ISSN 1977-0715 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 277 |
|
![]() |
||
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
65. gadagājums |
Saturs |
|
I Leģislatīvi akti |
Lappuse |
|
|
REGULAS |
|
|
* |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2065 (2022. gada 19. oktobris) par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) ( 1 ) |
|
|
II Neleģislatīvi akti |
|
|
|
STARPTAUTISKI NOLĪGUMI |
|
|
* |
||
|
|
REGULAS |
|
|
* |
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2067 (2022. gada 25. oktobris), ar kuru groza I pielikumu Īstenošanas regulai (ES) 2021/605, ar ko nosaka īpašus kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri ( 1 ) |
|
|
* |
||
|
|
LĒMUMI |
|
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
|
|
III Citi tiesību akti |
|
|
|
EIROPAS EKONOMIKAS ZONA |
|
|
* |
|
|
Labojumi |
|
|
* |
||
|
* |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ. |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
I Leģislatīvi akti
REGULAS
27.10.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 277/1 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2022/2065
(2022. gada 19. oktobris)
par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),
tā kā:
(1) |
Informācijas sabiedrības pakalpojumi un jo īpaši starpniecības pakalpojumi ir kļuvuši par nozīmīgu Savienības ekonomikas un Savienības iedzīvotāju ikdienas dzīves daļu. Divdesmit gadu laikā pēc šādiem pakalpojumiem piemērojamā tiesiskā regulējuma pieņemšanas, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/31/EK (4), ir izveidojušies tādi jauni un inovatīvi uzņēmējdarbības modeļi un pakalpojumi kā tiešsaistes sociālie tīkli un tiešsaistes platformas, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, sniedzot iespēju komerciālajiem lietotājiem un patērētājiem izplatīt informāciju un piekļūt tai un īstenot darījumus jaunos veidos. Lielākā daļa Savienības iedzīvotāju izmanto šādus pakalpojumus ikdienā. Taču digitālā pārveide un minēto pakalpojumu izmantojuma paplašināšanās ir radījušas arī jaunus riskus un problēmas individuāliem attiecīgā pakalpojuma saņēmējiem, uzņēmumiem un sabiedrībai kopumā. |
(2) |
Dalībvalstis arvien biežāk ievieš vai apsver iespēju ieviest valsts tiesību aktus par jautājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, un jo īpaši noteikt pienācīgas rūpības prasības starpniecības pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz to, kā tiem būtu jāvēršas pret nelikumīgu saturu, dezinformāciju tiešsaistē vai citiem sabiedrības riskiem. Minētie atšķirīgie valstu tiesību akti negatīvi ietekmē iekšējo tirgu, kurš saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 26. pantu aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta preču un pakalpojumu brīva aprite un brīvība veikt uzņēmējdarbību, ņemot vērā šādu pakalpojumu sniegšanai vispārēji izmantotajam internetam piemītošo pārrobežu raksturu. Starpniecības pakalpojumu sniegšanas nosacījumi iekšējā tirgū būtu jāsaskaņo ar mērķi sniegt uzņēmumiem piekļuvi jauniem tirgiem un iespējām izmantot iekšējā tirgus priekšrocības, vienlaikus nodrošinot patērētājiem un citiem pakalpojumu saņēmējiem plašākas izvēles iespējas. Komerciālie lietotāji, patērētāji un citi lietotāji šajā regulā tiek uzskatīti par “pakalpojuma saņēmējiem”. |
(3) |
Starpniecības pakalpojumu sniedzēju atbildīga un rūpīga rīcība ir vajadzīga, lai radītu drošu, paredzamu un uzticamu tiešsaistes vidi un Savienības iedzīvotāji un citas personas varētu izmantot savas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”) garantētās pamattiesības, jo īpaši vārda un informācijas brīvību, uzņēmējdarbības brīvību, tiesības uz nediskrimināciju un augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzības sasniegšanu. |
(4) |
Tādēļ, lai aizsargātu un uzlabotu iekšējā tirgus darbību, Savienības līmenī būtu jāizveido mērķtiecīgs vienotu, iedarbīgu un samērīgu obligāti piemērojamu noteikumu kopums. Šajā regulā ir sniegti nosacījumi tam, lai iekšējā tirgū varētu veidoties un paplašināties inovatīvi digitālie pakalpojumi. Nepieciešama valstu regulatīvo pasākumu tuvināšana Savienības līmenī attiecībā uz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem piemērojamajām prasībām, lai izvairītos no iekšējā tirgus sadrumstalotības un izbeigtu to, kā arī lai nodrošinātu juridisko noteiktību, tādējādi samazinot nenoteiktību izstrādātājiem un veicinātu sadarbspēju. Piemērojot tehnoloģijas ziņā neitrālas prasības, inovācija būtu jāstimulē, nevis jākavē. |
(5) |
Šai regulai vajadzētu būt piemērojamai noteiktu informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/1535 (5), tas ir, jebkādiem attālinātiem pakalpojumiem, ko parasti sniedz par atlīdzību, izmantojot elektroniskus līdzekļus, un pēc saņēmēja individuāla pieprasījuma. Konkrētāk, šai regulai vajadzētu attiekties uz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem un jo īpaši uz tādiem starpniecības pakalpojumiem, kurus veido pakalpojumi, kas pazīstami kā tālākpārsūtīšana, pieglabāšana un mitināšana, ņemot vērā, ka šādu pakalpojumu izmantošanas straujā izaugsme galvenokārt dažādu veidu leģitīmos un sociāli lietderīgos nolūkos ir palielinājusi to lomu arī nelikumīgas un citādi kaitīgas informācijas un darbību starpniecībā un izplatīšanā. |
(6) |
Daži starpniecības pakalpojumu sniedzēji praksē ir starpnieki attiecībā uz tādiem pakalpojumiem, kuri var vai nevar tikt sniegti elektroniskā veidā, piemēram, attālinātajiem informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem, transporta, izmitināšanas vai piegādes pakalpojumiem. Šai regulai vajadzētu attiekties tikai uz starpniecības pakalpojumiem, neskarot Savienības vai valstu tiesību aktos noteiktās prasības attiecībā uz produktiem vai pakalpojumiem, kurus starpnieki sniedz starpniecības pakalpojumu veidā, tostarp situācijām, kad starpniecības pakalpojums veido tāda cita pakalpojuma daļu, kurš nav starpniecības pakalpojums, kā atzīts Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā. |
(7) |
Lai nodrošinātu šajā regulā izklāstīto noteikumu iedarbīgumu un vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū, šie noteikumi būtu jāpiemēro starpniecības pakalpojumu sniedzējiem neatkarīgi no to iedibinājuma vietas vai to atrašanās vietas, ciktāl tie piedāvā pakalpojumus Savienībā, ko apliecina būtiska saikne ar Savienību. |
(8) |
Būtu jāuzskata, ka šāda būtiska saikne ar Savienību pastāv, ja pakalpojumu sniedzējs ir iedibināts Savienībā vai, ja šāda iedibinājuma nav, pastāv būtisks pakalpojuma saņēmēju skaits vienā vai vairākās dalībvalstīs salīdzinājumā ar to iedzīvotāju skaitu vai pamatojoties uz pakalpojumu sniedzēja darbību vēršanu uz vienu vai vairākām dalībvalstīm. Darbību vēršanu uz vienu vai vairākām dalībvalstīm var noteikt, pamatojoties uz visiem attiecīgajiem apstākļiem, tostarp tādiem faktoriem kā attiecīgajā dalībvalstī vispārēji izmantotas valodas vai valūtas lietošana, iespēja pasūtīt produktus vai pakalpojumus vai attiecīga augstākā līmeņa domēna izmantošana. Darbību vēršanu uz noteiktu dalībvalsti varētu izsecināt arī no lietotnes pieejamības attiecīgās valsts lietotņu veikalā, vietēja mēroga reklāmas vai reklāmas attiecīgās dalībvalsts valodā, kā arī no tā, kā tiek pārvaldītas attiecības ar klientiem, piemēram, klientu apkalpošanas attiecīgajā dalībvalstī vispārēji izmantotā valodā. Būtiskas saiknes pastāvēšana būtu jāpieņem arī tad, ja pakalpojumu sniedzējs vērš savas darbības uz vienu vai vairākām dalībvalstīm Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 17. panta 1. punkta c) apakšpunkta (6) nozīmē. Taču tikai tāpēc, ka tīmekļa vietne ir tehniski pieejama Savienībā, nevar uzskatīt, ka pastāv būtiska saikne ar Savienību. |
(9) |
Ar šo regulu pilnībā saskaņo starpniecības pakalpojumiem piemērojamos noteikumus iekšējā tirgū ar mērķi nodrošināt drošu, paredzamu un uzticamu tiešsaistes vidi – novēršot nelikumīga tiešsaistes satura izplatīšanu un sabiedrības riskus, ko var radīt dezinformācijas vai cita satura izplatīšana, un kurā tiek efektīvi aizsargātas Hartā noteiktās pamattiesības un veicināta inovācija. Līdz ar to dalībvalstīm nebūtu jāpieņem vai jāsaglabā papildu valsts prasības attiecībā uz jautājumiem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, ja vien tas nav nepārprotami paredzēts šajā regulā, jo tas ietekmētu to pilnībā saskaņoto noteikumu tiešu un vienveidīgu piemērošanu, kas piemērojami starpniecības pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar šīs regulas mērķiem. Tam nevajadzētu izslēgt iespēju piemērot citus valsts tiesību aktus, kas piemērojami starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, ievērojot Savienības tiesību aktus, tostarp Direktīvu 2000/31/EK, jo īpaši tās 3. pantu, ja valsts tiesību aktu noteikumi tiecas sasniegt citus leģitīmus sabiedrības interešu mērķus, kas nav šīs regulas mērķi. |
(10) |
Šai regulai nebūtu jāskar citi Savienības tiesību akti, kas reglamentē informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanu kopumā, reglamentē citus starpniecības pakalpojumu sniegšanas aspektus iekšējā tirgū vai precizē un papildina šajā regulā izklāstītos saskaņotos noteikumus, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (7), tostarp noteikumi attiecībā uz video kopīgošanas platformām, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1148 (8), (ES) 2019/1150 (9), (ES) 2021/784 (10) un (ES) 2021/1232 (11) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (12) un Savienības tiesību noteikumi, kas noteikti Regulā par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem elektronisko pierādījumu gūšanai krimināllietās un Direktīvā, ar ko paredz saskaņotus noteikumus par juridisko pārstāvju iecelšanu pierādījumu vākšanai kriminālprocesā. Tāpat, skaidrības labad, šai regulai nebūtu jāskar Savienības patērētāju tiesību aizsardzības akti, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2394 (13) un (ES) 2019/1020 (14), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK (15), 2005/29/EK (16), 2011/83/ES (17) un 2013/11/ES (18) un Padomes Direktīva 93/13/EEK (19), un par personas datu aizsardzību, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (20). Šai regulai nevajadzētu skart arī Savienības noteikumus par starptautiskajām privāttiesībām, jo īpaši noteikumus, kas attiecas uz tiesu jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildes panākšanu civillietās un komerclietās, kā Regula (ES) Nr. 1215/2012, un noteikumus par līgumiskajām un ārpuslīgumiskajām saistībām piemērojamajiem tiesību aktiem. Personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi reglamentē tikai Savienības attiecīgo tiesību aktu noteikumi šajā jomā, jo īpaši Regulas (ES) 2016/679 un Direktīvas 2002/58/EK noteikumi. Šai regulai nevajadzētu skart arī Savienības tiesību aktus par darba apstākļiem un Savienības tiesību aktus par tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās. Tomēr, ciktāl minēto Savienības tiesību aktu mērķi ir tādi paši kā šajā regulā noteiktie, šīs regulas noteikumi būtu jāpiemēro tādiem jautājumiem, kuri daļēji vai pilnībā nav reglamentēti minētajos citos tiesību aktos, kā arī jautājumiem, kuros minētie citi tiesību akti atstāj dalībvalstīm iespēju pieņemt konkrētus valsts līmeņa pasākumus. |
(11) |
Būtu jāprecizē, ka šī regula neskar Savienības tiesību aktus par autortiesībām un blakustiesībām, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29/EK (21), 2004/48/EK (22) un (ES) 2019/790 (23), kurās ir izklāstīti konkrēti noteikumi un procedūras, ko nevajadzētu skart. |
(12) |
Lai sasniegtu mērķi izveidot drošu, paredzamu un uzticamu tiešsaistes vidi, jēdzienam “nelikumīgs saturs” šajā regulā būtu plaši jāatspoguļo spēkā esošie noteikumi bezsaistes vidē. Konkrētāk, jēdziens “nelikumīgs saturs” būtu jādefinē plaši, lai aptvertu informāciju, kas attiecas uz nelikumīgu saturu, produktiem, pakalpojumiem un darbībām. Jo īpaši, minētais jēdziens būtu jāuztver kā atsauce uz informāciju, neatkarīgi no tās veida, kura saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem ir vai nu nelikumīga pati par sevi, piemēram, nelikumīga naida runa vai teroristisks saturs un nelikumīgs diskriminējošs saturs, vai kuru piemērojamie noteikumi padara nelikumīgu, ņemot vērā to, ka tā ir saistīta ar nelikumīgām darbībām. Ilustratīvi piemēri ir seksuālu vardarbību pret bērnu atspoguļojošu attēlu kopīgošana, nelikumīga privātu attēlu kopīgošana bez saskaņošanas, kibervajāšana, neatbilstošu vai viltotu produktu tirgošana, produktu tirgošana vai pakalpojumu sniegšana, pārkāpjot patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktus, ar autortiesībām aizsargātu materiālu nesankcionēta lietošana, izmitināšanas pakalpojumu nelikumīga piedāvāšana vai dzīvu dzīvnieku nelikumīga tirgošana. Turpretī aculiecinieku video par iespējamu noziegumu nebūtu jāuzskata par nelikumīgu saturu tikai tāpēc, ka tajā ir attēlota nelikumīga darbība, ja šāda video ierakstīšana vai izplatīšana sabiedrībai nav nelikumīga saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem. Šajā kontekstā nav nozīmes tam, vai informācijas vai darbības nelikumība izriet no Savienības tiesību aktiem vai valstu tiesību aktiem, kuri ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un kāda ir attiecīgo tiesību aktu būtība vai priekšmets. |
(13) |
Ņemot vērā attiecīgo pakalpojumu specifisko raksturu un atbilstīgo nepieciešamību piemērot to sniedzējiem noteiktus īpašus pienākumus, plašākā šajā regulā definētajā mitināšanas pakalpojumu kategorijā jānošķir tiešsaistes platformu apakškategorija. Tādas tiešsaistes platformas kā sociālie tīkli vai tiešsaistes platformas, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, būtu jādefinē kā mitināšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri pēc pakalpojuma saņēmēju pieprasījuma ne tikai uzglabā informāciju, ko pakalpojuma saņēmēji sniedz, bet arī pēc pakalpojuma saņēmēju pieprasījuma izplata minēto informāciju sabiedrībai. Taču, lai izvairītos no pārāk plašu pienākumu noteikšanas, mitināšanas pakalpojumu sniedzējus nevajadzētu uzskatīt par tiešsaistes platformām, ja informācijas izplatīšana sabiedrībai veido tikai nenozīmīgu papildelementu, kas ir cieši saistīts ar citu pakalpojumu, vai pamata pakalpojuma nenozīmīgu funkcionalitāti, un minētais elements vai funkcionalitāte objektīvu tehnisku iemeslu dēļ nav izmantojami bez minētā cita pakalpojuma vai galvenā pakalpojuma, kā arī šī elementa vai funkcionalitātes integrācija nav līdzeklis tiešsaistes platformām piemērojamo šīs regulas noteikumu apiešanai. Piemēram, šādu elementu varētu veidot tiešsaistes laikraksta komentāru sadaļa, ja ir skaidrs, ka tā ir papildinājums galvenajam pakalpojumam, kas ir ziņu publicēšana, pamatojoties uz izdevēja redakcionālo atbildību. Turpretī komentāru glabāšana sociālajā tīklā būtu uzskatāma par tiešsaistes platformas pakalpojumu, ja ir skaidrs, ka tā nav viena no piedāvātā pakalpojuma nenozīmīgām iezīmēm, pat ja tā ir pakalpojuma saņēmēju ziņu publicēšanas papildinājums. Šajā regulā mākoņdatošanas vai tīmekļa mitināšanas pakalpojumi nebūtu jāuzskata par tiešsaistes platformu, ja konkrētas informācijas izplatīšana sabiedrībai ir nenozīmīgs un papildinošs elements vai nenozīmīga šādu pakalpojumu funkcionalitāte. Turklāt mākoņdatošanas pakalpojumi un tīmekļa mitināšanas pakalpojumi, ja tos izmanto kā infrastruktūru, piemēram, kā interneta lietojumprogrammai, tīmekļa vietnei vai tiešsaistes platformai pamatā esošos infrastruktūras glabāšanas un datošanas pakalpojumus, paši par sevi nebūtu jāuzskata par tādas informācijas izplatīšanu sabiedrībai, kas tiek glabāta vai apstrādāta pēc lietojumprogrammas, tīmekļa vietnes vai tiešsaistes platformas, kuras tos mitina, pakalpojumu saņēmēja pieprasījuma. |
(14) |
Jēdzienam “izplatīšana sabiedrībai”, kā tas tiek izmantots šajā regulā, būtu jāietver informācijas pieejamības nodrošināšana potenciāli neierobežotam personu skaitam, tas ir, nodrošinot, ka pakalpojuma saņēmēji kopumā var viegli piekļūt informācijai, bez nepieciešamības informāciju sniedzošā pakalpojuma saņēmējam veikt turpmākas darbības, neatkarīgi no tā, vai minētās personas faktiski piekļūst attiecīgajai informācijai. Attiecīgi, ja informācijai var piekļūt, tikai reģistrējoties vai saņemot atļauju pievienoties pakalpojuma saņēmēju grupai, minētā informācija būtu uzskatāma par izplatītu sabiedrībai tikai tad, ja pakalpojuma saņēmēji, kas vēlas piekļūt informācijai, tiek automātiski reģistrēti vai pielaisti bez cilvēku pieņemta lēmuma vai izvēles, kam piešķirt piekļuvi. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/1972 (24) definētie starppersonu sakaru pakalpojumi, piemēram, e-pasta ziņojumi vai privātie ziņapmaiņas pakalpojumi, ir ārpus tiešsaistes platformu definīcijas tvēruma, jo tos izmanto sakariem starp ierobežota skaita personām, kuras ir izvēlējies paziņojuma sūtītājs. Tomēr šajā regulā tiešsaistes platformu nodrošinātājiem noteiktie pienākumi var attiekties uz pakalpojumiem, kas ļauj informāciju darīt pieejamu potenciāli neierobežotam saņēmēju skaitam, ko nav noteicis paziņojuma sūtītājs, piemēram, izmantojot publiskas grupas vai atvērtus kanālus. Informācija būtu jāuzskata par izplatītu sabiedrībai šīs regulas nozīmē tikai tad, ja minētā izplatīšana tiek veikta pēc informāciju sniedzošā pakalpojuma saņēmēja tieša pieprasījuma. |
(15) |
Gadījumos, kad šī regula attiecas tikai uz dažiem pakalpojumu sniedzēja pakalpojumiem vai kad pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus reglamentē dažādas šīs regulas iedaļas, attiecīgie šīs regulas noteikumi būtu jāpiemēro tikai to darbības jomā esošajiem pakalpojumiem. |
(16) |
Pateicoties juridiskajai noteiktībai, ko nodrošinājusi Direktīvā 2000/31/EK noteiktā starpniecības pakalpojumu sniedzējiem piemērojamā nosacīto atbrīvojumu no atbildības horizontālā sistēma, iekšējā tirgū ir izveidojušies un paplašinājušies daudzi jauni pakalpojumi. Tāpēc minētā sistēma būtu jāsaglabā. Taču, ņemot vērā atšķirības, kas rodas, transponējot un piemērojot attiecīgos noteikumus valsts līmenī, kā arī skaidrības un saskaņotības labad minētā sistēma būtu jāiekļauj šajā regulā. Ir arī jāprecizē daži minētās sistēmas elementi, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. |
(17) |
Šajā regulā izklāstītajos noteikumos par starpniecības pakalpojumu sniedzēju atbildību būtu jānosaka tikai gadījumi, kad konkrētajam starpniecības pakalpojumu sniedzējam nevar piemērot atbildību par pakalpojuma saņēmēju sniegtu nelikumīgu saturu. Minētie noteikumi nebūtu jāuzskata par pozitīvu pamatu tam, lai noteiktu gadījumus, kad pakalpojumu sniedzējam var piemērot atbildību, – to reglamentē piemērojamie Savienības vai valstu tiesību aktu noteikumi. Turklāt šajā regulā noteiktie atbrīvojumi no atbildības būtu jāpiemēro attiecībā uz visu veidu atbildību par jebkāda veida nelikumīgu saturu neatkarīgi no šādu tiesību aktu konkrētā priekšmeta vai būtības. |
(18) |
Šajā regulā noteiktie atbrīvojumi no atbildības nebūtu jāpiemēro gadījumos, kad tā vietā, lai nodrošinātu pakalpojumus neitrāli, veicot tikai tehnisku un automātisku pakalpojuma saņēmēja sniegtās informācijas apstrādi, starpniecības pakalpojumu sniedzējs veic tādas aktīvas darbības, kas tam dod zināšanas par šādu informāciju vai kontroli pār to. Minēto atbrīvojumu piemērošanai attiecīgi nevajadzētu būt pieejamai attiecībā uz atbildību par informāciju, kuru ir sniedzis nevis pakalpojuma saņēmējs, bet gan pats starpniecības pakalpojuma sniedzējs, tostarp gadījumos, kad uz izstrādāto informāciju ir attiecināma attiecīgā pakalpojumu sniedzēja redakcionālā atbildība. |
(19) |
Ņemot vērā tālākpārsūtīšanas, pieglabāšanas un mitināšanas darbību atšķirīgo raksturu un attiecīgo pakalpojumu sniedzēju atšķirīgo stāvokli un iespējas, ir jānošķir minētajām darbībām piemērojamie noteikumi, ciktāl saskaņā ar šo regulu tām ir piemērojamas dažādas prasības un nosacījumi un ciktāl atšķiras to darbības joma, kā to interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa. |
(20) |
Ja starpniecības pakalpojumu sniedzējs apzināti sadarbojas ar pakalpojumu saņēmēju nolūkā veikt nelikumīgas darbības, nebūtu jāuzskata, ka pakalpojumi tiek sniegti neitrālā veidā, un tādēļ pakalpojuma sniedzējam nevajadzētu būt iespējai izmantot šajā regulā paredzētos atbrīvojumus no atbildības. Tā tam vajadzētu būt, piemēram, gadījumā, kad pakalpojuma sniedzējs savu pakalpojumu piedāvā ar galveno mērķi veicināt nelikumīgas darbības, piemēram, skaidri paužot, ka tā nolūks ir veicināt nelikumīgas darbības vai ka tā pakalpojumi ir piemēroti minētajam nolūkam. Tas vien, ka pakalpojums piedāvā šifrētu nosūtīšanu vai jebkādu citu sistēmu, kas padara neiespējamu lietotāja identifikāciju, pats par sevi nebūtu kvalificējams kā nelikumīgu darbību veicināšana. |
(21) |
Pakalpojumu sniedzējam vajadzētu būt iespējai izmantot atbrīvojumus no atbildības par tālākpārsūtīšanas un pieglabāšanas pakalpojumiem, ja tie nav nekādā veidā saistīti ar nosūtīto informāciju vai informāciju, kurai piekļūts. Tam cita starpā ir nepieciešams, lai pakalpojumu sniedzējs nemainītu informāciju, kuru tas pārsūta vai kurai tas sniedz piekļuvi. Taču šī prasība nebūtu jāsaprot kā tāda, kas attiecas uz nosūtīšanas vai piekļuves laikā veiktām tehniska rakstura manipulācijām, ja vien minētās manipulācijas nemaina nosūtītās informācijas vai informācijas, kurai tiek sniegta piekļuve, integritāti. |
(22) |
Lai izmantotu atbrīvojumu no atbildības attiecībā uz mitināšanas pakalpojumiem, pakalpojumu sniedzējam, iegūstot faktiskas zināšanas par nelikumīgām darbībām vai nelikumīgu saturu, būtu ātri jārīkojas, lai izņemtu attiecīgo saturu vai liegtu piekļuvi tam. Satura izņemšana vai liegums piekļūt tam būtu jāīsteno, ievērojot pakalpojuma saņēmēju pamattiesības, tostarp tiesības uz vārda un informācijas brīvību. Pakalpojumu sniedzējs var iegūt šādas faktiskas zināšanas par satura nelikumību, cita starpā saskaņā ar šo regulu veicot izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas vai saņemot fizisku personu vai citu subjektu paziņojumus, ciktāl šādi paziņojumi ir pietiekami precīzi un pienācīgi pamatoti, lai rūpīgs uzņēmējs varētu pamatoti identificēt un novērtēt iespējamo nelikumīgo saturu un attiecīgā gadījumā vērsties pret to. Tomēr šādas faktiskas zināšanas nevar uzskatīt par iegūtām, pamatojoties tikai uz to, ka pakalpojumu sniedzējs vispārīgi zina, ka tā pakalpojums tiek izmantots arī nelikumīga satura glabāšanai. Turklāt fakts, ka pakalpojumu sniedzējs automātiski indeksē savā pakalpojumā augšupielādētu informāciju, ka tam ir meklēšanas funkcija un ka tas iesaka informāciju atkarībā no pakalpojuma saņēmēju profiliem vai vēlmēm, nav pietiekams pamats, lai uzskatītu, ka pakalpojumu sniedzējam ir konkrēti zināms par platformā izdarītām nelikumīgām darbībām vai par tajā uzglabātu nelikumīgu saturu. |
(23) |
Atbrīvojums no atbildības nebūtu jāpiemēro, ja pakalpojuma saņēmēja rīcību nosaka vai kontrolē mitināšanas pakalpojuma sniedzējs. Piemēram, ja tiešsaistes platformas nodrošinātājs, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, nosaka tirgotāja piedāvāto preču vai pakalpojumu cenu, varētu uzskatīt, ka tirgotājs darbojas minētās platformas pakļautībā vai kontrolē. |
(24) |
Lai nodrošinātu patērētāju efektīvu aizsardzību, viņiem veicot starpnieku nodrošinātus komercdarījumus tiešsaistē, noteiktiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, proti, tiešsaistes platformām, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, nevajadzētu būt iespējai izmantot atbrīvojumu no atbildības šajā regulā paredzētajiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ciktāl šādas tiešsaistes platformas sniedz attiecīgo informāciju par aplūkojamajiem darījumiem tādā veidā, kas rada patērētājiem priekšstatu, ka minēto informāciju sniedz minētās tiešsaistes platformas vai to pakļautībā vai kontrolē esoši tirgotāji un ka minētajām tiešsaistes platformām tādējādi ir informācija vai kontrole pār to, pat tad, ja tās nav. Šādas uzvedības piemēri varētu būt gadījumi, kad tiešsaistes platforma skaidri neuzrāda tirgotāja identitāti, kā prasīts šajā regulā, kad tiešsaistes platforma tirgotāja identitāti vai kontaktinformāciju neatklāj līdz līguma starp tirgotāju un patērētāju noslēgšanas brīdim vai kad tiešsaistes platformas tirgo produktu vai pakalpojumu savā vārdā, nevis izmantojot tā tirgotāja nosaukumu, kurš minēto produktu vai pakalpojumu piegādā. Minētajā sakarā būtu objektīvi jānosaka, vai, pamatojoties uz attiecīgajiem apstākļiem, pasniegšanas veids varētu radīt vidusmēra patērētājam priekšstatu, ka attiecīgo informāciju sniedza pati tiešsaistes platforma vai tās pakļautībā vai kontrolē esoši tirgotāji. |
(25) |
Šajā regulā noteiktajiem atbrīvojumiem no atbildības nevajadzētu ietekmēt tiesības izdot dažādu veidu rīkojumus starpniecības pakalpojumu sniedzējiem pat tad, ja viņi atbilst šajos izņēmumos ietvertajiem nosacījumiem. Šādi rīkojumi var jo īpaši ietvert saskaņā ar Savienības tiesību aktiem izdotus tiesu vai administratīvo iestāžu rīkojumus, kuros ir noteikta prasība izbeigt vai novērst jebkāda veida pārkāpumu, tostarp izņemt rīkojumos norādīto nelikumīgo saturu vai liegt tam piekļuvi. |
(26) |
Lai radītu juridisko noteiktību un neatturētu visu kategoriju starpniecības pakalpojumu sniedzējus no tādu brīvprātīgu darbību veikšanas, kas vērstas uz nelikumīga satura atklāšanu, identificēšanu un vēršanos pret to, būtu skaidri jānosaka, ka tikai tas vien, ka pakalpojumu sniedzēji veic šādas darbības, nepadara šajā regulā noteikto atbrīvojumu no atbildības nepieejamu, ar noteikumu, ka minētās darbības tiek veiktas labticīgi un rūpīgi. Labticīgas un rūpīgas rīcības nosacījumam būtu jāietver objektīva, nediskriminējoša un samērīga rīcība, pienācīgi ņemot vērā visu iesaistīto pušu tiesības un leģitīmās intereses un nodrošinot nepieciešamos aizsardzības pasākumus pret likumīga satura nepamatotu izņemšanu saskaņā ar šīs regulas mērķi un prasībām. Minētajā nolūkā attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, būtu jāveic saprātīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad šādu darbību veikšanai tiek izmantoti automatizēti rīki, attiecīgā tehnoloģija ir pietiekami uzticama, lai maksimāli ierobežotu kļūdu īpatsvaru. Turklāt ir lietderīgi precizēt, ka tikai tam vien, ka pakalpojumu sniedzēji labticīgi veic pasākumus nolūkā ievērot Savienības tiesību aktu prasības, tostarp šajā regulā noteiktās prasības attiecībā uz pakalpojumu sniedzēju noteikumu izpildi, nebūtu jāizraisa šajā regulā noteikto atbrīvojumu no atbildības nepieejamību. Tādēļ, nosakot, vai pakalpojumu sniedzējs var paļauties uz atbrīvojumu no atbildības, nevajadzētu ņemt vērā attiecīgā pakalpojumu sniedzēja iespējami veiktās darbības un pasākumus, jo īpaši attiecībā uz to, vai pakalpojumu sniedzējs nodrošina savu pakalpojumu neitrālā veidā un tādējādi atbilst attiecīgās normas darbības jomai, taču šis noteikums nenozīmē, ka pakalpojumu sniedzējs var uz to paļauties. Brīvprātīgas darbības nebūtu jāizmanto, lai apietu pienākumus, kas šajā regulā noteikti visiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem. |
(27) |
Lai arī šajā regulā izklāstītie noteikumi par starpniecības pakalpojumu sniedzēju atbildību ir vērsti uz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem piemērojamo atbrīvojumu no atbildības, ir svarīgi atgādināt, ka, neraugoties uz šādu pakalpojumu sniedzēju vispārēji būtisko nozīmi, nelikumīgā satura un tiešsaistes darbību problēmas nevajadzētu risināt, tikai koncentrējoties uz to atbildību un pienākumiem. Trešām personām, kuras skar tiešsaistē nosūtītais vai uzglabātais nelikumīgais saturs, pēc iespējas jācenšas atrisināt ar šādu saturu saistītos konfliktus, neiesaistot attiecīgos starpniecības pakalpojumu sniedzējus. Pakalpojuma saņēmējiem būtu jāpiemēro atbildība par nelikumīgu saturu, kuru tie iesniedz un iespējami izplata sabiedrībai, izmantojot starpniecības pakalpojumus, ja tāda ir noteikta piemērojamajos Savienības un valstu tiesību aktos. Arī citiem dalībniekiem, piemēram, grupu moderatoriem slēgtās tiešsaistes vidēs, jo īpaši lielu grupu gadījumā, attiecīgos gadījumos saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem būtu jāpalīdz novērst nelikumīga satura izplatīšanu tiešsaistē. Turklāt, ja pastāv nepieciešamība iesaistīt informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējus, tostarp starpniecības pakalpojumu sniedzējus, visu veidu šādas iesaistīšanās pieprasījumi un rīkojumi būtu vispārīgi jāadresē tam konkrētajam pakalpojumu sniedzējam, kuram ir tehniskas un operatīvas spējas vērsties pret konkrētajiem nelikumīgā satura elementiem, lai novērstu un mazinātu jebkādu iespējami negatīvo ietekmi uz tādas informācijas pieejamību un piekļūstamību, kura nav nelikumīgs saturs. |
(28) |
Kopš 2000. gada ir parādījušās jaunas tehnoloģijas, kuras uzlabo datu nosūtīšanas, “atrodamības” un uzglabāšanas sistēmu pieejamību, efektivitāti, ātrumu, uzticamību, spējas un drošību tiešsaistē, tādējādi veidojot arvien sarežģītāku tiešsaistes ekosistēmu. Šajā sakarā būtu jāatgādina, ka arī tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kuru pakalpojumi izveido un atvieglo interneta loģisko arhitektūru un pienācīgu darbību, tostarp tehniskās palīgfunkcijas, var piemērot šajā regulā izklāstītos atbrīvojumus no atbildības, ciktāl to sniegtie pakalpojumi ir kvalificējami kā tālākpārsūtīšanas, pieglabāšanas vai mitināšanas pakalpojumi. Šādi pakalpojumi attiecīgajā gadījumā ietver lokālos bezvadu tīklus, domēnu nosaukumu sistēmu (DNS) pakalpojumus, augstākā līmeņa domēnu nosaukumu reģistrus, reģistratorus, sertificētājas iestādes, kuras izdod digitālos sertifikātus, virtuālos privātos tīklus, tiešsaistes meklētājprogrammas, mākoņa infrastruktūras pakalpojumus vai satura piegādes tīklus, kuri dara iespējamas vai uzlabo citu starpniecības pakalpojumu sniedzēju funkcijas vai nosaka to atrašanās vietu. Tāpat ir ievērojami attīstījušies sakaru nolūkiem izmantotie pakalpojumi un to piegādes tehniskie līdzekļi, radot tādus tiešsaistes pakalpojumus kā balss pārraide ar interneta protokolu, ziņapmaiņas pakalpojumi un tīmekļa e-pasta pakalpojumi, kur saziņa tiek nodrošināta, izmantojot interneta piekļuves pakalpojums. Arī minētajiem pakalpojumiem var piemērot atbrīvojumus no atbildības tādā mērā, kādā tie ir kvalificējami kā tālākpārsūtīšanas, pieglabāšanas vai mitināšanas pakalpojumi. |
(29) |
Starpniecības pakalpojumi aptver plašu tādu saimniecisko darbību spektru, kuras notiek tiešsaistē un pastāvīgi attīstās, lai nodrošinātu ātru, drošu un aizsargātu informācijas nosūtīšanu un nodrošinātu visu tiešsaistes ekosistēmas dalībnieku ērtības. Piemēram, tālākpārsūtīšanas starpniecības pakalpojumi ietver vispārējas pakalpojumu kategorijas, piemēram, interneta plūsmu apmaiņas punktus, bezvadu piekļuves punktus, virtuālos privātos tīklus, DNS pakalpojumus un atrisinātājus, augstākā līmeņa domēnu nosaukumu reģistrus, reģistratorus, sertifikācijas iestādes, kuras izdod digitālos sertifikātus, balss pārraidi ar interneta protokolu un citus starppersonu sakaru pakalpojumus, savukārt pieglabāšanas starpniecības pakalpojumu vispārīgi piemēri ietver tikai satura piegādes tīklu, apgriezto starpniekserveru vai satura pielāgošanas starpniekserveru nodrošināšanu. Šādi pakalpojumi ir būtiski, lai nodrošinātu netraucētu un efektīvu internetā sniegtās informācijas nodošanu. Mitināšanas pakalpojumi ietver tādu pakalpojumu kategorijas kā mākoņdatošana, tīmekļa mitināšana, maksas atsauces pakalpojumi vai pakalpojumi, kas dod iespēju kopīgot informāciju un saturu tiešsaistē, tostarp datņu uzglabāšana un kopīgošana. Starpniecības pakalpojumus var sniegt atsevišķi, kā daļu no cita veida starpniecības pakalpojuma vai vienlaikus ar citiem starpniecības pakalpojumiem. Tas, vai konkrēts pakalpojums ir tālākpārsūtīšanas, pieglabāšanas vai mitināšanas pakalpojums, ir atkarīgs tikai no tā tehniskajām funkcijām, kuras laika gaitā varētu attīstīties, un tas būtu jānovērtē katrā gadījumā atsevišķi. |
(30) |
Starpniecības pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu ne de jure, ne de facto piemērot pārraudzības pienākumu attiecībā uz vispārīga rakstura pienākumiem. Tas neattiecas uz uzraudzības pienākumiem konkrētā gadījumā un jo īpaši neietekmē valsts iestāžu rīkojumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem, atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, kā tos interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa, un saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem. Nekas šajā regulā nebūtu jāinterpretē kā vispārējs pārraudzības pienākums vai vispārējs aktīvas faktu noskaidrošanas pienākums, vai vispārējs pienākums pakalpojumu sniedzējiem īstenot proaktīvus pasākumus attiecībā uz nelikumīgu saturu. |
(31) |
Atkarībā no katras dalībvalsts tiesību sistēmas un attiecīgās tiesību jomas valsts tiesu vai administratīvās iestādes, tostarp tiesībaizsardzības iestādes, var likt starpniecības pakalpojumu sniedzējiem vērsties pret vienu vai vairākiem konkrētiem nelikumīga satura elementiem, vai sniegt konkrētu specifisku informāciju. Valstu tiesību akti, uz kuru pamata tiek izdoti šādi rīkojumi, būtiski atšķiras, un arvien biežāk šādi rīkojumi tiek izpildīti pārrobežu situācijās. Lai nodrošinātu to, ka minētos rīkojumus var ievērot lietderīgā un efektīvā veidā, jo īpaši pārrobežu kontekstā, tā lai attiecīgās valsts iestādes var veikt savus uzdevumus un pakalpojumu sniedzējiem netiek uzlikti nesamērīgi slogi, nepamatoti neietekmējot nevienas citas trešās personas tiesības un leģitīmās intereses, ir jāievieš konkrēti nosacījumi, kam minētajiem rīkojumiem būtu jāatbilst, kā arī konkrētas papildu prasības attiecībā uz minēto rīkojumu izskatīšanu. Līdz ar to šai regulai būtu jāsaskaņo tikai daži konkrēti minimālie nosacījumi, kas šādiem rīkojumiem būtu jāizpilda, lai starpniecības pakalpojumu sniedzējiem uzliktu pienākumu informēt attiecīgās iestādes par minēto rīkojumu izpildi. Tāpēc šī regula nenodrošina juridisko pamatu šādu rīkojumu izdošanai un neregulē to teritoriālo darbības jomu vai pārrobežu izpildes panākšanu. |
(32) |
Piemērojamos Savienības vai valsts tiesību aktos, uz kuru pamata minētie rīkojumi ir izdoti, varētu būt paredzēti papildu nosacījumi, un tiem vajadzētu būt attiecīgo rīkojumu izpildes panākšanas pamatā. Gadījumā, ja šādi rīkojumi netiek pildīti, izdevējai dalībvalstij vajadzētu būt iespējai panākt to izpildi saskaņā ar saviem tiesību aktiem. Piemērojamos valsts tiesību aktos būtu jāievēro Savienības tiesību akti, tostarp Hartas un LESD normas par brīvību veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus Savienībā, jo īpaši attiecībā uz tiešsaistes azartspēļu un derību pakalpojumiem. Tāpat šādu valsts tiesību aktu piemērošana attiecīgo rīkojumu izpildes panākšanai neskar piemērojamos Savienības tiesību aktus vai starptautiskos nolīgumus, ko Savienība vai dalībvalstis noslēgušas attiecībā uz minēto rīkojumu pārrobežu atzīšanu, izpildi un izpildes panākšanu, jo īpaši civillietās un krimināllietās. No otras puses, tieši pienākumam informēt attiecīgās iestādes par to, kā minētie rīkojumi tiek pildīti, nevis pašu rīkojumu izpildes panākšanai, būtu jāpiemēro šajā regulā izklāstītie noteikumi. |
(33) |
Starpniecības pakalpojumu sniedzējam būtu bez liekas kavēšanās jāinformē izdevējiestāde par visiem saistībā ar šādiem rīkojumiem veiktajiem pēcpasākumiem, ievērojot attiecīgajos Savienības vai valsts tiesību aktos noteiktos termiņus. |
(34) |
Attiecīgajām valsts iestādēm vajadzētu būt iespējai izdot šādus rīkojumus attiecībā uz saturu, kas uzskatāms par nelikumīgu, vai rīkojumus sniegt informāciju, pamatojoties uz Savienības tiesību aktiem vai valsts tiesību aktiem, kuri ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un jo īpaši ar Hartu, un adresēt tos starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, tostarp tiem, kas ir iedibināti citā dalībvalstī. Tomēr šai regulai nebūtu jāskar Savienības tiesību akti tiesu iestāžu sadarbības civillietās un krimināllietās jomā, tostarp Regula (ES) Nr. 1215/2012 un Regula par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem elektronisko pierādījumu gūšanai krimināllietās, un valstu krimināltiesības vai civilprocesuālās tiesības. Tāpēc, ja minētie tiesību akti kriminālprocesa vai civilprocesa kontekstā paredz nosacījumus, kuri papildina šajā regulā paredzētos nosacījumus vai ir ar tiem nesaderīgi un kuri attiecas uz rīkojumiem par vēršanos pret nelikumīgu saturu vai informācijas sniegšanu, šajā regulā paredzētie nosacījumi varētu nebūt piemērojami vai tos varētu pielāgot. Jo īpaši kriminālprocesa kontekstā izdevējiestādes dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoram uzlikto pienākumu nosūtīt rīkojumu kopiju visiem pārējiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem varētu nepiemērot vai var pielāgot, ja to paredz piemērojamie valsts kriminālprocesuālie tiesību akti. Turklāt pienākumu rīkojumos norādīt pamatojumu, kurā paskaidro, kāpēc informācija ir nelikumīgs saturs, vajadzības gadījumā būtu jāpielāgo saskaņā ar piemērojamajiem valsts kriminālprocesuālajiem tiesību aktiem noziedzīgu nodarījumu novēršanai, izmeklēšanai, atklāšanai un saukšanai pie atbildības par tiem. Visbeidzot, starpniecības pakalpojumu sniedzēju pienākums informēt pakalpojuma saņēmēju varētu tikt atlikts saskaņā ar piemērojamajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem, jo īpaši kriminālprocesa, civilprocesa vai administratīvā procesa kontekstā. Turklāt rīkojumi būtu jāizdod saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un šajā regulā noteikto aizliegumu ieviest vispārīgo pienākumu pārraudzīt informāciju vai aktīvi meklēt uz nelikumīgām darbībām norādošus faktus vai apstākļus. Šajā regulā paredzētie nosacījumi un prasības, kas attiecas uz rīkojumiem vērsties pret nelikumīgu saturu, neskar citus Savienības tiesību aktus, kas paredz līdzīgas sistēmas, lai vērstos pret noteiktiem nelikumīga satura veidiem, piemēram, Regulu (ES) 2021/784, Regulu (ES) 2019/1020 vai Regulu (ES) 2017/2394, ar kuru piešķirtas noteiktas pilnvaras pieprasīt sniegt informāciju dalībvalstu patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm, savukārt rīkojumiem sniegt informāciju piemērojamie nosacījumi un prasības neskar citus Savienības tiesību aktus, kuri ietver līdzīgus konkrētām nozarēm piemērojamus attiecīgus noteikumus. Minētajiem nosacījumiem un prasībām nebūtu jāskar piemērojamos valstu tiesību aktos ietvertie saglabāšanas noteikumi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un ar informācijas neizpaušanu saistīti tiesībaizsardzības iestāžu konfidencialitātes pieprasījumi. Minētajiem nosacījumiem un prasībām nebūtu jāietekmē dalībvalstu iespēja pieprasīt starpniecības pakalpojumu sniedzējam novērst pārkāpumu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp šo regulu, un jo īpaši ar vispārējas pārraudzības pienākumu aizliegumu. |
(35) |
Šajā regulā paredzētie nosacījumi un prasības būtu jāizpilda vēlākais tad, kad rīkojums tiek nosūtīts attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam. Tāpēc rīkojumu var izdot kādā no attiecīgās dalībvalsts izdevējiestādes oficiālajām valodām. Tomēr, ja minētā valoda atšķiras no starpniecības pakalpojumu sniedzēja deklarētās valodas vai no dalībvalsts citas oficiālās valodas, par ko vienojušies rīkojumu izdevusī iestāde un starpniecības pakalpojumu sniedzējs, nosūtītajam rīkojumam būtu jāpievieno vismaz to rīkojuma elementu tulkojums, kas noteikti šajā regulā. Ja starpniecības pakalpojumu sniedzējs ir vienojies ar kādas dalībvalsts iestādēm lietot kādu konkrētu valodu, tas būtu jāmudina akceptēt citu dalībvalstu iestāžu tajā pašā valodā izdotus rīkojumus. Rīkojumiem būtu jāietver elementi, kas ļauj adresātam identificēt izdevējiestādi, tostarp attiecīgā gadījumā minētās iestādes kontaktpunkta kontaktinformācija, un pārliecināties par rīkojuma autentiskumu. |
(36) |
Šādiem rīkojumiem vērsties pret nelikumīgu saturu būtu skaidri jānorāda teritoriālā darbības joma, pamatojoties uz piemērojamajiem Savienības vai valstu tiesību aktiem, kas ļauj izdot attiecīgos rīkojumus, un tai nevajadzētu pārsniegt mērķa sasniegšanai absolūti nepieciešamo teritoriju. Minētajā sakarā rīkojumu izdevušajai valsts tiesu vai administratīvajai iestādei, kas varētu būt tiesībaizsardzības iestāde, atbilstoši rīkojuma izdošanas juridiskajam pamatam vajadzētu līdzsvarot rīkojuma iecerēto mērķi ar visu to trešo personu tiesībām un leģitīmajām interesēm, kuras var skart attiecīgais rīkojums, jo īpaši ar Hartā noteiktajām pamattiesībām. Jo īpaši pārrobežu kontekstā rīkojuma sekām principā būtu jāattiecas tikai uz izdevējas dalībvalsts teritoriju, ja vien satura nelikumība neizriet tieši no Savienības tiesību aktiem vai izdevējiestāde neuzskata, ka attiecīgajām tiesībām ir vajadzīga plašāka teritoriālā darbības joma, saskaņā ar Savienības un starptautiskajām tiesībām, vienlaikus ņemot vērā starptautiskās savstarpējās atzīšanas intereses. |
(37) |
Šajā regulā reglamentētie rīkojumi sniegt informāciju attiecas uz konkrētas informācijas sniegšanu par atsevišķiem attiecīgā starpniecības pakalpojuma saņēmējiem, kuri ir norādīti minētajos rīkojumos, ar mērķi noteikt šo pakalpojumu saņēmēju atbilstību piemērojamajiem Savienības vai valsts tiesību aktu noteikumiem. Šādos rīkojumos būtu jāpieprasa informācija nolūkā spēt identificēt attiecīgā pakalpojuma saņēmējus. Tādēļ šīs regulas prasības par informācijas sniegšanu neattiecas uz rīkojumiem par informācijas sniegšanu par īpaši neidentificētu pakalpojuma saņēmēju grupu dalībniekiem, tostarp rīkojumus sniegt apkopotu informāciju statistikas nolūkiem vai pierādījumos balstītas politikas izstrādes nolūkiem. |
(38) |
Uz rīkojumiem vērsties pret nelikumīgu saturu un sniegt informāciju attiecas noteikumi, kas aizsargā tās dalībvalsts kompetenci, kurā iedibināts attiecīgais pakalpojumu sniedzējs, un noteikumi, kas noteiktos gadījumos paredz Direktīvas 2000/31/EK 3. pantā izklāstītās iespējamās atkāpes no minētās kompetences, tikai tad, ja ir izpildīti minētā panta nosacījumi. Ņemot vērā, ka minētie rīkojumi ir attiecīgi saistīti ar īpašiem nelikumīga satura un informācijas elementiem, gadījumos, kad tie ir adresēti citā dalībvalstī iedibinātiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, tie principā neierobežo minēto pakalpojumu sniedzēju brīvību sniegt savus pakalpojumus citās valstīs. Tādēļ uz minētajiem rīkojumiem neattiecas Direktīvas 2000/31/EK 3. pantā izklāstītie noteikumi, tostarp attiecībā uz nepieciešamību pamatot pasākumus, atkāpjoties no tās dalībvalsts kompetences, kurā pakalpojumu sniedzējs ir iedibināts, uz konkrētu iemeslu pamata, un attiecībā uz ziņošanu par šādiem pasākumiem. |
(39) |
Prasības sniegt informāciju par apstrīdēšanas mehānismiem, kas ir pieejami starpniecības pakalpojuma sniedzējam un pakalpojuma saņēmējam, kurš sniedzis saturu, ietver prasību sniegt informāciju par administratīvajiem sūdzību izskatīšanas mehānismiem un tiesību aizsardzību tiesā, tostarp par tiesu iestāžu izdotu rīkojumu pārsūdzību. Turklāt digitālo pakalpojumu koordinatori varētu izstrādāt valstu rīkus un vadlīnijas attiecībā uz sūdzību un apstrīdēšanas mehānismiem, kas piemērojami to attiecīgajā teritorijā, lai atvieglotu pakalpojuma saņēmēju piekļuvi šādiem mehānismiem. Visbeidzot, piemērojot šo regulu, dalībvalstīm būtu jāievēro pamattiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un taisnīgu tiesu, kā paredzēts Hartas 47. pantā. Tāpēc šai regulai nebūtu jāliedz attiecīgajām valsts tiesu vai administratīvajām iestādēm, pamatojoties uz piemērojamajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem, kuri ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, izdot rīkojumu par satura atjaunošanu, ja šāds saturs atbilda starpniecības pakalpojuma sniedzēja noteikumiem, bet minētais pakalpojuma sniedzējs to ir kļūdaini uzskatījis par nelikumīgu un tas ir izņemts. |
(40) |
Lai sasniegtu šīs regulas mērķus un jo īpaši uzlabotu iekšējā tirgus darbību, kā arī nodrošinātu drošu un pārredzamu tiešsaistes vidi, attiecībā uz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem nepieciešams noteikt skaidru, rezultatīvu, paredzamu, līdzsvarotu un saskaņotu pienācīgas rūpības pienākumu kopumu. Minētie pienākumi būtu īpaši jāvērš uz dažādu sabiedriskās politikas mērķu sasniegšanas garantēšanu, piemēram, pakalpojuma saņēmēju, tostarp patērētāju, nepilngadīgu personu un lietotāju, kas īpaši pakļauti naida runas, seksuālas uzmākšanās vai citu diskriminējošu darbību riskam, drošību un uzticēšanos, attiecīgo Hartā noteikto pamattiesību aizsardzību, minēto pakalpojumu sniedzēju jēgpilnu pārskatatbildību un iespēju došanu saņēmējiem un citām skartajām personām, vienlaikus veicinot kompetento iestāžu veiktu nepieciešamo pārraudzību. |
(41) |
Minētajā sakarā ir svarīgi pielāgot pienācīgas rūpības pienākumus attiecīgā starpniecības pakalpojuma veidam, apjomam un raksturam. Tādēļ šajā regulā ir izklāstītas visiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem piemērojamās pamatprasības, kā arī mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem un jo īpaši tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem piemērojamie papildu pienākumi. Ja starpniecības pakalpojumu sniedzēji pieder pie vairākām dažādām kategorijām, ņemot vērā to lielumu un sniegto pakalpojumu raksturu, tiem būtu jāievēro visi attiecīgie šīs regulas pienākumi, kas saistīti ar minētajiem pakalpojumiem. Minētie saskaņotie pienācīgas rūpības pienākumi, kuriem vajadzētu būt pamatotiem un nepatvaļīgiem, ir nepieciešami, lai atbildētu uz apzinātajām sabiedriskās politikas bažām, piemēram, aizsargātu pakalpojuma saņēmēju leģitīmās intereses, vērstos pret nelikumīgu praksi un aizsargātu Hartā nostiprinātās pamattiesības. Pienācīgas rūpības pienākumi ir neatkarīgi no starpniecības pakalpojumu sniedzēju atbildības jautājuma, un tādēļ tie ir jānovērtē atsevišķi. |
(42) |
Lai veicinātu netraucētu un efektīvu divvirzienu saziņu par šīs regulas darbības jomā esošajiem jautājumiem, tostarp attiecīgā gadījumā apstiprinot šādas saziņas saņemšanu, starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu jānosaka pienākums iecelt vienotu elektronisko kontaktpunktu un publicēt un atjaunināt attiecīgu informāciju par minēto kontaktpunktu, tostarp par šādā saziņā izmantojamām valodām. Elektronisko kontaktpunktu var izmantot arī uzticamie signalizētāji un profesionālas organizācijas, kurām ir īpašas attiecības ar attiecīgo starpniecības pakalpojumu sniedzēju. Pretēji juridiskajam pārstāvim elektroniskajam kontaktpunktam būtu jākalpo operatīviem mērķiem, un uz to nebūtu jāattiecina prasība par fizisku atrašanās vietu. Starpniecības pakalpojumu sniedzēji var izraudzīties vienu un to pašu vienoto kontaktpunktu, kas prasīts šajā regulā, kā arī citu Savienības tiesību aktu vajadzībām. Starpniecības pakalpojumu sniedzēji tiek mudināti saziņas valodu noteikšanas procesā nodrošināt, ka izvēlētās valodas pašas par sevi nerada šķēršļus saziņai. Vajadzības gadījumā starpniecības pakalpojumu sniedzējiem un dalībvalstu iestādēm vajadzētu būt iespējai panākt atsevišķu vienošanos par saziņas valodu vai meklēt alternatīvus līdzekļus, kā pārvarēt valodas barjeru, tostarp, izmantojot visus pieejamos tehnoloģiskos līdzekļus vai iekšējos un ārējos cilvēkresursus. |
(43) |
Starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu arī jānosaka prasība izraudzīties vienotu kontaktpunktu pakalpojumu saņēmējiem, lai nodrošinātu ātru, tiešu un efektīvu saziņu, jo īpaši ar viegli piekļūstamiem līdzekļiem, piemēram, izmantojot tālruņa numuru, e-pasta adreses, elektroniskās saziņas veidlapas, sarunbotus vai tūlītējo ziņapmaiņu. Kad pakalpojuma saņēmēja saziņa notiek ar sarunbotiem, tas būtu skaidri jānorāda. Starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu jāļauj pakalpojumu saņēmējiem izvēlēties tiešas un efektīvas saziņas līdzekļus, kas nebalstās tikai uz automatizētiem rīkiem. Starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpieliek visas saprātīgās pūles, lai nodrošinātu pietiekamu cilvēkresursu un finanšu resursu piešķiršanu un panāktu, ka šī saziņa notiek ātri un efektīvi. |
(44) |
Trešās valstīs iedibinātiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā pakalpojumus Savienībā, būtu jāieceļ pienācīgi pilnvarots juridiskais pārstāvis Savienībā un jāsniedz informācija par saviem juridiskajiem pārstāvjiem attiecīgajām iestādēm un tā jādara publiski pieejama. Lai izpildītu minēto pienākumu, šādiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina, ka ieceltajam juridiskajam pārstāvim ir nepieciešamās pilnvaras un resursi sadarbībai ar attiecīgajām iestādēm. Tā tas varētu būt, piemēram, ja starpniecības pakalpojumu sniedzējs ieceļ tās pašas pakalpojumu sniedzēja grupas meitasuzņēmumu vai savu mātesuzņēmumu, ja minētais meitasuzņēmums vai mātesuzņēmums ir iedibināts Savienībā. Tomēr tas tā varētu nebūt, piemēram, ja uz juridisko pārstāvi attiecas reorganizācijas procedūra, bankrots vai personas vai uzņēmuma maksātnespēja. Minētajam pienākumam būtu jānodrošina iedarbīga pārraudzība un nepieciešamības gadījumā šīs regulas izpildes panākšana attiecībā uz minētajiem pakalpojumu sniedzējiem. Vajadzētu būt iespējai, ka juridisko pārstāvi saskaņā ar valsts tiesību aktiem pilnvaro vairāk nekā viens starpniecības pakalpojumu sniedzējs. Juridiskajam pārstāvim vajadzētu būt iespējai pildīt arī kontaktpunkta funkcijas, ja tiek ievērotas šīs regulas attiecīgās prasības. |
(45) |
Lai gan principā būtu jāievēro starpniecības pakalpojumu sniedzēju līgumu slēgšanas brīvība, ir lietderīgi paredzēt konkrētus noteikumus par šo pakalpojumu sniedzēju noteikumu saturu, piemērošanu un izpildes panākšanu ar mērķi nodrošināt pārredzamību un aizsargāt pakalpojuma saņēmējus, kā arī lai izvairītos no netaisnīgiem vai patvaļīgiem rezultātiem. Starpniecības pakalpojumu sniedzējiem savos noteikumos būtu skaidri jānorāda un jāatjaunina informācija par iemesliem, uz kuru pamata tie var ierobežot savu pakalpojumu sniegšanu. Jo īpaši tiem būtu jāietver informācija par visām rīcībpolitikām, procedūrām, pasākumiem un rīkiem, kas tiek izmantoti satura moderācijai, tostarp par lēmumu pieņemšanas algoritmiem un cilvēka veikto pārskatīšanu, kā arī par iekšējās sūdzību izskatīšanas procedūras noteikumiem. Tiem būtu arī jāsniedz viegli piekļūstama informācija par pakalpojuma saņēmēja tiesībām pārtraukt pakalpojuma izmantošanu. Starpniecības pakalpojumu sniedzēji pakalpojuma sniegšanas noteikumos var izmantot grafiskus elementus, piemēram, ikonas vai attēlus, lai ilustrētu šajā regulā noteiktos informēšanas prasību galvenos elementus. Pakalpojumu sniedzējiem, izmantojot piemērotus līdzekļus, būtu jāinformē pakalpojuma saņēmēji par būtiskām izmaiņām noteikumos, piemēram, ja tie groza noteikumus par informāciju, kas ir atļauta to platformā, vai citām šādām izmaiņām, kas varētu tieši ietekmēt saņēmēju spēju izmantot pakalpojumu. |
(46) |
To starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, kuri, izmantojot pakalpojuma struktūru vai mārketingu, ir vērsti uz nepilngadīgajiem vai kurus galvenokārt izmanto nepilngadīgie, būtu īpaši jācenšas padarīt savu noteikumu skaidrojumu viegli saprotamu nepilngadīgajiem. |
(47) |
Minēto ierobežojumu izstrādāšanā, piemērošanā un izpildes panākšanā starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu jārīkojas nepatvaļīgi un bez diskriminācijas un jāņem vērā pakalpojuma saņēmēju tiesības un leģitīmās intereses, tostarp Hartā noteiktās pamattiesības. Piemēram, ļoti lielu tiešsaistes platformu nodrošinātājiem jo īpaši būtu pienācīgi jāņem vērā vārda un informācijas brīvība, tostarp mediju brīvība un plurālisms. Visiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu arī pienācīgi jāņem vērā attiecīgie starptautiskie cilvēktiesību aizsardzības standarti, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vadošie principi uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām. |
(48) |
Ņemot vērā to īpašo nozīmi un tvērumu, ir lietderīgi attiecībā uz ļoti lielām tiešsaistes platformām un ļoti lielām tiešsaistes meklētājprogrammām noteikt papildu informācijas sniegšanas un noteikumu pārredzamības prasības. Tāpēc ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem būtu jāizstrādā savi noteikumi visu to dalībvalstu oficiālajās valodās, kurās tie piedāvā savus pakalpojumus, kā arī jāsniedz pakalpojumu saņēmējiem kodolīgs un viegli lasāms noteikumu galveno elementu kopsavilkums. Šādos kopsavilkumos būtu jānorāda galvenie informēšanas prasību elementi, tostarp iespēju viegli atteikties no izvēles klauzulām. |
(49) |
Lai nodrošinātu pienācīgu pārredzamības un pārskatatbildības līmeni, starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu reizi gadā jāpublisko gada ziņojums mašīnlasāmā formātā saskaņā ar šajā regulā ietvertajām saskaņotajām prasībām par to veikto satura moderāciju, tostarp to noteikumu piemērošanas un izpildes panākšanas rezultātā veiktajiem pasākumiem. Taču, lai izvairītos no nesamērīga sloga, minētajiem pārredzamības ziņošanas pienākumiem nevajadzētu attiekties uz pakalpojumu sniedzējiem, kuri saskaņā ar Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (25) sniegto definīciju ir mikrouzņēmumi vai mazie uzņēmumi un kuri nav ļoti lielas tiešsaistes platformas šīs regulas nozīmē. |
(50) |
Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem ir īpaši svarīga nozīme cīņā pret nelikumīgu saturu tiešsaistē, jo tie uzglabā informāciju, kuru pakalpojuma saņēmēji sniedz un pieprasa tiem uzglabāt, kā arī parasti sniedz citiem saņēmējiem piekļuvi šai informācijai, dažkārt lielā apjomā. Visiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem neatkarīgi no to lieluma ir svarīgi ieviest viegli piekļūstamus un lietotājdraudzīgus paziņošanas un rīcības mehānismus, kuri atvieglo paziņojumu sniegšanu attiecīgajam mitināšanas pakalpojumu sniedzējam (“paziņošana”) par konkrētiem informācijas elementiem, ko paziņojumu sniegusī persona uzskata par nelikumīgu saturu, un uz kuru pamata attiecīgais pakalpojumu sniedzējs var pieņemt lēmumu, vai tas piekrīt šādam novērtējumam un vēlas izņemt minēto saturu vai liegt piekļuvi tam (“rīcība”). Šādiem mehānismiem vajadzētu būt skaidri identificējamiem, izvietotiem tuvu attiecīgajai informācijai un vismaz tikpat viegli atrodamiem un izmantojamiem kā paziņošanas mehānismiem attiecībā uz saturu, kas pārkāpj mitināšanas pakalpojuma sniedzēja noteikumus. Ja tiek ievērotas paziņošanas prasības, fiziskām personām un citiem subjektiem vajadzētu būt iespējai ziņot par vairākiem konkrētiem iespējamā nelikumīgā satura elementiem vienā paziņojumā, lai nodrošinātu paziņošanas un rīcības mehānismu efektīvu darbību. Paziņošanas mehānismam būtu jāļauj, bet ne jāpieprasa paziņojumu iesniegušās fiziskās personas vai cita subjekta identifikācija. Lai noteiktu, vai paziņotā informācija, kā apgalvots, ir nelikumīgs saturs, attiecībā uz dažiem informācijas veidiem varētu būt nepieciešams zināt paziņojumu iesniegušās fiziskās personas vai cita subjekta identitāti. Pienākums ieviest paziņošanas un rīcības mehānismus būtu jāpiemēro, piemēram, datņu uzglabāšanas un kopīgošanas pakalpojumiem, tīmekļa mitināšanas pakalpojumiem, reklāmas serveriem un teksta uzglabāšanas vietnēm, ciktāl tie ir kvalificējami par šīs regulas darbības jomā esošiem mitināšanas pakalpojumiem. |
(51) |
Ņemot vērā nepieciešamību pienācīgi ņemt vērā visu iesaistīto pušu Hartā garantētās pamattiesības, visām darbībām, ko mitināšanas pakalpojumu sniedzējs veic saskaņā ar paziņojuma saņemšanu, vajadzētu būt stingri mērķtiecīgām tādā nozīmē, ka tām būtu jāpalīdz izņemt konkrētus informācijas elementus, ko uzskata par nelikumīgu saturu, vai liegt tiem piekļuvi, nepamatoti neietekmējot pakalpojuma saņēmēju vārda un informācijas brīvību. Tāpēc paziņojumi parasti būtu jāadresē mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, no kuriem var pamatoti sagaidīt, ka tiem būs tehniskas un operatīvas spējas rīkoties pret šādiem konkrētiem elementiem. Mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem, kuri, saņēmuši paziņojumu, tehnisku vai operatīvu iemeslu dēļ nevar izņemt konkrēto informācijas elementu, būtu jāinformē fiziskā persona vai cits subjekts, kas iesniedzis paziņojumu. |
(52) |
Šādu paziņošanas un rīcības mehānismu noteikumi būtu jāsaskaņo Savienības līmenī, lai nodrošinātu paziņojumu laicīgu, rūpīgu un nepatvaļīgu izskatīšanu uz vienotu, pārredzamu un skaidru noteikumu pamata, kuri nodrošina stingrus skarto personu tiesību un leģitīmo interešu, jo īpaši Hartā garantēto pamattiesību, aizsardzības pasākumus neatkarīgi no dalībvalsts, kurā šīs personas ir iedibinātas vai dzīvo, un attiecīgās tiesību jomas. Minētās pamattiesības attiecīgajā gadījumā ietver, bet var ietvert arī citas tiesības: pakalpojuma saņēmējiem – tiesības uz vārda un informācijas brīvību, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz personas datu aizsardzību, tiesības uz nediskriminēšanu un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību; pakalpojuma sniedzējiem – uzņēmējdarbības brīvību, tostarp līgumu slēgšanas brīvību; pusēm, kuras skar nelikumīgs saturs, – tiesības uz cilvēka cieņu, bērna tiesības, tiesības uz īpašuma, tostarp intelektuālā īpašuma, aizsardzību un tiesības uz nediskriminēšanu. Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem pēc paziņojumu saņemšanas būtu jārīkojas laikus, jo īpaši, ņemot vērā paziņotā nelikumīgā satura veidu un rīcības steidzamību. Piemēram, no šādiem pakalpojumu sniedzējiem var sagaidīt, ka tie rīkosies nekavējoties, ja tiek paziņots par iespējamu nelikumīgu saturu, kas ietver draudus cilvēku dzīvībai vai drošībai. Mitināšanas pakalpojumu sniedzējam bez nepamatotas kavēšanās pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par to, vai rīkoties saistībā ar paziņojumu, būtu jāinformē fiziskā persona vai cits subjekts, kas paziņo par konkrēto saturu. |
(53) |
Paziņošanas un rīcības mehānismiem vajadzētu būt tādiem, ka var iesniegt paziņojumus, kas ir pietiekami precīzi un pienācīgi pamatoti, lai attiecīgais mitināšanas pakalpojumu sniedzējs varētu pieņemt pamatotu un rūpīgi apsvērtu lēmumu, kas ir saderīgs ar vārda un informācijas brīvību, attiecībā uz saturu, uz kuru attiecas paziņojums, jo īpaši par to, vai minētais saturs ir uzskatāms par nelikumīgu saturu un ir jāizņem vai jāliedz piekļuve tam. Minētajiem mehānismiem vajadzētu būt tādiem, kas atvieglina to paziņojumu sniegšanu, kuros iekļauts skaidrojums par iemesliem, kāpēc paziņojumu iesniegusī fiziskā persona vai cits subjekts minēto saturu uzskata par nelikumīgu saturu, un skaidra norāde par minēta satura atrašanās vietu. Ja paziņojumā ir pietiekami daudz informācijas, lai rūpīgs mitināšanas pakalpojumu sniedzējs bez detalizētas juridiskas pārbaudes varētu konstatēt, ka saturs ir nelikumīgs, būtu jāuzskata, ka paziņojums sniedz faktiskas zināšanas par nelikumību. Izņemot gadījumus, kad tiek iesniegti paziņojumi par nodarījumiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/93/ES (26) 3.–7. pantā, minētajiem mehānismiem būtu jāprasa paziņojumu iesniegušajai fiziskajai personai vai citam subjektam atklāt tā identitāti, lai izvairītos no nepareizas izmantošanas. |
(54) |
Ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējs, pamatojoties uz to, ka pakalpojuma saņēmēja iesniegtā informācija ir nelikumīgs saturs vai neatbilst pakalpojumu sniedzēja noteikumiem, izlemj izņemt pakalpojuma saņēmēja sniegto informāciju vai liegt piekļuvi tai, vai citādi ierobežot tās redzamību vai monetizāciju, piemēram, pēc paziņojuma saņemšanas vai pēc savas iniciatīvas, tostarp izmantojot vienīgi automatizētus līdzekļus, attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam vajadzētu skaidrā un viegli saprotamā veidā informēt saņēmēju par savu lēmumu, tā pamatojumu un pieejamajām lēmuma apstrīdēšanas iespējām, ņemot vērā šādu lēmumu potenciāli izraisītās negatīvās sekas saņēmējam, tostarp attiecībā uz tā vārda brīvības pamattiesību izmantošanu. Minētais pienākums būtu jāpiemēro neatkarīgi no lēmuma pieņemšanas iemesliem, jo īpaši neatkarīgi no tā, vai rīcība tiek īstenota tādēļ, ka informācija, par kuru iesniegts paziņojums, tiek uzskatīta par nelikumīgu saturu vai neatbilstīgu piemērojamajiem noteikumiem. Ja lēmums ir pieņemts pēc paziņojuma saņemšanas, mitināšanas pakalpojumu sniedzējam būtu jāatklāj tās personas vai subjekta identitāte, kas ir iesniegusi paziņojumu pakalpojuma saņēmējam, tikai tad, ja šī informācija ir nepieciešama, lai noteiktu satura nelikumīgumu, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu gadījumos. |
(55) |
Redzamības ierobežošana var izpausties kā pazemināšana attiecībā uz ranžējumu vai rekomendāciju sistēmām, kā arī pakalpojuma piekļūstamības ierobežošana vienam vai vairākiem pakalpojuma saņēmējiem vai lietotāja bloķēšana no tiešsaistes kopienas, lietotājam to nenojaušot (“neuzkrītoša bloķēšana”). Pakalpojuma saņēmēja sniegtās informācijas monetizāciju, ko īsteno ar reklāmas ieņēmumiem, var ierobežot, apturot vai izbeidzot ar minēto informāciju saistīto naudas maksājumu vai ieņēmumus. Tomēr pienākums sniegt pamatojumu nebūtu jāpiemēro attiecībā uz maldinošu liela apjoma komerciālu saturu, kas izplatīts, tīši manipulējot ar pakalpojumu, jo īpaši uz pakalpojuma neautentisku izmantošanu, piemēram, botu vai viltus kontu izmantošanu, vai citiem maldinošiem pakalpojuma izmantošanas veidiem. Neatkarīgi no citām iespējām apstrīdēt mitināšanas pakalpojumu sniedzēja lēmumu, pakalpojuma saņēmējam vienmēr vajadzētu būt tiesībām uz efektīvu aizstāvību tiesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem. |
(56) |
Mitināšanas pakalpojumu sniedzējs var dažkārt, piemēram, saņemot paziņojumu no paziņojuma sniedzējas personas vai īstenojot savus brīvprātīgi ieviestos pasākumus, uzzināt tādu informāciju par pakalpojuma saņēmēja konkrētām darbībām, piemēram, noteiktu nelikumīga satura veidu nodrošināšanu, kura, ņemot vērā visus attiecīgos mitināšanas pakalpojumu sniedzējam zināmos apstākļus, pamato aizdomas, ka minētais saņēmējs varētu būt izdarījis, izdara vai, ļoti iespējams, izdarīs noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar draudiem personas vai personu dzīvībai vai drošībai, piemēram, kādu no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/36/ES (27), Direktīvā 2011/93/ES vai Direktīvā (ES) 2017/541 (28) norādītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Piemēram, konkrēti satura elementi varētu radīt aizdomas par apdraudējumu sabiedrībai, piemēram, kūdīšana uz terorismu Direktīvas (ES) 2017/541 21. panta nozīmē. Šādos gadījumos mitināšanas pakalpojumu sniedzējam par šādām aizdomām būtu nekavējoties jāinformē kompetentās tiesībaizsardzības iestādes. Mitināšanas pakalpojumu sniedzējam būtu jāsniedz visa tam pieejamā attiecīgā informācija, tostarp attiecīgā gadījumā konkrētais saturs un, ja pieejams, laiks, kad saturs ticis publicēts, tostarp norādītā laika zona, skaidrojums par savām aizdomām un informācija, kas vajadzīga, lai noteiktu attiecīgā pakalpojuma saņēmēja atrašanās vietu un identificētu to. Šajā regulā nav paredzēts juridiskais pamats pakalpojumu saņēmēju profilēšanai, ar ko mitināšanas pakalpojumu sniedzēji, iespējams, varētu identificēt noziedzīgus nodarījumus. Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, informējot tiesībaizsardzības iestādes, būtu arī jāievēro citi piemērojamie Savienības vai valstu tiesību aktu noteikumi attiecībā uz personu tiesību un brīvību aizsardzību. |
(57) |
Lai neradītu nesamērīgu slogu, šajā regulā noteiktos papildu pienākumus tiešsaistes platformu, tostarp platformu, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, nodrošinātājiem nevajadzētu piemērot nodrošinātājiem, kuri kvalificējami kā mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi, kā definēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK. Tā paša iemesla dēļ minētie papildu pienākumi nebūtu jāpiemēro arī tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, kuri iepriekš 12 mēnešu laikposmā tikuši kvalificēti kā mikrouzņēmumi vai mazie uzņēmumi, bet zaudē minēto statusu. Šādus nodrošinātājus nevajadzētu atbrīvot no pienākuma pēc iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatora vai Komisijas pieprasījuma sniegt informāciju par aktīvo pakalpojuma saņēmēju vidējo skaitu mēnesī. Tomēr, ņemot vērā to, ka ļoti lielām tiešsaistes platformām vai ļoti lielām tiešsaistes meklētājprogrammām ir plašāks tvērums un lielāka ietekme uz to, kā pakalpojuma saņēmēji iegūst informāciju un sazinās tiešsaistē, šādiem nodrošinātājiem nevajadzētu gūt labumu no minētās atbrīvošanas neatkarīgi no tā, vai tie kvalificējami vai bijuši nesen kvalificēti kā mikrouzņēmumi vai mazie uzņēmumi. Ieteikumā 2003/361/EK paredzētie konsolidācijas noteikumi palīdz nodrošināt, ka ir novērsta jebkāda šādu papildu pienākumu apiešana. Nekas šajā regulā neliedz tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, uz kuriem attiecas minētais atbrīvojums, brīvprātīgi izveidot sistēmu, kura atbilst vienam vai vairākiem no šādiem pienākumiem. |
(58) |
Pakalpojuma saņēmējiem būtu jāspēj vienkārši un rezultatīvi apstrīdēt noteiktus tos negatīvi ietekmējošus tiešsaistes platformu nodrošinātāju lēmumus par satura nelikumību vai neatbilstību noteikumiem. Tādēļ tiešsaistes platformu nodrošinātājiem būtu jāpiemēro prasība nodrošināt iekšējas sūdzību izskatīšanas sistēmas, kas atbilst konkrētiem nosacījumiem, kuru mērķis ir nodrošināt vieglu piekļuvi sistēmām un ātru, nediskriminējošu, nepatvaļīgu un taisnīgu rezultātu sasniegšanu, un ko automatizētu līdzekļu izmantošanas gadījumā kontrolē cilvēks. Šādām sistēmām būtu jādod iespēja visiem pakalpojuma saņēmējiem iesniegt sūdzību, un tajās nebūtu jānosaka oficiālas prasības, piemēram, atsaukšanās uz konkrētām, attiecīgām tiesību normām vai sarežģītiem juridiskiem paskaidrojumiem. Pakalpojuma saņēmējiem, kas iesnieguši paziņojumu, izmantojot šajā regulā paredzēto paziņošanas un rīcības mehānismu vai paziņošanas mehānismu attiecībā uz saturu, kurš neatbilst tiešsaistes platformu nodrošinātāja noteikumiem, vajadzētu būt tiesīgiem izmantot sūdzību mehānismu, lai apstrīdētu tiešsaistes platformu nodrošinātāja lēmumu par to paziņojumiem, tostarp gadījumos, kad tie uzskata, ka minētā nodrošinātāja rīcība nav bijusi adekvāta. Iespējai iesniegt sūdzību nolūkā panākt apstrīdēto lēmumu atcelšanu vajadzētu būt pieejamai vismaz sešus mēnešus, skaitot no brīža, kad tiešsaistes platformu nodrošinātājs informē pakalpojuma saņēmēju par lēmumu. |
(59) |
Turklāt jāparedz iespēja labticīgi iesaistīties šādu strīdu izšķiršanā ārpustiesas kārtībā, tostarp tādu strīdu, kurus nav bijis iespējams apmierinoši atrisināt, izmantojot iekšējās sūdzību izskatīšanas sistēmas; strīdu izšķiršana būtu jāveic sertificētām iestādēm, kurām ir nepieciešamā neatkarība, līdzekļi un specializētās zināšanas, lai taisnīgi, ātri un izmaksefektīvi veiktu savas darbības. Ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāžu neatkarība būtu jānodrošina arī to fizisko personu līmenī, kuras ir atbildīgas par strīdu izšķiršanu, tostarp izmantojot noteikumus par interešu konfliktu. Ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāžu iekasētajai maksai vajadzētu būt patērētājam pamatotai, pieejamai, pievilcīgai un zemai, un tā būtu jānovērtē katrā gadījumā atsevišķi. Ja kompetentais digitālo pakalpojumu koordinators ir sertificējis ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādi, minētajai sertifikācijai vajadzētu būt derīgai visās dalībvalstīs. Tiešsaistes platformu nodrošinātājiem vajadzētu būt iespējai saskaņā ar šo regulu atteikties iesaistīties ārpustiesas strīdu izšķiršanas procedūrās, ja tas pats strīds, jo īpaši attiecībā uz attiecīgo informāciju un apstrīdētā lēmuma pieņemšanas iemesliem, lēmuma sekām un lēmuma apstrīdēšanas iemesliem, jau ir atrisināts kompetentajā tiesā vai citā kompetentā ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādē vai uz to jau attiecas notiekoša procedūra. Pakalpojuma saņēmējiem vajadzētu būt iespējai izvēlēties starp iekšējo sūdzību mehānismu, strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā un iespēju jebkurā posmā sākt tiesvedību. Tā kā ārpustiesas strīdu izšķiršanas procedūras iznākums nav saistošs, pusēm nevajadzētu liegt uzsākt tiesvedību par to pašu strīdu. Šādi izveidotajām tiešsaistes platformu nodrošinātāju lēmumu apstrīdēšanas iespējām nevajadzētu nekādā veidā ietekmēt iespēju vērsties tiesā saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem un līdz ar to nevajadzētu ietekmēt iespēju izmantot savas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kā paredzēts Hartas 47. pantā. Šīs regulas noteikumiem par strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā nebūtu jāprasa dalībvalstīm izveidot šādas ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādes. |
(60) |
Līgumstrīdu gadījumā starp patērētājiem un uzņēmumiem par preču vai pakalpojumu iegādi Direktīva 2013/11/ES nodrošina, ka Savienības patērētājiem un uzņēmumiem Savienībā ir pieejamas sertificētas darba kvalitātes strīdu izšķiršanas ārpustiesas kārtībā struktūras. Šajā sakarā būtu skaidri jānosaka, ka šīs regulas noteikumi par strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā neskar minētās direktīvas noteikumus, tostarp šajā direktīvā izklāstītās patērētāju tiesības jebkurā stadijā izstāties no procedūras, ja tie nav apmierināti ar procedūras izpildi vai norisi. |
(61) |
Vēršanās pret nelikumīgu saturu var tikt īstenota ātrāk un uzticamāk, ja tiešsaistes platformu nodrošinātāji veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek piešķirta prioritāte paziņojumiem, kurus savā norīkotajā specializēto zināšanu jomā iesniedz uzticamie signalizētāji, izmantojot šajā regulā noteiktos paziņošanas un rīcības mehānismus, neskarot prasību laicīgi, rūpīgi un nepatvaļīgi izskatīt visus minētajos mehānismos iesniegtos paziņojumus un pieņemt attiecīgus lēmumus. Šāda uzticamā signalizētāja statusa piešķīrējam vajadzētu būt tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoram, kurā iesniedzējs ir iedibināts, un tas būtu jāatzīst visiem tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma. Šāds uzticamā signalizētāja statuss būtu jāpiešķir nevis fiziskām personām, bet gan citiem subjektiem, kuri cita starpā ir pierādījuši, ka tiem ir specializētas zināšanas un kompetence cīņā ar nelikumīgu saturu un ka tie strādā rūpīgi, precīzi un objektīvi. Šādi citi subjekti var būt publiski, piemēram, teroristiska satura gadījumā tie var būt Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (“Eiropols”) valstu tiesībaizsardzības iestāžu vienības ziņošanai par interneta saturu vai nevalstiskas organizācijas un privātas vai daļēji publiskas struktūras, piemēram, Starptautiskās interneta uzticības līniju asociācijas (INHOPE) ziņošanai par bērnu pornogrāfiju tīkla organizācijas un organizācijas, kuru mērķis ir ziņot par nelikumīgiem rasistiskiem un ksenofobiskiem izteikumiem tiešsaistē. Lai izvairītos no šāda mehānisma pievienotās vērtības mazināšanās, saskaņā ar šo regulu noteikto uzticamo signalizētāju kopējais skaits būtu jāierobežo. Jo īpaši uzticamā signalizētāja statusa saņemšanai būtu jāmudina pieteikties nozares apvienības, kas pārstāv savu biedru intereses, neskarot ne fizisku personu, ne citu privātu subjektu tiesības slēgt divpusējus nolīgumus ar tiešsaistes platformu nodrošinātājiem. |
(62) |
Uzticamiem signalizētājiem būtu jāpublicē viegli saprotami un detalizēti ziņojumi par paziņojumiem, kas iesniegti saskaņā ar šo regulu. Minētajos ziņojumos būtu jānorāda informācija, piemēram, mitināšanas pakalpojumu sniedzēja kategorizēti paziņojumi, paziņotā satura veids un pakalpojuma platformas nodrošinātāja veiktās darbības. Ņemot vērā to, ka uzticamie signalizētāji ir pierādījuši, ka tiem ir specializētas zināšanas un kompetence, var sagaidīt, ka uzticamā signalizētāja iesniegto paziņojumu apstrāde radīs mazāku slogu un tādējādi būs ātrāka salīdzinājumā ar paziņojumiem, ko iesnieguši citi pakalpojuma saņēmēji. Tomēr vidējais apstrādes laiks joprojām var atšķirties atkarībā no tādiem faktoriem kā nelikumīga satura veids, paziņojumu kvalitāte un faktiskās tehniskās procedūras, kas ieviestas šādu paziņojumu iesniegšanai. Piemēram, lai gan 2016. gada Rīcības kodeksā cīņai pret nelikumīgu naida runu tiešsaistē ir noteikts kritērijs iesaistītajiem uzņēmumiem attiecībā uz laiku, kas vajadzīgs, lai apstrādātu derīgus paziņojumus par nelikumīgas naida runas izņemšanu, cita veida nelikumīga satura gadījumā apstrādei var būt ievērojami atšķirīgi termiņi atkarībā no konkrētajiem faktiem un apstākļiem un attiecīgā nelikumīgā satura veida. Lai izvairītos no uzticamā signalizētāja statusa ļaunprātīgas izmantošanas, vajadzētu būt iespējai uz laiku atcelt šādu statusu, ja iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators leģitīmu iemeslu dēļ ir uzsācis izmeklēšanu. Nebūtu jāuzskata, ka šīs regulas noteikumi par uzticamajiem signalizētājiem liedz tiešsaistes platformu nodrošinātājiem līdzīgi izskatīt tādu fizisku personu vai citu subjektu iesniegtos paziņojumus, kurām nav piešķirts uzticamā signalizētāja statuss saskaņā ar šo regulu, un citādi sadarboties ar citām struktūrām saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, tostarp šo regulu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/794 (29). Šīs regulas noteikumiem nebūtu jāliedz tiešsaistes platformu nodrošinātājiem izmantot šādu uzticamo signalizētāju vai līdzīgus mehānismus, lai ātri un uzticami vērstos pret saturu, kas nav saderīgs ar to noteikumiem, jo īpaši pret saturu, kas kaitē neaizsargātiem pakalpojuma saņēmējiem, piemēram, nepilngadīgajiem. |
(63) |
Tiešsaistes platformu nepareiza izmantošana, bieži nodrošinot acīmredzami nelikumīgu saturu vai bieži iesniedzot acīmredzami nepamatotus paziņojumus vai sūdzības saskaņā ar šo regulu izveidotajos mehānismos un sistēmās, grauj uzticēšanos un kaitē iesaistīto personu tiesībām un leģitīmajām interesēm. Šā iemesla dēļ pastāv nepieciešamība ieviest pienācīgus, samērīgus un iedarbīgus aizsardzības pasākumus pret šādu nepareizu izmantošanu, kuros ir jāievēro visu iesaistīto pušu tiesības un leģitīmās intereses, tostarp Hartā noteiktās piemērojamās pamattiesības un pamatbrīvības, jo īpaši vārda brīvība. Informācija būtu jāuzskata par acīmredzami nelikumīgu saturu un paziņojumi un sūdzības būtu jāuzskata par acīmredzami nepamatotiem, ja nespeciālistam bez jebkādas būtiskas analīzes ir skaidrs, ka saturs ir nelikumīgs vai, attiecīgi, ka paziņojumi vai sūdzības ir nepamatoti. |
(64) |
Noteiktos apstākļos tiešsaistes platformu nodrošinātājiem būtu īslaicīgi jāpārtrauc savas attiecīgās darbības nodrošināšana ļaunprātīgā rīcībā iesaistītajai personai. Tas neskar tiešsaistes platformu nodrošinātāju brīvību paredzēt savus noteikumus un ieviest stingrākus pasākumus ar smagiem noziedzīgiem nodarījumiem saistīta acīmredzami nelikumīga satura, piemēram, bērnu seksuālas izmantošanas attēlojumu, gadījumā. Pārredzamības labad šī iespēja būtu skaidri un pietiekami detalizēti jānosaka tiešsaistes platformu noteikumos. Vienmēr vajadzētu būt pieejamām apstrīdēšanas iespējām attiecībā uz šajā sakarā tiešsaistes platformu nodrošinātāju pieņemtajiem lēmumiem, un tie būtu jāpārrauga kompetentajam digitālo pakalpojumu koordinatoram. Pirms lēmuma par apturēšanu pieņemšanas tiešsaistes platformu nodrošinātājiem būtu jānosūta iepriekšējs brīdinājums, kurā būtu jānorāda iespējamās apturēšanas iemesli un tiešsaistes platformas nodrošinātāju lēmumu apstrīdēšanas līdzekļi. Lemjot par apturēšanu, tiešsaistes platformu nodrošinātājiem būtu jānosūta pamatojums saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem. Šīs regulas noteikumiem par nepareizu izmantošanu nevajadzētu liegt tiešsaistes platformu nodrošinātājiem īstenot citus pasākumus saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valstu tiesību aktiem, lai novērstu, ka to pakalpojuma saņēmēji nodrošina nelikumīgu saturu vai citādi nepareizi izmanto to pakalpojumus, tostarp, pārkāpjot to noteikumus. Minētie noteikumi neskar iespēju piemērot atbildību nepareizā izmantošanā iesaistītajām personām, tostarp piemērot Savienības vai valstu tiesību aktos noteikto atbildību par zaudējumiem. |
(65) |
Ņemot vērā tiešsaistes platformu nodrošinātāju konkrētos pienākumus un saistības, tiem būtu jānosaka pienākums iesniegt pārredzamības ziņojumus, kurš būtu jāpiemēro papildus tiem pārredzamības ziņošanas pienākumiem, kas saskaņā ar šo regulu piemērojami visiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem. Lai noteiktu, vai tiešsaistes platformas un tiešsaistes meklētājprogrammas var uzskatīt par ļoti lielām tiešsaistes platformām vai attiecīgi ļoti lielām tiešsaistes meklētājprogrammām, kurām saskaņā ar šo regulu ir piemērojami noteikti papildu pienākumi, tiešsaistes platformu un tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju pārredzamības ziņošanas pienākumos būtu jāiekļauj noteikti pienākumi, kas saistīti ar informācijas publicēšanu un paziņošanu par Savienībā esošo aktīvo pakalpojuma saņēmēju vidējo skaitu mēnesī. |
(66) |
Lai nodrošinātu pārredzamību un varētu pienācīgi pārbaudīt tiešsaistes platformu nodrošinātāja satura moderācijas lēmumus un uzraudzīt nelikumīga satura izplatīšanu tiešsaistē, Komisijai būtu jāuztur un jāpublicē datubāze, kurā ir iekļauti tiešsaistes platformu nodrošinātāju lēmumi un pamatojumi, kad tie izņem vai kā citādi ierobežo informācijas pieejamību un piekļuvi tai. Lai datubāzi pastāvīgi atjauninātu, tiešsaistes platformu nodrošinātājiem lēmumi un pamatojums pēc lēmuma pieņemšanas, standarta formātā būtu jāiesniedz bez liekas kavēšanās, lai nodrošinātu reāllaika atjauninājumus, ja tas ir tehniski iespējams un samērīgi ar attiecīgās tiešsaistes platformas līdzekļiem. Strukturētajai datubāzei vajadzētu dot iespēju piekļūt attiecīgajai informācijai un to pieprasīt, jo īpaši attiecībā uz attiecīgā iespējamā nelikumīgā satura veidu. |
(67) |
Tiešsaistes platformu tiešsaistes maldinošo saskarņu ieviešana ir prakse, kas vai nu ar nolūku, vai faktiski būtiski kropļo vai vājina pakalpojuma saņēmēju spēju izdarīt autonomas un informētas izvēles vai lēmumus. Minēto praksi var izmantot, lai pārliecinātu pakalpojuma saņēmējus iesaistīties nevēlamā rīcībā vai pieņemt nevēlamus lēmumus, kas tos negatīvi ietekmē. Tādēļ būtu jāaizliedz tiešsaistes platformu nodrošinātājiem maldināt vai uzvedināt pakalpojuma saņēmējus un, izmantojot tiešsaistes saskarnes vai tās daļas struktūru, uzbūvi vai funkcijas, iedragāt vai mazināt pakalpojuma saņēmēju autonomiju, lēmumu pieņemšanu vai izvēli. Tam būtu cita starpā jāietver ekspluatējošas uzbūves izvēles ar mērķi novirzīt saņēmēju uz darbībām, kas dod labumu tiešsaistes platformu nodrošinātājam, bet kas var nebūt saņēmēju interesēs, piedāvājot izvēles iespējas veidā, kas nav neitrāls, piemēram, tad, kad pakalpojuma saņēmējam tiek prasīts pieņemt lēmumu, ar vizuāliem, skaņas vai citiem komponentiem izceļot atsevišķas izvēles. Tas būtu jāattiecina arī uz nemitīgu prasīšanu pakalpojuma saņēmējam izdarīt izvēli, ja šāda izvēle jau ir izdarīta, ievērojami apgrūtinošāku pakalpojuma atcelšanas procedūru salīdzinājumā ar pieteikšanos uz to vai atsevišķu izvēļu apgrūtināšanu vai laikietilpīgumu salīdzinājumā ar citām, kas nepamatoti apgrūtina iespēju pārtraukt pirkumu vai atslēgties no konkrētas tiešsaistes platformas, ļaušanu patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem un pakalpojuma saņēmēju maldināšanu, skubinot viņus pieņemt lēmumus par darījumiem, vai ar noklusējuma iestatījumiem, ko ir ļoti grūti mainīt, nepamatoti apgrūtinot pakalpojuma saņēmēja lēmumu pieņemšanu, tādā veidā kropļojot un mazinot tā autonomiju, lēmumu pieņemšanu un izvēli. Tomēr noteikumi, kas novērš maldinošas saskarnes, nebūtu jāuzskata par tādiem, kas liedz pakalpojumu sniedzējiem tieši sazināties ar pakalpojuma saņēmējiem un piedāvāt tiem jaunus vai papildu pakalpojumus. Leģitīma prakse, piemēram, reklāmās, kas atbilst Savienības tiesību aktiem, pati par sevi nebūtu jāuzskata par maldinošām saskarnēm. Minētie noteikumi par maldinošām saskarnēm būtu jāinterpretē tā, ka tie attiecas uz aizliegtu praksi, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, ciktāl uz minēto praksi jau neattiecas Direktīva 2005/29/EK vai Regula (ES) 2016/679. |
(68) |
Tiešsaistes reklāmai ir svarīga nozīme tiešsaistes vidē, tostarp saistībā ar tiešsaistes platformu nodrošināšanu, kur par pakalpojuma sniegšanu dažkārt tieši vai netieši saņem tiešu vai netiešu atlīdzību no reklāmas ieņēmumiem. Tiešsaistes reklāma var radīt ievērojamus riskus, sākot ar reklāmām, kas pašas par sevi ir nelikumīgs saturs, līdz finansiālu stimulu veicināšanai attiecībā uz nelikumīga vai citādi kaitīga satura vai darbību tiešsaistē publicēšanu vai izplatīšanu vai diskriminējošai reklāmas rādīšanai, kas ietekmē vienlīdzīgu attieksmi pret iedzīvotājiem un viņu iespējas. Papildus prasībām, kuras izriet no Direktīvas 2000/31/EK 6. panta, būtu jānosaka par pienākumu tiešsaistes platformu nodrošinātājiem gādāt, ka pakalpojuma saņēmēju rīcībā ir noteikta individualizēta informācija, kas nepieciešama, lai tie saprastu, kad un kuras personas vārdā tiek rādīta attiecīgā reklāma. Tiem būtu jānodrošina, ka informācija ir pamanāma, tostarp, izmantojot standartizētas vizuālās vai audio zīmes, vidusmēra pakalpojuma saņēmējam skaidri identificējama un nepārprotama, un tai vajadzētu būt pielāgotai konkrētā pakalpojuma tiešsaistes saskarnes būtībai. Turklāt pakalpojuma saņēmēju rīcībā vajadzētu būt informācijai, kas ir tieši pieejama no tiešsaistes saskarnes, kurā reklāma tiek iekļauta, par galvenajiem parametriem, kas izmantoti, lai noteiktu, ka viņiem tiek rādīta konkrēta reklāma, sniedzot jēgpilnus paskaidrojumus par minētajam nolūkam izmantoto loģiku, tostarp ja tās pamatā ir profilēšana. Šādos paskaidrojumos būtu jāiekļauj informācija par reklāmas rādīšanai izmantoto metodi, piemēram, vai tā ir kontekstuāla vai cita veida reklāma, un attiecīgā gadījumā par galvenajiem izmantotajiem profilēšanas kritērijiem; tai būtu arī jāinformē saņēmējs par visiem līdzekļiem, kas pieejami, lai mainītu šādus kritērijus. Šajā regulā noteiktās prasības par informācijas sniegšanu saistībā ar reklāmu neskar Regulas (ES) 2016/679 attiecīgo noteikumu piemērošanu, jo īpaši par tiesībām iebilst, automatizētu individuālu lēmumu pieņemšanu, tostarp profilēšanu, un jo īpaši nepieciešamību iegūt datu subjekta piekrišanu pirms personas datu apstrādes mērķorientētas reklāmas nolūkiem. Tāpat tās neskar Direktīvā 2002/58/EK izklāstītos noteikumus, jo īpaši attiecībā uz informācijas uzglabāšanu galiekārtā un piekļuvi tajā uzglabātajai informācijai. Visbeidzot, šī regula papildina Direktīvas 2010/13/ES piemērošanu, ar kuru nosaka pasākumus, kas lietotājiem dod iespēju deklarēt audiovizuālus komercpaziņojumus lietotāju veidotos video. Tā arī papildina tirgotāju pienākumus attiecībā uz komercpaziņojumu izpaušanu, kas izriet no Direktīvas 2005/29/EK. |
(69) |
Ja pakalpojuma saņēmēji nonāk saskarē ar reklāmām, kuru pamatā ir mērķauditorijas atlases metodes, kas ir optimizētas, lai atbilstu viņu interesēm, un kuras, iespējams, izmanto viņu vājos punktus, tam var būt īpaši nopietna negatīva ietekme. Dažos gadījumos manipulatīvi paņēmieni var negatīvi ietekmēt veselas grupas un palielināt kaitējumu sabiedrībai, piemēram, sniedzot ieguldījumu dezinformācijas kampaņās vai diskriminējot konkrētas grupas. Tiešsaistes platformas ir īpaši jutīga vide šādai praksei, un tās rada lielāku sabiedrības risku. Tāpēc tiešsaistes platformu nodrošinātājiem nebūtu jāiekļauj reklāmas, kuru pamatā ir profilēšana, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 4. punktā, izmantojot īpašas personas datu kategorijas, kā teikts minētās regulas 9. panta 1. punktā, tostarp izmantojot profilēšanas kategorijas, kuru pamatā ir minētās īpašās kategorijas. Šis aizliegums neskar pienākumus, kas piemērojami tiešsaistes platformu pakalpojumu nodrošinātājiem vai jebkuram citam pakalpojumu sniedzējam vai reklāmdevējam, kurš ir iesaistīts reklāmu izplatīšanā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību. |
(70) |
Tiešsaistes platformas uzņēmējdarbības svarīga sastāvdaļa ir veids, kādā informācija tiek prioritizēta un pasniegta tās tiešsaistes saskarnē, lai veicinātu un optimizētu pakalpojuma saņēmēju piekļuvi informācijai. To veic, piemēram, algoritmiski iesakot, sarindojot un prioritizējot informāciju teksta vai citu vizuālu attēlojumu veidā vai citādi pārvaldot saņēmēju sniegto informāciju. Šādas ieteikumu sistēmas var būtiski ietekmēt saņēmēju spēju izgūt informāciju tiešsaistē un mijiedarboties ar to, tostarp atvieglot attiecīgās informācijas meklēšanu pakalpojuma saņēmējiem un palīdzēt uzlabot lietotāju pieredzi. Tāpat tām ir svarīga nozīme noteiktu ziņojumu pastiprināšanā, informācijas virālā izplatīšanā un tiešsaistes izmantošanas paradumu stimulēšanā. Tādēļ tiešsaistes platformām būtu nepārtraukti jānodrošina, ka to saņēmēji ir pienācīgi informēti par to, kādā veidā ieteikumu sistēmas ietekmē informācijas parādīšanu un var ietekmēt to, kā informācija tiek pasniegta pakalpojuma saņēmējiem. Tām būtu skaidri jāatspoguļo šādu ieteikumu sistēmu parametri viegli saprotamā veidā, lai nodrošinātu, ka pakalpojuma saņēmēji saprot, kā tiek prioritizēta tiem sniegtā informācija. Minētajos parametros būtu jāiekļauj vismaz vissvarīgākie kritēriji, lai noteiktu pakalpojuma saņēmējam ieteikto informāciju un to attiecīgā svarīguma iemeslus, tostarp gadījumos, kad informācijai piešķir prioritāti, pamatojoties uz profilēšanu un pakalpojuma saņēmēju uzvedību tiešsaistē. |
(71) |
Nepilngadīgo aizsardzība ir svarīgs Savienības politikas mērķis. Tiešsaistes platformu var uzskatīt par pieejamu nepilngadīgajiem, ja tās noteikumi ļauj nepilngadīgajiem pakalpojumu izmantot, ja tās pakalpojums ir vērsts uz nepilngadīgajiem vai to galvenokārt izmanto nepilngadīgie vai ja nodrošinātājs citādi apzinās, ka daži tā pakalpojuma saņēmēji ir nepilngadīgi, piemēram, tāpēc, ka tas jau apstrādā pakalpojuma saņēmēju personas datus, kas atklāj viņu vecumu citiem mērķiem. Nepilngadīgo izmantoto tiešsaistes platformu nodrošinātājiem būtu jāveic atbilstoši un samērīgi pasākumi, lai aizsargātu nepilngadīgos, piemēram, izstrādājot savas tiešsaistes saskarnes vai to daļas ar visaugstāko privātuma, drošuma un drošības līmeni nepilngadīgajiem pēc noklusējuma vai pieņemot nepilngadīgo aizsardzības standartus, vai piedaloties rīcības kodeksos nepilngadīgo aizsardzībai. Tām būtu jāapsver paraugprakse un pieejamās vadlīnijas, piemēram, tās, kas sniegtas Komisijas paziņojumā “Digitālā desmitgade bērniem un jauniešiem. Jaunā Eiropas stratēģija “Bērniem labāks internets” (BIK+)”. Tiešsaistes platformu nodrošinātājiem nebūtu jāiekļauj reklāmas, kuru pamatā ir profilēšana, izmantojot pakalpojuma saņēmēja personas datus, ja tie ar pietiekamu pārliecību zina, ka pakalpojuma saņēmējs ir nepilngadīgs. Saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, jo īpaši datu minimizēšanas principu, kas paredzēts tās 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā, šim aizliegumam nevajadzētu likt tiešsaistes platformas nodrošinātājam saglabāt, iegūt vai apstrādāt vairāk personas datu, nekā tam jau ir, lai noskaidrotu, vai pakalpojuma saņēmējs ir nepilngadīgs. Tādējādi šim pienākumam nebūtu jāstimulē tiešsaistes platformu nodrošinātāji ievākt informāciju par pakalpojuma saņēmēju vecumu pirms platformas izmantošanas. Tam nevajadzētu skart Savienības tiesību aktus par personas datu aizsardzību. |
(72) |
Lai veicinātu drošu, uzticamu un pārredzamu tiešsaistes vidi patērētājiem un citām ieinteresētajām personām, piemēram, konkurējošiem tirgotājiem un intelektuālā īpašuma tiesību turētājiem, un atturētu tirgotājus no produktu vai pakalpojumu pārdošanas pretrunā piemērojamajiem noteikumiem, tām tiešsaistes platformām, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, būtu jānodrošina šādu tirgotāju izsekojamība. Tādēļ tirgotājam būtu jānosaka par pienākumu sniegt tiešsaistes platformu, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, nodrošinātājiem noteiktu būtisku informāciju, tostarp, lai popularizētu ziņojumus par produktiem vai piedāvātu produktus. Minētā prasība būtu piemērojama arī tiem tirgotājiem, kuri uz līguma pamata zīmolu vārdā popularizē ziņojumus par produktiem vai pakalpojumiem. Minētajiem tiešsaistes platformu nodrošinātājiem visa informācija būtu drošā veidā jāuzglabā visu laiku, kamēr tiem ir līgumattiecības ar tirgotāju, un 6 mēnešus pēc tam, lai varētu iesniegt visas prasības pret tirgotāju vai izpildīt ar tirgotāju saistītos rīkojumus. Šis pienākums ir nepieciešams un samērīgs, lai saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, tostarp tiesību aktiem par personas datu aizsardzību, informācijai varētu piekļūt valsts iestādes un privātas puses, kam ir leģitīmas intereses, tostarp, pamatojoties uz šajā regulā minētajiem rīkojumiem sniegt informāciju. Šis pienākums neskar iespējamos pienākumus konkrētu saturu uzglabāt ilgākus laikposmus, pamatojoties uz citiem Savienības tiesību aktiem vai valsts tiesību aktiem atbilstoši Savienības tiesību aktiem. Neskarot šajā regulā sniegto definīciju, ikvienam tirgotājam – neatkarīgi no tā, vai tas ir fiziska persona vai cits subjekts, –, kas identificēts, pamatojoties uz Direktīvas 2011/83/ES 6.a panta 1. punkta b) apakšpunktu un Direktīvas 2005/29/EK 7. panta 4. punkta f) apakšpunktu, vajadzētu būt izsekojamam, ja tas piedāvā produktu vai pakalpojumu tiešsaistes platformā. Direktīvā 2000/31/EK ir noteikts, ka visiem informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums pakalpojuma saņēmējiem un kompetentajām iestādēm viegli, tieši un pastāvīgi pieejamā veidā sniegt konkrētu informāciju, kas ļauj identificēt visus pakalpojumu sniedzējus. Šajā regulā noteiktās izsekojamības prasības tiešsaistes platformu, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, nodrošinātājiem neietekmē Padomes Direktīvas (ES) 2021/514 (30) noteikumu piemērošanu, ar kuru tiecas sasniegt citus leģitīmus sabiedrības interešu mērķus. |
(73) |
Lai nodrošinātu efektīvu un pienācīgu šāda pienākuma piemērošanu, neradot nesamērīgu slogu, tiešsaistes platformu, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus, nodrošinātājiem būtu maksimāli jācenšas novērtēt attiecīgo tirgotāju sniegtās informācijas uzticamību, jo īpaši izmantojot brīvi pieejamas oficiālas tiešsaistes datubāzes un tiešsaistes saskarnes, piemēram, nacionālos komercreģistrus un PVN informācijas apmaiņas sistēmu, vai jāpieprasa attiecīgajiem tirgotājiem sniegt uzticamus pamatojuma dokumentus, piemēram, personu apliecinošu dokumentu kopijas, apstiprinātus maksājumu kontu izrakstus, uzņēmuma apliecību un komercreģistra apliecību. Lai izpildītu šo pienākumu, tās var izmantot arī citus attālināti pieejamos avotus ar līdzīgu uzticamības pakāpi. Taču nevajadzētu izvirzīt prasību attiecīgajiem tiešsaistes platformu nodrošinātājiem īstenot pārmērīgus vai dārgus tiešsaistes faktu noskaidrošanas pasākumus vai veikt nesamērīgas pārbaudes uz vietas. Tāpat nebūtu jāuzskata, ka šādi nodrošinātāji, kuri ir veikuši šajā regulā noteiktos labākos pasākumus, garantē informācijas uzticamību patērētājam un citām ieinteresētajām personām. |
(74) |
Tiešsaistes platformu, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, nodrošinātājiem būtu jāizstrādā un jāorganizē sava tiešsaistes saskarne tā, lai tirgotāji varētu ievērot savus Savienības tiesību aktos noteiktos pienākumus, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/83/ES 6. un 8. pantā, Direktīvas 2005/29/EK 7. pantā, Direktīvas 2000/31/EK 5. un 6. pantā un Direktīvas 98/6/EK (31) 3. pantā noteiktos pienākumus. Minētajā nolūkā attiecīgajiem tiešsaistes platformu nodrošinātājiem būtu jādara viss iespējamais, lai novērtētu, vai tirgotāji, kas izmanto to pakalpojumus, ir augšupielādējuši pilnīgu informāciju to tiešsaistes saskarnēs saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem. Tiešsaistes platformu nodrošinātājiem būtu jānodrošina, ka produkti vai pakalpojumi netiek piedāvāti, kamēr šāda informācija nav pilnīga. Tā dēļ nevajadzētu rasties ne attiecīgo tiešsaistes platformu nodrošinātāju pienākumam vispārēji pārraudzīt produktus vai pakalpojumus, ko tirgotāji piedāvā, izmantojot to pakalpojumus, ne arī vispārēju faktu noskaidrošanas pienākumam, jo īpaši pienākumam novērtēt tirgotāju sniegtās informācijas pareizību. Tiešsaistes saskarnēm vajadzētu būt lietotājdraudzīgām, un tirgotājiem un patērētājiem būtu jāvar tām viegli piekļūt. Turklāt pēc tam, kad tirgotājam ir sniegta atļauja piedāvāt produktu vai pakalpojumu, attiecīgajiem tiešsaistes platformu nodrošinātājiem būtu jāpieliek saprātīgas pūles, lai pēc nejaušības principa pārbaudītu, vai piedāvāto pakalpojumu produkti ir identificēti kā nelikumīgi kādā dalībvalstī vai Savienībā pieejamās oficiālās, brīvi pieejamās un mašīnlasāmās tiešsaistes datubāzēs vai tiešsaistes saskarnēs. Komisijai būtu arī jāveicina produktu izsekojamība, izmantojot tādus tehnoloģiskos risinājumus kā digitāli parakstīti ātrās reaģēšanas kodi (jeb “QR kodi”) vai neaizstājami žetoni. Komisijai būtu jāveicina standartu izstrāde un, ja to nav, tirgus virzīti risinājumi, kas attiecīgajām pusēm var būt pieņemami. |
(75) |
Ņemot vērā ļoti lielu tiešsaistes platformu lomu, ko tās ar savu auditorijas sasniedzamību, jo īpaši pakalpojuma saņēmēju skaita izteiksmē, pilda, veicinot publiskās debates, ekonomiskos darījumus un izplatot informāciju sabiedrībai, viedokļus un idejas un ietekmējot to, kā saņēmēji iegūst un izplata informāciju tiešsaistē, ir svarīgi piemērot minēto platformu nodrošinātājiem konkrētus pienākumus papildus visām tiešsaistes platformām piemērojamajiem pienākumiem. Ņemot vērā ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju izšķirošo lomu informācijas atrašanā un padarīšanā par izgūstamu tiešsaistē, šie pienākumi, ciktāl tie ir piemērojami, ir jāattiecina arī uz tiem. Minētie ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem piemērojamie papildu pienākumi ir nepieciešami, lai risinātu minētos sabiedriskās politikas problēmjautājumus, ja nepastāv alternatīvi un mazāk ierobežojoši pasākumi, kas varētu dot līdzvērtīgu rezultātu. |
(76) |
Ļoti lielas tiešsaistes platformas un ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas var radīt tādus riskus sabiedrībai, kas tvēruma un ietekmes ziņā atšķiras no mazāku platformu radītajiem riskiem. Tādēļ šādu ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem būtu jāpiemēro visaugstākie pienācīgas rūpības pienākumu standarti proporcionāli to ietekmei uz sabiedrību. Tiešsaistes platformas vai tiešsaistes meklētājprogrammas pakalpojumu aktīvo saņēmēju skaitam, ko aprēķina kā vidējo sešu mēnešu laikā, sasniedzot ievērojamu Savienības iedzīvotāju daļu, tiešsaistes platformas vai tiešsaistes meklētājprogrammas radītajiem sistēmiskajiem riskiem var piemist nesamērīga ietekme uz Savienību. Būtu jāuzskata, ka šāda plaša mēroga auditorijas sasniedzamība pastāv, ja šāds skaits pārsniedz operatīvo slieksni – 45 miljonus –, tas ir, apjomu, kas līdzvērtīgs 10 % no Savienības iedzīvotāju skaita. Šis operatīvais slieksnis būtu jāatjaunina, un Komisijai tādēļ vajadzētu būt pilnvarotai papildināt šīs regulas noteikumus, vajadzības gadījumā pieņemot deleģētos aktus. |
(77) |
Lai noteiktu konkrētas tiešsaistes platformas vai tiešsaistes meklētājprogrammas auditorijas lielumu, ir jānosaka katra pakalpojuma aktīvo saņēmēju vidējais skaits atsevišķi. Attiecīgi tiešsaistes platformas pakalpojumu aktīvo saņēmēju vidējam skaitam mēnesī būtu jāatspoguļo visi saņēmēji, kas faktiski izmanto pakalpojumu vismaz vienu reizi noteiktā laikposmā un ir pakļauti tiešsaistes platformas tiešsaistes saskarnē izplatītajai informācijai, piemēram, skatās vai klausās to, vai sniedz informāciju kā, piemēram, tirgotāji tiešsaistes platformā, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem. Šīs regulas nolūkos izmantošana neaprobežojas tikai ar mijiedarbību ar informāciju, uzklikšķinot, komentējot, sasaistot, kopīgojot, pērkot vai veicot darījumus tiešsaistes platformā. Līdz ar to pakalpojuma aktīva saņēmēja jēdziens ne vienmēr sakrīt ar reģistrēta pakalpojuma lietotāja jēdzienu. Attiecībā uz tiešsaistes meklētājprogrammām jēdzienam “aktīvs pakalpojuma saņēmējs” būtu jāaptver tie, kas aplūko informāciju to tiešsaistes saskarnē, bet nebūtu jāaptver, piemēram, tiešsaistes meklētājprogrammas indeksēto tīmekļa vietņu īpašnieki, jo tie pakalpojumu neizmanto aktīvi. Pakalpojuma aktīvo saņēmēju skaitā būtu jāietver visi pakalpojuma unikālie saņēmēji, kas izmanto konkrēto pakalpojumu. Šajā nolūkā pakalpojuma saņēmējs, kas izmanto dažādas tiešsaistes saskarnes, piemēram, tīmekļa vietnes vai lietotnes, tostarp, ja pakalpojumiem piekļūst, izmantojot dažādus vienotus resursu vietrāžus (URL) vai domēnu nosaukumus, ja iespējams, būtu jāuzskaita tikai vienreiz. Tomēr jēdzienam “aktīvs pakalpojuma saņēmējs” nebūtu jāietver citu starpniecības pakalpojumu sniedzēju nejauši saņēmēji, kuri netieši dara pieejamu tiešsaistes platformu nodrošinātāja informāciju, uz kuru tas ir ievietojis saites vai kuru tas ir indeksējis. Turklāt šajā regulā tiešsaistes platformu vai tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem nav noteikts konkrēts pienākums veikt personu izsekošanu tiešsaistē. Ja šādi nodrošinātāji var no lietotāju skaita izslēgt automatizētos lietotājus, piemēram, botus vai skrēperus, bez turpmākas personas datu apstrādes un izsekošanas, tie to var darīt. Tirgus un tehniskā attīstība var ietekmēt aktīvo pakalpojuma saņēmēju skaita noteikšanu, un tāpēc Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai papildināt šīs regulas noteikumus, pieņemot deleģētos aktus, ar kuriem nosaka metodiku tiešsaistes platformas vai tiešsaistes meklētājprogrammas aktīvo pakalpojuma saņēmēju noteikšanai, vajadzības gadījumā atspoguļojot pakalpojuma būtību un veidu, kā pakalpojuma saņēmēji mijiedarbojas ar to. |
(78) |
Ņemot vērā platformu ekonomiku raksturojošo tīkla efektu, tiešsaistes platformas vai tiešsaistes meklētājprogrammas lietotāju bāze var strauji palielināties un sasniegt ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas apmēru, radot attiecīgu ietekmi uz iekšējo tirgu. Tas var notikt, ja tiek piedzīvota eksponenciāla izaugsme īsā laika periodā vai ja ir plaša globāla klātbūtne un apgrozījums, kas tiešsaistes platformai vai tiešsaistes meklētājprogrammai ļauj pilnībā izmantot tīkla efektu, kā arī apjomradītus un diversifikācijas radītus ietaupījumus. Liels gada apgrozījums vai tirgus kapitalizācija var jo īpaši liecināt par strauju mērogojamību lietotāju sasniedzamības ziņā. Minētajos gadījumos iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram vai Komisijai vajadzētu būt iespējai pieprasīt tiešsaistes platformas vai tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam biežāk ziņot par pakalpojuma aktīvo saņēmēju skaitu, lai laikus identificētu mirkli, kurā minētajai platformai vai minētajai tiešsaistes meklētājprogrammai piešķirams, attiecīgi, ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas statuss šīs regulas nolūkos. |
(79) |
Ļoti lielas tiešsaistes platformas un ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas var izmantot veidā, kas spēcīgi ietekmē drošību tiešsaistē, sabiedriskās domas un diskursa veidošanu, kā arī tiešsaistes tirdzniecību. Veids, kādā šīs platformas veido savus pakalpojumus, ir vispārīgi optimizēts tā, lai gūtu labumu no bieži vien reklāmas virzītiem uzņēmējdarbības modeļiem, un tas var izraisīt ar sabiedrību saistītas bažas. Ir vajadzīgs lietderīgs regulējums un tā izpildes panākšana, lai iedarbīgi apzinātu un mazinātu riskus un iespējamo kaitējumu sabiedrībai un ekonomikai. Tādēļ saskaņā ar šo regulu ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem būtu jāizvērtē sistēmiskie riski, kuri izriet no to pakalpojuma struktūras, darbības un izmantošanas, kā arī no pakalpojuma saņēmēju veikta potenciāli nepareiza izmantojuma, un ievērojot pamattiesības būtu jāīsteno atbilstīgi to mazināšanas pasākumi. Nosakot iespējamās negatīvās ietekmes un iedarbības būtiskumu, nodrošinātājiem būtu jāņem vērā iespējamās ietekmes nopietnība un visu šādu sistēmisko risku varbūtība. Piemēram, tie varētu novērtēt, vai iespējamā negatīvā iedarbība var skart lielu skaitu personu, tās iespējamo neatgriezeniskumu vai to, cik grūti ir labot un atjaunot situāciju, kas pastāvēja pirms iespējamās ietekmes. |
(80) |
Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem būtu padziļināti jāizvērtē četras sistēmisko risku kategorijas. Pirmā kategorija ietver riskus, kas saistīti ar nelikumīga satura izplatīšanu, piemēram, bērnu seksuālas izmantošanas attēlojumu vai nelikumīgas naida runas izplatīšanu, vai cita veida to pakalpojumu nepareizu izmantošanu noziedzīgiem nodarījumiem, un nelikumīgu darbību veikšanu, piemēram, Savienības vai valstu tiesību aktos aizliegtu produktu vai pakalpojumu, tostarp bīstamu vai viltotu produktu vai dzīvnieku nelikumīgu, tirgošanu. Piemēram, šāda izplatīšana vai darbības var radīt būtisku sistēmisku risku, ja piekļuve nelikumīgam saturam var strauji un plaši izplatīties, izmantojot kontus ar īpaši plašas auditorijas sasniedzamību vai citus pastiprināšanas līdzekļus. Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem būtu jānovērtē nelikumīga satura izplatīšanas risks neatkarīgi no tā, vai informācija ir nesaderīga arī ar to noteikumiem. Šis novērtējums neskar ļoti lielu tiešsaistes platformu pakalpojuma saņēmēja vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu indeksētu tīmekļa vietņu īpašnieku personisko atbildību par to darbības iespējamo nelikumību saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem. |
(81) |
Otra kategorija ir saistīta ar pakalpojuma faktisko un paredzamo ietekmi uz Pamattiesību hartā aizsargāto pamattiesību izmantošanu, tostarp, bet ne tikai uz cilvēka cieņu, vārda un informācijas brīvību, tostarp mediju brīvību un plurālismu, tiesībām uz privāto dzīvi, datu aizsardzību, tiesībām uz nediskriminēšanu, bērna tiesībām un patērētāju tiesību aizsardzību. Šādi riski var rasties, piemēram, saistībā ar ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas izmantoto algoritmisko sistēmu struktūru vai to pakalpojuma nepareizu izmantošanu, iesniedzot ļaunprātīgus paziņojumus vai ar citām izteikumu apklusināšanas vai konkurences kavēšanas metodēm. Novērtējot riskus attiecībā uz bērna tiesībām, ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem būtu jāapsver, piemēram, cik viegli saprotama nepilngadīgajiem ir pakalpojuma struktūra un darbība, kā arī tas, kā nepilngadīgie līdz ar pakalpojuma izmantošanu var tikt pakļauti tāda satura iedarbībai, kas var kaitēt viņu veselībai, fiziskajai, garīgajai un tikumiskajai attīstībai. Šādi riski var rasties, piemēram, saistībā ar tādu tiešsaistes saskarņu struktūru, kuras tīši vai netīši izmanto nepilngadīgo vājības un pieredzes trūkumu vai kuras var izraisīt atkarību veicinošu uzvedību. |
(82) |
Trešā risku kategorija attiecas uz faktisko vai paredzamo negatīvo ietekmi uz demokrātiskajiem procesiem, pilsonisko diskursu un vēlēšanu procesiem, kā arī uz sabiedrisko drošību. |
(83) |
Ceturtā risku kategorija izriet no līdzīgām bažām attiecībā uz ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu struktūru, darbību vai izmantošanu, tostarp manipulāciju ceļā, ar faktisku vai paredzamu negatīvu ietekmi uz sabiedrības veselības aizsardzību, nepilngadīgajiem un nopietnām negatīvām sekām personas fiziskajai un garīgajai labbūtībai vai dzimumbalstītai vardarbībai. Šādus riskus var radīt arī koordinētas dezinformācijas kampaņas, kas saistītas ar sabiedrības veselību, vai tiešsaistes saskarnes dizains, kas var veicināt pakalpojuma saņēmēju uzvedības atkarību. |
(84) |
Novērtējot šādus sistēmiskus riskus, ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem būtu jākoncentrējas uz sistēmām vai citiem elementiem, kas var veicināt riskus, tostarp visām algoritmiskajām sistēmām, kas var būt būtiskas, jo īpaši to ieteikumu sistēmām un reklāmas sistēmām, pievēršot uzmanību saistītajai datu vākšanas un izmantošanas praksei. Tiem būtu arī jānovērtē, vai to noteikumi un to izpildes panākšana ir piemērota, kā arī to satura moderācijas procesi, tehniskie rīki un piešķirtie resursi. Novērtējot šajā regulā apzinātos sistēmiskos riskus, minētajiem nodrošinātājiem būtu jākoncentrējas arī uz informāciju, kas nav nelikumīga, bet veicina šajā regulā apzinātos sistēmiskos riskus. Tāpēc šādiem nodrošinātājiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība tam, kā to pakalpojumi tiek izmantoti, lai izplatītu vai paplašinātu mānīgu vai maldinošu saturu, tostarp dezinformāciju. Ja informācijas algoritmiskā pastiprināšana veicina sistēmiskos riskus, minētajiem nodrošinātājiem tas būtu pienācīgi jāatspoguļo savos riska novērtējumos. Ja riski ir lokalizēti vai pastāv lingvistiskas atšķirības, minētajiem nodrošinātājiem tas būtu jāņem vērā arī savos riska novērtējumos. Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem jo īpaši būtu jānovērtē, kā to pakalpojuma struktūra un darbība, kā arī apzināta un bieži vien koordinēta manipulācija ar to pakalpojumiem un to izmantošana vai to pakalpojumu noteikumu sistēmiska pārkāpšana veicina šādus riskus. Šādi riski var rasties, piemēram, ja pakalpojums tiek izmantots neautentiski, piemēram, izveidojot viltus kontus, izmantojot botus vai izmantojot pakalpojumu maldinošā veidā, un veicot citas automatizētas vai daļēji automatizētas darbības, kuras var izraisīt tādas informācijas strauju un plašu izplatīšanu sabiedrībai, kura ir nelikumīgs saturs vai neatbilst tiešsaistes platformas vai tiešsaistes meklētājprogrammas noteikumiem un kura palīdz dezinformācijas kampaņām. |
(85) |
Lai nodrošinātu, ka turpmākie riska novērtējumi balstās cits uz citu un atspoguļo konstatēto risku attīstību, kā arī lai atvieglotu izmeklēšanu un izpildes panākšanas darbības, ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem būtu jāsaglabā visi apliecinošie dokumenti, kas saistīti ar to veiktajiem riska novērtējumiem, piemēram, informācija par to sagatavošanu, pamatā esošie dati un dati par algoritmisko sistēmu testēšanu. |
(86) |
Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem būtu jāliek lietā nepieciešamie līdzekļi, lai, ievērojot pamattiesības, uzcītīgi mazinātu risku novērtējumos apzinātos sistēmiskos riskus. Visos pieņemtajos pasākumos būtu jāievēro šajā regulā noteiktās pienācīgas rūpības prasības, un tiem vajadzētu būt pamatotiem un iedarbīgiem konkrēto apzināto sistēmisko risku mazināšanā. Tiem vajadzētu būt samērīgiem, ņemot vērā ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja ekonomiskās spējas un nepieciešamību izvairīties no nevajadzīgiem ierobežojumiem to pakalpojuma izmantošanā, pienācīgi ņemot vērā iespējamo negatīvo ietekmi uz minētajām pamattiesībām. Minētajiem nodrošinātājiem būtu īpaši jāapsver ietekme uz vārda brīvību. |
(87) |
Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem saskaņā ar šādiem riska mazināšanas pasākumiem būtu jāapsver iespēja, piemēram, pielāgot jebkādu nepieciešamo sava pakalpojuma struktūru, iezīmi vai darbību, piemēram, tiešsaistes saskarnes dizainu. Tiem pēc vajadzības un saskaņā ar šīs regulas noteikumiem būtu jāpielāgo un jāpiemēro savi noteikumi. Citi piemēroti pasākumi varētu būt satura moderācijas sistēmu un iekšējo procesu pielāgošana vai lēmumu pieņemšanas procesu un resursu pielāgošana, tostarp satura moderācijas personāla, viņu apmācības un vietējo specializēto zināšanu pielāgošana. Tas jo īpaši attiecas uz paziņojumu apstrādes ātrumu un kvalitāti. Šajā sakarā, piemēram, 2016. gada Rīcības kodekss cīņai pret nelikumīgu naida runu tiešsaistē nosaka kritēriju apstrādāt derīgus paziņojumus par nelikumīgas naida runas izņemšanu mazāk nekā 24 stundu laikā. Ļoti lielu tiešsaistes platformu, jo īpaši tādu, ko galvenokārt izmanto pornogrāfiska satura izplatīšanai sabiedrībai, nodrošinātājiem būtu rūpīgi jāpilda visi šajā regulā noteiktie pienākumi attiecībā uz nelikumīgu saturu, kas ir kibervardarbība, tostarp nelikumīgs pornogrāfisks saturs, jo īpaši attiecībā uz to, lai nodrošinātu, ka cietušie var efektīvi īstenot savas tiesības attiecībā uz saturu, kas izpaužas kā intīma vai manipulēta materiāla izplatīšana bez piekrišanas, ātri apstrādājot paziņojumus un bez nepamatotas kavēšanās dzēšot šādu saturu. Ar cita veida nelikumīgu saturu saistīto paziņojumu izskatīšanai var būt nepieciešams ilgāks vai īsāks laiks, kas būs atkarīgs no konkrētajiem faktiem, apstākļiem un nelikumīgā satura veida. Minētie nodrošinātāji var arī uzsākt vai pastiprināt sadarbību ar uzticamajiem signalizētājiem un rīkot apmācības sesijas un apmaiņu ar uzticamo signalizētāju organizācijām. |
(88) |
Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem vajadzētu būt rūpīgiem arī attiecībā uz pasākumiem, ko tie veic, lai pārbaudītu un vajadzības gadījumā pielāgotu savas algoritmiskās sistēmas, tostarp ieteikumu sistēmas. Tām varētu būt nepieciešams mazināt personalizētu ieteikumu negatīvo ietekmi un labot ieteikumos izmantotos kritērijus. Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju izmantotās reklāmas sistēmas arī var būt sistēmisko risku katalizatori. Minētajiem nodrošinātājiem būtu jāapsver arī novēršanas pasākumi, piemēram, reklāmas ieņēmumu gūšanas izbeigšana par noteiktu informāciju vai tādas citas darbības kā autoritatīvu informācijas avotu redzamības uzlabošana vai reklāmas sistēmu apjomīgāka strukturālā pielāgošana. Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem varētu būt jāpastiprina savi iekšējie procesi vai jebkuras to darbības uzraudzība, jo īpaši attiecībā uz sistēmisku risku atklāšanu, un biežāk vai mērķtiecīgāk jāveic ar jaunām funkcijām saistīti riska novērtējumi. Jo īpaši, ja riski tiek dalīti starp dažādām tiešsaistes platformām vai tiešsaistes meklētājprogrammām, tām būtu jāsadarbojas ar citiem pakalpojumu sniedzējiem, tostarp ierosinot vai pievienojot esošos rīcības kodeksus vai citus pašregulācijas pasākumus. Tām būtu arī jāapsver izpratnes veicināšanas pasākumi, jo īpaši gadījumos, kad riski ir saistīti ar dezinformācijas kampaņām. |
(89) |
Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem būtu jāņem vērā nepilngadīgo intereses, veicot tādus pasākumus kā to pakalpojumu un to tiešsaistes saskarnes izstrādes pielāgošana, jo īpaši tad, ja to pakalpojumi galvenokārt ir vērsti uz nepilngadīgajiem vai tos galvenokārt izmanto nepilngadīgie. Tiem būtu jānodrošina, ka pakalpojumi tiek organizēti tā, lai nepilngadīgie attiecīgā gadījumā varētu viegli piekļūt šajā regulā paredzētajiem mehānismiem, tostarp paziņošanas, rīcības un sūdzību mehānismiem. Tiem būtu arī jāveic pasākumi, lai aizsargātu nepilngadīgos no satura, kas var kaitēt viņu fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai, un jānodrošina rīki, kas nodrošina ierobežotu piekļuvi šādai informācijai. Izvēloties piemērotos mazināšanas pasākumus, nodrošinātāji attiecīgā gadījumā var ņemt vērā nozares paraugpraksi, tostarp tādu, kas iedibināta ar sadarbību pašregulējuma jomā, piemēram, rīcības kodeksus, un tiem būtu jāņem vērā Komisijas vadlīnijas. |
(90) |
Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem būtu jānodrošina, ka to pieeja riska novērtēšanai un mazināšanai ir balstīta uz labāko pieejamo informāciju un zinātniskajām atziņām un ka tie savus pieņēmumus testē, iesaistot grupas, kuras visvairāk ietekmē riski un veiktie pasākumi. Tādēļ tiem attiecīgajā gadījumā būtu jāveic risku novērtējums un jāizstrādā savi risku mazināšanas pasākumi, iesaistot pakalpojuma saņēmēju pārstāvjus, pakalpojumu potenciāli ietekmēto grupu pārstāvjus, neatkarīgos ekspertus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Tiem būtu jācenšas iekļaut šādas apspriedes savās metodikās, lai novērtētu riskus un izstrādātu riska mazināšanas pasākumus, tostarp attiecīgā gadījumā organizējot apsekojumus, fokusa grupas, apaļā galda sanāksmes un citas apspriešanās un plānošanas metodes. Novērtējot, vai pasākums ir pamatots, samērīgs un iedarbīgs, īpaša uzmanība būtu jāpievērš tiesībām uz vārda brīvību. |
(91) |
Krīzes laikā ļoti lielu tiešsaistes platformu nodrošinātājiem varētu būt steidzami jāveic daži īpaši pasākumi papildus pasākumiem, ko tie veiktu, ņemot vērā citus savus pienākumus saskaņā ar šo regulu. Minētajā sakarā būtu jāuzskata, ka krīze iestājas, ja rodas ārkārtēji apstākļi, kas var radīt nopietnus draudus sabiedrības drošībai vai sabiedrības veselībai Savienībā vai nozīmīgā tās daļā. Šādas krīzes varētu izraisīt bruņoti konflikti vai terora akti, tostarp briestoši konflikti vai terora akti, dabas katastrofas, piemēram, zemestrīces un viesuļvētras, kā arī pandēmijas un citi nopietni pārrobežu apdraudējumi sabiedrības veselībai. Komisijai vajadzētu būt iespējai pēc Eiropas Digitālo pakalpojumu padomes (“padome”) ieteikuma pieprasīt ļoti lielu tiešsaistes platformu nodrošinātājiem un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem steidzami sākt reaģēšanu, kas paredzēta krīzes situācijām. Pasākumi, kurus minētie nodrošinātāji var apzināt un kurus tie var apsvērt piemērot, var ietvert, piemēram, satura moderācijas procesu pielāgošanu un satura moderācijai atvēlēto resursu palielināšanu, noteikumu, attiecīgo algoritmisko sistēmu un reklāmas sistēmu pielāgošanu, sadarbības ar uzticamiem signalizētājiem pastiprināšanu, izpratnes veicināšanas pasākumu veikšanu un uzticamas informācijas veicināšanu, kā arī to tiešsaistes saskarņu dizaina pielāgošanu. Būtu jāparedz nepieciešamās prasības, lai nodrošinātu, ka šādi pasākumi tiek veikti ļoti īsā laikposmā un ka mehānismu reaģēšanai krīzes situācijā izmanto tikai tad, ja un ciktāl tas ir noteikti nepieciešams, un visi saskaņā ar šo mehānismu veiktie pasākumi ir efektīvi un samērīgi, pienācīgi ņemot vērā visu iesaistīto pušu tiesības un leģitīmās intereses. Mehānisma izmantošanai nebūtu jāskar citi šīs regulas noteikumi, piemēram, noteikumi par riska novērtējumiem un mazināšanas pasākumiem, un to izpildes panākšana, kā arī noteikumi par krīzes protokoliem. |
(92) |
Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt neatkarīgu ekspertu veiktu pārbaudi, ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem, veicot neatkarīgu revīziju, vajadzētu būt atbildīgiem par to, kā tie ievēro šajā regulā noteiktos pienākumus, un attiecīgā gadījumā par visām papildu saistībām, ko tie uzņēmušies, ievērojot rīcības kodeksus un krīzes protokolus. Lai nodrošinātu, ka revīzijas tiek veiktas rezultatīvi, lietderīgi un savlaicīgi, ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem būtu jānodrošina vajadzīgā sadarbība ar organizācijām, kas veic revīzijas, un palīdzība tām, tostarp sniedzot revidentam piekļuvi visiem attiecīgajiem datiem un telpām, kas nepieciešami, lai pienācīgi veiktu revīziju, tostarp attiecīgā gadījumā datiem, kas saistīti ar algoritmiskajām sistēmām, un atbildot uz mutiskiem vai rakstiskiem jautājumiem. Revidentiem vajadzētu būt arī iespējai izmantot citus objektīvas informācijas avotus, tostarp pārbaudītu pētnieku veiktus pētījumus. Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem nevajadzētu apdraudēt revīzijas veikšanu. Revīzijas būtu jāveic saskaņā ar nozares paraugpraksi un augsta līmeņa profesionālo ētiku un objektivitāti, pēc vajadzības pienācīgi ņemot vērā revīzijas standartus un prakses kodeksus. Revidentiem būtu jāgarantē savu pienākumu izpildes laikā iegūtās informācijas, piemēram, komercnoslēpumu, konfidencialitāte, drošība un integritāte. Šādu garantiju nevajadzētu izmantot, lai apietu šajā regulā paredzētos revīzijas pienākumus. Revidentiem vajadzētu būt specializētajām zināšanām riska pārvaldības jomā un tehniskā kompetence algoritmu revīzijas veikšanai. Tiem vajadzētu būt neatkarīgiem, lai tie varētu veikt savus uzdevumus pienācīgā un uzticamā veidā. Tiem būtu jāatbilst neatkarības pamatprasībām attiecībā uz aizliegtiem ar revīziju nesaistītiem pakalpojumiem, uzņēmumu rotāciju un maksām, kas atkarīgas no revīzijas rezultāta. Ja pastāv šaubas par revidentu neatkarību un tehnisko kompetenci, tiem vajadzētu atkāpties vai atturēties no iesaistīšanās revīzijas veikšanā. |
(93) |
Revīzijas ziņojums būtu jāpamato, lai sniegtu jēgpilnu pārskatu par veiktajām darbībām un izdarītajiem secinājumiem. Tam būtu jāpalīdz informēt par pasākumiem, kurus ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji veikuši, lai izpildītu savus šajā regulā noteiktos pienākumus, un attiecīgā gadījumā tajā būtu jāierosina uzlabojumi. Pēc revīzijas ziņojuma saņemšanas revīzijas ziņojums būtu jānosūta iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram, Komisijai un padomei. Nodrošinātājiem bez liekas kavēšanās uzreiz pēc pabeigšanas būtu jānosūta arī ziņojums par riska novērtējumu un riska mazināšanas pasākumiem, kā arī ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja revīzijas īstenošanas ziņojums par to, kā ir ievēroti revīzijas ieteikumi. Revīzijas ziņojumam būtu jāietver revīzijas atzinums, kura pamatā ir no iegūtajiem revīzijas pierādījumiem izdarītie secinājumi. Pozitīvs atzinums būtu jāsniedz tad, ja visi pierādījumi liecina, ka ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs atbilst visiem šajā regulā noteiktajiem pienākumiem vai attiecīgā gadījumā visām saistībām, kuras tā ir uzņēmusies saskaņā ar rīcības kodeksu vai krīzes protokolu, jo īpaši, apzinot, novērtējot un mazinot savas sistēmas un pakalpojumu radītos sistēmiskos riskus. Pozitīvam atzinumam būtu jāpievieno komentāri, ja revidents vēlas iekļaut piezīmes, kurām nav būtiskas ietekmes uz revīzijas iznākumu. Negatīvs atzinums būtu jāsniedz tad, ja revidents uzskata, ka ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs neievēro šīs regulas noteikumus vai uzņemtās saistības. Ja revīzijas atzinumā nebija iespējams izdarīt secinājumu par konkrētiem elementiem, kas ietilpst revīzijas tvērumā, revīzijas atzinumā būtu jāiekļauj paskaidrojums tam, kāpēc šāds secinājums nav izdarīts. Attiecīgā gadījumā ziņojumā būtu jāiekļauj to konkrēto elementu apraksts, kurus nebija iespējams revidēt, un paskaidrojums, kāpēc tos nevarēja revidēt. |
(94) |
Ar pienākumiem, kas saistīti ar risku novērtēšanu un mazināšanu, katrā atsevišķā gadījumā būtu jāpanāk tas, ka ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem ir jānovērtē un vajadzības gadījumā jāpielāgo savu ieteikumu sistēmu struktūra, piemēram, veicot pasākumus, lai novērstu vai mazinātu neobjektivitāti, kas izraisa neaizsargātu personu diskrimināciju, jo īpaši, ja šāds pielāgojums ir saskaņā ar datu aizsardzības tiesību aktiem un ja informācija tiek personalizēta, pamatojoties uz īpašām personas datu kategorijām, kas minētas Regulas (ES) 2016/679 9. pantā. Turklāt, papildinot tiešsaistes platformām piemērojamos pārredzamības pienākumus attiecībā uz to ieteikumu sistēmām, ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem būtu konsekventi jānodrošina, ka to pakalpojumu saņēmējiem ir alternatīvas iespējas, kas nav balstītas uz profilēšanu Regulas (ES) 2016/679 nozīmē attiecībā uz to ieteikumu sistēmu galvenajiem parametriem. Šādai izvēlei vajadzētu būt tieši pieejamai no tiešsaistes saskarnes, kurā sniegti ieteikumi. |
(95) |
Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu izmantotās reklāmas sistēmas rada īpašus riskus, un tām nepieciešama turpmāka publiska un normatīva uzraudzība, ņemot vērā to mērogu un spēju vērst darbības uz pakalpojuma saņēmējiem un sasniegt tos, pamatojoties uz to rīcību minētās platformas vai meklētājprogrammas tiešsaistes saskarnē un ārpus tās. Ļoti lielām tiešsaistes platformām vai ļoti lielām tiešsaistes meklētājprogrammām būtu jānodrošina publiska piekļuve to tiešsaistes saskarnēs iekļauto reklāmu repozitorijiem, lai veicinātu reklāmas izplatīšanas tiešsaistē radīto jauno risku uzraudzību un izpēti par tiem, piemēram, saistībā ar nelikumīgu reklāmu vai manipulatīviem paņēmieniem un dezinformāciju, kam ir reāla vai paredzama negatīva ietekme uz sabiedrības veselību, sabiedrisko drošību, pilsonisko diskursu, politisko līdzdalību un līdztiesību. Repozitorijiem būtu jāietver reklāmu saturs, tostarp produkta, pakalpojuma vai zīmola nosaukums un reklāmas priekšmets, un saistītie dati par reklāmdevēju un, ja tā atšķiras, par fizisko personu vai citu subjektu, kas samaksājis par reklāmu, un par attiecīgās reklāmas piegādi, jo īpaši tad, ja reklāma ir mērķorientēta. Šajā informācijā būtu jāiekļauj gan informācija par mērķorientējošiem kritērijiem, gan piegādes kritērijiem, jo īpaši gadījumos, kad reklāmas nonāk līdz neaizsargātām personām, piemēram, nepilngadīgajiem. |
(96) |
Lai pienācīgi uzraudzītu un izvērtētu ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu atbilstību šajā regulā noteiktajiem pienākumiem, iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators vai Komisija var pieprasīt sniegt piekļuvi konkrētiem datiem vai ziņojumus par tiem, tostarp datiem, kas saistīti ar algoritmiem. Šāda prasība var ietvert, piemēram, ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas sistēmu radīto risku un iespējamā kaitējuma novērtēšanai nepieciešamos datus, satura moderācijas algoritmisko sistēmu, ieteikumu sistēmu vai reklāmas sistēmu precizitātes, darbības un testēšanas datus, tostarp attiecīgā gadījumā apmācības datus un algoritmus, vai datus par šīs regulas saturam atbilstīgu satura moderācijas vai sūdzību izskatīšanas iekšēju sistēmu procedūrām un iznākumu. Šādiem pieprasījumiem attiecībā uz piekļuvi datiem nebūtu jāietver pieprasījumus sagatavot konkrētu informāciju par atsevišķiem pakalpojuma saņēmējiem ar mērķi noteikt, vai šādi saņēmēji ievēro citus piemērojamos Savienības vai valsts tiesību aktus. Pētnieku veiktās izpētes par tiešsaistes sistēmisko risku attīstību un nozīmīguma pakāpi ir īpaši svarīgas, lai mazinātu informācijas asimetriju un izveidotu noturīgu risku mazināšanas sistēmu, kā arī informētu tiešsaistes platformu nodrošinātājus, tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājus, digitālo pakalpojumu koordinatorus, citas kompetentās iestādes, Komisiju un sabiedrību. |
(97) |
Tāpēc ar šo regulu tiek izveidots satvars, ar kuru ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu datiem nodrošina piekļuvi pārbaudītiem pētniekiem, kuri ir saistīti ar pētniecības organizāciju Direktīvas (ES) 2019/790 2. panta nozīmē, kas šīs regulas vajadzībām var ietvert pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras veic zinātniskus pētījumus ar galveno mērķi pildīt savu sabiedrības interešu uzdevumu. Visiem pieprasījumiem attiecībā uz piekļuvi datiem saskaņā ar minēto sistēmu vajadzētu būt samērīgiem un atbilstīgi aizsargāt ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas un visu citu iesaistīto personu, tostarp pakalpojuma saņēmēju, tiesības un leģitīmās intereses, tostarp personas datu aizsardzību, komercnoslēpumus un citu konfidenciālu informāciju. Tomēr, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegts šīs regulas mērķis, nodrošinātāju komerciālo interešu ievērošanai nevajadzētu novest pie tā, ka pēc pieprasījuma saskaņā ar šo regulu tiek atteikts nodrošināt piekļuvi datiem, kas vajadzīgi konkrētajam pētniecības mērķim. Šajā sakarā, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/943 (32), nodrošinātājiem būtu jānodrošina pētniekiem pienācīga piekļuve, tostarp vajadzības gadījumā izmantojot tehnisko aizsardzību, piemēram, datu glabātavas. Datu piekļuves pieprasījumi varētu ietvert, piemēram, pakalpojuma saņēmēju viedokļu skaitu vai attiecīgā gadījumā cita veida piekļuvi saturam, pirms ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji to izņem. |
(98) |
Turklāt publiski pieejamu datu gadījumā ļoti lielu tiešsaistes platformu nodrošinātājiem nevajadzētu pētniekiem, kuri atbilst piemērotam kritēriju apakškopumam, liegt izmantot šos datus pētniecības nolūkiem, kas palīdz atklāt, apzināt un izprast sistēmiskus riskus. Tiem būtu jānodrošina piekļuve šādiem pētniekiem, tostarp, ja tas ir tehniski iespējams, reāllaikā publiski pieejamiem datiem, piemēram, par apkopotu mijiedarbību ar saturu no publiskām lapām, publiskām grupām vai publiski pieejamiem datiem, tostarp par iespaida un izmantošanas datiem, piemēram, atbilžu, koplietojumu, pakalpojuma saņēmēju komentāru skaitu. Ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji būtu jāmudina sadarboties ar pētniekiem un nodrošināt plašāku piekļuvi datiem, lai uzraudzītu sabiedriska rakstura bažas, izmantojot brīvprātīgus centienus, tostarp saistības un procedūras, par kurām panākta vienošanās saskaņā ar rīcības kodeksiem vai krīzes protokoliem. Minētajiem nodrošinātājiem un pētniekiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība personas datu aizsardzībai un jānodrošina, ka jebkāda personas datu apstrāde atbilst Regulai (ES) 2016/679. Nodrošinātājiem personas dati būtu jāanonimizē vai jāpseidonimizē, izņemot gadījumus, kad tas padarītu neiespējamu pētniecības mērķi. |
(99) |
Ņemot vērā izvērsto sistēmu darbības sarežģītību un sabiedrībai radītos sistēmiskos riskus, ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem būtu jāizveido atbilstības uzraudzības funkcija, kam vajadzētu būt neatkarīgai no nodrošinātāju darbības funkcijām. Atbilstības uzraudzības funkcijas vadītājam būtu tieši jāatskaitās minēto nodrošinātāju vadībai, tostarp attiecībā uz bažām par neatbilstību šai regulai. Atbilstības uzraudzības amatpersonām, kas pieder pie atbilstības uzraudzības funkcijas, vajadzētu būt nepieciešamajai kvalifikācijai, zināšanām, pieredzei un spējām, lai īstenotu pasākumus un pārraudzītu, kā ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju organizācijas ietvaros tiek panākta atbilstība šai regulai. Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem būtu jānodrošina, ka atbilstības uzraudzības funkcija tiek pienācīgi un laikus iesaistīta visos ar šo regulu saistītajos jautājumos, tostarp risku novērtēšanas un mazināšanas stratēģijā un konkrētos pasākumos, kā arī attiecīgā gadījumā jānovērtē, vai minētie nodrošinātāji pilda saistības saskaņā ar to parakstītajiem rīcības kodeksiem vai krīzes protokoliem. |
(100) |
Ņemot vērā ar to darbībām un šajā regulā noteiktajiem papildu pienākumiem saistītos papildu riskus, īpaši ļoti lielām tiešsaistes platformām un ļoti lielām tiešsaistes meklētājprogrammām būtu jāpiemēro papildu pārredzamības prasības, jo īpaši visaptveroši ziņot par veikto risku novērtēšanu un pieņemtajiem pēcpasākumiem, kā paredzēts šajā regulā. |
(101) |
Komisijas rīcībā vajadzētu būt visiem nepieciešamajiem resursiem attiecībā uz personālu, specializētajām zināšanām un finansiāliem līdzekļiem, lai tā varētu veikt šajā regulā paredzētos uzdevumus. Lai nodrošinātu resursus, kas nepieciešami pienācīgai uzraudzībai Savienības līmenī saskaņā ar šo regulu, un ņemot vērā to, ka dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām piemērot uzraudzības maksu nodrošinātājiem, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā, attiecībā uz uzraudzības un izpildes panākšanas uzdevumiem, ko veic to iestādes, Komisijai no ļoti lielām tiešsaistes platformām un ļoti lielām tiešsaistes meklētājprogrammām būtu jāiekasē uzraudzības maksa, kuras apmērs būtu jānosaka katru gadu. Iekasētās gada uzraudzības maksas kopējā summa būtu jānosaka, pamatojoties uz to izmaksu kopējo summu, kas Komisijai radušās, pildot uzraudzības uzdevumus saskaņā ar šo regulu, kā pamatoti aplēsts iepriekš. Šādā summā būtu jāiekļauj izmaksas, kas saistītas ar īpašo pilnvaru un ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju uzraudzības, izmeklēšanas, izpildes panākšanas un pārraudzība uzdevumu īstenošanu, tostarp izmaksas, kas saistītas ar ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu izraudzīšanos vai šajā regulā paredzēto datubāzu izveidi, uzturēšanu un darbību. Tajā būtu jāietver arī izmaksas, kas saistītas ar tādas pamatinformācijas un institucionālās infrastruktūras izveidi, uzturēšanu un darbību, kura paredzēta sadarbībai starp digitālo pakalpojumu koordinatoriem, padomi un Komisiju, ņemot vērā faktu, ka ļoti lielām tiešsaistes platformām un ļoti lielām tiešsaistes meklētājprogrammām to lieluma un plašās auditorijas dēļ ir būtiska ietekme uz resursiem, kas vajadzīgi šādas infrastruktūras uzturēšanai. Kopējo izmaksu aplēsē būtu jāņem vērā uzraudzības izmaksas, kas radušās iepriekšējā gadā, tostarp attiecīgā gadījumā tās izmaksas, kas pārsniedz individuālo gada uzraudzības maksu, kura iekasēta iepriekšējā gadā. Ārējos piešķirtos ieņēmumus, kas iegūti no gada uzraudzības maksas, varētu izmantot, lai finansētu papildu cilvēkresursus, piemēram, līgumdarbiniekus un norīkotos valstu ekspertus, un citus izdevumus, kas saistīti ar šajā regulā Komisijai uzticēto uzdevumu izpildi. Gada uzraudzības maksai, ko iekasē no ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem, vajadzētu būt samērīgai ar pakalpojuma apjomu, par ko liecina to pakalpojuma aktīvo saņēmēju skaits Savienībā. Turklāt individuālajai gada uzraudzības maksai nevajadzētu pārsniegt kopējo maksimālo apjomu katram ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam, ņemot vērā izraudzītā pakalpojuma vai pakalpojumu sniedzēja ekonomiskās spējas. |
(102) |
Lai veicinātu tādu šajā regulā noteikto pienākumu rezultatīvu un konsekventu piemērošanu, kuru īstenošanai var būt nepieciešami tehnoloģiski līdzekļi, ir svarīgi veicināt konkrētas tehniskās procedūras ietverošu brīvprātīgu standartu izstrādi, ja nozare var palīdzēt izstrādāt standartizētus līdzekļus starpniecības pakalpojumu sniedzēju atbalstam nolūkā nodrošināt atbilstību šai regulai, piemēram, par atļauju iesniegt paziņojumus, tostarp, izmantojot lietojumprogrammu saskarnes, vai standartus noteikumiem vai revīzijām vai reklāmas repozitoriju sadarbspējai. Turklāt šādus standartus varētu izstrādāt tiešsaistes reklāmai, ieteikumu sistēmām, piekļūstamībai un nepilngadīgo aizsardzībai tiešsaistē. Starpniecības pakalpojumu sniedzēji var brīvi pieņemt standartus, taču to pieņemšana nenozīmē atbilstību šai regulai. Tajā pašā laikā, nodrošinot paraugpraksi, šādi standarti varētu būt īpaši noderīgi relatīvi maziem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem. Standartos pēc nepieciešamības varētu nošķirt dažādus nelikumīga satura vai starpniecības pakalpojumu veidus. |
(103) |
Lai palīdzētu piemērot šo regulu, Komisijai un padomei būtu jārosina brīvprātīgu rīcības kodeksu izstrāde, kā arī minēto kodeksu noteikumu īstenošana. Komisijai un padomei būtu jācenšas panākt, lai rīcības kodeksi skaidri definētu sasniedzamo sabiedrības interešu mērķu būtību, lai tajos būtu iekļauti mehānismi minēto mērķu sasniegšanas neatkarīgai novērtēšanai un lai būtu skaidri noteikta attiecīgo iestāžu loma. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai izvairītos no negatīvas ietekmes uz drošību, privātuma un personas datu aizsardzībai, kā arī aizliegumam noteikt vispārējas pārraudzības pienākumus. Lai gan rīcības kodeksu īstenošanai vajadzētu būt izmērāmai un pakļautai publiskai pārraudzībai, tā nedrīkstētu mazināt šādu kodeksu brīvprātīgo raksturu un ieinteresēto personu brīvību izlemt par tajos noteikto pienākumu pildīšanu. Noteiktos apstākļos ļoti lielām tiešsaistes platformām ir svarīgi iesaistīties īpašu rīcības kodeksu izstrādē un ievērot tos. Šī regula nekādā veidā neliedz citiem pakalpojumu sniedzējiem ievērot minētos pienācīgas rūpības standartus, pieņemt paraugpraksi un gūt labumu no Komisijas un padomes sniegtajām vadlīnijām, uzņemoties pildīt šādos rīcības kodeksos noteiktos pienākumus. |
(104) |
Šajā regulā ir lietderīgi noteikt konkrētas jomas, kas jāņem vērā attiecībā uz minētajiem rīcības kodeksiem. Jo īpaši būtu jāizpēta risku mazināšanas pasākumi attiecībā uz noteiktiem nelikumīga satura veidiem, noslēdzot pašregulējuma un kopregulējuma līgumus. Vēl viena apsverama joma ir tādu sistēmisko risku kā dezinformācijas vai manipulatīvu un ļaunprātīgu darbību vai jebkādas nepilngadīgo nelabvēlīgas ietekmēšanas iespējami negatīvā ietekme uz sabiedrību un demokrātiju. Tā ietver koordinētas darbības, kuras ir vērstas uz informācijas izvēršanu, tostarp dezinformāciju, piemēram, botu vai viltus kontu izmantošanu tādas tīši neprecīzas vai maldinošas informācijas radīšanai, dažkārt ar mērķi gūt ekonomisku labumu, kas ir īpaši kaitīga neaizsargātiem pakalpojuma saņēmējiem, piemēram, nepilngadīgajiem. Šādās jomās ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas veiktu attiecīgā rīcības kodeksa ievērošanu un atbilstību tam var uzskatīt par piemērotu risku mazināšanas pasākumu. Ja tiešsaistes platformas vai tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs bez pienācīga pamatojuma noraida Komisijas uzaicinājumu piedalīties šāda rīcības kodeksa piemērošanā, to attiecīgā gadījumā varētu ņemt vērā, kad nosaka, vai tiešsaistes platforma vai tiešsaistes meklētājprogramma ir pārkāpusi šajā regulā noteiktos pienākumus. Dalībai konkrētā rīcības kodeksā vai tā īstenošanai vien pašai par sevi nevajadzētu nozīmēt atbilstību šai regulai. |
(105) |
Rīcības kodeksiem būtu jāatvieglo ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu piekļūstamība saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem, lai atvieglotu to paredzamo izmantošanu personām ar invaliditāti. Jo īpaši rīcības kodeksi varētu nodrošināt, ka informācija tiek sniegta uztveramā, izmantojamā, saprotamā un stabilā veidā un ka saskaņā ar šo regulu paredzētās formas un pasākumi tiek darīti pieejami viegli atrodamā un personām ar invaliditāti piekļūstamā veidā. |
(106) |
Šīs regulas noteikumi par rīcības kodeksiem varētu kalpot par pamatu Savienības līmenī jau pastāvošiem pašregulējuma centieniem, tostarp Produktu drošuma solījumam, Saprašanās memorandam par viltotu preču tirdzniecību internetā, Rīcības kodeksam cīņai pret nelikumīgu naida runu tiešsaistē un Prakses kodeksam dezinformācijas jomā. Jo īpaši attiecībā uz pēdējo, ņemot vērā Komisijas vadlīnijas, Prakses kodekss dezinformācijas jomā tika stiprināts, kā paziņots Eiropas Demokrātijas rīcības plānā. |
(107) |
Tiešsaistes reklāmas nodrošināšanā parasti ir iesaistītas vairākas personas, tostarp starpniecības pakalpojumi, kuri savieno reklāmas publicētājus ar reklamētājiem. Rīcības kodeksiem būtu jāatbalsta un jāpapildina šajā regulā noteiktie tiešsaistes platformu, ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju pārredzamības pienākumi attiecībā uz reklāmu, lai nodrošinātu elastīgus un iedarbīgus mehānismus minēto pienākumu ievērošanas veicināšanai un uzlabošanai, jo īpaši attiecīgās informācijas nosūtīšanas kārtības ziņā. Tam būtu jāietver informācijas par reklāmdevēju, kas maksā par reklāmu, nosūtīšanas atvieglošana, ja minētā persona nav tā pati fiziskā vai juridiskā persona, kuras vārdā reklāma parādās tiešsaistes platformas tiešsaistes saskarnē. Rīcības kodeksos būtu jāiekļauj arī pasākumi, lai nodrošinātu, ka visā vērtības ķēdē tiek pienācīgi izplatīta jēgpilna informācija par datu monetizāciju. Iesaistot plašu ieinteresēto personu loku, būtu jānodrošina, ka šādi rīcības kodeksi tiek plaši atbalstīti, ir tehniski pamatoti, iedarbīgi un piedāvā visaugstāko lietošanas ērtības līmeni ar mērķi nodrošināt pārredzamības pienākumu mērķu sasniegšanu. Lai nodrošinātu rīcības kodeksu efektivitāti, Komisijai rīcības kodeksu izstrādē būtu jāiekļauj izvērtēšanas mehānismi. Attiecīgā gadījumā Komisija var aicināt Pamattiesību aģentūru vai Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju paust savus viedokļus par attiecīgo rīcības kodeksu. |
(108) |
Papildus ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu mehānismam reaģēšanai krīzes situācijā, Komisija var uzsākt veidot brīvprātīgu krīzes protokolu, lai koordinētu ātru un kolektīvu pārrobežu mēroga reaģēšanu tiešsaistes vidē. Tā tas var būt, piemēram, gadījumos, kad tiešsaistes platformas tiek izmantotas nepareizi, lai ātri izplatītu nelikumīgu saturu vai dezinformāciju, vai ja rodas nepieciešamība ātri izplatīt uzticamu informāciju Ņemot vērā ļoti lielu tiešsaistes platformu svarīgo nozīmi informācijas izplatīšanā mūsu sabiedrībā un pārrobežu mērogā, šādu platformu nodrošinātāji būtu jārosina izstrādāt un piemērot īpašus krīzes protokolus. Šādi krīzes protokoli būtu jāaktivizē tikai uz ierobežotu laiku, un būtu jāīsteno tikai attiecīgo ārkārtas apstākļu novēršanai absolūti nepieciešamie pieņemtie pasākumi. Minētajiem pasākumiem būtu jāatbilst šai regulai, un to dēļ nevajadzētu rasties vispārējam pienākumam iesaistītajiem ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem pārraudzīt informāciju, ko tie pārsūta vai uzglabā, vai aktīvi meklēt uz nelikumīgu saturu norādošus faktus vai apstākļus. |
(109) |
Lai nodrošinātu šajā regulā izklāstīto pienākumu pienācīgu pārraudzību un izpildes panākšanu, dalībvalstīm būtu jāieceļ vismaz viena iestāde, kuras uzdevums ir uzraudzīt šīs regulas piemērošanu un panākt tās izpildi, neliedzot iecelt jau pastāvošu iestādi un saglabāt tās juridisko formu, kas noteikta saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Taču dalībvalstīm vajadzētu spēt uzticēt īpašus uzraudzības un izpildes panākšanas uzdevumus un kompetences saistībā ar šīs regulas piemērošanu vairāk nekā vienai kompetentajai iestādei, piemēram, attiecībā uz tādiem īpašiem sektoriem, kuros par kompetentām var noteikt arī jau esošas iestādes, kā elektroniskos sakarus regulējošām iestādēm, medijus regulējošām iestādēm vai patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm, atspoguļojot to vietējo uzbūves, organizatorisko un administratīvo struktūru. Pildot savus uzdevumus, visām kompetentajām iestādēm būtu jāpalīdz sasniegt šīs regulas mērķus, proti, nodrošināt pienācīgu iekšējā tirgus darbību starpniecības pakalpojumu jomā, kur tiek efektīvi uzraudzīti un īstenoti saskaņoti noteikumi par drošu, paredzamu un uzticamu tiešsaistes vidi, kas veicina inovāciju, un jo īpaši dažādām starpniecības pakalpojumu sniedzēju kategorijām piemērojamie pienācīgas rūpības pienākumi, lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi aizsargātas Hartā nostiprinātās pamattiesības, tostarp patērētāju tiesību aizsardzības princips. Šī regula neuzliek dalībvalstīm pienākumu uzdot kompetentajām iestādēm lemt par konkrētu satura elementu likumību. |
(110) |
Ņemot vērā aplūkoto pakalpojumu pārrobežu raksturu un šīs regulas ieviesto horizontālo pienākumu loku, viena iestāde, kuru norīko uzraudzīt regulas piemērošanu un attiecīgā gadījumā nodrošināt tās izpildi, būtu jāidentificē kā digitālo pakalpojumu koordinators katrā dalībvalstī. Ja vairāk nekā viena kompetentā iestāde tiek norīkota uzraudzīt šīs regulas piemērošanu un panākt tās izpildi, attiecīgajā dalībvalstī par digitālo pakalpojumu koordinatoru būtu jāieceļ tikai viena iestāde. Digitālo pakalpojumu koordinatoram būtu jāpilda centrālā kontaktpunkta funkcijas visos ar šīs regulas piemērošanu saistītajos jautājumos attiecībā uz Komisiju, padomi, citu dalībvalstu digitālo pakalpojumu koordinatoriem, kā arī citām attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Konkrēti, ja šajā regulā noteiktie uzdevumi tiek uzticēti vairākām attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, digitālo pakalpojumu koordinatoram būtu jāveic koordinācija un jāsadarbojas ar minētajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kuros noteikti to attiecīgie uzdevumi, un neskarot citu kompetento iestāžu veiktu neatkarīgu novērtēšanu. Nesaistot to ar nekādu hierarhisku pārsvaru pār citām kompetentajām iestādēm to uzdevumu veikšanā, digitālo pakalpojumu koordinatoram būtu jānodrošina visu attiecīgo kompetento iestāžu efektīva iesaiste un saistībā ar sadarbību uzraudzības un izpildes panākšanas jomā Savienības līmenī savlaicīgi jāpaziņo to novērtējums. Turklāt papildus šajā regulā paredzētajiem konkrētajiem mehānismiem attiecībā uz sadarbību Savienības līmenī dalībvalstīm būtu arī jānodrošina sadarbība starp digitālo pakalpojumu koordinatoru un citām valsts līmenī ieceltajām kompetentajām iestādēm, attiecīgā gadījumā ar piemērotiem instrumentiem, piemēram, resursu apvienošanu, kopīgām darba grupām, kopīgu izmeklēšanu un savstarpējas palīdzības mehānismiem. |
(111) |
Digitālo pakalpojumu koordinatoram, kā arī citām saskaņā ar šo regulu ieceltajām kompetentajām iestādēm ir būtiska nozīme šajā regulā noteikto tiesību un pienākumu iedarbīguma nodrošināšanā un tās mērķu sasniegšanā. Līdz ar to ir jānodrošina, ka šīm iestādēm ir nepieciešamie līdzekļi, tostarp finanšu resursi un cilvēkresursi, lai uzraudzītu visus starpniecības pakalpojumu sniedzējus, kas ir to kompetencē, visu Savienības pilsoņu interesēs. Ņemot vērā starpniecības pakalpojumu sniedzēju dažādību un to, ka tie savu pakalpojumu sniegšanā izmanto progresīvas tehnoloģijas, ir būtiski arī, lai digitālo pakalpojumu koordinatoram un attiecīgajām kompetentajām iestādēm savu uzdevumu veikšanai būtu nepieciešamā skaitā nodrošināti darbinieki un eksperti ar specializētām prasmēm un progresīviem tehniskiem līdzekļiem un lai tie autonomi pārvaldītu finanšu resursus. Turklāt resursu līmenī būtu jāņem vērā to kompetencē esošo starpniecības pakalpojumu sniedzēju lielums, sarežģītība un iespējamā ietekme uz sabiedrību, kā arī to pakalpojumu tvērums Savienībā. Šī regula neskar dalībvalstu iespēju izveidot finansēšanas mehānismus, kuru pamatā ir uzraudzības maksa, ko iekasē no starpniecības pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ievērojot Savienības tiesību aktus, ciktāl to iekasē no starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, kuru galvenā iedibinājuma vieta ir attiecīgajā dalībvalstī, tā ir stingri ierobežota līdz apjomam, kas ir nepieciešams un samērīgs, lai segtu izmaksas par to uzdevumu izpildi, kuri kompetentajām iestādēm uzticēti saskaņā ar šo regulu, izņemot Komisijai uzticētos uzdevumus, un tiek nodrošināta pienācīga pārredzamība attiecībā uz šādas uzraudzības maksas iekasēšanu un izmantošanu. |
(112) |
Saskaņā ar šo regulu izraudzītajām kompetentajām iestādēm būtu arī jādarbojas pilnīgi neatkarīgi no privātajām un publiskajām iestādēm bez nepieciešamības un pienākuma lūgt vai saņemt norādījumus, tostarp no valdības, neskarot konkrētus pienākumus sadarboties ar citām kompetentajām iestādēm, digitālo pakalpojumu koordinatoriem, padomi un Komisiju. No otras puses, minēto iestāžu neatkarībai nevajadzētu nozīmēt, ka, ievērojot valsts konstitūciju un neapdraudot šīs regulas mērķu sasniegšanu, uz tām nevar attiecināt samērīgus pārskatatbildības mehānismus attiecībā uz digitālo pakalpojumu koordinatoru vispārējām darbībām, piemēram, to finanšu izdevumiem vai ziņošanu valstu parlamentiem. Neatkarības prasībai nebūtu arī jāliedz veikt izskatīšanu tiesā vai iespēja attiecīgā gadījumā apspriesties vai regulāri apmainīties viedokļiem ar citām valsts iestādēm, tostarp tiesībaizsardzības iestādēm, krīzes pārvaldības iestādēm vai attiecīgā gadījumā patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm, lai savstarpēji informētu par notiekošām izmeklēšanām, neietekmējot to attiecīgo pilnvaru īstenošanu. |
(113) |
Dalībvalstis var iecelt pastāvošu valsts iestādi pildīt digitālo pakalpojumu koordinatora funkcijas vai noteikt tai konkrētus uzdevumus uzraudzīt šīs regulas piemērošanu un panākt tās izpildi, ar noteikumu, ka šāda norīkotā iestāde atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, piemēram, attiecībā uz tās neatkarību. Turklāt dalībvalstīm principā nav aizliegts apvienot pastāvošas iestādes funkcijas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Minētajam nolūkam paredzētie pasākumi cita starpā var ietvert pastāvošas iestādes koleģiālās struktūras priekšsēdētāja vai valdes locekļa atlaišanas pirms viņa pilnvaru termiņa beigām nepieļaušanu, ja atlaišanas pamatā ir tikai fakts, ka ir notikusi institucionāla reforma, kas ietver dažādu funkciju apvienošanu vienā iestādē gadījumos, kad nepastāv noteikumi, kas garantē, ka šāda atlaišana neapdraud minēto locekļu neatkarību un objektivitāti. |
(114) |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina digitālo pakalpojumu koordinatoram un ikvienai citai saskaņā ar šo regulu ieceltajai kompetentajai iestādei pienācīgas pilnvaras un līdzekļi, lai tie varētu nodrošināt rezultatīvu izmeklēšanu un izpildi, saskaņā ar tiem noteiktajiem uzdevumiem. Tas ietver kompetento iestāžu pilnvaras nopietna kaitējuma riska gadījumā pieņemt pagaidu pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Šādiem pagaidu pasākumiem, kas var ietvert rīkojumus izbeigt vai novērst attiecīgo iespējamo pārkāpumu, vajadzētu būt vienīgi tādiem, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka – kamēr nav pieņemts galīgais lēmums – tiek novērsts nopietns kaitējums. Digitālo pakalpojumu koordinatoriem jo īpaši vajadzētu būt iespējai meklēt un iegūt savā teritorijā esošu informāciju, tostarp kopīgas izmeklēšanas kontekstā, pienācīgi ņemot vērā to, ka attiecīgā gadījumā pārraudzības un izpildes panākšanas pasākumi, kas vērsti uz pakalpojumu sniedzēju, kurš atrodas citas dalībvalsts jurisdikcijā vai Komisijas jurisdikcijā, jāpieņem šīs citas dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoram saskaņā ar pārrobežu sadarbības procedūrām vai attiecīgā gadījumā Komisijai. |
(115) |
Dalībvalstīm saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un jo īpaši šo regulu un Hartu savos valsts tiesību aktos būtu jānosaka savu digitālo pakalpojumu koordinatoru un attiecīgajā gadījumā citu kompetento iestāžu izmeklēšanas un izpildes panākšanas pilnvaru detalizēti nosacījumi un robežas atbilstoši šai regulai. |
(116) |
Īstenojot minētās pilnvaras, kompetentajām iestādēm būtu jāievēro procedūrām un jautājumiem piemērojamie valstu noteikumi, piemēram, attiecībā uz nepieciešamību saņemt iepriekšēju tiesas atļauju iekļūšanai noteiktās telpās un advokāta un klienta saziņas konfidencialitāti. Minētajiem noteikumiem jo īpaši būtu jānodrošina pamattiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, tostarp tiesības uz aizstāvību, un tiesības uz privāto dzīvi. Šajā sakarā garantijas, kas noteiktas saistībā ar Komisijas procedūrām saskaņā ar šo regulu, varētu kalpot par atbilstīgu atskaites punktu. Pirms ikviena galīgā lēmuma pieņemšanas būtu jāgarantē iepriekšēja, taisnīga un objektīva procedūra, tostarp attiecīgo personu tiesības tikt uzklausītām un piekļūt lietas materiāliem, vienlaikus ievērojot konfidencialitāti un dienesta noslēpuma un komercnoslēpuma prasības, kā arī pienākumu pienācīgi pamatot lēmumus. Taču tam nevajadzētu atturēt pienācīgi pamatotos steidzamos gadījumos īstenot pasākumus saskaņā ar atbilstīgiem nosacījumiem un procedūrām. Arī pilnvaru izmantošanai vajadzētu būt cita starpā samērīgai ar pārkāpuma vai iespējamā pārkāpuma raksturu un vispārējo faktisko vai potenciālo kaitējumu. Kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā visi attiecīgie fakti un apstākļi, tostarp citu dalībvalstu kompetento iestāžu apkopotā informācija. |
(117) |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka sankcijas par šajā regulā noteikto pienākumu pārkāpumiem tiek piemērotas iedarbīgā, samērīgā un atturošā veidā, ņemot vērā pārkāpuma būtību, smagumu, atkārtošanos un ilgumu, atbilstoši sabiedrības interesēm, veikto darbību apjomam un veidam, kā arī pārkāpēja saimnieciskajam stāvoklim. Jo īpaši, piemērojot sodu, jāņem vērā, vai attiecīgais starpniecības pakalpojumu sniedzējs sistemātiski un atkārtoti neievēro no šīs regulas izrietošos pienākumus, kā arī attiecīgajā gadījumā ir jāņem vērā ietekmēto pakalpojuma saņēmēju skaits, tas, vai pārkāpums ir bijis tīšs vai aiz nolaidības un vai pakalpojumu sniedzējs īsteno darbību vairākās dalībvalstīs. Ja šajā regulā ir paredzēta naudas sodu vai periodiska soda maksājuma maksimālā summa, šī maksimālā summa būtu jāpiemēro par katru šīs regulas pārkāpumu un neskarot naudas sodu vai periodisku soda maksājumu modulāciju attiecībā uz konkrētiem pārkāpumiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka naudas sodu vai periodisku soda maksājumu piemērošana par pārkāpumiem katrā atsevišķā gadījumā ir iedarbīga, samērīga un atturoša, paredzot valsts noteikumus un procedūras saskaņā ar šo regulu, ņemot vērā visus kritērijus attiecībā uz vispārējiem nosacījumiem naudas sodu vai periodisku soda maksājumu piemērošanai. |
(118) |
Lai nodrošinātu šajā regulā noteikto pienākumu efektīvu izpildi, fiziskām personām vai pārstāvju organizācijām vajadzētu būt iespējai iesniegt digitālo pakalpojumu koordinatoram visas sūdzības, kas saistītas ar atbilstību minētajiem pienākumiem, tās dalībvalsts teritorijā, kurā ir saņemts pakalpojums, neskarot šajā regulā izklāstītos kompetenču piešķiršanas noteikumus un piemērojamos noteikumus par sūdzību izskatīšanu saskaņā ar valsts principiem attiecībā uz labu pārvaldību. Sūdzības varētu dot patiesu pārskatu par bažām, kas saistītas ar konkrēta starpniecības pakalpojumu sniedzēja atbilstību, un tās varētu arī sniegt informāciju digitālo pakalpojumu koordinatoram par visiem citiem transversālajiem jautājumiem. Ja jautājuma risināšanas nolūkā ir nepieciešama pārrobežu sadarbība, digitālo pakalpojumu koordinatoram būtu jāiesaista citas valsts kompetentās iestādes un citu dalībvalstu digitālo pakalpojumu koordinatori, jo īpaši tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators, kurā starpniecības pakalpojumu sniedzējs ir iedibināts. |
(119) |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka digitālo pakalpojumu koordinatori var īstenot pasākumus, lai produktīvi un samērīgi risinātu noteiktus īpaši smagus un pastāvīgus šīs regulas pārkāpumus. It īpaši situācijās, kad minētie pasākumi var ietekmēt trešo personu tiesības un intereses, kas var pastāvēt, jo īpaši gadījumos, kad tiek ierobežota piekļuve tiešsaistes saskarnēm, ir lietderīgi noteikt, ka šādiem pasākumiem jāpiemēro papildu aizsardzības pasākumi. Jo īpaši potenciāli skartajām trešām personām vajadzētu sniegt iespēju tikt uzklausītām, un šādi rīkojumi būtu jāizdod tikai tad, ja pamatoti nav iespējams īstenot pilnvaras šādu pasākumu veikšanai saskaņā ar citiem Savienības vai valstu tiesību aktiem, piemēram, aizsargāt patērētāju kolektīvās intereses, nodrošināt bērnu pornogrāfiju saturošu vai izplatošu tīmekļa lapu ātru likvidēšanu vai liegt piekļuvi pakalpojumiem, kurus izmanto trešā persona intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpšanas nolūkos. |
(120) |
Šādam rīkojumam ierobežot piekļuvi nebūtu jāpārsniedz mērķa sasniegšanai nepieciešamie pasākumi. Tādēļ rīkojumam vajadzētu būt īslaicīgam un principā adresētam starpniecības pakalpojumu sniedzējam, piemēram, attiecīgajam mitināšanas pakalpojumu sniedzējam, interneta pakalpojumu sniedzējam vai domēnu reģistram vai reģistratoram, kuram ir pamatotas iespējas sasniegt minēto mērķi, nepamatoti neierobežojot piekļuvi likumīgai informācijai. |
(121) |
Neskarot šajā regulā paredzētos noteikumus par atbrīvojumu no atbildības attiecībā uz informāciju, ko nosūta vai glabā pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma, starpniecības pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt atbildīgiem par kaitējumu, kas nodarīts pakalpojuma saņēmējiem un ko izraisījis minētā sniedzēja izdarīts šajā regulā noteikto pienākumu pārkāpums. Šādai kompensācijai vajadzētu būt saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas izklāstītas piemērojamajos valsts tiesību aktos un, neskarot citas apstrīdēšanas iespējas, kas pieejamas saskaņā ar patērētāju tiesību aizsardzības noteikumiem. |
(122) |
Digitālo pakalpojumu koordinatoram būtu regulāri jāpublicē, piemēram, savā tīmekļa vietnē, ziņojums par darbībām, kas veiktas saskaņā ar šo regulu. Jo īpaši, ziņojums būtu jāpublicē mašīnlasāmā formātā un tajā būtu jāiekļauj pārskats par saņemtajām sūdzībām un ar tām saistītiem pēcpasākumiem, piemēram, kopējais saņemto sūdzību skaits un to sūdzību skaits, kuru dēļ sākta oficiāla izmeklēšana vai kuras nosūtītas citiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem, neminot nekādus personas datus. Ņemot vērā to, ka digitālo pakalpojumu koordinators ir arī informēts par rīkojumiem vērsties pret šajā regulā reglamentēto nelikumīgo saturu vai sniegt informāciju, izmantojot informācijas kopīgošanas sistēmu, digitālo pakalpojumu koordinatoram būtu savā gada pārskatā jānorāda šādu starpniecības pakalpojumu sniedzējiem adresēto rīkojumu skaits un kategorijas, kurus dalībvalstī izdevušas tiesu un administratīvās iestādes. |
(123) |
Skaidrības, vienkāršības un efektivitātes labad pilnvaras uzraudzīt šajā regulā noteiktos pienākumus un panākt to izpildi būtu jāpiešķir kompetentajām iestādēm dalībvalstī, kurā atrodas starpniecības pakalpojumu sniedzēja galvenā iedibinājuma vieta, tas ir, kur atrodas starpniecības pakalpojumu sniedzēja galvenais birojs vai juridiskā adrese, kurā tiek veiktas galvenās finanšu funkcijas un darbības kontrole. Tādu pakalpojumu sniedzēju gadījumā, kuri nav iedibināti Savienībā, bet kuri piedāvā pakalpojumus Savienībā un tādējādi atbilst šīs regulas darbības jomai, vajadzētu būt tās dalībvalsts kompetencē, kurā tie ir iecēluši savu juridisko pārstāvi, ņemot vērā šajā regulā noteiktās juridisko pārstāvju funkcijas. Taču šīs regulas iedarbīgas piemērošanas nolūkā attiecīgi visām dalībvalstīm vai Komisijai vajadzētu būt kompetencei attiecībā uz tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri nav iecēluši savu juridisko pārstāvi. Minēto kompetenci var īstenot jebkura kompetentā iestāde vai Komisija, ar noteikumu, ka pakalpojumu sniedzējam par tiem pašiem faktiem nepiemēro izpildes panākšanas procedūru, ko veic cita kompetentā iestāde vai Komisija. Lai nodrošinātu, ka tiek ievērots ne bis in idem princips, un jo īpaši lai izvairītos no tā, ka par vienu un to pašu šajā regulā noteikto pienākumu pārkāpumu tiek piemērotas sankcijas vairāk nekā vienu reizi, katrai dalībvalstij, kas plāno īstenot savu kompetenci attiecībā uz šādiem pakalpojumu sniedzējiem, bez liekas kavēšanās būtu jāinformē visas pārējās iestādes, tostarp Komisija, izmantojot informācijas kopīgošanas sistēmu, kas izveidota šīs regulas vajadzībām. |
(124) |
Ņemot vērā to potenciālo ietekmi un problēmas, kas saistītas ar to efektīvu uzraudzību, ir vajadzīgi īpaši noteikumi par uzraudzību un izpildes panākšanu attiecībā uz ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem. Komisijai attiecīgā gadījumā ar valstu kompetento iestāžu atbalstu vajadzētu būt atbildīgai par sistēmisku jautājumu, piemēram, jautājumu, kuriem ir plaša ietekme uz pakalpojuma saņēmēju kolektīvajām interesēm, uzraudzību un izpildes panākšanu, ko nodrošina publiskās struktūras. Tāpēc Komisijai vajadzētu būt ekskluzīvām uzraudzības un izpildes panākšanas pilnvarām attiecībā uz sistēmisko risku pārvaldības papildu pienākumiem, kas ar šo regulu noteikti ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem. Komisijas ekskluzīvajām pilnvarām nebūtu jāskar daži administratīvi uzdevumi, kas ar šo regulu uzticēti iedibinājuma vietas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, piemēram, pētnieku pārbaude. |
(125) |
Komisijai un valstu kompetentajām iestādēm būtu kopīgi jāizmanto uzraudzības un izpildes panākšanas pilnvaras attiecībā uz pienācīgas rūpības pienākumiem, kas ar šo regulu noteikti ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem, izņemot sistēmisko risku pārvaldības papildu pienākumus. No vienas puses, Komisija daudzos gadījumos varētu būt labāk piemērota tam, lai vērstos pret sistēmiskiem pārkāpumiem, ko izdarījuši minētie nodrošinātāji, piemēram, pret pārkāpumiem, kas skar vairākas dalībvalstis, vai nopietniem atkārtotiem pārkāpumiem, vai saistībā ar nespēju izveidot šajā regulā prasītos efektīvos mehānismus. No otras puses, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā atrodas ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja galvenā iedibinājuma vieta, varētu būt labāk piemērotas tam, lai vērstos pret nodrošinātāju izdarītajiem individuālajiem pārkāpumiem, kas nerada nekādas sistēmiskas vai pārrobežu problēmas. Efektivitātes labad, lai izvairītos no dublēšanās un nodrošinātu atbilstību ne bis in idem principam, Komisijai būtu jānovērtē, vai tā uzskata par lietderīgu īstenot minēto kopīgo kompetenci konkrētajā lietā, un pēc tam, kad tā ir uzsākusi procedūru, dalībvalstīm vairs nevajadzētu būt iespējai to darīt. Dalībvalstīm būtu cieši jāsadarbojas gan savā starpā, gan ar Komisiju, un Komisijai būtu cieši jāsadarbojas ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu ar šo regulu izveidotās uzraudzības un izpildes panākšanas sistēmas netraucētu un efektīvu darbību. |
(126) |
Šīs regulas noteikumiem par kompetences sadali nebūtu jāskar Savienības tiesību aktu noteikumi un valstu noteikumi par starptautiskajām privāttiesībām attiecībā uz jurisdikciju un piemērojamajiem tiesību aktiem civillietās un komerclietās, piemēram, tiesvedības, ko patērētāji saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem uzsāk domicila dalībvalsts tiesās. Attiecībā uz šajā regulā noteiktajiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem noteiktajiem pienākumiem informēt izdevējiestādi par to, kā tiek īstenoti rīkojumi vērsties pret nelikumīgu saturu un rīkojumi sniegt informāciju, noteikumi par kompetences sadali būtu jāpiemēro tikai minēto pienākumu izpildes panākšanas uzraudzībai, bet ne citiem ar rīkojumu saistītiem jautājumiem, piemēram, kompetencei izdot rīkojumu. |
(127) |
Ņemot vērā starpniecības pakalpojumu pārrobežu un starpnozaru nozīmi, ir vajadzīga augsta līmeņa sadarbība, lai nodrošinātu šīs regulas konsekventu piemērošanu un relevantas informācijas pieejamību izpildes panākšanas uzdevumu veikšanai, izmantojot informācijas kopīgošanas sistēmu. Sadarbība var izpausties dažādos veidos atkarībā no izskatāmajiem jautājumiem, neskarot konkrētas kopīgas izmeklēšanas. Jebkurā gadījumā ir nepieciešams, lai starpniecības pakalpojumu sniedzēja iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators informētu citus digitālo pakalpojumu koordinatorus par jautājumiem, izmeklēšanu un darbībām, kas tiks veiktas attiecībā uz šādu pakalpojumu sniedzēju. Turklāt, ja kādas dalībvalsts kompetentās iestādes rīcībā ir būtiska informācija attiecībā uz izmeklēšanu, ko veic iedibinājuma vietas dalībvalsts kompetentās iestādes, vai ja tā var savākt šādu tās teritorijā esošu informāciju, kurai iedibinājuma vietas dalībvalsts kompetentās iestādes nevar piekļūt, galamērķa digitālo pakalpojumu koordinatoram būtu savlaicīgi jāpalīdz iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram, tostarp, īstenojot savas izmeklēšanas pilnvaras saskaņā ar piemērojamajām valsts procedūrām un Hartu. Šādu izmeklēšanas pasākumu adresātam tie būtu jāievēro un vajadzētu būt atbildīgam neizpildes gadījumā, un iedibinājuma vietas dalībvalsts kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai paļauties uz informāciju, kas savākta, izmantojot savstarpēju palīdzību, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai. |
(128) |
Galamērķa digitālo pakalpojumu koordinatoram, jo īpaši, pamatojoties uz saņemtajām sūdzībām vai attiecīgā gadījumā citu valsts kompetento iestāžu sniegto informāciju, vai padomei tādu jautājumu gadījumā, kuros iesaistītas vismaz trīs dalībvalstis, vajadzētu būt iespējai lūgt iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoru veikt izmeklēšanas vai izpildes panākšanas darbības attiecībā uz pakalpojuma sniedzēju, kas ir tā kompetencē. Šādu prasību pamatā vajadzētu būt labi pamatotiem pierādījumiem, kas liecina par iespējamu pārkāpumu, kurš negatīvi ietekmē pakalpojuma saņēmēju kolektīvās intereses tā dalībvalstī vai kuram ir negatīva ietekme uz sabiedrību. Iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram vajadzētu būt iespējai paļauties uz savstarpēju palīdzību vai aicināt pieprasījumu iesniegušo digitālo pakalpojumu koordinatoru piedalīties kopīgā izmeklēšanā, ja ir vajadzīga papildu informācija, lai pieņemtu lēmumu, neskarot iespēju pieprasīt Komisijai izvērtēt jautājumu, ja tai ir pamats aizdomām, ka varētu būt runa par ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas veiktu sistēmisku pārkāpumu. |
(129) |
Padomei vajadzētu būt iespējai nodot jautājumu Komisijai gadījumos, kad pastāv jebkādas domstarpības par ierosinātajiem vai veiktajiem izvērtējumiem vai pasākumiem vai ja pēc pārrobežu sadarbības pieprasījuma vai kopīgas izmeklēšanas nav pieņemti nekādi pasākumi saskaņā ar šo regulu. Ja Komisija, pamatojoties uz informāciju, kuru dara pieejamu iesaistītās iestādes, uzskata, ka ierosinātie pasākumi, tostarp ierosinātais naudas sodu apmērs, nevar nodrošināt šajā regulā noteikto pienākumu efektīvu izpildi, tai attiecīgi vajadzētu būt iespējai paust nopietnas šaubas un pieprasīt kompetentajam digitālo pakalpojumu koordinatoram atkārtoti izvērtēt lietu un īstenot nepieciešamos pasākumus, lai noteiktajā laikposmā nodrošinātu atbilstību šai regulai. Šī iespēja neskar Komisijas vispārīgo pienākumu pārraudzīt Savienības tiesību aktu piemērošanu un attiecīgajā gadījumā panākt to izpildi, ko saskaņā ar līgumiem kontrolē Eiropas Savienības Tiesa. |
(130) |
Lai veicinātu tādu pārrobežu uzraudzību un izmeklēšanu attiecībā uz šajā regulā noteiktajiem pienākumiem, kurā iesaistītas vairākas dalībvalstis, iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoriem vajadzētu būt iespējai, izmantojot informācijas kopīgošanas sistēmu, uzaicināt citus digitālo pakalpojumu koordinatorus uz kopīgu izmeklēšanu par iespējamu šīs regulas pārkāpumu. Citiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem un attiecīgā gadījumā citām kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai pievienoties iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatora ierosinātajai izmeklēšanai, ja vien tas neuzskata, ka pārmērīgs iesaistīto iestāžu skaits var ietekmēt izmeklēšanas efektivitāti, ņemot vērā iespējamā pārkāpuma iezīmes un to, ka nav tiešas ietekmes uz pakalpojuma saņēmējiem minētajās dalībvalstīs. Kopīgas izmeklēšanas darbības var ietvert dažādas darbības, kas jākoordinē iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram saskaņā ar iesaistīto iestāžu iespējām, piemēram, koordinētas datu vākšanas darbības, resursu apvienošanu, darba grupas, koordinētus informācijas pieprasījumus vai kopējas telpu inspekcijas. Visām kompetentajām iestādēm, kas piedalās kopīgā izmeklēšanā, būtu jāsadarbojas ar iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoru, cita starpā īstenojot savas izmeklēšanas pilnvaras savā teritorijā saskaņā ar piemērojamām valstu procedūrām. Kopīgā izmeklēšana būtu jāpabeidz noteiktā termiņā ar nobeiguma ziņojumu, kurā tiek ņemts vērā visu iesaistīto kompetento iestāžu ieguldījums. Arī padome, ja to pieprasa vismaz trīs galamērķa digitālo pakalpojumu koordinatori, var ieteikt iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram uzsākt šādu kopīgu izmeklēšanu un sniegt norādes par tās organizēšanu. Lai izvairītos no strupceļa, padomei konkrētos gadījumos, tostarp gadījumos, kad iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators atsakās sākt izmeklēšanu un padome nepiekrīt sniegtajam pamatojumam, vajadzētu būt iespējai nodot jautājumu Komisijai. |
(131) |
Lai nodrošinātu šīs regulas konsekventu piemērošanu, ir nepieciešams izveidot neatkarīgu Savienības līmeņa padomdevēju grupu, Eiropas Digitālo pakalpojumu padomi, kurai būtu jāatbalsta Komisiju un palīdzētu koordinēt digitālo pakalpojumu koordinatoru darbības. Padomes sastāvā vajadzētu būt digitālo pakalpojumu koordinatoriem, ja tādi ir iecelti, neskarot digitālo pakalpojumu koordinatoru iespēju uzaicināt uz savām sanāksmēm un iecelt ad hoc delegātus no citām kompetentajām iestādēm, kurām saskaņā ar šo regulu ir noteikti konkrēti uzdevumi, ja tas ir nepieciešams, ievērojot to uzdevumu un kompetenču sadalījumu valstī. Ja vienu dalībvalsti pārstāv vairāki dalībnieki, balsstiesībām vajadzētu būt tikai vienam katras dalībvalsts pārstāvim. |
(132) |
Padomei būtu jādarbojas, lai palīdzētu sasniegt vienotu Savienības perspektīvu šīs regulas konsekventā piemērošanā un sadarboties ar kompetentajām iestādēm, tostarp konsultējot Komisiju un digitālo pakalpojumu koordinatorus par atbilstīgiem izmeklēšanas un izpildes panākšanas pasākumiem, jo īpaši attiecībā uz ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem un jo īpaši ņemot vērā starpniecības pakalpojumu sniedzēju brīvību sniegt pakalpojumus visā Savienībā. Tāpat padomei būtu jāpiedalās attiecīgo veidņu un rīcības kodeksu izstrādē un jāanalizē digitālo pakalpojumu vispārīgās attīstības tendences Savienībā, tostarp sniedzot atzinumus vai ieteikumus par jautājumiem, kas saistīti ar standartiem. |
(133) |
Minētajam nolūkam padomei vajadzētu būt iespējai pieņemt atzinumus un izveidot digitālo pakalpojumu koordinatoriem vai citām kompetentām valsts iestādēm adresētus pieprasījumus un ieteikumus. Nenosakot juridiskas saistības, lēmumam par atkāpšanos vajadzētu būt pienācīgi pamatotam, un to var ņemt vērā Komisija, izvērtējot attiecīgās dalībvalsts atbilstību šai regulai. |
(134) |
Padomei Komisijas vadībā būtu jāpulcē digitālo pakalpojumu koordinatoru un citu iespējamo kompetento iestāžu pārstāvji, lai nodrošinātu tai iesniegto lietu izvērtēšanu pilnvērtīgā Eiropas dimensijā. Ņemot vērā iespējamos transversālos elementus, kuri var būt nozīmīgi citam Savienības līmeņa tiesiskajam regulējumam, būtu jāļauj padomei savu uzdevumu izpildes nolūkā sadarboties ar citām Savienības struktūrām, birojiem, aģentūrām un padomdevēju grupām, kuras pilda pienākumus tādās jomās kā līdztiesība, tostarp dzimumu līdztiesība, kā arī nediskriminēšana, datu aizsardzība, elektroniskie sakari, audiovizuālie pakalpojumi, krāpšanas attiecībā pret Savienības budžetu atklāšana un izmeklēšana muitas nodokļu, patērētāju tiesību aizsardzības vai konkurences tiesību jomā. |
(135) |
Komisijai būtu jāpiedalās padomes darbā, pildot priekšsēdētāja funkcijas, kam nav balsstiesību. Komisijai padomes priekšsēdētāja personā būtu jānodrošina sanāksmju darba kārtības noteikšana, pamatojoties uz padomes locekļu pieprasījumiem, saskaņā ar padomes reglamentu un šajā regulā noteiktajiem padomes pienākumiem. |
(136) |
Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt atbalstu padomes darbībām, padomei vajadzētu būt iespējai paļauties uz Komisijas un kompetento valsts iestāžu specializētajām zināšanām un cilvēkresursiem. Padomes īpašais iekšējais darbības mehānisms būtu detalizētāk jāprecizē tās reglamentā. |
(137) |
Ņemot vērā ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nozīmīgumu auditorijas sasniedzamības un ietekmes ziņā, tas, ka tās neievēro konkrētus tām piemērojamos noteikumus, var ietekmēt ievērojamu skaitu pakalpojumu saņēmēju dažādās dalībvalstīs un izraisīt lielu kaitējumu sabiedrībai, savukārt šādas pienākumu neievērošanas identificēšana un novēršana var būt īpaši sarežģīta. Tādēļ Komisijai sadarbībā ar digitālo pakalpojumu koordinatoriem un padomi vajadzētu attīstīt Savienības specializētās zināšanas un spējas attiecībā uz ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu uzraudzību. Tāpēc Komisijai vajadzētu būt iespējai koordinēt un paļauties uz šādu iestāžu specializētajām zināšanām un resursiem, piemēram, pastāvīgi vai pagaidu kārtībā analizējot konkrētas tendences vai jautājumus, kas rodas saistībā ar vienu vai vairākām ļoti lielām tiešsaistes platformām vai ļoti lielām tiešsaistes meklētājprogrammām. Dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar Komisiju šādu spēju attīstīšanā, tostarp vajadzības gadījumā norīkojot personālu, un palīdzībā izveidot kopīgas Savienības uzraudzības spējas. Lai attīstītu Savienības specializētās zināšanas un spējas, Komisija var izmantot arī ar Komisijas 2018. gada 26. aprīļa Lēmumu par tiešsaistes platformu ekonomikas novērošanas centra ekspertu grupas izveidi izveidotā Tiešsaistes platformu ekonomikas novērošanas centra attiecīgo ekspertu struktūru, kā arī izcilības centru specializētās zināšanas un spējas. Komisija var uzaicināt ekspertus ar konkrētām specializētajām zināšanām, tostarp jo īpaši pārbaudītus pētniekus, Savienības aģentūru un struktūru pārstāvjus, nozares pārstāvjus, lietotāju vai pilsonisko sabiedrību pārstāvošas apvienības, starptautiskas organizācijas, privātā sektora ekspertus, kā arī citas ieinteresētās personas. |
(138) |
Komisijai vajadzētu būt iespējai pēc savas iniciatīvas izmeklēt pārkāpumus saskaņā ar šajā regulā paredzētajām pilnvarām, tostarp lūdzot piekļuvi datiem, pieprasot informāciju vai veicot inspekcijas, kā arī paļaujoties uz digitālo pakalpojumu koordinatoru atbalstu. Ja kompetento valsts iestāžu uzraudzība pār atsevišķiem iespējamiem ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju pārkāpumiem norāda uz sistēmiskām problēmām, piemēram, problēmām, kam ir plaša ietekme uz pakalpojuma saņēmēju kolektīvajām interesēm, digitālo pakalpojumu koordinatoriem vajadzētu būt iespējai, pamatojoties uz pienācīgi motivētu pieprasījumu, šādus jautājumus nodot Komisijai. Šādā pieprasījumā būtu jāietver vismaz visi nepieciešamie fakti un apstākļi, kas apliecina iespējamo pārkāpumu un tā sistēmisko raksturu. Komisijai atkarībā no sava novērtējuma rezultātiem vajadzētu būt iespējai veikt nepieciešamos izmeklēšanas un izpildes panākšanas pasākumus saskaņā ar šo regulu, tostarp attiecīgā gadījumā uzsākot izmeklēšanu vai pieņemot pagaidu pasākumus. |
(139) |
Lai efektīvi veiktu savus uzdevumus, Komisijai būtu jāsaglabā rīcības brīvība attiecībā uz lēmumu uzsākt procedūru pret ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju. Tiklīdz Komisija ir uzsākusi procedūru, attiecīgie iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatori būtu jāattur no savu izmeklēšanas un izpildes panākšanas pilnvaru īstenošanas attiecībā uz ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja izskatāmo rīcību, lai izvairītos no pasākumu dublēšanās, nekonsekvences un riskiem, ievērojot ne bis in idem principu. Tomēr Komisijai vajadzētu būt iespējai pieprasīt digitālo pakalpojumu koordinatoru individuālu vai kopīgu ieguldījumu izmeklēšanā. Saskaņā ar lojālas sadarbības pienākumu digitālo pakalpojumu koordinatoram būtu jādara viss iespējamais, lai izpildītu pamatotus un samērīgus Komisijas pieprasījumus izmeklēšanas kontekstā. Turklāt, iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram, kā arī padomei un, attiecīgā gadījumā, jebkuriem citiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem būtu jāsniedz Komisijai visa nepieciešamā informācija un palīdzība, lai tā varētu efektīvi veikt savus uzdevumus, tostarp – informācija, kas savākta citos datu vākšanas vai datu piekļuves pasākumos, ciktāl to neliedz juridiskais pamats, saskaņā ar kuru informācija ir savākta. Savukārt Komisijai būtu jāinformē iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators un padome par savu pilnvaru īstenošanu un jo īpaši par to, kad tā plāno sākt procedūru un īstenot izmeklēšanas pilnvaras. Turklāt, kad Komisija par saviem sākotnējiem konstatējumiem, tostarp par jebkādiem jautājumiem, pret kuriem tā iebilst, informē ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājus, tai būtu par tiem jāinformē arī padome. Padomei būtu jāsniedz savs viedoklis par iebildumiem un novērtējumu, ko devusi Komisija, kurai šis atzinums būtu jāņem vērā Komisijas galīgā lēmuma pamatojumā. |
(140) |
Ņemot vērā gan īpašās problēmas, kas var rasties, cenšoties nodrošināt ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju atbilstību, gan to, cik svarīga ir šādu pasākumu efektivitāte atbilstīgi to lielumam, ietekmei un iespējami radītajam kaitējumam, Komisijai vajadzētu būt spēcīgām izmeklēšanas un izpildes panākšanas pilnvarām, lai tā varētu izmeklēt šajā regulā paredzēto noteikumu ievērošanu, panākt to izpildi un tos pārraudzīt, pilnībā ievērojot pamattiesības tikt uzklausītam un piekļūt lietas materiāliem izpildes panākšanas procedūru kontekstā, proporcionalitātes principu un skarto personu tiesības un intereses. |
(141) |
Komisijai vajadzētu būt iespējai pieprasīt informāciju, kas vajadzīga, lai nodrošinātu šajā regulā noteikto pienākumu efektīvu īstenošanu un izpildi visā Savienībā. Jo īpaši Komisijai vajadzētu būt piekļuvei visiem dokumentiem, datiem un informācijai, kas attiecīgi nepieciešami, lai uzsāktu un veiktu izmeklēšanu un pārraudzītu atbilstību attiecīgajiem šajā regulā izklāstītajiem pienākumiem, neatkarīgi no tā, kuras personas valdījumā atrodas minēties dokumenti, dati vai informācija, un neatkarīgi no to veida un formāta, glabāšanas vides vai precīzas glabāšanas vietas. Komisijai vajadzētu būt iespējai tiešā veidā, izmantojot pienācīgi pamatotu pieprasījumu pēc informācijas, pieprasīt attiecīgajam ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam, kā arī jebkurai citai fiziskai vai juridiskai personai, kura darbojas nolūkos, kas saistīti ar šā nodrošinātāja komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju, un par kurām ir saprātīgs pamats domāt, ka tās var zināt informāciju par šīs regulas pārkāpumu vai attiecīgi iespējamo pārkāpumu, sniegt jebkādus attiecīgus pierādījumus, datus un informāciju. Turklāt Komisijai vajadzētu būt iespējai pieprasīt šīs regulas vajadzībām visu attiecīgo informāciju no jebkuras attiecīgās dalībvalsts iestādes, struktūras vai aģentūras. Komisijai, izmeklēšanas pilnvaru īstenošanā izmantojot, piemēram, informācijas pieprasījumus vai intervijas, vajadzētu būt iespējai pieprasīt piekļuvi un paskaidrojumus saistībā ar attiecīgo personu dokumentiem, datiem, informāciju, datubāzēm un algoritmiem, kā arī ar to piekrišanu iztaujāt visas fiziskās vai juridiskās personas, kuru valdījumā var būt noderīga informācija, un ar jebkādiem tehniskiem līdzekļiem ierakstīt to sniegtos paziņojumus. Komisijai arī vajadzētu būt pilnvarotai pēc nepieciešamības īstenot šādas inspekcijas, lai panāktu attiecīgo šīs regulas noteikumu izpildi. Minēto izmeklēšanas pilnvaru mērķis ir papildināt Komisijas iespējas lūgt digitālo pakalpojumu koordinatoriem un citām dalībvalstu iestādēm palīdzību, piemēram, sniegt informāciju vai īstenot minētās pilnvaras. |
(142) |
Pagaidu pasākumi var būt svarīgs instruments, lai nodrošinātu, ka izmeklēšanas laikā izmeklētais pārkāpums nerada nopietna kaitējuma risku pakalpojuma saņēmējiem. Šis rīks ir svarīgs, lai nepieļautu norises, kuras varētu būt ļoti grūti neitralizēt ar lēmumu, ko Komisija pieņem procedūras noslēgumā. Tāpēc Komisijai vajadzētu būt pilnvarām ar lēmumu noteikt pagaidu pasākumus saistībā ar procedūru, kas uzsākta, lai, iespējams, pieņemtu lēmumu par neatbilstību. Šīs pilnvaras būtu jāpiemēro gadījumos, kad Komisija ir pirmšķietami konstatējusi, ka ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs ir pārkāpis šajā regulā noteiktos pienākumus. Lēmumu, ar ko nosaka pagaidu pasākumus, vajadzētu piemērot tikai uz noteiktu laikposmu – vai nu tādu, kas noslēdzas tad, kad Komisija pabeidz procedūru, vai uz konkrētu laikposmu, ko vajadzības gadījumā var atbilstoši pagarināt. |
(143) |
Komisijai vajadzētu spēt īstenot vajadzīgās darbības, lai uzraudzītu šajā regulā noteikto pienākumu faktisku īstenošanu un izpildi. Šādām darbībām būtu jāietver iespēja iecelt neatkarīgus ārējos ekspertus un revidentus, lai tie Komisijai palīdzētu šajā procesā, tostarp attiecīgā gadījumā no dalībvalstu kompetentajām iestādēm, piemēram, datu vai patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm. Ieceļot revidentus, Komisijai būtu jānodrošina pietiekama rotācija. |
(144) |
Vajadzētu būt iespējai panākt atbilstību attiecīgajiem šajā regulā noteiktajiem pienākumiem, piemērojot naudas sodus un periodiskus soda maksājumus. Minētajā nolūkā būtu jānosaka arī atbilstīgs līmenis naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, kurus piemēro par pienākumu neizpildi un procedūras noteikumu pārkāpumiem, un jāparedz atbilstīgi noilguma periodi saskaņā ar proporcionalitātes un ne bis in idem principiem. Komisijai un attiecīgajām valstu iestādēm būtu jākoordinē savi izpildes panākšanas centieni, lai nodrošinātu, ka minētie principi tiek ievēroti. Jo īpaši – Komisijai būtu jāņem vērā visi naudas sodi un soda maksājumi, kas tai pašai juridiskajai personai par tiem pašiem faktiem ir piemēroti ar galīgo lēmumu procedūrā par citu Savienības vai valsts noteikumu pārkāpšanu, lai tādējādi nodrošinātu, ka kopējie piemērotie naudas sodi un soda maksājumi ir samērīgi un atbilst izdarīto pārkāpumu smagumam. Visi saskaņā ar šo regulu pieņemtie Komisijas lēmumi ir pakļauti Eiropas Savienības Tiesas kontrolei saskaņā ar LESD. Eiropas Savienības Tiesai saskaņā ar LESD 261. pantu vajadzētu būt neierobežotai jurisdikcijai attiecībā uz naudas sodiem un soda maksājumiem. |
(145) |
Ņemot vērā to, ka sistēmisko risku pārvaldības papildu pienākumu, kas attiecas tikai uz ļoti lielām tiešsaistes platformām un ļoti lielām tiešsaistes meklētājprogrammām, pārkāpumi var radīt ievērojamu ietekmi uz sabiedrību, un nolūkā risināt minētos sabiedriskās politikas problēmjautājumus ir nepieciešams izveidot sistēmu labākai uzraudzībai attiecībā uz jebkādiem veicamajiem pasākumiem, lai patiešām izbeigtu un novērstu šīs regulas pārkāpumus. Tāpēc pēc tam, kad ir konstatēts kāda no šīs regulas noteikumiem, kas attiecas tikai uz ļoti lielām tiešsaistes platformām vai ļoti lielām tiešsaistes meklētājprogrammām, pārkāpums un vajadzības gadījumā piemērots sods, Komisijai būtu jāpieprasa šādas platformas vai šādas meklētājprogrammas nodrošinātājam izstrādāt detalizētu rīcības plānu, lai novērstu pārkāpuma sekas nākotnē, un paziņot par šādu rīcības plānu Komisijas noteiktajā termiņā, digitālo pakalpojumu koordinatoriem, Komisijai un padomei. Komisijai, ņemot vērā padomes atzinumu, būtu jānosaka, vai rīcības plānā iekļautie pasākumi ir pietiekami, lai novērstu pārkāpumu, ņemot vērā arī to, vai ierosināto pasākumu vidū ir iekļauta attiecīgā rīcības kodeksa ievērošana. Komisijai būtu arī jāuzrauga jebkādi pēcpasākumi, ko veic attiecīgais ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs, kā izklāstīts tā rīcības plānā, ņemot vērā arī attiecībā uz nodrošinātāju veiktu neatkarīgu revīziju. Ja pēc rīcības plāna īstenošanas pabeigšanas Komisija joprojām uzskata, ka pārkāpums nav pilnībā novērsts vai ka rīcības plāns nav izstrādāts vai nav uzskatāms par piemērotu, tai vajadzētu būt iespējai izmantot visas izmeklēšanas vai izpildes panākšanas pilnvaras saskaņā ar šo regulu, tostarp pilnvaras uzlikt periodiskus soda maksājumus un uzsākt procedūru, lai liegtu piekļuvi pārkāpjošajam pakalpojumam. |
(146) |
Būtu jāsniedz iespēja ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam un citām Komisijas pilnvaru īstenošanai pakļautajām personām, kuru intereses skar lēmums, iepriekš iesniegt savus apsvērumus, un pieņemtie lēmumi būtu plaši jāpublicē. Nodrošinot iesaistīto personu tiesības uz aizstāvību, jo īpaši tiesības piekļūt lietas materiāliem, ir svarīgi aizsargāt konfidenciālu informāciju. Turklāt, ievērojot informācijas konfidencialitāti, Komisijai būtu jānodrošina, ka visa informācija, uz kuru balstīts lēmums, tiek izpausta tādā mērā, kas ļauj lēmuma adresātam saprast šī lēmuma pamatā esošos faktus un apsvērumus. |
(147) |
Lai panāktu šīs regulas saskaņotu piemērošanu un izpildi, ir svarīgi nodrošināt, ka valstu iestādēm, tostarp valstu tiesām, ir visa vajadzīgā informācija, lai nodrošinātu, ka to lēmumi nav pretrunā lēmumam, ko saskaņā ar šo regulu ir pieņēmusi Komisija. Tas neskar LESD 267. pantu. |
(148) |
Lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu izpildes panākšanu un uzraudzību, ir vajadzīga netraucēta un reāllaikā notiekoša informācijas apmaiņa starp digitālo pakalpojumu koordinatoriem, padomi un Komisiju, pamatojoties uz šajā regulā izklāstītajām informācijas plūsmām un procedūrām. Tas attiecīgā gadījumā var arī pamatot citu kompetento iestāžu piekļuvi šai sistēmai. Tajā pašā laikā, ņemot vērā to, ka informācija, ar kuru notikusi apmaiņa, var būt konfidenciāla vai saturēt personas datus, tai būtu jāpaliek aizsargātai pret neatļautu piekļuvi saskaņā ar mērķiem, kādiem informācija tikusi savākta. Šā iemesla dēļ visa saziņa starp minētajām iestādēm būtu jāveic, pamatojoties uz uzticamu un drošu informācijas kopīgošanas sistēmu, kuras sīks izklāsts būtu jāsniedz īstenošanas aktā. Informācijas kopīgošanas sistēmas pamatā var būt pastāvošie iekšējā tirgus instrumenti, ciktāl tie izmaksefektīvā veidā var sasniegt šīs regulas mērķus. |
(149) |
Neskarot pakalpojumu saņēmēju tiesības vērsties pie pārstāvja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2020/1828 (33) vai izmantot jebkuru citu valsts tiesību aktos paredzētu pārstāvības veidu, pakalpojumu saņēmējiem vajadzētu būt arī tiesībām pilnvarot juridisku personu vai publisku iestādi izmantot savas šajā regulā paredzētās tiesības. Šādas tiesības var ietvert tiesības saistībā ar paziņojumu iesniegšanu, starpniecības pakalpojumu sniedzēju pieņemto lēmumu apstrīdēšanu un sūdzību iesniegšanu pret pakalpojumu sniedzējiem par šīs regulas pārkāpumiem. Dažām struktūrām, organizācijām un apvienībām ir konkrētas specializētās zināšanas un kompetence atklāt un signalizēt kļūdainus vai nepamatotus satura moderācijas lēmumus, un to sūdzībām pakalpojuma saņēmēju vārdā var būt pozitīva ietekme uz vārda un informācijas brīvību kopumā, tāpēc tiešsaistes platformu nodrošinātājiem minētās sūdzības būtu jāizskata bez liekas kavēšanās. |
(150) |
Lietderības un efektivitātes labad Komisijai būtu jāveic šīs regulas vispārēja izvērtēšana. Minētajā vispārējā izvērtēšanā jo īpaši būtu cita starpā jāpievēršas to pakalpojumu tvērumam, uz kuriem attiecas šī regula, mijiedarbībai ar citiem tiesību aktiem, šīs regulas ietekmei uz iekšējā tirgus darbību, jo īpaši attiecībā uz digitālajiem pakalpojumiem, rīcības kodeksu īstenošanu, pienākumiem izraudzīties Savienībā iedibinātu juridisko pārstāvi, pienākumu ietekmei uz mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, uzraudzības un izpildes panākšanas mehānisma efektivitātei un ietekmei uz tiesībām uz vārda un informācijas brīvību. Turklāt, lai izvairītos no nesamērīga sloga un nodrošinātu šīs regulas pastāvīgu efektivitāti, Komisijai trīs gadu laikā pēc tās piemērošanas sākuma būtu jāizvērtē šajā regulā noteikto pienākumu ietekme uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un jāizvērtē šajā regulā ietverto pakalpojumu tvērums, jo īpaši attiecībā uz ļoti lielām tiešsaistes platformām un ļoti lielām tiešsaistes meklētājprogrammām, un mijiedarbība ar citiem tiesību aktiem trīs gadu laikā pēc tās stāšanās spēkā. |
(151) |
Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai noteikt veidnes attiecībā uz ziņojumu par satura moderāciju formu, saturu un citu informāciju, noteikt gada uzraudzības maksas summu ļoti lielas tiešsaistes platformu un ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem, noteikt praktisko kārtību procedūrām, uzklausīšanām un informācijas saskaņotai izpaušanai, ko veic saistībā ar ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju uzraudzību, izmeklēšanu, izpildes panākšanu un pārraudzību, kā arī noteikt praktisko un operatīvo kārtību informācijas kopīgošanas sistēmas darbībai un tās sadarbspējai ar citām attiecīgajām sistēmām. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (34). |
(152) |
Lai sasniegtu šīs regulas mērķus un to papildinātu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu identificēšanas kritērijiem, procedūras posmiem, metodiku un ziņošanas veidnēm revīzijām, piekļuves pieprasījumu tehniskajām specifikācijām un detalizētu metodiku un procedūrām uzraudzības maksas noteikšanai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (35). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. |
(153) |
Šajā regulā ir respektētas Hartā atzītās pamattiesības un vispārīgos Savienības tiesību principus veidojošās pamattiesības. Attiecīgi šī regula būtu jāinterpretē un jāpiemēro saskaņā ar minētajām pamattiesībām, tostarp vārda un informācijas brīvību, kā arī mediju brīvību un plurālismu. Situācijās, kad pastāv konflikts starp attiecīgajām pamattiesībām, visām iesaistītajām valsts iestādēm, īstenojot šajā regulā noteiktās pilnvaras, būtu jāpanāk taisnīgs līdzsvars starp attiecīgajām tiesībām saskaņā ar proporcionalitātes principu. |
(154) |
Ņemot vērā to risku apmēru un ietekmi, ko sabiedrībai varētu radīt ļoti lielas tiešsaistes platformas un ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas, nepieciešamību pievērsties minētajiem riskiem prioritārā kārtā un spēju veikt nepieciešamos pasākumus, ir pamatoti ierobežot laikposmu, pēc kura šo regulu sāk piemērot minēto pakalpojumu sniedzējiem. |
(155) |
Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, veicināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību un nodrošināt tādas drošu, paredzamu un uzticamu tiešsaistes vidi, kurā tiek atbilstīgi aizsargātas Hartā noteiktās pamattiesības, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo tās nespēj nodrošināt nepieciešamo sadarbību un koordināciju, rīkojoties atsevišķi, bet minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, ievērojot tās teritoriālo tvērumu un darbības jomu attiecībā uz personām, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai. |
(156) |
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (36) 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2021. gada 10. februārī sniedza atzinumu (37), |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets
1. Šīs regulas mērķis ir veicināt starpniecības pakalpojumu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, paredzot saskaņotus noteikumus par drošu, paredzamu un uzticamu tiešsaistes vidi, kura veicina inovāciju un kurā tiek efektīvi aizsargātas Hartā noteiktās pamattiesības, tostarp patērētāju tiesību aizsardzības princips.
2. Šajā regulā ir paredzēti saskaņoti noteikumi par starpniecības pakalpojumu sniegšanu iekšējā tirgū. Jo īpaši tā nosaka:
a) |
satvaru nosacītai starpniecības pakalpojumu sniedzēju atbrīvošanai no atbildības; |
b) |
atsevišķām starpniecības pakalpojumu sniedzēju kategorijām pielāgotus īpašus pienācīgas rūpības pienākumus; |
c) |
šīs regulas īstenošanas un izpildes panākšanas noteikumus, tostarp par sadarbību un koordināciju kompetento iestāžu starpā. |
2. pants
Darbības joma
1. Šo regulu piemēro starpniecības pakalpojumiem, kas tiek piedāvāti pakalpojuma saņēmējiem, kuru iedibinājuma vieta vai atrašanās vieta ir Savienībā, neatkarīgi no minēto starpniecības pakalpojumu sniedzēju iedibinājuma vietas.
2. Šo regulu nepiemēro pakalpojumiem, kuri nav starpniecības pakalpojumi, vai jebkādām attiecībā uz šādiem pakalpojumiem noteiktām prasībām, neatkarīgi no tā, vai pakalpojums tiek sniegts, izmantojot starpniecības pakalpojumu.
3. Šī regula neietekmē Direktīvas 2000/31/EK piemērošanu.
4. Šī regula neskar noteikumus, kas paredzēti citos Savienības tiesību aktos, kuri reglamentē citus starpniecības pakalpojumu sniegšanas iekšējā tirgū aspektus vai precizē un papildina šo regulu, jo īpaši šādos:
a) |
Direktīva 2010/13/ES; |
b) |
Savienības tiesību akti par autortiesībām un blakustiesībām; |
c) |
Regula (ES) 2021/784; |
d) |
Regula (ES) 2019/1148; |
e) |
Regula (ES) 2019/1150; |
f) |
Savienības tiesību akti par patērētāju tiesību aizsardzības un produktu drošumu, tostarp Regulas (ES) 2017/2394 un (ES) 2019/1020 un Direktīvas 2001/95/EK un 2013/11/ES; |
g) |
Savienības tiesību akti par personas datu aizsardzību, jo īpaši Regula (ES) 2016/679 un Direktīva 2002/58/EK; |
h) |
Savienības tiesību akti tiesu iestāžu sadarbības civillietās jomā, jo īpaši Regula (ES) Nr. 1215/2012 vai jebkurš Savienības tiesību akts, kas paredz noteikumus par līgumisko un ārpuslīgumisko saistību jomā piemērojamiem tiesību aktiem; |
i) |
Savienības tiesību akti tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās jomā, jo īpaši Regula par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem elektronisko pierādījumu gūšanai krimināllietās; |
j) |
Direktīva, ar ko paredz saskaņotus noteikumus juridisko pārstāvju iecelšanai ar mērķi iegūt pierādījumus kriminālprocesā. |
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
a) |
“informācijas sabiedrības pakalpojums” ir “pakalpojums”, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/1535 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā; |
b) |
“pakalpojuma saņēmējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kura izmanto starpniecības pakalpojumu, jo īpaši lai atrastu informāciju vai darītu to piekļūstamu; |
c) |
“patērētājs” ir jebkura fiziska persona, kura veic ar savu komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju nesaistītas darbības; |
d) |
“piedāvāt pakalpojumus Savienībā” nozīmē sniegt iespēju fiziskām vai juridiskām personām vienā vai vairākās dalībvalstīs izmantot tāda starpniecības pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus, kam ir būtiska saikne ar Savienību; |
e) |
“būtiska saikne ar Savienību” ir starpniecības pakalpojumu sniedzēja saikne ar Savienību, kas izriet vai nu no tā, ka tas ir iedibināts Savienībā, vai no konkrētiem faktiskiem kritērijiem, piemēram:
|
f) |
“tirgotājs” ir jebkura fiziska persona vai jebkura privāta vai publiska juridiska persona, kura darbojas ar savu komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju saistītos nolūkos, tostarp ar jebkuras citas personas, kas darbojas tās vārdā vai uzdevumā, starpniecību; |
g) |
“starpniecības pakalpojums” ir viens no šādiem informācijas sabiedrības pakalpojumiem:
|
h) |
“nelikumīgs saturs” ir jebkura informācija, kura pati par sevi vai attiecībā uz darbību, tostarp produktu pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu, neatbilst Savienības vai nevienas dalībvalsts tiesību aktiem neatkarīgi no attiecīgā tiesību akta konkrētā priekšmeta vai būtības; |
i) |
“tiešsaistes platforma” ir mitināšanas pakalpojums, kurš pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma uzglabā un izplata informāciju sabiedrībā, izņemot gadījumus, kad šāda darbība ir cita pakalpojuma nenozīmīgs un tikai papildinošs elements vai galvenā pakalpojuma nenozīmīga funkcionalitāte un objektīvu un tehnisku iemeslu dēļ nav izmantojama bez šāda cita pakalpojuma, un šā papildu elementa vai funkcionalitātes integrācija minētajā citā pakalpojumā nav līdzeklis šīs regulas noteikumu apiešanai; |
j) |
“tiešsaistes meklētājprogramma” ir starpniecības pakalpojums, kas ļauj lietotājiem ievadīt vaicājumus nolūkā veikt meklējumus principā visās tīmekļa vietnēs vai visās tīmekļa vietnēs konkrētā valodā, pamatojoties uz vaicājumu par jebkādu tematu atslēgvārda, frāzes, balss pieprasījuma vai citu ievaddatu veidā, un sniedz rezultātus jebkādā formātā, kurā var atrast informāciju par prasīto saturu; |
k) |
“izplatīšana sabiedrībā” nozīmē informācijas darīšanu pieejamu potenciāli neierobežotam trešo personu skaitam uz tādu informāciju sniedzošā pakalpojumu saņēmēja pieprasījuma pamata; |
l) |
“distances līgums” ir “distances līgums”, kā definēts Direktīvas 2011/83/ES 2. panta 7) punktā; |
m) |
“tiešsaistes saskarne” ir jebkāda programmatūra, tostarp tīmekļa vietne vai tās daļa, un lietotnes, tostarp mobilās lietotnes; |
n) |
“iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators” ir tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators, kur starpniecības pakalpojumu sniedzējam ir galvenā iedibinājuma vieta vai kurā dzīvo vai ir iedibināts tā juridiskais pārstāvis; |
o) |
“galamērķa digitālo pakalpojumu koordinators” ir tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators, kurā tiek sniegts starpniecības pakalpojums; |
p) |
“aktīvs tiešsaistes platformas saņēmējs” ir pakalpojuma saņēmējs, kurš izmanto tiešsaistes platformu, vai nu veicot pieprasījumu tiešsaistes platformai mitināt informāciju, vai saņemot informāciju, kas tiek mitināta tiešsaistes platformā un tiek izplatīta, izmantojot tās tiešsaistes saskarni; |
q) |
“aktīvs tiešsaistes meklētājprogrammas saņēmējs” ir pakalpojuma saņēmējs, kurš ir veicis vaicājumu tiešsaistes meklētājprogrammai un ir saņēmis informāciju, kas tiek indeksēta un tiek sniegta tās tiešsaistes saskarnē; |
r) |
“reklāma” ir informācija, kura ir izveidota, lai popularizētu juridiskas vai fiziskas personas vēstījumu komerciālos vai nekomerciālos nolūkos, un kuru tiešsaistes platforma iekļauj savā tiešsaistes saskarnē, saņemot atlīdzību par attiecīgās informācijas popularizēšanu; |
s) |
“ieteikumu sistēma” ir pilnīgi vai daļēji automatizēta sistēma, kuru izmanto tiešsaistes platforma, lai savā tiešsaistes saskarnē pakalpojuma saņēmējiem ieteiktu vai prioritizētu minēto informāciju, tostarp attiecīgā pakalpojuma saņēmēja veiktas meklēšanas rezultātā vai citādi nosakot parādītās informācijas izcelšanas relatīvo secību; |
t) |
“satura moderācija” ir starpniecības pakalpojumu sniedzēju īstenotās automatizētās vai neautomatizētās darbības, kas jo īpaši vērstas uz pakalpojuma saņēmēju iesniegta nelikumīga satura vai platformas noteikumiem neatbilstošas informācijas atklāšanu, identificēšanu un novēršanu, tostarp tādi īstenotie pasākumi, kuri ietekmē attiecīgā nelikumīgā satura vai informācijas pieejamību, redzamību un piekļūstamību, piemēram, pazemināšana, demonetizācija, liegums piekļūt šādai informācijai vai tās izņemšana, vai kas ietekmē pakalpojuma saņēmēju spējas sniegt minēto informāciju, piemēram, dzēšot pakalpojuma saņēmēja kontu vai apturot tā darbību; |
u) |
“noteikumi” ir visas klauzulas neatkarīgi no to nosaukuma un formas, kas regulē līgumiskās attiecības starp starpniecības pakalpojumu sniedzēju un pakalpojumu saņēmēju; |
v) |
“personas ar invaliditāti” ir “personas ar invaliditāti”, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/882 (38) 3. panta 1) punktā; |
w) |
“komercpaziņojumi” ir “komercpaziņojumi”, kā definēts Direktīvas 2000/31/EK 2. panta f) punktā; |
x) |
“apgrozījums” ir uzņēmuma iegūtā summa Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (39) 5. panta 1. punkta nozīmē. |
II NODAĻA
STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMU SNIEDZĒJU ATBILDĪBA
4. pants
Tālākpārsūtīšana
1. Ja tiek piedāvāts informācijas sabiedrības pakalpojums, kas sastāv no pakalpojuma saņēmēja sniegtās informācijas nosūtīšana sakaru tīklā vai piekļuves nodrošināšana sakaru tīklam, pakalpojuma sniedzējs neatbild par nosūtīto informāciju vai informāciju, kurai piekļūts, ar nosacījumu, ka pakalpojuma sniedzējs:
a) |
nesāk nosūtīšanu; |
b) |
neizvēlas nosūtītā saņēmēju; un |
c) |
neizvēlas un nepārveido informāciju, kas ietilpst nosūtījumā. |
2. Šā panta 1. punktā minētās nosūtīšanas un piekļuves nodrošināšanas darbība ietver automātisku, starpniecisku un īslaicīgu nosūtītās informācijas uzglabāšanu, ciktāl to veic vienīgi ar nolūku veikt nosūtīšanu sakaru tīklā un ar noteikumu, ka informāciju neglabā ilgāk par nosūtīšanai nepieciešamo laiku.
3. Šis pants neietekmē tiesu iestādes vai administratīvās iestādes tiesības saskaņā ar dalībvalsts tiesību sistēmu pieprasīt pakalpojuma sniedzējam likvidēt vai novērst pārkāpumu.
5. pants
Pieglabāšana
1. Ja tiek piedāvāts informācijas sabiedrības pakalpojums, kas sastāv no pakalpojuma saņēmēja sniegtās informācijas nosūtīšana sakaru tīklā, pakalpojuma sniedzējs neatbild par automātisku, starpniecisku un īslaicīgu minētās informācijas uzglabāšanu, kas veikta vienīgi nolūkā padarīt efektīvāku vai drošāku turpmāku informācijas nosūtīšanu citiem pakalpojuma saņēmējiem pēc to pieprasījuma, ar nosacījumu, ka pakalpojuma sniedzējs:
a) |
informāciju nepārveido; |
b) |
ievēro nosacījumus par piekļuvi informācijai; |
c) |
ievēro noteikumus par informācijas atjaunināšanu nozarē plaši atzītā un izmantotā veidā; |
d) |
neiejaucas likumīgā tehnoloģijas izmantošanā, kas plaši atzīta un izmantota šajā nozarē, lai iegūtu datus par informācijas izmantošanu; un |
e) |
rīkojas ātri, lai izņemtu saglabāto informāciju vai liegtu piekļuvi tai, kad tas uzzinājis, ka informācija sākotnējā pārraidīšanas avotā ir izņemta no tīkla vai piekļuve tai ir liegta, vai tiesu iestāde vai administratīvā iestāde ir pieprasījusi izņemt šādu informāciju vai liegt tai piekļuvi. |
2. Šis pants neietekmē tiesu iestādes vai administratīvās iestādes tiesības saskaņā ar dalībvalsts tiesību sistēmu pieprasīt pakalpojuma sniedzējam likvidēt vai novērst pārkāpumu.
6. pants
Mitināšana
1. Ja tiek piedāvāts informācijas sabiedrības pakalpojums, kas sastāv no pakalpojuma saņēmēja sniegtās informācijas uzglabāšanas, pakalpojuma sniedzējs neatbild par informāciju, kas uzglabāta pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma, ar nosacījumu, ka:
a) |
pakalpojuma sniedzējam nav faktisku zināšanu par nelikumīgu darbību vai nelikumīgu saturu un attiecībā uz prasībām atlīdzināt zaudējumus tam nav zināmi fakti vai apstākļi, kas liecina par nelikumīgu darbību vai nelikumīgu saturu; vai |
b) |
pēc šādu zināšanu vai ziņu iegūšanas pakalpojuma sniedzējs rīkojas ātri, lai izņemtu šādu saturu vai liegtu tam piekļūt. |
2. Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja pakalpojuma saņēmēja rīcību nosaka vai kontrolē pakalpojuma sniedzējs.
3. Šā panta 1. punktu nepiemēro attiecībā uz atbildību, kas patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktos noteikta tiešsaistes platformām, kuras ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, ja šāda tiešsaistes platforma sniedz konkrētu informācijas elementu vai citādi dara iespējamu konkrēto darījumu tādā veidā, kas rada vidusmēra patērētājam priekšstatu, ka informāciju vai darījuma priekšmetu veidojošo produktu vai pakalpojumu sniedz pati tiešsaistes platforma vai pakalpojuma saņēmējs, kurš darbojas tās pakļautībā vai kontrolē.
4. Šis pants neietekmē tiesu iestādes vai administratīvās iestādes tiesības saskaņā ar dalībvalsts tiesību sistēmu pieprasīt pakalpojuma sniedzējam vai novērst pārkāpumu.
7. pants
Brīvprātīga izmeklēšana pēc savas iniciatīvas un juridiskā atbilstība
Starpniecības pakalpojumu sniedzējus nevar uzskatīt par neatbilstīgiem 4., 5. un 6. pantā noteiktajiem atbrīvojumiem no atbildības tādēļ vien, ka tie labticīgi un rūpīgi veic brīvprātīgu izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas vai citus pasākumus, kas vērsti uz nelikumīga satura atklāšanu, identificēšanu, izņemšanu, piekļuves liegšanu tam, vai veic vajadzīgos pasākumus ar mērķi izpildīt Savienības tiesību aktu un valsts tiesību aktu prasības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp šajā regulā noteiktās prasības.
8. pants
Vispārējas pārraudzības vai aktīvas faktu noskaidrošanas pienākumu neesamība
Starpniecības pakalpojumu sniedzējiem neuzliek vispārīgu pienākumu pārraudzīt to nosūtīto vai uzglabāto informāciju vai aktīvi noskaidrot faktus vai apstākļus, kas liecina par nelikumīgu darbību.
9. pants
Rīkojumi vērsties pret nelikumīgu saturu
1. Saņemot rīkojumu vērsties pret vienu vai vairākiem konkrētiem nelikumīga satura elementiem, kuru uz piemērojamo Savienības tiesību akta vai valsts tiesību aktu pamata ir izdevušas attiecīgās valsts tiesu vai administratīvās iestādes, starpniecības pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar Savienības tiesību aktiem bez nepamatotas kavēšanās informē rīkojumu izdevušo iestādi vai jebkādu citu iestādi, kas norādīta rīkojumā, par rīkojuma izpildi, norādot, vai un kad rīkojums izpildīts.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka tad, kad pakalpojumu sniedzējam tiek nosūtīts 1. punktā minētais rīkojums, tas atbilst vismaz šādiem nosacījumiem:
a) |
minētajā rīkojumā ietilpst šādi elementi:
|
b) |
minētā rīkojuma teritoriālā darbības joma, pamatojoties uz piemērojamiem Savienības un valstu tiesību aktu noteikumiem, tostarp Hartu, un attiecīgā gadījumā starptautisko tiesību vispārīgiem principiem, nepārsniedz tā mērķa sasniegšanai absolūti nepieciešamo; |
c) |
minēto rīkojumu nosūta vienā no starpniecības pakalpojumu sniedzēja deklarētajām valodām saskaņā ar 11. panta 3. punktu vai citā dalībvalsts oficiālajā valodā, par ko vienojušies rīkojumu izdevusī iestāde un minētais pakalpojumu sniedzējs, un to nosūta minētā pakalpojumu sniedzēja izraudzītajam elektroniskajam kontaktpunktam saskaņā ar 11. pantu; ja rīkojums nav sagatavots starpniecības pakalpojumu sniedzēja deklarētajā valodā vai citā valodā, par kuru divpusēji panākta vienošanās, rīkojumu var nosūtīt izdevējiestādes valodā, ar noteikumu, ka tam ir pievienots vismaz to elementu tulkojums šādā deklarētajā valodā vai valodā, par kuru divpusēji panākta vienošanās, kuri izklāstīti šā punkta a) un b) apakšpunktā. |
3. Rīkojuma izdevējiestāde vai attiecīgā gadījumā iestāde, kas norādīta rīkojumā, nosūta rīkojumu kopā ar jebkuru citu no starpniecības pakalpojumu sniedzēja saņemto informāciju par minētā rīkojuma izpildi izdevējiestādes dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoram.
4. Pēc tam, kad attiecīgās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators saņēmis rīkojumu no tiesu vai administratīvās iestādes, tas bez nepamatotas kavēšanās nosūta 1. punktā minēto rīkojumu kopiju visiem pārējiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem, izmantojot sistēmu, kas izveidota saskaņā ar 85. pantu.
5. Vēlākais brīdī, kad rīkojums tiek izpildīts, vai attiecīgā gadījumā brīdī, ko izdevējiestāde paredzējusi savā rīkojumā, starpniecības pakalpojumu sniedzēji informē attiecīgā pakalpojuma saņēmēju par saņemto rīkojumu un tā izpildi. Šādā pakalpojuma saņēmējam sniegtajā informācijā iekļauj pamatojumu, pastāvošās apstrīdēšanas iespējas un rīkojuma teritoriālā darbības jomas aprakstu saskaņā ar 2. punktu.
6. Šajā pantā izklāstītie nosacījumi un prasības neskar prasības, kas noteiktas valsts civilprocesa un kriminālprocesa tiesību aktos.
10. pants
Rīkojumi sniegt informāciju
1. Saņemot rīkojumu sniegt konkrētu informāciju par vienu vai vairākiem konkrētiem pakalpojuma saņēmējiem, kuru uz piemērojamo Savienības tiesību aktu vai valsts tiesību aktu pamata atbilstīgi Savienības tiesību aktiem ir izdevušas attiecīgās valsts tiesu vai administratīvās iestādes, starpniecības pakalpojumu sniedzēji bez nepamatotas kavēšanās informē rīkojumu izdevušo iestādi vai jebkuru citu rīkojumā norādītu iestādi par tā saņemšanu un par rīkojuma izpildi, norādot, vai un kad rīkojums izpildīts.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka tad, kad pakalpojuma sniedzējam tiek nosūtīs 1. punktā minētais rīkojums, tas atbilst vismaz šādiem nosacījumiem:
a) |
minētajā rīkojumā ietilpst šādi elementi:
|
b) |
minētajā rīkojumā pakalpojumu sniedzējam tiek pieprasīts sniegt tikai tādu informāciju, kas jau ir ievākta tā kontrolē esoša pakalpojuma sniegšanas nolūkā; |
c) |
minēto rīkojumu nosūta vienā no pakalpojuma sniedzēja deklarētajām valodām saskaņā ar 11. panta 3. punktu vai citā dalībvalstu oficiālajā valodā, par ko vienojušies rīkojuma izdevējiestāde un pakalpojumu sniedzējs, un to nosūta minētā pakalpojumu sniedzēja izraudzītajam elektroniskajam kontaktpunktam saskaņā ar 11. pantu; ja rīkojums nav sagatavots pakalpojumu sniedzēja deklarētajā valodā vai citā valodā, par kuru divpusēji panākta vienošanās, rīkojumu var nosūtīt rīkojuma izdevējiestādes valodā, ar noteikumu, ka tam ir pievienots vismaz to elementu tulkojums šādā deklarētajā valodā vai valodā, par kuru divpusēji panākta vienošanās, kuri izklāstīti šā punkta a) un b) apakšpunktā. |
3. Rīkojuma izdevējiestāde vai attiecīgā gadījumā iestāde, kas norādīta rīkojumā, nosūta rīkojumu kopā ar jebkuru citu no starpniecības pakalpojumu sniedzēja saņemto informāciju par minētā rīkojuma izpildi izdevējiestādes dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoram.
4. Pēc tam, kad attiecīgās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators saņēmis rīkojumu no tiesu vai administratīvās iestādes, tas bez nepamatotas kavēšanās nosūta 1. punktā minētā rīkojuma kopiju visiem pārējiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem, izmantojot sistēmu, kas izveidota saskaņā ar 85. pantu.
5. Vēlākais brīdī, kad rīkojums tiek izpildīts, vai attiecīgā gadījumā brīdī, ko izdevējiestāde paredzējusi savā rīkojumā, starpniecības pakalpojumu sniedzēji informē attiecīgā pakalpojuma saņēmēju par saņemto rīkojumu un tā izpildi. Šādā pakalpojuma saņēmējam sniegtajā informācijā iekļauj pamatojumu, pastāvošās apstrīdēšanas iespējas un rīkojuma teritoriālā darbības jomu saskaņā ar 2. punktu.
6. Šajā pantā izklāstītie nosacījumi un prasības neskar prasības, kas noteiktas valsts civilprocesa un kriminālprocesa tiesību aktos.
III NODAĻA
PIENĀCĪGAS RŪPĪBAS PIENĀKUMI PĀRREDZAMAS UN DROŠAS TIEŠSAISTES VIDES NODROŠINĀŠANAI
1. IEDAĻA
Visiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem piemērojamie noteikumi
11. pants
Dalībvalstu iestāžu, Komisijas un padomes kontaktpunkti
1. Starpniecības pakalpojumu sniedzēji izraugās vienotu kontaktpunktu, lai tie šīs regulas piemērošanas nolūkā varētu tiešā veidā elektroniski sazināties ar dalībvalstu iestādēm, Komisiju un 61. pantā minēto padomi.
2. Starpniecības pakalpojumu sniedzēji padara publisku informāciju, kas nepieciešama to vienotā kontaktpunkta ērtai identificēšanai un saziņai ar to. Minētā informācija ir viegli piekļūstama, un to atjaunina.
3. Starpniecības pakalpojumu sniedzēji 2. punktā minētajā informācijā norāda dalībvalstu oficiālo valodu vai valodas, ko papildus tai valodai, kuru saprot lielākais iespējamais Savienības iedzīvotāju skaits, var izmantot saziņai ar to kontaktpunktiem, un tā ietver vismaz vienu tās dalībvalsts oficiālo valodu, kurā atrodas starpniecības pakalpojumu sniedzēja galvenā iedibinājuma vieta vai kurā dzīvo vai ir iedibināts tā juridiskais pārstāvis.
12. pants
Kontaktpunkti pakalpojumu saņēmējiem
1. Starpniecības pakalpojumu sniedzēji izraugās vienotu kontaktpunktu, lai pakalpojuma saņēmēji varētu tieši, ātri, elektroniski un lietotājdraudzīgi sazināties ar tiem, tostarp dodot pakalpojuma saņēmējiem iespēju izvēlēties saziņas līdzekļus, kas neaprobežojas tikai ar automatizētiem rīkiem.
2. Papildus Direktīva 2000/31/EK paredzētajiem pienākumiem starpniecības pakalpojumu sniedzēji publisko informāciju, kas pakalpojuma saņēmējiem vajadzīga, lai viegli identificētu to vienotos kontaktpunktus un sazinātos ar tiem. Minētā informācija ir viegli piekļūstama, un to atjaunina.
13. pants
Juridiskie pārstāvji
1. Starpniecības pakalpojumu sniedzēji, kuri nav iedibināti Savienībā, bet kuri piedāvā pakalpojumus Savienībā, rakstveidā ieceļ juridisku vai fizisku personu, kas pilda juridiskā pārstāvja funkcijas vienā no dalībvalstīm, kurā tie piedāvā savus pakalpojumus.
2. Starpniecības pakalpojumu sniedzēji pilnvaro savus juridiskos pārstāvjus, lai dalībvalstu kompetentās iestādes, Komisija un padome varētu vērsties pie tiem papildus šādiem pakalpojumu sniedzējiem vai to vietā visos jautājumos, kas nepieciešami attiecībā uz tādu lēmumu saņemšanu, izpildes panākšanu un atbilstības tiem nodrošināšanu, kas izdoti saskaņā ar šo regulu. Starpniecības pakalpojumu sniedzēji piešķir saviem juridiskajiem pārstāvjiem nepieciešamās pilnvaras un pietiekamus resursus, lai garantētu to efektīvu un savlaicīgu sadarbību ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Komisiju un padomi un ievērotu šādus lēmumus.
3. Ieceltos juridiskos pārstāvjus ir iespējams saukt pie atbildības par šajā regulā paredzēto pienākumu nepildīšanu, neskarot saukšanu pie atbildības un prasības tiesā, kuras var tikt uzsāktas pret starpniecības pakalpojumu sniedzēju.
4. Starpniecības pakalpojumu sniedzēji informē sava juridiskā pārstāvja dzīvesvietas vai iedibinājuma dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoru par sava juridiskā pārstāvja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, pasta adresi, e-pasta adresi un tālruņa numuru. Tie nodrošina, ka minētā informācija ir publiski pieejama, viegli piekļūstama, precīza un atjaunināta.
5. Juridiskā pārstāvja iecelšana Savienībā saskaņā ar 1. punktu nav uzskatāma par iedibinājumu Savienībā.
14. pants
Noteikumi
1. Starpniecības pakalpojumu sniedzēji savos noteikumos iekļauj informāciju par visiem to piemērotajiem pakalpojuma izmantošanas ierobežojumiem, kas attiecas uz pakalpojuma saņēmēju sniegto informāciju. Minētā informācija ietver informāciju par satura moderācijai izmantotajām politikām, procedūrām, pasākumiem un rīkiem, tostarp algoritmisko lēmumu pieņemšanu un cilvēku veiktām pārbaudēm, kā arī par iekšējās sūdzību izskatīšanas sistēmas kārtību. To izklāsta skaidrā, vienkāršā, saprotamā, lietotājdraudzīgā un nepārprotamā valodā, un tā ir publiski pieejama viegli piekļūstamā un mašīnlasāmā formātā.
2. Starpniecības pakalpojumu sniedzēji informē pakalpojumu saņēmējus par visām būtiskajām noteikumu izmaiņām.
3. Ja starpniecības pakalpojums galvenokārt tiek vērsts uz nepilngadīgajiem vai ja to pārsvarā izmanto nepilngadīgie, starpniecības pakalpojuma sniedzējs izskaidro pakalpojuma izmantošanas nosacījumus un ierobežojumus nepilngadīgajiem saprotamā veidā.
4. Piemērojot un izpildot 1. punktā noteiktos ierobežojumus, starpniecības pakalpojumu sniedzēji rīkojas rūpīgi, objektīvi un samērīgi, pienācīgi ņemot vērā visu iesaistīto personu tiesības un leģitīmās intereses, tostarp pakalpojuma saņēmējiem piemērojamās pamattiesības, piemēram, vārda brīvību, mediju brīvību un plurālismu, kā arī citas pamattiesības un brīvības, kas noteiktas Hartā.
5. Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji pakalpojumu saņēmējiem sniedz kodolīgu, viegli piekļūstamu mašīnlasāma noteikumu kopsavilkumu, tostarp par pieejamajiem korektīvajiem pasākumiem un apstrīdēšanas mehānismiem, skaidrā un nepārprotamā valodā.
6. Ļoti lielas tiešsaistes platformas un ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas 33. panta nozīmē savus noteikumus publicē visu to dalībvalstu oficiālajās valodās, kurās tās piedāvā savus pakalpojumus.
15. pants
Starpniecības pakalpojumu sniedzēju pārredzamības ziņošanas pienākumi
1. Starpniecības pakalpojumu sniedzēji vismaz reizi gadā mašīnlasāmā formātā un viegli piekļūstamā veidā dara publiski pieejamus skaidrus, viegli saprotamus ziņojumus par jebkādām satura moderācijas darbībām, ko tie veikuši attiecīgajā periodā. Minētajos ziņojumos attiecīgā gadījumā jo īpaši ietilpst šāda informācija:
a) |
starpniecības pakalpojumu sniedzējiem – no dalībvalstu iestādēm saņemto rīkojumu skaits, tostarp saskaņā ar 9. un 10. pantu izdotie rīkojumi, kas iedalīti pēc attiecīgā nelikumīgā satura veida, rīkojumu izdevusī dalībvalsts un mediānais laiks, kas vajadzīgs, lai informētu rīkojuma izdevējiestādi vai jebkuru citu rīkojumā norādītu iestādi par tā saņemšanu un nodrošinātu rīkojuma izpildi; |
b) |
mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem – saskaņā ar 16. pantu iesniegto paziņojumu skaits, iedalot pēc attiecīgā iespējamā nelikumīgā satura veida, uzticamo signalizētāju iesniegto paziņojumu skaits, visas saskaņā ar paziņojumiem veiktās darbības, iedalot pēc tā, vai darbības veiktas saskaņā ar tiesību aktiem vai pakalpojumu sniedzēja noteikumiem, ar automatizētiem līdzekļiem apstrādāto paziņojumu skaits un mediānais laiks, kas nepieciešams rīcības veikšanai; |
c) |
starpniecības pakalpojumu sniedzējiem – jēgpilna un saprotama informācija par satura moderācijas darbībām, kas veiktas pēc pakalpojumu sniedzēja iniciatīvas, tostarp automatizētu rīku izmantošanu, pasākumiem, kas veikti, lai sniegtu apmācību un palīdzību personām, kuras atbild par satura moderāciju, tādu veikto darbību skaitu un veidu, kuras ietekmē pakalpojuma saņēmēju sniegtās informācijas pieejamību, redzamību un piekļūstamību un pakalpojuma saņēmēju spēju sniegt informāciju, izmantojot pakalpojumu, un citiem saistītiem pakalpojuma ierobežojumiem; paziņoto informāciju iedala pēc nelikumīgā satura vai pakalpojumu sniedzēja noteikumu pārkāpuma veida, pēc atklāšanas metodes un pēc piemērotā ierobežojuma veida; |
d) |
starpniecības pakalpojumu sniedzējiem – to sūdzību skaits, kas saņemtas, izmantojot iekšējās sūdzību izskatīšanas sistēmas saskaņā ar pakalpojumu sniedzēja noteikumiem un papildus – tiešsaistes platformu nodrošinātājiem – saskaņā ar 20. pantu, minēto sūdzību pamats, par tām pieņemtie lēmumi, mediānais laiks, kas nepieciešams minēto lēmumu pieņemšanai, un to gadījumu skaits, kuros minētie lēmumi atcelti; |
e) |
jebkāda automatizētu līdzekļu izmantošana ar mērķi moderēt saturu, tostarp kvalitatīvu aprakstu, konkrētu mērķu izklāstījumu, minēto mērķu sasniegšanai izmantoto automatizēto līdzekļu precizitātes rādītājus un iespējamo kļūdu īpatsvaru un izmantotos aizsardzības pasākumus. |
2. Šā panta 1. punkts neattiecas uz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, kas kvalificējami kā mikrouzņēmumi vai mazie uzņēmumi, kā definēts Ieteikumā 2003/361/EK, un kas nav ļoti lielas tiešsaistes platformas šīs regulas 33. panta nozīmē.
3. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu veidnes attiecībā uz formu, saturu un citām detaļām ziņojumiem, kas sniedzami, ievērojot šā panta 1. punktu, tostarp saskaņotus ziņošanas periodus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 88. pantā.
2. IEDAĻA
Mitināšanas pakalpojumu, tostarp tiešsaistes platformu, sniedzējiem piemērojamie papildu noteikumi
16. pants
Paziņošanas un rīcības mehānismi
1. Mitināšanas pakalpojumu sniedzēji ievieš mehānismus, kas ikvienai fiziskai personai un citam subjektam personai dod iespēju ziņot tiem par tādu konkrētu informācijas elementu esību to pakalpojumā, kurus attiecīgā fiziskā persona vai cits subjekts uzskata par nelikumīgu saturu. Minētie mehānismi ir viegli piekļūstami un lietotājdraudzīgi un ļauj iesniegt paziņojumus tikai elektroniski.
2. Šā panta 1. punktā minēto mehānismu mērķis ir veicināt pietiekami precīzu un pienācīgi pamatotu paziņojumu iesniegšanu. Minētajā nolūkā mitināšanas pakalpojumu sniedzēji īsteno nepieciešamos pasākumus, lai darītu iespējamu un veicinātu šādus elementus saturošu paziņojumu iesniegšanu:
a) |
pienācīgi pamatots paskaidrojums tam, kādēļ fiziskā persona vai cits subjekts attiecīgo informāciju uzskata par nelikumīgu saturu; |
b) |
satura veidam un konkrētajam mitināšanas pakalpojuma veidam pielāgota skaidra norāde uz precīzu šādas informācijas elektroniskās piekļuves vietu, piemēram, precīzs vienotais resursu vietrādis vai vietrāži, un attiecīgajā gadījumā papildu informācija, kas ļauj identificēt nelikumīgo saturu; |
c) |
paziņojumu iesniedzošās fiziskās personas vārds, uzvārds un e-pasta adrese vai cita subjekta nosaukums un e-pasta adrese, izņemot gadījumus, kad informācija tiek uzskatīta par saistītu ar vienu no Direktīvas 2011/93/ES 3.–7. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem; |
d) |
paziņojuma iesniedzējas fiziskās personas vai cita subjekta apliecinājums par to, ka tā bona fide uzskata, ka paziņojumā iekļautā informācija un apgalvojumi ir pareizi un pilnīgi. |
3. Šajā pantā minētos paziņojumus uzskata par pamatu faktiskām zināšanām vai ziņām 6. panta nolūkos par konkrēto attiecīgās informācijas elementu, ja tie rūpīgam mitināšanas pakalpojuma sniedzējam dod iespēju identificēt attiecīgās darbības vai informācijas nelikumību bez detalizētas juridiskās pārbaudes.
4. Ja paziņojumā ir norādīta to iesniegušās fiziskās personas vai cita subjekta elektroniskā kontaktinformācija, mitināšanas pakalpojumu sniedzējs bez nepamatotas kavēšanās nosūta attiecīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai paziņojuma saņemšanas apstiprinājumu.
5. Pakalpojuma sniedzējs bez nepamatotas kavēšanās arī paziņo minētajai fiziskajai personai vai citam subjektam par savu lēmumu par informāciju, uz kuru attiecas paziņojums, norādot pieejamās lēmuma apstrīdēšanas iespējas.
6. Mitināšanas pakalpojumu sniedzēji izskata visus paziņojumus, kas saņemti ar šā panta 1. punktā minētajiem mehānismiem, un laicīgi, rūpīgi, nepatvaļīgi un objektīvi pieņem lēmumus par informāciju, uz kuru attiecas šie paziņojumi. Ja šādai izskatīšanai vai lēmumu pieņemšanai tiek izmantoti automatizēti līdzekļi, šā panta 5. punktā minētajā paziņojumā iekļauj informāciju par to izmantošanu.
17. pants
Pamatojumi
1. Mitināšanas pakalpojumu sniedzēji visiem skartajiem pakalpojuma saņēmējiem sniedz skaidru un konkrētu pamatojumu attiecībā uz jebkuru no šādiem ierobežojumiem, kas uzlikti, pamatojoties uz to, ka pakalpojuma saņēmēja sniegtā informācija ir nelikumīgs saturs vai neatbilst to noteikumiem:
a) |
jebkādi pakalpojuma saņēmēja sniegtu konkrētu informācijas elementu redzamības ierobežojumi, tostarp satura izņemšana, piekļuves liegšana tam vai satura popularitātes pazemināšana; |
b) |
naudas maksājumu apturēšana, izbeigšana vai citi ierobežojumi; |
c) |
pakalpojuma sniegšanas pilnīga vai daļēja apturēšana vai izbeigšana; |
d) |
pakalpojuma saņēmēja konta darbības apturēšana vai izbeigšana. |
2. Šā panta 1. punktu piemēro tikai tad, ja pakalpojumu sniedzējam ir zināma attiecīgā elektroniskā kontaktinformācija. To piemēro vēlākais no dienas, kad tiek piemērots ierobežojums, un neatkarīgi no tā, kāpēc vai kā tas piemērots.
Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja informācija ir maldinošs liela apjoma komerciālais saturs.
3. Šā panta 1. punktā minētajā pamatojumā ietilpst vismaz šāda informācija:
a) |
informācija par to, vai lēmums ietver attiecīgās informācijas izņemšanu, piekļuves tai liegšanu, tās popularitātes pazemināšanu vai redzamības ierobežojumu, vai ar minēto informāciju saistīto naudas maksājumu apturēšanu vai izbeigšanu, vai šīs informācijas sakarā piemēro citus pasākumus, kas minēti 1. punktā, un attiecīgajā gadījumā lēmuma teritoriālā darbības joma un tā darbības ilgums; |
b) |
fakti un apstākļi, uz kuriem balstīts lēmums, tostarp attiecīgajā gadījumā informācija par to, vai lēmums ir pieņemts, pamatojoties uz paziņojumu, kas iesniegts saskaņā ar 16. pantu, vai brīvprātīgi uz pašiniciatīvas izmeklēšanas darbību pamata, un, ja patiešām nepieciešams, paziņojuma sniedzēja identitāte; |
c) |
attiecīgajā gadījumā informācija par lēmuma pieņemšanā izmantotajiem automatizētajiem līdzekļiem, tostarp informācija par to, vai lēmums ir pieņemts par saturu, kas atklāts vai identificēts ar automatizētiem līdzekļiem; |
d) |
ja lēmums attiecas uz iespējamu nelikumīgu saturu, atsauce uz attiecīgo juridisko pamatu un paskaidrojumi par to, kādēļ uz šā pamata informācija tiek uzskatīta par nelikumīgu saturu; |
e) |
ja lēmuma pamatā ir informācijas iespējama neatbilstība mitināšanas pakalpojumu sniedzēja noteikumiem – atsauce uz līgumisko pamatu un paskaidrojumi, kādēļ informācija tiek uzskatīta par neatbilstīgu minētajam pamatam; |
f) |
skaidra un lietotājdraudzīga informācija par pakalpojuma saņēmējam pieejamajām lēmuma apstrīdēšanas iespējām, attiecīgā gadījumā it īpaši – izmantojot iekšējos sūdzību izskatīšanas mehānismus, strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā un tiesiskās aizsardzības līdzekļus. |
4. Informācija, kuru mitināšanas pakalpojumu sniedzējs sniedz saskaņā ar šo pantu, ir skaidra un viegli saprotama un tik precīza un konkrēta, cik attiecīgajos apstākļos iespējams. Galvenais, tā ir noformēta tā, ka attiecīgā pakalpojuma saņēmējs pienācīgi var patiešām izmantot 3. punkta f) apakšpunktā minētās apstrīdēšanas iespējas.
5. Šo pantu nepiemēro rīkojumiem, kas minēti 9. pantā.
18. pants
Ziņošana par aizdomām par noziedzīgu nodarījumu
1. Ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējam kļūst zināma jebkāda informācija, kas rada aizdomas par to, ka ir izdarīts, tiek izdarīts vai varētu tikt izdarīts noziedzīgs nodarījums, kas apdraud personas vai personu dzīvību vai drošību, tas nekavējoties informē attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu tiesībaizsardzības vai tiesu iestādes par savām aizdomām un sniedz visu pieejamo attiecīgo informāciju.
2. Ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējs nevar ar pietiekamu pārliecību identificēt attiecīgo dalībvalsti, tas informē tās dalībvalsts tiesībaizsardzības iestādes, kurā tas ir iedibināts vai kurā dzīvo vai ir iedibināts tā juridiskais pārstāvis, vai Eiropolu, vai abus.
Šā panta nolūkā attiecīgā dalībvalsts ir tā dalībvalsts, kurā, iespējams, ir izdarīts, tiek izdarīts vai varētu tikt izdarīts noziedzīgais nodarījums, vai dalībvalsts, kurā dzīvo vai atrodas iespējamais noziedzīgā nodarījuma izdarītājs, vai dalībvalsts, kurā dzīvo vai atrodas iespējamā noziedzīgā nodarījuma upuris.
3. IEDAĻA
Tiešsaistes platformu pakalpojumu sniedzējiem piemērojamie papildu noteikumi
19. pants
Izņēmums mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem
1. Šo iedaļu, izņemot tās 24. panta 3. punktu, nepiemēro tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, kas kvalificējami kā mikrouzņēmumi vai mazie uzņēmumi, kā definēts Ieteikumā 2003/361/EK.
Šo iedaļu, izņemot tās 24. panta 3. punktu, nepiemēro tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, kas iepriekš bijuši kvalificējami mikrouzņēmuma statusam, kā definēts Ieteikumā 2003/361/EK, 12 mēnešus pēc minētā statusa zaudēšanas, ievērojot tā 4. panta 2. punktu, ja vien tie nav ļoti lielas tiešsaistes platformas saskaņā ar 33. pantu.
2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, šo iedaļu piemēro tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, kas saskaņā ar 33. pantu ir noteikti kā ļoti lielas tiešsaistes platformas, neatkarīgi no tā, vai tie ir kvalificējami kā mikrouzņēmumi vai mazie uzņēmumi.
20. pants
Iekšējā sūdzību izskatīšanas sistēma
1. Tiešsaistes platformu nodrošinātāji pakalpojuma saņēmējiem, tostarp tām fiziskām personām un citiem subjektiem, kas iesnieguši paziņojumu, vismaz sešus mēnešus pēc šajā punktā minētā lēmuma pieņemšanas nodrošina piekļuvi efektīvai iekšējai sūdzību izskatīšanas sistēmai, kura ļauj tiem elektroniski bez maksas iesniegt sūdzības par tiešsaistes platformas nodrošinātāja lēmumu pēc paziņojuma saņemšanas vai vērsties pret šādiem tiešsaistes platformas nodrošinātāja lēmumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz to, ka pakalpojuma saņēmēja iesniegtā informācija ir nelikumīgs saturs vai neatbilst pakalpojumu sniedzēja noteikumiem:
a) |
lēmumi par to, vai izņemt informāciju vai liegt piekļuvi tai, vai ierobežot tās redzamību; |
b) |
lēmumi par to, vai pilnīgi vai daļēji apturēt vai izbeigt pakalpojuma sniegšanu saņēmējiem; |
c) |
lēmumi par to, vai apturēt vai izbeigt pakalpojuma saņēmēja konta darbību; |
d) |
lēmumi par to, vai apturēt, izbeigt vai citādi ierobežot iespēju monetizēt pakalpojuma saņēmēja sniegto informāciju. |
2. Šā panta 1. punktā minētais vismaz sešu mēnešu laikposms sākas dienā, kad pakalpojuma saņēmējs tiek informēts par lēmumu saskaņā ar 16. panta 5. punktu vai 17. pantu.
3. Tiešsaistes platformu nodrošinātāji nodrošina, ka to iekšējās sūdzību izskatīšanas sistēmas ir viegli piekļūstamas, lietotājdraudzīgas, dod iespēju iesniegt pietiekami precīzas un pienācīgi pamatotas sūdzības un veicina šādu sūdzību iesniegšanu.
4. Tiešsaistes platformu nodrošinātāji laicīgi, nediskriminējoši, rūpīgi un nepatvaļīgi izskata sūdzības, kas iesniegtas, izmantojot to sūdzību izskatīšanas iekšējo sistēmu. Tiešsaistes platformas nodrošinātājs bez nepamatotas kavēšanās atceļ savu šā panta 1. punktā minēto lēmumu, ja sūdzība satur pietiekamu pamatu tiešsaistes platformas nodrošinātājam uzskatīt, ka tā lēmums paziņojuma sakarā nerīkoties nav pamatots vai ka informācija, uz kuru sūdzība attiecas, nav nelikumīga un tā nav neatbilstīga tā noteikumiem, vai ja tā ietver informāciju, kas liecina, ka sūdzības iesniedzēja rīcība nepamato veiktos pasākumus.
5. Tiešsaistes platformu nodrošinātāji bez nepamatotas kavēšanās informē sūdzību iesniedzējus par savu motivēto lēmumu par informāciju, par kuru iesniegtas sūdzības, un par iespēju izmantot 21. pantā noteikto strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā un citām pieejamajām apstrīdēšanas iespējām.
6. Tiešsaistes platformu nodrošinātāji nodrošina, ka 5. punktā minētie lēmumi tiek pieņemti pienācīgi kvalificēta personāla uzraudzībā un netiek pieņemti tikai uz automatizētu līdzekļu pamata.
21. pants
Strīdu izšķiršana ārpustiesas kārtībā
1. Pakalpojuma saņēmējiem – tostarp fiziskām personām vai citiem subjektiem, kas ir iesnieguši paziņojumus, – kuriem ir adresēti 20. panta 1. punktā minētie lēmumi, ir tiesības izvēlēties jebkuru iestādi strīdu izšķiršanai ārpustiesas kārtībā, kas ir sertificēta saskaņā ar šā panta 3. punktu, lai izšķirtu strīdus par minētajiem lēmumiem, tostarp sūdzībām, kuras nav bijis iespējams atrisināt, izmantojot minētajā pantā norādīto iekšējo sūdzību izskatīšanas sistēmu.
Tiešsaistes platformu nodrošinātāji nodrošina, ka informācija par pakalpojuma saņēmēju iespēju izmantot strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā, kā minēts pirmajā daļā, ir viegli piekļūstama to tiešsaistes saskarnē, ir skaidra un lietotājdraudzīga.
Šā punkta pirmā daļa neskar attiecīgā pakalpojuma saņēmēja tiesības jebkurā brīdī vērsties tiesā saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, lai apstrīdētu minētos tiešsaistes platformu nodrošinātāju lēmumus.
2. Abas puses labticīgi sadarbojas ar izraudzīto sertificēto ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādi, lai izšķirtu strīdu.
Tiešsaistes platformu nodrošinātāji var atteikties iesaistīties ar šādu ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādi, ja jau ir atrisināts strīds par to pašu informāciju un tiem pašiem satura iespējamas nelikumības vai neatbilstības pamatiem.
Sertificētā ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādei nav pilnvaru pusēm noteikt saistošu strīda izšķiršanu.
3. Tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators, kurā ir iedibināta ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāde, uz ne vairāk kā piecu gadu laikposmu, ko var pagarināt, pēc iestādes pieprasījuma to sertificē, ja minētā iestāde ir pierādījusi savu atbilstību visiem šiem nosacījumiem:
a) |
tā ir objektīva un neatkarīga, tostarp finansiāli neatkarīga, no tiešsaistes platformu nodrošinātājiem un no tiešsaistes platformu nodrošinātāju sniegtā pakalpojuma saņēmējiem, tostarp fiziskām personām un citiem subjektiem, kuri iesnieguši paziņojumus; |
b) |
tai ir nepieciešamās specializētās zināšanas attiecībā uz jautājumiem, kas izriet no vienas vai vairākām nelikumīgā satura konkrētajām jomām, vai attiecībā uz viena vai vairāku tiešsaistes platformu veidu noteikumu piemērošanu un izpildes panākšanu, kas šai iestādei dod iespēju sniegt lietderīgu ieguldījumu strīda izšķiršanā; |
c) |
tās locekļu atalgojumu neietekmē procedūras iznākums; |
d) |
strīda izšķiršana ārpustiesas kārtībā, ko tā piedāvā, ir viegli piekļūstama ar elektronisko sakaru tehnoloģijām un nodrošina iespēju strīda izšķiršanu sākt un vajadzīgos pamatojuma dokumentus iesniegt tiešsaistē; |
e) |
tā spēj ātri, efektīvi un izmaksefektīvi izšķirt strīdu vismaz vienā no Savienības iestāžu oficiālajām valodām; |
f) |
strīda izšķiršanu ārpustiesas kārtībā, ko tā piedāvā, veic saskaņā ar skaidru un taisnīgu reglamentu, kas ir viegli un publiski piekļūstams, un ir saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, tostarp šā panta prasībām. |
Digitālo pakalpojumu koordinators attiecīgajā gadījumā sertifikātā norāda:
a) |
konkrētos jautājumus, uz kuriem attiecas iestādes specializētās zināšanas, kā minēts pirmās daļas b) apakšpunktā; un |
b) |
Savienības iestāžu oficiālo valodu vai valodas, kurās iestāde spēj izšķirt strīdus, kā minēts pirmās daļas e) punktā. |
4. Sertificētas ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādes ik gadu ziņo digitālo pakalpojumu koordinatoram, kurš tās sertificējis, par savu darbību, norādot vismaz saņemto strīdu skaitu, informāciju par minēto strīdu iznākumu, vidējo laiku, kas vajadzīgs, lai tos atrisinātu, un visus konstatētos trūkumus vai grūtības. Pēc minētā digitālo pakalpojumu koordinatora pieprasījuma tās sniedz papildu informāciju.
Digitālo pakalpojumu koordinatori ik divus gadus sagatavo ziņojumu par to, kā darbojas to sertificētās ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādes. Minētajā ziņojumā jo īpaši:
a) |
norāda, cik strīdu katra sertificētā ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāde katru gadu saņēmusi; |
b) |
norāda minētajās iestādēs ierosināto procedūru iznākumus un vidējo laiku, kas vajadzīgs, lai izšķirtu strīdus; |
c) |
apzina un izskaidro visus sistemātiskos vai nozares trūkumus vai grūtības, ar ko minētās iestādes saskārušās savā darbā; |
d) |
apzina minētā darba paraugpraksi; |
e) |
attiecīgā gadījumā sniedz ieteikumus, kā minēto darbu uzlabot. |
Sertificētās ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādes savu lēmumu pusēm dara pieejamu saprātīgā termiņā un ne vēlāk kā 90 kalendāro dienu laikā pēc dienas, kad saņemta sūdzība. Ļoti sarežģītu strīdu gadījumā sertificētā ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāde pēc saviem ieskatiem var pagarināt 90 kalendāro dienu termiņu par papildu laikposmu, kas nepārsniedz 90 dienas, kopumā nepārsniedzot 180 dienas.
5. Ja ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāde izšķir strīdu par labu pakalpojuma saņēmējam, tostarp fiziskai personai vai citam subjektam, kurš iesniedzis paziņojumu, tiešsaistes platformas nodrošinātājs sedz ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādes prasītās maksas, un atlīdzina minētajam pakalpojumu saņēmējam, tostarp fiziskai personai vai citam subjektam, visus citus pamatotus izdevumus, kurus tas ir samaksājis sakarā ar strīda izšķiršanu. Ja ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāde izšķir strīdu par labu tiešsaistes platformas nodrošinātājam, pakalpojumu saņēmējam, tostarp fiziskai personai vai citam subjektam, nav jāatlīdzina nekādas maksas un citi izdevumi, kurus tiešsaistes platformas nodrošinātājs ir samaksājis vai kuri tam ir jāmaksā sakarā ar strīda izšķiršanu, ja vien ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāde nekonstatē, ka minētais saņēmējs acīmredzami rīkojies negodprātīgi.
Maksas, ko ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāde piemēro tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, par strīda izšķiršanu ir saprātīga un nekādā gadījumā nepārsniedz izmaksas, kas radušās iestādei. Pakalpojuma saņēmējiem strīda izšķiršana ir pieejama bez maksas vai par nominālu maksu.
Sertificētās ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādes attiecīgajam pakalpojumu saņēmējam, tostarp fiziskām personām vai citiem subjektiem, kuri iesnieguši paziņojumu, un tiešsaistes platformas nodrošinātājam dara zināmu maksu vai tās noteikšanai izmantotos mehānismus pirms iesaistīšanās strīda izšķiršanā.
6. Dalībvalstis var izveidot ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādes 1. punkta nolūkiem vai atbalstīt tādu dažu vai visu ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāžu darbību, kuras tās ir sertificējušas saskaņā ar 3. punktu.
Dalībvalstis nodrošina, ka visas darbības, kuras tās uzņemas saskaņā ar pirmo daļu, neietekmē to digitālo pakalpojumu koordinatoru spēju sertificēt attiecīgās iestādes saskaņā ar 3. punktu.
7. Digitālo pakalpojumu koordinators, kurš ir sertificējis ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādi, anulē šādu sertifikāciju, ja tas, veicot izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no trešām personām, konstatē, ka ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāde vairs neatbilst 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Pirms sertifikācijas anulēšanas digitālo pakalpojumu koordinators sniedz minētajai iestādei iespēju reaģēt uz tā veiktās izmeklēšanas konstatējumiem un nodomu anulēt ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādes sertifikāciju.
8. Digitālo pakalpojumu koordinatori informē Komisiju par ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādēm, kuras tie ir sertificējuši saskaņā ar 3. punktu, attiecīgā gadījumā iekļaujot minētā punkta otrajā daļā norādītās specifikācijas, kā arī tās ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādes, kuru sertifikāciju tie ir anulējuši. Komisija publicē un regulāri atjaunina minēto iestāžu sarakstu un minētās specifikācijas īpaši tam paredzētā viegli piekļūstamā vietnē.
9. Šis pants neskar Direktīvu 2013/11/ES un tajā noteiktās patērētājiem paredzētās strīdu alternatīvas izšķiršanas procedūras un struktūras.
22. pants
Uzticamie signalizētāji
1. Tiešsaistes platformu pakalpojumu sniedzēji veic visus nepieciešamos tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tādiem uzticamo signalizētāju, kas darbojas tiem noteiktajā specializēto zināšanu jomā, paziņojumiem, kuri iesniegti, izmantojot 16. pantā minētos mehānismus, tiek piešķirta prioritāte, un tie tiek izskatīti un par tiem tiek pieņemti lēmumi bez nepamatotas kavēšanās.
2. Uzticama signalizētāja statusu saskaņā ar šo regulu piešķir uz jebkuras struktūras pieteikuma pamata tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators, kurā pieteikuma iesniedzējs ir iedibināts, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis savu atbilstību visiem šādiem nosacījumiem:
a) |
tam ir specializētās zināšanas un kompetence nelikumīga satura atklāšanai, identificēšanai un ziņošanai par to; |
b) |
tas ir neatkarīgs no jebkura tiešsaistes platformu nodrošinātāja; |
c) |
tas veic savu darbību, lai rūpīgi, precīzi un objektīvi iesniegtu paziņojumus. |
3. Uzticamie signalizētāji vismaz reizi gadā publicē viegli saprotamus un detalizētus ziņojumus par visiem paziņojumiem, kas attiecīgajā laikposmā iesniegti saskaņā ar 16. pantu. Ziņojumā norāda vismaz paziņojumu skaitu, kas iedalīti kategorijās pēc:
a) |
mitināšanas pakalpojuma sniedzēja identitātes; |
b) |
paziņotā iespējamā nelikumīgā satura veida; |
c) |
pakalpojumu sniedzēja veiktās darbības. |
Minētajos ziņojumos iekļauj skaidrojumu par procedūrām, kas ieviestas, lai nodrošinātu, ka uzticamais signalizētājs saglabā savu neatkarību.
Uzticamie signalizētāji minētos ziņojumus nosūta piešķīrējam digitālo pakalpojumu koordinatoram un tos dara publiski pieejamus. Ziņojumā neiekļauj personas datus.
4. Digitālo pakalpojumu koordinatori paziņo Komisijai un padomei to struktūru nosaukumu, adresi un e-pasta adresi, kurām tie ir piešķīruši uzticamā signalizētāja statusu saskaņā ar 2. punktu vai kurām tie ir apturējuši uzticamā signalizētāja statusu saskaņā ar 6. punktu vai to anulējuši saskaņā ar 7. punktu.
5. Komisija publicē 4. punktā minēto informāciju publiski pieejamā datubāzē viegli piekļūstamā un mašīnlasāmā formātā, un datubāzi regulāri atjaunina.
6. Ja tiešsaistes platformas nodrošinātāja rīcībā ir informācija, kas liecina, ka uzticamais signalizētājs ir iesniedzis ievērojamu skaitu nepietiekami precīzu, neprecīzu vai pienācīgi nepamatotu paziņojumu, izmantojot 16. pantā minētos mehānismus, tostarp informāciju, kas ievākta saistībā ar 20. panta 4. punktā minētajās iekšējās sūdzību izskatīšanas sistēmās iesniegtu sūdzību izskatīšanu, tas iesniedz šādu informāciju tam digitālo pakalpojumu koordinatoram, kurš attiecīgajai struktūrai ir piešķīris uzticamā signalizētāja statusu, nodrošinot nepieciešamos paskaidrojumus un pamatojuma dokumentus. Ja ir saņemta informācija no tiešsaistes platformu nodrošinātāja un ja digitālo pakalpojumu koordinators uzskata, ka ir leģitīmi iemesli sākt izmeklēšanu, uz izmeklēšanas laiku uzticamā signalizētāja statuss tiek apturēts. Minēto izmeklēšanu veic bez nepamatotas kavēšanās.
7. Digitālo pakalpojumu koordinators, kurš ir piešķīris struktūrai uzticamā signalizētāja statusu, anulē minēto statusu, ja, veicot izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no trešām personām, tostarp pamatojoties uz informāciju, kuru tiešsaistes platformu nodrošinātājs iesniedzis saskaņā ar 6. punktu, tas konstatē, ka struktūra vairs neatbilst šā panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Pirms statusa anulēšanas digitālo pakalpojumu koordinators sniedz attiecīgajai struktūrai iespēju reaģēt uz tā veiktās izmeklēšanas konstatējumiem un nodomu anulēt struktūrai piešķirto uzticamā signalizētāja statusu.
8. Pēc konsultēšanās ar padomi Komisija vajadzības gadījumā izdod vadlīnijas, lai tiešsaistes platformu nodrošinātājiem un digitālo pakalpojumu koordinatoriem palīdzētu piemērot šā panta 2., 6. un 7. punktu.
23. pants
Pasākumi un aizsardzība pret nepareizu izmantošanu
1. Tiešsaistes platformu nodrošinātāji uz saprātīgu laikposmu un pēc iepriekšēja brīdinājuma pārtrauc sniegt savus pakalpojumus tiem pakalpojuma saņēmējiem, kuri bieži iesniedz acīmredzami nelikumīgu saturu.
2. Tiešsaistes platformu nodrošinātāji uz saprātīgu laikposmu un pēc iepriekšēja brīdinājuma pārtrauc izskatīt paziņojumus un sūdzības, ko iesniedz tādas fiziskas personas vai citi subjekti vai sūdzību iesniedzēji, kuri regulāri iesniedz acīmredzami nepamatotus paziņojumus vai sūdzības, izmantojot attiecīgi 16. un 20. pantā minētos paziņošanas un rīcības mehānismus un iekšējās sūdzību izskatīšanas sistēmas.
3. Lemjot par apturēšanu, tiešsaistes platformu nodrošinātāji katrā atsevišķā gadījumā laicīgi, rūpīgi un objektīvi novērtē, vai pakalpojuma saņēmējs, fiziska persona, cits subjekts vai sūdzības iesniedzējs veic šā panta 1. un 2. punktā minētās nepareizas izmantošanas darbības, ņemot vērā visus attiecīgos faktus un apstākļus, kas izriet no tiešsaistes platformas nodrošinātājam pieejamās informācijas. Minētie apstākļi ietver vismaz šādu informāciju:
a) |
noteiktā laikposmā iesniegto acīmredzami nelikumīgā satura elementu vai acīmredzami nepamatoto paziņojumu vai sūdzību absolūtais skaits; |
b) |
to relatīvais īpatsvars attiecībā pret noteiktā laikposmā iesniegto informācijas elementu vai paziņojumu kopskaitu; |
c) |
nepareizas izmantošanas smaguma pakāpe, tostarp nelikumīgā satura raksturs, un tās sekas; |
d) |
ja to ir iespējams konstatēt – pakalpojuma saņēmēja, fiziskās personas, cita subjekta vai sūdzības iesniedzēja nodoms. |
4. Tiešsaistes platformu nodrošinātāji savos noteikumos skaidri un detalizēti izklāsta savu politiku attiecībā uz 1. un 2. punktā minēto nepareizo izmantošanu, un sniedz piemērus ar faktiem un apstākļiem, kurus tie ņem vērā, novērtējot, vai konkrētā rīcība ir uzskatāma par nepareizu izmantošanu, un pakalpojumu apturēšanas ilgumu.
24. pants
Tiešsaistes platformu nodrošinātāju pārredzamības ziņošanas pienākumi
1. Papildus 15. pantā izklāstītajai informācijai tiešsaistes platformu nodrošinātāji minētajā pantā norādītajos ziņojumos ietver šādu informāciju:
a) |
šīs regulas 21. pantā minētajām ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādēm iesniegto strīdu skaits, to izšķiršanas iznākumi, mediānais laiks, kas nepieciešams strīdu izšķiršanas procedūru pabeigšanai, kā arī to strīdu īpatsvars, attiecībā uz kuriem tiešsaistes platformas nodrošinātājs īstenoja iestādes lēmumus; |
b) |
šīs regulas 23. pantā noteiktās pakalpojuma sniegšanas apturēšanas gadījumu skaits, nošķirot apturēšanas gadījumus, kas piemēroti par klaji nelikumīga satura iesniegšanu, klaji nepamatotu paziņojumu iesniegšanu un klaji nepamatotu sūdzību iesniegšanu. |
2. Līdz 2023. gada 17. februārim un pēc tam vismaz reizi sešos mēnešos nodrošinātāji publiski pieejamā savas tiešsaistes saskarnes sadaļā par katru tiešsaistes platformu vai tiešsaistes meklētājprogrammu publicē informāciju par aktīvo pakalpojuma saņēmēju vidējo skaitu mēnesī Savienībā, kuru aprēķina kā vidējo rādītāju pēdējo sešu mēnešu laikā un saskaņā ar metodiku, kas paredzēta 33. panta 3. punktā minētajos deleģētajos tiesību aktos, ja minētie deleģētie akti ir pieņemti.
3. Tiešsaistes platformu vai tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji pēc iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatora un Komisijas pieprasījuma un bez nepamatotas kavēšanās sniedz tiem 2. punktā minēto informāciju, ko līdz pieprasījuma iesniegšanas brīdim atjaunina. Digitālo pakalpojumu koordinators vai Komisija var pieprasīt tiešsaistes platformas vai tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam sniegt papildu informāciju par minētajā punktā minēto aprēķinu, tostarp paskaidrojumus un pamatojumu par izmantotajiem datiem. Minētajā informācijā neiekļauj personas datus.
4. Ja, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu, iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram ir pamats uzskatīt, ka tiešsaistes platformu vai tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājs sasniedz 33. panta 1. punktā noteikto slieksni attiecībā uz Savienībā esošo aktīvo pakalpojuma saņēmēju vidējo skaitu mēnesī, tas par to informē Komisiju.
5. Tiešsaistes platformu nodrošinātāji bez nepamatotas kavēšanās iesniedz Komisijai lēmumus un 17. panta 1. punktā minētos pamatojumus iekļaušanai publiski piekļūstamā mašīnlasāmā datubāzē, kuru pārvalda Komisija. Tiešsaistes platformu nodrošinātāji nodrošina, ka iesniegtajā informācijā nav personas datu.
6. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu veidnes attiecībā uz šā panta 1. punktā noteikto ziņojumu formu, saturu un citu informāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 88. pantā.
25. pants
Tiešsaistes saskarnes dizains un organizācija
1. Tiešsaistes platformu nodrošinātāji neizstrādā, neorganizē un neekspluatē savas tiešsaistes saskarnes tādā veidā, kas maldina vai manipulē to pakalpojuma saņēmējus, vai tādā veidā, kas kā citādi būtiski kropļo vai vājina pakalpojumu saņēmēju spēju pieņemt brīvus un informētus lēmumus.
2. Šā panta 1. punktā minēto aizliegumu nepiemēro praksēm, uz ko attiecas Direktīva 2005/29/EK vai Regula (ES) 2016/679.
3. Komisija var izdot vadlīnijas par to, kā piemērot 1. punktu konkrētām praksēm, jo īpaši:
a) |
vizuāli vairāk izcelt kādu no variantiem, kad pakalpojuma saņēmējam prasa izvēlēties; |
b) |
atkārtoti prasīt pakalpojuma saņēmējam izdarīt izvēli, ja minētā izvēle jau ir izdarīta, jo īpaši – izmantojot uznirstošās izvēlnes, kas traucē lietotājam; |
c) |
padarīt atteikšanos no pakalpojuma sarežģītāku nekā pieteikšanos uz to. |
26. pants
Reklāma tiešsaistes platformās
1. Tiešsaistes platformu nodrošinātāji, kuri rāda reklāmu savās tiešsaistes saskarnēs, nodrošina, ka pakalpojuma saņēmēji var skaidri, uzskatāmi, nepārprotami un reāllaikā attiecībā uz katru konkrēto reklāmu, kas tiek parādīta katram atsevišķam saņēmējam, identificēt:
a) |
ka rādītā informācija ir reklāma, tostarp ar labi redzamiem marķējumiem, kurus varētu standartizēt saskaņā ar 44. pantu; |
b) |
fizisko vai juridisko personu, kuras vārdā reklāma tiek rādīta; |
c) |
fizisko vai juridisko personu, kas finansē reklāmu, ja minētā persona nav tā pati, kas minēta b) apakšpunktā; |
d) |
jēgpilnu informāciju, kas ir tieši un viegli piekļūstama no reklāmas, par galvenajiem parametriem, kas izmantoti, lai noteiktu to saņēmēju, kam tiek rādīta reklāma, un attiecīgā gadījumā, kā minētos parametrus var mainīt. |
2. Tiešsaistes platformu nodrošinātāji nodrošina pakalpojuma saņēmējiem funkciju, kas dod iespēju deklarēt, vai to sniegtais saturs ir komercziņojumi vai tos ietver.
Ja pakalpojuma saņēmējs saskaņā ar šo punktu iesniedz deklarāciju, tiešsaistes platformas nodrošinātājs nodrošina, ka citi pakalpojuma saņēmēji var skaidri, nepārprotami un reāllaikā – tostarp ar labi redzamiem marķējumiem, kurus varētu standartizēt saskaņā ar 44. pantu, – identificēt, ka pakalpojuma saņēmēja sniegtais saturs ir komercziņojumi vai tos ietver, kā aprakstīts minētajā pakalpojuma saņēmēja deklarācijā.
3. Tiešsaistes platformu nodrošinātāji pakalpojuma saņēmējiem nerāda reklāmu, kuras pamatā ir profilēšana, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 4. punktā, kas izmanto īpašas Regulas (ES) 2016/679 9. panta 1. punktā minētās personu datu kategorijas.
27. pants
Ieteikumu sistēmas pārredzamība
1. Tiešsaistes platformu nodrošinātāji, kuri izmanto ieteikumu sistēmas, vienkāršā un saprotamā valodā savos noteikumos nosaka galvenos ieteikumu sistēmās izmantotos parametrus, kā arī pakalpojuma saņēmēju iespējas modificēt vai ietekmēt minētos galvenos parametrus.
2. Šā panta 1. punktā minētajos galvenajos parametros paskaidro, kāpēc pakalpojuma saņēmējam tiek ieteikta konkrēta informācija. Tajos iekļauj vismaz:
a) |
kritērijus, kas pakalpojuma saņēmējam piedāvātās informācijas noteikšanā ir visbūtiskākie; |
b) |
minēto parametru relatīvā svarīguma pamatus. |
3. Ja attiecībā uz ieteikumu sistēmām, kas nosaka pakalpojuma saņēmējiem rādītās informācijas relatīvo secību, ir pieejamas vairākas iespējas saskaņā ar 1. punktu, tiešsaistes platformu nodrošinātāji nodrošina piekļuvi arī funkcijai, kas pakalpojuma saņēmējam dod iespēju jebkurā laikā izvēlēties un modificēt vēlamo iespēju. Minētā funkcija ir tieši un viegli piekļūstama no konkrētās tiešsaistes platformas tiešsaistes saskarnes sadaļas, kurā informācijai tiek piešķirta prioritāte.
28. pants
Nepilngadīgo aizsardzība tiešsaistē
1. Nepilngadīgajiem piekļūstamu tiešsaistes platformu nodrošinātāji ievieš pienācīgus un samērīgus pasākumus, lai savā pakalpojumā nodrošinātu augstu nepilngadīgo privātuma un drošības līmeni.
2. Tiešsaistes platformas nodrošinātāji savā saskarnē nerāda reklāmu, kuras pamatā ir profilēšana, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 4. punktā, kas izmanto pakalpojuma saņēmēja personas datus, ja tie ar pietiekamu pārliecību zina, ka pakalpojuma saņēmējs ir nepilngadīgs.
3. Šajā pantā noteikto pienākumu pildīšana neuzliek tiešsaistes platformu nodrošinātājiem pienākumu apstrādāt papildu personas datus, lai novērtētu, vai pakalpojuma saņēmējs ir nepilngadīgs.
4. Pēc konsultēšanās ar padomi Komisija var izdot vadlīnijas, lai palīdzētu tiešsaistes platformu nodrošinātājiem piemērot 1. punktu.
4. IEDAĻA
Papildu noteikumi, kas piemērojami tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem
29. pants
Izņēmums mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem
1. Šo iedaļu nepiemēro tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem un kas kvalificējami kā mikrouzņēmumi vai mazie uzņēmumi, kā definēts Ieteikumā 2003/361/EK.
Šo iedaļu nepiemēro tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem un kas iepriekš bijuši kvalificējami maza uzņēmuma vai mikrouzņēmuma statusam, kā definēts Ieteikumā 2003/361/EK, 12 mēnešus pēc minētā statusa zaudēšanas saskaņā ar minētā ieteikuma 4. panta 2. punktu, ja vien tie nav ļoti lielas tiešsaistes platformas saskaņā ar 33. pantu.
2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, šo iedaļu piemēro tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem un kas saskaņā ar 33. pantu ir noteikti kā ļoti lielas tiešsaistes platformas, neatkarīgi no tā, vai tie ir kvalificējami kā mikrouzņēmumi vai mazie uzņēmumi.
30. pants
Tirgotāju izsekojamība
1. Tiešsaistes platformas, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, nodrošina, ka tirgotāji var izmantot minētās tiešsaistes platformas tikai tam, lai popularizētu vēstījumus par produktiem un pakalpojumiem vai piedāvātu tos patērētājiem Savienībā, ja pirms to pakalpojumu izmantošanas minētajiem nolūkiem ir ieguvuši šādu informāciju, ja tā ir piemērojama tirgotājam:
a) |
tirgotāja vārds, uzvārds / nosaukums, adrese, tālruņa numurs un e-pasta adrese; |
b) |
tirgotāja identifikācijas dokumenta kopija vai jebkurš cits elektronisks dokuments saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 910/2014 (40) 3. pantā sniegto definīciju; |
c) |
tirgotāja maksājumu konta informācija; |
d) |
ja tirgotājs ir reģistrēts komercreģistrā vai tamlīdzīgā publiskā reģistrā – komercreģistrs, kurā tirgotājs reģistrēts, un tā reģistrācijas numurs vai līdzvērtīgi šajā reģistrā iekļautie identifikācijas līdzekļi; |
e) |
tirgotāja pašsertifikācija, kas ietver apņemšanos piedāvāt tikai tādus produktus vai pakalpojumus, kuri atbilst piemērojamām Savienības tiesību aktu normām. |
2. Kad tiešsaistes platformas nodrošinātājs saņēmis 1. punktā minēto informāciju un pirms tas ļauj tirgotājam izmantot savus pakalpojumus, tiešsaistes platformas nodrošinātājs, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, izmantojot jebkuru tādu brīvi pieejamu oficiālu tiešsaistes datubāzi vai saskarni, kuru dara pieejamu dalībvalstis vai Savienība, vai pieprasot tirgotājam sniegt uzticamu avotu izdotus pamatojuma dokumentus, dara visu iespējamo, lai novērtētu, vai 1. punkta a)–e) apakšpunktā minētā informācija ir uzticama un pilnīga. Šīs regulas nolūkos tirgotāji ir atbildīgi par sniegtās informācijas pareizību.
Attiecībā uz tirgotājiem, kas 1. punktā minētajos nolūkos 2024. gada 17. februārī jau izmanto tiešsaistes platformu nodrošinātāju, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, nodrošinātāji dara visu iespējamo, lai minēto informāciju no attiecīgajiem tirgotājiem iegūtu 12 mēnešu laikā. Ja attiecīgie tirgotāji nesniedz informāciju minētajā termiņā, tiešsaistes platformu nodrošinātāji aptur savu pakalpojumu sniegšanu minētajiem tirgotājiem līdz brīdim, kad tie ir iesnieguši visu informāciju.
3. Ja tiešsaistes platformas nodrošinātājs, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, iegūst pietiekamas norādes vai tam ir pamats uzskatīt, ka kāds 1. punktā minētais informācijas elements, kas iegūts no attiecīgā tirgotāja, ir neprecīzs, nepilnīgs vai nav atjaunināts, minētais nodrošinātājs pieprasa tirgotājam izlabot situāciju bez kavēšanās vai Savienības vai valstu tiesību aktos noteiktajā laikposmā.
Ja tirgotājs neizlabo vai nepapildina šo informāciju, tiešsaistes platformu nodrošinātājs, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, ātri pārtrauc sniegt attiecīgajam tirgotājam pakalpojumu attiecībā uz produktu vai pakalpojumu piedāvāšanu patērētājiem, kas atrodas Savienībā, līdz pieprasījuma pilnīgai izpildei.
4. Neskarot Regulas (ES) 2019/1150 4. pantu, ja tiešsaistes platformu nodrošinātājs, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, atsakās atļaut tirgotājam izmantot savu pakalpojumu saskaņā ar 1. punktu vai aptur sava pakalpojuma sniegšanu saskaņā ar šā panta 3. punktu, attiecīgajam tirgotājam ir tiesības iesniegt sūdzību, kā paredzēts šīs regulas 20. un 21. pantā.
5. Tiešsaistes platformu nodrošinātāji, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, drošā veidā uzglabā informāciju, kas iegūta saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu, sešus mēnešu laikposmā pēc līgumattiecību izbeigšanas ar attiecīgo tirgotāju. Pēc tam tie minēto informāciju izdzēš.
6. Neskarot šā panta 2. punktu, tiešsaistes platformu nodrošinātājs, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, minēto informāciju izpauž trešām personām tikai tad, ja to prasa piemērojamie tiesību akti, tostarp 10. pantā minētie rīkojumi un dalībvalstu kompetento iestāžu vai Komisijas izdoti rīkojumi ar mērķi izpildīt šajā regulā noteiktos uzdevumus.
7. Tiešsaistes platformu nodrošinātājs, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, dara pieejamu 1. punkta a), d) un e) apakšpunktā minēto informāciju savā tiešsaistes platformā pakalpojuma saņēmējiem skaidrā, viegli piekļūstamā un saprotamā veidā. Minētā informācija ir piekļūstama vismaz tiešsaistes platformas tiešsaistes saskarnē, kur norādīta informācija par produktu vai pakalpojumu.
31. pants
Integrēta atbilstība
1. Tiešsaistes platformu nodrošinātāji, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, nodrošina to, ka to tiešsaistes saskarne ir izstrādāta un organizēta tādā veidā, kas tirgotājiem dod iespēju pirms līguma noslēgšanas izpildīt savus pienākumus attiecībā uz piemērojamajos Savienības tiesību aktos noteikto informāciju, atbilstību un informāciju par produkta drošumu.
Jo īpaši attiecīgais nodrošinātājs nodrošina, ka tā tiešsaistes saskarne tirgotājiem dod iespēju sniegt informāciju par uzņēmēja nosaukumu, adresi, tālruņa numuru un e-pasta adresi, kā definēts Regulas (ES) 2019/1020 3. panta 13. punktā un citos Savienības tiesību aktos.
2. Tiešsaistes platformu nodrošinātāji, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, nodrošina to, ka to tiešsaistes saskarne ir izstrādāta un organizēta tādā veidā, lai tirgotāji varētu sniegt vismaz sekojošo:
a) |
informāciju, kas vajadzīga, lai skaidri un nepārprotami identificētu produktus vai pakalpojumus, kurus, izmantojot nodrošinātāju pakalpojumus, tie reklamē vai piedāvā patērētājiem, kas atrodas Savienībā; |
b) |
jebkādu zīmi, kas identificē tirgotāju, piemēram, preču zīmi, simbolu vai logotipu; un |
c) |
attiecīgā gadījumā informāciju par marķēšanu un apzīmēšanu saskaņā ar piemērojamo Savienības tiesību aktu noteikumiem par produktu drošumu un atbilstību. |
3. Tiešsaistes platformu nodrošinātāji, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, dara visu iespējamo, lai novērtētu, vai šādi tirgotāji ir snieguši 1. un 2. punktā minēto informāciju, pirms tiem atļauj piedāvāt to produktus vai pakalpojumus minētajās platformās. Pēc tam, kad tirgotājam atļauts piedāvāt produktus vai pakalpojumus nodrošinātāja tiešsaistes platformā, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, nodrošinātājs veic saprātīgus pasākumus, lai pēc nejaušības principa pārbaudītu kādā oficiālā, brīvi pieejamā un mašīnlasāmā tiešsaistes datubāzē vai tiešsaistes saskarnē, vai piedāvātie produkti vai pakalpojumi nav identificēti kā nelikumīgi.
32. pants
Tiesības uz informāciju
1. Ja tiešsaistes platformas nodrošinātājs, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, neatkarīgi no izmantotajiem līdzekļiem uzzina, ka tirgotājs, izmantojot tā pakalpojumus, ir piedāvājis nelikumīgu produktu vai pakalpojumu patērētājiem, kuri atrodas Savienībā, minētais nodrošinātājs, ciktāl tam ir to kontaktinformācija, informē patērētājus, kuri, izmantojot tā pakalpojumus, ir iegādājušies nelikumīgo produktu vai pakalpojumu, par:
a) |
to, ka produkts vai pakalpojums ir nelikumīgs; |
b) |
tirgotāja identitāti; un |
c) |
visiem attiecīgajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. |
Pirmajā daļā noteiktie pienākumi attiecas tikai uz nelikumīgu produktu vai pakalpojumu iegādi sešu mēnešu laikā pirms brīža, kad nodrošinātājs uzzinājis par nelikumību.
2. Ja 1. punktā minētajā situācijā tiešsaistes platformas nodrošinātājam, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, nav visu attiecīgo patērētāju kontaktinformācijas, minētais nodrošinātājs savā tiešsaistes saskarnē publisko viegli piekļūstamu informāciju par nelikumīgo produktu vai pakalpojumu, tirgotāja identitāti un visiem attiecīgajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.
5. IEDAĻA
Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju papildu pienākumi sistēmiskos risku pārvaldīšanai
33. pants
Ļoti lielas tiešsaistes platformas un ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas
1. Šo iedaļu piemēro tiešsaistes platformām un tiešsaistes meklētājprogrammām, kuru Savienībā esošo aktīvo pakalpojuma saņēmēju vidējais skaits mēnesī ir vienāds ar 45 miljoniem vai ir lielāks par to un kuras saskaņā ar 4. punktu ir noteiktas kā ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas.
2. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 87. pantu, lai koriģētu 1. punktā minēto Savienībā esošo aktīvo pakalpojuma saņēmēju vidējo skaitu mēnesī, ja Savienības iedzīvotāju skaits palielinās vai samazinās par 5 % attiecībā pret tās iedzīvotāju skaitu 2020. gadā vai pēc korekciju ieviešanas ar deleģēto aktu pret tās iedzīvotāju skaitu tajā gadā, kurā pieņemts nesenākais deleģētais akts. Šādā gadījumā tā koriģē minēto skaitli tā, lai tas atbilstu 10 % no Savienības iedzīvotāju skaita tajā gadā, kurā tā pieņem deleģēto aktu, izsakot minēto skaitli miljonos un noapaļojot to uz augšu vai uz leju.
3. Komisija pēc konsultēšanās ar padomi var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 87. pantu, lai papildinātu šīs regulas noteikumus, nosakot metodiku, ko var izmantot, lai šā panta 1. punkta un 24. panta 2. punkta vajadzībām aprēķinātu Savienībā esošo aktīvo pakalpojuma saņēmēju vidējo skaitu mēnesī, nodrošinot, ka šāda metodika pienācīgi ņem vērā tirgus un tehnoloģiju attīstību.
4. Komisija pēc konsultēšanās ar iedibinājuma dalībvalsti vai ņemot vērā informāciju, ko iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators sniedzis saskaņā ar 24. panta 4. punktu, pieņem lēmumu, ar kuru tiešsaistes platformu vai tiešsaistes meklētājprogrammu, kuras vidējais aktīvo pakalpojuma saņēmēju skaits mēnesī ir vienāds ar šā panta 1. punktā minēto skaitu vai lielāks par to, nosaka par ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu šīs regulas nolūkos. Komisija savu lēmumu pieņem, balstoties uz datiem, ko tiešsaistes platformas vai tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs paziņojis saskaņā ar 24. panta 2. punktu, vai informāciju, kas pieprasīta saskaņā ar 24. panta 3. punktu, vai jebkādu citu Komisijai pieejamu informāciju.
Tas, ka tiešsaistes platformas vai tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs neievēro 24. panta 2. punktu vai neizpilda iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatora vai Komisijas pieprasījumu saskaņā ar 24. panta 3. punktu, neliedz Komisijai noteikt šo nodrošinātāju par ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāju saskaņā ar šo punktu.
Ja Komisija savu lēmumu balsta uz citu informāciju, kas tai pieejama saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, vai uz papildu informāciju, kura pieprasīta saskaņā ar 24. panta 3. punktu, Komisija dod iespēju attiecīgajam tiešsaistes platformas vai tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam 10 darbdienās iesniegt savu viedokli par Komisijas sākotnējo ieceri noteikt tiešsaistes platformu vai tiešsaistes meklētājprogrammu attiecīgi par ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu. Komisija pienācīgi ņem vērā attiecīgā nodrošinātāja iesniegto viedokli.
Attiecīgā tiešsaistes platformas vai tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja nespēja iesniegt viedokli saskaņā ar šā punkta trešo daļu neliedz Komisijai minēto tiešsaistes platformu vai minēto tiešsaistes meklētājprogrammu noteikt attiecīgi par ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu, balstoties uz citu tai pieejamu informāciju.
5. Komisija ļoti lielas tiešsaistes platformas statusu atceļ, ja viena gada laikā tiešsaistes platformas vai tiešsaistes meklētājprogrammas vidējais aktīvo pakalpojuma saņēmēju skaits mēnesī nav vienāds ar 1. punktā minēto skaitu vai lielāks par to.
6. Komisija bez liekas kavēšanās savus lēmumus saskaņā ar 4. un 5. punktu paziņo attiecīgajam tiešsaistes platformas vai tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam, padomei un iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram.
Komisija nodrošina, ka noteikto ļoti lielo tiešsaistes platformu un ļoti lielo tiešsaistes meklētājprogrammu saraksts tiek publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un minēto sarakstu atjaunina. Šajā iedaļā noteiktie pienākumus piemēro attiecīgajām ļoti lielajām tiešsaistes platformām un ļoti lielām tiešsaistes meklētājprogrammām vai to piemērošana tām tiek izbeigta, sākot ar četriem mēnešiem pēc attiecīgā nodrošinātāja informēšanas saskaņā ar šā punkta pirmo daļu.
34. pants
Riska novērtēšana
1. Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji rūpīgi apzina, analizē un novērtē visus sistēmiskos riskus Savienībā, kas izriet no to pakalpojumu un to attiecīgo sistēmu konstrukcijas vai darbības, tostarp algoritmiskās sistēmas, vai no to pakalpojumu izmantošanas.
Tie veic riska novērtējumus no 33. panta 6. punkta otrajā daļā noteiktā piemērošanas sākuma datuma un pēc tam vismaz reizi gadā un jebkurā gadījumā pirms tādu funkciju izvēršanas, kurām varētu būt kritiska ietekme uz riskiem, kas apzināti saskaņā ar šo pantu. Risku novērtējums ir vērsts uz to pakalpojumiem un ir samērīgs ar sistēmiskajiem riskiem, ņemot vērā to smagumu un varbūtību, un tas ietver šādus sistēmiskos riskus:
a) |
nelikumīga satura izplatīšana ar to pakalpojumiem; |
b) |
jebkāda faktiska vai paredzama negatīva ietekme uz pamattiesību īstenošanu, jo īpaši pamattiesību uz Hartas 1. pantā noteikto cilvēka cieņu, Hartas 7. pantā noteikto privātās un ģimenes dzīves respektēšanu, Hartas 8. pantā noteikto personas datu aizsardzību, Hartas 11. pantā noteikto vārda un informācijas brīvību, tostarp mediju brīvību un plurālismu, un Hartas 21. pantā noteikto diskriminēšanas aizliegumu, Hartas 24. pantā noteiktajām bērna tiesībām un Hartas 38. pantā noteikto augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību; |
c) |
jebkāda faktiska vai paredzama negatīva ietekme uz pilsonisko diskursu, vēlēšanu procesiem un sabiedrisko drošību; |
d) |
jebkāda faktiska vai paredzama negatīva ietekme attiecībā uz dzimumbalstītu vardarbību, sabiedrības veselības aizsardzību un nepilngadīgajiem un nopietna negatīva ietekme uz personas fizisko un garīgo labbūtību. |
2. Veicot riska novērtēšanu, ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji jo īpaši ņem vērā to, vai un kā kādu no 1. punktā minētajiem sistēmiskajiem riskiem ietekmē šādi faktori:
a) |
ieteikumu sistēmu un jebkuras citas relevantas algoritmiskās sistēmas dizains; |
b) |
to satura moderācijas sistēmas; |
c) |
piemērojamie noteikumi un to izpildes panākšana; |
d) |
reklāmas atlases un rādīšanas sistēmas; |
e) |
ar datiem saistītās nodrošinātāja prakses. |
Novērtējumos analizē arī to, vai un kā riskus saskaņā ar 1. punktu ietekmē tīša manipulācija ar to pakalpojumu, tostarp pakalpojuma neautentiska izmantošana vai automatizēta izmantošana, kā arī nelikumīga satura un to noteikumiem neatbilstošas informācijas pastiprināšana un potenciāli ātra izplatīšana plašā mērogā.
Novērtējumā ņem vērā īpašus reģionālus vai lingvistiskus aspektus, tostarp tad, ja tie ir specifiski dalībvalstij.
3. Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji riska novērtējumu apliecinošos dokumentus glabā vismaz trīs gadus pēc riska novērtējumu veikšanas un pēc pieprasījuma nosūta tos Komisijai un iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram.
35. pants
Riska mazināšana
1. Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji ievieš saprātīgus, samērīgus un iedarbīgus riska mazināšanas pasākumus, kas pielāgoti saskaņā ar 34. pantu apzinātajiem konkrētajiem sistēmiskajiem riskiem, īpašu uzmanību pievēršot šādu pasākumu ietekmei uz pamattiesībām. Attiecīgā gadījumā tie var ietvert šādus pasākumus:
a) |
pakalpojumu konstrukcijas, iezīmju vai funkciju, tostarp tiešsaistes saskarņu, pielāgošana; |
b) |
noteikumu un to izpildes panākšanas pielāgošana; |
c) |
satura moderācijas procesu pielāgošana, tostarp tādu paziņojumu izskatīšanas ātrumu un kvalitāti, kuri saistīti ar konkrētiem nelikumīga satura veidiem, un – attiecīgā gadījumā – paziņotā satura ātru izņemšanu vai piekļuves liegšanu tam, jo īpaši nelikumīgas naida runas vai kibervardarbības gadījumā, kā arī jebkuru lēmumu pieņemšanas procesu un satura moderācijai paredzētu resursu pielāgošana; |
d) |
algoritmisko sistēmu, tostarp ieteikumu sistēmu, testēšana un pielāgošana; |
e) |
reklāmas sistēmu pielāgošana un tādu mērķorientētu pasākumu pieņemšana, kas vērsti uz reklāmas rādīšanas ierobežošanu vai pielāgošanu saistībā ar to sniegto pakalpojumu; |
f) |
iekšējo procesu, resursu, testēšanas, dokumentēšanas vai savu darbību uzraudzības pastiprināšana, it īpaši attiecībā uz sistēmisko risku atklāšanu; |
g) |
ar uzticamajiem signalizētājiem veidojamās sadarbības sākšana vai koriģēšana saskaņā ar šīs regulas 22. pantu un ārpustiesas strīdu izšķiršanas lēmumu īstenošana saskaņā ar 21. pantu; |
h) |
ar citiem tiešsaistes platformu vai tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem veidojamās sadarbības uzsākšana vai koriģēšana ar attiecīgi 45. un 48. pantā minētajiem rīcības kodeksiem un krīzes protokoliem; |
i) |
izpratnes veicināšanas pasākumu veikšana un to tiešsaistes saskarņu pielāgošana, lai pakalpojumu saņēmējiem dotu vairāk informācijas; |
j) |
mērķorientētu pasākumu veikšana nolūkā aizsargāt bērna tiesības, tostarp vecuma pārbaudes un vecākvadības rīkus un tādus rīkus, kuru mērķis ir palīdzēt nepilngadīgajiem ziņot par vardarbību vai saņemt atbalstu, ja nepieciešams; |
k) |
nodrošināšana, ka informācijas elements neatkarīgi no tā, vai tas ir ģenerēts vai manipulēts attēls, audio vai video saturs, kas ticami atgādina reālas personas, priekšmetus, vietas vai citus subjektus vai notikumus un lietotājam maldinoši šķiet autentisks vai patiess, tiešsaistes saskarnēs ir atšķirams ar labi redzamu marķējumu, un turklāt tādas viegli lietojamas funkcijas nodrošināšana, kas pakalpojuma saņēmējiem ļauj norādīt šādu informāciju. |
2. Padome sadarbībā ar Komisiju reizi gadā publicē visaptverošus ziņojumus. Ziņojumos ietver šādu informāciju:
a) |
tādu nozīmīgāko un visbiežāk konstatēto sistēmisko risku apzināšanu un novērtēšana, par kuriem ziņo ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji vai kuri apzināti, izmantojot citus informācijas avotus, jo īpaši tos, kas sniegti saskaņā ar 39., 40. un 42. pantu; |
b) |
tāda paraugprakse ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem, kas mazina apzinātos sistēmiskos riskus. |
Minētajos ziņojumos sistēmiskos riskus attiecīgi norāda pa dalībvalstīm, kurās tie radušies, un par Savienību kopumā.
3. Komisija sadarbībā ar digitālo pakalpojumu koordinatoriem var izdot vadlīnijas par šā panta 1. punkta piemērošanu attiecībā uz konkrētiem riskiem, it īpaši, lai piedāvātu paraugpraksi un ieteicamos iespējamos pasākumus, pienācīgi ņemot vērā pasākumu iespējamo ietekmi uz Hartā noteiktajām visu iesaistīto personu pamattiesībām. Gatavojot šādas vadlīnijas, Komisija rīko sabiedrisko apspriešanu.
36. pants
Mehānisms reaģēšanai krīzes situācijā
1. Krīzes gadījumā Komisija, rīkojoties pēc padomes ieteikuma, var pieņemt lēmumu, kurā prasīts, lai viens vai vairāki ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji veic vienu vai vairākas no šādām darbībām:
a) |
novērtē, vai un, ja jā, cik lielā mērā un kā to pakalpojumu darbība un izmantošana būtiski veicina nopietnu apdraudējumu, kas minēts 2. punktā, vai var to būtiski veicināt; |
b) |
apzina un piemēro konkrētus, iedarbīgus un samērīgus pasākumus, piemēram, tos, kas paredzēti 35. panta 1. punktā vai 48. panta 2. punktā, lai nepieļautu, izbeigtu vai ierobežotu jebkādu šādu nopietna drauda veicināšanu, kura apzināta saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu; |
c) |
līdz noteiktai dienai vai regulāri, kā norādīts lēmumā, ziņo Komisijai par a) apakšpunktā minētajiem novērtējumiem, par saskaņā ar b) apakšpunktu veikto konkrēto pasākumu precīzu saturu, īstenošanu un kvalitatīvo un kvantitatīvo ietekmi un par visiem citiem jautājumiem, kas saistīti ar minētajiem novērtējumiem vai minētajiem pasākumiem, kā norādīts lēmumā. |
Apzinot un piemērojot pasākumus saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu, pakalpojumu sniedzējs vai sniedzēji pienācīgi ņem vērā 2. punktā minētā nopietnā apdraudējuma smagumu, pasākumu steidzamību un faktisko vai potenciālo ietekmi uz visu iesaistīto personu tiesībām un leģitīmajām interesēm, tostarp pasākumu iespējamo neatbilstību Hartā paredzētajām pamattiesībām.
2. Šā panta nolūkā uzskata, ka krīze ir tad, ja ārkārtēji apstākļi rada nopietnu apdraudējumu sabiedrības drošībai vai sabiedrības veselībai Savienībā vai ievērojamā tās daļā.
3. Kad Komisija pieņem 1. punktā minēto lēmumu, tā nodrošina, ka ir izpildītas visas šādas prasības:
a) |
lēmuma prasītās darbības ir patiešām nepieciešamas, pamatotas un samērīgas, jo īpaši ņemot vērā 2. punktā minētā nopietnā apdraudējuma smagumu, pasākumu steidzamību un faktisko vai potenciālo ietekmi uz visu iesaistīto personu tiesībām un leģitīmajām interesēm, tostarp pasākumu iespējamo neatbilstību Hartā paredzētajām pamattiesībām; |
b) |
lēmumā ir norādīts saprātīgs laikposms, kurā jāveic 1. punkta b) apakšpunktā minētie konkrētie pasākumi, jo īpaši ņemot vērā minēto pasākumu steidzamību un laiku, kas vajadzīgs to sagatavošanai un īstenošanai; |
c) |
lēmumā prasītās darbības ir ierobežotas uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus. |
4. Pēc tam, kad Komisija pieņēmusi 1. punktā minēto lēmumu, tā bez nepamatotas kavēšanās veic šādas darbības:
a) |
paziņo lēmumu pakalpojumu sniedzējam vai sniedzējiem, kam tas ir adresēts; |
b) |
dara lēmumu publiski pieejamu; un |
c) |
informē par lēmumu padomi, aicina to iesniegt savu viedokli par lēmumu un pastāvīgi informē to par jebkādām turpmākām norisēm, kas ar lēmumu saistītas. |
5. Saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu un 7. punkta otro daļu veicamo konkrēto pasākumu izvēle paliek tā pakalpojumu sniedzēja vai sniedzēju ziņā, kam adresēts Komisijas lēmums.
6. Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma var iesaistīties dialogā ar pakalpojumu sniedzēju, lai noteiktu, vai, ņemot vērā pakalpojuma sniedzēja konkrētos apstākļus, plānotie vai īstenotie pasākumi, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā, ir rezultatīvi un samērīgi izvirzīto mērķu sasniegšanā. Jo īpaši Komisija nodrošina, ka pasākumi, ko pakalpojumu sniedzējs veic saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, atbilst 3. punkta a) un c) apakšpunktā minētajām prasībām.
7. Komisija uzrauga, kā tiek piemēroti konkrētie pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 1. punktā minēto lēmumu, pamatojoties uz minētā punkta c) apakšpunktā minētajiem ziņojumiem un jebkādu citu attiecīgu informāciju, tostarp informāciju, ko tā var pieprasīt saskaņā ar 40. vai 67. pantu, ņemot vērā krīzes attīstību. Komisija regulāri – vismaz reizi mēnesī – par šo uzraudzību ziņo padomei.
Ja Komisija uzskata, ka saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu plānotie vai īstenotie konkrētie pasākumi nav iedarbīgi vai samērīgi, tā ar lēmumu, kas pieņemts pēc apspriešanās ar padomi, var pieņemt lēmumu pieprasīt pakalpojumu sniedzējam pārskatīt minēto konkrēto pasākumu apzināšanu vai piemērošanu.
8. Attiecīgā gadījumā, ņemot vērā krīzes attīstību, Komisija, rīkojoties pēc padomes ieteikuma, var grozīt 1. punktā vai 7. punkta otrajā daļā minēto lēmumu:
a) |
atceļot lēmumu un attiecīgā gadījumā pieprasot ļoti lielai tiešsaistes platformai vai ļoti lielai tiešsaistes meklētājprogrammai izbeigt piemērot pasākumus, kas apzināti un īstenoti saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu vai 7. punkta otro daļu, jo īpaši tad, ja šādu pasākumu pamatojums vairs nepastāv; |
b) |
pagarinot 3. punkta c) apakšpunktā minēto laikposmu par laikposmu, kas nepārsniedz trīs mēnešus; |
c) |
ņemot vērā pasākumu piemērošanā gūto pieredzi, jo īpaši pasākumu iespējamo neatbilstību Hartā nostiprinātajām pamattiesībām. |
9. Šā panta 1.–6. punkta prasības piemēro šajā pantā minētajam lēmumam un tā grozījumiem.
10. Komisija maksimāli ņem vērā padomes ieteikumu, kas izdots saskaņā ar šo pantu.
11. Komisija katru gadu pēc lēmumu pieņemšanas saskaņā ar šo pantu un jebkurā gadījumā trīs mēnešus pēc krīzes beigām ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par saskaņā ar minētajiem lēmumiem pieņemto konkrēto pasākumu piemērošanu.
37. pants
Neatkarīga revīzija
1. Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem par to līdzekļiem vismaz vienu reizi gadā veic neatkarīgu revīziju, lai novērtētu atbilstību šādiem nosacījumiem:
a) |
šīs regulas III nodaļā izklāstītie pienākumi; |
b) |
visas apņemšanās, kuras tie ir uzņēmušies saskaņā ar 45. un 46. pantā minētajiem rīcības kodeksiem un 48. pantā minētajiem krīzes protokoliem. |
2. Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji organizācijām, kas veic revīzijas saskaņā ar šo pantu, piedāvā sadarbību un palīdzību, kas nepieciešama, lai tās varētu rezultatīvi, efektīvi un laikus veikt minētās revīzijas, cita starpā nodrošinot tām piekļuvi visiem attiecīgajiem datiem un telpām un atbildot uz mutiskiem vai rakstiskiem jautājumiem. Tie atturas kavēt, nepienācīgi ietekmēt vai apdraudēt revīzijas veikšanu.
Šādas revīzijas nodrošina adekvātu konfidencialitātes līmeni un dienesta noslēpumu attiecībā uz informāciju, kas revīzijas kontekstā, tostarp pēc tās beigām, iegūta no ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem un trešām personām. Tomēr minētās prasības ievērošana nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt revīziju veikšanu un citus šīs regulas noteikumus, jo īpaši tos, kas attiecas uz pārredzamību, uzraudzību un izpildes panākšanu. Ja tas nepieciešams 42. panta 4. punktā minētās pārredzamības ziņojumu sniegšanas vajadzībām, revīzijas ziņojumam un revīzijas īstenošanas ziņojumam, kas minēti šā panta 4. un 6. punktā, pievieno versijas, kurās nav informācijas, ko varētu pamatoti uzskatīt par konfidenciālu.
3. Revīziju, kas paredzēta šā panta 1. punktā, veic organizācijas, kuras ir:
a) |
neatkarīgas no attiecīgo ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāja un ar to saistītām juridiskām personām un kurām nav interešu konfliktu ar tiem; jo īpaši:
|
b) |
pierādījušas savas specializētās zināšanas riska pārvaldības jomā, kā arī tehnisko kompetenci un spējas; |
c) |
pierādījušas savu objektivitātes un profesionālās ētikas līmeni, pamatojoties uz prakses kodeksu un atbilstīgo standartu ievērošanu. |
4. Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji nodrošina, ka organizācijas, kuras veic revīziju, sagatavo revīzijas ziņojumu par katru veikto revīziju. Minēto ziņojumu pamato rakstveidā, un tas ietver vismaz šādu informāciju:
a) |
revīzijai pakļautā ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja nosaukums, adrese un kontaktpunkts un aplūkotais laika periods; |
b) |
revīziju veicošās organizācijas vai organizāciju nosaukums un adrese; |
c) |
interešu deklarācija; |
d) |
konkrēto revidēto elementu apraksts un izmantotā metodika; |
e) |
galveno revīzijas konstatējumu apraksts un kopsavilkums; |
f) |
to trešo pušu apraksts, ar kurām revīzijas ietvaros notikusi apspriešanās; |
g) |
revīzijas atzinums par to, vai revidētais ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs ir ievērojis savus pienākumus un šā panta 1. punktā noteiktās apņemšanās, proti, “pozitīvs”, “pozitīvs ar iebildēm” vai “negatīvs”; |
h) |
ja revīzijas atzinums nav “pozitīvs”, darbības ieteikumi par konkrētiem pasākumiem atbilstības panākšanai un ieteicamais atbilstības panākšanas termiņš. |
5. Ja organizācija, kas veica revīziju, nav varējusi revidēt konkrētus īpašus elementus vai sniegt revīzijas atzinumu, pamatojoties uz veikto izmeklēšanu, revīzijas ziņojumā iekļauj paskaidrojumu par apstākļiem un iemesliem, kāpēc minētos elementus nevarēja revidēt.
6. Saņemot revīzijas atzinumu, kurš nav “pozitīvs”, ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji pienācīgi ņem vērā visus tiem adresētos darbības ieteikumus, lai veiktu nepieciešamos pasākumus to īstenošanai. Viena mēneša laikā pēc šādu ieteikumu saņemšanas tie pieņem revīzijas ieteikumu īstenošanas ziņojumu, kurā norādīti šie pasākumi. Ja tie neīsteno darbības ieteikumus, tie savā revīzijas ieteikumu īstenošanas ziņojumā pamato neīstenošanas iemeslus un izklāsta visus alternatīvos pasākumus, kurus tie ir īstenojuši, lai novērstu konstatētās neatbilstības.
7. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 87. pantu, lai papildinātu šo regulu, paredzot noteikumus, kas vajadzīgi revīziju veikšanai saskaņā ar šo pantu, jo īpaši attiecībā uz nepieciešamajiem noteikumiem par procedūras posmiem, revīzijas metodiku un ziņošanas veidnēm revīzijām, kuras tiek veiktas saskaņā ar šo pantu. Minētajos deleģētajos aktos ņem vērā 44. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētos brīvprātīgos revīzijas standartus.
38. pants
Ieteikumu sistēmas
Papildus 27. pantā noteiktajām prasībām ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji, kas izmanto ieteikumu sistēmas, nodrošina vismaz vienu iespēju katrai no savām ieteikumu sistēmām, kura nav balstīta uz profilēšanu, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 4. punktā.
39. pants
Tiešsaistes reklāmas papildu pārredzamība
1. Ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji, kuri rāda reklāmu savās tiešsaistes saskarnēs, visā reklāmas rādīšanas laikposmā un līdz vienam gadam pēc tam, kad reklāma pēdējo reizi minētajās saskarnēs parādīta īpašā saskarnes sadaļā, izmantojot ar meklēšanas funkciju aprīkotu un uzticamu rīku, kurā iespējami vairākkritēriju vaicājumi, un lietojumprogrammas saskarnes, apkopo un dara publiski pieejamu 2. punktā minēto informāciju saturošu repozitoriju. Tie nodrošina, ka repozitorijs nesatur to pakalpojuma saņēmēju personas datus, kuriem tika rādīta vai varēja tikt rādīta reklāma, un veic saprātīgus pasākumus, lai nodrošinātu informācijas precizitāti un pilnīgumu.
2. Repozitorijs ietver vismaz visu šādu informāciju:
a) |
reklāmas saturs, tostarp produkta, pakalpojuma vai zīmola nosaukums un reklāmas priekšmets; |
b) |
fiziskā vai juridiskā persona, kuras vārdā reklāma rādīta; |
c) |
fiziskā vai juridiskā persona, kas maksājusi par reklāmu, ja attiecīgā persona nav tā pati, kas minēta b) apakšpunktā; |
d) |
laikposms, kurā reklāma rādīta; |
e) |
tas, vai reklāmu bija iecerēts rādīt vienai vai vairākām konkrētām pakalpojuma saņēmēju grupām, un, ja tā, tad galvenie šim nolūkam izmantotie parametri, tostarp attiecīgā gadījumā lēmumi par galvenajiem parametriem, kas izmantoti, lai izslēgtu vienu vai vairākas šādas konkrētas grupas; |
f) |
komercpaziņojumi, kas publicēti ļoti lielajās tiešsaistes platformās un identificēti saskaņā ar 26. panta 2. punktu; |
g) |
sasniegto pakalpojuma saņēmēju kopējais skaits un attiecīgā gadījumā visu to grupu vai grupas veidojošo pakalpojuma saņēmēju kopskaits katrā dalībvalstī, kurām reklāma tika īpaši adresēta. |
3. Attiecībā uz 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu – ja ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs ir izņēmis konkrētu reklāmu vai liedzis piekļuvi tai, pamatojoties uz iespējamu nelikumību vai neatbilstību tā noteikumiem, repozitorijs minētajos punktos minēto informāciju neietver. Šādā gadījumā repozitorijs par attiecīgo konkrēto reklāmu ietver informāciju, kas minēta attiecīgi 17. panta 3. punkta a)–e) apakšpunktā vai 9. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā.
Komisija pēc apspriešanās ar padomi, attiecīgajiem pārbaudītajiem pētniekiem, kas minēti 40. pantā, un sabiedrību var izdot vadlīnijas par šajā pantā minēto repozitoriju struktūru, organizāciju un funkcijām.
40. pants
Piekļuve datiem un to kontrole
1. Pēc motivēta pieprasījuma un tajā norādītā saprātīgā laikposmā ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji sniedz iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram vai Komisijai piekļuvi datiem, kas nepieciešami, lai pārraudzītu un novērtētu atbilstību šai regulai.
2. Digitālo pakalpojumu koordinatori un Komisija datus, kuriem piekļūts saskaņā ar 1. punktu, izmanto, tikai lai pārraudzītu un novērtētu atbilstību šai regulai, un pienācīgi ņem vērā ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju un attiecīgā pakalpojuma saņēmēju tiesības un intereses, tostarp personas datu aizsardzību, konfidenciālas informācijas – jo īpaši komercnoslēpumu – aizsardzību un to pakalpojuma drošības saglabāšanu.
3 Šā panta 1. punkta nolūkā ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji pēc iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatora vai Komisijas pieprasījuma izskaidro savu algoritmisko sistēmu, tostarp ieteikumu sistēmu, dizainu, loģiku, darbību un testēšanu.
4. Pēc iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatora vai Komisijas motivēta pieprasījuma un tajā norādītā saprātīgā laikposmā ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji dod piekļuvi datiem pārbaudītiem pētniekiem, kuri atbilst šā panta 8. punktā noteiktajām prasībām, lai tie veiktu tādus pētījumus, kas palīdz atklāt, apzināt un izprast sistēmiskos riskus Savienībā, kā noteikts saskaņā ar 34. panta 1. punktu, un novērtēt 35. pantā paredzēto riska mazināšanas pasākumu pietiekamību, efektivitāti un ietekmi.
5. Piecpadsmit dienu laikā no šā panta 4. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji var pieprasīt iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram attiecīgā gadījumā grozīt pieprasījumu, ja tie uzskata, ka tie nespēj sniegt piekļuvi pieprasītajiem datiem viena no šādiem diviem iemesliem dēļ:
a) |
tiem nav piekļuves datiem; |
b) |
piekļuves sniegšana datiem izraisīs ievērojamu ievainojamību to pakalpojuma drošībai vai konfidenciālas informācijas un sevišķi komercnoslēpumu aizsardzībai. |
6. Saskaņā ar šā panta 5. punktu iesniegtie grozījumu pieprasījumi ietver priekšlikumus viena vai vairāku tādu alternatīvo līdzekļu izmantošanai, ar kuriem var tikt sniegta piekļuve pieprasītajiem datiem vai citiem datiem, kas ir piemēroti un pietiekami pieprasījuma izpildei.
Iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators pieņem lēmumu par grozījumu pieprasījumu 15 dienu laikā un paziņo to ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājam, kā arī attiecīgajā gadījumā izsniedz grozītu pieprasījumu un nosaka jaunu laikposmu pieprasījuma izpildei.
7. Ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji atvieglo un dod piekļuvi datiem saskaņā ar 1. un 4. punktu, izmantojot pieprasījumā norādītās attiecīgās saskarnes, tostarp tiešsaistes datubāzes vai lietojumprogrammu saskarnes.
8. Pēc pētnieku pienācīgi pamatota pieteikuma iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators piešķir šādiem konkrēta pētījuma pētniekiem “pārbaudītu pētnieku” statusu un izdod motivētu pieprasījumu par piekļuvi datiem ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam saskaņā ar 4. punktu, ja pētnieki pierāda, ka viņi atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
a) |
viņi ir saistīti ar pētniecības organizāciju, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/790 2. panta 1. punktā; |
b) |
viņi ir neatkarīgi no komerciālām interesēm; |
c) |
viņu pieteikumā ir norādīts pētniecības finansējums; |
d) |
viņi spēj izpildīt katram pieprasījumam atbilstīgās konkrētās datu drošības un konfidencialitātes prasības un aizsargāt personas datus un savā pieprasījumā apraksta attiecīgos tehniskos un organizatoriskos pasākumus, ko viņi šajā nolūkā ieviesuši; |
e) |
viņu pieteikumā ir parādīts, ka viņu piekļuve datiem un pieprasītie termiņi ir nepieciešami un samērīgi ar to pētījuma nolūkiem un ka minētā pētījuma gaidāmie rezultāti palīdzēs sasniegt 4. punktā paredzētos mērķus; |
f) |
plānotie pētniecības pasākumi tiks veikti 4. punktā paredzētajiem nolūkiem; |
g) |
viņi ir apņēmušies saprātīgā laikposmā pēc pētījuma pabeigšanas pētījuma rezultātus darīt publiski pieejamus bez maksas, ņemot vērā attiecīgā pakalpojuma saņēmēju tiesības un intereses saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679. |
Kad iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators ir saņēmis pieteikumu saskaņā ar šo punktu, tas informē Komisiju un padomi.
9. Pētnieki var arī iesniegt savu pieteikumu tās pētniecības organizācijas dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoram, ar kuru tie ir saistīti. Kad digitālo pakalpojumu koordinators ir saņēmis pieteikumu saskaņā ar šo punktu, tas veic sākotnējo novērtējumu par to, vai attiecīgie pētnieki atbilst visiem 8. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Attiecīgais digitālo pakalpojumu koordinators pēc tam pieteikumu kopā ar attiecīgo pētnieku iesniegtajiem apliecinošajiem dokumentiem un sākotnējo novērtējumu nosūta iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram. Iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators bez nepamatotas kavēšanās pieņem lēmumu par to, vai piešķirt pētniekam pārbaudīta pētnieka statusu.
Pienācīgi ņemot vērā iesniegto sākotnējo novērtējumu, galīgais lēmums piešķirt pētniekam pārbaudīta pētnieka statusu saskaņā ar 8. punktu ir iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatora kompetencē.
10. Digitālo pakalpojumu koordinators, kas piešķīris pārbaudīta pētnieka statusu un izdevis motivētu pieprasījumu par piekļuvi datiem ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem par labu pārbaudītam pētniekam, izdod lēmumu par piekļuves izbeigšanu, ja tas pēc izmeklēšanas vai nu pēc savas iniciatīvas, vai pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no trešām personām, konstatē, ka pārbaudītais pētnieks vairs neatbilst 8. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, un par lēmumu informē attiecīgo ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāju. Pirms piekļuves izbeigšanas digitālo pakalpojumu koordinators ļauj pārbaudītajam pētniekam reaģēt uz izmeklēšanas konstatējumiem un ieceri izbeigt piekļuvi.
11. Iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatori paziņo padomei to fizisko personu vārdus, uzvārdus un kontaktinformāciju vai citu subjektu nosaukumus un kontaktinformāciju, kurām tie ir piešķīruši pārbaudīta pētnieka statusu saskaņā ar 8. punktu, kā arī pētījuma, par kuru tika iesniegts pieteikums, mērķi, vai paziņo padomei, ja tie ir atcēluši piekļuvi datiem saskaņā ar 10. punktu.
12. Ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji bez liekas kavēšanās sniedz piekļuvi datiem, tostarp, ja tas ir tehniski iespējams, reāllaika datiem, ar noteikumu, ka dati to tiešsaistes saskarnē ir publiski pieejami pētniekiem – tostarp ar bezpeļņas struktūrām, organizācijām un apvienībām saistītiem pētniekiem –, kuri atbilst 8. punkta b), c), d) un e) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem un kuri datus izmanto tikai tādu pētījumu veikšanai, kas palīdz atklāt, apzināt un izprast sistēmiskos riskus Savienībā saskaņā ar 34. panta 1. punktu.
13. Komisija pēc konsultēšanās ar padomi pieņem deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot tehniskos nosacījumus, saskaņā ar kuriem ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem ir jākopīgo dati saskaņā ar šā panta 1. un 4. punktu, un nolūkus, kuriem dati var tikt izmantoti. Minētajos deleģētajos aktos nosaka konkrētus nosacījumus, saskaņā ar kuriem var notikt šāda datu kopīgošana ar pētniekiem atbilstoši Regulai (ES) 2016/679, kā arī attiecīgus objektīvus rādītājus, procedūras un attiecīgā gadījumā neatkarīgus konsultāciju mehānismus, kas palīdz kopīgot datus, ņemot vērā attiecīgo ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju un pakalpojuma saņēmēju tiesības un intereses, tostarp konfidenciālas informācijas un sevišķi komercnoslēpumu aizsardzību un to pakalpojuma drošības saglabāšanu.
41. pants
Atbilstības uzraudzības funkcija
1. Ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji izveido atbilstības uzraudzības funkciju, kas ir neatkarīga no to darbības funkcijām un ko veido viena vai vairākas atbilstības uzraudzības amatpersonas, tostarp atbilstības uzraudzības funkcijas vadītājs. Minētā atbilstības uzraudzības funkcijai ir pietiekamas pilnvaras, statuss un resursi, kā arī piekļuve ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja vadības struktūrai, lai pārraudzītu attiecīgā platformas nodrošinātāja atbilstību šai regulai.
2. Ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja vadības struktūra nodrošina, ka atbilstības uzraudzības amatpersonām ir profesionālā kvalifikācija, zināšanas, pieredze un spējas, kas nepieciešamas šā panta 3. punktā minēto uzdevumu veikšanai.
Ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja vadības struktūra nodrošina, ka atbilstības uzraudzības funkcijas vadītājs ir neatkarīgs augstākā līmeņa vadītājs ar konkrētu atbildību par atbilstības uzraudzības funkciju.
Atbilstības uzraudzības funkcijas vadītājs tieši atskaitās ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja vadības struktūrai un var paust bažas minētajai struktūrai un to brīdināt, ja 34. pantā minētie riski vai neatbilstība šai regulai ietekmē vai var ietekmēt attiecīgo ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāju, neskarot vadības struktūras pienākumus tās uzraudzības un vadības funkcijās.
Atbilstības uzraudzības funkcijas vadītāju neatbrīvo no amata bez ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja vadības struktūras iepriekšēja apstiprinājuma.
3. Atbilstības uzraudzības amatpersonām ir šādi uzdevumi:
a) |
sadarboties ar iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoru un Komisiju šīs regulas nolūkos; |
b) |
nodrošināt, ka visi 34. pantā minētie riski tiek apzināti un pienācīgi paziņoti un ka tiek veikti pamatoti, samērīgi un iedarbīgi riska mazināšanas pasākumi saskaņā ar 35. pantu; |
c) |
organizēt un pārraudzīt ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja darbības, kas saistītas ar neatkarīgo revīziju saskaņā ar 37. pantu; |
d) |
informēt un konsultēt ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja vadību un darbiniekus par attiecīgajiem šajā regulā noteiktajiem pienākumiem; |
e) |
uzraudzīt ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja atbilstību šajā regulā noteiktajiem pienākumiem; |
f) |
attiecīgā gadījumā uzraudzīt ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja atbilstību saistībām, kas noteiktas rīcības kodeksos saskaņā ar 45. un 46. pantu vai krīzes protokolos saskaņā ar 48. pantu. |
4. Ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji paziņo iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram un Komisijai atbilstības uzraudzības funkcijas vadītāja vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju.
5. Ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja vadības struktūra nosaka, pārrauga un ir atbildīga par to nodrošinātāja pārvaldības pasākumu īstenošanu, kas nodrošina atbilstības funkcijas neatkarību, tostarp pienākumu nošķiršanu ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja organizācijā, interešu konfliktu novēršanu un saskaņā ar 34. pantu apzināto sistēmisko risku pareizu pārvaldību.
6. Vadības struktūra periodiski – vismaz reizi gadā – apstiprina un pārskata stratēģijas un politiku attiecībā uz to risku uzņemšanos, pārvaldību, pārraudzību un mazināšanu, kuri apzināti saskaņā ar 34. pantu un kuriem ļoti lielā tiešsaistes platforma vai ļoti lielā tiešsaistes meklētājprogramma ir vai varētu tikt pakļauta.
7. Vadības struktūra velta pietiekami daudz laika, lai apsvērtu pasākumus, kas saistīti ar riska pārvaldību. Tā aktīvi iesaistās ar riska pārvaldību saistīto lēmumu pieņemšanā un nodrošina, ka tiek piešķirti adekvāti resursi saskaņā ar 34. pantu apzināto risku pārvaldībai.
42. pants
Pārredzamības ziņošanas pienākumi
1. Ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji publicē 15. pantā minēto ziņojumu vēlākais divu mēnešu laikā no 33. panta 6. punkta otrajā daļā minētā piemērošanas sākuma datuma un pēc tam publicē to vismaz reizi sešos mēnešos.
2. Šā panta 1. punktā minētajos ziņojumos, ko publicē ļoti lielu tiešsaistes platformu nodrošinātāji, papildus 15. pantā un 24. panta 1. punktā minētajai informācijai norāda:
a) |
cilvēkresursus, ko ļoti lielu tiešsaistes platformu nodrošinātājs atvēl satura moderācijai attiecībā uz Savienībā piedāvāto pakalpojumu, iedalot pēc katras piemērojamās dalībvalstu oficiālās valodas, tostarp 16. un 22. pantā noteikto pienākumu izpildei, kā arī 20. pantā noteikto pienākumu izpildei; |
b) |
to personu kvalifikāciju un valodu zināšanas, kuras veic a) apakšpunktā minētās darbības, kā arī šādam personālam sniegto apmācību un atbalstu; |
c) |
šīs regulas 15. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētos precizitātes rādītājus un saistīto informāciju, iedalot pēc katras piemērojamās dalībvalstu oficiālās valodas. |
Ziņojumus publicē vismaz vienā no dalībvalstu oficiālajām valodām.
3. Papildus 24. panta 2. punktā minētajai informācijai ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji šā panta 1. punktā minētajos ziņojumos iekļauj informāciju par katrā dalībvalstī esošo pakalpojuma saņēmēju vidējo skaitu mēnesī.
4. Ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji bez nepamatotas kavēšanās pēc pabeigšanas nosūta iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram un Komisijai un dara publiski pieejamu vēlākais trīs mēnešus pēc katra 37. panta 4. punktā minētā revīzijas ziņojuma saņemšanas:
a) |
ziņojumu, kurā izklāstīti saskaņā ar 34. pantu veiktās riska novērtēšanas rezultāti; |
b) |
konkrētos mazināšanas pasākumus, kas veikti saskaņā ar 35. panta 1. punktu; |
c) |
revīzijas ziņojumu, kas minēts 37. panta 4. punktā; |
d) |
revīzijas ieteikumu īstenošanas ziņojumu, kas minēts 37. panta 6. punktā; |
e) |
attiecīgā gadījumā informāciju par apspriešanos, ko nodrošinātājs veicis, lai atbalstītu riska novērtējumus un riska mazināšanas pasākumu izstrādi. |
5. Ja ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs uzskata, ka informācijas publicēšana saskaņā ar šā panta 4. punktu varētu izraisīt attiecīgā nodrošinātāja vai pakalpojuma saņēmēju konfidenciālas informācijas izpaušanu, ievērojami kaitēt tā pakalpojuma drošībai, apdraudēt sabiedrisko drošību vai kaitēt pakalpojuma saņēmējiem, nodrošinātājs var šādu informāciju izņemt no publiski pieejamajiem ziņojumiem. Minētajā gadījumā nodrošinātājs iesniedz pilnus ziņojumus iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram un Komisijai kopā ar pamatojumu informācijas izņemšanai no publiski pieejamajiem ziņojumiem.
43. pants
Uzraudzības maksa
1. Komisija no ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem, kad tiem noteikts statuss saskaņā ar 33. pantu, iekasē gada uzraudzības maksu.
2. Gada uzraudzības maksas kopsumma sedz aplēstās izmaksas, kas Komisijai rodas šajā regulā paredzēto uzraudzības uzdevumu veikšanā, jo īpaši izmaksas, kas saistītas ar statusa piešķiršanu saskaņā ar 33. pantu, datubāzes izveidi, uzturēšanu un darbību saskaņā ar 24. panta 5. punktu un ar informācijas kopīgošanas sistēmu saskaņā ar 85. pantu, ar lietu nodošanu saskaņā ar 59 pantu, ar atbalstu padomei saskaņā ar 62. pantu un ar uzraudzības uzdevumiem saskaņā ar 56. pantu un IV nodaļas 4. iedaļu.
3. Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem katru gadu piemēro uzraudzības maksu par katru pakalpojumu, kuram tie ir izraudzīti saskaņā ar 33. pantu
Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka gada uzraudzības maksas summu katram ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam. Pieņemot minētos īstenošanas aktus, Komisija piemēro metodiku, kas noteikta šā panta 4. punktā minētajā deleģētajā aktā, un ievēro šā panta 5. punktā izklāstītos principus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 88. pantā.
4. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 87. pantu, ar kuriem nosaka detalizētu metodiku un procedūras tam, kā:
a) |
noteikt 2. punktā minētās aplēstās izmaksas; |
b) |
noteikt 5. punkta b) un c) apakšpunktā minētās individuālās gada uzraudzības maksas; |
c) |
noteikt 5. punkta c) apakšpunktā noteikto maksimālo kopējo robežvērtību; un |
d) |
noteikt detalizētu kārtību maksājumu veikšanai. |
Pieņemot minētos deleģētos aktus, Komisija ievēro šā panta 5. punktā izklāstītos principus.
5. Šā panta 3. punktā minētajā īstenošanas aktā un 4. punktā minētajā deleģētajā aktā ievēro šādus principus:
a) |
gada uzraudzības maksas kopējās summas aplēsē ņem vērā izmaksas, kas radušās iepriekšējā gadā; |
b) |
gada uzraudzības maksa ir proporcionāla katras ļoti lielas tiešsaistes platformas vai katras ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas, kas noteiktas saskaņā ar 33. pantu, Savienībā esošo aktīvo pakalpojumu saņēmēju vidējam skaitam mēnesī; |
c) |
gada uzraudzības maksas kopsumma, ko iekasē no konkrēta ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas meklētājprogrammas nodrošinātāja, jebkurā gadījumā nepārsniedz 0,05 % no tā globālajiem gada neto ienākumiem iepriekšējā finanšu gadā. |
6. Individuālās gada uzraudzības maksas, kas iekasētas saskaņā ar šā panta 1. punktu, ir ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (41) 21. panta 5. punktu.
7. Komisija katru gadu ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par kopējām izmaksām, kas radušās, pildot uzdevumus saskaņā ar šo regulu, un par iepriekšējā gadā iekasēto individuālo gada uzraudzības maksu kopsummu.
6. IEDAĻA
Citi noteikumi par pienācīgas rūpības pienākumiem
44. pants
Standarti
1. Komisija konsultējas ar padomi un atbalsta un veicina attiecīgo Eiropas un starptautisko standartizācijas iestāžu noteikto brīvprātīgo standartu izstrādāšanu un īstenošanu vismaz attiecībā uz:
a) |
elektroniska paziņojumu iesniegšanu saskaņā ar 16. pantu; |
b) |
veidņu, dizaina un procesa standartiem lietotājdraudzīgai saziņai ar pakalpojuma saņēmējiem par ierobežojumiem, kas izriet no noteikumiem un to izmaiņām; |
c) |
uzticamo signalizētāju veiktu elektronisku paziņojumu iesniegšanu saskaņā ar 22. pantu, tostarp ar lietojumprogrammu saskarnēm; |
d) |
konkrētām saskarnēm, tostarp lietojumprogrammu saskarnēm, ar mērķi veicināt atbilstību 39. un 40. pantā noteiktajiem pienākumiem; |
e) |
ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu revīziju saskaņā ar 37. pantu; |
f) |
šīs regulas 39. panta 2. punktā minēto reklāmas repozitoriju sadarbspēju; |
g) |
datu nosūtīšanu reklāmas starpnieku starpā ar mērķi atbalstīt pārredzamības pienākumu pildīšanu saskaņā ar 26. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu; |
h) |
tehniskiem pasākumiem, kas dara iespējamu atbilstību pienākumiem attiecībā uz reklāmu, kuri paredzēti šajā regulā, tostarp pienākumiem attiecībā uz labi redzamu marķējumu reklāmām un komercpaziņojumiem, kas minēti 26. pantā; |
i) |
izvēles saskarnēm un informācijas sniegšanu par dažādu veidu ieteikumu sistēmu galvenajiem parametriem saskaņā ar 27. un 38. pantu; |
j) |
standartiem mērķorientētiem pasākumiem nepilngadīgo aizsardzībai tiešsaistē. |
2. Komisija atbalsta standartu atjaunināšanu, ņemot vērā tehnoloģisko attīstību un attiecīgo pakalpojumu saņēmēju rīcību. Attiecīgā informācija par standartu atjaunināšanu ir publiski pieejama un viegli piekļūstama.
45. pants
Rīcības kodeksi
1. Komisija un padome veicina un sekmē brīvprātīgu rīcības kodeksu izstrādi Savienības līmenī, lai sniegtu ieguldījumu šīs regulas pienācīgā piemērošanā, sevišķi ņemot vērā specifiskās problēmas, kas saistītas ar dažādu veidu nelikumīga satura un sistēmisku risku novēršanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, jo īpaši konkurences un personas datu aizsardzības jomā.
2. Ja rodas ievērojams sistēmisks risks 34. panta 1. punkta nozīmē, kurš skar vairākas ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas, Komisija var uzaicināt attiecīgos ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājus un attiecīgā gadījumā citus ļoti lielu tiešsaistes platformu, ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu un tiešsaistes platformu nodrošinātājus un citu starpniecības pakalpojumu sniedzējus, kā arī attiecīgās kompetentās iestādes, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un citas ieinteresētās personas piedalīties rīcības kodeksu izstrādē, cita starpā nosakot saistības īstenot īpašus risku mazināšanas pasākumus, kā arī izveidojot regulāras ziņošanas sistēmu par visiem īstenotajiem pasākumiem un to rezultātiem.
3. Īstenojot šā panta 1. un 2. punktu, Komisija un padome un attiecīgā gadījumā citas struktūras tiecas nodrošināt, ka rīcības kodeksos ir skaidri noteikti konkrēti mērķi, iekļauti galvenie snieguma rādītāji minēto mērķu sasniegšanas novērtēšanai un pienācīgi ņemtas vērā visu ieinteresēto personu, jo īpaši iedzīvotāju, vajadzības un intereses Savienības līmenī. Komisija un padome arī tiecas nodrošināt, ka dalībnieki regulāri ziņo Komisijai un saviem attiecīgajiem iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoriem par visiem īstenotajiem pasākumiem un to iznākumiem salīdzinājumā ar tajos ietvertajiem galvenajiem snieguma rādītājiem. Galvenajos snieguma rādītājos un ziņošanas saistībās ņem vērā lieluma un spēju atšķirības starp dažādiem dalībniekiem.
4. Komisija un padome novērtē, vai rīcības kodeksi atbilst šā panta 1.un 3. punktā izklāstītajiem mērķiem un regulāri pārrauga un izvērtē minēto mērķu sasniegšanu, ņemot vērā galvenos snieguma rādītājus, ko tie varētu ietvert. Tās publicē savus secinājumus.
Komisija un padome arī veicina un atvieglo rīcības kodeksu regulāru pārskatīšanu un pielāgošanu.
Ja rīcības kodeksi sistemātiski netiek ievēroti, Komisija un padome var aicināt rīcības kodeksu parakstītājus veikt vajadzīgos pasākumus.
46. pants
Rīcības kodeksi tiešsaistes reklāmai
1. Komisija veicina un sekmē brīvprātīgu rīcības kodeksu izstrādi Savienības līmenī tiešsaistes platformu nodrošinātāju un citu attiecīgo pakalpojumu sniedzēju, piemēram, tiešsaistes reklāmas starpniecības pakalpojumu sniedzēju, citu programmatiskās reklāmas vērtības ķēdē iesaistīto dalībnieku vai pakalpojuma saņēmēju pārstāvju organizāciju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju vai attiecīgo iestāžu, vidū ar mērķi uzlabot tiešsaistes reklāmas vērtības ķēdes dalībnieku pārredzamību ārpus 26. un 39. pantā noteiktajām prasībām.
2. Komisija tiecas nodrošināt, ka rīcības kodeksu mērķis ir panākt informācijas rezultatīvu nosūtīšanu, pilnīgi ievērojot visu iesaistīto personu tiesības un intereses, kā arī konkurenciālu, pārredzamu un taisnīgu tiešsaistes reklāmas vidi saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem, jo īpaši konkurences un privātuma un personas datu aizsardzības jomā. Komisija tiecas nodrošināt, ka rīcības kodeksi vismaz ietver sekojošo:
a) |
tiešsaistes reklāmas starpnieku turētās informācijas nosūtīšanu pakalpojuma saņēmējiem attiecībā uz 26. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā noteiktajām prasībām; |
b) |
tiešsaistes reklāmas starpnieku turētās informācijas nosūtīšanu repozitorijiem saskaņā ar 39. pantu; |
c) |
jēgpilnu informāciju par datu monetizāciju. |
3. Komisija veicina rīcības kodeksu izstrādi līdz 2025. gada 18. februārim un to piemērošanu līdz 2025. gada 18. augustam.
4. Komisija mudina visus 1. punktā minētajā tiešsaistes reklāmas vērtības ķēdē iesaistītos dalībniekus atbalstīt saistības, kas noteiktas rīcības kodeksos, un pildīt tās.
47. pants
Rīcības kodeksi piekļūstamībai
1. Komisija veicina un sekmē rīcības kodeksu izstrādi Savienības līmenī, kurā iesaistās tiešsaistes platformu nodrošinātāji un citi attiecīgi pakalpojumu sniedzēji, pakalpojuma saņēmējus pārstāvošas organizācijas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas vai attiecīgās iestādes, lai veicinātu pilnīgu un īstenu vienlīdzīgu līdzdalību, uzlabojot piekļuvi tiešsaistes pakalpojumiem, kas ar savu sākotnējo konstrukciju vai turpmākiem pielāgojumiem atbilst personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām.
2. Komisija cenšas nodrošināt, ka rīcības kodeksi tiecas nodrošināt minēto pakalpojumu piekļūstamību saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem, lai personas ar invaliditāti pēc iespējas vairāk izmantotu šos pakalpojumus. Komisija cenšas nodrošināt, ka rīcības kodeksi tiecas sasniegt vismaz šādus mērķus:
a) |
izstrādāt un pielāgot pakalpojumus tā, lai tie būtu piekļūstami personām ar invaliditāti, padarot tos uztveramus, izmantojamus, saprotamus un robustus; |
b) |
izskaidrot, kā pakalpojumi atbilst piemērojamajām piekļūstamības prasībām, un šo informāciju personām ar invaliditāti piekļūstamā veidā darīt pieejamu sabiedrībai; |
c) |
saskaņā ar šo regulu sniegto informāciju, veidnes un pasākumus darīt pieejamus tā, lai tie būtu viegli atrodami, viegli saprotami un piekļūstami personām ar invaliditāti. |
3. Komisija veicina rīcības kodeksu izstrādi līdz 2025. gada 18. februārim un to piemērošanu līdz 2025. gada 18. augustam.
48. pants
Krīzes protokoli
1. Padome var ieteikt Komisijai sākt izstrādāt brīvprātīgus krīzes protokolus saskaņā ar šā panta 2., 3. un 4. punktu, lai risinātu krīzes situācijas. Minētās situācijas attiecas tikai uz ārkārtas apstākļiem, kas ietekmē sabiedrisko drošību vai sabiedrības veselību.
2. Komisija mudina ļoti lielu tiešsaistes platformu, ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu un attiecīgā gadījumā citu tiešsaistes platformu vai citu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājus un palīdz tiem iesaistīties krīzes protokolu izstrādē, testēšanā un piemērošanā. Komisija cenšas nodrošināt to, ka minētie krīzes protokoli ietver vienu vai vairākus šādus pasākumus:
a) |
uzskatāmi parādīt informācija par krīzes situāciju, ko sniedz dalībvalstu iestādes vai Savienības līmenī, vai atkarībā no krīzes konteksta – citas attiecīgas uzticamas struktūras; |
b) |
nodrošināt, ka starpniecības pakalpojumu sniedzējs izraugās konkrētu kontaktpunktu krīzes pārvaldībai; attiecīgā gadījumā tas var būt 11. pantā minētais elektroniskais kontaktpunkts vai – ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju gadījumā – 41. pantā minētā atbilstības uzraudzības amatpersona; |
c) |
attiecīgā gadījumā resursus, kas piešķirti, lai izpildītu 16., 20., 22., 23. un 35. pantā noteiktos pienākumus, pielāgot attiecīgās krīzes situācijas izraisītajām vajadzībām. |
3. Komisija attiecīgā gadījumā krīzes protokolu izstrādē, testēšanā un piemērošanas uzraudzīšanā iesaista dalībvalstu iestādes un var iesaistīt arī Savienības struktūras, birojus un aģentūras. Komisija pēc nepieciešamības un attiecīgā gadījumā krīzes protokolu izstrādē var iesaistīt arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas vai citas attiecīgas organizācijas.
4. Komisija tiecas nodrošināt, lai krīzes protokolos būtu skaidri izklāstīti visi šie nosacījumi:
a) |
īpašie parametri, pēc kuriem nosaka, kas veido īpašus ārkārtas apstākļus, kurus krīzes protokols tiecas risināt, un kādi ir tā mērķi; |
b) |
katra dalībnieka loma un pasākumi, kas tam jāievieš sagatavošanās nolūkā un tiklīdz ir aktivizēts krīzes protokols; |
c) |
skaidra procedūra, kā noteikt, kad jāaktivizē krīzes protokols; |
d) |
skaidra procedūra, kā noteikt laikposmu, kurā īstenojami pasākumi pēc krīzes protokola aktivizēšanas, stingri aprobežojoties ar to, kas nepieciešams konkrēto ārkārtas apstākļu pārvarēšanai; |
e) |
aizsardzības pasākumi, ar ko novērst negatīvu ietekmi uz Hartā noteikto pamattiesību, sevišķi vārda un informācijas brīvības un tiesību uz nediskriminēšanu, izmantošanu; |
f) |
procedūra, kā, beidzoties krīzes situācijai, publiski ziņot par visiem īstenotajiem pasākumiem, to ilgumu un rezultātiem. |
5. Ja Komisija uzskata, ka krīzes protokols nerisina produktīvi krīzes situāciju vai nenodrošina 4. punkta e) apakšpunktā minēto pamattiesību aizsardzību, tā lūdz dalībniekus pārskatīt krīzes protokolu, cita starpā īstenojot papildu pasākumus.
IV NODAĻA
ĪSTENOŠANA, SADARBĪBA, SODI UN IZPILDES PANĀKŠANA
1. IEDAĻA
Kompetentās iestādes un valsts digitālo pakalpojumu koordinatori
49. pants
Kompetentās iestādes un digitālo pakalpojumu koordinatori
1. Dalībvalstis ieceļ vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kas atbild par starpniecības pakalpojumu sniedzēju uzraudzību un šīs regulas izpildes panākšanu (“kompetentās iestādes”).
2. Dalībvalstis vienu no kompetentajām iestādēm ieceļ par savu digitālo pakalpojumu koordinatoru. Digitālo pakalpojumu koordinators atbild par visiem jautājumiem, kas attiecas uz šīs regulas uzraudzību un izpildes panākšanu minētajā dalībvalstī, ja vien attiecīgā dalībvalsts noteiktus konkrētus uzdevumus vai jomas nav piešķīrusi citām kompetentajām iestādēm. Digitālo pakalpojumu koordinatora pienākums katrā ziņā ir koordinēt minētos jautājumus valsts līmenī un veicināt iedarbīgu un konsekventu šīs regulas uzraudzību un izpildes panākšanu Savienībā.
Minētajā nolūkā digitālo pakalpojumu koordinatori sadarbojas cits ar citu, ar citām valsts kompetentajām iestādēm, padomi un Komisiju, neskarot dalībvalstu iespēju nodrošināt sadarbības mehānismus un regulāru viedokļu apmaiņu starp digitālo pakalpojumu koordinatoru un citām valsts iestādēm, ja tas nepieciešams to attiecīgo uzdevumu veikšanai.
Ja dalībvalsts papildus digitālo pakalpojumu koordinatoram ieceļ vienu vai vairākas kompetentās iestādes, tā nodrošina, ka minēto iestāžu un digitālo pakalpojumu koordinatora attiecīgie uzdevumi ir skaidri noteikti un šīs iestādes, veicot savus uzdevumus, cieši un produktīvi sadarbojas.
3. Dalībvalstis ieceļ digitālo pakalpojumu koordinatoru līdz 2024. gada 17. februārim.
Dalībvalstis publisko un dara zināmu Komisijai un padomei savas par digitālo pakalpojumu koordinatoru ieceltās kompetentās iestādes nosaukumu un informāciju par to, kā ar to var sazināties. Attiecīgā dalībvalsts Komisijai un padomei dara zināmu pārējo 2. punktā minēto kompetento iestāžu nosaukumus, kā arī to attiecīgos uzdevumus.
4. Digitālo pakalpojumu koordinatoriem piemērojamos noteikumus, kas izklāstīti 50., 51. un 56. pantā, piemēro arī jebkurām citām kompetentajām iestādēm, ko dalībvalstis ieceļ saskaņā ar šā panta 1. punktu.
50. pants
Prasības digitālo pakalpojumu koordinatoriem
1. Dalībvalstis nodrošina, ka to digitālo pakalpojumu koordinatori veic ar šo regulu noteiktos uzdevumus objektīvi, pārredzami un laicīgi. Dalībvalstis nodrošina, ka to digitālo pakalpojumu koordinatoriem to uzdevumu veikšanai ir visi nepieciešamie resursi, tostarp pietiekami tehniskie resursi, finansiālie resursi un cilvēkresursi, lai pienācīgi uzraudzītu visus to kompetencē esošos starpniecības pakalpojumu sniedzējus. Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās digitālo pakalpojumu koordinatoram ir pietiekama autonomija budžeta pārvaldībā, ievērojot budžeta vispārējos ierobežojumus, lai negatīvi neietekmētu digitālo pakalpojumu koordinatora neatkarību.
2. Veicot savus uzdevumus un īstenojot savas pilnvaras saskaņā ar šo regulu, digitālo pakalpojumu koordinatori darbojas pilnīgi neatkarīgi. Tie ir brīvi no tiešas vai netiešas ārējas ietekmes, un tie nelūdz un nesaņem norādījumus no citām publiskām iestādēm vai privātā sektora pusēm.
3. Šā panta 2. punkts neskar digitālo pakalpojumu koordinatoru uzdevumus, kas tiem jāveic šajā regulā noteiktajā uzraudzības un izpildes panākšanas sistēmā, un sadarbību ar citām kompetentajām iestādēm saskaņā ar 49. panta 2. punktu. Šā panta 2. punkts neliedz veikt pārskatīšanu tiesā un neskar arī samērīgas pārskatatbildības prasības attiecībā uz digitālo pakalpojumu koordinatoru vispārējām darbībām, piemēram, finanšu izdevumiem vai ziņošanu valstu parlamentiem, ar noteikumu, ka minētās prasības neapdraud šīs regulas mērķu sasniegšanu.
51. pants
Digitālo pakalpojumu koordinatoru pilnvaras
1. Ja tas nepieciešams šajā regulā noteikto uzdevumu veikšanai, digitālo pakalpojumu koordinatoriem ir šādas pilnvaras izmeklēt to dalībvalsts kompetencē esošo starpniecības pakalpojumu sniedzēju darbības:
a) |
pilnvaras pieprasīt, lai šie pakalpojumu sniedzēji, kā arī visas citas personas, kuras darbojas nolūkos, kas saistīti ar šo pakalpojumu sniedzēju komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju, un par kurām ir saprātīgs pamats domāt, ka tās var zināt informāciju par iespējamu šīs regulas pārkāpumu, tostarp organizācijas, kas veic 37. pantā un 75. panta 2. punktā minētās revīzijas, sniedz šādu informāciju bez nepamatotas kavēšanās; |
b) |
pilnvaras veikt vai lūgt savas dalībvalsts tiesu iestādi uzdot veikt inspekcijas telpās, ko šie pakalpojumu sniedzēji vai minētās personas izmanto nolūkos, kuri saistīti ar to komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju, vai pieprasīt, lai šīs inspekcijas veic citas valsts iestādes, nolūkā pārbaudīt, konfiscēt, paņemt ar iespējamu pārkāpumu saistītu informāciju vai iegūt tās kopijas neatkarīgi no datu uzglabāšanas līdzekļa; |
c) |
pilnvaras lūgt, lai šo pakalpojumu sniedzēju vai minēto personu darbinieki vai pārstāvji sniedz skaidrojumus par informāciju, kas ir saistīta ar iespējamu pārkāpumu, un ar to piekrišanu ierakstīt atbildes ar jebkādiem tehniskiem līdzekļiem. |
2. Digitālo pakalpojumu koordinatoriem ir šādas izpildes panākšanas pilnvaras attiecībā uz to dalībvalsts kompetencē esošajiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, ja tas nepieciešams šajā regulā noteikto uzdevumu veikšanai:
a) |
pilnvaras pieņemt apņemšanos, ko piedāvā minētie pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz šīs regulas ievērošanu, un padarīt minētās apņemšanās saistošas; |
b) |
pilnvaras pieprasīt pārkāpumu izbeigšanu un attiecīgā gadījumā piemērot korektīvus pasākumus, kas ir samērīgi ar pārkāpumu un ir nepieciešami, lai pārkāpums tiktu faktiski izbeigts, vai lūgt to darīt savas dalībvalsts tiesu iestādei; |
c) |
pilnvaras uzlikt naudas sodus vai pieprasīt to darīt savas dalībvalsts tiesu iestādei saskaņā ar 52. pantu par šīs regulas neievērošanu, arī ar izmeklēšanas rīkojumiem, kas izdoti saskaņā ar šā panta 1. punktu; |
d) |
pilnvaras piemērot periodisku soda maksājumu vai pieprasīt to darīt savas dalībvalsts tiesu iestādei saskaņā ar 52. pantu, lai nodrošinātu, ka pārkāpums tiek izbeigts atbilstoši rīkojumam, kas izdots saskaņā ar šīs daļas b) apakšpunktu, vai par atbilstoši šā panta 1. punktam izdotā izmeklēšanas rīkojuma neizpildi; |
e) |
pilnvaras pieņemt pagaidu pasākumus vai pieprasīt to darīt savas dalībvalsts tiesu iestādei, lai novērstu nopietna kaitējuma risku. |
Attiecībā uz pirmās daļas c) un d) apakšpunktu digitālo pakalpojumu koordinatoriem ir arī minētajos apakšpunktos noteiktās izpildes panākšanas pilnvaras attiecībā uz citām 1. punktā minētajām personām, ja tās nav izpildījušas rīkojumu, kas tām izdots saskaņā ar minēto punktu. Tie īsteno minētās izpildes panākšanas pilnvaras tikai pēc tam, kad minētajām citām personām ir laikus sniegta visa attiecīgā informācija par šādiem rīkojumiem, cita starpā par piemērojamajiem termiņiem, naudas sodiem vai periodiskajiem soda maksājumiem par rīkojuma neizpildi, kā arī par apstrīdēšanas iespējām.
3. Ja nepieciešams šajā regulā noteikto uzdevumu veikšanai un ja visas citas šajā pantā noteiktās pilnvaras, kas īstenotas, lai panāktu pārkāpuma izbeigšanu, ir izmantotas, un pārkāpums turpinās vai tiek turpināts un rada nopietnu kaitējumu, ko nevar novērst, īstenojot citas Savienības vai valstu tiesību aktos paredzētās pilnvaras, digitālo pakalpojumu koordinatoriem attiecībā uz to dalībvalsts kompetencē esošajiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem ir arī pilnvaras veikt šādus pasākumus:
a) |
pieprasīt, lai minēto pakalpojumu sniedzēju vadības struktūra bez nepamatotas kavēšanās pārbauda situāciju, pieņem un iesniedz rīcības plānu, kurā ir noteikti pasākumi, kas nepieciešami pārkāpuma izbeigšanai, nodrošina, ka pakalpojumu sniedzējs veic minētos pasākumus, un ziņo par veiktajiem pasākumiem; |
b) |
ja digitālo pakalpojumu koordinators uzskata, ka starpniecības pakalpojumu sniedzējs nav pienācīgi izpildījis a) apakšpunktā minētās prasības, pārkāpums nav novērsts vai turpinās un rada nopietnu kaitējumu, un minētais pārkāpums ir noziedzīgs nodarījums, kas apdraud personu dzīvību vai drošību, pieprasīt tā dalībvalsts kompetentajai tiesu iestādei izdot rīkojumu uz laiku ierobežot saņēmēju piekļuvi attiecīgajam pakalpojumam, ko skāris pārkāpums, vai, ja tas tehniski nav iespējams, starpniecības pakalpojumu sniedzēja tiešsaistes saskarnei, kurā notiek pārkāpums. |
Digitālo pakalpojumu koordinators, izņemot gadījumos, kad tas rīkojas pēc Komisijas pieprasījuma, kā norādīts 82. pantā, pirms šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētā pieprasījuma iesniegšanas aicina ieinteresētās puses iesniegt rakstveida apsvērumus laikposmā, kas nav īsāks par divām nedēļām, raksturojot, kādus pasākumus tas paredzējis pieprasīt, un norādot vienu vai vairākus adresātus, kam pasākumi paredzēti. Kompetentās tiesu iestādes tiesvedībā drīkst piedalīties starpniecības pakalpojumu sniedzējs, viens vai vairāki paredzētie adresāti un jebkura cita trešā puse, kas apliecina leģitīmas intereses. Uzdotie pasākumi ir samērīgi ar pārkāpuma raksturu, smagumu, atkārtošanos un ilgumu, un tie nedrīkst nepamatoti ierobežot attiecīgā pakalpojuma saņēmēju piekļuvi likumīgai informācijai.
Piekļuves ierobežojumu nosaka uz četrām nedēļām ar iespēju, ka kompetentā tiesu iestāde savā rīkojumā ļauj digitālo pakalpojumu koordinatoram šo laikposmu pagarināt uz turpmākiem tāda paša garuma termiņiem, ņemot vērā maksimālo šādu pagarinājumu skaitu, ko noteikusi minētā tiesu iestāde. Digitālo pakalpojumu koordinators šo laikposmu pagarina tikai tad, ja, ņemot vērā visu minētā ierobežojuma skarto pušu tiesības un intereses un visus attiecīgos apstākļus, tostarp jebkādu informāciju, ko starpniecības pakalpojumu sniedzējs, viens vai vairāki adresāti un visas citas trešās puses, kas apliecinājušas leģitīmas intereses, var tam sniegt, tas uzskata, ka, ir izpildīti abi šie nosacījumi:
a) |
starpniecības pakalpojumu sniedzējs nav veicis nepieciešamos pasākumus, lai izbeigtu pārkāpumu; |
b) |
pagaidu ierobežojums nepienācīgi neierobežo pakalpojumu saņēmēju piekļuvi likumīgai informācijai, ņemot vērā skarto pakalpojuma saņēmēju skaitu un to, vai pastāv adekvātas un tūlītēji piekļūstamas alternatīvas. |
Ja digitālo pakalpojumu koordinators uzskata, ka trešās daļas a) un b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, tomēr vairs nevar pagarināt laikposmu saskaņā ar šā punkta trešo daļu, tas iesniedz kompetentajai tiesu iestādei jaunu pieprasījumu, kā norādīts pirmās daļas b) apakšpunktā.
4. Šā panta 1., 2. un 3. punktā uzskaitītās pilnvaras neskar 3. iedaļu.
5. Pasākumi, ko digitālo pakalpojumu koordinatori veic, īstenojot 1., 2. un 3. punktā noteiktās pilnvaras, ir iedarbīgi, atturoši un samērīgi, sevišķi ņemot vērā ar minētajiem pasākumiem saistītā pārkāpuma vai iespējamā pārkāpuma raksturu, smagumu, atkārtošanos un ilgumu, kā arī attiecīgā gadījumā attiecīgā starpniecības pakalpojumu sniedzēja ekonomisko, tehnisko un darbības spēju.
6. Dalībvalstis paredz konkrētus noteikumus un procedūras 1., 2. un 3. punktā noteikto pilnvaru īstenošanai un nodrošina, ka minētās pilnvaras tiek īstenotas, ievērojot pienācīgus aizsardzības pasākumus, kas noteikti piemērojamajos valsts tiesību aktos saskaņā ar Hartu un Savienības tiesību aktu vispārīgajiem principiem. Jo īpaši, minētos pasākumus veic tikai saskaņā ar tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un tiesībām uz aizstāvību, tostarp tiesībām tikt uzklausītam un piekļūt lietas materiāliem, un tiem ir piemērojamas visu skarto pušu tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.
52. pants
Sodi
1. Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro to kompetencē esošajiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu saskaņā ar 51. pantu.
2. Paredzētie sodi ir efektīvi, samērīgi un atturoši. Dalībvalstis minētos noteikumus un pasākumus dara zināmus Komisijai un nekavējoties paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka naudas sodu maksimālais apmērs, ko var piemērot par šajā regulā noteikta pienākuma neizpildi, ir 6 % no attiecīgā starpniecības pakalpojumu sniedzēja gada globālā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā. Dalībvalstis nodrošina, ka naudas soda maksimālais apmērs, ko var piemērot par nepareizas, nepilnīgas vai maldinošas informācijas sniegšanu, par atbildes nesniegšanu vai nepareizas, nepilnīgas vai maldinošas informāciju nelabošanu un par nepakļaušanos pārbaudei, ir 1 % no attiecīgā starpniecības pakalpojumu sniedzēja vai personas globālā gada apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā.
4. Dalībvalstis nodrošina, ka periodiskā soda maksājuma maksimālais apmērs par katru dienu ir 5 % no attiecīgā starpniecības pakalpojumu sniedzēja vidējā globālā dienas apgrozījuma vai ienākuma iepriekšējā finanšu gadā, ko aprēķina no attiecīgajā lēmumā norādītā datuma.
53. pants
Tiesības iesniegt sūdzību
Pakalpojuma saņēmējiem un struktūrām, organizācijām un apvienībām, kas pilnvarotas to vārdā īstenot šajā regulas piešķirtās tiesības, ir tiesības iesniegt sūdzību par starpniecības pakalpojumu sniedzējiem par šīs regulas pārkāpumu tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoram, kurā pakalpojuma saņēmējs atrodas vai ir iedibināts. Digitālo pakalpojumu koordinators sūdzību novērtē un attiecīgā gadījumā pārsūta iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram, pievienojot savu atzinumu, ja to uzskata par vajadzīgu. Ja par sūdzības izskatīšanu dalībvalstī atbild cita kompetentā iestāde, sūdzību saņēmušais digitālo pakalpojumu koordinators to pārsūta minētajai iestādei. Šīs procedūras laikā abām pusēm ir tiesības tikt uzklausītām un saņemt attiecīgu informāciju par sūdzības statusu saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
54. pants
Kompensācija
Pakalpojuma saņēmējiem ir tiesības saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valsts tiesību aktiem pieprasīt kompensāciju no starpniecības pakalpojumu sniedzējiem par jebkādu kaitējumu vai zaudējumiem, kas radušies tāpēc, ka minētie pakalpojumu sniedzēji pārkāpuši šajā regulā noteiktos pienākumus.
55. pants
Darbības ziņojumi
1. Digitālo pakalpojumu koordinatori sagatavo gada ziņojumu par savām darbībām, kas tiek veiktas saskaņā ar šo regulu, tostarp par sūdzību skaitu, kas saņemtas saskaņā ar 53. pantu, un pārskatu par attiecīgajiem pēcpasākumiem. Digitālo pakalpojumu koordinatori gada ziņojumus dara publiski pieejamus mašīnlasāmā formātā, ievērojot piemērojamos noteikumus par informācijas konfidencialitāti saskaņā ar 84 pantu, un paziņo tos Komisijai un padomei.
2. Gada ziņojumā iekļauj arī šādu informāciju:
a) |
cik un par kādiem jautājumiem ir izdoti rīkojumi vērsties pret nelikumīgu saturu un rīkojumi sniegt informāciju, ko saskaņā ar 9. un 10. pantu ir izdevusi attiecīgā digitālo pakalpojumu koordinatora dalībvalsts tiesu vai administratīvā iestāde; |
b) |
kāda iedarbība ir piešķirta minētajiem rīkojumiem, kā paziņots digitālo pakalpojumu koordinatoram saskaņā ar 9. un 10. pantu. |
3. Ja dalībvalsts ir iecēlusi vairākas kompetentās iestādes saskaņā ar 49. pantu, tā nodrošina, ka digitālo pakalpojumu koordinators sagatavo vienu ziņojumu, kurā ietver visu kompetento iestāžu darbības, un ka digitālo pakalpojumu koordinators no citām attiecīgajām kompetentajām iestādēm saņem visu attiecīgo informāciju un tam nepieciešamo atbalstu.
2. IEDAĻA
Kompetences, koordinētas izmeklēšanas un konsekvences mehānismi
56. pants
Kompetences
1. Dalībvalstij, kurā atrodas starpniecības pakalpojumu sniedzēja galvenā iedibinājuma vieta, ir ekskluzīvas pilnvaras uzraudzīt šo regulu un panākt tās izpildi, izņemot pilnvaras, kas paredzētas 2., 3. un 4. punktā.
2. Komisijai ir ekskluzīvas pilnvaras uzraudzīt III nodaļas 5. iedaļu un panākt tās izpildi.
3. Komisijai ir pilnvaras uzraudzīt šo regulu panākt tās izpildi attiecībā uz ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem, izņemot tos pienākumus, kas paredzēti III nodaļas 5. iedaļā.
4. Ja Komisija nav sākusi procedūru par to pašu pārkāpumu, dalībvalstij, kurā atrodas ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja galvenā iedibinājuma vieta, ir pilnvaras uzraudzīt šajā regulā noteiktos pienākumus un panākt to izpildi attiecībā uz minētajiem nodrošinātājiem, izņemot tos pienākumus, kas paredzēti III nodaļas 5. iedaļā.
5. Dalībvalstis un Komisija, cieši sadarbojoties, uzrauga šīs regulas noteikumus un panāk to izpildi.
6. Ja starpniecības pakalpojumu sniedzējam nav iedibinājuma Savienībā, dalībvalstij, kurā dzīvo vai ir iedibināts tā juridiskais pārstāvis, vai Komisijai ir pilnvaras attiecīgi saskaņā ar šā panta 1. un 4. punktu uzraudzīt attiecīgos šajā regulā noteiktos pienākumus un panākt to izpildi.
7. Ja starpniecības pakalpojumu sniedzējs neieceļ juridisko pārstāvi saskaņā ar 13. pantu, visām dalībvalstīm un ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja gadījumā Komisijai ir pilnvaras uzraudzīt un panākt to izpildi saskaņā ar šo pantu.
Ja digitālo pakalpojumu koordinators plāno īstenot savas pilnvaras saskaņā ar šo punktu, tas par to paziņo visiem pārējiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem un Komisijai un nodrošina, ka tiek ievēroti Hartā paredzētie piemērojamie aizsardzības pasākumi, jo īpaši, lai nepieļautu, ka viena un tā pati rīcība kā šajā regulā noteikto pienākumu neizpilde tiek sodīta vairāk nekā vienu reizi. Ja Komisija plāno īstenot savas pilnvaras saskaņā ar šo punktu, tā par minēto nodomu paziņo visiem pārējiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem. Pēc paziņojuma, kas sniegts saskaņā ar šo punktu, saņemšanas citas dalībvalstis nesāk procedūru par to pašu pārkāpumu, kas minēts paziņojumā.
57. pants
Savstarpējā palīdzība
1. Digitālo pakalpojumu koordinatori un Komisija cieši sadarbojas un palīdz cits citam, lai konsekventi un efektīvi piemērotu šo regulu. Savstarpējā palīdzība jo īpaši ietver informācijas apmaiņu saskaņā ar šo pantu un iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatora pienākumu informēt visus galamērķa digitālo pakalpojumu koordinatorus, padomi un Komisiju par izmeklēšanas sākšanu un nodomu pieņemt galīgu lēmumu, tostarp tā novērtējumu, attiecībā uz konkrētu starpniecības pakalpojumu sniedzēju.
2. Izmeklēšanas nolūkā iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators var pieprasīt citiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem sniegt to rīcībā esošu konkrētu informāciju par konkrētu starpniecības pakalpojumu sniedzēju vai īstenot 51. panta 1. punktā minētās izmeklēšanas pilnvaras attiecībā uz konkrētu informāciju, kas atrodas to dalībvalstī. Attiecīgā gadījumā digitālo pakalpojumu koordinators, kas saņem pieprasījumu, var iesaistīt attiecīgās dalībvalsts citas kompetentās iestādes vai citas publiskās iestādes.
3. Digitālo pakalpojumu koordinators, kas saņem pieprasījumu saskaņā ar 2. punktu, to izpilda un bez nepamatotas kavēšanās un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tā saņemšanas informē iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoru par savu rīcību, ja vien:
a) |
pieprasījuma tvērums vai priekšmets attiecībā uz izmeklēšanas nolūku nav pietiekami precīzi formulēts, pamatots vai samērīgs; vai |
b) |
ne pieprasījumu saņēmušā digitālo pakalpojumu koordinatora, ne citas tā dalībvalsts kompetentās iestādes vai publiskās iestādes rīcībā nav pieprasītās informācijas vai piekļuves tai; vai |
c) |
pieprasījumu nevar izpildīt, nepārkāpjot Savienības vai valsts tiesību aktus. |
Digitālo pakalpojumu koordinators, kas saņem pieprasījumu, atteikumu pamato, pirmajā daļā noteiktajā termiņā iesniedzot motivētu atbildi.
58. pants
Digitālo pakalpojumu koordinatoru pārrobežu sadarbība
1. Ja vien Komisija nav sākusi izmeklēšanu par to pašu iespējamo pārkāpumu, kad galamērķa digitālo pakalpojumu koordinatoram ir pamats aizdomām, ka starpniecības pakalpojuma sniedzējs ir pārkāpis šo regulu tādā veidā, kas negatīvi ietekmē pakalpojumu saņēmējus digitālo pakalpojumu koordinatora dalībvalstī, tas var pieprasīt iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram novērtēt lietu un veikt nepieciešamos izmeklēšanas un izpildes panākšanas pasākumus, lai nodrošinātu šīs regulas ievērošanu.
2. Ja vien Komisija nav sākusi izmeklēšanu par to pašu iespējamo pārkāpumu un pēc vismaz trīs tādu galamērķa digitālo pakalpojumu koordinatoru pieprasījuma, kuriem ir pamats aizdomām, ka konkrēts starpniecības pakalpojumu sniedzējs ir pārkāpis šo regulu tādā veidā, kas negatīvi ietekmē to dalībvalstīs esošos pakalpojuma saņēmējus, padome var pieprasīt iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram novērtēt lietu un veikt nepieciešamos izmeklēšanas un izpildes panākšanas pasākumus, lai nodrošinātu šīs regulas ievērošanu.
3. Šā panta 1. vai 2. punktā minēto pieprasījumu pienācīgi motivē, un tajā norāda vismaz šādu informāciju:
a) |
attiecīgā starpniecības pakalpojumu sniedzēja kontaktpunkts, kā noteikts 11. pantā; |
b) |
apraksts, kurā izklāstīti attiecīgie fakti, attiecīgie šīs regulas noteikumi un iemesli, kāpēc digitālo pakalpojumu koordinatoram, kas nosūtījis pieprasījumu, vai padomei ir aizdomas, ka pakalpojumu sniedzējs ir pārkāpis šo regulu, tostarp iespējamā pārkāpuma negatīvās ietekmes apraksts; |
c) |
citāda informācija, ko pieprasījumu nosūtījušais digitālo pakalpojumu koordinators vai padome uzskata par relevantu, attiecīgā gadījumā arī informācija, kas ievākta pēc savas iniciatīvas, vai ieteikumi par to, kādi konkrēti izmeklēšanas vai izpildes panākšanas pasākumi, tostarp pagaidu pasākumi, ir veicami. |
4. Iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators maksimāli ņem vērā saskaņā ar šā panta 1. vai 2. punktu sniegto pieprasījumu. Ja tas uzskata, ka informācija nav pietiekama, lai rīkotos uz saņemtā pieprasījuma vai ieteikuma pamata, un tam ir iemesls uzskatīt, ka pieprasījumu nosūtījušais digitālo pakalpojumu koordinators vai padome varētu sniegt papildu informāciju, iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators var vai nu pieprasīt šādu informāciju saskaņā ar 57. pantu, vai arī sākt kopīgu izmeklēšanu saskaņā ar 60. panta 1. punktu, iesaistot vismaz pieprasījumu iesniegušo digitālo pakalpojumu koordinatoru. Šā panta 5. punktā norādīto laikposmu aptur līdz minētās papildu informācijas saņemšanas brīdim vai līdz brīdim, kad piedalīšanās kopīgajā izmeklēšanā atteikta.
5. Iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā divus mēnešus pēc pieprasījuma saņemšanas saskaņā ar 1. vai 2. punktu paziņo pieprasījumu nosūtījušajam digitālo pakalpojumu koordinatoram un padomei novērtējumu par iespējamo pārkāpumu un paskaidrojumu par izmeklēšanas vai izpildes panākšanas pasākumiem, kas veikti vai paredzēti sakarā ar pieprasījumu vai ieteikumu, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.
59. pants
Nosūtīšana Komisijai
1. Ja 58. panta 5. punktā noteiktajā laikposmā nav dotas nekādas ziņas vai ja padome nepiekrīt novērtējumam vai pasākumiem, kas veikti vai paredzēti saskaņā ar 58. panta 5. punktu, vai gadījumos, kuri minēti 60. panta 3. punktā, padome lietu var iesniegt Komisijai, sniedzot visu attiecīgo informāciju. Minētajā informācijā ietver vismaz iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram nosūtīto pieprasījumu vai ieteikumu, minētā digitālo pakalpojumu koordinatora sagatavoto novērtējumu, iebildumu pamatojumu un jebkādu papildu informāciju, kas pamato lietas nodošanu.
2. Komisija pēc apspriešanās ar iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoru novērtē lietu divu mēnešu laikā pēc lietas nodošanas saskaņā 1. punktu.
3. Ja saskaņā ar šā panta 2. punktu, Komisija uzskata, ka novērtējums vai saskaņā ar 58. panta 5. punktu veiktie vai paredzētie izmeklēšanas vai izpildes panākšanas pasākumi nav pietiekami, lai nodrošinātu tās rezultatīvu izpildes panākšanu, vai citādi nav saderīgi ar šo regulu, tā par savu viedokli informē iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoru un padomi un pieprasa iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram lietu pārskatīt.
Iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators veic nepieciešamos izmeklēšanas vai izpildes panākšanas pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, maksimāli ņemot vērā Komisijas viedokli un pārskatīšanas pieprasījumu. Iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators divu mēnešu laikā pēc pārskatīšanas pieprasījuma par veiktajiem pasākumiem informē Komisiju, kā arī pieprasījumu iesniegušo digitālo pakalpojumu koordinatoru vai padomi, kas rīkojās saskaņā ar 58. panta 1. vai 2. punktu.
60. pants
Kopīga izmeklēšana
1. Iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators var sākt un vadīt kopīgas izmeklēšanas, kurās piedalās viens vai vairāki citi attiecīgie digitālo pakalpojumu koordinatori:
a) |
pēc savas iniciatīvas, lai izmeklētu iespējamu šīs regulas pārkāpumu, ko izdarījis konkrēts starpniecības pakalpojumu sniedzējs vairākās dalībvalstīs; vai |
b) |
saskaņā ar padomes ieteikumu, rīkojoties pēc vismaz trīs digitālo pakalpojumu koordinatoru pieprasījuma, kura pamatā ir pamatotas aizdomas par pārkāpumu, ko izdarījis konkrēts starpniecības pakalpojumu sniedzējs un kas ietekmē pakalpojuma saņēmējus to dalībvalstīs. |
2. Ikviens digitālo pakalpojumu koordinators, kas pierāda, ka tam ir leģitīmas intereses piedalīties šā panta 1. punktā minētajā kopīgajā izmeklēšanā, var to pieprasīt darīt. Kopīgo izmeklēšanu pabeidz trīs mēnešu laikā no tās uzsākšanas, ja vien dalībnieki nevienojas citādi.
Iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc pirmajā daļā minētā termiņa beigām visiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem, Komisijai un padomei paziņo savu provizorisko nostāju par iespējamo pārkāpumu. Provizoriskajā nostājā ņem vērā visu pārējo kopīgajā izmeklēšanā iesaistīto digitālo pakalpojumu koordinatoru viedokļus. Attiecīgā gadījumā provizoriskajā nostājā izklāsta arī iecerētos izpildes panākšanas pasākumus.
3. Padome var lietu nodot Komisijai saskaņā ar 59. pantu, ja:
a) |
iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators nav 2. punktā noteiktajā termiņā paziņojis savu provizorisko nostāju; |
b) |
padome būtiski nepiekrīt provizoriskajai nostājai, ko paziņojis iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators; vai |
c) |
iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators nav tūlīt sācis kopīgu izmeklēšanu pēc padomes ieteikuma saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu. |
4. Kopīgajā izmeklēšanā digitālo pakalpojumu koordinatori, kas tajā piedalās, labticīgi sadarbojas, ņemot vērā attiecīgā gadījumā iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatora norādījumus un padomes ieteikumu. Galamērķa digitālo pakalpojumu koordinatori, kas piedalās kopīgajā izmeklēšanā, pēc iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatora pieprasījuma vai pēc apspriešanās ar to ir tiesīgi īstenot savas 51. panta 1. punktā minētās izmeklēšanas pilnvaras attiecībā uz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, uz kuriem attiecas iespējamais pārkāpums, sakarā ar informāciju un telpām, kas atrodas to teritorijā.
3. IEDAĻA
Eiropas Digitālo pakalpojumu padome
61. pants
Eiropas Digitālo pakalpojumu padome
1. Tiek izveidota neatkarīga digitālo pakalpojumu koordinatoru padomdevēja grupa, kas uzrauga starpniecības pakalpojumu sniedzējus un ko sauc par Eiropas Digitālo pakalpojumu padomi (“padome”).
2. Padome konsultē digitālo pakalpojumu koordinatorus un Komisiju saskaņā ar šo regulu nolūkā sasniegt šādus mērķus:
a) |
veicināt šīs regulas konsekventu piemērošanu un digitālo pakalpojumu koordinatoru un Komisijas rezultatīvu sadarbību lietās, uz kurām šī regula attiecas; |
b) |
koordinēt un līdzveidot Komisijas, digitālo pakalpojumu koordinatoru un citu kompetento iestāžu vadlīnijas un analīzi par jautājumiem, kas kļūst aktuāli iekšējā tirgū attiecībā uz lietām, uz kurām šī regula attiecas; |
c) |
palīdzēt digitālo pakalpojumu koordinatoriem un Komisijai uzraudzīt ļoti lielas tiešsaistes platformas. |
62. pants
Padomes struktūra
1. Padomes sastāvā ir digitālo pakalpojumu koordinatori, kurus pārstāv augsta līmeņa amatpersonas. Tas, ka viena vai vairākas dalībvalstis nav izraudzījušās digitālo pakalpojumu koordinatoru, neliedz padomei veikt uzdevumus, kas tai paredzēti šajā regulā. Ja valsts tiesību aktos tā ir noteikts, padomē var piedalīties citas kompetentās iestādes, kurām līdztekus digitālo pakalpojumu koordinatoriem ir uzticēti īpaši operatīvi pienākumi šīs regulas piemērošanā un izpildes panākšanā. Sanāksmēs var pieaicināt citas valsts iestādes, ja tiek apspriesti tām būtiski jautājumi.
2. Padomi vada Komisija. Komisija sasauc sanāksmes un sagatavo darba kārtību saskaņā ar padomes uzdevumiem, kas tai noteikti šajā regulā, un atbilstīgi tās reglamentam. Ja padomei prasa pieņemt ieteikumu saskaņā ar šo regulu, tā pieprasījumu nekavējoties dara pieejamu pārējiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem, izmantojot 85. pantā minēto informācijas kopīgošanas sistēmu.
3. Katrai dalībvalstij ir viena balss. Komisijai nav balsstiesību.
Padome pieņem savus aktus ar vienkāršu balsu vairākumu. Pieņemot 36. panta 1. punkta pirmajā daļā minēto ieteikumu Komisijai, padome balso 48 stundu laikā pēc padomes priekšsēdētāja pieprasījuma.
4. Komisija sniedz administratīvo un analītisko atbalstu darbībām, kuras padome veic saskaņā ar šo regulu.
5. Padome var uzaicināt ekspertus un novērotājus piedalīties savās sanāksmēs un var sadarboties ar citām Savienības struktūrām, birojiem, aģentūrām un padomdevējām grupām, kā arī attiecīgā gadījumā ar ārējiem ekspertiem. Šīs sadarbības rezultātus padome dara publiski pieejamus.
6. Padome apspriežas ar ieinteresētajām personām un šādas apspriešanās rezultātus dara publiski pieejamus.
7. Padome ar Komisijas piekrišanu pieņem savu reglamentu.
63. pants
Padomes uzdevumi
1. Ja tas nepieciešams, lai sasniegtu 61. panta 2. punktā izvirzītos mērķus, padome jo īpaši:
a) |
atbalsta kopīgās izmeklēšanas koordinēšanu; |
b) |
atbalsta kompetentās iestādes ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu revīziju ziņojumu un rezultātu, kas jāpārsūta saskaņā ar šo regulu, analīzē; |
c) |
sniedz atzinumus, ieteikumus vai padomus digitālo pakalpojumu koordinatoriem saskaņā ar šo regulu, jo īpaši ņemot vērā starpniecības pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu sniegšanas brīvību; |
d) |
sniedz padomus Komisijai par 66. pantā minēto pasākumu veikšanu un pieņem atzinumus par ļoti lielām tiešsaistes platformām vai ļoti lielām tiešsaistes meklētājprogrammām saskaņā ar šo regulu; |
e) |
atbalsta un veicina Eiropas standartu, vadlīniju, ziņojumu, veidņu un rīcības kodeksu izstrādi un ieviešanu ciešā sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, kā noteikts šajā regulā, tostarp – sniedzot atzinumus vai ieteikumus par jautājumiem, kuri saistīti ar 44. pantu, kā arī apzina jautājumus, kas kļūst aktuāli attiecībā uz lietām, uz kurām šī regula attiecas. |
2. Digitālo pakalpojumu koordinatori un attiecīgā gadījumā citas kompetentās iestādes, kas neievēro padomes pieņemtos atzinumus, pieprasījumus vai ieteikumus, kuri tiem adresēti, attiecīgi sniedzot ziņojumus saskaņā ar šo regulu vai pieņemot attiecīgos lēmumus, norāda, kādu iemeslu dēļ ir izdarīta šāda izvēle, un sniedz arī paskaidrojumu par izmeklēšanām, darbībām un pasākumiem, ko tie veikuši.
4. IEDAĻA
Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju uzraudzība, izmeklēšana, izpildes panākšana un pārraudzība
64. pants
Specializēto zināšanu un spēju attīstīšana
1. Komisija sadarbībā ar digitālo pakalpojumu koordinatoriem un padomi attīsta Savienības specializētās zināšanas un spējas, tostarp – attiecīgā gadījumā norīkojot dalībvalstu personālu.
2. Turklāt Komisija sadarbībā ar digitālo pakalpojumu koordinatoru un padomi koordinē tādu sistēmisku un jaunu problēmu novērtēšanu Savienībā, kuras saistītas ar ļoti lielām tiešsaistes platformām vai ļoti lielām tiešsaistes meklētājprogrammām jautājumos, uz ko šī regula attiecas.
3. Komisija var lūgt digitālo pakalpojumu koordinatoriem, padomei un citām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, kam ir attiecīgas specializētās zināšanas, atbalstīt novērtējumu par sistēmiskiem un jauniem jautājumiem Savienībā saskaņā ar šo regulu.
4. Dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, jo īpaši izmantojot savus attiecīgos digitālo pakalpojumu koordinatorus un attiecīgā gadījumā citas kompetentās iestādes, tostarp – darot pieejamas savas specializētās zināšanas un spējas.
65. pants
Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju pienākumu izpildes panākšana
1. Attiecībā uz izmeklēšanu par to, kā ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji ievēro šajā regulā noteiktos pienākumus, Komisija var izmantot šajā iedaļā noteiktās izmeklēšanas pilnvaras vēl pirms 66. panta 2. punktā minētās procedūras sākšanas. Minētās pilnvaras tā var izmantot pēc savas iniciatīvas vai pēc šā panta 2. punktā minētā pieprasījuma.
2. Ja digitālo pakalpojumu koordinatoram ir pamats aizdomām, ka ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs ir pārkāpis III nodaļas 5. iedaļas noteikumus vai sistēmiski pārkāpis kādu no šīs regulas noteikumiem, nopietni ietekmējot pakalpojuma saņēmējus tā dalībvalstī, koordinators, izmantojot 85. pantā minēto informācijas apmaiņas sistēmu, var nosūtīt Komisijai pieprasījumu novērtēt attiecīgo lietu.
3. Šā panta 2. punktā minēto pieprasījumu pienācīgi motivē, un tajā norāda vismaz šādu informāciju:
a) |
attiecīgā ļoti lielās tiešsaistes platformas vai ļoti lielās tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja kontaktpunkts, kā paredzēts 11. pantā; |
b) |
apraksts, kurā izklāstīti attiecīgie fakti, attiecīgie šīs regulas noteikumi un iemesli, kāpēc digitālo pakalpojumu koordinatoram, kas nosūtīja pieprasījumu, ir aizdomas, ka ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs ir pārkāpis šo regulu, tostarp apraksts par faktiem, kas liecina par pārkāpuma sistēmisko raksturu; |
c) |
jebkāda cita informācija, ko digitālo pakalpojumu koordinators, kas nosūtīja pieprasījumu, uzskata par būtisku, attiecīgā gadījumā arī informācija, kas savākta pēc paša iniciatīvas. |
66. pants
Procedūras sākšana, ko veic Komisija, un sadarbība izmeklēšanā
1. Komisija var sākt procedūru, lai, iespējams, pieņemtu lēmumus saskaņā ar 73. un 74. pantu par ļoti lielās tiešsaistes platformas vai ļoti lielās tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja attiecīgo rīcību, par kuru Komisijai ir aizdomas, ka tā ir kāda šīs regulas noteikuma pārkāpums.
2. Ja Komisija ir nolēmusi sākt šā panta 1. punktā minēto procedūru, tā par to paziņo visiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem un padomei, izmantojot 85. pantā minēto informācijas apmaiņas sistēmu, kā arī attiecīgajam ļoti lielās tiešsaistes platformas vai ļoti lielās tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam.
Digitālo pakalpojumu koordinatori bez nepamatotas kavēšanās pēc informēšanas par procedūras sākšanu nosūta Komisijai jebkādu to rīcībā esošo informāciju par attiecīgo pārkāpumu.
Ja Komisija sāk šā panta 1. punktā minēto procedūru, tā atbrīvo digitālo pakalpojumu koordinatoru vai attiecīgā gadījumā jebkuru kompetento iestādi no uzraudzības un izpildes panākšanas pilnvarām, kas paredzētas šīs regulas 56. panta 4. punktā.
3. Īstenojot savas izmeklēšanas pilnvaras saskaņā ar šo regulu, Komisija var pieprasīt individuālu vai kopīgu atbalstu no visiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem, kurus skar aizdomas par pārkāpumu, tostarp iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatora. Digitālo pakalpojumu koordinatori, kas saņēmuši šādu pieprasījumu, un jebkura cita kompetentā iestāde, ja digitālo pakalpojumu koordinators to iesaistījis, labticīgi un savlaicīgi sadarbojas ar Komisiju un ir tiesīgi īstenot savas 51. panta 1. punktā minētās izmeklēšanas pilnvaras attiecībā uz attiecīgo ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāju sakarā ar informāciju, personām un telpām, kas atrodas to dalībvalsts teritorijā, un saskaņā ar pieprasījumu.
4. Komisija sniedz iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram un padomei visu attiecīgo informāciju par 67.–72. pantā minēto pilnvaru izmantošanu un savus provizoriskos konstatējumus, kas minēti 79. panta 1. punktā. Padome laikposmā, kas noteikts saskaņā ar 79. panta 2. punktu, iesniedz Komisijai savu viedokli par minētajiem provizoriskajiem konstatējumiem. Pieņemot lēmumu, Komisija maksimāli ņem vērā jebkuru padomes viedokli.
67. pants
Informācijas pieprasījumi
1. Lai Komisija veiktu tai šajā iedaļā noteiktos uzdevumus, tā ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu var pieprasīt, lai attiecīgais ļoti lielās tiešsaistes platformas vai ļoti lielās tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs, kā arī citas fiziskas vai juridiskas personas, kuras darbojas nolūkos, kas saistīti ar minēto nodrošinātāju komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju, un par kurām ir saprātīgs pamats domāt, ka tās var zināt informāciju par iespējamu šīs regulas pārkāpumu, tostarp organizācijas, kas veic 37. pantā un 75. panta 2. punktā minētās revīzijas, sniedz šādu informāciju saprātīgā laikposmā.
2. Nosūtot vienkāršu informācijas pieprasījumu attiecīgajam ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam vai citai šā panta 1. punktā minētajai personai, Komisija norāda šāda pieprasījuma juridisko pamatu un pieprasījuma nolūku, to, kāda informācija tiek prasīta, laikposmu, kurā informācija ir jāiesniedz, kā arī 74. pantā noteiktos naudas sodus par nepareizas, nepilnīgas vai maldinošas informācijas sniegšanu.
3. Ja Komisija pieņem lēmumu, kurā attiecīgajam ļoti lielās tiešsaistes platformas vai ļoti lielās tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam vai citai šā panta 1. punktā minētajai personai pieprasa sniegt informāciju, tā norāda šāda pieprasījuma juridisko pamatu un pieprasījuma nolūku, to, kāda informācija tiek prasīta, kā arī laikposmu, kurā informācija ir jāiesniedz. Tā arī norāda 74. pantā noteiktos naudas sodus un norāda vai piemēro 76. pantā noteiktos periodiskos soda maksājumus. Tā norāda arī tiesības panākt, ka šo lēmumu pārskata Eiropas Savienības Tiesā.
4. Attiecīgās ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāji vai cita 1. punktā minētā persona vai to pārstāvji un – juridisku personu gadījumā – sabiedrības vai uzņēmumi, vai, ja tiem nav juridiskā statusa, personas, kas saskaņā ar tiesību aktiem vai statūtiem ir pilnvarotas tos pārstāvēt, iesniedz prasīto informāciju attiecīgās ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja vai citu 1. punktā minēto personu vārdā. Juristi, kas ir pilnībā pilnvaroti rīkoties, var sniegt informāciju savu klientu vārdā. Ja sniegtā informācija ir nepilnīga, nepareiza vai maldinoša, par to pilnībā atbild klients.
5. Pēc Komisijas pieprasījuma digitālo pakalpojumu koordinatori un citas kompetentās iestādes sniedz Komisijai visu informāciju, kas tai nepieciešama šajā iedaļā norādīto uzdevumu veikšanai.
6. Komisija bez nepamatotas kavēšanās pēc šā panta 1. punktā minētā vienkāršā pieprasījuma vai lēmuma nosūtīšanas nosūta tā kopiju digitālo pakalpojumu koordinatoriem, izmantojot 85. pantā minēto informācijas apmaiņas sistēmu.
68. pants
Pilnvaras veikt iztaujāšanu un pieņemt liecības
1. Lai Komisija varētu veikt šajā iedaļā noteiktos uzdevumus, tā var iztaujāt ikvienu fizisku vai juridisku personu, kas devusi piekrišanu, lai savāktu informāciju par izmeklēšanas priekšmetu attiecībā uz iespējamo pārkāpumu. Komisijai ir tiesības ar piemērotiem tehniskajiem līdzekļiem ierakstīt šādu iztaujāšanu.
2. Ja 1. punktā minētā iztaujāšana notiek nevis Komisijas, bet citās telpās, Komisija informē tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoru, kuras teritorijā iztaujāšana notiek. Ja to pieprasa minētais digitālo pakalpojumu koordinators, tā amatpersonas var palīdzēt amatpersonām un citām pavadošām personām, kuras Komisija pilnvarojusi veikt iztaujāšanu.
69. pants
Pilnvaras veikt inspekcijas
1. Lai Komisija varētu veikt tai šajā iedaļā noteiktos uzdevumus, tā var veikt visas nepieciešamās inspekcijas attiecīgā ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja vai citu 67. panta 1. punktā minēto personu telpās.
2. Amatpersonām un citām pavadošajām personām, ko Komisija pilnvarojusi veikt inspekciju, ir atļauts:
a) |
iekļūt visās attiecīgā ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja, vai citas personas telpās, zemes īpašumos un transportlīdzekļos; |
b) |
pārbaudīt grāmatvedības dokumentus un citus dokumentus, kas saistīti ar attiecīgā pakalpojuma sniegšanu, neatkarīgi no datu nesēja, kurā tie tiek glabāti; |
c) |
jebkādā veidā paņemt vai iegūt šo grāmatvedības dokumentu vai citu dokumentu kopijas vai izvilkumus; |
d) |
pieprasīt attiecīgajam ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam vai citai personai nodrošināt piekļuvi tā organizācijai, darbībai, IT sistēmai, algoritmiem, datu apstrādei un uzņēmējdarbības praksēm, tās izskaidrot un ierakstīt vai dokumentēt sniegtos skaidrojumus; |
e) |
aizzīmogot visas telpas, kas tiek izmantotas nolūkos, kuri saistīti ar ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja vai citas personas komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju, kā arī grāmatvedības dokumentus vai citus dokumentus uz laiku un tādā apmērā, kāds inspekcijai nepieciešams; |
f) |
pieprasīt jebkuram attiecīgā ļoti lielās tiešsaistes platformas vai ļoti lielās tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja vai citas personas pārstāvim vai darbiniekam paskaidrojumus par faktiem vai dokumentiem, kas saistīti ar inspekcijas priekšmetu un mērķi, un ierakstīt atbildes; |
g) |
uzdot jebkuram pārstāvim vai darbiniekam jautājumus, kas saistīti ar inspekcijas priekšmetu un mērķi, un ierakstīt atbildes. |
3. Inspekcijas var veikt ar tādu revidentu vai ekspertu palīdzību, kurus Komisija iecēlusi saskaņā ar 72. panta 2. punktu, kā arī kopā ar tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoru vai citām kompetentajām valsts iestādēm, kuras teritorijā inspekcija notiek.
4. Ja pieprasītie grāmatvedības dokumenti vai citi dokumenti, kuri saistīti ar pakalpojuma sniegšanu, ir uzrādīti nepilnīgi vai ja atbildes uz jautājumiem, kas uzdoti saskaņā ar šā panta 2. punktu, ir nepareizas, nepilnīgas vai maldinošas, amatpersonas un citas pavadošās personas, kuras Komisija pilnvarojusi veikt inspekciju, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku pilnvarojumu, kurā norādīts inspekcijas priekšmets un mērķis un 74. un 76. pantā paredzētās sankcijas. Komisija laikus pirms inspekcijas veikšanas informē tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoru, kuras teritorijā inspekcija tiks veikta.
5. Inspekciju laikā amatpersonas un citas pavadošās personas, ko pilnvarojusi Komisija, Komisijas ieceltie revidenti un eksperti, digitālo pakalpojumu koordinators vai citas tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kuras teritorijā inspekcija tiek veikta, var pieprasīt attiecīgajam ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam vai citai personai sniegt skaidrojumus par savu organizāciju, darbību, IT sistēmu, algoritmiem, datu apstrādi un uzņēmējdarbības praksi un var uzdot jautājumus tās galvenajiem darbiniekiem.
6. Attiecīgo ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja vai citu fizisko vai juridisko personu pienākums ir pakļauties ar Komisijas lēmumu noteiktajai inspekcijai. Lēmumā norāda inspekcijas priekšmetu un nolūku, datumu, kurā tai jāsākas, un 74. un 76. pantā paredzētās sankcijas, kā arī norāda tiesības panākt, ka šo lēmumu pārskata Eiropas Savienības Tiesā. Pirms lēmuma pieņemšanas Komisija apspriežas ar tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoru, kuras teritorijā inspekcija tiks veikta.
7. Tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatora amatpersonas vai citas tā pilnvarotās vai ieceltās personas, kuras teritorijā inspekcija notiks, pēc minētā digitālo pakalpojumu koordinatora vai Komisijas pieprasījuma aktīvi palīdz amatpersonām un citām pavadošajām personām, ko inspekcijas sakarā pilnvarojusi Komisija. Šajā nolūkā tām ir 2. punktā noteiktās pilnvaras.
8. Ja amatpersonas un citas pavadošās personas, ko pilnvarojusi Komisija, konstatē, ka attiecīgais ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs vai cita attiecīgā persona iebilst pret inspekciju, kas uzdota saskaņā ar šo pantu, dalībvalsts, kuras teritorijā inspekcija paredzēta, pēc minēto amatpersonu vai citu pavadošo personu pieprasījuma un saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem sniedz tām nepieciešamo palīdzību, tostarp – kad saskaņā ar valsts tiesību aktiem tas ir pienācīgi – ar piespiedu pasākumiem, ko veic kompetenta tiesībaizsardzības iestāde, lai būtu iespējams veikt inspekciju.
9. Ja 8. punktā paredzētajai palīdzībai ir vajadzīga valsts tiesu iestādes atļauja saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, šādas atļaujas pieteikumu iesniedz minētās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators pēc Komisijas pilnvarotu amatpersonu un citu pavadošo personu pieprasījuma. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.
10. Ja tiek pieprasīta 9. punktā minētā atļauja, valsts tiesu iestāde, kurā lieta sākta, verificē, ka Komisijas lēmums par inspekciju ir autentisks un ka paredzētie piespiedu pasākumi, ņemot vērā inspekcijas priekšmetu, nav nedz patvaļīgi, nedz pārmērīgi. Veicot šādu verifikāciju, valsts tiesu iestāde var tieši vai ar attiecīgās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoru starpniecību lūgt Komisiju sniegt detalizētus skaidrojumus, jo īpaši par pamatu Komisijas aizdomām par šīs regulas pārkāpumu, kā arī par iespējamā pārkāpuma smagumu un par attiecīgā ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja vai citas personas iesaistes raksturu. Tomēr valsts tiesu iestāde neapšauba inspekcijas nepieciešamību un nepieprasa Komisijas lietas materiālos esošo informāciju. Komisijas lēmuma likumīgumu pārbauda vienīgi Eiropas Savienības Tiesa.
70. pants
Pagaidu pasākumi
1. Saistībā ar procedūru, kuras rezultātā var tikt pieņemts lēmums par neatbilstību saskaņā ar 73. panta 1. punktu, ja ir steidzami jārīkojas, ņemot vērā risku, ka pakalpojuma saņēmējiem var būt nodarīts nopietns kaitējums, Komisija var ar lēmumu uzdot veikt pagaidu pasākumus pret attiecīgo ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāju, pamatojoties uz pārkāpuma pirmšķietamu konstatējumu.
2. Šā panta 1. punktā minēto lēmumu piemēro uz noteiktu laiku un var attiecīgā gadījumā un pēc vajadzības atjaunināt.
71. pants
Saistības
1. Ja šajā iedaļā norādītās procedūras laikā attiecīgais ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs apņemas nodrošināt attiecīgo šīs regulas noteikumu ievērošanu, Komisija var ar lēmumu noteikt, ka minētā apņemšanās attiecīgajam ļoti lielās tiešsaistes platformas vai ļoti lielās tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam ir saistoša, un pasludināt, ka turpmākai rīcībai vairs nav pamata.
2. Komisija pēc pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var atsākt procedūru:
a) |
ja ir būtiski mainījušies fakti, uz kuru pamata pieņemts lēmums; |
b) |
ja attiecīgais ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs rīkojas pretēji tam, ko apņēmies; vai |
c) |
ja lēmums pieņemts, pamatojoties uz nepilnīgu, nepareizu vai maldinošu informāciju, ko sniedzis attiecīgais ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs vai cita 67. panta 1. punktā minēta persona. |
3. Ja Komisija uzskata, ka attiecīgā ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja piedāvātā apņemšanās nespēj nodrošināt attiecīgo šīs regulas noteikumu ievērošanu, tā minēto apņemšanos noraida motivētā lēmumā, noslēdzot procedūru.
72. pants
Pārraudzības darbības
1. Lai Komisija varētu veikt tai šajā iedaļā noteiktos uzdevumus, tā var veikt darbības, kas nepieciešamas, lai pārraudzītu, vai attiecīgie ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāji faktiski īsteno un ievēro šo regulu. Komisija var uzdot, lai tie dod piekļuvi savām datubāzēm un algoritmiem un sniedz skaidrojumus par tiem. Šādas darbības var ietvert pienākuma noteikšanu ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam glabāt visus dokumentus, ko uzskata par nepieciešamiem, lai novērtētu šajā regulā paredzēto pienākumu īstenošanu un ievērošanu.
2. Darbības saskaņā ar 1. punktu var ietvert neatkarīgu ārējo ekspertu un revidentu iecelšanu, kā arī kompetento valsts iestāžu ekspertu un revidentu iecelšanu ar attiecīgās iestādes piekrišanu, lai tie palīdzētu Komisijai pārraudzīt, vai tiek faktiski īstenoti un ievēroti attiecīgie šīs regulas noteikumi, un nodrošinātu Komisijai specializētās zināšanas vai citas zināšanas.
73. pants
Neatbilstība
1. Komisija pieņem lēmumu par neatbilstību, ja tā konstatē, ka attiecīgais ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs neievēro vienu vai vairākus šādus elementus:
a) |
attiecīgos šīs regulas noteikumus; |
b) |
saskaņā ar 70. pantu uzdotos pagaidu pasākumus; |
c) |
saskaņā ar 71. pantu par saistošām noteiktās apņemšanās. |
2. Pirms 1. punktā noteiktā lēmuma pieņemšanas Komisija attiecīgajam ļoti lielās tiešsaistes platformas vai ļoti lielās tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam paziņo savus provizoriskos konstatējumus. Provizoriskajos konstatējumos Komisija paskaidro, kādus pasākumus tā apsver veikt vai kuri tās ieskatā būtu jāveic attiecīgajam ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam, lai rezultatīvi risinātu provizoriski konstatētās problēmas.
3. Saskaņā ar 1. punktu pieņemtajā lēmumā Komisija uzdod attiecīgajam ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu 1. punktā minētā lēmuma izpildi saprātīgā laikposmā, kas tajā noteikts, un sniegt informāciju par to, kādus pasākumus minētais nodrošinātājs plāno veikt, lai izpildītu lēmumu.
4. Pēc pasākumu īstenošanas attiecīgais ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs iesniedz Komisijai aprakstu, kurā norāda, kādus pasākumus tas ir veicis, lai nodrošinātu 1. punktā noteiktā lēmuma izpildi.
5. Ja Komisija konstatē, ka 1. punkta nosacījumi nav izpildīti, tā izmeklēšanu ar lēmumu noslēdz. Lēmumu piemēro nekavējoties.
74. pants
Naudas sodi
1. Šīs regulas 73. pantā minētajā lēmumā Komisija var attiecīgajam ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam uzlikt naudas sodus, kas nepārsniedz 6 % no tā globālā gada kopējā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja tā konstatē, ka nodrošinātājs ar nodomu vai neuzmanības dēļ:
a) |
pārkāpj attiecīgos šīs regulas noteikumus; |
b) |
nepilda lēmumu, kurā uzdots veikt 70. pantā noteiktos pagaidu pasākumus; vai |
c) |
nepilda apņemšanos, kas ar lēmumu ir noteikta par saistošu saskaņā ar 71. pantu. |
2. Komisija var pieņemt lēmumu, ar ko attiecīgajam ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam vai citai 67. panta 1. punktā minētai fiziskai vai juridiskai personai uzliek naudas sodus, kas nepārsniedz 1 % no kopējā gada ienākuma vai globālā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja tas ar nodomu vai neuzmanības dēļ:
a) |
ir sniedzis nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju, atbildot uz vienkāršu pieprasījumu vai pieprasījumu, kas noteikts ar lēmumu, saskaņā ar 67. pantu; |
b) |
noteiktajā laikposmā nav sniedzis atbildi uz informācijas pieprasījumu, kas noteikts ar lēmumu; |
c) |
Komisijas noteiktajā laikposmā nav izlabojis nepareizo, nepilnīgo vai maldinošo informāciju, kuru sniedzis darbinieks, vai arī nav sniedzis vai ir atteicies sniegt pilnīgu informāciju; |
d) |
atsakās pakļauties inspekcijai saskaņā ar 69. pantu; |
e) |
nepilda saskaņā ar 72. pantu Komisijas pieņemtos pasākumus; vai |
f) |
neievēro nosacījumus attiecībā uz piekļuvi Komisijas lietas materiāliem saskaņā ar 79. panta 4. punktu. |
3. Pirms šā panta 2. punktā noteiktā lēmuma pieņemšanas Komisija attiecīgajam ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam vai citai 67. panta 1. punktā minētai personai paziņo savus provizoriskos konstatējumus.
4. Nosakot naudas soda apmēru, Komisija ņem vērā pārkāpuma būtību, smagumu, ilgumu un atkārtošanos un attiecībā uz 2. punktā norādītā naudas soda apmēru – lietas izskatīšanai radīto kavējumu.
75. pants
Pastiprināta tādu līdzekļu uzraudzība, kurus izmanto, lai novērstu III nodaļas 5. iedaļā noteikto pienākumu pārkāpumus
1. Ja Komisija saskaņā ar 73. pantu pieņem lēmumu par to, ka ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs ir pārkāpis kādu no III nodaļas 5. iedaļas noteikumiem, tā izmanto šajā pantā noteikto pastiprinātas uzraudzības sistēmu. To darot, tā maksimāli ņem vērā visus padomes sniegtos atzinumus saskaņā ar šo pantu.
2. Lēmumā, kas minēts 73. pantā, Komisija pieprasa, lai attiecīgais ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs saprātīgā laikposmā, kurš noteikts lēmumā, izstrādā un paziņo digitālo pakalpojumu koordinatoriem, Komisijai un padomei rīcības plānu, kas paredz nepieciešamos pasākumus, kuri ir pietiekami, lai pārkāpumu izbeigtu vai labotu. Minētie pasākumi ietver apņemšanos veikt neatkarīgu revīziju saskaņā ar 37. panta 3. un 4. punktu par pārējo pasākumu īstenošanu, un precizē revidentu identitāti, kā arī revīzijas metodiku, grafiku un pēcpasākumus. Pasākumi attiecīgā gadījumā var ietvert arī apņemšanos piedalīties attiecīgā rīcības kodeksā, kā paredzēts 45. pantā.
3. Viena mēneša laikā pēc rīcības plāna saņemšanas padome paziņo Komisijai savu atzinumu par rīcības plānu. Viena mēneša laikā pēc minētā atzinuma saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par to, vai rīcības plānā paredzētie pasākumi ir pietiekami, lai izbeigtu vai novērstu pārkāpumu, un nosaka saprātīgu termiņu tā īstenošanai. Minētajā lēmumā ņem vērā iespējamo apņemšanos ievērot attiecīgus rīcības kodeksus. Komisija pēc tam pārrauga rīcības plāna īstenošanu. Minētajā nolūkā attiecīgais ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs bez nepamatotas kavēšanās pēc tam, kad tas kļūst pieejams, revīzijas ziņojumu nosūta Komisijai, un informē Komisiju par rīcības plāna īstenošanai veiktajiem pasākumiem. Ja šādai pārraudzībai nepieciešams, Komisija var pieprasīt, lai attiecīgais ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs Komisijas noteiktā saprātīgā laikposmā sniedz papildu informāciju.
Komisija informē padomi un digitālo pakalpojumu koordinatorus par rīcības plāna īstenošanu un tā pārraudzību.
4. Komisija var veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar šo regulu, jo īpaši tās 76. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 82. panta 1. punktu, ja:
a) |
attiecīgais ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs attiecīgajā laikposmā nav iesniedzis nevienu rīcības plānu, revīzijas ziņojumu, nepieciešamos atjauninājumus vai vajadzīgo papildu informāciju; |
b) |
Komisija noraida ierosināto rīcības plānu, jo uzskata, ka tajā paredzētie pasākumi nav pietiekami, lai izbeigtu vai labotu pārkāpumu; vai |
c) |
Komisija, pamatojoties uz revīzijas ziņojumu, sniegtajiem atjauninājumiem vai papildu informāciju vai jebkādu citu tai pieejamu attiecīgu informāciju, uzskata, ka rīcības plāna īstenošana nav pietiekama, lai izbeigtu vai novērstu pārkāpumu. |
76. pants
Periodiski soda maksājumi
1. Komisija var pieņemt lēmumu, ar ko attiecīgajam ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam vai citai 67. panta 1. punktā minētajai personai uzliek periodiskus soda maksājumus par katru dienu apmērā, kas nepārsniedz 5 % no vidējā dienas ienākuma vai globālā gada apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā un ko aprēķina no attiecīgajā lēmumā noteiktā datuma, lai piespiestu:
a) |
sniegt pareizu un pilnīgu informāciju, reaģējot uz 67. pantā noteikto lēmumu par informācijas pieprasījumu; |
b) |
atļaut veikt inspekciju, ko uzdots veikt ar lēmumu saskaņā ar 69. pantu; |
c) |
izpildīt 70. panta 1. punktā noteikto lēmumu, kurā uzdots veikt pagaidu pasākumus; |
d) |
izpildīt apņemšanās, kas ar lēmumu saskaņā ar 71. panta 1. punktu ir padarītas saistošas; |
e) |
izpildīt 73. panta 1. punktā noteikto lēmumu, attiecīgā gadījumā arī tajā ietvertās prasības par 75. pantā minēto rīcības plānu. |
2. Ja attiecīgais ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs vai cita 67. panta 1. punktā minētā persona ir izpildījusi saistības, kuru izpildes panākšanai bijis paredzēts piemērot periodisku soda maksājumu, Komisija var noteikt periodisku soda maksājumu apmērā, kas ir zemāks par sākotnējā lēmumā paredzēto.
77. pants
Noilgums sodu piemērošanai
1. Pilnvarām, kas Komisijai piešķirtas ar 74. un 76. pantu, ir piecu gadu noilgums.
2. Laiku skaita no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Tomēr gadījumā, kad pārkāpumi turpinās vai atkārtojas, laiku skaita no dienas, kad pārkāpums beidzas.
3. Ja Komisija vai digitālo pakalpojumu koordinators veic darbības, kuru mērķis ir pārkāpuma izmeklēšana vai tiesvedība, naudas sodu un periodisko soda maksājumu piemērošanas noilgums tiek pārtraukts. Noilgumu cita starpā pārtrauc šādas darbības:
a) |
Komisijas vai digitālo pakalpojumu koordinatora informācijas pieprasījumi; |
b) |
inspekcija; |
c) |
procedūra, ko Komisija sāk saskaņā ar 66. panta 1. punktu. |
4. Pēc katra pārtraukuma noilgums sākas no jauna. Tomēr noilgums naudas soda vai periodisko soda maksājumu piemērošanai iestājas ne vēlāk kā dienā, kad pagājis laiks, kurš ir divkārt ilgāks par noilgumu un kurā Komisija nav piemērojusi naudas sodu vai periodisko soda maksājumu. Minēto laikposmu pagarina uz laiku, kamēr noilgums ir apturēts saskaņā ar 5. punktu.
5. Noilgumu naudas sodu vai periodisko soda maksājumu piemērošanai aptur uz laiku, kamēr Komisijas lēmumu izskata Eiropas Savienības Tiesas procesā.
78. pants
Noilgums sodu izpildes panākšanai
1. Komisijas pilnvarām panākt saskaņā ar 74. un 76. pantu pieņemtu lēmumu izpildi ir piecu gadu noilgums.
2. Laiku skaita no dienas, kad lēmums ir kļuvis galīgs.
3. Noilgums sodu izpildes panākšanai tiek pārtraukts:
a) |
ar paziņojumu par lēmumu, kurā tiek mainīta naudas soda vai periodiskā soda maksājuma sākotnējā summa vai kurā ir atteikts piemērot izmaiņas; |
b) |
ja Komisija vai dalībvalsts pēc Komisijas pieprasījuma veic naudas soda vai periodiskā soda maksājuma izpildes panākšanas darbības. |
4. Pēc katra pārtraukuma noilgums sākas no jauna.
5. Noilgums sodu izpildes panākšanai tiek atlikts uz laiku:
a) |
kas tiek dots maksājuma veikšanai; |
b) |
kamēr maksājuma izpildes panākšana ir apturēta saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas lēmumu vai ar valsts tiesas lēmumu. |
79. pants
Tiesības tikt uzklausītam un piekļūt lietas materiāliem
1. Pirms 73. panta 1. punktā, 74. pantā vai 76. pantā noteiktā lēmuma pieņemšanas Komisija attiecīgajam ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam vai citai 67. panta 1. punktā minētajai personai dod iespēju tikt uzklausītiem par:
a) |
Komisijas provizoriskajiem konstatējumiem, tostarp visiem jautājumiem, kuros Komisijai ir iebildumi; un |
b) |
pasākumiem, ko Komisija varētu plānot veikt, ņemot vērā a) apakšpunktā minētos provizoriskos konstatējumus. |
2. Attiecīgais ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs vai cita 67. panta 1. punktā minētā persona var iesniegt savus apsvērumus par Komisijas provizoriskajiem konstatējumiem saprātīgā laikposmā, ko Komisija ir noteikusi savos provizoriskajos konstatējumos un kas nevar būt īsāks par 14 dienām.
3. Komisija lēmumus pieņem, pamatojoties vienīgi uz iebildumiem, par kuriem pusēm ir bijis iespējams sniegt komentārus.
4. Procedūrā pilnībā ievēro attiecīgo pušu aizstāvības tiesības. Tām ir tiesības piekļūt Komisijas lietas materiāliem saskaņā ar vienošanos par izpaušanas nosacījumiem, ņemot vērā attiecīgā ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja vai citas personas leģitīmās intereses aizsargāt savus komercnoslēpumus. Komisijai ir pilnvaras pieņemt lēmumus, kuros nosaka šādus izpaušanas nosacījumus pušu domstarpību gadījumā. Tiesības piekļūt Komisijas lietas materiāliem neattiecas uz Komisijas, padomes, digitālo pakalpojumu koordinatoru, citu kompetento iestāžu vai citu dalībvalsts publisko iestāžu konfidenciālu informāciju un iekšējiem dokumentiem. Piekļuves tiesības it īpaši neattiecas uz Komisijas un minēto iestāžu saraksti. Nekas šajā punktā neliedz Komisijai izpaust un izmantot informāciju, kas nepieciešama pārkāpuma pierādīšanai.
5. Saskaņā ar 67., 68. un 69. pantu savākto informāciju izmanto vienīgi šīs regulas mērķiem.
80. pants
Lēmumu publicēšana
1. Saskaņā ar 70. panta 1. punktu, 71. panta 1. punktu un 73. līdz 76. pantu pieņemtos lēmumus Komisija publicē. Publikācijā norāda pušu nosaukumus un lēmuma galveno saturu, tostarp piemērotos sodus.
2. Publicējot lēmumu, ņem vērā attiecīgā ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja, citu 67. panta 1. punktā minēto personu un trešo personu tiesības un leģitīmās intereses aizsargāt savu konfidenciālo informāciju.
81. pants
Pārskatīšana Eiropas Savienības Tiesā
Saskaņā ar LESD 261. pantu Eiropas Savienības Tiesai ir neierobežota jurisdikcija pārskatīt lēmumus, ar kuriem Komisija ir uzlikusi naudas sodus vai periodiskus soda maksājumus. Uzlikto naudas sodu vai periodisko soda maksājumu tā var atcelt, samazināt vai palielināt.
82. pants
Piekļuves ierobežošanas pieprasījumi un sadarbība ar valstu tiesām
1. Ja ir izmantotas visas šajā iedaļā noteiktās pilnvaras ar mērķi panākt šīs regulas pārkāpuma izbeigšanu, bet pārkāpums turpinās un rada nopietnu kaitējumu, kuru nevar novērst, īstenojot citas Savienības vai valstu tiesību aktos paredzētās pilnvaras, Komisija var pieprasīt attiecīgā ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram rīkoties saskaņā ar 51. panta 3. punktu.
Pirms šāda pieprasījuma iesniegšanas digitālo pakalpojumu koordinatoram Komisija vispirms aicina noteiktā laikposmā, kas nav īsāks par 14 darbdienām, ieinteresētās puses iesniegt rakstveida apsvērumus, norādot, kādus pasākumus tā paredzējusi pieprasīt un kas ir šo pasākumu paredzētais adresāts.
2. Komisija, rīkojoties pēc savas iniciatīvas, var iesniegt rakstveida apsvērumus 51. panta 3. punktā minētajai kompetentajai tiesu iestādei, ja tas nepieciešams regulas saskanīgai piemērošanai. Ar attiecīgās tiesu iestādes atļauju tā var sniegt arī mutiskus apsvērumus.
Vienīgi savu apsvērumu sagatavošanai Komisija var lūgt, lai tiesu iestāde tai pārsūta lietas novērtēšanai nepieciešamos dokumentus vai nodrošina to pārsūtīšanu.
3. Ja valsts tiesa lemj par jautājumu, par kuru Komisija jau pieņēmusi lēmumu saskaņā ar šo regulu, minētā valsts tiesa nepieņem nekādu lēmumu, kas būtu pretrunā minētajam Komisijas lēmumam. Valsts tiesas vairās arī no tādu lēmumu pieņemšanas, kas varētu būt pretrunā lēmumam, kuru Komisija iecerējusi procedūrā saskaņā ar šo regulu. Minētajā nolūkā valsts tiesa var izvērtēt, vai tai sava tiesvedība jāaptur. Tas neskar LESD 267. pantu.
83. pants
Īstenošanas akti, kas attiecas uz Komisijas iejaukšanos
Šajā iedaļā aplūkotās Komisijas iejaukšanās sakarā Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par praktisko kārtību, kādā notiek:
a) |
procedūra saskaņā ar 69. un 72. pantu; |
b) |
šīs regulas 79. pantā paredzētā uzklausīšana; |
c) |
saskaņotā informācijas izpaušana, kas noteikta 79. pantā. |
Pirms šā panta 1. punktā norādīto aktu pieņemšanas Komisija publicē to projektu un aicina visas ieinteresētās puses iesniegt savus komentārus tajā noteiktajā laikposmā, kas nav īsāks par vienu mēnesi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 88. pantā.
5. IEDAĻA
Kopīgi noteikumi par izpildes panākšanu
84. pants
Dienesta noslēpums
Neskarot šajā nodaļā minēto informācijas apmaiņu un izmantošanu, Komisija, padome, dalībvalstu kompetentās iestādes un to attiecīgās amatpersonas, ierēdņi un citas to uzraudzībā strādājošās personas, kā arī jebkādas citas iesaistītās fiziskās vai juridiskās personas, to vidū revidenti un eksperti, kuri iecelti saskaņā ar 72. panta 2. punktu, neizpauž informāciju, ko tie saņēmuši vai ar ko apmainījušies saskaņā ar šo regulu, un tāda veida informāciju, uz ko attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu.
85. pants
Informācijas kopīgošanas sistēma
1. Komisija izveido un uztur uzticamu un drošu informācijas kopīgošanas sistēmu, kas atbalsta saziņu starp digitālo pakalpojumu koordinatoriem, Komisiju un padomi. Piekļuvi šai sistēmai var piešķirt arī citām kompetentajām iestādēm, ja tas tām ir nepieciešams tādu uzdevumu veikšanai, kas tām uzticēti saskaņā ar šo regulu.
2. Digitālo pakalpojumu koordinatori, Komisija un padome izmanto informācijas kopīgošanas sistēmu visai saziņai saskaņā ar šo regulu.
3. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka praktisko un operatīvo kārtību informācijas kopīgošanas sistēmas darbībai un tās sadarbspējai ar citām attiecīgajām sistēmām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 88. pantā.
86. pants
Pārstāvība
1. Neskarot Direktīvu (ES) 2020/1828 vai kādu citu pārstāvības veidu saskaņā ar valsts tiesību aktiem, starpniecības pakalpojumu saņēmēji ir vismaz tiesīgi pilnvarot kādu struktūru, organizāciju vai apvienību pakalpojumu saņēmēju vārdā īstenot ar šo regulu piešķirtās tiesības ar noteikumu, ka struktūra, organizācija vai apvienība atbilst visiem šiem nosacījumiem:
a) |
tā darbojas bez peļņas gūšanas nolūka; |
b) |
tā ir pienācīgi izveidota saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem; |
c) |
tās statūtos noteiktie mērķi ietver leģitīmās intereses nodrošināt šīs regulas ievērošanu. |
2. Tiešsaistes platformu nodrošinātāji īsteno visus nepieciešamos tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu, ka sūdzības, ko pakalpojuma saņēmēju vārdā, izmantojot 20. panta 1. punktā minētos mehānismus, iesniedz šā panta 1. punktā minētās struktūras, organizācijas vai apvienības, tiek izskatītas un par tām tiek pieņemti lēmumi prioritārā kārtībā un bez nepamatotas kavēšanās.
6. IEDAĻA
Deleģētie un īstenošanas akti
87. pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 24., 33., 37., 40. un 43. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem no 2022. gada 16. novembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 24., 33., 37., 40. un 43. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6. Saskaņā ar 24., 33., 37., 40. un 43. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts darīts zināms Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trīs mēnešiem.
88. pants
Komiteju procedūra
1. Komisijai palīdz komiteja (“Digitālo pakalpojumu komiteja”). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.
V NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
89. pants
Direktīvas 2000/31/EK grozījumi
1. Direktīvas 2000/31/EK 12.–15. pantu svītro.
2. Atsauces uz Direktīvas 2000/31/EK 12.–15. pantu uzskata par atsaucēm attiecīgi uz šīs regulas 4., 5., 6. un 8. pantu.
90. pants
Grozījums Direktīvā (ES) 2020/1828
Direktīvas (ES) 2020/1828 I pielikumam pievieno šādu punktu:
“68) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2065 (2022. gada 19. oktobris) par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) (OV L 277, 27.10.2022., 1.. lpp.).” |
91. pants
Pārskatīšana
1. Līdz 2027. gada 18. februārim Komisija izvērtē šīs regulas iespējamo ietekmi uz mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un ekonomisko izaugsmi un ziņo par to Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.
Līdz 2025. gada 17. novembrim Komisija izvērtē šādus aspektus un ziņo par tiem Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai:
a) |
šīs regulas 33. panta piemērošana, tostarp starpniecības pakalpojumu sniedzēju darbības joma, uz kuriem attiecas šīs regulas III nodaļas 5. iedaļā noteiktie pienākumi; |
b) |
šīs regulas mijiedarbība ar citiem tiesību aktiem, jo īpaši aktiem, kas minēti 2. panta 3. un 4. punktā. |
2. Līdz 2027. gada 17. novembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija izvērtē šo regulu un sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.
Minētajā ziņojumā jo īpaši aplūko:
a) |
šā panta 1. punkta otrās daļas a) un b) apakšpunkta piemērošanu; |
b) |
šīs regulas devumu starpniecības pakalpojumu iekšējā tirgus padziļināšanā un efektīvā darbībā, jo īpaši attiecībā uz digitālo pakalpojumu pārrobežu sniegšanu; |
c) |
šīs regulas 13., 16., 20., 21., 45. un 46. panta piemērošanu; |
d) |
mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu pienākumu darbības jomu; |
e) |
uzraudzības un izpildes panākšanas mehānismu rezultativitāti; |
f) |
ietekmi uz vārda un informācijas brīvības ievērošanu. |
3. Attiecīgā gadījumā 1. un 2. punktā minētajam ziņojumam pievieno priekšlikumu par šīs regulas grozījumiem.
4. Komisija šā panta 2. punktā minētajā ziņojumā izvērtē arī digitālo pakalpojumu koordinatoru gada ziņojumus par savu darbību, kurus Komisijai un padomei iesniedz saskaņā ar 55. panta 1. punktu.
5. Šā panta 2. punkta vajadzībām dalībvalstis un padome nosūta informāciju pēc Komisijas pieprasījuma.
6. Veicot 2. punktā minēto izvērtēšanu, Komisija ņem vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un citu attiecīgo struktūru vai avotu nostāju un konstatējumus un īpašu uzmanību pievērš mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un jaunu konkurentu situācijai.
7. Līdz 2027. gada 18. februārim Komisija pēc apspriešanās ar padomi novērtē padomes darbību un 43. panta piemērošanu un ziņo par to Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, ņemot vērā pirmos regulas piemērošanas gadus. Pamatojoties uz konstatējumiem un maksimāli ņemot vērā padomes viedokli, minētajam ziņojumam attiecīgā gadījumā pievieno priekšlikumu par šīs regulas grozījumiem attiecībā uz padomes struktūru.
92. pants
Agrīna piemērošana ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem
Šo regulu piemēro ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem, kas par tādiem noteikti saskaņā ar 33. panta 4. punktu, no četriem mēnešiem pēc 33. panta 6. punktā minētās paziņošanas attiecīgajam nodrošinātājam, ja šāds datums ir agrāks nekā 2024. gada 17. februāris.
93. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2. Šo regulu piemēro no 2024. gada 17. februāra.
Tomēr 24. panta 2., 3. un 6. punktu, 33. panta 3.–6. punktu, 37. panta 7. punktu, 40. panta 13. punktu, 43. pantu un IV nodaļas 4., 5. un 6. iedaļu piemēro no 2022. gada 16. novembra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Strasbūrā, 2022. gada 19. oktobrī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētāja
R. METSOLA
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
M. BEK
(1) OV C 286, 16.7.2021., 70. lpp.
(2) OV C 440, 29.10.2021., 67. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2022. gada 5. jūlija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2022. gada 4. oktobra lēmums.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts) par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1148 (2019. gada 20. jūnijs) par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 un atceļ Regulu (ES) Nr. 98/2013 (OV L 186, 11.7.2019., 1. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1150 (2019. gada 20. jūnijs) par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos (OV L 186, 11.7.2019., 57. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/784 (2021. gada 29. aprīlis) par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē (OV L 172, 17.5.2021., 79. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1232 (2021. gada 14. jūlijs) par pagaidu atkāpi no konkrētiem Direktīvas 2002/58/EK noteikumiem attiecībā uz tehnoloģiju izmantošanu, ko veic numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji, lai apstrādātu persondatus un citus datus nolūkā apkarot seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē (OV L 274, 30.7.2021., 41. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2394 (2017. gada 12. decembris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 345, 27.12.2017., 1. lpp.).
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (OV L 169, 25.6.2019., 1. lpp.).
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/95/EK (2001. gada 3. decembris) par produktu vispārēju drošību (OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.).
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.).
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.).
(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/11/ES (2013. gada 21. maijs) par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (OV L 165, 18.6.2013., 63. lpp.).
(19) Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 21.4.1993., 29. lpp.).
(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.).
(22) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (OV L 157, 30.4.2004., 45. lpp.).
(23) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/790 (2019. gada 17. aprīlis) par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK (OV L 130, 17.5.2019., 92. lpp.).
(24) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.).
(25) Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).
(26) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/93/ES (2011. gada 13. decembris) par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI (OV L 335, 17.12.2011., 1. lpp.).
(27) Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/36/ES (2011. gada 5. aprīlis) par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI (OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp.).
(28) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/541 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (OV L 88, 31.3.2017., 6. lpp.).
(29) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).
(30) Padomes Direktīva (ES) 2021/514 (2021. gada 22. marts), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (OV L 104, 25.3.2021., 1. lpp.).
(31) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/6/EK (1998. gada 16. februāris) par patērētāju aizsardzību, norādot patērētājiem piedāvāto produktu cenas (OV L 80, 18.3.1998., 27. lpp.).
(32) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (OV L 157, 15.6.2016., 1. lpp.).
(33) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/1828 (2020. gada 25. novembris) par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK (OV L 409, 4.12.2020., 1. lpp.).
(34) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(35) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(36) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).
(37) OV C 149, 27.4.2021., 3. lpp.
(38) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.).
(39) Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.).
(40) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.).
(41) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
II Neleģislatīvi akti
STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
27.10.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 277/103 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2022/2066
(2022. gada 21. februāris)
par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu protokolu, ar ko īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Gabonas Republiku un Eiropas Kopienu (2021.–2026. gadam)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. pantu saistībā ar 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu (1),
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2021/1117 (2) protokols, ar ko īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Gabonas Republiku un Eiropas Kopienu (2021.–2026. gadam) (3), (“protokols”) tika parakstīts 2021. gada 29. jūnijā, ņemot vērā tā noslēgšanu kādā vēlākā datumā. |
(2) |
protokols tiek provizoriski piemērots no tā parakstīšanas dienas. |
(3) |
Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē starp Gabonas Republiku un Eiropas Kopienu (4) (“nolīgums”) un protokola mērķis ir dot Savienībai un Gabonas Republikai (“Gabona”) iespēju ciešāk sadarboties, lai turpinātu veicināt ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas izstrādi un ļautu atbildīgi izmantot zvejas resursus Gabonas zvejas zonā un Atlantijas okeānā, vienlaikus gādājot par pienācīgiem darba apstākļiem zivsaimniecības nozarē. |
(4) |
Šis protokols būtu jāapstiprina. |
(5) |
Ar nolīguma 9. pantu ir izveidota Apvienotā komiteja, kuras uzdevums ir uzraudzīt nolīguma piemērošanu. Turklāt saskaņā ar protokola 19. panta 5. punktu Apvienotā komiteja var pieņemt dažus protokola grozījumus. Lai atvieglotu minēto grozījumu pieņemšanu, Komisija būtu jāpilnvaro tos Savienības vārdā apstiprināt vienkāršotā procedūrā ar īpašiem materiāliem un procesuāliem nosacījumiem. |
(6) |
Savienības nostāja attiecībā uz ierosinātajiem protokola grozījumiem būtu jānosaka Padomei. Komisijai būtu jāapstiprina ierosinātie grozījumiSavienības vārdā, ja vien pret grozījumiem neiebilst noteikts skaits dalībvalstu, kas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. punktu veido bloķējošo mazākumu. |
(7) |
Ņemot vērā ekonomisko nozīmi, kas saistīta ar Savienības zvejas darbībām Gabonas zvejas zonā, un vajadzību pēc iespējas saīsināt šādu darbību pārtraukšanas laikposmu, protokolam būtu jāstājas spēkā pēc iespējas drīzāk, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts protokols, ar ko īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Gabonas Republiku un Eiropas Kopienu (2021.–2026. gadam) (“protokols”).
2. pants
Padomes priekšsēdētājs Savienības vārdā sniedz protokola 26. pantā paredzēto paziņojumu.
3. pants
Saskaņā ar šā lēmuma pielikumā izklāstīto kārtību Komisija ir pilnvarota Savienības vārdā apstiprināt protokola grozījumus, kuri jāpieņem Apvienotajai komitejai, kas izveidota saskaņā ar 9. pantu Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Gabonas Republiku un Eiropas Kopienu.
4. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2022. gada 21. februārī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
J. DENORMANDIE
(1) 2021. gada 14. decembra piekrišana (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).
(2) Padomes Lēmums (ES) 2021/1117 (2021. gada 28. jūnijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu protokolu, ar ko īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Gabonas Republiku un Eiropas Kopienu (2021.–2026. gadam) (OV L 242, 8.7.2021., 3. lpp.).
PIELIKUMS
KĀRTĪBA, KĀDĀ APSTIPRINĀMI PROTOKOLA GROZĪJUMI, KURI JĀPIEŅEM APVIENOTAJĀ KOMITEJĀ
Ja saskaņā ar protokola, ar ko īsteno partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Gabonas Republiku un Eiropas Kopienu (2021.–2026. gadam) (“protokols”), 19. panta 5. punktu Apvienotā komiteja tiek lūgta pieņemt protokola grozījumus, Komisija ir pilnvarota ierosinātos grozījumus Savienības vārdā apstiprināt ar šādiem nosacījumiem.
1. |
Komisija gādā par to, lai apstiprināšana Savienības vārdā:
|
2. |
Pirms Savienības vārdā apstiprināt ierosinātos grozījumus, Komisija pietiekami savlaicīgi pirms Apvienotās komitejas attiecīgās sanāksmes tos iesniedz Padomei. |
3. |
Padome izvērtē ierosināto grozījumu atbilstību 1. punktā noteiktajiem nosacījumiem. |
4. |
Komisija Savienības vārdā apstiprina ierosinātos grozījumus, ja pret šiem grozījumiem neiebilst noteikts dalībvalstu skaits, kas Padomē veido bloķējošo mazākumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. punktu. Ja ir šāds bloķējošais mazākums, Komisija ierosinātos grozījumus Savienības vārdā noraida. |
5. |
Ja Apvienotās komitejas turpmākajās sanāksmēs, arī uz vietas, nav iespējams panākt vienošanos par ierosinātajiem grozījumiem, tad, lai Savienības nostājā būtu ņemti vērā jaunie elementi, jautājumu vēlreiz nodod Padomei saskaņā ar 2.–4. punktā noteikto kārtību. |
6. |
Komisija tiek aicināta laikus pieņemt jebkādus pasākumus, kas ir vajadzīgi kā Apvienotās komitejas lēmuma turpinājums attiecībā uz ierosinātajiem grozījumiem, vajadzības gadījumā arī attiecīgā lēmuma publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un jebkāda priekšlikuma iesniegšanu, kas ir vajadzīgs minētā lēmuma īstenošanai. |
7. |
Attiecībā uz citiem jautājumiem, kas nav saistīti ar protokola grozījumiem saskaņā ar protokola 19. panta 5. punktu, nostāju, kas Savienībai jāieņem Apvienotajā komitejā, nosaka saskaņā ar Līgumiem un iedibināto darba praksi. |
REGULAS
27.10.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 277/106 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/2067
(2022. gada 25. oktobris),
ar kuru groza I pielikumu Īstenošanas regulai (ES) 2021/605, ar ko nosaka īpašus kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1), un jo īpaši tās 71. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Āfrikas cūku mēris ir vīrusa izraisīta infekcijas slimība, kas skar turētas cūkas un savvaļas cūkas un var nopietni ietekmēt attiecīgo dzīvnieku populāciju un lauksaimniecības rentabilitāti, traucējot šo dzīvnieku un to izcelsmes produktu sūtījumu pārvietošanu Savienībā un eksportu uz trešām valstīm. |
(2) |
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/605 (2) tika pieņemta saistībā ar Regulu (ES) 2016/429 un nosaka īpašus Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumus, kuri attiecīgās regulas I pielikumā norādītajām dalībvalstīm (“attiecīgās dalībvalstis”) ierobežotu laiku jāpiemēro minētajā pielikumā norādītajās I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās. |
(3) |
Apgabali, kuri kā I, II un III līmeņa ierobežojumu zonas norādīti Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā, tika noteikti, ņemot vērā Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju Savienībā. Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/1911 (3) pēc tam, kad bija mainījusies minētās slimības epidemioloģiskā situācija Vācijā un Itālijā. Kopš minētās īstenošanas regulas pieņemšanas dienas ir mainījusies minētās slimības epidemioloģiskā situācija dažās attiecīgajās dalībvalstīs. |
(4) |
Jebkādi grozījumi attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādītajām I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām būtu izdarāmi, ņemot vērā Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju apgabalos, kurus skārusi minētā slimība, kopējo šīs slimības epidemioloģisko situāciju attiecīgajā dalībvalstī, tās tālākas izplatīšanās riska līmeni, kā arī zinātniski pamatotos principus un kritērijus ģeogrāfiskā zonējuma noteikšanai sakarā ar Āfrikas cūku mēri un Savienības pamatnostādnes, par kurām dalībvalstis vienojušās Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajā komitejā un kuras publiski pieejamas Komisijas tīmekļa vietnē (4). Sagatavojot šādus grozījumus, būtu jāņem vērā arī tādi starptautiskie standarti kā Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (WOAH) Sauszemes dzīvnieku veselības kodekss (5) un attiecīgo dalībvalstu kompetento iestāžu noteiktā zonējuma pamatojums. |
(5) |
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/689 (6) papildina noteikumus par to sarakstā norādīto slimību kontroli, kuras minētas Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 (7) definētas kā A, B un C kategorijas slimības. Konkrēti, Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. pants paredz konkrētus pasākumus, kas veicami, lai kādu dzīvnieku vai dzīvnieku grupu klasificētu par domājamu vai apstiprinātu sarakstā norādītās slimības, tai skaitā Āfrikas cūku mēra, gadījumu. |
(6) |
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/687 (8) papildina noteikumus par tādu sarakstā norādīto slimību kontroli, kas minētas Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā un Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 definētas kā A, B un C kategorijas slimības. Konkrēti, Deleģētās regulas (ES) 2020/687 63. līdz 66. pants paredz konkrētus pasākumus, kas veicami tad, ja savvaļas dzīvniekiem ir oficiāli apstiprināts kādas A kategorijas slimības uzliesmojums, tai skaitā savvaļas cūkām – Āfrikas cūku mēris. Galvenokārt šie pasākumi paredz noteikt inficēto zonu un aizliegt sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvnieku un no tiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanu. |
(7) |
2022. gada maijā Itālija informēja Komisiju par tās teritorijā valdošo tābrīža situāciju saistībā ar Āfrikas cūku mēri pēc tam, kad bija radušās aizdomas par minētās slimības gadījumu kādai savvaļas cūkai Lacio reģiona Rieti provincē. Minētās dalībvalsts kompetentā iestāde, izmantojot piesardzības principu, pret aizdomīgo Āfrikas cūku mēra gadījumu attiecās tā, it kā tas būtu apstiprināts Āfrikas cūku mēra gadījums, un izveidoja inficēto zonu, kā tas paredzēts Deleģētajā regulā (ES) 2020/687 un Īstenošanas regulā (ES) 2021/605 tad, ja minētā slimība tiek oficiāla apstiprināta. |
(8) |
2022. gada oktobrī Itālija informēja Komisiju, ka pastāvīgie un detalizētie slimības kontroles pasākumi un turētu cūku un savvaļas cūku pasīvā uzraudzība liecina: Āfrikas cūku mēra vīruss Rieti provincē vairs nav sastopams un Itālijas kompetentā iestāde var secināt, ka iespējamais Āfrikas cūku mēra gadījums Rieti provincē nebūtu uzskatāms par apstiprinātu Āfrikas cūku mēra gadījumu saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 2. punkta b) apakšpunktu jo, neraugoties uz to, ka dzīvnieka testu rezultāti bija uzrādījuši šai slimībai raksturīgo nukleīnskābi, dzīvniekam nebija nekādu minētajai slimībai atbilstošu klīnisko pazīmju, un jebkāda epidemioloģiskā saistība ar citiem iespējamiem vai apstiprinātiem gadījumiem bija izslēgta. |
(9) |
Kopš Īstenošanas regulas (ES) 2022/1911 pieņemšanas dienas ir bijuši jauni Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi savvaļas cūku populācijā Vācijā. Turklāt epidemioloģiskā situācija turētu cūku un savvaļas cūku populācijā dažās zonās, kuras norādītas kā I un III līmeņa ierobežojumu zonas Polijā, ir uzlabojusies. |
(10) |
2022. gada oktobrī vairāki Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi tika konstatēti savvaļas cūku populācijā Vācijas Brandenburgas federālajā zemē, konkrēti, apgabalā, kurš patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādīts kā II līmeņa ierobežojumu zona un atrodas pavisam tuvu šīs federālās zemes apgabalam, kas patlaban minētajā pielikumā norādīts kā I līmeņa ierobežojumu zona. Šie jaunie Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi savvaļas cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā. Tāpēc, lai ņemtu vērā šos nesenos uzliesmojumus, I un II līmeņa ierobežojumu zonu pašreizējās robežas būtu jāgroza. |
(11) |
Pēc šiem nesenajiem Āfrikas cūku mēra uzliesmojumiem savvaļas cūku populācijā Vācijā, Brandenburgas federālajā zemē, un ņemot vērā pašreizējo Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju Savienībā, šajā dalībvalstī noteiktais zonējums ir atkārtoti novērtēts un atjaunināts saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 5., 6. un 7. pantu. Turklāt atkārtoti novērtēti un atjaunināti ir arī ieviestie riska pārvaldības pasākumi. Šīs pārmaiņas būtu jāatspoguļo Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā. |
(12) |
Turklāt ņemot vērā to, cik iedarbīgi ir Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumi, kurus turētu cūku populācijā konkrētās III līmeņa ierobežojumu zonās, kuras norādīta Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā, saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2020/687 un jo īpaši tās 22., 25. un 40. pantu un atbilstoši WOAH kodeksā izklāstītajiem Āfrikas cūku mēra riska mazināšanas pasākumiem piemēro Polija, konkrēti šīs valsts Ļubļinas, Piekarpatu, Lielpolijas and Lubušas vojevodistes apgabali, kuri patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādīti kā III līmeņa ierobežojumu zonas, tagad minētajā pielikumā būtu jānorāda kā II līmeņa ierobežojumu zonas, jo pēdējo divpadsmit mēnešu laikā šajās III līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku populācijā Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi nav konstatēti, bet šī slimība arvien nav izskausta savvaļas cūku populācijā. Ņemot vērā pašreizējo Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju, minētās III līmeņa ierobežojumu zonas tagad būtu jānorāda kā II līmeņa ierobežojumu zonas. |
(13) |
Turklāt, ņemot vērā to, cik iedarbīgi ir Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumi, kurus turētu cūku populācijā I līmeņa ierobežojumu zonās, kuras norādītas Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā, saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2020/687 un jo īpaši tās 64., 65. un 67. pantu un atbilstoši WOAH kodeksā izklāstītajiem Āfrikas cūku mēra riska mazināšanas pasākumiem piemēro Polija, konkrētas šīs valsts Piekarpatu, Lodzas un Silēzijas vojevodistē esošas zonas, kuras patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādītas kā I līmeņa ierobežojumu zonas, tagad no minētā pielikuma I līmeņa ierobežojumu zonu saraksta būtu jāsvītro, jo pēdējo divpadsmit mēnešu laikā minētajās I līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku un savvaļas cūku populācijā Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi nav konstatēti. Lai ņemtu vērā pašreizējo Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju, tagad I līmeņa ierobežojumu zonas no minētā pielikuma būtu jāsvītro. |
(14) |
Turklāt, pamatojoties uz informāciju un pamatojumiem, kas saņemti no Itālijas, jo īpaši ņemot vērā epidemioloģiskās izmeklēšanas pabeigšanu un Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumu iedarbīgumu, pašreizējo labvēlīgo Āfrikas cūku mēra situāciju savvaļas cūku populācijā Lacio reģionā un slimības kontroles pasākumus, ko ir pienācīgi īstenojusi Itālija, lai novērstu nevajadzīgus tirdzniecības traucējumus un ņemtu vērā pašreizējo Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju minētajā dalībvalstī, I un II līmeņa ierobežojumu zonas, kas noteiktas Rieti provincē, tagad no Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikuma būtu lietderīgi svītrot. |
(15) |
Lai ņemtu vērā jaunākās norises saistībā ar Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju Savienībā un proaktīvi novērstu ar minētās slimības izplatīšanos saistītos riskus, Vācijā un Polijā būtu jānosaka jaunas, pietiekami plašas ierobežojumu zonas, kuras Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā būtu attiecīgi jānorāda kā I un II līmeņa ierobežojumu zonas. Dažas I līmeņa ierobežojumu zonas daļas, kas noteiktas Polijā, no minētā pielikuma būtu jāsvītro. Situācija attiecībā uz Āfrikas cūku mēri Savienībā ir ļoti dinamiska, tāpēc, nosakot šādu jaunu ierobežojumu zonu robežas, ir ņemta vērā epidemioloģiskā situācija apkārtējos apgabalos. |
(16) |
Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas steidzamību saistībā ar Āfrikas cūku mēra izplatīšanos Savienībā, ir svarīgi, lai grozījumi, kas ar šo īstenošanas regulu izdarāmi Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā, stātos spēkā iespējami drīz. |
(17) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2022. gada 25. oktobrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.
(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/605 (2021. gada 7. aprīlis), ar ko nosaka īpašus kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri (OV L 129, 15.4.2021., 1. lpp.).
(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1911 (2022. gada 6. oktobris), ar kuru groza I pielikumu Īstenošanas regulai (ES) 2021/605, ar ko nosaka īpašus kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri (OV L 261, 7.10.2022., 6. lpp.).
(4) Darba dokuments SANTE/7112/2015/Rev. 3 “Principles and criteria for geographically defining ASF regionalisation”. https://ec.europa.eu/food/animals/animal-diseases/control-measures/asf_en.
(5) OIE Terrestrial Animal Health Code, 29. izdevums, 2021. gads. I un II sējuma ISBN 978-92-95115-40-8; https://www.woah.org/en/what-we-do/standards/codes-and-manuals/terrestrial-code-online-access/.
(6) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/689 (2019. gada 17. decembris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu un jaunradušos slimību uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības” papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 174, 3.6.2020., 211. lpp.).
(7) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1882 (2018. gada 3. decembris) par dažu slimību profilakses un kontroles noteikumu piemērošanu attiecībā uz sarakstā norādīto slimību kategorijām un ar ko izveido sarakstu ar sugām un sugu grupām, kas rada sarakstā norādīto slimību ievērojamu izplatības risku (OV L 308, 4.12.2018., 21. lpp.).
(8) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/687 (2019. gada 17. decembris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu slimību profilaksi un kontroli papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 174, 3.6.2020., 64. lpp.).
PIELIKUMS
Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumu aizstāj ar šādu:
“I PIELIKUMS
IEROBEŽOJUMU ZONAS
I DAĻA
1. Vācija
Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Vācijā:
Bundesland Brandenburg:
|
Bundesland Sachsen:
|
Bundesland Mecklenburg-Vorpommern:
|
2. Igaunija
Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Igaunijā:
— |
Hiiu maakond. |
3. Grieķija
Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Grieķijā:
— |
in the regional unit of Drama:
|
— |
in the regional unit of Xanthi:
|
— |
in the regional unit of Rodopi:
|
— |
in the regional unit of Evros:
|
— |
in the regional unit of Serres:
|
4. Latvija
Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Latvijā:
— |
Dienvidkurzemes novada, Grobiņas pagasts, Nīcas pagasta daļa uz ziemeļiem no apdzīvotas vietas Bernāti, autoceļa V1232, A11, V1222, Bārtas upes, Otaņķu pagasts, Grobiņas pilsēta, |
— |
Ropažu novada Stopiņu pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes. |
5. Lietuva
Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Lietuvā:
— |
Kalvarijos savivaldybė, |
— |
Klaipėdos rajono savivaldybė: Agluonėnų, Dovilų, Gargždų, Priekulės, Vėžaičių, Kretingalės ir Dauparų-Kvietinių seniūnijos, |
— |
Marijampolės savivaldybė išskyrus Šumskų ir Sasnavos seniūnijos, |
— |
Palangos miesto savivaldybė, |
— |
Vilkaviškio rajono savivaldybė: Bartninkų, Gražiškių, Keturvalakių, Pajevonio, Virbalio, Vištyčio seniūnijos. |
6. Ungārija
Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Ungārijā:
— |
Békés megye 950950, 950960, 950970, 951950, 952050, 952750, 952850, 952950, 953050, 953150, 953650, 953660, 953750, 953850, 953960, 954250, 954260, 954350, 954450, 954550, 954650, 954750, 954850, 954860, 954950, 955050, 955150, 955250, 955260, 955270, 955350, 955450, 955510, 955650, 955750, 955760, 955850, 955950, 956050, 956060, 956150 és 956160 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Bács-Kiskun megye 600150, 600850, 601550, 601650, 601660, 601750, 601850, 601950, 602050, 603250, 603750 és 603850 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Budapest 1 kódszámú, vadgazdálkodási tevékenységre nem alkalmas területe, |
— |
Csongrád-Csanád megye 800150, 800160, 800250, 802220, 802260, 802310 és 802450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Fejér megye 400150, 400250, 400351, 400352, 400450, 400550, 401150, 401250, 401350, 402050, 402350, 402360, 402850, 402950, 403050, 403450, 403550, 403650, 403750, 403950, 403960, 403970, 404650, 404750, 404850, 404950, 404960, 405050, 405750, 405850, 405950, |
— |
406050, 406150, 406550, 406650 és 406750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Győr-Moson-Sopron megye 100550, 100650, 100950, 101050, 101350, 101450, 101550, 101560 és 102150 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Jász-Nagykun-Szolnok megye 750150, 750160, 750260, 750350, 750450, 750460, 754450, 754550, 754560, 754570, 754650, 754750, 754950, 755050, 755150, 755250, 755350 és 755450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Komárom-Esztergom megye 250150, 250250, 250450, 250460, 250550, 250650, 250750, 251050, 251150, 251250, 251350, 251360, 251650, 251750, 251850, 252250, kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Pest megye 571550, 572150, 572250, 572350, 572550, 572650, 572750, 572850, 572950, 573150, 573250, 573260, 573350, 573360, 573450, 573850, 573950, 573960, 574050, 574150, 574350, 574360, 574550, 574650, 574750, 574850, 574860, 574950, 575050, 575150, 575250, 575350, 575550, 575650, 575750, 575850, 575950, 576050, 576150, 576250, 576350, 576450, 576650, 576750, 576850, 576950, 577050, 577150, 577350, 577450, 577650, 577850, 577950, 578050, 578150, 578250, 578350, 578360, 578450, 578550, 578560, 578650, 578850, 578950, 579050, 579150, 579250, 579350, 579450, 579460, 579550, 579650, 579750, 580250 és 580450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe. |
7. Polija
Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Polijā:
w województwie kujawsko – pomorskim:
|
w województwie warmińsko-mazurskim:
|
w województwie podlaskim:
|
w województwie mazowieckim:
|
w województwie podkarpackim:
|
w województwie świętokrzyskim:
|
w województwie łódzkim:
|
gmina Przedbórz w powiecie radomszczańskim, w województwie pomorskim:
|
w województwie lubuskim:
|
w województwie dolnośląskim:
|
w województwie wielkopolskim:
|
w województwie opolskim:
|
w województwie zachodniopomorskim:
|
w województwie małopolskim:
|
8. Slovākija
Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Slovākijā:
— |
in the district of Nové Zámky, Sikenička, Pavlová, Bíňa, Kamenín, Kamenný Most, Malá nad Hronom, Belá, Ľubá, Šarkan, Gbelce, Bruty, Mužla, Obid, Štúrovo, Nána, Kamenica nad Hronom, Chľaba, Leľa, Bajtava, Salka, Malé Kosihy, |
— |
in the district of Veľký Krtíš, the municipalities of Ipeľské Predmostie, Veľká nad Ipľom, Hrušov, Kleňany, Sečianky, |
— |
in the district of Levice, the municipalities of Keť, Čata, Pohronský Ruskov, Hronovce, Želiezovce, Zalaba, Malé Ludince, Šalov, Sikenica, Pastovce, Bielovce, Ipeľský Sokolec, Lontov, Kubáňovo, Sazdice, Demandice, Dolné Semerovce, Vyškovce nad Ipľom, Preseľany nad Ipľom, Hrkovce, Tupá, Horné Semerovce, Hokovce, Slatina, Horné Turovce, Veľké Turovce, Šahy, Tešmak, Plášťovce, Ipeľské Uľany, Bátovce, Pečenice, Jabloňovce, Bohunice, Pukanec, Uhliská, |
— |
in the district of Krupina, the municipalities of Dudince, Terany, Hontianske Moravce, Sudince, Súdovce, Lišov, |
— |
the whole district of Ružomberok, |
— |
in the region of Turčianske Teplice, municipalties of Turček, Horná Štubňa, Čremošné, Háj, Rakša, Mošovce, |
— |
in the district of Martin, municipalties of Blatnica, Folkušová, Necpaly, |
— |
in the district of Dolný Kubín, the municipalities of Kraľovany, Žaškov, Jasenová, Vyšný Kubín, Oravská Poruba, Leštiny, Osádka, Malatiná, Chlebnice, Krivá, |
— |
in the district of Tvrdošín, the municipalities of Oravský Biely Potok, Habovka, Zuberec, |
— |
in the district of Žarnovica, the municipalities of Rudno nad Hronom, Voznica, Hodruša-Hámre, |
— |
the whole district of Žiar nad Hronom, except municipalities included in zone II. |
9. Itālija
Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Itālijā:
Piedmont Region:
|
Liguria Region:
|
Emilia-Romagna Region:
|
Lombardia Region:
|
Lazio Region:
|
II DAĻA
1. Bulgārija
Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Bulgārijā:
— |
the whole region of Haskovo, |
— |
the whole region of Yambol, |
— |
the whole region of Stara Zagora, |
— |
the whole region of Pernik, |
— |
the whole region of Kyustendil, |
— |
the whole region of Plovdiv, excluding the areas in Part III, |
— |
the whole region of Pazardzhik, excluding the areas in Part III, |
— |
the whole region of Smolyan, |
— |
the whole region of Dobrich, |
— |
the whole region of Sofia city, |
— |
the whole region of Sofia Province, |
— |
the whole region of Blagoevgrad excluding the areas in Part III, |
— |
the whole region of Razgrad, |
— |
the whole region of Kardzhali, |
— |
the whole region of Burgas, |
— |
the whole region of Varna excluding the areas in Part III, |
— |
the whole region of Silistra, |
— |
the whole region of Ruse, |
— |
the whole region of Veliko Tarnovo, |
— |
the whole region of Pleven, |
— |
the whole region of Targovishte, |
— |
the whole region of Shumen, |
— |
the whole region of Sliven, |
— |
the whole region of Vidin, |
— |
the whole region of Gabrovo, |
— |
the whole region of Lovech, |
— |
the whole region of Montana, |
— |
the whole region of Vratza. |
2. Vācija
Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Vācijā:
Bundesland Brandenburg:
|
Bundesland Sachsen:
|
Bundesland Mecklenburg-Vorpommern:
|
3. Igaunija
Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Igaunijā:
— |
Eesti Vabariik (välja arvatud Hiiu maakond). |
4. Latvija
Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Latvijā:
— |
Aizkraukles novads, |
— |
Alūksnes, novada Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu, Ziemera pagasts, Jaunannas pagasta daļa uz ziemeļrietumiem no Pededzes upes, Alūksnes pilsēta, |
— |
Augšdaugavas novads, |
— |
Ādažu novads, |
— |
Balvu, novada Baltinavas, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Žīguru, Viļakas pilsēta, |
— |
Bauskas novads, |
— |
Cēsu novads, |
— |
Dienvidkurzemes novada Aizputes, Cīravas, Lažas, Durbes, Dunalkas, Tadaiķu, Vecpils, Bārtas, Sakas, Bunkas, Priekules, Gramzdas, Kalētu, Virgas, Dunikas, Vaiņodes, Gaviezes, Rucavas, Vērgales, Medzes pagasts, Nīcas pagasta daļa uz dienvidiem no apdzīvotas vietas Bernāti, autoceļa V1232, A11, V1222, Bārtas upes, Embūtes pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa P116, P106, autoceļa no apdzīvotas vietas Dinsdurbe, Kalvenes pagasta daļa uz rietumiem no ceļa pie Vārtājas upes līdz autoceļam A9, uz dienvidiem no autoceļa A9, uz rietumiem no autoceļa V1200, Kazdangas pagasta daļa uz rietumiem no ceļa V1200, P115, P117, V1296, Aizputes, Durbes, Pāvilostas, Priekules pilsēta, |
— |
Dobeles novads, |
— |
Gulbenes, novada Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Lizuma, Līgo, Rankas, Stāmerienas, Stradu, Tirzas pagasts, Litenes pagasta daļa uz rietumiem no Pededzes upes, Gulbenes pilsēta, |
— |
Jelgavas novads, |
— |
Jēkabpils novads, |
— |
Krāslavas novads, |
— |
Kuldīgas novada Alsungas, Gudenieku, Kurmāles, Rendas, Kabiles, Vārmes, Pelču, Snēpeles, Turlavas, Laidu pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa V1296, Ēdoles pagasta daļa uz rietumiem no autoceļa V1269, V1271, V1288, P119, Īvandes pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa P119, Rumbas pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa P120, Kuldīgas pilsēta, |
— |
Ķekavas novads, |
— |
Limbažu novads, |
— |
Līvānu novads, |
— |
Ludzas novads, |
— |
Madonas novads, |
— |
Mārupes novads, |
— |
Ogres novads, |
— |
Olaines novads, |
— |
Preiļu, novada Aglonas, Aizkalnes, Pelēču, Preiļu, Riebiņu, Rožkalnu, Saunas, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas, Vārkavas pagasts, Galēnu pagasta daļa uz rietumiem no autoceļa V740, V595, Rušonas pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa V742, Preiļu pilsēta, |
— |
Rēzeknes, novada Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Nautrēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu, Viļānu pagasts, Lūznavas pagasta daļa uz austrumiem no autoceļa A13 līdz apdzīvotai vietai Vertukšne, uz austrumiem no Vertukšnes ezera, Maltas pagasta daļa uz austrumiem no autoceļa Vertukšne – Rozentova un uz austrumiem no autoceļa P56, P57, V569, Feimaņu pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa V577, V742, Viļānu pilsēta, |
— |
Ropažu novada Garkalnes, Ropažu pagasts, Stopiņu pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes, Vangažu pilsēta, |
— |
Salaspils novads, |
— |
Saldus novads, |
— |
Saulkrastu novads, |
— |
Siguldas novads, |
— |
Smiltenes novads, |
— |
Talsu novads, |
— |
Tukuma novads, |
— |
Valkas novads, |
— |
Valmieras novads, |
— |
Varakļānu novads, |
— |
Ventspils novada Ances, Popes, Puzes, Tārgales, Vārves, Užavas, Usmas, Jūrkalnes pagasts, Ugāles pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa V1347, uz austrumiem no autoceļa P123, Ziru pagasta daļa uz rietumiem no autoceļa V1269, P108, Piltenes pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa V1310, V1309, autoceļa līdz Ventas upei, Piltenes pilsēta, |
— |
Daugavpils valstspilsētas pašvaldība, |
— |
Jelgavas valstspilsētas pašvaldība, |
— |
Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība, |
— |
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība. |
5. Lietuva
Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Lietuvā:
— |
Alytaus miesto savivaldybė, |
— |
Alytaus rajono savivaldybė, |
— |
Anykščių rajono savivaldybė, |
— |
Skuodo rajono savivaldybė. |
— |
Birštono savivaldybė, |
— |
Biržų miesto savivaldybė, |
— |
Biržų rajono savivaldybė, |
— |
Druskininkų savivaldybė, |
— |
Elektrėnų savivaldybė, |
— |
Ignalinos rajono savivaldybė, |
— |
Jonavos rajono savivaldybė, |
— |
Joniškio rajono savivaldybė, |
— |
Jurbarko rajono savivaldybė: Eržvilko, Juodaičių, Seredžiaus, Smalininkų ir Viešvilės seniūnijos, |
— |
Kaišiadorių rajono savivaldybė, |
— |
Kauno miesto savivaldybė, |
— |
Kauno rajono savivaldybė, |
— |
Kazlų rūdos savivaldybė: Kazlų Rūdos seniūnija, išskyrus vakarinė dalis iki kelio 2602 ir 183, Plutiškių seniūnija. |
— |
Kelmės rajono savivaldybė, |
— |
Kėdainių rajono savivaldybė, |
— |
Klaipėdos rajono savivaldybė: Judrėnų, Endriejavo ir Veiviržėnų seniūnijos, |
— |
Kupiškio rajono savivaldybė, |
— |
Kretingos rajono savivaldybė, |
— |
Lazdijų rajono savivaldybė, |
— |
Mažeikių rajono savivaldybė, |
— |
Molėtų rajono savivaldybė: Alantos, Balninkų, Čiulėnų, Inturkės, Joniškio, Luokesos, Mindūnų, Suginčių ir Videniškių seniūnijos, |
— |
Pagėgių savivaldybė, |
— |
Pakruojo rajono savivaldybė, |
— |
Panevėžio rajono savivaldybė, |
— |
Panevėžio miesto savivaldybė, |
— |
Pasvalio rajono savivaldybė, |
— |
Radviliškio rajono savivaldybė, |
— |
Rietavo savivaldybė, |
— |
Prienų rajono savivaldybė, |
— |
Plungės rajono savivaldybė, |
— |
Raseinių rajono savivaldybė, |
— |
Rokiškio rajono savivaldybė, |
— |
Skuodo rajono savivaldybė, |
— |
Šakių rajono savivaldybė: Kriūkų, Lekėčių ir Lukšių seniūnijos, |
— |
Šalčininkų rajono savivaldybė, |
— |
Šiaulių miesto savivaldybė, |
— |
Šiaulių rajono savivaldybė, |
— |
Šilutės rajono savivaldybė, |
— |
Širvintų rajono savivaldybė: Čiobiškio, Gelvonų, Jauniūnų, Kernavės, Musninkų ir Širvintų seniūnijos, |
— |
Šilalės rajono savivaldybė, |
— |
Švenčionių rajono savivaldybė, |
— |
Tauragės rajono savivaldybė, |
— |
Telšių rajono savivaldybė, |
— |
Trakų rajono savivaldybė, |
— |
Ukmergės rajono savivaldybė: Deltuvos, Lyduokių, Pabaisko, Pivonijos, Siesikų, Šešuolių, Taujėnų, Ukmergės miesto, Veprių, Vidiškių ir Žemaitkiemo seniūnijos, |
— |
Utenos rajono savivaldybė, |
— |
Varėnos rajono savivaldybė, |
— |
Vilniaus miesto savivaldybė, |
— |
Vilniaus rajono savivaldybė: Avižienių, Bezdonių, Buivydžių, Dūkštų, Juodšilių, Kalvelių, Lavoriškių, Maišiagalos, Marijampolio, Medininkų, Mickūnų, Nemenčinės, Nemenčinės miesto, Nemėžio, Pagirių, Riešės, Rudaminos, Rukainių, Sudervės, Sužionių, Šatrininkų ir Zujūnų seniūnijos, |
— |
Visagino savivaldybė, |
— |
Zarasų rajono savivaldybė. |
6. Ungārija
Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Ungārijā:
— |
Békés megye 950150, 950250, 950350, 950450, 950550, 950650, 950660, 950750, 950850, 950860, 951050, 951150, 951250, 951260, 951350, 951450, 951460, 951550, 951650, 951750, 952150, 952250, 952350, 952450, 952550, 952650, 953250, 953260, 953270, 953350, 953450, 953550, 953560, 953950, 954050, 954060, 954150, 956250, 956350, 956450, 956550, 956650 és 956750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Borsod-Abaúj-Zemplén megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe, |
— |
Fejér megye 403150, 403160, 403250, 403260, 403350, 404250, 404550, 404560, 404570, 405450, 405550, 405650, 406450 és 407050 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Hajdú-Bihar megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe, |
— |
Heves megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe, |
— |
Jász-Nagykun-Szolnok megye 750250, 750550, 750650, 750750, 750850, 750970, 750980, 751050, 751150, 751160, 751250, 751260, 751350, 751360, 751450, 751460, 751470, 751550, 751650, 751750, 751850, 751950, 752150, 752250, 752350, 752450, 752460, 752550, 752560, 752650, 752750, 752850, 752950, 753060, 753070, 753150, 753250, 753310, 753450, 753550, 753650, 753660, 753750, 753850, 753950, 753960, 754050, 754150, 754250, 754360, 754370, 754850, 755550, 755650 és 755750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Komárom-Esztergom megye: 250350, 250850, 250950, 251450, 251550, 251950, 252050, 252150, 252350, 252450, 252460, 252550, 252650, 252750, 252850, 252860, 252950, 252960, 253050, 253150, 253250, 253350, 253450 és 253550 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Nógrád megye valamennyi vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Pest megye 570150, 570250, 570350, 570450, 570550, 570650, 570750, 570850, 570950, 571050, 571150, 571250, 571350, 571650, 571750, 571760, 571850, 571950, 572050, 573550, 573650, 574250, 577250, 580050 és 580150 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Szabolcs-Szatmár-Bereg megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe. |
7. Polija
Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Polijā:
w województwie warmińsko-mazurskim:
|
w województwie podlaskim:
|
w województwie mazowieckim:
|
w województwie lubelskim:
|
w województwie podkarpackim:
|
w województwie małopolskim:
|
w województwie pomorskim:
|
w województwie świętokrzyskim:
|
w województwie lubuskim:
|
w województwie dolnośląskim:
|
w województwie wielkopolskim:
|
w województwie łódzkim:
|
w województwie zachodniopomorskim:
|
w województwie opolskim:
|
8. Slovākija
Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Slovākijā:
— |
the whole district of Gelnica except municipalities included in zone III, |
— |
the whole district of Poprad |
— |
the whole district of Spišská Nová Ves, |
— |
the whole district of Levoča, |
— |
the whole district of Kežmarok |
— |
in the whole district of Michalovce except municipalities included in zone III, |
— |
the whole district of Košice-okolie, |
— |
the whole district of Rožnava, |
— |
the whole city of Košice, |
— |
in the district of Sobrance: Remetské Hámre, Vyšná Rybnica, Hlivištia, Ruská Bystrá, Podhoroď, Choňkovce, Ruský Hrabovec, Inovce, Beňatina, Koňuš, |
— |
the whole district of Vranov nad Topľou, |
— |
the whole district of Humenné except municipalities included in zone III, |
— |
the whole district of Snina, |
— |
the whole district of Prešov except municipalities included in zone III, |
— |
the whole district of Sabinov except municipalities included in zone III, |
— |
the whole district of Svidník, except municipalities included in zone III, |
— |
the whole district of Stropkov, except municipalities included in zone III, |
— |
the whole district of Bardejov, |
— |
the whole district of Stará Ľubovňa, |
— |
the whole district of Revúca, |
— |
the whole district of Rimavská Sobota except municipalities included in zone III, |
— |
in the district of Veľký Krtíš, the whole municipalities not included in part I, |
— |
the whole district of Lučenec, |
— |
the whole district of Poltár, |
— |
the whole district of Zvolen, except municipalities included in zone III, |
— |
the whole district of Detva, |
— |
the whole district of Krupina, except municipalities included in zone I, |
— |
the whole district of Banska Stiavnica, |
— |
in the district of Žiar nad Hronom the municipalities of Hronská Dúbrava, Trnavá Hora, |
— |
the whole district of Banska Bystica, except municipalities included in zone III, |
— |
the whole district of Brezno, |
— |
the whole district of Liptovsky Mikuláš, |
— |
the whole district of Trebišov. |
9. Itālija
Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Itālijā:
Piedmont Region:
|
Liguria Region:
|
Lazio Region:
|
III DAĻA
1. Bulgārija
Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Bulgārijā:
— |
in Blagoevgrad region:
|
— |
the Pazardzhik region:
|
— |
in Plovdiv region
|
— |
in Varna region:
|
2. Itālija
Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Itālijā:
— |
Sardinia Region: the whole territory. |
3. Latvija
Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Latvijā:
— |
Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta daļa uz ziemeļiem autoceļa P116, P106, autoceļa no apdzīvotas vietas Dinsdurbe, Kalvenes pagasta daļa uz austrumiem no ceļa pie Vārtājas upes līdz autoceļam A9, uz ziemeļiem no autoceļa A9, uz austrumiem no autoceļa V1200, Kazdangas pagasta daļa uz austrumiem no ceļa V1200, P115, P117, V1296, |
— |
Kuldīgas novada Rudbāržu, Nīkrāces, Padures, Raņķu, Skrundas pagasts, Laidu pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa V1296, Ēdoles pagasta daļa uz austrumiem no autoceļa V1269, V1271, V1288, P119, Īvandes pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa P119, Rumbas pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa P120, Skrundas pilsēta, |
— |
Ventspils novada Zlēku pagasts, Ugāles pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa V1347, uz rietumiem no autoceļa P123, Ziru pagasta daļa uz austrumiem no autoceļa V1269, P108, Piltenes pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa V1310, V1309, autoceļa līdz Ventas upei, |
— |
Alūksnes novada Jaunannas pagasta daļa uz dienvidaustrumiem no Pededzes upes, |
— |
Balvu novada Kubulu, Vīksnas, Bērzkalnes, Balvu pagasts, Balvu pilsēta, |
— |
Gulbenes novada Litenes pagasta daļa uz austrumiem no Pededzes upes, |
— |
Preiļu novada Silajāņu pagasts, Galēnu pagasta daļa uz austrumiem no autoceļa V740, V595, Rušonas pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa V742, |
— |
Rēzeknes novada Silmalas pagasts, Lūznavas pagasta daļa uz rietumiem no autoceļa A13 līdz apdzīvotai vietai Vertukšne, uz rietumiem no Vertukšnes ezera, Maltas pagasta daļa uz rietumiem no autoceļa Vertukšne – Rozentova un uz rietumiem no autoceļa P56, P57, V569, Feimaņu pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa V577, V742. |
4. Lietuva
Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Lietuvā:
— |
Jurbarko rajono savivaldybė: Jurbarko miesto seniūnija, Girdžių, Jurbarkų Raudonės, Skirsnemunės, Veliuonos ir Šimkaičių seniūnijos, |
— |
Molėtų rajono savivaldybė: Dubingių ir Giedraičių seniūnijos, |
— |
Marijampolės savivaldybė: Sasnavos ir Šunskų seniūnijos, |
— |
Šakių rajono savivaldybė: Barzdų, Gelgaudiškio, Griškabūdžio, Kidulių, Kudirkos Naumiesčio, Sintautų, Slavikų, Sudargo, Šakių, Plokščių ir Žvirgždaičių seniūnijos. |
— |
Kazlų rūdos savivaldybė: Antanavos, Jankų ir Kazlų Rūdos seniūnijos: vakarinė dalis iki kelio 2602 ir 183, |
— |
Vilkaviškio rajono savivaldybė: Gižų, Kybartų, Klausučių, Pilviškių, Šeimenos ir Vilkaviškio miesto seniūnijos. |
— |
Širvintų rajono savivaldybė: Alionių ir Zibalų seniūnijos, |
— |
Ukmergės rajono savivaldybė: Želvos seniūnija, |
— |
Vilniaus rajono savivaldybė: Paberžės seniūnija. |
5. Polija
Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Polijā:
w województwie zachodniopomorskim:
|
w województwie warmińsko-mazurskim:
|
w województwie podkarpackim:
|
w województwie lubuskim:
|
w województwie wielkopolskim:
|
w województwie dolnośląskim:
|
w województwie świętokrzyskim:
|
w województwie małopolskim:
|
6. Rumānija
Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Rumānijā:
— |
Zona orașului București, |
— |
Județul Constanța, |
— |
Județul Satu Mare, |
— |
Județul Tulcea, |
— |
Județul Bacău, |
— |
Județul Bihor, |
— |
Județul Bistrița Năsăud, |
— |
Județul Brăila, |
— |
Județul Buzău, |
— |
Județul Călărași, |
— |
Județul Dâmbovița, |
— |
Județul Galați, |
— |
Județul Giurgiu, |
— |
Județul Ialomița, |
— |
Județul Ilfov, |
— |
Județul Prahova, |
— |
Județul Sălaj, |
— |
Județul Suceava |
— |
Județul Vaslui, |
— |
Județul Vrancea, |
— |
Județul Teleorman, |
— |
Judeţul Mehedinţi, |
— |
Județul Gorj, |
— |
Județul Argeș, |
— |
Judeţul Olt, |
— |
Judeţul Dolj, |
— |
Județul Arad, |
— |
Județul Timiș, |
— |
Județul Covasna, |
— |
Județul Brașov, |
— |
Județul Botoșani, |
— |
Județul Vâlcea, |
— |
Județul Iași, |
— |
Județul Hunedoara, |
— |
Județul Alba, |
— |
Județul Sibiu, |
— |
Județul Caraș-Severin, |
— |
Județul Neamț, |
— |
Județul Harghita, |
— |
Județul Mureș, |
— |
Județul Cluj, |
— |
Județul Maramureş. |
7. Slovākija
Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Slovākijā:
— |
The whole district of Vranov and Topľou, |
— |
In the district of Humenné: Lieskovec, Myslina, Humenné, Jasenov, Brekov, Závadka, Topoľovka, Hudcovce, Ptičie, Chlmec, Porúbka, Brestov, Gruzovce, Ohradzany, Slovenská Volová, Karná, Lackovce, Kochanovce, Hažín nad Cirochou, Závada, Nižná Sitnica, Vyšná Sitnica, Rohožník, Prituľany, Ruská Poruba, Ruská Kajňa, |
— |
In the district of Michalovce: Strážske, Staré, Oreské, Zbudza, Voľa, Nacina Ves, Pusté Čemerné, Lesné, Rakovec nad Ondavou, Petrovce nad Laborcom, Trnava pri Laborci, Vinné, Kaluža, Klokočov, Kusín, Jovsa, Poruba pod Vihorlatom, Hojné, Lúčky,Závadka, Hažín, Zalužice, Michalovce, Krásnovce, Šamudovce, Vŕbnica, Žbince, Lastomír, Zemplínska Široká, Čečehov, Jastrabie pri Michalovciach, Iňačovce, Senné, Palín, Sliepkovce, Hatalov, Budkovce, Stretava, Stretávka, Pavlovce nad Uhom, Vysoká nad Uhom, Bajany, |
— |
In the district of Rimavská Sobota: Jesenské, Gortva, Hodejov, Hodejovec, Širkovce, Šimonovce, Drňa, Hostice, Gemerské Dechtáre, Jestice, Dubovec, Rimavské Janovce, Rimavská Sobota, Belín, Pavlovce, Sútor, Bottovo, Dúžava, Mojín, Konrádovce, Čierny Potok, Blhovce, Gemerček, Hajnáčka, |
— |
In the district of Gelnica: Hrišovce, Jaklovce, Kluknava, Margecany, Richnava, |
— |
In the district Of Sabinov: Daletice, |
— |
In the district of Prešov: Hrabkov, Krížovany, Žipov, Kvačany, Ondrašovce, Chminianske Jakubovany, Klenov, Bajerov, Bertotovce, Brežany, Bzenov, Fričovce, Hendrichovce, Hermanovce, Chmiňany, Chminianska Nová Ves, Janov, Jarovnice, Kojatice, Lažany, Mikušovce, Ovčie, Rokycany, Sedlice, Suchá Dolina, Svinia, Šindliar, Široké, Štefanovce, Víťaz, Župčany, |
— |
the whole district of Medzilaborce, |
— |
In the district of Stropkov: Havaj, Malá Poľana, Bystrá, Mikové, Varechovce, Vladiča, Staškovce, Makovce, Veľkrop, Solník, Korunková, Bukovce, Krišľovce, Jakušovce, Kolbovce, |
— |
In the district of Svidník: Pstruša, |
— |
In the district of Zvolen: Očová, Zvolen, Sliač, Veľká Lúka, Lukavica, Sielnica, Železná Breznica, Tŕnie, Turová, Kováčová, Budča, Hronská Breznica, Ostrá Lúka, Bacúrov, Breziny, Podzámčok, Michalková, Zvolenská Slatina, Lieskovec, |
— |
In the district of Banská Bystrica: Sebedín-Bečov, Čerín, Dúbravica, Oravce, Môlča, Horná Mičiná, Dolná Mičiná, Vlkanová, Hronsek, Badín, Horné Pršany, Malachov, Banská Bystrica, |
— |
The whole district of Sobrance except municipalities included in zone II. |
27.10.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 277/149 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/2068
(2022. gada 26. oktobris),
ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktam, nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas Federācijas izcelsmes auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu importam
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/477 (2015. gada 11. marts) par pasākumiem, kurus Savienība drīkst veikt attiecībā uz antidempinga vai antisubsidēšanas pasākumu un aizsardzības pasākumu kopējo ietekmi (2), un jo īpaši tās 1. pantu,
tā kā:
1. PROCEDŪRA
1.1. Iepriekšējās izmeklēšanas un spēkā esošie pasākumi
(1) |
Eiropas Komisija ar Regulu (ES) 2016/1328 (3) noteica antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “Ķīna”) un Krievijas Federācijas (“Krievija”) izcelsmes auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu (“AVP”) importam (“sākotnējie pasākumi”). Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti sākotnējie pasākumi, tālāk tiks saukta par “sākotnējo izmeklēšanu”. |
(2) |
Pašlaik spēkā esošie antidempinga maksājumi ĶTR ir 19,7 % importam no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, 20,5 % importam no izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, un 22,1 % importam no visiem citiem uzņēmumiem, bet Krievijai ir robežās no 18,7 % līdz 34 % izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem ar maksājuma likmi 36,1 % visiem pārējiem uzņēmumiem. |
1.2. Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums
(3) |
Pēc tam kad tika publicēts paziņojums par gaidāmajām termiņa beigām (4), Eiropas Komisija (“Komisija”) saņēma pārskatīšanas pieprasījumu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam. |
(4) |
Eiropas Tērauda ražotāju apvienība (“Eurofer”) (“pieprasījuma iesniedzējs”) 2021. gada 3. maijā iesniedza pārskatīšanas pieprasījumu Savienības AVP nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Pārskatīšanas pieprasījums tika pamatots ar to, ka, pasākumu termiņam beidzoties, varētu atkārtoties dempings un varētu turpināties vai atkārtoties Savienības ražošanas nozarei radītais kaitējums. |
1.3. Termiņbeigu pārskatīšanas sākšana
(5) |
Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, 2021. gada 3. augustā Komisija, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu, sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz ĶTR un Krievijas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes AVP importu Savienībā. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (5) (“paziņojums par procedūras sākšanu”). |
1.4. Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods
(6) |
Dempinga turpināšanās un atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Kaitējuma turpināšanās un atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2017. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”). |
1.5. Ieinteresētās personas
(7) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu īpaši informēja pieprasījuma iesniedzēju, visus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus Ķīnā un Krievijā un Ķīnas un Krievijas iestādes, zināmos importētājus, lietotājus un tirgotājus, un aicināja tos piedalīties. |
1.6. Piezīmes par procedūras sākšanu
(8) |
Ieinteresētajām personām bija arī iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. Komisija saņēma piezīmes no trijiem Krievijas ražotājiem eksportētājiem, Krievijas valdības, viena nesaistītā importētāja un viena lietotāja. |
(9) |
Piezīmēs par procedūras sākšanu trīs Krievijas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzējs nav iesniedzis pietiekamus un uzticamus pierādījumus par iespējamību, ka saistībā ar importu no Krievijas varētu turpināties vai atkārtoties dempings, kas rada kaitējumu. Turklāt Krievijas valdība, Krievijas ražotāji eksportētāji, nesaistītais importētājs un lietotājs apgalvoja, ka nav cēloņsakarības starp situāciju, kurā Savienības ražošanas nozarei nodarīts kaitējums, un AVP importu no Ķīnas un Krievijas. Dažādu personu argumentācija bija tāda, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, ja tāds bija, ir izraisījuši citi faktori, nevis kaitējumu radošs imports no Krievijas un Ķīnas, jo AVP importa apjoms no attiecīgajām valstīm ir niecīgs. |
(10) |
Tomēr, kā norādīts arī paziņojumā par procedūras sākšanu, pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka “sākotnēji noteiktā kaitējuma novēršana galvenokārt bijusi saistīta ar pasākumu piemērošanu un ka tad, ja pasākumus vairs nepiemērotu, atkārtojoties importam par dempinga cenām ievērojamos daudzumos no attiecīgajām valstīm, varētu atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei” (6). Pārskatīšanas izmeklēšanas mērķis bija noteikt, vai, pasākumiem zaudējot spēku, varētu turpināties vai atkārtoties kaitējums, ko izraisījis imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Pieprasījuma iesniedzēja sniegtā informācija izmeklēšanas sākšanas posmā bija pietiekama, lai apliecinātu, ka importa par dempinga cenām radītais kaitējums atkārtotos, ja imports par dempinga cenām atsāktos lielākos apjomos. Tāpēc Komisija šos personu apgalvojumus par cēloņsakarību noraidīja. |
(11) |
Krievijas valdība apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzējs, aprēķinot normālo vērtību, nav sniedzis pietiekamus pierādījumus, ka dempinga apjoms ir palielinājies, kā noteikts Antidempinga nolīguma 5.2. pantā. Turklāt tā iebilda, ka informācija, kas sniegta termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma atklātajā versijā, nav pietiekami detalizēta un tajā nav ietverti precīzi starpības aprēķināšanai izmantotie skaitļi, jo transporta izmaksas, eksporta izmaksas, kā arī cenas Krievijas AVP tirgū un paši aprēķini ir sniegti aptuvenos skaitļos. Krievijas valdība lūdza Komisiju pārbaudīt pieprasījumā sniegtos aprēķinus un sniegt pierādījumus, ka šie aprēķini ir uzticami. Turklāt Krievijas valdība atsaucās uz Antidempinga nolīguma 6.2. pantu, norādot, ka bez iespējas pienācīgi izprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību pieprasījuma iesniedzējs nav sniedzis iespēju ne Krievijas valdībai, ne Krievijas ražotājiem, ne arī citām interesētajām personām pilnībā aizstāvēt savas intereses, un lūdza Komisiju un Eurofer sniegt sīkākus datus par dempinga starpības aprēķiniem. |
(12) |
Attiecībā uz apgalvojumu par pierādījumu pietiekamību pārskatīšanas pieprasījumā ir atzīts, ka attiecīgā ražojuma eksports no Krievijas uz Savienību ir krasi samazinājies salīdzinājumā ar sākotnējās izmeklēšanas periodu. Tāpēc pieprasījumā tika novērtēta dempinga atkārtošanās iespējamība, ņemot vērā eksporta cenas uz trešām valstīm, kas nav Savienība. Pierādījumu analīze liecināja, ka pieprasījumā bija pietiekami daudz pierādījumu par dempinga atkārtošanās iespējamību. |
(13) |
Pieprasījumā aprēķinātā dempinga starpība atspoguļoja Krievijas ražotāju eksportētāju dempinga cenu politiku trešo valstu tirgos, un tai nebija obligāti jāatspoguļo precīzs dempinga apmērs, kas tika aprēķināts izmeklēšanā. Tomēr pieprasījuma iesniedzējs pieprasījumā ir sniedzis pietiekamus pierādījumus par eksporta cenu un normālo vērtību, parādot dempinga atkārtošanās iespējamību. Pieprasījuma iesniedzējs ir arī sniedzis pietiekami sīku dempinga aprēķinā izmantotās metodikas aprakstu, kas ļauj pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību. |
(14) |
Lai novērtētu AVP normālo vērtību Krievijas ražotājiem eksportētājiem, pieprasījuma iesniedzējs bija savācis publiski pieejamu un abonentiem pieejamu informāciju par vienas AVP tonnas iekšzemes pārdošanas cenām, kuras ir piedāvājuši galvenie eksportētāji savā iekšzemes tirgū aplūkotajā periodā. Komisija pārbaudīja un apstiprināja eksporta cenu, izmantojot Global Trade Atlas (“GTA”) datubāzi. |
(15) |
Tā kā pārskatāmā ražojuma imports no Krievijas Savienībā pēc antidempinga maksājumu noteikšanas 2016. gadā ir bijis niecīgs, pieprasījuma iesniedzējs eksporta cenu pamatoja ar vairākiem cenu informācijas avotiem par Krievijas AVP pārdošanu eksportam uz jebkuru trešo valsti 2020. gadā. Šīs eksporta cenas par vienu AVP tonnu tika noteiktas, pamatojoties uz tirgus informāciju par Krievijas eksporta cenām. Eksporta cena tika pārbaudīta un apstiprināta, ņemot vērā GTA norādīto trīs galveno Krievijas eksporta galamērķu vidējo cenu. |
(16) |
Tādējādi pieprasījuma iesniedzējs salīdzināja Krievijas AVP tērauda izstrādājumu vidējo EXW eksporta cenu ar normālo vērtību, kuras pamatā ir Krievijas iekšzemes cenas. |
(17) |
Veicot likumā noteikto analīzi, Komisija ņēma vērā tikai tos elementus, par kuriem pierādījumi bija pietiekami adekvāti un precīzi. |
(18) |
Tāpēc Krievijas valdības apgalvojumi tika noraidīti. |
(19) |
Komisija uzskatīja, ka pieprasījuma nekonfidenciālajā versijā, kas ir iekļauta ieinteresētajām personām pieejamajos lietas materiālos, ir visi būtiskie pierādījumi un konfidenciālo datu nekonfidenciālie kopsavilkumi, lai ieinteresētās personas varētu izmantot savas tiesības uz aizstāvību. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
1.7. Atlase
(20) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. |
1.7.1. Savienības ražotāju atlase
(21) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir provizoriski izveidojusi triju Savienības ražotāju izlasi. Komisija izlasi izveidoja, pamatojoties uz līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomiem. Izlasē ir iekļauti trīs Savienības ražotāji, kas ražo vairāk nekā 30 % no līdzīgā ražojuma kopējā paredzamā ražošanas apjoma Savienībā un vairāk nekā 20 % no ražojuma paredzamā kopējā pārdošanas apjoma. |
(22) |
Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Par izlasi netika saņemtas piezīmes, un tāpēc provizoriskā izlase tika apstiprināta un uzskatīta par Savienības ražošanas nozarei reprezentatīvu. |
1.7.2. Importētāju atlase
(23) |
Lai izlemtu, vai ir nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus nesaistītos importētājus sniegt paziņojuma par procedūras sākšanu pielikumā norādīto informāciju. |
(24) |
Neviens nesaistītais importētājs nesniedza atbildes uz atlases veidlapas jautājumiem. Tāpēc Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga. |
1.7.3. Ražotāju eksportētāju atlase Krievijā un Ķīnā
(25) |
Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus Krievijas un Ķīnas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas un Krievijas iestādēm apzināt citus ražotājus eksportētājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai sazināties ar tiem. |
(26) |
Sākot procedūru, Komisija Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē ieinteresētajām personām pieejamajos lietas materiālos iekļāva anketu. |
(27) |
Ķīnas ražotāji eksportētāji iesniedza prasīto informāciju un/vai piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Komisija informēja Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā par nodomu izmantot pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Piezīmes netika saņemtas. |
(28) |
Tāpēc, tā kā Ķīnas ražotāji nesadarbojās un konstatējumi par importu no ĶTR ir izdarīti, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši izmantojot importa un eksporta tirdzniecības statistiku (Eurostat, Global Trade Atlas (“GTA”) (7) un ESAO (8)). |
(29) |
Trīs Krievijas ražotāji eksportētāji, proti, PJSC Magnitogorsk Iron and Steel Works (MMK) un ar to saistītie uzņēmumi (MMK Group), PJSG Novolipetsk Steel (NLMK) un ar to saistītie uzņēmumi (NLMK Group) un PJSC Severstal (Severstal) un ar to saistītie uzņēmumi (SEVERSTAL Group), sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Tomēr 2021. gada 6. septembrī šie trīs ražotāji eksportētāji informēja Komisiju, ka ir nolēmuši neiesniegt individuālas atbildes uz antidempinga anketas jautājumiem, bet sadarbosies ar Komisiju visos citos termiņbeigu pārskatīšanas aspektos, piemēram, sniegs piezīmes par pārskatīšanas pieprasījumu, kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības interesēm. Pēc tam 2021. gada 13. septembrī trīs Krievijas ražotāji eksportētāji iesniedza piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumu, apgalvojumu par dempinga turpināšanās un kaitējumu radošā dempinga atkārtošanās iespējamību un Savienības interesēm. Viņi aicināja Komisiju selektīvi pārbaudīt attiecīgos datus par uzņēmumiem, piemēram, ražošanas, jaudas un jaudas izmantojuma datus, kas iesniegti kopā ar piezīmēm. |
(30) |
Pēc šā paziņojuma Komisija 2021. gada 21. septembrī un 19. novembrī informēja iepriekš minētos ražotājus eksportētājus, ka uzskata tos par personām, kuras nesadarbojas, un informēja tos par nodomu piemērot pamatregulas 18. pantu un izmantot pieejamos faktus, lai izdarītu savus konstatējumus izmeklēšanā. Komisija informēja arī Krievijas iestādes par nodomu izmantot pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. |
(31) |
Komisija 2021. gada 30. septembrī un 29. novembrī saņēma piezīmes no trijiem Krievijas ražotājiem eksportētājiem par pamatregulas 18. panta piemērošanu. Viņi nepiekrita Komisijas novērtējumam par to sadarbības statusu un atkārtoti apliecināja savu nodomu sadarboties citos pārskatīšanas aspektos, piemēram, attiecībā uz kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos, kaitējumu radoša dempinga atkārtošanās iespējamību un Savienības interesēm. Viņi atkārtoti aicināja Komisiju pārbaudīt viņu iesniegtos datus par ražošanu, jaudu un jaudas izmantojumu. |
(32) |
Šajā saistībā Krievijas ražotāji eksportētāji savās atbildēs uz anketas jautājumiem neiesniedza prasīto informāciju. Komisija uzskatīja, ka Krievijas ražotāji eksportētāji ir snieguši tikai nepilnīgu informāciju, kas attiecās tikai uz ražošanu, jaudu un ražošanas apjomu, bez pierādījumiem, kas to pamato. Tādējādi, tā kā ražotāji eksportētāji nebija snieguši pietiekamu un uzticamu informāciju, kas nepieciešama, lai Komisija varētu izdarīt pietiekami precīzu konstatējumu, Komisija izmantoja lietas materiālos pieejamo informāciju, kā paskaidrots 30. apsvērumā. Katrā ziņā Komisija šajā ziņā pēc iespējas izmantoja informāciju, ko snieguši šie trīs Krievijas ražotāji. |
(33) |
Komisija nosūtīja Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) anketu par to, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. |
(34) |
Komisija arī nosūtīja anketas izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Procedūras sākšanas dienā anketas kļuva pieejamas arī tiešsaistē (9). Turklāt Komisija nosūtīja anketu Savienības ražotāju apvienībai (Eurofer). |
(35) |
Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trijiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un Eurofer. |
1.7.4. Pārbaude
(36) |
Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās un atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Saistībā ar Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu un no tās izrietošajiem pasākumiem, kuri tika veikti cīņai pret uzliesmojumu (“Paziņojums par Covid-19”) (10), Komisija nevarēja veikt pārbaudes apmeklējumus izlasē iekļauto uzņēmumu telpās. Komisija, izmantojot videokonferenci, toties veica attālinātu salīdzinošu pārbaudi attiecībā uz šādu uzņēmumu sniegto informāciju: |
Ražotāji Savienībā:
— |
Voestalpine Stahl GmbH, Austrija, |
— |
ThyssenKrupp Steel Europe AG, Vācija, |
— |
ArcelorMittal Belgium, Beļģija. |
1.8. Turpmākā procedūra
(37) |
Komisija 2022. gada 19. augustā izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata plānoja saglabāt spēkā esošos importam no ĶTR un Krievijas noteiktos antidempinga maksājumus. Visām personām tika dota iespēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju. |
(38) |
Komisija izskatīja ieinteresēto personu sniegtās piezīmes un attiecīgā gadījumā ņēma tās vērā. Tika uzklausītas tās personas, kuras to pieprasīja. |
2. PĀRSKATĀMAIS RAŽOJUMS, ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS
2.1. Pārskatāmais ražojums
(39) |
Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir tas pats, uz kuru attiecās sākotnējā izmeklēšana, proti, plakani dzelzs vai neleģētā tērauda vai citādu leģēto tēraudu, bet ne nerūsējošā tērauda, velmējumi, jebkāda platuma, auksti velmēti (presēti aukstā stāvoklī), neplaķēti, bez galvaniska vai cita pārklājuma un pēc aukstās velmēšanas (presēšanas aukstā stāvoklī) tālāk neapstrādāti, pašlaik klasificēti ar KN kodiem ex 7209 15 00 (Taric kods 7209150090), 7209 16 90, 7209 17 90, 7209 18 91, ex 7209 18 99 (Taric kods 7209189990), ex 7209 25 00 (Taric kods 7209250090), 7209 26 90, 7209 27 90, 7209 28 90, 7211 23 30, ex 7211 23 80 (Taric kodi 7211238019, 7211238095 un 7211238099), ex 7211 29 00 (Taric kodi 7211290019 un 7211290099), 7225 50 80 un 7226 92 00 (“pārskatāmais ražojums”). |
(40) |
No pārskatāmā ražojuma definīcijas ir izslēgti šādi ražojuma veidi:
|
(41) |
Auksti velmētus plakanus tērauda velmējumus ražo no karsti velmētiem ruļļiem. Aukstās velmēšanas procesā iepriekš velmētu un kodinātu loksni vai sloksni izlaiž cauri aukstiem ruļļiem, proti, temperatūrā, kas zemāka par metāla atkvēlināšanas temperatūru. Auksti velmētus plakanus tērauda velmējumus ražo atbilstoši konkrētām specifikācijām vai patentētām galalietotāja specifikācijām. Tiem var būt dažādi veidi: ruļļos (eļļotos vai neeļļotos), sagriezti garumā (loksnēs) vai šaurās sloksnēs. Auksti velmēti plakani tērauda velmējumi ir rūpnieciskās ražošanas izejresursi, ko iegādājas galalietotāji dažādām vajadzībām, galvenokārt izmantošanai ražošanā (rūpniecībā, iepakošanā, autobūvē u. c.), kā arī būvniecībā. |
2.2. Attiecīgais ražojums
(42) |
Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir ĶTR un Krievijas izcelsmes pārskatāmais ražojums. |
2.3. Līdzīgais ražojums
(43) |
Kā jau tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka tālāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:
|
(44) |
Tāpēc šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē. |
3. DEMPINGS
3.1. Ķīnas Tautas Republika
3.1.1. Ievadpiezīmes
(45) |
Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā konkrētu auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu imports no Ķīnas turpinājās, lai gan zemākā līmenī nekā sākotnējās izmeklēšanas periodā (proti, no 2014. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 31. martam). Eurostat dati liecina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā konkrētu auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu imports no ĶTR veidoja 1 % no Savienības tirgus salīdzinājumā ar 10,3 % (11) tirgus daļu sākotnējās izmeklēšanas laikā. Absolūtā izteiksmē Ķīna pārskatīšanas izmeklēšanas periodā uz Savienību eksportēja aptuveni 32 000 tonnu, kas ir ievērojami mazāk nekā aptuveni 732 000 tonnu (12), kuras tā eksportēja uz Savienību sākotnējās izmeklēšanas periodā. |
(46) |
Sākotnējās izmeklēšanas laikā Komisija konstatēja, ka attiecīgā ražojuma eksports no Ķīnas Savienības tirgū ievērojamā apjomā tika veikts par dempinga cenām. Ķīnas eksportētāju, kas sadarbojās, dempinga starpības bija no 52,7 % līdz 59,2 %. Tā kā tika piemērots mazākā maksājuma noteikums, Ķīnas importam piemērotie antidempinga maksājumi tika noteikti daudz zemākā līmenī – no 19,7 % līdz 22,1 %. |
(47) |
Kā minēts 27. apsvērumā, Ķīnas eksportētāji/ražotāji izmeklēšanā nesadarbojās. Tādēļ Komisija informēja ĶTR iestādes, ka nesadarbošanās dēļ Komisija attiecībā uz konstatējumiem par ĶTR varētu piemērot pamatregulas 18. pantu. Komisija šajā sakarā nesaņēma piezīmes vai pieprasījumus iesaistīties uzklausīšanas amatpersonai. |
(48) |
Tādējādi attiecībā uz ĶTR izklāstītie konstatējumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz informāciju, kas ietverta termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā, un ieinteresēto personu sniegto informāciju kopā ar citiem informācijas avotiem, piemēram, importa un eksporta tirdzniecības statistiku (Eurostat, GTA (13) un ESAO (14)) un neatkarīgiem finanšu datu sniedzējiem, piemēram, Global Financials, ko publicē Dunn & Bradstreet (15). |
3.1.2. Dempings
3.1.2.1. Procedūra normālās vērtības noteikšanai konkrētu ĶTR izcelsmes auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu importam saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu
(49) |
Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus, kas attiecībā uz ĶTR liek domāt, ka varētu pastāvēt nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija sāka izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu. |
(50) |
Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu Ķīnas valdībai. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato. attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Noteiktajā termiņā netika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem no ĶV un netika saņemta informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Pēc tam ar 2021. gada 13. septembra verbālnotu Komisija informēja ĶV, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi. |
(51) |
Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija norādīja arī, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, tā, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu par iespējamo reprezentatīvo valsti Ķīnai šajā gadījumā ir izvēlējusies Brazīliju. Komisija arī norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamas attiecīgās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma kritērijiem. |
(52) |
Komisija 2020. gada 24. novembra paziņojumā (“pirmais paziņojums”) ieinteresētajām personām darīja zināmus tos attiecīgos avotus, kurus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, kā izejvielas, darbaspēku un enerģiju, ko izmanto konkrētu auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija noteica iespējamās reprezentatīvās valstis, proti, Brazīliju, Meksiku, Krieviju un Turciju. Komisija nesaņēma piezīmes par pirmo paziņojumu. |
(53) |
Komisija 2022. gada 17. martā ar otro paziņojumu (“otrais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, par reprezentatīvo valsti izmantojot Brazīliju. Piezīmes netika saņemtas. |
3.1.2.2. Normālā vērtība
(54) |
Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.” |
(55) |
Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka tad, “ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības”, un tā “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas”, turpmāk “PVA izmaksas”). |
(56) |
Kā sīkāk skaidrots turpmākajās apakšiedaļās, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV un Ķīnas ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu. |
3.1.3. Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana
(57) |
Nesenās izmeklēšanās attiecībā uz tērauda nozari ĶTR (16) Komisija konstatēja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. |
(58) |
Minētajā izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka ĶTR notiek ievērojama valdības iejaukšanās, kā rezultātā tiek kropļota tāda efektīva resursu sadale, kas atbilstu tirgus principiem (17). Komisija jo īpaši secināja, ka tērauda nozarē (tērauds ir pārskatāmā ražojuma galvenā izejviela) Ķīnas valdībai ne tikai joprojām pieder ievērojama daļa uzņēmumu pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē (18), bet ĶV var arī iejaukties cenās un izmaksās, izmantojot valsts pārstāvību (klātbūtni) uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē (19). Komisija arī konstatēja, ka valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk. Kopumā plānošanas sistēma Ķīnas Tautas Republikā nodrošina, ka resursi tiek koncentrēti nozarēs, ko ĶV ir atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem (20). Turklāt Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti pienācīgi nedarbojas pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē, tādējādi radot kropļojumus, jo īpaši gadījumos, kad Ķīnas Tautas Republikā tiek saglabāti maksātnespējīgi uzņēmumi un tiek piešķirtas zemes izmantošanas tiesības (21). Tādā pašā veidā Komisija konstatēja algu izmaksu kropļojumus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē (22) tērauda nozarē, kā arī kropļojumus finanšu tirgos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, jo īpaši saistībā ar kapitāla pieejamību uzņēmumiem ĶTR (23). |
(59) |
Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās par ĶTR tērauda nozari, šajā izmeklēšanā Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR. Komisija to pārbaudīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, to skaitā pierādījumiem, kas ietverti pieprasījumā, kā arī Komisijas dienestu darba dokumentā par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnas Tautas Republikas ekonomikā tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu vajadzībām (24) (“Ziņojums”), kura pamatā ir publiski pieejami avoti. Minētajā analīzē tika pārbaudīta būtiskā valdības iejaukšanās ĶTR ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, kas aptver pārskatāmo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu, ka Ķīnas Tautas Republikā pastāv nozīmīgi kropļojumi, kurus šajā sakarā tā konstatējusi arī savās iepriekšējās izmeklēšanās. |
(60) |
Pieprasījumā tika apgalvots, ka Ķīnas ekonomiku kopumā plaši ietekmē un veido ĶV vai citu valsts iestāžu dažādas visaptverošas iejaukšanās dažādos valdības līmeņos, un tāpēc Ķīnas tērauda ražošanas nozares iekšzemes cenas un izmaksas nevar izmantot šajā izmeklēšanā. Lai pamatotu savu nostāju, pieprasījumā bija atsauce uz Komisijas nesen veiktajām izmeklēšanām par Ķīnas tērauda nozari (25) vai uz secinājumiem, kas izdarīti G20 Pasaules forumā par tēraudrūpniecības jaudas pārpalikumu (26). |
(61) |
Konkrētāk, pieprasījumā tika norādīts, ka, ņemot vērā ĶTR konstitūcijā ietverto “sociālistiskās tirgus ekonomikas” doktrīnu, Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) visuresību un ar stratēģiskās plānošanas iniciatīvām, piemēram, 13. un 14. piecgades plānu, sasniegto valdības ietekmi uz ekonomiku, ĶV iejaukšanās izpaužas dažādos veidos, proti, administratīvā, finanšu un regulatīvā. |
(62) |
Pieprasījumā tika sniegti elementu piemēri, kas norāda uz kropļojumiem, kas norādīti pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmajā līdz sestajā ievilkumā. Jo īpaši, atsaucoties uz iepriekšējām Komisijas izmeklēšanām tērauda nozarē, uz Ziņojumu, uz trešo valstu iestāžu (USTR) un citu iestāžu (SVF) ziņojumiem, pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka:
|
(63) |
Kā norādīts 50. apsvērumā, ĶV neiesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, kas atbalstītu vai atspēkotu pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, ieskaitot Ziņojumu un pieprasījuma iesniedzēja sniegtos papildu pierādījumus, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu. |
(64) |
Konkrēti pārskatāmā ražojuma nozarē, t. i., tērauda nozarē, ievērojama daļa uzņēmumu joprojām pieder Ķīnas valdībai. Valstij pieder daudzi no lielākajiem AVP ražotājiem, piemēram, Hebei Iron and Steel, Handan Iron and Steel, Baoshan Iron and Steel, Shanghai Meishan Iron and Steel, BX Steel Posco Cold Rolled Sheet, WISCO International Economic and Trading, Maanshan Iron and Steel, Tianjin Rolling One Steel vai Inner Mongolia Baotu Steel Union. Baosteel – vēl viens nozīmīgs Ķīnas uzņēmums, kas nodarbojas ar tērauda izgatavošanu, – pieder pie China Baowu Steel Group Co. Ltd. (iepriekš Baosteel Group and Wuhan Iron & Steel), kurš pasaulē lielākais tērauda ražotājs (28), kas galu galā 100 % apmērā pieder centrālajai SASAC (29). Lai gan tiek lēsts, ka nomināli valstij piederošu uzņēmumu un privātā īpašumā esošu uzņēmumu skaits ir gandrīz vienāds, no pieciem Ķīnas tērauda ražotājiem, kas ierindojas starp 10 pasaules lielākajiem tērauda ražotājiem, četri ir valsts uzņēmumi (30). Vienlaikus, lai gan desmit lielākie ražotāji 2016. gadā saražoja tikai aptuveni 36 % no nozares kopējās izlaistās produkcijas, ĶV tajā pašā gadā izvirzīja mērķi līdz 2025. gadam konsolidēt 60–70 % no tērauda ražošanas aptuveni desmit lielos uzņēmumos (31). ĶV 2019. gada aprīlī šo nodomu pauda atkārtoti, paziņodama, ka izdod pamatnostādnes par tērauda nozares konsolidāciju (32). Šāda konsolidācija var būt saistīta ar rentablu privātu uzņēmumu piespiedu apvienošanu ar neefektīviem valstij piederošiem uzņēmumiem (33). Tā kā Ķīnas pārskatāmā ražojuma eksportētāji nesadarbojās, nebija iespējams noteikt precīzu attiecību starp privātiem un valsts īpašumā esošajiem auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu ražotājiem. Tomēr, lai gan konkrēta informācija par AVP nozari var nebūt pieejama, šī nozare ir tērauda rūpniecības apakšnozare, un tādēļ konstatējumi par tērauda nozari ir uzskatāmi par orientējošiem arī attiecībā uz pārskatāmo ražojumu. |
(65) |
Jaunākie Ķīnas politikas dokumenti attiecībā uz tērauda nozari apstiprina, ka Ķīnas valdībai nozare joprojām ir svarīga, arī tās nodomu iejaukties nozarē, lai veidotu to saskaņā ar valdības politiku. To apliecina Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrijas izstrādātais ievirzes atzinuma projekts par tērauda nozares augstas kvalitātes attīstības veicināšanu, kurā aicināts turpināt ražošanas nozares pamata konsolidāciju un būtiski uzlabot nozares ķēdes modernizācijas līmeni (34), vai izejvielu rūpniecības attīstības 14. piecgades plāns, saskaņā ar kuru nozare “centīsies apvienot vadošo lomu tirgū ar valdības vicināšanas pasākumiem” un “attīstīs vadošo uzņēmumu grupu ar ekoloģisku vadību un pamata konkurētspēju” (35). Līdzīgus piemērus Ķīnas iestāžu nodomam uzraudzīt un vadīt nozares attīstību var redzēt arī provinču līmenī, piemēram, Šaņdunas provincē, kas ne tikai paredz “tērauda ražošanas nozares ekoloģijas veidošanu (..), ražošanas parku izveidi, rūpniecības ķēdes paplašināšanu un industriālo klasteru izveidi”, bet arī vēlas, lai tērauda ražošanas nozare “ir par piemēru pārveidošanai un modernizācijai (..) mūsu provincē un pat visā valstī” (36). |
(66) |
Attiecībā uz to, ka ĶV, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, varēja iejaukties cenās un izmaksās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē, AVP ražotāju nesadarbošanās dēļ nebija iespējams konstatēt sistēmiskus personīgus sakarus starp pārskatāmā ražojuma ražotājiem un ĶKP. Tomēr, ņemot vērā to, ka AVP ir tērauda nozares apakšnozare, par tērauda ražotājiem pieejamā informācija attiecas arī uz AVP. Konkrēts piemērs – Baowu direktoru padomes priekšsēdētājs vienlaikus ir partijas komitejas sekretārs, savukārt ģenerāldirektors ir partijas komitejas sekretāra vietnieks (37). Tāpat Baosteel direktoru padomes priekšsēdētājs ieņem partijas komitejas sekretāra amatu, savukārt izpilddirektors ir partijas komitejas sekretāra vietnieks (38). Vispārīgāk, ņemot vērā tiesību aktu par ĶKP klātbūtni uzņēmumos vispārējo piemērojamību, nevar pieņemt, ka ĶV spēja iejauties cenās un izmaksās, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, būtu citāda nekā tērauda nozarē kopumā. |
(67) |
Gan uz valsts, gan privātiem uzņēmumiem AVP nozarē attiecas politiskā uzraudzība un norāžu sniegšana. Turpmāk sniegtie piemēri labi ilustrē minēto tendenci, ka ĶV arvien vairāk iejaucas AVP nozarē. Daudzi AVP ražotāji savās tīmekļa vietnēs skaidri uzsver partijas veidošanas darbības, partijas biedru dalību uzņēmumu vadībā, kā arī savu piederību pie ĶKP. Piemēram, Baowu norāda, ka grupā pastāv 301 partijas komiteja, un Baowu darbinieku vidū ir 84 571 ĶKP biedrs (39). Turklāt grupa norāda šādu informāciju par partijas veidošanu uzņēmumā: “Stiprināt partijas līderību un uzlabot korporatīvo pārvaldību, pilnveidojot moderno uzņēmuma sistēmu. China Baowu pilnībā ievieš prasības, kas minētas “Atzinumos par partijas līderības stiprināšanu centrālo uzņēmumu korporatīvās pārvaldības uzlabošanā”, (..). Pārskatītā un uzlabotā lēmumu pieņemšanas sistēma svarīgākajos jautājumos vēl vairāk uzlabojusi partijas komitejas, direktoru padomes, vadītāju un citu pārvaldes struktūru lēmumu pieņemšanas pilnvaras, direktoru padomes atļautos lēmumu pieņemšanas jautājumus un formas (..). (..) Baowu vienlaikus ievēro un īsteno partijas veidošanas un uzņēmumu reformas plānošanu, partijas organizāciju un darbspējīgu institūciju izveidi, partijas organizāciju līderu un par partijas jautājumiem atbildīgā personāla sadali” (40). |
(68) |
Turklāt AVP nozarē ir spēkā diskriminējoša politika, saskaņā ar kuru priekšroka tiek dota iekšzemes ražotājiem vai citādi tiek ietekmēts tirgus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē. Lai gan AVP ražošana ir specializēta nozare un izmeklēšanā nebija iespējams identificēt konkrētus politikas dokumentus, kas dod tiešas norādes par AVP nozares attīstību, AVP nozare gūst labumu no valdības norādēm un iejaukšanās tērauda nozarē, jo jāņem vērā, ka AVP ir tērauda nozares apakšnozare. |
(69) |
ĶV atzīst tērauda ražošanas nozari par nozīmīgu nozari (41). Tas ir apstiprināts daudzos plānos, direktīvās un citos tērauda nozarei veltītos dokumentos, kas tiek izdoti valsts, reģionālā un pašvaldību līmenī, piemēram, Tērauda ražošanas nozares pielāgošanas un modernizācijas plānā 2016.–2020. gadam, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija spēkā ievērojamu laikposmu. Plānā noteikts, ka tērauda ražošanas nozare ir “būtiska Ķīnas ekonomikas pamatnozare un valsts stūrakmens” (42). Galvenie plānā izklāstītie uzdevumi un mērķi aptver visus nozares attīstības aspektus (43). Ekonomikas un sociālās attīstības 13. piecgades plānā (44), kurš bija piemērojams pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, ir paredzēts atbalsts uzņēmumiem, kas ražo dažādu veidu augstas kvalitātes tērauda ražojumu veidus (45). Tas ir vērsts arī uz to, lai nodrošinātu izstrādājumu kvalitāti, izturību un uzticamību, atbalstot uzņēmumus, kas izmanto tehnoloģijas, kuras saistītas ar tīra tērauda ražošanu, precīzo velmēšanu un kvalitātes uzlabošanu (46). Līdzīgi saskaņā ar 2021. gada martā pieņemto 14. piecgades plānu ĶV ir paredzējusi tērauda ražošanas nozares pārveidošanu un modernizēšanu, kā arī optimizāciju un strukturālu pielāgošanu (47). |
(70) |
Rūpniecības pārstrukturēšanas virzības katalogā (2019. gada redakcija) (48) (“Katalogs”) tērauda ražošanas nozare ir iekļauta veicināmo nozaru sarakstā. Dzelzsrūda ir otrā svarīgā izejviela, ko izmanto AVP ražošanā. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ievērojamu laikposmu uz dzelzsrūdu attiecās Valsts minerālresursu plāns 2016.–2020. gadam. Plānā cita starpā bija paredzēts “nodrošināt uzņēmumu koncentrāciju un attīstīt lielas un vidējas raktuves, kas spēj konkurēt tirgū”, “nodrošināt vietējo resursu pārraudzību tā, lai tie tiktu koncentrēti liela mēroga ieguves grupās”, “mazināt slogu dzelzsrūdas uzņēmumiem, palielināt iekšzemes dzelzsrūdas uzņēmumu konkurētspēju”, “pienācīgi kontrolēt 1 000 metrus dziļo raktuvju un maza mēroga zemas kvalitātes dzelzsrūdas raktuvju izveidi”. |
(71) |
Dzelzsrūda ir minēta arī tērauda 13. piecgades plānā 2016.–2020. gadam, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija spēkā ievērojamu laikposmu. Plānā attiecībā uz dzelzsrūdu iecerēts “arī turpmāk atbalstīt izpētes darbus galvenajās derīgo izrakteņu teritorijās valstī, (..) atbalstīt vairākus esošus un ļoti konkurētspējīgus iekšzemes dzelzsrūdas uzņēmumus, pateicoties plašākai un intensīvākai izstrādei (..), un stiprināt iekšzemes derīgo izrakteņu bāzu nozīmi attiecībā uz (piegādes) drošību.” |
(72) |
Dzelzsrūdas nozare ir klasificēta kā stratēģiska jaunveidotā nozare (“SJN”), tādēļ uz to attiecas SJN 13. piecgades plāns. Katalogā ir uzskaitīti arī dzelzsrūda un ferosakausējumi. Ferosakausējumi ir minēti arī Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrijas 2018. gada Rūpniecības attīstības un pārneses virzības katalogā. Iepriekš minētie piemēri par tērauda nozari kopumā, un jo īpaši AVP ražošanā svarīgās izejvielas dzelzsrūdas darījumdarbību, apliecina, cik lielu nozīmi ĶV pievērš šīm nozarēm. ĶV arī pārvalda AVP nozares turpmāko attīstību saskaņā ar daudziem dažādiem politikas instrumentiem un direktīvām un faktiski kontrolē ikvienu nozares attīstības un darbības aspektu. Tādējādi AVP nozare gūst labumu no valdības norādēm un iejaukšanās attiecībā uz AVP ražošanas galveno izejvielu, proti, dzelzi. |
(73) |
Kopumā ĶV ir noteikusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievērotu valsts politikas mērķus, proti, atbalstīt veicināmās nozares, arī AVP izgatavošanā izmantoto galveno izejvielu ražošanu. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties. |
(74) |
Šajā izmeklēšanā nav atklāti pierādījumi, ka AVP nozarē notiekošā bankrota un īpašuma tiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturto ievilkuma nozīmē, kā tās minētas iepriekš 55. apsvērumā, neietekmētu pārskatāmā ražojuma ražotājus. |
(75) |
AVP nozari ietekmē arī algu izmaksu kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē, kā tie minēti arī iepriekš 55. apsvērumā. Minētie kropļojumi skar nozari gan tieši (pārskatāmā ražojuma ražošanā vai tā galveno izejresursu ražošanā), gan netieši (kad nozarei ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darba tiesību sistēma) (49). |
(76) |
Turklāt šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz AVP nozari neattiecas valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, kā tā arī minēta iepriekš 55. apsvērumā. Tādēļ būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi. |
(77) |
Visbeidzot, Komisija atgādina, ka AVP ražošanai ir vajadzīgi vairāki izejresursi. Kad AVP ražotāji iegādājas šos izejresursus/slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā/kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs. |
(78) |
Tādējādi ne vien nav pareizi izmantot AVP iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir izkropļotas tāpēc, ka cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā tā aprakstīta Ziņojuma I un II daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas ražoti ĶTR, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem un tā tālāk. |
(79) |
Ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai argumentus par pretējo. |
(80) |
Kopumā pieejamie pierādījumi liecina, ka pārskatāmā ražojuma cenas vai izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Tādējādi un ņemot vērā, ka ĶV nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. Tāpēc Komisija, kā aprakstīts nākamajā iedaļā, noteica normālo vērtību, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgajā reprezentatīvajā valstī. |
3.1.4. Reprezentatīvā valsts
3.1.4.1. Vispārīgas piezīmes
(81) |
Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:
|
(82) |
Kā skaidrots 52. un 53. apsvērumā, Komisija ir publicējusi divus paziņojumus par lietas materiāliem attiecībā uz avotiem, kas izmantoti normālās vērtības noteikšanai. Minētajos paziņojumos ir aprakstīti fakti un pierādījumi, kas ir attiecīgo kritēriju pamatā. Par šiem elementiem un attiecīgajiem avotiem, kas norādīti abos iepriekš minētajos paziņojumos, personas nesaņēma piezīmes. Otrajā paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas par savu nodomu uzskatīt Brazīliju par attiecīgu reprezentatīvu valsti šajā lietā, ja tiktu apstiprināts, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu. |
3.1.4.2. Līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā ĶTR
(83) |
Pirmajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija noteica, ka saskaņā ar Pasaules Bankas datiem Brazīlija, Meksika, Krievija un Turcija, par kurām zināms, ka tajās ražo pārskatāmo ražojumu, ir valstis, kuru ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā ĶTR, t. i., Pasaules Banka uz nacionālā kopienākuma pamata tās klasificē pie valstīm ar “vidēji augstiem ienākumiem”. |
(84) |
Pieprasījuma iesniedzējs savā pieprasījumā ir ierosinājis Brazīliju par iespējamo attiecīgo reprezentatīvo valsti, jo Brazīlijā ir vairāki integrēti tērauda ražotāji un tā ir lielisks konkurētspējīga galveno tērauda ražojumu, to skaitā pārskatāmā ražojuma, iekšzemes tirgus piemērs. Pieprasījuma iesniedzējs savā pieprasījumā arī norādīja, ka visas izejresursi, ko izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanā Brazīlijā, parasti tiek importēti un ir ar dažādu izcelsmi un lielā mērā no neizkropļotiem avotiem. |
(85) |
Piezīmes par minētajā paziņojumā norādītajām valstīm netika saņemtas. |
3.1.4.3. Attiecīgo datu publiska pieejamība reprezentatīvajā valstī
(86) |
Pirmajā paziņojumā Komisija norādīja, ka valstīs, kas identificētas kā pārskatāmā ražojuma ražotājvalstis, proti, Brazīlijā, Meksikā, Krievijā un Turcijā, sīkāk jāpārbauda datu publiska pieejamība, jo īpaši saistībā ar pārskatāmā ražojuma ražotāju publiskajiem finanšu datiem. |
(87) |
Meksikā Komisija ir identificēja divus uzņēmumus, kas pirmajā paziņojumā bija norādīti kā ražotāji. Tomēr viens no šiem diviem uzņēmumiem no 2016. gada (ieskaitot 2020. gadu) strādāja ar zaudējumiem. Attiecībā uz otru uzņēmumu izrādījās, ka tā finanšu pārskati par 2020. gadu neatbilst tā finanšu pārskatiem par iepriekšējo gadu (2019. gadu): piemēram, tika konstatēts, ka neto apgrozījums 2020. gadā bija aptuveni septiņas reizes mazāks nekā 2019. gadā. Netika atrasta informācija, kas pamatotu šādu 2020. un 2019. gada neto apgrozījuma starpību (kas ietekmēja arī neto peļņu). Tāpēc tika uzskatīts, ka abi uzņēmumi nav piemēroti kandidāti izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu, PVA izmaksu un peļņas noteikšanai. Tā kā Komisijai nebija citas lietas materiālos pieejamas informācijas par to, ka Meksikā būtu citi uzņēmumi, kuri ražo pārskatāmo ražojumu Meksikā un kuru finanšu dati būtu viegli pieejami, Komisija secināja, ka Meksiku vairs nevar uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti. |
(88) |
Attiecībā uz Krieviju Komisija identificēja divus uzņēmumus, kuri pirmajā paziņojumā bija norādīti kā ražotāji un kuru finanšu dati ir publiski pieejami. Abi uzņēmumi 2020. gadā un arī iepriekšējos gados strādāja ar peļņu. Tomēr, kā norādīts 91. apsvērumā, Komisija konstatēja vairākas problēmas saistībā ar datiem, kuri pieejami par Krieviju, jo tā neimportēja vairākas svarīgas izejvielas, piemēram, sašķidrināto dabasgāzi, ko izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanai. Turklāt dabasgāzes cenas Krievijā šķita izkropļotas. Tāpēc Komisija secināja, ka šajā izmeklēšanā Krieviju nevar uzskatīt par piemērotu attiecīgu reprezentatīvo valsti. |
(89) |
Attiecībā uz Turciju Komisija pirmajā paziņojumā norādīja divus uzņēmumus kā ražotājus. Tomēr par vienu no tiem nebija viegli pieejami neseni finanšu pārskati. Attiecībā uz otru uzņēmumu, lai gan tas bija rentabls 2020. gadā un iepriekšējos gados, Komisija uzskatīja, ka šā uzņēmuma pārdošanas un vispārējo izmaksu (“PVA”) līmenis nav samērīgs, jo tā PVA izmaksas, kas izteiktas procentos no tā izgatavošanas izmaksām, bija zemas (mazāk nekā 2 % 2020. gadā) vai pat negatīvas. Tāpēc Komisija secināja, ka tā nevar izmantot šo uzņēmumu datus kā neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas neizkropļotas normālās vērtības noteikšanai. Šā iemesla dēļ Komisija secināja, ka šajā izmeklēšanā Turciju nevar uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti. |
(90) |
Visbeidzot, attiecībā uz Brazīliju Komisija pirmajā paziņojumā norādīja piecus uzņēmumus, kas ražo AVP. Tomēr diviem no šiem pieciem uzņēmumiem bija negatīvas pārdošanas un vispārējās izmaksas (PVA), kas izteiktas procentos no to izgatavošanas izmaksām, tāpēc to datus nevarēja izmantot, lai noteiktu neizkropļotu normālo vērtību. Pārējiem trijiem Brazīlijas uzņēmumiem bija publiski pieejami jaunākie finanšu dati, kas 2020. gadā uzrāda peļņu un PVA saprātīgā apmērā. |
(91) |
Komisija analizēja arī galveno ražošanas faktoru importu Brazīlijā, Meksikā, Krievijā un Turcijā. Importa datu analīze liecināja, ka Krievija nav importējusi dažus svarīgus ražošanas faktorus. Turklāt dabasgāzes cenas Krievijā šķita izkropļotas. Bez tam importa datu analīze liecināja, ka Turcija nav importējusi sašķidrinātu dabasgāzi (HS 2711 11 dabasgāze, sašķidrināta) un ir importējusi tikai nelielu daudzumu skābekļa (HS 2804 40 skābeklis). Tāpēc ne Krieviju, ne Turciju nevarēja uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti. |
(92) |
Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija ar otro paziņojumu informēja ieinteresētās personas, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu, lai iegūtu neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības normālās vērtības aprēķināšanai, ir nodomājusi izmantot Brazīliju par attiecīgu reprezentatīvo valsti un trīs Brazīlijas uzņēmumus (ArcelorMittal Brazil, CSN un Usiminas). |
(93) |
Ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes par Brazīlijas kā reprezentatīvas valsts un triju uzņēmumu (ArcelorMittal Brazil, CSN un Usiminas) kā reprezentatīvās valsts ražotāju atbilstību. Pēc otrā paziņojuma piezīmes netika saņemtas. |
3.1.4.4. Sociālās un vides aizsardzības līmenis
(94) |
Tā kā, pamatojoties uz visiem minētajiem elementiem, ir konstatēts, ka Brazīlija ir vienīgā atbilstošā attiecīgā reprezentatīvā valsts, nav vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu. |
3.1.4.5. Secinājums
(95) |
Ņemot vērā iepriekš sniegto analīzi, Brazīlija atbilst pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem, lai to varētu uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti. |
3.1.5. Avoti, kas izmantoti neizkropļotu izmaksu noteikšanai
(96) |
Komisija pirmajā paziņojumā uzskaitīja tādus ražošanas faktorus kā materiālus, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un ierosināt publiski pieejamu informāciju par neizkropļotu katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora vērtību. |
(97) |
Pēc tam otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka, lai aprēķinātu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā izmantos GTA, lai noteiktu neizkropļotās izmaksas lielākajai daļai ražošanas faktoru, jo īpaši izejvielām. Turklāt Komisija norādīja, ka neizkropļotu enerģijas izmaksu noteikšanai tā izmantos šādus avotus: elektroenerģijas cenu, ko iekasē viens no lielākajiem elektroenerģijas piegādātājiem Brazīlijā, uzņēmums EDP Brasil (52), savukārt dabasgāzes cenai Brazīlijā tā izmantos datus, kas sīkāk paskaidroti turpmāk 109. apsvērumā. Turklāt Komisija norādīja, ka neizkropļotu darbaspēka izmaksu noteikšanai tā, lai noteiktu algas Brazīlijā, izmantos Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) statistiku. SDO statistika (53) sniedz informāciju par nodarbināto mēneša algām (54) un vidējo nedēļā nostrādāto stundu skaitu Brazīlijā apstrādes rūpniecībā (55) 2020. gadā. |
(98) |
Otrajā paziņojumā Komisija arī informēja ieinteresētās personas, ka, tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tā dažu izejvielu maznozīmīgus daudzums apvienos kopējās ražošanas izmaksās sadaļā “palīgmateriāli”, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja pieprasījumā sniegto informāciju. Turklāt Komisija informēja, ka tā piemēros procentuālo daļu pārrēķinātajām izejvielu izmaksām, pamatojoties uz informāciju, kuru pieprasījuma iesniedzējs sniedzis pieprasījumā noteikt palīgmateriālus, kad tā izmantos attiecīgajā reprezentatīvajā valstī noteiktās neizkropļotās atsauces vērtības. |
(99) |
Piezīmes netika saņemtas. |
3.1.6. Neizkropļotas izmaksas un atsauces vērtības
3.1.6.1. Ražošanas faktori
(100) |
Komisija lūdza pieprasījuma iesniedzēju sniegt skaidrojumus par attiecīgajiem ražošanas faktoriem, ko izmanto ražošanas procesos, sākot no karsti velmētu ražojumu pusfabrikātiem, un iesniegt atjauninātu informāciju par transporta izmaksu līmeni, kas aptver visu pārskatīšanas izmeklēšanas periodu. Pieprasījuma iesniedzējs 2022. gada 17. februārī sniedza prasīto informāciju. |
(101) |
Ņemot vērā visu uz pieprasījumu balstīto informāciju un pieprasījuma iesniedzēja pēc tam iesniegto informāciju, ir noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu. 1. tabula Konkrētu auksti velmētu plakanu velmējumu ražošanas faktori
|
3.1.6.2. Izejvielas
(102) |
Pieprasījuma iesniedzēja pieprasījumā sniegtā informācija liecina, ka ir divi galvenie ražošanas procesi, ko izmanto, lai ražotu konkrētus auksti velmētus plakanus tērauda velmējumus:
|
(103) |
Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām (pirmā ražošanas procesa gadījumā) un karsti velmētiem plakaniem tērauda velmējumiem (otrā ražošanas procesa gadījumā) ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un transporta izmaksas. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (56) 1. pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis. Komisija nolēma neņemt vērā no ĶTR veikto importu reprezentatīvajā valstī, jo, kā tā secinājusi 80. apsvērumā, nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR. Ņemot vērā, ka nav pierādījumu tam, ka šie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka šie kropļojumi ir ietekmējuši eksporta cenas. Kad imports reprezentatīvajā valstī no ĶTR bija izslēgts, importa apjoms no citām trešām valstīm joprojām bija reprezentatīvs. |
(104) |
Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vairāki ražošanas faktori bija maznozīmīga kopējo izejvielu izmaksu daļa. Tā kā neatkarīgi no izmantotā avota attiecībā uz šiem ražošanas faktoriem izmantotā vērtība būtiski neietekmēja dempinga starpības aprēķinus, Komisija nolēma iekļaut šīs izmaksas palīgmateriālu izmaksu kategorijā. Kā paskaidrots 98. apsvērumā, Komisija piemēroja procentuālo daļu, ko pieprasījuma iesniedzējs sniedzis pieprasījumā noteikt palīgmateriālu apjomu, kad tā izmantoja attiecīgajā reprezentatīvajā valstī noteiktās neizkropļotās atsauces vērtības. |
(105) |
Attiecībā uz ievedmuitas nodokļiem Komisija norādīja, ka Brazīlija importēja visbūtiskākās izejvielas (dzelzsrūdu no vairāk nekā 5 valstīm un ogles un koksu no vairāk nekā 10 valstīm). Ņemot vērā to, ka termiņbeigu pārskatīšanā nav jāaprēķina precīza dempinga starpība, bet gan jānosaka dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība, Komisija ievedmuitas nodokli katrai izejvielai aprēķināja, pamatojoties uz reprezentatīvu importa apjomu no ierobežota skaita valstu, kas veidoja vismaz 80 % no visbūtiskāko izejvielu (dzelzsrūdas, ogļu un koksa) kopējā importa. |
(106) |
Attiecībā uz transporta izmaksām, tā kā nebija sadarbības, tad Komisija lūdza pieprasījuma iesniedzēju iesniegt atjauninājumu par iekšzemes transporta izmaksu līmeni visu pārskatīšanas izmeklēšanas periodu. Pieprasījuma iesniedzējs iesniedza pieprasīto informāciju attiecīgi 2022. gada 4. un 17. februārī. Komisija izejvielu piegādes iekšzemes transportēšanas izmaksas izteica procentos no šādu izejvielu faktiskajām izmaksām, un pēc tam to pašu procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām to pašu izejvielu izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transportēšanas izmaksas. Komisija uzskatīja, ka attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām transportēšanas izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotās izejvielu transportēšanas izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai. |
3.1.6.3. Darbaspēks
(107) |
Lai noteiktu algas Brazīlijā, Komisija izmantoja SDO statistiku. SDO statistika (57) sniedz informāciju par nodarbināto mēneša algām (58) un vidējo nedēļā nostrādāto stundu skaitu Brazīlijā apstrādes rūpniecībā (59) 2020. gadā. |
3.1.6.4. Elektroenerģija
(108) |
Lai noteiktu neizkropļotu elektroenerģijas izmaksu vērtību, Komisija izmantoja elektroenerģijas cenas tarifu, kuru ziņoja viens no lielākajiem elektrības piegādātājiem Brazīlijā, uzņēmums EDP Brasil (60). |
3.1.6.5. Dabasgāze
(109) |
Dabasgāzes cena Brazīlijā tika noteikta, pamatojoties uz datiem, kas par importēto gāzi norāda cenas pēc nodokļa nomaksas, apvienojot importa daudzumus un vērtības, kas izgūtas no GTA ar tarifu datiem, kuri iegūti no MacMap (61). |
3.1.6.6. Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas, peļņa un amortizācija
(110) |
Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts: “Saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kas nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir nepieciešams noteikt izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību. |
(111) |
Kā minēts 90. apsvērumā, Komisija izmantoja finanšu datus no trijiem Brazīlijas uzņēmumiem (ArcelorMittal Brazil, CSN un Usiminas), kas ir reprezentatīvās valsts ražotāji. |
(112) |
Lai noteiktu neizkropļotu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību un ņemot vērā to, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantoja pieejamos faktus. Tāpēc, pamatojoties uz datiem, ko pieprasījuma iesniedzējs sniedzis savā pieprasījumā, Komisija noteica izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu attiecību pret kopējām izgatavošanas un darbaspēka izmaksām. Pēc tam šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajai izgatavošanas izmaksu vērtībai, lai iegūtu neizkropļotu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību. |
3.1.7. Normālās vērtības aprēķins
(113) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu aprēķināja normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem. |
(114) |
Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tad Komisija izmantoja informāciju, ko pārskatīšanas pieprasījumā par katra faktora (materiālu un darbaspēka) izmantošanu pārskatāmā ražojuma ražošanai bija sniedzis pieprasījuma iesniedzējs. |
(115) |
Pēc neizkropļotu izgatavošanas izmaksu noteikšanas Komisija pieskaitīja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņu, kā norādīts 112. apsvērumā. Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas tika noteiktas, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem datiem. PVA un peļņa tika noteikta, pamatojoties uz triju Brazīlijas uzņēmumu (ArcelorMittal Brazil, CSN un Usiminas) finanšu datiem, kā minēts 111. apsvērumā. Neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām Komisija pieskaitīja šādas pozīcijas:
|
(116) |
Uz šā pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu aprēķināja normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem. Saliktā normālā vērtība pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija vai nu robežās no 1 200 līdz 1 400 EUR/t, vai arī no 1 500 līdz 1 700 EUR/t atkarībā no ražošanas procesa (šajā saistībā skatīt 102. apsvērumu). |
3.1.8. Eksporta cena
(117) |
Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, eksporta cena tika noteikta CIF līmenī, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datiem (62). |
3.1.9. Salīdzinājums
(118) |
Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteikto salikto normālo vērtību Komisija salīdzināja ar iepriekš noteikto eksporta cenu. |
(119) |
Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju, attiecībā uz jūras un iekšzemes pārvadājumu un izkraušanas maksām tika veiktas eksporta cenas korekcijas 140,44 EUR/t apmērā, lai koriģētu to līdz EXW cenas līmenim. |
3.1.10. Dempinga turpināšanās
(120) |
Pamatojoties uz to, Komisija konstatēja, ka eksporta cena bija par 29,7 % zemāka nekā normālā vērtība pirmajam ražošanas procesam, kas sākas ar izejvielām, kā paskaidrots 102. apsvērumā, un par 8,83 % zemāka otrajam ražošanas procesam, kas sākas ar pusfabrikātiem. |
(121) |
Tomēr, tā kā attiecīgā importa apjoms bija ļoti neliels, proti, mazāks par 0,5 % no kopējā importa Eiropas Savienībā un ar tirgus daļu Savienības tirgū, kas mazāka nekā 1 %, cenas tika uzskatītas par nereprezentatīvām. Šā iemesla dēļ Komisija secināja, ka minētie mazie apjomi nav pietiekams pamats, lai konstatētu dempinga turpināšanos. Tāpēc Komisija pārbaudīja dempinga atkārtošanās iespējamību. |
3.1.11. Dempinga atkārtošanās iespējamība
(122) |
Dempinga atkārtošanās iespējamības analīzē tika analizēti šādi elementi: eksports uz trešām valstīm, ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnā un Savienības tirgus pievilcīgums. |
3.1.11.1. Eksporta cenu uz trešām valstīm un eksporta cenu uz Savienību salīdzinājums
(123) |
Komisija analizēja cenu modeli Ķīnas eksportam uz trešām valstīm pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tāpēc tā izskatīja publiski pieejamu informāciju, piemēram, Ķīnas eksporta statistiku, kas sniegta Global Trade Atlas (GTA), un izguva konkrētu auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu eksporta daudzumus un vērtības ar HS kodiem 7209 15 90, 7209 16 90, 7209 17 90, 7209 18 90, 7209 25 00, 7209 26 00, 7209 27 00, 7209 28 00, 7211 23 00, 7211 29 00, 7225 50 00 un 7226 92 00 pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Eksporta daudzumi (tonnās) uz visām valstīm (ieskaitot Eiropas Savienību) kopā veido 3 253 368 tonnas, no kurām 31 602 tonnas jeb aptuveni 1 % tika eksportētas uz Savienību. |
(124) |
Ķīnas eksporta statistikā, kas sniegta GTA, ir norādīts, ka vidējā CIF eksporta cena eksportam no Ķīnas uz citām valstīm ir 629 EUR/t, un tā tika koriģēta līdz EXW cenai (pēc jūras un iekšzemes pārvadājumu un izkraušanas maksu korekcijām), tādējādi iegūstot 585 EUR/t. Pēdējā no minētajām cenām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija pat zemāka par eksporta cenu uz ES. |
(125) |
Tāpēc tika atzīts par iespējamu, ka tad, ja pašlaik spēkā esošos pasākumus atceltu, Ķīnas ražotāji eksportētāji sāktu pārdot savus ražojumus Savienībai par cenu, kas ir zem normālās vērtības. |
3.1.11.2. Ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnā
(126) |
Pieprasījuma iesniedzēja pieprasījums liecina, ka Ķīnā ir vairāk nekā 50 pārskatāmā ražojuma ražotāju eksportētāju. GTA pieejamā Ķīnas eksporta statistika liecina, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji eksportē savus ražojumus arī uz citām pasaules valstīm. |
(127) |
Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji Ķīnā nesadarbojās, Komisija savus konstatējumus par citu ražotāju eksportētāju jaudu noteica, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, un paļāvās uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju, kā arī citiem pieejamiem avotiem, piemēram, Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1029 (63), ESAO dokumentu par jaunākajām ar tērauda ražošanas jaudu saistītajām norisēm 2021. gadā (64), kas publicēts 2021. gada septembrī, un Pasaules Tērauda ražotāju apvienības 2021. gada datiem (65). |
(128) |
Pirmkārt, termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā ietvertajā informācijā tiek lēsts, ka 2020. gadā Ķīnas kopējā jauda ir bijusi vairāk nekā 120 miljoni tonnu, savukārt ražošana un Ķīnas patēriņš –100 miljonu tonnu. Pamatojoties uz to, tika lēsts, ka neizmantotā jauda Ķīnā 2020. gadā ir 20 miljonu tonnu, kas liecina par neizmantoto jaudu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un ievērojami pārsniedz kopējo Savienības patēriņu brīvajā tirgū (apmēram 9,7 miljoni tonnu) pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Otrkārt, Īstenošanas regulā (ES) 2021/1029 ir norādīts, ka, neraugoties uz “ārkārtējo patēriņa pieaugumu Ķīnā” (sk. Regulas (ES) 2021/1029 36. apsvērumu), 2020. gada Pasaules foruma par tēraudrūpniecības jaudas pārpalikumu ministru ziņojumā, kas balstīts uz datiem līdz 2019. gadam, ir norādīts, ka “pieprasījuma prognoze uzreiz liek domāt, ka globālā jaudas un pieprasījuma plaisa, kas norāda uz pārprodukcijas riskiem tērauda tirgū, 2020. gadā ievērojami pieaugs līdz vismaz 606 milj. t”. Tajā ir norādīts arī, ka “šī jaudas pārpalikuma apvēršana var radīt tirdzniecības traucējumus, izraisīt krasu tērauda cenu pazemināšanos un kaitēt tērauda ražošanas nozares ekonomiskajai ilgtspējai”. Treškārt, šī situācija tika apstiprināta arī ESAO dokumentā par jaunākajām ar tērauda ražošanas jaudu saistītajām norisēm 2021. gadā. Dokumentā bija norādīti ne tikai “vairāki jauni ieguldījumi, kas saistīti ar Ķīnas pasākumiem, kurus īsteno, lai aizstātu novecojušas un mazas tērauda rūpnīcas, jo īpaši Ķīnas austrumu un dienvidu piekrastes apgabalos”, bet arī fakts, ka Ķīnas valdība “ir konstatējusi gadījumus, kad dažas tērauda rūpnīcas ir paplašinājušas ražošanas jaudu jaudas apmaiņas shēmas ietvaros”. Turklāt ESAO dokuments atsaucas uz Ķīnas tērauda uzņēmumu ieguldījumiem Dienvidāzijas valstīs, piemēram, Filipīnās un Indonēzijā. Visbeidzot, lai gan Pasaules Tērauda ražotāju apvienības dati par 2021. gadu attiecas tikai uz neapstrādātu tēraudu, tos var uzskatīt par orientējošiem attiecīgajam ražojumam, jo auksti velmēta tērauda ražošana būtībā ir otrais tērauda ražošanas process pēc karsti velmēta tērauda ražošanas. Šajā ziņā 2021. gada dati par neapstrādātā tērauda ražošanu liecināja, ka Ķīna saražoja 52,9 % no pasaules tērauda ražošanas apjoma, kas arī liecina par attiecīgā ražojuma milzīgo ražošanas jaudu ĶTR 2021. gadā. |
(129) |
Turklāt daži galvenie tirgi, piemēram, ASV un Indijas, saistībā ar pārskatāmo ražojumu ir aizsargāti ar antidempinga pasākumiem, kas mazina Ķīnas ražotāju eksportētāju piekļuvi tiem. |
(130) |
Tāpēc ir iespējams, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, Ķīnas ražotāji novirzītu savu neizmantoto jaudu ražošanai Savienības tirgum lielos daudzumos par dempinga cenām. |
3.1.11.3. Savienības tirgus pievilcīgums
(131) |
Savienības tirgus ir viens no lielākajiem konkrētu auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu tirgiem pasaulē. |
(132) |
Pieprasījuma iesniedzējs pieprasījumā apgalvoja, ka Savienības tērauda aizsardzības pasākumi, ko piemēro pārskatāmajam ražojumam, vieni paši nebūtu pietiekami, lai aizsargātu Savienības tirgu pret importu ievērojamos daudzumos par dempinga cenām. Tā kā Ķīna pārskatāmajam ražojumam nav saņēmusi valstij noteiktu kvotu, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir pieejams liels atlikušās kvotas apjoms, kura ietvaros tie varētu novirzīt savu eksportu uz Savienības tirgu, ja antidempinga pasākumi zaudētu spēku. Tādējādi, ja antidempinga pasākumi tiktu atcelti, eksporta apjomi no Ķīnas varētu ievērojami palielināties atlikušās kvotas ietvaros un tādējādi pārpludinātu Savienības tirgu, pirms saskaņā ar aizsargpasākumu kļūtu piemērojams ārpuskvotas maksājums. |
(133) |
Importētājs Duferco S.A. norādīja (66), ka Ķīnas iestādes ir atcēlušas 13 % pievienotās vērtības nodokļa atlaidi tērauda eksportam, aptverot pārskatāmā ražojuma importu, lai ierobežotu tērauda ražošanu Ķīnā (un tādējādi risinātu ar tās oglekļa emisijām saistītos jautājumus), bet tomēr saglabātu iekšzemes piegādi Ķīnā. Duferco S.A. norādīja, ka tādēļ ir gaidāms, ka Ķīnas importa cenas pieaugs, tādējādi mazinot Savienības tirgus pievilcīgumu. Tomēr Komisija nevarēja apstiprināt šo apgalvojumu, jo apjomu un cenu dinamika ir atkarīga arī no daudziem citiem elementiem, piemēram, jo īpaši no esošā jaudas pārpalikuma un Savienības tirgus pievilcīguma salīdzinājumā ar citām trešām valstīm. |
3.1.11.4. Secinājums par atkārtošanās iespējamību
(134) |
Savienības tirgus ir ļoti pievilcīgs, jo tas ir viens no lielākajiem pasaulē. Turklāt, kā norādīts 202. apsvēruma 7. tabulā, izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās svērtās vienības pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Savienības brīvajā tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 622 EUR/t, kas pārsniedz eksporta no Ķīnas vidējo cenu, kura koriģēta līdz EXW cenai, tādējādi iegūstot 585 EUR/t (sk. 124. apsvērumu). Tādējādi ir iespējams, ka tad, ja pašreizējie antidempinga pasākumi zaudētu spēku, Ķīnas ražotāji izmantotu savu neizmantoto jaudu un turklāt daļu no saviem mazāk ienesīgajiem eksporta pārdošanas apjomiem pārvirzītu no trešām valstīm uz Savienības tirgu. |
(135) |
Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, tika secināts, ka pastāv dempinga atkārtotas rašanās iespējamība tad, ja pasākumi zaudētu spēku. |
3.2. Krievija
3.2.1. Ievadpiezīmes
(136) |
Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārskatāmā ražojuma imports no Krievijas turpinājās, tomēr ievērojami zemākos apjomos nekā sākotnējās izmeklēšanas periodā (t. i., laikposmā no 2014. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 31. martam). Saskaņā ar Comext (Eurostat) statistiku AVP imports no Krievijas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija mazāks par 3 000 tonnām salīdzinājumā ar aptuveni 700 000 tonnām sākotnējās izmeklēšanas periodā. AVP importa no Krievijas tirgus daļa gan Savienības kopējā tirgū, gan brīvajā Savienības tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija gandrīz 0 % salīdzinājumā ar tirgus daļu 9,8 % sākotnējās izmeklēšanas periodā. |
(137) |
Kā paskaidrots 29. apsvērumā, kad tika sākta procedūra, pieteicās trīs Krievijas ražotāji eksportētāji un izteica vēlmi sadarboties. Tomēr vēlāk viņi informēja Komisiju, ka neplāno atbildēt uz ražotāja eksportētāja anketas jautājumiem. |
(138) |
Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumi par dempinga turpināšanos, kā arī dempinga atkārtošanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem. |
3.2.2. Importa par dempinga cenām turpināšanās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā
3.2.2.1. Normālā vērtība
(139) |
Kā minēts 138. apsvērumā, Krievijas ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ Komisija normālās vērtības noteikšanā izmantoja pieejamos faktus. Šajā nolūkā Komisija izmantoja pieprasījuma iesniedzēja sniegtos datus par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, kuru pamatā ir MEPS International (67) iekšzemes cenu uzziņas par Krieviju – AVP, Volgas reģions. Pamatojoties uz tiem, normālā vērtība pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 702,97 EUR/t. |
3.2.2.2. Eksporta cena
(140) |
Krievijas ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ Komisijai, nosakot eksporta cenu, bija jāizmanto pieejamie fakti. |
(141) |
Eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz Eurostat datiem CIF līmenī. Tādējādi eksporta cena bija 755,65 EUR/t. |
3.2.2.3. Salīdzinājums
(142) |
Komisija salīdzināja normālo vērtību un pārskatāmā ražojuma eksporta cenu EXW līmenī. Pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju, attiecībā uz jūras un iekšzemes pārvadājumu un izkraušanas maksām tika veiktas eksporta cenas korekcijas 127,84 EUR/t apmērā, lai koriģētu to līdz EXW līmenim. Pamatojoties uz to, koriģētā EXW cena eksportam uz Savienību bija 627,81 EUR/t. |
3.2.2.4. Dempinga turpināšanās
(143) |
Iepriekš minētais salīdzinājums liecināja, ka uz Savienību veiktā eksporta cenas, kas izteiktas procentos no CIF vērtības, bija par 10 % zemākas nekā noteiktā normālā vērtība. |
(144) |
Tomēr, tā kā attiecīgais importa apjoms bija ļoti neliels, proti, mazāks nekā 1 % no kopējā importa Savienībā un tuvs 0 % no Savienības tirgus daļas, Komisija izmeklēja arī dempinga atkārtošanās iespējamību. |
3.2.3. Dempinga atkārtošanās iespējamība pasākumu atcelšanas gadījumā
(145) |
Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga atkārtošanās iespējamību gadījumā ja pasākumi zaudētu spēku. Šajā nolūkā tika analizēti šādi papildu elementi: eksports uz trešām valstīm, ražošanas jauda un neizmantotā jauda Krievijā, kā arī Savienības tirgus pievilcīgums. |
3.2.3.1. Eksports uz trešām valstīm
a) Normālā vērtība
(146) |
Normālā vērtība tika aprēķināta, kā paskaidrots iepriekš 3.2.2.1. iedaļā. |
b) Eksporta cena
(147) |
Eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz eksporta cenām, par kādām pārskatāmais ražojums tiek eksportēts uz citām trešām valstīm. Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija šajā nolūkā izmantoja GTA datubāzi. Vidējā eksporta cena CIF līmenī eksportam uz trešām valstīm pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 536 EUR/t. CIF eksporta cena uz trešām valstīm tika samazināta līdz EXW līmenim, atņemot pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksas, kā arī iekšzemes transporta izmaksas Krievijā, kas bija 127,84 EUR/t, kā norādīts 141. apsvērumā. Pamatojoties uz to, koriģētā EXW cena eksportam uz trešām valstīm bija 408,72 EUR/t. |
c) Cenu salīdzinājums
(148) |
Komisija salīdzināja 3.2.2.1. iedaļā noteikto normālo vērtību un vidējo eksporta cenu uz trešām valstīm, pamatojoties uz EXW cenu. |
(149) |
Iepriekš minētais salīdzinājums liecināja, ka pārskatāmā ražojuma eksports no Krievijas uz trešām valstīm, izteikts procentos no CIF vērtības, bija par 55 % zemāks nekā noteiktā normālā vērtība. |
(150) |
Trīs Krievijas ražotāji eksportētāji savā informācijā par procedūras sākšanu apgalvoja, ka eksporta cenas uz trešo valstu tirgiem nav reprezentatīvākas par eksporta cenām uz Savienību, jo šis eksports, kas galvenokārt ir uz Turciju, sastāv no lētākiem AVP veidiem un tas varētu izskaidrot, kāpēc to cenas ir zemākas. Viņi norādīja, ka Eurostat ziņotās augstās Krievijas eksporta cenas ir reprezentatīvas un tās ir jāizmanto novērtējumā. |
(151) |
Šajā ziņā Komisija norādīja, ka nav sniegti pierādījumi, kas pamatotu apgalvojumu par atšķirībām ražojuma veidos. Trīs Krievijas ražotāji eksportētāji faktiski nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, kas ļautu Komisijai veikt uz Savienību eksportēto ražojumu veidu novērtējumu. Tādējādi, kā paskaidrots 138. apsvērumā, Komisija savu novērtējumu balstīja uz pieejamajiem faktiem. Lai noteiktu eksporta Krievijas eksporta cenu uz trešām valstīm, tā izmantoja GTA datubāzi kā vispiemērotāko avotu. Jebkurā gadījumā, pat ja Krievijas eksporta cenas uz Savienību tiktu izmantotas tā, kā ieteica trīs Krievijas eksportētāji, Komisija iepriekš 3.2.2.4. iedaļā ir konstatējusi, ka eksporta cenas Krievijas eksportam uz Savienību, kas iegūtas no Eurostat un izteiktas procentos no CIF vērtība, ir par 10 % zemākas nekā noteiktā normālā vērtība. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts. |
3.2.3.2. Ražošanas jauda un neizmantotā jauda Krievijā
(152) |
Ņemot vērā to, ka Krievijas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, ražošanas jauda un neizmantotā jauda Krievijā tika noteikta, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, un jo īpaši uz informāciju, ko par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu sniedza pieprasījuma iesniedzējs. |
(153) |
Pieprasījuma iesniedzēja sniegtā informācija liecina, ka pārskatāmā ražojuma kopējā ražošanas jauda Krievijā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārsniegusi 12 000 000 tonnu. Pieprasījuma iesniedzējs ir aplēsis, ka Krievijas ražotāju neizmantotā jauda ir aptuveni 2 miljoni tonnu, ko iekšzemes tirgus nevar absorbēt. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka Krievijas ražotāji laikposmā no 2016. līdz 2021. gadam ir palielinājuši auksti velmēta tērauda ražošanas jaudu par aptuveni 1 150 000 tonnām. |
(154) |
Krievijas ražotāji eksportētāji apstrīdēja pieprasījuma iesniedzēja sniegto Krievijas neizmantotās jaudas aprēķinu. Tie savā informācijā par procedūras sākšanu sniedza datus par AVP ražošanas nozares kopējo ražošanas jaudu Krievijā, kopējo ražošanas apjomu un jaudas izmantojuma līmeni. Viņi apgalvoja, ka 2020. gadā Krievijas AVP ražošanas nozares neizmantotā jauda bija [1,8–2,3] miljoni tonnu, kas bija tikai [4–8] % no kopējā Savienības patēriņa (32,4 miljoni tonnu). Viņi arī norādīja, ka, ņemot vērā aplēsto AVP patēriņa un ražošanas pieaugumu Krievijā un Eirāzijas Ekonomikas savienībā, tiek prognozēts, ka Krievijas AVP ražošanas nozares brīvā jauda turpinās samazināties. |
(155) |
Šajā saistībā, kā paskaidrots 32. apsvērumā, Krievijas ražotāji eksportētāji nenosūtīja atbildes uz anketas jautājumiem, un Komisija uzskatīja, ka viņi ir snieguši tikai daļēju informāciju par ražošanu, jaudu un ražošanas apjomu bez pierādījumiem, kas to pamato, un Komisija nevarēja to pārbaudīt. Tāpēc, tā kā ražotāji eksportētāji nebija snieguši pietiekamu un uzticamu informāciju par ražošanas jaudu un ražošanas apjomiem, Komisija izmantoja lietas materiālos pieejamo informāciju. |
(156) |
Turklāt Krievijas ražotāji eksportētāji sniedza datus par ražošanu, jaudu un jaudas izmantojumu tikai sensitīvā versijā bez nekonfidenciāla kopsavilkuma. Kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, ja persona, kas iesniedz konfidenciālu informāciju, nenorāda pamatotu iemeslu, kāpēc tā lūdz saglabāt konfidencialitāti, vai nesagatavo tās nekonfidenciālu kopsavilkumu un neiesniedz to noteiktajā formātā un kvalitātē, Komisija šādu informāciju var neņemt vērā, ja vien no uzticamiem avotiem nevar pietiekami pierādīt, ka informācija ir pareiza. Ņemot vērā to, ka informācija par ražošanu, jaudu un jaudas izmantojumu tika sniegta tikai sensitīvā versijā un tāpēc citas ieinteresētās personas nevarēja par to sniegt piezīmes, nebija iespējams pietiekami pierādīt, ka informācija ir pareiza. |
(157) |
Jebkurā gadījumā attiecīgie Krievijas ražotāju eksportētāju sniegtie dati un pieprasījuma iesniedzēja sniegtie dati lielā mērā neatšķīrās. Tādējādi Komisija uzskata, ka, veicot novērtējumu, kas balstīts uz Krievijas ražotāju eksportētāju sniegtajiem datiem, nebūtu iegūts citāds secinājums. Tāpēc Komisija šos apgalvojumus noraidīja. |
(158) |
Pēc informācijas izpaušanas Krievijas valdība, kā arī ražotāji eksportētāji apstrīdēja Komisijas konstatējumus, ka ražotāji eksportētāji izmeklēšanā nav sadarbojušies pilnībā un ka nav iesniegta jēgpilna atklātā versija (kā paskaidrots 156. apsvērumā). Tādējādi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Komisija šajā ziņā ir ļaunprātīgi izmantojusi savu rīcības brīvību. |
(159) |
Pirmkārt, Komisija konstatēja, ka ražotāji eksportētāji informāciju par katra uzņēmuma jaudu ir snieguši tikai indeksētā veidā, kas neļāva personām sniegt piezīmes par precīzu uzstādīto jaudu (netika norādīti diapazoni). Atklātajā versijā netika sniegti ne ražošanas dati, ne jaudas izmantojuma dati. Tādējādi Komisija vēlreiz atkārtoja savu konstatējumi par to, ka citas ieinteresētās personas nevarēja pārbaudīt informācijas par ražošanu, jaudu un jaudas izmantojumu atklāto versiju. Otrkārt, šī informācija netika sniegta atbildēs uz anketas jautājumiem, un to nevarēja salīdzināt ar citām anketas daļām un pamatdokumentiem, kas uzņēmumiem ir jāiesniedz kā pierādījumi, kuri pamato atbildēs uz anketas jautājumiem sniegto informāciju. Visbeidzot, kā paskaidrots iepriekš 157. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka pat tad, ja būtu ņemti vērā sniegtie dati, tās konstatējumi par neizmantoto jaudu netiktu mainīti. Tāpēc Komisija šos apgalvojumus noraidīja. |
(160) |
Pārskatāmā ražojuma neizmantotā jauda, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieejama Krievijā, ir aptuveni 21 % no kopējā Savienības patēriņa brīvajā tirgū, ja aprēķinā izmanto pieprasījumā sniegtos datus, un aptuveni 20 %, ja aprēķinā būtu ņemta vērā Krievijas ražotāju eksportētāju sniegtā informācija. |
(161) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Krievijas ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda, kuru tie varētu izmantot, lai ražotu AVP eksportēšanai uz Savienības tirgu, ja pasākumi zaudētu spēku. |
3.2.3.3. Savienības tirgus pievilcīgums
(162) |
Komisija konstatēja, ka Krievijas ražotāji eksportētāji pārskatāmo ražojumu eksportēja uz trešo valstu tirgiem par cenām, kas bija par aptuveni 14 % zemākas nekā Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas Savienības tirgū. Ņemot vērā šo cenu līmeni, eksports uz Savienību Krievijas eksportētājiem potenciāli ir pievilcīgāks nekā eksports uz visām pārējām valstīm. |
(163) |
Savienības tirgus ir pievilcīgs arī tā ģeogrāfiskā tuvuma un lieluma dēļ – kopējais patēriņš tajā ir 33 579 173 tonnas, ieskaitot patēriņu brīvajā tirgū, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 9 677 020 tonnas. |
(164) |
Eksporta apjoms uz trešām valstīm pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 580 000 tonnu, kas ir 6 % no Savienības patēriņa brīvajā tirgu. Tas veido papildu AVP apjomu, ko varētu novirzīt uz Savienības tirgu, ņemot vērā tā pievilcīgumu, ja pasākumi zaudētu spēku. |
(165) |
Pēc informācijas izpaušanas ražotāji eksportētāji un Krievijas valdība apgalvoja, ka Savienības tirgus ražotājiem eksportētājiem vairs nav pievilcīgs sankciju dēļ un ka pat pirmssankciju periodā “tirdzniecības plūsmas, infrastruktūra un piegādes ķēdes jau ir bijušas iznīcinātas” un jāpaiet gadiem, līdz tās tiktu atjaunotas. |
(166) |
Lai gan apgalvojums par sankcijām ir izskatīts turpmāk 167. un 172. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka nav sniegts pierādījums apgalvojumam, ka eksporta atjaunošanai uz Savienību būs vajadzīgi gadi. Tajā pašā laikā, ņemot vērā ievērojami zemākās cenas, par kurām Krievijas ražotāji eksportētāji turpina eksportēt uz citām pasaules valstīm, Savienības tirgus ģeogrāfisko tuvumu un lielumu, kā arī ievērojamo eksporta apjomu uz trešām valstīm, ko varētu novirzīt uz Savienību, Komisija vairākkārt atkārtoja savus konstatējumus, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs Krievijas ražotājiem eksportētājiem. |
(167) |
Neseno notikumu dēļ šis secinājums nekļūst apšaubāms. Šajā saistībā Komisija norādīja, ka pēc izmeklēšanas sākšanas Krievijas Federācijas militārās agresijas pret Ukrainu dēļ Savienība pret Krieviju ir noteikusi vairākus sankciju kopumus, kas pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām attiecas arī uz tērauda ražojumiem un/vai tērauda uzņēmumiem, kuri ražo un eksportē pārskatāmo ražojumu. Pēdējais sankciju kopums, kas attiecas arī uz pārskatāmo ražojumu un/vai ražotājiem eksportētājiem, ietver AVP importa aizliegumu. Šis aizliegums stājās spēkā 2022. gada 16. martā (68). Ņemot vērā to, ka šīs sankcijas ir saistītas ar militāro agresiju un pamatā esošo ģeopolitisko situāciju, to tvērums, izmaiņas un/vai ilgums nav paredzami. Turklāt antidempinga pasākumu darbības laiks ir pieci gadi. Ņemot vērā iepriekš minēto nenoteiktību un to, ka Padome jebkurā brīdī var papildus grozīt sankciju precīzo tvērumu un ilgumu, Komisija konstatēja, ka sankcijas nevar ietekmēt tās secinājumus šajā procedūrā. |
3.2.3.4. Secinājums par dempinga atkārtošanās iespējamību
(168) |
Komisija konstatēja, ka Krievijas ražotāji eksportētāji veic pārdošanu trešām valstīm par cenām, kas ir zemākas par normālo vērtību. |
(169) |
Kā paskaidrots 161. apsvērumā, neizmantotā jauda Krievijā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija ievērojama, un tā veido aptuveni 21 % no kopējā Savienības patēriņa brīvajā tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un palielinājās laikposmā no 2016. līdz 2021. gadam. |
(170) |
Visbeidzot, Savienības tirgus pievilcīgums lieluma, ģeogrāfiskā tuvuma un cenu ziņā norāda uz iespējamību, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, eksports no Krievijas un neizmantotā jauda Krievijā tiktu (pār)virzīti uz Savienību. |
(171) |
Pēc informācijas izpaušanas Krievijas valdība apgalvoja, ka nepastāv dempinga atkārtošanās iespējamība, jo imports ir bijis nenozīmīgs un sankciju dēļ Krievijas ražotāji ir pilnībā pārtraukuši eksportu uz Savienību uz ilgu un nenoteiktu laiku. |
(172) |
Par eksportu uz Savienību Komisija atgādināja, ka tā ir konstatējusi dempinga atkārtošanās iespējamību, pamatojoties uz iepriekš aprakstītajiem elementiem, kuri neietver pašreizējo eksporta līmeni uz Savienību, un to uzskata par pagaidu situāciju, kura var mainīties jebkurā brīdī. Komisija attiecībā uz spēkā esošajām sankcijām, kā paskaidrots 167. apsvērumā, ņemot vērā to, ka to tvērums, izmaiņas un/vai ilgums nav paredzami un tās jebkurā brīdī var tikt grozītas, konstatēja, ka tās nevar ietekmēt secinājumus šajā procedūrā. Tāpēc nesenie notikumi, kas uz laiku ietekmēja importu no Krievijas Savienībā, šajā lietā nevar mainīt konstatējumus par dempinga atkārtošanos, un šie apgalvojumi tika noraidīti. |
(173) |
Tādējādi Komisija secināja, ka tad, ja pasākumi netiktu pagarināti, pastāv dempinga atkārtošanās iespējamība. |
4. KAITĒJUMS
4.1. Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms
(174) |
Attiecīgajā periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja 21 ražotājs. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē. |
(175) |
Tika noteikts, ka kopējais ražošanas apjoms Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija aptuveni 30,5 miljoni tonnu. Šo skaitlisko rādītāju Komisija noteica, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, informāciju, ko sniedza pieprasījuma iesniedzējs. Kā norādīts 21. apsvērumā, izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji, kuri veidoja vairāk nekā 30 % no līdzīgā ražojuma ražošanas kopapjoma Savienībā. |
(176) |
Savienības ražošanas nozare ir pārsvarā vertikāli integrēta, un auksti velmēti plakani tērauda velmējumi tiek uzskatīti par sākotnējo materiālu dažādu lejupējo ražojumu ar pievienoto vērtību ražošanā, tāpēc patēriņu ierobežotajā un brīvajā tirgū analizēja atsevišķi. |
(177) |
Kaitējuma analīzē ir svarīgi nošķirt ierobežoto tirgu no brīvā tirgus, jo ražojumi, kas paredzēti pašpatēriņam, tieši nekonkurē ar importa ražojumiem, grupu iekšienē atbilstoši dažādai cenu politikai tiek noteiktas transfertcenas, kas tāpēc nav uzticamas. Turpretī ražojumi, kas paredzēti brīvajam tirgum, tieši konkurē ar importēto attiecīgo ražojumu, un cenas ir brīvā tirgus cenas. |
(178) |
Lai gūtu pēc iespējas pilnīgu priekšstatu par Savienības ražošanas nozari un līdzīgi kā sākotnējā izmeklēšanā Komisija ieguva datus par visām darbībām ar auksti velmētiem plakaniem tērauda velmējumiem un noteica, vai ražojumi bija paredzēti pašpatēriņam vai brīvajam tirgum. Komisija konstatēja, ka aptuveni 78 % no Savienības ražotāju kopējā saražotā apjoma bija paredzēts izmantot pašpatēriņam. |
(179) |
Komisija pārbaudīja dažus ar ES ražošanas nozari saistītos ekonomiskos rādītājus, pamatojoties tikai uz brīvā tirgus datiem. Šie rādītāji ir šādi: pārdošanas apjoms un pārdošanas cenas Savienības tirgū; tirgus daļa; eksporta apjoms un cenas un rentabilitāte. Attiecībā uz citiem rādītājiem, piemēram, ražošanu, jaudu, ražīgumu, nodarbinātību un algām, turpmāk aplūkotie skaitļi attiecas uz visu darbību, tāpēc nebija nepieciešams tos atdalīt. |
4.2. Patēriņš Savienībā
(180) |
Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz a) Eurofer sniegtajiem datiem par Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomu Savienībā, salīdzinātiem ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju datiem, un b) pārskatāmā ražojuma importu no visām trešām valstīm pēc Eurostat datiem. |
(181) |
Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika: 2. tabula Patēriņš Savienībā (tonnās)
|
(182) |
Patēriņš brīvajā tirgū ir palielinājies salīdzinājumā ar 7 122 682 tonnām, kas tika patērētas sākotnējās izmeklēšanas periodā (no 2014. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 31. martam). Tomēr attiecīgajā periodā pašpatēriņš Savienībā samazinājās par aptuveni 15 %, savukārt patēriņš Savienības brīvajā tirgū samazinājās par aptuveni 13 %. Laikposmā no 2018. līdz 2019. gadam patēriņš ierobežotajā tirgū saglabājās stabils, bet patēriņš brīvajā tirgū samazinājās par 7 %. Galvenais samazinājums bija laikposmā no 2019. līdz 2020. gadam, kad patēriņš gan brīvajā, gan ierobežotajā tirgū būtiski samazinājās, proti, attiecīgi par 11 % un 20 %. Šis samazinājums sākās 2019. gadā ne tikai tāpēc, ka Savienības izaugsme kopumā palēninājās, bet to veicināja arī Covid-19 pandēmijas izraisītā vispārējā ekonomikas attīstības palēnināšanās. Ekonomikas izaugsmes palēnināšanās kopumā, un jo īpaši apstrādes rūpniecībā, ir ietekmējusi kopējo pieprasījumu pēc tērauda. Tas jo īpaši ietekmēja autobūves nozari, kas veido nozīmīgu AVP lietotāju daļu. No 2020. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam patēriņš gan ierobežotajā, gan brīvajā tirgū palielinājās par 5 %, tomēr nesasniedza 2018. gada līmeni. |
4.3. Imports no attiecīgajām valstīm un citām pasaules valstīm
4.3.1. Importa no attiecīgajām valstīm un citām pasaules valstīm apjoms un tirgus daļa
(183) |
Komisija noteica importa apjomu, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa tirgus daļa tika noteikta, salīdzinot importa apjomus ar patēriņu Savienības brīvajā tirgū, kas norādīts iepriekš 2. tabulā. |
(184) |
Importam Savienībā no attiecīgajām valstīm un citām pasaules valstīm bija šāda dinamika: 3. tabula Importa apjoms (tonnās) un tā tirgus daļa
|
(185) |
Lai gan sākotnējās izmeklēšanas periodā imports no attiecīgajām valstīm ieņēma 20 % (1,4 miljoni tonnu) lielu tirgus daļu, šā importa, pēc Eurostat datiem, Savienības tirgū faktiski vairs nav. Faktiski imports no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā turpināja samazināties – no 14 367 līdz 9 713 tonnām. Lai gan importa apjomi no abām attiecīgajām valstīm laikposmā no 2020. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam atkal nedaudz pieauga – tas atbilst pieaugošajiem patēriņa apjomiem minētajā periodā –, to tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām bija tikai 0,1 %. |
(186) |
Pārskatāmā ražojuma kopējais imports no trešām valstīm, kas nav attiecīgās valstis, attiecīgajā periodā samazinājās par 5 % (no 2,28 līdz 2,15 miljoniem tonnu). Tas atbilst tai pašai Savienības brīvajā tirgū vērojamajai 2. tabulā norādītajai patēriņa tendencei samazināties, bet mazākā mērā. Turklāt trešās valstis attiecīgajā periodā saglabāja (un pat palielināja par gandrīz 2 procentpunktiem) savu tirgus daļu brīvajā tirgū, savukārt Savienības ražošanas nozare zaudēja gandrīz 2 % no tirgus daļas. Tomēr AVP piegāde brīvajam tirgum bija neregulāra, un nevienai no citām trešām valstīm Savienības tirgū tirgus daļa nebija lielāka par 4 % (69). |
4.4. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis
4.4.1. Vispārīgas piezīmes
(187) |
Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus ekonomiskos rādītājus, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā. |
(188) |
Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti Eurofer sniegtajā atbildē uz anketas jautājumiem par Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomiem un kas salīdzināti ar datiem, kurus snieguši izlasē iekļautie Savienības ražotāji. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas sniegti izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem. Abas datu kopas tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām. |
(189) |
Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga. |
(190) |
Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu. |
4.4.2. Makroekonomiskie rādītāji
4.4.2.1. Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums
(191) |
Kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 4. tabula Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums
|
(192) |
Kopš attiecīgā perioda sākuma ražošanas apjomi ir ievērojami samazinājušies. Samazinājumam lielā mērā ir līdzīga tendence un apjoms, kāds novērots Savienības kopējā patēriņa samazinājumam. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražošanas apjomi samazinājās par 16 %. |
(193) |
Ražošanas jauda attiecīgajā periodā arī ir nedaudz samazinājusies un ir daudz zemākā līmenī, nekā tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā. Daļēji tas ir tāpēc, ka Apvienotā Karaliste sākotnējās izmeklēšanas laikā joprojām bija Savienības dalībvalsts, savukārt tās ražošanas jauda vairs netika ņemta vērā pašreizējā pārskatīšanas izmeklēšanā. Turklāt Savienības ražošanas nozare ir veikusi pasākumus, lai pielāgotu un racionalizētu savu jaudu atbilstoši patēriņam tirgū. Tāpēc jaudas izmantojuma rādītāji salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu sākumā uzlabojās. Tomēr kopš Savienības izaugsmes palēnināšanās 2019. gadā, un jo īpaši kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, tie attiecīgajā periodā atkal būtiski samazinājās, lai gan pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nedaudz pieauga (2020. gadā salīdzinājumā ar 2018. gadu samazinājās gandrīz par 20 procentpunktiem, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2018. gadu samazinājās par 11 procentpunktiem). |
4.4.2.2. Pārdošanas apjoms un tirgus daļa
(194) |
Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 5. tabula Pārdošanas apjoms (tonnās) un tirgus daļa
|
(195) |
Kopējam pārdošanas apjomam Savienībā attiecīgajā periodā bija tendence samazināties, un kopumā tas samazinājās par 15 %. Tāda pati tendence ar līdzīgu apjomu ir vērojama ierobežotajā un brīvajā tirgū, un tā atbilst patēriņa samazinājumam, kas norādīts 2. tabulā. |
(196) |
Savienības ražošanas nozares tirgus daļa brīvajā tirgū attiecīgajā periodā saglabājās diezgan stabila, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās par gandrīz 2 %. Tas sakrīt ar trešo valstu tirgus daļas pieaugumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kā tas norādīts 3. tabulā. |
4.4.2.3. Izaugsme
(197) |
Patēriņam samazinoties, Savienības ražošanas nozare zaudēja ne tikai pārdošanas apjomus Savienībā, bet arī tirgus daļu brīvajā tirgū. Tādējādi attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarē izaugsmes nebija. |
4.4.2.4. Nodarbinātība un ražīgums
(198) |
Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 6. tabula Nodarbinātība un ražīgums
|
(199) |
Savienības ražošanas nozarei nav izdevies saglabāt pārskatāmā ražojuma ražošanā iesaistīto nodarbināto skaitu, kurš laikposmā no 2018. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam kopumā samazinājās par 3 %. |
(200) |
Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgumam, ko mēra kā produkcijas izlaidi (tonnās) uz vienu nodarbināto, attiecīgajā periodā bija tendence samazināties (–13 %). Ievērojamais ražīguma samazinājums salīdzinājumā ar nodarbināto skaita mazāku samazināšanos ir skaidrojams ar lielāku ražošanas apjoma samazinājumu, kas ir saistīts arī ar Savienības ražošanas nozares ražojumu pārdošanas apjomu un pieprasījuma samazināšanos gan iekšzemes, gan eksporta tirgos. |
4.4.2.5. Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga
(201) |
Visas šajā pārskatīšanas izmeklēšanā konstatētās dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Vienlaikus importa līmenis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija ļoti neliels – tikai 0,1 % no patēriņa Savienībā. Antidempinga pasākumi, kas tika noteikti pēc sākotnējās izmeklēšanas, ļāva Savienības ražošanas nozarei atgūties no iepriekšējā dempinga, kā liecina dati par 2018. gadu un kā apstiprināts pieprasījuma iesniedzēja pārskatīšanas pieprasījuma apgalvojumos. |
4.4.3. Mikroekonomiskie rādītāji
4.4.3.1. Cenas un faktori, kas tās ietekmē
(202) |
Izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksām un vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 7. tabula Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā (EUR/t)
|
(203) |
Visā attiecīgajā periodā pārdošanas cenas Savienības tirgū nesaistītām personām (brīvajā tirgū) samazinājās par 5 %. Detalizēta analīze liecina, ka laikposmā no 2018. gada līdz 2020. gadam pārdošanas cenas samazinājās par 15 %, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atkal palielinājās par 12 %. Tajā pašā periodā ražošanas izmaksas svārstījās, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija gandrīz par 10 % augstākas nekā 2018. gadā. Visos gados, izņemot 2018. gadu, vidējās ražošanas izmaksas bija augstākas nekā vidējā pārdošanas cena. Lai gan pārdošanas cenas ievērojami palielinājās laikposmā no 2020. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam, Savienības ražošanas nozare vēl nebija spējusi palielināt pārdošanas cenu līdz līmenim, kas ir pietiekams, lai segtu ražošanas izmaksas. |
4.4.3.2. Darbaspēka izmaksas
(204) |
Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 8. tabula Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto
|
(205) |
Attiecīgajā periodā vidējās darbaspēka izmaksas svārstījās, bet kopumā palielinājās par 7 %. Samazinoties nodarbināto skaitam, saruka arī kopējās darbaspēka izmaksas, taču mazākā mērā. |
4.4.3.3. Krājumi
(206) |
Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 9. tabula Krājumi
|
(207) |
Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares krājumi pastāvīgi samazinājās. Parasti AVP krājumu izmaiņām ir tādas pašas tendences kā ražošanas apjomam, kas arī samazinājās attiecīgajā periodā, kā norādīts 4. tabulā (70). Tomēr attiecīgajā periodā vienā no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem notika dažas pārstrukturēšanas darbības, kas ietvēra uzņēmumu daļēju sadalīšanu, aptverot krājumus. Turklāt vienam no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem kādu laiku bija problēmas ar vairākām iekārtām, tāpēc bija jāpārdod vairāk krājumu, nekā bija paredzēts. Tomēr, kā konstatēts arī sākotnējā izmeklēšanā, krājumi netiek uzskatīti par būtisku kaitējuma rādītāju šajā nozarē, jo Savienības ražošanas nozare lielāko daļu līdzīgā ražojuma veidu ražo pēc konkrētiem lietotāju pasūtījumiem (71). |
4.4.3.4. Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu
(208) |
Izlasē ieļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 10. tabula Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem
|
(209) |
Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. |
(210) |
Antidempinga pasākumu noteikšanas dēļ Savienības ražošanas nozare kopš sākotnējās izmeklēšanas perioda ir spējusi uzlabot rentabilitāti un pat pārsniegt minētajā izmeklēšanā noteikto mērķa peļņu (72). Tomēr pēc augstākā līmeņa sasniegšanas 2018. gadā, Savienības patēriņam samazinoties brīvajā tirgū un nākamajos gados samazinoties arī pārdošanas cenām, kā norādīts iepriekš 7. tabulā, vienības ražošanas izmaksas kļuva augstākas par vidējo pārdošanas cenu. Savienībā samazinoties AVP patēriņam, Savienības ražošanas nozare nevarēja noteikt pārdošanas cenas tādā līmenī, kas segtu vismaz ražošanas izmaksas. |
(211) |
Neto naudas plūsma norāda Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendence lielā mērā bija līdzīga kā rentabilitātei, kura visaugstākajā līmenī bijā 2018. gadā, bet pēc tam 2019. gadā un 2020. gadā būtiski samazinājās, savukārt izmeklēšanas periodā nedaudz atguvās, taču joprojām bija zemāka par 2018. un 2019. gada līmeni. |
(212) |
Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības. Attiecīgajā periodā ieguldījumi kopumā palielinājās, taču 2020. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tie saglabājās zem 2019. gada līmeņa. Ienākumam no ieguldījumiem bija negatīva dinamika, un tas sekoja tādai pašai tendencei, kāda bija rentabilitātei. |
4.5. Secinājums par kaitējumu
(213) |
Attiecīgajā periodā visi makroekonomiskie rādītāji, kā ražošanas apjoms, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms Savienības tirgū (gan ierobežotajā, gan brīvajā tirgū), tirgus daļa, nodarbinātība un ražīgums, uzrādīja negatīvu tendenci. Attiecīgajā periodā līdzīgu negatīvu tendenci uzrādīja lielākā daļa mikroekonomisko rādītāju, kā pārdošanas cenas Savienības brīvajā tirgū, ražošanas izmaksas, rentabilitāte, krājumi perioda beigās, naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem. Tikai ieguldījumu tendence bija pozitīva. |
(214) |
Lai gan Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā izdevās paaugstināt cenas, Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām bija negatīvs peļņas procents, t. i., –3,1 %. Samazinājās arī naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem, un tas apgrūtināja Savienības ražošanas nozarei kapitāla piesaistīšanu un izaugsmi. |
(215) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka līdz 2018. gadam Savienības ražošanas nozare bija atguvusies no tā iepriekšējā būtiskā kaitējuma pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē, ko bija izraisījis imports par dempinga cenām no Ķīnas un Krievijas. Tomēr attiecīgajā periodā kaitējuma aina pasliktinājās, un Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atkal bija nestabils un saistīts ar kaitējumu. |
(216) |
Pēc informācijas izpaušanas Krievijas valdība nepiekrita Komisijas secinājumam par Savienības ražošanas nozares stāvokli pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Krievijas valdība uzskatīja, ka stāvoklis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija uzlabojies, izņemot ražošanas vienības izmaksas. |
(217) |
Taču, lai gan daži kaitējuma rādītāji no 2020. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam patiešām nedaudz uzlabojās, kā norādīts arī iepriekš veiktajā analīzē (piemēram, 193. vai 211. apsvērumā), rādītāji liecināja, ka attiecīgajā periodā bijusi pasliktināšanās. Tomēr pārskatīšanas izmeklēšanas periodā konstatētais uzlabojums nebija pietiekams, lai novērstu Savienības ražošanas nozares nestabilo ekonomisko stāvokli, kāds tas bija kopš 2018. gada. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja. |
(218) |
Tā kā attiecīgajā periodā imports no attiecīgajām valstīm bija niecīgs, Komisija secināja, ka imports no Ķīnas un Krievijas nevarēja izraisīt Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. |
(219) |
Tāpēc Komisija sīkāk pārbaudīja iespējamību, ka pasākumu atcelšanas gadījumā varētu atkārtoties kaitējums, ko sākotnēji radīja imports par dempinga cenām no Ķīnas un Krievijas. |
5. KAITĒJUMA ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA
(220) |
Komisija 215. apsvērumā secināja, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija nestabils. 218. apsvērumā Komisija secināja arī, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā konstatēto kaitējumu Savienības ražošanas nozarei nevarēja būt izraisījis imports par dempinga cenām no Ķīnas un Krievijas, jo tā apjoms bija ļoti neliels. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja, vai tad, ja pasākumi zaudētu spēku, varētu atkārtoties kaitējums, ko radīja imports par dempinga cenām no Ķīnas un Krievijas. |
(221) |
Šajā sakarā Komisija pārbaudīja ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu attiecīgajās valstīs, saikni starp eksporta cenām uz trešām valstīm un cenu līmeni Savienībā un potenciālā šo valstu izcelsmes importa un tā cenu līmeņa ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku. |
5.1. Neizmantotā ražošanas jauda Ķīnā un Krievijā un Savienības tirgus pievilcīgums
(222) |
Kā jau aprakstīts 3.1.11.2. un 3.2.3.2. iedaļā, Ķīnas un Krievijas ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda, kas kopā ievērojami pārsniedz pašreizējos ražošanas apjomus un iekšējo pieprasījumu šajās valstīs. Šī neizmantotā jauda varētu tikt izmantota, lai ražotu pārskatāmo ražojumu eksportam uz Savienību gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku. Daudzumi, ko Ķīnas un Krievijas ražotāji eksportētāji varētu eksportēt, ir ievērojami salīdzinājumā ar Savienības tirgus lielumu. Neizmantotā jauda pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tiešām vairāk nekā divas reizes pārsniedza kopējo patēriņu Savienībā brīvajā tirgū. |
(223) |
Kā aprakstīts 3.1.11.1. un 3.2.3.1. iedaļā, Ķīnas un Krievijas ražotāji eksportētāji eksportēja uz saviem galvenajiem trešo valstu tirgiem par cenām, kas bija ievērojami zemākas par noteikto normālo vērtību un kas turklāt bija zemākas par Savienības ražotāju vidējām (mērķa) pārdošanas cenām Savienības tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tāpēc, ņemot vērā eksporta cenu līmeni no Ķīnas un Krievijas uz citiem trešo valstu tirgiem, eksports uz Savienību eksportētājiem no minētajām valstīm varētu būt daudz pievilcīgāks. Tādējādi var pamatoti gaidīt, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Krievijas un Ķīnas ražotāji eksportētāji atsāktu atkal eksportēt lielus pārskatāmā ražojuma apjomus uz Savienību. Šo pieņēmumu vēl vairāk pastiprina tas, ka Ķīnā un Krievijā ir pieejama ievērojama neizmantotā jauda. Kā norādīts 167. apsvērumā, lai gan pašlaik Savienībā ir noteikts importa aizliegums konkrētiem tērauda izstrādājumiem, kas tiek eksportēti no Krievijas, to skaitā AVP (73), iespējams, tas būs pagaidu pasākums, un nav iespējams paredzēt tā ilgumu saistībā ar spēkā esošo pasākumu pagarināšanas ilgumu. Tāpēc tas neietekmē secinājumus par Savienības tirgus pievilcīgumu. |
(224) |
Trīs Krievijas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzējs pieprasījumā ir par augstu novērtējis Savienības tirgus pievilcīgumu Krievijā. Krievijas uzņēmumi uzskata, ka tad, ja tie palielinātu eksportu uz trešām valstīm, šāds eksports drīzāk būtu paredzēts Krievijas preferenciālās tirdzniecības partnervalstīm, nevis Savienībai. Taču, kā norādījis arī pieprasījuma iesniedzējs, nav iemesla, kāpēc Krievijas neizmantotā jauda būtu jāizmanto eksporta palielināšanai uz Krievijas preferenciālās tirdzniecības partnervalstīm. Patiešām, šādam eksportam jau tiek piemērots 0 % nodoklis, tāpēc to jau tagad varētu eksportēt bez nodokļa. Turpretim eksportam uz Savienību pašlaik piemēro maksājumus, un, salīdzinot no Krievijas un Ķīnas uz trešām valstīm veiktā eksporta cenas, kam pieskaitīts Savienības antidempinga maksājums, redzams, kas šīs cenas nebūtu zemākas par mērķa cenu, savukārt antidempinga maksājuma atcelšanas gadījumā tās tādas būtu. Tādējādi nevar pārliecinoši apgalvot, ka eksports uz šādām tirdzniecības partnervalstīm palielinātos, jo tie nav norādījuši, kādas izmaiņas, kas palielinātu eksportu no Krievijas uz šādām valstīm, varētu notikt laikā no šā brīža līdz paredzamai nākotnei. Tāpēc Komisija šo Krievijas eksportētāju apgalvojumu noraidīja. |
(225) |
Pēc informācijas izpaušanas trīs Krievijas ražotāji eksportētāji un Krievijas valdība apgalvoja, ka nevarētu atkārtoties kaitējums, ko rada imports par dempinga cenām no Krievijas. Pēc šo personu domām, “ES tiesību akti un prakse pierāda, ka ES sankcijas ir ilgtermiņa politikas instruments”, savukārt “ES antidempinga pasākumiem nav iepriekš noteikts darbības ilgums” (74). Krievijas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka nekas neliecina par to, ka sankcijas pret Krieviju tiks mazinātas vai atceltas. Tomēr pat tad, ja sankcijas tiktu atceltas, ES tirgus Krievijas eksportētājiem nav pievilcīgs, “jo pastāv liels risks, ka tiks ieviesti stingri tirdzniecības ierobežojumi”. |
(226) |
Kā norādīts arī 165. un 166. apsvērumā, netika sniegti pierādījumi, kas apliecinātu to, ka Savienības tirgus būtu mazāk pievilcīgs Krievijas eksportētājiem gadījumā, kurā sankcijas netiktu piemērotas. Turklāt šīs regulas 172., 223. un 248. apsvērumā ir paskaidrots, kāpēc Komisija konstatēja, ka sankcijas nevar ietekmēt secinājumus šajā procedūrā. Tādējādi šie apgalvojumi tika noraidīti. |
5.2. Ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli
(227) |
Lai noteiktu, kā imports no Ķīnas un Krievijas ietekmētu Savienības ražošanas nozari pasākumu izbeigšanas gadījumā, Komisija veica perspektīvas un salīdzinošu cenu analīzi par situāciju, kurā nepastāv antidempinga pasākumi. |
(228) |
Tā kā attiecīgo valstu ražotāji eksportētāji nesadarbojās un no šīm valstīm Savienībā importētie daudzumi bija ļoti nelieli, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nevarēja noteikt uzticamas importa cenas. Tāpēc uz šā pamata nebija iespējams jēgpilni aprēķināt cenu samazinājumu. Šādos apstākļos, lai novērtētu iespējamo cenu, par kādu Ķīnas un Krievijas ražotāji pārdotu ražojumus, eksportējot tos uz Savienības tirgu, Komisija salīdzināja izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējo pārskatāmā ražojuma cenu (EXW) ar attiecīgo vidējo svērto pārskatāmā ražojuma eksporta cenu no Ķīnas un Krievijas uz trešām valstīm (75). |
(229) |
Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tas liecināja, ka cenu atšķirība ar Krieviju ir gandrīz 13 %. Tāpēc Komisija konstatēja, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, Krievijas cenas būtu zemākas par Savienības cenām Savienības tirgū līdzīgā līmenī. |
(230) |
Tāds pats salīdzinājums attiecībā uz Ķīnu liecināja, ka eksporta cenas no Ķīnas uz trešām valstīm nebija zemākas par Savienības cenām. Tomēr papildu analīze liecināja, ka šīs cenas joprojām bija zemākas par Savienības mērķa cenu. Izmantojot tādu pašu mērķa peļņu kā sākotnējā izmeklēšanā (9,9 %) (76), tika konstatēts, ka Ķīnas importa cenas uz trešām valstīm ir par 10 % zemākas nekā Savienības mērķa cena. Tādējādi būtu iespējams, ka tad, ja pašreizējie pasākumi netiktu saglabāti, imports no Ķīnas radītu kaitējumu. |
5.3. Secinājums
(231) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka tad, ja nebūtu pasākumu, ļoti iespējams, ka ievērojami pieaugtu importa apjomi no Ķīnas un Krievijas par dempinga cenām, kuras rada kaitējumu un kuras, iespējams, izraisītu būtiska kaitējuma atkārtošanos. |
6. SAVIENĪBAS INTERESES
(232) |
Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana skaidri būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses. |
6.1. Savienības ražošanas nozares intereses
(233) |
Savienības ražošanas nozare atrodas 14 dalībvalstīs (Vācijā, Slovākijā, Itālijā, Slovēnijā, Luksemburgā, Grieķijā, Beļģijā, Nīderlandē, Austrijā, Somijā, Zviedrijā, Portugālē, Ungārijā un Spānijā). Tajā saistībā ar pārskatāmo ražojumu ir nodarbināti vairāk nekā 9 000 nodarbināto. |
(234) |
Lai gan spēkā esošie antidempinga pasākumi lielā mērā neļāva importam par dempinga cenām no Krievijas un Ķīnas ienākt Savienības tirgū, Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija nestabils, ko apstiprina kaitējuma rādītāju negatīvās tendences. |
(235) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija konstatēja, ka pastāv liela iespējamība, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, kaitējums, kuru sākotnēji radīja imports no attiecīgajām valstīm, varētu atkārtoties. Importa par dempinga cenām pieplūdums lielos apjomos no Krievijas un Ķīnas pasliktinātu jau tā ļoti nestabilo Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli un apdraudētu tās dzīvotspēju. |
(236) |
Tāpēc Komisija secināja, ka pret Krieviju un Ķīnu noteikto antidempinga pasākumu saglabāšana ir Savienības ražošanas nozares interesēs. |
6.2. Lietotāju un nesaistīto importētāju intereses
(237) |
Komisija sazinājās ar visiem zināmajiem lietotājiem un nesaistītajiem importētājiem. Neviens lietotājs vai nesaistītais importētājs neatsaucās un nepiedalījās šajā izmeklēšanā, iesniedzot atbildes uz anketas jautājumiem. |
(238) |
Viens nesaistīts importētājs – Duferco S.A – un viens lietotājs – ATS S.A. – iesniedza informāciju par procedūras sākšanu. Kā apgalvo Duferco S. A, tērauda cenas ir ievērojami palielinājušās, radot deficītu piegādes ķēdē. Krievijas valdība arī norādīja uz Savienības lietotājiem un patērētājiem, kas cieš no strauja AVP cenu kāpuma. ATS S.A. un trīs Krievijas ražotāji eksportētāji atsaucas uz cenu kāpumu 2021. gada pirmajā pusē, kas, pēc viņu domām, ir kaitējis AVP lietotājiem un patērētājiem. Turklāt šīs personas apgalvoja, ka attiecībā uz tērauda ražojumu importu spēkā esošie aizsardzības pasākumi ir atsevišķs tirdzniecības aizsardzības instruments, kas veicina cenu pieaugumu un pieprasījuma un piedāvājuma nelīdzsvarotību (77). |
(239) |
Šajā ziņā aizsardzības pasākumiem ir citāds pamatojums un mērķis nekā antidempinga pasākumiem. Kā paskaidrots iepriekš 132. apsvērumā, aizsardzības pasākumi nav pietiekami, lai aizsargātu Savienības tirgu pret importu ievērojamos daudzumos par dempinga cenām. Turklāt Duferco S.A dati, kas sniegti tā apgalvojuma pamatojumā, ir datēti ar 2021. gada aprīli un jūliju, un tie aptver pārskatīšanas izmeklēšanas periodā novērotās tendences. Kā liecināja 4.4.2. iedaļā veiktā analīze, Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojums tajā pašā periodā bija tikai 68 %, savukārt pārdošanas cenas bija samērā zemā līmenī. Tas norādīja uz to, ka ir pietiekami daudz iespēju palielināt ražošanu par konkurētspējīgām cenām. |
(240) |
Ne ATS S.A., ne Krievijas ražotāji eksportētāji nesniedza pierādījumus, kas pamatotu viņu sniegtajā informācijā ietvertos apgalvojumus. Kā norādīts 4.4.3. iedaļā veiktajā analīzē, dati par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, kas ietver 2021. gada pirmo pusi, neapstiprināja ATS S.A. apgalvojumus. Patiesībā Savienības ražošanas nozares cenas nebija nesamērīgi augstas. Tās bija zemākas par vienības izmaksām un pat zemākas par dažu trešo valstu, to skaitā Ķīnas, eksporta cenām, kā arī Savienības ražošanas nozares mērķa cenu. |
(241) |
Tā kā neviena no 238. apsvērumā minētajām ieinteresētajām personām, kā arī neviens cits lietotājs vai nesaistīts importētājs nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem vai citu informāciju, izņemot iepriekš minēto informāciju, Komisijai nebija pietiekamas informācijas, lai secinātu, ka pasākumu turpināšana kaitētu lietotāju vai importētāju interesēm. |
6.3. Secinājums par Savienības interesēm
(242) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu, kāpēc nevajadzētu saglabāt spēkā esošos pasākumus, kas noteikti Krievijas un Ķīnas izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam. |
7. PRASĪBAS PAR PASĀKUMU APTURĒŠANU/IZBEIGŠANU
(243) |
Trīs Krievijas ražotāji eksportētāji un viens lietotājs (ATS S.A.) prasīja apturēt spēkā esošos pasākumus. Turklāt pat pirms termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanas nesaistīts importētājs Apvienotajā Karalistē (Stemcor London Limited) arī bija iesniedzis līdzīgu prasību. |
(244) |
Dažādu personu sniegtie argumenti attiecās uz apgalvojumiem par neseno augsto cenu pieaugumu Savienībā kopš 2020. gada beigām, AVP importa samazināšanos no attiecīgajām valstīm un pieprasījuma un piedāvājuma iespējamo nelīdzsvarotību. Pierādījumi un dati, kas sniegti šo argumentu atbalstam, kaut arī ierobežotā apmērā, gandrīz pilnībā attiecās uz laikposmu, kuru aptver pārskatīšanas izmeklēšanas periods. Neviena no personām nebija iesniegusi datus par periodu pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda vai nākotnes prognožu datus savu argumentu pamatošanai, izņemot Savienības pārdošanas cenas 2021. gada trešajā ceturksnī un minēto 2021. gada beigās vērojamo mēreno tendenci samazināties. Trīs Krievijas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka “analītiskā prognoze par turpmākajām tirgus norisēm 2022.–2023. gadā ir nenoteikta un paredz daudzus alternatīvus, pat pretrunīgus scenārijus. Pat vissarežģītākie ekonomiskie rādītāji nevar viest skaidrību par turpmākajām norisēm.” Tādējādi šajā posmā uz šā pamata ir grūti izdarīt secinājumus par pagaidu izmaiņu esamību tirgus apstākļos. |
(245) |
Komisija šajā saistībā atgādināja, ka pamatregulas 14. panta 4. punktā ir noteikts, ka Savienības interesēs antidempinga pasākumus var atlikt (apturēt) tikai tajā gadījumā, ja tirgus apstākļi uz laiku ir mainījušies tādā apmērā, ka nav domājams, ka, apturot pasākumus, atkal tiks nodarīts kaitējums. |
(246) |
Attiecībā uz otro elementu un kā norādīts iepriekš iedaļās par kaitējumu, kaitējuma atkārtošanos un Savienības interesēm (174. un turpmākie apsvērumi), Komisija norādīja, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām bija nestabils un ka jebkurā gadījumā pastāv liela iespējamība, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, kaitējums, kuru sākotnēji radīja imports no Ķīnas un Krievijas par dempinga cenām, kas rada kaitējumu, varētu atkārtoties. Turklāt Komisija secināja, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu, kāpēc nevajadzētu saglabāt pasākumus. Tāpēc, pamatojoties uz šajā izmeklēšanā pieejamo informāciju, Komisija šajā posmā nevarēja secināt, ka apturēšanas rezultātā šāds kaitējums neatsāksies un ka Savienības interesēs būtu apturēt pasākumus saskaņā ar pamatregulas 14. panta 4. punktu. Tādējādi Komisija šo apgalvojumu noraidīja. Komisija paturēja tiesības pienācīgā laikā atkal izskatīt nepieciešamību apturēt pasākumus saskaņā ar pamatregulas 14. panta 4. punktu. |
(247) |
Turklāt NLMK Group, Severstal Group un MMK Group apgalvoja, ka, tā kā Krievijas AVP piegādes Savienībai ir pilnībā apturētas sankciju dēļ, nav juridiska pamata saglabāt pasākumus ne pašreizējā termiņbeigu pārskatīšanas rezultātā, ne arī likumā noteiktajā pasākumu piemērošanas laikā. Ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka pamatīgā tirdzniecības plūsmu pārorientācija, ko izraisījušas šīs sankcijas, ir ilgstoša. Kā apgalvots šajā argumentā, pasākumi neatbilst mērķim aizsargāt Savienības ražošanas nozari un tirgu no negodīgas ārvalstu eksportētāju tirdzniecības prakses un tāpēc tie nav nepieciešami saskaņā ar pamatregulas 11. panta 1. punktu. |
(248) |
Komisija norādīja, ka pēc izmeklēšanas sākšanas Krievijas Federācijas militārās agresijas pret Ukrainu dēļ Savienība pret Krieviju ir noteikusi vairākus sankciju kopumus, kas attiecas arī uz tērauda ražojumiem un/vai tērauda uzņēmumiem, kuri ražo un eksportē pārskatāmo ražojumu pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām. Tomēr, pretēji ražotāju eksportētāju apgalvojumam, pašreizējo situāciju nevar uzskatīt par ilgstošu. Patiešām, kā norādīts 167. un 172. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka šīs sankcijas nevar ietekmēt tās secinājumus šajā izmeklēšanā. Jo īpaši Komisija konstatēja, ka, neskatoties uz pašreizējām sankcijām, pasākumi joprojām ir nepieciešami pamatregulas 11. panta 1. un 2. punkta nozīmē. |
8. ANTIDEMPINGA PASĀKUMI
(249) |
Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempinga atkārtošanos, kaitējuma atkārtošanos un Savienības interesēm, antidempinga pasākumi attiecībā uz AVP no Krievijas un Ķīnas būtu jāsaglabā. |
(250) |
Ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”. |
(251) |
Lai gan šā rēķina uzrādīšana dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīga, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā minētajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāveic ierastās pārbaudes, un tiem, tāpat kā citos gadījumos, var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka vēlāka zemākas maksājuma likmes piemērošana ir pamatota. |
(252) |
Ja uzņēmumam, kam noteiktas zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šādu apjoma pieaugumu pašu par sevi var uzskatīt par pārmaiņām tirdzniecības modelī, ko izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un ar noteikumu, ka ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šādā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un noteikt valsts mēroga maksājumu. |
(253) |
Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas vienīgi tāda attiecīgo valstu izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši tiesību subjekti, kuru nosaukums ir norādīts. Uz tāda pārskatāmā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, arī subjekti, kas ir saistīti ar konkrēti minētajiem subjektiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes. |
(254) |
Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums jāadresē Komisijai (78). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas ļauj pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, tad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēta regula par nosaukuma maiņu. |
(255) |
Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (79) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, tad maksājamo procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas darbībām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā. |
(256) |
Ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/159 (80) Komisija uz trijiem gadiem noteica aizsardzības pasākumu attiecībā uz konkrētiem tērauda ražojumiem. Ar Īstenošanas regulu (ES) 2021/1029 aizsardzības pasākuma termiņš tika pagarināts līdz 2024. gada 30. jūnijam. Pārskatāmais ražojums ietilpst vienā no ražojumu kategorijām, uz kurām attiecas aizsardzības pasākums. Tādējādi, līdzko ir pārsniegtas aizsardzības pasākuma ietvaros noteiktās tarifa kvotas, par vienu un to pašu importu būtu maksājams gan tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums, gan antidempinga maksājums. Tā kā antidempinga pasākumu kumulācija ar aizsardzības pasākumiem var izraisīt lielāku ietekmi uz tirdzniecību, nekā vēlams, Komisija uz aizsardzības maksājuma piemērošanas laiku nolēma novērst antidempinga maksājuma un tarifa kvotas pārsniegšanas maksājuma vienlaicīgu piemērošanu pārskatāmajam ražojumam. |
(257) |
Tas nozīmē, ka tad, ja Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minētais tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums kļūst piemērojams pārskatāmajam ražojumam un pārsniedz saskaņā ar šo regulu noteikto antidempinga maksājumu līmeni, iekasē tikai Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minēto tarifa kvotas pārsniegšanas maksājumu. Aizsardzības un antidempinga maksājumu vienlaicīgas piemērošanas laikā saskaņā ar šo regulu noteikto maksājumu iekasēšanu aptur. Ja Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minētais tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums kļūst piemērojams pārskatāmajam ražojumam un tā līmenis ir zemāks par šajā regulā noteikto antidempinga maksājumu līmeni, tad iekasē Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minēto tarifa kvotas pārsniegšanas maksājumu, kā arī starpību starp minēto maksājumu un saskaņā ar šo regulu noteiktajiem antidempinga maksājumiem, kas to pārsniedz. Aptur to antidempinga maksājumu summas daļu, kas nav iekasēta. |
(258) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Importētiem Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas Federācijas izcelsmes plakaniem dzelzs vai neleģētā tērauda vai citādu leģēto tēraudu, bet ne nerūsējošā tērauda, velmējumiem, jebkāda platuma, auksti velmētiem (presētiem aukstā stāvoklī), neplaķētiem, bez galvaniska vai cita pārklājuma un pēc aukstās velmēšanas (presēšanas aukstā stāvoklī) tālāk neapstrādātiem, kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7209 15 00 (Taric kods 7209150090), 7209 16 90, 7209 17 90, 7209 18 91, ex 7209 18 99 (Taric kods 7209189990), ex 7209 25 00 (Taric kods 7209250090), 7209 26 90, 7209 27 90, 7209 28 90, 7211 23 30, ex 7211 23 80 (Taric kodi 7211238019, 7211238095 un 7211238099), ex 7211 29 00 (Taric kodi 7211290019 un 7211290099), 7225 50 80 un 7226 92 00, nosaka galīgo antidempinga maksājumu.
No attiecīgā ražojuma definīcijas ir izslēgti šādi ražojuma veidi:
— |
plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi, jebkāda platuma, auksti velmēti (presēti aukstā stāvoklī), neplaķēti, bez galvaniska vai cita pārklājuma, pēc aukstās velmēšanas tālāk neapstrādāti, arī ruļļos, jebkāda biezuma, elektrotehniskie, |
— |
plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi, jebkāda platuma, auksti velmēti (presēti aukstā stāvoklī), neplaķēti, bez galvaniska vai cita pārklājuma, ruļļos, plānāki par 0,35 mm, atkvēlināti (tā dēvētie “metāla skārdi”), |
— |
plakani citādu leģēto tēraudu velmējumi, jebkāda platuma, no elektrotehniskā silīcijtērauda, un |
— |
plakani leģētā tērauda velmējumi, pēc aukstās velmēšanas (presēšanas aukstā stāvoklī) tālāk neapstrādāti, no ātrgriezējtērauda. |
2. Galīgā antidempinga maksājuma likmes, ko piemēro tālāk uzskaitīto uzņēmumu ražotā 1. punktā aprakstītā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:
Valsts |
Uzņēmums |
Antidempinga maksājums (%) |
Taric papildu kods |
ĶTR |
Angang Steel Company Limited, Anshan |
19,7 |
C097 |
|
Tianjin Angang Tiantie Cold Rolled Sheets Co. Ltd., Tianjin |
19,7 |
C098 |
|
Pārējie pielikumā uzskaitītie uzņēmumi, kas sadarbojās |
20,5 |
|
|
Visi pārējie uzņēmumi |
22,1 |
C999 |
Krievija |
Magnitogorsk Iron & Steel Works OJSC, Magnitogorsk |
18,7 |
C099 |
|
PAO Severstal, Cherepovets |
34 |
C100 |
|
Visi pārējie uzņēmumi |
36,1 |
C999 |
3. Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins ar šādu apliecinājumu, kuru datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušā subjekta amatpersona un kurā norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādīto eksportam uz Eiropas Savienību pārdoto (apjoms) (pārskatāmais ražojums) ir ražojis (uzņēmuma nosaukums un adrese) (Taric papildu kods) [attiecīgā valsts]. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.” Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem piemērojamo maksājumu.
4. Šīs regulas 1. panta 2. punktu var grozīt, lai pievienotu jaunus ražotājus eksportētājus no Ķīnas Tautas Republikas un tiem piemērotu atbilstošu vidējo svērto antidempinga maksājuma likmi izlasē neiekļautiem uzņēmumiem, kas sadarbojas. Jauns ražotājs eksportētājs sniedz pierādījumus, ka:
a) |
tas nav eksportējis 1. panta 1. punktā aprakstītās Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes preces laikposmā no 2014. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 31. martam (sākotnējās izmeklēšanas periods), |
b) |
tas nav saistīts ar eksportētāju vai ražotāju, uz kuru attiecas ar šo regulu noteiktie pasākumi, un |
c) |
tas pēc sākotnējā izmeklēšanas perioda beigām faktiski ir eksportējis pārskatāmo ražojumu vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību ievērojamu tā daudzumu. |
5. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.
2. pants
1. Ja Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minētais tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums kļūst piemērojams plakaniem dzelzs vai neleģētā tērauda vai citādu leģēto tēraudu, bet ne nerūsējošā tērauda, velmējumiem, jebkāda platuma, auksti velmētiem (presētiem aukstā stāvoklī), neplaķētiem, bez galvaniska vai cita pārklājuma un pēc aukstās velmēšanas (presēšanas aukstā stāvoklī) tālāk neapstrādātiem velmējumiem un ja tas pārsniedz 1. panta 2. punktā norādīto antidempinga maksājumu līmeni, iekasē tikai Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minēto tarifa kvotas pārsniegšanas maksājumu.
2. Šā panta 1. punkta piemērošanas laikposmā aptur saskaņā ar šo regulu noteikto maksājumu iekasēšanu.
3. Ja Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minētais tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums kļūst piemērojams plakaniem dzelzs vai neleģētā tērauda vai citādu leģēto tēraudu, bet ne nerūsējošā tērauda, velmējumiem, jebkāda platuma, auksti velmētiem (presētiem aukstā stāvoklī), neplaķētiem, bez galvaniska vai cita pārklājuma un pēc aukstās velmēšanas (presēšanas aukstā stāvoklī) tālāk neapstrādātiem velmējumiem un ja tas ir noteikts līmenī, kas ir zemāks par1. panta 2. punktā noteikto antidempinga maksājuma līmeni, iekasē Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minēto tarifa kvotas pārsniegšanas maksājumu, kā arī starpību starp šo maksājumu un augstāko 1. panta 2. punktā noteikto antidempinga maksājumu.
4. Tiek apturēta antidempinga maksājuma summas daļa, kas nav iekasēta saskaņā ar 3. punktu.
5. Maksājumu apturēšana, kas minēta šā panta 2. un 4. punktā, attiecas tikai uz Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minētā tarifa kvotas pārsniegšanas maksājuma piemērošanas laikposmu.
3. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2022. gada 26. oktobrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.
(2) OV L 83, 27.3.2015., 11. lpp.
(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1328 (2016. gada 29. jūlijs), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas Federācijas izcelsmes auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu importam (OV L 210, 4.8.2016., 1. lpp.).
(4) OV C 389, 16.11.2020., 4. lpp.
(5) Paziņojums par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas Federācijas izcelsmes auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu importam (OV C 311, 3.8.2021., 6. lpp.).
(6) OV C 311, 3.8.2021., 8. lpp., 4.2. punkts.
(7) https://www.gtis.com/gta/
(8) https://qdd.oecd.org/subject.aspx?Subject=ExportRestrictions_IndustrialRawMaterials
(9) https://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2538
(10) Paziņojums par COVID-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām (2020/C 86/06) (OV C 86, 16.3.2020., 6. lpp.).
(11) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/181 (2016. gada 10. februāris), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas Federācijas izcelsmes auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu importam (OV L 37, 12.2.2016., 17. lpp.), 113. apsvērums.
(12) Skatīt iepriekšējo zemsvītras piezīmi.
(13) https://www.gtis.com/gta/
(14) https://qdd.oecd.org/subject.aspx?Subject=ExportRestrictions_IndustrialRawMaterials
(15) https://ec.altares.eu/
(16) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/191 (2022. gada 16. februāris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam (OV L 36, 17.2.2022., 1. lpp.); Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/2239 (2021. gada 15. decembris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes komerciālo vējturbīnu torņu no tērauda importam (OV L 450, 16.12.2021., 59. lpp.); Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/635 (2021. gada 16. aprīlis), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Baltkrievijas, Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas izcelsmes metinātu dzelzs vai neleģēta tērauda cauruļu un cauruļvadu importam (OV L 132, 19.4.2021., 145. lpp.), un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/508 (2020. gada 7. aprīlis), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Indonēzijas, Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas izcelsmes karsti velmētu nerūsējošā tērauda lokšņu un ruļļu importam (OV L 110, 8.4.2020., 3. lpp.).
(17) Skatīt Īstenošanas regulas (ES) 2022/191 195.–201. apsvērumu, Īstenošanas regulas (ES) 2021/2239 67.–74. apsvērumu, Īstenošanas regulas (ES) 2021/635 149.–150. apsvērumu un Īstenošanas regulas (ES) 2020/508 158. un 159. apsvērumu.
(18) Skatīt Īstenošanas regulas (ES) 2022/191 195.–201. apsvērumu, Īstenošanas regulas (ES) 2021/2239 67.–74. apsvērumu, Īstenošanas regulas (ES) 2021/635 115.–118. apsvērumu un Īstenošanas regulas (ES) 2020/508 122.–127. apsvērumu.
(19) Skatīt Īstenošanas regulas (ES) 2022/191 195.–201. apsvērumu, Īstenošanas regulas (ES) 2021/2239 67.–74. apsvērumu, Īstenošanas regulas (ES) 2021/635 119.–122. apsvērumu un Īstenošanas regulas (ES) 2020/508 128.–132. apsvērumu. Var uzskatīt, ka Ķīnas tiesību aktos paredzētās attiecīgo valsts iestāžu tiesības iecelt un atcelt no amata valstij piederošu uzņēmumu galveno vadību atspoguļo atbilstīgās īpašuma tiesības, turklāt Ķīnas Komunistiskās partijas (ĶKP) pirmorganizācijas gan valsts, gan privātā īpašumā esošos uzņēmumos ir vēl viens nozīmīgs kanāls, pa kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā. Saskaņā ar ĶTR uzņēmumu tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trijiem ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā) un uzņēmums nodrošina partijas organizācijas darbībai vajadzīgos apstākļus. Izrādās, ka pagātnē šī prasība ne vienmēr tika ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gada ĶKP politiska principa veidā ir pastiprinājusi pretenzijas uz darījumdarbības lēmumu kontroli valstij piederošos uzņēmumos. Tiek ziņots arī, ka ĶKP izdara spiedienu uz privātiem uzņēmumiem, lai tie priekšplānā izvirzītu “patriotismu” un ievērotu partijas disciplīnu. Ir saņemta informācija, ka 2017. gadā partijas pirmorganizācijas bija 70 procentos no aptuveni 1,86 miljoniem privātā īpašumā esošajiem uzņēmumiem un pieaug spiediens nodrošināt, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos. Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā – visās nozarēs, ieskaitot NTAV ražotājus un to izejresursu piegādātājus.
(20) Skatīt Īstenošanas regulas (ES) 2022/191 195.–201. apsvērumu, Īstenošanas regulas (ES) 2021/2239 67.–74. apsvērumu, Īstenošanas regulas (ES) 2021/635 123.–129. apsvērumu un Īstenošanas regulas (ES) 2020/508 133.–138. apsvērumu.
(21) Skatīt Īstenošanas regulas (ES) 2022/191 195.–201. apsvērumu, Īstenošanas regulas (ES) 2021/2239 67.–74. apsvērumu, Īstenošanas regulas (ES) 2021/635 130.–133. apsvērumu un Īstenošanas regulas (ES) 2020/508 139.–142. apsvērumu.
(22) Skatīt Īstenošanas regulas (ES) 2022/191 195.–201. apsvērumu, Īstenošanas regulas (ES) 2021/2239 67.–74. apsvērumu, Īstenošanas regulas (ES) 2021/635 134. un 135. apsvērumu un Īstenošanas regulas (ES) 2020/508 143. un 144. apsvērumu.
(23) Skatīt Īstenošanas regulas (ES) 2022/191 195.–201. apsvērumu, Īstenošanas regulas (ES) 2021/2239 67.–74. apsvērumu, Īstenošanas regulas (ES) 2021/635 136.–145. apsvērumu un Īstenošanas regulas (ES) 2020/508 145.–154. apsvērumu.
(24) Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2017) 483 final/2, 20.12.2017., pieejams https://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2017/december/tradoc_156474.pdf
(25) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/649 (2017. gada 5. aprīlis), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam (OV L 92, 6.4.2017., 68. lpp.); Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/969 (2017. gada 8. jūnijs), ar kuru nosaka galīgos kompensācijas maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam un ar kuru groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/649, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam (OV L 146, 9.6.2017., 17. lpp.), un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/688 (2019. gada 2. maijs), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1037 18. pantu, nosaka galīgo kompensācijas maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda izstrādājumu importam (OV L 116, 3.5.2019., 39. lpp.).
(26) Global Forum on steel excess capacity, Ministerial Report, 20 September 2018.
(27) Īstenošanas regula (ES) 2019/688, 86. apsvērums.
(28) Sk. https://worldsteel.org/steel-topics/statistics/top-producers/ (skatīts 2022. gada 4. augustā).
(29) Sk., piemēram: www.fitchratings.com/research/corporate-finance/china-baowu-steel-group-corporation-limited-05-03-2021 (skatīts 2022. gada 4. augustā).
(30) Ziņojums, 14. nodaļa, 358. lpp. 51 % privāto uzņēmumu un 49 % valstij piederošo uzņēmumu ražošanas apjoma ziņā un 44 % valstij piederošo uzņēmumu un 56 % privāto uzņēmumu jaudas ziņā.
(31) Sk. www.gov.cn/zhengce/content/2016-02/04/content_5039353.htm); https://policycn.com/policy_ticker/higher-expectations-for-large-scale-steel-enterprise/?iframe=1&secret=c8uthafuthefra4e, un www.xinhuanet.com/english/2019-04/23/c_138001574.htm (skatīts 2022. gada 4. augustā).
(32) Pieejamas http://www.jjckb.cn/2019-04/23/c_137999653.htm (skatīts 2022. gada 4. augustā).
(33) Piemēram, privātā uzņēmuma Rizhao un valstij piederošā uzņēmuma Shandong Iron and Steel apvienošanās 2009. gadā. Sk. “Beijing steel report”, 58. lpp., un 2019. gada jūnijā China Baowu Steel Group iegūto Magang Steel vairākuma daļu: https://www.ft.com/content/a7c93fae-85bc-11e9-a028-86cea8523dc2 (skatīts 2022. gada 4. augustā).
(34) Sk. https://www.miit.gov.cn/gzcy/yjzj/art/2020/art_af1bef04b9624997956b2bff6cdb7383.html (skatīts 2022. gada 13. janvārī).
(35) Sk. IV iedaļas 3. apakšiedaļu plānā, kas pieejams: https://www.miit.gov.cn/zwgk/zcwj/wjfb/tz/art/2021/art_2960538d19e34c66a5eb8d01b74cbb20.html (skatīts 2022. gada 13. janvārī).
(36) Sk. tēraudu nozares attīstības 14. piecgades plāna priekšvārdu.
(37) Skatīt grupas tīmekļa vietni: http://www.baowugroup.com/about/board_of_directors (skatīts 2022. gada 28. martā).
(38) Skatīt uzņēmuma tīmekļa vietni: https://www.baosteel.com/about/manager (skatīts 2022. gada 28. martā).
(39) Skatīt grupas tīmekļa vietni: http://www.baowugroup.com/party_building/overview (skatīts 2022. gada 28. martā).
(40) Turpat.
(41) Ziņojums, III daļa, 14. nodaļa, 346. lpp. un nākamās lpp.
(42) Tērauda ražošanas nozares pielāgošanas un modernizācijas plāna ievads.
(43) Ziņojums, 14. nodaļa, 347. lpp.
(44) Ķīnas Tautas Republikas ekonomikas un sociālās attīstības 13. piecgades plāns (2016–2020), pieejams https://en.ndrc.gov.cn/policies/202105/P020210527785800103339.pdf(skatīts 2022. gada 4. augustā).
(45) Ziņojums, 14. nodaļa, 349. lpp.
(46) Ziņojums, 14. nodaļa, 352. lpp.
(47) Sk. Ķīnas Tautas Republikas ekonomikas un sociālās attīstības 14. piecgades plānu un Ilgtermiņa mērķus 2035. gadam, III daļu, VIII pantu, pieejams
https://cset.georgetown.edu/publication/china-14th-five-year-plan/ (skatīts 2022. gada 4. augustā).
(48) Rūpniecības pārstrukturēšanas virzības katalogs (2019. gada redakcija), kas apstiprināts ar Ķīnas Tautas Republikas Valsts attīstības un reformu komisijas 2019. gada 27. augusta Dekrētu Nr. 29; publikācija ir pieejama vietnē
http://www.gov.cn/xinwen/2019-11/06/5449193/files/26c9d25f713f4ed5b8dc51ae40ef37af.pdf (skatīts 2022. gada 27. jūnijā).
(49) Sk. Īstenošanas regulas (ES) 2021/635 134. un 135. apsvērumu un Īstenošanas regulas (ES) 2020/508 143. un 144. apsvērumu.
(50) World Bank Open Data – Upper Middle Income, https://data.worldbank.org/income-level/upper-middle-income.
(51) Ja nevienā valstī, kam ir līdzīgs attīstības līmenis, neražo pārskatāmo ražojumu, tad var aplūkot tāda ražojuma ražošanu, kurš ietilpst tajā pašā vispārīgajā kategorijā un/vai nozarē, kurā pārskatāmais ražojums.
(52) https://www.edp.com.br/distribuicao-es/saiba-mais/informativos/tarifas-aplicadas-a-clientes-atendidos-em-alta-e-media-tensao-(grupo-a) un https://www.edp.com.br/distribuicao-es/saiba-mais/informativos/bandeira-tarifaria.
(53) https://ilostat.ilo.org/
(54) https://ilostat.ilo.org/data/ https://www.ilo.org/shinyapps/bulkexplorer36/?lang=en&segment=indicator&id=EAR_4MTH_SEX_ECO_CUR_NB_A.
(55) https://www.ilo.org/shinyapps/bulkexplorer38/?lang=en&segment=indicator&id=HOW_TEMP_SEX_ECO_NB_A
(56) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.). Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu normālās vērtības noteikšanai nevar izmantot iekšzemes cenas šajās valstīs, un šādi importa dati katrā ziņā bija nenozīmīgi.
(57) https://ilostat.ilo.org/
(58) https://ilostat.ilo.org/data/ https://www.ilo.org/shinyapps/bulkexplorer36/?lang=en&segment=indicator&id=EAR_4MTH_SEX_ECO_CUR_NB_A.
(59) https://www.ilo.org/shinyapps/bulkexplorer38/?lang=en&segment=indicator&id=HOW_TEMP_SEX_ECO_NB_A
(60) https://www.edp.com.br/distribuicao-es/saiba-mais/informativos/tarifas-aplicadas-a-clientes-atendidos-em-alta-e-media-tensao-(grupo-a) un https://www.edp.com.br/distribuicao-es/saiba-mais/informativos/bandeira-tarifaria.
(61) www.macmap.org
(62) Pamatregulas 14. panta 6. punkta datubāze sniedz datus par to ražojumu importu, uz kuriem jau attiecas reģistrācijas vai antidempinga vai antisubsīdiju pasākumi, no valstīm, uz kurām attiecas procedūra, un no citām trešām valstīm 10 ciparu Taric kodu līmenī.
(63) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1029 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, lai pagarinātu konkrētu tērauda ražojumu importam noteikto aizsardzības pasākumu (OV L 225 I, 25.6.2021., 1. lpp.).
(64) https://www.oecd.org/industry/ind/latest-developments-in-steelmaking-capacity-2021.pdf
(65) https://worldsteel.org/steel-topics/statistics/world-steel-in-figures-2022/
(66) Termiņbeigu pārskatīšanas sākšana attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas Federācijas izcelsmes auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu importam, Duferco S.A. vārdā sniegtā informācija, 27.8.2021., 4.1. iedaļa “Ķīna”, 6. un 7. lpp.
(67) Global Steel Prices, Indexes & Forecasts | MEPS International.
(68) Padomes Regula (ES) Nr. 833/2014 (2014. gada 31. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV L 229, 31.7.2014., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) 2022/428 (OV L 87I, 15.3.2022., 13. lpp.). Regulas (ES) Nr. 833/2014 konsolidēto versiju, kas ietver visus grozījumus, kuri saistīti ar sankciju kopumu, sk. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A02014R0833-20220413.
(69) Indija, Turcija, Ukraina un Korejas Republika bija vienīgās valstis, kuru tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārsniedza 3 %, savukārt tikai Taivānai un Apvienotajai Karalistei tirgus daļa pārsniedza 2 %.
(70) Tas tika apstiprināts arī sākotnējā izmeklēšanā, sk. 136. apsvērumu Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2016/181.
(71) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/181, 136. apsvērums.
(72) Īstenošanas regula (ES) 2016/1328.
(73) Sk. Regulu (ES) 2022/428, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā.
(74) Kā norādījuši Krievijas ražotāji eksportētāji, ikviens antidempinga pasākums “tiek izbeigts, kad vairs nepastāv apstākļi, uz kuru pamata tas noteikts”, savukārt Komisija izmanto antidempinga pasākumus “kā ilgtermiņa tirdzniecības aizsardzības līdzekli”.
(75) Šī cena tika noteikta GTA iekļautās CIF cenas līmenī (https://www.gtis.com/gta/) ar attiecīgām korekcijām attiecībā uz pēcimportēšanas izmaksām.
(76) Īstenošanas regula (ES) 2016/1328, 156. apsvērums.
(77) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/978 (2022. gada 23. jūnijs), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgo aizsardzības pasākumu konkrētu tērauda ražojumu importam (OV L 167, 24.6.2022., 58. lpp.).
(78) European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate G, Rue de la Loi 170, 1040 Brussels, Belgium.
(79) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
(80) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/159 (2019. gada 31. janvāris), ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu (OV L 31, 1.2.2019., 27. lpp.).
PIELIKUMS
Izlasē neiekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās:
Valsts |
Nosaukums |
Taric papildu kods |
ĶTR |
Hesteel Co., Ltd Tangshan Branch, Tangshan |
C103 |
ĶTR |
Handan Iron & Steel Group Han-Bao Co., Ltd, Handan |
C104 |
ĶTR |
Baoshan Iron & Steel Co., Ltd, Shanghai |
C105 |
ĶTR |
Shanghai Meishan Iron & Steel Co., Ltd, Nanjing |
C106 |
ĶTR |
BX Steel POSCO Cold Rolled Sheet Co., Ltd, Benxi |
C107 |
ĶTR |
Bengang Steel Plates Co., Ltd, Benxi |
C108 |
ĶTR |
WISCO International Economic & Trading Co. Ltd, Wuhan |
C109 |
ĶTR |
Maanshan Iron & Steel Co., Ltd, Maanshan |
C110 |
ĶTR |
Tianjin Rolling-one Steel Co., Ltd, Tianjin |
C111 |
ĶTR |
Zhangjiagang Yangtze River Cold Rolled Sheet Co., Ltd, Zhangjiagang |
C112 |
ĶTR |
Inner Mongolia Baotou Steel Union Co., Ltd, Baotou City |
C113 |
LĒMUMI
27.10.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 277/195 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2022/2069
(2022. gada 30. septembris),
ar ko Nīderlandei piešķir atkāpi, kuru tā pieprasījusi atbilstīgi Padomes Direktīvai 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti
(izziņots ar dokumenta numuru C(2022) 6859)
(Autentisks ir tikai teksts nīderlandiešu valodā)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes Direktīvu 91/676/EEK (1991. gada 12. decembris) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (1), un jo īpaši tās III pielikuma 2. punkta trešo daļu,
tā kā:
(1) |
Direktīva 91/676/EEK paredz noteikumus par ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti. |
(2) |
Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkts paredz, ka dalībvalstīm, kuras iecerējušas izmantot vairāk kūtsmēslu nekā 170 kg slāpekļa uz hektāru (ha), jānosaka daudzumi tā, lai neskartu minētās direktīvas 1. pantā noteikto mērķu sasniegšanu. Ja kāda dalībvalsts atļauj atšķirīgu daudzumu atbilstīgi otrās daļas b) apakšpunktam, tā par to informē Komisiju, kas izskata šīs rīcības pamatojumu saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru. |
(3) |
Ar Lēmumu 2005/880/EK (2) Komisija Nīderlandei piešķīra atkāpi, ko tā bija pieprasījusi atbilstīgi Direktīvai 91/676/EEK un ar ko tai atļāva izmantot ganību dzīvnieku kūtsmēslus, kas satur līdz 250 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā, saimniecībās, kurās vismaz 70 % no platības ir zālāji. |
(4) |
Ar Lēmumu 2010/65/ES (3) Komisija, grozot Lēmumu 2005/880/EK, Nīderlandei piešķīra atkāpi, ko tā bija pieprasījusi atbilstīgi Direktīvai 91/676/EEK un ar ko tai atļāva līdz 2013. gada 31. decembrim izmantot ganību dzīvnieku kūtsmēslus, kas satur līdz 250 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā, saimniecībās, kurās vismaz 70 % no platības ir zālāji. |
(5) |
Ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/291/ES (4), kura spēkā esības termiņš beidzās 2017. gada 31. decembrī, Nīderlandei tika piešķirta atkāpe, ar ko atbilstīgi Direktīvai 91/676/EEK saimniecībās, kurās vismaz 80 % no platības ir zālāji, atļauj izmantot ganību dzīvnieku kūtsmēslu daudzumu, kas atbilst līdz 230 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā saimniecībām dienvidu un centrālās daļas smilšainās augsnēs un lesa augsnēs un līdz 250 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā saimniecībām citu tipu augsnēs. Atkāpe 2016. gadā attiecās uz 19 564 saimniecībām, kuru platība atbilst 47 % no Nīderlandes lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopējās platības. |
(6) |
Ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/820 (5), kura spēkā esības termiņš beidzās 2020. gada 1. janvārī, Nīderlandei tika piešķirta atkāpe, ar ko atbilstīgi Direktīvai 91/676/EEK saimniecībās, kurās vismaz 80 % no platības ir zālāji, atļauj izmantot ganību dzīvnieku kūtsmēslu daudzumu, kas atbilst līdz 230 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā saimniecībām dienvidu un centrālās daļas smilšainās augsnēs un lesa augsnēs un līdz 250 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā saimniecībām citu tipu augsnēs. Atkāpe 2019. gadā attiecās uz 18 818 saimniecībām, kuru platība atbilst 44,7 % no Nīderlandes lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopējās platības. |
(7) |
Ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1073 (6), kura spēkā esības termiņš beidzās 2021. gada 31. decembrī, Nīderlandei tika piešķirta atkāpe, ar ko saimniecībās, kurās vismaz 80 % no platības ir zālāji, atļauj izmantot ganību dzīvnieku kūtsmēslu daudzumu, kas atbilst līdz 230 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā saimniecībām dienvidu un centrālās daļas smilšainās augsnēs un lesa augsnēs un līdz 250 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā saimniecībām citu tipu augsnēs. Minētā īstenošanas lēmuma darbības termiņš tika ierobežots līdz diviem gadiem, lai Nīderlande varētu pilnīgi īstenot uzlabotu izpildes panākšanas stratēģiju un tādējādi novērst krāpšanu saistībā ar tās kūtsmēslu politikas īstenošanu. Turklāt tika iekļauti papildu nosacījumi, lai nepieļautu lauksaimniecības dzīvnieku skaita palielināšanu un samazinātu amonjaka emisijas, ko rada kūtsmēslu izmantošana. |
(8) |
Nīderlande 2022. gada 25. februārī pieprasīja jaunu atkāpi saskaņā ar Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta trešo daļu. |
(9) |
Nīderlande iesniedza datus (7) saskaņā ar Direktīvas 91/676/EEK 10. pantu, un tie liecina, ka laikposmā no 2016. līdz 2019. gadam aptuveni 14 % gruntsūdeņu monitoringa staciju Nīderlandē nitrātu vidējā koncentrācija pārsniedza 50 mg/l, 5 % staciju tā bija no 40 līdz 50 mg/l, bet 73 % – mazāka par 25 mg/l. Minētie dati arī liecina, ka no 2016. līdz 2019. gadam 99 % Nīderlandes virszemes ūdeņu monitoringa staciju nitrātu vidējā koncentrācija bija mazāka par 50 mg/l, bet 96 % – mazāka par 25 mg/l. Tomēr pārskata periodā no 2016. līdz 2019. gadam 58 % saldūdeņu bija eitrofiski un 10 % varētu kļūt eitrofiski, ja netiks veikti pasākumi. |
(10) |
Ziņojumā par Direktīvas 91/676/EEK (8) 10. pantu publicētie dati arī norādīja uz būtiskām atšķirībām starp Nīderlandes provincēm un to, ka vairākās Nīderlandes provincēs gruntsūdeņos ir konstatēti nitrātu koncentrācijas un eitrofikācijas izraisīta piesārņojuma “karstie punkti”. Limburgā 36 % gruntsūdeņu staciju uzrādīja nitrātu vidējo koncentrāciju virs 50 mg/l, bet 22 % uzrādīja negatīvas tendences, savukārt 74 % virszemes ūdeņu bija eitrofiski, bet 16 % varētu kļūt eitrofiski, ja netiks veikti pasākumi. Ziemeļbrabantē 26 % gruntsūdeņu staciju uzrādīja nitrātu vidējo koncentrāciju virs 50 mg/l, bet 20 % uzrādīja negatīvas tendences, savukārt 68 % virszemes ūdeņu bija eitrofiski, bet 7 % varētu kļūt eitrofiski, ja netiks veikti pasākumi. Zēlandē 14 % gruntsūdeņu staciju uzrādīja nitrātu vidējo koncentrāciju virs 50 mg/l, bet 47 % uzrādīja negatīvas tendences, savukārt 80 % virszemes ūdeņu bija eitrofiski, bet 11 % varētu kļūt eitrofiski, ja netiks veikti pasākumi. Dienvidholandē 54 % virszemes ūdeņu bija eitrofiski, bet 17 % varētu kļūt eitrofiski, ja netiks veikti pasākumi. Ziemeļholandē 61 % virszemes ūdeņu bija eitrofiski, bet 19 % varētu kļūt eitrofiski, ja netiks veikti pasākumi. Utrehtā 24 % gruntsūdeņu staciju uzrādīja negatīvas nitrātu koncentrācijas tendences, savukārt 43 % virszemes ūdeņu bija eitrofiski, bet 10 % varētu kļūt eitrofiski, ja netiks veikti pasākumi. Gelderlendē 10 % gruntsūdens staciju uzrādīja nitrātu vidējo koncentrāciju virs 50 mg/l, bet 15 % uzrādīja negatīvas tendences. Overeiselā 18 % gruntsūdeņu staciju uzrādīja nitrātu vidējo koncentrāciju virs 50 mg/l, bet 19 % uzrādīja negatīvas tendences, savukārt 67 % virszemes ūdeņu bija eitrofiski, bet 4 % bija pakļauti eitrofikācijas riskam, ja netiks veikti pasākumi. Drentē 15 % gruntsūdeņu staciju uzrādīja nitrātu vidējo koncentrāciju virs 50 %, savukārt 65 % virszemes ūdeņu bija eitrofiski, bet 9 % varētu kļūt eitrofiski, ja netiks veikti pasākumi. Frīzlandē 23 % gruntsūdeņu staciju uzrādīja negatīvas nitrātu koncentrācijas tendences, savukārt 85 % virszemes ūdeņu bija eitrofiski. Groningenā 52 % virszemes ūdeņu bija eitrofiski, bet 11 % varētu kļūt eitrofiski, ja netiks veikti pasākumi. Flevolandē 33 % virszemes ūdeņu bija eitrofiski. |
(11) |
Dati, ko Nīderlande paziņoja 2020. un 2021. gadā saistībā ar ziņojumiem, ko iesniedz saskaņā ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1073, liecināja par nitrātu koncentrācijas palielināšanos gruntsūdeņos teritorijās ar lesa, smilšainām un mālainām augsnēm. Smilšaino augšņu reģiona dienvidos un austrumos 2021. gadā nitrātu vidējā koncentrācija gruntsūdeņu augšējā metrā bija 67 mg/l. Tas pārsniedz Savienības robežvērtību, kas ir 50 mg/l. Kopš 2017. gada nitrātu koncentrācija šajā smilšaino augšņu reģiona daļā ir dubultojusies. Vidējā koncentrācija smilšaino augšņu reģiona ziemeļos saglabājās zemāka par Savienības robežvērtību, taču 2021. gadā pieauga līdz 37 mg/l. Lesa augšņu reģionā 2020. gadā vidējā koncentrācija nedaudz samazinājās līdz 57 mg/l, taču tā aizvien pārsniedz Savienības robežvērtību. Mālaino augšņu reģionā nitrātu koncentrācija pastāvīgi bija zem robežvērtības, tomēr tā ir palielinājusies. Kūdraino augšņu reģionā zemākā koncentrācija 2021. gadā bija vidēji 14 mg/l. Dati arī liecināja, ka nitrātu koncentrācijas normas sakņu zonas ūdenī no saimniecībām atkāpes monitoringa tīklā bieži tika pārsniegtas pat tad, ja vidējā vērtība saglabājās zem 50 mg/l. |
(12) |
Nīderlande saskaņā ar Direktīvas 91/676/EEK 3. panta 5. punktu visā valsts teritorijā piemēro rīcības programmu. Tā 2021. gada 26. decembrī pieņēma jaunu rīcības programmu laikposmam no 2022. līdz 2025. gadam (9) (7. nitrātu rīcības programma), kurā ietverti papildu pasākumi, lai samazinātu barības vielu (slāpekļa un fosfora) novadīšanu vidē, un kuras pamatā ir diferencēta pieeja reģioniem atkarībā no barības vielu izraisītā piesārņojuma līmeņa un augsnes veida. Tomēr ietekmes uz vidi novērtējumā, ko 7.nitrātu rīcības programmas sagatavošanas gaitā veica Nīderlandes iestāžu zinātniskā padomdevēja komisija (Commissie van Deskundigen Meststoffenwet), tika konstatēts, ka rīcības programmas iespējamā ietekme nebūs pietiekama, lai sasniegtu ūdens kvalitātes mērķrādītājus. Nīderlande 2022. gada 25. februārī pieņēma 7. nitrātu rīcības programmas papildinājumu (10), atsaucoties uz valsts programmu lauku teritorijām (11), kurā ir noteikta integrēta pieeja dabai, ūdenim un klimatam, tostarp slāpekļa emisijām, lai izpildītu Savienības vides un klimata prasības. Ar šo papildinājumu Nīderlandes valdība cenšas pārvērst savus vērienīgos mērķus konkrētos pasākumos nolūkā sasniegt ūdens kvalitātes mērķrādītājus attiecībā uz lauksaimnieciskas izcelsmes barības vielām. |
(13) |
7. nitrātu rīcības programmā 2022.–2025. gadam un tās papildinājumā ir noteikti pasākumi, kas jāveic katrā reģionā, lai sasniegtu ūdens kvalitātes mērķrādītājus attiecībā uz lauksaimnieciskas izcelsmes nitrātiem un fosforu, kā noteikts Direktīvā 91/676/EEK un Nīderlandes upju baseinu apsaimniekošanas plānā, kas pieņemts saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK (12). Attiecībā uz nitrātu koncentrāciju gruntsūdeņos Zand Noord, Zand Oost, Westelijk Noord-Brabant, Centraal zeeklei, Zuidwestelijk zeekleigebied, Westelijk zandgebied reģionā ir jāveic daži pasākumi, lai sasniegtu mērķrādītājus, savukārt Gelderse Vallei, Oostelijk Noord-Brabant en Limburg Zand, Lössgebied reģionā ir jāveic daudz pasākumu, lai tos sasniegtu. Attiecībā uz fosfora koncentrāciju virszemes ūdeņos (eitrofikāciju) Zand Noord, Zand Oost, Westelijk Noord-Brabant, Oostelijk Noord-Brabant en Limburg Zand, Noordelijk zeekleigebied, Centraal zeeklei Zuidwestelijk zeekleigebied reģionā ir jāveic daži pasākumi, lai sasniegtu mērķrādītājus, savukārt Gelderse Vallei, Lössgebied, Westelijk Zeeklei, Westelijk veengebied, Westelijk zandgebied reģionā ir jāveic daudz pasākumu, lai tos sasniegtu. Tas atbilst datiem, ko Nīderlande iesniedza saskaņā ar Direktīvas 91/676/EEK 10. pantu. |
(14) |
Nīderlande pieņems jaunu apzīmējumu teritorijām, kas piesārņotas ar lauksaimniecības izcelsmes nitrātiem un fosforu (ar barības vielām piesārņotas teritorijas), kurā būtu jāietver visi sateces baseini, kuros atrodas gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu monitoringa punkti, kuri uzrāda vidējo nitrātu piesārņojuma līmeni vai gadījuma rakstura nitrātu piesārņojumu, kuri ir pakļauti piesārņojuma riskam un piesārņojuma palielināšanās tendencēm, kā arī monitoringa punkti, kuros notiek eitrofikācija vai kuri ir pakļauti eitrofikācijas riskam. Apzīmējumā būtu jāņem vērā arī attiecīgā Eiropas Savienības Tiesas judikatūra, jo īpaši nolēmumi lietās C-221/03 (13) un C-543/16 (14). Ja 2024. gada 1. janvārī nebūs ieviests jauns apzīmējums, visas teritorijas, kurās ir jāveic daži pasākumi vai daudz pasākumu, tiks noteiktas kā ar barības vielām piesārņotas teritorijas. |
(15) |
Šis atkāpes pieprasījums būtu jāapsver plašākā ES politikas kontekstā attiecībā uz barības vielu pārvaldības jautājumiem, jo īpaši saistībā ar Direktīvas 2000/60/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes 2006/118/EK (15) un 2008/56/EK (16) mērķiem un mērķrādītājiem, Kopīgo centienu regulas (17) pieaugošo vērienu un KLP stratēģisko plānu Nīderlandei (18), kā arī Eiropas zaļā kursa mērķiem attiecībā uz barības vielu izraisītu piesārņojumu. Eiropas zaļajā kursā ir noteikti mērķi Savienībā samazināt barības vielu novadīšanu un ierobežot siltumnīcefekta gāzes, kas nav CO2, proti, metānu un slāpekļa oksīdu, kuru galvenais avots ir mēslošana un lopkopība. Konkrētāk, Savienība ir apņēmusies stratēģijā “No lauka līdz galdam” (19) un Nulles piesārņojuma rīcības plānā (20) 2030. gadā par 50 % samazināt barības vielu novadīšanu, tādējādi par 20 % samazinot mēslošanas līdzekļu daudzumu un saglabājot augsnes auglību, kā arī par 25 % samazināt ES ekosistēmu teritorijas, kas noteiktas kā teritorijas, kurās ir pārsniegta slāpekļa nosēdumu “kritiskā slodze” un kurās gaisa piesārņojums apdraud bioloģisko daudzveidību. |
(16) |
2022. gada 10. jūnija“sākotnējā priekšlikumā valsts programmai lauku teritorijām” (21) Nīderlandes valdība norāda: “Vislielākās problēmas ir kūdrāju teritorijās, Natura 2000 teritorijās, gruntsūdeņu aizsardzības teritorijās, jutīgās ūdenstecēs un buferzonās ap Natura 2000 teritorijām. Šajās teritorijās lauksaimniekiem būs vairāk uzņēmējdarbības ierobežojumu vai mazākas attīstības iespējas. Attiecīgi vispiemērotākais ceļš ir lauksaimniecības ekstensifikācija.” Ir arī pausta “apņemšanās ap Natura 2000 teritorijām izveidot pārejas teritorijas”. “Pārejas teritorijas (buferzonas) ap Natura 2000 teritorijām ir teritorijas, kas atrodas blakus Natura 2000 teritorijām un veicina sistēmas atjaunošanos, lai uzturētu un atjaunotu bioloģisko daudzveidību attiecīgajā Natura 2000 teritorijā.” |
(17) |
Komisija ir izskatījusi Nīderlandes pieprasījumu piešķirt atkāpi, ņemot vērā Direktīvas 91/676/EEK prasības un mērķus, pieredzi no iepriekšējiem lēmumiem par atkāpēm, kā arī 7. nitrātu rīcības programmu un tās papildinājumu. Tā ir arī izskatījusi ūdens kvalitātes tendences un ņēmusi vērā Eiropas zaļā kursa mērķus. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka ir jānodrošina ganību saimniecībām paredzams atkāpes pārejas periods, kas nepārsniedz četrus gadus, līdz papildinājumā izklāstītās plānotās reformas tiks pilnīgi iekļautas Nīderlandes tiesību aktos, kā arī ir jāuzrauga jauno reformu pakāpeniska īstenošana. Turklāt Komisija uzskata, ka, lai sasniegtu Direktīvas 91/676/EEK mērķus, Nīderlandei ir jāievēro stingri papildu nosacījumi, jo īpaši, bet ne tikai ar barības vielām piesārņotajās teritorijās. Pieprasītajai atkāpei būtu jāatbalsta reformu virziens, kas noteikts papildinājumā un valsts programmā lauku teritorijām. |
(18) |
Ar šo lēmumu piešķirtā atkāpe neskar Nīderlandes pienākumu piemērot Padomes Direktīvu 92/43/EEK (22) un Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-293/17 (23), jo īpaši attiecībā uz minētās direktīvas 6. panta 3. punkta interpretāciju, un piemērot Direktīvu 2000/60/EK un Direktīvu 2008/56/EK, un tā neizslēdz iespēju, ka var būt jāveic papildu pasākumi, lai izpildītu no šīm direktīvām izrietošās saistības. |
(19) |
Ir svarīgi nodrošināt, lai gadā atļautā kūtsmēslu daudzuma uz hektāru palielināšana neaizkavētu vai neapdraudētu citu Savienības tiesību aktu prasību izpildi, jo slāpekļa un fosfora izraisīts piesārņojums varētu būt šķērslis šo tiesību aktu mērķu sasniegšanai. Tāpēc valsts atļaujas izmantot atkāpes nedrīkstētu piešķirt atsevišķiem lauksaimniekiem gruntsūdeņu aizsardzības teritorijās, Natura 2000 teritorijās vai buferzonās ap Natura 2000 teritorijām, kas noteiktas Nīderlandes valsts programmā lauku teritorijām un kuru lielums tiks precizēts 2023. gadā. |
(20) |
Ganāmpulka blīvums Nīderlandē vēl aizvien ir ļoti liels; 2016. gadā tas bija lielākais Savienībā, gandrīz piecas reizes pārsniedzot Savienības vidējo rādītāju. Saskaņā ar Nīderlandes iesniegtajiem datiem laikposmā no 2019. līdz 2021. gadam lauksaimniecības dzīvnieku kopskaits samazinājās par 2,5 %, savukārt liellopu skaits palielinājās. |
(21) |
Nedrīkstētu pārsniegt kopējo 2020. gadā saražoto kūtsmēslu daudzumu. Šis saražoto kūtsmēslu maksimālais daudzums 2024. gada 1. janvārī tiks noteikts valsts tiesību aktos. Turklāt, īstenojot reformas, kas plānotas saskaņā ar valsts programmu lauku teritorijām, līdz šā lēmuma spēkā esības termiņa beigām būtu pakāpeniski jāsamazina saražotais kūtsmēslu daudzums. |
(22) |
Jo īpaši ar barības vielām piesārņotajās teritorijās ir jāpapildina 7. nitrātu rīcības programma un tās papildinājums ar konkrētiem pasākumiem, kas atzīti par efektīviem ilgtspējīgā barības vielu pārvaldībā saimniecību līmenī un barības vielu novadīšanas samazināšanā gruntsūdeņos un saldūdeņos. |
(23) |
Nīderlande izstrādāja uzlabotu izpildes panākšanas stratēģiju, lai pastiprinātu krāpšanas novēršanu saistībā ar tās kūtsmēslu politikas īstenošanu. Šī stratēģija tika īstenota 2020. un 2021. gadā, taču tās īstenošana nedaudz aizkavējās arī Covid pandēmijas dēļ. Stratēģija atbilstoši tās galvenajiem darbības virzieniem ir jāīsteno efektīvi un jāattiecina uz citiem reģioniem, kur neatkarīgais novērtējums liecina par būtisku risku, ka apzināti netiks ievēroti kūtsmēslu apsaimniekošanas noteikumi. Arī plānoto lauksaimniecības reformu pārejas periods var izraisīt pastiprinātu krāpšanu, tāpēc būtu jāpastiprina kontroles. |
(24) |
Attiecībā uz atļaujām, ko izsniedz atsevišķiem lauksaimniekiem, piemēro konkrētus nosacījumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka mēslošana saimniecības līmenī notiek, ņemot vērā kultūraugu vajadzības, kā arī novērst slāpekļa un fosfātu novadīšanu ūdenī. Šajā lēmumā paredzētajiem pasākumiem būtu jāpapildina pasākumi, ko jau piemēro saskaņā ar 7. nitrātu rīcības programmu un tās papildinājumu. |
(25) |
Nīderlandei ir jāīsteno visi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/2284 (24) III pielikumā noteiktie pasākumi amonjaka emisiju samazināšanai. Ziņojumā par Direktīvas 91/676/EEK ietekmi uz slāpekļa gāzveida emisijām (25) secināts, ka dažos reģionos ar augstu lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu atkāpes rezultātā var rasties lielākas gāzveida emisijas. Tāpēc būtu jāveic atbilstoši pasākumi, lai mazinātu amonjaka emisijas, tostarp jāizmanto paņēmieni, kas nodrošina emisiju mazu izplatību, vajadzības gadījumā apvienojot ar maksimālo temperatūru, kurā kūtsmēslus var izmantot, un stingru pienākumu kūtsmēslus/šķidrmēslus nekavējoties iestrādāt augsnē, ja tos izmanto uz laukiem. |
(26) |
Šā lēmuma 4. pantā izklāstītie nosacījumi ir uzskatāmi par valsts tiesībās paredzēto likumā noteikto pārvaldības prasību versiju Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/2115 (26) 12. un 13. panta nozīmē, un šā lēmuma 5.–9. pantā izklāstītie nosacījumi attiecībā uz vienībām, kas gūst labumu no atkāpēm, ir uzskatāmi par valsts tiesībās paredzēto likumā noteikto pārvaldības prasību versiju Regulas (ES) 2021/2115 12. un 13. panta nozīmē. |
(27) |
Nīderlandei ir jāievēro mērķi iekļaut klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaisti. Zālāju platību pārveide par aramzemi izraisītu augsnes oglekļa emisiju pieaugumu un kavētu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/841 (27) 4. panta ievērošanu. |
(28) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/2/EK (28) ir paredzēti vispārīgi noteikumi, lai izveidotu Telpiskās informācijas infrastruktūru Savienībā, nolūkā atbalstīt Savienības vides politiku, kā arī Savienības politiku un darbības, kuras var ietekmēt vidi. Attiecīgi telpiskajai informācijai, kas savākta saistībā ar šo lēmumu, būtu jāatbilst minētās direktīvas noteikumiem. Turklāt, lai samazinātu administratīvo slogu un uzlabotu datu saskaņotību, Nīderlandei, vācot datus, kas nepieciešami saskaņā ar šo lēmumu, attiecīgā gadījumā būtu jāizmanto informācija, kas iegūta, izmantojot integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, ko Nīderlande izveidojusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 67. panta 1. punktu (29). |
(29) |
Šo lēmumu beidz piemērot 2025. gada 31. decembrī. |
(30) |
Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko atbilstīgi Direktīvas 91/676/EEK 9. pantam ir sniegusi Nitrātu komiteja, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Atkāpe
Nīderlandes 2022. gada 25. februāra vēstulē prasīto atkāpi, ar ko atļautu ar ganību dzīvnieku kūtsmēsliem zemē izkliedēt vairāk slāpekļa, nekā paredzēts Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta otrās daļas pirmajā teikumā, piešķir kā pārejas pasākumu, lai papildinātu lauksaimniecības un lopkopības nozares reformas Nīderlandē nolūkā izpildīt ES vides un klimata prasības attiecībā uz slāpekļa (arī amonjaka) emisijām un barības vielām ūdenī (arī Direktīvu 91/676/EEK), ja tiek ievēroti šajā lēmumā paredzētie nosacījumi.
2. pants
Atkāpes darbības joma
Šo atkāpi piemēro ganību saimniecībām, kurām ir piešķirta atļauja saskaņā ar 6. pantu.
3. pants
Definīcijas
Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:
1) |
“ganību saimniecība” ir ikviena saimniecība, kurā vismaz 80 % no platības, kurā var lietot kūtsmēslus, ir zālāji; |
2) |
“ganību dzīvnieki” ir liellopi (izņemot nobarojamos teļus), aitas, kazas, zirgi, ēzeļi, brieži un ūdensbifeļi; |
3) |
“lauksaimniecības zeme” ir platības, kuras, pamatojoties uz rakstisku individuālu līgumu, ir lauksaimnieka īpašumā, nomā vai valdījumā un par kuru apsaimniekošanu viņš ir tiešā veidā atbildīgs; |
4) |
“zālāji” ir ilggadīgie zālāji vai pagaidu zālāju platības, kuras laiž atmatā uz laiku līdz pieciem gadiem; |
5) |
“mēslošanas plāns” ir aprēķini par barības vielu plānoto izlietojumu un pieejamību; |
6) |
“mēslošanas pārskats” ir barības vielu bilance, kurā atspoguļots barības vielu faktiskais izlietojums un uzņemšana; |
7) |
“mēslošanas reģistrs” ir elektroniska sistēma, kurā lauksaimnieki ziņo par reālo barības vielu izmantošanu un kūtsmēslu apsaimniekošanu; |
8) |
“dienvidu un centrālās daļas smilšainās augsnes” ir augsnes, kas saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem Mēslošanas līdzekļu likuma īstenošanas regulas 1. panta 1. punktā norādītas kā dienvidu un centrālās daļas smilšainās augsnes (30); |
9) |
“lesa augsnes” ir augsnes, kas saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem Mēslošanas līdzekļu likuma īstenošanas regulas 1. panta 1. punktā norādītas kā lesa augsnes; |
10) |
“barības vielas” ir slāpeklis un fosfāti. |
4. pants
Vispārīgi atkāpes piešķiršanas nosacījumi
Atkāpi piešķir ar turpmāk minētajiem nosacījumiem.
1. |
Nīderlande ne vēlāk kā līdz 2024. gada 1. janvārim izstrādā jaunu apzīmējumu un jaunu karti teritorijām, kas piesārņotas ar lauksaimniecības izcelsmes nitrātiem un fosforu (ar barības vielām piesārņotas teritorijas), aptverot visus sateces baseinus, kuros atrodas gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu monitoringa punkti, kuri uzrāda vidējo nitrātu piesārņojuma līmeni vai gadījuma rakstura nitrātu piesārņojumu, kuri ir pakļauti piesārņojuma riskam un piesārņojuma palielināšanās tendencēm, kā arī monitoringa punkti, kuros notiek eitrofikācija vai kuri ir pakļauti eitrofikācijas riskam. Kā pārejas pasākums un līdz jaunā apzīmējuma ieviešanai, ne vēlāk kā līdz 2024. gada 1. janvārim, ar barības vielām piesārņotās teritorijas aptvers dienvidu un centrālās smilšainās augsnes un lesa augsnes, kā arī no 2023. gada 1. janvāra sateces baseinus, ko savā ūdens kvalitātes valsts analīzē (2020. gads) (31) Nīderlandes Vides novērtējuma aģentūra (PBL) ir noteikusi reģionālajos ūdensobjektos un kvalificējusi kā teritorijas, kurās ir neatbilstošs barības vielu stāvoklis (slikts, nelabvēlīgs un vidējs). No 2024. gada 1. janvāra tiek ieviests galīgais ar barības vielām piesārņoto teritoriju apzīmējums un karte, un tajā ir iekļautas vismaz 2023. gadā apzīmētās teritorijas, kā arī jebkura cita papildu teritorija, kurā lauksaimniecības nozares devums barības vielu izraisītajā piesārņojumā ir būtisks, proti, vairāk nekā 19 % no kopējās barības vielu radītās slodzes. Ja 2024. gada 1. janvārī nav ieviests galīgais ar barības vielām piesārņoto teritoriju apzīmējums un karte, izmanto 7. nitrātu rīcības programmā un tās papildinājumā paredzēto apzīmējumu, kas ietver visas teritorijas, kurās ir jāveic daži pasākumi vai daudz pasākumu, lai sasniegtu ūdens kvalitātes mērķrādītājus attiecībā uz nitrātu un fosfora koncentrāciju, kā noteikts Direktīvā 91/676/EEK un Nīderlandes upju baseinu apsaimniekošanas plānā, kas pieņemts saistībā ar Direktīvu 2000/60/EK. |
2. |
Nīderlande uzrauga saražoto kūtsmēslu daudzumu un nodrošina, ka kūtsmēslu daudzums valsts līmenī ne slāpekļa, ne fosfora daudzuma ziņā nepārsniedz līmeni, kas atbilst 489,4 miljoniem kg slāpekļa un 150,7 miljoniem kg fosfātu (2020. gadā saražotais daudzums), un ka, pateicoties papildinājumā noteiktajām reformām, saražoto kūtsmēslu daudzums pakāpeniski samazinās un 2025. gadā nepārsniedz daudzumu, kas atbilst 440 miljoniem kg slāpekļa un 135 miljoniem kg fosfātu. |
3. |
No 2023. gada 1. janvāra Nīderlande nepiešķir atļaujas izmantot atkāpes, kā minēts šā lēmuma 5. pantā, Natura 2000 teritorijās, kas noteiktas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/147/EK (32) un Direktīvu 92/43/EEK, un no 2024. gada 1. janvāra – Natura 2000 teritoriju buferzonās, kas noteiktas valsts programmā lauku teritorijām, kurās ir pārsniegta slāpekļa nosēdumu kritiskā slodze. |
4. |
No 2023. gada 1. janvāra gruntsūdeņu aizsardzības teritorijās Nīderlande nepiešķir atļaujas izmantot atkāpes, kā minēts šā lēmuma 5. pantā. Teritorijās, kur gruntsūdeņi ir piesārņoti ar nitrātiem, līdz 2024. gada 1. janvārim gruntsūdeņu aizsardzības teritorijās piemēro obligāto pasākumu kopumu barības vielu radītās slodzes samazināšanai. |
5. |
Nīderlande ievieš šādus pasākumus:
|
6. |
Nīderlande turpina īstenot uzlaboto izpildes panākšanas stratēģiju, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, īstenojot Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1073 4. panta 3. punktu. Uzlabotā izpildes panākšanas stratēģija ietver vismaz šādus elementus:
|
5. pants
Pieteikums atļaujas saņemšanai
1. Ganību saimniecības var iesniegt kompetentajai iestādei pieteikumu par ikgadēju atļauju izmantot lielāku ganību dzīvnieku kūtsmēslu daudzumu, tostarp pašu dzīvnieku atstātos mēslus, kas satur:
a) |
2022. gadā līdz 230 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā ar barības vielām piesārņotajās teritorijās un līdz 250 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā citās teritorijās; |
b) |
2023. gadā līdz 220 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā ar barības vielām piesārņotajās teritorijās un līdz 240 kg slāpekļa uz vienu hektāru citās teritorijās; |
c) |
2024. gadā līdz 210 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā ar barības vielām piesārņotajās teritorijās un līdz 230 kg slāpekļa uz vienu hektāru citās teritorijās; |
d) |
2025. gadā līdz 190 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā ar barības vielām piesārņotajās teritorijās un līdz 200 kg slāpekļa uz vienu hektāru citās teritorijās; |
e) |
pēc 2025. gada 31. decembra līdz 170 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā visās teritorijās. |
2. Pieteikuma iesniedzēji kopā ar 1. punktā minēto pieteikumu iesniedz rakstisku deklarāciju par to, ka tie atbilst 7., 8. un 9. pantā izklāstītajiem nosacījumiem un piekrīt, ka mēslošanas līdzekļa izmantošanu un 7. pantā minēto mēslošanas plānu un mēslošanas pārskatu var inspicēt, kā minēts šā lēmuma 11. pantā.
6. pants
Atļauju piešķiršana
Atļaujas ganību saimniecībām izmantot lielāku ganību dzīvnieku kūtsmēslu daudzumu, tostarp pašu dzīvnieku atstātos mēslus, piešķir saskaņā ar 7., 8. un 9. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.
7. pants
Kūtsmēslu un citu mēslošanas līdzekļu izkliedēšanas nosacījumi ganību saimniecībās, kurām piešķirta atkāpe
1. Ganību dzīvnieku kūtsmēslu daudzums, ko katru gadu izkliedē zemē ganību saimniecībās, tostarp pašu dzīvnieku atstātie mēsli, nepārsniedz 5. pantā noteiktos daudzumus.
2. Ganību saimniecībās neizmanto fosfātu minerālmēslus.
3. Ganību saimniecība izstrādā mēslošanas plānu ne vēlāk kā līdz 28. februārim. Plānā iekļauj vismaz Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1073 7. panta 4. punktā minētos elementus. Mēslošanas plānu pārskata ne vēlāk kā pēc septiņām dienām pēc jebkādu ganību saimniecības lauksaimnieciskās prakses pārmaiņu ieviešanas.
4. Ganību saimniecība sagatavo mēslošanas pārskatu par katru kalendāro gadu. To iesniedz kompetentajai iestādei līdz nākamā kalendārā gada 31. martam. Mēslošanas pārskatā norāda šādus elementus:
a) |
kultūraugu platības; |
b) |
dzīvnieku skaits un veids; |
c) |
viena dzīvnieka saražoto mēslu daudzums; |
d) |
ganību saimniecībā ievesto mēslošanas līdzekļu daudzums; |
e) |
to kūtsmēslu daudzums, kas piegādāti līgumpartneriem un tāpēc nav izmantoti ganību saimniecībā, kā arī šo līgumpartneru nosaukums. |
5. Ganību saimniecība vismaz reizi četros gados visos ganību saimniecības zemesgabalos, kuri augsekas un augsnes īpašību ziņā ir viendabīgi, veic slāpekļa un fosfora analīzi augsnē. Paredz vismaz vienu analīzi uz katriem pieciem hektāriem zemes. Pamatojoties uz šo analīzi, piemēro saimniecības mēslošanas plānu un korektīvus pasākumus.
6. Ja zālāju uzar tā atjaunošanas nolūkā, slāpekļa ieneses normu pēc katra kalendārā gada 31. maija samazina par 50 kilogramiem slāpekļa uz vienu hektāru. Ja zālāju uzar kukurūzas kultivēšanas nolūkā, slāpekļa ieneses normu samazina par 65 kilogramiem slāpekļa uz vienu hektāru.
7. Ja augseka ietver pākšaugus vai citus augus, kas saista atmosfēras slāpekli, attiecīgi samazina mēslošanas līdzekļu lietojumu.
8. Kūtsmēslus nedrīkst izkliedēt rudenī pirms zālaugu sēšanas.
8. pants
Zemes apsaimniekošanas nosacījumi ganību saimniecībās, kurām piešķirta atkāpe
1. Ar barības vielām piesārņotās teritorijās pēc kukurūzas novākšanas audzē zālaugus vai citus kultūraugus, kas ziemā nodrošina zemes augu segu.
2. Starpkultūras neuzar pirms 1. februāra.
3. Ar barības vielām piesārņotās teritorijās zālājus uzar tikai pavasarī, izņemot:
a) |
ja zālāju uzar tā atjaunošanas nolūkā, to var darīt ne vēlāk kā 31. augustā; |
b) |
ja stāda puķu sīpolus, to var darīt rudenī. |
4. Visos augšņu veidos pēc zālāja uzaršanas tūlīt iesēj tādus kultūraugus, kuriem nepieciešams daudz slāpekļa, un mēslošanu veic atbilstoši augsnes analīzēm, kurās nosaka minerālo slāpekli un citus parametrus, ko izmanto kā bāzes rādītājus, lai novērtētu slāpekļa izdalīšanos augsnes organisko vielu mineralizācijas procesā.
9. pants
Nosacījumi par amonjaka emisiju samazināšanu, lai samazinātu barības vielu nosēdumus, tostarp ūdenī
1. Ganību saimniecībās, kas saņēmušas atļauju saskaņā ar 6. pantu, ievēro šādus nosacījumus:
a) |
zālājos smilšainās un lesa augsnēs šķidrmēslus uznes ar seklo inžekciju; |
b) |
zālājos mālainās un kūdrainās augsnēs šķidrmēslus uznes ar seklo inžekciju, izmantojot vai nu šķidrmēslu izkliedētāju ar sadalītājšļūtenēm un uzgaļiem (šķidrmēslu atšķaidījums ar ūdeni attiecībā 2:1), vai impulsa inžektoru; |
c) |
šķidrmēslus neuznes ar izkliedētāju ar sadalītājšļūtenēm un uzgaļiem, ja ārvides temperatūra ir 20 °C vai augstāka; |
d) |
aramzemē šķidrmēslus uznes ar inžekcijas metodi vai arī pēc uznešanas vienā piegājienā nekavējoties iestrādā zemē; |
e) |
pakaišu kūtsmēslus pēc uznešanas nekavējoties iestrādā zemē ne vairāk kā divos piegājienos. |
2. Nīderlande nodrošina apmācību par amonjaka emisiju samazināšanas pasākumiem visām ganību saimniecībām, kam piešķirta atļauja. Pirmā apmācība jānodrošina līdz 2023. gada 31. decembrim.
10. pants
Monitorings
1. Kompetentās iestādes nodrošina, ka tiek izveidotas kartes, kurās ataino:
a) |
to ganību saimniecību procentuālo daļu katrā pašvaldībā, uz kurām attiecas atļauja; |
b) |
to liellopu procentuālo daļu katrā pašvaldībā, uz kuriem attiecas atļauja; |
c) |
to lauksaimniecības zemes procentuālo daļu katrā pašvaldībā, uz kuru attiecas atļauja. |
Šīs kartes katru gadu atjaunina.
2. Kompetentās iestādes izveido un uztur monitoringa tīklu augsnes ūdens, ūdensteču, augšējo gruntsūdeņu un notekūdeņu paraugu ņemšanai monitoringa vietās ganību saimniecībās, uz kurām attiecas atļauja. Monitoringa tīkls sniedz datus par nitrātu un fosfātu koncentrāciju ūdenī, kas izplūst no sakņu zonas un ieplūst gruntsūdeņos un virszemes ūdeņu sistēmā.
3. Monitoringa tīkls aptver vismaz 300 saimniecību, uz kurām attiecas atļauja, un ir reprezentatīvs attiecībā uz katru augsnes tipu (mālainu, kūdrainu, smilšainu, smilšainu lesa augsni), piesārņojuma līmeni, mēslošanas praksi un augseku. Monitoringa tīkla sastāvu šā lēmuma piemērošanas laikā nemaina.
4. Kompetentās iestādes uzrauga:
a) |
ūdeni sakņu zonā, virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus; |
b) |
to, cik lielā mērā ir sasniegti ūdens kvalitātes mērķi attiecībā uz nitrātu un fosfātu koncentrāciju, kā noteikts Direktīvā 91/676/EEK un Nīderlandes upju baseinu apsaimniekošanas plānā, kas pieņemts saistībā ar Direktīvu 2000/60/EK ar barības vielām piesārņotajās teritorijās. |
5. Nīderlande sniedz Komisijai datus par nitrātu koncentrāciju virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos, kā arī par fosfātu koncentrāciju un trofisko stāvokli virszemes ūdeņos gan tad, ja atkāpi piemēro, gan apstākļos, kad atkāpi nepiemēro.
11. pants
Pārbaudes un inspekcijas
1. Kompetentās iestādes veic administratīvo kontroli attiecībā uz visiem atļaujas saņemšanas pieteikumiem, lai izvērtētu atbilstību 7., 8. un 9. pantā izklāstītajiem nosacījumiem. Ja tiek pierādīts, ka minētie nosacījumi nav ievēroti, kompetentās iestādes pieteikumu noraida, un pieteikuma iesniedzēju informē par atteikuma iemesliem.
Kompetentās iestādes administratīvo kontroli attiecībā uz zemes izmantošanu, lauksaimniecības dzīvnieku skaitu un kūtsmēslu ražošanu veic vismaz 5 % ganību saimniecību, uz kurām attiecas atļauja.
2. Kompetentās iestādes klātienes inspekciju veikšanai ganību saimniecībās, uz kurām attiecas atļauja, izveido programmu, kuras pamatā ir riska analīze un kurā ir paredzēts pienācīgs inspekciju biežums. Programmā ņem vērā rezultātus, kuri gūti iepriekšējos gados veiktajās kontrolēs, un rezultātus, kas gūti vispārīgās izlases veida kontrolēs, kas veiktas saistībā ar Direktīvas 91/676/EEK transponēšanas tiesību aktiem, un jebkuru citu informāciju, kura varētu liecināt par 7., 8. un 9. pantā paredzēto nosacījumu neizpildi.
Klātienes inspekcijas veic vismaz 5 % ganību saimniecību, uz kurām attiecas atļauja, lai izvērtētu, vai tiek izpildīti 7., 8. un 9. pantā izklāstītie nosacījumi. Papildus šīm inspekcijām veic 4. panta 6. punktā minētās inspekcijas un kontroles.
3. Ja kādā no gadiem konstatē, ka ganību saimniecība, uz ko attiecas atļauja, nav izpildījusi 7., 8. un 9. pantā paredzētos nosacījumus, atļaujas turētājam uzliek sodu saskaņā ar valsts noteikumiem un nākamajā gadā tas nav tiesīgs saņemt atļauju.
4. Kompetentajām iestādēm piešķir pilnvaras un līdzekļus, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu atbilstību šajā lēmumā paredzētajiem atļaujas piešķiršanas nosacījumiem.
12. pants
Ziņošana
1. Kompetentās iestādes katru gadu ne vēlāk kā 30. jūnijā iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā ir ietverta šāda informācija:
a) |
dati par mēslošanu visās ganību saimniecībās, uz kurām attiecas atļauja saskaņā ar 6. pantu, tostarp informācija par ražu un augsnes tipiem; |
b) |
par katru lauksaimniecības dzīvnieku sugu – dzīvnieku skaita dinamika Nīderlandē un ganību saimniecībās, uz kurām attiecas atļauja; |
c) |
valstī vērojamās tendences saistībā ar kūtsmēslu ražošanu – attiecībā uz slāpekļa un fosfātu daudzumu kūtsmēslos; |
d) |
4. pantā paredzēto vispārīgo nosacījumu izpilde; |
e) |
kartes, kas minētas 10. panta 1. punktā; |
f) |
gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu monitoringa rezultāti attiecībā uz nitrātu un fosfātu koncentrāciju un eitrofikāciju, tostarp informācija par ūdens kvalitātes tendencēm gruntsūdeņos un virszemes ūdeņos, gan tad, ja atkāpi piemēro, gan apstākļos, kad atkāpi nepiemēro, kā arī atkāpes ietekme uz ūdens kvalitāti, kā minēts šā lēmuma 10. panta 4. un 5. punktā; |
g) |
7., 8. un 9. pantā izklāstīto atļaujas nosacījumu ievērošanas izvērtējums, kura pamatā ir saimniecību līmenī veiktās kontroles, un informācija par saimniecībām, kas saskaņā ar 11. pantā minētās administratīvās kontroles un klātienes inspekciju rezultātiem nav izpildījušas nosacījumus; |
h) |
informācija par 4. pantā minētās uzlabotās izpildes panākšanas stratēģijas īstenošanu, jo īpaši par katru 4. panta 6. punktā minēto elementu. |
2. 1. punktā minētajā ziņojumā iekļautie telpiskie dati attiecīgos gadījumos atbilst Direktīvas 2007/2/EK noteikumiem. Vācot nepieciešamos datus, Nīderlande atbilstošā gadījumā izmanto informāciju, kas iegūta Integrētajā administrācijas un kontroles sistēmā, kura izveidota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 67. panta 1. punktu.
13. pants
Piemērošanas periods
Šo lēmumu piemēro līdz 2025. gada 31. decembrim.
14. pants
Adresāts
Šis lēmums ir adresēts Nīderlandes Karalistei.
Briselē, 2022. gada 30. septembrī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Virginijus SINKEVIČIUS
(1) OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.
(2) Komisijas Lēmums 2005/880/EK (2005. gada 8. decembris), ar ko Nīderlandei piešķir atkāpi, ko tā pieprasījusi atbilstīgi Padomes Direktīvai 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 324, 10.12.2005., 89. lpp.).
(3) Komisijas Lēmums 2010/65/ES (2010. gada 5. februāris), ar kuru groza Lēmumu 2005/880/EK, ar ko Nīderlandei piešķir atkāpi, ko tā pieprasījusi atbilstīgi Padomes Direktīvai 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 35, 6.2.2010., 18. lpp.).
(4) Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/291/ES (2014. gada 16. maijs), ar ko Nīderlandei piešķir atkāpi, kuru tā pieprasījusi atbilstīgi Padomes Direktīvai 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 148, 20.5.2014., 88. lpp.).
(5) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/820 (2018. gada 31. maijs), ar ko Nīderlandei piešķir atkāpi, kuru tā pieprasījusi atbilstīgi Padomes Direktīvai 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 137, 4.6.2018., 27. lpp.).
(6) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/1073 (2020. gada 17. jūlijs), ar ko Nīderlandei piešķir atkāpi, kuru tā pieprasījusi atbilstīgi Padomes Direktīvai 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 234, 21.7.2020., 20. lpp.).
(7) COM(2021) 1000 un SWD(2021) 1001, 28. punkts.
(8) COM(2021) 1000 un SWD(2021) 1001, 28. punkts.
(9) Nosaukums oriģinālvalodā “7e Nederlandse actieprogramma betreffende de Nitraatrichtlijn (2022–2025)”.
(10) Nosaukums oriģinālvalodā “Addendum op het 7e actieprogramma Nitraatrichtlijn”.
(11) Nationaal Programma Landelijk Gebied.
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).
(13) Tiesas 2005. gada 22. septembra spriedums lietā C-221/03, Eiropas Kopienu Komisija/Beļģijas Karaliste, ECLI:EU:C:2005:573.
(14) Tiesas 2018. gada 21. jūnija spriedums lietā Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā republika, C-543/16, ECLI:EU:C:2018:481.
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/118/EK (2006. gada 12. decembris) par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos (OV L 372, 27.12.2006., 19. lpp.).
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).
(18) SWD(2020) 93 final “KLP reformas un zaļā kursa saišu analīze”; SWD(2020) 388 final “Komisijas ieteikumi Nīderlandes KLP stratēģiskajam plānam”. SWD(2020) 388 final.
(19) “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā”. COM(2020) 381 final.
(20) COM(2021) 400 final.
(21) Nosaukums oriģinālvalodā “Startnotitie Nationaal Programma Landelijk Gebied –10 Juni 2022”.
(22) Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).
(23) Lieta C-293/17 Coöperatie Mobilisation for the Environment un Vereniging Leefmilieu (ECLI:EU:C:2018:882).
(24) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2284 (2016. gada 14. decembris) par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (OV L 344, 17.12.2016., 1. lpp.).
(25) Nitrātu direktīvas ietekme uz N gāzveida emisijām; nitrātu rīcības programmā paredzēto pasākumu ietekme uz N gāzveida emisijām, līgums ENV.B.1/ETU/2010/0009.
(26) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp.).
(27) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.).
(28) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).
(29) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).
(30) Nosaukums oriģinālvalodā “Uitvoeringsregeling Meststoffenwet”.
(31) https://www.pbl.nl/sites/default/files/downloads/pbl-2020-nationale-analyse-waterkwaliteit-4002_0.pdf
(32) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).
(33) Nosaukums oriģinālvalodā “Uitvoeringsregeling Meststoffenwet”.
(34) Nosaukums oriģinālvalodā “Besluit gebruik meststoffen”.
(35) Nosaukums oriģinālvalodā “Activiteitenbesluit milieubeheer”.
27.10.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 277/208 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2022/2070
(2022. gada 26. oktobris)
neapturēt galīgos antidempinga maksājumus, kas ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/1688 noteikti Krievijas, Trinidādas un Tobāgo un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes urīnvielas un amonija nitrāta maisījuma importam
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 14. panta 4. punktu,
pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar minētās regulas 15. panta 2. punktu,
tā kā:
1. PROCEDŪRA
(1) |
Komisija 2019. gada 8. oktobrī ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/1688 (2) (“sākotnējā regula”) noteica galīgos antidempinga maksājumus Krievijas, Trinidādas un Tobāgo un Amerikas Savienoto Valstu (“attiecīgās valstis”) izcelsmes urīnvielas un amonija nitrāta (“UAN” jeb “attiecīgais ražojums”) maisījumu importam. |
(2) |
Copa-Cogeca (“pieprasījuma iesniedzējs”), attiecīgā ražojuma lietotāju apvienība, 2021. gada maijā iesniedza informāciju, kurā apgalvots, ka pēc galīgo pasākumu noteikšanas uz laiku mainījušies tirgus apstākļi. Sākotnējās izmeklēšanas periods aptvēra laikposmu no 2017. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 30. jūnijam. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka šādas pagaidu izmaiņas pamatotu pašlaik spēkā esošo antidempinga maksājumu apturēšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 14. panta 4. punktu. Citas apvienības, proti, AGBP (Association Générale des Producteurs de Blé) un Interore (International Ore & Fertilizer Belgium SA), arī iesniedza pierādījumus antidempinga maksājumu apturēšanas pamatošanai. Šajā iesniegtajā informācijā nebija ietverti visi nepieciešamie elementi un pierādījumi, kas ir būtiski, lai Komisija varētu turpināt analīzi. Komisija vērsās pie pieprasījuma iesniedzēja, lai iegūtu papildu pierādījumus, kas pamatotu tā apgalvojumu par tirgus apstākļu pagaidu izmaiņām. |
(3) |
Ņemot vērā pieejamos pierādījumus, Komisija 2021. gada 16. novembrī nolēma lūgt no AGBP, Copa-Cogeca un Fertilizers Europe, lai tie sniegtu papildu informāciju par laikposmu pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda un, konkrētāk, informāciju par cenām, pieprasījumu Savienībā un Savienības ražošanas nozares darbības rādītājiem 2021. gada trešajā ceturksnī, lai pārbaudītu un novērtētu, kāda ir ietekme (ja tāda ir) uz Savienības tirgu tam, ka, saskaņā ar apgalvoto, ir mainījušies apstākļi, un vai nav domājams, ka pasākumu apturēšanas dēļ atkal tiks nodarīts kaitējums. |
(4) |
Pēc tam, kad bija iesniegta šī informācija (kurā bija ietverti daži AGPB izvirzītie argumenti), Copa-Cogeca un Savienības ražošanas nozarei tika dota iespēja iesniegt piezīmes. |
(5) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto informāciju, Komisija pārbaudīja, vai šāda apturēšana ir pamatota. Aplūkotie elementi ir apkopoti turpmāk tekstā. |
(6) |
2022. gada 20. jūlijā Komisija savus konstatējumus darīja zināmus AGBP, Interore, Copa-Cogeca un Fertilizers Europe. Visām personām tika dots laiks, kurā tās varēja sniegt piezīmes pēc šīs informācijas izpaušanas. Piezīmes tika saņemtas no Interore, Copa-Cogeca un Fertilizers Europe. |
2. TIRGUS APSTĀKĻU IZMAIŅU PĀRBAUDE
(7) |
Ievērojot pamatregulas 14. panta 4. punktu, Savienības interesēs antidempinga pasākumus var apturēt tajā gadījumā, ja tirgus apstākļi uz laiku ir mainījušies tādā apmērā, ka nav domājams, ka šādas pasākumu apturēšanas dēļ atkal tiks nodarīts kaitējums. Komisija turpmāk tekstā pārbaudīs šos elementus. |
2.1. Tirgus apstākļu izmaiņu analīze
(8) |
Tika apgalvots, ka tirgus apstākļu pagaidu izmaiņas ir piedāvājuma trūkums Savienības tirgū, jo importa apjoms samazinājās un Savienības ražošanas nozare samazināja savu ražošanas apjomu. Pagaidu nelīdzsvarotība starp piedāvājumu un pieprasījumu izraisīja strauju cenu pieaugumu. Analīze aptvēra divas daļas, t. i., pirmkārt, salīdzinājumu starp tirgus apstākļiem sākotnējās izmeklēšanas periodā un 2021. gadā un, otrkārt, jaunāko informāciju par jaunākajām norisēm 2022. gadā, par kurām bija pieejami dati. |
(9) |
Eurostat statistika par laikposmu līdz 2021. gada beigām liecina, ka UAN imports kopš pasākumu noteikšanas strauji samazinājās. Imports no attiecīgajām valstīm samazinājās par 69 % salīdzinājumā ar sākotnējās izmeklēšanas periodu, un to tikai daļēji aizstāja imports no citām valstīm. Tā rezultātā imports no visām izcelsmes valstīm samazinājās par gandrīz 60 % salīdzinājumā ar sākotnējās izmeklēšanas periodā importēto apjomu. Arī importa tirgus daļa samazinājās no 43 % līdz 19 %, balstoties uz pieņēmumu, ka pieprasījums Savienībā saglabājās stabils, uz ko norādīja Copa-Cogeca. Salīdzinot sākotnējās izmeklēšanas periodu un 2021. gadu, izveidojās 1,14 milj. t piedāvājuma iztrūkums. |
(10) |
Piezīmēs par izpausto informāciju Copa-Cogeca norādīja, ka imports 2022. gada pirmajā pusē pieauga par vairāk nekā 250 % salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusi. Šī persona norādīja, ka šāds pieaugums sakrita ar krasu Savienības ražošanas apjoma sarukumu turpmāk iztirzāto faktoru dēļ. Attiecībā uz importu – Komisijai pieejamie dati šo pieaugumu apstiprina. 1. tabula Importa apjoms
|
(11) |
Attiecībā uz iespējamajām nākotnes norisēm saistībā ar importu Komisija norādīja, ka Amerikas Savienotās Valstis (“ASV”) kopš 2020. gada, šķiet, koncentrējušas UAN pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū. Galīgo antidempinga pasākumu noteikšana 2019. gada oktobrī acīmredzami nav ietekmējusi importu no Trinidādas un Tobāgo. Imports no Trinidādas un Tobāgo ievērojamos daudzumos turpināja ienākt Savienībā. 2021. gadā šis imports veidoja 50 % (389 000 t) no visa importa Savienībā. 2022. gada pirmajos četros mēnešos Trinidāda un Tobāgo uz Savienību eksportēja vairāk nekā 234 000 t, kas ir par 54 % vairāk nekā tajā pašā periodā pagājušā gadā (aptuveni 152 000 t). Tādējādi UAN no Trinidādas un Tobāgo acīmredzami joprojām ievērojamos daudzumos tiek ievests Savienībā. |
(12) |
Attiecībā uz importu no Krievijas – paziņojumi un sankcijas ļauj uzskatīt, ka jebkāds UAN importa pieaugums no Krievijas ir maz ticams. Krievijas Tirdzniecības un rūpniecības ministrija 2022. gada 4. martā paziņoja, ka tā “iesaka Krievijas ražotājiem uz laiku apturēt Krievijas mēslošanas līdzekļu eksporta sūtījumus līdz brīdim, kad pārvadātāji atsāks (regulāru) darbu un sniegs garantijas, ka eksporta darījumi ar Krievijas mēslošanas līdzekļiem tiks pabeigti pilnībā” (3). |
(13) |
Turklāt lielāko Krievijas UAN ražotāju galvenie akcionāri ir iekļauti ES sankciju sarakstā (piemēram, EuroChem galvenais akcionārs Andrejs Meļņičenko un EuroChem izpilddirektors Vladimirs Raševskis, Uralchem galvenais akcionārs Dmitrijs Mazepins un ACRON galvenais akcionārs Vjačeslavs Moše Kantors). Lai gan individuālās sankcijas nav tieši ietekmējušas šos Krievijas uzņēmumus, tās var potenciāli ietekmēt importu no Krievijas. Tomēr ir vērts norādīt, ka imports no Krievijas 2022. gadā turpinājās ļoti ievērojamā līmenī (praktiski nesamazinoties). Vēl jo vairāk, 2022. gada pirmajā pusē imports palielinājās līdz 2019. gada importa līmenim. 2022. gada jūnijā vien importa apjoms no Krievijas bija lielāks nekā visā 2021. gada pirmajā pusē. |
(14) |
Baltkrievija ir vēl viens avots, no kura Savienībā nāk imports, bet imports no šīs valsts tika pārtraukts tāpēc, ka lielākais Baltkrievijas ražotājs Grodno Azot kopš 2021. gada 2. decembra ir iekļauts ES sankciju sarakstā. |
(15) |
2022. gada 12. martā Ukrainas agrārās politikas ministrs Romāns Leščenko arī paziņoja par mēslošanas līdzekļu, ieskaitot UAN, eksporta aizliegumu. |
(16) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka var pamatoti sagaidīt, ka Trinidāda un Tobāgo joprojām būs galvenais UAN importa avots Savienībā. |
(17) |
No datiem par 2021. gadu izriet, ka, ņemot vērā importa samazinājumu un stabilo pieprasījumu, kas aplēsts 9. apsvērumā, Savienības ražošanas nozarei būtu vajadzējis palielināt pārdošanas apjomu par aptuveni 31 % (proti, papildus par 821 000 t) salīdzinājumā ar pārdošanas apjomu sākotnējās izmeklēšanas periodā. Tomēr saskaņā ar savākto informāciju par Savienības ražošanas nozares piedāvājumu, lai gan pēc pasākumu noteikšanas ražošanas apjoms ievērojami palielinājās, šāds pieaugums nebija pietiekams, lai pilnībā kompensētu importa samazinājumu. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū palielinājās vidēji par aptuveni 17 %, kas atbilst aptuveni 450 000 t. Ņemot vērā to, ka pieprasījums pēc UAN Savienībā kopš sākotnējās izmeklēšanas perioda saglabājās relatīvi stabils (sk. iepriekš 9. apsvērumu), mazāka importa apjoma radīto piedāvājuma iztrūkumu pilnībā nesedz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma pieaugums, kā rezultātā piedāvājuma un pieprasījuma aplēstā nelīdzsvarotība 2021. gadā bija aptuveni 371 000 t. |
(18) |
Dati par 2022. gadu, ko Copa-Cogeca sniedza savās piezīmēs par izpausto informāciju, liek domāt, ka Savienības ražošanas nozare ir krasi samazinājusi ražošanas apjomu. Šā ražošanas apjoma samazinājuma izraisītais piedāvājuma iztrūkums bija pārāk liels, lai to kompensētu importa pieaugums 2022. gada pirmajā pusē (sk. iepriekš 10. apsvērumu). |
(19) |
Tāpēc var secināt, ka pēc sākotnējās izmeklēšanas Savienības tirgū ir pastāvējusi pagaidu nelīdzsvarotība starp piedāvājumu un pieprasījumu. |
(20) |
Savienības UAN tirgus cena (“UAN cena”) tika noteikta, izmantojot vidējo cenu UAN 30 ex tank Ruānā, kas ir visplašāk atzītā reprezentatīvā tirgus cena Eiropā, un Francija ir lielākā UAN patērētājvalsts Eiropas Savienībā. UAN cena Savienībā 2021. gada otrajā pusē strauji pieauga. Šajos sešos mēnešos cenas ir palielinājušās vairāk nekā divas reizes, un 2021. gada decembrī tās bija gandrīz četras reizes augstākas nekā sākotnējās izmeklēšanas periodā. Vidējā UAN cena, kas sākotnējās izmeklēšanas periodā bija 154 EUR/t, 2021. gada decembrī sasniedza 598 EUR/t. |
(21) |
Šā cenu pieauguma galvenais iemesls, šķiet, ir dabasgāzes cenu pieaugums, kas, ņemot vērā Savienības ražotāju vidū savākto informāciju, veido būtisku UAN ražošanas izmaksu daļu. Kopš sākotnējās izmeklēšanas perioda vidējās dabasgāzes cenas Savienībā palielinājās par gandrīz 400 % no 6,53 USD/MMBtu (4) līdz 32,23 USD/MMBtu 2021. gada pēdējā ceturksnī. |
(22) |
Arī UAN importa cenas palielinājās, bet mazākā mērā nekā Savienības ražošanas nozares cenas. 2021. gadā Trinidādas un Tobāgo un Krievijas cenas bija pastāvīgi zemākas par publicētajām UAN tirgus cenām. 2022. gada pirmajos divos ceturkšņos tas joprojām ir spēkā, izņemot attiecībā uz Trinidādas un Tobāgo cenām, kas nedaudz pārsniedza 2022. gada otrajā ceturksnī publicētās UAN tirgus cenas. 2. tabula Publicētās importa un UAN 30 ex tank Ruānā cenas
|
(23) |
Kā norādīts 17. un 18. apsvērumā, piedāvājums ES tirgū nevarēja apmierināt pieprasījumu, kas saskaņā ar aplēsēm ir relatīvi stabils. Tas kopā ar izejvielu izmaksu ievērojamu pieaugumu, visticamāk, ir izraisījis cenu pieaugumu. |
(24) |
Šis UAN cenas pieaugums rada finansiālu slogu lietotājiem, jo UAN nevar viegli aizstāt ar citiem slāpekļa mēslošanas līdzekļiem. UAN ir šķidrs, un lauksaimnieki, kas iegādājas UAN, ir pakļauti “tehnoloģiskajam slazdam” (lock-in effect) šā šķidruma izsmidzināšanai nepieciešamā aprīkojuma dēļ. Lauksaimniekiem, kas izmanto citus slāpekļa mēslošanas līdzekļus, ir vajadzīgs cits aprīkojums. Turklāt lauksaimniekiem nepieciešamais UAN daudzums ir arī neelastīgs. Auga veģetatīvajā ciklā lauksaimniekiem ir zināma elastība attiecībā uz UAN izmantošanas laiku, taču tie nevar pārāk daudz samazināt kopējo UAN daudzumu, neriskējot ar ražas un kvalitātes samazināšanos. |
(25) |
Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem iemesliem, Komisija secināja, ka kopš sākotnējās izmeklēšanas perioda ir notikušas pagaidu izmaiņas tirgus apstākļos pieprasījumam neatbilstoša piedāvājuma un augstāku cenu ziņā. |
(26) |
Pēc informācijas izpaušanas Interore un Copa-Cogeca atkārtoja savu apgalvojumu, ka augsto gāzes cenu dēļ Savienībā Savienības ražošanas nozare nepalielināja ražošanas apjomu, lai aizstātu importu, un tāpēc UAN lietotājiem bija vajadzīgs imports no ASV un Trinidādas un Tobāgo. Turklāt Copa-Cogeca apgalvoja, ka Savienības tirgū trūkst konkurences. |
(27) |
Kā izklāstīts 25. apsvērumā, Komisija atzina, ka piedāvājums nevarēja apmierināt pieprasījumu un ka UAN cenas bija pieaugušas. Tā kā Copa-Cogeca nesniedza pierādījumus, kas pamatotu konkurences trūkumu, šis apgalvojums tika noraidīts. |
3. KAITĒJUMA ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA
(28) |
Analīze par papildu informāciju, ko Komisija pieprasīja Fertilizers Europe (sūdzības iesniedzējs sākotnējā izmeklēšanā), lai pārbaudītu, vai nav domājams, ka pasākumu apturēšanas dēļ atkal tiks nodarīts kaitējums, ievērojot pamatregulas 14. panta 4. punktu, liecina, ka Savienības ražošanas nozare pašlaik joprojām ir situācijā, kas rada kaitējumu. |
(29) |
Neraugoties uz UAN cenu kāpumu, paralēlajam dabasgāzes cenu pieaugumam bija ļoti negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares rentabilitāti. Fertilizers Europe sniedza datus par 2021. gada pirmajiem trim ceturkšņiem par pārdotā UAN izmaksām, EXW cenām, kā arī Savienības ražotāju, kas veido 65 % no Savienības ražošanas nozares, rentabilitātes rādītājiem. Šie dati uzrādīja skaidru lejupejošu rentabilitātes tendenci, kas 2021. gada trešajā ceturksnī izraisīja -9 % vidējos zaudējumus. |
(30) |
Lai atjauninātu savus konstatējumus, Komisija ir arī veidojusi Savienības ražošanas nozares rentabilitātes dinamikas simulāciju situācijā, kad pašreizējie pasākumi tiktu apturēti. Šis atjauninājums tika veikts, izmantojot dabasgāzes cenu (kas neapšaubāmi ir lielākais izmaksu virzītājspēks) un UAN cenas tendences laikposmā no 2021. gada pirmā ceturkšņa līdz 2022. gada otrajam ceturksnim. Šīs tendences tika izmantotas, lai atjauninātu Savienības ražošanas nozares faktiskās ražošanas izmaksas un attiecīgo apgrozījumu nolūkā atspoguļot tās stāvokli laikposmam līdz 2022. gada otrajam ceturksnim. Šis atjauninājums parādīja, ka Savienības ražošanas nozares situācija 2021. gada trešajā ceturksnī, kad tā cieta zaudējumus, 2022. gada pirmajā pusē ir turpinājusies. |
(31) |
Turklāt, pamatojoties uz piezīmēm par izpausto informāciju, ir skaidrs, ka, balstoties uz simulāciju, Savienības ražošanas nozares faktiskais stāvoklis ir sliktāks, nekā prognozēts. Simulācijā iepriekšpieņemts stabils Savienības ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjoms, taču Savienības ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjoma sabrukums 2022. gadā, uz ko norādīja Copa-Cogeca, tikai pasliktinātu Savienības ražošanas nozares stāvokli. Iemesls tam ir dabasgāzes un UAN cenu dinamika. UAN cenas dinamika kādu laiku bija pozitīva, un augstāko punktu tā sasniedza 2022. gada martā (875 EUR/t). Pēc tam UAN cena 2022. gada jūnijā sāka kristies, samazinoties līdz 595 EUR/t. Komisijai nav nekādu norāžu par to, ka UAN cenas nākamajos mēnešos palielināsies. Turpretī 2021. gada pēdējā ceturksnī un 2022. gada pirmajos divos ceturkšņos dabasgāzes cenas saglabājās augstā līmenī (vidēji 32,34 USD/MMBtu). Lai gan maijā bija vērojams dabasgāzes cenu kritums (29,8 USD/MMBtu), vēlāk tās pieauga. Jūnijā tās atkal bija 34,4 USD/MMBtu, un tiek prognozēts vēl būtiskāks cenu pieaugums virs 50 USD/MMBtu (5). |
(32) |
Šādos apstākļos Savienības ražotāji ne tikai nespēja palielināt ražošanas apjomu, lai pilnībā kompensētu 2021. gadā zaudētos importa apjomus, bet tiem bija vēl vairāk jāierobežo ražošana, par ko liecina vairāki ražošanas līniju daļējas slēgšanas gadījumi. Piezīmēs par izpausto informāciju Copa-Cogeca pati norādīja, ka ar UAN cenām 2022. gada septembrī nevar segt UAN ražošanai nepieciešamās gāzes izmaksas. Tā kā tikai daļa mainīgo izmaksu jau pārsniedz UAN pārdošanas cenas Savienības tirgū un ražošanas krituma dēļ ievērojami palielinājušās nemainīgās izmaksas par vienu ražošanas vienību, nav šaubu, ka Savienības ražošanas nozare joprojām cieš būtisku kaitējumu. |
(33) |
Pēc informācijas izpaušanas Fertilizers Europe atkārtoja, ka ir sagaidāms, ka gāzes cena Savienībā 2022. gada ceturtajā ceturksnī saglabāsies augsta un ka imports varētu nodarīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. |
(34) |
Uzklausīšanā, kas notika pēc informācijas izpaušanas, Copa-Cogeca norādīja, ka Komisijai kaitējuma atsākšanās iespējamības novērtējumā būtu jāanalizē Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un rentabilitāte par laikposmu pēc tam, kad Copa-Cogeca sākotnēji iesniedza informāciju, t. i., no 2021. gada jūlija. |
(35) |
Šajā sakarā Komisija norādīja, ka antidempinga pasākumu apturēšanas lēmuma pieņemšanas process nevar būt statisks. Savienības UAN tirgus ir izrādījies ļoti svārstīgs laikposmā pēc tam, kad Copa-Cogeca sākotnēji iesniedza informāciju, un tas ir ietekmējis tirgus apstākļu izmaiņu un kaitējuma atsākšanās iespējamības novērtējumu. Tāpēc tika uzskatīts, ka Copa-Cogeca sākotnēji iesniegtā informācija ir novecojusi un ka ir nepieciešama papildu informācija. No Savienības ražošanas nozares iegūtā papildu informācija liecina, ka Savienības ražotāji cieta finansiālus zaudējumus. Patiešām, Copa-Cogeca atzina, ka 2022. gadā Savienības ražošanas nozarei nodarīts kaitējums. Piezīmēs par izpausto informāciju Copa-Cogeca pati norāda, ka “attiecībā uz Savienības ražošanas nozari [..] tās pārdošanas apjomiem 2022. gadā būtu vajadzējis ievērojami samazināties” un ka “pašreizējos tirgus apstākļos dabasgāzes pārstrāde urīnvielā un amonija nitrātā nav rentabla. Tāpēc ir loģiski, ka gandrīz visas ES UAN ražošanas iekārtas ir dīkstāvē.” |
(36) |
Uzklausīšanā Copa-Cogeca turklāt apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares sniegtie rentabilitātes dati neesot pārredzami un reprezentatīvi. Kā norādīts 29. apsvērumā, Komisija ieguva datus, kas liecina par to, ka Savienības ražotāji, kuri sadarbojās un pārstāv lielāko daļu Savienības ražošanas apjoma, cieta zaudējumus. Šā rentabilitātes rādītāja pamatā bija Savienības ražotāju UAN apgrozījums un izmaksas. Tā kā šī informācija bija konfidenciāla, par visiem Savienības ražotājiem, kas sadarbojās, varēja izpaust tikai agregētu rādītāju. Turklāt, kā iepriekš norādīts 32. un 35. apsvērumā, šķiet, pati Copa-Cogeca neapstrīd, ka Savienības ražošanas nozare cieš būtisku kaitējumu. |
(37) |
Pēc informācijas izpaušanas Copa-Cogeca apgalvoja, ka pasākumu turpināšana būtu pretrunā Savienības interesēm un negatīvi ietekmētu pārtikas ražošanu Savienībā. Komisija atgādināja, ka saskaņā ar pamatregulas 14. panta 4. punktu pasākumus var apturēt Savienības interesēs tikai tad, ja nav domājams, ka pasākumu apturēšanas dēļ atkal tiks nodarīts kaitējums. Ņemot vērā Savienības ražošanas nozares stāvokli 2022. gada septembrī, kuru savās iepriekš 32. un 35. apsvērumā apkopotajās piezīmēs par izpausto informāciju Copa-Cogeca ir atzinusi, Savienības ražošanas nozare turpināja ciest finansiālus zaudējumus, un tādējādi kaitējums varētu pastiprināties, ja pasākumi tiktu apturēti, apturēšanas nosacījumi netika izpildīti, un Komisija neuzskatīja par vajadzīgu novērtēt Savienības intereses, ievērojot pamatregulas 14. panta 4. punktu. |
(38) |
Copa-Cogeca apgalvoja, ka aizsardzības pasākumi nav vajadzīgi, ņemot vērā to, ka Savienības ražošanas nozare pašlaik nespēj ražot UAN, jo gāzes cena ir daudz augstāka par UAN cenu, un līdz ar to UAN izlaide Savienībā ir ievērojami samazinājusies. |
(39) |
Tomēr Komisija norādīja, ka Copa-Cogeca sniedza datus, kas parāda, ka UAN Savienībā joprojām tiek ražots un ka Savienības ražošanas nozare cieš būtisku kaitējumu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
4. SECINĀJUMS
(40) |
Tirgus apstākļi uz laiku ir mainījušies tādā ziņā, ka pašlaik Savienības tirgū ir nepietiekams UAN piedāvājums par pieņemamām cenām, lai apmierinātu stabilo pieprasījumu. Tas galvenokārt ir tāpēc, ka UAN imports ir ievērojami samazinājies un Savienības ražotāji ražošanas izmaksu lielā pieauguma dēļ nevar pilnībā kompensēt zaudētos importa apjomus. |
(41) |
Patiešām, UAN pašreizējo rekordaugsto cenu virzītājspēks ir pašreizējās rekordaugstās dabasgāzes cenas. Gāze ir galvenā izejviela UAN ražošanai. Šīs rekordaugstās gāzes cenas 2021. gada trešajā ceturksnī radīja zaudējumus Savienības ražošanas nozarei. Šo izmaksu pieaugumu nevarēja novirzīt klientiem divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, pateicoties 24. apsvērumā minētajai elastībai, lauksaimnieki nolēma atlikt UAN iegādi līdz mēslošanas (pavasara) sezonai. Otrkārt, ir turpinājies importa radītais cenu spiediens, kā parādīts iepriekš 2. tabulā. Turklāt, kā atzinušas ieinteresētās iesaistītās personas, pašreizējos tirgus apstākļos Savienības ražošanas nozare nespēj ražot un pārdot UAN ar peļņu un tādējādi ievērojama daļa no tās ražošanas jaudas ir dīkstāvē. Ir arī norādes, ka apturēšana vēl vairāk pasliktinātu Savienības ražošanas nozares stāvokli. Imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, īpaši Trinidādas un Tobāgo, radītu papildu spiedienu uz Savienības ražošanas nozares cenām un no tā izrietošo cenu lejupslīdes risku Savienības tirgū. |
(42) |
Ņemot vērā to, ka pārbaude, kas aptvēra norises pēc izmeklēšanas perioda, parādīja, ka Savienības ražošanas nozare joprojām cieš kaitējumu, Komisija, ievērojot pamatregulas 14. panta 4. punktu, nevarēja secināt, ka tirgus apstākļi uz laiku ir mainījušies tādā apmērā, ka nav domājams, ka pasākumu apturēšanas dēļ atkal tiks nodarīts kaitējums. Šis lēmums neskar Komisijas tiesības pieņemt lēmumu saskaņā ar pamatregulas 14. panta 4. punktu, ja situācija nākotnē mainītos. |
(43) |
Tāpēc Komisija nolēma neapturēt galīgos antidempinga maksājumus, kas ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/1688 noteikti Krievijas, Trinidādas un Tobāgo un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes urīnvielas un amonija nitrāta maisījuma importam, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nav izpildīti nosacījumi, lai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 14. panta 4. punktu apturētu galīgos antidempinga maksājumus, kas ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/1688 1. pantu noteikti Krievijas, Trinidādas un Tobāgo un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes urīnvielas un amonija nitrāta maisījuma importam.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2022. gada 26. oktobrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.
(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1688 (2019. gada 8. oktobris), ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts par Krievijas, Trinidadas [Trinidādas] un Tobāgo un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes urīnvielas un amonija nitrāta maisījumu importu (OV L 258, 9.10.2019., 21. lpp.).
(3) https://www.reuters.com/article/ukraine-crisis-russia-fertilizers-idINL2N2V71JG
(4) MMBtu – miljons Britu siltumvienību.
(5) Pamatojoties uz Nīderlandes Title Transfer Facility (TTF) gāzes biržā tirgoto nākotnes līgumu cenu, kas ir piegādes cena biržā TTF Nīderlandē. Nīderlandes TTF ir arī tirgus indekss, ko Pasaules Banka izmanto vēsturisko gāzes cenu aprēķiniem.
27.10.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 277/215 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (ES) 2022/2071
(2022. gada 20. oktobris)
par pārejas noteikumiem Eiropas Centrālās bankas veiktajai obligāto rezervju piemērošanai pēc euro ieviešanas Horvātijā (ECB/2022/36)
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS VALDE,
ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 19.1. pantu un 46.2. panta pirmo ievilkumu,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2531/98 (1998. gada 23. novembris) par obligāto rezervju piemērošanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (1),
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2532/98 (1998. gada 23. novembris) par Eiropas Centrālās bankas pilnvarām piemērot sankcijas (2),
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (3), un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu un 6. panta 4. punktu,
ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) 2021/378 (2021. gada 22. janvāris) par obligāto rezervju prasību piemērošanu (ECB/2021/1) (4),
ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) 2021/379 (2021. gada 22. janvāris) par kredītiestāžu un monetāro finanšu iestāžu sektora bilances posteņiem (ECB/2021/2) (5),
tā kā:
(1) |
Euro ieviešana Horvātijā 2023. gada 1. janvārī nozīmē, ka no minētā dienas uz iestādēm, kas atrodas Horvātijā, attieksies obligāto rezervju prasības saskaņā ar Regulu (ES) 2021/378 (ECB/2021/1). |
(2) |
Šo iestāžu integrācijai Eurosistēmas obligāto rezervju sistēmā jāpieņem pārejas noteikumi, lai nodrošinātu raitu integrāciju, neradot nesamērīgu apgrūtinājumu iestādēm dalībvalstīs, kuru valūta ir euro, t. sk. Horvātijā. |
(3) |
No Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 5. panta izriet, ka ECB ar nacionālo centrālo banku atbalstu vāc vajadzīgo statistisko informāciju no kompetentajām nacionālajām iestādēm vai tieši no uzņēmumiem arī tāpēc, lai statistikas jomā nodrošinātu savlaicīgu sagatavošanos euro ieviešanai kādā dalībvalstī, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Definīcijas
Šajā lēmumā piemēro definīcijas, kas iekļautas Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 2. pantā.
2. pants
Pārejas noteikumi attiecībā uz iestādēm, kas atrodas Horvātijā
1. Atkāpjoties no Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 8. panta noteikumiem, no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 7. februārim uz iestādēm, kas atrodas Horvātijā, attiecas izpildes pārejas periods.
2. Katras Horvātijā atrodošās iestādes rezervju bāzi izpildes pārejas periodam nosaka saistībā ar tās bilanci 2022. gada 31. oktobrī. Hrvatska narodna banka pieprasa iestādēm, kuras atrodas Horvātijā, sniegt tai pārskatus par savu rezervju bāzi saskaņā ar Regulu (ES) 2021/379 (ECB/2021/2). Hrvatska narodna banka pieprasa iestādēm, kuras atrodas Horvātijā un uz kurām attiecas atbrīvojums saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 9. panta 1. vai 2. punktu vai 9. panta 5. punkta a) apakšpunktu, aprēķināt rezervju bāzi izpildes pārejas periodam, pamatojoties uz savu bilanci 2022. gada 30. septembrī.
3. Iestāde, kas atrodas Horvātijā, vai Hrvatska narodna banka aprēķina šādas iestādes obligātās rezerves pārejas izpildes periodam. Puse, kura aprēķina obligātās rezerves, savu aprēķinu iesniedz otrai pusei, dodot tai pietiekami daudz laika aprēķina pārbaudei un korekciju iesniegšanai. Aprēķinātās obligātās rezerves, kā arī to iespējamās korekcijas abas puses apstiprina ne vēlāk kā 2022. gada 20. decembrī. Ja puse, kura saņēmusi paziņojumu, obligāto rezervju summu neapstiprina līdz 2022. gada 20. decembrim, uzskata, ka tā pieņēmusi zināšanai, ka izpildes pārejas perioda laikā piemēro aprēķināto summu.
4. Šā lēmuma 3. panta 2.–4. punktu mutatis mutandis piemēro iestādēm, kas atrodas Horvātijā, lai šīs iestādes attiecībā uz sākotnējiem izpildes periodiem no savas rezervju bāzes var atskaitīt saistības pret iestādēm, kas atrodas Horvātijā, neskatoties uz to, ka obligāto rezervju aprēķināšanas laikā šādas iestādes nebūs to iestāžu sarakstā, uz kurām attiecas obligāto rezervju prasības, kas minētas Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 3. panta 3. punktā.
3. pants
Pārejas noteikumi attiecībā uz iestādēm, kas atrodas citās dalībvalstīs, kuru valūta ir euro
1. Iestādēm, kas atrodas citās dalībvalstīs, kuru valūta ir euro, saskaņā ar Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 8. pantu piemērojamo izpildes periodu neietekmē izpildes pārejas periods, kas attiecas uz iestādēm, kuras atrodas Horvātijā.
2. Iestādes, kas atrodas citās dalībvalstīs, kuru valūta ir euro, izpildes periodiem no 2022. gada 21. decembra līdz 2023. gada 7. februārim un no 2023. gada 8. februāra līdz 2023. gada 21. martam var atskaitīt no savas rezervju bāzes saistības pret iestādēm, kas atrodas Horvātijā, neskatoties uz to, ka obligāto rezervju aprēķināšanas laikā šādas iestādes nebūs to iestāžu sarakstā, uz kurām attiecas obligāto rezervju prasības, kas minētas Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 3. panta 3. punktā.
3. Iestādes, kas atrodas citās dalībvalstīs, kuru valūta ir euro, un kas saskaņā ar 2. punktu izlemj atskaitīt no savas rezervju bāzes saistības pret iestādēm, kas atrodas Horvātijā, par izpildes periodiem no 2022. gada 21. decembra līdz 2023. gada 7. februārim un no 2023. gada 8. februāra līdz 2023. gada 21. martam savas obligātās rezerves aprēķina, attiecīgi pamatojoties uz savu bilanci 2022. gada 31. oktobrī un 2022. gada 31. decembrī, kā arī saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) III pielikuma 1. daļu sniedz statistisko informāciju, kurā iestādes, kas atrodas Horvātijā, norādītas kā tādas, uz kurām jau attiecas ECB obligāto rezervju sistēma.
Tas neierobežo iestāžu pienākumu sniegt statistisko informāciju par attiecīgajiem periodiem saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 2. daļas 1. tabulu, joprojām norādot iestādes, kas atrodas Horvātijā, kā “pārējā pasaulē” atrodošās bankas.
Tabulas paziņo saskaņā ar grafiku un procedūrām, kas noteiktas Regulā (ES) 2021/379 (ECB/2021/2).
4. Attiecībā uz izpildes periodiem, kas sākas 2022. gada decembrī un 2023. gada februārī, citās dalībvalstīs, kuru valūta ir euro, atrodošās iestādes, uz kurām attiecas atbrīvojums saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 9. panta 1. vai 2. punktu vai 9. panta 5. punkta a) apakšpunktu un kuras saskaņā ar 2. punktu izlemj atskaitīt no savas rezervju bāzes saistības pret iestādēm, kas atrodas Horvātijā, savas obligātās rezerves aprēķina, pamatojoties uz savu bilanci 2022. gada 30. septembrī, kā arī saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) III pielikuma 1. daļu sniedz statistisko informāciju, kurā iestādes, kas atrodas Horvātijā, norādītas kā tādas, uz kurām jau attiecas ECB obligāto rezervju sistēma.
Attiecībā uz izpildes periodiem, kas sākas 2023. gada martā un 2023. gada maijā, citās dalībvalstīs, kuru valūta ir euro, atrodošās iestādes, uz kurām attiecas atbrīvojums saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 9. panta 1. vai 2. punktu vai 9. panta 5. punkta a) apakšpunktu un kuras saskaņā ar 2. punktu izlemj atskaitīt no savas rezervju bāzes saistības pret iestādēm, kas atrodas Horvātijā, savas obligātās rezerves aprēķina, pamatojoties uz savu bilanci 2022. gada 31. decembrī, kā arī saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) III pielikuma 1. daļu sniedz statistisko informāciju, kurā iestādes, kas atrodas Horvātijā, norādītas kā tādas, uz kurām jau attiecas ECB obligāto rezervju sistēma.
Tas neierobežo iestāžu pienākumu sniegt statistisko informāciju par attiecīgajiem periodiem saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 2. daļas 1. tabulu, joprojām norādot iestādes, kas atrodas Horvātijā, kā “pārējā pasaulē” atrodošās bankas.
Statistisko informāciju sniedz saskaņā ar grafiku un procedūrām, kas noteiktas Regulā (ES) 2021/379 (ECB/2021/2).
4. pants
Nobeiguma noteikumi
1. Šis lēmums stājas spēkā dienā, kurā to paziņo adresātiem.
2. To piemēro ar 2022. gada 1. novembri.
3. Ja nav īpašu noteikumu šajā lēmumā, piemēro Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) un Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) noteikumus.
5. pants
Adresāti
Šis lēmums adresēts Hrvatska narodna banka, iestādēm, kas atrodas Horvātijā, un iestādēm, kas atrodas citās dalībvalstīs, kuru valūta ir euro.
Frankfurtē pie Mainas, 2022. gada 20. oktobrī
ECB prezidente
Christine LAGARDE
(1) OV L 318, 27.11.1998., 1. lpp.
(2) OV L 318, 27.11.1998., 4. lpp.
(3) OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.
III Citi tiesību akti
EIROPAS EKONOMIKAS ZONA
27.10.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 277/218 |
EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS Nr. 029/22/COL
(2022. gada 9. februāris),
ar ko groza pamatnoteikumus valsts atbalsta jomā, iekļaujot tajos jaunās 2022. gada Pamatnostādnes par valsts atbalstu klimata, vides aizsardzības un enerģētikas pasākumiem [2022/2072]
EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE (“UZRAUDZĪBAS IESTĀDE”),
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) un jo īpaši tā 61.–63. pantu un 26. protokolu,
ņemot vērā Nolīgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi (“Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīgums”) un jo īpaši tā 24. pantu un 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu,
ņemot vērā Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 3. protokolu (“3. protokols”) un jo īpaši tā I daļas 1. panta 1. punktu,
tā kā:
Saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 24. pantu Uzraudzības iestādei ir jāīsteno EEZ līguma noteikumi par valsts atbalstu.
Saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu Uzraudzības iestādei ir jāsniedz paziņojumi vai jāizdod pamatnostādnes par EEZ līgumā regulētajiem jautājumiem, ja minētais Līgums vai Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīgums to skaidri paredz vai ja Uzraudzības iestāde to uzskata par nepieciešamu.
Saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 1. punktu Uzraudzības iestādei ir pastāvīgi jāpārskata visas esošās atbalsta piešķiršanas sistēmas EBTA valstīs (1) un jāierosina piemēroti pasākumi, kuri vajadzīgi sakarā ar iekšējā tirgus pakāpenisku attīstību vai EEZ līguma darbību.
EUI Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam (“Uzraudzības iestādes pamatnostādnes 2014.–2020. gadam”) (2) ar grozījumiem (3) bija piemērojamas līdz 2021. gada 31. decembrim.
Uzraudzības iestādes pamatnostādnes 2014.–2020. gadam atbilda Eiropas Komisijas (“Komisija”) Pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam (“Komisijas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam”) (4). Grozītās Komisijas 2014.–2020. gada pamatnostādnes (5) bija piemērojamas līdz 2021. gada 31. decembrim.
Komisija 2022. gada 27. janvārī pieņēma 2022. gada Pamatnostādnes par valsts atbalstu klimata, vides aizsardzības un enerģētikas pasākumiem (“2022. gada pamatnostādnes”) (6).
2022. gada pamatnostādnes attiecas arī uz Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ”).
EEZ valsts atbalsta noteikumu vienveidīga piemērošana ir jānodrošina visā EEZ atbilstoši EEZ līguma 1. pantā noteiktajam viendabīguma mērķim.
Saskaņā ar EEZ līguma XV pielikuma nodaļas “VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA” II punktu Uzraudzības iestādei pēc apspriešanās ar Komisiju ir jāpieņem tiesību akti, kas atbilst Komisijas pieņemtajiem tiesību aktiem.
2022. gada pamatnostādnēs var būt atsauces uz konkrētiem Eiropas Savienības politikas instrumentiem un konkrētiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas nav iekļauti EEZ līgumā. Lai nodrošinātu valsts atbalsta noteikumu vienveidīgu piemērošanu un vienlīdzīgus konkurences noteikumus visā EEZ, Uzraudzības iestāde, vērtēdama atbalsta saderību ar EEZ līguma darbību, kopumā piemēros tos pašus atsauces punktus kā Komisija,
apspriedusies ar Komisiju,
apspriedusies ar EBTA valstīm,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
1. Pamatnoteikumi valsts atbalsta jomā tiek grozīti, iekļaujot tajos jaunās 2022. gada Pamatnostādnes par valsts atbalstu klimata, vides aizsardzības un enerģētikas pasākumiem. Pārskatītās 2022. gada pamatnostādnes ir pievienotas šim lēmumam un ir tā neatņemama sastāvdaļa.
2. Uzraudzības iestāde piemēro šīs pamatnostādnes, lai novērtētu visu to klimata, vides aizsardzības un enerģētikas jomas atbalsta pasākumu saderību, par kuriem jāziņo un kuri piešķirti vai kurus paredzēts piešķirt pēc 2022. gada 9. februāra. Nelikumīgs atbalsts tiks novērtēts saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami dienā, kad atbalsts tika piešķirts.
2. pants
Uzraudzības iestāde 2022. gada pamatnostādnes piemēro, vajadzības gadījumā veicot, tostarp, bet ne tikai, šādus pielāgojumus:
a) |
ja ir atsauce uz “dalībvalsti(-īm)”, Uzraudzības iestāde to saprot kā atsauci uz “EBTA valsti(-īm)” (7) vai attiecīgā gadījumā “EEZ valsti(-īm)”; |
b) |
ja ir atsauce uz “Eiropas Komisiju”, Uzraudzības iestāde attiecīgā gadījumā to lasa kā atsauci uz “EBTA Uzraudzības iestādi”; |
c) |
ja ir atsauce uz “Līgumu” vai “LESD”, Uzraudzības iestāde to lasa kā atsauci uz “EEZ līgumu”; |
d) |
ja ir atsauce uz “Savienības noteikumiem par valsts atbalstu”, Uzraudzības iestāde to lasa kā atsauci uz “EEZ noteikumiem par valsts atbalstu”; |
e) |
ja ir atsauce uz LESD 107. pantu vai minētā panta iedaļām, Uzraudzības iestāde to lasa kā atsauci uz EEZ līguma 61. pantu un attiecīgajām minētā panta iedaļām; |
f) |
ja ir atsauce uz LESD 108. pantu vai minētā panta iedaļām, Uzraudzības iestāde to lasa kā atsauci uz Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. pantu un attiecīgajām minētā panta iedaļām; |
g) |
ja ir atsauce uz Padomes Regulu (ES) 2015/1589 (8), Uzraudzības iestāde to lasa kā atsauci uz Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 3. protokola II daļu; |
h) |
ja ir atsauce uz Komisijas Regulu (EK) Nr. 794/2004 (9), Uzraudzības iestāde to lasa kā atsauci uz EBTA Uzraudzības iestādes Lēmumu 195/04/COL; |
i) |
ja ir atsauce uz formulējumu “saderīgs/nesaderīgs ar iekšējo tirgu”, Uzraudzības iestāde to lasa kā “saderīgu/nesaderīgu ar EEZ līguma darbību”; |
j) |
ja ir atsauce uz formulējumu “Savienībā/ārpus Savienības”, Uzraudzības iestāde to lasa kā “EEZ/ārpus EEZ”; |
k) |
ja ir atsauce uz “Savienības iekšējo tirdzniecību”, Uzraudzības iestāde to lasa kā atsauci uz “EEZ iekšējo tirdzniecību”; |
l) |
ja Pamatnostādnēs ir noteikts, ka tās piemēros “visām saimnieciskās darbības nozarēm”, Uzraudzības iestāde tās piemēro “visām saimnieciskās darbības nozarēm vai saimnieciskās darbības nozaru daļām, uz kurām attiecas EEZ līguma piemērošanas joma”; |
m) |
ja ir atsauce uz Komisijas paziņojumiem vai pamatnostādnēm, Uzraudzības iestāde to lasa kā atsauci uz attiecīgajām Uzraudzības iestādes pamatnostādnēm. |
3. pants
2022. gada pamatnostādņu 468. punktu aizstāj ar šādu:
“Uzraudzības iestāde saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 1. punktu EBTA valstīm ierosina šādus pasākumus:
a) |
EBTA valstis pēc vajadzības groza spēkā esošās vides aizsardzības un enerģētikas nozares atbalsta shēmas, lai tās atbilstu šīm pamatnostādnēm, ne vēlāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim; |
b) |
EBTA valstis tiek aicinātas līdz 2022. gada 11. aprīlim skaidri un bez atrunām paust savu piekrišanu ierosinātajiem pasākumiem. Ja atbilde netiks saņemta, Uzraudzības iestāde uzskatīs, ka attiecīgā EBTA valsts ierosinātajiem pasākumiem nepiekrīt.” |
Briselē, 2022. gada 9. februārī
EBTA Uzraudzības iestādes vārdā –
priekšsēdētājs,
atbildīgais kolēģijas loceklis
Arne RØKSUND
kolēģijas loceklis
Stefan BARRIGA
kolēģijas loceklis
Árni Páll ÁRNASON
līdzparakstījusies
Tieslietu un administratīvo lietu direktore
Melpo-Menie JOSÉPHIDÈS
(1) Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 1. panta b) punktā ir noteikts, ka ““EBTA valstis” ir Islandes Republika un Norvēģijas Karaliste un saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti 1. panta 2. punktā Protokolā, ar kuru pielāgo Nolīgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi, Lihtenšteinas Firstiste”.
(2) Uzraudzības iestādes Lēmums Nr. 301/14/COL (2014. gada 16. jūlijs), ar kuru deviņdesmit astoto reizi groza procedūras un materiālo tiesību noteikumus valsts atbalsta jomā, pieņemot jaunas Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam (OV L 131, 28.5.2015., 1. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 30, 28.5.2015., 1. lpp.).
(3) Uzraudzības iestādes Lēmums Nr. 90/20/COL (2020. gada 15. jūlijs), ar ko simtu septīto reizi groza procesuālo un materiālo tiesību noteikumus valsts atbalsta jomā, grozot dažas valsts atbalsta pamatnostādnes un pagarinot to piemērošanas termiņu (OV L 359, 29.10.2020., 16. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 68, 29.10.2020., 4. lpp.).
(4) Komisijas paziņojums – Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam (OV C 200, 28.6.2014., 1. lpp.).
(5) Komisijas paziņojums par darbības termiņa pagarināšanu un grozījumiem Reģionālā atbalsta pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam, Pamatnostādnēs par valsts atbalstu, lai veicinātu riska finansējuma ieguldījumus, Pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam, Pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai un Paziņojumā par kritērijiem, pēc kuriem analizē saderīgumu ar iekšējo tirgu valsts atbalstam ar mērķi sekmēt svarīgu projektu īstenošanu visas Eiropas interesēs, Komisijas paziņojumā – Nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai un Komisijas Paziņojumā dalībvalstīm par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanai. 2020/C 224/02 (OV C 224, 8.7.2020., 2. lpp.).
(6) C(2022) 481 final, vēl nav publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
(7) EBTA valstis ir Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.
(8) Padomes Regula (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV L 248, 24.9.2015., 9. lpp.).
(9) Komisijas Regula (EK) Nr. 794/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.).
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS
Pamatnostādnes par valsts atbalstu klimata, vides aizsardzības un enerģētikas pasākumiem (2022)
1. |
IEVADS | 225 |
2. |
PIEMĒROŠANAS JOMA UN DEFINĪCIJAS | 227 |
2.1. |
Piemērošanas joma | 227 |
2.2. |
Atbalsta pasākumi, uz ko attiecas šīs pamatnostādnes | 227 |
2.3. |
Pamatnostādņu struktūra | 228 |
2.4. |
Definīcijas | 228 |
3. |
SADERĪBAS NOVĒRTĒJUMS SASKAŅĀ AR LĪGUMA 107. PANTA 3. PUNKTA C) APAKŠPUNKTU | 239 |
3.1. |
Pozitīvais nosacījums: atbalstam ir jāveicina saimnieciskās darbības attīstība | 239 |
3.1.1. |
Ar pasākumu veicinātās saimnieciskās darbības identifikācija, tās pozitīvā ietekme uz sabiedrību kopumā un – attiecīgā gadījumā – tās nozīmīgums konkrētām Savienības rīcībpolitikām | 239 |
3.1.2. |
Stimulējoša ietekme | 240 |
3.1.3. |
Nav pārkāpts neviens relevants Savienības tiesību akta noteikums | 241 |
3.2. |
Negatīvais nosacījums: atbalsta pasākums nevar radīt tādu nepamatotu nelabvēlīgu iespaidu uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm | 241 |
3.2.1. |
Konkurences un tirdzniecības izkropļojumu minimalizēšana | 241 |
3.2.1.1. |
Atbalsta nepieciešamība | 241 |
3.2.1.2. |
Piemērotība | 242 |
3.2.1.2.1. |
Piemērotība salīdzinājumā ar alternatīviem rīcībpolitikas instrumentiem | 243 |
3.2.1.2.2. |
Piemērotība salīdzinājumā ar dažādiem atbalsta instrumentiem | 243 |
3.2.1.3. |
Samērīgums | 244 |
3.2.1.3.1. |
Kumulācija | 245 |
3.2.1.4. |
Pārredzamība | 246 |
3.2.2. |
Izvairīšanās no nepamatotas negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību | 247 |
3.3. |
Atbalsta pozitīvās ietekmes izsvēršana attiecībā pret negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību | 248 |
4. |
ATBALSTA KATEGORIJAS | 249 |
4.1. |
Atbalsts siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un piesaistei, arī ar atbalstu atjaunīgajai enerģijai un energoefektivitātei | 249 |
4.1.1. |
Pamatojums | 249 |
4.1.2. |
Darbības joma un atbalstītās darbības | 249 |
4.1.2.1. |
Atbalsts atjaunīgajai enerģijai | 249 |
4.1.2.2. |
Cits atbalsts siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un piesaistei un energoefektivitātei | 250 |
4.1.3. |
Konkurences un tirdzniecības izkropļojumu minimalizēšana | 250 |
4.1.3.1. |
Atbalsta nepieciešamība | 250 |
4.1.3.2. |
Piemērotība | 251 |
4.1.3.3. |
Atbilstība | 251 |
4.1.3.4. |
Sabiedriskā apspriešana | 252 |
4.1.3.5. |
Samērīgums | 253 |
4.1.4. |
Izvairīšanās no nepamatotas negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību, kā arī balansēšana | 256 |
4.2. |
Atbalsts ēku energosnieguma un vidiskā snieguma uzlabošanai | 259 |
4.2.1. |
Atbalsta nepieciešamības pamatojums | 259 |
4.2.2. |
Darbības joma un atbalstītās darbības | 259 |
4.2.3. |
Stimulējoša ietekme | 260 |
4.2.4. |
Konkurences un tirdzniecības izkropļojumu minimalizēšana | 260 |
4.2.4.1. |
Piemērotība | 260 |
4.2.4.2. |
Samērīgums | 261 |
4.2.4.3. |
Izvairīšanās no nepamatotas negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību, kā arī balansēšana | 262 |
4.3. |
Atbalsts tīrai mobilitātei | 262 |
4.3.1. |
Atbalsts tīru transportlīdzekļu un tīra mobilo dienestu aprīkojuma iegādei un nomai, kā arī transportlīdzekļu un mobilo dienestu aprīkojuma modernizācijai | 263 |
4.3.1.1. |
Atbalsta nepieciešamības pamatojums | 263 |
4.3.1.2. |
Darbības joma un atbalstītās darbības | 263 |
4.3.1.3. |
Stimulējoša ietekme | 264 |
4.3.1.4. |
Konkurences un tirdzniecības izkropļojumu minimalizēšana | 264 |
4.3.1.4.1. |
Piemērotība | 264 |
4.3.1.4.2. |
Samērīgums | 264 |
4.3.1.5. |
Izvairīšanās no nepamatotas negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību, kā arī balansēšana | 266 |
4.3.2. |
Atbalsts uzlādes vai uzpildes infrastruktūras ieviešanai | 267 |
4.3.2.1. |
Atbalsta nepieciešamības pamatojums | 267 |
4.3.2.2. |
Darbības joma un atbalstītās darbības | 267 |
4.3.2.3. |
Konkurences un tirdzniecības izkropļojumu minimalizēšana | 268 |
4.3.2.3.1. |
Atbalsta nepieciešamība | 268 |
4.3.2.3.2. |
Piemērotība | 268 |
4.3.2.3.3. |
Samērīgums | 268 |
4.3.2.4. |
Izvairīšanās no nepamatotas negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību, kā arī balansēšana | 269 |
4.4. |
Atbalsts resursefektivitātei un pārejai uz aprites ekonomiku | 271 |
4.4.1. |
Atbalsta nepieciešamības pamatojums | 271 |
4.4.2. |
Darbības joma un atbalstītās darbības | 272 |
4.4.3. |
Stimulējoša ietekme | 273 |
4.4.4. |
Konkurences un tirdzniecības izkropļojumu minimalizēšana | 274 |
4.4.4.1. |
Atbalsta nepieciešamība | 274 |
4.4.4.2. |
Piemērotība | 274 |
4.4.4.3. |
Samērīgums | 274 |
4.4.5. |
Izvairīšanās no nepamatotas negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību | 276 |
4.5. |
Atbalsts tāda piesārņojuma prevencijai vai samazināšanai, ko rada citi avoti, kuri nav siltumnīcefekta gāzes | 276 |
4.5.1. |
Atbalsta nepieciešamības pamatojums | 276 |
4.5.2. |
Darbības joma un atbalstītās darbības | 277 |
4.5.3. |
Stimulējoša ietekme | 278 |
4.5.4. |
Konkurences un tirdzniecības izkropļojumu minimalizēšana | 278 |
4.5.4.1. |
Atbalsta nepieciešamība | 278 |
4.5.4.2. |
Samērīgums | 278 |
4.5.5. |
Izvairīšanās no nepamatotas negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību | 279 |
4.6. |
Atbalsts videi nodarīta kaitējuma remediācijai, dabisko dzīvotņu un ekosistēmu atveseļošanai, bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai vai atjaunošanai un dabā balstītu klimatadaptācijas un klimata pārmaiņu mīkstināšanas risinājumu īstenošanai | 279 |
4.6.1. |
Atbalsta nepieciešamības pamatojums | 279 |
4.6.2. |
Darbības joma un atbalstītās darbības | 280 |
4.6.3. |
Stimulējoša ietekme | 280 |
4.6.4. |
Samērīgums | 281 |
4.7. |
Atbalsts nodokļu vai parafiskālo nodevu samazinājumu veidā | 282 |
4.7.1. |
Atbalsts vides nodokļu un parafiskālo nodevu samazinājumu veidā | 282 |
4.7.1.1. |
Atbalsta nepieciešamības pamatojums | 282 |
4.7.1.2. |
Darbības joma un atbalstītās darbības | 282 |
4.7.1.3. |
Konkurences un tirdzniecības izkropļojumu minimalizēšana | 283 |
4.7.1.3.1. |
Nepieciešamība | 283 |
4.7.1.3.2. |
Piemērotība | 284 |
4.7.1.3.3. |
Samērīgums | 284 |
4.7.2. |
Atbalsts vides aizsardzībai nodokļu vai parafiskālo nodevu samazinājumu veidā | 284 |
4.7.2.1. |
Atbalsta nepieciešamības pamatojums | 284 |
4.7.2.2. |
Darbības joma un atbalstītās darbības | 285 |
4.7.2.3. |
Stimulējoša ietekme | 285 |
4.7.2.4. |
Samērīgums | 313 |
4.7.2.5. |
Izvairīšanās no nepamatotas negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību | 286 |
4.8. |
Atbalsts elektroapgādes drošībai | 286 |
4.8.1. |
Atbalsta nepieciešamības pamatojums | 286 |
4.8.2. |
Darbības joma un atbalstītās darbības | 286 |
4.8.3. |
Stimulējoša ietekme | 287 |
4.8.4. |
Konkurences un tirdzniecības izkropļojumu minimalizēšana | 287 |
4.8.4.1. |
Nepieciešamība | 287 |
4.8.4.2. |
Piemērotība | 288 |
4.8.4.3. |
Atbilstība | 288 |
4.8.4.4. |
Sabiedriskā apspriešana | 289 |
4.8.4.5. |
Samērīgums | 290 |
4.8.5. |
Izvairīšanās no nepamatotas negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību, kā arī balansēšana | 290 |
4.9. |
Atbalsts energoinfrastruktūrai | 292 |
4.9.1. |
Atbalsta nepieciešamības pamatojums | 292 |
4.9.2. |
Darbības joma un atbalstītās darbības | 294 |
4.9.3. |
Konkurences un tirdzniecības izkropļojumu minimalizēšana | 294 |
4.9.3.1. |
Nepieciešamība un piemērotība | 294 |
4.9.3.2. |
Atbalsta samērīgums | 295 |
4.9.4. |
Izvairīšanās no nepamatotas negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību, kā arī balansēšana | 295 |
4.10. |
Atbalsts centralizētajai siltumapgādei un aukstumapgādei | 295 |
4.10.1. |
Atbalsta nepieciešamības pamatojums | 295 |
4.10.2. |
Darbības joma un atbalstītās darbības | 296 |
4.10.3. |
Nepieciešamība un piemērotība | 296 |
4.10.4. |
Atbalsta pasākuma samērīgums | 297 |
4.10.5. |
Izvairīšanās no nepamatotas negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību, kā arī balansēšana | 297 |
4.11. |
Atbalsts, ko piešķir kā elektroenerģijas nodevu samazinājumu energoietilpīgiem lietotājiem | 298 |
4.11.1. |
Atbalsta nepieciešamības pamatojums | 298 |
4.11.2. |
Darbības joma – nodevas, kuru gadījumā var piešķirt samazinājumu | 299 |
4.11.3. |
Konkurences un tirdzniecības izkropļojumu minimalizēšana | 299 |
4.11.3.1. |
Atbilstība | 299 |
4.11.3.2. |
Atbalsta pasākuma samērīgums | 300 |
4.11.3.3. |
Valsts atbalsta veids | 300 |
4.11.3.4. |
Energoauditi un vadības sistēmas | 301 |
4.11.3.5. |
Pārejas noteikumi | 301 |
4.12. |
Atbalsts to elektrostaciju slēgšanai, kurās izmanto ogles, kūdru vai degslānekli, un ar ogļu, kūdras vai degslānekļa ieguvi saistīto kalnrūpniecības darbību slēgšanai | 302 |
4.12.1. |
Atbalsts rentablu ogļu, kūdras un degslānekļa operāciju agrīnai slēgšanai | 302 |
4.12.1.1. |
Atbalsta nepieciešamības pamatojums | 302 |
4.12.1.2. |
Darbības joma un atbalstītās darbības | 303 |
4.12.1.3. |
Stimulējoša ietekme | 303 |
4.12.1.4. |
Nepieciešamība un piemērotība | 303 |
4.12.1.5. |
Samērīgums | 303 |
4.12.1.6. |
Izvairīšanās no nepamatotas negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību | 304 |
4.12.2. |
Atbalsts ārkārtas izmaksām, kas saistītas ar konkurētnespējīgu ogļu, kūdras un degslānekļa operāciju slēgšanu | 304 |
4.12.2.1. |
Atbalsta nepieciešamības pamatojums | 304 |
4.12.2.2. |
Darbības joma un atbalstītās darbības | 304 |
4.12.2.3. |
Nepieciešamība un piemērotība | 305 |
4.12.2.4. |
Stimulējoša ietekme un samērīgums | 305 |
4.12.2.5. |
Izvairīšanās no nepamatotas negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību | 305 |
4.13. |
Atbalsts pētījumiem vai konsultāciju pakalpojumiem klimata, vides aizsardzības un enerģētikas jomā | 306 |
4.13.1. |
Darbības joma un atbalstītās darbības | 306 |
4.13.2. |
Stimulējoša ietekme | 306 |
4.13.3. |
Samērīgums | 306 |
5. |
IZVĒRTĒŠANA | 306 |
6. |
ZIŅOŠANA UN UZRAUDZĪBA | 307 |
7. |
PIEMĒROJAMĪBA | 308 |
8. |
PĀRSKATĪŠANA | 308 |
1. IEVADS
1. |
Komisija ir par vienu no galvenajām politiskajām prioritātēm noteikusi Eiropas zaļo kursu; tas tiecas Savienību pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas 2050. gadā būtu samazinājušās līdz nullei un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa, nevienu neatstājot novārtā. Komisijas vērienīgās klimatiskās ieceres tika nostiprinātas 2019. gadā ar paziņojumu par Eiropas zaļo kursu (1), kurā izvirzīts mērķis panākt, ka siltumnīcefekta gāzu neto emisijas līdz 2050. gadam samazinās līdz nullei. Lai mūsu ekonomiku un sabiedrību ievirzītu uz taisnīga, zaļa un pārticīga ceļa uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, Komisija ir arī ierosinājusi siltumnīcefekta gāzu neto emisijas līdz 2030. gadam samazināt par vismaz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeņiem (2). Šie vērienīgie mērķrādītāji ir nostiprināti Eiropas Klimata aktā (3). |
2. |
Tiesību aktu priekšlikumu pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %” atbalsta šo mērķrādītāju (4) sasniegšanu un nodrošina Savienības virzību uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. |
3. |
Lai sasniegtu mērķus attiecībā uz klimatneitralitāti, pielāgošanos klimata pārmaiņām jeb klimatadaptāciju, resursefektivitāti, energoefektivitāti, principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”, apritīgumu, nulles piesārņojumu un bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu un lai papildinātu šo zaļo pārkārtošanos, būs vajadzīgi ievērojami centieni un pienācīgs atbalsts. Lai sasniegto paziņojumā par Eiropas zaļo kursu noteiktās vērienīgās ieceres, būs vajadzīgas ievērojamas investīcijas, arī atjaunīgajos energoresursos. Komisija ir aplēsusi, ka, lai sasniegtu nesen paaugstinātos 2030. gada klimata, enerģētikas un transporta mērķrādītājus, ik gadu būs vajadzīgas papildu investīcijas 390 miljardu EUR apmērā salīdzinājumā ar 2011.–2020. gada līmeni (5), kā arī papildu 130 miljardi EUR gadā pārējiem vides mērķiem, kā aplēsts iepriekš (6). Ņemot vērā šo investīciju apmēru, vajadzēs izmakslietderīgā veidā piesaistīt gan privātā, gan publiskā sektora līdzekļus. Tas ietekmēs visas nozares un tādējādi arī Savienības ekonomiku kopumā. |
4. |
Konkurences politikai un jo īpaši valsts atbalsta noteikumiem ir svarīga nozīme Savienības iespējošanā un atbalstīšanā, lai tā varētu sasniegt savus zaļā kursa rīcībpolitiskos mērķus. Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu ir konkrēti noteikts, ka valsts atbalsta noteikumi tiks pārskatīti tā, lai tiktu ņemti vērā minētie rīcībpolitiskie mērķi, atbalstītu izmakslietderīgu un taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti un veicinātu pakāpenisku atteikšanos no fosilā kurināmā, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū. Šīs pamatnostādnes atspoguļo minēto pārskatīšanu. |
5. |
Lai novērstu to, ka valsts atbalsts rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā ir noteikts princips, ka valsts atbalsts ir aizliegts. Tomēr atsevišķos gadījumos šāds atbalsts var būt saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 2. un 3. punktu. |
6. |
Dalībvalstīm saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu jāpaziņo valsts atbalsts, izņemot pasākumus, kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti Grupu atbrīvojuma regulā, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 1. pantu Padomes Regulā (ES) 2015/1588 (7). |
7. |
Šajās pamatnostādnēs ir sniegti norādījumi par to, kā Komisija novērtēs saderību attiecībā uz vides aizsardzību, arī klimata aizsardzību, un enerģētikas atbalsta pasākumiem, uz kuriem attiecas paziņošanas prasība saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Visas atsauces uz “vides aizsardzību” šajās pamatnostādnēs būtu jāsaprot kā atsauces uz vides aizsardzību, kas ietver arī klimata aizsardzību. |
8. |
Saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu atbalsta pasākumu var atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja ir izpildīti divi nosacījumi – pozitīvais un negatīvais. Pozitīvais nosacījums paredz, ka atbalstam ir jāveicina saimnieciskās darbības attīstība. Negatīvais nosacījums paredz, ka atbalstam nedrīkst būt tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm. |
9. |
Ir vispāratzīts, ka tirgi, kuros valda konkurence, parasti rada efektīvus rezultātus cenu, izlaides un resursu izmantojuma ziņā. Tomēr var būt nepieciešama valsts iejaukšanās nolūkā veicināt tādu konkrētu saimniecisko darbību attīstību, kuras bez šāda atbalsta neattīstītos vai arī neattīstītos tādā pašā tempā vai ar tādiem pašiem nosacījumiem. Šāda iejaukšanās tādējādi veicina gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. |
10. |
Vides aizsardzības kontekstā vidiskās eksternalitātes, informācijas nepilnības un koordinācijas nepilnības nozīmē to, ka tirgus dalībnieki, pieņemot lēmumus par patēriņu, investīcijām un ražošanu, varētu pilnībā neņemt vērā saimnieciskās darbības izmaksas un ieguvumus, neraugoties uz regulatīvu iejaukšanos. Šīs tirgus nepilnības, t. i., situācijas, kurās tirgi, ja tos atstāj pašplūsmā, visticamāk, neradīs efektīvus iznākumus, nenodrošina optimālu labklājību patērētājiem un sabiedrībai kopumā, kā rezultātā vides aizsardzības līmenis ir nepietiekams attiecībā pret veiktajām saimnieciskajām darbībām, ja nav valsts atbalsta. |
11. |
Dalībvalstu iestādēm būtu jānodrošina, ka atbalsta pasākums, ar to saistītie nosacījumi, tā pieņemšanas kārtība un atbalstītā darbība nav pretrunā Savienības vides tiesībām. Dalībvalstu iestādēm būtu arī jānodrošina, ka lēmuma pieņemšanā par atbalstu ir iespējams apspriesties ar attiecīgo sabiedrības daļu. Visbeidzot, fiziskām personām un organizācijām būtu jānodrošina iespēja apstrīdēt atbalstu vai tā īstenošanas pasākumus valstu tiesās, kur tās var sniegt pierādījumus tam, ka Savienības vides tiesības nav ievērotas (8). |
2. PIEMĒROŠANAS JOMA UN DEFINĪCIJAS
2.1. Piemērošanas joma
12. |
Šīs pamatnostādnes attiecas uz valsts atbalstu, ko piešķir, lai veicinātu saimniecisko darbību attīstību tādā veidā, ka tiek uzlabota vides aizsardzība, kā arī darbības enerģētikas nozarē, kuras reglamentē Līgums, ciktāl uz atbalsta pasākumiem attiecas šo pamatnostādņu 2.2. iedaļa. Tādējādi šīs pamatnostādnes ir piemērojamas arī tām nozarēm, uz kurām attiecas konkrēti Savienības noteikumi par valsts atbalstu, ja vien šādi konkrēti noteikumi neparedz citādi vai neietver normas par atbalstu vides aizsardzībai vai atbalstu enerģētikas nozarē, kuras piemērojamas tam pašam pasākumam, – tādā gadījumā noteicošie ir konkrētie nozares noteikumi. Šīs pamatnostādnes dominē pār Aviācijas pamatnostādņu (9) 17. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz vides atbalsta pasākumiem par labu lielām lidostām, kurās pasažieru skaits gadā pārsniedz 5 miljonus. |
13. |
Šīs pamatnostādnes nepiemēro šādām jomām:
|
14. |
Atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai nedrīkst piešķirt grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, kā tie definēti Komisijas Pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (14). |
15. |
Novērtējot atbalstu uzņēmumam, uz kuru attiecas neizpildīts atgūšanas rīkojums, kas izdots saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar kuru atbalsts atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu, Komisija ņems vērā vēl atgūstamo atbalsta summu (15). |
2.2. Atbalsta pasākumi, uz ko attiecas šīs pamatnostādnes
16. |
Komisija ir noteikusi vairākas vides aizsardzības un enerģētikas pasākumu kategorijas, attiecībā uz kurām valsts atbalsts var būt saderīgs ar iekšējo tirgu atbilstoši Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam, ievērojot konkrētus nosacījumus:
|
2.3. Pamatnostādņu struktūra
17. |
Šo pamatnostādņu 3. nodaļā ir izklāstīti saderības kritēriji, kas vispārīgi piemērojami dažādajām atbalsta kategorijām, uz kurām attiecas šīs pamatnostādnes. Pamatnostādņu 3.2.1.3.1. iedaļa kumulatīvi ir piemērojama visām atbalsta kategorijām, uz kurām attiecas šīs pamatnostādnes. Pamatnostādņu 4. nodaļā ir izklāstīti īpaši saderības kritēriji, kas piemērojami atbalsta pasākumiem, uz kuriem attiecas minētās nodaļas dažādās iedaļas. Saderības kritēriji, kas paredzēti 3. nodaļā, ir piemērojami, ja vien 4. nodaļas īpašajās iedaļās nav noteikti konkrētāki noteikumi. |
18. |
Šajās pamatnostādnēs izklāstītie nosacījumi attiecas uz atbalsta shēmām un individuālu atbalstu neatkarīgi no tā, vai tā pamatā ir atbalsta shēma vai arī tas tiek piešķirts ad hoc, ja vien nav norādīts citādi. |
2.4. Definīcijas
19. |
Šajās pamatnostādnēs piemēro šādas definīcijas:
|
3. SADERĪBAS NOVĒRTĒJUMS SASKAŅĀ AR LĪGUMA 107. PANTA 3. PUNKTA C) APAKŠPUNKTU
20. |
Šajās pamatnostādnēs ir noteikti saderības kritēriji saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu attiecībā uz atbalsta pasākumiem vides aizsardzības, ieskaitot klimata aizsardzību, un enerģētikas mērķiem, uz kuriem attiecas paziņošanas prasība, kas noteikta Līguma 108. panta 3. punktā. |
21. |
Pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, Komisija par saderīgu ar iekšējo tirgu var uzskatīt valsts atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību attīstību Savienībā (pozitīvais nosacījums), ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm (negatīvais nosacījums). |
22. |
Novērtējot to, vai vides aizsardzības un enerģētikas atbalsts var būt uzskatāms par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, Komisija analizēs šādus aspektus:
|
3.1. Pozitīvais nosacījums: atbalstam ir jāveicina saimnieciskās darbības attīstība
3.1.1. Ar pasākumu veicinātās saimnieciskās darbības identifikācija, tās pozitīvā ietekme uz sabiedrību kopumā un – attiecīgā gadījumā – tās nozīmīgums konkrētām Savienības rīcībpolitikām
23. |
Paziņojot atbalstu, dalībvalstīm ir jāidentificē saimnieciskās darbības, kas tiks veicinātas atbalsta rezultātā, un tas, kā tiek atbalstīta minēto darbību attīstība. |
24. |
Atbalsts, ko piešķir, lai novērstu vai mazinātu saimniecisko darbību negatīvo ietekmi uz klimatu vai vidi, var veicināt saimniecisko darbību attīstību, palielinot attiecīgās saimnieciskās darbības ilgtspēju. Atbalsts var arī nodrošināt, ka šī darbība var turpināties nākotnē, neradot neproporcionālu kaitējumu videi un atbalstot jaunu saimniecisko darbību un pakalpojumu radīšanu (atbalstot tā dēvētās “zaļās ekonomikas” attīstību). |
25. |
Dalībvalstij ir arī jāapraksta, vai un kā tā sniegs ieguldījumu Savienības klimata rīcībpolitikas, vides rīcībpolitikas un enerģētikas rīcībpolitikas mērķu sasniegšanā, un jo īpaši paredzamie atbalsta sniegtie labumi, proti, tā būtiskais ieguldījums vides aizsardzībā, arī klimata pārmaiņu mīkstināšanā jeb klimatmitigācijā, vai iekšējā enerģijas tirgus efektīvā darbībā. |
3.1.2. Stimulējoša ietekme
26. |
Uzskatīt, ka atbalsts veicina saimniecisku darbību, var tikai tad, ja tam ir stimulējoša ietekme. Stimulējoša ietekme ir tad, ja atbalsts rosina atbalsta saņēmēju mainīt viņa uzvedību, iesaistīties papildu saimnieciskā darbībā vai videi nekaitīgākā saimnieciskā darbībā, ko atbalsta saņēmējs nedarītu, ja nebūtu atbalsta, vai darītu to ierobežotā vai atšķirīgā veidā. |
27. |
Atbalsts nedrīkst segt darbības izmaksas, kas atbalsta saņēmējam rastos jebkurā gadījumā, un tas nedrīkst kompensēt saimnieciskās darbības parasto darījumdarbības risku (38). |
28. |
Stimulējošas ietekmes pierādīšana nozīmē arī identificēt faktisko scenāriju un varbūtējo hipotētisko scenāriju bez atbalsta (39). Komisija to izvērtēs, balstoties uz 3.2.1.3. iedaļā minēto skaitlisko aprēķinu. |
29. |
Komisija uzskata, ka atbalstam nav atbalsta saņēmēju stimulējošas ietekmes, ja darbs pie projekta vai darbības jau ir uzsākts, pirms atbalsta saņēmējs iesniedz valsts iestādēm rakstisku atbalsta pieteikumu. Gadījumos, kad atbalsta saņēmējs sāk īstenot projektu pirms pieteikšanās atbalsta saņemšanai, atbalsts, kas piešķirts sakarā ar minēto projektu, principā netiks uzskatīts par saderīgu ar iekšējo tirgu. |
30. |
Atbalsta pieteikums var būt dažādos veidos, piemēram, kā piedāvājums konkurenci veicinošā konkursa procedūrā. Ikvienā pieteikumā ir jānorāda vismaz pieteikuma iesniedzēja vārds, uzvārds vai nosaukums, projekta vai darbības apraksts, arī tā atrašanās vieta, un tā īstenošanai vajadzīgā atbalsta summa. |
31. |
Izņēmuma gadījumos atbalstam var būt stimulējoša ietekme pat attiecībā uz projektiem, kas sākti pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas. Uzskata, ka atbalstam ir stimulējoša ietekme jo īpaši šādās situācijās:
|
32. |
Komisija uzskata, ka atbalstam, kas piešķirts tikai, lai segtu izmaksas, kuras saistītas ar pielāgošanos Savienības standartiem, principā nav stimulējošas ietekmes. Stimulējoša ietekme var būt tikai atbalstam, kas pārsniedz Savienības standartus. Tomēr gadījumos, kad attiecīgais Savienības standarts jau ir pieņemts, bet vēl nav spēkā, atbalstam var būt stimulējoša ietekme, ja tas stimulē investīciju veikšanu un pabeigšanu vismaz 18 mēnešus pirms standarta stāšanās spēkā, ja vien 4.1.–4.13. iedaļā nav norādīts citādi. Lai neatturētu dalībvalstis noteikt obligātus valsts standartus, kas ir stingrāki vai plašāki nekā attiecīgie Savienības standarti, atbalsta pasākumiem var būt stimulējoša ietekme neatkarīgi no šādu valsts standartu esības. Šāda situācija pastāv arī tad, ja ir obligāti valsts standarti, kas pieņemti, ja Savienības standartu nav. |
3.1.3. Nav pārkāpts neviens relevants Savienības tiesību akta noteikums
33. |
Ja atbalstītā darbība vai atbalsta pasākums vai ar to saistītie nosacījumi, arī tā finansēšanas metode, ja tā ir pasākuma neatņemama daļa, ir saistīti ar relevanta Savienības tiesību akta pārkāpumu, atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu. Tā var būt, piemēram, gadījumā, ja uz atbalstu attiecas klauzulas, kas nosaka, ka tā piešķiršana ir tieši vai netieši atkarīga no produktu vai aprīkojuma izcelsmes, piemēram, prasības atbalsta saņēmējam pirkt vietēji ražotus produktus. |
3.2. Negatīvais nosacījums: atbalsta pasākums nevar radīt tādu nepamatotu nelabvēlīgu iespaidu uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm
3.2.1. Konkurences un tirdzniecības izkropļojumu minimalizēšana
3.2.1.1.
34. |
Ierosinātajam valsts atbalsta pasākumam jābūt mērķorientētam uz situāciju, kurā tas var veicināt būtisku attīstību, ko tirgus viens pats nevar nodrošināt, piemēram, novēršot tirgus nepilnības, kuras saistītas ar projektiem vai darbībām, par ko atbalsts tiek piešķirts. Lai gan ir vispāratzīts, ka tirgi, kuros valda konkurence, mēdz radīt efektīvus rezultātus saimniecisko darbību attīstības, cenu, izlaides un resursu izmantojuma ziņā, apstākļos, kad pastāv tirgus nepilnības, publiska iejaukšanās valsts atbalsta veidā var uzlabot tirgu efektīvu darbību un tādējādi veicināt saimnieciskās darbības attīstību, ciktāl tirgus viens pats nevar sniegt efektīvu iznākumu. Dalībvalstij būtu jāidentificē tirgus nepilnības, kas liedz sasniegt pietiekama līmeņa vides aizsardzību vai iekšējā enerģijas tirgus efektivitāti. Galvenās ar vides aizsardzību un enerģētiku saistītās tirgus nepilnības, kas var liegt panākt optimālu iznākumu un var novest pie neefektīva iznākuma, ir izklāstītas tālāk.
|
35. |
Tomēr tikai tas vien, ka konkrētā kontekstā pastāv tirgus nepilnības, nav pietiekami, lai pierādītu valsts atbalsta nepieciešamību. Var jau būt ieviestas citas rīcībpolitikas un pasākumi, lai risinātu dažas no identificētajām tirgus nepilnībām. Kā piemēru var minēt nozares regulējumu, obligātos Savienības standartus attiecībā uz piesārņojumu, piegādes pienākumus, cenu noteikšanas mehānismus, piemēram, Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), un oglekļa nodokļus. Papildu pasākumus, arī valsts atbalstu, var vērst tikai uz atlikušajām tirgus nepilnībām, tas ir, tirgus nepilnībām, kas nav atrisinātas ar šādām citām rīcībpolitikām un pasākumiem. Svarīgi ir arī parādīt, kā valsts atbalsts nostiprina citas ieviestās rīcībpolitikas un pasākumus, kuru mērķis ir novērst tās pašas tirgus nepilnības. Tādējādi valsts atbalsta nepieciešamības apliecināšana ir sarežģītāka, ja tas mazina citu tādu rīcībpolitiku ietekmi, kuras ir vērstas uz tām pašām tirgus nepilnībām. Tāpēc dalībvalstij būtu arī jāidentificē jebkādas esošās rīcībpolitikas un pasākumi, kas jau ir vērsti uz identificētajām regulējuma vai tirgus nepilnībām. |
36. |
Komisija uzskatīs, ka atbalsts ir nepieciešams, ja dalībvalsts pierādīs, ka tas tiek efektīvi vērsts pret atlikušajām tirgus nepilnībām, ņemot vērā arī visas citas rīcībpolitikas un pasākumus, kas jau ieviesti, lai pievērstos dažām no identificētajām tirgus nepilnībām. |
37. |
Ja valsts atbalsts tiek piešķirts projektiem vai darbībām, kas attiecībā uz to tehnoloģisko saturu, riska līmeni un apmēru ir līdzīgi tiem, kuri jau īstenoti Savienībā tirgus apstākļos, Komisija principā pieņems, ka tirgus nepilnības nepastāv, un pieprasīs papildu pierādījumus, kas apliecina vajadzību pēc valsts atbalsta. |
38. |
Lai pierādītu atbalsta nepieciešamību, dalībvalstij jāpierāda, ka projekts vai – shēmu gadījumā – atsauces projekts bez atbalsta netiktu īstenots. Komisija to novērtēs, balstoties uz 3.2.1.3. iedaļā minēto skaitlisko aprēķinu vai īpašu uz pierādījumiem balstītu analīzi, ko dalībvalsts iesniedz, pierādot atbalsta nepieciešamību. |
3.2.1.2.
39. |
Ierosinātajam atbalsta pasākumam jābūt rīcībpolitikas instrumentam, kas ir piemērots paredzētā atbalsta mērķa sasniegšanai, proti, nedrīkst būt tādu mazāk kropļojošu rīcībpolitikas un atbalsta instrumentu, ar ko varētu sasniegt tādus pašus rezultātus. |
3.2.1.2.1. Piemērotība salīdzinājumā ar alternatīviem rīcībpolitikas instrumentiem
40. |
Valsts atbalsts nav vienīgais rīcībpolitikas instruments, kas pieejams dalībvalstīm, lai veicinātu vides aizsardzības līmeņa paaugstināšanu vai nodrošinātu efektīvu iekšējo enerģijas tirgu. Var būt pieejami citi, piemērotāki instrumenti, piemēram, tirgus instrumenti vai pieprasījuma puses pasākumi, kas ietver regulējumu, atbilstību principam “energoefektivitāte pirmajā vietā” (40), publisko iepirkumu vai standartizāciju, kā arī publiskās infrastruktūras finansējuma palielināšana un vispārēji fiskāli pasākumi. Nesaistošiem instrumentiem, piemēram, brīvprātīgam ekomarķējumam un videi nekaitīgu tehnoloģiju izplatīšanai, arī var būt svarīga nozīme, lai sasniegtu augstāku vides aizsardzības līmeni (41). |
41. |
Dažādi pasākumi vienas tirgus nepilnības novēršanai var būt pretrunā cits citam. Tas ir gadījumā, kad ir ieviests efektīvs tirgus mehānisms, piemēram, Savienības ETS, lai konkrēti risinātu eksternalitāšu problēmu. Papildu atbalsta pasākums tās pašas tirgus nepilnības novēršanai varētu mazināt tirgus mehānisma efektivitāti. Tāpēc, ja atbalsta shēma ir vērsta uz atlikušo tirgus nepilnību risināšanu, atbalsta shēmai jābūt izstrādātai tā, lai nemazinātu tirgus mehānisma efektivitāti. |
42. |
Principa “piesārņotājs maksā” ievērošana vides jomas tiesību aktos ir vērsta uz to, lai nodrošinātu, ka ar negatīvajām eksternalitātēm saistītās tirgus nepilnības tiks novērstas. Tāpēc valsts atbalsts nav piemērots instruments un to nevar piešķirt, ciktāl atbalsta saņēmēju var saukt pie atbildības par piesārņojuma radīšanu saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības vai valstu tiesību aktiem. |
3.2.1.2.2. Piemērotība salīdzinājumā ar dažādiem atbalsta instrumentiem
43. |
Valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai var piešķirt dažādos veidos. Tomēr dalībvalstij būtu jānodrošina, ka atbalsts tiek piešķirts tādā veidā, kas rada vismazākos tirdzniecības un konkurences izkropļojumus. |
44. |
Šajā sakarā dalībvalstij ir jāpierāda, kāpēc citi – potenciāli mazāk kropļojoši – atbalsta veidi ir mazāk piemēroti, piemēram, atmaksājami avansi salīdzinājumā ar tiešajām dotācijām, nodokļu kredīti salīdzinājumā ar nodokļu atlaidēm vai atbalsta veidi, kuru pamatā ir finanšu instrumenti, piemēram, parāds salīdzinājumā ar pašu kapitāla instrumentiem, arī, piemēram, aizdevumi ar zemu procentu likmi vai procentu likmes subsīdijas, valsts garantijas vai alternatīva finansējuma nodrošināšana ar izdevīgiem nosacījumiem. |
45. |
Atbalsta instrumenta izvēlei vajadzētu būt atbilstošai, ņemot vērā tirgus nepilnību, ko paredzēts novērst ar atbalsta pasākumu. Ja faktiskie ieņēmumi ir nenoteikti, piemēram, energotaupības pasākumu gadījumā, vispiemērotākais instruments var būt atmaksājams avansa maksājums. |
46. |
Dalībvalstij jāpierāda, ka atbalsts un tā struktūra ir piemēroti, lai sasniegtu tā pasākuma mērķi, kuram atbalsts tiek piešķirts. |
3.2.1.3.
47. |
Atbalstu uzskata par samērīgu, ja atbalsta summa katram atbalsta saņēmējam ir ierobežota līdz minimumam, kas nepieciešams, lai īstenotu atbalstīto projektu vai darbību. |
48. |
Saskaņā ar vispārējo principu atbalstu uzskatīs par ierobežotu līdz atbalstītās darbības vai projekta īstenošanai nepieciešamajam minimumam, ja atbalsts būs atbilstošs neto papildu izmaksām (finansējuma deficītam), kas nepieciešamas, lai sasniegtu atbalstītā pasākuma mērķi, salīdzinājumā ar hipotētisko scenāriju gadījumā, ja atbalstu nepiešķir. Neto papildu izmaksas nosaka, aprēķinot starpību starp atbalstāmā projekta ekonomiskajiem ieņēmumiem un izmaksām (ieskaitot investīcijas un darbību) un tāda alternatīva projekta ekonomiskajiem ieņēmumiem un izmaksām, kādu atbalsta saņēmējs, visticamāk, īstenotu, ja nebūtu atbalsta. |
49. |
Šo neto papildu izmaksu sīks novērtējums nebūs vajadzīgs, ja atbalsta summas tiek noteiktas konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, jo tā nodrošina ticamu aplēsi par atbalsta minimumu, kas vajadzīgs iespējamiem atbalsta saņēmējiem (42). Tāpēc Komisija uzskata, ka atbalsta samērīgums ir nodrošināts, ja ir izpildīti šādi kritēriji:
|
50. |
Atlases kritērijiem, ko izmanto, lai sarindotu piedāvājumus un galu galā piešķirtu atbalstu konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, parasti vajadzētu pieteikuma iesniedzēja prasīto atbalsta summu tieši vai netieši izsvērt attiecībā pret devumu pasākuma galveno mērķu sasniegšanā. To var izteikt, piemēram, atbalstā uz vides aizsardzības vienību vai atbalstā uz enerģētikas vienību (44). Var būt lietderīgi arī iekļaut citus atlases kritērijus, kas nav tieši vai netieši saistīti ar pasākuma galvenajiem mērķiem. Šādos gadījumos šo citu kritēriju īpatsvars nedrīkst būt lielāks par 30 % no visu atlases kritēriju svēruma. Dalībvalstij jānorāda iemesli ierosinātajai pieejai un jānodrošina, ka tā ir piemērota izvirzītajam mērķim. |
51. |
Ja atbalstu nepiešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, neto papildu izmaksas ir jānosaka, salīdzinot faktiskā scenārija un hipotētiskā scenārija rentabilitāti. Lai šādos gadījumos noteiktu finansējuma deficītu, dalībvalstij attiecībā uz faktisko scenāriju un ticamu hipotētisku scenāriju ir jāiesniedz skaitlisks aprēķins par visām galvenajām izmaksām un ieņēmumiem, aplēstā atbalsta saņēmēju vidējā svērtā kapitāla cena (WACC) turpmāko naudas plūsmu diskontēšanai, kā arī neto pašreizējā vērtība (NPV) par faktisko scenāriju un hipotētisko scenāriju par visu projekta laiku. Komisija pārbaudīs, vai šis hipotētiskais scenārijs ir reālistisks (45). Dalībvalstij ir jānorāda iemesli izmantotajiem pieņēmumiem par katru skaitliskā aprēķina aspektu un jāizskaidro un jāpamato izmantotā metodika. Parastās neto papildu izmaksas var aplēst kā starpību starp NPV par faktisko scenāriju un hipotētisko scenāriju visā atsauces projekta laikā. |
52. |
Hipotētisks scenārijs var būt tad, ja atbalsta saņēmējs neveic darbību vai investīciju vai turpina savu darbību bez izmaiņām. Ja pierādījumi liecina, ka tas ir visticamākais hipotētiskais scenārijs, neto papildu izmaksas var aptuveni noteikt pēc projekta negatīvās NPV faktiskajā scenārijā bez atbalsta visā projekta laikā (tādējādi netieši pieņemot, ka NPV hipotētiskajā scenārijā ir nulle) (46). Tas jo īpaši ir iespējams attiecībā uz infrastruktūras projektiem. |
53. |
Attiecībā uz individuālo atbalstu un atbalsta shēmām, no kurām labumu gūst īpaši ierobežots saņēmēju skaits, 51. punktā minētie aprēķini un prognozes ir jāiesniedz detalizētā projekta darījumdarbības plāna līmenī, bet attiecībā uz atbalsta shēmām – balstoties uz vienu vai vairākiem atsauces projektiem. Tāpat, ja piemēro 52. punktu, apliecinošie pierādījumi jāiesniedz detalizētā projekta darījumdarbības plāna līmenī, bet atbalsta shēmām – balstoties uz vienu vai vairākiem atsauces projektiem. |
54. |
Atsevišķos apstākļos var būt grūti pilnībā identificēt ieguvumus un izmaksas atbalsta saņēmējam un tādējādi arī skaitliski noteikt NPV faktiskajā scenārijā un hipotētiskajā scenārijā. Šādos gadījumos var piemērot alternatīvas pieejas, kā detalizēti izklāstīts 4. nodaļā attiecībā uz konkrētiem atbalsta veidiem. Šādos gadījumos atbalstu var uzskatīt par samērīgu, ja atbalsta summa nepārsniedz maksimālo atbalsta intensitāti. |
55. |
Ja neizmanto konkurenci veicinošu konkursa procedūru un turpmākās izmaksu un ieņēmumu norises ir saistītas ar augstu nenoteiktības pakāpi, un pastāv spēcīga informācijas asimetrija, dalībvalstij var prasīt ieviest kompensācijas modeļus, kas nav pilnībā ex ante. Minētie modeļi būs ex ante un ex post apvienojums, vai arī ar tiem ievieš ex post atgūšanas vai izmaksu uzraudzības mehānismus, vienlaikus saglabājot stimulus saņēmējiem minimalizēt izmaksas un laika gaitā efektīvāk attīstīt darbību. |
3.2.1.3.1. Kumulācija
56. |
Atbalstu var piešķirt vienlaikus saskaņā ar vairākām atbalsta shēmām vai to kumulējot ar ad hoc vai de minimis atbalstu par tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja atbalsta kopsumma projektam vai darbībai neizraisa pārmērīgu kompensāciju vai nepārsniedz maksimālo atbalsta summu, kas atļauta saskaņā ar šīm pamatnostādnēm. Ja dalībvalsts atļauj atbalstu, ko piešķir viena pasākuma ietvaros, kumulēt ar atbalstu, ko piešķir citu pasākumu ietvaros, tai par katru pasākumu ir jānorāda metode, kas izmantota, lai nodrošinātu atbilstību šajā punktā izklāstītajiem nosacījumiem. |
57. |
Savienības finansējums, ko pārvalda centralizēti un kas nav tiešā vai netiešā dalībvalsts kontrolē, nav uzskatāms par valsts atbalstu. Ja šādu Savienības finansējumu apvieno ar valsts atbalstu, ir jānodrošina, ka tā publiskā finansējuma kopējā summa, kuru piešķir sakarā ar tām pašām attiecināmajām izmaksām, neizraisa pārmērīgu kompensāciju. |
3.2.1.4.
58. |
Lai mazinātu negatīvo ietekmi, nodrošinot, ka konkurentiem ir piekļuve relevantajai informācijai par atbalstītajām darbībām, attiecīgajai dalībvalstij ir jānodrošina, ka Komisijas atbalsta pārredzamības modulī (47) vai visaptverošā valsts atbalsta tīmekļa vietnē valsts vai reģionālā līmenī publicē:
|
59. |
Dalībvalstīm savas visaptverošās valsts atbalsta tīmekļa vietnes, kurās publicējama šajā iedaļā prasītā informācija, jāorganizē tādā veidā, lai informācijai varētu viegli piekļūt. Informācija jāpublicē izklājlapās bezīpašnieka formātā, kas nodrošina efektīvu iespēju datus meklēt, izgūt, lejupielādēt un viegli publicēt internetā, piemēram, CSV vai XML formātā. Plašai sabiedrībai jāvar piekļūt tīmekļa vietnei bez ierobežojumiem. Lai piekļūtu tīmekļa vietnei, nedrīkst būt nepieciešama lietotāja iepriekšēja reģistrācija. |
60. |
Attiecībā uz shēmām nodokļu vai parafiskālo nodevu atvieglojumu veidā 58. punkta (b) apakšpunktā izklāstītos nosacījumus uzskata par izpildītiem, ja dalībvalstis prasīto informāciju par individuālā atbalsta summām publicē pa šādiem diapazoniem (miljonos euro):
|
61. |
Informācija, kas minēta 58. punkta (b) apakšpunktā, jāpublicē sešu mēnešu laikā no atbalsta piešķiršanas dienas vai – atbalstam nodokļu atvieglojumu veidā – viena gada laikā no dienas, kad jāiesniedz nodokļu deklarācija (49). Nelikumīga, bet saderīga atbalsta gadījumā dalībvalstīm būs jānodrošina, ka šī informācija tiek publicēta ex post sešu mēnešu laikā no dienas, kad Komisija pieņēmusi lēmumu, ar kuru apliecina atbalsta saderīgumu. Lai varētu nodrošināt Līgumā paredzēto valsts atbalsta noteikumu izpildi, minētajai informācijai jābūt pieejamai vismaz 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas. |
62. |
Komisija savā tīmekļa vietnē publicē saites uz visām valsts atbalsta tīmekļa vietnēm, kas minētas 59. punktā. |
3.2.2. Izvairīšanās no nepamatotas negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību
63. |
Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts ļauj Komisijai atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, atzīt par saderīgu, taču tikai tad, “ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm”. |
64. |
Lai piemērotu šo negatīvo nosacījumu, vispirms ir jānovērtē attiecīgā atbalsta kropļojošā ietekme uz tirdzniecības apstākļiem. Jebkurš atbalsta pasākums pēc savas būtības radīs vai draud radīt konkurences izkropļojumus, un tam būs ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo tas nostiprina atbalsta saņēmēju konkurences stāvokli, pat ja atbalsta pasākums ir nepieciešams, piemērots, samērīgs un pārredzams. |
65. |
Atbalsts vides mērķiem pēc savas būtības sliecas atbalstīt videi nekaitīgus produktus un tehnoloģijas uz citu, vairāk piesārņojošu produktu un tehnoloģiju rēķina, un šāda ietekme principā netiks uzskatīta par nepamatotu konkurences izkropļojumu, jo tā ir vērsta pret tirgus nepilnībām, kuru dēļ ir vajadzīgs atbalsts. Turklāt atbalsts klimatam nekaitīgiem produktiem un tehnoloģijām veicina 2030. un 2050. gadam noteikto Eiropas Klimata akta mērķu sasniegšanu. Tāpēc attiecībā uz vides aizsardzības pasākumiem Komisija jo īpaši ņems vērā kropļojošo ietekmi uz konkurentiem, kas tāpat darbojas videi draudzīgi, arī tad, ja nesaņem atbalstu. |
66. |
Komisija uzskata, ka shēmām, kas ir pieejamas plašākam potenciālo atbalsta saņēmēju lokam, ir vai var būt ierobežotāka kropļojošā ietekme uz konkurenci nekā atbalstam, kas vērsts tikai uz ierobežotu konkrētu atbalsta saņēmēju skaitu, jo īpaši tad, ja atbalsta pasākuma darbības joma ietver visus konkurentus, kas vēlas sniegt to pašu pakalpojumu, produktu vai ieguvumu. |
67. |
Valsts atbalstam, ko piešķir vides un enerģētikas mērķiem, var būt tāda neparedzēta ietekme, ka tas grauj tirgus atalgojumu visefektīvākajiem un visinovatīvākajiem ražotājiem, kā arī stimulus vismazāk efektīvajiem ražotājiem īstenot uzlabojumus, pārstrukturēšanu vai pamest tirgu. Tas var arī izraisīt nevajadzīgus šķēršļus visefektīvāko un visinovatīvāko potenciālo konkurentu ienākšanai tirgū. Ilgtermiņā šādi izkropļojumi var kavēt inovāciju, efektivitāti un tīrāku tehnoloģiju pieņemšanu. Šai kropļojošajai ietekmei var būt īpaši svarīga nozīme, kad atbalstu piešķir projektiem, kuri rada ierobežotu pārejošu ieguvumu, bet ilgākā termiņā neļauj tirgū ienākt tīrākām tehnoloģijām, arī tām, kas nepieciešamas, lai sasniegtu Eiropas Klimata aktā noteiktos vidēja termiņa un ilgtermiņa klimata mērķrādītājus. Tā var būt, piemēram, gadījumā, kad atbalstu piešķir konkrētām darbībām, kurās izmanto fosilo kurināmo, kas ļauj tūlītēji samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet palēnina emisiju samazinājumu ilgtermiņā. Visiem citiem apstākļiem esot vienādiem, jo tuvāk laika ziņā attiecīgajam mērķdatumam ir atbalstītās investīcijas, jo lielāka varbūtība, ka to pārejošie ieguvumi atsvērs iespējamos antistimulus virzīties uz tīrākām tehnoloģijām. Tāpēc Komisija savā novērtējumā ņems vērā šo iespējamo īstermiņa un ilgtermiņa negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību. |
68. |
Atbalsts var arī izkropļot konkurenci, nostiprinot vai saglabājot ievērojamu atbalsta saņēmēja ietekmi tirgū. Pat tad, ja atbalsts tieši nenostiprina ievērojamu ietekmi tirgū, tas šādu ietekmi var radīt netieši, nemotivējot esošos konkurentus paplašināt darbību vai veicinot to aiziešanu no tirgus, vai atturot jaunu konkurentu ienākšanu tirgū. Šis aspekts ir jo īpaši jāņem vērā tad, ja atbalsta pasākums ir vērsts uz konkrētu atbalsta saņēmēju ierobežotu skaitu vai ja esošie tirgus dalībnieki ir guvuši ietekmi tirgū pirms tirgus liberalizācijas, kā tas dažkārt ir, piemēram, enerģijas tirgu gadījumā. Tas ir būtiski arī konkurenci veicinošās konkursa procedūrās jaunos tirgos, kur pastāv risks, ka tirgus dalībnieks ar spēcīgu ietekmi tirgū gūs panākumus lielākajā daļā piedāvājumu un ievērojami traucēs jauniem dalībniekiem ienākt tirgū. |
69. |
Neatkarīgi no izkropļojumiem produktu tirgos atbalsts var ietekmēt arī tirdzniecību un atrašanās vietas izvēli. Šādi izkropļojumi var rasties starp dalībvalstīm, ja uzņēmumi iesaistās pārrobežu konkurencē vai ja tie apsver citas vietas investīciju veikšanai. Atbalsts, kura nolūks ir saglabāt saimniecisko darbību kādā reģionā vai pārcelt to no citiem iekšējā tirgus reģioniem, var izraisīt darbību vai investīciju pārcelšanu no viena reģiona uz citu, neradot tiešu pozitīvu ietekmi uz vidi. Komisija pārbaudīs, vai atbalsts nerada acīm redzami negatīvu ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību. Piemēram, par saderīgu ar iekšējo tirgu netiks uzskatīts atbalsts vides un enerģētikas mērķiem, kas tikai izraisa saimnieciskās darbības atrašanās vietas maiņu, neuzlabojot esošo vides aizsardzības līmeni dalībvalstīs. |
70. |
Komisija apstiprinās pasākumus saskaņā ar šīm pamatnostādnēm uz laiku, kas nepārsniedz 10 gadus, lai gan dažos gadījumos tas var būt vēl vairāk ierobežots (sk. 76. punktu). Ja dalībvalsts vēlas pagarināt pasākuma ilgumu, pārsniedzot šo maksimālo laikposmu, tā var paziņot par pasākumu atkārtoti. Tas nozīmē, ka atbalstu saskaņā ar apstiprinātajiem pasākumiem varētu piešķirt ne ilgāk kā 10 gadu laikposmā no dienas, kad paziņots par Komisijas lēmumu, ar kuru apliecina atbalsta saderīgumu. |
3.3. Atbalsta pozitīvās ietekmes izsvēršana attiecībā pret negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību
71. |
Visbeidzot, Komisija izsvērs identificēto atbalsta pasākuma negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecības apstākļiem attiecībā pret plānotā atbalsta pozitīvo ietekmi uz atbalstītajām saimnieciskajām darbībām, arī tā devumu vides aizsardzībā un enerģētikas rīcībpolitikas mērķu sasniegšanā un – konkrētāk – pārejā uz vidiski ilgtspējīgām darbībām un virzībā uz juridiski saistošo mērķrādītāju sasniegšanu saskaņā ar Eiropas Klimata aktu un 2030. gadam izvirzīto Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītāju sasniegšanu. |
72. |
Šajā izsvēršanā Komisija īpašu uzmanību pievērsīs Regulas (ES) 2020/852 3. pantam, arī principam “nenodarīt būtisku kaitējumu” (50), vai citām salīdzināmām metodēm. Turklāt, novērtējot negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību, Komisija attiecīgā gadījumā ņems vērā atbalstītās darbībās negatīvās eksternalitātes, ja tās var nelabvēlīgi iespaidot konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm pretrunā kopīgām interesēm, radot vai palielinot tirgus nepilnības, to vidū jo īpaši tās eksternalitātes, kas var traucēt sasniegt atbilstīgi Savienības tiesību aktiem noteiktos klimata mērķus (51). |
73. |
Komisija uzskatīs atbalsta pasākumu par saderīgu ar iekšējo tirgu tikai tad, ja pozitīvā ietekme būs lielāka par negatīvo ietekmi. Gadījumos, kad ierosinātais atbalsta pasākums nav vērsts uz pienācīgi identificētu tirgus nepilnību piemērotā un samērīgā veidā, piemēram, ieguvuma pārejošā rakstura dēļ un ar to saistīto ilgtermiņa izkropļojumu dēļ, kā izklāstīts 67. punktā, negatīvā kropļojošā ietekme uz konkurenci parasti būs lielāka par pasākuma pozitīvo ietekmi. Tāpēc Komisija, visticamāk, secinās, ka ierosinātais atbalsta pasākums ir nesaderīgs. |
74. |
Pasākumi, kas tieši vai netieši ietver atbalstu fosilajam kurināmajam, jo īpaši vispiesārņojošākajam, visticamāk, neradīs pozitīvu ietekmi uz vidi, un tiem bieži ir būtiska negatīva ietekme, jo tie var palielināt negatīvās vidiskās eksternalitātes tirgū. Tas pats attiecas uz pasākumiem, kas ietver jaunas investīcijas dabasgāzē, ja vien netiek pierādīts, ka nav iesīkstes efekta (52). Tas pozitīvo līdzsvarošanu attiecībā uz šādiem pasākumiem padara maz iespējamu, kā plašāk izskaidrots 4. nodaļā. |
75. |
Komisija kopumā labvēlīgi vērtēs dalībvalstu ierosinātos pasākumu elementus, ar kuriem atvieglo MVU un attiecīgā gadījumā atjaunīgās enerģijas kopienu dalību konkurenci veicinošās konkursa procedūrās, ar nosacījumu, ka dalības nodrošināšanas un pieņemšanas pozitīvā ietekme ir lielāka nekā iespējamā kropļojošā ietekme. |
76. |
Papildu faktori, kas jāņem vērā, lai noteiktu konkrētu atbalsta shēmu kategoriju vispārējo līdzsvaru konkrētos gadījumos, ir šādi:
|
4. ATBALSTA KATEGORIJAS
4.1. Atbalsts siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un piesaistei, arī ar atbalstu atjaunīgajai enerģijai un energoefektivitātei
4.1.1. Pamatojums
77. |
Eiropas Klimata aktā Eiropas Savienība ir noteikusi saistošus un vērienīgus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītājus 2030. un 2050. gadam. Regulā (ES) 2018/1999 Savienība ir noteikusi 2030. gadam izvirzītos Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītājus. Energoefektivitātes direktīvā Savienība ir noteikusi saistošus energoefektivitātes mērķrādītājus 2030. gadam. Lai sasniegtu šos Savienības mērķrādītājus un saistītos valstu devumus, var būt nepieciešams valsts atbalsts. |
4.1.2. Darbības joma un atbalstītās darbības
78. |
Pamatnostādņu 4.1. iedaļā ir izklāstīti saderības noteikumi atjaunīgo energoresursu enerģijas pasākumiem, arī atbalstam atjaunīgās enerģijas ražošanai vai tādu sintētisko degvielu ražošanai, kuras iegūtas ar atjaunīgo enerģiju. Tajā ir izklāstīti arī saderības noteikumi atbalsta pasākumiem, kuri aptver plašu klāstu citu tehnoloģiju, kas galvenokārt vērstas uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu (53). |
4.1.2.1.
79. |
Šajā iedaļā ir izklāstīti saderības noteikumi pasākumiem, ar kuriem atbalsta visu veidu atjaunīgo enerģiju. |
80. |
Atbalstu biodegvielai, bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, biogāzei (arī biometānam) un biomasas kurināmajam var apstiprināt tikai tad, ja atbalstāmais kurināmais atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas kritērijiem, kas noteikti Direktīvā (ES) 2018/2001 un tās īstenošanas vai deleģētajos aktos. |
81. |
Atbalstu enerģijas ražošanai no atkritumiem var atzīt par saderīgu saskaņā ar šo iedaļu, ciktāl tas attiecas tikai uz atkritumiem, kas atbilst atjaunīgo energoresursu definīcijai. |
82. |
Saskaņā ar šo iedaļu var novērtēt atbalstu atjaunīgā ūdeņraža ražošanai (54). |
4.1.2.2.
83. |
Visas tehnoloģijas, kas veicina siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, principā ir atbalsttiesīgas, arī atbalsts mazoglekļa enerģijas ražošanai vai sintētisko degvielu ražošanai, izmantojot mazoglekļa enerģiju, atbalsts energoefektivitātei, tai skaitā augstas efektivitātes koģenerācijai, atbalsts CCS/CCU, atbalsts pieprasījumreakcijai un enerģijas uzkrāšanai, ja tā samazina emisijas, kā arī atbalsts rūpniecisko procesu (arī izejvielu apstrādes) radīto emisiju samazināšanai vai novēršanai. Tas ietver arī atbalstu siltumnīcefekta gāzu piesaistei no vides. Šī iedaļa neattiecas uz pasākumiem, kuru galvenais mērķis nav samazināt vai piesaistīt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Ja pasākums veicina gan siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, gan tāda piesārņojuma prevenciju vai samazināšanu, ko rada citi avoti, kuri nav siltumnīcefekta gāzu emisijas, pasākuma saderību novērtē, balstoties uz šo iedaļu vai 4.5. iedaļu atkarībā no tā, kurš no abiem mērķiem ir dominējošais. |
84. |
Šī iedaļa attiecas arī uz mērķorientētas infrastruktūras projektiem (arī ūdeņradim, citām mazoglekļa gāzēm un oglekļa dioksīda uzkrāšanai/izmantošanai), kas neietilpst energoinfrastruktūras definīcijā, kā arī projektiem, kas ietver mērķorientētu infrastruktūru vai energoinfrastruktūru apvienojumā ar ražošanu vai patēriņu/izmantošanu. |
85. |
Ciktāl atbalsts atvieglo investīcijas, lai uzlabotu rūpniecisko darbību energosniegumu, šī iedaļa attiecas arī uz atbalstu MVU un maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, kas ir energosnieguma uzlabošanas pasākumu veicēji, lai veicinātu energosnieguma līgumu jeb energoefektivitātes līgumu slēgšanu Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 27) punkta nozīmē. |
86. |
Atbalstu enerģijas ražošanai no atkritumiem var atzīt par saderīgu saskaņā ar šo iedaļu, ciktāl tas attiecas tikai uz atkritumiem, ko izmanto kā kurināmo iekārtās, kuras atbilst augstas efektivitātes koģenerācijas definīcijai. |
87. |
Saskaņā ar šo iedaļu var novērtēt atbalstu mazoglekļa ūdeņraža ražošanai. |
88. |
Saskaņā ar šo iedaļu var novērtēt arī atbalstu elektrifikācijai, kurā izmanto atjaunīgo elektroenerģiju un/vai mazoglekļa elektroenerģiju, kā arī atbalstu siltumapgādei un rūpnieciskajiem procesiem. |
4.1.3. Konkurences un tirdzniecības izkropļojumu minimalizēšana
4.1.3.1.
89. |
Šo pamatnostādņu 34.–37. punkts nav piemērojams pasākumiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. Dalībvalstij ir jāidentificē rīcībpolitikas pasākumi, kas jau ieviesti, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tomēr, lai gan Savienības ETS un saistītās rīcībpolitikas un pasākumi internalizē daļu siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksu, tie vēl nevar internalizēt šīs izmaksas pilnā apjomā. |
90. |
Dalībvalstīm būtu jāpierāda, ka atbalsts ir vajadzīgs ierosinātajām darbībām, kā prasīts 38. punktā, ņemot vērā hipotētisko situāciju (55), kā arī attiecīgās izmaksas un ieņēmumus, arī tos, kas saistīti ar ETS un saistītām rīcībpolitikām un pasākumiem, kuri norādīti 89. punktā. Ja pastāv ievērojama nenoteiktība attiecībā uz turpmāko tirgus attīstību, kas saistīta ar lielu ekonomiskā pamatojuma daļu (kā var būt, piemēram, attiecībā uz investīcijām atjaunīgajā enerģijā, kur ieņēmumi no elektroenerģijas nav sasaistīti ar resursu ielaides izmaksām), var uzskatīt, ka, lai nodrošinātu privātās investīcijas, ir vajadzīgs atbalsts noteiktas garantētas atlīdzības veidā ar mērķi ierobežot negatīvu scenāriju risku. Šādos gadījumos, lai nodrošinātu samērīgumu, var būt vajadzīgi rentabilitātes ierobežojumi un/vai atgūšana iespējamu pozitīvu scenāriju gadījumā. |
91. |
Ja dalībvalsts pierāda, ka ir vajadzīgs 90. punktā noteiktais atbalsts, Komisija pieņem, ka vēl joprojām pastāv tirgus nepilnības, ko var novērst, piešķirot atbalstu dekarbonizācijai, ja vien tai nav pierādījumu par pretējo. |
92. |
Attiecībā uz shēmām, kas ilgst vairāk nekā trīs gadus, dalībvalstij jāapstiprina, ka tā atjauninās attiecīgo izmaksu un ieņēmumu analīzi vismaz reizi trijos gados vai – attiecībā uz shēmām, kas saistītas ar retāku atbalsta piešķiršanu, – pirms atbalsta piešķiršanas, lai nodrošinātu, ka atbalsts joprojām ir vajadzīgs katrai atbalsttiesīgo saņēmēju kategorijai. Ja atbalsts kādai atbalsta saņēmēju kategorijai vairs nav vajadzīgs, attiecīgā kategorija būtu jāizslēdz, pirms tiek piešķirts turpmāks atbalsts (56). |
4.1.3.2.
93. |
Šo pamatnostādņu 3.2.1.2. iedaļa nav piemērojama pasākumiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. Komisija pieņem, ka valsts atbalsts principā var būt piemērots pasākums dekarbonizācijas mērķu sasniegšanai, ņemot vērā, ka citi rīcībpolitikas instrumenti parasti nav pietiekami šo mērķu sasniegšanai, ar nosacījumu, ka ir izpildīti visi citi saderības nosacījumi. Ņemot vērā dekarbonizācijas problēmas mērogu un steidzamību, var izmantot dažādus instrumentus, arī tiešās dotācijas. |
94. |
Atbalsts energosnieguma līgumu slēgšanas veicināšanai, kā minēts 85. punktā, var būt tikai kāds no šādiem:
|
4.1.3.3.
95. |
Paredzams, ka dekarbonizācijas pasākumi, kas vērsti uz konkrētām darbībām, kuras konkurē ar citām nesubsidētām darbībām, radīs lielākus konkurences izkropļojumus, salīdzinot ar visām konkurējošām darbībām pieejamajiem pasākumiem. Tāpēc dalībvalstij būtu jānorāda iemesli pasākumiem, kas neaptver visas konkurējošās tehnoloģijas un projektus, piemēram, visus projektus elektroenerģijas tirgū vai visus uzņēmumus, kas ražo aizstājamus produktus un kas tehniski spēj efektīvi veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu (57). Šiem iemesliem vajadzētu būt balstītiem uz objektīviem apsvērumiem, kas saistīti, piemēram, ar efektivitāti vai izmaksām vai citiem relevantiem apstākļiem. Šādi iemesli attiecīgā gadījumā var būt balstīti uz pierādījumiem, kas savākti sabiedriskajā apspriešanā saskaņā ar 4.1.3.4. iedaļu. |
96. |
Komisija novērtēs sniegtos iemeslus un uzskatīs, ka ierobežotāki atbilstības kritēriji nepamatoti neizkropļo konkurenci, piemēram, šādos gadījumos:
|
97. |
Dalībvalstīm atbilstības noteikumi un ar to saistītie noteikumi regulāri jāizskata, lai nodrošinātu, ka ierobežotākas atbilstības pamatojuma iemesli joprojām ir spēkā katrai shēmai visā tās darbības laikā, tas ir, lai nodrošinātu, ka jebkādus atbilstības ierobežojumus joprojām var pamatot, kad tiek izstrādātas jaunas tehnoloģijas vai pieejas vai kļūst pieejams lielāks daudzums datu. |
4.1.3.4.
98. |
Šo pamatnostādņu 4.1.3.4. iedaļu piemēro no 2023. gada 1. jūlija. |
99. |
Pirms atbalsta paziņošanas, izņemot pienācīgi pamatotos izņēmuma apstākļos, dalībvalstīm ir publiski jāapspriežas par to pasākumu ietekmi uz konkurenci un samērīgumu, par kuriem jāpaziņo saskaņā ar šo iedaļu. Apspriešanās pienākums neattiecas uz jau apstiprinātu pasākumu izmaiņām, kas nemaina to darbības jomu vai atbalsttiesības vai nepagarina to ilgumu ilgāk par 10 gadiem no dienas, kad paziņots par Komisija sākotnējo lēmumu par atbalsta saderīgumu, kā arī uz gadījumiem, kas minēti 100. punktā. Lai noteiktu, vai pasākums ir pamatots, paturot prātā šajās pamatnostādnēs noteiktos kritērijus, ir vajadzīga šāda sabiedriskā apspriešana (61):
|
100. |
Sabiedriskā apspriešana nav vajadzīga pasākumiem, uz kuriem attiecas 99. punkta (b) apakšpunkts, ja tiek izmantotas konkurenci veicinošās konkursa procedūras un pasākums neatbalsta investīcijas enerģijas ražošanā, izmantojot fosilo kurināmo, rūpnieciskajā ražošanā vai citās darbībās. |
101. |
Apspriešanas anketas jāpublicē publiskā tīmekļa vietnē. Dalībvalstīm jāpublicē atbilde uz apspriešanu, apkopojot un iztirzājot saņemtās atbildes. Tajā būtu jāietver paskaidrojums, kā iespējamā negatīvā ietekme uz konkurenci ir minimalizēta ar ierosinātā pasākuma darbības jomas/atbilstības starpniecību. Dalībvalstīm, paziņojot par atbalsta pasākumiem saskaņā ar šo iedaļu, jāsniedz saite uz apspriešanas gaitā saņemtajām atbildēm. |
102. |
Ārkārtējos un pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija varētu apsvērt alternatīvu apspriešanās metožu izmantošanu, ja vien atbalsta (turpināšanas) īstenošanā tiek ņemts vērā ieinteresēto personu viedoklis. Šādos gadījumos alternatīvās metodes var būt jāapvieno ar koriģējošām darbībām, lai līdz minimumam samazinātu pasākuma iespējamo kropļojošo ietekmi. |
4.1.3.5.
103. |
Atbalsts siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai parasti būtu jāpiešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, kā aprakstīts 49. un 50. punktā, lai pasākuma (65) mērķus varētu sasniegt samērīgā veidā, kas mazina konkurences un tirdzniecības izkropļojumus. Ar konkursa procedūru saistītais budžets vai apjoms ir saistošs ierobežojums, proti, var gaidīt, ka ne visi pretendenti saņems atbalstu, paredzamais piedāvājuma iesniedzēju skaits ir pietiekams efektīvas konkurences nodrošināšanai un to konkursa procedūru plānojums, kurās tiek saņemts nepietiekams skaits piedāvājumu, shēmas īstenošanas gaitā tiek koriģēts, lai atjaunotu efektīvu konkurenci nākamajās konkursa procedūrās vai, ja to nevar nodrošināt, tiklīdz tas ir iespējams (66). |
104. |
Konkursa procedūrai principā vajadzētu būt atvērtai visiem atbalsttiesīgajiem saņēmējiem, lai ļautu izmakslietderīgi sadalīt atbalstu un mazinātu konkurences izkropļojumus. Tomēr konkursa procedūru var attiecināt tikai uz vienu vai vairākām īpašām atbalsta saņēmēju kategorijām, ja ir iesniegti pierādījumi, arī visi relevantie sabiedriskajā apspriešanā savāktie pierādījumi, piemēram, par to, ka
|
105. |
Ja dalībvalsts paļaujas uz 104. punkta (b) apakšpunktā minētajiem izņēmumiem attiecībā uz shēmu, kas darbosies ilgāk nekā trīs gadus, 92. punktā prasītajā analīzē būtu jāapsver arī tas, vai uz šiem izņēmumiem joprojām var paļauties. Jo īpaši dalībvalstīm jāapstiprina, ka šādas shēmas laika gaitā tiks pielāgotas, lai nodrošinātu, ka tehnoloģijas, kuru gadījumā piedāvājumi savstarpēji būs 10 % robežās, tiek piedāvātas, izmantojot vienu un to pašu konkurenci veicinošu konkursa procedūru. Tāpat, ja atjauninātā analīze saskaņā ar 92. punktu liecina, ka izmaksas mainījušās tā, ka piedāvājumi atšķiras par vairāk nekā 10 %, dalībvalsts var izvēlēties rīkot atsevišķus konkursus. |
106. |
Ja 90. punktā prasītā analīze liecina, ka varētu pastāvēt būtiska atšķirība starp piedāvājuma līmeņiem, ko dažādu kategoriju atbalsta saņēmēji varētu piedāvāt, dalībvalstīm būtu jāņem vērā lētāku tehnoloģiju pārmērīgas kompensācijas risks. Arī Komisija ņems to vērā savā novērtējumā. Attiecīgā gadījumā var būt nepieciešami cenu ierobežojumi, kas konkrētu kategoriju individuālajiem pretendentiem nosaka maksimālo cenu. Visi cenu ierobežojumi būtu jāpamato, atsaucoties uz 51., 52. un 53. punktā minēto atsauces projektu skaitlisko aprēķinu. |
107. |
Izņēmumus prasībai piešķirt atbalstu un noteikt atbalsta līmeni konkurenci veicinošā konkursa procedūrā var pamatot, iesniedzot pierādījumus, arī sabiedriskajā apspriešanā savāktos pierādījumus, ka ir piemērojams kāds no šiem apstākļiem:
|
108. |
Lai noteiktu atbalsta summu un piešķirtu atbalstu, dalībvalstis var arī izmantot konkurenci veicinošas sertifikātu/piegādātāja pienākuma shēmas ar nosacījumu, ka:
|
109. |
Dalībvalstis var arī izstrādāt atbalsta shēmas, kas vērstas uz dekarbonizāciju vai energoefektivitāti, samazinot nodokļus vai parafiskālās nodevas, piemēram, nodevas vides rīcībpolitikas mērķu finansēšanai. Šādām shēmām nav obligāti jāpiemēro konkurenci veicinoša konkursa procedūra. Tomēr šādu atbalstu principā piešķir vienādi visiem atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuri darbojas vienā un tajā pašā saimnieciskās darbības nozarē un kuriem ir tāda pati vai līdzīga faktiskā situācija attiecībā uz atbalsta pasākuma mērķiem vai uzdevumiem. Paziņotājai dalībvalstij ir jāizveido ikgadējs uzraudzības mehānisms, lai pārbaudītu, vai atbalsts joprojām ir nepieciešams. Šī iedaļa neattiecas uz nodokļu vai nodevu samazinājumiem, kas atspoguļo enerģijas vai saistīto pakalpojumu sniegšanas būtiskās izmaksas. Piemēram, šīs iedaļas darbības jomā neietilpst samazinājumi tīkla maksai vai maksai, ar ko finansē jaudas mehānismus. |
110. |
Ja nodokļu vai parafiskālo nodevu samazinājums samazina pamatdarbības kārtējās izmaksas, atbalsta summa nedrīkst pārsniegt starpību starp videi nekaitīgā projekta vai darbības un videi mazāk labvēlīgā hipotētiskā scenārija izmaksām. Ja videi nekaitīgāks projekts vai darbība var radīt potenciālus izmaksu ietaupījumus vai papildu ieņēmumus, tie jāņem vērā, nosakot atbalsta samērīgumu. |
111. |
Izstrādājot atbalsta shēmas, dalībvalstīm ir jāņem vērā informācija par atbalstu, kas jau iegūta no masas bilances sistēmas dokumentācijas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 30. pantu. |
112. |
Ja atbalsta pasākumu ietvaros tiek piešķirtas koncesijas vai citas priekšrocības, piemēram, tiesības izmantot zemi, jūras gultni vai upes vai tiesības uz infrastruktūras savienojumu, dalībvalstīm jānodrošina, ka šādas koncesijas tiek piešķirtas, balstoties uz objektīviem un pārredzamiem kritērijiem, kas saistīti ar pasākuma mērķiem (sk. 50. punktu). |
113. |
Ja atbalsts tiek piešķirts kā prioritārs aizdevums energosnieguma uzlabošanas pasākumu veicējam saskaņā ar energosnieguma līgumu, ar aizdevuma instrumentiem būtu jānodrošina, ka komerciālie parāda finansējuma sniedzēji nodrošina būtisku līdzinvestīcijas likmi. Tiek uzskatīts, ka tas tā ir, ja šāda likme nav mazāka par 30 % no pamatā esošā pakalpojuma sniedzēja energosnieguma līgumu portfeļa vērtības. Pakalpojumu sniedzēja veiktajai energosnieguma uzlabošanas pasākumu atmaksai ir jābūt vismaz vienādai ar aizdevuma nominālvērtību. Ja atbalsts tiek piešķirts garantijas veidā, valsts garantija nedrīkst pārsniegt 80 % no pamatā esošā aizdevuma pamatsummas, un kredītiestādei un valstij jāsedz zaudējumi proporcionāli un ar vienādiem nosacījumiem. Garantētajai summai proporcionāli jāsamazinās tā, lai garantija nekad nesegtu vairāk nekā 80 % no neatmaksātā aizdevuma. Valsts aizdevumam vai garantijai energosnieguma uzlabošanas pasākumu veicējam jābūt ne ilgākai par 10 gadiem. |
4.1.4. Izvairīšanās no nepamatotas negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību, kā arī balansēšana
114. |
Izņemot 70. punktu, 3.2.2. un 3.3. iedaļa nav piemērojama pasākumiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. |
115. |
Šo punktu piemēro no 2023. gada 1. jūlija. Subsīdija par tonnu novērsto CO2 ekvivalenta emisiju ir jānovērtē katram projektam vai – shēmu gadījumā – katram atsauces projektam un ir jānorāda pieņēmumi un metodika to aprēķināšanai. Cik vien iespējams, ar šo aplēsi būtu jānosaka neto emisiju samazinājums no darbības, ņemot vērā dzīves cikla emisijas, kas radušās vai samazinātas. Turklāt būtu jāapsver īstermiņa un ilgtermiņa mijiedarbība ar visām citām relevantajām rīcībpolitikām vai pasākumiem, arī Savienības ETS. Lai varētu salīdzināt dažādu vides aizsardzības pasākumu izmaksas, šai metodikai principā vajadzētu būt līdzīgai visiem dalībvalsts atbalstītajiem pasākumiem (67). |
116. |
Lai panāktu pozitīvu ietekmi uz vidi attiecībā uz dekarbonizāciju, ar atbalstu nedrīkst vienkārši pārlikt emisijas no vienas nozares uz otru, un tam jānodrošina siltumnīcefekta gāzu emisiju vispārējs samazinājums. |
117. |
Lai novērstu dubultu subsīdiju risku un nodrošinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pārbaudi, ar atbalstu rūpniecisko darbību dekarbonizācijai jāsamazina emisijas, kas rodas tieši no šīs rūpnieciskās darbības. Ar atbalstu rūpniecisko darbību energoefektivitātes uzlabošanai jāuzlabo atbalsta saņēmēju darbību energoefektivitāte. |
118. |
Izņemot 117. punkta pēdējā teikuma prasību, rūpniecisko darbību energoefektivitātes uzlabojumus var sekmēt ar atbalstu, kas piešķirts energosnieguma līgumu slēgšanas veicināšanai. |
119. |
Ja atbalstu energosnieguma līgumu slēgšanas veicināšanai nepiešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, valsts atbalsts principā jāpiešķir vienādi visiem atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuri darbojas vienā un tajā pašā saimnieciskās darbības nozarē un kuriem ir tāda pati vai līdzīga faktiskā situācija attiecībā uz atbalsta pasākuma mērķiem vai uzdevumiem. |
120. |
Lai novērstu līdzekļu piešķiršanu projektiem, kas netiek īstenoti un var bloķēt jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū, dalībvalstīm jāpierāda, ka tiks veikti pamatoti pasākumi, lai nodrošinātu, ka projekti, kuriem piešķirts atbalsts, faktiski tiks attīstīti, piemēram, nosakot skaidrus termiņus projektu izpildei, pārbaudot projektu realizējamību atbalsta saņemšanas pirmskvalifikācijas procesā, pieprasot, lai dalībnieki samaksā nodrošinājumu, vai uzraugot projekta izstrādi un būvniecību. Tomēr dalībvalstis var piešķirt lielāku elastību attiecībā uz pirmskvalifikācijas prasībām projektiem, kurus izstrādājuši MVU vai atjaunīgās enerģijas kopienas un kuri pilnībā pieder MVU vai atjaunīgās enerģijas kopienām, tādējādi mazinot šķēršļus to dalībai (68). |
121. |
Atbalsts dekarbonizācijai var tikt sniegts dažādi, arī kā sākotnējās dotācijas un līgumi par pastāvīgiem atbalsta maksājumiem, piemēram, līgumi par starpību (69). Atbalstu, kas sedz pamatā ar darbību, nevis investīcijām, saistītās izmaksas, vajadzētu izmantot tikai tad, ja dalībvalsts pierāda, ka tā rezultātā tiek pieņemti videi mazāk kaitīgi operacionālie lēmumi. |
122. |
Ja atbalsts galvenokārt ir vajadzīgs, lai segtu īstermiņa izmaksas, kas var būt mainīgas, piemēram, biomasas kurināmā izmaksas vai elektroenerģijas resursu izmaksas, un tiek izmaksāts laikposmā, kas ir ilgāks par vienu gadu, dalībvalstīm būtu jāapstiprina, ka ražošanas izmaksas, kas ir atbalsta summas pamatā, tiks uzraudzītas un atbalsta summa tiks atjaunināta vismaz reizi gadā. |
123. |
Atbalsts jāveido tā, lai novērstu jebkādu nepamatotu efektīvas tirgu darbības izkropļojumu un jo īpaši saglabātu efektīvus darbības stimulus un cenu signālus. Piemēram, cenu svārstībām un tirgus riskam joprojām jāattiecas uz atbalsta saņēmējiem, izņemot gadījumus, kad tas apdraud atbalsta mērķa sasniegšanu. Jo īpaši atbalsta saņēmējus nevajadzētu stimulēt izlaides produkciju piedāvāt lētāk par robežizmaksām, un viņi nedrīkst saņemt atbalstu par ražošanu periodā, kad šīs produkcijas tirgus vērtība ir negatīva (70). |
124. |
Komisija katrā individuālā gadījumā veiks novērtējumu par pasākumiem, kas ietver mērķorientētas infrastruktūras projektus. Novērtējumā Komisija cita starpā izsvērs infrastruktūras lielumu attiecībā pret konkrēto tirgu, ietekmi uz papildu tirgus investīciju iespējamību, to, cik lielā mērā infrastruktūra sākotnēji paredzēta individuālam lietotājam vai lietotāju grupai, un vai pastāv ticams plāns vai stingri noteiktas saistības izveidot savienojumu ar plašāku tīklu, jebkādu atkāpju vai atbrīvojumu no iekšējā tirgus tiesību aktiem ilgumu, attiecīgā tirgus struktūru un atbalsta saņēmēju pozīciju attiecīgajā tirgū. |
125. |
Piemēram, ja infrastruktūra sākotnēji savieno tikai ierobežotu lietotāju skaitu, kropļojošo ietekmi var mazināt, ja tā ietilpst plānā attīstīt plašāku Savienības tīklu, balstoties uz šādiem kritērijiem:
|
126. |
Lai neapdraudētu pasākuma mērķu vai citu Savienības vides aizsardzības mērķu sasniegšanu, nedrīkst radīt stimulus tādas enerģijas ražošanai, kas aizstātu mazāk piesārņojošus enerģijas veidus. Piemēram, atbalstot koģenerāciju, kuras pamatā ir neatjaunīgi energoresursi, vai atbalstot enerģijas ražošanu no biomasas, iespēju robežās nedrīkst radīt stimulus ražot elektroenerģiju vai siltumu laikā, kad tas nozīmētu tādu atjaunīgo energoresursu izmantojuma samazinājumu, kuri gaisa piesārņojumu nerada vispār. |
127. |
Atbalsts dekarbonizācijai var nepamatoti izkropļot konkurenci, ja ar to aizstāj investīcijas tīrākās alternatīvās, kas jau ir pieejamas tirgū, vai ja veidojas noteiktu tehnoloģiju iesīkste, tādējādi kavējot plašāku tirgus attīstību un tīrāku risinājumu izmantojumu. Tāpēc Komisija arī pārbaudīs, vai atbalsta pasākums nestimulē vai nepaildzina fosilo degvielu un enerģijas patēriņu (72), tādējādi kavējot tīrāku alternatīvu attīstību un ievērojami samazinot investīciju radīto kopējo labumu videi. Dalībvalstīm būtu jāpaskaidro, kā tās plāno no šā riska izvairīties, cita starpā nosakot saistības galvenokārt izmantot atjaunīgās vai mazoglekļa degvielas vai pakāpeniski atteikties no fosilā kurināmā resursu izmantošanas. |
128. |
Komisija uzskata, ka noteikti atbalsta pasākumi negatīvi ietekmē konkurenci un tirdzniecību, un tas, visticamāk, netiks kompensēts. Konkrēti, daži atbalsta pasākumi var saasināt tirgus nepilnības, radot neefektivitāti, kas nodara kaitējumu patērētājiem un sociālajai labklājībai. Piemēram, pasākumi, kas stimulē jaunas investīcijas enerģētikā vai rūpnieciskajā ražošanā, kurā izmanto vispiesārņojošāko fosilo kurināmo/degvielu, piemēram, ogles, dīzeļdegvielu, lignītu, naftu, kūdru un degslānekli, palielina negatīvas vidiskās eksternalitātes tirgū. Ņemot vērā šo kurināmo nesaderību ar Savienības klimata mērķrādītājiem, neuzskatīs, ka tiem ir pozitīva ietekme uz vidi. |
129. |
Tāpat pasākumi, kas stimulē jaunas investīcijas enerģētikā vai rūpnieciskajā ražošanā, kurā izmanto dabasgāzi, īstermiņā var samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un citus piesārņotājus, taču ilgtermiņā var saasināt negatīvas vidiskās eksternalitātes, salīdzinot ar alternatīvām investīcijām. Lai varētu uzskatīt, ka investīcijām dabasgāzē ir pozitīva ietekme uz vidi, dalībvalstīm jāpaskaidro, kā tās nodrošinās, ka investīcijas palīdz sasniegt Savienības 2030. gada klimata mērķrādītāju un 2050. gada klimatneitralitātes mērķrādītāju. Dalībvalstīm jo īpaši jāpaskaidro, kā tiks novērsta iesīkste šajā ar gāzi darbināmajā enerģijas ražošanā vai ar gāzi darbināmas enerģijas ražošanas iekārtās. Piemēram, tā pamatā var būt valsts dekarbonizācijas plāns ar saistošiem mērķrādītājiem un/vai var ietvert saistošas saistības atbalsta saņēmējam ieviest dekarbonizācijas tehnoloģijas, piemēram, CCS/CCU, vai aizstāt dabasgāzi ar atjaunīgo vai mazoglekļa gāzi, vai slēgt elektrostaciju termiņā, kas atbilst Savienības klimata mērķrādītājiem. Saistībām jāietver viens vai vairāki ticami emisiju samazinājuma atskaites punkti ceļā uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. |
130. |
Biodegvielas ražošana no pārtikas un lopbarības kultūrām var radīt papildu pieprasījumu pēc zemes un izraisīt lauksaimniecības zemes platību paplašināšanos teritorijās ar augstu oglekļa uzkrājumu, piemēram, mežos, mitrājos un kūdrājos, tādējādi radot papildu siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpēc Direktīva (ES) 2018/2001 ierobežo no pārtikas un dzīvnieku barības kultūrām ražota biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā apjomu, ko ieskaita virzībā uz atjaunīgās enerģijas mērķrādītājiem. Komisija uzskata, ka atsevišķi atbalsta pasākumi var saasināt netiešās negatīvās eksternalitātes. Tāpēc Komisija principā uzskatīs, ka valsts atbalsts biodegvielai, bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, biogāzei un biomasas kurināmajam, kas pārsniedz maksimālās robežvērtības, kuras nosaka to atbilstību atjaunīgo energoresursu enerģijas bruto galapatēriņa aprēķināšanai attiecīgajā dalībvalstī saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 26. pantu, visticamāk, nerada pasākuma negatīvo ietekmi atsverošas pozitīvas sekas. |
131. |
Ja tiek konstatēti papildu konkurences izkropļojumu riski vai pasākumi ir īpaši inovatīvi vai sarežģīti, Komisija var piemērot 76. punktā izklāstītos nosacījumus. |
132. |
Attiecībā uz individuālā atbalsta pasākumiem vai shēmām, kur ieguvēji ir īpaši ierobežots atbalsta saņēmēju skaits vai jau esošs atbalsta saņēmējs, dalībvalstīm papildus būtu jāpierāda, ka ierosinātā atbalsta pasākuma rezultātā neradīsies konkurences izkropļojumi, piemēram, ar lielāku ietekmi tirgū. Pat tad, ja atbalsts tieši nepalielina ietekmi tirgū, tas šādu ietekmi var radīt netieši, nemotivējot esošos konkurentus paplašināt darbību vai veicinot to aiziešanu no tirgus, vai atturot jaunu konkurentu ienākšanu tirgū. Novērtējot šādu atbalsta pasākuma negatīvo ietekmi, Komisija savā analīzē pievērsīsies atbalsta paredzamajai ietekmei uz konkurenci starp uzņēmumiem attiecīgajā produktu tirgū, attiecīgā gadījumā – arī augšupējos vai lejupējos tirgos, un jaudas pārpalikuma riskam. Turklāt Komisija novērtēs iespējamo negatīvo ietekmi uz tirdzniecību, tai skaitā risku, ka starp dalībvalstīm varētu notikt “subsidēšanas sacensība”, jo īpaši attiecībā uz atrašanās vietas izvēli. |
133. |
Ja atbalsts tiek piešķirts bez konkurenci veicinošas konkursa procedūras un no pasākuma labumu gūst īpaši ierobežots atbalsta saņēmēju skaits vai jau esošs atbalsta saņēmējs, Komisija var pieprasīt, lai dalībvalsts nodrošina, ka atbalsta saņēmējs izplata zinātību, kas iegūta atbalstītā projekta rezultātā, lai paātrinātu veiksmīgi demonstrēto tehnoloģiju ieviešanu. |
134. |
Ja ir izpildīti visi pārējie saderības nosacījumi, Komisija dekarbonizācijas pasākumu bilanci parasti uzskata par pozitīvu (tas ir, iekšējā tirgus izkropļojumus atsver pozitīvā ietekme), ņemot vērā to devumu klimata pārmaiņu mazināšanā, kas noteikts kā vides mērķis Regulā (ES) 2020/852, un/vai ņemot vērā to pienesumu Savienības enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanā, ja vien nav acīm redzamu pazīmju par neatbilstību principam “nenodarīt būtisku kaitējumu” (73). Ja iepriekš minētais pieņēmums nav piemērojams, Komisija izvērtēs, vai pozitīvā ietekme (tai skaitā atbilstība 4.1.4. iedaļas punktiem un jebkurām saistībām atbilstīgi 129. punktam) atsver negatīvo ietekmi uz iekšējo tirgu. |
4.2. Atbalsts ēku energosnieguma un vidiskā snieguma uzlabošanai
4.2.1. Atbalsta nepieciešamības pamatojums
135. |
Pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot ēku energosniegumu un vidisko sniegumu, ir vērsti uz negatīvām eksternalitātēm – rada individuālus stimulus sasniegt enerģijas ietaupījuma un siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņotāju emisiju samazināšanas mērķrādītājus. Papildus vispārējām tirgus nepilnībām, kas norādītas 3. nodaļā, konkrētas tirgus nepilnības var rasties ēku energosnieguma un vidiskā snieguma jomā. Piemēram, veicot ēku renovācijas darbus, labumu no energosnieguma un vidiskā snieguma uzlabošanas pasākumiem parasti gūst ne tikai ēkas īpašnieks, kas parasti sedz renovācijas izmaksas, bet arī īrnieks. Tāpēc Komisija uzskata, ka var būt nepieciešams valsts atbalsts tādu investīciju veicināšanai, kuru mērķis ir uzlabot ēku energosniegumu un vidisko sniegumu. |
4.2.2. Darbības joma un atbalstītās darbības
136. |
Atbalstu var piešķirt ēku energoefektivitātes uzlabošanai. |
137. |
Šādu atbalstu var apvienot ar atbalstu jebkuriem vai visiem no šiem pasākumiem:
|
138. |
Atbalstu var piešķirt arī ēkas iekšpusē esošā siltumapgādes vai aukstumapgādes aprīkojuma energosnieguma uzlabošanai. Atbalsts siltumapgādes vai aukstumapgādes iekārtām, kas tieši saistītas ar centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmām, tiks novērtēts saskaņā ar 4.10. iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem, kas piemērojami atbalstam centralizētajai siltumapgādei un aukstumapgādei. Atbalstu ražošanas procesu energoefektivitātes uzlabošanai un enerģiju ražojošām iekārtām, ko izmanto mašīnu darbināšanai, novērtēs saskaņā ar 4.1. iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem, kas piemērojami atbalstam siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un piesaistei. |
139. |
Atbalstam jāveicina:
|
140. |
Atbalstu ēku energosnieguma uzlabošanai var piešķirt arī MVU un maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, kas nodrošina energosnieguma uzlabošanas pasākumus, lai veicinātu energosnieguma līgumus jeb energoefektivitātes līgumus Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 27. punkta nozīmē. |
4.2.3. Stimulējoša ietekme
141. |
Šo pamatnostādņu 142. un 143. punktā izklāstītās prasības ir piemērojamas papildus 3.1.2. iedaļā izklāstītajām prasībām. |
142. |
Komisija principā uzskata, ka atbalstam projektiem, kuru atmaksāšanās periods (75) ir mazāks par pieciem gadiem, stimulējošas ietekmes nav. Dalībvalsts tomēr var iesniegt pierādījumus, kas apliecina, ka atbalsts ir nepieciešams, lai izraisītu izmaiņas uzvedībā, pat ja projektiem ir īsāks atmaksāšanās periods. |
143. |
Ja Savienības tiesību aktos uzņēmumiem ir noteikti minimālie energosnieguma standarti, kas kvalificējami kā Savienības standarti, atbalsts visām nepieciešamajām investīcijām, kas uzņēmumiem dod iespēju izpildīt šos standartus, tiks uzskatīts par pasākumu ar stimulējošu ietekmi ar nosacījumu, ka atbalsts tiek piešķirts, pirms prasības attiecīgajam uzņēmumam kļūst obligātas (76). Dalībvalstij jānodrošina, ka atbalsta saņēmēji iesniedz precīzu renovācijas plānu un grafiku, kurā pierādīts, ka atbalstītā renovācija ir vismaz pietiekama, lai panāktu ēkas atbilstību šiem minimālajiem energosnieguma standartiem. |
4.2.4. Konkurences un tirdzniecības izkropļojumu minimalizēšana
4.2.4.1.
144. |
Šo pamatnostādņu 145. punktā noteiktā prasība ir piemērojama papildus 3.2.1.2. iedaļā izklāstītajām prasībām. |
145. |
Atbalsts energosnieguma līgumu veicināšanai var izpausties kā aizdevums vai garantija energosnieguma uzlabošanas pasākumu veicējam saskaņā ar energosnieguma līgumu, vai arī tas var būt finanšu produkts, kura mērķis ir finansēt attiecīgo pakalpojumu sniedzēju (piemēram, faktorings, forfeitings). |
4.2.4.2.
146. |
Attiecināmās izmaksas atbilst investīciju izmaksām, kas tieši saistītas ar augstāka energosnieguma vai vidiskā snieguma līmeņa sasniegšanu. |
147. |
Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 30 % no attiecināmajām izmaksām par pasākumiem, kas minēti 139. punkta (a) un (c) apakšpunktā. Pasākumiem, kas minēti 139. punkta (b) apakšpunktā, atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 25 %. Ja atbalstu investīcijām, kas uzņēmumiem dod iespēju izpildīt minimālos energosnieguma standartus, kuri kvalificējami kā Savienības standarti, piešķir mazāk nekā 18 mēnešus pirms Savienības standartu stāšanās spēkā, atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 20 % no attiecināmajām izmaksām par pasākumiem, kas minēti 139. punkta (a) un (c) apakšpunktā, vai 15 % no attiecināmajām izmaksām par pasākumiem, kuri minēti 139. punkta (b) apakšpunktā. |
148. |
Attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts esošo ēku energosnieguma uzlabošanai, atbalsta intensitāti var palielināt par 15 procentpunktiem, ja energosnieguma uzlabojumu rezultātā primārās enerģijas pieprasījums samazinās vismaz par 40 %. Tomēr šis atbalsta intensitātes palielinājums neattiecas uz gadījumiem, kad projekts, kaut arī nodrošina primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu par 40 % vai vairāk, neuzlabo ēkas energosniegumu vairāk, nekā paredz minimālie energosnieguma standarti, kas kvalificējami kā Savienības standarti, kuri stājas spēkā mazāk nekā 18 mēnešu laikā. |
149. |
Atbalsta intensitāti var palielināt par 20 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir maziem uzņēmumiem, vai par 10 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir vidējiem uzņēmumiem. |
150. |
Atbalsta intensitāti var palielināt par 15 procentpunktiem investīcijām atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, vai par 5 procentpunktiem investīcijām atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem. |
151. |
Atkarībā no pasākuma īpašajām iezīmēm dalībvalsts, balstoties uz finansējuma deficīta analīzi, kā noteikts 48., 51. un 52. punktā, var arī pierādīt, ka ir vajadzīga lielāka atbalsta summa. Atbalsta summa nedrīkst pārsniegt finansējuma deficītu, kā noteikts 51. un 52. punktā. Ja atbalstu investīcijām, kas uzņēmumiem dod iespēju izpildīt minimālos energosnieguma standartus, kuri kvalificējami kā Savienības standarti, piešķir mazāk nekā 18 mēnešus pirms Savienības standartu stāšanās spēkā, maksimālā atbalsta summa nedrīkst pārsniegt 70 % no finansējuma deficīta. |
152. |
Ja atbalstu piešķir atbilstoši konkurenci veicinošai konkursa procedūrai, ko veic saskaņā ar 49. un 50. punktā izklāstītajiem kritērijiem, atbalsta summu uzskata par samērīgu. Ja atbalstu investīcijām, kas ļauj uzņēmumiem izpildīt minimālos energosnieguma standartus, kuri kvalificējami kā Savienības standarti, piešķir mazāk nekā 18 mēnešus pirms Savienības standartu stāšanās spēkā, dalībvalstij ir jānodrošina, ka tiek pienācīgi novērsts pārmērīgas kompensācijas risks, piemēram, nosakot cenu ierobežojumus. |
153. |
Uz atbalstu, kas piešķirts kā finanšu instruments, neattiecas atbalsta maksimālā intensitāte, kas noteikta 147.–151. punktā. Ja atbalstu piešķir garantijas veidā, tā nedrīkstētu pārsniegt 80 % no pamatā esošā aizdevuma. Ja atbalstu piešķir aizdevuma veidā, ēkas īpašniekiem energoefektivitātes fondam, atjaunīgās enerģijas fondam vai citam finanšu starpniekam jāatmaksā vismaz aizdevuma nominālvērtība. |
4.2.4.3.
154. |
Prasības, kas izklāstītas 155.–157. punktā, ir piemērojamas papildus 3.2.2. iedaļā izklāstītajām prasībām. |
155. |
Atbalsts investīcijām iekārtās, kurās izmanto dabasgāzi, lai uzlabotu ēku energoefektivitāti, var īstermiņā samazināt enerģijas pieprasījumu, bet ilgtermiņā, salīdzinot ar alternatīvām investīcijām, var palielināt negatīvas vidiskās eksternalitātes. Atbalsts tādu iekārtu uzstādīšanai, kurās izmanto dabasgāzi, var nepamatoti izkropļot konkurenci, ja tas izstumj investīcijas tīrākās alternatīvās tehnoloģijās, kas jau ir pieejamas tirgū, vai ja tas rada noteiktu tehnoloģiju iesīksti, tādējādi kavējot tīrāku tehnoloģiju tirgus attīstību un to izmantošanu. Maz ticams, ka pozitīvā ietekme no pasākumiem, kas rada šādu izstumšanas vai iesīkstes efektu, atsvērs to negatīvo ietekmi uz konkurenci. Veicot novērtējumu, Komisija apsvērs, vai iekārta, kurā izmanto dabasgāzi, aizstāj energoaprīkojumu, kurā tiek izmantots vispiesārņojošākais fosilais kurināmais, piemēram, nafta un ogles. |
156. |
Energoaprīkojumam, kurā tiek izmantots piesārņojošs fosilais kurināmais, piemēram, nafta un ogles, tirgū jau ir pieejamas alternatīvas. Šajā sakarā neuzskata, ka atbalsts tāda energoefektīva energoaprīkojuma uzstādīšanai, kurā izmanto šādu kurināmo, rada tādu pašu pozitīvu ietekmi kā atbalsts tīrāka energoaprīkojuma uzstādīšanai. Pirmkārt, nelielo uzlabojumu enerģijas pieprasījuma samazinājumā atsver lielākas oglekļa emisijas, kas saistītas ar fosilā kurināmā izmantošanu. Otrkārt, atbalsta piešķiršana tāda energoaprīkojuma uzstādīšanai, kurā izmanto cieto vai šķidro fosilo kurināmo, ir saistīta ar ievērojamu risku, ka tiks radīta fosilā kurināmā tehnoloģiju iesīkste un ka, novirzot pieprasījumu no energoaprīkojuma, kurā neizmanto cieto vai šķidro fosilo kurināmo, tiks pārvirzītas investīcijas tīrākās un inovatīvākās tirgū pieejamās alternatīvās. Tas arī kavētu nefosilo degvielu tehnoloģiju tirgus tālāku attīstību. Tāpēc Komisija uzskata, ka atbalsta negatīvo ietekmi uz konkurenci, ko radītu energoaprīkojums, kurā izmanto cieto vai šķidro fosilo kurināmo, visticamāk, nevarētu kompensēt. |
157. |
Ja atbalstu piešķir kā dotāciju, pašu kapitālu, garantiju vai aizdevumu energoefektivitātes vai atjaunīgās enerģijas fondam vai citam finanšu starpniekam, Komisija pārbaudīs, vai ir ieviesti nosacījumi, kas nodrošina, ka energoefektivitātes vai atjaunīgās enerģijas fonds vai citi finanšu starpnieki nesaņem nepamatotas priekšrocības un energosnieguma atbalsta pasākuma īstenošanā piemēro komerciāli pamatotu investīciju stratēģiju. Proti, jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:
|
4.3. Atbalsts tīrai mobilitātei
158. |
Šo pamatnostādņu 4.3.1. un 4.3.2. iedaļā ir izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem valsts atbalsts noteiktām investīcijām CO2 un citu piesārņotāju emisiju samazināšanai vai novēršanai gaisa, autoceļu, dzelzceļa, ūdensceļu un jūras transporta nozarē var veicināt saimnieciskās darbības attīstību videi nekaitīgā veidā, neatstājot nelabvēlīgu iespaidu uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā Savienības kopīgajām interesēm. |
159. |
Šīs pamatnostādnes neattiecas uz atbalstu investīcijām mazas noslodzes un lielas noslodzes autotransporta līdzekļos, kurus darbina ar gāzi (proti, LNG, CNG un biogāzi), un attiecīgajā gāzes uzpildes infrastruktūrā autoceļos, izņemot LNG infrastruktūru, kas paredzēta tikai lielas noslodzes autotransporta līdzekļu uzpildei. Balstoties uz pašreizējo tirgus attīstības posmu, paredzams, ka šīm tehnoloģijām salīdzinājumā ar tīrākām un inovatīvākām alternatīvām būs ievērojami mazāks potenciāls sekmēt klimata pārmaiņu mīkstināšanu un gaisa piesārņojuma mazināšanu, tādējādi paredzams, ka tās nepamatoti izkropļos konkurenci, izstumjot investīcijas šajās tīrākajās alternatīvās un radot tādu mobilitātes risinājumu iesīksti, kas neatbilst 2030. un 2050. gada mērķrādītājiem. |
4.3.1. Atbalsts tīru transportlīdzekļu un tīra mobilo dienestu aprīkojuma iegādei un nomai, kā arī transportlīdzekļu un mobilo dienestu aprīkojuma modernizācijai
4.3.1.1.
160. |
Lai sasniegtu Savienības juridiski saistošo klimatneitralitātes mērķi līdz 2050. gadam, paziņojumā par Eiropas zaļo kursu tika noteikts mērķis līdz 2050. gadam samazināt transporta emisijas par vismaz 90 % salīdzinājumā 1990. gada līmeņiem. Paziņojumā par ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju (77) ir izklāstīts, kā šo mērķi sasniegt, dekarbonizējot gan atsevišķus transporta veidus, gan visu transporta ķēdi kopumā (78). |
161. |
Lai gan esošās rīcībpolitikas var paredzēt stimulus tīro transportlīdzekļu ieviešanai, nosakot saistošus CO2 emisiju mērķrādītājus ražotāju jaunajam autotransporta līdzekļu parkam (79), internalizējot klimata un vidiskās eksternalitātes (80) vai palielinot transportlīdzekļu pieprasījumu ar publiskā iepirkuma starpniecību (81), tās nevar būt pietiekamas, lai pilnībā novērstu tirgus nepilnības, kas ietekmē attiecīgo nozari. Neraugoties uz esošajām rīcībpolitikām, atsevišķi tirgus šķēršļi un tirgus nepilnības var netikt novērsti, arī tīro transportlīdzekļu finansiālā pieejamība salīdzinājumā ar parastajiem transportlīdzekļiem, ierobežota uzlādes vai uzpildes infrastruktūras pieejamība un vidisko eksternalitāšu esība. Tāpēc dalībvalstis var sniegt atbalstu šo atlikušo tirgus nepilnību novēršanai un atbalstīt tīras mobilitātes nozares attīstību. |
4.3.1.2.
162. |
Atbalstu var piešķirt jaunu vai lietotu tīru transportlīdzekļu iegādei un nomai, kā arī tīra mobilo dienestu aprīkojuma iegādei un nomai. |
163. |
Atbalstu var piešķirt arī transportlīdzekļu vai mobilo dienestu aprīkojuma modernizācijai, pārbūvei un pielāgošanai šādos gadījumos:
|
4.3.1.3.
164. |
Šo pamatnostādņu 165.–169. punktā izklāstītie nosacījumi ir piemērojami papildus nosacījumiem, kas noteikti 3.1.2. iedaļā. |
165. |
Dalībvalstij ir jāiesniedz ticams hipotētiskais scenārijs atbalsta neesības gadījumā. Hipotētiskais scenārijs atbilst investīcijām ar tādu pašu jaudu, izmantošanas laiku un attiecīgā gadījumā citiem relevantiem tehniskajiem parametriem kā videi nekaitīgām investīcijām. Ja investīcija attiecas uz tīro transportlīdzekļu vai tīra mobilo dienestu aprīkojuma iegādi vai nomu, tad hipotētiskais scenārijs parasti ir tādas pašas kategorijas un tās pašas jaudas transportlīdzekļu vai mobilo dienestu aprīkojuma iegāde vai noma, kuri atbilst vismaz Savienības standartiem un kurus – ja piemērojams – varētu iegādāties vai nomāt bez atbalsta. |
166. |
Hipotētiskais scenārijs var būt ekspluatācijā esošā transportlīdzekļa vai mobilo dienestu aprīkojuma uzturēšana periodā, kas atbilst videi nekaitīgas investīcijas izmantošanas laikam. Šādā gadījumā būtu jāņem vērā diskontētās uzturēšanas, remonta un modernizācijas izmaksas šajā periodā. |
167. |
Citos gadījumos hipotētiskais scenārijs var ietvert transportlīdzekļa vai mobilo dienestu aprīkojuma vēlāku nomaiņu, un šādā gadījumā būtu jāņem vērā transportlīdzekļa vai mobilo dienestu aprīkojuma diskontētā vērtība un jāizlīdzina transportlīdzekļa vai aprīkojuma attiecīgā saimnieciskās izmantošanas laika starpība. Šī pieeja var būt īpaši aktuāla transportlīdzekļiem ar ilgāku saimnieciskās izmantošanas laiku, piemēram, kuģiem, dzelzceļa ritošajam sastāvam vai gaisa kuģiem. |
168. |
Transportlīdzekļiem vai mobilo dienestu aprīkojumam, uz ko attiecas nomas līgumi, tīru transportlīdzekļu vai tīra mobilo dienestu aprīkojuma nomas diskontētā vērtība būtu jāsalīdzina ar tādu transportlīdzekļu vai mobilo dienestu aprīkojuma nomas diskontēto vērtību, kas ir videi mazāk labvēlīgi un tiktu izmantoti, ja attiecīgā atbalsta nebūtu. |
169. |
Ja investīcija ir aprīkojuma pievienošana esošam transportlīdzeklim vai mobilo dienestu aprīkojumam, lai uzlabotu tā vidisko sniegumu (piemēram, piesārņojuma kontroles sistēmu modernizācija), attiecināmās izmaksas var būt kopējās investīciju izmaksas. |
4.3.1.4.
4.3.1.4.1. Piemērotība
170. |
Prasības, kas izklāstītas 171. punktā, ir piemērojamas papildus 3.2.1.2. iedaļā izklāstītajām prasībām. |
171. |
Pārbaudot alternatīvu rīcībpolitikas instrumentu piemērotību, būtu jāņem vērā cita veida intervences (kas nav valsts atbalsts) iespējas tīras mobilitātes tirgus attīstības stimulēšanai un to paredzamā ietekme salīdzinājumā ar ierosinātā pasākuma ietekmi. Šādas cita veida intervences var ietvert tādu vispārēju pasākumu ieviešanu, kuru mērķis ir veicināt tīru transportlīdzekļu iegādi, piemēram, ekoloģisko prēmiju shēmas vai nodošanas metāllūžņos shēmas, vai mazemisiju zonu izveide attiecīgajā dalībvalstī. |
4.3.1.4.2. Samērīgums
172. |
Atbalsts nedrīkst pārsniegt izmaksas, kas nepieciešamas, lai veicinātu attiecīgās saimnieciskās darbības attīstību veidā, kas paaugstina vides aizsardzības līmeni (tas ir, pārejot no tradicionālajiem uz tīrajiem transportlīdzekļiem un mobilo dienestu tīru aprīkojumu), salīdzinot ar hipotētisko scenāriju atbalsta neesības gadījumā. Valsts atbalstu var uzskatīt par samērīgu, ja ir izpildīti 173.–181. punktā izklāstītie nosacījumi. |
173. |
Parasti atbalsts jāpiešķir atbilstoši konkurenci veicinošai konkursa procedūrai, ko veic saskaņā ar 49. un 50. punktā izklāstītajiem kritērijiem. |
174. |
Ja konkurenci veicinošā konkursa procedūrā tiek ietverti citi kritēriji, nevis pieteikuma iesniedzēja prasītā atbalsta summa, piemēro 50. punktu. Atlases kritēriji var būt saistīti, piemēram, ar paredzamajiem investīciju radītajiem ieguvumiem videi CO2 ekvivalenta vai citu piesārņotāju samazināšanas izteiksmē visā to izmantošanas laikā. Šādos gadījumos, lai būtu vieglāk noteikt ieguvumu videi, dalībvalsts var prasīt pieteikuma iesniedzējiem savos piedāvājumos attiecīgos gadījumos norādīt paredzamo emisijas samazināšanas līmeni investīciju rezultātā, salīdzinot ar salīdzināma, Savienības standartiem atbilstoša transportlīdzekļa emisiju līmeni. Konkurenci veicinošā konkursa procedūrā izmantotie vidiskie kritēriji var ietvert arī ekspluatācijas cikla apsvērumus, piemēram, nolietota produkta apsaimniekošanas ietekmi uz vidi. |
175. |
Konkurenci veicinošas konkursa procedūras struktūrai ir jānodrošina, lai pieteikuma iesniedzēji būtu pietiekami motivēti iesniegt pieteikumus projektiem, kas saistīti ar bezemisiju transportlīdzekļu iegādi, kuri parasti ir dārgāki par videi mazāk labvēlīgām alternatīvām, ciktāl tās ir pieejamas attiecīgajam transporta veidam. Tas nozīmē, ka ir arī jānodrošina, ka atlases kritēriju piemērošana nenostāda šādus projektus neizdevīgā situācijā salīdzinājumā ar citiem tīrajiem transportlīdzekļiem, kas nav kvalificējami kā bezemisiju transportlīdzekļiem. Piemēram, vidiskos kritērijus var veidot kā prēmijas, kas ļauj piešķirt augstāku punktu skaitu projektiem, kuri rada ieguvumus videi papildus ieguvumiem, kuri izriet no atbilstības prasībām vai pasākuma primārā mērķa. Attiecīgā gadījumā var būt nepieciešami cenu ierobežojumi, nosakot konkrētu kategoriju individuāliem pretendentiem maksimālo cenu. Visi cenu ierobežojumi būtu jāpamato, atsaucoties uz 51., 52. un 53. punktā minēto atsauces projektu skaitlisko aprēķinu. |
176. |
Atkāpjoties no 173.–175. punktā noteiktā, atbalstu var piešķirt bez konkurenci veicinošas konkursa procedūras šādos gadījumos:
|
177. |
Šo pamatnostādņu 176. punktā minētajos gadījumos atbalstu var uzskatīt par samērīgu, ja tas nepārsniedz 40 % no attiecināmajām izmaksām. Atbalsta intensitāti var palielināt par 10 procentpunktiem bezemisiju transportlīdzekļiem, par 10 procentpunktiem vidējiem uzņēmumiem vai par 20 procentpunktiem maziem uzņēmumiem. |
178. |
Attiecināmās izmaksas ir investīcijas neto papildu izmaksas. Tās aprēķina kā starpību, no vienas puses, starp tīra transportlīdzekļa, ko paredzēts iegādāties vai nomāt, kopējām īpašumtiesību izmaksām un, no otras puses, starp atbalstu un kopējām īpašumtiesību izmaksām hipotētiskajā scenārijā. Izmaksas, kas nav tieši saistītas ar augstāka vides aizsardzības līmeņa sasniegšanu, nav attiecināmās izmaksas. |
179. |
Attiecībā uz transportlīdzekļu vai mobilo dienestu aprīkojuma modernizāciju saskaņā ar 169. punktu attiecināmās izmaksas var būt modernizācijas kopējās izmaksas ar nosacījumu, ka hipotētiskajā scenārijā transportlīdzekļi vai mobilo dienestu aprīkojums saglabā tādu pašu saimnieciskās izmantošanas laiku, kāds būtu, ja modernizācija netiktu veikta. |
180. |
Atkarībā no pasākuma īpašajām iezīmēm dalībvalsts, balstoties uz finansējuma deficīta analīzi, kā noteikts 48., 51. un 52. punktā, var arī pierādīt, ka ir vajadzīga lielāka atbalsta summa. Šādā gadījumā dalībvalstij jāveic ex post uzraudzība, lai pārbaudītu izdarītos pieņēmumus par vajadzīgo atbalsta līmeni un ieviestu atgūšanas mehānismu, kā noteikts 55. punktā. Atbalsta summa nedrīkst pārsniegt finansējuma deficītu, kā noteikts 51. un 52. punktā. |
181. |
Individuāla atbalsta gadījumā atbalsta summu var noteikt, balstoties uz finansējuma deficīta analīzi, kā norādīts 48., 51. un 52. punktā. Šādos gadījumos dalībvalstij jāveic ex post uzraudzība, lai pārbaudītu izdarītos pieņēmumus par vajadzīgo atbalsta līmeni un ieviestu atgūšanas mehānismu, kā noteikts 55. punktā. |
4.3.1.5.
182. |
Prasības, kas izklāstītas 183.–189. punktā, ir piemērojamas papildus 3.2.2. iedaļā izklāstītajām prasībām. |
183. |
Komisija uzskata, ka atbalsts investīcijām transportlīdzekļos un mobilo dienestu aprīkojumā, kuros izmanto dabasgāzi, īstermiņā var samazināt siltumnīcefekta gāzu un citu piesārņotāju emisijas, bet ilgtermiņā, salīdzinot ar alternatīvām investīcijām, var radīt negatīvas vidiskās eksternalitātes. Atbalsts tādu transportlīdzekļu un mobilo dienestu aprīkojuma iegādei, kuros izmanto dabasgāzi, var nepamatoti izkropļot konkurenci, ja tas izstumj investīcijas tīrākās alternatīvās tehnoloģijās, kas jau ir pieejamas tirgū, vai ja tas rada noteiktu tehnoloģiju iesīksti, tādējādi kavējot tīrāku tehnoloģiju tirgus attīstību un to izmantošanu. Tāpēc Komisija uzskata, ka šādos gadījumos negatīvo ietekmi, ko radītu atbalsts transportlīdzekļiem un mobilo dienestu aprīkojumam, kuros izmanto dabasgāzi, visticamāk, nevarētu kompensēt. |
184. |
Tomēr var uzskatīt, ka atbalstam CNG un LNG ūdensceļu transportlīdzekļu un mobilo dienestu aprīkojuma iegādei vai nomai nav ilgtermiņa iesīkstes efekta un tas neizstumj investīcijas tīrākās tehnoloģijās, ja dalībvalsts pierāda, ka tīrākas alternatīvas nav jau pieejamas tirgū un nav paredzams, ka tās būs pieejamas tuvākajā laikā (83). |
185. |
Autoceļu, ūdensceļu un dzelzceļa transporta nozarēs tirgū jau ir pieejamas alternatīvas transportlīdzekļiem, kuros izmanto vispiesārņojošākās fosilās degvielas, piemēram, dīzeļdegvielu, benzīnu vai sašķidrinātu naftas gāzi (LPG). Atbalsta piešķiršana šādiem transportlīdzekļiem ir saistīta ar ievērojamu risku radīt konvencionālo tehnoloģiju iesīksti un izstumt investīcijas tīrākās tirgū pieejamās alternatīvās, novirzot pieprasījumu no videi nekaitīgākiem transportlīdzekļiem. Tas arī kavētu nefosilo degvielu tehnoloģiju tirgus tālāku attīstību. Tāpēc šajā sakarā neuzskata, ka atbalsts minēto transportlīdzekļu iegādei vai nomai, pat ja tie ir jaunās paaudzes transportlīdzekļi, kas attiecīgā gadījumā pārsniedz Savienības standartus, sniedz tādu pašu pozitīvu efektu kā atbalsts tādu tīro transportlīdzekļu iegādei vai nomai, kuriem ir mazākas tiešās (izpūtēja/izplūdes) CO2 emisijas. Tāpēc Komisija uzskata, ka ir maz ticams, ka tiks kompensēta negatīvā ietekme uz konkurenci, kāda ir atbalstam, kuru piešķir transportlīdzekļiem, kas izmanto vispiesārņojošākās fosilās degvielas, piemēram, dīzeļdegvielu, benzīnu vai LPG. |
186. |
Nav gaidāms, ka bezemisiju gaisa kuģi, vai tie būtu darbināmi ar elektroenerģiju vai ūdeņradi, tuvākajā laikā kļūs pieejami tirgū. Balstoties uz to, Komisija uzskata, ka negatīvo ietekmi, ko rada valsts atbalsts tīriem gaisa kuģiem, kas nav bezemisiju gaisa kuģi, var kompensēt tā pozitīvā ietekme, ja tas sekmē jaunu, efektīvāku un videi daudz nekaitīgāku gaisa kuģu ieviešanu vai paātrinātu ieviešanu tirgū saskaņā ar trajektoriju uz klimatneitralitāti, neradot noteiktu tehnoloģiju iesīksti un neizstumjot investīcijas tīrākās alternatīvās. |
187. |
Lai attiecīgā gadījumā mazinātu gaisa transporta atbalsta īpaši kropļojošo ietekmi, arī ņemot vērā atbalsta saņēmēja tirgus pozīciju, vai lai palielinātu pasākumu pozitīvo ietekmi, Komisija var prasīt, lai atbalsta saņēmējs izņem no ekspluatācijas līdzvērtīgu skaitu videi mazāk draudzīgu gaisa kuģu, kuru pacelšanās masa ir līdzīga gaisa kuģiem, kas iegādāti vai iznomāti ar valsts atbalstu. |
188. |
Novērtējot konkurences izkropļojumus, ko rada atbalsts tīro transportlīdzekļu vai mobilo dienestu aprīkojuma iegādei, Komisija izsvērs, vai jaunu transportlīdzekļu nodošana ekspluatācijā izraisītu tirgus nepilnības vai saasinātu esošās tirgus nepilnības, piemēram, jaudas pārpalikumu attiecīgajā nozarē. |
189. |
Lai novērstu paredzamo lielāku kropļojošo ietekmi, ko rada pasākumi, ar kuriem piešķir mērķorientētu atbalstu atsevišķam atbalsta saņēmējam vai ierobežotam skaitam konkrētu atbalsta saņēmēju, ja netiek rīkots konkurenci veicinošs konkurss (84), dalībvalstij pienācīgi jāpamato pasākuma koncepcija un jāpierāda, ka ir pienācīgi novērsti lielākie konkurences kropļošanas riski (85). |
4.3.2. Atbalsts uzlādes vai uzpildes infrastruktūras ieviešanai
4.3.2.1.
190. |
Plašai tīro transportlīdzekļu izplatībai un pārejai uz bezemisiju mobilitāti ir nepieciešams visaptverošs uzlādes un uzpildes infrastruktūras tīkls. Faktiski īpaši kritisks šķērslis tīro transportlīdzekļu ieviešanai tirgū ir ierobežota infrastruktūras pieejamība to uzlādei vai uzpildei. Turklāt uzlādes un uzpildes infrastruktūra dalībvalstīs atšķiras. Tajā pašā laikā, kamēr ekspluatācijā esošo tīro transportlīdzekļu īpatsvars joprojām ir ierobežots, tirgus vien var nespēt nodrošināt nepieciešamo uzlādes un uzpildes infrastruktūru. |
191. |
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/94/ES (86) ir izveidota vienota pasākumu sistēma alternatīvu degvielu infrastruktūras ieviešanai transporta nozarē Savienībā un ir paredzēta vienotu pasākumu sistēma šādas infrastruktūras ieviešanai. Turklāt arī citas tīro transportlīdzekļu izmantošanu veicinošas rīcībpolitikas jau var dot investīciju signālus uzlādes un uzpildes infrastruktūras ieviešanai. Tomēr minētās rīcībpolitikas vien var nebūt pietiekamas, lai pilnībā novērstu identificētās tirgus nepilnības. Tāpēc dalībvalstis var piešķirt atbalstu šo atlikušo tirgus nepilnību novēršanai un atbalstīt uzlādes un uzpildes infrastruktūras ieviešanu. |
4.3.2.2.
192. |
Atbalstu var piešķirt uzlādes vai uzpildes infrastruktūras būvniecībai, uzstādīšanai, modernizācijai vai paplašināšanai. |
193. |
Projektos var iekļaut arī lokāli uzstādītas viedās uzlādes iekārtas un atjaunīgās elektroenerģijas vai atjaunīgā vai mazoglekļa ūdeņraža ražošanas iekārtas, kas ir tieši savienotas ar uzlādes vai uzpildes infrastruktūru, kā arī lokāli izvietotas krātuves elektroenerģijas vai atjaunīgā vai mazoglekļa ūdeņraža uzglabāšanai, lai to varētu piegādāt kā transporta degvielu. Elektroenerģijas vai ūdeņraža ražošanas lokālās iekārtas nominālajai ražošanas jaudai vajadzētu būt proporcionālai tās uzlādes vai uzpildes infrastruktūras nominālajai jaudai vai uzpildes jaudai, kurai tā ir pieslēgta. |
4.3.2.3.
4.3.2.3.1. Atbalsta nepieciešamība
194. |
Dalībvalstij ir jāpārbauda atbalsta nepieciešamība, lai stimulētu tās pašas kategorijas, kāda ir infrastruktūrai, kas tiktu izvērsta ar valsts atbalstu (87), uzlādes vai uzpildes infrastruktūras ieviešanu, izmantojot ex ante atklātu sabiedrisko apspriešanu, neatkarīgu tirgus pētījumu vai balstoties uz citiem atbilstošiem pierādījumiem, kā noteikts 3.2.1.1. iedaļā. Dalībvalstij jo īpaši jāpierāda, ka līdzīga infrastruktūra īstermiņā (88), visticamāk, netiks attīstīta ar komerciāliem nosacījumiem, un attiecīgā gadījumā jāapsver ETS ietekme. |
195. |
Novērtējot atbalsta nepieciešamību tādas uzlādes un uzpildes infrastruktūras ieviešanai, kurai var piekļūt lietotāji, kas nav atbalsta saņēmējs vai saņēmēji, tai skaitā publiski pieejama uzlādes vai uzpildes infrastruktūra, var ņemt vērā tīro transportlīdzekļu, kurus apkalpotu šāda infrastruktūra, izplatību tirgū un satiksmes intensitāti attiecīgajā reģionā vai reģionos. |
4.3.2.3.2. Piemērotība
196. |
Šo pamatnostādņu 197. punktā izklāstītā prasība ir piemērojama papildus 3.2.1.2. iedaļā izklāstītajām prasībām. |
197. |
Pārbaudot alternatīvu rīcībpolitikas instrumentu piemērotību, būtu jāņem vērā jaunas regulatīvās iejaukšanās iespējas pārejas uz tīru mobilitāti stimulēšanai un to paredzamā ietekme salīdzinājumā ar ierosinātā pasākuma ietekmi. |
4.3.2.3.3. Samērīgums
198. |
Atbalsts nedrīkst pārsniegt izmaksas, kas nepieciešamas, lai veicinātu attiecīgās saimnieciskās darbības attīstību tādā veidā, kas paaugstina vides aizsardzības līmeni. Atbalstu var uzskatīt par samērīgu, ja ir izpildīti 199.–204. punktā izklāstītie nosacījumi. |
199. |
Atbalsts jāpiešķir atbilstoši konkurenci veicinošai konkursa procedūrai, ko veic saskaņā ar 49. un 50. punktā izklāstītajiem kritērijiem. Konkurenci veicinošas konkursa procedūras izstrādē ir jānodrošina, ka pieteikuma iesniedzējiem joprojām ir pietiekami stimuli iesniegt piedāvājumus par projektiem, kuri saistīti ar uzlādes vai uzpildes infrastruktūru, kas piegādā tikai atjaunīgo elektroenerģiju vai atjaunīgo ūdeņradi. Piešķiršanas kritēriju piemērošana nedrīkst radīt neizdevīgāku situāciju projektiem, kuri saistīti ar uzlādes vai uzpildes infrastruktūru, kas nodrošina tikai atjaunīgo elektroenerģiju vai atjaunīgo ūdeņradi, salīdzinājumā ar projektiem, kas saistīti ar uzlādes vai uzpildes infrastruktūru, kas nodrošina arī elektroenerģiju vai ūdeņradi, kas salīdzinājumā ar atjaunīgo elektroenerģiju vai atjaunīgo ūdeņradi rada lielākas CO2 emisijas vai kas nav atjaunīgi. Attiecīgā gadījumā var būt nepieciešami cenu ierobežojumi, nosakot konkrētu kategoriju individuāliem pretendentiem maksimālo cenu. Visi cenu ierobežojumi būtu jāpamato, atsaucoties uz 51., 52. un 53. punktā minēto atsauces projektu skaitlisko aprēķinu. |
200. |
Atkāpjoties no 199. punkta, atbalstu var piešķirt, balstoties uz metodēm, kas nav konkurenci veicinoša konkursa procedūra, šādos gadījumos:
|
201. |
Pamatnostādņu 200. punktā uzskaitītajos gadījumos atbalsta summu var noteikt, balstoties uz finansējuma deficīta analīzi, kā norādīts 48., 51. un 52. punktā. Dalībvalstij jāveic ex post uzraudzība, lai pārbaudītu izdarītos pieņēmumus par vajadzīgo atbalsta līmeni un ieviestu atgūšanas mehānismu, kā noteikts 55. punktā. |
202. |
Alternatīvi 201. punktam atbalstu var uzskatīt par samērīgu, ja tas nepārsniedz 30 % no attiecināmajām izmaksām vai 40 % no attiecināmajām izmaksām, ja uzlādes vai uzpildes infrastruktūra nodrošina tikai atjaunīgo elektroenerģiju vai atjaunīgo ūdeņradi. Atbalsta intensitāti var palielināt par 10 procentpunktiem vidējiem uzņēmumiem vai par 20 procentpunktiem maziem uzņēmumiem. Atbalsta intensitāti var palielināt par 15 procentpunktiem investīcijām atbalstāmos apgabalos, kas atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, vai par 5 procentpunktiem investīcijām atbalstāmos apgabalos, kas atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem. |
203. |
Šādos gadījumos attiecināmās izmaksas ir visas investīciju izmaksas, kas saistītas ar uzlādes vai uzpildes infrastruktūras būvniecību, uzstādīšanu, modernizāciju vai paplašināšanu. Piemēram, tās var ietvert izmaksas, kas saistītas ar
|
204. |
Ja projektā ir paredzēta atjaunīgās elektroenerģijas vai atjaunīgā vai mazoglekļa ūdeņraža lokāla ražošana vai elektroenerģijas vai atjaunīgā vai mazoglekļa ūdeņraža lokāla uzglabāšana, attiecināmās izmaksas var ietvert investīciju izmaksas par ražošanas blokiem vai krātuvēm. |
4.3.2.4.
205. |
Prasības, kas izklāstītas 206.–216. punktā, ir piemērojamas papildus 3.2.2. iedaļā izklāstītajām prasībām. |
206. |
Jaunai uzlādes infrastruktūrai, kas nodrošina elektroenerģijas pārvadi ar maksimālo jaudu 22 kW apmērā, jāspēj atbalstīt viedās uzlādes funkcijas. Tas nodrošinātu uzlādes operāciju optimizāciju un pārvaldību, kas nerada pārslodzi un pilnībā izmanto atjaunīgās elektroenerģijas pieejamību un zemās elektroenerģijas cenas sistēmā. |
207. |
Lai izvairītos no infrastruktūras dublēšanas un izmantotu aktīvus, kas vēl nav sasnieguši sava saimnieciskās izmantošanas laika beigas, attiecībā uz ūdensceļu un gaisa transporta uzpildes infrastruktūru, ar ko nodrošina sintētiskās degvielas, tai skaitā nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās šķidrās vai gāzveida transporta degvielas vai biodegvielas (92), dalībvalstīm jāpamato vajadzība pēc jaunas infrastruktūras, ņemot vērā tās degvielas vai degvielu tehniskos parametrus, ko paredzēts piegādāt, izmantojot šo infrastruktūru. Konvencionālajām degvielām analoģisko (drop-in) (93) sintētisko degvielu vai biodegvielu gadījumā dalībvalstij jāizsver, cik lielā mērā esošo infrastruktūru var izmantot analoģisko sintētisko degvielu vai biodegvielu piegādei. |
208. |
Atbalsts uzpildes infrastruktūras būvniecībai, uzstādīšanai, modernizācijai vai paplašināšanai var nepamatoti izkropļot konkurenci, ja tas izspiež investīcijas tīrākās alternatīvās tehnoloģijās, kas jau ir pieejamas tirgū, vai ja tas rada noteiktu tehnoloģiju iesīksti, tādējādi kavējot tīrāku tehnoloģiju tirgus attīstību un to izmantošanu. Tāpēc Komisija uzskata, ka šādos gadījumos negatīvo ietekmi uz konkurenci, ko radītu atbalsts uzpildes infrastruktūrai, kas nodrošina degvielas uz dabasgāzes bāzes, visticamāk, nevarētu kompensēt. |
209. |
Ņemot vērā tīru mobilitātes tehnoloģiju tirgus pašreizējo attīstības stadiju ūdens transporta nozarēs, var uzskatīt, ka atbalstam CNG un LNG degvielas uzpildes infrastruktūras būvniecībai, uzstādīšanai, modernizācijai vai paplašināšanai ūdens transporta nozarēs nav ilgtermiņa iesīkstes efekta un tas neizstumj investīcijas tīrākās tehnoloģijās, ja dalībvalsts pierāda, ka tīrākas alternatīvas nav viegli pieejamas tirgū un nav paredzams, ka tās būs pieejamas tuvākajā laikā (94), un ka infrastruktūru izmantos, lai rosinātu pārkārtošanos uz mazoglekļa degvielām. Novērtējot šādu atbalstu, Komisija ņems vērā to, vai attiecīgās investīcijas ir daļa no ticamas dekarbonizācijas trajektorijas un vai atbalsts sekmē to mērķrādītāju sasniegšanu, kas noteikti ES tiesību aktos par alternatīvas degvielas infrastruktūras ieviešanu. |
210. |
Autotransporta jomā bezemisiju transportlīdzekļi jau ir reāla iespēja, jo īpaši mazas noslodzes transportlīdzekļiem. Attiecībā uz lielas noslodzes transportlīdzekļiem paredzams, ka tuvākajā nākotnē tie kļūs plašāk pieejami tirgū. Tāpēc, visticamāk, pēc 2025. gada lielas noslodzes transportlīdzekļu LNG uzpildes infrastruktūrai piešķirtajam atbalstam būs negatīva ietekme uz konkurenci, un to, visticamāk, nekompensēs pozitīva ietekme. Novērtējot atbalstu lielas noslodzes transportlīdzekļu uzpildes infrastruktūrai, Komisija ņems vērā to, vai šis atbalsts sekmē to mērķrādītāju sasniegšanu, kas noteikti Savienības tiesību aktos par alternatīvas degvielas infrastruktūras ieviešanu. |
211. |
Tirgū jau ir pieejamas alternatīvas fosilajai degvielai, ko var izmantot autotransporta nozarē, dažos ūdenstransporta nozares segmentos un dzelzceļa transporta nozarē. Šajā kontekstā tiek uzskatīts, ka atbalsts tādas uzpildes infrastruktūras ieviešanai, kas apgādā ar degvielām, kuras ražotas, izmantojot fosilos resursus vai enerģiju, arī fosilo ūdeņradi (95), nesniedz tādu pašu pozitīvu ietekmi kā atbalsts tādas uzpildes infrastruktūras ieviešanai, kas apgādā ar degvielām, kuras nav fosilās degvielas, vai mazoglekļa degvielām. Pirmkārt, transporta nozarē panākto CO2 emisiju samazinājumu, visticamāk, kompensēs CO2 emisijas, kas saistītas ar fosilo degvielu ražošanu un izmantošanu, jo īpaši tad, ja tās netiks sekmīgi uztvertas un uzglabātas. Otrkārt, atbalsta piešķiršana uzpildes infrastruktūrai, kas apgādā ar fosilajām degvielām, kuras nav mazoglekļa degvielas, var ietvert noteiktu ražošanas tehnoloģiju iesīkstes risku un tādējādi izstumt investīcijas tīrākās alternatīvās, novirzot pieprasījumu no ražošanas procesiem, kuros neizmanto fosilos resursus vai enerģiju vai kuri ir mazoglekļa procesi. Tas arī aizkavētu tāda tīru nefosilo tehnoloģiju tirgus attīstību, kas nodrošinātu bezemisiju mobilitāti, kā arī nefosilā kurināmā/nefosilo degvielu un enerģijas ražošanu. Tāpēc Komisija uzskata, ka tādu atbalsta negatīvo ietekmi uz konkurenci, kuru radītu atbalsts uzpildes infrastruktūrai, kas apgādā ar fosilajām degvielām, arī fosilo ūdeņradi, ja ūdeņraža ražošanas procesā izdalītās siltumnīcefekta gāzes netiktu faktiski uztvertas, visticamāk, nevarētu kompensēt, ja nebūtu ticamas trajektorijas uz atjaunīgo vai mazoglekļa degvielu piegādi un izmantošanu vidējā termiņā. |
212. |
Atbalstu ūdeņraža uzpildes infrastruktūrai, kas nepiegādā tikai atjaunīgo ūdeņradi vai mazoglekļa ūdeņradi, tādējādi var uzskatīt par tādu, kam nav ilgtermiņa iesīkstes efekta vai kas neizstumj investīcijas tīrākās tehnoloģijās, ja dalībvalsts uzrāda ticamu trajektoriju, saskaņā ar kuru līdz 2035. gadam uzpildes infrastruktūras apgādē pakāpeniski atteiktos no ūdeņraža, kas nav atjaunīgs vai mazoglekļa ūdeņradis. |
213. |
Ja nav piemērotu aizsardzības pasākumu, atbalsta rezultātā var rasties vai nostiprināties ietekme tirgū, kas var novērst vai kavēt efektīvu konkurenci topošajos vai jaunattīstības tirgos. Tāpēc dalībvalstij jānodrošina, lai atbalsta pasākuma plānā būtu ietverti piemēroti aizsardzības pasākumi šāda riska novēršanai. Šie aizsardzības pasākumi var ietvert, piemēram, tādas pasākuma budžeta maksimālās procentuālās daļas noteikšanu, ko var piešķirt vienam uzņēmumam. |
214. |
Attiecīgā gadījumā Komisija novērtēs, vai ir ieviesti pietiekami aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka uzlādes vai uzpildes infrastruktūras operatori, kas piedāvā vai atļauj līguma maksājumus par infrastruktūru, nerada nepamatotu diskrimināciju starp mobilitātes pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, piemērojot nepamatotus preferenciālās piekļuves nosacījumus vai paredzot nepamatotas cenu atšķirības. Ja šādi aizsardzības pasākumi nav ieviesti, Komisija uzskata, ka pasākums, visticamāk, izraisīs nepamatotu negatīvu ietekmi uz konkurenci mobilitātes pakalpojumu tirgū. |
215. |
Koncesijas vai cita veida pilnvarojumi trešai personai attiecībā uz uzlādes vai uzpildes infrastruktūras ekspluatāciju jāpiešķir konkurenci veicinošā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā, attiecīgā gadījumā pienācīgi ievērojot Savienības publiskā iepirkuma noteikumus. |
216. |
Ja atbalstu piešķir tādas uzlādes vai uzpildes infrastruktūras būvniecībai, uzstādīšanai, modernizācijai vai paplašināšanai, kas ir pieejama lietotājiem, kuri nav atbalsta saņēmējs vai saņēmēji, tai skaitā publiski pieejamai uzlādes vai uzpildes infrastruktūrai, šai infrastruktūrai jābūt sabiedrībai pieejamai un jānodrošina lietotājiem nediskriminējoša piekļuve, arī attiecīgā gadījumā attiecībā uz tarifiem, autentifikāciju un apmaksas metodēm un citiem izmantošanas nosacījumiem. Turklāt dalībvalstij jānodrošina, lai maksa, ko no lietotājiem, kas nav atbalsta saņēmējs vai saņēmēji, iekasē par uzlādes vai uzpildes infrastruktūras izmantošanu, atbilstu tirgus cenām. |
4.4. Atbalsts resursefektivitātei un pārejai uz aprites ekonomiku
4.4.1. Atbalsta nepieciešamības pamatojums
217. |
Aprites ekonomikas rīcības plāns (CEAP) (96) nodrošina tālejošu programmu, kuras mērķis ir paātrināt Savienības pāreju uz aprites ekonomiku kā daļu no paziņojumā par Eiropas zaļo kursu veicinātajām pārmaiņām. CEAP veicina aprites ekonomikas procesus, stimulē ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, un tā mērķis ir nodrošināt, lai tiktu novērsta atkritumu rašanās un Savienības ekonomikā izmantojamie resursi tiktu saglabāti pēc iespējas ilgāk. Šie mērķi ir arī priekšnoteikums, lai sasniegtu Savienības 2050. gada klimatneitralitātes mērķrādītāju un tīrāku un ilgtspējīgāku ekonomiku. |
218. |
CEAP ir īpaši minēta vajadzība atspoguļot mērķus, kas saistīti ar aprites ekonomiku, veicot valsts atbalsta pamatnostādņu pārskatīšanu vides un enerģētikas jomā. Šajā sakarā finansiālam atbalstam valsts atbalsta veidā, to apvienojot ar plašākiem, skaidrākiem un saskaņotiem noteikumiem, var būt svarīga nozīme apritīguma atbalstīšanā ražošanas procesos kā daļai no Savienības ražošanas nozares plašākas pārveides tās virzīšanā uz klimatneitralitāti un ilgtermiņa konkurētspēju. Tam var būt arī svarīga nozīme, palīdzot radīt tādu labi funkcionējošu Savienības sekundāro izejvielu tirgu, kas samazinās slodzi uz dabas resursiem un radīs ilgtspējīgu izaugsmi un darbvietas, kā arī stiprinās noturību. |
219. |
CEAP arī atzīst, ka arvien lielāka nozīme kā ES ekonomikas svarīgiem izejresursiem ir bioloģiskajiem resursiem. Saskaņā ar ES bioekonomikas stratēģiju (97) bioekonomika atbalsta Eiropas zaļā kursa mērķus, jo tā sekmē bezoglekļa ekonomiku, uzlabo vidisko, ekonomisko un sociālu ilgtspēju un veicina zaļo izaugsmi. Finansiālam atbalstam valsts atbalsta veidā var būt svarīga nozīme ilgtspējīgas bioekonomikas prakses ieviešanas atbalstīšanā, piemēram, atbalsts ilgtspējīgi ražotiem biobāzētiem materiāliem un produktiem var palīdzēt panākt klimatneitralitāti un netiktu izmantots vienīgi tirgū. |
4.4.2. Darbības joma un atbalstītās darbības
220. |
Atbalstu saskaņā ar šo iedaļu var piešķirt šādiem investīciju veidiem:
|
221. |
Noteiktos apstākļos atbalstu pamatdarbības izmaksu segšanai var piešķirt par konkrētu atkritumu plūsmu vai atkritumu veidu dalītu savākšanu un šķirošanu (sk. 247. punktu). |
222. |
Atbalsts, kas saistīts ar atlikumsiltuma atgūšanu no ražošanas procesiem, vai atbalsts, kas saistīts ar CCU, tiks novērtēts saskaņā ar nosacījumiem, kas piemērojami atbalstam siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un kas noteikti 4.1. iedaļā. |
223. |
Atbalsts, kas saistīts ar biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biogāzes un biomasas kurināmā ražošanu no atkritumiem, tiks novērtēts saskaņā ar nosacījumiem, kas piemērojami atbalstam siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un kas noteikti 4.1. iedaļā. |
224. |
Atbalsts, kas saistīts ar enerģijas ražošanu no atkritumiem, tiks novērtēts saskaņā ar nosacījumiem, kas piemērojami atbalstam siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un kas noteikti 4.1. iedaļā. Ja atbalsts ir saistīts ar investīcijām centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmās vai to darbībā, atbalsts enerģijas vai siltuma ražošanai no atkritumiem tiks novērtēts saskaņā ar nosacījumiem, kas piemērojami atbalstam centralizētajai siltumapgādei vai aukstumapgādei un kas noteikti 4.10. iedaļā. |
4.4.3. Stimulējoša ietekme
225. |
Prasības, kas izklāstītas 226.–233. punktā, ir piemērojamas papildus 3.1.2. iedaļā izklāstītajām prasībām. |
226. |
Attiecībā uz 28. punktā paredzēto prasību dalībvalstij noteikt ticamu hipotētisko scenāriju jānorāda, ka hipotētiskais scenārijs parasti atbildīs investīcijai ar tādu pašu kapacitāti, izmantošanas laiku un attiecīgā gadījumā citiem attiecīgajiem tehniskiem parametriem kā videi nekaitīgai investīcijai. |
227. |
Hipotētiskais scenārijs var būt arī esošo iekārtu vai aprīkojuma uzturēšana ekspluatācijā uz laiku, kas atbilst videi nekaitīgas investīcijas izmantošanas laikam. Šādā gadījumā būtu jāņem vērā diskontētās uzturēšanas, remonta un modernizācijas izmaksas šajā periodā. |
228. |
Noteiktos gadījumos hipotētiskais scenārijs var ietvert iekārtu vai aprīkojuma vēlāku nomaiņu, un tādā gadījumā būtu jāņem vērā iekārtu un aprīkojuma diskontētā vērtība un jāizlīdzina iekārtu vai aprīkojuma attiecīgā saimnieciskās izmantošanas laika starpība. |
229. |
Aprīkojumam, uz kuru attiecas nomas līgumi, videi nekaitīga aprīkojuma nomas diskontētā vērtība būtu jāsalīdzina ar tāda aprīkojuma nomas diskontēto vērtību, kas ir videi mazāk labvēlīgs un tiktu izmantots, ja attiecīgā atbalsta nebūtu. |
230. |
Ja investīcija attiecas uz iekārtu vai aprīkojuma pievienošanu esošajām iekārtām, sistēmām vai aprīkojumam, attiecināmās izmaksas veido kopējās investīciju izmaksas. |
231. |
Komisija principā uzskata, ka atbalstam projektiem, kuru atmaksāšanās periods ir mazāks par pieciem gadiem, stimulējošas ietekmes nav. Dalībvalsts tomēr var iesniegt pierādījumus, kas apliecina, ka atbalsts ir nepieciešams, lai izraisītu izmaiņas uzvedībā, pat ja projektiem ir īsāks atmaksāšanās periods. |
232. |
Atbalsts investīcijām, kas ļauj uzņēmumiem tikai nodrošināt atbilstību jau spēkā esošajiem obligātajiem Savienības standartiem, netiks uzskatīts par atbalstu ar stimulējošu ietekmi (sk. 32. punktu). Kā paskaidrots 32. punktā, var uzskatīt, ka atbalstam ir stimulējoša ietekme, ja tas ļauj uzņēmumam paaugstināt tā vides aizsardzības līmeni saskaņā ar obligātajiem valsts standartiem, kas ir stingrāki par Savienības standartiem vai kas ir pieņemti, ja Savienības standartu nav. |
233. |
Tiks uzskatīts, ka atbalstam, ko piešķir, lai pielāgotos Savienības standartiem, kuri ir pieņemti, bet vēl nav stājušies spēkā, ir stimulējoša ietekme, ja investīcijas tiek veiktas un pabeigtas vismaz 18 mēnešus pirms Savienības standartu stāšanās spēkā. |
4.4.4. Konkurences un tirdzniecības izkropļojumu minimalizēšana
4.4.4.1.
234. |
Šo pamatnostādņu 235. un 236. punktā izklāstītās prasības ir piemērojamas papildus 3.2.1.1. iedaļā izklāstītajām prasībām. |
235. |
Investīcijām ir jāpārsniedz iedibinātā komercprakse, kas parasti tiek piemērota visā Savienībā un attiecībā uz dažādām tehnoloģijām (103). |
236. |
Ja atbalstu piešķir par atkritumu vai citu produktu, materiālu vai vielu dalītu savākšanu un šķirošanu, dalībvalstij jāpierāda, ka šāda dalīta savākšana un šķirošana šajā dalībvalstī ir nepietiekami attīstīta (104). Ja atbalstu piešķir pamatdarbības izmaksu segšanai, dalībvalstij jāpierāda, ka šāds atbalsts ir vajadzīgs pārejas periodā, lai veicinātu tādu darbību attīstību, kas saistītas ar atkritumu dalītu savākšanu un šķirošanu. Dalībvalstij jāņem vērā visas saistības, kas uzņēmumiem noteiktas saskaņā ar paplašinātās ražotāja atbildības shēmām, kuras tā varētu būt īstenojusi saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 8. pantu. |
4.4.4.2.
237. |
Prasības, kas izklāstītas 238. punktā, ir piemērojamas papildus 3.2.1.2. iedaļā izklāstītajām prasībām. |
238. |
Saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” (105) uzņēmumus, kas rada atkritumus, nevajadzētu atbrīvot no to apstrādes izmaksām. Tādēļ atbalstam uzņēmumus, kas rada atkritumus, nevajadzētu atbrīvot no jebkādām izmaksām vai saistībām sakarā ar atkritumu apstrādi, kas tiem būtu jāsedz vai jāievēro saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, arī saskaņā ar paplašinātās ražotāja atbildības shēmām. Turklāt atbalstam nevajadzētu atbrīvot uzņēmumus no izmaksām, kas būtu jāuzskata par parastām uzņēmuma izmaksām. |
4.4.4.3.
239. |
Attiecināmās izmaksas ir papildu investīciju izmaksas, kas noteiktas, projekta kopējās investīciju izmaksas salīdzinot ar videi mazāk draudzīga projekta vai darbības izmaksām, kas var būt kāds no šiem:
|
240. |
Gadījumā, kad produkts, viela vai materiāls ir atkritumi, ja vien tos neizmanto atkal un nav likumīgas prasības šo produktu, vielu vai materiālu likvidēt vai citādi apstrādāt, attiecināmās izmaksas var atbilst investīcijām, kas nepieciešamas attiecīgā produkta, vielas vai materiāla atgūšanai. |
241. |
Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 40 % no attiecināmajām izmaksām. |
242. |
Atbalsta intensitāti var palielināt par 10 procentpunktiem vidējiem uzņēmumiem vai par 20 procentpunktiem maziem uzņēmumiem. |
243. |
Atbalsta intensitāti var palielināt par 15 procentpunktiem investīcijām atbalstāmos apgabalos, kas atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, vai par 5 procentpunktiem investīcijām atbalstāmos apgabalos, kas atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem. |
244. |
Atbalsta intensitāti var palielināt par 10 procentpunktiem ekoinovācijas darbībām, ja ir izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi:
|
245. |
Atkāpjoties no 241.–244. punkta, dalībvalsts, balstoties uz finansējuma deficīta analīzi, kā norādīts 48., 51. un 52. punktā, var arī pierādīt, ka ir nepieciešama lielāka atbalsta intensitāte. Šādā gadījumā dalībvalstij jāveic ex post uzraudzība, lai pārbaudītu izdarītos pieņēmumus par vajadzīgo atbalsta līmeni un ieviestu atgūšanas mehānismu, kā noteikts 55. punktā. Atbalsta summa nedrīkst pārsniegt finansējuma deficītu, kā noteikts 51. un 52. punktā. |
246. |
Ja atbalstu piešķir atbilstoši konkurenci veicinošai konkursa procedūrai, ko veic saskaņā ar 49. un 50. punktā izklāstītajiem kritērijiem, atbalsta summu uzskata par samērīgu. |
247. |
Atbalsts var segt pamatdarbības izmaksas, ja tas attiecas uz konkrētu atkritumu plūsmu vai atkritumu veidu atkritumu vai citu produktu, materiālu vai vielu dalītu savākšanu un šķirošanu, lai tos sagatavotu atkalizmantošanai vai reciklēšanai, un šādā gadījumā jāizpilda šādi kumulatīvie nosacījumi:
|
4.4.5. Izvairīšanās no nepamatotas negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību
248. |
Prasības, kas izklāstītas 249.–252. punktā, ir piemērojamas papildus 3.2.2. iedaļā izklāstītajām prasībām. |
249. |
Atbalsts nedrīkst stimulēt atkritumu rašanos vai resursu lielāku izmantošanu. |
250. |
Atbalsts nedrīkst palielināt pieprasījumu pēc atkritumiem vai citiem materiāliem un resursiem, kurus paredzēts atkalizmantot, reciklēt vai atgūt, nepalielinot šo materiālu savākšanu. |
251. |
Novērtējot atbalsta ietekmi uz tirgu, Komisija ņems vērā atbalsta iespējamo ietekmi uz to primāro un sekundāro materiālu tirgu darbību, kas saistīti ar attiecīgajiem produktiem. |
252. |
Novērtējot uz tirgu atstāto ietekmi, ko radījis atbalsts pamatdarbības izmaksām, kas saistītas ar konkrētu atkritumu plūsmu vai atkritumu veidu atkritumu vai citu produktu, materiālu vai vielu dalītu savākšanu un šķirošanu, lai tos sagatavotu atkalizmantošanai vai reciklēšanai, Komisija jo īpaši ņems vērā iespējamo mijiedarbību ar paplašinātās ražotāja atbildības shēmām attiecīgajā dalībvalstī. |
4.5. Atbalsts tāda piesārņojuma prevencijai vai samazināšanai, ko rada citi avoti, kuri nav siltumnīcefekta gāzes
4.5.1. Atbalsta nepieciešamības pamatojums
253. |
Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu paredzētajai nulles piesārņojuma iecerei ar mērķi panākt no toksikantiem brīvu vidi būtu jānodrošina, ka līdz 2050. gadam piesārņojums tiek samazināts līdz līmenim, kas vairs nav kaitīgs cilvēkam un dabas ekosistēmām un kas nepārkāpj planētas iespēju robežas, tādējādi radot no toksikantiem brīvu vidi saskaņā ar ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam (109) un Astotās vides rīcības programmas (110) ilgtermiņa mērķiem. Savienība ir noteikusi īpašus mērķrādītājus piesārņojuma līmeņa samazināšanai, piemēram, tīrākam gaisam (111) un nulles piesārņojumam ūdenstilpēs (112), mazākam troksnim, vielu, kas rada bažas, minimalizētai izmantošanai un nonākšanai vidē un plastmasas atkritumu un mikroplastmasas piesārņojumam un atkritumiem (113), kā arī mērķrādītājus attiecībā uz barības vielu un mēslošanas līdzekļu pārpalikumiem, kaitīgiem pesticīdiem un vielām, kas izraisa rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem (114). |
254. |
Finansiāls atbalsts valsts atbalsta veidā var būtiski palīdzēt sasniegt vides mērķi samazināt tāda piesārņojuma veidus, ko rada citi avoti, kuri nav siltumnīcefekta gāzu emisijas. |
4.5.2. Darbības joma un atbalstītās darbības
255. |
Atbalstu tāda piesārņojuma prevencijai vai samazināšanai, ko rada citi avoti, kuri nav siltumnīcefekta gāzes, var piešķirt investīcijām, kas ļauj uzņēmumiem pārsniegt Savienības vides aizsardzības standartus, paaugstināt vides aizsardzības līmeni, ja nav attiecīgu Savienības standartu, vai ievērot pieņemtus, bet vēl spēkā nestājušos Savienības standartus. |
256. |
Ja atbalstu piešķir tirgojamu emisijas atļauju veidā (115), atbalsta pasākumam jābūt izstrādātam tā, lai novērstu vai samazinātu piesārņojumu virs līmeņiem, kas noteikti Savienības standartos, kuri ir obligāti attiecīgajiem uzņēmumiem. |
257. |
Atbalstam jābūt vērstam uz tāda piesārņojuma prevenciju vai samazināšanu, kas tieši saistīts ar atbalsta saņēmēja darbību. |
258. |
Ar atbalstu nedrīkst tikai pārvietot piesārņotājus no vienas nozares uz citu vai no viena vides aģenta uz citu (piemēram, no gaisa uz ūdeni). Ja atbalsts ir vērsts uz piesārņojuma samazināšanu, ar to jāsasniedz vispārējs piesārņojuma samazinājums. |
259. |
Šo pamatnostādņu 4.5. iedaļa neattiecas uz atbalsta pasākumiem, uz kuriem attiecas 4.1. iedaļas piemērošanas joma. Ja pasākums veicina gan siltumnīcefekta gāzu emisiju prevenciju vai samazināšanu, gan tāda piesārņojuma prevenciju vai samazināšanu, ko rada citi avoti, kuri nav siltumnīcefekta gāzu emisijas, pasākuma saderība tiks novērtēta, balstoties uz 4.1. iedaļu vai šo iedaļu, atkarībā no tā, kurš no abiem mērķiem ir svarīgāks (116). |
4.5.3. Stimulējoša ietekme
260. |
Šo pamatnostādņu 261. un 262. punktā izklāstītās prasības ir piemērojamas papildus 3.1.2. iedaļā izklāstītajām prasībām. |
261. |
Uzskatāms, ka atbalstam ir stimulējoša ietekme, ja tas ļauj uzņēmumam novērst vai samazināt piesārņojumu, ja nav attiecīgu Savienības standartu vai ja tas pārsniedz jau spēkā esošajos Savienības standartos noteikto līmeni. Kā paskaidrots 32. punktā, var uzskatīt, ka atbalstam ir stimulējoša ietekme arī tad, ja tas ļauj uzņēmumam novērst vai samazināt piesārņojumu saskaņā ar obligātajiem valsts standartiem, kas ir stingrāki par Savienības standartiem vai kas ir pieņemti, ja nav attiecīgu Savienības standartu. |
262. |
Tiks uzskatīts, ka atbalstam, ko piešķir, lai pielāgotos Savienības standartiem, kuri ir pieņemti, bet vēl nav stājušies spēkā, ir stimulējoša ietekme, ja investīcijas tiek veiktas un pabeigtas vismaz 18 mēnešus pirms Savienības standartu stāšanās spēkā. |
4.5.4. Konkurences un tirdzniecības izkropļojumu minimalizēšana
4.5.4.1.
263. |
Prasības, kas izklāstītas 264. punktā, ir piemērojamas papildus 3.2.1.1. iedaļā izklāstītajām prasībām. |
264. |
Attiecībā uz atbalstu tirgojamu emisijas atļauju veidā (117) dalībvalstij jāpierāda, ka ir izpildīti šādi kumulatīvie nosacījumi:
|
4.5.4.2.
265. |
Attiecināmās izmaksas ir papildu investīciju izmaksas, kas tieši saistītas ar augstāka vides aizsardzības līmeņa sasniegšanu. |
266. |
Papildu investīciju izmaksas veido starpība starp atbalstītajām investīciju izmaksām un investīciju izmaksām hipotētiskajā scenārijā, kā aprakstīts 226.–230. punktā. Ja projekts ietver agrīnu pielāgošanos Savienības standartiem, kas vēl nav stājušies spēkā, hipotētiskajam scenārijam vajadzētu būt principā tādam, kā aprakstīts 228. punktā. |
267. |
Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 40 % no attiecināmajām izmaksām. |
268. |
Atbalsta intensitāti var palielināt par 10 procentpunktiem vidējiem uzņēmumiem vai par 20 procentpunktiem maziem uzņēmumiem. |
269. |
Atbalsta intensitāti var palielināt par 15 procentpunktiem investīcijām atbalstāmos apgabalos, kas atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, vai par 5 procentpunktiem investīcijām atbalstāmos apgabalos, kas atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem. |
270. |
Atbalsta intensitāti var palielināt par 10 procentpunktiem ekoinovācijas darbībām, ja ir izpildīti 244. punkta (a)–(c) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi. |
271. |
Atkāpjoties no 267.–270. punkta, dalībvalsts, balstoties uz finansējuma deficīta analīzi, kā norādīts 48., 51. un 52. punktā, var arī pierādīt, ka ir vajadzīga lielāka atbalsta summa. Šādā gadījumā dalībvalstij jāveic ex post uzraudzība, lai pārbaudītu izdarītos pieņēmumus par vajadzīgo atbalsta līmeni un ieviestu atgūšanas mehānismu, kā noteikts 55. punktā. Atbalsta summa nedrīkst pārsniegt finansējuma deficītu, kā noteikts 51. un 52. punktā. |
272. |
Ja atbalstu piešķir atbilstoši konkurenci veicinošai konkursa procedūrai, ko veic saskaņā ar 49. un 50. punktā izklāstītajiem kritērijiem, atbalsta summu uzskata par samērīgu. |
273. |
Attiecībā uz atbalstu tirgojamu emisijas atļauju veidā Komisija arī pārbaudīs, vai:
|
4.5.5. Izvairīšanās no nepamatotas negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību
274. |
Prasības, kas izklāstītas 275. punktā, ir piemērojamas papildus prasībām, kas izklāstītas 3.2.2. iedaļā. |
275. |
Attiecībā uz atbalstu tirgojamu emisijas atļauju veidā Komisija arī pārbaudīs, vai:
|
4.6. Atbalsts videi nodarīta kaitējuma remediācijai, dabisko dzīvotņu un ekosistēmu atveseļošanai, bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai vai atjaunošanai un dabā balstītu klimatadaptācijas un klimata pārmaiņu mīkstināšanas risinājumu īstenošanai
4.6.1. Atbalsta nepieciešamības pamatojums
276. |
Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam (120) mērķis ir aizsargāt dabu, apturēt ekosistēmu degradāciju un tās atjaunot un vadīt Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības virzību uz atveseļošanos līdz 2030. gadam. Kā paziņojuma par Eiropas zaļo kursu nozīmīga daļa tā nosaka vērienīgus mērķrādītājus un saistības līdz 2030. gadam, lai panāktu veselīgas un noturīgas ekosistēmas. |
277. |
Finansiāls atbalsts valsts atbalsta veidā var būtiski veicināt vides mērķa sasniegšanu – bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu – vairākos veidos, arī stimulējot postījumu novēršanu kontaminētās vietās, degradēto dabisko dzīvotņu un ekosistēmu atveseļošanu vai investīciju veikšanu ekosistēmu aizsardzībai. |
278. |
ES Klimatadaptācijas stratēģijas (121) mērķis ir piesaistīt investīcijas dabā balstītos adaptācijas risinājumos (122), ņemot vērā, ka to īstenošana plašā mērogā palielinātu klimatnoturību un veicinātu vairāku Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanu. |
4.6.2. Darbības joma un atbalstītās darbības
279. |
Šajā iedaļā ir izklāstīti saderības noteikumi par atbalsta pasākumiem, kas paredzēti videi nodarīta kaitējuma remediācijai, dabisko dzīvotņu un ekosistēmu atveseļošanai, bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai vai atjaunošanai un dabā balstītu klimatadaptācijas un klimata pārmaiņu mīkstināšanas jeb klimatmitigācijas risinājumu īstenošanai. |
280. |
Šī iedaļa neattiecas uz:
|
281. |
Atbalstu saskaņā ar šo iedaļu var piešķirt šādām darbībām:
|
282. |
Šī iedaļa neattiecas uz atbalsta pasākumiem, uz kuriem attiecas 4.1. iedaļas piemērošanas joma. Ja pasākums veicina gan siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanu, gan videi nodarīta kaitējuma remediāciju, dabisko dzīvotņu un ekosistēmu atveseļošanu, bioloģiskās daudzveidības aizsardzību vai atjaunošanu un dabā balstītu klimatadaptācijas un klimata pārmaiņu mīkstināšanas risinājumu īstenošanu, pasākuma saderība tiks novērtēta, balstoties vai nu uz 4.1. iedaļu, vai uz šo iedaļu atkarībā no tā, kurš no abiem mērķiem ir dominējošais (124). |
4.6.3. Stimulējoša ietekme
283. |
Prasības, kas izklāstītas 284.–287. punktā, ir piemērojamas papildus 3.1.2. iedaļā izklāstītajām prasībām. |
284. |
Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/35/EK vai citus attiecīgus Savienības noteikumus (125), atbalstu videi nodarīta kaitējuma remediācijai, dabisko dzīvotņu un ekosistēmu atveseļošanai, bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai vai atjaunošanai un dabā balstītu klimatadaptācijas un klimata pārmaiņu mīkstināšanas risinājumu īstenošanai var uzskatīt par tādu, kam ir stimulējoša ietekme, tikai tad, ja nav iespējams noteikt subjektu vai uzņēmumu, kas nodarījis kaitējumu videi, vai nevar pieprasīt tā juridisku atbildību par tādu darbu finansēšanu, kas vajadzīgi, lai novērstu un labotu videi nodarīto kaitējumu saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”. |
285. |
Dalībvalstij jāpierāda, ka ir veikti visi nepieciešamie pasākumi, tai skaitā tiesiskas darbības, lai identificētu atbildīgo subjektu vai uzņēmumu, kas nodarījis kaitējumu videi, un liktu tam segt attiecīgās izmaksas. Ja saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem nav iespējams identificēt atbildīgo subjektu vai uzņēmumu vai likt tam segt izmaksas, atbalstu var piešķirt, lai atbalstītu visus remediācijas vai atveseļošanas darbus, un to var uzskatīt par atbalstu ar stimulējošu ietekmi. Komisija var uzskatīt, ka uzņēmumam nevar likt segt tā videi nodarītā kaitējuma remediācijas izmaksas, ja tas vairs juridiski neeksistē un nevienu citu uzņēmumu nevar uzskatīt par tā juridisko vai ekonomisko tiesību pārņēmēju (126), un ja nav pietiekama finansiāla nodrošinājuma remediācijas izmaksu segšanai. |
286. |
Atbalstam, kas piešķirts Padomes Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 4. punktā minēto kompensācijas pasākumu īstenošanai (127), nav stimulējošas ietekmes. Var uzskatīt, ka atbalstam, kas vajadzīgs, lai segtu papildu izmaksas nolūkā paplašināt šo pasākumu darbības jomu vai vērienu, pārsniedzot juridiskos pienākumus, kas noteikti minētās direktīvas 6. panta 4. punktā, ir stimulējoša ietekme. |
287. |
Atbalstu videi nodarītā kaitējuma remediācijai un dabisko dzīvotņu un ekosistēmu atveseļošanai uzskatīs par stimulējošu, ja remediācijas vai atveseļošanas izmaksas pārsniegs zemes vērtības pieaugumu (sk. 288. punktu). |
4.6.4. Samērīgums
288. |
Attiecībā uz investīcijām videi nodarītā kaitējuma remediācijā vai dabisko dzīvotņu un ekosistēmu atveseļošanā attiecināmās izmaksas ir izmaksas par remediācijas vai atveseļošanas darbiem, no kurām atskaita zemes vai īpašuma vērtības pieaugumu. Izvērtējumi par zemes vai īpašuma vērtības pieaugumu sakarā ar teritorijas remediāciju vai atveseļošanu jāveic neatkarīgam kvalificētam ekspertam. |
289. |
Attiecībā uz investīcijām bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā vai atjaunošanā un dabā balstīto klimatadaptācijas un klimata pārmaiņu mīkstināšanas risinājumu īstenošanā attiecināmās izmaksas ir kopējās izmaksas par darbiem, kuru rezultātā tiek sekmēta bioloģiskās daudzveidības aizsardzība vai atjaunošana vai dabā balstīto klimatadaptācijas un klimata pārmaiņu mīkstināšanas risinājumu īstenošana. |
290. |
Ja atbalstu piešķir par dabā balstītu risinājumu īstenošanu ēkās, kurām ir energosnieguma sertifikāts jeb energoefektivitātes sertifikāts, dalībvalstīm būtu jāapliecina, ka šīs investīcijas nekavē energosnieguma sertifikātā ieteikto energoefektivitātes pasākumu īstenošanu. |
291. |
Atbalsta intensitāte var sasniegt 100 % no attiecināmajām izmaksām. |
4.7. Atbalsts nodokļu vai parafiskālo nodevu samazinājumu veidā
292. |
Šo pamatnostādņu 4.7. iedaļa attiecas uz atbalstu vides aizsardzības jomā nodokļu vai parafiskālo nodevu samazinājuma veidā. To veido divas apakšiedaļas, un katrai no tām ir atšķirīgs pamats. 4.7.1. iedaļā ir aplūkoti nodokļi vai nodevas, kuras ietver sankcijas par videi kaitīgu rīcību un kuru mērķis tādējādi ir mudināt uzņēmumus un patērētājus izvēlēties videi nekaitīgākus risinājumus. Saskaņā ar 4.7.2. iedaļu dalībvalstis var izvēlēties ar mērķorientētu nodokļu vai nodevu samazinājumu mudināt uzņēmumus mainīt vai pielāgot rīcību, iesaistoties videi nekaitīgākos projektos vai darbībās. |
4.7.1. Atbalsts vides nodokļu un parafiskālo nodevu samazinājumu veidā
4.7.1.1.
293. |
Vides nodokļus vai parafiskālās nodevas piemēro, lai internalizētu ārējās izmaksas par videi kaitīgu rīcību, tādējādi atturot no šādas rīcības, tai nosakot cenu, un paaugstinot vides aizsardzības līmeni. Principā vides nodokļiem un parafiskālajām nodevām būtu jāatspoguļo kopējās izmaksas, kas rodas sabiedrībai (ārējās izmaksas), un attiecīgi nodokļu vai parafiskālo nodevu summai, kas samaksāta par emisiju vienību, citiem piesārņotājiem vai patērētajiem resursiem, vajadzētu būt vienādiem visiem uzņēmumiem, kas ir atbildīgi par videi kaitīgo rīcību. Kaut gan vides nodokļu vai parafiskālo nodevu samazinājumi var nelabvēlīgi ietekmēt vides aizsardzības mērķi, šāda pieeja var tomēr būt nepieciešama, ja atbalsta saņēmēji pretējā gadījumā nonāktu tik neizdevīgos konkurences apstākļos, ka vides nodokli vai parafiskālo nodevu nebūtu lietderīgi ieviest vispār. |
294. |
Ja vides nodokļus vai parafiskālās nodevas nevar piemērot, neapdraudot konkrētu uzņēmumu saimniecisko darbību, labvēlīgāka attieksme pret dažiem uzņēmumiem var ļaut sasniegt augstāku vispārējo līmeni devumam vides nodokļos vai parafiskālajās nodevās. Attiecīgi konkrētos apstākļos vides nodokļu vai nodevu samazinājumi var netieši sekmēt augstāku vides aizsardzības līmeni. Tomēr tiem nevajadzētu graut vispārējo vides nodokļa vai parafiskālās nodevas mērķi, proti, atturēšanu no videi kaitīgas rīcības un/vai izmaksu palielināšanu par šādu rīcību, ja nav pieejamas apmierinošas alternatīvas. |
4.7.1.2.
295. |
Komisija uzskatīs, ka atbalsts nodokļu vai nodevu samazinājumu veidā var tikt piešķirts, ja dalībvalsts apliecina, ka ir izpildīti šādi divi nosacījumi:
|
296. |
Lai apliecinātu, ka abi 295. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, dalībvalstij Komisijai jāsniedz šāda informācija:
|
4.7.1.3.
297. |
Ja vides nodokļi ir saskaņoti, Komisija var piemērot vienkāršotu pieeju, lai novērtētu atbalsta nepieciešamību un samērīgumu. Direktīvas 2003/96/EK kontekstā Komisija nodokļu samazinājumiem var piemērot vienkāršotu pieeju, ievērojot Savienības minimālo nodokļu līmeni, kas noteikts 298. un 299. punktā. |
298. |
Komisija uzskatīs, ka atbalsts saskaņoto nodokļu samazinājumu veidā ir nepieciešams un samērīgs, ja būs izpildīti šādi kumulatīvie nosacījumi:
|
299. |
Dalībvalstis var piešķirt atbalstu nodokļa likmes samazinājuma veidā vai fiksētas ikgadējas kompensācijas veidā (nodokļu atmaksa), vai kombinējot abus minētos veidus. Nodokļu atmaksas pieejas izmantošanas priekšrocība ir tāda, ka uzņēmumus joprojām ietekmē vides nodokļa radītais cenu signāls. Nodokļu atmaksas apmērs būtu jāaprēķina, balstoties uz vēsturiskajiem datiem, tas ir, ražošanas līmeni un patēriņu vai piesārņojumu, kas uzņēmumam bija attiecīgajā pārskata gadā. Nodokļu atmaksas līmenis nedrīkst pārsniegt Savienības minimālo nodokļu apmēru, kas citādi būtu jāmaksā pārskata gadā. |
300. |
Ja vides nodokļi nav saskaņoti vai ja atbalsta saņēmēji maksā mazāk par piemērojamajā direktīvā atļauto Savienības saskaņotā nodokļa minimālo līmeni, ir jāveic padziļināts atbalsta nepieciešamības un samērīguma novērtējums, kā izklāstīts 4.7.1.3.1.–4.7.1.3.3. iedaļā. |
4.7.1.3.1. Nepieciešamība
301. |
Šo pamatnostādņu 302. un 303. punktā izklāstītās prasības ir piemērojamas papildus 3.2.1.1. iedaļā izklāstītajām prasībām. |
302. |
Komisija uzskatīs atbalstu par nepieciešamu, ja būs izpildīti šādi kumulatīvie nosacījumi:
|
303. |
Attiecībā uz nodokļu samazinājumu biodegvielai, bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam un biomasas kurināmajam dalībvalstij ir jāievieš mehānisms, ar kuru pārbaudīt, vai pasākums joprojām ir nepieciešams, piemērojot 4.1.3.1. iedaļā minētos nepieciešamības nosacījumus, un jāveic piemēroti pasākumi, piemēram, atkāpes izbeigšana vai atbalsta līmeņa samazināšana. |
4.7.1.3.2. Piemērotība
304. |
Šo pamatnostādņu 305. un 306. punktā izklāstītās prasības ir piemērojamas papildus 3.2.1.2. iedaļā izklāstītajām prasībām. |
305. |
Komisija atbalsta shēmas atļaus uz ne vairāk kā 10 gadu laikposmu, pēc kura beigām dalībvalsts, ja tā būs atkārtoti izvērtējusi attiecīgo atbalsta pasākumu piemērotību, varēs pasākumu paziņot atkārtoti. |
306. |
Ja atbalstu piešķir kā nodokļu atmaksu, nodokļu atmaksas apmērs būtu jāaprēķina, balstoties uz vēsturiskajiem datiem, tas ir, ražošanas līmeni un patēriņu vai piesārņojumu, kas uzņēmumam bija attiecīgajā pārskata gadā. |
4.7.1.3.3. Samērīgums
307. |
Šo pamatnostādņu 3.2.1.3. iedaļa neattiecas uz atbalstu vides nodokļu un parafiskālo nodevu samazinājumu veidā. |
308. |
Komisija uzskatīs atbalstu par samērīgu, ja būs izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
|
309. |
Šādiem līgumiem ir jāatbilst šādiem kumulatīviem nosacījumiem:
|
4.7.2. Atbalsts vides aizsardzībai nodokļu vai parafiskālo nodevu samazinājumu veidā
4.7.2.1.
310. |
Dalībvalstis var apsvērt iespēju stimulēt uzņēmumus iesaistīties projektos vai darbībās, kas paaugstina vides aizsardzības līmeni, samazinot nodokļus vai parafiskālās nodevas. Ja šādu samazinājumu mērķis ir stimulēt atbalsta saņēmējus sākt projektus vai darbības, kuru rezultātā tiek radīts mazāks piesārņojums vai samazinās resursu patēriņš, Komisija pasākumus novērtēs, ņemot vērā 4.7.2. iedaļā izklāstītās prasības. |
4.7.2.2.
311. |
Šī iedaļa attiecas uz atbalstu videi nekaitīgiem projektiem un darbībām, uz kuriem attiecas 4.2.–4.6. iedaļa un kuri tiek īstenoti kā nodokļu vai parafiskālo nodevu samazinājumi. |
312. |
Ja nodokļa vai nodevas samazinājums primāri ir vērsts uz dekarbonizācijas mērķa sasniegšanu, piemēro 4.1. iedaļu. |
313. |
Šī iedaļa neattiecas uz nodokļu vai nodevu samazinājumiem, kas atspoguļo enerģijas vai saistīto pakalpojumu sniegšanas būtiskās izmaksas. Piemēram, 4.7.2. iedaļas darbības jomā neietilpst samazinājumi tīkla maksai vai maksai, ar ko finansē jaudas mehānismus. Šī iedaļa neattiecas uz samazinājumiem, ko piemēro nodevām par elektroenerģijas patēriņu, ar kurām finansē enerģētikas rīcībpolitikas mērķi. |
4.7.2.3.
314. |
Šo pamatnostādņu 315. un 316. punktā izklāstītās prasības ir piemērojamas papildus 3.1.2. iedaļā izklāstītajām prasībām. |
315. |
Par katru atbilstīgo projektu vai atsauces projektu atbalsta saņēmēju kategorijai dalībvalstij jāiesniedz skaitlisks aprēķins, kā noteikts 51. punktā, vai līdzvērtīgi dati, lai Komisija veiktu novērtējumu, salīdzinot atsauces projekta vai darbības finansējuma rentabilitāti ar nodokļu vai parafiskālās nodevas samazinājumu un bez tā, un parādot, ka samazinājums stimulē videi nekaitīgā projekta vai darbības īstenošanu. |
316. |
Atbalstu projektiem, ko sāk pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas, uzskata par tādu, kam ir stimulējoša ietekme, ja ir izpildīti šādi kumulatīvie nosacījumi:
|
4.7.2.4.
317. |
Šo pamatnostādņu 3.2.1.3. iedaļa neattiecas uz atbalstu vides aizsardzībai nodokļu vai parafiskālo nodevu samazinājumu veidā. |
318. |
Atbalsts nedrīkst pārsniegt parasto nodokļa vai nodevas likmi vai summu, kas būtu piemērojama citādi. |
319. |
Ja nodokļu vai parafiskālo nodevu samazinājums ir saistīts ar investīciju izmaksām, atbalsts tiks uzskatīts par samērīgu, ja vien tas nepārsniedz atbalsta intensitāti un maksimālās atbalsta summas, kas paredzētas 4.2.–4.6. iedaļā. Gadījumos, kad minētajās iedaļās ir paredzēta konkurenci veicinoša konkursa procedūra, šī prasība neattiecas uz atbalstu, kas piešķirts nodokļu vai parafiskālo nodevu samazinājumu veidā. |
320. |
Ja nodokļu vai parafiskālo nodevu samazinājums samazina pamatdarbības kārtējās izmaksas, atbalsta summa nedrīkst pārsniegt starpību starp videi nekaitīgā projekta vai darbības un videi mazāk labvēlīgā hipotētiskā scenārija pamatdarbības izmaksām. Ja videi nekaitīgāks projekts vai darbība var radīt potenciālus izmaksu ietaupījumus vai papildu ieņēmumus, tie jāņem vērā, nosakot atbalsta samērīgumu. |
4.7.2.5.
321. |
Prasības, kas izklāstītas 322.–324. punktā, ir piemērojamas papildus 3.2.2. iedaļā izklāstītajām prasībām. |
322. |
Valsts atbalsts jāpiešķir vienādi visiem atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuri darbojas vienā un tajā pašā saimnieciskās darbības nozarē un kuriem ir tāda pati vai līdzīga faktiskā situācija attiecībā uz atbalsta pasākuma mērķiem vai uzdevumiem. |
323. |
Dalībvalstij ir jānodrošina, ka atbalsts joprojām ir nepieciešams to shēmu darbības laikā, kuru ilgums pārsniedz trīs gadus, un shēmas jāizvērtē vismaz reizi trijos gados. |
324. |
Ja nodokļu vai parafiskālās nodevas samazinājums attiecas uz projektiem, kuri ietilpst:
|
4.8. Atbalsts elektroapgādes drošībai
4.8.1. Atbalsta nepieciešamības pamatojums
325. |
Tirgus un regulējuma nepilnības var izpausties kā cenu signālu nespēja nodrošināt efektīvus investīciju stimulus, kas, piemēram, izraisa elektroenerģijas resursu struktūras, jaudas, elastīguma vai atrašanās vietas neatbilstību. Turklāt tehnoloģisku pārmaiņu un klimata problēmu izraisītās ievērojamās pārmaiņas elektroenerģijas nozarē rada jaunus problēmuzdevumus, kas saistīti ar elektroapgādes drošības garantēšanu. Lai gan arvien integrētāks elektroenerģijas tirgus parasti ļaus apmainīties ar elektroenerģiju ES mērogā, tādējādi mazinot valstu elektroapgādes drošības problēmas, var rasties situācijas, kad dažās dalībvalstīs vai reģionos pat sasaistītos tirgos elektroapgādes drošību nevar garantēt vienmēr. Tāpēc dalībvalstis var apsvērt iespēju ieviest pasākumus noteikta elektroapgādes drošības līmeņa nodrošināšanai. |
4.8.2. Darbības joma un atbalstītās darbības
326. |
Šajā iedaļā aplūkoti saderības noteikumi attiecībā uz atbalsta pasākumiem, kuru mērķis ir paaugstināt elektroapgādes drošību. Tie ietver jaudas mehānismus un citus pasākumus tādu ilgtermiņa un īstermiņa elektroapgādes drošības jautājumu risināšanai, kurus izraisījušas tirgus nepilnības, kas liedz veikt pietiekamas investīcijas elektroenerģijas ražošanas jaudā, uzkrāšanas vai pieprasījumreakcijas risinājumos, starpsavienojumos, kā arī tīkla rezervēs, kuru mērķis ir novērst elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu jaudas nepietiekamību (128). |
327. |
Šādus pasākumus var arī izstrādāt, lai veicinātu vides aizsardzības mērķu sasniegšanu, piemēram, izslēdzot jaudu, kas rada lielāku piesārņojumu, vai paredzot pasākumus, kas atlases procesā nodrošina priekšrocības jaudai, kura mazāk kaitē videi. |
328. |
Savos paziņojumos dalībvalstīm būtu jānorāda saimnieciskās darbības veidi, kas tiks attīstīti atbalsta rezultātā. Atbalsts elektroapgādes drošības paaugstināšanai tieši veicina tādu saimnieciskās darbības veidu attīstību, kas saistīti ar elektroenerģijas ražošanu, uzkrāšanu un pieprasījumreakciju, arī jaunas investīcijas un esošo aktīvu efektīvu atjaunošanu un uzturēšanu. Tas var arī netieši veicināt daudzus saimnieciskās darbības veidus, kuros elektroenerģiju izmanto par ielaidi, arī siltumapgādes un transporta elektrifikāciju. |
4.8.3. Stimulējoša ietekme
329. |
Piemēro 29., 30., 31. un 32. punktā izklāstītos noteikumus par stimulējošu ietekmi. |
4.8.4. Konkurences un tirdzniecības izkropļojumu minimalizēšana
4.8.4.1.
330. |
Šo pamatnostādņu 3.2.1.1. iedaļa nav piemērojama elektroapgādes drošības pasākumiem. |
331. |
Elektroapgādes drošības problēmas būtība un cēloņi un attiecīgi arī vajadzība pēc valsts atbalsta elektroapgādes drošības garantēšanai ir pienācīgi jāanalizē un jāizsaka ar kvantitatīviem rādītājiem, tai skaitā, kad un kur ir gaidāms, ka problēma radīsies, attiecīgā gadījumā atsaucoties uz uzticamības standartu, kas noteikts Regulas (ES) 2019/943 25. pantā. Attiecībā uz tīkla rezervēm dalībvalstij būtu jāsniedz analīze (pēc apspriešanās ar atbildīgo VRI un ņemot vērā tās viedokli), kurā, izmantojot izmaksu un ieguvumu analīzi, tiktu noteikts un pamatots elektroapgādes drošības līmenis, ko paredzēts sasniegt ar ierosināto pasākumu. Attiecībā uz visiem elektroapgādes drošības pasākumiem būtu jāapraksta skaitliskā aprēķina mērvienība un jānorāda tās aprēķināšanas metode, attiecīgā gadījumā atsaucoties uz attiecīgajām nozares tiesību aktu prasībām. |
332. |
Attiecīgā gadījumā elektroapgādes drošības problēmas identifikācijai būtu jāatbilst pēdējai pieejamai analīzei, ko ENTSO-E veicis attiecībā uz elektroenerģiju saskaņā ar iekšējā enerģijas tirgus tiesību aktiem, jo īpaši:
|
333. |
Lai pamatotu jaudas mehānismu nepieciešamību, dalībvalstis var atsaukties arī uz valsts resursu pietiekamības novērtējumiem, ciktāl tas atļauts Regulas (ES) 2019/943 24. pantā. Attiecībā uz citiem elektroapgādes drošības pasākumiem, tai skaitā tīkla rezervēm, dalībvalstis var atsaukties arī uz valsts novērtējumu par ierosinātās intervences nepieciešamību. Šajā punktā minētie valsts novērtējumi būtu jāapstiprina vai jāpārskata atbildīgajai VRI. |
334. |
Pasākumi, kas saistīti ar elektroenerģētisko krīžu risku, būtu jānosaka valsts riskgatavības plānā, kas paredzēts Regulas (ES) 2019/941 (129) 11. pantā. |
335. |
Dalībvalstīm, kas ierosina ieviest vairākus pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt elektroapgādes drošību, ir skaidri jāpaskaidro, kā tie savstarpēji mijiedarbojas, lai nodrošinātu elektroapgādes drošības pasākumu kopuma vispārējo izmaksu lietderību, piemēram, attiecībā uz jaudas mehānismiem, paskaidrojot, kā tie sasniedz (bet nepārsniedz) 331. punktā minēto uzticamības standartu. |
336. |
Ir jāapzina, kādas regulējuma vai tirgus nepilnības līdzās citām problēmām neļauj sasniegt pietiekamu elektroapgādes drošības līmeni (un attiecīgā gadījumā – vides aizsardzības līmeni), ja intervence netiek veikta. |
337. |
Jānosaka arī esošie pasākumi, kas jau ir vērsti uz tirgus vai regulējuma nepilnībām vai citām 336. punktā noteiktajām problēmām. |
338. |
Dalībvalstīm ir skaidri jānorāda iemesli, kādēļ nav gaidāms, ka tirgus garantēs elektroapgādes drošību, ja valsts atbalsts netiks sniegts, ņemot vērā dalībvalsts plānotās tirgus reformas un uzlabojumus, kā arī tehnoloģiju attīstību. |
339. |
Savā novērtējumā Komisija ņems vērā šādus elementus, kas dalībvalstij jāiesniedz:
|
4.8.4.2.
340. |
Šo pamatnostādņu 3.2.1.2. iedaļa nav piemērojama elektroapgādes drošības pasākumiem. |
341. |
Dalībvalstīm pirmām kārtām būtu jāapsver alternatīvi veidi, kā panākt elektroapgādes drošību, jo īpaši tāda efektīvāka elektroenerģijas tirgus modeļa ieviešana, kas var mazināt tirgus nepilnības, kuras apdraud elektroapgādes drošību. To var panākt, piemēram, uzlabojot elektroenerģijas nebalansa norēķinu darbību, labāk integrējot variablo enerģijas ražošanu, stimulējot un integrējot pieprasījumreakciju un uzkrāšanu, nodrošinot efektīvus cenu signālus, likvidējot šķēršļus pārrobežu tirdzniecībai un uzlabojot infrastruktūru, arī starpsavienotību. Atbalstu var atzīt par piemērotu elektroapgādes drošības pasākumiem, ja, neraugoties uz pienācīgiem un samērīgiem jau īstenotiem vai plānotiem tirgus modeļa uzlabojumiem (130) un investīcijām tīkla aktīvos, bažas par elektroapgādes drošību tomēr saglabājas. |
342. |
Attiecībā uz tīkla rezervēm dalībvalstīm būtu papildus jāpaskaidro, kā tiek uzlabota pārdispečēšanas pasākumu efektivitāte saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 13. pantu. |
4.8.4.3.
343. |
Atbalsta pasākumam vajadzētu būt pieejamam visiem atbalsta saņēmējiem vai projektiem, kas tehniskā ziņā spēj efektīvi veicināt elektroapgādes drošības paaugstināšanas mērķa sasniegšanu. Tas ietver ražošanu, uzkrāšanu un pieprasījumreakciju, kā arī minēto jaudas veidu mazu vienumu apvienošanu lielākos blokos. |
344. |
Par piemērotiem uzskatāmi tādi ierobežojumi dalībai elektroapgādes drošības paaugstināšanas pasākumos, kuru mērķis ir nodrošināt, lai šie pasākumi nekaitētu vides aizsardzībai (sk. 368. un 369. punktu). |
345. |
Dalībvalstis tiek mudinātas savos elektroapgādes drošības paaugstināšanas pasākumos ieviest papildu kritērijus vai iezīmes, lai veicinātu videi mazāk kaitīgu tehnoloģiju izmantošanu (vai piesārņojošu tehnoloģiju izmantošanas ierobežošanu), kas nepieciešams nolūkā atbalstīt Savienības vides aizsardzības mērķu sasniegšanu. Šādiem papildu kritērijiem vai iezīmēm jābūt objektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem attiecībā uz skaidri noteiktiem vides aizsardzības mērķiem, un to rezultātā atbalsta saņēmēji nedrīkst saņemt pārmērīgu kompensāciju. |
346. |
Ja tas ir tehniski iespējams, elektroapgādes drošības paaugstināšanas pasākumiem jābūt pieejamiem tiešai pārrobežu līdzdalībai jaudas nodrošinātājiem, kas atrodas citā dalībvalstī (131). Dalībvalstīm jānodrošina, ka ar aizrobežu jaudu, kas spējīga nodrošināt iekšzemes jaudai līdzvērtīgu tehniskā snieguma līmeni, ir iespējams piedalīties tajā pašā konkursa procedūrā, kurā piedalās ar iekšzemes jaudu. Dalībvalstis var prasīt, lai aizrobežu jauda atrodas dalībvalstī, kam ir tiešs tīkla savienojums ar dalībvalsti, kura īsteno pasākumu. Attiecīgā gadījumā ir jāizpilda arī attiecīgie noteikumi, kas paredzēti Regulas (ES) 2019/943 26. pantā. |
4.8.4.4.
347. |
Šo pamatnostādņu 4.8.4.4. iedaļu piemēro no 2023. gada 1. jūlija. |
348. |
Pirms atbalsta paziņošanas, izņemot pienācīgi pamatotos izņēmuma apstākļos, dalībvalstīm ir publiski jāapspriežas par to pasākumu samērīgumu un ietekmi uz konkurenci, par kuriem jāpaziņo saskaņā ar šo iedaļu. Apspriešanās pienākums neattiecas uz jau apstiprinātu pasākumu izmaiņām, kas nemaina to darbības jomu vai atbalsttiesības vai nepagarina to ilgumu ilgāk par 10 gadiem no sākotnējā lēmuma pieņemšanas dienas, kā arī uz gadījumiem, kas minēti 349. punktā. Lai noteiktu, vai pasākums ir pamatots, paturot prātā šajās pamatnostādnēs noteiktos kritērijus, ir vajadzīga šāda sabiedriskā apspriešana (132):
|
349. |
Sabiedriskā apspriešana nav nepieciešama attiecībā uz pasākumiem, uz kuriem attiecas 348. punkta b) apakšpunkts, ja tiek izmantota konkurenci veicinoša konkursa procedūra un ar attiecīgo pasākumu neatbalsta investīcijas enerģijas ražošanā, kurā izmanto fosilo kurināmo. |
350. |
Apspriešanas anketas jāpublicē publiskā tīmekļa vietnē. Dalībvalstīm jāpublicē atbilde uz apspriešanu, apkopojot un apsverot saņemtās atbildes. Tajā būtu jāiekļauj paskaidrojums par to, kā ierosinātā pasākuma darbības joma/atbilstība minimalizē tā iespējamo ietekmi uz konkurenci. Dalībvalstīm, paziņojot par atbalsta pasākumiem saskaņā ar šo iedaļu, jāsniedz saite uz apspriešanas gaitā saņemtajām atbildēm. |
351. |
Ārkārtējos un pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija varētu apsvērt alternatīvu apspriešanās metožu izmantošanu, ja vien atbalsta (turpināšanas) īstenošanā tiek ņemts vērā ieinteresēto personu viedoklis. Šādos gadījumos apspriešana var būt jāapvieno ar koriģējošām darbībām, lai minimalizētu pasākuma iespējamo kropļojošo ietekmi. |
4.8.4.5.
352. |
Šo pamatnostādņu 353., 354., 355., 356. un 357. punktā izklāstītie noteikumi ir piemērojami papildus 49., 50., 51., 52., 53. un 55. punktā izklāstītajiem noteikumiem. |
353. |
Elektroapgādes drošības pasākumu pieprasījums būtu jānosaka, balstoties uz 331. punktā minēto uzticamības standartu vai izmaksu un ieguvumu analīzi un pamatojoties uz 332., 333. un 334. punktā minēto to resursu analīzi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pietiekamu elektroapgādes drošības līmeni. Analīzei, ko izmanto pieprasījuma līmeņa noteikšanai, jābūt ne vecākai par 12 mēnešiem brīdī, kad tiek noteikts pieprasījuma līmenis. |
354. |
Izpildes laikam no atbalsta piešķiršanas līdz termiņam, līdz kuram projekti ir jāīsteno, jābūt tādam, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci starp dažādajiem atbilstīgajiem projektiem. |
355. |
Izņēmumus no prasības piešķirt atbalstu un noteikt atbalsta apjomu konkurenci veicinošā konkursa procedūrā var pamatot:
|
356. |
Elektroapgādes drošības pasākumu atbalsta saņēmējiem vajadzētu būt efektīviem stimuliem, lai veicinātu elektroapgādes drošību piegādes periodā. Šiem stimuliem būtu jābūt saistītiem ar zudušās slodzes vērtību (VOLL) (135). Piemēram, ja atbalsta saņēmējs nav pieejams, tam būtu jāpiemēro soda nauda, kas saistīta ar VOLL. Izņemot tīkla rezerves, šī soda nauda parasti būtu jāsedz no elektroenerģijas nebalansa norēķinu cenām, lai izvairītos no tirgus darbības izkropļojumiem. |
357. |
Dalībvalstis var izmantot arī konkurenci veicinošas sertifikātu/piegādātāja pienākuma shēmas, ja:
|
4.8.5. Izvairīšanās no nepamatotas negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību, kā arī balansēšana
358. |
Izņemot 70. punktu, 3.2.2. iedaļa nav piemērojama elektroapgādes drošības pasākumiem. |
359. |
Atbalsts jāveido tā, lai uzturētu tirgu efektīvu darbību un saglabātu efektīvus darbības stimulus un cenu signālus. |
360. |
Nedrīkst paredzēt stimulus tādas enerģijas ražošanai, kas aizstāj mazāk piesārņojošu veidu enerģiju. |
361. |
Prasības, kas noteiktas 359. un 360. punktā, vairākumā gadījumu tiks izpildītas, ja pasākuma ietvaros maksā par jaudu (EUR par megavatu (MW)), nevis par elektroenerģijas izlaidi (EUR/MWh). Ja ir maksājums par jaudu (MWh), jāpievērš papildu uzmanība tam, lai tiktu novērsta nelabvēlīga ietekmi uz tirgu un netiktu aizstāti mazāk piesārņojoši ražošanas avoti. |
362. |
Elektroapgādes drošības pasākumiem jāatbilst visiem attiecīgajiem izstrādes nosacījumiem, kas paredzēti Regulas (ES) 2019/943 (136) 22. pantā. |
363. |
Lai nodrošinātu, ka netiek izkropļota cenu veidošana tirgū, attiecībā uz stratēģiskajām rezervēm un jebkuriem citiem resursu pietiekamības pasākumiem (tai skaitā pārtraucamības shēmām), kur jauda tiek turēta ārpus tirgus, piemēro šādas papildu kumulatīvās prasības:
|
364. |
Attiecībā uz tīkla rezervēm, ja resursi tiek turēti ārpus tirgus, par šiem resursiem nevar saņemt atlīdzību no elektroenerģijas vairumtirgus vai balansēšanas tirgiem, un tie jātur ārpus enerģijas tirgiem vismaz uz līguma darbības laiku. |
365. |
Attiecībā uz jaudas mehānismiem, kas nav stratēģiskās rezerves, dalībvalstīm jānodrošina, ka pasākums:
|
366. |
Elektroapgādes drošības pasākumi nedrīkstētu
|
367. |
Lai nemazinātu stimulus attiecībā uz pieprasījumreakciju un nesaasinātu tirgus nepilnības, kas rada vajadzību pēc elektroapgādes drošības paaugstināšanas pasākumiem, un nodrošinātu, ka intervence elektroapgādes drošības paaugstināšanai ir pēc iespējas ierobežota, elektroapgādes drošības paaugstināšanas pasākuma izmaksas būtu jāsedz tirgus dalībniekiem, kas rada vajadzību pēc pasākuma. Piemēram, to var panākt, elektroapgādes drošības pasākuma izmaksas piešķirot elektroenerģijas patērētājiem elektroenerģijas pieprasījuma maksimuma periodos vai attiecinot tīkla rezerves izmaksas uz patērētājiem tajā reģionā, kurā ir vērojams deficīts, laikā, kad tiek dispečēta pasākumā paredzētā jauda. Tomēr šādu izmaksu sadalījumu var nepieprasīt, ja dalībvalsts, balstoties uz pierādījumiem, tai skaitā sabiedriskajā apspriešanā savāktiem pierādījumiem, sniedz analīzi par to, ka šāds izmaksu sadalījums mazinātu pasākuma izmaksu lietderību vai radītu nopietnus konkurences izkropļojumus, kas nepārprotami mazinātu šāda izmaksu sadalījuma potenciālos ieguvumus. |
368. |
Komisija uzskata, ka noteikti atbalsta pasākumi negatīvi ietekmē konkurenci un tirdzniecību, un tas, visticamāk, netiks kompensēts. Proti, daži atbalsta pasākumi var saasināt tirgus nepilnības un padarīt to neefektīvu, kaitējot patērētāju un sociālajai labklājībai. Piemēram, pasākumi, tai skaitā tīkla rezerves un pārtraucamības shēmas, kas pārsniedz emisiju robežvērtību, kuru piemēro Regulas (ES) 2019/943 22. pantā noteiktajiem jaudas mehānismiem, un kas var stimulēt jaunas investīcijas enerģētikā, kuras pamatā ir vispiesārņojošākais fosilais kurināmais, piemēram, ogles, dīzeļdegviela, lignīts, nafta, kūdra un degslāneklis, saasina tirgus radītās negatīvās vidiskās eksternalitātes. |
369. |
Pasākumi, kas stimulē jaunas investīcijas enerģijas ražošanā, kurā izmanto dabasgāzi, var uzlabot elektroapgādes drošību, bet ilgtermiņā vēl vairāk saasināt negatīvās vidiskās eksternalitātes salīdzinājumā ar alternatīvām investīcijām tehnoloģijās, kas nerada emisijas. Lai Komisija, izmantojot balansa pārbaudi, varētu pārbaudīt, vai šādu pasākumu negatīvo ietekmi atsver to pozitīvā ietekme, dalībvalstīm būtu jāpaskaidro, kā tās nodrošinās, ka šādas investīcijas palīdzēs sasniegt Savienības 2030. gada klimata mērķrādītāju un 2050. gada klimatneitralitātes mērķrādītāju. Dalībvalstīm jo īpaši jāpaskaidro, kā tiks novērsta šīs gāzi izmantojošās enerģijas ražošanas iesīkste. Piemēram, tas var ietvert saistību noteikšanu saņēmējam īstenot dekarbonizācijas tehnoloģijas, piemēram, CCS/CCU, vai aizstāt dabasgāzi ar atjaunīgo vai mazoglekļa gāzi, vai arī staciju slēgt termiņā, kas atbilst Savienības klimata mērķrādītājiem. |
370. |
Attiecībā uz individuālā atbalsta pasākumiem vai shēmām, kur ieguvēji ir tikai īpaši ierobežots atbalsta saņēmēju skaits vai esošs atbalsta saņēmējs, dalībvalstīm papildus būtu jāpierāda, ka ierosinātā atbalsta pasākuma rezultātā neradīsies lielāka ietekme tirgū. |
4.9. Atbalsts energoinfrastruktūrai
4.9.1. Atbalsta nepieciešamības pamatojums
371. |
Lai sasniegtu Savienības klimata mērķrādītājus, būs vajadzīgas ievērojamas investīcijas un energoinfrastruktūras modernizācija. Mūsdienīgai energoinfrastruktūrai ir būtiska nozīme tāda integrēta enerģijas tirgus darbībā, kas sekmē klimata mērķrādītāju sasniegšanu, vienlaikus nodrošinot energoapgādes drošību Savienībā. Atbilstoša energoinfrastruktūra ir nepieciešams efektīva enerģijas tirgus elements. Energoinfrastruktūras uzlabošana sekmē sistēmas stabilitāti, resursu pietiekamību, dažādu energoresursu integrāciju un energoapgādi nepietiekami attīstītos tīklos. |
372. |
Ja tirgus dalībnieki nevar nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru, var būt nepieciešams valsts atbalsts, lai pārvarētu tirgus nepilnības un nodrošinātu, ka ir apmierinātas Savienības būtiskās vajadzības attiecībā uz infrastruktūru. Viena tirgus nepilnība, kas var rasties energoinfrastruktūras jomā, ir saistīta ar koordinācijas problēmām. Atšķirīgas investoru intereses, neskaidrība par sadarbības iznākumu un tīkla ietekmi var aizkavēt projekta attīstību vai tā efektīvu plānošanu. Tajā pašā laikā energoinfrastruktūra var radīt būtiskas pozitīvas eksternalitātes, tādējādi infrastruktūras izmaksas un ieguvumi var nevienlīdzīgā mērā skart dažādus tirgus dalībniekus un dalībvalstis. Tāpēc Komisija uzskata, ka atbalsts energoinfrastruktūrai var labvēlīgi ietekmēt iekšējo tirgu, palīdzot novērst minētās tirgus nepilnības. Tas jo īpaši attiecas uz infrastruktūras projektiem ar pārrobežu ietekmi, piemēram, kopīgu interešu projektiem, kā definēts Regulas (EK) Nr. 347/2013 2. panta 4. punktā. |
373. |
Saskaņā ar paziņojumu par atbalsta jēdzienu (139) valsts atbalsta noteikumi neattiecas uz atbalstu energoinfrastruktūrai likumīga monopola ietvaros. Enerģētikas nozarē tas jo īpaši attiecas uz dalībvalstīm, kurās konkrētu infrastruktūru būvniecība un ekspluatācija ar likumu ir rezervēta tikai PSO vai SSO. |
374. |
Komisija uzskata, ka likumīgs monopols, kas nepieļauj konkurences izkropļojumus, pastāv, ja ir izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi:
|
375. |
Tāpat Komisija uzskata, ka investīcijas neietver valsts atbalstu, ja energoinfrastruktūra tiek ekspluatēta “dabiska monopola apstākļos”, kuru uzskata par pastāvošu, ja ir izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi:
|
4.9.2. Darbības joma un atbalstītās darbības
376. |
Šī 4.9. iedaļa attiecas uz atbalstu investīcijām energoinfrastruktūras būvniecībā vai modernizācijā, kā definēts 19. punkta (36). apakšpunktā (141). Attiecināmās investīcijas var ietvert digitalizāciju, energoinfrastruktūras viedināšanu, piemēram, ar mērķi nodrošināt atjaunīgās vai mazoglekļa enerģijas integrāciju, kā arī modernizāciju, kura balstās uz klimatnoturību. Pamatdarbības izmaksas parasti būtu jāsedz tīkla lietotājiem, un tāpēc atbalsts šo izmaksu segšanai parasti nebūtu jāpieprasa. Izņēmuma gadījumos, ja dalībvalsts pierāda, ka pamatdarbības izmaksas nevar atgūt no tīkla lietotājiem, un ja darbības atbalsts nav saistīts ar neatgūstamajām izmaksām, bet rada izmaiņas rīcībā, kas ļauj sasniegt energoapgādes drošības vai vides aizsardzības mērķus, darbības atbalstu infrastruktūrai var atzīt par saderīgu. Ja vien projekts nav izslēgts no valsts atbalsta kontroles (sk. 374. un 375. punktu), Komisija to novērtēs, kā izklāstīts šajā iedaļā. |
377. |
Šī 4.9. iedaļa līdz 2023. gada 31. decembrim attieksies arī uz enerģijas uzkrātuvēm, kas pieslēgtas pārvades vai sadales līnijām (autonoma elektroenerģijas uzkrāšana (142)) neatkarīgi no sprieguma līmeņa (143). |
4.9.3. Konkurences un tirdzniecības izkropļojumu minimalizēšana
4.9.3.1.
378. |
Šo pamatnostādņu 3.2.1.1. un 3.2.1.2. iedaļa nav piemērojama atbalstam energoinfrastruktūrai. |
379. |
Energoinfrastruktūru parasti finansē no tarifiem, ko maksā lietotāji. Attiecībā uz daudzām infrastruktūras kategorijām šie tarifi ir reglamentēti, lai nodrošinātu nepieciešamo investīciju līmeni, vienlaikus saglabājot lietotāju tiesības, un nodrošinātu izmaksu atbilstību, un tos nosaka bez valsts iejaukšanās. |
380. |
Valsts atbalsta piešķiršana ir veids, kā novērst tirgus nepilnības, kas nav pilnībā iespējams ar obligātajiem lietotāju tarifiem. Tāpēc, lai pierādītu vajadzību pēc valsts atbalsta, piemēro šādus principus:
|
4.9.3.2.
381. |
Samērīgums tiks novērtēts, balstoties uz finansējuma deficīta principu, kā noteikts 48., 51. un 52. punktā. Attiecībā uz atbalstu infrastruktūrai, kā paskaidrots 52. punktā, hipotētisko scenāriju uzskata par situāciju, kurā projekts netiktu īstenots. Uzraudzības un atgūšanas mehānismu ieviešana var būt nepieciešama gadījumos, kad pastāv ievērojams negaidītas papildu peļņas risks, piemēram, kad atbalsts gandrīz sasniedz atļauto maksimālo apjomu, vienlaikus saglabājot stimulus atbalsta saņēmējiem samazināt izmaksas un laika gaitā efektīvāk attīstīt savu darījumdarbību. |
4.9.4. Izvairīšanās no nepamatotas negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību, kā arī balansēšana
382. |
Šo pamatnostādņu 3.2.2. iedaļa nav piemērojama energoinfrastruktūrai. Analizējot energoinfrastruktūrai piešķirtā valsts atbalsta ietekmi uz konkurenci, Komisija izmantos tālāk izklāstīto pieeju.
|
4.10. Atbalsts centralizētajai siltumapgādei un aukstumapgādei
4.10.1. Atbalsta nepieciešamības pamatojums
383. |
Centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu būvniecība vai modernizācija var sekmēt vides aizsardzību, uzlabojot atbalstītās sistēmas energoefektivitāti un palielinot tās ilgtspēju. Nozaru tiesību aktos par atjaunīgās enerģijas izmantošanas veicināšanu (Direktīva (ES) 2018/2001) ir īpaši noteikts, ka dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai attīstītu efektīvas centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes infrastruktūru ar mērķi veicināt siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunīgajiem energoresursiem (146). |
384. |
Tomēr ar centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes nodrošināšanu saistīto vidisko eksternalitāšu dēļ investīcijas centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu būvniecībā un modernizācijā var izrādīties neefektīvas. Valsts atbalsts var palīdzēt novērst šo tirgus nepilnību, stimulējot papildu efektīvas investīcijas vai atbalstot ārkārtas ekspluatācijas izmaksas, kas saistītas ar nepieciešamību veicināt centralizētās siltumapgādes sistēmu vides mērķus. |
4.10.2. Darbības joma un atbalstītās darbības
385. |
Atbalstu, kas attiecas tikai uz centralizētās siltumapgādes tīkliem, noteiktos apstākļos var uzskatīt par tādu, uz kuru neattiecas valsts atbalsta kontrole, jo tas ir infrastruktūras pasākums, kas neietekmē konkurenci un tirdzniecību. Tas īpaši attiecas uz gadījumiem, kad centralizētās siltumapgādes tīkli tāpat kā cita energoinfrastruktūra tiek ekspluatēti, nodalot tos no siltumenerģijas ražošanas, trešo personu piekļuves un regulētiem tarifiem. |
386. |
Ja šādos gadījumos centralizētās siltumapgādes sadales tīkli darbojas dabiska vai likumīga monopola vai abējādos apstākļos, piemēro tos pašus 374. un 375. punkta nosacījumus (147). |
387. |
Ja vien projekts nav izslēgts no valsts atbalsta kontroles (sk. 385. (148) punktu), Komisija to novērtēs, kā izklāstīts šajā iedaļā. |
388. |
Šī iedaļa attiecas uz atbalstu siltumenerģijas vai aukstuma ražošanas un uzkrāšanas iekārtu vai sadales tīkla, vai abu šo infrastruktūras elementu būvniecībai, modernizācijai vai ekspluatācijai. |
389. |
Šādi atbalsta pasākumi parasti attiecas uz ražošanas bloka būvniecību, modernizāciju un ekspluatāciju ar mērķi izmantot atjaunīgo enerģiju (149), atlikumsiltumu vai augstas efektivitātes koģenerāciju, arī siltumenerģijas uzkrāšanas risinājumus, vai uz sadales tīkla modernizāciju ar mērķi samazināt zudumus un palielināt efektivitāti, arī ar viediem un digitāliem risinājumiem (150). Atbalstu enerģijas ražošanai no atkritumiem var atzīt par saderīgu saskaņā ar šo iedaļu, ciktāl tas attiecas tikai uz atkritumiem, kas atbilst atjaunīgo energoresursu definīcijai, vai uz atkritumiem, ko izmanto par kurināmo iekārtās, kuras atbilst augstas efektivitātes koģenerācijas definīcijai. |
390. |
Ja atbalsts tiek piešķirts centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas modernizācijai, kas konkrētajā posmā neatbilst efektīvas centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes standartam (151), dalībvalstij jāapņemas nodrošināt, ka atbalsta saņēmējs trīs gadu laikā pēc modernizācijas darbu veikšanas sāk minētā standarta sasniegšanai vajadzīgos darbus. |
4.10.3. Nepieciešamība un piemērotība
391. |
Šo pamatnostādņu 3.2.1.1. un 3.2.1.2. iedaļa nav piemērojama atbalstam centralizētajai siltumapgādei vai aukstumapgādei. Komisija uzskata, ka valsts atbalsts var palīdzēt novērst tirgus nepilnības, veicinot investīciju izmaksas, kas vajadzīgas efektīvas centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu izveidei, paplašināšanai vai modernizācijai. |
392. |
Pamatdarbības izmaksas parasti būtu jāsedz siltumenerģijas patērētājiem, un tāpēc atbalsts šo izmaksu segšanai parasti nebūtu jāpieprasa. Ja dalībvalsts pierāda, ka pamatdarbības izmaksas nevar novirzīt siltumenerģijas patērētājiem, nemazinot vides aizsardzību, darbības atbalstu siltumenerģijas ražošanai var atzīt par saderīgu, ciktāl neto papildu pamatdarbības izmaksas (salīdzinājumā ar hipotētisku scenāriju) veicina ieguvumus videi (piemēram, CO2 un cita piesārņojuma samazināšanu salīdzinājumā ar alternatīviem siltumapgādes risinājumiem (152)). Tā tas būtu, piemēram, gadījumā, ja ir pierādījumi, ka mājsaimnieciskie siltumenerģijas patērētāji (vai citi subjekti, kas neveic saimniecisko darbību) pārietu uz tādiem siltumenerģijas avotiem, kas rada lielāku piesārņojumu, ja netiktu piešķirts darbības atbalsts (153), vai ka atbalsta neesības gadījumā centralizētās siltumapgādes sistēmas ilgtermiņa dzīvotspēja būtu apdraudēta par labu siltumapgādes risinājumiem, kas rada lielāku piesārņojumu. Uz darbības atbalstu centralizētās siltumapgādes nodrošināšanas sistēmai attiecas 122. un 126. punkts. |
393. |
Turklāt valsts atbalsts efektīvas centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmām, kurās kā ielaides kurināmo izmanto atkritumus, var sekmēt vides aizsardzību ar nosacījumu, ka nav atkāpju no atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principa (154). |
4.10.4. Atbalsta pasākuma samērīgums
394. |
Samērīgums tiks novērtēts, balstoties uz finansējuma deficīta principu, kā noteikts 48., 51. un 52. punktā. |
395. |
Attiecībā uz sadales tīklu būvniecību, modernizāciju un ekspluatāciju, kā izklāstīts 52. punktā, hipotētiskais scenārijs būtu situācija, kurā projekts netiktu īstenots. |
4.10.5. Izvairīšanās no nepamatotas negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību, kā arī balansēšana
396. |
Šo pamatnostādņu 3.2.2. iedaļa nav piemērojama centralizētajai siltumapgādei vai aukstumapgādei. Komisija uzskata, ka tādu centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu modernizācijai, būvniecībai vai ekspluatācijai, kurās izmanto vispiesārņojošāko fosilo kurināmo, piemēram, ogles, lignītu, naftu un dīzeļdegvielu, ir negatīva ietekme uz konkurenci un tirdzniecību, un maz ticams, ka to būtu iespējams kompensēt, ja vien nav izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi:
|
397. |
Attiecībā uz centralizētās siltumapgādes iekārtu būvniecību, modernizāciju vai ekspluatāciju pasākumi, kas stimulē jaunas investīcijas tādos enerģijas ražošanas aktīvos, kuru pamatā ir dabasgāze, vai kas stimulē šādu aktīvu ekspluatāciju, var īstermiņā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet ilgākā laika posmā saasināt negatīvās vidiskās eksternalitātes salīdzinājumā ar investīcijām alternatīvos enerģijas veidos vai hipotētiskiem scenārijiem. Lai uzskatītu, ka šīm investīcijām aktīvos, kuru pamatā ir dabasgāze, vai aktīvu ekspluatācijai ir pozitīva ietekme uz vidi, dalībvalstīm ir jāpaskaidro, kā tās nodrošinās, ka atbalsts sekmē Savienības 2030. gada klimata mērķrādītāja un 2050. gada klimatneitralitātes mērķrādītāja sasniegšanu, un jo īpaši tas, kā tās izvairīsies no iesīkstes šajā ar gāzi darbināmajā enerģijas ražošanā un neizstums investīcijas tīrākās alternatīvās, kas jau pieejamas tirgū, un tādējādi nekavēs tīrāku tehnoloģiju attīstību un izmantošanu. Piemēram, tas var ietvert saistību noteikšanu atbalsta saņēmējam īstenot CCS/CCU vai aizstāt dabasgāzi ar atjaunīgo vai mazoglekļa gāzi, vai arī slēgt staciju termiņā, kas atbilst Savienības klimata mērķrādītājiem. |
398. |
Analizējot valsts atbalsta centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmām ietekmi uz konkurenci, Komisija veiks novērtējumu, samērojot projekta ieguvumus energoefektivitātes un ilgtspējas (157) ziņā ar negatīvo ietekmi uz konkurenci un jo īpaši iespējamo negatīvo ietekmi uz alternatīvajām tehnoloģijām vai siltumapgādes un aukstumapgādes pakalpojumu sniedzējiem un tīklu nodrošinātājiem. Šajā kontekstā Komisija ņems vērā to, vai centralizētās siltumapgādes sistēma ir vai var būt atvērta trešo personu piekļuvei (158) un vai ir iespējami ilgtspējīgi alternatīvi siltumapgādes risinājumi (159). |
4.11. Atbalsts, ko piešķir kā elektroenerģijas nodevu samazinājumu energoietilpīgiem lietotājiem
4.11.1. Atbalsta nepieciešamības pamatojums
399. |
Savienības ekonomikas pārveide saskaņā ar paziņojumu par Eiropas zaļo kursu daļēji tiek finansēta no nodevām par elektroenerģijas patēriņu. Lai īstenotu zaļo kursu, dalībvalstīm jāievieš vērienīgas dekarbonizācijas rīcībpolitikas nolūkā līdz 2030. gadam ievērojami samazināt Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Šajā sakarā ir iespējams, ka dalībvalstis turpinās šādas rīcībpolitikas finansēt no nodevām, un tāpēc ir iespējams, ka šīs nodevas varētu palielināties. Dekarbonizācijas atbalsta finansēšana ar nodevu palīdzību pati par sevi nav vērsta uz negatīvu eksternalitāti. Tāpēc šīs nodevas nav ar vidi saistītas nodevas šajās pamatnostādnēs izmantotajā nozīmē, un uz šīm nodevām neattiecas 4.7.1. iedaļa. |
400. |
Dažām ekonomikas nozarēm, kuras īpaši ietekmē starptautiskā tirdzniecība un kuru vērtības radīšanā lielā mērā izmanto elektroenerģiju, pienākums maksāt pilnu elektroenerģijas patēriņa nodevu summu, ar ko finansē enerģētikas un vides rīcībpolitikas mērķus, var palielināt risku, ka darbības šajās nozarēs tiks pārceltas ārpus Savienības uz vietām, kurās vidisko disciplīnu nav vai tās nav tik vērienīgas. Turklāt šādas nodevas palielina elektroenerģijas izmaksas salīdzinājumā ar tādu tiešo emisiju izmaksām, kas rodas sakarā ar citu energoresursu izmantošanu, un tādējādi var kavēt ražošanas procesu elektrifikāciju, kam ir izšķiroša nozīme Savienības ekonomikas veiksmīgā dekarbonizācijā. Lai šos riskus un nelabvēlīgo ietekmi uz vidi mazinātu, dalībvalstis var minētās nodevas samazināt uzņēmumiem, kas darbojas attiecīgajās ekonomikas nozarēs. |
401. |
Šajā iedaļā ir izklāstīti kritēriji, ko Komisija piemēros, novērtējot saimnieciskās darbības attīstību, kā arī to, kāda ir konkrētiem energoietilpīgiem lietotājiem piešķirto elektroenerģijas nodevu samazinājumu stimulējošā ietekme, nepieciešamība, piemērotība, samērīgums un ietekme uz konkurenci. Saderības kritērijus, kas izklāstīti 3. nodaļā, piemēro tikai tad, ja 4.11. iedaļā nav paredzēti īpaši noteikumi. |
402. |
Komisija ir izmantojusi piemērotus pasākumus, lai apzinātu nozares, kas ir īpaši pakļautas 400. punktā minētajiem riskiem, un ir ieviesusi samērīguma prasības, ņemot vērā, ka gadījumos, kad nodevu samazinājums ir pārāk liels vai piešķirts pārāk daudziem elektroenerģijas patērētājiem, var tikt apdraudēts kopējais finansējums atjaunīgo energoresursu enerģijas atbalstam un konkurences un tirdzniecības izkropļojumi var būt īpaši lieli. |
4.11.2. Darbības joma – nodevas, kuru gadījumā var piešķirt samazinājumu
403. |
Dalībvalstis var piešķirt samazinājumus nodevām par elektroenerģijas patēriņu, no kurām finansē enerģētikas un vides rīcībpolitikas mērķus. Tas ietver nodevas, no kurām finansē atbalstu atjaunīgajiem energoresursiem vai koģenerācijai, un nodevas, no kurām finansē sociālos tarifus vai enerģijas cenas izolētos reģionos. Šo pamatnostādņu 4.11. iedaļa neattiecas uz nodevām, kas ietver daļu elektroapgādes izmaksu attiecīgajiem atbalsta saņēmējiem. Piemēram, šajā iedaļā nav paredzēti atbrīvojumi no tīkla maksas vai no maksas jaudas mehānismu finansēšanai. Šī iedaļa neattiecas uz nodevām par citu veidu enerģijas, jo īpaši dabasgāzes, patēriņu. |
404. |
Uzņēmumu lēmumi par vietu un saistītā nelabvēlīgā ietekme uz vidi ir atkarīga no vispārējās kopējās finanšu ietekmes, kādu rada nodevas, kuru gadījumā var piešķirt samazinājumu. Tādēļ dalībvalstīm, kas vēlas ieviest pasākumu, kurš jānovērtē saskaņā ar šo iedaļu, visi šādi samazinājumi ir jāiekļauj vienotā shēmā un kā daļa no paziņojuma ir jāinformē Komisija par visu atbilstīgo nodevu un visu ierosināto samazinājumu kumulatīvo ietekmi. Ja dalībvalsts vēlāk nolemj ieviest papildu samazinājumus nodevām, uz kurām attiecas šī iedaļa, tai būs jāpaziņo par grozījumiem esošajā shēmā. |
4.11.3. Konkurences un tirdzniecības izkropļojumu minimalizēšana
4.11.3.1.
405. |
Nodevām, uz kurām attiecas 4.11.2. iedaļa, risks, ka darbības nozaru līmenī tiks pārceltas ārpus Eiropas Savienības uz vietām, kurās vidisko disciplīnu nav vai tās nav tik vērienīgas, lielā mērā ir atkarīgs no attiecīgās nozares energoietilpības un tās atvērtības starptautiskajai tirdzniecībai. Attiecīgi atbalstu var piešķirt tikai uzņēmumiem no
Nozares, kas atbilst šiem atbilstības kritērijiem, ir uzskaitītas I pielikumā. |
406. |
Nozare vai apakšnozare (160), kas nav iekļauta I pielikumā, arī tiks uzskatīta par atbalsttiesīgu ar noteikumu, ka tā atbilst 405. punktā minētajiem atbilstības kritērijiem un ka dalībvalstis to apliecina ar datiem, kuri raksturo nozari vai apakšnozari Savienības līmenī (161), kurus ir apstiprinājis neatkarīgs eksperts un kuri balstās uz vismaz trīs secīgu gadu laikposmu, kas sākas ne agrāk kā 2013. gadā. |
407. |
Ja dalībvalsts piešķir atbalstu tikai kādai atbalsttiesīgo saņēmēju apakšgrupai vai piešķir dažādu līmeņu samazinājumu atbalsttiesīgiem saņēmējiem, kas ietilpst vienā un tajā pašā 405. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajā kategorijā, tai jāpierāda, ka šis lēmums ir pieņemts, balstoties uz objektīviem, nediskriminējošiem un pārredzamiem kritērijiem, un ka atbalsta piešķiršana notiek principā vienādi visiem atbalsttiesīgajiem saņēmējiem tajā pašā nozarē, ja tie atrodas līdzīgā faktiskā situācijā. |
4.11.3.2.
408. |
Komisija uzskatīs, ka atbalsts ir samērīgs, ja atbalsta saņēmēji no 405. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām nozarēm sedz attiecīgi vismaz 15 % un 25 % no izmaksām, ko rada elektroenerģijas nodevas, kuras dalībvalsts iekļauj savā shēmā. Komisija arī uzskata, ka, lai atbalsts būtu samērīgs, šādi samazinājumi nedrīkst radīt nodevas līmeni, kas ir zemāks par 0,5 EUR/MWh. |
409. |
Tomēr līdzmaksājumi saskaņā ar 408. punktu var pārsniegt to, ko var segt uzņēmumi, kuri ir īpaši pakļauti riskam. Tādēļ dalībvalsts tā vietā var ierobežot elektroenerģijas nodevu radītās papildu izmaksas līdz 0,5 % no 405. punkta a) apakšpunktā minēto nozaru uzņēmumu bruto pievienotās vērtības (BPV) un līdz 1 % no 405. punkta b) apakšpunktā minēto nozaru uzņēmumu BPV. Komisija arī uzskata, ka, lai atbalsts būtu samērīgs, šādi samazinājumi nedrīkst radīt nodevas līmeni, kas ir zemāks par 0,5 EUR/MWh. |
410. |
Komisija uzskatīs atbalstu par samērīgu, ja augstāku atbalsta intensitāti saskaņā ar 408. un 409. punktu piemēros arī uzņēmumiem no 405. punkta b) apakšpunktā minētajām nozarēm, ar nosacījumu, ka attiecīgie uzņēmumi samazina to elektroenerģijas patēriņa radīto oglekļa pēdu. Šajā nolūkā atbalsta saņēmēji vismaz 50 % no sava elektroenerģijas patēriņa segs no bezoglekļa avotiem, no kuriem vismaz 10 % tiks segti ar nākotnes instrumentu, piemēram, elektroenerģijas pirkuma līgumu, vai vismaz 5 % tiks segti ar ražošanu uz vietas vai tuvu tai. |
411. |
Šo pamatnostādņu 409. punkta nolūkā uzņēmuma BPV ir bruto pievienotā vērtība pēc ražošanas faktoru izmaksām, kas ir BPV tirgus cenās, no kuras ir atskaitīti netiešie nodokļi un kurai pieskaitītas saņemtās subsīdijas. Bruto pievienoto vērtību pēc ražošanas faktoru izmaksām var aprēķināt šādi: apgrozījums plus kapitalizētā produkcija, plus citi saimnieciskās darbības ienākumi, plus vai mīnus krājumu izmaiņas, mīnus preču un pakalpojumu iepirkumi (162), mīnus citi nodokļi par produktiem, kas saistīti ar apgrozījumu, bet nav atskaitāmi, mīnus ar ražošanu saistītās nodevas un nodokļi. Alternatīvi BPV pēc ražošanas faktoru izmaksām var aprēķināt, par pamatu izmantojot bruto darbības rezultātu, kam pieskaita personāla izmaksas. Ieņēmumus un izdevumus, ko uzņēmuma pārskatos klasificē kā finanšu vai ārkārtas ieņēmumus un izdevumus, pievienotajā vērtībā neieskaita. Pievienoto vērtību pēc ražošanas faktoru izmaksām aprēķina “bruto”, jo netiek atņemtas vērtības korekcijas (piemēram, amortizācija) (163). |
412. |
Šo pamatnostādņu 411. punkta vajadzībām tiks izmantots to pēdējo trīs gadu vidējais aritmētiskais, par kuriem ir pieejami BPV dati. |
4.11.3.3.
413. |
Dalībvalstis var piešķirt atbalstu nodevu samazinājuma veidā vai fiksētas ikgadējas kompensācijas (atmaksas) veidā, vai abus minētos veidus kombinējot (164). Ja atbalstu piešķir nodevu samazinājuma veidā, ir jāievieš ex post uzraudzības mehānisms, lai nodrošinātu, ka jebkāda atbalsta pārmaksa tiks atmaksāta līdz nākamā gada 1. jūlijam. Ja atbalstu piešķir atmaksas veidā, to aprēķina, balstoties uz novērotajiem elektroenerģijas patēriņa līmeņiem un attiecīgā gadījumā uz bruto pievienoto vērtību laika periodā, kurā tika piemērotas atbilstīgās nodevas. |
4.11.3.4.
414. |
Attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar 4.11. iedaļu, dalībvalstij jāapņemas pārbaudīt, vai atbalsta saņēmējs izpilda savu pienākumu veikt energoauditu Direktīvas 2012/27/ES 8. panta nozīmē. To var veikt vai nu kā atsevišķu energoauditu, vai arī sertificētas energovadības sistēmas vai vides vadības sistēmas ietvaros, kā noteikts Energoefektivitātes direktīvas 8. pantā. |
415. |
Dalībvalstij arī jāapņemas uzraudzīt, vai atbalsta saņēmēji, kam jāveic energoaudits saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 8. panta 4. punktu, veic vienu vai vairākas šādas darbības:
|
4.11.3.5.
416. |
Lai izvairītos no traucējošām nodevu sloga izmaiņām atsevišķiem uzņēmumiem, kuri neatbilst 4.11. iedaļā izklāstītajiem atbalsttiesību nosacījumiem, dalībvalstis var izstrādāt pārejas plānu šādiem uzņēmumiem. Pārejas plāns attieksies tikai uz uzņēmumiem, kas atbilst šādiem diviem kumulatīviem kritērijiem:
|
417. |
Šāds pārejas plāns ietvers pakāpenisku un pilnīgu pielāgošanu nosacījumiem, kas izriet no 4.11. iedaļā izklāstīto atbilstības un samērīguma kritēriju piemērošanas; tas jāīsteno līdz 2028. gadam saskaņā ar šādu grafiku:
|
418. |
Pārejas plānā var atļaut, ka 417. punkta a) apakšpunktā minēto atbalsta intensitāti piemēro visā pārejas periodā ar nosacījumu, ka attiecīgie uzņēmumi samazina to elektroenerģijas patēriņa radīto oglekļa pēdu. Šajā nolūkā atbalsta saņēmēji vismaz 50 % no sava elektroenerģijas patēriņa segs no bezoglekļa avotiem, no kuriem vismaz 10 % tiks segti ar nākotnes instrumentu, piemēram, elektroenerģijas pirkuma līgumu, vai vismaz 5 % tiks segti ar ražošanu uz vietas vai tuvu tai. |
419. |
Komisija uzskata, ka nepaziņotu atbalstu, ko piešķir kā elektroenerģijas nodevu samazinājumus energoietilpīgiem lietotājiem laikposmā pirms šo pamatnostādņu publicēšanas, var atzīt par samērīgu ar iekšējo tirgu atbilstoši šādiem kumulatīviem nosacījumiem:
|
4.12. Atbalsts to elektrostaciju slēgšanai, kurās izmanto ogles, kūdru vai degslānekli, un ar ogļu, kūdras vai degslānekļa ieguvi saistīto kalnrūpniecības darbību slēgšanai
420. |
Pāreja no elektroenerģijas ražošanas, kurā izmanto ogles, kūdru un degslānekli, uz citiem ražošanas veidiem ir viens no vissvarīgākajiem dekarbonizāciju veicinošajiem faktoriem elektroenerģijas nozarē Savienībā. Šo pamatnostādņu 4.12.1. un 4.12.2. iedaļā ir paredzēti saderības noteikumi, kuri piemērojami divu veidu pasākumiem, ko dalībvalstis var veikt, lai atbalstītu tādu elektrostaciju slēgšanu, kurās dedzina ogles (gan akmeņogles, gan lignītu), kūdru vai degslānekli, un šo kurināmo kalnrūpniecības darbību (kopā sauktas par “ogļu, kūdras un degslānekļa operācijām”) slēgšanu. |
421. |
Šo pamatnostādņu 4.12.1. un 4.12.2. iedaļā ir izklāstīti kritēriji, ko Komisija piemēros, novērtējot stimulējošo ietekmi, nepieciešamību, piemērotību, samērīgumu un ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību. Saderības kritēriji, kas izklāstīti 3. nodaļā, attiecas tikai uz tiem kritērijiem, attiecībā uz kuriem 4.12.1. un 4.12.2. iedaļā nav paredzēti īpaši noteikumi. |
422. |
Īpašs izaicinājums ir paātrināt enerģētikas pārkārtošanu dalībvalstīs ar ļoti zemiem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju. Lai, pakāpeniski atsakoties no visvairāk piesārņojošajiem energoresursiem, atbalstītu zaļo pārkārtošanos visvairāk skartajos reģionos, dalībvalstīm, iespējams, nāksies apvienot ogļu, kūdras vai degslānekļa operāciju pakāpenisku izbeigšanu ar vienlaicīgām investīcijām videi nekaitīgākā enerģijas ražošanā, piemēram, no dabasgāzes. Komisija šādu investīciju novērtējumu dalībvalstīs, kurās reālais IKP uz vienu iedzīvotāju tirgus cenās EUR ir ne vairāk kā 35 % no Savienības vidējā rādītāja 2019. gadā, var izņēmuma kārtā līdz 2023. gada 31. decembrim balstīt uz kritērijiem, kas atšķiras no šīm pamatnostādnēm. Projektiem, uz kuriem attiecas šis punkts:
|
4.12.1. Atbalsts rentablu ogļu, kūdras un degslānekļa operāciju agrīnai slēgšanai
4.12.1.1.
423. |
Atteikšanos no ogļu, kūdras un degslānekļa operācijām lielā mērā nosaka regulējums, tirgus spēki, piemēram, oglekļa cenu ietekme un konkurence ar atjaunīgajiem energoresursiem ar zemām robežizmaksām. |
424. |
Tomēr dalībvalstis var nolemt paātrināt šo tirgus virzīto pāreju, no noteikta datuma aizliedzot elektroenerģijas ražošanu, kurā izmanto šos kurināmā veidus. Šis aizliegums var radīt situācijas, kad rentablas ogļu, kūdras un degslānekļa operācijas ir jāpārtrauc pirms to saimnieciskās izmantošanas laika beigām, kas tādējādi var nozīmēt negūtu peļņu. Dalībvalstis varētu vēlēties piešķirt kompensāciju ārpustiesas ceļā, lai nodrošinātu juridisko noteiktību un paredzamību, tādējādi atvieglojot zaļo pārkārtošanos. |
4.12.1.2.
425. |
Šajā iedaļā ir izklāstīti saderības noteikumi attiecībā uz pasākumiem, kas veikti, lai paātrinātu rentablu ogļu, kūdras un degslānekļa operāciju slēgšanu un izmaksātu kompensācijas skartajiem uzņēmumiem. Šādu kompensāciju parasti aprēķinātu, balstoties uz uzņēmumu negūto peļņu sakarā ar agrīno slēgšanu. Tā var aptvert arī uzņēmumiem radušās papildu izmaksas, piemēram, sakarā ar papildu sociālajām un vidiskajām izmaksām, ja tās tieši izraisījusi rentablo operāciju agrīnā slēgšana. Papildu izmaksas nevar ietvert izmaksas, kas būtu radušās arī hipotētiskajā scenārijā. |
426. |
Pasākumi, uz kuriem attiecas šī iedaļa, var veicināt konkrētu saimniecisko darbību vai jomu attīstību. Piemēram, šādi pasākumi var radīt iespēju attīstīt citas elektroenerģijas ražošanas darbības saskaņā ar zaļo kursu, lai kompensētu agrīnas slēgšanas izraisīto elektroenerģijas ražošanas jaudas samazinājumu. Bez pasākuma šī attīstība, iespējams, nenotiks tādā pašā apmērā. Turklāt ar šādiem pasākumiem ieviestā prognozējamība un juridiskā noteiktība var palīdzēt veicināt noteikto ogļu, kūdras un degslānekļa operāciju slēgšanu. |
4.12.1.3.
427. |
Pasākumam ir jāizraisa tādas izmaiņas operatoru saimnieciskajā rīcībā, lai tie savas ogļu, kūdras un degslānekļa operācijas slēgtu pirms to saimnieciskās izmantošanas laika beigām. Lai noteiktu, vai tas tā ir, Komisija salīdzinās faktisko scenāriju (t. i., pasākuma ietekmi) ar hipotētisko scenāriju (t. i., ja pasākuma nebūtu). Pasākums nedrīkst izraisīt pasākumam piemērojamo noteikumu apiešanu energoapgādes drošības dēļ. |
4.12.1.4.
428. |
Komisija uzskata, ka pasākums ir nepieciešams, ja dalībvalsts var pierādīt, ka šis pasākums ir vērsts uz situāciju, kurā tas var panākt būtiskus uzlabojumus, ko tirgus vien nevar nodrošināt. Piemēram, pakāpeniski atsakoties no tādas elektroenerģijas ražošanas jaudas, kurā izmanto ogles, kūdru un degslānekli, un tādējādi palīdzot attīstīt elektroenerģijas ražošanu no alternatīviem resursiem kā saimniecisku darbību. Šis process bez pasākuma nenotiktu tādā pašā apmērā. Šajā kontekstā Komisija var arī apsvērt, vai pats tirgus bez pasākuma būtu panācis līdzīgu CO2 emisiju samazinājumu, kā arī vai pasākums būtiski palīdz nodrošināt juridisko noteiktību un paredzamību, kas nebūtu nodrošināta, ja pasākuma nebūtu, un tādējādi veicina zaļo pārkārtošanos. |
429. |
Turklāt dalībvalstij būtu jāpierāda, ka pasākums ir atbilstošs rīcībpolitikas instruments, ar ko sasniegt paredzēto mērķi, proti, nedrīkst būt tāda mazāk kropļojoša rīcībpolitikas un atbalsta instrumenta, ar ko varētu sasniegt tādus pašus rezultātus. Piemēram, vai pasākums ir labi mērķorientēts, lai sekmētu tādas elektroenerģijas ražošanas attīstību, kurā izmanto alternatīvus avotus, vienlaikus mazinot ietekmi uz elektroenerģijas tirgus darbību un nodarbinātību, un lai nodrošinātu slēgšanas paredzamību, vienlaikus palīdzot virzīties uz CO2 emisiju samazināšanas mērķrādītājiem. |
4.12.1.5.
430. |
Atbalsts principā ir jāpiešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, pamatojoties uz skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem saskaņā ar 3.2.1.3. iedaļu (166). Šī prasība neattiecas uz gadījumiem, kad dalībvalsts pierāda, ka konkursa procedūra, visticamāk, nebūs konkurenci veicinoša objektīvu iemeslu dēļ. Tā var notikt, piemēram, ja potenciālo dalībnieku skaits ir ierobežots, ja vien situācija nav radusies diskriminējošu atbilstības kritēriju rezultātā. |
431. |
Ja atbalstu piešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, Komisija pieņems, ka atbalsts ir samērīgs un nepārsniedz nepieciešamo minimumu. |
432. |
Ja nav konkurenci veicinošas konkursa procedūras, Komisija novērtēs samērīgumu, katru gadījumu izskatot atsevišķi, lai pārliecinātos, ka kompensācija nepārsniedz nepieciešamo minimumu. Šajā kontekstā Komisija detalizēti analizēs pieņēmumus, ko dalībvalsts izmantojusi, lai noteiktu negūto peļņu un papildu izmaksas, uz kuru pamata tika aprēķināta kompensācija par agrīnu slēgšanu, salīdzinot paredzamo rentabilitāti faktiskajā un hipotētiskajā scenārijā. Hipotētiskajam scenārijam jābalstās uz pienācīgi pamatotiem pieņēmumiem, reālistisku tirgus attīstību un jāatspoguļo katra attiecīgā subjekta prognozētie ieņēmumi un izmaksas, vienlaikus ņemot vērā iespējamās tiešās funkcionālās saiknes starp subjektiem. |
433. |
Gadījumos, kad ogļu, kūdras un degslānekļa operāciju slēgšana notiek vairāk nekā trīs gadu pēc kompensācijas piešķiršanas, dalībvalstij ir jāievieš mehānisms, kas aktualizē kompensācijas aprēķinu, balstoties uz jaunākajiem pieņēmumiem, izņemot gadījumus, kad tā var parādīt, kāpēc šāda mehānisma izmantošana ir nepamatota konkrētā gadījuma ārkārtas apstākļu dēļ. |
4.12.1.6.
434. |
Dalībvalstij ir jānoskaidro un skaitliski jānosaka paredzamie ieguvumi videi no pasākuma, ja iespējams, izsakot kā atbalstu uz vienu novērstu CO2 ekvivalenta emisiju tonnu. Turklāt Komisija sniegs pozitīvu vērtējumu, ja pasākumi ietvers brīvprātīgu CO2 emisiju kvotu anulēšanu valsts līmenī. |
435. |
Ir svarīgi nodrošināt, ka pasākums tiek strukturēts tā, lai līdz minimumam ierobežotu konkurences izkropļojumus tirgū. Ja atbalstu piešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, kurā bez diskriminācijas var piedalīties visi ogļu, kūdras un degslānekļa operāciju operatori, Komisija pieņems, ka atbalstam ir ierobežota kropļojoša ietekme uz konkurenci un tirdzniecību. Ja netiek organizēta konkurenci veicinoša konkursa procedūra, Komisija novērtēs atbalsta ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību, balstoties uz pasākuma plānu un tā ietekmi uz attiecīgo tirgu. |
4.12.2. Atbalsts ārkārtas izmaksām, kas saistītas ar konkurētnespējīgu ogļu, kūdras un degslānekļa operāciju slēgšanu
4.12.2.1.
436. |
Konkurētnespējīgu ogļu, kūdras un degslānekļa operāciju slēgšana var radīt ievērojamas sociālas un vidiskas izmaksas elektrostaciju un kalnrūpniecības darbību līmenī. Dalībvalstis var izlemt segt šādas ārkārtas izmaksas, lai mazinātu slēgšanas sociālās un reģionālās sekas. |
4.12.2.2. Darbības joma un atbalstītās darbības
437. |
Šajā iedaļā ir izklāstīti saderības noteikumi attiecībā uz pasākumiem, ko veic, lai segtu ārkārtas izmaksas, kuras rada konkurētnespējīgu ogļu, kūdras un degslānekļa operāciju slēgšana. |
438. |
Pasākumi, uz kuriem attiecas šī iedaļa, var veicināt attiecīgā apgabala sociālo, vidisko un drošības pāreju. |
439. |
Šī iedaļa ir piemērojama tiktāl, ciktāl uz pasākumu neattiecas Padomes Lēmums (2010. gada 10. decembris) par valsts atbalstu nekonkurētspējīgu ogļraktuvju slēgšanas atvieglošanai (167). |
4.12.2.3.
440. |
Komisija atbalstu ārkārtas izmaksu segšanai uzskatīs par nepieciešamu un atbilstošu tikai tad, ja tas var palīdzēt mazināt konkurētnespējīgu ogļu, kūdras un degslānekļa operāciju slēgšanas sociālo un vidisko ietekmi attiecīgajā reģionā un dalībvalstī. |
4.12.2.4.
441. |
Valsts atbalstu ārkārtas izmaksu segšanai var izmantot tikai, lai segtu izmaksas, ko rada konkurētnespējīgu ogļu, kūdras un degslānekļa operāciju slēgšana. |
442. |
Attiecināmo izmaksu kategorijas ir noteiktas II pielikumā. Izmaksas, kas radušās vides aizsardzības noteikumu neievērošanas rezultātā, un izmaksas, kas saistītas ar pašreizējo ražošanu, nav attiecināmas. |
443. |
Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/35/EK (168) vai citus relevantus Savienības noteikumus (169), atbalstu ārkārtas vidisko izmaksu segšanai var uzskatīt par tādu, kam ir stimulējoša ietekme, tikai tad, ja nav iespējams noteikt subjektu vai uzņēmumu, kas nodarījis kaitējumu videi, vai nevar pieprasīt tā juridisku atbildību par tādu darbu finansēšanu, kas vajadzīgi, lai novērstu un labotu videi nodarīto kaitējumu saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”. |
444. |
Dalībvalstij jāpierāda, ka ir veikti visi nepieciešamie pasākumi, tai skaitā tiesiskas darbības, lai identificētu atbildīgo subjektu vai uzņēmumu, kas nodarījis kaitējumu videi, un liktu tam segt attiecīgās izmaksas. Ja saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem nav iespējams identificēt atbildīgo subjektu vai uzņēmumu vai likt tam segt izmaksas, atbalstu var piešķirt, lai atbalstītu visus remediācijas vai atveseļošanas darbus, un to var uzskatīt par atbalstu ar stimulējošu ietekmi. Komisija var uzskatīt, ka uzņēmumam nevar likt segt tā videi nodarītā kaitējuma remediācijas izmaksas, ja tas vairs juridiski neeksistē un nevienu citu uzņēmumu nevar uzskatīt par tā juridisko vai ekonomisko tiesību pārņēmēju (170), un ja nav pietiekama finansiāla nodrošinājuma remediācijas izmaksu segšanai. |
445. |
Atbalsta summai jābūt ierobežotai ar atbalsta saņēmēja ārkārtas izmaksu segšanu, un tā nedrīkst pārsniegt faktiski radušās izmaksas. Komisija pieprasīs, lai dalībvalsts skaidri un atsevišķi norāda atbalsta summu katrai attiecināmo izmaksu kategorijai, kā izklāstīts II pielikumā. Ja dalībvalsts šādas izmaksas sedz, balstoties uz aplēsēm, pirms tās faktiski radušās atbalsta saņēmējam, tai jāveic radušos izmaksu ex post pārbaude, pamatojoties uz detalizētiem pārskatiem, ko atbalsta saņēmējs iesniedzis piešķīrējai iestādei, tai skaitā rēķiniem vai izziņām, kur norādītas radušās ārkārtas izmaksas, un attiecīgi jāpielāgo piešķirtās summas. |
4.12.2.5.
446. |
Ja atbalsts aprobežojas ar tādu ārkārtas izmaksu segšanu, kas radušās atbalsta saņēmējam, Komisija uzskata, ka tam ir ierobežota kropļojoša ietekme uz konkurenci un tirdzniecību. |
447. |
Atbalsts, kas saņemts par ārkārtas izmaksām, atbalsta saņēmēja peļņas un zaudējumu pārskatā būtu jāuzrāda kā atsevišķs ieņēmumu postenis, kas atšķiras no apgrozījuma. Ja atbalsta saņēmējs turpina tirdzniecību vai darbību pēc attiecīgo ogļu, kūdras un degslānekļa operāciju slēgšanas, tam par šīm darbībām ir jāveic precīza un atsevišķa uzskaite. Piešķirtais atbalsts ir jāpārvalda tā, lai nebūtu iespējams to nodot tā paša uzņēmuma citas saimnieciskās darbības veikšanai. |
4.13. Atbalsts pētījumiem vai konsultāciju pakalpojumiem klimata, vides aizsardzības un enerģētikas jomā
4.13.1. Darbības joma un atbalstītās darbības
448. |
Šī iedaļa attiecas uz atbalstu pētījumiem vai konsultāciju pakalpojumiem klimata, vides aizsardzības un enerģētikas jomā, kas ir tieši saistīti ar projektiem vai darbībām, uz kuriem attiecas šīs pamatnostādnes. Atbalstu var piešķirt neatkarīgi no tā, vai pēc pētījuma vai konsultāciju pakalpojuma tiek veiktas investīcijas, uz kurām attiecas šīs pamatnostādnes. |
449. |
Pētījums vai konsultāciju pakalpojums nedrīkst būt nepārtraukta vai periodiska darbība un nedrīkst būt saistīts ar uzņēmuma parastajām pamatdarbības izmaksām. |
4.13.2. Stimulējoša ietekme
450. |
Prasība, kas izklāstīta 451. punktā, ir piemērojama papildus prasībām, kas izklāstītas 3.1.2. iedaļā. |
451. |
Atbalstu energoauditiem, kas jāveic saskaņā ar Direktīvu 2012/27/ES, var uzskatīt par tādu, kam ir stimulējoša ietekme, tikai tiktāl, ciktāl energoauditu veic papildus obligātajam energoauditam saskaņā ar minēto direktīvu. |
4.13.3. Samērīgums
452. |
Attiecināmās izmaksas ir izmaksas par pētījumu vai konsultāciju pakalpojumu, kas attiecas uz projektiem vai darbībām, uz kuriem attiecas šīs pamatnostādnes. Ja tikai daļa no pētījuma vai konsultāciju pakalpojuma ir saistīta ar investīcijām, uz kurām attiecas šīs pamatnostādnes, attiecināmās izmaksas ir izmaksas par tām pētījuma vai konsultāciju pakalpojumu daļām, kas saistītas ar šīm investīcijām. |
453. |
Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 60 % no attiecināmajām izmaksām. |
454. |
Atbalsta intensitāti var palielināt par 20 procentpunktiem par pētījumiem vai konsultāciju pakalpojumiem, kas veikti mazo uzņēmumu uzdevumā, un par 10 procentpunktiem par pētījumiem un konsultāciju pakalpojumiem, kas veikti vidēju uzņēmumu uzdevumā. |
5. IZVĒRTĒŠANA
455. |
Lai pastiprinātu konkurences un tirdzniecības izkropļojumu ierobežošanu, Komisija var pieprasīt veikt paziņojamo atbalsta shēmu ex post izvērtējumu. Izvērtējumi jāsagatavo attiecībā uz shēmām, kurās iespējamie konkurences un tirdzniecības izkropļojumi ir īpaši lieli, tas ir, attiecībā uz shēmām, kurām pastāv risks, ka tās varētu būtiski ierobežot vai izkropļot konkurenci, ja to īstenošana netiek laikus izskatīta. |
456. |
Ex post izvērtējums tiks prasīts par atbalsta shēmām ar lielu budžetu vai oriģinālām iezīmēm un shēmām tirgos, kuros ir paredzamas būtiskas komerciālās, tehnoloģiju vai regulatīvās izmaiņas. Jebkurā gadījumā ex post izvērtējums par shēmām būs vajadzīgs, ja valsts atbalsta budžets vai uzskaitē iekļautie izdevumi pārsniedz 150 miljonus EUR jebkurā konkrētā gadā vai 750 miljonus EUR shēmu kopējā darbības laikā. Shēmu kopējais darbības laiks ietver shēmas un ikvienas priekštecīgās shēmas, kas aptver līdzīgu mērķi un ģeogrāfisko apgabalu, kopējo ilgumu, sākot no 2022. gada 1. janvāra. Ņemot vērā izvērtējuma mērķus un lai neradītu nesamērīgu slogu dalībvalstīm un projektiem ar mazāku atbalsta apjomu, ex post izvērtējuma prasība attiecas tikai uz tām atbalsta shēmām, kuru kopējais ilgums pārsniedz trīs gadus, sākot no 2022. gada 1. janvāra. |
457. |
Ex post izvērtējuma prasību var nepiemērot atbalsta shēmām, kuras tiek īstenotas kā tādas shēmas tūlītējs turpinājums, kas aptvērusi līdzīgu mērķi un ģeogrāfisko apgabalu, kas ir izvērtēta, par ko ir iesniegts galīgais izvērtējuma ziņojums saskaņā ar Komisijas apstiprināto izvērtējuma plānu un par ko nav izdarīti nekādi negatīvi konstatējumi. Ikviena shēma, kuras galīgais izvērtējuma ziņojums neatbilst apstiprinātajam izvērtējuma plānam, ir nekavējoties jāaptur. |
458. |
Ex post izvērtējumam vajadzētu būt vērstam uz to, lai pārbaudītu, vai ir īstenoti shēmas saderības pamatā esošie pieņēmumi un nosacījumi, jo īpaši ar mērķi noteikt atbalsta pasākuma nepieciešamību un efektivitāti, ņemot vērā tā vispārīgos un konkrētos mērķus, un tam būtu jāsniedz ieskats par shēmas ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību. |
459. |
Dalībvalstij ir jāpaziņo izvērtējuma plāna projekts, kas Komisijas veiktajā shēmas novērtējumā būs neatņemama daļa, un tas jāveic šādi:
|
460. |
Izvērtējuma plāna projektam ir jāatbilst Komisijas noteiktajiem kopējiem metodikas principiem (171). Izvērtējuma plāns, ko apstiprinājusi Komisija, ir jāpublisko. |
461. |
Ex post izvērtējums jāveic no atbalsta piešķīrējas iestādes neatkarīgam ekspertam, balstoties uz izvērtējuma plānu. Izvērtējumu veido vismaz viens starpposma un viens galīgais izvērtējuma ziņojums. Abi ziņojumi jāpublisko. |
462. |
Tādām atbalsta shēmām, uz kurām Grupu atbrīvojuma regula neattiecas vienīgi to lielā budžeta dēļ, Komisija to saderību novērtēs, balstoties vienīgi uz izvērtējuma plānu. |
463. |
Galīgais izvērtējuma ziņojums ir jāiesniedz Komisijai laikus, lai tā varētu novērtēt atbalsta shēmas iespējamo pagarināšanu, taču ne vēlāk kā deviņus mēnešus pirms tās darbības beigām. Minēto termiņu var saīsināt shēmām, kurām izvērtējuma prasība iestājas pēdējos divos to īstenošanas gados. Izvērtējuma precīzais tvērums un kārtība tiks noteikti lēmumā, ar ko apstiprina atbalsta shēmu. Attiecībā uz visiem nākamajiem atbalsta pasākumiem ar līdzīgu mērķi ir jāapraksta, kā ir ņemti vērā izvērtējuma rezultāti. |
6. ZIŅOŠANA UN UZRAUDZĪBA
464. |
Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2015/1589 (172) un Komisijas Regulu (EK) Nr. 794/2004 (173) dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai gada pārskati. |
465. |
Dalībvalstīm jāveic visu atbalsta pasākumu sīka uzskaite. Šādā uzskaitē jābūt ietvertai informācijai, kas nepieciešama, lai konstatētu, ka ir izpildīti nosacījumi attiecībā uz attiecināmajām izmaksām un atbalsta maksimālo intensitāti. Šāda uzskaite jāsaglabā 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas un jāiesniedz Komisijai pēc pieprasījuma. |
7. PIEMĒROJAMĪBA
466. |
Komisija šīs pamatnostādnes piemēros, lai novērtētu visu to klimata, vides aizsardzības un enerģētikas jomas atbalsta pasākumu saderību, par kuriem jāziņo un kuri piešķirti vai kurus paredzēts piešķirt pēc 2022. gada 27. janvāra. Nelikumīgs atbalsts tiks novērtēts saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami dienā, kad atbalsts tika piešķirts. |
467. |
Šīs pamatnostādnes aizstāj Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam (174). |
468. |
Saskaņā ar Līguma 108. panta 1. punktu Komisija dalībvalstīm ierosina šādus piemērotus pasākumus:
|
8. PĀRSKATĪŠANA
469. |
Komisija plāno no 2027. gada 31. decembra veikt šo pamatnostādņu izvērtēšanu, lai analizētu to lietderību, efektivitāti, relevantumu, saskanību un pievienoto vērtību. |
470. |
Komisija var jebkurā laikā pieņemt lēmumu šīs pamatnostādnes izskatīt vai grozīt, ja tas ir nepieciešams ar konkurences politiku saistītu iemeslu dēļ vai lai ņemtu vērā citas Savienības rīcībpolitikas un starptautiskās saistības, vai jebkāda cita pamatota iemesla dēļ. |
(1) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss”, COM(2019) 640 final.
(2) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana. Investīcijas klimatneitrālā nākotnē cilvēku labā”, COM(2020) 562 final.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).
(4) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ““Gatavi mērķrādītājam 55 %”: ES 2030. gadam nospraustā klimata mērķrādītāja sasniegšana ceļā uz klimatneitralitāti”, COM(2021) 550 final.
(5) https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/amendment-renewable-energy-directive-2030-climate-target-with-annexes_en.pdf
(6) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES ekonomika pēc Covid-19. Ietekme uz ekonomikas pārvaldību”, COM(2021) 662 final.
(7) Padomes Regula (ES) 2015/1588 (2015. gada 13. jūlijs) par to, kā piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (OV L 248, 24.9.2015., 1. lpp.).
(8) Sk. Komisijas paziņojumu par tiesu pieejamību vides lietās (OV C 275, 18.8.2017., 1. lpp.) attiecībā uz to, kā valstu līmenī tiek īstenota Orhūsas konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs vides lietās.
(9) Komisijas paziņojums “Pamatnostādnes par valsts atbalstu lidostām un aviokompānijām” (OV C 99, 4.4.2014., 3. lpp.).
(10) Vides atbalsts parasti ir mazāk kropļojošs un lietderīgāks, ja to piešķir videi nekaitīgu produktu patērētājam/lietotājam, nevis videi nekaitīgu produktu ražotājam/izgatavotājam. Minētais neskar dalībvalstu iespēju piešķirt vides atbalstu uzņēmumiem to ražošanas darbību vides aizsardzības līmeņa uzlabošanai.
(11) Komisijas paziņojums “Nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai” (OV C 198, 27.6.2014., 1. lpp.).
(12) Eiropas Savienības Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos 2014.–2020. gadam (OV C 204, 1.7.2014., 1. lpp.).
(13) Komisijas paziņojums “Pamatnostādnes valsts atbalsta vērtēšanai zvejniecības un akvakultūras nozarē” (OV C 217, 2.7.2015., 1. lpp.).
(14) Komisijas paziņojums “Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai” (OV C 249, 31.7.2014., 1. lpp.).
(15) Sk. Pirmās instances tiesas 1995. gada 13. septembra spriedumu TWD/Komisija, lietas T-244/93 un T-486/93, ECLI:EU:T:1995:160, 56. punkts. Sk. arī Komisijas paziņojumu “Komisijas paziņojums par nelikumīga un nesaderīga valsts atbalsta atgūšanu” (OV C 247, 23.7.2019., 1. lpp.).
(16) Aizdevums ar procentu likmi zem tirgus vērtības.
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/943 (2019. gada 5. jūnijs) par elektroenerģijas iekšējo tirgu (OV L 158, 14.6.2019., 54. lpp.).
(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).
(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).
(20) Komisijas Regula (ES) 2017/1151 (2017. gada 1. jūnijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV L 175, 7.7.2017., 1. lpp.).
(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/33/EK (2009. gada 23. aprīlis) par tīru autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu mazemisiju mobilitātes atbalstam (OV L 120, 15.5.2009., 5. lpp.).
(22) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1242 (2019. gada 20. jūnijs) par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem un ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 595/2009 un (ES) 2018/956 un Padomes Direktīvu 96/53/EK (OV L 198, 25.7.2019., 202. lpp.).
(23) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).
(24) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
(25) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (OV L 158, 14.6.2019., 125. lpp.).
(26) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).
(27) Projekti, kas uzbūvēti vienam ex ante identificētam lietotājam vai nelielai ex ante identificētu lietotāju grupai un pielāgoti to vajadzībām (“mērķorientēta infrastruktūra”), par energoinfrastruktūru nav uzskatāmi.
(28) Jebkuri no aktīviem, kas uzskaitīti i)–vi) apakšpunktā attiecībā uz ūdeņradi, var būt jaunuzbūvēti aktīvi vai aktīvi, kas no dabasgāzes aktīviem pārveidoti par ūdeņraža aktīviem (pārprofilēti), vai abu šo aktīvu veidu apvienojums. Aktīvi, kas uzskaitīti i)–vi) apakšpunktā attiecībā uz ūdeņradi un uz ko attiecas trešo personu piekļuve, ir uzskatāmi par energoinfrastruktūru.
(29) Aktīvi, kas uzskaitīti i)–iv) apakšpunktā attiecībā uz oglekļa dioksīdu un uz ko attiecas trešo personu piekļuve, ir uzskatāmi par energoinfrastruktūru.
(30) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/31/EK (2009. gada 23. aprīlis) par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un Regulā (EK) Nr. 1013/2006 (OV L 140, 5.6.2009., 114. lpp.).
(31) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 347/2013 (2013. gada 17. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 (OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.).
(32) Komisijas Ieteikums (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).
(33) Padomes ieteikums (1975. gada 3. marts) attiecībā uz izmaksu sadalījumu un publisko institūciju rīcību vides jautājumos (OV L 194, 25.7.1975., 1. lpp.).
(34) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).
(35) Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.).
(36) Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.).
(37) Tas var ietvert saistītos emisiju līmeņus (LPTP SEL), saistītos energoefektivitātes līmeņus (LPTP SEEL) vai saistītos vidiskā snieguma līmeņus (LPTP SVSL).
(38) Sk. Tiesas 2013. gada 13. jūnija spriedumu, HGA un citi/Komisija, no C-630/11 P līdz C-633/11 P, ECLI:EU:C:2013:387, 104. punkts.
(39) Šim scenārijam jābūt ticamam, patiesam un saistītam ar lēmumu pieņemšanas faktoriem, kas pastāv brīdī, kad atbalsta saņēmējs pieņem lēmumu par projektu. Dalībvalstis tiek aicinātas izmantot oficiālus valdes dokumentus, riska novērtējumus, finanšu pārskatu, iekšējos darījumdarbības plānus, ekspertu atzinumus un citus pētījumus, kas attiecas uz novērtējamo projektu. Dalībvalstīm stimulējošās ietekmes pierādīšanā var palīdzēt dokumenti, kuros ir informācija par pieprasījuma, izmaksu vai finanšu prognozēm, dokumenti, kuri ir iesniegti investīciju komitejai un kuros ir analizēti investīciju/darbības scenāriji, vai dokumenti, kuri ir iesniegti finanšu iestādēm. Šiem dokumentiem jābūt no tā paša perioda, kad notika lēmumu pieņemšanas process par investīciju/darbību.
(40) Saskaņā ar minēto principu dalībvalstīm enerģētikas plānošanā, rīcībpolitikā un investīciju lēmumos maksimāli jāņem vērā alternatīvi izmaksu ziņā efektīvi energoefektivitātes pasākumi, ar ko enerģijas pieprasījumu un energoapgādi padara efektīvāku, jo īpaši ar tādiem līdzekļiem kā izmakslietderīgs enerģijas galapatēriņa ietaupījums, pieprasījumreakcijas iniciatīvas un efektīvāka enerģijas pārveide, pārvade un sadale, kas vienlaikus joprojām nodrošina minēto lēmumu mērķu sasniegšanu. Sk. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).
(41) Produktu vides marķējumu un norāžu izmantošana var būt vēl viena pieeja, kas ļauj patērētājiem/lietotājiem pieņemt apzinātus lēmumus par pirkumu un palielināt pieprasījumu pēc videi nekaitīgiem produktiem. Uzticami vides marķējumi un patiesas norādes – ja tie ir labi izstrādāti, atzīti un saprotami un attiecīgie patērētāji tiem uzticas un tos atzīst – var būt ietekmīgs rīks (patērētāju) uzvedības veidošanā un vadīšanā ceļā uz videi nekaitīgāku izvēļu veikšanu. Atzīta marķēšanas/sertificēšanas sistēma ar skaidriem kritērijiem, kam piemērotu ārēju (trešo personu veiktu) verificēšanu, būtu viens no visefektīvākajiem veidiem, kā uzņēmumi varētu pierādīt patērētājiem un ieinteresētajām personām, ka tie atbilst augstiem vides standartiem. Šajā kontekstā Komisija šo pamatnostādņu piemērošanas jomā neiekļauj konkrētus noteikumus attiecībā uz atbalstu videi nekaitīgu produktu projektēšanai un ražošanai.
(42) Tomēr gadījumā, ja pastāv “nulles subsīdiju piedāvājumu” iespēja, dalībvalstīm būtu jāpaskaidro, kā tiks nodrošināts samērīgums. Piedāvājumi ar nulles subsīdijām var rasties, piemēram, tāpēc, ka tiek prognozēts, ka tirgus ieņēmumi laika gaitā pieaugs, un/vai tāpēc, ka veiksmīgie pretendenti saņem koncesijas vai citas priekšrocības, kā arī atbalstu cenu ziņā. Būtu jāizvairās no cenu minimālajām vai maksimālajām robežvērtībām, kas ierobežo konkurences procesu, apdraudot proporcionalitāti, pat ja šādas robežvērtības nulle.
(43) Parasti pietiek ar sešām nedēļām. Īpaši sarežģītās vai jaunās procedūrās vajadzīgais laiks var būt ilgāks. Pamatotos gadījumos, piemēram, ar vienkāršām vai regulārām/atkārtotām procedūrām, piemērots var būt īsāks laiks.
(44) Novērtējot vides aizsardzības vienības, dalībvalstis var, piemēram, izstrādāt metodiku, kas nosaka emisijas vai citu piesārņojumu dažādos atbalstītās saimnieciskās darbības posmos, projekta īstenošanas laiku vai sistēmas integrācijas izmaksas. Nosakot ieguldījumu pamatmērķu sasniegšanā attiecībā pret pieprasīto atbalsta summu, dalībvalstis var, piemēram, piešķirt svērumus dažādiem objektīvajiem kritērijiem un izvēli balstīt uz atbalsta summu par vienu objektīvo kritēriju vidējās svērtās vērtības vienību, vai no ierobežota piedāvājumu klāsta, kam ir viszemākā atbalsta summa par vienu objektīvo kritēriju vienību, izraudzīties tos, kam pēc objektīvajiem kritērijiem ir vislielākais punktu skaits. Jebkuras šādas pieejas raksturlielumi ir precīzi jāpielāgo tā, lai nodrošinātu, ka konkursa procedūra ir nediskriminējoša, ar reālu konkurenci un atspoguļo ekonomisko vērtību.
(45) Hipotētisks scenārijs, kurā kā alternatīvs investīciju/darbības scenārijs tiek piedāvāta pašreizējo vidiski neilgtspējīgo darbību turpināšana ilgtermiņā, netiks uzskatīts par reālistisku.
(46) Ja alternatīva projekta nav, Komisija pārbaudīs, vai atbalsta summa nepārsniedz minimumu, kas nepieciešams, lai atbalstāmajam projektam būtu pietiekama peļņa, piemēram, tāda, kas dod iespēju panākt iekšējās atdeves koeficientu, kas atbilst nozares vai uzņēmuma specifiskajiem kritērijiem vai minimālajai rentabilitātes likmei. Šim nolūkam var izmantot arī parastos atdeves koeficientus, ko atbalsta saņēmējs sagaidītu citos līdzīgos investīciju projektos, kopējās kapitāla izmaksas vai atdeves koeficientus, kas tiek parasti novēroti attiecīgajā nozarē. Visas saistītās paredzamās izmaksas un labumi jāņem vērā par visu projekta laiku.
(47) Valsts atbalsta pārredzamības datubāzes publiskā meklēšana, pieejama vietnē https://webgate.ec.europa.eu/competition/transparency/public?lang=lv.
(48) Pēc dalībvalsts pienācīgi pamatota lūguma no šīs prasības var atteikties, ja pilnīga un detalizēta publicēšana mazinātu konkurenci nākamajos piešķiršanas procesos, piemēram, pieļaujot stratēģisku piedāvājumu iesniegšanu.
(49) Ja nav oficiālas prasības iesniegt gada deklarāciju, tad reģistrācijas vajadzībām par piešķiršanas datumu uzskata tā gada 31. decembri, par kuru piešķirts atbalsts.
(50) Attiecībā uz pasākumiem, kas ir identiski Padomes apstiprinātajiem atveseļošanas un noturības plānu pasākumiem, tiek uzskatīts, ka princips “nenodarīt būtisku kaitējumu” ir ievērots, jo tas jau ir pārbaudīts.
(51) Tas var notikt arī gadījumā, kad atbalsts kropļo to ekonomisko instrumentu darbību, kuri ieviesti, lai internalizētu šādas negatīvās eksternalitātes (piemēram, ietekmējot cenu signālus, ko sniedz Savienības ETS vai tamlīdzīgs instruments).
(52) Piemēram, tā pamatā var būt valsts dekarbonizācijas plāns ar saistošiem mērķrādītājiem un/vai var ietvert saistošas saistības atbalsta saņēmējam ieviest dekarbonizācijas tehnoloģijas, piemēram, CCS/CCU, vai aizstāt dabasgāzi ar atjaunīgo vai mazoglekļa gāzi, vai slēgt elektrostaciju termiņā, kas atbilst Savienības klimata mērķrādītājiem. Lai sasniegtu Eiropas Savienības 2030. un 2050. gadam noteiktos klimata mērķrādītājus, jābūt skaidri noteiktam visu fosilā kurināmā veidu (arī dabasgāzes), samazināšanas grafikam. Komisijas ietekmes novērtējumā, kas sagatavots 2030. gada klimata mērķrādītāju plāna vajadzībām, paskaidrots, ka līdz 2050. gadam “dabasgāzes izmantošana bez ierobežojumiem kļūs nesaderīga ar klimatneitralitātes mērķi un tās izmantošana [jāsamazina] par 66–71 % salīdzinājumā ar 2015. gada līmeni” (SWD(2020) 176 final).
(53) Tas aptver investīcijas gan degradētās teritorijās, gan jaunās nozarēs.
(54) Tas ietver tīkla elektrolīzerus, kuru gadījumā ir noslēgti atjaunīgās elektroenerģijas pirkuma līgumi ar ekonomikas dalībniekiem, kuri ražo atjaunīgo elektroenerģiju, kas atbilst nosacījumiem, kuri noteikti Komisijas deleģētajā regulā, kas pieņemta saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 27. panta 3. punktu.
(55) Hipotētisks scenārijs ir darbība, ko saņēmējs būtu veicis, ja atbalsts netiktu piešķirts. Dažos dekarbonizācijas gadījumos tas var ietvert investīcijas videi mazāk labvēlīgā alternatīvā. Citos gadījumos investīcijas var netikt veiktas vai to veikšana var tikt aizkavēta, bet, piemēram, var tikt pieņemti tādi operacionālie lēmumi, kas sniegtu mazāku labumu videi, piemēram, objektā esošo iekārtu darbības turpināšana un/vai enerģijas iepirkšana.
(56) Tas neskar tiesības saņemt jau piešķirtu atbalstu (piemēram, saskaņā ar 10 gadu līgumu).
(57) Komisija parasti nepieprasīs pasākumu pieejamību pārrobežu kontekstā, lai gan tas var palīdzēt mazināt bažas par konkurences ierobežošanu.
(58) Piemēram, attiecīgā gadījumā atjaunīgā ūdeņraža jomā.
(59) Atbilstība šādā gadījumā būtu jāierobežo tikai saskaņā ar attiecīgajām definīcijām, ja tādas ir pieejamas nozares tiesību aktos. Piemēram, shēmai, kas paredzēta Savienības atjaunīgās enerģijas pamatmērķrādītāja sasniegšanai, vajadzētu būt pieejamām visām tehnoloģijām, kas atbilst atjaunojamo/atjaunīgo energoresursu jēdziena definīcijai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 8. lpp.), bet shēmai, kas paredzēta Savienības apakšmērķrādītāja sasniegšanai, vajadzētu būt atvērtai visām tehnoloģijām, kas var sekmēt šā apakšmērķrādītāja sasniegšanu. Tomēr dalībvalstis var arī vēl ierobežot savu atbalsta pasākumu darbības jomu, citstarp attiecībā uz konkrētiem atjaunīgo energoresursu veidiem, balstoties uz citiem objektīviem kritērijiem, piemēram, tiem, kas uzskaitīti 96. punkta (b)–(g) apakšpunktā.
(60) Ja runa ir par reģionālo atbalstu, dalībvalstij būtu jāpierāda, ka palīgpakalpojumi un pārdispečēšanas noteikumi nodrošina atjaunīgo energoresursu efektīvu izmantošanu, uzkrāšanu un atbilstošu pieprasījumreakciju un atalgo atrašanās vietas un tehnoloģiju izvēles, kas atbalsta tīkla stabilitāti, saskaņā ar Regulu (ES) 2019/943 un Direktīvu (ES) 2019/944. Ja dalībvalsts konstatē vietējās energoapgādes drošības problēmu, kuru vidējā termiņā (piemēram, 5–10 gadu laikā) nevar atrisināt ar tirgus modeļa uzlabojumiem vai pietiekamu tīkla nostiprināšanu, saskaņā ar 4.8. iedaļu būtu jāizstrādā un jānovērtē pasākums, ar kuru šīs bažas novērš.
(61) Attiecībā uz šīm prasībām dalībvalstis var paļauties uz esošajiem valsts apspriešanās procesiem. Ja apspriešana ietver šajās pamatnostādnēs uzskaitītos aspektus un ilgst vajadzīgo laiku, atsevišķa apspriešana nav nepieciešama. Atsevišķa apspriešana var nebūt nepieciešama arī 96. punkta g) apakšpunktā minētajos gadījumos.
(62) “CO2 ekvivalents” (CO2 ekv.) ir metriska mērvienība, ko izmanto, lai pēc globālās sasilšanas potenciāla salīdzinātu dažādu siltumnīcefekta gāzu emisijas, citu gāzu daudzumus pārrēķinot ekvivalentā oglekļa dioksīda daudzumā ar tādu pašu globālās sasilšanas potenciālu.
(63) Piemēram, izpildes laiks starp konkursa procedūru un piegādes periodu, piedāvājuma noteikumi, cenu noteikšanas noteikumi.
(64) Piemēram, ja ir atšķirīgi līguma darbības termiņi, atšķirīga metodika dažādu tehnoloģiju attiecināmās jaudas/izlaides apjoma aprēķināšanai, atšķirīga metodika subsīdiju aprēķināšanai vai izmaksai.
(65) Piemēram, dalībvalstu dekarbonizācijas mērķrādītāju sasniegšana.
(66) Šādu saistošu ierobežojumu var panākt dažādos papildu veidos, tai skaitā ar darbībām, kuru mērķis ir mazināt iespējamos ierobežojumus piedāvājuma pusē, pielāgojot apjomu, lai atspoguļotu iespējamo pieejamo piedāvājumu konkrētā brīdī, un/vai mainot citus konkursa procedūras struktūras raksturlielumus (piemēram, atbilstības kritērijus dalībai), nolūkā sasniegt pasākuma mērķi (piemēram, dalībvalsts dekarbonizācijas mērķrādītājus) samērīgā veidā, kas mazina konkurences un tirdzniecības izkropļojumus. Nodrošinot samērīgumu un konkurētspēju, dalībvalstis var ņemt vērā arī investoru tiesisko paļāvību.
(67) Noderīgs atsauces punkts ir principi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma aprēķinam, ko izmanto ES Inovāciju fondam; pieejami šeit: https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/opportunities/docs/2021-2027/innovfund/wp-call/2021/call-annex_c_innovfund-lsc-2021_en.pdf. Tomēr, ja elektroenerģija tiek izmantota kā resurss, izmantotajā metodikā jāņem vērā emisijas, kas rodas, ražojot šo elektroenerģiju. Dalībvalstis savos atbalsta pasākumos kā atlases kritēriju var izvēlēties izmantot subsīdiju līmeni par vienu novērstu CO2 ekvivalenta emisiju tonnu, bet tas nav jāizmanto obligāti.
(68) Turklāt, kā norādīts 75. punktā, Komisija kopumā labvēlīgi vērtēs citus dalībvalstu ierosinātos elementus, ar kuriem atvieglo MVU un atjaunīgās enerģijas kopienu dalību konkurenci veicinošās konkursa procedūrās, ar nosacījumu, ka dalības nodrošināšanas un pieņemšanas pozitīvā ietekme ir lielāka nekā iespējamā kropļojošā ietekme.
(69) Līgums par starpību dod saņēmējam iespēju saņemt maksājumu, kas vienāds ar starpību starp fiksētu norunas cenu un atsauces cenu, piemēram, tirgus cenu par izlaides vienību. Pēdējos gados šādi līgumi ir izmantoti elektroenerģijas ražošanas pasākumiem, bet tie var ietvert arī atsauces cenu, kas saistīta ar ETS, t. i., “oglekļa” līgumi par starpību. Šādi oglekļa līgumi par starpību var būt noderīgs instruments, lai ieviestu tirgū revolucionāras tehnoloģijas, kas var būt nepieciešamas, lai panāktu rūpniecības dekarbonizāciju. Līgumi par starpību var ietvert arī atmaksas no atbalsta saņēmējiem nodokļu maksātājiem vai patērētājiem par laikposmiem, kuros atsauces cena pārsniedz norunas cenu.
(70) Mazas atjaunīgās elektroenerģijas iekārtas var gūt labumu no tieša cenu atbalsta, kas sedz visas ekspluatācijas izmaksas un neparedz tām pienākumu pārdot elektroenerģiju tirgū, atbilstoši atbrīvojumam, kas paredzēts Direktīvas (ES) 2018/2001 4. panta 3. punktā. Iekārtas uzskata par mazām, ja to jauda ir mazāka par piemērojamo robežvērtību, kas noteikts Regulas (ES) 2019/943 5. pantā.
(71) Tas attiecas uz aktīvu saraktu 19. punkta (36). apakšpunktā.
(72) Te ietilpst mazoglekļa degvielas no neatjaunīgiem energoresursiem un enerģijas nesēji, kas nerada izpūtēja emisijas, bet tiek ražoti oglekļietilpīgā procesā.
(73) Attiecībā uz pasākumiem, kas ir identiski Padomes apstiprinātajiem atveseļošanas un noturības plānu pasākumiem, tiek uzskatīts, ka princips “nenodarīt būtisku kaitējumu” ir ievērots, jo tas jau ir pārbaudīts.
(74) Šādu investīciju mērķis varētu būt, piemēram, nomainīt ēkas logus vai apkures katlus vai pievērsties sienu siltumizolācijai.
(75) Atmaksāšanās periods ir laiks, kas nepieciešams, lai atgūtu investīcijas izmaksas (bez atbalsta).
(76) Šo interpretāciju piemēro visos gadījumos, kad atbalsts tiek piešķirts, lai uzņēmumi varētu izpildīt minimālos energosnieguma standartus, kas kvalificējami kā Savienības standarti, pirms tie attiecīgajam uzņēmumam kļūst obligāti, neatkarīgi no tā, vai jau ir spēkā iepriekšēji Savienības standarti.
(77) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija – Eiropas transporta virzība uz nākotni”, COM(2020) 789 final.
(78) Paziņojums cita starpā ietver ieceri līdz 2030. gadam panākt, ka ekspluatācijā ir vismaz 30 miljoni bezemisiju vieglo automobiļu, 80 000 bezemisiju kravas automobiļu un ka līdz 2050. gadam gandrīz visi vieglie automobiļi, furgoni, autobusi, kā arī jauni lielas noslodzes transportlīdzekļi ir bezemisiju transportlīdzekļi.
(79) Regula (ES) 2019/1242 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/631 (2019. gada 17. aprīlis) par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem un ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 443/2009 un Regulu (ES) Nr. 510/2011 (OV L 111, 25.4.2019., 13. lpp.).
(80) Piemēram, izmantojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/62/EK (1999. gada 17. jūnijs) par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (OV L 187, 20.7.1999., 42. lpp.) un Savienības ETS.
(81) Piemēram, izmantojot Direktīvu 2009/33/EK.
(82) To var pierādīt, nodrošinot, ka atbalsts tiek piešķirts pārredzamā un nediskriminējošā veidā un ka potenciālās ieinteresētās personas ir pietiekami informētas par pasākuma darbības jomu un iespējamiem atbalsta nosacījumiem.
(83) Šādam novērtējumam atkarībā no attiecīgajām nozarēm un transporta veidiem Komisija parasti ņem vērā laikposmu no diviem līdz pieciem gadiem pēc paziņošanas vai atbalsta pasākuma īstenošanas. Savu novērtējumu tā balstīs uz neatkarīgiem tirgus pētījumiem, ko iesniegusi dalībvalsts, vai uz citiem atbilstošiem pierādījumiem.
(84) Sk. 66. punktu.
(85) Tas var ietvert pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka tiek izslēgta pārmērīga kompensācija, pārbaudot, vai atbalsts nepārsniedz neto papildu izmaksas, ko pierāda, salīdzinot finansējuma deficītu faktiskajā un hipotētiskajā scenārijā, un ka dalībvalsts ievieš ex post uzraudzības mehānismu, lai pārbaudītu izdarītos pieņēmumus par vajadzīgā atbalsta līmeni, kā arī atgūšanas mehānismu.
(86) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/94/ES (2014. gada 22. oktobris) par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.).
(87) Piemēram, uzlādes infrastruktūrai – normālas jaudas vai lieljaudas.
(88) Veicot šādu novērtējumu, Komisija parasti ņems vērā, vai ir paredzams, ka uzlādes vai uzpildes infrastruktūra tiks ieviesta saskaņā ar komerciāliem nosacījumiem laikposmā, kas ir relevants, ņemot vērā pasākuma ilgumu. Savu novērtējumu tā balstīs uz ex ante sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, neatkarīgiem tirgus pētījumiem, ko iesniegusi dalībvalsts, vai uz citiem atbilstošiem pierādījumiem.
(89) Uzlādes vai uzpildes infrastruktūra, kas paredzēta galvenokārt izmantošanai uzņēmumiem, kuri darbojas sauszemes, dzelzceļa vai ūdens sabiedriskā transporta nozarē, var būt atvērta kā palīginfrastruktūra, ko var izmantot šo uzņēmumu darbinieki, ārējie darbuzņēmēji vai piegādātāji.
(90) Uzlādes vai uzpildes infrastruktūra, kas paredzēta galvenokārt izmantošanai atbalsta saņēmējam, var būt atvērta kā palīginfrastruktūra, ko var izmantot attiecīgā atbalsta saņēmēja darbinieki, ārējie darbuzņēmēji vai piegādātāji.
(91) Piemēram, pasākums, kas vērsts uz atbalstu investīcijām lielas noslodzes transportlīdzekļu ūdeņraža uzpildes stacijās kravas termināļos un loģistikas parkos dalībvalstī, kurā ar ūdeņradi darbināmu lielas noslodzes transportlīdzekļu tirgus daļa ir mazāka par 2 %.
(92) Tas ietver arī ilgtspējīgu aviācijas degvielu.
(93) Konvencionālajām degvielām analoģiskās degvielas ir degvielas, kas ir funkcionāli līdzvērtīgas pašlaik izmantotajām fosilajām degvielām un ir pilnībā saderīgas ar sadales infrastruktūru un borta iekārtām un dzinējiem.
(94) Šādam novērtējumam Komisija parasti ņem vērā laikposmu no diviem līdz pieciem gadiem pēc paziņošanas vai atbalsta pasākuma īstenošanas. Savu novērtējumu tā balstīs uz neatkarīgiem tirgus pētījumiem, ko iesniegusi dalībvalsts, vai uz citiem atbilstošiem pierādījumiem.
(95) Skatīt Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ūdeņraža stratēģija klimatneitrālai Eiropai”, COM(2020) 301 final, 3. lpp.
(96) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu”, COM(2020) 98 final.
(97) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ilgtspējīga bioekonomika Eiropai. Ekonomikas, sabiedrības un vides saistības stiprināšana”, COM(2018)673 final un SWD(2018)431.
(98) Patērētie resursi var ietvert visus patērētos materiālos resursus, izņemot enerģiju. Samazinājumu var noteikt, izmērot vai aplēšot patēriņu pirms un pēc atbalsta pasākuma īstenošanas, ieskaitot jebkādas korekcijas attiecībā uz ārējiem apstākļiem, kas var ietekmēt resursu patēriņu.
(99) Atkalizmantošanas, atgūšanas, sagatavošanas atkalizmantošanai, reciklēšanas un atkritumu definīcijas sk. 19. punkta (59)., (61)., (62)., (75). un (90). apakšpunktā.
(100) Atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā ietilpst a) atkritumu rašanās novēršana, b) sagatavošana atkalizmantošanai, c) reciklēšana, d) cita atgūšana, piemēram, enerģijas atgūšana, un e) likvidēšana. Sk. Direktīvas 2008/98/EK 4. panta 1. punktu.
(101) Citi produkti, materiāli vai vielas var ietvert blakusproduktus (kā minēts Direktīvas 2008/98/EK 5. pantā), lauksaimniecības, akvakultūras, zivsaimniecības un mežsaimniecības atliekas, notekūdeņus, lietusūdeni un noteces ūdeni, minerālvielas, kalnrūpniecības atkritumus, barības vielas, ražošanas procesos atlikušās gāzes, liekos produktus, daļas un materiālus utt. Liekie produkti, daļas un materiāli ir produkti, daļas vai materiāli, kas to turētājam vairs nav vajadzīgi vai noderīgi, bet ir piemēroti atkalizmantošanai.
(102) Termina “dalīta savākšana” definīciju sk. Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 11. punktā.
(103) No tehnoloģiju viedokļa investīcijai būtu jāļauj panākt reciklējamā materiāla augstāku reciklējamības pakāpi vai augstāku kvalitāti salīdzinājumā ar parasto praksi.
(104) Ja dalībvalsts to pienācīgi pierāda, var ņemt vērā arī konkrēto situāciju attiecīgā reģiona vai reģionu līmenī.
(105) Definīciju sk. 19. punkta (58). apakšpunktā.
(106) Novatorisko raksturu dalībvalstis var pierādīt, piemēram, precīzi aprakstot attiecīgo inovāciju un tirgus nosacījumus tās ieviešanai vai izplatīšanai, salīdzinot to ar vispārējo situāciju attiecībā uz procesiem vai organizatoriskajiem paņēmieniem, ko parasti izmanto citi uzņēmumi tajā pašā nozarē.
(107) Ja, salīdzinot ekoinovācijas darbības ar standarta darbībām, kas neietver inovāciju, var izmantot kvantitatīvus parametrus, “ievērojami lielāks” nozīmē to, ka nelielajam uzlabojumam, kādu gaida no ekoinovācijas darbībām attiecībā uz vides apdraudējuma vai piesārņojuma samazināšanu vai lielāku energoefektivitāti vai resursefektivitāti, vajadzētu būt vismaz divreiz lielākam nekā nelielajam uzlabojumam, ko gaida no vispārējās tādu salīdzināmu darbību attīstības, kuras neietver inovāciju. Ja konkrētā gadījumā ierosinātā pieeja nav piemērojama vai ja nav iespējams veikt kvantitatīvo salīdzinājumu, valsts atbalsta pieteikuma dokumentā jāietver sīks apraksts par metodēm, kas izmantotas, lai novērtētu šo kritēriju, nodrošinot standartu, kas ir pielīdzināms ierosinātajai metodei.
(108) Šo risku dalībvalsts var pierādīt, piemēram, ar šādiem datiem: izmaksas attiecībā pret uzņēmuma apgrozījumu, izstrādei vajadzīgais laiks, no ekoinovācijas pasākumiem sagaidāmie ieguvumi salīdzinājumā ar projekta izmaksām un neizdošanās varbūtība.
(109) ANO Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam ir pieejama vietnē https://sustainabledevelopment.un.org/content/documents/21252030%20Agenda%20for%20Sustainable%20Development%20web.pdf.
(110) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2030. gadam, COM(2020) 652 final.
(111) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Programma “Tīru gaisu Eiropā””, COM(2013) 918 final. Attiecībā uz piezemes ozonu, cietajām daļiņām, slāpekļa oksīdiem, bīstamiem smagajiem metāliem un vairākiem citiem piesārņotājiem sk. arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/107/EK (2004. gada 15. decembris) par arsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu, niķeli un policikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem apkārtējā gaisā (OV L 23, 26.1.2005., 3. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/50/EK (2008. gada 21. maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (OV L 152, 11.6.2008., 1. lpp.). Sk. arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīvu (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (OV L 344, 17.12.2016., 1. lpp.) attiecībā uz būtiskākajām gaisu piesārņojošām vielām: sēra dioksīdiem, slāpekļa oksīdiem, amonjaku, nemetāna gaistošajiem organiskajiem savienojumiem un cietajām daļiņām.
(112) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.), ir noteikts, ka visām virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu tilpēm ir jābūt labā ekoloģiskajā stāvoklī, ja vien nav piemērojami izņēmumi.
(113) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem ES. Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns”, COM(2021) 400 final.
(114) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā”, COM(2020) 381 final.
(115) Tirgojamās emisijas atļaujas var ietvert valsts atbalstu, jo īpaši, ja dalībvalstis piešķir atļaujas un kvotas zem to tirgus vērtības.
(116) Lai noteiktu, kurš no abiem mērķiem ir dominējošais, Komisija var pieprasīt, lai dalībvalsts, pamatojoties uz ticamiem un detalizētiem skaitliskiem aprēķiniem, salīdzina paredzamos pasākuma rezultātus attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu un citu piesārņotāju emisiju novēršanu vai samazināšanu.
(117) Tirgojamās emisijas atļaujas var ietvert valsts atbalstu, jo īpaši, ja dalībvalstis piešķir atļaujas un kvotas zem to tirgus vērtības.
(118) Analīzi var veikt, balstoties uz aplēsēm par attiecīgās nozares produkta cenu elastību, kā arī uz citiem faktoriem un zaudēto pārdošanas apjomu aplēsēm un to ietekmi uz rentabilitāti atbalsta saņēmējam.
(119) Piemēram, jaunpienācēji vai gluži pretēji – esošie uzņēmumi vai iekārtas.
(120) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu”, COM(2020) 380 final.
(121) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija”, COM(2021) 82 final.
(122) https://www.eea.europa.eu/publications/nature-based-solutions-in-europe/.
(123) Piemēram, atbalstu mitruma atjaunošanai kūdrājos, kas nav saistīts ar atbalstu kūdras ieguves darbību agrīnai slēgšanai vai ar atbalstu ar šādām darbībām saistītām ārkārtas izmaksām, var iekļaut saskaņā ar 4.6. iedaļu.
(124) Lai noteiktu, kurš no abiem mērķiem ir dominējošais, Komisija var pieprasīt, lai dalībvalsts salīdzina paredzamos pasākuma rezultātus attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju novēršanu vai samazināšanu un videi nodarītā kaitējuma remediāciju, dabisko dzīvotņu un ekosistēmu atveseļošanu, bioloģiskās daudzveidības aizsardzību vai atjaunošanu un dabā balstītu klimatadaptācijas un klimata pārmaiņu mīkstināšanas risinājumu īstenošanu, vajadzības gadījumā balstoties uz ticamiem un detalizētiem skaitliskajiem aprēķiniem.
(125) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/35/EK (2004. gada 21. aprīlis) par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (OV L 143, 30.4.2004., 56. lpp.). Sk. arī Komisijas paziņojumu “Pamatnostādnes, kas sniedz vienotu izpratni par jēdzienu “kaitējums videi”, kā definēts 2. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu” (OV C 118, 7.4.2021., 1. lpp.).
(126) Sk. Komisijas Lēmumu C(2012) 558 final (2012. gada 17. oktobris) lietā SA.33496 (2011/N) – Austrija – Einzelfall, Altlast, DECON Umwelttechnik GmbH, 65.–69. apsvērums (OV C 14, 17.1.2013., 1. lpp.).
(127) Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).
(128) Šī iedaļa neaptver tādus palīgpakalpojumus, to vidū sistēmas aizsardzības plānu pasākumus saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) 2017/2196, kuru mērķis ir nodrošināt operacionālo drošību un kurus iepērk PSO vai SSO nediskriminējošā konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, kas ir atvērta visiem resursiem, kuri var sniegt ieguldījumu identificētās operacionālās drošības prasības izpildē, pakalpojuma iepirkumā un finansēšanā neiesaistot valsti.
(129) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/941 (2019. gada 5. jūnijs) par riskgatavību elektroenerģijas sektorā (Riskgatavības regula) (OV L 158, 14.6.2019., 1. lpp.).
(130) Ņemot vērā Regulu (ES) 2019/943 un Direktīvu (ES) 2019/944.
(131) Tehniskā iespējamība tiek pieņemta attiecībā uz jaudas mehānismiem, kuriem saskaņā ar Regulu (ES) 2019/943 ir nepieciešama pārrobežu līdzdalība.
(132) Attiecībā uz šīm prasībām dalībvalstis var paļauties uz esošajiem valsts apspriešanās procesiem. Ja apspriešanās attiecas uz šeit minētajiem punktiem, atsevišķa apspriešana nav nepieciešama.
(133) Piemēram, izpildes laiks starp konkursa procedūru un piegādes periodu, piedāvājuma noteikumi, cenu noteikšanas noteikumi.
(134) Piemēram, ja ir atšķirīgi līguma darbības termiņi, atšķirīga metodika dažādu tehnoloģiju attiecināmās jaudas/izlaides apjoma aprēķināšanai, atšķirīga metodika subsīdiju aprēķināšanai vai izmaksai.
(135) Kā noteikts saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 11. pantu.
(136) Attiecībā uz pasākumiem, ko iekļauj Regulā (ES) 2019/941 minētajā riskgatavības plānā, sk. arī minētās regulas 12. panta 1. punktu.
(137) Minētā prasība neskar resursu aktivizēšanu pirms faktiskās dispečēšanas, lai ievērotu resursu izmaiņu ierobežojumus un operacionālās prasības. Stratēģiskās rezerves izlaidi aktivizēšanas laikā neattiecina uz balansa grupām vairumtirgos, un tā nemaina šo grupu nebalansu.
(138) Kā minēts Regulas (ES) 2019/943 10. panta 1. punktā.
(139) Sk. Komisijas paziņojumu par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (OV C 262, 19.7.2016., 1. lpp.). Ņemot vērā, ka valsts atbalsta jēdziens ir objektīvs un juridisks jēdziens, kas ir tieši definēts Līgumā (Tiesas 2008. gada 22. decembra spriedums lietā British Aggregates/Komisija, C-487/06 P, ECLI:EU:C:2008:757, 111. punkts), 373.–375 punktā izklāstītie viedokļi neskar Savienības tiesu veikto valsts atbalsta jēdziena interpretāciju (Tiesas 2011. gada 21. jūlija spriedums, Alcoa Trasformazioni/Komisija, C-194/09 P, ECLI:EU:C:2011:497, 125. punkts); primārā atsauce Līguma interpretācijai vienmēr ir Savienības tiesu judikatūra.
(140) Likumīgs monopols pastāv, ja konkrēts pakalpojums ar likumu vai regulatīviem pasākumiem ir rezervēts ekskluzīvam pakalpojumu sniedzējam noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā (arī vienā dalībvalstī), ar skaidru aizliegumu jebkuram citam operatoram sniegt šādu pakalpojumu (pat ne lai apmierinātu konkrētu lietotāju grupu iespējamu atlikuma pieprasījumu). Tomēr tikai tas vien, ka publiska pakalpojuma sniegšana ir uzticēta konkrētam uzņēmumam, nenozīmē, ka šādam uzņēmumam ir likumīgs monopols.
(141) Šī iedaļa neattiecas uz projektiem, kas ietver mērķorientētu infrastruktūru un/vai citu energoinfrastruktūru, kas apvienota ar ražošanas un/vai patēriņa darbībām.
(142) Atšķiras no uzkrātuvēm “aiz skaitītāja”.
(143) Atbalstu enerģijas uzkrāšanai attiecīgā gadījumā var novērtēt arī saskaņā ar 4.1., 4.2., 4.3. un 4.8. iedaļu. Uzkrāšanas aktīvi, kas izraudzīti kā KIP (saskaņā ar piemērojamajiem TEN-E tiesību aktiem), ir uzskatāmi par energoinfrastruktūru atbilstīgi šai iedaļai, un atbalsts tiktu novērtēts saskaņā ar 4.9. iedaļu. Uz atbalstu uzkrāšanas aktīviem, kuri pieder vai kurus kontrolē PSO vai SSO saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/944 54. un/vai 36. pantu, arī attiecas 4.9. iedaļa.
(144) Jo īpaši Komisija vērtēs, vai iesaistītajai trešai valstij vai valstīm ir augsts regulējuma saskaņošanas līmenis un vai tās atbalsta Savienības vispārējos rīcībpolitiskos mērķus, jo īpaši tos, kas saistīti ar labi funkcionējošu iekšējo enerģijas tirgu, energoapgādes drošību, kas balstīta uz sadarbību un solidaritāti, energosistēmu, kas tiek virzīta uz dekarbonizāciju saskaņā ar Parīzes nolīgumu un Savienības klimata mērķiem, kā arī oglekļa emisiju pārvirzes novēršanu.
(145) Infrastruktūrai starp vienu dalībvalsti un vienu vai vairākām trešām valstīm; attiecībā uz daļu, kas atrodas Savienības teritorijā, projektiem būs jāatbilst Direktīvai 2009/73/EK un Direktīvai (ES) 2019/944; attiecībā uz iesaistīto trešo valsti vai valstīm projektiem būs vajadzīgs augsts regulējuma saskaņotības līmenis un būs jāatbalsta Savienības vispārējie rīcībpolitiskie mērķi, it sevišķi mērķi nodrošināt labi funkcionējošu iekšējo enerģijas tirgu, energoapgādes drošību, kas balstīta uz sadarbību un solidaritāti, un energosistēmu, kas tiek virzīta uz dekarbonizāciju saskaņā ar Parīzes nolīgumu un Savienības klimata mērķiem un jo īpaši oglekļa emisiju pārvirzes novēršanu.
(146) Direktīvas (ES) 2018/2001 20. pantā noteikts, ka “dalībvalstis vajadzības gadījumā veic pasākumus ar mērķi izveidot centralizētu siltumapgādes un aukstumapgādes infrastruktūru, lai varētu attīstīt siltumapgādi un aukstumapgādi, izmantojot lielas biomasas, saules enerģiju, apkārtējās vides enerģiju un ģeotermālās enerģijas ietaises un atlikumsiltumu un atlikumaukstumu”.
(147) Lai nodrošinātu, ka sadales tīkls patiešām darbojas kā lietotājiem atvērta infrastruktūra saskaņā ar paziņojumu par Eiropas zaļā kursa investīciju plānu (sk. 4.3.3. iedaļu Komisijas paziņojumā “Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāns. Eiropas zaļā kursa investīciju plāns”, COM(2020) 21 final, 14.1.2020.), parasti – pēc analoģijas ar iekšējā tirgus noteikumiem enerģētikas nozarē, jo īpaši gāzes vai elektroenerģijas nozarē – būtu jāievieš īpaši noteikumi (kas paredz trešo personu piekļuvi, nodalīšanu un regulētus tarifus), kas nav tikai “atsevišķa grāmatvedība”.
(148) Lai gan dabiska vai likumīga monopola vai abējādos gadījumos uz atbalstu centralizētās siltumapgādes sadales infrastruktūrai neattiecas valsts atbalsta noteikumi (ar īpašiem nosacījumiem), jebkādam atbalstam centralizētās siltumapgādes ražošanas darbībām joprojām tiktu piemēroti valsts atbalsta noteikumi.
(149) Siltumsūkņu iegūtās enerģijas daudzumu, kas uzskatāms par atjaunīgu, aprēķina saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 VII pielikumu. Turklāt, ja izmanto elektroenerģiju, to var pilnā apjomā ieskaitīt kā atjaunīgu analoģiski metodēm, ko izmanto, lai elektroenerģiju pilnā apjomā ieskaitītu kā atjaunīgu saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/2001, kā arī deleģētajiem tiesību aktiem, vai citām līdzvērtīgām metodēm, kas nodrošina, ka visa faktiski izmantotā elektroenerģija ir iegūta no atjaunīgajiem energoresursiem, ar noteikumu, ka novērš atjaunīgās enerģijas divkāršu uzskaiti un pārmērīgu kompensāciju. Atbalsts jaunām investīcijām vai modernizācijai, kā arī ekspluatācijai nekādā gadījumā nedrīkst attiekties uz līdzsadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto citus kurināmos, nevis atjaunīgo energoresursu enerģiju vai atlikumsiltumu.
(150) Atbalstu var attiecināt arī uz siltumapgādes un aukstumapgādes aprīkojumu, arī siltumenerģijas uzkrāšanas iekārtām klientu telpās, kā minēts 138. punktā, ja tās ir savienotas ar siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmām.
(151) Sk. Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41) punktu.
(152) Šajā kontekstā dalībvalstis īpaši pierāda, ka atbalstītās centralizētās siltumapgādes sistēmas ir ieviesušas nepieciešamos pasākumus, lai palielinātu efektivitāti, samazinātu CO2 un citus piesārņojuma avotus, kā arī tīkla zudumus.
(153) Lai novērstu konkurences izkropļojumus citos tirgos, siltumenerģijas patērētājiem, kas ir uzņēmumi, kuri veic saimniecisko darbību, jebkurā gadījumā jāsedz siltumapgādes izmaksas pilnā apjomā, vismaz līdzvērtīgi lētākajam alternatīvajam siltumapgādes avotam.
(154) Atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā ietilpst a) atkritumu rašanās novēršana, b) sagatavošana atkalizmantošanai, c) reciklēšana, d) cita atgūšana, piemēram, enerģijas atgūšana, un e) likvidēšana. Sk. Direktīvas 2008/98/EK 4. panta 1. punktu.
(155) Dalībvalstīm jāpierāda, ka ir veikti pasākumi, lai sistēmu papildinātu ar ilgtspējīgiem siltumapgādes avotiem, lai nodrošinātu papildu klientu vajadzības.
(156) Dalībvalstīm, piemēram, būtu jāsniedz pierādījumi, ka attiecīgās centralizētās siltumapgādes sistēmas ir vai nu daļa no valsts vai vietējiem dekarbonizācijas plāniem, vai daļa no integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 I pielikumu attiecībā uz nepieciešamību būvēt jaunu infrastruktūru centralizētajai siltumapgādei un aukstumapgādei, kurai izmanto no atjaunīgajiem energoresursiem saražotu enerģiju, lai sasniegtu Direktīvas (ES) 2018/2001 3. panta 1. punktā noteikto Savienības mērķrādītāju, un būtu jāapņemas pāriet no fosilā kurināmā, īstenojot starpposma un galīgos mērķrādītājus virzībā uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam.
(157) Ņemot vērā to devumu klimata pārmaiņu mazināšanā, kas Regulā (ES) 2020/852 ir noteikta par vides mērķi, ja vien nav acīm redzamu pazīmju, kas liecinātu par neatbilstību principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”.
(158) Sk. arī Direktīvas (ES) 2018/2001 24. pantu.
(159) Sk. arī Direktīvas (ES) 2018/2001 18. panta 5. punktu un 24. pantu.
(160) Definīcijā, kas ietverta saimniecisko darbību statistiskajā klasifikācijā Eiropas Savienībā (NACE 2. red. klasifikācija), sadalījuma līmenī, kas nav lielāks par astoņiem cipariem (PRODCOM līmenis).
(161) Piemēram, dati, kas aptver ievērojamu procentuālo daļu no attiecīgās nozares vai apakšnozares bruto pievienotās vērtības ES līmenī.
(162) “Preces un pakalpojumi” neietver personāla izmaksas.
(163) Kods 12 15 0 saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas izveidots ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 58/97 (1996. gada 20. decembris) par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku (OV L 014, 17.1.1997., 1. lpp.).
(164) Fiksētas ikgadējas kompensācijas (atmaksas) izmantošanas priekšrocība ir tāda, ka uzņēmumiem, kas gūst labumu no atbalsta, rodas tāds pats elektroenerģijas robežizmaksu pieaugums (proti, tāds pats elektroenerģijas izmaksu pieaugums par katru patērēto papildu megavatstundu), un tādējādi iespējamie konkurences izkropļojumi nozarē ir ierobežoti.
(165) Komisijas paziņojums “Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam” (OV C 200, 28.6.2014.).
(166) Pamatnostādņu 50. punktā norādītā 30 % prasība neattiecas uz konkursa procedūrām saskaņā ar 4.12. iedaļu. Dalībvalstis var apsvērt papildu kritēriju izmantošanu, piemēram, paredzot citus sasniedzamos ieguvumus videi.
(167) Padomes Lēmums (2010. gada 10. decembris) par valsts atbalstu nekonkurētspējīgu ogļraktuvju slēgšanas atvieglošanai (OV L 336, 21.12.2010., 24. lpp.).
(168) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/35/EK (2004. gada 21. aprīlis) par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (OV L 143, 30.4.2004., 56. lpp.).
(169) Sk. arī Komisijas paziņojumu “Pamatnostādnes, kas sniedz vienotu izpratni par jēdzienu “kaitējums videi”, kā definēts 2. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu”, 2021/C 118/01 (OV C 118, 7.4.2021., 1. lpp.).
(170) Sk. Komisijas Lēmumu C(2012) 558 final (2012. gada 17. oktobris) lietā SA.33496 (2011/N) – Austrija – Einzelfall, Altlast, DECON Umwelttechnik GmbH, 65.–69. apsvērums (OV C 14, 17.1.2013., 1. lpp.).
(171) Komisijas dienestu darba dokuments “Common methodology for State aid evaluation”, 28.5.2014., SWD(2014) 179 final.
(172) Padomes Regula (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV L 248, 24.9.2015., 9. lpp.).
(173) Komisijas Regula (EK) Nr. 794/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.).
(174) Komisijas paziņojums “Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam” (OV C 200, 28.6.2014., 1. lpp.).
1. PIELIKUMS
Atbalsttiesīgo nozaru saraksts atbilstoši 4.11. iedaļai
Ievērojamam riskam pakļautās nozares, kas minētas 4.11.3.1. iedaļā
NACE kods |
Apraksts |
0510 |
Akmeņogļu ieguve |
0620 |
Dabasgāzes ieguve |
0710 |
Dzelzsrūdu ieguve |
0729 |
Citu krāsaino metālu rūdu ieguve |
0811 |
Būvakmeņu un dekoratīvo akmeņu ieguve, kaļķakmens, ģipša, krīta un slānekļa ieguve |
0891 |
Ķimikāliju un minerālmēslu ražošanā izmantojamo minerālu ieguve |
0893 |
Sāls ieguve |
0899 |
Citur neklasificēta pārējā ieguves rūpniecība |
1020 |
Zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana |
1031 |
Kartupeļu pārstrāde |
1032 |
Augļu un dārzeņu sulas ražošana |
1039 |
Cita veida augļu un dārzeņu pārstrāde un konservēšana |
1041 |
Eļļu un tauku ražošana |
1062 |
Cietes un cietes produktu ražošana |
1081 |
Cukura ražošana |
1086 |
Homogenizēto un diētisko pārtikas produktu ražošana |
1104 |
Citu nedestilētu dzērienu ražošana no raudzētām izejvielām |
1106 |
Iesala ražošana |
1310 |
Tekstilšķiedru sagatavošana un vērpšana |
1320 |
Tekstilmateriālu aušana |
1330 |
Tekstilmateriālu apdare |
1391 |
Adīto un tamborēto audumu ražošana |
1393 |
Paklāju un grīdsegu ražošana |
1394 |
Tauvu, virvju, auklu un tīklu ražošana |
1395 |
Neaustu drānu un to izstrādājumu ražošana, izņemot apģērbu |
1396 |
Tehniski un rūpnieciski izmantojamu tekstilmateriālu ražošana |
1411 |
Ādas apģērbu ražošana |
1431 |
Trikotāžas zeķu ražošana |
1511 |
Ādu miecēšana un apstrāde; kažokādu apstrāde un krāsošana |
1610 |
Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana |
1621 |
Finiera lokšņu un koka paneļu ražošana |
1622 |
Parketa paneļu ražošana |
1629 |
Pārējo koka izstrādājumu ražošana; korķa, salmu un pīto izstrādājumu ražošana |
1711 |
Celulozes (papīrmasas) ražošana |
1712 |
Papīra un kartona ražošana |
1722 |
Sadzīves, higiēnisko priekšmetu un tualetes piederumu ražošana |
1724 |
Tapešu ražošana |
1920 |
Naftas pārstrādes produktu ražošana |
2011 |
Rūpniecisko gāzu ražošana |
2012 |
Krāsvielu un pigmentu ražošana |
2013 |
Pārējo neorganisko ķīmisko pamatvielu ražošana |
2014 |
Pārējo organisko ķīmisko pamatvielu ražošana |
2015 |
Minerālmēslu un slāpekļa savienojumu ražošana |
2016 |
Plastmasu ražošana pirmapstrādes formās |
2017 |
Sintētiskā kaučuka ražošana pirmapstrādes formās |
2059 |
Citur neklasificētu ķīmisko vielu ražošana |
2060 |
Sintētisko šķiedru ražošana |
2110 |
Farmaceitisko pamatvielu ražošana |
2211 |
Gumijas riepu un kameru ražošana; gumijas riepu protektoru atjaunošana |
2219 |
Citu gumijas izstrādājumu ražošana |
2221 |
Plastmasas plātņu, lokšņu, cauruļu un profilu ražošana |
2222 |
Plastmasas iepakojuma ražošana |
2229 |
Citu plastmasas izstrādājumu ražošana |
2311 |
Lokšņu stikla ražošana |
2312 |
Lokšņu stikla formēšana un apstrāde |
2313 |
Dobo stikla izstrādājumu ražošana |
2314 |
Stikla šķiedras ražošana |
2319 |
Citu stikla izstrādājumu ražošana, ieskaitot tehniskā stikla izstrādājumus |
2320 |
Ugunsizturīgo nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana |
2331 |
Keramikas flīžu un plākšņu ražošana |
2342 |
Sanitārtehnisko keramikas izstrādājumu ražošana |
2343 |
Keramikas izolatoru un izolācijas armatūras ražošana |
2344 |
Citu tehnisko keramikas izstrādājumu ražošana |
2349 |
Cita veida keramikas izstrādājumu ražošana |
2351 |
Cementa ražošana |
2391 |
Abrazīvo izstrādājumu ražošana |
2399 |
Citur neklasificētu nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana |
2410 |
Čuguna, tērauda un dzelzs sakausējumu ražošana |
2420 |
Tērauda cauruļu, dobu profilu un to savienojumu ražošana |
2431 |
Aukstā vilkšana |
2432 |
Šauru slokšņu aukstā velmēšana |
2434 |
Stiepļu vilkšana |
2442 |
Alumīnija ražošana |
2443 |
Svina, cinka un alvas ražošana |
2444 |
Vara ražošana |
2445 |
Citu krāsaino metālu ražošana |
2446 |
Kodoldegvielas ražošana |
2451 |
Čuguna liešana |
2550 |
Metāla kalšana, presēšana, štancēšana un velmēšana; pulvermetalurģija |
2561 |
Metāla virsmas apstrāde un pārklāšana |
2571 |
Galda piederumu ražošana |
2593 |
Stiepļu izstrādājumu, ķēžu un atsperu ražošana |
2594 |
Spaiļu un skrūvju stiprinājumu izstrādājumu ražošana |
2611 |
Elektronisko komponentu ražošana |
2720 |
Galvanisko elementu ražošana |
2731 |
Optisko šķiedru kabeļu ražošana |
2732 |
Citu elektronisko un elektrisko vadu un kabeļu ražošana |
2790 |
Citu elektroiekārtu ražošana |
2815 |
Gultņu, zobratu, pārnesumu un piedziņas elementu ražošana |
3091 |
Motociklu ražošana |
3099 |
Pārējo transportlīdzekļu ražošana |
Riskam pakļautās nozares, kas minētas 4.11.3.1. iedaļā
NACE kods |
Apraksts |
1011 |
Gaļas pārstrāde un konservēšana |
1012 |
Mājputnu gaļas pārstrāde un konservēšana |
1042 |
Margarīna un līdzīgu pārtikas tauku ražošana |
1051 |
Piena pārstrāde un siera ražošana |
1061 |
Graudu malšanas produktu ražošana |
1072 |
Sausiņu un cepumu ražošana; ilgi uzglabājamo konditorejas izstrādājumu un kūku ražošana |
1073 |
Makaronu, nūdeļu, kuskusa un līdzīgu miltu izstrādājumu ražošana |
1082 |
Kakao, šokolādes, konfekšu un citu cukuroto konditorejas izstrādājumu ražošana |
1085 |
Gatavu ēdienu ražošana |
1089 |
Pārējo citur neklasificētu pārtikas produktu ražošana |
1091 |
Lauksaimniecības dzīvnieku barības ražošana |
1092 |
Mājdzīvnieku barības ražošana |
1107 |
Bezalkohola dzērienu ražošana; minerālūdeņu un pudelēs iepildītu citu ūdeņu ražošana |
1723 |
Rakstāmpapīra ražošana |
1729 |
Cita veida papīra un kartona izstrādājumu ražošana |
2051 |
Sprāgstvielu ražošana |
2052 |
Līmju ražošana |
2332 |
Māla ķieģeļu, flīžu un citu apdedzināto būvmateriālu ražošana |
2352 |
Kaļķa un ģipša ražošana |
2365 |
Šķiedru cementa izstrādājumu ražošana |
2452 |
Tērauda liešana |
2453 |
Vieglo metālu liešana |
2591 |
Cilindrisku metāla trauku un konteineru ražošana |
2592 |
Vieglā metāla iepakojuma ražošana |
2932 |
Detaļu un piederumu ražošana mehāniskajiem transportlīdzekļiem |
2. PIELIKUMS
4.12.2. iedaļā minēto izmaksu definīcija
1.
Izmaksas, kas radušās uzņēmumiem, kuri ir slēguši vai slēdz ogļu, kūdras un degslānekļa operācijasVienīgi šādu kategoriju izmaksas un tikai tad, ja tās rodas, slēdzot ogļu, kūdras un degslānekļa operācijas:
a) |
sociālo pabalstu izmaksas sakarā ar darbinieku atlaišanu pensijā, pirms tie sasnieguši tiesību aktos noteikto pensijas vecumu; |
b) |
citi ārkārtas izdevumi, kas saistīti ar darbiniekiem, kuri ir zaudējuši vai kuri zaudē darbu; |
c) |
pensiju un pabalstu izmaksas darbiniekiem, kuri ir zaudējuši vai kuri zaudē darbu, un darbiniekiem, kam ir tiesības šādus maksājumus saņemt pirms slēgšanas, ārpus tiesību aktos noteiktās sistēmas; |
d) |
uzņēmumu segtās izmaksas par darbinieku readaptāciju nolūkā tiem palīdzēt atrast citu darbu ārpus ogļu, kūdras un degslānekļa nozares, jo īpaši mācību izmaksas; |
e) |
bezmaksas ogļu, kūdras un degslānekļa piegāde darbiniekiem, kuri ir zaudējuši vai kuri zaudē darbu, un darbiniekiem, kam ir tiesības uz šādu piegādi pirms slēgšanas, vai ekvivalents naudā; |
f) |
pārējās izmaksas, ko paredz administratīvi, juridiski vai nodokļu noteikumi, kuri piemērojami tieši ogļu, kūdras un degslānekļa rūpniecībai; |
g) |
tādi papildu drošuma darbi pazemē, kas jāveic ogļu, kūdras un degslānekļa operāciju slēgšanas dēļ; |
h) |
ieguves radītie postījumi, ja tie radušies ogļu, kūdras un degslānekļa operācijās, kuras ir slēgtas vai kuras slēdz; |
i) |
visas pienācīgi pamatotas izmaksas, kas saistītas ar agrāko elektrostaciju un ieguves operāciju teritoriju atveseļošanu, arī
|
j) |
atlikušās iemaksas bijušo darbinieku veselības apdrošināšanai; |
k) |
izmaksas, kas saistītas ar spēkā esošo līgumu anulēšanu vai mainīšanu (maksimālā vērtība ir 6 ražošanas mēneši); |
l) |
ārkārtēja iedabiskā amortizācija, ja tās cēlonis ir ogļu, kūdras un degslānekļa operāciju slēgšana; |
m) |
augsnes virskārtas rekultivācijas izmaksas. |
Kas attiecas uz g), h), i) un m) apakšpunktā minētajām izmaksu kategorijām, no attiecināmajām izmaksām jāatskaita zemes vērtības pieaugums.
2.
Vairākiem uzņēmumiem radušās izmaksasVienīgi šādu kategoriju izmaksas:
a) |
tāds iemaksu palielinājums ārpus tiesību aktos noteiktās sistēmas, kas nepieciešams, lai segtu sociālā nodrošinājuma izmaksas, kas saistītas ar iemaksu veicēju skaita samazināšanos pēc ogļu, kūdras un degslānekļa operāciju slēgšanas; |
b) |
izdevumi par ūdensapgādi un notekūdeņu novadīšanu sakarā ar ogļu, kūdras un degslānekļa operāciju slēgšanu; |
c) |
samaksas palielinājums ūdensapgādes un notekūdeņu novadīšanas dienestiem, ja tas ir radies sakarā ar attiecīgās ar nodevām apliekamās ražošanas samazināšanu pēc ogļu, kūdras un degslānekļa operāciju slēgšanas. |
Labojumi
27.10.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 277/314 |
Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/719 (2015. gada 29. aprīlis), ar ko groza Padomes Direktīvu 96/53/EK, ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos
( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 115, 2015. gada 6. maijs )
4. lappusē 1. panta pirmajā daļā:
tekstu:
“Direktīvu 96/53/EK groza šādi:
1) |
direktīvas 1. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
lasīt šādi:
“Direktīvu 96/53/EK groza šādi:
1) |
direktīvas 1. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
9. lappusē 1. panta 9) punkta c) un d) apakšpunktā:
tekstu:
“c) |
pielikuma 2.2.2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
d) |
pielikuma 2.2.2. punktā pievieno šādu apakšpunktu:
|
lasīt šādi:
“c) |
pielikuma 2.2.2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
d) |
pielikuma 2.2.2. punktā pievieno šādu apakšpunktu:
|
27.10.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 277/315 |
Labojums Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2019/625 (2019. gada 4. marts), ar ko attiecībā uz prasībām par lietošanai pārtikā paredzētu noteiktu dzīvnieku un preču sūtījumu ievešanu Savienībā papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625
( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 131, 2019. gada 17. maijs )
27. lappusē 9. panta 2. punktā:
tekstu:
“2. Kad 8. panta 1. punktā minētie saraksti ir sagatavoti un kad trešās valsts kompetentās iestādes sniedz pietiekamas garantijas par to atbildības jomā esošo ražošanas apgabalu pārvaldību un kontrolēm, pirms esošam sarakstam, kas izveidots saskaņā ar 5. pantu, tiek pievienots jauns ražošanas apgabals, ir vajadzīgi Komisijas apmeklējumi nolūkā izdarīt pārbaudi uz vietas.”
lasīt šādi:
“2. Kad 8. panta 1. punktā minētie saraksti ir sagatavoti un kad trešās valsts kompetentās iestādes sniedz pietiekamas garantijas par to atbildības jomā esošo ražošanas apgabalu pārvaldību un kontrolēm, tad pirms jaunu ražošanas apgabalu pievienošanas jau esošam sarakstam, kas izveidots saskaņā ar 5. pantu, nav vajadzīgi Komisijas apmeklējumi nolūkā izdarīt pārbaudi uz vietas.”