildu līdzekļu izmaksas dalībvalstīm, kuras savā atveseļošanas un noturības plānā iekļauj REPowerEU nodaļu, būtu jāveic līdz 2026. gada beigām saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma noteikumiem.

(40)

Atveseļošanas un noturības plānā iesniegtais pieprasījums piešķirt īpašu finansējumu, tostarp piešķīrumu no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas kvotu izsolēm saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, resursu pārvietojumus no ERAF, Eiropas Sociālā fonda Plus un Kohēzijas fonda, ko reglamentē Regulas (ES) 2021/1060 26. pants, un resursu pārvietojumus no Brexit korekcijas rezerves, REPowerEU nodaļā iekļautiem pasākumiem, būtu jāatspoguļo lielāka finansiālā vajadzība, kas saistīta ar minētajā nodaļā iekļautajām reformām un investīcijām.

(41)

Lai nodrošinātu, ka finansiālais atbalsts tiek īstenots agrāk nolūkā labāk reaģēt uz pašreizējo enerģētisko krīzi, vajadzētu būt iespējamam, ka pēc dalībvalsts pieprasījuma, ko iesniedz kopā ar REPowerEU nodaļu grozītā atveseļošanas un noturības plānā, papildu finansējuma summu, kas vajadzīga REPowerEU nodaļas pasākumu finansēšanai, izmaksā divu priekšfinansējuma maksājumu veidā.

Komisijai, ciktāl tas ir iespējams, pirmais priekšfinansējuma maksājums būtu jāveic divu mēnešu laikā no brīža, kad Komisija ir uzņēmusies juridiskās saistības Regulas (ES) 2021/241 nolūkos, un otrais priekšfinansējuma maksājums – 12 mēnešu laikā pēc tam, kad ir stājies spēkā Padomes īstenošanas lēmums, ar ko apstiprina tāda atveseļošanas un noturības plāna novērtējumu, kurā ietverta REPowerEU nodaļa. Minētajiem maksājumiem vajadzētu būt atkarīgiem no pieejamajiem resursiem, jo īpaši no tā, vai ir pieejami līdzekļi no NextGenerationEU konta, Savienības gada budžetā apstiprinātie līdzekļi un ieņēmumi no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas kvotu izsolēm saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, un no tā, ka iepriekš tiek efektīvi pārvietoti ieņēmumi saskaņā ar dalītās pārvaldības programmām, ja tas tiek pieprasīts.

(42)	Lai ievērotu daudzgadu finanšu shēmas maksimālos maksājumu apjomus, būtu jānosaka maksimālais maksājumu apjoms priekšfinansējumam attiecībā uz summām, kas pārvietotas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1060.

(43)

Komisijai būtu jāuzrauga REPowerEU nodaļā izklāstīto reformu un investīciju īstenošana un to devums REPowerEU mērķu sasniegšanā un jāsniedz ar to saistītā informācija, jo īpaši ar apmaiņām atveseļošanas un noturības dialogā, ar ziņojumiem atveseļošanas un noturības rezultātu pārskatā un ar speciālu iedaļu gada ziņojumā, kas jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

(44)

Nesenie ģeopolitiskie notikumi ir būtiski ietekmējuši enerģijas, pārtikas un celtniecības materiālu cenas, kā arī izraisījuši trūkumu globālajās piegādes ķēdēs, kā rezultātā ir pieaugusi inflācija un radušās jaunas problēmas, tostarp enerģētiskās nabadzības risks un lielāka dzīves dārdzība. Varētu rasties nepieciešamība reaģēt uz minētajām problēmām. Minētās norises varētu tiešā veidā ietekmēt spēju īstenot atveseļošanas un noturības plānos iekļautos pasākumus. Ja dalībvalstis spēj pierādīt, ka minētās norises konkrēta starpposma rādītāja vai mērķrādītāja sasniegšanu padara pilnībā vai daļēji neiespējamu, šādas situācijas varētu uzskatīt par Regulā (ES) 2021/241 paredzētajiem objektīvajiem apstākļiem. Turklāt, ciktāl dalībvalstis var pierādīt, ka konkrēta starpposma rādītāja vai mērķrādītāja sasniegšana ir pretrunā REPowerEU mērķu sasniegšanai, šādas situācijas varētu uzskatīt par objektīviem apstākļiem saskaņā ar minēto regulu. Turklāt neviens grozījumu pieprasījums nedrīkstētu apdraudēt atveseļošanas un noturības plānu vispārējo īstenošanu, tostarp dalībvalstu reformu un investīciju centienus.

(45)	Tāpēc Regulas (ES) 2021/241, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) 2021/1060 un (ES) 2021/1755 un Direktīva 2003/87/EK būtu attiecīgi jāgroza.

(46)	Lai būtu iespējams nekavējoties piemērot šajā regulā paredzētos pasākumus, tai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2021/241

Regulu (ES) 2021/241 groza šādi:

regulas 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Atbilstīgi šīs regulas 3. pantā minētajiem sešiem pīlāriem, saskaņotībai un sinerģijai, ko tie rada, un Covid-19 krīzes kontekstā mehānisma vispārīgais mērķis ir veicināt Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, uzlabojot dalībvalstu noturību, sagatavotību krīzēm, pielāgošanās spēju un dalībvalstu izaugsmes potenciālu, mīkstinot minētās krīzes sociālo un ekonomisko ietekmi, jo īpaši uz sievietēm, sniedzot ieguldījumu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā, atbalstot zaļo pārkārtošanos, palīdzot sasniegt Savienības 2030. gadam izvirzītos klimata mērķus, kas noteikti Regulas (ES) 2018/1999 2. panta 11. punktā, īstenojot mērķi, kas paredz sasniegt ES klimatneitralitāti līdz 2050. gadam un digitālo pārkārtošanos, un palielinot Savienības energosistēmas noturību, drošību un ilgtspēju, veicot atkarības no fosilā kurināmā nepieciešamo samazināšanu un diversificējot enerģijas avotus Savienības līmenī, tostarp palielinot atjaunojamo energoresursu izmantošanu, energoefektivitāti un enerģijas uzkrāšanas jaudas, tādējādi sekmējot kāpjošu ekonomikas un sociālo konverģenci, atjaunojot un veicinot Savienības ekonomiku ilgtspējīgu izaugsmi un integrāciju, sekmējot kvalitatīvu darbvietu radīšanu un veicinot Savienības stratēģisko autonomiju papildus atvērtai ekonomikai un radot Eiropas pievienoto vērtību.”;

2)	regulas 5. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Mehānismu izmanto, lai atbalstītu tikai tādus pasākumus, kuros ievērots princips “nenodari būtisku kaitējumu”, ko piemēro arī REPowerEU nodaļās iekļautajiem pasākumiem, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.”;

regulas 14. pantu groza šādi:

panta 3. punktā pievieno šādu apakšpunktu:

“d)	attiecīgā gadījumā – reformas un investīcijas saskaņā ar 21.c pantu.”;

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Aizdevuma atbalsts attiecīgās dalībvalsts atveseļošanas un noturības plānam nav lielāks par starpību starp atveseļošanas un noturības plāna kopējām izmaksām, kas attiecīgā gadījumā ir pārskatītas, un 11. pantā minēto maksimālo finanšu iemaksu, kura attiecīgā gadījumā ietver 21.a pantā minētos ieņēmumus, kā arī no dalītās pārvaldības programmām pārvietotos resursus.”;

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. Atkāpjoties no 5. punkta un ar nosacījumu, ka ir pieejami resursi, izņēmuma kārtā aizdevuma atbalsta summu var palielināt, ņemot vērā pieprasītājas dalībvalsts vajadzības, kā arī aizdevuma atbalsta pieprasījumus, ko jau ir iesniegušas vai plāno iesniegt citas dalībvalstis, vienlaikus piemērojot vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes, proporcionalitātes un pārredzamības principus. Lai minēto principu piemērošanu atvieglotu, dalībvalstis līdz 2023. gada 31. martam Komisijai paziņo, vai tās ir iecerējušas pieprasīt aizdevuma atbalstu. Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei vienlaikus, ar vienādiem noteikumiem un bez liekas kavēšanās iesniedz dalībvalstu pausto nodomu pārskatu un ierosināto turpmāko rīcību attiecībā uz pieejamo resursu sadali. Minētais paziņojums par ieceri pieprasīt aizdevuma atbalstu neskar dalībvalstu spēju pieprasīt aizdevuma atbalstu līdz 2023. gada 31. augustam, tostarp tādu pieprasījumu gadījumā, kas pārsniedz 6,8 % no NKI, ja ir piemērojami attiecīgie nosacījumi. Tas arī neskar atbilstošā aizdevuma līguma noslēgšanu pēc attiecīgā Padomes īstenošanas lēmuma pieņemšanas.”;

regulas 17. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. No 2020. gada 1. februāra uzsāktie pasākumi ir attiecināmi, ja tie atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām.

Tomēr jaunās reformas un investīcijas, kas minētas 21.c panta 1. punktā, ir attiecināmas tikai tad, ja tās sākas no 2022. gada 1. februāra un vēlāk.”;

regulas 18. panta 4. punktu groza šādi:

iekļauj šādu punktu:

“ca)	skaidrojums par to, kā REPowerEU nodaļa palīdz risināt enerģētiskās nabadzības problēmu, tostarp attiecīgā gadījumā piešķirot pienācīgu prioritāti enerģētiskās nabadzības skarto personu vajadzībām, kā arī par to, kā tā palīdz mazināt neaizsargātību nākamajās ziemas sezonās;”;

punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)

kvalitatīvs skaidrojums par to, kā atveseļošanas un noturības plāna pasākumi sekmēs zaļo pārkārtošanos, tostarp bioloģisko daudzveidību, vai ar to saistīto jautājumu risināšanu, vai tie atbilst vismaz 37 % no atveseļošanas un noturības plānā paredzētā kopējā piešķīruma un vai REPowerEU nodaļā iekļautie šāda veida pasākumi veido summu, kas atbilst vismaz 37 % no minētajā nodaļā iekļauto pasākumu kopējām aplēstajām izmaksām, balstoties uz VI pielikumā izklāstīto klimatrīcības izsekojamības metodiku; minēto metodiku attiecīgi izmanto pasākumiem, kurus nevar tieši attiecināt uz kādu no VI pielikumā uzskaitītajām intervences jomām; klimata mērķu atbalsta koeficients var tikt paaugstināts kopumā par ne vairāk kā 3 % no atveseļošanas un noturības plāna piešķīruma summas atsevišķām investīcijām, lai ņemtu vērā reformu pavadošos pasākumus, kas ticami palielina to ietekmi uz klimata mērķiem, kā paskaidrots atveseļošanas un noturības plānā;”;

punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“h)

norāde par to, vai atveseļošanas un noturības plānā paredzētie pasākumi ietver pārrobežu vai daudzvalstu projektus, skaidrojums par to, kā REPowerEU nodaļās iekļautajiem attiecīgajiem pasākumiem, tostarp pasākumiem, ar kuriem risina Komisijas jaunākajā vajadzību novērtējumā konstatētās problēmas, ir pārrobežu vai daudzvalstu dimensija vai ietekme, un norāde par to, vai minēto pasākumu kopējās izmaksas veido summu, kas atbilst vismaz 30 % no REPowerEU nodaļas aplēstajām izmaksām;”;

punkta q) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“q)

kopsavilkums par apspriešanās procesu, kas saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu veikts ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jaunatnes organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, un par to, kā ieinteresēto personu ieguldījums tiek atspoguļots atveseļošanas un noturības plānā – lai sagatavotu un, ja tie ir pieejami, īstenotu atveseļošanas un noturības plānus, un gadījumā, ja ir iekļauta REPowerEU nodaļa, norādot ieinteresētās personas, ar kurām notikusi apspriešanās, minētais kopsavilkums ir papildināms ar aprakstu par apspriešanās procesa iznākumu attiecībā uz minēto nodaļu un ar izklāstu par to, kā tajā ir atspoguļots saņemtais ieguldījums;”;

regulas 19. panta 3. punktu groza šādi:

iekļauj šādus apakšpunktus:

“da)

to, vai REPowerEU nodaļa ietver 21.c pantā minētās reformas un investīcijas, kas efektīvi palīdz pirms 2030. gada panākt enerģētisko drošību, Savienības enerģijas avotu diversifikāciju, atjaunojamo energoresursu lielāku izmantošanu un lielāku energoefektivitāti, enerģijas uzkrāšanas jaudas palielināšanu vai atkarības no fosilā kurināmā nepieciešamo samazināšanu;

db)	to, vai REPowerEU nodaļa ietver 21.c pantā minētās reformas un investīcijas, par kurām sagaidāms, ka tām būs pārrobežu vai daudzvalstu dimensija vai ietekme;”;

punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)

to, vai atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauti pasākumi, kas efektīvi sekmē zaļo pārkārtošanos, tostarp bioloģisko daudzveidību, vai palīdz risināt no tās izrietošās problēmas, vai tie veido summu, kas atbilst vismaz 37 % no atveseļošanas un noturības plāna kopējā piešķīruma, un vai šādi REPowerEU nodaļā iekļautie pasākumi veido vismaz summu, kas atbilst 37 % no minētajā nodaļā iekļauto pasākumu kopējām aplēstajām izmaksām, balstoties uz VI pielikumā izklāstīto klimatrīcības izsekojamības metodiku; minēto metodiku attiecīgi izmanto pasākumiem, kurus nevar tieši attiecināt uz kādu no VI pielikumā uzskaitītajām intervences jomām; klimata mērķu atbalsta koeficients var tikt paaugstināts kopumā par ne vairāk kā 3 % no atveseļošanas un noturības plāna piešķīruma summas atsevišķām investīcijām, lai ņemtu vērā reformu pavadošos pasākumus, kas ticami palielina to ietekmi uz klimata mērķiem, par to vienojoties ar Komisiju;”;

regulas 20. panta 5. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

“ca)

kopsavilkumu par REPowerEU nodaļas ierosinātajiem pasākumiem ar pārrobežu vai daudzvalstu dimensiju vai ietekmi, tostarp par tiem pasākumiem, ar kuriem risina Komisijas jaunākajā vajadzību novērtējumā konstatētās problēmas; ja minēto pasākumu aplēstās izmaksas veido summu, kas atbilst mazāk nekā 30 % no visu REPowerEU nodaļā iekļauto pasākumu aplēstajām izmaksām, paskaidrojums par tā iemesliem, jo īpaši pierādot, ka citi pasākumi, kas iekļauti REPowerEU nodaļā, labāk atbilst 21.c panta 3. punktā noteiktajiem mērķiem vai ka nav pietiekami daudz reālistisku projektu ar pārrobežu vai daudzvalstu dimensiju vai ietekmi, jo īpaši ņemot vērā mehānisma darbības laiku;”;

regulā pēc III nodaļas iekļauj šādu nodaļu:

“IIIa NODAĻA

REPower EU

21.a pants

Ieņēmumi no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK

1. Lai palielinātu Savienības energosistēmas noturību, samazinot atkarību no fosilajiem kurināmajiem un diversificējot enerģijas avotus Savienības līmenī, īstenošanai saskaņā ar šo regulu kā papildu neatmaksājamu finansiālo atbalstu no mehānisma dara pieejamus 20 000 000 000 EUR faktiskajās cenās, kas iegūti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK (*1) 10.e pantu. Kā paredzēts Direktīvas 2003/87/EK 10.e pantā, minētās summas veido ārējos piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu.

2. Katrai dalībvalstij pieejamo piešķīruma daļu no 1. punktā minētās summas aprēķina, pamatojoties uz rādītājiem, kas noteikti IVa pielikumā izklāstītajā metodikā.

3. Šā panta 1. punktā minēto summu piešķir tikai 21.c pantā minētajiem pasākumiem, izņemot pasākumus, kuri minēti 21.c panta 3. punkta a) apakšpunktā. No tās var segt arī izmaksas, kas minētas 6. panta 2. punktā.

4. Saistību apropriācijas, kas sedz 1. punktā minēto summu, automātiski dara pieejamas par minēto summu no 2023. gada 1. marta.

5. Katra dalībvalsts, savā plānā iekļaujot 21.c pantā minētās reformas un investīcijas un norādot to aplēstās izmaksas, var iesniegt Komisijai pieprasījumu piešķirt summu, kas nepārsniedz tās daļu.

6. Ar Padomes īstenošanas lēmumu, ko pieņem, ievērojot 20. panta 1. punktu, nosaka šā panta 1. punktā minēto ieņēmumu summu, ko dalībvalstij piešķir pēc pieprasījuma iesniegšanas, ievērojot šā panta 5. punktu. Atbilstošo summu izmaksā pa daļām, atkarībā no pieejamā finansējuma, saskaņā ar 24. pantu, tiklīdz attiecīgā dalībvalsts ir apmierinoši sasniegusi starpposma rādītājus un mērķrādītājus, kas noteikti saistībā ar 21.c pantā minēto pasākumu īstenošanu.

21.b pants

Resursi no dalītās pārvaldības programmām REPowerEU mērķu atbalstīšanai

1. Tām piešķirto resursu robežās dalībvalstis var saskaņā ar saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulu 2021.–2027. gadam pieprasīt atbalstu šīs regulas 21.c panta 3. punktā noteiktajiem mērķiem no programmām, kuras saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības Fonda, Eiropas Sociālo fonda Plus un Kohēzijas fonda, ievērojot nosacījumus, kas noteikti Kopīgo noteikumu regulas 2021.–2027. gadam 26.a pantā un attiecīgajās konkrētā fonda regulās. Šādu atbalstu īsteno saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulu 2021.–2027. gadam un konkrētā fonda regulām.

2. Resursus var pārvietot saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1755 (*2) 4.a pantu, lai atbalstītu pasākumus, kas minēti šīs regulas 21.c pantā.

21.c pants

REPowerEU nodaļas atveseļošanas un noturības plānos

1. Atveseļošanas un noturības plānos, kuri iesniegti Komisijai pēc 2023. gada 1. marta un kuriem nepieciešams izmantot papildu finansējumu saskaņā ar 14., 21.a vai 21.b pantu, ietver REPowerEU nodaļu, kurā iekļauti pasākumi un to atbilstošie starpposma rādītāji un mērķrādītāji. REPowerEU nodaļā iekļautie pasākumi ir vai nu jaunas reformas un investīcijas, kuras uzsāktas no 2022. gada 1. februāra, vai to reformu un investīciju paplašinātā daļa, kuras attiecīgajai dalībvalstij iekļautas jau pieņemtajā Padomes īstenošanas lēmumā.

2 Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis, kuru maksimālā finanšu iemaksa ir samazināta saskaņā ar 11. panta 2. punktu, REPowerEU nodaļās var iekļaut arī jau pieņemtajos Padomes īstenošanas lēmumos iekļautos pasākumus, tos nepaplašinot, līdz aplēsto izmaksu summai, kas vienāda ar minēto samazinājumu.

3. REPowerEU nodaļā iekļautās reformas un investīcijas tiek vērstas uz to, lai sekmētu vismaz vienu no šādiem mērķiem:

uzlabot enerģētikas infrastruktūru un objektus, lai apmierinātu tūlītējas ar gāzes, tostarp sašķidrinātas dabasgāzes, piegādes drošību saistītas vajadzības un jo īpaši lai nodrošinātu enerģijas avotu diversifikāciju visas Savienības interesēs; pasākumus saistībā ar naftas infrastruktūru un objektus, kas vajadzīgi, lai apmierinātu tūlītējas ar piegādes drošību saistītas vajadzības, var iekļaut dalībvalsts REPowerEU nodaļā tikai tad, ja uz šo dalībvalsti tās īpašās atkarības no jēlnaftas un tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ līdz 2023. gada 1. martam attiecās Regulas (ES) Nr. 833/2014 3.m panta 4. punktā paredzētā ārkārtas pagaidu atkāpe;

b)	palielināt ēku un kritiskās enerģētikas infrastruktūras energoefektivitāti, dekarbonizēt rūpniecību, palielinot ilgtspējīga biometāna un atjaunīgā vai nefosilā ūdeņraža ražošanu un izmantošanu, un palielināt atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru un paātrināt tās izvēršanu;

c)	pievērsties enerģētiskās nabadzības problēmai;

d)	stimulēt enerģijas pieprasījuma samazināšanu;

e)	pievērsties iekšējo un pārrobežu enerģijas pārvades un sadales nepietiekamajai caurlaides spējai, atbalstīt elektroenerģijas uzkrāšanu un paātrināt atjaunojamo energoresursu integrāciju, un atbalstīt bezemisiju transportu un tā infrastruktūru, tostarp dzelzceļu;

f)	atbalstīt a) līdz e) apakšpunktā noteikto mērķu sasniegšanu ar paātrinātu darbaspēka pārkvalificēšanu virzībā uz zaļajām un saistītajām digitālajām prasmēm, kā arī ar atbalstu vērtības ķēdēm kritiski svarīgajās izejvielās un tehnoloģijās, kas ir saistītas ar zaļo pārkārtošanos.

4. REPowerEU nodaļā ietver arī skaidrojumu par to, kā minētajā nodaļā iekļautie pasākumi saskan ar attiecīgās dalībvalsts centieniem sasniegt 3. punktā noteiktos mērķus, ņemot vērā pasākumus, kas iekļauti jau pieņemtajā Padomes īstenošanas lēmumā, kā arī skaidrojumu par minēto pasākumu un citu valsts finansēto un Savienības finansēto papildu vai papildinošo pasākumu vispārējo ieguldījumu minēto mērķu sasniegšanā.

5. REPowerEU nodaļā iekļauto reformu un investīciju izmaksu aplēses neņem vērā atveseļošanas un noturības plāna kopējā piešķīruma aprēķinam saskaņā ar 18. panta 4. punkta f) apakšpunktu un 19. panta 3. punkta f) apakšpunktu.

6. Atkāpjoties no 5. panta 2. un 3. punkta, 17. panta 4. punkta, 18. panta 4. punkta d) apakšpunkta un 19. panta 3. punkta d) apakšpunkta, principu “nenodari būtisku kaitējumu” nepiemēro reformām un investīcijām saskaņā ar šā panta 3. punkta a) apakšpunktu, ja Komisija ir sniegusi pozitīvu novērtējumu par to, ka ir izpildītas šādas prasības:

a)	pasākums ir nepieciešams un samērīgs, lai apmierinātu tūlītējas ar piegādes drošību saistītas vajadzības saskaņā ar šā panta 3. punkta a) apakšpunktu, ņemot vērā tīrākas īstenojamas alternatīvas un iesīkstes efekta risku;

b)	attiecīgā dalībvalsts ir veikusi pietiekamus centienus, lai, ja iespējams, ierobežotu iespējamo kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē un mazinātu kaitējumu ar citiem pasākumiem, tostarp ar REPowerEU nodaļā iekļautajiem pasākumiem;

c)	pasākums neapdraud Savienības 2030. gada klimata mērķrādītāju un mērķa par ES klimatneitralitāti līdz 2050. gadam sasniegšanu, pamatojoties uz kvalitatīviem apsvērumiem;

d)	plānots, ka pasākums sāks darboties līdz 2026. gada 31. decembrim.

7. Veicot 6. punkta minēto novērtējumu, Komisija rīkojas ciešā sadarbībā ar attiecīgo dalībvalsti. Komisija var sniegt apsvērumus vai prasīt papildu informāciju. Attiecīgā dalībvalsts sniedz pieprasīto papildu informāciju.

8. Tādu ieņēmumu summu, kas darīti pieejami saskaņā ar 21.a pantu, neizmanto šā panta 3. punkta a) apakšpunktā paredzētajām reformām un investīcijām.

9. To pasākumu kopējās aplēstās izmaksas, uz kuriem attiecas Komisijas sniegts pozitīvs novērtējums saskaņā ar 6. punktu, nepārsniedz 30 % no REPowerEU nodaļā iekļauto pasākumu kopējām aplēstajām izmaksām.

21.d pants

REPowerEU priekšfinansējums

1. Atveseļošanas un noturības plānam, kurā ir REPowerEU nodaļa, var pievienot priekšfinansējuma pieprasījumu. Ar noteikumu, ka Padome līdz 2023. gada 31. decembrim pieņem īstenošanas lēmumu, kas minēts 20. panta 1. punktā un 21. panta 2. punktā, Komisija veic līdz diviem priekšfinansējuma maksājumiem par kopējo summu, kura nepārsniedz 20 % no papildfinansējuma, ko attiecīgā dalībvalsts pieprasījusi tās REPowerEU nodaļas finansēšanai, saskaņā ar 7., 12., 14., 21.a un 21.b pantu, vienlaikus ievērojot principus par vienlīdzīgu attieksmi starp dalībvalstīm un proporcionalitāti.

2. Attiecībā uz resursiem, kas pārvietoti saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 26. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, katrs no abiem priekšfinansējuma maksājumu kopumiem nepārsniedz 1 000 000 000 EUR.

3. Atkāpjoties no Finanšu regulas 116. panta 1. punkta, Komisija atkarībā no pieejamajiem resursiem, ciktāl tas ir iespējams, veic priekšfinansējuma maksājumus šādi:

a)	attiecībā uz pirmo priekšfinansējuma maksājumu – divu mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija un attiecīgā dalībvalsts ir noslēgušas nolīgumu, kas uzskatāms par juridiskām saistībām, kā minēts 23. pantā;

b)	attiecībā uz otro priekšfinansējuma maksājumu – 12 mēnešu laikā pēc tam, kad ir stājies spēkā Padomes īstenošanas lēmums, ar ko apstiprina tāda atveseļošanas un noturības plāna novērtējumu, kurā ietverta REPowerEU nodaļa.

4. Priekšfinansējuma maksājumu attiecībā uz 2. punktā minētajiem resursiem veic pēc tam, kad no visām dalībvalstīm ir saņemta informācija par to, vai tās ir iecerējušas pieprasīt šādu resursu priekšfinansējumu, un attiecīgā gadījumā proporcionāli attiecībā uz kopējo maksimālo apjomu 1 000 000 000 EUR.

5. Šā panta 1. punkta minētā priekšfinansējuma gadījumos 20. panta 5. punkta a) apakšpunktā minētā finanšu iemaksa un attiecīgā gadījumā aizdevuma summa, kas izmaksājama, kā minēts 20. panta 5. punkta h) apakšpunktā, tiek proporcionāli pielāgotas.

(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.)."

(*2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1755 (2021. gada 6. oktobris), ar ko izveido Brexit korekcijas rezervi (OV L 357, 8.10.2021., 1. lpp.).”;"

regulas 23. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Tiklīdz Padome ir pieņēmusi 20. panta 1. punktā minēto īstenošanas lēmumu, Komisija ar attiecīgo dalībvalsti noslēdz nolīgumu, kas rada atsevišķas juridiskas saistības Finanšu regulas nozīmē. Katras dalībvalsts juridiskās saistības nepārsniedz 11. panta 1.punkta a) apakšpunktā minēto kopējo finanšu iemaksu 2021. un 2022. gadam un 11. panta 2. punktā minēto atjaunināto finanšu iemaksu 2023. gadam un summu, kas aprēķināta saskaņā ar 21.a panta 2. punktu.”;

10)

regulā iekļauj šādu pantu:

“25.a pants

Pārredzamība attiecībā uz galasaņēmējiem

1. Katra dalībvalsts izveido viegli lietojamu publisku portālu, kurā ir dati par 100 galasaņēmējiem, kas saņem vislielāko finansējuma summu mehānismā paredzēto pasākumu īstenošanai. Dalībvalstis minētos datus atjaunina divreiz gadā.

2. Attiecībā uz 1. punktā minētajiem galasaņēmējiem publicē šādu informāciju:

a)	juridiskas personas gadījumā – saņēmēja pilns juridiskais nosaukums un PVN identifikācijas numurs vai nodokļa maksātāja identifikācijas numurs, ja pieejams, vai cits unikāls identifikators, kas noteikts valsts līmenī;

b)	fiziskas personas gadījumā – saņēmēja vārds un uzvārds;

c)	katra saņēmēja saņemto līdzekļu summa, kā arī saistītie pasākumi, par kuriem dalībvalsts ir saņēmusi finansējumu no mehānisma.

3. Finanšu regulas 38. panta 3. punktā minēto informāciju nepublicē.

4. Ja tiek publicēti personas dati, attiecīgā dalībvalsts 2. punktā minēto informāciju dzēš pēc diviem gadiem pēc tā finanšu gada beigām, kurā finansējums tika izmaksāts galasaņēmējam.

5. Komisija centralizē dalībvalstu publiskos portālus un publicē 1. punktā minētos datus 30. pantā minētajā atveseļošanas un noturības rezultātu pārskatā.”;

11)

regulas 26. panta 1. punktā pievieno šādu punktu:

“h)	REPowerEU nodaļās iekļauto reformu un investīciju īstenošanas progress.”;

12)

regulas 29. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Komisija uzrauga mehānisma īstenošanu un mēra 4. pantā noteikto mērķu sasniegšanu, tostarp REPowerEU nodaļās iekļauto reformu un investīciju īstenošanu un to ieguldījumu 21.c panta 3. punktā noteikto mērķu sasniegšanā. Īstenošanas uzraudzība ir vērsta uz aktivitātēm, kas veiktas saskaņā ar mehānismu, un ir samērīga ar šīm aktivitātēm.”;

13)

30. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Rezultātu pārskats atspoguļo arī atveseļošanas un noturības plānu īstenošanas progresu, kas gūts saistībā ar 29. panta 4. punktā minētajiem kopējiem rādītājiem. Tajā ietver arī REPowerEU nodaļās ietverto īstenošanas pasākumu progresu un to ieguldījumu 21.c panta 3. punktā noteikto mērķu sasniegšanā un iekļauj informāciju par Savienībā importētā fosilā kurināma samazināšanu un enerģijas avotu diversifikāciju.”;

14)

regulas 31. pantu groza šādi:

panta 3. punktu groza šādi:

i)	ievadteikumu aizstāj ar šādu: “3. Gada ziņojumā sniedz arī šādu informāciju:”;

ii)

pievieno šādus apakšpunktus:

“d)

pārskatu par pasākumiem ar pārrobežu vai daudzvalstu dimensiju vai ietekmi, kuri iekļauti visās REPowerEU nodaļās, to kopējām aplēstajām izmaksām un norādi, vai minēto pasākumu kopējās izmaksas veido summu, kas atbilst vismaz 30 % no visās REPowerEU nodaļās iekļauto pasākumu kopējām aplēstajām izmaksām;

e)	tādu pasākumu skaitu, uz kuriem attiecas 21.c panta 3. punkta a) apakšpunkts un kuri iekļauti visās REPowerEU nodaļās, un to kopējām aplēstajām izmaksām;

f)	REPowerEU nodaļā iekļauto reformu un investīciju īstenošanas progresu, tam veltot speciālu iedaļu, kurā iekļauta pieredze, kas gūta pēc tam, kad analizēti pieejamie dati par galasaņēmējiem, un paraugprakses piemēri.”;

b)	pantā iekļauj šādu punktu: “3.a Šā panta 3. punkta d) un e) apakšpunktā minēto informāciju iekļauj tikai gada ziņojumā pēc tam, kad ir apstiprināts visu to atveseļošanas un noturības plānu novērtējums, kuros ietverta REPowerEU nodaļa.”;

15)

regulas 32. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Izvērtējuma ziņojumā jo īpaši novērtē, kādā mērā ir sasniegti mērķi, cik efektīvi ir izmantoti resursi un kāda ir Eiropas pievienotā vērtība. Tajā arī izskata jautājumu par to, vai visi mērķi un darbības joprojām ir atbilstīgi, kā arī novērtē REPowerEU nodaļu īstenošanu un to ieguldījumu 21.c panta 3. punktā noteikto mērķu sasniegšanā.”;

16)	šīs regulas I pielikumā izklāstīto tekstu iekļauj kā IVa pielikumu;

17)	regulas V pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

2. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1303/2013

Regulā (ES) Nr. 1303/2013 iekļauj šādu pantu:

“25.b pants

Ārkārtas pasākumi fondu izmantošanai, lai atbalstītu MVU, kurus īpaši ietekmē enerģijas cenu pieaugums, mazaizsargātas mājsaimniecības un saīsināta darba laika un līdzvērtīgas shēmas

1. Kā ārkārtas pasākumu, kas strikti nepieciešams, lai pārvarētu enerģētikas krīzi, kura radusies kā sekas Krievijas agresijas karam pret Ukrainu, ERAF var atbalstīt apgrozāmā kapitāla finansēšanu dotāciju veidā tiem MVU, kurus īpaši ietekmē enerģijas cenu pieaugums, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1301/2013 5. panta 3. punkta d) apakšpunktā minēto investīciju prioritāti. MVU, kurus īpaši ietekmē enerģijas cenu pieaugums, ir tie, kas atbilstīgi krīzes pagaidu regulējuma valsts atbalsta pasākumiem ir tiesīgi saņemt atbalstu par papildu izmaksām ārkārtīgi krasu dabasgāzes un elektroenerģijas cenu pieauguma dēļ.

Kā vēl vienu ārkārtas pasākumu, kas strikti nepieciešams, lai pārvarētu enerģētikas krīzi, kura radusies kā sekas Krievijas agresijas karam pret Ukrainu, ESF var atbalstīt mazaizsargātas mājsaimniecības, lai palīdzētu tām segt to enerģijas patēriņa izmaksas, pat bez jebkādiem atbilstošiem aktīviem pasākumiem, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1304/2013 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) punktā minēto investīciju prioritāti.

2. Darbības, ar kurām sniedz 1. punktā minēto atbalstu, var finansēt vai nu no ERAF, vai no ESF, pamatojoties uz noteikumiem, kas piemērojami otram fondam. Turklāt, ja šādas darbības sniedz ieguldījumu vienā no 1. punktā minētajām investīciju prioritātēm, tās var finansēt no Kohēzijas fonda, pamatojoties uz noteikumiem, kas piemērojami vai nu ERAF, vai ESF. Turklāt, pamatojoties uz noteikumiem, ko piemēro ESF saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1304/2013 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta v) punktā minēto investīciju prioritāti, ERAF un Kohēzijas fonds var arī finansēt piekļuvi darba tirgum, ar saīsināta darba laika un līdzvērtīgām shēmām saglabājot darba ņēmēju un pašnodarbināto darbvietas.

3. Darbības, ar kurām sniedz 1. un 2. punktā minēto atbalstu, plāno tikai saskaņā ar jaunu īpašo prioritāro virzienu. Īpašais prioritārais virziens var ietvert finansējumu no ERAF un ESF no dažādām reģionu kategorijām un no Kohēzijas fonda. Atbalstu, ko sniedz no REACT-EU resursiem 92.a panta nozīmē, plāno saskaņā ar atsevišķu īpašo prioritāro virzienu, kas veicina 92.b panta 9. punkta trešajā daļā minētās investīciju prioritātes sasniegšanu.

Summas, ko piešķir šā punkta pirmajā daļā minētajiem īpašajiem prioritārajiem virzieniem, nepārsniedz 10 % no kopējiem ERAF, ESF un Kohēzijas fonda resursiem, tostarp REACT-EU resursiem atbilstīgi mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”, kas attiecīgajai dalībvalstij piešķirti 2014.–2020. gada plānošanas periodam, kā noteikts attiecīgajos Komisijas īstenošanas aktos. Atkāpjoties no 120. panta 3. punkta pirmās un otrās daļas, īpašajam prioritārajam virzienam vai virzieniem piemēro 100 % līdzfinansējuma likmi.

4. Dalībvalsts iesniegtos pieprasījumus esošas darbības programmas grozīšanai ar mērķi ieviest 3. punktā minēto īpašo prioritāro virzienu vai virzienus pienācīgi pamato, un tiem pievieno pārskatīto programmu. Elementi, kas uzskaitīti 96. panta 2. punkta b) apakšpunkta v) un vii) punktā, nav jānorāda pārskatītās darbības programmas prioritārā virziena vai virzienu aprakstā.

5. Atkāpjoties no 65. panta 9. punkta, izdevumi par darbībām, ar ko atbalsta apgrozāmā kapitāla finansēšanu dotāciju veidā tajos MVU, kurus īpaši ietekmē enerģijas cenu pieaugums, par darbībām, ar ko sniedz atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām, lai palīdzētu tām segt to izmaksas par enerģijas patēriņu, un par saīsināta darba laika un līdzvērtīgām shēmām, ir attiecināmi no 2022. gada 1. februāra. Šādām darbībām un shēmām nepiemēro 65. panta 6. punktu.

6. Atkāpjoties no 125. panta 3. punkta b) apakšpunkta, darbības, ar ko atbalsta apgrozāmā kapitāla finansēšanu dotāciju veidā tajos MVU, kurus īpaši ietekmē enerģijas cenu pieaugums, darbības, ar ko sniedz atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām, lai palīdzētu tām segt to izmaksas par enerģijas patēriņu, un saīsināta darba laika un līdzvērtīgas shēmas var atlasīt atbalstam no ERAF, ESF vai Kohēzijas fonda pirms pārskatītās programmas apstiprināšanas.

7. Darbībām, ar ko atbalsta apgrozāmā kapitāla finansēšanu dotāciju veidā tajos MVU, kurus īpaši ietekmē enerģijas cenu pieaugums, un ko īsteno ārpus programmas teritorijas, taču dalībvalsts robežās, piemēro tikai 70. panta 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunktu. Atkāpjoties no 70. panta 4. punkta, ESF atbalstītām darbībām, ar ko sniedz atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām, lai tām palīdzētu segt to izmaksas par enerģijas patēriņu, un saīsināta darba laika un līdzvērtīgām shēmām, un ko īsteno ārpus programmas teritorijas, taču dalībvalsts robežās, piemēro arī 70. panta 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunktu.

8. Kopējie maksājumi, kurus Komisija veic dalībvalstīm no ERAF, ESF un Kohēzijas fonda, izņemot REACT-EU resursus, par 3. punktā minētajām īpašajām prioritātēm, 2023. gadā nepārsniedz 5 000 000 000EUR. Summas izmaksā atkarībā no pieejamā finansējuma, nepārsniedzot 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas maksimālos apjomus.

9. Šo pantu nepiemēro mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmām.”

3. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2021/1060

Regulu (ES) 2021/1060 groza šādi:

regulas 22. panta 3. punkta g) apakšpunkta i) punktu aizstāj ar šādu:

“i)

tabula, kurā norādīts kopējais finanšu piešķīrums katram fondam un attiecīgā gadījumā arī katrai reģiona kategorijai attiecībā uz visu plānošanas periodu un pa gadiem, tostarp jebkādas summas, kas tiek pārvietotas, ievērojot 26. vai 27. pantu, un dalībvalsts pieprasījums par to pasākumu atbalstīšanu, kas sekmē Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/241 (*3) 21.c panta 3. punktā noteikto mērķu sasniegšanu;

(*3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).”;"

regulas 24. pantā pievieno šādu punktu:

“8. Programmām, kas saņem atbalstu no ERAF, ESF+ vai Kohēzijas fonda, dalībvalsts var iesniegt programmas grozījumu saskaņā ar šo pantu, pieprasot programmā iekļaut pasākumus, kas sekmē Regulas (ES) 2021/241 21.c panta 3. punktā noteikto mērķu sasniegšanu, ja šāds atbalsts sekmē attiecīgā fonda konkrēto mērķu sasniegšanu, kā izklāstīts konkrētu fondu regulās. Šādiem pasākumiem pieprasītās summas plāno konkrēta mērķa ietvaros saskaņā ar konkrētu fondu regulām un iekļauj prioritātē. Minētās summas kopumā nepārsniedz robežvērtību 7,5 % apmērā no sākotnējā valsts piešķīruma attiecībā uz katru fondu.”;

regulā iekļauj šādu pantu:

“26.a pants

Atbalsts Regulas (ES) 2021/241 21.c panta 3. punktā noteiktajiem mērķiem

1. Dalībvalstis, kas Komisijai iesniedz atveseļošanas un noturības plānus saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241, kuros ir ietverta REPowerEU nodaļa, var ar programmas grozījumu saskaņā ar šīs regulas 24. pantu pieprasīt, lai līdz 7,5 % no to sākotnējā valsts piešķīruma no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda tiktu iekļauti prioritātēs, kas veicina Regulas (ES) 2021/241 21.c panta 3. punktā noteikto mērķu sasniegšanu, ar noteikumu, ka šāds atbalsts sekmē attiecīgā fonda konkrēto mērķu sasniegšanu, kā izklāstīts konkrētu fondu regulās. Šāda pieprasījuma iespēja neskar šīs regulas 26. pantā paredzēto resursu pārvietošanas iespēju.

2. Resursus, ko dalībvalstis pieprasa saskaņā ar šo pantu, īsteno saskaņā ar šo regulu un konkrētu fondu regulām.

3. Pieprasījumos grozīt programmu norāda katram gadam paredzēto to resursu kopējo summu, kas sekmē Regulas (ES) 2021/241 21.c panta 3. punktā noteikto mērķu sasniegšanu, attiecīgā gadījumā sadalot pa fondiem un pa reģiona kategorijām.”;

4)	regulas V pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas III pielikumu.

4. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2021/1755

Regulā (ES) 2021/1755 iekļauj šādu pantu:

“4.a pants

Pārvietošana uz Atveseļošanas un noturības mehānismu

1. Dalībvalstis līdz 2023. gada 1. martam var iesniegt Komisijai motivētu pieprasījumu uz Atveseļošanas un noturības mehānismu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (*4), pilnā vai daļējā apjomā pārvietot to provizoriskā piešķīruma summas, kas noteiktas 4. panta 5. punktā minētajā Komisijas īstenošanas aktā. Ja pārvietošanas pieprasījumu apstiprina, Komisija groza īstenošanas aktu, lai atspoguļotu koriģētās summas pēc pārvietošanas.

2. Ja pārvietošana skar jau izmaksātos maksājumus vai maksājumus, kas izmaksājami kā priekšfinansējums, Komisija attiecīgi groza 9. panta 1. punktā minēto īstenošanas aktu attiecīgajai dalībvalstij. Attiecīgā gadījumā Komisija saskaņā ar Finanšu regulu pilnā vai daļējā apjomā atgūst 2021. un 2022. gadā kā priekšfinansējumu izmaksātos maksājumus minētajai dalībvalstij. Tādā gadījumā atgūtās summas pārvieto uz Atveseļošanas un noturības mehānismu tikai un vienīgi attiecīgās dalībvalsts labā.

3. Ja dalībvalsts izvēlas savu provizorisko piešķīrumu pilnā vai daļējā apjomā pārvietot uz Atveseļošanas un noturības mehānismu saskaņā ar šo pantu, summas, kas jāiztērē 4. panta 4. punkta pirmās daļas nolūkos, proporcionāli samazina.

4. Ja dalībvalsts izvēlas uz Atveseļošanas un noturības mehānismu pārvietot visu savu provizorisko piešķīrumu, nepiemēro 10. panta 1. punktu.

5. Summām, kas pārvietotas uz Atveseļošanas un noturības mehānismu, nepiemēro 10. panta 2. punktu.

5. pants

Grozījumi Direktīvā 2003/87/EK

Direktīvā 2003/87/EK iekļauj šādu pantu:

“10.e pants

Atveseļošanas un noturības mehānisms

1. Kā ārkārtas un vienreizēju pasākumu līdz 2026. gada 31. augustam kvotas, kas tiek izsolītas, ievērojot šā panta 2 un 3. punktu, izsola, līdz šādās izsolēs gūtie kopējie ieņēmumi ir sasnieguši 20 miljardus EUR. Minētos ieņēmumus dara pieejamus Atveseļošanas un noturības mehānismam, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (*5), un īsteno saskaņā ar minētās regulas noteikumiem.

2. Atkāpjoties no 10.a panta 8. punkta, līdz 2026. gada 31. augustam daļu no minētajā punktā minētajām kvotām izsola, lai atbalstītu Regulas (ES) 2021/241 21.c panta 3. punkta b)–f) apakšpunktā noteiktos mērķus, līdz šādās izsolēs gūtie ieņēmumi ir sasnieguši 12 miljardus EUR.

3. Līdz 2026. gada 31. augustam, lai atbalstītu Regulas (ES) 2021/241 21.c panta 3. punkta b)–f) apakšpunktā noteiktos mērķus, izsola tik daudz kvotu no daudzuma, ko dalībvalstis citādi saskaņā ar 10. panta 2. punkta a) apakšpunktu izsolītu no 2027. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim, līdz šādās izsolēs gūtie ieņēmumi ir sasnieguši 8 miljardus EUR. Minētās kvotas principā attiecīgajā periodā izsola vienādos apjomos katram gadam.

4. Atkāpjoties no Lēmuma (ES) 2015/1814 1. panta 5.a punkta, līdz 2030. gada 31. decembrim 27 miljonus neiedalīto kvotu tirgus stabilitātes rezervē no kopējā daudzuma, kas citādi tiktu atzīts par nederīgu minētajā laikposmā, izmanto, lai atbalstītu inovāciju, kā minēts šīs direktīvas 10.a panta 8. punkta pirmajā daļā.

5. Lai periodā no 2023. līdz 2026. gadam nodrošinātu pienācīgu resursu daudzumu Inovāciju fondā, Komisija nodrošina, ka kvotas, ko paredzēts izsolīt saskaņā ar 2. un 3. punktu, tostarp, attiecīgā gadījumā, priekšfinansējuma maksājumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 21.d pantu, tiek izsolītas saskaņā ar šīs Direktīvas 10. panta 4. punktā noteiktajiem principiem un kārtību un saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 1031/2010 (*6) 24. pantu. Šajā pantā minēto izsoles periodu pārskata vienu gadu pēc tā sākuma, ņemot vērā šajā pantā paredzētās izsolīšanas ietekmi uz oglekļa tirgu un cenu.

6. Kvotas, kas izsolāmas saskaņā ar šo pantu, izliek izsoles platformā, kura iecelta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1031/2010 26. panta 1. punktu, un kvotu izsolītāja ir EIB, kura izsolēs iegūtos ieņēmumus nodod Komisijai.

7. Kvotu izsolēs iegūtie ieņēmumi ir ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (*7) 21. panta 5. punktu.

6. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2023. gada 27. februārī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

J. ROSWALL

(1) OV C 486, 21.12.2022., 185. lpp.

(2) OV C 333, 1.9.2022., 5. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2023. gada 14. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2023. gada 21. februāra lēmums.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).

(5) OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1755 (2021. gada 6. oktobris), ar ko izveido Brexit korekcijas rezervi (OV L 357, 8.10.2021., 1. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).

(10) Padomes Regula (ES) 2022/2577 (2022. gada 22. decembris), ar ko nosaka satvaru atjaunīgās enerģijas apguves paātrināšanai (OV L 335, 29.12.2022., 36. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(12) Padomes Regula (ES) Nr. 833/2014 (2014. gada 31. jūlijs), par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV L 229, 31.7.2014., 1. lpp.).

(13) Padomes Regula (ES) 2022/1854 (2022. gada 6. oktobris) par ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu problēmas risināšanai (OV L 261I, 7.10.2022., 1. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).

I PIELIKUMS

Regulā (ES) 2021/241 iekļauj šādu pielikumu:

“IVa PIELIKUMS

Šajā pielikumā ir izklāstīta metodika tam, kā aprēķināt katrai dalībvalstij pieejamo piešķīruma daļu no 21.a panta 1. punktā minētajiem resursiem no mehānisma papildu neatmaksājama finansiālā atbalsta veidā. Metodikā attiecībā uz katru dalībvalsti tiek ņemts vērā:

—	iedzīvotāju skaits,

—	apgrieztais IKP uz vienu iedzīvotāju,

—	bruto pamatkapitāla veidošanas cenas deflators,

—	fosilā kurināmā īpatsvars bruto iekšzemes enerģijas patēriņā.

Lai nepieļautu pārmērīgu resursu koncentrāciju:

—	apgrieztais IKP uz vienu iedzīvotāju nepārsniedz 160 % no Savienības vidējā svērtā rādītāja,

—	apgrieztais IKP uz vienu iedzīvotāju nepārsniedz 55 % no Savienības vidējā svērtā rādītāja, ja attiecīgās dalībvalsts IKP uz vienu iedzīvotāju ir lielāks par 130 % no ES-27 vidējā rādītāja,

—	minimālā piešķīruma daļa ir noteikta 0,15 %,

—	maksimālā piešķīruma daļa ir noteikta 13,80%.

Sadales koeficientu ρi, ko piemēro 21.a panta 1. punktā minētajai summai, nosaka šādi:

kur i–z dalībvalstis ir dalībvalstis, kas gūst labumu no minimālās piešķīruma daļas un i–q ir dalībvalstis, kas gūst labumu no maksimālās piešķīruma daļas.

kur

kur

i dalībvalstīm ar

Definējot (1):

—	popi,2021 kā iedzīvotāju kopskaitu 2021. gadā dalībvalstī i,

—	popEU,2021 kā iedzīvotāju kopskaitu 2021. gadā ES-27 dalībvalstīs,

—	kā ES-27 dalībvalstu vidējo svērto nominālo IKP uz vienu iedzīvotāju 2021. gadā,

—	kā dalībvalsts i nominālo IKP uz vienu iedzīvotāju 2021. gadā,

—	FFGICi,2020 kā fosilā kurināmā īpatsvaru dalībvalsts i bruto iekšzemes enerģijas patēriņā 2020. gadā,

—	FFGICEU,2020 kā vidējo svērto fosilā kurināmā īpatsvaru ES-27 dalībvalstu bruto iekšzemes enerģijas patēriņā 2020. gadā,

—

kā dalībvalsts i 2022. gada 2. ceturkšņa bruto pamatkapitāla veidošanas cenu indeksa (netiešais deflators, 2015. gads = 100, valsts valūta, sezonāli un kalendāri koriģēti dati) attiecību pret dalībvalsts i 2021. gada 2. ceturkšņa bruto pamatkapitāla veidošanas cenu indeksu (netiešs deflators, 2015. gads = 100, valsts valūta, sezonāli un kalendāri koriģēti dati),

—

kā ES-27 kopējā 2022. gada 2. ceturkšņa bruto pamatkapitāla veidošanas cenu indeksa (netiešais deflators, 2015. gads = 100, valsts valūta, sezonāli un kalendāri koriģēti dati) attiecību pret ES-27 kopējo 2021. gada 2. ceturkšņa bruto pamatkapitāla veidošanas cenu indeksu (netiešs deflators, 2015. gads = 100, valsts valūta, sezonāli un kalendāri koriģēti dati).

Pēc metodikas piemērošanas 21.a panta 1. punktā minētajai summai, katrai dalībvalstij aprēķināta šāda daļa un summa:

Dalībvalsts	Daļa kā % no kopsummas	Summa (tūkstošos EUR faktiskajās cenās)
Beļģija	1,41 %	282 139
Bulgārija	2,40 %	480 047
Čehija	3,41 %	681 565
Dānija	0,65 %	130 911
Vācija	10,45 %	2 089 555
Igaunija	0,42 %	83 423
Īrija	0,45 %	89 598
Grieķija	3,85 %	769 222
Spānija	12,93 %	2 586 147
Francija	11,60 %	2 320 955
Horvātija	1,35 %	269 441
Itālija	13,80 %	2 760 000
Kipra	0,26 %	52 487
Latvija	0,62 %	123 983
Lietuva	0,97 %	194 020
Luksemburga	0,15 %	30 000
Ungārija	3,51 %	701 565
Malta	0,15 %	30 000
Nīderlande	2,28 %	455 042
Austrija	1,05 %	210 620
Polija	13,80 %	2 760 000
Portugāle	3,52 %	704 420
Rumānija	7,00 %	1 399 326
Slovēnija	0,58 %	116 910
Slovākija	1,83 %	366 959
Somija	0,56 %	112 936
Zviedrija	0,99 %	198 727
ES27	100,00 %	20 000 000 .

”

(1) Visi dati šajā regulā ir no Eurostat. Šā pielikuma sadales koeficienta piemērošanā izmantoto vēsturisko datu pēdējais datums ir 2022. gada 20. septembris. Fosilais kurināmais ietver cieto fosilo kurināmo, rūpnieciskās gāzes, kūdru un kūdras produktus, degslānekli un naftas smiltis, naftu un naftas produktus (izņemot biodegvielas daļu), dabasgāzi un neatjaunojamos atkritumus.

II PIELIKUMS

Regulas (ES) 2021/241 V pielikumu groza šādi:

pielikuma 2. iedaļas 2.5. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“2.5.

Atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauti pasākumi, kas būtiski sekmē zaļo pārkārtošanos, tostarp bioloģisko daudzveidību, vai palīdz risināt no tās izrietošās problēmas, un tie veido summu, kas atbilst vismaz 37 % no atveseļošanas un noturības plāna kopējā piešķīruma, un šādi REPowerEU nodaļā iekļautie pasākumi veido summu, kas atbilst vismaz 37 % no REPowerEU nodaļā iekļauto pasākumu kopējām aplēstajām izmaksām, balstoties uz VI pielikumā izklāstīto klimatrīcības izsekojamības metodiku; minēto metodiku attiecīgi izmanto pasākumiem, kurus nevar tieši attiecināt uz kādu no VI pielikumā uzskatītajām intervences jomām; klimata mērķu atbalsta koeficients var tikt paaugstināts kopumā līdz 3 % no atveseļošanas un noturības plāna piešķīruma summas atsevišķām investīcijām, lai ņemtu vērā reformu pavadošos pasākumus, kas ticami palielina to ietekmi uz klimata mērķiem, par to vienojoties ar Komisiju.”;

pielikuma 2. iedaļā pievieno šādus punktus:

“2.12.

Gaidāms, ka 21.c pantā minētie pasākumi efektīvi veicinās Savienības enerģētisko drošību, Savienības enerģijas avotu diversifikāciju, atjaunīgo energoresursu un energoefektivitātes lielāku izmantošanu, enerģijas uzkrāšanas jaudu palielināšanu vai atkarības no fosilā kurināmā nepieciešamo samazināšanu pirms 2030. gada.

Vērtējot 21.c pantā minēto pasākumu atbilstību šim kritērijam, Komisija ņem vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētos izaicinājumus un tai pieejamo papildu finansējumu saskaņā ar mehānismu. Komisija ņem vērā vēl šādus elementus:

Darbības joma

—

gaidāms, ka paredzēto pasākumu īstenošana efektīvi veicinās enerģētikas infrastruktūras un objektu uzlabošanu, lai apmierinātu gāzes, tostarp sašķidrināta dabasgāzi, vai naftas piegādes drošības tūlītējās vajadzības, ja piemērojama atkāpe saskaņā ar 21.c panta 3. punkta a) apakšpunktu, jo īpaši lai ļautu diversificēt avotus visas Savienības interesēs,

vai

—

gaidāms, ka paredzēto pasākumu īstenošana efektīvi veicinās ēku un kritiskās energoinfrastruktūras energoefektivitātes uzlabošanu, rūpniecības dekarbonizāciju, ilgtspējīga biometāna un atjaunīgā vai nefosilā ūdeņraža plašāku ražošanu un izmantošanu un atjaunīgo energoresursu enerģijas īpatsvara palielināšanu un tās ātrāku izvēršanu,

vai

—	gaidāms, ka paredzēto pasākumu īstenošana efektīvi veicinās enerģētiskās nabadzības problēmas risināšanu un attiecīgā gadījumā piešķirs pienācīgu prioritāti enerģētiskās nabadzības skarto personu vajadzībām, kā arī neaizsargātības mazināšanu turpmākajās ziemas sezonās, vai

—	gaidāms, ka paredzēto pasākumu īstenošana efektīvi palīdzēs stimulēt enerģijas pieprasījuma samazināšanu, vai

—

gaidāms, ka paredzēto pasākumu īstenošana risinās problēmu ar nepietiekamu caurlaides spēju iekšējā un pārrobežu enerģijas pārvadē un sadalē, atbalstot elektroenerģijas uzkrāšanu un atjaunīgo energoresursu integrācijas paātrināšanu un atbalstot bezemisiju transportu un tā infrastruktūru, tostarp dzelzceļu,

vai

—

gaidāms, ka paredzēto pasākumu īstenošana efektīvi sekmēs 21.c panta 3. punkta a) līdz e) apakšpunktā noteikto mērķu sasniegšanu ar paātrinātu darbaspēka pārkvalificēšanu virzībā uz zaļajām un ar tām saistītajām digitālajām prasmēm, kā arī ar to svarīgāko materiālu un tehnoloģiju vērtības ķēžu atbalstīšanu, kas ir saistīti ar zaļo pārkārtošanos,

—

paredzētie pasākumi saskan ar attiecīgās dalībvalsts centieniem sasniegt 21.c panta 3. punktā noteiktos mērķus, ņemot vērā pasākumus, kas iekļauti jau pieņemtajā Padomes īstenošanas lēmumā, kā arī citus valsts finansētus un Savienības finansētus papildu vai papildinošus pasākumus attiecībā uz 21.c panta 3. punktā noteiktajiem mērķiem.

Reitings

A – lielā mērā

B – zināmā mērā

C – nelielā mērā

2.13.

Gaidāms, ka 21.c pantā minētajiem pasākumiem būs pārrobežu vai vairāku valstu dimensija vai ietekme.

Lai novērtētu atbilstību šim kritērijam, Komisija ņem vērā šādus elementus:

Darbības joma

—

gaidāms, ka paredzēto pasākumu īstenošana valsts līmenī sekmēs enerģijas piegādes nodrošināšanu Savienībā kopumā, cita starpā arī risinot problēmas, kas apzinātas Komisijas jaunākajā vajadzību novērtējumā atbilstīgi 21.c panta 3. punktā noteiktajiem mērķiem, ņemot vērā attiecīgajai dalībvalstij pieejamo finansiālo ieguldījumu un ģeogrāfisko novietojumu,

vai

—	gaidāms, ka paredzēto pasākumu īstenošana palīdzēs samazināt atkarību no fosilā kurināmā un samazināt enerģijas pieprasījumu.

Reitings

A – lielā mērā

B – zināmā mērā

C – nelielā mērā”;

pielikuma 3. iedaļu groza šādi:

a)	ievilkumu “– reitings A attiecībā uz 2.2., 2.3., 2.5. un 2.6. punktā minētajiem kritērijiem” aizstāj ar “– reitings A attiecībā uz 2.2., 2.3., 2.5., 2.6. un 2.12. punktā minētajiem kritērijiem”;

b)	ievilkumu “– nav neviena reitinga A attiecībā uz 2.2., 2.3., 2.5., un 2.6. punktā minētajiem kritērijiem” aizstāj ar “– nav neviena reitinga A attiecībā uz 2.2., 2.3., 2.5., 2.6. un 2.12. punktā minētajiem kritērijiem”.

III PIELIKUMS

Regulas (ES) 2021/1060 V pielikumu groza šādi:

1)	tekstu 3. punktā aizstāj ar šādu: “Atsauce: KNR 22. panta 3. punkta g) apakšpunkta i), ii) un iii) punkts, 112. panta 1., 2. un 3. punkts un 14., 26. un 26.a pants”;

pielikuma 3.1. punktu groza šādi:

pirmo rindkopu un nenumurēto tabulu aizstāj ar šādām:

“3.1.

Pārvietojumi un iemaksas (*1)

Atsauce: KNR 14., 26., 26.a un 27. pants

Programmas grozījums saistīts ar

☐	iemaksām InvestEU

☐	pārvietojumu uz instrumentiem tiešā vai netiešā pārvaldībā

☐	pārvietojumu starp ERAF, ESF+, Kohēzijas fondu vai uz citu fondu vai fondiem

☐	fondu ieguldījumu Regulas (ES) 2021/241 21.c panta 3. punktā noteikto mērķu sasniegšanā (*2)

(*1) Piemērojams tikai programmu grozījumiem saskaņā ar 14., 26. un 26.a pantu, izņemot papildu pārvietojumus uz TPF saskaņā ar KNR 27. pantu. Pārvietojumi neietekmē finanšu apropriāciju gada sadalījumu dalībvalstij DFS līmenī."

aiz 17B. tabulas iekļauj šādu tabulu:

“21. tabula. Resursi, kas palīdz sasniegt Regulas (ES) 2021/241 21.c panta 3. punktā noteiktos mērķus

Fonds	Reģiona kategorija	2022	2023	2024	2025	2026	2027	Kopā
ERAF	Vairāk attīstīts
	Pārejas
	Mazāk attīstīts
Kopā
ESF+	Vairāk attīstīts
	Pārejas
	Mazāk attīstīts
Kopā
Kohēzijas fonds	Nav norādīts”.
Kopā

28.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 63/28

TULKOJUMS

Konvencijas par kibernoziegumiem otrais papildu protokols par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu

Preambula

EIROPAS PADOMES DALĪBVALSTIS UN CITAS VALSTIS, KURAS IR PUSES KONVENCIJAI par kibernoziegumiem (Eiropas Padomes līgumu sērija Nr. 185, turpmāk “Konvencija”), kas tika atvērta parakstīšanai Budapeštā 2001. gada 23. novembrī, un kuras šeit ir parakstījušās,

PATUROT PRĀTĀ Konvencijas tvērumu un ietekmi visos pasaules reģionos;

ATGĀDINOT, ka Konvencija jau ir papildināta ar Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās (Eiropas Padomes līgumu sērija Nr. 189), kurš tika atvērts parakstīšanai Strasbūrā 2003. gada 28. janvārī (turpmāk “Pirmais protokols”) starp minētā protokola Pusēm;

ŅEMOT VĒRĀ spēkā esošos Eiropas Padomes līgumus par sadarbību krimināllietās, kā arī citus nolīgumus un vienošanās par sadarbību krimināllietās starp Konvencijas Pusēm;

ŅEMOT VĒRĀ arī Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi (Eiropas Padomes līgumu sērija Nr. 108), kura grozīta ar tās grozījumu protokolu (Eiropas Padomes līgumu sērija Nr. 223) un atvērta parakstīšanai Strasbūrā 2018. gada 10. oktobrī un kurai pievienoties var uzaicināt jebkuru valsti;

ATZĪSTOT arvien pieaugošo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, tai skaitā interneta pakalpojumu, izmantošanu un pieaugošo kibernoziedzību, kas apdraud demokrātiju un tiesiskumu un ko daudzas valstis arī uzskata par draudiem cilvēktiesībām;

ATZĪSTOT arī to, ka kibernoziegumos cietušo skaits pieaug, un to, cik svarīgi ir panākt taisnīgumu šiem cietušajiem;

ATGĀDINOT, ka valdībām ir pienākums aizsargāt sabiedrību un indivīdus pret noziegumiem ne tikai bezsaistē, bet arī tiešsaistē, arī veicot efektīvu kriminālizmeklēšanu un kriminālvajāšanu;

APZINOTIES, ka pierādījumi par jebkādu noziedzīgu nodarījumu arvien biežāk tiek elektroniskā formā glabāti datorsistēmās ārvalstu, vairākās vai nezināmās jurisdikcijās, un pārliecībā par to, ka ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai likumīgi iegūtu šādus pierādījumus nolūkā nodrošināt efektīvu krimināltiesisku reakciju un tiesiskuma ievērošanu;

ATZĪSTOT vajadzību pēc pastiprinātas un efektīvākas sadarbības starp valstīm un privāto sektoru un to, ka šajā sakarībā pakalpojumu sniedzējiem un citām struktūrām ir vajadzīga lielāka skaidrība vai juridiskā noteiktība attiecībā uz apstākļiem, kādos tie var atbildēt uz citu Pušu tiesībaizsardzības institūciju tiešiem pieprasījumiem izpaust elektroniskos datus;

Tādēļ, LAI TURPINĀTU pastiprināt sadarbību kibernoziedzības jomā un pierādījumu vākšanu elektroniskā formā par jebkuru noziedzīgu nodarījumu specifisku kriminālizmeklēšanu vai tiesvedību veikšanas nolūkā, izmantojot papildu rīkus saistībā ar efektīvāku savstarpējo palīdzību un cita veida sadarbību starp kompetentajām institūcijām; sadarbību ārkārtas situācijās un tiešu sadarbību starp kompetentajām institūcijām un pakalpojumu sniedzējiem, un citām struktūrām, kuru īpašumā atrodas attiecīgā informācija vai kuras to kontrolē;

PĀRLIECĪBĀ, ka efektīva pārrobežu sadarbība krimināltiesību jomā, arī starp publisko un privāto sektoru, gūst labumu no efektīviem cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības nosacījumiem un garantijām;

ATZĪSTOT, ka elektronisko pierādījumu vākšana kriminālizmeklēšanā bieži vien attiecas uz personas datiem, un atzīstot daudzu Pušu prasību aizsargāt privāto dzīvi un personas datus, lai izpildītu savas konstitucionālās un starptautiskās saistības; un

PATUROT PRĀTĀ vajadzību nodrošināt, ka uz efektīviem krimināljustīcijas pasākumiem attiecībā uz kibernoziegumiem un pierādījumu vākšanu elektroniskā formā attiecas nosacījumi un garantijas, kas nodrošina cilvēktiesību un pamatbrīvību pienācīgu aizsardzību, tostarp to tiesību aizsardzību, kuras izriet no saistībām, ko valstis uzņēmušās saskaņā ar piemērojamiem starptautiskajiem cilvēktiesību instrumentiem, piemēram, 1950. gada Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (Eiropas Padomes līgumu sērija Nr. 5), 1966. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, 1981. gada Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu, 1969. gada Amerikas Cilvēktiesību konvenciju un citiem starptautiskajiem cilvēktiesību līgumiem,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I NODAĻA

Kopīgi noteikumi

1. pants

Mērķis

Šā protokola mērķis ir papildināt:

a.	Konvenciju starp šā protokola Pusēm; un

b.	Pirmo protokolu starp šā protokola Pusēm, kuras ir arī Pirmā protokola puses.

2. pants

Piemērošanas joma

1. Ja vien šeit nav norādīts citādi, šajā protokolā aprakstītos pasākumus piemēro:

a.	starp Konvencijas Pusēm, kas ir šā protokola Puses, attiecībā uz specifiskām kriminālizmeklēšanām vai tiesvedībām, kas saistītas ar datorsistēmām un datiem, un attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu pierādījumu vākšanu elektroniskā formā; un

b.	starp Pirmā protokola pusēm, kas ir šā protokola Puses, attiecībā uz specifiskām kriminālizmeklēšanām vai tiesvedībām, kuras saistītas ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti, ievērojot Pirmo protokolu.

2. Katra Puse pieņem tādus tiesību aktus un veic citus pasākumus, kas var būt nepieciešami, lai izpildītu šajā protokolā noteiktās saistības.

3. pants

Definīcijas

1. Šim protokolam piemēro Konvencijas 1. pantā un 18. panta 3. punktā sniegtās definīcijas.

2. Šajā protokolā piemēro šādas papildu definīcijas:

“galvenā institūcija” ir institūcija vai institūcijas, kas nozīmētas saskaņā ar starp attiecīgajām Pusēm spēkā esošu savstarpējās palīdzības līgumu vai vienošanos, kam par pamatu ir vienoti vai savstarpēji normatīvie akti, vai, ja tādu nav, institūcija vai institūcijas, ko Puse nozīmējusi saskaņā ar Konvencijas 27. panta 2.a punktu;

“kompetentā institūcija” ir tiesu, administratīva vai cita tiesībaizsardzības institūcija, kas saskaņā ar iekšzemes tiesību aktiem ir pilnvarota uzdot, atļaut vai veikt pasākumus saskaņā ar šo protokolu, lai vāktu vai iesniegtu pierādījumus attiecībā uz specifisku kriminālizmeklēšanu vai tiesvedību;

c.	“ārkārtas situācija” ir situācija, kad pastāv būtisks un tūlītējs risks jebkuras fiziskas personas dzīvībai vai drošībai;

d.	“personas dati” ir informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu;

e.	“nosūtošā Puse” ir Puse, kas nosūta datus, atbildot uz pieprasījumu vai kopējas izmeklēšanas grupas ietvaros, vai – II nodaļas 2. iedaļas nolūkos – Puse, kuras teritorijā atrodas nosūtošais pakalpojumu sniedzējs vai struktūra, kas sniedz domēna nosaukuma reģistrācijas pakalpojumus.

4. pants

Valoda

1. Pusei iesniegtie pieprasījumi, rīkojumi un pievienotā informācija ir valodā, kas ir pieņemama pieprasījuma saņēmējai Pusei vai Pusei, kuru informē saskaņā ar 7. panta 5. punktu, vai tiem pievieno tulkojumu šādā valodā.

2. Rīkojumi saskaņā ar 7. pantu un pieprasījumi saskaņā ar 6. pantu, kā arī visa pievienotā informācija tiek:

a.	iesniegti tajā otras Puses valodā, kuru pakalpojumu sniedzējs vai struktūra atzīst par pieņemamu salīdzināmā iekšzemes procesā;

b.	iesniegti citā valodā, kas ir pieņemama pakalpojumu sniedzējam vai struktūrai; vai

c.	papildināta ar tulkojumu kādā no valodām saskaņā ar 2. punkta a. vai b. apakšpunktu.

II NODAĻA

Pasākumi pastiprinātai sadarbībai

1. iedaļa

Attiecībā uz II nodaļu piemērojamie vispārīgie principi

5. pants

Attiecībā uz II nodaļu piemērojamie vispārīgie principi

1. Puses pēc iespējas plašākā mērogā sadarbojas atbilstīgi šīs nodaļas noteikumiem.

2. Šīs nodaļas 2. iedaļu veido 6. un 7. pants. Tajā paredz procedūras, kas pastiprina tiešu sadarbību ar pakalpojumu sniedzējiem un struktūrām citas Puses teritorijā. 2. iedaļu piemēro neatkarīgi no tā, vai starp attiecīgajām Pusēm ir spēkā savstarpējas palīdzības līgums vai vienošanās, kam par pamatu ir vienoti vai savstarpēji normatīvi akti.

3. Šīs nodaļas 3. iedaļu veido 8. un 9. pants. Tajā paredz procedūras, lai pastiprinātu institūciju starptautisko sadarbību attiecībā uz uzglabāto datu izpaušanu. Nodaļas 3. iedaļu piemēro neatkarīgi no tā, vai starp pieprasījumu iesniedzošo un pieprasījumu saņemošo Pusi ir spēkā savstarpējas palīdzības līgums vai vienošanās, kam par pamatu ir vienoti vai savstarpēji normatīvi akti.

4. Šīs nodaļas 4. iedaļu veido 10. pants. Tajā paredz procedūras, kas attiecas uz ārkārtas savstarpējo palīdzību. Nodaļas 4. iedaļu piemēro neatkarīgi no tā, vai starp pieprasījumu iesniedzošo un pieprasījumu saņemošo Pusi ir spēkā savstarpējas palīdzības līgums vai vienošanās, kam par pamatu ir vienoti vai savstarpēji normatīvi akti.

5. Šīs nodaļas 5. iedaļu veido 11. un 12. pants. Nodaļas 5. iedaļu piemēro gadījumā, ja starp pieprasījumu iesniedzošo un pieprasījumu saņemošo Pusi nav spēkā esoša savstarpējas palīdzības līguma vai vienošanās, kam par pamatu ir vienoti vai savstarpēji normatīvi akti. Nodaļas 5. iedaļas noteikumus nepiemēro gadījumā, ja šāds līgums vai vienošanās pastāv, izņemot tos gadījumus, kas noteikti 12. panta 7. punktā. Tomēr attiecīgās Puses var savstarpēji nolemt tā vietā piemērot 5. iedaļas noteikumus, ja līgums vai vienošanās to neaizliedz.

6. Ja saskaņā ar šā protokola noteikumiem pieprasījuma saņēmējai Pusei ir atļauts sadarbībai piemērot abpusējas sodāmības nosacījumu, šo nosacījumu uzskata par izpildītu neatkarīgi no tā, vai tās tiesību aktos noziedzīgo nodarījumu klasificē tādā pašā kategorijā, vai nodarījuma apzīmēšanai izmanto tādu pašu terminoloģiju kā pieprasījuma iesniedzēja Puse, ja rīcība, kas ir noziedzīgā nodarījuma pamatā, attiecībā uz kuru tiek pieprasīta palīdzība, saskaņā ar tās tiesību aktiem ir noziedzīgs nodarījums.

7. Šīs nodaļas noteikumi neierobežo sadarbību starp Pusēm vai starp Pusēm un pakalpojumu sniedzējiem vai citām struktūrām, šajā nolūkā izmantojot citus piemērojamus nolīgumus, vienošanās, praksi vai iekšzemes tiesību aktus.

2. iedaļa

Procedūras, kas pastiprina tiešu sadarbību ar otras Puses pakalpojumu sniedzējiem un struktūrām

6. pants

Pieprasījums sniegt domēna nosaukuma reģistrācijas informāciju

1. Katra Puse pieņem tādus tiesību aktus un veic citus pasākumus, kas var būt nepieciešami, lai pilnvarotu savas kompetentās institūcijas specifiskas kriminālizmeklēšanas vai tiesvedības nolūkā izdot pieprasījumu struktūrai, kura sniedz domēna nosaukuma reģistrācijas pakalpojumus citas Puses teritorijā, sniegt informāciju, kas atrodas tās īpašumā vai kontrolē, domēna vārda reģistrētāja identificēšanas vai saziņas nolūkā.

2. Katra Puse pieņem tādus tiesību aktus un veic citus pasākumus, kas var būt nepieciešami, lai atļautu tās teritorijā esošai struktūrai, atbildot uz 1. punktā minēto pieprasījumu, izpaust šādu informāciju, ievērojot saprātīgus nosacījumus, kuri paredzēti iekšzemes tiesību aktos.

3. Saskaņā ar 1. punktu izdotajā pieprasījumā iekļauj šādu informāciju:

a.	pieprasījuma izdošanas datums un pieprasījuma izdevējas kompetentās institūcijas identitāte un kontaktinformācija;

b.	domēna nosaukums, par kuru tiek lūgta informācija, un detalizēts pieprasītās informācijas saraksts, tostarp konkrētie datu elementi;

c.	paziņojums par to, ka pieprasījums ir izdots, ievērojot šo protokolu, ka vajadzība pēc informācijas rodas tāpēc, ka tā attiecas uz specifisku kriminālizmeklēšanu vai tiesvedību, un ka informācija tiks izmantota tikai minētajā specifiskajā kriminālizmeklēšanā vai tiesvedībā; un

d.	informācijas izpaušanas termiņš un veids un jebkādi citi īpaši procesuālie norādījumi.

4. Ja struktūrai tas ir pieņemami, Puse var pieprasījumu saskaņā ar 1. punktu iesniegt elektroniskā formā. Var tikt pieprasīts atbilstīgs drošības un autentifikācijas līmenis.

5. Ja 1. punktā aprakstītā struktūra nesadarbojas, pieprasījuma iesniedzēja Puse var pieprasīt, lai šī struktūra norāda iemeslu, kāpēc tā neizpauž pieprasīto informāciju. Pieprasījuma iesniedzēja Puse var apspriesties ar Pusi, kurā atrodas struktūra, lai noteiktu informācijas iegūšanai pieejamos pasākumus.

6. Katra Puse šā protokola parakstīšanas brīdī vai deponējot savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu, vai jebkurā citā laikā paziņo Eiropas Padomes ģenerālsekretāram institūciju, kas nozīmēta apspriešanās nolūkā saskaņā ar 5. punktu.

7. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs izveido un atjaunina to institūciju reģistru, kuras Puses nozīmējušas saskaņā ar 6. punktu. Katra Puse vienmēr nodrošina, ka informācija, ko tā sniegusi reģistram, ir pareiza.

7. pants

Pakalpojumu pasūtītāja informācijas izpaušana

1. Katra Puse pieņem tādus tiesību aktus un veic citus pasākumus, kas var būt nepieciešami, lai pilnvarotu savas kompetentās institūcijas izdot rīkojumu, ko tieši iesniedz pakalpojumu sniedzējam citas Puses teritorijā, lai panāktu, ka tiek izpausta konkrēta uzglabātā pakalpojumu pasūtītāja informācija, kas atrodas minētā pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai kontrolē, ja pakalpojumu pasūtītāja informācija ir vajadzīga izdevējas Puses specifiskas kriminālizmeklēšanas vai tiesvedības veikšanas nolūkā.

Katra Puse pieņem tādus tiesību aktus un veic citus pasākumus, kas var būt nepieciešami, lai pakalpojumu sniedzējs tās teritorijā izpaustu pakalpojumu pasūtītāja informāciju, atbildot uz 1. punktā minēto rīkojumu.

Šā protokola parakstīšanas brīdī vai deponējot savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu Puse attiecībā uz rīkojumiem, kas izdoti pakalpojumu sniedzējiem tās teritorijā, var sniegt šādu deklarāciju: “Rīkojumu saskaņā ar 7. panta 1. punktu izdod prokurors vai cita tiesu institūcija vai arī to izdod prokurora vai citas tiesu institūcijas uzraudzībā, vai arī to izdod citā neatkarīgā uzraudzībā.”

3. Saskaņā ar 1. punktu izdotajā rīkojumā iekļauj šādu informāciju:

a.	izdevējinstitūcija un izdošanas datums;

b.	paziņojums, ka rīkojums ir izdots, ievērojot šo protokolu;

c.	minētā(-o) pakalpojumu sniedzēja(-u) nosaukums(-i) un adrese;

d.	nodarījums(-i), par kuru(-iem) notiek kriminālizmeklēšana vai tiesvedība;

e.	ja tā nav izdevējinstitūcija, tad institūcija, kas pieprasa konkrētu pakalpojumu pasūtītāja informāciju; un

f.	sīks konkrētās prasītās pakalpojumu pasūtītāja informācijas apraksts.

4. Saskaņā ar 1. punktu izdotajam rīkojumam pievieno šādu papildu informāciju:

a.	iekšzemes juridiskais pamatojums, kas pilnvaro institūciju izdot rīkojumu;

b.	atsauce uz tiesību normām un piemērojamiem sodiem par nodarījumu, par kuru veic izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu;

c.	tās institūcijas kontaktinformācija, kurai pakalpojumu sniedzējs paziņo pakalpojumu pasūtītāja informāciju, no kuras tas var pieprasīt papildu informāciju vai kurai tas sniedz visas citas atbildes;

d.	termiņš un veids, kādā sniegt pakalpojumu pasūtītāja informāciju;

e.	norāde par to, vai jau ir lūgts saglabāt datus, tostarp saglabāšanas datums un jebkāds piemērojamais atsauces numurs;

f.	jebkādi īpaši procesuālie norādījumi;

g.	attiecīgā gadījumā paziņojums par vienlaicīgu paziņošanu saskaņā ar 5. punktu; un

h.	jebkura cita informācija, kas var palīdzēt panākt, ka tiek izpausta pakalpojumu pasūtītāja informācija.

Puse šā protokola parakstīšanas brīdī vai deponējot savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu un jebkurā citā laikā var paziņot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, ka gadījumos, kad saskaņā ar 1. punktu pakalpojumu sniedzējam tās teritorijā tiek izdots rīkojums, Puse visos gadījumos vai konkrētos apstākļos pieprasa vienlaikus paziņot par rīkojumu, sniegt papildu informāciju un faktu kopsavilkumu saistībā ar izmeklēšanu vai tiesvedību.

Neatkarīgi no tā, vai Puse pieprasa paziņošanu saskaņā ar 5. punkta a. apakšpunktu, tā var pieprasīt, lai pakalpojumu sniedzējs noteiktos apstākļos pirms informācijas izpaušanas apspriestos ar Puses institūcijām.

Institūcijas, kurām ir paziņots saskaņā ar 5. punkta a. apakšpunktu vai ar kurām notikusi apspriešanās saskaņā ar 5. punkta b. apakšpunktu, bez liekas kavēšanās var uzdot pakalpojumu sniedzējam neizpaust pakalpojumu pasūtītāja informāciju, ja:

i.	izpaušana var traucēt kriminālizmeklēšanai vai tiesvedībai minētajā Pusē; vai

ii.	pieprasot pakalpojumu pasūtītāja informāciju, šādam pieprasījumam izmantojot savstarpējās palīdzības pieprasījumu, tiktu piemēroti atteikuma nosacījumi vai pamatojumi saskaņā ar Konvencijas 25. panta 4. punktu un 27. panta 4. punktu.

Institūcijas, kurām ir paziņots saskaņā ar 5. punkta a. apakšpunktu vai ar kurām notikusi apspriešanās saskaņā ar 5. punkta b. apakšpunktu:

i.	no 4. punkta c. apakšpunktā minētās institūcijas panta 5. punkta c. apakšpunkta piemērošanas nolūkā var pieprasīt papildu informāciju un neizpauž to pakalpojumu sniedzējam bez minētās institūcijas piekrišanas; un

ii.	nekavējoties informē 4. punkta c. apakšpunktā minēto institūciju, ja pakalpojuma sniedzējam tika norādīts neizpaust pakalpojumu pasūtītāja informāciju, un norāda šādas rīcības iemeslus.

Puse nozīmē vienu institūciju, kas saņem paziņojumu saskaņā ar 5. punkta a. apakšpunktu un veic 5. punkta b., c. un d. apakšpunktā aprakstītās darbības. Brīdī, kad Puse sniedz Eiropas Padomes ģenerālsekretāram 5. punkta a. apakšpunktā paredzēto ziņojumu pirmo reizi, tā Eiropas Padomes ģenerālsekretāram paziņo minētas institūcijas kontaktinformāciju.

Eiropas Padomes ģenerālsekretārs izveido un atjaunina to institūciju reģistru, kuras Puses nozīmējušas saskaņā ar 5. punkta e. apakšpunktu, un norāda, vai un kādos apstākļos tās pieprasa 5. punkta a. apakšpunktā norādīto informāciju. Katra Puse vienmēr nodrošina, ka informācija, ko tā sniegusi reģistram, ir pareiza.

6. Ja pakalpojumu sniedzējam tas ir pieņemami, Puse var iesniegt rīkojumu saskaņā ar 1. punktu un papildu informāciju saskaņā ar 4. punktu elektroniskā formā. Puse var sniegt paziņojumu un papildu informāciju saskaņā ar 5. punktu elektroniskā formā. Var tikt pieprasīts atbilstīgs drošības un autentifikācijas līmenis.

7. Ja pakalpojumu sniedzējs 4. punkta c. apakšpunktā minēto institūciju informē, ka tas, atbildot uz 1. punktā minēto rīkojumu, neizpaudīs prasīto pakalpojumu pasūtītāja informāciju vai ja tas neizpauž pakalpojumu pasūtītāja informāciju trīsdesmit dienu laikā pēc rīkojuma saņemšanas vai 4. punkta d. apakšpunktā noteiktajā termiņā, izvēloties garāko no šiem laikposmiem, izdevējas Puses kompetentās institūcijas var censties panākt rīkojuma izpildi, tikai izmantojot 8. pantu vai citus savstarpējas palīdzības veidus. Puses var pieprasīt, lai pakalpojumu sniedzējs norāda iemeslu atteikumam izpaust pakalpojumu pasūtītāja informāciju, kas pieprasīta ar rīkojumu.

8. Puse šā protokola parakstīšanas brīdī vai deponējot savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu var deklarēt, ka izdevējai Pusei jāpieprasa pakalpojuma sniedzējam izpaust pakalpojumu pasūtītāja informāciju pirms tās pieprasīšanas saskaņā ar 8. pantu, ja vien izdevēja Puse nesniedz paskaidrojumu, kurā pamato, kāpēc tā to nav izdarījusi.

9. Šā protokola parakstīšanas brīdī vai deponējot savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu Puse var:

a.	paturēt tiesības nepiemērot šo pantu; vai

b.	gadījumā, ja noteiktu piekļuves numuru veidu izpaušana saskaņā ar šo pantu būtu pretrunā iekšzemes tiesību sistēmas pamatprincipiem, paturēt tiesības nepiemērot šo pantu attiecībā uz šādiem numuriem.

3. iedaļa

Procedūras institūciju starptautiskās sadarbības pastiprināšanai attiecībā uz uzglabāto datu izpaušanu

8. pants

Citas Puses rīkojumu par pakalpojumu pasūtītāja informācijas un datu plūsmas datu paātrinātu sagatavošanu izpilde

1. Katra Puse pieņem tādus tiesību aktus un veic citus pasākumus, kas var būt nepieciešami, lai pilnvarotu savas kompetentās institūcijas izdot rīkojumu, kurš kā daļa no pieprasījuma iesniedzams citai Pusei, lai liktu pakalpojumu sniedzējam pieprasījuma saņēmējas Puses teritorijā paziņot konkrētu un uzglabātu

a.	pakalpojumu pasūtītāja informāciju; un

b.	datu plūsmas datus,

kas atrodas minētā pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai kontrolē un kuri vajadzīgi Puses specifiskā kriminālizmeklēšanā vai tiesvedībā.

2. Katra Puse pieņem tādus tiesību aktus un veic citus pasākumus, kas var būt nepieciešami, lai izpildītu rīkojumu saskaņā ar 1. punktu, kuru iesniegusi pieprasījuma iesniedzēja Puse.

3. Pieprasījuma iesniedzēja Puse savā pieprasījumā iesniedz pieprasījuma saņēmējai Pusei 1. punktā minēto rīkojumu, pamatojošo informāciju un jebkādus īpašos procesuālos norādījumus.

Rīkojumā norāda šādu informāciju:

i.	izdevējinstitūcija un rīkojuma izdošanas datums;

ii.	paziņojums par to, ka rīkojums ir iesniegts, ievērojot šo protokolu;

iii.	minētā(-o) pakalpojumu sniedzēja(-u) nosaukums(-i) un adrese;

iv.	nodarījums(-i), par kuru(-iem) notiek kriminālizmeklēšana vai tiesvedība;

v.	ja tā nav izdevējinstitūcija, tad institūcija, kas pieprasa a informāciju vai datus; un

vi.	sīks konkrētās prasītās informācijas vai datu apraksts.

Pamatojošajā informācijā, ko sniedz, lai palīdzētu pieprasījuma saņēmējai Pusei izpildīt rīkojumu, un ko pakalpojumu sniedzējam neizpauž bez pieprasījuma iesniedzējas Puses piekrišanas, norāda šādu informāciju:

i.	iekšzemes juridiskais pamatojums, kas pilnvaro institūciju izdot rīkojumu;

ii.	tiesību normas un piemērojamie sodi par nodarījumu, par kuru veic izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu;

iii.	iemesls, kādēļ pieprasījuma iesniedzēja Puse uzskata, ka pakalpojuma sniedzēja īpašumā vai kontrolē atrodas attiecīgie dati;

iv.	kopsavilkums par faktiem, kas saistīti ar izmeklēšanu vai tiesvedību;

v.	informācijas vai datu nozīmīgums izmeklēšanā vai tiesvedībā;

vi.	tās institūcijas vai to institūciju kontaktinformācija, kas var sniegt papildu informāciju;

vii.	norāde par to, vai jau ir lūgts saglabāt informāciju vai datus, arī saglabāšanas datums un jebkāds piemērojamais atsauces numurs; un

viii.

norāde par to, vai informācija vai dati jau ir prasīti, izmantojot citus līdzekļus, un, ja tas ir darīts, tad kādā veidā.

c.	Pieprasījuma iesniedzēja Puse var pieprasīt, lai pieprasījuma saņēmēja Puse izpilda īpašus procesuālos norādījumus.

4. Puse šā protokola parakstīšanas brīdī vai deponējot savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu un jebkurā citā laikā var deklarēt, ka tiek pieprasīta papildu pamatojoša informācija, lai izpildītu 1. punktā minētos rīkojumus.

5. Pieprasījuma saņēmēja Puse pieprasījumus pieņem elektroniskā formā. Pirms pieprasījuma pieņemšanas tā var pieprasīt atbilstīgu drošības un autentifikācijas līmeni.

Pieprasījuma saņēmēja Puse no dienas, kad saņemta visa 3. un 4. punktā norādītā informācija, veic piemērotas darbības, lai pakalpojumu sniedzējs rīkojumu saņemtu ne vēlāk kā četrdesmit piecu dienu laikā, un pieprasa, lai tas pieprasīto informāciju vai datus sniegtu ne vēlāk kā:

i.	divdesmit dienās attiecībā uz pakalpojumu pasūtītāja informāciju; un

ii.	četrdesmit piecās dienās attiecībā uz datu plūsmas datiem.

Pieprasījuma saņēmēja Puse nodrošina, ka sagatavoto informāciju vai datus nosūta pieprasījuma iesniedzējai Pusei bez liekas kavēšanās.

7. Ja pieprasījuma saņēmēja Puse nevar izpildīt 3. punkta c. apakšpunktā minētos norādījumus pieprasītajā veidā, tā nekavējoties informē pieprasījuma iesniedzēju Pusi un attiecīgā gadījumā norāda nosacījumus, saskaņā ar kuriem tā šos norādījumus varētu izpildīt, un pieprasījuma iesniedzēja Puse tad nosaka, vai pieprasījums tomēr būtu jāizpilda.

8. Pieprasījuma saņēmēja Puse var atteikties izpildīt pieprasījumu, pamatojoties uz Konvencijas 25. panta 4. punktā vai 27. panta 4. punktā noteiktajiem pamatojumiem, vai var noteikt nosacījumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai atļautu pieprasījuma izpildi. Pieprasījuma saņēmēja Puse var atlikt pieprasījumu izpildi Konvencijas 27. panta 5. punktā noteikto iemeslu dēļ. Pieprasījuma saņēmēja Puse iespējami drīz paziņo pieprasījuma iesniedzējai Pusei par atteikumu, nosacījumiem vai atlikšanu. Pieprasījuma saņēmēja Puse arī paziņo pieprasījuma iesniedzējai Pusei par citiem apstākļiem, kas varētu ievērojami aizkavēt pieprasījuma izpildi. Šim pantam piemēro Konvencijas 28. panta 2. punkta b. apakšpunktu.

a.	Ja pieprasījuma iesniedzēja Puse nevar izpildīt nosacījumu, ko pieprasījuma saņēmēja Puse noteikusi saskaņā ar 8. punktu, tā nekavējoties informē pieprasījuma saņēmēju Pusi. Pieprasījuma saņēmēja Puse tad nosaka, vai informācija vai materiāli tomēr būtu jāsniedz.
b.	Ja pieprasījuma iesniedzēja Puse piekrīt nosacījumam, tas tai ir saistošs. Pieprasījuma saņēmēja Puse, kas sniedz informāciju vai materiālus, uz kuriem attiecas šāds nosacījums, var pieprasīt, lai pieprasījuma iesniedzēja Puse saistībā ar minēto nosacījumu paskaidro, kā šāda informācija vai materiāls ticis izmantots.

10. Katra Puse šā protokola parakstīšanas brīdī vai deponējot savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu Eiropas Padomes ģenerālsekretāram paziņo un atjaunina to institūciju kontaktinformāciju, kuras nozīmētas:

a.	lai iesniegtu rīkojumu saskaņā ar šo pantu; un

b.	lai saņemtu rīkojumu saskaņā ar šo pantu

11. Puse šā protokola parakstīšanas brīdī vai deponējot savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu var deklarēt, ka tā pieprasa, lai citu Pušu pieprasījumus saskaņā ar šo pantu tai iesniedz pieprasījuma iesniedzējas Puses centrālā institūcija vai cita institūcija, par ko savstarpēji vienojušās attiecīgās Puses.

12. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs izveido un atjaunina to institūciju reģistru, kuras Puses nozīmējušas saskaņā ar 10. punktu. Katra Puse vienmēr nodrošina, ka informācija, ko tā sniegusi reģistram, ir pareiza.

13. Šā protokola parakstīšanas brīdī vai deponējot savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu Puse var paturēt tiesības šo pantu nepiemērot attiecībā uz datu plūsmas datiem.

9. pants

Uzglabātu datu paātrināta izpaušana ārkārtas situācijā

Katra Puse pieņem tādus tiesību aktus un veic citus pasākumus, kas var būt nepieciešami, lai ārkārtas situācijā tās kontaktpunkts 24/7 tīklā, kas minēts Konvencijas 35. pantā (“kontaktpunkts”), nosūtītu pieprasījumu un saņemtu pieprasījumu no tāda kontaktpunkta citā Pusē, kurš lūdz nekavējošu palīdzību, lai pakalpojumu sniedzējs minētās Puses teritorijā paātrināti izpaustu konkrētus, uzglabātus datus, kas atrodas minētā pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai kontrolē, neiesniedzot pieprasījumu par savstarpējo palīdzību.

Puse šā protokola parakstīšanas brīdī vai deponējot savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu var deklarēt, ka tā neizpildīs 1. punkta a. apakšpunktā minētos pieprasījumus, kuros prasa izpaust tikai pakalpojumu pasūtītāja informāciju.

2. Katra Puse pieņem tādus tiesību aktus un veic citus pasākumus, kas var būt nepieciešami, lai, ievērojot 1. punktu:

a.	tās institūcijas varētu pieprasīt datus no pakalpojumu sniedzēja tās teritorijā, saņemot saskaņā ar 1. punktu izdoto pieprasījumu;

b.	pakalpojumu sniedzējs tās teritorijā varētu izpaust prasītos datus tās institūcijām, atbildot uz pieprasījumu saskaņā ar 2. punkta a. apakšpunktu; un

c.	tās institūcijas varētu sniegt pieprasītos datus pieprasījuma iesniedzējai Pusei.

3. Saskaņā ar 1. punktu izdotajā pieprasījumā norāda šādu informāciju:

a.	kompetentā institūcija, kas prasa datus, un pieprasījuma izdošanas datums;

b.	paziņojums, ka pieprasījums ir izdots, ievērojot šo protokolu;

c.	tā(-o) pakalpojumu sniedzēja(-u) nosaukums(-i) un adrese(-es), kura(-u) īpašumā vai kontrolē atrodas pieprasītie dati;

d.	nodarījums(-i), par kuru(-iem) notiek kriminālizmeklēšana vai tiesvedība, un atsauce uz attiecīgajām tiesību normām un piemērojamiem sodiem;

e.	pietiekami fakti, lai pierādītu, ka pastāv ārkārtas situācija un kā pieprasītie dati ar to ir saistīti;

f.	sīks prasīto datu apraksts;

g.	jebkādi īpaši procesuālie norādījumi; un

h.	jebkura cita informācija, kas var palīdzēt panākt, ka dati tiek izpausti.

4. Pieprasījuma saņēmēja Puse pieņem pieprasījumu elektroniskā formā. Puse var arī pieņemt mutiski iesniegtu pieprasījumu, un tā var pieprasīt apstiprinājumu elektroniskā formā. Pirms pieprasījuma pieņemšanas tā var pieprasīt atbilstīgu drošības un autentifikācijas līmeni.

5. Puse šā protokola parakstīšanas brīdī vai deponējot savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu var deklarēt, ka tā pieprasa, lai pieprasījuma iesniedzējas Puses pēc pieprasījuma izpildes iesniegtu pieprasījumu un visu papildu informāciju, kas nosūtīta tā pamatojumam, pieprasījuma saņēmējas Puses noteiktā formā un ar tāda kanāla starpniecību, kas var ietvert savstarpēju palīdzību.

6. Pieprasījuma saņēmēja Puse paātrinātā kārtībā informē pieprasījuma iesniedzēju Pusi par savu lēmumu attiecībā uz pieprasījumu saskaņā ar 1. punktu un attiecīgā gadījumā precizē nosacījumus, saskaņā ar kuriem tā sniegtu datus, kā arī citus sadarbības veidus, kas var būt pieejami.

a.	Ja pieprasījuma iesniedzēja Puse nevar izpildīt nosacījumu, ko pieprasījuma saņēmēja Puse noteikusi saskaņā ar 6. punktu, tā nekavējoties informē pieprasījuma saņēmēju Pusi. Pieprasījuma saņēmēja Puse tad nosaka, vai informācija vai materiāli tomēr būtu jāsniedz. Ja pieprasījuma iesniedzēja Puse piekrīt nosacījumam, tas tai ir saistošs.
b.	Pieprasījuma saņēmēja Puse, kas sniedz informāciju vai materiālus, uz kuriem attiecas šāds nosacījums, var pieprasīt, lai pieprasījuma iesniedzēja Puse saistībā ar minēto nosacījumu paskaidro, kā šāda informācija vai materiāls ticis izmantots.

4. iedaļa

Procedūras, kas attiecas uz ārkārtas savstarpējo palīdzību

10. pants

Ārkārtas savstarpējā palīdzība

1. Katra Puse var paātrinātā kārtībā lūgt savstarpēju palīdzību, ja tā uzskata, ka pastāv ārkārtas situācija. Pieprasījumā saskaņā ar šo pantu papildus citam prasītajam saturam apraksta faktus, kuri pierāda, ka pastāv ārkārtas situācija, kā arī to, kā pieprasītā palīdzība ir saistīta ar to.

2. Pieprasījuma saņēmēja Puse pieņem šādu pieprasījumu elektroniskā formā. Pirms pieprasījuma pieņemšanas tā var pieprasīt atbilstīgu drošības un autentifikācijas līmeni.

3. Pieprasījuma saņēmēja Puse var paātrinātā kārtībā lūgt papildu informāciju, lai izvērtētu pieprasījumu. Pieprasījuma iesniedzēja Puse sniedz šādu papildu informāciju paātrinātā kārtībā.

4. Tiklīdz pieprasījuma saņēmēja Puse ir pārliecinājusies, ka pastāv ārkārtas situācija un ir izpildītas pārējās savstarpējās palīdzības prasības, tā paātrinātā kārtībā reaģē uz pieprasījumu.

5. Katra Puse nodrošina, ka viena persona no Puses centrālās institūcijas vai citām institūcijām, kas ir atbildīgas par reaģēšanu uz savstarpējās palīdzības pieprasījumiem, ir pieejama 24 stundas dienā 7 dienas nedēļā, lai atbildētu uz pieprasījumu saskaņā ar šo pantu.

6. Pieprasījuma iesniedzējas Puses un pieprasījuma saņēmējas Puses centrālā institūcija vai citas institūcijas, kas ir atbildīgas par savstarpējo palīdzību, var savstarpēji noteikt, ka šajā pantā paredzētā pieprasījuma izpildes rezultātus vai to iepriekšēju kopiju var sniegt pieprasījuma iesniedzējai Pusei, izmantojot citu kanālu, nevis to, kas izmantots pieprasījuma iesniegšanai.

7. Ja starp pieprasījuma iesniedzēju Pusi un pieprasījuma saņēmēju Pusi nav spēkā esoša savstarpējas palīdzības līguma vai vienošanās, kam par pamatu ir vienoti vai savstarpēji normatīvi akti, šim pantam piemēro Konvencijas 27. panta 2. punkta b. apakšpunktu un 3.–8. punktu un 28. panta 2.–4. punktu.

8. Ja šāds līgums vai vienošanās pastāv, šo pantu papildina ar šāda līguma vai vienošanās noteikumiem, ja vien attiecīgās Puses savstarpēji nenolemj tā vietā piemērot kādu vai visus šā panta 7. punktā minētās Konvencijas noteikumus.

9. Katra Puse šā protokola parakstīšanas brīdī vai deponējot savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu var deklarēt, ka pieprasījumus var arī nosūtīt tieši tās tiesu institūcijām vai pa Starptautiskās Kriminālpolicijas organizācijas (Interpola) kanāliem, vai tās kontaktpunktam, kas darbojas 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā un izveidots saskaņā ar Konvencijas 35. pantu. Visos šādos gadījumos ar pieprasījuma iesniedzējas Puses centrālās institūcijas starpniecību kopiju vienlaikus nosūta pieprasījuma saņēmējas Puses centrālajai institūcijai. Ja pieprasījums ir tieši nosūtīts pieprasījuma saņēmējas Puses tiesu institūcijai un šī institūcija nav kompetenta izskatīt pieprasījumu, tā nosūta pieprasījumu kompetentajai valsts institūcijai un par to tieši informē pieprasījuma iesniedzēju Pusi.

5. iedaļa

Procedūras, kas attiecas uz starptautisko sadarbību, ja nav piemērojamu starptautisku nolīgumu

11. pants

Videokonferences

1. Pieprasījuma iesniedzēja Puse var pieprasīt, un pieprasījuma saņēmēja Puse var atļaut liecības un paziņojumus lieciniekam vai ekspertam sniegt ar videokonferences starpniecību. Lai atvieglotu tādu jautājumu risināšanu, kas var rasties saistībā ar pieprasījuma izpildi, pieprasījuma iesniedzēja Puse un pieprasījuma saņēmēja Puse apspriežas, tostarp attiecīgā gadījumā par šādiem jautājumiem: kura Puse vada darbību; institūcijas un personas, kuru klātbūtne nepieciešama; vai viena Puse vai abas Puses pieņem konkrētu liecinieka vai eksperta zvērestu, izsniedz brīdinājumus vai norādījumus; liecinieka pratināšanas vai eksperta izjautāšanas veids; veids, kādā pienācīgi nodrošināmas liecinieka vai eksperta tiesības; prasību izskatīšana par privilēģiju vai imunitātes piešķiršanu; iebildumu izskatīšana attiecībā uz jautājumiem vai atbildēm; un tas, vai rakstiskās, mutiskās tulkošanas un transkripcijas pakalpojumus nodrošina viena Puse vai abas Puses.

a.	Pieprasījuma saņēmējas Puses un pieprasījuma iesniedzējas Puses centrālās institūcijas šā panta nolūkos tieši sazinās viena ar otru. Pieprasījuma saņēmēja Puse var pieņemt pieprasījumu elektroniskā formā. Pirms pieprasījuma pieņemšanas tā var pieprasīt atbilstīgu drošības un autentifikācijas līmeni.
b.	Pieprasījuma saņēmēja Puse informē pieprasījuma iesniedzēju Pusi par iemesliem, kāpēc pieprasījums nav izpildīts vai kavējas tā izpilde. Šim pantam piemēro Konvencijas 27. panta 8. punktu. Neskarot citus nosacījumus, ko pieprasījuma saņēmēja Puse var noteikt saskaņā ar šo pantu, uz šo pantu attiecas Konvencijas 28. panta 2.–4. punkts.

3. Pieprasījuma saņēmēja Puse, sniedzot palīdzību saskaņā ar šo pantu, veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu tās personas klātbūtni, kuras liecības vai paziņojumi tiek lūgti. Vajadzības gadījumā pieprasījuma saņēmēja Puse, ciktāl tas iespējams saskaņā ar tās tiesību aktiem, var veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai piespiestu liecinieku vai ekspertu ierasties pieprasījuma saņēmējā Pusē noteiktā laikā un vietā.

4. Ievēro procedūras, kas saistītas ar pieprasījuma iesniedzējas Puses noteiktās videokonferences īstenošanu, izņemot gadījumus, kad tas nav saderīgi ar pieprasījuma saņēmējas Puses iekšzemes tiesību aktiem. Gadījumā, ja tas nav saderīgi, vai gadījumā, ja pieprasījuma iesniedzēja Puse nav noteikusi procedūru, pieprasījuma saņēmēja Puse piemēro procedūru saskaņā ar saviem iekšzemes tiesību aktiem, ja vien pieprasījuma iesniedzēja Puse un pieprasījuma saņēmēja Puse nav savstarpēji vienojušās citādi.

5. Neskarot nevienu jurisdikciju, kas paredzēta pieprasījuma iesniedzējas Puses iekšzemes tiesību aktos, ja videokonferences laikā liecinieks vai eksperts:

a.	sniedz apzināti nepatiesu paziņojumu, ja pieprasījuma saņēmēja Puse saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas Puses iekšzemes tiesību aktiem ir noteikusi šādai personai pienākumu sniegt patiesu liecību;

b.	atsakās liecināt, ja pieprasījuma saņēmēja Puse saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas Puses iekšzemes tiesību aktiem ir noteikusi šādai personai pienākumu liecināt; vai

c.	izdara citus pārkāpumus, ko šādās tiesvedībās aizliedz pieprasījuma saņēmējas Puses iekšzemes tiesību akti,

personai pieprasījuma saņēmējā Pusē piemērojams tāds pats sods kā tad, ja šāda rīcība būtu izdarīta tās iekšzemes tiesvedības gaitā.

Ja vien pieprasījuma iesniedzēja Puse un pieprasījuma saņēmēja Puse nav savstarpēji vienojušās citādi, pieprasījuma saņēmēja Puse sedz visas izmaksas, kas saistītas ar pieprasījuma izpildi saskaņā ar šo pantu, izņemot:

i.	samaksu par eksperta liecību;

ii.	rakstiskās, mutiskās tulkošanas un transkripcijas pakalpojumu izmaksas; un

iii.	ārkārtas izmaksas.

Ja pieprasījuma izpilde radītu ārkārtas izmaksas, pieprasījuma iesniedzēja Puse un pieprasījuma saņēmēja Puse savstarpēji apspriežas, lai noteiktu nosacījumus, saskaņā ar kuriem pieprasījumu var izpildīt.

7. Ja pieprasījuma iesniedzēja Puse un pieprasījuma saņēmēja Puse ir savstarpēji vienojušās:

a.	šā panta noteikumus var piemērot audiokonferenču rīkošanas nolūkā;

b.	videokonferences tehnoloģiju var izmantot tādos nolūkos vai uzklausīšanām, kas nav aprakstīti 1. punktā, tostarp personu vai priekšmetu identificēšanai.

8. Ja pieprasījuma saņēmēja Puse izvēlas atļaut aizdomās turētās vai apsūdzētās personas uzklausīšanu, tā var pieprasīt īpašus nosacījumus un garantijas attiecībā uz šādas personas liecības vai paziņojuma pieņemšanu vai ziņojumu sniegšanu vai procesuālu pasākumu piemērošanu šādai personai.

12. pants

Kopējas izmeklēšanas grupas un kopīgas izmeklēšanas

1. Savstarpēji vienojoties, divu vai vairāku Pušu kompetentās institūcijas savā teritorijā var izveidot un vadīt kopējas izmeklēšanas grupu, lai atvieglotu kriminālizmeklēšanu vai tiesvedību, ja tiek uzskatīts, ka pastiprināta koordinācija ir īpaši lietderīga. Attiecīgās Puses nosaka kompetentās institūcijas.

2. Procedūras un noteikumi, kas reglamentē kopējo izmeklēšanas grupu darbību, piemēram, to konkrētie mērķi, sastāvs, funkcijas, ilgums un visi pagarinājuma periodi, atrašanās vieta, organizācija, noteikumi par informācijas vai pierādījumu vākšanu, nosūtīšanu un izmantošanu, konfidencialitātes noteikumi un noteikumi par Puses iesaistīto institūciju dalību izmeklēšanas darbībās, kas notiek citas Puses teritorijā, ir tādi, kā minētās kompetentās institūcija par tiem ir vienojušās.

3. Puse šā protokola parakstīšanas brīdī vai deponējot savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu var deklarēt, ka tās centrālajai institūcijai ir jābūt nolīguma, ar ko izveido grupu, parakstītājai vai tai kā citādi jāpiekrīt šim nolīgumam.

4. Minētās kompetentās un iesaistītās institūcijas sazinās tieši, taču Puses var savstarpēji noteikt citus piemērotus saziņas kanālus, ja ārkārtas apstākļu dēļ nepieciešama centralizētāka koordinācija.

5. Ja izmeklēšanas pasākumi jāveic vienas attiecīgās Puses teritorijā, minētās Puses iesaistītās institūcijas var lūgt savas institūcijas veikt minētos pasākumus, bez nepieciešamības pārējām Pusēm iesniegt savstarpējas palīdzības pieprasījumu. Minētos pasākumus minētās Puses institūcijas veic tās teritorijā saskaņā ar noteikumiem, ko valsts izmeklēšanā piemēro saskaņā ar iekšzemes tiesību aktiem.

6. Tādas informācijas vai pierādījumu izmantošanu, ko vienas Puses iesaistītās institūcijas sniegušas citu attiecīgo Pušu iesaistītajām institūcijām, var atteikt vai ierobežot saskaņā ar tās vienošanās nosacījumiem, kas aprakstīta 1. un 2. punktā. Ja minētā vienošanās neparedz lietošanas atteikšanas vai ierobežošanas noteikumus, Puses var izmantot sniegto informāciju vai pierādījumus:

a.	mērķiem, kādiem vienošanās tika noslēgta;

saņemot institūcijas, kas sniegusi informāciju vai pierādījumus, iepriekšējo piekrišanu, – lai atklātu, izmeklētu tādus noziedzīgus nodarījumus un veiktu kriminālvajāšanu par tiem, uz kuriem noslēgtā vienošanās neattiecas. Tomēr piekrišana nav vajadzīga, ja tās Puses tiesību pamatprincipi, kas izmanto informāciju vai pierādījumus, paredz, ka tai jāizpauž informācija vai pierādījumi, lai aizsargātu apsūdzētās personas tiesības kriminālprocesā. Šādā gadījumā minētās institūcijas bez liekas kavēšanās informē institūcijas, kas sniegušas informāciju vai pierādījumus; vai

c.	lai novērstu ārkārtas situāciju. Šādā gadījumā iesaistītās institūcijas, kas saņēmušas informāciju vai pierādījumus, bez liekas kavēšanās par to informē iesaistītās institūcijas, kuras sniegušas informāciju vai pierādījumus, ja vien savstarpēji nevienojas citādi.

7. Ja nav 1. un 2. punktā aprakstītās vienošanās, kopīgas izmeklēšanas var veikt saskaņā ar katrā gadījumā atsevišķi savstarpēji saskaņotiem noteikumiem. Šo punktu piemēro neatkarīgi no tā, vai starp attiecīgajām Pusēm ir spēkā savstarpējas palīdzības līgums vai vienošanās, kam par pamatu ir vienoti un savstarpēji normatīvi akti.

III NODAĻA

Nosacījumi un garantijas

13. pants

Nosacījumi un garantijas

Saskaņā ar Konvencijas 15. pantu katra Puse nodrošina, ka šajā protokolā paredzēto pilnvaru un procedūru ieviešana, īstenošana un piemērošana tiek pakļauta tās iekšzemes tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem un garantijām, ar ko paredz adekvātu cilvēktiesību un brīvību aizsardzību.

14. pants

Personas datu aizsardzība

1. Piemērošanas joma

a.	Ja vien 1. punkta b. un c. apakšpunktā nav noteikts citādi, katra Puse apstrādā personas datus, ko tā saņem saskaņā ar šo protokolu, saskaņā ar šā panta 2.–15. punktu.

Ja personas datu saņemšanas brīdī saskaņā ar šo protokolu gan nosūtošajai Pusei, gan saņēmējai Pusei ir savstarpēji saistošs starptautisks nolīgums, ar ko minēto Pušu starpā izveido tādu visaptverošu regulējumu personas datu aizsardzībai, kurš ir piemērojams personas datu nosūtīšanai, lai novērstu, atklātu, izmeklētu noziedzīgus nodarījumus un sāktu kriminālvajāšanu par tiem, un kurā paredzēts, ka personas datu apstrāde saskaņā ar minēto nolīgumu notiek atbilstīgi attiecīgo Pušu datu aizsardzības tiesību aktu prasībām, tad tādu pasākumu gadījumā, uz kuriem attiecas šāda nolīguma piemērošanas joma, personas datiem, kas saņemti saskaņā ar protokolu, 2.–15. punkta vietā piemēro šāda nolīguma noteikumus, ja vien attiecīgās Puses nav vienojošās citādi.

Ja l. punkta b. apakšpunktā aprakstītais nolīgums nosūtošajai Pusei un saņēmējai Pusei nav savstarpēji saistošs, tās var savstarpēji noteikt, ka personas datu nosūtīšana saskaņā ar šo protokolu var notikt, pamatojoties uz citiem starp attiecīgajām Pusēm pastāvošiem nolīgumiem vai vienošanās, nevis saskaņā ar 2.–15. punktu.

Katra Puse uzskata, ka personas datu apstrāde, ievērojot 1. punkta a. un b. apakšpunktu, atbilst tās personas datu aizsardzības tiesiskā regulējuma prasībām attiecībā uz personas datu starptautisku nosūtīšanu, un saskaņā ar minēto tiesisko regulējumu nosūtīšanai nav vajadzīga papildu atļauja. Puse var atteikt vai nepieļaut datu nosūtīšanu citai Pusei saskaņā ar šo protokolu datu aizsardzības apsvērumu dēļ saskaņā ar 15. punktā izklāstītajiem nosacījumiem tikai tad, ja piemēro 1. punkta a. apakšpunktu, vai saskaņā ar l. punkta b. vai c. apakšpunktā minētā nolīguma vai vienošanās noteikumiem, ja piemēro kādu no minētajiem apakšpunktiem.

e.	Nekas šajā pantā neliedz Pusei piemērot stingrākas garantijas attiecībā uz saskaņā ar šo protokolu saņemto personas datu apstrādi, ko veic tās institūcijas.

2. Mērķis un izmantošana

Puse, kas saņēmusi personas datus, tos apstrādā 2. pantā aprakstītajos nolūkos. Tā tālāk neapstrādā personas datus neatbilstīgā nolūkā un neveic datu tālāku apstrādi, ja tas nav atļauts saskaņā ar tās iekšzemes tiesisko regulējumu. Šis pants neskar nosūtošās Puses spēju konkrētā gadījumā noteikt papildu nosacījumus, ievērojot šo protokolu, tomēr šādi nosacījumi neietver vispārīgus datu aizsardzības noteikumus.

b.	Saņēmēja Puse saskaņā ar savu iekšzemes tiesisko regulējumu nodrošina, ka pieprasītie un apstrādātie personas dati ir atbilstīgi un nav pārmērīgi, ņemot vērā nolūkus, kādos tos apstrādā.

3. Kvalitāte un integritāte

Katra Puse veic saprātīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka personas dati tiek glabāti tik precīzi un pilnīgi un ka tie ir tik lielā mērā atjaunināti, cik tas ir nepieciešams un pamatoti personas datu likumīgai apstrādei, ņemot vērā nolūkus, kādos tos apstrādā.

4. Sensitīvi dati

Puses veikta tādu personas datu apstrāde, kas atklāj rases vai etnisko piederību, politiskos uzskatus, reliģisko vai citu pārliecību vai dalību arodbiedrībās, ģenētiskos datus, biometriskos datus, kurus uzskata par sensitīviem, ņemot vērā saistītos riskus, vai personas veselības datus vai datus par dzimumdzīvi, notiek tikai saskaņā ar atbilstošām garantijām, lai nodrošinātos pret risku, ka šādu datu izmantošana varētu radīt nepamatotas nelabvēlīgas sekas, un jo īpaši pret nelikumīgu diskrimināciju.

5. Datu glabāšanas termiņi

Katra Puse glabā personas datus tikai tik ilgi, cik tas ir nepieciešams un lietderīgi, ņemot vērā datu apstrādes nolūkus, ievērojot 2. punktu. Lai izpildītu šo pienākumu, tā savā iekšzemes tiesiskā regulējumā paredz īpašus glabāšanas termiņus vai periodisku pārskatīšanu attiecībā uz datu turpmākas saglabāšanas nepieciešamību.

6. Automatizētie lēmumi

Lēmumus, kas izraisa būtisku nelabvēlīgu ietekmi, kura skar tādas personas attiecīgās intereses, ar ko personas dati ir saistīti, nevar pieņemt, balstoties tikai uz personas datu automatizētu apstrādi, ja vien tas nav atļauts saskaņā ar iekšzemes tiesību aktiem un ja vien nepastāv atbilstošas garantijas, kas ietver iespēju panākt cilvēka iejaukšanos.

7. Datu drošība un drošības incidenti

a.	Katra Puse nodrošina, ka tai ir ieviesti atbilstīgi tehnoloģiski, fiziski un organizatoriski pasākumi personas datu aizsardzībai, jo īpaši pret nozaudēšanu vai nejaušu vai neatļautu piekļuvi, izpaušanu, grozīšanu vai iznīcināšanu (“drošības incidents”).

Atklājot drošības incidentu, kurā pastāv būtisks fiziska vai nefiziska kaitējuma risks personām vai otrai Pusei, saņēmēja Puse nekavējoties novērtē šāda kaitējuma iespējamību un mērogu un nekavējoties attiecīgi rīkojas, lai mazinātu šādu kaitējumu. Šāda rīcība ietver paziņošanu nosūtošajai institūcijai vai – II nodaļas 2. iedaļas nolūkos – institūcijai vai institūcijām, kas nozīmētas saskaņā ar 7. punkta c. apakšpunktu. Tomēr paziņošana var ietvert piemērotus ierobežojumus attiecībā uz paziņojuma tālāku nosūtīšanu; to var atlikt vai atcelt, ja šāda paziņošana var apdraudēt valsts drošību, vai arī to var atlikt, ja šāda paziņošana var apdraudēt sabiedrības drošības aizsardzības pasākumus. Šāda rīcība arī ietver paziņošanu attiecīgajai personai, ja vien Puse nav veikusi piemērotus pasākumus, lai vairs nepastāvētu būtisks risks. Paziņošanu personai var atlikt vai atcelt, ievērojot 12. punkta a. punkta i. apakšpunktā izklāstītos nosacījumus. Informētā Puse var pieprasīt apspriešanos vai papildu informāciju par incidentu un uz to sniegto atbildi.

Katra Puse šā protokola parakstīšanas brīdī vai deponējot savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu paziņo Eiropas Padomes ģenerālsekretāram institūciju vai institūcijas, kuras saskaņā ar 7. punkta b. apakšpunktu jāinformē II nodaļas 2. iedaļas nolūkos; sniegto informāciju pēc tam var grozīt.

8. Ierakstu uzturēšana

Katra Puse glabā ierakstus vai izmanto citus piemērotus līdzekļus, lai parādītu, kā konkrētā gadījumā tiek piekļūts personas datiem, kā tie tiek izmantoti un izpausti.

9. Tālāka apmaiņa Puses iekšienē

a.	Ja Puses institūcija personas datus, kas sākotnēji saņemti saskaņā ar šo protokolu, sniedz citai minētās Puses institūcijai, minētā cita institūcija tos apstrādā saskaņā ar šo pantu, ievērojot 9. punkta b. apakšpunktu.

Neatkarīgi no 9. punkta a. apakšpunkta Puse, kas ir izdarījusi atrunu saskaņā ar 17. pantu, var sniegt tās pavalstīm vai līdzīgām teritoriālām vienībām saņemtos personas datus, ja Puse ir ieviesusi pasākumus, kurus īstenojot saņēmējas institūcijas turpina efektīvi aizsargāt datus, nodrošinot tādu datu aizsardzības līmeni, kas pielīdzināms šajā pantā noteiktajam.

c.	Ja ir pazīmes par šā punkta nepareizu īstenošanu, nosūtošā Puse var pieprasīt apspriešanos un attiecīgu informāciju par minētajām pazīmēm.

10. Tālāka nosūtīšana uz citu valsti vai citai starptautiskai organizācijai

a.	Saņēmēja Puse var nosūtīt personas datus uz citu valsti vai citai starptautiskai organizācijai tikai ar nosūtītājas institūcijas iepriekšēju atļauju vai – II nodaļas 2. iedaļas nolūkos – ar tās institūcijas vai institūciju iepriekšēju atļauju, kas nozīmētas saskaņā ar 10. punkta b. apakšpunktu.

b.	Katra Puse šā protokola parakstīšanas brīdī vai deponējot savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu paziņo Eiropas Padomes ģenerālsekretāram institūciju vai institūcijas, kuras sniedz atļauju II nodaļas 2. iedaļas nolūkos; sniegto informāciju pēc tam var grozīt.

11. Pārredzamība un informēšana

Katra Puse, publicējot vispārīgus paziņojumus vai sniedzot personisku paziņojumu personai, kuras personas dati ir savākti, sniedz paziņojumu par:

i.	apstrādes juridisko pamatu un nolūku(-iem);

ii.	attiecīgā gadījumā visiem glabāšanas vai pārskatīšanas termiņiem, ievērojot 5. punktu;

iii.	saņēmējiem vai saņēmēju kategorijām, kam šādi dati tiek izpausti; un

iv.	piekļuvi, labošanu un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

b.	Puse, ievērojot 12. punkta a. apakšpunkta i. punktā izklāstītos nosacījumus, jebkurai prasībai par personisku paziņojumu var piemērot saprātīgus ierobežojumus saskaņā ar tās iekšzemes tiesisko regulējumu.

Ja nosūtošās Puses iekšzemes tiesiskais regulējums prasa sniegt personisku paziņojumu personai, kuras dati ir sniegti citai Pusei, nosūtošā Puse veic pasākumus, lai nosūtīšanas laikā otra Puse tiktu informēta par šo prasību un attiecīgo kontaktinformāciju. Personisku paziņojumu nesniedz, ja otra Puse ir pieprasījusi, lai datu sniegšana būtu konfidenciāla, ja ir piemērojami 12. punkta a. apakšpunkta i. punktā izklāstītie ierobežojumu nosacījumi. Tiklīdz šie ierobežojumi vairs nav piemērojami un var sniegt personisku paziņojumu, otra Puse veic pasākumus, lai par to informētu nosūtošo Pusi. Ja tā vēl nav informēta, nosūtošajai Pusei ir tiesības iesniegt pieprasījumus saņēmējai Pusei, kura informēs nosūtošo Pusi par to, vai ierobežojums ir jāsaglabā.

12. Piekļuve un labošana

Katra Puse nodrošina, ka ikviena persona, kuras personas dati ir saņemti saskaņā ar šo protokolu, ir tiesīga saskaņā ar tās iekšzemes tiesiskajā regulējumā noteiktām procedūrām un bez liekas kavēšanās lūgt un saņemt:

tādas par minēto personu glabātās dokumentācijas rakstisku vai elektronisku kopiju, kurā ietverti tās personas dati un pieejamā informācija, kas norāda apstrādes juridisko pamatu un tās nolūkus, glabāšanas termiņus un saņēmējus vai saņēmēju kategorijas (“piekļuve”), kā arī informāciju par pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem; ar noteikumu, ka uz piekļuvi konkrētā gadījumā var tikt attiecināti samērīgi ierobežojumi, kurus atļauj tās iekšzemes tiesiskais regulējums un kuri lēmuma pieņemšanas brīdī ir vajadzīgi, lai aizsargātu citu tiesības un brīvības vai svarīgus vispārējas nozīmes mērķus, un kuros pienācīgi ņemtas vērā attiecīgās personas likumīgās intereses;

ii.	kļūdas labojumu, ja personas dati ir neprecīzi vai ir nepareizi apstrādāti; kļūdas labošana, attiecīgā gadījumā un pamatoti ņemot vērā labošanas pamatojumus un apstrādes īpašo kontekstu, ietver labošanu, papildināšanu, dzēšanu vai anonimizēšanu, apstrādes ierobežošanu vai bloķēšanu.

Ja piekļuve vai labošana tiek atteikta vai ierobežota, Puse bez liekas kavēšanās sniedz personai rakstisku atbildi, ko var sniegt elektroniski, tajā minēto personu informējot par atteikumu vai ierobežojumu. Tajā sniedz šāda atteikuma vai ierobežojuma pamatojumu un sniedz informāciju par pieejamām tiesiskās aizsardzības iespējām. Izdevumiem, kas rodas, iegūstot piekļuvi, nevajadzētu pārsniegt to, kas ir saprātīgi, un tiem nevajadzētu būt pārmērīgiem.

13. Tiesu un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības līdzekļi

Katra Puse ievieš efektīvus tiesu un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai nodrošinātu tiesisko aizsardzību par šā panta pārkāpumiem.

14. Pārraudzība

Katra Puse nozīmē vienu vai vairākas publiskas institūcijas, kas atsevišķi vai kumulatīvi pilda neatkarīgas un efektīvas pārraudzības funkcijas un pilnvaras attiecībā uz šajā pantā noteiktajiem pasākumiem. Šo institūciju funkcijas un pilnvaras, darbojoties atsevišķi vai kumulatīvi, ietver izmeklēšanas pilnvaras, pilnvaras reaģēt uz sūdzībām un spēju veikt korektīvus pasākumus.

15. Apspriešanās un apturēšana

Puse var apturēt personas datu sūtīšanu citai Pusei, ja tās rīcībā ir būtiski pierādījumi, ka otra Puse sistemātiski vai būtiski pārkāpj šā panta noteikumus vai ka ir sagaidāmi būtisks pārkāpums. Tā neaptur sūtīšanu par to vispirms savlaicīgi nepaziņojot, kā arī pirms attiecīgās Puses sapratīgu laikposmu nebūs iesaistījušās apspriešanās, kuru rezultātā netiek rasts risinājums. Tomēr Puse var uz laiku apturēt sūtīšanu sistemātiska vai būtiska pārkāpuma gadījumā, kas rada ievērojamu un tūlītēju risku fiziskas personas dzīvībai vai drošībai vai būtisku reputācijas vai finansiālu kaitējumu, un tādā gadījumā tā tūlīt pēc tam par to paziņo otrai Pusei un sāk apspriešanos ar to. Ja apspriešanās rezultātā netiek rasts risinājums, otra Puse var savstarpēji apturēt sūtīšanu, ja tās rīcībā ir būtiski pierādījumi, ka apturēšana, ko veikusi apturētāja Puse, bija pretrunā šā punkta noteikumiem. Apturētāja Puse atceļ apturēšanu, tiklīdz ir novērsts pārkāpums, kas pamato apturēšanu; šajā brīdī atceļ jebkādu savstarpēju apturēšanu. Personas datus, kas nosūtīti pirms apturēšanas, turpina apstrādāt saskaņā ar šo protokolu.

IV NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

15. pants

Šā protokola sekas

a.	Šim protokolam piemēro Konvencijas 39. panta 2. punktu.
b.	Attiecībā uz Pusēm, kas ir Eiropas Savienības dalībvalstis, minētās Puses savās savstarpējās attiecībās var piemērot Eiropas Savienības tiesību aktus, kas reglamentē šajā protokolā minētos jautājumus.
c.	Šā panta 1. punkta b. apakšpunkts neietekmē šā protokola pilnīgu piemērošanu starp Pusēm, kas ir Eiropas Savienības dalībvalstis, un citām Pusēm.

2. Šim protokolam piemēro Konvencijas 39. panta 3. punktu.

16. pants

Parakstīšana un stāšanās spēkā

1. Šis protokols ir atvērts parakstīšanai Konvencijas Pusēm, kuras var paust savu piekrišanu uzņemties saistības, ko uzliek vai nu:

a.	parakstīšana bez atrunām par ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu; vai

b.	parakstīšana, kas ir jāratificē, jāpieņem vai jāapstiprina, un kam seko ratifikācija, pieņemšana vai apstiprināšana.

2. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenti deponējami Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

3. Šis protokols stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kad piecas Konvencijas Puses ir izteikušas piekrišanu uzņemties šā protokola saistības saskaņā ar šā panta 1. un 2. punkta noteikumiem.

4. Attiecībā uz jebkuru Konvencijas Pusi, kura vēlāk pauž piekrišanu uzņemties šā protokola saistības, protokols stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kad Puse ir izteikusi piekrišanu uzņemties šā protokola saistības saskaņā ar šā panta 1. un 2. punkta noteikumiem.

17. pants

Federālā klauzula

1. Federāla valsts var paturēt tiesības uzņemties saistības saskaņā ar šo protokolu atbilstoši tās pamatprincipiem, kas reglamentē attiecības starp tās centrālo valdību un tās pavalstīm vai citām līdzīgām teritoriālām vienībām, ar nosacījumu, ka:

a.	protokolu piemēro federālās valsts centrālajai valdībai;

b.	šāda atruna neietekmē pienākumus nodrošināt sadarbību, ko citas Puses prasa saskaņā ar II nodaļas noteikumiem; un

c.	šā protokola 13. panta noteikumus piemēro federālās valsts pavalstīm vai citām līdzīgām teritoriālām vienībām.

2. Cita Puse var liegt institūcijām, pakalpojumu sniedzējiem vai struktūrām tās teritorijā sadarboties, atbildot uz pieprasījumu vai rīkojumu, ko tieši iesniegusi pavalsts vai cita līdzīga teritoriāla vienība federālajā valstī, kura ir izdarījusi atrunu saskaņā ar 1. punktu, izņemot gadījumus, kad minētā federālā valsts paziņo Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, ka uz pavalsti vai citu līdzīgu teritoriālu vienību attiecas šajā protokolā paredzētie pienākumi, kas piemērojami minētajai federālajai valstij. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs izveido un atjaunina šādu paziņojumu reģistru.

3. Cita Puse neliedz institūcijām, pakalpojumu sniedzējiem vai struktūrām tās teritorijā sadarboties ar pavalsti vai citu līdzīgu teritoriālo vienību, pamatojoties uz 1. punktā minēto atrunu, ja rīkojums vai pieprasījums ir iesniegts ar centrālās valdības starpniecību vai ar centrālās valdības līdzdalību ir noslēgta vienošanās par kopēju izmeklēšanas grupu saskaņā ar 12. pantu. Šādās situācijās centrālā valdība nodrošina protokolā noteikto piemērojamo pienākumu izpildi ar nosacījumu, ka attiecībā uz to personas datu aizsardzību, ko sniedz pavalstīm vai līdzīgām teritoriālām vienībām, piemēro tikai 14. panta 9. punkta noteikumus vai attiecīgā gadījumā 14. panta l. punkta b. vai c. apakšpunktā aprakstītā nolīguma vai vienošanās noteikumus.

4. Attiecībā uz šā protokola noteikumiem, kuru piemērošana ir to pavalstu vai citu līdzīgu teritoriālo vienību jurisdikcijā, kam federācijas konstitucionālā sistēma nav noteikts pienākums veikt likumdošanas pasākumus, centrālā valdība informē šādu pavalstu kompetentās institūcijas par minētajiem noteikumiem ar labvēlīgu atzinumu, mudinot tās veikt attiecīgas darbības to īstenošanai.

18. pants

Teritoriālā piemērošana

1. Šo protokolu piemēro attiecībā uz teritoriju vai teritorijām, kas norādītas Puses deklarācijā saskaņā ar Konvencijas 38. panta 1. vai 2. punktu, ciktāl šāda deklarācija nav atsaukta saskaņā ar 38. panta 3. punktu.

2. Puse šā protokola parakstīšanas brīdī vai deponējot savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu var deklarēt, ka šo protokolu nepiemēros attiecībā uz vienu vai vairākām teritorijām, kas norādītas Puses deklarācijā saskaņā ar Konvencijas 38. panta 1. un/vai 2. punktu.

3. Jebkuru deklarāciju saskaņā šā panta 2. punktu attiecībā uz jebkuru šādā deklarācijā norādīto teritoriju var atsaukt, nosūtot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu. Šāda atsaukšana stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā ģenerālsekretārs saņēmis minēto paziņojumu.

19. pants

Atrunas un deklarācijas

1. Ar rakstisku paziņojumu, kas adresēts Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, jebkura Konvencijas Puse šā protokola parakstīšanas brīdī vai deponējot savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu var deklarēt, ka tā izmanto šā protokola 7. panta 9. punkta a. un b. apakšpunktā, 8. panta 13. punktā un 17. pantā paredzēto(-ās) atrunu(-as). Nekādas citas atrunas izdarīt nevar.

2. Ar rakstisku paziņojumu, kas adresēts Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, jebkura Konvencijas Puse šā protokola parakstīšanas brīdī vai deponējot savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu var sniegt deklarācijas, kas noteiktas šā protokola 7. panta 2. punkta b. apakšpunktā un 8. punktā, 8. panta 11. punktā, 9. panta 1. punkta b. apakšpunktā un 5. punktā, 10. panta 9. punktā, 12. panta 3. punktā un 18. panta 2. punktā.

3. Ar rakstisku paziņojumu, kas adresēts Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, jebkura Konvencijas Puse sniedz jebkādu(-as) deklarāciju(-as), paziņojumus vai ziņojumus, kas norādīti šā protokola 7. panta 5. punkta a. un e. apakšpunktā; 8. panta 4. punktā un 10. punkta a. un b. apakšpunktā; 14. panta 7. punkta c. apakšpunktā un 10. punkta b. apakšpunktā un 17. panta 2. punktā, saskaņā ar protokolā izklāstītajiem noteikumiem.

20. pants

Atrunu statuss un atsaukšana

1. Puse, kas izdarījusi atrunu saskaņā ar 19. panta 1. punktu, pilnībā vai daļēji atsauc šādu atrunu, tiklīdz apstākļi to ļauj. Šāda atsaukšana stājas spēkā dienā, kad saņemts Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresēts paziņojums. Ja paziņojumā norādīts, ka atrunas atsaukšanai jāstājas spēkā tajā norādītajā dienā, un šī diena ir vēlāka nekā diena, kad ģenerālsekretārs saņēma paziņojumu, atsaukšana stājas spēkā šajā vēlākajā dienā.

2. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs var periodiski pieprasīt Pusēm, kuras ir izdarījušas vienu vai vairākas atrunas saskaņā ar 19. panta 1. punktu, informāciju par iespējām atsaukt šādu(-as) atrunu(-as).

21. pants

Grozījumi

1. Šā protokola grozījumus var ierosināt jebkura šā protokola Puse, un Eiropas Padomes ģenerālsekretārs tos paziņo Eiropas Padomes dalībvalstīm un Konvencijas Pusēm un parakstītājiem, kā arī jebkurai valstij, kas ir uzaicināta pievienoties Konvencijai.

2. Puses ierosinātos grozījumus paziņo Eiropas Krimināltiesisko problēmu komitejai (CDPC), kas iesniedz Ministru komitejai savu atzinumu par minēto ierosināto grozījumu.

3. Ministru komiteja izskata ierosināto grozījumu un CDPC iesniegto atzinumu un pēc apspriešanās ar Konvencijas Pusēm var pieņemt grozījumu.

4. Jebkura tāda grozījuma tekstu, ko ir pieņēmusi Ministru Komiteja saskaņā ar 3. punktu, nosūta šā protokola Pusēm apstiprināšanai.

5. Jebkurš grozījums, kas pieņemts saskaņā ar 3. punktu, stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad visas šā protokola Puses ir informējušas ģenerālsekretāru par tā apstiprināšanu.

22. pants

Strīdu izšķiršana

Šim protokolam piemēro Konvencijas 45. pantu.

23. pants

Apspriešanās ar Pusēm un īstenošanas novērtējums

1. Šim protokolam piemēro Konvencijas 46. pantu.

2. Puses periodiski novērtē šā protokola noteikumu efektīvu izmantošanu un īstenošanu. Mutatis mutandis piemēro Konvencijas par kibernoziegumiem komitejas reglamenta 2. pantu, kas pārskatīts 2020. gada 16. oktobrī. Piecus gadus pēc šā protokola stāšanās spēkā Puses sākotnēji pārskata un var vienprātīgi grozīt to, kā minētā panta procedūras piemēro šim protokolam.

3. Protokola 14. panta pārskatīšana sākas, kad desmit Konvencijas puses ir paudušas piekrišanu uzņemties šā protokola saistības.

24. pants

Denonsēšana

1. Jebkura Puse var jebkurā laikā denonsēt šo protokolu, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

2. Šāda denonsēšana stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā ģenerālsekretārs saņēmis šo paziņojumu.

3. Konvencijas denonsēšana, ko veic šā protokola Puse, ir šā protokola denonsēšana.

4. Informāciju vai pierādījumus, kas nosūtīti pirms denonsēšanas spēkā stāšanās dienas, turpina apstrādāt saskaņā ar šo protokolu.

25. pants

Paziņošana

Eiropas Padomes ģenerālsekretārs paziņo Eiropas Padomes dalībvalstīm, Konvencijas Pusēm un parakstītājām, kā arī jebkurai valstij, kas ir uzaicināta pievienoties Konvencijai, par:

a.	katru parakstīšanu;

b.	jebkura ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenta deponēšanu;

c.	katru šā protokola spēkā stāšanās datumu saskaņā ar 16. panta 3. un 4. punktu;

d.	jebkuru deklarāciju vai atrunu, kas izdarīta saskaņā ar 19. pantu, vai atrunu atsaukšanu, kas izdarīta saskaņā ar 20. pantu;

e.	jebkuru citu darbību, paziņošanu vai informēšanu saistībā ar šo protokolu.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.

Parakstīts Strasbūrā, 2022. gada 12. maijā, angļu un franču valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, ko deponē Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs nosūta apliecinātas kopijas katrai Eiropas Padomes dalībvalstij, Konvencijas Pusēm un parakstītājām, un jebkurai valstij, kas ir uzaicināta pievienoties Konvencijai.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 63

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	66. gadagājums 2023. gada 28. februāris

Saturs		I Leģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/435 (2023. gada 27. februāris), ar ko groza Regulu (ES) 2021/241 attiecībā uz REPowerEU nodaļām atveseļošanas un noturības plānos un groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013, (ES) 2021/1060 un (ES) 2021/1755 un Direktīvu 2003/87/EK	1

	II Neleģislatīvi akti
	STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
*	TULKOJUMS – Konvencijas par kibernoziegumiem otrais papildu protokols par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu	28
	LĒMUMI
*	Padomes Lēmums (ES) 2023/436 (2023. gada 14. februāris), ar kuru dalībvalstīm atļauj Eiropas Savienības interesēs ratificēt Konvencijas par kibernoziegumiem Otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu	48
*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2023/437 (2023. gada 22. februāris) par pieprasījumu reģistrēt Eiropas pilsoņu iniciatīvu Cieņpilnas migrantu uzņemšanas nodrošināšana Eiropā (Ensuring a dignified reception of migrants in Europe) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/788 (izziņots ar dokumenta numuru C(2023) 1121)	54
*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2023/438 (2023. gada 24. februāris), ar kuru piešķir konkrētu dalībvalstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 lūgto atkāpi, lai varētu izmantot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes, informācijas apmaiņai un glabāšanai attiecībā uz Importa kontroles sistēmas 2 2. laidienu (izziņots ar dokumenta numuru C(2023) 1174)	56