ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 328

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

65. gadagājums
2022. gada 22. decembris


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Padomes Direktīva (ES) 2022/2523 (2022. gada 14. decembris) par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautisku uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām Savienībā

1

 

 

II   Neleģislatīvi akti

 

 

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2022/2524 (2022. gada 12. decembris) par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi, ievērojot 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXVIII pantu, par visu ES CLXXV sarakstā iekļauto tarifa kvotu koncesiju grozīšanu sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības

59

 

 

NOLĪGUMS STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN JAUNZĒLANDI, IEVĒROJOT 1994. GADA VISPĀRĒJĀS VIENOŠANĀS PAR TARIFIEM UN TIRDZNIECĪBU (GATT) XXVIII PANTU, PAR VISU ES CLXXV SARAKSTĀ IEKĻAUTO TARIFA KVOTU KONCESIJU GROZĪŠANU SAKARĀ AR APVIENOTĀS KARALISTES IZSTĀŠANOS NO EIROPAS SAVIENĪBAS

61

 

*

Paziņojums par datumu, kad stājas spēkā grozījumi starp Eiropas Savienību un Korejas Republiku parakstītā Brīvās tirdzniecības nolīguma 10.-A un 10.-B pielikumā

63

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Īstenošanas regula (ES) 2022/2525 (2022. gada 21. decembris), ar ko īsteno Regulu (ES) 2016/44 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā

64

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/2526 (2022. gada 23. septembris), ar ko attiecībā uz šķidru dzīvsudraba atkritumu pagaidu glabāšanu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/852 ( 1 )

66

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/2527 (2022. gada 17. oktobris), ar kuru atceļ Deleģēto regulu (ES) Nr. 807/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ievieš pārejas noteikumus

68

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/2528 (2022. gada 17. oktobris), ar ko groza Deleģēto regulu (ES) 2017/891 un atceļ Deleģēto regulu (ES) Nr. 611/2014, (ES) 2015/1366 un (ES) 2016/1149, kas piemērojamas atbalsta shēmām konkrētās lauksaimniecības nozarēs

70

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/2529 (2022. gada 17. oktobris), ar kuru atceļ Deleģēto regulu (ES) Nr. 639/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar kuru groza minētās regulas X pielikumu

74

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2530 (2022. gada 1. decembris), ar ko atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 641/2014, ar kuru paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām

76

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2531 (2022. gada 1. decembris), ar ko atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 808/2014, ar kuru paredz noteikumus, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)

78

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2532 (2022. gada 1. decembris), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2017/892 un atceļ Regulu (ES) Nr. 738/2010 un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 615/2014, (ES) 2015/1368 un (ES) 2016/1150, kas piemērojamas atbalsta shēmām konkrētās lauksaimniecības nozarēs

80

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2533 (2022. gada 15. decembris), ar kuru attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā, apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs (Miele della Lunigiana (ACVN))

84

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2534 (2022. gada 21. decembris), ar ko kā jaunu pārtikas produktu atļauj laist tirgū govs piena bēta-laktoglobulīnu (β-laktoglobulīnu) un groza Īstenošanas regulu (ES) 2017/2470 ( 1 )

85

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2535 (2022. gada 21. decembris), ar ko kā jaunu pārtikas produktu atļauj laist tirgū liofilizēto Antrodia camphorata micēliju pulveri un groza Īstenošanas regulu (ES) 2017/2470 ( 1 )

91

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2022/2536 (2022. gada 12. decembris) par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par dažu noteikumu piemērošanu, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību, Padomes Lēmumā 2008/616/TI par to, kā īstenot Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši – apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību, un tā pielikumā, un Padomes Pamatlēmumā 2009/905/TI par tādu tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzēju akreditāciju, kuri veic laboratoriju darbības

94

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2022/2537 (2022. gada 12. decembris) par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Lihtenšteinas Firstisti par dažu noteikumu piemērošanu, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību, Padomes Lēmumā 2008/616/TI par to, kā īstenot Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši – apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību, un tā pielikumā, un Padomes Pamatlēmumā 2009/905/TI par tādu tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzēju akreditāciju, kuri veic laboratoriju darbības

96

 

*

Politikas un drošības komitejas Lēmums (KĀDP) 2022/2538 (2022. gada 13. decembris) par Eiropas Savienības spēju veidošanas misijas Somālijā (EUCAP Somalia) vadītāja iecelšanu (EUCAP Somalia/1/2022)

98

 

*

Politikas un drošības komitejas Lēmums (KĀDP) 2022/2539 (2022. gada 13. decembris), ar ko ieceļ ES spēku komandieri Eiropas Savienības militārajai operācijai Bosnijā un Hercegovinā un atceļ Lēmumu (KĀDP) 2022/59 (BiH/34/2022)

99

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2022/2540 (2022. gada 19. decembris), ar ko ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekli, ko izvirzījusi Beļģijas Karaliste

101

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2022/2541 (2022. gada 19. decembris), ar ko ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekli, ko izvirzījusi Vācijas Federatīvā Republika

103

 

*

Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2022/2542 (2022. gada 19. decembris), ar kuru groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1904, ar ko Nīderlandei atļauj piemērot īpašu pasākumu, atkāpjoties no 285. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

105

 

*

Padomes Īstenošanas lēmums (KĀDP) 2022/2543 (2022. gada 21. decembris), ar ko īsteno Lēmumu (KĀDP) 2015/1333 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā

107

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES, Euratom) 2022/2544 (2022. gada 19. decembris), ar ko nosaka kārtību ES aizņēmumu un parādu pārvaldības operāciju administrēšanai un īstenošanai diversificētās finansēšanas stratēģijas ietvaros un saistītajām aizdevumu operācijām

109

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES, Euratom) 2022/2545 (2022. gada 19. decembris) par izmaksu sadales sistēmas izveidi attiecībā uz aizņēmumu un parādu pārvaldības operācijām diversificētas finansēšanas stratēģijas ietvaros

123

 

*

Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2022/2546 (2022. gada 16. decembris), ar ko groza Lēmumu ECB/2010/29 par euro banknošu emisiju (ECB/2022/46)

136

 

 

IETEIKUMI

 

*

Padomes Ieteikums (ES) 2022/2547 (2022. gada 13. decembris), ar ko groza Ieteikumu (ES) 2022/107 par koordinētu pieeju drošas brīvas pārvietošanās atvieglošanai Covid-19 pandēmijas laikā ( 1 )

138

 

*

Padomes Ieteikums (ES) 2022/2548 (2022. gada 13. decembris) par koordinētu pieeju ceļojumiem uz Savienību Covid-19 pandēmijas laikā un ar ko aizstāj Padomes Ieteikumu (ES) 2020/912

146

 

 

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

 

*

Ar Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, izveidotās Partnerības padomes lēmums Nr. 2/2022 (2022. gada 21. decembris) par tā pagaidu posma otro un pēdējo pagarināšanu, kura laikā Apvienotā Karaliste var atkāpties no pienākuma dzēst pasažieru datu reģistra datus pēc viņu izceļošanas no Apvienotās Karalistes [2022/2549]

153

 

*

Ar Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, izveidotās Partnerības padomes Lēmums Nr. 3/2022 (2022. gada 21. decembris), ar ko izveido to personu sarakstu, kuras vēlas un spēj būt šķīrējtiesneši saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu [2022/2550]

154

 

*

ES un korejas Tirdzniecības komitejas Lēmums Nr. 4 (2022. gada 30. novembris) par Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses, 10.A un 10.B pielikuma grozījumiem [2022/2551]

157

 

 

Labojumi

 

*

Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2022/2400 (2022. gada 23. novembris), ar ko groza Regulas (ES) 2019/1021 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem IV un V pielikumu ( OV L 317, 9.12.2022. )

169

 

*

Labojums Padomes Lēmumā (ES) 2022/2353 (2022. gada 1. decembris) par palīdzības pasākumu saskaņā ar Eiropas Miera mehānismu nolūkā stiprināt Bosnijas un Hercegovinas bruņoto spēku spējas ( OV L 311, 2.12.2022. )

170

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

DIREKTĪVAS

22.12.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/1


PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2022/2523

(2022. gada 14. decembris)

par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautisku uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām Savienībā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 115. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

rīkojoties saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Pēdējos gados Savienība ir pieņēmusi svarīgus pasākumus, lai pastiprinātu cīņu pret agresīvu nodokļu plānošanu iekšējā tirgū. Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvās ir paredzēti noteikumi, kas vērsti pret nodokļu bāzes samazināšanu iekšējā tirgū un peļņas novirzīšanu ārpus iekšējā tirgus. Ar minētajiem noteikumiem par Savienības tiesību aktiem tika pārveidoti ieteikumi, ko Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) bija sniegusi saistībā ar iniciatīvu pret nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (BEPS), lai nodrošinātu, ka starptautisku uzņēmumu (SU) peļņa tiek aplikta ar nodokli vietā, kur tiek veikta saimnieciskā darbība, kas rada peļņu, un kur tiek radīta vērtība.

(2)

Pastāvīgi tiecoties izbeigt SU nodokļu praksi, kas tiem ļauj novirzīt peļņu uz jurisdikcijām, kurās tie nav apliekami ar nodokli vai ir apliekami ar ļoti zemu nodokli, ESAO ir arī izstrādājusi starptautisku nodokļu noteikumu kopumu, lai nodrošinātu, ka SU maksā taisnīgu nodokļu daļu neatkarīgi no tā, kur tie darbojas. Minētās apjomīgās reformas mērķis ir noteikt pamatu konkurences par uzņēmumu ienākuma nodokļa likmēm novēršanai, izveidojot globālu minimālu nodokļu līmeni. Liedzot ievērojamu daļu priekšrocību, ko sniedz peļņas novirzīšana uz jurisdikcijām, kurās nodokļu nav vai tie ir ļoti zemi, globāla minimālo nodokļu reforma nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem visā pasaulē un ļaus jurisdikcijām labāk aizsargāt to nodokļu bāzes.

(3)

Minētais politiskais mērķis ir izteikts ziņojumā “Nodokļu problēmas, ko rada ekonomikas digitalizācija – Globālie nodokļu bāzes samazināšanas novēršanas paraugnoteikumi (otrais pīlārs)” (ESAO paraugnoteikumi), ko 2021. gada 14. decembrī apstiprināja ar ESAO/G20 Iekļaujošo satvaru par BEPS, kuru dalībvalstis ir apņēmušās īstenot. Tās ziņojumā Eiropadomei par nodokļu jautājumiem, ko Padome apstiprināja 2021. gada 7. decembrī, Padome atkārtoti apstiprināja, ka tā stingri atbalstīs globālo minimālo nodokļu reformu, un apņēmās ātri īstenot minēto reformu, izmantojot Savienības tiesību aktus. Šajā saistībā ir svarīgi, lai dalībvalstis faktiski īstenotu to saistības panākt globālu minimālu nodokļu līmeni.

(4)

Savienībā, kuras ekonomika ir cieši integrēta, ir svarīgi, lai globālā minimālo nodokļu reforma tiktu īstenota pietiekami saskanīgi un koordinēti. Ņemot vērā minēto jauno starptautisko nodokļu noteikumu mērogu, detalizācijas pakāpi un tehniskos aspektus, tikai ar kopēju Savienības satvaru tiktu novērsta iekšējā tirgus sadrumstalotība noteikumu īstenošanā. Turklāt kopējs Savienības satvars, kas izstrādāts tā, lai tas būt saderīgs ar Līguma par Eiropas Savienības darbību garantētajām pamatbrīvībām, sniegtu nodokļu maksātājiem juridisko noteiktību šādu noteikumu īstenošanā.

(5)

Ir jāparedz noteikumi, lai izveidotu efektīvu un saskanīgu satvaru globālam minimālajam nodokļu līmenim Savienības līmenī. Minētais satvars rada divu savstarpēji saistītu noteikumu – kas abi kopā dēvēti par “GloBE noteikumiem” – sistēmu, ar kuras starpniecību katrreiz, kad SU efektīvā nodokļa likme konkrētā jurisdikcijā ir zemāka par 15 %, būtu jāiekasē papildu nodokļa summa (“virsnodoklis”). Šādos gadījumos attiecīgā jurisdikcija būtu jāuzskata par zemu nodokļu jurisdikciju. Šos abus savstarpēji saistītos noteikumus dēvē par Ienākuma iekļaušanas noteikumu (IIR) un Nepietiekami apliktas peļņas noteikumu (UTPR). Saskaņā ar minēto sistēmu SU mātesuzņēmumam, kura atrašanās vieta ir dalībvalstī, vajadzētu būt pienākumam piemērot IIR savai virsnodokļa daļai, kas saistīta ar jebkuru grupas vienību, kurai piemēro zemus nodokļus, neatkarīgi no tā, vai minētā vienības atrašanās vieta ir Savienībā vai ārpus tās. UTPR būtu jādarbojas kā IIR atbalstam, pārdalot jebkuru atlikušo virsnodokļa summu gadījumos, kad mātesuzņēmumi, piemērojot IIR, nav varējuši iekasēt visu virsnodokļa summu, kas saistīta ar zemu nodokļu vienībām.

(6)

ESAO paraugnoteikumi, par ko vienojušās dalībvalstis, ir jāīsteno tā, lai tie joprojām būtu pēc iespējas saskaņā ar globālo vienošanos, un tādējādi tiktu nodrošināts, ka noteikumi, ko dalībvalstis īsteno saskaņā ar šo direktīvu, ir kvalificēti ESAO paraugnoteikumu nozīmē. Šajā direktīvā ir stingri ievērots ESAO paraugnoteikumu saturs un struktūra. Lai nodrošinātu saderību ar primārajiem Savienības tiesību aktiem un jo īpaši ar brīvību veikt uzņēmējdarbību, šīs direktīvas noteikumi būtu jāattiecina uz vienībām, kas ir dalībvalsts rezidentes, kā arī mātesuzņēmuma nerezidentvienībām, kuru atrašanās vieta ir minētajā dalībvalstī. Šī direktīva būtu jāpiemēro arī lielām pilnībā vietējām grupām. Tādējādi tiesiskais satvars tiktu izstrādāts tā, lai izvairītos no jebkāda riska, ka notiek diskriminācija starp pārrobežu un vietējām situācijām. Visām vienībām, kuru atrašanās vieta ir dalībvalstī, kurā piemēro zemus nodokļus, ieskaitot mātesuzņēmumu, kas piemēro IIR, būtu jāpiemēro virsnodoklis. Tāpat arī tā paša mātesuzņēmuma sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vieta ir citā dalībvalstī, kurā piemēro zemus nodokļus, būtu jāpiemēro virsnodoklis.

(7)

Ir jānodrošina, ka tiek novērsta nodokļu apiešanas prakse, taču būtu arī jāizvairās no nelabvēlīgas ietekmes uz mazākiem SU iekšējā tirgū. Tādēļ šī direktīva būtu jāattiecina tikai uz vienībām, kuru atrašanās vieta ir Savienībā un kuras ir daļa no SU grupām vai lielām vietējām grupām, kas sasniedz gada konsolidēto ieņēmumu robežvērtību, kura ir vismaz 750 000 000 EUR. Minētā robežvērtība būtu saderīga ar robežvērtību, ko paredz spēkā esošie starptautiskie nodokļu noteikumi, piemēram, noteikumi par pārskatu sniegšanu par katru valsti, kas izklāstīti Padomes Direktīvā 2011/16/ES (3) un ieviesti ar Padomes Direktīvu (ES) 2016/881 (4). Vienības, uz kurām atteicas šīs direktīvas piemērošanas joma, tiek dēvētas par “sastāvā esošām vienībām”. Atsevišķas vienības būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas, pamatojoties uz to konkrēto mērķi un statusu. Izslēgtās vienības būtu tādas vienības, kas parasti neveic tirdzniecību vai uzņēmējdarbību un veic darbības vispārējās interesēs, piemēram, kas nodrošina sabiedrības veselības aprūpi un izglītību vai publisko infrastruktūru būvniecības nolūkā, un kas šo iemeslu dēļ nebūtu apliekamas ar nodokli dalībvalstī, kurā ir to atrašanās vieta. Tādēļ no šīs direktīvas darbības jomas ir jāizslēdz valdības struktūrvienības, starptautiskas organizācijas, pensiju fondi un bezpeļņas organizācijas, tostarp organizācijas tādiem mērķiem kā sabiedrības veselība. Starp bezpeļņas organizācijām vajadzētu būt iespējamam iekļaut arī veselības aprūpes apdrošinātājus, kas netiecas gūt peļņu vai negūst peļņu, izņemot valsts veselības aprūpes labā. No šīs direktīvas darbības jomas būtu jāizslēdz arī ieguldījumu fondi un nekustamā īpašuma ieguldījumu instrumentsabiedrības, ja tās atrodas īpašumtiesību ķēdes augšgalā, jo šo vienību gūtie ienākumi tiek aplikti ar nodokļiem to īpašnieku līmenī.

(8)

Sistēmas pamatā ir SU grupas vai lielas vietējas grupas galīgais mātesuzņēmums, kam tieši vai netieši ir kontrolējoša līdzdalība visās pārējās SU grupas vai lielas vietējas grupas sastāvā esošajās vienībās. Ņemot vērā, ka galīgais mātesuzņēmums parasti ir jākonsolidē visu SU grupas vai lielas vietējas grupas vienību finanšu pārskati vai pretējā gadījumā tam tas būtu jādara saskaņā ar pieņemamu finanšu grāmatvedības standartu, galīgā mātesuzņēmuma rīcībā ir kritiska informācija, un tas būtu visizdevīgākajā situācijā, lai nodrošinātu, ka nodokļu līmenis katrā jurisdikcijā attiecībā uz grupu atbilst saskaņotajai minimālajai nodokļa likmei. Tāpēc, ja galīgā mātesuzņēmuma atrašanās vieta ir Savienībā, tam saskaņā ar šo direktīvu vajadzētu būt galvenajam pienākumam piemērot IIR savai iedalāmajai virsnodokļa daļai, kas saistīta ar visām SU grupas sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām neatkarīgi no tā, vai to atrašanās vieta ir Savienībā vai ārpus tās. Galīgajam mātesuzņēmumam, kas atrodas lielas vietējas grupas augšgalā, būtu jāpiemēro IIR visai virsnodokļa summai attiecībā uz tā sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām.

(9)

Atsevišķos apstākļos minētais pienākums piemērot IIR būtu jānodod lejupēji citām SU grupas sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vieta ir Savienībā. Pirmkārt, ja galīgais mātesuzņēmums ir izslēgta vienība vai ja tās atrašanās vieta ir trešās valsts jurisdikcijā, kas nav īstenojusi ESAO paraugnoteikumus vai līdzvērtīgus noteikumus un kam tādējādi nav kvalificēta IIR, mātes starpniekuzņēmumiem, kuri īpašumtiesību ķēdē atrodas zemāk par galīgo mātesuzņēmumu un kuru atrašanās vieta ir Savienībā, saskaņā ar šo direktīvu vajadzētu būt pienākumam piemērot IIR tiem iedalāmajai virsnodokļa daļai. Tomēr tad, ja mātes starpniekuzņēmumam, kam ir pienākums piemērot IIR, ir kontrolējoša līdzdalība citā mātes starpniekuzņēmumā, IIR būtu jāpiemēro pirmajam no minētajiem mātes starpniekuzņēmumiem.

(10)

Otrkārt, neatkarīgi no tā, vai galīgā mātesuzņēmuma atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kam ir kvalificēts IIR, daļēji piederošiem mātesuzņēmumiem, kuru atrašanās vieta ir Savienībā un kuri vairāk nekā 20 % apmērā pieder līdzdalības turētājiem ārpus grupas, saskaņā ar šo direktīvu vajadzētu būt pienākumam piemērot IIR līdz tiem iedalāmajai virsnodokļa daļai. Tomēr šādiem daļēji piederošiem mātesuzņēmumiem nebūtu jāpiemēro IIR, ja tie pilnībā pieder citam daļēji piederošam mātesuzņēmumam, kam ir pienākums piemērot IIR. Treškārt, ja galīgais mātesuzņēmums ir izslēgta vienība vai ja tās atrašanās vieta ir jurisdikcijā bez kvalificēta IIR, grupas sastāvā esošajām vienībām būtu jāpiemēro UTPR jebkurai atlikušajai virsnodokļa summai, kam nav piemērots IIR, proporcionāli sadales formulai, pamatojoties uz to darbinieku skaitu un materiālajiem pamatlīdzekļiem. Ceturtkārt, ja galīgā mātesuzņēmuma atrašanās vieta ir trešās valsts jurisdikcijā ar kvalificētu IIR, SU grupas sastāvā esošajām vienībām būtu jāpiemēro UTPR sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vieta ir šīs trešās valsts jurisdikcijā, gadījumos, kad trešās valsts jurisdikcijā piemēro zemus nodokļus, pamatojoties uz visu sastāvā esošo vienību, tostarp galīgā mātesuzņēmuma, efektīvā nodokļa likmi attiecīgajā jurisdikcijā.

(11)

Saskaņā ar globālās minimālo nodokļu reformas politikas mērķiem attiecībā uz taisnīgu nodokļu konkurenci starp jurisdikcijām efektīvā nodokļa likmes aprēķins būtu jāveic jurisdikcijas līmenī. Efektīvā nodokļa likmes aprēķināšanas nolūkā šajā direktīvā būtu jāparedz kopējs īpašu noteikumu kopums, lai aprēķinātu nodokļu bāzi, ko dēvē par “kvalificētiem ienākumiem vai zaudējumiem”, un samaksātos nodokļus, ko dēvē par “aptvertajiem nodokļiem”. Sākumpunktam vajadzētu būt finanšu pārskatiem, kas izmantoti konsolidācijas vajadzībām un kam pēc tam būtu jāpiemēro virkne korekciju, pielāgojot arī laika atšķirības, lai izvairītos no jebkādiem izkropļojumiem starp jurisdikcijām. Turklāt konkrētu vienību kvalificētos ienākumus vai zaudējumus un aptvertos nodokļus vajadzētu sadalīt citām nozīmīgām vienībām SU grupā, lai nodrošinātu nodokļu režīma neitralitāti attiecībā uz kvalificētajiem ienākumiem vai zaudējumiem, kuriem varētu tikt piemēroti aptvertie nodokļi vairākās jurisdikcijās, vai nu vienību rakstura dēļ (piemēram, caurplūsmas vienības, hibrīdvienības vai pastāvīga pārstāvniecība), vai ienākumu īpašā nodokļu režīma dēļ (piemēram, dividenžu izmaksa vai kontrolēta ārvalstu uzņēmumu ienākuma nodokļa režīms). Attiecībā uz aptvertajiem nodokļiem šī direktīva būtu jāinterpretē, ņemot vērā visus ESAO sniegtos papildu norādījumus, kas dalībvalstīm būtu jāievēro, lai nodrošinātu visu dalībvalstu un trešo valstu jurisdikciju aptverto nodokļu vienotu identifikāciju.

(12)

SU grupas efektīvā nodokļa likme katrā jurisdikcijā, kurā tā veic darbības, vai lielas vietējas grupas ENL būtu jāsalīdzina ar saskaņoto 15 % minimālo nodokļa likmi, lai noteiktu, vai SU grupai vai lielai vietējai grupai būtu jāmaksā virsnodoklis un attiecīgi vai tai būtu jāpiemēro IIR vai UTPR. ESAO un G20 Iekļaujošā satvara par BEPS saskaņotā 15 % minimālā nodokļa likme atspoguļo līdzsvaru starp uzņēmumu ienākuma nodokļa likmēm visā pasaulē. Gadījumos, kad SU grupas efektīvā nodokļa likme konkrētā jurisdikcijā ir mazāka par minimālo nodokļa likmi, virsnodoklis būtu jāiedala SU grupas vienībām, kam jāmaksā minētais nodoklis saskaņā ar IIR un UTPR piemērošanu, lai tiktu ievērota globāli saskaņotā 15 % minimālā efektīvā likme. Gadījumos, kad lielas vietējās grupas efektīvā nodokļa likme ir mazāka par minimālo nodokļa likmi, galīgam mātesuzņēmumam, kas atrodas lielā vietējā uzņēmuma augšgalā, būtu jāpiemēro IIR attiecībā uz tā sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām, lai nodrošinātu, ka šādai grupai ir jāmaksā 15 % efektīvā minimālā nodokļa likme.

(13)

Lai dalībvalstis varētu gūt labumu no virsnodokļa ieņēmumiem, ko iekasē par to teritorijā esošajām sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izvēlēties piemērot vietēju virsnodokļa sistēmu. Dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija, kad tās izvēlas piemērot kvalificētu vietējo virsnodokli, lai citu dalībvalstu un trešo valstu jurisdikciju nodokļu iestādēm, kā arī SU grupām nodrošinātu pietiekamu noteiktību attiecībā uz kvalificētā vietējā virsnodokļa piemērojamību sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām attiecīgajā dalībvalstī. SU grupas sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vieta ir dalībvalstī, kas izvēlējusies savās vietējās nodokļu sistēmās īstenot šādu sistēmu, būtu jāmaksā virsnodoklis minētajai dalībvalstij. Šādai sistēmai būtu jānodrošina, ka sastāvā esošo vienību kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aplikšana ar minimāliem efektīvajiem nodokļiem tiek aprēķināta tādā pašā veidā, kā saskaņā ar šo direktīvu aprēķina virsnodokli.

(14)

Lai nodrošinātu samērīgu pieeju, šai direktīvai būtu jāņem vērā konkrētas īpašas situācijas, kurās tiek mazināti BEPS riski. Tāpēc šai direktīvai būtu jāparedz ienākumu izslēgšana pēc satura, pamatojoties uz izmaksām, kuras saistītas ar darbiniekiem, un materiālo pamatlīdzekļu vērtību konkrētā jurisdikcijā. Minētā izslēgšana ļautu zināmā mērā risināt situācijas, kurās SU grupa vai liela vietēja grupa veic saimnieciskās darbības, kam vajadzīga faktiska klātbūtne zemu nodokļu jurisdikcijā, jo šādā gadījumā BEPS prakse, visticamāk, neattīstītos. Īpašais tādu SU grupu gadījums, kas ir to starptautiskās darbības sākotnējos posmos, būtu arī jāņem vērā, lai netraucētu pārrobežu darbību attīstību SU grupām, kas gūst labumu no zemiem nodokļiem to vietējā jurisdikcijā, kurā tās pārsvarā darbojas. Tādēļ šādu SU grupu zemu nodokļu vietējās darbības būtu jāizslēdz no noteikumu piemērošanas uz piecu gadu pārejas periodu ar noteikumu, ka SU grupai nav sastāvā esošu vienību vairāk nekā sešās jurisdikcijās. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lielām vietējām grupām, arī šādu grupu ienākumi no darbībām būtu jāizslēdz uz piecu gadu pārejas periodu.

(15)

Turklāt, lai risinātu to dalībvalstu īpašo situāciju, kurās mītne ir ļoti maz grupām un kurās ir pārstāvēts tik maz sastāvā esošo vienību, ka būtu nesamērīgi nekavējoties pieprasīt, lai minēto dalībvalstu nodokļu administrācijas piemērotu IIR un UTPR, un ņemot vērā GloBE noteikumu kopējās pieejas statusu, būtu piemēroti ļaut minētajām dalībvalstīm uz ierobežotu laiku izvēlēties nepiemērot IIR un VRP. Dalībvalstīm, kas izdara šādu izvēli, būtu jāpaziņo Komisijai līdz šīs direktīvas transponēšanas termiņam.

(16)

Dalībvalstīm, kas izvēlas IIR un UTPR uz laiku nepiemērot, šī direktīva būtu jātransponē tā, lai nodrošinātu, ka sistēma globāla minimālā nodokļu līmeņa nodrošināšanai starptautisku uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām Savienībā darbojas pareizi. Tas jo īpaši attiecas uz sastāvā esošo vienību no minētajām dalībvalstīm pienākumu informēt sastāvā esošās vienības no citām dalībvalstīm un trešo valstu jurisdikcijās tā, lai citas dalībvalstis un trešo valstu jurisdikcijas varētu piemērot UTPR. Administratīvais slogs to dalībvalstu nodokļu administrācijām, kuras izdarījušas minēto izvēli, būtu pēc iespējas jāierobežo, vienlaikus saglabājot šīs direktīvas efektīvu piemērošanu visā Savienībā. Tādēļ minētajām dalībvalstīm vajadzētu būt arī iespējai iesaistīties diskusijās ar Komisiju, lūdzot tās padomu un palīdzību, lai panāktu vienotu izpratni par praktisko kārtību šīs direktīvas transponēšanai valsts tiesību aktos.

(17)

Ņemot vērā kuģniecības nozares īpaši nepastāvīgo raksturu un ilgo ekonomikas ciklu, tai tradicionāli piemēro alternatīvus vai papildinošus nodokļu režīmus dalībvalstīs. Lai izvairītos no šīs politiskās loģikas izjaukšanas un lai dalībvalstis varētu turpināt piemērot īpašu nodokļu režīmu kuģniecības nozarei atbilstoši starptautiskajai praksei un valsts atbalsta noteikumiem, kuģniecības ienākumi būtu jāizslēdz no sistēmas.

(18)

Lai panāktu līdzsvaru starp globālās minimālo nodokļu reformas mērķiem un administratīvo slogu nodokļu administrācijām un nodokļu maksātājiem, šajā direktīvā būtu jāparedz de minimis izņēmums attiecībā uz SU grupām vai lielām vietējām grupām, kuru vidējie ieņēmumi konkrētā jurisdikcijā ir mazāki par 10 000 000 EUR un vidējie kvalificētie ienākumi vai zaudējumi ir mazāki par 1 000 000 EUR. Šādām SU grupām vai lielām vietējām grupām nebūtu jāmaksā virsnodoklis, pat ja to efektīvā nodokļa likme ir zemāka par minimālo nodokļa likmi attiecīgajā jurisdikcijā.

(19)

Šīs direktīvas noteikumu piemērošana pirmo reizi SU grupām un lielām vietējām grupām, kuras ietilpst tās darbības jomā, var izraisīt izkropļojumus, ko rada nodokļus ietekmējošo faktoru esība, tostarp zaudējumi no iepriekšējiem fiskālajiem gadiem, vai laika atšķirības, un ir vajadzīgi pārejas noteikumi, lai likvidētu šādus izkropļojumus. Būtu arī jāpiemēro nodokļu pakāpeniska samazināšana algu un materiālo pamatlīdzekļu izņēmumiem desmit gadu periodā, lai varētu netraucēti pāriet uz jauno nodokļu sistēmu.

(20)

Ņemot vērā to, ka SU grupām un lielām vietējām grupām konkrētā jurisdikcijā un konkrētā fiskālajā gadā būtu jāmaksā minimāla līmeņa nodoklis, virsnodoklim vajadzētu būt vērstam tikai uz to, lai nodrošinātu, ka šādu grupu peļņai attiecīgā fiskālajā gadā piemēro nodokli ar minimālo efektīvo nodokļa likmi. Šā iemesla dēļ noteikumiem par virsnodokli nebūtu jādarbojas kā nodoklim, ko tieši uzliek vienības ienākumam, bet tā vietā tie būtu jāpiemēro virspeļņai saskaņā ar standartizētu bāzi un īpašu nodokļa aprēķināšanas metodiku, lai attiecīgajās grupās identificētu zemus ienākumus un uzliktu virsnodokli, kas grupas efektīvo nodokļa likmi šiem ienākumiem palielinātu līdz saskaņotajam minimālajam nodokļa līmenim. Tomēr tas, ka IIR un UTPR ir veidots kā virsnodoklis, neliedz jurisdikcijai tās vietējos tiesību aktos piemērot minētos noteikumus uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas ietvaros.

(21)

Kā izriet no starptautiskā līmenī panāktās politiskās vienošanās, GloBE noteikumos vajadzētu ņemt vērā tās sadales nodokļu sistēmas, kas bija spēkā pirms 2021. gada 1. jūlija vai tajā, proti, dienā, kad tika pieņemts pirmais ESAO/G20 Iekļaujošā satvara par BEPS paziņojums ar nosaukumu “Paziņojums par divu pīlāru risinājumu, lai risinātu nodokļu problēmas, ko rada ekonomikas digitalizācija”, kurā vienojās par īpašu režīmu atbilstīgām sadales nodokļu sistēmām. Tam nebūtu jāliedz veikt tādas izmaiņas jurisdikcijas sadales nodokļu sistēmā, kas atbilst tās esošajai struktūrai.

(22)

Lai sistēma tiktu piemērota efektīvi, ir svarīgi, lai procedūras tiktu koordinētas grupu līmenī. Būs jāizmanto sistēma, kas nodrošina netraucētu informācijas plūsmu SU grupā un ar nodokļu administrācijām, kurās atrodas sastāvā esošās vienības. Galvenā atbildība par virsnodokļa informācijas deklarācijas iesniegšanu būtu jāuzņemas pašai sastāvā esošajai vienībai. Tomēr būtu jāpiemēro atbrīvojums no šādas atbildības gadījumos, kad SU grupa ir izraudzījusies citu vienību virsnodokļa informācijas deklarācijas iesniegšanai. Tā var būt vai nu vietēja vienība, vai vienība no citas jurisdikcijas, kurā ir noslēgta kompetentās iestādes vienošanās ar sastāvā esošās vienības dalībvalsti. Informācijai, kas iesniegta kā daļa no virsnodokļu informācijas deklarācijas, būtu jāļauj nodokļu administrācijām, kurās atrodas sastāvā esošās vienības, novērtēt sastāvā esošās vienības saistību pareizību attiecībā uz virsnodokli vai, atkarībā no gadījuma, kvalificētu vietējo virsnodokli, piemērojot vietējās procedūras, tostarp vietējo nodokļu deklarāciju iesniegšanu. Turpmāki norādījumi, kas jāizstrādā ESAO GloBE īstenošanas satvarā, būs noderīgs ilustrācijas un interpretācijas avots šajā sakarā, un dalībvalstis varētu izvēlēties šādus norādījumus ieviest savos tiesību aktos. Ņemot vērā atbilstības nodrošināšanas korekcijas, ko prasa šī direktīva, grupām, kuras pirmo reizi ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, būtu jāpiešķir 18 mēnešu periods informācijas prasību izpildei.

(23)

Ņemot vērā pārredzamības sniegtos ieguvumus nodokļu jomā, ir jāveicina, lai ievērojams apjoms informācijas tiktu iesniegts nodokļu iestādēm visās iesaistītajās jurisdikcijās. SU grupām, uz kurām attiecas šīs direktīvas piemērošanas joma, vajadzētu būt pienākumam sniegt vispusīgu un detalizētu informāciju par savu peļņu un efektīvo nodokļa likmi katrā jurisdikcijā, kurā tām ir sastāvā esošas vienības. Var paredzēt, ka šāda plaša ziņošana palielinās pārredzamību.

(24)

Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm kā ilustrācijas vai interpretācijas avots būtu jāizmanto ESAO paraugnoteikumi un skaidrojumi un piemēri, kas sniegti ziņojumā “Nodokļu problēmas, ko rada ekonomikas digitalizācija – Globālie nodokļu bāzes samazināšanas novēršanas paraugnoteikumi (otrais pīlārs)”, kurš izdots ESAO/G20 Iekļaujošajā satvarā par BEPS, kā arī GloBE īstenošanas satvars, tostarp tā aizsardzības noteikumi, lai nodrošinātu konsekventu piemērošanu dalībvalstīs, ciktāl minētie avoti atbilst šai direktīvai un Savienības tiesību aktiem. Šādiem aizsardzības noteikumiem vajadzētu būt nozīmīgiem attiecībā uz SU grupām, kā arī lielām vietējām grupām.

(25)

Globālās minimālo nodokļu reformas efektivitāte un taisnīgums ir ļoti atkarīgi no tās īstenošanas visā pasaulē. Lai nodrošinātu šīs direktīvas noteikumu pienācīgu izpildi, dalībvalstīm būtu jāpiemēro atbilstoši sodi, jo īpaši attiecībā uz vienībām, kas nepilda savus pienākumus iesniegt virsnodokļa informācijas deklarāciju un samaksāt savu virsnodokļa daļu. Nosakot minētos sodus, dalībvalstīm būtu īpaši jāņem vērā nepieciešamība novērst risku, ka SU grupa nedeklarē informāciju, kas nepieciešama UTPR piemērošanai. Lai novērstu minēto risku, dalībvalstīm būtu jāparedz atturoši sodi.

(26)

Būs arī svarīgi, lai visi Savienības lielākie tirdzniecības partneri piemērotu kvalificētu IIR vai līdzvērtīgu minimālo nodokļu noteikumu kopumu. Attiecībā uz jautājumu par to, vai IIR, ko īsteno trešās valsts jurisdikcija, kura ievēro globālo vienošanos, ir kvalificēts IIR globālās vienošanās nozīmē, ir lietderīgi atsaukties uz novērtējumu, kas jāveic ESAO līmenī. Turklāt un lai veicinātu globālo minimālo nodokļu noteikumu juridisko noteiktību un efektivitāti, ir svarīgi vēl precīzāk noteikt nosacījumus, saskaņā ar kuriem noteikumus, ko īsteno trešās valsts jurisdikcijā, kura netransponēs globālās vienošanās noteikumus, var uzskatīt par līdzvērtīgiem kvalificētam IIR. Līdzvērtības novērtējuma galvenais mērķis ir precizēt un noteikt, kā dalībvalsts piemēro šo direktīvu, jo īpaši attiecībā uz UTPR. Tādēļ šajā direktīvā būtu jāparedz tāds uz noteiktiem konkrētiem parametriem balstītu līdzvērtības kritēriju novērtējums, kuru pēc ESAO novērtējuma sagatavo Komisija. To trešo valstu jurisdikciju noteikšanai, kas piemēro tiesisko regulējumu, kurš uzskatāms par līdzvērtīgu kvalificētam IIR, būtu tieši jāizriet no šajā direktīvā izklāstītajiem objektīvajiem kritērijiem, un tajā būtu stingri jāievēro ESAO novērtējums. Tādēļ šādā konkrētā kontekstā ir lietderīgi paredzēt deleģēto aktu. Jo īpaši, ņemot vērā lēmumu pieņemšanas procesu, kas ir piemērots nodokļu jautājumiem, deleģēta akta izmantošana šādā konkrētā kontekstā nebūtu jāuzskata par precedentu citiem likumdošanas instrumentiem, kurus pieņem saskaņā ar īpašo likumdošanas procedūru.

(27)

Ir svarīgi nodrošināt šajā direktīvā izklāstīto noteikumu konsekventu piemērošanu attiecībā uz jebkuras trešās valsts jurisdikciju, kura netransponē globālās vienošanās noteikumus un kurai nav piešķirts valsts noteikumu līdzvērtīgums kvalificētam IIR. Šajā sakarā ir jāizstrādā vienota metodika tādu summu sadalei, kuras saskaņā ar globālās vienošanās noteikumiem tiktu uzskatītas par aptvertiem nodokļiem, starp SU grupas vienībām, kurām saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem tiktu piemērots virsnodoklis. Šajā nolūkā dalībvalstīm ESAO GloBE īstenošanas satvara norādījumi būtu jāizmanto par atsauci šādu aptverto nodokļu sadalījumam.

(28)

Lai papildinātu dažus nebūtiskus šīs direktīvas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz to, lai pēc Komisijas veiktā novērtējuma noteiktu jurisdikcijas ar vietējo tiesisko regulējumu, ko var uzskatīt par līdzvērtīgu kvalificētam IIR. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (5).

(29)

Tā kā šī direktīva stājas spēkā 2022. gadā un transponēšanas termiņš dalībvalstīm ir noteikts ne vēlāk kā 2023. gada 31. decembrī, Savienība rīkosies saskaņā ar grafiku, kas izklāstīts “Paziņojumā par divu pīlāru risinājumu, lai risinātu nodokļu problēmas, ko rada ekonomikas digitalizācija”, par ko 2021. gada 8. oktobrī tika panākta vienošanās ESAO/G20 Iekļaujošajā satvarā par BEPS (“2021. gada oktobra paziņojums par ESAO/G20 Iekļaujošo satvaru par BEPS”), saskaņā ar kuru otrais pīlārs tiesību aktos ir jāievieš 2022. gadā, lai tas stātos spēkā 2023. gadā, bet UTPR stāsies spēkā 2024. gadā.

(30)

Šīs direktīvas noteikumi par UTPR piemērošanu būtu jāpiemēro no 2024. gada, lai trešo valstu jurisdikcijas IIR varētu piemērot GloBE paraugnoteikumu īstenošanas pirmajā posmā.

(31)

2021. gada oktobra paziņojums par ESAO/G20 Iekļaujošo satvaru par BEPS paredz divu pīlāru risinājumu. Tā pielikumā izklāstītajā detalizētajā īstenošanas plānā ir noteikts katra pīlāra īstenošanas grafiks. Tā kā šīs direktīvas mērķis ir īstenot otro pīlāru, kamēr darbs pie pirmā pīlāra vēl nav pabeigts, ir nepieciešams pārliecināties, ka tiek īstenots arī pirmais pīlārs. Šajā nolūkā šajā direktīvā ir iekļauts noteikums, kas Komisijai uzliek pienākumu sagatavot ziņojumu, kurā ir izvērtēts progress, kas panākts ESAO/G20 Iekļaujošajā satvarā par BEPS. Ir atzīts, ka Komisija, ja tā to uzskata par lietderīgu, var iesniegt dalībvalstīm izskatīšanai tiesību akta priekšlikumu, lai risinātu ekonomikas digitalizācijas radītās nodokļu problēmas.

(32)

Padomei pirms katra pusgada beigām, sākot no 2022. gada 1. jūlija, būtu jānovērtē situācija saistībā ar 2021. gada oktobra paziņojuma par ESAO/G20 Iekļaujošo satvaru par BEPS pirmā pīlāra īstenošanu.

(33)

Ņemot vēra to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, radīt kopēju satvaru globālam minimālam nodokļu līmenim Savienībā, pamatojoties uz kopēju pieeju, kas noteikta ESAO paraugnoteikumos, nevar pietiekami sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo dalībvalstu neatkarīga rīcība radītu iekšējā tirgus sadrumstalotības risku un tādēļ, ka ir ļoti svarīgi pieņemt risinājumus, kas ir iedarbīgi attiecībā uz iekšējo tirgu kopumā, bet globālās minimālo nodokļu reformas mēroga dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(34)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (6) 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2022. gada 10. februārī sniedza oficiālus komentārus. Tiesības uz personas datu aizsardzību, ievērojot ES Pamattiesību hartas 8. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (7), attiecas uz personas datu apstrādi, ko veic šīs direktīvas jomā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1.   Šī direktīva nosaka kopējus pasākumus minimālo efektīvo nodokļu uzlikšanai starptautisku uzņēmumu (SU) grupām un lielām vietējām grupām kā:

a)

ienākuma iekļaušanas noteikumu (IIR), saskaņā ar kuru SU grupas vai lielas vietējas grupas mātesuzņēmums aprēķina un maksā tam iedalāmo virsnodokļa daļu attiecībā uz grupas sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām; un

b)

nepietiekami apliktas peļņas noteikumu (UTPR), saskaņā ar kuru SU grupas sastāvā esošai vienībai ir papildu maksājamo nodokļu izdevumi, kas vienādi ar tās virsnodokļa daļu, kura netika iekasēta saskaņā ar IIR attiecībā uz grupas sastāvā esošām zemu nodokļu vienībām.

2.   Dalībvalstis var izvēlēties piemērot kvalificētu vietējo virsnodokli, saskaņā ar kuru virsnodokli aprēķina un maksā par visu sastāvā esošo zemu nodokļu vienību, kuru atrašanās vieta ir to jurisdikcijā, virspeļņu saskaņā ar šo direktīvu.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo direktīvu piemēro sastāvā esošām vienībām, kas atrodas dalībvalstī un ir tādas SU grupas vai lielas vietējas grupas dalībnieces, kuras gada ieņēmumi, ieskaitot 3. punktā minēto izslēgto vienību ieņēmumus, tās galīgā mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos vismaz divos no četriem fiskālajiem gadiem, kas seko tūlīt pēc pārbaudes fiskālā gada, ir 750 000 000 EUR vai vairāk.

2.   Ja viens vai vairāki no 1. punktā minētajiem četriem fiskālajiem gadiem ir garāks vai īsāks par 12 mēnešiem, 1. punktā minēto ieņēmumu robežvērtību proporcionāli koriģē par katru no minētajiem fiskālajiem gadiem.

3.   Šo direktīvu nepiemēro šādām vienībām (“izslēgtās vienības”):

a)

valdības struktūrvienība, starptautiska organizācija, bezpeļņas organizācija, pensiju fonds, ieguldījumu fonds, kas ir galīgais mātesuzņēmums, vai nekustamā īpašuma ieguldījumu instrumentsabiedrība, kas ir galīgais mātesuzņēmums;

b)

vienība, kurā vismaz 95 % no tās vērtības pieder vienai vai vairākām a) apakšpunktā minētajām vienībām tieši vai ar vienas vai vairāku šādu izslēgto vienību starpniecību, izņemot pensiju pakalpojumu vienības, un kas:

i)

darbojas tikai vai gandrīz tikai ar mērķi turēt aktīvus vai ieguldīt līdzekļus par labu a) apakšpunktā minētajai vienībai vai vienībām; vai

ii)

veic tikai darbības, kas papildina darbības, kuras veic a) apakšpunktā minētā vienība vai vienības;

c)

vienība, kurā vismaz 85 % no tās vērtības pieder vienai vai vairākām a) apakšpunktā minētajām vienībām tieši vai ar vienas vai vairāku šādu izslēgto vienību starpniecību, izņemot pensiju pakalpojumu vienības, ar noteikumu, ka praktiski visi tās ieņēmumi tiek gūti no dividendēm vai pašu kapitāla guvumiem vai zaudējumiem, kurus neiekļauj kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā saskaņā ar 16. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, pieteikuma iesniedzēja sastāvā esošā vienība saskaņā ar 45. panta 1. punktu var izvēlēties neuzskatīt minētās daļas b) un c) apakšpunktā minētu vienību par izslēgtu vienību.

3. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)

“vienība” ir jebkurš juridisks veidojums, kas sagatavo atsevišķus finanšu pārskatus, vai jebkura juridiska persona;

2)

“sastāvā esoša vienība” ir:

a)

jebkura vienība, kas ir daļa no SU grupas vai lielas vietējas grupas; un

b)

jebkura galvenās vienības, kas ir a) apakšpunktā minētās SU grupas daļa, pastāvīga pārstāvniecība;

3)

“grupa” ir:

a)

tādu vienību kopums, kuras ir saistītas īpašumtiesību vai kontroles veidā, kā to definē pieņemamais finanšu uzskaites standarts konsolidētu finanšu pārskatu sagatavošanai, ko veic galīgais mātesuzņēmums, tostarp jebkura vienība, kas var būt izslēgta no galīgā mātesuzņēmuma konsolidētajiem finanšu pārskatiem, pamatojoties tikai uz tās mazo lielumu, uz būtiskuma apsvērumiem vai uz to, ka tā tiek turēta pārdošanai; vai

b)

vienība, kam ir viena vai vairākas pastāvīgas pārstāvniecības, ar noteikumu, ka tā nav daļa no citas grupas, kas definēta a) apakšpunktā;

4)

“SU grupa” ir jebkura grupa, kas ietver vismaz vienu vienību vai pastāvīgu pārstāvniecību, kura neatrodas galīgā mātesuzņēmuma jurisdikcijā;

5)

“liela vietēja grupa” ir jebkura grupa, kuras visas sastāvā esošās vienības atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī;

6)

“konsolidētie finanšu pārskati” ir:

a)

finanšu pārskati, kurus sagatavo vienība saskaņā ar pieņemamu finanšu grāmatvedības standartu un kuros minētās vienības un jebkuru tādu vienību, kuros tām ir kontrolējoša līdzdalība, aktīvi, saistības, ienākumi, izdevumi un naudas plūsmas ir atspoguļotas kā vienas saimnieciskas vienības aktīvi, saistības, ienākumi, izdevumi un naudas plūsmas;

b)

attiecībā uz 3. punkta b) apakšpunktā definētajām grupām – finanšu pārskati, ko sagatavo vienība saskaņā ar pieņemamu finanšu grāmatvedības standartu;

c)

galīgā mātesuzņēmuma finanšu pārskati, kas nav sagatavoti saskaņā ar pieņemamu finanšu grāmatvedības standartu un kas vēlāk tiek koriģēti, lai novērstu jebkādus būtiskus konkurences izkropļojumus; un

d)

ja galīgais mātesuzņēmums nesagatavo finanšu pārskatus, kā aprakstīts a), b) vai c) apakšpunktā, – finanšu pārskati, kas tiktu sagatavoti, ja galīgajam mātesuzņēmumam būtu jāsagatavo šādi finanšu pārskati saskaņā ar:

i)

pieņemamu finanšu grāmatvedības standartu; vai

ii)

citu finanšu grāmatvedības standartu, ar noteikumu, ka šādi finanšu pārskati ir koriģēti, lai novērstu jebkādus būtiskus konkurences izkropļojumus;

7)

“fiskālais gads” ir pārskata periods, attiecībā uz kuru SU grupas vai lielas vietējas grupas galīgais mātesuzņēmums sagatavo savus konsolidētos finanšu pārskatus, vai – ja galīgais mātesuzņēmums nesagatavo finanšu pārskatus – kalendārais gads;

8)

“iesniedzēja sastāvā esoša vienība” ir vienība, kas iesniedz virsnodokļa informācijas deklarāciju saskaņā ar 44. pantu;

9)

“valdības struktūrvienība” ir vienība, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:

a)

tā ir daļa no valdības vai pilnībā pieder valdībai, ieskaitot jebkuru tās politisko apakšstruktūru vai vietējo iestādi;

b)

tā neveic tirdzniecību vai uzņēmējdarbību, un tās galvenais mērķis ir:

i)

pildīt valdības funkcijas; vai

ii)

pārvaldīt vai ieguldīt minētās valdības vai jurisdikcijas aktīvus, veicot un turot ieguldījumus, pārvaldot aktīvus un veicot saistītas ieguldījumu darbības saistībā ar minētās valdības vai jurisdikcijas aktīviem;

c)

tā atskaitās valdībai par saviem vispārējiem darbības rezultātiem un katru gadu sniedz ziņojumu minētajai valdībai; un

d)

pēc likvidācijas tās aktīvi tiek nodoti valdībai, un, ciktāl tā sadala neto peļņu, šādu neto peļņu sadala tikai minētajai valdībai, un neviena neto peļņas daļa netiek sadalīta par labu kādai privātpersonai;

10)

“starptautiska organizācija” ir jebkura starpvaldību organizācija, tostarp pārvalstiska organizācija, vai tai pilnībā piederoša aģentūra vai veidojums, kas atbilst visiem turpmāk izklāstītajiem kritērijiem:

a)

tā galvenokārt sastāv no valdībām;

b)

tai ir mītnes vienošanās vai pēc būtības līdzīga vienošanās ar jurisdikciju, kurā tā ir iedibināta, piemēram, mehānismi, kas organizācijas birojiem vai iedibinājumiem minētajā jurisdikcijā piešķir privilēģijas un imunitāti; un

c)

tiesību akti vai to reglamentējošie dokumenti liedz tai gūt ienākumus par labu privātpersonām.

11)

“bezpeļņas organizācija” ir vienība, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:

a)

tā ir iedibināta un darbojas savā rezidences jurisdikcijā:

i)

tikai reliģiskiem, labdarības, zinātniskiem, mākslas, kultūras, sporta, izglītības vai citiem līdzīgiem mērķiem; vai

ii)

kā profesionāla organizācija, biznesa apvienība, tirdzniecības kamera, darba organizācija, lauksaimniecības vai dārzkopības organizācija, pilsoniska apvienība vai organizācija, kas darbojas vienīgi sociālās labklājības veicināšanai;

b)

būtībā visi tās ienākumi no a) apakšpunktā minētajām darbībām ir atbrīvoti no ienākuma nodokļa tās rezidences jurisdikcijā;

c)

tai nav akcionāru vai dalībnieku, kam būtu īpašumtiesības vai labuma gūšanas intereses saistībā ar tās ienākumiem vai aktīviem;

d)

vienības ienākumus vai aktīvus nedrīkst sadalīt vai izmantot privātpersonas vai tādas struktūras labā, kas nav labdarības organizācija, izņemot:

i)

saskaņā ar vienības darbību labdarības nolūkos;

ii)

kā saprātīgas kompensācijas maksājumu par sniegtajiem pakalpojumiem vai par īpašuma vai kapitāla izmantošanu; vai

iii)

kā maksājumu, kas atspoguļo vienības iegādātā īpašuma patieso tirgus vērtību; un

e)

izbeidzot vai likvidējot vienību, visi tās aktīvi jāsadala vai jāatgriež bezpeļņas organizācijai vai valdībai, tostarp jebkurai valdības struktūrvienībai, vienības rezidences jurisdikcijā vai jebkurai tās politiskai apakšstruktūrai;

f)

tā neveic tirdzniecību vai uzņēmējdarbību, kura nav tieši saistīta ar nolūkiem, kādiem tā ir iedibināta;

12)

“caurplūsmas vienība” ir vienība, ciktāl tā nodokļu vajadzībām ir caurskatāma attiecībā uz tās ienākumiem, izdevumiem, peļņu vai zaudējumiem jurisdikcijā, kurā tā tika izveidota, ja vien tā nav nodokļu rezidente un tās ienākumiem vai peļņai nepiemēro aptvertu nodokli citā jurisdikcijā;

par caurplūsmas vienību uzskata:

a)

nodokļu vajadzībām caurskatāmu vienību attiecībā uz tās ienākumiem, izdevumiem, peļņu vai zaudējumiem, ciktāl tā ir nodokļu vajadzībām caurskatāma jurisdikcijā, kurā atrodas tās īpašnieks;

b)

reversu hibrīdvienību attiecībā uz tās ienākumiem, izdevumiem, peļņu vai zaudējumiem, ciktāl tā nav nodokļu vajadzībām caurskatāma jurisdikcijā, kurā atrodas tās īpašnieks;

šīs definīcijas nolūkos “caurskatāma vienība” ir vienība, kuras ienākumus, izdevumus, peļņu vai zaudējumus saskaņā ar jurisdikcijas tiesību aktiem uzskata par tādiem, ko guvis vai radījis šīs vienības tiešais īpašnieks atbilstoši tā līdzdalībai minētajā vienībā;

īpašumtiesību daļu vienībā vai pastāvīgajā pārstāvniecībā, kas ir sastāvā esoša vienība, uzskata par tādu, kas tiek turēta, izmantojot nodokļu vajadzībām caurskatāmu struktūru, ja šī īpašumtiesību daļa tiek turēta netieši, izmantojot nodokļu vajadzībām caurskatāmu vienību ķēdi;

sastāvā esošu vienību, kas nav nodokļu rezidente un kam nepiemēro aptvertu nodokli vai kvalificētu vietējo virsnodokli, pamatojoties uz tās pārvaldības vietu, izveides vietu un līdzīgiem kritērijiem, par caurplūsmas vienību un par nodokļu vajadzībām caurskatāmu vienību attiecībā uz tās ienākumiem, izdevumiem, peļņu vai zaudējumiem uzskata tiktāl, ciktāl:

a)

tās īpašnieki atrodas jurisdikcijā, kas vienību uzskata par nodokļu vajadzībām caurskatāmu;

b)

tās uzņēmējdarbības vieta nav jurisdikcijā, kurā tā izveidota; un

c)

ienākumi, izdevumi, peļņa vai zaudējumi nav attiecināmi uz pastāvīgu pārstāvniecību;

13)

“pastāvīgā pārstāvniecība” ir:

a)

uzņēmējdarbības vieta vai domājama uzņēmējdarbības vieta, kas atrodas jurisdikcijā, kurā to uzskata par pastāvīgu pārstāvniecību saskaņā ar piemērojamu nodokļu nolīgumu, ar noteikumu, ka šāda jurisdikcija apliek uz to attiecināmos ienākumus ar nodokli saskaņā ar noteikumu, kas ir līdzīgs ESAO Paraugkonvencijas par nodokļu uzlikšanu ienākumiem un kapitālam 7. pantam, ar grozījumiem;

b)

ja nav piemērojama nodokļu nolīguma – uzņēmējdarbības vieta vai domājama uzņēmējdarbības vieta, kas atrodas jurisdikcijā, kura apliek uz šādu uzņēmējdarbības vietu attiecināmos ienākumus ar nodokli uz neto pamata līdzīgi tam, kā tā apliek ar nodokli savus rezidentus;

c)

ja jurisdikcijai nav uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas – uzņēmējdarbības vieta vai domājama uzņēmējdarbības vieta, kas atrodas šādā jurisdikcijā un kas tiktu uzskatīta par pastāvīgu pārstāvniecību saskaņā ar ESAO Paraugkonvenciju par nodokļu uzlikšanu ienākumiem un kapitālam, ar grozījumiem, ar noteikumu, ka šādai jurisdikcijai būtu bijušas tiesības aplikt ar nodokli ienākumus, kuri būtu bijuši attiecināmi uz uzņēmējdarbības vietu, saskaņā ar minētās konvencijas 7. pantu; vai

d)

uzņēmējdarbības vieta vai domājama uzņēmējdarbības vieta, kas nav aprakstīta a) līdz c) apakšpunktā, ar kā starpniecību tiek veiktas darbības ārpus jurisdikcijas, kurā ir vienības atrašanās vieta, ar noteikumu, ka šāda jurisdikcija atbrīvo no nodokļa ienākumus, kas attiecināmi uz šādām darbībām;

14)

“galīgais mātesuzņēmums” ir:

a)

vienība, kam tieši vai netieši ir kontrolējoša līdzdalība jebkurā citā vienībā un kas tieši vai netieši nepieder citai vienībai ar kontrolējošu līdzdalību tajā; vai

b)

grupas galvenā vienība, kā definēts 3. punkta b) apakšpunktā;

15)

“minimālā nodokļa likme” ir piecpadsmit procenti (15 %);

16)

“virsnodoklis” ir virsnodoklis, ko aprēķina jurisdikcijai vai sastāvā esošai vienībai atbilstoši 27. pantam;

17)

“kontrolēts ārvalstu uzņēmumu ienākuma nodokļa režīms” ir tādu nodokļu noteikumu kopums, kas nav IIR, saskaņā ar kuru ārvalstu vienības tiešu vai netiešu akciju turētāju vai pastāvīgas pārstāvniecības galveno vienību apliek ar nodokli attiecībā uz viņa ienākumu daļu šajos ārvalstu sastāvā esošas vienības nopelnītajos ienākumos vai to daļā, neatkarīgi no tā, vai šis ienākums ir sadalīts akcionāram;

18)

“kvalificēts IIR” ir noteikumu kopums, ko īsteno jurisdikcijas vietējos tiesību aktos, ar noteikumu, ka šāda jurisdikcija neparedz nekādas priekšrocības, kas ir saistītas ar minētajiem noteikumiem, un kas:

a)

ir līdzvērtīgs šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem vai attiecībā uz trešo valstu jurisdikcijām – ziņojumam “Nodokļu problēmas, ko rada ekonomikas digitalizācija – Globālie nodokļu bāzes samazināšanas novēršanas paraugnoteikumi (otrais pīlārs)” (“ESAO paraugnoteikumi”), saskaņā ar kuriem SU grupas vai lielas vietējas grupas mātesuzņēmums aprēķina un maksā tam iedalāmo virsnodokļa daļu attiecībā uz minētās grupas sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām;

b)

tiek pārvaldīts tādā veidā, kas atbilst šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem vai attiecībā uz trešo valstu jurisdikcijām – ESAO paraugnoteikumiem;

19)

“sastāvā esoša zemu nodokļu vienība” ir:

a)

SU grupas vai lielas vietējas grupas sastāvā esoša vienība, kas atrodas zemu nodokļu jurisdikcijā; vai

b)

sastāvā esoša vienība bez valstspiederības, kuras kvalificētie ienākumi un efektīvā nodokļa likme par fiskālo gadu ir zemāka nekā minimālā nodokļa likme;

20)

“mātes starpniekuzņēmums” ir sastāvā esoša vienība, kam tieši vai netieši ir īpašumtiesības citā tās pašas SU grupas vai lielas vietējas grupas sastāvā esošā vienībā un kas nav kvalificējama par galīgo mātesuzņēmumu, daļēji piederošu mātesuzņēmumu, pastāvīgu pārstāvniecību vai ieguldījumu vienību;

21)

“kontrolējoša līdzdalība” ir īpašumtiesības vienībā, saskaņā ar kurām īpašumtiesību turētājam ir pa pozīcijām jākonsolidē vai būtu bijis jākonsolidē vienības aktīvi, saistības, ienākumi, izdevumi un naudas plūsmas saskaņā ar pieņemamu finanšu grāmatvedības standartu; uzskata, ka galvenajai vienībai ir kontrolējoša līdzdalība tās pastāvīgajās pārstāvniecībās;

22)

“daļēji piederošs mātesuzņēmums” ir sastāvā esoša vienība, kurai tieši vai netieši ir īpašumtiesības citā tās pašas SU grupas vai lielas vietējas grupas sastāvā esošā vienībā, no kuras īpašumtiesībām uz tās peļņu vairāk nekā 20 % tieši vai netieši pieder vienai vai vairākām personām, kas nav minētās SU grupas vai lielas vietējas grupas sastāvā esošas vienības, un kura nav kvalificējama par galīgo mātesuzņēmumu, pastāvīgu pārstāvniecību vai ieguldījumu vienību;

23)

“īpašumtiesības” ir jebkura līdzdalība kapitālā, kas ietver tiesības uz vienības vai pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, kapitālu vai rezervēm;

24)

“mātesuzņēmums” ir galīgais mātesuzņēmums, kas nav izslēgta vienība, mātes starpniekuzņēmums vai daļēji piederošs mātesuzņēmums;

25)

“pieņemams finanšu grāmatvedības standarts” ir starptautiskie finanšu pārskatu standarti (IFRS vai IFRS, ko Savienība pieņēmusi, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (8)) un Austrālijas, Brazīlijas, Kanādas, Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu, Honkongas (Ķīnas), Japānas, Meksikas, Jaunzēlandes, Ķīnas Tautas Republikas, Indijas Republikas, Korejas Republikas, Krievijas, Singapūras, Šveices, Apvienotās Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu vispārpieņemtie grāmatvedības principi;

26)

“apstiprināts finanšu grāmatvedības standarts” attiecībā uz vienību ir vispārpieņemtu grāmatvedības principu kopums, ko apstiprināta grāmatvedības struktūra atļāvusi izmantot jurisdikcijā, kurā ir minētās vienības atrašanās vieta; šīs definīcijas nolūkos “apstiprināta grāmatvedības struktūra” ir struktūra, kurai jurisdikcijā ir juridiskas pilnvaras paredzēt, noteikt vai apstiprināt grāmatvedības standartus finanšu pārskatu sniegšanas nolūkiem;

27)

“būtisks konkurences izkropļojums” attiecībā uz konkrēta principa vai procedūras piemērošanu saskaņā ar vispārpieņemtu grāmatvedības principu kopumu ir piemērošana, kuras rezultātā rodas kopējā ienākumu vai izdevumu atšķirība par vairāk nekā 75 000 000 EUR fiskālajā gadā salīdzinājumā ar summu, kas būtu tikusi noteikta, piemērojot atbilstošo principu vai procedūru saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (IFRS vai IFRS, ko Savienība pieņēmusi, ievērojot Regulu (EK) Nr. 1606/2002);

28)

“kvalificēts vietējais virsnodoklis” ir noteikumu kopums, ko īsteno jurisdikcijas vietējos tiesību aktos, ar noteikumu, ka šāda jurisdikcija neparedz nekādas priekšrocības, kuras ir saistītas ar minētajiem noteikumiem, un kas:

a)

paredz noteikt sastāvā esošo vienību, kuru atrašanās vieta ir šajā jurisdikcijā, virspeļņu saskaņā ar šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem vai attiecībā uz trešo valstu jurisdikcijām – ESAO paraugnoteikumiem un piemērot minimālo nodokļa likmi šai virspeļņai attiecībā uz jurisdikciju un sastāvā esošajām vienībām saskaņā ar šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem vai attiecībā uz trešo valstu jurisdikcijām – ESAO paraugnoteikumiem; un

b)

tiek pārvaldīts tādā veidā, kas atbilst šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem vai attiecībā uz trešo valstu jurisdikcijām – ESAO paraugnoteikumiem;

29)

“materiālo pamatlīdzekļu neto uzskaites vērtība” ir materiālo pamatlīdzekļu vidējā sākuma un beigu vērtība pēc tam, kad ir ņemts vērā uzkrātais nolietojums, samazinājums un vērtības samazināšanās, kā norādīts finanšu pārskatos;

30)

“ieguldījumu vienība” ir:

a)

ieguldījumu fonds vai nekustamā īpašuma ieguldījumu instrumentsabiedrība;

b)

vienība, kuras vērtība vismaz 95 % apmērā vai nu tieši pieder a) apakšpunktā minētai vienībai vai ar šādu vienību starpniecību un kas darbojas tikai vai gandrīz tikai ar mērķi turēt aktīvus vai ieguldīt līdzekļus to labā; vai

c)

vienība, kurā vismaz 85 % no tās vērtības pieder a) apakšpunktā minētai vienībai, ar noteikumu, ka praktiski visi tās ieņēmumi tiek gūti no dividendēm vai pašu kapitāla guvumiem vai zaudējumiem, kurus neiekļauj kvalificētu ienākumu vai zaudējumu aprēķinā šīs direktīvas nolūkos;

31)

“ieguldījumu fonds” ir vienība vai veidojums, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a)

tas ir paredzēts, lai apvienotu finanšu vai nefinanšu aktīvus no vairākiem ieguldītājiem, no kuriem daži nav saistīti;

b)

tas iegulda saskaņā ar noteiktu ieguldījumu politiku;

c)

tas ļauj ieguldītājiem samazināt darījumu, pētniecības un analīzes izmaksas vai kolektīvi sadalīt risku;

d)

tas ir galvenokārt paredzēts, lai radītu ieguldījumu ienākumus vai guvumus vai nodrošinātu aizsardzību pret konkrētu vai vispārīgu notikumu vai iznākumu;

e)

tā ieguldītājiem ir tiesības uz atdevi no fonda aktīviem vai uz ienākumiem, kas gūti no šiem aktīviem, pamatojoties uz to sniegto ieguldījumu;

f)

tam vai tā vadībai jurisdikcijā, kurā tas iedibināts vai tiek pārvaldīts, tiek piemērots regulatīvs režīms, tostarp atbilstošs nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un ieguldītāju aizsardzības regulējums attiecībā uz ieguldījumu fondiem; un

g)

to pārvalda ieguldījumu fondu pārvaldības speciālisti ieguldītāju uzdevumā;

32)

“nekustamā īpašuma ieguldījumu instrumentsabiedrība” ir plaši turēta vienība, kuras turējumā ir galvenokārt nekustamais īpašums un kam piemēro atsevišķu nodokļu līmeni, apliekot ar nodokļiem vai nu šo vienību, vai tās līdzdalības turētājus, ar atlikšanas termiņu ne ilgāku par vienu gadu;

33)

“pensiju fonds” ir:

a)

vienība, kas iedibināta un darbojas noteiktā jurisdikcijā tikai vai gandrīz tikai ar mērķi pārvaldīt vai izmaksāt fiziskām personām pensiju pabalstus un nodrošinātu papildu atvieglojumus, un

i)

minēto vienību kā tādu reglamentē minētā jurisdikcija vai kāda no tās politiskajām apakšstruktūrām vai vietējām iestādēm; vai

ii)

minētie pabalsti ir nodrošināti vai citādi aizsargāti ar valsts tiesību aktiem, un tos finansē no aktīvu kopuma, kas tiek turēts, izmantojot fiduciāru veidojumu vai trasta devēju, lai nodrošinātu attiecīgo pensiju saistību izpildi SU grupu un lielu vietēju grupu maksātnespējas gadījumā;

b)

pensiju pakalpojumu vienība;

34)

“pensiju pakalpojumu vienība” ir vienība, kas iedibināta un darbojas tikai vai gandrīz tikai ar mērķi ieguldīt līdzekļus 33) punkta a) apakšpunktā minēto vienību labā vai veikt darbības, kuras papildina 33) punkta a) apakšpunktā minētās reglamentētās darbības, ar noteikumu, ka pensiju pakalpojumu vienība ir daļa no tās pašas grupas, pie kuras pieder vienības, kas veic minētās reglamentētās darbības;

35)

“zemu nodokļu jurisdikcija” attiecībā uz SU grupu vai lielu vietēju grupu jebkurā fiskālā gadā ir dalībvalsts vai trešās valsts jurisdikcija, kurā SU grupai vai lielai vietējai grupai ir kvalificēti ienākumi un uz to attiecas efektīvā nodokļa likme, kas ir zemāka par minimālo nodokļa likmi;

36)

“kvalificēti ienākumi vai zaudējumi” ir sastāvā esošas vienības finanšu grāmatvedības neto ienākumi vai zaudējumi, kas koriģēti saskaņā ar noteikumiem, kuri paredzēti III, VI un VII nodaļā;

37)

“diskvalificēts atmaksājamais dalībniekiem ieskaitītais nodoklis” ir jebkurš nodoklis (kas nav kvalificēts ieskaitītais nodoklis), ko uzkrājusi vai ko maksā sastāvā esoša vienība un kas ir:

a)

atmaksājams tādas dividendes faktiskajam īpašniekam, kuru sadalījusi šāda sastāvā esošā vienība attiecībā uz konkrēto dividendi, vai ir faktiskā īpašnieka ieskaitāms pret nodokļu saistībām, izņemot nodokļu saistības attiecībā uz šādu dividendi; vai

b)

atmaksājams sadalošajam uzņēmumam, kad notiek dividendes sadale akcionāram;

šīs definīcijas nolūkos “kvalificēts dalībniekiem ieskaitītais nodoklis” ir aptvertais nodoklis, ko uzkrājusi vai ko samaksājusi sastāvā esoša vienība, tostarp pastāvīgā pārstāvniecība, un kas ir atmaksājams vai ieskaitāms tās dividendes faktiskajam īpašniekam, kuru sadala sastāvā esošā vienība, vai aptvertā nodokļa gadījumā, ko uzkrājusi vai samaksājusi pastāvīgā pārstāvniecība, – tās dividendes saņēmējam, kuru sadala galvenā vienība, tiktāl, ciktāl atmaksu veic vai nodokļa ieskaitu veic:

a)

jurisdikcija, kas nav jurisdikcija, kura uzlikusi aptvertos nodokļus;

b)

tās dividendes faktiskajam īpašniekam, kura ir apliekama ar nodokli pēc nominālās likmes, kas vienāda ar minimālo nodokļa likmi vai pārsniedz minimālo nodokļa likmi dividendei, kuru saņem saskaņā ar tās jurisdikcijas vietējiem tiesību aktiem, kas uzlikusi aptvertos nodokļus sastāvā esošajai vienībai;

c)

privātpersonai, kas ir dividendes faktiskais īpašnieks un nodokļu rezidents jurisdikcijā, kura uzlikusi aptvertos nodokļus sastāvā esošajai vienībai, un kas ir apliekama ar nodokli pēc nominālās likmes, kura ir vienāda ar parastajiem ienākumiem piemērojamo standarta nodokļa likmi vai pārsniedz to; vai

d)

valdības struktūrvienībai, starptautiskai organizācijai, rezidentei bezpeļņas organizācijai, rezidentam pensiju fondam, rezidentei ieguldījumu vienībai, kas nav daļa no SU grupas vai lielas vietējas grupas, vai rezidentei dzīvības apdrošināšanas sabiedrībai, ciktāl dividende tiek saņemta saistībā ar rezidenta pensiju fonda darbībām un ir apliekama ar nodokli līdzīgi kā dividende, kura tiek saņemta no pensiju fonda;

šā punkta d) apakšpunkta nolūkos:

i)

bezpeļņas organizācija vai pensiju fonds ir rezidents jurisdikcijā, ja tas ir izveidots un tiek pārvaldīts šajā jurisdikcijā;

ii)

ieguldījumu vienība ir rezidente jurisdikcijā, ja tā ir izveidota un tiek regulēta šajā jurisdikcijā;

iii)

dzīvības apdrošināšanas sabiedrība ir rezidente jurisdikcijā, kurā tā atrodas;

38)

“kvalificēts atmaksājamais nodokļa ieskaits” ir:

a)

atmaksājams nodokļa ieskaits, kas strukturēts tā, ka tas ir jāmaksā kā skaidras naudas maksājums vai skaidras naudas ekvivalents sastāvā esošai vienībai četru gadu laikā no dienas, kad sastāvā esošā vienība ir tiesīga saņemt atmaksājamo nodokļa ieskaitu saskaņā ar ieskaita devējas jurisdikcijas tiesību aktiem; vai

b)

ja nodokļa ieskaits ir atmaksājams daļēji – atmaksājamā nodokļa ieskaita daļa, kas ir maksājama kā skaidras naudas maksājums vai skaidras naudas ekvivalents sastāvā esošai vienībai četru gadu laikā no dienas, kad sastāvā esošā vienība ir tiesīga saņemt daļēji atmaksājamo nodokļa ieskaitu;

kvalificēts atmaksājams nodokļa ieskaits neietver nodokļa summu, kas ir ieskaitāma vai atmaksājama saskaņā ar kvalificētu dalībniekiem ieskaitīto nodokli vai diskvalificētu dalībniekiem atmaksājamo ieskaitīto nodokli;

39)

“nekvalificēts atmaksājams nodokļa ieskaits” ir nodokļa ieskaits, kas nav kvalificēts atmaksājams nodokļa ieskaits, bet ko var pilnībā vai daļēji atmaksāt;

40)

“galvenā vienība” ir vienība, kas iekļauj pastāvīgās pārstāvniecības finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus savos finanšu pārskatos;

41)

“sastāvā esoša īpašniekvienība” ir sastāvā esoša vienība, kam tieši vai netieši ir īpašumtiesības citā tās pašas SU grupas vai lielas vietējas grupas sastāvā esošā vienībā;

42)

“atbilstīga sadales nodokļa sistēma” ir uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, kas:

a)

uzliek ienākuma nodokli peļņai tikai tad, ja šī peļņa ir sadalīta vai tiek uzskatīta par sadalītu akcionāriem vai ja uzņēmumam rodas konkrēti ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi;

b)

uzliek nodokli pēc likmes, kas vienāda ar minimālo nodokļa likmi vai pārsniedz to; un

c)

bija spēkā līdz 2021. gada 1. jūlijam ieskaitot;

43)

“kvalificēts UTPR” ir noteikumu kopums, ko īsteno jurisdikcijas vietējos tiesību aktos, ar noteikumu, ka šāda jurisdikcija neparedz nekādas priekšrocības, kas ir saistītas ar minētajiem noteikumiem, un kas:

a)

ir līdzvērtīgs noteikumiem, kuri paredzēti šajā direktīvā vai attiecībā uz trešo valstu jurisdikcijām – ESAO paraugnoteikumiem un saskaņā ar kuriem jurisdikcija iekasē tai iedalāmo SU grupas virsnodokļa daļu, kas netika iekasēta saskaņā ar IIR attiecībā uz minētās SU grupas sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām;

b)

tiek pārvaldīts tādā veidā, kas atbilst šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem vai attiecībā uz trešo valstu jurisdikcijām – ESAO paraugnoteikumiem;

44)

“izraudzīta iesniedzēja vienība” ir sastāvā esoša vienība (izņemot galīgo mātesuzņēmumu), ko SU grupa vai liela vietēja grupa ir izraudzījusies 44. pantā noteikto iesniegšanas pienākumu izpildei SU grupas vai lielas vietējas grupas uzdevumā.

4. pants

Sastāvā esošas vienības atrašanās vieta

1.   Šīs direktīvas nolūkos nosaka, ka vienība, kas nav caurplūsmas vienība, atrodas jurisdikcijā, kurā to uzskata par rezidenti nodokļu vajadzībām, pamatojoties uz tās vadības atrašanās vietu, tās izveides vietu vai tamlīdzīgiem kritērijiem.

Ja atrašanās vietu sastāvā esošai vienībai, kas nav caurplūsmas vienība, nav iespējams noteikt, pamatojoties uz pirmo daļu, tad uzskata, ka tās atrodas jurisdikcijā, kurā tā izveidota.

2.   Caurplūsmas vienību uzskata par bez valstspiederības esošu, izņemot, ja tā ir SU grupas vai lielas vietējas grupas galīgais mātesuzņēmums vai ja tai saskaņā ar 5., 6., 7. un 8. pantu ir jāpiemēro IIR, – tādā gadījumā uzskata, ka caurplūsmas vienība atrodas jurisdikcijā, kurā tā izveidota.

3.   Nosaka, ka pastāvīgā pārstāvniecība, kas definēta 3. panta 13) punkta a) apakšpunktā, atrodas jurisdikcijā, kurā to uzskata par pastāvīgu pārstāvniecību un kurā tai ir jāmaksā nodokļi saskaņā ar piemērojamo nodokļu nolīgumu.

Nosaka, ka pastāvīgā pārstāvniecība, kas definēta 3. panta 13) punkta b) apakšpunktā, atrodas jurisdikcijā, kurā tai piemēro nodokli uz neto pamata, pamatojoties uz tās uzņēmējdarbības klātbūtni.

Nosaka, ka pastāvīgā pārstāvniecība, kas definēta 3. panta 13) punkta c) apakšpunktā, atrodas jurisdikcijā, kurā tā fiziski pastāv.

Pastāvīgu pārstāvniecību, kas definēta 3. panta 13) punkta d) apakšpunktā, uzskata par bez valstspiederības esošu.

4.   Ja sastāvā esoša vienība atrodas divās jurisdikcijās, un minētajās jurisdikcijās ir piemērojams nodokļu nolīgums, uzskata, ka sastāvā esošā vienība atrodas jurisdikcijā, kurā to uzskata par rezidenti nodokļu vajadzībām saskaņā ar nodokļu nolīgumu.

Ja piemērojamais nodokļu nolīgums nosaka, ka kompetentajām iestādēm ir jāpanāk savstarpēja vienošanās par sastāvā esošās vienības domājamo atrašanās vietu nodokļu vajadzībām, bet šāda vienošanās netiek panākta, piemēro 5. punktu.

Ja saskaņā ar spēkā esošo piemērojamo nodokļu nolīgumu nav atbrīvojuma no nodokļu dubultas uzlikšanas, jo sastāvā esošā vienība nodokļu vajadzībām ir rezidente abās nodokļu nolīguma pusēs, piemēro 5. punktu.

5.   Ja sastāvā esošā vienība atrodas divās jurisdikcijās, un minētajām jurisdikcijām nav piemērojama nodokļu nolīguma, tad uzskata, ka sastāvā esošās vienības atrašanās vieta ir tajā jurisdikcijā, kurā tai iekasēta lielākā aptverto nodokļu summa par fiskālo gadu.

Pirmajā daļā minēto aptverto nodokļu aprēķināšanas vajadzībām nodokļa summu, kas samaksāta saskaņā ar kontrolētu ārvalstu uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmu, neņem vērā.

Ja abās jurisdikcijās maksājamo aptverto nodokļu summa ir vienāda vai nulle, uzskata, ka sastāvā esošās vienības atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kurā tai ir augstākā pēc satura izslēgto ienākumu summa, kas aprēķināta uz vienības pamata saskaņā ar 28. pantu.

Ja pēc satura izslēgto ienākumu summa abās jurisdikcijās ir vienāda vai nulle, sastāvā esošo vienību uzskata par bez valstspiederības esošu, ja vien tā nav galīgais mātesuzņēmums, – tādā gadījumā uzskata, ka tās atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kurā tā izveidota.

6.   Ja 4. un 5. punkta piemērošanas rezultātā mātesuzņēmuma atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kurā tai nepiemēro kvalificētu IIR, uzskata, ka tai piemēro kvalificētu IIR otrā jurisdikcijā, ja vien spēkā esošs piemērojams nodokļu nolīgums neaizliedz šāda noteikuma piemērošanu.

7.   Ja fiskālā gada laikā sastāvā esoša vienība maina savu atrašanās vietu, uzskata, ka tās atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kurā to uzskatīja par esošu saskaņā ar šo pantu fiskālā gada sākumā.

II NODAĻA

IIR UN UTPR

5. pants

Galīgais mātesuzņēmums Savienībā

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka galīgajam mātesuzņēmumam, kas ir sastāvā esoša vienība un kas atrodas dalībvalstī, par fiskālo gadu piemēro virsnodokli (“IIR virsnodoklis”) attiecībā uz tā sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām, kuras atrodas citā dalībvalstī vai kurām nav valstspiederības.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja sastāvā esoša vienība, kas ir SU grupas vai lielas vietējas grupas galīgais mātesuzņēmums, atrodas dalībvalstī, kura ir zemu nodokļu jurisdikcija, tam par fiskālo gadu piemēro IIR virsnodokli attiecībā uz to un visām grupas sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām, kuras atrodas tajā pašā dalībvalstī.

6. pants

Mātes starpniekuzņēmums Savienībā

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka mātes starpniekuzņēmumam, kas atrodas dalībvalstī un kas ir tāda galīgā mātesuzņēmuma turējumā, kura atrašanās vieta ir trešās valsts jurisdikcijā, par fiskālo gadu piemēro IIR virsnodokli attiecībā uz tā sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām, kuras atrodas citā jurisdikcijā vai kurām nav valstspiederības.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja mātes starpniekuzņēmums, kas atrodas dalībvalstī, kura ir zemu nodokļu jurisdikcija, ir tāda galīgā mātesuzņēmuma turējumā, kura atrašanās vieta ir trešās valsts jurisdikcijā, tam par fiskālo gadu piemēro IIR virsnodokli attiecībā uz to un uz tā sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām, kuras atrodas tajā pašā dalībvalstī.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja:

a)

galīgajam mātesuzņēmumam par fiskālo gadu piemēro kvalificētu IIR; vai

b)

citam mātes starpniekuzņēmumam, kas atrodas jurisdikcijā, kurā tam par fiskālo gadu piemēro IIR un tam tieši vai netieši ir kontrolējoša līdzdalība mātes starpniekuzņēmumā.

7. pants

Mātes starpniekuzņēmums, kas atrodas Savienībā un ko tur izslēgts galīgais mātesuzņēmums

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja mātes starpniekuzņēmumu, kurš atrodas dalībvalstī, tur tāds galīgais mātesuzņēmums, kas ir izslēgta vienība, tam par fiskālo gadu piemēro IIR virsnodokli attiecībā uz tā sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām, kuras atrodas citā jurisdikcijā vai kurām nav valstspiederības.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja mātes starpniekuzņēmumu, kas atrodas dalībvalstī, kura ir zemu nodokļu jurisdikcija, tur tāds galīgs mātesuzņēmums, kas ir izslēgta vienība, tam par fiskālo gadu piemēro IIR virsnodokli attiecībā uz to un uz tā sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām, kuras atrodas tajā pašā dalībvalstī.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja cits mātes starpniekuzņēmums atrodas jurisdikcijā, kurā tam par fiskālo gadu piemēro kvalificētu IIR un kuram tieši vai netieši pieder kontrolējoša līdzdalība mātes starpniekuzņēmumā, kā minēts 1. un 2. punktā.

8. pants

Daļēji piederošs mātesuzņēmums Savienībā

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka daļēji piederošam mātesuzņēmumam, kas atrodas dalībvalstī, par fiskālo gadu piemēro IIR virsnodokli attiecībā uz tā sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām, kuras atrodas citā jurisdikcijā vai kurām nav valstspiederības.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja daļēji piederošs mātesuzņēmums atrodas dalībvalstī, kas ir zemu nodokļu jurisdikcija, tam par fiskālo gadu piemēro IIR virsnodokli attiecībā uz to un tā sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām, kuras atrodas tajā pašā dalībvalstī.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja īpašumtiesības uz daļēji piederošo mātesuzņēmumu pilnībā tieši vai netieši ir citam daļēji piederošam mātesuzņēmumam, kuram par minēto fiskālo gadu piemēro kvalificētu IIR.

9. pants

Virsnodokļa sadale saskaņā ar IIR

1.   IIR virsnodoklis, kas mātesuzņēmumam jāmaksā attiecībā uz sastāvā esošu zemu nodokļu vienību atbilstoši 5. panta 1. punktam, 6. panta 1. punktam, 7. panta 1. punktam un 8. panta 1. punktam, ir vienāds ar sastāvā esošās zemu nodokļu vienības virsnodokli, kas aprēķināts saskaņā ar 27. pantu un reizināts ar mātesuzņēmumam iedalāmo daļu šādā virsnodoklī par fiskālo gadu.

2.   Mātesuzņēmumam iedalāmā daļa virsnodoklī attiecībā uz sastāvā esošu zemu nodokļu vienību ir proporcionāla mātesuzņēmuma īpašumtiesībām sastāvā esošās zemu nodokļu vienības kvalificētajos ienākumos. Minētā daļa ir vienāda ar sastāvā esošās zemu nodokļu vienības kvalificētajiem ienākumiem fiskālajā gadā, no kuriem atskaita tādu ienākumu summu, kuri attiecināmi uz citu īpašnieku turētajām īpašumtiesībām, dalītu ar sastāvā esošās zemu nodokļu vienības kvalificētajiem ienākumiem fiskālajā gadā.

Kvalificēto ienākumu summa, kuri attiecināmi uz tādām īpašumtiesībām sastāvā esošā zemu nodokļu vienībā, kuras tur citi īpašnieki, ir summa, kas tiktu uzskatīta par attiecināmu uz šādiem īpašniekiem saskaņā ar pieņemamā finanšu grāmatvedības standarta principiem, kurus izmanto galīgā mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos, ja sastāvā esošās zemu nodokļu vienības neto ienākumi būtu vienādi ar tās kvalificētajiem ienākumiem un:

a)

mātesuzņēmums būtu sagatavojis konsolidētos finanšu pārskatus saskaņā ar minēto grāmatvedības standartu (“hipotētiskie konsolidētie finanšu pārskati”);

b)

mātesuzņēmumam piederētu kontrolējoša līdzdalība sastāvā esošajā zemu nodokļu vienībā, lai hipotētiskajos konsolidētajos finanšu pārskatos visi sastāvā esošās zemu nodokļu vienības ienākumi un izdevumi pa pozīcijām tiktu konsolidēti ar mātesuzņēmuma ienākumiem un izdevumiem;

c)

visi sastāvā esošās zemu nodokļu vienības kvalificētie ienākumi būtu attiecināmi uz darījumiem ar personām, kas nav grupas vienības; un

d)

visas īpašumtiesības, kas nav mātesuzņēmuma tiešā vai netiešā turējumā, turētu personas, kas nav grupas vienības.

3.   Papildus summai, kas iedalīta mātesuzņēmumam saskaņā ar šā panta 1. punktu, IIR virsnodoklis, kas mātesuzņēmumam jāmaksā saskaņā ar 5. panta 2. punktu, 6. panta 2. punktu, 7. panta 2. punktu un 8. panta 2. punktu, par fiskālo gadu un saskaņā ar 27. pantu ietver:

a)

pilnu virsnodokļa summu, kas aprēķināta šim mātesuzņēmumam; un

b)

virsnodokļa summu, kas aprēķināta tā sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām, kuras atrodas tajā pašā dalībvalstī, reizināta ar mātesuzņēmumam iedalāmo daļu šādā virsnodoklī par fiskālo gadu.

10. pants

IIR kompensēšanas mehānisms

Ja mātesuzņēmumam, kura atrašanās vieta ir dalībvalstī, ir īpašumtiesības sastāvā esošā zemu nodokļu vienībā netieši ar mātes starpniekuzņēmuma starpniecību vai ar daļēji piederošu mātesuzņēmumu, kuram par fiskālo gadu piemēro kvalificētu IIR noteikumu, virsnodokli, kas maksājams, ievērojot 5. līdz 8. pantu, samazina par summu, kura ir vienāda ar to daļu, kas atbilst pirmā minētā mātesuzņēmumam iedalāmajai daļai virsnodoklī, kurš jāmaksā mātes starpniekuzņēmumam vai daļēji piederošam mātesuzņēmumam.

11. pants

Izvēle piemērot kvalificētu vietējo virsnodokli

1.   Dalībvalstis var izvēlēties piemērot kvalificētu vietējo virsnodokli.

Ja dalībvalsts, kurā ir SU grupas vai lielas vietējas grupas sastāvā esošo vienību atrašanās vieta, izvēlas piemērot kvalificētu vietējo virsnodokli, visām SU grupas vai lielas vietējas grupas sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām šajā dalībvalstī piemēro minēto vietējo virsnodokli par fiskālo gadu.

Saskaņā ar kvalificētu vietējo virsnodokli sastāvā esošu zemu nodokļu vienību vietējo virspeļņu var aprēķināt, pamatojoties uz pieņemamu finanšu grāmatvedības standartu vai apstiprinātu finanšu grāmatvedības standartu, ko atļāvusi apstiprināta grāmatvedības struktūra un kas koriģēts, lai novērstu jebkādus būtiskus konkurences izkropļojumus, nevis uz finanšu grāmatvedības standartu, ko izmanto konsolidētajos finanšu pārskatos.

2.   Ja SU grupas vai lielas vietējas grupas mātesuzņēmuma atrašanās vieta ir dalībvalstī un tā tieši vai netieši turētajām sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vieta ir vai nu minētajā dalībvalstī vai citā jurisdikcijā, piemēro kvalificētu vietējo virsnodokli par fiskālo gadu minētajās jurisdikcijās, tad jebkura virsnodokļa summu, kas aprēķināta saskaņā ar 27. pantu un kas mātesuzņēmumam jāmaksā atbilstoši 5. līdz 8. pantam, samazina līdz nullei par to kvalificēta vietējā virsnodokļa summu, kas jāmaksā pašam mātesuzņēmumam vai šīm sastāvā esošajām vienībām.

Neatkarīgi no šā punkta pirmās daļas, ja kvalificēts vietējais virsnodoklis par fiskālo gadu ir aprēķināts saskaņā ar galīgā mātesuzņēmuma pieņemamu finanšu grāmatvedības standartu vai starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (IFRS vai IFRS, ko Savienība pieņēmusi, ievērojot Regulu (EK) Nr. 1606/2002), saskaņā ar 27. pantu attiecībā uz minētās SU grupas vai lielas vietējas grupas sastāvā esošajām vienībām, kas atrodas minētajā dalībvalstī, par minēto fiskālo gadu neaprēķina nekādu virsnodokli. Šī daļa neskar jebkāda papildu virsnodokļa aprēķināšanu saskaņā ar 29. pantu gadījumā, ja dalībvalsts nepiemēro kvalificētu vietējo virsnodokli, lai iekasētu jebkādu papildu virsnodokli, kas rodas saskaņā ar 29. pantu.

3.   Ja kvalificētā vietējā virsnodokļa summa par fiskālo gadu nav samaksāta četru fiskālo gadu laikā pēc pirmā fiskālā gada, kad tā bija jāmaksā, kvalificētā vietējā virsnodokļa summu, kas netika samaksāta, pieskaita jurisdikcijas virsnodoklim, kas aprēķināts saskaņā ar 27. panta 3. punktu, un dalībvalsts, kas izdarījusi izvēli saskaņā ar šā panta 1. punktu, to vairs nevar iekasēt.

4.   Dalībvalstis, kas izvēlas piemērot kvalificētu vietējo virsnodokli, informē Komisiju par minēto izvēli četru mēnešu laikā pēc to valsts normatīvo un administratīvo aktu pieņemšanas, ar ko ievieš kvalificētu vietējo virsnodokli. Šāda izvēle ir spēkā trīs gadus, un to šajā laikā nevar atsaukt. Ikviena trīs gadu laikposma beigās izvēle tiek atjaunināta automātiski, ja vien dalībvalsts savu izvēli neatsauc. Par izvēles atsaukšanu paziņo Komisijai ne vēlāk kā četrus mēnešus pirms trīs gadu laikposma beigām.

12. pants

UTPR piemērošana SU grupā

1.   Ja SU grupas galīgais mātesuzņēmums atrodas trešās valsts jurisdikcijā, kas nepiemēro kvalificētu IIR, vai ja galīgais mātesuzņēmums vai SU grupa ir izslēgta vienība, dalībvalsts nodrošina, ka sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vieta ir Savienībā, tajā dalībvalstī, kurā ir to atrašanās vieta, tiek piemērota korekcija, kas atbilst UTPR virsnodokļa summai, kas par fiskālo gadu iedalīta šai dalībvalstij saskaņā ar 14. pantu.

Šajā nolūkā šāda korekcija var izpausties vai nu kā virsnodoklis, kas jāmaksā minētajām sastāvā esošajām vienībām, vai kā atteikums atskaitīt to no šo sastāvā esošo vienību ar nodokli apliekamajiem ienākumiem, kā rezultātā veidojas nodokļu saistību summa, kas vajadzīga, lai iekasētu UTPR virsnodokļa summu, kas iedalīta minētajai dalībvalstij.

2.   Ja dalībvalsts piemēro korekciju, ievērojot šā panta 1. punktu, proti, kā atteikumu atskaitīt to no ienākumiem, kas apliekami ar nodokli, šādu korekciju, ciktāl iespējams, piemēro attiecībā uz taksācijas gadu, kurā beidzas fiskālais gads, par ko ir aprēķināta UTPR virsnodokļa summa un kas dalībvalstij iedalīta saskaņā ar 14. pantu.

Jebkuru UTPR virsnodokļa summu, kas vēl ir jāmaksā par fiskālo gadu, tāpēc ka minētajā fiskālajā gadā ir piemērots atteikums atskaitīt to no ienākumiem, kuri apliekami ar nodokli, vajadzīgajā apmērā pārnes uz nākamo gadu, un attiecībā uz katru nākamo fiskālo gadu veic korekciju saskaņā ar 1. punktu līdz brīdim, kad ir samaksāta pilna UTPR virsnodokļa summa, kas minētajai dalībvalstij iedalīta par attiecīgo fiskālo gadu.

3.   Šis pants neattiecas uz sastāvā esošajām vienībām, kas ir ieguldījumu vienības.

13. pants

UTPR piemērošana galīgā mātesuzņēmuma jurisdikcijā

1.   Ja SU grupas galīgais mātesuzņēmums atrodas trešās valsts jurisdikcijā ar zemiem nodokļiem, dalībvalstis nodrošina, ka sastāvā esošajām vienībām, kas atrodas Savienībā, dalībvalstī, kurā tās atrodas, tiek piemērota korekcija, kas atbilst UTPR virsnodokļa summai, kas attiecīgajai dalībvalstij piešķirta fiskālajam gadam saskaņā ar 14. pantu.

Šajā nolūkā šāda korekcija var izpausties vai nu kā virsnodoklis, kas jāmaksā minētajām sastāvā esošajām vienībām, vai kā atteikums atskaitīt to no šo sastāvā esošo vienību ar nodokli apliekamajiem ienākumiem, kā rezultātā veidojas nodokļu saistību summa, kas vajadzīga, lai iekasētu UTPR virsnodokļa summu, kas iedalīta minētajai dalībvalstij.

Šā punkta pirmo daļu nepiemēro, ja galīgajam mātesuzņēmumam trešās valsts jurisdikcijā ar zemiem nodokļiem piemēro kvalificētu IIR attiecībā uz to un tā sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām, kas atrodas minētajā jurisdikcijā.

2.   Ja dalībvalsts piemēro korekciju, ievērojot šā panta 1. punktu, proti, kā atteikumu atskaitīt to no ienākumiem, kas apliekami ar nodokli, šādu korekciju, ciktāl iespējams, piemēro attiecībā uz taksācijas gadu, kurā beidzas fiskālais gads, par ko ir aprēķināta UTPR virsnodokļa summa un kas dalībvalstij iedalīta saskaņā ar 14. pantu.

Jebkuru UTPR virsnodokļa summu, kas vēl ir jāmaksā par fiskālo gadu, tāpēc ka minētajā fiskālajā gadā ir piemērots atteikums atskaitīt to no ienākumiem, kuri apliekami ar nodokli, vajadzīgajā apmērā pārnes uz nākamo gadu, un attiecībā uz katru nākamo fiskālo gadu veic korekciju saskaņā ar 1. punktu līdz brīdim, kad ir samaksāta pilna UTPR virsnodokļa summa, kas minētajai dalībvalstij iedalīta par attiecīgo fiskālo gadu.

3.   Šis pants neattiecas uz sastāvā esošajām vienībām, kas ir ieguldījumu vienības.

14. pants

UTPR virsnodokļa summas aprēķināšana un sadale

1.   UTPR virsnodokļa summu, kas iedalīta dalībvalstij, aprēķina, reizinot kopējo UTPR virsnodokli, kas noteikts saskaņā ar 2. punktu, ar dalībvalsts UTPR procentuālo daļu, kas noteikta saskaņā ar 5. punktu.

2.   Kopējais UTPR virsnodoklis par fiskālo gadu ir virsnodokļa summa, kas aprēķināta par katru SU grupas sastāvā esošo zemu nodokļu vienību par minēto fiskālo gadu, kā noteikts saskaņā ar 27. pantu, piemērojot korekcijas, kas noteiktas šā panta 3. un 4. punktā.

3.   Sastāvā esošas zemu nodokļu vienības UTPR virsnodoklis ir vienāds ar nulli, ja par fiskālo gadu visas galīgā mātesuzņēmuma īpašumtiesības šādā sastāvā esošā zemu nodokļu vienībā tieši vai netieši tur viens vai vairāki mātesuzņēmumi, kam ir pienākums piemērot kvalificētu IIR attiecībā uz minēto sastāvā esošu zemu nodokļu vienību par minēto fiskālo gadu.

4.   Ja 3. punktu nepiemēro, tad sastāvā esošas zemu nodokļu vienības UTPR virsnodokli samazina par mātesuzņēmumam iedalāmo daļu no minētās sastāvā esošas zemu nodokļu vienības virsnodokļa, kas jāmaksā saskaņā ar kvalificētu IIR.

5.   Dalībvalsts UTPR procentuālo daļu par katru fiskālo gadu un par katru SU grupu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

Formula

kur:

a)

darbinieku skaits dalībvalstī ir SU grupas, kuras atrašanās vieta ir šajā dalībvalstī, sastāvā esošo vienību kopējais darbinieku skaits;

b)

darbinieku skaits visās UTPR jurisdikcijās ir kopējais darbinieku skaits visās SU grupas, kuras atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kam ir spēkā kvalificēts UTPR par fiskālo gadu, sastāvā esošajās vienībās;

c)

materiālo pamatlīdzekļu kopējā vērtība dalībvalstī ir visu SU grupas, kuras atrašanās vieta ir šajā dalībvalstī, sastāvā esošo vienību materiālo pamatlīdzekļu neto uzskaites vērtības summa;

d)

materiālo pamatlīdzekļu kopējā vērtība visās UTPR jurisdikcijās ir visu SU grupas, kuras atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kam par fiskālo gadu ir spēkā kvalificēts UTPR, sastāvā esošo vienību materiālo pamatlīdzekļu neto uzskaites vērtības summa.

6.   Darbinieku skaits ir visu attiecīgajā jurisdikcijā esošo sastāvā esošo vienību darbinieku skaits uz pilnslodzes ekvivalenta pamata, ieskaitot neatkarīgus līgumslēdzējus, ar noteikumu, ka tie piedalās sastāvā esošās vienības parastajās saimnieciskās darbībās.

Materiālie pamatlīdzekļi ietver visu sastāvā esošo vienību, kuru atrašanās vieta ir attiecīgajā jurisdikcijā, materiālos pamatlīdzekļus, bet neietver skaidru naudu vai skaidras naudas ekvivalentus, nemateriālos vai finanšu pamatlīdzekļus.

7.   Darbiniekus, kuru algu izmaksas ir iekļautas pastāvīgās pārstāvniecības atsevišķajos finanšu pārskatos, kā noteikts, ievērojot 18. panta 1. punktu, un kuras koriģētas saskaņā ar 18. panta 2. punktu, iedala tai jurisdikcijai, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība.

Materiālos pamatlīdzekļus, kas iekļauti pastāvīgās pārstāvniecības atsevišķajos finanšu pārskatos, kuri noteikti 18. panta 1. punktā un koriģēti saskaņā ar 18. panta 2. punktu, iedala tai jurisdikcijai, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība.

Darbinieku skaitu un materiālos pamatlīdzekļus, kas iedalīti pastāvīgās pārstāvniecības jurisdikcijai, neņem vērā attiecībā uz galvenās vienības jurisdikcijas darbinieku skaitu un materiālajiem pamatlīdzekļiem.

Ieguldījumu vienības darbinieku skaitu un turēto materiālo pamatlīdzekļu neto uzskaites vērtību izslēdz no 5. punktā iekļautās formulas elementiem.

Caurplūsmas vienības darbinieku skaitu un materiālo pamatlīdzekļu neto uzskaites vērtību izslēdz no 5. punktā iekļautās formulas elementiem, ja vien tie nav iedalīti pastāvīgajai pārstāvniecībai vai, ja pastāvīgās pārstāvniecības nav, sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kurā izveidota caurplūsmas vienība.

8.   Atkāpjoties no 5. punkta, uzskata, ka jurisdikcijas UTPR procentuālā daļa SU grupai par fiskālo gadu ir nulle, ja UTPR virsnodokļa summa, kas minētajai jurisdikcijai iedalīta kādā no iepriekšējiem fiskālajiem gadiem, nav izraisījusi to, ka minētās SU grupas sastāvā esošajām vienībām, kuras atrašanās vieta ir minētajā jurisdikcijā, ir radušies papildu maksājamo nodokļu izdevumi, kas kopā ir vienādi ar UTPR virsnodokļa summu par minēto iepriekšējo fiskālo gadu, kura iedalīta minētajai jurisdikcijai.

SU grupas, kuras atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kurā UTPR procentuālā daļa par fiskālo gadu ir nulle, sastāvā esošajām vienībām darbinieku skaitu un materiālo pamatlīdzekļu neto uzskaites vērtību izslēdz no tās formulas elementiem, ko izmanto, lai iedalītu kopējo UTPR virsnodokli SU grupai par minēto fiskālo gadu.

9.   Šā panta 8. punktu nepiemēro fiskālajam gadam, ja visām jurisdikcijām ar kvalificētu UTPR, kas ir spēkā attiecīgajā fiskālajā gadā, SU grupas UTPR procentuālā daļa par minēto fiskālo gadu ir nulle.

III NODAĻA

KVALIFICĒTO IENĀKUMU VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀŠANA

15. pants

Kvalificēto ienākumu vai zaudējumu noteikšana

1.   Sastāvā esošās vienības kvalificētos ienākumus vai zaudējumus aprēķina, veicot 16.–19. pantā noteiktās korekcijas sastāvā esošās vienības finanšu grāmatvedības neto ienākumiem vai zaudējumiem par fiskālo gadu pirms jebkādu konsolidācijas korekciju veikšanas, lai likvidētu grupas iekšējos darījumus, kā noteikts grāmatvedības standartā, kas izmantots galīgā mātesuzņēmuma konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanā.

2.   Ja nav praktiski iespējams noteikt sastāvā esošas vienības finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus, pamatojoties uz pieņemamu finanšu grāmatvedības standartu vai apstiprinātu finanšu grāmatvedības standartu, kas izmantots galīgā mātesuzņēmuma konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanā, tad sastāvā esošās vienības finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus par fiskālo gadu var noteikt, izmantojot citu pieņemamu finanšu grāmatvedības standartu vai apstiprinātu finanšu grāmatvedības standartu, ar noteikumu, ka:

a)

sastāvā esošās vienības finanšu pārskati tiek uzturēti, pamatojoties uz minēto grāmatvedības standartu;

b)

finanšu pārskatos ietvertā informācija ir ticama; un

c)

pastāvīgās atšķirības, kas pārsniedz 1 000 000 EUR un kas izriet no tāda konkrēta principa vai standarta piemērošanas ienākumu, izdevumu vai darījumu pozīcijām, kurš atšķiras no finanšu standarta, kas izmantots galīgā mātesuzņēmuma konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanā, koriģē, lai tās atbilstu režīmam, kāds attiecībā uz šo pozīciju vajadzīgs saskaņā ar grāmatvedības standartu, kurš izmantots konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanā.

3.   Ja galīgais mātesuzņēmums nav sagatavojis savus konsolidētos finanšu pārskatus saskaņā ar pieņemamu finanšu grāmatvedības standartu, kas minēts 3. panta 6) punkta c) apakšpunktā, galīgā mātesuzņēmuma konsolidētos finanšu pārskatus koriģē, lai novērstu jebkādus būtiskus konkurences izkropļojumus.

4.   Ja galīgais mātesuzņēmums nesagatavo konsolidētus finanšu pārskatus, kā minēts 3. panta 6) punkta a), b) un c) apakšpunktā, galīgā mātesuzņēmuma konsolidētie finanšu pārskati, kas minēti 3. panta 6) punkta d) apakšpunktā, ir tie, kas tiktu sagatavoti, ja galīgajam mātesuzņēmumam šādi konsolidēti finanšu pārskati būtu jāsagatavo saskaņā ar:

a)

pieņemamu finanšu grāmatvedības standartu; vai

b)

apstiprinātu finanšu grāmatvedības standartu, ar noteikumu, ka šādi konsolidētie finanšu pārskati tiek koriģēti, lai novērstu jebkādus būtiskus konkurences izkropļojumus.

5.   Ja dalībvalsts vai trešās valsts jurisdikcija piemēro kvalificētu vietējo virsnodokli, tad sastāvā esošo vienību, kuru atrašanās vieta ir minētajā dalībvalstī vai trešās valsts jurisdikcijā, finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus var noteikt saskaņā ar pieņemamu finanšu grāmatvedības standartu vai apstiprinātu finanšu grāmatvedības standartu, kas atšķiras no finanšu grāmatvedības standarta, kurš izmantots galīgā mātesuzņēmuma konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanā, ar noteikumu, ka šādi finanšu grāmatvedības neto ienākumi vai zaudējumi tiek koriģēti, lai novērstu jebkādus būtiskus konkurences izkropļojumus.

6.   Ja, piemērojot konkrētu principu vai procedūru saskaņā ar vispārpieņemtu grāmatvedības principu kopumu, rodas būtisks konkurences izkropļojums, jebkuras pozīcijas vai darījuma, kam piemēro minēto principu vai procedūru, grāmatvedības režīmu koriģē, lai tas atbilstu režīmam, kāds vajadzīgs pozīcijai vai darījumam saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (IFRS vai IFRS, ko Savienība ir pieņēmusi, ievērojot Regulu (EK) Nr. 1606/2002).

16. pants

Korekcijas, ko veic, lai noteiktu kvalificētos ienākumus vai zaudējumus

1.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

a)

“neto nodokļu izdevumi” ir šādu pozīciju neto summa:

i)

aptvertie nodokļi, kas uzkrājušies kā izdevumi, un jebkuri kārtējie un atliktie aptvertie nodokļi, kas iekļauti ienākuma nodokļa izdevumos, tostarp aptvertie nodokļi par ienākumiem, kas ir izslēgti no kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķina;

ii)

atliktā nodokļa aktīvi, kas attiecināmi uz zaudējumiem par fiskālo gadu;

iii)

kvalificētie vietējie virsnodokļi, kas uzkrājušies kā izdevumi;

iv)

nodokļi, kas rodas, ievērojot šīs direktīvas noteikumus vai – attiecībā uz trešo valstu jurisdikcijām – ESAO paraugnoteikumus, un kuri uzkrājušies kā izdevumi; un

v)

diskvalificēti atmaksājamie dalībniekiem ieskaitītie nodokļi, kas uzkrājušies kā izdevumi;

b)

“izslēgta dividende” ir dividende vai citi sadalījumi, kas saņemti vai kas uzkrājušies attiecībā uz īpašumtiesībām, izņemot dividendi vai citus sadalījumus, kas saņemti vai uzkrājušies attiecībā uz:

i)

īpašumtiesībām:

ko grupa tur vienībā, kas ietver tiesības uz mazāk nekā 10 % no minētās vienības peļņas, kapitāla vai rezervēm vai balsstiesībām sadales vai atsavināšanas dienā (“portfeļa akciju turējums”), un

kas ekonomiski pieder sastāvā esošajai vienībai, kura sadales dienā saņem vai uzkrāj dividendes vai citus sadalījumus par mazāk nekā vienu gadu;

ii)

īpašumtiesībām ieguldījumu sabiedrībā, uz kuru attiecas izvēle, ievērojot 43. pantu;

c)

“izslēgti pašu kapitāla guvumi vai zaudējumi” ir guvumi, peļņa vai zaudējumi, kas iekļauti sastāvā esošas vienības finanšu grāmatvedības neto ienākumos vai zaudējumos un izriet no:

i)

guvumiem un zaudējumiem, kas izriet no īpašumtiesību patiesās vērtības izmaiņām, izņemot attiecībā uz portfeļa akciju turējumu;

ii)

peļņas vai zaudējumiem attiecībā uz īpašumtiesībām, kas iekļautas grāmatvedības pašu kapitāla metodē; un

iii)

guvumiem un zaudējumiem no īpašumtiesību izmantošanas, izņemot portfeļa akciju turējuma izmantošanu;

d)

“iekļauti pārvērtēšanas metodes guvumi vai zaudējumi” ir neto guvumi vai zaudējumi, kas palielināti vai samazināti par jebkādiem saistītajiem aptvertajiem nodokļiem par fiskālo gadu un izriet no tādas grāmatvedības metodes vai prakses piemērošanas, kura attiecībā uz visiem materiālajiem pamatlīdzekļiem:

i)

periodiski koriģē šādu materiālo pamatlīdzekļu uzskaites vērtību līdz to patiesajai vērtībai;

ii)

uzskaita citu apvienoto ienākumu vērtības izmaiņas; un

iii)

vēlāk neuzskaita guvumus vai zaudējumus, kas uzkrājušies citos apvienotajos ienākumos ar peļņas un zaudējumu starpniecību;

e)

“asimetriski ārvalstu valūtas guvumi vai zaudējumi” ir tādas vienības ārvalstu valūtas guvumi vai zaudējumi, kuras grāmatvedības un nodokļu funkcionālās valūtas ir atšķirīgas un kuri ir:

i)

iekļauti sastāvā esošas vienības ar nodokli apliekamo ienākumu vai zaudējumu aprēķinā un ir attiecināmi uz valūtas kursa svārstībām starp grāmatvedības funkcionālo valūtu un sastāvā esošās vienības nodokļu funkcionālo valūtu;

ii)

iekļauti sastāvā esošas vienības finanšu grāmatvedības neto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā un ir attiecināmi uz valūtas kursa svārstībām starp grāmatvedības funkcionālo valūtu un sastāvā esošās vienības nodokļu funkcionālo valūtu;

iii)

iekļauti sastāvā esošas vienības finanšu grāmatvedības neto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā un ir attiecināmi uz valūtas kursa svārstībām starp trešo ārvalstu valūtu un sastāvā esošās vienības grāmatvedības funkcionālo valūtu; un

iv)

attiecināmi uz valūtas kursa svārstībām starp trešo ārvalstu valūtu un sastāvā esošās vienības nodokļu funkcionālo valūtu, neatkarīgi no tā, vai šādi trešās ārvalstu valūtas guvumi vai zaudējumi ir iekļauti ar nodokli apliekamajos ienākumos;

nodokļu funkcionālā valūta ir funkcionālā valūta, ko izmanto, lai noteiktu sastāvā esošās vienības ar nodokli apliekamos ienākumus vai zaudējumus attiecībā uz aptverto nodokli jurisdikcijā, kurā ir tās atrašanās vieta; grāmatvedības funkcionālā valūta ir funkcionālā valūta, ko izmanto, lai noteiktu sastāvā esošās vienības finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus; trešā ārvalstu valūta ir valūta, kas nav sastāvā esošās vienības nodokļu funkcionālā valūta vai grāmatvedības funkcionālā valūta;

f)

“politikas nepieļauti izdevumi” ir:

i)

izdevumi, kas sastāvā esošajai vienībai uzkrājušies par nelikumīgiem maksājumiem, tostarp kukuļiem un slēptām komisijas maksām; un

ii)

izdevumi, kas sastāvā esošajai vienībai uzkrājušies par naudas sodiem par summu, kas vienāda ar 50 000 EUR vai lielāka, vai par līdzvērtīgu summu funkcionālajā valūtā, kurā tiek aprēķināti sastāvā esošās vienības finanšu grāmatvedības neto ienākumi vai zaudējumi;

g)

“iepriekšēja perioda kļūda un izmaiņas grāmatvedības principos” ir izmaiņas sastāvā esošas vienības perioda sākuma pašu kapitālā fiskālā gada sākumā, kas ir attiecināmas uz:

i)

kļūdas korekciju finanšu grāmatvedības neto ienākumu vai zaudējumu noteikšanā kādā no iepriekšējiem fiskālajiem gadiem, kas ietekmējusi ienākumus vai izdevumus, kuri ir ietverami kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā konkrētajā iepriekšējā gadā, izņemot tiktāl, cik šāda kļūdas korekcija izrietējusi no būtiska saistību samazinājuma attiecībā uz aptvertajiem nodokļiem, uz kuriem attiecas 25. pants; un

ii)

izmaiņām grāmatvedības principos vai politikā, kas ietekmējušas ienākumus vai izdevumus, kuri ietverti kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā;

h)

“uzkrātie pensiju izdevumi” ir starpība starp pensiju saistību izdevumu summu, kas iekļauta finanšu grāmatvedības neto ienākumos vai zaudējumos, un summu, kas ieguldīta pensiju fondā par fiskālo gadu.

2.   Sastāvā esošas vienības finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus koriģē par šādu pozīciju summu, lai noteiktu tās kvalificētos ienākumus vai zaudējumus:

a)

neto nodokļu izdevumi;

b)

izslēgtās dividendes;

c)

izslēgtie pašu kapitāla guvumi vai zaudējumi;

d)

iekļautie pārvērtēšanas metodes guvumi vai zaudējumi;

e)

guvumi vai zaudējumi no to aktīvu un saistību atsavināšanas, kas izslēgtas, ievērojot 35. pantu;

f)

asimetriskie ārvalstu valūtas guvumi vai zaudējumi;

g)

politikas nepieļauti izdevumi;

h)

iepriekšēju periodu kļūdas un izmaiņas grāmatvedības principos; un

i)

uzkrātie pensiju izdevumi.

3.   Pēc iesniedzējas sastāvā esošās vienības izvēles sastāvā esošā vienība summu, kas iekļauta izdevumos tās finanšu pārskatos par tādas sastāvā esošas vienības izmaksām vai izdevumiem, kas bija samaksāti ar akciju kompensāciju, var aizstāt ar summu, kas atļauta kā atskaitījums ar nodokli apliekamo ienākumu aprēķināšanai tās atrašanās vietā.

Ja iespēja izmantot akciju iegādes iespējas nav izmantota, akciju kompensācijas izmaksu vai izdevumu summu, kas atskaitīta no sastāvā esošās vienības finanšu grāmatvedības neto ienākumiem vai zaudējumiem, lai aprēķinātu tās kvalificētos ienākumus vai zaudējumus par visiem iepriekšējiem fiskālajiem gadiem, iekļauj fiskālajā gadā, kurā iespējas izmantošanas termiņš ir beidzies.

Ja akciju kompensācijas izmaksu vai izdevumu summa ir iegrāmatota sastāvā esošās vienības finanšu pārskatos fiskālajos gados pirms fiskālā gada, kurā tiek izdarīta izvēle, tad summu, kas vienāda ar starpību starp akciju kompensācijas izmaksu vai izdevumu kopējo summu, kura atskaitīta tās kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķināšanai šajos iepriekšējos fiskālajos gados, un akciju kompensācijas izmaksu vai izdevumu kopējo summu, kas būtu bijusi atskaitīta tās kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķināšanai šajos iepriekšējos fiskālajos gados, ja izvēle būtu izdarīta šādos fiskālajos gados, iekļauj sastāvā esošās vienības kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā par šo fiskālo gadu.

Izvēli izdara saskaņā ar 45. panta 1. punktu, un tā konsekventi attiecas uz visām sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vieta ir tajā pašā jurisdikcijā, par gadu, kurā izvēle tiek izdarīta, un visiem turpmākajiem fiskālajiem gadiem.

Fiskālajā gadā, kurā izvēle tiek atsaukta, nesamaksāto akciju kompensācijas izmaksu vai izdevumu summu, kas ir atskaitīta, ievērojot minēto izvēli, kura pārsniedz uzkrātos finanšu grāmatvedības izdevumus, iekļauj sastāvā esošās vienības kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā.

4.   Jebkuru tādu darījumu starp sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vietas ir dažādās jurisdikcijās, kas nav reģistrēts ar tādu pašu summu abu sastāvā esošo vienību finanšu pārskatos vai kas neatbilst nesaistītu pušu darījuma principam, koriģē tā, lai tas būtu tādā pašā apmērā un atbilstu nesaistītu pušu darījuma principam.

Tādus zaudējumus no aktīva pārdošanas vai citas nodošanas starp divām sastāvā esošām vienībām, kas atrodas vienā un tajā pašā jurisdikcijā, kuri nav reģistrēti saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu, koriģē, pamatojoties uz nesaistītu pušu darījuma principu, ja minētie zaudējumi ir iekļauti kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā.

Šā punkta nolūkos “nesaistītu pušu darījuma princips” ir princips, saskaņā ar kuru darījumi starp sastāvā esošām vienībām ir jāreģistrē, atsaucoties uz nosacījumiem, kas būtu iegūti starp neatkarīgiem uzņēmumiem salīdzināmos darījumos un salīdzināmos apstākļos.

5.   Kvalificētus atmaksājamus nodokļa ieskaitus, kā minēts 3. panta 38. punktā, uzskata par ienākumiem sastāvā esošas vienības kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķināšanai. Nekvalificētus atmaksājamus nodokļa ieskaitus neuzskata par ienākumiem sastāvā esošas vienības kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķināšanai.

6.   Pēc iesniedzējas sastāvā esošās vienības izvēles guvumus un zaudējumus attiecībā uz aktīviem un saistībām, kam piemēro patiesās vērtības vai vērtības samazināšanās uzskaiti konsolidētajos finanšu pārskatos par fiskālo gadu, var noteikt, pamatojoties uz realizācijas principu, lai aprēķinātu kvalificētos ienākumus vai zaudējumus.

Guvumus vai zaudējumus, kas izriet no patiesās vērtības vai vērtības samazināšanās grāmatvedībā piemērošanas attiecībā uz aktīvu vai saistību, izslēdz no sastāvā esošas vienības kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķina saskaņā ar pirmo daļu.

Aktīva vai saistības uzskaites vērtība guvumu vai zaudējumu noteikšanas nolūkā saskaņā ar pirmo daļu ir uzskaites vērtība brīdī, kad aktīvs iegūts vai saistība radusies, vai izvēles izdarīšanas fiskālā gada pirmajā dienā, atkarībā no tā, kura no šīm dienām ir vēlāk.

Izvēli izdara saskaņā ar 45. panta 1. punktu, un tā attiecas uz visām sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vieta ir jurisdikcijā, par kuru izvēle ir izdarīta, ja vien iesniedzēja sastāvā esošā vienība neizvēlas ierobežot šo izvēli līdz sastāvā esošo vienību vai ieguldījumu vienību materiālajiem pamatlīdzekļiem.

Fiskālajā gadā, kurā izvēle tiek atsaukta, summu, kas vienāda ar starpību gan starp aktīva vai saistības patieso vērtību, gan aktīva vai saistības uzskaites vērtību tā fiskālā gada pirmajā dienā, kurā tiek veikta atsaukšana, kas noteikta, ievērojot izvēli, iekļauj, ja patiesā vērtība pārsniedz uzskaites vērtību, vai atskaita, ja uzskaites vērtība pārsniedz patieso vērtību, sastāvā esošo vienību kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķina vajadzībām.

7.   Pēc iesniedzējas sastāvā esošās vienības izvēles sastāvā esošas vienības, kuras atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kvalificētos ienākumus vai zaudējumus, kas rodas no tā, ka vietējos materiālos pamatlīdzekļus, kuru atrašanās vieta ir minētajā jurisdikcijā, šāda sastāvā esošā vienība atsavina trešām personām, kas nav grupas locekles, fiskālajā gadā, var koriģēt, kā aprakstīts šajā punktā. Šā punkta nolūkos vietējie materiālie pamatlīdzekļi ir nekustamais īpašums, kas atrodas tajā pašā jurisdikcijā, kurā ir sastāvā esošās vienības atrašanās vieta.

No neto guvuma, kas izriet no vietējo materiālo pamatlīdzekļu atsavināšanas, kā minēts pirmajā daļā, fiskālajā gadā, kurā tiek izdarīta izvēle, atskaita jebkurus sastāvā esošas vienības, kuras atrašanās vieta ir minētajā jurisdikcijā, neto zaudējumus no vietējo materiālo pamatlīdzekļu atsavināšanas, kā minēts pirmajā daļā, fiskālajā gadā, kurā tiek izdarīta izvēle, un četros fiskālajos gados pirms šā fiskālā gada (“piecu gadu periods”). No neto ieguvuma vispirms atskaita neto zaudējumus, ja tādi ir, kas radušies piecu gadu perioda agrākajā fiskālajā gadā. Atlikušo neto guvuma summu pārnes uz nākamo periodu, un no tās atskaita visus neto zaudējumus, kas radušies piecu gadu perioda nākamajos fiskālajos gados.

Atlikušo neto guvuma summu, kas paliek pāri pēc otrās daļas piemērošanas, vienlīdzīgi sadala pa visu piecu gadu periodu, lai aprēķinātu katras tās sastāvā esošā vienības kvalificētos ienākumus vai zaudējumus, kuras atrašanās vieta ir šajā jurisdikcijā, kas saņēmusi neto guvumu no vietējo materiālo pamatlīdzekļu atsavināšanas, kā minēts pirmajā daļā, fiskālajā gadā, kurā izdarīta izvēle. Sastāvā esošai vienībai iedalītā atlikusī neto guvuma summa ir proporcionāla šīs sastāvā esošās vienības neto guvumam, kas dalīts ar visu sastāvā esošo vienību neto guvumu.

Ja neviena sastāvā esoša vienība jurisdikcijā nav saņēmusi neto guvumu no vietējo materiālo pamatlīdzekļu atsavināšanas, kā minēts pirmajā daļā, tajā fiskālajā gadā, kurā izdarīta izvēle, tad atlikušo neto guvuma summu, kas minēta trešajā daļā, vienlīdzīgi sadala katrai sastāvā esošajai vienībai šajā jurisdikcijā un vienādi sadala pa piecu gadu periodu, lai aprēķinātu katras sastāvā esošās vienības kvalificētos ienākumus vai zaudējumus.

Jebkuras korekcijas saskaņā ar šo punktu par fiskālajiem gadiem pirms fiskālā gada, kurā izdarīta izvēle, veic atbilstīgi korekcijām saskaņā ar 29. panta 1. punktu. Šo izvēli izdara katru gadu saskaņā ar 45. panta 2. punktu.

8.   Izdevumus, kas saistīti ar finansēšanas kārtību, kur viena vai vairākas sastāvā esošās vienības veic nodokļa ieskaitu vai kā citādi veic ieguldījumu vienā vai vairākās tās pašas grupas sastāvā esošās vienībās (“grupas iekšējā finansēšanas kārtība”), neņem vērā sastāvā esošas vienības kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

sastāvā esošās vienības atrašanās vieta ir zemu nodokļu jurisdikcijā vai jurisdikcijā, kas būtu zemu nodokļu jurisdikcija, ja sastāvā esošajai vienībai nebūtu uzkrājušies izdevumi;

b)

var pamatoti prognozēt, ka paredzētajā grupas iekšējās finansēšanas kārtības pastāvēšanas laikā grupas iekšējās finansēšanas kārtība palielinās izdevumu summu, ko ņem vērā, lai aprēķinātu minētās sastāvā esošās vienības kvalificētos ienākumus vai zaudējumus, neradot samērīgu palielinājumu sastāvā esošās vienības, kas veic nodokļu ieskaitu, (“dalībnieces”) ar nodokli apliekamos ienākumus;

c)

dalībnieces atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kura nav zemu nodokļu jurisdikcija, vai jurisdikcijā, kas nebūtu zemu nodokļu jurisdikcija, ja dalībniecei nebūtu uzkrājušies ar izdevumiem saistītie ienākumi.

9.   Galīgais mātesuzņēmums var izvēlēties piemērot savu konsolidēto grāmatvedības režīmu, lai likvidētu ienākumus, izdevumus, guvumus un zaudējumus no darījumiem starp sastāvā esošām vienībām, kuru atrašanās vieta ir tajā pašā jurisdikcijā un kuras iekļautas nodokļu konsolidācijas grupā, lai aprēķinātu šo sastāvā esošo vienību neto kvalificētos ienākumus vai zaudējumus.

Izvēli izdara saskaņā ar 45. panta 1. punktu.

Fiskālajā gadā, kurā tiek izdarīta vai atsaukta izvēle, veic atbilstošas korekcijas, lai šādas izvēles vai atsaukšanas rezultātā kvalificēto ienākumu vai zaudējumu pozīcijas netiktu ņemtas vērā vairāk nekā vienu reizi vai izlaistas.

10.   Apdrošināšanas sabiedrība tās kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā neiekļauj summas, kas iekasētas no polišu turētājiem par nodokļiem, kurus apdrošināšanas sabiedrība samaksājusi attiecībā uz polišu turētājiem atgrieztajām summām. Apdrošināšanas sabiedrība tās kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā iekļauj visas polišu turētājiem atgrieztās summas, kas nav atspoguļotas tās finanšu grāmatvedības neto ienākumos vai zaudējumos, ciktāl saistību pret polišu turētājiem atbilstošais palielinājums vai samazinājums ir atspoguļots tās finanšu grāmatvedības neto ienākumos vai zaudējumos.

11.   Summu, kas ir atzīta kā sastāvā esošas vienības pašu kapitāla samazinājums un kas ir rezultāts sadalei, kuru veic vai kura jāveic attiecībā uz instrumentu, ko šī sastāvā esošā vienība emitējusi, ievērojot prudenciālās regulatīvās prasības (“pirmā līmeņa papildu kapitāls”), tās kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā uzskata par izdevumiem.

Summu, kas ir atzīta kā sastāvā esošas vienības pašu kapitāla palielinājums un ir rezultāts sadalei, kas saņemta vai jāsaņem attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitālu, kurš ir sastāvā esošās vienības turējumā, iekļauj tās kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā.

17. pants

Starptautiskās kuģniecības ienākuma izslēgšana

1.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

a)

“starptautiskās kuģniecības ienākums” ir neto ienākums, ko sastāvā esoša vienība gūst no turpmāk minētajām darbībām, ar noteikumu, ka transportēšanu neveic pa iekšējiem ūdensceļiem tajā pašā jurisdikcijā:

i)

pasažieru vai kravas pārvadāšana ar kuģi starptautiskā satiksmē, neatkarīgi no tā, vai kuģis ir sastāvā esošās vienības īpašumā, tiek nomāts vai citādi ir tās rīcībā;

ii)

pasažieru vai kravas pārvadāšana ar kuģi starptautiskā satiksmē saskaņā ar nišu fraktēšanas pasākumiem;

iii)

tāda kuģa līzings, kas izmantojams pasažieru vai kravas pārvadāšanai starptautiskā satiksmē uz frakts pamata, kad kuģis ir pilnībā aprīkots, nokomplektēts ar apkalpi un apgādāts;

iv)

tāda kuģa līzings citai sastāvā esošai vienībai, kuru izmanto pasažieru vai kravas pārvadāšanai starptautiskā satiksmē uz berbouta frakts pamata;

v)

līdzdalība kopfondā, kopuzņēmumā vai starptautiskā darbības aģentūrā pasažieru vai kravas pārvadāšanai starptautiskā satiksmē; un

vi)

tāda kuģa pārdošana, kas izmantots pasažieru vai kravas pārvadāšanai starptautiskā satiksmē, ar noteikumu, ka kuģis ir bijis sastāvā esošās vienības lietošanā vismaz vienu gadu;

b)

“kvalificēts starptautiskās kuģniecības papildienākums” ir neto ienākumi, ko sastāvā esoša vienība gūst no šādām darbībām, ar noteikumu, ka šādas darbības galvenokārt veic saistībā ar pasažieru un kravas pārvadājumiem ar kuģiem starptautiskā satiksmē:

i)

kuģa iznomāšana uz frakts pamata citam kuģniecības uzņēmumam, kas nav sastāvā esoša vienība, ar noteikumu, ka frakts ilgums nepārsniedz trīs gadus;

ii)

tādu biļešu pārdošana, ko izdevuši citi kuģniecības uzņēmumi, starptautiska ceļojuma vietējam maršrutam;

iii)

konteineru līzings un īslaicīga uzglabāšana vai aizturēšanas maksas par konteineru novēlotu atgriešanu;

iv)

pakalpojumu sniegšana citiem kuģniecības uzņēmumiem, ja tos sniedz inženieri, tehniskās uzturēšanas personāls, kravu apstrādātāji, ēdināšanas personāls un klientu pakalpojumu personāls; un

v)

ienākumi no ieguldījumiem, ja ieguldījumi, kas rada ienākumus, ir veikti kuģu ekspluatēšanas starptautiskā satiksmē darbības ietvaros.

2.   Sastāvā esošas vienības starptautiskās kuģniecības ienākumus un kvalificētus starptautiskās kuģniecības papildienākumus neiekļauj tās kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā ar noteikumu, ka sastāvā esošā vienība pierāda, ka visu kuģu stratēģiskā vai komerciālā pārvaldība tiek faktiski veikta no jurisdikcijas, kurā ir sastāvā esošās vienības atrašanās vieta.

3.   Ja sastāvā esošas vienības starptautiskās kuģniecības ienākumu un kvalificētu starptautiskās kuģniecības papildienākumu aprēķina rezultātā tiek iegūti zaudējumi, šādus zaudējumus neiekļauj sastāvā esošās vienības kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā.

4.   Visu sastāvā esošo vienību, kuru atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kvalificētā starptautiskās kuģniecības papildienākuma no starptautiskās kuģošanas kopējā summa nepārsniedz 50 % no minēto sastāvā esošo vienību starptautiskās kuģniecības ienākumiem.

5.   Sastāvā esošai vienībai radušās izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz tās starptautiskās kuģniecības darbībām, kuras uzskaitītas 1. punkta a) apakšpunktā, un kvalificētām starptautiskās kuģniecības papilddarbībām, kuras uzskaitītas 1. punkta b) apakšpunktā, iekļauj šādās darbībās, lai aprēķinātu sastāvā esošās vienības neto starptautiskās kuģniecības ienākumu un neto kvalificēto starptautiskās kuģniecības papildienākumu.

Izmaksas, kas sastāvā esošai vienībai rodas netieši no tās starptautiskās kuģniecības darbībām un kvalificētām starptautiskās kuģniecības papilddarbībām, atskaita no sastāvā esošās vienības ienākumiem par šādām darbībām, lai aprēķinātu starptautiskās kuģniecības ienākumu un kvalificēto starptautiskās kuģniecības papildienākumu, pamatojoties uz tās ieņēmumiem no šādām darbībām proporcionāli tās kopējiem ieņēmumiem.

6.   Visas tiešās un netiešās izmaksas, kas attiecinātas uz sastāvā esošas vienības starptautiskās kuģniecības ienākumu un kvalificētu starptautiskās kuģniecības papildienākumu saskaņā ar 5. punktu, izslēdz no tās kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķināšanas.

18. pants

Kvalificēto ienākumu vai zaudējumu sadale starp galveno vienību un pastāvīgo pārstāvniecību

1.   Ja sastāvā esoša vienība ir pastāvīgā pārstāvniecība, kā definēts 3. panta 13) punkta a), b) vai c) apakšpunktā, tās finanšu grāmatvedības neto ienākumi vai zaudējumi ir neto ienākumi vai zaudējumi, kas atspoguļoti pastāvīgās pārstāvniecības atsevišķajos finanšu pārskatos.

Ja pastāvīgajai pārstāvniecībai nav atsevišķu finanšu pārskatu, tās finanšu grāmatvedības neto ienākumi vai zaudējumi ir summa, kas būtu atspoguļota tās atsevišķajos finanšu pārskatos, ja tie tiktu sagatavoti individuāli un saskaņā ar grāmatvedības standartu, kurš izmantots galīgā mātesuzņēmuma konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanā.

2.   Ja sastāvā esoša vienība atbilst pastāvīgās pārstāvniecības definīcijai 3. panta 13) punkta a) vai b) apakšpunktā, tās finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus koriģē, lai atspoguļotu tikai tās summas un ienākumu un izdevumu pozīcijas, kas ir attiecināmas uz to saskaņā ar piemērojamo nodokļu nolīgumu tās jurisdikcijas vietējiem tiesību aktiem, kurā ir tās atrašanās vieta, neatkarīgi no ienākumu summas, kas ir apliekama ar nodokli, un atskaitāmo izdevumu summas šajā jurisdikcijā.

Ja sastāvā esoša vienība atbilst pastāvīgās pārstāvniecības definīcijai 3. panta 13) punkta c) apakšpunktā, tās finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus koriģē, lai atspoguļotu tikai tās summas un ienākumu un izdevumu pozīcijas, kas būtu attiecināmas uz to saskaņā ar ESAO Paraugkonvencijas par nodokļu uzlikšanu ienākumiem un kapitālam 7. pantu, ar grozījumiem.

3.   Ja sastāvā esoša vienība atbilst pastāvīgās pārstāvniecības definīcijai 3. panta 13) punkta d) apakšpunktā, tās finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus aprēķina, pamatojoties uz tām summām un ienākumu pozīcijām, kas ir izslēgtas tajā jurisdikcijā, kurā ir galvenās vienības atrašanās vieta, un kas ir attiecināmas uz darbībām, kuras veic ārpus šīs jurisdikcijas, un summām un izdevumu pozīcijām, kas nav atskaitītas nodokļu vajadzībām jurisdikcijā, kurā ir galvenās vienības atrašanās vieta, un kas ir attiecināmas uz šādām darbībām.

4.   Pastāvīgās pārstāvniecības finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus neņem vērā, kad nosaka galvenās vienības kvalificētos ienākumus vai zaudējumus, izņemot, kā paredzēts 5. punktā.

5.   Pastāvīgās pārstāvniecības kvalificētos zaudējumus uzskata par galvenās vienības izdevumiem tās kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķināšanai, ciktāl pastāvīgās pārstāvniecības zaudējums tiek uzskatīts par izdevumiem, aprēķinot šādas galvenās vienības vietējos ar nodokli apliekamos ienākumus, un netiek kompensēts ar vietējo ar nodokli apliekamo ienākumu posteni, kas ir apliekams ar nodokli gan saskaņā ar galvenās vienības jurisdikcijas, gan pastāvīgās pārstāvniecības jurisdikcijas tiesību aktiem.

Kvalificētos ienākumus, ko pastāvīgā pārstāvniecība gūst vēlāk, uzskata par galvenās vienības kvalificētajiem ienākumiem līdz kvalificēto zaudējumu summai, kas iepriekš uzskatīti par galvenās vienības izdevumiem atbilstoši pirmajai daļai.

19. pants

Caurplūsmas vienības kvalificēto ienākumu vai zaudējumu sadale

1.   Sastāvā esošas vienības, kas ir caurplūsmas vienība, finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus samazina par summu, kas iedalāma tās īpašniekiem, kuri nav grupas vienības un kuriem ir īpašumtiesības šādā caurplūsmas vienībā tieši vai netieši ar nodokļu vajadzībām caurskatāmu vienību ķēdes starpniecību, izņemot šādus gadījumus:

a)

caurplūsmas vienība ir galīgais mātesuzņēmums; vai

b)

caurplūsmas vienība tieši vai ar vienas vai vairāku nodokļu vajadzībām caurskatāmu vienību ķēdes starpniecību pieder a) apakšpunktā minētajam gala mātesuzņēmumam.

2.   Sastāvā esošas vienības, kas ir caurplūsmas vienība, finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus samazina par finanšu grāmatvedības neto ienākumiem vai zaudējumiem, kas iedalīti citai sastāvā esošai vienībai.

3.   Ja caurplūsmas vienība pilnībā vai daļēji veic uzņēmējdarbību ar pastāvīgās pārstāvniecības starpniecību, tās finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus, kas paliek pāri pēc šā panta 1. punkta piemērošanas, sadala šai pastāvīgajai pārstāvniecībai saskaņā ar 18. pantu.

4.   Ja nodokļu vajadzībām caurskatāma vienība nav galīgais mātesuzņēmums, caurplūsmas vienības finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus, kas paliek pāri pēc 1. un 3. punkta piemērošanas, iedala tās sastāvā esošām īpašniekvienībām atbilstoši to īpašumtiesībām caurplūsmas vienībā.

5.   Ja caurplūsmas vienība ir nodokļu vajadzībām caurskatāma vienība, kas ir galīgais mātesuzņēmums vai reversā hibrīdvienība, jebkādus caurplūsmas vienības finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus, kas paliek pāri pēc 1. un 3. punkta piemērošanas, iedala galīgajam mātesuzņēmumam vai reversajai hibrīdvienībai.

6.   Šā panta 3., 4. un 5. punktu piemēro atsevišķi attiecībā uz katrām īpašumtiesībām caurplūsmas vienībā.

IV NODAĻA

KORIĢĒTO APTVERTO NODOKĻU APRĒĶINĀŠANA

20. pants

Aptvertie nodokļi

1.   Sastāvā esošas vienības aptvertie nodokļi ietver:

a)

nodokļus, kas iereģistrēti sastāvā esošas vienības finanšu pārskatos attiecībā uz tās ienākumiem vai peļņu, vai to daļu tās sastāvā esošās vienības ienākumos vai peļņā, kurā tai ir īpašumtiesības;

b)

nodokļus par sadalīto peļņu, domājamo sadalīto peļņu un ar uzņēmējdarbību nesaistītiem izdevumiem, kurus piemēro saskaņā ar atbilstīgu sadales nodokļa sistēmu;

c)

nodokļus, ko piemēro vispārpieņemama uzņēmumu ienākuma nodokļa vietā; un

d)

nodokļus, ko iekasē ar atsauci uz nesadalīto peļņu un uzņēmuma pašu kapitālu, ieskaitot nodokļus par vairākiem komponentiem, kas balstīti uz ienākumiem un pašu kapitālu.

2.   Sastāvā esošas vienības aptvertie nodokļi neietver:

a)

virsnodokli, kas uzkrājies sastāvā esošai vienībai atbilstoši kvalificētam ienākuma iekļaušanas noteikumam (IIR);

b)

virsnodokli, kas uzkrājies sastāvā esošai vienībai atbilstoši kvalificētam vietējam virsnodoklim;

c)

nodokļus, kas attiecināmi uz korekcijām, kuras sastāvā esoša vienība veic kvalificēta UTPR piemērošanas rezultātā;

d)

diskvalificētu atmaksājamo dalībniekiem ieskaitīto nodokli; un

e)

nodokļus, ko maksā apdrošināšanas sabiedrība par atmaksājumiem polišu turētājiem.

3.   Aptvertos nodokļus attiecībā uz jebkuriem guvumiem vai zaudējumiem, kas izriet no vietējo materiālo pamatlīdzekļu atsavināšanas, kā minēts 16. panta 7. punkta pirmajā daļā, fiskālajā gadā, kurā tiek izdarīta minētajā daļā minētā izvēle, neiekļauj aptverto nodokļu aprēķinā.

21. pants

Koriģētie aptvertie nodokļi

1.   Sastāvā esošas vienības koriģētos aptvertos nodokļus fiskālajam gadam nosaka kārtējo nodokļa izdevumu summu, kas uzkrāta tās finanšu grāmatvedības neto ienākumos vai zaudējumos attiecībā uz aptvertajiem nodokļiem par fiskālo gadu, koriģējot ar:

a)

tās aptverto nodokļu pieskaitījumus vai samazinājumu neto summu par fiskālo gadu, kā noteikts 2. un 3. punktā;

b)

kopējā atliktā nodokļa korekcijas summu, kā noteikts 22. pantā; un

c)

jebkādu tādu aptverto nodokļu palielinājumu vai samazinājumu, kas iereģistrēti pašu kapitālā vai citos apvienotajos ienākumos saistībā ar summām, kuras iekļautas to kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā, kurās tiks apliktas ar nodokli atbilstoši vietējiem nodokļu noteikumiem.

2.   Pieskaitījumi sastāvā esošas vienības aptvertajiem nodokļiem par fiskālo gadu ietver:

a)

jebkādu aptverto nodokļu summu, kas uzkrāta kā izdevumi peļņā pirms nodokļu piemērošanas finanšu pārskatos;

b)

jebkādu kvalificēto zaudējumu atliktā nodokļa aktīva summu, kas izmantota atbilstoši 23. panta 2. punktam;

c)

jebkādu aptverto nodokļu summu, kas saistīta ar neskaidru nodokļu pozīciju, kura iepriekš izslēgta atbilstoši 3. punkta d) apakšpunktam, un kas samaksāta fiskālajā gadā; un

d)

jebkādu ieskaita vai atmaksas summu saistībā ar kvalificētu atmaksājamo nodokļa ieskaitu, kas uzkrāts kā kārtējo nodokļa izdevumu samazinājums.

3.   Sastāvā esošas vienības aptverto nodokļu samazinājumi par fiskālo gadu ietver:

a)

kārtējo nodokļa izdevumu summu saistībā ar ienākumiem, kas nav iekļauti kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā saskaņā ar III nodaļu;

b)

jebkādu ieskaita vai atmaksas summu saistībā ar nekvalificētu atmaksājamo nodokļa ieskaitu, kas nebija iegrāmatots kā kārtējo nodokļa izdevumu samazinājums;

c)

sastāvā esošai vienībai jebkādu atmaksātu vai ieskaitītu aptverto nodokļu summu, kas netika uzskatīta par kārtējo nodokļa izdevumu korekciju finanšu pārskatos, ja vien tā nav saistīta ar kvalificētu atmaksājamu nodokļa ieskaitu;

d)

kārtējo nodokļa izdevumu summu, kas saistīta ar neskaidru nodokļu pozīciju; un

e)

jebkādu kārtējo nodokļa izdevumu summu, kuras samaksa nav paredzama trīs gadu laikā pēc fiskālā gada beigām.

4.   Lai aprēķinātu koriģētos aptvertos nodokļus, ja aptverto nodokļu summa ir raksturota vairākos punktos no 1., 2. un 3. punkta, to ņem vērā tikai vienreiz.

5.   Ja fiskālajā gadā jurisdikcijā nav neto kvalificētu ienākumu un koriģēto aptverto nodokļu summa šai jurisdikcijai ir negatīva un mazāka par summu, kas vienāda ar neto kvalificētajiem zaudējumiem, tos reizinot ar minimālo nodokļa likmi (“paredzamie koriģētie aptvertie nodokļi”), tad summu, kas vienāda ar starpību starp koriģēto aptverto nodokļu summu un paredzamo koriģēto aptverto nodokļu summu, uzskata par papildu virsnodokli par šo fiskālo gadu. Papildu virsnodokļa summu iedala katrai sastāvā esošajai vienībai jurisdikcijā saskaņā ar 29. panta 3. punktu.

22. pants

Kopējā atliktā nodokļa korekcijas summa

1.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

a)

“neatskaitāms uzkrājums” ir:

i)

sastāvā esošas vienības finanšu pārskatos uzkrātu atliktā nodokļa izdevumu jebkāda kustība, kas saistīta ar neskaidru nodokļu pozīciju; un

ii)

sastāvā esošas vienības finanšu pārskatos uzkrātu atliktā nodokļa izdevumu jebkāda kustība, kas saistīta ar sadali no sastāvā esošas vienības;

b)

“neapvērsts uzkrājums” ir sastāvā esošas vienības finanšu pārskatos reģistrēto atliktā nodokļa saistību jebkāds palielinājums fiskālajā gadā, kura samaksa nav paredzama laikposmā, kas noteikts šā panta 7. punktā, un kuru iesniedzēja sastāvā esošā vienība katru gadu saskaņā ar 45. panta 2. punktu izvēlas neiekļaut kopējā atliktā nodokļa korekcijas summā par fiskālo gadu.

2.   Ja nodokļa likme, ko piemēro atliktā nodokļa izdevumu aprēķināšanai, ir vienāda ar vai zemāka par minimālo nodokļa likmi, kopējā atliktā nodokļa korekcijas summa, kas jāpieskaita sastāvā esošas vienības koriģētajiem aptvertajiem nodokļiem par fiskālo gadu atbilstoši 21. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ir atliktā nodokļa izdevumi, kas uzkrāti tās finanšu pārskatos attiecībā uz aptvertajiem nodokļiem, ievērojot korekcijas saskaņā ar šā panta 3.–6. punktu.

Ja nodokļa likme, ko piemēro atliktā nodokļa izdevumu aprēķināšanai, ir augstāka par minimālo nodokļa likmi, kopējā atliktā nodokļa korekcijas summa, kas jāpieskaita sastāvā esošas vienības koriģētajiem aptvertajiem nodokļiem par fiskālo gadu atbilstoši 21. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ir atliktā nodokļa izdevumi, kas uzkrāti tās finanšu pārskatos attiecībā uz aptvertajiem nodokļiem, kas koriģēti pēc minimālās nodokļa likmes, ievērojot korekcijas saskaņā ar šā panta 3.–6. punktu.

3.   Kopējo atliktā nodokļa korekcijas summu palielina par:

a)

jebkādu neatskaitāmā uzkrājuma vai neapvērstā uzkrājuma summu, kas samaksāta fiskālajā gadā; un

b)

jebkādu atgūto atliktā nodokļa saistību summu, kas noteikta kādā no iepriekšējiem fiskālajiem gadiem un kas samaksāta fiskālajā gadā.

4.   Ja fiskālajā gadā zaudējumu atliktā nodokļa aktīvs netiek atzīts finanšu pārskatos, jo nav izpildīti atzīšanas kritēriji, kopējo atliktā nodokļa korekcijas summu samazina par summu, par kādu kopējā atliktā nodokļa korekcijas summa tiktu samazināta, ja zaudējumu atliktā nodokļa aktīvs par fiskālo gadu būtu uzkrāts.

5.   Kopējā atliktā nodokļa korekcijas summa neietver:

a)

atliktā nodokļa izdevumu summu saistībā ar pozīcijām, kas nav iekļautas kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā saskaņā ar III nodaļu;

b)

atliktā nodokļa izdevumu summu saistībā ar neatļautiem uzkrājumiem un neapvērstiem uzkrājumiem;

c)

vērtības korekcijas vai grāmatvedības atzīšanas korekcijas ietekmi saistībā ar atliktā nodokļa aktīvu;

d)

atliktā nodokļa izdevumu summu, kas izriet no pārvērtēšanas saistībā ar piemērojamās vietējās nodokļa likmes izmaiņām; un

e)

atliktā nodokļa izdevumu summu saistībā ar nodokļa ieskaitu radīšanu un izmantošanu.

6.   Ja atliktā nodokļa aktīvs, kas attiecināms uz sastāvā esošas vienības kvalificētajiem zaudējumiem, ir reģistrēts par fiskālo gadu pēc likmes, kas zemāka par minimālo nodokļa likmi, to var koriģēt pēc minimālās nodokļa likmes tajā pašā fiskālajā gadā, ar noteikumu, ka nodokļu maksātājs spēj pierādīt, ka atliktā nodokļa aktīvs ir attiecināms uz kvalificētiem zaudējumiem.

Ja atliktā nodokļa aktīvu palielina atbilstoši pirmajai daļai, kopējo atliktā nodokļa korekcijas summu attiecīgi samazina.

7.   Atliktā nodokļa saistības, kuras netiek apvērstas un kuru summa netiek samaksāta piecos nākamajos fiskālajos gados, atgūst tiktāl, ciktāl tās nav ņemtas vērā sastāvā esošas vienības kopējā atliktā nodokļa korekcijas summā.

Atgūto atliktā nodokļa saistību summu par kārtējo fiskālo gadu uzskata par aptverto nodokļu samazinājumu piektajā fiskālajā gadā pirms kārtējā fiskālā gada, un minētā fiskālā gada efektīvo nodokļa likmi un virsnodokli pārrēķina saskaņā ar 29. panta 1. punktu. Atgūtās atliktā nodokļa saistības par kārtējo fiskālo gadu ir atliktā nodokļa saistību kategorijas palielinājuma summa, kas ir iekļauta kopējā atliktā nodokļa korekcijas summā piektajā fiskālajā gadā pirms kārtējā fiskāla gada un kas nav apvērsta līdz kārtējā fiskālā gada pēdējās dienas beigām.

8.   Atkāpjoties no 7. punkta, ja atliktā nodokļa saistības ir atgūšanas izņēmuma uzkrājumi, tās neatgūst pat tad, ja tās netiek apvērstas vai samaksātas piecos nākamajos gados. Atgūšanas izņēmuma uzkrājumi ir uzkrāto nodokļu izdevumu summa, kas attiecināma uz izmaiņām saistītajās atliktā nodokļa saistībās, attiecībā uz šādām pozīcijām:

a)

izmaksu atgūšanas atskaitījumi par materiālajiem pamatlīdzekļiem;

b)

izmaksas par licenci vai tamlīdzīgu pasākumu no valdības par nekustamā īpašuma izmantošanu vai dabas resursu izmantošanu, kas ietver būtiskus ieguldījumus materiālajos pamatlīdzekļos;

c)

pētniecības un izstrādes izdevumi;

d)

dezekspluatācijas un remediācijas izdevumi;

e)

patiesās vērtības uzskaite par nerealizētajiem neto guvumiem;

f)

ārvalstu valūtas maiņas neto guvumi;

g)

apdrošināšanas rezerves un apdrošināšanas polišu atliktās iegādes izmaksas;

h)

guvumi no tāda materiāla īpašuma pārdošanas, kas atrodas tajā pašā jurisdikcija, kurā ir sastāvā esošās vienības atrašanās vieta, un kas tiek atkārtoti ieguldīti materiālajā īpašumā tajā pašā jurisdikcijā; un

i)

papildu summas, kas uzkrātas grāmatvedības principu izmaiņu rezultātā saistībā ar a)–h) apakšpunktā uzskaitītajām pozīcijām.

23. pants

Kvalificēto zaudējumu izvēle

1.   Atkāpjoties no 22. panta, iesniedzēja sastāvā esoša vienība var izdarīt kvalificēto zaudējumu izvēli attiecībā uz jurisdikciju, saskaņā ar kuru kvalificēto zaudējumu atliktā nodokļa aktīvu nosaka katram fiskālajam gadam, kurā rodas neto kvalificētie zaudējumi minētajā jurisdikcijā. Šajā nolūkā kvalificēto zaudējumu atliktā nodokļa aktīvs ir vienāds ar neto kvalificētajiem zaudējumiem par fiskālo gadu jurisdikcijai, to reizinot ar minimālo nodokļa likmi.

Kvalificēto zaudējumu izvēli neizdara attiecībā uz jurisdikciju ar 40. pantā minēto atbilstīgo sadales nodokļa sistēmu.

2.   Kvalificēto zaudējumu atliktā nodokļa aktīvu, kas noteikts atbilstoši 1. punktam, izmanto jebkurā nākamajā fiskālajā gadā, kurā jurisdikcijai ir neto kvalificētie ienākumi tādas summas apmērā, kas vienāda ar neto kvalificētajiem ienākumiem, tos reizinot ar minimālo nodokļa likmi, vai – ja tā ir zemāka – pieejamās kvalificēto zaudējumu atliktā nodokļa aktīva summas apmērā.

3.   Kvalificēto zaudējumu atliktā nodokļa aktīvu, kas noteikts, ievērojot 1. punktu, samazina par summu, kas tiek izmantota fiskālajam gadam, un atlikumu pārnes uz nākamajiem fiskālajiem gadiem.

4.   Ja kvalificēto zaudējumu izvēle tiek atsaukta, jebkuru atlikušo kvalificēto zaudējumu atliktā nodokļa aktīvu, kas noteikts, ievērojot 1. punktu, samazina līdz nullei no tā pirmā fiskālā gada pirmās dienas, kurā kvalificēto zaudējumu izvēle vairs nav piemērojama.

5.   Kvalificēto zaudējumu izvēli dara zināmu kopā ar pirmo SU grupas vai lielas vietējas grupas virsnodokļa informācijas deklarāciju, kas minēta 44. pantā, tajā norādot arī jurisdikciju, par kuru izvēle ir izdarīta.

6.   Ja caurplūsmas vienība, kas ir SU grupas vai lielas vietējas grupas galīgais mātesuzņēmums, izdara kvalificētu zaudējumu izvēli atbilstoši šim pantam, tad kvalificēto zaudējumu atliktā nodokļa aktīvu aprēķina ar atsauci uz caurplūsmas vienības kvalificētajiem zaudējumiem pēc samazinājuma atbilstoši 38. panta 3. punktam.

24. pants

To aptverto nodokļu īpaša sadale, kuri rodas konkrētu veidu sastāvā esošām vienībām

1.   Pastāvīgajai pārstāvniecībai iedala jebkuru tādu aptverto nodokļu summu, kuri iekļauti sastāvā esošas vienības finanšu pārskatos un kuri saistīti ar pastāvīgās pārstāvniecības kvalificētajiem ienākumiem vai zaudējumiem.

2.   Sastāvā esošai īpašniekvienībai iedala jebkuru tādu aptverto nodokļu summu, kuri iekļauti nodokļu vajadzībām caurskatāmas vienības finanšu pārskatos un kuri saistīti ar kvalificētajiem ienākumiem vai zaudējumiem, kas iedalīti attiecīgajai sastāvā esošai īpašniekvienībai saskaņā ar 19. panta 4. punktu.

3.   Sastāvā esošai vienībai iedala jebkuru aptverto nodokļu summu, kas iekļauti tās tiešo vai netiešo sastāvā esošo īpašniekvienību finanšu pārskatos atbilstoši kontrolētam ārvalstu uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmam, atbilstīgi to daļai kontrolēta ārvalstu uzņēmuma ienākumos.

4.   Sastāvā esošai vienībai, kas ir hibrīdvienība, iedala jebkuru aptverto nodokļu summu, kas ietverta tās sastāvā esošās īpašniekvienības finanšu pārskatos un kas saistīta ar hibrīdvienības kvalificētajiem ienākumiem.

“Hibrīdvienība” ir vienība, ko uzskata par atsevišķu personu ienākuma nodokļa vajadzībām tajā jurisdikcijā, kurā ir tās atrašanās vieta, bet par nodokļu vajadzībām pārskatāmu tajā jurisdikcijā, kurā ir tās īpašnieka atrašanās vieta.

5.   Sastāvā esošai vienībai, kas veikusi sadali fiskālajā gadā, iedala jebkuru aptverto nodokļu summu, kas uzkrāta sastāvā esošo tiešo īpašniekvienību finanšu pārskatos par šādu sadali.

6.   Sastāvā esoša vienība, kam iedalīti aptvertie nodokļi atbilstoši 3. un 4. punktam saistībā ar pasīvajiem ienākumiem, iekļauj šādus aptvertos nodokļus tās koriģētajos aptvertajos nodokļos par summu, kas vienāda ar aptvertajiem nodokļiem, kuri iedalīti saistībā ar šādiem pasīvajiem ienākumiem.

Atkāpjoties no pirmās daļas, pirmajā daļā minētā sastāvā esošā vienība tās koriģētajos aptvertajos nodokļos iekļauj summu, kas izriet no šai jurisdikcijai noteiktā virsnodokļa procentuālās daļas reizinājuma ar sastāvā esošās vienības pasīvo ienākumu summu, kura iekļauta atbilstoši kontrolētam ārvalstu uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmam vai nodokļu pārredzamības noteikumam, ja rezultāts ir mazāks nekā summa, kas iegūta atbilstoši pirmajai daļai. Šīs daļas nolūkos virsnodokļa procentuālo daļu jurisdikcijai nosaka, neņemot vērā aptvertos nodokļus, kas rodas sastāvā esošajai īpašniekvienībai saistībā ar šādiem pasīvajiem ienākumiem.

Sastāvā esošās īpašniekvienības aptvertos nodokļus, kas rodas saistībā ar šādiem pasīvajiem ienākumiem un kas ir atlikuši pēc šīs daļas piemērošanas, nesadala saskaņā ar 3. un 4. punktu.

Šā punkta nolūkos “pasīvie ienākumi” ir šādas kvalificētajos ienākumos iekļautās ienākumu pozīcijas, ciktāl sastāvā esošā īpašniekvienība ir bijusi apliekama ar nodokli atbilstoši kontrolētam ārvalstu uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmam vai tādēļ, ka tai ir īpašumtiesības hibrīdvienībā:

a)

dividendes vai dividenžu ekvivalenti;

b)

procenti vai procentu ekvivalenti;

c)

īre;

d)

autoratlīdzība;

e)

mūža rente; vai

f)

neto guvumi no tāda veida īpašuma, kas rada ienākumus, kuri raksturoti a)–e) apakšpunktā.

7.   Ja pastāvīgās pārstāvniecības kvalificētos ienākumus uzskata par galvenās vienības kvalificētajiem ienākumiem saskaņā ar 18. panta 5. punktu, jebkurus aptvertos nodokļus, kas rodas jurisdikcijā, kurā ir pastāvīgās pārstāvniecības atrašanās vieta, un kas saistīti ar šādiem ienākumiem, uzskata par galvenās vienības aptvertajiem nodokļiem tādas summas apmērā, kas nepārsniedz šādus ienākumus, tos reizinot ar augstāko nodokļa likmi par parastajiem ienākumiem jurisdikcijā, kurā ir galvenās vienības atrašanās vieta.

25. pants

Korekcijas pēc iesniegšanas un nodokļa likmes izmaiņas

1.   Ja sastāvā esoša vienība par iepriekšēju fiskālo gadu reģistrē savu aptverto nodokļu korekciju savos finanšu pārskatos, tad šādu korekciju uzskata par aptverto nodokļu korekciju fiskālajā gadā, kurā tiek veikta korekcija, ja vien korekcija nav saistīta ar fiskālo gadu, kurā aptvertie nodokļi jurisdikcijai samazinās.

Ja samazinās aptvertie nodokļi, kas tika iekļauti sastāvā esošās vienības koriģētajos aptvertajos nodokļos par iepriekšējo fiskālo gadu, tad efektīvo nodokļa likmi un virsnodokli par šādu fiskālo gadu pārrēķina saskaņā ar 29. panta 1. punktu, samazinot koriģētos aptvertos nodokļus par aptverto nodokļu samazinājuma summu. Attiecīgi koriģē kvalificētos ienākumus par konkrēto fiskālo gadu un visiem iepriekšējiem fiskālajiem gadiem.

Pēc iesniedzējas sastāvā esošās vienības saskaņā ar 45. panta 2. punktu veiktās ikgadējās izvēles aptverto nodokļu nebūtisku samazinājumu, var uzskatīt par aptverto nodokļu korekciju fiskālajā gadā, kurā tiek veikta korekcija. Aptverto nodokļu nebūtisks samazinājums ir to koriģēto aptverto nodokļu kopējais samazinājums par mazāk nekā 1 000 000 EUR, kuri noteikti jurisdikcijai par konkrēto fiskālo gadu.

2.   Ja piemērojamā vietējā nodokļa likme tiek samazināta līdz likmei, kas mazāka par minimālo nodokļa likmi, un šāda samazinājuma rezultātā rodas atliktā nodokļa izdevumi, tad šādu izrietošo atliktā nodokļa izdevumu summu uzskata par korekciju sastāvā esošās vienības saistībās par aptvertajiem nodokļiem, kas ņemti vērā atbilstoši 21. pantam par iepriekšēju fiskālo gadu.

3.   Ja atliktā nodokļa izdevumi ņemti vērā pēc likmes, kas zemāka par minimālo nodokļa likmi, un piemērojamā nodokļa likme vēlāk tiek palielināta, tad atliktā nodokļa izdevumu summu, kas izriet no šāda palielinājuma, maksājuma brīdī uzskata par korekciju sastāvā esošas vienības saistībās par aptvertajiem nodokļiem, kas pieprasīti par iepriekšēju fiskālo gadu saskaņā ar 21. pantu.

Korekcija, ko veic saskaņā ar pirmo daļu, nepārsniedz summu, kas vienāda ar atliktā nodokļa izdevumiem, kuri pārrēķināti pēc minimālās nodokļa likmes.

4.   Ja vairāk nekā 1 000 000 EUR no summas, kas uzkrājusies sastāvā esošai vienībai kā kārtējie nodokļa izdevumi un kas iekļauta koriģētajos aptvertajos nodokļos par fiskālo gadu, netiek samaksāti trīs gadu laikā pēc šā fiskālā gada beigām, tad efektīvo nodokļa likmi un virsnodokli par fiskālo gadu, kurā nesamaksātā summa pieprasīta kā aptvertais nodoklis, pārrēķina saskaņā ar 29. panta 1. punktu, izslēdzot šādu nesamaksāto summu no koriģētajiem aptvertajiem nodokļiem.

V NODAĻA

EFEKTĪVĀS NODOKĻA LIKMES UN VIRSNODOKĻA APRĒĶINĀŠANA

26. pants

Efektīvās nodokļa likmes noteikšana

1.   SU grupas vai lielas vietējas grupas efektīvo nodokļa likmi katram fiskālajam gadam un katrai jurisdikcijai ar noteikumu, ka attiecīgajā jurisdikcijā ir neto kvalificētie ienākumi, aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

Formula

kur sastāvā esošo vienību koriģētie aptvertie nodokļi ir visu sastāvā esošo vienību, kuru atrašanās vieta ir jurisdikcijā, koriģēto aptverto nodokļu, kas noteikti saskaņā ar IV nodaļu, summa.

2.   Sastāvā esošo vienību neto kvalificētos ienākumus vai zaudējumus jurisdikcijā fiskālajam gadam nosaka saskaņā ar šādu formulu:

Formula

kur:

a)

sastāvā esošo vienību kvalificētie ienākumi ir visu sastāvā esošo vienību, kuru atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kvalificēto ienākumu, kas noteikti saskaņā ar III nodaļu, pozitīvā summa, ja tāda ir;

b)

sastāvā esošo vienību kvalificētie zaudējumi ir visu sastāvā esošo vienību, kuru atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kvalificēto zaudējumu, kas noteikti saskaņā ar III nodaļu, summa.

3.   Sastāvā esošo vienību, kas ir ieguldījumu vienības, koriģētos aptvertos nodokļus un kvalificētos ienākumus vai zaudējumus neiekļauj efektīvās nodokļa likmes aprēķinā saskaņā ar 1. punktu un neto kvalificēto ienākumu aprēķinā saskaņā ar 2. punktu.

4.   Katras sastāvā esošas vienības, kura ir bez valstspiederības, faktisko nodokļa likmi katram fiskālajam gadam aprēķina atsevišķi no visu pārējo sastāvā esošo vienību efektīvās nodokļa likmes.

27. pants

Virsnodokļa aprēķināšana

1.   Ja jurisdikcijas, kurā ir sastāvā esošo vienību atrašanās vieta, efektīvā nodokļa likme ir zemāka par minimālo nodokļa likmi fiskālajam gadam, SU grupa vai liela vietēja grupa atsevišķi aprēķina virsnodokli katrai no tās sastāvā esošajām vienībām, kam ir kvalificētie ienākumi, kuri iekļauti šīs jurisdikcijas neto kvalificēto ienākumu aprēķinā. Virsnodokli aprēķina uz jurisdikcijas pamata.

2.   Virsnodokļa procentuālā daļa jurisdikcijai fiskālajam gadam ir pozitīvā procentu punktu starpība, ja tāda ir, ko aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

Formula

kur efektīvā nodokļa likme ir likme, kas aprēķināta saskaņā ar 26. pantu.

3.   Jurisdikcijas virsnodoklis fiskālajam gadam ir pozitīvā summa, ja tāda ir, ko aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

Formula

kur:

a)

papildu virsnodoklis ir nodokļa summa, kas fiskālajam gadam noteikta saskaņā ar 29. pantu;

b)

vietējais virsnodoklis ir nodokļa summa, kas fiskālajam gadam noteikta saskaņā ar 11. pantu vai atbilstoši trešās valsts jurisdikcijas kvalificētam vietējam virsnodoklim.

4.   Virspeļņu jurisdikcijai fiskālajam gadam, kā minēts 3. punktā, ir pozitīva summa, ja tāda ir, ko aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

Formula

kur:

a)

neto kvalificētie ienākumi ir ienākumi, kas jurisdikcijai noteikti saskaņā ar 26. panta 2. punktu;

b)

pēc satura izslēgtais ienākums ir summa, kas jurisdikcijai noteikta saskaņā ar 28. pantu.

5.   Sastāvā esošas vienības virsnodokli kārtējam fiskālajam gadam aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

Formula

Formula

kur:

a)

sastāvā esošās vienības kvalificētie ienākumi jurisdikcijai fiskālajam gadam ir ienākumi, kas noteikti saskaņā ar III nodaļu;

b)

visu sastāvā esošo vienību kopējie kvalificētie ienākumi jurisdikcijai par fiskālo gadu ir visu sastāvā esošo vienību, kuru atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kvalificēto ienākumu summa par fiskālo gadu.

6.   Ja jurisdikcijas virsnodoklis izriet no pārrēķināšanas saskaņā ar 29. panta 1. punktu un jurisdikcijā nav neto kvalificēto ienākumu par fiskālo gadu, virsnodokli sadala katrai sastāvā esošajai vienībai, izmantojot šā panta 5. punktā noteikto formulu, pamatojoties uz sastāvā esošo vienību kvalificētajiem ienākumiem fiskālajos gados, par kuriem tiek veikti pārrēķini atbilstoši 29. panta 1. punktam.

7.   Katras sastāvā esošas vienības, kura ir bez valstspiederības, virsnodokli katram fiskālajam gadam aprēķina atsevišķi no visu pārējo sastāvā esošo vienību virsnodokļa.

28. pants

Ienākuma pēc satura izslēgšana

1.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

a)

“atbilstīgie darbinieki” ir sastāvā esošas vienības pilnslodzes darbinieki vai nepilnas slodzes darbinieki un neatkarīgi līgumslēdzēji, kas piedalās SU grupas vai lielas vietējas grupas parastajās saimnieciskās darbībās SU grupas vai lielas vietējas grupas vadībā un kontrolē;

b)

“atbilstīgās algu izmaksas” ir darbinieku kompensāciju izdevumi, tostarp algas un citi izdevumi, kas sniedz tiešu un atsevišķu personīgu labumu darbiniekam, piemēram, veselības apdrošināšana un pensiju iemaksas, algu un nodarbinātības nodokļi, un darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas;

c)

“atbilstīgie materiālie pamatlīdzekļi” ir:

i)

materiālie pamatlīdzekļi, kas atrodas attiecīgajā jurisdikcijā;

ii)

dabas resursi, kas atrodas attiecīgajā jurisdikcijā;

iii)

nomnieka tiesības izmantot materiālos pamatlīdzekļus, kas atrodas attiecīgajā jurisdikcijā; un

iv)

licence vai tamlīdzīgs pasākums no valdības par nekustamā īpašuma izmantošanu vai dabas resursu izmantošanu, kas ietver būtiskus ieguldījumus materiālajos pamatlīdzekļos.

2.   Ja vien SU grupas vai lielas vietējas grupas iesniedzēja sastāvā esoša vienība saskaņā ar 45. panta 2. punktu neizvēlas nepiemērot ienākumu pēc satura izslēgšanu attiecībā uz fiskālo gadu, virsnodokļa aprēķināšanas vajadzībām neto kvalificētos ienākumus jurisdikcijai samazina par summu, kas vienāda ar šā panta 3. punktā minētās algu izslēgšanas un šā panta 4. punktā minētās materiālo pamatlīdzekļu izslēgšanas summu katrai sastāvā esošajai vienībai, kuras atrašanās vieta ir šajā jurisdikcijā.

3.   Sastāvā esošas vienības, kuras atrašanās vieta ir jurisdikcijā, algu izslēgšanas summa ir vienāda ar 5 % no tās atbilstīgajām algu izmaksām par atbilstīgajiem darbiniekiem, kuri veic darbības SU grupai vai lielai vietējai grupai šādā jurisdikcijā, izņemot atbilstīgās algu izmaksas, kas ir:

a)

kapitalizētas un iekļautas atbilstīgo materiālo pamatlīdzekļu uzskaites vērtībā;

b)

attiecināmas uz ienākumiem, kas ir izslēgti saskaņā ar 17. pantu.

4.   Sastāvā esošas vienības, kuras atrašanās vieta ir jurisdikcijā, materiālo pamatlīdzekļu izslēgšana ir 5 % no jurisdikcijā esošo atbilstīgo materiālo pamatlīdzekļu uzskaites vērtības, izņemot:

a)

tā īpašuma, ieskaitot zemi un ēkas, uzskaites vērtību, kas tiek turēts pārdošanai, iznomāšanai vai ieguldījumiem;

b)

to materiālo pamatlīdzekļu uzskaites vērtību, kurus izmanto, lai gūtu ienākumus, kas ir izslēgti saskaņā ar 17. pantu.

5.   Šā panta 4. punkta nolūkos atbilstīgo materiālo pamatlīdzekļu uzskaites vērtība ir atbilstīgo materiālo pamatlīdzekļu vidējā uzskaites vērtība fiskālā gada sākumā un beigās, kas reģistrēta galīgā mātesuzņēmuma konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanai, to samazinot par jebkādu uzkrāto nolietojumu, amortizāciju un vērtības samazinājumu un palielinot par summu, kas attiecināma uz algu izdevumu kapitalizāciju.

6.   Šā panta 3. un 4. punkta nolūkos sastāvā esošas vienības, kas ir pastāvīgā pārstāvniecība, atbilstīgās algu izmaksas un atbilstīgie materiālie pamatlīdzekļi ir tie, kas ir iekļauti tās atsevišķajos finanšu pārskatos saskaņā ar 18. panta 1. un 2. punktu, ar noteikumu, ka atbilstīgās algu izmaksas un atbilstīgie materiālie pamatlīdzekļi atrodas tajā pašā jurisdikcijā, kurā ir pastāvīgās pārstāvniecības atrašanās vieta.

Pastāvīgās pārstāvniecības atbilstīgās algu izmaksas un atbilstīgos materiālos pamatlīdzekļus neņem vērā attiecībā uz galvenās vienības atbilstīgajām algu izmaksām un atbilstīgajiem materiālajiem pamatlīdzekļiem.

Ja pastāvīgās pārstāvniecības ienākumi tika pilnībā vai daļēji izslēgti atbilstoši 19. panta 1. punktam un 38. panta 5. punktam, šādas pastāvīgās pārstāvniecības atbilstīgās algu izmaksas un atbilstīgos materiālos pamatlīdzekļus izslēdz tādā pašā procentuālajā daļā no aprēķina, ko veic atbilstoši šim pantam par SU grupu vai lielu vietēju grupu.

7.   Atbilstīgo darbinieku atbilstīgās algu izmaksas, ko maksā caurplūsmas vienība, un atbilstīgos materiālos pamatlīdzekļus, kas pieder caurplūsmas vienībai un kas nav sadalīti saskaņā ar 6. punktu, sadala:

a)

caurplūsmas vienības sastāvā esošajām īpašniekvienībām proporcionāli summai, kas tām iedalīta atbilstoši 19. panta 4. punktam, ar noteikumu, ka atbilstīgie darbinieki un atbilstīgie materiālie pamatlīdzekļi atrodas tajā pašā sastāvā esošo īpašniekvienību jurisdikcijā; un

b)

caurplūsmas vienībai, ja tā ir galīgais mātesuzņēmums, tos samazinot proporcionāli ienākumiem, kas izslēgti no caurplūsmas vienības kvalificēto ienākumu aprēķina atbilstoši 38. panta 1. un 2. punktam, ar noteikumu, ka atbilstīgie darbinieki un atbilstīgie materiālie pamatlīdzekļi atrodas caurplūsmas vienības jurisdikcijā.

Visas citas caurplūsmas vienības atbilstīgās algu izmaksas un atbilstīgos materiālos pamatlīdzekļus izslēdz no SU grupas vai lielas vietējas grupas ienākumu pēc satura izslēgšanas aprēķiniem.

8.   Katras sastāvā esošas vienības, kura ir bez valstspiederības, ienākumu pēc satura izslēgšanu katram fiskālajam gadam aprēķina atsevišķi no visu pārējo sastāvā esošo vienību ienākumu pēc satura izslēgšanas.

9.   Ienākumu pēc satura izslēgšana, kas aprēķināta atbilstoši šim pantam, neietver sastāvā esošu vienību, kas ir ieguldījumu vienības attiecīgajā jurisdikcijā, algu izslēgšanu un materiālo pamatlīdzekļu izslēgšanu.

29. pants

Papildu virsnodoklis

1.   Ja atbilstoši 11. panta 3. punktam, 16. panta 7. punktam, 22. panta 6. punktam, 25. panta 1. un 4. punktam un 40. panta 5. punktam aptverto nodokļu vai kvalificēto ienākumu vai zaudējumu korekcijas rezultātā tiek pārrēķināta SU grupas vai lielas vietējas grupas efektīvā nodokļa likme un virsnodoklis par iepriekšējo fiskālo gadu, tad efektīvo nodokļa likmi un virsnodokli aprēķina saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 26., 27. un 28. pantā. Jebkādu papildu virsnodokļa summu, kas izriet no šāda pārrēķina, uzskata par papildu virsnodokli 27. panta 3. punkta nolūkos attiecībā uz fiskālo gadu, kurā veikts pārrēķins.

2.   Ja jurisdikcijai par fiskālo gadu ir papildu virsnodoklis un nav neto kvalificēto ienākumu, tad katras sastāvā esošās vienības, kuras atrašanās vieta ir minētajā jurisdikcijā, kvalificētie ienākumi ir summa, kas vienāda ar virsnodokli, kurš iedalīts šādām sastāvā esošajām vienībām atbilstoši 27. panta 5. un 6. punktam, to dalot ar minimālo nodokļa likmi.

3.   Ja atbilstoši 21. panta 5. punktam ir maksājams papildu virsnodoklis, tad katras sastāvā esošās vienības, kuras atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kvalificētie ienākumi ir summa, kas vienāda ar virsnodokli, kurš iedalīts šādai sastāvā esošajai vienībai, to dalot ar minimālo nodokļa likmi. Sadali veic proporcionāli katrai sastāvā esošajai vienībai, pamatojoties uz šādu formulu:

Formula

Papildu virsnodokli iedala tikai tādām sastāvā esošajām vienībām, kas reģistrē koriģētā aptvertā nodokļa summu, kura ir mazāka par nulli un mazāka nekā šādu sastāvā esošo vienību kvalificētie ienākumi vai zaudējumi, tos reizinot ar minimālo nodokļa likmi.

4.   Ja sastāvā esošai vienībai tiek iedalīts papildu virsnodoklis saskaņā ar šo pantu un 27. panta 5 un 6. punktu, šādu sastāvā esošu vienību uzskata par sastāvā esošu zemu nodokļu vienību II nodaļas nolūkos.

30. pants

De minimis izņēmums

1.   Atkāpjoties no 26.–29. panta un 31. panta, pēc iesniedzējas sastāvā esošās vienības izvēles virsnodoklis, kas jāmaksā sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vieta ir jurisdikcijā, fiskālajam gadam ir vienāds ar nulli, ja attiecībā uz šādu fiskālo gadu:

a)

visu sastāvā esošo vienību, kuru atrašanās vieta ir šādā jurisdikcijā, vidējie kvalificētie ieņēmumi ir mazāki nekā 10 000 000 EUR; un

b)

visu sastāvā esošo vienību šādā jurisdikcijā vidējie kvalificētie ienākumi vai zaudējumi ir zaudējumi vai ir mazāki nekā 1 000 000 EUR.

Šo izvēli izdara katru gadu saskaņā ar 45. panta 2. punktu.

2.   Vidējie kvalificētie ieņēmumi vai vidējie kvalificētie ienākumi vai zaudējumi, kas minēti 1. punktā, ir sastāvā esošo vienību, kuru atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kvalificēto ieņēmumu vai kvalificēto ienākumu vai zaudējumu vidējā vērtība konkrētajam fiskālajam gadam un diviem iepriekšējiem fiskālajiem gadiem.

Ja jurisdikcijā nav sastāvā esošu vienību ar kvalificētiem ieņēmumiem vai kvalificētiem zaudējumiem pirmajā vai otrajā iepriekšējā fiskālajā gadā, vai abos, tad šādu fiskālo gadu vai gadus izslēdz no šīs jurisdikcijas vidējo kvalificēto ieņēmumu vai kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķina.

3.   Sastāvā esošu vienību, kuru atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kvalificētie ieņēmumi fiskālajam gadam ir sastāvā esošo vienību, kuru atrašanās vieta ir šajā jurisdikcijā, visu ieņēmumu summa, kas samazināta vai palielināta par jebkuru korekciju, kura veikta saskaņā ar III nodaļu.

4.   Sastāvā esošu vienību, kuru atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kvalificētie ienākumi vai zaudējumi fiskālajam gadam ir šīs jurisdikcijas neto kvalificētie ienākumi vai zaudējumi, kas aprēķināti saskaņā ar 26. panta 2. punktu.

5.   Šā panta 1.–4. punktā noteiktais de minimis izņēmums nav piemērojams sastāvā esošām vienībām, kuras ir bez valstspiederības, un ieguldījumu vienībām. Šādu vienību ieņēmumus un kvalificētos ienākumus vai zaudējumus neiekļauj de minimis izņēmuma aprēķinā.

31. pants

Mazākumam piederošas sastāvā esošas vienības

1.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

a)

“mazākumam piederoša sastāvā esoša vienība” ir sastāvā esoša vienība, kurā galīgajam mātesuzņēmumam ir tiešas vai netiešas īpašumtiesības 30 % vai mazākā apmērā;

b)

“mazākumam piederošs mātesuzņēmums” ir mazākumam piederoša sastāvā esoša vienība, kurai tieši vai netieši ir kontrolējoša līdzdalība citā mazākumam piederošā sastāvā esošā vienībā, izņemot, ja pirmās minētās vienības kontrolējošā līdzdalība tieši vai netieši ir citai mazākumam piederošai sastāvā esošai vienībai;

c)

“mazākumam piederoša apakšgrupa” ir mazākumam piederošs mātesuzņēmums un tās mazākumam piederošie meitasuzņēmumi; un

d)

“mazākumam piederošs meitasuzņēmums” ir mazākumam piederoša sastāvā esoša vienība, kuras kontrolējošā līdzdalība tieši vai netieši ir mazākumam piederošam mātesuzņēmumam.

2.   Efektīvās nodokļa likmes un virsnodokļa aprēķins jurisdikcijai saskaņā ar III–VII nodaļu attiecībā uz mazākumam piederošas apakšgrupas dalībniekiem ir piemērojams tā, it kā katra mazākumam piederošā apakšgrupa būtu atsevišķa SU grupa vai liela vietēja grupa.

Mazākumam piederošas apakšgrupas dalībnieku koriģētos aptvertos nodokļus un kvalificētos ienākumus vai zaudējumus neņem vērā, nosakot SU grupas vai lielas vietējas grupas efektīvās nodokļa likmes atlikušo summu, kas aprēķināta saskaņā ar 26. panta 1. punktu, kā arī nosakot neto kvalificētos ienākumus, ko aprēķina saskaņā ar 26. panta 2. punktu.

3.   Mazākumam piederošas sastāvā esošas vienības, kas nav mazākumam piederošas apakšgrupas dalībniece, efektīvo nodokļa likmi un virsnodokli aprēķina uz vienības pamata saskaņā ar III–VII nodaļu.

Mazākumam piederošas sastāvā esošās vienības koriģētos aptvertos nodokļus un kvalificētos ienākumus vai zaudējumus neņem vērā, nosakot SU grupas vai lielas vietējas grupas efektīvās nodokļa likmes atlikušo summu, kas aprēķināta saskaņā ar 26. panta 1. punktu, kā arī nosakot neto kvalificētos ienākumus, ko aprēķina saskaņā ar 26. panta 2. punktu.

Šo punktu nepiemēro mazākumam piederošai sastāvā esošai vienībai, kas ir ieguldījumu vienība.

32. pants

Aizsardzības noteikumi

Atkāpjoties no 26.–31. panta, dalībvalstis nodrošina, ka pēc iesniedzējas sastāvā esošās vienības izvēles uzskata, ka virsnodoklis, kas grupai kādā jurisdikcijā ir jāmaksā, par fiskālo gadu ir nulle, ja sastāvā esošo vienību, kuru atrašanās vieta ir minētajā jurisdikcijā, efektīvais nodokļu uzlikšanas līmenis atbilst nosacījumiem, kas paredzēti atbilstīgā starptautiskā nolīgumā par aizsardzības noteikumiem.

Pirmās daļas nolūkos “atbilstīgs starptautisks nolīgums par aizsardzības noteikumiem” ir starptautisks noteikumu un nosacījumu kopums, kam visas dalībvalstis ir piekritušas un kas grupām, kuras ir šīs direktīvas darbības jomā, dod iespēju izvēlēties jurisdikcijai izmantot vienus vai vairākus aizsardzības noteikumus.

VI NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR KORPORATĪVO PĀRSTRUKTURĒŠANU UN LĪDZDALĪBAS STRUKTŪRĀM

33. pants

Konsolidēto ieņēmumu robežvērtības piemērošana attiecībā uz grupu apvienošanos un atdalīšanos

1.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

a)

“apvienošanās” ir jebkurš pasākums, kur:

i)

divu vai vairāku atsevišķu grupu visas vai praktiski visas grupas vienības pāriet kopējā kontrolē tādā veidā, ka tās veido apvienotas grupas vienības; vai

ii)

vienība, kas nav nevienas grupas dalībniece, pāriet kopējā kontrolē ar citu vienību vai grupu tādā veidā, ka tās veido apvienotas grupas vienības;

b)

“atdalīšanās” ir pasākums, kur vienas grupas vienības tiek sadalītas divās vai vairākās dažādās grupās, kuras vairs nekonsolidē viens un tas pats galīgais mātesuzņēmums.

2.   Ja divas vai vairākas grupas apvienojas, izveidojot vienu grupu, jebkurā no pēdējiem četriem secīgiem fiskālajiem gadiem, kas seko tūlīt pēc pārbaudes fiskālā gada, uzskata, ka SU grupas vai lielas vietējas grupas konsolidēto ieņēmumu robežvērtība, kas minēta 2. pantā, ir sasniegta attiecībā uz jebkuru fiskālo gadu pirms apvienošanās, ja katrā no to konsolidētajiem finanšu pārskatiem iekļauto ieņēmumu summa par šo fiskālo gadu ir 750 000 000 EUR vai lielāka.

3.   Ja vienība, kas nav grupas dalībnieks (“mērķis”), apvienojas ar vienību vai grupu (“iegādātāja vienība”) pārbaudes fiskālajā gadā, un ne mērķim, ne iegādātājai vienībai nav konsolidētu finanšu pārskatu nevienā no pēdējiem četriem secīgajiem fiskālajiem gadiem, kas seko tūlīt pēc pārbaudes fiskālā gada, tad uzskata, ka SU grupas vai lielas vietējas grupas konsolidēto ieņēmumu robežvērtība ir sasniegta attiecībā uz konkrēto gadu, ja katrā no to finanšu pārskatiem vai konsolidētajiem finanšu pārskatiem iekļauto ieņēmumu summa par minēto fiskālo gadu ir 750 000 000 EUR vai lielāka.

4.   Ja viena SU grupa vai liela vietēja grupa, uz kuru attiecas šīs direktīvas piemērošanas joma, sadalās divās vai vairākās grupās (katra no tām – “atdalījusies grupa”), tad uzskata, ka atdalījusies grupa ir sasniegusi konsolidēto ieņēmumu robežvērtību, kur:

a)

attiecībā uz pirmo pārbaudes fiskālo gadu, kas beidzas pēc atdalīšanās, atdalījušās grupas gada ieņēmumi minētajā fiskālajā gadā ir 750 000 000 EUR vai vairāk;

b)

attiecībā uz otro līdz ceturto pārbaudes fiskālo gadu, kas beidzas pēc atdalīšanās, atdalījušās grupas gada ieņēmumi vismaz divos no minētajiem fiskālajiem gadiem ir 750 000 000 EUR vai vairāk.

34. pants

Sastāvā esošas vienības, kas pievienojas SU grupai vai lielai vietējai grupai un aiziet no tās

1.   Ja vienība (“mērķis”) kļūst vai pārstāj būt par SU grupas vai lielas vietējas grupas sastāvā esošu vienību tā rezultātā, ka tiek nodotas tiešas vai netiešas īpašumtiesības mērķī, vai ja mērķis kļūst par jaunas grupas galīgo mātesuzņēmumu fiskālajā gadā (“iegādes gads”), tad mērķi uzskata par SU grupas vai lielas vietējas grupas dalībnieku šīs direktīvas nolūkos ar noteikumu, ka daļa no tās aktīviem, saistībām, ienākumiem, izdevumiem un naudas plūsmām tiek iekļauta uz atsevišķu pozīciju pamata galīgā mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos iegādes gadā.

Mērķa efektīvo nodokļa likmi un virsnodokli aprēķina saskaņā ar 2.–8. punktu.

2.   Iegādes gadā SU grupa vai liela vietēja grupa ņem vērā tikai mērķa finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus un pielāgotos aptvertos nodokļus, kas ir iekļauti galīgā mātesuzņēmuma šīs direktīvas nolūkos konsolidētajos finanšu pārskatos.

3.   Iegādes gadā un katrā sekojošā fiskālajā gadā mērķa kvalificētos ienākumus vai zaudējumus un koriģētos aptvertos nodokļus balsta uz tā aktīvu un saistību vēsturisko uzskaites vērtību.

4.   Iegādes gadā mērķa atbilstīgo algu izmaksu aprēķinā, ievērojot 28. panta 3. punktu, ņem vērā tikai tās izmaksas, kas atspoguļotas galīgā mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos.

5.   Mērķa atbilstīgo materiālo pamatlīdzekļu uzskaites vērtības aprēķinu, ievērojot 28. panta 4. punktu, attiecīgā gadījumā koriģē proporcionāli laika periodam, kurā mērķis bijis SU grupas vai lielas vietējas grupas dalībnieks iegādes gadā.

6.   Izņemot kvalificēto zaudējumu atliktā nodokļa aktīvu, kas minēts 23. pantā, mērķa atliktā nodokļa aktīvus un atliktā nodokļa saistības, ko nodod starp SU grupām vai lielām vietējām grupām, iegādātāja SU grupa vai liela vietēja grupa ņem vērā tādā pašā veidā un apjomā kā tad, ja iegādātāja SU grupa vai liela vietēja grupa kontrolētu mērķi, kad šādi aktīvi un saistības radās.

7.   Mērķa atliktā nodokļa saistības, kas iepriekš bija iekļautas tā kopējā atliktā nodokļa korekcijas summā uzskata par atsavinātājas SU grupas vai lielas vietējas grupas apvērstām 22. panta 7. punkta nolūkos un tādām, kas izriet no iegādātājas SU grupas vai lielas vietējas grupas iegādes gadā, izņemot, ja šādā gadījumā jebkādai turpmākai aptverto nodokļu samazināšanai, ievērojot 22. panta 7. punktu, ir sekas tajā gadā, kurā summa tiek atgūta.

8.   Ja mērķis ir mātesuzņēmums un grupas vienība divās vai vairākās SU grupās vai lielās vietējās grupās iegādes gadā, tas piemēro atsevišķi IIR savām iedalāmajām sastāvā esošo zemu nodokļu vienību virsnodokļa daļām, kas noteiktas katrai SU grupai vai lielai vietējai grupai.

9.   Atkāpjoties no 1.–8. punkta, kontrolējošas līdzdalības mērķī iegādi vai atsavināšanu uzskata par aktīvu un saistību iegādi vai atsavināšanu, ja jurisdikcija, kurā ir mērķa atrašanās vieta, vai – nodokļu vajadzībām caurskatāmas vienības gadījumā – jurisdikcija, kurā atrodas aktīvi, pret šīs kontrolējošās līdzdalības iegādi vai atsavināšanu izturas tāpat vai līdzīgi kā pret aktīvu un saistību iegādi vai atsavināšanu un uzliek pārdevējam aptverto nodokli, pamatojoties uz starpību starp nodokļu bāzi un atlīdzību, kas samaksāta apmaiņā pret kontrolējošo līdzdalību, vai aktīvu un saistību patieso vērtību.

35. pants

Aktīvu un saistību nodošana

1.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

a)

“reorganizācija” nozīmē aktīvu un saistību pārveidi vai nodošanu kā apvienošanās, atdalīšanās, likvidācijas vai līdzīgā darījumā, kur:

i)

atlīdzība par nodošanu ir pilnībā vai lielā mērā līdzdalība kapitālā, ko emitējusi iegādātāja sastāvā esoša vienība vai persona, kas ir saistīta ar iegādātāju sastāvā esošu vienību, vai likvidācijas gadījumā – mērķa līdzdalība kapitālā, vai, kad atlīdzība netiek sniegta, ja līdzdalības kapitālā emisijai nebūtu ekonomiskas nozīmes;

ii)

atsavinātājas sastāvā esošas vienības guvumi vai zaudējumi attiecībā uz minētajiem aktīviem netiek ne pilnībā, ne daļēji aplikti ar nodokli; un

iii)

saskaņā ar tās jurisdikcijas nodokļu tiesību aktiem, kurā atrodas iegādātāja sastāvā esoša vienība, iegādātājai sastāvā esošai vienībai ir jāaprēķina ar nodokli apliekamie ienākumi pēc atsavināšanas vai iegādes, izmantojot atsavinātājas sastāvā esošas vienības aktīvu nodokļa bāzi, kas koriģēta, ņemot vērā jebkādus nekvalificētus guvumus vai zaudējumus attiecībā uz atsavināšanu vai iegādi;

b)

“nekvalificēti guvumi vai zaudējumi” ir atsavinātājas sastāvā esošas vienības guvumi vai zaudējumi, kas rodas saistībā ar reorganizāciju un kas ir apliekami ar nodokli atsavinātājas sastāvā esošas vienības atrašanās vietā, un finanšu grāmatvedības guvumi vai zaudējumi, kas rodas saistībā ar reorganizāciju, atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks.

2.   Sastāvā esoša vienība, kas atsavina aktīvus un saistības (“atsavinātājas sastāvā esoša vienība”), iekļauj no šādas atsavināšanas izrietošos guvumus vai zaudējumus tās kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā.

Sastāvā esoša vienība, kas iegādājas aktīvus un saistības (“iegādātāja sastāvā esoša vienība”), nosaka savus kvalificētos ienākumus vai zaudējumus, pamatojoties uz iegādāto aktīvu un saistību uzskaites vērtību, kas noteikta atbilstoši galīgā mātesuzņēmuma finanšu grāmatvedības standartam, kas izmantots galīgā mātesuzņēmuma konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanā.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, ja aktīvu un saistību atsavināšana vai iegāde tiek veikta saistībā ar reorganizāciju:

a)

atsavinātājas sastāvā esošā vienība neiekļauj no šādas atsavināšanas izrietošos guvumus vai zaudējumus tās kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā; un

b)

iegādātāja sastāvā esoša vienība nosaka savus kvalificētos ienākumus vai zaudējumus, pamatojoties uz iegādāto atsavinātājas sastāvā esošās vienības aktīvu un saistību uzskaites vērtību atsavināšanas brīdī.

4.   Atkāpjoties no 2. un 3. punkta, ja aktīvu un saistību atsavināšana tiek veikta saistībā ar reorganizāciju, kuras rezultātā atsavinātājas sastāvā esošajai vienībai rodas nekvalificēti guvumi vai zaudējumi:

a)

atsavinātājas sastāvā esošā vienība peļņu vai zaudējumus attiecībā uz atsavināšanu iekļauj kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā tiktāl, ciktāl tie ir nekvalificētie guvumi vai zaudējumi; un

b)

iegādātāja sastāvā esošā vienība nosaka savus kvalificētos ienākumus vai zaudējumus pēc iegādes, izmantojot atsavinātājas sastāvā esošās vienības iegādāto aktīvu un saistību uzskaites vērtību atsavināšanas brīdī, kas koriģēta saskaņā ar iegādātājas sastāvā esošās vienības vietējiem nodokļu noteikumiem, lai uzskaitītu nekvalificētos guvumus vai zaudējumus.

5.   Pēc iesniedzējas sastāvā esošās vienības izvēles, ja sastāvā esošai vienībai ir pienākums vai ir atļauts koriģēt tās aktīvu bāzi un tās saistību summu līdz patiesajai vērtībai nodokļu vajadzībām tajā jurisdikcijā, kurā ir tās atrašanās vieta, šāda sastāvā esošā vienība var:

a)

savu kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā iekļaut guvumu vai zaudējumu summu attiecībā uz katru no tās aktīviem un saistībām, kura ir:

i)

vienāda ar starpību starp aktīva vai saistības uzskaites vērtību finanšu grāmatvedības vajadzībām tieši pirms dienas, kad iestājies notikums, kura dēļ veikta nodokļu korekcija (“aktivizētājnotikums”), un aktīva vai saistības patieso vērtību tūlīt pēc aktivizētājnotikuma; un

ii)

samazināta (vai palielināta) ar nekvalificētajiem guvumiem vai zaudējumiem, ja tādi ir, kas rodas saistībā ar aktivizētājnotikumu;

b)

izmantot aktīva vai saistības patieso vērtību finanšu grāmatvedības vajadzībām tūlīt pēc aktivizētājnotikuma, lai aprēķinātu kvalificētos ienākumus vai zaudējumus fiskālajos gados, kas beidzas pēc aktivizētājnotikuma; un

c)

iekļaut atbilstoši a) apakšpunktam noteikto summu neto kopsummu sastāvā esošās vienības kvalificētajos ienākumos vai zaudējumos ar vienu no šādiem paņēmieniem:

i)

minēto summu neto kopsumma tiek iekļauta fiskālajā gadā, kurā iestājas aktivizētājnotikums; vai

ii)

summa, kas vienāda ar minēto summu neto kopsummu, dalītu ar pieci, tiek iekļauta fiskālajā gadā, kurā iestājas aktivizētājnotikums, un katrā no nākamajiem četriem fiskālajiem gadiem, ja vien sastāvā esošā vienība neaiziet no SU grupas vai lielas vietējas grupas fiskālajā gadā šajā laikposmā, un tādā gadījumā atlikusī summa tiks pilnībā iekļauta attiecīgajā fiskālajā gadā.

36. pants

Kopuzņēmumi

1.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

a)

“kopuzņēmums” ir vienība, kuras finanšu rezultāti tiek paziņoti atbilstoši pašu kapitāla metodei galīgā mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos, ar noteikumu, ka galīgajam mātesuzņēmumam tieši vai netieši pieder vismaz 50 % tās īpašumtiesību.

Kopuzņēmums neietver:

i)

SU grupas vai lielas vietējas grupas galīgo mātesuzņēmumu, kuram ir pienākums piemērot IIR;

ii)

izslēgtu vienību, kā definēts 2. panta 3. punktā;

iii)

vienību, kuras īpašumtiesības tur SU grupa vai liela vietēja grupa ar 2. panta 3. punktā minētās izslēgtās vienības tiešu starpniecību un kura atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

tā darbojas tikai vai gandrīz tikai ar mērķi turēt aktīvus vai ieguldīt līdzekļus par labu tās ieguldītājiem,

tā veic darbības, kas papildina darbības, kuras veic izslēgtā vienība, vai

praktiski visi tās ienākumi ir izslēgti no kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķina saskaņā ar 16. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu;

iv)

vienība, kuru tur SU grupa vai liela vietēja grupa, kas sastāv tikai no izslēgtām vienībām; vai

v)

kopuzņēmuma saistītā vienība;

b)

“kopuzņēmuma saistītā vienība” ir:

i)

vienība, kuras aktīvus, saistības, ienākumus, izdevumus un naudas plūsmas ir konsolidējis kopuzņēmums atbilstoši pieņemamam finanšu grāmatvedības standartam vai būtu bijušas konsolidētas, ja kopuzņēmumam būtu jākonsolidē šādi aktīvi, saistības, ienākumi, izdevumi un naudas plūsmas atbilstoši pieņemamam finanšu grāmatvedības standartam; vai

ii)

pastāvīgā pārstāvniecība, kuras galvenā vienība ir kopuzņēmums vai i) apakšpunktā minēta vienība. Šādos gadījumos pastāvīgo pārstāvniecību uzskata par atsevišķu kopuzņēmuma saistīto vienību.

2.   Mātesuzņēmums, kam ir tiešas vai netiešas īpašumtiesības kopuzņēmumā vai kopuzņēmuma saistītajā vienībā, piemēro IIR attiecībā uz tam iedalāmo katra kopuzņēmuma grupas dalībnieka virsnodokļa daļu minētajā kopuzņēmumā vai kopuzņēmuma saistītajā vienībā saskaņā ar 5.–10. pantu.

3.   Kopuzņēmuma un kopuzņēmuma saistīto vienību (abi kopā “kopuzņēmuma grupa”) virsnodokļa aprēķinu veic saskaņā ar III–VII nodaļu tā, it kā tās būtu atsevišķas SU grupas vai lielas vietējas grupas sastāvā esošas vienības un kopuzņēmums būtu grupas galīgais mātesuzņēmums.

4.   Kopuzņēmuma grupas maksājamo virsnodokli samazina par katram mātesuzņēmumam saskaņā ar 2. punktu iedalāmo daļu no katra kopuzņēmuma grupas dalībnieka virsnodokļa, kas jāmaksā saskaņā ar 3. punktu. Jebkuru atlikušo virsnodokļa summu pieskaita kopējai UTPR virsnodokļa summai, ievērojot 14. panta 2. punktu.

Šā punkta nolūkos “kopuzņēmuma grupas maksājamais virsnodoklis” ir mātesuzņēmuma iedalāmā kopuzņēmuma grupas virsnodokļa daļa.

37. pants

Vairāku mātesuzņēmumu SU grupas

1.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

a)

“vairāku mātesuzņēmumu SU grupa vai liela vietēja grupa” nozīmē divas vai vairākas grupas, kuru galīgie mātesuzņēmumi nodibina veidojumu, kas ir nedalāma struktūra, vai divkārši iekļauts veidojumu, kas ietver vismaz vienu tādas apvienotās grupas vienību vai pastāvīgo pārstāvniecību, kuras atrašanās vieta ir citā jurisdikcijā salīdzinājumā ar pārējo apvienotās grupas vienību atrašanās vietu;

b)

“nedalāma struktūra” ir veidojums, kuru noslēdz divi vai vairāki atsevišķu grupu galīgie mātesuzņēmumi un kur:

i)

ir 50 % vai vairāk īpašumtiesību atsevišķu grupu galīgajos mātesuzņēmumos, kas – ja tie ir iekļauti biržas sarakstos – tiek kotēti par vienu cenu un īpašumtiesību veida, nodošanas ierobežojumu vai citu nosacījumu dēļ ir savstarpēji apvienoti, un tos nevar nodot vai tirgot neatkarīgi; un

ii)

viens no galīgajiem mātesuzņēmumiem sagatavo konsolidētus finanšu pārskatus, kuros visu attiecīgo grupu vienību aktīvi, saistības, ienākumi, izdevumi un naudas plūsmas tiek atspoguļotas visas kopā kā vienas saimnieciskās vienības aktīvi, saistības, ienākumi izdevumi un naudas plūsmas un attiecībā uz kuriem saskaņā ar regulatīvo režīmu ir jāveic ārējā revīzija;

c)

“divkārši iekļauts veidojums” ir veidojums, kuru noslēdz divi vai vairāki atsevišķu grupu galīgie mātesuzņēmumi un kur:

i)

galīgie mātesuzņēmumi vienojas apvienot to uzņēmējdarbību tikai uz līguma pamata;

ii)

ievērojot līgumisko kārtību, galīgie mātesuzņēmumi veic sadalījumus saviem akcionāriem dividendēs un likvidācijas procesā, pamatojoties uz fiksētu attiecību;

iii)

galīgo mātesuzņēmumu darbības tiek pārvaldītas kā vienas saimnieciskas vienības darbības atbilstoši līgumiskai kārtībai, vienlaikus saglabājot to atsevišķās juridiskās identitātes;

iv)

vienošanos veidojošo galīgo mātesuzņēmumu īpašumtiesības tiek kotētas, tirgotas vai nodotas neatkarīgi dažādos kapitāla tirgos; un

v)

galīgie mātesuzņēmumi sagatavo konsolidētus finanšu pārskatus, kuros vienību aktīvi, saistības, ienākumi, izdevumi un naudas plūsmas visās grupās ir atspoguļotas kopā kā vienas saimnieciskās vienības aktīvi, saistības, ienākumi, izdevumi un naudas plūsmas un attiecībā uz kuriem saskaņā ar regulatīvo režīmu ir jāveic ārējā revīzija.

2.   Ja divu vai vairāku grupu vienības vai sastāvā esošās vienības ir daļa no vairāku mātesuzņēmumu SU grupas vai lielas vietējas grupas, tad katras grupas vienības un sastāvā esošās vienības uzskata par dalībniecēm vienā vairāku mātesuzņēmumu SU grupā vai lielā vietējā grupā.

Vienību, kas nav 2. panta 3. punktā minētā izslēgtā vienība, uzskata par sastāvā esošu vienību, ja vairāku mātesuzņēmumu SU grupa vai liela vietēja grupa to konsolidē uz atsevišķu pozīciju pamata vai ja kontrolējošā līdzdalība tajā ir vienībām vairāku mātesuzņēmumu SU grupā vai lielā vietējā grupā.

3.   Vairāku mātesuzņēmumu SU grupas vai lielas vietējas grupas konsolidētie finanšu pārskati ir apvienotie konsolidētie finanšu pārskati, kas minēti nedalāmas struktūras vai divkārši iekļauta darījuma definīcijā 1. punktā un ko sagatavo atbilstoši pieņemamam finanšu grāmatvedības standartam, kuru uzskata par galīgā mātesuzņēmuma grāmatvedības standartu.

4.   Atsevišķu grupu, kas veido vairāku mātesuzņēmumu SU grupu vai lielu vietēju grupu, galīgie mātesuzņēmumi ir vairāku mātesuzņēmumu SU grupas vai lielas vietējas grupas galīgie mātesuzņēmumi.

Piemērojot šo direktīvu attiecībā uz vairāku mātesuzņēmumu SU grupu vai lielu vietēju grupu, visas atsauces uz galīgo mātesuzņēmumu pēc vajadzības piemēro tā, it kā tās būtu atsauces uz vairākiem galīgiem mātesuzņēmumiem.

5.   Vairāku mātesuzņēmumu SU grupas vai lielas vietējas grupas mātesuzņēmumi, kuru atrašanās vieta ir dalībvalstī, tostarp katrs galīgais mātesuzņēmums, piemēro IIR saskaņā ar 5.–10. pantu attiecībā uz tam iedalāmo daļu no sastāvā esošo zemu nodokļu vienību virsnodokļa.

6.   Vairāku mātesuzņēmumu SU grupas vai lielas vietējas grupas sastāvā esošās vienības, kuru atrašanās vieta ir dalībvalstī, piemēro UTPR saskaņā ar 12., 13. un 14. pantu, ņemot vērā katras sastāvā esošās zemu nodokļu vienības, kas ir vairāku mātesuzņēmumu SU grupas vai lielas vietējas grupas dalībniece, virsnodokli.

7.   Vairāku mātesuzņēmumu SU grupas vai lielas vietējas grupas galīgajiem mātesuzņēmumiem ir pienākums iesniegt virsnodokļa informācijas deklarāciju saskaņā ar 44. pantu, ja vien tie neieceļ vienu izraudzītu iesniedzēju vienību 44. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Minētajā deklarācijā iekļauj informāciju par katru no grupām, kas veido vairāku mātesuzņēmumu SU grupu vai lielu vietēju grupu.

VII NODAĻA

NODOKĻU NEITRALITĀTE UN SADALES REŽĪMI

38. pants

Galīgais mātesuzņēmums, kas ir caurplūsmas vienība

1.   Caurplūsmas vienības, kas ir galīgais mātesuzņēmums, kvalificētos ienākumus par fiskālo gadu samazina par kvalificēto ienākumu summu, kas ir attiecināma uz īpašumtiesību turētāju (“īpašumtiesību turētājs”) caurplūsmas vienībā, ar noteikumu, ka:

a)

īpašumtiesību turētājs ir apliekams ar ienākuma nodokli par nodokļu periodu, kurš beidzas 12 mēnešu laikā pēc fiskālā gada beigām, pēc nominālās likmes, kas vienāda ar minimālo nodokļa likmi vai pārsniedz to; vai

b)

var pamatoti paredzēt, ka galīgā mātesuzņēmuma koriģēto aptverto nodokļu un īpašumtiesību turētāja maksāto nodokļu kopējā summa par šādiem ienākumiem 12 mēnešu laikā pēc fiskālā gada beigām ir vienāda ar summu, ko iegūst, šos ienākumus reizinot ar minimālo nodokļa likmi, vai pārsniedz to.

2.   Caurplūsmas vienības, kas ir galīgais mātesuzņēmums, kvalificētos ienākumus par fiskālo gadu arī samazina par kvalificēto ienākumu summu, kas iedalīta īpašumtiesību turētājam caurplūsmas vienībā, ar noteikumu, ka īpašumtiesību turētājs ir:

a)

fiziska persona, kas ir nodokļu rezidents jurisdikcijā, kurā ir galīgā mātesuzņēmuma atrašanās vieta, un kam ir īpašumtiesības, kuras veido tiesības uz 5 % vai mazāk no galīgā mātesuzņēmuma peļņas un aktīviem; vai

b)

valdības struktūrvienība, starptautiska organizācija, bezpeļņas organizācija vai pensiju fonds, kas ir nodokļu rezidents jurisdikcijā, kurā ir galīgā mātesuzņēmuma atrašanās vieta, un kam ir īpašumtiesības, kuras veido tiesības uz 5 % vai mazāk no galīgā mātesuzņēmuma peļņas un aktīviem.

3.   Caurplūsmas vienības, kas ir galīgais mātesuzņēmums, kvalificētos zaudējumus par fiskālo gadu samazina par kvalificēto zaudējumu summu, kas ir attiecināma uz īpašumtiesību turētāju caurplūsmas vienībā.

Pirmo daļu nepiemēro, ciktāl īpašumtiesību turētājam nav atļauts izmantot šādus zaudējumus tā ar nodokli apliekamo ienākumu aprēķināšanai.

4.   Caurplūsmas vienības, kas ir galīgais mātesuzņēmums, aptvertos nodokļus samazina proporcionāli kvalificēto ienākumu summai, kura samazināta saskaņā ar 1. un 2. punktu.

5.   Šā panta 1.–4. punktu piemēro pastāvīgajai pārstāvniecībai, ar kuras starpniecību caurplūsmas vienība, kas ir galīgais mātesuzņēmums, pilnībā vai daļēji veic savu uzņēmējdarbību vai ar kuras starpniecību pilnībā vai daļēji tiek veikta nodokļu vajadzībām caurskatāmas vienības uzņēmējdarbība, ar noteikumu, ka galīgās mātesuzņēmuma īpašumtiesības šajā nodokļu vajadzībām caurskatāmajā vienībā tiek turētas tieši vai ar nodokļu vajadzībām caurskatāmu vienību ķēdes starpniecību.

39. pants

Galīgais mātesuzņēmums, kam piemēro atskaitāmas dividendes režīmu

1.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

a)

“atskaitāmu dividenžu režīms” ir nodokļu režīms, kurā piemēro vienu nodokļu līmeni vienības īpašnieku ienākumiem, atskaitot vai izslēdzot no vienības ienākumiem peļņu, kas sadalīta īpašniekiem, vai atbrīvojot kooperatīvu no nodokļiem;

b)

“atskaitāmas dividendes” attiecībā uz sastāvā esošu vienību, kam piemēro atskaitāmas dividendes režīmu, ir:

i)

peļņas sadale īpašumtiesību turētājam sastāvā esošajā vienībā, kas ir atskaitāma no sastāvā esošās vienības ar nodokli apliekamajiem ienākumiem atbilstoši tās jurisdikcijas tiesību aktiem, kurā ir tās atrašanās vieta; vai

ii)

patronāžas dividendes kooperatīva dalībniekam; un

c)

“kooperatīvs” ir vienība, kas kopīgi tirgo vai iegādājas preces vai pakalpojumus tās dalībnieku uzdevumā un kam jurisdikcijā, kurā ir tā atrašanās vieta, piemēro nodokļu režīmu, kas nodrošina nodokļu neitralitāti attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kurus pārdod vai iegādājas tā dalībnieki ar kooperatīva starpniecību.

2.   SU grupas vai lielas vietējas grupas galīgais mātesuzņēmums, kam piemēro atskaitāmu dividenžu režīmu, par fiskālo gadu līdz nullei samazina savus kvalificētos ienākumus par summu, kas ir sadalīta kā atskaitāmas dividendes 12 mēnešu laikā pēc fiskālā gada beigām, ar noteikumu, ka:

a)

dividendes ir apliekamas ar nodokli, kas jāmaksā saņēmējam par nodokļu periodu, kurš beidzas 12 mēnešu laikā pēc fiskālā gada beigām, pēc nominālās likmes, kas vienāda ar minimālo nodokļa likmi vai pārsniedz to; vai

b)

var pamatoti paredzēt, ka galīgā mātesuzņēmuma koriģēto aptverto nodokļu un saņēmēja maksāto nodokļu kopējā summa par šādām dividendēm ir vienāda ar vai lielāka par šādiem ienākumiem, tos reizinot ar minimālo nodokļa likmi.

3.   SU grupas vai lielas vietējas grupas galīgais mātesuzņēmums, kam piemēro atskaitāmu dividenžu režīmu, par fiskālo gadu līdz nullei arī samazina savus kvalificētos ienākumus par summu, ko tas sadala kā atskaitāmas dividendes 12 mēnešu laikā pēc fiskālā gada beigām, ar noteikumu, ka saņēmējs ir:

a)

fiziska persona, un saņemtās dividendes ir patronāžas dividendes no piegādes kooperatīva;

b)

fiziska persona, kas ir nodokļu rezidents tajā pašā jurisdikcijā, kurā ir galīgā mātesuzņēmuma atrašanās vieta, un kam ir īpašumtiesības, kuras veido tiesības uz 5 % vai mazāk no galīgā mātesuzņēmuma peļņas un aktīviem; vai

c)

valdības struktūrvienība, starptautiska organizācija, bezpeļņas organizācija vai pensiju fonds (kas nav pensiju pakalpojumu vienība), kas ir nodokļu rezidents jurisdikcijā, kurā ir galīgā mātesuzņēmuma atrašanās vieta.

4.   Galīgā mātesuzņēmuma aptvertos nodokļus, izņemot nodokļus, attiecībā uz kuriem atļauta dividenžu atskaitīšana, samazina proporcionāli kvalificēto ienākumu summai, kas samazināta saskaņā ar 2. un 3. punktu.

5.   Ja galīgajam mātesuzņēmumam tieši vai ar sastāvā esošo vienību ķēdes, starpniecību ir īpašumtiesības citā sastāvā esošā vienībā, tad 2., 3. un 4. punktu piemēro jebkurai citai sastāvā esošai vienībai, kuras atrašanās vieta ir galīgā mātesuzņēmuma jurisdikcijā un kam piemēro atskaitāmas dividendes režīmu, ciktāl galīgais mātesuzņēmums tās kvalificētos ienākumus tālāk sadala saņēmējiem, kas atbilst 2. un 3. punktā izklāstītajām prasībām.

6.   Šā panta 2. punkta nolūkos patronāžas dividendes, ko sadala piegādes kooperatīvs, uzskata par apliktām ar nodokli, kas jāmaksā saņēmējam, ciktāl šādas dividendes samazina atskaitāmos izdevumus vai izmaksas saņēmēja ar nodokli apliekamo ienākumu vai zaudējumu aprēķinā.

40. pants

Atbilstīgas sadales nodokļa sistēmas

1.   Iesniedzēja sastāvā esoša vienība var attiecībā uz sevi vai citu sastāvā esošu vienību, kam piemēro atbilstīgu sadales nodokļa sistēmu, izvēlēties, ka summu, kas noteikta kā domājams sadales nodoklis saskaņā ar 2. punktu, iekļauj sastāvā esošās vienības koriģētajos aptvertajos nodokļos par fiskālo gadu.

Šo izvēli izdara katru gadu saskaņā ar 45. panta 2. punktu, un tā attiecas uz visām sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vieta ir jurisdikcijā.

2.   Domājamā sadales nodokļa summa ir mazākā no šīm:

a)

koriģēto aptverto nodokļu summa, kas nepieciešama, lai palielinātu efektīvo nodokļa likmi, kura aprēķināta saskaņā ar 27. panta 2. punktu jurisdikcijai par fiskālo gadu, līdz minimālajai nodokļa likmei; vai

b)

nodokļu summa, kas būtu jāsamaksā, ja sastāvā esošās vienības, kuru atrašanās vieta ir jurisdikcijā, būtu sadalījušas visus savus ienākumus, kam piemēro atbilstīgu sadales nodokļa sistēmu šādā fiskālajā gadā.

3.   Ja tiek izdarīta izvēle atbilstoši 1. punktam, fiskālajam gadam, uz kuru attiecas šāda izvēle, izveido domājamo sadales nodokļa atgūšanas kontu. Domājamā sadales nodokļa summu, kas jurisdikcijai noteikta saskaņā ar 2. punktu, pievieno domājamā sadales nodokļa atgūšanas kontā par fiskālo gadu, kurā tas izveidots.

Katra sekojošā fiskālā gada beigās atlikumu domājamā sadales nodokļa atgūšanas kontos, kas izveidoti iepriekšējiem fiskālajiem gadiem, samazina hronoloģiskā secībā līdz pat nullei par nodokļiem, ko sastāvā esošās vienības samaksājušas fiskālajā gadā saistībā ar faktiskajām vai domājamām sadalēm.

Jebkuru atlikušo summu domājamā sadales nodokļa atgūšanas kontos, kura paliek pāri pēc otrās daļas piemērošanas, samazina līdz pat nullei par summu, kas vienāda ar jurisdikcijas neto kvalificētajiem zaudējumiem, tos reizinot ar minimālo nodokļa likmi.

4.   Jebkuru atlikušo neto kvalificēto zaudējumu summu, reizinātu ar minimālo nodokļa likmi, kas paliek pāri pēc 3. punkta trešās daļas piemērošanas, pārnes uz nākamajiem fiskālajiem gadiem, un samazina jebkuru atlikušo summu domājamā sadales nodokļa atgūšanas kontos, kas paliek pāri pēc 3. punkta piemērošanas.

5.   Domājamā sadales nodokļa atgūšanas konta atlikumu (ja tāds ir) ceturtā fiskālā gada, kas seko fiskālajam gadam, attiecībā uz kuru šāds konts tika izveidots, pēdējā dienā uzskata par koriģēto aptverto nodokļu samazinājumu, kas tika iepriekš noteikts šādam fiskālajam gadam. Efektīvo nodokļa likmi un virsnodokli attiecībā uz šādu fiskālo gadu attiecīgi pārrēķina saskaņā ar 29. panta 1. punktu.

6.   Nodokļus, kas samaksāti fiskālajā gadā saistībā ar faktiskajām vai domājamām sadalēm, neiekļauj koriģētajos aptvertajos nodokļos, ciktāl tie samazina domājamā sadales nodokļa atgūšanas kontu saskaņā ar 3. un 4. punktu.

7.   Ja sastāvā esoša vienība, uz kuru attiecas izvēle atbilstoši 1. punktam, aiziet no SU grupas vai lielas vietējas grupas vai praktiski visi tās aktīvi tiek nodoti personai, kura nav tās pašas SU grupas vai lielas vietējas grupas sastāvā esoša vienība ar atrašanās vietu tajā pašā jurisdikcijā, tad jebkuru atlikumu domājamā sadales nodokļa atgūšanas kontos iepriekšējos fiskālajos gados, kuros konts izveidots, uzskata par koriģēto aptverto nodokļu samazinājumu par katru no šiem fiskālajiem gadiem saskaņā ar 29. panta 1. punktu.

Papildu virsnodokļa summu, kas jāmaksā, reizina ar šādu attiecību, lai noteiktu maksājamo papildu virsnodokļa summu jurisdikcijai:

Formula

kur:

a)

sastāvā esošās vienības kvalificētos ienākumus nosaka saskaņā ar III nodaļu katram fiskālajam gadam, kurā domājamā sadales nodokļa atgūšanas kontos ir atlikums attiecībā uz jurisdikciju; un

b)

neto kvalificētos ienākumus jurisdikcijai nosaka saskaņā ar 26. panta 2. punktu katram fiskālajam gadam, kurā domājamā sadales nodokļa atgūšanas kontos ir atlikums attiecībā uz jurisdikciju.

41. pants

Ieguldījumu vienības efektīvās nodokļa likmes un virsnodokļa noteikšana

1.   Ja SU grupas vai lielas vietējas grupas sastāvā esoša vienība ir ieguldījumu vienība, kas nav nodokļu vajadzībām caurskatāma vienība un kas nav izdarījusi izvēli saskaņā ar 42. un 43. pantu, tad šādas ieguldījumu vienības efektīvo nodokļa likmi aprēķina atsevišķi no tās jurisdikcijas efektīvās nodokļa likmes, kurā ir tās atrašanās vieta.

2.   Šā panta 1. punktā minētās ieguldījumu vienības efektīvā nodokļa likme ir vienāda ar tās koriģētajiem aptvertajiem nodokļiem, tos dalot ar summu, kas vienāda ar SU grupas vai lielas vietējas grupas iedalāmo daļu minētās ieguldījumu vienības kvalificētajos ienākumos vai zaudējumos.

Ja vairāk nekā vienai ieguldījumu vienībai ir atrašanās vieta jurisdikcijā, tad šo vienību efektīvo nodokļa likmi aprēķina, apvienojot to koriģētos aptvertos nodokļus, kā arī SU grupai vai lielai vietējai grupai iedalāmo daļu to kvalificētajos ienākumos vai zaudējumos.

3.   Šā panta 1. punktā minētās ieguldījumu vienības koriģētie aptvertie nodokļi ir koriģētie aptvertie nodokļi, kas ir attiecināmi uz SU grupai vai lielai vietējai grupai iedalāmo daļu ieguldījumu vienības kvalificētajos ienākumos, un aptvertie nodokļi, kas iedalīti ieguldījumu vienībai saskaņā ar 24. pantu. Ieguldījumu vienības koriģētajos aptvertajos nodokļos neiekļauj aptvertos nodokļus, ko uzkrājusi ieguldījumu vienība un kas attiecināmi uz ienākumiem, kuri nav daļa no SU grupas vai lielas vietējas grupas iedalāmās daļas ieguldījumu vienības ienākumos.

4.   Šā panta 1. punktā minētās ieguldījumu vienības virsnodoklis ir summa, kas vienāda ar ieguldījumu vienības virsnodokļa procentuālo daļu, to reizinot ar summu, kas vienāda ar starpību starp SU grupai vai lielai vietējai grupai iedalāmo daļu ieguldījumu vienības kvalificētajos ienākumos un ienākumu pēc satura izslēgšanu, kura aprēķināta ieguldījumu vienībai.

Ieguldījumu vienības virsnodokļa procentuālā daļa ir pozitīva summa, kas vienāda ar starpību starp šādas ieguldījumu vienības minimālo nodokļa likmi un efektīvo nodokļa likmi.

Ja vairāk nekā vienai ieguldījumu vienībai ir atrašanās vieta jurisdikcijā, tad šo vienību efektīvo nodokļa likmi aprēķina, apvienojot to ienākumu pēc satura izslēgšanas summas, kā arī SU grupai vai lielai vietējai grupai iedalāmo daļu to kvalificētajos ienākumos vai zaudējumos.

Ieguldījumu vienības ienākumu pēc satura izslēgšanu nosaka saskaņā ar 28. panta 1.–7. punktu. Atbilstīgo darbinieku atbilstīgās algu izmaksas un atbilstīgos materiālos pamatlīdzekļus, kas ņemti vērā attiecībā uz šādu ieguldījumu vienību, samazina proporcionāli SU grupai vai lielai vietējai grupai iedalāmajai daļai ieguldījumu vienības kvalificētajos ienākumos, to dalot ar šādas ieguldījumu vienības kopējiem kvalificētajiem ienākumiem.

5.   Šā panta nolūkos SU grupai vai lielai vietējai grupai iedalāmo daļu ieguldījumu vienības kvalificētajos ienākumos vai zaudējumos nosaka saskaņā ar 9. pantu, ņemot vērā tikai intereses, uz kurām neattiecas izvēle saskaņā ar 42. vai 43. pantu.

42. pants

Izvēle uzskatīt ieguldījumu vienību par nodokļu vajadzībām caurskatāmu vienību

1.   Šā panta nolūkos “apdrošināšanas ieguldījumu vienība” ir vienība, kas atbilstu ieguldījumu fonda definīcijai, kura noteikta 3. panta 31) punktā, vai nekustamā īpašuma ieguldījumu instrumentsabiedrības definīcijai, kas noteikta 3. panta 32) punktā, ja tā nebūtu nodibināta attiecībā uz saistībām atbilstoši apdrošināšanas vai mūža rentes līgumam un ja tā pilnībā nepiederētu vienībai, kam piemēro regulējumu jurisdikcijā, kurā ir tās kā apdrošināšanas sabiedrības atrašanās vieta.

2.   Pēc iesniedzējas sastāvā esošās vienības izvēles sastāvā esošu vienību, kas ir ieguldījumu vienība vai apdrošināšanas ieguldījumu vienība, var uzskatīt par nodokļu vajadzībām caurskatāmu vienību, ja sastāvā esošā īpašniekvienība jurisdikcijā, kurā ir tās atrašanās vieta, ir apliekama ar nodokli atbilstoši patiesajai tirgus vērtībai vai līdzīgam režīmam, pamatojoties uz īpašumtiesību šādā vienībā patiesās vērtības gada izmaiņām, un ja nodokļa likme, kas piemērojama sastāvā esošajai īpašniekvienībai par šādiem ienākumiem, ir vienāda ar minimālo nodokļa likmi vai pārsniedz to.

3.   Uzskata, ka sastāvā esoša vienība, kam netieši pieder īpašumtiesības ieguldījumu vienībā vai apdrošināšanas ieguldījumu vienībā ar tiešām īpašumtiesībām citā ieguldījumu vienībā vai apdrošināšanas ieguldījumu vienībā, ir apliekama ar nodokli atbilstoši patiesajai tirgus vērtībai vai līdzīgam režīmam attiecībā uz tās netiešajām īpašumtiesībām pirmajā minētajā vienībā vai apdrošināšanas ieguldījumu vienībā, ja uz to attiecina patiesu tirgus vērtību vai līdzīgu režīmu attiecībā uz tās tiešajām īpašumtiesībām otrajā minētajā vienībā vai apdrošināšanas ieguldījumu vienībā.

4.   Šā panta 2. punktā minēto izvēli izdara saskaņā ar 45. panta 1. punktu.

Ja izvēli atsauc, jebkurus guvumus vai zaudējumus no ieguldījumu vienības vai apdrošināšanas ieguldījumu vienības turējumā esoša aktīva vai saistības atsavināšanas nosaka, pamatojoties uz aktīva vai saistības patieso tirgus vērtību atsaukšanas gada pirmajā dienā.

43. pants

Izvēle piemērot ar nodokli apliekamas sadales metodi

1.   Pēc iesniedzējas sastāvā esošās vienības izvēles ieguldījumu vienības sastāvā esoša īpašniekvienība var piemērot ar nodokli apliekamas sadales metodi attiecībā uz tās īpašumtiesībām ieguldījumu vienībā ar noteikumu, ka sastāvā esošā īpašniekvienība nav ieguldījumu vienība, un ja var pamatoti paredzēt, ka tā būs apliekama ar nodokli par sadali no ieguldījumu vienības pēc nodokļa likmes, kas vienāda ar minimālo nodokļa likmi vai pārsniedz to.

2.   Atbilstoši ar nodokli apliekamas sadales metodei ieguldījumu vienības kvalificēto ienākumu sadali vai domājamo sadali iekļauj sastāvā esošās īpašniekvienības, kas ir sadales saņēmēja, kvalificētajos ienākumos ar noteikumu, ka tā nav ieguldījumu vienība.

Aptverto nodokļu summu, kas radusies ieguldījumu vienībai un kas ir ieskaitāma pret sastāvā esošās īpašniekvienības nodokļu saistībām, kuras izriet no ieguldījumu vienības sadales, iekļauj sastāvā esošās īpašniekvienības, kas ir sadales saņēmēja, kvalificētajos ienākumos un koriģētajos aptvertajos nodokļos.

Sastāvā esošās īpašniekvienības daļu 3. punktā minētās ieguldījumu vienības nesadalītajos neto kvalificētajos ienākumos, kas rodas trešajā gadā pirms fiskālā gada (“pārbaudes gads”), uzskata par ieguldījumu vienības kvalificētajiem ienākumiem par fiskālo gadu. Summu, kas vienāda ar šādiem kvalificētajiem ienākumiem, to reizinot ar minimālo nodokļa likmi, uzskata par sastāvā esošas zemu nodokļu vienības virsnodokli par fiskālo gadu II nodaļas nolūkos.

Ieguldījumu vienības kvalificētos ienākumus vai zaudējumus un koriģētos aptvertos nodokļus, kas attiecināmi uz šādiem ienākumiem par fiskālo gadu, neiekļauj efektīvās nodokļa likmes aprēķinā saskaņā ar V nodaļu un 41. panta 1.–4. punktu, izņemot aptverto nodokļu summu, kas minēta šā punkta otrajā daļā.

3.   Ieguldījumu vienības nesadalītie kvalificētie ienākumi par pārbaudes gadu ir ieguldījumu vienības kvalificēto ienākumu summa par pārbaudes gadu, to samazinot līdz nullei par:

a)

ieguldījumu vienības aptvertajiem nodokļiem;

b)

sadali un domājamo sadali akcionāriem, kas nav ieguldījumu vienības, laikposmā, kas sākas trešā gada pirmajā dienā pirms fiskālā gada un beidzas tā pārskata fiskālā gada pēdējā dienā, kurā bija īpašumtiesības (“pārbaudes periods”);

c)

kvalificētajiem zaudējumiem, kas rodas pārbaudes periodā; un

d)

jebkuru kvalificēto zaudējumu atlikušo summu, par kuru vēl nav samazināti šīs ieguldījumu vienības nesadalītie neto kvalificētie ienākumi par iepriekšējo pārbaudes gadu, proti, ieguldījumu zaudējumu pārnešana.

Ieguldījumu vienības nesadalītos neto kvalificētos ienākumus nesamazina par sadali vai domājamo sadali, par kādu jau ir samazināti šīs ieguldījumu vienības nesadalītie neto kvalificētie ienākumi par iepriekšēju pārbaudes gadu, piemērojot pirmās daļas b) apakšpunktu.

Ieguldījumu vienības nesadalītos neto kvalificētos ienākumus nesamazina par kvalificēto zaudējumu summu, par kādu jau ir samazināti šīs ieguldījumu vienības nesadalītie neto kvalificētie ienākumi par iepriekšēju pārbaudes gadu, piemērojot pirmās daļas c) apakšpunktu.

4.   Šā panta nolūkos uzskata, ka domājama sadale rodas, kad tiešas vai netiešas īpašumtiesības ieguldījumu vienībā tiek nodotas vienībai, kas nepieder pie SU grupas vai lielas vietējās grupas un ir vienāda ar nesadalīto neto kvalificēto ienākumu daļu, kas attiecināma uz šādām īpašumtiesībām šādas nodošanas dienā un kas noteikta, neņemot vērā domājamo sadali.

5.   Šā panta 1. punktā minēto izvēli izdara saskaņā ar 45. panta 1. punktu.

Ja izvēli atsauc, sastāvā esošās īpašniekvienības daļu ieguldījumu vienības nesadalītajos neto kvalificētajos ienākumos par pārbaudes gadu tā fiskālā gada beigās, kurš ir pirms fiskālā gada, kad veikta atsaukšana, uzskata par ieguldījumu vienības kvalificētajiem ienākumiem par fiskālo gadu. Summu, kas vienāda ar šādiem kvalificētajiem ienākumiem, to reizinot ar minimālo nodokļa likmi, uzskata par sastāvā esošas zemu nodokļu vienības virsnodokli par fiskālo gadu II nodaļas nolūkos.

VIII NODAĻA

ADMINISTRATĪVIE NOTEIKUMI

44. pants

Ziņošanas pienākumi

1.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

a)

“norīkota vietēja vienība” ir SU grupas vai lielas vietējas grupas sastāvā esoša vienība, kuras atrašanās vieta ir dalībvalstī un kuru pārējās SU grupas vai lielas vietējas grupas sastāvā esošās vienības, kam atrašanās vieta ir tajā pašā dalībvalstī, ir norīkojušas iesniegt virsnodokļa informācijas deklarāciju vai sniegt paziņojumus saskaņā ar šo pantu to uzdevumā;

b)

“kvalificēts kompetento iestāžu nolīgums” ir divpusējs vai daudzpusējs nolīgums vai vienošanās starp divām vai vairākām kompetentajām iestādēm, kurš paredz gada virsnodokļa informācijas deklarāciju automātisku apmaiņu.

2.   Sastāvā esoša vienība, kuras atrašanās vieta ir dalībvalstī, iesniedz virsnodokļa informācijas deklarāciju savai nodokļu administrācijai saskaņā ar 5. punktu.

Šādu deklarāciju var iesniegt norīkota vietējā vienība sastāvā esošās vienības uzdevumā.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, sastāvā esošai vienībai nav pienākuma iesniegt virsnodokļa informācijas deklarāciju savā nodokļu administrācijā, ja šādu nodokļu deklarāciju saskaņā ar 5. punktā izklāstītajām prasībām jau iesniedza:

a)

galīgais mātesuzņēmums, kura atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kas uz pārskata fiskālo gadu noslēgusi kvalificētu kompetento iestāžu nolīgumu ar dalībvalsti, kurā ir sastāvā esošās vienības atrašanās vieta; vai

b)

izraudzīta iesniedzēja vienība, kuras atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kas uz pārskata fiskālo gadu noslēgusi kvalificētu kompetento iestāžu nolīgumu ar dalībvalsti, kurā ir sastāvā esošās vienības atrašanās vieta.

4.   Ja ir piemērojams 3. punkts, sastāvā esošā vienība, kuras atrašanās vieta ir dalībvalstī, vai izraudzītā vietējā vienība tās uzdevumā informē savu nodokļu administrāciju par tās vienības identitāti, kura iesniedz virsnodokļa informācijas deklarāciju, kā arī jurisdikciju, kurā ir tās atrašanās vieta.

5.   Virsnodokļa informācijas deklarāciju iesniedz, izmantojot standarta veidlapu, un tajā iekļauj šādu informāciju attiecībā uz SU grupu vai lielu vietēju grupu:

a)

informācija par sastāvā esošajām vienībām, tostarp to nodokļu identifikācijas numuri (ja tādi ir), jurisdikcija, kurā ir to atrašanās vieta, un to statuss saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem;

b)

informācija par SU grupas vai lielas vietējas grupas vispārējo korporatīvo struktūru, tostarp citu sastāvā esošu vienību kontrolējošā līdzdalība sastāvā esošajās vienībās;

c)

informācija, kas nepieciešama, lai aprēķinātu:

i)

efektīvo nodokļa likmi katrai jurisdikcijai un katras sastāvā esošās vienības virsnodokli;

ii)

kopuzņēmumu grupas dalībnieka virsnodokli;

iii)

virsnodokļa sadali atbilstoši IIR un UTPR virsnodokļa summu katrai jurisdikcijai; un

d)

uzskaite par izvēlēm, kas izdarītas saskaņā ar šo direktīvu.

6.   Atkāpjoties no 5. punkta, ja sastāvā esošas vienības atrašanās vieta ir dalībvalstī un galīgā mātesuzņēmuma atrašanās vieta ir trešās valsts jurisdikcijā, kas piemēro noteikumus, kuri novērtēti kā līdzvērtīgi šīs direktīvas noteikumiem atbilstoši 52. pantam, tad sastāvā esošā vienība vai izraudzītā vietējā vienība iesniedz virsnodokļa informācijas deklarāciju, kurā ietver šādu informāciju:

a)

visa informācija, kas nepieciešama 8. panta piemērošanai, tostarp:

i)

visu to sastāvā esošo vienību identifikācija, kurās daļēji piederošam mātesuzņēmumam, kā atrašanās vieta ir dalībvalstī, tieši vai netieši ir īpašumtiesības jebkurā brīdī fiskālajā gadā, un šādu īpašumtiesību struktūra;

ii)

visa informācija, kas nepieciešama, lai aprēķinātu to jurisdikciju efektīvo nodokļa likmi, kurās daļēji piederošam mātesuzņēmumam, kā atrašanās vieta ir dalībvalstī, ir īpašumtiesību daļa sastāvā esošās vienībās, kas norādītas i) apakšpunktā, un maksājamo virsnodokli; un

iii)

visa informācija, kas ir būtiska minētajam nolūkam saskaņā ar 9., 10. vai 11. pantu;

b)

visa informācija, kas nepieciešama 13. panta piemērošanai, tostarp:

i)

visu to sastāvā esošo vienību identifikācija, kuras atrodas galīgā mātesuzņēmuma jurisdikcijā, un šādu īpašumtiesību struktūra;

ii)

visa informācija, kas nepieciešama, lai aprēķinātu galīgā mātesuzņēmuma jurisdikcijas efektīvo nodokļa likmi un tā maksājamo virsnodokli; un

iii)

visa informācija, kas nepieciešama šāda virsnodokļa sadalei, pamatojoties uz 14. pantā noteikto UTPR sadales formulu;

c)

visa informācija, kas nepieciešama, lai jebkura dalībvalsts, kura ir izvēlējusies piemērot šādu virsnodokli, piemērotu kvalificētu vietējo virsnodokli saskaņā ar 11. pantu.

7.   Virsnodokļa informācijas deklarāciju, kas minēta 5. un 6. punktā, un visus svarīgos paziņojumus iesniedz tās dalībvalsts nodokļu administrācijai, kurā ir sastāvā esošās vienības atrašanās vieta, ne vēlāk kā 15 mēnešus pēc pārskata fiskālā gada pēdējās dienas.

45. pants

Izvēles

1.   Izvēles, kas minētas 2. panta 3. punkta otrajā daļā, 16. panta 3., 6. un 9. punktā un 42. un 43. pantā, ir spēkā piecus gadus, sākot ar gadu, kurā izvēle tiek izdarīta. Izvēle tiek atjaunota automātiski, ja vien iesniedzēja sastāvā esošā vienība neatsauc izvēli piecu gadu perioda beigās. Izvēles atsaukšana ir spēkā piecus gadus, sākot ar tā gada beigām, kurā atsaukšana tiek veikta.

2.   Izvēles, kas minētas 16. panta 7. punktā, 22. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 25. panta 1. punktā, 28. panta 2. punktā, 30. panta 1. punktā un 40. panta 1. punktā, ir spēkā vienu gadu. Izvēle tiek atjaunota automātiski, ja vien iesniedzēja sastāvā esošā vienība neatsauc izvēli gada beigās.

3.   Izvēles, kas minētas 2. panta 3. punkta otrajā daļā, 16. panta 3., 6., 7. un 9. punktā, 22. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 25. panta 1. punktā, 28. panta 2. punktā, 30. panta 1. punktā, 40. panta 1. punktā un 42. un 43. pantā dara zināmas tās dalībvalsts nodokļu administrācijai, kurā ir iesniedzējas sastāvā esošās vienības atrašanās vieta.

46. pants

Sodi

Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, tostarp pārkāpumiem, kas attiecas uz sastāvā esošās vienības pienākumu deklarēt un maksāt savu virsnodokļa daļu vai nodrošināt papildu faktiskos nodokļu izdevumus, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētie sodi ir efektīvi, samērīgi un atturoši.

IX NODAĻA

PĀREJAS NOTEIKUMI

47. pants

Atliktā nodokļa aktīvu, atliktā nodokļa saistību un pārvesto aktīvu nodokļu režīms pārejas laikā

1.   Šā panta nolūkos “pārejas gads” attiecībā uz jurisdikciju ir pirmais fiskālais gads, kurā SU grupa vai liela vietēja grupa ietilpst šīs direktīvas darbības jomā attiecībā uz minēto jurisdikciju.

2.   Nosakot efektīvo nodokļa likmi jurisdikcijai pārejas gadā un katram nākamajam fiskālajam gadam, SU grupa vai liela vietēja grupa ņem vērā visus atliktā nodokļa aktīvus un atliktā nodokļa saistības, kas atspoguļotas vai uzrādītas visu sastāvā esošo vienību finanšu pārskatos jurisdikcijā par pārejas gadu.

Atliktā nodokļa aktīvus un atliktā nodokļa saistības ņem vērā pēc minimālās nodokļa likmes vai piemērojamās vietējās nodokļa likmes atkarībā no tā, kura ir zemāka. Tomēr atliktā nodokļa aktīvu, kas reģistrēts pēc nodokļa likmes, kura ir zemāka par minimālo nodokļa likmi, var ņemt vērā pēc minimālās nodokļa likmes, ja nodokļu maksātājs spēj pierādīt, ka atliktā nodokļa aktīvs ir attiecināms uz kvalificētiem zaudējumiem.

Jebkuras vērtības korekcijas vai grāmatvedības atzīšanas korekcijas ietekmi saistībā ar atliktā nodokļa aktīvu neņem vērā.

3.   Atliktā nodokļa aktīvus, kas izslēgti no kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķina saskaņā ar III nodaļu, izslēdz no 2. punktā minētā aprēķina, ja šādi atliktā nodokļa aktīvi tiek radīti darījumā, kas notiek pēc 2021. gada 30. novembra.

4.   Ja starp sastāvā esošām vienībām tiek veikta aktīvu nodošana pēc 2021. gada 30. novembra un pirms pārejas gada sākuma, tad to iegūto aktīvu, kas nav inventarizācija, bāzi pamato uz atsavinātājas sastāvā esošās vienības nodoto aktīvu uzskaites vērtību atsavināšanas brīdī, un atliktā nodokļa aktīvi un saistības ir noteiktas uz minētā pamata.

48. pants

Pārejas atbrīvojums attiecībā uz ienākumu pēc satura izslēgšanu

1.   Šīs direktīvas 28. panta 3. punkta piemērošanas nolūkā 5 % vērtību katram fiskālajam gadam, kas sākas no 31. decembra, aizstāj ar vērtībām, kas norādītas tabulā turpmāk.

2023

10 %

2024

9,8 %

2025

9,6 %

2026

9,4 %

2027

9,2 %

2028

9,0 %

2029

8,2 %

2030

7,4 %

2031

6,6 %

2032

5,8 %

2.   Šīs direktīvas 28. panta 4. punkta piemērošanas nolūkā 5 % vērtību katram fiskālajam gadam, kas sākas no 31. decembra, aizstāj ar vērtībām, kas norādītas tabulā turpmāk.

2023

8 %

2024

7,8 %

2025

7,6 %

2026

7,4 %

2027

7,2 %

2028

7,0 %

2029

6,6 %

2030

6,2 %

2031

5,8 %

2032

5,4 %

49. pants

SU grupu un lielu vietēju grupu izslēgšanas no IIR un UTPR sākotnējais posms

1.   Virsnodokli, kas jāmaksā galīgajam mātesuzņēmumam, kura atrašanās vieta ir dalībvalstī, saskaņā ar 5. panta 2. punktu, vai mātes starpniekuzņēmumam, kura atrašanās vieta ir dalībvalstī saskaņā ar 7. panta 2. punktu, ja galīgais mātesuzņēmums ir izslēgta vienība, samazina līdz nullei:

a)

SU grupas starptautiskās darbības sākotnējā posma pirmajos piecos gados neatkarīgi no V nodaļā noteiktajām prasībām;

b)

pirmajos piecos gados, sākot no tā fiskālā gada pirmās dienas, kurā lielā vietējā grupa pirmo reizi ietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

2.   Ja SU grupas galīgais mātesuzņēmums atrodas trešās valsts jurisdikcijā, virsnodokli, kas jāmaksā sastāvā esošai vienībai, kuras atrašanās vieta ir dalībvalstī, saskaņā ar 14. panta 2. punktu, samazina līdz nullei šīs SU grupas starptautiskās darbības sākotnējā posma pirmajos piecos gados neatkarīgi no V nodaļā noteiktajām prasībām.

3.   Uzskata, ka SU grupa ir tās starptautiskās darbības sākotnējā posmā, ja fiskālā gadā:

a)

tai ir sastāvā esošas vienības ne vairāk kā sešās jurisdikcijās; un

b)

visu SU grupas sastāvā esošo vienību, kuru atrašanās vieta ir visās jurisdikcijās, kas nav atsauces jurisdikcija, materiālo pamatlīdzekļu neto uzskaites vērtības summa nepārsniedz 50 000 000 EUR.

Pirmās daļas b) punkta nolūkos “atsauces jurisdikcija” ir jurisdikcija, kurā SU grupas sastāvā esošajām vienībām ir vislielākā materiālo pamatlīdzekļu kopējā vērtība fiskālajā gadā, kurā SU grupa sākotnēji ietilpst šīs direktīvas darbības jomā. Materiālo pamatlīdzekļu kopējā vērtība jurisdikcijā ir visu SU grupas sastāvā esošo vienību, kuru atrašanās vieta ir minētajā jurisdikcijā, visu materiālo pamatlīdzekļu neto uzskaites vērtības summa.

4.   Piecu gadu periods, kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punktā, sākas no tā fiskālā gada sākuma, kurā SU grupa sākotnēji ietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

Attiecībā uz SU grupām, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, kad tā stājas spēkā, 1. punkta a) punktā minētais piecu gadu periods sākas 2023. gada 31. decembrī.

Attiecībā uz SU grupām, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, kad tā stājas spēkā, 2. punktā minētais piecu gadu periods sākas 2024. gada 31. decembrī.

Attiecībā uz lielām vietējām grupām, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, kad tā stājas spēkā, 1. punkta b) apakšpunktā minētais piecu gadu periods sākas 2023. gada 31. decembrī.

5.   Izraudzītā iesniedzēja vienība, kas minēta 44. pantā, informē tās dalībvalsts nodokļu administrāciju, kurā ir tā atrašanās vieta, par SU grupas starptautiskās darbības sākotnējā posma sākumu.

50. pants

Izvēle novēloti piemērot IIR un UTPR

1.   Atkāpjoties no 5.–14. panta, dalībvalstis, kurās ir atrašanās vieta ne vairāk kā divpadsmit galīgajiem mātesuzņēmumiem, kas pieder grupām, kuras ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, var izvēlēties nepiemērot IIR un UTPR sešos secīgos fiskālos gados, sākot no 2023. gada 31. decembra. Dalībvalstis, kas izdara šādu izvēli, informē Komisiju līdz 2023. gada 31. decembrim.

2.   Ja SU grupas galīgā mātesuzņēmuma atrašanās vieta ir dalībvalsts, kas izdarījusi izvēli saskaņā ar šā panta 1. punktu, dalībvalstis, kurās nav minētā galīgā mātesuzņēmuma atrašanās vieta, nodrošina, ka minētās SU grupas sastāvā esošajām vienībām tajā dalībvalstī, kurā ir to atrašanās vieta, tiek piemērota UTPR virsnodokļa summa, kas par fiskālo gadu iedalīta šai dalībvalstij, sākot no 2023. gada 31. decembra, saskaņā ar 14. pantu.

Šā punkta pirmajā daļā minētais galīgais mātesuzņēmums izraugās izraudzīto iesniedzēju vienību dalībvalstī, kura nav tā dalībvalsts, kurā atrodas galvenais mātesuzņēmums, vai – ja SU grupai nav sastāvā esošas vienības citā dalībvalstī – tādas trešās valsts jurisdikcijā, kurai deklarācijas fiskālajā gadā ir spēkā kvalificētas kompetentās iestādes vienošanās ar dalībvalsti, kurā atrodas galīgais mātesuzņēmums.

Šādā gadījumā izraudzītā iesniedzēja vienība iesniedz nodokļu informācijas papildu deklarāciju saskaņā ar 44. panta 5. punktā noteiktajām prasībām. Sastāvā esošās vienības, kas atrodas dalībvalstī, kura ir izdarījusi izvēli saskaņā ar šā panta 1. punktu, sniedz izraudzītajai iesniedzējai vienībai informāciju, kas vajadzīga, lai nodrošinātu atbilstību 44. panta 5. punktam, un ir atbrīvotas no 44. panta 2. punktā paredzētā iesniegšanas pienākuma.

3.   Uzskata, ka UTPR procentuālā daļa, kas noteikta dalībvalstij, kura ir izdarījusi izvēli saskaņā ar 1. punktu, par fiskālo gadu ir nulle.

51. pants

Pagaidu atbrīvojums attiecībā uz iesniegšanas pienākumiem

Neatkarīgi no 44. panta 7. punkta virsnodokļa informācijas deklarāciju un paziņojumus, kas minēti 44. pantā, iesniedz dalībvalstu nodokļu administrācijai ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc pēdējās dienas pārskata fiskālajā gadā, kas ir 47. pantā minētais pārejas gads.

X NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

52. pants

Līdzvērtīguma novērtējums

1.   Tiesisko regulējumu, ko īsteno trešās valsts jurisdikcijas vietējos tiesību aktos, uzskata par līdzvērtīgu kvalificētam IIR, kas izklāstīts II nodaļā, un neuzskata par kontrolētu ārvalstu uzņēmumu nodokļa režīmu, ja tas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

ar to tiek ieviests noteikumu kopums, saskaņā ar kuru SU grupas mātesuzņēmums aprēķina un maksā tam iedalāmo virsnodokļa daļu attiecībā uz SU grupas sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām;

b)

tas nosaka, ka minimālā efektīvā nodokļa likme ir vismaz 15 %, zem kuras sastāvā esošu vienību uzskata par sastāvā esošu zemu nodokļu vienību;

c)

lai aprēķinātu minimālo efektīvo nodokļa likmi, tas ļauj apvienot tikai tādu vienību ienākumus, kuru atrašanās vieta ir vienā un tajā pašā jurisdikcijā; un

d)

lai aprēķinātu virsnodokli atbilstoši IIR, tas paredz atbrīvojumu attiecībā uz jebkuru virsnodokli, kas samaksāts dalībvalstī, piemērojot kvalificētu IIR, un attiecībā uz kvalificētu vietējo virsnodokli, kas izklāstīts šajā direktīvā.

2.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 53. pantu nolūkā noteikt sarakstu ar trešo valstu jurisdikcijām, kas savos vietējos tiesību aktos īstenojušas tiesisko regulējumu, kuru uzskata par līdzvērtīgu kvalificētam IIR saskaņā ar šā panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, un minēto sarakstu grozīt pēc jebkura sekojoša novērtējuma par tiesisko regulējumu, ko trešās valsts jurisdikcija īstenojusi savos vietējos tiesību aktos.

53. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 52. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2022. gada 23. decembra.

3.   Padome jebkurā laikā var atsaukt 52. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo Padomei.

6.   Saskaņā ar 52. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Padomei, Padome nav izteikusi iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām Padome ir informējusi Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

54. pants

Eiropas Parlamenta informēšana

Eiropas Parlamentu informē par Komisijas pieņemtiem deleģētajiem aktiem, par jebkādiem iebildumiem, kas izteikti pret tiem, un par to, ka Padome ir atsaukusi pilnvaru deleģējumu.

55. pants

Divpusēja vienošanās par vienkāršotiem ziņošanas pienākumiem

Savienība var noslēgt vienošanās ar trešo valstu jurisdikcijām, kuru tiesiskais regulējums ir novērtēts kā līdzvērtīgs kvalificētam IIR saskaņā ar 52. pantu, lai vienotos par kārtību 44. panta 6. punktā noteikto ziņošanas procedūru vienkāršošanai.

56. pants

Transponēšana

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2023. gada 31. decembrim. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Tās piemēro minētos noteikumus attiecībā uz fiskālajiem gadiem, sākot no 2023. gada 31. decembra.

Tomēr, izņemot 50. panta 2. punktā paredzēto kārtību, tās piemēro noteikumus, kas nepieciešami, lai izpildītu 12., 13. un 14. pantu attiecībā uz fiskālajiem gadiem, sākot no 2024. gada 31. decembra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

57. pants

Komisijas veikta pārskatīšana par pirmā pīlāra īstenošanu

Komisija līdz 2023. gada 30. jūnijam iesniedz Padomei ziņojumu, kurā novērtē situāciju saistībā ar to, kā tiek īstenots pirmais pīlārs “Paziņojumā par divu pīlāru risinājumu, lai risinātu nodokļu problēmas, ko rada ekonomikas digitalizācija”, par ko 2021. gada 8. oktobrī tika panākta vienošanās ESAO/G20 Iekļaujošajā satvarā par BEPS, un attiecīgā gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu, lai minētās nodokļu problēmas risinātu gadījumā, ja nav īstenots pirmā pīlāra risinājums.

58. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

59. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2022. gada 14. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. BEK


(1)   OV C 290, 29.7.2022., 52. lpp.

(2)   2022. gada 19. maija atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3)  Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).

(4)  Padomes Direktīva (ES) 2016/881 (2016. gada 25. maijs), ar ko Direktīvu 2011/16/ES groza attiecībā uz obligātu automātisku informācijas apmaiņu nodokļu jomā (OV L 146, 3.6.2016., 8. lpp.).

(5)   OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 (2002. gada 19. jūlijs) par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).


II Neleģislatīvi akti

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

22.12.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/59


PADOMES LĒMUMS (ES) 2022/2524

(2022. gada 12. decembris)

par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi, ievērojot 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXVIII pantu, par visu ES CLXXV sarakstā iekļauto tarifa kvotu koncesiju grozīšanu sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu (1),

tā kā:

(1)

Padome 2018. gada 15. jūnijā pilnvaroja Komisiju sākt sarunas, ievērojot 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXVIII pantu, par ES CLXXV sarakstā iekļauto tarifa kvotu sadalījumu sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības.

(2)

Sarunas ar Jaunzēlandi ir noslēgušās, un 2021. gada 20. decembrī tika parafēts Nolīgums starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi, ievērojot 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXVIII pantu, par visu ES CLXXV sarakstā iekļauto tarifa kvotu koncesiju grozīšanu sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (“nolīgums”).

(3)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2022/781 (2) nolīgums Savienības vārdā tika parakstīts 2022. gada 20. jūlijā, ar noteikumu, ka tas tiks noslēgts vēlāk.

(4)

Nolīgums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi, ievērojot 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXVIII pantu, par visu ES CLXXV sarakstā iekļauto tarifa kvotu koncesiju grozīšanu sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (3).

2. pants

Padomes priekšsēdētājs Savienības vārdā sniedz nolīguma 5. panta 1. punktā paredzēto paziņojumu (4).

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2022. gada 12. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

Z. NEKULA


(1)   2022. gada 22. novembra piekrišana (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(2)  Padomes Lēmums (ES) 2022/781 (2022. gada 16. maijs) par to, lai Savienības vārdā parakstītu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi, ievērojot 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXVIII pantu, par visu ES CLXXV sarakstā iekļauto tarifa kvotu koncesiju grozīšanu sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (OV L 140, 19.5.2022., 1. lpp.).

(3)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 61.. lpp.

(4)  Nolīguma spēkā stāšanās dienu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.


22.12.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/61


NOLĪGUMS STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN JAUNZĒLANDI, IEVĒROJOT 1994. GADA VISPĀRĒJĀS VIENOŠANĀS PAR TARIFIEM UN TIRDZNIECĪBU (GATT) XXVIII PANTU, PAR VISU ES CLXXV SARAKSTĀ IEKĻAUTO TARIFA KVOTU KONCESIJU GROZĪŠANU SAKARĀ AR APVIENOTĀS KARALISTES IZSTĀŠANOS NO EIROPAS SAVIENĪBAS

EIROPAS SAVIENĪBA,

turpmāk “Savienība”,

un

JAUNZĒLANDE,

abas kopā turpmāk “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ sarunas, kas norisinājās saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXVIII pantu, par ierosinātajiem Eiropas Savienības CLXXV tarifa sarakstā iekļauto tarifa kvotu koncesiju grozījumiem sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības, kā PTO dalībvalstīm paziņots dokumentā G/SECRET/42/Add.2,

 

ATZĪMĒJOT, ka šajā gadījumā izmantotā pieeja atspoguļo unikālos apstākļus, kas izriet no Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības,

IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.

1. Pants

Mērķi

Neskarot turpmākas sarunas saskaņā ar 1994. gada GATT XXVIII pantu un tikai saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības, šā nolīguma mērķis ir vienoties par tarifa kvotu koncesiju grozīšanu un izrietošajām Savienības kvantitatīvajām saistībām, kas vairs neietver Apvienoto Karalisti, attiecībā uz tarifa kvotām, par kurām Jaunzēlandei ir tiesības risināt sarunas vai tiesības apspriesties saskaņā ar 1994. gada GATT XXVIII pantu.

2. Pants

Pieeja, kas šajā gadījumā piemērojama tarifa kvotu apjomiem

Savienība un Jaunzēlande saprot, ka pieeja, kas jāizmanto attiecībā uz šiem PTO tarifa kvotu apjomiem unikālajos apstākļos, kad Apvienotā Karaliste izstājusies no Savienības, būs tāda, ka plānotās kvantitatīvās saistības šo PTO tarifa kvotu veidā, ko uzņēmusies Savienība, kopā ar atbilstošajām PTO tarifa kvotām, ko Apvienotā Karaliste uzņēmusies pēc izstāšanās no Savienības, nepārsniegs šo kvotu apjomus, kas noteikti Savienības (ES 28 dalībvalstu) tarifa sarakstā.

3. Pants

Savienības, kuras sastāvā vairs nav Apvienotā Karaliste, tarifa kvotas

1.   Attiecībā uz turpmāk minētajām tarifa kvotām Jaunzēlande un Savienība vienojas par šādām plānoto saistību izmaiņām:

a)

tarifa kvota 006 (svaiga, atdzesēta vai saldēta augstas kvalitātes liellopu gaļa): Jaunzēlandei konkrēti noteiktās kvotas Savienības apjomu koriģē uz 1 102 tonnām;

b)

tarifa kvota 020 (aitas gaļa): Jaunzēlandei konkrēti noteiktās kvotas Savienības apjomu koriģē uz 125 769 tonnām;

c)

tarifa kvota 030 (vājpiena pulveris): šīs erga omnes kvotas Savienības apjomu koriģē uz 62 917 tonnām.

2.   Attiecībā uz turpmāk minētajām tarifa kvotām Jaunzēlande un Savienība vienojas par šādām plānoto saistību izmaiņām, lai veicinātu dažu tarifa kvotu izmantošanu:

a)

tarifa kvota 011 (saldēta liellopu gaļa; saldēti liellopu subprodukti): Savienība kvotas robežās noteikto nodokļa procentuālo daļu samazina no 20 % uz 15 %;

b)

tarifa kvota 032 (sviests): Savienība atceļ īpašās produkta specifikācijas, kas tika piemērotas saskaņā ar šo tarifa kvotu, un produkta specifikācijas saskaņo ar kombinētajā nomenklatūrā noteikto sviesta definīciju, un atbilstību attiecina uz visu HS kodu 0405 10; Savienība atceļ arī pašlaik spēkā esošo Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/761 51. pantā noteikto pienākumu, kas paredz saskaņā ar šo tarifa kvotu importēto produktu svara un tauku satura kontroli;

c)

tarifa kvota 040 (veseli Čedaras sieri): Savienība atceļ īpašās produkta specifikācijas, kas tika piemērotas saskaņā ar šo tarifa kvotu, un tiesības izmantot šo tarifa kvotu attiecina uz visu KN kodu 0406 90 21.

3.   Attiecībā uz pārējām tarifa kvotām, par kurām Jaunzēlandei ir tiesības risināt sarunas vai tiesības apspriesties saskaņā ar 1994. gada GATT XXVIII pantu, Jaunzēlande piekrīt ierosinātajām tarifa kvotu saistībām, kas izklāstītas dokumentā G/SECRET/42/Add.2 un ko Savienība uzņēmusies pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās, ņemot vērā visas korekcijas, kas izriet no 4. panta.

4. Pants

Notiekošās Savienības sarunas saskaņā ar 1994. gada GATT XXVIII pantu

1.   Puses atzīst, ka sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības, kā paziņots PTO dalībvalstīm, Savienība turpina risināt sarunas un apspriesties ar citiem PTO dalībniekiem, kuriem ir tiesības risināt sarunas vai tiesības apspriesties saskaņā ar 1994. gada GATT XXVIII pantu.

2.   Minēto sarunu un apspriešanās rezultātā Savienība var apsvērt 3. pantā vai dokumentā G/SECRET/42/Add.2 noteikto daļu un daudzumu vai citu nosacījumu izmaiņas. Ja šādi tiek mainītas iepriekšējas Savienības tarifa kvotas saistības, kuras minētas 3. pantā un attiecībā uz kurām Jaunzēlandei ir tiesības risināt sarunas vai tiesības apspriesties, Savienība apspriežas ar Jaunzēlandi, lai pirms šādu izmaiņu veikšanas panāktu savstarpēji apmierinošu rezultātu, neskarot katras puses tiesības saskaņā ar 1994. gada GATT XXVIII pantu.

5. Pants

Nobeiguma noteikumi

1.   Šis nolīgums stājas spēkā dienā pēc dienas, kad Puses ir paziņojušas viena otrai, ka ir izpildītas to attiecīgās minētajam nolūkam nepieciešamās juridiskās procedūras.

2.   Šī vienošanās ir starptautisks nolīgums starp Savienību un Jaunzēlandi, tostarp 1994. gada GATT XXVIII panta 3. punkta a) un b) apakšpunkta vajadzībām.

3.   Šis nolīgums ir sagatavots divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.


22.12.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/63


Paziņojums par datumu, kad stājas spēkā grozījumi starp Eiropas Savienību un Korejas Republiku parakstītā Brīvās tirdzniecības nolīguma 10.-A un 10.-B pielikumā

Starp Eiropas Savienību un Korejas Republiku 2010. gada 6. oktobrī Briselē parakstītā Brīvās tirdzniecības nolīguma (1) 10.-A un 10.-B pielikuma grozījumi stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.


(1)   OV L 127, 14.5.2011., 6. lpp.


REGULAS

22.12.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/64


PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/2525

(2022. gada 21. decembris),

ar ko īsteno Regulu (ES) 2016/44 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) 2016/44 (2016. gada 18. janvāris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 204/2011 (1), un jo īpaši tās 21. panta 6. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

2016. gada 18. janvārī Padome pieņēma Regulu (ES) 2016/44.

(2)

Ievērojot Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-627/20 (2), būtu jāsvītro ieraksts attiecībā uz vienu sarakstā iekļautu vienību.

(3)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) 2016/44 III pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) 2016/44 III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 21. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. BEK


(1)   OV L 12, 19.1.2016., 1. lpp.

(2)  Vispārējās tiesas 2022. gada 28. septembra spriedums, Libyan African Investment Co. (LAICO)/Eiropas Savienības Padome, Lieta T-627/20.


PIELIKUMS

Regulas (ES) 2016/44 III pielikuma (Regulas 6. panta 2. punktā minēto fizisko un juridisko personu, vienību vai struktūru saraksts) B daļā (Vienības) svītro šādu ierakstu:

“1.

Libyan Arab African Investment Company (Lībijas arābu Āfrikas investīciju uzņēmums) – LAAICO (jeb LAICO)”.


22.12.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/66


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/2526

(2022. gada 23. septembris),

ar ko attiecībā uz šķidru dzīvsudraba atkritumu pagaidu glabāšanu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/852

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/852 (2017. gada 17. maijs) par dzīvsudrabu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1102/2008 (1), jo īpaši tās 13. panta 2. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (ES) 2017/852 11. pants nosaka, ka dzīvsudrabs un dzīvsudraba savienojumi tīrā veidā vai maisījumos no četriem lieliem avotiem, kas norādīti minētajā pantā, uzskatāmi par tādiem atkritumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (2) nozīmē, kuri galīgi likvidējami.

(2)

Regulas (ES) 2017/852 13. panta 3. punkts nosaka, ka dzīvsudraba atkritumi, arī atkritumi no četriem attiecīgajiem lielajiem avotiem, pirms galīgās likvidēšanas ir īpaši jāapstrādā, t. i., jāpārveido, un, ja iecerēts tos likvidēt, pastāvīgi noglabājot virszemes kompleksos, jāpārveido un jāsacietina.

(3)

Regulas (ES) 2017/852 13. panta 1. punkts, atkāpjoties no Padomes Direktīvas 1999/31/EK (3) 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta, atļauj šķidrus dzīvsudraba atkritumus pirms to pārveides un sacietināšanas līdz 2022. gada 31. decembrim pagaidu kārtā glabāt īpašos un attiecīgi aprīkotos poligonos saskaņā ar Direktīvā 1999/31/EK noteiktajām vides un cilvēka veselības aizsardzības prasībām.

(4)

Informācija, ko dalībvalstis sniedza 2022. gada maijā, liecina, ka Savienībā pagaidu glabāšanā joprojām ir vairāk nekā 2 000 tonnu šķidro dzīvsudraba atkritumu un ka minēto atkritumu pārveidei un sacietināšanai ir vajadzīgs ilgāks laiks. Šādai glabāšanai atvēlētā termiņa pagarināšana līdz 2025. gada 31. decembrim tiek uzskatīta par nepieciešamu, lai nodrošinātu, ka pagaidu glabāšana poligonos turpinās saskaņā ar piemērojamajām prasībām, kas noteiktas Direktīvā 1999/31/EK.

(5)

Tāpēc Regula (ES) 2017/852 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) 2017/852 13. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Pirmajā daļā noteikto atkāpi beidz piemērot no 2026. gada 1. janvāra.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 23. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 137, 24.5.2017., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

(3)  Padomes Direktīva 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.).


22.12.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/68


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/2527

(2022. gada 17. oktobris),

ar kuru atceļ Deleģēto regulu (ES) Nr. 807/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ievieš pārejas noteikumus

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (2013. gada 17. decembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (1), un jo īpaši tās 2. panta 3. punktu, 14. panta 5. punktu, 16. panta 5. punktu, 19. panta 8. punktu, 22. panta 3. punktu, 28. panta 10. un 11. punktu, 29. panta 6. punktu, 30. panta 8. punktu, 33. panta 4. punktu, 34. panta 5. punktu, 35. panta 10. punktu, 36. panta 5. punktu, 45. panta 6. punktu, 47. panta 6. punktu un 89. pantu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2) nosaka jaunu kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) tiesisko regulējumu nolūkā uzlabot tās devumu Līgumā par Eiropas Savienības darbību nosprausto Savienības mērķu sasniegšanā. Regula sīkāk precizē minētos Savienības mērķus, kas sasniedzami ar KLP, un nosaka intervenču veidus, kā arī dalībvalstīm piemērojamās Savienības kopīgās prasības, vienlaikus dodot dalībvalstīm iespēju elastīgi izstrādāt intervences, kas iekļaujamas to KLP stratēģiskajos plānos laikposmam no 2023. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

(2)

Regulā (ES) 2021/2115 ir paredzēti intervenču veidi attiecībā uz lauku attīstību. Rezultātā ar to Regulu (ES) Nr. 1305/2013 no 2023. gada 1. janvāra atceļ.

(3)

Šajā kontekstā Komisija ir pieņēmusi Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2022/126 (3), kurā saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115 ir ietvertas papildu prasības attiecībā uz KLP stratēģiskajos plānos precizējamo intervenču izstrādi. Minētā deleģētā regula aizstāj noteikumus, kas pašlaik noteikti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 807/2014 (4).

(4)

Skaidrības un juridiskās noteiktības labad Deleģētā regula (ES) Nr. 807/2014 no 2023. gada 1. janvāra būtu jāatceļ. Tomēr saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 154. panta 1. punktu to būtu jāturpina piemērot lauku attīstības programmu īstenošanai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 līdz 2025. gada 31. decembrim un izdevumiem, kas radušies saņēmējiem un ko maksājumu aģentūra apmaksājusi minēto lauku attīstības programmu satvarā, līdz 2025. gada 31. decembrim,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Atcelšana un pārejas noteikumi

Deleģēto regulu (ES) Nr. 807/2014 no 2023. gada 1. janvāra atceļ.

Tomēr to turpina piemērot lauku attīstības programmu īstenošanai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 līdz 2025. gada 31. decembrim un izdevumiem, kas radušies saņēmējiem un ko maksājumu aģentūra apmaksājusi minēto lauku attīstības programmu satvarā, līdz 2025. gada 31. decembrim.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 17. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp.).

(3)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/126 (2021. gada 7. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 papildina ar prasībām, kuras piemērojamas konkrētu veidu intervences pasākumiem, ko dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos 2023.–2027. gadam noteikušas atbilstīgi minētajai regulai, kā arī ar noteikumiem par īpatsvaru, ko piemēro laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) 1. standarta vajadzībām (OV L 20, 31.1.2022., 52. lpp.).

(4)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 807/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ievieš pārejas noteikumus (OV L 227, 31.7.2014., 1. lpp.).


22.12.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/70


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/2528

(2022. gada 17. oktobris),

ar ko groza Deleģēto regulu (ES) 2017/891 un atceļ Deleģēto regulu (ES) Nr. 611/2014, (ES) 2015/1366 un (ES) 2016/1149, kas piemērojamas atbalsta shēmām konkrētās lauksaimniecības nozarēs

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 30. pantu, 37. panta a) punkta i), ii), iii) un vi) apakšpunktu, b), c) un d) punktu un e) punkta i) apakšpunktu, 53. pantu, 56. panta 1. punktu, 223. panta 2. punktu un 231. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (2) un jo īpaši tās 62. panta 1. punktu, 63. panta 4. punktu, 64. panta 6. punktu un 106. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (3) nosaka jaunu kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) tiesisko regulējumu nolūkā uzlabot tās devumu Līgumā par Eiropas Savienības darbību nosprausto Savienības mērķu sasniegšanā. Regula sīkāk precizē minētos Savienības mērķus, kas sasniedzami ar KLP, un nosaka intervenču veidus, kā arī dalībvalstīm piemērojamās Savienības kopīgās prasības, vienlaikus dodot dalībvalstīm iespēju elastīgi izstrādāt intervences, kas iekļaujamas to KLP stratēģiskajos plānos laikposmam no 2023. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

(2)

Regulā (ES) 2021/2115 ir noteikti visi intervenču veidi konkrētās lauksaimniecības nozarēs, kas norādītas Regulā (ES) Nr. 1308/2013. Rezultātā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2117 (4) no 2023. gada 1. janvāra tiek svītroti Regulā (ES) Nr. 1308/2013 paredzētie noteikumi par atbalstu olīveļļas un galda olīvu nozarē, augļu un dārzeņu nozarē, vīna nozarē, biškopības nozarē un apiņu nozarē.

(3)

Šajā kontekstā Komisija ir pieņēmusi Deleģēto regulu (ES) 2022/126 (5), kurā saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115 ir ietvertas papildu prasības attiecībā uz KLP stratēģiskajos plānos precizējamo intervenču izstrādi. Minētā deleģētā regula aizstāj noteikumus, kas pašlaik paredzēti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 611/2014 (6), (ES) 2015/1366 (7), (ES) 2016/1149 (8) un (ES) 2017/891 (9).

(4)

Deleģētajā regulā (ES) 2015/1366, (ES) 2016/1149 un (ES) 2017/891, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1306/2013, ir ietverti daži noteikumi par pārbaudēm, kontrolēm, sodiem un noteicošās dienas precizēšanu attiecībā uz atbalstu augļu un dārzeņu nozarē, biškopības nozarē un vīna nozarē.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2116 (10) paredz noteikumus par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013. Saskaņā ar pieeju, kas Savienības mērķu sasniegšanai ieviesta ar Regulu (ES) 2021/2115, minētā regula arī atstāj dalībvalstīm lielāku elastību, īpaši attiecībā uz veicamajām pārbaudēm un kontrolēm un piemērojamajiem sodiem.

(6)

Līdz ar to Deleģētās regulas (ES) 2017/891 relevantie panti un pielikumi no 2023. gada 1. janvāra būtu jāsvītro. Tomēr saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2117 5. panta 4. punktu un 6. punkta c) apakšpunktu un saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 104. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) un iii) punktu tos būtu jāturpina piemērot attiecībā uz izdevumiem un maksājumiem, kas radušies vai veikti par darbībām, kuras augļu un dārzeņu nozares atbalsta shēmas ietvaros īstenotas pirms 2023. gada 1. janvāra, un attiecībā uz darbības programmām, kuras turpina darboties līdz to pabeigšanai, to vidū darbības programmām, kuras dalībvalstis 2022. gadā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 un Deleģēto regulu (ES) 2017/891 ir apstiprinājušas pirms 2023. gada 1. janvāra.

(7)

Deleģētā regula (ES) Nr. 611/2014 un (ES) 2015/1366 no 2023. gada 1. janvāra būtu jāatceļ. Tomēr saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2117 5. panta 4. punktu tās būtu jāturpina piemērot attiecībā uz izdevumiem un maksājumiem, kas radušies vai veikti par darbībām, kuras pirms 2023. gada 1. janvāra īstenotas atbalsta shēmu ietvaros attiecīgi olīveļļas un galda olīvu nozarē un biškopības nozarē.

(8)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2117 5. panta 7. punktu Deleģētā regula (ES) 2016/1149 no 2023. gada 16. oktobra būtu jāatceļ un to būtu jāturpina piemērot attiecībā uz izdevumiem un maksājumiem, kas radušies vai veikti par darbībām, kuras vīna nozares atbalsta programmās īstenotas pirms 2023. gada 16. oktobra, un attiecībā uz izdevumiem un maksājumiem, kas radušies vai veikti par darbībām, kuras, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. un 50. pantu, īstenotas pirms 2025. gada 16. oktobra, ja ir izpildīti Regulas (ES) 2021/2117 5. panta 7. punktā izklāstītie nosacījumi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Deleģētajā regulā (ES) 2017/891 un pārejas noteikumi

Deleģētās regulas (ES) 2017/891 2. panta f)–m) punktu, 22.–54. pantu, 56., 57. un 58. pantu, 59. panta 7. un 8. punktu, 60.–67. pantu, 76. pantu, 77. panta a) punktu, 78., 79. un 80. pantu un minētās regulas I, II, III, IV un V pielikumu no 2023. gada 1. janvāra svītro.

Tomēr šos svītrotos pantus un pielikumus turpina piemērot:

a)

attiecībā uz izdevumiem un maksājumiem, kas radušies vai veikti par darbībām, kuras īstenotas pirms 2023. gada 1. janvāra saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 32.–38. pantā minēto atbalsta shēmu;

b)

attiecībā uz darbības programmām, kuras turpina darboties līdz to pabeigšanai atbilstīgi nosacījumiem, kas atbilstoši Regulai (ES) Nr. 1308/2013 piemērojami saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2117 5. panta 6. punkta c) apakšpunktu, vai kuras saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 un Deleģēto regulu (ES) 2017/891 dalībvalstis ir apstiprinājušas pirms 2023. gada 1. janvāra.

2. pants

Deleģētās regulas (ES) Nr. 611/2014, (ES) 2015/1366 un (ES) 2016/1149 atcelšana un pārejas noteikumi

1.   Deleģēto regulu (ES) Nr. 611/2014 no 2023. gada 1. janvāra atceļ.

Tomēr to turpina piemērot attiecībā uz izdevumiem un maksājumiem, kas radušies vai veikti par darbībām, kuras īstenotas pirms 2023. gada 1. janvāra saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 29., 30. un 31. pantā minēto atbalsta shēmu.

2.   Deleģēto regulu (ES) 2015/1366 no 2023. gada 1. janvāra atceļ.

Tomēr to turpina piemērot attiecībā uz izdevumiem un maksājumiem, kas radušies vai veikti par darbībām, kuras īstenotas pirms 2023. gada 1. janvāra saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 55., 56. un 57. pantā minēto atbalsta shēmu.

3.   Deleģēto regulu (ES) 2016/1149 no 2023. gada 16. oktobra atceļ.

Tomēr to turpina piemērot attiecībā uz:

a)

izdevumiem un maksājumiem, kas radušies vai veikti par darbībām, kuras, ievērojot Regulu (ES) Nr. 1308/2013, īstenotas pirms 2023. gada 16. oktobra saskaņā ar minētās regulas 39.–52. pantā norādīto atbalsta shēmu;

b)

izdevumiem un maksājumiem, kas radušies vai veikti par darbībām, kuras, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. un 50. pantu, īstenotas pirms 2025. gada 16. oktobra, ar noteikumu, ka līdz 2023. gada 15. oktobrim šādas darbības ir daļēji īstenotas un izdevumi ir sasnieguši vismaz 30 % no kopējās plānotās izdevumu summas un ka šādas darbības tiek pilnībā īstenotas līdz 2025. gada 15. oktobrim.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 17. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)   OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2117 (2021. gada 2. decembris), ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem (OV L 435, 6.12.2021., 262. lpp.).

(5)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/126 (2021. gada 7. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 papildina ar prasībām, kuras piemērojamas konkrētu veidu intervences pasākumiem, ko dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos 2023.–2027. gadam noteikušas atbilstīgi minētajai regulai, kā arī ar noteikumiem par īpatsvaru, ko piemēro laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) 1. standarta vajadzībām (OV L 20, 31.1.2022., 52. lpp.).

(6)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 611/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 attiecībā uz atbalsta programmām olīveļļas un galda olīvu nozarē (OV L 168, 7.6.2014., 55. lpp.).

(7)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/1366 (2015. gada 11. maijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz biškopības nozari (OV L 211, 8.8.2015., 3. lpp.).

(8)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1149 (2016. gada 15. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz valsts atbalsta programmām vīna nozarē un groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 555/2008 (OV L 190, 15.7.2016., 1. lpp.).

(9)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/891 (2017. gada 13. marts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 papildina attiecībā uz sodiem, kas piemērojami minētajās nozarēs, un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011 (OV L 138, 25.5.2017., 4. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2116 (2021. gada 2. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 187. lpp.).


22.12.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/74


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/2529

(2022. gada 17. oktobris),

ar kuru atceļ Deleģēto regulu (ES) Nr. 639/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar kuru groza minētās regulas X pielikumu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (1), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu, 8. panta 3. punktu, 9. panta 5. punktu, 35. panta 1., 2. un 3. punktu, 36. panta 6. punktu, 39. panta 3. punktu, 43. panta 12. punktu, 44. panta 5. punktu, 45. panta 5. un 6. punktu, 46. panta 9. punktu, 50. panta 11. punktu, 52. panta 9. punktu, 57. panta 3. punktu, 58. panta 5. punktu, 59. panta 3. punktu un 67. panta 1. un 2. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2) nosaka jaunu kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) tiesisko regulējumu nolūkā uzlabot tās devumu Līgumā par Eiropas Savienības darbību nosprausto Savienības mērķu sasniegšanā. Regula sīkāk precizē minētos Savienības mērķus, kas sasniedzami ar KLP, un nosaka intervenču veidus, kā arī dalībvalstīm piemērojamās Savienības kopīgās prasības, vienlaikus dodot dalībvalstīm iespēju elastīgi izstrādāt intervences, kas iekļaujamas to KLP stratēģiskajos plānos laikposmam no 2023. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

(2)

Regulā (ES) 2021/2115 ir paredzēti intervenču veidi attiecībā uz tiešajiem maksājumiem. Rezultātā ar to Regulu (ES) Nr. 1307/2013 no 2023. gada 1. janvāra atceļ.

(3)

Šajā kontekstā Komisija ir pieņēmusi Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2022/126 (3), kurā saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115 ir ietvertas papildu prasības attiecībā uz KLP stratēģiskajos plānos precizējamo intervenču izstrādi. Minētā deleģētā regula aizstāj noteikumus, kas pašlaik noteikti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 639/2014 (4).

(4)

Skaidrības un juridiskās noteiktības labad Deleģētā regula (ES) Nr. 639/2014 no 2023. gada 1. janvāra būtu jāatceļ. Tomēr saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 154. panta 2. punktu to būtu jāturpina piemērot atbalsta pieteikumiem, kas attiecas uz pieprasījumu gadiem, kuri sākas pirms 2023. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Atcelšana un pārejas noteikumi

Deleģēto regulu (ES) Nr. 639/2014 no 2023. gada 1. janvāra atceļ.

Tomēr to turpina piemērot attiecībā uz atbalsta pieteikumiem, kas attiecas uz pieprasījumu gadiem, kuri sākas pirms 2023. gada 1. janvāra.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 17. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp.).

(3)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/126 (2021. gada 7. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 papildina ar prasībām, kuras piemērojamas konkrētu veidu intervences pasākumiem, ko dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos 2023.–2027. gadam noteikušas atbilstīgi minētajai regulai, kā arī ar noteikumiem par īpatsvaru, ko piemēro laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) 1. standarta vajadzībām (OV L 20, 31.1.2022., 52. lpp.).

(4)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 639/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar kuru groza minētās regulas X pielikumu (OV L 181, 20.6.2014., 1. lpp.).


22.12.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/76


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/2530

(2022. gada 1. decembris),

ar ko atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 641/2014, ar kuru paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (1), un jo īpaši tās 24. panta 11. punktu, 31. panta 2. punktu, 34. panta 5. punktu, 36. panta 4. punktu, 39. panta 4. punktu, 43. panta 13. punktu, 45. panta 7. punktu, 55. panta 2. punktu, 57. panta 4. punktu un 67. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2) nosaka jaunu kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) tiesisko regulējumu, kura nolūks ir uzlabot KLP devumu Līgumā par Eiropas Savienības darbību nosprausto Savienības mērķu sasniegšanā. Regula sīkāk precizē minētos Savienības mērķus, kas sasniedzami ar KLP, un nosaka intervenču veidus, kā arī dalībvalstīm piemērojamās Savienības kopīgās prasības, un vienlaikus dod dalībvalstīm iespēju elastīgi izstrādāt intervences, kas iekļaujamas dalībvalstu KLP stratēģiskajos plānos laikposmam no 2023. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

(2)

Regula (ES) 2021/2115 nosaka tiešo maksājumu intervenču veidus. Rezultātā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1307/2013 no 2023. gada 1. janvāra ir atcelta.

(3)

Šajā kontekstā Komisija ir pieņēmusi Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2022/126 (3), kurā saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115 ietvertas papildu prasības attiecībā uz KLP stratēģiskajos plānos norādāmo intervenču, arī tiešo maksājumu intervenču, izstrādi. Minētā deleģētā regula aizstāj noteikumus, kas patlaban noteikti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 641/2014 (4).

(4)

Īstenošanas regula (ES) Nr. 641/2014 no 2023. gada 1. janvāra būtu jāatceļ. Tomēr saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 154. panta 2. punktu to būtu jāturpina piemērot attiecībā uz atbalsta pieteikumiem, kuri attiecas uz pieprasījumu gadiem, kas sākušies pirms 2023. gada 1. janvāra.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 641/2014 atcelšana un pārejas noteikumi

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 641/2014 atceļ.

Tomēr to turpina piemērot attiecībā uz atbalsta pieteikumiem, kuri attiecas uz pieprasījumu gadiem, kas sākušies pirms 2023. gada 1. janvāra.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 1. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp.).

(3)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/126 (2021. gada 7. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 papildina ar prasībām, kuras piemērojamas konkrētu veidu intervences pasākumiem, ko dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos 2023.–2027. gadam noteikušas atbilstīgi minētajai regulai, kā arī ar noteikumiem par īpatsvaru, ko piemēro laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) 1. standarta vajadzībām (OV L 20, 31.1.2022., 52. lpp.).

(4)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 641/2014 (2014. gada 16. jūnijs), ar kuru paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām (OV L 181, 20.6.2014., 74. lpp.).


22.12.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/78


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/2531

(2022. gada 1. decembris),

ar ko atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 808/2014, ar kuru paredz noteikumus, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (2013. gada 17. decembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (1), un jo īpaši tās 8. panta 3. punktu, 12. pantu, 14. panta 6. punktu, 41. pantu, 54. panta 4. punktu, 66. panta 5. punktu, 67. pantu, 75. panta 5. punktu un 76. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2) nosaka jaunu kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) tiesisko regulējumu, kura nolūks ir uzlabot KLP devumu Līgumā par Eiropas Savienības darbību nosprausto Savienības mērķu sasniegšanā. Regula sīkāk precizē minētos Savienības mērķus, kas sasniedzami ar KLP, un nosaka intervenču veidus, kā arī dalībvalstīm piemērojamās Savienības kopīgās prasības, un vienlaikus dod dalībvalstīm iespēju elastīgi izstrādāt intervences, kas iekļaujamas dalībvalstu KLP stratēģiskajos plānos laikposmam no 2023. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

(2)

Regula (ES) 2021/2115 nosaka lauku attīstības intervenču veidus. Rezultātā Regula (ES) Nr. 1305/2013 (3) no 2023. gada 1. janvāra ir atcelta.

(3)

Šajā kontekstā Komisija ir pieņēmusi Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2022/126 (4), kurā saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115 ietvertas papildu prasības attiecībā uz KLP stratēģiskajos plānos norādāmo intervenču, arī lauku attīstības intervenču, izstrādi. Minētā deleģētā regula aizstāj noteikumus, kas patlaban noteikti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 808/2014 (5).

(4)

Īstenošanas regula (ES) Nr. 808/2014 no 2023. gada 1. janvāra būtu jāatceļ. Tomēr saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 154. panta 1. punktu to būtu jāturpina piemērot līdz 2025. gada 31. decembrim attiecībā uz lauku attīstības programmu īstenošanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un līdz 2025. gada 31. decembrim attiecībā uz izdevumiem, kas radušies labuma guvējiem un ko maksājumu aģentūra apmaksājusi minēto lauku attīstības programmu ietvaros.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauku attīstības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 808/2014 atcelšana un pārejas noteikumi

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 808/2014 atceļ no 2023. gada 1. janvāra.

Tomēr to turpina piemērot līdz 2025. gada 31. decembrim attiecībā uz lauku attīstības programmu īstenošanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un līdz 2025. gada 31. decembrim attiecībā uz izdevumiem, kas radušies labuma guvējiem un ko maksājumu aģentūra apmaksājusi minēto lauku attīstības programmu ietvaros.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 1. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1305/2013 (2013. gada 17. decembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013, 487. lpp.).

(4)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/126 (2021. gada 7. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 papildina ar prasībām, kuras piemērojamas konkrētu veidu intervences pasākumiem, ko dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos 2023.–2027. gadam noteikušas atbilstīgi minētajai regulai, kā arī ar noteikumiem par īpatsvaru, ko piemēro laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) 1. standarta vajadzībām (OV L 20, 31.1.2022., 52. lpp.).

(5)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 808/2014 (2014. gada 17. jūlijs), ar kuru paredz noteikumus, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 227, 31.7.2014., 18. lpp.).


22.12.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/80


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/2532

(2022. gada 1. decembris),

ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2017/892 un atceļ Regulu (ES) Nr. 738/2010 un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 615/2014, (ES) 2015/1368 un (ES) 2016/1150, kas piemērojamas atbalsta shēmām konkrētās lauksaimniecības nozarēs

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 31., 38., 54. pantu, 57. panta pirmās daļas a) un c) punktu, 60. pantu, 174. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 223. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (2) un jo īpaši tās 58. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktu, 62. panta 2. punkta a)–d) un h) apakšpunktu, 63. panta 5. punktu, 64. panta 7. punktu, 66. panta 4. punktu un 106. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (3) nosaka jaunu kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) tiesisko regulējumu, kura mērķis ir uzlabot tās devumu Līgumā par Eiropas Savienības darbību nosprausto Savienības mērķu sasniegšanā. Minētā regula sīkāk precizē šos Savienības mērķus, kas sasniedzami ar KLP, un nosaka intervenču veidus, kā arī dalībvalstīm piemērojamās Savienības kopīgās prasības, un vienlaikus dod dalībvalstīm iespēju elastīgi izstrādāt intervences, kas iekļaujamas to KLP stratēģiskajos plānos laikposmam no 2023. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

(2)

Regulā (ES) 2021/2115 ir noteikti visi intervenču veidi konkrētās lauksaimniecības nozarēs, kas norādītas Regulā (ES) Nr. 1308/2013. Rezultātā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2117 (4) no 2023. gada 1. janvāra tiek svītroti Regulā (ES) Nr. 1308/2013 paredzētie noteikumi par atbalstu olīveļļas un galda olīvu nozarē, augļu un dārzeņu nozarē, vīna nozarē, biškopības nozarē un apiņu nozarē.

(3)

Šajā kontekstā Komisija ir pieņēmusi Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2022/126 (5), kurā, ievērojot Regulu (ES) 2021/2115, ir ietvertas papildu prasības par KLP stratēģiskajos plānos precizējamo intervenču izstrādi. Minētā deleģētā regula aizstāj noteikumus, kas patlaban paredzēti Komisijas Regulā (ES) Nr. 738/2010 (6), kā arī Komisijas Īstenošanas regulās (ES) Nr. 615/2014 (7), (ES) 2015/1368 (8), (ES) 2016/1150 (9) un (ES) 2017/892 (10).

(4)

Minētās regulas satur dažus noteikumus, kuri saistīti ar pārbaudēm, kontrolēm, sodiem, nodrošinājumu attiecībā uz atbalstu olīveļļas un galda olīvu nozarē, augļu un dārzeņu nozarē, biškopības nozarē, vīna nozarē un apiņu nozarē un pieņemti uz Regulas (ES) Nr. 1306/2013 pamata.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2116 (11) paredz noteikumus par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013. Saskaņā ar pieeju, kas Savienības mērķu sasniegšanai ieviesta ar Regulu (ES) 2021/2115, minētā regula arī dod dalībvalstīm lielāku elastību, īpaši attiecībā uz veicamajām pārbaudēm un kontrolēm un piemērojamajiem sodiem.

(6)

Līdz ar to Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 relevantie panti un pielikumi no 2023. gada 1. janvāra būtu jāsvītro. Tomēr saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2117 5. panta 4. punktu un 6. punkta c) apakšpunktu un saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 104. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) un iii) punktu tos būtu jāturpina piemērot attiecībā uz izdevumiem un maksājumiem, kuri radušies vai veikti par darbībām, kas augļu un dārzeņu nozares atbalsta shēmas satvarā īstenotas pirms 2023. gada 1. janvāra, un attiecībā uz darbības programmām, kuras turpina darboties līdz to pabeigšanai, to vidū darbības programmām, ko dalībvalstis 2022. gadā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/891 (12) ir apstiprinājušas pirms 2023. gada 1. janvāra.

(7)

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 615/2014 un (ES) 2015/1368 no 2023. gada 1. janvāra būtu jāatceļ. Tomēr saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2117 5. panta 4. punktu tās būtu jāturpina piemērot attiecībā uz izdevumiem un maksājumiem, kuri radušies vai veikti par darbībām, kas attiecīgi olīveļļas un galda olīvu nozares un biškopības nozares atbalsta shēmu satvarā īstenotas pirms 2023. gada 1. janvāra.

(8)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2117 5. panta 7. punktu Īstenošanas regula (ES) 2016/1150 no 2023. gada 16. oktobra būtu jāatceļ, bet būtu jāturpina piemērot attiecībā uz izdevumiem un maksājumiem, kuri radušies vai veikti par darbībām, kas vīna nozares atbalsta programmu satvarā īstenotas pirms 2023. gada 16. oktobra, un attiecībā uz izdevumiem un maksājumiem, kuri radušies vai veikti par darbībām, kas, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. un 50. pantu, īstenotas pirms 2025. gada 16. oktobra, ja ir izpildīti Regulas (ES) 2021/2117 5. panta 7. punktā izklāstītie nosacījumi.

(9)

Regula (ES) Nr. 738/2010 būtu jāatceļ no 2023. gada 1. janvāra. Tomēr saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2117 5. panta 5. punktu to būtu jāturpina piemērot attiecībā uz izdevumiem un maksājumiem, kas apiņu nozares atbalsta shēmas satvarā radušies vai veikti pirms 2023. gada 1. janvāra.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) 2017/892 un pārejas noteikumi

Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 2.–21. pantu un 25.–35. pantu un minētās regulas I–VI pielikumu svītro no 2023. gada 1. janvāra.

Tomēr minētos svītrotos pantus un pielikumus turpina piemērot:

a)

attiecībā uz izdevumiem un maksājumiem, kuri radušies vai veikti par darbībām, kas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 32.–38. pantā minētās atbalsta shēmas satvarā īstenotas pirms 2023. gada 1. janvāra;

b)

attiecībā uz darbības programmām, kuras saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2117 5. panta 6. punkta c) apakšpunktu līdz to pabeigšanai turpina darboties ar nosacījumiem, kas piemērojami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, vai kuras saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 un Regulu (ES) 2017/891 dalībvalstis ir apstiprinājušas pirms 2023. gada 1. janvāra.

2. pants

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 615/2014, (ES) 2015/1368, (ES) 2016/1150 un Regulas (ES) Nr. 738/2010 atcelšana un pārejas noteikumi

1.   Īstenošanas regulu (ES) Nr. 615/2014 atceļ no 2023. gada 1. janvāra.

Tomēr to turpina piemērot attiecībā uz izdevumiem un maksājumiem, kuri radušies vai veikti par darbībām, kas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 29., 30. un 31. pantā minētās atbalsta shēmas satvarā īstenotas pirms 2023. gada 1. janvāra.

2.   Īstenošanas regulu (ES) 2015/1368 atceļ no 2023. gada 1. janvāra.

Tomēr to turpina piemērot attiecībā uz izdevumiem un maksājumiem, kuri radušies vai veikti par darbībām, kas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 55., 56. un 57. pantā minētās atbalsta shēmas satvarā īstenotas pirms 2023. gada 1. janvāra.

3.   Īstenošanas regulu (ES) 2016/1150 atceļ no 2023. gada 16. oktobra.

Tomēr to turpina piemērot attiecībā uz:

a)

izdevumiem un maksājumiem, kuri radušies vai veikti par darbībām, kas, ievērojot Regulu (ES) Nr. 1308/2013, tās pašas regulas 39.–52. pantā minētās atbalsta shēmas satvarā īstenotas pirms 2023. gada 16. oktobra;

b)

izdevumiem un maksājumiem, kuri radušies vai veikti par darbībām, kas, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. un 50. pantu, īstenotas pirms 2025. gada 16. oktobra, ar noteikumu, ka līdz 2023. gada 15. oktobrim šādas darbības ir daļēji īstenotas un izdevumi ir sasnieguši vismaz 30 % no kopējās plānotās izdevumu summas un ka šādas darbības tiek pilnībā īstenotas līdz 2025. gada 15. oktobrim.

4.   Regulu (ES) Nr. 738/2010 atceļ no 2023. gada 1. janvāra.

Tomēr to turpina piemērot attiecībā uz izdevumiem un maksājumiem, kas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 58., 59. un 60. pantā minētās atbalsta shēmas satvarā radušies vai veikti pirms 2023. gada 1. janvāra.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 1. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)   OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2117 (2021. gada 2. decembris), ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem (OV L 435, 6.12.2021., 262. lpp.).

(5)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/126 (2021. gada 7. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 papildina ar prasībām, kuras piemērojamas konkrētu veidu intervences pasākumiem, ko dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos 2023.–2027. gadam noteikušas atbilstīgi minētajai regulai, kā arī ar noteikumiem par īpatsvaru, ko piemēro laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) 1. standarta vajadzībām (OV L 20, 31.1.2022., 52. lpp.).

(6)  Komisijas Regula (ES) Nr. 738/2010 (2010. gada 16. augusts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par maksājumiem Vācijas ražotāju organizācijām apiņu nozarē (OV L 216, 17.8.2010., 11. lpp.).

(7)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 615/2014 (2014. gada 6. jūnijs), ar ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 īstenošanas noteikumus attiecībā uz darba programmām olīveļļas un galda olīvu nozares atbalstam (OV L 168, 7.6.2014., 95. lpp.).

(8)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1368 (2015. gada 6. augusts), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 piemēro attiecībā uz atbalstu biškopības nozarē (OV L 211, 8.8.2015., 9. lpp.).

(9)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1150 (2016. gada 15. aprīlis), kurā izklāstīti noteikumi par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 piemērošanu valsts atbalsta programmām vīna nozarē (OV L 190, 15.7.2016., 23. lpp.).

(10)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/892 (2017. gada 13. marts), ar ko nosaka noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 piemērošanu attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (OV L 138, 25.5.2017., 57. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2116 (2021. gada 2. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 187. lpp.).

(12)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/891 (2017. gada 13. marts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 papildina attiecībā uz sodiem, kas piemērojami minētajās nozarēs, un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011 (OV L 138, 25.5.2017., 4. lpp.).


22.12.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/84


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/2533

(2022. gada 15. decembris),

ar kuru attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā, apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs (“Miele della Lunigiana” (ACVN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Itālijas pieteikumu specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Miele della Lunigiana”, kas reģistrēts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1845/2004 (2).

(2)

Attiecīgais grozījums nav maznozīmīgs Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta nozīmē, tāpēc Komisija, piemērojot minētās regulas 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu, grozījuma pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3).

(3)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc šis specifikācijas grozījums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo tiek apstiprināts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētais specifikācijas grozījums attiecībā uz nosaukumu “Miele della Lunigiana” (ACVN).

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 15. decembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētājas vārdā –

Komisijas loceklis

Janusz WOJCIECHOWSKI


(1)   OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  Komisijas Regula (EK) Nr. 1845/2004 (2004. gada 22. oktobris), ar ko papildina pielikumu Regulai (EK) Nr. 2400/96 par dažu nosaukumu reģistrāciju aizsargātu izcelsmes nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfisko norāžu reģistrā (Tergeste, Lucca, Miele della Lunigianaun Άγιος Ματθαίος Κέρκυρας (Agios Mathaios Kerkyras)) (OV L 322, 23.10.2004., 14. lpp.).

(3)   OV C 327, 30.8.2022., 20. lpp.


22.12.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/85


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/2534

(2022. gada 21. decembris),

ar ko kā jaunu pārtikas produktu atļauj laist tirgū govs piena bēta-laktoglobulīnu (β-laktoglobulīnu) un groza Īstenošanas regulu (ES) 2017/2470

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2283 (2015. gada 25. novembris) par jauniem pārtikas produktiem un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 258/97 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1852/2001 (1), un jo īpaši tās 12. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (ES) 2015/2283 paredz, ka Savienības tirgū drīkst laist tikai tādus jaunus pārtikas produktus, kas ir atļauti un iekļauti jauno pārtikas produktu Savienības sarakstā.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 8. pantu ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2470 (2) tika izveidots jauno pārtikas produktu Savienības saraksts.

(3)

2020. gada 22. jūlijā uzņēmums Arla Foods Ingredients Group P/S (“pieteikuma iesniedzējs”) saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 10. panta 1. punktu iesniedza Komisijai pieteikumu, kurā lūdza atļaut kā jaunu pārtikas produktu laist Savienības tirgū govs piena bēta-laktoglobulīnu (β-laktoglobulīnu), kas skābā vai neitrālā vidē atdalīts no govs piena sūkalām. Pieteikuma iesniedzējs lūdza atļaut govs piena bēta-laktoglobulīnu izmantot bezalkoholiskos dzērienos, ko tirgū pozicionē saistībā ar fiziskajām aktivitātēm, sūkalu pulverī, dzērienos uz piena bāzes un līdzīgos produktos, kā arī īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētā pārtikā, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 609/2013 (3) un paredzēta visām tādu lietotāju grupām, kuri ir vecāki par trim gadiem, izņemot grūtnieces un sievietes, kas baro ar krūti.

(4)

2020. gada 22. jūlijā pieteikuma iesniedzējs arī lūdza Komisiju aizsargāt īpašniekdatus pieteikuma pamatošanai iesniegtajos zinātniskajos pētījumos un datos, konkrētāk, datus bakteriālo reverso mutāciju testā (4), mikrokodolu in vitro testā ar cilvēka limfocītiem (5), 14 dienu orālās toksicitātes pētījumā ar grauzējiem diapazona noteikšanai (6) un 90 dienu subhroniskās orālās toksicitātes pētījumā ar grauzējiem (7), sastāva analīzes rezultātus un analītiskos sertifikātus attiecībā uz 23 jaunā pārtikas produkta papildu partijām un 20 komerciāla sūkalu olbaltumvielu izolāta partijām (8), kā arī jaunā pārtikas produkta mikroorganismu koloniju skaitīšanas analīzes rezultātus un to sertifikātus (9).

(5)

2020. gada 5. novembrī Komisija lūdza Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (“Iestādi”) novērtēt bēta-laktoglobulīnu kā jaunu pārtikas produktu.

(6)

2022. gada 28. februārī Iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 11. pantu pieņēma zinātnisko atzinumu “Bēta-laktoglobulīna kā jauna pārtikas produkta nekaitīgums saskaņā ar Regulu (ES) 2015/2283” (10).

(7)

Savā zinātniskajā atzinumā Iestāde secināja, ka, ievērojot ierosinātos lietošanas nosacījumus, govs piena bēta-laktoglobulīns ir nekaitīgs. Tāpēc minētais zinātniskais atzinums dod pietiekamu pamatu konstatēt, ka govs piena bēta-laktoglobulīns, ja to izmanto šādos produktos – bezalkoholiskos dzērienos, ko tirgū pozicionē saistībā ar fiziskajām aktivitātēm, sūkalu pulverī, dzērienos uz piena bāzes un līdzīgos produktos, kā arī īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētā pārtikā, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 609/2013 un paredzēta tādu lietotāju grupām, kuri ir vecāki par trim gadiem, izņemot grūtnieces un sievietes, kas baro ar krūti, – atbilst nosacījumiem, lai to varētu laist tirgū saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 12. panta 1. punktu.

(8)

Savā zinātniskajā atzinumā Iestāde arī norādīja, ka tās secinājums par jaunā pārtikas produkta nekaitīgumu ir balstīts uz šādiem pieteikuma iesniedzēja dokumentācijā iekļautiem zinātniskiem pētījumiem un datiem: bakteriāls reverso mutāciju tests, mikrokodolu in vitro tests ar cilvēka limfocītiem, 14 dienu orālās toksicitātes pētījums ar grauzējiem diapazona noteikšanai, 90 dienu subhroniskās orālās toksicitātes pētījums ar grauzējiem, sastāva analīzes rezultāti un analītiskie sertifikāti attiecībā uz 23 jaunā pārtikas produkta papildu partijām un 20 komerciāla sūkalu olbaltumvielu izolāta partijām, kā arī jaunā pārtikas produkta mikroorganismu koloniju skaitīšanas analīzes rezultāti un to sertifikāti; bez minētajiem pētījumiem un datiem tā nebūtu varējusi jauno pārtikas produktu novērtēt un nonākt pie secinājuma.

(9)

Komisija pieteikuma iesniedzēju lūdza sīkāk precizēt iesniegto pamatojumu prasībai aizsargāt īpašumtiesības uz minētajiem zinātniskajiem pētījumiem un datiem, kā arī precizēt prasību saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 26. panta 2. punkta b) apakšpunktu par ekskluzīvām tiesībām atsaukties uz tiem.

(10)

Pieteikuma iesniedzējs paziņoja, ka pieteikuma iesniegšanas brīdī tam bija īpašumtiesības un ekskluzīvas tiesības atsaukties uz šādiem zinātniskajiem pētījumiem un datiem – bakteriāls reverso mutāciju tests, mikrokodolu in vitro tests ar cilvēka limfocītiem, 14 dienu orālās toksicitātes pētījums ar grauzējiem diapazona noteikšanai, 90 dienu subhroniskās orālās toksicitātes pētījums ar grauzējiem, sastāva analīzes rezultāti un analītiskie sertifikāti attiecībā uz 23 jaunā pārtikas produkta papildu partijām un 20 komerciāla sūkalu olbaltumvielu izolāta partijām, kā arī jaunā pārtikas produkta mikroorganismu koloniju skaitīšanas analīzes rezultāti un to sertifikāti.

(11)

Komisija visu pieteikuma iesniedzēja sniegto informāciju novērtēja un konstatēja, ka pieteikuma iesniedzējs Regulas (ES) 2015/2283 26. panta 2. punktā noteikto prasību izpildi ir pamatojis pietiekami. Tāpēc saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 27. panta 1. punktu būtu jāaizsargā šādi zinātniskie pētījumi un dati: dati bakteriālo reverso mutāciju testā, mikrokodolu in vitro testā ar cilvēka limfocītiem, 14 dienu orālās toksicitātes pētījumā ar grauzējiem diapazona noteikšanai un 90 dienu subhroniskās orālās toksicitātes pētījumā ar grauzējiem, sastāva analīzes rezultāti un analītiskie sertifikāti attiecībā uz 23 jaunā pārtikas produkta papildu partijām un 20 komerciāla sūkalu olbaltumvielu izolāta partijām, kā arī jaunā pārtikas produkta mikroorganismu koloniju skaitīšanas analīzes rezultāti un to sertifikāti. Attiecīgi piecu gadu periodā pēc šīs regulas stāšanās spēkā govs piena bēta-laktoglobulīnu laist Savienības tirgū būtu jāatļauj tikai pieteikuma iesniedzējam.

(12)

Tomēr, lai gan atļauja attiecībā uz govs piena bēta-laktoglobulīnu un tiesības atsaukties uz pieteikuma iesniedzēja dokumentācijā iekļautajiem zinātniskajiem pētījumiem un datiem ir vienīgi pieteikuma iesniedzējam, tas neliedz turpmākiem pieteikuma iesniedzējiem pieteikties uz atļauju laist tirgū to pašu jauno pārtikas produktu ar nosacījumu, ka pieteikums ir pamatots ar likumīgi iegūtu informāciju, kas pamato šādas atļaujas piešķiršanu.

(13)

Ņemot vērā, ka jaunais pārtikas produkts ir iegūts no govs piena, kas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1169/2011 (11) II pielikumā ir iekļauts starp vielām vai produktiem, kuri izraisa alerģiju vai nepanesamību, bēta-laktoglobulīnu saturoši pārtikas produkti būtu atbilstīgi jāmarķē, ievērojot minētās regulas 21. panta prasības.

(14)

Ir lietderīgi, ka govs piena bēta-laktoglobulīnu kā jaunu pārtikas produktu jauno pārtikas produktu Savienības sarakstā iekļauj kopā ar Regulas (ES) 2015/2283 9. panta 3. punktā minēto informāciju.

(15)

Govs piena bēta-laktoglobulīnu iekļauj jauno pārtikas produktu Savienības sarakstā, kas noteikts Īstenošanas regulā (ES) 2017/2470. Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Īstenošanas regulas (ES) 2017/2470 pielikums.

(16)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Govs piena bēta-laktoglobulīnu (β-laktoglobulīnu) ir atļauts laist Savienības tirgū.

Govs piena bēta-laktoglobulīnu (β-laktoglobulīnu) iekļauj jauno pārtikas produktu Savienības sarakstā, kas noteikts Īstenošanas regulā (ES) 2017/2470.

2.   Īstenošanas regulas (ES) 2017/2470 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Piecu gadu periodā pēc 2023. gada 11. janvāra 1. pantā minēto jauno pārtikas produktu laist Savienības tirgū ir atļauts tikai uzņēmumam Arla Foods Ingredients Group P/S (12), ja vien, neatsaucoties uz zinātniskajiem datiem, kas aizsargāti saskaņā ar 3. pantu, vai vienojoties ar uzņēmumu Arla Foods Ingredients Group P/S, atļauju attiecībā uz minēto jauno pārtikas produktu nesaņem kāds cits pieteikuma iesniedzējs.

3. pants

Piecu gadu periodā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas zinātniskos datus, kas iekļauti pieteikuma dokumentācijā un atbilst Regulas (ES) 2015/2283 26. panta 2. punkta nosacījumiem, bez uzņēmuma Arla Foods Ingredients Group P/S piekrišanas neizmanto neviena cita pieteikuma iesniedzēja labā.

4. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 21. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 327, 11.12.2015., 1. lpp.

(2)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/2470 (2017. gada 20. decembris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2283 izveido jauno pārtikas produktu Savienības sarakstu (OV L 351, 30.12.2017., 72. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 609/2013 (2013. gada 12. jūnijs) par zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētu pārtiku, īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku un par pilnīgiem uztura aizstājējiem svara kontrolei, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 92/52/EEK, Komisijas Direktīvas 96/8/EK, 1999/21/EK, 2006/125/EK un 2006/141/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/39/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 41/2009 un (EK) Nr. 953/2009 (OV L 181, 29.6.2013., 35. lpp.).

(4)   Arla Foods Ingredients Group P/S (2019a, nav publicēts).

(5)   Arla Foods Ingredients Group P/S (2019b, nav publicēts).

(6)   Arla Foods Ingredients Group P/S (2019c, nav publicēts).

(7)   Arla Foods Ingredients Group P/S (2019d, nav publicēts).

(8)   Arla Foods Ingredients Group P/S (2021. un 2022. gads, nav publicēts).

(9)   Arla Foods Ingredients Group P/S (2022. gads, nav publicēts).

(10)   EFSA Journal 2022;20(4):7204.

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.).

(12)  Adrese: Sønderhøj 10 -12, 8260 Viby J, Dānija.


PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) 2017/2470 pielikumu groza šādi:

1)

pielikuma 1. tabulā (“Atļautie jaunie pārtikas produkti”) iekļauj šādu ierakstu:

Atļautais jaunais pārtikas produkts

Jaunā pārtikas produkta lietošanas nosacījumi

Īpašas papildu marķēšanas prasības

Citas prasības

Datu aizsardzība

Govs piena bēta-laktoglobulīns (β-laktoglobulīns)

Konkrēta pārtikas kategorija

Maksimālais līmenis (g jaunā pārtikas produkta/100 g)

Jaunā pārtikas produkta nosaukums to saturošu pārtikas produktu marķējumā – “govs piena bēta-laktoglobulīns” vai “govs piena β-laktoglobulīns”.

 

Atļauts no 2023. gada 11. janvāra. Šī iekļaušana ir pamatota ar zinātniskiem pierādījumiem un zinātniskiem datiem, uz kuriem īpašumtiesības ir aizsargātas saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 26. pantu.

Pieteikuma iesniedzējs: Arla Foods Ingredients Group P/S, Sønderhøj 10 -12, 8260 Viby J, Dānija. Datu aizsardzības laikposmā jauno pārtikas produktu – govs piena bēta-laktoglobulīnu (β-laktoglobulīnu) – laist Savienības tirgū ir atļauts vienīgi uzņēmumam Arla Foods Ingredients Group P/S, ja vien kāds cits pieteikuma iesniedzējs bez atsaukšanās uz zinātniskajiem pierādījumiem vai zinātniskajiem datiem, uz kuriem īpašumtiesības ir aizsargātas saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 26. pantu, vai ar uzņēmuma Arla Foods Ingredients Group P/S piekrišanu vēlāk nav saņēmis atļauju, kas attiecas uz minēto jauno pārtikas produktu.

Datu aizsardzības termiņa beigu datums: 2028. gada 11. janvāris.”

Bezalkoholiskie dzērieni, ko tirgū pozicionē saistībā ar fiziskajām aktivitātēm

25

Sūkalu pulveris (rekonstituēts)

8

Dzērieni uz piena bāzes un līdzīgi produkti

12

Īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika, kas definēta Regulā (ES) Nr. 609/2013 un paredzēta visām tādu lietotāju grupām, kas ir vecāki par trim gadiem, izņemot grūtnieces un sievietes, kuras baro ar krūti

Atbilstoši to personu īpašajām uztura vajadzībām, kurām šie produkti paredzēti

2)

2. tabulā “Specifikācijas” alfabētiskā secībā iekļauj šādu ierakstu:

Atļautais jaunais pārtikas produkts

Specifikācija

Govs piena bēta-laktoglobulīns (β-laktoglobulīns)

Apraksts

Bēta-laktoglobulīna (β-laktoglobulīna) proteīns ir pulveris, kura krāsa var būt no baltas līdz krēmkrāsai un kuru iegūst no govs piena sūkalām, veicot virkni apstrādes darbību, tai skaitā filtrēšanu, koncentrēšanu, kristalizēšanu, atkārtotu šķīdināšanu (ūdenī), pH korekciju uz skābu vai neitrālu pH, atkārtotu koncentrēšanu un žāvēšanu.

CAS numurs: 9045-23-2

Molekulmasa: 36,7 kDa (dimērs); 18,3 kDa (monomērs)

Parametri/sastāvs

pH (10 % šķīdums): 3,5–8,0

Proteīns (N x 6,38) (%): ≥ 86,0

Bēta-laktoglobulīns (% no proteīna): ≥ 90,0

Laktoze (%): ≤ 1,0

Tauki (%): ≤ 1,0

Pelni (%): ≤ 5,0

Mitrums (%): ≤ 5,5

Smagie metāli

Kadmijs (mg/kg): < 0,2

Svins (mg/kg): < 0,1

Dzīvsudrabs (mg/kg): < 0,01

Kontaminanti

Aflatoksīns M1 (μg/kg): < 0,01

Mikrobioloģiskie kritēriji

Kopējais mikroorganismu koloniju skaits: ≤ 5 000 KVV/g

Kopējais rauga/pelējuma sēnīšu skaits: ≤ 10 KVV/g

Enterobaktērijas: ≤ 10 KVV/g

Salmonella spp.: 25 g paraugā nekonstatē

Bacillus cereus: < 100 KVV/g

Listeria monocytogenes: 25 g paraugā nekonstatē

Staphylococcus aureus: < 10 KVV/g

Sulfītreducējošā Clostridia: < 10 KVV/g

KVV – kolonijas veidojošās vienības; kDa – kilodaltoni”


22.12.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/91


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/2535

(2022. gada 21. decembris),

ar ko kā jaunu pārtikas produktu atļauj laist tirgū liofilizēto Antrodia camphorata micēliju pulveri un groza Īstenošanas regulu (ES) 2017/2470

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2283 (2015. gada 25. novembris) par jauniem pārtikas produktiem un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 258/97 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1852/2001 (1), un jo īpaši tās 12. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (ES) 2015/2283 paredz, ka Savienībā drīkst laist tirgū tikai tādus jaunos pārtikas produktus, kas ir atļauti un iekļauti jauno pārtikas produktu Savienības sarakstā.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 8. pantu ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2470 (2) tika izveidots jauno pārtikas produktu Savienības saraksts.

(3)

Uzņēmums Golden Biotechnology Corp (“pieteikuma iesniedzējs”) 2018. gada 5. novembrī saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 10. panta 1. punktu Komisijai iesniedza pieteikumu, kurā lūgts atļaut kā jaunu pārtikas produktu Savienības tirgū laist liofilizētu Antrodia camphorata micēliju pulveri. Pieteikuma iesniedzējs lūdza atļaut liofilizētu Antrodia camphorata micēliju pulveri izmantot visām lietotāju grupām domātos uztura bagātinātājos, kas atbilst definīcijai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/46/EK (3), ar maksimālo devu 990 mg dienā.

(4)

2020. gada 12. maijā Komisija lūdza Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (“Iestāde”) liofilizēto Antrodia camphorata micēliju pulveri novērtēt kā jaunu pārtikas produktu.

(5)

2022. gada 18. maijā saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 11. pantu Iestāde pieņēma zinātnisku atzinumu par liofilizētu Antrodia camphorata micēliju kā jauna pārtikas produkta nekaitīgumu saskaņā ar Regulu (ES) 2015/2283 (4).

(6)

Zinātniskajā atzinumā Iestāde secināja, ka liofilizētie Antrodia camphorata micēliji ir nekaitīgi pieaugušajiem un pusaudžiem, kas vecāki par 14 gadiem, ja, pievienoti uztura bagātinātājiem, tie nepārsniedz maksimālo dienas devu 990 mg dienā. Tomēr Iestāde nav noteikusi jaunā pārtikas produkta nekaitīgumu uztura bagātinātājos, kas paredzēti personām, kas jaunākas par 14 gadiem, ar pieteikuma iesniedzēja ierosināto maksimālo devu 990 mg dienā, jo uzņemtā deva pārsniegtu Iestādes noteikto nekaitīguma robežvērtību (16,5 mg/kg ķermeņa svara dienā). Tāpēc ar minēto Iestādes atzinumu pietiek, lai varētu konstatēt, ka liofilizētie Antrodia camphorata micēliji, izmantoti uztura bagātinātājos, kas paredzēti personām vecumā no 14 gadiem, nepārsniedzot maksimālo dienas devu 990 mg dienā, atbilst Regulas (ES) 2015/2283 12. panta 1. punkta nosacījumiem, kas jāizpilda, lai tos varētu laist tirgū.

(7)

Zinātniskajā atzinumā Iestāde pauž uzskatu, ka, lai gan pierādījumu par alergēniskuma risku nav, zināmu risku nevar izslēgt, ņemot vērā jaunā pārtikas produkta olbaltumvielu saturu. Literatūrā, ko pieteikuma iesniedzējs bija izpētījis, nebija neviena publicēta pierādījuma par to, ka Antrodia camphorata varētu būt alergēnisks, un nebija arī citas informācijas un datu, kas parasti nepieciešami, lai iespējamo alergēniskuma risku varētu apstiprināt vai izslēgt. Tomēr Komisija uzskata, ka pašlaik ir maz ticams, ka Antrodia camphorata micēliju pulveris varētu izraisīt alerģiju reālajā dzīvē, un tāpēc šajā sakarā Savienības jauno pārtikas produktu sarakstā īpašas marķēšanas prasības nebūtu jāiekļauj.

(8)

Būtu jānosaka skaidrs jaunā pārtikas produkta nosaukums un prasības attiecībā uz to, kā marķējami liofilizētu Antrodia camphorata micēliju pulveri saturoši uztura bagātinātāji, lai raudzītos, ka šos uztura bagātinātājus nelieto bērni un pusaudži, kas jaunāki par 14 gadiem.

(9)

Tāpēc ir lietderīgi, ka liofilizētu Antrodia camphorata micēliju pulveri kā jaunu pārtikas produktu jauno pārtikas produktu Savienības sarakstā iekļauj kopā ar Regulas (ES) 2015/2283 9. pantā minēto informāciju.

(10)

Liofilizētais Antrodia camphorata micēliju pulveris būtu jāiekļauj jauno pārtikas produktu Savienības sarakstā, kas noteikts Īstenošanas regulā (ES) 2017/2470. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas regulas (ES) 2017/2470 pielikums.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Liofilizēto Antrodia camphorata micēliju pulveri ir atļauts laist Savienības tirgū.

Liofilizēto Antrodia camphorata micēliju pulveri iekļauj jauno pārtikas produktu Savienības sarakstā, kas noteikts Īstenošanas regulā (ES) 2017/2470.

2.   Īstenošanas regulas (ES) 2017/2470 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 21. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 327, 11.12.2015., 1. lpp.

(2)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/2470 (2017. gada 20. decembris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2283 izveido jauno pārtikas produktu Savienības sarakstu (OV L 351, 30.12.2017., 72. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/46/EK (2002. gada 10. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem (OV L 183, 12.7.2002., 51. lpp.).

(4)   EFSA Journal 2022; 20(6):7380.


PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) 2017/2470 pielikumu groza šādi:

1)

pielikuma 1. tabulā (“Atļautie jaunie pārtikas produkti”) iekļauj šādu ierakstu:

Atļautais jaunais pārtikas produkts

Jaunā pārtikas produkta lietošanas nosacījumi

Īpašas papildu marķēšanas prasības

Citas prasības

Antrodia camphorata micēliju pulveris

Konkrēta pārtikas kategorija

Maksimālais līmenis

1.

Jaunā pārtikas produkta nosaukums to saturošu pārtikas produktu marķējumā – “Antrodia camphorata micēliju pulveris”.

2.

To uztura bagātinātāju marķējumā, kuri satur Antrodia camphorata micēliju pulveri, jābūt norādei, ka tos nav ieteicams dot zīdaiņiem, bērniem un pusaudžiem līdz 14 gadu vecumam.”;

 

Uztura bagātinātāji, kas atbilst definīcijai Direktīvā 2002/46/EK, izņemot zīdaiņus, bērnus un pusaudžus 14 gadu vecumam

990 mg dienā

2)

pielikuma 2. tabulā (“Specifikācijas”) iekļauj šādu ierakstu:

Atļautais jaunais pārtikas produkts

Specifikācijas

Antrodia camphorata micēliju pulveris

Apraksts/definīcija

Jaunais pārtikas produkts ir liofilizēti Antrodia camphorata sēņu micēliji (celms BCRC 39106), kas izaudzēti uz cietas barotnes. Pēc tam liofilizētie micēliji tiek samalti pulverī. Antrodia camphorata ir tas pats kas Taiwanofungus camphoratus (dzimta: Fomitopsidaceae).

Parametri/sastāvs

Zudums pēc žāvēšanas (mitrums): < 10 %

Ogļhidrāti: ≤ 80 g/100 g

Olbaltumvielas: ≤ 20 g/100 g

Pelni: ≤ 6 g/100 g

Tauki: ≤ 6 g/100 g

Kopējais triterpenoīdu saturs: 1,0–10,0 g/100 g

Antrohinonols: 1,0–20,0 mg/g

Smagie metāli

Arsēns: < 0,5 mg/kg

Mikrobioloģiskie kritēriji

Kopējais aerobo mikroorganismu skaits: ≤ 103 *KVV/g

Kopējais rauga un pelējuma sēnīšu skaits: ≤ 100 KVV/g

Escherichia coli: 10 g paraugā nekonstatē

Salmonella spp.: 25 g paraugā nekonstatē

Staphylococcus aureus: 10 g paraugā nekonstatē

* KVV: kolonijas veidojošas vienības.”


LĒMUMI

22.12.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/94


PADOMES LĒMUMS (ES) 2022/2536

(2022. gada 12. decembris)

par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par dažu noteikumu piemērošanu, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību, Padomes Lēmumā 2008/616/TI par to, kā īstenot Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši – apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību, un tā pielikumā, un Padomes Pamatlēmumā 2009/905/TI par tādu tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzēju akreditāciju, kuri veic laboratoriju darbības

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 82. panta 1. punkta otrās daļas d) apakšpunktu un 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu saistībā ar 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu (1),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2019/1187 (2) Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par dažu noteikumu piemērošanu, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību, Padomes Lēmumā 2008/616/TI par to, kā īstenot Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši – apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību, un tā pielikumā, un Padomes Pamatlēmumā 2009/905/TI par tādu tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzēju akreditāciju, kuri veic laboratoriju darbības (“nolīgums”), tika parakstīts 2019. gada 27. jūnijā, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk.

(2)

Rīkojoties atsevišķi, dalībvalstis nevar pietiekami uzlabot informācijas apmaiņu tiesībaizsardzības jomā, lai saglabātu drošību Savienībā, ņemot vērā starptautiskās noziedzības būtību, kuru neaptur Savienības robežas. Iespēja visām dalībvalstīm un Šveices Konfederācijai nodrošināt savstarpēju piekļuvi valstu datubāzēm attiecībā uz DNS analīzes datnēm, pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmām un transportlīdzekļu reģistrācijas datiem ir ļoti svarīga, lai veicinātu pārrobežu sadarbību tiesībaizsardzības jomā.

(3)

Saskaņā ar nolīguma 8. panta 3. punktu nolīguma 5. panta 1. un 2. punktu piemēro provizoriski no nolīguma parakstīšanas dienas.

(4)

Īrijai ir saistošs Padomes Lēmums 2008/615/TI (3), Padomes Lēmums 2008/616/TI (4) un tā pielikums, un Padomes Pamatlēmums 2009/905/TI (5), un tāpēc tā piedalās šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(5)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(6)

Nolīgums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par dažu noteikumu piemērošanu, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību, Padomes Lēmumā 2008/616/TI par to, kā īstenot Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši – apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību, un tā pielikumā, un Padomes Pamatlēmumā 2009/905/TI par tādu tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzēju akreditāciju, kuri veic laboratoriju darbības (6).

2. pants

Padomes priekšsēdētājs Savienības vārdā sniedz nolīguma 8. panta 1. punktā paredzēto paziņojumu (7).

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2022. gada 12. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

Z. NEKULA


(1)   2019. gada 17. decembra piekrišana (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(2)  Padomes Lēmums (ES) 2019/1187 (2019. gada 6. jūnijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu dažus noteikumus Nolīgumā starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par dažu noteikumu piemērošanu, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību, Padomes Lēmumā 2008/616/TI par to, kā īstenot Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši – apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību, un tā pielikumā, un Padomes Pamatlēmumā 2009/905/TI par tādu tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzēju akreditāciju, kuri veic laboratoriju darbības (OV L 187, 12.7.2019., 1. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 2008/615/TI (2008. gada 23. jūnijs) par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (OV L 210, 6.8.2008., 1. lpp.).

(4)  Padomes Lēmums 2008/616/TI (2008. gada 23. jūnijs) par to, kā īstenot Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši – apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (OV L 210, 6.8.2008., 12. lpp.).

(5)  Padomes Pamatlēmums 2009/905/TI (2009. gada 30. novembris) par tādu tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzēju akreditāciju, kuri veic laboratoriju darbības (OV L 322, 9.12.2009., 14. lpp.).

(6)  Nolīguma teksts ir publicēts OV L 187, 12.7.2019., 3. lpp., kopā ar lēmumu par tā parakstīšanu.

(7)  Nolīguma spēkā stāšanās dienu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.


22.12.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/96


PADOMES LĒMUMS (ES) 2022/2537

(2022. gada 12. decembris)

par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Lihtenšteinas Firstisti par dažu noteikumu piemērošanu, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību, Padomes Lēmumā 2008/616/TI par to, kā īstenot Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši – apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību, un tā pielikumā, un Padomes Pamatlēmumā 2009/905/TI par tādu tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzēju akreditāciju, kuri veic laboratoriju darbības

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 82. panta 1. punkta otrās daļas d) apakšpunktu un 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu saistībā ar 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu (1),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2019/1172 (2) Nolīgums starp Eiropas Savienību un Lihtenšteinas Firstisti par dažu noteikumu piemērošanu, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību, Padomes Lēmumā 2008/616/TI par to, kā īstenot Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši – apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību, un tā pielikumā, un Padomes Pamatlēmumā 2009/905/TI par tādu tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzēju akreditāciju, kuri veic laboratoriju darbības (“nolīgums”), tika parakstīts 2019. gada 27. jūnijā, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk.

(2)

Rīkojoties atsevišķi, dalībvalstis nevar pietiekami uzlabot informācijas apmaiņu tiesībaizsardzības jomā, lai saglabātu drošību Savienībā, ņemot vērā starptautiskās noziedzības būtību, kuru neaptur Savienības robežas. Iespēja visām dalībvalstīm un Lihtenšteinas Firstistei nodrošināt savstarpēju piekļuvi valstu datubāzēm attiecībā uz DNS analīzes datnēm, pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmām un transportlīdzekļu reģistrācijas datiem ir ļoti svarīga, lai veicinātu pārrobežu sadarbību tiesībaizsardzības jomā.

(3)

Saskaņā ar nolīguma 8. panta 3. punktu nolīguma 5. panta 1. un 2. punktu piemēro provizoriski no nolīguma parakstīšanas dienas.

(4)

Īrijai ir saistošs Padomes Lēmums 2008/615/TI (3), Padomes Lēmums 2008/616/TI (4) un tā pielikums, un Padomes Pamatlēmums 2009/905/TI (5), un tāpēc tā piedalās šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(5)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(6)

Nolīgums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Savienību un Lihtenšteinas Firstisti par dažu noteikumu piemērošanu, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību, Padomes Lēmumā 2008/616/TI par to, kā īstenot Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši – apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību, un tā pielikumā, un Padomes Pamatlēmumā 2009/905/TI par tādu tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzēju akreditāciju, kuri veic laboratoriju darbības (6).

2. pants

Padomes priekšsēdētājs Savienības vārdā sniedz nolīguma 8. panta 1. punktā paredzēto paziņojumu (7).

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2022. gada 12. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

Z. NEKULA


(1)   2019. gada 17. decembra piekrišana (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(2)  Padomes Lēmums (ES) 2019/1172 (2019. gada 6. jūnijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu dažus noteikumus Nolīgumā starp Eiropas Savienību un Lihtenšteinas Firstisti par dažu noteikumu piemērošanu, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību, Padomes Lēmumā 2008/616/TI par to, kā īstenot Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši – apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību, un tā pielikumā, un Padomes Pamatlēmumā 2009/905/TI par tādu tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzēju akreditāciju, kuri veic laboratoriju darbības (OV L 184, 10.7.2019., 1. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 2008/615/TI (2008. gada 23. jūnijs) par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (OV L 210, 6.8.2008., 1. lpp.).

(4)  Padomes Lēmums 2008/616/TI (2008. gada 23. jūnijs) par to, kā īstenot Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši – apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (OV L 210, 6.8.2008., 12. lpp.).

(5)  Padomes Pamatlēmums 2009/905/TI (2009. gada 30. novembris) par tādu tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzēju akreditāciju, kuri veic laboratoriju darbības (OV L 322, 9.12.2009., 14. lpp.).

(6)  Nolīguma teksts ir publicēts OV L 184, 10.7.2019., 3. lpp., kopā ar lēmumu par tā parakstīšanu.

(7)  Nolīguma spēkā stāšanās dienu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.


22.12.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/98


POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJAS LĒMUMS (KĀDP) 2022/2538

(2022. gada 13. decembris)

par Eiropas Savienības spēju veidošanas misijas Somālijā (EUCAP Somalia) vadītāja iecelšanu (EUCAP Somalia/1/2022)

POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 38. panta trešo daļu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2012/389/KĀDP (2012. gada 16. jūlijs) par Eiropas Savienības spēju veidošanas misiju Somālijā (EUCAP Somalia(1) un jo īpaši tā 9. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ievērojot Lēmuma 2012/389/KĀDP 9. panta 1. punktu, Politikas un drošības komiteja (PDK) saskaņā ar Līguma 38. panta trešo daļu ir pilnvarota pieņemt attiecīgus lēmumus, lai īstenotu Eiropas Savienības spēju veidošanas misijas Somālijā (EUCAP Somalia) politisko kontroli un stratēģisko vadību, tostarp pieņemt lēmumu par misijas vadītāja iecelšanu.

(2)

PDK 2021. gada 7. decembrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2021/2210 (2), ar ko EUCAP Somalia misijas vadītāja Christopher REYNOLDS kunga pilnvaru termiņu pagarināja no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim.

(3)

Padome 2022. gada 12. decembrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2020/2445 (3), ar ko EUCAP Somalia pilnvaru termiņu pagarināja līdz 2024. gada 31. decembrim.

(4)

Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos 2022. gada 17. novembrī ierosināja no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim par misijas EUCAP Somalia vadītāju iecelt Kauko AALTOMAA kungu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Kauko AALTOMAA kungs tiek iecelts par Eiropas Savienības spēju veidošanas misijas Somālijā (EUCAP Somalia) vadītāju no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2023. gada 1. janvāra.

Briselē, 2022. gada 13. decembrī

Politikas un drošības komitejas vārdā –

priekšsēdētāja

D. PRONK


(1)   OV L 187, 17.7.2012., 40. lpp.

(2)  Politikas un drošības komitejas Lēmums (KĀDP) 2021/2210 (2021. gada 7. decembris), ar ko pagarina Eiropas Savienības spēju veidošanas misijas Somālijā (EUCAP Somalia) vadītāja pilnvaru termiņu (EUCAP Somalia/1/2021) (OV L 447,14.12.2021., 3. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2022/2445 (2022. gada 12. decembris), ar ko groza Lēmumu 2012/389/KĀDP par Eiropas Savienības spēju veidošanas misiju Somālijā (EUCAP Somalia) (OV L 319, 13.12.2022., 91. lpp.).


22.12.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/99


POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJAS LĒMUMS (KĀDP) 2022/2539

(2022. gada 13. decembris),

ar ko ieceļ ES spēku komandieri Eiropas Savienības militārajai operācijai Bosnijā un Hercegovinā un atceļ Lēmumu (KĀDP) 2022/59 (BiH/34/2022)

POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 38. pantu,

ņemot vērā Padomes Vienoto rīcību 2004/570/KĀDP (2004. gada 12. jūlijs) par Eiropas Savienības militāro operāciju Bosnijā un Hercegovinā (1) un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ievērojot Vienotās rīcības 2004/570/KĀDP 6. panta 1. punktu, Padome pilnvaroja Politikas un drošības komiteju (PDK) pieņemt attiecīgos lēmumus par ES spēku komandiera iecelšanu Eiropas Savienības militārajai operācijai Bosnijā un Hercegovinā (Operation ALTHEA) (“ES spēku komandieris”).

(2)

PDK 2022. gada 10. janvārī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2022/59 (2), ar ko ģenerālmajoru Anton WESSELY iecēla par ES spēku komandieri.

(3)

Austrijas militārās iestādes 2022. gada 13. oktobrī ieteica par ES spēku komandieri iecelt ģenerālmajoru Helmut HABERMAYER, kurš no 2023. gada 20. janvāra nomainītu ģenerālmajoru Anton WESSELY.

(4)

ALTHEA operācijas komandieris atbalstīja Austrijas militāro iestāžu ieteikumu.

(5)

ES Militārā komiteja 2022. gada 24. novembrī piekrita Austrijas militāro iestāžu ieteikumam.

(6)

Tāpēc Lēmums (KĀDP) 2022/59 būtu jāatceļ.

(7)

Eiropadomes Kopenhāgenas sanāksmē 2002. gada 12. un 13. decembrī tika pieņemta deklarācija, kurā paziņots, ka mehānisms “Berlīne plus” un tā īstenošana attieksies vienīgi uz tām Savienības dalībvalstīm, kuras ir NATO dalībvalstis vai programmas “Partnerattiecības mieram” locekles un kuras attiecīgi ir noslēgušas divpusējus drošības nolīgumus ar NATO,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ģenerālmajors Helmut HABERMAYER ar šo no 2023. gada 20. janvāra tiek iecelts par ES spēku komandieri Eiropas Savienības militārajai operācijai Bosnijā un Hercegovinā (Operation ALTHEA).

2. pants

Lēmums (KĀDP) 2022/59 tiek atcelts.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā 2023. gada 20. janvārī.

Briselē, 2022. gada 13. decembrī

Politikas un drošības komitejas vārdā –

priekšsēdētāja

D. PRONK


(1)   OV L 252, 28.7.2004., 10. lpp.

(2)  Politikas un drošības komitejas Lēmums (KĀDP) 2022/59 (2022. gada 10. janvāris), ar ko ieceļ ES spēku komandieri Eiropas Savienības militārajai operācijai Bosnijā un Hercegovinā un atceļ Lēmumu (KĀDP) 2021/5 (BiH/32/2022) (OV L 10, 17.1.2022., 77. lpp.).


22.12.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/101


PADOMES LĒMUMS (ES) 2022/2540

(2022. gada 19. decembris),

ar ko ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekli, ko izvirzījusi Beļģijas Karaliste

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 302. pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu (ES) 2019/853 (2019. gada 21. maijs), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas sastāvu (1),

ņemot vērā Beļģijas valdības priekšlikumu,

pēc apspriešanās ar Eiropas Komisiju,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Līguma 300. panta 2. punktu Ekonomikas un sociālo lietu komitejā ir pārstāvji no darba devēju organizācijām, darba ņēmēju organizācijām un citām organizācijām, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, jo īpaši sociāli ekonomiskajā, pilsoniskajā, profesionālajā un kultūras jomā.

(2)

Padome 2020. gada 2. oktobrī pieņēma Lēmumu (ES) 2020/1392 (2), ar kuru laikposmam no 2020. gada 21. septembra līdz 2025. gada 20. septembrim ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus.

(3)

Pēc Dominique MICHEL kunga atkāpšanās no amata ir atbrīvojusies Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļa vieta,

(4)

Beļģijas valdība uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2025. gada 20. septembrim, par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekli ir ierosinājusi iecelt Olivier JORIS kungu, Executive Manager du Centre de compétence Europe et International de la Fédération des Entreprises de Belgique (FEB) (Beļģijas Uzņēmumu federācijas Eiropas un starptautisko lietu departamenta izpilddirektoru),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2025. gada 20. septembrim, Olivier JORIS kungs, Executive Manager du Centre de compétence Europe et International de la Fédération des Entreprises de Belgique (FEB) (Beļģijas Uzņēmumu federācijas Eiropas un starptautisko lietu departamenta izpilddirektors) tiek iecelts par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekli.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2022. gada 19. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. SÍKELA


(1)   OV L 139, 27.5.2019., 15. lpp.

(2)  Padomes Lēmums (ES) 2020/1392 (2020. gada 2. oktobris), ar kuru laikposmam no 2020. gada 21. septembra līdz 2025. gada 20. septembrim ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus un ar kuru atceļ un aizstāj Padomes Lēmumu, ar ko laikposmam no 2020. gada 21. septembra līdz 2025. gada 20. septembrim ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus, kas pieņemts 2020. gada 18. septembrī (OV L 322, 5.10.2020., 1. lpp.).


22.12.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/103


PADOMES LĒMUMS (ES) 2022/2541

(2022. gada 19. decembris),

ar ko ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekli, ko izvirzījusi Vācijas Federatīvā Republika

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 302. pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu (ES) 2019/853 (2019. gada 21. maijs), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas sastāvu (1),

ņemot vērā Vācijas valdības priekšlikumu,

pēc apspriešanās ar Eiropas Komisiju,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Līguma 300. panta 2. punktu Ekonomikas un sociālo lietu komitejā ir pārstāvji no darba devēju organizācijām, darba ņēmēju organizācijām un citām organizācijām, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, jo īpaši sociāli ekonomiskajā, pilsoniskajā, profesionālajā un kultūras jomā.

(2)

Padome 2020. gada 2. oktobrī pieņēma Lēmumu (ES) 2020/1392 (2), ar kuru laikposmam no 2020. gada 21. septembra līdz 2025. gada 20. septembrim ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus.

(3)

Pēc Gabriele MÜLLER-LIST kundzes atkāpšanās no amata ir atbrīvojusies Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļa vieta,

(4)

Vācijas valdība uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2025. gada 20. septembrim, par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekli ir ierosinājusi iecelt Andreas KRUSE kungu, Mitglied im Vorstand der Bundesarbeitsgemeinschaft der Seniorenorganisation e.V. (BAGSO) (Vācijas Federālās senioru organizāciju asociācijas (BAGSO) valdes loceklis),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2025. gada 20. septembrim, Andreas KRUSE kungs, Mitglied im Vorstand der Bundesarbeitsgemeinschaft der Seniorenorganisation e.V. (BAGSO) (Vācijas Federālās senioru organizāciju asociācijas (BAGSO) valdes loceklis), tiek iecelts par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekli.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2022. gada 19. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. SÍKELA


(1)   OV L 139, 27.5.2019., 15. lpp.

(2)  Padomes Lēmums (ES) 2020/1392 (2020. gada 2. oktobris), ar kuru laikposmam no 2020. gada 21. septembra līdz 2025. gada 20. septembrim ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus un ar kuru atceļ un aizstāj Padomes Lēmumu, ar ko laikposmam no 2020. gada 21. septembra līdz 2025. gada 20. septembrim ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus, kas pieņemts 2020. gada 18. septembrī (OV L 322, 5.10.2020., 1. lpp.).


22.12.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/105


PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2022/2542

(2022. gada 19. decembris),

ar kuru groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1904, ar ko Nīderlandei atļauj piemērot īpašu pasākumu, atkāpjoties no 285. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) un jo īpaši tās 395. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1904 (2) Nīderlandei tika atļauts ieviest īpašu pasākumu, atkāpjoties no 285. panta Direktīvā 2006/112/EK, lai atbrīvotu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nodokļa maksātājus, kuru gada apgrozījums nav lielāks par 25 000 EUR (“īpašais pasākums”).

(2)

Īstenošanas lēmuma (ES) 2018/1904 spēkā esības termiņš beigsies 2022. gada 31. decembrī. Nīderlande 2022. gada 23. augusta vēstulē lūdza atļauju turpināt piemērot īpašo pasākumu līdz 2024. gada 31. decembrim, proti, datumam, līdz kuram dalībvalstīm jātransponē Padomes Direktīva (ES) 2020/285 (3). No minētās direktīvas izriet, ka no 2025. gada 1. janvāra dalībvalstīm būs atļauts atbrīvot no PVN to nodokļa maksātāju veikto preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, kuru gada apgrozījums konkrētajā dalībvalstī nepārsniedz 85 000 EUR vai līdzvērtīgu summu valsts valūtā.

(3)

Ievērojot Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punkta otro daļu, Komisija 2022. gada 25. augusta vēstulē Nīderlandes lūgumu nosūtīja pārējām dalībvalstīm, izņemot Spāniju. Ar 26. augusta vēstuli Komisija nosūtīja šo lūgumu Spānijai. Ar 2022. gada 29. augusta vēstuli Komisija paziņoja Nīderlandei, ka tās rīcībā ir visa nepieciešamā informācija lūguma izvērtēšanai.

(4)

Īpašais pasākums ir saskaņā ar Direktīvu 2006/112/EK, kas grozīta ar Direktīvu (ES) 2020/285, kuras mērķis ir samazināt saistību izpildes slogu mazajiem uzņēmumiem un novērst konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū.

(5)

Nodokļa maksātājiem minētais īpašais pasākums arī turpmāk būs fakultatīvs, un viņi joprojām varēs izvēlēties parasto PVN režīmu saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 290. pantu.

(6)

Saskaņā ar Nīderlandes sniegto informāciju īpašajam pasākumam būs tikai niecīga ietekme uz galapatēriņa posmā iekasētajiem kopējiem nodokļa ieņēmumiem.

(7)

Pēc tam, kad būs stājusies spēkā Padomes Regula (ES, Euratom) 2021/769 (4), Nīderlandei nebūs jāveic kompensācijas aprēķini attiecībā uz pašu resursu, kas balstās uz PVN, pārskatu par 2022. finanšu gadu un turpmākajiem gadiem.

(8)

Ņemot vērā to, ka īpašais pasākums ir pozitīvi ietekmējis ar PVN saistīto pienākumu vienkāršošanu, jo tas ir samazinājis administratīvo slogu un saistību izpildes izmaksas gan mazajiem uzņēmumiem, gan nodokļu iestādēm, un to, ka tam nav būtiskas ietekmes uz kopējiem PVN ieņēmumiem, būtu jāatļauj Nīderlandei turpināt piemērot Īstenošanas lēmumā (ES) 2018/1904 noteikto īpašo pasākumu.

(9)

Īpašais pasākums būtu jāpiemēro ierobežotu laiku. Termiņam vajadzētu būt pietiekami ilgam, lai Komisija varētu novērtēt pašreizējās robežvērtības efektivitāti un piemērotību. Turklāt, ievērojot Direktīvas (ES) 2020/285 3. panta 1. punktu, dalībvalstīm līdz 2024. gada 31. decembrim ir jāpieņem un jāpublicē normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu minētās direktīvas 1. panta prasības, un tām minētie noteikumi ir jāpiemēro no 2025. gada 1. janvāra. Tāpēc ir lietderīgi atļaut Nīderlandei piemērot īpašo pasākumu līdz 2024. gada 31. decembrim.

(10)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1904,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma (ES) 2018/1904 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

Šo lēmumu piemēro no 2020. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā paziņošanas dienā.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Nīderlandes Karalistei.

Briselē, 2022. gada 19. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. SÍKELA


(1)   OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

(2)  Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1904 (2018. gada 4. decembris), ar ko Nīderlandei atļauj piemērot īpašu pasākumu, atkāpjoties no 285. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 310, 6.12.2018., 25. lpp.).

(3)  Padomes Direktīva (ES) 2020/285 (2020. gada 18. februāris), ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem un Regulu (ES) Nr. 904/2010 groza attiecībā uz administratīvu sadarbību un informācijas apmaiņu nolūkā uzraudzīt mazajiem uzņēmumiem paredzētā īpašā režīma pareizu piemērošanu (OV L 62, 2.3.2020., 13. lpp.).

(4)  Padomes Regula (ES, Euratom) 2021/769 (2021. gada 30. aprīlis), ar ko groza Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 par galīgajiem vienotajiem pasākumiem, lai iekasētu pašu resursus, ko veido pievienotās vērtības nodokļi (OV L 165, 11.5.2021., 9. lpp.).


22.12.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/107


PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (KĀDP) 2022/2543

(2022. gada 21. decembris),

ar ko īsteno Lēmumu (KĀDP) 2015/1333 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 31. panta 2. punktu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu (KĀDP) 2015/1333 (2015. gada 31. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā un ar ko atceļ Lēmumu 2011/137/KĀDP (1), un jo īpaši tā 12. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

2015. gada 31. jūlijā Padome pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2015/1333.

(2)

Ievērojot Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-627/20 (2), būtu jāsvītro ieraksts attiecībā uz vienu sarakstā iekļautu vienību.

(3)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Lēmums (KĀDP) 2015/1333,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma (KĀDP) 2015/1333 IV pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2022. gada 21. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. BEK


(1)   OV L 206, 1.8.2015., 34. lpp.

(2)  Vispārējās tiesas 2022. gada 28. septembra spriedums, Libyan African Investment Company (Laico)/Council, T-627/20.


PIELIKUMS

Lēmuma (KĀDP) 2015/1333 IV pielikuma (9. panta 2. punktā minēto personu un vienību saraksts) B daļā (Vienības) svītro šādu ierakstu:

“1.

Libyan Arab African Investment Company (Lībijas arābu Āfrikas investīciju uzņēmums) – LAAICO (jeb LAICO)”.


22.12.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/109


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES, Euratom) 2022/2544

(2022. gada 19. decembris),

ar ko nosaka kārtību ES aizņēmumu un parādu pārvaldības operāciju administrēšanai un īstenošanai diversificētās finansēšanas stratēģijas ietvaros un saistītajām aizdevumu operācijām

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (1), un jo īpaši tās 220.a pantu,

tā kā:

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2022/2434 (2) tika grozīta Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (“Finanšu regula”), izveidojot diversificētu finansēšanas stratēģiju kā vienotu finansēšanas metodi Komisijas veikto aizņēmumu un parādu pārvaldības operāciju īstenošanai. Finanšu regulas 220.a pantu piemēro finansiālās palīdzības programmām, attiecībā uz kurām pamatakti stājas spēkā 2022. gada 9. novembrī vai vēlāk. Diversificētā finansēšanas stratēģija neattiecas uz esošajām programmām, saskaņā ar kurām aizņēmumu un aizdevumu operācijas arī turpmāk būtu jāveic atbilstoši tradicionālajai kompensējošai metodei, kā noteikts Finanšu regulas 220. pantā. Kompensējošo metodi izņēmuma kārtā var attiecināt arī uz jaunām finansiālās palīdzības programmām, un to attiecina uz visām Euratom programmām.

(2)

Saskaņā ar Finanšu regulas 220.a pantu Komisijai jāizveido vajadzīgā kārtība diversificētās finansēšanas stratēģijas īstenošanai. Šai kārtībai būtu jāietver pārvaldības satvars, riska pārvaldības procedūras un izmaksu sadales metodika, kam būtu jānodrošina, ka visas izmaksas, kas Savienībai radušās saistībā ar finansiālo palīdzību, sedz labuma guvēja valsts. Tādēļ ir jānosaka kārtība, kas piemērojama aizņēmumu un parādu pārvaldības operācijām, ko Komisija veic diversificētās finansēšanas stratēģijas ietvaros, un saistītajām aizdevumu operācijām.

(3)

Komisija diversificēto finansēšanas stratēģiju pirmo reizi piemēroja aizņēmumu operācijām saistībā ar NextGenerationEU (“NGEU”), kas ir Savienības pagaidu instruments ekonomikas atveseļošanas atbalstam no Covid-19 krīzes. Tā ir ļāvusi sekmīgi piesaistīt līdzekļus neatmaksājamam atbalstam un aizdevumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (3) un citām Savienības programmām, kas minētas Padomes Regulas (ES) 2020/2094 (4) 2. panta 2. punktā.

(4)

Pārvaldības modelis un procesi, kas vajadzīgi NGEU diversificētās finansēšanas stratēģijas īstenošanai, ir izveidoti saskaņā ar Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2021) 2502 (5). Šī kārtība cita starpā ietver pārvaldības satvaru, riska pārvaldību un atbilstības procedūras. Izmaksu sadales metodika tika izstrādāta Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2021/1095 (6). Ir lietderīgi diversificētās finansēšanas stratēģijas īstenošanas kārtību saskaņā ar Finanšu regulas 220.a pantu balstīt uz NGEU pārvaldības modeli.

(5)

Lai gan šis lēmums būtu jāpiemēro galvenokārt diversificētās finansēšanas stratēģijas ietvaros veiktajām operācijām, ir lietderīgi dažus tajā paredzētos pasākumus attiecināt arī uz operācijām, ko veic saskaņā ar kompensējošo metodi. Šī pieeja, ciktāl piemērojama, nodrošinātu konsekvenci starp dažādām programmām. Tā arī garantētu, ka uz visām darbībām attiecas visaugstākie standarti saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu. Tā tam vajadzētu būt attiecībā uz kārtību, kas saistīta ar riska pārvaldību un atbilstības procedūrām.

(6)

Ikgadējā aizņemšanās lēmumā būtu jānosaka plānoto aizņēmumu operāciju elementi diversificētās finansēšanas stratēģijas ietvaros viena gada laika posmam. Jo īpaši tajā būtu jānosaka to aizņēmumu un parādu pārvaldības operāciju dimensijas, kuras jāveic, lai noteiktu Savienības budžeta un aizdevumu saņēmēju kopējo pakļautību riskam. Šajā nolūkā tajā būtu jānosaka ilgtermiņa finansējuma maksimālo emisiju apjomu diapazons visiem mērķiem, īstermiņa finansējuma maksimālā neatmaksātā summa, Savienības ilgtermiņa finansējuma maksimālais vidējais termiņš, galīgās neatmaksātās summas ierobežojums katrai emisijai un attiecīgā gadījumā Komisijas emisiju maksimālais apjoms, ko var turēt savā vārdā un ko var izmantot kā papildu finansējuma avotu vai lai atbalstītu sekundāro tirgu.

(7)

Lai nodrošinātu, ka ir pieejami nepieciešamie līdzekļi, lai varētu izpildīt saistības saskaņā ar saistītajām finansiālās palīdzības programmām, kad ir pienācis maksājuma termiņš, aizņēmumu un parādu pārvaldības operācijas diversificētās finansēšanas stratēģijas ietvaros būtu jāveic, pamatojoties uz pusgada finansēšanas plāniem. Finansēšanas plānos šīs operācijas šajā periodā tiktu noteiktas, atsaucoties uz maksājumiem, kas veicami attiecīgo programmu īstenošanai. Tāpēc finansēšanas plāna izveidei būtu jānodrošina tieša saikne ar maksājumiem, kas ir nepieciešami, lai varētu izpildīt saskaņā ar attiecīgajiem pamataktiem uzņemtās saistības. Finansēšanas plāns būtu jāizstrādā, pamatojoties uz ikgadējā aizņemšanās lēmumā noteiktajiem ierobežojumiem. Finansēšanas plāns kalpo kā pamats, ar kuru tirgus dalībniekus informē par indikatīvajiem finansēšanas plāniem nākamajā periodā.

(8)

Nosakot indikatīvu maksimālo aizņēmuma summu, kas parasti aptver sešu mēnešu laikposmu, un nosakot dažus citus plānoto operāciju galvenos parametrus, finansēšanas plāns arī nodrošinās lielāku prognozējamību attiecībā uz emisijām, vienlaikus saglabājot elastību un nodrošinot pārredzamību tirgos. Investoru bāzei –, kas ir mērķgrupa, – ir vajadzīga informācija par gaidāmajām emisijām un orientējošs grafiks, lai no savas puses varētu sagatavot investīciju plānu.

(9)

Ikgadējam aizņemšanās lēmumam un finansēšanas plānam būtu jākalpo par pamatu informācijai, ko Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar Finanšu regulas 220.a panta 2. punktu, kā arī saziņai ar tirgiem un sabiedrību. Turklāt Komisijai saskaņā ar Finanšu regulas 220.a panta 2. punktu visaptverošā veidā un regulāri būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par visiem aizņēmumu un parādu pārvaldības stratēģijas aspektiem.

(10)

Lai diversificētās finansēšanas stratēģijas ietvaros varētu noteikt precīzu un jēgpilnu finansēšanas plānu, ir būtiski, ka par finansiālās palīdzības programmu īstenošanu atbildīgie kredītrīkotāji regulāri un savlaicīgi noteiktajos termiņos paziņo informāciju par gaidāmo maksājumu apstiprinājumu summām. Šī informācija būtu jāpaziņo Budžeta ģenerāldirektorātam kā dienestam, kas atbild par finansēšanas plānu izstrādi un īstenošanu, izmantojot Komisijas finanšu prognozēšanas rīku.

(11)

Ar diversificēto finansēšanas stratēģiju būtu jācenšas panākt Savienībai visizdevīgākie finanšu nosacījumi, pārdomāti plānojot un netraucēti īstenojot darījumus ar vislabākajiem iespējamajiem nosacījumiem dominējošajos tirgus apstākļos. Ņemot vērā nepieciešamību piesaistīt finansējumu, lai varētu veikt maksājumus attiecīgajām programmām, Komisijai ir ierobežota rīcības brīvība attiecībā uz tirgus darījumu grafiku. Diversificētā finansēšanas stratēģija nodrošinātu Komisijai plašāku finansēšanas metožu klāstu, tostarp īstermiņa finansējumu, kas tai ļautu samazināt izpildes risku, kad nepieciešams piesaistīt līdzekļus nelabvēlīgākos tirgus apstākļos.

(12)

Finansēšanas instrumentos saskaņā ar diversificēto finansēšanas stratēģiju cita starpā būtu jāiekļauj dažādas etalona obligācijas un ES parādzīmes. Aizņēmumu operācijas saskaņā ar diversificēto finansēšanas stratēģiju būtu jāorganizē kā izsoles, sindicēti darījumi vai privāti izvietojumi atkarībā no tā, kurš no tiem ir vispiemērotākais, ņemot vērā darbību apjomu un veidu.

(13)

Diversificētajai finansēšanas stratēģijai būtu jāietver iespēja emitēt īstermiņa instrumentus un uzturēt likviditātes rezerves, kas ļautu Komisijai absorbēt neatbilstības laikā starp aizņemšanos un izmaksu un izpildīt izmaksas pieprasījumu nelabvēlīgu finansēšanas nosacījumu gadījumā. Īstermiņa aizņēmumu operācijas, izmantojot ES parādzīmes, būtu jāīsteno regulārās izsolēs, lai nodrošinātu elastību un efektivitāti. Šīs izsoles būtu jāorganizē tā, lai Savienībai tiktu nodrošināts pārredzama un paredzama emitenta statuss un tiktu nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret dalībniekiem.

(14)

Diversificētās finansēšanas stratēģijas ietvaros veiktās parādu pārvaldības operācijas dod iespēju labāk pārvaldīt procentu likmju un citus finanšu riskus. Tāpēc ir lietderīgi atļaut izmantot atvasinātos instrumentus, piemēram, mijmaiņas līgumus, kas ļautu pārvaldīt procentu likmju vai citus finanšu riskus saistībā ar aizdevumiem labuma guvējās valstīs, vienlaikus vienmēr ievērojot budžeta līdzsvara principu, vai veikt nodrošinātus vai nenodrošinātus naudas tirgus darījumus ar dalībvalstu parāda pārvaldības birojiem, pārvalstiskām iestādēm, valstu publiskā sektora aģentūrām, kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām ar atbilstošu kredītspēju vai centrālajiem darījumu partneriem. Šajā sakarā Komisijai arī vajadzētu būt pilnvarotai likviditātes pārvaldības un likviditātes atbalsta nolūkā atpirkt un/vai turēt savas obligācijas ES obligāciju tirgū.

(15)

Aizdevumu operācijas būtu jāveic saskaņā ar attiecīgo pamataktu un attiecīgajiem aizdevuma līgumiem. Ir lietderīgi paredzēt minimālos nosacījumus šādu aizdevumu izmaksai. Būtu arī jānodrošina, ka labuma guvējas valstis sedz visas ar aizdevumu saistītās izmaksas, kas Savienībai radušās saskaņā ar metodiku, ko Komisija noteikusi atsevišķā lēmumā, ko papildina sīki izstrādātas pamatnostādnes šādu izmaksu aprēķināšanai.

(16)

Labuma guvējām valstīm vajadzētu tikt piedāvātai iespējai pieprasīt, lai Komisija organizē aizdevumus ar fiksētu procentu likmes riska ierobežošanu. Tādā gadījumā Komisijai būtu jāizmanto finanšu instrumenti, piemēram, procentu likmju mijmaiņas līgumi, lai piedāvātu aizdevumus ar fiksētu procentu likmi. Ar atvasinātajiem instrumentiem saistīto risku pārvaldības izmaksas būtu jāsedz labuma guvējai valstij.

(17)

Aizņēmumu operācijas saskaņā ar esošajām finansiālās palīdzības programmām tiek veiktas ES un Euratom parāda vērtspapīru emisijas programmas ietvaros, kas tika izveidota 2019. gadā un atjaunināta 2021. gadā (“parāda vērtspapīru emisijas programma”). Tā cita starpā ietver piedāvājuma prospektu, kurā ietverta visa tirgiem nepieciešamā informācija saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, un operacionālas un līgumiskas vienošanās ar darījumu partneriem, kas ir būtiski aizņēmumu darbību veikšanai. Aizņēmumu operācijas diversificētās finansēšanas stratēģijas ietvaros būtu jāveic saskaņā ar parāda vērtspapīru emisijas programmu pēc tam, kad esošajā dokumentācijā ir ieviesti nepieciešamie grozījumi.

(18)

Lai varētu īstenot aizņēmumu un parādu pārvaldības operācijas saskaņā ar diversificēto finansēšanas stratēģiju, būtu jāizveido piemērotas darbības spējas, tostarp darījumu norēķinu spējas, izsoles platforma un iespēja izmantot repo darījumus un mijmaiņas līgumus.

(19)

Lai varētu veikt aizņēmumu un parādu pārvaldības operācijas saskaņā ar diversificēto finansēšanas stratēģiju un ar to saistītās aizdevumu operācijas, Komisijai būtu jāatver tikai šīm operācijām paredzēti konti. Šiem kontiem būtu jāpiemēro tādi paši apsvērumi kā NGEU operāciju kontiem. Jo īpaši, lai novērstu likviditātes risku, kas izriet no šīm operācijām, būtu jāizveido droši un konkrētam nolūkam paredzēti prudenciāli skaidras naudas turējumi maksājumu veikšanai. Prasība turēt šādas īpašas prudenciālas skaidras naudas rezerves ir neatņemama un neaizstājama daļa no riska pārvaldības pieejas attiecībā uz diversificēto finansēšanas stratēģiju. Lai nodrošinātu, ka šie kritiski svarīgie skaidras naudas turējumi nav pakļauti darījuma partnera riskam, ko rada tās iestādes maksātnespēja, kurā šīs rezerves tiek turētas, ir ļoti svarīgi, ka šie prudenciālie skaidras naudas turējumi tiktu turēti centrālajā bankā. Šie skaidras naudas turējumi būtu jātur īpašā ECB kontā, un tiem nevajadzētu būt apjomīgākiem par minimumu, kas nepieciešams, lai īstermiņā varētu veikt gaidāmos maksājumus, bet tie var atšķirties apjoma ziņā atkarībā no emisijas un izmaksas grafika. Ar ECB būtu jānoslēdz līgums par fiskālo aģentu pakalpojumiem, kas ļautu segt saistītās izmaksas.

(20)

Turklāt riska pārvaldības un atbilstības sistēmai attiecībā uz aizņēmumu, parādu pārvaldību un aizdevumu operācijām būtu jānodrošina Savienības finanšu interešu aizsardzība un jānodrošina, ka visas darbības tiek veiktas atbilstoši visaugstākajiem integritātes, godīguma un pareizas finanšu un riska pārvaldības standartiem. Šajā sakarā risku direktora loma, kas iepriekš izveidota saskaņā ar Komisijas Lēmumu C(2021) 2502, būtu jāpaplašina, attiecinot to uz visām operācijām diversificētās finansēšanas stratēģijas ietvaros, uz kurām attiecas šis lēmums. Risku direktoram pienākumu izpildē būtu jāsaņem atbalsts no Riska un atbilstības komitejas.

(21)

Risku direktoram saskaņā ar paraugpraksi un atzītiem starptautiskiem standartiem būtu jāizstrādā augsta līmeņa riska un atbilstības politika, kurā būtu ietvertas riska un atbilstības pamatnostādnes, lai operācijas varētu īstenot pilnīgi neatkarīgi.

(22)

Proti, risku direktoram būtu jānodrošina, ka operācijas atbilst augsta līmeņa riska un atbilstības politikai un ka ar šīm operācijām saistītie riski tiek identificēti, izprasti un pārvaldīti un par tiem tiek paziņots risku direktoram. Šo uzdevumu veikšanā risku direktoram būtu jāsaņem atbalsts no atbilstības uzraudzības amatpersonas, kurai būtu tieši jāziņo risku direktoram par jautājumiem, kas saistīti ar atbilstību noteikumiem, procedūrām un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanu.

(23)

Lai nodrošinātu, ka pasākumi, kas piemērojami visām ar diversificētās finansēšanas stratēģijas starpniecību īstenotajām operācijām, ir vienādi, ir lietderīgi atcelt Lēmumu C(2021) 2502.

(24)

Lai nodrošinātu, ka diversificētā finansēšanas stratēģija varētu tikt piemērota gaidāmajām aizņēmumu operācijām Instrumenta atbalsta sniegšanai Ukrainai (7) ietvaros, šim lēmumam būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. NODAĻA

PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Ar šo lēmumu nosaka kārtību, kādā īsteno diversificēto finansēšanas stratēģiju aizņēmumu un parādu pārvaldības operācijām, uz kurām attiecas Finanšu regulas 220.a pants, kā arī saistītajām aizdevumu operācijām.

2.   4. nodaļu piemēro arī aizņēmumu un aizdevumu operācijām, ko veic saskaņā ar kompensējošo metodi.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

1)

“aizņēmumu operācijas” ir darbības tirgos, jo īpaši parāda vērtspapīru emitēšana nolūkā aizņemties, tostarp aizņēmumu pagarinājumi;

2)

“parādu pārvaldības operācijas” ir tirgus operācijas, kas saistītas ar aizņēmumu operāciju rezultātā radušos parādu un kuru mērķis ir optimizēt nenomaksātā parāda struktūru, mazināt procentu likmes, likviditāti un citus finanšu riskus, un operācijas sekundārā tirgus likviditātes atbalstam;

3)

“aizdevumu operācijas” ir darbības, kas saistītas ar aizdevumu un kredītlīniju īstenošanu, lai sniegtu finansiālo palīdzību saskaņā ar Finanšu regulas 220. pantu;

4)

“izmaksa” ir aizņēmumu un parādu pārvaldības operācijās iegūto ieņēmumu nodošana labuma guvējam atmaksājama vai neatmaksājama atbalsta finansēšanai;

5)

“programmas kredītrīkotājs” ir kredītrīkotājs, kas saskaņā ar I pielikumu iekšējos noteikumos, kas izstrādāti ar Komisijas Lēmumu C(2018) 5120 (8), ir atbildīgs par finansiālās palīdzības programmas un programmas, ko finansē saskaņā ar Regulas (ES) 2020/2094 2. panta 2. punktu, budžeta pozīciju izpildi, ciktāl tas īsteno minētās regulas 1. panta 2. punktā minētos pasākumus;

6)

“mijmaiņas līgums”, kā definēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/583 (9) III pielikuma 1. iedaļas 10. punktā;

7)

“atvasinātie instrumenti” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 (10) 2. panta 5. punktā definētie atvasinātie instrumenti;

8)

“repo darījums” vai “reversā repo darījums” ir repo darījums vai reversā repo darījums, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/2365 (11) 3. panta 9. punktā;

9)

“pirkuma–atpārdevuma darījums” vai “pārdevuma–atpirkuma darījums” ir pirkuma–atpārdevuma darījums un pārdevuma–atpirkuma darījums, kā definēts Regulas (ES) 2015/2365 3. panta 8. punktā;

10)

“sindicētais darījums” ir darījums, kurā finansējumu vienam aizņēmējam piedāvā aizdevēju grupa, ko dēvē par sindikātu;

11)

“izsole” ir Savienības un Euratom parāda vērtspapīru emisijas process, kas balstīts uz konkurētspējīgu piedāvājumu sniegšanu, izmantojot izsoles platformu;

12)

“ilgtermiņa finansējums” ir finansējums, izmantojot aizņēmumu operācijas uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu, izņemot summas, kas tiek turētas pašu vārdā;

13)

“īstermiņa finansējums” ir finansējums, izmantojot aizņēmumu operācijas uz laiku, kas ir ilgākais viens gads, un nenodrošinātu naudas tirgus darījumu un nodrošinātu naudas tirgus darījumu izmantošana, izmantojot pašu vārdā turētus vērtspapīrus.

2. NODAĻA

AIZŅĒMUMU, PARĀDU PĀRVALDĪBAS UN AIZDEVUMU OPERĀCIJAS

1. SADAĻA

Finansēšanas stratēģija

3. pants

Ikgadējais aizņemšanās lēmums

1.   Komisija pieņem pamatlēmumu par aizņemšanos, kurā nosaka maksimālās robežvērtības aizņēmuma operācijām un parādu pārvaldības operācijām viena gada laikposmā (“ikgadējais aizņemšanās lēmums”).

2.   Ikgadējā aizņemšanās lēmumā nosaka šādus finansēšanas parametrus:

a)

ilgtermiņa finansējuma maksimālo gada summu, pamatojoties uz plānoto izmaksu paredzamo apjomu un refinansēšanas vajadzībām;

b)

īstermiņa finansējuma maksimālo neatmaksāto summu, tostarp emitējot ES parādzīmes un izmantojot nenodrošinātus naudas tirgus darījumus, pamatojoties uz paredzamajām likviditātes pārvaldības vajadzībām, pagaidu finansējumu un attiecīgā gadījumā nodrošinātu naudas tirgus darījumu izmantošanu, izmantojot pašu emisijas savā vārdā, tostarp lai atbalstītu ES obligāciju sekundāro tirgu;

c)

maksimālo galīgo neatmaksāto summu par emisiju, kas atspoguļo koncentrācijas risku termiņa beigās;

d)

ilgtermiņa finansējuma maksimālo vidējo termiņu;

e)

attiecīgā gadījumā pašu emisiju maksimālo neatmaksāto summu, ko var turēt Komisijas vārdā un ko var izmantot nodrošinātiem naudas tirgus darījumiem vai ES obligāciju sekundārā tirgus atbalstam.

3.   Sagatavojot ikgadējo aizņemšanās lēmumu, ņem vērā šādus faktorus:

a)

prasības, kas izriet no pamataktiem, jo īpaši no Finanšu regulas 220. panta 1. punktā minētajiem pamataktiem;

b)

maksājumu saistības apkalpot nesamaksāto parādu un pamatsummas atmaksu saskaņā ar gada darba programmu un ņemot vērā finanšu plānojumu;

c)

saderību ar maksimālajiem apjomiem, kas noteikti Lēmumā (ES, Euratom) 2020/2053 un attiecīgā gadījumā Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 (12), un ar maksimālā ilguma vai maksimālā vidējā termiņa ierobežojumiem, kas noteikti pamataktā. Attiecībā uz NGEU minētie maksimālie apjomi ir noteikti Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 6. pantā attiecībā uz pašu resursu papildu maksimālo apjomu 0,6 procentpunktu apmērā no dalībvalstu NKI un – attiecībā uz plānoto aizņēmumu atmaksu no Savienības budžeta – ar ierobežojumu, kas noteikts minētā lēmuma 5. panta 2. punkta trešajā daļā;

d)

aizdevumu atmaksas termiņus, kas noteikti aizdevuma līgumos, kuri noslēgti starp Komisiju un labuma guvēju valsti;

e)

citus faktorus, kas ir būtiski aizņēmumu un parādu pārvaldības operāciju noteikšanai.

4.   Ikgadējo aizņemšanās lēmumu pieņem pirms tā perioda sākuma, uz kuru tas attiecas.

5.   Ikgadējo aizņemšanās lēmumu var grozīt, jo īpaši tad, ja pastāv nopietns risks, ka maksimālo vidējo termiņu nevar ievērot ilgtermiņa finansējuma summu nepietiekamas izpildes dēļ vai gadījumā, ja mainās viens vai vairāki faktori, kas minēti 3. punktā.

6.   Komisija paziņo ikgadējo aizņemšanās lēmumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

4. pants

Finansēšanas plāns

1.   Finansēšanas plānā, kas parasti aptver sešu mēnešu laikposmu, nosaka indikatīvu mērķrādītāju attiecībā uz līdzekļiem, kas jāiegūst aizņēmumu operācijās un jāpārvalda, izmantojot parādu pārvaldības operācijas.

2.   Finansēšanas plānā norāda plānotās aizņēmumu operācijas un attiecīgā gadījumā parādu pārvaldības operācijas, kas jāveic saskaņā ar diversificēto finansēšanas stratēģiju. Ievērojot ikgadējā aizņemšanās lēmumā noteiktos maksimālos apjomus un ņemot vērā 3. panta 3. punktā minētos faktorus un finanšu nosacījumus primārajā un sekundārajā tirgū, finansēšanas plānā cita starpā iekļauj šādus finansēšanas parametrus:

a)

īstermiņa un ilgtermiņa finansējuma maksimālo paredzamo summu attiecīgajā periodā;

b)

ilgtermiņa finansējuma maksimālo vidējo svērto dzēšanas termiņu;

c)

augšējo robežvērtību paredzamajai vidējai likviditātei, kas būs pieejama kā rezerve maksājumu vajadzību segšanai plānotajā periodā;

d)

attiecīgā gadījumā pašu emisiju maksimālo neatmaksāto summu, ko var turēt Komisijas vārdā un ko var izmantot nodrošinātiem naudas tirgus darījumiem vai sekundārā tirgus atbalstam.

Izstrādājot finansēšanas plānu, pienācīgi ņem vērā 18. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā risku direktora atzinumu.

3.   Finansēšanas plānu pieņem pirms tā perioda sākuma, uz kuru tas attiecas.

4.   Finansēšanas plānu var grozīt, ja būtiski mainās viens vai vairāki 3. panta 3. punktā minētie faktori.

5.   Pamatojoties uz pieņemto finansēšanas plānu, Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

5. pants

Paziņojums par prognozētajām izmaksām finansēšanas plāna sagatavošanas un īstenošanas nolūkā

1.   Finansēšanas plānu izstrādā, pamatojoties uz jaunāko informāciju, ko programmas kredītrīkotāji sniedz Budžeta ģenerāldirektorātam par paredzēto maksājumu grafiku attiecīgajā sešu mēnešu laikposmā. Sniegtā informācija ir iespējami precīza un uzticama.

2.   Vienu mēnesi pirms finansēšanas plāna pieņemšanas programmas kredītrīkotāji sniedz detalizētu prognozi par attiecīgo programmu izmaksājamajām summām.

3.   Programmas kredītrīkotāji sniedz pēc iespējas regulārus, precīzus un uzticamus informācijas atjauninājumus informācijai, kas sniegta par plānotajām izmaksām, tostarp izmaiņas attiecībā uz maksājumu apstiprināšanas procedūru pabeigšanas termiņiem.

4.   Lai paziņotu un atjauninātu informāciju par plānotajām izmaksām, programmas kredītrīkotāji izmanto elektronisko sistēmu, lai nosūtītu informāciju par maksājumu prognozēm, kā paredzēts 11. panta 2. punkta h) apakšpunktā, nolūkā sniegt informāciju, kas prasīta šā panta 1.–3. punktā.

6. pants

Aizņēmumu operāciju un parādu pārvaldības operāciju īstenošana

1.   Atsevišķās aizņēmumu operācijas veic saskaņā ar jaunāko piemērojamo finansēšanas plāna atjauninājumu attiecīgajam periodam.

Pamatojoties uz 5. panta 3. punktā paredzēto programmas kredītrīkotāju sniegtās informācijas regulāru atjaunināšanu attiecībā uz summām un paredzamo grafiku izmaksājamo summu apstiprinājumam, Budžeta ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors sniedz regulārus norādījumus par summām, kas jāpiesaista, emitējot parāda vērtspapīrus.

2.   Norādītās summas piesaista, piemērojot 7. pantā noteikto diversificētas finansēšanas stratēģiju, vienlaikus ievērojot 4. panta 2. punktā izklāstītos finansēšanas parametrus.

Aizņēmumu operācijās un parādu pārvaldības operācijās ievēro pareizas finanšu pārvaldības principu, kas ietver uzdevumu un pienākumu pienācīgu nošķiršanu, informācijas un ziņošanas plūsmas, kuru mērķis ir garantēt neatkarīgu pārraudzību un pārskatatbildību, kā arī visu darījumu likumību un pareizību. Šīs operācijas veic saskaņā ar tirgus paraugpraksi un ievērojot tirgus konvencijas.

7. pants

Diversificēta finansēšanas stratēģija

1.   Īstenojot diversificēto finansēšanas stratēģiju, Komisijas dienesti, pilnībā ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu, vajadzības gadījumā piemēro turpmāk minētos principus nolūkā aizņemties vajadzīgo finansējumu, savlaicīgi apmierināt attiecīgo programmu vajadzības pēc atmaksājama un neatmaksājama atbalsta un pēc iespējas efektīvāk un ātrāk pārvaldīt radušos parādu, vienlaikus cenšoties iegūt Savienības budžetam un labuma guvējām valstīm dominējošos tirgus apstākļos visizdevīgākos finanšu nosacījumus un cenšoties nodrošināt regulāru klātbūtni kapitāla tirgū:

a)

aizņēmumu operācijas un parādu pārvaldības operācijas var veikt primārajā tirgū, sekundārajā tirgū un naudas tirgos;

b)

aizņēmumu operācijas organizē kā vairākus atsevišķus aizņēmumus ar dažādiem termiņiem, no īstermiņa līdz ilgtermiņa finansējumam;

c)

aizņēmumu operācijas var organizēt kā sindicētu darījumu un izsoļu, kā arī privātu izvietojumu apvienojumu, abos gadījumos paļaujoties uz tādu kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību pakalpojumiem, kas ir primāro tirgotāju tīkla dalībnieces saskaņā ar Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2021/625 (13);

d)

izrietošā parāda pārvaldības nolūkā termiņu var pagarināt;

e)

likviditātes neatbilstību un likviditātes risku pārvalda, izmantojot īpašā kontā turētu summu īstermiņa likviditātes pārvaldības pasākumus, izmantojot nodrošinātus un nenodrošinātus naudas tirgus darījumus.

2.   Ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu procentu likmju un citu finanšu risku, kas rodas saistībā ar diversificētās finansēšanas stratēģiju, labāku pārvaldību, Komisijas dienesti var izmantot arī parādu pārvaldības operācijas, kurās var izmantot atvasinātos instrumentus, piemēram, mijmaiņas līgumus, lai pārvaldītu procentu likmju vai citus finanšu riskus, vai kas var būt saistīti ar nodrošinātiem vai nenodrošinātiem naudas tirgus darījumiem ar dalībvalstu parāda pārvaldības birojiem, pārvalstiskām iestādēm, valstu publiskā sektora aģentūrām, kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām ar atbilstošu kredītspēju un centrāliem darījumu partneriem. Šajā nolūkā Komisijas dienesti var atpirkt un turēt savas obligācijas. Jo īpaši mijmaiņas līgumus var izmantot tikai to procentu likmju risku ierobežošanai, kuras sedz valstis, kas izmanto aizdevumus. Ar atvasinātajiem instrumentiem saistīto risku pārvaldības izmaksas būtu jāsedz labuma guvējai valstij.

2. SADAĻA

Aizdevumu operācijas

8. pants

Aizdevumu operācijas

Aizdevumu operāciju īstenošanu veic saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas paredzēti attiecīgajā pamataktā, kā arī saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti aizdevuma līgumos, kuri noslēgti starp Komisiju un labuma guvēju valsti saskaņā ar attiecīgo pamataktu.

9. pants

Aizdevuma izmaksāšana un pirmstermiņa atmaksa

Aizdevuma daļas jeb laidienus izmaksā pēc iespējas efektīvāk un ātrāk, ņemot vērā finansējuma pieejamību. Aizdevuma līgumos ietver labuma guvējas valsts beznosacījumu un neatsaucamas saistības segt visas ar aizņemšanos saistītās izmaksas, tostarp administratīvās izmaksas, un atmaksāt pamatsummu un procentus, un tajos var atļaut izmantot atvasinātos instrumentus, jo īpaši mijmaiņas līgumus.

Aizdevuma līgumos saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241 ietver pirmstermiņa atmaksas klauzulu, kas dod Komisijai tiesības pieprasīt aizdevuma atmaksu pirms termiņa, cita starpā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 22. panta 5. punktu un 24. panta 9. punktu, un atgūt neizmantoto priekšfinansējumu.

10. pants

Aizdevuma izmaksas

Visas izmaksas, tostarp tās, kas saistītas ar procentu likmju un citu finanšu risku pārvaldību, kuras Savienībai rodas saistībā ar līdzekļu aizņemšanos nolūkā izsniegt aizdevumus, sedz labuma guvējas valstis saskaņā ar Finanšu regulas 220. pantu un attiecīgajiem pamataktiem, un tās aprēķina saskaņā ar metodiku, ko Komisija noteikusi Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES, Euratom) 2022/2545 (14), ko papildina īpašas pamatnostādnes, pilnībā ievērojot pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principus.

Visas izmaksas, kas Savienībai rodas saistībā ar atvasinātajiem instrumentiem, sedz labuma guvēja valsts.

Rēķinus par izmaksām regulāri izraksta labuma guvējai valstij.

3. SADAĻA

Īstenošana un ziņošana

11. pants

Operatīvo spēju izveide

1.   Aizņēmumu un parādu pārvaldības operāciju īstenošana diversificētās finansēšanas stratēģijas ietvaros un saistītās aizdevumu operācijas ietver operatīvo spēju izveidi un pārvaldību, nodrošinot, ka ieviestās sistēmas nodrošina pareizu finanšu pārvaldību, tām tiek piemērota stingra riska pārvaldība un tās nodrošina procesu un lēmumu dokumentēšanu.

2.   Šīs operatīvās spējas jo īpaši ietver:

a)

sarunu risināšanu par līgumiem ar publiskām vai privātām kredītiestādēm un nacionālajiem vai starptautiskajiem centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem, kuri vajadzīgi darījumu norēķina noslēgšanai, un šādu līgumu pārskatīšanu un slēgšanu;

b)

aizņēmumu dokumentācijas, tostarp dokumentācijas saskaņā ar parāda vērtspapīru emisijas programmu pārskatīšanu, grozīšanu, mainīšanu, pārstrādāšanu un pabeigšanu;

c)

kārtības un noteikumu izveidi izsoļu organizēšanai, tostarp līgumus ar ārējiem sistēmu nodrošinātājiem un izsoļu izpildes pastāvīgu pārraudzību;

d)

individuālu aizņēmumu darījumu īstenošanu, izmantojot sindicētus darījumus, izsoles un privātus izvietojumus;

e)

to izmaksu aprēķināšanu, kas jāsedz no Savienības budžeta un labuma guvējām valstīm saistībā ar aizdevumu operācijām, saskaņā ar metodi, kas Komisijai jānosaka īpašās pamatnostādnēs;

f)

kārtības noteikšanu un sarunu risināšanu par līgumiem, tostarp līgumu pārskatīšanu un slēgšanu ar darījumu partneriem un tirdzniecības sistēmu nodrošinātājiem, kuri vajadzīgi, lai īstenotu šādus darījumus un instrumentus:

i)

repo darījumus vai reversā repo darījumus, pirkuma–atpārdevuma darījumus vai pārdevuma–atpirkuma darījumus un citus darījumus, kas rada saistības;

ii)

atvasinātos instrumentus, piemēram, mijmaiņas līgumus, lai pārvaldītu un ierobežotu riskus tikai aizdevumu izsniegšanas nolūkā;

g)

sekundārā tirgus darījumus, nenodrošinātus un nodrošinātus naudas tirgus darījumus, tostarp iepriekš f), i) un ii) punktā minētos darījumus;

h)

elektroniskās sistēmas izveidi un pārvaldi 5. panta 4. punktā minētās informācijas par plānotajām izmaksām paziņošanai un atjaunināšanai.

12. pants

Ziņošana par aizņēmumu, parādu pārvaldības un aizdevumu operāciju īstenošanu

Komisija divreiz gadā sagatavo ziņojumu par visiem tās aizņēmumu un parādu pārvaldības stratēģijas aspektiem, piemēram, juridisko pamatu, obligāciju un vekseļu neatmaksātajām summām, termiņu profilu, izmaksātajām dotācijām un aizdevumiem, izmaksāto aizdevumu atmaksas grafiku, finansējuma izmaksām un summu, ko Komisija plāno emitēt nākamajā pusgadā. Šo ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

3. NODAĻA

GRĀMATVEDĪBA UN GRĀMATVEDIS

13. pants

Konts ieņēmumu pārvaldībai

1.   Ieņēmumus, kas saistīti ar aizņēmumu, parādu pārvaldību un aizdevumu operācijām, pārvalda, izmantojot kontu, ko atvēris Komisijas grāmatvedis. Grāmatvedis deleģē šā konta pārvaldību attiecīgajiem Budžeta ģenerāldirektorāta dienestiem, kas to pārvalda saskaņā ar šajā lēmumā izklāstītajiem noteikumiem, principiem un procedūrām.

2.   Kontu tur ECB, pamatojoties uz līgumu par fiskālo aģentūru pakalpojumiem. To izmanto īpašiem prudenciāliem skaidras naudas turējumiem, kurus pielāgo gaidāmo maksājumu summām.

14. pants

Aizņēmumu, parādu pārvaldības un aizdevumu operācijas

Grāmatvedis ir atbildīgs par to, lai nodrošinātu pienācīgu uzskaiti visām aizņēmumu, parādu pārvaldības un aizdevumu operācijām saskaņā ar Savienības grāmatvedības noteikumiem un Finanšu regulas XIII sadaļu.

15. pants

Finanšu pārskatu sagatavošana

1.   Grāmatvedis ir atbildīgs par gada finanšu pārskatu sagatavošanu attiecībā uz aizņēmumu, parādu pārvaldības un aizdevumu operācijām saskaņā ar Savienības grāmatvedības noteikumiem un pamatojoties uz programmas kredītrīkotāju sniegto informāciju.

2.   Šie finanšu pārskati ir daļa no Savienības budžeta konsolidētajiem gada pārskatiem.

4. NODAĻA

RISKA PĀRVALDĪBA UN ATBILSTĪBA

16. pants

Risku direktora loma attiecībā uz aizņēmumu, parādu pārvaldības un aizdevumu operācijām

1.   Aizņēmumu, parādu pārvaldības un aizdevumu operācijām tiek iecelts risku direktors, kura pilnvaras un funkcijas ir noteiktas šajā lēmumā.

2.   Risku direktora uzdevums ir nodrošināt, ka sistēmas un procesi, ko izmanto aizņēmumu, parādu pārvaldības un aizdevumu operāciju īstenošanai, tiek izstrādāti un īstenoti tā, lai pēc iespējas nodrošinātu Savienības finanšu interešu aizsardzību un aizņēmumu, parādu pārvaldības un aizdevumu operāciju pareizu finanšu pārvaldību.

3.   Risku direktors pienākumus pilda neatkarīgi no funkcijām un uzdevumiem, kas saistīti ar operāciju plānošanu, īstenošanu, izpildi un uzskaiti. Risku direktoram ir autonomija, veicot šajā nodaļā aprakstītos uzdevumus un pienākumus, un viņam tiek nodrošināti vajadzīgie resursi.

4.   Risku direktors tieši atskaitās par budžetu atbildīgajam Kolēģijas loceklim attiecībā uz šajā nodaļā izklāstītajiem pienākumiem.

5.   Atbilstības uzraudzības amatpersona tieši ziņo risku direktoram par 17. panta 4. punktā izklāstītajiem jautājumiem.

17. pants

Augsta līmeņa riska un atbilstības politikas izveide

1.   Risku direktors izstrādā augsta līmeņa riska un atbilstības politiku, kurā nosaka galvenos riskus Savienības finanšu interesēm, kuri izriet no aizņēmumu, parādu pārvaldības un aizdevumu operāciju īstenošanas. Šajā sakarā risku direktors ņem vērā riska atzīšanas un novērtēšanas principus, saskaņā ar kuriem efektīvā iekšējās kontroles sistēmā tiek identificēti un pastāvīgi novērtēti galvenie riski.

2.   Augsta līmeņa riska un atbilstības politikā nosaka stratēģiskos riska mērķus un nodrošina visaptverošu sistēmu riska pārvaldības pamatnostādnēm, kas piemērojamas aizņēmumu, parādu pārvaldības un aizdevumu operācijām.

3.   Augsta līmeņa riska un atbilstības politikā nosaka visus saistītos riskus, tostarp likviditātes, tirgus, finansējuma, kredītriska, darījuma partnera un operacionālos riskus, kas izriet no aizņēmumu, parādu pārvaldības un aizdevumu operāciju īstenošanas. Augsta līmeņa riska un atbilstības politikā katram riskam nosaka augsta līmeņa riska gatavību, vispārējo metodiku, kā noteikt pakļautību riskam, uzraudzības un ziņošanas prasības, kā arī eskalācijas mehānismu, kas jāpiemēro pārkāpumu vai neatbilstības gadījumā. Ar to pārbauda, cik stabilas ir procedūras, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu šo operāciju uzticamību, integritāti un pārredzamību, un pienācīgi ierobežo jebkādu finansiālo vai operacionālo risku.

4.   Augsta līmeņa riska un atbilstības politika ietver šādus noteikumus un procedūras:

a)

noteikumus un procedūras, kas jāievēro personām, kuras ir atbildīgas par diversificētās finansēšanas stratēģijas operatīvo īstenošanu un izpildi; un

b)

noteikumus un procedūras, kas paredzētas, lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, teroristu finansēšanu, aizņēmumu, parādu pārvaldības un aizdevumu operāciju izpildi, ko veic vienības, kuras inkorporētas vai veic uzņēmējdarbību jurisdikcijās, kas uzskaitītas attiecīgajā politikā attiecībā uz jurisdikcijām, kas nesadarbojas, vai kuras ir identificētas kā augsta riska valstis saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (15) 9. panta 2. punktu, vai kuras faktiski neatbilst Savienības vai starptautiski atzītiem nodokļu standartiem par pārredzamību un informācijas apmaiņu, sankciju režīmu pārkāpumiem un citiem attiecīgiem finanšu pārkāpumiem.

5.   Augsta līmeņa riska un atbilstības politiku pārskata vismaz reizi gadā un vajadzības gadījumā pārstrādā.

6.   Risku direktors augsta līmeņa riska un atbilstības politiku iesniedz apstiprināšanai par budžetu atbildīgajam kolēģijas loceklim.

18. pants

Risku direktora loma

1.   Risku direktors uzrauga, lai augsta līmeņa riska un atbilstības politika tiktu īstenota visaptveroši un konsekventi.

2.   Risku direktors jo īpaši veic šādus uzdevumus:

a)

sniedz atzinumu par finansēšanas plāna projektu;

b)

pārskata Budžeta ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora izdotos iekšējos noteikumus un norāžu dokumentus par šā lēmuma īstenošanu, lai nodrošinātu atbilstību augsta līmeņa riska un atbilstības politikai, ko viņš vai viņa var pieprasīt grozīt;

c)

izveido un pārrauga pastāvīgu atbilstību stingriem riska noteikšanas, kvantitatīvas noteikšanas un uzraudzības procesiem;

d)

apzina iespējamos augsta līmeņa riska un atbilstības politikas vai citu ar risku saistītu pamatnostādņu, politikas virzienu un ierobežojumu pārkāpumus un iesaka iespējamos pasākumus, kas veicami pārkāpumu vai neatbilstības gadījumā.

19. pants

Risku direktora veikta ziņošana

1.   Risku direktors regulāri ziņo par būtiskiem riskiem un par atbilstību noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas saskaņā ar 17. panta 4. punktu, par budžetu atbildīgajam kolēģijas loceklim, Riska un atbilstības komitejai, Budžeta ģenerāldirektorāta ģenerāldirektoram un grāmatvedim. Risku direktors arī regulāri sniedz informāciju par riskiem un ierobežojumiem personām, kas ir atbildīgas par diversificētās finansēšanas stratēģijas operatīvo izpildi.

Budžeta ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors bez liekas kavēšanās veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu šos konstatējumus un sniedz risku direktoram paskaidrojumus par veiktajiem pasākumiem.

Ziņojot par budžetu atbildīgajam kolēģijas loceklim, risku direktors attiecīgā gadījumā var arī informēt minēto locekli par otrajā daļā minētajiem konstatējumiem un par Riska un atbilstības komitejas apspriedēm.

2.   Risku direktors reizi gadā ziņo Komisijai par augsta līmeņa riska un atbilstības politikas īstenošanu.

20. pants

Riska un atbilstības komitejas loma

1.   Riska un atbilstības komiteju izveido ar mērķi palīdzēt risku direktoram pildīt pienākumus.

2.   Riska un atbilstības komiteja:

a)

risku direktors ar to apspriežas par augsta līmeņa riska un atbilstības politiku;

b)

atbalsta risku direktoru 18. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto uzdevumu veikšanā;

c)

piedalās augsta līmeņa riska un atbilstības politikas īstenošanas prakses novērtēšanā, uzraudzībā un apstiprināšanā, kā arī saistībā ar aizņēmumu, parādu pārvaldības un aizdevumu operāciju riska pārvaldību;

d)

atbalsta riska direktoru jaunu riska darījumu novērtēšanā saistībā ar aizņēmumu, parādu pārvaldību un aizdevumu operācijām, un risku direktors komiteju informē par to ierobežojumu pārsniegšanu, kas noteikti, lai samazinātu riskus vai neatbilstību augsta līmeņa riska un atbilstības politikai, kā arī citām ar risku saistītām pamatnostādnēm, politikas virzieniem un ierobežojumiem.

21. pants

Riska un atbilstības komitejas locekļi un organizācija

1.   Riska un atbilstības komitejas locekļi ir risku direktors, Komisijas grāmatvedis, atbilstības uzraudzības amatpersona, divi darbinieki no ģenerāldirektorātiem, kuru funkcijas ietver zināšanas par riska pārvaldību un finanšu tirgu uzraudzību, un divi Budžeta ģenerāldirektorāta darbinieki, kurus iecēlis Budžeta ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors.

2.   Risku direktors uzaicina divus ārējos ekspertus piedalīties Riska un atbilstības komitejas sanāksmēs. Ārējie eksperti sniedz atzinumus un piedalās apspriedēs bez balsstiesībām jautājumos, kas iesniegti izskatīšanai komitejā.

3.   Riska un atbilstības komiteja, ja iespējams, pieņem nostājas ar vienprātīgu lēmumu vai, ja vienprātība nav panākta, ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Vienāda balsu skaita gadījumā izšķiroša nozīme ir risku direktora balsojumam.

4.   Riska un atbilstības komiteja pieņem savu reglamentu.

5. NODAĻA

PAGAIDU UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

22. pants

Atcelšana

Lēmums C(2021) 2502 tiek atcelts.

Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu.

23. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2022. gada 19. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2022/2434 (2022. gada 6. decembris), ar ko groza Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 attiecībā uz diversificētas finansēšanas stratēģijas kā vispārējas aizņemšanās metodes izveidi (OV L 319, 13.12.2022., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).

(4)  Padomes Regula (ES) 2020/2094 (2020. gada 14. decembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu ekonomikas atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes (OV L 433 I, 22.12.2020., 23. lpp.).

(5)  Komisijas Īstenošanas lēmums (2021. gada 14. aprīlis), ar kuru nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai pārvaldītu aizņēmumu operācijas saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 un aizdevumu operācijas saistībā ar kredītiem, kas piešķirti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/241 15. pantu.

(6)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1095 (2021. gada 2. jūlijs), ar ko izveido izmaksu sadales metodiku attiecībā uz aizņēmumu un parādu pārvaldības operācijām NextGenerationEU ietvaros (OV L 236, 5.7.2021., 75. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2463 (2022. gada 14. decembris), ar ko izveido Instrumentu atbalsta sniegšanai Ukrainai 2023. gadā (makrofinansiālā palīdzība +) (OV L 322, 16.12.2022., 1. lpp.).

(8)  Komisijas Lēmums C(2018) 5120 (2018. gada 3. augusts), kas adresēts Komisijas dienestiem, par iekšējiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas Savienības vispārējā budžeta (sadaļa “Eiropas Komisija”) izpildi.

(9)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/583 (2016. gada 14. jūlijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par pārredzamības prasībām tirdzniecības vietām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātajiem instrumentiem (OV L 87, 31.3.2017., 229. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2365 (2015. gada 25. novembris) par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 337, 23.12.2015., 1. lpp.).

(12)  Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L 433I, 22.12.2020., 11. lpp.).

(13)  Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2021/625 (2021. gada 14. aprīlis) par primāro tirgotāju tīkla izveidi un atbilstības kritēriju noteikšanu sindicētu darījumu vadošo un līdzvadošo pārvaldnieku pilnvarojuma saņemšanai, lai Komisija Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā varētu veikt aizņēmumu darbības (OV L 131, 16.4.2021., 170. lpp.).

(14)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES, Euratom) 2022/2545 (2022. gada 19. decembris) par izmaksu sadales sistēmas izveidi attiecībā uz aizņēmumu un parādu pārvaldības operācijām diversificētas finansēšanas stratēģijas ietvaros (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 123.. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).


22.12.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/123


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES, Euratom) 2022/2545

(2022. gada 19. decembris)

par izmaksu sadales sistēmas izveidi attiecībā uz aizņēmumu un parādu pārvaldības operācijām diversificētas finansēšanas stratēģijas ietvaros

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (1), un jo īpaši tās 220.a pantu,

tā kā:

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2022/2434 (2) Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (“Finanšu regula”) ievieš diversificētu finansēšanas stratēģiju kā vienotu finansēšanas metodi Komisijas veikto aizņēmumu un parādu pārvaldības operāciju īstenošanai. Pēc Regulas (ES, Euratom) 2022/2434 stāšanās spēkā diversificēto finansēšanas stratēģiju piemēro finansiālās palīdzības programmām, attiecībā uz kurām pamatakti stājas spēkā 2022. gada 9. novembrī vai vēlāk.

(2)

Komisijai būtu jāizveido vajadzīgā kārtība diversificētās finansēšanas stratēģijas īstenošanai. Diversificētās finansēšanas stratēģijas piemērošanas nolūkā ir jāpieņem noteikumu kopums, lai noteiktu atbilstošo izmaksu sadalījumu attiecīgajām finansiālās palīdzības programmām, kuram būtu jānodrošina, ka visas izmaksas, kas Savienībai radušās saistībā ar finansiālo palīdzību, sedz labuma guvējs.

(3)

Metodika to izmaksu sadalei, kas saistītas ar diversificētās finansēšanas stratēģijas īstenošanu NextGenerationEU (NGEU) ietvaros, ir noteikta ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/1095 (3). Ir lietderīgi šo kārtību attiecināt arī uz aizņēmumu un parādu pārvaldības operācijām, ko veic saskaņā ar diversificēto finansēšanas stratēģiju atbilstoši Finanšu regulas 220.a pantam.

(4)

Atmaksas saistības būtu jāsedz finansiālās palīdzības saņēmējiem saskaņā ar Finanšu regulas 220. panta 5. punkta e) apakšpunktu un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības un budžeta līdzsvara principiem. Visas izmaksas būtu jāsedz labuma guvējiem, pamatojoties uz vienotu izmaksu sadales metodiku, kas nodrošina izmaksu pārredzamu un proporcionālu sadalījumu.

(5)

Izmaksu sadales metodikai būtu jānodrošina, ka vienas labuma guvēju kategorijas izmaksas nešķērssubsidē cita. Aizdevumu izmaksas būtu pilnībā jāsedz no šo aizdevumu saņēmēju līdzekļiem, savukārt neatmaksājamo summu izmaksas – no ES budžeta, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām, kas radušās, piesaistot un izmaksājot attiecīgo ieņēmumu daļu dažādiem labuma guvējiem. Metodikai būtu jāaptver visas izmaksas, kas Savienībai radušās saistībā ar aizņēmumu un parādu pārvaldības operācijām, tostarp visas administratīvās izmaksas, un būtu jānodrošina, ka katrai izmaksājamajai summai tiek aprēķinātas dažādas izmaksu kategorijas.

(6)

Lai nodrošinātu taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret labuma guvējiem, Komisijai būtu jāīsteno kopēja un vienota izmaksu metodika, piemērojama visu veidu izmaksājamām summām (gan tām, ko atmaksā no Savienības budžeta, gan tām, ko atmaksā labuma guvēji), kas izmaksas attiecina uz labuma guvējiem, pamatojoties uz saņemto ieņēmumu daļu.

(7)

Šajā izmaksu aprēķināšanas un sadales metodikā būtu jānošķir trīs izmaksu kategorijas: finansējuma izmaksas, likviditātes pārvaldības izmaksas un administratīvās izmaksas. Finansējuma izmaksas izriet no procentu likmēm un citām maksām, kuras Komisijai ir jāmaksā par dažādiem instrumentiem, kas izdoti, lai finansētu attiecīgās izmaksājamās summas. Likviditātes pārvaldības izmaksas ir tās, kuras rodas saistībā ar summām, kas tiek ieskaitītas un uz laiku turētas likviditātes kontos kā rezerves gaidāmo maksājumu veikšanai. Šīs pastāvīgās darbības pieskaitāmās izmaksas ir diversificētās finansēšanas stratēģijas neatņemama iezīme, un tās būtu taisnīgi jāsadala starp visiem labuma guvējiem. Trešā izmaksu kategorija ir administratīvās izmaksas, kas saistītas ar tehnisko un darbības spēju veidošanu diversificētas finansēšanas stratēģijas īstenošanai un kas nepārprotami rodas šādas stratēģijas īstenošanas rezultātā.

(8)

Taisnīgu un samērīgu izmaksu attiecināšanu veic, sadalot izmaksājamās summas un saistītos finansēšanas instrumentus pa laika periodiem (turpmāk “laika nodalījumi”). Iepriekš veiktās izmaksas un saistītos aizņēmumu darījumus, kas veikti saskaņā ar diversificēto finansēšanas stratēģiju un kas jau ir piešķirti laika nodalījumiem, neietekmē papildu izmaksas saskaņā ar finansiālās palīdzības programmām Finanšu regulas 220.a panta darbības jomā. No šādas aizdevumu izmaksas sākuma brīža jebkuras izmaksājamās summas, kas finansētas saskaņā ar diversificēto finansēšanas stratēģiju, tiks aprēķinātas un attiecinātas identiski. Šīs pieejas galvenā priekšrocība ir tāda, ka finansējuma izmaksas ir vienādas visām izmaksājamām summām, kas attiecināmas uz vienu un to pašu laika nodalījumu, nodrošinot, ka aizņemšanās tiek pielāgota izmaksāšanas vajadzībām.

(9)

Būtu jānodrošina, ka nevienai no programmām, kurām tiktu piemērota izmaksu sadales metodika, izmaksu sadalījums netiek ietekmēts. Izmaksu sadales metodika no tās pieņemšanas tiktu piemērota NGEU aizņēmumiem un aizdevumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2463 (4), kuriem ir līdzīgs ilgums un struktūra. Tāpēc tos ir iespējams iekļaut tajos pašos laika nodalījumos. Ja tiktu izveidota jauna finansiālās palīdzības programma ar atšķirīgu ilgumu un struktūru, kas varētu ietekmēt izmaksas, šī metodika būtu attiecīgi jāpārskata.

(10)

Finansējuma izmaksas, kas izriet no aizņēmumu darījumiem, būtu jāaprēķina, pamatojoties uz izmaksām, kas rodas no visām aizņēmumu operācijām sešu mēnešu laikposmā ap izmaksājamās summas datumu. Šāda finansējuma izmaksu dalīšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka finansējuma izmaksas, ko iekasē no izmaksājamās summas, ir cieši saistītas ar dominējošajām tirgus likmēm laikā, kad izmaksāšana tiek veikta. Šāda pieeja nozīmē, ka precīzas finansējuma izmaksas tiek noteiktas tikai pēc finansējuma kopfonda pabeigšanas sešu mēnešu laika nodalījuma slēgšanas brīdī, bet indikatīvas cenas aizdevumu saņēmējiem būs pieejamas pirms galīgo izmaksu aprēķināšanas. Aizdevumu saņēmējiem vai – attiecībā uz ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar Padomes Regulas (ES) 2020/2094 (5) 3. panta 1. punktu – ES budžetam būtu jāmaksā tāda pati maksa. Tādējādi tiek novērsta patvaļa vai iespēja –, kas ir raksturīga tradicionālajai kompensējošai metodei –, ka izmaksas kādam konkrētam labuma guvējam tika noteiktas atbilstoši noteikumiem, ko varēja iegūt konkrētajā aizņēmuma dienā.

(11)

Katram laika nodalījumam būtu jādarbojas sešus mēnešus, sākot no 1. janvāra vai 1. jūlija. Tomēr pirmajam nodalījumam būtu jāaptver laikposms no 2021. gada 1. jūnija līdz 2021. gada 31. decembrim, kā minēts lēmuma 4. pantā.

(12)

Lai gan finansēšanas izmaksas pa sešu mēnešu laika nodalījumiem var atšķirties finansēšanas nosacījumu atšķirību dēļ, ko Komisija nevar ietekmēt, Komisija veiks aizņēmumu un parādu pārvaldības operācijas tā, lai nodrošinātu, ka katram laika nodalījumam ir pēc iespējas līdzīgi termiņu profili.

(13)

Komisijas finansēšanas stratēģija ļauj labāk pārvaldīt procentu likmju risku un citus finanšu riskus. Lai gan procentu likmes, ko iekasē no aizdevumu saņēmējiem, būs stabilas, tās būs periodiski nelielā apjomā jāpārrēķina, kad finansējuma kopfondā būs jāaizstāj instrumenti, kuriem beidzas termiņš. Ja būs tāda nepieciešamība, Komisija attīstīs savu spēju izmantot atvasinātos instrumentus, piemēram, mijmaiņas darījumus, lai pārvaldītu atlikušo procentu likmju risku, un piedāvās labuma guvējiem iespēju piešķirt fiksētas procentu likmes aizdevumus. Šā fiksētas procentu likmes mehānisma izmaksas būtu jāsedz pilnībā un tikai labuma guvējiem, kas šo iespēju izmanto.

(14)

Izmaksātajām summām laika nodalījumā vajadzētu būt vienādām ar ilgtermiņa finansēšanas instrumentu summu, kas attiecināta uz minēto laika nodalījumu. Lielākajā daļā gadījumu līdzekļu izmaksa notiks tajā pašā laika nodalījumā un tiks attiecināta uz to pašu laika nodalījumu, kurā izdoti ilgtermiņa finansēšanas instrumenti, kas izmantoti līdzekļu piesaistīšanai. Tomēr neparedzēti kavējumi izmaksāšanā var radīt situācijas, kad līdzekļi no ilgtermiņa finansējuma ir piesaistīti, bet tos nevar izmaksāt, kā sākotnēji plānots. Šādā gadījumā izmaksu var atlikt no viena laika nodalījuma uz nākamo laika nodalījumu. Tomēr, ja līdzekļi šīm konkrētajām finansējuma vajadzībām jau ir piesaistīti un attiecināti uz iepriekšējo laika nodalījumu, tos nevar izmantot citām vajadzībām nākamajā laika nodalījumā. Šādos apstākļos vajadzētu būt iespējai summu izmaksas attiecināt uz laika nodalījumu, kuram ir izdoti finansēšanas instrumenti. Tāpat vajadzētu būt arī iespējai nākamā laika nodalījuma ilgtermiņa finansēšanas instrumentus attiecināt uz iepriekšējo laika nodalījumu, ja minētā laika nodalījuma ilgtermiņa finansēšanas instrumentu summa nav pietiekama, lai segtu izmaksājamās summas.

(15)

Komisijai iepriekšējā laika nodalījumā arī būs nepieciešami zināmi līdzekļi, ar ko segt izmaksājamās summas, kas radīsies nākamā laika nodalījuma sākumā. Lai ņemtu vērā šādas situācijas un nodrošinātu, ka Komisijai ar izdevīgiem nosacījumiem ir pieejami resursi, lai izmaksātu summas, kas jāizmaksā tuvu pārejai starp laika nodalījumiem, Komisijai vajadzētu būt iespējai ilgtermiņa finansēšanas instrumentus attiecināt uz nākamo laika nodalījumu.

(16)

Diversificētās finansēšanas stratēģijas galvenā un noteicošā iezīme ir spēja pārvaldīt finansēšanas darbību likviditāti, izmantojot īstermiņa aizņēmumus un piesardzības nolūkos turot skaidru naudu. Šī likviditātes pārvaldība ļaus Komisijai segt visas maksājumu vajadzības un pielāgot emisijas tirgus apstākļiem. Šīs spējas rada izmaksas, kas saistītas ar līdzekļu piesaistīšanu, emitējot īstermiņa parādzīmes, un līdzekļu pagaidu turēšanu likviditātes kontā, lai garantētu spēju pēc pieprasījuma veikt visus maksājumus. Parādu pārvaldības operācijas saskaņā ar diversificēto finansēšanas stratēģiju ļauj labāk pārvaldīt procentu likmes un citus finanšu riskus. Tās var ietvert atvasināto instrumentu, piemēram, mijmaiņas darījumu, izmantošanu, lai pārvaldītu procentu likmes vai citus finanšu riskus saistībā ar aizdevumiem labuma guvējiem vai veiktu nodrošinātus vai nenodrošinātus naudas tirgus darījumus. Izmaksas, kas radušās saistībā ar pašu obligāciju atpirkšanu un/vai turēšanu likviditātes pārvaldības nolūkā, būtu jāuzskata par likviditātes pārvaldības izmaksām. Ar šo lēmumu būtu jāizveido pamats šo likviditātes izmaksu aprēķināšanai un to taisnīgai un objektīvai iekasēšanai no visiem attiecīgajiem līdzekļu saņēmējiem attiecīgajā gadā.

(17)

Izmaksājamās summas, kas ir lielākas nekā uz attiecīgo laika nodalījumu attiecinātā ilgtermiņa finansēšanas instrumentu summa, vai procentu maksājumi var radīt likviditātes deficītu laika nodalījumā. Izmaksājamās summas, kas ir mazākas nekā uz attiecīgo laika nodalījumu attiecinātā ilgtermiņa finansēšanas instrumentu summa, vai ar dzēšanu saistīti maksājumi, kuri tiek saņemti saistībā ar vēl neizmaksātajām summām, kas attiecinātas uz nodalījumu, var radīt likviditātes pārpalikumu. Likviditātes pārpalikuma vai deficīta kompensēšana ir neizbēgami diversificētas finansēšanas stratēģijas īstenošanas nosacījumi. Šīs izmaksas nebūtu jāsedz attiecīgo laika nodalījumu ietvaros, bet tās būtu jānošķir un jāpārvalda kā daļa no noteiktām likviditātes pārvaldības pieskaitāmajām izmaksām. Ar šo lēmumu ir jāizveido mehānisms, lai nošķirtu izmaksas, ko rada likviditātes deficīts vai pārpalikums, lai tās varētu absorbēt plašākā finansēšanas programmā likviditātes pārvaldības izmaksu veidā. Komisijai būtu jāizmanto likviditātes pārvaldības nodalījums, lai izlīdzinātu pozitīvus vai negatīvus naudas atlikumus laika nodalījumos attiecībā pret kopējām izmaksājamām summām.

(18)

Lai īstenotu diversificētu finansēšanas stratēģiju, ir jāiegūst jaunas spējas, kas vajadzīgas, lai iegūtu visizdevīgāko piekļuvi kapitāla tirgiem un nodrošinātu nepārtrauktu un efektīvu šādas infrastruktūras uzturēšanu. Tas ietver izmaksas, kas vajadzīgas, lai uzturētu likviditātes kontus, iegūtu spējas izsoļu rīkošanai attiecībā uz ES parādzīmēm un obligācijām un ieviestu jaunas iekšējās datu apstrādes spējas. Šādas izmaksas, kas tieši izriet no aizņēmumu un maksājumu operāciju īstenošanas, būtu jāuzskata par pieskaitāmajām izmaksām, kas nošķirtas no izmaksām, kuras saistītas ar aizņēmumu un maksājumu infrastruktūras izveidi un uzturēšanu. Šīs izmaksas būtu jāiekļauj administratīvo pieskaitāmo izmaksu apkalpošanas izmaksās.

(19)

Administratīvo pieskaitāmo izmaksu apkalpošanas izmaksas apvieno visas administratīvās izmaksas, kas tieši radušās, īstenojot diversificēto finansēšanas stratēģiju. Šīs izmaksas rodas vai nu kā izveides izmaksas, kas saistītas ar darbības spēju izveides vienreizējām izmaksām, vai kā regulāras izmaksas, kas ir nenovēršamas, ir tieši attiecināmas uz aizņemšanās un parādu pārvaldības operācijām diversificētas finansēšanas stratēģijas ietvaros un rodas laika gaitā. Regulārās izmaksas ir kārtējās gada izmaksas, ko iekasē par summām, kas izmaksātas attiecīgajā gadā, savukārt izveides izmaksas būtu jāuzskaita kā vienreizēji maksājumi.

(20)

Izmaksas, kas saistītas ar šo darbību izveidi un spēju veidošanu, ir radušās kopš 2021. gada, un tās jau ir attiecinātas uz NGEU finansiālā atbalsta programmu labuma guvējiem, izmantojot īpašas izveides pieskaitāmās izmaksas. Tāpēc citu finansiālās palīdzības programmu labuma guvējiem, uz kuriem attiecas Finanšu regulas 220.a pants, nebūtu jāsedz izmaksas, kas saistītas ar šo iepriekšējo spēju veidošanu, bet tikai nākotnes izdevumi, kas saistīti ar šīs infrastruktūras uzturēšanu. Tādējādi to finansiālās palīdzības programmu administratīvo izmaksu daļa, uz kurām attiecas Finanšu regulas 220.a pants, izņemot NGEU, būtu jāattiecina tikai uz kārtējām izmaksām, un pret šīm programmām būtu jāattiecas kā pret jebkuru diversificētās finansēšanas stratēģijas labuma guvēju.

(21)

Administratīvajām izmaksām, kas iekļautas administratīvo pieskaitāmo izmaksu apkalpošanas izmaksās, būtu jāaptver tikai to attiecināmo izmaksu slēgts saraksts, kas ir tieši saistītas ar diversificēto finansēšanas stratēģiju. Līgummaksas par ārējo konsultantu pieņemšanu darbā tiek pievienotas attiecināmo administratīvo izdevumu sarakstam saskaņā ar vienošanos, kas panākta saistībā ar 2023. gada budžetu. Pirms šā lēmuma pieņemšanas dalībvalstu iestādēm ir paziņots par attiecināmo administratīvo izdevumu saraksta paplašināšanu. Administratīvo pieskaitāmo izmaksu kopējās apkalpošanas izmaksas veido ļoti nelielu daļu no diversificētās finansēšanas stratēģijas operāciju kopējām izmaksām.

(22)

Ex post rēķinu izrakstīšanas process ir paredzēts, lai nodrošinātu, ka izmaksas tiek atgūtas nākamajā gadā un līdz brīdim, kad aizņēmumu, parādu un maksājumu pārvaldības operācijas saskaņā ar diversificēto finansēšanas stratēģiju izmaksas vairs nerada.

(23)

Izņēmuma kārtā attiecībā uz finansiālās palīdzības aizdevumiem Ukrainai, kas piešķirti saskaņā ar Regulu (ES) 2022/2463, Savienība varētu segt procentu un administratīvās izmaksas, kas saistītas ar aizņēmumiem un aizdevumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2463 17. pantu. Vajadzīgie resursi tiktu nodrošināti no dalībvalstu iemaksām saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2463 5. panta 1. punktu. Tāpēc rēķini par šīm izmaksām būtu jāsaskaņo ar rēķinu izrakstīšanu par izmaksām kā ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2020/2094 3. panta 1. punktu, un tie būtu jāsagrupē pa gada ceturkšņiem.

(24)

Komisijai būtu jāizdod apstiprinājuma paziņojums par katru izmaksu, tostarp par neatmaksājamu atbalstu Regulas (ES) 2020/2094 2. panta 2. punkta a) un c) apakšpunkta nozīmē, atmaksājamu atbalstu dalībvalstīm Regulas (ES) 2020/2094 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē un aizdevumiem dalībvalstij vai trešai valstij saskaņā ar finansiālās palīdzības programmām, uz kurām attiecas Finanšu regulas 220.a pants.

(25)

Aizdevumi saskaņā ar diversificēto finansēšanas stratēģiju ir jāīsteno pēc standarta finanšu noteikumiem (termiņš un atmaksas profils) katrai izmaksai. Neatmaksājama atbalsta gadījumā apstiprinājuma paziņojumam vajadzētu būt galvenajam palīgelementam, kas nosaka šos finanšu noteikumus ES budžetam. Apstiprinājuma paziņojumā ir jāparedz pieprasījums segt izmaksas, pamatojoties uz finanšu noteikumiem. Šajos noteikumos būtu jāiekļauj izmaksas datums, finansiālā atbalsta summa, finansēšanas maksājumu izmaksu datums un atmaksas termiņš. Apstiprinājuma paziņojums ir būtisks pamats, uz ko balstās ES budžeta plānošana, finanšu plūsmas un neatmaksājama atbalsta uzskaite.

(26)

Atbilstošās atsaucēs aizdevuma nolīgumos tiks precizēts, ka izmaksājamo summu izmaksas tiek noteiktas, piemērojot šajā lēmumā izklāstīto metodiku.

(27)

Šis lēmums būtu jāpiemēro visiem aizņēmumu darījumiem un izmaksām saskaņā ar NGEU programmu, ieskaitot tos, kas notikuši pirms lēmuma stāšanās spēkā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. NODAĻA

PRIEKŠMETS, DEFINĪCIJAS UN VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets, tvērums un piemērojamais princips

1.   Ar šo lēmumu izveido vienu vienotu metodiku, lai sadalītu izmaksas, kas radušās saistībā ar aizņēmumu un parādu pārvaldības operācijām, kuras veiktas saskaņā ar finansiālās palīdzības programmām, uz kurām attiecas Finanšu regulas 220.a pants, un neatmaksājamu atbalstu saskaņā ar Padomes Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 (6) 5. panta 1. punktu (“CAM programmas”).

2.   Izmaksu sadales metodikas īstenošanas pamatā ir taisnīguma un vienlīdzīgas attieksmes principi, kas nodrošina, ka izmaksas tiek sadalītas, pamatojoties uz saņemtā atbalsta relatīvo daļu.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

1)

“labuma guvējs” ir dalībvalsts vai trešā valsts, kas ir puse aizdevuma līgumā saskaņā ar CAM programmu vai Savienības budžetā neatmaksājamam atbalstam saskaņā ar Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 5. panta 1. punktu;

2)

“izmaksa” ir aizņēmumu un parādu pārvaldības operācijās iegūto līdzekļu nodošana, lai finansētu atmaksājamu vai neatmaksājamu atbalstu labuma guvējam;

3)

“finansēšanas instrumenti” ir obligācijas, parādzīmes, komerciāli vērtspapīri, ES parādzīmes vai jebkādi citi atbilstīgi īstermiņa un/vai ilgtermiņa finanšu darījumi saskaņā ar diversificēto finansēšanas stratēģiju;

4)

“procentu aprēķina periods” ir divpadsmit (12) mēnešu periods vai tāds cits periods, ko var norādīt apstiprinājuma paziņojumā un kas sākas izmaksāšanas dienā vai iepriekšējā procentu maksājuma dienā;

5)

“likviditātes pārvaldība” ir ar finansēšanas instrumentiem un izmaksājamām summām saistīto naudas plūsmu pārvaldība;

6)

“aizdevuma nolīgums” ir nolīgums starp Komisiju un saņēmēju saskaņā ar CAM programmu;

7)

“aizņēmumu operācijas” ir darbības, kas minētas Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES, Euratom) 2022/2544 (7) 2. panta 1. punktā;

8)

“parādu pārvaldības operācijas” ir darbības, kas minētas Īstenošanas lēmuma (ES, Euratom) 2022/2544 2. panta 2. punktā;

9)

“īstermiņa finansējums” ir finansējums, kas minēts Īstenošanas lēmuma (ES, Euratom) 2022/2544 2. panta 11. punktā;

10)

“ilgtermiņa finansējums” ir finansējums, kas minēts Īstenošanas lēmuma (ES, Euratom) 2022/2544 2. panta 10. punktā.

3. pants

Izmaksu veidi

Izveido šādas izmaksu kategorijas:

a)

finansējuma izmaksas;

b)

likviditātes pārvaldības izmaksas;

c)

administratīvo pieskaitāmo izmaksu apkalpošanas izmaksas.

2. NODAĻA

FINANSĒJUMA IZMAKSAS UN LIKVIDITĀTES PĀRVALDĪBAS IZMAKSAS

1. SADAĻA

Nodalījumi

4. pants

Laika nodalījumi

1.   Laika nodalījums darbojas sešus mēnešus, sākot no 1. janvāra vai 1. jūlija. Taču pirmais laika nodalījums aptver laikposmu no 2021. gada 1. jūnija līdz 2021. gada 31. decembrim.

2.   Laika nodalījumu veido summas, kas izmaksātas tā darbības laikā, un tam piešķirtie saistītie finansēšanas instrumenti. Jebkuru izmaksājamo summu attiecina uz to laika nodalījumu, kas darbojas šīs summas izmaksas dienā.

Atkāpjoties no pirmās daļas, gadījumā, ja ilgtermiņa finansēšanas instrumentu līdzekļu summa, kas attiecināta uz iepriekšējo laika nodalījumu, pārsniedz izmaksājamās summas, kuras minētajam nodalījumam piešķirtas saskaņā ar pirmo daļu, tad izmaksājamās summas turpina attiecināt uz minēto laika nodalījumu, līdz izmaksas sasniedz minēto ilgtermiņa finansēšanas instrumentu ieņēmumu summu.

Izmaksu joprojām attiecina uz šo laika nodalījumu attiecībā uz jebkuru neatmaksātu summu, kas vēl jāatmaksā.

3.   Neskarot 6. panta 2. punktu, ilgtermiņa finansēšanas instrumentu ieņēmumus attiecina uz laika nodalījumu.

4.   Ilgtermiņa finansēšanas instrumentus, kas nav minēti 5. punktā, attiecina uz laika nodalījumu, kurš darbojas tās aizņēmuma operācijas noslēgšanas brīdī, kas tos rada.

Atkāpjoties no pirmās daļas:

a)

finansēšanas instrumentus, kas piesaistīti, lai finansētu nākamajā laika nodalījumā izmaksājamo summu, var attiecināt uz minēto nākamo laika nodalījumu;

b)

ja izmaksājamās summas laika nodalījuma darbības beigās pārsniedz ilgtermiņa finansēšanas instrumentu līdzekļu summu, tad ilgtermiņa finansēšanas instrumentus, kas rodas no aizņēmumu operācijām pēc minētā laika nodalījuma darbības beigām, attiecina uz minēto laika nodalījumu, līdz ilgtermiņa finansēšanas instrumentu līdzekļu summa sasniedz minētajā laika nodalījumā izmaksājamās summas.

5.   Ilgtermiņa finansēšanas instrumentus, kas aizstāj tos ilgtermiņa finansēšanas instrumentus, kuriem pienācis termiņš, attiecina uz to pašu laika nodalījumu. 6. pantu piemēro gadījumā, ja pastāv nesakritība starp tā ilgtermiņa instrumenta termiņu, kuram pienācis dzēšanas termiņš, un ilgtermiņa instrumenta, kas to aizstāj, aizņemšanās datumu.

5. pants

Likviditātes pārvaldības nodalījums

1.   Likviditātes pārvaldības nodalījums darbojas līdz CAM programmās atļauto aizņēmumu operāciju pilnīgai atmaksai.

2.   Īstermiņa finansēšanas instrumentus, parādu pārvaldības operācijas un no tiem izrietošās izmaksas attiecina uz likviditātes pārvaldības nodalījumu.

6. pants

Likviditātes bilances izlīdzināšana

1.   Likviditātes turējumu līmeni laika nodalījumā aprēķina katru dienu kā starpību starp ienākošajām un izejošajām naudas plūsmām, kā noteikts pielikuma 1. punkta 3. solī.

2.   Jebkuru pozitīvu summu, kas minēta 1. punktā (“likviditātes pārpalikums”), katru dienu no laika nodalījuma piešķir likviditātes pārvaldības nodalījumam, kā noteikts pielikuma 1. punkta 4. solī, par attiecīgā laika nodalījuma finansējuma izmaksām minētajā dienā.

3.   Jebkuru summu, kas atbilst negatīvai summai, kas minēta 1. punktā (“likviditātes deficīts”), katru dienu no likviditātes pārvaldības nodalījuma piešķir laika nodalījumam, kā noteikts pielikuma 1. punkta 6. solī, par likviditātes pārvaldības nodalījuma finansējuma izmaksām minētajā dienā.

2. SADAĻA

Finansējuma izmaksu un likviditātes pārvaldības izmaksu aprēķināšana

7. pants

Laika nodalījuma finansējuma izmaksu aprēķināšana

1.   Finansējuma izmaksas aprēķina katru dienu.

2.   Finansēšanas instrumenta finansēšanas izmaksas ietver dienas procentus par katru finansēšanas instrumentu un iespējamo ažio vai dizažio, pamatojoties uz kopējo emisijas cenu.

3.   Laika nodalījuma finansējuma dienas izmaksas ietver finansēšanas instrumentu finansējuma dienas izmaksas, kas attiecinātas uz laika nodalījumu pēc 6. panta 2. un 3. punkta piemērošanas rezultātiem.

8. pants

Likviditātes pārvaldības izmaksu aprēķināšana

1.   Likviditātes pārvaldības izmaksas ir līdzekļu turēšanas izmaksu summa likviditātes pārvaldības nodalījumā, kā noteikts pielikuma 2. punktā.

2.   Līdzekļu turēšanas izmaksas ir starpība starp procentiem, kas uzkrāti saskaņā ar attiecīgajiem likviditātes pārvaldības nodalījuma finansēšanas instrumentiem, izmaksām un ieņēmumiem, kas rodas no jebkādu likviditātes pārpalikumu vai likviditātes deficīta izlīdzināšanas, kā minēts 6. panta 2. un 3. punktā, un ienākumiem no investīcijām, ko rada turējumi.

3.   Likviditātes pārvaldības izmaksas aprēķina katru dienu.

9. pants

Likviditātes pārvaldības izmaksu sadale

1.   Likviditātes pārvaldības izmaksas aprēķina kā likviditātes pārvaldības dienas izmaksu summu ceturksnī. Šīs izmaksas attiecina uz katru izmaksu proporcionāli izmaksas relatīvajai daļai attiecībā pret kopējo neizmaksāto summu ceturkšņa beigās.

2.   Likviditātes pārvaldības izmaksas aprēķina, pamatojoties uz metodoloģiju un soļiem, kas noteikti pielikuma 2. punktā.

10. pants

Finansējuma izmaksu attiecināšana uz izmaksu

1.   Viena un tā paša laika nodalījuma izmaksas sedz vienādas vidējās dienas finansējuma izmaksas līdz to atmaksāšanai.

2.   Katrai neizmaksātajai izmaksai finansējuma dienas izmaksas aprēķina, reizinot nodalījuma finansējuma kopējās izmaksas pēc 6. panta 2. un 3. punkta piemērošanas ar izmaksas summu un dalot ar izmaksājamo summu laika nodalījumā, uz kuru attiecina izmaksu.

3. NODAĻA

ADMINISTRATĪVO PIESKAITĀMO IZMAKSU APKALPOŠANAS IZMAKSAS

11. pants

Administratīvo pieskaitāmo izmaksu apkalpošanas izmaksas

Administratīvo pieskaitāmo izmaksu apkalpošanas izmaksas ietver regulāras administratīvās izmaksas labuma guvējiem un ANM aizdevumu izveides izmaksas. Tās aprēķina saskaņā ar pielikuma 3. punktu.

12. pants

Regulārās administratīvās izmaksas

1.   Regulārās administratīvās izmaksas ietver visas izmaksas, kas Komisijai radušās, veicot aizņēmumu un parādu pārvaldības operācijas, un tās ietver šādas izmaksas: juridisko pakalpojumu maksas, piemēram, tās, kas radušās par juridiskajiem atzinumiem, kontu pārvaldības regulārās izmaksas, ārējās revīzijas izmaksas, izsoles platformas uzturēšanas maksas, reitingu aģentūru maksas, iekļaušanas sarakstā, nodokļu, reģistrācijas, publicēšanas un norēķinu maksas, informācijas tehnoloģijas, ar tirgu saistīti pētniecības izdevumi un līgumdarbinieku maksas, kas saistītas ar diversificētās finansēšanas stratēģijas īstenošanu.

2.   Ja šādas izmaksas ir kopīgas aizņēmumu operācijām, ko īsteno citām finansiālās palīdzības programmām, aprēķinā iekļautās izmaksas aprēķina kā proporcionālo daļu, kas attiecīgajā kalendārajā gadā attiecināta uz aizņēmumu un parādu pārvaldības operācijām.

3.   Regulārās administratīvās izmaksas aprēķina katrai izmaksai, kas saņemta saskaņā ar katru aizdevuma līgumu, proporcionāli izmaksājamo summu kopsummai kalendārā gada beigās.

13. pants

ANM aizdevumu izveides izmaksas

1.   ANM aizdevumu izveides izmaksas ir visas izmaksas, kas Komisijai radušās, veidojot spēju veikt NGEU aizņēmumu, parādu pārvaldības un maksājumu pārvaldības operācijas. Tās ietver izmaksas, kas saistītas ar NGEU kontu izveidi, izsoles platformas izveidi, investoru pārvaldības instrumentu, citām informācijas tehnoloģiju izmaksām un ar tirgu saistītu pētījumu un konsultāciju maksu.

2.   Dalībvalstis, kas paraksta ANM aizdevuma līgumus, sedz 48 % no kopējām izveides izmaksām.

3.   Dalībvalstis 2021., 2022. un 2023. gadā maksā 1. punktā minētās izveides izmaksas proporcionāli aizdevuma summai saskaņā ar parakstīto ANM aizdevuma līgumu attiecībā pret aizdevumu kopējo summu saskaņā ar visiem parakstītajiem ANM aizdevuma nolīgumiem, kā noteikts pielikuma 3. punkta 2. apakšpunkta a) un b) punktā.

4.   Līdz 2024. gada 30. jūnijam visas nesadalītās izveides izmaksas dalībvalstīm, kuras ir parakstījušas ANM aizdevuma līgumus, sadala proporcionāli to aizdevumu summai, kas parakstīti saskaņā ar katru ANM aizdevuma nolīgumu, attiecībā pret visiem līdz 2023. gada 31. decembrim parakstītajiem ANM aizdevuma līgumiem, kā noteikts pielikuma 3. punkta 2. apakšpunkta c) punktā.

5.   Pēc 2023. gada beigām nekādas papildu izveides izmaksas aizņēmumu operācijām nav jāmaksā un CAM programmām nav jāpiešķir, ja vien tās neietilpst Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 5. panta 1. punkta darbības jomā.

4. NODAĻA

RĒĶINU IZRAKSTĪŠANA

14. pants

Apstiprinājuma paziņojums

1.   Attiecībā uz katru izmaksu sagatavo apstiprinājuma paziņojumu, kurā iekļauj nosacījumus, kas ir pamatā Komisijas izmaksu prasījumam.

2.   Apstiprinājuma paziņojumā nosaka finansēšanas izmaksu apmaksas un pamatsummas atmaksas noteikumus, kas atmaksājami no Savienības budžeta saskaņā ar Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 5. panta 1. punkta pirmo daļu neatmaksājamam atbalstam un aizdevuma līgumu labuma guvējiem.

3.   Apstiprinājuma paziņojumā ir šādi elementi:

a)

izmaksājamā summa;

b)

termiņš;

c)

atmaksas grafiks;

d)

laika nodalījums, uz kuru attiecina izmaksājamo summu;

e)

procentu periods, norādot maksājuma datumu.

4.   Apstiprinājuma paziņojumā par aizdevumiem ietver arī papildu elementus, kas norādīti aizdevuma nolīgumos.

15. pants

Rēķinu par finansējuma izmaksām izrakstīšana

1.   Finansējuma izmaksas aprēķina attiecībā uz katru izmaksu apstiprinājuma paziņojumā noteiktā procentu perioda beigās.

2.   Rēķinu izrakstīšana notiek apstiprinājuma paziņojumā noteiktā procentu perioda beigās. Attiecībā uz izmaksām kā ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2020/2094 3. panta 1. punktu un izmaksām saskaņā ar MFP+ instrumentu, ja Ukraina pieprasa saistīto izmaksu subsidēšanu, rēķinus var sagrupēt pa gada ceturkšņiem.

16. pants

Rēķinu par likviditātes pārvaldības izmaksām izrakstīšana

Rēķinu par likviditātes pārvaldības izmaksām izraksta katra kalendārā gada sākumā par izmaksām, kas radušās iepriekšējā kalendārajā gadā.

17. pants

Rēķinu izrakstīšana par administratīvo pieskaitāmo izmaksu apkalpošanas izmaksām

Rēķinus aizdevumu saņēmējiem izraksta katra kalendārā gada sākumā par administratīvo pieskaitāmo izmaksu apkalpošanas izmaksām, kas radušās iepriekšējā kalendārajā gadā, attiecībā uz kopējām izmaksām, kuras sadalītas saskaņā ar 11. pantu.

Labuma guvēju maksājumi par apkalpošanas izmaksām veido iekšējos piešķirtos ieņēmumus Finanšu regulas 21. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

18. pants

Atcelšana

Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/1095 atceļ.

Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu.

19. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2022. gada 19. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2022/2434 (2022. gada 6. decembris), ar ko groza Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 attiecībā uz diversificētas finansēšanas stratēģijas kā vispārējas aizņemšanās metodes izveidi (OV L 319, 13.12.2022., 1. lpp.).

(3)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1095 (2021. gada 2. jūlijs), ar ko izveido izmaksu sadales metodiku attiecībā uz aizņēmumu un parādu pārvaldības operācijām NextGenerationEU ietvaros (OV L 236, 5.7.2021., 75. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2463 (2022. gada 14. decembris), ar ko izveido instrumentu atbalsta sniegšanai Ukrainai 2023. gadā (makrofinansiālā palīdzība +) (OV L 322, 16.12.2022., 1. lpp.).

(5)  Padomes Regula (ES) 2020/2094 (2020. gada 14. decembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu ekonomikas atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes (OV L 433 I, 22.12.2020., 23. lpp.).

(6)  Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembra) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.).

(7)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES, Euratom) 2022/2544 (2022. gada 19. decembris), ar ko nosaka kārtību ES aizņēmumu un parādu pārvaldības operāciju administrēšanai un īstenošanai diversificētās finansēšanas stratēģijas ietvaros un saistītajām aizdevumu operācijām (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 109.. lpp.).


PIELIKUMS

1.   Finansējuma izmaksu aprēķināšana

Finansējuma izmaksas aprēķina šādi.

1. posms. Atsevišķa finansēšanas instrumenta dienas kopējo izmaksu aprēķināšana laika nodalījumā vai likviditātes pārvaldības nodalījumā

Dienas uzkrātās procentu izmaksas aprēķina šādi:

Formula

Attiecībā uz katru finansēšanas instrumentu ažio/dizažio lineāri sadala pa instrumenta darbības laiku:

ažio/dizažiodienā = (100-emisijas cena) : (termiņš-emisijas datums),

kur emisijas cena = kopējā cena (ieskaitot bankas maksas)

Katram finansēšanas instrumentam dienas kopējās izmaksas aprēķina:

FIdienā par instrumentu = UPIdienā + ažio/dizažiodienā

2. posms. Finansējuma agregēto kopējo dienas izmaksu aprēķināšana

Katram laika nodalījumam (LN1–LN11) dienas kopējās izmaksas pirms 5. pantā minētās izlīdzināšanas ir katra finansēšanas instrumenta visu dienas kopējo izmaksu summa, ko attiecina uz laika nodalījumu:

FIdienā LN(x) pirms izlīdzināšanas = ∑ FIdienā par instrumentu, kas attiecināts uz LN(x)

Attiecībā uz likviditātes pārvaldības nodalījumu finansējuma izmaksas ir šādas:

FIdienā LPN pirms izlīdzināšanas = ∑ FIdienā par instrumentu, kas attiecināts uz LPN

3. posms. Likviditātes bilances aprēķināšana laika nodalījumos

Likviditātes turējumu līmeni katru dienu aprēķina šādi:

LikviditāteLN(x) = ienākošās naudas plūsmas [ieņēmumi no emisijām + procentiaizdevumi/dotācijas + atmaksasaizdevumi/dotācijas] – izejošās naudas plūsmas [izmaksājamās summas + kuponineatmaksātais parāds + parāda dzēšana]

4. posms. Tādu finansēšanas instrumentu finansējuma izmaksu aprēķināšana, kurus ietekmē likviditātes pārpalikums

Šajā posmā tiek noteikta finansējuma izmaksu daļa laika nodalījumiem ar likviditātes pārpalikumu, ko var attiecināt uz šajā nodalījumā turēto likviditāti.

Finansējuma izmaksas, kas saistītas ar finansēšanas instrumentiem, aprēķina šādi:

FIlikviditātes pārpalikums LN (pārpalikums) =

FIdienā LN (pārpalikums) pirms izlīdzināšanas * Likviditāte LN (pārpalikums) : LN (pārpalikums)

FIdienā LN (pārpalikums) pēc izlīdzināšanas = FIdienā LN (pārpalikums) pirms izlīdzināšanas – FIlikviditātes pārpalikums LN (pārpalikums)

5. posms. Likviditātes pārvaldības nodalījuma izmaksu aprēķināšana, ja finansējuma izmaksas tiek attiecinātas uz to no laika nodalījuma ar likviditātes pārpalikumu

Ja likviditātes pārvaldības nodalījums saņem pārpalikumu no laika nodalījuma, likviditātes pārvaldības nodalījuma izmaksas aprēķina šādi:

FIdienā LPN pēc izlīdzināšanas = FIdienā LPN pirms izlīdzināšanas + ∑ FIlikviditātes pārpalikums LN (pārpalikums)

6. posms. Finansējuma izmaksu aprēķināšana laika nodalījumam ar likviditātes deficītu

Likviditātes deficītu laika nodalījumā izlīdzina, pārnesot likviditāti no likviditātes pārvaldības nodalījuma tā dienas finansējuma izmaksās (5. posms).

Laika nodalījumos ar pozitīvu likviditātes bilanci finansējuma izmaksas pēc izlīdzināšanas jau izriet no 4. posma.

FIlikviditātes pārvedums no LPN = FIdienā LPN pēc izlīdzināšanas * pārskaitījuma summa : LPN

FIdienā LN (deficīts) pēc izlīdzināšanas = FIdienā LN (deficīts) pirms izlīdzināšanas + FIlikviditātes pārvedums no LPN

Lai gan finansēšanas izmaksas pa sešu mēnešu laika nodalījumiem var atšķirties finansēšanas nosacījumu atšķirību dēļ, ko Komisija nevar ietekmēt, Komisija veic aizņēmumu un parādu pārvaldības operācijas tā, lai nodrošinātu, ka katram laika nodalījumam ir pēc iespējas līdzīgi termiņu profili.

7. posms. Izmaksājamās summas finansējuma dienas izmaksu aprēķināšana

Izmaksājamās summas finansējuma dienas izmaksas ir izmaksājamā summa, kas reizināta ar izmaksājamās summas relatīvo daļu attiecībā pret laika nodalījumu, uz kuru tā ir attiecināta.

FI izmaksājamā summa LN(x) =

FIdienā LN(x) pēc izlīdzināšanas * vēl neizmaksātā suma : ∑ neizmaksātās summas LN(x)

2.   Likviditātes pārvaldības izmaksu aprēķināšana

Likviditātes pārvaldības izmaksas par katru izmaksu aprēķina kā likviditātes pārvaldības nodalījuma turējuma dienas izmaksu summu pēc likviditātes atlikumu izlīdzināšanas laika nodalījumos aprēķina periodā. Peļņu (vai izmaksas negatīvu likmju gadījumā) atskaita šādi:

LIKVPceturksnī= ∑ FIdienā LPN pēc izlīdzināšanas ceturksnī – INI saistībā ar likviditātes turējumiemceturksnī

LIKVP attiecina uz katru izmaksājamo summu šādi:

Izmaksājamās summas LIKVP =

LIKVPceturksnī *

∑ neizmaksātā summaceturkšņa beigās : ∑ neizmaksātās summasceturkšņa beigās

3.   Administratīvo pieskaitāmo izmaksu apkalpošanas izmaksu aprēķināšana

3.1.   Regulāro administratīvo izmaksu aprēķināšana

Regulārās administratīvās izmaksas aprēķina šādi:

ikgadējās regulārās administratīvās izmaksaskopā = ∑ regulāro administratīvo izmaksu pozīcijas kalendārajā gadā

Regulārās administratīvās izmaksas sadala šādi:

ikgadējās regulārās administratīvās izmaksasuz vienu labuma guvēju = ikgadējās regulārās administratīvās izmaksaskopā *

∑ labuma guvējam neizmaksātā summagada beigās : ∑ neizmaksātās summasgada beigās

3.2.   Izveides izmaksu aprēķināšana un sadale

Izveides izmaksas ANM aizdevumam uz vienu labuma guvēju aprēķina šādos divos posmos:

a)

ANM aizdevumu izveides izmaksas aprēķina šādi:

izveides izmaksas ANM aizdevumiem = 48 %*∑ izveides izmaksu pozīcijas

b)

ANM aizdevumu izveides izmaksas 2021., 2022. un 2023. gadam katrai dalībvalstij, kas parakstījusi ANM aizdevuma nolīgumu, sadala šādi:

izveides izmaksas katram parakstītajam ANM aizdevuma nolīgumam = izveides izmaksas ANM aizdevumiem*

parakstītā aizdevuma nolīguma summa katrai dalībvalstij gada beigās : ANM aizdevumu kopējā maksimālā summa

c)

No 2024. gada 1. janvāra visas nesadalītās izveides izmaksas aprēķina šādi:

nesadalītās izveides izmaksas par ANM aizdevumiem = izveides izmaksas ANM aizdevumiem – ∑ sadalītās izveides izmaksu pozīcijas par ANM aizdevumiem 2021., 2022. un 2023. gadā

Tās kā papildu izveides izmaksas saistībā ar dalībvalstīm izmaksājamajām summām saskaņā ar ANM aizdevuma nolīgumu sadala šādi:

papildu izveides izmaksas uz vienu saņēmēju = nesadalītās izveides izmaksas ANM aizdevumiem 2023. gada beigās *

∑ aizdevuma summas, kas parakstītas uz vienu labuma guvēju 2023. gada beigās : aizdevumu kopsumma saskaņā ar parakstītajiem ANM aizdevuma nolīgumiem 2023. gada beigās

3.3.   Apkalpošanas izmaksu aprēķināšana uz vienu labuma guvēju

ApkIzmgadā = ∑ regulāro administratīvo izmaksu pozīcijas + ∑ izveides administratīvo izmaksu pozīcijas

4.   Saīsinājumu saraksts

UPIdienā

Uzkrātās procentu izmaksas, kas sadalītas pa dienām

(UPI) dienā

Dienas uzkrājumi atsevišķā finansēšanas instrumentā

ažio/dizažiodienā

Ažio vai dizažio, kas sadalīti pa dienām

Labuma guvējs

Dalībvalsts vai trešā valsts, kas ir puse aizdevuma līgumā saskaņā ar CAM programmu vai Savienības budžetā neatmaksājamam atbalstam saskaņā ar Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 5. panta 1. punktu

Individuāla pieprasījuma FI LN(x)

Pieprasījuma finansējuma izmaksas laika nodalījumā X

FIdienā par instrumentu

Finansējuma izmaksas dienā par katru finansēšanas instrumentu

FIdienā LPN pēc izlīdzināšanas

LPN finansējuma izmaksas dienā pēc izlīdzināšanas

FIdienā LPN pirms izlīdzināšanas

LPN finansējuma izmaksas dienā pirms izlīdzināšanas

FIdienā LN (deficīts) pēc izlīdzināšanas

FI dienā pēc izlīdzināšanas attiecībā uz nodalījumiem ar sākotnējo likviditātes deficītu

FIdienā LN (pārpalikums) pēc izlīdzināšanas

FI dienā pēc izlīdzināšanas attiecībā uz nodalījumiem ar sākotnējo likviditātes pārpalikumu

FIdienā LN (x) pirms izlīdzināšanas

FI dienā pirms nodalījuma X izlīdzināšanas

FIlikviditātes pārpalikums LN (pārpalikums)

FI dienā saistībā ar likviditātes pārpalikumu laika nodalījumā

FIlikviditātes pārvedums no LPN

FI dienā saistībā ar likviditāti, kas pārvesta uz LPN

ApkIzmgadā

Administratīvo apkalpošanas izmaksu summa kalendārajā gadā

Kupons

Procenti, ko emitents maksā par obligāciju

LikviditāteLN(x)

Likviditātes apjoms laika nodalījumā X. Pārpalikums vai deficīts ir norādīts pēc 3. posma

LPN izmaksasceturksnī

Likviditātes pārvaldības izmaksas ceturksnī

Nomināls

Nominālā summa

INI likviditātes turējumiem ceturksnī

Ienākums no investīcijām saistībā ar likviditātes turējumiem ceturksnī

LN(x)

Prasījumu un likviditātes kopējā summa laika nodalījumā X


22.12.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/136


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (ES) 2022/2546

(2022. gada 16. decembris),

ar ko groza Lēmumu ECB/2010/29 par euro banknošu emisiju (ECB/2022/46)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 128. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 16. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Padomes Lēmuma (ES) 2022/1211 (1) 1. pantu un pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 140. panta 2. punktu, Horvātija izpilda nepieciešamos nosacījumus, lai ieviestu euro, un izņēmuma statusu, kas minēts 2012. gada Pievienošanās akta (2) 5. pantā, atcels ar 2023. gada 1. janvāri.

(2)

Eiropas Centrālās bankas Lēmuma ECB/2010/29 (3) 1. panta d) punktā definēta “banknošu sadales atslēga” un iekļauta atsauce uz minētā lēmuma I pielikumu, kurā precizēta banknošu sadales atslēga, ko piemēro ar 2020. gada 1. februāri. Ņemot vērā, ka Horvātija ieviesīs euro 2023. gada 1. janvārī un ar minēto datumu tiks piemēroti jauni kapitāla atslēgas svērumi, Lēmums ECB/2010/29 jāgroza, lai noteiktu banknošu sadales atslēgu, kuru piemēro ar 2023. gada 1. janvāri,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Grozījumi

Lēmumu ECB/2010/29 groza šādi:

1)

ar šādu teikumu aizstāj 1. panta d) punkta pēdējo teikumu:

“Šī lēmuma I pielikumā precizēta banknošu sadales atslēga, ko piemēro ar 2023. gada 1. janvāri.”;

2)

lēmuma I pielikumu aizstāj ar šī lēmuma pielikumu.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Frankfurtē pie Mainas, 2022. gada 16. decembrī

ECB prezidente

Christine LAGARDE


(1)  Padomes Lēmums (ES) 2022/1211 (2022. gada 12. jūlijs) par euro ieviešanu Horvātijā 2023. gada 1. janvārī (OV L 187, 14.7.2022., 31. lpp.).

(2)  Akts par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumā par Eiropas Savienību, Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā (OV L 112, 24.4.2012., 21. lpp.).

(3)  Eiropas Centrālās bankas Lēmums ECB/2010/29 (2010. gada 13. decembris) par euro banknošu emisiju (OV L 35, 9.2.2011., 26. lpp.).


PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

BANKNOŠU SADALES ATSLĒGA 2023. GADA 1. JANVĀRĪ

%

Eiropas Centrālā banka

8,0000

Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique

3,3250

Deutsche Bundesbank

24,0575

Eesti Pank

0,2570

Banc Ceannais na hÉireann / Central Bank of Ireland

1,5455

Bank of Greece

2,2575

Banco de España

10,8825

Banque de France

18,6390

Hrvatska narodna banka

0,7400

Banca d’Italia

15,5035

Central Bank of Cyprus

0,1965

Latvijas Banka

0,3555

Lietuvos bankas

0,5280

Banque centrale du Luxembourg

0,3005

Bank Ċentrali ta’ Malta / Central Bank of Malta

0,0960

De Nederlandsche Bank

5,3480

Oesterreichische Nationalbank

2,6710

Banco de Portugal

2,1360

Banka Slovenije

0,4395

Národná banka Slovenska

1,0450

Suomen Pankki

1,6765

KOPĀ

100,0000 .


IETEIKUMI

22.12.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/138


PADOMES IETEIKUMS (ES) 2022/2547

(2022. gada 13. decembris),

ar ko groza Ieteikumu (ES) 2022/107 par koordinētu pieeju drošas brīvas pārvietošanās atvieglošanai Covid-19 pandēmijas laikā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 21. panta 2. punktu, 168. panta 6. punktu un 292. panta pirmo un otro teikumu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2022. gada 25. janvārī pieņēma Ieteikumu (ES) 2022/107 (1). Ieteikumā (ES) 2022/107 attiecībā uz brīvas pārvietošanās ierobežojumiem, kas saistīti ar Covid-19 pandēmiju, ir ievērota uz personu balstīta pieeja, kas paredz, ka personai, kurai ir derīgs sertifikāts, kas izdots, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/953 (2) (“ES digitālais Covid sertifikāts”), principā nebūtu jāpiemēro papildu ierobežojumi, piemēram, testi vai karantīna, neatkarīgi no tās izbraukšanas vietas Savienībā. Personām, kurām nav derīga ES digitālā Covid sertifikāta, varētu pieprasīt, lai pirms ierašanās vai ne vēlāk kā 24 stundas pēc ierašanās tās veiktu testu. Ar Ieteikumu (ES) 2022/107 tika pielāgota arī ar Padomes Ieteikumu (ES) 2020/1475 (3) izveidotā “luksofora” metodika – krāsu karte, kas rāda epidemioloģisko situāciju pa reģioniem visā Savienībā un ko katru nedēļu publicē Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs.

(2)

Kad Komisija 2021. gada 25. novembrī pieņēma priekšlikumu (4), kas vēlāk kļuva par Ieteikumu (ES) 2022/107, epidemioloģiskā situācija saistībā ar Covid-19 pandēmiju ievērojami atšķīrās no situācijas pašlaik. Tobrīd Savienībā joprojām bija izplatīts bažas raisošais delta variants. Vairāk nekā desmit mēnešus vēlāk ļoti viegli pārnēsājamais omikrona variants dažādu apakšvariantu veidā ir kļuvis par dominējošo variantu Savienībā.

(3)

Omikrons ir mazāk smags nekā iepriekš novērotais delta variants, ko vismaz daļēji var saistīt ar vakcinācijas un iepriekšējās inficēšanās aizsargājošo iedarbību (5). Pateicoties tam un apvienojumā ar augstāku aizsardzības līmeni vakcinācijas un iepriekšēju inficēšanās gadījumu rezultātā, spiediens uz veselības aprūpes sistēmām pašlaik joprojām ir pārvaldāms pat tādu īslaicīgu infekcijas saasinājumu laikā, kāds bija 2022. gada vasarā novērotais vilnis, kuru izraisīja omikrona BA.4 un BA.5 apakšvarianti.

(4)

Brīvas pārvietošanās ierobežojumi, kas ieviesti, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, nedrīkst pārsniegt sabiedrības veselības aizsardzībai absolūti nepieciešamo. Kā norādīts 1. un 2. punktā Padomes Ieteikumā (ES) 2022/107, visi šādi ierobežojumi saskaņā ar nepieciešamības un samērīguma principu būtu jāatceļ, tiklīdz to ļauj epidemioloģiskā situācija. Līdz 2022. gada augustam visas dalībvalstis bija atcēlušas visus pasākumus, kas ietekmē personu brīvu pārvietošanos Savienībā, tostarp prasību, lai ceļotājiem būtu ES digitālais Covid sertifikāts.

(5)

Tāpēc Ieteikumā (ES) 2022/107 izklāstītā pieeja būtu jāpielāgo. Jo īpaši minētais ieteikums būtu jāgroza, lai noteiktu, ka dalībvalstīm principā nebūtu jānosaka nekādi ar pandēmiju saistīti personu brīvas pārvietošanās ierobežojumi sabiedrības veselības apsvērumu dēļ. 2022. gada vasaras vilnis uzskatāmi parāda, ka vīrusa intensīva cirkulācija pēc jauna bažas raisoša varianta parādīšanās ne vienmēr rada būtisku spiedienu uz valstu veselības aprūpes sistēmām. Tas īpaši parāda, cik svarīga ir piesardzīga pieeja, kad tiek apsvērta personu brīvas pārvietošanās ierobežojumu ieviešana, pamatojoties uz gadījumu skaitu vai jauna varianta esību.

(6)

Tomēr globālā Covid-19 pandēmija vēl nav beigusies. Nevar izslēgt jaunus infekciju viļņus, kas varētu izraisīt epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos, tostarp jauna bažas raisoša vai uzmanību prasoša varianta rašanās rezultātā. Tāpēc ir svarīgi turpināt koordinēt sagatavotības centienus visā Savienībā. Šo centienu ietvaros Eiropas Parlaments un Padome 2022. gada 29. jūnijā pagarināja Regulas (ES) 2021/953 par ES digitālo Covid sertifikātu piemērošanas termiņu līdz 2023. gada 30. jūnijam.

(7)

ES digitālā Covid sertifikāta satvara pagarināšana nodrošina, ka Savienības iedzīvotāji var turpināt gūt labumu no sadarbspējīgiem un savstarpēji atzītiem Covid-19 vakcinācijas, testa un pārslimošanas sertifikātiem situācijās, kad dalībvalstis varētu uzskatīt par nepieciešamu uz laiku atjaunot konkrētus brīvas pārvietošanās ierobežojumus, kuru pamatā ir sabiedrības veselības aizsardzības apsvērumi. Vienlaikus ir svarīgi uzsvērt, ka Regula (ES) 2021/953 nekādā veidā neuzliek dalībvalstīm pienākumu saistībā ar brīvas pārvietošanās īstenošanu pieprasīt vakcinācijas, testa vai pārslimošanas statusa apliecinājumu.

(8)

Ja, reaģējot uz epidemioloģiskās situācijas būtisku pasliktināšanos, kāda dalībvalsts uzskata, ka brīvas pārvietošanās ierobežojumi tomēr ir nepieciešami, lai aizsargātu sabiedrības veselību, un tie ir samērīgi, minētajiem ierobežojumiem būtu jāaprobežojas ar prasību, ka ceļotājiem ir jābūt derīgam ES digitālajam Covid sertifikātam. Jo īpaši personām, kuras ceļo Savienībā un kurām ir derīgs ES digitālais Covid sertifikāts, šādās situācijās nebūtu jāpiemēro prasība ievērot karantīnu, pašizolāciju vai papildu testēšanu. Lai noteiktu, vai situācija būtu jākvalificē kā epidemioloģiskās situācijas būtiska pasliktināšanās, dalībvalstīm jo īpaši būtu jāņem vērā Covid-19 radītais spiediens uz to veselības aprūpes sistēmu, jo īpaši attiecībā uz uzņemšanu slimnīcās un stacionāro pacientu skaitu slimnīcās un intensīvās terapijas nodaļās, cirkulējošo SARS-CoV-2 variantu smagums, kā arī Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra sniegtā informācija par epidemioloģiskās situācijas attīstību. Šajā sakarā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs publicē attiecīgos datus par epidemioloģiskās situācijas attīstību.

(9)

Dalībvalstīm būtu arī jānovērtē, vai ir ticams, ka šādiem ierobežojumiem būs pozitīva ietekme uz epidemioloģisko situāciju, tostarp ievērojami samazināsies slogs, kas gulstas uz valstu veselības aprūpes sistēmām, ņemot vērā to, ka epidemioloģisko situāciju parasti vairāk ietekmē vietējie faktori nekā pārrobežu ceļošana. Šādās situācijās Covid-19 izplatīšanos var efektīvi palēnināt vietējā līmenī īstenoti nefarmaceitiski pasākumi, piemēram, masku valkāšana, telpu vēdināšana un fiziska distancēšanās, nevis pārvietošanās ierobežojumi, ja šos pasākumus īsteno agri un visaptveroši un ja sabiedrība tos pietiekami ievēro (6).

(10)

Attiecībā uz iespējamo prasību, ka ir jābūt derīgam ES digitālajam Covid sertifikātam, grozījumi, kas Regulā (ES) 2021/953 izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/1034 (7), būtu jāatspoguļo Ieteikumā (ES) 2022/107. Pirmkārt, būtu norāda, ka nolūkā atcelt brīvas pārvietošanās ierobežojumus citas dalībvalstis var akceptēt ES digitālos Covid sertifikātus, kas izdoti personām, kuras piedalās Covid-19 vakcīnu klīniskajos izmēģinājumos. Lai atvieglotu to Savienības pilsoņu brīvas pārvietošanās īstenošanu, kas saņēmuši Covid-19 vakcīnu, kurai ir pabeigta procedūra iekļaušanai PVO ārkārtas lietojuma sarakstā, dalībvalstīm tiek arī ieteikts akceptēt ES digitālos Covid sertifikātus, kas izdoti pēc šādu vakcīnu ievadīšanas. Turklāt testēšanas un pārslimošanas sertifikātus tagad var izdot, pamatojoties uz laboratorijas antigēna testiem.

(11)

Konkrētas ceļotāju kategorijas, ņemot vērā viņu īpašo situāciju vai būtiskās funkcijas, būtu jāatbrīvo no iespējamas prasības par ES digitālo Covid sertifikātu, kad tie pilda šo būtisko funkciju. Ņemot vērā pašreizējo drošības situāciju, ir svarīgi, lai šajā sarakstā būtu skaidri iekļauti diplomāti, starptautisku organizāciju darbinieki, starptautisku organizāciju uzaicināti cilvēki, militārais personāls, humānās palīdzības darbinieki un civilās aizsardzības personāls. Sarakstā būtu jāiekļauj arī personas, uz kurām attiecas Padomes Īstenošanas lēmuma (ES) 2022/382 (8) 2. pants, un tam būtu jāatbilst Padomes Ieteikumam (ES) 2022/2548 (9). Tajā pašā laikā tam nebūtu jāliedz dalībvalstīm piedāvāt vakcināciju un testēšanu šīm personu kategorijām.

(12)

Lai varētu ātri reaģēt uz jauniem SARS-CoV-2 variantiem, būtu jāsaglabā ārkārtas apturēšanas procedūra, t. i., iespēja veikt citus pasākumus papildus ES digitālajam Covid sertifikātam. Šo ārkārtas apturēšanas procedūru varētu izmantot, reaģējot uz jauna bažas raisoša vai uzmanību prasoša SARS-CoV-2 varianta parādīšanos, ar mērķi palēnināt tā izplatīšanos, ieviešot ceļošanas ierobežojumus, iegūt laiku, lai piesaistītu papildu kapacitāti slimnīcās, un aktivizēt vakcīnu izstrādi. To varētu izmantot arī situācijās, kad epidemioloģiskā situācija strauji un smagi pasliktinās tādā veidā, kas liecina par jauna bažas raisoša vai uzmanību prasoša SARS-CoV-2 varianta parādīšanos.

(13)

Ja dalībvalsts ievieš prasību uzrādīt derīgu ES digitālo Covid sertifikātu vai ja tā veic papildu pasākumus saskaņā ar ārkārtas apturēšanas procedūru, tai būtu ātri attiecīgi jāinformē Komisija un citas dalībvalstis, izmantojot integrēto krīzes situāciju politiskās reaģēšanas (IPCR) tīklu, un jāsniedz informācija par visu šādu ceļošanas ierobežojumu iemesliem, paredzamo ietekmi, stāšanos spēkā un ilgumu. Tajā būtu jāiekļauj informācija par to, kāpēc šādu ceļošanas ierobežojumu ieviešana atbilst nepieciešamības un samērīguma principiem, piemēram, attiecīgās dalībvalsts īpašā ģeogrāfiskā stāvokļa vai valsts veselības aprūpes sistēmas īpašās neaizsargātības dēļ. Tam būtu arī jākalpo tam, lai nodrošinātu atbilstību noteikumiem par ceļošanu no trešām valstīm. Lai nodrošinātu efektīvu koordināciju Savienības līmenī, IPCR tīklam būtu ātri jāsanāk, lai pārskatītu situāciju, ja kāda dalībvalsts iedarbina ārkārtas apturēšanas procedūru.

(14)

Lai iegūtu savlaicīgu, būtisku un reprezentatīvu informāciju par bažas raisošu vai uzmanību prasošu SARS-CoV-2 variantu rašanos un cirkulāciju, dalībvalstīm būtu jānovērtē dažādu SARS-CoV-2 variantu cirkulācija kopienā, izvēloties reprezentatīvus paraugus sekvencēšanai, jāveic ģenētiskais raksturojums un jāziņo par variantu tipizācijas rezultātiem saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra publicētajiem sekvencēšanas norādījumiem (10).

(15)

Joprojām ir svarīgi nodrošināt, lai informācija par visiem jaunajiem pasākumiem būtu publiski pieejama pēc iespējas ātrāk. Kā minēts Komisijas 2022. gada 2. septembra paziņojumā (11), dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka iespējamie ceļotāji ir labi informēti par iespējamiem ceļošanas ierobežojumiem, ar kuriem viņi var saskarties, ierodoties citā dalībvalstī. Tīmekļa platforma Re-Open EU joprojām ir galvenais atsauces punkts ikvienam, kas ceļo Savienībā.

(16)

Ir lietderīgi pārtraukt “luksofora” krāsu kartes darbību, ko kopš Ieteikuma (ES) 2020/1475 pieņemšanas 2020. gada oktobrī ir publicējis Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs. Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas attīstību, kartes metodika tika pielāgota vairākas reizes. Tās jaunākais atjauninājums, kurā izmanto 14 dienu paziņoto gadījumu rādītāju, kas svērts atkarībā no vakcinācijas rādītāja, tika balstīts uz pieredzi ar delta variantu. Tomēr augstā inficēšanās gadījumu skaita dēļ, ko izraisīja omikrona variants, liela daļa kartes bija iezīmēta kā “tumši sarkana”, neraugoties uz to, ka visas dalībvalstis ir atcēlušas savus brīvas pārvietošanās ierobežojumus. Turklāt, tā kā dalībvalstis pielāgoja savus testēšanas režīmus, vairāki reģioni tika attēloti “tumši pelēkā” krāsā, jo paziņotie testēšanas rādītāji bija zemāki par Ieteikumā (ES) 2022/107 noteikto robežvērtību. Šī testēšanas stratēģijas pārvirze uz iedzīvotāju reprezentatīviem paraugiem paredzamā nākotnē nemainīsies. Tā rezultātā “luksofora” krāsu karte vairs atbilstoši neattēloja epidemioloģisko situāciju Savienībā. Pēc diskusijām ar dalībvalstīm un Komisiju Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs 2022. gada jūlijā jau uz laiku apturēja kartes publicēšanu.

(17)

Līdz ar to atsauces uz īpašiem papildu pasākumiem attiecībā uz personām, kas ceļo no “tumši sarkanajiem” apgabaliem, būtu jāsvītro no Ieteikuma (ES) 2022/107 kopā ar atsauci uz “luksofora” krāsu karti.

(18)

Papildu prasība brīvas pārvietošanās īstenošanai ir pasažieru lokalizācijas veidlapu (PLF) obligāta iesniegšana saistībā ar ceļošanu ES iekšienē kontaktu izsekošanas nolūkā. Tādējādi šāda prasība ir pamatota tikai tad, ja tā ir nepieciešama un samērīga. Jo īpaši dalībvalstīm nevajadzētu prasīt, lai PLF iesniedz ceļotāji, kas izmanto privātos transportlīdzekļus, neatkarīgi no tā, vai tie ceļo ar automobili, velosipēdu vai kājām. Tas tādēļ, ka saskare ar šādiem ceļotājiem ir mazāk intensīva nekā tad, ja tie izmantotu sabiedrisko transportu, un viņi parasti zina savu ceļabiedru identitāti.

(19)

Vienlaikus, ja dalībvalstis vēlas aktivizēt pārrobežu pasažieru kontaktu izsekošanu, ir pieejami kopīgi rīki, piemēram, digitālā ES pasažieru lokalizācijas veidlapa un Agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas selektīvās apmaiņas modulis, lai apmainītos ar pasažieru datiem nolūkā uzlabot viņu kontaktu izsekošanu, vienlaikus ierobežojot slogu pasažieriem un pārvadātājiem. Lai izvairītos no vajadzības iesniegt PLF, dalībvalstis, ja iespējams saskaņā ar valsts tiesību aktiem un ievērojot datu aizsardzības noteikumus, varētu arī apsvērt esošo pasažieru datu izmantošanu kontaktu izsekošanai.

(20)

Komisijai ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra atbalstu būtu jāturpina regulāri pārskatīt Ieteikumu (ES) 2022/107 un jānosūta Padomei izskatīšanai savi konstatējumi kopā ar priekšlikumu vajadzības gadījumā grozīt minēto ieteikumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

Ieteikumu (ES) 2022/107 groza šādi:

1)

virsrakstu “Koordinēts satvars drošas brīvas pārvietošanās veicināšanai Covid-19 pandēmijas laikā” aiz 10. punkta aizstāj ar šādu:

“Brīvas pārvietošanās koordinēts satvars Covid-19 pandēmijas laikā”;

2)

ieteikuma 11. punktu aizstāj ar šādu:

“11.

Dalībvalstīm nebūtu jānosaka nekādi ar pandēmiju saistīti personu brīvas pārvietošanās tiesību ierobežojumi sabiedrības veselības apsvērumu dēļ, izņemot situācijās, uz kurām attiecas 11.a un 22. punkts.”;

3)

iekļauj šādu 11.a,11.b un 11.c punktu:

“11.a

Neskarot 22. punktā izklāstīto ārkārtas apturēšanas procedūru, dalībvalstij būtu jāievieš ar pandēmiju saistīti personu brīvas pārvietošanās tiesību ierobežojumi sabiedrības veselības apsvērumu dēļ tikai saskaņā ar 1.–10. punktā izklāstītajiem vispārējiem principiem un reaģējot uz epidemioloģiskās situācijas būtisku pasliktināšanos.

Lai noteiktu, vai situācija pirmās daļas nolūkos būtu jākvalificē kā tāda, kas būtiski pasliktinās, dalībvalstīm būtu jāņem vērā jo īpaši Covid-19 radītais spiediens uz to veselības aprūpes sistēmām, jo īpaši attiecībā uz stacionārās aprūpes pacientu uzņemšanu slimnīcās un intensīvās terapijas nodaļās un to skaitu, cirkulējošo SARS-CoV-2 variantu smagums, kā arī Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra regulāri sniegtā informācija par epidemioloģiskās situācijas attīstību.

Pirms šādu ierobežojumu ieviešanas attiecīgajai dalībvalstij būtu jānovērtē, vai tie varētu pozitīvi ietekmēt epidemioloģisko situāciju, tostarp ievērojami samazināt valstu veselības aprūpes sistēmām radīto slogu.

11.b

Ja dalībvalsts nosaka ierobežojumus, ievērojot 11.a punktu, ceļotājiem varētu pieprasīt vienīgi, lai tiem būtu derīgs ES digitālais Covid sertifikāts, kas izdots saskaņā ar Regulu (ES) 2021/953 un kas atbilst 12. punkta nosacījumiem.

Šajā sakarā būtu jāpiemēro šādas atkāpes:

a)

atbrīvojumi no prasības par derīgu ES digitālo Covid sertifikātu, kā noteikts 16. punktā;

b)

papildu pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar 22. punktā minēto ārkārtas apturēšanas procedūru, lai aizkavētu jaunu SARS-CoV-2 bažas raisošu vai uzmanību prasošu variantu izplatīšanos.

11.c

Ja dalībvalsts nosaka ierobežojumus saskaņā ar 11.a punktu, tai būtu ātri jāinformē Komisija un pārējās dalībvalstis, izmantojot integrēto krīzes situāciju politiskās reaģēšanas (IPCR) tīklu. Šajā nolūkā dalībvalstij vajadzētu sniegt šādu informāciju:

a)

šādas prasības iemeslus, tostarp tās atbilstību nepieciešamības un samērīguma principiem;

b)

aplēses par šādas prasības paredzamo ietekmi uz epidemioloģisko situāciju;

c)

šādas prasības stāšanos spēkā, pārskatīšanas datumu, ja tas ir attiecīgi, un plānoto ilgumu.

Turklāt šādi ierobežojumi būtu jāapspriež IPCR tīklā, tostarp nolūkā nodrošināt atbilstību Ieteikumam (ES) 2022/2548.”;

4)

ieteikuma 12. punktu aizstāj ar šādu:

“12.

Būtu jāakceptē šādi ES digitālie Covid sertifikāti, ja ir iespējams pārbaudīt to autentiskumu, derīgumu un integritāti:

a)

vakcinācijas sertifikāti, kas izdoti saskaņā ar Regulu (ES) 2021/953 attiecībā uz Covid-19 vakcīnu, uz kuru attiecas minētās regulas 5. panta 5. punkta pirmā daļa, vai attiecībā uz Covid-19 vakcīnu, kurai ir pabeigta procedūra iekļaušanai PVO ārkārtas lietojuma sarakstā, un kas apliecina, ka to turētājs ir:

pabeidzis pirmreizējās vakcinācijas kursu un kopš pēdējās devas ir pagājušas vismaz 14 dienas, vai

saņēmis vienu vai vairākas balstdevas pēc pirmreizējās vakcinācijas kursa pabeigšanas;

ar noteikumu, ka vēl nav beidzies Regulā (ES) 2021/953 noteiktais akceptēšanas periods.

Dalībvalstis varētu arī akceptēt vakcinācijas sertifikātus, kas izdoti attiecībā uz citām Covid-19 vakcīnām, uz kurām attiecas Regulas (ES) 2021/953 5. panta 5. punkta otrā daļa, vai vakcinācijas sertifikātus, kas izdoti saskaņā ar Regulas (ES) 2021/953 5. panta 5. punkta ceturto daļu.

Pamatojoties uz turpmākiem zinātniskiem pierādījumiem, Komisijai būtu regulāri atkārtoti jāizvērtē a) apakšpunktā izklāstītā pieeja.

b)

Testa sertifikāti, kas izdoti saskaņā ar Regulu (ES) 2021/953 un kas apliecina negatīvu testa rezultātu, kurš iegūts:

ne agrāk kā 72 stundas pirms izbraukšanas molekulāra nukleīnskābes amplifikācijas testa (NAAT) gadījumā, vai

ne agrāk kā 24 stundas pirms izbraukšanas, ja antigēna tests ir iekļauts ES kopējā Covid-19 antigēna testu sarakstā, par ko vienojusies Veselības drošības komiteja (12).

Attiecībā uz ceļošanu, izmantojot tiesības brīvi pārvietoties, dalībvalstīm būtu jāakceptē abu veidu testi.

Dalībvalstīm būtu jācenšas nodrošināt, ka testa sertifikāti tiek izdoti iespējami drīz pēc testa parauga ņemšanas.

c)

Pārslimošanas sertifikāti, kas izdoti saskaņā ar Regulu (ES) 2021/953, ja vēl nav beidzies derīguma periods saskaņā ar minēto regulu.”;

5)

ieteikuma 15. punktu aizstāj ar šādu:

“15.

Ja dalībvalsts ievieš prasību par derīgu ES digitālo Covid sertifikātu, personām, kurām sertifikāta nav, varētu pieprasīt, lai pirms ierašanās vai ne vēlāk kā 24 stundas pēc ierašanās tās veiktu NAAT vai antigēna testu, kas iekļauts ES kopējā Covid-19 antigēna testu sarakstā. Tas neattiecas uz personām, kuras saskaņā ar 16. punktu ir atbrīvotas no prasības, lai tām būtu ES digitālais Covid sertifikāts.”;

6)

ieteikuma 16. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

šādu kategoriju ceļotājiem, kas veic būtisku funkciju vai kam ir būtiska vajadzība ceļot, pildot šo būtisko funkciju vai vajadzību:

transporta darbiniekiem vai transporta pakalpojumu sniedzējiem (tostarp kravas transportlīdzekļu vadītājiem un apkalpes sastāvam), kas pārvadā preces izmantošanai valsts teritorijā, kā arī tiem, kuri tikai brauc cauri tranzītā,

veselības aprūpes speciālistiem, pētniekiem veselības jomā un veco ļaužu aprūpes speciālistiem,

pasažieriem, kuri ceļo neatliekamu medicīnisku vai ģimenes iemeslu dēļ,

diplomātiem, starptautisku organizāciju darbiniekiem, starptautisku organizāciju uzaicinātiem cilvēkiem, militārajam personālam, humānās palīdzības darbiniekiem, civilās aizsardzības personālam un personām, uz kurām attiecas Padomes Īstenošanas lēmuma (ES) 2022/382 (13) 2. pants,

tranzīta pasažieriem,

jūrniekiem,

personām, kas strādā ar kritiskām vai citādi būtiskām infrastruktūrām.”;

7)

sadaļu “ES “luksofora” krāsu karte, izņēmumi un uz šo karti balstīti papildu pasākumi” aiz 16. punkta svītro;

8)

ieteikuma 17., 18. un 19. punktu svītro;

9)

ieteikuma 20. punktā otro daļu aizstāj ar šādu:

“Lai atbalstītu dalībvalstis, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram būtu jāturpina publicēt informāciju un datus par SARS-CoV-2 bažas raisošiem vai uzmanību prasošiem variantiem.”;

10)

ieteikuma 21., 22. un 23. punktu aizstāj ar šādiem:

“21.

Dalībvalstīm būtu jānovērtē dažādu SARS-CoV-2 variantu cirkulācija kopienā, izvēloties reprezentatīvus paraugus sekvencēšanai, veicot ģenētisko raksturojumu un ziņojot par variantu tipizācijas rezultātiem saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra publicētajiem sekvencēšanas norādījumiem.

22.

Ja, reaģējot uz jauna bažas raisoša vai uzmanību prasoša SARS-CoV-2 varianta parādīšanos, dalībvalsts pieprasa ceļotājiem, tostarp ES digitālo Covid sertifikātu turētājiem, pēc ieceļošanas tās teritorijā ievērot karantīnu vai pašizolāciju vai veikt SARS-CoV-2 infekcijas testu, vai ja tā šādu sertifikātu turētājiem nosaka citus ierobežojumus, tai, izmantojot IPCR tīklu, būtu attiecīgi ātri jāinformē Komisija un pārējās dalībvalstis, tostarp sniedzot šā ieteikuma 11.c punktā un Regulas (ES) 2021/953 11. panta 2. punktā minēto informāciju. Ja iespējams, šāda informācija būtu jāsniedz 48 stundas pirms šādu jaunu ierobežojumu ieviešanas. Ja vien iespējams, šādi pasākumi būtu jāveic tikai reģionālā mērogā. Dalībvalstīm testēšanai būtu jādod priekšroka pār citiem pasākumiem.

Tas būtu jāattiecina arī uz situācijām, kad epidemioloģiskā situācija strauji un smagi pasliktinās tādā veidā, kas liecina par jauna bažas raisoša vai uzmanību prasoša SARS-CoV-2 varianta parādīšanos.

23.

Ja dalībvalsts iedarbina ārkārtas apturēšanas procedūru un rezultātā pieprasa transporta darbiniekiem un transporta pakalpojumu sniedzējiem veikt Covid-19 infekcijas testu, būtu jāizmanto ātrie antigēna testi un nebūtu jāpiemēro karantīna — tādējādi nevajadzētu rasties transporta traucējumiem. Ja rodas transporta vai piegādes ķēdes traucējumi, dalībvalstīm nolūkā saglabāt “zaļo joslu” darbību šādas prasības par sistemātisku testēšanu būtu nekavējoties jāatceļ vai jāatsauc. Turklāt cita veida ceļotājiem, uz kuriem attiecas 16. punkta a) un b) apakšpunkts, nebūtu jāprasa ievērot karantīnu vai pašizolāciju.”;

11)

ieteikuma 24. punktu aizstāj ar šādu:

“Ja kāda dalībvalsts apsver ārkārtas apturēšanas procedūras iedarbināšanu, reaģējot uz jauna bažas raisoša vai uzmanību prasoša SARS-CoV-2 varianta parādīšanos, IPCR tīkls būtu jāsasauc nākamo 48 stundu laikā, lai apspriestu vajadzību pēc koordinētiem pasākumiem visā ES nolūkā aizkavēt jaunā varianta izplatīšanos, ciešā sadarbībā ar Komisiju un ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra atbalstu. Šādā koordinācijas sanāksmē attiecīgajai dalībvalstij būtu jāizklāsta, kāpēc tā apsver ārkārtas apturēšanas procedūras iedarbināšanu. Apspriestie pasākumi dalībvalstīm vajadzības gadījumā būtu jāīsteno koordinētā veidā.

Komisija, pamatojoties uz Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra regulāri veikto jaunu pierādījumu par variantiem izvērtējumu, attiecīgajām diskusijām par sabiedrības veselību Veselības drošības komitejā un analīzi, ko izstrādā Eiropas ekspertu grupa SARS-CoV-2 variantu jautājumos, var arī ierosināt apspriešanos Padomē par jaunu SARS-CoV-2 bažas raisošu vai uzmanību prasošu variantu.”;

12)

ieteikuma 27. punktu aizstāj ar šādu:

“27.

Ja saistībā ar 11.a vai 22. punktu dalībvalstis pieprasa, lai personas, kas ceļo uz to teritoriju, izmantojot kolektīvos transporta veidus ar iepriekš piešķirtu sēdekli vai kajīti, iesniegtu pasažieru lokalizācijas veidlapas (PLF) kontaktu izsekošanas nolūkos saskaņā ar datu aizsardzības prasībām, dalībvalstis tiek mudinātas izmantot ES digitālo pasažieru lokalizācijas veidlapu, kas izstrādāta ES vienotās rīcības EU Healthy Gateways ietvaros (14), un izmantot Agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas (EWRS) selektīvas apmaiņas funkcionalitāti, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma 1082/2013/ES (15) 8. pantu, tostarp jebkādu attiecīgu strukturētu informāciju pārrobežu kontaktu izsekošanai. Dalībvalstīm nebūtu jāpieprasa PLF iesniegšana ceļošanai ar privāto transportu. Ja iespējams saskaņā ar valsts tiesību aktiem un ievērojot datu aizsardzības noteikumus, dalībvalstis varētu arī apsvērt esošo pasažieru datu izmantošanu kontaktu izsekošanai.”;

13)

ieteikuma 29. un 30. punktu aizstāj ar šādiem:

“29.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/953 11. pantu dalībvalstīm attiecīgajām ieinteresētajām personām un plašai sabiedrībai būtu jāsniedz skaidra, visaptveroša un savlaicīga informācija par visiem pasākumiem, kas ietekmē tiesības uz brīvu pārvietošanos, un jebkādām papildu prasībām, piemēram, nepieciešamību iesniegt PLF. Tas ietver informāciju par šādu prasību atcelšanu vai neesību. Informācija būtu jāpublicē arī mašīnlasāmā formātā.

30.

Dalībvalstīm šī informācija būtu regulāri jāatjaunina un būtu arī jādara pieejama tīmekļa platformā Re-Open EU. Dalībvalstīm Re-Open EU platformā būtu jāsniedz arī informācija par ES digitālo Covid sertifikātu izmantošanu iekšzemē.

Informācija par jebkādiem jauniem pasākumiem būtu jāpublicē pēc iespējas ātrāk un parasti vismaz 24 stundas pirms to stāšanās spēkā, ņemot vērā, ka epidemioloģiskās ārkārtas situācijās ir vajadzīga zināma elastība.”;

14)

pielikumu svītro.

Briselē, 2022. gada 13. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. BEK


(1)  Padomes Ieteikums (ES) 2022/107 (2022. gada 25. janvāris) par koordinētu pieeju drošas brīvas pārvietošanās atvieglošanai Covid-19 pandēmijas laikā un ar ko aizstāj Ieteikumu (ES) 2020/1475 (OV L 18, 27.1.2022., 110. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/953 (2021. gada 14. jūnijs) par sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testa un pārslimošanas sertifikātu (ES digitālais Covid sertifikāts) izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā (OV L 211, 15.6.2021., 1. lpp.).

(3)  Padomes Ieteikums (ES) 2020/1475 (2020. gada 13. oktobris) par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju (OV L 337, 14.10.2020., 3. lpp.).

(4)  Priekšlikums Padomes Ieteikumam par koordinētu pieeju drošas brīvas pārvietošanās atvieglošanai Covid-19 pandēmijas laikā un ar ko aizstāj Ieteikumu (ES) 2020/1475 (COM(2021) 749 final).

(5)  https://www.ecdc.europa.eu/en/covid-19/latest-evidence/clinical

(6)  Skatīt arī Komisijas Paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai, un Reģionu komitejai “Covid-19. ES gatavības un reaģēšanas uzturēšana: nākotnes perspektīva” (COM/2022/190 final).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/1034 (2022. gada 29. jūnijs), ar ko groza Regulu (ES) 2021/953 par sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testa un pārslimošanas sertifikātu (ES digitālais Covid sertifikāts) izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā (OV L 173, 30.6.2022., 37. lpp.).

(8)  Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2022/382 (2022. gada 4. marts), ar ko Direktīvas 2001/55/EK 5. panta nozīmē konstatē no Ukrainas pārvietoto personu masveida pieplūduma esamību un nosaka pagaidu aizsardzības ieviešanu (OV L 71, 4.3.2022., 1. lpp.).

(9)  Padomes Ieteikums (ES) 2022/2548 (2022. gada 13. decembris) par koordinētu pieeju ceļošanai uz Savienību Covid-19 pandēmijas laikā un ar ko aizstāj Ieteikumu (ES) 2020/912 (skat. šā Oficiālā Vēstneša 146.lpp.).

(10)  https://www.ecdc.europa.eu/en/publications-data/methods-detection-and-characterisation-sars-cov-2-variants-second-update

(11)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – ES reakcija uz COVID-19: gatavošanās 2023. gada rudenim un ziemai (COM(2022) 452 final).

(12)  Pieejams šeit: https://ec.europa.eu/info/live-work-travel-eu/coronavirus-response/public-health/high-quality-covid-19-testing_en

(13)  Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2022/382 (2022. gada 4. marts), ar ko Direktīvas 2001/55/EK 5. panta nozīmē konstatē no Ukrainas pārvietoto personu masveida pieplūduma esamību un nosaka pagaidu aizsardzības ieviešanu (OV L 71, 4.3.2022., 1. lpp.).

(14)  https://www.euplf.eu/en/home/index.html

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1082/2013/ES (2013. gada 22. oktobris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2119/98/EK (OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.).


22.12.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/146


PADOMES IETEIKUMS (ES) 2022/2548

(2022. gada 13. decembris)

par koordinētu pieeju ceļojumiem uz Savienību Covid-19 pandēmijas laikā un ar ko aizstāj Padomes Ieteikumu (ES) 2020/912

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta b) un e) apakšpunktu un 292. panta pirmo un otro teikumu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2020. gada 30. jūnijā pieņēma Ieteikumu (ES) 2020/912 par pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES un iespējamu šāda ierobežojuma atcelšanu (1).

(2)

Kopš tā laika epidemioloģiskā situācija ir būtiski uzlabojusies, kam par iemeslu ir aizvien lielākā vakcinācijas aptvere visā pasaulē ar vakcīnām, kuras nodrošina augstu aizsardzības līmeni pret smagiem saslimšanas un nāves gadījumiem, kā arī omikrona BA.4 un BA.5 vīrusa celmu cirkulācija, kas kopš 2022. gada jūlija dominējuši visā pasaulē un parasti izraisa mazāk smagu slimības gaitu nekā iepriekšējie delta varianti.

(3)

Tāpēc, ņemot vērā pašreizējo un gaidāmo epidemioloģisko situāciju, šķiet lietderīgi ieteikt atcelt ierobežojumus ceļošanai uz Savienību. Visas dalībvalstis un valstis, uz kurām attiecas Šengenas acquis, vasarā jau atcēla šos ierobežojumus.

(4)

Ar Ieteikuma (ES) 2020/912 I pielikumu cita starpā tika ieviests to trešo valstu, īpašās pārvaldes apgabalu un citu administratīvi teritoriālo vienību (“trešās valstis un apgabali”) saraksts, kuras atbilst minētajā ieteikumā noteiktajiem kritērijiem un kuru iedzīvotajiem varētu atcelt ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz Savienību. Līdz ar ierobežojumu mīkstināšanu minētais saraksts vairs nav vajadzīgs, un tāpēc tas būtu jāatceļ.

(5)

Tomēr SARS-CoV-2 vīruss joprojām cirkulē. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu būt gatavām koordinēti un samērīgi rīkoties gadījumā, ja epidemioloģiskā situācija būtiski pasliktinātos, tostarp jauna bažas raisoša varianta vai uzmanību prasoša varianta parādīšanās dēļ.

(6)

Jo īpaši gadījumos, kad epidemioloģiskā situācija trešā valstī vai apgabalā ievērojami pasliktinās, dalībvalstīm vajadzības gadījumā būtu jāierobežo nebūtiski ceļojumi, izņemot vakcinētās vai pārslimojušās personas vai personas, kurām 72 stundu laikā pirms izceļošanas ir veikts negatīvs nukleīnskābes amplifikācijas tests (NAAT). Minētajam nevajadzētu dalībvalstis atturēt no tādu papildu pasākumu veikšanas pēc personu ieceļošanas kā, piemēram, papildu testēšana, pašizolācija vai karantīna.

(7)

Ja dalībvalsts ievieš ar Covid-19 saistītus ierobežojumus saskaņā ar Padomes Ieteikumu (ES) 2022/107 (2), dalībvalstīm Padomes struktūru ietvaros un ciešā sadarbībā ar Komisiju, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC) un Veselības drošības komiteju būtu jākoordinē sava rīcība, lai noteiktu to, vai būtu jāievieš līdzīgi ierobežojumi attiecībā uz ceļošanu no trešām valstīm uz dalībvalstīm. Informācija par jebkādiem jauniem pasākumiem būtu jāpublicē pēc iespējas ātrāk un parasti vismaz 48 stundas pirms to stāšanās spēkā, ņemot vērā, ka epidemioloģiskās ārkārtas situācijās ir vajadzīga zināma elastība.

(8)

ES digitālajam Covid sertifikātam, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/953 (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/954 (4), šajā kontekstā arī turpmāk vajadzētu būt atsauces punktam, lai pierādītu vakcināciju, pārslimošanu un testēšanu. Minētajam būtu jāattiecas arī uz trešo valstu izdotiem sertifikātiem, kuriem piemēro īstenošanas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) 2021/953 3. panta 10. punktu vai 8. panta 2. punktu.

(9)

Turklāt, ja trešā valstī vai apgabalā parādās bažas raisošs variants vai uzmanību prasošs variants, dalībvalstīm arī turpmāk vajadzētu būt iespējai koordinēti veikt steidzamus, laikā ierobežotus un elastīgus pasākumus, lai aizkavētu šāda bažas raisoša varianta vai uzmanību prasoša varianta izplatību un sagatavotos tai.

(10)

Šajā ieteikumā būtu jāparedz arī nepieciešamie atbrīvojumi no ierobežojumiem ceļošanai no trešām valstīm uz dalībvalstīm. Personām, kas ceļo būtisku vajadzību vai funkciju dēļ, būtu jāļauj ceļot uz dalībvalstīm un citām valstīm, uz kurām attiecas Šengenas acquis, arī ārkārtas apturēšanas mehānisma piemērošanas gadījumā. Šajā nolūkā būtu jāpielāgo personu ar būtisku ceļošanas iemeslu saraksts, lai attiecinātu to tikai uz tām personām, kurām jābūt iespējai ceļot pat šādās situācijās.

(11)

Tāpat Savienības pilsoņiem un trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas Savienībā, vienmēr vajadzētu būt iespējai atgriezties savā valstspiederības vai dzīvesvietas dalībvalstī, taču pēc ieceļošanas viņiem var tikt piemēroti attiecīgi pasākumi. Bērniem, kas jaunāki par 12 gadiem, nevajadzētu prasīt uzrādīt vakcinācijas, pārslimošanas vai testa apliecinājumu.

(12)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā ieteikuma pieņemšanā. Tā kā šis ieteikums pilnveido Šengenas acquis, Dānijai saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo ieteikumu, būtu jāizlemj, vai tā šo ieteikumu īstenos.

(13)

Šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (5). Tādēļ Īrija nepiedalās šā ieteikuma pieņemšanā, un Īrijai šis ieteikums nav jāpiemēro.

(14)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (6) šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (7) 1. panta A. punktā.

(15)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (8) šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A. punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (9) 3. pantu.

(16)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (10) šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A. punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (11) 3. pantu.

(17)

Šengenas zonas pienācīgas darbības interesēs visām dalībvalstīm lēmums par ierobežojumu atjaunošanu nebūtiskiem ceļojumiem uz Savienību būtu jāpieņem koordinēti,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

Ceļošanas ierobežojumu atcelšana

1)

No 2022. gada 22. decembra būtu jāatceļ visi ar Covid-19 saistītie ierobežojumi ceļotājiem uz Savienību.

Prasības attiecībā uz ceļošanu gadījumā, kad nopietni pasliktinās epidemioloģiskā situācija

2)

Gadījumos, kad tas nepieciešams, lai novērstu būtisku epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos dalībvalstīs vai trešās valstīs, dalībvalstīm vajadzības gadījumā – koordinētā veidā Padomē un ciešā sadarbībā ar Komisiju – būtu jāpieņem lēmums atjaunot atbilstīgas prasības ceļotājiem pirms viņu izbraukšanas. Šādas prasības var būt viena no turpmāk minētajām prasībām vai to kombinācija:

a)

persona ne vēlāk kā 14 dienas pirms ieceļošanas Savienībā pirmreizējās vakcinācijas kursā ir saņēmusi pēdējo ieteicamo tādas Covid-19 vakcīnas devu, kas Savienībā ir atļauta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 (12), vai pirmreizējās vakcinācijas kursā – pēdējo ieteicamo tādas Covid-19 vakcīnas devu, kurai ir pabeigta procedūra iekļaušanai PVO ārkārtas lietojuma sarakstā; ja ceļotājs ir 18 gadus vecs vai vecāks – nosacījums, ka kopš vakcinācijas sertifikātā norādītās devas saņemšanas nolūkā pabeigt pirmreizējās vakcinācijas kursu ir pagājušas ne vairāk kā 270 dienas vai arī pēc pirmreizējās vakcinācijas kursa pabeigšanas ir saņemta papildu deva pēc minētā 270 dienu laikposma;

b)

persona pirms ceļošanas uz dalībvalstīm ir pārslimojusi Covid-19, un ir pagājušas ne vairāk kā 180 dienas pēc datuma, kad šajā saslimšanā tika saņemts pirmais pozitīvais NAAT testa rezultāts;

c)

persona, kurai ne agrāk kā 72 stundas pirms izbraukšanas uz dalībvalstīm ir veikts negatīvs nukleīnskābes amplifikācijas tests (NAAT).

3)

Lai noteiktu to, vai epidemioloģiskā situācija 2. punkta izpratnē būtu jāuzskata par tādu, kas būtiski pasliktinās, dalībvalstīm jo īpaši būtu jāņem vērā Covid-19 radītais spiediens uz to veselības aprūpes sistēmām, it īpaši hospitalizācijas rādītājs un intensīvās terapijas nodaļās ievietoto pacientu skaits, SARS-CoV-2 variantu cirkulācijas smagums, kā arī Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra regulāri sniegtā informācija par epidemioloģiskās situācijas attīstību.

4)

Turklāt, ja viena vai vairākas dalībvalstis, pamatojoties uz Padomes Ieteikumu (ES) 2022/107 (13), no jauna ievieš ierobežojumus ceļošanai Savienībā, tad dalībvalstīm ciešā sadarbībā ar Komisiju un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 851/2004 (14), būtu jāapspriež tas, vai saskaņā ar šo ieteikumu būtu jāievieš līdzīgi ierobežojumi attiecībā uz ceļošanu no trešām valstīm uz dalībvalstīm.

5)

Ja ierobežojumi ir atjaunoti saskaņā ar 2. vai 4. punktu, ceļotājiem vajadzētu būt vienam vai vairākiem šādiem dokumentiem:

a)

derīgs vakcinācijas apliecinājums, kas izdots, pamatojoties uz Covid-19 vakcīnu, kura Savienībā ir atļauta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 726/2004;

b)

derīgs vakcinācijas apliecinājums, kas izdots, pamatojoties uz Covid-19 vakcīnām, kurām ir pabeigta procedūra iekļaušanai PVO ārkārtas lietojuma sarakstā, taču nav iekļautas to vakcīnu sarakstā, kas Savienībā ir atļautas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 726/2004;

c)

derīgs pārslimošanas apliecinājums;

d)

derīgs apliecinājums par negatīvu nukleīnskābes amplifikācijas testu (NAAT), kas veikts ne agrāk kā 72 stundas pirms izbraukšanas.

6)

Bērniem, kas jaunāki par 12 gadiem, pirms izceļošanas nebūtu jāpiemēro nekādas prasības.

7)

Dalībvalstis saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem varētu arī piemērot papildu pasākumus pēc ieceļošanas, piemēram, tādus kā papildu testēšana, pašizolācija un karantīna.

8)

Tomēr:

a)

pielikumā (15) minētajiem ceļotājiem, kuri veic būtiskas funkcijas vai kuriem ir būtiskas vajadzības, pēc ieceļošanas nebūtu jāpiemēro nekādi pasākumi, kas kavētu pašu ceļojuma mērķi;

b)

no transporta personāla, jūrniekiem un pārrobežu darba ņēmējiem, ierodoties kādā no dalībvalstīm, dalībvalstīm būtu jāpieprasa tikai negatīvs ātrais antigēna tests (RAT);

c)

gaisa kuģu apkalpes locekļi būtu jāatbrīvo no jebkādas testēšanas, ja viņu uzturēšanās trešā valstī bijusi mazāka par 12 stundām.

9)

Ja dalībvalstis piemēro papildu pasākumus pēc ieceļošanas, kā noteikts 7. punktā, tām būtu ceļotājiem viegli pieejamā veidā jādara pieejama attiecīga informācija.

Vakcinācijas, pārslimošanas un testēšanas apliecinājumi

10)

Papildus sertifikātiem, kas izdoti saskaņā ar Regulu (ES) 2021/953, dalībvalstīm būtu jāakceptē Covid-19 vakcinācijas, pārslimošanas vai testa apliecinājumi, uz kuriem attiecas īstenošanas akts, kas pieņemts saskaņā ar minētās regulas 3. panta 10. punktu vai 8. panta 2. punktu.

11)

Ja 5. punkta vajadzībām šāds īstenošanas akts nav pieņemts, tad dalībvalstis šā ieteikuma īstenošanas nolūkā saskaņā ar valsts tiesību aktiem varētu pieņemt lēmumu par trešās valsts izdota vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas apliecinājuma akceptēšanu, ņemot vērā nepieciešamību pārbaudīt dokumenta autentiskumu, derīgumu un integritāti, un to, vai tajā ir ietverti visi attiecīgie dati, kā paredzēts Regulā (ES) 2021/953.

Rīcība saistībā ar bažas raisošiem variantiem vai uzmanību prasošiem variantiem un ārkārtas apturēšanas mehānismu

12)

Ja trešā valstī vai apgabalā ir konstatēts bažas raisošs variants vai uzmanību prasošs variants, dalībvalstīm būtu jāveic steidzami pasākumi ("ārkārtas apturēšanas mehānisms"), lai ierobežotu šā varianta izplatību Savienībā. Reaģējot uz šāda jauna bažas raisoša vai uzmanību prasoša varianta parādīšanos trešā valstī vai apgabalā, tuvāko 48 stundu laikā būtu jāsasauc Padomes struktūru sanāksme, lai ciešā sadarbībā ar Komisiju un ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra atbalstu apspriestu nepieciešamību pēc koordinētiem pasākumiem attiecībā uz ceļošanu uz Savienību ar mērķi aizkavēt jaunā varianta izplatīšanos. Attiecīgā gadījumā dalībvalstīm Padomē koordinētā veidā būtu jālemj par jebkādām atbilstīgām prasībām. Izņēmuma kārtā dalībvalstis Padomes struktūru ietvaros varētu noteikt steidzamu, vienotu un pagaidu ierobežojumu visiem ceļojumiem uz savām teritorijām, kas attiektos uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri minētajā trešā valstī vai apgabalā ir uzturējušies 14 dienu laikā pirms došanās uz dalībvalstīm. Minētajam būtu jāattiecas arī uz situācijām, kad epidemioloģiskā situācija strauji un smagi pasliktinās tādā veidā, kas liecina par jauna bažas raisoša vai uzmanību prasoša SARS-CoV-2 varianta parādīšanos.

13)

Dalībvalstīm Padomes struktūru ietvaros un ciešā sadarbībā ar Komisiju būtu regulāri un koordinēti jāpārskata situācija.

14)

Šādiem ierobežojumiem būtu jābeidzas pēc 21 kalendārās dienas, ja vien dalībvalstis saskaņā ar 12. un 13. punktā noteikto procedūru nenolemj tos saīsināt vai pagarināt par papildu laikposmu.

15)

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram būtu jāpublicē un regulāri jāatjaunina karte, kurā atspoguļota situācija attiecībā uz bažas raisošiem variantiem un uzmanību prasošiem variantiem trešās valstīs.

Atbrīvojumi no pagaidu ceļošanas ierobežojumiem

16)

Attiecībā uz pielikumā minētajiem ceļotājiem, kuri veic būtiskas funkcijas vai kuriem ir būtiskas vajadzības, nebūtu jāpiemēro 2. un 12. punktā minētie ceļošanas ierobežojumi.

17)

Turpmāk minētajām personu kategorijām varētu piemērot 2. un 12. punktā minētos ceļošanas ierobežojumus, taču tām būtu jāsaglabā iespēja atgriezties Savienībā:

a)

Savienības pilsoņi un trešo valstu valstspiederīgie, kuriem saskaņā ar nolīgumiem starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un attiecīgajām trešām valstīm, no otras puses, ir dotas tiesības brīvi pārvietoties, kas pielīdzināmas Savienības pilsoņu un viņu attiecīgo ģimenes locekļu tiesībām (16);

b)

trešo valstu valstspiederīgie, kas ir pastāvīgie iedzīvotāji saskaņā ar Padomes Direktīvu 2003/109/EK (17), un personas, kuru uzturēšanās tiesības izriet no citiem Savienības tiesību instrumentiem vai valsts tiesību aktiem vai kurām ir attiecīgās valsts ilgtermiņa vīzas, kā arī viņu attiecīgie ģimenes locekļi.

Ja šādām personām nav derīga ES digitālā Covid sertifikāta, tām pēc ieceļošanas varētu piemērot papildu pasākumus, kas minēti 7. punktā.

18)

Papildu pasākumi, kurus saskaņā ar 7. punktu varētu piemērot pēc ieceļošanas, būtu jāturpina piemērot ceļotājiem, kas ir atbrīvoti no ierobežojumiem saskaņā ar 16. un 17. punktu.

Komunikācija un sabiedrības informēšana

19)

Informācija par jebkādiem jauniem pasākumiem saskaņā ar 5. punktu būtu jāpublicē pēc iespējas ātrāk un parasti vismaz 48 stundas pirms to stāšanās spēkā.

Nobeiguma noteikumi

20)

Šajā ieteikumā Andoras, Monako, Sanmarīno un Vatikāna/Svētā Krēsla iedzīvotāji būtu uzskatāmi par trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas 17. punkta b) apakšpunkts.

21)

Šis ieteikums aizstāj Ieteikumu (ES) 2020/912. Tas būtu jāpiemēro no 2022. gada 22. decembra.

Briselē, 2022. gada 13. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. BEK


(1)  Padomes Ieteikums (ES) 2020/912 (2020. gada 30. jūnijs) par pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES un iespējamu šāda ierobežojuma atcelšanu (OV L 208 I, 1.7.2020., 1. lpp.).

(2)  Padomes Ieteikums (ES) 2022/107 (2022. gada 25. janvāris) par koordinētu pieeju drošas brīvas pārvietošanās atvieglošanai Covid-19 pandēmijas laikā un ar ko aizstāj Ieteikumu (ES) 2020/1475 (OV L 18, 27.1.2022., 110. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/953 (2021. gada 14. jūnijs) par sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testa un pārslimošanas sertifikātu (ES digitālais Covid sertifikāts) izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā (OV L 211, 15.6.2021., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/954 (2021. gada 14. jūnijs) par sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testa un pārslimošanas sertifikātu (ES digitālais Covid sertifikāts) izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas Covid-19 pandēmijas laikā likumīgi uzturas vai dzīvo dalībvalstu teritorijā (OV L 211, 15.6.2021., 24. lpp.).

(5)  Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).

(6)   OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(7)  Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).

(8)   OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(9)  Padomes Lēmums 2008/146/EK (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.).

(10)   OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.

(11)  Padomes Lēmums 2011/350/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 726/2004 (2004. gada 31. marts), ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp.).

(13)  Padomes Ieteikums (ES) 2022/107 par koordinētu pieeju drošas brīvas pārvietošanās atvieglošanai Covid-19 pandēmijas laikā un ar ko aizstāj Ieteikumu (ES) 2020/1475.

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 851/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (OV L 142, 30.4.2004., 1. lpp.).

(15)  Sk. arī Komisijas 2020. gada 28. oktobra norādījumus (COM(2020) 686 final, 28.10.2020.).

(16)  Kā definēts 2. un 3. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).

(17)  Padomes Direktīva 2003/109/EK (2003. gada 25. novembris) par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji (OV L 16, 23.1.2004, 44. lpp.).


PIELIKUMS

Personu kategorijas, kas ceļo, pildot kādu būtisku funkciju, vai kam ir būtiska vajadzība:

i)

veselības aprūpes speciālisti, pētnieki veselības jomā un veco ļaužu aprūpes speciālisti;

ii)

pārrobežu darba ņēmēji;

iii)

transporta nozares darbinieki;

iv)

diplomāti, starptautisko organizāciju darbinieki un starptautisko organizāciju uzaicināti cilvēki, militārais personāls, humānās palīdzības darbinieki un civilās aizsardzības personāls;

v)

tranzīta pasažieri;

vi)

pasažieri, kas ceļo neatliekamu ģimenes vai medicīnisku iemeslu dēļ;

vii)

jūrnieki;

viii)

personas, kas strādā ar kritiskām vai citādi būtiskām infrastruktūrām;

ix)

personas, kurām nepieciešama starptautiska aizsardzība vai palīdzība citu humānu iemeslu dēļ.


TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

22.12.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/153


AR TIRDZNIECĪBAS UN SADARBĪBAS NOLĪGUMU STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENU, NO VIENAS PUSES, UN LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTO KARALISTI, NO OTRAS PUSES, IZVEIDOTĀS PARTNERĪBAS PADOMES LĒMUMS Nr. 2/2022

(2022. gada 21. decembris)

par tā pagaidu posma otro un pēdējo pagarināšanu, kura laikā Apvienotā Karaliste var atkāpties no pienākuma dzēst pasažieru datu reģistra datus pēc viņu izceļošanas no Apvienotās Karalistes [2022/2549]

PARTNERĪBAS PADOME,

ņemot vērā Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, (“Tirdzniecības un sadarbības nolīgums”) un jo īpaši tā 552. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Pagaidu posmu, kura laikā Apvienotā Karaliste var atkāpties no Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 552. panta 4. punktā noteiktā pienākuma dzēst pasažieru datu reģistra datus pēc viņu izceļošanas no Apvienotās Karalistes, pagarina otro un pēdējo reizi līdz 2023. gada 31. decembrim saskaņā ar minētā nolīguma 552. panta 13. punktu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē un Londonā, 2022. gada 21. decembrī

Partnerības padomes vārdā –

līdzpriekšsēdētāji

Maroš ŠEFČOVIČ

James CLEVERLY


22.12.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/154


AR TIRDZNIECĪBAS UN SADARBĪBAS NOLĪGUMU STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENU, NO VIENAS PUSES, UN LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTO KARALISTI, NO OTRAS PUSES, IZVEIDOTĀS PARTNERĪBAS PADOMES LĒMUMS Nr. 3/2022

(2022. gada 21. decembris),

ar ko izveido to personu sarakstu, kuras vēlas un spēj būt šķīrējtiesneši saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu [2022/2550]

PARTNERĪBAS PADOME,

ņemot vērā Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (1) (“Tirdzniecības un sadarbības nolīgums”), un jo īpaši tā 752. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 752. panta 1. punktu Partnerības padomei ir jāizveido to personu saraksts, kuras vēlas un spēj būt šķīrējtiesneši. Sarakstā ir norādītas vismaz 15 personas, un tam ir trīs apakšsaraksti: a) viens personu apakšsaraksts, kas sagatavots, pamatojoties uz Savienības priekšlikumiem; b) viens personu apakšsaraksts, kas sagatavots, pamatojoties uz Apvienotās Karalistes priekšlikumiem, un c) viens personu apakšsaraksts, kuras nav nevienas Puses valstspiederīgie un kandidē uz šķīrējtiesas priekšsēdētāja amatu.

(2)

Katrā apakšsarakstā ir norādītas vismaz piecas personas.

(3)

Saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 741. pantu visi šķīrējtiesneši ir personas, kuru neatkarība nav apšaubāma, kurām ir kvalifikācija, kas vajadzīga, lai ieņemtu augstus tiesnešu amatus viņu attiecīgajās valstīs, vai kuras ir juristi ar atzītu kompetenci. Viņi ir pierādījuši speciālās zināšanas tiesībās un starptautiskajā tirdzniecībā, tostarp konkrētos jautājumos, uz kuriem attiecas otrās daļas pirmā temata I–VII sadaļa, VIII sadaļas 4. nodaļa, IX–XII sadaļa vai sestais temats, vai tiesībās un visos citos jautājumos, uz ko attiecas Tirdzniecības un sadarbības nolīgums vai jebkurš papildinošais nolīgums, un priekšsēdētājam ir arī pieredze strīdu izšķiršanas procedūrās.

(4)

Saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības līguma 752. panta 3. punktu šajā sarakstā neiekļauj personas, kas ir Savienības iestāžu, kādas dalībvalsts valdības vai Apvienotās Karalistes valdības locekļi, ierēdņi vai citi darbinieki.

(5)

Pamatojoties uz Savienības un Apvienotās Karalistes priekšlikumiem, Partnerības padomei ir lietderīgi vienoties par diviem sešu personu apakšsarakstiem šķīrējtiesnešu amatam un par astoņu personu apakšsarakstu šķīrējtiesas priekšsēdētāja amatam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Pielikumā ir iekļauts to personu saraksts, kuras vēlas un spēj būt šķīrējtiesneši saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas.

Briselē un Londonā, 2022. gada 21. decembrī

Partnerības padomes vārdā –

līdzpriekšsēdētāji

Maroš ŠEFČOVIČ

James CLEVERLY


(1)   OV L 149, 30.4.2021., 10. lpp.


PIELIKUMS

(a)

Personu apakšsaraksts, kas sagatavots, pamatojoties uz Savienības priekšlikumiem;

 

Laurence BOISSON DE CHAZOURNES

 

Irina BUGA

 

Hélène RUIZ FABRI

 

Michael HAHN

 

Crenguta LEAUA

 

Peter Leo Henri VAN DEN BOSSCHE

(b)

Personu apakšsaraksts, kas sagatavots, pamatojoties uz Apvienotās Karalistes priekšlikumiem;

 

Lorand Alexander BARTELS

 

Lawrence COLLINS

 

Jean E. KALICKI

 

Surya P. SUBEDI

 

David UNTERHALTER

 

Janet M. WHITTAKER

(c)

To personu apakšsaraksts, kuras kandidē uz šķīrējtiesas priekšsēdētāja amatu.

 

Leora BLUMBERG

 

Thomas COTTIER

 

William J. DAVEY

 

Gavan GRIFFITH

 

Valerie HUGHES

 

Campbell MCLACHLAN

 

Penelope Jane RIDINGS

 

J.Christopher THOMAS


22.12.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/157


ES UN KOREJAS TIRDZNIECĪBAS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 4

(2022. gada 30. novembris)

par Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses, 10.A un 10.B pielikuma grozījumiem [2022/2551]

TIRDZNIECĪBAS KOMITEJA,

ņemot vērā Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses, un jo īpaši tā 10.24. panta 1. punktu, 10.25. panta 1. punktu, 10.25. panta 3. punktu, 15.1. panta 4. punkta c) apakšpunktu un 15.5. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses (1) (“nolīgums”), 15.1. panta 4. punkta c) apakšpunktu Tirdzniecības komiteja īpašos nolīgumā paredzētos gadījumos var izskatīt nolīguma grozījumus vai grozīt nolīguma noteikumus.

(2)

Nolīguma 15.5. panta 2. punkts nosaka, ka Tirdzniecības komitejas lēmumu grozīt nolīguma pielikumus, papildinājumus, protokolus un piezīmes var pieņemt puses atbilstīgi savām attiecīgajām piemērojamajām tiesiskajām prasībām un procedūrām.

(3)

Nolīguma 10.24. panta 1. punkts pusēm paredz iespēju pievienot aizsargājamās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes 10.A un 10.B pielikumam atbilstīgi 10.25. pantā noteiktajai procedūrai.

(4)

Saskaņā ar nolīguma 10.25. panta 1. punktu Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu darba grupa (“ĢI darba grupa”) var pieņemt ieteikumus un vienprātīgi pieņemt lēmumus.

(5)

Saskaņā ar nolīguma 10.25. panta 3. punktu ĢI darba grupa var pieņemt lēmumu grozīt 10.A un 10.B pielikumu, lai pievienotu atsevišķas Eiropas Savienības vai Korejas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, vai atceltu atsevišķas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras vairs nav aizsargātas izcelsmes valstī vai kuras vairs neatbilst nosacījumiem, lai tās tiktu uzskatītas par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm otrā pusē. Tā var arī noteikt, ka atsauce uz tiesību aktiem šajā nolīgumā ir uzskatāma par atsauci uz tiem tiesību aktiem, kuri ir grozīti, ar kuriem ir aizstāts kāds tiesību akts un kuri ir spēkā noteiktā dienā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

(6)

Ievērojot 5. panta 2. punktu ES un Korejas Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu darba grupas 2019. gada 17. septembra Lēmumā Nr. 1/2019 par tās reglamenta pieņemšanu (“reglaments”), darba grupa var vienprātīgi nolemt ieteikt noteiktas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pievienot vai svītrot, galīgo lēmumu atstājot pieņemšanai Tirdzniecības komitejā saskaņā ar nolīguma 10.21. panta 4. punktu, 10.24. pantu un 10.25. pantu.

(7)

Saskaņā ar reglamenta 5. panta 3. punktu, kurā ir atsauce uz nolīguma 15.3. panta 5. punktu un 15.5. panta 2. punktu, Tirdzniecības komiteja var uzņemties ĢIN darba grupai uzticēto uzdevumu un nolemt grozīt 10.A un 10.B pielikumu, un puses var lēmumu pieņemt atbilstīgi savām attiecīgajām piemērojamajām tiesiskajām prasībām un procedūrām.

(8)

Piemērojot nolīguma 10.25. panta 3. punkta c) apakšpunktu, puses ir apstiprinājušas šādus jautājumus, kas saistīti ar nolīgumā ietvertajām atsaucēm uz tiesību aktiem:

a)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89 (2), minēta nolīguma C apakšiedaļā “Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes”, 2019. gada 17. aprīlī tika atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/787 (2019. gada 17. aprīlis) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu un marķējumu, stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu lietošanu citu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā, stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta un destilātu izmantošanu alkoholiskajos dzērienos un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 110/2008 (3). Tāpēc atsauce uz Regulu (EK) Nr. 110/2008 nolīgumā būtu jāuzskata par atsauci uz Regulu (ES) 2019/787.

b)

Padomes Regula (EK) Nr. 510/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (4), minēta C apakšiedaļā “Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes”, 2012. gada 21. novembrī tika atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (5). Tāpēc atsauce uz Regulu (EK) Nr. 510/2006 nolīgumā būtu jāuzskata par atsauci uz Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

c)

Padomes Regula (EEK) Nr. 1601/91 (1991. gada 10. jūnijs), ar ko nosaka vispārīgus noteikumus par aromatizētu vīnu, aromatizētus vīnus saturošu dzērienu un aromatizētus vīnus saturošu kokteiļu definēšanu un to nosaukumu un noformējumu veidošanu (6), minēta C apakšiedaļā “Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes”, 2014. gada 26. februārī tika atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 251/2014 (2014. gada 26. februāris) par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1601/91 (7). Tāpēc atsauce uz Regulu (EEK) Nr. 1601/91 nolīgumā būtu jāuzskata par atsauci uz Regulu (ES) Nr. 251/2014.

d)

Padomes Regula (EK) Nr. 1493/1999 (1999. gada 17. maijs) par vīna tirgus kopīgo organizāciju (8), minēta C apakšiedaļā “Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes”, 2008. gada 29. aprīlī tika atcelta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 479/2008 (2008. gada 29. aprīlis) par vīna tirgus kopējo organizāciju, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1493/1999, (EK) Nr. 1782/2003, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 3/2008 un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2392/86 un (EK) Nr. 1493/1999. Pēdējā minētā regula ir atcelta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 491/2009 (2009. gada 25. maijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (9), un tās noteikumi ir iekļauti Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (10). Tāpēc atsauce uz Regulu (EK) Nr. 1493/1999 nolīgumā būtu jāuzskata par atsauci uz Regulu (EK) Nr. 491/2009.

e)

Regula (EK) Nr. 1234/2007, minēta C apakšiedaļā “Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes”, 2013. gada 17. decembrī tika atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (11). Tāpēc atsauce uz Regulu (EK) Nr. 1234/2007 nolīgumā būtu jāuzskata par atsauci uz Regulu (ES) Nr. 1308/2013.

f)

C apakšiedaļā “Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes” minētais Korejas Lauksaimniecības produktu kvalitātes kontroles likums (2009. gada 9. jūnija Likums Nr. 9759) ir grozīts. 2021. gada 21. decembrī piemērojams kļuva Lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu kvalitātes kontroles likums (2021. gada 21. decembra Likums Nr. 18599) (12). Tāpēc atsauce uz Lauksaimniecības produktu kvalitātes kontroles likumu (2009. gada 9. jūnija Likumu Nr. 9759) nolīgumā būtu jāuzskata par atsauci uz Lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu kvalitātes kontroles likumu (2021. gada 21. decembra Likumu Nr. 18599).

g)

C apakšiedaļā “Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes” minētais Korejas Alkoholisko dzērienu nodokļa likums (2008. gada 29. februāra Likums Nr. 8852) ir grozīts. 2021. gada 1. janvārī Alkoholisko dzērienu atļauju likumā (neoficiāls tulkojums / 2020. gada 29. decembra Likums Nr. 17761) tika iekļauti un ir tikuši piemēroti īpaši noteikumi par administratīvajām procedūrām, kas attiecas uz stipro alkoholisko dzērienu ražošanu, pārdošanu u. c. un paredzētas Alkoholisko dzērienu nodokļa likumā (13). No 2022. gada janvāra ir tikuši piemēroti gan Alkoholisko dzērienu nodokļa likums (2021. gada 21. decembra Likums Nr. 18593) (14), gan Alkoholisko dzērienu atļauju likums (2022. gada 6. janvāra Likums Nr. 18723) (15). Tāpēc atsauce uz Alkoholisko dzērienu nodokļa likumu (2008. gada 29. februāra Likumu Nr. 8852) nolīgumā būtu jāuzskata par atsauci uz Alkoholisko dzērienu nodokļa likumu (2021. gada 21. decembra Likumu Nr. 18593) un Alkoholisko dzērienu atļauju likumu (2022. gada 6. janvāra Likumu Nr. 18723).

(9)

Puses ir šādi vienojušās 10.A un 10.B pielikumā pievienot 44 ES ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un 41 Korejas ģeogrāfiskās izcelsmes norādi:

a)

ĢI darba grupas septītajā sanāksmē, kas 2019. gada 6. novembrī notika Seulā, puses saskaņā ar 10.24. pantu un 10.25. panta 3. punktu apsprieda to, kādā kārtībā grozīt nolīguma 10.A un 10.B pielikumu, un vienojās nākamajos mēnešos turpināt diskusijas ar mērķi nākamajā ĢI darba grupas sanāksmē panākt vienošanos par jaunu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pievienošanu;

b)

pēc pušu lūguma un saskaņā ar nolīguma 10.18. panta 3. punktu un 10.18. panta 4. punktu, kā arī 10.24. un 10.25. pantu ES ir pabeigusi iebildumu procedūru un 41 Korejas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pārbaudi. Koreja ir pabeigusi iebildumu procedūru un 44 ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārbaudi.

(10)

Puses ir šādi vienojušās no 10.A un 10.B pielikuma svītrot trīs ES ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un četras Korejas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes:

a)

2016. gada 25. oktobrī ES paziņoja Korejai par kādas Spānijas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības izbeigšanu un lūdza no nolīguma 10.B pielikuma saskaņā ar 10.25. panta 3. punkta b) apakšpunktu svītrot nosaukumu “Pacharán”, jo ES tas vairs nav aizsargāts.

b)

izskatījusi ar nolīgumu aizsargātās ES ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un ņemot vērā Komisijas Regulu (ES) 2019/674 (2019. gada 29. aprīlis), ar ko groza III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 110/2008 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību (16), ES 2020. gada novembrī lūdza no nolīguma 10.B pielikuma saskaņā ar 10.25. panta 3. punkta b) apakšpunktu svītrot nosaukumu “Polish Cherry”, jo ES tas vairs nav aizsargāts.

c)

Koreja 2021. gada 15. martā paziņoja un lūdza no nolīguma 10.A pielikuma saskaņā ar 10.25. panta 3. punkta b) apakšpunktu svītrot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Muan White Lotus Tea (무안백련차)” un “Cheongyang Powdered Hot Pepper (청양고춧가루)”, jo Korejā tās vairs nav aizsargātas.

d)

pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības no 2021. gada 1. janvāra puses virtuālā tehniskajā sanāksmē, kas notika 2021. gada 16. martā, apstiprināja, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norāde “Scotch Whisky” būtu no nolīguma 10.B pielikumā uzskaitītajiem nosaukumiem jāsvītro.

e)

ĢI darba grupas devītajā sanāksmē, kas notika 2021. gada 8. decembrī, Koreja paziņoja un lūdza no nolīguma 10.A pielikuma saskaņā ar 10.25. panta 3. punkta b) apakšpunktu svītrot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Seosan Garlic (서산마늘)” un “Yeoju Sweet Potato (여주고구마)”, jo Korejā tās vairs nav aizsargātas.

(11)

Puses ir šādi vienojušās četras nolīguma 10.A pielikumā iekļautas ES ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuru nosaukums ir mainīts, aizstāt ar attiecīgām atjauninātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm:

a)

2017. gada 13. jūlijā ES paziņoja Korejai, ka četrām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas aizsargātas ar nolīgumu, ir mainīts produkta nosaukums (17). ES ierosināja atjaunināt attiecīgos nosaukumus un to transkripcijas to ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstā, kuras Korejā pašlaik ir aizsargātas;

b)

tajā pašā paziņojumā ES lūdza, lai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde “Originali lietuviška degtinė/vodka lituanienne originale”, ar kuru ierosināts papildināt 10.B pielikumu, tiktu mainīta uz “Originali lietuviška degtinė/Original Lithuanian vodka” (transkripcija: 오리지널 리투아니아 보드카).

(12)

Ievērojot ES un Korejas Tirdzniecības komitejas Lēmuma Nr. 1 (2011. gada 23. decembris) (18) pielikuma 12. panta 2. punktu, Tirdzniecības komiteja sanāksmju starplaikā, ja abas puses tam piekrīt, var pieņemt lēmumus, izmantojot rakstisku procedūru. Rakstiskā procedūra nozīmētu, ka Tirdzniecības komitejas priekšsēdētāji apmainās ar notām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atsauces uz ES un Korejas tiesību aktiem 10. nodaļas B iedaļas C apakšiedaļas “Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes” 51., 53.–55. zemsvītras piezīmē nolīguma redakcijā, kas publicēta ES, vai tajās pašās zemsvītras piezīmēs, kas Korejā publicētajā nolīguma redakcijā (19) numurētas kā 2., 4.–6. zemsvītras piezīme, uzskata par atsaucēm uz tiem tiesību aktiem, kuri ir grozīti vai ar kuriem ir aizstāts kāds tiesību akts saskaņā ar šā lēmuma I pielikumu.

2. pants

Nolīguma 10.A un 10.B pielikumu groza šādi:

1)

šā lēmuma II pielikumā uzskaitītās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pievieno atbilstošajā attiecīgās dalībvalsts ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstā nolīguma 10.A pielikuma A daļā;

2)

šā lēmuma III pielikumā uzskaitītās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pievieno atbilstošajā Korejas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstā nolīguma 10.A pielikuma B daļā;

3)

šā lēmuma IV pielikumā uzskaitītās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pievieno atbilstošajā attiecīgās dalībvalsts ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstā nolīguma 10.B pielikuma A daļas 1. un 2. iedaļā;

4)

šā lēmuma V pielikumā uzskaitītās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pievieno atbilstošajā Korejas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstā nolīguma 10.B pielikuma B daļā;

5)

no ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu saraksta nolīguma 10.B pielikuma A daļas 2. iedaļā svītro ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Pacharán” (Spānija), “Polska Wiśniówka/Polish Cherry” (Polija) un “Scotch Whisky” (Apvienotā Karaliste);

6)

no Korejas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu saraksta nolīguma 10.A pielikuma B daļā svītro ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Seosan Garlic (서산마늘)”, “Muan White Lotus Tea (무안백련차)”, “Cheongyang Powdered Hot Pepper (청양고춧가루)” un “Yeoju Sweet Potato (여주고구마)”; un

7)

tās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecīgās dalībvalsts ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstā nolīguma 10.A pielikuma A daļā, kurām mainījies nosaukums, aizstāj ar attiecīgajiem ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nosaukumiem, kas norādīti šā lēmuma VI pielikumā.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc pušu apmainīšanās ar rakstiskiem paziņojumiem, kuri saņemti pa diplomātiskiem kanāliem un apliecina, ka katra puse ir izpildījusi juridiskās prasības un procedūras, kuras jāizpilda, lai šis lēmums stātos spēkā.


(1)   OV L 127, 14.5.2011, 1. lpp.

(2)   OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp.

(3)   OV L 130, 17.5.2019., 1. lpp.

(4)   OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(5)   OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(6)   OV L 149, 14.6.1991., 1. lpp.

(7)   OV L 84, 20.3.2014., 14. lpp.

(8)   OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp.

(9)   OV L 154, 17.6.2009., 1. lpp.

(10)   OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(11)   OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(12)  대한민국정부 관보 제20151호 (oficiālais vēstnesis, 20151), 21.12.2021., 47. lpp.

(13)  대한민국정부 관보 제19907호 (oficiālais vēstnesis, 19907), 29.12.2020., 110. lpp.

(14)  대한민국정부 관보 제20151호 (oficiālais vēstnesis, 20151), 21.12.2021., 39. lpp.

(15)  대한민국정부 관보 제20163호 별권1 (oficiālais vēstnesis, 20163, atsevišķs 1. sēj.), 6.1.2022., 4. lpp.

(16)   OV L 114, 30.4.2019., 7. lpp.

(17)   “Huile essentielle de lavande de Haute-Provence” kļuva par “Huile essentielle de lavande de Haute-Provence/Essence de lavande de Haute-Provence” (transkripcija: 윌 에썽씨엘 드 라벙드 드 오뜨 프로방스 / 에썽스 드 라벙드 드 오뜨 프로방스 (오뜨 프로방스 라벙드 에센스 오일); “Prosciutto di S. Daniele” kļuva par “Prosciutto di San Daniele” (transkripcija nemainās); “Jamon de Teruel” kļuva par “Jamón de Teruel/Paleta de Teruel” (transkripcija: 하몬 데 떼루엘 / 빨레따 데 떼루엘); “Jamón de Huelva” kļuva par “Jabugo” (transkripcija: 하부고).

(18)  ES un Korejas Tirdzniecības komitejas 2011. gada 23. decembra lēmums par Tirdzniecības komitejas reglamenta pieņemšanu (OV L 58, 1.3.2013., 9. lpp.).

(19)  대한민국 관보 제17538호(그2) (oficiālais vēstnesis, 17538, atsevišķs 2. sēj.), 28.6.2011., 800. lpp.


I PIELIKUMS

Atsauces uz ES un Korejas tiesību aktiem 10. nodaļas B iedaļas C apakšiedaļas “Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes” 51., 53.–55. zemsvītras piezīmē nolīguma redakcijā, kas publicēta ES, vai tajās pašās zemsvītras piezīmēs, kas Korejā publicētajā nolīguma redakcijā numurētas kā 2., 4.–6. zemsvītras piezīme, uzskata par atsaucēm uz tiem tiesību aktiem, kuri ir grozīti vai ar kuriem ir aizstāts kāds tiesību akts, šādi:

1)

atsauces uz ES tiesību aktiem:

a)

atsauces uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89 aizstāj ar atsaucēm uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/787 (2019. gada 17. aprīlis) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu un marķējumu, stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu lietošanu citu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā, stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta un destilātu izmantošanu alkoholiskajos dzērienos un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 110/2008;

b)

atsauces uz Padomes Regulu (EK) Nr. 510/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību aizstāj ar atsaucēm uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām;

c)

atsauces uz Padomes Regulu (EEK) Nr. 1601/91 (1991. gada 10. jūnijs), ar ko nosaka vispārīgus noteikumus par aromatizētu vīnu, aromatizētus vīnus saturošu dzērienu un aromatizētus vīnus saturošu kokteiļu definēšanu un to nosaukumu un noformējumu veidošanu, aizstāj ar atsaucēm uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 251/2014 (2014. gada 26. februāris) par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1601/91;

d)

atsauces uz Padomes Regulu (EK) Nr. 1493/1999 (1999. gada 17. maijs) par vīna tirgus kopīgo organizāciju, kas atcelta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 479/2008 (2008. gada 29. aprīlis) par vīna tirgus kopējo organizāciju, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1493/1999, (EK) Nr. 1782/2003, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 3/2008 un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2392/86 un (EK) Nr. 1493/1999, aizstāj ar atsaucēm uz Padomes Regulu (EK) Nr. 491/2009 (2009. gada 25. maijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula); un

e)

atsauces uz Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”), aizstāj ar atsaucēm uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007;

2)

atsauces uz Korejas tiesību aktiem:

a)

atsauces uz Lauksaimniecības produktu kvalitātes kontroles likumu (2009. gada 9. jūnija Likumu Nr. 9759) aizstāj ar atsaucēm uz Lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu kvalitātes kontroles likumu (2021. gada 21. decembra Likumu Nr. 18599); un

b)

atsauces uz Alkoholisko dzērienu nodokļa likumu (2008. gada 29. februāra Likumu Nr. 8852) aizstāj ar atsaucēm uz Alkoholisko dzērienu nodokļa likumu (2021. gada 21. decembra Likumu Nr. 18593) un Alkoholisko dzērienu atļauju likumu (2022. gada 6. janvāra Likumu Nr. 18723).


II PIELIKUMS

Valsts kods

Aizsargājamais nosaukums

Produkta veids

Transkripcija ar korejiešu alfabēta rakstu zīmēm

AT

Steirisches Kürbiskernöl

Ķirbju sēklu eļļa

슈타이리쉐스 퀴르비스케른욀

CY

Λουκούμι Γεροσκήπου / Loukoumi Geroskipou

Saldumi

루꾸미 게로스끼뿌

DE

Hopfen aus der Hallertau

Apiņi

할러타우 홉펜

DE

Lübecker Marzipan

Saldumi

뤼베커 마르지판

DE

Nürnberger Lebkuchen

Saldumi

뉘른베르거 렙쿠헨

DE

Schwarzwälder Schinken

Šķiņķis

슈바르츠벨더 쉰켄

DK

Danablu

Siers

다나블루

ES

Aceite de Terra Alta/Oli de Terra Alta

Olīveļļa

아쎄이떼 데 떼라 알따; 올리 데 떼라 알따

ES

Aceite Monterrubio

Olīveļļa

아쎄이떼 몬떼루비오

ES

Estepa

Olīveļļa

에스떼빠

ES

Les Garrigues

Olīveļļa

레스 가리게스

ES

Sierra de Cazorla

Olīveļļa

씨에라 데 까쏘를라

ES

Siurana

Olīveļļa

씨우라나

EL

Καλαμάτα / Kalamata (1)

Olīveļļa

칼라마타

EL

Σητεία Λασιθίου Κρήτης / Sitia Lasithiou Kritis

Olīveļļa

시티아 라시티우 크리티스

EL

Λακωνία / Lakonia

Olīveļļa

라코니아

EL

Γραβιέρα Κρήτης / Graviera Kritis

Siers

그라비에라 크리티스

EL

Κασέρι / Kasseri

Siers

카세리

IT

Aceto Balsamico di Modena

Etiķis

아체토 발사미코 디 모데나

IT

Bresaola della Valtellina

Šķiņķis

브레사올라 델라 발텔리나

IT

Kiwi Latina

Kivi

키위 라티나

IT

Mela Alto Adige / Südtiroler Apfel

Āboli

멜라 알토 아디제; 수드티롤레르 아펠

IT

Toscano

Olīveļļa

토스카노

IT

Pecorino Toscano

Siers

페코리노 토스카노

IT

Salamini italiani alla cacciatora

Salami

살라미니 이탈리아니 알라 카차토라

NL

Edam Holland

Siers

에담 홀란드

NL

Gouda Holland

Siers

고다 홀란드


(1)  ĢIN “Kalamata” aizsardzība neliedz attiecībā uz olīvām Korejas teritorijā izmantot augu šķirnes nosaukumu. Šis formulējums nemaina un nemazina aizsardzību, kas ar nolīgumu jau piešķirta aizsargātajai ĢIN “Elia Kalamatas”.


III PIELIKUMS

Aizsargājamais nosaukums

Produkta veids

Transkripcija ar latīņu alfabēta rakstu zīmēm

천안배 (Cheonan Bae (Pear))

Bumbieri

Cheonan Bae

나주배 (Naju Bae (Pear))

Bumbieri

Naju Bae

안성배 (Anseong Bae (Pear))

Bumbieri

Anseong Bae

고려흑삼제품 (Korean Black Ginseng Product)

Melnā žeņšeņa produkti

Goryeo Heuksamjepum

예산사과 (Yesan Apple)

Āboli

Yesan Sagwa

안성쌀 (Anseong Ssal (Rice))

Rīsi

Anseong Ssal

영월고춧가루 (Yeongwol Red Pepper Powder)

Malti sarkanie pipari

Yeongwol Gochutgaru

고려흑삼 (Korean Black Ginseng)

Melnais žeņšeņs

Goryeo Heuksam

보성웅치올벼쌀 (Boseong Ungchi Olbyeossal)

Rīsi

Boseong Ungchi Olbyeossal

김포쌀 (Gimpo Ssal (Rice))

Rīsi

Gimpo Ssal

진도검정쌀 (Jindo Black Rice)

Rīsi

Jindo Geomjeong Ssal

군산쌀 (Gunsan Ssal (Rice))

Rīsi

Gunsan Ssal

영월고추 (Yeongwol Red Pepper)

Sarkanie pipari

Yeongwol Gochu

영천포도 (Yeongcheon Grapes)

Vīnogas

Yeongcheon Podo

무주사과 (Muju Apple)

Āboli

Muju Sagwa

삼척마늘 (Samcheok Garlic)

Ķiploki

Samcheok Maneul

김천자두 (Gimcheon Jadu (Plum))

Plūmes

Gimcheon Jadu

영동포도 (Yeongdong Grapes)

Vīnogas

Yeongdong Podo

문경오미자 (Mungyeong Omija)

Ķīnas citronliānas ogas

Mungyeong Omija

청도반시 (Cheongdo Seedless Flat Persimmon)

Hurmas

Cheongdo Bansi

평창산양삼 (PyeongChang Wild-cultivated Ginseng)

Savvaļā audzēts žeņšeņs

PyeongChang Sanyangsam

보은대추 (Boeun Jujube)

Jujuba

Boeun Daechu

충주밤 (Chungju Bam (Chestnut))

Ēdamie kastaņi

Chungju Bam

가평잣 (Gapyeong Korean Pine nuts)

Pīniju rieksti

Gapyeong Jat

정선곤드레 (Jeongseon Gondre)

Korejas dadži

Jeongseon Gondre

영동곶감 (Yeongdong Persimmon Dried)

Hurmas

Yeongdong Gotgam

부여표고 (Buyeo Pyogo (Oak mushroom))

Šitake sēnes

Buyeo Pyogo

완도미역 (Wando Sea mustard)

Vakame aļģes

Wando Miyeok

완도다시마 (Wando Sea tangle)

Laminārijas

Wando Dasima

기장미역 (Gijang sea mustard)

Vakame aļģes

Gijang Miyeok

기장다시마 (Gijang sea tangle)

Laminārijas

Gijang Dasima

완도김 (Wando Laver)

Ēdamās aļģes

Wando Gim

장흥김 (Jangheung Laver)

Ēdamās aļģes

Jangheung Gim

여수굴 (Yeosu Gul (Yeosu Oyster))

Austeres

Yeosu Gul

고흥미역 (Goheung Dried Sea mustard)

Vakame aļģes

Goheung Miyeok

고흥다시마 (Goheung Dried Sea tangle)

Laminārijas

Goheung Dasima

신안김 (Sinan Gim (Laver))

Ēdamās aļģes

Sinan Gim

해남김 (Haenam Gim (Laver))

Ēdamās aļģes

Haenam Gim

고흥김 (Goheung Laver)

Ēdamās aļģes

Goheung Gim

고흥굴 (Goheung Gul (Oyster))

Austeres

Goheung Gul


IV PIELIKUMS

1. IEDAĻA

VĪNI, KURU IZCELSME IR EIROPAS SAVIENĪBĀ

Valsts kods

Nosaukums

Transkripcija ar korejiešu alfabēta rakstu zīmēm

CY

Κουμανδαρία (transkripcija ar latīņu alfabēta rakstu zīmēm: Commandaria)

꼬만다리아

DE

Franken

프랑켄

ES

Utiel-Requena

우띠엘 레께나

FR

Pays d'Oc

패이 독 / 뻬이 독

FR

Romanée-Conti

로마네 콘티 / 로마네 꽁띠

FR

Pauillac

포이약 / 뽀이약

FR

Saint-Estèphe

세인트 에스테브 / 쎙 에스테프

IT

Prosecco

프로세코

RO

Cotnari

코트나리

SI

Vipavska dolina

비파브스카 돌리나

SK

Vinohradnícka oblasť Tokaj

비노흐라드니스카 오블라스트 토카이

2. IEDAĻA

STIPRIE ALKOHOLISKIE DZĒRIENI, KURU IZCELSME IR EIROPAS SAVIENĪBĀ

Valsts kods

Nosaukums

Transkripcija ar korejiešu alfabēta rakstu zīmēm

CY

Ζιβανία/Τζιβανία/Ζιβάνα/Zivania

지바니아

ES

Brandy del Penedés

브란디 델 뻬네데스

EL

Τσίπουρο/Tsipouro

치푸로

IE

Irish Cream

아이리쉬 크림

LT

Originali lietuviška degtinė/Original Lithuanian vodka

오리지널 리투아니아 보드카

BE+NL+FR+DE

Genièvre/Jenever/Genever

예네이버/제니버


V PIELIKUMS

Aizsargājamais nosaukums

Transkripcija ar latīņu alfabēta rakstu zīmēm

무주머루와인 (Muju Wild Grape Wine)

Muju Meoru Wine


VI PIELIKUMS

FRANCIJA

Huile essentielle de lavande de Haute-Provence/Essence de lavande de Haute-Provence (1)

Lavender essential oil

윌 에썽씨엘 드 라벙드 드 오뜨 프로방스 / 에썽스 드 라벙드 드 오뜨 프로방스 (오뜨 프로방스 라벙드 에센스 오일)

ITĀLIJA

Prosciutto di San Daniele (2)

Šķiņķis

프로슈토 디 산 다니엘레(생햄)

SPĀNIJA

Jamón de Teruel/Paleta de Teruel (3)

Šķiņķis

하몬 데 떼루엘 / 빨레따 데 떼루엘

Jabugo (4)

Šķiņķis

하부고


(1)   “Huile essentielle de lavande de Haute-Provence” kļuvis par “Huile essentielle de lavande de Haute-Provence/Essence de lavande de Haute-Provence”.

(2)   “Prosciutto di S. Daniele” kļuvis par “Prosciutto di San Daniele”.

(3)   “Jamon de Teruel” kļuvis par “Jamón de Teruel/Paleta de Teruel”.

(4)   “Jamón de Huelva” kļuvis par “Jabugo”.


Labojumi

22.12.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/169


Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2022/2400 (2022. gada 23. novembris), ar ko groza Regulas (ES) 2019/1021 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem IV un V pielikumu

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 317, 2022. gada 9. decembris )

29. lappusē pielikuma 1. punkta c) apakšpunkta tabulas ceturtajā slejā a) apakšpunktā:

tekstu:

“a)

līdz 2027. gada 29. decembrim – 500 mg/kg;”,

lasīt šādi:

“a)

līdz 2025. gada 29. decembrim – 500 mg/kg;”.

29. lappusē pielikuma 1. punkta c) apakšpunkta tabulas ceturtajā slejā b) apakšpunktā:

tekstu:

“b)

no 2025. gada 30. decembra līdz 2027. gada 28. decembrim – 350 mg/kg vai šo vielu summārā koncentrācija (ja minētās vielas ir sastopamas maisījumos vai izstrādājumos), kas tetrabromdifenilēterim, pentabromdifenilēterim, heksabromdifenilēterim, heptabromdifenilēterim un dekabromdifenilēterim noteikta I pielikuma ceturtās slejas 2. punktā, ja minētā vērtība ir lielāka;”

lasīt šādi:

“b)

no 2025. gada 30. decembra līdz 2027. gada 29. decembrim – 350 mg/kg vai šo vielu summārā koncentrācija (ja minētās vielas ir sastopamas maisījumos vai izstrādājumos), kas tetrabromdifenilēterim, pentabromdifenilēterim, heksabromdifenilēterim, heptabromdifenilēterim un dekabromdifenilēterim noteikta I pielikuma ceturtās slejas 2. punktā, ja minētā vērtība ir lielāka;”.


22.12.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/170


Labojums Padomes Lēmumā (ES) 2022/2353 (2022. gada 1. decembris) par palīdzības pasākumu saskaņā ar Eiropas Miera mehānismu nolūkā stiprināt Bosnijas un Hercegovinas bruņoto spēku spējas

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 311, 2022. gada 2. decembris )

Uz vāka satura rādītājā un 149. lappusē virsrakstā:

tekstu:

“Padomes Lēmums (ES) 2022/2353 ..”

lasīt šādi:

“Padomes Lēmums (KĀDP) 2022/2353 ..”.