20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 51/1

PADOMES LĒMUMS (ES) 2023/368

(2023. gada 14. februāris)

par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Jaunzēlandi, no otras puses, par persondatu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) un cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu kompetentajām Jaunzēlandes iestādēm

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 16. panta 2. punktu un 88. pantu saistībā ar tā 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu un 218. panta 7. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu (1),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/794 (2) paredzēts, ka Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) var pārsūtīt persondatus trešās valsts iestādei, cita starpā pamatojoties uz starptautisku nolīgumu, kas noslēgts starp Savienību un minēto trešo valsti, ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. pantu, sniedzot atbilstīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz privātuma un personu pamattiesību un brīvību aizsardzību.

(2)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2022/1090 (3) Nolīgums starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Jaunzēlandi, no otras puses, par persondatu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) un cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu kompetentajām Jaunzēlandes iestādēm (“nolīgums”) tika parakstīts 2022. gada 30. jūnijā ar noteikumu, ka vēlāk tas tiek noslēgts.

(3)	Nolīgums ir Eiropas Savienības interesēs, jo tā mērķis ir ļaut pārsūtīt persondatus starp Eiropolu un Jaunzēlandes kompetentajām iestādēm, lai cīnītos pret smagiem noziegumiem un terorismu un aizsargātu Savienības un tās iedzīvotāju drošību.

(4)

Nolīgums nodrošina, ka pilnībā tiek ievērotas Savienības pamattiesības, jo īpaši tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz persondatu aizsardzību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, kas atzītas attiecīgi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (4) 7., 8. un 47. pantā.

(5)	Nolīgums neietekmē un neskar persondatu pārsūtīšanu vai citas sadarbības formas starp iestādēm, kas atbild par valsts drošības aizsardzību.

(6)	Ievērojot LESD 218. panta 7. punktu, ir lietderīgi, ka Padome pilnvaro Komisiju Savienības vārdā apstiprināt grozījumus nolīguma II, III un IV pielikumā.

(7)	Īrijai ir saistoša Regula (ES) 2016/794 un tādēļ tā piedalās šā lēmuma pieņemšanā.

(8)	Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un LESD, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(9)	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs 2022. gada 10. jūnijā sniedza savu atzinumu 11/2022.

(10)	Nolīgums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Jaunzēlandi, no otras puses, par persondatu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) un cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu kompetentajām Jaunzēlandes iestādēm (5) (“nolīgums”).

2. pants

Padomes priekšsēdētājs Savienības vārdā sniedz nolīguma 27. pantā paredzēto paziņojumu (6).

3. pants

Piemērojot nolīguma 28. panta 2. punktu, Komisija pēc apspriešanās ar Padomi apstiprina nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem par grozījumiem nolīguma II, III un IV pielikumā.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2023. gada 14. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

E. SVANTESSON

(1) 2023. gada 17. janvāra piekrišana (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).

(3) Padomes Lēmums (ES) 2022/1090 (2022. gada 27. jūnijs) par to, lai Savienības vārdā parakstītu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Jaunzēlandi, no otras puses, par persondatu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) un cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu kompetentajām Jaunzēlandes iestādēm (OV L 176, 1.7.2022., 3. lpp.).

(4) OV C 326, 26.10.2012., 391. lpp.

(5) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 4.. lpp.

(6) Nolīguma spēkā stāšanās dienu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 51/4

NOLĪGUMS STARP EIROPAS SAVIENĪBU, NO VIENAS PUSES, UN JAUNZĒLANDI, NO OTRAS PUSES, PAR PERSONDATU APMAIŅU STARP EIROPAS SAVIENĪBAS AĢENTŪRU TIESĪBAIZSARDZĪBAS SADARBĪBAI (EIROPOLS) UN CĪŅĀ PRET SMAGIEM NOZIEGUMIEM UN TERORISMU KOMPETENTAJĀM JAUNZĒLANDES IESTĀDĒM

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk arī “Savienība” vai “ES”,

JAUNZĒLANDE,

turpmāk kopā “Līgumslēdzējas puses”,

ŅEMOT VĒRĀ, ka, atļaujot persondatu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) un Jaunzēlandes kompetentajām iestādēm, šis nolīgums radīs satvaru pastiprinātai operatīvai sadarbībai starp Savienību un Jaunzēlandi tiesībaizsardzības jomā, vienlaikus aizsargājot visu attiecīgo personu cilvēktiesības un pamatbrīvības, tostarp tiesības uz privātumu un datu aizsardzību,

ŅEMOT VĒRĀ, ka šis nolīgums neskar Jaunzēlandes un Savienības dalībvalstu savstarpējās tiesiskās palīdzības pasākumus, kas ļauj apmainīties ar persondatiem,

ŅEMOT VĒRĀ, ka ar šo nolīgumu kompetentajām iestādēm netiek izvirzītas nekādas prasības par persondatu pārsūtīšanu un ka saskaņā ar šo nolīgumu pieprasīto persondatu kopīgošana joprojām ir brīvprātīga,

ATZĪSTOT, ka Līgumslēdzējas puses piemēro salīdzināmus proporcionalitātes un samērīguma principus; minēto principu kopējā būtība ir prasība nodrošināt taisnīgu līdzsvaru starp visām attiecīgajām publiskajām vai privātajām interesēm, ņemot vērā visus konkrētās lietas apstākļus. Šāda līdzsvarošana ietver, no vienas puses, personu tiesības uz privātumu kopā ar citām cilvēktiesībām un interesēm un, no otras puses, kompensējošus leģitīmus mērķus, ko var sasniegt, piemēram, šajā nolīgumā atspoguļotos persondatu apstrādes nolūkus,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. PANTS

Mērķis

Šā nolīguma mērķis ir ļaut pārsūtīt persondatus starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) un Jaunzēlandes kompetentajām iestādēm, lai atbalstītu un stiprinātu Savienības dalībvalstu un Jaunzēlandes iestāžu rīcību, kā arī to savstarpējo sadarbību noziedzīgu nodarījumu, tostarp smagu noziegumu un terorisma, novēršanā un apkarošanā, vienlaikus nodrošinot atbilstīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz personu cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, tostarp tiesības uz privātumu un datu aizsardzību.

2. PANTS

Definīcijas

Šajā nolīgumā piemēro šādas definīcijas:

1)	“Līgumslēdzējas puses” ir Eiropas Savienība un Jaunzēlande;

2)	“Eiropols” ir Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai, kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) 2016/794 (1) vai jebkuriem tās grozījumiem (“Eiropola regula”);

“kompetentās iestādes” attiecībā uz Jaunzēlandi ir iekšzemes tiesībaizsardzības iestādes, kas saskaņā ar Jaunzēlandes valsts tiesību aktiem ir atbildīgas par II pielikumā uzskaitīto noziedzīgo nodarījumu novēršanu un apkarošanu (“Jaunzēlandes kompetentās iestādes”), un attiecībā uz Savienību — Eiropols;

4)	“Savienības struktūras” ir III pielikumā uzskaitītās iestādes, struktūras, misijas, biroji un aģentūras, kas izveidotas ar Līgumu par Eiropas Savienību (“LES”) un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) vai uz to pamata;

“noziedzīgi nodarījumi” ir I pielikumā uzskaitītie noziegumu veidi un saistīti noziedzīgi nodarījumi; noziedzīgus nodarījumus uzskata par saistītiem ar I pielikumā uzskaitītajiem noziegumu veidiem, ja tie ir izdarīti, lai iegūtu līdzekļus nozieguma izdarīšanai, atvieglotu vai izdarītu šādus noziegumus vai nodrošinātu to personu nesodāmību, kuras izdara šāda veida noziegumus;

6)	“persondati” ir jebkura informācija, kas attiecas uz datu subjektu;

“datu subjekts” ir identificēta vai identificējama fiziska persona; identificējama persona ir persona, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši izmantojot tādus identifikatorus kā, piemēram, attiecīgās personas vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datus, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākus šai personai raksturīgus fiziskos, fizioloģiskos, ģenētiskos, garīgos, ekonomiskos, kultūras vai sociālās identitātes faktorus;

8)	“ģenētiskie dati” ir visi persondati, kas attiecas uz fiziskas personas ģenētiskajām pazīmēm, kuras ir pārmantotas vai iegūtas, un kas, izrietot jo īpaši no attiecīgās fiziskās personas bioloģiskā parauga analīzes, sniedz unikālu informāciju par minētās fiziskās personas fizioloģiju vai veselību;

“apstrāde” ir jebkura ar persondatiem vai persondatu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, izguve, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana;

10)	“persondatu aizsardzības pārkāpums” ir drošības pārkāpums, kura rezultātā notiek nejauša vai nelikumīga nosūtīto, uzglabāto vai citādi apstrādāto persondatu iznīcināšana, nozaudēšana, pārveidošana, neatļauta izpaušana vai piekļuve tiem;

11)	“uzraudzības iestāde” ir viena vai vairākas neatkarīgas iekšzemes iestādes, kas viena pati vai kumulatīvi ir atbildīgas par datu aizsardzību saskaņā ar 16. pantu un par kurām ir paziņots saskaņā ar minēto pantu; tas var ietvert iestādes, kuru pienākumos ietilpst arī citas cilvēktiesības;

12)	“starptautiska organizācija” ir organizācija un tai pakārtotas struktūras, kas ir starptautisko publisko tiesību subjekti, vai jebkura cita struktūra, kura ir izveidota ar divu vai vairāku valstu nolīgumu vai uz tāda nolīguma pamata.

3. PANTS

Persondatu apstrādes mērķi

1. Persondatus, ko pieprasa un saņem saskaņā ar šo nolīgumu, apstrādā tikai nolūkā novērst, izmeklēt, atklāt noziedzīgus nodarījumus, saukt pie atbildības par tiem vai izpildīt kriminālsodus, ievērojot 4. panta 5. punktā noteiktos ierobežojumus un kompetento iestāžu attiecīgās pilnvaras.

2. Kompetentās iestādes vēlākais persondatu pārsūtīšanas brīdī skaidri norāda konkrēto nolūku vai nolūkus, kuriem dati tiek pārsūtīti. Pārsūtot datus Eiropolam, šādas pārsūtīšanas nolūku vai nolūkus norāda saskaņā ar konkrēto apstrādes nolūku vai nolūkiem, kas noteikti Eiropola pilnvarās.

II NODAĻA

INFORMĀCIJAS APMAIŅA UN DATU AIZSARDZĪBA

4. PANTS

Vispārējie datu aizsardzības principi

1. Katra Līgumslēdzēja puse paredz, ka persondati, ar kuriem apmainās saskaņā ar šo nolīgumu,

a)	tiek apstrādāti likumīgi, godprātīgi un tikai tādā nolūkā vai nolūkos, kādā tie ir pārsūtīti saskaņā ar 3. pantu;

b)	ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkā vai nolūkos;

c)	precīzi un atjaunināti; katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, ka tās kompetentās iestādes veic visus pamatotos pasākumus, lai nodrošinātu, ka neprecīzi persondati, ņemot vērā nolūkus, kādos tie tiek apstrādāti, bez liekas kavēšanās tiek laboti vai dzēsti;

d)	tiek glabāti veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos persondatus apstrādā;

e)	tiek apstrādāti tādā veidā, kas nodrošina persondatu atbilstīgu drošību.

2. Datu pārsūtītāja kompetentā iestāde persondatu pārsūtīšanas brīdī var vispārīgi vai konkrēti norādīt jebkādus ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi tiem vai to izmantošanu, tai skaitā attiecībā uz to tālāku pārsūtīšanu, dzēšanu vai iznīcināšanu pēc noteikta laika vai to turpmāku apstrādi. Ja šādu ierobežojumu nepieciešamība kļūst acīmredzama pēc tam, kad informācija ir sniegta, tad datu pārsūtītāja kompetentā iestāde attiecīgi informē datu saņēmēju iestādi.

3. Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, ka kompetentā saņēmēja iestāde ievēro visus ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi persondatiem vai to turpmāku izmantošanu, ko norādījusi pārsūtītāja kompetentā iestāde, kā aprakstīts 2. punktā.

4. Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, ka tās kompetentās iestādes īsteno atbilstīgus tehniskus un organizatoriskus pasākumus tā, lai varētu pierādīt, ka apstrāde atbildīs šim nolīgumam un ka ir aizsargātas attiecīgo datu subjektu tiesības.

5. Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, ka tās kompetentās iestādes nepārsūta persondatus, kas iegūti, klaji pārkāpjot cilvēktiesības, kuras atzītas ar Līgumslēdzējām pusēm saistošām starptautisko tiesību normām. Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, ka saņemtos persondatus neizmanto, lai pieprasītu, piespriestu vai izpildītu nāvessodu vai jebkāda veida nežēlīgu vai necilvēcīgu rīcību.

6. Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, ka tiek reģistrēta visa persondatu pārsūtīšana saskaņā ar šo nolīgumu un minētās pārsūtīšanas nolūks vai nolūki.

5. PANTS

Konkrētu persondatu kategorijas un dažādas datu subjektu kategorijas

1. Persondatus attiecībā uz noziedzīgos nodarījumos cietušām personām, lieciniekiem vai citām personām, kas var sniegt informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem, vai personām, kas jaunākas par 18 gadiem, ir aizliegts pārsūtīt, ja vien atsevišķos gadījumos šāda pārsūtīšana nav noteikti nepieciešama, kā arī saprātīga un samērīga, lai novērstu vai apkarotu noziedzīgu nodarījumu.

2. Tādu persondatu pārsūtīšana, kas atklāj rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību vai dalību arodbiedrībās, ģenētiskos datus, biometriskos datus nolūkā veikt fiziskas personas unikālu identifikāciju vai datus par veselību, vai datus par fiziskas personas dzimumdzīvi vai seksuālo orientāciju, ir atļauta tikai tad, ja atsevišķos gadījumos tas ir absolūti nepieciešams, kā arī saprātīgi un samērīgi, lai novērstu vai apkarotu noziedzīgu nodarījumu, un ja šie dati, izņemot biometriskos datus, papildina citus persondatus.

3. Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka uz persondatu apstrādi saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu attiecas pienācīgi aizsardzības pasākumi, kas nodrošina aizsardzību pret konkrētajiem saistītajiem riskiem, tostarp piekļuves ierobežojumi, datu drošības pasākumi 15. panta nozīmē un tālākas pārsūtīšanas ierobežojumi saskaņā ar 7. pantu.

6. PANTS

Persondatu automatizēta apstrāde

Lēmumi, kuru pamatā ir tikai to persondatu automatizēta apstrāde, ar kuriem notiek apmaiņa, tostarp profilēšana, bez cilvēka iejaukšanās, kas var radīt nelabvēlīgas tiesiskas sekas datu subjektam vai būtiski ietekmēt viņu, ir aizliegti, ja vien tas nav atļauts tiesību aktos, lai novērstu vai apkarotu noziedzīgu nodarījumu, un ar atbilstošiem datu subjekta tiesību un brīvību aizsardzības pasākumiem, tostarp vismaz tiesībām panākt cilvēka iejaukšanos.

7. PANTS

Saņemto persondatu tālāka pārsūtīšana

1. Jaunzēlande nodrošina, ka tās kompetentās iestādes saskaņā ar šo nolīgumu saņemtos persondatus citām Jaunzēlandes iestādēm pārsūta tikai tad, ja:

a)	Eiropols ir iepriekš devis skaidru atļauju;

b)	tālākas pārsūtīšanas nolūks vai nolūki ir tādi paši kā Eiropola veiktās pārsūtīšanas sākotnējais nolūks vai nolūki vai, ievērojot 3. panta 1. punktā noteiktos ierobežojumus, ir tieši saistīts ar minēto sākotnējo nolūku vai nolūkiem; un

tālākai pārsūtīšanai piemēro tos pašus nosacījumus un aizsardzības pasākumus, ko piemēro sākotnējai pārsūtīšanai.

Neskarot 4. panta 2. punktu, iepriekšēja atļauja nav vajadzīga, ja saņēmēja iestāde pati ir Jaunzēlandes kompetentā iestāde. Tas pats attiecas uz Eiropola spēju kopīgot persondatus ar iestādēm, kas Savienības dalībvalstīs ir atbildīgas par noziedzīgu nodarījumu novēršanu un apkarošanu, un ar Savienības struktūrām.

2. Jaunzēlande nodrošina, ka persondatu, ko tās kompetentās iestādes saņēmušas saskaņā ar šo nolīgumu, tālāka pārsūtīšana trešās valsts iestādēm vai starptautiskai organizācijai ir aizliegta, ja vien nav izpildīti šādi nosacījumi:

a)	pārsūtīšana attiecas uz persondatiem, uz kuriem neattiecas 5. pants;

b)	Eiropols ir iepriekš devis skaidru atļauju;

c)	tālākas pārsūtīšanas nolūks vai nolūki ir tādi paši kā Eiropola veiktās pārsūtīšanas sākotnējaisnolūks vai nolūki; un

d)	tālākai pārsūtīšanai piemēro tos pašus nosacījumus un aizsardzības pasākumus, ko piemēro sākotnējai pārsūtīšanai.

3. Eiropols saskaņā ar šā panta 2. punkta b) apakšpunktu var piešķirt atļauju tālākai pārsūtīšanai trešās valsts iestādei vai starptautiskai organizācijai tikai tad, ja un ciktāl ir spēkā lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību, starptautisks nolīgums, kas nodrošina atbilstīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz personu tiesību uz privātumu un pamattiesību un brīvību aizsardzību, sadarbības nolīgums vai jebkāds cits juridiskais pamats persondatu pārsūtīšanai Eiropola regulas nozīmē, kas attiecas uz tālāku pārsūtīšanu.

4. Savienība nodrošina, ka persondatu, ko Eiropols saņēmis saskaņā ar šo nolīgumu, tālāka pārsūtīšana III pielikumā neminētām Savienības struktūrām, trešo valstu iestādēm vai starptautiskai organizācijai ir aizliegta, ja vien:

a)	pārsūtīšana neattiecas uz persondatiem, uz kuriem neattiecas 5. pants;

b)	Jaunzēlande nav iepriekš devusi skaidru atļauju;

c)	tālākas pārsūtīšanas nolūks vai nolūki nav tādi paši kā Jaunzēlandes veiktās pārsūtīšanas sākotnējais nolūks; un

ar attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju nav spēkā lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību, starptautisks nolīgums, kas nodrošina atbilstīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz personu tiesību uz privātumu un pamattiesību un brīvību aizsardzību, vai sadarbības nolīgums Eiropola regulas nozīmē, vai ja vien Eiropols nevar paļauties uz jebkādu citu juridisku pamatu persondatu pārsūtīšanai Eiropola regulas nozīmē.

8. PANTS

Informācijas avota ticamības un informācijas precizitātes novērtējums

1. Kompetentās iestādes, cik vien tas iespējams un vēlākais persondatu pārsūtīšanas brīdī norāda informācijas avota ticamību, pamatojoties uz vienu vai vairākiem šādiem kritērijiem:

a)	ja nav šaubu par avota autentiskumu, uzticamību un kompetenci vai ja informāciju ir sniedzis avots, kurš visos gadījumos iepriekš ir apstiprinājies kā ticams;

b)	ja informāciju ir sniedzis avots, no kura saņemtā informācija vairumā gadījumu ir apstiprinājusies kā ticama;

c)	ja informāciju ir sniedzis avots, no kura saņemtā informācija vairumā gadījumu ir izrādījusies neuzticama;

d)	ja avota ticamību nav iespējams novērtēt.

2. Kompetentās iestādes, cik vien tas iespējams un vēlākais persondatu pārsūtīšanas brīdī norāda informācijas ticamību, pamatojoties uz vienu vai vairākiem šādiem kritērijiem:

a)	informāciju, par kuras precizitāti pārsūtīšanas brīdī šaubu nav;

b)	informācija, kas ir zināma personīgi informācijas avotam, bet nav personīgi zināma amatpersonai, kas to nodod tālāk;

c)	informācija, kas nav zināma personīgi informācijas avotam, bet ko apstiprina cita jau reģistrēta informācija;

d)	informācija, kas nav zināma personīgi informācijas avotam un ko nav iespējams apstiprināt.

3. Ja datu saņēmēja kompetentā iestāde, pamatojoties uz tās rīcībā jau esošo informāciju, secina, ka datu pārsūtītāja kompetentās iestādes sniegtās informācijas vai tās avota novērtējumam, kas veikts saskaņā ar 1. un 2. punktu, ir nepieciešams labojums, tā informē minēto kompetento iestādi un cenšas vienoties par novērtējuma grozījumu. Datu saņēmēja kompetentā iestāde bez šādas vienošanās negroza saņemtās informācijas vai tās avota novērtējumu.

4. Ja viena kompetentā iestāde saņem informāciju bez novērtējuma, tā cenšas, cik vien tas iespējams un ja iespējams, vienojoties ar datu pārsūtītāju kompetento iestādi, novērtēt avota uzticamību vai informācijas precizitāti, pamatojoties uz tās rīcībā jau esošo informāciju.

5. Ja nevar veikt ticamu novērtējumu, informāciju izvērtē attiecīgā gadījumā saskaņā ar 1. punkta d) apakšpunktu un 2. punkta d) apakšpunktu.

DATU SUBJEKTU TIESĪBAS

9. PANTS

Piekļuves tiesības

1. Līgumslēdzējas puses nodrošina datu subjekta tiesības saprātīgos termiņos saņemt informāciju par to, vai persondati, kas uz viņu attiecas, tiek apstrādāti saskaņā ar šo nolīgumu, un, ja tas tā ir, piekļūt vismaz šādai informācijai:

a)	apstiprinājumam tam, vai dati, kas uz viņu attiecas, tiek vai netiek apstrādāti;

b)	informācijai vismaz par apstrādes nolūku vai nolūkiem, attiecīgajām datu kategorijām un attiecīgā gadījumā saņēmējiem vai saņēmēju kategorijām, kam datus izpauž;

c)	informācijai par to, ka ir tiesības kompetentajai iestādei prasīt persondatu labošanu, dzēšanu vai ar datu subjektu saistītu persondatu apstrādes ierobežošanu;

d)	norādei uz apstrādes juridisko pamatu;

e)	ja iespējams, paredzētajam laikposmam, cik ilgi persondati tiks glabāti, vai, ja tas nav iespējams, kritērijiem, ko izmanto minētā laikposma noteikšanai;

f)	paziņojumam saprotamā veidā par persondatiem, kurus apstrādā, un par visu pieejamo informāciju par šo datu avotiem.

2. Gadījumos, kad tiek īstenotas piekļuves tiesības, pirms tiek pieņemts galīgais lēmums par piekļuves pieprasījumu, ar pārsūtītāju Līgumslēdzēju pusi nesaistoši apspriežas.

3. Līgumslēdzējas puses var paredzēt, ka informācijas sniegšanu, atbildot uz jebkuru pieprasījumu saskaņā ar 1. punktu, atliek, atsaka vai ierobežo, ja un kamēr šāda kavēšanās, atteikums vai ierobežojums ir nepieciešams, kā arī ir saprātīgs un samērīgs pasākums, ņemot vērā datu subjekta pamattiesības un intereses, lai:

a)	nodrošinātu, ka netiek apdraudēta kriminālizmeklēšana un kriminālvajāšana;

b)	aizsargātu trešo personu tiesības un brīvības; vai

c)	aizsargātu valsts drošību un sabiedrisko kārtību vai nepieļautu noziegumus.

4. Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka kompetentā iestāde rakstiski informē datu subjektu par visiem kavējumiem, piekļuves atteikumiem vai ierobežojumiem un par šādu kavējumu, piekļuves atteikumu vai ierobežojumu iemesliem. Minētos iemeslus var neminēt, ja un ciktāl tas apdraudētu kavēšanās, atteikuma vai ierobežojuma mērķi saskaņā ar 3. punktu. Kompetentā iestāde informē datu subjektu par iespēju iesniegt sūdzību attiecīgajām uzraudzības iestādēm un par citiem pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas paredzēti to attiecīgajā tiesiskajā regulējumā.

10. PANTS

Tiesības uz datu labošanu, dzēšanu un piekļuves ierobežošanu

1. Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka datu subjektam ir tiesības pieprasīt kompetentajām iestādēm labot neprecīzus persondatus par minēto datu subjektu, kas ir pārsūtīti saskaņā ar šo nolīgumu. Ņemot vērā apstrādes nolūku vai nolūkus, tas ietver tiesības, lai nepilnīgi persondati, kas pārsūtīti saskaņā ar šo nolīgumu, tiktu papildināti.

2. Labošana ietver tādu persondatu dzēšanu, kas vairs nav vajadzīgi nolūkam vai nolūkiem, kuriem tos apstrādā.

3. Līgumslēdzējas puses var paredzēt apstrādes ierobežošanu, nevis persondatu dzēšanu, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka šāda dzēšana varētu ietekmēt datu subjekta likumīgās intereses.

4. Kompetentās iestādes viena otru informē par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu. Kompetentā saņēmēja iestāde labo, dzēš datus vai ierobežo to apstrādi saskaņā ar pārsūtītājas kompetentās iestādes rīcību.

5. Līgumslēdzējas puses paredz, ka kompetentā iestāde, kas saņēmusi pieprasījumu, bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas saskaņā ar 1. vai 2. punktu rakstiski informē datu subjektu, ka dati par datu subjektu ir laboti, dzēsti vai to apstrāde ir tikusi ierobežota.

6. Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka kompetentā iestāde, kas saņēmusi pieprasījumu, bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas rakstiski informē datu subjektu par jebkādu atteikumu veikt labojumus, dzēšanu vai jebkādu apstrādes ierobežošanu, par šāda atteikuma iemesliem un par iespēju iesniegt sūdzību attiecīgajām uzraudzības iestādēm un par citiem pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas paredzēti to attiecīgajā tiesiskajā regulējumā.

11. PANTS

Persondatu aizsardzības pārkāpuma paziņošana attiecīgajām iestādēm

1. Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka persondatu aizsardzības pārkāpuma gadījumā, kas ietekmē persondatus, kuri pārsūtīti saskaņā ar nolīgumu, attiecīgās kompetentās iestādes nekavējoties paziņo viena otrai, kā arī to attiecīgajai uzraudzības iestādei par minēto perosndatu aizsardzības pārkāpumu, un veic pasākumus, lai mazinātu tā iespējamās nelabvēlīgās sekas.

2. Paziņojumā vismaz:

a)	apraksta persondatu aizsardzības pārkāpuma raksturu, tostarp, ja iespējams, attiecīgo datu subjektu kategorijas un skaitu un attiecīgo persondatu ierakstu kategorijas un skaitu;

b)	apraksta persondatu aizsardzības pārkāpuma iespējamās sekas;

c)	apraksta pasākumus, ko kompetentā iestāde veikusi vai ierosinājusi veikt, lai risinātu persondatu aizsardzības pārkāpuma jautājumu, tostarp pasākumus, lai mazinātu tā iespējamās nelabvēlīgās sekas.

3. Ja visu prasīto informāciju nav iespējams sniegt vienā reizē, to var sniegt pa daļām. Atlikušo informāciju sniedz bez turpmākas liekas kavēšanās.

4. Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka to attiecīgās kompetentās iestādes dokumentē visus persondatu aizsardzības pārkāpumus, kas ietekmē persondatus, kuri pārsūtīti saskaņā ar šo nolīgumu, tostarp faktus, kas saistīti ar persondatu aizsardzības pārkāpumu, tā sekas un veiktos korektīvos pasākumus, tādējādi ļaujot to attiecīgajai uzraudzības iestādei pārbaudīt atbilstību piemērojamajām juridiskajām prasībām.

12. PANTS

Paziņošana datu subjektam par persondatu aizsardzības pārkāpumu

1. Ja 11. pantā minētais persondatu aizsardzības pārkāpums varētu nopietni kaitēt datu subjekta tiesībām un brīvībām, Līgumslēdzējas puses paredz, ka to attiecīgās kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās paziņo datu subjektam par persondatu aizsardzības pārkāpumu.

2. Šā panta 1. punktā minētajā paziņojumā datu subjektam, ja iespējams, apraksta persondatu aizsardzības pārkāpuma būtību, iesaka pasākumus, ar ko mazina persondatu aizsardzības pārkāpuma iespējamās nelabvēlīgās sekas, un norāda kontaktpunkta nosaukumu un kontaktinformāciju, ja var iegūt plašāku informāciju.

3. Paziņošana datu subjektam, ievērojot 1. punktu, nav jāveic, ja:

a)	uz persondatiem, uz kuriem attiecas pārkāpums, attiecās atbilstīgi tehnoloģiskie aizsardzības pasākumi, kas padara datus neatšifrējamus jebkurai personai, kurai nav piekļuves tiesību minētajiem datiem;

b)	ir veikti turpmāki pasākumi, ar ko nodrošina, lai vairs nebūtu iespējams nopietni ietekmēt datu subjektu tiesības un brīvības; vai

c)	ja paziņošana datu subjektam, ievērojot 1. punktu, prasītu nesamērīgi lielas pūles, jo īpaši attiecīgo gadījumu skaita dēļ. Šādā gadījumā tā vietā izmanto publisku saziņu vai līdzīgu pasākumu, ar ko datu subjekts tiek informēts vienlīdz efektīvā veidā.

4. Paziņošanu datu subjektam, ievērojot 1. pantu, var atlikt, ierobežot vai neveikt, ja šāda paziņošana varētu:

a)	traucēt oficiālas vai juridiskas pārbaudes, izmeklēšanas vai procedūras;

b)	kaitēt noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem vai kriminālsodu izpildei, sabiedriskai kārtībai vai valsts drošībai;

c)	ietekmēt trešo personu tiesības un brīvības, ja tas ir nepieciešams, kā arī saprātīgs un samērīgs pasākums, pienācīgi ņemot vērā attiecīgā datu subjekta likumīgās intereses.

13. PANTS

Persondatu glabāšana, pārskatīšana, labošana un dzēšana

1. Līgumslēdzējas puses paredz atbilstīgus termiņus, kas jānosaka saskaņā ar šo nolīgumu saņemto persondatu glabāšanai vai persondatu glabāšanas nepieciešamības periodiskai pārskatīšanai, lai persondatus glabātu tikai tik ilgi, cik tas ir nepieciešams mērķim, kuram tos pārsūta.

2. Jebkurā gadījumā vajadzību turpināt persondatu glabāšanu pārskata ne vēlāk kā trīs gadus pēc persondatu pārsūtīšanas, un, ja nav pieņemts pamatots un dokumentēts lēmums par persondatu turpmāku glabāšanu, persondatus automātiski dzēš pēc trim gadiem.

3. Ja kompetentajai iestādei ir pamats uzskatīt, ka persondati, ko tā iepriekš pārsūtījusi, ir nepareizi, neprecīzi, vairs nav aktuāli vai tos nebūtu vajadzējis pārsūtīt, tā informē saņēmēju kompetento iestādi, kura labo vai dzēš minētos datus, un par to paziņo pārsūtītājai kompetentajai iestādei.

4. Ja kompetentajai iestādei ir pamats uzskatīt, ka iepriekš saņemtie persondati ir nepareizi, neprecīzi, vairs nav aktuāli vai tos nebūtu vajadzējis pārsūtīt, tā informē pārsūtītāju kompetento iestādi, kas sniedz savu nostāju šajā jautājumā. Ja pārsūtītāja kompetentā iestāde secina, ka persondati ir nepareizi, neprecīzi, vairs nav aktuāli vai nebūtu bijis jāpārsūta, tā informē saņēmēju kompetento iestādi, kura labo vai dzēš minētos datus, un par to paziņo pārsūtītājai kompetentajai iestādei.

14. PANTS

Reģistrēšana un dokumentēšana

1. Līgumslēdzējas puses paredz reģistra ierakstu vai dokumentācijas glabāšanu par persondatu vākšanu, pārveidošanu, piekļuvi, izpaušanu, tostarp tālāku pārsūtīšanu, kombinēšanu un dzēšanu.

2. Šā panta 1. punktā minētos reģistra ierakstus vai dokumentāciju pēc pieprasījuma dara pieejamus attiecīgajai uzraudzības iestādei, lai pārbaudītu apstrādes likumību, veiktu pašuzraudzību un nodrošinātu datu pienācīgu integritāti un drošību.

15. PANTS

Datu drošība

1. Līgumslēdzējas puses nodrošina tehnisku un organizatorisku pasākumu īstenošanu, lai aizsargātu persondatus, ar kuriem apmainās saskaņā ar šo nolīgumu.

2. Attiecībā uz automatizētu apstrādi Līgumslēdzējas puses nodrošina tādu pasākumu īstenošanu, kas paredzēti, lai:

a)	liegtu nepiederošām personām piekļuvi apstrādes iekārtām, kuras izmanto persondatu apstrādei (iekārtu piekļuves kontrole);

b)	novērstu nesankcionētu datu nolasīšanu, kopēšanu, grozīšanu vai datu nesēju izņemšanu (datu nesēju kontrole);

c)	liegtu neatļautu persondatu ievadīšanu, kā arī liegtu neatļautu saglabāto persondatu apskati, grozīšanu vai dzēšanu (glabāšanas kontrole);

d)	liegtu iespēju nepilnvarotām personām, kas izmanto datu pārraides iekārtas, lietot automatizētas apstrādes sistēmas (lietotāju kontrole);

e)	nodrošinātu, ka personām, kas ir pilnvarotas izmantot automatizētu apstrādes sistēmu, ir piekļuve tikai tiem persondatiem, uz kuriem attiecas viņu piekļuves tiesības (datu piekļuves kontrole);

f)	nodrošinātu, ka ir iespējams pārbaudīt un noteikt, kurām struktūrām persondati ir vai var tikt pārsūtīti, izmantojot datu pārraides iekārtas (pārraides kontrole);

g)	nodrošinātu, ka ir iespējams pārbaudīt un noteikt, kādi persondati ir ievadīti apstrādes automatizētajās sistēmās, kā arī persondatu ievadīšanas laiku un ievadītāju (ievades kontrole);

h)	nodrošinātu, ka ir iespējams pārbaudīt un noteikt, kuri darbinieki ir piekļuvuši persondatiem, kādiem persondatiem ir piekļūts un kurā laikā (piekļuves reģistrs);

i)	nodrošinātu to, ka persondatu pārsūtīšanas un datu nesēju transportēšanas laikā nav iespējama datu neatļauta lasīšana, kopēšana, grozīšana vai dzēšana (datu pārvešanas kontrole);

j)	nodrošinātu, ka traucējumu gadījumā uzstādītās sistēmas var nekavējoties atjaunot (atgūšana);

k)	nodrošinātu, ka sistēma funkcionē bez kļūdām, par kļūdu parādīšanos darbībās nekavējoties tiek ziņots (drošums) un saglabātie persondati nevar tikt sabojāti sistēmas darbības traucējumu dēļ (integritāte).

16. PANTS

Uzraudzības iestāde

1. Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka pastāv neatkarīga publiska iestāde, kas atbild par datu aizsardzību (uzraudzības iestāde), pārrauga jautājumus, kas skar personu tiesības uz privātumu, tostarp valsts noteikumus, kas attiecas uz nolīgumu, lai aizsargātu fizisku personu pamattiesības un brīvības saistībā ar persondatu apstrādi. Līgumslēdzējas puses paziņo viena otrai par iestādi, ko katra no tām uzskata par uzraudzības iestādi.

2. Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka:

a)	katra uzraudzības iestāde, pildot savus uzdevumus un īstenojot savas pilnvaras, rīkojas pilnīgi neatkarīgi; tā darbojas bez ārējas ietekmes un nelūdz un nepieņem norādījumus; tās locekļiem ir noteikts pilnvaru termiņš, tostarp aizsardzības pasākumi pret patvaļīgu atcelšanu;

b)	katrai uzraudzības iestādei ir cilvēkresursi, tehniskie un finanšu resursi, telpas un infrastruktūra, kas nepieciešami efektīvai uzdevumu veikšanai un pilnvaru īstenošanai;

c)	katrai uzraudzības iestādei ir efektīvas izmeklēšanas un iejaukšanās pilnvaras, lai pārraudzītu tās uzraudzītās struktūras un iesaistītos tiesas procesos;

d)	katrai uzraudzības iestādei ir pilnvaras izskatīt fizisku personu sūdzības par to, kā tās uzraudzībā esošās kompetentās iestādes izmanto viņu persondatus.

17. PANTS

Administratīvie un tiesiskās aizsardzības līdzekļi

Datu subjektiem ir tiesības uz efektīvu administratīvo un tiesisko aizsardzību par šajā nolīgumā atzīto tiesību un aizsardzības pasākumu pārkāpumiem, kas izriet no viņu persondatu apstrādes. Līgumslēdzējas puses paziņo viena otrai par valsts tiesību aktiem, attiecībā uz kuriem tās uzskata, ka tie nodrošina šajā pantā garantētās tiesības.

III NODAĻA

STRĪDI

18. PANTS

Strīdu izšķiršana

Visus strīdus, kas var rasties saistībā ar nolīguma interpretāciju, piemērošanu vai īstenošanu, un visus ar tiem saistītos jautājumus risina, apspriežoties un vedot sarunas starp Līgumslēdzējām Pusēm, lai panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu.

19. PANTS

Apturēšanas klauzula

1. Ja noticis būtisks pārkāpums vai netiek pildīti pienākumi, kas izriet no šā nolīguma, jebkura Līgumslēdzēja Puse var daļēji vai pilnībā uz laiku apturēt šā nolīguma darbību, par to rakstiski paziņojot otrai Līgumslēdzējai pusei, izmantojot diplomātiskos kanālus. Šādu rakstveida paziņojumu iesniedz tikai pēc tam, kad Līgumslēdzējas puses ir pienācīgi ilgi apspriedušās, taču nav panākušas atrisinājumu, un darbības apturēšana stājas spēkā pēc 20 dienām no šāda paziņojuma saņemšanas dienas. Apturošā Līgumslēdzēja puse var atcelt šādu apturēšanu, par to rakstiski paziņojot otrai Līgumslēdzējai pusei. Darbības apturēšanu atceļ nekavējoties pēc šāda paziņojuma saņemšanas.

2. Neatkarīgi no šā nolīguma darbības apturēšanas, persondatus, kas ietilpst šā nolīguma darbības jomā un kas pārsūtīti pirms šā nolīguma darbības apturēšanas, turpina apstrādāt saskaņā ar šo nolīgumu.

20. PANTS

Izbeigšana

1. Jebkura no Līgumslēdzējām pusēm jebkurā laikā var izbeigt šo nolīgumu, trīs mēnešus iepriekš iesniedzot rakstisku paziņojumu ar diplomātisko kanālu starpniecību.

2. Persondatus, kas ietilpst šā nolīguma darbības jomā un kas pārsūtīti pirms šā nolīguma izbeigšanas, turpina izbeigšanas brīdī apstrādāt saskaņā ar šo nolīgumu.

3. Nolīguma izbeigšanas gadījumā Līgumslēdzējas puses vienojas par jau paziņotās informācijas turpmāko izmantošanu un glabāšanu.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

21. PANTS

Saistība ar citiem starptautiskiem instrumentiem

1. Šis nolīgums neskar un nekā citādi neietekmē tiesību normas attiecībā uz informācijas apmaiņu, ko paredz jebkurš savstarpējās tiesiskās palīdzības nolīgums, jebkurš cits sadarbības nolīgums vai vienošanās, vai tiesībaizsardzības sadarbības nolīgums par informācijas apmaiņu starp Jaunzēlandi un jebkuru Savienības dalībvalsti.

2. Šis nolīgums papildina sadarbības vienošanos, ar ko izveido sadarbības attiecības starp Jaunzēlandes policiju un Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai.

22. PANTS

Īstenošanas administratīvā kārtība

Sadarbību starp Līgumslēdzējām pusēm, lai īstenotu šo nolīgumu, attiecīgi sīkāk reglamentē īstenošanas administratīvā kārtība, kas noslēgta starp Eiropolu un Jaunzēlandes kompetentajām iestādēm saskaņā ar Eiropola regulu.

23. PANTS

Administratīva vienošanās par konfidencialitāti

ES klasificētas informācijas apmaiņu, ja tā nepieciešama saskaņā ar šo nolīgumu, reglamentē administratīva vienošanās par konfidencialitāti, kas noslēgta starp Eiropolu un Jaunzēlandes kompetentajām iestādēm.

24. PANTS

Valsts kontaktpunkts un sadarbības koordinatori

1. Jaunzēlande izraugās valsts kontaktpunktu, kas darbojas kā centrālais kontaktpunkts starp Eiropolu un Jaunzēlandes kompetentajām iestādēm. Valsts kontaktpunkta konkrētos uzdevumus uzskaita 22. pantā minētajā īstenošanas administratīvajā kārtībā. Izraudzītais Jaunzēlandes valsts kontaktpunkts ir norādīts IV pielikumā.

2. Eiropols un Jaunzēlande uzlabo sadarbību, kā noteikts šajā nolīgumā, Jaunzēlandei nosūtot sadarbības koordinatoru(-us). Eiropols Jaunzēlandē var izvietot vienu vai vairākus sadarbības koordinatorus.

25. PANTS

Izdevumi

Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka kompetentās iestādes pašas sedz savus izdevumus, kas rodas, īstenojot šo nolīgumu, ja vien šajā nolīgumā vai 22. pantā minētajā īstenošanas administratīvajā kārtībā nav paredzēts citādi.

26. PANTS

Paziņojums par īstenošanu

1. Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, ka tās kompetentās iestādes dara publiski pieejamu dokumentu, kurā saprotamā veidā ir izklāstīti noteikumi par saskaņā ar šo nolīgumu pārsūtīto persondatu apstrādi, tostarp par pieejamajiem līdzekļiem datu subjektu tiesību īstenošanai. Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, ka otrai Līgumslēdzējai pusei tiek nosūtīta minētā dokumenta kopija.

2. Ja tas vēl nav izdarīts, kompetentās iestādes pieņem noteikumus, kuros precizē, kā praksē tiks panākta atbilstība noteikumiem par saskaņā ar šo nolīgumu pārsūtīto persondatu apstrādi. Minēto noteikumu kopiju nosūta otrai Līgumslēdzējai pusei un attiecīgajām uzraudzības iestādēm.

27. PANTS

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.	Šo nolīgumu Līgumslēdzējas puses apstiprina saskaņā ar savām procedūrām.

2.	Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad saņemts pēdējais rakstiskais paziņojums, ar kuru Līgumslēdzējas puses, izmantojot diplomātiskos kanālus, viena otrai ir paziņojušas, ka 1. punktā minētās procedūras ir pabeigtas.

Šis nolīgums ir piemērojams no pirmās dienas pēc dienas, kad ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)	ir kļuvusi piemērojama 22. pantā minētā īstenošanas administratīvā kārtība; un

Līgumslēdzējas puses ir paziņojušas viena otrai, ka šajā nolīgumā, tostarp 26. pantā, noteiktie pienākumi ir īstenoti, un ka šāds paziņojums ir saņemts.

4. Līgumslēdzējas puses, izmantojot diplomātiskos kanālus, apmainās ar rakstiskiem paziņojumiem, kas apstiprina 3. punktā izklāstīto nosacījumu izpildi.

28. PANTS

Grozījumi un papildinājumi

1. Šo nolīgumu jebkurā laikā var grozīt rakstiski, Līgumslēdzējām pusēm savstarpēji vienojoties, ar rakstisku paziņojumu, ar kuru apmainās ar diplomātisko kanālu starpniecību. Šā nolīguma grozījumi stājas spēkā saskaņā ar 27. panta 1. un 2. punktā paredzēto juridisko procedūru.

2. Šā nolīguma pielikumus vajadzības gadījumā var atjaunināt, apmainoties ar diplomātiskām notām. Šādi atjauninājumi stājas spēkā saskaņā ar 27. panta 1. un 2. punktā paredzēto juridisko procedūru.

3. Līgumslēdzējas puses pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses pieprasījuma sāk apspriešanos par šā nolīguma vai tā pielikumu grozījumiem.

29. PANTS

Pārskatīšana un novērtēšana

1. Līgumslēdzējas puses kopīgi pārskata šā nolīguma īstenošanu vienu gadu pēc tā stāšanās spēkā un pēc tam ar regulāriem starplaikiem, kā arī papildus, ja to pieprasa kāda no Līgumslēdzējām pusēm un par to ir pieņemts kopīgs lēmums.

2. Līgumslēdzējas puses kopīgi izvērtē šo nolīgumu četrus gadus pēc tā piemērošanas sākuma dienas.

3. Līgumslēdzējas puses iepriekš lemj par šā nolīguma īstenošanas pārskatīšanas kārtību un paziņo viena otrai savu attiecīgo grupu sastāvu. Darba grupas veido attiecīgie eksperti datu aizsardzības un tiesībaizsardzības jomā. Ievērojot piemērojamos tiesību aktus, visiem pārskatīšanas dalībniekiem ir jāievēro apspriežu konfidencialitāte un jābūt atbilstīgām drošības pielaidēm. Pārskatīšanas nolūkā Savienība un Jaunzēlande nodrošina piekļuvi attiecīgajai dokumentācijai, sistēmām un personālam.

30. PANTS

Teritoriālā piemērojamība

1. Šo nolīgumu piemēro teritorijai, kurā un ciktāl ir piemērojams LES un LESD, un Jaunzēlandes teritorijai.

2. Šo nolīgumu piemēro Dānijas teritorijai tikai tad, ja Savienība rakstiski paziņo Jaunzēlandei, ka Dānija ir nolēmusi, ka šis nolīgums tai būs saistošs.

3. Ja Savienība pirms šā nolīguma piemērošanas dienas paziņo Jaunzēlandei, ka šo nolīgumu piemēros Dānijas teritorijai, šo nolīgumu piemēro Dānijas teritorijā tajā pašā dienā, kad šo nolīgumu piemēro pārējās Savienības dalībvalstīs.

4. Ja Savienība pēc šā nolīguma stāšanās spēkā paziņo Jaunzēlandei, ka šo nolīgumu piemēro Dānijas teritorijai, šo nolīgumu piemēro Dānijas teritorijā 30 dienas pēc paziņojuma saņemšanas.

31. PANTS

Šis nolīgums ir sagatavots divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.

Съставено в Брюксел на тридесети юни две хиляди двадесет и втора година.

Hecho en Bruselas, el treinta de junio de dos mil veintidós.

V Bruselu dne třicátého června dva tisíce dvacet dva.

Udfærdiget i Bruxelles den tredivte juni to tusind og toogtyve.

Geschehen zu Brüssel am dreißigsten Juni zweitausendzweiundzwanzig.

Kahe tuhande kahekümne teise aasta juunikuu kolmekümnendal päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις τριάντα Ιουνίου δύο χιλιάδες είκοσι δύο.

Done at Brussels on the thirtieth day of June in the year two thousand and twenty two.

Fait à Bruxelles, le trente juin deux mille vingt-deux.

Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an tríochadú lá de Mheitheamh sa bhliain dhá mhíle fiche agus a dó.

Sastavljeno u Bruxellesu tridesetog lipnja godine dvije tisuće dvadeset druge.

Fatto a Bruxelles, addì trenta giugno duemilaventidue.

Briselē, divi tūkstoši divdesmit otrā gada trīsdesmitajā jūnijā.

Priimta du tūkstančiai dvidešimt antrų metų birželio trisdešimtą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-huszonkettedik év június havának harmincadik napján.

Magħmul fi Brussell, fit-tletin jum ta’ Ġunju fis-sena elfejn u tnejn u għoxrin.

Gedaan te Brussel, dertig juni tweeduizend tweeëntwintig.

Sporządzono w Brukseli dnia trzydziestego czerwca roku dwa tysiące dwudziestego drugiego.

Feito em Bruxelas, em trinta de junho de dois mil e vinte e dois.

Întocmit la Bruxelles la treizeci iunie două mii douăzeci și doi.

V Bruseli tridsiateho júna dvetisícdvadsaťdva.

V Bruslju, tridesetega junija dva tisoč dvaindvajset.

Tehty Brysselissä kolmantenakymmenentenä päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakaksikymmentäkaksi.

Som skedde i Bryssel den trettionde juni år tjugohundratjugotvå.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (ES OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).

I PIELIKUMS

NOZIEDZĪBAS JOMAS

Noziedzīgi nodarījumi ir:

—	terorisms,

—	organizētā noziedzība,

—	narkotiku nelikumīga tirdzniecība,

—	nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darbības,

—	ar kodolvielām un radioaktīvām vielām saistīti noziegumi,

—	nelegāla imigrantu kontrobanda,

—	cilvēku tirdzniecība,

—	ar mehāniskiem transportlīdzekļiem saistīti noziegumi,

—	slepkavība, smagi miesas bojājumi,

—	cilvēku orgānu un audu nelikumīga tirdzniecība,

—	personu nolaupīšana, nelikumīga brīvības atņemšana un ķīlnieku sagrābšana,

—	rasisms un ksenofobija,

—	laupīšana un zādzība atbildību pastiprinošos apstākļos,

—	kultūras priekšmetu, tostarp senlietu un mākslas darbu, nelikumīga tirdzniecība,

—

krāpšana,

—	noziegumi pret Savienības finansiālajām interesēm,

—	iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana un finanšu tirgus manipulācija,

—	rekets un izspiešana,

—	izstrādājumu viltošana un pirātisms,

—	administratīvu dokumentu viltošana un tirdzniecība,

—	naudas un maksāšanas līdzekļu viltošana,

—	kibernoziegumi,

—	korupcija,

—	nelikumīga šaujamieroču, munīcijas un sprāgstvielu tirdzniecība,

—	apdraudēto dzīvnieku sugu nelikumīga tirdzniecība,

—	apdraudēto augu sugu un šķirņu nelikumīga tirdzniecība,

—	noziegumi pret vidi, tostarp kuģu izraisīts piesārņojums,

—	hormonu un citu augšanas veicinātāju nelikumīga tirdzniecība,

—	seksuālā vardarbība un seksuālā izmantošana, tostarp materiāli, kuros attēlota bērnu izmantošana, un uzmākšanās bērniem seksuālos nolūkos,

—	genocīds, noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi.

Šajā pielikumā minētos noziegumu veidus Jaunzēlandes kompetentās iestādes novērtē saskaņā ar Jaunzēlandes tiesību aktiem.

II PIELIKUMS

JAUNZĒLANDES KOMPETENTĀS IESTĀDES UN TO KOMPETENCE

Jaunzēlandes kompetentās iestādes, kurām Eiropols var pārsūtīt persondatus, ir šādas:

Jaunzēlandes policija (kā galvenā Jaunzēlandes kompetentā iestāde),

Jaunzēlandes Muitas dienests,

Jaunzēlandes Imigrācijas dienests.

III PIELIKUMS

SAVIENĪBAS STRUKTŪRU SARAKSTS

Kopējās drošības un aizsardzības politikas misijas/operācijas, kas attiecas tikai uz tiesībaizsardzības darbībām

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF),

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex),

Eiropas Centrālā banka (ECB),

Eiropas Prokuratūra (EPPO),

Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust),

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO).

IV PIELIKUMS

VALSTS KONTAKTPUNKTS

Jaunzēlandes valsts kontaktpunkts, kas darbojas kā centrālais kontaktpunkts starp Eiropolu un Jaunzēlandes kompetentajām iestādēm, ir

Jaunzēlandes policija.

Jaunzēlandei ir pienākums informēt Eiropolu, ja Jaunzēlandes valsts kontaktpunkts mainās.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 51/23

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2023/369

(2022. gada 29. novembris),

ar kuru labo Regulas (ES) Nr. 139/2014, ar ko nosaka prasības un administratīvās procedūras saistībā ar lidlaukiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008, poļu valodas versiju

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (1), un jo īpaši tās 39. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Komisijas Regulas (ES) Nr. 139/2014 (2) IV pielikuma poļu valodas versijā ir kļūda ADR.OPS.B.080. punkta b) apakšpunktā, kas sašaurina minētajā noteikumā paredzētā izņēmuma tvērumu.

(2)	Tāpēc Regulas (ES) Nr. 139/2014 IV pielikuma poļu valodas versija būtu attiecīgi jālabo. Tas neskar pārējo valodu versijas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

(neattiecas uz latviešu valodas versiju)

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 29. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.

(2) Komisijas Regula (ES) Nr. 139/2014 (2014. gada 12. februāris), ar ko nosaka prasības un administratīvās procedūras saistībā ar lidlaukiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 44, 14.2.2014., 1. lpp.).

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 51/25

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2023/370

(2022. gada 13. decembris),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 papildina attiecībā uz procedūrām, termiņiem, kādos dalībvalstīm jāiesniedz KLP stratēģisko plānu grozīšanas pieprasījumi, un citiem gadījumiem, kad KLP stratēģisko plānu grozījumu maksimālais skaits nav piemērojams

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (1), un jo īpaši tās 122. pantu,

tā kā:

(1)	Regulā (ES) 2021/2115 ir noteikti pamatnoteikumi, kas reglamentē kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskos plānus, to vidū KLP stratēģisko plānu grozījumu iesniegšanas un apstiprināšanas noteikumi, kas izklāstīti minētās regulas 119. pantā.

(2)	Lai dalībvalstis varētu iesniegt KLP stratēģisko plānu grozīšanas pieprasījumus, ir jānosaka grozīšanas pieprasījumu iesniegšanas procedūras un termiņi.

(3)

Lai Komisija varētu pareizi novērtēt KLP stratēģiskā plāna grozīšanas pieprasījumu, pieprasījumā papildus Regulas (ES) 2021/2115 119. panta 2. punktā noteiktajai informācijai par katru KLP stratēģiskā plāna izmaiņu būtu jāiekļauj konkrēta informācija, kurā izskaidroti izmaiņu iemesli un paskaidrots to saturs un gaidāmās sekas.

(4)	Lai nodrošinātu to, ka KLP stratēģiskā plāna grozīšanas pieprasījums ir pilnīgs un Komisijai iesniegts pareizi, dalībvalstīm tas būtu jāiesniedz, izmantojot Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/2289 (2) 3. pantā minēto elektronisko datu apmaiņas sistēmu “SFC2021”.

(5)

Lai nodrošinātu to, ka Komisijas apstiprināšanai iesniegtais grozīšanas pieprasījums, un jo īpaši grozītais finanšu plāns, tiek izvērtēts rūpīgi, un lai izvairītos no kļūdu riska, ko rada vairākas KLP stratēģiskā plāna redakcijas, kuras tiek novērtētas paralēli, dalībvalstij, izmantojot elektronisko datu apmaiņas sistēmu “SFC2021”, vienlaikus būtu jāiesniedz tikai viens grozīšanas pieprasījums. Dalībvalstij jauns grozīšanas pieprasījums būtu jāiesniedz tikai tad, kad tā ir vai nu atsaukusi iepriekšējo pieprasījumu, vai Komisija dalībvalstij ir paziņojusi savu lēmumu par iepriekšējo iesniegto grozīšanas pieprasījumu. Tas jo īpaši nepieciešams, lai labuma guvējiem nodrošinātu juridisko noteiktību attiecībā uz KLP stratēģiskā plāna piemērojamo redakciju un pareizu sasaisti starp maksājumiem un nesenāko piemērojamo grozīto finanšu plānu.

(6)

Ir jānosaka sīki izstrādāti noteikumi par to, kā paziņot Komisijai par izmaiņām, kas attiecas uz Regulas (ES) 2021/2115 119. panta 9. punktā norādītajām minētās regulas III sadaļas IV nodaļā paredzētajām intervencēm, un par minētās regulas 120. pantā norādītā novērtējuma iznākuma paziņošanu Komisijai.

(7)

Lai nodrošinātu KLP stratēģisko plānu grozījumu savlaicīgu apstrādi un stāšanos spēkā pirms izdevumu atbalsttiesīguma perioda beigām, ir jānosaka KLP stratēģisko plānu grozīšanas pieprasījumu iesniegšanas termiņi attiecībā uz intervenču veidiem konkrētās nozarēs, kuras minētas Regulas (ES) 2021/2115 42. pantā, un attiecībā uz minētās regulas IV nodaļā norādītajiem intervenču veidiem.

(8)	Turklāt, lai nodrošinātu tiešo maksājumu un ELFLA finanšu piešķīrumu savlaicīgu stāšanos spēkā, ir jānosaka KLP stratēģiskā plāna grozīšanas pieprasījumu iesniegšanas periods attiecībā uz konkrētu finanšu piešķīrumu pārvietošanu.

(9)

Lai nodrošinātu KLP stratēģisko plānu grozīšanas pieprasījumu efektīvu apstrādi, dalībvalstīm grozīšanas pieprasījumi būtu jāsagatavo tā, lai samazinātu katrā kalendārajā gadā iesniegto grozīšanas pieprasījumu skaitu, piemēram, vienā grozīšanas pieprasījumā apvienojot vairākas KLP stratēģisko plānu izmaiņas. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, aizsargātu lauksaimnieku tiesības un garantētu vienmērīgu un efektīvu visu intervenču darbību, dalībvalstīm grozīšanas pieprasījumi būtu jāiesniedz tā, lai Komisijai būtu pietiekami daudz laika to novērtēšanai un lai tie varētu laikus stāties spēkā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 119. panta 8. punktu.

(10)

Lai dalībvalstīm nodrošinātu elastību dabas katastrofu un katastrofālu notikumu izraisītu ārkārtas situāciju un citu ārkārtas pasākumu gadījumos, risinātu citas specifiskas situācijas un vienlaikus efektīvi un savlaicīgi apstrādātu KLP stratēģiskā plāna grozīšanas pieprasījumus bez nevajadzīga administratīvā sloga, ir jānosaka citi gadījumi, kad Regulas (ES) 2021/2115 119. panta 7. punktā noteiktais grozīšanas pieprasījumu maksimālais skaits nav piemērojams. Minētajos gadījumos būtu jāiekļauj neparedzētas izmaiņas Savienības tiesiskajā regulējumā, juridiskās saistības un attiecīgā gadījumā automātiska saistību atcelšana, kā arī izmaiņas saistībā ar ārkārtas pasākumiem pret tirgus traucējumiem, dzīvnieku slimībām un augiem kaitīgajiem organismiem, kā arī izmaiņas finanšu instrumentos, kuri darbojas dinamiskā tirgus vidē un kuru pienācīgai īstenošanai var būt nepieciešamas regulāras izmaiņas.

(11)	Lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/2116 (3) 34. pantā un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/128 (4) 24. pantā noteikto termiņu ievērošanu, ir jānosaka termiņš grozīšanas pieprasījumu iesniegšanai attiecībā uz automātisku saistību atcelšanu.

(12)

Ņemot vērā Regulas (ES) 2021/2116 104. panta 1. punkta otro daļu un 106. pantu un ievērojot to, ka šajā regulā ir paredzēti noteikumi par KLP stratēģisko plānu grozīšanas pieprasījumu termiņiem un citiem KLP stratēģisko plānu grozīšanas pieprasījumu gadījumiem, kurus neieskaita KLP stratēģisko plānu grozīšanas pieprasījumu maksimālajā skaitā, šī regula būtu jāpiemēro no 2023. gada 1. janvāra, lai attiecīgajām dalībvalstīm, lauksaimniekiem un ieinteresētajām personām nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un juridisko noteiktību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Piemērošanas joma

Šī regula papildina Regulu (ES) 2021/2115 attiecībā uz:

a)	procedūrām KLP stratēģisko plānu grozīšanas pieprasījumu iesniegšanai;

b)	KLP stratēģisko plānu grozīšanas pieprasījumu iesniegšanas termiņiem;

c)	citiem gadījumiem, kad Regulas (ES) 2021/2115 119. panta 7. punktā minētais KLP stratēģisko plānu grozīšanas pieprasījumu maksimālais skaits nav piemērojams.

2. pants

Noteikumi par KLP stratēģiskā plāna grozīšanas pieprasījumu iesniegšanas procedūru un Regulas (ES) 2021/2115 119. panta 9. punktā minēto grozījumu paziņošanu

1. Papildus Regulas (ES) 2021/2115 119. panta 2. punktā minētajiem elementiem KLP stratēģiskā plāna grozīšanas pieprasījumā norāda vienu vai vairākus grozījumu veidus no šīs regulas pielikumā norādītajiem grozījumu veidiem un attiecībā uz katru ierosināto KLP stratēģiskā plāna izmaiņu ietver šādu informāciju:

a)	iemesli, kas pamato izmaiņas;

b)	izmaiņu paredzamās sekas;

c)	izmaiņu ietekme uz mērķrādītājiem un rādītājiem;

d)	izmaiņu ietekme uz finanšu plānu.

2. KLP plāna grozīšanas pieprasījumā var iekļaut vienu vai vairākas KLP stratēģiskajā plānā ierosinātās izmaiņas.

3. KLP stratēģiskā plāna grozīšanas pieprasījumu iesniedz, izmantojot Īstenošanas regulas (ES) 2021/2289 3. pantā minēto elektronisko datu apmaiņas sistēmu “SFC2021”. Informāciju, kas minēta šā panta 1. punktā un Regulas (ES) 2021/2115 119. panta 2. punktā, dalībvalsts elektroniskās datu apmaiņas sistēmas “SFC2021” attiecīgajā iedaļā ievada atsevišķi par katru ierosināto izmaiņu.

4. Dalībvalstis var vienlaikus iesniegt tikai vienu KLP stratēģiskā plāna grozīšanas pieprasījumu. Jaunu KLP stratēģiskā plāna grozīšanas pieprasījumu dalībvalsts var iesniegt tikai pēc tam, kad dalībvalsts iepriekšējo pieprasījumu ir atsaukusi, vai pēc tam, kad Komisija ir dalībvalstij paziņojusi savu lēmumu par iepriekšējo grozīšanas pieprasījumu, kas minēts Regulas (ES) 2021/2115 119. panta 4. punktā.

5. Ja dalībvalsts atsauc KLP stratēģiskā plāna grozīšanas pieprasījumu, jaunu grozīšanas pieprasījumu var iesniegt tikai tad, kad Komisija elektroniskajā datu apmaiņas sistēmā “SFC2021” ir apstiprinājusi iepriekšējā pieprasījuma atsaukšanu.

6. Par izmaiņām, kas attiecas uz Regulas (ES) 2021/2115 119. panta 9. punktā norādītajām minētās regulas III sadaļas IV nodaļā paredzētajām intervencēm, dalībvalstis Komisijai paziņo, izmantojot elektronisko datu apmaiņas sistēmu “SFC2021”. Paziņojumā iekļauj:

a)	izmaiņu priekšmetu;

b)	pamatojumu, kas apstiprina, ka izmaiņas neietekmē Regulas (ES) 2021/2115 109. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos mērķrādītājus;

c)	datumu, kad izmaiņas stājas spēkā dalībvalstī.

7. Dalībvalstis paziņo Komisijai Regulas (ES) 2021/2115 120. pantā minēto novērtējuma iznākumu, izmantojot elektronisko datu apmaiņas sistēmu “SFC2021”. Ja dalībvalsts minētajā pantā noteiktā novērtējuma rezultātā iesniedz KLP stratēģiskā plāna grozīšanas pieprasījumu, tā grozīšanas pieprasījuma pamatojuma daļā sniedz atsauci uz paziņojumu un paskaidrojumu par saikni starp novērtējuma iznākumu un ierosinātajām KLP stratēģiskā plāna izmaiņām.

3. pants

KLP stratēģiskā plāna grozīšanas pieprasījumu iesniegšanas termiņi

1. Regulas (ES) 2021/2115 119. panta 6. punktā minēto trīs mēnešu periodu aptur no dienas, kad dalībvalstij ir paziņoti Komisijas apsvērumi par grozīšanas pieprasījumu, līdz dienai, kad, izmantojot elektronisko datu apmaiņas sistēmu “SFC2021”, ir iesniegta KLP stratēģiskā plāna jauna redakcija, kurā dalībvalsts ir pilnībā ņēmusi vērā visus Komisijas apsvērumus.

2. Grozīšanas pieprasījumus attiecībā uz Regulas (ES) 2021/2115 42. pantā minētajiem intervenču veidiem Komisijai iesniedz vēlākais līdz 2028. gada 30. septembrim.

3. Grozīšanas pieprasījumus attiecībā uz Regulas (ES) 2021/2115 IV nodaļā minētajiem intervenču veidiem Komisijai iesniedz vēlākais līdz 2029. gada 30. septembrim.

4. Grozīšanas pieprasījumus attiecībā uz Regulas (ES) 2021/2115 17. panta 5. punktā, 88. panta 7. punktā un 103. pantā minētajiem pārvietojumiem Komisijai iesniedz periodā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. maijam.

4. pants

Citi KLP stratēģiskā plāna grozīšanas pieprasījumu gadījumi

1. KLP stratēģiskā plāna grozīšanas pieprasījumus Regulas (ES) 2021/2115 119. panta 7. punktā norādītajā pieprasījumu maksimālajā skaitā neieskaita, ja tie attiecas uz šādiem gadījumiem:

izmaiņas saistībā ar ārkārtas pasākumiem, kas vajadzīgi, lai reaģētu uz dabas katastrofām, katastrofāliem notikumiem vai nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, ko par tādiem oficiāli atzinusi kompetentā valsts iestāde, vai izmaiņas, kas radušās saistībā ar būtiskām un pēkšņām izmaiņām dalībvalsts sociālekonomiskajos apstākļos;

b)	izmaiņas, kas vajadzīgas pēc izmaiņām Savienības tiesību aktos, izņemot Regulas (ES) 2021/2115 120. pantā minētās izmaiņas, vai izmaiņas, kas vajadzīgas pēc Eiropas Savienības tiesu nolēmumiem;

c)	izmaiņas pēc ārkārtas pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (5) 219., 220. vai 221. pantu;

d)	izmaiņas, kas vajadzīgas saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (6) 58. pantā minēto finanšu instrumentu ieviešanu vai to grozījumiem;

e)	izmaiņas saistībā ar Regulas (ES) 2021/2116 34. pantā minēto KLP stratēģisko plānu saistību automātisku atcelšanu vai

f)	izmaiņas, kas attiecas uz Regulas (ES) 2021/2115 119. panta 9. punktā norādītajām minētās regulas III sadaļas IV nodaļā paredzētajām intervencēm.

2. KLP stratēģiskā plāna grozīšanas pieprasījumu 1. punkta e) apakšpunktā minētajā gadījumā iesniedz līdz katra kalendārā gada 30. jūnijam.

3. Grozīšanas pieprasījumu, kurā apvienotas 1. punktā minētajos gadījumos ietvertās izmaiņas un citas KLP stratēģiskā plāna izmaiņas, ieskaita Regulas (ES) 2021/2115 119. panta 7. punktā noteiktajā grozīšanas pieprasījumu maksimālajā skaitā.

5. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2023. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 13. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp.

(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/2289 (2021. gada 21. decembris), ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/2115 piemērošanas noteikumus attiecībā uz KLP stratēģisko plānu satura izklāstu un attiecībā uz elektronisko sistēmu drošai informācijas apmaiņai (OV L 458, 22.12.2021., 463. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2116 (2021. gada 2. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 187. lpp.).

(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/128 (2021. gada 21. decembris), ar ko nosaka noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, pārbaudēm, nodrošinājumiem un pārredzamību (OV L 20, 31.1.2022., 131. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).

PIELIKUMS

KLP stratēģiskā plāna grozījumu veidi, kas minēti 2. panta 1. punktā

1.	Plānotās izlaides pārskatīšana vai Regulas (ES) 2021/2115 11. panta 5. punktā minēto samazinājuma koeficientu noteikšana/pārskatīšana.

2.	Izmaiņas attiecībā uz Regulas (ES) 2021/2115 12. un 13. pantā minēto nosacījumu sistēmu.

3.	Regulas (ES) 2021/2115 17. panta 5. punktā minētais pārvietojums, kas attiecas uz samazinājumiem un maksimuma noteikšanu.

4.	Izmaiņas attiecībā uz intervencēm konkrētās nozarēs, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 42. pantā.

5.	Regulas (ES) 2021/2115 81. pantā minētā piešķīruma summa, kas iemaksājama InvestEU.

6.	Izmaiņas pēc tam, kad pārskatīti Regulas (ES) 2021/2115 88. panta 7. punktā minētie lēmumi par piešķīrumu izmantošanu tiešajiem maksājumiem intervencēm konkrētās nozarēs.

7.	Pārvietojumi saistībā ar tiešo maksājumu piešķīrumu un ELFLA piešķīrumu savstarpējo elastību, kas minēta Regulas (ES) 2021/2115 103. pantā.

8.	Izmaiņas attiecībā uz Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas II nodaļā noteiktajiem tiešo maksājumu intervenču veidiem.

9.	Regulas (ES) 2021/2115 118. panta 5. punktā minēto trūkstošo elementu pievienošana apstiprinātam KLP stratēģiskajam plānam.

10.	Izmaiņas attiecībā uz Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas IV nodaļā norādītajām lauku attīstības intervencēm, izņemot minētās regulas 119. panta 9. punktā norādītās izmaiņas.

11.	Izmaiņas saistībā ar Regulas (ES) 2021/2115 120. pantā minēto KLP stratēģisko plānu pārskatīšanu.

12.	Izmaiņas attiecībā uz šīs regulas 4. panta 1. punktā minētajiem elementiem.

13.	Izmaiņas attiecībā uz citiem KLP stratēģisko plānu elementiem, kuri nav minēti 1.–12. punktā.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 51/31

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/371

(2023. gada 13. februāris),

ar ko apstiprina specifikācijas grozījumus attiecībā uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (“Pannon” (ACVN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 99. pantu,

tā kā:

(1)	Komisija ir izskatījusi pieteikumu specifikācijas grozījumu apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Pannon”, kuru Ungārija iesniegusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 105. pantu.

(2)	Komisija, piemērojot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 97. panta 3. punktu, specifikācijas grozījumu apstiprināšanas pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(3)	Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 98. pantu.

(4)	Tāpēc saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantu specifikācijas grozījumi būtu jāapstiprina.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo tiek apstiprināti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētie specifikācijas grozījumi attiecībā uz nosaukumu “Pannon” (ACVN).

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2023. gada 13. februārī

Komisijas

un tās priekšsēdētājas vārdā –

Komisijas loceklis

Janusz WOJCIECHOWSKI

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) OV C 401, 18.10.2022., 10. lpp.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 51/32

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/372

(2023. gada 17. februāris),

kas nosaka noteikumus par lauksaimniecības dzīvnieku kuģu oficiālo kontroļu rakstiskās dokumentācijas reģistrēšanu, glabāšanu un koplietošanu, par lauksaimniecības dzīvnieku kuģu avārijas situāciju plāniem, par lauksaimniecības dzīvnieku kuģu atbilstības apstiprināšanu un par minimālajām prasībām, kas piemērojamas izvešanas vietām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1/2005 (2004. gada 22. decembris) par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97 (1) un jo īpaši tās 30. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1/2005 20. panta 1. punkts nosaka, ka dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāpārbauda lauksaimniecības dzīvnieku kuģi pirms katras mājlopu iekraušanas. Kompetentajām iestādēm galvenokārt ir jāpārbauda, vai kuģu uzbūve un aprīkojums atbilst pārvadājamo dzīvnieku skaitam un veidam un vai aprīkojums, kas minēts minētās regulas I pielikuma IV nodaļā, joprojām ir labā tehniskā stāvoklī.

(2)

Dalībvalstu kompetentās iestādes lauksaimniecības dzīvnieku transportlīdzekļu atbilstības sertifikātus tagad reģistrē savās elektroniskajās datubāzēs, kurām citu dalībvalstu kompetentās iestādes nevar piekļūt. Lai gan kuģa fizisko pārbaudi nevar aizstāt ar dokumentu kontrolpārbaudi, oficiālā kontrolē pārbaudot kuģa atbilstības sertifikātā iekļauto sertifikācijas informāciju, var iegūt zināmu informāciju par to, vai kuģis atbilst Regulas (EK) Nr. 1/2005 I pielikuma IV nodaļas 1. iedaļas prasībām. Tāpēc, ja atbilstības sertifikāti kopā ar visu sertifikācijas informāciju būtu augšupielādēti un glabātos kopējā elektroniskā datubāzē, kompetentās iestādes varētu šai informācijai piekļūt un tādējādi tām būtu mazāks administratīvais slogs un būtu vieglāk veikt oficiālās kontroles.

(3)

Sertifikācijas informācijā, ko dalībvalstu kompetentās iestādes reģistrētu kopējā elektroniskajā datubāzē, būtu jāietver sertifikātu derīguma termiņš, informācija par dzīvniekiem pieejamo maksimālo platību un dzīvnieku veids, ko kuģi drīkst pārvadāt. Tādējādi kompetentās iestādes, kas veic oficiālās kontroles, varētu novērtēt, vai kontroles laikā atbilstība ir spēkā un vai kuģis ir piemērots attiecīgo dzīvnieku pārvadāšanai.

(4)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/625 (2) noteikumus, kas piemērojami oficiālajām dzīvnieku kontrolēm, kurās pārbauda atbilstību Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktiem, integrē vienotā tiesiskajā regulējumā.

(5)

Regulas (ES) 2017/625 13. panta 1. punkts nosaka, ka kompetentajām iestādēm par katru veikto oficiālo kontroli ir jānoformē rakstveida uzskaite papīra vai elektroniskā formātā. Tur ir arī norādīts, kāda informācija šajā uzskaitē jāiekļauj. Tāpēc Regulas (EK) Nr. 1/2005 20. panta 1. punktā noteiktās pārbaudes pirms zirgu dzimtas mājdzīvnieku un liellopu, aitu, kazu vai cūku sugu mājlopu iekraušanas uz lauksaimniecības dzīvnieku kuģiem būtu jāreģistrē.

(6)

Regulas (ES) 2017/625 9. panta 1. punkts nosaka, ka kompetentajām iestādēm oficiālajās kontrolēs jāņem vērā arī iepriekš reģistrēto operatoru oficiālo kontroļu iznākumu un operatoru atbilstību Savienības noteikumiem, tostarp Regulai (EK) Nr. 1/2005. Kompetentās iestādes nevar piekļūt citu dalībvalstu kompetento iestāžu veikto oficiālo kontroļu iznākumam. Tomēr šī uzskaite ir vajadzīga, lai, veicot pārbaudes saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2005 20. panta 1. punktu, varētu pieņemt kompetentus lēmumus. Tāpēc, lai pienācīgi īstenotu Regulas (EK) Nr. 1/2005 20. panta 1. punktu, ir jāizveido kopēja elektroniska datubāze, kurā apkopo un koplieto lauksaimniecības dzīvnieku kuģu atbilstības sertifikātos iekļauto informāciju un šo sertifikātu iepriekšējo pārbaužu iznākumu. Tādējādi kompetentās iestādes varētu ātri piekļūt šai informācijai, tām samazinātos administratīvais slogs un būtu vieglāk veikt oficiālās kontroles.

(7)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/16/EK (3) visām dalībvalstīm, kurām ir jūras ostas, uz kuģiem, kas piestāj to ostās, jāveic ostas valsts kontroles inspekcijas. Ostas valsts kontroles inspekciju rezultāti ir objektīvi un pārbaudāmi, un tie var būt svarīgi Regulas (EK) Nr. 1/2005 20. panta 1. punktā paredzētajām pārbaudēm, piemēram, ja konstatēti trūkumi saistībā ar ūdensnecaurlaidību, ventilāciju, peldspēju vai ugunsdzēsības iekārtām. Tāpēc kopējā elektroniskajā datubāzē ir jāiekļauj attiecīgie publiski pieejamie ostas valsts kontroles inspekciju rezultāti.

(8)

Komisija ir veikusi vairākas dalībvalstu oficiālās kontroles sistēmu revīzijas, lai aizsargātu dzīvnieku labturību, kad tos ar lauksaimniecības dzīvnieku kuģiem pa jūru ved uz trešām valstīm. Pēc tam, kad šo revīziju rezultātā dalībvalstu oficiālo kontroļu sistēmās ir konstatētas nepilnības attiecībā uz jūras pārvadātāju atļauju piešķiršanu, kompetentajām iestādēm būtu jāpārliecinās, ka avārijas situāciju plāni, ko pārvadātāji iesnieguši saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2005 11. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) punktu, ir pielāgoti tam, lai risinātu galvenās avārijas situācijas, kādas šiem kuģiem var rasties attiecīgā pārvadājuma laikā.

(9)

Lai pietiktu laika novērtēt informāciju dokumentācijā, kas saņemta no Regulas (EK) Nr. 1/2005 19. panta 1. punktā noteiktā atbilstības sertifikāta pieteikuma iesniedzēja, sagatavoties rūpīgai lauksaimniecības dzīvnieku kuģa fiziskai pārbaudei un pārbaudīt, vai lauksaimniecības dzīvnieku kuģis atbilst atbilstības sertifikāta piešķiršanas prasībām, pieteikuma iesniedzējam pieteikums kompetentajām iestādēm atbilstības apstiprināšanai būtu jāiesniedz vismaz 20 dienas pirms lauksaimniecības dzīvnieku kuģa pārbaudes dienas.

(10)

Balstoties uz pieredzi dzīvnieku pārvadāšanā ar lauksaimniecības dzīvnieku kuģiem, dalībvalstu eksperti, tostarp valstu kontaktpunkti dzīvnieku aizsardzībai pārvadāšanas laikā, 2014. gadā izstrādāja tīkla dokumentu (4), kurā sniegti norādījumi par dzīvnieku labturības oficiālajām kontrolēm eksportēšanas laikā ar lauksaimniecības dzīvnieku kuģiem, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1/2005 (“tīkla dokuments”). 2020. gada janvārī tīkla dokumentā iekļautie norādījumi tika atjaunināti, ņemot vērā tīkla dokumenta piemērošanā gūto pieredzi un Komisijas veiktās revīzijas.

(11)

Inspektori no kompetentajām iestādēm, kas veic pārbaudes uz lauksaimniecības dzīvnieku kuģiem, lielākoties ir oficiālie veterinārārsti. Lai varētu pārbaudīt, kā darbojas lauksaimniecības dzīvnieku kuģu mehāniskās un vadības sistēmas, kas var ietekmēt pārvadāto dzīvnieku labturību, ar kompetenci veterinārijas jomā vien nepietiek. Kā ierosināts tīkla dokumentā, grupām, kas veic pārbaudes, kurās nosaka, vai var piešķirt atbilstības sertifikātu, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1/2005 19. pantā, būtu jāsastāv no oficiālajiem veterinārārstiem un jūrniecības ekspertiem, kuriem ir atbilstošas speciālās zināšanas par minētajām mehāniskajām un vadības sistēmām un praktiska pieredze lauksaimniecības dzīvnieku kuģu ekspluatācijā.

(12)

Lauksaimniecības dzīvnieku kuģa atbilstības apstiprināšanai, ko nosaka Regulas (EK) Nr. 1/2005 19. panta 1. punkts, vai šāda apstiprinājuma atjaunošanai būtu jābūt atkarīgai no tās pārbaudes rezultātiem, ko oficiālais veterinārārsts veicis uz kuģa pirmajā dzīvnieku sūtījumu pārvadājumā, lai pārbaudītu, vai pārvadājuma laikā lauksaimniecības dzīvnieku kuģa mehāniskās un vadības sistēmas nekaitē uz kuģa esošo dzīvnieku labturībai.

(13)

Lai nodrošinātu, ka dzīvniekus, kurus ved vai nu no citām dalībvalstīm, vai tālos autopārvadājumos no izbraukšanas vietas līdz jūras ostās esošām izvešanas vietām, var izkraut droši un pabarot, padzirdīt un atpūtināt, jūras ostās esošās izvešanas vietās vai divu stundu attālumā no attiecīgās izvešanas vietas, braucot pa autoceļu, būtu jānodrošina vismaz viens Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/97 (5) 1. panta 1. punktā minētais pārbaudes punkts.

(14)

Lai dalībvalstis šajā regulā noteiktajiem jaunajiem uzdevumiem un pienākumiem varētu atvēlēt personālu un resursus, lai nodrošinātu netraucētu un gludu pielāgošanos jaunajiem noteikumiem un raudzītos, ka dalībvalstīm pietiek laika vajadzības gadījumā izvešanas vietās ierīkot pārbaudes punktus, šīs regulas 10. pantu par veterinārārsta klātbūtni uz kuģa un šīs regulas 11. pantu par pārbaudes punktiem izvešanas vietās piemēro tikai no 2024. gada 1. janvāra.

(15)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šī regula:

a)	nosaka sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi Regulas (EK) Nr. 1/2005 20. panta 1. punktā paredzēto pārbaužu veikšanai;

b)	precizē Regulas (EK) Nr. 1/2005 11. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) punktā minēto avārijas situāciju plānu saturu, ja tie attiecas uz lauksaimniecības dzīvnieku kuģiem;

c)	precizē minimālās prasības attiecībā uz izvešanas vietām, ja tās ir jūras ostas.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā “ostas valsts kontroles inspekcija” ir inspekcija, ko veic ostas valsts kompetentās iestādes saskaņā ar Direktīvu 2009/16/EK.

3. pants

Elektroniskā datubāze

1. Komisija izveido elektronisku datubāzi un nodrošina tās darbību, uzturēšanu, atbalstu un visu vajadzīgo atjaunināšanu vai tālāku pilnveidošanu.

2. Elektroniskajā datubāzē ietver informāciju, kas vajadzīga Regulas (EK) Nr. 1/2005 20. panta 1. punktā noteiktajām pārbaudēm, tostarp:

a)	lauksaimniecības dzīvnieku kuģu atbilstības sertifikātos iekļauto sertifikācijas informāciju tādā veidā, lai dalībvalstu kompetentās iestādes spētu ātri identificēt lauksaimniecības dzīvnieku kuģus;

b)	ierakstus par iepriekšējām pārbaudēm, ko dalībvalstu kompetentās iestādes veikušas uz lauksaimniecības dzīvnieku kuģiem atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1/2005 20. panta 1. punktam;

c)	publiski pieejamu informāciju par ostas valsts kontroles inspekciju iznākumu.

3. Komisija dalībvalstu kompetentajām iestādēm dod piekļuvi elektroniskajai datubāzei 4., 5. un 6. panta vajadzībām.

4. Katra dalībvalstu kompetentā iestāde nozīmē vismaz vienu valsts administratoru un šo nozīmēto personu un viņa kontaktinformāciju paziņo Komisijai. Tās nekavējoties informē Komisiju par visām izmaiņām attiecībā uz valsts administratoriem.

5. Dalībvalstu kompetentās iestādes ir atbildīgas par datiem un dokumentiem, ko tās ievada vai izveido datubāzē.

4. pants

Lauksaimniecības dzīvnieku kuģu atbilstības sertifikācijas informācijas reģistrēšana

1. Dalībvalstu kompetentās iestādes Regulas (EK) Nr. 1/2005 19. panta 4. punktā minēto lauksaimniecības dzīvnieku kuģu atbilstības sertifikācijas informāciju reģistrē elektroniskajā datubāzē, kas minēta šīs regulas 3. pantā.

2. Sertifikācijas informācijā, kas minēta 1. punktā, dalībvalstu kompetentās iestādes ietver sertifikātu derīguma termiņu, informāciju par dzīvniekiem pieejamo maksimālo platību un dzīvnieku veidu, ko kuģi drīkst pārvadāt.

5. pants

Pārbaužu reģistrēšana

1. Pēc lauksaimniecības dzīvnieku kuģu pārbaudes, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2005 20. panta 1. punktu, dalībvalstu kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās pārbaudi reģistrē šīs regulas 3. pantā minētajā elektroniskajā datubāzē.

2. Šā panta 1. punktā minētajā pārbaužu uzskaitē iekļauj Regulas (ES) 2017/625 13. panta 1. punkta otrajā daļā noteiktos elementus.

6. pants

Piekļuve lauksaimniecības dzīvnieku kuģu atbilstības sertifikātiem un iepriekšējo pārbaužu dokumentācijai

1. Komisija nodrošina, ka no šīs regulas 3. pantā minētās elektroniskās datubāzes ir iespējams izgūt visus attiecīgos datus, ko dalībvalstu kompetentās iestādes reģistrējušas, lai varētu pārraudzīt Regulas (EK) Nr. 1/2005 19. un 20. panta īstenošanu.

2. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir piekļuve visai elektroniskajā datubāzē reģistrētajai informācijai, kas vajadzīga, lai:

a)	pārbaudītu, vai lauksaimniecības dzīvnieku kuģiem ir derīgs atbilstības sertifikāts;

b)	Regulas (EK) Nr. 1/2005 20. panta vajadzībām pieņemtu kompetentus lēmumus, kad tiek pārbaudīti lauksaimniecības dzīvnieku kuģi dzīvnieku iekraušanas laikā.

7. pants

Lauksaimniecības dzīvnieku kuģu avārijas situāciju plāni

Avārijas situāciju plānos, ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2005 11. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) punktu iesniedz pārvadātāji, kuri plāno pārvadāt dzīvniekus pa jūru ar lauksaimniecības dzīvnieku kuģiem, iekļauj riska analīzi par visiespējamākajiem dzīvnieku labturības apdraudējumiem, kas saistīti ar šādiem pārvadājumiem.

8. pants

Lauksaimniecības dzīvnieku kuģu atbilstības apstiprināšanas pieteikums

Pieteikuma iesniedzējs attiecīgajām kompetentajām iestādēm vai dalībvalsts nozīmētajai struktūrai nosūta lauksaimniecības dzīvnieku kuģa atbilstības sertifikāta pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2005 19. panta 1. punktu vismaz 20 darbdienas pirms minētās regulas 19. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās pārbaudes dienas.

9. pants

Lauksaimniecības dzīvnieku kuģu inspektoru grupas

1. Kompetentās iestādes nodrošina, ka pārbaudes Regulas (EK) Nr. 1/2005 19. pantā paredzētā atbilstības sertifikāta piešķiršanas vajadzībām veic inspektoru grupa.

2. Inspektoru grupā iekļauj vismaz:

a)	oficiālo veterinārārstu un

b)	jūrniecības ekspertu, ko pilnvarojušas dalībvalsts jūrniecības iestādes.

3. Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētais jūrniecības eksperts atbilst vismaz vienai no šādām prasībām:

piemērota kvalifikācija, ko piešķīris dalībvalstu atzīts jūras vai kuģniecības institūts, un attiecīga pieredze sertificēta kuģa virsnieka darbā uz jūras kuģa ar derīgu kvalifikācijas sertifikātu STCW II/2 vai III/2 atbilstoši Starptautiskajai konvencijai par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (STCW konvencija) bez ierobežojumiem darbības zonas, dzinēju jaudas vai tonnāžas ziņā;

b)	nokārtots kuģu būvētāja, inženiera mehāniķa vai ar jūrniecības jomu saistīta inženiera eksāmens, ko atzinušas atbildīgās jūrniecības iestādes, un vismaz piecu gadu darba stāžs šāda darba veikšanā; vai

c)	attiecīgs akadēmiskais grāds vai līdzvērtīgs terciārās izglītības iestādes izdots diploms attiecīgā inženierzinības vai zinātnes jomā, ko atzinusi dalībvalsts.

10. pants

Oficiālā veterinārārsta oficiālās kontroles uz lauksaimniecības dzīvnieku kuģiem

1. Oficiālais veterinārārsts veic oficiālas kontroles uz lauksaimniecības dzīvnieku kuģa visā pirmajā dzīvnieku sūtījumu pārvadājumā ar šo kuģi pēc lauksaimniecības dzīvnieku kuģa atbilstības apstiprināšanas, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1/2005 19. panta 1. punktā, un pirms šāda apstiprinājuma atjaunošanas.

2. Lauksaimniecības dzīvnieku kuģa atbilstības apstiprinājumu aptur, ja vien:

a)	kontrolēs, kas minētas 1. punktā, nekonstatē, ka lauksaimniecības dzīvnieku kuģis ir būvēts un aprīkots tā, lai nekaitētu uz kuģa esošo dzīvnieku labturībai; un

b)	pārvadātājs neveic efektīvus koriģējošus pasākumus, ja 1. punktā minētajās kontrolēs ir konstatēti citi trūkumi.

3. Lai veiktu 1. punktā minētās kontroles, oficiālais veterinārārsts pēc pielikumā izklāstītā parauga aizpilda ziņojumu par kuģa kontrolēm pārvadājuma laikā.

11. pants

Minimālās prasības attiecībā uz pārbaudes punktiem izvešanas vietās jūras ostās

Ja darbības ietver dzīvnieku vešanu pa autoceļiem no citām dalībvalstīm vai tālos pārvadājumos pa autoceļiem no izbraukšanas vietas līdz jūras ostām, kompetentās iestādes nodrošina, lai jūras ostās esošajās izvešanas vietās vai divu stundu attālumā no attiecīgās izvešanas vietas, braucot pa autoceļu, būtu pieejami saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1255/97 3. panta 1. punkta pirmo daļu attiecīgajām dzīvnieku kategorijām apstiprināti pārbaudes punkti.

12. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas 10. un 11. pantu piemēro no 2024. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2023. gada 17. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 3, 5.1.2005., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts) par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/16/EK (2009. gada 23. aprīlis) par ostas valsts kontroli (OV L 131, 28.5.2009., 57. lpp.).

(4) Tīkla dokuments par lauksaimniecības dzīvnieku kuģiem, pieejams tīmekļa vietnē https://circabc.europa.eu/ui/group/f41c4e1d-22a1-4e7b-aa31-cd16f126037d/library/d1bdd5a7-2e73-4f9a-97e2-c0975fc713a1/details.

(5) Padomes Regula (EK) Nr. 1255/97 (1997. gada 25. jūnijs), ar ko nosaka Kopienas kritērijus pārbaudes punktiem, kā arī groza pārvadājuma plānu, kas minēts Direktīvas 91/628/EEK pielikumā (OV L 174, 2.7.1997., 1. lpp.).

PIELIKUMS

ZIŅOJUMS PAR KUĢA FIZISKAJĀM PĀRBAUDĒM PĀRVADĀJUMA LAIKĀ

(kā minēts 10. pantā)

1.	Vispārīga informācija

Kuģa vārds

Kuģa IMO numurs

Valsts, kas apstiprinājusi atbilstību/atjaunojusi apstiprinājumu

Atbilstības apstiprināšanas/apstiprinājuma atjaunošanas datums

Kapteiņa vārds un uzvārds

Atbilstības sertifikāta numurs

2.	Pārvadājuma veids

☐	Pirmais pārvadājums pēc atbilstības apstiprināšanas

☐	Pirmais pārvadājums pēc atbilstības apstiprinājuma atjaunošanas

3.	Izbraukšana un galamērķis

3.1.	Izvešanas vieta un valsts, no kuras notiek IZBRAUKŠANA

3.2.	GALAMĒRĶA vieta un valsts

3.1.1.

Datums

3.1.2.

Laiks

3.2.1.

Datums

3.2.2.

Laiks

3.1.3.

Sugas un kategorijas

3.1.4.

Dzīvnieku skaits pa sugām

3.1.5.

Paredzētais sūtījuma kopsvars (kg)

4.	Dzīvnieku apstākļi uz klāja pārvadājuma laikā

4.1.	Visaugstākā reģistrētā temperatūra

4.2.	Visaugstākais reģistrētais relatīvais mitrums

4.3.	Visaugstākais reģistrētais amonjaka līmenis

5.	Dzīvnieku labturību ietekmējošo sistēmu darbība

5.1.

Ventilācija

☐

Jā

☐

Nē

Konstatētās anomālijas:

Koriģējoši pasākumi (ja vajadzīgi):

5.2.

Kanalizācija

☐

Jā

☐

Nē

Konstatētās anomālijas:

Koriģējoši pasākumi (ja vajadzīgi):

5.3.

Dzīvnieku inspicēšanai pietiekams apgaismojums

☐

Jā

☐

Nē

Konstatētās anomālijas:

Koriģējoši pasākumi (ja vajadzīgi):

5.4.

Saldūdens ražošana, ja vajadzīga

☐

Jā

☐

Nē

Konstatētās anomālijas:

Koriģējoši pasākumi (ja vajadzīgi):

5.5.

Barība un ūdens

☐

Jā

☐

Nē

Konstatētās anomālijas:

Koriģējoši pasākumi (ja vajadzīgi):

5.6.	Slimu/ievainotu dzīvnieku skaits pārvadājumā

Konstatētās anomālijas:

Koriģējoši pasākumi (ja vajadzīgi):

5.7.	Pārvadājuma laikā bojāgājušo un eitanāzēto dzīvnieku skaits

Konstatētās anomālijas:

Koriģējoši pasākumi (ja vajadzīgi):

5.8.

Cits

Konstatētās anomālijas:

Koriģējoši pasākumi (ja vajadzīgi):

6.	Ziņojuma izdevējiestāde

6.1.	Iestādes nosaukums

6.2.	Iestādes adrese

6.3.	Iestādes tālruņa numurs

6.4.	Iestādes e-pasta adrese

6.5.

Datums

6.6.

Vieta

6.7.	Oficiālā veterinārārsta vārds, uzvārds un paraksts

6.8.

Zīmogs

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 51/40

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/373

(2023. gada 17. februāris),

ar kuru groza I pielikumu Īstenošanas regulai (ES) 2021/605, ar ko nosaka īpašus kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1), un jo īpaši tās 71. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Āfrikas cūku mēris ir vīrusa izraisīta infekcijas slimība, kas skar turētas cūkas un savvaļas cūkas un var nopietni ietekmēt attiecīgo dzīvnieku populāciju un lauksaimniecības rentabilitāti, traucējot šo dzīvnieku un to izcelsmes produktu sūtījumu pārvietošanu Savienībā un eksportu uz trešām valstīm.

(2)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/605 (2) tika pieņemta saistībā ar Regulu (ES) 2016/429 un nosaka īpašus Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumus, kuri attiecīgās regulas I pielikumā norādītajām dalībvalstīm (“attiecīgās dalībvalstis”) ierobežotu laiku jāpiemēro minētajā pielikumā norādītajās I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās.

(3)

Apgabali, kuri kā I, II un III līmeņa ierobežojumu zonas norādīti Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā, tika noteikti, ņemot vērā Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju Savienībā. Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/224 (3) pēc tam, kad bija mainījusies minētās slimības epidemioloģiskā situācija Grieķijā, Itālijā un Polijā. Kopš minētās īstenošanas regulas pieņemšanas dienas ir mainījusies minētās slimības epidemioloģiskā situācija dažās attiecīgajās dalībvalstīs.

(4)

Jebkādi grozījumi attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādītajām I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām būtu izdarāmi, ņemot vērā Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju apgabalos, kurus skārusi minētā slimība, kopējo šīs slimības epidemioloģisko situāciju attiecīgajā dalībvalstī, tās tālākas izplatīšanās riska līmeni, kā arī zinātniski pamatotos principus un kritērijus ģeogrāfiskā zonējuma noteikšanai sakarā ar Āfrikas cūku mēri un Savienības pamatnostādnes, par kurām dalībvalstis vienojušās Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajā komitejā un kuras publiski pieejamas Komisijas tīmekļa vietnē (4). Sagatavojot šādus grozījumus, būtu jāņem vērā arī tādi starptautiskie standarti kā Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (WOAH) Sauszemes dzīvnieku veselības kodekss (5) un attiecīgo dalībvalstu kompetento iestāžu noteiktā zonējuma pamatojums.

(5)

Ir bijuši vairāki Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi savvaļas cūku populācijā Polijā un Slovākijā, kā arī jauns minētās slimības uzliesmojums turētu cūku populācijā Itālijā. Turklāt epidemioloģiskā situācija turētu cūku un savvaļas cūku populācijā dažās zonās, kuras norādītas kā I un III līmeņa ierobežojumu zonas Polijā, ir uzlabojusies, jo šī dalībvalsts piemēro slimības kontroles pasākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(6)

2023. gada janvārī vairāki Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi tika konstatēti savvaļas cūku populācijā Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, konkrēti, apgabalā, kurš patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādīts kā II līmeņa ierobežojumu zona un atrodas pavisam tuvu apgabalam, kurš patlaban minētajā pielikumā norādīts kā I līmeņa ierobežojumu zona. Šie jaunie Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi savvaļas cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šis Slovākijas apgabals, kurš patlaban minētajā pielikumā norādīts kā I līmeņa ierobežojumu zona un atrodas pavisam tuvu apgabalam, kas norādīts kā II līmeņa ierobežojumu zona Slovākijā un ko skāruši šie nesenie Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi, tagad minētajā pielikumā būtu jānorāda kā II līmeņa, nevis kā I līmeņa ierobežojumu zona, un, lai ņemtu vērā šos nesenos uzliesmojumus, ir jāpārskata arī I līmeņa ierobežojumu zonas pašreizējās robežas.

(7)

Turklāt 2023. gada februārī viens Āfrikas cūku mēra uzliesmojums tika konstatēts turētu cūku populācijā Itālijā, Sardīnijas reģionā, konkrēti, apgabalā, kurš patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādīts kā II līmeņa ierobežojumu zona. Šis jaunais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums turētu cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šis Itālijas apgabals, kurš patlaban minētajā pielikumā norādīts kā II līmeņa ierobežojumu zona, tagad tajā būtu jānorāda kā III līmeņa, nevis kā II līmeņa ierobežojumu zona, un, lai ņemtu vērā šo neseno uzliesmojumu, ir jāpārskata arī II līmeņa ierobežojumu zonas pašreizējās robežas.

(8)

Turklāt 2023. gada februārī viens Āfrikas cūku mēra uzliesmojums tika konstatēts kādai savvaļas cūkai Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, konkrēti, apgabalā, kurš patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādīts kā I līmeņa ierobežojumu zona. Šis jaunais kādai savvaļas cūkai novērotais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šis Polijas apgabals, kurš patlaban minētajā pielikumā norādīts kā I līmeņa ierobežojumu zona un ko skāris šis nesenais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums, tagad minētajā pielikumā būtu jānorāda kā II līmeņa ierobežojumu zona, un, lai ņemtu vērā šo neseno uzliesmojumu, ir jāpārskata arī I līmeņa ierobežojumu zonas pašreizējās robežas.

(9)

Pēc šiem nesenajiem Āfrikas cūku mēra uzliesmojumiem savvaļas cūku populācijā Polijā un Slovākijā un nesenā minētās slimības uzliesmojuma turētu cūku populācijā Itālijā un ņemot vērā pašreizējo Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju Savienībā, minētajās dalībvalstīs noteiktais zonējums ir atkārtoti novērtēts un atjaunināts saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 5., 6. un 7. pantu. Turklāt atkārtoti novērtēti un atjaunināti ir arī ieviestie riska pārvaldības pasākumi. Šīs pārmaiņas būtu jāatspoguļo Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā.

(10)

Turklāt, ņemot vērā to, cik iedarbīgi ir Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumi, kuri turētu cūku populācijā Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādītajās III līmeņa ierobežojumu zonās saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/687 (6) un jo īpaši tās 22., 25. un 40. pantu un atbilstoši WOAH kodeksā izklāstītajiem Āfrikas cūku mēra riska mazināšanas pasākumiem tiek piemēroti Polijā, dažas Polijā, Lubušas vojevodistē esošas zonas, kuras patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādītas kā III līmeņa ierobežojumu zonas, tagad minētajā pielikumā būtu jānorāda kā II līmeņa ierobežojumu zonas, jo pēdējo divpadsmit mēnešu laikā minētajās III līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku populācijā Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi nav konstatēti, bet šī slimība arvien nav izskausta savvaļas cūku populācijā. Ņemot vērā pašreizējo Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju, III līmeņa ierobežojumu zonas tagad būtu jānorāda kā II līmeņa ierobežojumu zonas.

(11)

Turklāt, ņemot vērā to, cik iedarbīgi ir Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumi, kuri turētu cūku populācijā Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādītajās III līmeņa ierobežojumu zonās saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2020/687 un jo īpaši tās 22., 25. un 40. pantu un atbilstoši WOAH kodeksā izklāstītajiem Āfrikas cūku mēra riska mazināšanas pasākumiem tiek piemēroti Polijā, dažas Polijā, Rietumpomožes vojevodistē esošas zonas, kuras patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādītas kā III līmeņa ierobežojumu zonas, tagad minētajā pielikumā būtu jānorāda kā II līmeņa ierobežojumu zonas, jo pēdējo trīs mēnešu laikā minētajās III līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku populācijā Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi nav konstatēti, bet šī slimība arvien nav izskausta savvaļas cūku populācijā. Ņemot vērā pašreizējo Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju, III līmeņa ierobežojumu zonas tagad būtu jānorāda kā II līmeņa ierobežojumu zonas.

(12)

Visbeidzot, pamatojoties uz Polijas kompetentās iestādes sniegto informāciju un pamatojumu, ņemot vērā to, cik iedarbīgi ir Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumi, kuri savvaļas cūku populācijā noteiktās I līmeņa ierobežojumu zonās, kas norādītas Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā, un tajās ierobežojumu zonās, ar kurām šīs I līmeņa ierobežojumu zonas robežojas, saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2020/687 un jo īpaši tās 64., 65. un 67. pantu un atbilstoši WOAH kodeksā izklāstītajiem Āfrikas cūku mēra riska mazināšanas pasākumiem tiek piemēroti Polijā, dažas Polijā, Mazpolijas, Pomožes, Lodzas un Sventokšiskas vojevodistē esošas zonas, kuras patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādītas kā I līmeņa ierobežojumu zonas, tagad no minētā pielikuma būtu jāsvītro, jo pēdējo divpadsmit mēnešu laikā minētajās I līmeņa ierobežojumu zonās un zonās, ar kurām šīs I līmeņa ierobežojumu zonas robežojas, Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi turētu cūku un savvaļas cūku populācijā nav konstatēti.

(13)

Lai ņemtu vērā jaunākās norises saistībā ar Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju Savienībā un proaktīvi novērstu ar minētās slimības izplatīšanos saistītos riskus, Itālijā, Polijā un Slovākijā būtu jānosaka jaunas, pietiekami plašas ierobežojumu zonas, un tās būtu jānorāda kā I, II un III līmeņa ierobežojumu zonas, bet dažas I līmeņa ierobežojumu zonu daļas Polijā no minētā saraksta būtu jāsvītro. Situācija saistībā ar Āfrikas cūku mēri Savienībā ir ļoti dinamiska, tāpēc, nosakot šādu jaunu ierobežojumu zonu robežas, ir ņemta vērā epidemioloģiskā situācija apkārtējos apgabalos.

(14)	Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas steidzamību saistībā ar Āfrikas cūku mēra izplatīšanos Savienībā, ir svarīgi, lai grozījumi, kas ar šo īstenošanas regulu izdarāmi Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā, stātos spēkā iespējami drīz.

(15)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2023. gada 17. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.

(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/605 (2021. gada 7. aprīlis), ar ko nosaka īpašus kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri (OV L 129, 15.4.2021., 1. lpp.).

(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/224 (2023. gada 2. februāris), ar kuru groza I pielikumu Īstenošanas regulai (ES) 2021/605, ar ko nosaka īpašus kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri (OV L 32, 3.2.2023., 11. lpp.).

(4) Darba dokuments SANTE/7112/2015/Rev. 3 Principles and criteria for geographically defining ASF regionalisation. https://ec.europa.eu/food/animals/animal-diseases/control-measures/asf_en.

(5) OIE Terrestrial Animal Health Code, 29. izdevums, 2021. gads. I un II sējuma ISBN 978-92-95115-40-8; https://www.woah.org/en/what-we-do/standards/codes-and-manuals/terrestrial-code-online-access/.

(6) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/687 (2019. gada 17. decembris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu slimību profilaksi un kontroli papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 174, 3.6.2020., 64. lpp.).

PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumu aizstāj ar šādu:

“I PIELIKUMS

IEROBEŽOJUMU ZONAS

I DAĻA

1. Vācija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Vācijā:

Bundesland Brandenburg:

Landkreis Dahme-Spreewald:

Gemeinde Alt Zauche-Wußwerk,

Gemeinde Byhleguhre-Byhlen,

Gemeinde Märkische Heide, mit den Gemarkungen Alt Schadow, Neu Schadow, Pretschen, Plattkow, Wittmannsdorf, Schuhlen-Wiese, Bückchen, Kuschkow, Gröditsch, Groß Leuthen, Leibchel, Glietz, Groß Leine, Dollgen, Krugau, Dürrenhofe, Biebersdorf und Klein Leine,

Gemeinde Neu Zauche,

Gemeinde Schwielochsee mit den Gemarkungen Groß Liebitz, Guhlen, Mochow und Siegadel,

Gemeinde Spreewaldheide,

Gemeinde Straupitz,

Landkreis Märkisch-Oderland:

Gemeinde Müncheberg mit den Gemarkungen Müncheberg, Eggersdorf bei Müncheberg und Hoppegarten bei Müncheberg,

Gemeinde Bliesdorf mit den Gemarkungen Kunersdorf - westlich der B167 und Bliesdorf - westlich der B167

Gemeinde Märkische Höhe mit den Gemarkungen Reichenberg und Batzlow,

Gemeinde Wriezen mit den Gemarkungen Haselberg, Frankenfelde, Schulzendorf, Lüdersdorf Biesdorf, Rathsdorf - westlich der B 167 und Wriezen - westlich der B167

Gemeinde Buckow (Märkische Schweiz),

Gemeinde Strausberg mit den Gemarkungen Hohenstein und Ruhlsdorf,

Gemeine Garzau-Garzin,

Gemeinde Waldsieversdorf,

Gemeinde Rehfelde mit der Gemarkung Werder,

Gemeinde Reichenow-Mögelin,

Gemeinde Prötzel mit den Gemarkungen Harnekop, Sternebeck und Prötzel östlich der B 168 und der L35,

Gemeinde Oberbarnim,

Gemeinde Bad Freienwalde mit der Gemarkung Sonnenburg,

Gemeinde Falkenberg mit den Gemarkungen Dannenberg, Falkenberg westlich der L 35, Gersdorf und Kruge,

Gemeinde Höhenland mit den Gemarkungen Steinbeck, Wollenberg und Wölsickendorf,

Landkreis Barnim:

Gemeinde Joachimsthal östlich der L220 (Eberswalder Straße), östlich der L23 (Töpferstraße und Templiner Straße), östlich der L239 (Glambecker Straße) und Schorfheide (JO) östlich der L238,

Gemeinde Friedrichswalde mit der Gemarkung Glambeck östlich der L 239,

Gemeinde Althüttendorf,

Gemeinde Ziethen mit den Gemarkungen Groß Ziethen und Klein Ziethen westlich der B198,

Gemeinde Chorin mit den Gemarkungen Golzow, Senftenhütte, Buchholz, Schorfheide (Ch), Chorin westlich der L200 und Sandkrug nördlich der L200,

Gemeinde Britz,

Gemeinde Schorfheide mit den Gemarkungen Altenhof, Werbellin, Lichterfelde und Finowfurt,

Gemeinde (Stadt) Eberswalde mit der Gemarkungen Finow und Spechthausen und der Gemarkung Eberswalde südlich der B167 und westlich der L200,

Gemeinde Breydin,

Gemeinde Melchow,

Gemeinde Sydower Fließ mit der Gemarkung Grüntal nördlich der K6006 (Landstraße nach Tuchen), östlich der Schönholzer Straße und östlich Am Postweg,

Hohenfinow südlich der B167,

Landkreis Uckermark:

Gemeinde Passow mit den Gemarkungen Briest, Passow und Schönow,

Gemeinde Mark Landin mit den Gemarkungen Landin nördlich der B2, Grünow und Schönermark,

Gemeinde Angermünde mit den Gemarkungen Frauenhagen, Mürow, Angermünde nördlich und nordwestlich der B2, Dobberzin nördlich der B2, Kerkow, Welsow, Bruchhagen, Greiffenberg, Günterberg, Biesenbrow, Görlsdorf, Wolletz und Altkünkendorf,

Gemeinde Zichow,

Gemeinde Casekow mit den Gemarkungen Blumberg, Wartin, Luckow-Petershagen und den Gemarkungen Biesendahlshof und Casekow westlich der L272 und nördlich der L27,

Gemeinde Hohenselchow-Groß Pinnow mit der Gemarkung Hohenselchow nördlich der L27,

Gemeinde Tantow,

Gemeinde Mescherin mit der Gemarkung Radekow, der Gemarkung Rosow südlich der K 7311 und der Gemarkung Neurochlitz westlich der B2,

Gemeinde Gartz (Oder) mit der Gemarkung Geesow westlich der B2 sowie den Gemarkungen Gartz und Hohenreinkendorf nördlich der L27 und der B2 bis zur Kastanienallee, dort links abbiegend dem Schülerweg folgend bis Höhe Bahnhof, von hier in östlicher Richtung den Salveybach kreuzend bis zum Tantower Weg, diesen in nördlicher Richtung bis zu Stettiner Straße, diese weiter folgend bis zur B2, dieser in nördlicher Richtung folgend,

Gemeinde Pinnow nördlich und westlich der B2,

Landkreis Oder-Spree:

Gemeinde Storkow (Mark),

Gemeinde Spreenhagen mit den Gemarkungen Braunsdorf, Markgrafpieske, Lebbin und Spreenhagen,

Gemeinde Grünheide (Mark) mit den Gemarkungen Kagel, Kienbaum und Hangelsberg,

Gemeinde Fürstenwalde westlich der B 168 und nördlich der L 36,

Gemeinde Rauen,

Gemeinde Wendisch Rietz bis zur östlichen Uferzone des Scharmützelsees und von der südlichen Spitze des Scharmützelsees südlich der B246,

Gemeinde Reichenwalde,

Gemeinde Bad Saarow mit der Gemarkung Petersdorf und der Gemarkung Bad Saarow-Pieskow westlich der östlichen Uferzone des Scharmützelsees und ab nördlicher Spitze westlich der L35,

Gemeinde Tauche mit der Gemarkung Werder,

Gemeinde Steinhöfel mit den Gemarkungen Jänickendorf, Schönfelde, Beerfelde, Gölsdorf, Buchholz, Tempelberg und den Gemarkungen Steinhöfel, Hasenfelde und Heinersdorf westlich der L36 und der Gemarkung Neuendorf im Sande nördlich der L36,

Landkreis Spree-Neiße:

Gemeinde Turnow-Preilack mit der Gemarkung Turnow,

Gemeinde Drachhausen,

Gemeinde Schmogrow-Fehrow,

Gemeinde Drehnow,

Gemeinde Teichland mit den Gemarkungen Maust und Neuendorf,

Gemeinde Guhrow,

Gemeinde Werben,

Gemeinde Dissen-Striesow,

Gemeinde Briesen,

Gemeinde Kolkwitz mit den Gemarkungen Klein Gaglow, Hähnchen, Kolkwitz, Glinzig und Krieschow nördl. der BAB 15, Gulben, Papitz, Babow, Eichow, Limberg und Milkersdorf,

Gemeinde Burg (Spreewald)

Kreisfreie Stadt Cottbus außer den Gemarkungen Kahren, Gallinchen, Groß Gaglow und der Gemarkung Kiekebusch südlich der BAB,

Landkreis Oberspreewald-Lausitz:

Gemeinde Lauchhammer,

Gemeinde Schwarzheide,

Gemeinde Schipkau,

Gemeinde Senftenberg mit den Gemarkungen Brieske, Niemtsch, Senftenberg und Reppist,

die Gemeinde Schwarzbach mit der Gemarkung Biehlen,

Gemeinde Großräschen mit den Gemarkungen Wormlage, Saalhausen, Barzig, Freienhufen, Großräschen,

Gemeinde Vetschau/Spreewald mit den Gemarkungen: Naundorf, Fleißdorf, Suschow, Stradow, Göritz, Koßwig, Vetschau, Repten, Tornitz, Missen und Orgosen,

Gemeinde Calau mit den Gemarkungen: Kalkwitz, Mlode, Saßleben, Reuden, Bolschwitz, Säritz, Calau, Kemmen, Werchow und Gollmitz,

Gemeinde Luckaitztal,

Gemeinde Bronkow,

Gemeinde Altdöbern mit der Gemarkung Altdöbern westlich der Bahnlinie,

Gemeinde Tettau,

Landkreis Elbe-Elster:

Gemeinde Großthiemig,

Gemeinde Hirschfeld,

Gemeinde Gröden,

Gemeinde Schraden,

Gemeinde Merzdorf,

Gemeinde Röderland mit der Gemarkung Wainsdorf, Prösen, Stolzenhain a.d. Röder,

Gemeinde Plessa mit der Gemarkung Plessa,

Landkreis Prignitz:

Gemeinde Groß Pankow mit den Gemarkungen Baek, Tangendorf, Tacken, Hohenvier, Strigleben, Steinberg und Gulow,

Gemeinde Perleberg mit der Gemarkung Schönfeld,

Gemeinde Karstädt mit den Gemarkungen Postlin, Strehlen, Blüthen, Klockow, Premslin, Glövzin, Waterloo, Karstädt, Dargardt, Garlin und die Gemarkungen Groß Warnow, Klein Warnow, Reckenzin, Streesow und Dallmin westlich der Bahnstrecke Berlin/Spandau-Hamburg/Altona,

Gemeinde Gülitz-Reetz,

Gemeinde Putlitz mit den Gemarkungen Lockstädt, Mansfeld und Laaske,

Gemeinde Triglitz,

Gemeinde Marienfließ mit der Gemarkung Frehne,

Gemeinde Kümmernitztal mit der Gemarkungen Buckow, Preddöhl und Grabow,

Gemeinde Gerdshagen mit der Gemarkung Gerdshagen,

Gemeinde Meyenburg,

Gemeinde Pritzwalk mit der Gemarkung Steffenshagen,

Bundesland Sachsen:

Stadt Dresden:

Stadtgebiet, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

Landkreis Meißen:

Gemeinde Diera-Zehren, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

Gemeinde Glaubitz, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

Gemeinde Hirschstein,

Gemeinde Käbschütztal,

Gemeinde Klipphausen, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

Gemeinde Niederau, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

Gemeinde Nünchritz, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

Gemeinde Röderaue, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

Gemeinde Stadt Gröditz, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

Gemeinde Stadt Lommatzsch,

Gemeinde Stadt Meißen, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

Gemeinde Stadt Nossen,

Gemeinde Stadt Riesa,

Gemeinde Stadt Strehla,

Gemeinde Stauchitz,

Gemeinde Wülknitz, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

Gemeinde Zeithain,

Landkreis Mittelsachsen:

Gemeinde Großweitzschen mit den Ortsteilen Döschütz, Gadewitz, Niederranschütz, Redemitz,

Gemeinde Ostrau mit den Ortsteilen Auerschütz, Beutig, Binnewitz, Clanzschwitz, Delmschütz, Döhlen, Jahna, Kattnitz, Kiebitz, Merschütz, Münchhof, Niederlützschera, Noschkowitz, Oberlützschera, Obersteina, Ostrau, Pulsitz, Rittmitz, Schlagwitz, Schmorren, Schrebitz, Sömnitz, Trebanitz, Zschochau,

Gemeinde Reinsberg,

Gemeinde Stadt Döbeln mit den Ortsteilen Beicha, Bormitz, Choren, Döbeln, Dreißig, Geleitshäuser, Gertitzsch, Gödelitz, Großsteinbach, Juchhöh, Kleinmockritz, Leschen, Lüttewitz, Maltitz, Markritz, Meila, Mochau, Nelkanitz, Oberranschütz, Petersberg, Präbschütz, Prüfern, Schallhausen, Schweimnitz, Simselwitz, Theeschütz, Zschackwitz, Zschäschütz,

Gemeinde Stadt Großschirma mit den Ortsteilen Obergruna, Siebenlehn,

Gemeinde Stadt Roßwein mit den Ortsteilen Gleisberg, Haßlau, Klinge, Naußlitz, Neuseifersdorf, Niederforst, Ossig, Roßwein, Seifersdorf, Wettersdorf, Wetterwitz,

Gemeinde Striegistal mit den Ortsteilen Gersdorf, Kummersheim, Marbach,

Gemeinde Zschaitz-Ottewig,

Landkreis Nordsachsen:

Gemeinde Arzberg mit den Ortsteilen Stehla, Tauschwitz,

Gemeinde Cavertitz mit den Ortsteilen Außig, Cavertitz, Klingenhain, Schirmenitz, Treptitz,

Gemeinde Liebschützberg mit den Ortsteilen Borna, Bornitz, Clanzschwitz, Ganzig, Kleinragewitz, Laas, Leckwitz, Liebschütz, Sahlassan, Schönnewitz, Terpitz östlich der Querung am Käferberg, Wadewitz, Zaußwitz,

Gemeinde Naundorf mit den Ortsteilen Casabra, Gastewitz, Haage, Hof, Hohenwussen, Kreina, Nasenberg, Raitzen, Reppen, Salbitz, Stennschütz, Zeicha,

Gemeinde Stadt Belgern-Schildau mit den Ortsteilen Ammelgoßwitz, Dröschkau, Liebersee östlich der B182, Oelzschau, Seydewitz, Staritz, Wohlau,

Gemeinde Stadt Mügeln mit den Ortsteilen Mahris, Schweta südlich der K8908, Zschannewitz,

Gemeinde Stadt Oschatz mit den Ortsteilen Lonnewitz östlich des Sandbaches und nördlich der B6, Oschatz östlich des Schmorkauer Wegs und nördlich der S28, Rechau, Schmorkau, Zöschau,

Landkreis Sächsische Schweiz-Osterzgebirge:

Gemeinde Bannewitz,

Gemeinde Dürrröhrsdorf-Dittersbach,

Gemeinde Kreischa,

Gemeinde Lohmen,

Gemeinde Müglitztal,

Gemeinde Stadt Dohna,

Gemeinde Stadt Freital,

Gemeinde Stadt Heidenau,

Gemeinde Stadt Hohnstein,

Gemeinde Stadt Neustadt i. Sa.,

Gemeinde Stadt Pirna,

Gemeinde Stadt Rabenau mit den Ortsteilen Lübau, Obernaundorf, Oelsa, Rabenau und Spechtritz,

Gemeinde Stadt Stolpen,

Gemeinde Stadt Tharandt mit den Ortsteilen Fördergersdorf, Großopitz, Kurort Hartha, Pohrsdorf und Spechtshausen,

Gemeinde Stadt Wilsdruff, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

Bundesland Mecklenburg-Vorpommern:

Landkreis Vorpommern Greifswald

Gemeinde Penkun,

Gemeinde Nadrensee,

Gemeinde Krackow,

Gemeinde Glasow,

Gemeinde Grambow,

Landkreis Ludwigslust-Parchim:

Gemeinde Barkhagen mit den Ortsteilen und Ortslagen: Altenlinden, Kolonie Lalchow, Plauerhagen, Zarchlin, Barkow-Ausbau, Barkow,

Gemeinde Blievenstorf mit dem Ortsteil: Blievenstorf,

Gemeinde Brenz mit den Ortsteilen und Ortslagen: Neu Brenz, Alt Brenz,

Gemeinde Domsühl mit den Ortsteilen und Ortslagen: Severin, Bergrade Hof, Bergrade Dorf, Zieslübbe, Alt Dammerow, Schlieven, Domsühl, Domsühl-Ausbau, Neu Schlieven,

Gemeinde Gallin-Kuppentin mit den Ortsteilen und Ortslagen: Kuppentin, Kuppentin-Ausbau, Daschow, Zahren, Gallin, Penzlin,

Gemeinde Ganzlin mit den Ortsteilen und Ortslagen: Dresenow, Dresenower Mühle, Twietfort, Ganzlin, Tönchow, Wendisch Priborn, Liebhof, Gnevsdorf,

Gemeinde Granzin mit den Ortsteilen und Ortslagen: Lindenbeck, Greven, Beckendorf, Bahlenrade, Granzin,

Gemeinde Grabow mit den Ortsteilen und Ortslagen: Fresenbrügge, Grabow, Griemoor, Heidehof, Kaltehof, Winkelmoor,

Gemeinde Groß Laasch mit den Ortsteilen und Ortslagen: Groß Laasch,

Gemeinde Kremmin mit den Ortsteilen und Ortslagen: Beckentin, Kremmin,

Gemeinde Kritzow mit den Ortsteilen und Ortslagen: Schlemmin, Kritzow,

Gemeinde Lewitzrand mit dem Ortsteil und Ortslage: Matzlow-Garwitz (teilweise),

Gemeinde Lübz mit den Ortsteilen und Ortslagen: Bobzin, Broock, Broock Ausbau, Hof Gischow, Lübz, Lutheran, Lutheran Ausbau, Riederfelde, Ruthen, Wessentin, Wessentin Ausbau,

Gemeinde Neustadt-Glewe mit den Ortsteilen und Ortslagen: Hohes Feld, Kiez, Klein Laasch, Liebs Siedlung, Neustadt-Glewe, Tuckhude, Wabel,

Gemeinde Obere Warnow mit den Ortsteilen und Ortslagen: Grebbin und Wozinkel, Gemarkung Kossebade teilweise, Gemarkung Herzberg mit dem Waldgebiet Bahlenholz bis an die östliche Gemeindegrenze, Gemarkung Woeten unmittelbar östlich und westlich der L16,

Gemeinde Parchim mit den Ortsteilen und Ortslagen: Dargelütz, Neuhof, Kiekindemark, Neu Klockow, Möderitz, Malchow, Damm, Parchim, Voigtsdorf, Neu Matzlow,

Gemeinde Passow mit den Ortsteilen und Ortslagen: Unterbrüz, Brüz, Welzin, Neu Brüz, Weisin, Charlottenhof, Passow,

Gemeinde Plau am See mit den Ortsteilen und Ortslagen: Reppentin, Gaarz, Silbermühle, Appelburg, Seelust, Plau-Am See, Plötzenhöhe, Klebe, Lalchow, Quetzin, Heidekrug,

Gemeinde Rom mit den Ortsteilen und Ortslagen: Lancken, Stralendorf, Rom, Darze, Paarsch,

Gemeinde Spornitz mit den Ortsteilen und Ortslagen: Dütschow, Primark, Steinbeck, Spornitz,

Gemeinde Werder mit den Ortsteilen und Ortslagen: Neu Benthen, Benthen, Tannenhof, Werder.

2. Igaunija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Igaunijā:

—	Hiiu maakond.

3. Latvija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Latvijā:

—	Dienvidkurzemes novada, Grobiņas pagasts, Nīcas pagasta daļa uz ziemeļiem no apdzīvotas vietas Bernāti, autoceļa V1232, A11, V1222, Bārtas upes, Otaņķu pagasts, Grobiņas pilsēta,

—	Ropažu novada Stopiņu pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes.

4. Lietuva

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Lietuvā:

—	Kalvarijos savivaldybė,

—	Klaipėdos rajono savivaldybė: Agluonėnų, Dovilų, Gargždų, Priekulės, Vėžaičių, Kretingalės ir Dauparų-Kvietinių seniūnijos,

—	Marijampolės savivaldybė išskyrus Šumskų ir Sasnavos seniūnijos,

—	Palangos miesto savivaldybė,

—	Vilkaviškio rajono savivaldybė: Bartninkų, Gražiškių, Keturvalakių, Pajevonio, Virbalio, Vištyčio seniūnijos.

5. Ungārija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Ungārijā:

—

Békés megye 950950, 950960, 950970, 951950, 952050, 952750, 952850, 952950, 953050, 953150, 953650, 953660, 953750, 953850, 953960, 954250, 954260, 954350, 954450, 954550, 954650, 954750, 954850, 954860, 954950, 955050, 955150, 955250, 955260, 955270, 955350, 955450, 955510, 955650, 955750, 955760, 955850, 955950, 956050, 956060, 956150 és 956160 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Bács-Kiskun megye 600150, 600850, 601550, 601650, 601660, 601750, 601850, 601950, 602050, 603250, 603750 és 603850 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Budapest 1 kódszámú, vadgazdálkodási tevékenységre nem alkalmas területe,

—	Csongrád-Csanád megye 800150, 800160, 800250, 802220, 802260, 802310 és 802450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Fejér megye 400150, 400250, 400351, 400352, 400450, 400550, 401150, 401250, 401350, 402050, 402350, 402360, 402850, 402950, 403050, 403450, 403550, 403650, 403750, 403950, 403960, 403970, 404650, 404750, 404850, 404950, 404960, 405050, 405750, 405850, 405950,

—	406050, 406150, 406550, 406650 és 406750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Győr-Moson-Sopron megye 100550, 100650, 100950, 101050, 101350, 101450, 101550, 101560 és 102150 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Jász-Nagykun-Szolnok megye 750150, 750160, 750260, 750350, 750450, 750460, 754450, 754550, 754560, 754570, 754650, 754750, 754950, 755050, 755150, 755250, 755350 és 755450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Komárom-Esztergom megye 250150, 250250, 250450, 250460, 250550, 250650, 250750, 251050, 251150, 251250, 251350, 251360, 251650, 251750, 251850, 252250, kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—

Pest megye 571550, 572150, 572250, 572350, 572550, 572650, 572750, 572850, 572950, 573150, 573250, 573260, 573350, 573360, 573450, 573850, 573950, 573960, 574050, 574150, 574350, 574360, 574550, 574650, 574750, 574850, 574860, 574950, 575050, 575150, 575250, 575350, 575550, 575650, 575750, 575850, 575950, 576050, 576150, 576250, 576350, 576450, 576650, 576750, 576850, 576950, 577050, 577150, 577350, 577450, 577650, 577850, 577950, 578050, 578150, 578250, 578350, 578360, 578450, 578550, 578560, 578650, 578850, 578950, 579050, 579150, 579250, 579350, 579450, 579460, 579550, 579650, 579750, 580250 és 580450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe.

6. Polija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Polijā:

w województwie kujawsko - pomorskim:

powiat rypiński,

powiat brodnicki,

powiat grudziądzki,

powiat miejski Grudziądz,

powiat wąbrzeski,

w województwie warmińsko-mazurskim:

gmina Rozogi w powiecie szczycieńskim,

w województwie podlaskim:

gminy Wysokie Mazowieckie z miastem Wysokie Mazowieckie, Czyżew i część gminy Kulesze Kościelne położona na południe od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie wysokomazowieckim,

powiat łomżyński,

powiat kolneński,

powiat zambrowski,

powiat miejski Łomża,

w województwie mazowieckim:

powiat ostrołęcki,

powiat miejski Ostrołęka,

gminy Bielsk, Brudzeń Duży, Bulkowo, Drobin, Gąbin, Łąck, Nowy Duninów, Radzanowo, Słupno, Staroźreby i Stara Biała w powiecie płockim,

powiat miejski Płock,

powiat ciechanowski,

gminy Baboszewo, Dzierzążnia, Joniec, Nowe Miasto, Płońsk i miasto Płońsk, Raciąż i miasto Raciąż, Sochocin w powiecie płońskim,

powiat sierpecki,

gmina Bieżuń, Lutocin, Siemiątkowo i Żuromin w powiecie żuromińskim,

część powiatu ostrowskiego niewymieniona w części II załącznika I,

gminy Dzieżgowo, Lipowiec Kościelny, Mława, Radzanów, Strzegowo, Stupsk, Szreńsk, Szydłowo, Wiśniewo w powiecie mławskim,

powiat przasnyski,

powiat makowski,

powiat pułtuski,

część powiatu wyszkowskiego niewymieniona w części II załącznika I,

część powiatu węgrowskiego niewymieniona w części II załącznika I,

część powiatu wołomińskiego niewymieniona w części II załącznika I,

gminy Mokobody i Suchożebry w powiecie siedleckim,

gminy Dobre, Jakubów, Kałuszyn, Stanisławów w powiecie mińskim,

gminy Bielany i gmina wiejska Sokołów Podlaski w powiecie sokołowskim,

powiat gostyniński,

w województwie podkarpackim:

część gminy Dębowiec położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 993, część gminy Osiek Jasielski położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 993, część gminy Nowy Żmigród położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 993 w powiecie jasielskim,

część powiatu ropczycko – sędziszowskiego niewymieniona w części II załącznika I,

gminy Pruchnik, Rokietnica, Roźwienica, w powiecie jarosławskim,

gminy Fredropol, Krasiczyn, Krzywcza, Przemyśl, część gminy Orły położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 77, część gminy Żurawica na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 77 w powiecie przemyskim,

powiat miejski Przemyśl,

gminy Gać, Jawornik Polski, Kańczuga, część gminy Zarzecze położona na południe od linii wyznaczonej przez rzekę Mleczka w powiecie przeworskim,

powiat łańcucki,

gminy Trzebownisko, Głogów Małopolski, część gminy Świlcza położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 94 i część gminy Sokołów Małopolski położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 875 w powiecie rzeszowskim,

gmina Raniżów w powiecie kolbuszowskim,

część powiatu dębickiego niewymieniona w części II załącznika I,

gminy Chorkówka, Dukla, Jaśliska w powiecie krośnieńskim,

gmina Komańcza w powiecie sanockim,

gmina Cisna w powiecie leskim,

gminy Lutowiska, Czarna, Ustrzyki Dolne w powiecie bieszczadzkim,

w województwie świętokrzyskim:

powiat buski,

powiat skarżyski,

część powiatu opatowskiego niewymieniona w części II załącznika I,

część powiatu sandomierskiego niewymieniona w części II załącznika I,

powiat staszowski,

gminy Pawłów, Wąchock, część gminy Brody położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 9 oraz na południowy - zachód od linii wyznaczonej przez drogi: nr 0618T biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania w miejscowości Lipie, drogę biegnącą od miejscowości Lipie do wschodniej granicy gminy i część gminy Mirzec położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 744 biegnącą od południowej granicy gminy do miejscowości Tychów Stary a następnie przez drogę nr 0566T biegnącą od miejscowości Tychów Stary w kierunku północno - wschodnim do granicy gminy w powiecie starachowickim,

powiat ostrowiecki,

gminy Fałków, Ruda Maleniecka, Radoszyce, Smyków, Słupia Konecka, część gminy Końskie położona na zachód od linii kolejowej, część gminy Stąporków położona na południe od linii kolejowej w powiecie koneckim,

w województwie łódzkim:

gminy Łyszkowice, Kocierzew Południowy, Kiernozia, Chąśno, Nieborów, część gminy wiejskiej Łowicz położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 92 biegnącej od granicy miasta Łowicz do zachodniej granicy gminy oraz część gminy wiejskiej Łowicz położona na wschód od granicy miasta Łowicz i na północ od granicy gminy Nieborów w powiecie łowickim,

gminy Cielądz, Rawa Mazowiecka z miastem Rawa Mazowiecka w powiecie rawskim,

gminy Bolimów, Głuchów, Godzianów, Lipce Reymontowskie, Maków, Nowy Kawęczyn, Skierniewice, Słupia w powiecie skierniewickim,

powiat miejski Skierniewice,

gminy Mniszków, Paradyż, Sławno i Żarnów w powiecie opoczyńskim,

gminy Czerniewice, Inowłódz, Lubochnia, Rzeczyca, Tomaszów Mazowiecki z miastem Tomaszów Mazowiecki, Żelechlinek w powiecie tomaszowskim,

w województwie pomorskim:

gminy Ostaszewo, miasto Krynica Morska oraz część gminy Nowy Dwór Gdański położona na południowy - zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 55 biegnącą od południowej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 7, następnie przez drogę nr 7 i S7 biegnącą do zachodniej granicy gminy w powiecie nowodworskim,

gminy Lichnowy, Miłoradz, Malbork z miastem Malbork, część gminy Nowy Staw położna na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 55 w powiecie malborskim,

gminy Mikołajki Pomorskie, Stary Targ i Sztum w powiecie sztumskim,

gminy Cedry Wielkie, Suchy Dąb, Pszczółki, miasto Pruszcz Gdański, część gminy wiejskiej Pruszcz Gdański położona na wschód od lini wyznaczonej przez drogę A1 w powieciegdańskim,

Miasto Gdańsk,

powiat tczewski,

część powiatu kwidzyńskiego niewymieniona w części II załącznika I,

w województwie lubuskim:

gmina Lubiszyn w powiecie gorzowskim,

gmina Dobiegniew w powiecie strzelecko – drezdeneckim,

w województwie dolnośląskim:

gminy Międzybórz, Syców, Twardogóra, część gminy wiejskiej Oleśnica położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr S8, część gminy Dobroszyce położona na wschód od linii wyznaczonej przez linię kolejową biegnącą od północnej do południowej granicy gminy w powiecie oleśnickim,

gminy Jordanów Śląski, Kobierzyce, Mietków, Sobótka, część gminy Żórawina położona na zachód od linii wyznaczonej przez autostradę A4, część gminy Kąty Wrocławskie położona na południe od linii wyznaczonej przez autostradę A4 w powiecie wrocławskim,

część gminy Domaniów położona na południowy zachód od linii wyznaczonej przez autostradę A4 w powiecie oławskim,

gmina Wiązów w powiecie strzelińskim,

część powiatu średzkiego niewymieniona w części II załącznika I,

gminy Pielgrzymka, miasto Złotoryja, część gminy wiejskiej Złotoryja położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od północnej granicy gminy w miejscowości Nowa Wieś Złotoryjska do granicy miasta Złotoryja oraz na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 382 biegnącą od granicy miasta Złotoryja do wschodniej granicy gminy w powiecie złotoryjskim,

gminy Janowice Wielkie, Mysłakowice, Stara Kamienica, Szklarska Poręba w powiecie karkonoskim,

część powiatu miejskiego Jelenia Góra położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 366,

gminy Bolków, Mściwojów, Paszowice, miasto Jawor, część gminy Męcinka położona na południe od drogi nr 363 w powiecie jaworskim,

gminy Dobromierz, Jaworzyna Śląska, Marcinowice, Strzegom, Żarów w powiecie świdnickim,

gminy Dzierżoniów, Pieszyce, miasto Bielawa, miasto Dzierżoniów w powiecie dzierżoniowskim,

gminy Głuszyca, Mieroszów w powiecie wałbrzyskim,

gmina Nowa Ruda i miasto Nowa Ruda w powiecie kłodzkim,

gminy Kamienna Góra, Marciszów i miasto Kamienna Góra w powiecie kamiennogórskim,

w województwie wielkopolskim:

gminy Koźmin Wielkopolski, Rozdrażew, miasto Sulmierzyce, część gminy Krotoszyn położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogi: nr 15 biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 36, nr 36 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 15 do skrzyżowana z drogą nr 444, nr 444 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 36 do południowej granicy gminy w powiecie krotoszyńskim,

gminy Brodnica, część gminy Dolsk położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 434 biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 437, a nastęnie na wschód od drogi nr 437 biegnącej od skrzyżowania z drogąnr 434 do południowej granicy gminy, część gminy Śrem położóna na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 310 biegnącą od zachodniej granicy gminy do miejscowości Śrem, następnie na wschód od drogi nr 432 w miejscowości Śrem oraz na wschód od drogi nr 434 biegnącej od skrzyżowania z drogą nr 432 do południowej granicy gminy w powiecie śremskim,

gminy Borek Wielkopolski, Piaski, Pogorzela, w powiecie gostyńskim,

gmina Grodzisk Wielkopolski i część gminy Kamieniec położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 308 w powiecie grodziskim,

gmina Czempiń w powiecie kościańskim,

gminy Kleszczewo, Kostrzyn, Kórnik, Pobiedziska, Mosina, miasto Puszczykowo w powiecie poznańskim,

gmina Kiszkowo i część gminy Kłecko położona na zachód od rzeki Mała Wełna w powiecie gnieźnieńskim,

powiat czarnkowsko-trzcianecki,

część gminy Wronki położona na północ od linii wyznaczonej przez rzekę Wartę biegnącą od zachodniej granicy gminy do przecięcia z droga nr 182, a następnie na wschód od linii wyznaczonej przez drogi nr 182 oraz 184 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 182 do południowej granicy gminy w powiecie szamotulskim,

gmina Budzyń w powiecie chodzieskim,

gminy Mieścisko, Skoki i Wągrowiec z miastem Wągrowiec w powiecie wągrowieckim,

gmina Dobrzyca w powiecie pleszewskim,

gminy Odolanów, Przygodzice, Raszków, Sośnie, część gminy wiejskiej Ostrów Wielkopolski położona na zachód od miasta Ostrów Wielkopolski w powiecie ostrowskim,

gmina Kobyla Góra w powiecie ostrzeszowskim,

gminy Baranów, Bralin, Perzów, Rychtal, Trzcinica, Łęka Opatowska w powiecie kępińskim,

w województwie opolskim:

gmina Byczyna, część gminy Kluczbork położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 42 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowana z drogą nr 45, a następnie od tego skrzyżowania na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 45 do skrzyżowania z ulicą Fabryczną w miejscowości Kluczbork i dalej na północ od linii wyznaczonej przez ulice Fabryczna -Dzierżonia – Strzelecka w miejscowości Kluczbork do wschodniej granicy gminy, część gminy Wołczyn położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 42 w powiecie kluczborskim,

gminy Praszka, Gorzów Śląski, Radłów, Olesno, Zębowice, część gminy Rudniki położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 42 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 43 i na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 43 biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 42 w powiecie oleskim,

gmina Grodków w powiecie brzeskim,

gminy Chrząstowice, Ozimek, Komprachcice, Niemodlin, Tułowice, część gminy Łubniany położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Świerkle – Masów, ulicę Leśną w miejscowości Masów oraz na południe od ulicy Kolanowskiej biegnącej do wschodniej granicy gminy, część gminy Turawa położona na południe od linii wyznaczonej przez ulice Powstańców Śląskich -Kolanowską -Opolską – Kotorską w miejscowości Węgry i dalej na południe od drogi łączącej miejscowości Węgry- Kotórz Mały – Turawa – Rzędów – Kadłub Turawski – Zakrzów Turawski biegnącą do wschodniej granicy gminy w powiecie opolskim,

powiat miejski Opole,

w województwie zachodniopomorskim:

gminy Nowogródek Pomorski, Barlinek, Myślibórz, część gminy Dębno położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 126 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 23 w miejscowości Dębno, następnie na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 23 do skrzyżowania z ul. Jana Pawła II w miejscowości Cychry, następnie na północ od ul. Jana Pawła II do skrzyżowania z ul. Ogrodową i dalej na północ od linii wyznaczonej przez ul. Ogrodową, której przedłużenie biegnie do wschodniej granicy gminy w powiecie myśliborskim,

gmina Stare Czarnowo w powiecie gryfińskim,

gmina Bielice, Kozielice, Pyrzyce w powiecie pyrzyckim,

gminy Bierzwnik, Krzęcin, Pełczyce w powiecie choszczeńskim,

część powiatu miejskiego Szczecin położona na zachód od linii wyznaczonej przez rzekę Odra Zachodnia biegnącą od północnej granicy gminy do przecięcia z drogą nr 10, następnie na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 10 biegnącą od przecięcia z linią wyznaczoną przez rzekę Odra Zachodnia do wschodniej granicy gminy,

gminy Dobra (Szczecińska), Police w powiecie polickim,

w województwie małopolskim:

gmina Biecz, Bobowa, Moszczenica, Lipinki, Łużna, Ropa, Gorlice, miasto Gorlice w powiecie gorlickim,

część powiatu nowosądeckiego niewymieniona w części II załącznika I,

gminy Czorsztyn, Krościenko nad Dunajcem, Ochotnica Dolna w powiecie nowotarskim,

powiat miejski Nowy Sącz,

gminy Skrzyszów, Lisia Góra, Radłów, Wietrzychowice, Żabno, część gminy wiejskiej Tarnów położona na wschód od miasta Tarnów w powiecie tarnowskim,

powiat dąbrowski,

gminy Klucze, Bolesław, Bukowno w powiecie olkuskim,

w województwie śląskim:

gmina Sławków w powiecie będzińskim,

powiat miejski Jaworzno,

powiat miejski Mysłowice,

powiat miejski Katowice,

powiat miejski Siemianowice Śląskie,

powiat miejski Chorzów,

powiat miejski Piekary Śląskie,

powiat miejski Bytom,

gminy Kalety, Ożarowice, Świerklaniec, Miasteczko Śląskie, Radzionków w powiecie tarnogórskim,

gmina Woźniki w powiecie lublinieckim,

gminy Myszków i Koziegłowy w powiecie myszkowskim,

gminy Ogrodzieniec, Zawiercie, Włodowice w powiecie zawierciańskim.

7. Slovākija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Slovākijā:

—	in the district of Nové Zámky, Sikenička, Pavlová, Bíňa, Kamenín, Kamenný Most, Malá nad Hronom, Belá, Ľubá, Šarkan, Gbelce, Bruty, Mužla, Obid, Štúrovo, Nána, Kamenica nad Hronom, Chľaba, Leľa, Bajtava, Salka, Malé Kosihy,

—	in the district of Veľký Krtíš, the municipalities of Ipeľské Predmostie, Veľká nad Ipľom, Hrušov, Kleňany, Sečianky,

—

in the district of Levice, the municipalities of Keť, Čata, Pohronský Ruskov, Hronovce, Želiezovce, Zalaba, Malé Ludince, Šalov, Sikenica, Pastovce, Bielovce, Ipeľský Sokolec, Lontov, Kubáňovo, Sazdice, Demandice, Dolné Semerovce, Vyškovce nad Ipľom, Preseľany nad Ipľom, Hrkovce, Tupá, Horné Semerovce, Hokovce, Slatina, Horné Turovce, Veľké Turovce, Šahy, Tešmak, Plášťovce, Ipeľské Uľany, Bátovce, Pečenice, Jabloňovce, Bohunice, Pukanec, Uhliská, Kalná nad Hronom, Nový Tekov, Malé Kozmálovce, Veľké Kozmálovce, Tlmače, Rybník, Hronské Kosihy, Čajkov, Nová Dedina, Devičany,

—	in the district of Krupina, the municipalities of Dudince, Terany, Hontianske Moravce, Sudince, Súdovce, Lišov,

—	the whole district of Ružomberok,

—	the whole district of Turčianske Teplice, except municipalities included in zone II,

—	in the district of Martin, municipalties of Blatnica, Folkušová, Necpaly, Belá-Dulice, Ďanová, Karlová, Laskár, Rakovo, Príbovce, Košťany nad Turcom, Socovce, Turčiansky Ďur, Kláštor pod Znievom, Slovany, Ležiachov, Benice,

—	in the district of Dolný Kubín, the municipalities of Kraľovany, Žaškov, Jasenová, Vyšný Kubín, Oravská Poruba, Leštiny, Osádka, Malatiná, Chlebnice, Krivá,

—	in the district of Tvrdošín, the municipalities of Oravský Biely Potok, Habovka, Zuberec,

—	in the district of Prievidza, the municipalities of Handlová, Cígeľ, Podhradie, Lehota pod Vtáčnikom, Kamenec pod Vtáčnikom, Bystričany, Čereňany, Oslany, Horná Ves, Radobica, Ráztočno,

—	in the district of Partizánske, the municipalities of Veľké Uherce, Pažiť, Kolačno, Veľký Klíž, Ješkova Ves, Klátová Nová Ves,

—	in the district of Topoľčany, the municipalities of Krnča, Prázdnovce, Solčany, Nitrianska Streda, Čeľadince, Kovarce, Súlovce,

—	in the district of Zlaté Moravce, the municipalities of Zlatno, Mankovce, Velčice, Kostoľany pod Tríbečom, Ladice, Sľažany, Neverice, Beladice, Choča, Vieska nad Žitavou, Slepčany, Červený Hrádok, Nevidzany, Malé Vozokany,

—	the whole district of Žiar nad Hronom, except municipalities included in zone II.

8. Itālija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Itālijā:

Piedmont Region:

in the province of Alessandria, the municipalities Alessandria, of Casalnoceto, Oviglio, Tortona, Viguzzolo, Frugarolo, Bergamasco, Castellar Guidobono, Berzano Di Tortona, Cerreto Grue, Carbonara Scrivia, Casasco, Carentino, Frascaro, Paderna, Montegioco, Spineto Scrivia, Villaromagnano, Momperone, Merana, Monleale, Borgoratto Alessandrino, Casal Cermelli, Montemarzino, Castellazzo Bormida, Bosco Marengo, Castelspina, Volpeglino, Gamalero, Volpedo, Pozzol Groppo, Sarezzano,

in the province of Asti, the municipalities of Olmo Gentile, Nizza Monferrato, Incisa Scapaccino, Castel Boglione, Mombaruzzo, Maranzana, Rocchetta Palafea, Castelletto Molina, Castelnuovo Belbo, Quaranti, Fontanile, Calamandrana, Bruno, Bubbio, Cassinasco, Serole, Loazzolo, Cessole, Vesime, San Giorgio Scarampi, Canelli, San Marzano Oliveto,

in the province of Cuneo, the municipalities of Bergolo, Pezzolo Valle Uzzone, Cortemilia, Levice, Castelletto Uzzone, Perletto, Castino, Cossano Belbo, Rocchetta Belbo, Santo Stefano Belbo,

Liguria Region:

in the province of Genova, the Municipalities of Rovegno, Rapallo, Portofino, Cicagna, Avegno, Montebruno, Santa Margherita Ligure, Favale Di Malvaro, Recco, Camogli, Moconesi, Tribogna, Uscio, Fontanigorda, Neirone, Lorsica,

in the province of Savona, the municipalities of Cairo Montenotte, Quiliano, Dego (ovest SP29), Altare, Piana Crixia, Albissola Marina, Savona,

Emilia-Romagna Region:

in the province of Piacenza, the municipalities of Cerignale, Ottone (est fiume Trebbia),

Lombardia Region:

in the province of Pavia, the municipalities of Rocca Susella, Montesegale, Menconico, Val Di Nizza, Bagnaria, Santa Margherita Di Staffora, Ponte Nizza, Brallo Di Pregola, Varzi, Godiasco, Cecima,

Lazio Region:

in the province of Rome,

North: the municipalities of Riano, Castelnuovo di Porto, Capena, Fiano Romano, Morlupo, Sacrofano, Magliano Romano, Formello, Campagnano di Roma, Anguillara,

West: the municipality of Fiumicino,

South: the municipality of Rome between the boundaries of the municipality of Fiumicino (West), the limits of Zone 3 (North), the Tiber river up to the intersection with the Grande Raccordo Anulare GRA Highway, the Grande Raccordo Anulare GRA Highway up to the intersection with A24 Highway, A24 Highway up to the intersection with Viale del Tecnopolo, viale del Tecnopolo up to the intersection with the boundaries of the municipality of Guidonia Montecelio,

East: the municipalities of Guidonia Montecelio, Montelibretti, Palombara Sabina, Monterotondo, Mentana, Sant’Angelo Romano, Fonte Nuova.

Sardinia Region

in South Sardinia Province the Municipalities of Ballao, Barumini, Escalaplano, Escolca Isola Amministrativa, Genuri, Gergei, Gesico, Guamaggiore, Las Plassas, Mandas, Orroli, Pauli Arbarei, Selegas, Setzu, Siddi, Siurgus Donigala, Suelli, Tuili, Turri, Ussaramanna, Villanovafranca, Villaputzu,

in Nuoro Province the Municipalities of Arzana Isola Amministrativa, Birori, Borore, Bortigali a ovest della Strada Statale 131, Dualchi, Gairo Isola Amministrativa, Galtelli, Irgoli, Jerzu Isola Amministrativa, Lanusei Isola Amministrativa, Loceri Isola Amministrativa, Loculi, Macomer at ovest della Strada Statale 131, Noragugume, Onifai, Orosei, Ortueri, Osini Isola Amministrativa, Perdasdefogu, Posada, Sindia Isola Amministrativa, Siniscola, Tertenia Isola Amministrativa,

in Oristano Province the Municipalities of Aidomaggiore, Albagiara, Ardauli, Assolo, Asuni, Baradili, Baressa, Bidonì, Boroneddu, Busachi, Ghilarza, Gonnosnò, Mogorella, Neoneli, Nureci, Ruinas, Samugheo, Sedilo, Senis, Sini, Soddi, Sorradile Isola Amministrativa, Tadasuni, Ulà Tirso, Usellus, Villa Sant'antonio,

in Sassari Province the Municipalities of Ardara, Berchidda, Bonnanaro, Bonorva a ovest della Strada Statale 131, Borutta, Cheremule, Cossoine, Giave, Loiri Porto San Paolo, Monti, Mores a nord della Strada Statale 128bis – Strada Provinciale 63, Olbia a sud della Strada Statale 127, Oschiri a nord della E 840, Ozieri a nord della Strada Provinciale 63 – Strada Provinciale 1 – Strada Statale 199, Semestene, Telti, Torralba, Tula.

9. Čehija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Čehijā:

Region of Liberec:

in the district of Liberec, the municipalities of Hrádek nad Nisou, Oldřichov v Hájích, Grabštejn, Václavice u Hrádku nad Nisou, Horní Vítkov, Dolní Vítkov, Bílý Kostel nad Nisou, Dolní Chrastava, Horní Chrastava, Chrastava I, Nová Ves u Chrastavy, Mlýnice, Albrechtice u Frýdlantu, Kristiánov, Heřmanice u Frýdlantu, Dětřichov u Frýdlantu, Mníšek u Liberce, Oldřichov na Hranicích, Machnín, Svárov u Liberce, Desná I, Krásná Studánka, Stráž nad Nisou, Fojtka, Radčice u Krásné Studánky, Kateřinky u Liberce, Staré Pavlovice, Nové Pavlovice, Růžodol I, Františkov u Liberce, Liberec, Ruprechtice, Rudolfov, Horní Růžodol, Rochlice u Liberce, Starý Harcov, Vratislavice nad Nisou, Kunratice u Liberce, Proseč nad Nisou, Lukášov, Rýnovice, Jablonec nad Nisou, Jablonecké Paseky, Jindřichov nad Nisou, Mšeno nad Nisou, Lučany nad Nisou, Smržovka, Tanvald, Jiřetín pod Bukovou, Dolní Maxov, Antonínov, Horní Maxov, Karlov u Josefova Dolu, Loučná nad Nisou, Hraničná nad Nisou, Janov nad Nisou, Bedřichov u Jablonce nad Nisou, Josefův Důl u Jablonce nad Nisou, Albrechtice v Jizerských horách, Desná III, Polubný, Harrachov, Jizerka, Hejnice, Bílý Potok pod Smrkem

10. Grieķija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Grieķijā:

—

in the regional unit of Drama:

—	the community departments of Sidironero and Skaloti and the municipal departments of Livadero and Ksiropotamo (in Drama municipality),

—	the municipal department of Paranesti (in Paranesti municipality),

—	the municipal departments of Prosotsani, Kokkinogeia, Mikropoli, Panorama, Pyrgoi (in Prosotsani municipality),

—	the municipal departments of Kato Nevrokopi, Chrysokefalo, Achladea, Vathytopos, Volakas, Granitis, Dasotos, Eksohi, Katafyto, Lefkogeia, Mikrokleisoura, Mikromilea, Ochyro, Pagoneri, Perithorio, Kato Vrontou and Potamoi (in Kato Nevrokopi municipality),

—

in the regional unit of Xanthi:

—	the municipal departments of Kimmerion, Stavroupoli, Gerakas, Dafnonas, Komnina, Kariofyto and Neochori (in Xanthi municipality),

—	the community departments of Satres, Thermes, Kotyli, and the municipal departments of Myki, Echinos and Oraio and (in Myki municipality),

—	the community department of Selero and the municipal department of Sounio (in Avdira municipality),

—

in the regional unit of Rodopi:

—	the municipal departments of Komotini, Anthochorio, Gratini, Thrylorio, Kalhas, Karydia, Kikidio, Kosmio, Pandrosos, Aigeiros, Kallisti, Meleti, Neo Sidirochori and Mega Doukato (in Komotini municipality),

—	the municipal departments of Ipio, Arriana, Darmeni, Archontika, Fillyra, Ano Drosini, Aratos and the Community Departments Kehros and Organi (in Arriana municipality),

—	the municipal departments of Iasmos, Sostis, Asomatoi, Polyanthos and Amvrosia and the community department of Amaxades (in Iasmos municipality),

—	the municipal department of Amaranta (in Maroneia Sapon municipality),

—

in the regional unit of Evros:

—	the municipal departments of Kyriaki, Mandra, Mavrokklisi, Mikro Dereio, Protokklisi, Roussa, Goniko, Geriko, Sidirochori, Megalo Derio, Sidiro, Giannouli, Agriani and Petrolofos (in Soufli municipality),

—	the municipal departments of Dikaia, Arzos, Elaia, Therapio, Komara, Marasia, Ormenio, Pentalofos, Petrota, Plati, Ptelea, Kyprinos, Zoni, Fulakio, Spilaio, Nea Vyssa, Kavili, Kastanies, Rizia, Sterna, Ampelakia, Valtos, Megali Doxipara, Neochori and Chandras (in Orestiada municipality),

—	the municipal departments of Asvestades, Ellinochori, Karoti, Koufovouno, Kiani, Mani, Sitochori, Alepochori, Asproneri, Metaxades, Vrysika, Doksa, Elafoxori, Ladi, Paliouri and Poimeniko (in Didymoteixo municipality),

—

in the regional unit of Serres:

—

the municipal departments of Kerkini, Livadia, Makrynitsa, Neochori, Platanakia, Akritochori, Vyroneia, Gonimo, Mandraki, Megalochori, Rodopoli, Ano Poroia, Katw Poroia, Sidirokastro, Vamvakophyto, Kamaroto, Strymonochori, Charopo, Kastanousi and Chortero and the community departments of Agkistro, Achladochori and Kapnophyto (in Sintiki municipality),

—	the municipal departments of Serres, Leukonas, Mitrousi, Skoutari, Elaionas and Oinoussa and the community departments of Orini and Ano Vrontou (in Serres municipality),

—	the municipal departments of Dasochoriou, Irakleia, Skotoussa, Strimoniko, Valtero, Karperi, Koimisi, Lithotopos, Limnochori, Podismeno and Chrysochorafa (in Irakleia municipality),

—	the municipal departments of Emmanouil Pappas and Strimonas (in Emmanouil Pappas municipality), the municipal department of Visaltia (in Visaltia municipality),

—

in the regional unit of Kilkis:

—	the municipal departments of Kroussa, Mouries and Doirani (in Kilkis municipality),

—

in the regional unit of Thessaloniki:

—	the municipal department of Lahanas (in Lagadas municipality).

II DAĻA

1. Bulgārija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Bulgārijā:

—	the whole region of Haskovo,

—	the whole region of Yambol,

—	the whole region of Stara Zagora,

—	the whole region of Pernik,

—	the whole region of Kyustendil,

—	the whole region of Plovdiv, excluding the areas in Part III,

—	the whole region of Pazardzhik, excluding the areas in Part III,

—	the whole region of Smolyan,

—	the whole region of Dobrich,

—	the whole region of Sofia city,

—	the whole region of Sofia Province,

—	the whole region of Blagoevgrad excluding the areas in Part III,

—	the whole region of Razgrad,

—	the whole region of Kardzhali,

—	the whole region of Burgas,

—	the whole region of Varna excluding the areas in Part III,

—	the whole region of Silistra,

—	the whole region of Ruse,

—	the whole region of Veliko Tarnovo,

—	the whole region of Pleven,

—	the whole region of Targovishte,

—	the whole region of Shumen,

—	the whole region of Sliven,

—	the whole region of Vidin,

—	the whole region of Gabrovo,

—	the whole region of Lovech,

—	the whole region of Montana,

—	the whole region of Vratza.

2. Vācija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Vācijā:

Bundesland Brandenburg:

Landkreis Oder-Spree:

Gemeinde Grunow-Dammendorf,

Gemeinde Mixdorf

Gemeinde Schlaubetal,

Gemeinde Neuzelle,

Gemeinde Neißemünde,

Gemeinde Lawitz,

Gemeinde Eisenhüttenstadt,

Gemeinde Vogelsang,

Gemeinde Ziltendorf,

Gemeinde Wiesenau,

Gemeinde Friedland,

Gemeinde Siehdichum,

Gemeinde Müllrose,

Gemeinde Briesen,

Gemeinde Jacobsdorf

Gemeinde Groß Lindow,

Gemeinde Brieskow-Finkenheerd,

Gemeinde Ragow-Merz,

Gemeinde Beeskow,

Gemeinde Rietz-Neuendorf,

Gemeinde Tauche mit den Gemarkungen Stremmen, Ranzig, Trebatsch, Sabrodt, Sawall, Mitweide, Lindenberg, Falkenberg (T), Görsdorf (B), Wulfersdorf, Giesensdorf, Briescht, Kossenblatt und Tauche,

Gemeinde Langewahl,

Gemeinde Berkenbrück,

Gemeinde Steinhöfel mit den Gemarkungen Arensdorf und Demitz und den Gemarkungen Steinhöfel, Hasenfelde und Heinersdorf östlich der L 36 und der Gemarkung Neuendorf im Sande südlich der L36,

Gemeinde Fürstenwalde östlich der B 168 und südlich der L36,

Gemeinde Diensdorf-Radlow,

Gemeinde Wendisch Rietz östlich des Scharmützelsees und nördlich der B 246,

Gemeinde Bad Saarow mit der Gemarkung Neu Golm und der Gemarkung Bad Saarow-Pieskow östlich des Scharmützelsees und ab nördlicher Spitze östlich der L35,

Landkreis Dahme-Spreewald:

Gemeinde Jamlitz,

Gemeinde Lieberose,

Gemeinde Schwielochsee mit den Gemarkungen Goyatz, Jessern, Lamsfeld, Ressen, Speichrow und Zaue,

Landkreis Spree-Neiße:

Gemeinde Schenkendöbern,

Gemeinde Guben,

Gemeinde Jänschwalde,

Gemeinde Tauer,

Gemeinde Peitz,

Gemeinde Kolkwitz mit den Gemarkungen Klein Gaglow, Hähnchen, Kolkwitz, Glinzig und Krieschow südlich der BAB 15,

Gemeinde Turnow-Preilack mit der Gemarkung Preilack,

Gemeinde Teichland mit der Gemarkung Bärenbrück,

Gemeinde Heinersbrück,

Gemeinde Forst,

Gemeinde Groß Schacksdorf-Simmersdorf,

Gemeinde Neiße-Malxetal,

Gemeinde Jämlitz-Klein Düben,

Gemeinde Tschernitz,

Gemeinde Döbern,

Gemeinde Felixsee,

Gemeinde Wiesengrund,

Gemeinde Spremberg,

Gemeinde Welzow,

Gemeinde Neuhausen/Spree,

Gemeinde Drebkau,

Kreisfreie Stadt Cottbus mit den Gemarkungen Kahren, Gallinchen, Groß Gaglow und der Gemarkung Kiekebusch südlich der BAB 15,

Landkreis Märkisch-Oderland:

Gemeinde Bleyen-Genschmar,

Gemeinde Neuhardenberg

Gemeinde Golzow,

Gemeinde Küstriner Vorland,

Gemeinde Alt Tucheband,

Gemeinde Reitwein,

Gemeinde Podelzig,

Gemeinde Gusow-Platkow,

Gemeinde Seelow,

Gemeinde Vierlinden,

Gemeinde Lindendorf,

Gemeinde Fichtenhöhe,

Gemeinde Lietzen,

Gemeinde Falkenhagen (Mark),

Gemeinde Zeschdorf,

Gemeinde Treplin,

Gemeinde Lebus,

Gemeinde Müncheberg mit den Gemarkungen Jahnsfelde, Trebnitz, Obersdorf, Münchehofe und Hermersdorf,

Gemeinde Märkische Höhe mit der Gemarkung Ringenwalde,

Gemeinde Bliesdorf mit der Gemarkung Metzdorf und Gemeinde Bliesdorf – östlich der B167 bis östlicher Teil, begrenzt aus Richtung Gemarkungsgrenze Neutrebbin südlich der Bahnlinie bis Straße „Sophienhof“ dieser westlich folgend bis „Ruesterchegraben“ weiter entlang Feldweg an den Windrädern Richtung „Herrnhof“, weiter entlang „Letschiner Hauptgraben“ nord-östlich bis Gemarkungsgrenze Alttrebbin und Kunersdorf – östlich der B167,

Gemeinde Bad Freienwalde mit den Gemarkungen Altglietzen, Altranft, Bad Freienwalde, Bralitz, Hohenwutzen, Schiffmühle, Hohensaaten und Neuenhagen,

Gemeinde Falkenberg mit der Gemarkung Falkenberg östlich der L35,

Gemeinde Oderaue,

Gemeinde Wriezen mit den Gemarkungen Altwriezen, Jäckelsbruch, Neugaul, Beauregard, Eichwerder, Rathsdorf – östlich der B167 und Wriezen – östlich der B167,

Gemeinde Neulewin,

Gemeinde Neutrebbin,

Gemeinde Letschin,

Gemeinde Zechin,

Landkreis Barnim:

Gemeinde Lunow-Stolzenhagen,

Gemeinde Parsteinsee,

Gemeinde Oderberg,

Gemeinde Liepe,

Gemeinde Hohenfinow (nördlich der B167),

Gemeinde Niederfinow,

Gemeinde (Stadt) Eberswalde mit den Gemarkungen Eberswalde nördlich der B167 und östlich der L200, Sommerfelde und Tornow nördlich der B167,

Gemeinde Chorin mit den Gemarkungen Brodowin, Chorin östlich der L200, Serwest, Neuehütte, Sandkrug östlich der L200,

Gemeinde Ziethen mit der Gemarkung Klein Ziethen östlich der Serwester Dorfstraße und östlich der B198,

Landkreis Uckermark:

Gemeinde Angermünde mit den Gemarkungen Crussow, Stolpe, Gellmersdorf, Neukünkendorf, Bölkendorf, Herzsprung, Schmargendorf und den Gemarkungen Angermünde südlich und südöstlich der B2 und Dobberzin südlich der B2,

Gemeinde Schwedt mit den Gemarkungen Criewen, Zützen, Schwedt, Stendell, Kummerow, Kunow, Vierraden, Blumenhagen, Oderbruchwiesen, Enkelsee, Gatow, Hohenfelde, Schöneberg, Flemsdorf und der Gemarkung Felchow östlich der B2,

Gemeinde Pinnow südlich und östlich der B2,

Gemeinde Berkholz-Meyenburg,

Gemeinde Mark Landin mit der Gemarkung Landin südlich der B2,

Gemeinde Casekow mit der Gemarkung Woltersdorf und den Gemarkungen Biesendahlshof und Casekow östlich der L272 und südlich der L27,

Gemeinde Hohenselchow-Groß Pinnow mit der Gemarkung Groß Pinnow und der Gemarkung Hohenselchow südlich der L27,

Gemeinde Gartz (Oder) mit der Gemarkung Friedrichsthal und den Gemarkungen Gartz und Hohenreinkendorf südlich der L27 und der B2 bis Kastanienallee, dort links abbiegend dem Schülerweg folgend bis Höhe Bahnhof, von hier in östlicher Richtung den Salveybach kreuzend bis zum Tantower Weg, diesen in nördlicher Richtung bis zu Stettiner Straße, diese weiter folgend bis zur B2, dieser in nördlicher Richtung folgend,

Gemeinde Mescherin mit der Gemarkung Mescherin, der Gemarkung Neurochlitz östlich der B2 und der Gemarkung Rosow nördlich der K 7311,

Gemeinde Passow mit der Gemarkung Jamikow,

Kreisfreie Stadt Frankfurt (Oder),

Landkreis Prignitz:

Gemeinde Karstädt mit den Gemarkungen Neuhof und Kribbe und den Gemarkungen Groß Warnow, Klein Warnow, Reckenzin, Streesow und Dallmin östlich der Bahnstrecke Berlin/Spandau-Hamburg/Altona,

Gemeinde Berge,

Gemeinde Pirow mit den Gemarkungen Hülsebeck, Pirow, Bresch und Burow,

Gemeinde Putlitz mit den Gemarkungen Sagast, Nettelbeck, Porep, Lütkendorf, Putlitz, Weitgendorf und Telschow,

Gemeinde Marienfließ mit den Gemarkungen Jännersdorf, Stepenitz und Krempendorf,

Landkreis Oberspreewald-Lausitz:

Gemeinde Vetschau mit den Gemarkungen Wüstenhain und Laasow,

Gemeinde Altdöbern mit den Gemarkungen Reddern, Ranzow, Pritzen, Altdöbern östlich der Bahnstrecke Altdöbern –Großräschen,

Gemeinde Großräschen mit den Gemarkungen Woschkow, Dörrwalde, Allmosen,

Gemeinde Neu-Seeland,

Gemeinde Neupetershain,

Gemeinde Senftenberg mit der Gemarkungen Peickwitz, Sedlitz, Kleinkoschen, Großkoschen und Hosena,

Gemeinde Hohenbocka,

Gemeinde Grünewald,

Gemeinde Hermsdorf,

Gemeinde Kroppen,

Gemeinde Ortrand,

Gemeinde Großkmehlen,

Gemeinde Lindenau,

Gemeinde Frauendorf,

Gemeinde Ruhland,

Gemeinde Guteborn

Gemeinde Schwarzbach mit der Gemarkung Schwarzbach,

Bundesland Sachsen:

Landkreis Bautzen,

Stadt Dresden:

Stadtgebiet nördlich der BAB4 bis zum Verlauf westlich der Elbe, dann nördlich der B6,

Landkreis Görlitz,

Landkreis Meißen:

Gemeinde Diera-Zehren östlich der Elbe,

Gemeinde Ebersbach,

Gemeinde Glaubitz östlich des Grödel-Elsterwerdaer-Floßkanals,

Gemeinde Klipphausen östlich der S177,

Gemeinde Lampertswalde,

Gemeinde Moritzburg,

Gemeinde Niederau östlich der B101,

Gemeinde Nünchritz östlich der Elbe und südlich des Grödel-Elsterwerdaer-Floßkanals,

Gemeinde Priestewitz,

Gemeinde Röderaue östlich des Grödel-Elsterwerdaer-Floßkanals,

Gemeinde Schönfeld,

Gemeinde Stadt Coswig,

Gemeinde Stadt Gröditz östlich des Grödel-Elsterwerdaer-Floßkanals,

Gemeinde Stadt Großenhain,

Gemeinde Stadt Meißen östlich des Straßenverlaufs der S177 bis zur B6, dann B6 bis zur B101, ab der B101 Elbtalbrücke Richtung Norden östlich der Elbe,

Gemeinde Stadt Radebeul,

Gemeinde Stadt Radeburg,

Gemeinde Thiendorf,

Gemeinde Weinböhla,

Gemeinde Wülknitz östlich des Grödel-Elsterwerdaer-Floßkanals,

Landkreis Sächsische Schweiz-Osterzgebirge:

Gemeinde Stadt Wilsdruff nördlich der BAB4 zwischen den Abfahren Wilsdruff und Dreieck Dresden-West,

Bundesland Mecklenburg-Vorpommern:

Landkreis Ludwigslust-Parchim:

Gemeinde Balow mit dem Ortsteil: Balow,

Gemeinde Brunow mit den Ortsteilen und Ortslagen: Bauerkuhl, Brunow (bei Ludwigslust), Klüß, Löcknitz (bei Parchim),

Gemeinde Dambeck mit dem Ortsteil und der Ortslage: Dambeck (bei Ludwigslust),

Gemeinde Ganzlin mit den Ortsteilen und Ortslagen: Barackendorf, Hof Retzow, Klein Damerow, Retzow, Wangelin,

Gemeinde Gehlsbach mit den Ortsteilen und Ortslagen: Ausbau Darß, Darß, Hof Karbow, Karbow, Karbow-Ausbau, Quaßlin, Quaßlin Hof, Quaßliner Mühle, Vietlübbe, Wahlstorf

Gemeinde Groß Godems mit den Ortsteilen und Ortslagen: Groß Godems, Klein Godems,

Gemeinde Karrenzin mit den Ortsteilen und Ortslagen: Herzfeld, Karrenzin, Karrenzin-Ausbau, Neu Herzfeld, Repzin, Wulfsahl,

Gemeinde Kreien mit den Ortsteilen und Ortslagen: Ausbau Kreien, Hof Kreien, Kolonie Kreien, Kreien, Wilsen,

Gemeinde Kritzow mit dem Ortsteil und der Ortslage: Benzin,

Gemeinde Lübz mit den Ortsteilen und Ortslagen: Burow, Gischow, Meyerberg,

Gemeinde Möllenbeck mit den Ortsteilen und Ortslagen: Carlshof, Horst, Menzendorf, Möllenbeck,

Gemeinde Muchow mit dem Ortsteil und Ortslage: Muchow,

Gemeinde Parchim mit dem Ortsteil und Ortslage: Slate,

Gemeinde Prislich mit den Ortsteilen und Ortslagen: Marienhof, Neese, Prislich, Werle,

Gemeinde Rom mit dem Ortsteil und Ortslage: Klein Niendorf,

Gemeinde Ruhner Berge mit den Ortsteilen und Ortslagen: Dorf Poltnitz, Drenkow, Griebow, Jarchow, Leppin, Malow, Malower Mühle, Marnitz, Mentin, Mooster, Poitendorf, Poltnitz, Suckow, Tessenow, Zachow,

Gemeinde Siggelkow mit den Ortsteilen und Ortslagen: Groß Pankow, Klein Pankow, Neuburg, Redlin, Siggelkow,

Gemeinde Stolpe mit den Ortsteilen und Ortslagen: Barkow, Granzin, Stolpe Ausbau, Stolpe,

Gemeinde Ziegendorf mit den Ortsteilen und Ortslagen: Drefahl, Meierstorf, Neu Drefahl, Pampin, Platschow, Stresendorf, Ziegendorf,

Gemeinde Zierzow mit den Ortsteilen und Ortslagen: Kolbow, Zierzow.

3. Igaunija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Igaunijā:

—	Eesti Vabariik (välja arvatud Hiiu maakond).

4. Latvija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Latvijā:

—	Aizkraukles novads,

—	Alūksnes novads,

—	Augšdaugavas novads,

—	Ādažu novads,

—	Balvu novads,

—	Bauskas novads,

—	Cēsu novads,

—

Dienvidkurzemes novada Aizputes, Cīravas, Lažas, Durbes, Dunalkas, Tadaiķu, Vecpils, Bārtas, Sakas, Bunkas, Priekules, Gramzdas, Kalētu, Virgas, Dunikas, Vaiņodes, Gaviezes, Rucavas, Vērgales, Medzes pagasts, Nīcas pagasta daļa uz dienvidiem no apdzīvotas vietas Bernāti, autoceļa V1232, A11, V1222, Bārtas upes, Embūtes pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa P116, P106, autoceļa no apdzīvotas vietas Dinsdurbe, Kalvenes pagasta daļa uz rietumiem no ceļa pie Vārtājas upes līdz autoceļam A9, uz dienvidiem no autoceļa A9, uz rietumiem no autoceļa V1200, Kazdangas pagasta daļa uz rietumiem no ceļa V1200, P115, P117, V1296, Aizputes, Durbes, Pāvilostas, Priekules pilsēta,

—	Dobeles novads,

—	Gulbenes novads,

—	Jelgavas novads,

—	Jēkabpils novads,

—	Krāslavas novads,

—	Kuldīgas novada Alsungas, Gudenieku, Kurmāles, Rendas, Kabiles, Vārmes, Pelču, Snēpeles, Turlavas, Ēdoles, Īvandes, Rumbas, Padures pagasts, Laidu pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa V1296, Kuldīgas pilsēta,

—	Ķekavas novads,

—	Limbažu novads,

—	Līvānu novads,

—	Ludzas novads,

—	Madonas novads,

—	Mārupes novads,

—	Ogres novads,

—	Olaines novads,

—	Preiļu novads,

—	Rēzeknes novads,

—	Ropažu novada Garkalnes, Ropažu pagasts, Stopiņu pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes, Vangažu pilsēta,

—	Salaspils novads,

—	Saldus novads,

—	Saulkrastu novads,

—	Siguldas novads,

—	Smiltenes novads,

—	Talsu novads,

—	Tukuma novads,

—	Valkas novads,

—	Valmieras novads,

—	Varakļānu novads,

—	Ventspils novads,

—	Daugavpils valstspilsētas pašvaldība,

—	Jelgavas valstspilsētas pašvaldība,

—	Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība,

—	Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība.

5. Lietuva

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Lietuvā:

—	Alytaus miesto savivaldybė,

—	Alytaus rajono savivaldybė,

—	Anykščių rajono savivaldybė,

—	Skuodo rajono savivaldybė.

—	Birštono savivaldybė,

—	Biržų miesto savivaldybė,

—	Biržų rajono savivaldybė,

—	Druskininkų savivaldybė,

—	Elektrėnų savivaldybė,

—	Ignalinos rajono savivaldybė,

—	Jonavos rajono savivaldybė,

—	Joniškio rajono savivaldybė,

—	Jurbarko rajono savivaldybė: Eržvilko, Juodaičių, Seredžiaus, Smalininkų ir Viešvilės seniūnijos,

—	Kaišiadorių rajono savivaldybė,

—	Kauno miesto savivaldybė,

—	Kauno rajono savivaldybė,

—	Kazlų rūdos savivaldybė: Kazlų Rūdos seniūnija, išskyrus vakarinė dalis iki kelio 2602 ir 183, Plutiškių seniūnija,

—	Kelmės rajono savivaldybė: Kelmės, Kražių, Liolių, Tytuvėnų, Tytuvėnų apylinkių, Pakražančio ir Vaiguvos seniūnijos,

—	Kėdainių rajono savivaldybė,

—	Klaipėdos rajono savivaldybė: Judrėnų, Endriejavo ir Veiviržėnų seniūnijos,

—	Kupiškio rajono savivaldybė,

—	Kretingos rajono savivaldybė,

—	Lazdijų rajono savivaldybė,

—	Mažeikių rajono savivaldybė,

—	Molėtų rajono savivaldybė: Alantos, Balninkų, Čiulėnų, Inturkės, Joniškio, Luokesos, Mindūnų, Suginčių ir Videniškių seniūnijos,

—	Pagėgių savivaldybė,

—	Pakruojo rajono savivaldybė,

—	Panevėžio rajono savivaldybė,

—	Panevėžio miesto savivaldybė,

—	Pasvalio rajono savivaldybė,

—	Radviliškio rajono savivaldybė,

—	Rietavo savivaldybė,

—	Prienų rajono savivaldybė,

—	Plungės rajono savivaldybė,

—	Raseinių rajono savivaldybė,

—	Rokiškio rajono savivaldybė,

—	Skuodo rajono savivaldybė,

—	Šakių rajono savivaldybė: Kriūkų, Lekėčių ir Lukšių seniūnijos,

—	Šalčininkų rajono savivaldybė,

—	Šiaulių miesto savivaldybė,

—	Šiaulių rajono savivaldybė: Ginkūnų, Gruzdžių, Kairių, Kužių, Meškuičių, Raudėnų, Šakynos ir Šiaulių kaimiškosios seniūnijos,

—	Šilutės rajono savivaldybė,

—	Širvintų rajono savivaldybė: Čiobiškio, Gelvonų, Jauniūnų, Kernavės, Musninkų ir Širvintų seniūnijos,

—	Šilalės rajono savivaldybė,

—	Švenčionių rajono savivaldybė,

—	Tauragės rajono savivaldybė,

—	Telšių rajono savivaldybė,

—	Trakų rajono savivaldybė,

—	Ukmergės rajono savivaldybė: Deltuvos, Lyduokių, Pabaisko, Pivonijos, Siesikų, Šešuolių, Taujėnų, Ukmergės miesto, Veprių, Vidiškių ir Žemaitkiemo seniūnijos,

—	Utenos rajono savivaldybė,

—	Varėnos rajono savivaldybė,

—	Vilniaus miesto savivaldybė,

—	Vilniaus rajono savivaldybė: Avižienių, Bezdonių, Buivydžių, Dūkštų, Juodšilių, Kalvelių, Lavoriškių, Maišiagalos, Marijampolio, Medininkų, Mickūnų, Nemenčinės, Nemenčinės miesto, Nemėžio, Pagirių, Riešės, Rudaminos, Rukainių, Sudervės, Sužionių, Šatrininkų ir Zujūnų seniūnijos,

—	Visagino savivaldybė,

—	Zarasų rajono savivaldybė.

6. Ungārija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Ungārijā:

—

Békés megye 950150, 950250, 950350, 950450, 950550, 950650, 950660, 950750, 950850, 950860, 951050, 951150, 951250, 951260, 951350, 951450, 951460, 951550, 951650, 951750, 952150, 952250, 952350, 952450, 952550, 952650, 953250, 953260, 953270, 953350, 953450, 953550, 953560, 953950, 954050, 954060, 954150, 956250, 956350, 956450, 956550, 956650 és 956750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Borsod-Abaúj-Zemplén megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe,

—	Fejér megye 403150, 403160, 403250, 403260, 403350, 404250, 404550, 404560, 404570, 405450, 405550, 405650, 406450 és 407050 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Hajdú-Bihar megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe,

—	Heves megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe,

—

Jász-Nagykun-Szolnok megye 750250, 750550, 750650, 750750, 750850, 750970, 750980, 751050, 751150, 751160, 751250, 751260, 751350, 751360, 751450, 751460, 751470, 751550, 751650, 751750, 751850, 751950, 752150, 752250, 752350, 752450, 752460, 752550, 752560, 752650, 752750, 752850, 752950, 753060, 753070, 753150, 753250, 753310, 753450, 753550, 753650, 753660, 753750, 753850, 753950, 753960, 754050, 754150, 754250, 754360, 754370, 754850, 755550, 755650 és 755750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Komárom-Esztergom megye: 250350, 250850, 250950, 251450, 251550, 251950, 252050, 252150, 252350, 252450, 252460, 252550, 252650, 252750, 252850, 252860, 252950, 252960, 253050, 253150, 253250, 253350, 253450 és 253550 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Nógrád megye valamennyi vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Pest megye 570150, 570250, 570350, 570450, 570550, 570650, 570750, 570850, 570950, 571050, 571150, 571250, 571350, 571650, 571750, 571760, 571850, 571950, 572050, 573550, 573650, 574250, 577250, 580050 és 580150 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Szabolcs-Szatmár-Bereg megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe.

7. Polija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Polijā:

w województwie warmińsko-mazurskim:

gminy Kalinowo, Stare Juchy, Prostki oraz gmina wiejska Ełk w powiecie ełckim,

powiat elbląski,

powiat miejski Elbląg,

powiat gołdapski,

powiat piski,

powiat bartoszycki,

powiat olecki,

powiat giżycki,

powiat braniewski,

powiat kętrzyński,

powiat lidzbarski,

gminy Dźwierzuty Jedwabno, Pasym, Świętajno, Wielbark, Szczytno i miasto Szczytno w powiecie szczycieńskim,

powiat mrągowski,

powiat węgorzewski,

powiat olsztyński,

powiat miejski Olsztyn,

powiat nidzicki,

część powiatu ostródzkiego niewymieniona w części III załącznika I,

część powiatu nowomiejskiego niewymieniona w części III załącznika I,

część powiatu iławskiego niewymieniona w części III załącznika I,

część powiatu działdowskiego niewymieniona w części III załącznika I,

w województwie podlaskim:

powiat bielski,

powiat grajewski,

powiat moniecki,

powiat sejneński,

powiat siemiatycki,

powiat hajnowski,

gminy Ciechanowiec, Klukowo, Szepietowo, Kobylin-Borzymy, Nowe Piekuty, Sokoły i część gminy Kulesze Kościelne położona na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie wysokomazowieckim,

powiat białostocki,

powiat suwalski,

powiat miejski Suwałki,

powiat augustowski,

powiat sokólski,

powiat miejski Białystok,

w województwie mazowieckim:

gminy Domanice, Korczew, Kotuń, Mordy, Paprotnia, Przesmyki, Siedlce, Skórzec, Wiśniew, Wodynie, Zbuczyn w powiecie siedleckim,

powiat miejski Siedlce,

gminy Ceranów, Jabłonna Lacka, Kosów Lacki, Repki, Sabnie, Sterdyń w powiecie sokołowskim,

powiat łosicki,

powiat sochaczewski,

powiat zwoleński,

powiat kozienicki,

powiat lipski,

powiat radomski

powiat miejski Radom,

powiat szydłowiecki,

gminy Lubowidz i Kuczbork Osada w powiecie żuromińskim,

gmina Wieczfnia Kościelna w powicie mławskim,

gminy Bodzanów, Słubice, Wyszogród i Mała Wieś w powiecie płockim,

powiat nowodworski,

gminy Czerwińsk nad Wisłą, Naruszewo, Załuski w powiecie płońskim,

gminy: miasto Kobyłka, miasto Marki, miasto Ząbki, miasto Zielonka, część gminy Tłuszcz ograniczona liniami kolejowymi: na północ od linii kolejowej biegnącej od wschodniej granicy gminy do miasta Tłuszcz oraz na wschód od linii kolejowej biegnącej od północnej granicy gminy do miasta Tłuszcz, część gminy Jadów położona na północ od linii kolejowej biegnącej od wschodniej do zachodniej granicy gminy w powiecie wołomińskim,

powiat garwoliński,

gminy Boguty – Pianki, Brok, Zaręby Kościelne, Nur, Małkinia Górna, część gminy Wąsewo położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 60, część gminy wiejskiej Ostrów Mazowiecka położona na południe od miasta Ostrów Mazowiecka i na południe od linii wyznaczonej przez drogę 60 biegnącą od zachodniej granicy miasta Ostrów Mazowiecka do zachodniej granicy gminy w powiecie ostrowskim,

część gminy Sadowne położona na północny- zachód od linii wyznaczonej przez linię kolejową, część gminy Łochów położona na północny – zachód od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie węgrowskim,

gminy Brańszczyk, Długosiodło, Rząśnik, Wyszków, część gminy Zabrodzie położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr S8 w powiecie wyszkowskim,

gminy Cegłów, Dębe Wielkie, Halinów, Latowicz, Mińsk Mazowiecki i miasto Mińsk Mazowiecki, Mrozy, Siennica, miasto Sulejówek w powiecie mińskim,

powiat otwocki,

powiat warszawski zachodni,

powiat legionowski,

powiat piaseczyński,

powiat pruszkowski,

powiat grójecki,

powiat grodziski,

powiat żyrardowski,

powiat białobrzeski,

powiat przysuski,

powiat miejski Warszawa,

w województwie lubelskim:

powiat bialski,

powiat miejski Biała Podlaska,

powiat janowski,

powiat puławski,

powiat rycki,

powiat łukowski,

powiat lubelski,

powiat miejski Lublin,

powiat lubartowski,

powiat łęczyński,

powiat świdnicki,

powiat biłgorajski,

powiat hrubieszowski,

powiat krasnostawski,

powiat chełmski,

powiat miejski Chełm,

powiat tomaszowski,

powiat kraśnicki,

powiat opolski,

powiat parczewski,

powiat włodawski,

powiat radzyński,

powiat miejski Zamość,

powiat zamojski,

w województwie podkarpackim:

powiat stalowowolski,

powiat lubaczowski,

gminy Medyka, Stubno, część gminy Orły położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 77, część gminy Żurawica na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 77 w powiecie przemyskim,

część powiatu jarosławskiego niewymieniona w części I załącznika I,

gmina Kamień w powiecie rzeszowskim,

gminy Cmolas, Dzikowiec, Kolbuszowa, Majdan Królewski i Niwiska powiecie kolbuszowskim,

powiat leżajski,

powiat niżański,

powiat tarnobrzeski,

gminy Adamówka, Sieniawa, Tryńcza, Przeworsk z miastem Przeworsk, Zarzecze w powiecie przeworskim,

gmina Ostrów, część gminy Sędziszów Małopolski położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr A4,

część gminy Czarna położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr A4, część gminy Żyraków położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr A4, część gminy wiejskiej Dębica położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr A4 w powiecie dębickim,

powiat mielecki,

gmina Krempna, część gminy Dębowiec położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 993, część gminy Osiek Jasielski położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 993, część gminy Nowy Żmigród położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 993,

w województwie małopolskim:

gminy Nawojowa, Piwniczna Zdrój, Rytro, Stary Sącz, część gminy Łącko położona na południe od linii wyznaczonej przez rzekę Dunajec w powiecie nowosądeckim,

gmina Szczawnica w powiecie nowotarskim,

gminy Sękowa, Uście Gorlickie w powiecie gorlickim,

w województwie pomorskim:

gminy Dzierzgoń i Stary Dzierzgoń w powiecie sztumskim,

gmina Stare Pole, część gminy Nowy Staw położna na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 55 w powiecie malborskim,

gminy Stegny, Sztutowo i część gminy Nowy Dwór Gdański położona na północny - wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 55 biegnącą od południowej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 7, następnie przez drogę nr 7 i S7 biegnącą do zachodniej granicy gminy w powiecie nowodworskim,

gmina Prabuty w powiecie kwidzyńskim,

w województwie świętokrzyskim:

gmina Tarłów i część gminy Ożarów położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 74 biegnącą od miejscowości Honorów do zachodniej granicy gminy w powiecie opatowskim,

część gminy Brody położona wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 9 i na północny - wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 0618T biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania w miejscowości Lipie oraz przez drogę biegnącą od miejscowości Lipie do wschodniej granicy gminy i część gminy Mirzec położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 744 biegnącą od południowej granicy gminy do miejscowości Tychów Stary a następnie przez drogę nr 0566T biegnącą od miejscowości Tychów Stary w kierunku północno – wschodnim do granicy gminy w powiecie starachowickim,

gmina Gowarczów, część gminy Końskie położona na wschód od linii kolejowej, część gminy Stąporków położona na północ od linii kolejowej w powiecie koneckim,

gminy Dwikozy i Zawichost w powiecie sandomierskim,

w województwie lubuskim:

gminy Bogdaniec, Deszczno, Kłodawa, Kostrzyn nad Odrą, Santok, Witnica w powiecie gorzowskim,

powiat miejski Gorzów Wielkopolski,

gminy Drezdenko, Strzelce Krajeńskie, Stare Kurowo, Zwierzyn w powiecie strzelecko – drezdeneckim,

powiat żarski,

powiat słubicki,

powiat żagański,

powiat krośnieński,

powiat zielonogórski

powiat miejski Zielona Góra,

powiat nowosolski,

powiat sulęciński,

powiat międzyrzecki,

powiat świebodziński,

powiat wschowski,

w województwie dolnośląskim:

powiat zgorzelecki,

część powiatu polkowickiego niewymieniona w częsci III załącznika I,

część powiatu wołowskiego niewymieniona w części III załącznika I,

gmina Jeżów Sudecki w powiecie karkonoskim,

gminy Rudna, Ścinawa, miasto Lubin i część gminy Lubin niewymieniona w części III załącznika I w powiecie lubińskim,

gmina Malczyce, Miękinia, Środa Śląska, część gminy Kostomłoty położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr A4, część gminy Udanin położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr A4 w powiecie średzkim,

gmina Wądroże Wielkie, część gminy Męcinka położona na północ od drogi nr 363 w powiecie jaworskim,

gminy Kunice, Legnickie Pole, Prochowice, Ruja w powiecie legnickim,

gminy Wisznia Mała, Trzebnica, Zawonia, część gminy Oborniki Śląskie położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 340 w powiecie trzebnickim,

powiat lubański,

powiat miejski Wrocław,

gminy Czernica, Długołęka, Siechnice, część gminy Żórawina położona na wschód od linii wyznaczonej przez autostradę A4, część gminy Kąty Wrocławskie położona na północ od linii wyznaczonej przez autostradę A4 w powiecie wrocławskim,

gminy Jelcz - Laskowice, Oława z miastem Oława i część gminy Domaniów położona na północny wschód od linii wyznaczonej przez autostradę A4 w powiecie oławskim,

gmina Bierutów, Dziadowa Kłoda, miasto Oleśnica, część gminy wiejskiej Oleśnica położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr S8, część gminy Dobroszyce położona na zachód od linii wyznaczonej przez linię kolejową biegnącą od północnej do południowej granicy gminy w powiecie oleśnickim,

powiat bolesławiecki,

powiat milicki,

powiat górowski,

powiat głogowski,

gmina Świerzawa, Wojcieszów, część gminy Zagrodno położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Jadwisin – Modlikowice Zagrodno oraz na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 382 biegnącą od miejscowości Zagrodno do południowej granicy gminy w powiecie złotoryjskim,

powiat lwówecki,

gminy Czarny Bór, Stare Bogaczowice, Walim, miasto Boguszów - Gorce, miasto Jedlina – Zdrój, miasto Szczawno – Zdrój w powiecie wałbrzyskim,

powiat miejski Wałbrzych,

gmina Świdnica, miasto Świdnica, miasto Świebodzice w powiecie świdnickim,

w województwie wielkopolskim:

gminy Siedlec, Wolsztyn, część gminy Przemęt położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Borek – Kluczewo – Sączkowo – Przemęt – Błotnica – Starkowo – Boszkowo – Letnisko w powiecie wolsztyńskim,

gmina Wielichowo, Rakoniewice, Granowo, część gminy Kamieniec położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 308 w powiecie grodziskim,

powiat międzychodzki,

powiat nowotomyski,

powiat obornicki,

część gminy Połajewo na położona na południe od drogi łączącej miejscowości Chraplewo, Tarnówko-Boruszyn, Krosin, Jakubowo, Połajewo - ul. Ryczywolska do północno-wschodniej granicy gminy w powiecie czarnkowsko-trzcianeckim,

powiat miejski Poznań,

gminy Buk, Czerwonak, Dopiewo, Komorniki, Rokietnica, Stęszew, Swarzędz, Suchy Las, Tarnowo Podgórne, Murowana Goślina w powiecie poznańskim,

powiat rawicki,

część powiatu szamotulskiego niewymieniona w części I załącznika I,

część powiatu gostyńskiego niewymieniona w części I i III załącznika I,

gminy Kobylin, Zduny, część gminy Krotoszyn położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogi: nr 15 biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 36, nr 36 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 15 do skrzyżowana z drogą nr 444, nr 444 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 36 do południowej granicy gminy w powiecie krotoszyńskim,

gmina Wijewo w powiecie leszczyńskim,

w województwie łódzkim:

gminy Białaczów, Drzewica, Opoczno i Poświętne w powiecie opoczyńskim,

gminy Biała Rawska, Regnów i Sadkowice w powiecie rawskim,

gmina Kowiesy w powiecie skierniewickim,

w województwie zachodniopomorskim:

gmina Boleszkowice i część gminy Dębno położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 126 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 23 w miejscowości Dębno, następnie na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 23 do skrzyżowania z ul. Jana Pawła II w miejscowości Cychry, następnie na południe od ul. Jana Pawła II do skrzyżowania z ul. Ogrodową i dalej na południe od linii wyznaczonej przez ul. Ogrodową, której przedłużenie biegnie do wschodniej granicy gminy w powiecie myśliborskim,

gminy Banie, Cedynia, Gryfino, Mieszkowice, Moryń, Chojna,, Widuchowa, Trzcińsko-Zdrój w powiecie gryfińskim,

gmina Kołbaskowo w powiecie polickim,

w województwie opolskim:

gminy Brzeg, Lubsza, Lewin Brzeski, Olszanka, Skarbimierz w powiecie brzeskim,

gminy Dąbrowa, Dobrzeń Wielki, Popielów, Murów, część gminy Łubniany położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Świerkle – Masów, ulicę Leśną w miejscowości Masów oraz na północ od ulicy Kolanowskiej biegnącej do wschodniej granicy gminy, część gminy Turawa położona na północ od linii wyznaczonej przez ulice Powstańców Śląskich -Kolanowską -Opolską – Kotorską w miejscowości Węgry i dalej na północ od drogi łączącej miejscowości Węgry- Kotórz Mały – Turawa – Rzędów – Kadłub Turawski – Zakrzów Turawski biegnącą do wschodniej granicy gminy w powiecie opolskim,

gmina Lasowice Wielkie, część gminy Kluczbork położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 42 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowana z drogą nr 45, a następnie od tego skrzyżowania na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 45 do skrzyżowania z ulicą Fabryczną w miejscowości Kluczbork i dalej na południe od linii wyznaczonej przez ulice Fabryczna -Dzierżonia – Strzelecka w miejscowości Kluczbork do wschodniej granicy gminy, część gminy Wołczyn położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 42 w powiecie kluczborskim,

powiat namysłowski,

w województwie śląskim:

powiat miejski Sosnowiec,

powiat miejski Dąbrowa Górnicza,

gminy Bobrowniki, Mierzęcice, Psary, Siewierz, miasto Będzin, miasto Czeladź, miasto Wojkowice w powiecie będzińskim,

gminy Łazy i Poręba w powiecie zawierciańskim.

8. Slovākija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Slovākijā:

—	the whole district of Gelnica,

—	the whole district of Poprad

—	the whole district of Spišská Nová Ves,

—	the whole district of Levoča,

—	the whole district of Kežmarok,

—	in the whole district of Michalovce except municipalities included in zone III,

—	the whole district of Košice-okolie,

—	the whole district of Rožnava,

—	the whole city of Košice,

—	in the district of Sobrance: Remetské Hámre, Vyšná Rybnica, Hlivištia, Ruská Bystrá, Podhoroď, Choňkovce, Ruský Hrabovec, Inovce, Beňatina, Koňuš,

—	the whole district of Vranov nad Topľou,

—	the whole district of Humenné except municipalities included in zone III,

—	the whole district of Snina,

—	the whole district of Prešov,

—	the whole district of Sabinov,

—	the whole district of Svidník, except municipalities included in zone III,

—	the whole district of Stropkov, except municipalities included in zone III,

—	the whole district of Bardejov,

—	the whole district of Stará Ľubovňa,

—	the whole district of Revúca,

—	the whole district of Rimavská Sobota,

—	in the district of Veľký Krtíš, the whole municipalities not included in part I,

—	the whole district of Lučenec,

—	the whole district of Poltár,

—	the whole district of Zvolen,

—	the whole district of Detva,

—	the whole district of Krupina, except municipalities included in zone I,

—	the whole district of Banska Stiavnica,

—	the whole district of Žarnovica,

—	in the district of Žiar nad Hronom the municipalities of Hronská Dúbrava, Trnavá Hora, Ihráč, Nevoľné, Kremnica, Kremnické Bane, Krahule,

—	the whole district of Banska Bystica,

—	the whole district of Brezno,

—	the whole district of Liptovsky Mikuláš,

—	the whole district of Trebišov’,

—	in the district of Zlaté Moravce, the whole municipalities not included in part I,

—	in the district of Levice the municipality of Kozárovce,

—	in the district of Turčianske Teplice, municipalties of Turček, Horná Štubňa, Čremošné, Háj, Rakša, Mošovce.

9. Itālija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Itālijā:

Piedmont Region:

in the Province of Alessandria, the municipalities of Alice Bel Colle, Terzo, Bistagno, Cavatore Cavatore, Castelnuovo Bormida, Cabella Ligure, Carrega Ligure, Francavilla Bisio, Carpeneto, Costa Vescovato, Grognardo, Orsara Bormida, Pasturana, Melazzo, Mornese, Ovada, Predosa, Lerma, Fraconalto, Rivalta Bormida, Fresonara, Malvicino, Ponzone, San Cristoforo, Sezzadio, Rocca Grimalda, Garbagna, Tassarolo, Mongiardino Ligure, Morsasco, Montaldo Bormida, Prasco, Montaldeo, Belforte Monferrato, Albera Ligure, Bosio, Cantalupo Ligure, Castelletto D'orba, Cartosio, Acqui Terme, Arquata Scrivia, Parodi Ligure, Ricaldone, Gavi, Cremolino, Brignano-Frascata, Novi Ligure, Molare, Cassinelle, Morbello, Avolasca, Carezzano, Basaluzzo, Dernice, Trisobbio, Strevi, Sant'Agata Fossili, Pareto, Visone, Voltaggio, Tagliolo Monferrato, Casaleggio Boiro, Capriata D'orba, Castellania, Carrosio, Cassine, Vignole Borbera, Serravalle Scrivia, Silvano D'orba, Villalvernia, Roccaforte Ligure, Rocchetta Ligure, Sardigliano, Stazzano, Borghetto Di Borbera, Grondona, Cassano Spinola, Montacuto, Gremiasco, San Sebastiano Curone, Fabbrica Curone, Spigno Monferrato, Montechiaro d'Acqui, Castelletto d'Erro, Ponti, Denice, Pozzolo Formigaro,

in the province of Asti, the municipality of Mombaldone, Castel Rocchero, Montabone, Sessame, Monastero Bormida, Roccaverano,

Liguria Region:

in the province of Genova, the municipalities of Bogliasco, Arenzano, Ceranesi, Ronco Scrivia, Mele, Isola Del Cantone, Lumarzo, Genova, Masone, Serra Riccò, Campo Ligure, Mignanego, Busalla, Bargagli, Savignone, Torriglia, Rossiglione, Sant'Olcese, Valbrevenna, Sori, Tiglieto, Campomorone, Cogoleto, Pieve Ligure, Davagna, Casella, Montoggio, Crocefieschi, Vobbia, Fascia, Gorreto, Propata, Rondanina,

in the province of Savona, the municipalities of Albisola Superiore, Celle Ligure, Stella, Pontinvrea, Varazze, Urbe, Sassello, Mioglia, Giusvalla, Dego (est SP 29)

Emilia-Romagna Region:

in the province of Piacenza, the municipalities of Ottone (ovest fiume Trebbia), Zerba,

Lazio Region:

the Area of the Municipality of Rome within the administrative boundaries of the Local Heatlh Unit “ASL RM1”,

Sardinia Region:

In South Sardinia Province the Municipalities of Escolca, Esterzili, Genoni, Gesturi, Isili, Nuragus, Nurallao, Nurri, Sadali, Serri, Seui, Seulo, Villanova Tulo,

In Nuoro Province the Municipalities of Atzara, Austis, Bari Sardo, Bitti, Bolotana, Bortigali a East della Strada Statale 131, Cardedu, Dorgali, Elini, Fonni, Gadoni, Gairo, Girasole, Ilbono, Jerzu, Lanusei, Lei, Loceri, Lodè, Lodine, Lotzorai, Lula, Macomer a East della Strada Statale 131, Meana Sardo, Oliena, Onani, Orune, Osidda, Osini, Ovodda, Silanus, Sorgono, Teti, Tiana, Torpè, Tortolì, Ulassai, Ussassai,

In Oristano Province the Municipalities of Laconi, Nughedu Santa Vittoria, Sorradile,

In Sassari Province the Municipalities of Alà dei Sardi, Anela, Benetutti, Bono, Bonorva East of SS 131, Bottidda, Buddusò, Budoni, Bultei, Burgos, Esporlatu, Illorai, Ittireddu, Mores a sud della Strada Statale 128bis – Strada Provinciale 63, Nughedu di San Nicolò, Nule, Olbia Isola Amministrativa (Berchiddeddu), Oschiri a sud della E 840, Ozieri a sud della Strada Provinciale 63 – Strada Provinciale 1 – Strada Statale 199, Padru, Pattada, San Teodoro.

10. Čehija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Čehijā:

Region of Liberec:

in the district of Liberec, the municipalities of Arnoltice u Bulovky, Hajniště pod Smrkem, Nové Město pod Smrkem, Dětřichovec, Bulovka, Horní Řasnice, Dolní Pertoltice, Krásný Les u Frýdlantu, Jindřichovice pod Smrkem, Horní Pertoltice, Dolní Řasnice, Raspenava, Dolní Oldřiš, Ludvíkov pod Smrkem, Lázně Libverda, Háj u Habartic, Habartice u Frýdlantu, Kunratice u Frýdlantu, Víska u Frýdlantu, Poustka u Frýdlantu, Višňová u Frýdlantu, Předlánce, Černousy, Boleslav, Ves, Andělka, Frýdlant, Srbská.

11. Grieķija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Grieķijā:

—

in the regional unit of Serres:

—	part of the municipal departments of Kerkini, Agkistro, Petritsi, Sidirokastro, Promahonas, Achladochori (in Sintiki Municipality),

—	part of municipal departments of Irakleia and Skotoussa (in Irakleia municipality).

III DAĻA

1. Bulgārija

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Bulgārijā:

—

in Blagoevgrad region:

—	the whole municipality of Sandanski

—	the whole municipality of Strumyani

—	the whole municipality of Petrich,

—

the Pazardzhik region:

—	the whole municipality of Pazardzhik,

—	the whole municipality of Panagyurishte,

—	the whole municipality of Lesichevo,

—	the whole municipality of Septemvri,

—	the whole municipality of Strelcha,

—

in Plovdiv region

—	the whole municipality of Hisar,

—	the whole municipality of Suedinenie,

—	the whole municipality of Maritsa

—	the whole municipality of Rodopi,

—	the whole municipality of Plovdiv,

—

in Varna region:

—	the whole municipality of Byala,

—	the whole municipality of Dolni Chiflik.

2. Itālija

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Itālijā:

Sardinia Region:

in Nuoro Province the Municipalities of Aritzo, Arzana, Baunei, Belvi, Desulo, Gavoi, Mamoiada, Nuoro, Ollolai, Olzai, Oniferi, Orani, Orgosolo, Orotelli, Ottana, Sarule, Talana, Tonara, Triei, Urzulei, Villagrande Strisaili.

3. Latvija

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Latvijā:

—

Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta daļa uz ziemeļiem autoceļa P116, P106, autoceļa no apdzīvotas vietas Dinsdurbe, Kalvenes pagasta daļa uz austrumiem no ceļa pie Vārtājas upes līdz autoceļam A9, uz ziemeļiem no autoceļa A9, uz austrumiem no autoceļa V1200, Kazdangas pagasta daļa uz austrumiem no ceļa V1200, P115, P117, V1296,

—	Kuldīgas novada Rudbāržu, Nīkrāces, Raņķu, Skrundas pagasts, Laidu pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa V1296, Skrundas pilsēta.

4. Lietuva

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Lietuvā:

—	Jurbarko rajono savivaldybė: Jurbarko miesto seniūnija, Girdžių, Jurbarkų Raudonės, Skirsnemunės, Veliuonos ir Šimkaičių seniūnijos,

—	Molėtų rajono savivaldybė: Dubingių ir Giedraičių seniūnijos,

—	Marijampolės savivaldybė: Sasnavos ir Šunskų seniūnijos,

—	Šakių rajono savivaldybė: Barzdų, Gelgaudiškio, Griškabūdžio, Kidulių, Kudirkos Naumiesčio, Sintautų, Slavikų, Sudargo, Šakių, Plokščių ir Žvirgždaičių seniūnijos.

—	Kazlų rūdos savivaldybė: Antanavos, Jankų ir Kazlų Rūdos seniūnijos: vakarinė dalis iki kelio 2602 ir 183,

—	Kelmės rajono savivaldybė: Kelmės apylinkių, Kukečių, Šaukėnų ir Užvenčio seniūnijos,

—	Vilkaviškio rajono savivaldybė: Gižų, Kybartų, Klausučių, Pilviškių, Šeimenos ir Vilkaviškio miesto seniūnijos.

—	Širvintų rajono savivaldybė: Alionių ir Zibalų seniūnijos,

—	Šiaulių rajono savivaldybė: Bubių, Kuršėnų kaimiškoji ir Kuršėnų miesto seniūnijos,

—	Ukmergės rajono savivaldybė: Želvos seniūnija,

—	Vilniaus rajono savivaldybė: Paberžės seniūnija.

5. Polija

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Polijā:

w województwie warmińsko-mazurskim:

gmina Rybno, część gminy Działdowo położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 538, część gminy Płośnica położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Burkat – Skurpie – Rutkowice – Płośnica – Turza Mała – Koty, część gminy Lidzbark położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 544 biegnącą od wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 541 oraz na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 541 biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 544 w powiecie działdowskim,

część gminy Grodziczno położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 541 w powiecie nowomiejskim,

część gminy Lubawa położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 537 biegnącą od wschodniej graniczy gminy do skrzyżowana z drogą nr 541, a następnie na wschód od liini wyznaczonej przez drogę nr 541 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 537 do południowej granicy gminy w powiecie iławskim,

gmina Dąbrówno, część gminy Grunwald położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 537 biegnącej od zachodniej granicy gminy do miejscowości Stębark, a następnie na zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od miejscowości Stębark do południowej granicy gminy i łączącej miejscowości Stębark – Łodwigowo w powiecie ostródzkim,

w województwie wielkopolskim:

gminy Krzemieniewo, Lipno, Osieczna, Rydzyna, Święciechowa, Włoszakowice w powiecie leszczyńskim,

powiat miejski Leszno,

gminy Kościan i miasto Kościan, Krzywiń, Śmigiel w powiecie kościańskim,

część gminy Dolsk położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 434 biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 437, a następnie na zachód od drogi nr 437 biegnącej od skrzyżowania z drogą nr 434 do południowej granicy gminy, część gminy Śrem położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 310 biegnącą od zachodniej granicy gminy do miejscowości Śrem, następnie na zachód od drogi nr 432 w miejscowości Śrem oraz na zachód od drogi nr 434 biegnącej od skrzyżowania z drogą nr 432 do południowej granicy gminy w powiecie śremskim,

część gminy Gostyń położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 12 w powiecie gostyńskim,

część gminy Przemęt położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Borek – Kluczewo – Sączkowo – Przemęt – Błotnica – Starkowo – Boszkowo – Letnisko w powiecie wolsztyńskim,

w województwie dolnośląskim:

część gminy Lubin położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 335 biegnącą od zachodniej granicy gminy do granicy miasta Lubin oraz na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 333 biegnącą od granicy miasta Lubin do południowej granicy gminy w powiecie lubińskim

gminy Prusice, Żmigród, część gminy Oborniki Śląskie położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 340 w powiecie trzebnickim,

część gminy Zagrodno położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Jadwisin – Modlikowice - Zagrodno oraz na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 382 biegnącą od miejscowości Zagrodno do południowej granicy gminy, część gminy wiejskiej Złotoryja położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od północnej granicy gminy w miejscowości Nowa Wieś Złotoryjska do granicy miasta Złotoryja oraz na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 382 biegnącą od granicy miasta Złotoryja do wschodniej granicy gminy w powiecie złotoryjskim,

część gminy Chocianów położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 335 biegnącą od wschodniej granicy gminy do miejscowości Żabice, a następnie na południe od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Żabice – Trzebnice – Chocianowiec - Chocianów – Pasternik biegnącą do zachodniej granicy gminy w powiecie polkowickim,

gminy Chojnów i miasto Chojnów, Krotoszyce, Miłkowice w powiecie legnickim,

powiat miejski Legnica,

część gminy Wołów położona na wschód od linii wyznaczonej przez lnię kolejową biegnącą od północnej do południowej granicy gminy, część gminy Wińsko położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 36 biegnącą od północnej do zachodniej granicy gminy, część gminy Brzeg Dolny położona na wschód od linii wyznaczonej przez linię kolejową od północnej do południowej granicy gminy w powiecie wołowskim.

6. Rumānija

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Rumānijā:

—	Zona orașului București,

—	Județul Constanța,

—	Județul Satu Mare,

—	Județul Tulcea,

—	Județul Bacău,

—	Județul Bihor,

—	Județul Bistrița Năsăud,

—	Județul Brăila,

—	Județul Buzău,

—	Județul Călărași,

—	Județul Dâmbovița,

—	Județul Galați,

—	Județul Giurgiu,

—	Județul Ialomița,

—	Județul Ilfov,

—	Județul Prahova,

—	Județul Sălaj,

—	Județul Suceava

—	Județul Vaslui,

—	Județul Vrancea,

—	Județul Teleorman,

—	Judeţul Mehedinţi,

—	Județul Gorj,

—	Județul Argeș,

—	Judeţul Olt,

—	Judeţul Dolj,

—	Județul Arad,

—	Județul Timiș,

—	Județul Covasna,

—	Județul Brașov,

—	Județul Botoșani,

—	Județul Vâlcea,

—	Județul Iași,

—	Județul Hunedoara,

—	Județul Alba,

—	Județul Sibiu,

—	Județul Caraș-Severin,

—	Județul Neamț,

—	Județul Harghita,

—	Județul Mureș,

—	Județul Cluj,

—	Județul Maramureş.

7. Slovākija

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Slovākijā:

—	In the district of Humenné: Závada, Nižná Sitnica, Vyšná Sitnica, Rohožník, Prituľany, Ruská Poruba, Ruská Kajňa,

—

In the district of Michalovce: Strážske, Staré, Oreské, Zbudza, Voľa, Nacina Ves, Pusté Čemerné, Lesné, Rakovec nad Ondavou, Petrovce nad Laborcom, Trnava pri Laborci, Vinné, Kaluža, Klokočov, Kusín, Jovsa, Poruba pod Vihorlatom, Hojné, Lúčky,Závadka, Hažín, Zalužice, Michalovce, Krásnovce, Šamudovce, Vŕbnica, Žbince, Lastomír, Zemplínska Široká, Čečehov, Jastrabie pri Michalovciach, Iňačovce, Senné, Palín, Sliepkovce, Hatalov, Budkovce, Stretava, Stretávka, Pavlovce nad Uhom, Vysoká nad Uhom, Bajany,

—	the whole district of Medzilaborce,

—	In the district of Stropkov: Havaj, Malá Poľana, Bystrá, Mikové, Varechovce, Vladiča, Staškovce, Makovce, Veľkrop, Solník, Korunková, Bukovce, Krišľovce, Jakušovce, Kolbovce,

—	In the district of Svidník: Pstruša,

—	The whole district of Sobrance except municipalities included in zone II.

”

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 51/79

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2023/374

(2023. gada 13. februāris),

kas attiecas uz tiem atbrīvojumiem no paplašinātā antidempinga maksājuma par konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēda daļu importu, kuri noteikti, ievērojot Regulu (EK) Nr. 88/97

(izziņots ar dokumenta numuru C(2023) 901)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1), un jo īpaši tās 13. panta 4. punktu,

ņemot vērā Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/45 (2020. gada 20. janvāris), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/1379 attiecībā uz tā antidempinga maksājuma attiecināšanu, kas ar Padomes Regulu (EK) Nr. 71/97 noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam, arī uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu daļu importu (2),

ņemot vērā Komisijas Regulu (EK) Nr. 88/97 (1997. gada 20. janvāris), ar ko atļauj atbrīvojumu no ar Padomes Regulu (EK) Nr. 71/97 uzliktā un ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2474/93 paplašinātā antidempinga maksājuma noteiktu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēda daļu importam (3), un jo īpaši tās 4.–7. pantu,

pēc dalībvalstu informēšanas,

tā kā:

(1)	Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna”) izcelsmes svarīgāko velosipēda daļu importam tiek piemērots antidempinga maksājums (“paplašinātais maksājums”), jo ar Padomes Regulu (EK) Nr. 71/97 (4) tika paplašināts antidempinga maksājums, kas noteikts Ķīnas izcelsmes velosipēdu importam.

(2)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 71/97 3. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt pasākumus, kas nepieciešami, lai atļautu atbrīvot no paplašinātā maksājuma svarīgāko velosipēda daļu importu, kas nav saistīts ar antidempinga maksājuma apiešanu.

(3)	Minētie īstenošanas pasākumi ir ietverti Regulā (EK) Nr. 88/97 (“atbrīvojumu regula”), ar ko izveido īpašu atbrīvojumu sistēmu.

(4)	Uz šā pamata Komisija no paplašinātā maksājuma ir atbrīvojusi vairākus velosipēdu montētājus.

(5)	Kā paredzēts atbrīvojumu regulas 16. panta 2. punktā, Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicējusi secīgus no maksājuma atbrīvoto pušu sarakstus (5).

(6)	Atbilstoši atbrīvojumu regulai 2022. gada 26. augustā tika pieņemts jaunākais Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/1461 (6) par atbrīvojumiem.

(7)	Šajā lēmumā piemēro Regulas (EK) Nr. 88/97 1. pantā sniegtās definīcijas.

(8)	Komisija 2018. gada oktobrī no Portugāles uzņēmuma Sangal – Indústria de Veículos Lda (“Sangal”) (“uzņēmums”) saņēma pieprasījumu mainīt informāciju atbrīvojuma atļaujā, kas piešķirta ar Komisijas Lēmumu 2003/899/EK (7) ar Taric papildu kodu A407.

(9)	Konkrēti, Sangal pieprasīja mainīt tā nosaukumu uz Sangal E-bike Manufacturing Lda, bet juridisko adresi uz Zona Industrial Da Mota Rua 7, lote A11 Gafanha Da Encarnação, 3830-527 Gafanha Da Encarnação, Portugal.

(10)	Tomēr pieprasījuma pamatotības novērtējumā atklājās, ka uzņēmums ir mainījis ne tikai nosaukumu un adresi, bet arī īpašumtiesības un, pats svarīgākais, montāžas darbības, jo Sangal sāka montēt tikai tādus velosipēdus, kas aprīkoti ar palīgmotoru (“elektriskie velosipēdi”).

(11)

Sangal 2019. gada janvārī apstiprināja, ka uzņēmums montē tikai elektriskos velosipēdus, bet norādīja, ka tas plāno 2019. gadā atsākt parasto velosipēdu montāžu. Tāpēc Sangal lūdza Komisiju uzskatīt Sangal par parasto un elektrisko velosipēdu montētāju (“hibrīds montētājs”) un, pamatojoties uz plānoto parasto velosipēdu montāžu, veikt pieprasītās izmaiņas atbrīvojuma atļaujā norādītajā informācijā.

(12)	Tā rezultātā Komisija apturēja pieprasījuma mainīt informāciju novērtējumu, lai Sangal varētu iesniegt pietiekamus pierādījumus par parasto velosipēdu montāžu.

(13)

Sangal 2022. gada oktobrī atkārtoti iesniedza 8. apsvērumā minēto pieprasījumu mainīt informāciju atbrīvojuma atļaujā, argumentējot, ka attiecīgā Portugāles muitas administrācija uzņēmumam norādījusi, ka Komisijas piešķirtajā atbrīvojuma atļaujā norādītā informācija neatbilst tā uzņēmuma informācijai, kas importē velosipēda daļas, uz kurām attiecas atbrīvojums.

(14)	Šajā sakarā Komisija pieprasīja Sangal sniegt pierādījumus, ka tas ir veicis parasto velosipēdu montāžu, kā paziņots 2019. gadā.

(15)

2022. gada oktobrī uzņēmums informēja Komisiju, ka parasto velosipēdu montāža vēl nav sākusies, un, kā apgalvo uzņēmums, iemesls tam ir velosipēdu daļu piegādes deficīts. Tomēr Sangal tā vietā montēja elektriskos velosipēdus. Sangal arī apgalvoja, ka tas parasto velosipēdu montāžu sāks šogad, proti, 2022. gadā.

(16)

Komisija norāda, ka saskaņā ar atbrīvojumu regulu viens no nosacījumiem atbrīvojuma atļaujas saņemšanai ir tāds, ka montētājiem velosipēda daļas, kas iegādātas saskaņā ar atbrīvojumu, ir jāizmanto parasto velosipēdu montāžai. Turklāt arī hibrīdi montētāji (t. i., montētāji, kas montē gan parastos, gan elektriskos velosipēdus) var gūt labumu no atbrīvojuma atļaujas izmantošanas. Tomēr puses, kas montē tikai elektriskos velosipēdus, nevar izmantot saskaņā ar atbrīvojumu regulu piešķirtu atbrīvojuma atļauju. Šīm pusēm savā darbībā būtu jāizmanto ad hoc galapatēriņa atļauja, kas piešķirta saskaņā ar Savienības muitas tiesību aktiem, ar noteikumu, ka tās atbilst atļaujas izmantošanas nosacījumiem.

(17)	Ņemot vērā iepriekš minēto, uzņēmumu Sangal nevar uzskatīt par hibrīdu montētāju. Komisija uzņēmumam deva pietiekami daudz laika parasto velosipēdu montāžas atsākšanai, taču tas to neizdarīja. Tāpēc 8. un 9. apsvērumā minētais pieprasījums mainīt informāciju būtu jānoraida.

(18)	Turklāt Sangal vairs neatbilst saskaņā ar atbrīvojumu regulu piešķirtās atbrīvojuma atļaujas prasībām. Tāpēc 8. apsvērumā minētā uzņēmumam Sangal piešķirtā atbrīvojuma atļauja būtu jāatsauc. Tādēļ 9. apsvērumā minētais pieprasījums mainīt nosaukumu ir spēkā.

(19)	Uzņēmumam Sangal2022. gada 9. decembrī tika paziņoti iepriekš minētie konstatējumi, uz kuru pamata bija paredzēts ierosināt pieņemt Komisijas Īstenošanas lēmumu, ar ko noraida pieprasījumu mainīt informāciju un atsauc atbrīvojuma atļauju.

(20)

Pēc informācijas izpaušanas 2022. gada 19. decembrīSangal apstiprināja, ka parasto velosipēdu montāža pēdējo četru gadu laikā nav sākta. Uzņēmums to pamatoja ar ārkārtas apstākļiem tirgū, piemēram, ievērojami pieaugušo pieprasījumu pēc elektriskajiem velosipēdiem, turklāt, kā tas apgalvo, vienlaikus ievērojami pieauga kravu pārvadājumu izmaksas un daļu piegādes laiks bija ļoti ilgs, taču uzņēmums joprojām bija darbības uzsākšanas posmā un darbojās ar zaudējumiem.

(21)

Tomēr Komisija norādīja, ka pieaugušais pieprasījums pēc elektriskajiem velosipēdiem šajā novērtējumā nav būtisks. Turklāt Sangal neiesniedza nekādus pierādījumus par minētajiem ārkārtas apstākļiem, piemēram, ilgo daļu piegādes laiku. Gluži pretēji, Komisija norādīja, ka saskaņā ar Eiropas 14(6) datubāzes ziņojumu Sangal iepirkto velosipēdu daļu apjoms pēdējo četru gadu laikā ir ievērojami palielinājies, bet 2022. gadā pat divkāršojies.

(22)

Turklāt Sangal apgalvoja, ka tas ir gandrīz pabeidzis sarunas ar saistītu uzņēmumu par pirkuma pasūtījumu un ka tad, ja šis pasūtījums tiks apstiprināts, tas 2023. gadā veiks aptuveni 4 000 parasto velosipēdu montāžu. Tāpēc Sangal lūdza Komisiju piešķirt tam papildu laiku, lai pierādītu, ka uzņēmumu var uzskatīt par hibrīdu montētāju.

(23)

Komisija norādīja, ka, ņemot vērā Sangal faktiski veiktās montāžas darbības, uzņēmumu nevar uzskatīt par hibrīdu montētāju. Turklāt fakts, ka Sangal, kā tas apgalvo, risina sarunas par pasūtījumu nākotnē ražot parastos velosipēdus, neietekmē tā pašreizējo darbību, kas ir šīs pārbaudes priekšmets. Proti, ja uzņēmums nākotnē patiešām veiktu parasto velosipēdu montāžu, tas ietekmētu tikai turpmāko uzņēmuma darbības sniegumu.

(24)	Turklāt Komisija norādīja, ka šis īstenošanas lēmums neliedz Sangal nākotnē iesniegt jaunu atbrīvojuma atļaujas pieprasījumu saskaņā ar atbrīvojumu regulas 4. un 5. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

(25)	Pamatojoties uz iepriekš minēto, 18. apsvērumā minētie pieprasījuma pārbaudes konstatējumi tiek apstiprināti un Sangal pieprasījums tiek noraidīts,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo noraida pieprasījumu mainīt informāciju atbrīvojuma atļaujā, kas ar Lēmumu 2003/899/EK piešķirta šā panta tabulā minētajai pusei.

Puse, attiecībā uz kuru informācijas izmaiņas ir noraidītas

Taric papildu kods

Nosaukums

Adrese

A407

Sangal – Indústria de Veículos Lda

Rua do Serrado – Apartado 21

3781-908, Sangalhos – Portugal

2. pants

Ar šo atsauc atbrīvojuma atļauju, kas ar Lēmumu 2003/899/EK piešķirta šā panta tabulā minētajai pusei.

Puse, kurai tiek atsaukta atbrīvojuma atļauja

Taric papildu kods

Nosaukums

Adrese

A407

Sangal – Indústria de Veículos Lda

Rua do Serrado – Apartado 21

3781-908, Sangalhos – Portugal

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm un 2. pantā minētajai pusei, un to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā paziņošanas brīdī.

Briselē, 2023. gada 13. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājas izpildvietnieks

Valdis DOMBROVSKIS

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2) OV L 16, 21.1.2020., 7. lpp.

(3) OV L 17, 21.1.1997., 17. lpp.

(4) Padomes Regula (EK) Nr. 71/97 (1997. gada 10. janvāris), ar ko galīgo antidempinga maksājumu, kurš uzlikts ar Regulu (EEK) Nr. 2474/93 Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdiem, attiecina arī uz noteiktu velosipēda daļu importu no Ķīnas Tautas Republikas, kā arī uzliek paplašināto maksājumu šāda veida importam, kas reģistrēts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 703/96 (OV L 16, 18.1.1997., 55. lpp.).

(5) OV C 45, 13.2.1997., 3. lpp., OV C 112, 10.4.1997., 9. lpp., OV C 220, 19.7.1997., 6. lpp., OV L 193, 22.7.1997., 32. lpp., OV L 334, 5.12.1997., 37. lpp., OV C 378, 13.12.1997., 2. lpp., OV C 217, 11.7.1998., 9. lpp., OV C 37, 11.2.1999., 3. lpp., OV C 186, 2.7.1999., 6. lpp., OV C 216, 28.7.2000., 8. lpp., OV C 170, 14.6.2001., 5. lpp., OV C 103, 30.4.2002., 2. lpp., OV C 35, 14.2.2003., 3. lpp., OV C 43, 22.2.2003., 5. lpp., OV C 54, 2.3.2004., 2. lpp., OV L 343, 19.11.2004., 23. lpp., OV C 299, 4.12.2004., 4. lpp., OV L 17, 21.1.2006., 16. lpp., OV L 313, 14.11.2006., 5. lpp., OV L 81, 20.3.2008., 73. lpp., OV C 310, 5.12.2008., 19. lpp., OV L 19, 23.1.2009., 62. lpp., OV L 314, 1.12.2009., 106. lpp., OV L 136, 24.5.2011., 99. lpp., OV L 343, 23.12.2011., 86. lpp., OV L 119, 23.4.2014., 67. lpp., OV L 132, 29.5.2015., 32. lpp., OV L 331, 17.12.2015., 30. lpp., OV L 47, 24.2.2017., 13. lpp., OV L 79, 22.3.2018., 31. lpp., OV L 171, 26.6.2019., 117. lpp., OV L 138, 30.4.2020., 8. lpp., OV L 158, 20.5.2020., 7. lpp., OV L 325, 7.10.2020., 74. lpp., OV L 140, 23.4.2021., 1. lpp., OV L 83, 10.3.2022., 39. lpp., OV L 102, 30.3.2022., 16. lpp., OV L 229, 5.9.2022., 69. lpp.

(6) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/1461 (2022. gada 26. augusts), kas attiecas uz tiem atbrīvojumiem no paplašinātā antidempinga maksājuma par konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēda daļu importu, kuri noteikti, ievērojot Regulu (EK) Nr. 88/97 (OV L 229, 5.9.2022., 69. lpp.).

(7) Komisijas Lēmums 2003/899/EK (2003. gada 28. novembris), ar ko piešķir atbrīvojumu attiecībā uz atsevišķām Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu daļām no ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2474/93 uzliktā un ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1524/2000 uzturētā antidempinga maksājuma paplašināšanas atbilstoši Padomes Regulai (EK) Nr. 71/97, kā arī atceļ paplašinātā antidempinga maksājuma, kas attiecināts arī uz atsevišķām Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu daļām, samaksas atlikšanu dažām Pusēm atbilstoši Komisijas Regulai (EK) Nr. 88/97 (OV L 336, 23.12.2003., 101. lpp.).

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 51/83

KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2023/375

(2023. gada 16. februāris)

par atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un PVN, ko piešķir precēm, kuras Lietuvā importētas 2021. un 2022. gadā nolūkā risināt migrācijas krīzi

(izziņots ar dokumenta numuru C(2023) 1032)

(Autentisks ir tikai teksts lietuviešu valodā)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2009/132/EK (2009. gada 19. oktobris), kas nosaka Direktīvas 2006/112/EK 143. panta b) un c) punkta darbības jomu attiecībā uz atbrīvošanu no pievienotās vērtības nodokļa sakarā ar noteiktu preču galīgo importu (1), un jo īpaši tās 53. panta pirmo daļu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1186/2009 (2009. gada 16. novembris), ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (2), un jo īpaši tās 76. panta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

2021. gada jūnijā sāka palielināties to trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku skaits, kuri neatļauti šķērso robežu starp Lietuvu un Baltkrieviju. To izraisīja tas, ka Baltkrievijas režīms neievēroja starptautiskās tiesības, pamattiesības un cilvēktiesības, īstenojot migrantu instrumentalizāciju, kas ļoti ietekmēja Baltkrievijas kaimiņvalsti Lietuvu un radīja milzīgu spiedienu un ārkārtējas problēmas saistībā ar robežu aizsardzību, trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku uzņemšanu un izmitināšanu. 2021. gada augustā bija reģistrētas vairāk nekā 55 reizes lielāks nekā visā 2020. gadā to personu skaits, kuras no Baltkrievijas nelikumīgi šķērsojušas Lietuvas robežu. Tādu trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku skaita palielināšanās, kuri neatļauti šķērsoja robežu starp Lietuvu un Baltkrieviju, dēļ Lietuva 2021. gada 2. jūlijā izsludināja valsts mēroga ārkārtas stāvokli.

(2)

Lietuva 2021. gada 15. jūlijā prasīja palīdzību ārkārtas situācijas risināšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1313/2013/ES (3) 15. panta 1. punktu. 19 dalībvalstis un viena trešā valsts, kas piedalās Savienības civilās aizsardzības mehānismā, atbildēja uz Lietuvas palīdzības pieprasījumu. Piedāvātā palīdzība ietvēra apkures sistēmu un gaisa kondicionētāju, nometnes gultu, elektrības ģeneratoru, konteineru (dzīvojamo un sanitāro), telšu un tām piemērotu grīdu, apgaismes ierīču komplektu, galdu, krēslu, segu, spilvenu, guļammaisu, matraču, skapīšu, noliktavas telšu, pārtikas devu un cita veida praktiskās palīdzības nodrošināšanu.

(3)

Lietuva 2021. gada 13. oktobrī iesniedza 2022. gada 15. aprīlī un 2022. gada 6. jūnijā grozīto pieprasījumu piešķirt atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) attiecībā uz Lietuvā importētām precēm, kuras paredzēts izplatīt vai darīt pieejamas bez maksas trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, kas neatļauti šķērsojuši Lietuvas un Baltkrievijas robežu, kā arī starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem.

(4)	Kamēr Komisijas lēmums nav paziņots, Lietuva atļāva atlikt ievedmuitas nodokļus, kas iekasējami par precēm, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1186/2009 76. panta otrajā daļā, un pārtraukt iekasēt PVN par precēm, kā minēts Direktīvas 2009/132/EK 53. panta otrajā daļā.

(5)

Lietuva apstiprināja, ka pirmais tādu preču imports, kuras paredzēts izplatīt vai darīt pieejamas bez maksas trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, kas neatļauti šķērsojuši Lietuvas un Baltkrievijas robežu, kā arī starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem, notika 2021. gada 12. augustā.

(6)

Lietuva informēja Komisiju, ka Lietuvas Valsts robežsardzes dienests preces ieved laišanai brīvā apgrozībā un ka izraudzītās valsts organizācijas importētās preces bez maksas izplata un dara pieejamas trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, kas neatļauti šķērsojuši Lietuvas un Baltkrievijas robežu, kā arī starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem.

(7)

Humanitārā krīze, kurā vajadzīga steidzama palīdzība no pārējām dalībvalstīm un trešām valstīm, lai aizsargātu lielu skaitu trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku, kuri neatļauti šķērsojuši Lietuvas un Baltkrievijas robežu, kā arī starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējus, jo īpaši rudenī un ziemā, un ārkārtējās problēmas, ko tā rada Lietuvai, ir katastrofa Regulas (EK) Nr. 1186/2009 XVII nodaļas C iedaļas un Direktīvas 2009/132/EK VIII sadaļas 4. nodaļas nozīmē.

(8)

Tādēļ ir lietderīgi piešķirt Lietuvai gan atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem, kas iekasējami par tādām precēm, kuras importē Regulas (EK) Nr. 1186/2009 74. pantā aprakstītajām vajadzībām, gan atbrīvojumu no PVN, kas iekasējams par tādām precēm, ko importē Direktīvas 2009/132/EK 51. pantā aprakstītajām vajadzībām.

(9)

Lai uzraudzītu importu, par kuru ir piešķirts atbrīvojums no nodokļiem un atbrīvojums no PVN, un nodrošinātu šā pasākuma pareizu piemērošanu, ņemot vērā to, ka no 2022. gada 24. februāra piemēro vēl vienu līdzīgu pasākumu, proti, Komisijas Lēmumu (ES) 2022/1108 (4), Lietuvai būtu jāinformē Komisija par to preču veidu un daudzumu, kuras ir ievestas ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un no PVN izplatīšanai vai nodošanai bez maksas trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, kuri neatļauti šķērsojuši Lietuvas un Baltkrievijas robežu, kā arī starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem, un jāinformē Komisija par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu preču izmantošanu citiem mērķiem, nevis šādu personu labā.

(10)

Lai nodrošinātu atbilstību šajā lēmumā paredzētajiem nosacījumiem, novērstu pārkāpumus un aizsargātu Savienības un dalībvalstu finanšu intereses, Lietuvai šajā lēmumā noteiktajā termiņā būtu jāziņo Komisijai par riska pārvaldību un attiecīgajiem muitas kontroles pasākumiem, ko piemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (5) 46. pantu attiecībā uz tādu preču laišanu brīvā apgrozībā un izmantošanu, kurām piešķirts atbrīvojums no muitas nodokļiem vai atbrīvojums no PVN.

(11)	Ņemot vērā ārkārtējās problēmas, ar kurām Lietuva saskaras, gan atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem, gan atbrīvojums no PVN būtu jāpiešķir importam uz Lietuvu laikposmā no 2021. gada 12. augusta līdz 2022. gada 31. jūlijam, kā Lietuva to pieprasīja 2022. gada 6. jūnijā.

(12)	2022. gada 25. novembrī notika apspriešanās ar dalībvalstīm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1186/2009 76. panta pirmo daļu un Direktīvas 2009/132/EK 53. panta pirmo daļu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Preces, kuras Lietuvas Valsts robežsardzes dienests ieved laišanai brīvā apgrozībā, atbrīvo no ievedmuitas nodokļiem Regulas (EK) Nr. 1186/2009 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē un atbrīvo no importa pievienotās vērtības nodokļa (PVN) Direktīvas 2009/132/EK 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

preces ir paredzētas kādam no šādiem izmantošanas veidiem:

i)	izraudzītas valsts organizācijas preces bez maksas izplata trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, kas neatļauti šķērsojuši Lietuvas un Baltkrievijas robežu, kā arī starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem;

ii)	tās bez maksas nodod trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, kas neatļauti šķērsojuši Lietuvas un Baltkrievijas robežu, kā arī starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem, ko veic izraudzītās valsts organizācijas, vienlaikus tās paturot minēto organizāciju īpašumā;

b)	preces atbilst prasībām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1186/2009 75., 78., 79. un 80. pantā un Direktīvas 2009/132/EK 52., 55., 56. un 57. pantā.

2. pants

Vēlākais līdz 2023. gada 1. martam Lietuva paziņo Komisijai šādu informāciju:

konsolidētu informāciju par precēm, kas ir atbrīvotas no ievedmuitas nodokļiem un PVN saskaņā ar 1. pantu:

i)	muitas deklarācijas numuru;

ii)	pieņemšanas datumu;

iii)	kombinētās nomenklatūras kodu;

iv)	Eiropas Kopienu integrētā muitas tarifa kodu;

v)	neto svaru;

vi)	attiecīgā gadījumā – papildu mērvienību;

vii)	preču vērtību;

viii)

nodokļa likmi;

ix)	PVN likmi;

x)	neiekasēto nodokļu un PVN summu;

xi)	preču izcelsmi;

xii)	lēmuma 1. panta a) punkta ii) apakšpunktā minēto organizāciju nosaukumus, ciktāl runa ir par precēm, kas darītas pieejamas trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, kuri neatļauti šķērsojuši Lietuvas un Baltkrievijas robežu, kā arī starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem;

to izraudzīto valsts organizāciju sarakstu, kuras atbild par tādu preču izplatīšanu un nodrošināšanu, uz kurām attiecas atbrīvojums no nodokļiem un atbrīvojums no PVN trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, kas neatļauti šķērsojuši Lietuvas un Baltkrievijas robežu, kā arī starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem;

c)	pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu atbilstību Regulas (EK) Nr. 1186/2009 78., 79. un 80. panta un Direktīvas 2009/132/EK 55., 56. un 57. panta prasībām;

d)	riska pārvaldības un attiecīgā gadījumā muitas kontroles pasākumus, ko Lietuva veikusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 46. pantu attiecībā uz precēm, kas ietilpst šā lēmuma darbības jomā.

3. pants

Šā lēmuma 1. pantu piemēro preču importam Lietuvā laikposmā no 2021. gada 12. augusta līdz 2022. gada 31. jūlijam.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Lietuvas Republikai.

Lēmumu piemēro no 2021. gada 12. augusta.

Briselē, 2023. gada 16. februārī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Paolo GENTILONI

(1) OV L 292, 10.11.2009., 5. lpp.

(2) OV L 324, 10.12.2009., 23. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).

(4) Komisijas Lēmums (ES) 2022/1108 (2022. gada 1. jūlijs) par atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un importa PVN, ko piešķir precēm, kuras paredzēts izplatīt vai nodot bez maksas personām, kas bēg no kara Ukrainā, un personām, kam nepieciešama palīdzība Ukrainā (OV L 178, 5.7.2022., 57. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 51/87

KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2023/376

(2023. gada 17. februāris),

ar ko groza Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupas sastāvu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/941 (2019. gada 5. jūnijs) par riskgatavību elektroenerģijas sektorā (1),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/942 (2019. gada 5. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūru (2) “

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/943 (2019. gada 5. jūnijs) par elektroenerģijas iekšējo tirgu (3),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par elektroenerģijas iekšējo tirgu (4),

ņemot vērā Komisijas Lēmumu 2012/C 353/02 (2012. gada 15. novembris), ar ko izveido Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupu (5),

ņemot vērā Komisijas 2016. gada 30. maija Lēmumu, ar ko nosaka horizontālus noteikumus attiecībā uz Komisijas ekspertu grupu izveidi un darbību (6),

tā kā:

(1)

Ar Lēmumu 2012/C 353/02 Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupa tika izveidota kā ekspertu grupa, kuras uzdevums ir: i) stiprināt sadarbību un koordināciju starp dalībvalstīm un Komisiju elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecības un piegādes drošības jautājumos un ii) palīdzēt Komisijai izstrādāt politikas iniciatīvas.

(2)

Lēmuma 2012/C 353/02 4. panta 1. punktā ir noteikts, ka Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupas sastāvā ir jābūt dalībvalstu pārvaldes iestādēm, jo īpaši: i) par enerģētiku atbildīgajām ministrijām; ii) valstu regulatīvajām iestādēm, kuru pārziņā ir enerģētika; iii) Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (“Aģentūra”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 713/2009 (7) un iv) elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklam (“ENTSO-E”), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 714/2009 (8).

(3)

Tiesiskais regulējums, kas reglamentē gan ES iekšējo elektroenerģijas tirgu, gan elektroapgādes drošību, ir uzlabots ar: i) Regulu (ES) 2019/943 par elektroenerģijas iekšējo tirgu; ii) Direktīvu (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu; iii) Regulu (ES) 2019/941 par riskgatavību elektroenerģijas sektorā un iv) Regulu (ES) 2019/942, ar ko izveido Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūru.

(4)

Konkrētāk, ar Regulu par riskgatavību elektroenerģijas nozarē ir atcelta Direktīva 2005/89/EK un nostiprināts elektroenerģijas piegādes drošības tiesiskais regulējums. Regulā par riskgatavību ir atzīta piegādes drošības jautājuma plašais tvērums un ieguvumi, ko šajā sakarā sniedz ES vai reģionāla mēroga pieeja.

(5)	Piegādes drošības nodrošināšana ir daudzlīmeņu kompetence, kas dalīta starp dažādiem dalībniekiem, un šajā nolūkā starp tiem nepieciešama efektīva sadarbība. Šādi dalībnieki ir dalībvalstis, regulatori, pārvades sistēmu operatori, sadales sistēmu operatori un citas ieinteresētās personas.

(6)	Lai nodrošinātu piegādes drošību, jaunā Eiropas sadales sistēmu operatoru struktūra, kas sadales sistēmu operatoru sadarbībai ES līmenī izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 52. pantu, būtu tieši jāiesaista Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2012/C 353/02 groza šādi:

lēmuma 4. panta 1. punktam pievieno šādu e) apakšpunktu:

“e)	Eiropas sadales sistēmu operatoru struktūra (“ES SSO struktūra”), kas izveidota ar Regulu (ES) 2019/943.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2023. gada 17. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 158, 14.6.2019., 1. lpp.

(2) OV L 158, 14.6.2019., 22. lpp.

(3) OV L 158, 14.6.2019., 54. lpp.

(4) OV L 158, 14.6.2019., 125. lpp.

(5) OV C 353, 17.11.2012., 2. lpp.

(6) C(2016) 3301 final.

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 713/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru (OV L 211, 14.8.2009., 1. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 714/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 15. lpp.).

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 51

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	66. gadagājums 2023. gada 20. februāris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2023/368 (2023. gada 14. februāris) par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Jaunzēlandi, no otras puses, par persondatu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) un cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu kompetentajām Jaunzēlandes iestādēm	1
	*	Nolīgums starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Jaunzēlandi, no otras puses, par persondatu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) un cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu kompetentajām Jaunzēlandes iestādēm	4
		REGULAS
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2023/369 (2022. gada 29. novembris), ar kuru labo Regulas (ES) Nr. 139/2014, ar ko nosaka prasības un administratīvās procedūras saistībā ar lidlaukiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008, poļu valodas versiju ( 1 )	23
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2023/370 (2022. gada 13. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 papildina attiecībā uz procedūrām, termiņiem, kādos dalībvalstīm jāiesniedz KLP stratēģisko plānu grozīšanas pieprasījumi, un citiem gadījumiem, kad KLP stratēģisko plānu grozījumu maksimālais skaits nav piemērojams	25
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/371 (2023. gada 13. februāris), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumus attiecībā uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (Pannon (ACVN))	31
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/372 (2023. gada 17. februāris), kas nosaka noteikumus par lauksaimniecības dzīvnieku kuģu oficiālo kontroļu rakstiskās dokumentācijas reģistrēšanu, glabāšanu un koplietošanu, par lauksaimniecības dzīvnieku kuģu avārijas situāciju plāniem, par lauksaimniecības dzīvnieku kuģu atbilstības apstiprināšanu un par minimālajām prasībām, kas piemērojamas izvešanas vietām ( 1 )	32
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/373 (2023. gada 17. februāris), ar kuru groza I pielikumu Īstenošanas regulai (ES) 2021/605, ar ko nosaka īpašus kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri ( 1 )	40
		LĒMUMI
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2023/374 (2023. gada 13. februāris), kas attiecas uz tiem atbrīvojumiem no paplašinātā antidempinga maksājuma par konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēda daļu importu, kuri noteikti, ievērojot Regulu (EK) Nr. 88/97 (izziņots ar dokumenta numuru C(2023) 901)	79
	*	Komisijas Lēmums (ES) 2023/375 (2023. gada 16. februāris) par atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un PVN, ko piešķir precēm, kuras Lietuvā importētas 2021. un 2022. gadā nolūkā risināt migrācijas krīzi (izziņots ar dokumenta numuru C(2023) 1032)	83
	*	Komisijas Lēmums (ES) 2023/376 (2023. gada 17. februāris), ar ko groza Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupas sastāvu	87


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.