1.   Šī direktīva nosaka kopējus pasākumus minimālo efektīvo nodokļu uzlikšanai starptautisku uzņēmumu (SU) grupām un lielām vietējām grupām kā:

2.   Dalībvalstis var izvēlēties piemērot kvalificētu vietējo virsnodokli, saskaņā ar kuru virsnodokli aprēķina un maksā par visu sastāvā esošo zemu nodokļu vienību, kuru atrašanās vieta ir to jurisdikcijā, virspeļņu saskaņā ar šo direktīvu.

1.   Šo direktīvu piemēro sastāvā esošām vienībām, kas atrodas dalībvalstī un ir tādas SU grupas vai lielas vietējas grupas dalībnieces, kuras gada ieņēmumi, ieskaitot 3. punktā minēto izslēgto vienību ieņēmumus, tās galīgā mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos vismaz divos no četriem fiskālajiem gadiem, kas seko tūlīt pēc pārbaudes fiskālā gada, ir 750 000 000 EUR vai vairāk.

2.   Ja viens vai vairāki no 1. punktā minētajiem četriem fiskālajiem gadiem ir garāks vai īsāks par 12 mēnešiem, 1. punktā minēto ieņēmumu robežvērtību proporcionāli koriģē par katru no minētajiem fiskālajiem gadiem.

3.   Šo direktīvu nepiemēro šādām vienībām (“izslēgtās vienības”):

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, pieteikuma iesniedzēja sastāvā esošā vienība saskaņā ar 45. panta 1. punktu var izvēlēties neuzskatīt minētās daļas b) un c) apakšpunktā minētu vienību par izslēgtu vienību.

1.   Šīs direktīvas nolūkos nosaka, ka vienība, kas nav caurplūsmas vienība, atrodas jurisdikcijā, kurā to uzskata par rezidenti nodokļu vajadzībām, pamatojoties uz tās vadības atrašanās vietu, tās izveides vietu vai tamlīdzīgiem kritērijiem.

Ja atrašanās vietu sastāvā esošai vienībai, kas nav caurplūsmas vienība, nav iespējams noteikt, pamatojoties uz pirmo daļu, tad uzskata, ka tās atrodas jurisdikcijā, kurā tā izveidota.

2.   Caurplūsmas vienību uzskata par bez valstspiederības esošu, izņemot, ja tā ir SU grupas vai lielas vietējas grupas galīgais mātesuzņēmums vai ja tai saskaņā ar 5., 6., 7. un 8. pantu ir jāpiemēro IIR, – tādā gadījumā uzskata, ka caurplūsmas vienība atrodas jurisdikcijā, kurā tā izveidota.

3.   Nosaka, ka pastāvīgā pārstāvniecība, kas definēta 3. panta 13) punkta a) apakšpunktā, atrodas jurisdikcijā, kurā to uzskata par pastāvīgu pārstāvniecību un kurā tai ir jāmaksā nodokļi saskaņā ar piemērojamo nodokļu nolīgumu.

Nosaka, ka pastāvīgā pārstāvniecība, kas definēta 3. panta 13) punkta b) apakšpunktā, atrodas jurisdikcijā, kurā tai piemēro nodokli uz neto pamata, pamatojoties uz tās uzņēmējdarbības klātbūtni.

Nosaka, ka pastāvīgā pārstāvniecība, kas definēta 3. panta 13) punkta c) apakšpunktā, atrodas jurisdikcijā, kurā tā fiziski pastāv.

Pastāvīgu pārstāvniecību, kas definēta 3. panta 13) punkta d) apakšpunktā, uzskata par bez valstspiederības esošu.

4.   Ja sastāvā esoša vienība atrodas divās jurisdikcijās, un minētajās jurisdikcijās ir piemērojams nodokļu nolīgums, uzskata, ka sastāvā esošā vienība atrodas jurisdikcijā, kurā to uzskata par rezidenti nodokļu vajadzībām saskaņā ar nodokļu nolīgumu.

Ja piemērojamais nodokļu nolīgums nosaka, ka kompetentajām iestādēm ir jāpanāk savstarpēja vienošanās par sastāvā esošās vienības domājamo atrašanās vietu nodokļu vajadzībām, bet šāda vienošanās netiek panākta, piemēro 5. punktu.

Ja saskaņā ar spēkā esošo piemērojamo nodokļu nolīgumu nav atbrīvojuma no nodokļu dubultas uzlikšanas, jo sastāvā esošā vienība nodokļu vajadzībām ir rezidente abās nodokļu nolīguma pusēs, piemēro 5. punktu.

5.   Ja sastāvā esošā vienība atrodas divās jurisdikcijās, un minētajām jurisdikcijām nav piemērojama nodokļu nolīguma, tad uzskata, ka sastāvā esošās vienības atrašanās vieta ir tajā jurisdikcijā, kurā tai iekasēta lielākā aptverto nodokļu summa par fiskālo gadu.

Pirmajā daļā minēto aptverto nodokļu aprēķināšanas vajadzībām nodokļa summu, kas samaksāta saskaņā ar kontrolētu ārvalstu uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmu, neņem vērā.

Ja abās jurisdikcijās maksājamo aptverto nodokļu summa ir vienāda vai nulle, uzskata, ka sastāvā esošās vienības atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kurā tai ir augstākā pēc satura izslēgto ienākumu summa, kas aprēķināta uz vienības pamata saskaņā ar 28. pantu.

Ja pēc satura izslēgto ienākumu summa abās jurisdikcijās ir vienāda vai nulle, sastāvā esošo vienību uzskata par bez valstspiederības esošu, ja vien tā nav galīgais mātesuzņēmums, – tādā gadījumā uzskata, ka tās atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kurā tā izveidota.

6.   Ja 4. un 5. punkta piemērošanas rezultātā mātesuzņēmuma atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kurā tai nepiemēro kvalificētu IIR, uzskata, ka tai piemēro kvalificētu IIR otrā jurisdikcijā, ja vien spēkā esošs piemērojams nodokļu nolīgums neaizliedz šāda noteikuma piemērošanu.

7.   Ja fiskālā gada laikā sastāvā esoša vienība maina savu atrašanās vietu, uzskata, ka tās atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kurā to uzskatīja par esošu saskaņā ar šo pantu fiskālā gada sākumā.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka galīgajam mātesuzņēmumam, kas ir sastāvā esoša vienība un kas atrodas dalībvalstī, par fiskālo gadu piemēro virsnodokli (“IIR virsnodoklis”) attiecībā uz tā sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām, kuras atrodas citā dalībvalstī vai kurām nav valstspiederības.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja sastāvā esoša vienība, kas ir SU grupas vai lielas vietējas grupas galīgais mātesuzņēmums, atrodas dalībvalstī, kura ir zemu nodokļu jurisdikcija, tam par fiskālo gadu piemēro IIR virsnodokli attiecībā uz to un visām grupas sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām, kuras atrodas tajā pašā dalībvalstī.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka mātes starpniekuzņēmumam, kas atrodas dalībvalstī un kas ir tāda galīgā mātesuzņēmuma turējumā, kura atrašanās vieta ir trešās valsts jurisdikcijā, par fiskālo gadu piemēro IIR virsnodokli attiecībā uz tā sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām, kuras atrodas citā jurisdikcijā vai kurām nav valstspiederības.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja mātes starpniekuzņēmums, kas atrodas dalībvalstī, kura ir zemu nodokļu jurisdikcija, ir tāda galīgā mātesuzņēmuma turējumā, kura atrašanās vieta ir trešās valsts jurisdikcijā, tam par fiskālo gadu piemēro IIR virsnodokli attiecībā uz to un uz tā sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām, kuras atrodas tajā pašā dalībvalstī.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja:

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja mātes starpniekuzņēmumu, kurš atrodas dalībvalstī, tur tāds galīgais mātesuzņēmums, kas ir izslēgta vienība, tam par fiskālo gadu piemēro IIR virsnodokli attiecībā uz tā sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām, kuras atrodas citā jurisdikcijā vai kurām nav valstspiederības.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja mātes starpniekuzņēmumu, kas atrodas dalībvalstī, kura ir zemu nodokļu jurisdikcija, tur tāds galīgs mātesuzņēmums, kas ir izslēgta vienība, tam par fiskālo gadu piemēro IIR virsnodokli attiecībā uz to un uz tā sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām, kuras atrodas tajā pašā dalībvalstī.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja cits mātes starpniekuzņēmums atrodas jurisdikcijā, kurā tam par fiskālo gadu piemēro kvalificētu IIR un kuram tieši vai netieši pieder kontrolējoša līdzdalība mātes starpniekuzņēmumā, kā minēts 1. un 2. punktā.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka daļēji piederošam mātesuzņēmumam, kas atrodas dalībvalstī, par fiskālo gadu piemēro IIR virsnodokli attiecībā uz tā sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām, kuras atrodas citā jurisdikcijā vai kurām nav valstspiederības.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja daļēji piederošs mātesuzņēmums atrodas dalībvalstī, kas ir zemu nodokļu jurisdikcija, tam par fiskālo gadu piemēro IIR virsnodokli attiecībā uz to un tā sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām, kuras atrodas tajā pašā dalībvalstī.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja īpašumtiesības uz daļēji piederošo mātesuzņēmumu pilnībā tieši vai netieši ir citam daļēji piederošam mātesuzņēmumam, kuram par minēto fiskālo gadu piemēro kvalificētu IIR.

1.   IIR virsnodoklis, kas mātesuzņēmumam jāmaksā attiecībā uz sastāvā esošu zemu nodokļu vienību atbilstoši 5. panta 1. punktam, 6. panta 1. punktam, 7. panta 1. punktam un 8. panta 1. punktam, ir vienāds ar sastāvā esošās zemu nodokļu vienības virsnodokli, kas aprēķināts saskaņā ar 27. pantu un reizināts ar mātesuzņēmumam iedalāmo daļu šādā virsnodoklī par fiskālo gadu.

2.   Mātesuzņēmumam iedalāmā daļa virsnodoklī attiecībā uz sastāvā esošu zemu nodokļu vienību ir proporcionāla mātesuzņēmuma īpašumtiesībām sastāvā esošās zemu nodokļu vienības kvalificētajos ienākumos. Minētā daļa ir vienāda ar sastāvā esošās zemu nodokļu vienības kvalificētajiem ienākumiem fiskālajā gadā, no kuriem atskaita tādu ienākumu summu, kuri attiecināmi uz citu īpašnieku turētajām īpašumtiesībām, dalītu ar sastāvā esošās zemu nodokļu vienības kvalificētajiem ienākumiem fiskālajā gadā.

Kvalificēto ienākumu summa, kuri attiecināmi uz tādām īpašumtiesībām sastāvā esošā zemu nodokļu vienībā, kuras tur citi īpašnieki, ir summa, kas tiktu uzskatīta par attiecināmu uz šādiem īpašniekiem saskaņā ar pieņemamā finanšu grāmatvedības standarta principiem, kurus izmanto galīgā mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos, ja sastāvā esošās zemu nodokļu vienības neto ienākumi būtu vienādi ar tās kvalificētajiem ienākumiem un:

3.   Papildus summai, kas iedalīta mātesuzņēmumam saskaņā ar šā panta 1. punktu, IIR virsnodoklis, kas mātesuzņēmumam jāmaksā saskaņā ar 5. panta 2. punktu, 6. panta 2. punktu, 7. panta 2. punktu un 8. panta 2. punktu, par fiskālo gadu un saskaņā ar 27. pantu ietver:

1.   Dalībvalstis var izvēlēties piemērot kvalificētu vietējo virsnodokli.

Ja dalībvalsts, kurā ir SU grupas vai lielas vietējas grupas sastāvā esošo vienību atrašanās vieta, izvēlas piemērot kvalificētu vietējo virsnodokli, visām SU grupas vai lielas vietējas grupas sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām šajā dalībvalstī piemēro minēto vietējo virsnodokli par fiskālo gadu.

Saskaņā ar kvalificētu vietējo virsnodokli sastāvā esošu zemu nodokļu vienību vietējo virspeļņu var aprēķināt, pamatojoties uz pieņemamu finanšu grāmatvedības standartu vai apstiprinātu finanšu grāmatvedības standartu, ko atļāvusi apstiprināta grāmatvedības struktūra un kas koriģēts, lai novērstu jebkādus būtiskus konkurences izkropļojumus, nevis uz finanšu grāmatvedības standartu, ko izmanto konsolidētajos finanšu pārskatos.

2.   Ja SU grupas vai lielas vietējas grupas mātesuzņēmuma atrašanās vieta ir dalībvalstī un tā tieši vai netieši turētajām sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vieta ir vai nu minētajā dalībvalstī vai citā jurisdikcijā, piemēro kvalificētu vietējo virsnodokli par fiskālo gadu minētajās jurisdikcijās, tad jebkura virsnodokļa summu, kas aprēķināta saskaņā ar 27. pantu un kas mātesuzņēmumam jāmaksā atbilstoši 5. līdz 8. pantam, samazina līdz nullei par to kvalificēta vietējā virsnodokļa summu, kas jāmaksā pašam mātesuzņēmumam vai šīm sastāvā esošajām vienībām.

Neatkarīgi no šā punkta pirmās daļas, ja kvalificēts vietējais virsnodoklis par fiskālo gadu ir aprēķināts saskaņā ar galīgā mātesuzņēmuma pieņemamu finanšu grāmatvedības standartu vai starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (IFRS vai IFRS, ko Savienība pieņēmusi, ievērojot Regulu (EK) Nr. 1606/2002), saskaņā ar 27. pantu attiecībā uz minētās SU grupas vai lielas vietējas grupas sastāvā esošajām vienībām, kas atrodas minētajā dalībvalstī, par minēto fiskālo gadu neaprēķina nekādu virsnodokli. Šī daļa neskar jebkāda papildu virsnodokļa aprēķināšanu saskaņā ar 29. pantu gadījumā, ja dalībvalsts nepiemēro kvalificētu vietējo virsnodokli, lai iekasētu jebkādu papildu virsnodokli, kas rodas saskaņā ar 29. pantu.

3.   Ja kvalificētā vietējā virsnodokļa summa par fiskālo gadu nav samaksāta četru fiskālo gadu laikā pēc pirmā fiskālā gada, kad tā bija jāmaksā, kvalificētā vietējā virsnodokļa summu, kas netika samaksāta, pieskaita jurisdikcijas virsnodoklim, kas aprēķināts saskaņā ar 27. panta 3. punktu, un dalībvalsts, kas izdarījusi izvēli saskaņā ar šā panta 1. punktu, to vairs nevar iekasēt.

4.   Dalībvalstis, kas izvēlas piemērot kvalificētu vietējo virsnodokli, informē Komisiju par minēto izvēli četru mēnešu laikā pēc to valsts normatīvo un administratīvo aktu pieņemšanas, ar ko ievieš kvalificētu vietējo virsnodokli. Šāda izvēle ir spēkā trīs gadus, un to šajā laikā nevar atsaukt. Ikviena trīs gadu laikposma beigās izvēle tiek atjaunināta automātiski, ja vien dalībvalsts savu izvēli neatsauc. Par izvēles atsaukšanu paziņo Komisijai ne vēlāk kā četrus mēnešus pirms trīs gadu laikposma beigām.

1.   Ja SU grupas galīgais mātesuzņēmums atrodas trešās valsts jurisdikcijā, kas nepiemēro kvalificētu IIR, vai ja galīgais mātesuzņēmums vai SU grupa ir izslēgta vienība, dalībvalsts nodrošina, ka sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vieta ir Savienībā, tajā dalībvalstī, kurā ir to atrašanās vieta, tiek piemērota korekcija, kas atbilst UTPR virsnodokļa summai, kas par fiskālo gadu iedalīta šai dalībvalstij saskaņā ar 14. pantu.

Šajā nolūkā šāda korekcija var izpausties vai nu kā virsnodoklis, kas jāmaksā minētajām sastāvā esošajām vienībām, vai kā atteikums atskaitīt to no šo sastāvā esošo vienību ar nodokli apliekamajiem ienākumiem, kā rezultātā veidojas nodokļu saistību summa, kas vajadzīga, lai iekasētu UTPR virsnodokļa summu, kas iedalīta minētajai dalībvalstij.

2.   Ja dalībvalsts piemēro korekciju, ievērojot šā panta 1. punktu, proti, kā atteikumu atskaitīt to no ienākumiem, kas apliekami ar nodokli, šādu korekciju, ciktāl iespējams, piemēro attiecībā uz taksācijas gadu, kurā beidzas fiskālais gads, par ko ir aprēķināta UTPR virsnodokļa summa un kas dalībvalstij iedalīta saskaņā ar 14. pantu.

Jebkuru UTPR virsnodokļa summu, kas vēl ir jāmaksā par fiskālo gadu, tāpēc ka minētajā fiskālajā gadā ir piemērots atteikums atskaitīt to no ienākumiem, kuri apliekami ar nodokli, vajadzīgajā apmērā pārnes uz nākamo gadu, un attiecībā uz katru nākamo fiskālo gadu veic korekciju saskaņā ar 1. punktu līdz brīdim, kad ir samaksāta pilna UTPR virsnodokļa summa, kas minētajai dalībvalstij iedalīta par attiecīgo fiskālo gadu.

3.   Šis pants neattiecas uz sastāvā esošajām vienībām, kas ir ieguldījumu vienības.

1.   Ja SU grupas galīgais mātesuzņēmums atrodas trešās valsts jurisdikcijā ar zemiem nodokļiem, dalībvalstis nodrošina, ka sastāvā esošajām vienībām, kas atrodas Savienībā, dalībvalstī, kurā tās atrodas, tiek piemērota korekcija, kas atbilst UTPR virsnodokļa summai, kas attiecīgajai dalībvalstij piešķirta fiskālajam gadam saskaņā ar 14. pantu.

Šajā nolūkā šāda korekcija var izpausties vai nu kā virsnodoklis, kas jāmaksā minētajām sastāvā esošajām vienībām, vai kā atteikums atskaitīt to no šo sastāvā esošo vienību ar nodokli apliekamajiem ienākumiem, kā rezultātā veidojas nodokļu saistību summa, kas vajadzīga, lai iekasētu UTPR virsnodokļa summu, kas iedalīta minētajai dalībvalstij.

Šā punkta pirmo daļu nepiemēro, ja galīgajam mātesuzņēmumam trešās valsts jurisdikcijā ar zemiem nodokļiem piemēro kvalificētu IIR attiecībā uz to un tā sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām, kas atrodas minētajā jurisdikcijā.

2.   Ja dalībvalsts piemēro korekciju, ievērojot šā panta 1. punktu, proti, kā atteikumu atskaitīt to no ienākumiem, kas apliekami ar nodokli, šādu korekciju, ciktāl iespējams, piemēro attiecībā uz taksācijas gadu, kurā beidzas fiskālais gads, par ko ir aprēķināta UTPR virsnodokļa summa un kas dalībvalstij iedalīta saskaņā ar 14. pantu.

Jebkuru UTPR virsnodokļa summu, kas vēl ir jāmaksā par fiskālo gadu, tāpēc ka minētajā fiskālajā gadā ir piemērots atteikums atskaitīt to no ienākumiem, kuri apliekami ar nodokli, vajadzīgajā apmērā pārnes uz nākamo gadu, un attiecībā uz katru nākamo fiskālo gadu veic korekciju saskaņā ar 1. punktu līdz brīdim, kad ir samaksāta pilna UTPR virsnodokļa summa, kas minētajai dalībvalstij iedalīta par attiecīgo fiskālo gadu.

3.   Šis pants neattiecas uz sastāvā esošajām vienībām, kas ir ieguldījumu vienības.

1.   UTPR virsnodokļa summu, kas iedalīta dalībvalstij, aprēķina, reizinot kopējo UTPR virsnodokli, kas noteikts saskaņā ar 2. punktu, ar dalībvalsts UTPR procentuālo daļu, kas noteikta saskaņā ar 5. punktu.

2.   Kopējais UTPR virsnodoklis par fiskālo gadu ir virsnodokļa summa, kas aprēķināta par katru SU grupas sastāvā esošo zemu nodokļu vienību par minēto fiskālo gadu, kā noteikts saskaņā ar 27. pantu, piemērojot korekcijas, kas noteiktas šā panta 3. un 4. punktā.

3.   Sastāvā esošas zemu nodokļu vienības UTPR virsnodoklis ir vienāds ar nulli, ja par fiskālo gadu visas galīgā mātesuzņēmuma īpašumtiesības šādā sastāvā esošā zemu nodokļu vienībā tieši vai netieši tur viens vai vairāki mātesuzņēmumi, kam ir pienākums piemērot kvalificētu IIR attiecībā uz minēto sastāvā esošu zemu nodokļu vienību par minēto fiskālo gadu.

4.   Ja 3. punktu nepiemēro, tad sastāvā esošas zemu nodokļu vienības UTPR virsnodokli samazina par mātesuzņēmumam iedalāmo daļu no minētās sastāvā esošas zemu nodokļu vienības virsnodokļa, kas jāmaksā saskaņā ar kvalificētu IIR.

5.   Dalībvalsts UTPR procentuālo daļu par katru fiskālo gadu un par katru SU grupu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

kur:

6.   Darbinieku skaits ir visu attiecīgajā jurisdikcijā esošo sastāvā esošo vienību darbinieku skaits uz pilnslodzes ekvivalenta pamata, ieskaitot neatkarīgus līgumslēdzējus, ar noteikumu, ka tie piedalās sastāvā esošās vienības parastajās saimnieciskās darbībās.

Materiālie pamatlīdzekļi ietver visu sastāvā esošo vienību, kuru atrašanās vieta ir attiecīgajā jurisdikcijā, materiālos pamatlīdzekļus, bet neietver skaidru naudu vai skaidras naudas ekvivalentus, nemateriālos vai finanšu pamatlīdzekļus.

7.   Darbiniekus, kuru algu izmaksas ir iekļautas pastāvīgās pārstāvniecības atsevišķajos finanšu pārskatos, kā noteikts, ievērojot 18. panta 1. punktu, un kuras koriģētas saskaņā ar 18. panta 2. punktu, iedala tai jurisdikcijai, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība.

Materiālos pamatlīdzekļus, kas iekļauti pastāvīgās pārstāvniecības atsevišķajos finanšu pārskatos, kuri noteikti 18. panta 1. punktā un koriģēti saskaņā ar 18. panta 2. punktu, iedala tai jurisdikcijai, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība.

Darbinieku skaitu un materiālos pamatlīdzekļus, kas iedalīti pastāvīgās pārstāvniecības jurisdikcijai, neņem vērā attiecībā uz galvenās vienības jurisdikcijas darbinieku skaitu un materiālajiem pamatlīdzekļiem.

Ieguldījumu vienības darbinieku skaitu un turēto materiālo pamatlīdzekļu neto uzskaites vērtību izslēdz no 5. punktā iekļautās formulas elementiem.

Caurplūsmas vienības darbinieku skaitu un materiālo pamatlīdzekļu neto uzskaites vērtību izslēdz no 5. punktā iekļautās formulas elementiem, ja vien tie nav iedalīti pastāvīgajai pārstāvniecībai vai, ja pastāvīgās pārstāvniecības nav, sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kurā izveidota caurplūsmas vienība.

8.   Atkāpjoties no 5. punkta, uzskata, ka jurisdikcijas UTPR procentuālā daļa SU grupai par fiskālo gadu ir nulle, ja UTPR virsnodokļa summa, kas minētajai jurisdikcijai iedalīta kādā no iepriekšējiem fiskālajiem gadiem, nav izraisījusi to, ka minētās SU grupas sastāvā esošajām vienībām, kuras atrašanās vieta ir minētajā jurisdikcijā, ir radušies papildu maksājamo nodokļu izdevumi, kas kopā ir vienādi ar UTPR virsnodokļa summu par minēto iepriekšējo fiskālo gadu, kura iedalīta minētajai jurisdikcijai.

SU grupas, kuras atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kurā UTPR procentuālā daļa par fiskālo gadu ir nulle, sastāvā esošajām vienībām darbinieku skaitu un materiālo pamatlīdzekļu neto uzskaites vērtību izslēdz no tās formulas elementiem, ko izmanto, lai iedalītu kopējo UTPR virsnodokli SU grupai par minēto fiskālo gadu.

9.   Šā panta 8. punktu nepiemēro fiskālajam gadam, ja visām jurisdikcijām ar kvalificētu UTPR, kas ir spēkā attiecīgajā fiskālajā gadā, SU grupas UTPR procentuālā daļa par minēto fiskālo gadu ir nulle.

1.   Sastāvā esošās vienības kvalificētos ienākumus vai zaudējumus aprēķina, veicot 16.–19. pantā noteiktās korekcijas sastāvā esošās vienības finanšu grāmatvedības neto ienākumiem vai zaudējumiem par fiskālo gadu pirms jebkādu konsolidācijas korekciju veikšanas, lai likvidētu grupas iekšējos darījumus, kā noteikts grāmatvedības standartā, kas izmantots galīgā mātesuzņēmuma konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanā.

2.   Ja nav praktiski iespējams noteikt sastāvā esošas vienības finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus, pamatojoties uz pieņemamu finanšu grāmatvedības standartu vai apstiprinātu finanšu grāmatvedības standartu, kas izmantots galīgā mātesuzņēmuma konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanā, tad sastāvā esošās vienības finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus par fiskālo gadu var noteikt, izmantojot citu pieņemamu finanšu grāmatvedības standartu vai apstiprinātu finanšu grāmatvedības standartu, ar noteikumu, ka:

3.   Ja galīgais mātesuzņēmums nav sagatavojis savus konsolidētos finanšu pārskatus saskaņā ar pieņemamu finanšu grāmatvedības standartu, kas minēts 3. panta 6) punkta c) apakšpunktā, galīgā mātesuzņēmuma konsolidētos finanšu pārskatus koriģē, lai novērstu jebkādus būtiskus konkurences izkropļojumus.

4.   Ja galīgais mātesuzņēmums nesagatavo konsolidētus finanšu pārskatus, kā minēts 3. panta 6) punkta a), b) un c) apakšpunktā, galīgā mātesuzņēmuma konsolidētie finanšu pārskati, kas minēti 3. panta 6) punkta d) apakšpunktā, ir tie, kas tiktu sagatavoti, ja galīgajam mātesuzņēmumam šādi konsolidēti finanšu pārskati būtu jāsagatavo saskaņā ar:

5.   Ja dalībvalsts vai trešās valsts jurisdikcija piemēro kvalificētu vietējo virsnodokli, tad sastāvā esošo vienību, kuru atrašanās vieta ir minētajā dalībvalstī vai trešās valsts jurisdikcijā, finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus var noteikt saskaņā ar pieņemamu finanšu grāmatvedības standartu vai apstiprinātu finanšu grāmatvedības standartu, kas atšķiras no finanšu grāmatvedības standarta, kurš izmantots galīgā mātesuzņēmuma konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanā, ar noteikumu, ka šādi finanšu grāmatvedības neto ienākumi vai zaudējumi tiek koriģēti, lai novērstu jebkādus būtiskus konkurences izkropļojumus.

6.   Ja, piemērojot konkrētu principu vai procedūru saskaņā ar vispārpieņemtu grāmatvedības principu kopumu, rodas būtisks konkurences izkropļojums, jebkuras pozīcijas vai darījuma, kam piemēro minēto principu vai procedūru, grāmatvedības režīmu koriģē, lai tas atbilstu režīmam, kāds vajadzīgs pozīcijai vai darījumam saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (IFRS vai IFRS, ko Savienība ir pieņēmusi, ievērojot Regulu (EK) Nr. 1606/2002).

1.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

2.   Sastāvā esošas vienības finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus koriģē par šādu pozīciju summu, lai noteiktu tās kvalificētos ienākumus vai zaudējumus:

3.   Pēc iesniedzējas sastāvā esošās vienības izvēles sastāvā esošā vienība summu, kas iekļauta izdevumos tās finanšu pārskatos par tādas sastāvā esošas vienības izmaksām vai izdevumiem, kas bija samaksāti ar akciju kompensāciju, var aizstāt ar summu, kas atļauta kā atskaitījums ar nodokli apliekamo ienākumu aprēķināšanai tās atrašanās vietā.

Ja iespēja izmantot akciju iegādes iespējas nav izmantota, akciju kompensācijas izmaksu vai izdevumu summu, kas atskaitīta no sastāvā esošās vienības finanšu grāmatvedības neto ienākumiem vai zaudējumiem, lai aprēķinātu tās kvalificētos ienākumus vai zaudējumus par visiem iepriekšējiem fiskālajiem gadiem, iekļauj fiskālajā gadā, kurā iespējas izmantošanas termiņš ir beidzies.

Ja akciju kompensācijas izmaksu vai izdevumu summa ir iegrāmatota sastāvā esošās vienības finanšu pārskatos fiskālajos gados pirms fiskālā gada, kurā tiek izdarīta izvēle, tad summu, kas vienāda ar starpību starp akciju kompensācijas izmaksu vai izdevumu kopējo summu, kura atskaitīta tās kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķināšanai šajos iepriekšējos fiskālajos gados, un akciju kompensācijas izmaksu vai izdevumu kopējo summu, kas būtu bijusi atskaitīta tās kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķināšanai šajos iepriekšējos fiskālajos gados, ja izvēle būtu izdarīta šādos fiskālajos gados, iekļauj sastāvā esošās vienības kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā par šo fiskālo gadu.

Izvēli izdara saskaņā ar 45. panta 1. punktu, un tā konsekventi attiecas uz visām sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vieta ir tajā pašā jurisdikcijā, par gadu, kurā izvēle tiek izdarīta, un visiem turpmākajiem fiskālajiem gadiem.

Fiskālajā gadā, kurā izvēle tiek atsaukta, nesamaksāto akciju kompensācijas izmaksu vai izdevumu summu, kas ir atskaitīta, ievērojot minēto izvēli, kura pārsniedz uzkrātos finanšu grāmatvedības izdevumus, iekļauj sastāvā esošās vienības kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā.

4.   Jebkuru tādu darījumu starp sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vietas ir dažādās jurisdikcijās, kas nav reģistrēts ar tādu pašu summu abu sastāvā esošo vienību finanšu pārskatos vai kas neatbilst nesaistītu pušu darījuma principam, koriģē tā, lai tas būtu tādā pašā apmērā un atbilstu nesaistītu pušu darījuma principam.

Tādus zaudējumus no aktīva pārdošanas vai citas nodošanas starp divām sastāvā esošām vienībām, kas atrodas vienā un tajā pašā jurisdikcijā, kuri nav reģistrēti saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu, koriģē, pamatojoties uz nesaistītu pušu darījuma principu, ja minētie zaudējumi ir iekļauti kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā.

Šā punkta nolūkos “nesaistītu pušu darījuma princips” ir princips, saskaņā ar kuru darījumi starp sastāvā esošām vienībām ir jāreģistrē, atsaucoties uz nosacījumiem, kas būtu iegūti starp neatkarīgiem uzņēmumiem salīdzināmos darījumos un salīdzināmos apstākļos.

5.   Kvalificētus atmaksājamus nodokļa ieskaitus, kā minēts 3. panta 38. punktā, uzskata par ienākumiem sastāvā esošas vienības kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķināšanai. Nekvalificētus atmaksājamus nodokļa ieskaitus neuzskata par ienākumiem sastāvā esošas vienības kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķināšanai.

6.   Pēc iesniedzējas sastāvā esošās vienības izvēles guvumus un zaudējumus attiecībā uz aktīviem un saistībām, kam piemēro patiesās vērtības vai vērtības samazināšanās uzskaiti konsolidētajos finanšu pārskatos par fiskālo gadu, var noteikt, pamatojoties uz realizācijas principu, lai aprēķinātu kvalificētos ienākumus vai zaudējumus.

Guvumus vai zaudējumus, kas izriet no patiesās vērtības vai vērtības samazināšanās grāmatvedībā piemērošanas attiecībā uz aktīvu vai saistību, izslēdz no sastāvā esošas vienības kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķina saskaņā ar pirmo daļu.

Aktīva vai saistības uzskaites vērtība guvumu vai zaudējumu noteikšanas nolūkā saskaņā ar pirmo daļu ir uzskaites vērtība brīdī, kad aktīvs iegūts vai saistība radusies, vai izvēles izdarīšanas fiskālā gada pirmajā dienā, atkarībā no tā, kura no šīm dienām ir vēlāk.

Izvēli izdara saskaņā ar 45. panta 1. punktu, un tā attiecas uz visām sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vieta ir jurisdikcijā, par kuru izvēle ir izdarīta, ja vien iesniedzēja sastāvā esošā vienība neizvēlas ierobežot šo izvēli līdz sastāvā esošo vienību vai ieguldījumu vienību materiālajiem pamatlīdzekļiem.

Fiskālajā gadā, kurā izvēle tiek atsaukta, summu, kas vienāda ar starpību gan starp aktīva vai saistības patieso vērtību, gan aktīva vai saistības uzskaites vērtību tā fiskālā gada pirmajā dienā, kurā tiek veikta atsaukšana, kas noteikta, ievērojot izvēli, iekļauj, ja patiesā vērtība pārsniedz uzskaites vērtību, vai atskaita, ja uzskaites vērtība pārsniedz patieso vērtību, sastāvā esošo vienību kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķina vajadzībām.

7.   Pēc iesniedzējas sastāvā esošās vienības izvēles sastāvā esošas vienības, kuras atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kvalificētos ienākumus vai zaudējumus, kas rodas no tā, ka vietējos materiālos pamatlīdzekļus, kuru atrašanās vieta ir minētajā jurisdikcijā, šāda sastāvā esošā vienība atsavina trešām personām, kas nav grupas locekles, fiskālajā gadā, var koriģēt, kā aprakstīts šajā punktā. Šā punkta nolūkos vietējie materiālie pamatlīdzekļi ir nekustamais īpašums, kas atrodas tajā pašā jurisdikcijā, kurā ir sastāvā esošās vienības atrašanās vieta.

No neto guvuma, kas izriet no vietējo materiālo pamatlīdzekļu atsavināšanas, kā minēts pirmajā daļā, fiskālajā gadā, kurā tiek izdarīta izvēle, atskaita jebkurus sastāvā esošas vienības, kuras atrašanās vieta ir minētajā jurisdikcijā, neto zaudējumus no vietējo materiālo pamatlīdzekļu atsavināšanas, kā minēts pirmajā daļā, fiskālajā gadā, kurā tiek izdarīta izvēle, un četros fiskālajos gados pirms šā fiskālā gada (“piecu gadu periods”). No neto ieguvuma vispirms atskaita neto zaudējumus, ja tādi ir, kas radušies piecu gadu perioda agrākajā fiskālajā gadā. Atlikušo neto guvuma summu pārnes uz nākamo periodu, un no tās atskaita visus neto zaudējumus, kas radušies piecu gadu perioda nākamajos fiskālajos gados.

Atlikušo neto guvuma summu, kas paliek pāri pēc otrās daļas piemērošanas, vienlīdzīgi sadala pa visu piecu gadu periodu, lai aprēķinātu katras tās sastāvā esošā vienības kvalificētos ienākumus vai zaudējumus, kuras atrašanās vieta ir šajā jurisdikcijā, kas saņēmusi neto guvumu no vietējo materiālo pamatlīdzekļu atsavināšanas, kā minēts pirmajā daļā, fiskālajā gadā, kurā izdarīta izvēle. Sastāvā esošai vienībai iedalītā atlikusī neto guvuma summa ir proporcionāla šīs sastāvā esošās vienības neto guvumam, kas dalīts ar visu sastāvā esošo vienību neto guvumu.

Ja neviena sastāvā esoša vienība jurisdikcijā nav saņēmusi neto guvumu no vietējo materiālo pamatlīdzekļu atsavināšanas, kā minēts pirmajā daļā, tajā fiskālajā gadā, kurā izdarīta izvēle, tad atlikušo neto guvuma summu, kas minēta trešajā daļā, vienlīdzīgi sadala katrai sastāvā esošajai vienībai šajā jurisdikcijā un vienādi sadala pa piecu gadu periodu, lai aprēķinātu katras sastāvā esošās vienības kvalificētos ienākumus vai zaudējumus.

Jebkuras korekcijas saskaņā ar šo punktu par fiskālajiem gadiem pirms fiskālā gada, kurā izdarīta izvēle, veic atbilstīgi korekcijām saskaņā ar 29. panta 1. punktu. Šo izvēli izdara katru gadu saskaņā ar 45. panta 2. punktu.

8.   Izdevumus, kas saistīti ar finansēšanas kārtību, kur viena vai vairākas sastāvā esošās vienības veic nodokļa ieskaitu vai kā citādi veic ieguldījumu vienā vai vairākās tās pašas grupas sastāvā esošās vienībās (“grupas iekšējā finansēšanas kārtība”), neņem vērā sastāvā esošas vienības kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

9.   Galīgais mātesuzņēmums var izvēlēties piemērot savu konsolidēto grāmatvedības režīmu, lai likvidētu ienākumus, izdevumus, guvumus un zaudējumus no darījumiem starp sastāvā esošām vienībām, kuru atrašanās vieta ir tajā pašā jurisdikcijā un kuras iekļautas nodokļu konsolidācijas grupā, lai aprēķinātu šo sastāvā esošo vienību neto kvalificētos ienākumus vai zaudējumus.

Izvēli izdara saskaņā ar 45. panta 1. punktu.

Fiskālajā gadā, kurā tiek izdarīta vai atsaukta izvēle, veic atbilstošas korekcijas, lai šādas izvēles vai atsaukšanas rezultātā kvalificēto ienākumu vai zaudējumu pozīcijas netiktu ņemtas vērā vairāk nekā vienu reizi vai izlaistas.

10.   Apdrošināšanas sabiedrība tās kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā neiekļauj summas, kas iekasētas no polišu turētājiem par nodokļiem, kurus apdrošināšanas sabiedrība samaksājusi attiecībā uz polišu turētājiem atgrieztajām summām. Apdrošināšanas sabiedrība tās kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā iekļauj visas polišu turētājiem atgrieztās summas, kas nav atspoguļotas tās finanšu grāmatvedības neto ienākumos vai zaudējumos, ciktāl saistību pret polišu turētājiem atbilstošais palielinājums vai samazinājums ir atspoguļots tās finanšu grāmatvedības neto ienākumos vai zaudējumos.

11.   Summu, kas ir atzīta kā sastāvā esošas vienības pašu kapitāla samazinājums un kas ir rezultāts sadalei, kuru veic vai kura jāveic attiecībā uz instrumentu, ko šī sastāvā esošā vienība emitējusi, ievērojot prudenciālās regulatīvās prasības (“pirmā līmeņa papildu kapitāls”), tās kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā uzskata par izdevumiem.

Summu, kas ir atzīta kā sastāvā esošas vienības pašu kapitāla palielinājums un ir rezultāts sadalei, kas saņemta vai jāsaņem attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitālu, kurš ir sastāvā esošās vienības turējumā, iekļauj tās kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā.

1.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

2.   Sastāvā esošas vienības starptautiskās kuģniecības ienākumus un kvalificētus starptautiskās kuģniecības papildienākumus neiekļauj tās kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā ar noteikumu, ka sastāvā esošā vienība pierāda, ka visu kuģu stratēģiskā vai komerciālā pārvaldība tiek faktiski veikta no jurisdikcijas, kurā ir sastāvā esošās vienības atrašanās vieta.

3.   Ja sastāvā esošas vienības starptautiskās kuģniecības ienākumu un kvalificētu starptautiskās kuģniecības papildienākumu aprēķina rezultātā tiek iegūti zaudējumi, šādus zaudējumus neiekļauj sastāvā esošās vienības kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā.

4.   Visu sastāvā esošo vienību, kuru atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kvalificētā starptautiskās kuģniecības papildienākuma no starptautiskās kuģošanas kopējā summa nepārsniedz 50 % no minēto sastāvā esošo vienību starptautiskās kuģniecības ienākumiem.

5.   Sastāvā esošai vienībai radušās izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz tās starptautiskās kuģniecības darbībām, kuras uzskaitītas 1. punkta a) apakšpunktā, un kvalificētām starptautiskās kuģniecības papilddarbībām, kuras uzskaitītas 1. punkta b) apakšpunktā, iekļauj šādās darbībās, lai aprēķinātu sastāvā esošās vienības neto starptautiskās kuģniecības ienākumu un neto kvalificēto starptautiskās kuģniecības papildienākumu.

Izmaksas, kas sastāvā esošai vienībai rodas netieši no tās starptautiskās kuģniecības darbībām un kvalificētām starptautiskās kuģniecības papilddarbībām, atskaita no sastāvā esošās vienības ienākumiem par šādām darbībām, lai aprēķinātu starptautiskās kuģniecības ienākumu un kvalificēto starptautiskās kuģniecības papildienākumu, pamatojoties uz tās ieņēmumiem no šādām darbībām proporcionāli tās kopējiem ieņēmumiem.

6.   Visas tiešās un netiešās izmaksas, kas attiecinātas uz sastāvā esošas vienības starptautiskās kuģniecības ienākumu un kvalificētu starptautiskās kuģniecības papildienākumu saskaņā ar 5. punktu, izslēdz no tās kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķināšanas.

1.   Ja sastāvā esoša vienība ir pastāvīgā pārstāvniecība, kā definēts 3. panta 13) punkta a), b) vai c) apakšpunktā, tās finanšu grāmatvedības neto ienākumi vai zaudējumi ir neto ienākumi vai zaudējumi, kas atspoguļoti pastāvīgās pārstāvniecības atsevišķajos finanšu pārskatos.

Ja pastāvīgajai pārstāvniecībai nav atsevišķu finanšu pārskatu, tās finanšu grāmatvedības neto ienākumi vai zaudējumi ir summa, kas būtu atspoguļota tās atsevišķajos finanšu pārskatos, ja tie tiktu sagatavoti individuāli un saskaņā ar grāmatvedības standartu, kurš izmantots galīgā mātesuzņēmuma konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanā.

2.   Ja sastāvā esoša vienība atbilst pastāvīgās pārstāvniecības definīcijai 3. panta 13) punkta a) vai b) apakšpunktā, tās finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus koriģē, lai atspoguļotu tikai tās summas un ienākumu un izdevumu pozīcijas, kas ir attiecināmas uz to saskaņā ar piemērojamo nodokļu nolīgumu tās jurisdikcijas vietējiem tiesību aktiem, kurā ir tās atrašanās vieta, neatkarīgi no ienākumu summas, kas ir apliekama ar nodokli, un atskaitāmo izdevumu summas šajā jurisdikcijā.

Ja sastāvā esoša vienība atbilst pastāvīgās pārstāvniecības definīcijai 3. panta 13) punkta c) apakšpunktā, tās finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus koriģē, lai atspoguļotu tikai tās summas un ienākumu un izdevumu pozīcijas, kas būtu attiecināmas uz to saskaņā ar ESAO Paraugkonvencijas par nodokļu uzlikšanu ienākumiem un kapitālam 7. pantu, ar grozījumiem.

3.   Ja sastāvā esoša vienība atbilst pastāvīgās pārstāvniecības definīcijai 3. panta 13) punkta d) apakšpunktā, tās finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus aprēķina, pamatojoties uz tām summām un ienākumu pozīcijām, kas ir izslēgtas tajā jurisdikcijā, kurā ir galvenās vienības atrašanās vieta, un kas ir attiecināmas uz darbībām, kuras veic ārpus šīs jurisdikcijas, un summām un izdevumu pozīcijām, kas nav atskaitītas nodokļu vajadzībām jurisdikcijā, kurā ir galvenās vienības atrašanās vieta, un kas ir attiecināmas uz šādām darbībām.

4.   Pastāvīgās pārstāvniecības finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus neņem vērā, kad nosaka galvenās vienības kvalificētos ienākumus vai zaudējumus, izņemot, kā paredzēts 5. punktā.

5.   Pastāvīgās pārstāvniecības kvalificētos zaudējumus uzskata par galvenās vienības izdevumiem tās kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķināšanai, ciktāl pastāvīgās pārstāvniecības zaudējums tiek uzskatīts par izdevumiem, aprēķinot šādas galvenās vienības vietējos ar nodokli apliekamos ienākumus, un netiek kompensēts ar vietējo ar nodokli apliekamo ienākumu posteni, kas ir apliekams ar nodokli gan saskaņā ar galvenās vienības jurisdikcijas, gan pastāvīgās pārstāvniecības jurisdikcijas tiesību aktiem.

Kvalificētos ienākumus, ko pastāvīgā pārstāvniecība gūst vēlāk, uzskata par galvenās vienības kvalificētajiem ienākumiem līdz kvalificēto zaudējumu summai, kas iepriekš uzskatīti par galvenās vienības izdevumiem atbilstoši pirmajai daļai.

1.   Sastāvā esošas vienības, kas ir caurplūsmas vienība, finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus samazina par summu, kas iedalāma tās īpašniekiem, kuri nav grupas vienības un kuriem ir īpašumtiesības šādā caurplūsmas vienībā tieši vai netieši ar nodokļu vajadzībām caurskatāmu vienību ķēdes starpniecību, izņemot šādus gadījumus:

2.   Sastāvā esošas vienības, kas ir caurplūsmas vienība, finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus samazina par finanšu grāmatvedības neto ienākumiem vai zaudējumiem, kas iedalīti citai sastāvā esošai vienībai.

3.   Ja caurplūsmas vienība pilnībā vai daļēji veic uzņēmējdarbību ar pastāvīgās pārstāvniecības starpniecību, tās finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus, kas paliek pāri pēc šā panta 1. punkta piemērošanas, sadala šai pastāvīgajai pārstāvniecībai saskaņā ar 18. pantu.

4.   Ja nodokļu vajadzībām caurskatāma vienība nav galīgais mātesuzņēmums, caurplūsmas vienības finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus, kas paliek pāri pēc 1. un 3. punkta piemērošanas, iedala tās sastāvā esošām īpašniekvienībām atbilstoši to īpašumtiesībām caurplūsmas vienībā.

5.   Ja caurplūsmas vienība ir nodokļu vajadzībām caurskatāma vienība, kas ir galīgais mātesuzņēmums vai reversā hibrīdvienība, jebkādus caurplūsmas vienības finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus, kas paliek pāri pēc 1. un 3. punkta piemērošanas, iedala galīgajam mātesuzņēmumam vai reversajai hibrīdvienībai.

6.   Šā panta 3., 4. un 5. punktu piemēro atsevišķi attiecībā uz katrām īpašumtiesībām caurplūsmas vienībā.

1.   Sastāvā esošas vienības aptvertie nodokļi ietver:

2.   Sastāvā esošas vienības aptvertie nodokļi neietver:

3.   Aptvertos nodokļus attiecībā uz jebkuriem guvumiem vai zaudējumiem, kas izriet no vietējo materiālo pamatlīdzekļu atsavināšanas, kā minēts 16. panta 7. punkta pirmajā daļā, fiskālajā gadā, kurā tiek izdarīta minētajā daļā minētā izvēle, neiekļauj aptverto nodokļu aprēķinā.

1.   Sastāvā esošas vienības koriģētos aptvertos nodokļus fiskālajam gadam nosaka kārtējo nodokļa izdevumu summu, kas uzkrāta tās finanšu grāmatvedības neto ienākumos vai zaudējumos attiecībā uz aptvertajiem nodokļiem par fiskālo gadu, koriģējot ar:

2.   Pieskaitījumi sastāvā esošas vienības aptvertajiem nodokļiem par fiskālo gadu ietver:

3.   Sastāvā esošas vienības aptverto nodokļu samazinājumi par fiskālo gadu ietver:

4.   Lai aprēķinātu koriģētos aptvertos nodokļus, ja aptverto nodokļu summa ir raksturota vairākos punktos no 1., 2. un 3. punkta, to ņem vērā tikai vienreiz.

5.   Ja fiskālajā gadā jurisdikcijā nav neto kvalificētu ienākumu un koriģēto aptverto nodokļu summa šai jurisdikcijai ir negatīva un mazāka par summu, kas vienāda ar neto kvalificētajiem zaudējumiem, tos reizinot ar minimālo nodokļa likmi (“paredzamie koriģētie aptvertie nodokļi”), tad summu, kas vienāda ar starpību starp koriģēto aptverto nodokļu summu un paredzamo koriģēto aptverto nodokļu summu, uzskata par papildu virsnodokli par šo fiskālo gadu. Papildu virsnodokļa summu iedala katrai sastāvā esošajai vienībai jurisdikcijā saskaņā ar 29. panta 3. punktu.

1.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

2.   Ja nodokļa likme, ko piemēro atliktā nodokļa izdevumu aprēķināšanai, ir vienāda ar vai zemāka par minimālo nodokļa likmi, kopējā atliktā nodokļa korekcijas summa, kas jāpieskaita sastāvā esošas vienības koriģētajiem aptvertajiem nodokļiem par fiskālo gadu atbilstoši 21. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ir atliktā nodokļa izdevumi, kas uzkrāti tās finanšu pārskatos attiecībā uz aptvertajiem nodokļiem, ievērojot korekcijas saskaņā ar šā panta 3.–6. punktu.

Ja nodokļa likme, ko piemēro atliktā nodokļa izdevumu aprēķināšanai, ir augstāka par minimālo nodokļa likmi, kopējā atliktā nodokļa korekcijas summa, kas jāpieskaita sastāvā esošas vienības koriģētajiem aptvertajiem nodokļiem par fiskālo gadu atbilstoši 21. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ir atliktā nodokļa izdevumi, kas uzkrāti tās finanšu pārskatos attiecībā uz aptvertajiem nodokļiem, kas koriģēti pēc minimālās nodokļa likmes, ievērojot korekcijas saskaņā ar šā panta 3.–6. punktu.

3.   Kopējo atliktā nodokļa korekcijas summu palielina par:

4.   Ja fiskālajā gadā zaudējumu atliktā nodokļa aktīvs netiek atzīts finanšu pārskatos, jo nav izpildīti atzīšanas kritēriji, kopējo atliktā nodokļa korekcijas summu samazina par summu, par kādu kopējā atliktā nodokļa korekcijas summa tiktu samazināta, ja zaudējumu atliktā nodokļa aktīvs par fiskālo gadu būtu uzkrāts.

5.   Kopējā atliktā nodokļa korekcijas summa neietver:

6.   Ja atliktā nodokļa aktīvs, kas attiecināms uz sastāvā esošas vienības kvalificētajiem zaudējumiem, ir reģistrēts par fiskālo gadu pēc likmes, kas zemāka par minimālo nodokļa likmi, to var koriģēt pēc minimālās nodokļa likmes tajā pašā fiskālajā gadā, ar noteikumu, ka nodokļu maksātājs spēj pierādīt, ka atliktā nodokļa aktīvs ir attiecināms uz kvalificētiem zaudējumiem.

Ja atliktā nodokļa aktīvu palielina atbilstoši pirmajai daļai, kopējo atliktā nodokļa korekcijas summu attiecīgi samazina.

7.   Atliktā nodokļa saistības, kuras netiek apvērstas un kuru summa netiek samaksāta piecos nākamajos fiskālajos gados, atgūst tiktāl, ciktāl tās nav ņemtas vērā sastāvā esošas vienības kopējā atliktā nodokļa korekcijas summā.

Atgūto atliktā nodokļa saistību summu par kārtējo fiskālo gadu uzskata par aptverto nodokļu samazinājumu piektajā fiskālajā gadā pirms kārtējā fiskālā gada, un minētā fiskālā gada efektīvo nodokļa likmi un virsnodokli pārrēķina saskaņā ar 29. panta 1. punktu. Atgūtās atliktā nodokļa saistības par kārtējo fiskālo gadu ir atliktā nodokļa saistību kategorijas palielinājuma summa, kas ir iekļauta kopējā atliktā nodokļa korekcijas summā piektajā fiskālajā gadā pirms kārtējā fiskāla gada un kas nav apvērsta līdz kārtējā fiskālā gada pēdējās dienas beigām.

8.   Atkāpjoties no 7. punkta, ja atliktā nodokļa saistības ir atgūšanas izņēmuma uzkrājumi, tās neatgūst pat tad, ja tās netiek apvērstas vai samaksātas piecos nākamajos gados. Atgūšanas izņēmuma uzkrājumi ir uzkrāto nodokļu izdevumu summa, kas attiecināma uz izmaiņām saistītajās atliktā nodokļa saistībās, attiecībā uz šādām pozīcijām:

1.   Atkāpjoties no 22. panta, iesniedzēja sastāvā esoša vienība var izdarīt kvalificēto zaudējumu izvēli attiecībā uz jurisdikciju, saskaņā ar kuru kvalificēto zaudējumu atliktā nodokļa aktīvu nosaka katram fiskālajam gadam, kurā rodas neto kvalificētie zaudējumi minētajā jurisdikcijā. Šajā nolūkā kvalificēto zaudējumu atliktā nodokļa aktīvs ir vienāds ar neto kvalificētajiem zaudējumiem par fiskālo gadu jurisdikcijai, to reizinot ar minimālo nodokļa likmi.

Kvalificēto zaudējumu izvēli neizdara attiecībā uz jurisdikciju ar 40. pantā minēto atbilstīgo sadales nodokļa sistēmu.

2.   Kvalificēto zaudējumu atliktā nodokļa aktīvu, kas noteikts atbilstoši 1. punktam, izmanto jebkurā nākamajā fiskālajā gadā, kurā jurisdikcijai ir neto kvalificētie ienākumi tādas summas apmērā, kas vienāda ar neto kvalificētajiem ienākumiem, tos reizinot ar minimālo nodokļa likmi, vai – ja tā ir zemāka – pieejamās kvalificēto zaudējumu atliktā nodokļa aktīva summas apmērā.

3.   Kvalificēto zaudējumu atliktā nodokļa aktīvu, kas noteikts, ievērojot 1. punktu, samazina par summu, kas tiek izmantota fiskālajam gadam, un atlikumu pārnes uz nākamajiem fiskālajiem gadiem.

4.   Ja kvalificēto zaudējumu izvēle tiek atsaukta, jebkuru atlikušo kvalificēto zaudējumu atliktā nodokļa aktīvu, kas noteikts, ievērojot 1. punktu, samazina līdz nullei no tā pirmā fiskālā gada pirmās dienas, kurā kvalificēto zaudējumu izvēle vairs nav piemērojama.

5.   Kvalificēto zaudējumu izvēli dara zināmu kopā ar pirmo SU grupas vai lielas vietējas grupas virsnodokļa informācijas deklarāciju, kas minēta 44. pantā, tajā norādot arī jurisdikciju, par kuru izvēle ir izdarīta.

6.   Ja caurplūsmas vienība, kas ir SU grupas vai lielas vietējas grupas galīgais mātesuzņēmums, izdara kvalificētu zaudējumu izvēli atbilstoši šim pantam, tad kvalificēto zaudējumu atliktā nodokļa aktīvu aprēķina ar atsauci uz caurplūsmas vienības kvalificētajiem zaudējumiem pēc samazinājuma atbilstoši 38. panta 3. punktam.

1.   Pastāvīgajai pārstāvniecībai iedala jebkuru tādu aptverto nodokļu summu, kuri iekļauti sastāvā esošas vienības finanšu pārskatos un kuri saistīti ar pastāvīgās pārstāvniecības kvalificētajiem ienākumiem vai zaudējumiem.

2.   Sastāvā esošai īpašniekvienībai iedala jebkuru tādu aptverto nodokļu summu, kuri iekļauti nodokļu vajadzībām caurskatāmas vienības finanšu pārskatos un kuri saistīti ar kvalificētajiem ienākumiem vai zaudējumiem, kas iedalīti attiecīgajai sastāvā esošai īpašniekvienībai saskaņā ar 19. panta 4. punktu.

3.   Sastāvā esošai vienībai iedala jebkuru aptverto nodokļu summu, kas iekļauti tās tiešo vai netiešo sastāvā esošo īpašniekvienību finanšu pārskatos atbilstoši kontrolētam ārvalstu uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmam, atbilstīgi to daļai kontrolēta ārvalstu uzņēmuma ienākumos.

4.   Sastāvā esošai vienībai, kas ir hibrīdvienība, iedala jebkuru aptverto nodokļu summu, kas ietverta tās sastāvā esošās īpašniekvienības finanšu pārskatos un kas saistīta ar hibrīdvienības kvalificētajiem ienākumiem.

“Hibrīdvienība” ir vienība, ko uzskata par atsevišķu personu ienākuma nodokļa vajadzībām tajā jurisdikcijā, kurā ir tās atrašanās vieta, bet par nodokļu vajadzībām pārskatāmu tajā jurisdikcijā, kurā ir tās īpašnieka atrašanās vieta.

5.   Sastāvā esošai vienībai, kas veikusi sadali fiskālajā gadā, iedala jebkuru aptverto nodokļu summu, kas uzkrāta sastāvā esošo tiešo īpašniekvienību finanšu pārskatos par šādu sadali.

6.   Sastāvā esoša vienība, kam iedalīti aptvertie nodokļi atbilstoši 3. un 4. punktam saistībā ar pasīvajiem ienākumiem, iekļauj šādus aptvertos nodokļus tās koriģētajos aptvertajos nodokļos par summu, kas vienāda ar aptvertajiem nodokļiem, kuri iedalīti saistībā ar šādiem pasīvajiem ienākumiem.

Atkāpjoties no pirmās daļas, pirmajā daļā minētā sastāvā esošā vienība tās koriģētajos aptvertajos nodokļos iekļauj summu, kas izriet no šai jurisdikcijai noteiktā virsnodokļa procentuālās daļas reizinājuma ar sastāvā esošās vienības pasīvo ienākumu summu, kura iekļauta atbilstoši kontrolētam ārvalstu uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmam vai nodokļu pārredzamības noteikumam, ja rezultāts ir mazāks nekā summa, kas iegūta atbilstoši pirmajai daļai. Šīs daļas nolūkos virsnodokļa procentuālo daļu jurisdikcijai nosaka, neņemot vērā aptvertos nodokļus, kas rodas sastāvā esošajai īpašniekvienībai saistībā ar šādiem pasīvajiem ienākumiem.

Sastāvā esošās īpašniekvienības aptvertos nodokļus, kas rodas saistībā ar šādiem pasīvajiem ienākumiem un kas ir atlikuši pēc šīs daļas piemērošanas, nesadala saskaņā ar 3. un 4. punktu.

Šā punkta nolūkos “pasīvie ienākumi” ir šādas kvalificētajos ienākumos iekļautās ienākumu pozīcijas, ciktāl sastāvā esošā īpašniekvienība ir bijusi apliekama ar nodokli atbilstoši kontrolētam ārvalstu uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmam vai tādēļ, ka tai ir īpašumtiesības hibrīdvienībā:

7.   Ja pastāvīgās pārstāvniecības kvalificētos ienākumus uzskata par galvenās vienības kvalificētajiem ienākumiem saskaņā ar 18. panta 5. punktu, jebkurus aptvertos nodokļus, kas rodas jurisdikcijā, kurā ir pastāvīgās pārstāvniecības atrašanās vieta, un kas saistīti ar šādiem ienākumiem, uzskata par galvenās vienības aptvertajiem nodokļiem tādas summas apmērā, kas nepārsniedz šādus ienākumus, tos reizinot ar augstāko nodokļa likmi par parastajiem ienākumiem jurisdikcijā, kurā ir galvenās vienības atrašanās vieta.

1.   Ja sastāvā esoša vienība par iepriekšēju fiskālo gadu reģistrē savu aptverto nodokļu korekciju savos finanšu pārskatos, tad šādu korekciju uzskata par aptverto nodokļu korekciju fiskālajā gadā, kurā tiek veikta korekcija, ja vien korekcija nav saistīta ar fiskālo gadu, kurā aptvertie nodokļi jurisdikcijai samazinās.

Ja samazinās aptvertie nodokļi, kas tika iekļauti sastāvā esošās vienības koriģētajos aptvertajos nodokļos par iepriekšējo fiskālo gadu, tad efektīvo nodokļa likmi un virsnodokli par šādu fiskālo gadu pārrēķina saskaņā ar 29. panta 1. punktu, samazinot koriģētos aptvertos nodokļus par aptverto nodokļu samazinājuma summu. Attiecīgi koriģē kvalificētos ienākumus par konkrēto fiskālo gadu un visiem iepriekšējiem fiskālajiem gadiem.

Pēc iesniedzējas sastāvā esošās vienības saskaņā ar 45. panta 2. punktu veiktās ikgadējās izvēles aptverto nodokļu nebūtisku samazinājumu, var uzskatīt par aptverto nodokļu korekciju fiskālajā gadā, kurā tiek veikta korekcija. Aptverto nodokļu nebūtisks samazinājums ir to koriģēto aptverto nodokļu kopējais samazinājums par mazāk nekā 1 000 000 EUR, kuri noteikti jurisdikcijai par konkrēto fiskālo gadu.

2.   Ja piemērojamā vietējā nodokļa likme tiek samazināta līdz likmei, kas mazāka par minimālo nodokļa likmi, un šāda samazinājuma rezultātā rodas atliktā nodokļa izdevumi, tad šādu izrietošo atliktā nodokļa izdevumu summu uzskata par korekciju sastāvā esošās vienības saistībās par aptvertajiem nodokļiem, kas ņemti vērā atbilstoši 21. pantam par iepriekšēju fiskālo gadu.

3.   Ja atliktā nodokļa izdevumi ņemti vērā pēc likmes, kas zemāka par minimālo nodokļa likmi, un piemērojamā nodokļa likme vēlāk tiek palielināta, tad atliktā nodokļa izdevumu summu, kas izriet no šāda palielinājuma, maksājuma brīdī uzskata par korekciju sastāvā esošas vienības saistībās par aptvertajiem nodokļiem, kas pieprasīti par iepriekšēju fiskālo gadu saskaņā ar 21. pantu.

Korekcija, ko veic saskaņā ar pirmo daļu, nepārsniedz summu, kas vienāda ar atliktā nodokļa izdevumiem, kuri pārrēķināti pēc minimālās nodokļa likmes.

4.   Ja vairāk nekā 1 000 000 EUR no summas, kas uzkrājusies sastāvā esošai vienībai kā kārtējie nodokļa izdevumi un kas iekļauta koriģētajos aptvertajos nodokļos par fiskālo gadu, netiek samaksāti trīs gadu laikā pēc šā fiskālā gada beigām, tad efektīvo nodokļa likmi un virsnodokli par fiskālo gadu, kurā nesamaksātā summa pieprasīta kā aptvertais nodoklis, pārrēķina saskaņā ar 29. panta 1. punktu, izslēdzot šādu nesamaksāto summu no koriģētajiem aptvertajiem nodokļiem.

1.   SU grupas vai lielas vietējas grupas efektīvo nodokļa likmi katram fiskālajam gadam un katrai jurisdikcijai ar noteikumu, ka attiecīgajā jurisdikcijā ir neto kvalificētie ienākumi, aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

kur sastāvā esošo vienību koriģētie aptvertie nodokļi ir visu sastāvā esošo vienību, kuru atrašanās vieta ir jurisdikcijā, koriģēto aptverto nodokļu, kas noteikti saskaņā ar IV nodaļu, summa.

2.   Sastāvā esošo vienību neto kvalificētos ienākumus vai zaudējumus jurisdikcijā fiskālajam gadam nosaka saskaņā ar šādu formulu:

kur:

3.   Sastāvā esošo vienību, kas ir ieguldījumu vienības, koriģētos aptvertos nodokļus un kvalificētos ienākumus vai zaudējumus neiekļauj efektīvās nodokļa likmes aprēķinā saskaņā ar 1. punktu un neto kvalificēto ienākumu aprēķinā saskaņā ar 2. punktu.

4.   Katras sastāvā esošas vienības, kura ir bez valstspiederības, faktisko nodokļa likmi katram fiskālajam gadam aprēķina atsevišķi no visu pārējo sastāvā esošo vienību efektīvās nodokļa likmes.

1.   Ja jurisdikcijas, kurā ir sastāvā esošo vienību atrašanās vieta, efektīvā nodokļa likme ir zemāka par minimālo nodokļa likmi fiskālajam gadam, SU grupa vai liela vietēja grupa atsevišķi aprēķina virsnodokli katrai no tās sastāvā esošajām vienībām, kam ir kvalificētie ienākumi, kuri iekļauti šīs jurisdikcijas neto kvalificēto ienākumu aprēķinā. Virsnodokli aprēķina uz jurisdikcijas pamata.

2.   Virsnodokļa procentuālā daļa jurisdikcijai fiskālajam gadam ir pozitīvā procentu punktu starpība, ja tāda ir, ko aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

kur efektīvā nodokļa likme ir likme, kas aprēķināta saskaņā ar 26. pantu.

3.   Jurisdikcijas virsnodoklis fiskālajam gadam ir pozitīvā summa, ja tāda ir, ko aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

kur:

4.   Virspeļņu jurisdikcijai fiskālajam gadam, kā minēts 3. punktā, ir pozitīva summa, ja tāda ir, ko aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

kur:

5.   Sastāvā esošas vienības virsnodokli kārtējam fiskālajam gadam aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

kur:

6.   Ja jurisdikcijas virsnodoklis izriet no pārrēķināšanas saskaņā ar 29. panta 1. punktu un jurisdikcijā nav neto kvalificēto ienākumu par fiskālo gadu, virsnodokli sadala katrai sastāvā esošajai vienībai, izmantojot šā panta 5. punktā noteikto formulu, pamatojoties uz sastāvā esošo vienību kvalificētajiem ienākumiem fiskālajos gados, par kuriem tiek veikti pārrēķini atbilstoši 29. panta 1. punktam.

7.   Katras sastāvā esošas vienības, kura ir bez valstspiederības, virsnodokli katram fiskālajam gadam aprēķina atsevišķi no visu pārējo sastāvā esošo vienību virsnodokļa.

1.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

2.   Ja vien SU grupas vai lielas vietējas grupas iesniedzēja sastāvā esoša vienība saskaņā ar 45. panta 2. punktu neizvēlas nepiemērot ienākumu pēc satura izslēgšanu attiecībā uz fiskālo gadu, virsnodokļa aprēķināšanas vajadzībām neto kvalificētos ienākumus jurisdikcijai samazina par summu, kas vienāda ar šā panta 3. punktā minētās algu izslēgšanas un šā panta 4. punktā minētās materiālo pamatlīdzekļu izslēgšanas summu katrai sastāvā esošajai vienībai, kuras atrašanās vieta ir šajā jurisdikcijā.

3.   Sastāvā esošas vienības, kuras atrašanās vieta ir jurisdikcijā, algu izslēgšanas summa ir vienāda ar 5 % no tās atbilstīgajām algu izmaksām par atbilstīgajiem darbiniekiem, kuri veic darbības SU grupai vai lielai vietējai grupai šādā jurisdikcijā, izņemot atbilstīgās algu izmaksas, kas ir:

4.   Sastāvā esošas vienības, kuras atrašanās vieta ir jurisdikcijā, materiālo pamatlīdzekļu izslēgšana ir 5 % no jurisdikcijā esošo atbilstīgo materiālo pamatlīdzekļu uzskaites vērtības, izņemot:

5.   Šā panta 4. punkta nolūkos atbilstīgo materiālo pamatlīdzekļu uzskaites vērtība ir atbilstīgo materiālo pamatlīdzekļu vidējā uzskaites vērtība fiskālā gada sākumā un beigās, kas reģistrēta galīgā mātesuzņēmuma konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanai, to samazinot par jebkādu uzkrāto nolietojumu, amortizāciju un vērtības samazinājumu un palielinot par summu, kas attiecināma uz algu izdevumu kapitalizāciju.

6.   Šā panta 3. un 4. punkta nolūkos sastāvā esošas vienības, kas ir pastāvīgā pārstāvniecība, atbilstīgās algu izmaksas un atbilstīgie materiālie pamatlīdzekļi ir tie, kas ir iekļauti tās atsevišķajos finanšu pārskatos saskaņā ar 18. panta 1. un 2. punktu, ar noteikumu, ka atbilstīgās algu izmaksas un atbilstīgie materiālie pamatlīdzekļi atrodas tajā pašā jurisdikcijā, kurā ir pastāvīgās pārstāvniecības atrašanās vieta.

Pastāvīgās pārstāvniecības atbilstīgās algu izmaksas un atbilstīgos materiālos pamatlīdzekļus neņem vērā attiecībā uz galvenās vienības atbilstīgajām algu izmaksām un atbilstīgajiem materiālajiem pamatlīdzekļiem.

Ja pastāvīgās pārstāvniecības ienākumi tika pilnībā vai daļēji izslēgti atbilstoši 19. panta 1. punktam un 38. panta 5. punktam, šādas pastāvīgās pārstāvniecības atbilstīgās algu izmaksas un atbilstīgos materiālos pamatlīdzekļus izslēdz tādā pašā procentuālajā daļā no aprēķina, ko veic atbilstoši šim pantam par SU grupu vai lielu vietēju grupu.

7.   Atbilstīgo darbinieku atbilstīgās algu izmaksas, ko maksā caurplūsmas vienība, un atbilstīgos materiālos pamatlīdzekļus, kas pieder caurplūsmas vienībai un kas nav sadalīti saskaņā ar 6. punktu, sadala:

Visas citas caurplūsmas vienības atbilstīgās algu izmaksas un atbilstīgos materiālos pamatlīdzekļus izslēdz no SU grupas vai lielas vietējas grupas ienākumu pēc satura izslēgšanas aprēķiniem.

8.   Katras sastāvā esošas vienības, kura ir bez valstspiederības, ienākumu pēc satura izslēgšanu katram fiskālajam gadam aprēķina atsevišķi no visu pārējo sastāvā esošo vienību ienākumu pēc satura izslēgšanas.

9.   Ienākumu pēc satura izslēgšana, kas aprēķināta atbilstoši šim pantam, neietver sastāvā esošu vienību, kas ir ieguldījumu vienības attiecīgajā jurisdikcijā, algu izslēgšanu un materiālo pamatlīdzekļu izslēgšanu.

1.   Ja atbilstoši 11. panta 3. punktam, 16. panta 7. punktam, 22. panta 6. punktam, 25. panta 1. un 4. punktam un 40. panta 5. punktam aptverto nodokļu vai kvalificēto ienākumu vai zaudējumu korekcijas rezultātā tiek pārrēķināta SU grupas vai lielas vietējas grupas efektīvā nodokļa likme un virsnodoklis par iepriekšējo fiskālo gadu, tad efektīvo nodokļa likmi un virsnodokli aprēķina saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 26., 27. un 28. pantā. Jebkādu papildu virsnodokļa summu, kas izriet no šāda pārrēķina, uzskata par papildu virsnodokli 27. panta 3. punkta nolūkos attiecībā uz fiskālo gadu, kurā veikts pārrēķins.

2.   Ja jurisdikcijai par fiskālo gadu ir papildu virsnodoklis un nav neto kvalificēto ienākumu, tad katras sastāvā esošās vienības, kuras atrašanās vieta ir minētajā jurisdikcijā, kvalificētie ienākumi ir summa, kas vienāda ar virsnodokli, kurš iedalīts šādām sastāvā esošajām vienībām atbilstoši 27. panta 5. un 6. punktam, to dalot ar minimālo nodokļa likmi.

3.   Ja atbilstoši 21. panta 5. punktam ir maksājams papildu virsnodoklis, tad katras sastāvā esošās vienības, kuras atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kvalificētie ienākumi ir summa, kas vienāda ar virsnodokli, kurš iedalīts šādai sastāvā esošajai vienībai, to dalot ar minimālo nodokļa likmi. Sadali veic proporcionāli katrai sastāvā esošajai vienībai, pamatojoties uz šādu formulu:

Papildu virsnodokli iedala tikai tādām sastāvā esošajām vienībām, kas reģistrē koriģētā aptvertā nodokļa summu, kura ir mazāka par nulli un mazāka nekā šādu sastāvā esošo vienību kvalificētie ienākumi vai zaudējumi, tos reizinot ar minimālo nodokļa likmi.

4.   Ja sastāvā esošai vienībai tiek iedalīts papildu virsnodoklis saskaņā ar šo pantu un 27. panta 5 un 6. punktu, šādu sastāvā esošu vienību uzskata par sastāvā esošu zemu nodokļu vienību II nodaļas nolūkos.

1.   Atkāpjoties no 26.–29. panta un 31. panta, pēc iesniedzējas sastāvā esošās vienības izvēles virsnodoklis, kas jāmaksā sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vieta ir jurisdikcijā, fiskālajam gadam ir vienāds ar nulli, ja attiecībā uz šādu fiskālo gadu:

Šo izvēli izdara katru gadu saskaņā ar 45. panta 2. punktu.

2.   Vidējie kvalificētie ieņēmumi vai vidējie kvalificētie ienākumi vai zaudējumi, kas minēti 1. punktā, ir sastāvā esošo vienību, kuru atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kvalificēto ieņēmumu vai kvalificēto ienākumu vai zaudējumu vidējā vērtība konkrētajam fiskālajam gadam un diviem iepriekšējiem fiskālajiem gadiem.

Ja jurisdikcijā nav sastāvā esošu vienību ar kvalificētiem ieņēmumiem vai kvalificētiem zaudējumiem pirmajā vai otrajā iepriekšējā fiskālajā gadā, vai abos, tad šādu fiskālo gadu vai gadus izslēdz no šīs jurisdikcijas vidējo kvalificēto ieņēmumu vai kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķina.

3.   Sastāvā esošu vienību, kuru atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kvalificētie ieņēmumi fiskālajam gadam ir sastāvā esošo vienību, kuru atrašanās vieta ir šajā jurisdikcijā, visu ieņēmumu summa, kas samazināta vai palielināta par jebkuru korekciju, kura veikta saskaņā ar III nodaļu.

4.   Sastāvā esošu vienību, kuru atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kvalificētie ienākumi vai zaudējumi fiskālajam gadam ir šīs jurisdikcijas neto kvalificētie ienākumi vai zaudējumi, kas aprēķināti saskaņā ar 26. panta 2. punktu.

5.   Šā panta 1.–4. punktā noteiktais de minimis izņēmums nav piemērojams sastāvā esošām vienībām, kuras ir bez valstspiederības, un ieguldījumu vienībām. Šādu vienību ieņēmumus un kvalificētos ienākumus vai zaudējumus neiekļauj de minimis izņēmuma aprēķinā.

1.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

2.   Efektīvās nodokļa likmes un virsnodokļa aprēķins jurisdikcijai saskaņā ar III–VII nodaļu attiecībā uz mazākumam piederošas apakšgrupas dalībniekiem ir piemērojams tā, it kā katra mazākumam piederošā apakšgrupa būtu atsevišķa SU grupa vai liela vietēja grupa.

Mazākumam piederošas apakšgrupas dalībnieku koriģētos aptvertos nodokļus un kvalificētos ienākumus vai zaudējumus neņem vērā, nosakot SU grupas vai lielas vietējas grupas efektīvās nodokļa likmes atlikušo summu, kas aprēķināta saskaņā ar 26. panta 1. punktu, kā arī nosakot neto kvalificētos ienākumus, ko aprēķina saskaņā ar 26. panta 2. punktu.

3.   Mazākumam piederošas sastāvā esošas vienības, kas nav mazākumam piederošas apakšgrupas dalībniece, efektīvo nodokļa likmi un virsnodokli aprēķina uz vienības pamata saskaņā ar III–VII nodaļu.

Mazākumam piederošas sastāvā esošās vienības koriģētos aptvertos nodokļus un kvalificētos ienākumus vai zaudējumus neņem vērā, nosakot SU grupas vai lielas vietējas grupas efektīvās nodokļa likmes atlikušo summu, kas aprēķināta saskaņā ar 26. panta 1. punktu, kā arī nosakot neto kvalificētos ienākumus, ko aprēķina saskaņā ar 26. panta 2. punktu.

Šo punktu nepiemēro mazākumam piederošai sastāvā esošai vienībai, kas ir ieguldījumu vienība.

1.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

2.   Ja divas vai vairākas grupas apvienojas, izveidojot vienu grupu, jebkurā no pēdējiem četriem secīgiem fiskālajiem gadiem, kas seko tūlīt pēc pārbaudes fiskālā gada, uzskata, ka SU grupas vai lielas vietējas grupas konsolidēto ieņēmumu robežvērtība, kas minēta 2. pantā, ir sasniegta attiecībā uz jebkuru fiskālo gadu pirms apvienošanās, ja katrā no to konsolidētajiem finanšu pārskatiem iekļauto ieņēmumu summa par šo fiskālo gadu ir 750 000 000 EUR vai lielāka.

3.   Ja vienība, kas nav grupas dalībnieks (“mērķis”), apvienojas ar vienību vai grupu (“iegādātāja vienība”) pārbaudes fiskālajā gadā, un ne mērķim, ne iegādātājai vienībai nav konsolidētu finanšu pārskatu nevienā no pēdējiem četriem secīgajiem fiskālajiem gadiem, kas seko tūlīt pēc pārbaudes fiskālā gada, tad uzskata, ka SU grupas vai lielas vietējas grupas konsolidēto ieņēmumu robežvērtība ir sasniegta attiecībā uz konkrēto gadu, ja katrā no to finanšu pārskatiem vai konsolidētajiem finanšu pārskatiem iekļauto ieņēmumu summa par minēto fiskālo gadu ir 750 000 000 EUR vai lielāka.

4.   Ja viena SU grupa vai liela vietēja grupa, uz kuru attiecas šīs direktīvas piemērošanas joma, sadalās divās vai vairākās grupās (katra no tām – “atdalījusies grupa”), tad uzskata, ka atdalījusies grupa ir sasniegusi konsolidēto ieņēmumu robežvērtību, kur:

1.   Ja vienība (“mērķis”) kļūst vai pārstāj būt par SU grupas vai lielas vietējas grupas sastāvā esošu vienību tā rezultātā, ka tiek nodotas tiešas vai netiešas īpašumtiesības mērķī, vai ja mērķis kļūst par jaunas grupas galīgo mātesuzņēmumu fiskālajā gadā (“iegādes gads”), tad mērķi uzskata par SU grupas vai lielas vietējas grupas dalībnieku šīs direktīvas nolūkos ar noteikumu, ka daļa no tās aktīviem, saistībām, ienākumiem, izdevumiem un naudas plūsmām tiek iekļauta uz atsevišķu pozīciju pamata galīgā mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos iegādes gadā.

Mērķa efektīvo nodokļa likmi un virsnodokli aprēķina saskaņā ar 2.–8. punktu.

2.   Iegādes gadā SU grupa vai liela vietēja grupa ņem vērā tikai mērķa finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus un pielāgotos aptvertos nodokļus, kas ir iekļauti galīgā mātesuzņēmuma šīs direktīvas nolūkos konsolidētajos finanšu pārskatos.

3.   Iegādes gadā un katrā sekojošā fiskālajā gadā mērķa kvalificētos ienākumus vai zaudējumus un koriģētos aptvertos nodokļus balsta uz tā aktīvu un saistību vēsturisko uzskaites vērtību.

4.   Iegādes gadā mērķa atbilstīgo algu izmaksu aprēķinā, ievērojot 28. panta 3. punktu, ņem vērā tikai tās izmaksas, kas atspoguļotas galīgā mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos.

5.   Mērķa atbilstīgo materiālo pamatlīdzekļu uzskaites vērtības aprēķinu, ievērojot 28. panta 4. punktu, attiecīgā gadījumā koriģē proporcionāli laika periodam, kurā mērķis bijis SU grupas vai lielas vietējas grupas dalībnieks iegādes gadā.

6.   Izņemot kvalificēto zaudējumu atliktā nodokļa aktīvu, kas minēts 23. pantā, mērķa atliktā nodokļa aktīvus un atliktā nodokļa saistības, ko nodod starp SU grupām vai lielām vietējām grupām, iegādātāja SU grupa vai liela vietēja grupa ņem vērā tādā pašā veidā un apjomā kā tad, ja iegādātāja SU grupa vai liela vietēja grupa kontrolētu mērķi, kad šādi aktīvi un saistības radās.

7.   Mērķa atliktā nodokļa saistības, kas iepriekš bija iekļautas tā kopējā atliktā nodokļa korekcijas summā uzskata par atsavinātājas SU grupas vai lielas vietējas grupas apvērstām 22. panta 7. punkta nolūkos un tādām, kas izriet no iegādātājas SU grupas vai lielas vietējas grupas iegādes gadā, izņemot, ja šādā gadījumā jebkādai turpmākai aptverto nodokļu samazināšanai, ievērojot 22. panta 7. punktu, ir sekas tajā gadā, kurā summa tiek atgūta.

8.   Ja mērķis ir mātesuzņēmums un grupas vienība divās vai vairākās SU grupās vai lielās vietējās grupās iegādes gadā, tas piemēro atsevišķi IIR savām iedalāmajām sastāvā esošo zemu nodokļu vienību virsnodokļa daļām, kas noteiktas katrai SU grupai vai lielai vietējai grupai.

9.   Atkāpjoties no 1.–8. punkta, kontrolējošas līdzdalības mērķī iegādi vai atsavināšanu uzskata par aktīvu un saistību iegādi vai atsavināšanu, ja jurisdikcija, kurā ir mērķa atrašanās vieta, vai – nodokļu vajadzībām caurskatāmas vienības gadījumā – jurisdikcija, kurā atrodas aktīvi, pret šīs kontrolējošās līdzdalības iegādi vai atsavināšanu izturas tāpat vai līdzīgi kā pret aktīvu un saistību iegādi vai atsavināšanu un uzliek pārdevējam aptverto nodokli, pamatojoties uz starpību starp nodokļu bāzi un atlīdzību, kas samaksāta apmaiņā pret kontrolējošo līdzdalību, vai aktīvu un saistību patieso vērtību.

1.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

2.   Sastāvā esoša vienība, kas atsavina aktīvus un saistības (“atsavinātājas sastāvā esoša vienība”), iekļauj no šādas atsavināšanas izrietošos guvumus vai zaudējumus tās kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā.

Sastāvā esoša vienība, kas iegādājas aktīvus un saistības (“iegādātāja sastāvā esoša vienība”), nosaka savus kvalificētos ienākumus vai zaudējumus, pamatojoties uz iegādāto aktīvu un saistību uzskaites vērtību, kas noteikta atbilstoši galīgā mātesuzņēmuma finanšu grāmatvedības standartam, kas izmantots galīgā mātesuzņēmuma konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanā.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, ja aktīvu un saistību atsavināšana vai iegāde tiek veikta saistībā ar reorganizāciju:

4.   Atkāpjoties no 2. un 3. punkta, ja aktīvu un saistību atsavināšana tiek veikta saistībā ar reorganizāciju, kuras rezultātā atsavinātājas sastāvā esošajai vienībai rodas nekvalificēti guvumi vai zaudējumi:

5.   Pēc iesniedzējas sastāvā esošās vienības izvēles, ja sastāvā esošai vienībai ir pienākums vai ir atļauts koriģēt tās aktīvu bāzi un tās saistību summu līdz patiesajai vērtībai nodokļu vajadzībām tajā jurisdikcijā, kurā ir tās atrašanās vieta, šāda sastāvā esošā vienība var:

1.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

2.   Mātesuzņēmums, kam ir tiešas vai netiešas īpašumtiesības kopuzņēmumā vai kopuzņēmuma saistītajā vienībā, piemēro IIR attiecībā uz tam iedalāmo katra kopuzņēmuma grupas dalībnieka virsnodokļa daļu minētajā kopuzņēmumā vai kopuzņēmuma saistītajā vienībā saskaņā ar 5.–10. pantu.

3.   Kopuzņēmuma un kopuzņēmuma saistīto vienību (abi kopā “kopuzņēmuma grupa”) virsnodokļa aprēķinu veic saskaņā ar III–VII nodaļu tā, it kā tās būtu atsevišķas SU grupas vai lielas vietējas grupas sastāvā esošas vienības un kopuzņēmums būtu grupas galīgais mātesuzņēmums.

4.   Kopuzņēmuma grupas maksājamo virsnodokli samazina par katram mātesuzņēmumam saskaņā ar 2. punktu iedalāmo daļu no katra kopuzņēmuma grupas dalībnieka virsnodokļa, kas jāmaksā saskaņā ar 3. punktu. Jebkuru atlikušo virsnodokļa summu pieskaita kopējai UTPR virsnodokļa summai, ievērojot 14. panta 2. punktu.

Šā punkta nolūkos “kopuzņēmuma grupas maksājamais virsnodoklis” ir mātesuzņēmuma iedalāmā kopuzņēmuma grupas virsnodokļa daļa.

1.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

2.   Ja divu vai vairāku grupu vienības vai sastāvā esošās vienības ir daļa no vairāku mātesuzņēmumu SU grupas vai lielas vietējas grupas, tad katras grupas vienības un sastāvā esošās vienības uzskata par dalībniecēm vienā vairāku mātesuzņēmumu SU grupā vai lielā vietējā grupā.

Vienību, kas nav 2. panta 3. punktā minētā izslēgtā vienība, uzskata par sastāvā esošu vienību, ja vairāku mātesuzņēmumu SU grupa vai liela vietēja grupa to konsolidē uz atsevišķu pozīciju pamata vai ja kontrolējošā līdzdalība tajā ir vienībām vairāku mātesuzņēmumu SU grupā vai lielā vietējā grupā.

3.   Vairāku mātesuzņēmumu SU grupas vai lielas vietējas grupas konsolidētie finanšu pārskati ir apvienotie konsolidētie finanšu pārskati, kas minēti nedalāmas struktūras vai divkārši iekļauta darījuma definīcijā 1. punktā un ko sagatavo atbilstoši pieņemamam finanšu grāmatvedības standartam, kuru uzskata par galīgā mātesuzņēmuma grāmatvedības standartu.

4.   Atsevišķu grupu, kas veido vairāku mātesuzņēmumu SU grupu vai lielu vietēju grupu, galīgie mātesuzņēmumi ir vairāku mātesuzņēmumu SU grupas vai lielas vietējas grupas galīgie mātesuzņēmumi.

Piemērojot šo direktīvu attiecībā uz vairāku mātesuzņēmumu SU grupu vai lielu vietēju grupu, visas atsauces uz galīgo mātesuzņēmumu pēc vajadzības piemēro tā, it kā tās būtu atsauces uz vairākiem galīgiem mātesuzņēmumiem.

5.   Vairāku mātesuzņēmumu SU grupas vai lielas vietējas grupas mātesuzņēmumi, kuru atrašanās vieta ir dalībvalstī, tostarp katrs galīgais mātesuzņēmums, piemēro IIR saskaņā ar 5.–10. pantu attiecībā uz tam iedalāmo daļu no sastāvā esošo zemu nodokļu vienību virsnodokļa.

6.   Vairāku mātesuzņēmumu SU grupas vai lielas vietējas grupas sastāvā esošās vienības, kuru atrašanās vieta ir dalībvalstī, piemēro UTPR saskaņā ar 12., 13. un 14. pantu, ņemot vērā katras sastāvā esošās zemu nodokļu vienības, kas ir vairāku mātesuzņēmumu SU grupas vai lielas vietējas grupas dalībniece, virsnodokli.

7.   Vairāku mātesuzņēmumu SU grupas vai lielas vietējas grupas galīgajiem mātesuzņēmumiem ir pienākums iesniegt virsnodokļa informācijas deklarāciju saskaņā ar 44. pantu, ja vien tie neieceļ vienu izraudzītu iesniedzēju vienību 44. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Minētajā deklarācijā iekļauj informāciju par katru no grupām, kas veido vairāku mātesuzņēmumu SU grupu vai lielu vietēju grupu.

1.   Caurplūsmas vienības, kas ir galīgais mātesuzņēmums, kvalificētos ienākumus par fiskālo gadu samazina par kvalificēto ienākumu summu, kas ir attiecināma uz īpašumtiesību turētāju (“īpašumtiesību turētājs”) caurplūsmas vienībā, ar noteikumu, ka:

2.   Caurplūsmas vienības, kas ir galīgais mātesuzņēmums, kvalificētos ienākumus par fiskālo gadu arī samazina par kvalificēto ienākumu summu, kas iedalīta īpašumtiesību turētājam caurplūsmas vienībā, ar noteikumu, ka īpašumtiesību turētājs ir:

3.   Caurplūsmas vienības, kas ir galīgais mātesuzņēmums, kvalificētos zaudējumus par fiskālo gadu samazina par kvalificēto zaudējumu summu, kas ir attiecināma uz īpašumtiesību turētāju caurplūsmas vienībā.

Pirmo daļu nepiemēro, ciktāl īpašumtiesību turētājam nav atļauts izmantot šādus zaudējumus tā ar nodokli apliekamo ienākumu aprēķināšanai.

4.   Caurplūsmas vienības, kas ir galīgais mātesuzņēmums, aptvertos nodokļus samazina proporcionāli kvalificēto ienākumu summai, kura samazināta saskaņā ar 1. un 2. punktu.

5.   Šā panta 1.–4. punktu piemēro pastāvīgajai pārstāvniecībai, ar kuras starpniecību caurplūsmas vienība, kas ir galīgais mātesuzņēmums, pilnībā vai daļēji veic savu uzņēmējdarbību vai ar kuras starpniecību pilnībā vai daļēji tiek veikta nodokļu vajadzībām caurskatāmas vienības uzņēmējdarbība, ar noteikumu, ka galīgās mātesuzņēmuma īpašumtiesības šajā nodokļu vajadzībām caurskatāmajā vienībā tiek turētas tieši vai ar nodokļu vajadzībām caurskatāmu vienību ķēdes starpniecību.

1.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

2.   SU grupas vai lielas vietējas grupas galīgais mātesuzņēmums, kam piemēro atskaitāmu dividenžu režīmu, par fiskālo gadu līdz nullei samazina savus kvalificētos ienākumus par summu, kas ir sadalīta kā atskaitāmas dividendes 12 mēnešu laikā pēc fiskālā gada beigām, ar noteikumu, ka:

3.   SU grupas vai lielas vietējas grupas galīgais mātesuzņēmums, kam piemēro atskaitāmu dividenžu režīmu, par fiskālo gadu līdz nullei arī samazina savus kvalificētos ienākumus par summu, ko tas sadala kā atskaitāmas dividendes 12 mēnešu laikā pēc fiskālā gada beigām, ar noteikumu, ka saņēmējs ir:

4.   Galīgā mātesuzņēmuma aptvertos nodokļus, izņemot nodokļus, attiecībā uz kuriem atļauta dividenžu atskaitīšana, samazina proporcionāli kvalificēto ienākumu summai, kas samazināta saskaņā ar 2. un 3. punktu.

5.   Ja galīgajam mātesuzņēmumam tieši vai ar sastāvā esošo vienību ķēdes, starpniecību ir īpašumtiesības citā sastāvā esošā vienībā, tad 2., 3. un 4. punktu piemēro jebkurai citai sastāvā esošai vienībai, kuras atrašanās vieta ir galīgā mātesuzņēmuma jurisdikcijā un kam piemēro atskaitāmas dividendes režīmu, ciktāl galīgais mātesuzņēmums tās kvalificētos ienākumus tālāk sadala saņēmējiem, kas atbilst 2. un 3. punktā izklāstītajām prasībām.

6.   Šā panta 2. punkta nolūkos patronāžas dividendes, ko sadala piegādes kooperatīvs, uzskata par apliktām ar nodokli, kas jāmaksā saņēmējam, ciktāl šādas dividendes samazina atskaitāmos izdevumus vai izmaksas saņēmēja ar nodokli apliekamo ienākumu vai zaudējumu aprēķinā.

1.   Iesniedzēja sastāvā esoša vienība var attiecībā uz sevi vai citu sastāvā esošu vienību, kam piemēro atbilstīgu sadales nodokļa sistēmu, izvēlēties, ka summu, kas noteikta kā domājams sadales nodoklis saskaņā ar 2. punktu, iekļauj sastāvā esošās vienības koriģētajos aptvertajos nodokļos par fiskālo gadu.

Šo izvēli izdara katru gadu saskaņā ar 45. panta 2. punktu, un tā attiecas uz visām sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vieta ir jurisdikcijā.

2.   Domājamā sadales nodokļa summa ir mazākā no šīm:

3.   Ja tiek izdarīta izvēle atbilstoši 1. punktam, fiskālajam gadam, uz kuru attiecas šāda izvēle, izveido domājamo sadales nodokļa atgūšanas kontu. Domājamā sadales nodokļa summu, kas jurisdikcijai noteikta saskaņā ar 2. punktu, pievieno domājamā sadales nodokļa atgūšanas kontā par fiskālo gadu, kurā tas izveidots.

Katra sekojošā fiskālā gada beigās atlikumu domājamā sadales nodokļa atgūšanas kontos, kas izveidoti iepriekšējiem fiskālajiem gadiem, samazina hronoloģiskā secībā līdz pat nullei par nodokļiem, ko sastāvā esošās vienības samaksājušas fiskālajā gadā saistībā ar faktiskajām vai domājamām sadalēm.

Jebkuru atlikušo summu domājamā sadales nodokļa atgūšanas kontos, kura paliek pāri pēc otrās daļas piemērošanas, samazina līdz pat nullei par summu, kas vienāda ar jurisdikcijas neto kvalificētajiem zaudējumiem, tos reizinot ar minimālo nodokļa likmi.

4.   Jebkuru atlikušo neto kvalificēto zaudējumu summu, reizinātu ar minimālo nodokļa likmi, kas paliek pāri pēc 3. punkta trešās daļas piemērošanas, pārnes uz nākamajiem fiskālajiem gadiem, un samazina jebkuru atlikušo summu domājamā sadales nodokļa atgūšanas kontos, kas paliek pāri pēc 3. punkta piemērošanas.

5.   Domājamā sadales nodokļa atgūšanas konta atlikumu (ja tāds ir) ceturtā fiskālā gada, kas seko fiskālajam gadam, attiecībā uz kuru šāds konts tika izveidots, pēdējā dienā uzskata par koriģēto aptverto nodokļu samazinājumu, kas tika iepriekš noteikts šādam fiskālajam gadam. Efektīvo nodokļa likmi un virsnodokli attiecībā uz šādu fiskālo gadu attiecīgi pārrēķina saskaņā ar 29. panta 1. punktu.

6.   Nodokļus, kas samaksāti fiskālajā gadā saistībā ar faktiskajām vai domājamām sadalēm, neiekļauj koriģētajos aptvertajos nodokļos, ciktāl tie samazina domājamā sadales nodokļa atgūšanas kontu saskaņā ar 3. un 4. punktu.

7.   Ja sastāvā esoša vienība, uz kuru attiecas izvēle atbilstoši 1. punktam, aiziet no SU grupas vai lielas vietējas grupas vai praktiski visi tās aktīvi tiek nodoti personai, kura nav tās pašas SU grupas vai lielas vietējas grupas sastāvā esoša vienība ar atrašanās vietu tajā pašā jurisdikcijā, tad jebkuru atlikumu domājamā sadales nodokļa atgūšanas kontos iepriekšējos fiskālajos gados, kuros konts izveidots, uzskata par koriģēto aptverto nodokļu samazinājumu par katru no šiem fiskālajiem gadiem saskaņā ar 29. panta 1. punktu.

Papildu virsnodokļa summu, kas jāmaksā, reizina ar šādu attiecību, lai noteiktu maksājamo papildu virsnodokļa summu jurisdikcijai:

kur:

1.   Ja SU grupas vai lielas vietējas grupas sastāvā esoša vienība ir ieguldījumu vienība, kas nav nodokļu vajadzībām caurskatāma vienība un kas nav izdarījusi izvēli saskaņā ar 42. un 43. pantu, tad šādas ieguldījumu vienības efektīvo nodokļa likmi aprēķina atsevišķi no tās jurisdikcijas efektīvās nodokļa likmes, kurā ir tās atrašanās vieta.

2.   Šā panta 1. punktā minētās ieguldījumu vienības efektīvā nodokļa likme ir vienāda ar tās koriģētajiem aptvertajiem nodokļiem, tos dalot ar summu, kas vienāda ar SU grupas vai lielas vietējas grupas iedalāmo daļu minētās ieguldījumu vienības kvalificētajos ienākumos vai zaudējumos.

Ja vairāk nekā vienai ieguldījumu vienībai ir atrašanās vieta jurisdikcijā, tad šo vienību efektīvo nodokļa likmi aprēķina, apvienojot to koriģētos aptvertos nodokļus, kā arī SU grupai vai lielai vietējai grupai iedalāmo daļu to kvalificētajos ienākumos vai zaudējumos.

3.   Šā panta 1. punktā minētās ieguldījumu vienības koriģētie aptvertie nodokļi ir koriģētie aptvertie nodokļi, kas ir attiecināmi uz SU grupai vai lielai vietējai grupai iedalāmo daļu ieguldījumu vienības kvalificētajos ienākumos, un aptvertie nodokļi, kas iedalīti ieguldījumu vienībai saskaņā ar 24. pantu. Ieguldījumu vienības koriģētajos aptvertajos nodokļos neiekļauj aptvertos nodokļus, ko uzkrājusi ieguldījumu vienība un kas attiecināmi uz ienākumiem, kuri nav daļa no SU grupas vai lielas vietējas grupas iedalāmās daļas ieguldījumu vienības ienākumos.

4.   Šā panta 1. punktā minētās ieguldījumu vienības virsnodoklis ir summa, kas vienāda ar ieguldījumu vienības virsnodokļa procentuālo daļu, to reizinot ar summu, kas vienāda ar starpību starp SU grupai vai lielai vietējai grupai iedalāmo daļu ieguldījumu vienības kvalificētajos ienākumos un ienākumu pēc satura izslēgšanu, kura aprēķināta ieguldījumu vienībai.

Ieguldījumu vienības virsnodokļa procentuālā daļa ir pozitīva summa, kas vienāda ar starpību starp šādas ieguldījumu vienības minimālo nodokļa likmi un efektīvo nodokļa likmi.

Ja vairāk nekā vienai ieguldījumu vienībai ir atrašanās vieta jurisdikcijā, tad šo vienību efektīvo nodokļa likmi aprēķina, apvienojot to ienākumu pēc satura izslēgšanas summas, kā arī SU grupai vai lielai vietējai grupai iedalāmo daļu to kvalificētajos ienākumos vai zaudējumos.

Ieguldījumu vienības ienākumu pēc satura izslēgšanu nosaka saskaņā ar 28. panta 1.–7. punktu. Atbilstīgo darbinieku atbilstīgās algu izmaksas un atbilstīgos materiālos pamatlīdzekļus, kas ņemti vērā attiecībā uz šādu ieguldījumu vienību, samazina proporcionāli SU grupai vai lielai vietējai grupai iedalāmajai daļai ieguldījumu vienības kvalificētajos ienākumos, to dalot ar šādas ieguldījumu vienības kopējiem kvalificētajiem ienākumiem.

5.   Šā panta nolūkos SU grupai vai lielai vietējai grupai iedalāmo daļu ieguldījumu vienības kvalificētajos ienākumos vai zaudējumos nosaka saskaņā ar 9. pantu, ņemot vērā tikai intereses, uz kurām neattiecas izvēle saskaņā ar 42. vai 43. pantu.

1.   Šā panta nolūkos “apdrošināšanas ieguldījumu vienība” ir vienība, kas atbilstu ieguldījumu fonda definīcijai, kura noteikta 3. panta 31) punktā, vai nekustamā īpašuma ieguldījumu instrumentsabiedrības definīcijai, kas noteikta 3. panta 32) punktā, ja tā nebūtu nodibināta attiecībā uz saistībām atbilstoši apdrošināšanas vai mūža rentes līgumam un ja tā pilnībā nepiederētu vienībai, kam piemēro regulējumu jurisdikcijā, kurā ir tās kā apdrošināšanas sabiedrības atrašanās vieta.

2.   Pēc iesniedzējas sastāvā esošās vienības izvēles sastāvā esošu vienību, kas ir ieguldījumu vienība vai apdrošināšanas ieguldījumu vienība, var uzskatīt par nodokļu vajadzībām caurskatāmu vienību, ja sastāvā esošā īpašniekvienība jurisdikcijā, kurā ir tās atrašanās vieta, ir apliekama ar nodokli atbilstoši patiesajai tirgus vērtībai vai līdzīgam režīmam, pamatojoties uz īpašumtiesību šādā vienībā patiesās vērtības gada izmaiņām, un ja nodokļa likme, kas piemērojama sastāvā esošajai īpašniekvienībai par šādiem ienākumiem, ir vienāda ar minimālo nodokļa likmi vai pārsniedz to.

3.   Uzskata, ka sastāvā esoša vienība, kam netieši pieder īpašumtiesības ieguldījumu vienībā vai apdrošināšanas ieguldījumu vienībā ar tiešām īpašumtiesībām citā ieguldījumu vienībā vai apdrošināšanas ieguldījumu vienībā, ir apliekama ar nodokli atbilstoši patiesajai tirgus vērtībai vai līdzīgam režīmam attiecībā uz tās netiešajām īpašumtiesībām pirmajā minētajā vienībā vai apdrošināšanas ieguldījumu vienībā, ja uz to attiecina patiesu tirgus vērtību vai līdzīgu režīmu attiecībā uz tās tiešajām īpašumtiesībām otrajā minētajā vienībā vai apdrošināšanas ieguldījumu vienībā.

4.   Šā panta 2. punktā minēto izvēli izdara saskaņā ar 45. panta 1. punktu.

Ja izvēli atsauc, jebkurus guvumus vai zaudējumus no ieguldījumu vienības vai apdrošināšanas ieguldījumu vienības turējumā esoša aktīva vai saistības atsavināšanas nosaka, pamatojoties uz aktīva vai saistības patieso tirgus vērtību atsaukšanas gada pirmajā dienā.

1.   Pēc iesniedzējas sastāvā esošās vienības izvēles ieguldījumu vienības sastāvā esoša īpašniekvienība var piemērot ar nodokli apliekamas sadales metodi attiecībā uz tās īpašumtiesībām ieguldījumu vienībā ar noteikumu, ka sastāvā esošā īpašniekvienība nav ieguldījumu vienība, un ja var pamatoti paredzēt, ka tā būs apliekama ar nodokli par sadali no ieguldījumu vienības pēc nodokļa likmes, kas vienāda ar minimālo nodokļa likmi vai pārsniedz to.

2.   Atbilstoši ar nodokli apliekamas sadales metodei ieguldījumu vienības kvalificēto ienākumu sadali vai domājamo sadali iekļauj sastāvā esošās īpašniekvienības, kas ir sadales saņēmēja, kvalificētajos ienākumos ar noteikumu, ka tā nav ieguldījumu vienība.

Aptverto nodokļu summu, kas radusies ieguldījumu vienībai un kas ir ieskaitāma pret sastāvā esošās īpašniekvienības nodokļu saistībām, kuras izriet no ieguldījumu vienības sadales, iekļauj sastāvā esošās īpašniekvienības, kas ir sadales saņēmēja, kvalificētajos ienākumos un koriģētajos aptvertajos nodokļos.

Sastāvā esošās īpašniekvienības daļu 3. punktā minētās ieguldījumu vienības nesadalītajos neto kvalificētajos ienākumos, kas rodas trešajā gadā pirms fiskālā gada (“pārbaudes gads”), uzskata par ieguldījumu vienības kvalificētajiem ienākumiem par fiskālo gadu. Summu, kas vienāda ar šādiem kvalificētajiem ienākumiem, to reizinot ar minimālo nodokļa likmi, uzskata par sastāvā esošas zemu nodokļu vienības virsnodokli par fiskālo gadu II nodaļas nolūkos.

Ieguldījumu vienības kvalificētos ienākumus vai zaudējumus un koriģētos aptvertos nodokļus, kas attiecināmi uz šādiem ienākumiem par fiskālo gadu, neiekļauj efektīvās nodokļa likmes aprēķinā saskaņā ar V nodaļu un 41. panta 1.–4. punktu, izņemot aptverto nodokļu summu, kas minēta šā punkta otrajā daļā.

3.   Ieguldījumu vienības nesadalītie kvalificētie ienākumi par pārbaudes gadu ir ieguldījumu vienības kvalificēto ienākumu summa par pārbaudes gadu, to samazinot līdz nullei par:

Ieguldījumu vienības nesadalītos neto kvalificētos ienākumus nesamazina par sadali vai domājamo sadali, par kādu jau ir samazināti šīs ieguldījumu vienības nesadalītie neto kvalificētie ienākumi par iepriekšēju pārbaudes gadu, piemērojot pirmās daļas b) apakšpunktu.

Ieguldījumu vienības nesadalītos neto kvalificētos ienākumus nesamazina par kvalificēto zaudējumu summu, par kādu jau ir samazināti šīs ieguldījumu vienības nesadalītie neto kvalificētie ienākumi par iepriekšēju pārbaudes gadu, piemērojot pirmās daļas c) apakšpunktu.

4.   Šā panta nolūkos uzskata, ka domājama sadale rodas, kad tiešas vai netiešas īpašumtiesības ieguldījumu vienībā tiek nodotas vienībai, kas nepieder pie SU grupas vai lielas vietējās grupas un ir vienāda ar nesadalīto neto kvalificēto ienākumu daļu, kas attiecināma uz šādām īpašumtiesībām šādas nodošanas dienā un kas noteikta, neņemot vērā domājamo sadali.

5.   Šā panta 1. punktā minēto izvēli izdara saskaņā ar 45. panta 1. punktu.

Ja izvēli atsauc, sastāvā esošās īpašniekvienības daļu ieguldījumu vienības nesadalītajos neto kvalificētajos ienākumos par pārbaudes gadu tā fiskālā gada beigās, kurš ir pirms fiskālā gada, kad veikta atsaukšana, uzskata par ieguldījumu vienības kvalificētajiem ienākumiem par fiskālo gadu. Summu, kas vienāda ar šādiem kvalificētajiem ienākumiem, to reizinot ar minimālo nodokļa likmi, uzskata par sastāvā esošas zemu nodokļu vienības virsnodokli par fiskālo gadu II nodaļas nolūkos.

1.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

2.   Sastāvā esoša vienība, kuras atrašanās vieta ir dalībvalstī, iesniedz virsnodokļa informācijas deklarāciju savai nodokļu administrācijai saskaņā ar 5. punktu.

Šādu deklarāciju var iesniegt norīkota vietējā vienība sastāvā esošās vienības uzdevumā.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, sastāvā esošai vienībai nav pienākuma iesniegt virsnodokļa informācijas deklarāciju savā nodokļu administrācijā, ja šādu nodokļu deklarāciju saskaņā ar 5. punktā izklāstītajām prasībām jau iesniedza:

4.   Ja ir piemērojams 3. punkts, sastāvā esošā vienība, kuras atrašanās vieta ir dalībvalstī, vai izraudzītā vietējā vienība tās uzdevumā informē savu nodokļu administrāciju par tās vienības identitāti, kura iesniedz virsnodokļa informācijas deklarāciju, kā arī jurisdikciju, kurā ir tās atrašanās vieta.

5.   Virsnodokļa informācijas deklarāciju iesniedz, izmantojot standarta veidlapu, un tajā iekļauj šādu informāciju attiecībā uz SU grupu vai lielu vietēju grupu:

6.   Atkāpjoties no 5. punkta, ja sastāvā esošas vienības atrašanās vieta ir dalībvalstī un galīgā mātesuzņēmuma atrašanās vieta ir trešās valsts jurisdikcijā, kas piemēro noteikumus, kuri novērtēti kā līdzvērtīgi šīs direktīvas noteikumiem atbilstoši 52. pantam, tad sastāvā esošā vienība vai izraudzītā vietējā vienība iesniedz virsnodokļa informācijas deklarāciju, kurā ietver šādu informāciju:

7.   Virsnodokļa informācijas deklarāciju, kas minēta 5. un 6. punktā, un visus svarīgos paziņojumus iesniedz tās dalībvalsts nodokļu administrācijai, kurā ir sastāvā esošās vienības atrašanās vieta, ne vēlāk kā 15 mēnešus pēc pārskata fiskālā gada pēdējās dienas.

1.   Izvēles, kas minētas 2. panta 3. punkta otrajā daļā, 16. panta 3., 6. un 9. punktā un 42. un 43. pantā, ir spēkā piecus gadus, sākot ar gadu, kurā izvēle tiek izdarīta. Izvēle tiek atjaunota automātiski, ja vien iesniedzēja sastāvā esošā vienība neatsauc izvēli piecu gadu perioda beigās. Izvēles atsaukšana ir spēkā piecus gadus, sākot ar tā gada beigām, kurā atsaukšana tiek veikta.

2.   Izvēles, kas minētas 16. panta 7. punktā, 22. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 25. panta 1. punktā, 28. panta 2. punktā, 30. panta 1. punktā un 40. panta 1. punktā, ir spēkā vienu gadu. Izvēle tiek atjaunota automātiski, ja vien iesniedzēja sastāvā esošā vienība neatsauc izvēli gada beigās.

3.   Izvēles, kas minētas 2. panta 3. punkta otrajā daļā, 16. panta 3., 6., 7. un 9. punktā, 22. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 25. panta 1. punktā, 28. panta 2. punktā, 30. panta 1. punktā, 40. panta 1. punktā un 42. un 43. pantā dara zināmas tās dalībvalsts nodokļu administrācijai, kurā ir iesniedzējas sastāvā esošās vienības atrašanās vieta.

1.   Šā panta nolūkos “pārejas gads” attiecībā uz jurisdikciju ir pirmais fiskālais gads, kurā SU grupa vai liela vietēja grupa ietilpst šīs direktīvas darbības jomā attiecībā uz minēto jurisdikciju.

2.   Nosakot efektīvo nodokļa likmi jurisdikcijai pārejas gadā un katram nākamajam fiskālajam gadam, SU grupa vai liela vietēja grupa ņem vērā visus atliktā nodokļa aktīvus un atliktā nodokļa saistības, kas atspoguļotas vai uzrādītas visu sastāvā esošo vienību finanšu pārskatos jurisdikcijā par pārejas gadu.

Atliktā nodokļa aktīvus un atliktā nodokļa saistības ņem vērā pēc minimālās nodokļa likmes vai piemērojamās vietējās nodokļa likmes atkarībā no tā, kura ir zemāka. Tomēr atliktā nodokļa aktīvu, kas reģistrēts pēc nodokļa likmes, kura ir zemāka par minimālo nodokļa likmi, var ņemt vērā pēc minimālās nodokļa likmes, ja nodokļu maksātājs spēj pierādīt, ka atliktā nodokļa aktīvs ir attiecināms uz kvalificētiem zaudējumiem.

Jebkuras vērtības korekcijas vai grāmatvedības atzīšanas korekcijas ietekmi saistībā ar atliktā nodokļa aktīvu neņem vērā.

3.   Atliktā nodokļa aktīvus, kas izslēgti no kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķina saskaņā ar III nodaļu, izslēdz no 2. punktā minētā aprēķina, ja šādi atliktā nodokļa aktīvi tiek radīti darījumā, kas notiek pēc 2021. gada 30. novembra.

4.   Ja starp sastāvā esošām vienībām tiek veikta aktīvu nodošana pēc 2021. gada 30. novembra un pirms pārejas gada sākuma, tad to iegūto aktīvu, kas nav inventarizācija, bāzi pamato uz atsavinātājas sastāvā esošās vienības nodoto aktīvu uzskaites vērtību atsavināšanas brīdī, un atliktā nodokļa aktīvi un saistības ir noteiktas uz minētā pamata.

1.   Šīs direktīvas 28. panta 3. punkta piemērošanas nolūkā 5 % vērtību katram fiskālajam gadam, kas sākas no 31. decembra, aizstāj ar vērtībām, kas norādītas tabulā turpmāk.

2.   Šīs direktīvas 28. panta 4. punkta piemērošanas nolūkā 5 % vērtību katram fiskālajam gadam, kas sākas no 31. decembra, aizstāj ar vērtībām, kas norādītas tabulā turpmāk.

1.   Virsnodokli, kas jāmaksā galīgajam mātesuzņēmumam, kura atrašanās vieta ir dalībvalstī, saskaņā ar 5. panta 2. punktu, vai mātes starpniekuzņēmumam, kura atrašanās vieta ir dalībvalstī saskaņā ar 7. panta 2. punktu, ja galīgais mātesuzņēmums ir izslēgta vienība, samazina līdz nullei:

2.   Ja SU grupas galīgais mātesuzņēmums atrodas trešās valsts jurisdikcijā, virsnodokli, kas jāmaksā sastāvā esošai vienībai, kuras atrašanās vieta ir dalībvalstī, saskaņā ar 14. panta 2. punktu, samazina līdz nullei šīs SU grupas starptautiskās darbības sākotnējā posma pirmajos piecos gados neatkarīgi no V nodaļā noteiktajām prasībām.

3.   Uzskata, ka SU grupa ir tās starptautiskās darbības sākotnējā posmā, ja fiskālā gadā:

Pirmās daļas b) punkta nolūkos “atsauces jurisdikcija” ir jurisdikcija, kurā SU grupas sastāvā esošajām vienībām ir vislielākā materiālo pamatlīdzekļu kopējā vērtība fiskālajā gadā, kurā SU grupa sākotnēji ietilpst šīs direktīvas darbības jomā. Materiālo pamatlīdzekļu kopējā vērtība jurisdikcijā ir visu SU grupas sastāvā esošo vienību, kuru atrašanās vieta ir minētajā jurisdikcijā, visu materiālo pamatlīdzekļu neto uzskaites vērtības summa.

4.   Piecu gadu periods, kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punktā, sākas no tā fiskālā gada sākuma, kurā SU grupa sākotnēji ietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

Attiecībā uz SU grupām, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, kad tā stājas spēkā, 1. punkta a) punktā minētais piecu gadu periods sākas 2023. gada 31. decembrī.

Attiecībā uz SU grupām, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, kad tā stājas spēkā, 2. punktā minētais piecu gadu periods sākas 2024. gada 31. decembrī.

Attiecībā uz lielām vietējām grupām, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, kad tā stājas spēkā, 1. punkta b) apakšpunktā minētais piecu gadu periods sākas 2023. gada 31. decembrī.

5.   Izraudzītā iesniedzēja vienība, kas minēta 44. pantā, informē tās dalībvalsts nodokļu administrāciju, kurā ir tā atrašanās vieta, par SU grupas starptautiskās darbības sākotnējā posma sākumu.

1.   Atkāpjoties no 5.–14. panta, dalībvalstis, kurās ir atrašanās vieta ne vairāk kā divpadsmit galīgajiem mātesuzņēmumiem, kas pieder grupām, kuras ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, var izvēlēties nepiemērot IIR un UTPR sešos secīgos fiskālos gados, sākot no 2023. gada 31. decembra. Dalībvalstis, kas izdara šādu izvēli, informē Komisiju līdz 2023. gada 31. decembrim.

2.   Ja SU grupas galīgā mātesuzņēmuma atrašanās vieta ir dalībvalsts, kas izdarījusi izvēli saskaņā ar šā panta 1. punktu, dalībvalstis, kurās nav minētā galīgā mātesuzņēmuma atrašanās vieta, nodrošina, ka minētās SU grupas sastāvā esošajām vienībām tajā dalībvalstī, kurā ir to atrašanās vieta, tiek piemērota UTPR virsnodokļa summa, kas par fiskālo gadu iedalīta šai dalībvalstij, sākot no 2023. gada 31. decembra, saskaņā ar 14. pantu.

Šā punkta pirmajā daļā minētais galīgais mātesuzņēmums izraugās izraudzīto iesniedzēju vienību dalībvalstī, kura nav tā dalībvalsts, kurā atrodas galvenais mātesuzņēmums, vai – ja SU grupai nav sastāvā esošas vienības citā dalībvalstī – tādas trešās valsts jurisdikcijā, kurai deklarācijas fiskālajā gadā ir spēkā kvalificētas kompetentās iestādes vienošanās ar dalībvalsti, kurā atrodas galīgais mātesuzņēmums.

Šādā gadījumā izraudzītā iesniedzēja vienība iesniedz nodokļu informācijas papildu deklarāciju saskaņā ar 44. panta 5. punktā noteiktajām prasībām. Sastāvā esošās vienības, kas atrodas dalībvalstī, kura ir izdarījusi izvēli saskaņā ar šā panta 1. punktu, sniedz izraudzītajai iesniedzējai vienībai informāciju, kas vajadzīga, lai nodrošinātu atbilstību 44. panta 5. punktam, un ir atbrīvotas no 44. panta 2. punktā paredzētā iesniegšanas pienākuma.

3.   Uzskata, ka UTPR procentuālā daļa, kas noteikta dalībvalstij, kura ir izdarījusi izvēli saskaņā ar 1. punktu, par fiskālo gadu ir nulle.

1.   Tiesisko regulējumu, ko īsteno trešās valsts jurisdikcijas vietējos tiesību aktos, uzskata par līdzvērtīgu kvalificētam IIR, kas izklāstīts II nodaļā, un neuzskata par kontrolētu ārvalstu uzņēmumu nodokļa režīmu, ja tas atbilst šādiem nosacījumiem:

2.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 53. pantu nolūkā noteikt sarakstu ar trešo valstu jurisdikcijām, kas savos vietējos tiesību aktos īstenojušas tiesisko regulējumu, kuru uzskata par līdzvērtīgu kvalificētam IIR saskaņā ar šā panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, un minēto sarakstu grozīt pēc jebkura sekojoša novērtējuma par tiesisko regulējumu, ko trešās valsts jurisdikcija īstenojusi savos vietējos tiesību aktos.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 52. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2022. gada 23. decembra.

3.   Padome jebkurā laikā var atsaukt 52. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo Padomei.

6.   Saskaņā ar 52. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Padomei, Padome nav izteikusi iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām Padome ir informējusi Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.