(1)

Regula (ES) 2019/1009 paredz noteikumus, kā ES mēslošanas līdzekļus darīt pieejamus tirgū, un no 2022. gada 16. jūlija atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2003/2003 (2).

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1009 I pielikumu vienkāršs ciets neorganisks makroelementu mēslošanas līdzeklis, kurā deklarētais makroelements ir tikai kalcijs, satur vismaz 12 masas % kalcija, kas izteikts kā kalcija oksīds.

(3)

Ar Komisijas Regulu (ES) 2020/1666 (3) tika grozīta Regula (EK) Nr. 2003/2003, iminodidzintarskābes (Ca-IDHA) kalcija helātu ieviešot kā jaunu EK mēslošanas līdzekļa tipu. Minimālais barības elementu saturs šajā mēslošanas līdzeklī ir 9 % kalcija oksīda.

(4)

CA-IDHA ir mēslošanas līdzeklis, kas nodrošina augiem makroelementu kalciju. Novērtējot nosacījumus tā iekļaušanai Regulā (EK) Nr. 2003/2003, šāda veida EK mēslošanas līdzekļi ir atzīti par agronomiski efektīviem. Regula (ES) 2019/1009 būtu jāgroza, lai ņemtu vērā tehnikas attīstību pēc tās pieņemšanas, un tādējādi kalcija oksīda minimālais saturs vienkāršiem cietiem neorganiskiem makroelementu mēslošanas līdzekļiem būtu jāsamazina no 12 % līdz 9 %. Samazinot kalcija oksīda minimālo saturu, šāda veida mēslošanas līdzekļi tiktu iekļauti saskaņošanas noteikumu darbības jomā un tādējādi atvieglotu to brīvu apriti vienotajā tirgū. Šis pielāgojums ir saistīts ar mēslošanas līdzekļu agronomiskās efektivitātes kritērijiem un nepazemina Regulā (ES) 2019/1009 noteiktos augstos cilvēka veselības un vides aizsardzības standartus.

(5)

Tāpēc Regula (ES) 2019/1009 būtu attiecīgi jāgroza,

“e)

kopējais kalcija oksīds (CaO) – 9 masas %,”.

(1)

Savienībai ir efektīvi jāaizsargā savas finanšu sistēmas integritāte un pienācīga darbība un savs iekšējais tirgus pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu. Direktīva (ES) 2015/849 tāpēc paredz, ka Komisijai ir jāidentificē valstis, kurām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmos ir stratēģiskas nepilnības, kas rada būtiskus draudus Savienības finanšu sistēmai.

(2)

Augsta riska trešās valstis, kurās ir stratēģiskas nepilnības, ir norādītas Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2016/1675 (2).

(3)

Ņemot vērā starptautiskās finanšu sistēmas augsto integrācijas līmeni, ciešās saiknes starp tirgus dalībniekiem, Savienībā ienākošo un no tās izejošo pārrobežu darījumu lielo skaitu un tirgus atvērtības pakāpi, draudi, ko nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas nepilnības rada starptautiskajai finanšu sistēmai, attiecas arī uz Savienības finanšu sistēmu.

(4)

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 9. panta 4. punktu Komisija ņem vērā jaunāko pieejamo informāciju, jo īpaši jaunākos Finanšu darījumu darba grupas (FATF) publiskos paziņojumus, FATF pastiprinātās uzraudzības jurisdikciju sarakstu un FATF starptautiskās sadarbības pārskata grupas ziņojumus attiecībā uz riskiem, ko rada atsevišķas trešās valstis.

(5)

Kopš pēdējiem grozījumiem Regulā (ES) 2016/1675 FATF ir būtiski atjauninājusi tās pastiprinātās uzraudzības jurisdikciju sarakstu. 2022. gada marta plenārsēdē FATF sarakstā iekļāva Apvienotos Arābu Emirātus (AAE) un svītroja no tā Zimbabvi. 2022. gada jūnija plenārsēdē FATF sarakstā iekļāva Gibraltāru. 2022. gada oktobra plenārsēdē FATF sarakstā iekļāva Kongo Demokrātisko Republiku, Mozambiku un Tanzāniju un svītroja no tā Nikaragvu un Pakistānu. Visas minētās izmaiņas Komisija izvērtēja saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantu.

(6)

AAE 2022. gada februārī pauda augsta līmeņa politisku apņemšanos sadarboties ar FATF un Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas finanšu darījumu darba grupu, lai stiprinātu sava nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas režīma efektivitāti. Kopš tā laika AAE ir uzrādījuši pozitīvu progresu, tostarp nodrošinot papildu resursus finanšu ziņu vākšanas vienībai (FIU), lai stiprinātu FIU veikto analīzi, un sniedzot finanšu ziņas tiesībaizsardzības iestādēm un prokuroriem nolūkā apkarot augsta riska apdraudējumus, ko rada nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija. AAE būtu jāturpina darbs pie sava FATF rīcības plāna īstenošanas, veicot šādas darbības: 1) ar gadījumu izpētes un statistikas palīdzību uzskatāmi parādot, ka pastāvīgi palielinās izejošo savstarpējās tiesiskās palīdzības pieprasījumu skaits teroristu finansēšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un augsta riska predikatīvu nodarījumu izmeklēšanas jomā, 2) uzlabojot un uzturot dažādu noteiktu nefinanšu uzņēmumu un profesiju (DNFBP) nozaru un iestāžu kopīgu izpratni par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas riskiem, 3) parādot, ka palielinās to ziņojumu skaits par aizdomīgiem darījumiem, kurus sniedz finanšu iestādes un DNFBP, 4) nodrošinot detalizētāku izpratni par juridisko personu un attiecīgā gadījumā juridisku veidojumu ļaunprātīgas izmantošanas risku attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu, 5) demonstrējot finanšu ziņu plašāku izmantošanu, lai novērstu augsta riska apdraudējumus, ko rada nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, un uzskatāmi parādot, ka pastāvīgi palielinās efektīvas izmeklēšanas un kriminālvajāšanas gadījumu skaits nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas dažādu veidu lietās, kuras atbilst AAE riska profilam, un 6) proaktīvi apzinot un apkarojot izvairīšanos no sankcijām, tostarp uzskatāmi parādot labāku izpratni par izvairīšanos no sankcijām privātajā sektorā. Neraugoties uz šo apņemšanos un progresu, bažas, kuru dēļ FATF iekļāva Apvienotos Arābu Emirātus sarakstā, vēl nav pilnībā kliedētas. Pamatojoties uz to, AAE būtu jāuzskata par valsti, kurai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmā saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantu ir stratēģiskas nepilnības.

(7)

Gibraltārs 2022. gada jūnijā pauda augsta līmeņa politisku apņemšanos sadarboties ar FATF un MONEYVAL – Eiropas Padomes Ekspertu komiteju nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanai –, lai stiprinātu sava nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas režīma efektivitāti. Kopš tā savstarpējā novērtējuma ziņojuma pieņemšanas 2019. gada decembrī Gibraltārs ir panācis progresu attiecībā uz ievērojamu skaitu tā savstarpējā novērtējuma ziņojumā ieteikto darbību, tādām kā jauna valsts riska izvērtējuma pabeigšana, tehnisko nepilnību novēršana attiecībā uz uzskaiti, kas saistīta ar faktiskajiem īpašniekiem, pārredzamības prasību ieviešana attiecībā uz nominālajiem akcionāriem un direktoriem, finanšu ziņu vākšanas vienības stiprināšana un savas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanas politikas uzlabošana atbilstoši riskiem. Gibraltāram būtu jāturpina darbs pie rīcības plāna īstenošanas, tostarp 1) nodrošinot, ka nebanku finanšu iestāžu un dažādu DNFBP uzraudzības iestādes izmanto virkni efektīvu, samērīgu un atturošu sankciju nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas pārkāpumu gadījumos, un 2) uzskatāmi parādot, ka tas aktīvāk un veiksmīgāk panāk galīgos konfiskācijas spriedumus kriminālprocesos vai civilprocesos, pamatojoties uz finanšu izmeklēšanu. Neraugoties uz šo apņemšanos un progresu, bažas, kuru dēļ FATF iekļāva Gibraltāru sarakstā, vēl nav pilnībā kliedētas. Pamatojoties uz to, Gibraltārs būtu jāuzskata par trešās valsts jurisdikciju, kurai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmā saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantu ir stratēģiskas nepilnības.

(8)

Kongo Demokrātiskā Republika 2022. gada oktobrī pauda augsta līmeņa politisku apņemšanos sadarboties ar FATF un FATF līdzīgu reģionālo struktūru Groupe d’Action contre le blanchiment d’Argent en Afrique Centrale (GABAC), lai stiprinātu sava nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas režīma efektivitāti. Kopš tās savstarpējā novērtējuma ziņojuma pieņemšanas 2020. gada oktobrī Kongo Demokrātiskā Republika ir panākusi progresu attiecībā uz dažām ziņojumā ieteiktajām darbībām, tostarp nosakot noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju par politikas prioritāti. Kongo Demokrātiskā Republika turpinās darbu pie sava FATF rīcības plāna īstenošanas, veicot šādas darbības: 1) pabeidzot valsts riska izvērtējumu attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu un pieņemot valsts stratēģiju nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanai, 2) ieceļot uzraudzības iestādes visām DNFBP nozarēm un izstrādājot un īstenojot uz risku balstītu uzraudzības plānu, 3) atvēlot pienācīgus resursus finanšu ziņu vākšanas vienībai un stiprinot tās spēju veikt operatīvo un stratēģisko analīzi, 4) stiprinot to iestāžu spējas, kas iesaistītas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, un 5) uzskatāmi parādot, ka tiek efektīvi īstenotas mērķtiecīgās sankcijas attiecībā uz teroristu un ieroču izplatīšanas finansēšanu. Neraugoties uz šo apņemšanos un progresu, bažas, kuru dēļ FATF iekļāva Kongo Demokrātisko Republiku sarakstā, vēl nav pilnībā kliedētas. Pamatojoties uz to, Kongo Demokrātiskā Republika būtu jāuzskata par valsti, kurai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmā saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantu ir stratēģiskas nepilnības.

(9)

Mozambika 2022. gada oktobrī pauda augsta līmeņa politisku apņemšanos sadarboties ar FATF un Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas grupu (ESAAMLG), lai stiprinātu sava nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas režīma efektivitāti. Kopš tās savstarpējā novērtējuma ziņojuma pieņemšanas 2021. gada aprīlī Mozambika ir panākusi progresu attiecībā uz dažām savstarpējā novērtējuma ziņojumā ieteiktajām darbībām tās sistēmas uzlabošanai, tostarp pabeidzot valsts riska izvērtējumu un stiprinot līdzekļu konfiskācijas darbu. Mozambika turpinās darbu pie sava FATF rīcības plāna īstenošanas: 1) nodrošinot sadarbību un koordināciju starp attiecīgajām iestādēm, lai īstenotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas stratēģiju un politiku, pamatojoties uz risku, 2) rīkojot apmācību visām tiesībaizsardzības iestādēm par savstarpēju tiesisko palīdzību, lai uzlabotu pierādījumu vākšanu par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem vai to izņemšanu/konfiskāciju, 3) atvēlot pienācīgus finanšu resursus un cilvēkresursus uzraudzītājiem, izstrādājot un īstenojot uz risku balstītu uzraudzības plānu, 4) atvēlot pienācīgus resursus iestādēm, lai sāktu vākt pietiekamu, precīzu un aktuālu informāciju par juridisku personu faktiskajiem īpašniekiem, 5) palielinot finanšu ziņu vākšanas vienības cilvēkresursus un iestādēm nosūtīto finanšu ziņu daudzumu, 6) uzskatāmi parādot tiesībaizsardzības iestāžu spēju efektīvi izmeklēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas lietas, izmantojot finanšu ziņas, 7) veicot visaptverošu teroristu finansēšanas riska izvērtējumu un sākot īstenot visaptverošu valsts teroristu finansēšanas novēršanas stratēģiju, 8) palielinot izpratni par mērķtiecīgajām sankcijām attiecībā uz teroristu un ieroču izplatīšanas finansēšanu, un 9) veicot teroristu finansēšanas riska izvērtējumu bezpeļņas organizācijām saskaņā ar FATF standartiem un izmantojot to par pamatu informēšanas plāna izstrādei. Neraugoties uz šo apņemšanos un progresu, bažas, kuru dēļ FATF iekļāva Mozambiku sarakstā, vēl nav pilnībā kliedētas. Pamatojoties uz to, Mozambika būtu jāuzskata par valsti, kurai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmā saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantu ir stratēģiskas nepilnības.

(10)

Tanzānija 2022. gada oktobrī pauda augsta līmeņa politisku apņemšanos sadarboties ar FATF un ESAAMLG, lai stiprinātu sava nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas režīma efektivitāti. Kopš tās savstarpējā novērtējuma ziņojuma pieņemšanas 2021. gada aprīlī Tanzānija ir panākusi progresu attiecībā uz dažām ziņojumā ieteiktajām darbībām tās sistēmas uzlabošanai, tostarp izveidojot tiesisko regulējumu attiecībā uz teroristu finansēšanu un mērķtiecīgām finanšu sankcijām, kā arī izplatot finanšu ziņu vākšanas vienības stratēģisko analīzi. Tanzānija turpinās darbu pie sava FATF rīcības plāna īstenošanas: 1) uzlabojot uz finanšu iestāžu un DNFBP uzraudzību, pamatojoties uz risku, tostarp veicot pārbaudes atbilstoši riska pakāpei un piemērojot efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas par neatbilstību, 2) uzskatāmi parādot iestāžu spēju efektīvi veikt virkni izmeklēšanu un kriminālvajāšanu attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saskaņā ar valsts riska profilu, 3) uzskatāmi parādot, ka tiesībaizsardzības iestādes veic pasākumus, lai identificētu, izsekotu, izņemtu un konfiscētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus un nozieguma rīkus, 4) veicot visaptverošu teroristu finansēšanas riska izvērtējumu un sākot īstenot visaptverošu valsts teroristu finansēšanas novēršanas stratēģiju, kā arī uzskatāmi parādot spēju veikt teroristu finansēšanas izmeklēšanu un veikt kriminālvajāšanu saskaņā ar valsts riska profilu, 5) palielinot privātā sektora un kompetento iestāžu informētību par mērķtiecīgām finanšu sankcijām attiecībā uz teroristu un ieroču izplatīšanas finansēšanu, un 6) veicot teroristu finansēšanas riska izvērtējumu bezpeļņas organizācijām saskaņā ar FATF standartiem un izmantojot to par pamatu informēšanas plāna izstrādei. Neraugoties uz šo apņemšanos un progresu, bažas, kuru dēļ FATF iekļāva Tanzāniju sarakstā, vēl nav pilnībā kliedētas. Pamatojoties uz to, Tanzānija būtu jāuzskata par valsti, kurai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmā saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantu ir stratēģiskas nepilnības.

(11)

Tādējādi Komisijas izvērtējumā secināts, ka Apvienotie Arābu Emirāti, Gibraltārs, Kongo Demokrātiskā Republika, Mozambika un Tanzānija būtu jāuzskata par trešo valstu jurisdikcijām, kurām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmā ir stratēģiskas nepilnības, kas rada būtiskus draudus Savienības finanšu sistēmai atbilstoši Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantā paredzētajiem kritērijiem.

(12)

Komisija ir izskatījusi progresu to valstu stratēģisko nepilnību novēršanā, kuras bija uzskaitītas Regulā (ES) 2016/1675, bet kuras FATF 2022. gada martā, jūnijā un oktobrī svītroja no saraksta. Lai atjauninātu Deleģētās regulas (ES) 2016/1675 pielikumu, kā prasīts Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantā, Komisija ir izskatījusi Nikaragvas, Pakistānas un Zimbabves panākto progresu.

(13)

FATF ir atzinīgi novērtējusi Nikaragvas, Pakistānas un Zimbabves ievērojamo progresu attiecīgo nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmu uzlabošanā. Tā ir norādījusi, ka Nikaragva, Pakistāna un Zimbabve ir izveidojušas tiesisko un regulatīvo sistēmu, kura ļauj izpildīt saistības, kas noteiktas to attiecīgajos rīcības plānos attiecībā uz FATF konstatētajām stratēģiskajām nepilnībām. Tāpēc uz Nikaragvu, Pakistānu un Zimbabvi vairs neattiecas FATF uzraudzība, ko tā īsteno atbilstīgi pašreizējam procesam nolūkā pasaules mērogā panākt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas prasību izpildi. Nikaragvai būtu jāturpina sadarboties ar FATF līdzīgu reģionālo struktūru Grupo de Acción Financiera de Latinoamérica (GAFILAT), lai vēl vairāk uzlabotu savu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmu, tostarp nodrošinot, ka tās veiktā bezpeļņas organizāciju pārraudzība ir balstīta uz risku izvērtējumiem un atbilst FATF standartiem. Pakistāna turpinās sadarboties ar Āzijas un Klusā okeāna valstu grupu, kas ir FATF līdzīga reģionālā struktūra, lai turpinātu uzlabot savu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas sistēmu. Zimbabvei būtu jāturpina sadarboties ar ESAAMLG, lai turpinātu uzlabot savu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas sistēmu, tostarp nodrošinot, ka tās veiktā bezpeļņas organizāciju pārraudzība ir balstīta uz risku izvērtējumiem un atbilst FATF standartiem.

(14)

Komisijas veiktais pieejamās informācijas izvērtējums ļauj secināt, ka Nikaragvai, Pakistānai un Zimbabvei vairs nav stratēģisku nepilnību to nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmos. Nikaragva, Pakistāna un Zimbabve ir stiprinājušas to nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmu efektivitāti un novērsušas saistītās tehniskās nepilnības, lai izpildītu saistības, kas noteiktas to rīcības plānos attiecībā uz FATF konstatētajām stratēģiskajām nepilnībām.

(15)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētā regula (ES) 2016/1675,

(1)

Nitrofurāni un to metabolīti ir pretmikrobu līdzekļi, kurus Savienībā ir aizliegts izmantot dzīvnieku izcelsmes pārtikā, un tāpēc nitrofurāni ir norādīti Komisijas Regulas (ES) Nr. 37/2010 (2) par aizliegtām vielām, kuru maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu nevar noteikt, pielikuma 2. tabulā.

(2)

Komisijas Regulā (ES) 2019/1871 (3) ir noteiktas darbību izraisošas atsauces vērtības konkrētām neatļautām farmakoloģiski aktīvām vielām, kuras ir dzīvnieku izcelsmes pārtikā un kuru maksimāli pieļaujamie atlieku daudzumi nav noteikti. No 2022. gada 28. novembra nitrofurāniem un to metabolītiem piemēro darbību izraisošu atsauces vērtību 0,5 μg/kg.

(3)

Pamatojoties uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinumu (4), semikarbazīds (“SEM”) – nitrofurāna nitrofurazona metabolīts – var būt pārtikā vai nu kā metabolīts, kas radies nelikumīgas apstrādes ar nitrofurazonu rezultātā, vai kā metabolīts, kas radies pārtikas pārstrādē dezinfekcijas līdzekļu izmantošanas rezultātā vai dažādu pārtikas sastāvdaļu reakciju rezultātā. Tāpēc SEM klātbūtni nevar uzskatīt par nepārprotamu marķieri, kas norāda uz nitrofurazona ļaunprātīgu izmantošanu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanā.

(4)

Pamatojoties uz nozares sniegtiem datiem un pieejamiem datiem par sastopamību (5), augstas temperatūras ietekmē želatīnā, kolagēna hidrolizātā, hidrolizētos skrimšļa produktos, ar izsmidzināšanu žāvētos asins pagatavojumos, sūkalu un piena olbaltumvielu koncentrātos, kazeinātos un piena pulverī var tikt konstatēts augstāks SEM līmenis, pat ja šie pārstrādes produkti nav apstrādāti ar nitrofurāniem.

(5)

Tāpēc izņēmuma kārtā želatīnam, kolagēna hidrolizātam, hidrolizētiem skrimšļa produktiem, ar izsmidzināšanu žāvētiem asins pagatavojumiem, sūkalu un piena olbaltumvielu koncentrātiem, kazeinātiem un piena pulverim darbību izraisošas SEM atsauces vērtības nebūtu jāpiemēro, ja vien šajos pārstrādes produktos kopā ar SEM nav atrasti citi nitrofurāni vai to metabolīti.

(6)

Zīdaiņi un mazi bērni ir mazaizsargātu patērētāju grupa. Paturot prātā, ka viņu uzturs galvenokārt sastāv no pārtikas uz piena pulvera bāzes, šis atbrīvojums nebūtu jāpiemēro maisījumiem zīdaiņiem un papildu ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem.

(7)

Lai Komisija varētu noteikt īpašus reglamentējošus pasākumus attiecībā uz SEM klātbūtni želatīnā, kolagēna hidrolizātā, hidrolizētos skrimšļa produktos, ar izsmidzināšanu žāvētos asins pagatavojumos, sūkalu un piena olbaltumvielu koncentrātos, kazeinātos un piena pulverī, pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem un citām ieinteresētajām personām noteiktā termiņā būtu jāsniedz vajadzīgie dati un informācija par to pārstrādes posmu parametru un faktoru izpēti, kuru rezultātā minēto pārstrādes produktu pārstrādes gaitā rodas SEM. Pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem būtu arī jāveic pasākumi, lai samazinātu SEM klātbūtni šajos produktos tik zemā līmenī, cik vien iespējams. Ja šādu datu un informācijas nav, atbrīvojumu vairs nevar saglabāt.

(8)

Regula (ES) 2019/1871 būtu attiecīgi jāgroza.

(9)

Iedarbību izraisošo atsauces vērtību 0,5 μg/kg attiecībā uz nitrofurāniem un to metabolītiem piemēro no 2022. gada 28. novembra. Lai izvairītos no tā, ka attiecīgie pārstrādes produkti, kuros SEM saturs pārsniedz darbību izraisošo atsauces vērtību, tiek nevajadzīgi izņemti no tirgus sakarā ar nepareizu pieņēmumu par nitrofurānu nelikumīgu izmantošanu, atbrīvojums ir jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no tās pašas dienas.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Padome 2015. gada 1. oktobrī pieņēma Lēmumu (ES) 2015/2169.

(2)

Brīvās tirdzniecības nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses (2) (“Brīvās tirdzniecības nolīgums”) pievienotajā Protokolā par sadarbību kultūras jomā (3) (“protokols”) izveidota sistēma, kurā Puses sadarbojas, lai veicinātu kultūras pasākumu, preču un pakalpojumu apmaiņu, arī audiovizuālajā nozarē.

(3)

Protokolā izņēmuma kārtā ir iekļauti noteikumi par tiesībām audiovizuālos kopražojumos izmantot attiecīgās shēmas, kas principā tiek attiecinātas vienīgi uz jaunattīstības valstīm, kurās vēl tiek attīstīta audiovizuālā rūpniecība.

(4)

Ievērojot minētos protokola noteikumus, pēc trīs gadu sākotnējā termiņa minēto tiesību izmantošanas termiņu jāpagarina par tikpat ilgiem turpmākiem termiņiem, ja kāda no Pusēm nepārtrauc tiesību izmantošanu, paziņojot par to rakstveidā vismaz trīs mēnešus pirms sākotnējā termiņa vai kāda nākamā termiņa beigām. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem tiesību izmantošanas termiņš pēdējo reizi tika pagarināts līdz 2023. gada 30. jūnijam, un neviena no Pusēm to nav izbeigusi. Protokola faktisko ietekmi attiecībā uz audiovizuālajiem kopražojumiem pienācīgā laikā ir jāizvērtē Komitejai sadarbībai kultūras jomā (“komiteja”), un tā ir pamats Savienības lēmumam par to, vai pagarināt vai nepagarināt tiesību izmantošanas termiņu vēl par trim gadiem līdz 2023. gadam.

(5)

Saskaņā ar Lēmumu (ES) 2015/2169 Komisijai ir jāsniedz Korejas Republikai paziņojums par Savienības nodomu nepagarināt kopražojuma tiesību izmantošanas termiņu, ievērojot protokolā izklāstīto kārtību, ja Padome pēc Komisijas priekšlikuma četrus mēnešus pirms šāda tiesību izmantošanas termiņa beigām nepiekrīt to turpināt. Ja Padome piekrīt tiesību izmantošanu turpināt, minētajai kārtībai atkal ir jākļūst piemērojamai pagarinātā tiesību izmantošanas termiņa beigās.

(6)

2019. gada 17. oktobrī notika konsultēšanās par tiesību izmantošanas termiņa pagarināšanu ar protokolā paredzēto Savienības Vietējo konsultantu grupu, kā paredzēts protokola noteikumos par tiesībām audiovizuālos kopražojumos.

(7)

Ņemot vērā ciešās, vēsturiskās un unikālās attiecības starp Savienību un Korejas Republiku, Padome piekrīt pagarināt termiņu tiesībām audiovizuālos kopražojumos izmantot attiecīgās Pušu shēmas vietējā vai reģionālā kultūras satura veicināšanai, kā noteikts protokolā.

(8)

Tādējādi ar Padomes Lēmumu (ES) 2020/470 (4) tiesību izmantošanas termiņš attiecībā uz audiovizuāliem kopražojumiem tika pagarināts uz trīs gadiem, proti, no 2020. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. jūnijam. Tomēr ar 2022. gada 1. marta spriedumu lietā Komisija/Padome (5) Tiesa atcēla Lēmumu (ES) 2020/470. Spriedumā Tiesa arī saglabāja minētā lēmuma sekas, līdz tiks novērsti konstatētie atcelšanas pamati.

(9)

Padome 2022. gada 28. novembrī pieņēma Lēmumu (ES) 2022/2335 (6), ar ko Lēmumu (ES) 2015/2169 groza saskaņā ar minēto spriedumu.

(10)

Lai kliedētu jebkādas šaubas par Savienības apņemšanos pagarināt tiesību izmantošanas termiņu par trim gadiem, proti, no 2020. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. jūnijam, un tādējādi nodrošinātu protokola pienācīgu īstenošanu, būtu jāpieņem jauns lēmums, pamatojoties uz Lēmumu (ES) 2015/2169, un saskaņā ar minēto spriedumu tas būtu jāpiemēro no 2020. gada 1. jūlija,

(11)

Šim lēmumam nebūtu jāietekmē Savienības un dalībvalstu attiecīgā kompetence. It īpaši tam nebūtu jāietekmē dalībvalstu kompetence slēgt nolīgumus par kopražojumiem,

(1)

Padome 2015. gada 1. oktobrī pieņēma Lēmumu (ES) 2015/2169.

(2)

Brīvās tirdzniecības nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses (2) (“Brīvās tirdzniecības nolīgums”) pievienotajā Protokolā par sadarbību kultūras jomā (3) (“protokols”) izveidota sistēma, kurā Puses sadarbojas, lai veicinātu kultūras pasākumu, preču un pakalpojumu apmaiņu, arī audiovizuālajā nozarē.

(3)

Protokolā izņēmuma kārtā ir iekļauti noteikumi par tiesībām audiovizuālos kopražojumos izmantot attiecīgās shēmas, kas principā tiek attiecinātas vienīgi uz jaunattīstības valstīm, kurās vēl tiek attīstīta audiovizuālā rūpniecība.

(4)

Ievērojot minētos protokola noteikumus, pēc trīs gadu sākotnējā termiņa minēto tiesību izmantošanas termiņu jāpagarina par tikpat ilgiem turpmākiem laikposmiem, ja kāda no Pusēm nepārtrauc tiesību izmantošanu, paziņojot par to rakstveidā vismaz trīs mēnešus pirms sākotnējā termiņa vai kāda nākamā termiņa beigām. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem tiesību izmantošanas termiņš pēdējo reizi tika pagarināts līdz 2023. gada 30. jūnijam, un neviena no Pusēm to nav izbeigusi. Protokola faktisko ietekmi attiecībā uz audiovizuālajiem kopražojumiem pienācīgā laikā ir jāizvērtē Komitejai sadarbībai kultūras jomā (“komiteja”), un tā ir pamats Savienības lēmumam par to, vai pagarināt vai nepagarināt tiesību izmantošanas termiņu vēl par trim gadiem līdz 2026. gadam.

(5)

Saskaņā ar Lēmumu (ES) 2015/2169 Komisijai ir jāsniedz Korejas Republikai paziņojums par Savienības nodomu nepagarināt kopražojuma tiesību izmantošanas termiņu, ievērojot protokolā izklāstīto kārtību, ja Padome pēc Komisijas priekšlikuma četrus mēnešus pirms šāda tiesību izmantošanas termiņa beigām nepiekrīt to turpināt. Ja Padome piekrīt tiesību izmantošanu turpināt, minētajai kārtībai atkal ir jākļūst piemērojamai pagarinātā tiesību izmantošanas termiņa beigās.

(6)

2022. gada 22. decembrī notika konsultēšanās par tiesību izmantošanas termiņa pagarināšanu ar protokolā paredzēto Savienības Vietējo konsultantu grupu, kā paredzēts protokola noteikumos par tiesībām audiovizuālos kopražojumos.

(7)

Komiteja 2022. gada 7. decembrī novērtēja tiesību īstenošanas rezultātus kultūras daudzveidības veicināšanā un abpusēji izdevīgā sadarbībā kopražošanā, kas paredzēta protokolā.

(8)

Ņemot vērā ciešās, vēsturiskās un unikālās attiecības starp Savienību un Korejas Republiku un to, ka ES un Korejas Republikas kopražojumi ir potenciāli abpusēji izdevīgi gan ekonomiskā, gan kultūras ziņā, Padome piekrīt pagarināt termiņu tiesībām audiovizuālos kopražojumos izmantot attiecīgās Pušu shēmas vietējā vai reģionālā kultūras satura veicināšanai, kā noteikts protokolā. Audiovizuālās jomas tiesības var radīt papildu iespējas visām dalībvalstīm, arī tām, kuras līdz šim nav spējušas izstrādāt kopražojumus divpusēji.

(9)

Šim lēmumam nebūtu jāietekmē Savienības un dalībvalstu attiecīgā kompetence. It īpaši tam nebūtu jāietekmē dalībvalstu kompetence slēgt nolīgumus par kopražojumiem,

(1)

Aitu bakas un kazu bakas ir vīrusa izraisīta infekcijas slimība, kas skar aitas un kazas un, traucējot šo dzīvnieku un to izcelsmes produktu sūtījumu pārvietošanu Savienībā un eksportu uz trešām valstīm, var nopietni ietekmēt attiecīgo dzīvnieku populāciju un pazemināt lauksaimniecības rentabilitāti. Ja minētā slimība uzliesmo kazu un aitu populācijā, pastāv nopietns risks, ka tā var izplatīties uz citiem minēto dzīvnieku turēšanas objektiem.

(2)

Aitu bakas un kazu bakas Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 (2) ir definētas par A kategorijas slimību. Turklāt Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/687 (3) papildina noteikumus par tādu sarakstā norādīto slimību kontroli, kas minētas Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā un Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 definētas par A, B un C kategorijas slimībām. Konkrēti, Deleģētās regulas (ES) 2020/687 21. un 22. pants paredz A kategorijas slimības, arī aitu baku un kazu baku, uzliesmojuma gadījumā izveidot ierobežojumu zonu un tajā piemērot noteiktus slimību kontroles pasākumus. Turklāt minētās deleģētās regulas 21. panta 1. punkts noteic, ka šajā ierobežojumu zonā jāietver aizsardzības zona, uzraudzības zona un – vajadzības gadījumā – vēl citas ap šīm aizsardzības un uzraudzības zonām vai to tuvumā esošas ierobežojumu zonas.

(3)

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/2333 (4) tika pieņemts saskaņā ar Regulu (ES) 2016/429, un tajā izklāstīti ārkārtas pasākumi, kuri Spānijai jāveic saistībā ar aitu baku un kazu baku uzliesmojumiem, kas konstatēti Andalūzijas un Kastīlijas-Lamančas reģionā, kur tie veido divus atsevišķu klasterus, pa vienam katrā reģionā.

(4)

Konkrētāk, Īstenošanas lēmums (ES) 2022/2333 noteic, ka aizsardzības zonās, uzraudzības zonās un vēl citās ierobežojumu zonās, kuras Spānijai saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2020/687 jāizveido pēc tam, kad ir konstatēti aitu baku un kazu baku uzliesmojumi, ir jāiekļauj vismaz tie apgabali, kuri norādīti minētā īstenošanas lēmuma pielikuma sarakstā.

(5)

Turklāt Īstenošanas lēmuma (ES) 2022/2333 pielikumā apgabali, kuri norādīti kā aizsardzības un uzraudzības zonas, ir iekļauti vienā klasterī un katram no tiem noteikts viens un tas pats termiņš, līdz kuram būs spēkā aizsardzības un uzraudzības zonu statuss tajos un kurā ņemta vērā diena, kad pabeigta pēdējā sākotnējā tīrīšana un dezinfekcija tā, lai sākotnējā tīrīšana un dezinfekcija būtu veikta vienā un tajā pašā apgabalā, kur konstatēti visi slimības uzliesmojumi.

(6)

Papildus aizsardzības zonām un uzraudzības zonām saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 21. panta 1. punkta c) apakšpunktu gan Andalūzijas, gan Kastīlijas-Lamančas reģionā tika izveidota vēl cita ierobežojumu zona, kurā Spānijai jāpiemēro noteikti pasākumi attiecībā uz aitu un kazu pārvietošanas ierobežojumiem no minētās zonas nolūkā novērst slimības izplatīšanos pārējā Spānijas un pārējā Savienības teritorijā.

(7)

Pēc Īstenošanas lēmuma (ES) 2022/2333 pieņemšanas Spānija paziņoja Komisijai par diviem jauniem aitu baku un kazu baku uzliesmojumiem objektos, kuros tur aitas un/vai kazas un kuri atrodas Kastīlijas-Lamančas reģionā. Tā rezultātā apgabali, kuri šā lēmuma pielikumā norādīti kā Spānijā izveidotas aizsardzības un uzraudzības zonas, kā arī vēl citas ierobežojumu zonas, ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2023/10 (5) ir grozīti.

(8)

Kopš Īstenošanas lēmuma (ES) 2023/10 pieņemšanas dienas Spānija ir paziņojusi Komisijai par trim jauniem aitu baku un kazu baku uzliesmojumiem objektos, kuros tur aitas un/vai kazas un kuri visi atrodas Kastīlijas-Lamančas reģionā vēl citā ierobežojumu zonā, kas šajā reģionā jau ir izveidota. Divi no šiem uzliesmojumiem konstatēti Kvenkas provincē, bet trešais – Sjudadrealas provincē, kur tas ir pirmais šai provincē paziņotais uzliesmojums.

(9)

Kopš pēdējo uzliesmojumu apstiprināšanas 2022. gada 7. novembrī līdz šim Andalūzijas reģionā nav ziņots par jauniem aitu baku un kazu baku uzliesmojumiem. Tā rezultātā visas minētajā reģionā izveidotās ierobežojumu zonas kopš 2023. gada 16. janvāra ir atceltas.

(10)

Spānijas kompetentā iestāde ir veikusi nepieciešamos slimības kontroles pasākumus, kas prasīti saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2020/687, tostarp ap apgabaliem, kuros konstatēti šie trīs jaunie uzliesmojumi, ir izveidojusi aizsardzības un uzraudzības zonas un ir paplašinājusi ap tiem esošo vēl citu ierobežojumu zonu.

(11)

Spānija arī Komisijai regulāri sniegusi jaunāko informāciju par tās teritorijā valdošo epidemioloģisko situāciju saistībā ar aitu bakām un kazu bakām. Šī jaunā informācija aptver Spānijas veiktos slimības kontroles pasākumus, kurus Komisija izskata, lai novērtētu to efektivitāti, ņemot vērā slimības attīstību.

(12)

Tāpēc apgabali, kuri Īstenošanas lēmuma (ES) 2022/2333 pielikumā norādīti kā Spānijā izveidotas aizsardzības zonas, uzraudzības zonas un vēl citas ierobežojumu zonas, telpas un/vai laika ziņā būtu jāgroza, ņemot vērā pašreizējo Kastīlijas-Lamančas reģionā pastāvošo epidemioloģisko situāciju. Turklāt, ņemot vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju, ir jāievieš stingrāki pasākumi aitu un kazu pārvietošanai no vēl citas ierobežojumu zonas uz objektiem, kas atrodas ārpus minētās zonas, lai novērstu slimības izplatīšanos pārējā Spānijas un pārējā Savienības teritorijā. Tāpēc aitu un kazu pārvietošana no vēl citas ierobežojumu zonas būtu jāatļauj tikai nolūkā tās vest uz kautuvi tūlītējai nokaušanai.

(13)

Ņemot vērā Savienībā izveidojušās epidemioloģiskās situācijas steidzamību attiecībā uz aitu baku un kazu baku izplatīšanos, ir svarīgi, lai šajā īstenošanas lēmumā noteiktie pasākumi tiktu piemēroti pēc iespējas drīzāk.

(14)

Turklāt, ņemot vērā pašreizējo aitu baku un kazu baku epidemioloģisko situāciju Savienībā, šis lēmums būtu jāpiemēro līdz 2023. gada 31. jūlijam.

(15)

Tāpēc Īstenošanas lēmums (ES) 2022/2333 būtu attiecīgi jāgroza.

(16)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

lēmuma 3. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

2)

lēmuma 5. pantu aizstāj ar šādu:

3)

Īstenošanas lēmuma (ES) 2022/2333 pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

(1)

Ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2012/81/ES (2) atļauts laist tirgū pārtiku un barību, kas satur ģenētiski modificēto soju A5547-127, no tās sastāv vai ir no tās ražota. Atļauja aptvēra arī tādu produktu laišanu tirgū, kas satur ģenētiski modificēto soju A5547-127 vai no tās sastāv, bet kas nav pārtika un barība un kas paredzēti tādiem pašiem lietojumiem kā jebkura cita soja, izņemot audzēšanu.

(2)

2020. gada 10. decembrī Vācijā bāzētais uzņēmums BASF SE Amerikas Savienotajās Valstīs bāzētā uzņēmuma BASF Agricultural Solutions Seed US LLC vārdā iesniedza Komisijai pieteikumu atjaunot minēto atļauju.

(3)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2022. gada 20. jūnijā sniedza labvēlīgu zinātnisko atzinumu (3). Iestāde secināja, ka atjaunošanas pieteikumā nav ietverti pierādījumi par jebkādiem jauniem apdraudējumiem, eksponētības izmaiņām vai zinātnisku nenoteiktību, kas liktu mainīt secinājumus, kuri izdarīti sākotnējā ģenētiski modificētās sojas A5547-127 riska novērtējumā, ko Iestāde pieņēma 2011. gadā (4).

(4)

Iestāde savā zinātniskajā atzinumā iztirzāja visus jautājumus un bažas, ko apspriešanā ar valstu kompetentajām iestādēm, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. panta 4. punktā un 18. panta 4. punktā, bija paudušas dalībvalstis.

(5)

Iestāde arī secināja, ka pieteikuma iesniedzēja iesniegtais vidiskās ietekmes monitoringa plāns, kurā ietverts vispārīgs uzraudzības plāns, atbilst paredzētajiem produktu lietojumiem.

(6)

Ņemot vērā šos secinājumus, būtu jāatjauno atļauja laist tirgū pārtiku un barību, kas satur ģenētiski modificēto soju A5547-127, no tās sastāv vai ir no tās ražotas, un produktus, kuri satur šādu soju vai no tās sastāv un kuri paredzēti citiem lietojumiem, kas nav pārtika un barība, izņemot audzēšanu.

(7)

Ģenētiski modificētajai sojai A5547-127 tās sākotnējās – ar Īstenošanas lēmumu 2012/81/ES piešķirtās – atļaujas ietvaros saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 65/2004 (5) ir piešķirts unikālais identifikators. Attiecīgais unikālais identifikators būtu jāizmanto arī turpmāk.

(8)

Attiecībā uz produktiem, kurus aptver šis lēmums, nav jāizvirza īpašas marķēšanas prasības, izņemot tās, kuras paredzētas Regulas (EK) Nr. 1829/2003 13. panta 1. punktā un 25. panta 2. punktā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1830/2003 (6) 4. panta 6. punktā. Tomēr, lai nodrošinātu, ka produkti, kas satur ģenētiski modificēto soju A5547-127 vai no tās sastāv, tiek lietoti tikai tā, kā noteikts ar šo lēmumu piešķirtajā atļaujā, šādi produkti (izņemot pārtiku un pārtikas sastāvdaļas) būtu jāmarķē, skaidri norādot, ka tie nav paredzēti audzēšanai.

(9)

Atļaujas turētājam būtu jāiesniedz gada ziņojumi par vidiskās ietekmes monitoringa plānā norādīto pasākumu īstenošanu un rezultātiem. Minētie rezultāti būtu jānoformē atbilstoši prasībām, kas noteiktas Komisijas Lēmumā 2009/770/EK (7).

(10)

Iestādes atzinums nedod pamatu noteikt nedz īpašus tirgū laišanas, izmantošanas un apiešanās nosacījumus vai ierobežojumus, tai skaitā pēctirgus uzraudzības prasības, attiecībā uz tādas pārtikas un barības patēriņu, kas satur ģenētiski modificēto soju A5547-127 un kas sastāv vai ir ražota no tās, nedz arī tādus īpašus nosacījumus vai ierobežojumus konkrētu ekosistēmu/vides un/vai ģeogrāfisko apgabalu aizsardzībai, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. panta 5. punkta e) apakšpunktā un 18. panta 5. punkta e) apakšpunktā.

(11)

Visa relevantā informācija par šā lēmuma aptverto produktu atļauju piešķiršanu būtu jāiekļauj Kopienas Ģenētiski modificētās pārtikas un barības reģistrā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1829/2003 28. panta 1. punktā.

(12)

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1946/2003 (8) 9. panta 1. punktam un 15. panta 2. punkta c) apakšpunktam ar Bioloģiskās drošības starpniecības centra palīdzību par šo lēmumu jāinformē puses, kuras pievienojušās Kartahenas protokolam par bioloģisko drošību, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību.

(13)

Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā. Šis īstenošanas akts tika atzīts par nepieciešamu, un priekšsēdētājs to ir iesniedzis turpmākai apspriešanai pārsūdzības komitejā. Pārsūdzības komiteja atzinumu nesniedza,

a)

pārtikas produkti un pārtikas sastāvdaļas, kas satur ģenētiski modificēto soju ACS-GMØØ6-4, sastāv vai ir ražoti no tās;

b)

barība, kas satur ģenētiski modificēto soju ACS-GMØØ6-4, sastāv vai ir ražota no tās;

c)

produkti, kas satur ģenētiski modificēto soju ACS-GMØØ6-4 vai no tās sastāv, jebkādiem citiem lietojumiem, kuri nav paredzēti a) un b) punktā (izņemot audzēšanu).

(1)

Beļģijā bāzētais uzņēmums Bayer Agriculture BV Amerikas Savienotajās Valstīs bāzētā uzņēmuma Bayer CropScience LP vārdā 2020. gada 29. oktobrī Nīderlandes kompetentajai iestādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu iesniedza pieteikumu, kurā lūgts atļaut laist tirgū tādus pārtikas produktus, pārtikas sastāvdaļas un barību, kas satur ģenētiski modificētu eļļas rapsi MON 94100, no tā sastāv vai ir no tā ražoti, (“pieteikums”). Pieteikums aptvēra arī ģenētiski modificēto eļļas rapsi MON 94100 saturošu vai no tā ražotu produktu laišanu tirgū tādiem citiem šādu produktu lietojumiem (izņemot audzēšanu), kas nav lietošana pārtikā un barībā.

(2)

Pieteikumā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. panta 5. punktu un 17. panta 5. punktu bija iekļauta informācija un secinājumi par riska novērtēšanu, kas veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/18/EK (2) II pielikumā noteiktajiem principiem. Tajā bija iekļauta arī informācija, kas prasīta saskaņā ar minētās direktīvas III un IV pielikumu, un vidiskās ietekmes monitoringa plāns saskaņā ar minētās direktīvas VII pielikumu.

(3)

2022. gada 22. jūliju Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) sniedza labvēlīgu zinātnisko atzinumu (3) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. un 18. pantu. Iestāde secināja, ka attiecībā uz varbūtējo ietekmi uz cilvēka un dzīvnieku veselību un vidi pieteikumā aprakstītais ģenētiski modificētais eļļas rapsis MON 94100 ir tikpat drošs kā attiecīgais konvencionālais analogs un testētās ģenētiski nemodificētā eļļas rapša references šķirnes. Turklāt Iestāde secināja, ka no ģenētiski modificētā eļļas rapša MON 94100 iegūtas pārtikas un barības patērēšana nerada bažas par uzturu cilvēkiem un dzīvniekiem.

(4)

Iestāde zinātniskajā atzinumā iztirzāja visus jautājumus un bažas, ko dalībvalstis bija paudušas apspriešanā ar valstu kompetentajām iestādēm, kura paredzēta Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. panta 4. punktā un 18. panta 4. punktā.

(5)

Iestāde arī secināja, ka pieteikuma iesniedzēja iesniegtais vidiskās ietekmes monitoringa plāns, kurā ietverts vispārīgs uzraudzības plāns, atbilst paredzētajiem produktu lietojumiem.

(6)

Ņemot vērā minētos secinājumus, produktus, kas satur ģenētiski modificētu eļļas rapsi MON 94100 no tā sastāv vai ir no tā ražoti, attiecībā uz pieteikumā minētajiem lietojumiem būtu jāatļauj laist tirgū.

(7)

Ģenētiski modificētajam eļļas rapsim MON 94100 būtu saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 65/2004 (4) jāpiešķir unikāls identifikators.

(8)

Attiecībā uz produktiem, kurus aptver šis lēmums, nav jāizvirza īpašas marķēšanas prasības, izņemot tās, kuras paredzētas Regulas (EK) Nr. 1829/2003 13. panta 1. punktā un 25. panta 2. punktā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1830/2003 (5) 4. panta 6. punktā. Tomēr, lai nodrošinātu, ka minētos produktus lieto tikai tā, kā noteikts ar šo lēmumu piešķirtajā atļaujā, produkti, kuri satur ģenētiski modificēto eļļas rapsi MON 94100 vai no tā sastāv (izņemot pārtikas produktus un pārtikas sastāvdaļas) būtu jāmarķē, skaidri norādot, ka tie nav paredzēti audzēšanai.

(9)

Atļaujas turētājam būtu jāiesniedz ikgadēji ziņojumi par vidiskās ietekmes monitoringa plānā izklāstīto pasākumu īstenošanu un rezultātiem. Minētie rezultāti būtu jānoformē atbilstoši prasībām, kas noteiktas Komisijas Lēmumā 2009/770/EK (6).

(10)

Iestādes atzinums nedod pamatu noteikt tādus īpašus nosacījumus vai ierobežojumus attiecībā uz laišanu tirgū, minēto produktu lietošanu un rīkošanos ar tiem un arī attiecībā uz konkrētu ekosistēmu vai vides un/vai ģeogrāfisko apgabalu aizsardzību, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. panta 5. punkta e) apakšpunktā un 18. panta 5. punkta e) apakšpunktā.

(11)

Visa attiecīgā informācija par šā lēmuma aptverto produktu atļauju piešķiršanu būtu jāiekļauj Kopienas Ģenētiski modificētās pārtikas un barības reģistrā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1829/2003 28. panta 1. punktā.

(12)

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1946/2003 (7) 9. panta 1. punktam un 15. panta 2. punkta c) apakšpunktam ar Bioloģiskās drošības starpniecības centra palīdzību par šo lēmumu jāinformē puses, kuras pievienojušās Kartahenas protokolam par bioloģisko drošību, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību.

(13)

Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā atzinumu nav sniegusi. Šis īstenošanas akts tika uzskatīts par vajadzīgu, un priekšsēdētājs to iesniedza turpmākai apspriešanai pārsūdzības komitejā. Pārsūdzības komiteja atzinumu nesniedza,

a)

pārtikas produkti un pārtikas sastāvdaļas, kas satur ģenētiski modificēto eļļas rapsi MON-941ØØ-2, no tā sastāv vai ir no tā ražoti;

b)

barība, kas satur ģenētiski modificēto eļļas rapsi MON-941ØØ-2, no tā sastāv vai ir no tā ražota;

c)

produkti, kas satur ģenētiski modificēto eļļas rapsi MON-941ØØ-2 vai no tā sastāv, jebkādiem citiem lietojumiem, kas nav paredzēti a) un b) punktā, izņemot audzēšanu.

(1)

Nīderlande un Vācija attiecīgi 2022. gada 15. un 20. jūlijā iesniedza Komisijai pieprasījumu uz laiku nepiemērot Komisijas Regulas (ES) 2016/919 (2) pielikuma 4.2.5.1. punktu “Radiosakari ar vilcienu” un 4.2.8. punktu “Šifratslēgu pārvaldība” astoņiem ritekļiem “FLIRT3 EMU3 Limburg MS (L-435)” (“vilciena sekcijas”), ko ražotājs Stadler piegādājis operatoram Arriva. Pieprasījumu pamatā ir Direktīvas (ES) 2016/797 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts, kurā paredzēta nepiemērošanas iespēja gadījumā, ja var tikt apdraudēta projekta ekonomiskā dzīvotspēja. Šīs vilciena sekcijas tiek izmantotas pārvadājumiem starp Māstrihtu (Nīderlande), Hērlenu (Nīderlande) un Āheni (Vācija).

(2)

Šīs pašas astoņas vilciena sekcijas “FLIRT3 EMU3 Limburg MS (L-435)” jau ir bijušas Komisijas Īstenošanas lēmuma C(2020) 5081 final (3) priekšmets. Ar minēto īstenošanas lēmumu Komisija akceptēja Nīderlandes pieprasījumu uz laiku nepiemērot Regulas (ES) 2016/919 pielikuma 7.4.2.1. punktu, kurā paredzēta Eiropas vilcienu kustības vadības sistēmas (ETCS) 3. bāzlīnijas iekārtu (4) uzstādīšana ritekļos, kas paredzēti ekspluatācijai TEN-T pamattīkla koridoros. Pagaidu nepiemērošana tika akceptēta, pamatojoties uz Direktīvas (ES) 2016/797 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, kas attiecas uz situāciju, kad modernizācija nolūkā uzstādīt Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) borta iekārtas, lai panāktu pilnīgu atbilstību Regulai (ES) 2016/919, nav ekonomiski dzīvotspējīga.

(3)

Ar Īstenošanas lēmumu C(2020) 5081 final tika atļauta pagaidu nepiemērošana līdz 2022. gada 31. martam ar iespēju Nīderlandes valsts drošības iestādei pagarināt nepiemērošanas laikposmu līdz 2022. gada 31. decembrim, ja tas nepieciešams tādu iemeslu dēļ, kas nav vilciena sekciju īpašnieka vai ražotāja atbildības jomā, un pēc īpašnieka vai ražotāja pieprasījuma.

(4)

Pamatojoties uz Īstenošanas lēmumā C(2020) 5081 final paredzēto Nīderlandes iestāžu pienākumu uzraudzīt, kā vilciena sekciju īpašniekam un ražotājam izdodas izpildīt pienākumu nodrošināt šo astoņu vilciena sekciju pilnīgu atbilstību borta iekārtu ERTMS prasībām, Nīderlandes valsts drošības iestāde atļāva pagarināt nepiemērošanas laikposmu līdz 2022. gada 31. decembrim.

(5)

Tādējādi attiecīgās astoņas vilciena sekcijas pašlaik ir aprīkotas ar B klases sistēmām, jo īpašnieks nolēma atlikt 2. bāzlīnijas uzstādīšanu un līdz 2022. gada beigām uzreiz uzstādīt 3. bāzlīniju, pamatojoties uz Īstenošanas lēmumu C(2020) 5081 final.

(6)

Attiecībā uz pašreizējo pieprasījumu uz laiku nepiemērot Regulas (ES) 2016/919 pielikuma 4.2.5.1. un 4.2.8. punktu informācija, ko Nīderlandes un Vācijas iestādes iesniedza saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 7. panta 4. punktu, ir ļāvusi Komisijai veikt analīzi.

(7)

Projekta, kura mērķis bija šīs astoņas vilciena sekcijas pāraprīkot ar ETCS 3. bāzlīnijas borta iekārtām, īstenošana pirmajā projekta gadā aizkavējās galvenokārt tādu ārēju faktoru dēļ, uz kuriem ražotājam bija visai ierobežota ietekme. Kavēšanās iemesli, cita starpā, bija šādi: tas, ka infrastruktūra nav pāraprīkota ar ETCS 3. bāzlīniju, neskaidrības attiecībā uz B klases sistēmas tipa īstenošanas prasībām un Covid-19 ietekme uz lēmumu pieņemšanu un saziņu starp ieinteresētajām personām.

(8)

Lai atsvērtu kavēšanos un turpinātu vilcienu ekspluatāciju, Nīderlandes un Vācijas iestādes akceptēja ražotāja lūgumu uz laiku izņemt no vilciena sekciju specifikācijām divas funkcijas, proti, “GPRS pakešu komutācija” un “šifratslēgu pārvaldība tiešsaistē”, un izpētīt iespēju piemērot izmantošanas ierobežojumu vai nosacījumu, kas atsvērtu abu funkciju trūkumu. Tomēr GPRS pakešu komutācija un šifratslēgu pārvaldība tiešsaistē ir divas neatņemamas ETCS 3. bāzlīnijai piemītošas tehniskās funkcijas. GPRS pakešu komutācija ir daļa no Regulas (ES) 2016/919 pielikuma 4.2.5.1. punkta “Radiosakari ar vilcienu” prasībām, savukārt šifratslēgu pārvaldība tiešsaistē ir daļa no 4.2.8. punkta “Šifratslēgu pārvaldība” prasībām. Tādējādi šo divu funkciju izņemšana rada neatbilstību Regulai (ES) 2016/919.

(9)

Tāpēc gadījumā, ja netiktu piešķirta atkāpe no ETCS 3. bāzlīnijas pilnīgas piemērošanas, minēto vilciena sekciju ekspluatācija būtu jāpārtrauc. Vilciena sekciju aprīkojumam piemīt īpaši raksturlielumi, proti, tās aprīkotas ar trim energoapgādes sistēmām (1,5 kV, 3 kV un 15 kV) un trim B klases vilcienu vadības sistēmām (ATB, TBL1+ un PZB). Vilciena sekcijas ar šādiem vai līdzīgiem raksturlielumiem, kuras atļauts ekspluatēt Nīderlandē un Vācijā, pašlaik tirgū nav pieejamas. Tāpēc pagaidu aizvietošana ar nomātām vilciena sekcijām nav iespējama. Tā rezultātā vilciena sekciju vietā pasažieri būtu jāpārvadā ar autobusiem, un tam būtu ne tikai ekonomiska ietekme, kas izpaustos kā negūtie ienākumi un alternatīvā autopārvadājumu pakalpojuma lielās tiešās izmaksas, bet arī negatīva sociālekonomiskā ietekme uz Arriva klientiem un pakalpojumu pārtraukuma dēļ zaudēta pasažieru uzticēšanās ekspluatantam.

(10)

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 7. panta 4. punktu pieprasījuma iesniedzēji informēja Komisiju, ka abu funkciju īstenošanas aizkavēšanās neietekmēs drošumu un savstarpējo izmantojamību, jo abu funkciju ieviešana lauka iekārtās nav paredzēta agrāk kā 2026. gadā un ETCS 3. bāzlīnijas borta iekārtas ir pilnībā saderīgas ar lauka signalizācijas sistēmām. Turklāt abu funkciju nepiemērošanas ietekme ir ierobežota, jo vilciena sekcijas kursēs tikai starp Āheni un Māstrihtu.

(11)

Tāpēc, lai izvairītos no starpreģionālo dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu traucējumiem, kamēr nav uzstādītas trūkstošās ERTMS iekārtas, Direktīvas (ES) 2016/797 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētais nosacījums būtu jāuzskata par izpildītu un atkāpe no Regulas (ES) 2016/919 pielikuma 4.2.5.1. un 4.2.8. punkta būtu jāpiešķir līdz 2024. gada 31. decembrim.

(12)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi atbilst Direktīvas (ES) 2016/797 51. panta 1. punktā minētās komitejas atzinumam,