1.   Šīs regulas mērķis ir veicināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību, izveidojot saskaņotu sistēmu, lai novērstu izkropļojumus, ko tieši vai netieši rada ārvalstu subsīdijas, nolūkā nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Šī regula paredz noteikumus un procedūras iekšējo tirgu izkropļojošu ārvalstu subsīdiju izmeklēšanai un šādu izkropļojumu novēršanai. Šādi izkropļojumi var rasties jebkurā saimnieciskās darbības jomā un jo īpaši koncentrācijas darījumos un publiskā iepirkuma procedūrās.

2.   Šī regula attiecas uz ārvalstu subsīdijām, kuras tiek piešķirtas uzņēmumam, tostarp valsts tiešā vai netiešā kontrolē esošam publiskam uzņēmumam, kas veic saimniecisko darbību iekšējā tirgū. Cita starpā, par uzņēmumu, kas veic saimniecisko darbību iekšējā tirgū, uzskata uzņēmumu, kas iegūst kontroli pār Savienībā iedibinātu uzņēmumu vai apvienojas ar to, vai uzņēmumu, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrā Savienībā.

1.   Šīs regulas nolūkos uzskata, ka ārvalstu subsīdija pastāv tad, ja trešā valsts tieši vai netieši sniedz finansējumu, kas dod labumu uzņēmumam, kurš veic saimniecisko darbību iekšējā tirgū, un kas juridiski vai faktiski attiecas tikai uz vienu vai vairākiem uzņēmumiem vai nozarēm.

2.   Šīs regulas nolūkos finansējums cita starpā ietver:

Trešās valsts sniegts finansējums ietver finansējumu, ko sniedz:

1.   Uzskata, ka pastāv iekšējā tirgus izkropļojums, ja ārvalstu subsīdija var uzlabot uzņēmuma konkurētspēju iekšējā tirgū un ja līdz ar to minētā ārvalstu subsīdija faktiski vai potenciāli negatīvi ietekmē konkurenci iekšējā tirgū. Iekšējā tirgus izkropļojuma pastāvēšanu nosaka, pamatojoties uz rādītājiem, kas jo īpaši var ietvert:

2.   Ja uzņēmumam piešķirtās ārvalstu subsīdijas kopējā summa jebkurā secīgu trīs gadu laikposmā nepārsniedz 4 miljonus EUR, tad uzskata, ka minētā ārvalstu subsīdija nevarētu izkropļot iekšējo tirgu.

3.   Ja uzņēmumam piešķirtās ārvalstu subsīdijas kopējā summa nepārsniedz de minimis atbalsta summu, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1407/2013 3. panta 2. punkta pirmajā daļā un ko viena trešā valsts piešķīrusi jebkurā secīgu trīs gadu laikposmā, tad neuzskata, ka minētā ārvalstu subsīdija izkropļo iekšējo tirgu.

4.   Var uzskatīt, ka ārvalstu subsīdija neizkropļo iekšējo tirgu, ciktāl tās mērķis ir kompensēt kaitējumu, ko izraisījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi.

1.   Vislielākā iespējamība izkropļot iekšējo tirgu piemīt ārvalstu subsīdijai, kas ietilpst vienā no turpmāk minētajām kategorijām:

2.   Uzņēmumam, par kuru tiek veikta izmeklēšana, dod iespēju sniegt attiecīgu informāciju par to, vai ārvalstu subsīdija, kas ietilpst vienā no 1. punktā izklāstītajām kategorijām, lietas konkrētajos apstākļos neizkropļo iekšējo tirgu.

1.   Komisija, pamatojoties uz saņemto informāciju, var samērot ārvalstu subsīdijas negatīvo ietekmi, kas izpaužas kā iekšējā tirgus izkropļojums saskaņā ar 4. un 5. pantu, ar tās pozitīvo ietekmi uz attiecīgās subsidētās saimnieciskās darbības attīstību iekšējā tirgū, vienlaikus ņemot vērā citu ārvalstu subsīdijas pozitīvo ietekmi, piemēram, plašāku pozitīvo ietekmi saistībā ar attiecīgajiem politikas mērķiem, jo īpaši Savienības politikas mērķiem.

2.   Komisija ņem vērā 1. punktā noteikto izvērtējumu, lemjot par to, vai noteikt korektīvos pasākumus vai akceptēt saistības, un par minēto korektīvo pasākumu vai saistību veidu un apmēru.

1.   Komisija var noteikt korektīvos pasākumus, lai novērstu iekšējā tirgus izkropļojumu, ko faktiski vai potenciāli rada ārvalstu subsīdija, ja vien tā, ievērojot 2. punktu, nav akceptējusi saistības, ko piedāvājis uzņemties uzņēmums, par kuru tiek veikta izmeklēšana.

2.   Komisija var akceptēt saistības, ko piedāvā uzņemties uzņēmums, par kuru tiek veikta izmeklēšana, ja šādas saistības pilnībā un faktiski novērš iekšējā tirgus izkropļojumu. Akceptēdama šādas saistības, Komisija tās padara uzņēmumam, par kuru tiek veikta izmeklēšana, saistošas lēmumā par saistībām saskaņā ar 11. panta 3. punktu. To, kā uzņēmums pilda saistības, par kurām panākta vienošanās, attiecīgā gadījumā uzrauga.

3.   Saistības vai korektīvie pasākumi ir samērīgi un tādi, kas pilnībā un faktiski novērš izkropļojumu, kuru iekšējā tirgū faktiski vai potenciāli rada ārvalstu subsīdija.

4.   Saistības vai korektīvie pasākumi var paredzēt cita starpā šādu rīcību:

5.   Komisija attiecīgā gadījumā nosaka ziņošanas un pārredzamības prasības, tostarp periodisku ziņošanu par 4. punktā uzskaitīto saistību un korektīvo pasākumu īstenošanu.

6.   Ja uzņēmums, par kuru tiek veikta izmeklēšana, piedāvā atmaksāt ārvalstu subsīdiju ar atbilstošu procentu likmi, Komisija akceptē šādas atmaksas saistības tikai tad, ja tā spēj pārliecināties, ka atmaksa ir pārredzama, pārbaudāma un faktiska, vienlaikus ņemot vērā apiešanas risku.

1.   Komisija var pēc savas iniciatīvas izskatīt no jebkura avota, tostarp no dalībvalstīm, fiziskas vai juridiskas personas vai apvienības, iegūtu informāciju par iespējamām ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu.

2.   Publiskā iepirkuma procedūru ex officio izskatīšana attiecas tikai gadījumiem, kad piešķirtas tiesības slēgt līgumu.

Šādu izskatīšanu rezultātā neatceļ lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai neizbeidz līgumu.

1.   Ja Komisija uzskata, ka 9. pantā minētā informācija liecina, ka varētu pastāvēt iespēja, ka pastāv ārvalstu subsīdija, kas izkropļo iekšējo tirgu, Komisija ievāc visu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai provizoriski novērtētu, vai izskatāmais finansējums ir uzskatāms par ārvalstu subsīdiju un vai tas izkropļo iekšējo tirgu. Šajā nolūkā Komisija jo īpaši var:

2.   Ja dalībvalsts ir informējusi Komisiju par to, ka ir paredzēta vai ir sākta attiecīga valsts procedūra, Komisija informē minēto dalībvalsti par provizoriskās izskatīšanas sākšanu. Par provizoriskās izskatīšanas sākšanu Komisija jo īpaši informē tās dalībvalstis, kas Komisijai ir paziņojušas par valsts procedūru, ievērojot Regulu (ES) 2019/452. Ja provizorisko izskatīšanu uzsāk saistībā ar publiskā iepirkuma procedūru, Komisija informē arī attiecīgo līgumslēdzēju iestādi vai līgumslēdzēju.

3.   Ja, pamatojoties uz provizorisko izskatīšanu, Komisijai ir pietiekamas norādes, ka uzņēmumam ir piešķirta ārvalstu subsīdija, kas izkropļo iekšējo tirgu, tā:

4.   Ja Komisija provizoriskās izskatīšanās gaitā secina, ka nav pietiekamu norāžu padziļinātās izmeklēšanas sākšanai vai nu tāpēc, ka ārvalstu subsīdija nepastāv, vai tāpēc, ka nav pietiekamu norāžu par faktisku vai potenciālu iekšējā tirgus izkropļojumu, tā slēdz provizorisko izskatīšanu, informē uzņēmumu, par kuru tiek veikta izmeklēšana, un dalībvalstis, kuras tika informētas, ievērojot 2. punktu, kā arī attiecīgo līgumslēdzēju iestādi vai līgumslēdzēju, ja provizoriskā izskatīšana bija sākta saistībā ar publiskā iepirkuma procedūru.

1.   Padziļinātajā izmeklēšanā Komisija detalizētāk novērtē ārvalstu subsīdiju, kas identificēta lēmumā sākt padziļināto izmeklēšanu, un saskaņā ar 13., 14. un 15. pantu vāc visu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu.

2.   Ja Komisija, ievērojot 4.–6. pantu, konstatē, ka ārvalstu subsīdija izkropļo iekšējo tirgu, tā var pieņemt īstenošanas aktu lēmuma veidā, ar ko nosaka korektīvos pasākumus (“lēmums par korektīvajiem pasākumiem”). Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 48. panta 2. punktā.

3.   Ja Komisija, ievērojot 4.–6. pantu, konstatē, ka ārvalstu subsīdija izkropļo iekšējo tirgu, un uzņēmums, par kuru tiek veikta izmeklēšana, piedāvā uzņemties saistības, ko Komisija uzskata par piemērotām un pietiekamām izkropļojuma pilnīgai un faktiskai novēršanai, tā var pieņemt īstenošanas aktu lēmuma veidā, lai minētās saistības padarītu saistošas uzņēmumam (“lēmums par saistībām”). Lēmumu, ar ko saskaņā ar 7. panta 6. punktu akceptē ārvalstu subsīdijas atmaksu, uzskata par lēmumu par saistībām. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 48. panta 2. punktā.

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktu lēmuma necelt iebildumus veidā (“lēmums necelt iebildumus”), ja tā konstatē, ka:

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 48. panta 2. punktā.

5.   Komisija, ciktāl iespējams, lēmumu cenšas pieņemt 18 mēnešos no padziļinātās izmeklēšanas sākšanas.

1.   Lai saglabātu konkurenci iekšējā tirgū un novērstu neatgriezenisku kaitējumu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu tāda lēmuma veidā, ar ko nosaka pagaidu noregulējuma pasākumus, ja:

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 48. panta 2. punktā.

2.   Pagaidu noregulējuma pasākumi – jo īpaši, bet ne tikai – var sastāvēt no pasākumiem, kas minēti 7. panta 4. punkta a), c) un d) apakšpunktā. Attiecībā uz publiskā iepirkuma procedūrām nevar veikt nekādus pagaidu noregulējuma pasākumus.

3.   Pagaidu noregulējuma pasākumus piemēro vai nu uz konkrētu laikposmu, ko var pagarināt, ciktāl tas ir nepieciešami un lietderīgi, vai līdz galīgā lēmuma pieņemšanai.

1.   Lai veiktu šajā regulā noteiktos pienākumus, Komisija var pieprasīt informāciju saskaņā ar šo pantu.

2.   Komisija var uzņēmumam, par kuru tiek veikta izmeklēšana, pieprasīt sniegt visu vajadzīgo informāciju, tostarp informāciju par tā piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā.

3.   Komisija var pieprasīt šādu informāciju arī no citiem uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām, tostarp informāciju par to piedāvājumiem publiskā iepirkuma procedūrā, pienācīgi ņemot vērā proporcionalitātes principu.

4.   Informācijas pieprasījumā saskaņā ar 2. vai 3. punktu:

5.   Dalībvalstis Komisijai pēc tās pieprasījuma sniedz visu informāciju, kas tai ir vajadzīga šajā regulā paredzēto pienākumu izpildei. Mutatis mutandis piemēro 4. punkta a) apakšpunktu.

6.   Komisija var arī trešai valstij pieprasīt sniegt visu vajadzīgo informāciju. Mutatis mutandis piemēro 4. punkta a) un c) apakšpunktu.

7.   Lai savāktu informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu, Komisija var iztaujāt fizisku vai juridisku personu, kura piekrīt iztaujāšanai. Ja izjautāšana nenotiek Komisijas telpās vai pa tālruni vai ar citiem elektroniskiem līdzekļiem, Komisija pirms iztaujāšanas:

1.   Lai izpildītu tai šajā regulā paredzētos pienākumus, Komisija var veikt vajadzīgās uzņēmumu un uzņēmumu apvienību inspekcijas.

2.   Ja Komisija veic šādu inspekciju, ierēdņi, ko Komisija pilnvarojusi veikt inspekciju, ir pilnvaroti:

3.   Uzņēmums vai uzņēmumu apvienība pakļaujas inspekcijām, kuru veikšana noteikta ar Komisijas lēmumu. Ierēdņi un citas pavadošās personas, ko Komisija pilnvarojusi veikt inspekciju, īsteno savas pilnvaras, uzrādījušas Komisijas lēmumu, kurā:

4.   Savlaicīgi pirms inspekcijas Komisija par inspekciju paziņo dalībvalstij, kuras teritorijā to paredzēts veikt, un par datumu, kurā inspekciju paredzēts sākt.

5.   Ierēdņi un citas personas, ko pilnvarojusi vai norīkojusi dalībvalsts, kuras teritorijā paredzēts veikt inspekciju, pēc minētās dalībvalsts vai Komisijas pieprasījuma aktīvi palīdz ierēdņiem un citām pavadošajām personām, ko pilnvarojusi Komisija. Šajā nolūkā tiem ir 2. punktā noteiktās pilnvaras.

6.   Ja ierēdņi vai citas pavadošās personas, ko pilnvarojusi Komisija, konstatē, ka uzņēmums vai uzņēmumu apvienība iebilst inspekcijai šā panta nozīmē, dalībvalsts, kuras teritorijā notiek inspekcija, sniedz tiem vajadzīgo palīdzību un attiecīgā gadījumā lūdz policijas vai līdzvērtīgas tiesībaizsardzības iestādes palīdzību, lai ļautu tām veikt minēto inspekciju. Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem šajā punktā paredzētās palīdzības nodrošināšanai vajadzīga tiesu iestādes atļauja, lūdz izsniegt šādu atļauju. Šādu atļauju var lūgt arī kā piesardzības pasākumu.

7.   Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts savā teritorijā veic inspekcijas vai citus faktu vākšanas pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem, lai konstatētu, vai pastāv iekšējo tirgu izkropļojoša ārvalstu subsīdija.

1.   Komisija, ievērojot 10. pantu, 11. pantu, 25. panta 3. punkta c) apakšpunktu vai 31. panta 2. punktu, var pieņemt lēmumu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, ja uzņēmums, par kuru tiek veikta izmeklēšana, vai trešā valsts, kas piešķīrusi ārvalstu subsīdiju:

2.   Ja uzņēmums vai uzņēmumu apvienība, dalībvalsts vai trešā valsts Komisijai ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, minēto informāciju neņem vērā.

3.   Ja uzņēmums, tostarp publisks uzņēmums, kuru tieši vai netieši kontrolē valsts, neiesniedz informāciju, kas ir vajadzīga, lai noteiktu, vai finansējums tam dod labumu, var uzskatīt, ka minētais uzņēmums ir saņēmis šādu labumu.

4.   Izmantojot pieejamos faktus, procedūras rezultāts uzņēmumam var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tas būtu sadarbojies.

1.   Komisija var ar lēmumu piemērot naudas sodus vai periodiskos soda maksājumus, ja uzņēmums vai uzņēmumu apvienība tīši vai nolaidības dēļ:

2.   Naudas sodi, kurus piemēro saskaņā ar 1. punktu, nepārsniedz 1 % no attiecīgā uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības kopējā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā.

3.   Periodiskie soda maksājumi, kurus piemēro saskaņā ar 1. punktu, nepārsniedz 5 % no attiecīgā uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības vidējā dienas kopējā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā par katru nokavēto darbdienu, skaitot no lēmumā noteiktās dienas, līdz dienai, kad minētais uzņēmums vai uzņēmumu apvienība iesniedz pilnīgu un patiesu informāciju atbilstoši Komisijas pieprasījumam, vai kamēr tas nepakļaujas inspekcijai.

4.   Pirms lēmuma pieņemšanas saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu Komisija nosaka galīgo divu nedēļu termiņu trūkstošās informācijas saņemšanai no uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības.

5.   Ja uzņēmums nepilda lēmumu par saistībām atbilstoši 11. panta 3. punktam, lēmumu, ar ko nosaka pagaidu noregulējuma pasākumus atbilstoši 12. pantam, vai lēmumu par korektīvajiem pasākumiem atbilstoši 11. panta 2. punktam, Komisija var ar lēmumu piemērot:

Šādus naudas sodus vai periodiskus soda maksājumus Komisija var piemērot arī tad, ja uzņēmums nepilda lēmumu, kas pieņemts, ievērojot 11., 25. vai 31. pantu, un ar ko uzņēmumam tika uzlikts pienākums informēt Komisiju par tā turpmāko dalību koncentrācijas darījumos vai publiskā iepirkuma procedūrās, ievērojot 8. pantu.

6.   Nosakot naudas soda vai periodiskā soda maksājuma apmēru, Komisija ņem vērā pārkāpuma veidu, smagumu un ilgumu, pienācīgi ievērojot samērīguma un piemērotības principus.

7.   Ja attiecīgais uzņēmums vai uzņēmumu apvienība ir izpildījusi pienākumu, kura izpildes nolūkā bija noteikts periodiskais soda maksājums, Komisija var samazināt galīgo periodiskā soda maksājuma apmēru salīdzinājumā ar to, kāds bija noteikts sākotnējā lēmumā, ar ko tika piemēroti periodiski soda maksājumi.

1.   Komisija var atcelt lēmumu, kas pieņemts, ievērojot 11. panta 2., 3. vai 4. punktu, 25. panta 3. punktu un 31. panta 1., 2. vai 3. punktu, un lēmuma formā pieņemt jaunu īstenošanas aktu jebkurā no šādiem gadījumiem:

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 48. panta 2. punktā.

2.   Tas, ka Komisija atceļ lēmumu un pieņem jaunu saskaņā ar 1. punktu, neietekmē līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja lēmumu, ar ko piešķir līguma slēgšanas tiesības. Tas arī neietekmē līgumu, kas jau ir noslēgts pēc šāda piešķiršanas lēmuma.

1.   Šīs regulas nolūkos uzskata, ka koncentrācijas darījums ir tad, ja notiek paliekoša kontroles maiņa vienā no šādiem veidiem:

2.   Tāda kopuzņēmuma izveide, kas paliekoši īsteno visas autonoma saimnieciskā subjekta funkcijas, ir uzskatāma par koncentrācijas darījumu 1. punkta nozīmē.

3.   Šīs regulas nolūkos uzskata, ka paziņojams koncentrācijas darījums ir tad, ja koncentrācijas darījumā:

4.   Par koncentrācijas darījumu neuzskata darījumu, kurā:

Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto viena gada laikposmu Komisija var pagarināt pēc pieprasījuma, ja attiecīgās iestādes vai uzņēmumi var pierādīt, ka pārdošana noteiktajā laikposmā nebija iespējama.

5.   Kontroli veido tiesības, līgumi vai citi līdzekļi, kas vai nu atsevišķi, vai kopā, ņemot vērā attiecīgos faktiskos vai juridiskos apsvērumus, dod iespēju realizēt izšķirošu ietekmi uz uzņēmumu, jo īpaši izmantojot:

6.   Kontroli iegūst personas vai uzņēmumi:

1.   Par paziņojamiem koncentrācijas darījumiem Komisijai paziņo pirms to īstenošanas un pēc līguma noslēgšanas, publiskā piedāvājuma izziņošanas vai kontrolējošas līdzdalības iegūšanas.

2.   Uzņēmumi var arī paziņot par ierosināto koncentrācijas darījumu, ja tie Komisijai pierāda labticīgu nodomu noslēgt līgumu vai – publiskā piedāvājuma gadījumā – ir publiski izziņojuši savu nodomu izteikt šādu piedāvājumu, ar nosacījumu, ka no paredzētā līguma vai piedāvājuma izrietētu paziņojams koncentrācijas darījums saskaņā ar 1. punktu.

3.   Par koncentrācijas darījumu, kas izpaužas kā apvienošanās 20. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē vai kopīgas kontroles iegūšana 20. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, apvienošanās darījuma puses vai personas, kas iegūst kopīgu kontroli, paziņo kopīgi. Visos pārējos gadījumos paziņojumu sniedz persona vai uzņēmums, kas iegūst kontroli pār vienu uzņēmumu vai tā daļām vai vairākiem uzņēmumiem vai to daļām.

4.   Ja attiecīgie uzņēmumi nepilda paziņošanas pienākumu, Komisija var pieprasīt iesniegt paziņojumu par paziņojamo koncentrācijas darījumu un attiecīgi izskatīt to saskaņā ar šo regulu. Šādā gadījumā Komisijai nav saistoši termiņi, kas noteikti 24. panta 1. un 4. punktā.

5.   Komisija jebkurā laikā pirms koncentrācijas darījuma īstenošanas var pieprasīt iepriekšēju paziņojumu par jebkuru koncentrācijas darījumu, kas nav paziņojams 20. panta nozīmē, ja Komisijai ir aizdomas, ka attiecīgajiem uzņēmumiem varētu būt bijušas piešķirtas ārvalstu subsīdijas trīs gadu laikā pirms koncentrācijas darījuma. Šādu koncentrācijas darījumu šīs regulas vajadzībām uzskata par paziņojamu koncentrācijas darījumu.

1.   Kopējo apgrozījumu veido summas, ko attiecīgie uzņēmumi iepriekšējā finanšu gadā guvuši no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumu pamatdarbības jomā, pēc tirdzniecības atlaižu, pievienotās vērtības nodokļa un citu tieši ar apgrozījumu saistītu nodokļu atskaitīšanas. Kopējais attiecīgā uzņēmuma apgrozījums neietver preču pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu to uzņēmumu starpā, kas minēti 4. punktā.

Apgrozījumu Savienībā veido apgrozījums no uzņēmumiem vai patērētājiem Savienībā pārdotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, – ja koncentrācijas darījums izpaužas kā viena vai vairāku uzņēmumu daļu iegūšana neatkarīgi no tā, vai tām ir vai nav juridiskas personas statuss, attiecībā uz pārdevēju vai pārdevējiem ņem vērā tikai to apgrozījumu, kas attiecas uz daļām, kuras ir koncentrācijas darījuma priekšmets.

Tomēr divus vai vairākus tādus darījumus šā punkta pirmās daļas nozīmē, kas notiek divu gadu laikposmā vienu un to pašu personu vai uzņēmumu starpā, uzskata par vienu koncentrācijas darījumu, par kura datumu uzskata pēdējā darījuma datumu.

3.   Apgrozījuma vietā izmanto šādus datus:

Šā punkta a) apakšpunkta nolūkos kredītiestādei vai finanšu iestādei apgrozījums Savienībā ietver minētajā apakšpunktā noteikto posteņu ieņēmumus, kurus saņem minētās iestādes filiāle vai nodaļa, kas iedibināta Savienībā.

Šā punkta b) apakšpunkta nolūkos apdrošināšanas sabiedrībām apgrozījums Savienībā ietver bruto prēmijas, kas saņemtas no Savienības rezidentiem.

4.   Neskarot 2. punktu, attiecīgā uzņēmuma kopējo apgrozījumu aprēķina, summējot šādu uzņēmumu attiecīgos apgrozījumus:

5.   Ja attiecīgajiem uzņēmumiem kopīgi ir kādas 4. punkta b) apakšpunktā uzskaitītās tiesības vai pilnvaras, tad, aprēķinot attiecīgo uzņēmumu kopējo apgrozījumu:

1.   Paziņojamu koncentrācijas darījumu neīsteno pirms tā paziņošanas.

Turklāt:

Pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētais laikposms sākas nākamajā darbdienā pēc pilnīga paziņojuma saņemšanas vai pēc attiecīgā Komisijas lēmuma pieņemšanas dienas.

2.   Šā panta 1. punkts neliedz īstenot publisko piedāvājumu vai vairāku vērtspapīru darījumu sēriju, tai skaitā ar konvertējamiem vērtspapīriem, ko atļauts tirgot tādā tirgū kā fondu birža, ar ko iegūst kontroli no dažādiem pārdevējiem, ar nosacījumu, ka:

3.   Pēc pieprasījuma Komisija var piešķirt atbrīvojumu no 1. vai 2. punktā noteiktajiem pienākumiem. Pieprasījumā piešķirt atbrīvojumu norāda šāda pieprasījuma pamatojumu. Pieņemot lēmumu par minēto pieprasījumu, Komisija jo īpaši ņem vērā apturēšanas ietekmi uz vienu vai vairākiem no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas koncentrācijas darījums, vai uz trešo personu, kā arī koncentrācijas darījuma radīto iekšējā tirgus izkropļojuma risku. Lai nodrošinātu, ka iekšējais tirgus netiek izkropļots, šādu atbrīvojumu var piešķirt ar konkrētiem nosacījumiem un pienākumiem. Atbrīvojumam var pieteikties un to var piešķirt jebkurā laikā, pirms paziņošanas vai pēc darījuma.

4.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētos termiņus pagarina, ja attiecīgie uzņēmumi iesniedz attiecīgu pieprasījumu ne vēlāk kā 15 darbdienas pēc tam, kad saskaņā ar 10. pantu sākta padziļinātā izmeklēšana. Attiecīgie uzņēmumi drīkst iesniegt tikai vienu šādu pieprasījumu.

Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētos termiņus Komisija ar attiecīgo uzņēmumu piekrišanu var pagarināt jebkurā laikā pēc padziļinātās izmeklēšanas sākšanas.

Kopējais saskaņā ar šo punktu noteiktais pagarinājuma vai pagarinājumu ilgums nevar pārsniegt 20 darbdienas.

5.   Šā panta 1. punktā paredzētos termiņus Komisija var izņēmuma kārtā apturēt, ja uzņēmumi nav snieguši pilnīgu informāciju, ko tā pieprasījusi saskaņā ar 13. pantu, vai ir atteikušies pakļauties inspekcijai, kas noteikta ar lēmumu, ievērojot 14. pantu.

6.   Komisija var pieņemt lēmumu atbilstoši 25. panta 3. punktam, neievērojot termiņus, kas minēti šā panta 1. un 4. punktā, ja:

7.   Jebkuru darījumu, kas īstenots, pārkāpjot 1. punktu, uzskata par spēkā esošu tikai pēc tam, kad ir pieņemts lēmums atbilstoši 25. panta 3. punktam.

8.   Šis pants neietekmē vērtspapīru darījumu spēkā esību, tai skaitā ar konvertējamiem vērtspapīriem, ko atļauts tirgot tādā tirgū kā fondu birža, izņemot gadījumus, kad pārdevējs un pircējs zināja vai tiem bija jāzina, ka darījums īstenots, pārkāpjot 1. punktu.

1.   Paziņotajiem koncentrācijas darījumiem piemēro 10. pantu, 11. panta 1., 3. un 4. punktu, 12. līdz 16. un 18. pantu.

2.   Komisija var sākt padziļināto izmeklēšanu saskaņā ar 10. panta 3. punktu ne vēlāk kā 25 darbdienas pēc pilnīgā paziņojuma saņemšanas.

3.   Pēc padziļinātās izmeklēšanas Komisija pieņem īstenošanas aktu viena no turpinājumā uzskaitīto lēmumu formā:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 48. panta 2. punktā.

4.   Lēmumus saskaņā ar 3. punktu pieņem 90 darbdienās pēc padziļinātās izmeklēšanas sākšanas, minēto periodu vajadzības gadījumā pagarinot saskaņā ar 24. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 4. un 5. punktu. Ja Komisija nepieņem lēmumu minētajā termiņā, attiecīgajiem uzņēmumiem ir atļauts īstenot koncentrācijas darījumu.

5.   Ikvienā informācijas pieprasījumā uzņēmumam Komisija norāda, vai gadījumā, ja uzņēmums pilnīgu informāciju neiesniegs noteiktajā termiņā, termiņi tiks apturēti saskaņā ar 24. panta 5. punktu.

6.   Ja Komisija konstatē, ka koncentrācijas darījums, par kuru jāpaziņo saskaņā ar 21. panta 1. punktu vai par kuru ir paziņots pēc Komisijas pieprasījuma saskaņā ar 21. panta 5. punktu, jau ir īstenots un ka ārvalstu subsīdijas minētajā koncentrācijas darījumā izkropļo iekšējo tirgu, ievērojot 4., 5. un 6. pantu, tā var pieņemt vienu no šādiem pasākumiem:

Pasākumus, kas minēti šā punkta a) un b) apakšpunktā, Komisija var noteikt vai nu ar lēmumu, kuru pieņem saskaņā ar šā panta 3. punkta c) apakšpunktu, vai ar atsevišķu lēmumu.

Komisija var ar īstenošanas aktu lēmuma formā pieņemt jebkuru no šā punkta a) vai b) apakšpunktā minētajiem pasākumiem, ja tā konstatē, ka koncentrācijas darījums ir īstenots, pārkāpjot saskaņā ar šā panta 3. punkta a) apakšpunktu pieņemtu lēmumu, kurā konstatēts, ka bez saistību īstenošanas koncentrācijas darījums atbilstu šā panta 3. punkta c) apakšpunktā noteiktajam kritērijam.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 48. panta 2. punktā.

7.   Komisija var arī pieņemt īstenošanas aktu lēmuma formā, ar ko nosaka 12. pantā minētos pagaidu noregulējuma pasākumus, ja:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 48. panta 2. punktā.

1.   Komisija var piemērot naudas sodus vai periodiskos soda maksājumus, kas paredzēti 17. pantā.

2.   Komisija var ar lēmumu attiecīgajiem uzņēmumiem arī piemērot naudas sodus, kas nepārsniedz 1 % no to kopējā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja minētie uzņēmumi tīši vai nolaidības dēļ saskaņā ar 21. pantu iesniegtā paziņojumā vai tā papildinājumā sniedz nepatiesu vai maldinošu informāciju.

3.   Komisija var ar lēmumu attiecīgajiem uzņēmumiem arī piemērot naudas sodus, kas nepārsniedz 10 % no to kopējā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja minētie uzņēmumi tīši vai nolaidības dēļ:

1.   Šīs regulas nolūkos uzskata, ka paziņojams ārvalstu finansējums publiskā iepirkuma procedūrā ir tad, ja:

2.   Ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs nolemj sadalīt iepirkumu daļās, uzskata, ka paziņojams ārvalstu finansējums publiskā iepirkuma ir tad, ja iepirkuma paredzamā vērtība bez PVN pārsniedz 1. punkta a) apakšpunktā noteikto robežvērtību un daļas vērtība vai visu to daļu kopējā vērtība, uz kurām pretendents piesakās, ir 125 miljoni EUR vai lielāka un ārvalstu finansējums ir vienāds ar vai lielāks par 1. punkta b) apakšpunktā noteikto robežvērtību.

3.   Šīs nodaļas darbības jomā neietilpst to līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, kuri ietilpst Direktīvas 2009/81/EK darbības jomā.

4.   Uz līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām, kas paredzētas Direktīvas 2014/24/ES 32. panta 2. punkta c) apakšpunktā un Direktīvas 2014/25/ES 50. panta d) punktā, attiecas šīs regulas 2. nodaļas noteikumi, un tām nepiemēro šīs regulas 4. nodaļu.

5.   Atkāpjoties no 29. panta 1. punkta, ja būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus var veikt tikai konkrēts ekonomikas dalībnieks saskaņā ar Direktīvas 2014/23/ES 31. panta 4. punktu, Direktīvas 2014/24/ES 32. panta 2. punkta b) apakšpunktu un Direktīvas 2014/25/ES 50. panta c) punktu un ja līguma paredzamā vērtība ir vienāda ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto vērtību vai lielāka par to, ekonomikas dalībnieki, kas iesniedz piedāvājumu vai dalības pieteikumu, informē Komisiju par visu ārvalstu finansējumu, ja ir izpildīti šā panta 1. punkta b) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi. Neskarot iespēju sākt pārskatīšanu saskaņā ar šīs regulas 2. nodaļu, šādas informācijas iesniegšanu neuzskata par paziņojumu, un uz to neattiecas izmeklēšana saskaņā ar šo nodaļu.

6.   Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs paziņojumā par līgumu vai, ja tiek īstenota procedūra bez iepriekšējas publicēšanas, iepirkuma procedūras dokumentos norāda, ka uz ekonomikas dalībniekiem attiecas paziņošanas pienākums, kā noteikts 29. pantā. Tomēr šāda paziņojuma neesamība neskar šīs regulas piemērošanu līgumiem, kas ietilpst tās darbības jomā.

1.   Ja ir izpildīti nosacījumi par finansējuma paziņošanu saskaņā ar 28. panta 1. un 2. punktu, ekonomikas dalībnieki, kuri piedalās publiskā iepirkuma procedūrā paziņo līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam par visu ārvalstu finansējumu, kā noteikts 28. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Visos pārējos gadījumos ekonomikas dalībnieki deklarācijā norāda visu saņemto ārvalstu finansējumu un apstiprina, ka saņemtais ārvalstu finansējums nav jāpaziņo saskaņā ar 28. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Atklātā procedūrā paziņojumu vai deklarāciju kopā ar piedāvājumu iesniedz tikai vienu reizi. Vairākposmu procedūrā paziņojumu vai deklarāciju iesniedz divas reizes, vispirms kopā ar dalības pieteikumu un pēc tam kā atjauninātu paziņojumu vai atjauninātu deklarāciju kopā ar iesniegto piedāvājumu vai galīgo piedāvājumu.

2.   Kad paziņojums vai deklarācija ir iesniegta, līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs nekavējoties pārsūta paziņojumu vai deklarāciju Komisijai.

3.   Ja dalības pieteikumam vai piedāvājumam nav pievienots paziņojums vai deklarācija, līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs var pieprasīt attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem 10 darbdienās iesniegt attiecīgo dokumentu. Ekonomikas dalībnieku piedāvājumus vai dalības pieteikumus, uz kuriem attiecas šajā pantā noteiktie pienākumi un kuriem, neraugoties uz līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja pieprasījumu saskaņā ar šo punktu, nav pievienots paziņojums vai deklarācija, kas iesniegta saskaņā ar 1. punktu, līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs atzīst par neatbilstīgiem un noraida. Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs informē Komisiju par minēto noraidīšanu.

4.   Komisija bez liekas kavēšanās pārbauda saņemtā paziņojuma saturu. Ja Komisija konstatē, ka paziņojums ir nepilnīgs, tā savus konstatējumus dara zināmus līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam un attiecīgajam ekonomikas dalībniekam un pieprasa ekonomikas dalībniekam 10 darbdienās sniegt trūkstošo informāciju. Ja piedāvājumam vai dalības pieteikumam pievienotais paziņojums netiek papildināts ar trūkstošo informāciju, neraugoties uz Komisijas pieprasījumu saskaņā ar šo punktu, Komisija pieņem lēmumu atzīt attiecīgo piedāvājumu par neatbilstīgu. Minētajā lēmumā Komisija arī lūdz līgumslēdzēju iestādi vai līgumslēdzēju pieņemt lēmumu noraidīt šādu neatbilstīgu piedāvājumu vai dalības pieteikumu.

5.   Šajā pantā noteikto pienākumu paziņot par ārvalstu finansējumu piemēro ekonomikas dalībniekiem, ekonomikas dalībnieku grupām, kas minētas Direktīvas 2014/23/ES 26. panta 2. punktā, Direktīvas 2014/24/ES 19. panta 2. punktā un Direktīvas 2014/25/ES 37. panta 2. punktā, kā arī galvenajiem apakšuzņēmējiem un galvenajiem piegādātājiem, kuri ir zināmi pilnībā aizpildīta paziņojuma vai deklarācijas iesniegšanas brīdī, vai pilnībā aizpildīta atjaunināta paziņojuma vai deklarācijas iesniegšanas brīdī. Šajā regulā apakšuzņēmēju vai piegādātāju uzskata par galveno, ja tā dalība nodrošina būtiskus līguma izpildes elementus, un jebkurā gadījumā, ja tā ieguldījuma ekonomiskā daļa pārsniedz 20 % no iesniegtā piedāvājuma vērtības.

6.   Ekonomikas dalībnieku grupu, galveno apakšuzņēmēju un galveno piegādātāju vārdā galvenais darbuzņēmējs Direktīvu 2014/24/ES un 2014/25/ES nozīmē vai galvenais koncesionārs Direktīvas 2014/23/ES nozīmē nodrošina paziņojuma vai deklarācijas iesniegšanu. Šīs regulas 33. panta nolūkos galvenais darbuzņēmējs vai galvenais koncesionārs ir atbildīgs tikai par to datu patiesumu, kas saistīti ar tā ārvalstu finansējumu.

7.   Ja līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam, izskatot piedāvājumus, rodas aizdomas par ārvalstu finansējuma esību, lai gan deklarācija ir iesniegta, tā nekavējoties informē Komisiju par šādām aizdomām. Neskarot Direktīvā 2014/24/ES un Direktīvā 2014/25/ES noteiktās līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju pilnvaras pārbaudīt, vai piedāvājums ir nepamatoti lēts, līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs neveic novērtējumu par to, vai piedāvājums ir nepamatoti lēts, ja šāds novērtējums tiktu uzsākts, pamatojoties tikai uz aizdomām, kas liecina par iespējamu ārvalstu subsīdiju esību. Ja Komisija secina, ka piedāvājums nav nepamatoti izdevīgs šīs regulas nozīmē, tā par to informē attiecīgo līgumslēdzēju iestādi vai līgumslēdzēju. Citas juridiskas vai fiziskas personas var paziņot Komisijai jebkādu informāciju, kas attiecas uz ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu, un var informēt par jebkādām aizdomām, ka varētu būt sniegta nepatiesa deklarācija.

8.   Neskarot Komisijas iespēju sākt ex officio procedūru, ja Komisijai ir radušās aizdomas, ka ekonomikas dalībnieks varētu būt guvis labumu no ārvalstu subsīdijām iepriekšējo trīs gadu laikā pirms piedāvājuma vai dalības pieteikuma iesniegšanas publiskā iepirkuma procedūrā, tā pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas var pieprasīt paziņojumu par ārvalstu finansējumu, ko trešās valstis ir piešķīrušas minētajam ekonomikas dalībniekam jebkādā publiskā iepirkuma procedūrā, par ko saskaņā ar 28. panta 1. punktu nav jāpaziņo vai uz ko attiecas 30. panta 4. punkts. Ja Komisija ir pieprasījusi paziņojumu par šādu finansējumu, minēto finansējumu uzskata par paziņojamu ārvalstu finansējumu publiskā iepirkuma procedūrā un uz to attiecas 4. nodaļas noteikumi.

1.   Paziņotajam finansējumam publiskā iepirkuma procedūrās piemēro 10. pantu, 11. panta 1., 3. un 4. punktu, 13., 14., 15., 16., 18. un 23. pantu.

2.   Komisija veic provizorisko izskatīšanu ne vēlāk kā 20 darbdienās pēc tam, kad tā saņem pilnīgu paziņojumu. Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija šo termiņu var vienu reizi pagarināt par 10 darbdienām.

3.   Lēmumu par to, vai sākt padziļināto izmeklēšanu, Komisija pieņem provizoriskās izskatīšanas pabeigšanai paredzētajā termiņā un nekavējoties informē attiecīgo ekonomikas dalībnieku un līgumslēdzēju iestādi vai līgumslēdzēju.

4.   Ja Komisija ir izbeigusi provizorisko izskatīšanu, nepieņemot lēmumu, un saņem jaunu informāciju, kas tai rada aizdomas, ka iesniegtais paziņojums vai deklarācija ir nepilnīga, vai ja šāds paziņojums vai deklarācija nav pārsūtīta Komisijai, tā var pieprasīt papildu informāciju saskaņā ar 29. panta 4. punktu. Pamatojoties uz šo jauno informāciju, Komisija var atsākt provizorisku izskatīšanu. Ja provizoriskā izskatīšana ir sākta saskaņā ar šo nodaļu un neskarot iespēju vajadzības gadījumā sākt provizorisku izskatīšanu saskaņā ar 2. nodaļu, sākumpunkts, lai noteiktu provizoriskās izskatīšanas ilgumu, ir jaunā paziņojuma vai deklarācijas saņemšana Komisijā.

5.   Lēmumu par padziļinātās izmeklēšanas izbeigšanu Komisija var pieņemt ne vēlāk kā 110 darbdienās pēc tam, kad tā saņēmusi pilnīgu paziņojumu. Pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos, tostarp 6. punktā minētajā izmeklēšanā vai 16. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajos gadījumos, šo laikposmu var vienreiz pagarināt par 20 darbdienām pēc apspriešanās ar līgumslēdzēju iestādi vai līgumslēdzēju.

6.   Atkāpjoties no 2. punkta, ja publiskā iepirkuma procedūra sastāv no vairākiem posmiem, Komisija 20 darbdienās pēc minētā pilnīgā paziņojuma saņemšanas izskata paziņojumu, kas iesniegts kopā ar dalības pieteikumu, neslēdzot provizorisko izskatīšanu vai nepieņemot lēmumu par padziļinātas izmeklēšanas sākšanu. Pēc 20 darbdienu termiņa beigām provizorisko izskatīšanu aptur līdz brīdim, kad tiek iesniegts galīgais piedāvājums vai – slēgtās procedūras gadījumā – piedāvājums. Provizorisko izskatīšanu atsāk tiklīdz ir iesniegts piedāvājums vai galīgais piedāvājums, kurā ietverts pilnīgs atjaunināts paziņojums, un Komisijai ir 20 darbdienas, lai to pabeigtu, ņemot vērā jebkādu papildu informāciju. Lēmumu par jebkādas turpmākas padziļinātās izmeklēšanas izbeigšanu Komisija pieņem 90 darbdienās no pilnīga atjauninātā paziņojuma iesniegšanas.

1.   Ja pēc padziļinātās izmeklēšanas Komisija saskaņā ar 4., 5. un 6. pantu konstatē, ka ekonomikas dalībnieks gūst labumu no ārvalstu subsīdijas, kas izkropļo iekšējo tirgu, un ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks piedāvā uzņemties saistības, kuras pilnībā un faktiski novērš iekšējā tirgus izkropļojumus, tā pieņem īstenošanas aktu lēmuma par saistībām formā, ievērojot 11. panta 3. punktu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 48. panta 2. punktā.

2.   Ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks nepiedāvā uzņemties saistības vai ja Komisija uzskata, ka 1. punktā minētās saistības nav ne piemērotas, ne pietiekamas izkropļojuma pilnīgai un faktiskai novēršanai, Komisija pieņem īstenošanas aktu lēmuma formā, ar ko aizliedz piešķirt līguma slēgšanas tiesības attiecīgajam ekonomikas dalībniekam (“lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas aizliegumu”). Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 48. panta 2. punktā. Pamatojoties uz minēto lēmumu, līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs noraida piedāvājumu.

3.   Ja pēc padziļinātās izmeklēšanas Komisija nekonstatē, ka ekonomikas dalībnieks gūst labumu no ārvalstu subsīdijas, kas izkropļo iekšējo tirgu, tā pieņem īstenošanas aktu lēmuma formā, ievērojot 11. panta 4. punktu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 48. panta 2. punktā.

4.   Saskaņā ar 6. pantu veiktā novērtējuma rezultāts nevar būt tādas izmaiņas ekonomikas dalībnieka iesniegtajā piedāvājumā vai galīgajā piedāvājumā, kas nav saderīgas ar Savienības tiesību aktiem.

1.   Provizoriskās izskatīšanas un padziļinātās izmeklēšanas laikā var turpināt visus publiskā iepirkuma procedūras posmus, izņemot līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

2.   Ja, ievērojot 30. panta 3. punktu, Komisija nolemj sākt padziļināto izmeklēšanu, ekonomikas dalībniekam, kas iesniedzis paziņojumu saskaņā ar 29. pantu, līguma slēgšanas tiesības nepiešķir, līdz Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar 31. panta 3. punktu vai pirms ir beigušies 30. panta 5. vai 6. punktā noteiktie termiņi. Ja Komisija piemērojamajā termiņā lēmumu nav pieņēmusi, līguma slēgšanas tiesības var piešķirt jebkuram ekonomikas dalībniekam, tostarp ekonomikas dalībniekam, kurš ir iesniedzis paziņojumu.

3.   Ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs konstatē, ka saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu ir iesniedzis ekonomikas dalībnieks, kurš ir iesniedzis deklarāciju 29. panta nozīmē, un ja Komisija nav sākusi izskatīšanu saskaņā ar 29. panta 8. punktu, 30. panta 3. punktu vai 30. panta 4. punktu, līguma slēgšanas tiesības var piešķirt ekonomikas dalībniekam, kurš iesniedzis šādu piedāvājumu, pirms Komisija pieņem kādu no 31. pantā minētajiem lēmumiem, vai pirms ir beigušies 30. panta 2., 5. vai 6. punktā minētie termiņi, vai pirms Komisija pieņem kādu no 31. pantā minētajiem lēmumiem attiecībā uz citiem piedāvājumiem, par kuriem notiek izmeklēšana.

4.   Ja Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar 31. panta 2. punktu attiecībā uz piedāvājumu, kuru līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs ir atzinis par saimnieciski visizdevīgāko, līguma slēgšanas tiesības var piešķirt ekonomikas dalībniekam, uz kuru neattiecas lēmums saskaņā ar 31. panta 2. punktu un kurš iesniedzis nākamo labāko piedāvājumu.

5.   Ja Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar 31. panta 1. vai 3. punktu, līguma slēgšanas tiesības var piešķirt jebkuram ekonomikas dalībniekam, kas iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, tostarp ekonomikas dalībniekam, kas iesniedzis paziņojumu saskaņā ar 29. pantu.

6.   Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs bez liekas kavēšanās informē Komisiju par visiem lēmumiem, kas saistīti ar publiskā iepirkuma procedūras atcelšanu, attiecīgā ekonomikas dalībnieka piedāvājuma vai dalības pieteikuma noraidīšanu, attiecīgā ekonomikas dalībnieka jauna piedāvājuma iesniegšanu vai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

7.   Attiecībā uz visiem ekonomikas dalībniekiem, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrā, ievēro publiskā iepirkuma procedūras reglamentējošos principus, tostarp samērīguma, nediskriminācijas, vienlīdzīgas attieksmes, pārredzamības un konkurences principus. Ārvalstu subsīdiju izmeklēšana, ievērojot šo regulu, nedrīkst novest pie tā, ka līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs pret attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem izturas pretrunā minētajiem principiem. Vides, sociālās un darba prasības ekonomikas dalībniekiem piemēro saskaņā ar Direktīvām 2014/23/ES, 2014/24/ES un 2014/25/ES vai citiem Savienības tiesību aktiem.

8.   Šajā nodaļā minētos termiņus sāk skaitīt no nākamās darbdienas pēc paziņojuma saņemšanas vai attiecīgā Komisijas lēmuma pieņemšanas dienas.

1.   Komisija var piemērot naudas sodus vai periodiskos soda maksājumus, kas paredzēti 17. pantā.

2.   Komisija var ar lēmumu attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem piemērot naudas sodus, kas nepārsniedz 1 % no to kopējā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja minētie ekonomikas dalībnieki tīši vai nolaidības dēļ saskaņā ar 29. pantu iesniegtā paziņojumā vai deklarācijā vai to papildinājumā sniedz nepatiesu vai maldinošu informāciju.

3.   Komisija var ar lēmumu attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem piemērot naudas sodus, kas nepārsniedz 10 % no to kopējā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja minētie ekonomikas dalībnieki tīši vai nolaidības dēļ:

1.   Finansējums, par kuru paziņots saskaņā ar 21. pantu saistībā ar koncentrācijas darījumu vai saskaņā ar 29. pantu saistībā ar publisku iepirkumu, var būt relevants un tikt novērtēts saskaņā ar šo regulu attiecībā uz citu saimniecisko darbību.

2.   Finansējums, kas ex officio procedūras kontekstā novērtēts saskaņā ar 10. vai 11. pantu attiecībā uz konkrētu saimniecisko darbību, var būt relevants un tikt novērtēts saskaņā ar šo regulu attiecībā uz citu saimniecisko darbību.

1.   Ja dalībvalsts uzskata, ka varētu pastāvēt ārvalstu subsīdija un ka tā varētu izkropļot iekšējo tirgu, tā par to nosūta informāciju Komisijai. Komisija, pamatojoties uz minēto informāciju, var nolemt sākt provizorisku izskatīšanu atbilstoši 10. pantam vai pieprasīt paziņojumu, ievērojot 21. panta 5. punktu vai 29. panta 8. punktu.

2.   Ja fiziskas vai juridiskas personas vai apvienības rīcībā ir jebkāda informācija par ārvalstu subsīdijām, kas var izkropļot iekšējo tirgu, tā šo informāciju var paziņot Komisijai. Komisija, pamatojoties uz minēto informāciju, var nolemt sākt provizorisku izskatīšanu atbilstoši 10. pantam vai pieprasīt paziņojumu, ievērojot 21. panta 5. punktu vai 29. panta 8. punktu.

3.   Komisija specializētā elektroniskā datubāzē dara pieejamas dalībvalstīm un attiecīgajām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem visu saskaņā ar šo regulu pieņemto lēmumu nekonfidenciālās versijas.

1.   Ja Komisijai pieejamā informācija rada pamatotas aizdomas, ka ārvalstu subsīdijas konkrētā nozarē, konkrētam saimnieciskās darbības veidam vai konkrēta subsīdiju instrumenta veidolā var izkropļot iekšējo tirgu, Komisija var veikt tirgus izmeklēšanu par konkrēto nozari, konkrēto saimnieciskās darbības veidu vai attiecīgā subsīdiju instrumenta izmantojumu. Minētās tirgus izmeklēšanas gaitā Komisija var pieprasīt attiecīgajiem uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām sniegt vajadzīgo informāciju un var veikt vajadzīgās inspekcijas. Komisija var arī dalībvalstīm vai attiecīgajai trešai valstij pieprasīt sniegt informāciju.

2.   Komisija attiecīgā gadījumā publicē ziņojumu par tās veiktās tirgus izmeklēšanas rezultātiem attiecībā uz konkrētām nozarēm, konkrētiem saimnieciskās darbības veidiem vai konkrētiem subsīdiju instrumentiem un lūdz iesniegt komentārus.

3.   Komisija var izmantot šādā tirgus izmeklēšanā iegūto informāciju šajā regulā paredzētajās procedūrās.

4.   Tirgus izmeklēšanā piemēro 13., 14., 15. un 17. pantu.

1.   Ja pēc tirgus izmeklēšanas, kas veikta, ievērojot 36. pantu, Komisijai ir aizdomas, ka pastāv atkārtotas ārvalstu subsīdijas, kas izkropļo iekšējo tirgu, vai ja ar vairākām izpildes panākšanas darbībām, kas paredzētas šajā regulā, ir konstatētas ārvalstu subsīdijas, kas izkropļo iekšējo tirgu un ko piešķīrusi viena un tā pati trešā valsts, Komisija var iesaistīties dialogā ar attiecīgo trešo valsti, lai pētītu iespējas panākt šādu subsīdiju pārtraukšanu vai grozīšanu nolūkā novērst to kropļojošo ietekmi iekšējā tirgū. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par visām attiecīgajām norisēm.

2.   Minētais dialogs ar trešo valsti neliedz Komisijai rīkoties saskaņā ar šo regulu. Šajā dialogā nepievēršas atsevišķiem pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu.

1.   Uz 10. un 11. pantā noteiktajām Komisijas pilnvarām attiecas 10 gadu noilguma termiņš, kuru sāk skaitīt no dienas, kad uzņēmumam ir piešķirta ārvalstu subsīdija. Jebkura rīcība, ko Komisija saskaņā ar 10., 13., 14. vai 15. pantu veic attiecībā uz ārvalstu subsīdijām, pārtrauc noilguma termiņa skaitīšanu. Pēc katra pārtraukuma 10 gadu noilguma termiņu sāk skaitīt no jauna.

2.   Uz 17., 26. un 33. pantā noteiktajām Komisijas pilnvarām piemērot naudas sodus vai periodiskos soda maksājumus attiecas trīs gadu noilguma termiņš no dienas, kad izdarīts 17., 26. vai 33. pantā minētais pārkāpums. Ja pārkāpums turpinās vai tiek izdarīts atkārtoti, noilguma termiņu skaita no dienas, kurā pārkāpums izbeigts. Jebkura rīcība, ko Komisija veic attiecībā uz 17., 26. vai 33. pantā minēto pārkāpumu, pārtrauc noilguma termiņu naudas sodu vai periodisko soda maksājumu piemērošanai. Pēc katra pārtraukuma trīs gadu noilguma termiņu sāk skaitīt no jauna.

3.   Uz Komisijas pilnvarām panākt to lēmumu izpildi, ar kuriem piemēroti naudas sodi vai periodiskie soda maksājumi saskaņā ar 17., 26. un 33. pantu, attiecas piecu gadu noilguma termiņš no dienas, kad Komisija pieņem lēmumu, ar kuru piemēro naudas sodus un periodiskos soda maksājumus. Jebkura rīcība, ko Komisija vai dalībvalsts, rīkodamās pēc Komisijas pieprasījuma, veic, lai panāktu naudas soda vai periodiskā soda maksājuma samaksu, pārtrauc minēto noilguma termiņu. Pēc katra pārtraukuma piecu gadu noilguma termiņu sāk skaitīt no jauna.

4.   Noilguma termiņš beidzas vēlākais dienā, kad pagājis termiņš, kas ir divreiz ilgāks par minēto noilguma termiņu, ar noteikumu, ka Komisija nav:

5.   Noilguma termiņu aptur tikmēr, kamēr Komisijas lēmumu izskata Eiropas Savienības Tiesas procesā.

1.   Uzņēmums neorganizē finanšu operācijas vai līgumus tā, lai apietu paziņošanas prasības, kas noteiktas 21. panta 1. un 5. punktā un 29. panta 1., 5. un 8. punktā.

2.   Ja Komisijai ir aizdomas, ka uzņēmums ir iesaistījies vai iesaistās kādā no 1. punktā minētajām darbībām, tā var pieprasīt minētajam uzņēmumam sniegt visu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu, lai noteiktu, vai uzņēmums ir iesaistījies vai iesaistās 1. punktā minētajās darbībās, un var sākt izskatīšanu, ievērojot 21. panta 4. punktu vai 30. panta 4. punktu.

1.   Komisija publisko kopsavilkuma paziņojumu par lēmumiem, kas pieņemti, ievērojot 10. panta 3. punkta a) apakšpunktu, ļaujot jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, dalībvalstij vai trešai valstij, kas piešķīrusi ārvalstu subsīdiju, paust savu viedokli.

2.   Lēmumus, kas pieņemti, ievērojot 11. panta 2., 3. un 4. punktu, 25. panta 3. un 6. punktu un 31. panta 1., 2. un 3. punktu, Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3.   Publiskojot kopsavilkuma paziņojumus un lēmumus, Komisija pienācīgi ņem vērā uzņēmumu likumīgās intereses attiecībā uz to komercnoslēpumu un citas konfidenciālas informācijas aizsardzību.

1.   Uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai adresētu lēmumu Komisija nekavējoties paziņo adresātam un dod minētajam uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai iespēju norādīt Komisijai, kuru lēmumā iekļauto informāciju tas uzskata par konfidenciālu.

2.   Komisija informē attiecīgo līgumslēdzēju iestādi vai līgumslēdzēju par lēmumu, kas pieņemts, ievērojot 31. panta 1. un 3. punktu, un kas adresēts ekonomikas dalībniekiem, kurš piedalās publiskā iepirkuma procedūrā.

3.   Lēmumus, kurus pieņem, ievērojot 29. panta 4. punktu un 31. panta 2. punktu, adresē attiecīgajai līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam. Ekonomikas dalībniekiem, kuram aizliegts piešķirt līguma slēgšanas tiesības, Komisija izsniedz minētā lēmuma kopiju.

1.   Pirms Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar 11., 12., 17., 18. pantu, 25. panta 3. punktu, 26., 31. vai 33. pantu, tā uzņēmumam, par kuru tiek veikta izmeklēšana, dod iespēju iesniegt apsvērumus par pamatiem, uz kuriem Komisija plāno pieņemt minēto lēmumu.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, lēmumu saskaņā ar 12. pantu var pieņemt provizoriski, nedodot iespēju uzņēmumam, par kuru tiek veikta izmeklēšana, iepriekš iesniegt savus apsvērumus, ar noteikumu, ka šādu iespēju Komisija tam dod cik vien drīz iespējams pēc lēmuma pieņemšanas.

3.   Komisija savu lēmumu balsta tikai uz tiem pamatiem, par kuriem attiecīgajiem uzņēmumiem bija dota iespēja iesniegt savus apsvērumus.

4.   Lai uzņēmums, par kuru tiek veikta izmeklēšana, varētu izmantot savas tiesības atbilstoši 1. punktam, tam ir tiesības piekļūt Komisijas lietas materiāliem. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz Komisijas vai dalībvalstu konfidenciālo informāciju vai iekšējiem dokumentiem vai jo īpaši uz saraksti starp Komisiju un dalībvalstīm.

Tiesības piekļūt lietas materiāliem īsteno, ievērojot uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību likumīgās intereses aizsargāt savus komercnoslēpumus un citu konfidenciālu informāciju. Komisija var lūgt uzņēmumu, par kuru tiek veikta izmeklēšana, un uzņēmumus vai uzņēmumu apvienības, kas snieguši informāciju Komisijai, vienoties par minētās informācijas izpaušanas noteikumiem. Ja uzņēmumi vai uzņēmumu apvienības nepiekrīt minētajiem noteikumiem, Komisijai ir pilnvaras noteikt informācijas izpaušanas noteikumus.

Nekas šajā punktā neliedz Komisijai izmantot un, ciktāl nepieciešams, izpaust informāciju, kas liecina par to, ka pastāv ārvalstu subsīdija, kas izkropļo iekšējo tirgu.

1.   Saskaņā ar šo regulu iegūto informāciju izmanto tikai tiem mērķiem, kuriem tā ir iegūta, ja vien informācijas sniedzējs nav norādījis citādi.

2.   Dalībvalstis un Komisija, to ierēdņi un citas personas, kuras strādā to uzraudzībā, nodrošina tādas konfidenciālas informācijas aizsardzību, kas iegūta, piemērojot šo regulu, saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamiem noteikumiem. Šajā nolūkā tie neizpauž informāciju, uz kuru attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu un kuru tie ieguvuši saskaņā ar šo regulu.

3.   Šā panta 1. un 2. punkts neliedz publicēt statistiku un ziņojumus, kuros nav informācijas, kas ļautu identificēt konkrētus uzņēmumus vai uzņēmumu apvienības.

4.   Saskaņā ar šo regulu sniegtās informācijas izpaušana neskar būtiskas dalībvalstu drošības intereses.

1.   Šī regula neskar LESD 101., 102., 106., 107. un 108. panta, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 (23) un Regulas (EK) Nr. 139/2004 piemērošanu.

2.   Šī regula neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1037 (24) piemērošanu.

3.   Šī regula neskar Regulas (ES) 2019/452 piemērošanu.

4.   Šī regula neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/1031 (25) piemērošanu.

5.   Šī regula prevalē pār Regulu (ES) 2016/1035, līdz minētā regula kļūst piemērojama, ievērojot tās 18. pantu. Ja pēc minētā datuma ārvalstu subsīdija ietilpst gan Regulas (ES) 2016/1035, gan šīs regulas darbības jomā, prevalē Regula (ES) 2016/1035. Tomēr šīs regulas noteikumi, kas piemērojami publiskajam iepirkumam un koncentrācijas darījumiem, prevalē pār Regulu (ES) 2016/1035.

6.   Šī regula prevalē pār Regulu (EEK) Nr. 4057/86.

7.   Šī regula neskar Regulas (ES) 2019/712 piemērošanu. Uz šīs regulas 20. pantā definētajiem koncentrācijas darījumiem, kuros iesaistīti gaisa pārvadātāji, attiecas šīs regulas 3. nodaļas noteikumi. Uz publiskā iepirkuma procedūrām, kurās iesaistīti gaisa pārvadātāji, attiecas šīs regulas 4. nodaļas noteikumi.

8.   Šo regulu interpretē saskaņā ar Direktīvām 2009/81/EK, 2014/23/ES, 2014/24/ES un 2014/25/ES un Padomes Direktīvām 89/665/EEK (26) un 92/13/EEK (27).

9.   Šī regula neliedz Savienībai izmantot savas tiesības vai pildīt savus pienākumus saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem. Izmeklēšanu atbilstīgi šai regulai neveic un pasākumus nenosaka vai neuztur spēkā, ja šāda izmeklēšana vai šādi pasākumi būtu pretrunā Savienības pienākumiem, kas izriet no jebkura starptautiskā nolīguma, kura līgumslēdzēja puse ir Savienība. Jo īpaši saskaņā ar šo regulu neveic nekādas darbības, kas būtu pielīdzināmas īpašai darbībai pret subsīdiju Vienošanās par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem 32. panta 1. punkta nozīmē un kuru piešķir trešā valsts, kas ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas locekle.

1.   Komisija vēlākais 2026. gada 12. janvārī publicē un pēc tam regulāri atjaunina pamatnostādnes par:

2.   Pirms 1. punktā minēto pamatnostādņu izdošanas Komisija pienācīgi apspriežas ar ieinteresētajām personām un dalībvalstīm. Pamatnostādņu izstrādē balstās uz šīs regulas īstenošanā un izpildē gūto pieredzi.

1.   Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus par:

2.   Šā panta 1. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 48. panta 2. punktā.

3.   Pirms jebkādu pasākumu pieņemšanas, ievērojot 1. punktu, Komisija publisko to projektu un lūdz sniegt komentārus tās noteiktajā termiņā. Minēto termiņu nosaka Komisija, un tas nav īsāks par četrām nedēļām.

4.   Pirmos 1. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem līdz 2023. gada 12. jūlijam.

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

1.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar 50. pantu, lai vajadzības gadījumā grozītu 20. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteikto koncentrācijas darījumu paziņošanas robežvērtību, robežvērtību palielinot par ne vairāk kā 20 % vai robežvērtību samazinot par ne vairāk kā 20 %, pēc tam, kad Komisija ir:

2.   Nolūkā novērtēt nepieciešamību grozīt robežvērtību paziņošanai, ievērojot 1. punktu, Komisija veic novērtējumu, aptverot noteiktu laikposmu, kas nevar būt īsāks par diviem gadiem, jo īpaši pamatojoties uz šādiem objektīviem kritērijiem:

3.   Lai paaugstinātu 20. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās robežvērtības, šā panta 2. punktā minētajā novērtējumā demonstrē, ka:

4.   Lai samazinātu 20. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās robežvērtības, šā panta 2. punktā minētajā novērtējumā demonstrē, ka:

5.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar 50. pantu, lai vajadzības gadījumā grozītu 28. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 28. panta 2. punktā noteiktās paziņošanas robežvērtības attiecībā uz publisko iepirkumu, tās palielinot par ne vairāk kā 20 % vai samazinot par ne vairāk kā 20 %, pēc tam, kad Komisija ir:

6.   Nolūkā novērtēt nepieciešamību grozīt paziņošanas robežvērtību saskaņā ar 5. punktu, Komisija veic novērtējumu par noteiktu laikposmu, kas nevar būt īsāks par diviem gadiem, jo īpaši, pamatojoties uz šādiem objektīviem kritērijiem:

7.   Lai paaugstinātu robežvērtības paziņošanai, 6. punktā minētajā novērtējumā demonstrē, ka:

8.   Lai samazinātu robežvērtības, 6. punktā minētajā novērtējumā demonstrē, ka:

9.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu nolūkā saīsināt provizoriskās izskatīšanas un padziļinātās izmeklēšanas termiņus, kā noteikts 25. panta 2. un 4. punktā attiecībā uz paziņotajiem koncentrācijas darījumiem un 30. panta 2., 5. un 6. punktā attiecībā uz paziņoto finansējumu publiskā iepirkuma procedūrās. Šādus deleģētos aktus Komisija var pieņemt, lai samazinātu termiņus 25. panta 2. un 4. punktā un 30. panta 2., 5. un 6. punktā, ja tās prakse šīs regulas piemērošanā liecina, ka Komisijas novērtējumu var paveikt īsākā laikposmā.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 49. panta 1. un 5. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2025. gada 12. janvāra.

3.   Pilnvaras pieņemt 49. panta 9. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2025. gada 12. janvāra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

4.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 49. panta 1., 5. un 9. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

5.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

6.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

7.   Saskaņā ar 49. panta 1., 5. un 9. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz gada ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un īstenošanu.

2.   Līdz 2026. gada 13. jūlijam un pēc tam reizi trijos gados Komisija pārskata savu praksi šīs regulas īstenošanā un izpildē, jo īpaši attiecībā uz 4., 5., 6. un 9. panta piemērošanu un 20. panta 3. punktā un 28. panta 1. un 2. punktā noteikto paziņošanas robežvērtību piemērošanu, un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kam vajadzības gadījumā pievieno attiecīgus tiesību aktu priekšlikumus. Saistībā ar pārskatīšanu Komisija ziņo par norisēm starptautiskajās attiecībās attiecībā uz trešo valstu subsīdiju kontroles sistēmām.

3.   Ja Komisija uzskata par lietderīgu apvienot ziņojumu ar attiecīgiem tiesību aktu priekšlikumiem, šādi priekšlikumi var ietvert:

1.   Šo regulu piemēro ārvalstu subsīdijām, kas piešķirtas piecu gadu laikā pirms 2023. gada 12. jūlija, ja šādas ārvalstu subsīdijas izkropļo iekšējo tirgu pēc 2023. gada 12. jūlija.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, šo regulu piemēro ārvalstu finansējumam, kas piešķirts trīs gadu laikā pirms 2023. gada 12. jūlija, ja šāds ārvalstu finansējums ir piešķirts uzņēmumam, kurš sniedz paziņojumu par koncentrācijas darījumu vai paziņojumu par finansējumu publiskā iepirkuma procedūras ietvaros saskaņā ar šo regulu.

3.   Šo regulu nepiemēro koncentrācijas darījumiem, par kuriem līgums ticis noslēgts, publiskais piedāvājums ticis izziņots vai kontrolējoša līdzdalība tikusi iegūta pirms 2023. gada 12. jūlija.

4.   Šo regulu nepiemēro publiskā iepirkuma līgumiem, kas piešķirti pirms 2023. gada 12. jūlija, vai publiskā iepirkuma procedūrām, kuras sāktas pirms 2023. gada 12. jūlija.

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   To piemēro no 2023. gada 12. jūlija.

3.   Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, 47. un 48. pantu piemēro no 2023. gada 11. janvāra, un 14. panta 5., 6. un 7. punktu piemēro no 2024. gada 12. janvāra.

4.   Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, 21. un 29. pantu piemēro no 2023. gada 12. oktobra.

1.   Šī direktīva neattiecas uz vadītājiem, kas vada transportlīdzekļus:

Attiecībā uz pirmās daļas f) apakšpunktu šī direktīva neattiecas uz personām, kuras vēlas iegūt vadītāja apliecību vai APA, kā noteikts 6. pantā un 8. panta 1. punktā, ja minētās personas piedalās transportlīdzekļa vadīšanas papildu apmācībā darbavietā, taču ar noteikumu, ka šīs personas pavada cita persona, kurai ir APA, vai braukšanas instruktors, tās kategorijas transportlīdzeklim, kuru izmanto minētajā apakšpunktā izklāstītajam nolūkam.

2.   Šo direktīvu nepiemēro, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

3.   Šī direktīva neattiecas uz tādu transportlīdzekļu vadītājiem, kurus izmanto vai nomā bez transportlīdzekļa vadītāja lauksaimniecības, dārzniecības, mežsaimniecības, zemkopības vai zivsaimniecības uzņēmumi, lai pārvadātu ar savu komercdarbību saistītas kravas, izņemot gadījumus, kad pārvadāšana ir daļa no transportlīdzekļa vadītāja pamatdarbības vai pārsniedz valsts tiesību aktos noteikto attālumu no tā uzņēmuma bāzes, kuram pieder transportlīdzeklis vai kurš to nomā.

1.   Transportlīdzekļa vadīšanai, kas minēta 1. pantā, vajadzīga obligātā sākotnējās kvalifikācijas iegūšana un obligāta periodiska apmācība. Šim nolūkam dalībvalstis paredz:

2.   Dalībvalstis var paredzēt arī sistēmu sākotnējās kvalifikācijas paātrinātajai iegūšanai, lai vadītājs drīkstētu vadīt transportlīdzekli gadījumos, kas minēti 5. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā un b) apakšpunktā un 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta i) punktā un b) apakšpunktā.

Saskaņā ar I pielikuma 3. iedaļu sākotnējās kvalifikācijas paātrinātā iegūšana ietver obligātu nodarbību apmeklēšanu. To noslēdz eksāmens. Pēc sekmīgas eksāmena nokārtošanas kvalifikāciju apliecina ar 6. panta 2. punktā paredzēto APA.

3.   Dalībvalstis var atbrīvot vadītājus, kas ieguvuši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1071/2009 (8) paredzēto arodprasmes apliecību, no šā panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā un 2. punktā minētajiem eksāmeniem priekšmetos, kuri ietverti minētajā regulā paredzētajā eksāmenā, un attiecīgā gadījumā – no tiem atbilstošās nodarbību daļas apmeklēšanas.

1.   Pirms sākotnējās kvalifikācijas iegūšanas nav nepieciešams iegūt attiecīgo vadītāja apliecību.

2.   Kravu pārvadāšanai paredzēta transportlīdzekļa vadītāji drīkst vadīt:

3.   Pasažieru pārvadāšanai paredzēta transportlīdzekļa vadītāji drīkst vadīt:

4.   Neskarot šā panta 2. punktā noteiktos vecuma ierobežojumus, vadītājus, kuri uzņemas pārvadāt kravas un kuriem ir kāda no šā panta 2. punktā paredzētās kategorijas transportlīdzekļa APA, kas minētas 6. pantā, atbrīvo no šādas APA iegūšanas attiecībā uz jebkuru citu minētajā punktā norādīto kategoriju.

Ar tādiem pašiem nosacījumiem šos noteikumus piemēro attiecībā uz vadītājiem, kas uzņemas pārvadāt pasažierus ar 3. punktā minēto kategoriju transportlīdzekļiem.

5.   Vadītājiem, kas uzņemas pārvadāt kravas un kas paplašina vai maina savu darbību, lai pārvadātu pasažierus, vai otrādi, un kam ir 6. pantā paredzētā APA, neprasa atkārtot sākotnējās kvalifikācijas iegūšanai paredzētās vispārīgās daļas, bet drīzāk tikai tās daļas, kas specifiskas jaunajai kvalifikācijai.

1.   APA var piešķirt, lai apliecinātu sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu šādos gadījumos:

2.   APA var piešķirt, lai apliecinātu sākotnējās kvalifikācijas paātrinātu iegūšanu.

Saskaņā ar 3. panta 2. punktu dalībvalstis prasa apmācāmajiem vadītājiem apmeklēt nodarbības apstiprinātā mācību centrā. Minētās nodarbības aptver visus I pielikuma 1. iedaļā minētos priekšmetus.

Minēto apmācību noslēdz I pielikuma 3. iedaļā paredzētais eksāmens. Minēto eksāmenu organizē dalībvalsts kompetentās iestādes vai to izraudzīta organizācija un to mērķis ir pārbaudīt, vai I pielikuma 1. iedaļā minētajos priekšmetos apmācāmajam vadītājam ir minētajā iedaļā noteiktais zināšanu līmenis. Minētās iestādes vai organizācijas pārrauga eksāmenu un pēc veiksmīgas nokārtošanas izsniedz vadītajiem sākotnējās kvalifikācijas paātrinātu iegūšanu apliecinošu APA.

1.   Kad vadītājs ir pabeidzis 7. pantā minēto periodisko apmācību, dalībvalsts kompetentās iestādes vai apstiprinātais mācību centrs izdod viņam vai viņai APA, kas apliecina periodisku apmācību pabeigšanu.

2.   Pirmo periodisko apmācību saņem 6. pantā minētās APA turētāji – piecu gadu laikā pēc minētās APA izdošanas.

Dalībvalstis, inter alia, var samazināt vai pagarināt pirmajā daļā minēto laikposmu, lai tas sakristu ar vadītāja apliecības derīguma termiņu. Šis laikposms tomēr nedrīkst būt īsāks par trim gadiem vai garāks par septiņiem gadiem.

3.   Vadītājs, kas pabeidzis pirmo periodisko apmācību, kura minēta 2. punktā, vai saskaņā ar Direktīvas (ES) 2003/59/EK 8. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, tiek periodiski apmācīts ik pēc pieciem gadiem, pirms beidzas APA, kas apliecina periodisku apmācību pabeigšanu, derīguma termiņš.

4.   Šīs direktīvas 6. pantā minēto APA vai šā panta 1. punktā minēto APA turētāji un vadītāji, kas minēti 4. pantā, kuri pārtraukuši savu darbu un kuri neatbilst šī panta 1., 2. un 3. punkta prasībām, pirms darba atsākšanas piedalās periodiskā apmācībā.

5.   Vadītājus, kas uzņemas pārvadāt kravas vai pasažierus pa autoceļiem un kas pabeiguši periodisko apmācību vienā vai vairākās vadītāja apliecībā norādītajās kategorijās, kas paredzētas 5. panta 2. un 3. punktā, atbrīvo no pienākuma saņemt turpmāku periodisku apmācību jebkurā citā minētajos punktos paredzētajā kategorijā.

1.   Uz sākotnējo kvalifikāciju apliecinošas APA un periodisku apmācību apliecinošas APA pamata dalībvalstu kompetentās iestādes, ņemot vērā 5. panta 2. un 3. punktu un šīs direktīvas 8. pantu, līdzās attiecīgajām vadītāja apliecības kategorijām norāda saskaņoto Savienības kodu “95”, kas paredzēts Direktīvas 2006/126/EK I pielikumā:

Ja tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā APA tika saņemta, nevar saskaņoto Savienības kodu norādīt vadītāja apliecībā, tās vadītājam izdod vadītāja kvalifikācijas karti.

Dalībvalsts izdota vadītāja kvalifikācijas karte tiek savstarpēji atzīta. Kad vadītāja kvalifikācijas karti izdod, kompetentās iestādes pārbauda vadītāja apliecības derīgumu attiecīgajai transportlīdzekļa kategorijai.

2.   Vadītājam, kas minēts šīs direktīvas 1. panta b) punktā un kas vada transportlīdzekļus, kurus izmanto kravu pārvadāšanai pa autoceļiem, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1072/2009 (9) paredzēto vadītāja atestātu ir arī atļauts pierādīt, ka viņam ir kvalifikācija un viņš ir apmācīts, kā noteikts šajā direktīvā, ar noteikumu, ka atestātā ir norādīts Savienības kods “95”. Šīs direktīvas nolūkos izdevēja dalībvalsts atestāta piezīmju sadaļā norāda Savienības kodu “95”, ja attiecīgais vadītājs ir izpildījis kvalifikācijas prasības un apmācību prasības, kas noteiktas šajā direktīvā.

3.   Vadītāju atestātus, kuri nav atzīmēti ar Savienības kodu “95” un kuri izsniegti pirms 2020. gada 23. maija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1072/2009 5. pantu, jo īpaši tā 7. punktu, nolūkā apliecināt atbilstību šajā direktīvā noteiktajām apmācību prasībām, akceptē kā kvalifikācijas pierādījumus līdz to derīguma termiņa beigām.

1.   Izpildes nolūkos dalībvalstis apmainās ar informāciju par visām izsniegtajām vai atsauktajām APA. Šajā nolūkā dalībvalstis, sadarbojoties ar Komisiju, izstrādā elektronisku tīklu vai paplašina jau pastāvošu tīklu, ņemot vērā Komisijas novērtējumu par izmaksefektīvāko risinājumu.

2.   Tīkls var saturēt APA iekļauto informāciju, kā arī informāciju par administratīvajām procedūrām, kas saistītas ar APA.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka personas datu apstrāde tiek veikta tikai un vienīgi nolūkā pārbaudīt atbilstību šai direktīvai, jo īpaši tajā paredzētajām apmācību prasībām, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (10).

4.   Piekļuve tīklam ir droša. Dalībvalstis drīkst piešķirt piekļuvi tikai kompetentajām iestādēm, kas atbild par šīs direktīvas īstenošanu un tās izpildes kontroli.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 12. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 12. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 12. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos starptautiskos cilvēktiesību dokumentos noteikto demokrātijas principu un cilvēka pamattiesību un pamatbrīvību, kā arī tiesiskuma principa ievērošana ir abu Pušu iekšpolitikas un starptautiskās politikas pamatā un ir šā nolīguma būtisks elements.

2.   Puses apstiprina savu apņemšanos veicināt ilgtspējīgu attīstību visās tās dimensijās, sadarboties klimata pārmaiņu un globalizācijas radīto problēmu risināšanā un sniegt ieguldījumu Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam.

3.   Puses vēlreiz apstiprina savu apņemšanos ievērot 2005. gadā pieņemto Parīzes Deklarāciju par palīdzības efektivitāti un vienojas nostiprināt sadarbību ar mērķi vēl vairāk uzlabot veikumu attīstības jomā.

4.   Puses vēlreiz apliecina apņemšanos ievērot labas pārvaldības principus un cīnīties pret korupciju visos līmeņos, īpaši ņemot vērā to starptautiskās saistības.

5.   Puses vienojas, ka saskaņā ar šo nolīgumu veiktajos sadarbības pasākumos tiks ņemts vērā to attiecīgās vajadzības un iespējas.

1.   Puses uzskata, ka MII un to nogādes līdzekļu izplatīšana gan valstīm, gan nevalstiskiem dalībniekiem ir viens no nopietnākajiem draudiem starptautiskajai stabilitātei un drošībai. Puses vienojas sadarboties un dot savu ieguldījumu cīņā pret MII un to nogādes līdzekļu izplatīšanu, pilnībā ievērojot un valstu līmenī īstenojot to pastāvošās saistības, kas izriet no starptautiskajiem atbruņošanās un neizplatīšanas līgumiem, kā arī citām starptautiskām saistībām ANO ietvaros, ieskaitot ANO DP rezolūcijas. Puses vienojas, ka šis noteikums ir šā nolīguma būtisks elements.

2.   Turklāt Puses vienojas sadarboties un sniegt ieguldījumu cīņā pret MII un to nogādes līdzekļu izplatīšanu un veicināt starptautisku atbruņošanās instrumentu īstenošanu:

3.   Puses vienojas veidot regulāru dialogu, ar kuru 2. punkta a) līdz c) apakšpunktā minētos elementus papildinās un konsolidēs. Šādu dialogu var risināt uz reģionāla pamata.

1.   Puses atzīst, ka vieglo ieroču un kājnieku ieroču, tostarp to munīcijas, nelikumīga ražošana, nodošana un aprite, kā arī to pārmērīga uzkrāšana, nepietiekama krājumu pārvaldība un drošība, un vieglo ieroču un kājnieku ieroču nekontrolēta izplatīšana, kam ir dažādas humanitārās un sociālekonomiskās sekas, joprojām nopietni apdraud mieru un starptautisko drošību, kā arī ilgtspējīgu attīstību individuālā, vietējā, valsts, reģionālā un starptautiskā līmenī.

2.   Puses vienojas ievērot un pilnā apjomā pildīt to attiecīgās saistības attiecībā uz pienākumu apkarot kājnieku un vieglo ieroču un to munīcijas nelikumīgu tirdzniecību, kā nosaka spēkā esošie starptautiskie līgumi un ANO DP rezolūcijas, kā arī to saistības saskaņā ar citiem starptautiskiem instrumentiem, kas piemērojami šajā jomā, piemēram, ANO Rīcības programmu par kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un izskaušanu visos aspektos, kuru pieņēmusi ANO ĢA 2001. gada 20. jūlijā.

3.   Puses atzīst iekšzemes kontroles sistēmu nozīmi attiecībā uz parasto ieroču nodošanu saskaņā ar to starptautiskajām saistībām un Ieroču tirdzniecības līguma, kas pieņemts ar ANO ĢA 2013. gada 2. aprīļa Rezolūciju Nr. 67/234B, mērķi un nolūku. Puses atzīst, ka šādu kontroli ir svarīgi atbildīgi piemērot, lai veicinātu mieru, drošību un stabilitāti starptautiskā un reģionālā mērogā, kā arī lai mazinātu cilvēku ciešanas un novērstu parasto ieroču novirzīšanu. Puses vienojas stiprināt dialogu un sadarbību eksporta kontroles jomā.

4.   Puses vienojas uzlabot sadarbību un censties panākt koordināciju, papildināmību un sinerģiju savos centienos attiecībā uz kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanu un izskaušanu, parasto ieroču nodošanu un parasto ieroču valsts importa un eksporta kontroles sistēmām.

1.   Puses atkārtoti apstiprina, cik svarīga ir cīņa pret terorismu, pilnībā ievērojot tiesiskumu, starptautiskās tiesības, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus, kas parakstīti Sanfrancisko 1945. gada 26. jūnijā, un attiecīgās ANO DP rezolūcijas, cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības. Šajā sakarā un ņemot vērā ANO Vispārējo terorisma apkarošanas stratēģiju, kas ietverta ANO ĢA 2006. gada 8. septembra Rezolūcijā Nr. 60/288, kas vēlāk pārskatīta, kā arī 2003. gada 28. janvārī pieņemto ASEAN un ES kopīgo deklarāciju par sadarbību terorisma apkarošanā, Puses vienojas sadarboties, lai novērstu un apkarotu terorismu visos tā veidos un izpausmēs.

2.   Puses to nodrošina, jo īpaši:

1.   Puses apņemas sadarboties un apmainīties viedokļiem reģionālos un starptautiskos forumos un organizācijās, jo īpaši ANO un tās specializētajās organizācijās un aģentūrās, tostarp, bet ne tikai, Starptautiskajā Darba organizācijā (SDO), ASEAN un ES dialoga attiecībās, jo īpaši saistībā ar ASEAN un ES stratēģisko partnerību, ASEAN Reģionālajā forumā (ARF) un Āzijas un Eiropas sanāksmē (ASEM).

2.   Puses apņemas sadarboties un apmainīties viedokļiem par ekonomiskiem un citiem saistītiem jautājumiem reģionālos un starptautiskos forumos un organizācijās, tostarp inter alia ASEM, ANO Tirdzniecības un attīstības konferencē, PTO un Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijā.

1.   Attiecībā uz katru dialoga un sadarbības nozari saskaņā ar šo nolīgumu, vienlaicīgi piešķirot atbilstošu nozīmi jautājumiem divpusējas sadarbības ietvaros, Puses vienosies veikt attiecīgos pasākumus divpusējā vai reģionālā līmenī, vai abos līmeņos vienlaicīgi. Izvēloties atbilstīgo sadarbības līmeni, Puses centīsies palielināt ietekmi un pastiprināt visu ieinteresēto personu iesaisti, vienlaikus pēc iespējas labāk izmantojot pieejamos resursus, ņemot vērā politiskās un institucionālās iespējas un nodrošinot saskanību ar citiem pasākumiem, kuros iesaistītas ES un ASEAN dalībvalstis.

2.   Puses var attiecīgā gadījumā izlemt finansiālu atbalstu piešķirt arī sadarbības pasākumiem jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums vai kuras ir saistītas ar to, atbilstoši Pušu attiecīgajām finanšu procedūrām un resursiem. Šī sadarbība var jo īpaši ietvert mācību shēmu organizāciju, seminārus, ekspertu apmaiņu, pētījumus un citus pasākumus, par kuriem Puses ir vienojušās.

1.   Puses uzsāk dialogu par divpusēju un daudzpusēju tirdzniecību un ar to saistītiem jautājumiem, lai stiprinātu divpusējās tirdzniecības attiecības un attīstītu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu tādā veidā, kas atbalsta ilgtspējīgas attīstības mērķi.

2.   Puses apņemas veicināt savstarpējas tirdzniecības attīstību un dažādošanu pēc iespējas augstākā līmenī un savstarpēji izdevīgā veidā saskaņā ar PTO principiem un noteikumiem. Puses apņemas panākt labākus tirgus piekļuves nosacījumus, veicot pasākumus pārredzamības uzlabošanai, ņemot vērā starptautisko organizāciju veikto darbu šajā jomā.

3.   Puses viena otrai sniedz informāciju par politikas izmaiņām attiecībā uz tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītām jomām vai citiem saistītiem jautājumiem, piemēram, lauksaimniecības politiku, pārtikas nekaitīguma politiku, netarifa pasākumiem, patērētāju aizsardzības politiku un vides politiku, ieskaitot atkritumu apsaimniekošanu.

4.   Puses veicina dialogu un sadarbību, lai attīstītu to attiecības tirdzniecības un investīciju jomā, tostarp risinot tirdzniecības problēmas šā nolīguma 10. līdz 19. pantā minētajās jomās.

1.   Puses sadarbojas pārtikas nekaitīguma un sanitāro un fitosanitāro jautājumu (SFS) jomā, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvību vai veselību Pušu teritorijā.

2.   Puses apspriež un apmainās ar informāciju par to attiecīgajiem pasākumiem, kas noteikti PTO Nolīgumā par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu, kurš stājās spēkā ar PTO izveidi 1995. gada 1. janvārī, ietverot standartus, kas noteikti Starptautiskajā augu aizsardzības konvencijā, kura parakstīta Romā 1951. gada 6. decembrī, Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijā un Pārtikas kodeksa komisijā.

3.   Puses vienojas sadarboties spēju veidošanā saistībā ar SFS jautājumiem. Šāda spēju veidošana ir piemērota katras Puses vajadzībām, un tā jāveic ar mērķi palīdzēt šādai Pusei ievērot otras Puses tiesisko regulējumu.

4.   Puses pēc jebkuras Puses pieprasījuma laikus izveido dialogu par SFS jautājumiem, lai izskatītu ar SFS saistītos jautājumus vai citus steidzamus ar SFS saistītus jautājumus.

5.   Puses izraugās kontaktpunktus saziņai par jautājumiem, uz kuriem attiecas šis pants.

6.   Puses piešķir lielu nozīmi sadarbībai SFS jomā.

1.   Puses sadarbojas, lai veicinātu globālu pāreju uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām.

2.   Puses veicina dialogu, spēju veidošanas pasākumus un ciešu sadarbību savstarpējo interešu jautājumos, lai veicinātu ilgtspējīgas pārtikas sistēmas saskaņā ar ANO IAM. Šādi jautājumi inter alia ietver:

3.   Puses izraugās kontaktpunktus saziņai par jautājumiem, uz kuriem attiecas šis pants.

4.   Puses piešķir lielu nozīmi sadarbībai ilgtspējīgu pārtikas sistēmu jomā.

1.   Puses sekmē starptautisko standartu un starptautisku akreditācijas shēmu izmantošanu un apmainās ar informāciju par standartiem, tehniskajiem noteikumiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām, tai skaitā saskaņā ar PTO Nolīgumu par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā (TBT), kas stājās spēkā līdz ar PTO nodibināšanu 1995. gada 1. janvārī.

2.   Puses stiprina sadarbību standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru jomā, tostarp tehnisko spēju veidošanā un sadarbībā, lai panāktu atbilstību TBT pasākumiem.

3.   Puses izraugās kontaktpunktu, kas koordinētu informācijas apmaiņu un sadarbību saskaņā ar šo pantu, kā arī veicinātu centienus regulatīvajā sadarbībā starp Pusēm.

1.   Puses dalās pieredzē un izskata iespējas vienkāršot importa, eksporta un citas muitas procedūras, uzlabot tirdzniecības noteikumu pārredzamību un attīstīt muitas sadarbību, tostarp efektīvus savstarpējās administratīvās palīdzības mehānismus. Puses sadarbojas, lai sekmētu PTO Nolīguma par tirdzniecības veicināšanu īstenošanu, kas stājās spēkā 2017. gada 22. februārī. Puses pievērš īpašu uzmanību starptautiskās tirdzniecības, tostarp transporta pakalpojumu, drošības dimensijas nostiprināšanai un līdzsvarotas pieejas nodrošināšanai starp tirdzniecības veicināšanu, efektīvu kontroli un cīņu pret krāpšanu un pārkāpumiem, kas saistīti ar muitu.

2.   Neierobežojot citas sadarbības formas, kas paredzētas šajā nolīgumā, Puses apstiprina ieinteresētību nākotnē noslēgt protokolu par sadarbību, tostarp par savstarpēju palīdzību muitas jomā, ar šo nolīgumu noteiktajā institucionālajā satvarā.

1.   Puses atkārtoti apstiprina savas tiesības un pienākumus saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) VI pantu un PTO Nolīgumu par 1994. gada GATT VI panta īstenošanu, jo īpaši tā 15. pantu.

2.   Puses piešķir lielu nozīmi sadarbībai antidempinga jomā.

1.   Puses sekmē konkurences noteikumu efektīvu izveidi un piemērošanu un informācijas izplatīšanu, lai veicinātu pārredzamību un juridisko noteiktību uzņēmumiem, kas darbojas otras Puses tirgū saskaņā ar to attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.

2.   Abas Puses cenšas sadarboties savstarpēji saskaņotās jomās, lai uzlabotu savstarpēju izpratni par otras Puses konkurences tiesību aktiem un politiku.

1.   Puses apmainās ar informāciju un dalās ar pieredzi par tādiem jautājumiem kā intelektuālā īpašuma tiesību (IIT) prakse, veicināšana, izplatīšana, pilnveidošana, pārvalde, aizsardzība un efektīva piemērošana, šo tiesību pārkāpšanas novēršana un cīņa pret viltošanu un pirātismu, jo īpaši ar muitas sadarbības un citu atbilstīgu sadarbības veidu palīdzību un ar šo tiesību aizsardzības stiprināšanu, par ko Puses vienojušās. Saskaņā ar to attiecīgajiem normatīvajiem aktiem un saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem, kuros Puses piedalās, Puses sadarbosies jo īpaši intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un patentu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, preču zīmju, autortiesību un rūpnieciskā dizaina aizsardzībā, kā arī augu šķirņu aizsardzībā.

2.   Puses viena otrai sniedz tehnisku palīdzību intelektuālā īpašuma tiesību jomā un palīdz viena otrai uzlabot intelektuālā īpašuma aizsardzību, piemērošanu, izmantošanu un komercializāciju, pamatojoties uz Eiropas pieredzi, un uzlabot zināšanu izplatīšanu par to.

3.   Puses atzīst, cik svarīga ir Dohas Deklarācija par Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS) un sabiedrības veselību, kas pieņemta Dohā 2001. gada 14. novembrī, un atkārtoti apstiprina savu apņemšanos to ievērot. Puses ievēro PTO Ģenerālpadomes 2003. gada 30. augusta Lēmumu par 6. punktu Dohas Deklarācijā par TRIPS līgumu un sabiedrības veselības aizsardzību, kā arī Ženēvā 2005. gada 6. decembrī pieņemto Protokolu par grozījumiem TRIPS līgumā un veicina to īstenošanu.

1.   Puses apmainās ar informāciju par regulatīviem jautājumiem digitālās tirdzniecības kontekstā saskaņā ar to attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, kuros pievēršas šādiem jautājumiem:

2.   Atzīstot digitālās tirdzniecības globālo raksturu, Puses apstiprina, ka ir svarīgi aktīvi piedalīties daudzpusējos forumos, lai veicinātu digitālās tirdzniecības attīstību.

1.   Sadarbojoties saskaņā ar šo sadaļu, Puses īpašu nozīmi piešķir tiesiskuma veicināšanai un vienlīdzīgas tiesu iestāžu pieejamības nodrošināšanai visiem. Abpusēji izdevīgos nolūkos Puses pilnībā sadarbosies, lai panāktu iestāžu efektīvu darbību tiesībaizsardzības un tiesvedības jomā.

2.   Pušu sadarbība ietvers arī informācijas apmaiņu par tiesību sistēmām un tiesību aktiem.

1.   Puses atzīst, ka dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana visām sievietēm un meitenēm ir patstāvīgs mērķis, kā arī demokrātijas, ilgtspējīgas un iekļaujošas attīstības, miera un drošības virzītājspēks.

2.   Puses sadarbojas, lai veicinātu dzimumu līdztiesību, sieviešu un meiteņu cilvēktiesību pilnīgu ievērošanu un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un meitenēm, kā arī nodrošinātu dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu šā nolīguma īstenošanā.

3.   Puses apmainās ar labu praksi un izpēta turpmākas sadarbības shēmas un iespējamās sinerģijas starp Pušu attiecīgajām ar dzimumu saistītajām politikām un programmām saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un saistībām, kas piemērojamas Pusēm, piemēram, Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, ko ANO ĢA pieņēma 1979. gada 18. decembrī, Pekinas deklarāciju un Rīcības platformu, kas pieņemta ceturtajā Pasaules Sieviešu konferencē Pekinā 1995. gada 15. septembrī, Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību rīcības programmu un tās pārskatīšanas konferenču rezultātus, Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ANO DP Rezolūciju 1325 (2000) un tās turpmākās rezolūcijas par sievietēm, mieru un drošību.

1.   Puses vienojas sadarboties, lai sasniegtu augstu personas datu un privātuma aizsardzības līmeni un tā efektīvu īstenošanu saskaņā ar to saistībām, kas izriet no starptautiskajām cilvēktiesībām un citiem starptautiskiem juridiskiem instrumentiem šajā jomā, tādējādi strādājot pie tā, lai atvieglotu personas datu plūsmu starp Pusēm, kas ir būtisks elements, lai turpinātu attīstīt komerciālu apmaiņu un sadarbību tiesībaizsardzības jomā saskaņā ar Pušu attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.

2.   Sadarbība personas datu un privātuma aizsardzības jomā inter alia ietver tehnisko un juridisko palīdzību informācijas un paraugprakses apmaiņas, apmācības un speciālo zināšanu veidā, kā arī veicinot Pušu attiecīgo uzraudzības iestāžu tiesībaizsardzības sadarbību, tostarp daudzpusējos forumos.

1.   Puses uzlabo esošo sadarbību savstarpējās tiesiskās palīdzības un izdošanas jomā, pamatojoties uz attiecīgiem starptautiskiem nolīgumiem, kas tām ir saistoši. Puses attiecīgā gadījumā stiprina esošos mehānismus un apsver jaunu mehānismu izstrādi, lai veicinātu starptautisko sadarbību šajā jomā, jo īpaši ciešāk sadarbojoties ar citiem attiecīgiem starptautiskās tiesiskās sadarbības tīkliem.

2.   Puses apņemas attīstīt tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās, jo īpaši attiecībā uz to pienākumu īstenošanu, kas paredzēti daudzpusējās konvencijās par tiesu iestāžu sadarbību civillietās, tostarp Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences konvencijā.

3.   Puses sadarbojas, lai veicinātu attiecīgo tiesas dokumentu drošu un efektīvu pārsūtīšanu un attiecīgā gadījumā pierādījumu iegūšanu un uzklausīšanu ar videokonferenci, kā arī personas datu aizsardzību tiesu iestāžu starptautiskās sadarbības nolūkā.

1.   Puses atkārtoti apstiprina, ka ir svarīgi visaptveroši iesaistīties visos jautājumos, kas saistīti ar migrāciju, tostarp likumīgu migrāciju saskaņā ar ES un valstu kompetencēm, migrācijas plūsmu pārvaldību attiecībā uz neatbilstīgu migrāciju, neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņiem, starptautisko aizsardzību un neatbilstīgas migrācijas, kontrabandas un cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu.

2.   Puses sadarbojas savstarpēji pieņemamā un holistiskā veidā saskaņā ar to attiecīgajām starptautiskajām saistībām, kā arī to attiecīgajiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Sadarbībā galvenā uzmanība tiks pievērsta inter alia:

3.   Sadarbības ietvaros, lai novērstu un kontrolētu neatbilstīgu migrāciju, un neskarot vajadzību aizsargāt cilvēku tirdzniecības upurus, Puses arī vienojas, ka:

4.   Apspriedēs par migrācijas jautājumiem Puses vienojas sākt dialogu par atpakaļuzņemšanu, kura rezultātā pēc jebkuras Puses pieprasījuma, ja apstākļi to ļauj, var noslēgt nolīgumu par atpakaļuzņemšanu, tostarp par ES ceļošanas dokumenta izmantošanu (1). Puses var arī apsvērt iespēju uzsākt dialogu par personu pārvietošanās atvieglošanu, kura rezultātā pēc jebkuras Puses pieprasījuma, ja apstākļi to ļauj, var tikt noslēgts nolīgums par vīzu režīma atvieglošanu dalībvalstu un Taizemes pilsoņiem.

1.   Puses vienojas par nepieciešamību strādāt un sadarboties saskaņā ar to attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, lai efektīvi novērstu un apkarotu to finanšu sistēmu ļaunprātīgu izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai.

2.   Puses vienojas sadarboties tiesību aktu, noteikumu un normu izstrādē un īstenošanā, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu saskaņā ar standartiem, ko izstrādājušas starptautiskas struktūras, kas darbojas šajā jomā, piemēram, Finanšu darījumu darba grupa.

3.   Sadarbības saskaņā ar šo pantu mērķis ir arī veicināt attiecīgās informācijas apmaiņu saskaņā ar to attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.

1.   Puses sadarbojas saskaņā ar saviem attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, lai nodrošinātu visaptverošu, uz pierādījumiem balstītu, līdzsvarotu un integrētu pieeju, izmantojot efektīvu sadarbību un koordināciju starp kompetentajām iestādēm, tostarp veselības, tieslietu un iekšlietu nozarēs un citās attiecīgās nozarēs, ar mērķi samazināt nelikumīgu narkotisko vielu piedāvājumu, tirdzniecību un pieprasījumu, kā arī šādu narkotisko vielu ietekmi uz narkotiku lietotājiem un sabiedrību kopumā, un panākt efektīvāku narkomānijas novēršanas politiku un novērst prekursoru, tostarp jaunradītu prekursoru (designer precursors), novirzīšanu, ko izmanto narkotisko un psihotropo vielu un jaunu psihoaktīvo vielu nelikumīgai ražošanai.

2.   Puses vienojas par sadarbības līdzekļiem 1. punktā minēto mērķu sasniegšanai. Darbību pamatā ir kopīgi saskaņoti principi, kas izklāstīti ANO konvencijās par narkotisko vielu kontroli, un visas attiecīgo Pušu starptautiskās saistības narkotiku kontroles jomā.

3.   Sadarbība narkotiku apkarošanas jomā starp Pusēm inter alia ietver tehnisko un administratīvo palīdzību, personāla apmācību, ar narkotikām saistītus pētījumus, informācijas apmaiņa un dalīšanās ar pieredzi par informācijas tehnoloģiju izmantošanu narkotiku kontroles jomā, kā arī par inovatīvām pieejām narkomānijas apkarošanas politikai, tiesu iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību un prekursoru, tostarp jaunradītu prekursoru, ko izmanto narkotisko un psihotropo vielu un jaunu psihoaktīvo vielu nelikumīgai ražošanai, novirzīšanas novēršanu. Puses var vienoties iekļaut citas jomas, piemēram, paraugprakses vai informācijas apmaiņu par profilaksi, ārstēšanu, rehabilitāciju, kaitējuma mazināšanu un narkotiku atkarības uzraudzību, zālēm narkotiku aizstāšanai, kā arī papildu pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot sadarbību narkotisko vielu prekursoru kontroles, kriminālistikas zinātnes, ar narkotikām saistītas finanšu izmeklēšanas un alternatīvu izstrādes jomā.

1.   Puses vienojas sadarboties cilvēktiesību veicināšanā un aizsardzībā, pamatojoties uz savstarpējas piekrišanas un cieņas principu. Puses veicina regulāru jēgpilnu, plašu dialogu par cilvēktiesībām.

2.   Sadarbība cilvēktiesību jomā inter alia var ietvert:

3.   Puses sadarbojas demokrātijas principu, tiesiskuma un labas pārvaldības stiprināšanā. Šāda sadarbība var ietvert:

1.   Atzīstot, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) ir būtiska mūsdienu pasaules sastāvdaļa un ka tām ir vitāli svarīga nozīme ekonomikas un sociālajā attīstībā, Puses vienojas apmainīties ar viedokli par savu politiku šajā jomā, lai veicinātu ekonomikas un sociālo attīstību, cilvēktiesības un pamatbrīvības.

2.   Sadarbība šajā jomā inter alia ietver:

3.   Ievērojot Pušu attiecīgos normatīvos aktus, tiek veicināta uzņēmumu sadarbība.

4.   Puses sadarbojas kiberdrošības jomā, apmainoties ar informāciju par stratēģijām, politiku un paraugpraksi saskaņā ar to normatīvajiem aktiem un starptautiskajām saistībām.

5.   Puses veicina informācijas apmaiņu par kiberdrošību tādās jomās kā izglītība un apmācība, izpratnes veicināšanas iniciatīvas, to attiecīgo standartu un tehnisko specifikāciju izmantošana kiberdrošības riska pārvaldības un IKT produktu un pakalpojumu kiberdrošības, tostarp kiberdrošības sertifikācijas, kā arī saistītās pētniecības un izstrādes politikas nolūkos.

1.   Puses vienojas sadarboties visās zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas sfērās savstarpējo interešu jomās, ņemot vērā to attiecīgos politikas virzienus. Šī sadarbība stiprinās atbalstu daudzpusējām un reģionālām pētniecības un inovācijas iniciatīvām, lai rastu jaunus risinājumus zaļajām, digitālajām, veselības, sociālajām un inovācijas problēmām. Kopīga rīcība būs jo īpaši vajadzīga, lai novērstu turpmākas globālas veselības krīzes, jo īpaši jaunas infekcijas slimības, un lai kopīgi apņemtos veidot veselīgāku, drošāku, taisnīgāku un ilgtspējīgāku pasauli. Sadarbības jomas inter alia var ietvert risinājumu meklēšanu globālām problēmām, piemēram, klimata pārmaiņām, bioloģiskās daudzveidības krīzei, piesārņojumam, resursu noplicināšanai vai infekcijas slimībām, tostarp krīzes situācijās, un risinājumiem, kas ļauj īstenot zaļo un digitālo pārkārtošanos. Iniciatīvām būtu jāparāda vadošā loma pasaulē klimata un vides mērķu jomā.

2.   Sadarbības zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas jomā mērķi ir:

3.   Sadarbība zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas jomā notiek kopīgu pētniecības projektu un apmaiņu, zinātnieku sanāksmju un apmācību formā, izmantojot starptautiskās mobilitātes shēmas un nodrošinot pētījumu rezultātu maksimālu izplatīšanu. Visu intelektuālo īpašumu, kas radies kopīgās pētniecības un darbību rezultātā, sadala saskaņā ar savstarpēji saskaņotiem noteikumiem.

4.   Sadarbībā zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas jomā Puses atbalsta savu attiecīgo valdības aģentūru, augstākās izglītības iestāžu, pētniecības centru un ražojošo nozaru, jo īpaši MMVU līdzdalību.

5.   Puses vienojas pielikt visus centienus, lai palielinātu sabiedrības informētību par iespējām, ko sniedz to sadarbības programmas zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas jomā.

1.   Puses uzskata, ka klimata pārmaiņas ir eksistenciāls apdraudējums cilvēcei, un atkārtoti apliecina savu apņemšanos stiprināt globālo reakciju uz minēto apdraudējumu. Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos sasniegt UNFCCC un Parīzes nolīguma mērķus un uzdevumus. Attiecīgi katra Puse efektīvi īsteno UNFCCC un Parīzes nolīgumu.

2.   Pušu mērķis ir stiprināt globālo reakciju uz klimata pārmaiņām un to ietekmi. Puses arī uzlabo sadarbību politikas jomā, lai palīdzētu mazināt klimata pārmaiņas un pielāgotos klimata pārmaiņu negatīvajai ietekmei, tostarp jūras līmeņa celšanās faktam, un virzītu savu ekonomiku, tostarp finanšu plūsmas, uz zema siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeņa sasniegšanu un klimatnoturīgu attīstību saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

3.   Sadarbības klimata pārmaiņas jomā mērķi ir:

1.   Puses cenšas uzlabot sadarbību enerģētikas nozarē, lai:

2.   Šajā nolūkā Puses vienojas veicināt savstarpējus kontaktus un kopīgu pētniecību, tostarp izmantojot reģionālo sadarbību enerģētikas jomā. Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam un Parīzes nolīgumam esot visaptverošam satvaram, kas virza šo partnerību, Puses atzīmē, ka ir jāpievēršas saiknei starp piekļuvi tīras enerģijas pakalpojumiem par pieņemamu cenu un ilgtspējīgu attīstību. Šīs darbības var veicināt inter alia sadarbībā ar ES Enerģētikas iniciatīvu.

1.   Puses cenšas sadarboties attiecīgajās transporta politikas jomās, lai veicinātu ilgtspējīgu transportu, kā arī kvalitatīvu, uzticamu, ilgtspējīgu un noturīgu infrastruktūru, tostarp reģionālo un pārrobežu infrastruktūru, saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem un principiem, kas piemērojami abām Pusēm, uzlabojot preču un pasažieru pārvietošanos, atbalstot ekonomikas attīstību un cilvēku labklājību, galveno uzmanību pievēršot cenas ziņā pieejamai un vienlīdzīgai piekļuvei visiem, veicinot jūras un aviācijas drošumu un drošību, veicinot vides aizsardzību un palielinot savu transporta sistēmu efektivitāti.

2.   Pušu sadarbības transporta jomā mērķis ir veicināt:

1.   Pamatojoties uz attiecīgajām starptautiskajām pamatnostādnēm ilgtspējīgam tūrismam, Puses tiecas uzlabot informācijas apmaiņu un izveidot paraugpraksi, lai nodrošinātu līdzsvarotu ilgtspējīga tūrisma attīstību, kas rada darbvietas un popularizē vietējo kultūru un produktus, un veicināt tādu instrumentu izstrādi, ar kuriem uzrauga ilgtspējīga tūrisma ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību.

2.   Puses vienojas attīstīt sadarbību saistībā ar dabas un kultūras mantojuma aizsardzību un tā potenciāla maksimālu izmantošanu, mazinot tūrisma negatīvo ietekmi, jo īpaši attiecībā uz cilvēku, īpaši bērnu, jebkāda veida ekspluatāciju, respektējot savvaļas dzīvniekus, floru, bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas un veicinot tūrisma uzņēmējdarbības pozitīvu ieguldījumu vietējo kopienu ilgtspējīgā attīstībā, inter alia attīstot ilgtspējīgu tūrismu, vienlaikus respektējot vietējo un tradicionālo kopienu cieņu un intereses, kā arī uzlabojot apmācību tūrisma nozarē.

1.   Puses vienojas veicināt sadarbību izglītības un kultūras jomā, pienācīgi ņemot vērā to daudzveidību, lai palielinātu savstarpēju izpratni un zināšanas par to kultūru un valodām.

2.   Puses cenšas veikt atbilstīgus pasākumus, lai veicinātu izglītības un kultūras ieguldījumu ilgtspējīgai attīstībai veltītā apmācībā un kultūras apmaiņā, un īstenot kopīgas iniciatīvas šajās jomās, tostarp kultūras pasākumu kopīgu organizēšanu. Šajā ziņā Puses vienojas arī turpmāk atbalstīt Āzijas un Eiropas Fonda darbību.

3.   Puses vienojas cieši sadarboties attiecīgos starptautiskos forumos, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijā (UNESCO), lai veicinātu materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, jo īpaši saistībā ar UNESCO Ģenerālkonferencē 1972. gada 16. novembrī pieņemto Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību un UNESCO Ģenerālkonferencē 2003. gada 17. oktobrī pieņemto Konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, vienlaikus piešķirot nozīmi kultūras daudzveidības veicināšanai, kas savukārt veicina mākslas attīstību un uz zināšanām balstītu radošo ekonomiku.

4.   Turklāt Puses veicina pasākumus, kas paredzēti, lai izveidotu saiknes starp to attiecīgajām specializētajām aģentūrām un veicinātu informācijas, zinātības, studentu, akadēmiskā personāla un ekspertu apmaiņu, kā arī vēl vairāk veicinātu saiknes starp ideju laboratorijām. Sadarbojoties un izmantojot tehniskos resursus, izmanto iespējas, ko piedāvā ES programmas Dienvidaustrumu Āzijā izglītības un kultūras jomā, kā arī pieredzi, ko Puses ir guvušas šajā jomā. Puses arī vienojas pastiprināt sadarbību augstākās izglītības jomā un veicināt programmas “Erasmus+” īstenošanu, kā arī apmainīties ar paraugpraksi jaunatnes politikas un darba ar jaunatni jomā.

1.   Puses vienojas par nepieciešamību sadarboties vides aizsardzības jomā un virzībā uz mazoglekļa, noturīgu, resursu ziņā efektīvu un aprites ekonomiku, tostarp bioekonomiku, kas atsaista ekonomikas izaugsmi no vides degradācijas, un ilgtspējīgā veidā saglabāt un pārvaldīt dabas resursus un veicināt bioloģisko daudzveidību kā pamatu pašreizējo un nākamo paaudžu attīstībai.

2.   Puses vienojas, ka sadarbība vides un dabas resursu jomā veicina resursu efektīvu izmantošanu, vides saglabāšanu un uzlabošanu ar mērķi nodrošināt ilgtspējīgu attīstību. Savā sadarbībā Puses strādās pie tā, lai īstenotu Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un efektīvi īstenotu attiecīgos daudzpusējos vides nolīgumus, tostarp Parīzes nolīgumu.

3.   Puses apņemas turpināt un stiprināt sadarbību vides aizsardzības jomā jo īpaši saistībā ar:

1.   Puses stiprina dialogu un sadarbību okeānu pārvaldības jautājumos, lai veicinātu dzīvo jūras resursu un jūras ekosistēmu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu pārvaldību.

2.   Puses uzlabo sadarbību jūras dzīvo resursu saglabāšanā, pārvaldībā un ilgtspējīgā izmantošanā, kā noteikts ANO Jūras tiesību konvencijā (UNCLOS), ko 1982. gada 10. decembrī pieņēma Trešajā Jūras tiesību konferencē, un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksā, kas pieņemts ar FAO1995. gada 31. oktobra konferences Rezolūciju Nr. 4/95. Puses apņemas sadarboties, lai veicinātu to mērķu īstenošanu, kas noteikti FAO Nolīgumā par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā, kas pieņemts Romā 1993. gada 24. novembrī, un ANO Nolīgumā par 1982. gada 10. decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, kas pieņemts Ņujorkā 1995. gada 4. augustā.

3.   Turklāt Puses vienojas sadarboties:

1.   Puses vienojas veicināt dialogu attiecībā uz lauksaimniecību, lopkopību, zivsaimniecību un lauku attīstību. Puses apmainīsies ar informāciju un attīstīs sadarbību attiecībā uz:

2.   Puses vienojas saskaņā ar pieeju “Viena veselība” un starptautiskajiem standartiem veicināt sadarbību tehnoloģiju jomā, spēju veidošanu un jebkādus citus sadarbības veidus, kas palielina ražīgumu, drošu un ilgtspējīgu ražošanu un noturīgu praksi lauksaimniecības, lopkopības, zivsaimniecības un lauku attīstības jomā un kas uzlabo sagatavotību, profilaksi, atklāšanu, reaģēšanu un kontroli attiecībā uz augu, dzīvnieku un zoonotiskām slimībām.

3.   Puses vienojas mudināt publisko un privāto sektoru apspriest un apmainīties ar uzņēmējdarbības informāciju, tostarp uzņēmumu piemeklēšanas un tirdzniecības veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem.

1.   Puses vienojas sadarboties un dalīties pieredzē un paraugpraksē veselības nozarē, lai stiprinātu darbības pētniecības jomā, novērstu draudus, ko rada nopietnas nepārnēsājamas slimības un infekcijas slimības, tostarp Covid-19 pandēmija, un stiprinātu vispārējo veselības apdrošināšanu, kā arī veselības pakalpojumus, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumus. Puses arī vienojas apmainīties ar viedokļiem un paraugpraksi par regulatīviem jautājumiem, kas attiecas uz zālēm un medicīniskajām ierīcēm.

2.   Sadarbība veselības aizsardzības jomā notiek galvenokārt starptautiskos forumos, tostarp Pasaules Veselības organizācijā, un daudzpusējās iniciatīvās tādās jomās kā:

1.   Puses vienojas uzlabot sadarbību un veicināt tehnisko palīdzību nodarbinātības un sociālo lietu jomā, tostarp sadarbību reģionālās un sociālās kohēzijas, veselības un drošības darba vietā, dzimumu līdztiesības un vienādas samaksas par vienādas vērtības darbu, mūžizglītības un prasmju attīstības, sociālās aizsardzības un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības jomā, lai stiprinātu globalizācijas sociālo dimensiju.

2.   Puses atkārtoti apstiprina, ka ir jāatbalsta globalizācija, kas sniedz labumu visiem, un jāveicina pilnīga un produktīva nodarbinātība un pienācīgas kvalitātes darbs kā ilgtspējīgas attīstības un nabadzības mazināšanas būtisks elements, kā apstiprināts Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, SDO Deklarācijā par sociālo taisnīgumu godīgai globalizācijai, kas pieņemta Ženēvā 2008. gada 10. jūnijā, un SDO Simtgades deklarācijā par nodarbinātības nākotni, kas pieņemta Ženēvā 2019. gada 21. jūnijā. Puses ņem vērā to ekonomiskās un sociālas situācijas attiecīgās iezīmes un atšķirības.

3.   Puses atkārtoti apstiprina savas attiecīgās saistības veicināt un efektīvi īstenot starptautiski atzītus sociālos un darba standartus un ievērot, veicināt un īstenot pamatprincipus un pamattiesības darbā, kā noteikts SDO Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, kas pieņemta Ženēvā 1998. gada 18. jūnijā un grozīta 2022. gada 10. jūnijā. Puses vienojas sadarboties un sniegt tehnisku palīdzību, lai strādātu pie SDO pamatkonvenciju ratifikācijas un īstenošanas, kā arī sadarboties, lai attiecīgā gadījumā veicinātu citu atjauninātu SDO konvenciju ratifikāciju un īstenošanu, tostarp attiecībā uz vardarbību un aizskarošu izturēšanos darba vietā.

4.   Puses vienojas veicināt sadarbību starp valdību un sociālajiem partneriem nodarbinātības un sociālo lietu jomā, kā arī informācijas apmaiņu par nodarbinātību, veselības aizsardzību un drošību darbā, darba inspekcijām un sociālo dialogu par sociālo un darba aizsardzību.

5.   Sadarbība nodarbinātības un sociālo jautājumu jomā var inter alia ietvert konkrētas programmas un projektus pēc savstarpējas vienošanās, kā arī dialogu, sadarbību un iniciatīvas savstarpēju interešu jautājumos divpusējā vai daudzpusējā līmenī, piemēram, ASEM, ES – ASEAN līmenī un SDO.

1.   Lai sasniegtu nolīgumā noteiktos sadarbības mērķus, Puses vienojas, ciktāl to atļauj to attiecīgie resursi un regulējums, darīt pieejamus atbilstīgus resursus, tostarp finanšu resursus.

2.   Puses mudina Eiropas Investīciju banku turpināt tās darbības Taizemē saskaņā ar tās procedūrām un finansējuma piešķiršanas kritērijiem.

1.   Puses vienojas izveidot regulāru dialogu par to attiecīgajām attīstības programmām trešās valstīs.

2.   Puses vienojas sadarboties kopīgās darbībās, kuru mērķis ir sniegt palīdzību ilgtspējīgai attīstībai Taizemē un ārpus tās kaimiņvalstīm attiecīgajās trīspusējās sadarbības nozarēs. Sadarbības jomas jānosaka visiem iesaistītajiem partneriem, pamatojoties uz saņēmējvalstu vajadzībām, ES un Taizemes spējām un speciālajām zināšanām, un par tām jālemj uz ad hoc pamata.

1.   Ar šo tiek izveidota Apvienotā komiteja, kurā abas Puses ir pārstāvētas visaugstākajā līmenī un kuras uzdevumi ir: