ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 41

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

66. gadagājums
2023. gada 10. februāris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/265 (2023. gada 9. februāris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Indijas un Turcijas izcelsmes keramikas flīžu importam

1

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/266 (2023. gada 9. februāris), ar ko nosaka tehnisko rezervju un pamata pašu kapitāla aprēķināšanas tehnisko informāciju pārskatu sniegšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā ar atsauces datumiem no 2022. gada 31. decembra līdz 2023. gada 30. martam ( 1 )

77

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

10.2.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 41/1


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/265

(2023. gada 9. februāris),

ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Indijas un Turcijas izcelsmes keramikas flīžu importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. pantu,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Procedūras sākšana

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”), pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, 2021. gada 13. decembrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Indijas un Turcijas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes keramikas flīžu importu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad 2021. gada 3. novembrī Eiropas Keramikas flīžu ražotāju apvienība (“CET” jeb “sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību. Sūdzība tika iesniegta Savienības keramikas flīžu ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

1.2.   Ieinteresētās personas

(3)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Komisija turklāt informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus un Indijas un Turcijas iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus, lietotājus un tirgotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības par izmeklēšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties.

(4)

Ieinteresētajām personām bija arī iespēja iesniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. Komisija uzklausīja Turcijas ražotāju eksportētāju un tā saistītos uzņēmumus, Turcijas valdību un Turcijas Cementa, stikla, keramikas un augsnes produktu eksportētāju apvienību (“CGCSA”).

1.3.   Piezīmes par izmeklēšanas sākšanu

(5)

Turcijas valdība, Bien & Qua grupa, CGCSA, Morbi keramikas apvienība, Indijas keramikas flīžu un sanitārtehnikas izstrādājumu padome (“Indijas Padome un apvienība”) un vairāki Indijas ražotāji/eksportētāji sniedza piezīmes par sūdzību un izmeklēšanas sākšanu. Sūdzības iesniedzējs arī sniedza piezīmes, atspēkojot ieinteresēto personu iesniegto informāciju.

(6)

Sākumā Komisija norādīja, ka ir veikusi sūdzības pārbaudi atbilstīgi pamatregulas 5. pantam, un secināja, ka prasības, kas piemērojamas attiecībā uz izmeklēšanas sākšanu, ir izpildītas, t. i., ir pietiekami daudz pierādījumu, lai sāktu izmeklēšanu.

(7)

Saskaņā ar pamatregulas 5. panta 2. punktu sūdzība satur šādu informāciju, ja tā sūdzības iesniedzējam ir saprātīgi pieejama. Juridiskais standarts attiecībā uz pierādījumiem, kas nepieciešams izmeklēšanas sākšanai (“pietiekami” pierādījumi), atšķiras no tā, kas nepieciešams, lai provizoriski vai galīgi noteiktu dempinga, kaitējuma vai cēloņsakarības esību. Tādēļ pierādījumi, kuru kvantitāte vai kvalitāte ir nepietiekama, lai pamatotu dempinga, kaitējuma vai cēloņsakarības provizorisku vai galīgu noteikšanu, tomēr var būt pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu (3).

(8)

Turcijas valdība, Indijas ražotāji eksportētāji, Bien & Qua grupa, Indijas Padome un apvienība un CGCSA apstrīdēja Komisijas veikto analīzi par sūdzības atbalsta līmeni (“reprezentativitātes analīze”).

(9)

Šīs personas norādīja, ka tikai “neliela daļa” iekšzemes ražotāju atbalstīja sūdzību, proti, tie, kas, kā norādīts sūdzībā, pārstāvēja 25,8 % no kopējā keramikas flīžu ražošanas apjoma Savienībā 2020. gadā.

(10)

Šīs personas arī apgalvoja, ka šādu procentuālo daļu nevarētu uzskatīt par lielāko daļu no iekšzemes ražošanas nozares saskaņā ar 4. pantu Nolīgumā par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu (“PTO ADA”) un ka pastāv šaubas, vai sūdzību ir iesnieguši iekšzemes ražotāji atbilstīgi 25 % slieksnim, kas noteikts PTO ADA 5.4. pantā, vai ka sūdzība ir iesniegta to vārdā. Šīs personas arī norādīja, ka daži keramikas flīžu ražotāji Savienībā pat nebija norādīti sūdzības 4. pielikumā kā Savienības ražotāji, un pieprasīja, lai Komisija atklāj savu reprezentativitātes analīzi un metodiku, un ka sūdzības iesniedzējs nav sniedzis pierādījumus tam, ka lēmumu iesniegt sūdzību atbalstīja visi tā locekļi.

(11)

Visi apgalvojumi par reprezentativitāti tika noraidīti. Komisija veica pati savu reprezentativitātes analīzi. Pirms izmeklēšanas sākšanas Komisija sazinājās ar visiem zināmajiem keramikas flīžu ražotājiem Savienībā un lūdza tos paust savu nostāju attiecībā uz izmeklēšanas sākšanu un ziņot par savu ražošanu izmeklēšanas periodā (no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam). Vairāk nekā 30 % no ES kopējā ražošanas apjoma nodrošinātājiem izteica atbalstu, un neviens ražotājs nepauda iebildumus vai neitrālu nostāju attiecībā uz izmeklēšanas sākšanu. Tāpēc attiecīgie sliekšņi, kas noteikti pamatregulas 5. panta 4. punktā, ir ievēroti. Rezultāti, uzņēmumi, ar kuriem sazinājās, nekonfidenciālās atbildes un metodika bija pieejami izmeklēšanas nekonfidenciālajā dokumentā (“paziņojums par lietas reprezentativitāti”).

(12)

Pamatregulas 5. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka sūdzībā ir jāiekļauj visu sūdzības iesniedzējam zināmo iekšzemes ražotāju saraksts; taču šajā sarakstā nav obligāti jāiekļauj visi ražotāji. Reprezentativitātes analīze tika veikta, pamatojoties uz tajā laikā zināmajiem ražotājiem, kā paskaidrots 11. apsvērumā. Šis iekšzemes ražotāju saraksts, iespējams, nebija pilnīgs; tomēr pēc izmeklēšanas sākšanas nav pieteicies neviens cits Savienības ražotājs, kura dēļ sūdzības reprezentativitātes novērtējums kļūtu nederīgs.

(13)

Ieinteresētās personas neiesniedza nekādus pierādījumus, kāpēc sūdzība, jo īpaši kaitējuma rādītāji, kas balstīti uz uzņēmumiem, kuri iesniedza datus sūdzībai, radītu izkropļotu analīzi, kas nebūtu reprezentatīva Savienības ražošanas nozarei kopumā. Tās tikai norāda, ka 25,8 % iekšzemes ražotāju, kas atbalsta sūdzību, ir “ļoti zems” un “neparasts” īpatsvars.

(14)

Attiecībā uz Savienības ražošanas nozares definīciju ieinteresētās personas sajauca pamatregulas 4. pantu attiecībā uz Savienības ražošanas nozares definīciju un 5. pantu, kurā izklāstīti procedūras sākšanas noteikumi. Procedūras sākšanai nepieciešamais 25 % ražošanas apjoma slieksnis ne vienmēr atbilst “lielākās daļas” standartam (4).

(15)

Indijas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka, nosakot ražošanas apjomu Savienībā 2020. gadā, sūdzības iesniedzējs nepamatoti izlaidis PRODCOM ražošanas skaitliskos rādītājus, norādot nebūtiskus iemeslus.

(16)

Komisija tam nepiekrita. Ieinteresētās personas nesniedza nekādus pierādījumus par to, kādēļ dati, kurus sūdzības iesniedzējam paziņoja tā locekļi (valstu ražotāju apvienības), būtu nepilnīgi, izņemot to, ka nav norādīta metodika un ka neviena valdība vai aģentūra nav ne auditējusi, ne pārbaudījusi CET datus. Sūdzības iesniedzējs faktiski salīdzināja PRODCOM skaitliskos rādītājus ar datiem, kas iegūti tieši no valstu apvienībām, un pienācīgi paskaidroja, kāpēc pēdējos minētos uzskata par uzticamākiem. Komisija uzskatīja, ka sūdzībā sniegtā argumentācija ir pamatota.

(17)

Indijas ražotāji eksportētāji un Bien & Qua grupa apgalvoja, ka uzņēmumi, kas nolēma nesadarboties izmeklēšanā kā izlasē iekļautie uzņēmumi, tādējādi neatbalstīja sūdzību. Tāpēc Komisijai būtu jānovērtē atbalsta līmenis, atskaitot šo uzņēmumu ražošanas apjomu.

(18)

Šis apgalvojums tika noraidīts. Atbalsts sūdzībai pirms izmeklēšanas sākšanas, kā arī reprezentativitātes analīze ir reglamentēti pamatregulas 5. pantā un attiecas uz procedūras sākšanu. No otras puses, atlase balstās uz pamatregulas 17. pantu un attiecas uz izmeklēšanu. Fakts, ka uzņēmums, kas atbalsta izmeklēšanas sākšanu, vēlāk nolemj izstāties no Komisijas izvēlētās izlases, neietekmē reprezentativitātes analīzi. Šie uzņēmumi joprojām ir Savienības ražotāji, kas atbalstīja izmeklēšanas sākšanu.

(19)

Turcijas valdība, Indijas ražotāji eksportētāji, Indijas Padome un apvienība, norādot dažādus iemeslus, apstrīdēja Komisijas piešķirto anonimitāti dažiem Savienības ražotājiem. Šīs personas apgalvoja, ka, lai izteiktu apgalvojumus par nodarīto kaitējumu, ir jāatklāj sūdzības iesniedzēju identitāte, jo minētos apgalvojumus bez šīs informācijas nav iespējams novērtēt. Tās arī apgalvoja, ka anonimitāte bija sūdzības iesniedzēja apzināts mēģinājums izvairīties no Savienības lietotāju nozares likumīgiem protestiem. Turklāt tās apgalvoja, ka ir pārkāptas tiesības uz aizstāvību, jo, nezinot identitāti, Savienības ražotāju datus nebija iespējams salīdzināt ar publiskiem avotiem.

(20)

Komisija tam nepiekrita. Identitātes konfidencialitātes statusa piešķiršana neietekmēja ieinteresēto personu iespēju novērtēt sūdzībā ietverto apgalvojumu par kaitējumu. Patiešām, sūdzībā bija iekļauti visi nepieciešamie kaitējuma rādītāji, kā arī skaidrojums par tā avotiem, tostarp to uzņēmumu skaits, kuri sniedza attiecīgos rādītājus. Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt (un tās arī iesniedza) piezīmes par kaitējuma novērtējumu sūdzībā. Komisija arī norādīja, ka anonimitāte tika piešķirta tikai tiem uzņēmumiem, kuri norādījuši pamatotu iemeslu un apliecinājuši represiju risku, kā paskaidrots paziņojumā par lietas reprezentativitāti.

(21)

Attiecībā uz reprezentativitāti, kā paskaidrots 11. apsvērumā, rezultāts bija pieejams nekonfidenciālajā dokumentā, un tajā bija iekļautas visu iesaistīto uzņēmumu nekonfidenciālās atbildes. Šīs atbildes, lai arī anonīmas, tomēr ietvēra datus, kas nepieciešami, lai citas ieinteresētās personas varētu novērtēt Komisijas analīzi, t. i., datus par ražošanu un pārdošanu katrā uzņēmumā, kā arī par citiem faktoriem.

(22)

Apgalvojums, ka šis bija apzināts mēģinājums izvairīties no lietotāju nozares likumīgiem protestiem, bija nepamatots. Anonimitātes piešķiršanas iemesls bija represiju risks. Tas nekādā veidā netraucēja lietotājiem sniegt savu viedokli. Komisija, sākot procedūru, sazinājās ar visiem zināmajiem lietotājiem, aicināja tos sadarboties izmeklēšanā un iesniegt informāciju novērtēšanai Savienības interesēs (5). Tiem, kas reģistrējās kā ieinteresētās personas, bija pieejama nekonfidenciālā sūdzības versija, kā arī iespēja sniegt piezīmes par sūdzību un izmeklēšanas sākšanu (6).

(23)

Turcijas valdība, Bien & Qua grupa un CGCSA apstrīdēja sūdzībā aplūkoto laikposmu (no 2017. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim), jo tas nebija iespējami tuvu procedūras sākšanas dienai un atšķīrās no Komisijas izvēlētā izmeklēšanas perioda. Turcijas valdība šajā sakarā atsaucās uz ekspertu grupas nobeiguma ziņojumu PTO strīdu izšķiršanas lietā “Meksika – tērauda caurules un caurulītes” (7).

(24)

Komisija norādīja, ka pamatregulā nav noteikta juridiska prasība attiecībā uz sūdzības iesniedzēju izvēlēto laikposmu, nedz arī prasība, ka izmeklēšanai izvēlētajam laikposmam ir jābūt tādam pašam kā sūdzības iesniedzēju izvēlētajam. Tomēr Komisija var izvēlēties nesenāku laikposmu (kā tā izdarīja šajā gadījumā), kas parasti aptver vismaz sešus mēnešus tieši pirms procedūras sākšanas reprezentatīva konstatējuma nolūkos, kā prasīts pamatregulas 6. pantā. Tas nenozīmē, ka sūdzības iesniedzēju izvēlētais laikposms nebija derīgs sūdzības izskatīšanas nolūkā. Turklāt ieinteresētās personas neiesniedza nekādus pierādījumus, kas apliecinātu pretējo.

(25)

Visbeidzot, PTO ekspertu grupa, uz kuru atsaucās Turcijas valdība, neattiecas uz sūdzības iesniedzēja izvēlēto laikposmu, jo šajā strīdā izskatāmais jautājums bija izmeklēšanas iestādes izvēlētais izmeklēšanas periods, kas tajā gadījumā sakrita ar sūdzībā norādīto laikposmu. Turklāt Turcijas valdības citētais strīdīgais punkts bija astoņu mēnešu pārtraukums starp izmeklēšanas iestādes izvēlēto izmeklēšanas periodu un procedūras sākšanu. Šajā gadījumā šī starpība bija mazāka par sešiem mēnešiem.

(26)

Turcijas valdība norādīja, ka saliktā normālā vērtība, ko sūdzības iesniedzējs izmantoja dempinga aprēķinos attiecībā uz Turciju, bija pārspīlēti liela avota dēļ, kas sūdzībā izmantots algu aprēķinam Turcijā. Tā arī norādīja, ka saskaņā ar sūdzības 10. pielikumu dokumenta ar nosaukumu “Dempinga aprēķins Turcijai – metodika un PVA izmaksas” dempinga aprēķina 5. solī nosaukumā un tekstā minētas Indijas EXW un CIF eksporta cenas. Tā lūdza Komisiju paskaidrot, vai tā ir pārrakstīšanās kļūda vai arī dempinga aprēķināšanai Turcijas eksportam tika izmantotas Indijas EXW un CIF cenas.

(27)

Skaitliskie rādītāji, uz kuriem bija balstīta normālā vērtība, bija pamatoti ar pietiekamiem pierādījumiem, ko apstiprināja Komisijas dienestu veiktā analīze. Kā norādīts 7. apsvērumā, sūdzības iesniedzējs izmantoja skaitliskos rādītājus, kas tam bija saprātīgi pieejami. Komisija apstiprināja, ka atsauce uz Indijas EXW un CIF eksporta cenām bija pārrakstīšanās kļūda un ka Turcijas EXW un CIF cenas tika izmantotas Turcijas eksportam, lai aprēķinātu dempingu.

(28)

Indijas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka sūdzībā nebija pierādījumu par dempingu attiecībā uz Indiju, jo sūdzības iesniedzējs aprēķināja salikto normālo vērtību. Pēc viņu domām, PTO ADA 5.2. pantā prasīts, lai sūdzības iesniedzējs sniegtu tādu informāciju, kāda tam bija saprātīgi pieejama par cenām, par kādām konkrētais ražojums tika pārdots, kad tas bija paredzēts patēriņam attiecīgo valstu iekšzemes tirgū.

(29)

Šis apgalvojums tika noraidīts. Kā norādīts sūdzībā, sūdzības iesniedzējs vispirms mēģināja iegūt Indijas iekšzemes tirgus cenas. Tas lūdza visām savām biedru apvienībām savākt iekšzemes rēķinus, cenu piedāvājumus un cenrāžus, kas attiecas uz 2020. gadu. Viena no valstu ražotāju apvienībām speciāli šim nolūkam pasūtīja ziņojumu un iesniedza to sūdzības iesniedzējam. Šajā ziņojumā bija iekļauti Indijas iekšzemes rēķini tikai par diviem mēnešiem no sūdzībā izmantotā izmeklēšanas perioda. Tāpēc sūdzības iesniedzējs aprēķināja normālo vērtību. PTO ADA 5.2. pantā un pamatregulas 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā ir nepārprotami noteikts, ka normālo vērtību var balstīt uz ražojuma salikto vērtību.

(30)

Indijas ražotāji eksportētāji norādīja, ka sūdzībā pārmērīgi piemērota konfidencialitāte un ka tāpēc viņi nevar novērtēt svarīgus elementus un adekvāti izskatīt sūdzībā ietvertās prasības.

(31)

Komisija tam nepiekrita. Komisija uzskatīja, ka ieinteresētajām personām pieejamajos sūdzības materiālos ir visi būtiskie pierādījumi un konfidenciālo datu nekonfidenciālie kopsavilkumi, lai ieinteresētās personas varētu izmantot savas tiesības uz aizstāvību visā procedūras gaitā.

(32)

Pamatregulas 19. pantā ir atļauts aizsargāt konfidenciālu informāciju apstākļos, kad tās izpaušana nodrošinātu ievērojamas konkurences priekšrocības konkurentam vai ļoti negatīvi ietekmētu personu, kura šādu informāciju ir sniegusi, vai personu, no kuras minētā persona ir šādu informāciju ieguvusi. Komisija novērtēja sūdzības sensitīvajos pielikumos sniegto informāciju un atzina, ka tā atbilst šīm kategorijām.

(33)

Jebkurā gadījumā Komisija norādīja, ka tās sūdzības daļas, kuras apzīmētas kā “sensitīvas”, Indijas ražotāji eksportētāji vienkārši atzīmēja kā problemātiskas, nepaskaidrojot, kāpēc. Par katru atzīmēto daļu sūdzības iesniedzējs sniedza sūdzības sensitīvajos pielikumos ietvertās informācijas jēgpilnu kopsavilkumu, lai ieinteresētās personas varētu “pieņemamā veidā saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību”, kā noteikts pamatregulas 19. panta 2. punktā.

(34)

Piemēram, no sūdzības nekonfidenciālās versijas skaidri izrietēja, ka tā ir iesniegta 29 Savienības keramikas flīžu ražotāju vārdā (turklāt tika norādīts šo Savienības ražotāju lielums) un ka sūdzību oficiāli atbalstīja vēl divi Savienības ražotāji. Nekonfidenciālajā 7., 8. un 9. pielikumā bija iekļauti Indijas un Turcijas ražotāju saraksti. Nekonfidenciālajā 10. pielikumā bija ietverts visaptverošs skaidrojums par salikto normālo vērtību un dempinga starpību Indijai. Nekonfidenciālajā 11. pielikumā bija iekļauti tirdzniecības plūsmu analīzes dati. Nekonfidenciālajā 12. pielikumā, kā arī sūdzības nekonfidenciālajā pamattekstā bija sniegti visi kaitējuma rādītāji (apkopotā veidā). Cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma aprēķini, arī izmantotās cenas un metodika, tika izskaidroti sūdzības pamattekstā. Nekonfidenciālajā 22. un 23. pielikumā ir paskaidrots, kāda informācija tika iesniegta konfidenciāli, un ir sniegts šīs informācijas kopsavilkums.

(35)

Bien & Qua grupa un CGCSA apstrīdēja sūdzībā ietverto Turcijas un Indijas izcelsmes importa kumulāciju. Tās šo apstrīdēšanu pamatoja ar atšķirīgām importa cenām abās valstīs un atšķirībām starp Turcijas un Savienības cenām, atšķirīgajām importa tendencēm, importa ģeogrāfisko sadalījumu, apgalvotām ražojumu atšķirībām, kā arī ar ES un Turcijas asociācijas nolīgumu.

(36)

Komisija tam nepiekrita. Sākotnēji, kā iesniegtajā informācijā par procedūras sākšanu apgalvoja arī sūdzības iesniedzējs, ES un Turcijas asociācijas nolīgumam nebija nozīmes analīzē saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu.

(37)

Pamatojoties uz citiem ieinteresēto personu norādītajiem iemesliem, Komisija konstatēja, ka attiecīgo valstu kumulācijas nosacījumi atbilstīgi pamatregulas 3. panta 4. punktam sūdzības iesniegšanas stadijā bija izpildīti, pamatojoties uz pieejamo informāciju un statistiku. Tika konstatēts, ka dempinga starpība pārsniedz de minimis starpību. Kā liecina pieejamā oficiālā importa statistika, imports par dempinga cenām visās attiecīgajās valstīs pārsniedza de minimis starpību.

(38)

Turklāt konkurences apstākļi tika uzskatīti par līdzīgiem, jo:

—

attiecīgo valstu ražojumu un Savienības ražošanas nozares ražojumu ģeogrāfiskā klātesamība pārklājās, kā apgalvoja arī sūdzības iesniedzējs savā iesniegtajā informācijā. Turklāt Savienība ir vienots tirgus, un tas, ka dažās dalībvalstīs imports no Indijas un Turcijas dominēja vairāk nekā citās, nenozīmē, ka šie ražojumi vienā un tajā pašā tirgū nekonkurē savstarpēji un ar Savienībā iekšzemē saražoto apjomu,

—

gan Indijas, gan Turcijas ražojumu cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām un pilno izmaksu līmeni. Atšķirīgās importa tendences un atšķirības starp Turcijas un Indijas cenām nebija iemesls samazināšanai. Kā minēts iepriekš, abu valstu izcelsmes imports pārsniedz de minimis starpību, un sūdzības iesniedzējs sniedza pierādījumus dempingam no abu valstu puses,

—

apskatāmajā periodā absolūtā un relatīvā izteiksmē imports no abām attiecīgajām valstīm tirgū bija ievērojams,

—

sūdzībā tika sniegti pietiekami pierādījumi tam, ka Turcijas un Indijas ražojumi bija ļoti līdzīgi daudzos ražojuma veidos, sākot no mazām līdz lielām flīzēm un beidzot ar lielām plātnēm, no porcelāna, kā arī no cita materiāla, kas nav porcelāns.

(39)

Turcijas valdība, Indijas ražotāji eksportētāji, Bien & Qua grupa un CGCSA norādīja, ka dažiem sūdzībā analizētajiem kaitējuma rādītājiem (piem., ražošanas jauda, pārdošanas apjoms Savienības tirgū, pārdošanas cenas Savienības tirgū, nodarbinātība un krājumi) ir bijusi pozitīva attīstības tendence visā apskatāmajā periodā un ka tas skaidri apliecina, ka sūdzības iesniedzējiem nav nodarīts kaitējums. Turcijas valdība arī apgalvoja, ka kaitējums atšķiras atkarībā no grupas (lielie, vidējie un mazie Savienības uzņēmumi) un ka Komisijai būtu jāanalizē nodarītais kaitējums kopumā.

(40)

Kā sākotnējā piezīme sūdzības sagatavošanas posmā, lai novērtētu, vai pierādījumi par nodarīto kaitējumu ir pietiekami, cita starpā ir jāpārbauda būtiskie faktori, kā aprakstīts pamatregulas 5. panta 2. punkta d) apakšpunktā. Pamatregulas 5. panta 2. punktā nav noteikts, ka būtiska kaitējuma esību var konstatēt tikai tad, ja visi pamatregulas 3. panta 5. punktā minētie kaitējuma faktori pasliktinās. Pamatregulas 5. panta 2. punkta formulējumā patiešām ir norādīts, ka sūdzība satur informāciju par izmaiņām varbūtējā (apgalvotajā) importa par dempinga cenām apjomā, šā importa ietekmi uz līdzīgiem izstrādājumiem (līdzīgu ražojumu cenām) Savienības tirgū un izrietošo importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, par ko liecina būtiskie (ne obligāti visi) faktori un indeksi, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli, piemēram, tie, kas minēti pamatregulas 3. panta 3. un 5. punktā. Tāpēc ne visiem faktoriem ir jāpasliktinās, lai būtu pietiekami pierādījumi par nodarīto kaitējumu, un sūdzībā tie visi nebija obligāti jāpārbauda.

(41)

Attiecībā uz kaitējumu sūdzības konkrētā analīze parādīja, ka ir pietiekami daudz pierādījumu par keramikas flīžu importa no Indijas un Turcijas lielāku izplatību Savienības tirgū (gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē).

(42)

Konkrēti, saskaņā ar sūdzībā sniegtajiem pierādījumiem laikposmā no 2017. līdz 2020. gadam importa apjomi no Turcijas palielinājās par 48 % (no 32 miljoniem m2 2017. gadā līdz 46 miljoniem m2 izmeklēšanas periodā (IP)) un tā rezultātā 2020. gadā tirgus daļa bija 5,7 % (pieaugums no 4,1 % 2017. gadā). Turcijas cenas šajā laikposmā samazinājās vidēji par 3 %. Tajā pašā laikposmā importa apjoms no Indijas trīskāršojās (aptuveni no 8 miljoniem m2 līdz vairāk nekā 25 miljoniem m2), un tā rezultātā tirgus daļa 2020. gadā bija 3,1 % (pieaugums no nedaudz vairāk nekā 1 % 2017. gadā). Saskaņā ar sūdzībā sniegtajiem pierādījumiem var minēt arī to, ka šis imports tika veikts par dempinga cenām, un tās bija ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Šķiet, ka tas ir būtiski kaitējis Savienības ražošanas nozares stāvoklim, par ko liecina, piemēram, tirgus daļas samazināšanās vai finanšu rezultātu pasliktināšanās.

(43)

Turcijas valdība iebilda, ka Savienības ražošanas nozares sadalīšana trīs dažādās grupās atkarībā no katra uzņēmuma ražošanas bija sūdzības iesniedzēja apzināts mēģinājums izcelt sūdzības iesniedzēju nelielās grupas saistību ar apgalvoto kaitējumu.

(44)

Komisija tam nepiekrita. Sūdzībā bija iekļauti mikroekonomiskie kaitējuma rādītāji visām trim grupām atsevišķi un visām trim kopā, kā arī makroekonomiskie kaitējuma rādītāji visai Savienības ražošanas nozarei. Tāpēc sūdzībā bija ietverti pietiekami pierādījumi par nodarīto kaitējumu visai Savienības ražošanas nozarei un tas ļāva veikt sīkāku analīzi, jo tendences trijās minētajās grupās atšķīrās.

(45)

Turcijas valdība, Indijas ražotāji eksportētāji, Indijas Padome un apvienība, CGCSA, Bien & Qua grupa apgalvoja, ka sūdzībā nav ietverti pietiekami pierādījumi par cēloņsakarību starp apgalvoto importu par dempinga cenām un apgalvoto kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Šīs personas apgalvoja, ka apgalvotajam kaitējumam bija citi iemesli, piemēram, Covid-19 pandēmija, Savienības ražošanas nozares izmaksu pieaugums vai tās sliktie eksporta rādītāji.

(46)

Komisija tam nepiekrita. Sūdzības 6. iedaļā tika analizēti citi zināmi faktori, kas varētu būt ietekmējuši Savienības ražošanas nozares darbību, citstarp tās eksporta rādītāji, augošās izmaksas, Covid-19 pandēmijas radītā ietekme vai imports no valstīm, kas nav Indija un Turcija.

(47)

Konkrēti sūdzībā tika atzīts, ka to uzņēmumu eksports, kuri iesniedza datus sūdzībai, ir samazinājies, taču tas joprojām veido 24 % no to kopējā pārdošanas apjoma. Tajā arī norādīts, ka Covid-19 pandēmijas uzliesmojums ietekmēja Savienības flīžu nozari. Dažās dalībvalstīs (Itālijā, Spānijā) rūpnīcas tika slēgtas vairākus mēnešus stingru sanitāro pasākumu dēļ un šie izolācijas pasākumi lielā mērā ietekmēja ražošanu, taču nozare spēja saglabāt pārdošanas apjomu, pārdodot no krājumiem. Attiecībā uz importu no citām trešām valstīm jāmin, ka neviena trešā valsts, izņemot attiecīgās valstis, nesasniedza tādu tirgus daļu, kas pārsniegtu de minimis līmeni 1 % apmērā. Attiecībā uz izmaksām sūdzībā arī tika atzīts pieaugums, taču tika sniegti pierādījumi, ka vienības cenas palielinājās mazāk nekā ražošanas izmaksas un tas notika tāpēc, ka palielinājās imports no Indijas un Turcijas par dempinga cenām, kas bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(48)

Komisijas ieskatā, neviens no šiem faktoriem, kā tie analizēti sūdzībā, nepierāda pretējo jau secinātajam, ka bija pietiekami pierādījumi, lai tiktu sākta antidempinga procedūra attiecībā uz to, ka imports par dempinga cenām ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozares stāvoklim, kā paskaidrots 42. apsvērumā.

(49)

CGCSA un Bien & Qua grupa apgalvoja, ka sūdzībā sniegtā kaitējuma draudu analīze neatbilst attiecīgajam juridiskajam standartam, jo aptver tikai laikposmu līdz 2021. gada otrajam ceturksnim.

(50)

Šīs piezīmes nebija būtiskas attiecībā uz Komisijas veikto sūdzības analīzi un lietas ierosināšanu. Kā norādīts paziņojuma par procedūras sākšanu 4. iedaļā, bija pietiekami daudz pierādījumu tam, ka sūdzība atbilda prasībām, lai varētu sākt procedūru, pamatojoties uz būtisku kaitējumu. Konkrēti, sūdzības iesniedzējs sniedza pietiekamus pierādījumus tam, ka izmeklējamā ražojuma imports no attiecīgajām valstīm kopumā pieauga absolūtos skaitļos un tirgus daļas izteiksmē un ka šāds pieaugums un importa cenu līmeņi negatīvi ietekmēja cenu līmeni un Savienības ražošanas nozares tirgus daļu, kas savukārt būtiski negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares vispārējo darbību.

(51)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija apstiprināja, ka ir ievēroti attiecīgie sliekšņi, lai varētu sākt izmeklēšanu, kā noteikts pamatregulas 5. panta 4. punktā, un ka sūdzības iesniedzējs sniedza pietiekamus pierādījumus par dempingu, kaitējumu un cēloņsakarību, tādējādi izpildot PTO ADA 5.2. pantā un pamatregulas 5. panta 2. punktā noteiktās prasības. Tādēļ sūdzība atbilda noteiktajām prasībām attiecībā uz procedūras sākšanu.

(52)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas atkārtoja dažas no savām piezīmēm, kas tika izteiktas izmeklēšanas sākumā.

(53)

Turcijas valdība, CGCSA, Sogutsen Seramik no Turcijas un sešpadsmit Indijas ražotāji eksportētāji atkārtoja savus apgalvojumus par reprezentativitāti, kurus bija izteikuši pēc procedūras sākšanas. Jo īpaši viņi atgādināja, ka divi Savienības ražotāji, kuri izlasē tika aizstāti, kad tie informēja Komisiju, ka nevarēs aizpildīt anketu, nebūtu jāuzskata par tādiem, kas atbalsta procedūras sākšanu. Turklāt tie atkārtoti apgalvoja, ka atbalsts procedūras sākšanai bija pārāk mazs un to nevar uzskatīt par lielāko iekšzemes ražošanas nozares daļu saskaņā ar PTO ADA 4. pantu.

(54)

Apgalvojumi par reprezentativitāti tika aplūkoti 11.–16. un 18. apsvērumā. Tā kā attiecīgās personas neiesniedza jaunus argumentus, Komisija apstiprināja to noraidījumu.

(55)

Sešpadsmit Indijas ražotāji eksportētāji un Turcijas uzņēmums Sogutsen Seramik atkārtoti norādīja, ka, piešķirot anonimitāti dažiem Savienības ražotājiem, ir pārkāptas to tiesības uz aizstāvību.

(56)

Apgalvojumi par dažu Savienības ražotāju anonimitāti un iespējamo tiesību uz aizstāvību pārkāpumu tika aplūkoti 20.–22. apsvērumā. Komisija apstiprināja šo apgalvojumu noraidījumu.

1.4.   Atlase

(57)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

1.4.1.   Savienības ražotāju atlase

(58)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir izveidojusi provizorisku sešu Savienības ražotāju izlasi. Komisija veica atlasi, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo pārdošanas un ražošanas apjomu, ņemot vērā ģeogrāfisko izplatību un arī keramikas flīžu nozares lielo sadrumstalotību saskaņā ar 59.–63. apsvērumā izklāstīto metodiku.

(59)

Iepriekšējās izmeklēšanās par keramikas flīžu importu par dempinga cenām (8) Komisija secināja, ka keramikas flīžu nozare ir būtiski sadrumstalota. Tādēļ, lai nodrošinātu, ka lielo uzņēmumu rezultāti nav dominējoši kaitējuma analīzē un ka tiek pienācīgi atspoguļots stāvoklis mazos un vidējos uzņēmumos, kuri kopā veido nozīmīgu daļu no Savienības ražošanas apjoma, Komisija nolēma noteikt trīs ražotāju kategorijas, pamatojoties uz gada ražošanas apjomu:

—

1. kategorija: lielie ražotāji – gada produkcija vairāk par 10 miljoniem m2,

—

2. kategorija: vidējie ražotāji – gada produkcija 5–10 miljoni m2,

—

3. kategorija: mazie ražotāji – gada produkcija mazāk par 5 miljoniem m2.

(60)

Lai gan šajā izmeklēšanā atklājās pāreja uz lielajiem ražotājiem, Savienības ražošanas nozare joprojām bija ļoti sadrumstalota un mazie un vidējie ražotāji izmeklēšanas periodā ražoja aptuveni pusi no Savienības ražošanas apjoma. Attiecīgi Komisija uzskatīja, ka šajā izmeklēšanā būtu jāņem vērā arī Savienības ražošanas nozares sadrumstalotība. Tāpēc tā nolēma izlases veidošanai piemērot to pašu metodiku, kas tika izmantota iepriekšējās izmeklēšanās, un uzskatīja, ka izlasē vajadzētu būt pārstāvētām visām ražotāju kategorijām.

(61)

Provizoriskajā izlasē bija seši Savienības ražotāji. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji pārstāvēja 6 % no aplēstā Savienības kopējā ražošanas apjoma un 8 % no Savienības ražošanas nozares kopējā pārdošanas apjoma izmeklēšanas periodā. Bija pārstāvēti uzņēmumi no visām trim kategorijām: viens lielais ražotājs, divi vidējie ražotāji un trīs mazie ražotāji.

(62)

Lai atspoguļotu dažādās situācijas, kādas Savienībā varētu būt dažādās dalībvalstīs, Komisija, veidojot izlasi, ņēma vērā arī ražotāju ģeogrāfisko izplatību, kā minēts 58. apsvērumā. Izlasē iekļautie ražotāji atradās Itālijā, Polijā, Spānijā un vienā Centrāleiropas valstī. Tādējādi izlase aptvēra dalībvalstis, kurās atradās apmēram 90 % no visas ražošanas apjoma.

(63)

Tāpēc Komisija uzskatīja, ka piemērotā metodika nodrošināja, ka izlasē tika pārstāvēts Savienības ražošanas apjoms kopumā, un tādējādi tā atbilda nosacījumam, kas izklāstīts pamatregulas 17. panta 1. punktā.

(64)

Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Noteiktajā termiņā piezīmes netika saņemtas, un tāpēc provizoriskā izlase tika apstiprināta. Tika uzskatīts, ka izlase ir reprezentatīva Savienības ražošanas nozarei.

(65)

Pēc izlases apstiprināšanas viens mazais ražotājs no Itālijas, kas iekļauts izlasē, informēja Komisiju, ka nevar sniegt atbildes uz anketas jautājumiem. Pēc tam Komisija aizstāja šo uzņēmumu ar citu mazo ražotāju no Itālijas un informēja ieinteresētās personas par galīgās izlases pārskatīšanu.

(66)

Pēc galīgās izlases pirmās pārskatīšanas nesen pievienotais uzņēmums informēja Komisiju, ka tas arī nevarēs sniegt atbildes uz anketas jautājumiem. Komisija vēlreiz pārskatīja galīgo izlasi un aizstāja šo uzņēmumu ar citu mazo ražotāju no Itālijas. Ieinteresētās personas tika informētas par galīgās izlases otro pārskatīšanu.

(67)

Galīgā izlase pēc otrās pārskatīšanas pārstāvēja 6 % no aplēstā Savienības kopējā ražošanas apjoma un 8 % no Savienības ražošanas nozares kopējā pārdošanas apjoma izmeklēšanas periodā un aptvēra četras dalībvalstis, kurās atradās aptuveni 90 % Savienības ražošanas apjoma. Komisija uzskatīja, ka galīgā izlase ir reprezentatīva attiecībā uz Savienības kopējo ražošanas un pārdošanas apjomu, ģeogrāfisko izplatību, un tā ņēma vērā Savienības ražošanas nozares sadrumstalotību.

(68)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Turcijas valdība, CGCSA un četri Turcijas uzņēmumi (EGE Seramik, Kale Seramik, Sogutsen Seramik un Yurtbay Seramik) iesniedza piezīmes par Savienības ražotāju izlasi. Jo īpaši tie apgalvoja, ka izlase, kas pārstāv 6 % no Savienības ražošanas apjoma, nav pietiekami reprezentatīva. Turcijas valdība un Yurtbay Seramik apgalvoja, ka Komisijai būtu vajadzējis pārbaudīt visus 29 uzņēmumus, kas sniedza informāciju sūdzībai. Turcijas valdība un CGCSA apsūdzēja Komisiju, ka tā manipulējusi ar izlases veidošanu, jo atlasījusi vai nu uzņēmumus ar finansiālām grūtībām, vai arī uzņēmumus, kas ražo augstas klases keramikas flīzes, piemēram, amatniecības vai dizaina ražojumus.

(69)

Turklāt Turcijas valdība apgalvoja, ka Komisija nav paskaidrojusi izlases sastāvu, t. i., katrā ražotāju kategorijā atlasīto uzņēmumu skaitu.

(70)

Pirmkārt, Komisija norādīja, ka neviena no 68. apsvērumā minētajām personām attiecīgajā termiņā neiesniedza piezīmes par Savienības ražotāju izlasi.

(71)

Turklāt Komisijai nebija ne pienākuma, ne iespējas atlasīt visus Savienības ražotājus, kas sniedza informāciju sūdzībai vai pauda atbalstu izmeklēšanas sākšanai šajā jautājumā. Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. pantu izveidoja reprezentatīvu Savienības ražotāju izlasi, “ ko var saprātīgi izmeklēt atvēlētajā laikā”. Lai palielinātu izlases reprezentativitāti, Komisija tajā iekļāva divreiz vairāk Savienības ražotāju nekā parasti. Lai atspoguļotu sadrumstalotību Savienības ražošanas nozarē, kur mazie un vidējie ražotāji izmeklēšanas periodā veidoja aptuveni pusi no Savienības ražošanas apjoma, kā paskaidrots 60. apsvērumā, tā vietā, lai atlasītu trīs lielākos Savienības ražotājus, kā tas parasti notiek, Komisija atlasīja sešus uzņēmumus trīs 59. apsvērumā minētajās kategorijās. Ja Komisija būtu atlasījusi tikai trīs lielākos Savienības ražotājus, šāda izlase būtiski nepalielinātu ražošanas apjoma īpatsvaru (no 6 % līdz 9 % no Savienības ražošanas apjoma) un neatspoguļotu “lielāko reprezentatīvo ražošanas apjomu”, jo tajā nebūtu ņemta vērā Savienības ražošanas nozares sadrumstalotība.

(72)

Komisija atlasīja vairākus Savienības ražotājus, kurus atvēlētajā laikā bija iespējams saprātīgi izmeklēt. Komisija izvēlējās lielākos ražotājus katrā ražotāju kategorijā, ņemot vērā arī ģeogrāfisko izplatību. Savienības ražotāju skaits katrā kategorijā atspoguļoja sākšanas brīdī Komisijai zināmo Savienības ražošanas nozares struktūru.

(73)

Visbeidzot, Komisija nepiekrita Turcijas valdības un CGCSA apgalvojumam, ka ar izlasi ir manipulēts par labu uzņēmumiem ar augstākām izmaksām un cenām vai uzņēmumiem, kuriem ir finansiālas grūtības. Izlasi veidoja, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un informāciju, kas Komisijai bija pieejama procedūras sākumā. Ieinteresētajām personām bija iespēja izteikt piezīmes par izlases veidošanu, taču noteiktajā termiņā piezīmes netika saņemtas. Komisija atgādināja, ka turpmākie attiecīgo personu apgalvojumi nebija pamatoti ar pierādījumiem.

(74)

Līdz ar to visi apgalvojumi par Savienības ražotāju atlasi tika noraidīti.

1.4.2.   Importētāju atlase

(75)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(76)

Pieci uzņēmumi sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Viens no uzņēmumiem – OBI Group Holding SE & Co. KGaA – izmeklējamo Indijas un Turcijas izcelsmes ražojumu iegādājās gandrīz tikai no neatkarīgiem importētājiem, kas darbojas kā vairumtirgotāji. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka izmeklēšana attiecībā uz uzņēmumu jāveic kā uz lietotāju.

(77)

Ņemot vērā, ka importētāji sniedza nedaudz atbilžu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga. Komisija informēja ieinteresētās personas par savu lēmumu. Par šo jautājumu piezīmes netika saņemtas.

1.4.3.   Indijas ražotāju eksportētāju atlase

(78)

Lai lemtu, vai ir nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus Indijas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Indijas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kas vēlētos piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(79)

Pieprasīto informāciju sniedza vairāk nekā 140 Indijas ražotāju eksportētāju, kas arī piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. un 2. punktu Komisija 2021. gada 22. decembrī publicētajā paziņojumā par lietas materiālu publiski pieejamo daļu paziņoja par provizoriskās izlases izveidi no trim ražotāju eksportētāju grupām, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko atvēlētajā laikā varēja saprātīgi izmeklēt. Par provizoriskās izlases izveidi notika arī apspriešanās ar Indijas iestādēm.

(80)

Trīs personas sniedza piezīmes par provizorisko izlasi. Divas no tām lūdza tās iekļaut izlasē; tomēr tās neapstrīdēja to, ka trīs provizoriski izlasē iekļautie uzņēmumi bija lielākie ražotāji eksportētāji, kā arī neapgalvoja, ka to iekļaušana viena no šiem trim vietā uzlabotu izlases reprezentativitāti. Viena izlasē neiekļauta ražotāju eksportētāju grupa apgalvoja, ka kopējais Savienības pārdošanas apjoms, ko šīs grupas saistītie subjekti atsevišķi norādīja atlases veidlapās, ļautu to iekļaut izlasē, jo tā būtu ierindota pirmajā trijniekā. Komisija pārbaudīja šo jautājumu un apstiprināja, ka tā patiešām ir viena no trim lielākajiem ražotājiem eksportētājiem. Tāpēc Komisija 2022. gada 3. janvārī publicēja paziņojumu par lietas materiālu publiski pieejamo daļu, informējot par pārskatītu trīs Indijas ražotāju eksportētāju izlasi. Pārskatītā izlase, kuru veidoja Lavish Granito grupa, Icon Granito grupa un Conor Granito grupa, pārstāvēja 20–25 % no pārdošanas apjoma (m2) Eiropas Savienībai izmeklēšanas periodā, par ko ziņoja visi Indijas uzņēmumi, kuri iesniedza atbildes uz atlases jautājumiem, un 16,5–20,5 % no keramikas flīžu importa (m2) no Indijas šajā periodā. Tāpēc izlase tika uzskatīta par reprezentatīvu.

(81)

Pēc šī paziņojuma ražotāju eksportētāju grupa, kas sākotnēji bija iekļauta izlasē, bet tika izslēgta no pārskatītās izlases, pieprasīja, lai tā tiktu atkārtoti iekļauta izlasē. Iesniegtajā informācijā bija iekļauti pārskatīti eksporta skaitliskie rādītāji, kas liecināja par lielāku Savienības pārdošanas apjomu, nekā sākotnēji norādīts atlases veidlapā. Minētā ražotāju eksportētāju grupa argumentēja, ka, iekļaujot to izlasē – vai nu atjaunojot sākotnējo izlasi, vai pievienojot izlasei kā ceturto personu –, izlases reprezentativitāte uzlabotos. Komisija noraidīja šo lūgumu. Komisija norādīja, ka pārskatītie eksporta skaitliskie rādītāji neietekmē izlases reprezentativitāti un ka šie rādītāji tika iesniegti pēc atlases procesa informācijas iesniegšanas termiņa beigām. Komisija arī norādīja, ka ceturtās personas pievienošana izlasei varētu kavēt izmeklēšanas pabeigšanu paredzētajā laikā. Līdz ar to Komisija 2022. gada 12. janvāra paziņojumā par lietas materiālu publiski pieejamo daļu apstiprināja izlasi.

(82)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Biuro Handlowe Netto PLUS Sp. z o.o. Sp. k., Cortina Outlet & Salon Płytek Cezary Krzysztof Dąbrowski un Cortina Outlet & Salon Płytek Izabela Awier (“Netto un Cortina” vai “Ceramika Netto” (9)) apgalvoja, ka Komisijai būtu bijis jāizmeklē visi ražotāji eksportētāji, kuri pieteicās. Uzņēmuma sniegtā informācija liecināja, ka lietas tehniskā sarežģītība un sadarbībā iesaistīto Indijas ražotāju eksportētāju sarežģītās struktūras nepamato to, ka izmeklēšanas ierobežo, to attiecinot tikai uz uzņēmumu izlasi.

(83)

Komisija tam nepiekrita. Ņemot vērā Indijas ražotāju eksportētāju lielo skaitu, saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisijai bija tiesības izmantot atlasi. Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. pantu izveidoja reprezentatīvu izlasi, “ko var saprātīgi izmeklēt atvēlētajā laikā”. Turklāt Ceramika Netto noteiktajā termiņā neiesniedza piezīmes par Indijas ražotāju eksportētāju izlasi. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

1.4.4.   Turcijas ražotāju eksportētāju atlase

(84)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus Turcijas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija Turcijas Pastāvīgajai pārstāvniecībai Eiropas Savienībā lūdza apzināt citus ražotājus eksportētājus, ja tādi ir, kas vēlētos piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(85)

Kopumā 18 Turcijas ražotāju eksportētāju grupas sniedza pieprasīto informāciju un piekrita, ka tās iekļauj izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. un 2. punktu Komisija 2021. gada 22. decembrī publicētajā paziņojumā par lietas materiālu publiski pieejamo daļu paziņoja par provizoriskās izlases izveidi no trim ražotāju eksportētāju grupām, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko atvēlētajā laikā varēja saprātīgi izmeklēt. Par provizoriskās izlases izveidi notika ar Turcijas iestādēm.

(86)

Turcijas valdība, viena Turcijas ražotāju eksportētāju grupa un divas apvienības, kas pārstāv Turcijas ražotāju intereses, iesniedza būtiskas piezīmes par provizorisko izlasi. Turcijas ražotāju eksportētāju grupa ierosināja, ka uzņēmumu ierindošanas kritērijs ir svars (nevis m2). Četras personas apstrīdēja sākotnēji ierosināto izlasi un apšaubīja dažu atlases veidlapu datus un dažu izlasē iekļauto personu atbilstību. Tāpēc 2022. gada 3. janvārī Komisija lūdza divus uzņēmumus, kas sākotnēji bija ierindoti pirmajā trijniekā, precizēt datus, ko tie snieguši atlases veidlapās. Viens uzņēmums veica nelielu sākotnēji iesniegto datu labojumu, bet cits uzņēmums veica būtisku šo datu labojumu, tādējādi eksporta apjomi kļuva ievērojami mazāki. Šī korekcija ietekmēja uzņēmumu/grupu pirmo trijnieku. Tādēļ Komisija 2022. gada 4. janvārī publicēja paziņojumu par lietas materiālu publiski pieejamo daļu, informējot par pārskatītu trīs Turcijas ražotāju eksportētāju izlasi. Komisija ierindošanu veica, pamatojoties uz m2, t. i., uz parasto atsauces vienību keramikas flīžu nozarē. Pārskatītā izlase, kas sastāv no Hitit Seramik Sanayi ve Ticaret A.Ş., Vitra Karo Sanayi ve Ticaret A.Ş. un grupas, kuru veido Qua Granite ve Hayal Yapi Ürünleri San. Tic. A.Ş. un Bien Yapi Ürünleri San. Tic. A.Ş., pamatojoties uz šajā posmā pieejamo informāciju, izmeklēšanas periodā veidoja gandrīz 51 % no Turcijas importēto keramikas flīžu apjoma, mērot m2. Tāpēc pārskatītā izlase tika uzskatīta par reprezentatīvu.

(87)

Turcijas grupa, kas sniedza piezīmes par sākotnējo izlasi, atkārtoja lūgumu par ierindošanas kritēriju izmantot svaru, tādējādi šī grupa ierindotos lielāko trijniekā, un atgādināja, ka ir gatava tikt iekļauta izlasē. Citas piezīmes par pārskatīto izlasi netika saņemtas. Komisija neatrada pārliecinošus argumentus, kas pamatotu atteikšanos no atsauces vienības, kuru parasti izmanto keramikas flīžu nozarē. Tādēļ Komisija 2022. gada 12. janvāra paziņojumā par lietas materiālu publiski pieejamo daļu apstiprināja izlasi.

1.5.   Atsevišķa pārbaude

(88)

Četras Indijas ražotāju eksportētāju grupas un piecas Turcijas ražotāju eksportētāju grupas pieprasīja veikt atsevišķu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu, iesniedzot atbildes uz anketas jautājumiem noteiktajā 30 dienu termiņā pēc paziņojuma par izlasi sniegšanas. Komisija nolēma, ka šo pieprasījumu izskatīšana būtu pārmērīgi apgrūtinoša un aizkavētu izmeklēšanas pabeigšanu paredzētajā laikā. Tas bija saistīts ar pieprasījumu skaitu, dažu pieprasījuma iesniedzēju personu korporatīvās struktūras sarežģītību un izmeklējamo ražotāju eksportētāju izlases lielumu un sarežģītību. Tāpēc atsevišķas pārbaudes pieprasījumi tika noraidīti.

(89)

Krietni pēc iepriekš minētā termiņa, 2022. gada augustā, Polijas keramikas flīžu importētājs Ceramika Netto kā pielikumu rakstiskai pārstāvībai iesniedza divu Indijas ražotāju vēstules ar lūgumu veikt atsevišķu pārbaudi. Šādas vēstules, kurām nav pievienotas atbildes uz anketas jautājumiem un kuras iesniedz trešā persona, turklāt sešus mēnešus pēc atsevišķās pārbaudes pieprasījumu iesniegšanas termiņa beigām, nevar uzskatīt par atsevišķās pārbaudes pieprasījumiem atbilstīgi pamatregulas 17. panta 3. punktam. Jebkurā gadījumā, ja šie pieprasījumi tiktu izskatīti, tie tiktu noraidīti to pašu iemeslu dēļ, kuru dēļ tika noraidīti pienācīgi iesniegtie pieprasījumi, kas minēti 88. apsvērumā.

1.6.   Savienības ražotāju pieprasījums nodrošināt konfidencialitāti

(90)

Sūdzības iesniedzēji un sūdzības atbalstītāji, kurus pārstāv CET, pieprasīja, lai viņu nosaukumi tiktu uzskatīti par konfidenciāliem saskaņā ar pamatregulas 19. panta 1. punktu, baidoties no represijām. CET norādīja, ka pirms izmeklēšanas sākšanas piešķirtais konfidencialitātes statuss būtu jāattiecina arī uz izmeklēšanas posmu.

(91)

Šajā sakarā sūdzības iesniedzēji un atbalstītāji apgalvoja, ka pastāv risks piedzīvot represijas no viņu izejvielu piegādātājiem, kas atrodas jo īpaši Turcijā, no pircējiem Savienībā, kas arī paļāvās uz importu no attiecīgajām valstīm, un no viņu klientiem attiecīgajās valstīs.

(92)

Komisija katra uzņēmuma iesniegtos pieprasījumus un pamatojošos pierādījumus izvērtēja atsevišķi. Turklāt Komisija norādīja, ka izmeklēšanā par Ķīnas Tautas Republikas (10) izcelsmes keramikas flīžu importu un tai sekojošajā termiņbeigu pārskatīšanā (11) tika ievērota Savienības ražotāju identitātes konfidencialitāte.

(93)

Komisija secināja, ka represiju risks pastāv attiecībā uz četriem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Pamatojoties uz to, Komisija aizsargāja šo uzņēmumu identitāti ar konfidenciālu statusu visā procedūras laikā.

(94)

Turpretī Komisija konstatēja, ka represiju risks nepastāvēja attiecībā uz Spānijas ražotāju Azteca Products & Services, S.L.U. Tāpēc Komisija nolēma izpaust šā uzņēmuma nosaukumu.

(95)

Būtu jānorāda, ka VIVES grupas pieprasījums nodrošināt konfidencialitāti tika atzīts par nepamatotu jau pirms izmeklēšanas sākšanas (par VIVES grupas sastāvu sk. 101. apsvērumu).

1.7.   Atbildes uz anketas jautājumiem

(96)

Komisija nosūtīja sūdzības iesniedzējam anketu, kurā lūdza sniegt Savienības ražošanas nozares makrorādītājus, kā arī lūdza, lai attiecīgās anketas aizpildītu seši izlasē iekļautie Savienības ražotāji, trīs Indijas ražotāju eksportētāju grupas un trīs Turcijas ražotāju eksportētāju grupas. Tā kā nesaistīto importētāju atlase tika pārtraukta, visi nesaistītie importētāji un visi lietotāji tika aicināti aizpildīt attiecīgās anketas.

(97)

Anketas, kas paredzētas Savienības ražotājiem, nesaistītajam importētājiem, lietotājiem, kā arī ražotājiem eksportētājiem Indijā un Turcijā, tika darītas pieejamas tiešsaistē (12) procedūras sākšanas dienā.

(98)

Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no sešiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, sūdzības iesniedzēja, trim importētājiem, viena lietotāja, trim izlasē iekļautajām Indijas ražotāju eksportētāju grupām, kā arī trim izlasē iekļautajām Turcijas ražotāju eksportētāju grupām.

(99)

Pēc importētāju iesniegto atbilžu sākotnējās analīzes Komisija jautāja par viņu iespējamo saistību ar ražotājiem Indijā un Turcijā. Viens importētājs apstiprināja, ka ir juridiski atzīts Indijas keramikas flīžu ražotāja darījumu partneris. Tāpēc to nevarēja uzskatīt par nesaistītu importētāju. Pēc tam Komisija neņēma vērā tā sniegtās atbildes uz anketas jautājumiem.

1.8.   Pārbaudes apmeklējumi

(100)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, kuru tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi atbilstīgi pamatregulas 16. pantam tika veikti tālāk uzskaitītajos uzņēmumos.

Savienības ražotāji un to saistītie tirgotāji, un sūdzības iesniedzējs

—

četri izlasē iekļautie Savienības ražotāji un attiecīgā gadījumā to saistītie tirgotāji, kuriem tika piešķirts konfidencialitātes statuss, kā paskaidrots 1.6. iedaļā,

—

Azteca Products & Services, S.L.U. un ar to saistītais tirgotājs Kerstone, S.L., abi atrodas Alkorā (Kasteljonā), Spānijā,

—

Eiropas Keramikas flīžu ražotāju apvienība, Brisele, Beļģija.

Ražotāji eksportētāji Indijā

—

Icon Granito Limited un saistītie uzņēmumi, Morbi, Indija (“ Icon grupa”),

—

Conor Granito Limited un saistītie uzņēmumi, Morbi, Indija (“ Conor grupa”),

—

Lavish Granito Limited un saistītie uzņēmumi, Morbi, Indija (“ Lavish grupa”).

Ražotāji eksportētāji Turcijā  (13)

—

Hitit Seramik Sanayi ve Ticaret A.Ş. un saistītie uzņēmumi, Ušaka un Stambula, Turcija (“ Hitit grupa”),

—

Qua Granite ve Hayal Yapi Ürünleri San. Tic. A.Ş., Bien Yapi Ürünleri San. Tic. A.Ş. un saistītie uzņēmumi, Stambula, Biledžika un Seke, Turcija (“ Bien & Qua grupa”),

—

Vitra Karo Sanayi ve Ticaret A.Ş. un saistītie uzņēmumi, Bozijika un Stambula, Turcija (“ Vitra grupa”).

(101)

Komisija veica tālāk norādīto personu attālinātas salīdzinošās pārbaudes.

Savienības ražotāji un to saistītie tirgotāji

—

Ceramica Vives S.A. un Ferraes Ceramica S.A. un viņu saistītie tirgotāji Vives Azulejos y Gres S.A. un Arcana Ceramica S.A., visi atrodas Alkorā (Kasteljonā), Spānijā (“ VIVES grupa”).

Lietotājs

—

OBI Group Holding SE & Co. KGaA, Vermelskirhena, Vācija.

Ar ražotājiem eksportētājiem Turcijā saistīti tirgotāji

—

Vitra Fliesen GmbH & Co. KG, Merciga, Vācija;

—

V&B Fliesen GmbH, Merciga, Vācija.

1.9.   Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(102)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2018. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(103)

Bien & Qua grupa un CGCSA apstrīdēja Komisijas izvēlēto izmeklēšanas periodu. Tās apgalvoja, ka tas nebija “pietiekami tuvu” vai “pietiekoši tuvu” sākšanas dienai, kā paredzēts pamatregulas 6. panta 1. punktā. Tās arī apgalvoja, ka Covid-19 pandēmijas dēļ 2020. gads ir bijis nepieredzēts, tam bija raksturīga ievērojama tirgus nestabilitāte, un tāpēc tas nav reprezentatīvs, lai objektīvi noteiktu dempingu un kaitējumu. Šo iemeslu dēļ Bien & Qua grupa norādīja, ka Komisijai par izmeklēšanas periodu būtu vajadzējis izvēlēties laikposmu no 2020. gada 1. oktobra līdz 2021. gada 30. septembrim, bet par attiecīgo periodu – laikposms no 2017. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. septembrim.

(104)

Pamatregulas 6. panta 1. punktā nav prasīts “pietiekoši tuvs” periods; tajā noteikts, ka Komisijas izvēlētais izmeklēšanas periods parasti ir “vismaz seši mēneši tieši pirms lietas izskatīšanas uzsākšanas”. Komisijas izvēlētais izmeklēšanas periods pilnībā atbilda šim nosacījumam. Šajā izmeklēšanā Komisija ņēma vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi (jo īpaši sk. šīs regulas 5.2.5. iedaļu). Šajā sakarā Komisija norādīja, ka Bien & Qua grupa nav sniegusi nekādus pierādījumus par to, kāpēc tās ieteiktajā laikposmā tiktu iegūti atbilstošāki konstatējumi, jo īpaši tāpēc, ka to arī ietekmēja Covid-19 pandēmijas izraisītā tirgus nestabilitāte. Minētie apgalvojumi tika noraidīti.

(105)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas divas Turcijas ieinteresētās personas – Yurtbay Seramik un Sogutsen Seramik – atkārtoti norādīja, ka, nosakot izmeklēšanas periodu, Komisija nav izvēlējusies periodu, kas būtu pietiekami tuvu izmeklēšanas sākšanas dienai, un tādējādi nav pārbaudījusi jaunākos pieejamos datus.

(106)

Šis apgalvojums jau tika izskatīts (sk. 103. un 104. apsvērumu). Tā kā attiecīgās personas neiesniedza jaunus argumentus, Komisija apstiprināja apgalvojuma noraidījumu.

1.10.   Pagaidu pasākumu nenoteikšana

(107)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punktu pagaidu pasākumu noteikšanas termiņš bija 2022. gada 12. augusts. Komisija 2022. gada 15. jūlijā saskaņā ar pamatregulas 19.a panta 2. punktu informēja ieinteresētās personas par nodomu nenoteikt pagaidu pasākumus un deva ieinteresētajām personām iespēju iesniegt papildu informāciju un/vai tikt uzklausītām. Viena Turcijas ražotāju eksportētāju grupa atgādināja par savu pieprasījumu veikt atsevišķo pārbaudi un par pasākumu iespējamo ietekmi uz tās ieguldījumiem Savienībā. Viens importētājs iesniedza pieprasījumu veikt atsevišķu pārbaudi attiecībā uz tā tirdzniecības partneriem Indijā (sk. 89. apsvērumu). Tas pats importētājs uzklausīšanā sniedza arī sīkāku informāciju par savu uzņēmējdarbības modeli un iespējamo pasākumu ietekmi uz tā darbībām. Turklāt Komisija organizēja uzklausīšanu ar vienu Indijas ražotāju eksportētāju par ražojuma tvērumu.

(108)

Tā kā netika noteikti pagaidu antidempinga pasākumi, importa reģistrācija netika veikta.

1.11.   Turpmākā procedūra

(109)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai.

(110)

Pēc savākto un pārbaudīto datu analīzes Komisija informēja Bien & Qua grupu par savu nodomu piemērot pieejamos faktus noteiktām tās anketas atbilžu daļām saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Komisija šim uzņēmumam deva iespēju iesniegt piezīmes. Pieejamo faktu piemērošanas iemesli, kā arī minētā uzņēmuma iesniegtās piezīmes ir aplūkoti šīs regulas 3.2.1. iedaļā.

(111)

Izdarot galīgos konstatējumus, Komisija ņēma vērā ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes.

(112)

2022. gada 28. oktobrī Komisija informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā plānoja noteikt galīgo antidempinga maksājumu Indijas un Turcijas izcelsmes keramikas flīžu importam (“galīgās informācijas izpaušana”). Visām personām tika atvēlēts laikposms, kurā tās varēja sniegt piezīmes saistībā ar galīgās informācijas izpaušanu.

(113)

Viens izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs no Turcijas saņēma galīgās izpaustās informācijas skaidrojumu, jo pārrakstīšanās kļūda vienā informācijas izpaušanas daļā bija radījusi pretrunas ar citu informācijas izpaušanas elementu. Vienam izlasē iekļautam ražotājam eksportētājam no Turcijas un diviem izlasē iekļautiem ražotājiem eksportētājiem no Indijas tika izpausta papildu galīgā informācija. Turklāt, tā kā dažu pēc galīgās informācijas izpaušanas saņemto piezīmju rezultātā tika pārskatītas dempinga, cenu samazinājuma un kaitējuma starpības, kā arī Komisijas konstatējumi par kaitējumu un cēloņsakarību, 2022. gada 5. decembrī Komisija visām ieinteresētajām personām nosūtīja daļēju papildu informāciju (“papildu informācijas daļēja izpaušana”).

(114)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas un papildu informācijas izpaušanas tika saņemtas piezīmes no visiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, vairākiem izlasē neiekļautiem ražotājiem eksportētājiem no abām attiecīgajām valstīm, Turcijas valdības, Indijas valdības, sūdzības iesniedzēja un trim Savienības importētājiem. Komisija uzklausīja divus izlasē iekļautos Turcijas ražotājus eksportētājus, vairākus izlasē neiekļautos Turcijas ražotājus eksportētājus un to apvienību, Turcijas valdību, trīs izlasē iekļautos Indijas ražotājus eksportētājus, izlasē neiekļauto Indijas ražotāju eksportētāju grupu, Indijas valdību un vienu Savienības importētāju. Uzklausīšanas amatpersona uzklausīja Ceramika Netto.

2.   IZMEKLĒJAMAIS RAŽOJUMS, ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1.   Izmeklējamais ražojums

(115)

Izmeklējamais ražojums ir keramikas plātnes bruģēšanai un grīdas, krāsns/kamīna vai sienas flīzes; keramikas mozaīkas klucīši un tamlīdzīgi izstrādājumi, uz pamatnes vai bez tās; apdares keramika, kas pašlaik atbilst KN kodiem 6907 21 00, 6907 22 00, 6907 23 00, 6907 30 00 un 6907 40 00 (“izmeklējamais ražojums”).

(116)

Keramikas flīzes ir keramikas materiāla plātnes, ko izmanto gan iekštelpās, gan ārpus tām grīdas un sienu (arī darba virsmu) noklāšanai. Keramikas flīzes ir dažāda izmēra, sākot no mozaīkām līdz lielām plātnēm ar malu garumu līdz 3 metriem vai vairāk. To virsma var būt dabiski gluda, mehāniski pulēta, raupja vai ar īpašiem nolūkiem paredzētiem reljefiem (piem., flīzes ar neslīdīgu virsmu, taktilas flīzes). Keramikas flīzes var būt glazētas, neglazētas vai dekorētas ar īpašiem maisījumiem to pamatmateriālā. Glazējumi ir dažādu materiālu un kompozītmateriālu (stikls, kaolīns, silīcija smiltis, oksīdi, krāsojošie pigmenti u. c.) maisījumi, kas piešķir keramikas flīzēm estētiskas un tehniskas īpašības, kuras to pamatmateriāls nespēj nodrošināt vajadzīgajā līmenī. Keramikas flīžu dimensijas var būt gan precīzas, gan neprecīzas. Rektifikācija ir precīzas mehāniskas malu slīpēšanas process pēc flīžu apdedzināšanas.

(117)

Keramikas flīžu pamatmateriāls galvenokārt ir mālu, laukšpatu, smilšu, karbonātu un kaolīnu maisījums. Izejvielu maisījums ir sausa vai slapja maluma. Slapjā maluma maisījumu tālāk ar izsmidzināšanu žāvē, lai samazinātu tā mitruma saturu. Maltās izejvielas sajauc viendabīgā pastā. Flīzes veido no šīs pastas, izmantojot sauso presēšanu vai ekstrūziju. No pamatmateriāla izveidoto flīzi tālāk žāvē horizontālās vai vertikālās kaltēs. Pēc tam var uzklāt glazējumu. Beigās flīzes apdedzina krāsnī. Apdedzināšanas procesu veido trīs posmi: iepriekšēja uzkarsēšana, apdedzināšana un dzesēšana. Pēc apdedzināšanas veic papildu apstrādi, piemēram, pulēšanu vai rektifikāciju.

(118)

Saskaņā ar Eiropas standartu EN 14411, kurā paredzētas definīcijas, klasifikācija, īpašības un marķēšanas kritēriji, keramikas flīzes iedala grupās pēc to ūdens absorbcijas ātruma un veidošanās procesa. To tehniskās īpašības ietver mehānisko izturību un nodilumizturību.

2.2.   Attiecīgais ražojums

(119)

Attiecīgais ražojums ir Indijas un Turcijas izcelsmes izmeklējamais ražojums (“attiecīgais ražojums”).

2.3.   Līdzīgais ražojums

(120)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka visiem tālāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī pamatlietojuma veidi:

—

attiecīgais ražojums, ko eksportē uz Savienību,

—

izmeklējamais ražojums, ko ražo un pārdod attiecīgo valstu iekšzemes tirgū, un

—

izmeklējamais ražojums, ko Savienībā ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare.

(121)

Tāpēc Komisija nolēma, ka minētie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

2.4.   Apgalvojumi par ražojuma tvērumu

(122)

Vairāki Indijas ražotāji un to apvienības, Indijas Padome un apvienība, izvirzīja vairākus apgalvojumus par ražojuma tvērumu. Šīs personas pieprasīja, lai no izmeklējamā ražojuma tvēruma tiktu izslēgtas dubultā pārklājuma flīzes, lielas plātnes, speciālās flīzes (flīzes ar spīdumu, flīzes ar reljefu, flīzes ar rakstu un flīzes ar granulainu virsmu) un flīzes, kas ražotas, izmantojot ruļļu presi, kā arī attiecībā uz sienas flīzēm ražojuma tvērumā tiktu atstātas tikai vienreiz apdedzinātās flīzes. Pēc tam, kad Komisija informēja šīs personas, ka nenoteiks pagaidu pasākumus, viens ražotājs eksportētājs uzklausīšanā atkārtoja savu pieprasījumu izslēgt lielas plātnes.

(123)

CET apgalvoja, ka būtu jāizmanto keramikas flīžu definīcija saskaņā ar starptautisko standartu ISO 13006:2018, lai noteiktu, vai konkrēta veida keramikas flīzes ietilpst šīs izmeklēšanas tvērumā. Minētajā standartā keramikas flīzes ir definētas kā “plānas plātnes, kas izgatavotas no māla un/vai citām neorganiskām izejvielām, ko parasti izmanto kā grīdas un sienu pārklājumu, parasti veidotas ar ekstrūzijas palīdzību (A) vai presējot (B) istabas temperatūrā, bet var tikt veidotas, izmantojot citus procesus (C), pēc tam žāvētas un apdedzinātas temperatūrā, kas ir pietiekama, lai rastos vajadzīgās īpašības” . Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka šī definīcija attiecas uz dažādiem keramikas flīžu veidiem ar vienādām fizikālajām, ķīmiskajām un tehniskajām pamatīpašībām, kā arī vienādiem pamatlietojuma veidiem. Attiecībā uz lietojumu CET apgalvoja, ka minētā definīcija pieļauj citus lietojumus, ne tikai grīdu un sienu pārklāšanai.

(124)

Indijas Padome un apvienība un ražotāji eksportētāji norādīja, ka keramikas flīzes ar minimālo malas garumu 120 cm (“lielās plātnes”) ir jāizslēdz no ražojuma tvēruma. Šīs personas apgalvoja, ka lielas plātnes tika ražotas, izmantojot atšķirīgu ražošanas procesu un aprīkojumu, tām ir atšķirīgas ražošanas izmaksas, cena, galalietojums, patērētāju uztvere un tehniskie parametri, piemēram, lielās plātnes svars uz kvadrātmetru bija lielāks nekā standarta flīzes svars. Šīs personas norādīja, ka attiecīgās lielās plātnes netika izmantotas grīdu vai sienu segumam.

(125)

Attiecībā uz ražošanas procesu vairāki Indijas ražotāji eksportētāji iebilda, ka keramikas flīzes, kas ražotas, izmantojot ruļļu preses tehnoloģiju, būtu jāizslēdz. Tie paskaidroja, ka šī tehnoloģija tiek izmantota, lai ražotu liela izmēra keramikas flīzes. Tāpēc tika secināts, ka šīs personas faktiski pieprasīja arī lielo plātņu izslēgšanu. Viens Indijas ražotājs eksportētājs, proti, Lioli Ceramica Private Limited (“Lioli”), arī apgalvoja, ka uzņēmumi, kas ražo lielas plātnes, parasti neražo standarta flīzes. Tas piebilda, ka atšķirības ražošanas procesā ir saistītas ar izmantoto izejvielu maisījumu, augstāku temperatūru lielo plātņu apdedzināšanai, tīklojuma pievienošanu lielo plātņu aizmugurē un izmantoto spiedienu lielo plātņu iepakošanas laikā.

(126)

Turklāt Lioli apgalvoja, ka lielām plātnēm ir citādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības un izplatīšanas kanāli un ka tās nekonkurē un nav savstarpēji aizstājamas ar standarta flīzēm. Šis uzņēmums ražoja lielas plātnes, ko galvenokārt izmanto virtuves darba virsmām vai vannas istabas iekārtām. Uzņēmums apgalvoja, ka šādas plātnes varētu izmantot kā grīdas un sienu segumu. Tomēr standarta flīzes nevar izmantot kā darba virsmas vai vannas istabas iekārtām. Tādējādi nav savstarpējas aizstājamības un konkurences ar standarta flīzēm. Uzņēmuma ieskatā lielās plātnes un standarta flīzes pārdod, izmantojot dažādus tirdzniecības kanālus, t. i., veikali, kas pārdod darba virsmas, nepiedāvā standarta flīzes, un ne visi veikali, kas piedāvā standarta flīzes, pārdod arī darba virsmas. Attiecībā uz fizikālajām īpašībām ražotājs eksportētājs norādīja, ka lielo plātņu izmēri un biezums ir lielāki nekā standarta flīzēm; virsmas izskats ir atšķirīgs, kad tā ir pārklāta lielajām plātnēm, nevis standarta flīzēm; lielo plātņu aizmugurē pievieno tīklojumu, kas ļauj tās uzstādīt. Attiecībā uz ķīmiskajām un tehniskajām īpašībām uzņēmums iebilda, ka lielās plātnes ir jātestē, jo tās nonāk saskarē ar pārtiku; tām bija zemāka ūdens absorbcijas spēja un lielāka izturība pret nodilumu un skrāpējumiem.

(127)

Papildus 125. un 126. apsvērumā aprakstītajiem argumentiem Indijas ražotājs eksportētājs uzklausīšanā iebilda, ka lielajām plātnēm, salīdzinot ar mazajām flīzēm, ir nepieciešama atšķirīga uzglabāšana un apstrāde, atšķirīgi griešanas instrumenti, uzstādīšanas metodes un instrumenti, kā arī ir jāpiesaista īpaši speciālisti. Visbeidzot, ieinteresētā persona atgādināja, ka sūdzībā nav nekādu pierādījumu par dempingu attiecībā uz lielajām plātnēm no Indijas.

(128)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Savienībā lielās plātnes tiek ražotas pietiekamā daudzumā un būtu nepareizi pieņemt, ka Indijas lielās plātnes nav salīdzināmas ar Savienības ražošanas nozares ražotajām plātnēm. Faktiski Savienības ražotāji bija tie, kas pirmie izstrādāja lielas plātnes un laida tās tirgū. Flīžu izmērs pats par sevi neietekmē to ķīmiskās un tehniskās īpašības. Faktiski lielo porcelāna plātņu ķīmiskais sastāvs ir salīdzināms ar citu porcelāna flīžu sastāvu. Keramikas flīžu definīcijā, kas sniegta ISO 13006:2018, nav ietvertas tādas tehniskās īpašības kā ūdens absorbcijas spēja, izturība un ilgmūžība. Tomēr ūdens absorbcijas spēja ir viena no īpašībām, kas nosaka dažādus keramikas flīžu veidus, piemēram, porcelāna flīžu ūdens absorbcijas spēja ir mazāka par 0,5 %. Mazo porcelāna flīžu un lielo porcelāna plātņu ūdens absorbcijas spēja bija līdzīga. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka arī ieteikums, ka testēšana ir jāveic tikai lielajām plātnēm, jo tās nonāk saskarē ar pārtiku, ir nepareizs. Saskaņā ar CET datiem pat mazākām porcelāna flīzēm, ko izmanto, piemēram, industriālajās virtuvēs vai pārtikas ražošanas iekārtās, ir nepieciešams līdzīgs higiēnas un drošuma līmenis. Visbeidzot, CET norādīja, ka ražošanas process, t. i., ruļļu prese, ko izmanto lielām plātnēm, salīdzinot ar hidraulisko presi, ko izmanto standarta flīzēm, nemaina galaražojuma fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības.

(129)

Izmeklēšanā apstiprinājās, ka Savienībā ražo arī lielās plātnes. Faktiski divi no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem ražoja šādas plātnes. Tātad no Indijas importētās lielās plātnes konkurēja ar Savienības ražošanas nozares ražotajām plātnēm. Šajā sakarā šīs izmeklēšanas vajadzībām definētajiem ražojuma veidiem citstarp piemita tādas īpašības kā darba virsmas izmērs un ūdens absorbcijas spēja. Šāda ražojuma veidu definīcija nodrošināja taisnīgu salīdzinājumu un garantēja, ka lielas plātnes netiek salīdzinātas ar mazāku izmēru keramikas flīzēm. Darba virsmas izmēra iekļaušana ražojuma veidu noteikšanas kritērijos nodrošināja arī to, ka tiek ņemtas vērā visas ražošanas izmaksu atšķirības starp ruļļu preses un hidrauliskās preses tehnoloģijām. Attiecībā uz pierādījumu trūkumu par dempingu Komisija uzskatīja, ka sūdzībā bija pietiekami daudz pirmšķietamu pierādījumu par attiecīgā Indijas izcelsmes ražojuma importu par dempinga cenām. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(130)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Lioli atkārtoti pieprasīja izslēgt lielās plātnes, t. i., flīzes, kas ražotas, izmantojot ruļļu preses ražošanas procesu. Uzņēmums atgādināja, ka lielo plātņu izgatavošana ietvēra papildu posmu – tīklojuma pievienošanu aizmugurē. Turklāt uzņēmums iesniedza pētniecisku rakstu, kurā izklāstīti lielo plātņu testēšanas rezultāti. Pētījumi cita starpā parādīja, ka lielo plātņu ūdens absorbcijas spēja bija mazāka par 0,1 %.

(131)

Indijas valdība un sešpadsmit Indijas ražotāji eksportētāji atbalstīja lielo plātņu izslēgšanu taisnīga salīdzinājuma nolūkā.

(132)

CET atkārtoti pauda iebildumus un argumentus pret lielo plātņu izslēgšanu no ražojuma tvēruma.

(133)

Komisija atgādināja, ka lielajām plātnēm ir līdzīgas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības kā citiem keramikas flīžu veidiem. Turklāt Savienībā ražoja arī lielas plātnes, arī divi izlasē iekļautie Savienības ražotāji. Patiesībā Lioli minētais pētījums tika veikts ar lielajām plātnēm, ko ražo trīs ražotāji Itālijā un Spānijā. Tas nepierādīja, ka Indijā ražotās lielās plātnes nav salīdzināmas ar Savienībā ražotajām lielajām plātnēm. Šajā ziņā Komisija nodrošināja taisnīgu salīdzinājumu, jo keramikas flīžu darba virsmas izmērus iekļāva ražojuma veidu definīcijā. Tāpēc Komisija apstiprināja, ka noraida šo izslēgšanas pieprasījumu.

(134)

Indijas apvienības un ražotāji apgalvoja, ka dubultā pārklājuma flīzes būtu jāizslēdz no ražojuma tvēruma. Dubultā pārklājuma flīzes ražo, sapludinot divus slāņus. Augšējais slānis satur pigmentus un ir apmēram 3–4 mm biezs. Apakšējais slānis sastāv no pamatnes. Saskaņā ar minēto personu sniegto informāciju dubultā pārklājuma flīzes ir biezākas nekā parastās grīdas flīzes, tām nav nepieciešama īpaša apkope, tās ir īpaši izturīgas, ar izcilu kvalitāti un tās pārdod par augstākām cenām.

(135)

Attiecībā uz šo apgalvojumu CET norādīja, ka minētās personas nenorādīja nekādus elementus, kas liktu domāt, ka dubultā pārklājuma flīzēm nebūtu tādas pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības kā citām flīzēm. Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka dubultā pārklājuma flīzes atbilst keramikas flīžu definīcijai, kas sniegta ISO 13006:2018. Visbeidzot, CET uzsvēra, ka iesniegtajā sūdzībā ražojuma biezums aprakstīts kā “diapazonā aptuveni no 3 mm dažām sienas keramikas flīzēm līdz 20–30 mm ekstrūzijas un keramikas flīzēm, ko izmanto paceltām grīdām vai biezām grīdām” (14), tādējādi iekļaujot sūdzībā aplūkotajā ražojumu tvērumā keramikas flīzes, kas ir biezākas.

(136)

Šis apgalvojums tika noraidīts. Dubultā pārklājuma keramikas flīzes tika izgatavotas no tām pašām izejvielām, no kurām citas keramikas flīzes, un izmantojot tos pašus ražošanas procesus, un tādējādi tām ir tādas pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības kā citām flīzēm. Atkarībā no galīgā izmantojuma biezums (un citi kritēriji) var atšķirties, un visas keramikas flīzes neatkarīgi no to biezuma tika iekļautas izmeklēšanas tvērumā, kā tas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu. Fakts, ka dubultā pārklājuma flīzes tika ražotas, sapludinot kopā divus flīžu slāņus un tādējādi padarot tās biezākas par lielāko daļu standarta flīžu, nodrošinot lielāku izturību un ilgmūžību un padarot tās īpaši piemērotas intensīvas plūsmas zonām, nepamato izņēmumu. To galīgais izmantojums grīdu pārklājumam bija tāds pats kā citām keramikas flīzēm, kuru īpašības bija tādas pašas un ar kurām tās bija savstarpēji aizstājamas, jo klients var izvēlēties gan viena, gan otra veida flīzes.

(137)

Indijas Padome un apvienība un ražotāji eksportētāji arī norādīja, ka dažas īpašas flīzes, piemēram, flīzes ar spīdumu, flīzes ar reljefu, flīzes ar rakstu un flīzes ar granulainu virsmu (ar tā saukto graudaino faktūru), būtu jāizslēdz no ražojuma tvēruma, jo to ražošanas izmaksas un attiecīgi pārdošanas cena bija augstākas, salīdzinot ar citām keramikas flīzēm. Izmaksu un cenu atšķirības radīja papildu izejvielu izmantošana. Minētās personas arī norādīja, ka flīzēm ar graudaino faktūru, salīdzinot ar citām flīzēm, īpašības ir citādas, jo uz tām neredz netīrumus un to virsma nav slidena. Turklāt, kā apgalvo Indijas ražotāji, flīžu ar graudaino faktūru ražošanas process bija unikāls un progresīvs.

(138)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka šīs īpašās flīzes atbilst keramikas flīžu definīcijai standartā ISO 13006:2018. Galvenā atšķirība starp īpašajām flīzēm un citām flīzēm bija to dizains. Piemēram, graudaino faktūru uzklāj pēc tam, kad flīžu pamatne jau ir gatava. Tāpēc to īpašais dizains nemainīja flīžu fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības. Turklāt citu izejvielu pievienošana tikai nedaudz ietekmē ražošanas izmaksas. Visbeidzot, šīs īpašās flīzes ražoja arī Savienības ražošanas nozare, un tādējādi imports par dempinga cenām tiešā veidā konkurēja ar Savienības ražojumiem un nodarīja kaitējumu Savienības ražotājiem. Savienības ražošanas nozarei ražošanas process ir labi zināms, un tas tika konkrēti izklāstīts sūdzībā (15).

(139)

Šis apgalvojums tika noraidīts. Flīzēm ar graudaino faktūru ir tādas pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības kā citām flīzēm. Minētās personas nav sniegušas pierādījumus, kas apliecinātu pretējo. Flīzes ar graudaino faktūru ir arī aizstājamas ar citām flīzēm; to īpašais dizains var padarīt tās īpaši piemērotas noteiktam lietojumam, piemēram, virtuves grīdai to pretslīdes īpašību dēļ, taču šie lietojumi ir tādi paši kā citām flīzēm.

(140)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas sešpadsmit Indijas ražotāji eksportētāji atkārtoti pieprasīja izslēgt flīzes ar granulainu virsmu (t. i., flīzes ar graudaino faktūru), pamatojoties uz to, ka Savienībā nav pietiekamas ražošanas jaudas keramikas flīzēm ar šādu apdari.

(141)

Komisija norādīja, ka uzņēmumi neiesniedza nekādus pierādījumus apgalvojumam par nepietiekamo graudainās faktūras flīžu ražošanas jaudu Savienībā. Šis apgalvojums tika noraidīts.

(142)

Visbeidzot, Indijas ražotāji, Padome un apvienība norādīja, ka ražojuma tvērums būtu jāattiecina tikai uz vienreiz apdedzinātām flīzēm, ciktāl tas attiecas uz sienas flīzēm. Minētās personas apgalvoja, ka divreiz apdedzinātās sienas flīzes ir augstas klases ražojums un ka tām ir nepieciešamas labākas izejvielas un to ražošanas izmaksas ir augstākas.

(143)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka divreiz apdedzinātās sienas flīzes atbilst ISO 13006:2018 keramikas flīžu definīcijai. Tas arī norādīja, ka izejvielu kvalitāte nav likumīgs iemesls izslēgšanai. Gluži otrādi, Indijas ražotāju eksportētāju ražotās divreiz apdedzinātās sienas flīzes, kuras eksportēja uz Savienību, tieši konkurēja ar šādām Savienības ražošanas nozares ražotajām flīzēm, un tāpēc tās ir jāatstāj ražojuma tvērumā. CET norādīja, ka izlasē iekļautie Savienības ražotāji ražo divreiz apdedzinātās sienas flīzes.

(144)

Komisija konstatēja, ka Indijas ražotāju eksportētāju ražotās divreiz apdedzinātās sienas flīzes pēc to fizikālajām, ķīmiskajām un tehniskajām pamatīpašībām un lietošanas veida neatšķīrās no Savienības ražošanas nozares ražotajām flīzēm. Turklāt ražojuma veidu definīcijā ir nošķirtas vienreiz un divreiz apdedzinātās flīzes, tādējādi nodrošinot taisnīgu salīdzinājumu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(145)

Papildus iepriekš minētajiem ražojuma tvēruma izņēmumiem Indijas ražotāji, arī divi no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, ieteica ražojuma veidu definīcijā taisnīga salīdzinājuma nolūkos ņemt vērā ūdens absorbcijas spēju, ražošanas procesu (ruļļu prese vai hidrauliskā prese), ražojumu platumu, garumu, biezumu, pārklājuma veidu (glazēts vai neglazēts), glazējuma veidu (glancēts, spīdīgs, matēts vai graudains), virsmas apdari (pulēta vai nepulēta).

(146)

Komisija norādīja, ka ūdens absorbcijas spēja, ražojuma platums un garums kopā ar darba virsmas izmēru, biezumu, glazējumu un pulējumu jau ir atspoguļoti ražojuma veidu definīcijā. Tā kā lielu plātņu ražošanā tika izmantota ruļļu preses tehnoloģija, darba virsmas izmēra īpatnība netieši ļāva nodalīt divus minētos ražošanas procesus. Komisija ņēma vērā arī pamatnes krāsojumu, rektifikāciju un atbilstību kvalitātes standartam, kas līdzvērtīgs ISO 13006:2018. Komisija uzskatīja, ka ar šīm īpašībām ir pietiekami, lai aptvertu dažādo ražojuma veidu izmaksu un cenu atšķirības un tādējādi nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu. Tāpēc Komisija noraidīja ražojuma veidu definīcijas ierosināto pārskatīšanu.

(147)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Conor grupa atkārtoja 145. apsvērumā minēto apgalvojumu, jo īpaši apgalvojot, ka Komisija kļūdaini uzskatīja, ka ražojumu izmaksas un pārdošanas cenas atšķirība nevariējas atkarībā no glazējuma veida ražojumu fizikālo īpašību izmaiņām. Komisijas konstatējums, ka fizikālo īpašību korekcijas bija pietiekamas, lai atspoguļotu izmaksu un cenu atšķirības starp dažādiem ražojuma veidiem un tādējādi nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, nebūtu pamatots ar faktiem, ko Conor grupa sniedza Komisijai tās iesniegtajā informācijā. Tāpēc tā apgalvoja, ka Conor grupas ierosinātā RKN noraidījums ir nepamatots un neatbilst pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktam.

(148)

Apgalvojums tika noraidīts. Pamatojoties uz Conor grupas paziņotajām ražošanas izmaksām, Komisija nevarēja konstatēt, ka pastāv konsekventas būtiskas atšķirības “matētu”, “glancētu” vai “graudainu” ražojumu ražošanas izmaksās. Turklāt Conor grupas atkārtotais apgalvojums netika pamatots ar papildu analīzi, kas to apstiprinātu. Konfidencialitātes apsvērumu dēļ sīkāka informācija par Komisijas argumentiem šajā jautājumā tika nosūtīta tikai Conor grupai.

(149)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Turcijas keramikas flīžu ražotājs Serapool Porselen jautāja par ražojuma tvēruma noteikšanu un apgalvoja, ka no tā būtu jāizslēdz peldbaseinu flīzes. Uzņēmums apgalvoja, ka baseina flīzēm ir zemāka ūdens absorbcijas spēja (0,3–0,5 %) nekā citām porcelāna flīzēm (0,5 %), ka tās tiek ražotas pēc pasūtījuma klientiem, kuri lēmumu pieņem, pamatojoties uz kvalitāti un dizainu, nevis cenu, ka tās tiek pārdotas, izmantojot dažādus izplatīšanas kanālus (piemēram, tiešā kontaktā ar klientu bez vairumtirgotāju līdzdalības), un ka tām ir specifiskas īpašības (pārklājums, kas novērš baktēriju veidošanos, augstāka izturība un ilgmūžība).

(150)

Komisija norādīja: termiņš informācijas iesniegšanai par ražojuma tvērumu, kas precizēts paziņojuma par procedūras sākšanu 2. punktā, tostarp izslēgšanas pieprasījumu iesniegšanai, bija 10 dienas pēc procedūras sākšanas, t. i., 2021. gada 23. decembris. Serapool Porselen savu prasību iesniedza 2022. gada 9. novembrī, t. i., desmit ar pusi mēnešus pēc termiņa. Šajā izmeklēšanas posmā Komisija nevarēja novērtēt, vai peldbaseinu flīzēm ir tik atšķirīgas īpašības, kas pamatotu to izslēgšanu no ražojuma tvēruma. Tomēr izmeklēšanā konstatēja, ka izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražoto porcelāna flīžu ūdens absorbcija spēja bija mazāka par 0,5 %. Tāpēc argumentu par ūdens absorbcijas spējas atšķirībām starp baseina flīzēm un citām porcelāna flīzēm nevar pieņemt. Turklāt, izslēdzot flīzes, pamatojoties uz to iespējamo izmantošanu, nevis uz konkrētu īpašību vai iezīmi, būtu iespējams pasākumus apiet. Līdz ar to Komisija precizēja, ka izmeklēšana attiecas uz peldbaseinu flīzēm, un noraidīja pieprasījumu tās izslēgt no ražojuma tvēruma.

3.   DEMPINGS

3.1.   Indija

3.1.1.   Normālā vērtība

(151)

Vispirms Komisija noteica, vai katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja kopējie pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū ir reprezentatīvi, kā noteikts pamatregulas 2. panta 2. punktā. Pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū ir reprezentatīvi, ja katra ražotāja eksportētāja līdzīgā ražojuma, kuru tas pārdevis neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū, kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma, kuru tas eksportējis, kopējā pārdošanas apjoma Savienībā izmeklēšanas periodā. Saskaņā ar iepriekš minēto katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja līdzīgā ražojuma kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija uzskatāms par reprezentatīvu.

(152)

Tad Komisija noteica tos ražojuma veidus, kas tiek pārdoti iekšzemes tirgū un ir identiski vai salīdzināmi ar tiem ražojuma veidiem, kas tiek pārdoti eksportam uz Savienību. Šim nolūkam Komisija no iekšzemes pārdošanas apjoma, ko izmantoja normālās vērtības noteikšanai, izslēdza zemākas kvalitātes darījumus. Ražošanas procesā ražotāji eksportētāji uzskata, ka keramikas flīzēm, kurām pēc vairākām vizuālajām kvalitātes kontrolēm tiek konstatēts, ka kvalitāte nav perfekta, ir zemāka kvalitāte. Šīs standartam neatbilstošās flīzes tiek pārdotas iekšzemes tirgū ar ievērojamām atlaidēm, savukārt Savienībā tiek pārdotas tikai augstākās kvalitātes flīzes. Lai veiktu taisnīgu salīdzinājumu ar Savienībai piedāvāto cenu, normālās vērtības aprēķinā ir iekļauti tikai augstākās kvalitātes pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū. Visi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji iekšzemes tirgū pārdeva zemākas kvalitātes flīzes, savukārt eksportam uz Savienību tie pārdeva tikai augstākās kvalitātes flīzes.

(153)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Conor grupa šajā sakarā apgalvoja, ka Komisija suo moto nolēma pievienot ražojuma kvalitāti kā parametru salīdzinājumam, neņemot to vērā kā RKN īpašību nevienā procedūras posmā. Tāpēc Komisijas piemērotā RKN metodika būtu nederīga, jo Conor grupas ierosinātās RKN izmaiņas tika noraidītas (sk. 2.4. iedaļu), savukārt fizikālā īpašība, ko nebija ierosinājusi neviena ieinteresētā persona, tika iekļauta metodikā, lai veiktu salīdzinājumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu.

(154)

Šis apgalvojums bija jānoraida. Pārbaudēs Indijā Komisija tikai uzzināja, ka zemākas kvalitātes flīzes tika pārdotas lielos daudzumos iekšzemes tirgū, bet šādas flīzes netika eksportētas. Komisijas ierēdņi uz vietas Indijā, veicot vizuālu pārbaudi, varēja konstatēt, ka zemākas kvalitātes flīzēm kvalitāte bija nepārprotami zemāka nekā augstākās kvalitātes flīzēm. Par šādiem tirdzniecības darījumiem rēķinos norādītās cenas kopumā bija zemākas nekā atbilstošo ražojuma veidu augstākās kvalitātes pārdošanas cenas. Iekšzemes tirdzniecības darījumu rēķinos šādus darījumus var skaidri identificēt. Šādu zemākas kvalitātes ražojumu pārdošanas apjomu iekļaušana pārdošanas apjomos iekšzemes tirgū, ko izmanto normālās vērtības novērtēšanai, neļautu taisnīgi salīdzināt līdzīgus ražojumus ar līdzīgiem ražojumiem.

(155)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai katru savu eksportam uz Savienību pārdotajam ražojuma veidam identisko vai ar to salīdzināmo ražojuma veidu katrs izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs iekšzemes tirgū pārdevis apjomā, kas ir reprezentatīvs, kā noteikts pamatregulas 2. panta 2. punktā. Ražojuma veida pārdošana iekšzemes tirgū ir reprezentatīva, ja minētā ražojuma veida kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā ir vismaz 5 % no identiska vai salīdzināma ražojuma veida kopējā apjoma, kas pārdots eksportam uz Savienību. Komisija konstatēja, ka daļai pārdoto ražojuma veidu pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū bija reprezentatīvi. Daži ražojuma veidi iekšzemes tirgū netika pārdoti reprezentatīvā apjomā, t. i., to pārdošanas apjoms bija mazāks par 5 % no kopējā identiskā vai salīdzināmā ražojuma veida pārdošanas apjoma eksportam uz Savienību.

(156)

Pēc tam Komisija definēja katra ražojuma veida, kurš pārdots reprezentatīvā apjomā neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā, rentablā pārdošanas apjoma īpatsvaru, lai nolemtu, vai normālās vērtības aprēķināšanai izmantojams faktiskais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū, kā noteikts pamatregulas 2. panta 4. punktā.

(157)

Normālās vērtības pamatā ir katra ražojuma veida faktiskā cena iekšzemes tirgū neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana ir bijusi rentabla, ja:

a)

tā ražojuma veida pārdošanas apjoms, kuru pārdod par neto pārdošanas cenu, kas vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, pārsniedz 80 % no šā ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma; un

b)

šā ražojuma veida vidējā svērtā pārdošanas cena ir vienāda ar vienības ražošanas izmaksām vai lielāka.

(158)

Šajā gadījumā normālā vērtība ir visas izmeklēšanas periodā veiktās minētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas vidējā svērtā cena.

(159)

Normālā vērtība ir katra ražojuma veida vienīgi rentablā pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū faktiskā cena iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā, ja:

a)

attiecīgā ražojuma veida rentablais pārdošanas apjoms ir vienāds ar vai mazāks par 80 % no šā ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma; vai

b)

šā ražojuma veida vidējā svērtā cena ir zemāka par vienības ražošanas izmaksām.

(160)

Analizējot pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū, tika konstatēts, ka atkarībā no ražojuma veida 9–60 % no Conor grupas kopējā pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū, 0–100 % no attiecīgi Icon grupas un Lavish grupas kopējā pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū bija rentabli un to vidējā svērtā pārdošanas cena, ciktāl vairāk nekā 5 % no attiecīgā ražojuma veida pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū bija rentabli, pārsniedza ražošanas izmaksas. Attiecīgi normālā vērtība tika aprēķināta kā kopējā pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū vidējā svērtā cena izmeklēšanas periodā vai kā tikai rentablo pārdošanas apjomu vidējā svērtā cena.

(161)

Ražojuma veidiem, kuriem vidējā svērtā pārdošanas cena bija zemāka par ražošanas izmaksām, normālā vērtība tika aprēķināta kā attiecīgā ražojuma veida rentablo pārdošanas apjomu vidējā svērtā cena.

(162)

Ja kāds līdzīgā ražojuma veids netika pārdots parastajā tirdzniecības apritē vai ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvā daudzumā, Komisija normālo vērtību aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(163)

Normālā vērtība tika aprēķināta, pie katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot:

a)

vidējās svērtās pārdošanas, vispārējās un administratīvās (PVA) izmaksas, kas radušās visiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, pārdodot līdzīgo ražojumu iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē izmeklēšanas periodā; un

b)

vidējo svērto peļņu, ko katrs izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, izmeklēšanas periodā guvis, pārdodot līdzīgo ražojumu iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē.

(164)

Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū netika pārdoti reprezentatīvos daudzumos, tika pieskaitītas šo ražojuma veidu vidējās PVA izmaksas un peļņa, kas gūta darījumos iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē. Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū netika pārdoti nemaz, tika pieskaitītas vidējās svērtās PVA izmaksas un peļņa, kas gūta visos darījumos iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē.

3.1.2.   Eksporta cena

(165)

Izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas ražojumus eksportēja uz Savienību vai nu tieši neatkarīgiem klientiem, vai ar saistītu uzņēmumu starpniecību Indijā.

(166)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, kuru eksportē uz Savienību pārdošanai.

3.1.3.   Salīdzinājums

(167)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju grupu eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu.

(168)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgam salīdzinājumam, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. No iekšzemes un/vai eksportam veiktās pārdošanas cenām tika atskaitītas vedmaksas, apdrošināšanas, kravas apstrādes, kredīta izmaksu un bankas maksājumu korekcijas, par kurām tika ziņots un kuras tika atzītas par pamatotām. Prasības par kredīta izmaksu korekcijas summām iekšzemes tirdzniecības darījumu pusē tika noraidītas, jo no rēķina vai pārdošanas līguma nebija skaidrs, kādi ir norēķinu noteikumi.

(169)

Izlasē iekļautie ražotāji attiecīgo ražojumu eksportam uz ES pārdeva nepastarpināti vai ar saistīto ražotāju/tirgotāju starpniecību. Izmantojot starpniecības pakalpojumus, t. i., ja tirdzniecības darījums veikts ar saistītu ražotāju/tirgotāju starpniecību, šo darījumu cenas tika koriģētas, lai ņemtu vērā saistīto ražotāju/tirgotāju sasniegto uzcenojumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu. Attiecībā uz šiem tirdzniecības darījumiem Komisija aprēķināja vienotu vidējo svērto uzcenojumu, kas izriet no starpības starp cenām, kuras saistītas ar pirkumiem no nesaistītiem piegādātājiem Indijā, un tālākpārdošanas cenām neatkarīgiem klientiem Savienībā. Komisija izvēlējās vienotu vidējo svērto uzcenojumu visu trīs izlasē iekļauto grupu tirgotājiem, lai nodrošinātu, ka vienādojumā norādītie apjomi ir lielā mērā reprezentatīvi un nodrošina uzticamu rezultātu. Šis uzcenojums tika attiecīgi koriģēts, lai izslēgtu, ka jau veiktās korekcijas summas tiek pieskaitītas divkārši, un bez šīm korekcijas summām, kas atskaitītas no šo saistīto tirgotāju eksporta cenas. Lai nodrošinātu konfidencialitāti, sīkāka informācija par korekciju tika sniegta konkrēti uzņēmumam paredzētās informācijas izpaušanas ietvaros.

(170)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Lavish grupa apgalvoja, ka, tā kā Komisija plānoja noraidīt uzcenojumu, kas gūts no darījumiem ar saistītām personām, jo tie netika uzskatīti par darījumiem, kas veikti saskaņā ar nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem, uzcenojuma korekcija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu jāveic, pamatojoties uz faktisko komisijas maksu, ko Lavish grupa maksāja par eksporta pārdošanas darījumiem uz Savienību nesaistītam pārstāvim par pārstāvja funkciju veikšanu, pamatojoties uz komisijas maksu.

(171)

Šis apgalvojums bija jānoraida. Attiecīgie darījumi bija attiecīgā ražojuma eksports, kas tika pirkts no saistītajiem Lavish grupas ražotājiem. Šie darījumi ir līdzīgi tādam attiecīgā ražojuma eksportam un visvairāk atgādina to, kas tika iegādāts no nesaistītiem piegādātājiem Indijā. Šādos gadījumos tirgotājs eksportētājs saņem uzcenojumu pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkta otrās daļas nozīmē. Turpretim uz ieņēmumiem no komisijas maksām, kas minētas pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkta otrajā daļā, attiecas īpaši līguma nosacījumi. Atšķirībā no tirgotāja, pārstāvis, kas strādā par komisijas maksu, nepērk un tālāk nepārdod attiecīgo ražojumu, bet tikai rīkojas kā starpnieks darījumā starp pārdevēju un pircēju. Turklāt saskaņā ar Komisijas praksi uzcenojuma korekcijas tika konsekventi aprēķinātas, pamatojoties uz attiecīgā tirgotāja saņemto uzcenojumu, t. i., pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu summu un peļņu. Tā kā pašreizējais uzcenojums, kas tika noteikts, kad tirgotājs eksportētājs veica pirkumu no saistīta ražotāja, bija neuzticams, ņemot vērā attiecīgo personu saistību, Komisijai tas bija jāaizstāj ar uzcenojumu, kas atspoguļo nesaistītu pušu darījumu nosacījumus, t. i., uzcenojumu, ko tirgotājs eksportētājs saņemtu, iepērkot no nesaistītiem piegādātājiem Indijā.

(172)

Conor grupa un Indijas valdība apgalvoja, ka eksporta cenas uzcenojuma korekcija nav saderīga ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu. Tās apgalvoja, ka eksporta cenas korekcija, ņemot vērā tirgotāja saņemto uzcenojumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, tika piemērota, nepierādot, ka tirdzniecības darbības starp saistītiem uzņēmumiem ir izraisījušas cenu salīdzināmības atšķirības starp iekšzemes tirgu un eksporta tirgu (pamatregulas 2. panta 10. punkta trešais teikums).

(173)

Šis apgalvojums tika uzskatīts par kļūdainu. Izmeklēšana apstiprināja, ka eksporta pārdošanas darījumiem bija uzcenojums, bet iekšzemes tirdzniecības darījumiem tā nebija, tādējādi radot cenu salīdzināmības atšķirību pamatregulas 2. panta 10. punkta trešā teikuma nozīmē, kas bija jākompensē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu.

(174)

Turklāt Conor grupa apgalvoja, ka, piemērojot korekciju, Komisija nav skaidri pieprasījusi no tās informāciju un tai nav prasīts pierādīt, vai šīs cenas bija nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstošas vai nē (t. i., norādīt, vai cenas bija ticamas vai ne). Saskaņā ar Conor grupas apgalvojumiem visi pierādījumi liecināja, ka visi darījumi Conor grupas ietvaros notika nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstošā veidā. Ņemot vērā iepriekš minēto, tā konstatēja, ka minētā uzcenojuma piemērošana nav pamatota.

(175)

Saistībā ar šo argumentu Komisija konstatēja, ka svarīgākais tirgotājs Conor grupas ietvaros (kopējā uz ES veiktā eksporta apjoma ziņā) attiecīgo ražojumu pirka no saistītiem piegādātājiem par [10–15 %] augstākām cenām nekā no nesaistītiem piegādātājiem. Turklāt uzcenojums keramikas flīzēm, kas eksportētas uz Savienību pēc to iegādes no nesaistītiem piegādātājiem, bija vairāk nekā divas reizes lielāks nekā uzcenojums keramikas flīzēm, kas eksportētas uz Savienību pēc to iegādes no saistītiem piegādātājiem. Komisija uzskatīja, ka šīs cenu un uzcenojuma atšķirības liecina par to, ka darījumi starp saistītajām pusēm Conor grupas ietvaros nav notikuši nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstošā veidā.

(176)

Conor grupa piebilda, ka Concor International neveica nekādas īpašas darbības, izņemot loģistiku un gatavo preču iepakošanu, jo visi pārdošanas darījumi tika apspriesti un pabeigti visiem Conor grupas subjektiem. Komisija paskaidroja, ka Concor International darbības pārsniedza šajā prasībā aprakstītās darbības. Konfidencialitātes apsvērumu dēļ sīkāka informācija tika nosūtīta tikai Conor grupai.

(177)

Conor grupa arī atgādināja, ka Komisija 2022. gada aprīlī pieprasīja informāciju no nesaistītiem tirgotājiem eksportētājiem. Vēlāk, veicot pārbaudi uz vietas, Komisija pieprasīja informāciju par iepirkuma izmaksām par katru tirgoto preču pārdošanu. Abi datu kopumi tika pieprasīti, nenorādot mērķi vai veidu, kādā Komisija varētu izskatīt šo informāciju. Tā kā šāds pieprasījums vai paskaidrojums netika iesniegts, informācija, ko Komisija izmantoja no Conor grupas un citu ieinteresēto personu iesniegtās informācijas, nebija precīza, par ko liecina pārrakstīšanās kļūdas, Komisijai aprēķinot uzcenojuma vērtību. Conor grupa piebilda, ka Komisijai šāda analīze būtu jāveic kā parasti, sadarbojoties ar ieinteresētajām personām, tostarp ar Conor grupu, un paskaidrojot, kā un kāpēc tika vākti attiecīgie dati. Tāpēc uzcenojuma piemērošanai nebūtu faktiska un juridiska pamata un tiktu pārkāptas Conor grupas procesuālās tiesības.

(178)

Šis apgalvojums bija jānoraida. Komisijai nav pienākuma a priori izskaidrot izmeklēšanā iesaistītajām personām vai citām personām, ar kurām tā vēlas sadarboties, kādam tieši mērķim tiek pieprasīta, pārbaudīta un/vai tiks izmantota konkrēta informācija, ja tiek ievērotas konfidencialitātes prasības. Turklāt Komisija antidempinga procedūras sākumposmā, ieskaitot pārbaudes uz vietas ražotāju eksportētāju telpās, nevar paredzēt, kādam tieši mērķim tiks izmantota katra savākto datu kopa. Datu pieprasīšanas, vākšanas un pārbaudes procesa mērķis ir faktu noskaidrošana. Pēc tam tiek veikta juridiskā analīze un novērtējums, kas ietver pieejamo datu izmantošanas mērķa noteikšanu. Komisija ir atklājusi visu informāciju, uz kuru tā balstīja savus konstatējumus, pamatojot un norādot to iemeslus, kā arī dodot iespēju personām izteikt piezīmes par visiem konstatējumiem. Tādējādi tā ir izpildījusi savus pienākumus attiecībā uz pārredzamību, pamatojumu un tiesībām uz aizstāvību.

(179)

Turklāt Conor grupa apgalvoja, ka, ja eksporta cenas korekcija sakarā ar uzcenojumu, ko tirgotājs saņem saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, tiktu piemērota tās tirdzniecības darījumiem, tā būtu jāaprēķina, pamatojoties uz faktisko uzcenojumu, ko nesaistīti tirgotāji nopelnījuši, iepērkot no Conor grupas un tālākpārdodot eksportam, vai uz vidējo peļņu, ko Indijas tirdzniecības uzņēmumi nopelnījuši par keramikas flīzēm, vai uz šo divu metožu vidējo vērtību. Jebkura no šīm piemērotajām metodēm nodrošinātu, ka vienotais vidējais svērtais uzcenojums ir “lielā mērā reprezentatīvs” un “uzticams”, pamatojoties uz šajā izmeklēšanā Komisijai pieejamo informāciju. Conor grupa piebilda, ka citu izlasē iekļauto uzņēmumu datu izmantošana, lai aprēķinātu dempinga starpību Conor grupai, neatbilst pamatregulas 2. panta 10. punktam.

(180)

Apgalvojums tika noraidīts. Darījumi, kuriem piemēroja minēto uzcenojuma korekciju, bija eksports, ko veica izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju tirgotāji/ražotāji, kuri attiecīgo ražojumu bija iegādājušies no saistītiem piegādātājiem. Kā minēts 175. apsvērumā, Komisija nevarēja izmantot šajos darījumos piemēroto uzcenojumu kā pamatu korekcijai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, jo to ietekmēja attiecīgo personu saistība. Acīmredzot uzcenojums, ko tie paši ražotāji eksportētāji piemēroja, iegādājoties attiecīgo ražojumu no nesaistītiem piegādātājiem, bija tuvākais pieejamais aizstājējs, lai aizstātu iepriekšējo uzcenojumu. Turpretim Conor grupas ierosinātās starpības piemēroja personas, kas neietilpst izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju grupās.

(181)

Attiecībā uz argumentu, ka izmantot citu izlasē iekļauto uzņēmumu datus, lai aprēķinātu dempinga starpību Conor grupai, ir pretrunā pamatregulai, Komisija paskaidroja, ka pamatregulā patiešām ir paredzēti gadījumi, kad dempinga starpības aprēķināšanai, kas piemērojama atsevišķiem ražotājiem eksportētājiem, izmanto citu personu datus. Tā tas ir, piemēram, gadījumā, kad eksporta cena tiek koriģēta saskaņā ar 2. panta 9. punktu, izmantojot nesaistītu importētāju Savienībā gūto peļņas procentu. Attiecībā uz šo gadījumu Komisija atkārtoja, ka vidējā svērtā uzcenojuma aprēķināšana, pamatojoties uz visu trīs izlasē iekļauto grupu veiktajiem darījumiem, nodrošināja plaši reprezentatīvas korekcijas piemērošanu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu.

(182)

Turklāt Conor grupa norādīja, ka, aprēķinot korekcijas summu, Komisijai būtu jāņem vērā divas vārda “uzcenojums” vārdnīcā iekļautās nozīmes, proti, pirmkārt, “summa, kas pieskaitīta pašizmaksai, lai noteiktu pārdošanas cenu, plašākā nozīmē: peļņa” un, otrkārt, “kaut kā cenas pieaugums, piemēram, starpība starp tā izmaksām un cenu, par kādu tas tiek pārdots”. Tā apgalvoja, ka abos gadījumos pašizmaksas cenas salīdzinājums ar pārdošanas cenu, kas rada peļņu, ir uzcenojuma vērtība. Atbildē Komisija atgādināja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, pienācīgi ņemot vērā piemērojamo tiesu praksi, uzcenojums sastāv no pārdošanas, vispārējo un administratīvo izdevumu summas un peļņas, kas atšķiras no ierosinātajām enciklopēdiskajām definīcijām.

(183)

Conor grupa arī apgalvoja, ka, aprēķinot uzcenojumu, ir pieļautas pārrakstīšanās kļūdas. Konkrēti, Conor grupa apgalvoja, ka, ja pārdošanas vērtībā būtu iekļauta iepakošanas izmaksu atgūšana no klienta, bet pirkuma izmaksās šī summa nebūtu iekļauta, tad iepakošanas izmaksas tiktu divkārši pieskaitītas korekciju summām, jo, pirmkārt, iepakošanas izmaksas tika iekļautas uzcenojuma korekcijas summā un, otrkārt, iepakošanas izmaksas, Komisijai aprēķinot kopējās korekcijas, atkal tika koriģētas no eksporta cenas.

(184)

Turklāt Conor grupa apgalvoja, ka pirms salīdzināšanas ar pārdošanas vērtību izmaksām būtu jāpieskaita kopējās vispārējās un administratīvās izmaksas un finanšu izdevumi un ka Komisija pie uzcenojuma procentuālās daļas bija pieskaitījusi nodokļu atmaksu, ko eksportētāji plāno saņemt. Ja Komisija turpinās piemērot šo papildinājumu, tai būtu arī jāparedz normālās vērtības korekcija attiecībā uz pieprasīto ievedmuitas un netiešo nodokļu korekcijas summu.

(185)

Komisija šos apgalvojumus noraidīja. Pirmkārt, attiecībā uz apgalvojumu, ka iepakošanas izmaksas no eksporta cenas tiek atskaitītas divreiz, Komisija norādīja, ka Conor grupa nepamatoja savu apgalvojumu, jo tā nepierādīja, nemaz nerunājot par to, ka tā būtu aprēķinājusi iepakošanas izmaksu summu, kas iekļauta attiecīgo flīžu kopējās iegādes izmaksās. Turklāt Komisija apstiprināja, ka lietā esošie dati neliecina par iepakošanas izmaksu dubultu uzskaiti, kā to, šķiet, norādīja Conor grupa. Svarīgākais ir tas, ka apgalvojumā ir būtisks trūkums attiecībā uz uzcenojuma jēdzienu pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkta nozīmē. Uzcenojums ir vienāds ar starpību starp visu samaksāto pirkuma cenu (neatkarīgi no tā, kādas izmaksas, piemēram, iepakošanas izmaksas, varētu būt radušās piegādātājam) un kopējiem pārdošanas ieņēmumiem, ko ieguvis attiecīgais tirgotājs. Proti, uzcenojumu veido pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas, kā arī finanšu izdevumi un peļņa, kam pieskaita visus citus īpašos ieņēmumus, kas gūti no attiecīgajiem eksporta pārdošanas darījumiem. Lai ņemtu vērā visus šos elementus, Komisijas pieeja izmantot bruto starpību starp iepirkuma cenām, par kurām nesaistīti piegādātāji izrakstījuši rēķinus, un tālākpārdošanas cenām neatkarīgiem klientiem ir piemērota, ja vien šādi iegūtajā korekcijā nav iekļautas citas korekcijas, kas veiktas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu. Šā iemesla dēļ tika noraidīta arī Conor grupas prasība par vispārējo un administratīvo izmaksu un finanšu izdevumu nelikumīgu iekļaušanu piemērotajā uzcenojumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu. Treškārt, Komisija atgādināja, ka nodokļu atmaksa, ko eksportētāji ir saņēmuši, faktiski palielina ieņēmumus, kas gūti no attiecīgajiem eksporta pārdošanas darījumiem. Turpretim tirdzniecības darījumiem iekšzemes tirgū šāda atmaksa netiek piemērota. Tāpēc par eksportu saņemtajām atmaksām piemērot normālās vērtības korekciju būtu kļūdaini.

(186)

Conor grupa arī konstatēja, ka formulā, ko Komisija izmantoja, lai aprēķinātu kopējo korekcijas summu Concor International eksporta pārdošanas darījumiem, tika divreiz pieskaitītas “tīrvērtes un kravas ekspedīcijas izmaksas”, jo tās jau bija iekļautas formulā, kas izmantota, lai aprēķinātu “kravas apstrādes, iekraušanas un papildu izdevumus eksportētājvalsts telpās” eksporta pārdošanas darījumu sarakstā. Komisija pieņēma šo apgalvojumu un tādējādi izlaboja konstatēto pārrakstīšanās kļūdu par labu Conor grupas ražotājiem eksportētājiem.

(187)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Icon grupa apgalvoja, ka Komisijai nebūtu vajadzējis atskaitīt uzcenojumu no Icon grupas netiešajiem eksporta pārdošanas darījumiem uz ES saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, jo Icon grupas saistītie ražotāji un tirgotāji veido vienu saimniecisko vienību (“SEE”) (16).

(188)

Šajā kontekstā Icon grupa apgalvoja, ka Icon grupas ražotāji savā starpā dalās personīgo, materiālo un nemateriālo elementu, piegādes un nozares zinātības vienotā organizācijā, lai nodrošinātu augstas kvalitātes Icon zīmolu, un ir formāli un personīgi ieinteresēti savu saistīto uzņēmumu ekonomiskos panākumos. Turklāt, kā turpinājumā apgalvoja Icon grupa, tai ir viens ražojumu katalogs un viena tīmekļa vietne ar nosaukumu “Icon World of Tile”, kas attiecas uz “uzņēmumu”. Šajā vietnē ir viens kontaktpunkts klientu pasūtījumiem.

(189)

Icon grupa norādīja uz Tiesas spriedumu lietā Matsushita Electric Industrial, saskaņā ar kuru “ražošanas un tirdzniecības darbību sadalījums grupā, ko veido juridiski atsevišķi uzņēmumi, nekādā veidā nevar mainīt faktu, ka šie uzņēmumi ir SEE, kas šādā veidā organizē darbības, kuras citos gadījumos veic, arī no juridiskā viedokļa, viena vienība”. (17)

(190)

Icon grupas ražotāju eksportētāju prasība tikt uzskatītiem par SEE tika noraidīta. Konfidencialitātes apsvērumu dēļ informācija par šo novērtējumu tika nosūtīta tikai Icon grupai.

(191)

Icon grupa arī apgalvoja, ka Komisija nav iesniegusi nekādus pierādījumus par to, kāpēc tā uzskatīja, ka “netiešajos darījumos saistītie ražotāji eksportētāji darbojās kā tirgotāji, kuru funkcijas bija līdzīgas tā pārstāvja funkcijām, kas strādā par komisijas maksu”.

(192)

Komisija šo apgalvojumu uzskatīja par nepamatotu. Nav apstrīdams, ka attiecīgie darījumi tika veikti divos posmos, proti, pirmkārt, Icon grupas tirgotājs/ražotājs iegādājās attiecīgo ražojumu no saistīta ražotāja, otrkārt, tas pats tirgotājs/ražotājs eksportēja šādi iegādāto attiecīgo ražojumu uz Savienību. Tādējādi ir pierādījumi, ka tirgotāja darbības veic attiecīgais tirgotājs/ražotājs Icon grupā.

(193)

Tāpat Icon grupa apgalvoja, ka iekšzemes un eksporta pārdošanas darījumiem būtu jāpiemēro vienāda attieksme, kas nozīmē, ka uzcenojums būtu jāpiemēro arī grupas netiešajiem iekšzemes tirdzniecības darījumiem.

(194)

Komisija prasību noraidīja, jo iekšzemes pārdošanas līgumi un eksporta pārdošanas līgumi atšķīrās pēc būtības. Konfidencialitātes apsvērumu dēļ informācija par šo novērtējumu tika nosūtīta tikai Icon grupai.

(195)

Viena ražotāju eksportētāju grupa saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu pieprasīja normālās vērtības un eksporta cenas korekcijas attiecībā uz krājumu kredīta izmaksām, t. i., teorētiskajām finanšu izmaksām par noliktavā esošajām precēm. Apgalvojums tika noraidīts, jo nebija iespējams pamatot, ka atšķirība laikā, kurā preces atradās noliktavā, ietekmē cenu salīdzināmību.

(196)

Tā pati ražotāju eksportētāju grupa pieprasīja arī veikt korekciju saistībā ar reklāmas izmaksām, ko veido izmaksas saistībā ar reklāmas stendu uzstādīšanu netālu no ražošanas vietas Morbi/Gudžarātā, kuras radās, pārdodot iekšzemes tirgū saskaņā ar 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu. Grupa nespēja nedz kvantificēt šādu korekciju, nedz pierādīt, ka tā ietekmē cenu salīdzināmību. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(197)

Visbeidzot, visi izlasē iekļautie uzņēmumi pieprasīja normālās vērtības korekcijas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz apgalvotajiem importa (ievedmuitas) maksājumiem un netiešajiem nodokļiem. Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka šis apgalvojums bija nepamatots. Faktiski izlasē iekļautie eksportētāji atbilstīgi divām shēmām (paziņojums Nr. 07/2020-CUSTOMS (N.T.) un Atbrīvojums no nodevām un nodokļiem eksportētajiem ražojumiem (RODTEP)) par eksportu saņēma atmaksu 2 % apmērā no eksporta rēķina vērtības neatkarīgi no tā, vai par izejvielām, kas tika iestrādātas eksportētajās flīzēs, tika samaksāti ievedmuitas nodokļi vai netiešie nodokļi. Kompensācijas tika piešķirtas, pamatojoties tikai uz apliecinājumu, ka preces tika eksportētas. Šie apgalvojumi tika noraidīti, jo faktiskās par eksportu saņemtās atmaksas nebija iespējams piesaistīt summām, kas atbilst jebkādiem ievedmuitas maksājumiem vai netiešajiem nodokļiem, kurus piemēro līdzīgiem ražojumiem un tajos fiziski iekļautajiem materiāliem, kā paredzēts pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktā.

3.1.4.   Dempinga starpības

(198)

Komisija izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām, kas sadarbojās, salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu, kā noteikts pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktā.

(199)

Šajā nolūkā visiem grupas ražotājiem eksportētājiem ir aprēķināta īpaša dempinga starpība, pamatojoties uz iepriekš izklāstīto metodiku. Pēc tam tika aprēķināta vidējā svērtā dempinga starpība visai grupai.

(200)

Komisija 2022. gada 28. oktobra galīgās informācijas izpaušanā, kas attiecas uz konkrētiem uzņēmumiem, diviem no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem – Conor grupai un Icon grupai – bija atklājusi, ka uzskata par lietderīgu pārrēķināt to iesniegtās CIF cenas, izmantojot transporta datus no datubāzes IHS Markit Global Trade Atlas™ . Pēc galīgās informācijas izpaušanas abas personas apgalvoja, ka Komisijai bija pienākums sniegt sīkāku informāciju par to, kāpēc Komisija nav pieņēmusi to paziņotās CIF cenas un ir noteikusi CIF cenas, izmantojot alternatīvu pamatu. Pēc tam, kad Komisija bija sniegusi šo papildu paskaidrojumu, pievienojot paziņojumu lietas materiālos, minētās personas cita starpā apgalvoja, ka viena no Komisijas izmantotajām datu kopām ir jākoriģē. Komisija piekrita, ka tās izmantotie pamatā esošie dati bijuši neprecīzi, un attiecīgi pārskatīja aprēķinus.

(201)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Conor grupa norādīja uz neprecizitāti grupas dempinga aprēķinā, jo Komisija bija divkārši pieskaitījusi korekcijas summas par dažām loģistikas izmaksām, kas attiecās uz tās pārdošanas apjomu Savienībā. Apgalvojums tika pieņemts, un aprēķins tika attiecīgi labots.

(202)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir norādītas tālāk.

Uzņēmums

Galīgā dempinga starpība

Conor grupa

8,7  %

Icon grupa

6,7  %

Lavish grupa

0  %

(203)

Attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tāpēc šī starpība tika noteikta, pamatojoties uz starpībām divām izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām, kurām bija iespējams noteikt dempinga starpību, vienlaikus neņemot vērā starpību ražotāju eksportētāju grupai ar nulles dempinga starpību.

(204)

Tādējādi izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, provizoriskā dempinga starpība ir 7,3 %.

(205)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairāki izlasē neiekļautie Indijas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi detalizētu metodiku, ko Komisija izmantoja, aprēķinot starpības izlasē iekļautajiem un neiekļautajiem Indijas uzņēmumiem. Šis apgalvojums bija saistīts ar līdzīgiem apgalvojumiem, ko izteica izlasē iekļautie Indijas ražotāji eksportētāji, kas bija daļa no Conor grupas un Lavish grupas. Šie apgalvojumi ir aplūkoti 170.–186. apsvērumā.

(206)

Visiem pārējiem Indijas ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu noteica dempinga starpību, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību, izteikts kā daļa no kopējā pēc Eurostat datiem par importa statistiku (Comext) noteiktā importa no attiecīgās valsts uz Savienību izmeklēšanas periodā.

(207)

Šajā gadījumā tika uzskatīts, ka sadarbības līmenis ir augsts, jo izmeklēšanas periodā eksporta apjoms ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bija aptuveni 84 % no importa kopējā apjoma. Pamatojoties uz to, Komisija uzskatīja par pareizu ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, noteikt dempinga starpību tādā līmenī, kāds bija izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju grupai, kura sadarbojās un kurai bija visaugstākā dempinga starpība.

(208)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir norādītas tālāk.

Uzņēmums

Galīgā dempinga starpība

Conor grupa

8,7  %

Icon grupa

6,7  %

Lavish grupa

0  %

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

7,3  %

Visi pārējie uzņēmumi

8,7  %

3.2.   Turcija

3.2.1.   Pamatregulas 18. pants

3.2.1.1.   Bien & Qua grupa

(209)

Attiecībā uz Bien & Qua grupu Komisija izmeklēšanas laikā interesējās par to, kāds raksturs ir saistībai starp ražotājiem un saistītajiem tirgotājiem Turcijā, kas ir Bien & Qua grupas daļa. Uzņēmumu sniegtā informācija, ko Komisija savāca no citiem avotiem, lika Komisijai secināt, ka grupa nav sniegusi vajadzīgo informāciju par rakstiskiem līgumiem.

(210)

Komisija informēja uzņēmumu par nodomu attiecībā uz informāciju, ko tas nav sniedzis, piemērot pamatregulas 18. pantu.

(211)

Bien & Qua grupas paskaidrojumi, ko tā sniedza pēc vēstules par 18. pantu, nemainīja Komisijas secinājumu, ka grupa nav sniegusi vajadzīgo informāciju par rakstiskiem līgumiem.

(212)

Tā rezultātā Komisija apstiprināja pamatregulas 18. panta piemērošanu.

3.2.1.2.   Hitit grupa

(213)

Hitit grupa 2022. gada 21. novembrī pieprasīja Komisijai neņemt vērā informāciju, kas sniegta atbildēs uz anketas jautājumiem, jo kļūdas tajā neļautu Komisijai aprēķināt “precīzu un pieņemamu konstatējumu” pamatregulas 18. panta 3. punkta nozīmē, un uzskatīt Hitit grupu par izlasē neiekļautu ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, kas nozīmētu, ka uz to attiektos izlases vidējais maksājuma līmenis. Šajā iesniegtajā informācijā tā arī ierosināja dažus labojumus savā atbildē un iesniedza alternatīvu dempinga aprēķinu ar veiktajiem labojumiem. Minētā persona 2022. gada 7. decembrī atkārtoti pieprasīja piemērot 18. pantu iesniegtajai un pārbaudītajai informācijai, un Turcijas valdība šo lūgumu atbalstīja.

(214)

Komisija atgādināja, ka pārskatītā dempinga starpības aprēķina iesniegšana pēc galīgās informācijas izpaušanas un pieprasījums piemērot 18. pantu savlaicīgi iesniegtajai un pārbaudītajai informācijai tika veikts posmā, kad Komisija vairs nevarēja pārbaudīt un tādējādi ņemt vērā jaunus datus. Tikai šā iemesla dēļ pieprasījums un Hitit grupas iesniegtie jaunie paskaidrojumi un dati ir jānoraida. Komisija konstatēja, ka informācija, ko izmeklēšanas laikā iesniedza Hitit grupa, nebija tik nepilnīga, lai radītu pārmērīgas grūtības izdarīt precīzus un pieņemamus konstatējumus. Informācija tika iesniegta laikus un pārbaudīta pārbaudes apmeklējuma laikā. Tāpēc, pat ja informācija ne visos aspektos bija nevainojama, saskaņā ar pamatregulas 18. panta 3. punktu tā tika ņemta vērā.

(215)

Pilnīguma labad un neskarot iepriekš minēto, Komisija norādīja, ka tas, ka Hitit grupa iesniedza alternatīvu dempinga aprēķinu, ir pretrunā Hitit grupas apgalvojumam, ka tās dempinga starpību nevar noteikt. Turklāt Hitit grupas arguments, kuru tā pamato ar pamatregulas 18. panta 3. punktu, ir jānoraida, jo tas ir balstīts uz a contrario šā noteikuma interpretāciju. Saskaņā ar 18. panta 3. punktu Komisijai ir jāizmanto sniegtā informācija, ja vien nav izpildīti konkrēti nosacījumi. Tas neprasa Komisijai neņemt vērā datus, ja Komisija tos uzskata par piemērotiem, jo uzņēmums tos ir sniedzis un Komisija tos ir pārbaudījusi. Komisija arī norādīja, ka kļūdas, kas, kā atbildēs uz anketas jautājumiem apgalvo attiecīgā persona, ir pieļautas, attiecās uz dažu darījumu kļūdainu klasifikāciju pēc attiecīgā RKN ražojuma veidiem, kas pārstāv tikai nelielu daļu no tā pārdošanas darījumiem Eiropas Savienībā. Komisija uzsvēra, ka tā aprēķināja Hitit grupas dempinga starpību tā, kā norādīts turpmākajās iedaļās, ņemot vērā savlaicīgi iesniegtās un pārbaudītās datu kopas. Uzņēmumam bija arī iespēja izteikt piezīmes par pārbaudes ziņojumu. Netika savlaicīgi izteikti nekādi apgalvojumi par to, ka iesniegtie un Komisijas pārbaudītie dati ir nepareizi. Kad Komisija ir saņēmusi nepieciešamos datus, tos ir pārbaudījusi un uzskata par uzticamiem, lai veiktu dempinga aprēķinus, uzņēmuma apgalvojumi par kļūdām pamatā esošajos datos ir gan nepamatoti, gan nepārbaudāmi. Tādējādi šie novēlotie apgalvojumi būtu jānoraida un saskaņā ar pamatregulas 18. panta 3. punktu būtu jāpieņem iesniegtie un Komisijas pārbaudītie dati. Konfidencialitātes apsvērumu dēļ detalizēti iemesli, kāpēc Hitit grupas 2022. gada 7. decembra prasības nevarēja izpildīt, tika izpausti tikai attiecīgajai personai.

3.2.2.   Normālā vērtība

(216)

Vispirms Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū katram izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, ir reprezentatīvs. Pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū ir reprezentatīvi, ja katra ražotāja eksportētāja līdzīgā ražojuma, kuru tas pārdevis neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū, kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma, kuru tas eksportējis uz Savienību, kopējā pārdošanas apjoma izmeklēšanas periodā. Saskaņā ar iepriekš minēto katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja līdzīgā ražojuma kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija uzskatāms par reprezentatīvu.

(217)

Pēc tam ražotājiem eksportētājiem ar reprezentatīvu pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū Komisija noteica iekšzemes tirgū pārdotos ražojuma veidus, kas ir identiski vai salīdzināmi ar eksportam uz Savienību pārdotajiem ražojuma veidiem. Komisija konstatēja, ka izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji iekšzemes tirgū pārdeva augstākās kvalitātes un zemākas kvalitātes flīzes, turpretim eksportam uz Savienību tie pārdeva lielākoties tikai augstākās kvalitātes flīzes. Ražošanas procesā ražotāji eksportētāji uzskata, ka keramikas flīzēm, kurām pēc vairākām kvalitātes kontrolēm ražošanas procesā tiek konstatēts, ka kvalitāte nav perfekta, ir zemāka kvalitāte. Šīs standartam neatbilstošās flīzes tika pārdotas par samazinātām cenām. Tādējādi, lai veiktu taisnīgu salīdzinājumu ar Savienībai piedāvāto cenu, Komisija normālās vērtības aprēķinam ņēma vērā tikai augstākās kvalitātes ražojumu pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū. Pēc galīgās informācijas izpaušanas Hitit grupa lūdza iekļaut aprēķinos standartam neatbilstošās flīzes, pamatojoties uz to, ka apjomi ir ievērojami un ka ir iespējams veikt korekcijas, ņemot vērā atšķirības starp zemākas kvalitātes un augstākās kvalitātes ražojumiem. Komisija noraidīja Hitit grupas lūgumu, jo nebija nekāda konkrēta priekšlikuma par to, kā šādu korekciju varētu veikt. Pēc galīgās informācijas izpaušanas Hitit grupa pieprasīja iekļaut dempinga aprēķinā vienu konkrētu ražojumu apakškategoriju, ko Komisija uzskatīja par zemākas kvalitātes ražojumiem un tāpēc saskaņā ar iepriekš minētajiem apsvērumiem izslēdza no normālās vērtības aprēķina. Pieprasījums tika pamatots ar to, ka šīs kategorijas ražojumu pārdošanas apjomi ir ievērojami un ka šie ražojumi ir augstākās kvalitātes ražojumi. Pēc uzņēmuma sniegto datu pienācīgas analīzes Komisija secināja, ka šī ražojumu apakškategorija ir uzskatāma par augstākās kvalitātes ražojumiem, un tāpēc tā pieņēma Hitit grupas pieprasījumu.

(218)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai katru savu eksportam uz Savienību pārdotajam ražojuma veidam identisko vai ar to salīdzināmo ražojuma veidu katrs izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs iekšzemes tirgū pārdevis apjomā, kas ir reprezentatīvs, kā noteikts pamatregulas 2. panta 2. punktā. Ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs, ja minētā ražojuma veida kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā ir vismaz 5 % no identiska vai salīdzināma ražojuma veida kopējā apjoma, kas pārdots eksportam uz Savienību. Komisija konstatēja, ka lielākās daļas ražojuma veidu pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū bija reprezentatīvi. Katram no trim eksportētājiem vai nu izmeklēšanas periodā vispār nebija dažu uz Savienību eksportēto ražojuma veidu pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū, vai arī šo ražojuma veidu pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija mazāks par 5 %, kas tādējādi nebija reprezentatīvs.

(219)

Pēc tam Komisija definēja katra ražojuma veida, kurš iekšzemes tirgū pārdots neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā, rentablā pārdošanas apjoma īpatsvaru, lai nolemtu, vai normālās vērtības aprēķināšanai izmantojams faktiskais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū, kā noteikts pamatregulas 2. panta 4. punktā.

(220)

Normālās vērtības pamatā ir katra ražojuma veida faktiskā cena iekšzemes tirgū neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana bijusi rentabla, ja:

a)

tā ražojuma veida pārdošanas apjoms, kuru pārdod par neto pārdošanas cenu, kas vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, pārsniedz 80 % no šā ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma; un

b)

šā ražojuma veida vidējā svērtā pārdošanas cena ir vienāda ar vienības ražošanas izmaksām vai lielāka.

(221)

Šajā gadījumā normālā vērtība ir visas izmeklēšanas periodā veiktās minētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas vidējā svērtā cena.

(222)

Normālā vērtība ir katra ražojuma veida vienīgi rentablā pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū faktiskā cena iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā, ja:

a)

attiecīgā ražojuma veida rentablais pārdošanas apjoms ir vienāds ar vai mazāks par 80 % no šā ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma; vai

b)

šā ražojuma veida vidējā svērtā cena ir zemāka par vienības ražošanas izmaksām.

(223)

Analizējot pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū, tika konstatēts, ka vairāk nekā 60 % no Vitra grupas kopējā pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū un vairāk nekā 70 % no Hitit grupas un Bien & Qua grupas kopējā pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū bija rentabli un to vidējā svērtā pārdošanas cena pārsniedza ražošanas izmaksas. Attiecīgi normālā vērtība tika aprēķināta kā kopējā pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū vidējā svērtā cena izmeklēšanas periodā vai kā tikai rentablo pārdošanas apjomu vidējā svērtā cena.

(224)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Hitit grupa apstrīdēja to, ka no uzņēmuma iekšzemes tirdzniecības darījumu saraksta tika izslēgti atsevišķi tirdzniecības darījumi, kurus persona apzīmēja kā “reģistrētus eksporta tirdzniecības darījumus”, ņemot vērā to lielo apjomu. Ņemot vērā lietas materiālos esošos elementus, kas pamatoja prasību, Komisija piekrita iekļaut šos pārdošanas apjomus normālās vērtības aprēķinos, ciktāl nebija iespējams konstatēt, ka šie pārdošanas apjomi galu galā tika eksportēti.

(225)

Ja ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvos daudzumos, Komisija normālo vērtību aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu. Ja parastajā tirdzniecības apritē iekšzemes tirgū nenotika līdzīgā ražojuma veida pārdošana vai tās apjoms bija nepietiekams, normālo vērtību vai nu aprēķināja (jo citu izlasē iekļauto ražotāju pārdošanas cenas iekšzemes tirgū šim ražojuma veidam nevarēja izpaust jēgpilnā veidā, nepārkāpjot šo ražotāju konfidencialitāti), vai arī izmantoja cita eksportētāja cenu parastā tirdzniecības apritē, un attiecīgajai ieinteresētajai personai tika sniegts atbilstošs šīs informācijas nekonfidenciāls kopsavilkums.

(226)

Normālā vērtība tika aprēķināta, pie katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot:

a)

vidējās svērtās PVA izmaksas, kas izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, izmeklēšanas periodā radās, pārdodot līdzīgo ražojumu iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē; un

b)

vidējo svērto peļņu, ko izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, izmeklēšanas periodā guvuši, pārdodot līdzīgo ražojumu iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē.

(227)

Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū netika pārdoti reprezentatīvos daudzumos, tika pieskaitītas šo ražojuma veidu vidējās PVA izmaksas un peļņa, kas gūta darījumos iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē. Attiecībā uz ražojuma veidiem, kas iekšzemes tirgū netika pārdoti nemaz, tika pieskaitītas vidējās svērtās PVA izmaksas un peļņa, kas gūta visos darījumos iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē.

(228)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Hitit grupa norādīja, ka aprēķinos dažiem RKN bija neparasti augstas PVA izmaksas un peļņa salīdzinājumā ar uzņēmuma rādītājiem. Ņemot vērā puses sniegtos papildu paskaidrojumus, tostarp kļūdas tās ziņojumos, izņēmuma kārtā un ņemot vērā konkrētās lietas īpašo situāciju, Komisija diviem RKN normālo vērtību aprēķināja, pamatojoties uz uzņēmuma datiem. Pēc papildu informācijas daļējas izpaušanas Hitit grupa lūdza neņemt vērā dažu flīžu ražošanas izmaksas, kas tika uzskatītas par nereprezentatīvām. Komisija noraidīja prasību, kuras pamatā bija jauna, nepārbaudīta datu kopa, ko nebija iespējams saskaņot ar pārbaudītiem datiem. Komisija detalizētāk izklāstīja savus apsvērumus par šiem konstatējumiem, konfidencialitātes apsvērumu dēļ atsevišķi sniedzot informāciju tikai attiecīgajai personai.

(229)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Vitra grupa apstrīdēja dažu pārdošanas darījumu iekļaušanu normālās vērtības aprēķinos, jo tie attiecās uz ražojumiem, kas ražoti ārpus Turcijas. Pēc tam, kad Komisija bija pienācīgi izvērtējusi pamatojošos pierādījumus, tā pieņēma prasību un attiecīgi pārskatīja aprēķinus.

3.2.3.   Eksporta cena

(230)

Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji ražojumus eksportēja uz Savienību vai nu tieši neatkarīgiem klientiem, vai ar saistītu importētāju starpniecību.

(231)

Kad attiecīgais ražojums tika eksportēts tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija tā cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, kuru eksportē uz Savienību pārdošanai.

(232)

Kad attiecīgais ražojums tika eksportēts uz Savienību ar saistīta importētāja starpniecību, eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu noteica, pamatojoties uz cenu, par kādu importēto ražojumu pirmo reizi pārdeva tālāk neatkarīgiem klientiem Savienībā. Šajā gadījumā tika veiktas cenas korekcijas, ņemot vērā visas izmaksas, kas radušās starp importēšanu un tālākpārdošanu, citstarp PVA izmaksas, un uzkrāto peļņu, pamatojoties uz peļņu, kas šajā izmeklēšanā konstatēta nesaistītiem importētājiem (sk. 429. un 430. apsvērumu).

(233)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Bien & Qua grupa apgalvoja, ka saskaņā ar 2. panta 9. punktu PVA izmaksu un peļņas atskaitīšana nav pamatota, jo dažādi grupas subjekti veido vienu saimniecisko vienību. Persona apgalvoja, ka saistītie uzņēmumi darbojās kā daļa no ražotāju eksportētāju tīkla, ka visus subjektus ekonomiski kontrolēja un vadīja vienas un tās pašas personas un ka pārbaudes apmeklējumi būtībā notika tikai ražotāju telpās. Tā apgalvoja, ka tas, ka saistītiem uzņēmumiem bija nesaistīti piegādātāji un/vai tie nodarbojās ar citiem ražojumiem, nekādi neietekmēja grupas vienas saimnieciskās vienības statusu. Bien & Qua grupa arī apgalvoja, ka saskaņā ar 2. panta 9. punktu nav pamatoti atskaitīt PVA izmaksas un peļņu saistītam tirgotājam, kas atrodas ārpus Savienības un kam nav importa funkciju.

(234)

Tiek norādīts, ka, pat ja grupa būtu viena saimnieciska vienība (quod non, kā secināts nākamajā iedaļā), pamatregulas 2. panta 9. punktā noteikts, ka Komisija nosaka eksporta cenu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums pirmo reizi tika pārdots tālāk neatkarīgiem klientiem Savienībā. Ņemot vērā to, kā grupa organizēja pārdošanu Savienībā, būtu netaisnīgi vienādi vērtēt pārdošanas apjomus, ko ražotāji eksportētāji nosūtīja uz Savienību ar saistīto importētāju starpniecību, un tiešo pārdošanu Savienībā. Tādējādi Komisija secināja, ka tad, ja attiecīgais ražojums tika eksportēts uz Savienību ar saistīta importētāja starpniecību, bija pamatoti veikt korekcijas attiecībā uz PVA izmaksām un importētāja gūto peļņu, kā noteikts pamatregulas 2. panta 9. punktā. Attiecībā uz korekcijām saistītam tirgotājam ārpus Savienības Komisija paskaidroja, ka pretēji tam, ko Komisija bija norādījusi īpašajā paziņojumā grupai, korekcijas juridiskais pamats ir 2. panta 10. punkta i) apakšpunkts, kas atbilst Komisijas praksei citās izmeklēšanās un ir pamatots pat tad, ja tirgotājam nebūtu importa funkciju.

(235)

Divas no izlasē iekļautajām grupām Savienībai pārdeva nenozīmīgus zemākas kvalitātes flīžu apjomus (sk. 217. apsvērumu). Šie pārdošanas apjomi tika izslēgti no eksporta cenas noteikšanai izmantotajiem apjomiem. Šī pieeja tika saglabāta arī pēc galīgās informācijas izpaušanas, kā norādīts 217. apsvēruma beigās.

3.2.4.   Salīdzinājums

(236)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu.

(237)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgam salīdzinājumam, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Korekcijas tika veiktas attiecībā uz pārvadāšanas, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas un papildu izmaksām, muitošanas un asimilētajām izmaksām, komisijas maksām, atlaidēm un rabatiem.

(238)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Hitit grupa apstrīdēja to, ka Komisija bija noraidījusi kredīta izmaksu korekciju. Komisija noraidīja šo apgalvojumu. Komisija noraidīja korekciju, jo minētā persona nepierādīja, kā prasīts pamatregulas 2. panta 10. punktā, ka piešķirtā kredīta izmaksas patiešām bija faktors, kas tika ņemts vērā, nosakot cenas.

(239)

Izmeklēšanas periodā Hitit grupa bieži eksportēja keramikas flīzes uz Savienību ar saistītu Turcijas tirgotāju starpniecību. Komisija konstatēja, ka šo saistīto tirgotāju funkcijas bija līdzīgas pārstāvja funkcijām, jo viņi par saviem pakalpojumiem saņēma uzcenojumu.

(240)

Bien & Qua grupas saistītie tirgotāji Turcijā, kas iesaistīti pārdošanā Savienībai, saņēma uzcenojumu par saviem pakalpojumiem un pildīja līdzīgas funkcijas kā pārstāvji, kam par to maksā komisijas maksu.

(241)

Komisija izpauda sīkāku informāciju par šiem konstatējumiem, konfidencialitātes apsvērumu dēļ atsevišķi sniedzot informāciju tikai attiecīgajai grupai.

(242)

Ņemot vērā iepriekš minēto, eksporta cena tika koriģēta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu visiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem (to grupām) attiecībā uz pārdošanu Savienībā, kurā iesaistītas saistītās personas Turcijā. Komisija no eksporta cenas atskaitīja saistītās(-o) personas(-u) PVA izmaksas un peļņu, kā aprakstīts 232. apsvēruma beigās.

(243)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Bien & Qua grupa apgalvoja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu PVA izmaksu un peļņas atskaitīšana nav pamatota, jo dažādi grupas subjekti veido vienu saimniecisko vienību.

(244)

Komisija uzskata, ka vairāki faktori ir pretrunā apgalvojumam, ka šī grupa ir viena saimnieciskā vienība. Tas, ka Bien & Qua grupas subjektus ekonomiski kontrolēja un vadīja vienas un tās pašas personas un ka pārbaudes apmeklējumi lielākoties notika ražotāju telpās, nebūt nenozīmē, ka grupa ir viena saimnieciskā vienība. Komisija norādīja, ka ražotāji un saistītie tirgotāji atradās dažādās vietās (to juridiskās adreses bija citur nekā saistīto ražotāju juridiskās adreses) un ka saistītajiem tirgotājiem bieži vien bija nesaistīti piegādātāji un/vai tie tirgoja citus ražojumus, nevis izmeklējamo ražojumu. Turklāt dažādos subjektos, tostarp ražošanas subjektos, bija pārdošanas nodaļa ar dažādām funkcijām. Tādējādi nevarētu teikt, ka šie saistītie tirgotāji darbojas kā saistīto ražotāju iekšējā pārdošanas nodaļa. Šie elementi, kā arī ņemot vērā to, ka trūka pietiekami pamatotas informācijas, kas ļautu skaidri izprast Bien & Qua grupas saistīto subjektu vienošanos (sk. 3.2.1. iedaļu), neļāva Komisijai pieņemt Bien & Qua grupas vispārējo prasību par vienu saimniecisko vienību.

(245)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Bien & Qua grupa apgalvoja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu nav pamatoti atskaitīt PVA izmaksas un peļņu, jo Komisija nesen veiktajā izmeklēšanā izmantoja pieeju (18) (saskaņā ar kuru korekcija atbilstoši 2. panta 10. punkta i) apakšpunktam būtu pretrunā pamatregulas 2. panta 1. punktam).

(246)

Komisija tam nepiekrita. Pirmkārt, Komisija norādīja, ka pamatregulas 2. panta 1. punktam, ar ko nosaka normālo vērtību, un 2. panta 8. un 9. punktam, ar ko nosaka eksporta cenu, ir dažāds formulējums. Tas, ka eksporta cenas tiek noteiktas citādi nekā iekšzemes pārdošanas cenas, pats par sevi nerada netaisnīgu salīdzinājumu. Turklāt minētā persona salīdzināja nesalīdzināmas faktiskās situācijas. Bien & Qua grupas citētā izmeklēšana attiecas uz tērauda pakalpojumu centru, kas bija integrēts ražotāja ražošanas ķēdē. Ņemot vērā tā darbību, nevar uzskatīt, ka šis tērauda pakalpojumu centrs veic funkcijas, kas ir līdzīgas tāda pārstāvja funkcijām, kurš saņem komisijas maksu pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkta nozīmē. Šajā izmeklēšanā situācija noteikti bija atšķirīga, jo saistītie tirgotāji nebija integrēti Bien & Qua grupas ražošanas ķēdē.

(247)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Bien & Qua grupa apgalvoja, ka gadījumā, ja Komisija noraidītu apgalvojumu par vienu saimniecisko vienību, PVA izmaksu un peļņas atskaitījumi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu būtu nepamatoti, jo tas radītu nepamatotas atšķirības un netaisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu. Minētā persona piebilda, ka tās tirdzniecības kanāli iekšzemes un eksporta tirgos ir vienādi. Šis pēdējais apgalvojums bija pretrunā citiem apgalvojumiem, ko persona izteica procedūras sākumposmā (19), un tika atzīts par nepatiesu, jo iekšzemes tirgū Bien & Qua grupas subjektu galvenā stratēģija bija, pamatojoties uz vienotu cenrādi, saglabāt plašu vietējo tirgotāju bāzi. Šiem tirgotājiem bija automātiska piekļuve ražotāja ERP sistēmai, lai varētu veikt pasūtījumus. Turpretī eksporta tirgū pasūtījumu un pārdošanas plūsma atšķīrās, un ražotāji gaidīja, ka grupas ārējās tirdzniecības uzņēmumi radīs pievienoto vērtību, sākot ar vienoto cenrādi. Tāpēc Komisija konstatēja, ka PVA izmaksu un peļņas atskaitījumi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu bija pamatoti attiecībā uz grupas darbības eksporta daļu.

(248)

Visbeidzot, Komisija arī uzsvēra, lai gan tā vairākkārt pieprasīja, ka izmeklēšanas laikā Bien & Qua grupa nevienā brīdī nav sniegusi skaidrību par līgumiem, kas ražotājiem bija noslēgti ar saistītajiem subjektiem, kuri nodarbojās ar to ražojumu pārdošanu iekšzemes un eksporta tirgos (sk. arī 209. apsvērumu). Šis informācijas trūkums neļāva Komisijai pilnībā novērtēt apgalvojumu, ka situācija attiecībā uz iekšzemes un eksporta pārdošanu būtu pilnīgi vienāda tiem tirgotājiem, kas iesaistīti abās pārdošanas plūsmās. Jebkurā gadījumā Bien & Qua grupa nav iesniegusi nekādu informāciju par normālās vērtības korekcijas līmeni un kvantitatīvu noteikšanu; nemaz nerunājot par jebkādiem pierādījumiem, kas pamato konkrētu korekcijas līmeni.

(249)

Pamatojoties uz to, tika noraidīts apgalvojums, ka PVA izmaksu un peļņas atskaitīšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu radīja netaisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu.

(250)

Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji apstrīdēja 232. apsvēruma beigās aprakstītās peļņas atskaitījumu, pamatojoties uz to, ka ar izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem un importētājiem Savienībā saistīto personu darbības joma bija atšķirīga. Komisija šo apgalvojumu uzskatīja par nepamatotu, jo peļņas līmenis bija saprātīgs un atbilda mērķa peļņai, ko viena izlasē iekļautā grupa bija deklarējusi ar Turciju saistītam tirgotājam.

(251)

Tika konstatētas dažas problēmas saistībā ar valūtas konvertēšanu. Pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunktā ir paredzēts, ka pārdošanas datumam ir jābūt rēķina izrakstīšanas datumam un ka var izmantot līguma noslēgšanas, pirkuma pasūtījuma vai pasūtījuma apstiprinājuma datumu, ja tie labāk parāda pārdošanas darījuma būtiskos nosacījumus. Tāpēc, ņemot vērā to, ka izmeklēšanas periodā Turcijas liras kurss stipri svārstījās (un kopumā būtiski kritās) attiecībā pret euro (20), Komisija uzskatīja, ka būtiskie pārdošanas nosacījumi tiek izpildīti pirkuma pasūtījuma laikā, nevis rēķina izrakstīšanas dienā. Starpība starp klienta pirkuma pasūtījuma un rēķina izrakstīšanas datumu bija atšķirīga, taču vidēji tie bija aptuveni divi mēneši.

(252)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairākas personas sūdzējās, ka iepriekšminētās metodikas dēļ mākslīgi pazeminātas eksporta cenas (tādējādi mākslīgi palielinot dempinga starpības), un lūdza Komisiju uzskatīt, ka pārdošanas darījuma būtiskie nosacījumi tika izpildīti līdz rēķina izrakstīšanas dienai. Ņemot vērā Turcijas liras kursa nenoliedzamās svārstības attiecībā pret euro izmeklēšanas periodā, Komisija uzskatīja, ka nav pamatoti uzskatīt, ka Savienības klients maksāja cenu euro, kas bija augstāka par cenu, kura tika iesaldēta klienta pirkuma pasūtījuma laikā. Šis apgalvojums, kas nebija pamatots, tika noraidīts. Pēc galīgās informācijas izpaušanas Hitit grupa apgalvoja, ka gadījumā, ja Komisija turēsies pie savas pieejas, tad, nosakot cenas iekšzemes tirgū, tai būtu jāņem vērā iekšzemes inflācija. Tā kā netika saņemts neviens konkrēts priekšlikums par turpmāko rīcību, Komisija apgalvojumu noraidīja.

3.2.5.   Dempinga starpības

(253)

Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra veida līdzīgā ražojuma vidējo svērto normālo vērtību ar atbilstīgā veida attiecīgā ražojuma vidējo svērto eksporta cenu.

(254)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Vitra grupa iesniedza informāciju par aprēķinu kļūdām iepriekš minētajās iedaļās. Komisija šīs kļūdas izlaboja. Korekcijas rezultātā Vitra grupai tika noteikta galīgā dempinga starpība zem de minimis.

(255)

Pamatojoties uz minēto, vidējā svērtā galīgā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir norādīta tālāk.

Uzņēmums

Galīgā dempinga starpība

Hitit Seramik Sanayi ve Ticaret A.Ş.

20,9  %

Qua Granite ve Hayal Yapi Ürünleri San. Tic. A.Ş.

Bien Yapi Ürünleri San. Tic. A.Ş.

4,8  %

Vitra Karo Sanayi ve Ticaret A.Ş.

0  %

(256)

Izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tāpēc minētā starpība tika noteikta, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju vidējām svērtajām starpībām, 9,2 % apmērā.

(257)

Visiem pārējiem Turcijas ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu noteica dempinga starpību, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību, izteikts kā daļa no kopējā pēc Eurostat datiem par importa statistiku (Comext) noteiktā importa no attiecīgās valsts uz Savienību izmeklēšanas periodā.

(258)

Šajā gadījumā sadarbības līmenis ir augsts, jo izmeklēšanas periodā eksporta apjoms ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bija aptuveni 90 % no importa kopējā apjoma m2. Pamatojoties uz to, Komisija uzskatīja par pareizu ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, noteikt dempinga starpību tādā līmenī, kāds bija izlasē iekļautajam uzņēmumam, kuram bija visaugstākā dempinga starpība.

(259)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir norādītas tālāk.

Uzņēmums

Galīgā dempinga starpība

Hitit Seramik Sanayi ve Ticaret A.Ş.

20,9  %

Qua Granite ve Hayal Yapi Ürünleri San. Tic. A.Ş. Bien Yapi Ürünleri San. Tic. A.Ş.

4,8  %

Vitra Karo Sanayi ve Ticaret A.Ş.

0  %

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

9,2  %

Visi pārējie uzņēmumi

20,9  %

(260)

Vairākas personas apstrīdēja lielo dempinga starpību, kas noteikta izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, un aicināja samazināt tās līmeni, piemēram, neņemot vērā izlasē iekļauto uzņēmumu ar augstāko dempinga starpību, par kuru apgalvoja, ka tas nav reprezentatīvs. Pēc papildu informācijas daļējas izpaušanas vairākas personas piebilda, ka maksājuma noteikšana uzņēmumiem, kas sadarbojās, pamatojoties uz konstatējumiem par diviem atlikušajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri kopā veidoja mazāk nekā 25 % no kopējā Turcijas importa, bija netaisnīga, neobjektīva un/vai pretrunā vispārējam proporcionalitātes tiesību principam. Dažas personas apgalvoja, ka tas, ka pamatregulā bija noteikts, ka dempinga starpība personām, kas sadarbojās, “nepārsniedz” vidējo svērto dempingu, kas noteikts attiecībā uz izlasē iekļautajām personām, dod Komisijai rīcības brīvību noteikt tām maksājumu, kas ir zemāks par vidējo svērto dempingu, kurš noteikts attiecībā uz izlasē iekļautajām personām. Šajā sakarā kāda persona ierosināja maksājumu 4,58 % apmērā uzņēmumiem, kas sadarbojās, t. i., alternatīvu aprēķinu, kura pamatā būtu divu atlikušo eksportētāju svērums izlasē. Komisija atgādināja, ka tā ir noteikusi maksājuma likmi ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, saskaņā ar savu parasto praksi un pamatregulas 9. panta 6. punkta noteikumiem un ka tai nav nekādu norāžu, ka šādi aprēķinātā likme nebūtu reprezentatīva. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(261)

Turcijas valdība apstrīdēja noteiktās augstās dempinga starpības salīdzinājumā ar citām antidempinga izmeklēšanām pret Turciju. Komisija atgādināja, ka tā ir objektīvi noteikusi maksājuma likmes saskaņā ar pamatregulas noteikumiem. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

4.   KAITĒJUMS

4.1.   Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms

(262)

Kā minēts 59. apsvērumā, Savienības keramikas flīžu ražošanas nozare ir ļoti sadrumstalota. Savienībā izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu ražoja vairāk nekā 300 ražotāju. Tie veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(263)

Kā tālāk minēts 59. un 60. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare tika iedalīta trīs ražotāju kategorijās, pamatojoties uz to gada ražošanas apjomu: mazi, vidēji un lieli. Lielie ražotāji saražoja aptuveni pusi no Savienības kopējā ražošanas apjoma (sk. 306. apsvērumu).

(264)

Tika noteikts, ka Savienības ražošanas kopējais apjoms izmeklēšanas periodā bija aptuveni 1,2 miljardi m2. Komisija ražošanas skaitlisko rādītāju pamatoja ar CET sniegtu pārbaudītu informāciju. CET savāca informāciju par ražošanas apjomiem no saviem individuālajiem biedriem un valstu apvienībām. Ja šāda informācija nebija pieejama, CET ražošanas statistiku papildināja ar datiem no PRODCOM (21), kas nepieciešamības gadījumā tika ekstrapolēti 2021. gada pirmajam pusgadam, izmantojot Eurostat publicēto ražošanas indeksu (22).

(265)

Kā norādīts 67. apsvērumā, sešu izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas apjoms bija 6 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(266)

Netto un Cortina izmeklēšanas laikā iesniedza daudz informācijas, iebilstot pret nodarītā kaitējuma pastāvēšanu, dempingu un Savienības interesēm saistībā ar Indijas eksportu uz Savienību. Tie ir aplūkoti tālāk tekstā. Turklāt viņi apgalvoja, ka ir Savienības ražotāji, apzīmējot sevi kā “Bjalistokas ražotājus”. Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka neviens no šiem uzņēmumiem Savienībā neveica ražošanas darbības; tie importēja keramikas flīzes no saviem darījumu partneriem Indijā. Tāpēc nebija iespējams uzskatīt, ka tie veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

4.2.   Patēriņš Savienībā

(267)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, saskaitot Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu, kas noteikts, pamatojoties uz CET sniegto pārbaudīto informāciju, un importa apjomus. Informācija par importa apjomiem tika iegūta no Eurostat (datubāze COMEXT ).

(268)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

1. tabula

Patēriņš Savienībā (m2)

 

2018

2019

2020

Izmeklēšanas periods

Kopējais patēriņš Savienībā

785 188 575

811 717 138

814 739 259

834 201 394

Indekss (2018. gads = 100)

100

103

104

106

Avots: CET, Eurostat, izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(269)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā nepārtraukti pieauga. Izmeklēšanas periodā tas bija par 6 % augstāks nekā 2018. gadā. Patēriņa pieaugumu Savienībā galvenokārt nodrošināja imports.

4.3.   Imports no attiecīgajām valstīm

4.3.1.   Importa no attiecīgajām valstīm ietekmes kumulatīvais novērtējums

(270)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu Komisija pārbaudīja, vai attiecīgo valstu izcelsmes keramikas flīžu imports būtu jāvērtē kopumā.

(271)

Izņemot Lavish grupu un Vitra grupu, attiecībā uz importu no Indijas un Turcijas noteiktās dempinga starpības pārsniedza pamatregulas 9. panta 3. punktā noteikto de minimis slieksni.

(272)

Bezdempinga importa apjoms Lavish grupai bija [6–9 %] no kopējā importa no Indijas izmeklēšanas periodā un aptuveni [40–45 %] no izlasē iekļautā importa. Lai noteiktu, vai konstatējumus attiecībā uz šo uzņēmumu var attiecināt uz visu izlasē neiekļauto importu, Komisija salīdzināja Lavish grupas cenas ar pārējo divu izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju, izlasē neiekļauto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, cenām un vidējo visa importa no Indijas apjoma cenu (izņemot Lavish) no Eurostat. Pamatojoties uz atlases veidlapās sniegto informāciju, Lavish grupas vidējā eksporta cena bija par [19–22 %] augstāka nekā vairāk nekā 140 to Indijas eksportētāju vidējā eksporta cena, kuri iesniedza atbildes uz atlases jautājumiem. Šo uzņēmumu kopējais eksporta apjoms veidoja 84 % no visa importa no Indijas Savienībā (sk. 207. apsvērumu). Grupas CIF eksporta cena bija par [7–9 %] augstāka nekā vidējā CIF cena visam importam no Indijas un par [14–16 %] augstāka nekā diviem pārējiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka nav iespējams uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem attiecināt konstatējumus par dempinga neesību attiecībā uz Lavish grupu.

(273)

Bezdempinga importa apjoms Vitra grupai pārsniedza 25 % no kopējā importa no Turcijas izmeklēšanas periodā un vairāk nekā pusi no izlasē iekļautā importa. Lai noteiktu, vai konstatējumus attiecībā uz šo uzņēmumu var attiecināt uz visu izlasē neiekļauto importu, Komisija salīdzināja Vitra grupas cenas ar izlasē neiekļauto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, vidējo svērto cenu, kura norādīta atlases veidlapā. Pamatojoties uz to, Vitra grupas vidējā eksporta cena bija par [18–20 %] augstāka nekā vidējā eksporta cena 70 % no to Turcijas eksportētāju pārdotā apjoma, kuri netika iekļauti izlasē un kuri iesniedza atbildes uz atlases jautājumiem, un attiecībā uz kuriem Komisijai nebija konstatējumu par normālo vērtību. To uzņēmumu kopējais eksporta apjoms, kuri iesniedza atbildes uz atlases jautājumiem, veidoja aptuveni 90 % no visa importa no Turcijas Savienībā (sk. 258. apsvērumu). Tāpēc Komisija uzskatīja, ka nav iespējams uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem attiecināt konstatējumus par dempinga neesību attiecībā uz Vitra grupu. Pēc papildu informācijas daļējas izpaušanas Turcijas valdība un daži eksportētāji, kas sadarbojās, apstrīdēja šo secinājumu. Daži Turcijas eksportētāji, kas sadarbojās, lūdza Komisiju attiecināt konstatējumus par dempinga neesību attiecībā uz Vitra grupu arī uz tiem (pamatojoties uz to, ka to atbildes uz atlases jautājumiem liecināja, ka to eksporta cenas bijušas vienādas ar vai augstākas par Vitra grupas cenām) un/vai uz ražotājiem eksportētājiem, kas netika iekļauti izlasē. Komisija noraidīja viņu prasības, pamatojoties uz 3.2.5. iedaļā izklāstītajiem iemesliem.

(274)

Importa apjoms no katras attiecīgās valsts, neskaitot Lavish grupas un Vitra grupas bezdempinga importa apjomu, nebija nenozīmīgs pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē. Izmeklēšanas periodā tirgus daļa importam no Indijas bija [3,5–3,6 %] un importam no Turcijas [4,6– 4,7 %] (23).

(275)

Konkurences apstākļi starp importu par dempinga cenām no Indijas un Turcijas un starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un līdzīgo ražojumu bija līdzīgi. Konkrētāk, importētie ražojumi konkurēja savstarpēji un ar Savienībā ražotajām keramikas flīzēm, jo tie tika pārdoti tajos pašos tirdzniecības kanālos un līdzīgām klientu kategorijām.

(276)

Tādējādi visi pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji bija izpildīti, un, lai noteiktu kaitējumu, imports no Indijas un Turcijas tika vērtēts kopumā jeb kumulatīvi.

(277)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas sešpadsmit Indijas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka attiecīgo valstu importa kumulatīvais novērtējums nostāda Indiju neizdevīgā stāvoklī. Viņi norādīja, ka Indijas importa cenas attiecīgajā periodā pieauga, bet Turcijas importa cenas samazinājās. Uzņēmumi arī apgalvoja, ka palielinātais imports no Indijas tikai papildināja Savienības ražotāju nepietiekamo ražošanas apjomu. Līdz ar to viņi apgalvoja, ka, kumulējot ar Turciju, Indijas importa ietekme ir pārvērtēta. Pēc papildu informācijas daļējas izpaušanas Indijas valdība arī iebilda pret kumulatīvo novērtējumu un atsauca kritērijus, kas ļāva veikt kumulāciju.

(278)

Komisija atgādināja, ka Indijas importa apjoms attiecīgajā periodā palielinājās vairāk nekā divas reizes. Ņemot vērā jaudas izmantojumu, kas būtu ļāvis Savienības ražošanas nozarei palielināt ražošanas apjomu, lai apmierinātu pieprasījumu Savienības tirgū, Komisija uzskatīja, ka arguments par Savienības ražotāju nepietiekamo ražošanas apjomu nav pamatots. Turklāt, lai gan Indijas importa cena pieauga, tā joprojām bija zemāka par Turcijas importa cenas līmeni. Visbeidzot, Komisija norādīja, ka šajā procedūrā ir izpildīti visi pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji. Attiecībā uz Indijas valdības paziņojumu Komisija atgādināja, ka kumulācijas kritēriji ir izpildīti, kā sīki izklāstīts 271.–276. apsvērumā. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

4.3.2.   Importa no attiecīgajām valstīm apjoms un tirgus daļa

(279)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Comext datiem. Importa tirgus daļu noteica, salīdzinot šo importu ar patēriņu Savienībā, kas noteikts saskaņā ar 267. apsvērumā aprakstīto skaidrojumu.

(280)

Importam Savienībā no attiecīgajām valstīm bija šāda dinamika:

2. tabula

Importa apjoms (m2) un tirgus daļa

 

2018

2019

2020

Izmeklēšanas periods

Indija: importa apjoms

[13 000 000 –14 000 000 ]

[17 000 000 –18 000 000 ]

[22 000 000 –23 000 000 ]

[29 000 000 –30 000 000 ]

Indekss (2018. gads = 100)

100

134

167

220

Indija: tirgus daļa

[1,7 –1,8  %]

[2,2 –2,3  %]

[2,7 –2,8  %]

[3,5 –3,6  %]

Indekss (2018. gads = 100)

100

130

161

207

Turcija: importa apjoms

[26 000 000 –27 000 000 ]

[31 000 000 –32 000 000 ]

[35 000 000 –36 000 000 ]

[38 000 000 –39 000 000 ]

Indekss (2018. gads = 100)

100

118

135

147

Turcija: tirgus daļa

[3,3 –3,4  %]

[3,8 –3,9  %]

[4,4 –4,5  %]

[4,6 –4,7  %]

Indekss (2018. gads = 100)

100

115

130

138

Attiecīgās valstis kopā: importa apjoms

[39 000 000 –41 000 000 ]

[48 000 000 –50 000 000 ]

[57 000 000 –59 000 000 ]

[67 000 000 –69 000 000 ]

Indekss (2018. gads = 100)

100

124

146

172

Attiecīgās valstis kopā: tirgus daļa

[5 –5,2  %]

[6 –6,2  %]

[7,1 –7,3  %]

[8,1 –8,3  %]

Indekss (2018. gads = 100)

100

120

141

161

Avots: Eurostat, izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji.

(281)

Imports no attiecīgajām valstīm, kā arī tā tirgus daļa attiecīgajā periodā konsekventi palielinājās. Imports no attiecīgajām valstīm palielinājās par 72 %, un tas nozīmēja to tirgus daļas pieaugumu par 61 %. Izmeklēšanas periodā Savienības tirgus daļa importam no attiecīgajām valstīm bija [8,1–8,3 %], tas ir pieaugums no [5–5,2 %] 2018. gadā.

(282)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Turcijas valdība apgalvoja, ka Turcijas izcelsmes importa pieaugums bija īslaicīgs un papildu imports tikai aizstāja Savienības ražojumus, jo dalībvalstu pieņemto ar Covid-19 saistīto sanitāro pasākumu dēļ Savienības ražošana bija uz laiku pārtraukta. Lai pamatotu šo apgalvojumu, Turcijas valdība salīdzināja eksporta apjomu uz Savienību 2021. gada pirmajos desmit mēnešos ar to pašu periodu 2022. gadā. Turcijas keramikas flīžu eksports uz Savienību samazinājās par aptuveni 3,5 miljoniem m2. Turcijas valdība un Sogutsen Seramik atkārtoja šo apgalvojumu savās piezīmēs par papildu informācijas daļēju izpaušanu.

(283)

Šajā sakarībā Komisija norādīja, ka imports no Turcijas nepārtraukti palielinājās visā attiecīgajā periodā, bet tikai 2020. gadā to ietekmēja Savienības ražotāju ražošanas pagaidu pārtraukums. Turklāt 2019. gada noslēgumā Savienības ražošanas nozares krājumu līmenis perioda beigās bija vairāk nekā pietiekams, lai aizstātu ražošanas apjoma samazinājumu. Visbeidzot, pieaugošais Turcijas keramikas flīžu eksports neatbilda pieaugošajam pieprasījumam Savienībā, ko nevarēja apmierināt Savienības ražotāji. Turcijas keramikas flīžu ražošanas nozari drīzāk ietekmēja sarūkošais iekšzemes flīžu patēriņš attiecīgajā periodā, kas, pēc tās domām, veicināja eksportu par konkurētspējīgām cenām (24). Eksporta samazinājumu uz Savienību 2022. gadā nevarēja pieņemt par pierādījumu Turcijas valdības apgalvojumiem, jo eksports uz Savienību varētu būt samazinājies notiekošās izmeklēšanas rezultātā. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(284)

Turcijas valdība arī apgalvoja, ka tirgus daļas procentuālās izmaiņas no 2018. gada līdz IP tikai šķiet lielas (+42 %), jo bāzes gadā Turcijas importa tirgus daļa bija maza.

(285)

Pirmkārt, Komisija norādīja, ka Turcijas importa par dempinga cenām tirgus daļas dinamika mainījās, jo pēc galīgās informācijas izpaušanas tika konstatēts, ka Vitra grupa nav veikusi dempingu. Pēc šo apjomu izslēgšanas Turcijas tirgus daļas procentuālās izmaiņas sasniedza 38 %, kas ir ievērojams importa par dempinga cenām pieaugums. Šis tirgus daļas pieaugums ir izmeklēšanā konstatēts fakts, kas atspoguļo faktiski notikušās pārmaiņas. Tomēr Komisija nepiekrīt, ka Turcijas tirgus daļa bāzes gadā bija maza. Attiecīgajā periodā Turcija bija pirmā piegādātāja trešā valsts Savienībai, kas veidoja vienu trešdaļu no visa importa. Apjoma pieaugums, kas sasniedza aptuveni 12 000 000 kvadrātmetru, par kuriem tika konstatēts, ka tie ir pārdoti par dempinga cenu, bija ievērojams un ietekmēja Savienības ražošanas nozares darbību. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(286)

Pēc papildu informācijas daļējas izpaušanas Turcijas valdība norādīja, ka Turcijas imports un tā tirgus daļa attiecīgajā periodā pieauga lēnāk pēc tam, kad tika konstatēts, ka Vitra grupa neveic dempingu. Turcijas valdība apgalvoja, ka tirgus daļas samazinājumu [4,6–4,7] % apmērā nevar uzskatīt par kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Līdzīgi Indijas valdība apgalvoja, ka importa apjomi pēc Vitra grupas izslēgšanas bija pārāk mazi, lai radītu kaitējumu.

(287)

Komisija atgādināja, ka importa apjomi un to tirgus daļa jāpārbauda kumulatīvi abām attiecīgajām valstīm. Komisija uzskatīja, ka tirgus daļa [8,1–8,3] % apmērā, kas atspoguļo importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, ir pietiekama, lai šajā gadījumā radītu kaitējumu, jo īpaši ņemot vērā Savienības ražošanas nozares struktūru un tās sadrumstalotību.

4.3.3.   Importa no attiecīgajām valstīm cenas: cenu samazinājums / cenu apspiešana

(288)

Importa cenas Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat (datubāzes Comext ) datiem. Šā uzdevuma vajadzībām no importa no Indijas un Turcijas atskaitīja pārbaudītās vērtības (CIF līmenī) un importa apjomus no Lavish grupas un Vitra grupas.

(289)

Vidējā svērtā cena importam Savienībā no attiecīgajām valstīm mainījās šādi:

3. tabula

Importa cenas (EUR/m2)

 

2018

2019

2020

Izmeklēšanas periods

Indija

4,35

4,79

5,12

5,49

Indekss (2018. gads = 100)

100

110

118

126

Turcija

6,63

6,08

5,97

5,94

Indekss (2018. gads = 100)

100

92

90

90

Attiecīgās valstis kopā

5,86

5,61

5,64

5,75

Indekss (2018. gads = 100)

100

96

96

98

Avots: Eurostat, izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji.

(290)

Vidējās importa cenas no abām attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā kopumā saglabājās stabilas. Vidējās importa cenas no Turcijas no 2018. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās par 10 %, savukārt vidējās importa cenas no Indijas nepārtraukti pieauga un no 2018. gada līdz izmeklēšanas periodam palielinājās par 26 %. Importa cenas no abām valstīm attiecīgajā periodā bija ievērojami zemākas par izlasē iekļauto Savienības ražotāju cenām un ražošanas izmaksām (sk. 7. tabulu).

(291)

Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

1)

katra ražojuma veida vidējās svērtās pārdošanas cenas, ko izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem Savienības tirgū maksājuši nesaistīti klienti (koriģētas līdz EXW līmenim); un

2)

katra ražojuma veida vidējās svērtās cenas pirmajam neatkarīgajam klientam Savienības tirgū, kādas bija importam no izlasē iekļautajiem Indijas un Turcijas ražotājiem eksportētājiem, noteiktas kā izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas summa (CIF) ar attiecīgām korekcijām attiecībā uz muitas nodokļiem un pēcimportēšanas izmaksām.

(292)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā.

(293)

Iepriekš minētais salīdzinājums liecināja par vidējo svērto cenu samazinājuma starpību Savienības tirgū no 42,5 % līdz 54,7 % Indijai un no 33,8 % līdz 57,7 % Turcijai atkarībā no ražotāja eksportētāja. Konkurenci keramikas flīžu tirgū lielā mērā nosaka cenas, tāpēc cenu samazinājuma starpības ir ļoti nozīmīgas. Komisija arī norādīja, ka mazākā daļa Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu realizēja ar saistīto personu starpniecību un ka, ņemot vērā šo saistīto personu PVA izmaksu un peļņas līmeni, secinājums par cenu samazinājumu attiecībā uz kumulatīvo importu netiktu apšaubīts pat tad, ja attiecībā uz šiem faktoriem būtu jākoriģē aprēķini. Turklāt, izslēdzot no šā aprēķina Savienības ražošanas nozares pārdošanu ar saistīto personu starpniecību, kas bija mazāk nekā 25 %, cenu samazinājums joprojām bija ievērojams: no 36 % līdz 54,7 % Indijai un no 19,9 % līdz 61,7 % Turcijai. Patiešām, visi izlasē iekļautie Indijas eksportētāji, kas sadarbojās, pārdeva tieši uz Savienību, un gandrīz puse no to izlasē iekļauto Turcijas eksportētāju importa apjoma, kas sadarbojās, bija arī tiešā tirdzniecība. Tādējādi, izmantojot jebkuru alternatīvu metodi, cenu samazinājums joprojām būtu ievērojams.

(294)

Turklāt, lai gan tika konstatēts ievērojams cenu samazinājums, Komisija konstatēja, ka Indijas un Turcijas izcelsmes importa apjoma un zemo cenu rezultātā izraisītās cenu apspiešanas dēļ Savienības ražošanas nozare nevarēja paaugstināt cenas līdz līmenim, kas ļautu gūt saprātīgu peļņu. Vidējā cena importam no attiecīgajām valstīm bija zemāka par izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmaksām attiecīgajā periodā (sk. 3. tabulu 289. apsvērumā un 7. tabulu 320. apsvērumā). Lai gan Savienības ražotāju vidējā pārdošanas cena Savienības tirgū laikposmā no 2018. gada līdz IP palielinājās par 19 %, visā attiecīgajā periodā tā bija zem ražošanas izmaksām (sk. 7. tabulu 320. apsvērumā).

(295)

Makrolīmenī konstatēto cenu apspiešanu papildus apstiprināja konstatējumi uzņēmuma līmenī. Kaitējuma novēršanas līmeņi tika noteikti katram ražojuma veidam, tādējādi ņemot vērā iespējamās atšķirības starp importa ražojumu klāstu un Savienības ražošanas nozares pārdošanu iekšzemes tirgū. Izmeklēšanas periodā cenas importam no Indijas izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem bija par 92,7–168,7 % zemākas nekā izlasē iekļauto Savienības ražotāju iekšzemes pārdošanas mērķa cenas, bet importam no Turcijas – par 80,8–150,6 % zemākas (sīkāku informāciju sk. 6.1. iedaļā).

(296)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Turcijas valdība norādīja, ka ne tikai importa cenas no Turcijas bija zemākas par Savienības ražotāju ražošanas izmaksām, bet arī pašu Savienības ražotāju cenas Savienības tirgū bija zemākas par ražošanas izmaksām. Turklāt, lai gan Turcijas importa cena attiecīgajā periodā samazinājās, Savienības ražotāju cena iekšzemes tirgū palielinājās, tādējādi uzlabojot rentabilitāti. Šajā sakarībā Turcijas valdība atkārtoti apsūdzēja Komisiju, ka tā ir manipulējusi ar Savienības ražotāju izlasi, izvēloties uzņēmumus ar augstākām izmaksām un sliktākiem finanšu rādītājiem. Turklāt Turcijas valdība apgalvoja, ka mazo ražotāju kategorijā iekļautie uzņēmumi ir mazie uzņēmumi, kas apkalpo augstas klases tirgu un strādā pēc individuāla pasūtījuma.

(297)

Turcijas valdība atkārtoti norādīja, ka tā apšauba Savienības ražotāju izlases reprezentativitāti un tās ietekmi uz cenu salīdzinājumu pēc papildu informācijas daļējas izpaušanas.

(298)

Pirmkārt, Komisija norādīja, ka importa cenas no attiecīgajām valstīm jāpārbauda kumulatīvi, nevis individuāli. Uz šāda pamata noteiktā importa vidējā cena attiecīgajā periodā saglabājās diezgan stabila un ievērojami zemāka par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām. Savienības ražošanas nozare bija spiesta tikt galā situācijā, kad bija ārkārtīgi zemas importa cenas no attiecīgajām valstīm un pieauga ražošanas izmaksas. Lai gan Savienības ražošanas nozares cenas iekšzemes tirgū palielinājās, tā nespēja sasniegt ilgtspējīgu peļņas līmeni un izmeklēšanas periodā tik tikko sasniedza peļņas slieksni.

(299)

Otrkārt, Komisija atgādināja, ka izlase tika izveidota, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kā aprakstīts 72. un 73. apsvērumā. Mazo ražotāju kategorijā izlasē iekļautie ražotāji bija uzņēmumi, kas piedāvāja keramikas flīžu kolekcijas plašam klientu lokam, tostarp plašai sabiedrībai.

(300)

Līdz ar to Komisija noraidīja visus apgalvojumus par cenu samazinājumu un cenu apspiešanu.

4.4.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.4.1.   Vispārīgas piezīmes

(301)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika izvērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(302)

Kā minēts 1.4.1. iedaļā, lai noteiktu iespējamo kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei varētu būt nodarījis Indijas un Turcijas izcelsmes keramikas flīžu imports, tika izmantota atlase.

(303)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas sniegti atbildēs uz CET anketas jautājumiem par visiem Savienības ražotājiem un kas attiecīgā gadījumā pārbaudīti, salīdzinot tos ar Eurostat pieejamo tirdzniecības statistiku un izlasē iekļauto Savienības ražotāju anketām. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, balstoties uz datiem izlasē iekļauto sešu Savienības ražotāju sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem. Abas datu kopas tika pienācīgi pārbaudītas vai attālināti savstarpēji salīdzinātas un tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām.

(304)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(305)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(306)

Ņemot vērā Savienības ražošanas nozares sadrumstalotību un praksi, kas konstatēta iepriekšējās izmeklēšanās attiecībā uz vienu un to pašu ražojumu, noteikti mikroekonomiskie rādītāji katrā ražotāju kategorijā, kā definēts 59. apsvērumā, tika svērti, izmantojot to īpatsvaru kopējā Savienības ražošanas apjomā. Kā minēts 60. apsvērumā, nozares struktūrā ir notikusi pārvirzīšanās uz lielajiem ražotājiem. Tāpēc attiecīgie mikrorādītāji lielajiem, vidējiem un mazajiem ražotājiem tika svērti, balstoties uz koeficientu attiecīgi 53:19:28. Rezultātu svēršana tika izmantota attiecībā uz pārdošanas cenām, ražošanas izmaksām, rentabilitāti un ienākumu no ieguldījumiem, t. i., rādītājiem, kurus nosaka, nevis vienkārši saskaitot atsevišķu izlasē iekļauto Savienības ražotāju rezultātus, bet gan kā procentuālo daļu vai vidējo vienības vērtību, kā arī attiecībā uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējo eksporta cenu nesaistītiem klientiem. Svēršana nodrošināja, ka konstatējumos par nodarīto kaitējumu nebija pārmērīgi atspoguļoti lielo ražotāju rezultāti un ka tika pienācīgi ņemts vērā mazo un vidējo ražotāju stāvoklis.

4.4.2.   Makroekonomiskie rādītāji

4.4.2.1.   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(307)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas kopapjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika:

4. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

 

2018

2019

2020

Izmeklēšanas periods

Ražošanas apjoms (m2)

1 229 823 662

1 197 848 970

1 097 490 246

1 229 257 050

Indekss (2018. gads = 100)

100

97

89

100

Ražošanas jauda (m2)

1 455 493 248

1 438 233 198

1 441 597 966

1 440 337 389

Indekss (2018. gads = 100)

100

99

99

99

Jaudas izmantojums

84  %

83  %

76  %

85  %

Indekss (2018. gads = 100)

100

99

90

101

Avots: CET.

(308)

Attiecīgajā periodā ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums saglabājās diezgan stabili un 2020. gads bija vienīgais izņēmums. Ražošanas apjoma un līdz ar to arī jaudas izmantojuma kritumu 2020. gadā izraisīja īslaicīgi ražošanas pārtraukumi pēc tam, kad, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, dalībvalstis noteica sanitāros pasākumus.

4.4.2.2.   Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(309)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu noteica, no CET norādītajiem ražošanas apjomiem atņemot eksporta apjomus un piemērojot krājumu izmaiņu korekciju. Krājumu izmaiņu korekcija tika veikta, pamatojoties uz sūdzību par 2018.–2020. gadu. Izmeklēšanas periodā tā tika balstīta uz CET savāktajiem datiem par konkrētiem uzņēmumiem. Ražošanas apjoms tika noteikts, kā paskaidrots 264. apsvērumā. Informācija par eksporta apjomiem tika iegūta no Eurostat un tika koriģēta ar CET sniegtajiem pierādījumiem (25).

(310)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

5. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

 

2018

2019

2020

Izmeklēšanas periods

Pārdošanas apjoms Savienības tirgū (m2)

707 146 016

724 457 535

717 890 003

726 565 367

Indekss (2018. gads = 100)

100

102

102

103

Tirgus daļa

90,1  %

89,2  %

88,1  %

87,1  %

Indekss (2018. gads = 100)

100

99

98

97

Avots: CET.

(311)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms 2018.–2019. gadā nedaudz palielinājās. 2020. gadā tas saglabājās stabils, neskatoties uz Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoma samazināšanos krājumu pārdošanas dēļ (keramikas nozarē tradicionāli ir lieli krājumi). Būvniecības nozarei atgūstoties 2021. gadā (26), Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2020. gadu nedaudz palielinājās.

(312)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās no 90,1 % 2018. gadā līdz 87,1 % izmeklēšanas periodā. Savienības ražošanas nozare nespēja pilnībā izmantot Savienības patēriņa pieauguma sniegtās priekšrocības (sk. 268. apsvērumu).

4.4.2.3.   Izaugsme

(313)

Savienības ražošanas nozare nespēja pilnībā izmantot izaugsmes potenciālu, ņemot vērā keramikas flīžu arvien lielāko patēriņu Savienībā un būvniecības tirgus atgūšanos pēc Covid-19. Tā saglabāja diezgan stabilu ražošanas apjoma līmeni un tikai nedaudz palielināja pārdošanas apjomu Savienības tirgū.

4.4.2.4.   Nodarbinātība un ražīgums

(314)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

 

2018

2019

2020

Izmeklēšanas periods

Darbinieku skaits

55 544

55 089

54 470

54 412

Indekss (2018. gads = 100)

100

99

98

98

Ražīgums (m2 uz vienu darbinieku)

22 141

21 744

20 148

22 592

Indekss (2018. gads = 100)

100

98

91

102

Avots: CET.

(315)

Nodarbinātībai Savienībā keramikas flīžu nozarē visā attiecīgajā periodā bija tendence nedaudz samazināties. Laikposmā no 2018. gada līdz izmeklēšanas periodam keramikas flīžu ražošanā iesaistīto darbinieku skaits samazinājās par 2 %.

(316)

2018.–2019. gadā ražīgums nedaudz samazinājās. 2020. gadā tas samazinājās vēl par 7 %, jo samazinājās ražošana ar Covid-19 saistīto sanitāro pasākumu dēļ. Ražošanas apjoma atgūšanās līdz līmenim pirms Covid-19 radīja ražīguma pieaugumu par 12 % laikposmā no 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam.

4.4.2.5.   Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(317)

Izņemot vienu izlasē iekļauto Indijas ražotāju eksportētāju un vienu izlasē iekļauto Turcijas ražotāju, visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā attiecīgo valstu importa apjomu un cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari nebija nenozīmīga.

(318)

Par keramikas flīzēm jau tika veiktas antidempinga izmeklēšanas. Komisija konstatēja, ka laikposmā no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 31. martam Savienības ražošanas nozares stāvokli būtiski ietekmēja Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes keramikas flīžu imports par dempinga cenām. Pagaidu pasākumi tika noteikti 2011. gada 17. martā (27). Galīgie pasākumi tika noteikti 2011. gada 15. septembrī (28).

(319)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas Komisija 2017. gada 23. novembrī (29) pagarināja pasākumu termiņu, pamatojoties uz dempinga turpināšanās iespējamību un kaitējuma atkārtošanās iespējamību. Izmeklēšanā konstatēja, ka Savienības ražošanas nozare ir atguvusies no iepriekšējā dempinga no ĶTR, pateicoties spēkā esošajiem pasākumiem. Otrā šo pasākumu termiņbeigu pārskatīšana tika sākta 2022. gada 22. novembrī (30).

4.4.3.   Mikroekonomiskie rādītāji

4.4.3.1.   Cenas un faktori, kas tās ietekmē

(320)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējā svērtā vienības pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienībā, kā arī to ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā attīstījās šādi:

7. tabula

Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā

 

2018

2019

2020

Izmeklēšanas periods

Vidējā vienības pārdošanas cena Savienībā visā tirgū (EUR/m2)

8,84

9,42

10,44

10,52

Indekss (2018. gads = 100)

100

106

118

119

Vienības ražošanas izmaksas (EUR/m2)

9,79

11,08

11,31

10,77

Indekss (2018. gads = 100)

100

113

116

110

Avots:

izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(321)

Vidējā vienības pārdošanas cena laikposmā no 2018. gada līdz izmeklēšanas periodam pieauga par 19 %. Lielākais pieaugums tika reģistrēts 2020. gadā. Vidējā vienības pārdošanas cena attiecīgajā periodā saglabājās zem vienības ražošanas izmaksām.

(322)

2018.–2019. gadā vienības ražošanas izmaksas palielinājās par 13 %, bet 2020. gadā – vēl par 3 %. Izmeklēšanas periodā vienības ražošanas izmaksas samazinājās salīdzinājumā ar 2020. gadu, bet turējās virs 2018. gada līmeņa par 10 %.

4.4.3.2.   Darbaspēka izmaksas

(323)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

 

2018

2019

2020

Izmeklēšanas periods

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku (EUR)

37 923

39 432

37 316

39 568

Indekss (2018. gads = 100)

100

104

98

104

Avots: izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(324)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku 2018.–2019. gadā pieauga par 4 %. 2020. gadā pēc Covid-19 izraisītiem īslaicīgiem ražošanas pārtraukumiem izmaksas salīdzinājumā ar 2019. gadu samazinājās par 6 %, savukārt izmeklēšanas periodā atgriezās 2019. gada līmenī. Izmeklēšanas periodā vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku pieauga par 4 % salīdzinājumā ar 2018. gadu.

4.4.3.3.   Krājumi

(325)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Krājumi

 

2018

2019

2020

Izmeklēšanas periods

Krājumi perioda beigās (m2)

28 561 422

27 030 762

24 368 066

24 436 327

Indekss (2018. gads = 100)

100

95

85

86

Krājumi perioda beigās, procentos no ražošanas apjoma

49  %

51  %

44  %

39  %

Indekss (2018. gads = 100)

100

104

91

79

Avots: izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(326)

2018.–2019. gadā krājumi šā perioda beigās absolūtā izteiksmē samazinājās. Tomēr tajā pašā periodā tie palielinājās par 4 % (jeb 2 procentpunktiem), izsakot procentos no ražošanas apjoma. Samazinātā ražošanas apjoma un augošā pieprasījuma dēļ Savienības ražošanas nozare spēja samazināt krājumu apjomu perioda beigās gan absolūtos skaitļos, gan procentos no ražošanas apjoma 2020. gadā. Tā kā ražošanas apjoms atgriezās 2018. gada līmenī un pieprasījums izmeklēšanas periodā turpināja palielināties, krājumi perioda beigās, kas izteikti procentos no ražošanas, IP laikā turpināja samazināties.

4.4.3.4.   Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(327)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

 

2018

2019

2020

Izmeklēšanas periods

Nesaistītiem klientiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)

–5,4  %

–8,9  %

–5,9  %

0,6  %

Indekss (2018. gads = 100)

– 100

– 166

– 110

10

Naudas plūsma (EUR)

24 347 831

45 471 749

89 781 804

97 367 062

Indekss (2018. gads = 100)

100

187

369

400

Ieguldījumi (EUR)

68 496 866

27 469 167

22 525 713

26 179 748

Indekss (2018. gads = 100)

100

40

33

38

Ienākums no ieguldījumiem

1  %

–9  %

–10  %

4  %

Indekss (2018. gads = 100)

100

-1 600

-1 832

660

Avots: izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(328)

Komisija noteica izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti, neto peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā, izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Attiecīgā perioda pirmajos trijos gados Savienības ražošanas nozare cieta zaudējumus, un izmeklēšanas periodā tā tik tikko sasniedza peļņas slieksni. 2018.–2019. gadā zaudējumi palielinājās no –5,4 % līdz –8,9 %. Savienības ražošanas nozares pārdošanas cena 2020. gadā pieauga straujāk nekā ražošanas izmaksas (sk. 7. tabulu 320. apsvērumā). Tā rezultātā zaudējumi samazinājās līdz –5,9 % 2020. gadā. IP laikā Savienības ražošanas nozare spēja uzrādīt peļņu, kas nedaudz pārsniedza peļņas slieksni.

(329)

Savienības ražošanas nozare IP laikā spēja gūt nelielu peļņu, lai gan tās vidējā pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienībā bija zemāka par vidējām ražošanas izmaksām (sk. 7. tabulu 320. apsvērumā). To izraisīja atšķirības IP laikā Savienībā ražoto un pārdoto ražojumu klāstā. Atšķirības attiecās ne tikai uz ražojuma veidiem, bet arī uz laiku, kad pārdotās preces tika ražotas (proti, vai tās tika pārdotas no krājumiem).

(330)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašiem finansēt savu darbību. No 2018. līdz 2019. gadam neto naudas plūsma gandrīz divkāršojās. Tā turpināja ievērojami palielināties 2020. gadā un mērenākā tempā – izmeklēšanas periodā. Naudas plūsmas attīstība lielā mērā bija saistīta ar pārdošanas apjomu un līdz ar to arī krājumu attīstību. 2018. gadā viens izlasē iekļautais Savienības ražotājs reģistrēja lielas gatavo preču krājumu izmaiņas, t. i., uzņēmums ražoja krājumiem. 2019. gadā šī situācija neatkārtojās, tādējādi šā uzņēmuma negatīvo naudas plūsmu pārvēršot pozitīvā. Tas izskaidro lielāko daļu naudas plūsmas pieauguma no 2018. līdz 2019. gadam. Naudas plūsmas vērtība 2020. gadā un izmeklēšanas periodā bija saistīta ar to, ka izlasē iekļautie Savienības ražotāji uz laiku pārtrauca ražošanu ar Covid-19 saistīto izolācijas pasākumu dēļ, bet turpināja pārdošanu no krājumiem, kas, kā parādīts 9. tabulā (sk. 325. apsvērumu), vēsturiski veidoja aptuveni pusi no to gada ražošanas apjoma. Gatavo preču krājumi perioda beigās samazinājās 2020. gadā un izmeklēšanas periodā, radot krājumu izmaiņas, kas veicināja vai nu zaudējumu samazināšanos (2020. gadā), vai nelielo peļņu (izmeklēšanas periodā).

(331)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Turcijas valdība iebilda, ka izlase nebija reprezentatīva, jo naudas plūsmas rezultātus varēja ietekmēt tikai viens uzņēmums.

(332)

Naudas plūsma, kas parādīta 10. tabulā, bija vienkārša visu izlasē iekļauto Savienības ražotāju naudas plūsmas vērtību summa. Tas nozīmē, ka jebkuri notikumi vai pārmaiņas kādā no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem ietekmēja galīgo rādītāju neatkarīgi no tā, kādu Savienības ražošanas apjoma daļu izlasē iekļautais uzņēmums pārstāvēja. Komisija 330. apsvērumā paskaidroja naudas plūsmas svārstības. Līdz ar to Turcijas valdības apgalvojums tika noraidīts.

(333)

Attiecīgajā periodā ieguldījumi samazinājās par 62 %. Lielākais samazinājums – par 60 % – tika reģistrēts 2018.–2019. gadā. Ieguldījumi turpināja samazināties 2020. gadā, bet pēc tam izmeklēšanas periodā palielinājās (16 % salīdzinājumā ar 2020. gadu). Ieguldījumi vairumā gadījumu tika finansēti, izmantojot naudas plūsmu un banku kredītus. Lielākā daļa ieguldījumu bija paredzēti jaudas uzturēšanai un aizstāšanai. Ieguldījumi pētniecībā un izstrādē, kā arī inovācijā, kas veidoja 38 % no kopējiem izlasē iekļauto ražotāju ieguldījumiem 2018. gadā, attiecīgajā periodā samazinājās par 97 % un veidoja tikai 3 % no to ieguldījumiem izmeklēšanas periodā.

(334)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju negatīvā rentabilitāte ietekmēja viņu spēju piesaistīt kapitālu. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji ziņoja, ka negatīvā rentabilitāte neļāva viņiem finansēt nepieciešamos ieguldījumus augošā tirgus potenciāla izmantošanai. Viens izlasē iekļautais Savienības ražotājs ziņoja, ka tam bija jāsamazina jauda kapitāla piesaistes problēmu dēļ. Daži izlasē iekļautie Savienības ražotāji ietilpst lielākās grupās un tādēļ spēj labāk piesaistīt kapitālu nekā atsevišķi uzņēmumi, kuru finanšu stāvoklis ir līdzīgs. Taču viņu zemā rentabilitāte un izredzes ietekmē mātesuzņēmumu lēmumu piešķirt līdzekļus, un tie var nolemt ieguldīt citur.

(335)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Tas ievērojami samazinājās 2019. un 2020. gadā, savukārt izmeklēšanas periodā reģistrēts pieaugums atbilstoši rentabilitātes tendencei.

4.5.   Secinājums par kaitējumu

(336)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare nespēja izmantot tirgus paplašināšanos, kā liecina makrorādītāji ar negatīvām vai diezgan stabilām tendencēm augoša pieprasījuma scenārijā. Ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums un nodarbinātība attiecīgajā periodā palika tādā pašā līmenī. Pārdošanas apjoms Savienībā pieauga lēnāk nekā patēriņš (Savienības pārdošanas apjoms pieauga par 3 % tirgū, kas pieauga par 6 %). Attiecīgi Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no 90,1 % 2018. gadā līdz 87,1 % IP laikā.

(337)

Neraugoties uz pārdošanas cenas pieaugumu par 19 %, Savienības ražošanas nozare nevarēja paaugstināt cenas Savienībā pietiekami augstā līmenī, lai attiecīgā perioda lielākajā daļā atgūtu izmaksas. Rezultātā visā attiecīgajā periodā bija zaudējumi (–5,4 % 2018. gadā, –8,9 % 2019. gadā, –5,9 % 2020. gadā) vai tik tikko sasniegts peļņas slieksnis (0,6 % izmeklēšanas periodā, ko ietekmēja ekonomikas atgūšanās pēc Covid-19, citstarp būvniecības produkcijas palielināšanās, kā paskaidrots 311. apsvērumā, un apstāklis, ka Savienības ražošanas nozare pārdeva ievērojamu apjomu no krājumiem). Izmeklēšanas periodā sasniegto rentabilitātes līmeni nevarēja uzskatīt par ilgtspējīgu. Savienības ražošanas nozare nevarēja paaugstināt savas pārdošanas cenas Savienībā līdz līmenim, kas nodrošinātu nepieciešamo rentabilitāti, lai segtu ražošanas izmaksas attiecīgā perioda lielākajā daļā un izmantotu Savienības tirgus izaugsmi, piemēram, veicot jaunus ieguldījumus paplašināšanās nolūkā, pētniecībai un izstrādei, kā arī nolūkā turpināt aktīvi attīstīt tādus segmentus kā lielo plātņu segments. Patiešām, šajā situācijā ieguldījumi samazinājās par 62 % un jauda palika nemainīga, savukārt tas liecināja, ka Savienības ražošanas nozare nespēj attīstīties līdzi augošajam tirgum.

(338)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(339)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas sniedza piezīmes par konstatējumiem un secinājumiem, kas attiecās uz kaitējumu.

(340)

Ceramika Netto pauda bažas par to datu derīgumu, kurus Komisija izmantoja savos konstatējumos par kaitējumu. Jo īpaši uzņēmums iesniedza trīs Polijas keramikas flīžu ražotāju 2021. gada finanšu pārskatus un ziņu rakstus, kuros apkopoti keramikas nozares rezultāti Itālijā un Spānijā 2021. gadā.

(341)

CGCSA apgalvoja, ka Savienības ražotāji bija gatavi sniegt informāciju par visu 2021. gadu, un, ja Komisija būtu pārbaudījusi šo informāciju, tā būtu konstatējusi, ka kaitējumu izraisīja tikai Covid-19 pandēmijas sekas.

(342)

Komisija norādīja, ka izmeklēšana tika veikta, pamatojoties uz informāciju, kas tika pārbaudīta uz vietas un ko izlasē iekļautie Savienības ražotāji iesniedza par IP un attiecīgo periodu. Ceramika Netto noteiktajā termiņā neiesniedza piezīmes par Savienības ražotāju izlasi. Jebkura informācija par visu 2021. gadu attiektos uz periodu pēc IP, tāpēc to nevarētu izmantot kaitējuma noteikšanai. Turklāt Komisija nav informēta par Savienības ražošanas nozares proaktīviem piedāvājumiem iesniegt datus pēc IP. Līdz ar to Komisija noraidīja Ceramika Netto un CGCSA prasības.

(343)

Indijas valdība, Turcijas valdība, CGCSA, Turcijas uzņēmums Sogutsen Seramik un sešpadsmit Indijas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts būtisks kaitējums. Šajā sakarā Indijas valdība, Turcijas valdība, CGCSA un sešpadsmit Indijas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka lielākā daļa makroekonomisko un mikroekonomisko rādītāju attiecīgajā periodā saglabājās stabili vai uzlabojās.

(344)

Piemēram, sešpadsmit uzņēmumi norādīja, ka izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2020. gadu būtiski palielinājās ražošanas apjoms, jaudas izmantojums un ražīgums un ka izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2018. gadu būtiski samazinājās krājumi perioda beigās. Turklāt Indijas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka, neraugoties uz Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazināšanos par 3 procentpunktiem attiecīgajā periodā, tā saglabāja lielu tirgus daļu visā attiecīgajā periodā. Uzņēmumi atsaucās uz Eiropas Savienības Tiesas (“Tiesa”) prejudiciālo nolēmumu lietā eurocylinder systems AG / Hauptzollamt Hamburg-Stadt (31). Tiesa nolēma, ka Padome pieļāva acīm redzamu kļūdu, secinot, ka tirgus daļas zaudējums par pieciem procentpunktiem ir būtiska kaitējuma rādītājs, jo Savienības ražošanas nozare saglabāja lielu tirgus daļu un piedzīvoja pārdošanas apjoma un pārdošanas cenu pieaugumu.

(345)

Turcijas valdība norādīja, ka tādi rādītāji kā rentabilitāte, ražošanas apjoms, pārdošanas apjoms, Savienības pārdošanas cena, jaudas izmantojums, ražīgums, krājumi, naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem 2020. gadā, ko ietekmēja Covid-19 pandēmija, uz laiku piedzīvoja negatīvu tendenci, bet IP laikā atkal kļuva pozitīvi. Turklāt Turcijas valdība apgalvoja, ka daži rādītāji, kas attiecīgajā periodā uzrādīja negatīvas tendences, nebija pietiekami, lai secinātu par būtiska kaitējuma esību.

(346)

Līdzīgi Indijas valdība apgalvoja, ka kaitējums netika nodarīts, jo Indijas importa tirgus daļa visā attiecīgajā periodā bija neliela. Indijas valdība arī norādīja, ka, neraugoties uz tirgus daļas zaudēšanu, Savienības ražošanas nozare saglabāja lielu tirgus daļu. Turklāt tā pārdošanas apjoms palielinājās un pārdošanas cena iekšzemes tirgū pieauga straujāk nekā ražošanas izmaksas, tādējādi uzlabojot rentabilitāti.

(347)

CGCSA arī apgalvoja, ka daudzi makroekonomiskie rādītāji, piemēram, ražošanas apjoms un jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, liela tirgus daļa, attiecīgajā periodā saglabāja neitrālas vai pozitīvas tendences. Attiecībā uz mikroekonomiskajiem rādītājiem apvienība norādīja, ka Savienības pārdošanas cena iekšzemes tirgū pieauga straujāk nekā Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas.

(348)

Komisija norādīja, ka rādītāji ir jāpārbauda ne tikai, ņemot vērā to attīstību, bet arī sasniegtos līmeņus. Komisija apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts būtisks kaitējums saistībā ar pieaugošo importa par dempinga cenām no Indijas un Turcijas apjomu. Lai gan Savienības iekšzemes tirgus cena pieauga straujāk nekā Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas, Savienības ražošanas nozare cieta zaudējumus gandrīz visos attiecīgā perioda gados, un tikai IP tā spēja sasniegt peļņas slieksni. Turklāt Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu, neraugoties uz patēriņa pieaugumu.

(349)

Turklāt puses atsaucās uz Komisijas konstatējumiem par dažiem rādītājiem (ražošanas apjomu, jaudas izmantojumu), kurus Covid-19 pandēmija negatīvi ietekmēja 2020. gadā, bet kuri IP laikā uzlabojās. Tomēr attiecīgajām personām arī jāatzīst, ka pandēmija veicināja dažu rādītāju, piemēram, krājumu apjoma perioda beigās un naudas plūsmas, uzlabošanos. Bez tam Komisija nevarēja piekrist tam, ka personas apraksta IP laikā notikušās izmaiņas kā būtisku uzlabojumu salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, jo tās jau bija vienisprātis, ka šie rādītāji 2020. gadā bija īpaši slikti pandēmijas dēļ.

(350)

Attiecībā uz Tiesas prejudiciālo nolēmumu lietā eurocylinder systems AG / Hauptzollamt Hamburg-Stadt Komisija norādīja, ka katra lieta ir jāizvērtē atsevišķi. Izmeklēšanā, uz kuru attiecas Tiesas nolēmums, Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā bija vērojams pārdošanas apjoma un pārdošanas cenu pieaugums, bet vienlaikus tā saglabāja lielu tirgus daļu un ar divciparu skaitli izsakāmu lielu peļņu (32). Šajā gadījumā situācija ievērojami atšķiras. Lai gan Savienības ražotāju pārdošanas cena palielinājās un nedaudz pieauga arī to pārdošanas apjoms, gandrīz visos attiecīgā perioda gados uzņēmumi joprojām cieta zaudējumus.

(351)

Līdz ar to Komisija noraidīja 343.–347. apsvērumā aprakstītos apgalvojumus.

5.   CĒLOŅSAKARĪBA

(352)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports no attiecīgajām valstīm par dempinga cenām ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši arī citi zināmi faktori. Komisija nodrošināja, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu izraisījuši citi faktori, kuri nav imports no attiecīgajām valstīm par dempinga cenām, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šādi faktori ir imports no citām trešām valstīm, citstarp bezdempinga imports no Indijas, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, izmaiņas pieprasījumā, Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksu attīstība un Covid-19 pandēmijas ietekme.

5.1.   Importa par dempinga cenām radītā ietekme

(353)

Importa apjoms no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā palielinājās par 72 % – no [39 000 000–42 000 000] m2 2018. gadā, kas veido [5–5,2] % tirgus daļu, līdz [67 000 000–69 000 000] m2 IP laikā, kas veido [8,1–8,3] % tirgus daļu IP laikā. Importa pieaugums no attiecīgajām valstīm (72 %) ievērojami pārsniedza gan patēriņa pieaugumu Savienības tirgū (6 %), gan Savienības pārdošanas apjoma pieaugumu (3 %). Importa par dempinga cenām pieaugums par vairāk nekā 3 procentpunktiem bija vienlaikus Savienības ražošanas nozares tirgus daļas zaudējumam par 3 procentpunktiem – no 90,1 % 2018. gadā līdz 87,1 % izmeklēšanas periodā.

(354)

Tādējādi šis tirgus daļas pieaugums, ko radīja imports par dempinga cenām, bija uz Savienības ražošanas nozares rēķina, jo tā nevarēja izmantot nepārtraukti augošā patēriņa tendenci.

(355)

Importa pieauguma pamatā bija zemas dempinga cenas. Kā konstatēts 293. apsvērumā, izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju cenas Savienības tirgū izmeklēšanas periodā bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām – vismaz par 36 % Indijā un 19,9 % Turcijā –, un jebkurā gadījumā tās bija zemākas par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām.

(356)

Papildus konstatējumiem par ievērojamu cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā arī vidējās importa cenas no attiecīgajām valstīm bija daudz zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām attiecīgajā periodā. Cenu atšķirība (pamatojoties uz Eurostat vidējiem skaitliskajiem rādītājiem) starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozares cenām bija ievērojama un attiecīgajā periodā palielinājās – no 2,98 EUR/m2 2018. gadā līdz 4,77 EUR/m2, savukārt izmeklēšanas periodā vērojams pieaugums par 60 %.

(357)

Sakarā ar importu par dempinga cenām, kas arī bija zemākas par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām visā attiecīgajā periodā, tādējādi izraisot cenu apspiešanu ievērojamā apmērā , un lai izvairītos no turpmākas tirgus daļas zaudēšanas, Savienības ražošanas nozare nevarēja paaugstināt savas cenas Savienībā virs tās ražošanas izmaksām attiecīgā perioda lielākajā daļā (sk. 7. tabulu 320. apsvērumā). Tā tik tikko sasniedza peļņas slieksni pat izmeklēšanas periodā, kas sakrita ar atgūšanos pēc Covid-19 un būvniecības produkcijas pieaugumu (sk. 311. apsvērumu). Jebkurā gadījumā Savienības ražošanas nozares peļņas līmenis izmeklēšanas periodā bija ļoti zems (0,6 %) un to nevar uzskatīt par ilgtspējīgu (sk. 337. apsvērumu). Imports par dempinga cenām arī pārsniedza pārdošanas apjomu Savienībā, atgūstoties pēc Covid-19: lai gan Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms izmeklēšanas periodā pieauga par 1,2 % salīdzinājumā ar 2020. gadu, imports par dempinga cenām palielinājās par 17,5 %.

(358)

No iepriekš minētā izriet, ka importa par zemām dempinga cenām pieaugums izraisīja pārdošanas apjoma samazināšanos un neļāva Savienības ražošanas nozarei sasniegt saprātīgu peļņas līmeni. Tāpēc Komisija secināja, ka pastāv cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un kaitējumu, kas nodarīts Savienības ražošanas nozarei.

5.2.   Citu faktoru ietekme

5.2.1.   Imports no trešām valstīm

(359)

Importa apjomam no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Imports no trešām valstīm

Valsts

 

2018

2019

2020

Izmeklēšanas periods

Bezdempinga imports no Indijas un Turcijas

Apjoms (m2)

[8 000 000 –

10 000 000 ]

[10 000 000 –

12 000 000 ]

[13 000 000 –

15 000 000 ]

[14 000 000 –

16 000 000 ]

 

Indekss (2018. gads = 100)

100

132

160

173

 

Tirgus daļa

[1 –1,2 ] %

[1,4 –1,6 ] %

[1,6 –1,8 ] %

[1,7 –1,9 ] %

 

Vidējā cena (EUR/m2)

[6,1 –6,4 ]

[6,4 –6,7 ]

[6,5 –6,8 ]

[6,4 –6,7 ]

 

Indekss (2018. gads = 100)

100

105

106

105

Ukraina

Apjoms (m2)

5 641 163

5 104 655

4 890 265

5 546 233

 

Indekss (2018. gads = 100)

100

90

87

98

 

Tirgus daļa

0,7  %

0,6  %

0,6  %

0,7  %

 

Vidējā cena (EUR/m2)

4,22

4,44

4,37

4,55

 

Indekss (2018. gads = 100)

100

105

103

108

Ķīna

Apjoms (m2)

8 534 901

6 739 211

6 488 766

4 836 581

 

Indekss (2018. gads = 100)

100

79

76

57

 

Tirgus daļa

1,1  %

0,8  %

0,8  %

0,6  %

 

Vidējā cena (EUR/m2)

5,11

5,18

4,81

4,95

 

Indekss (2018. gads = 100)

100

101

94

97

Apvienotie Arābu Emirāti

Apjoms (m2)

3 443 921

3 220 877

3 448 721

3 194 145

 

Indekss (2018. gads = 100)

100

94

100

93

 

Tirgus daļa

0,4  %

0,4  %

0,4  %

0,4  %

 

Vidējā cena (EUR/m2)

9,29

7,30

6,57

6,93

 

Indekss (2018. gads = 100)

100

78

71

75

Citas (izņemot attiecīgās valstis)

Apjoms (m2)

12 091 485

11 671 162

10 263 420

11 036 430

 

Indekss (2018. gads = 100)

100

97

85

91

 

Tirgus daļa

1,5  %

1,4  %

1,3  %

1,3  %

 

Vidējā cena (EUR/m2)

6,68

6,24

6,96

7,15

 

Indekss (2018. gads = 100)

100

105

106

107

Kopā visas trešās valstis, izņemot attiecīgās valstis, iekļaujot bezdempinga importu no Indijas un Turcijas

Apjoms (m2)

[38 000 000 –40 000 000 ]

[37 000 000 –39 000 000 ]

[38 000 000 –40 000 000 ]

[39 000 000 –41 000 000 ]

 

Indekss (2018. gads = 100)

100

100

101

103

 

Tirgus daļa

[4,8 –5 ] %

[4,6 –4,8 ] %

[4,7 –4,9 ] %

[4,7 –4,9 ] %

 

Vidējā cena (EUR/m2)

[6 –6,3 ]

[5,9 –6,2 ]

[6 –6,3 ]

[6,2 –6,5 ]

 

Indekss (2018. gads = 100)

100

98

100

103

Avots: Eurostat, izlasē iekļautie ražotāji.

(360)

Imports no visām trešām valstīm, izņemot attiecīgās valstis, bet ieskaitot bezdempinga importu no Indijas un Turcijas (turpmāk “visas trešās valstis”), attiecīgajā periodā palielinājās par 3 %. Imports no citām trešām valstīm izmeklēšanas periodā veidoja [36–38] % no kopējā importa Savienībā (samazinājums no [48–50] % importa 2018. gadā). To daļa Savienības tirgū salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu samazinājās no [4,8–5] % 2018. gadā līdz [4,7–4,9] % izmeklēšanas periodā. Izņemot bezdempinga importu no attiecīgajām valstīm un Ķīnas 2018. gadā, nevienas citas valsts tirgus daļa attiecīgajā periodā nepārsniedza 1 procentu.

(361)

Importa no visām trešām valstīm vidējā cena no 2018. gada līdz 2019. gadam vispirms samazinājās par 2 %, pēc tam, sākot no 2020. gada, lēnām pieauga, izmeklēšanas periodā sasniedzot par 3 % augstāku līmeni nekā 2018. gadā. Šā importa cenas visā attiecīgajā periodā bija augstākas nekā importa cenas importam par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Lielākā atšķirība tika reģistrēta IP laikā, kad vidējā cena no visām trešām valstīm bija par [8–12] % augstāka nekā vidējā importa cena importam par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm.

(362)

Bezdempinga imports no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā palielinājās par 73 %, t. i., no [8 000 000–10 000 000] kvadrātmetriem 2018. gadā līdz [16 000 000–18 000 000] kvadrātmetriem izmeklēšanas periodā. To tirgus daļa palielinājās no [1–1,2] % 2018. gadā līdz [1,7–1,9] % izmeklēšanas periodā. Šā importa cenas visā attiecīgajā periodā bija augstākas nekā importa cenas importam par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. 2019., 2020. gadā un izmeklēšanas periodā tās bija vismaz par 14 % augstākas nekā vidējā importa cena importam par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Vidējās importa cenas visā attiecīgajā periodā bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Tāpēc šis imports un tā pieaugums negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares darbību.

(363)

Imports no visām trešām valstīm, izņemot attiecīgās valstis, bet ieskaitot bezdempinga importu no Indijas un Turcijas, varēja ierobežotā mērā veicināt Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Tomēr, ņemot vērā to, ka to vidējās cenas ir augstākas nekā cenas, kādas ir attiecīgo valstu importam par dempinga cenām, ka to apjomi ir mazāki un attiecīgajā periodā tie neiegūst tirgus daļu, šis imports gan kopā, gan atsevišķi nemazina cēloņsakarību, kas noteikta ar importu par dempinga cenām no Indijas un Turcijas.

(364)

Pēc papildu informācijas daļējas izpaušanas Turcijas valdība iebilda, ka Komisijas secinājumi par to, kā bezdempinga imports no attiecīgajām valstīm un no visām trešām valstīm ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli, ir neobjektīvi, jo Komisija konstatēja, ka bezdempinga imports no attiecīgajām valstīm negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares darbību, bet imports no visām trešām valstīm tikai ierobežotā mērā veicināja būtisku kaitējumu, jo īpaši tāpēc, ka imports no visām trešām valstīm sasniedza četrreiz lielāku apjomu nekā bezdempinga imports no attiecīgajām valstīm.

(365)

Komisija norādīja, ka 362. un 363. apsvērums ir jālasa kopā. Ņemot vērā to apjomus un cenas, gan bezdempinga importam no attiecīgajām valstīm, gan citam importam no trešām valstīm bija negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares darbību, taču tā nebija tik liela, lai mazinātu cēloņsakarību. Kā paskaidrots 360. apsvērumā, kategorijā “visas trešās valstis” ietilpst arī bezdempinga imports no Indijas un Turcijas. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(366)

Pēc papildu informācijas daļējas izpaušanas Indijas valdība apgalvoja, ka imports no Indijas apjoma un cenu ziņā ir līdzīgs importam no trešām valstīm (izņemot bezdempinga importu no attiecīgajām valstīm). Tomēr Komisija neveica izmeklēšanu šajās trešās valstīs. Saskaņā ar Indijas valdības viedokli tas pierādīja, ka Savienības ražošanas nozarei kaitējumu radīja nevis imports par dempinga cenām no Indijas, bet gan augstās ražošanas izmaksas. Turklāt Indijas valdība norādīja, ka, tā kā Savienības ražošanas nozares rentabilitāte, palielinoties importam no Indijas, uzlabojās, nepastāv cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām no Indijas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(367)

Komisija atgādināja, ka tā pārbaudīja Indijas un Turcijas importa ietekmi, par kuru tika konstatēts, ka tas veikts par dempinga cenām. Izmeklēšana tika sākta, pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja sniegtajiem pietiekamiem pierādījumiem par dempingu. Tā kā attiecībā uz citām trešām valstīm šādi pierādījumi netika iesniegti, Komisija šīs valstis neizmeklēja un tāpēc šajā izmeklēšanā nevarēja konstatēt dempingu. Komisija atzina, ka imports no visām trešām valstīm ierobežotā veidā veicināja būtisku kaitējumu (sk. 363. apsvērumu). Attiecībā uz importa apjomiem Komisija analizēja importa par dempinga cenām kumulatīvā novērtējuma prasības un konstatēja, ka šajā izmeklēšanā visas prasības ir izpildītas. Tādējādi importu no Indijas nevar uzskatīt par nenozīmīgu. Visbeidzot, kā paskaidrots 298. apsvērumā, lai gan Savienības ražošanas nozare spēja palielināt cenas un tādējādi uzlabot savus finanšu rādītājus, izmeklēšanas periodā tā spēja sasniegt rentabilitātes līmeni tikai nedaudz virs peļņas sliekšņa. Turklāt, kā paskaidrots 293.–295. apsvērumā, Komisija konstatēja būtisku cenu samazinājumu un cenu apspiešanu, ko izraisīja imports par dempinga cenām no Indijas un Turcijas. Tāpēc apgalvojums, ka imports no Indijas apjoma un cenu ziņā nevarēja radīt būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, tika noraidīts.

5.2.2.   Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji

(368)

Pamatojoties uz Eurostat datiem (33), Komisija pārbaudīja eksporta un cenu attīstību visā ES ražošanas nozarē.

12. tabula

Eksports no Savienības

 

2018

2019

2020

Izmeklēšanas periods

Eksporta apjoms (m2)

470 484 212

470 086 762

447 819 312

514 369 625

Indekss (2018. gads = 100)

100

100

95

109

Vidējā cena (EUR/m2)

8,58

8,53

8,78

8,77

Indekss (2018. gads = 100)

100

99

102

102

Avots: CET, Eurostat.

(369)

Saskaņā ar Eurostat datiem keramikas flīžu eksports no Savienības attiecīgajā periodā palielinājās par 9 %. Eksports saglabājās stabils attiecīgā perioda pirmajos divos gados, pēc tam 2019.–2020. gadā samazinājās par 5 %, pēc tam izmeklēšanas periodā pieauga, proti, par 15 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Vidējā eksporta cena attiecīgajā periodā saglabājās diezgan stabila, un tika reģistrēts pieaugums par 2 %.

(370)

Ieinteresētās personas, pamatojoties uz sūdzībā iekļautajiem datiem, apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji bija kaitējuma iemesls, jo bija kritums 2020. gadā, kā arī vidējā eksporta cena bija zemāka par sūdzības iesniedzēju ražošanas izmaksām.

(371)

Šāds salīdzinājums bija nepareizs. Pirmkārt, Eurostat dati aptvēra visu Savienības eksportu (citstarp eksportu saistītajiem klientiem ārpus Savienības), savukārt sūdzības iesniedzēju ražošanas izmaksas attiecās tikai uz daļu no Savienības eksporta. Otrkārt, izmeklēšanas periods aptvēra atšķirīgu laikposmu, salīdzinot ar sūdzībā izmantoto periodu.

(372)

Jebkurā gadījumā Komisija, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem, analizēja arī izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta rādītājus. Attiecīgajā periodā izlasē iekļauto Savienības ražotāju nesaistītiem klientiem paredzētā eksporta apjomam un vidējai cenai bija šāda dinamika:

13. tabula

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta rādītāji

 

2018

2019

2020

Izmeklēšanas periods

Eksporta apjoms (m2)

6 906 051

7 483 379

7 105 324

9 669 741

Indekss (2018. gads = 100)

100

108

103

140

Vidējā cena (EUR/m2)

13,60

13,81

11,63

11,24

Indekss (2018. gads = 100)

100

102

85

83

Avots: izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(373)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 40 %. Lielākais pieaugums tika reģistrēts izmeklēšanas periodā, proti, par 36 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu (t. i., salīdzinot ar 2020. gadu). Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējā eksporta cena attiecīgajā periodā samazinājās par 17 %. Vispirms tā nedaudz palielinājās, pēc tam samazinājās 2020. gadā un izmeklēšanas periodā. Neskatoties uz šo samazinājumu, izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējā eksporta cena visā izmeklēšanas periodā bija augstāka par to ražošanas izmaksām.

(374)

Ņemot vērā pozitīvās izmaiņas, izlasē iekļauto Savienības ražotāju vai visas Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji nevarēja sekmēt Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(375)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Turcijas valdība apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļas zaudējumu nevar saistīt ar importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Minētā persona norādīja uz Savienības ražošanas nozares pieaugošo eksporta apjomu un apgalvoja, ka tirgus daļas zaudēšanu izraisīja tas, ka Savienības ražošanas nozare deva priekšroku eksportam, nevis pārdošanai iekšzemes tirgū. Pēc papildu informācijas daļējas izpaušanas Turcijas valdība atkārtoja šo apgalvojumu.

(376)

Komisija tam nepiekrita. Savienības ražošanas nozares krājumu apjoms perioda beigās un jaudas izmantojuma līmenis būtu ļāvis Savienības ražošanas nozarei vienlaikus palielināt eksporta apjomus un pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū. Tāpēc Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāju uzlabošanās attiecīgajā periodā nevarēja pamatot Savienības ražošanas nozares tirgus daļas zudumu, ko izraisīja pieaugošie importa par dempinga cenām apjomi, kas tika pārdoti par zemākām cenām nekā Savienības ražošanas nozares cenas un apspieda tās, kā secināts 358. apsvērumā. Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

5.2.3.   Patēriņš

(377)

Dažas personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma iemesls bija keramikas flīžu patēriņa samazināšanās pasaulē. Tomēr, kā konstatēts 267.–269. apsvērumā, patēriņš Savienībā visā attiecīgajā periodā pastāvīgi pieauga. Tāpēc tas nevarēja veicināt būtisko kaitējumu, kas tika nodarīts Savienības ražošanas nozarei.

5.2.4.   Ražošanas izmaksu attīstība

(378)

Ieinteresētās personas norādīja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma iemesls ir izejvielu, enerģijas, transporta un CO2 emisijas kvotu izmaksu pieaugums.

(379)

Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas bija augstākas par tās pārdošanas cenu, turklāt tās attiecīgā perioda lielākajā daļā pieauga. Tāpēc Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā reģistrēja lielus zaudējumus. Tomēr, kā paskaidrots 357. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare nevarēja palielināt cenas Savienībā virs ražošanas izmaksām lielākajā daļā attiecīgā perioda vai panākt ilgtspējīgu peļņas līmeni, lai izvairītos no lielākas tirgus daļas zaudēšanas importam par zemām dempinga cenām.

(380)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Indijas valdība, Turcijas valdība un sešpadsmit Indijas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Komisija nav pārbaudījusi citus faktorus, piemēram, pieaugošās izejvielu, enerģijas, CO2 kvotu un darbaspēka izmaksas.

(381)

Komisija pārbaudīja izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārbaudīto informāciju un konstatēja, ka attiecīgajā periodā izejvielu izmaksas (par m2) palielinājās tikai nedaudz (aptuveni par 4 %). Enerģijas un darbaspēka izmaksas uz m2 faktiski samazinājās. Atbilstības nodrošināšanas izmaksas uz m2 attiecīgajā periodā saglabājās diezgan stabilas. Turklāt, kā paskaidrots 379. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare cieta zaudējumus, jo nespēja paaugstināt cenas Indijas un Turcijas importa cenu spiediena dēļ. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

5.2.5.   Covid-19 sekas

(382)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka kaitējumu Savienības ražošanas nozarei ražošanas apturēšanas rezultātā radīja Covid-19 pandēmija. Tās arī apgalvoja, ka tas bija iemesls izmaksu pieaugumam, ņemot vērā atkarību no izejvielu importa un Covid-19 pandēmijas izraisītajiem piegādes ķēžu pārtraukumiem. Visbeidzot, dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka izmaksu pieauguma cēlonis bija arī fakts, ka Savienības ražošanas nozare, neraugoties uz ražošanas apturēšanu, neatlaida darbaspēku, un tādējādi tas ir pašu nodarīts kaitējums.

(383)

Piegādes pusē Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa laikā 2020. gada pirmajā pusē lielākajai daļai Savienības ražotāju nācās uz laiku slēgt savas ražotnes. Tas skaidri atspoguļojās ražošanas apjomā, kas 2020. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, samazinājās par 11 %, bet salīdzinājumā ar 2019. gadu – par 8 %. Tomēr IP laikā ražošana atjaunojās (sk. 4. tabulu).

(384)

Komisija arī analizēja ietekmi uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Šī analīze apstiprināja Savienības mēroga konstatējumus. Covid-19 pandēmijas dēļ veiktie pasākumi bija atšķirīgi dažādu dalībvalstu ražotājiem. Četriem no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem 2020. gada pirmajā pusgadā (martā un aprīlī) nācās slēgt ražotnes, bet divi no tiem ražotnes nevis slēdza, bet gan samazināja ražošanu. Visi izlasē iekļautie Savienības ražotāji ziņoja, ka laikā, kad bija apturēta ražošana, bija samazinājies ražošanas apjoms, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā, bet IP laikā ražošana atjaunojās.

(385)

Neraugoties uz slēgšanu, ražošanas izmaksas 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu palielinājās tikai nedaudz (+2 %) (sk. 320. apsvērumu). Viens izlasē iekļautais Savienības ražotājs ziņoja, ka 2020. gada otrajā pusē tas guva labumu no zemām izejvielu un visu ražošanas faktoru, jo īpaši enerģijas un transporta, izmaksām, jo bija neierasti viegli pieejams darbaspēks, pakalpojumi un piegādes. Tādējādi jebkāda piegādes ķēžu ietekme bija nenozīmīga. Attiecībā uz darbaspēku izlasē iekļauto ražotāju īstenotie pasākumi dažādās dalībvalstīs bija atšķirīgi, sākot ar algu samazināšanu, pieņemot darbiniekus īstermiņā, izmantojot atlaišanas fondu vai atvaļinājuma laiku, vai aizsardzības shēmas, kas ļāva ietaupīt.

(386)

No pieprasījuma puses, kā parādīts 268. apsvērumā, Savienības tirgus Covid-19 pandēmijas laikā turpināja augt. Patēriņa, importa un Savienības ražošanas nozares pārdošanas tendence Savienībā attiecīgajā periodā bija nepārtraukti augšupejoša, importam no attiecīgajām valstīm pieaugot daudz straujāk nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem un patēriņam, arī 2020. gadā. Savienības ražošanas nozare 2020. gadā spēja saglabāt savu pārdošanas apjomu, neraugoties uz rūpnīcu pagaidu slēgšanu, izpārdodot krājumus, jo šai konkrētajai nozarei ir raksturīgs ļoti augsts krājumu līmenis (aptuveni 50 % no produkcijas). Attiecīgi krājumi samazinājās 2020. gadā un IP laikā (sk. 325. apsvērumu).

(387)

Tāpēc, tā kā pieprasījums saglabājās stabils un Savienības ražošanas nozare pēc slēgšanas varēja ātri atsākt ražošanu un izmantot savus krājumus pārdošanas apjomu saglabāšanai, Covid-19 pandēmijas ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija ierobežota un nemazināja konstatēto cēloņsakarību ar importu par dempinga cenām no Indijas un Turcijas.

(388)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Indijas valdība, Turcijas valdība, CGCSA, Sogutsen Seramik un Yurtbay Seramik atkārtoti norādīja, ka kaitējumu izraisīja Covid-19 pandēmija, un apgalvoja, ka Komisija nav pietiekami pārbaudījusi tās ietekmi. CGCSA apgalvoja, ka Komisija nav savākusi kvantitatīvus datus, lai pārbaudītu Covid-19 ietekmi.

(389)

Apgalvojums, ka kaitējumu izraisījusi Covid-19 pandēmija, jau tika izskatīts 383.–387. apsvērumā. Komisija pārbaudīja Covid-19 pandēmijas ietekmi uz Savienības ražošanas nozares darbību gan no piedāvājuma, gan pieprasījuma puses, gan visas Savienības ražošanas nozares līmenī, gan arī izlasē iekļauto Savienības ražotāju līmenī (skatīt 384. un 385. apsvērumu). Komisija savāca datus par visiem kaitējuma rādītājiem un, pamatojoties uz tiem, pārbaudīja Covid-19 pandēmijas ietekmi. Tā atzina, ka pandēmija nepārprotami ietekmēja Savienības ražošanas nozares ražošanas apjomu, kas ātri atguvās, un krājumu līmeni, bet pārdošanas apjomu, izmaksas, importu un patēriņu ietekmēja nenozīmīgi. Turklāt Komisija no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem savāca papildu informāciju par Covid-19 pandēmijas ietekmi, piemēram, par to, cik ilgu laiku nedarbojās slēgtie uzņēmumi, vai par pasākumiem, ko tie veica attiecībā uz darbaspēku. Ieinteresētās personas nav iesniegušas nekādus jaunus pierādījumus vai argumentus, kas varētu mainīt šos secinājumus, ne arī pierādījumus par to, kādus citus datus Komisijai būtu vajadzējis savākt vai analizēt. Tāpēc Komisija noraidīja šos apgalvojumus.

5.3.   Secinājums par cēloņsakarību

(390)

Komisija konstatēja cēloņsakarība starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu par dempinga cenām no Indijas un Turcijas. Importa par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm pieaugums sakrita ar Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazināšanos Savienības tirgū. Lielāko daļu augošā pieprasījuma Savienībā apmierināja imports. Importa pieaugums no attiecīgajām valstīm bija balstīts uz zemajām dempinga cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām un ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām Savienības tirgū un neļāva Savienības ražošanas nozarei noteikt cenas ilgtspējīgā līmenī, kas vajadzīgs, lai sasniegtu samērīgu peļņas procentu.

(391)

Komisija nošķīra un nodalīja visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no tā kaitējuma, kuru izraisījis imports par dempinga cenām. Bezdempinga importa, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāju, Savienības patēriņa dinamikas, Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksu attīstības un Covid-19 pandēmijas ietekme uz Savienības ražošanas nozares tirgus daļas un rentabilitātes negatīvajiem rādītājiem bija tikai ierobežota.

(392)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija secināja, ka imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un ka pārējie faktori, izvērtēti atsevišķi vai kopā, nemazina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu.

(393)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Indijas valdība saistībā ar secinājumiem par cēloņsakarību norādīja, ka Savienības ražošanas nozare cieta zaudējumus jau 2018. gadā, kad Indijas imports bija nenozīmīgs. Turklāt, pieaugot Indijas importam, uzlabojās arī Savienības ražotāju rentabilitāte. Tāpēc Indijas valdība uzskata, ka nav cēloņsakarības starp importu no Indijas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(394)

Komisija norādīja, ka Indijas un Turcijas izcelsmes importa ietekme tika vērtēta kumulatīvi, nevis individuāli. Jebkurā gadījumā izmeklēšanā konstatēja, ka Indijas izcelsmes imports par dempinga cenām no 2018. gada līdz izmeklēšanas periodam palielinājās vairāk nekā divas reizes. Šā palielinājuma pamatā bija dempinga cenas, kas visā attiecīgajā periodā bija zemākas par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām. Saskaroties ar šo palielinājumu, Savienības ražošanas nozare gan zaudēja pārdošanas apjomu importa par dempinga cenām dēļ, gan, lai izvairītos no turpmākiem pārdošanas zaudējumiem, nevarēja noteikt cenas tādā līmenī, kas vajadzīgs, lai sasniegtu saprātīgu peļņas procentu. Tādējādi pastāv nepārprotama cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(395)

Izanalizējusi piezīmes, kas tika saņemtas pēc galīgās informācijas izpaušanas, Komisija apstiprināja savus konstatējumus par cēloņsakarību.

6.   PASĀKUMU LĪMENIS

(396)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija pārbaudīja, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei ir radījis imports par dempinga cenām.

6.1.   Kaitējuma starpība

(397)

Kaitējums tiktu likvidēts, ja Savienības ražošanas nozare varētu gūt mērķa peļņu, pārdodot par mērķa cenu pamatregulas 7. panta 2.c punkta un 2.d punkta nozīmē.

(398)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus: rentabilitātes līmeni, pirms palielinājās imports no valstīm, uz ko attiecas izmeklēšana, rentabilitātes līmeni, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību, izstrādi un inovāciju, un rentabilitātes līmeni, kas gaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādam peļņas procentam nevajadzētu būt mazākam par 6 %.

(399)

Ne sūdzības iesniedzējs, ne arī kāds no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem neiesniedza nekādu pamatotu apgalvojumu par mērķa peļņas līmeni.

(400)

Sūdzībā izmantotā mērķa peļņa ir 6 %, kas ir pamatregulas 7. panta 2.c punktā paredzētais minimums, un netika sniegti nekādi pierādījumi, ka tā būtu jānosaka augstākā līmenī. Sūdzībā tikai tika norādīts, ka sūdzības iesniedzējs gaidīja, ka mērķa cenas samazinājuma aprēķinam izmeklēšanas laikā tiks izmantota augstāka mērķa peļņa, atspoguļojot ievērojami augstākas vidiskās izmaksas, kas gaidāmas Savienībā pasākumu piemērošanas laikposmā. Tomēr nākotnes vidiskās izmaksas nav faktors mērķa peļņas noteikšanai atbilstīgi pamatregulas 7. panta 2.c punktam. Patiešām, šīs izmaksas ir atspoguļotas galīgajā mērķa cenā atbilstīgi pamatregulas 7. panta 2.d punktam.

(401)

Tikai divi izlasē iekļautie Savienības ražotāji izteica piezīmes par atbilstošo mērķa peļņas līmeni. Viens no tiem ierosināja izmantot mērķa peļņu [6–7 %], kas ir peļņa, kuru tas sasniedza 2018. gadā, kad importa par dempinga cenām apjoms bija mazāks. Otrs izlasē iekļautais Savienības ražotājs paziņoja, ka nespēj sniegt atbildi, jo attiecīgajā periodā un pat pirms tam konkurēja ar importu no Indijas un Turcijas.

(402)

Ņemot vērā ES ražošanas nozares sadrumstalotību, viena izlasē iekļautā Savienības ražotāja peļņa konkrētajā gadā nav pietiekams pamats, nosakot mērķa peļņu visai Savienības ražošanas nozarei. Turklāt imports no attiecīgajām valstīm jau 2018. gadā tirgū bija par cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām, un Savienības ražošanas nozare strādāja ar zaudējumiem.

(403)

Patiešām, kā parādīts 2. un 10. tabulā, Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā strādāja ar zaudējumiem vai tik tikko sasniedza peļņas slieksni, savukārt importa apjoms no attiecīgajām valstīm jau bija ievērojams 2018. gadā un nepārtraukti pieauga. Tādēļ neviens no šiem gadiem nebūtu derīgs tam, lai saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu noteiktu mērķa peļņu.

(404)

Neviens izlasē iekļautais Savienības ražotājs neiesniedza izmeklējamā ražojuma rentabilitātes aprēķinu par desmit gadiem pirms izmeklēšanas sākšanas, kā prasīts anketā. Komisija ņēma vērā arī mērķa peļņu, kas šai ražošanas nozarei noteikta 2010. gadā veiktajā keramikas flīžu izmeklēšanā pret Ķīnu (34) (3,9 %), kā arī Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, ko tā sasniedza attiecīgajā periodā, kurš tika aplūkots termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā attiecībā uz Ķīnas izcelsmes importu un kurā Savienības ražošanas nozare cieta zaudējumus (35).

(405)

Visbeidzot, neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem neiesniedza pamatotu apgalvojumu vai jebkādus pierādījumus, ka normālos konkurences apstākļos to ieguldījumu, pētniecības un izstrādes, kā arī inovācijas līmenis attiecīgajā periodā būtu bijis augstāks.

(406)

Ņemot vērā iepriekš minētos faktus, Komisija izmantoja minimālo mērķa peļņu 6 % apmērā saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu. Lai noteiktu cenu, kas nerada kaitējumu, šis mērķa peļņas procents tika pieskaitīts Savienības ražošanas nozares faktiskajām ražošanas izmaksām.

(407)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu Komisija pēdējā solī novērtēja turpmākās izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuros Savienība ir līgumslēdzēja puse, un SDO konvencijām, kuras uzskaitītas pamatregulas I.a pielikumā, un kas Savienības ražošanas nozarei rastos pasākuma piemērošanas laikposmā saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu. Pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem (balstoties uz uzņēmumu grāmatvedības sistēmām, to ziņošanas rīkiem un prognozēm), Komisija noteica papildu izmaksas robežās no 0,06 līdz 0,65 EUR/m2.

(408)

Šīs izmaksas ietver turpmākās papildu izmaksas, kas saistītas ar Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS) noteikto prasību izpildi. ES ETS ir centrālais elements Savienības politikā par daudzpusēju vides nolīgumu ievērošanu. Šādas papildu izmaksas tika aprēķinātas, pamatojoties uz aplēstajām to Savienības kvotu (ESK) cenām, kas būs jāiegādājas pasākumu piemērošanas laikposmā. Papildu izmaksās tika ņemtas vērā arī netiešās CO2 izmaksas, ko rada elektroenerģijas cenu pieaugums tajā pašā laikposmā saistībā ar ES ETS un prognozētajām ESK cenām.

(409)

Uz šā pamata Komisija aprēķināja Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma cenu, kas nerada kaitējumu, izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot mērķa peļņas procentu (sk. 406. apsvērumu) un korekcijas saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu pa ražojuma veidiem.

(410)

Tad Komisija noteica kaitējuma starpības līmeni, salīdzinot izlasē iekļauto Indijas un Turcijas ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās (izņemot ražotājus eksportētājus, kuri sadarbojās, bet kuriem nekonstatēja iesaistīšanos dempingā), vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķiniem, ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Minētajā salīdzinājumā iegūtā starpība tika izteikta procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(411)

Kaitējuma novēršanas līmenis attiecībā uz pārējiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, un visiem pārējiem uzņēmumiem ir definēts tādā pašā veidā kā dempinga starpība šiem uzņēmumiem (sk. 203.–207. un 256.–258. apsvērumu).

Valsts

Uzņēmums

Dempinga starpība

Kaitējuma starpība

Indija

Conor grupa

8,7  %

168,7  %

Indija

Icon grupa

6,7  %

92,7  %

Indija

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

7,3  %

115,8  %

Indija

Visi pārējie uzņēmumi

8,7  %

168,7  %

Turcija

Hitit Seramik Sanayi ve Ticaret A.Ş.

20,9  %

150,6  %

Turcija

Qua Granite ve Hayal Yapi Ürünleri San. Tic. A.Ş.,

Bien Yapi Ürünleri San. Tic. A.Ş.

4,8  %

80,8  %

Turcija

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

9,2  %

100,5  %

Turcija

Visi pārējie uzņēmumi

20,9  %

150,6  %

(412)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Turcijas valdība apgalvoja, ka kaitējuma novēršanas starpības ir izkropļotas, ņemot vērā turpmākās atbilstības nodrošināšanas izmaksas. Turcijas valdība interesējās par to, kā šādas izmaksas ir atspoguļotas aprēķinā un vai ir ņemta vērā oglekļa robežkontroles mehānisma iespējamā ieviešana. Šajā sakarā CGCSA iebilda, ka korekcija attiecībā uz turpmākajām atbilstības nodrošināšanas izmaksām nav saderīga ar PTO standartiem.

(413)

Turklāt CGCSA apgalvoja, ka augsts mērķa cenas samazinājums apstiprina to Savienības ražotāju iekļaušanu izlasē, kuri ražo amatniecības vai īpaša dizaina ražojumus.

(414)

Visbeidzot, CGCSA apgalvoja, ka cenu noteikšanas lēmumos svarīgs faktors ir zīmols. Tāpēc, salīdzinot Turcijas ražotāju importa cenas ar Savienības ražotāju cenām, kas nerada kaitējumu, būtu jāveic korekcija attiecībā uz zīmolu. Lai pamatotu šo apgalvojumu, CGCSA atsaucās uz Itālijas un Spānijas ražotāju vidējām eksporta cenām, no kurām Itālijas ražotāju vidējā eksporta cena bija augstāka nekā no Spānijas eksportēto keramikas flīžu vidējā eksporta cena. Ieinteresētā persona salīdzinājumam izmantoja tirdzniecības statistiku.

(415)

Turcijas valdības apgalvojums par turpmākajām atbilstības nodrošināšanas izmaksām tika atkārtots pēc papildu informācijas daļējas izpaušanas.

(416)

Komisija norādīja, ka turpmāko atbilstības nodrošināšanas izmaksu iekļaušana kaitējuma novēršanas līmeņa aprēķinā ir saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punkta noteikumiem. Personas nekonkretizēja, kurus PTO ADA noteikumus Komisija esot pārkāpusi, uzskatīdama, ka cena nerada kaitējumu.

(417)

Lai noteiktu šādas korekcijas vērtību faktiskajām ražošanas izmaksām, Komisija salīdzināja vienības atbilstības nodrošināšanas izmaksas IP laikā ar aplēstajām vienības atbilstības nodrošināšanas izmaksām turpmākajos piecos gados. Šādu vienības izmaksu vidējo pārvērtību pieskaitīja faktiskajām ražošanas izmaksām, ko izmantoja, aprēķinot cenu, kas nerada kaitējumu. Šajā gadījumā turpmāko atbilstības nodrošināšanas izmaksu ietekme bija neliela – vidēji aptuveni 3 % no cenas, kas nerada kaitējumu. Līdz ar to Komisija noraidīja Turcijas valdības apgalvojumu, ka kaitējuma novēršanas līmeņa aprēķins ir izkropļots.

(418)

Turklāt Turcijas ieinteresēto personu apgalvojumi par Savienības ražotāju izlases sastāvu jau tika izskatīti 70.–74. un 299. apsvērumā.

(419)

Visbeidzot, Komisija norādīja, ka ne CGCSA, ne neviens izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs izmeklēšanas laikā nepieprasīja koriģēt zīmolu. Tāpēc Komisija nevarēja pieņemt nostāju par attiecīgo CGCSA prasību. Jebkurā gadījumā Itālijas un Spānijas ražotāju eksporta cenu vienkāršu salīdzinājumu nevarēja uzskatīt par attiecīgās personas apgalvojuma pamatojumu. Atšķirības varētu būt izraisījuši vairāki citi faktori, piemēram, eksportēto ražojumu klāsts.

(420)

Līdz ar to Komisija noraidīja apgalvojumus par 412.–414. apsvērumā aprakstītā kaitējuma novēršanas līmeņa noteikšanu.

6.2.   Secinājums par pasākumu līmeni

(421)

Atbilstīgi iepriekš izklāstītajam novērtējumam saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu būtu jānosaka šādi galīgie antidempinga maksājumi:

Valsts

Uzņēmums

Galīgais antidempinga maksājums

Indija

Conor grupa

8,7  %

Indija

Icon grupa

6,7  %

Indija

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

7,3  %

Indija

Visi pārējie uzņēmumi

8,7  %

Turcija

Hitit Seramik Sanayi ve Ticaret A.Ş.

20,9  %

Turcija

Qua Granite ve Hayal Yapi Ürünleri San. Tic. A.Ş.,

Bien Yapi Ürünleri San. Tic. A.Ş.

4,8  %

Turcija

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

9,2  %

Turcija

Visi pārējie uzņēmumi

20,9  %

7.   SAVIENĪBAS INTERESES

(422)

Komisija pārbaudīja, vai tā saskaņā ar pamatregulas 21. pantu varētu izdarīt nepārprotamu secinājumu, ka šajā lietā pieņemt pasākumus nav Savienības interesēs, lai gan ir konstatēts dempings, kas izraisa kaitējumu. Savienības interešu noteikšana tika veikta, novērtējot visas dažādo iesaistīto personu intereses, citstarp Savienības ražošanas nozares, importētāju, lietotāju un patērētāju intereses.

(423)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Indijas valdība, Turcijas valdība, Turcijas uzņēmumi Seramiksan un Sogutsen Seramik, sešpadsmit Indijas ražotāji eksportētāji un Ceramika Netto apgalvoja, ka Komisija nav veikusi taisnīgu un pilnīgu Savienības interešu pārbaudi. To apgalvojumi ir aplūkoti attiecīgajās turpmākajās iedaļās.

7.1.   Savienības ražošanas nozares intereses

(424)

Savienības ražošanas nozari veido vairāk nekā 300 ražotāju 24 dalībvalstīs, un tā tieši nodarbina vairāk nekā 54 500 cilvēkus (FTE). Galvenās ražotājas dalībvalstis, kas saražo vairāk nekā 85 % no ES kopējā ražošanas apjoma, ir Spānija, Itālija un Polija. Kā minēts 59. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare ir ļoti sadrumstalota; lielākā daļa ražotāju, vairāk nekā 240, ir mazie un vidējie uzņēmumi (“MVU”). Kā minēts 11. apsvērumā, vairāk nekā 30 % no ES kopējā ražošanas apjoma nodrošinātājiem nepārprotami atbalstīja izmeklēšanas sākšanu, un neviens Savienības ražotājs nepauda iebildumus vai neitrālu nostāju. Izmeklēšanu plaši atbalstīja arī valstu apvienības, kas sadarbojās izmeklēšanā, sniedzot datus sūdzības iesniedzējam.

(425)

Izmeklēšanā atklājās, ka Savienības ražošanas nozarei tiek nodarīts būtisks kaitējums, ko rada imports par dempinga cenām no Indijas un Turcijas. Kā secināts 4. un 5. iedaļā, Indijas un Turcijas izcelsmes imports par zemām dempinga cenām pieaugošā apjomā lika pasliktināties visas Savienības ražošanas nozares stāvoklim. Šā importa par šādām cenām tirgus daļa Savienībā pastāvīgi pieauga uz Savienības ražošanas nozares rēķina un neļāva Savienības ražošanas nozarei paaugstināt cenas līdz saprātīgi rentablam līmenim, kas ļautu tai sasniegt mērķa peļņu.

(426)

Paredzams, ka pret importu no Indijas un Turcijas vērsti antidempinga pasākumi atjaunos taisnīgas tirdzniecības apstākļus Savienības tirgū. Paredzams, ka tādējādi Savienības ražošanas nozare varēs atgūt daļu no tirgus daļas, ko zaudēja importam par dempinga cenām, un darīt to, piemērojot taisnīgas cenas, uzlabojot peļņas līmeni, kas savukārt ļautu nozarei palielināt ieguldījumus. Patiešām, ieguldījumi šajā nozarē ir ļoti svarīgi ne tikai tās uzturēšanai, bet arī inovācijām un ieguldījumiem tādu segmentu attīstībā kā lielās plātnes. Paredzams, ka pasākumu rezultātā Savienības ražotāji varēs atgūties no situācijas, kad radās kaitējums, veikt turpmākus ieguldījumus un izpildīt savas dažādās saistības, arī sociālajā un vides jomā.

(427)

Ja pasākumi netiktu noteikti, pasliktinātos jau tā būtiski cietušās Savienības ražošanas nozares stāvoklis, kas nav pietiekami spēcīgs, lai joprojām izturētu importa par tādām dempinga cenām pieaugumu, kas ir pat zemākas par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām. Ja pasākumi netiktu noteikti, gaidāms, ka keramikas flīžu imports no Indijas un Turcijas par zemām dempinga cenām turpinātos. Šādā situācijā Savienības ražošanas nozare nespētu paaugstināt cenas līdz rentablam līmenim un turpinātu zaudēt pārdošanas apjomus importam par dempinga cenām.

(428)

Tāpēc Komisija secināja, ka pasākumu noteikšana ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

7.2.   Nesaistīto importētāju intereses

(429)

Procedūras sākšanas dienā notika sazināšanās ar vairāk nekā 900 zināmiem importētājiem (36) Savienībā un tie tika uzaicināti sadarboties izmeklēšanā. Kā paskaidrots 98. un 99. apsvērumā, sadarbojās tikai divi nesaistīti importētāji. Abi uzņēmumi atbildēja uz Komisijas vēstuli par nepilnībām pēc to anketu analīzes, bet vēlāk pārtrauca sadarbību, jo neviens no tiem nepiekrita pārbaudei uz vietas vai attālinātai salīdzinošajai pārbaudei. Tālāk sniegtā analīze ir balstīta uz viņu atbildēm uz anketas jautājumiem un atbildēm uz vēstulēm par nepilnībām, kā arī uz pašas Komisijas veikto pētījumu (37).

(430)

Šie abi importētāji izmeklēšanas periodā veidoja [3–4] % no importa no attiecīgajām valstīm, un Indija nodrošināja lielāko daļu importa no attiecīgajām valstīm. Vienam no tiem izmeklējamais ražojums veidoja lielāko darbības daļu apgrozījuma izteiksmē, savukārt otram – apmēram 1/4. Importa daļa no attiecīgajām valstīm to kopējās iegādēs bija aptuveni 1/4. Abi minētie uzņēmumi izmeklēšanas periodā un 2020. gadā iegādājās ievērojamus daudzumus no Savienības ražotājiem un nedaudz mazākus apjomus no trešām valstīm, kas nav attiecīgās valstis. To vidējā svērtā ar izmeklējamo ražojumu saistītā rentabilitāte, kas noteikta, kā paskaidrots 429. apsvērumā, ir [5–7 %].

(431)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, lai gan, raugoties tikai no izmaksu viedokļa, jebkurš maksājums ietekmētu nesaistīto importētāju darbību, ņemot vērā maksājumu līmeni, maksājuma ietekme uz importētāju peļņas procentu un to importētāju peļņas procentu, kuriem keramikas flīžu tirdzniecība nav vienīgā saimnieciskā darbība, būtu ierobežota, pat ja tiem būtu pilnībā jāabsorbē maksājums. Visbeidzot, izmeklēšanā atklājās, ka nesaistīti importētāji var iepirkt bezdempinga importu arī no citām trešām valstīm un no Savienības, kā tas notika 2020. gadā un izmeklēšanas periodā. Kā redzams 1. un 4. tabulā, Savienības ražošanas nozarei ir pietiekama jauda, lai apmierinātu pieprasījumu Savienībā.

(432)

No otras puses, ja pasākumi netiktu noteikti, pasliktinātos Savienības ražošanas nozares stāvokli, kurai nodarīts būtisks kaitējums, kā paskaidrots 427. apsvērumā. Ir ņemams vērā, ka atšķirībā no importētājiem Savienības ražošanas nozare izmeklēšanas periodā tikpat kā neguva peļņu. Turklāt, tā kā importētāji savos pirkumos paļaujas gan uz Savienības ražošanas nozari, gan citiem avotiem, turpmāks imports Savienībā par dempinga cenām uz Savienības ražošanas nozares rēķina ietekmētu arī viņu piegādes avotus.

(433)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka pasākumu ietekme uz nesaistītajiem importētājiem būs ierobežota.

(434)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Seramiksan apgalvoja, ka Savienības interešu pārbaudi ietekmēja tas, ka Komisija nav saņēmusi informāciju no aptuveni 900 importētājiem Savienībā un nav pārbaudījusi to intereses.

(435)

Komisija norādīja, ka tā informēja visus zināmos Savienības importētājus par izmeklēšanas sākšanu. Komisija analizēja un ņēma vērā informāciju, ko iesniedza visi tie uzņēmumi, kuri nolēma sadarboties vai nosūtīja informāciju. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(436)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairāki Savienības importētāji norādīja, ka pasākumu noteikšana importam no Turcijas tiem radītu kaitējumu, jo tie sadarbībā ar Turcijas ražotājiem ieguldījuši līdzekļus jaunu kolekciju izstrādē.

(437)

Komisija norādīja, ka minētie Savienības importētāji nesadarbojās izmeklēšanas agrīnajā posmā un neiesniedza nekādu faktu informāciju, kas ļautu Komisijai novērtēt pasākumu ietekmi uz šīm ieinteresētajām personām. Turklāt, pamatojoties uz piezīmēm, kas tika saņemtas no izlasē iekļautajiem Turcijas ražotājiem eksportētājiem pēc galīgās informācijas izpaušanas, tika konstatēts, ka viens Turcijas ražotājs eksportētājs neveic dempingu un vidējais pasākumu līmenis, kas piemērojams importam no Turcijas, samazinājās. Tādējādi Komisija apgalvoja, ka maksājumu ietekme uz Savienības importētājiem būs ierobežota.

(438)

Ceramika Netto iesniedza arī vairākas procesuālas prasības pēc galīgās informācijas izpaušanas.

(439)

Uzņēmums apgalvoja, ka Komisija nepareizi lietoja tādus apzīmējumus kā “tā sauktie” vai “sauc sevi par” ražotājiem. Uzņēmums apgalvoja, ka tas ir atzīts par ražotāju saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 305/2011 (38).

(440)

Komisija norādīja, ka Regulas (ES) Nr. 305/2011 2. pantā izmantotās definīcijas saskaņā ar minēto pantu ir piemērojamas tikai jautājumiem, uz kuriem attiecas minētā regula. Šī izmeklēšana tika veikta saskaņā ar pamatregulu. Tāpēc šajā procedūrā nebija piemērojama Regulā (ES) Nr. 305/2011 noteiktā ražotāja definīcija. Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju uzņēmums faktiski bija Savienības importētājs.

(441)

Ceramika Netto nepiekrita Komisijas apgalvojumiem 461. apsvērumā par cenu, par kādu tas importēja par dempinga cenām. Šajā sakarā uzņēmums atsaucās uz Komisijai iesniegtajiem Indijas piegādātāju pārdošanas rēķiniem iekšzemes tirgū un eksporta pārdošanas rēķiniem, kas, pēc uzņēmuma domām, pierādīja, ka tā importa cenas nav dempinga cenas.

(442)

Komisija atgādināja, ka dempinga izmeklēšana tika veikta attiecībā uz Indijas ražotāju eksportētāju izlasi. Tāpēc jebkuri Ceramika Netto iesniegtie pārdošanas rēķini nebija būtiski, lai konstatētu dempingu. Komisija 272. apsvērumā secināja, ka tās konstatējumus par Conor grupu un Icon grupu var attiecināt uz visu valsti. Līdz ar to šie konstatējumi attiecās uz importu no Ceramika Netto Indijas piegādātājiem.

(443)

Ceramika Netto nepiekrita Komisijas novērtējumam, ka tas ir uzņēmums, kas nesadarbojās. Uzņēmums apgalvoja, ka paziņojums par procedūras sākšanu tam deva iespēju iesniegt informāciju ne tikai kā atbildes uz anketas jautājumiem, bet arī brīvā formā. Ceramika Netto arī apgalvoja, ka Komisijai būtu bijis jāinformē uzņēmums par visu informāciju, kas nebija iekļauta brīvā formāta iesniegtajā informācijā.

(444)

Kā norādīts 440. apsvērumā, šajā izmeklēšanā Ceramika Netto ir importētājs. Kā minēts 75.–77. apsvērumā, uzņēmums nepieprasīja, lai to uzskatītu par importētāju, kas sadarbojās. Komisija apstiprināja, ka uzņēmumam kā Savienības importētājam bija iespēja iesniegt informāciju par Savienības interesēm brīvā formātā. Tomēr jānorāda, ka uz šādu informāciju atšķirībā no pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem neattiecas nepilnību novēršanas process. Komisijai nebija pienākuma pieprasīt papildu informāciju, jo īpaši tāpēc, ka Komisijas pieprasītā informācija bija publiski pieejama, izmantojot anketas procedūras sākšanas laikā.

7.3.   Lietotāju un patērētāju intereses

(445)

Procedūras sākšanas dienā Komisija sazinājās ar astoņām keramikas flīžu lietotāju apvienībām Savienībā. Neviena no tām izmeklēšanā nesadarbojās un informāciju neiesniedza. Konkrēti, būvniecības nozare, kas ir viens no lielākajiem keramikas flīžu lietotājiem Savienībā, informāciju nesniedza. Lietotāju zemais sadarbības līmenis liek domāt, ka vai nu nozare nav atkarīga no importa no attiecīgajām valstīm, vai arī antidempinga maksājumi būtiski neietekmēs viņu darbību.

(446)

Komisija sazinājās arī ar deviņiem izplatītājiem. Tikai viens no tiem, OBI Group Holding SE & Co, KGaA, piekrita sadarboties. Šīs regulas 76. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ Komisija uzskatīja, ka uzņēmums būtu jāizmeklē kā izmeklējamā ražojuma lietotājs/tirgotājs.

(447)

Uzņēmums iebilst pret pasākumu noteikšanu un paziņoja, ka ES ražotāji nevar pilnībā aizstāt Indijas un Turcijas lielās ražošanas jaudas, taču tas nesniedza nekādus pamatojošus pierādījumus šim apgalvojumam. Kā parādīts 1. un 4. tabulā, Savienības ražošanas nozares jauda ir pietiekama, lai apmierinātu ES pieprasījumu. Uzņēmums atzina piegādātāju maiņas iespēju.

(448)

Uzņēmums iegādājas keramikas flīzes no Indijas un Turcijas, galvenokārt no neatkarīgiem importētājiem, kas darbojas kā vairumtirgotāji, un pēc tam pārdod tās tālāk, izmantojot savus lielveikalus un franšīzes partnerus. Vairāk nekā puse no keramikas flīžu pirkumiem ir Savienības ražojums. Tā rentabilitāte no keramikas flīzēm ir [1,5–3 %], kas ir zemāka par tā vidējo rentabilitāti. Keramikas flīzes veido tikai ļoti nelielu daļu no uzņēmuma kopējā apgrozījuma. Tāpēc un 431. un 432. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ Komisija secināja, ka ietekme uz šo uzņēmumu būtu ļoti ierobežota.

(449)

Pamatojoties uz to, kā arī ņemot vērā zemo sadarbības līmeni, Komisija secināja, ka pasākumu ietekme uz lietotājiem un tirgotājiem būtu ierobežota.

(450)

Neviena patērētāju apvienība izmeklēšanā nesadarbojās. Atbildot uz anketu, kurā tika prasīti Savienības ražošanas nozares makrorādītāji, CET norādīja, ka tā paredz, ka ietekme uz uzņēmumiem, kuri darbojas pakārtotajos tirgos, proti, izplatītājiem un lietotājiem/patērētājiem, būs ļoti ierobežota, ņemot vērā alternatīvos piegādes avotus un konstatējumus, kas gūti iepriekšējos pētījumos keramikas flīžu jomā, apliecinot, ka keramikas flīzēm ir neliela ietekme uz galaizmaksām būvniecības nozarē (39) un ka pasākumu noteikšana rada ierobežotu cenu pieaugumu galapatērētājam (40).

(451)

Šī izmeklēšana ir apstiprinājusi, ka pastāv alternatīvi piegādes avoti, ne tikai Indija un Turcija, jo importētāji tos iegūst gan no Savienības, gan arī no trešām valstīm, kas nav Indija un Turcija (sk. 430. un 431. apsvērumu). Tā kā neviena no patērētāju apvienībām nav iesniegusi pamatotu informāciju, Komisija nevar precīzi novērtēt nodokļu ietekmi uz galapatērētājiem, ja tāda vispār būtu, un nav pierādījumu, kas apliecinātu, ka iepriekšējās izmeklēšanas konstatējumi uz šo nebūtu attiecināmi. Turklāt, ņemot vērā maksājumu līmeni, arī cenu pieauguma gadījumā tiem drīzāk būtu ierobežota ietekme uz patērētājiem.

(452)

Pamatojoties uz to, kā arī ņemot vērā zemo sadarbības līmeni, Komisija secināja, ka pasākumu ietekme uz patērētājiem būtu ierobežota.

(453)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas sešpadsmit Indijas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā daudzos Savienības importētāju un lietotāju iesniegtos datus. Ceramika Netto atsaucās arī uz informāciju, ko uzņēmums iesniedza savu klientu un tirdzniecības partneru vārdā. Saskaņā ar uzņēmuma minēto šī iesniegtā informācija norādīja, cik kaitējoša pasākumu noteikšana būtu uzņēmumam, tā Indijas piegādātājam, Savienības importētājiem, lietotājiem un galapatērētājiem.

(454)

Komisija norādīja, ka analizēja lielu daudzumu iesniegtās informācijas, uz kuru atsaucās Indijas ražotāji eksportētāji un Ceramika Netto, un ka vairākos aspektos tai bija trūkumi. Pirmkārt, to sniedza uzņēmumi, kas nebija reģistrējušies kā ieinteresētās personas izmeklēšanā. Otrkārt, to Komisijai iesniedza ieinteresētā persona Ceramika Netto, kas nebija pilnvarota rīkoties šo uzņēmumu vārdā. Treškārt, liels daudzums informācijas tika iesniegts pēc paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktā(-o) termiņa(-u). Visbeidzot, iesniegtajā informācijā lielākoties tika pausti viedokļi, bet trūka faktu informācijas un pierādījumu, kas pamatotu šo uzņēmumu viedokli. Tāpēc Komisija šos apgalvojumus noraidīja.

7.4.   Citi faktori

(455)

Papildus iepriekš minētajām personām, kas sadarbojās, vairākas ieinteresētās personas iesniedza informāciju, norādot, ka pasākumu noteikšana būtu pretrunā Savienības interesēm.

(456)

Nākamajos apsvērumos analizēti šie apgalvojumi, taču vispirms Komisija norāda, ka neviena no šīm ieinteresētajām personām, kas, kā tiek apgalvots, ir keramikas flīžu importētāji vai lietotāji, vai pat tā sauktie Savienības ražotāji (sk. 266. apsvērumu) (41) saskaņā ar to iesniegto informāciju, nesadarbojās izmeklēšanā un neiesūtīja atbildes uz anketas jautājumiem. Viņu iesniegtajā informācijā ir apgalvojumi, kas nav pamatoti ar pierādījumiem. Tāpēc Komisija nevar novērtēt šo uzņēmumu atkarību no importa no attiecīgajām valstīm vai maksājumu iespējamo ietekmi uz tiem.

(457)

Pirmkārt, šīs personas norādīja uz iespējamām grūtībām saistībā ar piegādes ķēdēm, ņemot vērā arī pašreizējos ģeopolitiskos notikumus, piemēram, karu Ukrainā. Šīs personas norādīja, ka jebkādu maksājumu piemērošana padarītu pircējus atkarīgus tikai no Savienības ražošanas nozares. Pēc viņu domām, ir jāsaglabā visas importēšanas iespējas, jo Savienības ražošanas nozarei ir grūtības apmierināt pieprasījumu Savienībā un lietotāji nevar paļauties uz Savienības ražošanas nozari.

(458)

Minētie apgalvojumi tika noraidīti. Pirmkārt, tie ir nepamatoti. Otrkārt, izmeklēšanā atklājās, ka Savienības ražošanas nozarei ir pietiekami daudz jaudas, lai apgādātu visu Savienības tirgu. Izmeklēšana arī apliecināja, ka importētāji un lietotāji izmanto bezdempinga importu no trešām valstīm, kas nav attiecīgās valstis; faktiski 2020. gadā un izmeklēšanas periodā importētāji un lietotāji, kas sadarbojās izmeklēšanā, iepirka ražojumus gan no Savienības ražošanas nozares, gan no trešām valstīm, kas nav attiecīgās valstis.

(459)

Komisija atzina, ka varētu būt sarežģījumi ar piegādi no Ukrainas (tradicionāls, lai arī neliels, keramikas flīžu piegādes avots Savienībai, sk. 11. tabulu). Tomēr, kā minēts iepriekšējā apsvērumā, joprojām ir pieejami bezdempinga importa avoti un pašreizējā situācija šos kanālus neietekmē. 2020. gadā 10 lielāko ražotāju valstu sarakstā pasaulē bija Brazīlija, Vjetnama, Irāna, Indonēzija un Ēģipte; savukārt Irāna, Brazīlija, Ēģipte un Apvienotie Arābu Emirāti tajā pašā laikposmā bija starp 10 lielākajiem eksportētājiem (42).

(460)

Otrkārt, pievēršoties importam no Indijas, šīs personas pauda bažas, ka jebkurš iespējamais maksājums ierobežotu patērētāju izvēli, kā arī iespēju nodot ražošanu ārpakalpojumu sniedzējiem Indijā. Saviem paziņojumiem Netto & Cortina pievienoja vairākas vēstules no saviem klientiem, kurās pausta apmierinātība ar viņu pirkumiem, kā pierādījumu, ka nav Savienības interesēs noteikt pasākumus, jo tas arī ierobežotu patērētāju izvēli, piespiežot viņus pirkt no Savienības ražošanas nozares.

(461)

Komisija norādīja, ka šie apgalvojumi ir nepamatoti. Minētās personas nesniedza nekādus pierādījumus tam, ka Savienības ražošanas nozare nevarētu ražot un pārdot tādas keramikas flīzes, kādas šīs personas importē no Indijas. Faktiski šīs personas atzina, ka patērētāju izvēli nosaka cena (43), atsaucoties uz tiesībām izvēlēties labāko piedāvājumu par labāko cenu. Šajā gadījumā tika konstatēts, ka šīs ir dempinga cenas. Antidempinga maksājumu mērķis ir atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, cīnoties pret dempingu. Patērētāji, importētāji un lietotāji joprojām varēs iegādāties ražojumus no attiecīgajām valstīm vai izmantot ražošanas ārpakalpojumus, lai pēc tam ražojumus importētu, taču par taisnīgām cenām, maksājot antidempinga maksājumu, kā arī būs iespējams iegādāties ražojumus no Savienības ražošanas nozares vai citām valstīm.

(462)

Treškārt, daudzas no šīm personām norādīja, ka Indijas ražojumi Savienībā netiek pārdoti par dempinga cenām un ka starptautiskās transportēšanas izmaksu milzīgais pieaugums (tiek apgalvots, ka tas pārsniedz 1 000 %) sadārdzināja to cenas Savienībā.

(463)

Arī šis apgalvojums tika noraidīts kā nepamatots. Minētās personas nesniedza nekādus pierādījumus attiecībā uz transporta izmaksām. Dempings tika konstatēts, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju normālo vērtību un eksporta cenu EXW līmenī izmeklēšanas periodā.

(464)

Ceturtkārt, šīs personas apgalvoja, ka jebkāds iespējamais antidempinga maksājums nebūtu Savienības interesēs, jo tas radītu lielu cenu spiedienu uz patērētājiem papildus jau esošajam augstajam inflācijas līmenim Savienībā un ierobežotu veselīgu konkurenci, kā arī daudzi uzņēmumi, kas ir atkarīgi no šā importa, jo īpaši Savienības nabadzīgākajās daļās, tiktu slēgti.

(465)

Šie apgalvojumi tika noraidīti kā nepamatoti. Šīs personas nesniedza nekādus pierādījumus par jebkāda maksājuma iespējamo ietekmi uz patērētājiem vai uzņēmumiem.

(466)

Netto & Cortina iesniegtie apgalvojumi par uzņēmumu slēgšanām, bankrotu, masveida darbavietu samazināšanos Savienībā, turklāt ne tikai attiecībā uz importētājiem, patērētājiem un tirgotājiem, bet arī citās nozarēs, piemēram, loģistikas vai dizaina nozarē, jo īpaši nabadzīgākajos reģionos, īpaši pieminot Poliju, arī ir nepamatoti. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka maksājumu ietekme uz importētājiem, patērētājiem un tirgotājiem, visticamāk, būs ierobežota (sk. 429.–431. apsvērumu) un ka tāpēc slēgšanas, bankroti vai masveida darbvietu samazināšanās ir maz ticama. Tāpat izmeklēšanā tika konstatēts, ka keramikas flīžu ražošana notiek visā Savienībā un Polija ir trešā lielākā ražotājvalsts ES un ka – atšķirībā no tirgotājiem vai importētājiem – Savienības ražošanas nozare nav spējusi atgūt izmaksas un pastāvīgi zaudēja tirgus daļu importam no Indijas un Turcijas.

(467)

Attiecībā uz netiešo ietekmi uz citām nozarēm jānorāda, ka, lai gan Netto & Cortina neiesniedza ne pierādījumus, ne kvantitatīvus datus, Komisija norāda, ka maksājumu nenoteikšana ietekmētu arī citas nozares. Piemēram, saskaņā ar Spānijas ražotāju apvienības (ASCER) datiem keramikas flīžu rūpniecība Spānijā gan tieši, gan netieši rada 60 000 darbvietu, kas veido 2,4 % no rūpniecībā nodarbinātajiem. Tika lēsts, ka katra tiešā darbvieta rada vēl 3,8 netiešas darbvietas (44). Attiecībā uz ietekmi uz reģioniem Spānijas Kasteljonas apgabalā keramikas flīžu ražotāji piedalās klasterī, kurā lielākā daļa uzņēmumu ir MVU, un tiešā vai netiešā veidā ir atkarīgi no keramikas flīžu ražošanas nozares.

(468)

Apkopojot var norādīt, ka ieinteresētās personas nav iesniegušas nekādus pierādījumus tam, ka maksājumu nenoteikšanas sekas pārsniegtu pasākumu noteikšanas pozitīvās sekas Savienības ražošanas nozarei, kā paskaidrots 424.–428. apsvērumā.

(469)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Turcijas valdība un sešpadsmit Indijas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Komisijai bija jāņem vērā Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekme uz Savienības keramikas flīžu tirgu. Jo īpaši puses apgalvoja, ka karš izraisīja enerģijas cenu pieaugumu un bloķēja piekļuvi izejvielām, kas kopā ar esošajiem šķēršļiem, piemēram, antidempinga pasākumiem Ķīnas izcelsmes keramikas flīžu importam, varētu negatīvi ietekmēt piegādes ķēdes un radīt lielāku spiedienu uz Savienības importētājiem un lietotājiem.

(470)

Pēc papildu informācijas daļējas izpaušanas Turcijas valdība atkārtoti uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija pierādīja, cik svarīgi ir labi funkcionējošas piegādes ķēdes. Turcijas valdība apgalvoja, ka atvērtie piegādes kanāli no Turcijas uz Savienību joprojām ir ļoti svarīgi energoietilpīgajās nozarēs, piemēram, keramikas flīžu ražošanā, jo īpaši saistībā ar notiekošo Krievijas iebrukumu Ukrainā, Savienības noteiktajām sankcijām un enerģijas cenu turpmāko pieaugumu.

(471)

Attiecībā uz Krievijas iebrukumu Ukrainā Komisija norādīja, ka tas, pirmkārt, ir negatīvi ietekmējis Savienības ražotājus. Kara ietekme uz importētājiem un lietotājiem ir ierobežota, jo importa apjoms no Ukrainas attiecīgajā periodā jau bija nenozīmīgs. Turklāt pasākumu nepiemērošana diviem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem (Lavish grupai un Vitra grupai) samazinās jebkādu papildu spiedienu uz piegādes ķēdēm kara dēļ. Līdz ar to Komisija noraidīja 469. un 470. apsvērumā aprakstītos apgalvojumus.

(472)

Pēc papildu informācijas daļējas izpaušanas CGCSA apgalvoja, ka antidempinga pasākumu piemērošana būtu pretrunā augsti integrētās keramikas flīžu ražošanas nozares interesēm Savienībā un Turcijā. Šajā sakarā apvienība norādīja, ka Turcijas keramikas flīžu ražotāji izejvielas un palīgmateriālus, pamatlīdzekļus un rezerves daļas ieveda no Savienības. Šādu iepirkumu kopējā vērtība palielinājās no 163 miljoniem EUR 2019. gadā līdz 188 miljoniem EUR 2020. gadā, 233 miljoniem EUR 2021. gadā un 309 miljoniem EUR 2022. gada pirmajos desmit mēnešos. Turklāt Turcijas uzņēmumi ieguldīja līdzekļus keramikas flīžu ražošanā, loģistikā un pakalpojumu sniegšanā Savienībā. Šo ieguldījumu kopējā vērtība laikposmā no 2019. līdz 2021. gadam sasniedza 366 miljonus EUR un radīja aptuveni 1 700 darbvietu. Komisijas dienestu uzklausīšanā Turcijas valdība izvirzīja līdzīgus argumentus.

(473)

Komisija atzina Turcijas un Savienības keramikas flīžu ražošanas nozares savstarpējo atkarību. Tomēr Komisija norādīja, ka nav pierādījumu, ka izejvielu un palīgmateriālu, pamatlīdzekļu un rezerves daļu iepirkums būtu tieši saistīts ar keramikas flīžu eksportu uz Savienību. Piemēram, laikposmā no 2021. gada (viss gads) līdz 2022. gadam (pirmie desmit mēneši) ievērojami palielinājās iepirkuma vērtība, lai gan, kā apstiprināja Turcijas valdība (sk. 282. apsvērumu), keramikas flīžu eksporta apjoms no Turcijas uz Savienību 2022. gada pirmajos desmit mēnešos salīdzinājumā ar to pašu laikposmu 2021. gadā samazinājās. Turklāt, atjaunojot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, būtu jāpalielina ražošana Savienībā, tādējādi nodrošinot Savienības izejvielu un palīgmateriālu, pamatlīdzekļu un rezerves daļu piegādātājiem jaunas uzņēmējdarbības iespējas.

(474)

Turklāt Komisija ņēma vērā Turcijas uzņēmumu ieguldījumu darbības keramikas flīžu ražošanas nozarē Savienībā. Šie ieguldījumi palielina nodarbinātību un veicina ekonomisko attīstību attiecīgajos reģionos. Vienlīdzīgu konkurences apstākļu atjaunošana Savienībā dos labumu ieguldījumiem, ko Turcijas ražotāji jau ir veikuši, un var motivēt turpmākus ieguldījumus. Visbeidzot, ieinteresētā persona nenorādīja, cik lielā mērā šos pirkumus un ieguldījumus veica Vitra grupa, par kuru tika konstatēts, ka tā neveic dempingu, un tādējādi antidempinga pasākumi to neietekmēs.

(475)

Ņemot vērā 473. un 474. apsvērumā izklāstītos apsvērumus, Komisija secināja, ka pasākumiem var būt ļoti ierobežota ietekme uz Savienības izejvielu un palīgmateriālu, pamatlīdzekļu un rezerves daļu piegādātājiem un tie var būt labvēlīgi šiem ieguldījumiem, ko veic Turcijas ražotājs Savienībā. Līdz ar to Komisija noraidīja 472. apsvērumā izklāstītos apgalvojumus.

7.5.   Secinājums par Savienības interesēm

(476)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav tādu pārliecinošu iemeslu, kas liktu domāt, ka pasākumu noteikšana Indijas un Turcijas izcelsmes keramikas flīžu importam būtu pretrunā Savienības interesēm.

8.   GALĪGIE ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(477)

Pamatojoties uz secinājumiem, ko Komisija izdarīja attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi, lai nepieļautu attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām izraisītu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Antidempinga maksājumi būtu jānosaka saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu. Kā minēts 3. iedaļā, antidempinga maksājumi nav piemērojami Indijas ražotājam eksportētājam Lavish grupai un Turcijas ražotājam eksportētājam Vitra grupai.

(478)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgā antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

Valsts

Uzņēmums

Galīgais antidempinga maksājums

Indija

Conor grupa

8,7  %

Indija

Icon grupa

6,7  %

Indija

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

7,3  %

Indija

Visi pārējie uzņēmumi

8,7  %

Turcija

Hitit Seramik Sanayi ve Ticaret A.Ş.

20,9  %

Turcija

Qua Granite ve Hayal Yapi Ürünleri San. Tic. A.Ş.,

Bien Yapi Ürünleri San. Tic. A.Ş.

4,8  %

Turcija

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

9,2  %

Turcija

Visi pārējie uzņēmumi

20,9  %

(479)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šajā izmeklēšanā izdarītajiem konstatējumiem. Tādējādi tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Šīs maksājumu likmes ir piemērojamas tikai tādu izmeklējamo ražojumu importam, kuru izcelsme ir attiecīgajās valstīs un kurus ražojuši minētie tiesību subjekti. Uz importēto attiecīgo ražojumu, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama visiem pārējiem uzņēmumiem. Uz tiem nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(480)

Ja uzņēmums, kas konkrēti minēts šajā regulā, pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums ir jāadresē Komisijai (45). Pieprasījumā ir jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības uz tam piemērojamo maksājuma likmi, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēta regula par nosaukuma maiņu.

(481)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts visiem pārējiem uzņēmumiem, būtu jāpiemēro ne tikai ražotājiem eksportētājiem, kuri šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica eksportu uz Savienību.

(482)

Lai līdz minimumam samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošina individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, ir jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem derīgs komercrēķins. Rēķinam ir jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 4. punktā. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams visiem pārējiem uzņēmumiem.

(483)

Kaut arī uzrādīt šo rēķinu dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīgs, lai importam piemērotu antidempinga maksājuma individuālās likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 4. punktā minētajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāpilda ierastās pārbaudes, un tiem, tāpat kā citos gadījumos, var būt vajadzīgi papildu dokumenti (nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka nākamais pieprasījums piemērot zemāko maksājuma likmi ir pamatots.

(484)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šādu apjoma pieaugumu pašu par sevi var uzskatīt par pārmaiņām tirdzniecības modelī, ko izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Tādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti minētie nosacījumi, var tikt sākta pretapiešanas izmeklēšana. Šajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un noteikt valsts mēroga maksājumu.

(485)

Ražotājiem eksportētājiem, kuri izmeklēšanas periodā laikā neeksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību, vajadzētu būt iespējai lūgt, lai Komisija tiem piemēro antidempinga maksājuma likmi, kas noteikta izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās. Komisijai būtu jāapmierina šāds lūgums, ja ir izpildīti trīs nosacījumi. Jaunajam ražotājam eksportētājam būtu jāpierāda, ka: i) izmeklēšanas periodā tas neeksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību; ii) tas nav saistīts ar ražotāju eksportētāju, kas to darīja; un iii) pēc tam ir eksportējis attiecīgo ražojumu vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības to darīt ievērojamos daudzumos.

9.   NOBEIGUMA NOTEIKUMI

(486)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (46) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(487)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo nosaka galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz šādu ražojumu importu: keramikas plātnes bruģēšanai un grīdas, krāsns/kamīna vai sienas flīzes; keramikas mozaīkas klucīši un tamlīdzīgi izstrādājumi, uz pamatnes vai bez tās; apdares keramika, kas pašlaik atbilst KN kodiem 6907 21 00, 6907 22 00, 6907 23 00, 6907 30 00 un 6907 40 00, ja to izcelsmes valsts ir Indija vai Turcija.

2.   Galīgā antidempinga maksājuma likmes, kas piemērojamas tālāk sarakstā norādīto uzņēmumu ražotā 1. punktā aprakstītā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Valsts

Uzņēmums

Galīgais antidempinga maksājums

TARIC papildu kods

Indija

Conor Granito Pvt Ltd.; Corial Ceramic Pvt Ltd.

8,7  %

C898

Indija

Acecon Vitrified Pvt Ltd.; Avlon Ceramics Pvt Ltd.; Duracon Vitrified Pvt Ltd.; Eracon Vitrified Pvt Ltd.; Evershine Vitrified Pvt Ltd.; Icon Granito Pvt Ltd.; Venice Ceramics Pvt Ltd.

6,7  %

C899

Indija

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās un ir uzskaitīti I pielikumā

7,3  %

 

Indija

Visi pārējie uzņēmumi

8,7  %

C999

Turcija

Hitit Seramik Sanayi ve Ticaret A.Ş.

20,9  %

C900

Turcija

Qua Granite ve Hayal Yapi Ürünleri San. Tic. A.Ş.;

Bien Yapi Ürünleri San. Tic. A.Ş.

4,8  %

C901

Turcija

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās un ir uzskaitīti II pielikumā

9,2  %

 

Turcija

Visi pārējie uzņēmumi

20,9  %

C999

3.   Antidempinga maksājumus nepiemēro Indijas ražotājam eksportētājam Lavish grupai, ko veido Lavish Granito Pvt Ltd., Lavish Ceramics Pvt Ltd., Lakme Vitrified Pvt Ltd. un Liva Ceramics Pvt Ltd. (TARIC papildu kods C903), un nepiemēro Turcijas ražotājam eksportētājam Vitra Karo Sanayi ve Ticaret A.Ş. (TARIC papildu kods C902).

4.   Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās maksājuma likmes piemēro, kā arī 3. punktā minētajiem uzņēmumiem antidempinga maksājuma likmes nepiemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins ar šādu apliecinājumu, kuru datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušā subjekta amatpersona un kurā norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies(-usies), apliecinu, ka šajā rēķinā norādīto eksportam uz Eiropas Savienību pārdoto [apjoms] [attiecīgais ražojums] ir ražojis uzņēmums [uzņēmuma nosaukums un adrese] (TARIC papildu kods), kurš atrodas [attiecīgā valsts lokatīvā]. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.” Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem noteikto maksājuma likmi.

5.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Šīs regulas 1. panta 2. punktu var grozīt, lai pievienotu jaunus ražotājus eksportētājus no Indijas vai Turcijas un tiem piemērotu atbilstošu vidējo svērto antidempinga maksājuma likmi izlasē neiekļautiem uzņēmumiem, kas sadarbojās. Jauns ražotājs eksportētājs sniedz pierādījumus, ka:

a)

tas izmeklēšanas periodā (no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam) nav eksportējis 1. panta 1. punktā aprakstītās Indijas vai Turcijas izcelsmes preces;

b)

tas nav saistīts ar eksportētāju vai ražotāju, uz kuru attiecas ar šo regulu noteiktie pasākumi un kurš būtu varējis sadarboties sākotnējā izmeklēšanā; un

c)

pēc izmeklēšanas perioda beigām tas ir vai nu faktiski eksportējis attiecīgo ražojumu, vai arī uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību ievērojamu tā daudzumu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2023. gada 9. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2)  Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Indijas un Turcijas izcelsmes keramikas flīžu importu (OV C 501, 13.12.2021., 25. lpp.).

(3)  Vispārējās tiesas 2017. gada 11. jūlija spriedums lietā Viraj Profiles Ltd / Eiropas Savienības Padome, T-67/14, ECLI:EU:T:2017:481, 98. punkts.

(4)   “Eiropas Kopienas – galīgie antidempinga pasākumi konkrētiem dzelzs vai tērauda savienotājelementiem no Ķīnas”, Apelācijas institūcijas ziņojums (WT/DS397/AB/R), 418. punkts. Sk. arī 2015. gada 8. septembra spriedumu lietā Philips Lighting, C-511/13 P, ECLI:EU:C:2015:553, 60.–73. punkts.

(5)  Paziņojums par procedūras sākšanu, 5.5. iedaļa.

(6)  Paziņojums par procedūras sākšanu, 5.2. iedaļa.

(7)   “ Mexico – Anti-dumping Duties on Steel Pipes and Tubes from Guatemala ”, ekspertu grupas nobeiguma ziņojums (WT/DS331/R), 7.234., 7.235. un 7.236. punkts.

(8)  Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 917/2011 (2011. gada 12. septembris), ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas flīžu importam (OV L 238, 15.9.2011., 1. lpp.), un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/2179 (2017. gada 22. novembris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktam nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas flīžu importam (OV L 307, 23.11.2017., 25. lpp.).

(9)  Procedūras laikā trīs uzņēmumi informēja Komisiju, ka tie ir apvienojušies vienā uzņēmumā Ceramika Netto Sp. z o.o. Sp.K.

(10)  Īstenošanas regula (ES) Nr. 917/2011.

(11)  Īstenošanas regula (ES) 2017/2179.

(12)  https://tron.trade.ec.europa.eu/investigations/case-view?caseId=2559

(13)  Organizatoriskos nolūkos dažu saistīto uzņēmumu pārbaudes apmeklējums notika ražošanas subjekta telpās.

(14)  Sūdzības kopsavilkums, 1. lpp.

(15)  Sūdzības 5. un 20. pielikums.

(16)   Icon grupa atsaucās uz spriedumu lietā PT Musim Mas / Padome, C-468/15 P, EU:C:2016:803, 39. punkts; un tā paša sprieduma (PT Musim Mas / Padome, C-468/15 P, EU:C:2016:803) 42. punkts; Spriedums lietā Interpipe Niko Tube un Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant / Komisija, T-716/19, ECLI:EU:T:2021:457, 133. punkts.

(17)  Spriedums lietā Matsushita Electric Industrial / Padome, C-104/90, EU:C:1993:837, 9. punkts.

(18)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1395 (2022. gada 11. augusts), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrēta Krievijas un Turcijas izcelsmes nerūsošā tērauda importam (OV L 211, 12.8.2022., 127. lpp.), 126. apsvērums.

(19)  Sk. t22.001010 pieejamo abu ražotāju iesniegto atbilžu uz anketas jautājumiem atklātās versijas D un E iedaļu.

(20)  No 1 euro = 7,884 Turcijas liras 2020. gada jūlijā līdz 1 euro = 10,382 Turcijas liras 2021. gada jūnijā (t. i., kopumā –32 %). Avoti: Eiropas Centrālā banka, Budžeta ĢD, Pacific Exchange Rate Service.

(21)  Pieejams vietnē https://ec.europa.eu/eurostat/web/prodcom/data/database (pēdējo reizi skatīts 2022. gada 19. septembrī).

(22)  Pieejams vietnē https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/sts_inpr_q/default/table?lang=en (pēdējo reizi skatīts 2022. gada 19. septembrī).

(23)  Tā kā viens no izlasē iekļautajiem Indijas ražotājiem eksportētājiem un viens no izlasē iekļautajiem Turcijas ražotājiem eksportētājiem neveica dempingu, to imports tika atskaitīts no kopējā importa un analizēts kā bezdempinga imports. Komisija izmantoja Lavish grupas un Vitra grupas sniegtās atbildes uz anketas jautājumiem, lai to apjomus un vērtības izslēgtu no kopējā eksporta. Attiecībā uz Vitra grupu Komisija, pamatojoties uz pārbaudīto informāciju par izmeklēšanas periodu, izslēdza tirgotos ražojumus, kurus grupa nav ražojusi. Regulā dažiem skaitliskajiem rādītājiem ir izmantoti diapazoni, jo pretējā gadījumā tiktu izpausti šo izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju konfidenciāli dati, tāpēc ka importa statistika KN līmenī ir publiski pieejama.

(24)  Sk. “Türkiye: ceramic tile exports continue to grow in 2020.” Pieejams vietnē: https://ceramicworldweb.com/en/economics-and-markets/Türkiye-ceramic-tile-exports-continue-grow-2020 (pēdējo reizi skatīts 2022. gada 19. novembrī). Sk. arī “The Turkish ceramic tile industry pushes on exports.” Pieejams vietnē: https://ceramicworldweb.com/en/economics-and-markets/turkish-ceramic-tile-industry-pushes-exports (pēdējo reizi skatīts 2022. gada 19. novembrī).

(25)  Koriģēts attiecībā uz apjomiem Spānijai izmeklēšanas periodā, pamatojoties uz pierādījumiem, ko iesniedza sūdzības iesniedzējs, pārbaudot makrorādītāju anketu.

(26)  Eiropas būvniecības tirgus līdz 2024. gadam. Pieejams vietnē https://www.ceramicworldweb.com/index.php/en/economics-and-markets/european-construction-market-2024 (pēdējo reizi skatīts 2022. gada 20. septembrī).

(27)  Komisijas Regula (ES) Nr. 258/2011 (2011. gada 16. marts), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas flīžu importam (OV L 70, 17.3.2011., 5. lpp.).

(28)  Īstenošanas regula (ES) Nr. 917/2011.

(29)  Īstenošanas regula (ES) 2017/2179.

(30)  Paziņojums par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas flīžu importam piemērojamo antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu (OV C 442, 22.11.2022., 3. lpp.).

(31)  Tiesas 2021. gada 4. februāra spriedums lietā eurocylinder systems AG / Hauptzollamt Hamburg-Stadt, C-324/19, ECLI:EU:C:2021:94, 49. un 52. punkts.

(32)  Komisijas Regula (EK) Nr. 289/2009 (2009. gada 7. aprīlis), ar ko piemēro pagaidu antidempinga maksājumu tādu konkrētu dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (OV L 94, 8.4.2009., 48. lpp.).

(33)  Koriģēts attiecībā uz apjomiem Spānijai izmeklēšanas periodā, pamatojoties uz pierādījumiem, ko iesniedza sūdzības iesniedzējs, pārbaudot makrorādītāju anketu.

(34)  Sākotnējo izmeklēšanas periodu attiecībā uz Ķīnas izcelsmes keramikas flīzēm skatīt Regulas (ES) Nr. 258/2011 24. apsvērumā. Minētās izmeklēšanas mērķa peļņu sk. Īstenošanas regulas (ES) Nr. 917/2011 164. un 197. apsvērumā.

(35)  Īstenošanas regula (ES) 2017/2179.

(36)  Sūdzības 8. pielikums.

(37)  Tā kā nesaistītie importētāji pārtrauca sadarbību pēc nepilnību novēršanas posma (tie nepiekrita pārbaudei / attālinātai salīdzinošajai pārbaudei), Komisijas analīze ir balstīta uz to iesniegto informāciju, citstarp pamatojošiem pierādījumiem (piem., finanšu pārskatiem) un publiski pieejamo informāciju (finanšu pārskati no uzņēmumu reģistra, finanšu dati, kas publicēti vietnē https://www.romanian-companies.eu/).

(38)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 305/2011 (2011. gada 9. marts), ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (OV L 88, 4.4.2011., 5. lpp.).

(39)  Regula (ES) Nr. 258/2011, 150. apsvērums.

(40)  Regula (ES) Nr. 258/2011, 153. apsvērums; Īstenošanas regula (ES) Nr. 917/2011, 183. apsvērums; Īstenošanas regula (ES) 2017/2179, 206. apsvērums.

(41)  Piemēram, GANDALF Pawel Gagorowski (Polija) vai ILCOM s.r.l (Itālija) sevi identificēja kā importētājus, bet VEDMAX s.r.l. (Rumānija) un Orient Ceramic (Rumānija) identificēja sevi kā lietotājus/importētājus, Ogrodnik Niemirscy Sp.J (Polija) sevi identificēja kā pārdevēju, savukārt Netto & Cortina (Polija) visā izmeklēšanas laikā sevi identificēja kā ražotājus no Bjalistokas.

(42)  Avots: makroaptauja, D.2.1. iedaļa un sūdzība, 49. un 52. lpp.

(43)  Sk., piem., Netto & Cortina “Papildu paziņojums lietā AD684”, 8. un 14. lpp.

(44)   Impacto socioeconómico y fiscal del sector de azulejos y pavimentos cerámicos en España. Pieejams vietnē: https://transparencia.ascer.es/media/1039/informe-impacto-socioeco-sector-cer%C3%A1mico_ascer.pdf (pēdējo reizi skatīts 2022. gada 7. oktobrī).

(45)   European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate G, Wetstraat 170 Rue de la Loi, 1040 Brisele, Beļģija.

(46)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Indijas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē

Valsts

Nosaukums

TARIC papildu kods

Indija

Arkiton Tiles LLP

Ncraze Ceramic LLP

C919

Indija

Asian Granito India Limited

Crystal Ceramic Industries Private Limited

Affil Vitrified Private Limited

Amazoone Ceramics Limited

C920

Indija

Color Tiles Private Limited

Color Granito Private Limited

Subway Tiles LLP

Senis Ceramic Private Limited

C921

Indija

Comet Granito Private Limited

Corus Vitrified Private Limited

C922

Indija

Granoland Tiles LLP

Landgrace Ceramic Private Limited

Landdecor Tiles LLP

C923

Indija

Sunshine Tiles Company Private Limited

Sunshine Vitrious Tiles Private Limited

Sunshine Ceramic

Jaysun Ceramics

Sunray Tiles Private Limited

Sologres Granito Private Limited

Leesun Ceramic Tiles Co

Grenic Tiles Private Limited

Antonova Tiles (India)

C924

Indija

Aajveto Manufacturing Private Limited

The President Group

Artos International LLP

Spolo Ceramic Private Limited

Veritaas Granito LLP

Pioneer Ceramic Industries

Zed Vitrified Private Limited

Indesign Ceramics LLP

C925

Indija

Accord Vitrified Private Limited

Accord Plus Ceramics Private Limited

C927

Indija

Alinta Granito Private Limited

Avalta Granito Private Limited

C928

Indija

Alpas Cera LLP

Cosa Ceramic Private Limited

C929

Indija

Ambani Vitrified Private Limited

C930

Indija

Solizo Vitrified Private Limited

C931

Indija

Axison Vitrified Private Limited

Axiom Ceramic Private Limited

Swellco Ceramic

C935

Indija

Blizzard Vitrified LLP

Blizzard Ceramica LLP

C937

Indija

Blueart Granito Private Limited

Iyota Tiles LLP

C938

Indija

Bluetone Impex LLP

C939

Indija

Bluezone Vitrified Private Limited

Bluezone Tiles LLP

Bluegrass Porcelano LLP

C940

Indija

Bonza Vitrified Private Limited

Boffo Granito LLP

Big Tiles

C941

Indija

Cadillac Granito Private Limited

Captiva Ceramic Industries

C942

Indija

Capron Vitrified Private Limited

C943

Indija

Classy Tiles LLP

C944

Indija

Claystone Granito Private Limited

Favourite Plus Ceramic Private Limited

Clayart Granito LLP

Torino Tiles LLP

Astila Ceramic Private Limited

C945

Indija

Commander Vitrified Private Limited

Creanza Ceramic Private Limited

Commander Ceramic Industries

Amora Tiles Private Limited

Amora Ceramics Private Limited

C946

Indija

Cruso Granito Private Limited

C947

Indija

Cyber Ceramics

C948

Indija

Delta Ceramic

C949

Indija

Dureza Granito Private Limited

C950

Indija

Emcer Tiles Private Limited

Emcer Granito LLP

Sanford Vitrified Private Limited

Parker Tiles Private Limited

Ascent Ceramica Private Limited

Lenswood Ceramic

C951

Indija

Exotica Ceramic Private Limited

C952

Indija

Exxaro Tiles Limited

C953

Indija

Face Ceramics Private Limited

Fea Ceramics

Cygen Ceramic LLP

Sorento Granito Private Limited

Soriso Ceramic Private Limited

Soriso Granito LLP

Angel Ceramic Pct Limited

Blue Art Granito Private Limited

Face Impex Private Limited

C954

Indija

Favourite Plus Ceramic Private Limited

C956

Indija

Flavour Granito LLP

Rex Ceramic Private Limited

C957

Indija

Fusion Granito Private Limited

Vivanta Ceramic Private Limited

C958

Indija

Gold Cera International

C959

Indija

Gryphon Ceramics Private Limited

Cosa Ceramics Pct Limited

RAK Ceramics Private Limited

Gris Ceramic LLP

Grupo Griffin Ceramica LLP

Alpas Cera LLP

C960

Indija

Handmada International

C961

Indija

Hilltop Ceramic

C962

Indija

Ibis Smart Marble Private Limited

Silverpearl Tile Private Limited

C963

Indija

Italica Granito Private Limited

Italica Floor Tiles Private Limited

Soriso Ceramic Private Limited

C964

Indija

Ita Lake Ceramic Private Limited

Itaca Ceramic Private Limited

Sperita Granito LLP

C966

 

 

 

Indija

Itacon Granito Private Limited

U-Con Ceramica LLP

Tecon Tiles Private Limited

Valencia Ceramic Private Limited

Livolla Granito LLP

Velloza Granito LLP

C968

Indija

Italia Ceramics Limited

Piccolo Mosaic Limited

C969

Indija

Italus Vitrified LLP

C971

Indija

Itcos Granito LLP

Icera Tiles LLP

C972

Indija

Itoli Granito LLP

Imlis Ceramica LLP

C973

Indija

K2D Exim

C974

Indija

Kag Granito LLP

Rollza Granito LLP

C975

Indija

Kajaria Ceramics Limited

Jaxx Vitrified Private Limited

Cosa Ceramics Private Limited

Kajaria Tiles Private Limited

Vennar Ceramics Limited

C976

Indija

Keezia Tiles LLP

C977

Indija

Kitco Ceramic

C978

Indija

Kripton Granito Private Limited

Kripton Ceramic Private Limited

La Berry Ceramics Private Limited

Nice Ceramic Private Limited

Gresart Ceramica Private Limited

C979

Indija

Latto Tiles LLP

Spinora Tiles Private Limited

C980

Indija

Laxveer Ceramic LLP

Lovato Ceramic Private Limited

C981

Indija

Leopard Vitrified Private Limited

Livon Ceramic

Letoza Granito LLP

C982

Indija

Lexus Granito India Limited

Lioli Ceramica Private Limited

C983

Indija

Lezora Vitrified Private Limited

Lemzon Granito LLP

Lezwin Tiles LLP

Sisam Granito LLP

C984

Indija

Livenza Granito LLP

Livanto Ceramic Private Limited

Lizzart Granito LLP

Linia Ceramic LLP

L Tile Granito LLP

C986

Indija

Lorence Vitrified LLP

Lepono Porcelano LLP

Lanford Ceramic Private Limited

C987

Indija

Lycos Ceramic Private Limited

Livolla Granito LLP

Crevita Granito Private Limited

C988

Indija

Maps Granito Private Limited

Perth Ceramic Private Limited

C989

Indija

Marbilano Tiles LLP

Marbilano Surface LLP

C990

Indija

Max Granito Private Limited

Epos Tiles LLP

C119

Indija

Metropole Tiles Private Limited

Metro City Tiles Private Limited

Metro Ceramics

Mactile India Private Limited

C120

Indija

Millennium Granito India Private Limited

Lorenzo Vitrified Tiles Private Limited

Millenium Vitrified Tile Private Limited

Millenium Tile LLP

Clan Vitrified Private Limited

Millenium Ceramic LLP

Millenia Ceramica Private Limited

Millenium Cera Tiles Private Limited

C121

Indija

Montana Tiles

Plazma Granito Private Limited

Raykas Ceramic LLP

C122

Indija

Motto Ceramic Private Limited

Motto Tiles Private Limited

Slimtile Private Limited

Monza Granito Private Limited

Rossa Tiles Private Limited

Motto Stone Private Limited

C123

Indija

Mox tiles LLP

Itile LLP

Swell Granito LLP

C124

Indija

Neelson Ceramic LLP

Neelson Porselano LLP

Win Tel Ceramics Private Limited

Theos Tiles LLP

C125

Indija

Nehani Tiles Private Limited

Neha Ceramic Industries

Orinda Granito LLP

Orinda Industries LLP

C126

Indija

Nessa Vitrified LLP

LGF Vitrified Private Limited

C127

Indija

Nexion International Private Limited

Simpolo Vitrified Private Limited

C130

Indija

Nitco Limited

C131

Indija

Oasis Vitrified Private Limited

Oasis Tiles LLP

Max Ceramics Private Limited

Revenza Ceramics

C132

Indija

Olwin Tiles (India) Private Limited

C133

Indija

Onery Tiles LLP

C134

Indija

Oscar Ceramics

C136

Indija

Pavit Ceramics Private Limited

Victory Ceratech Private Limited

C138

Indija

Prism Johnson Limited

Antique Marbonite Private Limited

Coral Gold Tiles Private Limited

Sanskar Ceramics Private Limited

Spectrum Johnson Tiles Private Limited

Small Johnson Floor Tiles Private Limited

Sparten Granito Private Limited

C142

Indija

Q-BO (Savion Ceramic)

C308

Indija

Qutone Ceramic Private Limited

C631

Indija

Range Ceramic Private Limited

C633

Indija

Rey Cera Creation Private Limited

Simbel Ceramic Private Limited

Adoration Ceramica Private Limited

C636

Indija

Scientifica Tiles LLP

Saiwin Ceramic Private Limited

Saimax Ceramic Private Limited

Siscon Tiles LLP

Aland Ceramic Private Limited

C639

Indija

Seron Granito Private Limited

C640

Indija

Sez Vitrified Private Limited

C641

Indija

Silon Granito LLP

C642

Indija

Simero Vitrified Private Limited

Simero International LLP

C643

Indija

Simola Tiles LLP

C644

Indija

Skajen Vitrified Private Limited

Spice Ceramic Private Limited

Legend Ceramic Private Limited

C646

Indija

Skytouch Ceramic Private Limited

Icolux Porcelano LLP

C648

Indija

Sober Plus Ceramics

Sober Ceramics

C649

Indija

Solizo Vitrified Private Limited

C650

Indija

Somany Ceramics Limited

Vintage Tiles Private Limited

Vicon Ceramic Private Limited

Amora Tiles Private Limited

Amora Ceramics Private Limited

Acer Granito Private Limited

Somany Fine Vitrified Private Limited

Sudha Somany Ceramics Private Limited un

Somany Piastrelle Private Limited

C651

Indija

Sparron Vitrified LLP

C652

Indija

Square Ceramic Private Limited

Casva Tiles Private Limited

A004

Indija

Starco Ceramic

A005

Indija

Sunland Ceramic Private Limited

A006

Indija

Sunworld Vitrified Private Limited

Shagun Ceramics

A007

Indija

Swellco Ceramic

Axison Vitrified Private Limited

Axiom Ceramic Private Limited

A008

Indija

Titanium Vitrified Private Limited

Moral Ceramic Private Limited

Onery Tiles LLP

A010

Indija

Varmora Granito Private Limited

Tocco Ceramics Private Limited

Solaris Ceramics Private Limited

Nextile Marbosys Private Limited

Fiorenza GRanito Private Limited

Sentosa Granito Private Limited,

Renite Vitrified LLP

Avalta Granito Private Limited un

Covertek Ceramica Private Limited

A013

Indija

Velsaa Vitrified LLP

Velsaa Enterprises LLP

Boss Ceramics

Magnum Ceramics

A014

Indija

Verona Granito Private Limited

A016

Indija

Wallmark Ceramic Industry

A017

Indija

Zarko Granito Private Limited

A019

Indija

Zealtop Granito Private Limited

A020

Indija

Vita Granito

C926


II PIELIKUMS

Turcijas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē

Valsts

Nosaukums

TARIC papildu kods

Turcija

Akgün Seramik Sanayi ve Ticaret A.Ş  (1).

Akgün Toprak Sanayi İnşaat ve Ticaret A.Ş.

Veli Akgün Seramik İnşaat Sanayi ve Ticaret A.Ş.

C904

Turcija

Anka Toprak Ürünleri Sanayi ve Ticaret A.Ş.

C905

Turcija

Decovita Yapi Ürünleri Sanayi ve Ticaret A.Ş.

C906

Turcija

Ege Seramik Sanayi ve Ticaret A.Ş.

C907

Turcija

Etili Seramik İnşaat Sanayi ve Ticaret A.Ş.

C908

Turcija

Graniser Granit Seramik Sanayi ve Ticaret A.Ş.

C909

Turcija

Kaleseramik Çanakkale Kalebodur Seramik Sanayi A.Ş.

C910

Turcija

Karo Metro Seramik Sanayi ve Ticaret A.Ş.

C911

Turcija

NG Kütahya Seramik Porselen Turizm A.Ş.

C912

Turcija

Seramiksan Turgutlu Seramik Sanayi ve Ticaret A.Ş.

C913

Turcija

Seranit Granit Seramik Sanayi Ticaret A.Ş.

C914

Turcija

Söğütsen Seramik Sanayi İnşaat Madencilik İthalat İhracat A.Ş.

C915

Turcija

Termal Seramik Sanayi ve Ticaret A.Ş.

C916

Turcija

Uşak Seramik Sanayi A.Ş.

C917

Turcija

Yurtbay Seramik Sanayi Ticaret A.Ş.

C918


(1)  (1) A.Ş. apzīmē Anonim Şirketi.


10.2.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 41/77


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/266

(2023. gada 9. februāris),

ar ko nosaka tehnisko rezervju un pamata pašu kapitāla aprēķināšanas tehnisko informāciju pārskatu sniegšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā ar atsauces datumiem no 2022. gada 31. decembra līdz 2023. gada 30. martam

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (1) un jo īpaši tās 77.e panta 2. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus, ar kuriem apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības Direktīvas 2009/138/EK vajadzībām aprēķina tehniskās rezerves un pamata pašu kapitālu, attiecībā uz katru atsauces datumu būtu jānosaka tehniskā informācija par attiecīgajām bezriska procentu likmju termiņstruktūrām, pamatstarpībām atbilstības pielāgojuma aprēķināšanai un svārstīguma pielāgojumiem.

(2)

Apdrošināšanas sabiedrībām un pārapdrošināšanas sabiedrībām būtu jāizmanto tehniskā informācija, kuras pamatā ir tirgus dati, kas attiecas uz tā mēneša beigām, kurš ir pēdējais mēnesis pirms pirmā pārskata atsauces datuma, uz ko attiecas šī regula. Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde tehnisko informāciju attiecībā uz 2022. gada decembra beigu tirgus datiem Komisijai sniedza 2023. gada 5. janvārī. Minētā informācija saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 77.e panta 1. punktu tika publicēta 2023. gada 5. janvārī.

(3)

Ņemot vērā nepieciešamību pēc tehniskās informācijas tūlītējas pieejamības, ir svarīgi, lai šī regula stātos spēkā steidzamības kārtā.

(4)

Piesardzības apsvērumu dēļ ir nepieciešams, lai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības tehnisko rezervju un pamata pašu kapitāla aprēķināšanai izmantotu vienu un to pašu tehnisko informāciju neatkarīgi no datuma, kurā tās sniedz pārskatu savām kompetentajām iestādēm. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no pirmā pārskata atsauces datuma, uz kuru attiecas šī regula.

(5)

Lai pēc iespējas drīz nodrošinātu juridisko noteiktību, steidzamas nepieciešamības dēļ saistībā ar attiecīgo bezriska procentu likmju termiņstruktūru pieejamību pastāv pienācīgi pamatots iemesls, lai šajā regulā paredzētie pasākumi tiktu pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (2) 8. pantu saistībā ar 4. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, aprēķinot tehniskās rezerves un pamata pašu kapitālu pārskatu sniegšanai ar atsauces datumiem no 2022. gada 31. decembra līdz 2023. gada 30. martam, izmanto 2. punktā minēto tehnisko informāciju.

2.   Katrai attiecīgajai valūtai tehniskā informācija, ko izmanto, lai aprēķinātu visprecīzāko novērtējumu saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 77. pantu, atbilstības pielāgojumu saskaņā ar minētās direktīvas 77.c pantu un svārstīguma pielāgojumu saskaņā ar minētās direktīvas 77.d pantu, ir šāda:

a)

attiecīgās bezriska procentu likmju termiņstruktūras, kas noteiktas I pielikumā;

b)

pamatstarpības atbilstības pielāgojuma aprēķināšanai, kas noteiktas II pielikumā;

c)

katram attiecīgajam valsts apdrošināšanas tirgum – svārstīguma pielāgojumi, kas noteikti III pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2022. gada 31. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2023. gada 9. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).


I PIELIKUMS

Attiecīgās bezriska procentu likmju termiņstruktūras, kuras izmanto visprecīzākā novērtējuma aprēķināšanai, bez atbilstības pielāgojuma un svārstīguma pielāgojuma

Atlikušais laiks līdz termiņam (gados)

Euro

Čehijas krona

Dānijas krona

Ungārijas forints

Zviedrijas krona

Horvātijas kuna

1

3,176 %

6,512 %

3,166 %

13,655 %

3,474 %

2,494 %

2

3,295 %

6,226 %

3,285 %

12,506 %

3,414 %

2,829 %

3

3,203 %

5,777 %

3,193 %

11,342 %

3,323 %

3,038 %

4

3,152 %

5,361 %

3,142 %

10,379 %

3,236 %

3,195 %

5

3,131 %

5,054 %

3,121 %

9,665 %

3,163 %

3,348 %

6

3,110 %

4,866 %

3,100 %

9,171 %

3,104 %

3,512 %

7

3,091 %

4,754 %

3,081 %

8,857 %

3,060 %

3,684 %

8

3,086 %

4,682 %

3,076 %

8,686 %

3,030 %

3,867 %

9

3,088 %

4,635 %

3,078 %

8,622 %

3,013 %

4,030 %

10

3,092 %

4,602 %

3,082 %

8,609 %

3,010 %

4,151 %

11

3,100 %

4,576 %

3,090 %

8,625 %

3,019 %

4,236 %

12

3,085 %

4,553 %

3,075 %

8,635 %

3,035 %

4,295 %

13

3,071 %

4,532 %

3,061 %

8,624 %

3,055 %

4,335 %

14

3,053 %

4,512 %

3,043 %

8,585 %

3,075 %

4,360 %

15

3,022 %

4,491 %

3,012 %

8,510 %

3,095 %

4,375 %

16

2,974 %

4,469 %

2,964 %

8,422 %

3,114 %

4,381 %

17

2,916 %

4,446 %

2,906 %

8,328 %

3,131 %

4,382 %

18

2,859 %

4,423 %

2,849 %

8,231 %

3,147 %

4,377 %

19

2,807 %

4,399 %

2,797 %

8,133 %

3,162 %

4,368 %

20

2,765 %

4,376 %

2,755 %

8,035 %

3,176 %

4,357 %

21

2,735 %

4,352 %

2,725 %

7,937 %

3,189 %

4,344 %

22

2,715 %

4,330 %

2,705 %

7,840 %

3,200 %

4,329 %

23

2,703 %

4,307 %

2,693 %

7,746 %

3,211 %

4,313 %

24

2,697 %

4,285 %

2,688 %

7,654 %

3,221 %

4,297 %

25

2,695 %

4,264 %

2,687 %

7,564 %

3,230 %

4,280 %

26

2,698 %

4,243 %

2,689 %

7,477 %

3,238 %

4,262 %

27

2,703 %

4,223 %

2,695 %

7,393 %

3,246 %

4,245 %

28

2,711 %

4,203 %

2,703 %

7,312 %

3,253 %

4,228 %

29

2,720 %

4,184 %

2,712 %

7,234 %

3,260 %

4,210 %

30

2,730 %

4,166 %

2,723 %

7,159 %

3,266 %

4,193 %

31

2,742 %

4,149 %

2,734 %

7,087 %

3,272 %

4,177 %

32

2,753 %

4,132 %

2,746 %

7,018 %

3,278 %

4,160 %

33

2,766 %

4,115 %

2,759 %

6,952 %

3,283 %

4,145 %

34

2,778 %

4,100 %

2,772 %

6,888 %

3,288 %

4,129 %

35

2,791 %

4,084 %

2,784 %

6,827 %

3,293 %

4,114 %

36

2,804 %

4,070 %

2,797 %

6,768 %

3,297 %

4,099 %

37

2,816 %

4,055 %

2,810 %

6,712 %

3,301 %

4,085 %

38

2,829 %

4,042 %

2,823 %

6,659 %

3,305 %

4,071 %

39

2,841 %

4,029 %

2,835 %

6,607 %

3,309 %

4,058 %

40

2,853 %

4,016 %

2,848 %

6,557 %

3,312 %

4,045 %

41

2,865 %

4,004 %

2,860 %

6,510 %

3,316 %

4,032 %

42

2,877 %

3,992 %

2,871 %

6,464 %

3,319 %

4,020 %

43

2,888 %

3,981 %

2,883 %

6,421 %

3,322 %

4,008 %

44

2,899 %

3,970 %

2,894 %

6,378 %

3,325 %

3,997 %

45

2,910 %

3,959 %

2,905 %

6,338 %

3,328 %

3,986 %

46

2,920 %

3,949 %

2,915 %

6,299 %

3,330 %

3,975 %

47

2,931 %

3,939 %

2,925 %

6,262 %

3,333 %

3,965 %

48

2,940 %

3,930 %

2,935 %

6,226 %

3,335 %

3,955 %

49

2,950 %

3,921 %

2,945 %

6,191 %

3,338 %

3,945 %

50

2,959 %

3,912 %

2,954 %

6,158 %

3,340 %

3,936 %

51

2,968 %

3,903 %

2,963 %

6,126 %

3,342 %

3,927 %

52

2,977 %

3,895 %

2,972 %

6,095 %

3,344 %

3,918 %

53

2,985 %

3,887 %

2,981 %

6,065 %

3,346 %

3,910 %

54

2,993 %

3,879 %

2,989 %

6,037 %

3,348 %

3,902 %

55

3,001 %

3,872 %

2,997 %

6,009 %

3,350 %

3,894 %

56

3,009 %

3,864 %

3,005 %

5,982 %

3,352 %

3,886 %

57

3,016 %

3,857 %

3,012 %

5,956 %

3,353 %

3,879 %

58

3,024 %

3,850 %

3,020 %

5,931 %

3,355 %

3,872 %

59

3,031 %

3,844 %

3,027 %

5,907 %

3,357 %

3,865 %

60

3,037 %

3,837 %

3,033 %

5,884 %

3,358 %

3,858 %

61

3,044 %

3,831 %

3,040 %

5,861 %

3,360 %

3,851 %

62

3,050 %

3,825 %

3,047 %

5,839 %

3,361 %

3,845 %

63

3,057 %

3,819 %

3,053 %

5,818 %

3,363 %

3,839 %

64

3,063 %

3,814 %

3,059 %

5,797 %

3,364 %

3,833 %

65

3,069 %

3,808 %

3,065 %

5,777 %

3,365 %

3,827 %

66

3,074 %

3,803 %

3,071 %

5,758 %

3,367 %

3,821 %

67

3,080 %

3,798 %

3,076 %

5,739 %

3,368 %

3,816 %

68

3,085 %

3,793 %

3,082 %

5,721 %

3,369 %

3,811 %

69

3,090 %

3,788 %

3,087 %

5,703 %

3,370 %

3,805 %

70

3,095 %

3,783 %

3,092 %

5,686 %

3,371 %

3,800 %

71

3,100 %

3,778 %

3,097 %

5,669 %

3,372 %

3,795 %

72

3,105 %

3,774 %

3,102 %

5,653 %

3,373 %

3,791 %

73

3,110 %

3,769 %

3,107 %

5,637 %

3,375 %

3,786 %

74

3,114 %

3,765 %

3,111 %

5,621 %

3,376 %

3,782 %

75

3,119 %

3,761 %

3,116 %

5,606 %

3,377 %

3,777 %

76

3,123 %

3,757 %

3,120 %

5,592 %

3,377 %

3,773 %

77

3,127 %

3,753 %

3,124 %

5,578 %

3,378 %

3,769 %

78

3,132 %

3,749 %

3,128 %

5,564 %

3,379 %

3,765 %

79

3,136 %

3,745 %

3,133 %

5,550 %

3,380 %

3,761 %

80

3,139 %

3,742 %

3,136 %

5,537 %

3,381 %

3,757 %

81

3,143 %

3,738 %

3,140 %

5,524 %

3,382 %

3,753 %

82

3,147 %

3,735 %

3,144 %

5,512 %

3,383 %

3,749 %

83

3,151 %

3,731 %

3,148 %

5,499 %

3,384 %

3,746 %

84

3,154 %

3,728 %

3,151 %

5,487 %

3,384 %

3,742 %

85

3,158 %

3,725 %

3,155 %

5,476 %

3,385 %

3,739 %

86

3,161 %

3,721 %

3,158 %

5,464 %

3,386 %

3,735 %

87

3,164 %

3,718 %

3,162 %

5,453 %

3,387 %

3,732 %

88

3,168 %

3,715 %

3,165 %

5,442 %

3,387 %

3,729 %

89

3,171 %

3,712 %

3,168 %

5,432 %

3,388 %

3,726 %

90

3,174 %

3,709 %

3,171 %

5,421 %

3,389 %

3,723 %

91

3,177 %

3,706 %

3,174 %

5,411 %

3,389 %

3,720 %

92

3,180 %

3,704 %

3,177 %

5,401 %

3,390 %

3,717 %

93

3,183 %

3,701 %

3,180 %

5,391 %

3,391 %

3,714 %

94

3,186 %

3,698 %

3,183 %

5,382 %

3,391 %

3,711 %

95

3,188 %

3,696 %

3,186 %

5,373 %

3,392 %

3,708 %

96

3,191 %

3,693 %

3,189 %

5,363 %

3,393 %

3,706 %

97

3,194 %

3,691 %

3,191 %

5,355 %

3,393 %

3,703 %

98

3,196 %

3,688 %

3,194 %

5,346 %

3,394 %

3,700 %

99

3,199 %

3,686 %

3,197 %

5,337 %

3,394 %

3,698 %

100

3,201 %

3,683 %

3,199 %

5,329 %

3,395 %

3,695 %

101

3,204 %

3,681 %

3,202 %

5,321 %

3,395 %

3,693 %

102

3,206 %

3,679 %

3,204 %

5,312 %

3,396 %

3,691 %

103

3,209 %

3,677 %

3,206 %

5,305 %

3,396 %

3,688 %

104

3,211 %

3,674 %

3,209 %

5,297 %

3,397 %

3,686 %

105

3,213 %

3,672 %

3,211 %

5,289 %

3,398 %

3,684 %

106

3,215 %

3,670 %

3,213 %

5,282 %

3,398 %

3,682 %

107

3,218 %

3,668 %

3,215 %

5,274 %

3,398 %

3,679 %

108

3,220 %

3,666 %

3,218 %

5,267 %

3,399 %

3,677 %

109

3,222 %

3,664 %

3,220 %

5,260 %

3,399 %

3,675 %

110

3,224 %

3,662 %

3,222 %

5,253 %

3,400 %

3,673 %

111

3,226 %

3,660 %

3,224 %

5,246 %

3,400 %

3,671 %

112

3,228 %

3,658 %

3,226 %

5,240 %

3,401 %

3,669 %

113

3,230 %

3,657 %

3,228 %

5,233 %

3,401 %

3,667 %

114

3,232 %

3,655 %

3,230 %

5,227 %

3,402 %

3,665 %

115

3,234 %

3,653 %

3,232 %

5,220 %

3,402 %

3,663 %

116

3,236 %

3,651 %

3,234 %

5,214 %

3,402 %

3,662 %

117

3,237 %

3,649 %

3,235 %

5,208 %

3,403 %

3,660 %

118

3,239 %

3,648 %

3,237 %

5,202 %

3,403 %

3,658 %

119

3,241 %

3,646 %

3,239 %

5,196 %

3,404 %

3,656 %

120

3,243 %

3,644 %

3,241 %

5,190 %

3,404 %

3,655 %

121

3,245 %

3,643 %

3,243 %

5,184 %

3,404 %

3,653 %

122

3,246 %

3,641 %

3,244 %

5,179 %

3,405 %

3,651 %

123

3,248 %

3,640 %

3,246 %

5,173 %

3,405 %

3,650 %

124

3,249 %

3,638 %

3,248 %

5,168 %

3,406 %

3,648 %

125

3,251 %

3,637 %

3,249 %

5,163 %

3,406 %

3,646 %

126

3,253 %

3,635 %

3,251 %

5,157 %

3,406 %

3,645 %

127

3,254 %

3,634 %

3,252 %

5,152 %

3,407 %

3,643 %

128

3,256 %

3,632 %

3,254 %

5,147 %

3,407 %

3,642 %

129

3,257 %

3,631 %

3,255 %

5,142 %

3,407 %

3,640 %

130

3,259 %

3,629 %

3,257 %

5,137 %

3,408 %

3,639 %

131

3,260 %

3,628 %

3,258 %

5,132 %

3,408 %

3,637 %

132

3,262 %

3,627 %

3,260 %

5,127 %

3,408 %

3,636 %

133

3,263 %

3,625 %

3,261 %

5,123 %

3,409 %

3,635 %

134

3,264 %

3,624 %

3,263 %

5,118 %

3,409 %

3,633 %

135

3,266 %

3,623 %

3,264 %

5,113 %

3,409 %

3,632 %

136

3,267 %

3,622 %

3,265 %

5,109 %

3,409 %

3,630 %

137

3,268 %

3,620 %

3,267 %

5,104 %

3,410 %

3,629 %

138

3,270 %

3,619 %

3,268 %

5,100 %

3,410 %

3,628 %

139

3,271 %

3,618 %

3,269 %

5,096 %

3,410 %

3,627 %

140

3,272 %

3,617 %

3,271 %

5,091 %

3,411 %

3,625 %

141

3,274 %

3,615 %

3,272 %

5,087 %

3,411 %

3,624 %

142

3,275 %

3,614 %

3,273 %

5,083 %

3,411 %

3,623 %

143

3,276 %

3,613 %

3,274 %

5,079 %

3,411 %

3,622 %

144

3,277 %

3,612 %

3,276 %

5,075 %

3,412 %

3,620 %

145

3,278 %

3,611 %

3,277 %

5,071 %

3,412 %

3,619 %

146

3,280 %

3,610 %

3,278 %

5,067 %

3,412 %

3,618 %

147

3,281 %

3,609 %

3,279 %

5,063 %

3,413 %

3,617 %

148

3,282 %

3,608 %

3,280 %

5,059 %

3,413 %

3,616 %

149

3,283 %

3,607 %

3,281 %

5,056 %

3,413 %

3,615 %

150

3,284 %

3,606 %

3,283 %

5,052 %

3,413 %

3,614 %


Atlikušais laiks līdz termiņam (gados)

Bulgārijas leva

Sterliņu mārciņa

Rumānijas leja

Polijas zlots

Islandes krona

Norvēģijas krona

1

3,126 %

4,460 %

6,975 %

6,401 %

6,849 %

3,456 %

2

3,245 %

4,470 %

7,091 %

6,602 %

6,785 %

3,384 %

3

3,153 %

4,326 %

7,246 %

6,719 %

6,685 %

3,281 %

4

3,103 %

4,177 %

7,437 %

6,751 %

6,580 %

3,195 %

5

3,081 %

4,062 %

7,638 %

6,744 %

6,479 %

3,146 %

6

3,060 %

3,952 %

7,835 %

6,722 %

6,381 %

3,134 %

7

3,041 %

3,859 %

8,024 %

6,693 %

6,286 %

3,142 %

8

3,036 %

3,795 %

8,225 %

6,669 %

6,193 %

3,158 %

9

3,038 %

3,748 %

8,413 %

6,658 %

6,102 %

3,178 %

10

3,042 %

3,710 %

8,556 %

6,648 %

6,012 %

3,196 %

11

3,050 %

3,683 %

8,635 %

6,621 %

5,925 %

3,212 %

12

3,035 %

3,663 %

8,660 %

6,576 %

5,841 %

3,226 %

13

3,021 %

3,647 %

8,644 %

6,519 %

5,759 %

3,238 %

14

3,003 %

3,633 %

8,598 %

6,454 %

5,681 %

3,248 %

15

2,972 %

3,619 %

8,529 %

6,385 %

5,606 %

3,257 %

16

2,924 %

3,604 %

8,443 %

6,311 %

5,534 %

3,266 %

17

2,867 %

3,589 %

8,345 %

6,237 %

5,465 %

3,273 %

18

2,809 %

3,572 %

8,238 %

6,161 %

5,399 %

3,280 %

19

2,758 %

3,554 %

8,126 %

6,086 %

5,336 %

3,286 %

20

2,716 %

3,535 %

8,010 %

6,012 %

5,275 %

3,292 %

21

2,687 %

3,514 %

7,892 %

5,939 %

5,218 %

3,297 %

22

2,668 %

3,493 %

7,774 %

5,868 %

5,162 %

3,302 %

23

2,657 %

3,471 %

7,657 %

5,799 %

5,110 %

3,307 %

24

2,652 %

3,451 %

7,541 %

5,731 %

5,059 %

3,311 %

25

2,652 %

3,431 %

7,428 %

5,666 %

5,011 %

3,315 %

26

2,655 %

3,412 %

7,317 %

5,604 %

4,966 %

3,319 %

27

2,662 %

3,395 %

7,210 %

5,543 %

4,922 %

3,322 %

28

2,670 %

3,380 %

7,105 %

5,485 %

4,880 %

3,326 %

29

2,681 %

3,366 %

7,004 %

5,429 %

4,840 %

3,329 %

30

2,692 %

3,355 %

6,907 %

5,375 %

4,802 %

3,332 %

31

2,704 %

3,345 %

6,813 %

5,323 %

4,765 %

3,335 %

32

2,717 %

3,337 %

6,723 %

5,274 %

4,730 %

3,338 %

33

2,731 %

3,331 %

6,637 %

5,226 %

4,697 %

3,340 %

34

2,744 %

3,326 %

6,554 %

5,181 %

4,665 %

3,343 %

35

2,758 %

3,321 %

6,474 %

5,137 %

4,634 %

3,345 %

36

2,771 %

3,318 %

6,397 %

5,095 %

4,605 %

3,347 %

37

2,785 %

3,316 %

6,324 %

5,055 %

4,577 %

3,350 %

38

2,798 %

3,314 %

6,253 %

5,016 %

4,550 %

3,352 %

39

2,811 %

3,313 %

6,186 %

4,979 %

4,524 %

3,354 %

40

2,824 %

3,312 %

6,121 %

4,944 %

4,499 %

3,356 %

41

2,836 %

3,311 %

6,059 %

4,910 %

4,475 %

3,358 %

42

2,849 %

3,311 %

5,999 %

4,877 %

4,453 %

3,359 %

43

2,861 %

3,312 %

5,942 %

4,845 %

4,431 %

3,361 %

44

2,872 %

3,312 %

5,887 %

4,815 %

4,410 %

3,363 %

45

2,884 %

3,313 %

5,834 %

4,786 %

4,389 %

3,365 %

46

2,895 %

3,314 %

5,784 %

4,758 %

4,370 %

3,366 %

47

2,905 %

3,315 %

5,735 %

4,731 %

4,351 %

3,368 %

48

2,916 %

3,316 %

5,688 %

4,705 %

4,333 %

3,369 %

49

2,926 %

3,317 %

5,643 %

4,680 %

4,316 %

3,370 %

50

2,935 %

3,318 %

5,599 %

4,656 %

4,299 %

3,372 %

51

2,945 %

3,320 %

5,558 %

4,633 %

4,283 %

3,373 %

52

2,954 %

3,321 %

5,517 %

4,611 %

4,267 %

3,374 %

53

2,963 %

3,323 %

5,479 %

4,589 %

4,252 %

3,376 %

54

2,971 %

3,324 %

5,441 %

4,569 %

4,238 %

3,377 %

55

2,980 %

3,326 %

5,405 %

4,548 %

4,224 %

3,378 %

56

2,988 %

3,327 %

5,370 %

4,529 %

4,210 %

3,379 %

57

2,996 %

3,329 %

5,336 %

4,510 %

4,197 %

3,380 %

58

3,003 %

3,330 %

5,304 %

4,492 %

4,184 %

3,381 %

59

3,010 %

3,332 %

5,272 %

4,475 %

4,172 %

3,382 %

60

3,018 %

3,333 %

5,242 %

4,458 %

4,160 %

3,383 %

61

3,024 %

3,335 %

5,212 %

4,441 %

4,149 %

3,384 %

62

3,031 %

3,336 %

5,184 %

4,425 %

4,137 %

3,385 %

63

3,038 %

3,338 %

5,156 %

4,410 %

4,127 %

3,386 %

64

3,044 %

3,339 %

5,130 %

4,395 %

4,116 %

3,387 %

65

3,050 %

3,341 %

5,104 %

4,380 %

4,106 %

3,388 %

66

3,056 %

3,342 %

5,078 %

4,366 %

4,096 %

3,389 %

67

3,062 %

3,343 %

5,054 %

4,353 %

4,086 %

3,390 %

68

3,068 %

3,345 %

5,030 %

4,339 %

4,077 %

3,391 %

69

3,073 %

3,346 %

5,007 %

4,326 %

4,068 %

3,391 %

70

3,078 %

3,347 %

4,985 %

4,314 %

4,059 %

3,392 %

71

3,084 %

3,349 %

4,963 %

4,302 %

4,051 %

3,393 %

72

3,089 %

3,350 %

4,942 %

4,290 %

4,042 %

3,394 %

73

3,094 %

3,351 %

4,921 %

4,278 %

4,034 %

3,394 %

74

3,098 %

3,353 %

4,901 %

4,267 %

4,026 %

3,395 %

75

3,103 %

3,354 %

4,882 %

4,256 %

4,019 %

3,396 %

76

3,108 %

3,355 %

4,863 %

4,246 %

4,011 %

3,397 %

77

3,112 %

3,356 %

4,845 %

4,235 %

4,004 %

3,397 %

78

3,116 %

3,357 %

4,827 %

4,225 %

3,997 %

3,398 %

79

3,120 %

3,358 %

4,809 %

4,215 %

3,990 %

3,398 %

80

3,125 %

3,359 %

4,792 %

4,206 %

3,983 %

3,399 %

81

3,129 %

3,361 %

4,775 %

4,196 %

3,977 %

3,400 %

82

3,132 %

3,362 %

4,759 %

4,187 %

3,970 %

3,400 %

83

3,136 %

3,363 %

4,743 %

4,178 %

3,964 %

3,401 %

84

3,140 %

3,364 %

4,728 %

4,170 %

3,958 %

3,401 %

85

3,144 %

3,365 %

4,713 %

4,161 %

3,952 %

3,402 %

86

3,147 %

3,366 %

4,698 %

4,153 %

3,946 %

3,402 %

87

3,151 %

3,366 %

4,683 %

4,145 %

3,940 %

3,403 %

88

3,154 %

3,367 %

4,669 %

4,137 %

3,935 %

3,404 %

89

3,157 %

3,368 %

4,655 %

4,129 %

3,929 %

3,404 %

90

3,161 %

3,369 %

4,642 %

4,122 %

3,924 %

3,405 %

91

3,164 %

3,370 %

4,629 %

4,114 %

3,919 %

3,405 %

92

3,167 %

3,371 %

4,616 %

4,107 %

3,914 %

3,405 %

93

3,170 %

3,372 %

4,603 %

4,100 %

3,909 %

3,406 %

94

3,173 %

3,373 %

4,591 %

4,093 %

3,904 %

3,406 %

95

3,176 %

3,373 %

4,579 %

4,086 %

3,899 %

3,407 %

96

3,179 %

3,374 %

4,567 %

4,080 %

3,894 %

3,407 %

97

3,181 %

3,375 %

4,556 %

4,073 %

3,890 %

3,408 %

98

3,184 %

3,376 %

4,544 %

4,067 %

3,885 %

3,408 %

99

3,187 %

3,376 %

4,533 %

4,060 %

3,881 %

3,409 %

100

3,189 %

3,377 %

4,522 %

4,054 %

3,876 %

3,409 %

101

3,192 %

3,378 %

4,512 %

4,048 %

3,872 %

3,409 %

102

3,195 %

3,379 %

4,501 %

4,042 %

3,868 %

3,410 %

103

3,197 %

3,379 %

4,491 %

4,037 %

3,864 %

3,410 %

104

3,199 %

3,380 %

4,481 %

4,031 %

3,860 %

3,411 %

105

3,202 %

3,381 %

4,471 %

4,025 %

3,856 %

3,411 %

106

3,204 %

3,381 %

4,461 %

4,020 %

3,852 %

3,411 %

107

3,206 %

3,382 %

4,452 %

4,015 %

3,849 %

3,412 %

108

3,209 %

3,383 %

4,442 %

4,009 %

3,845 %

3,412 %

109

3,211 %

3,383 %

4,433 %

4,004 %

3,841 %

3,412 %

110

3,213 %

3,384 %

4,424 %

3,999 %

3,838 %

3,413 %

111

3,215 %

3,384 %

4,415 %

3,994 %

3,834 %

3,413 %

112

3,217 %

3,385 %

4,407 %

3,989 %

3,831 %

3,413 %

113

3,219 %

3,386 %

4,398 %

3,985 %

3,827 %

3,414 %

114

3,221 %

3,386 %

4,390 %

3,980 %

3,824 %

3,414 %

115

3,223 %

3,387 %

4,382 %

3,975 %

3,821 %

3,414 %

116

3,225 %

3,387 %

4,374 %

3,971 %

3,818 %

3,415 %

117

3,227 %

3,388 %

4,366 %

3,966 %

3,814 %

3,415 %

118

3,229 %

3,388 %

4,358 %

3,962 %

3,811 %

3,415 %

119

3,231 %

3,389 %

4,350 %

3,958 %

3,808 %

3,415 %

120

3,233 %

3,389 %

4,343 %

3,953 %

3,805 %

3,416 %

121

3,235 %

3,390 %

4,335 %

3,949 %

3,802 %

3,416 %

122

3,236 %

3,390 %

4,328 %

3,945 %

3,799 %

3,416 %

123

3,238 %

3,391 %

4,321 %

3,941 %

3,797 %

3,417 %

124

3,240 %

3,391 %

4,314 %

3,937 %

3,794 %

3,417 %

125

3,242 %

3,392 %

4,307 %

3,933 %

3,791 %

3,417 %

126

3,243 %

3,392 %

4,300 %

3,929 %

3,788 %

3,417 %

127

3,245 %

3,393 %

4,293 %

3,926 %

3,786 %

3,418 %

128

3,246 %

3,393 %

4,287 %

3,922 %

3,783 %

3,418 %

129

3,248 %

3,393 %

4,280 %

3,918 %

3,780 %

3,418 %

130

3,250 %

3,394 %

4,274 %

3,915 %

3,778 %

3,418 %

131

3,251 %

3,394 %

4,267 %

3,911 %

3,775 %

3,419 %

132

3,253 %

3,395 %

4,261 %

3,907 %

3,773 %

3,419 %

133

3,254 %

3,395 %

4,255 %

3,904 %

3,770 %

3,419 %

134

3,256 %

3,396 %

4,249 %

3,901 %

3,768 %

3,419 %

135

3,257 %

3,396 %

4,243 %

3,897 %

3,766 %

3,419 %

136

3,258 %

3,396 %

4,237 %

3,894 %

3,763 %

3,420 %

137

3,260 %

3,397 %

4,232 %

3,891 %

3,761 %

3,420 %

138

3,261 %

3,397 %

4,226 %

3,888 %

3,759 %

3,420 %

139

3,263 %

3,398 %

4,220 %

3,884 %

3,757 %

3,420 %

140

3,264 %

3,398 %

4,215 %

3,881 %

3,754 %

3,421 %

141

3,265 %

3,398 %

4,209 %

3,878 %

3,752 %

3,421 %

142

3,266 %

3,399 %

4,204 %

3,875 %

3,750 %

3,421 %

143

3,268 %

3,399 %

4,199 %

3,872 %

3,748 %

3,421 %

144

3,269 %

3,399 %

4,193 %

3,869 %

3,746 %

3,421 %

145

3,270 %

3,400 %

4,188 %

3,866 %

3,744 %

3,422 %

146

3,271 %

3,400 %

4,183 %

3,864 %

3,742 %

3,422 %

147

3,273 %

3,400 %

4,178 %

3,861 %

3,740 %

3,422 %

148

3,274 %

3,401 %

4,173 %

3,858 %

3,738 %

3,422 %

149

3,275 %

3,401 %

4,168 %

3,855 %

3,736 %

3,422 %

150

3,276 %

3,401 %

4,164 %

3,852 %

3,734 %

3,423 %


Atlikušais laiks līdz termiņam (gados)

Šveices franks

Austrālijas dolārs

Taizemes bāts

Kanādas dolārs

Čīles peso

Kolumbijas peso

1

1,055 %

3,984 %

1,185 %

4,610 %

8,944 %

11,268 %

2

1,154 %

4,138 %

1,454 %

4,314 %

7,171 %

11,852 %

3

1,226 %

4,096 %

1,632 %

3,917 %

6,257 %

12,229 %

4

1,286 %

4,097 %

1,766 %

3,661 %

5,804 %

12,491 %

5

1,336 %

4,166 %

1,889 %

3,520 %

5,552 %

12,656 %

6

1,378 %

4,262 %

2,019 %

3,467 %

5,400 %

12,759 %

7

1,413 %

4,338 %

2,161 %

3,463 %

5,301 %

12,824 %

8

1,444 %

4,406 %

2,313 %

3,482 %

5,233 %

12,867 %

9

1,468 %

4,464 %

2,466 %

3,508 %

5,185 %

12,893 %

10

1,489 %

4,506 %

2,616 %

3,530 %

5,151 %

12,887 %

11

1,505 %

4,543 %

2,759 %

3,543 %

5,122 %

12,832 %

12

1,516 %

4,571 %

2,891 %

3,548 %

5,097 %

12,736 %

13

1,523 %

4,588 %

3,011 %

3,547 %

5,073 %

12,610 %

14

1,523 %

4,595 %

3,116 %

3,543 %

5,052 %

12,460 %

15

1,524 %

4,595 %

3,206 %

3,537 %

5,032 %

12,293 %

16

1,529 %

4,586 %

3,280 %

3,529 %

5,014 %

12,114 %

17

1,539 %

4,570 %

3,340 %

3,519 %

4,996 %

11,926 %

18

1,551 %

4,543 %

3,389 %

3,509 %

4,980 %

11,733 %

19

1,566 %

4,506 %

3,429 %

3,499 %

4,965 %

11,538 %

20

1,583 %

4,457 %

3,462 %

3,489 %

4,951 %

11,342 %

21

1,600 %

4,397 %

3,489 %

3,479 %

4,938 %

11,147 %

22

1,618 %

4,329 %

3,511 %

3,469 %

4,925 %

10,955 %

23

1,636 %

4,257 %

3,529 %

3,459 %

4,913 %

10,767 %

24

1,655 %

4,183 %

3,544 %

3,450 %

4,901 %

10,583 %

25

1,673 %

4,110 %

3,556 %

3,442 %

4,890 %

10,404 %

26

1,691 %

4,038 %

3,565 %

3,434 %

4,880 %

10,231 %

27

1,709 %

3,971 %

3,573 %

3,427 %

4,870 %

10,064 %

28

1,727 %

3,908 %

3,579 %

3,421 %

4,860 %

9,903 %

29

1,744 %

3,852 %

3,583 %

3,415 %

4,851 %

9,748 %

30

1,761 %

3,802 %

3,587 %

3,411 %

4,842 %

9,599 %

31

1,777 %

3,759 %

3,589 %

3,406 %

4,834 %

9,456 %

32

1,793 %

3,723 %

3,591 %

3,403 %

4,826 %

9,319 %

33

1,808 %

3,691 %

3,592 %

3,400 %

4,818 %

9,187 %

34

1,823 %

3,664 %

3,592 %

3,397 %

4,811 %

9,062 %

35

1,837 %

3,641 %

3,592 %

3,395 %

4,804 %

8,941 %

36

1,851 %

3,621 %

3,592 %

3,393 %

4,797 %

8,826 %

37

1,864 %

3,604 %

3,591 %

3,392 %

4,791 %

8,716 %

38

1,877 %

3,588 %

3,590 %

3,391 %

4,784 %

8,610 %

39

1,890 %

3,575 %

3,589 %

3,390 %

4,778 %

8,509 %

40

1,902 %

3,564 %

3,588 %

3,389 %

4,772 %

8,413 %

41

1,914 %

3,554 %

3,586 %

3,389 %

4,767 %

8,320 %

42

1,925 %

3,545 %

3,585 %

3,388 %

4,761 %

8,231 %

43

1,936 %

3,537 %

3,583 %

3,388 %

4,756 %

8,146 %

44

1,946 %

3,531 %

3,581 %

3,388 %

4,751 %

8,065 %

45

1,956 %

3,525 %

3,580 %

3,388 %

4,746 %

7,987 %

46

1,966 %

3,519 %

3,578 %

3,388 %

4,741 %

7,912 %

47

1,976 %

3,515 %

3,576 %

3,388 %

4,737 %

7,839 %

48

1,985 %

3,511 %

3,574 %

3,388 %

4,732 %

7,770 %

49

1,994 %

3,507 %

3,572 %

3,389 %

4,728 %

7,704 %

50

2,002 %

3,504 %

3,570 %

3,389 %

4,724 %

7,640 %

51

2,010 %

3,501 %

3,569 %

3,389 %

4,720 %

7,578 %

52

2,018 %

3,498 %

3,567 %

3,390 %

4,716 %

7,519 %

53

2,026 %

3,496 %

3,565 %

3,390 %

4,712 %

7,462 %

54

2,034 %

3,494 %

3,563 %

3,391 %

4,709 %

7,406 %

55

2,041 %

3,492 %

3,562 %

3,391 %

4,705 %

7,353 %

56

2,048 %

3,490 %

3,560 %

3,392 %

4,702 %

7,302 %

57

2,055 %

3,489 %

3,558 %

3,392 %

4,699 %

7,253 %

58

2,061 %

3,487 %

3,557 %

3,393 %

4,695 %

7,205 %

59

2,068 %

3,486 %

3,555 %

3,393 %

4,692 %

7,159 %

60

2,074 %

3,485 %

3,553 %

3,394 %

4,689 %

7,114 %

61

2,080 %

3,484 %

3,552 %

3,395 %

4,686 %

7,071 %

62

2,086 %

3,483 %

3,550 %

3,395 %

4,683 %

7,029 %

63

2,091 %

3,482 %

3,549 %

3,396 %

4,681 %

6,988 %

64

2,097 %

3,481 %

3,547 %

3,396 %

4,678 %

6,949 %

65

2,102 %

3,480 %

3,546 %

3,397 %

4,675 %

6,911 %

66

2,107 %

3,480 %

3,545 %

3,398 %

4,673 %

6,874 %

67

2,112 %

3,479 %

3,543 %

3,398 %

4,670 %

6,838 %

68

2,117 %

3,478 %

3,542 %

3,399 %

4,668 %

6,804 %

69

2,122 %

3,478 %

3,541 %

3,399 %

4,666 %

6,770 %

70

2,126 %

3,477 %

3,540 %

3,400 %

4,663 %

6,737 %

71

2,131 %

3,477 %

3,538 %

3,400 %

4,661 %

6,706 %

72

2,135 %

3,476 %

3,537 %

3,401 %

4,659 %

6,675 %

73

2,140 %

3,476 %

3,536 %

3,402 %

4,657 %

6,645 %

74

2,144 %

3,475 %

3,535 %

3,402 %

4,655 %

6,615 %

75

2,148 %

3,475 %

3,534 %

3,403 %

4,653 %

6,587 %

76

2,152 %

3,474 %

3,533 %

3,403 %

4,651 %

6,559 %

77

2,156 %

3,474 %

3,532 %

3,404 %

4,649 %

6,532 %

78

2,159 %

3,474 %

3,531 %

3,404 %

4,647 %

6,506 %

79

2,163 %

3,473 %

3,530 %

3,405 %

4,645 %

6,480 %

80

2,167 %

3,473 %

3,529 %

3,405 %

4,643 %

6,455 %

81

2,170 %

3,473 %

3,528 %

3,406 %

4,642 %

6,431 %

82

2,173 %

3,472 %

3,527 %

3,406 %

4,640 %

6,407 %

83

2,177 %

3,472 %

3,526 %

3,407 %

4,638 %

6,384 %

84

2,180 %

3,472 %

3,525 %

3,407 %

4,637 %

6,361 %

85

2,183 %

3,471 %

3,524 %

3,408 %

4,635 %

6,339 %

86

2,186 %

3,471 %

3,523 %

3,408 %

4,633 %

6,318 %

87

2,189 %

3,471 %

3,522 %

3,408 %

4,632 %

6,297 %

88

2,192 %

3,471 %

3,522 %

3,409 %

4,630 %

6,276 %

89

2,195 %

3,470 %

3,521 %

3,409 %

4,629 %

6,256 %

90

2,198 %

3,470 %

3,520 %

3,410 %

4,628 %

6,236 %

91

2,201 %

3,470 %

3,519 %

3,410 %

4,626 %

6,217 %

92

2,203 %

3,470 %

3,518 %

3,411 %

4,625 %

6,198 %

93

2,206 %

3,470 %

3,518 %

3,411 %

4,623 %

6,180 %

94

2,209 %

3,469 %

3,517 %

3,411 %

4,622 %

6,162 %

95

2,211 %

3,469 %

3,516 %

3,412 %

4,621 %

6,144 %

96

2,214 %

3,469 %

3,516 %

3,412 %

4,620 %

6,127 %

97

2,216 %

3,469 %

3,515 %

3,413 %

4,618 %

6,110 %

98

2,218 %

3,468 %

3,514 %

3,413 %

4,617 %

6,093 %

99

2,221 %

3,468 %

3,514 %

3,413 %

4,616 %

6,077 %

100

2,223 %

3,468 %

3,513 %

3,414 %

4,615 %

6,061 %

101

2,225 %

3,468 %

3,512 %

3,414 %

4,614 %

6,046 %

102

2,227 %

3,468 %

3,512 %

3,414 %

4,613 %

6,030 %

103

2,230 %

3,468 %

3,511 %

3,415 %

4,612 %

6,016 %

104

2,232 %

3,467 %

3,511 %

3,415 %

4,610 %

6,001 %

105

2,234 %

3,467 %

3,510 %

3,415 %

4,609 %

5,986 %

106

2,236 %

3,467 %

3,509 %

3,416 %

4,608 %

5,972 %

107

2,238 %

3,467 %

3,509 %

3,416 %

4,607 %

5,958 %

108

2,240 %

3,467 %

3,508 %

3,416 %

4,606 %

5,945 %

109

2,242 %

3,467 %

3,508 %

3,417 %

4,605 %

5,932 %

110

2,244 %

3,466 %

3,507 %

3,417 %

4,604 %

5,918 %

111

2,246 %

3,466 %

3,507 %

3,417 %

4,604 %

5,906 %

112

2,247 %

3,466 %

3,506 %

3,417 %

4,603 %

5,893 %

113

2,249 %

3,466 %

3,506 %

3,418 %

4,602 %

5,881 %

114

2,251 %

3,466 %

3,505 %

3,418 %

4,601 %

5,868 %

115

2,253 %

3,466 %

3,505 %

3,418 %

4,600 %

5,856 %

116

2,254 %

3,466 %

3,504 %

3,419 %

4,599 %

5,845 %

117

2,256 %

3,465 %

3,504 %

3,419 %

4,598 %

5,833 %

118

2,258 %

3,465 %

3,503 %

3,419 %

4,597 %

5,822 %

119

2,259 %

3,465 %

3,503 %

3,419 %

4,597 %

5,810 %

120

2,261 %

3,465 %

3,503 %

3,420 %

4,596 %

5,799 %

121

2,262 %

3,465 %

3,502 %

3,420 %

4,595 %

5,789 %

122

2,264 %

3,465 %

3,502 %

3,420 %

4,594 %

5,778 %

123

2,265 %

3,465 %

3,501 %

3,420 %

4,593 %

5,768 %

124

2,267 %

3,465 %

3,501 %

3,421 %

4,593 %

5,757 %

125

2,268 %

3,464 %

3,500 %

3,421 %

4,592 %

5,747 %

126

2,270 %

3,464 %

3,500 %

3,421 %

4,591 %

5,737 %

127

2,271 %

3,464 %

3,500 %

3,421 %

4,590 %

5,727 %

128

2,273 %

3,464 %

3,499 %

3,421 %

4,590 %

5,718 %

129

2,274 %

3,464 %

3,499 %

3,422 %

4,589 %

5,708 %

130

2,275 %

3,464 %

3,498 %

3,422 %

4,588 %

5,699 %

131

2,277 %

3,464 %

3,498 %

3,422 %

4,588 %

5,690 %

132

2,278 %

3,464 %

3,498 %

3,422 %

4,587 %

5,681 %

133

2,279 %

3,464 %

3,497 %

3,423 %

4,586 %

5,672 %

134

2,281 %

3,463 %

3,497 %

3,423 %

4,586 %

5,663 %

135

2,282 %

3,463 %

3,497 %

3,423 %

4,585 %

5,654 %

136

2,283 %

3,463 %

3,496 %

3,423 %

4,585 %

5,646 %

137

2,284 %

3,463 %

3,496 %

3,423 %

4,584 %

5,637 %

138

2,285 %

3,463 %

3,496 %

3,424 %

4,583 %

5,629 %

139

2,287 %

3,463 %

3,495 %

3,424 %

4,583 %

5,621 %

140

2,288 %

3,463 %

3,495 %

3,424 %

4,582 %

5,613 %

141

2,289 %

3,463 %

3,495 %

3,424 %

4,582 %

5,605 %

142

2,290 %

3,463 %

3,494 %

3,424 %

4,581 %

5,597 %

143

2,291 %

3,463 %

3,494 %

3,424 %

4,580 %

5,589 %

144

2,292 %

3,463 %

3,494 %

3,425 %

4,580 %

5,582 %

145

2,293 %

3,462 %

3,493 %

3,425 %

4,579 %

5,574 %

146

2,294 %

3,462 %

3,493 %

3,425 %

4,579 %

5,567 %

147

2,296 %

3,462 %

3,493 %

3,425 %

4,578 %

5,560 %

148

2,297 %

3,462 %

3,493 %

3,425 %

4,578 %

5,552 %

149

2,298 %

3,462 %

3,492 %

3,425 %

4,577 %

5,545 %

150

2,299 %

3,462 %

3,492 %

3,426 %

4,577 %

5,538 %


Atlikušais laiks līdz termiņam (gados)

Honkongas dolārs

Indijas rūpija

Meksikas peso

Jaunais Taivānas dolārs

Jaunzēlandes dolārs

Dienvidāfrikas rands

1

4,854 %

6,813 %

11,265 %

0,896 %

5,488 %

7,756 %

2

4,505 %

7,015 %

10,052 %

0,971 %

5,340 %

7,834 %

3

4,207 %

7,128 %

9,256 %

1,030 %

5,082 %

7,982 %

4

4,026 %

7,212 %

8,955 %

1,080 %

4,894 %

8,159 %

5

3,964 %

7,257 %

8,872 %

1,122 %

4,787 %

8,418 %

6

3,915 %

7,291 %

8,853 %

1,156 %

4,752 %

8,701 %

7

3,867 %

7,322 %

8,853 %

1,183 %

4,735 %

9,025 %

8

3,827 %

7,349 %

8,851 %

1,206 %

4,728 %

9,288 %

9

3,799 %

7,374 %

8,837 %

1,223 %

4,729 %

9,486 %

10

3,784 %

7,401 %

8,802 %

1,236 %

4,738 %

9,639 %

11

3,783 %

7,410 %

8,744 %

1,265 %

4,751 %

9,759 %

12

3,789 %

7,404 %

8,668 %

1,306 %

4,767 %

9,849 %

13

3,800 %

7,385 %

8,580 %

1,355 %

4,783 %

9,911 %

14

3,811 %

7,359 %

8,484 %

1,409 %

4,798 %

9,945 %

15

3,820 %

7,327 %

8,382 %

1,465 %

4,811 %

9,951 %

16

3,826 %

7,290 %

8,278 %

1,522 %

4,820 %

9,929 %

17

3,829 %

7,251 %

8,172 %

1,579 %

4,826 %

9,886 %

18

3,829 %

7,211 %

8,066 %

1,635 %

4,828 %

9,826 %

19

3,828 %

7,169 %

7,962 %

1,690 %

4,825 %

9,753 %

20

3,826 %

7,127 %

7,859 %

1,743 %

4,817 %

9,672 %

21

3,823 %

7,085 %

7,758 %

1,795 %

4,804 %

9,584 %

22

3,818 %

7,044 %

7,660 %

1,845 %

4,787 %

9,491 %

23

3,814 %

7,003 %

7,565 %

1,893 %

4,766 %

9,397 %

24

3,808 %

6,964 %

7,474 %

1,939 %

4,744 %

9,300 %

25

3,803 %

6,925 %

7,385 %

1,983 %

4,720 %

9,204 %

26

3,797 %

6,887 %

7,300 %

2,025 %

4,695 %

9,109 %

27

3,791 %

6,850 %

7,218 %

2,065 %

4,670 %

9,015 %

28

3,785 %

6,815 %

7,139 %

2,104 %

4,644 %

8,923 %

29

3,779 %

6,781 %

7,063 %

2,141 %

4,618 %

8,832 %

30

3,772 %

6,748 %

6,990 %

2,177 %

4,592 %

8,745 %

31

3,766 %

6,716 %

6,921 %

2,211 %

4,566 %

8,660 %

32

3,760 %

6,685 %

6,854 %

2,243 %

4,541 %

8,578 %

33

3,754 %

6,655 %

6,790 %

2,274 %

4,516 %

8,499 %

34

3,748 %

6,627 %

6,729 %

2,304 %

4,492 %

8,422 %

35

3,742 %

6,599 %

6,671 %

2,333 %

4,468 %

8,348 %

36

3,736 %

6,573 %

6,615 %

2,360 %

4,445 %

8,278 %

37

3,731 %

6,547 %

6,561 %

2,386 %

4,423 %

8,209 %

38

3,725 %

6,523 %

6,509 %

2,412 %

4,401 %

8,144 %

39

3,720 %

6,500 %

6,460 %

2,436 %

4,380 %

8,081 %

40

3,715 %

6,477 %

6,413 %

2,459 %

4,360 %

8,020 %

41

3,710 %

6,455 %

6,367 %

2,481 %

4,340 %

7,962 %

42

3,705 %

6,434 %

6,324 %

2,502 %

4,321 %

7,906 %

43

3,700 %

6,414 %

6,282 %

2,523 %

4,303 %

7,853 %

44

3,695 %

6,395 %

6,242 %

2,543 %

4,285 %

7,801 %

45

3,691 %

6,376 %

6,203 %

2,562 %

4,268 %

7,752 %

46

3,686 %

6,358 %

6,166 %

2,580 %

4,251 %

7,704 %

47

3,682 %

6,341 %

6,131 %

2,597 %

4,235 %

7,658 %

48

3,678 %

6,324 %

6,097 %

2,614 %

4,220 %

7,614 %

49

3,673 %

6,308 %

6,064 %

2,631 %

4,205 %

7,571 %

50

3,670 %

6,292 %

6,032 %

2,646 %

4,191 %

7,531 %

51

3,666 %

6,277 %

6,001 %

2,661 %

4,177 %

7,491 %

52

3,662 %

6,263 %

5,972 %

2,676 %

4,163 %

7,453 %

53

3,658 %

6,249 %

5,943 %

2,690 %

4,150 %

7,417 %

54

3,655 %

6,235 %

5,916 %

2,704 %

4,138 %

7,381 %

55

3,651 %

6,222 %

5,890 %

2,717 %

4,125 %

7,347 %

56

3,648 %

6,210 %

5,864 %

2,730 %

4,114 %

7,314 %

57

3,645 %

6,197 %

5,839 %

2,742 %

4,102 %

7,283 %

58

3,642 %

6,186 %

5,815 %

2,754 %

4,091 %

7,252 %

59

3,639 %

6,174 %

5,792 %

2,766 %

4,080 %

7,222 %

60

3,636 %

6,163 %

5,770 %

2,777 %

4,070 %

7,193 %

61

3,633 %

6,152 %

5,748 %

2,788 %

4,060 %

7,166 %

62

3,630 %

6,142 %

5,728 %

2,798 %

4,050 %

7,139 %

63

3,627 %

6,132 %

5,707 %

2,808 %

4,041 %

7,113 %

64

3,625 %

6,122 %

5,688 %

2,818 %

4,032 %

7,087 %

65

3,622 %

6,113 %

5,669 %

2,828 %

4,023 %

7,063 %

66

3,619 %

6,103 %

5,650 %

2,837 %

4,014 %

7,039 %

67

3,617 %

6,094 %

5,632 %

2,846 %

4,006 %

7,016 %

68

3,615 %

6,086 %

5,615 %

2,855 %

3,998 %

6,994 %

69

3,612 %

6,077 %

5,598 %

2,864 %

3,990 %

6,972 %

70

3,610 %

6,069 %

5,581 %

2,872 %

3,982 %

6,951 %

71

3,608 %

6,061 %

5,565 %

2,880 %

3,975 %

6,930 %

72

3,606 %

6,053 %

5,550 %

2,888 %

3,967 %

6,910 %

73

3,604 %

6,046 %

5,535 %

2,895 %

3,960 %

6,891 %

74

3,602 %

6,038 %

5,520 %

2,903 %

3,953 %

6,872 %

75

3,600 %

6,031 %

5,506 %

2,910 %

3,947 %

6,853 %

76

3,598 %

6,024 %

5,492 %

2,917 %

3,940 %

6,836 %

77

3,596 %

6,017 %

5,478 %

2,924 %

3,934 %

6,818 %

78

3,594 %

6,011 %

5,465 %

2,931 %

3,928 %

6,801 %

79

3,592 %

6,004 %

5,452 %

2,937 %

3,922 %

6,785 %

80

3,590 %

5,998 %

5,439 %

2,944 %

3,916 %

6,768 %

81

3,589 %

5,992 %

5,427 %

2,950 %

3,910 %

6,753 %

82

3,587 %

5,986 %

5,415 %

2,956 %

3,904 %

6,737 %

83

3,585 %

5,980 %

5,404 %

2,962 %

3,899 %

6,722 %

84

3,584 %

5,974 %

5,392 %

2,968 %

3,894 %

6,708 %

85

3,582 %

5,969 %

5,381 %

2,973 %

3,888 %

6,693 %

86

3,581 %

5,963 %

5,370 %

2,979 %

3,883 %

6,679 %

87

3,579 %

5,958 %

5,360 %

2,984 %

3,878 %

6,666 %

88

3,578 %

5,953 %

5,349 %

2,989 %

3,873 %

6,653 %

89

3,576 %

5,948 %

5,339 %

2,995 %

3,869 %

6,639 %

90

3,575 %

5,943 %

5,329 %

3,000 %

3,864 %

6,627 %

91

3,574 %

5,938 %

5,319 %

3,005 %

3,859 %

6,614 %

92

3,572 %

5,933 %

5,310 %

3,009 %

3,855 %

6,602 %

93

3,571 %

5,928 %

5,301 %

3,014 %

3,851 %

6,590 %

94

3,570 %

5,924 %

5,292 %

3,019 %

3,846 %

6,579 %

95

3,568 %

5,919 %

5,283 %

3,023 %

3,842 %

6,567 %

96

3,567 %

5,915 %

5,274 %

3,028 %

3,838 %

6,556 %

97

3,566 %

5,911 %

5,265 %

3,032 %

3,834 %

6,545 %

98

3,565 %

5,906 %

5,257 %

3,036 %

3,830 %

6,534 %

99

3,564 %

5,902 %

5,249 %

3,040 %

3,826 %

6,524 %

100

3,562 %

5,898 %

5,241 %

3,045 %

3,822 %

6,514 %

101

3,561 %

5,894 %

5,233 %

3,049 %

3,819 %

6,503 %

102

3,560 %

5,890 %

5,225 %

3,053 %

3,815 %

6,494 %

103

3,559 %

5,887 %

5,218 %

3,056 %

3,812 %

6,484 %

104

3,558 %

5,883 %

5,210 %

3,060 %

3,808 %

6,474 %

105

3,557 %

5,879 %

5,203 %

3,064 %

3,805 %

6,465 %

106

3,556 %

5,876 %

5,196 %

3,067 %

3,801 %

6,456 %

107

3,555 %

5,872 %

5,189 %

3,071 %

3,798 %

6,447 %

108

3,554 %

5,869 %

5,182 %

3,075 %

3,795 %

6,438 %

109

3,553 %

5,865 %

5,175 %

3,078 %

3,792 %

6,429 %

110

3,552 %

5,862 %

5,169 %

3,081 %

3,789 %

6,421 %

111

3,551 %

5,859 %

5,162 %

3,085 %

3,786 %

6,413 %

112

3,550 %

5,856 %

5,156 %

3,088 %

3,783 %

6,404 %

113

3,550 %

5,852 %

5,150 %

3,091 %

3,780 %

6,396 %

114

3,549 %

5,849 %

5,143 %

3,094 %

3,777 %

6,389 %

115

3,548 %

5,846 %

5,137 %

3,097 %

3,774 %

6,381 %

116

3,547 %

5,843 %

5,131 %

3,100 %

3,771 %

6,373 %

117

3,546 %

5,840 %

5,126 %

3,103 %

3,768 %

6,366 %

118

3,545 %

5,837 %

5,120 %

3,106 %

3,766 %

6,358 %

119

3,545 %

5,835 %

5,114 %

3,109 %

3,763 %

6,351 %

120

3,544 %

5,832 %

5,109 %

3,112 %

3,760 %

6,344 %

121

3,543 %

5,829 %

5,103 %

3,115 %

3,758 %

6,337 %

122

3,542 %

5,826 %

5,098 %

3,118 %

3,755 %

6,330 %

123

3,541 %

5,824 %

5,093 %

3,120 %

3,753 %

6,323 %

124

3,541 %

5,821 %

5,087 %

3,123 %

3,750 %

6,317 %

125

3,540 %

5,819 %

5,082 %

3,126 %

3,748 %

6,310 %

126

3,539 %

5,816 %

5,077 %

3,128 %

3,746 %

6,304 %

127

3,539 %

5,814 %

5,072 %

3,131 %

3,743 %

6,297 %

128

3,538 %

5,811 %

5,067 %

3,133 %

3,741 %

6,291 %

129

3,537 %

5,809 %

5,063 %

3,136 %

3,739 %

6,285 %

130

3,537 %

5,806 %

5,058 %

3,138 %

3,736 %

6,279 %

131

3,536 %

5,804 %

5,053 %

3,140 %

3,734 %

6,273 %

132

3,535 %

5,802 %

5,049 %

3,143 %

3,732 %

6,267 %

133

3,535 %

5,799 %

5,044 %

3,145 %

3,730 %

6,261 %

134

3,534 %

5,797 %

5,040 %

3,147 %

3,728 %

6,255 %

135

3,533 %

5,795 %

5,035 %

3,150 %

3,726 %

6,250 %

136

3,533 %

5,793 %

5,031 %

3,152 %

3,724 %

6,244 %

137

3,532 %

5,791 %

5,027 %

3,154 %

3,722 %

6,239 %

138

3,532 %

5,788 %

5,023 %

3,156 %

3,720 %

6,233 %

139

3,531 %

5,786 %

5,018 %

3,158 %

3,718 %

6,228 %

140

3,530 %

5,784 %

5,014 %

3,160 %

3,716 %

6,223 %

141

3,530 %

5,782 %

5,010 %

3,162 %

3,714 %

6,218 %

142

3,529 %

5,780 %

5,006 %

3,164 %

3,712 %

6,213 %

143

3,529 %

5,778 %

5,002 %

3,166 %

3,710 %

6,208 %

144

3,528 %

5,776 %

4,999 %

3,168 %

3,709 %

6,203 %

145

3,528 %

5,775 %

4,995 %

3,170 %

3,707 %

6,198 %

146

3,527 %

5,773 %

4,991 %

3,172 %

3,705 %

6,193 %

147

3,527 %

5,771 %

4,987 %

3,174 %

3,703 %

6,188 %

148

3,526 %

5,769 %

4,984 %

3,176 %

3,702 %

6,184 %

149

3,526 %

5,767 %

4,980 %

3,178 %

3,700 %

6,179 %

150

3,525 %

5,765 %

4,977 %

3,180 %

3,698 %

6,175 %


Atlikušais laiks līdz termiņam (gados)

Brazīlijas reāls

Juaņa renminbi

Malaizijas ringits

Krievijas rublis

Singapūras dolārs

Dienvidkorejas vona

1

13,115 %

2,097 %

3,367 %

10,194 %

4,156 %

3,921 %

2

12,615 %

2,292 %

3,595 %

8,858 %

3,717 %

3,769 %

3

12,526 %

2,458 %

3,705 %

8,718 %

3,537 %

3,647 %

4

12,550 %

2,595 %

3,791 %

8,990 %

3,448 %

3,584 %

5

12,607 %

2,701 %

3,864 %

9,351 %

3,391 %

3,525 %

6

12,655 %

2,784 %

3,924 %

9,696 %

3,352 %

3,482 %

7

12,690 %

2,854 %

3,972 %

9,994 %

3,324 %

3,456 %

8

12,722 %

2,916 %

4,016 %

10,248 %

3,305 %

3,444 %

9

12,733 %

2,974 %

4,052 %

10,433 %

3,291 %

3,434 %

10

12,746 %

3,028 %

4,090 %

10,564 %

3,283 %

3,419 %

11

12,719 %

3,081 %

4,131 %

10,645 %

3,280 %

3,394 %

12

12,649 %

3,131 %

4,175 %

10,683 %

3,280 %

3,364 %

13

12,547 %

3,180 %

4,221 %

10,683 %

3,281 %

3,330 %

14

12,421 %

3,226 %

4,270 %

10,651 %

3,284 %

3,297 %

15

12,278 %

3,270 %

4,322 %

10,591 %

3,289 %

3,265 %

16

12,122 %

3,312 %

4,378 %

10,508 %

3,293 %

3,235 %

17

11,959 %

3,352 %

4,434 %

10,410 %

3,298 %

3,208 %

18

11,789 %

3,390 %

4,486 %

10,300 %

3,303 %

3,185 %

19

11,617 %

3,426 %

4,531 %

10,181 %

3,308 %

3,165 %

20

11,445 %

3,461 %

4,567 %

10,057 %

3,312 %

3,150 %

21

11,273 %

3,493 %

4,590 %

9,930 %

3,317 %

3,139 %

22

11,103 %

3,524 %

4,603 %

9,801 %

3,321 %

3,131 %

23

10,937 %

3,554 %

4,608 %

9,673 %

3,324 %

3,126 %

24

10,774 %

3,582 %

4,607 %

9,545 %

3,328 %

3,123 %

25

10,616 %

3,609 %

4,601 %

9,419 %

3,331 %

3,122 %

26

10,463 %

3,635 %

4,591 %

9,296 %

3,334 %

3,122 %

27

10,315 %

3,659 %

4,577 %

9,176 %

3,337 %

3,124 %

28

10,172 %

3,682 %

4,562 %

9,059 %

3,340 %

3,126 %

29

10,035 %

3,705 %

4,544 %

8,946 %

3,343 %

3,129 %

30

9,902 %

3,726 %

4,526 %

8,837 %

3,345 %

3,133 %

31

9,776 %

3,746 %

4,506 %

8,732 %

3,348 %

3,137 %

32

9,654 %

3,766 %

4,486 %

8,631 %

3,350 %

3,141 %

33

9,538 %

3,784 %

4,466 %

8,533 %

3,352 %

3,146 %

34

9,426 %

3,802 %

4,446 %

8,440 %

3,355 %

3,150 %

35

9,319 %

3,819 %

4,425 %

8,350 %

3,357 %

3,155 %

36

9,217 %

3,835 %

4,405 %

8,263 %

3,359 %

3,160 %

37

9,119 %

3,851 %

4,385 %

8,181 %

3,361 %

3,165 %

38

9,025 %

3,866 %

4,366 %

8,101 %

3,362 %

3,170 %

39

8,935 %

3,881 %

4,346 %

8,025 %

3,364 %

3,175 %

40

8,849 %

3,894 %

4,328 %

7,952 %

3,366 %

3,180 %

41

8,767 %

3,908 %

4,309 %

7,882 %

3,367 %

3,185 %

42

8,688 %

3,921 %

4,292 %

7,815 %

3,369 %

3,190 %

43

8,612 %

3,933 %

4,274 %

7,750 %

3,371 %

3,194 %

44

8,539 %

3,945 %

4,258 %

7,688 %

3,372 %

3,199 %

45

8,470 %

3,956 %

4,241 %

7,629 %

3,373 %

3,203 %

46

8,403 %

3,967 %

4,226 %

7,572 %

3,375 %

3,208 %

47

8,338 %

3,978 %

4,210 %

7,517 %

3,376 %

3,212 %

48

8,277 %

3,988 %

4,195 %

7,464 %

3,377 %

3,216 %

49

8,217 %

3,998 %

4,181 %

7,413 %

3,379 %

3,220 %

50

8,160 %

4,007 %

4,167 %

7,365 %

3,380 %

3,224 %

51

8,105 %

4,016 %

4,154 %

7,317 %

3,381 %

3,228 %

52

8,052 %

4,025 %

4,141 %

7,272 %

3,382 %

3,232 %

53

8,001 %

4,034 %

4,128 %

7,228 %

3,383 %

3,236 %

54

7,952 %

4,042 %

4,116 %

7,186 %

3,384 %

3,239 %

55

7,904 %

4,050 %

4,104 %

7,146 %

3,385 %

3,243 %

56

7,859 %

4,058 %

4,093 %

7,106 %

3,386 %

3,246 %

57

7,814 %

4,065 %

4,082 %

7,068 %

3,387 %

3,250 %

58

7,772 %

4,073 %

4,071 %

7,032 %

3,388 %

3,253 %

59

7,730 %

4,080 %

4,061 %

6,996 %

3,389 %

3,256 %

60

7,691 %

4,086 %

4,051 %

6,962 %

3,390 %

3,259 %

61

7,652 %

4,093 %

4,041 %

6,929 %

3,391 %

3,262 %

62

7,615 %

4,099 %

4,032 %

6,897 %

3,392 %

3,265 %

63

7,578 %

4,106 %

4,023 %

6,866 %

3,393 %

3,268 %

64

7,543 %

4,112 %

4,014 %

6,836 %

3,393 %

3,270 %

65

7,509 %

4,117 %

4,005 %

6,807 %

3,394 %

3,273 %

66

7,476 %

4,123 %

3,997 %

6,778 %

3,395 %

3,276 %

67

7,444 %

4,129 %

3,989 %

6,751 %

3,396 %

3,278 %

68

7,413 %

4,134 %

3,981 %

6,724 %

3,397 %

3,281 %

69

7,383 %

4,139 %

3,973 %

6,698 %

3,397 %

3,283 %

70

7,354 %

4,144 %

3,966 %

6,673 %

3,398 %

3,285 %

71

7,325 %

4,149 %

3,959 %

6,649 %

3,399 %

3,288 %

72

7,298 %

4,154 %

3,951 %

6,625 %

3,399 %

3,290 %

73

7,271 %

4,159 %

3,945 %

6,602 %

3,400 %

3,292 %

74

7,245 %

4,163 %

3,938 %

6,579 %

3,401 %

3,294 %

75

7,219 %

4,168 %

3,931 %

6,558 %

3,401 %

3,296 %

76

7,194 %

4,172 %

3,925 %

6,536 %

3,402 %

3,298 %

77

7,170 %

4,176 %

3,919 %

6,516 %

3,402 %

3,300 %

78

7,147 %

4,180 %

3,913 %

6,495 %

3,403 %

3,302 %

79

7,124 %

4,184 %

3,907 %

6,476 %

3,403 %

3,304 %

80

7,101 %

4,188 %

3,901 %

6,456 %

3,404 %

3,306 %

81

7,080 %

4,192 %

3,896 %

6,438 %

3,405 %

3,307 %

82

7,058 %

4,196 %

3,890 %

6,419 %

3,405 %

3,309 %

83

7,038 %

4,200 %

3,885 %

6,402 %

3,406 %

3,311 %

84

7,017 %

4,203 %

3,880 %

6,384 %

3,406 %

3,312 %

85

6,998 %

4,207 %

3,875 %

6,367 %

3,407 %

3,314 %

86

6,978 %

4,210 %

3,870 %

6,351 %

3,407 %

3,316 %

87

6,960 %

4,213 %

3,865 %

6,334 %

3,408 %

3,317 %

88

6,941 %

4,217 %

3,860 %

6,319 %

3,408 %

3,319 %

89

6,923 %

4,220 %

3,856 %

6,303 %

3,408 %

3,320 %

90

6,905 %

4,223 %

3,851 %

6,288 %

3,409 %

3,322 %

91

6,888 %

4,226 %

3,847 %

6,273 %

3,409 %

3,323 %

92

6,871 %

4,229 %

3,842 %

6,259 %

3,410 %

3,324 %

93

6,855 %

4,232 %

3,838 %

6,245 %

3,410 %

3,326 %

94

6,839 %

4,235 %

3,834 %

6,231 %

3,411 %

3,327 %

95

6,823 %

4,237 %

3,830 %

6,217 %

3,411 %

3,328 %

96

6,808 %

4,240 %

3,826 %

6,204 %

3,411 %

3,330 %

97

6,792 %

4,243 %

3,822 %

6,191 %

3,412 %

3,331 %

98

6,778 %

4,245 %

3,818 %

6,178 %

3,412 %

3,332 %

99

6,763 %

4,248 %

3,815 %

6,166 %

3,413 %

3,333 %

100

6,749 %

4,250 %

3,811 %

6,153 %

3,413 %

3,334 %

101

6,735 %

4,253 %

3,807 %

6,142 %

3,413 %

3,335 %

102

6,721 %

4,255 %

3,804 %

6,130 %

3,414 %

3,337 %

103

6,708 %

4,258 %

3,800 %

6,118 %

3,414 %

3,338 %

104

6,695 %

4,260 %

3,797 %

6,107 %

3,414 %

3,339 %

105

6,682 %

4,262 %

3,794 %

6,096 %

3,415 %

3,340 %

106

6,669 %

4,265 %

3,791 %

6,085 %

3,415 %

3,341 %

107

6,657 %

4,267 %

3,787 %

6,074 %

3,415 %

3,342 %

108

6,645 %

4,269 %

3,784 %

6,064 %

3,416 %

3,343 %

109

6,633 %

4,271 %

3,781 %

6,054 %

3,416 %

3,344 %

110

6,621 %

4,273 %

3,778 %

6,044 %

3,416 %

3,345 %

111

6,609 %

4,275 %

3,775 %

6,034 %

3,417 %

3,346 %

112

6,598 %

4,277 %

3,772 %

6,024 %

3,417 %

3,347 %

113

6,587 %

4,279 %

3,769 %

6,014 %

3,417 %

3,348 %

114

6,576 %

4,281 %

3,767 %

6,005 %

3,417 %

3,349 %

115

6,565 %

4,283 %

3,764 %

5,996 %

3,418 %

3,349 %

116

6,555 %

4,285 %

3,761 %

5,987 %

3,418 %

3,350 %

117

6,545 %

4,287 %

3,758 %

5,978 %

3,418 %

3,351 %

118

6,534 %

4,288 %

3,756 %

5,969 %

3,418 %

3,352 %

119

6,524 %

4,290 %

3,753 %

5,960 %

3,419 %

3,353 %

120

6,514 %

4,292 %

3,751 %

5,952 %

3,419 %

3,354 %

121

6,505 %

4,294 %

3,748 %

5,944 %

3,419 %

3,354 %

122

6,495 %

4,295 %

3,746 %

5,935 %

3,420 %

3,355 %

123

6,486 %

4,297 %

3,743 %

5,927 %

3,420 %

3,356 %

124

6,477 %

4,299 %

3,741 %

5,919 %

3,420 %

3,357 %

125

6,468 %

4,300 %

3,739 %

5,912 %

3,420 %

3,357 %

126

6,459 %

4,302 %

3,736 %

5,904 %

3,420 %

3,358 %

127

6,450 %

4,303 %

3,734 %

5,896 %

3,421 %

3,359 %

128

6,441 %

4,305 %

3,732 %

5,889 %

3,421 %

3,360 %

129

6,433 %

4,306 %

3,730 %

5,882 %

3,421 %

3,360 %

130

6,424 %

4,308 %

3,728 %

5,875 %

3,421 %

3,361 %

131

6,416 %

4,309 %

3,725 %

5,867 %

3,422 %

3,362 %

132

6,408 %

4,311 %

3,723 %

5,860 %

3,422 %

3,362 %

133

6,400 %

4,312 %

3,721 %

5,854 %

3,422 %

3,363 %

134

6,392 %

4,314 %

3,719 %

5,847 %

3,422 %

3,364 %

135

6,384 %

4,315 %

3,717 %

5,840 %

3,422 %

3,364 %

136

6,377 %

4,316 %

3,715 %

5,834 %

3,423 %

3,365 %

137

6,369 %

4,318 %

3,713 %

5,827 %

3,423 %

3,366 %

138

6,362 %

4,319 %

3,711 %

5,821 %

3,423 %

3,366 %

139

6,355 %

4,320 %

3,710 %

5,814 %

3,423 %

3,367 %

140

6,347 %

4,322 %

3,708 %

5,808 %

3,423 %

3,367 %

141

6,340 %

4,323 %

3,706 %

5,802 %

3,424 %

3,368 %

142

6,333 %

4,324 %

3,704 %

5,796 %

3,424 %

3,369 %

143

6,326 %

4,325 %

3,702 %

5,790 %

3,424 %

3,369 %

144

6,320 %

4,327 %

3,701 %

5,784 %

3,424 %

3,370 %

145

6,313 %

4,328 %

3,699 %

5,779 %

3,424 %

3,370 %

146

6,306 %

4,329 %

3,697 %

5,773 %

3,424 %

3,371 %

147

6,300 %

4,330 %

3,695 %

5,767 %

3,425 %

3,371 %

148

6,293 %

4,331 %

3,694 %

5,762 %

3,425 %

3,372 %

149

6,287 %

4,332 %

3,692 %

5,756 %

3,425 %

3,372 %

150

6,281 %

4,334 %

3,691 %

5,751 %

3,425 %

3,373 %


Atlikušais laiks līdz termiņam (gados)

Turcijas lira

ASV dolārs

Japānas jena

1

12,324 %

5,074 %

-0,102 %

2

9,703 %

4,658 %

-0,068 %

3

8,788 %

4,259 %

-0,025 %

4

8,474 %

4,048 %

0,061 %

5

8,461 %

3,949 %

0,162 %

6

8,630 %

3,878 %

0,254 %

7

8,952 %

3,822 %

0,325 %

8

9,362 %

3,783 %

0,377 %

9

9,840 %

3,742 %

0,426 %

10

10,213 %

3,749 %

0,491 %

11

10,466 %

3,744 %

0,578 %

12

10,630 %

3,728 %

0,679 %

13

10,724 %

3,717 %

0,784 %

14

10,766 %

3,711 %

0,882 %

15

10,767 %

3,706 %

0,971 %

16

10,736 %

3,699 %

1,048 %

17

10,680 %

3,689 %

1,115 %

18

10,606 %

3,674 %

1,172 %

19

10,517 %

3,654 %

1,221 %

20

10,419 %

3,627 %

1,263 %

21

10,313 %

3,593 %

1,302 %

22

10,202 %

3,556 %

1,338 %

23

10,089 %

3,517 %

1,371 %

24

9,974 %

3,480 %

1,402 %

25

9,859 %

3,444 %

1,430 %

26

9,745 %

3,411 %

1,456 %

27

9,633 %

3,379 %

1,480 %

28

9,523 %

3,346 %

1,504 %

29

9,416 %

3,310 %

1,529 %

30

9,312 %

3,270 %

1,556 %

31

9,211 %

3,225 %

1,585 %

32

9,114 %

3,177 %

1,617 %

33

9,020 %

3,127 %

1,649 %

34

8,929 %

3,077 %

1,682 %

35

8,842 %

3,028 %

1,716 %

36

8,758 %

2,981 %

1,750 %

37

8,677 %

2,936 %

1,783 %

38

8,600 %

2,893 %

1,817 %

39

8,525 %

2,854 %

1,850 %

40

8,454 %

2,817 %

1,882 %

41

8,385 %

2,784 %

1,914 %

42

8,319 %

2,754 %

1,945 %

43

8,256 %

2,727 %

1,975 %

44

8,195 %

2,703 %

2,004 %

45

8,137 %

2,683 %

2,033 %

46

8,081 %

2,665 %

2,061 %

47

8,027 %

2,650 %

2,088 %

48

7,975 %

2,638 %

2,115 %

49

7,925 %

2,630 %

2,140 %

50

7,877 %

2,623 %

2,165 %

51

7,831 %

2,620 %

2,189 %

52

7,786 %

2,619 %

2,213 %

53

7,743 %

2,620 %

2,235 %

54

7,702 %

2,623 %

2,257 %

55

7,662 %

2,626 %

2,279 %

56

7,623 %

2,631 %

2,299 %

57

7,586 %

2,637 %

2,319 %

58

7,550 %

2,644 %

2,339 %

59

7,515 %

2,651 %

2,358 %

60

7,481 %

2,658 %

2,376 %

61

7,449 %

2,666 %

2,394 %

62

7,417 %

2,675 %

2,411 %

63

7,387 %

2,683 %

2,428 %

64

7,357 %

2,692 %

2,444 %

65

7,328 %

2,701 %

2,460 %

66

7,300 %

2,709 %

2,476 %

67

7,273 %

2,718 %

2,491 %

68

7,247 %

2,727 %

2,505 %

69

7,222 %

2,736 %

2,519 %

70

7,197 %

2,744 %

2,533 %

71

7,173 %

2,753 %

2,547 %

72

7,149 %

2,761 %

2,560 %

73

7,127 %

2,770 %

2,572 %

74

7,104 %

2,778 %

2,585 %

75

7,083 %

2,786 %

2,597 %

76

7,062 %

2,794 %

2,609 %

77

7,042 %

2,802 %

2,620 %

78

7,022 %

2,810 %

2,631 %

79

7,002 %

2,817 %

2,642 %

80

6,983 %

2,825 %

2,653 %

81

6,965 %

2,832 %

2,663 %

82

6,947 %

2,839 %

2,673 %

83

6,929 %

2,846 %

2,683 %

84

6,912 %

2,853 %

2,693 %

85

6,896 %

2,860 %

2,702 %

86

6,879 %

2,867 %

2,712 %

87

6,863 %

2,873 %

2,721 %

88

6,848 %

2,879 %

2,729 %

89

6,832 %

2,886 %

2,738 %

90

6,818 %

2,892 %

2,746 %

91

6,803 %

2,898 %

2,755 %

92

6,789 %

2,904 %

2,763 %

93

6,775 %

2,909 %

2,771 %

94

6,761 %

2,915 %

2,778 %

95

6,748 %

2,921 %

2,786 %

96

6,735 %

2,926 %

2,793 %

97

6,722 %

2,931 %

2,801 %

98

6,709 %

2,937 %

2,808 %

99

6,697 %

2,942 %

2,815 %

100

6,685 %

2,947 %

2,821 %

101

6,673 %

2,952 %

2,828 %

102

6,662 %

2,957 %

2,835 %

103

6,650 %

2,961 %

2,841 %

104

6,639 %

2,966 %

2,847 %

105

6,628 %

2,971 %

2,854 %

106

6,618 %

2,975 %

2,860 %

107

6,607 %

2,980 %

2,866 %

108

6,597 %

2,984 %

2,872 %

109

6,587 %

2,988 %

2,877 %

110

6,577 %

2,992 %

2,883 %

111

6,567 %

2,996 %

2,888 %

112

6,557 %

3,000 %

2,894 %

113

6,548 %

3,004 %

2,899 %

114

6,539 %

3,008 %

2,905 %

115

6,530 %

3,012 %

2,910 %

116

6,521 %

3,016 %

2,915 %

117

6,512 %

3,020 %

2,920 %

118

6,503 %

3,023 %

2,925 %

119

6,495 %

3,027 %

2,929 %

120

6,487 %

3,030 %

2,934 %

121

6,478 %

3,034 %

2,939 %

122

6,470 %

3,037 %

2,943 %

123

6,462 %

3,041 %

2,948 %

124

6,455 %

3,044 %

2,952 %

125

6,447 %

3,047 %

2,957 %

126

6,439 %

3,050 %

2,961 %

127

6,432 %

3,053 %

2,965 %

128

6,425 %

3,056 %

2,970 %

129

6,418 %

3,060 %

2,974 %

130

6,410 %

3,063 %

2,978 %

131

6,403 %

3,065 %

2,982 %

132

6,397 %

3,068 %

2,986 %

133

6,390 %

3,071 %

2,989 %

134

6,383 %

3,074 %

2,993 %

135

6,377 %

3,077 %

2,997 %

136

6,370 %

3,080 %

3,001 %

137

6,364 %

3,082 %

3,004 %

138

6,357 %

3,085 %

3,008 %

139

6,351 %

3,088 %

3,011 %

140

6,345 %

3,090 %

3,015 %

141

6,339 %

3,093 %

3,018 %

142

6,333 %

3,095 %

3,022 %

143

6,327 %

3,098 %

3,025 %

144

6,322 %

3,100 %

3,028 %

145

6,316 %

3,103 %

3,032 %

146

6,310 %

3,105 %

3,035 %

147

6,305 %

3,107 %

3,038 %

148

6,299 %

3,110 %

3,041 %

149

6,294 %

3,112 %

3,044 %

150

6,289 %

3,114 %

3,047 %


II PIELIKUMS

Pamatstarpības atbilstības pielāgojuma aprēķināšanai

Pamatstarpības, kas noteiktas šajā pielikumā, ir izteiktas bāzes punktos un neietver nekādu palielinājumu saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 77.c panta 1. punkta c) apakšpunktu.

1.   Riska darījumi ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām

Pamatstarpības ir piemērojamas visās valūtās denominētajiem riska darījumiem.

Pamatstarpības 11 līdz 30 gadu ilgumam ir vienādas ar pamatstarpībām 10 gadu ilgumam.

Ilgums (gados)

Austrija

Beļģija

Bulgārija

Horvātija

Čehijas Republika

Kipra

Dānija

1

0

0

28

5

0

22

0

2

0

0

36

5

0

36

0

3

0

0

41

5

0

41

0

4

0

1

44

5

2

43

0

5

0

3

48

5

3

46

0

6

0

4

50

5

5

48

0

7

1

4

53

5

8

50

0

8

2

6

55

4

10

50

0

9

2

7

56

5

11

47

0

10

3

7

58

5

12

47

0


Ilgums (gados)

Igaunija

Somija

Francija

Vācija

Grieķija

Ungārija

Īrija

1

0

0

0

0

354

4

14

2

0

0

0

0

221

4

19

3

0

0

0

0

197

4

22

4

1

0

0

0

173

4

23

5

3

0

0

0

159

4

24

6

4

0

0

0

156

4

25

7

4

0

0

0

154

4

26

8

6

0

1

0

158

3

27

9

7

0

2

0

160

1

27

10

7

0

3

0

162

4

28


Ilgums (gados)

Itālija

Latvija

Lietuva

Luksemburga

Malta

Nīderlande

Polija

1

6

4

4

0

14

0

4

2

14

9

10

0

19

0

4

3

18

12

13

0

22

0

4

4

21

14

15

0

23

0

4

5

23

16

17

0

24

0

4

6

25

17

19

0

25

0

4

7

27

18

21

0

26

0

4

8

28

20

22

0

27

0

4

9

30

21

23

1

27

0

4

10

32

21

24

2

28

0

4


Ilgums (gados)

Portugāle

Rumānija

Slovākija

Slovēnija

Spānija

Zviedrija

Apvienotā Karaliste

1

22

8

11

15

4

0

0

2

36

15

13

18

10

0

0

3

41

17

16

22

13

0

0

4

43

18

17

27

15

0

0

5

46

20

18

30

17

0

0

6

48

21

20

33

19

0

0

7

50

22

21

35

21

0

0

8

50

24

22

36

22

0

0

9

47

25

23

37

23

0

0

10

47

23

23

37

24

0

0


Ilgums (gados)

Lihtenšteina

Norvēģija

Šveice

Austrālija

Brazīlija

Kanāda

Čīle

1

0

0

0

0

12

0

16

2

0

0

0

0

12

0

18

3

0

0

0

0

12

0

17

4

0

0

0

0

12

0

17

5

0

0

0

0

12

0

15

6

0

0

0

0

12

0

14

7

0

0

0

0

12

0

14

8

0

0

0

0

12

0

14

9

0

0

0

0

12

0

15

10

0

0

0

0

12

0

13


Ilgums (gados)

Ķīna

Kolumbija

Honkonga

Indija

Japāna

Malaizija

Meksika

1

0

12

0

10

0

0

8

2

1

18

0

10

0

0

9

3

2

27

0

10

0

0

10

4

3

34

0

10

0

0

10

5

3

36

0

10

0

0

10

6

4

38

0

10

0

0

10

7

4

40

0

10

0

0

10

8

7

38

0

10

0

0

10

9

5

36

0

10

1

0

10

10

5

38

0

10

1

0

10


Ilgums (gados)

Jaunzēlande

Krievija

Singapūra

Dienvidāfrika

Dienvidkoreja

Taizeme

Taivāna

1

0

0

0

7

9

1

4

2

0

0

0

10

11

0

4

3

0

0

0

11

12

0

4

4

0

0

0

12

13

0

4

5

0

2

0

13

15

0

4

6

0

5

0

14

15

0

4

7

0

7

0

16

15

0

4

8

0

11

0

18

15

0

4

9

0

16

0

19

15

0

4

10

0

16

0

21

15

0

4


Ilgums (gados)

ASV

1

0

2

0

3

0

4

0

5

0

6

0

7

0

8

0

9

0

10

0

2.   Riska darījumi ar finanšu iestādēm

2.1.   Euro

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

6

19

42

111

224

514

1 288

2

6

19

42

111

224

514

1 034

3

8

21

44

105

221

511

839

4

9

24

46

108

220

510

692

5

10

26

51

111

220

510

580

6

11

28

55

115

220

510

510

7

12

31

57

118

220

510

510

8

12

31

56

117

220

510

510

9

13

32

56

116

220

510

510

10

13

33

57

116

220

510

510

11

14

34

57

117

220

510

510

12

14

35

57

117

220

510

510

13

15

36

57

117

220

510

510

14

15

36

57

117

220

510

510

15

15

36

57

117

220

510

510

16

15

36

57

117

220

510

510

17

15

36

57

117

220

510

510

18

15

36

57

117

220

510

510

19

15

36

57

117

220

510

510

20

15

36

57

117

220

510

510

21

17

36

57

117

220

510

510

22

18

36

57

117

220

510

510

23

18

36

57

117

220

510

510

24

19

36

57

117

220

510

510

25

19

36

57

117

220

510

510

26

20

36

57

117

220

510

510

27

20

36

57

117

220

510

510

28

21

36

57

117

220

510

510

29

22

36

57

117

220

510

510

30

23

36

57

117

220

510

510

2.2.   Čehijas krona

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

18

31

53

122

235

526

1 354

2

19

32

55

123

237

527

1 082

3

20

34

56

118

233

523

875

4

21

36

59

120

232

522

719

5

22

38

63

123

231

521

601

6

22

39

66

126

230

521

521

7

23

41

67

128

230

520

520

8

22

41

66

126

229

519

519

9

21

41

65

125

228

519

519

10

21

42

65

125

228

518

518

11

21

42

65

124

227

517

517

12

21

42

64

124

227

517

517

13

21

42

64

123

226

516

516

14

21

42

63

123

226

516

516

15

20

42

63

122

225

515

515

16

20

41

62

122

225

515

515

17

20

41

62

122

225

515

515

18

20

41

62

122

225

515

515

19

20

41

62

122

225

515

515

20

20

41

62

122

225

515

515

21

20

42

63

122

225

515

515

22

21

42

63

122

225

516

516

23

21

42

63

123

226

516

516

24

21

42

63

123

226

516

516

25

21

42

63

122

225

516

516

26

21

42

63

122

225

516

516

27

22

42

63

122

225

515

515

28

22

42

63

122

225

515

515

29

23

42

63

122

225

515

515

30

23

41

63

122

225

515

515

2.3.   Dānijas krona

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

6

19

42

110

224

514

1 288

2

6

19

42

110

224

514

1 033

3

7

21

43

105

220

510

839

4

9

24

46

107

219

510

692

5

10

26

51

111

219

510

580

6

11

28

54

115

219

510

510

7

12

30

56

118

219

510

510

8

12

31

56

117

219

510

510

9

12

32

56

116

219

510

510

10

13

33

57

116

219

510

510

11

14

34

57

116

219

510

510

12

14

35

57

116

219

510

510

13

14

35

57

116

219

510

510

14

15

36

57

116

219

510

510

15

15

36

57

116

219

510

510

16

15

36

57

116

219

510

510

17

14

36

57

116

219

510

510

18

15

36

57

116

219

510

510

19

15

36

57

116

219

510

510

20

15

36

57

116

219

510

510

21

17

36

57

116

219

510

510

22

18

36

57

116

219

510

510

23

18

36

57

116

219

510

510

24

19

36

57

116

219

510

510

25

19

36

57

116

219

510

510

26

20

36

57

116

219

510

510

27

20

36

57

116

219

510

510

28

21

36

57

116

219

510

510

29

22

36

57

116

219

510

510

30

23

36

57

116

219

510

510

2.4.   Ungārijas forints

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

78

91

114

183

296

586

1 499

2

75

88

111

179

293

583

1 188

3

79

93

115

177

292

582

954

4

78

93

116

177

289

579

779

5

78

94

119

178

287

577

648

6

77

95

121

182

286

576

576

7

77

95

121

182

284

574

574

8

76

95

120

180

283

573

573

9

75

94

119

179

282

572

572

10

72

92

116

175

279

569

569

11

71

91

114

173

276

567

567

12

70

91

113

172

275

565

565

13

69

91

112

171

274

565

565

14

69

90

112

171

274

564

564

15

69

90

111

171

274

564

564

16

68

90

111

170

273

563

563

17

68

89

110

170

273

563

563

18

68

89

110

169

272

563

563

19

67

88

109

169

272

562

562

20

66

88

109

168

271

561

561

21

66

87

108

168

271

561

561

22

65

86

107

167

270

560

560

23

64

85

106

166

269

559

559

24

63

84

105

165

268

558

558

25

62

83

104

164

267

557

557

26

61

82

103

163

266

556

556

27

60

81

102

162

265

555

555

28

59

80

101

161

264

554

554

29

58

79

100

160

263

553

553

30

57

78

99

159

262

552

552

2.5.   Zviedrijas krona

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

11

24

46

115

228

518

1 294

2

12

25

48

116

230

520

1 036

3

14

28

50

112

227

517

841

4

16

31

54

115

227

517

694

5

18

34

59

118

227

517

581

6

19

36

62

123

227

517

517

7

20

38

64

125

227

517

517

8

19

38

63

124

226

516

516

9

19

38

63

123

226

516

516

10

19

39

63

122

225

516

516

11

20

40

63

122

225

516

516

12

20

41

63

122

225

515

515

13

20

41

63

122

225

515

515

14

21

42

63

122

225

516

516

15

21

42

63

122

226

516

516

16

21

42

63

122

225

516

516

17

21

42

63

123

226

516

516

18

21

42

63

123

226

516

516

19

21

42

64

123

226

516

516

20

22

43

64

124

227

517

517

21

22

43

64

124

227

517

517

22

22

44

65

124

227

517

517

23

23

44

65

124

227

518

518

24

23

44

65

124

227

518

518

25

23

44

65

124

227

518

518

26

23

44

65

124

227

517

517

27

22

44

65

124

227

517

517

28

22

44

65

124

227

517

517

29

22

44

65

124

227

517

517

30

23

43

64

124

227

517

517

2.6.   Horvātijas kuna

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

45

58

81

149

263

553

1 275

2

49

62

85

153

267

557

1 025

3

54

68

90

152

267

557

835

4

58

73

95

156

268

558

691

5

60

76

101

160

269

559

580

6

61

78

105

165

269

560

560

7

62

80

106

168

269

559

559

8

61

80

105

166

268

559

559

9

61

80

104

164

268

558

558

10

60

80

104

163

266

557

557

11

59

80

103

162

265

555

555

12

59

80

102

161

264

554

554

13

58

79

100

160

263

553

553

14

57

78

99

159

262

552

552

15

56

77

99

158

261

551

551

16

55

77

98

157

260

550

550

17

55

76

97

157

260

550

550

18

54

76

97

156

259

549

549

19

54

75

96

156

259

549

549

20

53

75

96

155

258

548

548

21

53

74

95

155

258

548

548

22

52

73

94

154

257

547

547

23

51

73

94

153

256

546

546

24

51

72

93

153

256

546

546

25

50

71

92

152

255

545

545

26

49

70

91

151

254

544

544

27

48

70

91

150

253

543

543

28

47

69

90

149

252

542

542

29

47

68

89

148

251

542

542

30

46

67

88

148

251

541

541

2.7.   Bulgārijas leva

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

6

18

41

110

223

513

1 287

2

6

18

41

110

223

513

1 033

3

7

21

43

104

220

510

838

4

8

23

46

107

219

509

692

5

9

25

50

110

219

509

580

6

10

28

54

115

219

509

509

7

12

30

56

117

219

509

509

8

12

30

56

116

219

509

509

9

12

31

56

116

219

509

509

10

12

32

56

116

219

509

509

11

13

33

56

116

219

509

509

12

13

34

56

116

219

509

509

13

14

35

56

116

219

509

509

14

14

35

56

116

219

509

509

15

14

35

56

116

219

509

509

16

14

35

56

116

219

509

509

17

14

35

56

116

219

509

509

18

14

35

56

116

219

509

509

19

15

35

56

116

219

509

509

20

15

35

56

116

219

509

509

21

17

35

56

116

219

509

509

22

18

35

56

116

219

509

509

23

18

35

56

116

219

509

509

24

19

35

56

116

219

509

509

25

19

35

56

116

219

509

509

26

20

35

56

116

219

509

509

27

20

35

56

116

219

509

509

28

21

35

56

116

219

509

509

29

22

35

56

116

219

509

509

30

23

35

56

116

219

509

509

2.8.   Sterliņu mārciņa

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

8

24

52

140

242

532

1 313

2

8

24

52

140

242

532

1 053

3

9

26

52

128

239

529

854

4

10

28

54

119

237

527

704

5

12

30

56

110

236

526

590

6

14

34

59

104

235

525

525

7

16

36

60

98

234

524

524

8

18

38

59

92

232

523

523

9

20

44

62

87

231

522

522

10

20

44

61

84

231

521

521

11

19

43

60

85

230

520

520

12

19

43

60

87

229

519

519

13

19

43

61

87

228

518

518

14

19

43

61

87

228

518

518

15

19

43

61

87

227

517

517

16

19

43

61

87

226

516

516

17

19

44

61

87

225

515

515

18

19

44

61

87

224

514

514

19

19

44

61

87

224

514

514

20

19

44

61

87

224

515

515

21

19

44

61

87

225

515

515

22

19

44

61

87

224

514

514

23

19

44

61

87

224

514

514

24

19

44

61

87

223

513

513

25

19

44

61

87

222

513

513

26

20

44

61

87

222

512

512

27

20

44

61

87

221

511

511

28

22

44

61

87

221

511

511

29

23

44

61

87

220

510

510

30

23

44

61

87

220

510

510

2.9.   Rumānijas leja

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

84

97

120

189

302

592

1 363

2

83

96

119

187

301

591

1 094

3

83

97

119

181

296

586

891

4

83

98

120

181

293

584

737

5

82

98

123

182

291

581

619

6

81

98

124

185

289

580

580

7

80

98

124

186

287

577

577

8

78

97

122

183

285

575

575

9

76

96

120

180

283

573

573

10

75

95

119

179

282

572

572

11

75

95

118

177

280

570

570

12

73

94

116

176

279

569

569

13

72

93

115

174

277

568

568

14

71

92

113

173

276

566

566

15

70

91

112

172

275

565

565

16

69

90

111

171

274

564

564

17

68

89

110

170

273

563

563

18

67

88

109

169

272

562

562

19

66

87

108

168

271

561

561

20

65

86

108

167

270

560

560

21

64

86

107

166

269

559

559

22

63

85

106

165

268

558

558

23

62

83

105

164

267

557

557

24

61

82

103

163

266

556

556

25

60

81

102

162

265

555

555

26

59

80

101

161

264

554

554

27

58

79

100

160

263

553

553

28

57

78

99

159

262

552

552

29

56

77

98

157

261

551

551

30

55

76

97

156

259

550

550

2.10.   Polijas zlots

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

57

70

93

161

275

565

1 352

2

57

69

92

161

274

564

1 086

3

57

71

93

155

270

560

884

4

58

73

95

156

268

558

730

5

57

74

98

158

267

557

612

6

57

74

100

161

265

555

555

7

57

75

101

162

264

554

554

8

55

74

99

160

263

553

553

9

54

74

98

158

261

551

551

10

54

74

97

157

260

550

550

11

53

74

97

156

259

549

549

12

53

74

96

155

258

549

549

13

53

74

95

155

258

548

548

14

52

74

95

154

257

547

547

15

52

73

94

154

257

547

547

16

51

72

93

153

256

546

546

17

50

72

93

152

255

545

545

18

50

71

92

152

255

545

545

19

49

71

92

151

254

544

544

20

49

71

92

151

254

544

544

21

49

70

91

151

254

544

544

22

49

70

91

150

253

544

544

23

48

69

90

150

253

543

543

24

47

69

90

149

252

542

542

25

47

68

89

149

252

542

542

26

46

67

88

148

251

541

541

27

45

67

88

147

250

540

540

28

45

66

87

146

249

540

540

29

44

65

86

146

249

539

539

30

43

64

85

145

248

538

538

2.11.   Norvēģijas krona

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

31

44

67

136

249

539

1 294

2

32

45

68

136

250

540

1 036

3

32

46

68

130

245

535

840

4

33

48

70

132

244

534

693

5

34

50

75

134

243

533

581

6

34

51

77

138

242

532

532

7

34

52

78

140

241

531

531

8

33

52

77

138

240

531

531

9

33

52

77

137

240

530

530

10

33

53

76

136

239

529

529

11

33

53

76

135

238

529

529

12

32

53

75

135

238

528

528

13

32

53

75

134

237

527

527

14

32

53

74

133

236

527

527

15

31

52

73

133

236

526

526

16

30

52

73

132

235

525

525

17

30

51

72

132

235

525

525

18

30

51

72

132

235

525

525

19

30

51

72

132

235

525

525

20

30

51

72

132

235

525

525

21

30

51

72

132

235

525

525

22

30

51

72

132

235

525

525

23

30

51

72

131

234

525

525

24

29

51

72

131

234

524

524

25

29

50

71

131

234

524

524

26

29

50

71

131

234

524

524

27

29

50

71

130

233

524

524

28

28

50

71

130

233

523

523

29

28

49

70

130

233

523

523

30

28

49

70

129

232

523

523

2.12.   Šveices franks

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

0

4

24

92

206

496

1 247

2

1

5

25

93

207

497

1 000

3

2

5

26

88

203

493

813

4

2

6

29

90

202

492

672

5

4

9

34

93

202

492

564

6

4

11

37

98

202

492

492

7

5

13

39

101

202

492

492

8

7

14

39

100

202

492

492

9

7

15

39

99

202

492

492

10

8

16

39

99

202

492

492

11

9

18

41

100

203

493

493

12

9

17

39

99

202

492

492

13

11

19

40

100

203

493

493

14

12

19

40

99

202

493

493

15

12

18

39

98

201

491

491

16

13

17

38

97

200

491

491

17

13

17

38

97

200

491

491

18

14

17

38

98

201

491

491

19

15

18

38

98

201

491

491

20

15

18

39

98

201

492

492

21

17

19

39

99

202

492

492

22

17

20

39

99

202

492

492

23

18

21

39

99

202

492

492

24

18

22

39

99

202

492

492

25

19

22

39

98

201

492

492

26

20

23

39

98

201

491

491

27

20

23

39

98

201

491

491

28

21

25

40

98

201

491

491

29

22

25

41

98

201

491

491

30

23

26

42

98

201

491

491

2.13.   Austrālijas dolārs

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

45

58

80

149

262

553

1 304

2

45

58

81

149

263

553

1 047

3

46

60

82

143

259

549

850

4

46

61

84

145

257

547

702

5

47

63

88

147

256

546

589

6

47

64

90

151

255

545

545

7

47

65

91

153

254

545

545

8

46

65

90

151

254

544

544

9

46

65

90

150

253

543

543

10

46

66

89

149

252

542

542

11

45

66

89

148

251

541

541

12

45

66

88

147

251

541

541

13

45

66

87

147

250

540

540

14

44

66

87

146

249

539

539

15

44

65

86

146

249

539

539

16

43

64

85

145

248

538

538

17

43

64

85

145

248

538

538

18

42

63

85

144

247

537

537

19

42

63

84

144

247

537

537

20

42

63

84

143

246

537

537

21

41

63

84

143

246

536

536

22

41

62

83

143

246

536

536

23

40

62

83

142

245

535

535

24

40

61

82

141

244

535

535

25

39

60

81

141

244

534

534

26

38

59

81

140

243

533

533

27

37

59

80

139

242

532

532

28

37

58

79

139

242

532

532

29

36

57

78

138

241

531

531

30

35

57

78

137

240

530

530

2.14.   Taizemes bāts

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

17

30

53

121

235

525

1 250

2

21

34

56

125

238

529

1 004

3

25

39

61

122

238

528

817

4

28

43

66

127

239

529

676

5

31

47

72

132

240

531

568

6

30

48

74

135

239

529

529

7

35

53

79

140

242

532

532

8

34

53

78

138

241

531

531

9

35

54

79

139

242

532

532

10

37

57

80

140

243

533

533

11

38

59

81

141

244

534

534

12

39

60

82

142

245

535

535

13

40

61

82

142

245

535

535

14

41

62

83

142

245

535

535

15

41

62

83

143

246

536

536

16

40

62

83

142

245

535

535

17

40

62

83

142

245

535

535

18

40

61

82

142

245

535

535

19

40

61

82

142

245

535

535

20

40

61

82

142

245

535

535

21

40

61

82

142

245

535

535

22

40

61

82

141

244

535

535

23

39

60

82

141

244

534

534

24

39

60

81

141

244

534

534

25

38

60

81

140

243

533

533

26

38

59

80

140

243

533

533

27

37

59

80

139

242

532

532

28

37

58

79

139

242

532

532

29

36

58

79

138

241

531

531

30

36

57

78

138

241

531

531

2.15.   Kanādas dolārs

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

18

31

54

122

236

526

1 316

2

19

32

55

123

237

527

1 051

3

21

35

57

119

234

524

850

4

23

38

60

122

234

524

700

5

24

40

65

125

233

524

586

6

25

42

69

129

233

524

524

7

26

44

70

132

233

523

523

8

26

45

70

131

233

523

523

9

26

46

70

130

233

523

523

10

27

47

71

130

233

524

524

11

28

48

71

130

233

524

524

12

28

49

71

131

234

524

524

13

29

50

71

131

234

524

524

14

29

50

71

131

234

524

524

15

29

50

71

131

234

524

524

16

29

50

71

130

233

524

524

17

29

50

71

130

233

524

524

18

29

50

71

130

233

524

524

19

28

50

71

130

233

523

523

20

29

50

71

130

233

524

524

21

28

50

71

130

233

523

523

22

28

49

71

130

233

523

523

23

28

49

70

130

233

523

523

24

27

49

70

129

232

522

522

25

27

48

69

129

232

522

522

26

26

48

69

128

231

521

521

27

26

47

68

128

231

521

521

28

26

47

68

127

230

520

520

29

25

46

67

127

230

520

520

30

25

46

67

127

230

520

520

2.16.   Čīles peso

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

53

65

88

157

270

560

1 402

2

55

68

91

159

273

563

1 102

3

58

72

94

156

271

561

886

4

61

76

98

159

272

562

727

5

63

79

104

163

272

562

608

6

64

81

108

168

273

563

563

7

65

84

110

171

273

563

563

8

65

84

109

170

272

562

562

9

65

85

109

169

272

562

562

10

66

86

109

169

272

562

562

11

66

87

109

169

272

562

562

12

66

87

109

168

271

561

561

13

66

87

108

168

271

561

561

14

65

86

107

167

270

560

560

15

64

86

107

166

269

559

559

16

64

85

106

165

268

559

559

17

63

84

105

165

268

558

558

18

62

84

105

164

267

557

557

19

62

83

104

164

267

557

557

20

61

82

104

163

266

556

556

21

60

82

103

162

265

555

555

22

60

81

102

161

265

555

555

23

59

80

101

161

264

554

554

24

58

79

100

160

263

553

553

25

57

78

99

159

262

552

552

26

56

77

98

158

261

551

551

27

55

76

97

157

260

550

550

28

54

75

96

156

259

549

549

29

53

75

96

155

258

548

548

30

52

74

95

154

257

547

547

2.17.   Kolumbijas peso

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

83

96

119

187

301

591

1 450

2

88

101

124

192

306

596

1 170

3

91

105

127

188

304

594

955

4

92

107

130

191

303

593

791

5

96

112

137

196

305

595

665

6

98

115

141

202

306

596

596

7

100

118

144

205

307

597

597

8

101

119

145

205

308

598

598

9

102

121

146

206

309

599

599

10

103

123

146

206

309

599

599

11

103

123

146

206

309

599

599

12

102

123

145

205

308

598

598

13

102

123

144

204

307

597

597

14

100

122

143

202

305

595

595

15

99

120

141

201

304

594

594

16

98

119

140

200

303

593

593

17

96

118

139

198

301

591

591

18

95

116

137

197

300

590

590

19

94

115

136

196

299

589

589

20

92

114

135

194

297

587

587

21

91

112

133

193

296

586

586

22

89

111

132

191

294

584

584

23

88

109

130

189

292

583

583

24

86

107

128

188

291

581

581

25

84

105

127

186

289

579

579

26

83

104

125

184

287

578

578

27

81

102

123

183

286

576

576

28

79

100

122

181

284

574

574

29

78

99

120

179

282

573

573

30

76

97

118

178

281

571

571

2.18.   Honkongas dolārs

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

12

25

48

116

230

520

1 321

2

15

28

51

119

233

523

1 054

3

18

32

54

116

231

521

854

4

21

36

58

120

232

522

703

5

23

39

64

124

233

523

589

6

25

42

68

129

233

523

523

7

26

44

70

132

233

523

523

8

26

45

70

131

233

523

523

9

26

46

70

130

233

523

523

10

27

47

70

130

233

523

523

11

27

48

70

130

233

523

523

12

27

48

70

130

233

523

523

13

27

48

70

129

232

522

522

14

27

48

69

128

231

522

522

15

26

47

68

128

231

521

521

16

25

47

68

127

230

520

520

17

25

46

67

127

230

520

520

18

25

46

67

127

230

520

520

19

25

46

67

127

230

520

520

20

25

46

67

127

230

520

520

21

25

46

67

127

230

520

520

22

25

46

67

127

230

520

520

23

25

46

67

127

230

520

520

24

25

46

67

127

230

520

520

25

25

46

67

127

230

520

520

26

25

46

67

126

229

520

520

27

24

46

67

126

229

519

519

28

24

45

66

126

229

519

519

29

24

45

66

126

229

519

519

30

24

45

66

125

228

519

519

2.19.   Indijas rūpija

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

95

108

130

199

312

602

1 360

2

96

109

131

200

313

604

1 093

3

97

111

133

195

310

600

889

4

99

114

137

198

310

600

735

5

100

117

141

201

310

600

617

6

101

118

144

205

309

600

600

7

102

120

146

208

309

599

599

8

102

121

146

206

309

599

599

9

101

121

145

205

308

598

598

10

101

121

144

204

307

597

597

11

100

120

143

202

305

596

596

12

98

119

141

201

304

594

594

13

97

118

139

199

302

592

592

14

95

117

138

197

300

590

590

15

94

115

136

196

299

589

589

16

92

113

134

194

297

587

587

17

90

112

133

192

295

585

585

18

89

110

131

191

294

584

584

19

88

109

130

190

293

583

583

20

87

108

129

189

292

582

582

21

86

107

128

187

290

581

581

22

84

106

127

186

289

579

579

23

83

105

126

185

288

578

578

24

82

103

124

184

287

577

577

25

81

102

123

183

286

576

576

26

80

101

122

181

284

575

575

27

78

100

121

180

283

573

573

28

77

98

120

179

282

572

572

29

76

97

118

178

281

571

571

30

75

96

117

177

280

570

570

2.20.   Meksikas peso

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

310

323

346

414

528

818

1 450

2

87

100

123

191

305

595

1 147

3

91

104

126

188

304

594

924

4

94

109

131

192

305

595

760

5

96

112

137

197

305

596

637

6

98

115

141

202

306

596

596

7

99

117

143

205

306

596

596

8

100

119

144

205

307

597

597

9

100

120

144

204

307

597

597

10

101

121

144

204

307

597

597

11

101

122

144

204

307

597

597

12

102

123

145

204

307

597

597

13

102

123

145

204

307

598

598

14

103

124

145

205

308

598

598

15

104

125

146

206

309

599

599

16

105

126

147

206

309

600

600

17

105

127

148

207

310

600

600

18

106

128

149

208

311

601

601

19

107

128

149

209

312

602

602

20

108

129

150

209

312

603

603

21

108

129

150

209

312

603

603

22

107

128

149

209

312

602

602

23

106

128

149

208

311

601

601

24

105

127

148

207

310

600

600

25

104

126

147

206

309

599

599

26

103

124

145

205

308

598

598

27

102

123

144

203

306

597

597

28

100

121

143

202

305

595

595

29

99

120

141

201

304

594

594

30

97

119

140

199

302

592

592

2.21.   Jaunais Taivānas dolārs

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

0

12

35

103

217

507

1 244

2

1

12

35

103

217

507

997

3

2

14

36

97

213

503

811

4

2

15

38

99

211

501

670

5

4

17

42

101

210

500

562

6

4

18

45

105

209

500

500

7

5

20

46

107

209

499

499

8

7

20

45

106

208

498

498

9

7

20

44

104

207

497

497

10

8

20

44

103

207

497

497

11

9

21

44

103

206

497

497

12

9

22

44

103

206

497

497

13

10

23

44

104

207

497

497

14

11

23

44

104

207

497

497

15

12

24

45

104

207

497

497

16

13

24

45

104

207

497

497

17

13

24

45

105

208

498

498

18

14

25

46

106

209

499

499

19

15

26

47

106

209

499

499

20

15

26

48

107

210

500

500

21

17

27

48

108

211

501

501

22

17

28

49

109

212

502

502

23

18

28

50

109

212

502

502

24

18

29

50

110

213

503

503

25

19

29

50

110

213

503

503

26

20

30

51

110

213

503

503

27

20

30

51

110

213

504

504

28

21

30

51

111

214

504

504

29

22

30

51

111

214

504

504

30

23

31

52

111

214

504

504

2.22.   Jaunzēlandes dolārs

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

51

64

87

155

269

559

1 334

2

52

65

88

156

270

560

1 067

3

53

67

89

150

266

556

865

4

53

68

91

152

264

554

712

5

54

70

95

155

263

554

597

6

55

72

98

159

263

553

553

7

55

73

99

160

262

552

552

8

54

73

98

159

261

551

551

9

54

73

98

157

261

551

551

10

53

73

97

156

259

550

550

11

52

73

96

155

258

548

548

12

51

72

94

154

257

547

547

13

50

71

93

152

255

546

546

14

49

70

92

151

254

544

544

15

48

69

90

150

253

543

543

16

47

68

89

149

252

542

542

17

46

67

88

148

251

541

541

18

45

66

87

147

250

540

540

19

44

65

86

146

249

539

539

20

44

65

86

146

249

539

539

21

43

64

86

145

248

538

538

22

43

64

85

144

247

538

538

23

42

63

84

144

247

537

537

24

41

63

84

143

246

536

536

25

41

62

83

142

245

536

536

26

40

61

82

142

245

535

535

27

39

60

82

141

244

534

534

28

39

60

81

140

243

534

534

29

38

59

80

140

243

533

533

30

37

59

80

139

242

532

532

2.23.   Dienvidāfrikas rands

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

114

127

150

218

332

622

1 379

2

115

128

151

220

333

623

1 106

3

118

132

154

216

331

621

901

4

121

136

158

220

332

622

745

5

123

139

164

224

332

622

627

6

125

142

168

229

333

623

623

7

126

144

170

231

333

623

623

8

126

144

170

230

333

623

623

9

126

145

169

229

332

623

623

10

126

146

169

229

332

622

622

11

125

146

169

228

331

621

621

12

124

145

167

227

330

620

620

13

123

144

166

225

328

618

618

14

122

143

164

224

327

617

617

15

120

141

162

222

325

615

615

16

118

139

160

220

323

613

613

17

116

137

158

218

321

611

611

18

114

135

156

216

319

609

609

19

112

133

155

214

317

607

607

20

111

132

153

212

315

606

606

21

109

130

151

211

314

604

604

22

107

128

149

209

312

602

602

23

105

126

148

207

310

600

600

24

103

125

146

205

308

598

598

25

101

123

144

203

306

596

596

26

100

121

142

201

304

595

595

27

98

119

140

200

303

593

593

28

96

117

138

198

301

591

591

29

94

116

137

196

299

589

589

30

93

114

135

195

298

588

588

2.24.   Brazīlijas reāls

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

167

180

203

271

385

675

1 487

2

176

189

212

280

394

684

1 187

3

182

196

218

279

395

685

964

4

185

200

222

283

395

685

796

5

186

202

227

287

396

686

686

6

187

204

230

291

395

685

685

7

187

205

231

292

394

684

684

8

186

204

230

290

393

683

683

9

185

204

229

289

392

682

682

10

184

204

228

287

391

681

681

11

183

204

226

286

389

679

679

12

181

202

224

284

387

677

677

13

179

200

222

281

384

674

674

14

176

198

219

278

381

671

671

15

173

195

216

275

378

668

668

16

171

192

213

272

375

666

666

17

168

189

210

269

372

663

663

18

165

186

207

267

370

660

660

19

162

183

204

264

367

657

657

20

159

180

201

261

364

654

654

21

156

177

198

258

361

651

651

22

153

174

195

255

358

648

648

23

150

171

192

252

355

645

645

24

147

168

189

249

352

642

642

25

144

165

186

245

349

639

639

26

141

162

183

243

346

636

636

27

138

159

180

240

343

633

633

28

135

156

177

237

340

630

630

29

132

153

175

234

337

627

627

30

130

151

172

231

334

625

625

2.25.   Juaņa renminbi

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

32

45

68

136

250

540

1 267

2

33

46

69

137

250

541

1 017

3

34

48

70

132

247

537

828

4

35

50

73

134

246

536

685

5

36

52

77

137

246

536

575

6

37

54

80

141

245

535

535

7

37

55

81

143

244

534

534

8

36

55

80

141

243

533

533

9

35

55

79

139

242

533

533

10

35

55

79

139

242

532

532

11

35

56

79

138

241

531

531

12

35

56

78

138

241

531

531

13

35

56

78

137

240

530

530

14

35

56

77

137

240

530

530

15

35

56

77

136

239

530

530

16

35

56

77

136

239

529

529

17

35

56

77

136

239

530

530

18

35

56

77

136

239

530

530

19

35

56

77

137

240

530

530

20

35

56

77

137

240

530

530

21

35

56

77

137

240

530

530

22

35

56

77

137

240

530

530

23

35

56

77

136

239

530

530

24

34

56

77

136

239

529

529

25

34

55

76

136

239

529

529

26

34

55

76

136

239

529

529

27

33

55

76

135

238

528

528

28

33

54

75

135

238

528

528

29

33

54

75

135

238

528

528

30

32

54

75

134

237

527

527

2.26.   Malaizijas ringits

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

30

42

65

134

247

537

1 292

2

31

44

67

135

249

539

1 038

3

34

48

70

132

247

537

844

4

37

52

74

135

247

537

698

5

39

55

80

139

248

538

586

6

40

57

83

144

248

538

538

7

42

60

86

147

249

539

539

8

42

61

86

146

249

539

539

9

42

62

86

146

249

539

539

10

43

63

87

146

249

540

540

11

44

65

87

147

250

540

540

12

45

66

88

147

250

540

540

13

45

66

88

147

250

540

540

14

45

66

87

147

250

540

540

15

45

66

87

147

250

540

540

16

45

66

87

147

250

540

540

17

45

66

87

147

250

540

540

18

45

66

87

147

250

540

540

19

45

66

88

147

250

540

540

20

46

67

88

147

250

541

541

21

46

67

88

148

251

541

541

22

46

67

88

147

250

541

541

23

45

67

88

147

250

540

540

24

45

66

87

147

250

540

540

25

44

66

87

146

249

539

539

26

44

65

86

146

249

539

539

27

43

65

86

145

248

538

538

28

43

64

85

145

248

538

538

29

42

63

84

144

247

537

537

30

42

63

84

143

246

537

537

2.27.   Krievijas rublis

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

127

140

163

231

345

635

1 428

2

126

139

162

230

344

634

1 128

3

126

140

162

224

339

629

915

4

127

142

164

225

337

628

757

5

127

143

168

228

337

627

637

6

127

144

170

231

335

625

625

7

127

145

171

233

334

624

624

8

126

145

170

231

334

624

624

9

125

145

169

229

332

623

623

10

125

146

169

229

332

622

622

11

125

146

169

228

331

621

621

12

125

146

167

227

330

620

620

13

124

145

166

226

329

619

619

14

123

144

165

225

328

618

618

15

121

142

163

223

326

616

616

16

119

140

161

221

324

614

614

17

116

138

159

218

321

611

611

18

114

136

157

216

319

609

609

19

112

134

155

214

317

607

607

20

110

131

153

212

315

605

605

21

108

129

150

210

313

603

603

22

106

127

148

208

311

601

601

23

104

125

146

205

308

599

599

24

101

123

144

203

306

596

596

25

99

120

142

201

304

594

594

26

97

118

139

199

302

592

592

27

95

116

137

197

300

590

590

28

93

114

135

195

298

588

588

29

91

112

133

193

296

586

586

30

89

110

131

191

294

584

584

2.28.   Singapūras dolārs

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

1

14

37

105

219

509

1 307

2

3

16

39

107

221

511

1 042

3

6

19

41

103

219

509

845

4

8

23

45

107

219

509

697

5

10

26

51

111

219

509

584

6

11

29

55

116

220

510

510

7

13

31

57

118

220

510

510

8

13

32

57

117

220

510

510

9

13

32

57

117

220

510

510

10

13

33

57

116

220

510

510

11

14

34

57

116

219

510

510

12

14

35

57

116

219

509

509

13

14

35

56

116

219

509

509

14

14

35

56

116

219

509

509

15

14

35

56

115

218

509

509

16

13

34

56

115

218

508

508

17

14

34

56

115

218

508

508

18

14

35

56

115

218

508

508

19

15

35

56

115

218

508

508

20

16

35

56

116

219

509

509

21

17

36

57

116

219

509

509

22

18

36

57

117

220

510

510

23

18

36

57

117

220

510

510

24

19

36

57

117

220

510

510

25

19

36

57

117

220

510

510

26

20

36

58

117

220

510

510

27

20

37

58

117

220

510

510

28

22

37

58

117

220

510

510

29

22

37

58

117

220

510

510

30

23

37

58

117

220

510

510

2.29.   Dienvidkorejas vona

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

36

48

71

140

253

543

1 303

2

36

49

72

140

254

544

1 042

3

36

50

72

134

249

539

845

4

36

51

74

135

247

537

697

5

37

53

78

137

246

536

584

6

39

56

82

143

247

537

537

7

37

55

81

142

244

534

534

8

40

59

84

144

247

537

537

9

39

58

83

143

246

536

536

10

34

54

78

138

241

531

531

11

31

51

74

133

236

527

527

12

28

49

71

130

233

524

524

13

26

47

69

128

231

521

521

14

24

46

67

126

229

519

519

15

23

44

65

125

228

518

518

16

22

43

64

123

226

517

517

17

21

42

63

123

226

516

516

18

20

41

62

122

225

515

515

19

20

41

62

122

225

515

515

20

20

41

62

122

225

515

515

21

20

41

62

122

225

515

515

22

20

41

62

122

225

515

515

23

20

41

62

121

224

515

515

24

20

41

62

121

224

515

515

25

19

41

62

121

224

514

514

26

20

41

62

121

224

514

514

27

20

40

61

121

224

514

514

28

22

40

61

121

224

514

514

29

22

40

61

121

224

514

514

30

23

40

61

120

223

514

514

2.30.   Turcijas lira

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

211

224

246

315

428

719

1 471

2

207

220

243

312

425

715

1 146

3

204

218

240

301

417

707

922

4

201

216

238

299

411

702

758

5

197

213

238

298

406

696

696

6

193

210

237

297

401

692

692

7

190

208

234

295

397

687

687

8

185

204

230

290

393

683

683

9

181

201

225

285

388

678

678

10

178

198

221

281

384

674

674

11

174

195

217

277

380

670

670

12

170

191

213

273

376

666

666

13

167

188

209

269

372

662

662

14

163

184

205

265

368

658

658

15

159

181

202

261

364

654

654

16

156

177

198

258

361

651

651

17

153

174

195

254

357

648

648

18

149

171

192

251

354

644

644

19

146

168

189

248

351

641

641

20

143

165

186

245

348

638

638

21

141

162

183

242

345

636

636

22

138

159

180

239

342

633

633

23

135

156

177

237

340

630

630

24

132

153

174

234

337

627

627

25

129

150

171

231

334

624

624

26

126

148

169

228

331

621

621

27

124

145

166

226

329

619

619

28

121

143

164

223

326

616

616

29

119

140

161

221

324

614

614

30

117

138

159

218

321

612

612

2.31.   ASV dolārs

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

8

25

48

100

235

525

1 325

2

8

25

48

100

235

525

1 057

3

10

28

50

97

233

523

855

4

12

32

54

95

233

523

704

5

16

38

59

98

234

524

590

6

18

42

63

95

234

524

524

7

19

44

63

90

234

525

525

8

18

43

62

89

234

525

525

9

19

45

64

92

234

525

525

10

21

48

67

96

234

525

525

11

23

50

68

99

234

525

525

12

24

52

69

100

234

525

525

13

26

54

70

100

234

525

525

14

26

54

71

100

234

524

524

15

26

55

71

100

234

524

524

16

26

55

71

100

234

524

524

17

26

55

71

100

234

524

524

18

26

55

71

100

234

524

524

19

26

55

71

100

234

524

524

20

26

55

71

100

234

525

525

21

26

55

71

100

235

525

525

22

26

55

71

100

235

525

525

23

26

55

71

100

235

525

525

24

26

55

71

100

234

525

525

25

26

55

71

100

234

524

524

26

26

55

71

100

234

524

524

27

26

55

71

100

234

524

524

28

26

55

71

100

233

523

523

29

26

55

71

100

233

523

523

30

26

55

71

100

233

523

523

2.32.   Japānas jena

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

0

3

15

83

197

487

1 225

2

1

5

13

82

195

485

981

3

2

5

13

75

190

480

797

4

2

6

15

76

188

478

659

5

4

6

19

79

187

478

553

6

4

7

22

83

187

477

477

7

5

9

24

85

187

477

477

8

7

9

23

84

187

477

477

9

7

10

23

83

186

477

477

10

8

10

24

83

187

477

477

11

9

11

24

84

187

477

477

12

9

13

24

84

187

477

477

13

10

13

24

84

187

477

477

14

11

14

25

84

187

477

477

15

12

14

25

85

188

478

478

16

13

15

26

85

188

478

478

17

13

16

27

85

188

478

478

18

14

17

28

86

189

479

479

19

14

18

30

86

189

479

479

20

15

18

31

87

190

480

480

21

16

19

32

87

190

480

480

22

17

20

33

87

190

481

481

23

18

21

34

88

191

481

481

24

18

21

36

88

191

481

481

25

19

22

37

88

191

481

481

26

19

23

38

88

191

481

481

27

20

23

39

88

191

481

481

28

20

25

40

88

191

481

481

29

21

25

41

88

191

481

481

30

22

26

42

88

191

481

481

3.   Citi riska darījumi

3.1.   Euro

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

2

14

20

42

159

307

3 179

2

2

14

20

42

159

350

2 377

3

2

14

23

46

154

365

1 795

4

2

15

26

50

151

365

1 388

5

3

17

29

52

151

356

1 100

6

4

20

31

55

151

343

892

7

6

22

33

57

151

326

737

8

6

23

34

60

151

309

620

9

6

24

36

63

151

291

528

10

6

25

37

64

151

274

454

11

7

25

38

65

151

257

394

12

7

25

38

66

151

245

345

13

7

26

38

66

151

245

304

14

7

26

38

66

151

245

269

15

7

26

40

66

151

245

245

16

7

26

43

66

151

245

245

17

7

26

45

66

151

245

245

18

7

26

47

66

151

245

245

19

7

26

50

66

151

245

245

20

7

26

52

66

151

245

245

21

7

26

55

66

151

245

245

22

9

26

57

66

151

245

245

23

9

26

59

66

151

245

245

24

10

26

62

66

151

245

245

25

10

26

64

67

151

245

245

26

10

26

67

68

151

245

245

27

11

26

69

70

151

245

245

28

11

26

72

72

151

245

245

29

11

26

74

74

151

245

245

30

12

26

77

76

151

245

245

3.2.   Čehijas krona

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

13

25

32

53

170

323

3 351

2

15

27

33

54

172

366

2 496

3

14

27

36

59

167

380

1 878

4

14

28

38

63

164

378

1 446

5

14

29

40

64

163

368

1 143

6

15

31

42

66

162

353

924

7

16

32

43

67

161

336

763

8

15

32

44

69

161

318

640

9

15

33

44

71

160

299

545

10

15

33

46

73

160

281

468

11

14

33

45

73

159

264

406

12

14

33

45

73

158

252

355

13

13

32

45

72

158

251

313

14

13

32

44

71

157

251

277

15

13

31

44

71

157

250

250

16

12

31

44

71

156

250

250

17

12

31

46

71

156

250

250

18

12

31

48

71

156

250

250

19

12

31

51

71

156

250

250

20

12

31

54

71

157

250

250

21

13

31

57

71

157

250

250

22

13

31

58

71

157

251

251

23

13

32

61

71

157

251

251

24

13

32

63

71

157

251

251

25

13

32

66

71

157

251

251

26

13

31

68

71

157

251

251

27

13

31

71

72

157

250

250

28

13

31

73

73

157

250

250

29

13

31

76

75

157

250

250

30

12

31

79

78

157

250

250

3.3.   Dānijas krona

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

2

14

20

41

159

307

3 179

2

2

14

20

41

159

350

2 376

3

1

14

23

46

153

365

1 795

4

1

15

25

50

151

365

1 388

5

2

17

29

52

151

356

1 100

6

4

20

31

55

151

343

892

7

5

22

33

57

151

326

737

8

6

23

34

60

151

309

620

9

6

24

35

62

151

291

527

10

6

25

37

64

151

274

454

11

7

25

38

65

151

257

394

12

7

25

38

65

151

244

345

13

7

25

38

65

151

244

304

14

7

25

38

65

151

244

269

15

7

25

40

65

151

244

244

16

7

25

43

65

151

244

244

17

7

25

45

65

151

244

244

18

7

25

47

65

151

244

244

19

7

25

50

65

151

244

244

20

7

25

52

65

151

244

244

21

7

25

55

65

151

244

244

22

9

25

57

65

151

244

244

23

9

25

59

65

151

244

244

24

10

25

62

65

151

244

244

25

10

25

64

67

151

244

244

26

10

25

67

68

151

245

245

27

11

25

69

70

151

245

245

28

11

25

72

72

151

245

245

29

11

25

74

74

151

245

245

30

12

26

77

76

151

245

245

3.4.   Ungārijas forints

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

74

86

92

114

231

356

3 733

2

71

83

89

110

228

400

2 761

3

73

86

94

118

225

413

2 063

4

71

85

95

120

221

408

1 579

5

70

85

96

120

219

395

1 242

6

70

86

97

121

218

378

1 001

7

70

87

97

122

216

359

824

8

69

86

97

123

215

339

690

9

68

86

98

125

214

319

586

10

66

84

96

124

210

304

504

11

64

82

95

122

208

301

437

12

62

81

94

121

207

300

382

13

62

80

93

120

206

300

336

14

61

80

93

120

206

299

299

15

61

80

92

120

206

299

299

16

61

79

92

119

205

298

298

17

60

79

91

119

205

298

298

18

60

78

91

118

204

298

298

19

59

78

90

118

204

297

297

20

59

77

90

117

203

296

296

21

58

77

89

117

202

296

296

22

57

76

88

116

202

295

295

23

56

75

87

115

201

294

294

24

55

74

86

114

200

293

293

25

54

73

85

113

199

292

292

26

53

72

84

112

198

291

291

27

52

71

83

111

197

290

290

28

51

70

82

110

196

289

289

29

50

69

81

109

195

288

288

30

49

68

83

108

194

287

287

3.5.   Zviedrijas krona

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

6

18

25

46

163

309

3 195

2

8

20

26

47

165

351

2 383

3

8

21

29

53

160

366

1 800

4

9

23

33

57

159

366

1 391

5

10

25

36

60

159

357

1 102

6

11

27

38

63

159

343

893

7

13

29

40

64

158

326

738

8

12

30

41

66

158

309

620

9

12

30

42

69

158

291

528

10

12

31

43

70

157

274

454

11

13

31

44

71

157

257

394

12

13

31

44

71

157

250

345

13

13

31

44

71

157

250

304

14

13

31

44

71

157

251

269

15

13

32

44

71

157

251

251

16

13

31

44

71

157

250

250

17

13

32

45

72

157

251

251

18

13

32

47

72

158

251

251

19

13

32

50

72

158

251

251

20

14

33

53

73

158

252

252

21

14

33

55

73

159

252

252

22

15

33

58

73

159

252

252

23

15

33

59

73

159

252

252

24

15

33

62

73

159

253

253

25

15

33

65

73

159

253

253

26

15

33

67

73

159

252

252

27

15

33

70

73

159

252

252

28

15

33

72

73

159

252

252

29

14

33

74

75

159

252

252

30

14

33

78

77

159

252

252

3.6.   Horvātijas kuna

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

41

53

59

80

198

304

3 145

2

44

56

63

84

201

348

2 357

3

48

61

69

93

200

364

1 786

4

50

64

74

99

200

365

1 384

5

52

67

78

102

201

357

1 099

6

54

70

81

105

201

344

893

7

55

72

82

107

201

328

740

8

55

72

83

109

200

312

623

9

54

72

84

110

199

294

531

10

53

72

84

111

198

292

458

11

52

71

84

111

197

290

398

12

51

70

83

110

196

289

349

13

50

69

81

109

195

288

307

14

49

68

80

108

194

287

287

15

48

67

79

107

193

286

286

16

48

66

79

106

192

285

285

17

47

66

78

106

192

285

285

18

47

65

78

105

191

284

284

19

46

65

77

105

191

284

284

20

46

64

77

104

190

283

283

21

45

64

76

104

190

283

283

22

44

63

75

103

189

282

282

23

44

62

75

102

188

281

281

24

43

62

74

101

187

281

281

25

42

61

73

101

187

280

280

26

41

60

72

100

186

279

279

27

40

59

72

99

185

278

278

28

40

58

73

98

184

277

277

29

39

58

76

97

183

277

277

30

38

57

78

97

183

276

276

3.7.   Bulgārijas leva

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

1

13

20

41

158

307

3 177

2

1

13

20

41

158

350

2 375

3

1

13

22

45

153

365

1 794

4

1

15

25

49

150

365

1 387

5

2

16

28

51

150

356

1 099

6

3

19

30

54

150

342

891

7

5

21

32

56

150

326

737

8

5

22

33

59

150

309

619

9

5

23

35

62

150

291

527

10

6

24

36

64

150

274

454

11

6

24

37

64

150

257

394

12

6

25

37

65

150

244

345

13

6

25

37

65

150

244

303

14

6

25

38

65

150

244

269

15

6

25

40

65

150

244

244

16

6

25

43

65

150

244

244

17

6

25

45

65

150

244

244

18

6

25

47

65

150

244

244

19

7

25

50

65

150

244

244

20

7

25

52

65

150

244

244

21

7

25

55

65

150

244

244

22

9

25

57

65

150

244

244

23

9

25

59

65

151

244

244

24

9

25

62

65

151

244

244

25

10

25

64

67

151

244

244

26

10

25

67

68

151

244

244

27

11

25

69

70

151

244

244

28

11

25

72

72

151

244

244

29

11

25

74

73

151

244

244

30

12

26

77

76

151

244

244

3.8.   Sterliņu mārciņa

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

0

10

22

44

177

313

3 245

2

0

10

22

44

177

356

2 424

3

1

10

23

49

172

372

1 830

4

1

13

26

54

169

371

1 413

5

1

16

28

58

168

362

1 119

6

2

18

32

59

166

347

906

7

4

21

36

60

165

331

749

8

6

24

37

59

164

313

628

9

9

30

42

58

163

295

535

10

11

34

42

57

162

277

460

11

10

33

42

57

162

260

399

12

9

32

42

57

161

254

349

13

8

31

42

58

160

253

307

14

8

31

43

58

159

253

272

15

8

31

43

58

159

252

252

16

8

31

43

58

157

251

251

17

9

31

46

58

157

250

250

18

9

31

48

58

156

249

249

19

9

31

50

58

156

249

249

20

9

31

53

58

156

250

250

21

9

31

55

59

156

250

250

22

9

31

58

61

156

249

249

23

9

31

61

63

156

249

249

24

10

32

63

65

155

248

248

25

10

32

66

67

154

248

248

26

10

32

67

69

154

247

247

27

11

32

71

71

153

246

246

28

11

32

73

73

153

246

246

29

11

32

75

75

152

245

245

30

12

32

78

77

152

245

245

3.9.   Rumānijas leja

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

80

92

99

120

237

332

3 376

2

79

91

97

118

236

370

2 526

3

77

90

98

122

229

387

1 914

4

75

89

99

124

225

388

1 483

5

74

89

100

124

223

380

1 178

6

74

90

101

125

221

366

957

7

73

90

100

125

219

350

793

8

71

89

100

125

217

332

667

9

70

88

99

126

215

314

569

10

69

87

99

127

214

307

490

11

68

86

99

126

212

305

426

12

66

85

97

125

211

304

373

13

65

83

96

123

209

302

328

14

63

82

94

122

208

301

301

15

62

81

93

121

207

300

300

16

61

80

92

120

205

299

299

17

60

79

91

119

204

298

298

18

59

78

90

118

204

297

297

19

58

77

89

117

203

296

296

20

57

76

89

116

202

295

295

21

57

75

88

115

201

294

294

22

56

74

87

114

200

293

293

23

54

73

86

113

199

292

292

24

53

72

84

112

198

291

291

25

52

71

83

111

197

290

290

26

51

70

82

110

196

289

289

27

50

69

81

109

194

288

288

28

49

68

80

108

193

287

287

29

48

67

80

106

192

286

286

30

47

66

82

105

191

285

285

3.10.   Polijas zlots

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

53

65

71

92

210

322

3 346

2

52

64

71

92

209

368

2 506

3

51

64

72

96

203

384

1 898

4

50

64

74

99

200

385

1 468

5

50

65

76

99

199

376

1 164

6

50

65

77

101

197

361

944

7

50

67

77

102

196

344

780

8

49

66

77

103

194

326

655

9

48

66

77

104

193

307

557

10

47

65

78

105

192

289

479

11

46

65

77

105

191

284

416

12

46

64

77

104

190

284

364

13

45

64

76

104

190

283

320

14

45

63

76

103

189

282

283

15

44

63

75

103

188

282

282

16

43

62

74

102

188

281

281

17

43

61

74

101

187

280

280

18

42

61

73

101

187

280

280

19

42

60

73

100

186

279

279

20

42

60

73

100

186

279

279

21

41

60

72

100

186

279

279

22

41

59

72

99

185

279

279

23

40

59

71

99

185

278

278

24

40

58

71

98

184

277

277

25

39

58

70

97

183

277

277

26

38

57

70

97

183

276

276

27

38

56

72

96

182

275

275

28

37

55

75

95

181

274

274

29

36

55

78

95

180

274

274

30

35

54

80

94

180

273

273

3.11.   Norvēģijas krona

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

27

39

45

67

184

309

3 194

2

28

40

46

67

184

351

2 382

3

26

39

48

71

179

366

1 799

4

26

39

50

74

175

366

1 390

5

26

41

52

75

175

357

1 102

6

27

42

54

78

174

343

893

7

27

44

55

79

173

327

739

8

27

44

55

81

172

309

621

9

26

44

56

83

172

292

528

10

26

44

57

84

171

274

455

11

26

44

57

84

170

264

395

12

25

44

56

84

170

263

346

13

24

43

56

83

169

262

304

14

24

42

55

82

168

262

270

15

23

42

54

82

168

261

261

16

23

41

54

81

167

260

260

17

22

41

53

81

167

260

260

18

22

41

53

81

167

260

260

19

22

41

53

81

166

260

260

20

22

41

53

81

167

260

260

21

22

41

55

81

167

260

260

22

22

41

58

81

166

260

260

23

22

41

59

80

166

260

260

24

22

40

62

80

166

259

259

25

21

40

65

80

166

259

259

26

21

40

67

80

166

259

259

27

21

39

70

79

165

259

259

28

21

39

72

79

165

258

258

29

20

39

74

79

165

258

258

30

20

39

78

78

164

258

258

3.12.   Šveices franks

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

0

0

4

23

140

298

3 072

2

0

1

6

24

141

339

2 295

3

1

1

9

29

136

354

1 736

4

1

3

12

33

134

355

1 344

5

1

4

15

35

134

346

1 066

6

2

4

17

38

134

333

865

7

2

6

20

40

134

318

716

8

2

6

22

42

134

301

602

9

4

7

24

45

134

284

513

10

4

9

27

47

134

267

441

11

4

9

30

49

135

251

383

12

4

9

32

48

134

235

336

13

4

11

34

49

134

228

296

14

5

11

37

48

134

228

262

15

6

13

40

47

133

226

233

16

6

13

41

48

132

226

226

17

6

14

44

49

132

226

226

18

6

15

47

51

132

226

226

19

7

16

49

54

133

226

226

20

7

16

51

55

133

227

227

21

7

18

54

57

134

227

227

22

8

19

56

60

134

227

227

23

8

19

58

61

134

227

227

24

8

21

61

63

133

227

227

25

9

21

63

65

134

226

226

26

9

22

66

67

135

226

226

27

10

23

68

69

136

226

226

28

10

24

70

71

138

226

226

29

10

25

73

73

139

226

226

30

11

26

75

75

140

226

226

3.13.   Austrālijas dolārs

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

40

52

59

80

197

311

3 221

2

40

52

59

80

197

355

2 409

3

40

52

61

84

192

370

1 821

4

39

53

63

88

189

370

1 409

5

39

54

65

89

188

362

1 117

6

40

56

67

91

187

348

907

7

40

57

68

92

186

332

751

8

40

57

68

94

185

315

631

9

39

57

69

96

185

297

538

10

39

57

70

97

184

280

463

11

38

57

69

97

183

276

402

12

38

56

69

96

182

276

352

13

37

56

68

96

182

275

310

14

37

55

68

95

181

274

274

15

36

55

67

95

181

274

274

16

35

54

66

94

180

273

273

17

35

54

66

93

179

273

273

18

34

53

66

93

179

272

272

19

34

53

65

93

178

272

272

20

34

52

65

92

178

272

272

21

34

52

65

92

178

271

271

22

33

52

64

92

178

271

271

23

33

51

64

91

177

270

270

24

32

51

63

90

176

270

270

25

31

50

66

90

176

269

269

26

30

49

68

89

175

268

268

27

30

48

71

88

174

267

267

28

29

48

73

87

173

267

267

29

28

47

76

87

173

266

266

30

27

46

78

86

172

265

265

3.14.   Taizemes bāts

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

13

25

31

52

170

299

3 079

2

16

28

35

56

173

341

2 304

3

19

32

40

64

171

356

1 746

4

21

35

45

70

171

357

1 352

5

23

38

50

73

172

349

1 074

6

23

39

50

74

170

336

872

7

28

45

55

80

174

321

723

8

27

44

55

81

173

304

608

9

28

46

58

85

174

288

519

10

30

48

61

88

175

271

447

11

31

50

62

90

176

269

389

12

32

50

63

91

176

270

341

13

32

51

63

91

177

270

301

14

33

51

64

91

177

270

270

15

33

52

64

91

177

271

271

16

33

51

64

91

177

270

270

17

33

51

64

91

177

270

270

18

32

51

63

91

177

270

270

19

32

51

63

91

176

270

270

20

32

51

63

91

176

270

270

21

32

51

63

91

176

270

270

22

32

50

63

90

176

269

269

23

31

50

63

90

176

269

269

24

31

50

62

90

175

269

269

25

31

49

65

89

175

268

268

26

30

49

67

89

175

268

268

27

30

48

70

88

174

267

267

28

29

48

72

88

173

267

267

29

29

47

74

87

173

266

266

30

28

47

77

87

172

266

266

3.15.   Kanādas dolārs

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

14

26

32

53

171

314

3 253

2

15

27

33

54

172

356

2 421

3

15

28

36

60

167

370

1 822

4

16

29

39

64

165

369

1 405

5

16

31

43

66

165

359

1 112

6

18

34

45

69

165

345

901

7

19

36

47

71

165

329

745

8

19

37

48

73

165

311

626

9

20

38

49

76

165

294

533

10

20

39

51

78

165

276

459

11

21

39

52

79

165

259

398

12

21

39

52

79

165

259

348

13

21

40

52

80

165

259

307

14

21

40

52

80

165

259

272

15

21

40

52

80

165

259

259

16

21

39

52

79

165

258

258

17

21

39

52

79

165

259

259

18

21

39

52

79

165

259

259

19

21

39

52

79

165

258

258

20

21

39

53

79

165

259

259

21

21

39

55

79

165

258

258

22

20

39

58

79

165

258

258

23

20

39

61

79

164

258

258

24

20

38

63

78

164

257

257

25

19

38

65

78

164

257

257

26

19

37

67

77

163

256

256

27

18

37

70

77

163

256

256

28

18

36

73

76

162

255

255

29

17

36

75

76

162

255

255

30

17

36

78

77

161

255

255

3.16.   Čīles peso

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

48

60

67

88

205

334

3 479

2

50

62

69

90

207

372

2 550

3

52

65

74

97

205

384

1 908

4

54

67

77

102

203

382

1 467

5

55

70

81

105

204

371

1 159

6

57

73

84

108

204

356

938

7

59

75

86

110

204

339

774

8

58

76

87

112

204

321

649

9

59

77

88

115

204

302

552

10

59

77

90

117

204

297

475

11

59

78

90

118

204

297

412

12

59

77

90

117

203

296

360

13

58

77

89

117

202

296

317

14

57

76

88

116

202

295

295

15

57

75

88

115

201

294

294

16

56

75

87

114

200

294

294

17

55

74

86

114

200

293

293

18

55

73

86

113

199

292

292

19

54

73

85

113

198

292

292

20

53

72

84

112

198

291

291

21

53

71

84

111

197

290

290

22

52

71

83

110

196

290

290

23

51

70

82

110

195

289

289

24

50

69

81

109

195

288

288

25

49

68

80

108

194

287

287

26

48

67

79

107

193

286

286

27

47

66

78

106

192

285

285

28

46

65

77

105

191

284

284

29

45

64

77

104

190

283

283

30

45

63

79

103

189

282

282

3.17.   Kolumbijas peso

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

79

91

97

118

235

345

3 603

2

84

96

102

123

240

395

2 714

3

85

97

106

129

237

415

2 062

4

85

99

109

133

235

416

1 599

5

88

103

114

138

237

408

1 270

6

90

106

117

142

238

393

1 030

7

93

109

120

144

238

375

852

8

94

111

122

148

240

355

716

9

95

113

125

152

240

335

609

10

96

114

127

154

241

334

524

11

96

114

127

154

240

334

454

12

95

114

126

154

240

333

397

13

94

113

125

153

238

332

349

14

93

111

124

151

237

330

330

15

91

110

122

150

236

329

329

16

90

109

121

149

234

328

328

17

89

107

120

147

233

326

326

18

87

106

118

146

232

325

325

19

86

105

117

145

230

324

324

20

85

103

116

143

229

322

322

21

83

102

114

142

228

321

321

22

82

100

113

140

226

319

319

23

80

98

111

138

224

318

318

24

78

97

109

137

223

316

316

25

76

95

108

135

221

314

314

26

75

93

106

133

219

312

312

27

73

92

104

132

218

311

311

28

71

90

103

130

216

309

309

29

70

88

101

128

214

308

308

30

68

87

99

127

213

306

306

3.18.   Honkongas dolārs

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

8

20

26

47

165

315

3 265

2

10

22

29

50

167

357

2 429

3

12

25

33

57

164

371

1 830

4

14

27

38

62

163

370

1 413

5

16

30

42

65

164

361

1 119

6

18

33

44

69

165

347

907

7

19

36

46

71

165

331

749

8

19

37

48

73

165

313

629

9

20

38

49

76

165

295

535

10

20

38

51

78

165

277

461

11

20

39

51

79

165

260

400

12

20

39

51

79

164

258

350

13

20

38

51

78

164

257

308

14

19

38

50

77

163

257

273

15

18

37

49

77

163

256

256

16

18

36

49

76

162

255

255

17

17

36

48

76

162

255

255

18

17

36

48

76

162

255

255

19

17

36

51

76

161

255

255

20

17

36

53

76

162

255

255

21

17

36

55

76

162

255

255

22

17

36

58

76

162

255

255

23

17

36

61

76

162

255

255

24

17

36

63

76

162

255

255

25

17

36

66

76

161

255

255

26

17

35

68

75

161

254

254

27

17

35

71

75

161

254

254

28

16

35

73

75

161

254

254

29

16

35

76

75

161

254

254

30

16

35

78

77

160

254

254

3.19.   Indijas rūpija

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

90

102

109

130

247

342

3 367

2

91

103

110

131

248

370

2 522

3

91

104

113

136

243

387

1 910

4

92

106

116

140

242

387

1 479

5

93

108

119

142

242

378

1 173

6

94

110

121

145

241

364

951

7

95

112

122

147

241

347

787

8

95

113

124

149

241

334

661

9

95

113

124

151

240

333

563

10

94

112

125

152

239

332

484

11

93

111

124

151

237

330

420

12

91

110

122

150

236

329

368

13

89

108

120

148

234

327

327

14

88

106

119

146

232

325

325

15

86

105

117

145

230

324

324

16

84

103

115

143

229

322

322

17

83

101

114

141

227

320

320

18

81

100

112

140

226

319

319

19

80

99

111

138

224

318

318

20

79

98

110

137

223

317

317

21

78

97

109

136

222

316

316

22

77

95

108

135

221

314

314

23

75

94

107

134

220

313

313

24

74

93

105

133

219

312

312

25

73

92

104

132

217

311

311

26

72

90

103

130

216

310

310

27

71

89

102

129

215

308

308

28

69

88

101

128

214

307

307

29

68

87

99

127

213

306

306

30

67

86

98

126

212

305

305

3.20.   Meksikas peso

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

306

318

324

345

462

557

3 603

2

83

95

101

122

240

387

2 660

3

84

97

106

129

237

400

1 995

4

86

100

110

135

236

399

1 537

5

88

103

115

138

237

389

1 216

6

90

106

117

142

238

374

985

7

92

109

120

144

238

356

814

8

93

111

122

147

239

337

683

9

94

112

123

150

239

332

581

10

94

112

125

152

239

332

499

11

94

113

125

153

239

332

433

12

94

113

126

153

239

332

378

13

95

113

126

153

239

333

333

14

95

114

126

154

240

333

333

15

96

115

127

155

240

334

334

16

97

115

128

155

241

335

335

17

98

116

129

156

242

335

335

18

99

117

130

157

243

336

336

19

99

118

130

158

244

337

337

20

100

118

131

158

244

337

337

21

100

118

131

158

244

337

337

22

99

118

130

158

244

337

337

23

99

117

130

157

243

336

336

24

98

116

129

156

242

335

335

25

97

115

128

155

241

334

334

26

95

114

126

154

240

333

333

27

94

112

125

152

238

332

332

28

92

111

123

151

237

330

330

29

91

110

122

150

235

329

329

30

89

108

121

148

234

327

327

3.21.   Jaunais Taivānas dolārs

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

0

7

13

34

152

297

3 064

2

0

6

13

34

151

338

2 288

3

1

7

15

39

146

353

1 731

4

1

7

17

42

143

354

1 339

5

1

8

19

43

142

345

1 063

6

2

10

21

45

141

332

862

7

2

12

22

47

141

317

713

8

2

12

23

48

140

300

600

9

4

12

24

50

139

283

511

10

4

12

27

52

138

266

440

11

4

12

30

52

138

250

382

12

4

12

31

52

138

234

334

13

4

13

34

53

138

232

295

14

5

13

37

53

139

232

261

15

6

13

40

53

139

232

233

16

6

13

41

53

139

232

232

17

6

14

44

54

140

233

233

18

6

15

47

54

140

234

234

19

7

16

49

55

141

234

234

20

7

17

51

56

142

235

235

21

7

18

54

57

143

236

236

22

8

19

56

60

143

237

237

23

8

19

58

61

144

237

237

24

8

21

61

63

144

238

238

25

9

21

63

65

145

238

238

26

9

22

66

67

145

238

238

27

11

23

68

69

145

239

239

28

11

24

71

71

146

239

239

29

10

25

73

73

146

239

239

30

11

26

75

75

146

239

239

3.22.   Jaunzēlandes dolārs

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

46

59

65

86

203

318

3 298

2

47

59

66

87

204

361

2 460

3

47

60

68

92

199

376

1 855

4

46

60

70

95

196

375

1 431

5

46

61

73

96

195

366

1 133

6

47

63

74

99

195

352

919

7

48

64

75

99

194

335

759

8

47

65

76

101

193

317

638

9

47

65

77

104

192

299

543

10

46

65

77

104

191

285

467

11

45

64

76

104

190

283

405

12

44

63

75

103

189

282

355

13

43

61

74

101

187

280

312

14

41

60

73

100

186

279

279

15

40

59

71

99

185

278

278

16

39

58

70

97

183

277

277

17

38

57

69

97

182

276

276

18

37

56

68

96

182

275

275

19

36

55

67

95

181

274

274

20

36

55

67

94

180

274

274

21

35

54

66

94

180

273

273

22

35

53

66

93

179

273

273

23

34

53

65

93

179

272

272

24

33

52

65

92

178

271

271

25

33

51

66

91

177

271

271

26

32

51

68

91

177

270

270

27

31

50

71

90

176

269

269

28

31

49

73

89

175

268

268

29

30

49

77

89

175

268

268

30

29

48

79

88

174

267

267

3.23.   Dienvidāfrikas rands

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

109

121

128

149

266

361

3 417

2

111

123

129

151

268

374

2 556

3

112

125

133

157

264

391

1 937

4

114

127

137

162

263

392

1 500

5

115

130

141

165

264

384

1 192

6

117

133

144

169

265

371

969

7

119

136

146

171

265

358

804

8

119

136

147

173

265

358

677

9

119

137

149

175

264

358

577

10

119

137

150

177

264

357

497

11

118

137

149

177

263

356

432

12

117

136

148

176

262

355

379

13

116

134

147

174

260

353

353

14

114

133

145

173

258

352

352

15

112

131

143

171

257

350

350

16

110

129

141

169

255

348

348

17

108

127

139

167

253

346

346

18

106

125

137

165

251

344

344

19

104

123

136

163

249

342

342

20

103

121

134

161

247

341

341

21

101

120

132

160

246

339

339

22

99

118

130

158

244

337

337

23

97

116

129

156

242

335

335

24

96

114

127

154

240

333

333

25

94

112

125

152

238

331

331

26

92

111

123

150

236

330

330

27

90

109

121

149

234

328

328

28

88

107

119

147

233

326

326

29

87

105

118

145

231

324

324

30

85

104

116

144

229

323

323

3.24.   Brazīlijas reāls

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

163

175

181

202

320

415

3 703

2

171

184

190

211

328

423

2 758

3

176

188

197

220

328

423

2 084

4

177

191

201

226

327

421

1 612

5

179

193

205

228

327

421

1 278

6

179

195

206

231

327

420

1 036

7

180

197

207

232

326

419

856

8

179

196

207

233

325

418

719

9

178

196

208

235

324

417

611

10

178

196

208

236

322

416

526

11

176

195

207

235

321

414

456

12

174

193

205

233

319

412

412

13

171

190

203

230

316

409

409

14

169

187

200

227

313

406

406

15

166

184

197

224

310

403

403

16

163

181

194

221

307

400

400

17

160

178

191

218

304

398

398

18

157

176

188

215

301

395

395

19

154

173

185

213

298

392

392

20

151

170

182

210

296

389

389

21

148

167

179

207

293

386

386

22

145

164

176

204

290

383

383

23

142

161

173

201

286

380

380

24

139

158

170

198

283

377

377

25

136

155

167

194

280

374

374

26

133

152

164

191

277

371

371

27

130

149

161

189

274

368

368

28

127

146

158

186

272

365

365

29

124

143

155

183

269

362

362

30

122

140

153

180

266

359

359

3.25.   Juaņa renminbi

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

28

40

46

67

184

303

3 125

2

28

40

47

68

185

345

2 337

3

28

41

49

73

180

361

1 770

4

28

42

52

77

178

362

1 371

5

29

43

55

78

177

353

1 089

6

29

45

56

81

177

340

884

7

30

47

57

82

176

325

732

8

29

47

58

83

175

308

615

9

29

47

58

85

174

290

524

10

29

47

59

87

174

273

451

11

28

47

59

87

173

266

392

12

28

46

59

86

172

266

343

13

27

46

59

86

172

265

303

14

27

46

58

86

171

265

268

15

27

45

58

85

171

265

265

16

27

45

58

85

171

264

264

17

27

45

58

85

171

264

264

18

27

46

58

85

171

265

265

19

27

46

58

86

171

265

265

20

27

46

58

86

172

265

265

21

27

46

58

86

172

265

265

22

27

46

58

86

171

265

265

23

27

46

60

85

171

265

265

24

27

45

62

85

171

264

264

25

26

45

65

85

171

264

264

26

26

45

67

85

170

264

264

27

26

44

70

84

170

263

263

28

25

44

72

84

170

263

263

29

25

44

74

84

169

263

263

30

25

43

78

83

169

262

262

3.26.   Malaizijas ringits

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

25

37

44

65

182

308

3 189

2

27

39

45

66

184

352

2 387

3

28

41

49

73

180

368

1 807

4

29

43

53

78

179

368

1 399

5

31

46

57

81

180

360

1 110

6

33

49

60

84

180

346

901

7

35

52

62

87

181

330

746

8

35

52

63

89

181

313

627

9

36

54

65

92

181

295

534

10

36

55

67

94

181

278

460

11

37

56

68

96

182

275

399

12

37

56

68

96

182

275

349

13

37

56

69

96

182

275

308

14

37

56

68

96

182

275

275

15

37

56

68

96

182

275

275

16

37

56

68

96

182

275

275

17

37

56

68

96

182

275

275

18

37

56

68

96

182

275

275

19

37

56

69

96

182

275

275

20

38

56

69

96

182

276

276

21

38

57

69

96

182

276

276

22

38

56

69

96

182

276

276

23

38

56

69

96

182

275

275

24

37

56

68

96

182

275

275

25

37

55

68

95

181

274

274

26

36

55

68

95

181

274

274

27

36

54

71

94

180

273

273

28

35

54

73

94

179

273

273

29

34

53

76

93

179

272

272

30

34

52

78

92

178

271

271

3.27.   Krievijas rublis

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

123

135

141

163

280

375

3 546

2

121

133

140

161

278

381

2 613

3

120

133

141

165

272

397

1 972

4

119

133

143

168

269

398

1 528

5

120

134

146

169

268

390

1 215

6

120

136

147

171

267

376

988

7

120

137

148

172

266

360

819

8

120

137

148

174

265

359

689

9

119

137

148

175

264

358

588

10

119

137

150

177

264

357

506

11

118

137

149

177

263

356

440

12

117

136

148

176

262

355

385

13

116

135

147

175

261

354

354

14

115

134

146

174

259

353

353

15

113

132

144

172

257

351

351

16

111

130

142

170

255

349

349

17

109

127

140

167

253

346

346

18

107

125

138

165

251

344

344

19

105

123

136

163

249

342

342

20

102

121

134

161

247

340

340

21

100

119

131

159

245

338

338

22

98

117

129

157

242

336

336

23

96

114

127

154

240

334

334

24

94

112

125

152

238

331

331

25

91

110

122

150

236

329

329

26

89

108

120

148

234

327

327

27

87

106

118

146

232

325

325

28

85

104

116

144

230

323

323

29

83

102

114

142

228

321

321

30

81

100

112

140

226

319

319

3.28.   Singapūras dolārs

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

0

9

15

36

154

312

3 230

2

0

11

17

38

155

353

2 399

3

1

12

21

44

152

368

1 810

4

1

14

25

49

150

367

1 398

5

2

17

28

52

151

358

1 108

6

4

20

31

55

151

344

898

7

6

23

33

58

152

328

742

8

6

23

35

60

152

310

623

9

6

24

36

63

152

293

530

10

7

25

37

65

151

275

456

11

7

25

38

65

151

258

396

12

6

25

37

65

151

244

347

13

6

25

37

65

151

244

305

14

6

25

38

65

150

244

270

15

6

24

40

64

150

244

244

16

6

24

43

64

150

243

243

17

6

24

46

64

150

243

243

18

7

24

48

64

150

243

243

19

7

24

50

64

150

243

243

20

7

25

53

65

151

244

244

21

7

25

55

65

151

244

244

22

9

26

58

65

151

245

245

23

9

26

60

66

152

245

245

24

10

26

62

66

152

245

245

25

10

26

65

67

152

245

245

26

10

26

67

69

152

245

245

27

11

26

70

71

152

245

245

28

11

26

72

73

152

245

245

29

11

26

75

75

152

245

245

30

12

26

78

77

152

245

245

3.29.   Dienvidkorejas vona

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

31

43

50

71

188

311

3 217

2

31

43

50

71

188

353

2 398

3

30

43

51

75

182

368

1 811

4

29

43

53

78

179

368

1 399

5

29

44

55

79

178

359

1 109

6

32

47

58

83

179

345

899

7

30

47

57

82

176

328

743

8

33

50

61

87

179

311

624

9

32

50

62

89

178

293

531

10

28

46

58

86

173

276

457

11

24

42

55

82

168

262

397

12

21

39

52

79

165

259

347

13

18

37

49

77

163

256

305

14

17

35

48

75

161

254

270

15

15

34

46

74

160

253

253

16

14

32

45

72

158

251

251

17

13

32

45

72

157

251

251

18

12

31

48

71

157

250

250

19

12

31

50

71

156

250

250

20

12

31

53

71

156

250

250

21

12

31

55

71

156

250

250

22

12

31

58

71

156

250

250

23

12

31

59

70

156

250

250

24

12

30

62

70

156

249

249

25

12

30

65

70

156

249

249

26

11

30

67

70

156

249

249

27

11

30

69

71

156

249

249

28

11

30

72

73

156

249

249

29

11

30

74

75

155

249

249

30

12

30

78

76

155

249

249

3.30.   Turcijas lira

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

206

218

225

246

363

458

3 660

2

203

215

222

243

360

455

2 661

3

198

211

219

243

350

445

1 991

4

193

207

217

242

343

437

1 533

5

189

204

215

239

338

431

1 214

6

186

202

213

237

333

427

985

7

183

200

210

235

329

422

816

8

179

196

207

233

324

418

687

9

175

193

204

231

320

413

587

10

171

189

202

229

316

409

507

11

167

186

198

226

312

405

441

12

163

182

194

222

308

401

401

13

159

178

190

218

304

397

397

14

155

174

186

214

300

393

393

15

152

170

183

210

296

389

389

16

148

167

179

207

293

386

386

17

145

163

176

203

289

382

382

18

142

160

173

200

286

379

379

19

139

157

170

197

283

376

376

20

136

154

167

194

280

373

373

21

133

151

164

191

277

370

370

22

130

148

161

188

274

368

368

23

127

146

158

186

271

365

365

24

124

143

155

183

269

362

362

25

121

140

152

180

266

359

359

26

119

137

150

177

263

356

356

27

116

135

147

175

260

354

354

28

114

132

145

172

258

351

351

29

111

130

142

170

256

349

349

30

109

127

140

167

253

346

346

3.31.   ASV dolārs

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

0

14

25

50

169

316

3 277

2

0

14

25

50

169

358

2 436

3

1

16

28

55

166

372

1 833

4

1

20

31

60

165

371

1 414

5

3

23

36

66

165

361

1 120

6

5

27

39

68

166

347

907

7

8

30

42

70

166

331

750

8

11

34

45

74

166

313

629

9

12

37

49

76

166

295

535

10

14

39

51

77

166

277

461

11

15

41

52

78

166

260

400

12

15

42

54

79

166

260

350

13

16

43

54

80

166

260

308

14

17

44

55

80

166

259

273

15

17

44

55

80

166

259

259

16

17

44

55

80

166

259

259

17

17

44

55

80

166

259

259

18

17

44

55

80

166

259

259

19

17

44

55

80

166

259

259

20

17

44

55

80

166

260

260

21

17

44

55

80

166

260

260

22

17

44

58

80

166

260

260

23

17

44

61

80

166

260

260

24

17

44

63

80

166

259

259

25

17

44

66

80

166

259

259

26

17

44

68

80

166

259

259

27

17

44

71

80

165

259

259

28

17

44

73

80

165

258

258

29

17

44

75

80

165

258

258

30

17

44

78

80

164

258

258

3.32.   Japānas jena

Ilgums (gados)

Kredītkvalitātes 0. pakāpe

Kredītkvalitātes 1. pakāpe

Kredītkvalitātes 2. pakāpe

Kredītkvalitātes 3. pakāpe

Kredītkvalitātes 4. pakāpe

Kredītkvalitātes 5. pakāpe

Kredītkvalitātes 6. pakāpe

1

0

0

3

14

131

293

3 014

2

0

1

6

13

130

333

2 249

3

1

1

8

16

123

348

1 701

4

1

3

11

19

120

348

1 317

5

1

4

15

21

119

340

1 045

6

2

4

16

24

119

327

849

7

2

6

19

27

119

312

703

8

2

6

21

29

118

296

591

9

4

7

24

31

118

279

504

10

4

8

27

33

118

263

434

11

4

9

30

36

118

247

377

12

4

9

31

38

119

232

330

13

4

11

34

40

119

217

291

14

5

11

37

42

119

212

258

15

6

13

39

44

119

213

230

16

6

13

41

46

120

213

213

17

6

14

44

49

120

213

213

18

6

15

46

51

120

214

214

19

7

16

48

53

123

214

214

20

7

16

51

55

125

215

215

21

7

18

53

57

126

215

215

22

8

19

55

58

129

216

216

23

8

19

58

61

130

216

216

24

8

21

60

63

132

216

216

25

9

21

63

65

133

216

216

26

9

22

65

67

135

216

216

27

10

23

68

68

136

216

216

28

10

24

70

70

137

216

216

29

10

24

73

72

138

216

216

30

11

26

75

75

140

216

216


III PIELIKUMS

Attiecīgo bezriska procentu likmju termiņstruktūru svārstīguma pielāgojums

Valūta

Valsts apdrošināšanas tirgus

Svārstīguma pielāgojums (bāzes punkti)

Euro

Austrija

19

Euro

Beļģija

19

Euro

Kipra

19

Euro

Igaunija

19

Euro

Somija

19

Euro

Francija

19

Euro

Vācija

19

Euro

Grieķija

19

Euro

Īrija

19

Euro

Itālija

19

Euro

Latvija

19

Euro

Lietuva

19

Euro

Luksemburga

19

Euro

Malta

19

Euro

Nīderlande

19

Euro

Portugāle

19

Euro

Slovākija

19

Euro

Slovēnija

19

Euro

Spānija

19

Čehijas krona

Čehijas Republika

24

Dānijas krona

Dānija

15

Ungārijas forints

Ungārija

20

Zviedrijas krona

Zviedrija

-3

Horvātijas kuna

Horvātija

-1

Bulgārijas leva

Bulgārija

35

Sterliņu mārciņa

Apvienotā Karaliste

24

Rumānijas leja

Rumānija

5

Polijas zlots

Polija

17

Islandes krona

Islande

-6

Norvēģijas krona

Norvēģija

5

Šveices franks

Lihtenšteina

-3

Šveices franks

Šveice

-3

Austrālijas dolārs

Austrālija

5

Kanādas dolārs

Kanāda

10

Juaņa renminbi

Ķīna

6

Honkongas dolārs

Honkonga

3

ASV dolārs

ASV

52

Japānas jena

Japāna

2