19.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 323/4

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS (ES) 2022/2481

(2022. gada 14. decembris),

ar ko izveido politikas programmu “Digitālās desmitgades ceļš” 2030. gadam

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 173. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Savā 2021. gada 9. marta paziņojumā “Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā” (“Paziņojums par digitālo kompasu”) Komisija izklāstīja savu 2030. gada ieceri sniegt iedzīvotājiem un uzņēmumiem plašākas iespējas, izmantojot digitālo pārveidi (“Digitālā desmitgade”). Savienības pieejā ekonomikas un sabiedrības digitālajai pārveidei atvērtā veidā būtu jāietver digitāla suverenitāte atvērtā veidā, pamattiesību ievērošana, tiesiskums un demokrātija, iekļaušana, piekļūstamība, vienlīdzība, ilgtspēja, noturība, drošība, dzīves kvalitātes uzlabošana, pakalpojumu pieejamība un pilsoņu tiesību un centienu ievērošana. Tai būtu jāsekmē dinamiska, resursefektīva un taisnīga ekonomika un sabiedrība Savienībā.

(2)

Digitālā pārveide nav iespējama bez spēcīga atbalsta zinātnei, pētniecībai, izstrādei un zinātniskajai kopienai, kas ir tehnoloģiskās un digitālās revolūcijas virzītājspēki. Turklāt, tā kā ekonomikas vai sabiedrības digitalizācijas pakāpe ir arī būtisks ekonomiskās un sabiedrības noturības pamats, to globālās ietekmes faktors, Savienības starptautiskajai rīcībai ir jāstrukturē plašo esošās sadarbības diapazonu saskaņā ar digitālās desmitgades pīlāriem. Šādas strukturēšanas nepieciešamība ir atspoguļota arī Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos kopējā 2021. gada 1. decembra paziņojumā ar nosaukumu The Global Gateway, ar kuru Savienība plāno palīdzēt mazināt globālo investīciju nepietiekamību, pamatojoties uz demokrātisku, vērtībās balstītu pieeju, kas veicina augstu standartu un pārredzamas partnerības, lai apmierinātu globālās infrastruktūras attīstības vajadzības.

(3)

Eiropadomes locekļi 2021. gada 25. marta paziņojumā pauda uzskatu, ka Paziņojums par digitālo kompasu ir solis virzībā uz Savienības digitālās attīstības plānošanu nākamajai desmitgadei, un apstiprināja Paziņojumā par digitālo kompasu izklāstīto ieceri, tostarp domu par politikas programmu ar efektīvu pārvaldības sistēmu, kas paredzēta, lai sekmīgāk īstenotu daudzvalstu projektus, kas vajadzīgi Savienības digitālajai pārveidei kritiski svarīgās jomās. Tie arī aicināja Komisiju paplašināt Savienības digitālās pārveides politikas rīkkopu gan Savienības, gan valsts līmenī un digitālās pārveides veicināšanai izmantot visus rūpniecības, tirdzniecības un konkurences politikā pieejamos instrumentus, prasmes un izglītību, pētniecības un inovācijas politiku, kā arī ilgtermiņa finansēšanas instrumentus.

(4)

Eiropas Deklarācija par digitālajām tiesībām un principiem digitālajai desmitgadei (“Eiropas Deklarācija”) digitālās pārveides centrā izvirzīs cilvēkus, tās mērķis ir popularizēt digitālās pārveides principus saskaņā ar Eiropas kopīgajām vērtībām un tiesību aktiem un tā ir paredzēta, lai veicinātu šā lēmuma vispārīgo mērķu sasniegšanu. Minētajā nolūkā Komisijai un dalībvalstīm, kad tās sadarbojas, lai sasniegtu šajā lēmumā izklāstītos vispārīgos mērķus, būtu jāņem vērā Eiropas Deklarācijā izklāstītie digitālie principi un tiesības.

(5)

Kā izklāstīts Komisijas 2021. gada 5. maija paziņojumā “2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšanu: veidojot spēcīgāku vienoto tirgu Eiropas atveseļošanai”, Savienībai ir jānosaka kritisko tehnoloģiju sistēmas un stratēģiskās nozares, jānovērš stratēģiskie trūkumi un augsta riska atkarība, kas var izraisīt piegāžu trūkumus vai kiberdrošības riskus, un jāsekmē digitālā pārveide. Tas apliecina, cik svarīgi dalībvalstīm ir rīkoties kopā un atbalstīt nozares centienus novērst šo atkarību un attīstīt nepieciešamās stratēģiskās spējas. Tas arī atbilst Komisijas analīzei, kas izklāstīta tās 2021. gada 8. septembra paziņojumā “2021. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums “ES spēja rīkoties un rīcības brīvība””. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (3) izveidotajā Atveseļošanas un noturības mehānisma un nacionālo atveseļošanas un noturības plānu sagatavošanas ietvarā Komisija aicināja dalībvalstis koordinēt to centienus nolūkā cita starpā izveidot daudzvalstu projektus digitālajā jomā.

Minētā pieredze izgaismoja vajadzību Komisijai atbalstīt dalībvalstu koordinācijas centienus un Savienībai izmantot īstenošanas mehānismus, kas sekmē kopīgas investīcijas nolūkā izveidot daudzvalstu projektus. Kopā ar citām Komisijas iniciatīvām, piemēram, ES Kritisko tehnoloģiju observatoriju, kas minēta Komisijas 2021. gada 22. februāra paziņojumā “Rīcības plāns par sinerģijām starp civilo, aizsardzības un kosmosa rūpniecību”, būtu jāizveido pārvaldības struktūra, ar ko īsteno Paziņojumu par digitālo kompasu, un tai būtu jāpalīdz noteikt Savienības pašreizējo un iespējamo nākotnes digitālo stratēģisko atkarību un jāpalīdz atvērtā veidā stiprināt Savienības digitālo suverenitāti.

(6)

Komisija tās 2019. gada 11. decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” uzsvēra, ka Eiropai būtu jāatraisa digitālās pārveides potenciāls, kas ļaus krietni pietuvoties Eiropas zaļā kursa mērķiem. Savienībai būtu jāsekmē vajadzīgā digitālā pārveide un jāiegulda tajā, jo digitālās tehnoloģijas un jaunas metodes un procesi ir svarīgs dzinējspēks Eiropas zaļā kursa un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemtā Parīzes nolīguma (4) ilgtspējas mērķu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā daudzās dažādās nozarēs. Tādām digitālajām tehnoloģijām kā mākslīgais intelekts, 5G, 6G, blokķēde, mākoņdatošana, perifērdatošana un lietu internets vajadzētu paātrināt un maksimāli palielināt politikas ietekmi, lai novērstu klimata pārmaiņas un aizsargātu vidi, cita starpā ar ilgtspējīgiem dzīves cikliem. Apvienojumā ar satelītnavigāciju un lokalizāciju digitalizācija arī paver jaunas iespējas attālināti monitorēt gaisa un ūdens piesārņojumu un monitorēt un optimizēt enerģijas un dabas resursu lietojumu. Savienībai ir vajadzīga digitāla nozare, kuras pamatā ir ilgtspēja, cita starpā tās piegādes ķēdē, izvairoties no pārliekas paļaušanās uz kritiski svarīgām izejvielām un nodrošinot, ka digitālā infrastruktūra un tehnoloģijas pārbaudāmi kļūst ilgtspējīgākas, atjaunīgākas, energoefektīvākas un resursu izmantošanas ziņā efektīvākas, un sekmējot ilgtspējīgu aprites un klimatneitrālu ekonomiku un sabiedrības attīstību atbilstoši Eiropas zaļajam kursam.

(7)

Politika un investīcijas digitālajā infrastruktūrā būtu jāvērš uz to, lai nodrošinātu iekļaujošu savienojamību, kas būtu piekļūstama visiem un visur Savienībā ar pieejamu piekļuvi internetam, lai tādējādi visā Savienībā novērstu digitālo plaisu, pievēršot īpašu uzmanību dažādu ģeogrāfisko vietu teritoriālajām atšķirībām.

(8)

Paziņojumā par digitālo kompasu paredzētie pasākumi būtu jāīsteno, lai aktīvāk veiktu darbības, kas paredzētas Komisijas 2020. gada 19. februāra Paziņojumā ar nosaukumu “Eiropas digitālās nākotnes veidošana”, un tiem būtu jābalstās uz jau pastāvošiem Savienības instrumentiem, kā piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda, kuri izveidoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1058, programmām (5), un tehniskā atbalsta instrumentu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/240 (6), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2021/523 (7), (ES) 2021/690 (8), (ES) 2021/694 (9), (ES) 2021/695 (10) un (ES) 2021/1153 (11) un līdzekļiem, kas piešķirti digitālajai pārveidei atbilstoši Regulai (ES) 2021/241. Ar šo lēmumu būtu jāizveido Digitālās desmitgades politikas programma 2030. gadam, lai īstenotu, paātrinātu un veidotu sekmīgu Savienības ekonomikas un sabiedrības digitālo pārveidi.

(9)

Eiropas sociālo tiesību pīlārā, ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija izsludināja 2017. gada 17. novembrī Gēteborgā, Zviedrijā, tiek aicināts nodrošināt tiesības piekļūt kvalitatīviem pamatpakalpojumiem, tostarp digitālajiem sakariem, kā arī tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību.

(10)

Lai sekotu Savienības trajektorijai attiecībā uz digitālās pārveides tempu, Savienības līmenī būtu jānosaka digitālie mērķrādītāji. Minētie digitālie mērķrādītāji būtu jāsasaista ar konkrētām jomām, kurās kopā būtu jāpanāk progress Savienībā. Digitālie mērķrādītāji atbilst četriem galvenajiem virzieniem, kas norādīti Paziņojumā par digitālo kompasu – tie ir noteikti kā Savienības digitālās pārveides būtiskās jomas: digitālās prasmes, digitālā infrastruktūra, uzņēmumu digitalizācija un sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija.

(11)	Šis lēmums neskar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 165. un 166. pantu.

(12)

Digitālās prasmes, gan pamatprasmes, gan padziļinātās prasmes, kā arī citas prasmes, cita starpā zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) jomās, ir būtiskas, lai paātrinātu Savienības rūpniecības pielāgošanos strukturālām pārmaiņām. Ir paredzēts, ka digitāli spējīgi iedzīvotāji, cita starpā iedzīvotāji ar invaliditāti, spēj izmantot digitālās desmitgades sniegtās iespējas. Lai sasniegtu minēto mērķi, galvenā uzmanība būtu jāpievērš izglītībai nolūkā nodrošināt, ka izglītības nozare un it īpaši skolotāji ir pienācīgi apmācīti, kvalificēti un aprīkoti, lai efektīvi izmantotu tehnoloģijas savās mācību metodēs, un spēj mācīt digitālās tehnoloģijas, tādējādi nodrošinot, ka studenti ir labāk sagatavoti ienākšanai darba tirgū īstermiņā un ilgākā termiņā. Digitālajai izglītībai un apmācībai būtu arī jāpalielina Savienības pievilcība augsti kvalificētiem profesionāļiem, kuri ir apguvuši padziļinātas digitālās prasmes, un to pieejamība Savienības darba tirgū.

Komisijas publicētajā 2021. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI) ir norādīts, ka Savienības uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), jau pirms Covid-19 pandēmijas bija grūtības atrast pietiekamu skaitu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistu. Tādēļ digitālajai apmācībai un izglītībai būtu jāatbalsta visas darbības, ar ko nodrošina, ka darbaspēks ir aprīkots ar patlaban un nākotnē nepieciešamajām prasmēm, atbalstot visu attiecīgo ieinteresēto personu mobilizāciju un stimulēšanu nolūkā maksimāli palielināt investīciju ietekmi ekonomiski aktīvo iedzīvotāju esošo prasmju uzlabošanā (prasmju pilnveide) un jaunu prasmju apguvē (pārkvalifikācija), kā arī mūžizglītībā, lai nodrošinātu, ka tiek pilnībā izmantotas visas nozares un pakalpojumu digitalizācijas sniegtās iespējas. Būtu jārosina arī darba devēju nodrošināta neformāla digitālā apmācība darbavietā, kas īstenojama pēc principa “mācīties darot”. Izglītība un apmācība radīs arī konkrētus karjeras stimulus, lai novērstu un likvidētu atšķirīgas iespējas un attieksmi pret s sievietēm un vīriešiem.

(13)

Ilgtspējīga digitālā infrastruktūra savienojamībai, mikroelektronika un spēja apstrādāt lielos datus ir kritiski svarīgi faktori digitalizācijas sniegto priekšrocību izmantošanai, turpmākai tehnoloģiju attīstībai un Savienības digitālajai līderībai. Saskaņā ar Komisijas 2021. gada 30. jūnija paziņojumu “Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem: kāds ceļš ejams, lai līdz 2040. gadam lauku apvidi kļūtu spēcīgāki, savienoti, izturētspējīgi un pārtikuši” Savienībā ir vajadzīga uzticama, ātra un droša savienojamība, kas pieejama ikvienam un it visur, tostarp lauku teritorijās un nomaļos apvidos, piemēram, salās un kalnu apgabalos, kā arī mazapdzīvotos un tālākajos reģionos. Sabiedrības vajadzības pēc konverģējošas augšupielādes un lejupielādes joslas platuma pastāvīgi pieaug. Līdz 2030. gadam tiem, kam tas nepieciešams vai kas to vēlas, būtu jāiegūst pieeja tīkliem ar gigabitos mērāmu ātrumu. Visiem Savienības galalietotājiem vajadzētu būt iespējai izmantot gigabitos mērāmus pakalpojumus, ko nodrošina tīkli fiksētā atrašanās vietā, kas izvietota līdz tīkla pieslēgumpunktam. Turklāt visas apdzīvotās teritorijas būtu jāaptver nākamās paaudzes bezvadu ātrdarbīgam tīklam ar vismaz 5G līdzvērtīgu veiktspēju. Visiem tirgus dalībniekiem, kas gūst labumu no digitālās pārveides, būtu jāuzņemas savi sociālie pienākumi un jāsniedz taisnīgs un samērīgs ieguldījums sabiedriskajos labumos, pakalpojumos un infrastruktūrā visu Savienības pilsoņu labā.

(14)

Tehnoloģiskā neitralitāte, ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (12), ir princips, pēc kura būtu jāvadās Savienības un valstu digitālajai politikai attiecībā uz savienojamības infrastruktūru ar visaugstāko sniegumu, noturību, drošību un ilgtspēju nolūkā gūt labumu no labklājības. Tāpēc pret visām tehnoloģijām un pārvades sistēmām, kas spēj palīdzēt sasniegt gigabitos mērāmu savienojamību, cita starpā pašreizējo un gaidāmo optiskās šķiedras, satelīta, 5G vai jebkuras citas nākotnes ekosistēmas un nākamās paaudzes Wi-Fi attīstību, būtu jāizturas vienādi, ja tām ir līdzvērtīga tīkla veiktspēja.

(15)

Pusvadītājiem ir būtiska nozīme lielākajā daļā galveno stratēģisko vērtības ķēžu, un ir paredzams, ka nākotnē tie kļūs vēl pieprasītāki nekā šobrīd, jo īpaši inovatīvākajās tehnoloģiju jomās. Tā kā tiem ir centrāla loma digitālajā ekonomikā, pusvadītāji ir arī kritiski svarīgi virzītājspēki pārejai uz ilgtspēju, tādējādi veicinot arī Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanu. Pusvadītāji ar mazu enerģētisko pēdu arī veicina Savienības līderpozīciju nostiprināšanu ilgtspējīgu digitālo tehnoloģiju jomā. Ir plānots, ka pusvadītāju vērtības ķēdes noturības un pusvadītāju ražošanas jaudas (tostarp materiālu, iekārtu, projektēšanas, ražošanas, izgatavošanas un iepakošanas) tiek stiprinātas, cita starpā veidojot plaša mēroga inovatīvu infrastruktūru saskaņā ar Savienības tiesību aktiem attiecībā uz vides ilgtspēju. Piemēram, kvantu jauda un mazstrāvas pusvadītāji ir būtiski faktori, lai panāktu tādu ļoti drošu perifēro mezglu klimatneitralitāti, kas neatkarīgi no lietotāja atrašanās vietas garantē piekļuvi datu pakalpojumiem ar zemu latentumu.

(16)

Papildus virzītājspēku lomai, pašreizējās un nākotnē gaidāmās tehnoloģijas būs jaunu izstrādājumu, jaunu ražošanas procesu un jaunu uzņēmējdarbības modeļu pamatā, balstoties uz taisnīgu un drošu datu apmaiņu datu ekonomikā un vienlaikus nodrošinot efektīvu privātuma un personas datu aizsardzību. Uzņēmumu pārveide būs atkarīga no to spējas ātri un visaptveroši ieviest jaunas digitālās tehnoloģijas, arī rūpniecības un pakalpojumu ekosistēmās, kas pašlaik atpaliek. Minētā pārveide ir īpaši svarīga MVU, kuri joprojām saskaras ar problēmām digitālo risinājumu ieviešanā.

(17)	Dalībvalstis tiek mudinātas savā publiskajā pārvaldē piemērot vienreizējas iesniegšanas principu, veicinot datu atkalizmantošanu, saskaņā ar datu aizsardzības noteikumiem, lai neradītu papildu slogu iedzīvotājiem vai uzņēmumiem.

(18)

Demokrātiskā dzīve un galvenie publiskie pakalpojumi arī būs ļoti lielā mērā atkarīgi no digitālajām tehnoloģijām. Ikvienam iedzīvotājam un uzņēmumam būtu jāspēj digitāli mijiedarboties ar publiskās pārvaldes iestādēm. DESI būtu jāuzrauga vairāki šādu mijiedarbību parametri, tostarp orientēšanās uz lietotāju un pārredzamība. Galvenajiem publiskajiem pakalpojumiem, tostarp e-veselības pacienta kartēm, vajadzētu būt pilnībā piekļūstamiem brīvprātīgi kā attiecīgajā klasē labākajai digitālajai videi, kas nodrošina viegli lietojamus, efektīvus, uzticamus un personalizētus pakalpojumus un rīkus ar augstiem drošības un privātuma standartiem. Šādiem galvenajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem būtu jāaptver arī tie pakalpojumi, kas attiecas uz svarīgiem notikumiem fizisku personu dzīvē, piemēram, darba zaudēšanu un atrašanu, studēšanu, automašīnas turēšanu īpašumā vai vadīšanu, uzņēmējdarbības uzsākšanu, un uz juridiskām personām to profesionālās uzņēmējdarbības dzīves ciklā. Tomēr, pārejot uz digitālajiem rīkiem, būtu jāsaglabā arī pakalpojumu pieejamība ārpus tiešsaistes vides.

(19)

Digitālajām tehnoloģijām būtu jāpalīdz sabiedrībā sasniegt plašākus rezultātus, kas neaprobežojas vien ar digitālo jomu, bet pozitīvi ietekmē iedzīvotāju ikdienas dzīves un labbūtību. Lai digitālā pārveide būtu sekmīga, tai būtu jānotiek kopā ar uzlabojumiem attiecībā uz demokrātiju, labu pārvaldību, sociālo iekļaušanu un efektīvākiem sabiedriskajiem pakalpojumiem.

(20)

Komisijai līdz 2026. gada jūnijam būtu jāpārskata digitālie mērķrādītāji un attiecīgās definīcijas, lai novērtētu, vai tie joprojām ir tikpat vērienīgi kā digitālās pārveides mērķrādītāji. Komisijai būtu jāvar gadījumos, kad tā to uzskata par vajadzīgu, ierosināt digitālo mērķrādītāju pārskatīšanu, lai reaģētu uz tehnoloģiju, ekonomikas un sociālo attīstību, jo īpaši datu ekonomikas, ilgtspējas un kiberdrošības jomā.

(21)

Ja tiek izmantoti publiskie līdzekļi, ir ārkārtīgi svarīgi, lai sabiedrība un uzņēmumi gūtu maksimālu labumu. Tāpēc publiskā finansējuma mērķim vajadzētu būt nodrošināt atvērtu un nediskriminējošu piekļuvi finansēto projektu rezultātiem, ja vien pamatotos un samērīgos gadījumos par atbilstošu neuzskata rīkoties citādi.

(22)

Lai panāktu saskanīgu, iekļaujošu un stabilu progresu virzībā uz digitālo pārveidi un Savienības digitālo mērķrādītāju sasniegšanu, ir vajadzīga visaptveroša, stabila, uzticama, elastīga un pārredzama pārvaldības forma, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas un dalībvalstu ciešu sadarbību un koordināciju. Pienācīgam mehānismam būtu jānodrošina konverģences koordinēšana, paraugprakses apmaiņa un politikas un pasākumu konsekvence un rezultativitāte Savienības un valsts līmenī, kā arī jāstimulē pienācīgu sinerģiju aktivizēšana starp Savienības un valstu līdzekļiem, kā arī starp Savienības iniciatīvām un programmām. Minētajā nolūkā Komisija varētu sniegt norādījumus un atbalstu dalībvalstīm attiecībā uz to, kā pēc iespējas labāk izmantot vispiemērotākos sinerģijas veidus. Minētajā sakarā ir jāparedz nosacījumi uzraudzības un sadarbības mehānismam, ar ko īsteno Digitālo kompasu. Šādā mehānismā būtu jāņem vērā situācijas atšķirības starp dalībvalstīm un to iekšienē, tam vajadzētu būt samērīgam, jo īpaši attiecībā uz administratīvo slogu, un būtu jāļauj dalībvalstīm, nosakot savus nacionālos mērķus, ievērot augstāku vērienīguma pakāpi.

(23)

Uzraudzības un sadarbības mehānismam, ar ko īsteno digitālo kompasu, būtu jāietver uzlabota uzraudzības sistēma, ar ko konstatē nepilnības Savienības stratēģiskajās digitālajās spējās. Tam arī būtu jāietver mehānisms, lai ziņotu cita starpā par progresu virzībā uz digitālajiem mērķrādītājiem, kas izklāstīti šajā lēmumā, kā arī par vispārējāku atbilstību šajā lēmumā izklāstītajiem vispārīgajiem mērķiem. Ar to būtu jāizveido satvars Komisijas un dalībvalstu sadarbībai, lai apzinātu risinājumus trūkumu novēršanai un ierosinātu mērķtiecīgas darbības efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu nodrošināšanai.

(24)

DESI būtu jātiek iekļautam ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē (“ziņojums par digitālo desmitgadi”), un to vajadzētu izmantot, lai uzraudzītu progresu virzībā uz digitālo mērķrādītāju sasniegšanu. Šādai uzraudzībai būtu jāietver tādu rādītāju analīze, ar ko mēra progresu dalībvalstu līmenī, valsts politika un iniciatīvas, kuru mērķis ir šajā lēmumā izklāstīto vispārīgo mērķu un digitālo mērķrādītāju sasniegšana, kā arī horizontālā un tematiskā analīze, ar ko seko Savienības ekonomiku digitālajai pārveidei, un šādi panāktā dalībvalstu progresa klasifikācija. Jo īpaši DESI dimensijas un rādītāji būtu jāsalāgo ar šajā lēmumā izklāstītajiem digitālajiem mērķrādītājiem. Īstenošanas aktos, kas jāpieņem Komisijai, katram digitālajam mērķrādītājam jānosaka galvenie snieguma rādītāji (KPI). KPI ir pēc vajadzības jāatjaunina, lai turpinātu efektīvu uzraudzību un lai ņemtu vērā tehnoloģiju attīstību. Attiecīgā gadījumā būtu jāpastiprina datu apkopošanas mehānisms dalībvalstīs, lai iegūtu visaptverošu izklāstu par progresu digitālo mērķrādītāju sasniegšanā, kā arī informāciju par attiecīgo politiku, programmām un iniciatīvām valsts līmenī, un, kad tas iespējams, tajā būtu jāiekļauj pa dzimumiem un reģioniem sadalīti dati saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem.

Pamatojoties uz Komisijas pārskatiem un attiecīgā gadījumā, Komisijai pēc apspriešanās ar dalībvalstīm būtu jāsagatavo hronoloģisks pārskats ar mērķi noteikt turpmākās datu apkopošanas vajadzības. Nosakot DESI, Komisijai lielā mērā būtu jāpaļaujas uz oficiālo statistiku, kas apkopota dažādos Savienības apsekojumos par informācijas sabiedrību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2019/1700 (13) un (ES) 2019/2152 (14). Komisijai būtu jāizmanto konkrēti pētījumi, lai apkopotu datus par tiem būtiskajiem rādītājiem, kas netiek mērīti Savienības apsekojumos vai kas apkopoti, īstenojot citus ziņošanas pasākumus, piemēram, stratēģijas ietvaros, kas paziņota ar Komisijas 2008. gada 25. jūnija paziņojumā ar nosaukumu “Vispirms domāt par mazākajiem – Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts”, tostarp, sagatavojot ikgadējo pārskatu par MVU sniegumu. Definīcijas, kas saistītas ar šajā lēmumā ietvertajiem mērķrādītājiem, nerada precedentus KPI un nekādā veidā nekavē minēto mērķrādītāju sasniegšanā panāktā progresa gaidāmo novērtēšanu, kurā tiek izmantoti KPI.

(25)

Lai likumdevēji pastāvīgi saņemtu informāciju par to, kā norit digitālā pārveide Savienībā, Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējs ziņojums par digitālo desmitgadi, iekļaujot Savienības digitālās pārveides pārskatu un analīzi un panāktā progresa izvērtējumu saistībā ar šā lēmuma vispārīgajiem mērķiem un digitālajiem mērķrādītājiem periodā līdz 2030. gadam. Ziņojums par digitālo desmitgadi un jo īpaši DESI būtu jāizmanto Eiropas pusgada procesā, tostarp aspekti, kas saistīti ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, savukārt ieteicamajai politikai, pasākumiem un darbībām, kuras iekļautas ziņojumā par digitālo desmitgadi, būtu jāpapildina konkrētām valstīm adresētie ieteikumi.

(26)

Kopš 2019. gada DESI ir iekļauts rezultātu pārskats “Sievietes digitālajā vidē”, kurā, pamatojoties uz 12 rādītājiem, novērtēts dalībvalstu sniegums interneta izmantošanas, interneta lietošanas prasmju, kā arī specializētu prasmju un nodarbinātības jomā. Rezultātu pārskata “Sievietes digitālajā vidē” iekļaušanai ziņojumā par digitālo desmitgadi būtu jārada iespēja uzraudzīt digitālo prasmju un iespēju atšķirības starp dzimumiem.

(27)

Komisijai jo īpaši būtu tās ziņojumā par digitālo desmitgadi jāpievēršas tam, cik efektīvi šā lēmuma vispārīgie mērķi tikuši īstenoti politikā, pasākumos vai rīcībā, kā arī par digitālo mērķrādītāju sasniegšanā panākto progresu, sīki izklāstot Savienības progresa pakāpi saistībā ar prognozēto katra mērķrādītāja trajektoriju, katra mērķrādītāja sasniegšanai vajadzīgo centienu novērtējumu, tostarp attiecībā uz investīciju nepietiekamību digitālajās spējās un inovācijā, kā arī informētības uzlabošanā par darbībām, kuras vajadzīgas digitālās suverenitātes palielināšanai atvērtā veidā. Ziņojumā būtu arī jāiekļauj attiecīgo regulatīvo priekšlikumu īstenošanas novērtējums, kā arī Savienības un dalībvalstu līmenī veikto darbību novērtējums.

(28)

Uz Komisijas analīzes pamata ziņojumam būtu jāietver konkrēta ieteicamā politika, pasākumi un darbības. Ziņojumā iesakot politiku, pasākumus vai darbības, Komisijai būtu jāņem vērā jaunākie pieejamie dati, kopīgās saistības, dalībvalstu noteiktā politika un pasākumi, kā arī panāktais progress attiecībā uz ieteicamajām darbībām, kas noteiktas iepriekšējos ziņojumos un īstenotas, izmantojot sadarbības mehānismu. Komisijai būtu jāņem vērā arī atšķirības atsevišķu dalībvalstu spējā dot ieguldījumu digitālo mērķrādītāju sasniegšanā, kā arī politika, pasākumi un darbības, kas jau ir ieviesti un ko uzskata par atbilstošiem minēto mērķu sasniegšanai, pat ja to ietekme vēl nav materializējusies.

(29)

Lai nodrošinātu, ka šajā lēmumā izklāstītie vispārīgie mērķi un digitālie mērķrādītāji tiek sasniegti un ka visas dalībvalstis efektīvi sniedz ieguldījumu minētajā nolūkā, uzraudzības un sadarbības mehānisma izstrādei un īstenošanai būtu jānodrošina informācijas un paraugprakses apmaiņa konstruktīvā un iekļaujošā dialogā starp dalībvalstīm un Komisiju. Komisijai būtu jānodrošina ka Parlaments savlaicīgi tiek informēts par dialoga iznākumu.

(30)

Kopā ar dalībvalstīm Komisijai būtu jānosaka Savienības prognozētās trajektorijas, lai sasniegtu šajā lēmumā izklāstītos digitālos mērķrādītājus. Minētās prognozētās trajektorijas būtu, ja tas iespējams, jāpārvērš valstu prognozētajās trajektorijās, un tām būtu attiecīgā gadījumā jāņem pienācīgi vērā reģionālā dimensija. Valstu prognozētajās trajektorijās būtu jāņem vērā un jāatspoguļo individuālu dalībvalstu atšķirīgā sākotnējā situācija un dažādā spēja dot ieguldījumu digitālo mērķrādītāju sasniegšanā. Valstu prognozētajām trajektorijām būtu jāpalīdz novērtēt laika gaitā panākto progresu Savienības un valstu līmenī.

(31)

Lai nodrošinātu, ka Komisijas un dalībvalstu sadarbība ir efektīva un rezultatīva, dalībvalstīm būtu jāiesniedz Komisijai valsts digitālās desmitgades stratēģiskie ceļveži par laiku līdz 2030. gadam (“valstu ceļveži”), rosinot, ja tas iespējams un izmērāms valstu līmenī, valstu prognozētās trajektorijas, kurās apraksta visus pieņemtos, plānotos vai īstenotos instrumentus, lai dotu ieguldījumu šajā lēmumā izklāstīto vispārīgo mērķu un digitālo mērķrādītāju sasniegšanā Savienības līmenī. Dalībvalstīm būtu jāspēj savos valstu ceļvežos iekļaut informāciju par politiku, pasākumiem un darbībām, kas jāveic reģionālā līmenī. Valstu ceļveži būtu jāizstrādā pēc apspriešanās ar galvenajām ieinteresētajām personām, piemēram, uzņēmējdarbības organizācijām, tostarp MVU pārstāvjiem, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, arī vecāka gadagājuma cilvēkiem un jauniešiem, kā arī vietējā un reģionālā līmeņa pārstāvjiem, un tiem vajadzētu būt nozīmīgam instrumentam dalībvalstu politikas koordinēšanā un nolūkā nodrošināt tirgus prognozējamību. Dalībvalstīm vajadzētu ņemt vērā attiecīgās nozaru iniciatīvas gan Savienības, gan valstu līmenī un sekmēt atbilstību tām. Dalībvalsts apņemšanās nodrošināt valstu ceļvedi, lai sniegtu ieguldījumu attiecībā uz digitālajiem mērķrādītājiem Savienības līmenī, neliedz tai pašai dalībvalstij izstrādāt un īstenot stratēģijas valsts vai reģionālā līmenī, ne arī specializēties konkrētās rūpniecības vai digitālajās jomās.

(32)

Komisijas un dalībvalstu sadarbības cikla laikā dalībvalstis varētu nākt klajā ar savu valstu ceļvežu korekcijām, lai ņemtu vērā digitālās pārveides attīstību Savienības un valstu līmenī un jo īpaši lai reaģētu uz Komisijas ieteikto politiku, pasākumiem un darbībām. Lai sekmētu konsekventu un salīdzināmu pieeju visās dalībvalstīs un atvieglotu savu valstu ceļvežu sagatavošanu, Komisijai būtu jāsniedz norādījumi, kuros sīkāk izklāstīti valsts ceļveža struktūras galvenie elementi un jo īpaši kopīgie elementi, kas būtu jāiekļauj visos valstu ceļvežos. Norādījumos būtu arī jāparedz vispārēja pieeja, kas dalībvalstīm jāievēro, izstrādājot to valstu prognozētās trajektorijas.

(33)

Komisijas un dalībvalstu sadarbības un uzraudzības mehānismam būtu jātiek uzsāktam ar valstu ceļvežu novērtējumu, un tam būtu jābalstās uz iesniegtajiem datiem un ziņojumā par digitālo desmitgadi veikto novērtējumu, kā arī attiecīgo ieinteresēto personu, piemēram, uzņēmējdarbības organizāciju, tostarp MVU pārstāvju, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības, kā arī reģionālā un vietējā līmeņa pārstāvju, saņemtajām atsauksmēm.

(34)	Nosakot sadarbības grafiku, būtu jāņem vērā vajadzība atspoguļot iepriekšējās sadarbības ciklu rezultātus, kā arī politiku, pasākumus, darbības un iespējamās valstu ceļvežu korekcijas ik pēc diviem gadiem.

(35)

Lai virzītos uz priekšu attiecībā uz digitālajiem mērķiem atbilstoši prognozētajai trajektorijai, dalībvalstīm, kuras ziņojumā atzītas par tādām, kas noteiktā jomā nav panākušas pietiekamu progresu, būtu jāierosina korekcijas attiecībā uz politiku, pasākumiem un darbībām, ko tās plāno veikt, lai sekmētu progresu attiecīgajā kritiski svarīgajā jomā. Komisijai un dalībvalstīm tāpat arī vajadzētu izvērtēt, kā iepriekšējā gada ziņojumā minētā politika, pasākumi un darbības ir veikti, dalībvalstīm rīkojoties kopīgi un individuāli. Dalībvalstij būtu jāspēj pieprasīt uzsākt salīdzinošās pārskatīšanas procesu, lai dotu citām dalībvalstīm iespēju sniegt piezīmes par priekšlikumiem, ko tā plāno izklāstīt savā valsts ceļvedī, jo īpaši attiecībā uz to piemērotību konkrēta mērķrādītāja sasniegšanai. Komisijai būtu jāatvieglo pieredzes un paraugprakses apmaiņa, izmantojot salīdzinošās pārskatīšanas procesu.

(36)

Komisijai un vienai vai vairākām dalībvalstīm vai vismaz divām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai uzņemties kopīgas saistības par koordinētām darbībām, ko tās vēlētos veikt digitālo mērķrādītāju sasniegšanai, izveidot daudzvalstu projektus un vienoties par jebkādiem citiem pasākumiem un darbībām Savienības un valstu līmenī, lai virzītos uz priekšu attiecībā uz minētajiem mērķrādītājiem atbilstoši prognozētajām trajektorijām. Kopīgas saistības ir iniciatīva sadarboties, jo īpaši, lai palīdzētu sasniegt šajā lēmumā noteiktos vispārīgos mērķus un digitālos mērķrādītājus. Daudzvalstu projektiem un Eiropas digitālās infrastruktūras konsorcijam (EDIC) būtu jāietver vismaz trīs dalībvalstis.

(37)

Uzraugot vispārīgo mērķu un digitālo mērķrādītāju izpildi, kas izklāstīti šajā lēmumā, Komisijai un dalībvalstīm ir pienākums lojāli sadarboties saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. panta 3. punktu. Tādēļ ir nepieciešams, lai dalībvalstis pienācīgi ievērotu visus Komisijas aicinājumus sadarboties, jo īpaši, ja ir būtiska novirze no dalībvalsts valsts prognozētajām trajektorijām vai ja šādai novirzei nav pievērsta uzmanība ievērojamu laikposmu.

(38)

Ieteicamās politikas, pasākumu un darbību, kā arī valstu ceļvežu un to korekciju efektīva īstenošana ir būtiska šajā lēmumā izklāstīto vispārīgo mērķu un digitālo mērķrādītāju sasniegšanai. Strukturēts dialogs ar atsevišķām dalībvalstīm ir būtisks, lai virzītu un atbalstītu tās, kad tās apzina un īsteno piemērotos pasākumus, lai virzītos uz to valsts prognozētajām trajektorijām, jo īpaši gadījumos, kad dalībvalstis uzskata par nepieciešamu savu valstu ceļvežu koriģēšanu, pamatojoties uz Komisijas ieteikto politiku, pasākumiem vai darbībām. Komisijai būtu jānodrošina, ka Eiropas Parlaments un Padome tiek pienācīgi informēti, jo īpaši par strukturētā dialoga procesu un rezultātiem.

(39)

Lai nodrošinātu pārredzamību un sabiedrības līdzdalību, Komisijai būtu jāiesaistās darbā ar visām ieinteresētajām personām. Šajā nolūkā Komisijai būtu cieši jāsadarbojas ar ieinteresētajām personām, tostarp pilsonisko sabiedrību, un privātiem un publiskiem dalībniekiem, piemēram, publisko tiesību subjektiem no izglītības un apmācības vai veselības nozares, un jāapspriežas ar tām par pasākumiem digitālās pārveides paātrināšanai Savienības līmenī. Apspriežoties ar ieinteresētajām personām, Komisijai būtu jābūt, cik vien iespējams, iekļaujošai un jāiesaista tās struktūras, kurām ir būtiska loma, sekmējot meiteņu un sieviešu līdzdalību digitālajā izglītībā un profesionālajā karjerā, lai valstu ceļvežu īstenošanā veicinātu dzimumu ziņā vislīdzsvarotāko pieeju. Ieinteresēto personu iesaiste būtu svarīga arī dalībvalstu līmenī, jo īpaši, pieņemot to valstu ceļvežus un to iespējamās korekcijas. Komisijai un dalībvalstīm gan Savienības, gan valsts līmenī būtu savlaicīgi un samērīgi pieejamiem resursiem jāiesaista uzņēmējdarbības organizācijas, tostarp MVU pārstāvji, sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība.

(40)

Daudzvalstu projektiem būtu jāatļauj liela mēroga intervence galvenajās jomās, kas nepieciešamas šajā lēmumā izklāstīto digitālo mērķrādītāju sasniegšanai, jo īpaši apvienojot Savienības, dalībvalstu un attiecīgā gadījumā privātus resursus. Ja tas nepieciešams digitālo mērķrādītāju sasniegšanai, dalībvalstīm būtu jāspēj iesaistīt trešās valstis, kas ir asociētas tieši pārvaldītā Savienības programmā, kura atbalsta Savienības digitālo pārveidi. Daudzvalstu projekti būtu jāīsteno koordinēti, cieši sadarbojoties Komisijai un dalībvalstīm. Komisijai būtu jāuzņemas centrālā loma daudzvalstu projektu īstenošanas paātrināšanā, šā lēmuma pielikumā provizoriski iekļautajās projektu kategorijās nosakot īstenošanai gatavus daudzvalstu projektus, konsultējot dalībvalstis par piemērotākā pastāvošā īstenošanas mehānisma izvēli un par finansējuma avotu un to kombinācijas izvēli, kā arī par citiem ar minēto projektu īstenošanu saistītiem stratēģiskiem jautājumiem. Attiecīgā gadījumā Komisijai būtu jāsniedz norādījumi par EDIC kā īstenošanas mehānisma izveidi. Dalībvalstīm, kas vēlas to darīt, arī ir iespēja sadarboties vai veikt koordinētu rīcību jomās, kas nav paredzētas šajā lēmumā.

(41)

Publiskā sektora atbalsts daudzvalstu projektiem būtu jāizmanto, lai samērīgi novērstu tirgus nepilnības vai neatbilstīgu investīciju situācijas, nekaitējot godīgas konkurences apstākļiem vai nedublējot un neizspiežot privātu finansējumu. Daudzvalstu projektiem būtu nepārprotami jāsniedz Eiropas pievienotā vērtība, un tie būtu jāīsteno saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem un tiem atbilstīgajiem valsts tiesību aktiem.

(42)

Daudzvalstu projektiem būtu jāspēj efektīvi piesaistīt un kombinēt dažādus Savienības un dalībvalstu finansējuma avotus un attiecīgā gadījumā finansējumu no trešām valstīm, kas ir asociētas tieši pārvaldītā Savienības programmā, kura atbalsta Savienības digitālo pārveidi, ja iespējams, rodot sinerģiju starp tiem. Jo īpaši vajadzētu būt iespējai centralizēti pārvaldītas Savienības programmas līdzekļus apvienot ar dalībvalstu piešķirtajiem resursiem, tostarp noteiktos apstākļos ar ieguldījumiem no Atveseļošanas un noturības mehānisma, kā skaidrots 3. daļā Komisijas norādījumos dalībvalstīm par saviem valstu atveseļošanas un noturības plāniem, kā arī ieguldījumiem no Eiropas Reģionālās attīstības fonda vai Kohēzijas fonda. Ja to jo īpaši pamato attiecīgā daudzvalstu projekta raksturs, vajadzētu būt atļautiem arī ieguldījumiem no struktūrām, kas nav Savienība un dalībvalstis, tostarp privātiem ieguldījumiem.

(43)

Sadarbībā ar dalībvalstīm Komisijai, rīkojoties kā daudzvalstu projektu koordinatorei, būtu jāpalīdz dalībvalstīm noteikt to intereses daudzvalstu projektos, jāsniedz nesaistoši norādījumi par optimālu īstenošanas mehānismu atlasi un palīdzība to īstenošanā, sekmējot visplašāko iespējamo līdzdalību. Komisijai būtu jāsniedz šāds atbalsts, ja vien pret to neiebilst dalībvalstis, kas piedalās daudzvalstu projektā. Komisijai būtu vienmēr jārīkojas sadarbībā ar iesaistītajām dalībvalstīm.

(44)	Pēc attiecīgo dalībvalstu pieteikuma un pēc minētā pieteikuma izvērtēšanas Komisijai būtu jāspēj izveidot EDIC, lai īstenotu attiecīgo daudzvalstu projektu.

(45)

Uzņēmējai dalībvalstij būtu jānosaka, vai EDIC atbilst prasībām, lai to atzītu par starptautisku struktūru, kā norādīts Padomes Direktīvas 2006/112/EK (15) 143. panta g) punkta un 151. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un par starptautisku organizāciju, kā norādīts Padomes Direktīvas 2008/118/EK (16) 12. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

(46)	Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā lēmuma īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz KPI un EDIC izveidi. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (17).

(47)	Šo lēmumu nepiemēro pasākumiem, ko dalībvalstis veic saistībā ar nacionālo drošību, sabiedrisko drošību vai aizsardzību,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

1. Ar šo lēmumu izveido Digitālās desmitgades politikas programmu 2030. gadam un nosaka minētās programmas uzraudzības un sadarbības mehānismu, kas paredzēts, lai:

a)	radītu inovācijām un investīcijām labvēlīgu vidi, nosakot skaidru virzienu Savienības digitālajai pārveidei un digitālo mērķrādītāju sasniegšanai Savienības līmenī līdz 2030. gadam, pamatojoties uz izmērāmiem rādītājiem;

b)	strukturētu un stimulētu sadarbību starp Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un dalībvalstīm;

c)	sekmētu Savienības veiktās uzraudzības un ziņošanas konsekvenci, salīdzināmību, pārredzamību un pilnīgumu.

2. Ar šo lēmumu arī izveido daudzvalstu projektu sistēmu.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

“Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss” jeb “DESI” ir ikgadējs analīžu un mērījumu rādītāju kopums, uz kura pamata Komisija uzrauga Savienības un dalībvalstu vispārējo digitālo sniegumu vairākās politikas dimensijās, tostarp to progresu virzībā uz 4. pantā izklāstītajiem digitālajiem mērķrādītājiem;

2)	“daudzvalstu projekti” ir liela mēroga projekti, kas sekmē 4. pantā izklāstīto digitālo mērķrādītāju, tostarp Savienības un dalībvalstu finansēšanas mērķrādītāju, sasniegšanu saskaņā ar 10. pantu;

3)	“statistika” ir statistika, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 223/2009 (18) 3. panta 1. punktā;

“salīdzinošās pārskatīšanas process” ir mehānisms, ar kuru 8. pantā minētās sadarbības kontekstā dalībvalstis apmainās ar paraugpraksi par noteiktiem konkrētās dalībvalsts ierosinātās politikas, pasākumu un darbību aspektiem, jo īpaši par to efektivitāti un piemērotību kāda konkrēta 4. pantā izklāstītā digitālā mērķrādītāja sasniegšanas sekmēšanai;

5)	“prognozētā trajektorija” ir katram digitālajam mērķrādītājam prognozētais ceļš līdz 2030. gadam, lai sasniegtu 4. pantā izklāstītos digitālos mērķrādītājus, pamatojies uz vēsturiskiem datiem, ja tādi ir pieejami;

6)	“perifērijas mezgli” ir dalītas datu apstrādes jaudas, kas savienotas ar tīklu un atrodas tuvu fiziskajam galapunktam vai vietā, kurā dati tiek ģenerēti, un kas piedāvā dalītas datošanas un uzglabāšanas spējas maza latentuma datu apstrādei;

7)	“digitālā intensitāte” ir apkopota vērtība, kas piešķirta uzņēmumam, pamatojoties uz to, cik tehnoloģiju minētais uzņēmums izmanto, salīdzinājumā ar dažādu tehnoloģiju rezultātu pārskatu atbilstoši DESI;

8)	“galvenie sabiedriskie pakalpojumi” ir būtiski pakalpojumi, ko fiziskām personām to svarīgos dzīves notikumos un juridiskām personām to profesionālās dzīves ciklā sniedz publiski subjekti;

9)	“padziļinātas digitālās prasmes” ir prasmes un profesionālās kompetences, kurām nepieciešamas zināšanas un pieredze, ko vajag, lai saprastu, plānotu, izstrādātu, pārvaldītu, pārbaudītu, izvērstu, izmantotu un uzturētu digitālās tehnoloģijas, produktus un pakalpojumus;

10)	“pamata digitālās prasmes” ir spēja ar digitāliem līdzekļiem veikt vismaz vienu darbību, kas saistīta ar šādām jomām: informācija, saziņa un sadarbība, satura radīšana, drošība un personas dati, kā arī problēmu risināšana;

11)

“vienradzis” ir vai nu:

a)	uzņēmums, kas dibināts pēc 1990. gada 31. decembra un kura sākotnējais publiskais piedāvājums vai pārdošanas vērtība pārsniedza 1 miljardu USD; vai

b)	uzņēmums, kas tā pēdējā privātā riska finansējuma kārtā ir novērtēts vairāk nekā 1 miljarda USD apmērā, tostarp tad, ja vērtējums nav apstiprināts sekundārā darījumā;

12)	“mazais vai vidējais uzņēmums” jeb “MVU” ir mikrouzņēmums vai mazais vai vidējais uzņēmums, kā definēti Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK (19) pielikuma 2. pantā.

3. pants

Vispārīgie Digitālās desmitgades politikas programmas 2030. gadam mērķi

1. Eiropas Parlaments, Padome, Komisija un dalībvalstis sadarbojas, lai atbalstītu un sasniegtu šādus vispārīgos mērķus Savienības līmenī (“vispārīgie mērķi”):

veicināt cilvēkcentrētu, uz pamattiesībām balstītu, iekļaujošu, pārredzamu un atvērtu digitālo vidi, kur drošās un sadarbspējīgās digitālajās tehnoloģijās un pakalpojumos tiek ievēroti un stiprināti Savienības principi, tiesības un vērtības un kur šīm tehnoloģijām un pakalpojumiem var piekļūt ikviens visā Savienībā;

stiprināt dalībvalstu kolektīvo noturību un mazināt digitālo plaisu, panākt dzimumu un ģeogrāfisko līdzsvaru, veicinot nepārtrauktas iespējas visām personām attīstīt pamata un padziļinātas digitālās prasmes un kompetences, tostarp izmantojot arodmācības un profesionālo apmācību, un mūžizglītību un veicinot augstas veiktspējas digitālo spēju attīstību horizontālās izglītības un apmācības sistēmās;

atvērtā veidā nodrošināt Savienības digitālo suverenitāti, jo īpaši ar drošām un pieejamām digitālajām un datu infrastruktūrām, kas spēj efektīvi uzglabāt, nosūtīt un apstrādāt lielus datu apjomus, padarot iespējamu cita veida tehnoloģiju attīstību, atbalstot Savienības rūpniecības un ekonomikas, jo īpaši MVU, konkurētspēju un ilgtspēju un Savienības vērtības ķēžu noturību, kā arī veicinot jaunuzņēmumu ekosistēmu un Eiropas digitālās inovācijas centru netraucētu darbību;

veicināt digitālo spēju izvēršanu un izmantošanu nolūkā mazināt ģeogrāfisko digitālo plaisu un piešķirt piekļuvi digitālajām tehnoloģijām un datiem ar atvērtiem, pieejamiem un taisnīgiem noteikumiem, lai panāktu augstu digitālās intensitātes un inovācijas līmeni Savienības uzņēmumos, jo īpaši jaunuzņēmumos un MVU;

izstrādāt visaptverošu un ilgtspējīgu ekosistēmu sadarbspējīgām digitālajām infrastruktūrām, kurās saskaņoti darbojas augstas veiktspējas perifērdatošana, mākoņdatošana, kvantu datošana, mākslīgais intelekts, datu pārvaldība un tīklu savienojamība, lai veicinātu to ieviešanu uzņēmumos Savienībā un ar pētniecības, izstrādes un inovācijas palīdzību radītu izaugsmes un nodarbinātības iespējas, un nodrošināt, lai Savienībā būtu konkurētspējīga, droša un ilgtspējīga mākoņdatošanas infrastruktūra ar augstiem drošības un privātuma standartiem, kura atbilst Savienības datu aizsardzības noteikumiem;

f)	veicināt Savienības digitālo normatīvo vidi, lai atbalstītu Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, spēju godīgi konkurēt globālajās vērtības ķēdēs;

nodrošināt, ka ikviens var tiešsaistē piedalīties demokrātiskajā dzīvē un ka sabiedriskajiem pakalpojumiem, veselības un aprūpes pakalpojumiem var arī piekļūt uzticamā un drošā tiešsaistes vidē ikviens, jo īpaši neizdevīgā stāvoklī esošas grupas, tostarp personas ar invaliditāti, kā arī lauku un attālos apvidos, piedāvājot iekļaujošus, efektīvus, sadarbspējīgus un personalizētus pakalpojumus un rīkus ar augstiem drošības un privātuma standartiem;

nodrošināt, ka digitālās infrastruktūras un tehnoloģijas, tostarp to piegādes ķēdes, kļūst ilgtspējīgākas, noturīgākas, energoefektīvākas un resursefektīvākas, līdz minimumam samazinot to negatīvo ietekmi uz vidi un sociālo jomu, un sekmē ilgtspējīgu aprites un klimatneitrālu ekonomiku un sabiedrības attīstību atbilstoši Eiropas zaļajam kursam, tostarp veicinot pētniecību un inovāciju, kas palīdz sasniegt minēto mērķi, un izstrādājot metodikas digitālās telpas energoefektivitātes un resursefektivitātes mērīšanai;

veicināt taisnīgus un nediskriminējošus nosacījumus lietotājiem digitālās pārveides procesā visā Savienībā, stiprinot sinerģiju starp privātajām un publiskajām investīcijām un Savienības un valstu līdzekļu izmantošanu un izstrādājot prognozējamas regulatīvas un atbalstošas pieejas, kurās iesaistīti arī reģionālie un vietējie līmeņi;

nodrošināt, ka visi politikas virzieni un programmas, kas saistīti ar 4. pantā izklāstīto digitālo mērķrādītāju sasniegšanu, tiek saskanīgi un koordinēti ņemti vērā, lai pilnā mērā veicinātu paralēli īstenojamo zaļo un digitālo pārkārtošanos, vienlaikus izvairoties no darbību pārklāšanās un mazinot administratīvo slogu;

k)	uzlabot noturību pret kiberuzbrukumiem, veicināt lielāku izpratni par riskiem un zināšanas par kiberdrošības procesiem, palielinot publisko un privāto organizāciju centienus panākt kiberdrošību vismaz pamata līmeņos.

2. Sadarbojoties, lai sasniegtu šajā pantā noteiktos vispārīgos mērķus, dalībvalstis un Komisija ņem vērā digitālos principus un tiesības, kas izklāstīti Eiropas deklarācijā par digitālajām tiesībām un principiem digitālajai desmitgadei.

4. pants

Digitālie mērķrādītāji

1. Eiropas Parlaments, Padome, Komisija un dalībvalstis sadarbojas nolūkā līdz 2030. gadam Savienībā sasniegt šādus digitālos mērķrādītājus (“digitālie mērķrādītāji”):

digitāli prasmīgi iedzīvotāji un augsti kvalificēti digitālās jomas speciālisti nolūkā panākt dzimumu līdzsvaru, kur:

a)	vismaz 80 % 16–74 gadus vecu iedzīvotāju ir vismaz pamata digitālās prasmes;

b)	Savienībā ir nodarbināti vismaz 20 miljoni IKT speciālistu, veicinot sieviešu piekļuvi šai jomai un palielinot IKT absolventu skaitu;

droša, noturīga, veiktspējīga un ilgtspējīga digitālā infrastruktūra, kur:

a)	visi galalietotāji noteiktā atrašanās vietā ir aptverti ar gigabitu tīklu līdz tīkla pieslēgumpunktam, un visas apdzīvotās teritorijas ir aptvertas ar nākamās paaudzes ātrdarbīgiem bezvadu tīkliem ar vismaz 5G līdzvērtīgu veiktspēju saskaņā ar tehnoloģiju neitralitātes principu;

b)	supermodernu pusvadītāju ražošanas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par vides ilgtspēju Savienībā vērtības izteiksme atbilst vismaz 20 % pasaules ražošanas apjoma;

c)	Savienībā tiek izvērsti vismaz 10 000 klimatneitrālu, ļoti drošu “perifērijas mezglu”, kas izvietoti tā, lai neatkarīgi no uzņēmumu atrašanās vietas garantētu piekļuvi datu pakalpojumiem ar zemu latentumu (dažas milisekundes);

d)	līdz 2025. gadam Savienībai ir pirmais dators ar kvantu paātrinājumu, kas līdz 2030. gadam ļaus Eiropai nokļūt kvantu datošanas jaudu līderpozīcijās.

uzņēmumu digitālā pārveide, kur:

vismaz 75 % Savienības uzņēmumu atbilstīgi savai uzņēmējdarbībai izmanto vienu vai vairākus no šādiem risinājumiem:

i)	mākoņdatošanas pakalpojumi;

ii)	lielie dati;

iii)	mākslīgais intelekts;

b)	vairāk nekā 90 % Savienības MVU ir sasnieguši vismaz digitālās intensitātes pamatlīmeni;

c)	Savienība veicina inovatīvu augošu uzņēmumu skaita palielināšanos un uzlabo to piekļuvi finansējumam, tādējādi vismaz divkāršojot “vienradžu” skaitu;

sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija, kur:

a)	100 % tiešsaistē ir pieejama galveno sabiedrisko pakalpojumu sniegšana un attiecīgā gadījumā iedzīvotājiem un uzņēmumiem Savienībā ir iespējams tiešsaistē mijiedarboties ar publiskās pārvaldes iestādēm;

b)	100 % Savienības iedzīvotāju ir piekļuve savai e-veselības pacienta kartei;

c)	100 % Savienības iedzīvotāju ir piekļuve visā Savienībā atzītiem drošiem elektroniskās identifikācijas (eID) līdzekļiem, kas ļauj viņiem pilnībā kontrolēt identitātes darījumus un kopīgotos personas datus.

2. Komisija, jo īpaši ņemot vērā informāciju, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar 5. panta 2. punktu un 7., 8. un 9. pantu, līdz 2026. gada 30. jūnijam pārskata digitālos mērķrādītājus un attiecīgās definīcijas. Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par pārskatīšanas rezultātiem, kā arī tiesību akta priekšlikumu, lai grozītu digitālos mērķrādītājus, ja tā to uzskata par vajadzīgu, lai reaģētu uz tehnoloģiju, ekonomikas vai sociālo attīstību nolūkā sasniegt sekmīgu Savienības digitālo pārveidi.

5. pants

Progresa uzraudzība

1. Komisija uzrauga Savienības sasniegto progresu attiecībā uz vispārīgajiem mērķiem un digitālajiem mērķrādītājiem. Minētajā nolūkā Komisija balstās uz DESI un, pieņemot īstenošanas aktu, nosaka katra digitālā mērķrādītāja KPI. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2. Dalībvalstis laikus sniedz Komisijai statistiku un datus, kas vajadzīgi digitālās pārveides un digitālo mērķrādītāju sasniegšanas pakāpes efektīvai uzraudzībai. Minētos datus, kad tas iespējams, sadala pēc dzimuma un pēc reģiona saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem. Ja attiecīgā dalībvalstu statistika vēl nav pieejama, Komisija var izmantot alternatīvu datu apkopošanas metodiku, piemēram, pētījumus vai datu tiešu apkopošanu no dalībvalstīm, apspriežoties ar tām, tostarp, lai nodrošinātu pienācīgu dokumentēšanu par reģionālo līmeni. Alternatīvās datu apkopošanas metodikas izmantošana neietekmē Komisijas Lēmumā 2012/504/ES (20) noteiktos Komisijas (Eurostat) uzdevumus.

3. Ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm Komisija nosaka Savienības līmeņa prognozētās trajektorijas katram no digitālajiem mērķrādītājiem. Minētās prognozētās trajektorijas ir Komisijas 1. punktā minētās uzraudzības un dalībvalstu valstu digitālās desmitgades stratēģisko ceļvežu pamats (“valstu ceļveži”). Ņemot vērā tehnoloģiju, ekonomikas vai sociālo attīstību, Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm pēc vajadzības atjaunina vienu vai vairākas no minētajām prognozētajām trajektorijām. Komisija laikus ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par Savienības līmeņa prognozētajām trajektorijām un to atjauninājumiem.

6. pants

Ziņojums par stāvokli digitālajā desmitgadē

1. Komisija ik gadus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei visaptverošu ziņojumu par stāvokli digitālajā desmitgadē (“ziņojums par digitālo desmitgadi”) un iepazīstina ar to. Ziņojums par digitālo desmitgadi aptver Savienības digitālās pārveides progresu, un tajā iekļauj DESI.

Komisija iesniedz pirmo ziņojumu par digitālo desmitgadi līdz 2024. gada 9. janvārim.

2. Ziņojumā par digitālo desmitgadi Komisija iekļauj Savienības digitālās pārveides progresa novērtējumu attiecībā uz digitālajiem mērķrādītājiem, kā arī atbilstību vispārīgajiem mērķiem. Panāktā progresa novērtējums jo īpaši balstās uz DESI iekļauto analīzi un KPI salīdzinājumā ar Savienības līmeņa prognozētajām trajektorijām un valstu prognozētajām trajektorijām, attiecīgā gadījumā un ja iespējams, ņemot vērā reģionālās dimensijas analīzi. Attiecīgā gadījumā panāktā progresa novērtējuma pamatā ir arī daudzvalstu projektu izveide un progress.

3. Ziņojumā par digitālo desmitgadi Komisija konstatē būtiskas nepilnības un trūkumus un iesaka politiku, pasākumus vai darbības, kas dalībvalstīm jāveic jomās, kurās progress ir bijis nepietiekams, lai sasniegtu vispārīgos mērķus un digitālos mērķrādītājus. Minētajā ieteiktajā politikā, pasākumos vai darbībās jo īpaši var pievērsties:

a)	dalībvalstu ierosinātā ieguldījuma un iniciatīvu vērienīgumam, lai sasniegtu vispārīgos mērķus un digitālos mērķrādītājus;

b)	politikai, pasākumiem un darbībām dalībvalstu līmenī, attiecīgā gadījumā ietverot reģionālo dimensiju, un citai politikai un pasākumiem, kas varētu būt nozīmīgi pārrobežu kontekstā;

c)	jebkādai papildu politikai, pasākumiem vai darbībām, kas var būt nepieciešami valstu ceļvežu koriģēšanai;

d)	mijiedarbībai starp esošo un plānoto politiku, pasākumiem un darbībām un to saskanīgumam.

4. Šajā ziņojumā par digitālo desmitgadi ņem vērā 8. panta 4. punktā norādītās kopīgās saistības, kā arī to īstenošanu.

5. Ziņojumā par digitālo desmitgadi iekļauj informāciju par panākto progresu saistībā ar šā panta 3. punktā minēto ieteikto politiku, pasākumiem vai darbībām un saistībā ar savstarpēji saskaņotiem secinājumiem saskaņā ar 8. panta 7. punktu un to īstenošanu.

6. Ziņojumā par digitālo desmitgadi novērtē vajadzību pēc papildu politikas, pasākumiem vai darbībām, kas varētu būt nepieciešami Savienības līmenī.

7. pants

Valstu digitālās desmitgades stratēģiskie ceļveži

1. Līdz 2023. gada 9. oktobrim katra dalībvalsts iesniedz Komisijai savu valsts ceļvedi. Valstu ceļveži atbilst vispārīgajiem mērķiem un digitālajiem mērķrādītājiem un sekmē to sasniegšanu Savienības līmenī. Dalībvalstis ņem vērā attiecīgās nozaru iniciatīvas un sekmē atbilstību tām.

2. Katrā valsts ceļvedī iekļauj šādu informāciju:

a)	galvenā plānotā, pieņemtā un īstenotā politika, pasākumi un darbības, kas dod ieguldījumu vispārīgo mērķu un digitālo mērķrādītāju sasniegšanā;

b)	valsts prognozētās trajektorijas, kas dod ieguldījumu attiecīgo digitālo mērķrādītāju sasniegšanā, ko var izmērīt valsts līmenī, savukārt reģionālā dimensija, ja iespējams, ir atspoguļota valstu ceļvežos;

c)	šā punkta a) apakšpunktā minētās plānotās, pieņemtās un īstenotās politikas, pasākumu un darbību grafiks un gaidāmā ietekme uz vispārīgajiem mērķiem un digitālajiem mērķrādītājiem.

3. Šā panta 2. punktā minētā politika, pasākumi un darbības norāda vienu vai vairākus no šādiem aspektiem:

a)	attiecīgie tieši piemērojamie Savienības vai valsts tiesību akti;

b)	uzņemtas viena vai vairākas saistības pieņemt minēto politiku, pasākumus vai darbības;

c)	piešķirtie publiskie finanšu resursi;

d)	mobilizētie cilvēkresursi;

e)	jebkādi citi kritiski svarīgi virzītājspēki, kas saistīti ar vispārējo mērķu sasniegšanu un digitālajiem mērķrādītājiem, ko minētā politika, pasākumi un darbības veido.

4. Valstu ceļvežos dalībvalstis sniedz aplēsi par investīcijām un resursiem, kas nepieciešami, lai sekmētu vispārīgo mērķu un digitālo mērķrādītāju sasniegšanu, kā arī vispārēju aprakstu par minēto investīciju avotiem, privātiem vai publiskiem, tostarp attiecīgā gadījumā par Savienības programmu un instrumentu plānoto izmantošanu. Valstu ceļveži var ietvert daudzvalstu projektu priekšlikumus.

5. Dalībvalstis var izstrādāt reģionālus ceļvežus. Dalībvalstis cenšas šādus reģionālos ceļvežus saskaņot ar valstu ceļvežiem un var tos integrēt tajos, lai nodrošinātu, ka vispārīgie mērķi un digitālie mērķrādītāji tiek īstenoti visās to teritorijās.

6. Dalībvalstis nodrošina, ka to valsts ceļvežos ņem vērā jaunākos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas sniegti Eiropas pusgada kontekstā. Valstu ceļvežu korekcijās maksimāli ņem vērā ieteikto politiku, pasākumus un darbības saskaņā ar 6. panta 3. punktu.

7. Komisija sniedz norādījumus un atbalstu dalībvalstīm to valstu ceļvežu sagatavošanā, cita starpā, ja iespējams, saistībā ar to, kā valsts līmenī un, ja iespējams, ņemot vērā reģionālo dimensiju, noteikt pienācīgas prognozētās trajektorijas, kas var iedarbīgi sekmēt Savienības līmeņa prognozēto trajektoriju sasniegšanu.

8. pants

Sadarbības mehānismi starp Komisiju un dalībvalstīm

1. Komisija un dalībvalstis cieši savstarpēji sadarbojas, lai noteiktu veidus trūkumu novēršanai jomās, kurās Komisija un dalībvalstis progresu uzskata par nepietiekamu, lai sasniegtu vienu vai vairākus digitālos mērķrādītājus, vai kurās konstatētas būtiskas nepilnības un trūkumi, pamatojoties uz digitālās desmitgades ziņojuma rezultātiem. Minētajā analīzē jo īpaši ņem vērā dalībvalstu dažādo spēju dot ieguldījumu dažu digitālo mērķrādītāju sasniegšanā un risku, ka dažu minēto mērķrādītāju sasniegšanas aizkavēšanās var negatīvi ietekmēt citu digitālo mērķrādītāju sasniegšanu.

2. Divu mēnešu laikā pēc ziņojuma par digitālo desmitgadi publicēšanas Komisija un dalībvalstis cenšas apspriest dalībvalsts sākotnējos novērojumus, jo īpaši par politiku, pasākumiem un darbībām, ko Komisija ieteikusi ziņojumā.

3. Piecu mēnešu laikā pēc otrā ziņojuma par digitālo desmitgadi publicēšanas un pēc tam katru otro gadu attiecīgās dalībvalstis iesniedz Komisijai savu valstu ceļvežu korekcijas, kas ietver to plānoto politiku, pasākumus un darbības, attiecīgā gadījumā iekļaujot daudzvalstu projektu priekšlikumus, lai sekmētu progresu jomās attiecībā uz vispārīgo mērķu sasniegšanu attiecībā uz jomām, kas tiek skartas ar digitālajiem mērķrādītājiem. Ja dalībvalsts uzskata, ka nav jāveic nekādas darbības un ka tās valsts ceļvedis nav jāatjaunina, tā savus iemeslus norāda Komisijai.

4. Jebkurā sadarbības saskaņā ar šo pantu brīdī Komisija un dalībvalstis vai vismaz divas dalībvalstis var uzņemties kopīgas saistības, apspriesties ar citām dalībvalstīm par politiku, pasākumiem vai darbībām vai izveidot daudzvalstu projektus. Šādas kopīgas saistības var uzņemties Komisija un viena vai vairākas dalībvalstis, vai vismaz divas dalībvalstis. Šādi daudzvalstu projekti ietver sadarbību ar vismaz trim dalībvalstīm saskaņā ar 10. pantu. Dalībvalstis var arī pieprasīt, lai tiktu uzsākts salīdzinošās pārskatīšanas process attiecībā uz konkrētiem to politikas, pasākumu vai darbību aspektiem un jo īpaši attiecībā uz to politikas, pasākumu vai darbības piemērotību konkrēta digitālā mērķrādītāja sasniegšanas sekmēšanai, kā arī šajā lēmumā noteikto pienākumu pildīšanai un uzdevumu veikšanai. Ja attiecīgā dalībvalsts piekrīt, salīdzinošās pārskatīšanas procesa iznākumu var iekļaut nākamajā ziņojumā par digitālo desmitgadi.

5. Pirms ziņojuma par digitālo desmitgadi publicēšanas Komisija informē dalībvalstis par ieteikto politiku, pasākumiem un darbībām, ko tā plāno iekļaut ziņojumā.

6. Komisija un dalībvalstis cieši sadarbojas, lai pildītu pienākumus un veiktu uzdevumus, kas noteikti šajā lēmumā. Minētajā nolūkā katra dalībvalsts var uzsākt dialogu ar Komisiju vai ar Komisiju un pārējām dalībvalstīm par jebkuru jautājumu, kas ir būtisks vispārīgo mērķu un digitālo mērķrādītāju sasniegšanai. Komisija nodrošina visus attiecīgos tehniskās palīdzības pakalpojumus un zinātību un organizē strukturētu informācijas, paraugprakses apmaiņu un koordināciju.

7. Ja notiek būtiska vai pastāvīga novirze no valsts prognozētajām trajektorijām, Komisija vai attiecīgā dalībvalsts var uzsākt savstarpēju strukturētu dialogu.

Strukturētā dialoga pamatā ir īpaša analīze par to, kā šāda novirze varētu ietekmēt vispārīgo mērķu un digitālo mērķrādītāju kopīgu sasniegšanu, ņemot vērā pierādījumus un datus gada ziņojumā par digitālo desmitgadi. Strukturētā dialoga mērķis ir sniegt norādījumus un atbalstīt attiecīgo dalībvalsti, lai tā varētu noteikt atbilstīgas korekcijas savā valsts ceļvedī vai jebkādus citus nepieciešamus pasākumus. Strukturētā dialoga rezultātā tiek izdarīti savstarpēji saskaņoti secinājumi, kurus ņem vērā, veicot turpmākus pasākumus, kas jāveic attiecīgajai dalībvalstij. Komisija pienācīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi par strukturētā dialoga procesu un iesniedz tiem savstarpēji saskaņotos secinājumus.

9. pants

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

1. Komisija laikus, pārredzami un regulāri apspriežas ar privātām un publiskām ieinteresētajām personām, tostarp MVU pārstāvjiem, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, lai apkopotu informāciju un izstrādātu ieteicamo politiku, pasākumus un darbības šā lēmuma īstenošanas nolūkā. Komisija publisko apspriežu, kas veiktas saskaņā ar šo pantu, rezultātu.

2. Pieņemot savus valstu ceļvežus un to korekcijas, dalībvalstis savlaicīgi un saskaņā ar valsts tiesību aktiem apspriežas ar privātām un publiskām ieinteresētajām personām, tostarp MVU pārstāvjiem, sociālajiem partneriem, pilsonisko sabiedrību, kā arī reģionālajiem un vietējiem pārstāvjiem.

10. pants

Daudzvalstu projekti

1. Daudzvalstu projekti sekmē vispārīgo mērķu un digitālo mērķrādītāju sasniegšanu.

2. Ar daudzvalstu projektiem tiecas īstenot vienu vai vairākus šādus konkrētus mērķus:

a)	uzlabot sadarbību starp Savienību un dalībvalstīm un dalībvalstu starpā digitālās desmitgades vispārīgo mērķu sasniegšanā;

b)	nostiprināt Savienības tehnoloģisko izcilību, līderību, inovāciju un rūpniecisko konkurētspēju kritisko tehnoloģiju, papildinošu tehnoloģiju kombināciju un digitālo produktu, infrastruktūras un pakalpojumu jomā, kas ir nozīmīgi ekonomikas atveseļošanai un izaugsmei un personu drošībai un drošumam;

c)	novērst Savienības stratēģisko neaizsargātību un atkarību digitālajās piegādes ķēdēs, lai uzlabotu to noturību;

d)	palielināt drošu digitālo risinājumu pieejamību un veicināt to vislabāko lietojumu sabiedrības interešu jomās un privātajā sektorā, vienlaikus ievērojot tehnoloģiskās neitralitātes principus;

e)	sekmēt iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas un sabiedrības digitālo pārveidi, kas dod labumu visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, jo īpaši MVU, visā Savienībā;

f)	veicināt iedzīvotāju digitālās prasmes, izmantojot izglītību, apmācību un mūžizglītību un īpašu uzmanību pievēršot līdzsvarotas dzimumu līdzdalības veicināšanai izglītībā un karjeras iespējās.

Pielikumā ir izklāstīts tādu iespējamo darbības jomu indikatīvs saraksts, kurās varētu veikt daudzvalstu projektus, kas īsteno minētos konkrētos mērķus.

3. Daudzvalstu projektos piedalās vismaz trīs dalībvalstis.

4. Attiecīgā gadījumā dalībvalsts, kas piedalās daudzvalstu projektā, var saskaņā ar valsts ceļvedi deleģēt savas projekta daļas īstenošanu reģionam.

5. Komisija var saskaņā ar 6. panta 3. punktu un 8. panta 4. punktu ieteikt dalībvalstīm ierosināt daudzvalstu projektu vai piedalīties daudzvalstu projektā, kas atbilst šā panta 1., 2. un 3. punkta prasībām, ņemot vērā attiecīgo valstu ceļvežu īstenošanā panākto progresu. Komisija un dalībvalstis var arī kopīgi uzņemties saistības izveidot daudzvalstu projektu vai pievienoties daudzvalstu projektam.

11. pants

Daudzvalstu projektu atlase un īstenošana

1. Ņemot vērā daudzvalstu projektu priekšlikumus valstu ceļvežos un kopīgās saistības, Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm kā pielikumu ziņojumam par digitālo desmitgadi sagatavo un publicē stratēģiskos principus un prioritātes daudzvalstu projektu īstenošanā un progresa ziņojumu par ziņojuma par digitālo desmitgadi publicēšanas laikā īstenošanai atlasītajiem daudzvalstu projektiem.

2. Visas Savienības programmas un investīciju shēmas, ja to atļauj to izveides akti, var sniegt ieguldījumu daudzvalstu projektā.

3. Trešā valsts var piedalīties daudzvalstu projektā, ja minētā valsts ir asociēta ar tieši pārvaldītu Savienības programmu, kas atbalsta Savienības digitālo pārveidi, un ja tās dalība ir nepieciešama, lai veicinātu Savienības un dalībvalstu vispārīgo mērķu un digitālo mērķrādītāju sasniegšanu. Šāda asociētā trešā valsts, tostarp tās finansiālais ieguldījums, atbilst noteikumiem, kas izriet no daudzvalstu projektā ieguldījumu sniedzošajām Savienības programmām un investīciju shēmām.

4. Attiecīgā gadījumā citas publiskas vai privātas struktūras var dot ieguldījumu daudzvalstu projektos. Papildu privātie ieguldījumi veicina 10. panta 1. un 2. punktā noteiktā nolūka un mērķu sasniegšanu un attiecīgā gadījumā atbalsta atvērtu piekļuvi rezultātiem un to atkārtotu izmantošanu iedzīvotāju un uzņēmumu Savienībā interesēs.

5. Daudzvalstu projektus var īstenot, izmantojot jebkuru no šādiem mehānismiem:

a)	kopuzņēmumi;

b)	Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorciji;

c)	Savienības aģentūras;

d)	neatkarīgi, tos īstenojot attiecīgajām dalībvalstīm;

e)	lai saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu sekmētu tādu svarīgu projektu īstenošanu, kas ir visas Eiropas interesēs;

f)	Eiropas digitālās infrastruktūras konsorciji saskaņā ar 13. līdz 21. pantu;

g)	cits atbilstīgs īstenošanas mehānisms.

12. pants

Daudzvalstu projektu paātrinātāja

1. Komisija, pēc iesaistīto dalībvalstu pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas un, vienojoties ar iesaistītajām dalībvalstīm, koordinē daudzvalstu projekta īstenošanu saskaņā ar 2. līdz 5. punktu, rīkojoties kā daudzvalstu projekta paātrinātāja.

2. Kā koordinācijas pirmo darbību Komisija visām dalībvalstīm adresē uzaicinājumu paust ieinteresētību. Uzaicinājuma paust ieinteresētību mērķis ir noteikt, kuras dalībvalstis plāno piedalīties daudzvalstu projektā un kādu finansiālu vai nefinansiālu ieguldījumu tās ierosina sniegt.

3. Kā koordinācijas otro darbību, ja vismaz trīs dalībvalstis ir paudušas interesi par daudzvalstu projektu un piedāvā finansiālu vai nefinansiālu ieguldījumu šajā projektā, Komisija pēc apspriešanās ar visām dalībvalstīm sniedz norādījumus par atbilstīga īstenošanas mehānisma izvēli, par finansējuma avotiem un par to apvienošanu projektā, kā arī par citiem ar šā projekta īstenošanu saistītiem stratēģiskiem aspektiem.

4. Komisija var sniegt norādījumus dalībvalstīm par Eiropas digitālās infrastruktūras konsorcija (EDIC) izveidi saskaņā ar 14. pantu.

5. Komisija atbalsta daudzvalstu projektu īstenošanu, pēc vajadzības sniedzot pakalpojumus un nodrošinot resursus, kas minēti 8. panta 6. punktā.

13. pants

EDIC mērķis un statuss

1. Dalībvalstis var īstenot daudzvalstu projektu, izmantojot EDIC.

2. Attiecībā uz īpašu EDIC dalībnieka tiesību īstenošanu un saistību izpildi ikvienu dalībvalsti var pārstāvēt viena vai vairākas publiskas struktūras, tostarp reģioni, vai privātas struktūras, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus.

3. EDIC ir juridiskas personas statuss no 14. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētā attiecīgā Komisijas lēmuma spēkā stāšanās dienas.

4. Visās dalībvalstīs EDIC ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko minēto dalībvalstu tiesību akti piešķir juridiskām personām. Tas jo īpaši var iegādāties, turēt īpašumā un atsavināt kustamo, nekustamo un intelektuālo īpašumu, slēgt līgumus un būt par pusi tiesas procesos.

5. EDIC ir juridiska adrese, kas atrodas tādas dalībvalsts teritorijā, kura ir dalībnieks, kas sniedz finansiālu vai nefinansiālu ieguldījumu kā minēts 15. panta 1. punktā.

14. pants

EDIC izveide

1. Dalībvalstis, kas piesakās EDIC izveidei, iesniedz rakstisku pieteikumu Komisijai. Pieteikumā iekļauj:

a)	Komisijai adresētu lūgumu par EDIC izveidošanu;

b)	ierosinātos EDIC statūtus;

c)	EDIC īstenojamā daudzvalstu projekta tehnisko aprakstu;

uzņēmējas dalībvalsts deklarāciju par to, vai tā no EDIC izveides brīža to atzīst par starptautisku struktūru, kā norādīts Direktīvas 2006/112/EK 143. panta 1. punkta g) punktā un 151. panta 1. punkta b) apakšpunktā un par starptautisku organizāciju, kā norādīts Direktīvas 2008/118/EK 12. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

Pirmās daļas d) apakšpunktā minētajos noteikumos paredzēto atbrīvojumu ierobežojumus un nosacījumus paredz nolīgumā starp EDIC dalībniekiem.

2. Komisija novērtē pieteikumu, pamatojoties uz šā panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Tā ņem vispārīgos mērķus, kā arī daudzvalstu projektu nolūku un mērķus saskaņā ar 10. panta 1. un 2. punktu un praktiskus apsvērumus saistībā ar tā daudzvalstu projekta īstenošanu, ko īstenos EDIC.

3. Komisija, ņemot vērā šā panta 2. punktā norādītā novērtējuma rezultātus, ar īstenošanas aktiem pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

a)	lēmumu izveidot EDIC, ja tā secina, ka izpildītas 13. līdz 21. pantā izklāstītās prasības; vai

b)	lēmumu noraidīt pieteikumu, ja tā secina, ka 13. līdz 21. pantā izklāstītās prasības nav izpildītas, tostarp, ja nav sniegta šā panta 1. punkta d) apakšpunktā minētā deklarācija.

Ja tiek pieņemts lēmums noraidīt pieteikumu saskaņā ar šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, dalībvalstis var veidot konsorciju, par to vienojoties. Šādu konsorciju neuzskata par EDIC un tam nevar piemērot 13. līdz 21. pantā izklāstīto īstenošanas struktūru.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4. Par 3. punkta a) vai b) apakšpunktā minēto lēmumu informē dalībvalsti, kas iesniegusi pieteikumu. Pieteikuma noraidījuma gadījumā lēmumu skaidri un precīzi izskaidro.

5. Lēmumiem par EDIC izveidi Komisija pievieno lēmuma, ar kuru izveido EDIC, 17. panta 1. punkta c), d), e) un i) apakšpunktā minēto EDIC statūtu būtiskos elementus.

Lēmumu par EDIC izveidi publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija izveido publiski pieejamu izveidoto EDIC sarakstu un to savlaicīgi un regulāri atjaunina.

15. pants

Dalība EDIC

1. EDIC piedalās vismaz trīs dalībvalstis.

Tikai dalībvalstis, kas veic finansiālu vai nefinansiālu ieguldījumu EDIC, ir tiesīgas kļūt par EDIC dalībniecēm. Šādām dalībvalstīm ir balsstiesības.

2. Pēc lēmuma par EDIC izveidi pieņemšanas citas dalībvalstis var jebkurā laikā kļūt par tā dalībniecēm saskaņā ar taisnīgiem un pamatotiem nosacījumiem, kas izklāstīti EDIC statūtos.

3. Dalībvalstis, kas neveic ne finansiālu, ne nefinansiālu ieguldījumu EDIC, var pievienoties EDIC kā novērotājas bez balsstiesībām, par to paziņojot EDIC. Šādām dalībvalstīm nav balsstiesības.

4. EDIC var būt atvērts dalībai struktūrām, kas nav dalībvalstis un kas cita starpā var būt 11. panta 3. punktā minētās trešās valstis, Eiropu interesējošas starptautiskas organizācijas, publiskas un privātas struktūras, kā noteikts EDIC statūtos. Ja struktūras, kas nav dalībvalstis, ir EDIC dalībnieces, dalībvalstīm dalībnieku kopsapulcē kopā ir vairākuma balsstiesības neatkarīgi no tā, kādā apjomā ieguldījumu sniedz struktūras, kas nav dalībvalstis.

16. pants

EDIC pārvaldība

1. EDIC ir vismaz šādas divas pārvaldības struktūras:

a)	dalībnieku kopsapulce, kurā piedalās dalībvalstis, citas 15. panta 4. punktā minētās struktūras un Komisija, dalībnieku kopsapulcei esot kā struktūrai, kurai ir pilnīgas lēmumu pieņemšanas pilnvaras, tostarp par budžeta pieņemšanu;

b)	direktors, ko ieceļ dalībnieku kopsapulce, kā izpildstruktūra un EDIC juridiskais pārstāvis.

2. Komisija piedalās dalībnieku kopsapulces apspriedēs bez balsstiesībām. Tomēr, ja no centralizēti pārvaldītas Savienības programmas veic iemaksas daudzvalstu projektā, Komisijai ir veto tiesības attiecībā uz kopsapulces lēmumiem, kas attiecas tikai uz darbībām, kuras finansē saskaņā ar centralizēti pārvaldītām Savienības programmām.

Pilnsapulces lēmumus dara publiski pieejamus 15 dienu laikā pēc to pieņemšanas.

3. EDIC statūtos paredz īpašus pārvaldības nosacījumus saskaņā ar 1. un 2. punktu.

17. pants

EDIC statūti

1. EDIC statūtos iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)	dalībnieku saraksts un novērotāji un dalības un pārstāvības izmaiņu procedūra, paredzot neiesaistīto dalībvalstu tiesības pievienoties EDIC;

b)	detalizēts daudzvalstu projekta apraksts, attiecīgā gadījumā dalībnieku uzdevumi un provizorisks laika grafiks;

c)	EDIC juridiskā adrese un nosaukums;

d)	EDIC darbības ilgums un likvidācijas process atbilstīgi 20. pantam;

e)	EDIC atbildības režīms saskaņā ar 18. pantu;

f)	dalībnieku tiesības un pienākumi, tostarp pienākums veikt iemaksas budžetā;

g)	dalībnieku balsstiesības;

h)	infrastruktūras, intelektuālā īpašuma, peļņas un attiecīgā gadījumā citu aktīvu īpašumtiesību noteikumi;

i)	informācija par uzņēmējas dalībvalsts deklarāciju, kas minēta 14. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

2. EDIC statūtu būtisko elementu grozījumiem, kā minēts šā panta 1. punkta c), d), e) un i) apakšpunktā, piemēro 14. pantā norādīto procedūru.

3. To EDIC statūtu elementu grozījumus, kas nav minēti 2. punktā, EDIC iesniedz Komisijai 10 dienu laikā pēc to pieņemšanas.

4. Komisija pret grozījumiem var iebilst 60 dienu laikā no to iesniegšanas saskaņā ar 3. punktu. Komisija norāda šāda iebilduma iemeslus un paskaidro kāpēc grozījums neatbilst šā lēmuma prasībām.

5. Grozījumi nestājas spēkā, pirms ir beidzies 4. punktā minētais iebildumu izteikšanas termiņš vai Komisija no tā ir atteikusies, vai Komisija ir atsaukusi izteikto iebildumu.

6. Grozījuma pieteikumā ietver šādu informāciju:

a)	ierosinātā vai pieņemtā grozījuma teksts, tostarp tā spēkā stāšanās diena;

b)	EDIC statūtu atjaunota konsolidētā redakcija.

18. pants

EDIC atbildība

1. EDIC ir atbildīgs par saviem parādiem.

2. Dalībnieku finansiālā atbildība par EDIC parādiem nepārsniedz to attiecīgās iemaksas EDIC budžetā. Dalībnieki statūtos var norādīt, ka tie uzņemas noteikta apjoma atbildību, kas pārsniedz to attiecīgās iemaksas, vai neierobežotu atbildību.

3. Savienība nav atbildīga par jebkādu EDIC parādu.

19. pants

Piemērojamie tiesību akti un jurisdikcija

1. EDIC izveidošanu un iekšējo darbību reglamentē:

a)	Savienības tiesību akti, jo īpaši šis lēmums;

b)	tās dalībvalsts tiesību akti, kurā ir EDIC juridiskā adrese, gadījumos, kuri netiek vai tikai daļēji tiek reglamentēti ar Savienības tiesību aktiem, jo īpaši ar šo lēmumu;

c)	statūti un to īstenošanas noteikumi.

2. Neskarot gadījumus, kuri atbilstoši Līgumiem ir piekritīgi Eiropas Savienības Tiesai, EDIC juridiskās adreses dalībvalsts tiesību akti nosaka piekritīgo jurisdikciju strīdu risināšanai starp dalībniekiem saistībā ar EDIC, starp dalībniekiem un EDIC un starp EDIC un trešām personām.

20. pants

EDIC likvidācija

1. EDIC statūtos nosaka piemērojamo procedūru, ja EDIC likvidē saskaņā ar dalībnieku kopsapulces lēmumu minētajā sakarā. EDIC likvidācija var ietvert darbības nodošanu citai juridiskai personai.

2. Ja EDIC nespēj samaksāt savus parādus, piemēro EDIC juridiskās adreses dalībvalsts maksātnespējas noteikumus.

21. pants

Ziņošana un kontrole

1. EDIC sagatavo gada darbības pārskatu, kurā iekļauj savu darbību tehnisko aprakstu un finanšu pārskatu. Pārskatus apstiprina dalībnieku kopsapulce un nosūta Komisijai. Pārskatus dara publiski pieejamu.

2. Komisija var sniegt norādījumus par gada darbības pārskatā iekļautajiem jautājumiem.

22. pants

Dalībvalstu informācijas sniegšana

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju, kas nepieciešama, lai tā veiktu savus uzdevumus atbilstoši šim lēmumam, jo īpaši 7. un 8. panta īstenošanai nepieciešamo informāciju. Komisijas pieprasītā informācija ir samērīga ar minēto uzdevumu izpildi. Ja sniegtā informācija ietver informāciju, ko pēc dalībvalsts pieprasījuma iepriekš snieguši uzņēmumi, šādus uzņēmumus par to informē pirms dalībvalstis sniedz informāciju Komisijai.

23. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

24. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Strasbūrā, 2022. gada 14. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. BEK

(1) OV C 194, 12.5.2022., 87. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2022. gada 24. novembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2022. gada 8. decembra lēmums.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).

(4) OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (OV L 231, 30.6.2021., 60. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/240 (2021. gada 10. februāris), ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu (OV L 57, 18.2.2021., 1. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/523 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido programmu InvestEU un groza Regulu (ES) 2015/1017 (OV L 107, 26.3.2021., 30. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/690 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido iekšējā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas, augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomas un Eiropas statistikas programmu (vienotā tirgus programma) un atceļ Regulas (ES) Nr. 99/2013, (ES) Nr. 1287/2013, (ES) Nr. 254/2014 un (ES) Nr. 652/2014 (OV L 153, 3.5.2021., 1. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/694 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa" un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240 (OV L 166, 11.5.2021., 1. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV L 170, 12.5.2021., 1. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1153 (2021. gada 7. jūlijs), ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014 (OV L 249, 14.7.2021., 38. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1700 (2019. gada 10. oktobris), ar ko izveido vienotu ietvaru Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savākti dati individuālā līmenī, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 808/2004, (EK) Nr. 452/2008 un (EK) Nr. 1338/2008 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 un Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 (OV L 261I, 14.10.2019., 1. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2152 (2019. gada 27. novembris) par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku, ar ko atceļ 10 tiesību aktus uzņēmējdarbības statistikas jomā (OV L 327, 17.12.2019., 1. lpp.).

(15) Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).

(16) Padomes Direktīva 2008/118/EK (2008. gada 16. decembris) par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK (OV L 9, 14.1.2009., 12. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

(19) Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(20) Komisijas Lēmums 2012/504/ES (2012. gada 17. septembris) par Eurostat (OV L 251, 18.9.2012., 49. lpp.).

PIELIKUMS

DARBĪBAS JOMAS

Neizsmeļošs darbības jomu uzskaitījums:

a)	Eiropas kopējā datu infrastruktūra un pakalpojumi;

b)	nākamās paaudzes uzticamo mazstrāvas procesoru nodrošināšana Savienībai;

c)	5G koridoru ierīkošanas visā Eiropā izstrāde;

d)	ar Eiropas Augstas veiktspējas datošanu (EuroHPC) savienotu superdatoru un kvantālo datoru iegāde;

e)	īpaši drošu kvantālo un kosmosā bāzēto sakaru infrastruktūru izstrāde un ieviešana;

f)	drošības operāciju centru tīkla izvēršana;

g)	savienota valsts pārvalde;

h)	Eiropas blokķēžu pakalpojumu infrastruktūra;

i)	Eiropas digitālās inovācijas centri (EDIH);

j)	augsto tehnoloģiju partnerības digitālo prasmju jomā uz Prasmju pakta pamata iniciatīva, kas uzsākta ar Komisijas 2020. gada 1. jūlija paziņojumu ar nosaukumu “Eiropas Prasmju programma ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai”;

k)	prasmes un apmācība kiberdrošības jomā;

l)	citi projekti, kas atbilst visām 11. pantā izklāstītajām prasībām un kas kļūst nepieciešami, lai sasniegtu Digitālās desmitgades politikas programmas 2030. gadam vispārīgos mērķus, ņemot vērā jaunas norises sabiedrībā, ekonomikā vai vidē.

19.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 323/33

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/2486

(2022. gada 16. decembris),

ar kuru groza I pielikumu Īstenošanas regulai (ES) 2021/605, ar ko nosaka īpašus kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1), un jo īpaši tās 71. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Āfrikas cūku mēris ir vīrusa izraisīta infekcijas slimība, kas skar turētas cūkas un savvaļas cūkas un var nopietni ietekmēt attiecīgo dzīvnieku populāciju un lauksaimniecības rentabilitāti, traucējot šo dzīvnieku un to izcelsmes produktu sūtījumu pārvietošanu Savienībā un eksportu uz trešām valstīm.

(2)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/605 (2) tika pieņemta saistībā ar Regulu (ES) 2016/429 un nosaka īpašus Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumus, kuri attiecīgās regulas I pielikumā norādītajām dalībvalstīm (“attiecīgās dalībvalstis”) ierobežotu laiku jāpiemēro minētajā pielikumā norādītajās I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās.

(3)

Apgabali, kuri kā I, II un III līmeņa ierobežojumu zonas norādīti Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā, tika noteikti, ņemot vērā Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju Savienībā. Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/2437 (3) pēc tam, kad bija mainījusies minētās slimības epidemioloģiskā situācija Čehijā. Kopš minētās īstenošanas regulas pieņemšanas dienas ir mainījusies minētās slimības epidemioloģiskā situācija dažās attiecīgajās dalībvalstīs.

(4)

Jebkādi grozījumi attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādītajām I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām būtu izdarāmi, ņemot vērā Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju apgabalos, kurus skārusi minētā slimība, kopējo šīs slimības epidemioloģisko situāciju attiecīgajā dalībvalstī, tās tālākas izplatīšanās riska līmeni, kā arī zinātniski pamatotos principus un kritērijus ģeogrāfiskā zonējuma noteikšanai sakarā ar Āfrikas cūku mēri un Savienības pamatnostādnes, par kurām dalībvalstis vienojušās Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajā komitejā un kuras publiski pieejamas Komisijas tīmekļa vietnē (4). Sagatavojot šādus grozījumus, būtu jāņem vērā arī tādi starptautiskie standarti kā Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (WOAH) Sauszemes dzīvnieku veselības kodekss (5) un attiecīgo dalībvalstu kompetento iestāžu noteiktā zonējuma pamatojums.

(5)

Kopš Īstenošanas regulas (ES) 2022/2437 pieņemšanas dienas ir bijuši jauni Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi savvaļas cūku populācijā Itālijā un Polijā, un epidemioloģiskā situācija turētu cūku un savvaļas cūku populācijā dažās zonās, kas norādītas kā I, II un III līmeņa ierobežojumu zonas Itālijā un Polijā, ir uzlabojusies, jo minētās dalībvalstis saskaņā ar Savienības tiesību aktiem piemēro šīs slimības kontroles pasākumus.

(6)

2022. gada decembrī viens Āfrikas cūku mēra uzliesmojums tika novērots kādai savvaļas cūkai Polijā, Pomožes vojevodistē, konkrēti, apgabalā, kurš patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādīts kā I līmeņa ierobežojumu zona. Šis jaunais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums, kas novērots kādai savvaļas cūkai, paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šis Polijas apgabals, kurš patlaban minētajā pielikumā norādīts kā I līmeņa ierobežojumu zona un ko skāris šis nesenais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums, tagad minētajā pielikumā būtu jānorāda kā II līmeņa, nevis kā I līmeņa ierobežojumu zona, un, lai ņemtu vērā šo neseno uzliesmojumu, ir jāpārskata arī I līmeņa ierobežojumu zonas pašreizējās robežas.

(7)

Turklāt 2022. gada decembrī vairāki Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi tika novēroti savvaļas cūku populācijā Polijā, Lielpolijas, Opoles un Lejassilēzijas vojevodistē, konkrēti, apgabalos, kuri patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādīti kā II līmeņa ierobežojumu zonas un atrodas pavisam tuvu apgabaliem, kuri patlaban minētajā pielikumā norādīti kā I līmeņa ierobežojumu zonas. Šie jaunie Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi savvaļas cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā. Tāpēc, lai ņemtu vērā šos nesenos uzliesmojumus, I un II līmeņa ierobežojumu zonu pašreizējās robežas būtu jāgroza.

(8)

Turklāt 2022. gada decembrī viens Āfrikas cūku mēra uzliesmojums kādai savvaļas cūkai tika novērots Itālijā, Pjemontas reģionā, konkrēti, apgabalā, kurš patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādīts kā II līmeņa ierobežojumu zona un atrodas pavisam tuvu apgabalam, kurš patlaban minētajā pielikumā norādīts kā I līmeņa ierobežojumu zona. Šis jaunais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums, kas konstatēts kādai savvaļas cūkai, paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā. Tāpēc, lai ņemtu vērā šo neseno uzliesmojumu, I un II līmeņa ierobežojumu zonu pašreizējās robežas būtu jāgroza.

(9)

Pēc šiem nesenajiem Āfrikas cūku mēra uzliesmojumiem savvaļas cūku populācijā Itālijā un Polijā un ņemot vērā pašreizējo Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju Savienībā, minētajās dalībvalstīs noteiktais zonējums ir atkārtoti novērtēts un atjaunināts saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 5., 6. un 7. pantu. Turklāt atkārtoti novērtēti un atjaunināti ir arī ieviestie riska pārvaldības pasākumi. Šīs pārmaiņas būtu jāatspoguļo Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā.

(10)

Turklāt, ņemot vērā to, cik iedarbīgi ir Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumi, kuri turētu cūku populācijā Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādītajās III līmeņa ierobežojumu zonās saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/687 un jo īpaši tās 22., 25. un 40. pantu un atbilstoši WOAH kodeksā izklāstītajiem Āfrikas cūku mēra riska mazināšanas pasākumiem tiek piemēroti Polijā, dažas Polijā, Piekarpatu, Lejassilēzijas, Varmijas-Mazūrijas un Lielpolijas vojevodistē esošas zonas, kuras patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādītas kā III līmeņa ierobežojumu zonas, tagad minētajā pielikumā būtu jānorāda kā II līmeņa ierobežojumu zonas, jo pēdējo divpadsmit mēnešu laikā minētajās III līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku populācijā Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi nav konstatēti, bet šī slimība arvien nav izskausta savvaļas cūku populācijā. Ņemot vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju saistībā ar Āfrikas cūku mēri, III līmeņa ierobežojumu zonas tagad būtu jānorāda kā II līmeņa ierobežojumu zonas.

(11)

Turklāt, ņemot vērā to, cik iedarbīgi ir Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumi, kuri turētu cūku populācijā Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādītajās III līmeņa ierobežojumu zonās saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/687 un jo īpaši tās 22., 25. un 40. pantu un atbilstoši WOAH kodeksā izklāstītajiem Āfrikas cūku mēra riska mazināšanas pasākumiem tiek piemēroti Polijā, dažas Polijā, Lielpolijas vojevodistē esošas zonas, kuras patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādītas kā III līmeņa ierobežojumu zonas, tagad minētajā pielikumā būtu jānorāda kā II līmeņa ierobežojumu zonas, jo pēdējo trīs mēnešu laikā minētajās III līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku populācijā Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi nav konstatēti, bet šī slimība arvien nav izskausta savvaļas cūku populācijā. Ņemot vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju saistībā ar Āfrikas cūku mēri, III līmeņa ierobežojumu zonas tagad būtu jānorāda kā II līmeņa ierobežojumu zonas.

(12)

Turklāt, ņemot vērā to, cik iedarbīgi ir Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumi, kuri turētu cūku populācijā Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādītajās III līmeņa ierobežojumu zonās saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/687 un jo īpaši tās 22., 25. un 40. pantu un atbilstoši WOAH kodeksā izklāstītajiem Āfrikas cūku mēra riska mazināšanas pasākumiem tiek piemēroti Polijā, dažas Polijā, Mazpolijas un Sventokšiskas vojevodistē esošas zonas, kuras patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādītas kā III līmeņa ierobežojumu zonas, tagad minētajā pielikumā būtu jānorāda kā I līmeņa ierobežojumu zonas, jo pēdējo divpadsmit mēnešu laikā minētajās III līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku un savvaļas cūku populācijā Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi nav konstatēti. Ņemot vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju saistībā ar Āfrikas cūku mēri, III līmeņa ierobežojumu zonas tagad būtu jānorāda kā I līmeņa ierobežojumu zonas.

(13)

Turklāt, ņemot vērā to, cik iedarbīgi ir Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumi, kuri savvaļas cūku populācijā Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādītajās II līmeņa ierobežojumu zonās saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/687 un jo īpaši tās 64., 65. un 67. pantu un atbilstoši WOAH kodeksā izklāstītajiem Āfrikas cūku mēra riska mazināšanas pasākumiem tiek piemēroti Polijā, dažas Polijā, Podlases vojevodistē esošas zonas, kuras patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādītas kā II līmeņa ierobežojumu zonas, tagad minētajā pielikumā būtu jānorāda kā I līmeņa ierobežojumu zonas, jo pēdējo divpadsmit mēnešu laikā minētajās II līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku un savvaļas cūku populācijā Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi nav konstatēti. Ņemot vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju saistībā ar Āfrikas cūku mēri, II līmeņa ierobežojumu zonas tagad būtu jānorāda kā I līmeņa ierobežojumu zonas.

(14)

Turklāt, pamatojoties uz Polijas kompetentās iestādes sniegto informāciju un pamatojumu un ņemot vērā to, cik iedarbīgi ir Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumi, kuri savvaļas cūku populācijā Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādītajās I līmeņa ierobežojumu zonās saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/687 un jo īpaši tās 64., 65. un 67. pantu un atbilstoši WOAH kodeksā izklāstītajiem Āfrikas cūku mēra riska mazināšanas pasākumiem tiek piemēroti Polijā, dažas Polijā, Lielpolijas vojevodistē esošas zonas, kuras patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādītas kā I līmeņa ierobežojumu zonas, tagad no minētā pielikuma būtu jāsvītro, jo pēdējo divpadsmit mēnešu laikā minētajās I līmeņa ierobežojumu zonās un zonās, ar kurām tās robežojas, turētu cūku un savvaļas cūku populācijā Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi nav konstatēti.

(15)

Turklāt, pamatojoties uz Itālijas kompetentās iestādes sniegto informāciju un pamatojumu un ņemot vērā to, cik iedarbīgi ir Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumi, kuri turētu cūku populācijā Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādītajās III līmeņa ierobežojumu zonās saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/687 un jo īpaši tās 22., 25. un 40. pantu un atbilstoši WOAH kodeksā izklāstītajiem Āfrikas cūku mēra riska mazināšanas pasākumiem tiek piemēroti Itālijā, Sardīnijas reģionā, dažas Itālijā, Sardīnijas reģionā esošas zonas, kuras patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādītas kā III līmeņa ierobežojumu zonas, tagad minētajā pielikumā būtu jānorāda kā II līmeņa ierobežojumu zona, jo pēdējo divpadsmit mēnešu laikā minētajās III līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku populācijā Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi nav konstatēti, bet šī slimība arvien nav izskausta savvaļas cūku populācijā. Lai ņemtu vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju saistībā ar Āfrikas cūku mēri, III līmeņa ierobežojumu zonu pašreizējās robežas būtu jāgroza.

(16)

Turklāt, pamatojoties uz Itālijas kompetentās iestādes sniegto informāciju un pamatojumu un ņemot vērā to, cik iedarbīgi ir Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumi, kuri turētu cūku un savvaļas cūku populācijā Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādītajās III līmeņa ierobežojumu zonās saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/687 un jo īpaši tās 22., 25. un 40. pantu un atbilstoši WOAH kodeksā izklāstītajiem Āfrikas cūku mēra riska mazināšanas pasākumiem tiek piemēroti Itālijā, dažas Itālijā, Sardīnijas reģionā esošas zonas, kuras patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādītas kā III līmeņa ierobežojumu zonas un kuras robežojas ar II un II līmeņa ierobežojumu zonām Itālijā, Sardīnijas reģionā, kā norādīts šajā regulā, tagad minētajā pielikumā būtu jānorāda kā I līmeņa ierobežojumu zonas, jo pēdējo divpadsmit mēnešu laikā minētajās III līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku un savvaļas cūku populācijā Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi nav konstatēti un minētās zonas robežojas ar šajā regulā norādītajām II un III līmeņa ierobežojumu zonām Itālijā, Sardīnijas reģionā.

(17)

Visbeidzot, pamatojoties uz Itālijas kompetentās iestādes sniegto informāciju un pamatojumu un ņemot vērā to, cik iedarbīgi ir Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumi, kuri turētu cūku un savvaļas cūku populācijā Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādītajās III līmeņa ierobežojumu zonās saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/687 un jo īpaši tās 22., 25. un 40. pantu un atbilstoši WOAH kodeksā izklāstītajiem Āfrikas cūku mēra riska mazināšanas pasākumiem tiek piemēroti Itālijā, dažas Itālijā, Sardīnijas reģionā esošas zonas, kuras patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādītas kā III līmeņa ierobežojumu zonas, tagad no minētā pielikuma būtu jāsvītro, jo pēdējo divpadsmit mēnešu laikā minētajās III līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku un savvaļas cūku populācijā Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi nav konstatēti.

(18)

Lai ņemtu vērā jaunākās norises saistībā ar Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju Savienībā un proaktīvi novērstu ar minētās slimības izplatīšanos saistītos riskus, Itālijā un Polijā būtu jānosaka jaunas, pietiekami plašas ierobežojumu zonas, un Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā tās būtu jānorāda kā I, II un III līmeņa ierobežojumu zonas, bet dažas I un III līmeņa ierobežojumu zonu daļas no minētā pielikuma būtu jāsvītro. Situācija attiecībā uz Āfrikas cūku mēri Savienībā ir ļoti dinamiska, tāpēc, nosakot šādu jaunu ierobežojumu zonu robežas, ir ņemta vērā epidemioloģiskā situācija apkārtējos apgabalos.

(19)	Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas steidzamību saistībā ar Āfrikas cūku mēra izplatīšanos Savienībā, ir svarīgi, lai grozījumi, kas ar šo īstenošanas regulu izdarāmi Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā, stātos spēkā iespējami drīz.

(20)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 16. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.

(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/605 (2021. gada 7. aprīlis), ar ko nosaka īpašus kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri (OV L 129, 15.4.2021., 1. lpp.).

(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2437 (2022. gada 9. decembris), ar kuru groza I pielikumu Īstenošanas regulai (ES) 2021/605, ar ko nosaka īpašus kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri (OV L 319, 13.12.2022., 16. lpp.).

(4) Darba dokuments SANTE/7112/2015/Rev. 3 “Principles and criteria for geographically definingASF regionalisation”. https://ec.europa.eu/food/animals/animal-diseases/control-measures/asf_en.

(5) OIE Terrestrial Animal Health Code, 29. izdevums, 2021. gads. I un II sējuma ISBN 978-92-95115-40-8; https://www.woah.org/en/what-we-do/standards/codes-and-manuals/terrestrial-code-online-access/.

PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumu aizstāj ar šādu:

“I PIELIKUMS

IEROBEŽOJUMU ZONAS

I DAĻA

1. Vācija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Vācijā:

Bundesland Brandenburg:

Landkreis Dahme-Spreewald:

Gemeinde Alt Zauche-Wußwerk,

Gemeinde Byhleguhre-Byhlen,

Gemeinde Märkische Heide, mit den Gemarkungen Alt Schadow, Neu Schadow, Pretschen, Plattkow, Wittmannsdorf, Schuhlen-Wiese, Bückchen, Kuschkow, Gröditsch, Groß Leuthen, Leibchel, Glietz, Groß Leine, Dollgen, Krugau, Dürrenhofe, Biebersdorf und Klein Leine,

Gemeinde Neu Zauche,

Gemeinde Schwielochsee mit den Gemarkungen Groß Liebitz, Guhlen, Mochow und Siegadel,

Gemeinde Spreewaldheide,

Gemeinde Straupitz,

Landkreis Märkisch-Oderland:

Gemeinde Müncheberg mit den Gemarkungen Müncheberg, Eggersdorf bei Müncheberg und Hoppegarten bei Müncheberg,

Gemeinde Bliesdorf mit den Gemarkungen Kunersdorf - westlich der B167 und Bliesdorf - westlich der B167

Gemeinde Märkische Höhe mit den Gemarkungen Reichenberg und Batzlow,

Gemeinde Wriezen mit den Gemarkungen Haselberg, Frankenfelde, Schulzendorf, Lüdersdorf Biesdorf, Rathsdorf - westlich der B 167 und Wriezen - westlich der B167

Gemeinde Buckow (Märkische Schweiz),

Gemeinde Strausberg mit den Gemarkungen Hohenstein und Ruhlsdorf,

Gemeine Garzau-Garzin,

Gemeinde Waldsieversdorf,

Gemeinde Rehfelde mit der Gemarkung Werder,

Gemeinde Reichenow-Mögelin,

Gemeinde Prötzel mit den Gemarkungen Harnekop, Sternebeck und Prötzel östlich der B 168 und der L35,

Gemeinde Oberbarnim,

Gemeinde Bad Freienwalde mit der Gemarkung Sonnenburg,

Gemeinde Falkenberg mit den Gemarkungen Dannenberg, Falkenberg westlich der L 35, Gersdorf und Kruge,

Gemeinde Höhenland mit den Gemarkungen Steinbeck, Wollenberg und Wölsickendorf,

Landkreis Barnim:

Gemeinde Joachimsthal östlich der L220 (Eberswalder Straße), östlich der L23 (Töpferstraße und Templiner Straße), östlich der L239 (Glambecker Straße) und Schorfheide (JO) östlich der L238,

Gemeinde Friedrichswalde mit der Gemarkung Glambeck östlich der L 239,

Gemeinde Althüttendorf,

Gemeinde Ziethen mit den Gemarkungen Groß Ziethen und Klein Ziethen westlich der B198,

Gemeinde Chorin mit den Gemarkungen Golzow, Senftenhütte, Buchholz, Schorfheide (Ch), Chorin westlich der L200 und Sandkrug nördlich der L200,

Gemeinde Britz,

Gemeinde Schorfheide mit den Gemarkungen Altenhof, Werbellin, Lichterfelde und Finowfurt,

Gemeinde (Stadt) Eberswalde mit der Gemarkungen Finow und Spechthausen und der Gemarkung Eberswalde südlich der B167 und westlich der L200,

Gemeinde Breydin,

Gemeinde Melchow,

Gemeinde Sydower Fließ mit der Gemarkung Grüntal nördlich der K6006 (Landstraße nach Tuchen), östlich der Schönholzer Straße und östlich Am Postweg,

Hohenfinow südlich der B167,

Landkreis Uckermark:

Gemeinde Passow mit den Gemarkungen Briest, Passow und Schönow,

Gemeinde Mark Landin mit den Gemarkungen Landin nördlich der B2, Grünow und Schönermark,

Gemeinde Angermünde mit den Gemarkungen Frauenhagen, Mürow, Angermünde nördlich und nordwestlich der B2, Dobberzin nördlich der B2, Kerkow, Welsow, Bruchhagen, Greiffenberg, Günterberg, Biesenbrow, Görlsdorf, Wolletz und Altkünkendorf,

Gemeinde Zichow,

Gemeinde Casekow mit den Gemarkungen Blumberg, Wartin, Luckow-Petershagen und den Gemarkungen Biesendahlshof und Casekow westlich der L272 und nördlich der L27,

Gemeinde Hohenselchow-Groß Pinnow mit der Gemarkung Hohenselchow nördlich der L27,

Gemeinde Tantow,

Gemeinde Mescherin mit der Gemarkung Radekow, der Gemarkung Rosow südlich der K 7311 und der Gemarkung Neurochlitz westlich der B2,

Gemeinde Gartz (Oder) mit der Gemarkung Geesow westlich der B2 sowie den Gemarkungen Gartz und Hohenreinkendorf nördlich der L27 und der B2 bis zur Kastanienallee, dort links abbiegend dem Schülerweg folgend bis Höhe Bahnhof, von hier in östlicher Richtung den Salveybach kreuzend bis zum Tantower Weg, diesen in nördlicher Richtung bis zu Stettiner Straße, diese weiter folgend bis zur B2, dieser in nördlicher Richtung folgend,

Gemeinde Pinnow nördlich und westlich der B2,

Landkreis Oder-Spree:

Gemeinde Storkow (Mark),

Gemeinde Spreenhagen mit den Gemarkungen Braunsdorf, Markgrafpieske, Lebbin und Spreenhagen,

Gemeinde Grünheide (Mark) mit den Gemarkungen Kagel, Kienbaum und Hangelsberg,

Gemeinde Fürstenwalde westlich der B 168 und nördlich der L 36,

Gemeinde Rauen,

Gemeinde Wendisch Rietz bis zur östlichen Uferzone des Scharmützelsees und von der südlichen Spitze des Scharmützelsees südlich der B246,

Gemeinde Reichenwalde,

Gemeinde Bad Saarow mit der Gemarkung Petersdorf und der Gemarkung Bad Saarow-Pieskow westlich der östlichen Uferzone des Scharmützelsees und ab nördlicher Spitze westlich der L35,

Gemeinde Tauche mit der Gemarkung Werder,

Gemeinde Steinhöfel mit den Gemarkungen Jänickendorf, Schönfelde, Beerfelde, Gölsdorf, Buchholz, Tempelberg und den Gemarkungen Steinhöfel, Hasenfelde und Heinersdorf westlich der L36 und der Gemarkung Neuendorf im Sande nördlich der L36,

Landkreis Spree-Neiße:

Gemeinde Turnow-Preilack mit der Gemarkung Turnow,

Gemeinde Drachhausen,

Gemeinde Schmogrow-Fehrow,

Gemeinde Drehnow,

Gemeinde Teichland mit den Gemarkungen Maust und Neuendorf,

Gemeinde Guhrow,

Gemeinde Werben,

Gemeinde Dissen-Striesow,

Gemeinde Briesen,

Gemeinde Kolkwitz mit den Gemarkungen Klein Gaglow, Hähnchen, Kolkwitz, Glinzig und Krieschow nördl. der BAB 15, Gulben, Papitz, Babow, Eichow, Limberg und Milkersdorf,

Gemeinde Burg (Spreewald)

Kreisfreie Stadt Cottbus außer den Gemarkungen Kahren, Gallinchen, Groß Gaglow und der Gemarkung Kiekebusch südlich der BAB,

Landkreis Oberspreewald-Lausitz:

Gemeinde Lauchhammer,

Gemeinde Schwarzheide,

Gemeinde Schipkau,

Gemeinde Senftenberg mit den Gemarkungen Brieske, Niemtsch, Senftenberg und Reppist,

die Gemeinde Schwarzbach mit der Gemarkung Biehlen,

Gemeinde Großräschen mit den Gemarkungen Wormlage, Saalhausen, Barzig, Freienhufen, Großräschen,

Gemeinde Vetschau/Spreewald mit den Gemarkungen: Naundorf, Fleißdorf, Suschow, Stradow, Göritz, Koßwig, Vetschau, Repten, Tornitz, Missen und Orgosen,

Gemeinde Calau mit den Gemarkungen: Kalkwitz, Mlode, Saßleben, Reuden, Bolschwitz, Säritz, Calau, Kemmen, Werchow und Gollmitz,

Gemeinde Luckaitztal,

Gemeinde Bronkow,

Gemeinde Altdöbern mit der Gemarkung Altdöbern westlich der Bahnlinie,

Gemeinde Tettau,

Landkreis Elbe-Elster:

Gemeinde Großthiemig,

Gemeinde Hirschfeld,

Gemeinde Gröden,

Gemeinde Schraden,

Gemeinde Merzdorf,

Gemeinde Röderland mit der Gemarkung Wainsdorf, Prösen, Stolzenhain a.d. Röder,

Gemeinde Plessa mit der Gemarkung Plessa,

Landkreis Prignitz:

Gemeinde Groß Pankow mit den Gemarkungen Baek, Tangendorf, Tacken, Hohenvier, Strigleben, Steinberg und Gulow,

Gemeinde Perleberg mit der Gemarkung Schönfeld,

Gemeinde Karstädt mit den Gemarkungen Postlin, Strehlen, Blüthen, Klockow, Premslin, Glövzin, Waterloo, Karstädt, Dargardt, Garlin und die Gemarkungen Groß Warnow, Klein Warnow, Reckenzin, Streesow und Dallmin westlich der Bahnstrecke Berlin/Spandau-Hamburg/Altona,

Gemeinde Gülitz-Reetz,

Gemeinde Putlitz mit den Gemarkungen Lockstädt, Mansfeld und Laaske,

Gemeinde Triglitz,

Gemeinde Marienfließ mit der Gemarkung Frehne,

Gemeinde Kümmernitztal mit der Gemarkungen Buckow, Preddöhl und Grabow,

Gemeinde Gerdshagen mit der Gemarkung Gerdshagen,

Gemeinde Meyenburg,

Gemeinde Pritzwalk mit der Gemarkung Steffenshagen,

Bundesland Sachsen:

Stadt Dresden:

Stadtgebiet, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

Landkreis Meißen:

Gemeinde Diera-Zehren, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

Gemeinde Glaubitz, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

Gemeinde Hirschstein,

Gemeinde Käbschütztal,

Gemeinde Klipphausen, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

Gemeinde Niederau, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

Gemeinde Nünchritz, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

Gemeinde Röderaue, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

Gemeinde Stadt Gröditz, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

Gemeinde Stadt Lommatzsch,

Gemeinde Stadt Meißen, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

Gemeinde Stadt Nossen,

Gemeinde Stadt Riesa,

Gemeinde Stadt Strehla,

Gemeinde Stauchitz,

Gemeinde Wülknitz, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

Gemeinde Zeithain,

Landkreis Mittelsachsen:

Gemeinde Großweitzschen mit den Ortsteilen Döschütz, Gadewitz, Niederranschütz, Redemitz,

Gemeinde Ostrau mit den Ortsteilen Auerschütz, Beutig, Binnewitz, Clanzschwitz, Delmschütz, Döhlen, Jahna, Kattnitz, Kiebitz, Merschütz, Münchhof, Niederlützschera, Noschkowitz, Oberlützschera, Obersteina, Ostrau, Pulsitz, Rittmitz, Schlagwitz, Schmorren, Schrebitz, Sömnitz, Trebanitz, Zschochau,

Gemeinde Reinsberg,

Gemeinde Stadt Döbeln mit den Ortsteilen Beicha, Bormitz, Choren, Döbeln, Dreißig, Geleitshäuser, Gertitzsch, Gödelitz, Großsteinbach, Juchhöh, Kleinmockritz, Leschen, Lüttewitz, Maltitz, Markritz, Meila, Mochau, Nelkanitz, Oberranschütz, Petersberg, Präbschütz, Prüfern, Schallhausen, Schweimnitz, Simselwitz, Theeschütz, Zschackwitz, Zschäschütz,

Gemeinde Stadt Großschirma mit den Ortsteilen Obergruna, Siebenlehn,

Gemeinde Stadt Roßwein mit den Ortsteilen Gleisberg, Haßlau, Klinge, Naußlitz, Neuseifersdorf, Niederforst, Ossig, Roßwein, Seifersdorf, Wettersdorf, Wetterwitz,

Gemeinde Striegistal mit den Ortsteilen Gersdorf, Kummersheim, Marbach,

Gemeinde Zschaitz-Ottewig,

Landkreis Nordsachsen:

Gemeinde Arzberg mit den Ortsteilen Stehla, Tauschwitz,

Gemeinde Cavertitz mit den Ortsteilen Außig, Cavertitz, Klingenhain, Schirmenitz, Treptitz,

Gemeinde Liebschützberg mit den Ortsteilen Borna, Bornitz, Clanzschwitz, Ganzig, Kleinragewitz, Laas, Leckwitz, Liebschütz, Sahlassan, Schönnewitz, Terpitz östlich der Querung am Käferberg, Wadewitz, Zaußwitz,

Gemeinde Naundorf mit den Ortsteilen Casabra, Gastewitz, Haage, Hof, Hohenwussen, Kreina, Nasenberg, Raitzen, Reppen, Salbitz, Stennschütz, Zeicha,

Gemeinde Stadt Belgern-Schildau mit den Ortsteilen Ammelgoßwitz, Dröschkau, Liebersee östlich der B182, Oelzschau, Seydewitz, Staritz, Wohlau,

Gemeinde Stadt Mügeln mit den Ortsteilen Mahris, Schweta südlich der K8908, Zschannewitz,

Gemeinde Stadt Oschatz mit den Ortsteilen Lonnewitz östlich des Sandbaches und nördlich der B6, Oschatz östlich des Schmorkauer Wegs und nördlich der S28, Rechau, Schmorkau, Zöschau,

Landkreis Sächsische Schweiz-Osterzgebirge:

Gemeinde Bannewitz,

Gemeinde Dürrröhrsdorf-Dittersbach,

Gemeinde Kreischa,

Gemeinde Lohmen,

Gemeinde Müglitztal,

Gemeinde Stadt Dohna,

Gemeinde Stadt Freital,

Gemeinde Stadt Heidenau,

Gemeinde Stadt Hohnstein,

Gemeinde Stadt Neustadt i. Sa.,

Gemeinde Stadt Pirna,

Gemeinde Stadt Rabenau mit den Ortsteilen Lübau, Obernaundorf, Oelsa, Rabenau und Spechtritz,

Gemeinde Stadt Stolpen,

Gemeinde Stadt Tharandt mit den Ortsteilen Fördergersdorf, Großopitz, Kurort Hartha, Pohrsdorf und Spechtshausen,

Gemeinde Stadt Wilsdruff, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

Bundesland Mecklenburg-Vorpommern:

Landkreis Vorpommern Greifswald

Gemeinde Penkun,

Gemeinde Nadrensee,

Gemeinde Krackow,

Gemeinde Glasow,

Gemeinde Grambow,

Landkreis Ludwigslust-Parchim:

Gemeinde Barkhagen mit den Ortsteilen und Ortslagen: Altenlinden, Kolonie Lalchow, Plauerhagen, Zarchlin, Barkow-Ausbau, Barkow,

Gemeinde Blievenstorf mit dem Ortsteil: Blievenstorf,

Gemeinde Brenz mit den Ortsteilen und Ortslagen: Neu Brenz, Alt Brenz,

Gemeinde Domsühl mit den Ortsteilen und Ortslagen: Severin, Bergrade Hof, Bergrade Dorf, Zieslübbe, Alt Dammerow, Schlieven, Domsühl, Domsühl-Ausbau, Neu Schlieven,

Gemeinde Gallin-Kuppentin mit den Ortsteilen und Ortslagen: Kuppentin, Kuppentin-Ausbau, Daschow, Zahren, Gallin, Penzlin,

Gemeinde Ganzlin mit den Ortsteilen und Ortslagen: Dresenow, Dresenower Mühle, Twietfort, Ganzlin, Tönchow, Wendisch Priborn, Liebhof, Gnevsdorf,

Gemeinde Granzin mit den Ortsteilen und Ortslagen: Lindenbeck, Greven, Beckendorf, Bahlenrade, Granzin,

Gemeinde Grabow mit den Ortsteilen und Ortslagen: Fresenbrügge, Grabow, Griemoor, Heidehof, Kaltehof, Winkelmoor,

Gemeinde Groß Laasch mit den Ortsteilen und Ortslagen: Groß Laasch,

Gemeinde Kremmin mit den Ortsteilen und Ortslagen: Beckentin, Kremmin,

Gemeinde Kritzow mit den Ortsteilen und Ortslagen: Schlemmin, Kritzow,

Gemeinde Lewitzrand mit dem Ortsteil und Ortslage: Matzlow-Garwitz (teilweise),

Gemeinde Lübz mit den Ortsteilen und Ortslagen: Bobzin, Broock, Broock Ausbau, Hof Gischow, Lübz, Lutheran, Lutheran Ausbau, Riederfelde, Ruthen, Wessentin, Wessentin Ausbau,

Gemeinde Neustadt-Glewe mit den Ortsteilen und Ortslagen: Hohes Feld, Kiez, Klein Laasch, Liebs Siedlung, Neustadt-Glewe, Tuckhude, Wabel,

Gemeinde Obere Warnow mit den Ortsteilen und Ortslagen: Grebbin und Wozinkel, Gemarkung Kossebade teilweise, Gemarkung Herzberg mit dem Waldgebiet Bahlenholz bis an die östliche Gemeindegrenze, Gemarkung Woeten unmittelbar östlich und westlich der L16,

Gemeinde Parchim mit den Ortsteilen und Ortslagen: Dargelütz, Neuhof, Kiekindemark, Neu Klockow, Möderitz, Malchow, Damm, Parchim, Voigtsdorf, Neu Matzlow,

Gemeinde Passow mit den Ortsteilen und Ortslagen: Unterbrüz, Brüz, Welzin, Neu Brüz, Weisin, Charlottenhof, Passow,

Gemeinde Plau am See mit den Ortsteilen und Ortslagen: Reppentin, Gaarz, Silbermühle, Appelburg, Seelust, Plau-Am See, Plötzenhöhe, Klebe, Lalchow, Quetzin, Heidekrug,

Gemeinde Rom mit den Ortsteilen und Ortslagen: Lancken, Stralendorf, Rom, Darze, Paarsch,

Gemeinde Spornitz mit den Ortsteilen und Ortslagen: Dütschow, Primark, Steinbeck, Spornitz,

Gemeinde Werder mit den Ortsteilen und Ortslagen: Neu Benthen, Benthen, Tannenhof, Werder.

2. Igaunija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Igaunijā:

—	Hiiu maakond.

3. Grieķija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Grieķijā:

—

in the regional unit of Drama:

—	the community departments of Sidironero and Skaloti and the municipal departments of Livadero and Ksiropotamo (in Drama municipality),

—	the municipal department of Paranesti (in Paranesti municipality),

—	the municipal departments of Kokkinogeia, Mikropoli, Panorama, Pyrgoi (in Prosotsani municipality),

—	the municipal departments of Kato Nevrokopi, Chrysokefalo, Achladea, Vathytopos, Volakas, Granitis, Dasotos, Eksohi, Katafyto, Lefkogeia, Mikrokleisoura, Mikromilea, Ochyro, Pagoneri, Perithorio, Kato Vrontou and Potamoi (in Kato Nevrokopi municipality),

—

in the regional unit of Xanthi:

—	the municipal departments of Kimmerion, Stavroupoli, Gerakas, Dafnonas, Komnina, Kariofyto and Neochori (in Xanthi municipality),

—	the community departments of Satres, Thermes, Kotyli, and the municipal departments of Myki, Echinos and Oraio and (in Myki municipality),

—	the community department of Selero and the municipal department of Sounio (in Avdira municipality),

—

in the regional unit of Rodopi:

—	the municipal departments of Komotini, Anthochorio, Gratini, Thrylorio, Kalhas, Karydia, Kikidio, Kosmio, Pandrosos, Aigeiros, Kallisti, Meleti, Neo Sidirochori and Mega Doukato (in Komotini municipality),

—	the municipal departments of Ipio, Arriana, Darmeni, Archontika, Fillyra, Ano Drosini, Aratos and the Community Departments Kehros and Organi (in Arriana municipality),

—	the municipal departments of Iasmos, Sostis, Asomatoi, Polyanthos and Amvrosia and the community department of Amaxades (in Iasmos municipality),

—	the municipal department of Amaranta (in Maroneia Sapon municipality),

—

in the regional unit of Evros:

—	the municipal departments of Kyriaki, Mandra, Mavrokklisi, Mikro Dereio, Protokklisi, Roussa, Goniko, Geriko, Sidirochori, Megalo Derio, Sidiro, Giannouli, Agriani and Petrolofos (in Soufli municipality),

—	the municipal departments of Dikaia, Arzos, Elaia, Therapio, Komara, Marasia, Ormenio, Pentalofos, Petrota, Plati, Ptelea, Kyprinos, Zoni, Fulakio, Spilaio, Nea Vyssa, Kavili, Kastanies, Rizia, Sterna, Ampelakia, Valtos, Megali Doxipara, Neochori and Chandras (in Orestiada municipality),

—	the municipal departments of Asvestades, Ellinochori, Karoti, Koufovouno, Kiani, Mani, Sitochori, Alepochori, Asproneri, Metaxades, Vrysika, Doksa, Elafoxori, Ladi, Paliouri and Poimeniko (in Didymoteixo municipality),

—

in the regional unit of Serres:

—

the municipal departments of Kerkini, Livadia, Makrynitsa, Neochori, Platanakia, Petritsi, Akritochori, Vyroneia, Gonimo, Mandraki, Megalochori, Rodopoli, Ano Poroia, Katw Poroia, Sidirokastro, Vamvakophyto, Promahonas, Kamaroto, Strymonochori, Charopo, Kastanousi and Chortero and the community departments of Achladochori, Agkistro and Kapnophyto (in Sintiki municipality),

—	the municipal departments of Serres, Elaionas and Oinoussa and the community departments of Orini and Ano Vrontou (in Serres municipality),

—	the municipal departments of Dasochoriou, Irakleia, Valtero, Karperi, Koimisi, Lithotopos, Limnochori, Podismeno and Chrysochorafa (in Irakleia municipality).

4. Latvija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Latvijā:

—	Dienvidkurzemes novada, Grobiņas pagasts, Nīcas pagasta daļa uz ziemeļiem no apdzīvotas vietas Bernāti, autoceļa V1232, A11, V1222, Bārtas upes, Otaņķu pagasts, Grobiņas pilsēta,

—	Ropažu novada Stopiņu pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes.

5. Lietuva

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Lietuvā:

—	Kalvarijos savivaldybė,

—	Klaipėdos rajono savivaldybė: Agluonėnų, Dovilų, Gargždų, Priekulės, Vėžaičių, Kretingalės ir Dauparų-Kvietinių seniūnijos,

—	Marijampolės savivaldybė išskyrus Šumskų ir Sasnavos seniūnijos,

—	Palangos miesto savivaldybė,

—	Vilkaviškio rajono savivaldybė: Bartninkų, Gražiškių, Keturvalakių, Pajevonio, Virbalio, Vištyčio seniūnijos.

6. Ungārija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Ungārijā:

—

Békés megye 950950, 950960, 950970, 951950, 952050, 952750, 952850, 952950, 953050, 953150, 953650, 953660, 953750, 953850, 953960, 954250, 954260, 954350, 954450, 954550, 954650, 954750, 954850, 954860, 954950, 955050, 955150, 955250, 955260, 955270, 955350, 955450, 955510, 955650, 955750, 955760, 955850, 955950, 956050, 956060, 956150 és 956160 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Bács-Kiskun megye 600150, 600850, 601550, 601650, 601660, 601750, 601850, 601950, 602050, 603250, 603750 és 603850 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Budapest 1 kódszámú, vadgazdálkodási tevékenységre nem alkalmas területe,

—	Csongrád-Csanád megye 800150, 800160, 800250, 802220, 802260, 802310 és 802450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Fejér megye 400150, 400250, 400351, 400352, 400450, 400550, 401150, 401250, 401350, 402050, 402350, 402360, 402850, 402950, 403050, 403450, 403550, 403650, 403750, 403950, 403960, 403970, 404650, 404750, 404850, 404950, 404960, 405050, 405750, 405850, 405950,

—	406050, 406150, 406550, 406650 és 406750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Győr-Moson-Sopron megye 100550, 100650, 100950, 101050, 101350, 101450, 101550, 101560 és 102150 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Jász-Nagykun-Szolnok megye 750150, 750160, 750260, 750350, 750450, 750460, 754450, 754550, 754560, 754570, 754650, 754750, 754950, 755050, 755150, 755250, 755350 és 755450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Komárom-Esztergom megye 250150, 250250, 250450, 250460, 250550, 250650, 250750, 251050, 251150, 251250, 251350, 251360, 251650, 251750, 251850, 252250, kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—

Pest megye 571550, 572150, 572250, 572350, 572550, 572650, 572750, 572850, 572950, 573150, 573250, 573260, 573350, 573360, 573450, 573850, 573950, 573960, 574050, 574150, 574350, 574360, 574550, 574650, 574750, 574850, 574860, 574950, 575050, 575150, 575250, 575350, 575550, 575650, 575750, 575850, 575950, 576050, 576150, 576250, 576350, 576450, 576650, 576750, 576850, 576950, 577050, 577150, 577350, 577450, 577650, 577850, 577950, 578050, 578150, 578250, 578350, 578360, 578450, 578550, 578560, 578650, 578850, 578950, 579050, 579150, 579250, 579350, 579450, 579460, 579550, 579650, 579750, 580250 és 580450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe.

7. Polija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Polijā:

w województwie kujawsko - pomorskim:

powiat rypiński,

powiat brodnicki,

powiat grudziądzki,

powiat miejski Grudziądz,

powiat wąbrzeski,

w województwie warmińsko-mazurskim:

gminy Wielbark i Rozogi w powiecie szczycieńskim,

w województwie podlaskim:

gminy Wysokie Mazowieckie z miastem Wysokie Mazowieckie, Czyżew i część gminy Kulesze Kościelne położona na południe od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie wysokomazowieckim,

powiat łomżyński,

powiat kolneński,

powiat zambrowski,

powiat miejski Łomża,

w województwie mazowieckim:

powiat ostrołęcki,

powiat miejski Ostrołęka,

gminy Bielsk, Brudzeń Duży, Bulkowo, Drobin, Gąbin, Łąck, Nowy Duninów, Radzanowo, Słupno, Staroźreby i Stara Biała w powiecie płockim,

powiat miejski Płock,

powiat ciechanowski,

gminy Baboszewo, Dzierzążnia, Joniec, Nowe Miasto, Płońsk i miasto Płońsk, Raciąż i miasto Raciąż, Sochocin w powiecie płońskim,

powiat sierpecki,

gmina Bieżuń, Lutocin, Siemiątkowo i Żuromin w powiecie żuromińskim,

część powiatu ostrowskiego niewymieniona w części II załącznika I,

gminy Dzieżgowo, Lipowiec Kościelny, Mława, Radzanów, Strzegowo, Stupsk, Szreńsk, Szydłowo, Wiśniewo w powiecie mławskim,

powiat przasnyski,

powiat makowski,

powiat pułtuski,

część powiatu wyszkowskiego niewymieniona w części II załącznika I,

część powiatu węgrowskiego niewymieniona w części II załącznika I,

część powiatu wołomińskiego niewymieniona w części II załącznika I,

gminy Mokobody i Suchożebry w powiecie siedleckim,

gminy Dobre, Jakubów, Kałuszyn, Stanisławów w powiecie mińskim,

gminy Bielany i gmina wiejska Sokołów Podlaski w powiecie sokołowskim,

powiat gostyniński,

w województwie podkarpackim:

gmina Krempna w powiecie jasielskim,

część powiatu ropczycko – sędziszowskiego niewymieniona w części II załącznika I,

gminy Pruchnik, Rokietnica, Roźwienica, w powiecie jarosławskim,

gminy Fredropol, Krasiczyn, Krzywcza, Przemyśl, część gminy Orły położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 77, część gminy Żurawica na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 77 w powiecie przemyskim,

powiat miejski Przemyśl,

gminy Gać, Jawornik Polski, Kańczuga, część gminy Zarzecze położona na południe od linii wyznaczonej przez rzekę Mleczka w powiecie przeworskim,

powiat łańcucki,

gminy Trzebownisko, Głogów Małopolski, część gminy Świlcza położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 94 i część gminy Sokołów Małopolski położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 875 w powiecie rzeszowskim,

gmina Raniżów w powiecie kolbuszowskim,

część powiatu dębickiego niewymieniona w części II załącznika I,

w województwie świętokrzyskim:

powiat buski,

powiat kazimierski,

powiat skarżyski,

część powiatu opatowskiego niewymieniona w części II załącznika I,

część powiatu sandomierskiego niewymieniona w części II załącznika I,

powiat staszowski,

gminy Pawłów, Wąchock, część gminy Brody położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 9 oraz na południowy - zachód od linii wyznaczonej przez drogi: nr 0618T biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania w miejscowości Lipie, drogę biegnącą od miejscowości Lipie do wschodniej granicy gminy i część gminy Mirzec położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 744 biegnącą od południowej granicy gminy do miejscowości Tychów Stary a następnie przez drogę nr 0566T biegnącą od miejscowości Tychów Stary w kierunku północno - wschodnim do granicy gminy w powiecie starachowickim,

powiat ostrowiecki,

gminy Fałków, Ruda Maleniecka, Radoszyce, Smyków, Słupia Konecka, część gminy Końskie położona na zachód od linii kolejowej, część gminy Stąporków położona na południe od linii kolejowej w powiecie koneckim,

gminy Bodzentyn, Bieliny, Chmielnik, Daleszyce, Łagów, Morawica, Nowa Słupia, Pierzchnica, Raków, część gminy Chęciny położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 762, część gminy Górno położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od wschodniej granicy gminy łączącą miejscowości Leszczyna – Cedzyna oraz na południe od linii wyznaczonej przez ul. Kielecką w miejscowości Cedzyna biegnącą do wschodniej granicy gminy w powiecie kieleckim,

powiat pińczowski,

gminy Imielno, Jędrzejów, Nagłowice, Sędziszów, Słupia, Sobków, Wodzisław w powiecie jędrzejowskim,

gminy Moskorzew, Radków, Secemin, część gminy Włoszczowa położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 742 biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Konieczno i dalej na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Konieczno – Rogienice – Dąbie – Podłazie, część gminy Kluczewsko położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od wschodniej granicy gminy i łączącą miejscowości Krogulec – Nowiny - Komorniki do przecięcia z linią rzeki Czarna, następnie na północ od linii wyznaczonej przez rzekę Czarna biegnącą do przecięcia z linią wyznaczoną przez drogę nr 742 i dalej na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 742 biegnącą od przecięcia z linią rzeki Czarna do południowej granicy gminy w powiecie włoszczowskim,

w województwie łódzkim:

gminy Łyszkowice, Kocierzew Południowy, Kiernozia, Chąśno, Nieborów, część gminy wiejskiej Łowicz położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 92 biegnącej od granicy miasta Łowicz do zachodniej granicy gminy oraz część gminy wiejskiej Łowicz położona na wschód od granicy miasta Łowicz i na północ od granicy gminy Nieborów w powiecie łowickim,

gminy Cielądz, Rawa Mazowiecka z miastem Rawa Mazowiecka w powiecie rawskim,

gminy Bolimów, Głuchów, Godzianów, Lipce Reymontowskie, Maków, Nowy Kawęczyn, Skierniewice, Słupia w powiecie skierniewickim,

powiat miejski Skierniewice,

gminy Mniszków, Paradyż, Sławno i Żarnów w powiecie opoczyńskim,

gminy Czerniewice, Inowłódz, Lubochnia, Rzeczyca, Tomaszów Mazowiecki z miastem Tomaszów Mazowiecki, Żelechlinek w powiecie tomaszowskim,

gmina Przedbórz w powiecie radomszczańskim,

w województwie pomorskim:

gminy Ostaszewo, miasto Krynica Morska oraz część gminy Nowy Dwór Gdański położona na południowy - zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 55 biegnącą od południowej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 7, następnie przez drogę nr 7 i S7 biegnącą do zachodniej granicy gminy w powiecie nowodworskim,

gminy Lichnowy, Miłoradz, Malbork z miastem Malbork, część gminy Nowy Staw położna na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 55 w powiecie malborskim,

gminy Mikołajki Pomorskie, Stary Targ i Sztum w powiecie sztumskim,

powiat gdański,

Miasto Gdańsk,

powiat tczewski,

część powiatu kwidzyńskiego niewymieniona w części II załącznika I,

w województwie lubuskim:

gmina Lubiszyn w powiecie gorzowskim,

gmina Dobiegniew w powiecie strzelecko – drezdeneckim,

w województwie dolnośląskim:

gminy Międzybórz, Syców, Twardogóra, część gminy wiejskiej Oleśnica położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr S8, część gminy Dobroszyce położona na wschód od linii wyznaczonej przez linię kolejową biegnącą od północnej do południowej granicy gminy w powiecie oleśnickim,

gminy Jordanów Śląski, Kobierzyce, Mietków, Sobótka, część gminy Żórawina położona na zachód od linii wyznaczonej przez autostradę A4, część gminy Kąty Wrocławskie położona na południe od linii wyznaczonej przez autostradę A4 w powiecie wrocławskim,

część gminy Domaniów położona na południowy zachód od linii wyznaczonej przez autostradę A4 w powiecie oławskim,

gmina Wiązów w powiecie strzelińskim,

część powiatu średzkiego niewymieniona w części II załącznika I,

gminy Pielgrzymka, miasto Złotoryja, część gminy wiejskiej Złotoryja położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od północnej granicy gminy w miejscowości Nowa Wieś Złotoryjska do granicy miasta Złotoryja oraz na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 382 biegnącą od granicy miasta Złotoryja do wschodniej granicy gminy w powiecie złotoryjskim,

gminy Janowice Wielkie, Mysłakowice, Stara Kamienica, Szklarska Poręba w powiecie karkonoskim,

część powiatu miejskiego Jelenia Góra położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 366,

gminy Bolków, Mściwojów, Paszowice, miasto Jawor, część gminy Męcinka położona na południe od drogi nr 363 w powiecie jaworskim,

gminy Dobromierz, Jaworzyna Śląska, Marcinowice, Strzegom, Żarów w powiecie świdnickim,

gminy Dzierżoniów, Pieszyce, miasto Bielawa, miasto Dzierżoniów w powiecie dzierżoniowskim,

gminy Głuszyca, Mieroszów w powiecie wałbrzyskim,

gmina Nowa Ruda i miasto Nowa Ruda w powiecie kłodzkim,

gminy Kamienna Góra, Marciszów i miasto Kamienna Góra w powiecie kamiennogórskim,

w województwie wielkopolskim:

gminy Koźmin Wielkopolski, Rozdrażew, miasto Sulmierzyce, część gminy Krotoszyn położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogi: nr 15 biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 36, nr 36 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 15 do skrzyżowana z drogą nr 444, nr 444 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 36 do południowej granicy gminy w powiecie krotoszyńskim,

gminy Brodnica, część gminy Dolsk położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 434 biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 437, a nastęnie na wschód od drogi nr 437 biegnącej od skrzyżowania z drogąnr 434 do południowej granicy gminy, część gminy Śrem położóna na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 310 biegnącą od zachodniej granicy gminy do miejscowości Śrem, następnie na wschód od drogi nr 432 w miejscowości Śrem oraz na wschód od drogi nr 434 biegnącej od skrzyżowania z drogą nr 432 do południowej granicy gminy w powiecie śremskim,

gminy Borek Wielkopolski, Piaski, Pogorzela, w powiecie gostyńskim,

gmina Grodzisk Wielkopolski i część gminy Kamieniec położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 308 w powiecie grodziskim,

gmina Czempiń w powiecie kościańskim,

gminy Kleszczewo, Kostrzyn, Kórnik, Pobiedziska, Mosina, miasto Puszczykowo w powiecie poznańskim,

gmina Kiszkowo i część gminy Kłecko położona na zachód od rzeki Mała Wełna w powiecie gnieźnieńskim,

powiat czarnkowsko-trzcianecki,

część gminy Wronki położona na północ od linii wyznaczonej przez rzekę Wartę biegnącą od zachodniej granicy gminy do przecięcia z droga nr 182, a następnie na wschód od linii wyznaczonej przez drogi nr 182 oraz 184 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 182 do południowej granicy gminy w powiecie szamotulskim,

gmina Budzyń w powiecie chodzieskim,

gminy Mieścisko, Skoki i Wągrowiec z miastem Wągrowiec w powiecie wągrowieckim,

gmina Dobrzyca w powiecie pleszewskim,

gminy Odolanów, Przygodzice, Raszków, Sośnice, część gminy wiejskiej Ostrów Wielkopolski położona na zachód od miasta Ostrów Wielkopolski w powiecie ostrowskim,

gmina Kobyla Góra w powiecie ostrzeszowskim,

gminy Baranów, Bralin, Perzów, Rychtal, Trzcinica, Łęka Opatowska w powiecie kępińskim,

w województwie opolskim:

gmina Pokój w powiecie namysłowskim,

gminy Wołczyn, Kluczbork, Byczyna w powiecie kluczborskim,

gminy Praszka, Gorzów Śląski część gminy Rudniki położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 42 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 43 i na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 43 biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 42 w powiecie oleskim,

gmina Grodków w powiecie brzeskim,

gminy Komprachcice, Łubniany, Murów, Niemodlin, Tułowice w powiecie opolskim,

powiat miejski Opole,

w województwie zachodniopomorskim:

gminy Nowogródek Pomorski, Barlinek, Myślibórz, część gminy Dębno położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 126 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 23 w miejscowości Dębno, następnie na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 23 do skrzyżowania z ul. Jana Pawła II w miejscowości Cychry, następnie na północ od ul. Jana Pawła II do skrzyżowania z ul. Ogrodową i dalej na północ od linii wyznaczonej przez ul. Ogrodową, której przedłużenie biegnie do wschodniej granicy gminy w powiecie myśliborskim,

gmina Stare Czarnowo w powiecie gryfińskim,

gmina Bielice, Kozielice, Pyrzyce w powiecie pyrzyckim,

gminy Bierzwnik, Krzęcin, Pełczyce w powiecie choszczeńskim,

część powiatu miejskiego Szczecin położona na zachód od linii wyznaczonej przez rzekę Odra Zachodnia biegnącą od północnej granicy gminy do przecięcia z drogą nr 10, następnie na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 10 biegnącą od przecięcia z linią wyznaczoną przez rzekę Odra Zachodnia do wschodniej granicy gminy,

gminy Dobra (Szczecińska), Police w powiecie polickim,

w województwie małopolskim:

powiat brzeski,

powiat gorlicki,

powiat proszowicki,

część powiatu nowosądeckiego niewymieniona w części II załącznika I,

gminy Czorsztyn, Krościenko nad Dunajcem, Ochotnica Dolna w powiecie nowotarskim,

powiat miejski Nowy Sącz,

powiat tarnowski,

powiat miejski Tarnów,

powiat dąbrowski.

8. Slovākija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Slovākijā:

—	in the district of Nové Zámky, Sikenička, Pavlová, Bíňa, Kamenín, Kamenný Most, Malá nad Hronom, Belá, Ľubá, Šarkan, Gbelce, Bruty, Mužla, Obid, Štúrovo, Nána, Kamenica nad Hronom, Chľaba, Leľa, Bajtava, Salka, Malé Kosihy,

—	in the district of Veľký Krtíš, the municipalities of Ipeľské Predmostie, Veľká nad Ipľom, Hrušov, Kleňany, Sečianky,

—

in the district of Levice, the municipalities of Keť, Čata, Pohronský Ruskov, Hronovce, Želiezovce, Zalaba, Malé Ludince, Šalov, Sikenica, Pastovce, Bielovce, Ipeľský Sokolec, Lontov, Kubáňovo, Sazdice, Demandice, Dolné Semerovce, Vyškovce nad Ipľom, Preseľany nad Ipľom, Hrkovce, Tupá, Horné Semerovce, Hokovce, Slatina, Horné Turovce, Veľké Turovce, Šahy, Tešmak, Plášťovce, Ipeľské Uľany, Bátovce, Pečenice, Jabloňovce, Bohunice, Pukanec, Uhliská,

—	in the district of Krupina, the municipalities of Dudince, Terany, Hontianske Moravce, Sudince, Súdovce, Lišov,

—	the whole district of Ružomberok,

—	in the region of Turčianske Teplice, municipalties of Turček, Horná Štubňa, Čremošné, Háj, Rakša, Mošovce,

—	in the district of Martin, municipalties of Blatnica, Folkušová, Necpaly,

—	in the district of Dolný Kubín, the municipalities of Kraľovany, Žaškov, Jasenová, Vyšný Kubín, Oravská Poruba, Leštiny, Osádka, Malatiná, Chlebnice, Krivá,

—	in the district of Tvrdošín, the municipalities of Oravský Biely Potok, Habovka, Zuberec,

—	in the district of Žarnovica, the municipalities of Rudno nad Hronom, Voznica, Hodruša-Hámre,

—	the whole district of Žiar nad Hronom, except municipalities included in zone II.

9. Itālija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Itālijā:

Piedmont Region:

in the province of Alessandria, the municipalities Alessandria, of Casalnoceto, Oviglio, Tortona, Viguzzolo, Frugarolo, Bergamasco, Castellar Guidobono, Berzano Di Tortona, Cerreto Grue, Carbonara Scrivia, Casasco, Carentino, Frascaro, Paderna, Montegioco, Spineto Scrivia, Villaromagnano, Pozzolo Formigaro, Momperone, Merana, Monleale, Terzo, Borgoratto Alessandrino, Casal Cermelli, Montemarzino, Bistagno, Castellazzo Bormida, Bosco Marengo, Castelspina, Volpeglino, Alice Bel Colle, Gamalero, Volpedo, Pozzol Groppo, Sarezzano,

in the province of Asti, the municipalities of Olmo Gentile, Nizza Monferrato, Incisa Scapaccino, Roccaverano, Castel Boglione, Mombaruzzo, Maranzana, Castel Rocchero, Rocchetta Palafea, Castelletto Molina, Castelnuovo Belbo, Montabone, Quaranti, Fontanile, Calamandrana, Bruno, Sessame, Monastero Bormida, Bubbio, Cassinasco, Serole, Loazzolo, Cessole, Vesime, San Giorgio Scarampi,

in the province of Cuneo, the municipalities of Bergolo, Pezzolo Valle Uzzone, Cortemilia, Levice, Castelletto Uzzone, Perletto,

Liguria Region:

in the province of Genova, the Municipalities of Rovegno, Rapallo, Portofino, Cicagna, Avegno, Montebruno, Santa Margherita Ligure, Favale Di Malvaro, Recco, Camogli, Moconesi, Tribogna, Fascia, Uscio, Gorreto, Fontanigorda, Neirone, Rondanina, Lorsica, Propata,

in the province of Savona, the municipalities of Cairo Montenotte, Quiliano, Dego, Altare, Piana Crixia, Giusvalla, Albissola Marina, Savona,

Emilia-Romagna Region:

in the province of Piacenza, the municipalities of Ottone, Zerba,

Lombardia Region:

in the province of Pavia, the municipalities of Rocca Susella, Montesegale, Menconico, Val Di Nizza, Bagnaria, Santa Margherita Di Staffora, Ponte Nizza, Brallo Di Pregola, Varzi, Godiasco, Cecima,

Lazio Region:

in the province of Rome,

North: the municipalities of Riano, Castelnuovo di Porto, Capena, Fiano Romano, Morlupo, Sacrofano, Magliano Romano, Formello, Campagnano di Roma, Anguillara,

West: the municipality of Fiumicino,

South: the municipality of Rome between the boundaries of the municipality of Fiumicino (West), the limits of Zone 3 (North), the Tiber river up to the intersection with the Grande Raccordo Anulare GRA Highway, the Grande Raccordo Anulare GRA Highway up to the intersection with A24 Highway, A24 Highway up to the intersection with Viale del Tecnopolo, viale del Tecnopolo up to the intersection with the boundaries of the municipality of Guidonia Montecelio,

East: the municipalities of Guidonia Montecelio, Montelibretti, Palombara Sabina, Monterotondo, Mentana, Sant’Angelo Romano, Fonte Nuova.

Sardinia Region

in South Sardinia Province the Municipalities of Ballao, Barumini, Escalaplano, Escolca Isola Amministrativa, Genuri, Gergei, Gesico, Guamaggiore, Las Plassas, Mandas, Orroli, Pauli Arbarei, Selegas, Setzu, Siddi, Siurgus Donigala, Suelli, Tuili, Turri, Ussaramanna, Villanovafranca, Villaputzu,

in Nuoro Province the Municipalities of Arzana Isola Amministrativa, Birori, Borore, Bortigali a ovest della Strada Statale 131, Dualchi, Gairo Isola Amministrativa, Galtelli, Irgoli, Jerzu Isola Amministrativa, Lanusei Isola Amministrativa, Loceri Isola Amministrativa, Loculi, Macomer at ovest della Strada Statale 131, Noragugume, Onifai, Orosei, Ortueri, Osini Isola Amministrativa, Perdasdefogu, Posada, Sindia Isola Amministrativa, Siniscola, Tertenia Isola Amministrativa,

in Oristano Province the Municipalities of Aidomaggiore, Albagiara, Ardauli, Assolo, Asuni, Baradili, Baressa, Bidonì, Boroneddu, Busachi, Ghilarza, Gonnosnò, Mogorella, Neoneli, Nureci, Ruinas, Samugheo, Sedilo, Senis, Sini, Soddi, Sorradile Isola Amministrativa, Tadasuni, Ulà Tirso, Usellus, Villa Sant'antonio,

in Sassari Province the Municipalities of Ardara, Berchidda, Bonnanaro, Bonorva a ovest della Strada Statale 131, Borutta, Cheremule, Cossoine, Giave, Loiri Porto San Paolo, Monti, Mores a nord della Strada Statale 128bis – Strada Provinciale 63, Olbia a sud della Strada Statale 127, Oschiri a nord della E 840, Ozieri a nord della Strada Provinciale 63 – Strada Provinciale 1 – Strada Statale 199, Semestene, Telti, Torralba, Tula.

10. Čehija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Čehijā:

Region of Liberec:

in the district of Liberec, the municipalities of Hrádek nad Nisou, Oldřichov v Hájích, Grabštejn, Václavice u Hrádku nad Nisou, Horní Vítkov, Dolní Vítkov, Bílý Kostel nad Nisou, Dolní Chrastava, Horní Chrastava, Chrastava I, Nová Ves u Chrastavy, Mlýnice, Albrechtice u Frýdlantu, Kristiánov, Heřmanice u Frýdlantu, Dětřichov u Frýdlantu, Mníšek u Liberce, Oldřichov na Hranicích, Machnín, Svárov u Liberce, Desná I, Krásná Studánka, Stráž nad Nisou, Fojtka, Radčice u Krásné Studánky, Kateřinky u Liberce, Staré Pavlovice, Nové Pavlovice, Růžodol I, Františkov u Liberce, Liberec, Ruprechtice, Rudolfov, Horní Růžodol, Rochlice u Liberce, Starý Harcov, Vratislavice nad Nisou, Kunratice u Liberce, Proseč nad Nisou, Lukášov, Rýnovice, Jablonec nad Nisou, Jablonecké Paseky, Jindřichov nad Nisou, Mšeno nad Nisou, Lučany nad Nisou, Smržovka, Tanvald, Jiřetín pod Bukovou, Dolní Maxov, Antonínov, Horní Maxov, Karlov u Josefova Dolu, Loučná nad Nisou, Hraničná nad Nisou, Janov nad Nisou, Bedřichov u Jablonce nad Nisou, Josefův Důl u Jablonce nad Nisou, Albrechtice v Jizerských horách, Desná III, Polubný, Harrachov, Jizerka, Hejnice, Bílý Potok pod Smrkem.

II DAĻA

1. Bulgārija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Bulgārijā:

—	the whole region of Haskovo,

—	the whole region of Yambol,

—	the whole region of Stara Zagora,

—	the whole region of Pernik,

—	the whole region of Kyustendil,

—	the whole region of Plovdiv, excluding the areas in Part III,

—	the whole region of Pazardzhik, excluding the areas in Part III,

—	the whole region of Smolyan,

—	the whole region of Dobrich,

—	the whole region of Sofia city,

—	the whole region of Sofia Province,

—	the whole region of Blagoevgrad excluding the areas in Part III,

—	the whole region of Razgrad,

—	the whole region of Kardzhali,

—	the whole region of Burgas,

—	the whole region of Varna excluding the areas in Part III,

—	the whole region of Silistra,

—	the whole region of Ruse,

—	the whole region of Veliko Tarnovo,

—	the whole region of Pleven,

—	the whole region of Targovishte,

—	the whole region of Shumen,

—	the whole region of Sliven,

—	the whole region of Vidin,

—	the whole region of Gabrovo,

—	the whole region of Lovech,

—	the whole region of Montana,

—	the whole region of Vratza.

2. Vācija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Vācijā:

Bundesland Brandenburg:

Landkreis Oder-Spree:

Gemeinde Grunow-Dammendorf,

Gemeinde Mixdorf

Gemeinde Schlaubetal,

Gemeinde Neuzelle,

Gemeinde Neißemünde,

Gemeinde Lawitz,

Gemeinde Eisenhüttenstadt,

Gemeinde Vogelsang,

Gemeinde Ziltendorf,

Gemeinde Wiesenau,

Gemeinde Friedland,

Gemeinde Siehdichum,

Gemeinde Müllrose,

Gemeinde Briesen,

Gemeinde Jacobsdorf

Gemeinde Groß Lindow,

Gemeinde Brieskow-Finkenheerd,

Gemeinde Ragow-Merz,

Gemeinde Beeskow,

Gemeinde Rietz-Neuendorf,

Gemeinde Tauche mit den Gemarkungen Stremmen, Ranzig, Trebatsch, Sabrodt, Sawall, Mitweide, Lindenberg, Falkenberg (T), Görsdorf (B), Wulfersdorf, Giesensdorf, Briescht, Kossenblatt und Tauche,

Gemeinde Langewahl,

Gemeinde Berkenbrück,

Gemeinde Steinhöfel mit den Gemarkungen Arensdorf und Demitz und den Gemarkungen Steinhöfel, Hasenfelde und Heinersdorf östlich der L 36 und der Gemarkung Neuendorf im Sande südlich der L36,

Gemeinde Fürstenwalde östlich der B 168 und südlich der L36,

Gemeinde Diensdorf-Radlow,

Gemeinde Wendisch Rietz östlich des Scharmützelsees und nördlich der B 246,

Gemeinde Bad Saarow mit der Gemarkung Neu Golm und der Gemarkung Bad Saarow-Pieskow östlich des Scharmützelsees und ab nördlicher Spitze östlich der L35,

Landkreis Dahme-Spreewald:

Gemeinde Jamlitz,

Gemeinde Lieberose,

Gemeinde Schwielochsee mit den Gemarkungen Goyatz, Jessern, Lamsfeld, Ressen, Speichrow und Zaue,

Landkreis Spree-Neiße:

Gemeinde Schenkendöbern,

Gemeinde Guben,

Gemeinde Jänschwalde,

Gemeinde Tauer,

Gemeinde Peitz,

Gemeinde Kolkwitz mit den Gemarkungen Klein Gaglow, Hähnchen, Kolkwitz, Glinzig und Krieschow südlich der BAB 15,

Gemeinde Turnow-Preilack mit der Gemarkung Preilack,

Gemeinde Teichland mit der Gemarkung Bärenbrück,

Gemeinde Heinersbrück,

Gemeinde Forst,

Gemeinde Groß Schacksdorf-Simmersdorf,

Gemeinde Neiße-Malxetal,

Gemeinde Jämlitz-Klein Düben,

Gemeinde Tschernitz,

Gemeinde Döbern,

Gemeinde Felixsee,

Gemeinde Wiesengrund,

Gemeinde Spremberg,

Gemeinde Welzow,

Gemeinde Neuhausen/Spree,

Gemeinde Drebkau,

Kreisfreie Stadt Cottbus mit den Gemarkungen Kahren, Gallinchen, Groß Gaglow und der Gemarkung Kiekebusch südlich der BAB 15,

Landkreis Märkisch-Oderland:

Gemeinde Bleyen-Genschmar,

Gemeinde Neuhardenberg

Gemeinde Golzow,

Gemeinde Küstriner Vorland,

Gemeinde Alt Tucheband,

Gemeinde Reitwein,

Gemeinde Podelzig,

Gemeinde Gusow-Platkow,

Gemeinde Seelow,

Gemeinde Vierlinden,

Gemeinde Lindendorf,

Gemeinde Fichtenhöhe,

Gemeinde Lietzen,

Gemeinde Falkenhagen (Mark),

Gemeinde Zeschdorf,

Gemeinde Treplin,

Gemeinde Lebus,

Gemeinde Müncheberg mit den Gemarkungen Jahnsfelde, Trebnitz, Obersdorf, Münchehofe und Hermersdorf,

Gemeinde Märkische Höhe mit der Gemarkung Ringenwalde,

Gemeinde Bliesdorf mit der Gemarkung Metzdorf und Gemeinde Bliesdorf – östlich der B167 bis östlicher Teil, begrenzt aus Richtung Gemarkungsgrenze Neutrebbin südlich der Bahnlinie bis Straße „Sophienhof“ dieser westlich folgend bis „Ruesterchegraben“ weiter entlang Feldweg an den Windrädern Richtung „Herrnhof“, weiter entlang „Letschiner Hauptgraben“ nord-östlich bis Gemarkungsgrenze Alttrebbin und Kunersdorf – östlich der B167,

Gemeinde Bad Freienwalde mit den Gemarkungen Altglietzen, Altranft, Bad Freienwalde, Bralitz, Hohenwutzen, Schiffmühle, Hohensaaten und Neuenhagen,

Gemeinde Falkenberg mit der Gemarkung Falkenberg östlich der L35,

Gemeinde Oderaue,

Gemeinde Wriezen mit den Gemarkungen Altwriezen, Jäckelsbruch, Neugaul, Beauregard, Eichwerder, Rathsdorf – östlich der B167 und Wriezen – östlich der B167,

Gemeinde Neulewin,

Gemeinde Neutrebbin,

Gemeinde Letschin,

Gemeinde Zechin,

Landkreis Barnim:

Gemeinde Lunow-Stolzenhagen,

Gemeinde Parsteinsee,

Gemeinde Oderberg,

Gemeinde Liepe,

Gemeinde Hohenfinow (nördlich der B167),

Gemeinde Niederfinow,

Gemeinde (Stadt) Eberswalde mit den Gemarkungen Eberswalde nördlich der B167 und östlich der L200, Sommerfelde und Tornow nördlich der B167,

Gemeinde Chorin mit den Gemarkungen Brodowin, Chorin östlich der L200, Serwest, Neuehütte, Sandkrug östlich der L200,

Gemeinde Ziethen mit der Gemarkung Klein Ziethen östlich der Serwester Dorfstraße und östlich der B198,

Landkreis Uckermark:

Gemeinde Angermünde mit den Gemarkungen Crussow, Stolpe, Gellmersdorf, Neukünkendorf, Bölkendorf, Herzsprung, Schmargendorf und den Gemarkungen Angermünde südlich und südöstlich der B2 und Dobberzin südlich der B2,

Gemeinde Schwedt mit den Gemarkungen Criewen, Zützen, Schwedt, Stendell, Kummerow, Kunow, Vierraden, Blumenhagen, Oderbruchwiesen, Enkelsee, Gatow, Hohenfelde, Schöneberg, Flemsdorf und der Gemarkung Felchow östlich der B2,

Gemeinde Pinnow südlich und östlich der B2,

Gemeinde Berkholz-Meyenburg,

Gemeinde Mark Landin mit der Gemarkung Landin südlich der B2,

Gemeinde Casekow mit der Gemarkung Woltersdorf und den Gemarkungen Biesendahlshof und Casekow östlich der L272 und südlich der L27,

Gemeinde Hohenselchow-Groß Pinnow mit der Gemarkung Groß Pinnow und der Gemarkung Hohenselchow südlich der L27,

Gemeinde Gartz (Oder) mit der Gemarkung Friedrichsthal und den Gemarkungen Gartz und Hohenreinkendorf südlich der L27 und der B2 bis Kastanienallee, dort links abbiegend dem Schülerweg folgend bis Höhe Bahnhof, von hier in östlicher Richtung den Salveybach kreuzend bis zum Tantower Weg, diesen in nördlicher Richtung bis zu Stettiner Straße, diese weiter folgend bis zur B2, dieser in nördlicher Richtung folgend,

Gemeinde Mescherin mit der Gemarkung Mescherin, der Gemarkung Neurochlitz östlich der B2 und der Gemarkung Rosow nördlich der K 7311,

Gemeinde Passow mit der Gemarkung Jamikow,

Kreisfreie Stadt Frankfurt (Oder),

Landkreis Prignitz:

Gemeinde Karstädt mit den Gemarkungen Neuhof und Kribbe und den Gemarkungen Groß Warnow, Klein Warnow, Reckenzin, Streesow und Dallmin östlich der Bahnstrecke Berlin/Spandau-Hamburg/Altona,

Gemeinde Berge,

Gemeinde Pirow mit den Gemarkungen Hülsebeck, Pirow, Bresch und Burow,

Gemeinde Putlitz mit den Gemarkungen Sagast, Nettelbeck, Porep, Lütkendorf, Putlitz, Weitgendorf und Telschow,

Gemeinde Marienfließ mit den Gemarkungen Jännersdorf, Stepenitz und Krempendorf,

Landkreis Oberspreewald-Lausitz:

Gemeinde Vetschau mit den Gemarkungen Wüstenhain und Laasow,

Gemeinde Altdöbern mit den Gemarkungen Reddern, Ranzow, Pritzen, Altdöbern östlich der Bahnstrecke Altdöbern –Großräschen,

Gemeinde Großräschen mit den Gemarkungen Woschkow, Dörrwalde, Allmosen,

Gemeinde Neu-Seeland,

Gemeinde Neupetershain,

Gemeinde Senftenberg mit der Gemarkungen Peickwitz, Sedlitz, Kleinkoschen, Großkoschen und Hosena,

Gemeinde Hohenbocka,

Gemeinde Grünewald,

Gemeinde Hermsdorf,

Gemeinde Kroppen,

Gemeinde Ortrand,

Gemeinde Großkmehlen,

Gemeinde Lindenau,

Gemeinde Frauendorf,

Gemeinde Ruhland,

Gemeinde Guteborn

Gemeinde Schwarzbach mit der Gemarkung Schwarzbach,

Bundesland Sachsen:

Landkreis Bautzen,

Stadt Dresden:

Stadtgebiet nördlich der BAB4 bis zum Verlauf westlich der Elbe, dann nördlich der B6,

Landkreis Görlitz,

Landkreis Meißen:

Gemeinde Diera-Zehren östlich der Elbe,

Gemeinde Ebersbach,

Gemeinde Glaubitz östlich des Grödel-Elsterwerdaer-Floßkanals,

Gemeinde Klipphausen östlich der S177,

Gemeinde Lampertswalde,

Gemeinde Moritzburg,

Gemeinde Niederau östlich der B101,

Gemeinde Nünchritz östlich der Elbe und südlich des Grödel-Elsterwerdaer-Floßkanals,

Gemeinde Priestewitz,

Gemeinde Röderaue östlich des Grödel-Elsterwerdaer-Floßkanals,

Gemeinde Schönfeld,

Gemeinde Stadt Coswig,

Gemeinde Stadt Gröditz östlich des Grödel-Elsterwerdaer-Floßkanals,

Gemeinde Stadt Großenhain,

Gemeinde Stadt Meißen östlich des Straßenverlaufs der S177 bis zur B6, dann B6 bis zur B101, ab der B101 Elbtalbrücke Richtung Norden östlich der Elbe,

Gemeinde Stadt Radebeul,

Gemeinde Stadt Radeburg,

Gemeinde Thiendorf,

Gemeinde Weinböhla,

Gemeinde Wülknitz östlich des Grödel-Elsterwerdaer-Floßkanals,

Landkreis Sächsische Schweiz-Osterzgebirge:

Gemeinde Stadt Wilsdruff nördlich der BAB4 zwischen den Abfahren Wilsdruff und Dreieck Dresden-West,

Bundesland Mecklenburg-Vorpommern:

Landkreis Ludwigslust-Parchim:

Gemeinde Balow mit dem Ortsteil: Balow,

Gemeinde Brunow mit den Ortsteilen und Ortslagen: Bauerkuhl, Brunow (bei Ludwigslust), Klüß, Löcknitz (bei Parchim),

Gemeinde Dambeck mit dem Ortsteil und der Ortslage: Dambeck (bei Ludwigslust),

Gemeinde Ganzlin mit den Ortsteilen und Ortslagen: Barackendorf, Hof Retzow, Klein Damerow, Retzow, Wangelin,

Gemeinde Gehlsbach mit den Ortsteilen und Ortslagen: Ausbau Darß, Darß, Hof Karbow, Karbow, Karbow-Ausbau, Quaßlin, Quaßlin Hof, Quaßliner Mühle, Vietlübbe, Wahlstorf

Gemeinde Groß Godems mit den Ortsteilen und Ortslagen: Groß Godems, Klein Godems,

Gemeinde Karrenzin mit den Ortsteilen und Ortslagen: Herzfeld, Karrenzin, Karrenzin-Ausbau, Neu Herzfeld, Repzin, Wulfsahl,

Gemeinde Kreien mit den Ortsteilen und Ortslagen: Ausbau Kreien, Hof Kreien, Kolonie Kreien, Kreien, Wilsen,

Gemeinde Kritzow mit dem Ortsteil und der Ortslage: Benzin,

Gemeinde Lübz mit den Ortsteilen und Ortslagen: Burow, Gischow, Meyerberg,

Gemeinde Möllenbeck mit den Ortsteilen und Ortslagen: Carlshof, Horst, Menzendorf, Möllenbeck,

Gemeinde Muchow mit dem Ortsteil und Ortslage: Muchow,

Gemeinde Parchim mit dem Ortsteil und Ortslage: Slate,

Gemeinde Prislich mit den Ortsteilen und Ortslagen: Marienhof, Neese, Prislich, Werle,

Gemeinde Rom mit dem Ortsteil und Ortslage: Klein Niendorf,

Gemeinde Ruhner Berge mit den Ortsteilen und Ortslagen: Dorf Poltnitz, Drenkow, Griebow, Jarchow, Leppin, Malow, Malower Mühle, Marnitz, Mentin, Mooster, Poitendorf, Poltnitz, Suckow, Tessenow, Zachow,

Gemeinde Siggelkow mit den Ortsteilen und Ortslagen: Groß Pankow, Klein Pankow, Neuburg, Redlin, Siggelkow,

Gemeinde Stolpe mit den Ortsteilen und Ortslagen: Barkow, Granzin, Stolpe Ausbau, Stolpe,

Gemeinde Ziegendorf mit den Ortsteilen und Ortslagen: Drefahl, Meierstorf, Neu Drefahl, Pampin, Platschow, Stresendorf, Ziegendorf,

Gemeinde Zierzow mit den Ortsteilen und Ortslagen: Kolbow, Zierzow.

3. Igaunija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Igaunijā:

—	Eesti Vabariik (välja arvatud Hiiu maakond).

4. Latvija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Latvijā:

—	Aizkraukles novads,

—	Alūksnes novads,

—	Augšdaugavas novads,

—	Ādažu novads,

—	Balvu novads,

—	Bauskas novads,

—	Cēsu novads,

—

Dienvidkurzemes novada Aizputes, Cīravas, Lažas, Durbes, Dunalkas, Tadaiķu, Vecpils, Bārtas, Sakas, Bunkas, Priekules, Gramzdas, Kalētu, Virgas, Dunikas, Vaiņodes, Gaviezes, Rucavas, Vērgales, Medzes pagasts, Nīcas pagasta daļa uz dienvidiem no apdzīvotas vietas Bernāti, autoceļa V1232, A11, V1222, Bārtas upes, Embūtes pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa P116, P106, autoceļa no apdzīvotas vietas Dinsdurbe, Kalvenes pagasta daļa uz rietumiem no ceļa pie Vārtājas upes līdz autoceļam A9, uz dienvidiem no autoceļa A9, uz rietumiem no autoceļa V1200, Kazdangas pagasta daļa uz rietumiem no ceļa V1200, P115, P117, V1296, Aizputes, Durbes, Pāvilostas, Priekules pilsēta,

—	Dobeles novads,

—	Gulbenes novads,

—	Jelgavas novads,

—	Jēkabpils novads,

—	Krāslavas novads,

—	Kuldīgas novada Alsungas, Gudenieku, Kurmāles, Rendas, Kabiles, Vārmes, Pelču, Snēpeles, Turlavas, Ēdoles, Īvandes, Rumbas, Padures pagasts, Laidu pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa V1296, Kuldīgas pilsēta,

—	Ķekavas novads,

—	Limbažu novads,

—	Līvānu novads,

—	Ludzas novads,

—	Madonas novads,

—	Mārupes novads,

—	Ogres novads,

—	Olaines novads,

—	Preiļu novads,

—	Rēzeknes novads,

—	Ropažu novada Garkalnes, Ropažu pagasts, Stopiņu pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes, Vangažu pilsēta,

—	Salaspils novads,

—	Saldus novads,

—	Saulkrastu novads,

—	Siguldas novads,

—	Smiltenes novads,

—	Talsu novads,

—	Tukuma novads,

—	Valkas novads,

—	Valmieras novads,

—	Varakļānu novads,

—	Ventspils novads,

—	Daugavpils valstspilsētas pašvaldība,

—	Jelgavas valstspilsētas pašvaldība,

—	Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība,

—	Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība.

5. Lietuva

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Lietuvā:

—	Alytaus miesto savivaldybė,

—	Alytaus rajono savivaldybė,

—	Anykščių rajono savivaldybė,

—	Skuodo rajono savivaldybė.

—	Birštono savivaldybė,

—	Biržų miesto savivaldybė,

—	Biržų rajono savivaldybė,

—	Druskininkų savivaldybė,

—	Elektrėnų savivaldybė,

—	Ignalinos rajono savivaldybė,

—	Jonavos rajono savivaldybė,

—	Joniškio rajono savivaldybė,

—	Jurbarko rajono savivaldybė: Eržvilko, Juodaičių, Seredžiaus, Smalininkų ir Viešvilės seniūnijos,

—	Kaišiadorių rajono savivaldybė,

—	Kauno miesto savivaldybė,

—	Kauno rajono savivaldybė,

—	Kazlų rūdos savivaldybė: Kazlų Rūdos seniūnija, išskyrus vakarinė dalis iki kelio 2602 ir 183, Plutiškių seniūnija,

—	Kelmės rajono savivaldybė: Kelmės, Kražių, Liolių, Tytuvėnų, Tytuvėnų apylinkių, Pakražančio ir Vaiguvos seniūnijos,

—	Kėdainių rajono savivaldybė,

—	Klaipėdos rajono savivaldybė: Judrėnų, Endriejavo ir Veiviržėnų seniūnijos,

—	Kupiškio rajono savivaldybė,

—	Kretingos rajono savivaldybė,

—	Lazdijų rajono savivaldybė,

—	Mažeikių rajono savivaldybė,

—	Molėtų rajono savivaldybė: Alantos, Balninkų, Čiulėnų, Inturkės, Joniškio, Luokesos, Mindūnų, Suginčių ir Videniškių seniūnijos,

—	Pagėgių savivaldybė,

—	Pakruojo rajono savivaldybė,

—	Panevėžio rajono savivaldybė,

—	Panevėžio miesto savivaldybė,

—	Pasvalio rajono savivaldybė,

—	Radviliškio rajono savivaldybė,

—	Rietavo savivaldybė,

—	Prienų rajono savivaldybė,

—	Plungės rajono savivaldybė,

—	Raseinių rajono savivaldybė,

—	Rokiškio rajono savivaldybė,

—	Skuodo rajono savivaldybė,

—	Šakių rajono savivaldybė: Kriūkų, Lekėčių ir Lukšių seniūnijos,

—	Šalčininkų rajono savivaldybė,

—	Šiaulių miesto savivaldybė,

—	Šiaulių rajono savivaldybė: Ginkūnų, Gruzdžių, Kairių, Kužių, Meškuičių, Raudėnų, Šakynos ir Šiaulių kaimiškosios seniūnijos,

—	Šilutės rajono savivaldybė,

—	Širvintų rajono savivaldybė: Čiobiškio, Gelvonų, Jauniūnų, Kernavės, Musninkų ir Širvintų seniūnijos,

—	Šilalės rajono savivaldybė,

—	Švenčionių rajono savivaldybė,

—	Tauragės rajono savivaldybė,

—	Telšių rajono savivaldybė,

—	Trakų rajono savivaldybė,

—	Ukmergės rajono savivaldybė: Deltuvos, Lyduokių, Pabaisko, Pivonijos, Siesikų, Šešuolių, Taujėnų, Ukmergės miesto, Veprių, Vidiškių ir Žemaitkiemo seniūnijos,

—	Utenos rajono savivaldybė,

—	Varėnos rajono savivaldybė,

—	Vilniaus miesto savivaldybė,

—	Vilniaus rajono savivaldybė: Avižienių, Bezdonių, Buivydžių, Dūkštų, Juodšilių, Kalvelių, Lavoriškių, Maišiagalos, Marijampolio, Medininkų, Mickūnų, Nemenčinės, Nemenčinės miesto, Nemėžio, Pagirių, Riešės, Rudaminos, Rukainių, Sudervės, Sužionių, Šatrininkų ir Zujūnų seniūnijos,

—	Visagino savivaldybė,

—	Zarasų rajono savivaldybė.

6. Ungārija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Ungārijā:

—

Békés megye 950150, 950250, 950350, 950450, 950550, 950650, 950660, 950750, 950850, 950860, 951050, 951150, 951250, 951260, 951350, 951450, 951460, 951550, 951650, 951750, 952150, 952250, 952350, 952450, 952550, 952650, 953250, 953260, 953270, 953350, 953450, 953550, 953560, 953950, 954050, 954060, 954150, 956250, 956350, 956450, 956550, 956650 és 956750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Borsod-Abaúj-Zemplén megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe,

—	Fejér megye 403150, 403160, 403250, 403260, 403350, 404250, 404550, 404560, 404570, 405450, 405550, 405650, 406450 és 407050 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Hajdú-Bihar megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe,

—	Heves megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe,

—

Jász-Nagykun-Szolnok megye 750250, 750550, 750650, 750750, 750850, 750970, 750980, 751050, 751150, 751160, 751250, 751260, 751350, 751360, 751450, 751460, 751470, 751550, 751650, 751750, 751850, 751950, 752150, 752250, 752350, 752450, 752460, 752550, 752560, 752650, 752750, 752850, 752950, 753060, 753070, 753150, 753250, 753310, 753450, 753550, 753650, 753660, 753750, 753850, 753950, 753960, 754050, 754150, 754250, 754360, 754370, 754850, 755550, 755650 és 755750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Komárom-Esztergom megye: 250350, 250850, 250950, 251450, 251550, 251950, 252050, 252150, 252350, 252450, 252460, 252550, 252650, 252750, 252850, 252860, 252950, 252960, 253050, 253150, 253250, 253350, 253450 és 253550 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Nógrád megye valamennyi vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Pest megye 570150, 570250, 570350, 570450, 570550, 570650, 570750, 570850, 570950, 571050, 571150, 571250, 571350, 571650, 571750, 571760, 571850, 571950, 572050, 573550, 573650, 574250, 577250, 580050 és 580150 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Szabolcs-Szatmár-Bereg megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe.

7. Polija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Polijā:

w województwie warmińsko-mazurskim:

gminy Kalinowo, Stare Juchy, Prostki oraz gmina wiejska Ełk w powiecie ełckim,

powiat elbląski,

powiat miejski Elbląg,

część powiatu gołdapskiego niewymieniona w części III załącznika I,

powiat piski,

powiat bartoszycki,

część powiatu oleckiego niewymieniona w części III załącznika I,

część powiatu giżyckiego niewymieniona w części III załącznika I,

powiat braniewski,

powiat kętrzyński,

powiat lidzbarski,

gminy Dźwierzuty Jedwabno, Pasym, Świętajno, Szczytno i miasto Szczytno w powiecie szczycieńskim,

powiat mrągowski,

część powiatu węgorzewskiego niewymieniona w części III załącznika I,

powiat olsztyński,

powiat miejski Olsztyn,

powiat nidzicki,

część powiatu ostródzkiego niewymieniona w części III załącznika I,

część powiatu nowomiejskiego niewymieniona w części III załącznika I,

część powiatu iławskiego niewymieniona w części III załącznika I,

część powiatu działdowskiego niewymieniona w części III załącznika I,

w województwie podlaskim:

powiat bielski,

powiat grajewski,

powiat moniecki,

powiat sejneński,

powiat siemiatycki,

powiat hajnowski,

gminy Ciechanowiec, Klukowo, Szepietowo, Kobylin-Borzymy, Nowe Piekuty, Sokoły i część gminy Kulesze Kościelne położona na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie wysokomazowieckim,

powiat białostocki,

powiat suwalski,

powiat miejski Suwałki,

powiat augustowski,

powiat sokólski,

powiat miejski Białystok,

w województwie mazowieckim:

gminy Domanice, Korczew, Kotuń, Mordy, Paprotnia, Przesmyki, Siedlce, Skórzec, Wiśniew, Wodynie, Zbuczyn w powiecie siedleckim,

powiat miejski Siedlce,

gminy Ceranów, Jabłonna Lacka, Kosów Lacki, Repki, Sabnie, Sterdyń w powiecie sokołowskim,

powiat łosicki,

powiat sochaczewski,

powiat zwoleński,

powiat kozienicki,

powiat lipski,

powiat radomski

powiat miejski Radom,

powiat szydłowiecki,

gminy Lubowidz i Kuczbork Osada w powiecie żuromińskim,

gmina Wieczfnia Kościelna w powicie mławskim,

gminy Bodzanów, Słubice, Wyszogród i Mała Wieś w powiecie płockim,

powiat nowodworski,

gminy Czerwińsk nad Wisłą, Naruszewo, Załuski w powiecie płońskim,

gminy: miasto Kobyłka, miasto Marki, miasto Ząbki, miasto Zielonka, część gminy Tłuszcz ograniczona liniami kolejowymi: na północ od linii kolejowej biegnącej od wschodniej granicy gminy do miasta Tłuszcz oraz na wschód od linii kolejowej biegnącej od północnej granicy gminy do miasta Tłuszcz, część gminy Jadów położona na północ od linii kolejowej biegnącej od wschodniej do zachodniej granicy gminy w powiecie wołomińskim,

powiat garwoliński,

gminy Boguty – Pianki, Brok, Zaręby Kościelne, Nur, Małkinia Górna, część gminy Wąsewo położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 60, część gminy wiejskiej Ostrów Mazowiecka położona na południe od miasta Ostrów Mazowiecka i na południe od linii wyznaczonej przez drogę 60 biegnącą od zachodniej granicy miasta Ostrów Mazowiecka do zachodniej granicy gminy w powiecie ostrowskim,

część gminy Sadowne położona na północny- zachód od linii wyznaczonej przez linię kolejową, część gminy Łochów położona na północny – zachód od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie węgrowskim,

gminy Brańszczyk, Długosiodło, Rząśnik, Wyszków, część gminy Zabrodzie położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr S8 w powiecie wyszkowskim,

gminy Cegłów, Dębe Wielkie, Halinów, Latowicz, Mińsk Mazowiecki i miasto Mińsk Mazowiecki, Mrozy, Siennica, miasto Sulejówek w powiecie mińskim,

powiat otwocki,

powiat warszawski zachodni,

powiat legionowski,

powiat piaseczyński,

powiat pruszkowski,

powiat grójecki,

powiat grodziski,

powiat żyrardowski,

powiat białobrzeski,

powiat przysuski,

powiat miejski Warszawa,

w województwie lubelskim:

powiat bialski,

powiat miejski Biała Podlaska,

powiat janowski,

powiat puławski,

powiat rycki,

powiat łukowski,

powiat lubelski,

powiat miejski Lublin,

powiat lubartowski,

powiat łęczyński,

powiat świdnicki,

powiat biłgorajski,

powiat hrubieszowski,

powiat krasnostawski,

powiat chełmski,

powiat miejski Chełm,

powiat tomaszowski,

powiat kraśnicki,

powiat opolski,

powiat parczewski,

powiat włodawski,

powiat radzyński,

powiat miejski Zamość,

powiat zamojski,

w województwie podkarpackim:

powiat stalowowolski,

powiat lubaczowski,

gminy Medyka, Stubno, część gminy Orły położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 77, część gminy Żurawica na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 77 w powiecie przemyskim,

część powiatu jarosławskiego niewymieniona w części I załącznika I,

gmina Kamień w powiecie rzeszowskim,

gminy Cmolas, Dzikowiec, Kolbuszowa, Majdan Królewski i Niwiska powiecie kolbuszowskim,

powiat leżajski,

powiat niżański,

powiat tarnobrzeski,

gminy Adamówka, Sieniawa, Tryńcza, Przeworsk z miastem Przeworsk, Zarzecze w powiecie przeworskim,

gmina Ostrów, część gminy Sędziszów Małopolski położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr A4,

część gminy Czarna położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr A4, część gminy Żyraków położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr A4, część gminy wiejskiej Dębica położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr A4 w powiecie dębickim,

powiat mielecki,

w województwie małopolskim:

gminy Nawojowa, Piwniczna Zdrój, Rytro, Stary Sącz, część gminy Łącko położona na południe od linii wyznaczonej przez rzekę Dunajec w powiecie nowosądeckim,

gmina Szczawnica w powiecie nowotarskim,

w województwie pomorskim:

gminy Dzierzgoń i Stary Dzierzgoń w powiecie sztumskim,

gmina Stare Pole, część gminy Nowy Staw położna na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 55 w powiecie malborskim,

gminy Stegny, Sztutowo i część gminy Nowy Dwór Gdański położona na północny - wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 55 biegnącą od południowej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 7, następnie przez drogę nr 7 i S7 biegnącą do zachodniej granicy gminy w powiecie nowodworskim,

gmina Prabuty w powiecie kwidzyńskim,

w województwie świętokrzyskim:

gmina Tarłów i część gminy Ożarów położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 74 biegnącą od miejscowości Honorów do zachodniej granicy gminy w powiecie opatowskim,

część gminy Brody położona wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 9 i na północny - wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 0618T biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania w miejscowości Lipie oraz przez drogę biegnącą od miejscowości Lipie do wschodniej granicy gminy i część gminy Mirzec położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 744 biegnącą od południowej granicy gminy do miejscowości Tychów Stary a następnie przez drogę nr 0566T biegnącą od miejscowości Tychów Stary w kierunku północno – wschodnim do granicy gminy w powiecie starachowickim,

gmina Gowarczów, część gminy Końskie położona na wschód od linii kolejowej, część gminy Stąporków położona na północ od linii kolejowej w powiecie koneckim,

gminy Dwikozy i Zawichost w powiecie sandomierskim,

w województwie lubuskim:

gminy Bogdaniec, Deszczno, Kłodawa, Kostrzyn nad Odrą, Santok, Witnica w powiecie gorzowskim,

powiat miejski Gorzów Wielkopolski,

gminy Drezdenko, Strzelce Krajeńskie, Stare Kurowo, Zwierzyn w powiecie strzelecko – drezdeneckim,

powiat żarski,

powiat słubicki,

gminy Brzeźnica, Iłowa, Gozdnica, Małomice Wymiarki, Żagań i miasto Żagań w powiecie żagańskim,

powiat krośnieński,

powiat zielonogórski

powiat miejski Zielona Góra,

powiat nowosolski,

powiat sulęciński,

powiat międzyrzecki,

powiat świebodziński,

powiat wschowski,

w województwie dolnośląskim:

powiat zgorzelecki,

część powiatu polkowickiego niewymieniona w częsci III załącznika I,

część powiatu wołowskiego niewymieniona w części III załącznika I,

gmina Jeżów Sudecki w powiecie karkonoskim,

gminy Rudna, Ścinawa, miasto Lubin i część gminy Lubin niewymieniona w części III załącznika I w powiecie lubińskim,

gmina Malczyce, Miękinia, Środa Śląska, część gminy Kostomłoty położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr A4, część gminy Udanin położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr A4 w powiecie średzkim,

gmina Wądroże Wielkie, część gminy Męcinka położona na północ od drogi nr 363 w powiecie jaworskim,

gminy Kunice, Legnickie Pole, Prochowice, Ruja w powiecie legnickim,

gminy Wisznia Mała, Trzebnica, Zawonia, część gminy Oborniki Śląskie położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 340 w powiecie trzebnickim,

powiat lubański,

powiat miejski Wrocław,

gminy Czernica, Długołęka, Siechnice, część gminy Żórawina położona na wschód od linii wyznaczonej przez autostradę A4, część gminy Kąty Wrocławskie położona na północ od linii wyznaczonej przez autostradę A4 w powiecie wrocławskim,

gminy Jelcz - Laskowice, Oława z miastem Oława i część gminy Domaniów położona na północny wschód od linii wyznaczonej przez autostradę A4 w powiecie oławskim,

gmina Bierutów, Dziadowa Kłoda, miasto Oleśnica, część gminy wiejskiej Oleśnica położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr S8, część gminy Dobroszyce położona na zachód od linii wyznaczonej przez linię kolejową biegnącą od północnej do południowej granicy gminy w powiecie oleśnickim,

powiat bolesławiecki,

powiat milicki,

powiat górowski,

powiat głogowski,

gmina Świerzawa, Wojcieszów, część gminy Zagrodno położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Jadwisin – Modlikowice Zagrodno oraz na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 382 biegnącą od miejscowości Zagrodno do południowej granicy gminy w powiecie złotoryjskim,

powiat lwówecki,

gminy Czarny Bór, Stare Bogaczowice, Walim, miasto Boguszów - Gorce, miasto Jedlina – Zdrój, miasto Szczawno – Zdrój w powiecie wałbrzyskim,

powiat miejski Wałbrzych,

gmina Świdnica, miasto Świdnica, miasto Świebodzice w powiecie świdnickim,

w województwie wielkopolskim:

gminy Siedlec, Wolsztyn, część gminy Przemęt położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Borek – Kluczewo – Sączkowo – Przemęt – Błotnica – Starkowo – Boszkowo – Letnisko w powiecie wolsztyńskim,

gmina Wielichowo, Rakoniewice, Granowo, część gminy Kamieniec położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 308 w powiecie grodziskim,

powiat międzychodzki,

powiat nowotomyski,

powiat obornicki,

część gminy Połajewo na położona na południe od drogi łączącej miejscowości Chraplewo, Tarnówko-Boruszyn, Krosin, Jakubowo, Połajewo - ul. Ryczywolska do północno-wschodniej granicy gminy w powiecie czarnkowsko-trzcianeckim,

powiat miejski Poznań,

gminy Buk, Czerwonak, Dopiewo, Komorniki, Rokietnica, Stęszew, Swarzędz, Suchy Las, Tarnowo Podgórne, Murowana Goślina w powiecie poznańskim,

powiat rawicki,

część powiatu szamotulskiego niewymieniona w części I załącznika I,

część powiatu gostyńskiego niewymieniona w części I i III załącznika I,

gminy Kobylin, Zduny, część gminy Krotoszyn położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogi: nr 15 biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 36, nr 36 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 15 do skrzyżowana z drogą nr 444, nr 444 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 36 do południowej granicy gminy w powiecie krotoszyńskim,

gmina Wijewo w powiecie leszczyńskim,

w województwie łódzkim:

gminy Białaczów, Drzewica, Opoczno i Poświętne w powiecie opoczyńskim,

gminy Biała Rawska, Regnów i Sadkowice w powiecie rawskim,

gmina Kowiesy w powiecie skierniewickim,

w województwie zachodniopomorskim:

gmina Boleszkowice i część gminy Dębno położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 126 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 23 w miejscowości Dębno, następnie na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 23 do skrzyżowania z ul. Jana Pawła II w miejscowości Cychry, następnie na południe od ul. Jana Pawła II do skrzyżowania z ul. Ogrodową i dalej na południe od linii wyznaczonej przez ul. Ogrodową, której przedłużenie biegnie do wschodniej granicy gminy w powiecie myśliborskim,

gminy Cedynia, Gryfino, Mieszkowice, Moryń, część gminy Chojna położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogi nr 31 biegnącą od północnej granicy gminy i 124 biegnącą od południowej granicy gminy w powiecie gryfińskim,

gmina Kołbaskowo w powiecie polickim,

w województwie opolskim:

gminy Brzeg, Lubsza, Lewin Brzeski, Olszanka, Skarbimierz w powiecie brzeskim,

gminy Dąbrowa, Dobrzeń Wielki, Popielów w powiecie opolskim,

część powiatu namysłowskiego niewymieniona w części I załącznika I.

8. Slovākija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Slovākijā:

—	the whole district of Gelnica except municipalities included in zone III,

—	the whole district of Poprad

—	the whole district of Spišská Nová Ves,

—	the whole district of Levoča,

—	the whole district of Kežmarok

—	in the whole district of Michalovce except municipalities included in zone III,

—	the whole district of Košice-okolie,

—	the whole district of Rožnava,

—	the whole city of Košice,

—	in the district of Sobrance: Remetské Hámre, Vyšná Rybnica, Hlivištia, Ruská Bystrá, Podhoroď, Choňkovce, Ruský Hrabovec, Inovce, Beňatina, Koňuš,

—	the whole district of Vranov nad Topľou,

—	the whole district of Humenné except municipalities included in zone III,

—	the whole district of Snina,

—	the whole district of Prešov except municipalities included in zone III,

—	the whole district of Sabinov except municipalities included in zone III,

—	the whole district of Svidník, except municipalities included in zone III,

—	the whole district of Stropkov, except municipalities included in zone III,

—	the whole district of Bardejov,

—	the whole district of Stará Ľubovňa,

—	the whole district of Revúca,

—	the whole district of Rimavská Sobota,

—	in the district of Veľký Krtíš, the whole municipalities not included in part I,

—	the whole district of Lučenec,

—	the whole district of Poltár,

—	the whole district of Zvolen, except municipalities included in zone III,

—	the whole district of Detva,

—	the whole district of Krupina, except municipalities included in zone I,

—	the whole district of Banska Stiavnica,

—	in the district of Žiar nad Hronom the municipalities of Hronská Dúbrava, Trnavá Hora,

—	the whole district of Banska Bystica, except municipalities included in zone III,

—	the whole district of Brezno,

—	the whole district of Liptovsky Mikuláš,

—	the whole district of Trebišov.

9. Itālija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Itālijā:

Piedmont Region:

in the Province of Alessandria, the municipalities of Cavatore, Castelnuovo Bormida, Cabella Ligure, Carrega Ligure, Francavilla Bisio, Carpeneto, Costa Vescovato, Grognardo, Orsara Bormida, Pasturana, Melazzo, Mornese, Ovada, Predosa, Lerma, Fraconalto, Rivalta Bormida, Fresonara, Malvicino, Ponzone, San Cristoforo, Sezzadio, Rocca Grimalda, Garbagna, Tassarolo, Mongiardino Ligure, Morsasco, Montaldo Bormida, Prasco, Montaldeo, Belforte Monferrato, Albera Ligure, Bosio, Cantalupo Ligure, Castelletto D'orba, Cartosio, Acqui Terme, Arquata Scrivia, Parodi Ligure, Ricaldone, Gavi, Cremolino, Brignano-Frascata, Novi Ligure, Molare, Cassinelle, Morbello, Avolasca, Carezzano, Basaluzzo, Dernice, Trisobbio, Strevi, Sant'Agata Fossili, Pareto, Visone, Voltaggio, Tagliolo Monferrato, Casaleggio Boiro, Capriata D'orba, Castellania, Carrosio, Cassine, Vignole Borbera, Serravalle Scrivia, Silvano D'orba, Villalvernia, Roccaforte Ligure, Rocchetta Ligure, Sardigliano, Stazzano, Borghetto Di Borbera, Grondona, Cassano Spinola, Montacuto, Gremiasco, San Sebastiano Curone, Fabbrica Curone, Spigno Monferrato, Montechiaro d'Acqui, Castelletto d'Erro, Ponti, Denice, Pozzolo Formigaro,

in the province of Asti, the municipality of Mombaldone,

Liguria Region:

in the province of Genova, the municipalities of Bogliasco, Arenzano, Ceranesi, Ronco Scrivia, Mele, Isola Del Cantone, Lumarzo, Genova, Masone, Serra Riccò, Campo Ligure, Mignanego, Busalla, Bargagli, Savignone, Torriglia, Rossiglione, Sant'Olcese, Valbrevenna, Sori, Tiglieto, Campomorone, Cogoleto, Pieve Ligure, Davagna, Casella, Montoggio, Crocefieschi, Vobbia,

in the province of Savona, the municipalities of Albisola Superiore, Celle Ligure, Stella, Pontinvrea, Varazze, Urbe, Sassello, Mioglia,

Lazio Region:

the Area of the Municipality of Rome within the administrative boundaries of the Local Heatlh Unit “ASL RM1”,

Sardinia Region:

In South Sardinia Province the Municipalities of Escolca, Esterzili, Genoni, Gesturi, Isili, Nuragus, Nurallao, Nurri, Sadali, Serri, Seui, Seulo, Villanova Tulo,

In Nuoro Province the Municipalities of Atzara, Austis, Bari Sardo, Bitti, Bolotana, Bortigali a ovest della Strada Statale 131, Cardedu, Dorgali, Elini, Fonni, Gadoni, Gairo, Girasole, Ilbono, Jerzu, Lanusei, Lei, Loceri, Lodè, Lodine, Lotzorai, Lula, Macomer a ovest della Strada Statale 131, Meana Sardo, Nuoro, Oliena, Onani, Orune, Osidda, Osini, Ovodda, Silanus, Sorgono, Teti, Tiana, Torpè, Tortolì, Ulassai, Ussassai,

In Oristano Province the Municipalities of Laconi, Nughedu Santa Vittoria, Sorradile,

In Sassari Province the Municipalities of Alà dei Sardi, Anela, Benetutti, Bono, Bonorva East of SS 131, Bottidda, Buddusò, Budoni, Bultei, Burgos, Esporlatu, Illorai, Ittireddu, Mores a sud della Strada Statale 128bis – Strada Provinciale 63, Nughedu di San Nicolò, Nule, Olbia Isola Amministrativa (Berchiddeddu), Oschiri a sud della E 840, Ozieri a sud della Strada Provinciale 63 – Strada Provinciale 1 – Strada Statale 199, Padru, Pattada, San Teodoro.

10. Čehija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Čehijā:

Region of Liberec:

Liberec rajonā — Arnoltice u Bulovky, Hajniště pod Smrkem, Nové Město pod Smrkem, Dětřichovec, Bulovka, Horní Иasnice, Dolní Pertoltice, Krásný Les u Frýdlantu pašvaldības, Jindřichovice pod Smrkem, Horní Pertoltice, Dolní φasnice, Raspenava, Dolní Oldřiš, Ludvíkov pod Smrkem, Lázně Libverda, Háj u Habartic, Habartice u Frýdlantu, Kunratice u Frýdlantu, Víska u Frýdlantu, Poustka u Frýdlantu, Višňová u Frýdlantu, Předlánce, Černousy, Boleslav, Ves, Andělka, Frýdlant, Srbská.

III DAĻA

1. Bulgārija

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Bulgārijā:

—

in Blagoevgrad region:

—	the whole municipality of Sandanski

—	the whole municipality of Strumyani

—	the whole municipality of Petrich,

—

the Pazardzhik region:

—	the whole municipality of Pazardzhik,

—	the whole municipality of Panagyurishte,

—	the whole municipality of Lesichevo,

—	the whole municipality of Septemvri,

—	the whole municipality of Strelcha,

—

in Plovdiv region

—	the whole municipality of Hisar,

—	the whole municipality of Suedinenie,

—	the whole municipality of Maritsa

—	the whole municipality of Rodopi,

—	the whole municipality of Plovdiv,

—

in Varna region:

—	the whole municipality of Byala,

—	the whole municipality of Dolni Chiflik.

2. Itālija

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Itālijā:

Sardinia Region:

in Nuoro Province the Municipalities of Aritzo, Arzana, Baunei, Belvi, Desulo, Gavoi, Mamoiada, Ollolai, Olzai, Oniferi, Orani, Orgosolo, Orotelli, Ottana, Sarule, Talana, Tonara, Triei, Urzulei, Villagrande Strisaili.

3. Latvija

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Latvijā:

—

Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta daļa uz ziemeļiem autoceļa P116, P106, autoceļa no apdzīvotas vietas Dinsdurbe, Kalvenes pagasta daļa uz austrumiem no ceļa pie Vārtājas upes līdz autoceļam A9, uz ziemeļiem no autoceļa A9, uz austrumiem no autoceļa V1200, Kazdangas pagasta daļa uz austrumiem no ceļa V1200, P115, P117, V1296,

—	Kuldīgas novada Rudbāržu, Nīkrāces, Raņķu, Skrundas pagasts, Laidu pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa V1296, Skrundas pilsēta.

4. Lietuva

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Lietuvā:

—	Jurbarko rajono savivaldybė: Jurbarko miesto seniūnija, Girdžių, Jurbarkų Raudonės, Skirsnemunės, Veliuonos ir Šimkaičių seniūnijos,

—	Molėtų rajono savivaldybė: Dubingių ir Giedraičių seniūnijos,

—	Marijampolės savivaldybė: Sasnavos ir Šunskų seniūnijos,

—	Šakių rajono savivaldybė: Barzdų, Gelgaudiškio, Griškabūdžio, Kidulių, Kudirkos Naumiesčio, Sintautų, Slavikų, Sudargo, Šakių, Plokščių ir Žvirgždaičių seniūnijos.

—	Kazlų rūdos savivaldybė: Antanavos, Jankų ir Kazlų Rūdos seniūnijos: vakarinė dalis iki kelio 2602 ir 183,

—	Kelmės rajono savivaldybė: Kelmės apylinkių, Kukečių, Šaukėnų ir Užvenčio seniūnijos,

—	Vilkaviškio rajono savivaldybė: Gižų, Kybartų, Klausučių, Pilviškių, Šeimenos ir Vilkaviškio miesto seniūnijos.

—	Širvintų rajono savivaldybė: Alionių ir Zibalų seniūnijos,

—	Šiaulių rajono savivaldybė: Bubių, Kuršėnų kaimiškoji ir Kuršėnų miesto seniūnijos,

—	Ukmergės rajono savivaldybė: Želvos seniūnija,

—	Vilniaus rajono savivaldybė: Paberžės seniūnija.

5. Polija

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Polijā:

w województwie zachodniopomorskim:

gminy Banie, Trzcińsko – Zdrój, Widuchowa, część gminy Chojna położona na wschód linii wyznaczonej przez drogi nr 31 biegnącą od północnej granicy gminy i 124 biegnącą od południowej granicy gminy w powiecie gryfińskim,

w województwie warmińsko-mazurskim:

gmina Rybno, część gminy Działdowo położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 538, część gminy Płośnica położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Burkat – Skurpie – Rutkowice – Płośnica – Turza Mała – Koty, część gminy Lidzbark położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 544 biegnącą od wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 541 oraz na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 541 biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 544 w powiecie działdowskim,

część gminy Grodziczno położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 541 w powiecie nowomiejskim,

część gminy Lubawa położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 537 biegnącą od wschodniej graniczy gminy do skrzyżowana z drogą nr 541, a następnie na wschód od liini wyznaczonej przez drogę nr 541 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 537 do południowej granicy gminy w powiecie iławskim,

gmina Dąbrówno, część gminy Grunwald położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 537 biegnącej od zachodniej granicy gminy do miejscowości Stębark, a następnie na zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od miejscowości Stębark do południowej granicy gminy i łączącej miejscowości Stębark – Łodwigowo w powiecie ostródzkim,

gmina Banie Mazurskie, część gminy Gołdap położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę bignącą od zachodniej granicy gminy i łączącą miejscowości Pietraszki – Grygieliszki – Łobody - Bałupiany - Piękne Łąki do skrzyżowania z drogą nr 65, następnie od tego skrzyżowania na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 65 biegnącą do skrzyżowania z drogą nr 650 i dalej na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 650 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 65 do miejscowości Wronki Wielkie i dalej na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Wronki Wielkie – Suczki – Pietrasze – Kamionki – Wilkasy biegnącą do południowej granicy gminy w powiecie gołdapskim,

część gminy Pozdezdrze położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od zachodniej do południowej granicy gminy i łączącą miejscowości Stręgiel – Gębałka – Kuty – Jakunówko – Jasieniec, część gminy Budry położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od wschodniej do południowej granicy gminy i łączącą miejscowości Skalisze – Budzewo – Budry – Brzozówko w powiecie węgorzewskim,

część gminy Kruklanki położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od północnej do wschodniej granicy gminy i łączącą miejscowości Jasieniec – Jeziorowskie – Podleśne w powiecie giżyckim,

część gminy Kowale Oleckie położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od północnej do południowej granicy gminy i łączącą miejscowości Wierzbianki – Czerwony Dwór – Mazury w powiecie oleckim,

w województwie lubuskim:

gminy Niegosławice, Szprotawa w powiecie żagańskim,

w województwie wielkopolskim:

gminy Krzemieniewo, Lipno, Osieczna, Rydzyna, Święciechowa, Włoszakowice w powiecie leszczyńskim,

powiat miejski Leszno,

gminy Kościan i miasto Kościan, Krzywiń, Śmigiel w powiecie kościańskim,

część gminy Dolsk położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 434 biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 437, a następnie na zachód od drogi nr 437 biegnącej od skrzyżowania z drogą nr 434 do południowej granicy gminy, część gminy Śrem położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 310 biegnącą od zachodniej granicy gminy do miejscowości Śrem, następnie na zachód od drogi nr 432 w miejscowości Śrem oraz na zachód od drogi nr 434 biegnącej od skrzyżowania z drogą nr 432 do południowej granicy gminy w powiecie śremskim,

część gminy Gostyń położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 12 w powiecie gostyńskim,

część gminy Przemęt położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Borek – Kluczewo – Sączkowo – Przemęt – Błotnica – Starkowo – Boszkowo – Letnisko w powiecie wolsztyńskim,

w województwie dolnośląskim:

część gminy Lubin położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 335 biegnącą od zachodniej granicy gminy do granicy miasta Lubin oraz na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 333 biegnącą od granicy miasta Lubin do południowej granicy gminy w powiecie lubińskim

gminy Prusice, Żmigród, część gminy Oborniki Śląskie położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 340 w powiecie trzebnickim,

część gminy Zagrodno położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Jadwisin – Modlikowice - Zagrodno oraz na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 382 biegnącą od miejscowości Zagrodno do południowej granicy gminy, część gminy wiejskiej Złotoryja położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od północnej granicy gminy w miejscowości Nowa Wieś Złotoryjska do granicy miasta Złotoryja oraz na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 382 biegnącą od granicy miasta Złotoryja do wschodniej granicy gminy w powiecie złotoryjskim,

część gminy Chocianów położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 335 biegnącą od wschodniej granicy gminy do miejscowości Żabice, a następnie na południe od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Żabice – Trzebnice – Chocianowiec - Chocianów – Pasternik biegnącą do zachodniej granicy gminy w powiecie polkowickim,

gminy Chojnów i miasto Chojnów, Krotoszyce, Miłkowice w powiecie legnickim,

powiat miejski Legnica,

część gminy Wołów położona na wschód od linii wyznaczonej przez lnię kolejową biegnącą od północnej do południowej granicy gminy, część gminy Wińsko położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 36 biegnącą od północnej do zachodniej granicy gminy, część gminy Brzeg Dolny położona na wschód od linii wyznaczonej przez linię kolejową od północnej do południowej granicy gminy w powiecie wołowskim,

w województwie świętokrzyskim:

gminy Masłów, Miedziana Góra, Mniów, Łopuszno, Piekoszów, Sitkówka-Nowiny, Strawczyn, Zagnańsk, część gminy Chęciny położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 762, część gminy Górno położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od wschodniej granicy gminy łączącą miejscowości Leszczyna – Cedzyna oraz na północ od linii wyznczonej przez ul. Kielecką w miejscowości Cedzyna biegnącą do wschodniej granicy gminy w powiecie kieleckim,

powiat miejski Kielce,

gminy Krasocin, część gminy Włoszczowa położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 742 biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Konieczno i dalej na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Konieczno – Rogienice – Dąbie – Podłazie, część gminy Kluczewsko położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od wschodniej granicy gminy i łączącą miejscowości Krogulec – Nowiny - Komorniki do przecięcia z linią rzeki Czarna, następnie na południe od linii wyznaczonej przez rzekę Czarna biegnącą do przecięcia z linią wyznaczoną przez drogę nr 742 i dalej na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 742 biegnącą od przecięcia z linią rzeki Czarna do południowej granicy gminyw powiecie włoszczowskim,

gminy Małogoszcz, Oksa w powiecie jędrzejowskim.

6. Rumānija

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Rumānijā:

—	Zona orașului București,

—	Județul Constanța,

—	Județul Satu Mare,

—	Județul Tulcea,

—	Județul Bacău,

—	Județul Bihor,

—	Județul Bistrița Năsăud,

—	Județul Brăila,

—	Județul Buzău,

—	Județul Călărași,

—	Județul Dâmbovița,

—	Județul Galați,

—	Județul Giurgiu,

—	Județul Ialomița,

—	Județul Ilfov,

—	Județul Prahova,

—	Județul Sălaj,

—	Județul Suceava

—	Județul Vaslui,

—	Județul Vrancea,

—	Județul Teleorman,

—	Judeţul Mehedinţi,

—	Județul Gorj,

—	Județul Argeș,

—	Judeţul Olt,

—	Judeţul Dolj,

—	Județul Arad,

—	Județul Timiș,

—	Județul Covasna,

—	Județul Brașov,

—	Județul Botoșani,

—	Județul Vâlcea,

—	Județul Iași,

—	Județul Hunedoara,

—	Județul Alba,

—	Județul Sibiu,

—	Județul Caraș-Severin,

—	Județul Neamț,

—	Județul Harghita,

—	Județul Mureș,

—	Județul Cluj,

—	Județul Maramureş.

7. Slovākija

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Slovākijā:

—	The whole district of Vranov and Topľou,

—

In the district of Humenné: Lieskovec, Myslina, Humenné, Jasenov, Brekov, Závadka, Topoľovka, Hudcovce, Ptičie, Chlmec, Porúbka, Brestov, Gruzovce, Ohradzany, Slovenská Volová, Karná, Lackovce, Kochanovce, Hažín nad Cirochou, Závada, Nižná Sitnica, Vyšná Sitnica, Rohožník, Prituľany, Ruská Poruba, Ruská Kajňa,

—

In the district of Michalovce: Strážske, Staré, Oreské, Zbudza, Voľa, Nacina Ves, Pusté Čemerné, Lesné, Rakovec nad Ondavou, Petrovce nad Laborcom, Trnava pri Laborci, Vinné, Kaluža, Klokočov, Kusín, Jovsa, Poruba pod Vihorlatom, Hojné, Lúčky,Závadka, Hažín, Zalužice, Michalovce, Krásnovce, Šamudovce, Vŕbnica, Žbince, Lastomír, Zemplínska Široká, Čečehov, Jastrabie pri Michalovciach, Iňačovce, Senné, Palín, Sliepkovce, Hatalov, Budkovce, Stretava, Stretávka, Pavlovce nad Uhom, Vysoká nad Uhom, Bajany,

—	In the district of Gelnica: Hrišovce, Jaklovce, Kluknava, Margecany, Richnava,

—	In the district Of Sabinov: Daletice,

—

In the district of Prešov: Hrabkov, Krížovany, Žipov, Kvačany, Ondrašovce, Chminianske Jakubovany, Klenov, Bajerov, Bertotovce, Brežany, Bzenov, Fričovce, Hendrichovce, Hermanovce, Chmiňany, Chminianska Nová Ves, Janov, Jarovnice, Kojatice, Lažany, Mikušovce, Ovčie, Rokycany, Sedlice, Suchá Dolina, Svinia, Šindliar, Široké, Štefanovce, Víťaz, Župčany,

—	the whole district of Medzilaborce,

—	In the district of Stropkov: Havaj, Malá Poľana, Bystrá, Mikové, Varechovce, Vladiča, Staškovce, Makovce, Veľkrop, Solník, Korunková, Bukovce, Krišľovce, Jakušovce, Kolbovce,

—	In the district of Svidník: Pstruša,

—	In the district of Zvolen: Očová, Zvolen, Sliač, Veľká Lúka, Lukavica, Sielnica, Železná Breznica, Tŕnie, Turová, Kováčová, Budča, Hronská Breznica, Ostrá Lúka, Bacúrov, Breziny, Podzámčok, Michalková, Zvolenská Slatina, Lieskovec,

—	In the district of Banská Bystrica: Sebedín-Bečov, Čerín, Dúbravica, Oravce, Môlča, Horná Mičiná, Dolná Mičiná, Vlkanová, Hronsek, Badín, Horné Pršany, Malachov, Banská Bystrica,

—	The whole district of Sobrance except municipalities included in zone II.

”

19.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 323/75

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/2487

(2022. gada 16. decembris),

ar ko attiecībā uz ierakstiem par Kanādu, Apvienoto Karalisti un Amerikas Savienotajām Valstīm to trešo valstu sarakstos, no kurām Savienībā atļauts ievest mājputnu, mājputnu reproduktīvo produktu un svaigas mājputnu un medījamo putnu gaļas sūtījumus, groza Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 V un XIV pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)	Regula (ES) 2016/429 nosaka: lai Savienībā varētu ievest dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus, tiem jābūt no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas vai nodalījuma, kas norādīti sarakstā saskaņā ar minētās regulas 230. panta 1. punktu.

(2)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/692 (2) nosaka dzīvnieku veselības prasības, kuras jāievēro, lai konkrētu sugu un kategoriju dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus, ja tie ir no trešām valstīm vai teritorijām vai to zonām vai – akvakultūras dzīvnieku gadījumā – nodalījumiem, varētu ievest Savienībā.

(3)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/404 (3) ir izveidoti tādu trešo valstu vai teritoriju vai to zonu vai nodalījumu saraksti, no kuriem Savienībā atļauts ievest Deleģētās regulas (ES) 2020/692 darbības jomā esošu sugu un kategoriju dzīvniekus, reproduktīvos produktus un dzīvnieku izcelsmes produktus.

(4)	Konkrēti, Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 V un XIV pielikumā sniegti tādu trešo valstu, teritoriju vai to zonu saraksti, no kurām Savienībā atļauts ievest attiecīgi mājputnu, mājputnu reproduktīvo produktu un svaigas mājputnu un medījamo putnu gaļas sūtījumus.

(5)	Kanāda paziņoja Komisijai par septiņiem augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumiem, kas laikposmā no 2022. gada 21. līdz 28. novembrim ar laboratoriskām analīzēm (RT-PCR) apstiprināti mājputnu populācijā Albertas (1), Britu Kolumbijas (4) un Ontārio (2) provincē.

(6)

Arī Apvienotā Karaliste paziņoja Komisijai par septiņiem augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumiem, kas laikposmā no 2022. gada 29. novembrim līdz 13. decembrim ar laboratoriskām analīzēm (RT-PCR) apstiprināti mājputnu populācijā Anglijā, Norfolkas (1), Herefordšīras (1) un Safolkas (3) grāfistē un Skotijā, Aberdīnšīras grāfistē (2).

(7)

Arī Amerikas Savienotās Valstis paziņoja Komisijai par 31 augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumu, kurš laikposmā no 2022. gada 16. novembra līdz 12. decembrim ar laboratoriskām analīzēm (RT-PCR) apstiprināts mājputnu populācijā Kolorādo (1), Floridas (1), Ilinoisas (1), Aiovas (7), Mērilendas (1), Minesotas (1), Misūri (2), Nebraskas (1), Dienviddakotas (15) un Jūtas (1) štatā.

(8)

Pēc tam, kad bija konstatēti šie augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumi, Kanādas, Apvienotās Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu veterinārās iestādes ap skartajiem objektiem izveidoja vismaz 10 km kontroles zonas un īstenoja pilnīgas izkaušanas politiku, lai kontrolētu augsti patogēniskās putnu gripas klātbūtni un ierobežotu minētās slimības izplatīšanos.

(9)

Kanāda, Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis iesniedza Komisijai informāciju par to teritorijā esošo epidemioloģisko situāciju un par pasākumiem, ko tās veikušas, lai novērstu augsti patogēniskās putnu gripas tālāku izplatīšanos. Komisija šo informāciju izvērtēja. Pamatojoties uz minēto izvērtējumu un lai aizsargātu Savienības dzīvnieku veselības statusu, vairs nevajadzētu atļaut Savienībā ievest mājputnu, mājputnu reproduktīvo produktu un svaigas mājputnu un medījamo putnu gaļas sūtījumus no apgabaliem, uz kuriem attiecas ierobežojumi, ko neseno augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumu dēļ noteikušas Kanādas, Apvienotās Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu veterinārās iestādes.

(10)

Turklāt Apvienotā Karaliste iesniedza atjauninātu informāciju par tās teritorijā valdošo epidemioloģisko situāciju saistībā ar diviem augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumiem, kuri mājputnu audzēšanas objektos Anglijā, Devonas grāfistē un Velsā, Gvinedas grāfistē tika apstiprināti 2022. gada 2. un 5. septembrī.

(11)

Apvienotā Karaliste arī iesniedza informāciju par pasākumiem, ko tā veikusi, lai nepieļautu augsti patogēniskās putnu gripas tālāku izplatīšanos. Konkrēti, pēc šo jauno minētās slimības uzliesmojumu konstatēšanas Apvienotā Karaliste ir īstenojusi pilnīgas izkaušanas politiku nolūkā kontrolēt un ierobežot minētās slimības izplatīšanos, un pēc šādas politikas īstenošanas tās teritorijā esošajos inficētajos mājputnu objektos tā ir arī pabeigusi nepieciešamo tīrīšanu un dezinficēšanu.

(12)

Komisija izvērtēja Apvienotās Karalistes iesniegto informāciju un secināja, ka augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumi mājputnu objektos ir novērsti un ka vairs nepastāv risks, kas saistīts ar mājputnu izcelsmes preču ievešanu Savienībā no tām Apvienotās Karalistes zonām, no kurām šo uzliesmojumu rezultātā mājputnu izcelsmes preču ievešana Savienībā bija apturēta.

(13)	Tāpēc, lai ņemtu vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju saistībā ar augsti patogēnisko putnu gripu Kanādā, Apvienotajā Karalistē un Amerikas Savienotajās Valstīs, būtu jāgroza Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 V un XIV pielikums.

(14)

Ņemot vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju saistībā ar augsti patogēnisko putnu gripu Kanādā, Apvienotajā Karalistē un Amerikas Savienotajās Valstīs un nopietno risku, ka šī slimība varētu tikt ievesta Savienībā, grozījumiem, kas ar šo regulu izdarāmi Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 V un XIV pielikumā, būtu jāstājas spēkā steidzami.

(15)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/2361 (4) tika grozīts Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 V un XIV pielikums, gan V pielikumā, gan XIV pielikumā ierakstos par Apvienoto Karalisti pievienojot rindas GB-2.265 līdz GB-2.267 un nosakot trīs skartās zonas. Minētās regulas V pielikumā ir konstatēta kļūda saistībā ar attiecīgo uzliesmojumu apstiprināšanas dienu, tāpēc V pielikumā rindas par zonām GB-2.265 līdz GB-2.267 būtu attiecīgi jālabo. Šis labojums būtu jāpiemēro no dienas, kad sāk piemērot Īstenošanas regulu (ES) 2022/2361.

(16)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 V un XIV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Labojums Īstenošanas regulā (ES) 2021/404

Regulas V pielikuma 1. daļas B iedaļā ierakstā par Apvienoto Karalisti rindas par zonām GB-2.265 līdz GB-2.267 aizstāj ar šādām:

“GB

Apvienotā Karaliste

GB-2.265

BPP, BPR, DOC, DOR, SP, SR, POU-LT20, HEP, HER, HE-LT20

N, P1

20.11.2022.

GB-2.266

N, P1

21.11.2022.

GB-2.267

N, P1

22.11.2022.”

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tomēr tās 2. pantu piemēro no 2022. gada 6. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 16. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.

(2) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/692 (2020. gada 30. janvāris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā, to pārvietošanu un rīkošanos ar tiem pēc ievešanas papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 174, 3.6.2020., 379. lpp.).

(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/404 (2021. gada 24. marts), ar ko nosaka tādu trešo valstu, teritoriju vai to zonu sarakstus, no kurām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 atļauts Savienībā ievest dzīvniekus, reproduktīvos produktus un dzīvnieku izcelsmes produktus (OV L 114, 31.3.2021., 1. lpp.).

(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2361 (2022. gada 1. decembris), ar ko attiecībā uz ierakstiem par Kanādu, Apvienoto Karalisti un Amerikas Savienotajām Valstīm to trešo valstu sarakstos, no kurām Savienībā atļauts ievest mājputnu, mājputnu reproduktīvo produktu un svaigas mājputnu un medījamo putnu gaļas sūtījumus, groza Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 V un XIV pielikumu (OV L 312, 5.12.2022., 5. lpp.).

PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 V un XIV pielikumu groza šādi:

V pielikumu groza šādi:

1. daļas B iedaļu groza šādi:

ierakstā par Kanādu aiz rindām par zonu CA-2.153 pievieno šādas rindas par zonām CA-2.154 līdz CA-2.160:

“CA Kanāda	CA-2.154	BPP, BPR, DOC, DOR, SP, SR, POU-LT20, HEP, HER, HE-LT20	N, P1	21.11.2022.
	CA-2.155		N, P1	21.11.2022.
	CA-2.156		N, P1	22.11.2022.
	CA-2.157		N, P1	23.11.2022.
	CA-2.158		N, P1	25.11.2022.
	CA-2.159		N, P1	27.11.2022.
	CA-2.160		N, P1	28.11.2022.”;

ii)

ierakstā par Apvienoto Karalisti rindu par zonu GB-2.137 aizstāj ar šādu:

“GB

Apvienotā Karaliste

GB-2.137

BPP, BPR, DOC, DOR, SP, SR, POU-LT20, HEP, HER, HE-LT20

N, P1

2.9.2022.

8.12.2022.”;

iii)

ierakstā par Apvienoto Karalisti rindu par zonu GB-2.139 aizstāj ar šādu:

“GB

Apvienotā Karaliste

GB-2.139

BPP, BPR, DOC, DOR, SP, SR, POU-LT20, HEP, HER, HE-LT20

N, P1

5.9.2022.

8.12.2022.”;

iv)

ierakstā par Apvienoto Karalisti aiz rindām par zonu GB-2.269 pievieno šādas rindas par zonām GB-2.270 līdz GB-2.276:

“GB Apvienotā Karaliste	GB-2.270	BPP, BPR, DOC, DOR, SP, SR, POU-LT20, HEP, HER, HE-LT20	N, P1	27.11.2022.
	GB-2.271		N, P1	28.11.2022.
	GB-2.272		N, P1	29.11.2022.
	GB-2.273		N, P1	7.12.2022.
	GB-2.274		N, P1	8.12.2022.
	GB-2.275		N, P1	11.12.2022.
	GB-2.276		N, P1	13.12.2022.”;

ierakstā par Amerikas Savienotajām Valstīm aiz rindām par zonu US-2.349 pievieno šādas rindas par zonām US-2.350 līdz US-2.380:

“US Amerikas Savienotās Valstis	US-2.350	BPP, BPR, DOC, DOR, SP, SR, POU-LT20, HEP, HER, HE-LT20	N, P1	16.11.2022.
	US-2.351		N, P1	21.11.2022.
	US-2.352		N, P1	22.11.2022.
	US-2.353		N, P1	22.11.2022.
	US-2.354		N, P1	23.11.2022.
	US-2.355		N, P1	23.11.2022.
	US-2.356		N, P1	25.11.2022.
	US-2.357		N, P1	25.11.2022.
	US-2.358		N, P1	25.11.2022.
	US-2.359		N, P1	25.11.2022.
	US-2.360	BPP, BPR, DOC, DOR, SP, SR, POU-LT20, HEP, HER, HE-LT20	N, P1	28.11.2022.
	US-2.361		N, P1	28.11.2022.
	US-2.362		N, P1	29.11.2022.
	US-2.363		N, P1	29.11.2022.
	US-2.364		N, P1	29.11.2022.
	US-2.365		N, P1	30.11.2022.
	US-2.366		N, P1	30.11.2022.
	US-2.367		N, P1	30.11.2022.
	US-2.368		N, P1	1.12.2022.
	US-2.369		N, P1	5.12.2022.
	US-2.370		N, P1	5.12.2022.
	US-2.371		N, P1	5.12.2022.
	US-2.372	BPP, BPR, DOC, DOR, SP, SR, POU-LT20, HEP, HER, HE-LT20	N, P1	7.12.2022.
	US-2.373		N, P1	7.12.2022.
	US-2.374		N, P1	8.12.2022.
	US-2.375		N, P1	9.12.2022.
	US-2.376		N, P1	12.12.2022.
	US-2.377		N, P1	12.12.2022.
	US-2.378		N, P1	12.12.2022.
	US-2.379		N, P1	12.12.2022.
	US-2.380		N, P1	12.12.2022.”;

2. daļu groza šādi:

ierakstā par Kanādu aiz zonas CA-2.153 apraksta pievieno šādus zonu CA-2.154 līdz CA-2.160 aprakstus:

“Kanāda	CA-2.154	British Columbia - Latitude 49.03, Longitude -122.26 The municipalities involved are: 3km PZ: Abbotsford 10km SZ: Arnold and Kilgard
	CA-2.155	Ontario - Latitude 42.99, Longitude -81.63 The municipalities involved are: 3km PZ: Wrightmans Corners, Mullifarry, Adelaide and Crathie. 10km SZ: Sable, Bornish, Springbank, Keyser, Dejong, Fernhill, Hickory Corner, Napperton, Kerwood, Strathroy and Cairngorm.
	CA-2.156	British Columbia - Latitude 49.32, Longitude -121.68 The municipalities involved are: 3km PZ: Agassiz. 10km SZ: Harrison Hot Springs, Echo Island, Ruby Creek, Laidlaw, Cheam View and Agassiz.
	CA-2.157	Alberta - Latitude 51.68, Longitude -113.81 The municipalities involved are: 3km PZ: Neapolis 10km SZ: Neapolis
	CA-2.158	British Columbia - Latitude 49.01, Longitude -122.39 The municipalities involved are: 3km PZ: Abbotsford 10km SZ: Aberdeen and Abbotsford
	CA-2.159	Ontario - Latitude 43.1, Longitude -81.59 The municipalities involved are: 3km PZ: Ailsa Craig and Nairn. 10km SZ: Sable, Bornish, Ailsa Craig, Nairn, Bowood, Springbank, Keyser, Crathie, Fernhill, Duncrief, Lobo Township, Coldstream, Poplar Hill, Hickory Corner and Wrightmans Corners
	CA-2.160	British Columbia - Latitude 49.12, Longitude -121.86 The municipalities involved are: 3km PZ: Chilliwack 10km SZ: Rosedale, Chilliwack, South Sumas, Baker Trails, Siesse Park, Popkum and Bridal Falls.”;

ii)

ierakstā par Apvienoto Karalisti aiz zonas GB-2.269 apraksta pievieno šādus zonu GB-2.270 līdz GB-2.276 aprakstus:

“Apvienotā Karaliste	GB-2.270	near Turiff, Aberdeenshire, Scotland, GB The area contained with a circle of a radius of 3km, centred on WGS84 dec, coordinates N57.57 and W2.49
	GB-2.271	near Mileham, Breckland, Norfolk, England, GB The area contained with a circle of a radius of 3km, centred on WGS84 dec, coordinates N52.73 and E0.81
	GB-2.272	near Woodbridge, East Suffolk, Suffolk, England, GB The area contained with a circle of a radius of 3km, centred on WGS84 dec, coordinates N52.13 and E1.28
	GB-2.273	near Banff, Aberdeenshire, Scotland, GB The area contained with a circle of a radius of 10 km, centred on WGS84 dec, coordinates Lat: N57.62 and W2.52
	GB-2.274	near Redgrave, Mid Suffolk, Suffolk, England, GB The area contained with a circle of a radius of 10 km, centred on WGS84 dec, coordinates N52.37 and E0.98
	GB-2.275	near Redgrave, Mid Suffolk, Suffolk, England, GB The area contained with a circle of a radius of 10 km, centred on WGS84 dec, coordinates N52.36 and E0.98
	GB-2.276	near Much Marcle, North Herefordshire, Herefordshire, England, GB The area contained with a circle of a radius of 10 km, centred on WGS84 dec, coordinates N51.96 and W2.58”;

iii)

ierakstā par Amerikas Savienotajām Valstīm aiz zonas US-2.349 apraksta pievieno šādus zonu US-2.350 līdz US-2.380 aprakstus:

“Amerikas Savienotās Valstis	US-2.350	State of Florida-Seminole 02 Seminole County: A circular zone of a 10 km radius starting with North point (GPS coordinates: 81.2344890°W 28.7237894°N)
	US-2.351	State of South Dakota-Edmunds 05 Edmunds County: A circular zone of a 10 km radius starting with North point (GPS coordinates: 99.0011969°W 45.4651880°N)
	US-2.352	State of Missouri - Webster 01 Webster County: A circular zone of a 10 km radius starting with North point (GPS coordinates: 92.6908792°W 37.1991767°N)
	US-2.353	State of South Dakota-Beadle 06 Beadle County: A circular zone of a 10 km radius starting with North point (GPS coordinates: 98.2049754°W 44.6550632°N)
	US-2.354	State of Minnesota - Todd 08 Todd County: A circular zone of a 10 km radius starting with North point (GPS coordinates: 94.7038327°W 45.9752495°N)
	US-2.355	State of South Dakota-Faulk 02 Faulk County: A circular zone of a 10 km radius starting with North point (GPS coordinates: 99.0490372°W 45.2130104°N)
	US-2.356	State of Nebraska - Dixon 02 Dixon County: A circular zone of a 10 km radius starting with North point (GPS coordinates: 96.8388496°W 42.3800816°N)
	US-2.357	State of South Dakota - Beadle 07 Beadle County: A circular zone of a 10 km radius starting with North point (GPS coordinates: 98.1435771°W 44.5768659°N)
	US-2.358	State of South Dakota - Beadle 08 Beadle County: A circular zone of a 10 km radius starting with North point (GPS coordinates: 97.9602797°W 44.7087578°N)
	US-2.359	State of South Dakota - Spink 05 Spink County: A circular zone of a 10 km radius starting with North point (GPS coordinates: 98.0528429°W 44.8284039°N)
	US-2.360	State of Missouri - Webster 02 Webster County: A circular zone of a 10 km radius starting with North point (GPS coordinates: 92.6839607°W 37.1974064°N)
	US-2.361	State of Utah - Iron 01 Iron County: A circular zone of a 10 km radius starting with North point (GPS coordinates: 113.7696852°W 37.8834630°N)
	US-2.362	State of Maryland - Washington 01 Washington County: A circular zone of a 10 km radius starting with North point (GPS coordinates: 77.7342371°W 39.7938581°N)
	US-2.363	State of South Dakota - Hanson 03 Hanson County: A circular zone of a 10 km radius starting with North point (GPS coordinates: 97.8822947°W 43.7635044°N)
	US-2.364	State of South Dakota - Spink 06 Spink County: A circular zone of a 10 km radius starting with North point (GPS coordinates: 98.2900442°W 44.8883074°N)
	US-2.365	State of Illinois - Grundy 01 Grundy County: A circular zone of a 10 km radius starting with North point (GPS coordinates: 88.5175523°W 41.4350778°N)
	US-2.366	State of South Dakota - Charles Mix 05 Charles Mix County: A circular zone of a 10 km radius starting with North point (GPS coordinates: 98.6484723°W 43.2816733°N).
	US-2.367	State of South Dakota - Hamlin 03 Hamlin County: A circular zone of a 10 km radius starting with North point (GPS coordinates: 96.9547919°W 44.8050121°N)
	US-2.368	State of South Dakota - Lake 02 Lake County: A circular zone of a 10 km radius starting with North point (GPS coordinates: 97.0904603°W 43.9606440°N).
	US-2.369	State of Iowa - Buena Vista 05 Buena Vista County: A circular zone of a 10 km radius starting with North point (GPS coordinates: 94.9970526°W 42.8230130°N)
	US-2.370	State of South Dakota - Charles Mix 06 Charles Mix County: A circular zone of a 10 km radius starting with North point (GPS coordinates: 98.4674689°W 43.3093378°N).
	US-2.371	State of South Dakota - Clark 07 Lake County: A circular zone of a 10 km radius starting with North point (GPS coordinates: 97.9110878°W 44.8586565°N).
	US-2.372	State of Iowa - Cherokee 02 Cherokee County: A circular zone of a 10 km radius starting with North point (GPS coordinates: 95.4186501°W 42.7255481°N).
	US-2.373	State of Iowa - Sac 02 Sac County: A circular zone of a 10 km radius starting with North point (GPS coordinates: 95.3168157°W 42.5598100°N).
	US-2.374	State of South Dakota - Hamlin 04 Hamlin County: A circular zone of a 10 km radius starting with North point (GPS coordinates: 96.8990933°W 44.7313639°N)
	US-2.375	State of Colorado - Prowers 01 Prowers County: A circular zone of a 10 km radius starting with North point (GPS coordinates: 102.6575442°W 38.3220891°N).
	US-2.376	State of Iowa - Buena Vista 06 Buena Vista County: A circular zone of a 10 km radius starting with North point (GPS coordinates: 95.2854496°W 42.8532952°N).
	US-2.377	State of Iowa - Cherokee 03 Cherokee County: A circular zone of a 10 km radius starting with North point (GPS coordinates: 95.4064019°W 42.8767556°N).
	US-2.378	State of Iowa - Ida 01 Ida County: A circular zone of a 10 km radius starting with North point (GPS coordinates: 95.3998775°W 42.5065514°N).
	US-2.379	State of Iowa - Sac 03 Sac County: A circular zone of a 10 km radius starting with North point (GPS coordinates: 95.2786538°W 42.6225787°N).
	US-2.380	State of South Dakota - Hanson 04 Hanson County: A circular zone of a 10 km radius starting with North point (GPS coordinates: 97.8451306°W 43.6727866°N)”;

XIV pielikuma 1. daļas B iedaļu groza šādi:

ierakstā par Kanādu aiz rindām par zonu CA-2.153 pievieno šādas rindas par zonām CA-2.154 līdz CA-2.160:

“CA Kanāda	CA-2.154	POU, RAT	N, P1	21.11.2022.
	CA-2.154	GBM	P1	21.11.2022.
	CA-2.155	POU, RAT	N, P1	21.11.2022.
	CA-2.155	GBM	P1	21.11.2022.
	CA-2.156	POU, RAT	N, P1	22.11.2022.
	CA-2.156	GBM	P1	22.11.2022.
	CA-2.157	POU, RAT	N, P1	23.11.2022.
	CA-2.157	GBM	P1	23.11.2022.
	CA-2.158	POU, RAT	N, P1	25.11.2022.
	CA-2.158	GBM	P1	25.11.2022.
	CA-2.159	POU, RAT	N, P1	27.11.2022.
	CA-2.159	GBM	P1	27.11.2022.
	CA-2.160	POU, RAT	N, P1	28.11.2022.
	CA-2.160	GBM	P1	28.11.2022.”;

ii)

ierakstā par Apvienoto Karalisti rindas par zonu GB-2.137 aizstāj ar šādām:

“GB

Apvienotā Karaliste

GB-2.137

POU, RAT

N, P1

2.9.2022.

8.12.2022.

GBM

2.9.2022.

8.12.2022.”;

iii)

ierakstā par Apvienoto Karalisti rindas par zonu GB-2.139 aizstāj ar šādām:

“GB

Apvienotā Karaliste

GB-2.139

POU, RAT

N, P1

5.9.2022.

8.12.2022.

GBM

5.9.2022.

8.12.2022.”;

iv)

ierakstā par Apvienoto Karalisti aiz rindām par zonu GB-2.269 pievieno šādas rindas par zonām GB-2.270 līdz GB-2.276:

“GB Apvienotā Karaliste	GB-2.270	POU, RAT	N, P1	27.11.2022.
	GB-2.270	GBM	P1	27.11.2022.
	GB-2.271	POU, RAT	N, P1	28.11.2022.
	GB-2.271	GBM	P1	28.11.2022.
	GB-2.272	POU, RAT	N, P1	29.11.2022.
	GB-2.272	GBM	P1	29.11.2022.
	GB-2.273	POU, RAT	N, P1	7.12.2022.
	GB-2.273	GBM	P1	7.12.2022.
	GB-2.274	POU, RAT	N, P1	8.12.2022.
	GB-2.274	GBM	P1	8.12.2022.
	GB-2.275	POU, RAT	N, P1	11.12.2022.
	GB-2.275	GBM	P1	11.12.2022.
	GB-2.276	POU, RAT	N, P1	13.12.2022.
	GB-2.276	GBM	P1	13.12.2022.”;

ierakstā par Amerikas Savienotajām Valstīm aiz rindām par zonu US-2.349 pievieno šādas rindas par zonām US-2.350 līdz US-2.380:

“US Amerikas Savienotās Valstis	US-2.350	POU, RAT	N, P1	16.11.2022.
	US-2.350	GBM	P1	16.11.2022.
	US-2.351	POU, RAT	N, P1	21.11.2022.
	US-2.351	GBM	P1	21.11.2022.
	US-2.352	POU, RAT	N, P1	22.11.2022.
	US-2.352	GBM	P1	22.11.2022.
	US-2.353	POU, RAT	N, P1	22.11.2022.
	US-2.353	GBM	P1	22.11.2022.
	US-2.354	POU, RAT	N, P1	23.11.2022.
	US-2.354	GBM	P1	23.11.2022.
	US-2.355	POU, RAT	N, P1	23.11.2022.
	US-2.355	GBM	P1	23.11.2022.
	US-2.356	POU, RAT	N, P1	25.11.2022.
	US-2.356	GBM	P1	25.11.2022.
	US-2.357	POU, RAT	N, P1	25.11.2022.
	US-2.357	GBM	P1	25.11.2022.
	US-2.358	POU, RAT	N, P1	25.11.2022.
	US-2.358	GBM	P1	25.11.2022.
	US-2.359	POU, RAT	N, P1	25.11.2022.
	US-2.359	GBM	P1	25.11.2022.
	US-2.360	POU, RAT	N, P1	28.11.2022.
	US-2.360	GBM	P1	28.11.2022.
	US-2.361	POU, RAT	N, P1	28.11.2022.
	US-2.361	GBM	P1	28.11.2022.
	US-2.362	POU, RAT	N, P1	29.11.2022.
	US-2.362	GBM	P1	29.11.2022.
	US-2.363	POU, RAT	N, P1	29.11.2022.
	US-2.363	GBM	P1	29.11.2022.
	US-2.364	POU, RAT	N, P1	29.11.2022.
	US-2.364	GBM	P1	29.11.2022.
	US-2.365	POU, RAT	N, P1	30.11.2022.
	US-2.365	GBM	P1	30.11.2022.
	US-2.366	POU, RAT	N, P1	30.11.2022.
	US-2.366	GBM	P1	30.11.2022.
	US-2.367	POU, RAT	N, P1	30.11.2022.
	US-2.367	GBM	P1	30.11.2022.
	US-2.368	POU, RAT	N, P1	1.12.2022.
	US-2.368	GBM	P1	1.12.2022.
	US-2.369	POU, RAT	N, P1	5.12.2022.
	US-2.369	GBM	P1	5.12.2022.
	US-2.370	POU, RAT	N, P1	5.12.2022.
	US-2.370	GBM	P1	5.12.2022.
	US-2.371	POU, RAT	N, P1	5.12.2022.
	US-2.371	GBM	P1	5.12.2022.
	US-2.372	POU, RAT	N, P1	7.12.2022.
	US-2.372	GBM	P1	7.12.2022.
	US-2.373	POU, RAT	N, P1	7.12.2022.
	US-2.373	GBM	P1	7.12.2022.
	US-2.374	POU, RAT	N, P1	8.12.2022.
	US-2.374	GBM	P1	8.12.2022.
	US-2.375	POU, RAT	N, P1	9.12.2022.
	US-2.375	GBM	P1	9.12.2022.
	US-2.376	POU, RAT	N, P1	12.12.2022.
	US-2.376	GBM	P1	12.12.2022.
	US-2.377	POU, RAT	N, P1	12.12.2022.
	US-2.377	GBM	P1	12.12.2022.
	US-2.378	POU, RAT	N, P1	12.12.2022.
	US-2.378	GBM	P1	12.12.2022.
	US-2.379	POU, RAT	N, P1	12.12.2022.
	US-2.379	GBM	P1	12.12.2022.
	US-2.380	POU, RAT	N, P1	12.12.2022.
	US-2.380	GBM	P1	12.12.2022.”

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 323

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	65. gadagājums 2022. gada 19. decembris

Saturs		I Leģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2480 (2022. gada 14. decembris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1025/2012 attiecībā uz Eiropas standartizācijas organizāciju lēmumiem par Eiropas standartiem un Eiropas standartizācijas nodevumiem ( 1 )	1
		LĒMUMI
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2022/2481 (2022. gada 14. decembris), ar ko izveido politikas programmu Digitālās desmitgades ceļš 2030. gadam ( 1 )	4

	II Neleģislatīvi akti
	REGULAS
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2482 (2022. gada 12. decembris), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu attiecībā uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (Comtés Rhodaniens (AĢIN))	27
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2483 (2022. gada 12. decembris), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu attiecībā uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (Saumur (ACVN))	29
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2484 (2022. gada 12. decembris), ar ko nosaukumam Rivierenland (ACVN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību	30
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2485 (2022. gada 12. decembris), ar ko nosaukumam Rosalia (ACVN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību	32
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2486 (2022. gada 16. decembris), ar kuru groza I pielikumu Īstenošanas regulai (ES) 2021/605, ar ko nosaka īpašus kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri ( 1 )	33
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2487 (2022. gada 16. decembris), ar ko attiecībā uz ierakstiem par Kanādu, Apvienoto Karalisti un Amerikas Savienotajām Valstīm to trešo valstu sarakstos, no kurām Savienībā atļauts ievest mājputnu, mājputnu reproduktīvo produktu un svaigas mājputnu un medījamo putnu gaļas sūtījumus, groza Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 V un XIV pielikumu ( 1 )	75
	LĒMUMI
*	Padomes Lēmums (ES) 2022/2488 (2022. gada 14. novembris) par nostāju, kas Starptautiskajā Cukura padomē Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz Saūda Arābijas Karalistes pievienošanos 1992. gada Starptautiskajam cukura nolīgumam	88
*	Padomes Lēmums (ES) 2022/2489 (2022. gada 25. novembris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Konvencijas par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību (Bernes konvencija) pastāvīgās komitejas 42. sanāksmē	90
*	Padomes Lēmums (ES) 2022/2490 (2022. gada 8. decembris), ar ko Eiropas Komisiju un Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos pilnvaro sākt sarunas par Visaptverošu nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Tadžikistānas Republiku, no otras puses	92
*	Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmums (ES) 2022/2491 (2022. gada 8. decembris), ar ko pilnvaro Eiropas Komisiju dalībvalstu vārdā piedalīties sarunās par Visaptveroša nolīguma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Tadžikistānas Republiku, no otras puses, noteikumiem, kuri ir dalībvalstu kompetencē	94
*	Padomes Lēmums (ES) 2022/2492 (2022. gada 12. decembris) par to, lai Savienības vārdā parakstītu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Brazīlijas Federatīvo Republiku, ievērojot 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXVIII pantu, par visu ES CLXXV sarakstā iekļauto tarifa kvotu koncesiju grozīšanu sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības	96
*	Padomes Lēmums (ES) 2022/2493 (2022. gada 13. decembris), ar ko ieceļ amatā Revīzijas palātas locekli	98
*	Komisijas Lēmums (ES) 2022/2494 (2022. gada 9. decembris), ar ko apstiprina Lietuvas iesniegto pieprasījumu pārskatīt tās darbības uzlabošanas mērķus trešajam pārskata periodam (izziņots ar dokumenta numuru C(2022) 8985) ( 1 )	99

	Labojumi
*	Labojums Padomes Īstenošanas lēmumā (KĀDP) 2021/1002 (2021. gada 21. jūnijs), ar ko īsteno Lēmumu 2012/642/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Baltkrievijā ( OV L 219 I, 21.6.2021. )	106
*	Labojums Padomes Īstenošanas regulā (ES) 2021/997 (2021. gada 21. jūnijs), ar ko īsteno 8.a panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju ( OV L 219 I, 21.6.2021. )	107

Lietuvas maršruta tarifikācijas zona	2022	2023	2024
Paredzētie pārskatītie maršruta izmaksu efektivitātes mērķi, kas izteikti kā maršruta aprēķinātās vienības izmaksas (reālā izteiksmē 2017. gada cenās)	48,87 EUR	46,90 EUR	45,96 EUR

Lietuva	2022	2023	2024
Paredzētie pārskatītie maršruta veiktspējas mērķi, kas izteikti ATFM kavēšanās minūtēs katrā lidojumā	0,02	0,02	0,02


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.