(1)

Informācijas sabiedrības pakalpojumi un jo īpaši starpniecības pakalpojumi ir kļuvuši par nozīmīgu Savienības ekonomikas un Savienības iedzīvotāju ikdienas dzīves daļu. Divdesmit gadu laikā pēc šādiem pakalpojumiem piemērojamā tiesiskā regulējuma pieņemšanas, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/31/EK (4), ir izveidojušies tādi jauni un inovatīvi uzņēmējdarbības modeļi un pakalpojumi kā tiešsaistes sociālie tīkli un tiešsaistes platformas, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, sniedzot iespēju komerciālajiem lietotājiem un patērētājiem izplatīt informāciju un piekļūt tai un īstenot darījumus jaunos veidos. Lielākā daļa Savienības iedzīvotāju izmanto šādus pakalpojumus ikdienā. Taču digitālā pārveide un minēto pakalpojumu izmantojuma paplašināšanās ir radījušas arī jaunus riskus un problēmas individuāliem attiecīgā pakalpojuma saņēmējiem, uzņēmumiem un sabiedrībai kopumā.

(2)

Dalībvalstis arvien biežāk ievieš vai apsver iespēju ieviest valsts tiesību aktus par jautājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, un jo īpaši noteikt pienācīgas rūpības prasības starpniecības pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz to, kā tiem būtu jāvēršas pret nelikumīgu saturu, dezinformāciju tiešsaistē vai citiem sabiedrības riskiem. Minētie atšķirīgie valstu tiesību akti negatīvi ietekmē iekšējo tirgu, kurš saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 26. pantu aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta preču un pakalpojumu brīva aprite un brīvība veikt uzņēmējdarbību, ņemot vērā šādu pakalpojumu sniegšanai vispārēji izmantotajam internetam piemītošo pārrobežu raksturu. Starpniecības pakalpojumu sniegšanas nosacījumi iekšējā tirgū būtu jāsaskaņo ar mērķi sniegt uzņēmumiem piekļuvi jauniem tirgiem un iespējām izmantot iekšējā tirgus priekšrocības, vienlaikus nodrošinot patērētājiem un citiem pakalpojumu saņēmējiem plašākas izvēles iespējas. Komerciālie lietotāji, patērētāji un citi lietotāji šajā regulā tiek uzskatīti par “pakalpojuma saņēmējiem”.

(3)

Starpniecības pakalpojumu sniedzēju atbildīga un rūpīga rīcība ir vajadzīga, lai radītu drošu, paredzamu un uzticamu tiešsaistes vidi un Savienības iedzīvotāji un citas personas varētu izmantot savas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”) garantētās pamattiesības, jo īpaši vārda un informācijas brīvību, uzņēmējdarbības brīvību, tiesības uz nediskrimināciju un augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzības sasniegšanu.

(4)

Tādēļ, lai aizsargātu un uzlabotu iekšējā tirgus darbību, Savienības līmenī būtu jāizveido mērķtiecīgs vienotu, iedarbīgu un samērīgu obligāti piemērojamu noteikumu kopums. Šajā regulā ir sniegti nosacījumi tam, lai iekšējā tirgū varētu veidoties un paplašināties inovatīvi digitālie pakalpojumi. Nepieciešama valstu regulatīvo pasākumu tuvināšana Savienības līmenī attiecībā uz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem piemērojamajām prasībām, lai izvairītos no iekšējā tirgus sadrumstalotības un izbeigtu to, kā arī lai nodrošinātu juridisko noteiktību, tādējādi samazinot nenoteiktību izstrādātājiem un veicinātu sadarbspēju. Piemērojot tehnoloģijas ziņā neitrālas prasības, inovācija būtu jāstimulē, nevis jākavē.

(5)

Šai regulai vajadzētu būt piemērojamai noteiktu informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/1535 (5), tas ir, jebkādiem attālinātiem pakalpojumiem, ko parasti sniedz par atlīdzību, izmantojot elektroniskus līdzekļus, un pēc saņēmēja individuāla pieprasījuma. Konkrētāk, šai regulai vajadzētu attiekties uz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem un jo īpaši uz tādiem starpniecības pakalpojumiem, kurus veido pakalpojumi, kas pazīstami kā tālākpārsūtīšana, pieglabāšana un mitināšana, ņemot vērā, ka šādu pakalpojumu izmantošanas straujā izaugsme galvenokārt dažādu veidu leģitīmos un sociāli lietderīgos nolūkos ir palielinājusi to lomu arī nelikumīgas un citādi kaitīgas informācijas un darbību starpniecībā un izplatīšanā.

(6)

Daži starpniecības pakalpojumu sniedzēji praksē ir starpnieki attiecībā uz tādiem pakalpojumiem, kuri var vai nevar tikt sniegti elektroniskā veidā, piemēram, attālinātajiem informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem, transporta, izmitināšanas vai piegādes pakalpojumiem. Šai regulai vajadzētu attiekties tikai uz starpniecības pakalpojumiem, neskarot Savienības vai valstu tiesību aktos noteiktās prasības attiecībā uz produktiem vai pakalpojumiem, kurus starpnieki sniedz starpniecības pakalpojumu veidā, tostarp situācijām, kad starpniecības pakalpojums veido tāda cita pakalpojuma daļu, kurš nav starpniecības pakalpojums, kā atzīts Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā.

(7)

Lai nodrošinātu šajā regulā izklāstīto noteikumu iedarbīgumu un vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū, šie noteikumi būtu jāpiemēro starpniecības pakalpojumu sniedzējiem neatkarīgi no to iedibinājuma vietas vai to atrašanās vietas, ciktāl tie piedāvā pakalpojumus Savienībā, ko apliecina būtiska saikne ar Savienību.

(8)

Būtu jāuzskata, ka šāda būtiska saikne ar Savienību pastāv, ja pakalpojumu sniedzējs ir iedibināts Savienībā vai, ja šāda iedibinājuma nav, pastāv būtisks pakalpojuma saņēmēju skaits vienā vai vairākās dalībvalstīs salīdzinājumā ar to iedzīvotāju skaitu vai pamatojoties uz pakalpojumu sniedzēja darbību vēršanu uz vienu vai vairākām dalībvalstīm. Darbību vēršanu uz vienu vai vairākām dalībvalstīm var noteikt, pamatojoties uz visiem attiecīgajiem apstākļiem, tostarp tādiem faktoriem kā attiecīgajā dalībvalstī vispārēji izmantotas valodas vai valūtas lietošana, iespēja pasūtīt produktus vai pakalpojumus vai attiecīga augstākā līmeņa domēna izmantošana. Darbību vēršanu uz noteiktu dalībvalsti varētu izsecināt arī no lietotnes pieejamības attiecīgās valsts lietotņu veikalā, vietēja mēroga reklāmas vai reklāmas attiecīgās dalībvalsts valodā, kā arī no tā, kā tiek pārvaldītas attiecības ar klientiem, piemēram, klientu apkalpošanas attiecīgajā dalībvalstī vispārēji izmantotā valodā. Būtiskas saiknes pastāvēšana būtu jāpieņem arī tad, ja pakalpojumu sniedzējs vērš savas darbības uz vienu vai vairākām dalībvalstīm Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 17. panta 1. punkta c) apakšpunkta (6) nozīmē. Taču tikai tāpēc, ka tīmekļa vietne ir tehniski pieejama Savienībā, nevar uzskatīt, ka pastāv būtiska saikne ar Savienību.

(9)

Ar šo regulu pilnībā saskaņo starpniecības pakalpojumiem piemērojamos noteikumus iekšējā tirgū ar mērķi nodrošināt drošu, paredzamu un uzticamu tiešsaistes vidi – novēršot nelikumīga tiešsaistes satura izplatīšanu un sabiedrības riskus, ko var radīt dezinformācijas vai cita satura izplatīšana, un kurā tiek efektīvi aizsargātas Hartā noteiktās pamattiesības un veicināta inovācija. Līdz ar to dalībvalstīm nebūtu jāpieņem vai jāsaglabā papildu valsts prasības attiecībā uz jautājumiem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, ja vien tas nav nepārprotami paredzēts šajā regulā, jo tas ietekmētu to pilnībā saskaņoto noteikumu tiešu un vienveidīgu piemērošanu, kas piemērojami starpniecības pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar šīs regulas mērķiem. Tam nevajadzētu izslēgt iespēju piemērot citus valsts tiesību aktus, kas piemērojami starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, ievērojot Savienības tiesību aktus, tostarp Direktīvu 2000/31/EK, jo īpaši tās 3. pantu, ja valsts tiesību aktu noteikumi tiecas sasniegt citus leģitīmus sabiedrības interešu mērķus, kas nav šīs regulas mērķi.

(10)

Šai regulai nebūtu jāskar citi Savienības tiesību akti, kas reglamentē informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanu kopumā, reglamentē citus starpniecības pakalpojumu sniegšanas aspektus iekšējā tirgū vai precizē un papildina šajā regulā izklāstītos saskaņotos noteikumus, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (7), tostarp noteikumi attiecībā uz video kopīgošanas platformām, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1148 (8), (ES) 2019/1150 (9), (ES) 2021/784 (10) un (ES) 2021/1232 (11) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (12) un Savienības tiesību noteikumi, kas noteikti Regulā par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem elektronisko pierādījumu gūšanai krimināllietās un Direktīvā, ar ko paredz saskaņotus noteikumus par juridisko pārstāvju iecelšanu pierādījumu vākšanai kriminālprocesā.

Tāpat, skaidrības labad, šai regulai nebūtu jāskar Savienības patērētāju tiesību aizsardzības akti, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2394 (13) un (ES) 2019/1020 (14), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK (15), 2005/29/EK (16), 2011/83/ES (17) un 2013/11/ES (18) un Padomes Direktīva 93/13/EEK (19), un par personas datu aizsardzību, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (20).

Šai regulai nevajadzētu skart arī Savienības noteikumus par starptautiskajām privāttiesībām, jo īpaši noteikumus, kas attiecas uz tiesu jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildes panākšanu civillietās un komerclietās, kā Regula (ES) Nr. 1215/2012, un noteikumus par līgumiskajām un ārpuslīgumiskajām saistībām piemērojamajiem tiesību aktiem. Personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi reglamentē tikai Savienības attiecīgo tiesību aktu noteikumi šajā jomā, jo īpaši Regulas (ES) 2016/679 un Direktīvas 2002/58/EK noteikumi. Šai regulai nevajadzētu skart arī Savienības tiesību aktus par darba apstākļiem un Savienības tiesību aktus par tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās. Tomēr, ciktāl minēto Savienības tiesību aktu mērķi ir tādi paši kā šajā regulā noteiktie, šīs regulas noteikumi būtu jāpiemēro tādiem jautājumiem, kuri daļēji vai pilnībā nav reglamentēti minētajos citos tiesību aktos, kā arī jautājumiem, kuros minētie citi tiesību akti atstāj dalībvalstīm iespēju pieņemt konkrētus valsts līmeņa pasākumus.

(11)

Būtu jāprecizē, ka šī regula neskar Savienības tiesību aktus par autortiesībām un blakustiesībām, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29/EK (21), 2004/48/EK (22) un (ES) 2019/790 (23), kurās ir izklāstīti konkrēti noteikumi un procedūras, ko nevajadzētu skart.

(12)

Lai sasniegtu mērķi izveidot drošu, paredzamu un uzticamu tiešsaistes vidi, jēdzienam “nelikumīgs saturs” šajā regulā būtu plaši jāatspoguļo spēkā esošie noteikumi bezsaistes vidē. Konkrētāk, jēdziens “nelikumīgs saturs” būtu jādefinē plaši, lai aptvertu informāciju, kas attiecas uz nelikumīgu saturu, produktiem, pakalpojumiem un darbībām. Jo īpaši, minētais jēdziens būtu jāuztver kā atsauce uz informāciju, neatkarīgi no tās veida, kura saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem ir vai nu nelikumīga pati par sevi, piemēram, nelikumīga naida runa vai teroristisks saturs un nelikumīgs diskriminējošs saturs, vai kuru piemērojamie noteikumi padara nelikumīgu, ņemot vērā to, ka tā ir saistīta ar nelikumīgām darbībām. Ilustratīvi piemēri ir seksuālu vardarbību pret bērnu atspoguļojošu attēlu kopīgošana, nelikumīga privātu attēlu kopīgošana bez saskaņošanas, kibervajāšana, neatbilstošu vai viltotu produktu tirgošana, produktu tirgošana vai pakalpojumu sniegšana, pārkāpjot patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktus, ar autortiesībām aizsargātu materiālu nesankcionēta lietošana, izmitināšanas pakalpojumu nelikumīga piedāvāšana vai dzīvu dzīvnieku nelikumīga tirgošana. Turpretī aculiecinieku video par iespējamu noziegumu nebūtu jāuzskata par nelikumīgu saturu tikai tāpēc, ka tajā ir attēlota nelikumīga darbība, ja šāda video ierakstīšana vai izplatīšana sabiedrībai nav nelikumīga saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem. Šajā kontekstā nav nozīmes tam, vai informācijas vai darbības nelikumība izriet no Savienības tiesību aktiem vai valstu tiesību aktiem, kuri ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un kāda ir attiecīgo tiesību aktu būtība vai priekšmets.

(13)

Ņemot vērā attiecīgo pakalpojumu specifisko raksturu un atbilstīgo nepieciešamību piemērot to sniedzējiem noteiktus īpašus pienākumus, plašākā šajā regulā definētajā mitināšanas pakalpojumu kategorijā jānošķir tiešsaistes platformu apakškategorija. Tādas tiešsaistes platformas kā sociālie tīkli vai tiešsaistes platformas, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, būtu jādefinē kā mitināšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri pēc pakalpojuma saņēmēju pieprasījuma ne tikai uzglabā informāciju, ko pakalpojuma saņēmēji sniedz, bet arī pēc pakalpojuma saņēmēju pieprasījuma izplata minēto informāciju sabiedrībai. Taču, lai izvairītos no pārāk plašu pienākumu noteikšanas, mitināšanas pakalpojumu sniedzējus nevajadzētu uzskatīt par tiešsaistes platformām, ja informācijas izplatīšana sabiedrībai veido tikai nenozīmīgu papildelementu, kas ir cieši saistīts ar citu pakalpojumu, vai pamata pakalpojuma nenozīmīgu funkcionalitāti, un minētais elements vai funkcionalitāte objektīvu tehnisku iemeslu dēļ nav izmantojami bez minētā cita pakalpojuma vai galvenā pakalpojuma, kā arī šī elementa vai funkcionalitātes integrācija nav līdzeklis tiešsaistes platformām piemērojamo šīs regulas noteikumu apiešanai. Piemēram, šādu elementu varētu veidot tiešsaistes laikraksta komentāru sadaļa, ja ir skaidrs, ka tā ir papildinājums galvenajam pakalpojumam, kas ir ziņu publicēšana, pamatojoties uz izdevēja redakcionālo atbildību. Turpretī komentāru glabāšana sociālajā tīklā būtu uzskatāma par tiešsaistes platformas pakalpojumu, ja ir skaidrs, ka tā nav viena no piedāvātā pakalpojuma nenozīmīgām iezīmēm, pat ja tā ir pakalpojuma saņēmēju ziņu publicēšanas papildinājums. Šajā regulā mākoņdatošanas vai tīmekļa mitināšanas pakalpojumi nebūtu jāuzskata par tiešsaistes platformu, ja konkrētas informācijas izplatīšana sabiedrībai ir nenozīmīgs un papildinošs elements vai nenozīmīga šādu pakalpojumu funkcionalitāte.

Turklāt mākoņdatošanas pakalpojumi un tīmekļa mitināšanas pakalpojumi, ja tos izmanto kā infrastruktūru, piemēram, kā interneta lietojumprogrammai, tīmekļa vietnei vai tiešsaistes platformai pamatā esošos infrastruktūras glabāšanas un datošanas pakalpojumus, paši par sevi nebūtu jāuzskata par tādas informācijas izplatīšanu sabiedrībai, kas tiek glabāta vai apstrādāta pēc lietojumprogrammas, tīmekļa vietnes vai tiešsaistes platformas, kuras tos mitina, pakalpojumu saņēmēja pieprasījuma.

(14)

Jēdzienam “izplatīšana sabiedrībai”, kā tas tiek izmantots šajā regulā, būtu jāietver informācijas pieejamības nodrošināšana potenciāli neierobežotam personu skaitam, tas ir, nodrošinot, ka pakalpojuma saņēmēji kopumā var viegli piekļūt informācijai, bez nepieciešamības informāciju sniedzošā pakalpojuma saņēmējam veikt turpmākas darbības, neatkarīgi no tā, vai minētās personas faktiski piekļūst attiecīgajai informācijai. Attiecīgi, ja informācijai var piekļūt, tikai reģistrējoties vai saņemot atļauju pievienoties pakalpojuma saņēmēju grupai, minētā informācija būtu uzskatāma par izplatītu sabiedrībai tikai tad, ja pakalpojuma saņēmēji, kas vēlas piekļūt informācijai, tiek automātiski reģistrēti vai pielaisti bez cilvēku pieņemta lēmuma vai izvēles, kam piešķirt piekļuvi. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/1972 (24) definētie starppersonu sakaru pakalpojumi, piemēram, e-pasta ziņojumi vai privātie ziņapmaiņas pakalpojumi, ir ārpus tiešsaistes platformu definīcijas tvēruma, jo tos izmanto sakariem starp ierobežota skaita personām, kuras ir izvēlējies paziņojuma sūtītājs. Tomēr šajā regulā tiešsaistes platformu nodrošinātājiem noteiktie pienākumi var attiekties uz pakalpojumiem, kas ļauj informāciju darīt pieejamu potenciāli neierobežotam saņēmēju skaitam, ko nav noteicis paziņojuma sūtītājs, piemēram, izmantojot publiskas grupas vai atvērtus kanālus. Informācija būtu jāuzskata par izplatītu sabiedrībai šīs regulas nozīmē tikai tad, ja minētā izplatīšana tiek veikta pēc informāciju sniedzošā pakalpojuma saņēmēja tieša pieprasījuma.

(15)

Gadījumos, kad šī regula attiecas tikai uz dažiem pakalpojumu sniedzēja pakalpojumiem vai kad pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus reglamentē dažādas šīs regulas iedaļas, attiecīgie šīs regulas noteikumi būtu jāpiemēro tikai to darbības jomā esošajiem pakalpojumiem.

(16)

Pateicoties juridiskajai noteiktībai, ko nodrošinājusi Direktīvā 2000/31/EK noteiktā starpniecības pakalpojumu sniedzējiem piemērojamā nosacīto atbrīvojumu no atbildības horizontālā sistēma, iekšējā tirgū ir izveidojušies un paplašinājušies daudzi jauni pakalpojumi. Tāpēc minētā sistēma būtu jāsaglabā. Taču, ņemot vērā atšķirības, kas rodas, transponējot un piemērojot attiecīgos noteikumus valsts līmenī, kā arī skaidrības un saskaņotības labad minētā sistēma būtu jāiekļauj šajā regulā. Ir arī jāprecizē daži minētās sistēmas elementi, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūru.

(17)

Šajā regulā izklāstītajos noteikumos par starpniecības pakalpojumu sniedzēju atbildību būtu jānosaka tikai gadījumi, kad konkrētajam starpniecības pakalpojumu sniedzējam nevar piemērot atbildību par pakalpojuma saņēmēju sniegtu nelikumīgu saturu. Minētie noteikumi nebūtu jāuzskata par pozitīvu pamatu tam, lai noteiktu gadījumus, kad pakalpojumu sniedzējam var piemērot atbildību, – to reglamentē piemērojamie Savienības vai valstu tiesību aktu noteikumi. Turklāt šajā regulā noteiktie atbrīvojumi no atbildības būtu jāpiemēro attiecībā uz visu veidu atbildību par jebkāda veida nelikumīgu saturu neatkarīgi no šādu tiesību aktu konkrētā priekšmeta vai būtības.

(18)

Šajā regulā noteiktie atbrīvojumi no atbildības nebūtu jāpiemēro gadījumos, kad tā vietā, lai nodrošinātu pakalpojumus neitrāli, veicot tikai tehnisku un automātisku pakalpojuma saņēmēja sniegtās informācijas apstrādi, starpniecības pakalpojumu sniedzējs veic tādas aktīvas darbības, kas tam dod zināšanas par šādu informāciju vai kontroli pār to. Minēto atbrīvojumu piemērošanai attiecīgi nevajadzētu būt pieejamai attiecībā uz atbildību par informāciju, kuru ir sniedzis nevis pakalpojuma saņēmējs, bet gan pats starpniecības pakalpojuma sniedzējs, tostarp gadījumos, kad uz izstrādāto informāciju ir attiecināma attiecīgā pakalpojumu sniedzēja redakcionālā atbildība.

(19)

Ņemot vērā tālākpārsūtīšanas, pieglabāšanas un mitināšanas darbību atšķirīgo raksturu un attiecīgo pakalpojumu sniedzēju atšķirīgo stāvokli un iespējas, ir jānošķir minētajām darbībām piemērojamie noteikumi, ciktāl saskaņā ar šo regulu tām ir piemērojamas dažādas prasības un nosacījumi un ciktāl atšķiras to darbības joma, kā to interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa.

(20)

Ja starpniecības pakalpojumu sniedzējs apzināti sadarbojas ar pakalpojumu saņēmēju nolūkā veikt nelikumīgas darbības, nebūtu jāuzskata, ka pakalpojumi tiek sniegti neitrālā veidā, un tādēļ pakalpojuma sniedzējam nevajadzētu būt iespējai izmantot šajā regulā paredzētos atbrīvojumus no atbildības. Tā tam vajadzētu būt, piemēram, gadījumā, kad pakalpojuma sniedzējs savu pakalpojumu piedāvā ar galveno mērķi veicināt nelikumīgas darbības, piemēram, skaidri paužot, ka tā nolūks ir veicināt nelikumīgas darbības vai ka tā pakalpojumi ir piemēroti minētajam nolūkam. Tas vien, ka pakalpojums piedāvā šifrētu nosūtīšanu vai jebkādu citu sistēmu, kas padara neiespējamu lietotāja identifikāciju, pats par sevi nebūtu kvalificējams kā nelikumīgu darbību veicināšana.

(21)

Pakalpojumu sniedzējam vajadzētu būt iespējai izmantot atbrīvojumus no atbildības par tālākpārsūtīšanas un pieglabāšanas pakalpojumiem, ja tie nav nekādā veidā saistīti ar nosūtīto informāciju vai informāciju, kurai piekļūts. Tam cita starpā ir nepieciešams, lai pakalpojumu sniedzējs nemainītu informāciju, kuru tas pārsūta vai kurai tas sniedz piekļuvi. Taču šī prasība nebūtu jāsaprot kā tāda, kas attiecas uz nosūtīšanas vai piekļuves laikā veiktām tehniska rakstura manipulācijām, ja vien minētās manipulācijas nemaina nosūtītās informācijas vai informācijas, kurai tiek sniegta piekļuve, integritāti.

(22)

Lai izmantotu atbrīvojumu no atbildības attiecībā uz mitināšanas pakalpojumiem, pakalpojumu sniedzējam, iegūstot faktiskas zināšanas par nelikumīgām darbībām vai nelikumīgu saturu, būtu ātri jārīkojas, lai izņemtu attiecīgo saturu vai liegtu piekļuvi tam. Satura izņemšana vai liegums piekļūt tam būtu jāīsteno, ievērojot pakalpojuma saņēmēju pamattiesības, tostarp tiesības uz vārda un informācijas brīvību. Pakalpojumu sniedzējs var iegūt šādas faktiskas zināšanas par satura nelikumību, cita starpā saskaņā ar šo regulu veicot izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas vai saņemot fizisku personu vai citu subjektu paziņojumus, ciktāl šādi paziņojumi ir pietiekami precīzi un pienācīgi pamatoti, lai rūpīgs uzņēmējs varētu pamatoti identificēt un novērtēt iespējamo nelikumīgo saturu un attiecīgā gadījumā vērsties pret to. Tomēr šādas faktiskas zināšanas nevar uzskatīt par iegūtām, pamatojoties tikai uz to, ka pakalpojumu sniedzējs vispārīgi zina, ka tā pakalpojums tiek izmantots arī nelikumīga satura glabāšanai. Turklāt fakts, ka pakalpojumu sniedzējs automātiski indeksē savā pakalpojumā augšupielādētu informāciju, ka tam ir meklēšanas funkcija un ka tas iesaka informāciju atkarībā no pakalpojuma saņēmēju profiliem vai vēlmēm, nav pietiekams pamats, lai uzskatītu, ka pakalpojumu sniedzējam ir konkrēti zināms par platformā izdarītām nelikumīgām darbībām vai par tajā uzglabātu nelikumīgu saturu.

(23)

Atbrīvojums no atbildības nebūtu jāpiemēro, ja pakalpojuma saņēmēja rīcību nosaka vai kontrolē mitināšanas pakalpojuma sniedzējs. Piemēram, ja tiešsaistes platformas nodrošinātājs, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, nosaka tirgotāja piedāvāto preču vai pakalpojumu cenu, varētu uzskatīt, ka tirgotājs darbojas minētās platformas pakļautībā vai kontrolē.

(24)

Lai nodrošinātu patērētāju efektīvu aizsardzību, viņiem veicot starpnieku nodrošinātus komercdarījumus tiešsaistē, noteiktiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, proti, tiešsaistes platformām, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, nevajadzētu būt iespējai izmantot atbrīvojumu no atbildības šajā regulā paredzētajiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ciktāl šādas tiešsaistes platformas sniedz attiecīgo informāciju par aplūkojamajiem darījumiem tādā veidā, kas rada patērētājiem priekšstatu, ka minēto informāciju sniedz minētās tiešsaistes platformas vai to pakļautībā vai kontrolē esoši tirgotāji un ka minētajām tiešsaistes platformām tādējādi ir informācija vai kontrole pār to, pat tad, ja tās nav. Šādas uzvedības piemēri varētu būt gadījumi, kad tiešsaistes platforma skaidri neuzrāda tirgotāja identitāti, kā prasīts šajā regulā, kad tiešsaistes platforma tirgotāja identitāti vai kontaktinformāciju neatklāj līdz līguma starp tirgotāju un patērētāju noslēgšanas brīdim vai kad tiešsaistes platformas tirgo produktu vai pakalpojumu savā vārdā, nevis izmantojot tā tirgotāja nosaukumu, kurš minēto produktu vai pakalpojumu piegādā. Minētajā sakarā būtu objektīvi jānosaka, vai, pamatojoties uz attiecīgajiem apstākļiem, pasniegšanas veids varētu radīt vidusmēra patērētājam priekšstatu, ka attiecīgo informāciju sniedza pati tiešsaistes platforma vai tās pakļautībā vai kontrolē esoši tirgotāji.

(25)

Šajā regulā noteiktajiem atbrīvojumiem no atbildības nevajadzētu ietekmēt tiesības izdot dažādu veidu rīkojumus starpniecības pakalpojumu sniedzējiem pat tad, ja viņi atbilst šajos izņēmumos ietvertajiem nosacījumiem. Šādi rīkojumi var jo īpaši ietvert saskaņā ar Savienības tiesību aktiem izdotus tiesu vai administratīvo iestāžu rīkojumus, kuros ir noteikta prasība izbeigt vai novērst jebkāda veida pārkāpumu, tostarp izņemt rīkojumos norādīto nelikumīgo saturu vai liegt tam piekļuvi.

(26)

Lai radītu juridisko noteiktību un neatturētu visu kategoriju starpniecības pakalpojumu sniedzējus no tādu brīvprātīgu darbību veikšanas, kas vērstas uz nelikumīga satura atklāšanu, identificēšanu un vēršanos pret to, būtu skaidri jānosaka, ka tikai tas vien, ka pakalpojumu sniedzēji veic šādas darbības, nepadara šajā regulā noteikto atbrīvojumu no atbildības nepieejamu, ar noteikumu, ka minētās darbības tiek veiktas labticīgi un rūpīgi. Labticīgas un rūpīgas rīcības nosacījumam būtu jāietver objektīva, nediskriminējoša un samērīga rīcība, pienācīgi ņemot vērā visu iesaistīto pušu tiesības un leģitīmās intereses un nodrošinot nepieciešamos aizsardzības pasākumus pret likumīga satura nepamatotu izņemšanu saskaņā ar šīs regulas mērķi un prasībām. Minētajā nolūkā attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, būtu jāveic saprātīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad šādu darbību veikšanai tiek izmantoti automatizēti rīki, attiecīgā tehnoloģija ir pietiekami uzticama, lai maksimāli ierobežotu kļūdu īpatsvaru. Turklāt ir lietderīgi precizēt, ka tikai tam vien, ka pakalpojumu sniedzēji labticīgi veic pasākumus nolūkā ievērot Savienības tiesību aktu prasības, tostarp šajā regulā noteiktās prasības attiecībā uz pakalpojumu sniedzēju noteikumu izpildi, nebūtu jāizraisa šajā regulā noteikto atbrīvojumu no atbildības nepieejamību. Tādēļ, nosakot, vai pakalpojumu sniedzējs var paļauties uz atbrīvojumu no atbildības, nevajadzētu ņemt vērā attiecīgā pakalpojumu sniedzēja iespējami veiktās darbības un pasākumus, jo īpaši attiecībā uz to, vai pakalpojumu sniedzējs nodrošina savu pakalpojumu neitrālā veidā un tādējādi atbilst attiecīgās normas darbības jomai, taču šis noteikums nenozīmē, ka pakalpojumu sniedzējs var uz to paļauties. Brīvprātīgas darbības nebūtu jāizmanto, lai apietu pienākumus, kas šajā regulā noteikti visiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem.

(27)

Lai arī šajā regulā izklāstītie noteikumi par starpniecības pakalpojumu sniedzēju atbildību ir vērsti uz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem piemērojamo atbrīvojumu no atbildības, ir svarīgi atgādināt, ka, neraugoties uz šādu pakalpojumu sniedzēju vispārēji būtisko nozīmi, nelikumīgā satura un tiešsaistes darbību problēmas nevajadzētu risināt, tikai koncentrējoties uz to atbildību un pienākumiem. Trešām personām, kuras skar tiešsaistē nosūtītais vai uzglabātais nelikumīgais saturs, pēc iespējas jācenšas atrisināt ar šādu saturu saistītos konfliktus, neiesaistot attiecīgos starpniecības pakalpojumu sniedzējus. Pakalpojuma saņēmējiem būtu jāpiemēro atbildība par nelikumīgu saturu, kuru tie iesniedz un iespējami izplata sabiedrībai, izmantojot starpniecības pakalpojumus, ja tāda ir noteikta piemērojamajos Savienības un valstu tiesību aktos. Arī citiem dalībniekiem, piemēram, grupu moderatoriem slēgtās tiešsaistes vidēs, jo īpaši lielu grupu gadījumā, attiecīgos gadījumos saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem būtu jāpalīdz novērst nelikumīga satura izplatīšanu tiešsaistē. Turklāt, ja pastāv nepieciešamība iesaistīt informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējus, tostarp starpniecības pakalpojumu sniedzējus, visu veidu šādas iesaistīšanās pieprasījumi un rīkojumi būtu vispārīgi jāadresē tam konkrētajam pakalpojumu sniedzējam, kuram ir tehniskas un operatīvas spējas vērsties pret konkrētajiem nelikumīgā satura elementiem, lai novērstu un mazinātu jebkādu iespējami negatīvo ietekmi uz tādas informācijas pieejamību un piekļūstamību, kura nav nelikumīgs saturs.

(28)

Kopš 2000. gada ir parādījušās jaunas tehnoloģijas, kuras uzlabo datu nosūtīšanas, “atrodamības” un uzglabāšanas sistēmu pieejamību, efektivitāti, ātrumu, uzticamību, spējas un drošību tiešsaistē, tādējādi veidojot arvien sarežģītāku tiešsaistes ekosistēmu. Šajā sakarā būtu jāatgādina, ka arī tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kuru pakalpojumi izveido un atvieglo interneta loģisko arhitektūru un pienācīgu darbību, tostarp tehniskās palīgfunkcijas, var piemērot šajā regulā izklāstītos atbrīvojumus no atbildības, ciktāl to sniegtie pakalpojumi ir kvalificējami kā tālākpārsūtīšanas, pieglabāšanas vai mitināšanas pakalpojumi. Šādi pakalpojumi attiecīgajā gadījumā ietver lokālos bezvadu tīklus, domēnu nosaukumu sistēmu (DNS) pakalpojumus, augstākā līmeņa domēnu nosaukumu reģistrus, reģistratorus, sertificētājas iestādes, kuras izdod digitālos sertifikātus, virtuālos privātos tīklus, tiešsaistes meklētājprogrammas, mākoņa infrastruktūras pakalpojumus vai satura piegādes tīklus, kuri dara iespējamas vai uzlabo citu starpniecības pakalpojumu sniedzēju funkcijas vai nosaka to atrašanās vietu. Tāpat ir ievērojami attīstījušies sakaru nolūkiem izmantotie pakalpojumi un to piegādes tehniskie līdzekļi, radot tādus tiešsaistes pakalpojumus kā balss pārraide ar interneta protokolu, ziņapmaiņas pakalpojumi un tīmekļa e-pasta pakalpojumi, kur saziņa tiek nodrošināta, izmantojot interneta piekļuves pakalpojums. Arī minētajiem pakalpojumiem var piemērot atbrīvojumus no atbildības tādā mērā, kādā tie ir kvalificējami kā tālākpārsūtīšanas, pieglabāšanas vai mitināšanas pakalpojumi.

(29)

Starpniecības pakalpojumi aptver plašu tādu saimniecisko darbību spektru, kuras notiek tiešsaistē un pastāvīgi attīstās, lai nodrošinātu ātru, drošu un aizsargātu informācijas nosūtīšanu un nodrošinātu visu tiešsaistes ekosistēmas dalībnieku ērtības. Piemēram, tālākpārsūtīšanas starpniecības pakalpojumi ietver vispārējas pakalpojumu kategorijas, piemēram, interneta plūsmu apmaiņas punktus, bezvadu piekļuves punktus, virtuālos privātos tīklus, DNS pakalpojumus un atrisinātājus, augstākā līmeņa domēnu nosaukumu reģistrus, reģistratorus, sertifikācijas iestādes, kuras izdod digitālos sertifikātus, balss pārraidi ar interneta protokolu un citus starppersonu sakaru pakalpojumus, savukārt pieglabāšanas starpniecības pakalpojumu vispārīgi piemēri ietver tikai satura piegādes tīklu, apgriezto starpniekserveru vai satura pielāgošanas starpniekserveru nodrošināšanu. Šādi pakalpojumi ir būtiski, lai nodrošinātu netraucētu un efektīvu internetā sniegtās informācijas nodošanu. Mitināšanas pakalpojumi ietver tādu pakalpojumu kategorijas kā mākoņdatošana, tīmekļa mitināšana, maksas atsauces pakalpojumi vai pakalpojumi, kas dod iespēju kopīgot informāciju un saturu tiešsaistē, tostarp datņu uzglabāšana un kopīgošana. Starpniecības pakalpojumus var sniegt atsevišķi, kā daļu no cita veida starpniecības pakalpojuma vai vienlaikus ar citiem starpniecības pakalpojumiem. Tas, vai konkrēts pakalpojums ir tālākpārsūtīšanas, pieglabāšanas vai mitināšanas pakalpojums, ir atkarīgs tikai no tā tehniskajām funkcijām, kuras laika gaitā varētu attīstīties, un tas būtu jānovērtē katrā gadījumā atsevišķi.

(30)

Starpniecības pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu ne de jure, ne de facto piemērot pārraudzības pienākumu attiecībā uz vispārīga rakstura pienākumiem. Tas neattiecas uz uzraudzības pienākumiem konkrētā gadījumā un jo īpaši neietekmē valsts iestāžu rīkojumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem, atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, kā tos interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa, un saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem. Nekas šajā regulā nebūtu jāinterpretē kā vispārējs pārraudzības pienākums vai vispārējs aktīvas faktu noskaidrošanas pienākums, vai vispārējs pienākums pakalpojumu sniedzējiem īstenot proaktīvus pasākumus attiecībā uz nelikumīgu saturu.

(31)

Atkarībā no katras dalībvalsts tiesību sistēmas un attiecīgās tiesību jomas valsts tiesu vai administratīvās iestādes, tostarp tiesībaizsardzības iestādes, var likt starpniecības pakalpojumu sniedzējiem vērsties pret vienu vai vairākiem konkrētiem nelikumīga satura elementiem, vai sniegt konkrētu specifisku informāciju. Valstu tiesību akti, uz kuru pamata tiek izdoti šādi rīkojumi, būtiski atšķiras, un arvien biežāk šādi rīkojumi tiek izpildīti pārrobežu situācijās. Lai nodrošinātu to, ka minētos rīkojumus var ievērot lietderīgā un efektīvā veidā, jo īpaši pārrobežu kontekstā, tā lai attiecīgās valsts iestādes var veikt savus uzdevumus un pakalpojumu sniedzējiem netiek uzlikti nesamērīgi slogi, nepamatoti neietekmējot nevienas citas trešās personas tiesības un leģitīmās intereses, ir jāievieš konkrēti nosacījumi, kam minētajiem rīkojumiem būtu jāatbilst, kā arī konkrētas papildu prasības attiecībā uz minēto rīkojumu izskatīšanu. Līdz ar to šai regulai būtu jāsaskaņo tikai daži konkrēti minimālie nosacījumi, kas šādiem rīkojumiem būtu jāizpilda, lai starpniecības pakalpojumu sniedzējiem uzliktu pienākumu informēt attiecīgās iestādes par minēto rīkojumu izpildi. Tāpēc šī regula nenodrošina juridisko pamatu šādu rīkojumu izdošanai un neregulē to teritoriālo darbības jomu vai pārrobežu izpildes panākšanu.

(32)

Piemērojamos Savienības vai valsts tiesību aktos, uz kuru pamata minētie rīkojumi ir izdoti, varētu būt paredzēti papildu nosacījumi, un tiem vajadzētu būt attiecīgo rīkojumu izpildes panākšanas pamatā. Gadījumā, ja šādi rīkojumi netiek pildīti, izdevējai dalībvalstij vajadzētu būt iespējai panākt to izpildi saskaņā ar saviem tiesību aktiem. Piemērojamos valsts tiesību aktos būtu jāievēro Savienības tiesību akti, tostarp Hartas un LESD normas par brīvību veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus Savienībā, jo īpaši attiecībā uz tiešsaistes azartspēļu un derību pakalpojumiem. Tāpat šādu valsts tiesību aktu piemērošana attiecīgo rīkojumu izpildes panākšanai neskar piemērojamos Savienības tiesību aktus vai starptautiskos nolīgumus, ko Savienība vai dalībvalstis noslēgušas attiecībā uz minēto rīkojumu pārrobežu atzīšanu, izpildi un izpildes panākšanu, jo īpaši civillietās un krimināllietās. No otras puses, tieši pienākumam informēt attiecīgās iestādes par to, kā minētie rīkojumi tiek pildīti, nevis pašu rīkojumu izpildes panākšanai, būtu jāpiemēro šajā regulā izklāstītie noteikumi.

(33)

Starpniecības pakalpojumu sniedzējam būtu bez liekas kavēšanās jāinformē izdevējiestāde par visiem saistībā ar šādiem rīkojumiem veiktajiem pēcpasākumiem, ievērojot attiecīgajos Savienības vai valsts tiesību aktos noteiktos termiņus.

(34)

Attiecīgajām valsts iestādēm vajadzētu būt iespējai izdot šādus rīkojumus attiecībā uz saturu, kas uzskatāms par nelikumīgu, vai rīkojumus sniegt informāciju, pamatojoties uz Savienības tiesību aktiem vai valsts tiesību aktiem, kuri ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un jo īpaši ar Hartu, un adresēt tos starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, tostarp tiem, kas ir iedibināti citā dalībvalstī. Tomēr šai regulai nebūtu jāskar Savienības tiesību akti tiesu iestāžu sadarbības civillietās un krimināllietās jomā, tostarp Regula (ES) Nr. 1215/2012 un Regula par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem elektronisko pierādījumu gūšanai krimināllietās, un valstu krimināltiesības vai civilprocesuālās tiesības. Tāpēc, ja minētie tiesību akti kriminālprocesa vai civilprocesa kontekstā paredz nosacījumus, kuri papildina šajā regulā paredzētos nosacījumus vai ir ar tiem nesaderīgi un kuri attiecas uz rīkojumiem par vēršanos pret nelikumīgu saturu vai informācijas sniegšanu, šajā regulā paredzētie nosacījumi varētu nebūt piemērojami vai tos varētu pielāgot. Jo īpaši kriminālprocesa kontekstā izdevējiestādes dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoram uzlikto pienākumu nosūtīt rīkojumu kopiju visiem pārējiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem varētu nepiemērot vai var pielāgot, ja to paredz piemērojamie valsts kriminālprocesuālie tiesību akti.

Turklāt pienākumu rīkojumos norādīt pamatojumu, kurā paskaidro, kāpēc informācija ir nelikumīgs saturs, vajadzības gadījumā būtu jāpielāgo saskaņā ar piemērojamajiem valsts kriminālprocesuālajiem tiesību aktiem noziedzīgu nodarījumu novēršanai, izmeklēšanai, atklāšanai un saukšanai pie atbildības par tiem. Visbeidzot, starpniecības pakalpojumu sniedzēju pienākums informēt pakalpojuma saņēmēju varētu tikt atlikts saskaņā ar piemērojamajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem, jo īpaši kriminālprocesa, civilprocesa vai administratīvā procesa kontekstā. Turklāt rīkojumi būtu jāizdod saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un šajā regulā noteikto aizliegumu ieviest vispārīgo pienākumu pārraudzīt informāciju vai aktīvi meklēt uz nelikumīgām darbībām norādošus faktus vai apstākļus. Šajā regulā paredzētie nosacījumi un prasības, kas attiecas uz rīkojumiem vērsties pret nelikumīgu saturu, neskar citus Savienības tiesību aktus, kas paredz līdzīgas sistēmas, lai vērstos pret noteiktiem nelikumīga satura veidiem, piemēram, Regulu (ES) 2021/784, Regulu (ES) 2019/1020 vai Regulu (ES) 2017/2394, ar kuru piešķirtas noteiktas pilnvaras pieprasīt sniegt informāciju dalībvalstu patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm, savukārt rīkojumiem sniegt informāciju piemērojamie nosacījumi un prasības neskar citus Savienības tiesību aktus, kuri ietver līdzīgus konkrētām nozarēm piemērojamus attiecīgus noteikumus. Minētajiem nosacījumiem un prasībām nebūtu jāskar piemērojamos valstu tiesību aktos ietvertie saglabāšanas noteikumi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un ar informācijas neizpaušanu saistīti tiesībaizsardzības iestāžu konfidencialitātes pieprasījumi. Minētajiem nosacījumiem un prasībām nebūtu jāietekmē dalībvalstu iespēja pieprasīt starpniecības pakalpojumu sniedzējam novērst pārkāpumu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp šo regulu, un jo īpaši ar vispārējas pārraudzības pienākumu aizliegumu.

(35)

Šajā regulā paredzētie nosacījumi un prasības būtu jāizpilda vēlākais tad, kad rīkojums tiek nosūtīts attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam. Tāpēc rīkojumu var izdot kādā no attiecīgās dalībvalsts izdevējiestādes oficiālajām valodām. Tomēr, ja minētā valoda atšķiras no starpniecības pakalpojumu sniedzēja deklarētās valodas vai no dalībvalsts citas oficiālās valodas, par ko vienojušies rīkojumu izdevusī iestāde un starpniecības pakalpojumu sniedzējs, nosūtītajam rīkojumam būtu jāpievieno vismaz to rīkojuma elementu tulkojums, kas noteikti šajā regulā. Ja starpniecības pakalpojumu sniedzējs ir vienojies ar kādas dalībvalsts iestādēm lietot kādu konkrētu valodu, tas būtu jāmudina akceptēt citu dalībvalstu iestāžu tajā pašā valodā izdotus rīkojumus. Rīkojumiem būtu jāietver elementi, kas ļauj adresātam identificēt izdevējiestādi, tostarp attiecīgā gadījumā minētās iestādes kontaktpunkta kontaktinformācija, un pārliecināties par rīkojuma autentiskumu.

(36)

Šādiem rīkojumiem vērsties pret nelikumīgu saturu būtu skaidri jānorāda teritoriālā darbības joma, pamatojoties uz piemērojamajiem Savienības vai valstu tiesību aktiem, kas ļauj izdot attiecīgos rīkojumus, un tai nevajadzētu pārsniegt mērķa sasniegšanai absolūti nepieciešamo teritoriju. Minētajā sakarā rīkojumu izdevušajai valsts tiesu vai administratīvajai iestādei, kas varētu būt tiesībaizsardzības iestāde, atbilstoši rīkojuma izdošanas juridiskajam pamatam vajadzētu līdzsvarot rīkojuma iecerēto mērķi ar visu to trešo personu tiesībām un leģitīmajām interesēm, kuras var skart attiecīgais rīkojums, jo īpaši ar Hartā noteiktajām pamattiesībām. Jo īpaši pārrobežu kontekstā rīkojuma sekām principā būtu jāattiecas tikai uz izdevējas dalībvalsts teritoriju, ja vien satura nelikumība neizriet tieši no Savienības tiesību aktiem vai izdevējiestāde neuzskata, ka attiecīgajām tiesībām ir vajadzīga plašāka teritoriālā darbības joma, saskaņā ar Savienības un starptautiskajām tiesībām, vienlaikus ņemot vērā starptautiskās savstarpējās atzīšanas intereses.

(37)

Šajā regulā reglamentētie rīkojumi sniegt informāciju attiecas uz konkrētas informācijas sniegšanu par atsevišķiem attiecīgā starpniecības pakalpojuma saņēmējiem, kuri ir norādīti minētajos rīkojumos, ar mērķi noteikt šo pakalpojumu saņēmēju atbilstību piemērojamajiem Savienības vai valsts tiesību aktu noteikumiem. Šādos rīkojumos būtu jāpieprasa informācija nolūkā spēt identificēt attiecīgā pakalpojuma saņēmējus. Tādēļ šīs regulas prasības par informācijas sniegšanu neattiecas uz rīkojumiem par informācijas sniegšanu par īpaši neidentificētu pakalpojuma saņēmēju grupu dalībniekiem, tostarp rīkojumus sniegt apkopotu informāciju statistikas nolūkiem vai pierādījumos balstītas politikas izstrādes nolūkiem.

(38)

Uz rīkojumiem vērsties pret nelikumīgu saturu un sniegt informāciju attiecas noteikumi, kas aizsargā tās dalībvalsts kompetenci, kurā iedibināts attiecīgais pakalpojumu sniedzējs, un noteikumi, kas noteiktos gadījumos paredz Direktīvas 2000/31/EK 3. pantā izklāstītās iespējamās atkāpes no minētās kompetences, tikai tad, ja ir izpildīti minētā panta nosacījumi. Ņemot vērā, ka minētie rīkojumi ir attiecīgi saistīti ar īpašiem nelikumīga satura un informācijas elementiem, gadījumos, kad tie ir adresēti citā dalībvalstī iedibinātiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, tie principā neierobežo minēto pakalpojumu sniedzēju brīvību sniegt savus pakalpojumus citās valstīs. Tādēļ uz minētajiem rīkojumiem neattiecas Direktīvas 2000/31/EK 3. pantā izklāstītie noteikumi, tostarp attiecībā uz nepieciešamību pamatot pasākumus, atkāpjoties no tās dalībvalsts kompetences, kurā pakalpojumu sniedzējs ir iedibināts, uz konkrētu iemeslu pamata, un attiecībā uz ziņošanu par šādiem pasākumiem.

(39)

Prasības sniegt informāciju par apstrīdēšanas mehānismiem, kas ir pieejami starpniecības pakalpojuma sniedzējam un pakalpojuma saņēmējam, kurš sniedzis saturu, ietver prasību sniegt informāciju par administratīvajiem sūdzību izskatīšanas mehānismiem un tiesību aizsardzību tiesā, tostarp par tiesu iestāžu izdotu rīkojumu pārsūdzību. Turklāt digitālo pakalpojumu koordinatori varētu izstrādāt valstu rīkus un vadlīnijas attiecībā uz sūdzību un apstrīdēšanas mehānismiem, kas piemērojami to attiecīgajā teritorijā, lai atvieglotu pakalpojuma saņēmēju piekļuvi šādiem mehānismiem. Visbeidzot, piemērojot šo regulu, dalībvalstīm būtu jāievēro pamattiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un taisnīgu tiesu, kā paredzēts Hartas 47. pantā. Tāpēc šai regulai nebūtu jāliedz attiecīgajām valsts tiesu vai administratīvajām iestādēm, pamatojoties uz piemērojamajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem, kuri ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, izdot rīkojumu par satura atjaunošanu, ja šāds saturs atbilda starpniecības pakalpojuma sniedzēja noteikumiem, bet minētais pakalpojuma sniedzējs to ir kļūdaini uzskatījis par nelikumīgu un tas ir izņemts.

(40)

Lai sasniegtu šīs regulas mērķus un jo īpaši uzlabotu iekšējā tirgus darbību, kā arī nodrošinātu drošu un pārredzamu tiešsaistes vidi, attiecībā uz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem nepieciešams noteikt skaidru, rezultatīvu, paredzamu, līdzsvarotu un saskaņotu pienācīgas rūpības pienākumu kopumu. Minētie pienākumi būtu īpaši jāvērš uz dažādu sabiedriskās politikas mērķu sasniegšanas garantēšanu, piemēram, pakalpojuma saņēmēju, tostarp patērētāju, nepilngadīgu personu un lietotāju, kas īpaši pakļauti naida runas, seksuālas uzmākšanās vai citu diskriminējošu darbību riskam, drošību un uzticēšanos, attiecīgo Hartā noteikto pamattiesību aizsardzību, minēto pakalpojumu sniedzēju jēgpilnu pārskatatbildību un iespēju došanu saņēmējiem un citām skartajām personām, vienlaikus veicinot kompetento iestāžu veiktu nepieciešamo pārraudzību.

(41)

Minētajā sakarā ir svarīgi pielāgot pienācīgas rūpības pienākumus attiecīgā starpniecības pakalpojuma veidam, apjomam un raksturam. Tādēļ šajā regulā ir izklāstītas visiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem piemērojamās pamatprasības, kā arī mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem un jo īpaši tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem piemērojamie papildu pienākumi. Ja starpniecības pakalpojumu sniedzēji pieder pie vairākām dažādām kategorijām, ņemot vērā to lielumu un sniegto pakalpojumu raksturu, tiem būtu jāievēro visi attiecīgie šīs regulas pienākumi, kas saistīti ar minētajiem pakalpojumiem. Minētie saskaņotie pienācīgas rūpības pienākumi, kuriem vajadzētu būt pamatotiem un nepatvaļīgiem, ir nepieciešami, lai atbildētu uz apzinātajām sabiedriskās politikas bažām, piemēram, aizsargātu pakalpojuma saņēmēju leģitīmās intereses, vērstos pret nelikumīgu praksi un aizsargātu Hartā nostiprinātās pamattiesības. Pienācīgas rūpības pienākumi ir neatkarīgi no starpniecības pakalpojumu sniedzēju atbildības jautājuma, un tādēļ tie ir jānovērtē atsevišķi.

(42)

Lai veicinātu netraucētu un efektīvu divvirzienu saziņu par šīs regulas darbības jomā esošajiem jautājumiem, tostarp attiecīgā gadījumā apstiprinot šādas saziņas saņemšanu, starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu jānosaka pienākums iecelt vienotu elektronisko kontaktpunktu un publicēt un atjaunināt attiecīgu informāciju par minēto kontaktpunktu, tostarp par šādā saziņā izmantojamām valodām. Elektronisko kontaktpunktu var izmantot arī uzticamie signalizētāji un profesionālas organizācijas, kurām ir īpašas attiecības ar attiecīgo starpniecības pakalpojumu sniedzēju. Pretēji juridiskajam pārstāvim elektroniskajam kontaktpunktam būtu jākalpo operatīviem mērķiem, un uz to nebūtu jāattiecina prasība par fizisku atrašanās vietu. Starpniecības pakalpojumu sniedzēji var izraudzīties vienu un to pašu vienoto kontaktpunktu, kas prasīts šajā regulā, kā arī citu Savienības tiesību aktu vajadzībām. Starpniecības pakalpojumu sniedzēji tiek mudināti saziņas valodu noteikšanas procesā nodrošināt, ka izvēlētās valodas pašas par sevi nerada šķēršļus saziņai. Vajadzības gadījumā starpniecības pakalpojumu sniedzējiem un dalībvalstu iestādēm vajadzētu būt iespējai panākt atsevišķu vienošanos par saziņas valodu vai meklēt alternatīvus līdzekļus, kā pārvarēt valodas barjeru, tostarp, izmantojot visus pieejamos tehnoloģiskos līdzekļus vai iekšējos un ārējos cilvēkresursus.

(43)

Starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu arī jānosaka prasība izraudzīties vienotu kontaktpunktu pakalpojumu saņēmējiem, lai nodrošinātu ātru, tiešu un efektīvu saziņu, jo īpaši ar viegli piekļūstamiem līdzekļiem, piemēram, izmantojot tālruņa numuru, e-pasta adreses, elektroniskās saziņas veidlapas, sarunbotus vai tūlītējo ziņapmaiņu. Kad pakalpojuma saņēmēja saziņa notiek ar sarunbotiem, tas būtu skaidri jānorāda. Starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu jāļauj pakalpojumu saņēmējiem izvēlēties tiešas un efektīvas saziņas līdzekļus, kas nebalstās tikai uz automatizētiem rīkiem. Starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpieliek visas saprātīgās pūles, lai nodrošinātu pietiekamu cilvēkresursu un finanšu resursu piešķiršanu un panāktu, ka šī saziņa notiek ātri un efektīvi.

(44)

Trešās valstīs iedibinātiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā pakalpojumus Savienībā, būtu jāieceļ pienācīgi pilnvarots juridiskais pārstāvis Savienībā un jāsniedz informācija par saviem juridiskajiem pārstāvjiem attiecīgajām iestādēm un tā jādara publiski pieejama. Lai izpildītu minēto pienākumu, šādiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina, ka ieceltajam juridiskajam pārstāvim ir nepieciešamās pilnvaras un resursi sadarbībai ar attiecīgajām iestādēm. Tā tas varētu būt, piemēram, ja starpniecības pakalpojumu sniedzējs ieceļ tās pašas pakalpojumu sniedzēja grupas meitasuzņēmumu vai savu mātesuzņēmumu, ja minētais meitasuzņēmums vai mātesuzņēmums ir iedibināts Savienībā. Tomēr tas tā varētu nebūt, piemēram, ja uz juridisko pārstāvi attiecas reorganizācijas procedūra, bankrots vai personas vai uzņēmuma maksātnespēja. Minētajam pienākumam būtu jānodrošina iedarbīga pārraudzība un nepieciešamības gadījumā šīs regulas izpildes panākšana attiecībā uz minētajiem pakalpojumu sniedzējiem. Vajadzētu būt iespējai, ka juridisko pārstāvi saskaņā ar valsts tiesību aktiem pilnvaro vairāk nekā viens starpniecības pakalpojumu sniedzējs. Juridiskajam pārstāvim vajadzētu būt iespējai pildīt arī kontaktpunkta funkcijas, ja tiek ievērotas šīs regulas attiecīgās prasības.

(45)

Lai gan principā būtu jāievēro starpniecības pakalpojumu sniedzēju līgumu slēgšanas brīvība, ir lietderīgi paredzēt konkrētus noteikumus par šo pakalpojumu sniedzēju noteikumu saturu, piemērošanu un izpildes panākšanu ar mērķi nodrošināt pārredzamību un aizsargāt pakalpojuma saņēmējus, kā arī lai izvairītos no netaisnīgiem vai patvaļīgiem rezultātiem. Starpniecības pakalpojumu sniedzējiem savos noteikumos būtu skaidri jānorāda un jāatjaunina informācija par iemesliem, uz kuru pamata tie var ierobežot savu pakalpojumu sniegšanu. Jo īpaši tiem būtu jāietver informācija par visām rīcībpolitikām, procedūrām, pasākumiem un rīkiem, kas tiek izmantoti satura moderācijai, tostarp par lēmumu pieņemšanas algoritmiem un cilvēka veikto pārskatīšanu, kā arī par iekšējās sūdzību izskatīšanas procedūras noteikumiem. Tiem būtu arī jāsniedz viegli piekļūstama informācija par pakalpojuma saņēmēja tiesībām pārtraukt pakalpojuma izmantošanu. Starpniecības pakalpojumu sniedzēji pakalpojuma sniegšanas noteikumos var izmantot grafiskus elementus, piemēram, ikonas vai attēlus, lai ilustrētu šajā regulā noteiktos informēšanas prasību galvenos elementus. Pakalpojumu sniedzējiem, izmantojot piemērotus līdzekļus, būtu jāinformē pakalpojuma saņēmēji par būtiskām izmaiņām noteikumos, piemēram, ja tie groza noteikumus par informāciju, kas ir atļauta to platformā, vai citām šādām izmaiņām, kas varētu tieši ietekmēt saņēmēju spēju izmantot pakalpojumu.

(46)

To starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, kuri, izmantojot pakalpojuma struktūru vai mārketingu, ir vērsti uz nepilngadīgajiem vai kurus galvenokārt izmanto nepilngadīgie, būtu īpaši jācenšas padarīt savu noteikumu skaidrojumu viegli saprotamu nepilngadīgajiem.

(47)

Minēto ierobežojumu izstrādāšanā, piemērošanā un izpildes panākšanā starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu jārīkojas nepatvaļīgi un bez diskriminācijas un jāņem vērā pakalpojuma saņēmēju tiesības un leģitīmās intereses, tostarp Hartā noteiktās pamattiesības. Piemēram, ļoti lielu tiešsaistes platformu nodrošinātājiem jo īpaši būtu pienācīgi jāņem vērā vārda un informācijas brīvība, tostarp mediju brīvība un plurālisms. Visiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu arī pienācīgi jāņem vērā attiecīgie starptautiskie cilvēktiesību aizsardzības standarti, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vadošie principi uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām.

(48)

Ņemot vērā to īpašo nozīmi un tvērumu, ir lietderīgi attiecībā uz ļoti lielām tiešsaistes platformām un ļoti lielām tiešsaistes meklētājprogrammām noteikt papildu informācijas sniegšanas un noteikumu pārredzamības prasības. Tāpēc ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem būtu jāizstrādā savi noteikumi visu to dalībvalstu oficiālajās valodās, kurās tie piedāvā savus pakalpojumus, kā arī jāsniedz pakalpojumu saņēmējiem kodolīgs un viegli lasāms noteikumu galveno elementu kopsavilkums. Šādos kopsavilkumos būtu jānorāda galvenie informēšanas prasību elementi, tostarp iespēju viegli atteikties no izvēles klauzulām.

(49)

Lai nodrošinātu pienācīgu pārredzamības un pārskatatbildības līmeni, starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu reizi gadā jāpublisko gada ziņojums mašīnlasāmā formātā saskaņā ar šajā regulā ietvertajām saskaņotajām prasībām par to veikto satura moderāciju, tostarp to noteikumu piemērošanas un izpildes panākšanas rezultātā veiktajiem pasākumiem. Taču, lai izvairītos no nesamērīga sloga, minētajiem pārredzamības ziņošanas pienākumiem nevajadzētu attiekties uz pakalpojumu sniedzējiem, kuri saskaņā ar Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (25) sniegto definīciju ir mikrouzņēmumi vai mazie uzņēmumi un kuri nav ļoti lielas tiešsaistes platformas šīs regulas nozīmē.

(50)

Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem ir īpaši svarīga nozīme cīņā pret nelikumīgu saturu tiešsaistē, jo tie uzglabā informāciju, kuru pakalpojuma saņēmēji sniedz un pieprasa tiem uzglabāt, kā arī parasti sniedz citiem saņēmējiem piekļuvi šai informācijai, dažkārt lielā apjomā. Visiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem neatkarīgi no to lieluma ir svarīgi ieviest viegli piekļūstamus un lietotājdraudzīgus paziņošanas un rīcības mehānismus, kuri atvieglo paziņojumu sniegšanu attiecīgajam mitināšanas pakalpojumu sniedzējam (“paziņošana”) par konkrētiem informācijas elementiem, ko paziņojumu sniegusī persona uzskata par nelikumīgu saturu, un uz kuru pamata attiecīgais pakalpojumu sniedzējs var pieņemt lēmumu, vai tas piekrīt šādam novērtējumam un vēlas izņemt minēto saturu vai liegt piekļuvi tam (“rīcība”). Šādiem mehānismiem vajadzētu būt skaidri identificējamiem, izvietotiem tuvu attiecīgajai informācijai un vismaz tikpat viegli atrodamiem un izmantojamiem kā paziņošanas mehānismiem attiecībā uz saturu, kas pārkāpj mitināšanas pakalpojuma sniedzēja noteikumus. Ja tiek ievērotas paziņošanas prasības, fiziskām personām un citiem subjektiem vajadzētu būt iespējai ziņot par vairākiem konkrētiem iespējamā nelikumīgā satura elementiem vienā paziņojumā, lai nodrošinātu paziņošanas un rīcības mehānismu efektīvu darbību. Paziņošanas mehānismam būtu jāļauj, bet ne jāpieprasa paziņojumu iesniegušās fiziskās personas vai cita subjekta identifikācija. Lai noteiktu, vai paziņotā informācija, kā apgalvots, ir nelikumīgs saturs, attiecībā uz dažiem informācijas veidiem varētu būt nepieciešams zināt paziņojumu iesniegušās fiziskās personas vai cita subjekta identitāti. Pienākums ieviest paziņošanas un rīcības mehānismus būtu jāpiemēro, piemēram, datņu uzglabāšanas un kopīgošanas pakalpojumiem, tīmekļa mitināšanas pakalpojumiem, reklāmas serveriem un teksta uzglabāšanas vietnēm, ciktāl tie ir kvalificējami par šīs regulas darbības jomā esošiem mitināšanas pakalpojumiem.

(51)

Ņemot vērā nepieciešamību pienācīgi ņemt vērā visu iesaistīto pušu Hartā garantētās pamattiesības, visām darbībām, ko mitināšanas pakalpojumu sniedzējs veic saskaņā ar paziņojuma saņemšanu, vajadzētu būt stingri mērķtiecīgām tādā nozīmē, ka tām būtu jāpalīdz izņemt konkrētus informācijas elementus, ko uzskata par nelikumīgu saturu, vai liegt tiem piekļuvi, nepamatoti neietekmējot pakalpojuma saņēmēju vārda un informācijas brīvību. Tāpēc paziņojumi parasti būtu jāadresē mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, no kuriem var pamatoti sagaidīt, ka tiem būs tehniskas un operatīvas spējas rīkoties pret šādiem konkrētiem elementiem. Mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem, kuri, saņēmuši paziņojumu, tehnisku vai operatīvu iemeslu dēļ nevar izņemt konkrēto informācijas elementu, būtu jāinformē fiziskā persona vai cits subjekts, kas iesniedzis paziņojumu.

(52)

Šādu paziņošanas un rīcības mehānismu noteikumi būtu jāsaskaņo Savienības līmenī, lai nodrošinātu paziņojumu laicīgu, rūpīgu un nepatvaļīgu izskatīšanu uz vienotu, pārredzamu un skaidru noteikumu pamata, kuri nodrošina stingrus skarto personu tiesību un leģitīmo interešu, jo īpaši Hartā garantēto pamattiesību, aizsardzības pasākumus neatkarīgi no dalībvalsts, kurā šīs personas ir iedibinātas vai dzīvo, un attiecīgās tiesību jomas. Minētās pamattiesības attiecīgajā gadījumā ietver, bet var ietvert arī citas tiesības: pakalpojuma saņēmējiem – tiesības uz vārda un informācijas brīvību, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz personas datu aizsardzību, tiesības uz nediskriminēšanu un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību; pakalpojuma sniedzējiem – uzņēmējdarbības brīvību, tostarp līgumu slēgšanas brīvību; pusēm, kuras skar nelikumīgs saturs, – tiesības uz cilvēka cieņu, bērna tiesības, tiesības uz īpašuma, tostarp intelektuālā īpašuma, aizsardzību un tiesības uz nediskriminēšanu. Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem pēc paziņojumu saņemšanas būtu jārīkojas laikus, jo īpaši, ņemot vērā paziņotā nelikumīgā satura veidu un rīcības steidzamību. Piemēram, no šādiem pakalpojumu sniedzējiem var sagaidīt, ka tie rīkosies nekavējoties, ja tiek paziņots par iespējamu nelikumīgu saturu, kas ietver draudus cilvēku dzīvībai vai drošībai. Mitināšanas pakalpojumu sniedzējam bez nepamatotas kavēšanās pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par to, vai rīkoties saistībā ar paziņojumu, būtu jāinformē fiziskā persona vai cits subjekts, kas paziņo par konkrēto saturu.

(53)

Paziņošanas un rīcības mehānismiem vajadzētu būt tādiem, ka var iesniegt paziņojumus, kas ir pietiekami precīzi un pienācīgi pamatoti, lai attiecīgais mitināšanas pakalpojumu sniedzējs varētu pieņemt pamatotu un rūpīgi apsvērtu lēmumu, kas ir saderīgs ar vārda un informācijas brīvību, attiecībā uz saturu, uz kuru attiecas paziņojums, jo īpaši par to, vai minētais saturs ir uzskatāms par nelikumīgu saturu un ir jāizņem vai jāliedz piekļuve tam. Minētajiem mehānismiem vajadzētu būt tādiem, kas atvieglina to paziņojumu sniegšanu, kuros iekļauts skaidrojums par iemesliem, kāpēc paziņojumu iesniegusī fiziskā persona vai cits subjekts minēto saturu uzskata par nelikumīgu saturu, un skaidra norāde par minēta satura atrašanās vietu. Ja paziņojumā ir pietiekami daudz informācijas, lai rūpīgs mitināšanas pakalpojumu sniedzējs bez detalizētas juridiskas pārbaudes varētu konstatēt, ka saturs ir nelikumīgs, būtu jāuzskata, ka paziņojums sniedz faktiskas zināšanas par nelikumību. Izņemot gadījumus, kad tiek iesniegti paziņojumi par nodarījumiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/93/ES (26) 3.–7. pantā, minētajiem mehānismiem būtu jāprasa paziņojumu iesniegušajai fiziskajai personai vai citam subjektam atklāt tā identitāti, lai izvairītos no nepareizas izmantošanas.

(54)

Ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējs, pamatojoties uz to, ka pakalpojuma saņēmēja iesniegtā informācija ir nelikumīgs saturs vai neatbilst pakalpojumu sniedzēja noteikumiem, izlemj izņemt pakalpojuma saņēmēja sniegto informāciju vai liegt piekļuvi tai, vai citādi ierobežot tās redzamību vai monetizāciju, piemēram, pēc paziņojuma saņemšanas vai pēc savas iniciatīvas, tostarp izmantojot vienīgi automatizētus līdzekļus, attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam vajadzētu skaidrā un viegli saprotamā veidā informēt saņēmēju par savu lēmumu, tā pamatojumu un pieejamajām lēmuma apstrīdēšanas iespējām, ņemot vērā šādu lēmumu potenciāli izraisītās negatīvās sekas saņēmējam, tostarp attiecībā uz tā vārda brīvības pamattiesību izmantošanu. Minētais pienākums būtu jāpiemēro neatkarīgi no lēmuma pieņemšanas iemesliem, jo īpaši neatkarīgi no tā, vai rīcība tiek īstenota tādēļ, ka informācija, par kuru iesniegts paziņojums, tiek uzskatīta par nelikumīgu saturu vai neatbilstīgu piemērojamajiem noteikumiem. Ja lēmums ir pieņemts pēc paziņojuma saņemšanas, mitināšanas pakalpojumu sniedzējam būtu jāatklāj tās personas vai subjekta identitāte, kas ir iesniegusi paziņojumu pakalpojuma saņēmējam, tikai tad, ja šī informācija ir nepieciešama, lai noteiktu satura nelikumīgumu, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu gadījumos.

(55)

Redzamības ierobežošana var izpausties kā pazemināšana attiecībā uz ranžējumu vai rekomendāciju sistēmām, kā arī pakalpojuma piekļūstamības ierobežošana vienam vai vairākiem pakalpojuma saņēmējiem vai lietotāja bloķēšana no tiešsaistes kopienas, lietotājam to nenojaušot (“neuzkrītoša bloķēšana”). Pakalpojuma saņēmēja sniegtās informācijas monetizāciju, ko īsteno ar reklāmas ieņēmumiem, var ierobežot, apturot vai izbeidzot ar minēto informāciju saistīto naudas maksājumu vai ieņēmumus. Tomēr pienākums sniegt pamatojumu nebūtu jāpiemēro attiecībā uz maldinošu liela apjoma komerciālu saturu, kas izplatīts, tīši manipulējot ar pakalpojumu, jo īpaši uz pakalpojuma neautentisku izmantošanu, piemēram, botu vai viltus kontu izmantošanu, vai citiem maldinošiem pakalpojuma izmantošanas veidiem. Neatkarīgi no citām iespējām apstrīdēt mitināšanas pakalpojumu sniedzēja lēmumu, pakalpojuma saņēmējam vienmēr vajadzētu būt tiesībām uz efektīvu aizstāvību tiesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(56)

Mitināšanas pakalpojumu sniedzējs var dažkārt, piemēram, saņemot paziņojumu no paziņojuma sniedzējas personas vai īstenojot savus brīvprātīgi ieviestos pasākumus, uzzināt tādu informāciju par pakalpojuma saņēmēja konkrētām darbībām, piemēram, noteiktu nelikumīga satura veidu nodrošināšanu, kura, ņemot vērā visus attiecīgos mitināšanas pakalpojumu sniedzējam zināmos apstākļus, pamato aizdomas, ka minētais saņēmējs varētu būt izdarījis, izdara vai, ļoti iespējams, izdarīs noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar draudiem personas vai personu dzīvībai vai drošībai, piemēram, kādu no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/36/ES (27), Direktīvā 2011/93/ES vai Direktīvā (ES) 2017/541 (28) norādītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Piemēram, konkrēti satura elementi varētu radīt aizdomas par apdraudējumu sabiedrībai, piemēram, kūdīšana uz terorismu Direktīvas (ES) 2017/541 21. panta nozīmē. Šādos gadījumos mitināšanas pakalpojumu sniedzējam par šādām aizdomām būtu nekavējoties jāinformē kompetentās tiesībaizsardzības iestādes. Mitināšanas pakalpojumu sniedzējam būtu jāsniedz visa tam pieejamā attiecīgā informācija, tostarp attiecīgā gadījumā konkrētais saturs un, ja pieejams, laiks, kad saturs ticis publicēts, tostarp norādītā laika zona, skaidrojums par savām aizdomām un informācija, kas vajadzīga, lai noteiktu attiecīgā pakalpojuma saņēmēja atrašanās vietu un identificētu to. Šajā regulā nav paredzēts juridiskais pamats pakalpojumu saņēmēju profilēšanai, ar ko mitināšanas pakalpojumu sniedzēji, iespējams, varētu identificēt noziedzīgus nodarījumus. Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, informējot tiesībaizsardzības iestādes, būtu arī jāievēro citi piemērojamie Savienības vai valstu tiesību aktu noteikumi attiecībā uz personu tiesību un brīvību aizsardzību.

(57)

Lai neradītu nesamērīgu slogu, šajā regulā noteiktos papildu pienākumus tiešsaistes platformu, tostarp platformu, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, nodrošinātājiem nevajadzētu piemērot nodrošinātājiem, kuri kvalificējami kā mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi, kā definēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK. Tā paša iemesla dēļ minētie papildu pienākumi nebūtu jāpiemēro arī tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, kuri iepriekš 12 mēnešu laikposmā tikuši kvalificēti kā mikrouzņēmumi vai mazie uzņēmumi, bet zaudē minēto statusu. Šādus nodrošinātājus nevajadzētu atbrīvot no pienākuma pēc iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatora vai Komisijas pieprasījuma sniegt informāciju par aktīvo pakalpojuma saņēmēju vidējo skaitu mēnesī. Tomēr, ņemot vērā to, ka ļoti lielām tiešsaistes platformām vai ļoti lielām tiešsaistes meklētājprogrammām ir plašāks tvērums un lielāka ietekme uz to, kā pakalpojuma saņēmēji iegūst informāciju un sazinās tiešsaistē, šādiem nodrošinātājiem nevajadzētu gūt labumu no minētās atbrīvošanas neatkarīgi no tā, vai tie kvalificējami vai bijuši nesen kvalificēti kā mikrouzņēmumi vai mazie uzņēmumi. Ieteikumā 2003/361/EK paredzētie konsolidācijas noteikumi palīdz nodrošināt, ka ir novērsta jebkāda šādu papildu pienākumu apiešana. Nekas šajā regulā neliedz tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, uz kuriem attiecas minētais atbrīvojums, brīvprātīgi izveidot sistēmu, kura atbilst vienam vai vairākiem no šādiem pienākumiem.

(58)

Pakalpojuma saņēmējiem būtu jāspēj vienkārši un rezultatīvi apstrīdēt noteiktus tos negatīvi ietekmējošus tiešsaistes platformu nodrošinātāju lēmumus par satura nelikumību vai neatbilstību noteikumiem. Tādēļ tiešsaistes platformu nodrošinātājiem būtu jāpiemēro prasība nodrošināt iekšējas sūdzību izskatīšanas sistēmas, kas atbilst konkrētiem nosacījumiem, kuru mērķis ir nodrošināt vieglu piekļuvi sistēmām un ātru, nediskriminējošu, nepatvaļīgu un taisnīgu rezultātu sasniegšanu, un ko automatizētu līdzekļu izmantošanas gadījumā kontrolē cilvēks. Šādām sistēmām būtu jādod iespēja visiem pakalpojuma saņēmējiem iesniegt sūdzību, un tajās nebūtu jānosaka oficiālas prasības, piemēram, atsaukšanās uz konkrētām, attiecīgām tiesību normām vai sarežģītiem juridiskiem paskaidrojumiem. Pakalpojuma saņēmējiem, kas iesnieguši paziņojumu, izmantojot šajā regulā paredzēto paziņošanas un rīcības mehānismu vai paziņošanas mehānismu attiecībā uz saturu, kurš neatbilst tiešsaistes platformu nodrošinātāja noteikumiem, vajadzētu būt tiesīgiem izmantot sūdzību mehānismu, lai apstrīdētu tiešsaistes platformu nodrošinātāja lēmumu par to paziņojumiem, tostarp gadījumos, kad tie uzskata, ka minētā nodrošinātāja rīcība nav bijusi adekvāta. Iespējai iesniegt sūdzību nolūkā panākt apstrīdēto lēmumu atcelšanu vajadzētu būt pieejamai vismaz sešus mēnešus, skaitot no brīža, kad tiešsaistes platformu nodrošinātājs informē pakalpojuma saņēmēju par lēmumu.

(59)

Turklāt jāparedz iespēja labticīgi iesaistīties šādu strīdu izšķiršanā ārpustiesas kārtībā, tostarp tādu strīdu, kurus nav bijis iespējams apmierinoši atrisināt, izmantojot iekšējās sūdzību izskatīšanas sistēmas; strīdu izšķiršana būtu jāveic sertificētām iestādēm, kurām ir nepieciešamā neatkarība, līdzekļi un specializētās zināšanas, lai taisnīgi, ātri un izmaksefektīvi veiktu savas darbības. Ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāžu neatkarība būtu jānodrošina arī to fizisko personu līmenī, kuras ir atbildīgas par strīdu izšķiršanu, tostarp izmantojot noteikumus par interešu konfliktu. Ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāžu iekasētajai maksai vajadzētu būt patērētājam pamatotai, pieejamai, pievilcīgai un zemai, un tā būtu jānovērtē katrā gadījumā atsevišķi. Ja kompetentais digitālo pakalpojumu koordinators ir sertificējis ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādi, minētajai sertifikācijai vajadzētu būt derīgai visās dalībvalstīs. Tiešsaistes platformu nodrošinātājiem vajadzētu būt iespējai saskaņā ar šo regulu atteikties iesaistīties ārpustiesas strīdu izšķiršanas procedūrās, ja tas pats strīds, jo īpaši attiecībā uz attiecīgo informāciju un apstrīdētā lēmuma pieņemšanas iemesliem, lēmuma sekām un lēmuma apstrīdēšanas iemesliem, jau ir atrisināts kompetentajā tiesā vai citā kompetentā ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādē vai uz to jau attiecas notiekoša procedūra. Pakalpojuma saņēmējiem vajadzētu būt iespējai izvēlēties starp iekšējo sūdzību mehānismu, strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā un iespēju jebkurā posmā sākt tiesvedību. Tā kā ārpustiesas strīdu izšķiršanas procedūras iznākums nav saistošs, pusēm nevajadzētu liegt uzsākt tiesvedību par to pašu strīdu. Šādi izveidotajām tiešsaistes platformu nodrošinātāju lēmumu apstrīdēšanas iespējām nevajadzētu nekādā veidā ietekmēt iespēju vērsties tiesā saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem un līdz ar to nevajadzētu ietekmēt iespēju izmantot savas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kā paredzēts Hartas 47. pantā. Šīs regulas noteikumiem par strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā nebūtu jāprasa dalībvalstīm izveidot šādas ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādes.

(60)

Līgumstrīdu gadījumā starp patērētājiem un uzņēmumiem par preču vai pakalpojumu iegādi Direktīva 2013/11/ES nodrošina, ka Savienības patērētājiem un uzņēmumiem Savienībā ir pieejamas sertificētas darba kvalitātes strīdu izšķiršanas ārpustiesas kārtībā struktūras. Šajā sakarā būtu skaidri jānosaka, ka šīs regulas noteikumi par strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā neskar minētās direktīvas noteikumus, tostarp šajā direktīvā izklāstītās patērētāju tiesības jebkurā stadijā izstāties no procedūras, ja tie nav apmierināti ar procedūras izpildi vai norisi.

(61)

Vēršanās pret nelikumīgu saturu var tikt īstenota ātrāk un uzticamāk, ja tiešsaistes platformu nodrošinātāji veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek piešķirta prioritāte paziņojumiem, kurus savā norīkotajā specializēto zināšanu jomā iesniedz uzticamie signalizētāji, izmantojot šajā regulā noteiktos paziņošanas un rīcības mehānismus, neskarot prasību laicīgi, rūpīgi un nepatvaļīgi izskatīt visus minētajos mehānismos iesniegtos paziņojumus un pieņemt attiecīgus lēmumus. Šāda uzticamā signalizētāja statusa piešķīrējam vajadzētu būt tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoram, kurā iesniedzējs ir iedibināts, un tas būtu jāatzīst visiem tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma. Šāds uzticamā signalizētāja statuss būtu jāpiešķir nevis fiziskām personām, bet gan citiem subjektiem, kuri cita starpā ir pierādījuši, ka tiem ir specializētas zināšanas un kompetence cīņā ar nelikumīgu saturu un ka tie strādā rūpīgi, precīzi un objektīvi. Šādi citi subjekti var būt publiski, piemēram, teroristiska satura gadījumā tie var būt Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (“Eiropols”) valstu tiesībaizsardzības iestāžu vienības ziņošanai par interneta saturu vai nevalstiskas organizācijas un privātas vai daļēji publiskas struktūras, piemēram, Starptautiskās interneta uzticības līniju asociācijas (INHOPE) ziņošanai par bērnu pornogrāfiju tīkla organizācijas un organizācijas, kuru mērķis ir ziņot par nelikumīgiem rasistiskiem un ksenofobiskiem izteikumiem tiešsaistē. Lai izvairītos no šāda mehānisma pievienotās vērtības mazināšanās, saskaņā ar šo regulu noteikto uzticamo signalizētāju kopējais skaits būtu jāierobežo. Jo īpaši uzticamā signalizētāja statusa saņemšanai būtu jāmudina pieteikties nozares apvienības, kas pārstāv savu biedru intereses, neskarot ne fizisku personu, ne citu privātu subjektu tiesības slēgt divpusējus nolīgumus ar tiešsaistes platformu nodrošinātājiem.

(62)

Uzticamiem signalizētājiem būtu jāpublicē viegli saprotami un detalizēti ziņojumi par paziņojumiem, kas iesniegti saskaņā ar šo regulu. Minētajos ziņojumos būtu jānorāda informācija, piemēram, mitināšanas pakalpojumu sniedzēja kategorizēti paziņojumi, paziņotā satura veids un pakalpojuma platformas nodrošinātāja veiktās darbības. Ņemot vērā to, ka uzticamie signalizētāji ir pierādījuši, ka tiem ir specializētas zināšanas un kompetence, var sagaidīt, ka uzticamā signalizētāja iesniegto paziņojumu apstrāde radīs mazāku slogu un tādējādi būs ātrāka salīdzinājumā ar paziņojumiem, ko iesnieguši citi pakalpojuma saņēmēji. Tomēr vidējais apstrādes laiks joprojām var atšķirties atkarībā no tādiem faktoriem kā nelikumīga satura veids, paziņojumu kvalitāte un faktiskās tehniskās procedūras, kas ieviestas šādu paziņojumu iesniegšanai.

Piemēram, lai gan 2016. gada Rīcības kodeksā cīņai pret nelikumīgu naida runu tiešsaistē ir noteikts kritērijs iesaistītajiem uzņēmumiem attiecībā uz laiku, kas vajadzīgs, lai apstrādātu derīgus paziņojumus par nelikumīgas naida runas izņemšanu, cita veida nelikumīga satura gadījumā apstrādei var būt ievērojami atšķirīgi termiņi atkarībā no konkrētajiem faktiem un apstākļiem un attiecīgā nelikumīgā satura veida. Lai izvairītos no uzticamā signalizētāja statusa ļaunprātīgas izmantošanas, vajadzētu būt iespējai uz laiku atcelt šādu statusu, ja iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators leģitīmu iemeslu dēļ ir uzsācis izmeklēšanu. Nebūtu jāuzskata, ka šīs regulas noteikumi par uzticamajiem signalizētājiem liedz tiešsaistes platformu nodrošinātājiem līdzīgi izskatīt tādu fizisku personu vai citu subjektu iesniegtos paziņojumus, kurām nav piešķirts uzticamā signalizētāja statuss saskaņā ar šo regulu, un citādi sadarboties ar citām struktūrām saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, tostarp šo regulu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/794 (29). Šīs regulas noteikumiem nebūtu jāliedz tiešsaistes platformu nodrošinātājiem izmantot šādu uzticamo signalizētāju vai līdzīgus mehānismus, lai ātri un uzticami vērstos pret saturu, kas nav saderīgs ar to noteikumiem, jo īpaši pret saturu, kas kaitē neaizsargātiem pakalpojuma saņēmējiem, piemēram, nepilngadīgajiem.

(63)

Tiešsaistes platformu nepareiza izmantošana, bieži nodrošinot acīmredzami nelikumīgu saturu vai bieži iesniedzot acīmredzami nepamatotus paziņojumus vai sūdzības saskaņā ar šo regulu izveidotajos mehānismos un sistēmās, grauj uzticēšanos un kaitē iesaistīto personu tiesībām un leģitīmajām interesēm. Šā iemesla dēļ pastāv nepieciešamība ieviest pienācīgus, samērīgus un iedarbīgus aizsardzības pasākumus pret šādu nepareizu izmantošanu, kuros ir jāievēro visu iesaistīto pušu tiesības un leģitīmās intereses, tostarp Hartā noteiktās piemērojamās pamattiesības un pamatbrīvības, jo īpaši vārda brīvība. Informācija būtu jāuzskata par acīmredzami nelikumīgu saturu un paziņojumi un sūdzības būtu jāuzskata par acīmredzami nepamatotiem, ja nespeciālistam bez jebkādas būtiskas analīzes ir skaidrs, ka saturs ir nelikumīgs vai, attiecīgi, ka paziņojumi vai sūdzības ir nepamatoti.

(64)

Noteiktos apstākļos tiešsaistes platformu nodrošinātājiem būtu īslaicīgi jāpārtrauc savas attiecīgās darbības nodrošināšana ļaunprātīgā rīcībā iesaistītajai personai. Tas neskar tiešsaistes platformu nodrošinātāju brīvību paredzēt savus noteikumus un ieviest stingrākus pasākumus ar smagiem noziedzīgiem nodarījumiem saistīta acīmredzami nelikumīga satura, piemēram, bērnu seksuālas izmantošanas attēlojumu, gadījumā. Pārredzamības labad šī iespēja būtu skaidri un pietiekami detalizēti jānosaka tiešsaistes platformu noteikumos. Vienmēr vajadzētu būt pieejamām apstrīdēšanas iespējām attiecībā uz šajā sakarā tiešsaistes platformu nodrošinātāju pieņemtajiem lēmumiem, un tie būtu jāpārrauga kompetentajam digitālo pakalpojumu koordinatoram. Pirms lēmuma par apturēšanu pieņemšanas tiešsaistes platformu nodrošinātājiem būtu jānosūta iepriekšējs brīdinājums, kurā būtu jānorāda iespējamās apturēšanas iemesli un tiešsaistes platformas nodrošinātāju lēmumu apstrīdēšanas līdzekļi. Lemjot par apturēšanu, tiešsaistes platformu nodrošinātājiem būtu jānosūta pamatojums saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem. Šīs regulas noteikumiem par nepareizu izmantošanu nevajadzētu liegt tiešsaistes platformu nodrošinātājiem īstenot citus pasākumus saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valstu tiesību aktiem, lai novērstu, ka to pakalpojuma saņēmēji nodrošina nelikumīgu saturu vai citādi nepareizi izmanto to pakalpojumus, tostarp, pārkāpjot to noteikumus. Minētie noteikumi neskar iespēju piemērot atbildību nepareizā izmantošanā iesaistītajām personām, tostarp piemērot Savienības vai valstu tiesību aktos noteikto atbildību par zaudējumiem.

(65)

Ņemot vērā tiešsaistes platformu nodrošinātāju konkrētos pienākumus un saistības, tiem būtu jānosaka pienākums iesniegt pārredzamības ziņojumus, kurš būtu jāpiemēro papildus tiem pārredzamības ziņošanas pienākumiem, kas saskaņā ar šo regulu piemērojami visiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem. Lai noteiktu, vai tiešsaistes platformas un tiešsaistes meklētājprogrammas var uzskatīt par ļoti lielām tiešsaistes platformām vai attiecīgi ļoti lielām tiešsaistes meklētājprogrammām, kurām saskaņā ar šo regulu ir piemērojami noteikti papildu pienākumi, tiešsaistes platformu un tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju pārredzamības ziņošanas pienākumos būtu jāiekļauj noteikti pienākumi, kas saistīti ar informācijas publicēšanu un paziņošanu par Savienībā esošo aktīvo pakalpojuma saņēmēju vidējo skaitu mēnesī.

(66)

Lai nodrošinātu pārredzamību un varētu pienācīgi pārbaudīt tiešsaistes platformu nodrošinātāja satura moderācijas lēmumus un uzraudzīt nelikumīga satura izplatīšanu tiešsaistē, Komisijai būtu jāuztur un jāpublicē datubāze, kurā ir iekļauti tiešsaistes platformu nodrošinātāju lēmumi un pamatojumi, kad tie izņem vai kā citādi ierobežo informācijas pieejamību un piekļuvi tai. Lai datubāzi pastāvīgi atjauninātu, tiešsaistes platformu nodrošinātājiem lēmumi un pamatojums pēc lēmuma pieņemšanas, standarta formātā būtu jāiesniedz bez liekas kavēšanās, lai nodrošinātu reāllaika atjauninājumus, ja tas ir tehniski iespējams un samērīgi ar attiecīgās tiešsaistes platformas līdzekļiem. Strukturētajai datubāzei vajadzētu dot iespēju piekļūt attiecīgajai informācijai un to pieprasīt, jo īpaši attiecībā uz attiecīgā iespējamā nelikumīgā satura veidu.

(67)

Tiešsaistes platformu tiešsaistes maldinošo saskarņu ieviešana ir prakse, kas vai nu ar nolūku, vai faktiski būtiski kropļo vai vājina pakalpojuma saņēmēju spēju izdarīt autonomas un informētas izvēles vai lēmumus. Minēto praksi var izmantot, lai pārliecinātu pakalpojuma saņēmējus iesaistīties nevēlamā rīcībā vai pieņemt nevēlamus lēmumus, kas tos negatīvi ietekmē. Tādēļ būtu jāaizliedz tiešsaistes platformu nodrošinātājiem maldināt vai uzvedināt pakalpojuma saņēmējus un, izmantojot tiešsaistes saskarnes vai tās daļas struktūru, uzbūvi vai funkcijas, iedragāt vai mazināt pakalpojuma saņēmēju autonomiju, lēmumu pieņemšanu vai izvēli. Tam būtu cita starpā jāietver ekspluatējošas uzbūves izvēles ar mērķi novirzīt saņēmēju uz darbībām, kas dod labumu tiešsaistes platformu nodrošinātājam, bet kas var nebūt saņēmēju interesēs, piedāvājot izvēles iespējas veidā, kas nav neitrāls, piemēram, tad, kad pakalpojuma saņēmējam tiek prasīts pieņemt lēmumu, ar vizuāliem, skaņas vai citiem komponentiem izceļot atsevišķas izvēles.

Tas būtu jāattiecina arī uz nemitīgu prasīšanu pakalpojuma saņēmējam izdarīt izvēli, ja šāda izvēle jau ir izdarīta, ievērojami apgrūtinošāku pakalpojuma atcelšanas procedūru salīdzinājumā ar pieteikšanos uz to vai atsevišķu izvēļu apgrūtināšanu vai laikietilpīgumu salīdzinājumā ar citām, kas nepamatoti apgrūtina iespēju pārtraukt pirkumu vai atslēgties no konkrētas tiešsaistes platformas, ļaušanu patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem un pakalpojuma saņēmēju maldināšanu, skubinot viņus pieņemt lēmumus par darījumiem, vai ar noklusējuma iestatījumiem, ko ir ļoti grūti mainīt, nepamatoti apgrūtinot pakalpojuma saņēmēja lēmumu pieņemšanu, tādā veidā kropļojot un mazinot tā autonomiju, lēmumu pieņemšanu un izvēli. Tomēr noteikumi, kas novērš maldinošas saskarnes, nebūtu jāuzskata par tādiem, kas liedz pakalpojumu sniedzējiem tieši sazināties ar pakalpojuma saņēmējiem un piedāvāt tiem jaunus vai papildu pakalpojumus. Leģitīma prakse, piemēram, reklāmās, kas atbilst Savienības tiesību aktiem, pati par sevi nebūtu jāuzskata par maldinošām saskarnēm. Minētie noteikumi par maldinošām saskarnēm būtu jāinterpretē tā, ka tie attiecas uz aizliegtu praksi, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, ciktāl uz minēto praksi jau neattiecas Direktīva 2005/29/EK vai Regula (ES) 2016/679.

(68)

Tiešsaistes reklāmai ir svarīga nozīme tiešsaistes vidē, tostarp saistībā ar tiešsaistes platformu nodrošināšanu, kur par pakalpojuma sniegšanu dažkārt tieši vai netieši saņem tiešu vai netiešu atlīdzību no reklāmas ieņēmumiem. Tiešsaistes reklāma var radīt ievērojamus riskus, sākot ar reklāmām, kas pašas par sevi ir nelikumīgs saturs, līdz finansiālu stimulu veicināšanai attiecībā uz nelikumīga vai citādi kaitīga satura vai darbību tiešsaistē publicēšanu vai izplatīšanu vai diskriminējošai reklāmas rādīšanai, kas ietekmē vienlīdzīgu attieksmi pret iedzīvotājiem un viņu iespējas. Papildus prasībām, kuras izriet no Direktīvas 2000/31/EK 6. panta, būtu jānosaka par pienākumu tiešsaistes platformu nodrošinātājiem gādāt, ka pakalpojuma saņēmēju rīcībā ir noteikta individualizēta informācija, kas nepieciešama, lai tie saprastu, kad un kuras personas vārdā tiek rādīta attiecīgā reklāma. Tiem būtu jānodrošina, ka informācija ir pamanāma, tostarp, izmantojot standartizētas vizuālās vai audio zīmes, vidusmēra pakalpojuma saņēmējam skaidri identificējama un nepārprotama, un tai vajadzētu būt pielāgotai konkrētā pakalpojuma tiešsaistes saskarnes būtībai. Turklāt pakalpojuma saņēmēju rīcībā vajadzētu būt informācijai, kas ir tieši pieejama no tiešsaistes saskarnes, kurā reklāma tiek iekļauta, par galvenajiem parametriem, kas izmantoti, lai noteiktu, ka viņiem tiek rādīta konkrēta reklāma, sniedzot jēgpilnus paskaidrojumus par minētajam nolūkam izmantoto loģiku, tostarp ja tās pamatā ir profilēšana.

Šādos paskaidrojumos būtu jāiekļauj informācija par reklāmas rādīšanai izmantoto metodi, piemēram, vai tā ir kontekstuāla vai cita veida reklāma, un attiecīgā gadījumā par galvenajiem izmantotajiem profilēšanas kritērijiem; tai būtu arī jāinformē saņēmējs par visiem līdzekļiem, kas pieejami, lai mainītu šādus kritērijus. Šajā regulā noteiktās prasības par informācijas sniegšanu saistībā ar reklāmu neskar Regulas (ES) 2016/679 attiecīgo noteikumu piemērošanu, jo īpaši par tiesībām iebilst, automatizētu individuālu lēmumu pieņemšanu, tostarp profilēšanu, un jo īpaši nepieciešamību iegūt datu subjekta piekrišanu pirms personas datu apstrādes mērķorientētas reklāmas nolūkiem. Tāpat tās neskar Direktīvā 2002/58/EK izklāstītos noteikumus, jo īpaši attiecībā uz informācijas uzglabāšanu galiekārtā un piekļuvi tajā uzglabātajai informācijai. Visbeidzot, šī regula papildina Direktīvas 2010/13/ES piemērošanu, ar kuru nosaka pasākumus, kas lietotājiem dod iespēju deklarēt audiovizuālus komercpaziņojumus lietotāju veidotos video. Tā arī papildina tirgotāju pienākumus attiecībā uz komercpaziņojumu izpaušanu, kas izriet no Direktīvas 2005/29/EK.

(69)

Ja pakalpojuma saņēmēji nonāk saskarē ar reklāmām, kuru pamatā ir mērķauditorijas atlases metodes, kas ir optimizētas, lai atbilstu viņu interesēm, un kuras, iespējams, izmanto viņu vājos punktus, tam var būt īpaši nopietna negatīva ietekme. Dažos gadījumos manipulatīvi paņēmieni var negatīvi ietekmēt veselas grupas un palielināt kaitējumu sabiedrībai, piemēram, sniedzot ieguldījumu dezinformācijas kampaņās vai diskriminējot konkrētas grupas. Tiešsaistes platformas ir īpaši jutīga vide šādai praksei, un tās rada lielāku sabiedrības risku. Tāpēc tiešsaistes platformu nodrošinātājiem nebūtu jāiekļauj reklāmas, kuru pamatā ir profilēšana, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 4. punktā, izmantojot īpašas personas datu kategorijas, kā teikts minētās regulas 9. panta 1. punktā, tostarp izmantojot profilēšanas kategorijas, kuru pamatā ir minētās īpašās kategorijas. Šis aizliegums neskar pienākumus, kas piemērojami tiešsaistes platformu pakalpojumu nodrošinātājiem vai jebkuram citam pakalpojumu sniedzējam vai reklāmdevējam, kurš ir iesaistīts reklāmu izplatīšanā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību.

(70)

Tiešsaistes platformas uzņēmējdarbības svarīga sastāvdaļa ir veids, kādā informācija tiek prioritizēta un pasniegta tās tiešsaistes saskarnē, lai veicinātu un optimizētu pakalpojuma saņēmēju piekļuvi informācijai. To veic, piemēram, algoritmiski iesakot, sarindojot un prioritizējot informāciju teksta vai citu vizuālu attēlojumu veidā vai citādi pārvaldot saņēmēju sniegto informāciju. Šādas ieteikumu sistēmas var būtiski ietekmēt saņēmēju spēju izgūt informāciju tiešsaistē un mijiedarboties ar to, tostarp atvieglot attiecīgās informācijas meklēšanu pakalpojuma saņēmējiem un palīdzēt uzlabot lietotāju pieredzi. Tāpat tām ir svarīga nozīme noteiktu ziņojumu pastiprināšanā, informācijas virālā izplatīšanā un tiešsaistes izmantošanas paradumu stimulēšanā. Tādēļ tiešsaistes platformām būtu nepārtraukti jānodrošina, ka to saņēmēji ir pienācīgi informēti par to, kādā veidā ieteikumu sistēmas ietekmē informācijas parādīšanu un var ietekmēt to, kā informācija tiek pasniegta pakalpojuma saņēmējiem. Tām būtu skaidri jāatspoguļo šādu ieteikumu sistēmu parametri viegli saprotamā veidā, lai nodrošinātu, ka pakalpojuma saņēmēji saprot, kā tiek prioritizēta tiem sniegtā informācija. Minētajos parametros būtu jāiekļauj vismaz vissvarīgākie kritēriji, lai noteiktu pakalpojuma saņēmējam ieteikto informāciju un to attiecīgā svarīguma iemeslus, tostarp gadījumos, kad informācijai piešķir prioritāti, pamatojoties uz profilēšanu un pakalpojuma saņēmēju uzvedību tiešsaistē.

(71)

Nepilngadīgo aizsardzība ir svarīgs Savienības politikas mērķis. Tiešsaistes platformu var uzskatīt par pieejamu nepilngadīgajiem, ja tās noteikumi ļauj nepilngadīgajiem pakalpojumu izmantot, ja tās pakalpojums ir vērsts uz nepilngadīgajiem vai to galvenokārt izmanto nepilngadīgie vai ja nodrošinātājs citādi apzinās, ka daži tā pakalpojuma saņēmēji ir nepilngadīgi, piemēram, tāpēc, ka tas jau apstrādā pakalpojuma saņēmēju personas datus, kas atklāj viņu vecumu citiem mērķiem. Nepilngadīgo izmantoto tiešsaistes platformu nodrošinātājiem būtu jāveic atbilstoši un samērīgi pasākumi, lai aizsargātu nepilngadīgos, piemēram, izstrādājot savas tiešsaistes saskarnes vai to daļas ar visaugstāko privātuma, drošuma un drošības līmeni nepilngadīgajiem pēc noklusējuma vai pieņemot nepilngadīgo aizsardzības standartus, vai piedaloties rīcības kodeksos nepilngadīgo aizsardzībai. Tām būtu jāapsver paraugprakse un pieejamās vadlīnijas, piemēram, tās, kas sniegtas Komisijas paziņojumā “Digitālā desmitgade bērniem un jauniešiem. Jaunā Eiropas stratēģija “Bērniem labāks internets” (BIK+)”. Tiešsaistes platformu nodrošinātājiem nebūtu jāiekļauj reklāmas, kuru pamatā ir profilēšana, izmantojot pakalpojuma saņēmēja personas datus, ja tie ar pietiekamu pārliecību zina, ka pakalpojuma saņēmējs ir nepilngadīgs. Saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, jo īpaši datu minimizēšanas principu, kas paredzēts tās 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā, šim aizliegumam nevajadzētu likt tiešsaistes platformas nodrošinātājam saglabāt, iegūt vai apstrādāt vairāk personas datu, nekā tam jau ir, lai noskaidrotu, vai pakalpojuma saņēmējs ir nepilngadīgs. Tādējādi šim pienākumam nebūtu jāstimulē tiešsaistes platformu nodrošinātāji ievākt informāciju par pakalpojuma saņēmēju vecumu pirms platformas izmantošanas. Tam nevajadzētu skart Savienības tiesību aktus par personas datu aizsardzību.

(72)

Lai veicinātu drošu, uzticamu un pārredzamu tiešsaistes vidi patērētājiem un citām ieinteresētajām personām, piemēram, konkurējošiem tirgotājiem un intelektuālā īpašuma tiesību turētājiem, un atturētu tirgotājus no produktu vai pakalpojumu pārdošanas pretrunā piemērojamajiem noteikumiem, tām tiešsaistes platformām, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, būtu jānodrošina šādu tirgotāju izsekojamība. Tādēļ tirgotājam būtu jānosaka par pienākumu sniegt tiešsaistes platformu, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, nodrošinātājiem noteiktu būtisku informāciju, tostarp, lai popularizētu ziņojumus par produktiem vai piedāvātu produktus. Minētā prasība būtu piemērojama arī tiem tirgotājiem, kuri uz līguma pamata zīmolu vārdā popularizē ziņojumus par produktiem vai pakalpojumiem. Minētajiem tiešsaistes platformu nodrošinātājiem visa informācija būtu drošā veidā jāuzglabā visu laiku, kamēr tiem ir līgumattiecības ar tirgotāju, un 6 mēnešus pēc tam, lai varētu iesniegt visas prasības pret tirgotāju vai izpildīt ar tirgotāju saistītos rīkojumus.

Šis pienākums ir nepieciešams un samērīgs, lai saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, tostarp tiesību aktiem par personas datu aizsardzību, informācijai varētu piekļūt valsts iestādes un privātas puses, kam ir leģitīmas intereses, tostarp, pamatojoties uz šajā regulā minētajiem rīkojumiem sniegt informāciju. Šis pienākums neskar iespējamos pienākumus konkrētu saturu uzglabāt ilgākus laikposmus, pamatojoties uz citiem Savienības tiesību aktiem vai valsts tiesību aktiem atbilstoši Savienības tiesību aktiem. Neskarot šajā regulā sniegto definīciju, ikvienam tirgotājam – neatkarīgi no tā, vai tas ir fiziska persona vai cits subjekts, –, kas identificēts, pamatojoties uz Direktīvas 2011/83/ES 6.a panta 1. punkta b) apakšpunktu un Direktīvas 2005/29/EK 7. panta 4. punkta f) apakšpunktu, vajadzētu būt izsekojamam, ja tas piedāvā produktu vai pakalpojumu tiešsaistes platformā. Direktīvā 2000/31/EK ir noteikts, ka visiem informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums pakalpojuma saņēmējiem un kompetentajām iestādēm viegli, tieši un pastāvīgi pieejamā veidā sniegt konkrētu informāciju, kas ļauj identificēt visus pakalpojumu sniedzējus. Šajā regulā noteiktās izsekojamības prasības tiešsaistes platformu, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, nodrošinātājiem neietekmē Padomes Direktīvas (ES) 2021/514 (30) noteikumu piemērošanu, ar kuru tiecas sasniegt citus leģitīmus sabiedrības interešu mērķus.

(73)

Lai nodrošinātu efektīvu un pienācīgu šāda pienākuma piemērošanu, neradot nesamērīgu slogu, tiešsaistes platformu, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus, nodrošinātājiem būtu maksimāli jācenšas novērtēt attiecīgo tirgotāju sniegtās informācijas uzticamību, jo īpaši izmantojot brīvi pieejamas oficiālas tiešsaistes datubāzes un tiešsaistes saskarnes, piemēram, nacionālos komercreģistrus un PVN informācijas apmaiņas sistēmu, vai jāpieprasa attiecīgajiem tirgotājiem sniegt uzticamus pamatojuma dokumentus, piemēram, personu apliecinošu dokumentu kopijas, apstiprinātus maksājumu kontu izrakstus, uzņēmuma apliecību un komercreģistra apliecību. Lai izpildītu šo pienākumu, tās var izmantot arī citus attālināti pieejamos avotus ar līdzīgu uzticamības pakāpi. Taču nevajadzētu izvirzīt prasību attiecīgajiem tiešsaistes platformu nodrošinātājiem īstenot pārmērīgus vai dārgus tiešsaistes faktu noskaidrošanas pasākumus vai veikt nesamērīgas pārbaudes uz vietas. Tāpat nebūtu jāuzskata, ka šādi nodrošinātāji, kuri ir veikuši šajā regulā noteiktos labākos pasākumus, garantē informācijas uzticamību patērētājam un citām ieinteresētajām personām.

(74)

Tiešsaistes platformu, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, nodrošinātājiem būtu jāizstrādā un jāorganizē sava tiešsaistes saskarne tā, lai tirgotāji varētu ievērot savus Savienības tiesību aktos noteiktos pienākumus, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/83/ES 6. un 8. pantā, Direktīvas 2005/29/EK 7. pantā, Direktīvas 2000/31/EK 5. un 6. pantā un Direktīvas 98/6/EK (31) 3. pantā noteiktos pienākumus. Minētajā nolūkā attiecīgajiem tiešsaistes platformu nodrošinātājiem būtu jādara viss iespējamais, lai novērtētu, vai tirgotāji, kas izmanto to pakalpojumus, ir augšupielādējuši pilnīgu informāciju to tiešsaistes saskarnēs saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem. Tiešsaistes platformu nodrošinātājiem būtu jānodrošina, ka produkti vai pakalpojumi netiek piedāvāti, kamēr šāda informācija nav pilnīga. Tā dēļ nevajadzētu rasties ne attiecīgo tiešsaistes platformu nodrošinātāju pienākumam vispārēji pārraudzīt produktus vai pakalpojumus, ko tirgotāji piedāvā, izmantojot to pakalpojumus, ne arī vispārēju faktu noskaidrošanas pienākumam, jo īpaši pienākumam novērtēt tirgotāju sniegtās informācijas pareizību. Tiešsaistes saskarnēm vajadzētu būt lietotājdraudzīgām, un tirgotājiem un patērētājiem būtu jāvar tām viegli piekļūt. Turklāt pēc tam, kad tirgotājam ir sniegta atļauja piedāvāt produktu vai pakalpojumu, attiecīgajiem tiešsaistes platformu nodrošinātājiem būtu jāpieliek saprātīgas pūles, lai pēc nejaušības principa pārbaudītu, vai piedāvāto pakalpojumu produkti ir identificēti kā nelikumīgi kādā dalībvalstī vai Savienībā pieejamās oficiālās, brīvi pieejamās un mašīnlasāmās tiešsaistes datubāzēs vai tiešsaistes saskarnēs. Komisijai būtu arī jāveicina produktu izsekojamība, izmantojot tādus tehnoloģiskos risinājumus kā digitāli parakstīti ātrās reaģēšanas kodi (jeb “QR kodi”) vai neaizstājami žetoni. Komisijai būtu jāveicina standartu izstrāde un, ja to nav, tirgus virzīti risinājumi, kas attiecīgajām pusēm var būt pieņemami.

(75)

Ņemot vērā ļoti lielu tiešsaistes platformu lomu, ko tās ar savu auditorijas sasniedzamību, jo īpaši pakalpojuma saņēmēju skaita izteiksmē, pilda, veicinot publiskās debates, ekonomiskos darījumus un izplatot informāciju sabiedrībai, viedokļus un idejas un ietekmējot to, kā saņēmēji iegūst un izplata informāciju tiešsaistē, ir svarīgi piemērot minēto platformu nodrošinātājiem konkrētus pienākumus papildus visām tiešsaistes platformām piemērojamajiem pienākumiem. Ņemot vērā ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju izšķirošo lomu informācijas atrašanā un padarīšanā par izgūstamu tiešsaistē, šie pienākumi, ciktāl tie ir piemērojami, ir jāattiecina arī uz tiem. Minētie ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem piemērojamie papildu pienākumi ir nepieciešami, lai risinātu minētos sabiedriskās politikas problēmjautājumus, ja nepastāv alternatīvi un mazāk ierobežojoši pasākumi, kas varētu dot līdzvērtīgu rezultātu.

(76)

Ļoti lielas tiešsaistes platformas un ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas var radīt tādus riskus sabiedrībai, kas tvēruma un ietekmes ziņā atšķiras no mazāku platformu radītajiem riskiem. Tādēļ šādu ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem būtu jāpiemēro visaugstākie pienācīgas rūpības pienākumu standarti proporcionāli to ietekmei uz sabiedrību. Tiešsaistes platformas vai tiešsaistes meklētājprogrammas pakalpojumu aktīvo saņēmēju skaitam, ko aprēķina kā vidējo sešu mēnešu laikā, sasniedzot ievērojamu Savienības iedzīvotāju daļu, tiešsaistes platformas vai tiešsaistes meklētājprogrammas radītajiem sistēmiskajiem riskiem var piemist nesamērīga ietekme uz Savienību. Būtu jāuzskata, ka šāda plaša mēroga auditorijas sasniedzamība pastāv, ja šāds skaits pārsniedz operatīvo slieksni – 45 miljonus –, tas ir, apjomu, kas līdzvērtīgs 10 % no Savienības iedzīvotāju skaita. Šis operatīvais slieksnis būtu jāatjaunina, un Komisijai tādēļ vajadzētu būt pilnvarotai papildināt šīs regulas noteikumus, vajadzības gadījumā pieņemot deleģētos aktus.

(77)

Lai noteiktu konkrētas tiešsaistes platformas vai tiešsaistes meklētājprogrammas auditorijas lielumu, ir jānosaka katra pakalpojuma aktīvo saņēmēju vidējais skaits atsevišķi. Attiecīgi tiešsaistes platformas pakalpojumu aktīvo saņēmēju vidējam skaitam mēnesī būtu jāatspoguļo visi saņēmēji, kas faktiski izmanto pakalpojumu vismaz vienu reizi noteiktā laikposmā un ir pakļauti tiešsaistes platformas tiešsaistes saskarnē izplatītajai informācijai, piemēram, skatās vai klausās to, vai sniedz informāciju kā, piemēram, tirgotāji tiešsaistes platformā, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem.

Šīs regulas nolūkos izmantošana neaprobežojas tikai ar mijiedarbību ar informāciju, uzklikšķinot, komentējot, sasaistot, kopīgojot, pērkot vai veicot darījumus tiešsaistes platformā. Līdz ar to pakalpojuma aktīva saņēmēja jēdziens ne vienmēr sakrīt ar reģistrēta pakalpojuma lietotāja jēdzienu. Attiecībā uz tiešsaistes meklētājprogrammām jēdzienam “aktīvs pakalpojuma saņēmējs” būtu jāaptver tie, kas aplūko informāciju to tiešsaistes saskarnē, bet nebūtu jāaptver, piemēram, tiešsaistes meklētājprogrammas indeksēto tīmekļa vietņu īpašnieki, jo tie pakalpojumu neizmanto aktīvi. Pakalpojuma aktīvo saņēmēju skaitā būtu jāietver visi pakalpojuma unikālie saņēmēji, kas izmanto konkrēto pakalpojumu. Šajā nolūkā pakalpojuma saņēmējs, kas izmanto dažādas tiešsaistes saskarnes, piemēram, tīmekļa vietnes vai lietotnes, tostarp, ja pakalpojumiem piekļūst, izmantojot dažādus vienotus resursu vietrāžus (URL) vai domēnu nosaukumus, ja iespējams, būtu jāuzskaita tikai vienreiz. Tomēr jēdzienam “aktīvs pakalpojuma saņēmējs” nebūtu jāietver citu starpniecības pakalpojumu sniedzēju nejauši saņēmēji, kuri netieši dara pieejamu tiešsaistes platformu nodrošinātāja informāciju, uz kuru tas ir ievietojis saites vai kuru tas ir indeksējis. Turklāt šajā regulā tiešsaistes platformu vai tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem nav noteikts konkrēts pienākums veikt personu izsekošanu tiešsaistē. Ja šādi nodrošinātāji var no lietotāju skaita izslēgt automatizētos lietotājus, piemēram, botus vai skrēperus, bez turpmākas personas datu apstrādes un izsekošanas, tie to var darīt. Tirgus un tehniskā attīstība var ietekmēt aktīvo pakalpojuma saņēmēju skaita noteikšanu, un tāpēc Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai papildināt šīs regulas noteikumus, pieņemot deleģētos aktus, ar kuriem nosaka metodiku tiešsaistes platformas vai tiešsaistes meklētājprogrammas aktīvo pakalpojuma saņēmēju noteikšanai, vajadzības gadījumā atspoguļojot pakalpojuma būtību un veidu, kā pakalpojuma saņēmēji mijiedarbojas ar to.

(78)

Ņemot vērā platformu ekonomiku raksturojošo tīkla efektu, tiešsaistes platformas vai tiešsaistes meklētājprogrammas lietotāju bāze var strauji palielināties un sasniegt ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas apmēru, radot attiecīgu ietekmi uz iekšējo tirgu. Tas var notikt, ja tiek piedzīvota eksponenciāla izaugsme īsā laika periodā vai ja ir plaša globāla klātbūtne un apgrozījums, kas tiešsaistes platformai vai tiešsaistes meklētājprogrammai ļauj pilnībā izmantot tīkla efektu, kā arī apjomradītus un diversifikācijas radītus ietaupījumus. Liels gada apgrozījums vai tirgus kapitalizācija var jo īpaši liecināt par strauju mērogojamību lietotāju sasniedzamības ziņā. Minētajos gadījumos iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram vai Komisijai vajadzētu būt iespējai pieprasīt tiešsaistes platformas vai tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam biežāk ziņot par pakalpojuma aktīvo saņēmēju skaitu, lai laikus identificētu mirkli, kurā minētajai platformai vai minētajai tiešsaistes meklētājprogrammai piešķirams, attiecīgi, ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas statuss šīs regulas nolūkos.

(79)

Ļoti lielas tiešsaistes platformas un ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas var izmantot veidā, kas spēcīgi ietekmē drošību tiešsaistē, sabiedriskās domas un diskursa veidošanu, kā arī tiešsaistes tirdzniecību. Veids, kādā šīs platformas veido savus pakalpojumus, ir vispārīgi optimizēts tā, lai gūtu labumu no bieži vien reklāmas virzītiem uzņēmējdarbības modeļiem, un tas var izraisīt ar sabiedrību saistītas bažas. Ir vajadzīgs lietderīgs regulējums un tā izpildes panākšana, lai iedarbīgi apzinātu un mazinātu riskus un iespējamo kaitējumu sabiedrībai un ekonomikai. Tādēļ saskaņā ar šo regulu ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem būtu jāizvērtē sistēmiskie riski, kuri izriet no to pakalpojuma struktūras, darbības un izmantošanas, kā arī no pakalpojuma saņēmēju veikta potenciāli nepareiza izmantojuma, un ievērojot pamattiesības būtu jāīsteno atbilstīgi to mazināšanas pasākumi. Nosakot iespējamās negatīvās ietekmes un iedarbības būtiskumu, nodrošinātājiem būtu jāņem vērā iespējamās ietekmes nopietnība un visu šādu sistēmisko risku varbūtība. Piemēram, tie varētu novērtēt, vai iespējamā negatīvā iedarbība var skart lielu skaitu personu, tās iespējamo neatgriezeniskumu vai to, cik grūti ir labot un atjaunot situāciju, kas pastāvēja pirms iespējamās ietekmes.

(80)

Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem būtu padziļināti jāizvērtē četras sistēmisko risku kategorijas. Pirmā kategorija ietver riskus, kas saistīti ar nelikumīga satura izplatīšanu, piemēram, bērnu seksuālas izmantošanas attēlojumu vai nelikumīgas naida runas izplatīšanu, vai cita veida to pakalpojumu nepareizu izmantošanu noziedzīgiem nodarījumiem, un nelikumīgu darbību veikšanu, piemēram, Savienības vai valstu tiesību aktos aizliegtu produktu vai pakalpojumu, tostarp bīstamu vai viltotu produktu vai dzīvnieku nelikumīgu, tirgošanu. Piemēram, šāda izplatīšana vai darbības var radīt būtisku sistēmisku risku, ja piekļuve nelikumīgam saturam var strauji un plaši izplatīties, izmantojot kontus ar īpaši plašas auditorijas sasniedzamību vai citus pastiprināšanas līdzekļus. Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem būtu jānovērtē nelikumīga satura izplatīšanas risks neatkarīgi no tā, vai informācija ir nesaderīga arī ar to noteikumiem. Šis novērtējums neskar ļoti lielu tiešsaistes platformu pakalpojuma saņēmēja vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu indeksētu tīmekļa vietņu īpašnieku personisko atbildību par to darbības iespējamo nelikumību saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem.

(81)

Otra kategorija ir saistīta ar pakalpojuma faktisko un paredzamo ietekmi uz Pamattiesību hartā aizsargāto pamattiesību izmantošanu, tostarp, bet ne tikai uz cilvēka cieņu, vārda un informācijas brīvību, tostarp mediju brīvību un plurālismu, tiesībām uz privāto dzīvi, datu aizsardzību, tiesībām uz nediskriminēšanu, bērna tiesībām un patērētāju tiesību aizsardzību. Šādi riski var rasties, piemēram, saistībā ar ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas izmantoto algoritmisko sistēmu struktūru vai to pakalpojuma nepareizu izmantošanu, iesniedzot ļaunprātīgus paziņojumus vai ar citām izteikumu apklusināšanas vai konkurences kavēšanas metodēm. Novērtējot riskus attiecībā uz bērna tiesībām, ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem būtu jāapsver, piemēram, cik viegli saprotama nepilngadīgajiem ir pakalpojuma struktūra un darbība, kā arī tas, kā nepilngadīgie līdz ar pakalpojuma izmantošanu var tikt pakļauti tāda satura iedarbībai, kas var kaitēt viņu veselībai, fiziskajai, garīgajai un tikumiskajai attīstībai. Šādi riski var rasties, piemēram, saistībā ar tādu tiešsaistes saskarņu struktūru, kuras tīši vai netīši izmanto nepilngadīgo vājības un pieredzes trūkumu vai kuras var izraisīt atkarību veicinošu uzvedību.

(82)

Trešā risku kategorija attiecas uz faktisko vai paredzamo negatīvo ietekmi uz demokrātiskajiem procesiem, pilsonisko diskursu un vēlēšanu procesiem, kā arī uz sabiedrisko drošību.

(83)

Ceturtā risku kategorija izriet no līdzīgām bažām attiecībā uz ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu struktūru, darbību vai izmantošanu, tostarp manipulāciju ceļā, ar faktisku vai paredzamu negatīvu ietekmi uz sabiedrības veselības aizsardzību, nepilngadīgajiem un nopietnām negatīvām sekām personas fiziskajai un garīgajai labbūtībai vai dzimumbalstītai vardarbībai. Šādus riskus var radīt arī koordinētas dezinformācijas kampaņas, kas saistītas ar sabiedrības veselību, vai tiešsaistes saskarnes dizains, kas var veicināt pakalpojuma saņēmēju uzvedības atkarību.

(84)

Novērtējot šādus sistēmiskus riskus, ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem būtu jākoncentrējas uz sistēmām vai citiem elementiem, kas var veicināt riskus, tostarp visām algoritmiskajām sistēmām, kas var būt būtiskas, jo īpaši to ieteikumu sistēmām un reklāmas sistēmām, pievēršot uzmanību saistītajai datu vākšanas un izmantošanas praksei. Tiem būtu arī jānovērtē, vai to noteikumi un to izpildes panākšana ir piemērota, kā arī to satura moderācijas procesi, tehniskie rīki un piešķirtie resursi. Novērtējot šajā regulā apzinātos sistēmiskos riskus, minētajiem nodrošinātājiem būtu jākoncentrējas arī uz informāciju, kas nav nelikumīga, bet veicina šajā regulā apzinātos sistēmiskos riskus. Tāpēc šādiem nodrošinātājiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība tam, kā to pakalpojumi tiek izmantoti, lai izplatītu vai paplašinātu mānīgu vai maldinošu saturu, tostarp dezinformāciju. Ja informācijas algoritmiskā pastiprināšana veicina sistēmiskos riskus, minētajiem nodrošinātājiem tas būtu pienācīgi jāatspoguļo savos riska novērtējumos. Ja riski ir lokalizēti vai pastāv lingvistiskas atšķirības, minētajiem nodrošinātājiem tas būtu jāņem vērā arī savos riska novērtējumos. Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem jo īpaši būtu jānovērtē, kā to pakalpojuma struktūra un darbība, kā arī apzināta un bieži vien koordinēta manipulācija ar to pakalpojumiem un to izmantošana vai to pakalpojumu noteikumu sistēmiska pārkāpšana veicina šādus riskus. Šādi riski var rasties, piemēram, ja pakalpojums tiek izmantots neautentiski, piemēram, izveidojot viltus kontus, izmantojot botus vai izmantojot pakalpojumu maldinošā veidā, un veicot citas automatizētas vai daļēji automatizētas darbības, kuras var izraisīt tādas informācijas strauju un plašu izplatīšanu sabiedrībai, kura ir nelikumīgs saturs vai neatbilst tiešsaistes platformas vai tiešsaistes meklētājprogrammas noteikumiem un kura palīdz dezinformācijas kampaņām.

(85)

Lai nodrošinātu, ka turpmākie riska novērtējumi balstās cits uz citu un atspoguļo konstatēto risku attīstību, kā arī lai atvieglotu izmeklēšanu un izpildes panākšanas darbības, ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem būtu jāsaglabā visi apliecinošie dokumenti, kas saistīti ar to veiktajiem riska novērtējumiem, piemēram, informācija par to sagatavošanu, pamatā esošie dati un dati par algoritmisko sistēmu testēšanu.

(86)

Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem būtu jāliek lietā nepieciešamie līdzekļi, lai, ievērojot pamattiesības, uzcītīgi mazinātu risku novērtējumos apzinātos sistēmiskos riskus. Visos pieņemtajos pasākumos būtu jāievēro šajā regulā noteiktās pienācīgas rūpības prasības, un tiem vajadzētu būt pamatotiem un iedarbīgiem konkrēto apzināto sistēmisko risku mazināšanā. Tiem vajadzētu būt samērīgiem, ņemot vērā ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja ekonomiskās spējas un nepieciešamību izvairīties no nevajadzīgiem ierobežojumiem to pakalpojuma izmantošanā, pienācīgi ņemot vērā iespējamo negatīvo ietekmi uz minētajām pamattiesībām. Minētajiem nodrošinātājiem būtu īpaši jāapsver ietekme uz vārda brīvību.

(87)

Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem saskaņā ar šādiem riska mazināšanas pasākumiem būtu jāapsver iespēja, piemēram, pielāgot jebkādu nepieciešamo sava pakalpojuma struktūru, iezīmi vai darbību, piemēram, tiešsaistes saskarnes dizainu. Tiem pēc vajadzības un saskaņā ar šīs regulas noteikumiem būtu jāpielāgo un jāpiemēro savi noteikumi. Citi piemēroti pasākumi varētu būt satura moderācijas sistēmu un iekšējo procesu pielāgošana vai lēmumu pieņemšanas procesu un resursu pielāgošana, tostarp satura moderācijas personāla, viņu apmācības un vietējo specializēto zināšanu pielāgošana. Tas jo īpaši attiecas uz paziņojumu apstrādes ātrumu un kvalitāti. Šajā sakarā, piemēram, 2016. gada Rīcības kodekss cīņai pret nelikumīgu naida runu tiešsaistē nosaka kritēriju apstrādāt derīgus paziņojumus par nelikumīgas naida runas izņemšanu mazāk nekā 24 stundu laikā. Ļoti lielu tiešsaistes platformu, jo īpaši tādu, ko galvenokārt izmanto pornogrāfiska satura izplatīšanai sabiedrībai, nodrošinātājiem būtu rūpīgi jāpilda visi šajā regulā noteiktie pienākumi attiecībā uz nelikumīgu saturu, kas ir kibervardarbība, tostarp nelikumīgs pornogrāfisks saturs, jo īpaši attiecībā uz to, lai nodrošinātu, ka cietušie var efektīvi īstenot savas tiesības attiecībā uz saturu, kas izpaužas kā intīma vai manipulēta materiāla izplatīšana bez piekrišanas, ātri apstrādājot paziņojumus un bez nepamatotas kavēšanās dzēšot šādu saturu. Ar cita veida nelikumīgu saturu saistīto paziņojumu izskatīšanai var būt nepieciešams ilgāks vai īsāks laiks, kas būs atkarīgs no konkrētajiem faktiem, apstākļiem un nelikumīgā satura veida. Minētie nodrošinātāji var arī uzsākt vai pastiprināt sadarbību ar uzticamajiem signalizētājiem un rīkot apmācības sesijas un apmaiņu ar uzticamo signalizētāju organizācijām.

(88)

Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem vajadzētu būt rūpīgiem arī attiecībā uz pasākumiem, ko tie veic, lai pārbaudītu un vajadzības gadījumā pielāgotu savas algoritmiskās sistēmas, tostarp ieteikumu sistēmas. Tām varētu būt nepieciešams mazināt personalizētu ieteikumu negatīvo ietekmi un labot ieteikumos izmantotos kritērijus. Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju izmantotās reklāmas sistēmas arī var būt sistēmisko risku katalizatori. Minētajiem nodrošinātājiem būtu jāapsver arī novēršanas pasākumi, piemēram, reklāmas ieņēmumu gūšanas izbeigšana par noteiktu informāciju vai tādas citas darbības kā autoritatīvu informācijas avotu redzamības uzlabošana vai reklāmas sistēmu apjomīgāka strukturālā pielāgošana. Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem varētu būt jāpastiprina savi iekšējie procesi vai jebkuras to darbības uzraudzība, jo īpaši attiecībā uz sistēmisku risku atklāšanu, un biežāk vai mērķtiecīgāk jāveic ar jaunām funkcijām saistīti riska novērtējumi. Jo īpaši, ja riski tiek dalīti starp dažādām tiešsaistes platformām vai tiešsaistes meklētājprogrammām, tām būtu jāsadarbojas ar citiem pakalpojumu sniedzējiem, tostarp ierosinot vai pievienojot esošos rīcības kodeksus vai citus pašregulācijas pasākumus. Tām būtu arī jāapsver izpratnes veicināšanas pasākumi, jo īpaši gadījumos, kad riski ir saistīti ar dezinformācijas kampaņām.

(89)

Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem būtu jāņem vērā nepilngadīgo intereses, veicot tādus pasākumus kā to pakalpojumu un to tiešsaistes saskarnes izstrādes pielāgošana, jo īpaši tad, ja to pakalpojumi galvenokārt ir vērsti uz nepilngadīgajiem vai tos galvenokārt izmanto nepilngadīgie. Tiem būtu jānodrošina, ka pakalpojumi tiek organizēti tā, lai nepilngadīgie attiecīgā gadījumā varētu viegli piekļūt šajā regulā paredzētajiem mehānismiem, tostarp paziņošanas, rīcības un sūdzību mehānismiem. Tiem būtu arī jāveic pasākumi, lai aizsargātu nepilngadīgos no satura, kas var kaitēt viņu fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai, un jānodrošina rīki, kas nodrošina ierobežotu piekļuvi šādai informācijai. Izvēloties piemērotos mazināšanas pasākumus, nodrošinātāji attiecīgā gadījumā var ņemt vērā nozares paraugpraksi, tostarp tādu, kas iedibināta ar sadarbību pašregulējuma jomā, piemēram, rīcības kodeksus, un tiem būtu jāņem vērā Komisijas vadlīnijas.

(90)

Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem būtu jānodrošina, ka to pieeja riska novērtēšanai un mazināšanai ir balstīta uz labāko pieejamo informāciju un zinātniskajām atziņām un ka tie savus pieņēmumus testē, iesaistot grupas, kuras visvairāk ietekmē riski un veiktie pasākumi. Tādēļ tiem attiecīgajā gadījumā būtu jāveic risku novērtējums un jāizstrādā savi risku mazināšanas pasākumi, iesaistot pakalpojuma saņēmēju pārstāvjus, pakalpojumu potenciāli ietekmēto grupu pārstāvjus, neatkarīgos ekspertus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Tiem būtu jācenšas iekļaut šādas apspriedes savās metodikās, lai novērtētu riskus un izstrādātu riska mazināšanas pasākumus, tostarp attiecīgā gadījumā organizējot apsekojumus, fokusa grupas, apaļā galda sanāksmes un citas apspriešanās un plānošanas metodes. Novērtējot, vai pasākums ir pamatots, samērīgs un iedarbīgs, īpaša uzmanība būtu jāpievērš tiesībām uz vārda brīvību.

(91)

Krīzes laikā ļoti lielu tiešsaistes platformu nodrošinātājiem varētu būt steidzami jāveic daži īpaši pasākumi papildus pasākumiem, ko tie veiktu, ņemot vērā citus savus pienākumus saskaņā ar šo regulu. Minētajā sakarā būtu jāuzskata, ka krīze iestājas, ja rodas ārkārtēji apstākļi, kas var radīt nopietnus draudus sabiedrības drošībai vai sabiedrības veselībai Savienībā vai nozīmīgā tās daļā. Šādas krīzes varētu izraisīt bruņoti konflikti vai terora akti, tostarp briestoši konflikti vai terora akti, dabas katastrofas, piemēram, zemestrīces un viesuļvētras, kā arī pandēmijas un citi nopietni pārrobežu apdraudējumi sabiedrības veselībai. Komisijai vajadzētu būt iespējai pēc Eiropas Digitālo pakalpojumu padomes (“padome”) ieteikuma pieprasīt ļoti lielu tiešsaistes platformu nodrošinātājiem un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem steidzami sākt reaģēšanu, kas paredzēta krīzes situācijām. Pasākumi, kurus minētie nodrošinātāji var apzināt un kurus tie var apsvērt piemērot, var ietvert, piemēram, satura moderācijas procesu pielāgošanu un satura moderācijai atvēlēto resursu palielināšanu, noteikumu, attiecīgo algoritmisko sistēmu un reklāmas sistēmu pielāgošanu, sadarbības ar uzticamiem signalizētājiem pastiprināšanu, izpratnes veicināšanas pasākumu veikšanu un uzticamas informācijas veicināšanu, kā arī to tiešsaistes saskarņu dizaina pielāgošanu. Būtu jāparedz nepieciešamās prasības, lai nodrošinātu, ka šādi pasākumi tiek veikti ļoti īsā laikposmā un ka mehānismu reaģēšanai krīzes situācijā izmanto tikai tad, ja un ciktāl tas ir noteikti nepieciešams, un visi saskaņā ar šo mehānismu veiktie pasākumi ir efektīvi un samērīgi, pienācīgi ņemot vērā visu iesaistīto pušu tiesības un leģitīmās intereses. Mehānisma izmantošanai nebūtu jāskar citi šīs regulas noteikumi, piemēram, noteikumi par riska novērtējumiem un mazināšanas pasākumiem, un to izpildes panākšana, kā arī noteikumi par krīzes protokoliem.

(92)

Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt neatkarīgu ekspertu veiktu pārbaudi, ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem, veicot neatkarīgu revīziju, vajadzētu būt atbildīgiem par to, kā tie ievēro šajā regulā noteiktos pienākumus, un attiecīgā gadījumā par visām papildu saistībām, ko tie uzņēmušies, ievērojot rīcības kodeksus un krīzes protokolus. Lai nodrošinātu, ka revīzijas tiek veiktas rezultatīvi, lietderīgi un savlaicīgi, ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem būtu jānodrošina vajadzīgā sadarbība ar organizācijām, kas veic revīzijas, un palīdzība tām, tostarp sniedzot revidentam piekļuvi visiem attiecīgajiem datiem un telpām, kas nepieciešami, lai pienācīgi veiktu revīziju, tostarp attiecīgā gadījumā datiem, kas saistīti ar algoritmiskajām sistēmām, un atbildot uz mutiskiem vai rakstiskiem jautājumiem. Revidentiem vajadzētu būt arī iespējai izmantot citus objektīvas informācijas avotus, tostarp pārbaudītu pētnieku veiktus pētījumus. Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem nevajadzētu apdraudēt revīzijas veikšanu. Revīzijas būtu jāveic saskaņā ar nozares paraugpraksi un augsta līmeņa profesionālo ētiku un objektivitāti, pēc vajadzības pienācīgi ņemot vērā revīzijas standartus un prakses kodeksus. Revidentiem būtu jāgarantē savu pienākumu izpildes laikā iegūtās informācijas, piemēram, komercnoslēpumu, konfidencialitāte, drošība un integritāte. Šādu garantiju nevajadzētu izmantot, lai apietu šajā regulā paredzētos revīzijas pienākumus. Revidentiem vajadzētu būt specializētajām zināšanām riska pārvaldības jomā un tehniskā kompetence algoritmu revīzijas veikšanai. Tiem vajadzētu būt neatkarīgiem, lai tie varētu veikt savus uzdevumus pienācīgā un uzticamā veidā. Tiem būtu jāatbilst neatkarības pamatprasībām attiecībā uz aizliegtiem ar revīziju nesaistītiem pakalpojumiem, uzņēmumu rotāciju un maksām, kas atkarīgas no revīzijas rezultāta. Ja pastāv šaubas par revidentu neatkarību un tehnisko kompetenci, tiem vajadzētu atkāpties vai atturēties no iesaistīšanās revīzijas veikšanā.

(93)

Revīzijas ziņojums būtu jāpamato, lai sniegtu jēgpilnu pārskatu par veiktajām darbībām un izdarītajiem secinājumiem. Tam būtu jāpalīdz informēt par pasākumiem, kurus ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji veikuši, lai izpildītu savus šajā regulā noteiktos pienākumus, un attiecīgā gadījumā tajā būtu jāierosina uzlabojumi. Pēc revīzijas ziņojuma saņemšanas revīzijas ziņojums būtu jānosūta iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram, Komisijai un padomei. Nodrošinātājiem bez liekas kavēšanās uzreiz pēc pabeigšanas būtu jānosūta arī ziņojums par riska novērtējumu un riska mazināšanas pasākumiem, kā arī ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja revīzijas īstenošanas ziņojums par to, kā ir ievēroti revīzijas ieteikumi. Revīzijas ziņojumam būtu jāietver revīzijas atzinums, kura pamatā ir no iegūtajiem revīzijas pierādījumiem izdarītie secinājumi. Pozitīvs atzinums būtu jāsniedz tad, ja visi pierādījumi liecina, ka ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs atbilst visiem šajā regulā noteiktajiem pienākumiem vai attiecīgā gadījumā visām saistībām, kuras tā ir uzņēmusies saskaņā ar rīcības kodeksu vai krīzes protokolu, jo īpaši, apzinot, novērtējot un mazinot savas sistēmas un pakalpojumu radītos sistēmiskos riskus. Pozitīvam atzinumam būtu jāpievieno komentāri, ja revidents vēlas iekļaut piezīmes, kurām nav būtiskas ietekmes uz revīzijas iznākumu. Negatīvs atzinums būtu jāsniedz tad, ja revidents uzskata, ka ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs neievēro šīs regulas noteikumus vai uzņemtās saistības. Ja revīzijas atzinumā nebija iespējams izdarīt secinājumu par konkrētiem elementiem, kas ietilpst revīzijas tvērumā, revīzijas atzinumā būtu jāiekļauj paskaidrojums tam, kāpēc šāds secinājums nav izdarīts. Attiecīgā gadījumā ziņojumā būtu jāiekļauj to konkrēto elementu apraksts, kurus nebija iespējams revidēt, un paskaidrojums, kāpēc tos nevarēja revidēt.

(94)

Ar pienākumiem, kas saistīti ar risku novērtēšanu un mazināšanu, katrā atsevišķā gadījumā būtu jāpanāk tas, ka ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem ir jānovērtē un vajadzības gadījumā jāpielāgo savu ieteikumu sistēmu struktūra, piemēram, veicot pasākumus, lai novērstu vai mazinātu neobjektivitāti, kas izraisa neaizsargātu personu diskrimināciju, jo īpaši, ja šāds pielāgojums ir saskaņā ar datu aizsardzības tiesību aktiem un ja informācija tiek personalizēta, pamatojoties uz īpašām personas datu kategorijām, kas minētas Regulas (ES) 2016/679 9. pantā. Turklāt, papildinot tiešsaistes platformām piemērojamos pārredzamības pienākumus attiecībā uz to ieteikumu sistēmām, ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem būtu konsekventi jānodrošina, ka to pakalpojumu saņēmējiem ir alternatīvas iespējas, kas nav balstītas uz profilēšanu Regulas (ES) 2016/679 nozīmē attiecībā uz to ieteikumu sistēmu galvenajiem parametriem. Šādai izvēlei vajadzētu būt tieši pieejamai no tiešsaistes saskarnes, kurā sniegti ieteikumi.

(95)

Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu izmantotās reklāmas sistēmas rada īpašus riskus, un tām nepieciešama turpmāka publiska un normatīva uzraudzība, ņemot vērā to mērogu un spēju vērst darbības uz pakalpojuma saņēmējiem un sasniegt tos, pamatojoties uz to rīcību minētās platformas vai meklētājprogrammas tiešsaistes saskarnē un ārpus tās. Ļoti lielām tiešsaistes platformām vai ļoti lielām tiešsaistes meklētājprogrammām būtu jānodrošina publiska piekļuve to tiešsaistes saskarnēs iekļauto reklāmu repozitorijiem, lai veicinātu reklāmas izplatīšanas tiešsaistē radīto jauno risku uzraudzību un izpēti par tiem, piemēram, saistībā ar nelikumīgu reklāmu vai manipulatīviem paņēmieniem un dezinformāciju, kam ir reāla vai paredzama negatīva ietekme uz sabiedrības veselību, sabiedrisko drošību, pilsonisko diskursu, politisko līdzdalību un līdztiesību. Repozitorijiem būtu jāietver reklāmu saturs, tostarp produkta, pakalpojuma vai zīmola nosaukums un reklāmas priekšmets, un saistītie dati par reklāmdevēju un, ja tā atšķiras, par fizisko personu vai citu subjektu, kas samaksājis par reklāmu, un par attiecīgās reklāmas piegādi, jo īpaši tad, ja reklāma ir mērķorientēta. Šajā informācijā būtu jāiekļauj gan informācija par mērķorientējošiem kritērijiem, gan piegādes kritērijiem, jo īpaši gadījumos, kad reklāmas nonāk līdz neaizsargātām personām, piemēram, nepilngadīgajiem.

(96)

Lai pienācīgi uzraudzītu un izvērtētu ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu atbilstību šajā regulā noteiktajiem pienākumiem, iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators vai Komisija var pieprasīt sniegt piekļuvi konkrētiem datiem vai ziņojumus par tiem, tostarp datiem, kas saistīti ar algoritmiem. Šāda prasība var ietvert, piemēram, ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas sistēmu radīto risku un iespējamā kaitējuma novērtēšanai nepieciešamos datus, satura moderācijas algoritmisko sistēmu, ieteikumu sistēmu vai reklāmas sistēmu precizitātes, darbības un testēšanas datus, tostarp attiecīgā gadījumā apmācības datus un algoritmus, vai datus par šīs regulas saturam atbilstīgu satura moderācijas vai sūdzību izskatīšanas iekšēju sistēmu procedūrām un iznākumu. Šādiem pieprasījumiem attiecībā uz piekļuvi datiem nebūtu jāietver pieprasījumus sagatavot konkrētu informāciju par atsevišķiem pakalpojuma saņēmējiem ar mērķi noteikt, vai šādi saņēmēji ievēro citus piemērojamos Savienības vai valsts tiesību aktus. Pētnieku veiktās izpētes par tiešsaistes sistēmisko risku attīstību un nozīmīguma pakāpi ir īpaši svarīgas, lai mazinātu informācijas asimetriju un izveidotu noturīgu risku mazināšanas sistēmu, kā arī informētu tiešsaistes platformu nodrošinātājus, tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājus, digitālo pakalpojumu koordinatorus, citas kompetentās iestādes, Komisiju un sabiedrību.

(97)

Tāpēc ar šo regulu tiek izveidots satvars, ar kuru ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu datiem nodrošina piekļuvi pārbaudītiem pētniekiem, kuri ir saistīti ar pētniecības organizāciju Direktīvas (ES) 2019/790 2. panta nozīmē, kas šīs regulas vajadzībām var ietvert pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras veic zinātniskus pētījumus ar galveno mērķi pildīt savu sabiedrības interešu uzdevumu. Visiem pieprasījumiem attiecībā uz piekļuvi datiem saskaņā ar minēto sistēmu vajadzētu būt samērīgiem un atbilstīgi aizsargāt ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas un visu citu iesaistīto personu, tostarp pakalpojuma saņēmēju, tiesības un leģitīmās intereses, tostarp personas datu aizsardzību, komercnoslēpumus un citu konfidenciālu informāciju. Tomēr, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegts šīs regulas mērķis, nodrošinātāju komerciālo interešu ievērošanai nevajadzētu novest pie tā, ka pēc pieprasījuma saskaņā ar šo regulu tiek atteikts nodrošināt piekļuvi datiem, kas vajadzīgi konkrētajam pētniecības mērķim. Šajā sakarā, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/943 (32), nodrošinātājiem būtu jānodrošina pētniekiem pienācīga piekļuve, tostarp vajadzības gadījumā izmantojot tehnisko aizsardzību, piemēram, datu glabātavas. Datu piekļuves pieprasījumi varētu ietvert, piemēram, pakalpojuma saņēmēju viedokļu skaitu vai attiecīgā gadījumā cita veida piekļuvi saturam, pirms ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji to izņem.

(98)

Turklāt publiski pieejamu datu gadījumā ļoti lielu tiešsaistes platformu nodrošinātājiem nevajadzētu pētniekiem, kuri atbilst piemērotam kritēriju apakškopumam, liegt izmantot šos datus pētniecības nolūkiem, kas palīdz atklāt, apzināt un izprast sistēmiskus riskus. Tiem būtu jānodrošina piekļuve šādiem pētniekiem, tostarp, ja tas ir tehniski iespējams, reāllaikā publiski pieejamiem datiem, piemēram, par apkopotu mijiedarbību ar saturu no publiskām lapām, publiskām grupām vai publiski pieejamiem datiem, tostarp par iespaida un izmantošanas datiem, piemēram, atbilžu, koplietojumu, pakalpojuma saņēmēju komentāru skaitu. Ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji būtu jāmudina sadarboties ar pētniekiem un nodrošināt plašāku piekļuvi datiem, lai uzraudzītu sabiedriska rakstura bažas, izmantojot brīvprātīgus centienus, tostarp saistības un procedūras, par kurām panākta vienošanās saskaņā ar rīcības kodeksiem vai krīzes protokoliem. Minētajiem nodrošinātājiem un pētniekiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība personas datu aizsardzībai un jānodrošina, ka jebkāda personas datu apstrāde atbilst Regulai (ES) 2016/679. Nodrošinātājiem personas dati būtu jāanonimizē vai jāpseidonimizē, izņemot gadījumus, kad tas padarītu neiespējamu pētniecības mērķi.

(99)

Ņemot vērā izvērsto sistēmu darbības sarežģītību un sabiedrībai radītos sistēmiskos riskus, ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem būtu jāizveido atbilstības uzraudzības funkcija, kam vajadzētu būt neatkarīgai no nodrošinātāju darbības funkcijām. Atbilstības uzraudzības funkcijas vadītājam būtu tieši jāatskaitās minēto nodrošinātāju vadībai, tostarp attiecībā uz bažām par neatbilstību šai regulai. Atbilstības uzraudzības amatpersonām, kas pieder pie atbilstības uzraudzības funkcijas, vajadzētu būt nepieciešamajai kvalifikācijai, zināšanām, pieredzei un spējām, lai īstenotu pasākumus un pārraudzītu, kā ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju organizācijas ietvaros tiek panākta atbilstība šai regulai. Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem būtu jānodrošina, ka atbilstības uzraudzības funkcija tiek pienācīgi un laikus iesaistīta visos ar šo regulu saistītajos jautājumos, tostarp risku novērtēšanas un mazināšanas stratēģijā un konkrētos pasākumos, kā arī attiecīgā gadījumā jānovērtē, vai minētie nodrošinātāji pilda saistības saskaņā ar to parakstītajiem rīcības kodeksiem vai krīzes protokoliem.

(100)

Ņemot vērā ar to darbībām un šajā regulā noteiktajiem papildu pienākumiem saistītos papildu riskus, īpaši ļoti lielām tiešsaistes platformām un ļoti lielām tiešsaistes meklētājprogrammām būtu jāpiemēro papildu pārredzamības prasības, jo īpaši visaptveroši ziņot par veikto risku novērtēšanu un pieņemtajiem pēcpasākumiem, kā paredzēts šajā regulā.

(101)

Komisijas rīcībā vajadzētu būt visiem nepieciešamajiem resursiem attiecībā uz personālu, specializētajām zināšanām un finansiāliem līdzekļiem, lai tā varētu veikt šajā regulā paredzētos uzdevumus. Lai nodrošinātu resursus, kas nepieciešami pienācīgai uzraudzībai Savienības līmenī saskaņā ar šo regulu, un ņemot vērā to, ka dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām piemērot uzraudzības maksu nodrošinātājiem, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā, attiecībā uz uzraudzības un izpildes panākšanas uzdevumiem, ko veic to iestādes, Komisijai no ļoti lielām tiešsaistes platformām un ļoti lielām tiešsaistes meklētājprogrammām būtu jāiekasē uzraudzības maksa, kuras apmērs būtu jānosaka katru gadu. Iekasētās gada uzraudzības maksas kopējā summa būtu jānosaka, pamatojoties uz to izmaksu kopējo summu, kas Komisijai radušās, pildot uzraudzības uzdevumus saskaņā ar šo regulu, kā pamatoti aplēsts iepriekš. Šādā summā būtu jāiekļauj izmaksas, kas saistītas ar īpašo pilnvaru un ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju uzraudzības, izmeklēšanas, izpildes panākšanas un pārraudzība uzdevumu īstenošanu, tostarp izmaksas, kas saistītas ar ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu izraudzīšanos vai šajā regulā paredzēto datubāzu izveidi, uzturēšanu un darbību.

Tajā būtu jāietver arī izmaksas, kas saistītas ar tādas pamatinformācijas un institucionālās infrastruktūras izveidi, uzturēšanu un darbību, kura paredzēta sadarbībai starp digitālo pakalpojumu koordinatoriem, padomi un Komisiju, ņemot vērā faktu, ka ļoti lielām tiešsaistes platformām un ļoti lielām tiešsaistes meklētājprogrammām to lieluma un plašās auditorijas dēļ ir būtiska ietekme uz resursiem, kas vajadzīgi šādas infrastruktūras uzturēšanai. Kopējo izmaksu aplēsē būtu jāņem vērā uzraudzības izmaksas, kas radušās iepriekšējā gadā, tostarp attiecīgā gadījumā tās izmaksas, kas pārsniedz individuālo gada uzraudzības maksu, kura iekasēta iepriekšējā gadā. Ārējos piešķirtos ieņēmumus, kas iegūti no gada uzraudzības maksas, varētu izmantot, lai finansētu papildu cilvēkresursus, piemēram, līgumdarbiniekus un norīkotos valstu ekspertus, un citus izdevumus, kas saistīti ar šajā regulā Komisijai uzticēto uzdevumu izpildi. Gada uzraudzības maksai, ko iekasē no ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem, vajadzētu būt samērīgai ar pakalpojuma apjomu, par ko liecina to pakalpojuma aktīvo saņēmēju skaits Savienībā. Turklāt individuālajai gada uzraudzības maksai nevajadzētu pārsniegt kopējo maksimālo apjomu katram ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam, ņemot vērā izraudzītā pakalpojuma vai pakalpojumu sniedzēja ekonomiskās spējas.

(102)

Lai veicinātu tādu šajā regulā noteikto pienākumu rezultatīvu un konsekventu piemērošanu, kuru īstenošanai var būt nepieciešami tehnoloģiski līdzekļi, ir svarīgi veicināt konkrētas tehniskās procedūras ietverošu brīvprātīgu standartu izstrādi, ja nozare var palīdzēt izstrādāt standartizētus līdzekļus starpniecības pakalpojumu sniedzēju atbalstam nolūkā nodrošināt atbilstību šai regulai, piemēram, par atļauju iesniegt paziņojumus, tostarp, izmantojot lietojumprogrammu saskarnes, vai standartus noteikumiem vai revīzijām vai reklāmas repozitoriju sadarbspējai. Turklāt šādus standartus varētu izstrādāt tiešsaistes reklāmai, ieteikumu sistēmām, piekļūstamībai un nepilngadīgo aizsardzībai tiešsaistē. Starpniecības pakalpojumu sniedzēji var brīvi pieņemt standartus, taču to pieņemšana nenozīmē atbilstību šai regulai. Tajā pašā laikā, nodrošinot paraugpraksi, šādi standarti varētu būt īpaši noderīgi relatīvi maziem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem. Standartos pēc nepieciešamības varētu nošķirt dažādus nelikumīga satura vai starpniecības pakalpojumu veidus.

(103)

Lai palīdzētu piemērot šo regulu, Komisijai un padomei būtu jārosina brīvprātīgu rīcības kodeksu izstrāde, kā arī minēto kodeksu noteikumu īstenošana. Komisijai un padomei būtu jācenšas panākt, lai rīcības kodeksi skaidri definētu sasniedzamo sabiedrības interešu mērķu būtību, lai tajos būtu iekļauti mehānismi minēto mērķu sasniegšanas neatkarīgai novērtēšanai un lai būtu skaidri noteikta attiecīgo iestāžu loma. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai izvairītos no negatīvas ietekmes uz drošību, privātuma un personas datu aizsardzībai, kā arī aizliegumam noteikt vispārējas pārraudzības pienākumus. Lai gan rīcības kodeksu īstenošanai vajadzētu būt izmērāmai un pakļautai publiskai pārraudzībai, tā nedrīkstētu mazināt šādu kodeksu brīvprātīgo raksturu un ieinteresēto personu brīvību izlemt par tajos noteikto pienākumu pildīšanu. Noteiktos apstākļos ļoti lielām tiešsaistes platformām ir svarīgi iesaistīties īpašu rīcības kodeksu izstrādē un ievērot tos. Šī regula nekādā veidā neliedz citiem pakalpojumu sniedzējiem ievērot minētos pienācīgas rūpības standartus, pieņemt paraugpraksi un gūt labumu no Komisijas un padomes sniegtajām vadlīnijām, uzņemoties pildīt šādos rīcības kodeksos noteiktos pienākumus.

(104)

Šajā regulā ir lietderīgi noteikt konkrētas jomas, kas jāņem vērā attiecībā uz minētajiem rīcības kodeksiem. Jo īpaši būtu jāizpēta risku mazināšanas pasākumi attiecībā uz noteiktiem nelikumīga satura veidiem, noslēdzot pašregulējuma un kopregulējuma līgumus. Vēl viena apsverama joma ir tādu sistēmisko risku kā dezinformācijas vai manipulatīvu un ļaunprātīgu darbību vai jebkādas nepilngadīgo nelabvēlīgas ietekmēšanas iespējami negatīvā ietekme uz sabiedrību un demokrātiju. Tā ietver koordinētas darbības, kuras ir vērstas uz informācijas izvēršanu, tostarp dezinformāciju, piemēram, botu vai viltus kontu izmantošanu tādas tīši neprecīzas vai maldinošas informācijas radīšanai, dažkārt ar mērķi gūt ekonomisku labumu, kas ir īpaši kaitīga neaizsargātiem pakalpojuma saņēmējiem, piemēram, nepilngadīgajiem. Šādās jomās ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas veiktu attiecīgā rīcības kodeksa ievērošanu un atbilstību tam var uzskatīt par piemērotu risku mazināšanas pasākumu. Ja tiešsaistes platformas vai tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs bez pienācīga pamatojuma noraida Komisijas uzaicinājumu piedalīties šāda rīcības kodeksa piemērošanā, to attiecīgā gadījumā varētu ņemt vērā, kad nosaka, vai tiešsaistes platforma vai tiešsaistes meklētājprogramma ir pārkāpusi šajā regulā noteiktos pienākumus. Dalībai konkrētā rīcības kodeksā vai tā īstenošanai vien pašai par sevi nevajadzētu nozīmēt atbilstību šai regulai.

(105)

Rīcības kodeksiem būtu jāatvieglo ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu piekļūstamība saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem, lai atvieglotu to paredzamo izmantošanu personām ar invaliditāti. Jo īpaši rīcības kodeksi varētu nodrošināt, ka informācija tiek sniegta uztveramā, izmantojamā, saprotamā un stabilā veidā un ka saskaņā ar šo regulu paredzētās formas un pasākumi tiek darīti pieejami viegli atrodamā un personām ar invaliditāti piekļūstamā veidā.

(106)

Šīs regulas noteikumi par rīcības kodeksiem varētu kalpot par pamatu Savienības līmenī jau pastāvošiem pašregulējuma centieniem, tostarp Produktu drošuma solījumam, Saprašanās memorandam par viltotu preču tirdzniecību internetā, Rīcības kodeksam cīņai pret nelikumīgu naida runu tiešsaistē un Prakses kodeksam dezinformācijas jomā. Jo īpaši attiecībā uz pēdējo, ņemot vērā Komisijas vadlīnijas, Prakses kodekss dezinformācijas jomā tika stiprināts, kā paziņots Eiropas Demokrātijas rīcības plānā.

(107)

Tiešsaistes reklāmas nodrošināšanā parasti ir iesaistītas vairākas personas, tostarp starpniecības pakalpojumi, kuri savieno reklāmas publicētājus ar reklamētājiem. Rīcības kodeksiem būtu jāatbalsta un jāpapildina šajā regulā noteiktie tiešsaistes platformu, ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju pārredzamības pienākumi attiecībā uz reklāmu, lai nodrošinātu elastīgus un iedarbīgus mehānismus minēto pienākumu ievērošanas veicināšanai un uzlabošanai, jo īpaši attiecīgās informācijas nosūtīšanas kārtības ziņā. Tam būtu jāietver informācijas par reklāmdevēju, kas maksā par reklāmu, nosūtīšanas atvieglošana, ja minētā persona nav tā pati fiziskā vai juridiskā persona, kuras vārdā reklāma parādās tiešsaistes platformas tiešsaistes saskarnē. Rīcības kodeksos būtu jāiekļauj arī pasākumi, lai nodrošinātu, ka visā vērtības ķēdē tiek pienācīgi izplatīta jēgpilna informācija par datu monetizāciju. Iesaistot plašu ieinteresēto personu loku, būtu jānodrošina, ka šādi rīcības kodeksi tiek plaši atbalstīti, ir tehniski pamatoti, iedarbīgi un piedāvā visaugstāko lietošanas ērtības līmeni ar mērķi nodrošināt pārredzamības pienākumu mērķu sasniegšanu. Lai nodrošinātu rīcības kodeksu efektivitāti, Komisijai rīcības kodeksu izstrādē būtu jāiekļauj izvērtēšanas mehānismi. Attiecīgā gadījumā Komisija var aicināt Pamattiesību aģentūru vai Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju paust savus viedokļus par attiecīgo rīcības kodeksu.

(108)

Papildus ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu mehānismam reaģēšanai krīzes situācijā, Komisija var uzsākt veidot brīvprātīgu krīzes protokolu, lai koordinētu ātru un kolektīvu pārrobežu mēroga reaģēšanu tiešsaistes vidē. Tā tas var būt, piemēram, gadījumos, kad tiešsaistes platformas tiek izmantotas nepareizi, lai ātri izplatītu nelikumīgu saturu vai dezinformāciju, vai ja rodas nepieciešamība ātri izplatīt uzticamu informāciju Ņemot vērā ļoti lielu tiešsaistes platformu svarīgo nozīmi informācijas izplatīšanā mūsu sabiedrībā un pārrobežu mērogā, šādu platformu nodrošinātāji būtu jārosina izstrādāt un piemērot īpašus krīzes protokolus. Šādi krīzes protokoli būtu jāaktivizē tikai uz ierobežotu laiku, un būtu jāīsteno tikai attiecīgo ārkārtas apstākļu novēršanai absolūti nepieciešamie pieņemtie pasākumi. Minētajiem pasākumiem būtu jāatbilst šai regulai, un to dēļ nevajadzētu rasties vispārējam pienākumam iesaistītajiem ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem pārraudzīt informāciju, ko tie pārsūta vai uzglabā, vai aktīvi meklēt uz nelikumīgu saturu norādošus faktus vai apstākļus.

(109)

Lai nodrošinātu šajā regulā izklāstīto pienākumu pienācīgu pārraudzību un izpildes panākšanu, dalībvalstīm būtu jāieceļ vismaz viena iestāde, kuras uzdevums ir uzraudzīt šīs regulas piemērošanu un panākt tās izpildi, neliedzot iecelt jau pastāvošu iestādi un saglabāt tās juridisko formu, kas noteikta saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Taču dalībvalstīm vajadzētu spēt uzticēt īpašus uzraudzības un izpildes panākšanas uzdevumus un kompetences saistībā ar šīs regulas piemērošanu vairāk nekā vienai kompetentajai iestādei, piemēram, attiecībā uz tādiem īpašiem sektoriem, kuros par kompetentām var noteikt arī jau esošas iestādes, kā elektroniskos sakarus regulējošām iestādēm, medijus regulējošām iestādēm vai patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm, atspoguļojot to vietējo uzbūves, organizatorisko un administratīvo struktūru. Pildot savus uzdevumus, visām kompetentajām iestādēm būtu jāpalīdz sasniegt šīs regulas mērķus, proti, nodrošināt pienācīgu iekšējā tirgus darbību starpniecības pakalpojumu jomā, kur tiek efektīvi uzraudzīti un īstenoti saskaņoti noteikumi par drošu, paredzamu un uzticamu tiešsaistes vidi, kas veicina inovāciju, un jo īpaši dažādām starpniecības pakalpojumu sniedzēju kategorijām piemērojamie pienācīgas rūpības pienākumi, lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi aizsargātas Hartā nostiprinātās pamattiesības, tostarp patērētāju tiesību aizsardzības princips. Šī regula neuzliek dalībvalstīm pienākumu uzdot kompetentajām iestādēm lemt par konkrētu satura elementu likumību.

(110)

Ņemot vērā aplūkoto pakalpojumu pārrobežu raksturu un šīs regulas ieviesto horizontālo pienākumu loku, viena iestāde, kuru norīko uzraudzīt regulas piemērošanu un attiecīgā gadījumā nodrošināt tās izpildi, būtu jāidentificē kā digitālo pakalpojumu koordinators katrā dalībvalstī. Ja vairāk nekā viena kompetentā iestāde tiek norīkota uzraudzīt šīs regulas piemērošanu un panākt tās izpildi, attiecīgajā dalībvalstī par digitālo pakalpojumu koordinatoru būtu jāieceļ tikai viena iestāde. Digitālo pakalpojumu koordinatoram būtu jāpilda centrālā kontaktpunkta funkcijas visos ar šīs regulas piemērošanu saistītajos jautājumos attiecībā uz Komisiju, padomi, citu dalībvalstu digitālo pakalpojumu koordinatoriem, kā arī citām attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Konkrēti, ja šajā regulā noteiktie uzdevumi tiek uzticēti vairākām attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, digitālo pakalpojumu koordinatoram būtu jāveic koordinācija un jāsadarbojas ar minētajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kuros noteikti to attiecīgie uzdevumi, un neskarot citu kompetento iestāžu veiktu neatkarīgu novērtēšanu. Nesaistot to ar nekādu hierarhisku pārsvaru pār citām kompetentajām iestādēm to uzdevumu veikšanā, digitālo pakalpojumu koordinatoram būtu jānodrošina visu attiecīgo kompetento iestāžu efektīva iesaiste un saistībā ar sadarbību uzraudzības un izpildes panākšanas jomā Savienības līmenī savlaicīgi jāpaziņo to novērtējums. Turklāt papildus šajā regulā paredzētajiem konkrētajiem mehānismiem attiecībā uz sadarbību Savienības līmenī dalībvalstīm būtu arī jānodrošina sadarbība starp digitālo pakalpojumu koordinatoru un citām valsts līmenī ieceltajām kompetentajām iestādēm, attiecīgā gadījumā ar piemērotiem instrumentiem, piemēram, resursu apvienošanu, kopīgām darba grupām, kopīgu izmeklēšanu un savstarpējas palīdzības mehānismiem.

(111)

Digitālo pakalpojumu koordinatoram, kā arī citām saskaņā ar šo regulu ieceltajām kompetentajām iestādēm ir būtiska nozīme šajā regulā noteikto tiesību un pienākumu iedarbīguma nodrošināšanā un tās mērķu sasniegšanā. Līdz ar to ir jānodrošina, ka šīm iestādēm ir nepieciešamie līdzekļi, tostarp finanšu resursi un cilvēkresursi, lai uzraudzītu visus starpniecības pakalpojumu sniedzējus, kas ir to kompetencē, visu Savienības pilsoņu interesēs. Ņemot vērā starpniecības pakalpojumu sniedzēju dažādību un to, ka tie savu pakalpojumu sniegšanā izmanto progresīvas tehnoloģijas, ir būtiski arī, lai digitālo pakalpojumu koordinatoram un attiecīgajām kompetentajām iestādēm savu uzdevumu veikšanai būtu nepieciešamā skaitā nodrošināti darbinieki un eksperti ar specializētām prasmēm un progresīviem tehniskiem līdzekļiem un lai tie autonomi pārvaldītu finanšu resursus. Turklāt resursu līmenī būtu jāņem vērā to kompetencē esošo starpniecības pakalpojumu sniedzēju lielums, sarežģītība un iespējamā ietekme uz sabiedrību, kā arī to pakalpojumu tvērums Savienībā. Šī regula neskar dalībvalstu iespēju izveidot finansēšanas mehānismus, kuru pamatā ir uzraudzības maksa, ko iekasē no starpniecības pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ievērojot Savienības tiesību aktus, ciktāl to iekasē no starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, kuru galvenā iedibinājuma vieta ir attiecīgajā dalībvalstī, tā ir stingri ierobežota līdz apjomam, kas ir nepieciešams un samērīgs, lai segtu izmaksas par to uzdevumu izpildi, kuri kompetentajām iestādēm uzticēti saskaņā ar šo regulu, izņemot Komisijai uzticētos uzdevumus, un tiek nodrošināta pienācīga pārredzamība attiecībā uz šādas uzraudzības maksas iekasēšanu un izmantošanu.

(112)

Saskaņā ar šo regulu izraudzītajām kompetentajām iestādēm būtu arī jādarbojas pilnīgi neatkarīgi no privātajām un publiskajām iestādēm bez nepieciešamības un pienākuma lūgt vai saņemt norādījumus, tostarp no valdības, neskarot konkrētus pienākumus sadarboties ar citām kompetentajām iestādēm, digitālo pakalpojumu koordinatoriem, padomi un Komisiju. No otras puses, minēto iestāžu neatkarībai nevajadzētu nozīmēt, ka, ievērojot valsts konstitūciju un neapdraudot šīs regulas mērķu sasniegšanu, uz tām nevar attiecināt samērīgus pārskatatbildības mehānismus attiecībā uz digitālo pakalpojumu koordinatoru vispārējām darbībām, piemēram, to finanšu izdevumiem vai ziņošanu valstu parlamentiem. Neatkarības prasībai nebūtu arī jāliedz veikt izskatīšanu tiesā vai iespēja attiecīgā gadījumā apspriesties vai regulāri apmainīties viedokļiem ar citām valsts iestādēm, tostarp tiesībaizsardzības iestādēm, krīzes pārvaldības iestādēm vai attiecīgā gadījumā patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm, lai savstarpēji informētu par notiekošām izmeklēšanām, neietekmējot to attiecīgo pilnvaru īstenošanu.

(113)

Dalībvalstis var iecelt pastāvošu valsts iestādi pildīt digitālo pakalpojumu koordinatora funkcijas vai noteikt tai konkrētus uzdevumus uzraudzīt šīs regulas piemērošanu un panākt tās izpildi, ar noteikumu, ka šāda norīkotā iestāde atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, piemēram, attiecībā uz tās neatkarību. Turklāt dalībvalstīm principā nav aizliegts apvienot pastāvošas iestādes funkcijas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Minētajam nolūkam paredzētie pasākumi cita starpā var ietvert pastāvošas iestādes koleģiālās struktūras priekšsēdētāja vai valdes locekļa atlaišanas pirms viņa pilnvaru termiņa beigām nepieļaušanu, ja atlaišanas pamatā ir tikai fakts, ka ir notikusi institucionāla reforma, kas ietver dažādu funkciju apvienošanu vienā iestādē gadījumos, kad nepastāv noteikumi, kas garantē, ka šāda atlaišana neapdraud minēto locekļu neatkarību un objektivitāti.

(114)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina digitālo pakalpojumu koordinatoram un ikvienai citai saskaņā ar šo regulu ieceltajai kompetentajai iestādei pienācīgas pilnvaras un līdzekļi, lai tie varētu nodrošināt rezultatīvu izmeklēšanu un izpildi, saskaņā ar tiem noteiktajiem uzdevumiem. Tas ietver kompetento iestāžu pilnvaras nopietna kaitējuma riska gadījumā pieņemt pagaidu pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Šādiem pagaidu pasākumiem, kas var ietvert rīkojumus izbeigt vai novērst attiecīgo iespējamo pārkāpumu, vajadzētu būt vienīgi tādiem, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka – kamēr nav pieņemts galīgais lēmums – tiek novērsts nopietns kaitējums. Digitālo pakalpojumu koordinatoriem jo īpaši vajadzētu būt iespējai meklēt un iegūt savā teritorijā esošu informāciju, tostarp kopīgas izmeklēšanas kontekstā, pienācīgi ņemot vērā to, ka attiecīgā gadījumā pārraudzības un izpildes panākšanas pasākumi, kas vērsti uz pakalpojumu sniedzēju, kurš atrodas citas dalībvalsts jurisdikcijā vai Komisijas jurisdikcijā, jāpieņem šīs citas dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoram saskaņā ar pārrobežu sadarbības procedūrām vai attiecīgā gadījumā Komisijai.

(115)

Dalībvalstīm saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un jo īpaši šo regulu un Hartu savos valsts tiesību aktos būtu jānosaka savu digitālo pakalpojumu koordinatoru un attiecīgajā gadījumā citu kompetento iestāžu izmeklēšanas un izpildes panākšanas pilnvaru detalizēti nosacījumi un robežas atbilstoši šai regulai.

(116)

Īstenojot minētās pilnvaras, kompetentajām iestādēm būtu jāievēro procedūrām un jautājumiem piemērojamie valstu noteikumi, piemēram, attiecībā uz nepieciešamību saņemt iepriekšēju tiesas atļauju iekļūšanai noteiktās telpās un advokāta un klienta saziņas konfidencialitāti. Minētajiem noteikumiem jo īpaši būtu jānodrošina pamattiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, tostarp tiesības uz aizstāvību, un tiesības uz privāto dzīvi. Šajā sakarā garantijas, kas noteiktas saistībā ar Komisijas procedūrām saskaņā ar šo regulu, varētu kalpot par atbilstīgu atskaites punktu. Pirms ikviena galīgā lēmuma pieņemšanas būtu jāgarantē iepriekšēja, taisnīga un objektīva procedūra, tostarp attiecīgo personu tiesības tikt uzklausītām un piekļūt lietas materiāliem, vienlaikus ievērojot konfidencialitāti un dienesta noslēpuma un komercnoslēpuma prasības, kā arī pienākumu pienācīgi pamatot lēmumus. Taču tam nevajadzētu atturēt pienācīgi pamatotos steidzamos gadījumos īstenot pasākumus saskaņā ar atbilstīgiem nosacījumiem un procedūrām. Arī pilnvaru izmantošanai vajadzētu būt cita starpā samērīgai ar pārkāpuma vai iespējamā pārkāpuma raksturu un vispārējo faktisko vai potenciālo kaitējumu. Kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā visi attiecīgie fakti un apstākļi, tostarp citu dalībvalstu kompetento iestāžu apkopotā informācija.

(117)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka sankcijas par šajā regulā noteikto pienākumu pārkāpumiem tiek piemērotas iedarbīgā, samērīgā un atturošā veidā, ņemot vērā pārkāpuma būtību, smagumu, atkārtošanos un ilgumu, atbilstoši sabiedrības interesēm, veikto darbību apjomam un veidam, kā arī pārkāpēja saimnieciskajam stāvoklim. Jo īpaši, piemērojot sodu, jāņem vērā, vai attiecīgais starpniecības pakalpojumu sniedzējs sistemātiski un atkārtoti neievēro no šīs regulas izrietošos pienākumus, kā arī attiecīgajā gadījumā ir jāņem vērā ietekmēto pakalpojuma saņēmēju skaits, tas, vai pārkāpums ir bijis tīšs vai aiz nolaidības un vai pakalpojumu sniedzējs īsteno darbību vairākās dalībvalstīs. Ja šajā regulā ir paredzēta naudas sodu vai periodiska soda maksājuma maksimālā summa, šī maksimālā summa būtu jāpiemēro par katru šīs regulas pārkāpumu un neskarot naudas sodu vai periodisku soda maksājumu modulāciju attiecībā uz konkrētiem pārkāpumiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka naudas sodu vai periodisku soda maksājumu piemērošana par pārkāpumiem katrā atsevišķā gadījumā ir iedarbīga, samērīga un atturoša, paredzot valsts noteikumus un procedūras saskaņā ar šo regulu, ņemot vērā visus kritērijus attiecībā uz vispārējiem nosacījumiem naudas sodu vai periodisku soda maksājumu piemērošanai.

(118)

Lai nodrošinātu šajā regulā noteikto pienākumu efektīvu izpildi, fiziskām personām vai pārstāvju organizācijām vajadzētu būt iespējai iesniegt digitālo pakalpojumu koordinatoram visas sūdzības, kas saistītas ar atbilstību minētajiem pienākumiem, tās dalībvalsts teritorijā, kurā ir saņemts pakalpojums, neskarot šajā regulā izklāstītos kompetenču piešķiršanas noteikumus un piemērojamos noteikumus par sūdzību izskatīšanu saskaņā ar valsts principiem attiecībā uz labu pārvaldību. Sūdzības varētu dot patiesu pārskatu par bažām, kas saistītas ar konkrēta starpniecības pakalpojumu sniedzēja atbilstību, un tās varētu arī sniegt informāciju digitālo pakalpojumu koordinatoram par visiem citiem transversālajiem jautājumiem. Ja jautājuma risināšanas nolūkā ir nepieciešama pārrobežu sadarbība, digitālo pakalpojumu koordinatoram būtu jāiesaista citas valsts kompetentās iestādes un citu dalībvalstu digitālo pakalpojumu koordinatori, jo īpaši tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators, kurā starpniecības pakalpojumu sniedzējs ir iedibināts.

(119)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka digitālo pakalpojumu koordinatori var īstenot pasākumus, lai produktīvi un samērīgi risinātu noteiktus īpaši smagus un pastāvīgus šīs regulas pārkāpumus. It īpaši situācijās, kad minētie pasākumi var ietekmēt trešo personu tiesības un intereses, kas var pastāvēt, jo īpaši gadījumos, kad tiek ierobežota piekļuve tiešsaistes saskarnēm, ir lietderīgi noteikt, ka šādiem pasākumiem jāpiemēro papildu aizsardzības pasākumi. Jo īpaši potenciāli skartajām trešām personām vajadzētu sniegt iespēju tikt uzklausītām, un šādi rīkojumi būtu jāizdod tikai tad, ja pamatoti nav iespējams īstenot pilnvaras šādu pasākumu veikšanai saskaņā ar citiem Savienības vai valstu tiesību aktiem, piemēram, aizsargāt patērētāju kolektīvās intereses, nodrošināt bērnu pornogrāfiju saturošu vai izplatošu tīmekļa lapu ātru likvidēšanu vai liegt piekļuvi pakalpojumiem, kurus izmanto trešā persona intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpšanas nolūkos.

(120)

Šādam rīkojumam ierobežot piekļuvi nebūtu jāpārsniedz mērķa sasniegšanai nepieciešamie pasākumi. Tādēļ rīkojumam vajadzētu būt īslaicīgam un principā adresētam starpniecības pakalpojumu sniedzējam, piemēram, attiecīgajam mitināšanas pakalpojumu sniedzējam, interneta pakalpojumu sniedzējam vai domēnu reģistram vai reģistratoram, kuram ir pamatotas iespējas sasniegt minēto mērķi, nepamatoti neierobežojot piekļuvi likumīgai informācijai.

(121)

Neskarot šajā regulā paredzētos noteikumus par atbrīvojumu no atbildības attiecībā uz informāciju, ko nosūta vai glabā pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma, starpniecības pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt atbildīgiem par kaitējumu, kas nodarīts pakalpojuma saņēmējiem un ko izraisījis minētā sniedzēja izdarīts šajā regulā noteikto pienākumu pārkāpums. Šādai kompensācijai vajadzētu būt saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas izklāstītas piemērojamajos valsts tiesību aktos un, neskarot citas apstrīdēšanas iespējas, kas pieejamas saskaņā ar patērētāju tiesību aizsardzības noteikumiem.

(122)

Digitālo pakalpojumu koordinatoram būtu regulāri jāpublicē, piemēram, savā tīmekļa vietnē, ziņojums par darbībām, kas veiktas saskaņā ar šo regulu. Jo īpaši, ziņojums būtu jāpublicē mašīnlasāmā formātā un tajā būtu jāiekļauj pārskats par saņemtajām sūdzībām un ar tām saistītiem pēcpasākumiem, piemēram, kopējais saņemto sūdzību skaits un to sūdzību skaits, kuru dēļ sākta oficiāla izmeklēšana vai kuras nosūtītas citiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem, neminot nekādus personas datus. Ņemot vērā to, ka digitālo pakalpojumu koordinators ir arī informēts par rīkojumiem vērsties pret šajā regulā reglamentēto nelikumīgo saturu vai sniegt informāciju, izmantojot informācijas kopīgošanas sistēmu, digitālo pakalpojumu koordinatoram būtu savā gada pārskatā jānorāda šādu starpniecības pakalpojumu sniedzējiem adresēto rīkojumu skaits un kategorijas, kurus dalībvalstī izdevušas tiesu un administratīvās iestādes.

(123)

Skaidrības, vienkāršības un efektivitātes labad pilnvaras uzraudzīt šajā regulā noteiktos pienākumus un panākt to izpildi būtu jāpiešķir kompetentajām iestādēm dalībvalstī, kurā atrodas starpniecības pakalpojumu sniedzēja galvenā iedibinājuma vieta, tas ir, kur atrodas starpniecības pakalpojumu sniedzēja galvenais birojs vai juridiskā adrese, kurā tiek veiktas galvenās finanšu funkcijas un darbības kontrole. Tādu pakalpojumu sniedzēju gadījumā, kuri nav iedibināti Savienībā, bet kuri piedāvā pakalpojumus Savienībā un tādējādi atbilst šīs regulas darbības jomai, vajadzētu būt tās dalībvalsts kompetencē, kurā tie ir iecēluši savu juridisko pārstāvi, ņemot vērā šajā regulā noteiktās juridisko pārstāvju funkcijas. Taču šīs regulas iedarbīgas piemērošanas nolūkā attiecīgi visām dalībvalstīm vai Komisijai vajadzētu būt kompetencei attiecībā uz tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri nav iecēluši savu juridisko pārstāvi. Minēto kompetenci var īstenot jebkura kompetentā iestāde vai Komisija, ar noteikumu, ka pakalpojumu sniedzējam par tiem pašiem faktiem nepiemēro izpildes panākšanas procedūru, ko veic cita kompetentā iestāde vai Komisija. Lai nodrošinātu, ka tiek ievērots ne bis in idem princips, un jo īpaši lai izvairītos no tā, ka par vienu un to pašu šajā regulā noteikto pienākumu pārkāpumu tiek piemērotas sankcijas vairāk nekā vienu reizi, katrai dalībvalstij, kas plāno īstenot savu kompetenci attiecībā uz šādiem pakalpojumu sniedzējiem, bez liekas kavēšanās būtu jāinformē visas pārējās iestādes, tostarp Komisija, izmantojot informācijas kopīgošanas sistēmu, kas izveidota šīs regulas vajadzībām.

(124)

Ņemot vērā to potenciālo ietekmi un problēmas, kas saistītas ar to efektīvu uzraudzību, ir vajadzīgi īpaši noteikumi par uzraudzību un izpildes panākšanu attiecībā uz ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem. Komisijai attiecīgā gadījumā ar valstu kompetento iestāžu atbalstu vajadzētu būt atbildīgai par sistēmisku jautājumu, piemēram, jautājumu, kuriem ir plaša ietekme uz pakalpojuma saņēmēju kolektīvajām interesēm, uzraudzību un izpildes panākšanu, ko nodrošina publiskās struktūras. Tāpēc Komisijai vajadzētu būt ekskluzīvām uzraudzības un izpildes panākšanas pilnvarām attiecībā uz sistēmisko risku pārvaldības papildu pienākumiem, kas ar šo regulu noteikti ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem. Komisijas ekskluzīvajām pilnvarām nebūtu jāskar daži administratīvi uzdevumi, kas ar šo regulu uzticēti iedibinājuma vietas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, piemēram, pētnieku pārbaude.

(125)

Komisijai un valstu kompetentajām iestādēm būtu kopīgi jāizmanto uzraudzības un izpildes panākšanas pilnvaras attiecībā uz pienācīgas rūpības pienākumiem, kas ar šo regulu noteikti ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem, izņemot sistēmisko risku pārvaldības papildu pienākumus. No vienas puses, Komisija daudzos gadījumos varētu būt labāk piemērota tam, lai vērstos pret sistēmiskiem pārkāpumiem, ko izdarījuši minētie nodrošinātāji, piemēram, pret pārkāpumiem, kas skar vairākas dalībvalstis, vai nopietniem atkārtotiem pārkāpumiem, vai saistībā ar nespēju izveidot šajā regulā prasītos efektīvos mehānismus. No otras puses, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā atrodas ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja galvenā iedibinājuma vieta, varētu būt labāk piemērotas tam, lai vērstos pret nodrošinātāju izdarītajiem individuālajiem pārkāpumiem, kas nerada nekādas sistēmiskas vai pārrobežu problēmas. Efektivitātes labad, lai izvairītos no dublēšanās un nodrošinātu atbilstību ne bis in idem principam, Komisijai būtu jānovērtē, vai tā uzskata par lietderīgu īstenot minēto kopīgo kompetenci konkrētajā lietā, un pēc tam, kad tā ir uzsākusi procedūru, dalībvalstīm vairs nevajadzētu būt iespējai to darīt. Dalībvalstīm būtu cieši jāsadarbojas gan savā starpā, gan ar Komisiju, un Komisijai būtu cieši jāsadarbojas ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu ar šo regulu izveidotās uzraudzības un izpildes panākšanas sistēmas netraucētu un efektīvu darbību.

(126)

Šīs regulas noteikumiem par kompetences sadali nebūtu jāskar Savienības tiesību aktu noteikumi un valstu noteikumi par starptautiskajām privāttiesībām attiecībā uz jurisdikciju un piemērojamajiem tiesību aktiem civillietās un komerclietās, piemēram, tiesvedības, ko patērētāji saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem uzsāk domicila dalībvalsts tiesās. Attiecībā uz šajā regulā noteiktajiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem noteiktajiem pienākumiem informēt izdevējiestādi par to, kā tiek īstenoti rīkojumi vērsties pret nelikumīgu saturu un rīkojumi sniegt informāciju, noteikumi par kompetences sadali būtu jāpiemēro tikai minēto pienākumu izpildes panākšanas uzraudzībai, bet ne citiem ar rīkojumu saistītiem jautājumiem, piemēram, kompetencei izdot rīkojumu.

(127)

Ņemot vērā starpniecības pakalpojumu pārrobežu un starpnozaru nozīmi, ir vajadzīga augsta līmeņa sadarbība, lai nodrošinātu šīs regulas konsekventu piemērošanu un relevantas informācijas pieejamību izpildes panākšanas uzdevumu veikšanai, izmantojot informācijas kopīgošanas sistēmu. Sadarbība var izpausties dažādos veidos atkarībā no izskatāmajiem jautājumiem, neskarot konkrētas kopīgas izmeklēšanas. Jebkurā gadījumā ir nepieciešams, lai starpniecības pakalpojumu sniedzēja iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators informētu citus digitālo pakalpojumu koordinatorus par jautājumiem, izmeklēšanu un darbībām, kas tiks veiktas attiecībā uz šādu pakalpojumu sniedzēju. Turklāt, ja kādas dalībvalsts kompetentās iestādes rīcībā ir būtiska informācija attiecībā uz izmeklēšanu, ko veic iedibinājuma vietas dalībvalsts kompetentās iestādes, vai ja tā var savākt šādu tās teritorijā esošu informāciju, kurai iedibinājuma vietas dalībvalsts kompetentās iestādes nevar piekļūt, galamērķa digitālo pakalpojumu koordinatoram būtu savlaicīgi jāpalīdz iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram, tostarp, īstenojot savas izmeklēšanas pilnvaras saskaņā ar piemērojamajām valsts procedūrām un Hartu. Šādu izmeklēšanas pasākumu adresātam tie būtu jāievēro un vajadzētu būt atbildīgam neizpildes gadījumā, un iedibinājuma vietas dalībvalsts kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai paļauties uz informāciju, kas savākta, izmantojot savstarpēju palīdzību, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

(128)

Galamērķa digitālo pakalpojumu koordinatoram, jo īpaši, pamatojoties uz saņemtajām sūdzībām vai attiecīgā gadījumā citu valsts kompetento iestāžu sniegto informāciju, vai padomei tādu jautājumu gadījumā, kuros iesaistītas vismaz trīs dalībvalstis, vajadzētu būt iespējai lūgt iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoru veikt izmeklēšanas vai izpildes panākšanas darbības attiecībā uz pakalpojuma sniedzēju, kas ir tā kompetencē. Šādu prasību pamatā vajadzētu būt labi pamatotiem pierādījumiem, kas liecina par iespējamu pārkāpumu, kurš negatīvi ietekmē pakalpojuma saņēmēju kolektīvās intereses tā dalībvalstī vai kuram ir negatīva ietekme uz sabiedrību. Iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram vajadzētu būt iespējai paļauties uz savstarpēju palīdzību vai aicināt pieprasījumu iesniegušo digitālo pakalpojumu koordinatoru piedalīties kopīgā izmeklēšanā, ja ir vajadzīga papildu informācija, lai pieņemtu lēmumu, neskarot iespēju pieprasīt Komisijai izvērtēt jautājumu, ja tai ir pamats aizdomām, ka varētu būt runa par ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas veiktu sistēmisku pārkāpumu.

(129)

Padomei vajadzētu būt iespējai nodot jautājumu Komisijai gadījumos, kad pastāv jebkādas domstarpības par ierosinātajiem vai veiktajiem izvērtējumiem vai pasākumiem vai ja pēc pārrobežu sadarbības pieprasījuma vai kopīgas izmeklēšanas nav pieņemti nekādi pasākumi saskaņā ar šo regulu. Ja Komisija, pamatojoties uz informāciju, kuru dara pieejamu iesaistītās iestādes, uzskata, ka ierosinātie pasākumi, tostarp ierosinātais naudas sodu apmērs, nevar nodrošināt šajā regulā noteikto pienākumu efektīvu izpildi, tai attiecīgi vajadzētu būt iespējai paust nopietnas šaubas un pieprasīt kompetentajam digitālo pakalpojumu koordinatoram atkārtoti izvērtēt lietu un īstenot nepieciešamos pasākumus, lai noteiktajā laikposmā nodrošinātu atbilstību šai regulai. Šī iespēja neskar Komisijas vispārīgo pienākumu pārraudzīt Savienības tiesību aktu piemērošanu un attiecīgajā gadījumā panākt to izpildi, ko saskaņā ar līgumiem kontrolē Eiropas Savienības Tiesa.

(130)

Lai veicinātu tādu pārrobežu uzraudzību un izmeklēšanu attiecībā uz šajā regulā noteiktajiem pienākumiem, kurā iesaistītas vairākas dalībvalstis, iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoriem vajadzētu būt iespējai, izmantojot informācijas kopīgošanas sistēmu, uzaicināt citus digitālo pakalpojumu koordinatorus uz kopīgu izmeklēšanu par iespējamu šīs regulas pārkāpumu. Citiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem un attiecīgā gadījumā citām kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai pievienoties iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatora ierosinātajai izmeklēšanai, ja vien tas neuzskata, ka pārmērīgs iesaistīto iestāžu skaits var ietekmēt izmeklēšanas efektivitāti, ņemot vērā iespējamā pārkāpuma iezīmes un to, ka nav tiešas ietekmes uz pakalpojuma saņēmējiem minētajās dalībvalstīs. Kopīgas izmeklēšanas darbības var ietvert dažādas darbības, kas jākoordinē iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram saskaņā ar iesaistīto iestāžu iespējām, piemēram, koordinētas datu vākšanas darbības, resursu apvienošanu, darba grupas, koordinētus informācijas pieprasījumus vai kopējas telpu inspekcijas. Visām kompetentajām iestādēm, kas piedalās kopīgā izmeklēšanā, būtu jāsadarbojas ar iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoru, cita starpā īstenojot savas izmeklēšanas pilnvaras savā teritorijā saskaņā ar piemērojamām valstu procedūrām. Kopīgā izmeklēšana būtu jāpabeidz noteiktā termiņā ar nobeiguma ziņojumu, kurā tiek ņemts vērā visu iesaistīto kompetento iestāžu ieguldījums. Arī padome, ja to pieprasa vismaz trīs galamērķa digitālo pakalpojumu koordinatori, var ieteikt iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram uzsākt šādu kopīgu izmeklēšanu un sniegt norādes par tās organizēšanu. Lai izvairītos no strupceļa, padomei konkrētos gadījumos, tostarp gadījumos, kad iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators atsakās sākt izmeklēšanu un padome nepiekrīt sniegtajam pamatojumam, vajadzētu būt iespējai nodot jautājumu Komisijai.

(131)

Lai nodrošinātu šīs regulas konsekventu piemērošanu, ir nepieciešams izveidot neatkarīgu Savienības līmeņa padomdevēju grupu, Eiropas Digitālo pakalpojumu padomi, kurai būtu jāatbalsta Komisiju un palīdzētu koordinēt digitālo pakalpojumu koordinatoru darbības. Padomes sastāvā vajadzētu būt digitālo pakalpojumu koordinatoriem, ja tādi ir iecelti, neskarot digitālo pakalpojumu koordinatoru iespēju uzaicināt uz savām sanāksmēm un iecelt ad hoc delegātus no citām kompetentajām iestādēm, kurām saskaņā ar šo regulu ir noteikti konkrēti uzdevumi, ja tas ir nepieciešams, ievērojot to uzdevumu un kompetenču sadalījumu valstī. Ja vienu dalībvalsti pārstāv vairāki dalībnieki, balsstiesībām vajadzētu būt tikai vienam katras dalībvalsts pārstāvim.

(132)

Padomei būtu jādarbojas, lai palīdzētu sasniegt vienotu Savienības perspektīvu šīs regulas konsekventā piemērošanā un sadarboties ar kompetentajām iestādēm, tostarp konsultējot Komisiju un digitālo pakalpojumu koordinatorus par atbilstīgiem izmeklēšanas un izpildes panākšanas pasākumiem, jo īpaši attiecībā uz ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem un jo īpaši ņemot vērā starpniecības pakalpojumu sniedzēju brīvību sniegt pakalpojumus visā Savienībā. Tāpat padomei būtu jāpiedalās attiecīgo veidņu un rīcības kodeksu izstrādē un jāanalizē digitālo pakalpojumu vispārīgās attīstības tendences Savienībā, tostarp sniedzot atzinumus vai ieteikumus par jautājumiem, kas saistīti ar standartiem.

(133)

Minētajam nolūkam padomei vajadzētu būt iespējai pieņemt atzinumus un izveidot digitālo pakalpojumu koordinatoriem vai citām kompetentām valsts iestādēm adresētus pieprasījumus un ieteikumus. Nenosakot juridiskas saistības, lēmumam par atkāpšanos vajadzētu būt pienācīgi pamatotam, un to var ņemt vērā Komisija, izvērtējot attiecīgās dalībvalsts atbilstību šai regulai.

(134)

Padomei Komisijas vadībā būtu jāpulcē digitālo pakalpojumu koordinatoru un citu iespējamo kompetento iestāžu pārstāvji, lai nodrošinātu tai iesniegto lietu izvērtēšanu pilnvērtīgā Eiropas dimensijā. Ņemot vērā iespējamos transversālos elementus, kuri var būt nozīmīgi citam Savienības līmeņa tiesiskajam regulējumam, būtu jāļauj padomei savu uzdevumu izpildes nolūkā sadarboties ar citām Savienības struktūrām, birojiem, aģentūrām un padomdevēju grupām, kuras pilda pienākumus tādās jomās kā līdztiesība, tostarp dzimumu līdztiesība, kā arī nediskriminēšana, datu aizsardzība, elektroniskie sakari, audiovizuālie pakalpojumi, krāpšanas attiecībā pret Savienības budžetu atklāšana un izmeklēšana muitas nodokļu, patērētāju tiesību aizsardzības vai konkurences tiesību jomā.

(135)

Komisijai būtu jāpiedalās padomes darbā, pildot priekšsēdētāja funkcijas, kam nav balsstiesību. Komisijai padomes priekšsēdētāja personā būtu jānodrošina sanāksmju darba kārtības noteikšana, pamatojoties uz padomes locekļu pieprasījumiem, saskaņā ar padomes reglamentu un šajā regulā noteiktajiem padomes pienākumiem.

(136)

Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt atbalstu padomes darbībām, padomei vajadzētu būt iespējai paļauties uz Komisijas un kompetento valsts iestāžu specializētajām zināšanām un cilvēkresursiem. Padomes īpašais iekšējais darbības mehānisms būtu detalizētāk jāprecizē tās reglamentā.

(137)

Ņemot vērā ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nozīmīgumu auditorijas sasniedzamības un ietekmes ziņā, tas, ka tās neievēro konkrētus tām piemērojamos noteikumus, var ietekmēt ievērojamu skaitu pakalpojumu saņēmēju dažādās dalībvalstīs un izraisīt lielu kaitējumu sabiedrībai, savukārt šādas pienākumu neievērošanas identificēšana un novēršana var būt īpaši sarežģīta. Tādēļ Komisijai sadarbībā ar digitālo pakalpojumu koordinatoriem un padomi vajadzētu attīstīt Savienības specializētās zināšanas un spējas attiecībā uz ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu uzraudzību. Tāpēc Komisijai vajadzētu būt iespējai koordinēt un paļauties uz šādu iestāžu specializētajām zināšanām un resursiem, piemēram, pastāvīgi vai pagaidu kārtībā analizējot konkrētas tendences vai jautājumus, kas rodas saistībā ar vienu vai vairākām ļoti lielām tiešsaistes platformām vai ļoti lielām tiešsaistes meklētājprogrammām. Dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar Komisiju šādu spēju attīstīšanā, tostarp vajadzības gadījumā norīkojot personālu, un palīdzībā izveidot kopīgas Savienības uzraudzības spējas. Lai attīstītu Savienības specializētās zināšanas un spējas, Komisija var izmantot arī ar Komisijas 2018. gada 26. aprīļa Lēmumu par tiešsaistes platformu ekonomikas novērošanas centra ekspertu grupas izveidi izveidotā Tiešsaistes platformu ekonomikas novērošanas centra attiecīgo ekspertu struktūru, kā arī izcilības centru specializētās zināšanas un spējas. Komisija var uzaicināt ekspertus ar konkrētām specializētajām zināšanām, tostarp jo īpaši pārbaudītus pētniekus, Savienības aģentūru un struktūru pārstāvjus, nozares pārstāvjus, lietotāju vai pilsonisko sabiedrību pārstāvošas apvienības, starptautiskas organizācijas, privātā sektora ekspertus, kā arī citas ieinteresētās personas.

(138)

Komisijai vajadzētu būt iespējai pēc savas iniciatīvas izmeklēt pārkāpumus saskaņā ar šajā regulā paredzētajām pilnvarām, tostarp lūdzot piekļuvi datiem, pieprasot informāciju vai veicot inspekcijas, kā arī paļaujoties uz digitālo pakalpojumu koordinatoru atbalstu. Ja kompetento valsts iestāžu uzraudzība pār atsevišķiem iespējamiem ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju pārkāpumiem norāda uz sistēmiskām problēmām, piemēram, problēmām, kam ir plaša ietekme uz pakalpojuma saņēmēju kolektīvajām interesēm, digitālo pakalpojumu koordinatoriem vajadzētu būt iespējai, pamatojoties uz pienācīgi motivētu pieprasījumu, šādus jautājumus nodot Komisijai. Šādā pieprasījumā būtu jāietver vismaz visi nepieciešamie fakti un apstākļi, kas apliecina iespējamo pārkāpumu un tā sistēmisko raksturu. Komisijai atkarībā no sava novērtējuma rezultātiem vajadzētu būt iespējai veikt nepieciešamos izmeklēšanas un izpildes panākšanas pasākumus saskaņā ar šo regulu, tostarp attiecīgā gadījumā uzsākot izmeklēšanu vai pieņemot pagaidu pasākumus.

(139)

Lai efektīvi veiktu savus uzdevumus, Komisijai būtu jāsaglabā rīcības brīvība attiecībā uz lēmumu uzsākt procedūru pret ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju. Tiklīdz Komisija ir uzsākusi procedūru, attiecīgie iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatori būtu jāattur no savu izmeklēšanas un izpildes panākšanas pilnvaru īstenošanas attiecībā uz ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja izskatāmo rīcību, lai izvairītos no pasākumu dublēšanās, nekonsekvences un riskiem, ievērojot ne bis in idem principu. Tomēr Komisijai vajadzētu būt iespējai pieprasīt digitālo pakalpojumu koordinatoru individuālu vai kopīgu ieguldījumu izmeklēšanā. Saskaņā ar lojālas sadarbības pienākumu digitālo pakalpojumu koordinatoram būtu jādara viss iespējamais, lai izpildītu pamatotus un samērīgus Komisijas pieprasījumus izmeklēšanas kontekstā. Turklāt, iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram, kā arī padomei un, attiecīgā gadījumā, jebkuriem citiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem būtu jāsniedz Komisijai visa nepieciešamā informācija un palīdzība, lai tā varētu efektīvi veikt savus uzdevumus, tostarp – informācija, kas savākta citos datu vākšanas vai datu piekļuves pasākumos, ciktāl to neliedz juridiskais pamats, saskaņā ar kuru informācija ir savākta. Savukārt Komisijai būtu jāinformē iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators un padome par savu pilnvaru īstenošanu un jo īpaši par to, kad tā plāno sākt procedūru un īstenot izmeklēšanas pilnvaras. Turklāt, kad Komisija par saviem sākotnējiem konstatējumiem, tostarp par jebkādiem jautājumiem, pret kuriem tā iebilst, informē ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājus, tai būtu par tiem jāinformē arī padome. Padomei būtu jāsniedz savs viedoklis par iebildumiem un novērtējumu, ko devusi Komisija, kurai šis atzinums būtu jāņem vērā Komisijas galīgā lēmuma pamatojumā.

(140)

Ņemot vērā gan īpašās problēmas, kas var rasties, cenšoties nodrošināt ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju atbilstību, gan to, cik svarīga ir šādu pasākumu efektivitāte atbilstīgi to lielumam, ietekmei un iespējami radītajam kaitējumam, Komisijai vajadzētu būt spēcīgām izmeklēšanas un izpildes panākšanas pilnvarām, lai tā varētu izmeklēt šajā regulā paredzēto noteikumu ievērošanu, panākt to izpildi un tos pārraudzīt, pilnībā ievērojot pamattiesības tikt uzklausītam un piekļūt lietas materiāliem izpildes panākšanas procedūru kontekstā, proporcionalitātes principu un skarto personu tiesības un intereses.

(141)

Komisijai vajadzētu būt iespējai pieprasīt informāciju, kas vajadzīga, lai nodrošinātu šajā regulā noteikto pienākumu efektīvu īstenošanu un izpildi visā Savienībā. Jo īpaši Komisijai vajadzētu būt piekļuvei visiem dokumentiem, datiem un informācijai, kas attiecīgi nepieciešami, lai uzsāktu un veiktu izmeklēšanu un pārraudzītu atbilstību attiecīgajiem šajā regulā izklāstītajiem pienākumiem, neatkarīgi no tā, kuras personas valdījumā atrodas minēties dokumenti, dati vai informācija, un neatkarīgi no to veida un formāta, glabāšanas vides vai precīzas glabāšanas vietas. Komisijai vajadzētu būt iespējai tiešā veidā, izmantojot pienācīgi pamatotu pieprasījumu pēc informācijas, pieprasīt attiecīgajam ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam, kā arī jebkurai citai fiziskai vai juridiskai personai, kura darbojas nolūkos, kas saistīti ar šā nodrošinātāja komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju, un par kurām ir saprātīgs pamats domāt, ka tās var zināt informāciju par šīs regulas pārkāpumu vai attiecīgi iespējamo pārkāpumu, sniegt jebkādus attiecīgus pierādījumus, datus un informāciju. Turklāt Komisijai vajadzētu būt iespējai pieprasīt šīs regulas vajadzībām visu attiecīgo informāciju no jebkuras attiecīgās dalībvalsts iestādes, struktūras vai aģentūras. Komisijai, izmeklēšanas pilnvaru īstenošanā izmantojot, piemēram, informācijas pieprasījumus vai intervijas, vajadzētu būt iespējai pieprasīt piekļuvi un paskaidrojumus saistībā ar attiecīgo personu dokumentiem, datiem, informāciju, datubāzēm un algoritmiem, kā arī ar to piekrišanu iztaujāt visas fiziskās vai juridiskās personas, kuru valdījumā var būt noderīga informācija, un ar jebkādiem tehniskiem līdzekļiem ierakstīt to sniegtos paziņojumus. Komisijai arī vajadzētu būt pilnvarotai pēc nepieciešamības īstenot šādas inspekcijas, lai panāktu attiecīgo šīs regulas noteikumu izpildi. Minēto izmeklēšanas pilnvaru mērķis ir papildināt Komisijas iespējas lūgt digitālo pakalpojumu koordinatoriem un citām dalībvalstu iestādēm palīdzību, piemēram, sniegt informāciju vai īstenot minētās pilnvaras.

(142)

Pagaidu pasākumi var būt svarīgs instruments, lai nodrošinātu, ka izmeklēšanas laikā izmeklētais pārkāpums nerada nopietna kaitējuma risku pakalpojuma saņēmējiem. Šis rīks ir svarīgs, lai nepieļautu norises, kuras varētu būt ļoti grūti neitralizēt ar lēmumu, ko Komisija pieņem procedūras noslēgumā. Tāpēc Komisijai vajadzētu būt pilnvarām ar lēmumu noteikt pagaidu pasākumus saistībā ar procedūru, kas uzsākta, lai, iespējams, pieņemtu lēmumu par neatbilstību. Šīs pilnvaras būtu jāpiemēro gadījumos, kad Komisija ir pirmšķietami konstatējusi, ka ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs ir pārkāpis šajā regulā noteiktos pienākumus. Lēmumu, ar ko nosaka pagaidu pasākumus, vajadzētu piemērot tikai uz noteiktu laikposmu – vai nu tādu, kas noslēdzas tad, kad Komisija pabeidz procedūru, vai uz konkrētu laikposmu, ko vajadzības gadījumā var atbilstoši pagarināt.

(143)

Komisijai vajadzētu spēt īstenot vajadzīgās darbības, lai uzraudzītu šajā regulā noteikto pienākumu faktisku īstenošanu un izpildi. Šādām darbībām būtu jāietver iespēja iecelt neatkarīgus ārējos ekspertus un revidentus, lai tie Komisijai palīdzētu šajā procesā, tostarp attiecīgā gadījumā no dalībvalstu kompetentajām iestādēm, piemēram, datu vai patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm. Ieceļot revidentus, Komisijai būtu jānodrošina pietiekama rotācija.

(144)

Vajadzētu būt iespējai panākt atbilstību attiecīgajiem šajā regulā noteiktajiem pienākumiem, piemērojot naudas sodus un periodiskus soda maksājumus. Minētajā nolūkā būtu jānosaka arī atbilstīgs līmenis naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, kurus piemēro par pienākumu neizpildi un procedūras noteikumu pārkāpumiem, un jāparedz atbilstīgi noilguma periodi saskaņā ar proporcionalitātes un ne bis in idem principiem. Komisijai un attiecīgajām valstu iestādēm būtu jākoordinē savi izpildes panākšanas centieni, lai nodrošinātu, ka minētie principi tiek ievēroti. Jo īpaši – Komisijai būtu jāņem vērā visi naudas sodi un soda maksājumi, kas tai pašai juridiskajai personai par tiem pašiem faktiem ir piemēroti ar galīgo lēmumu procedūrā par citu Savienības vai valsts noteikumu pārkāpšanu, lai tādējādi nodrošinātu, ka kopējie piemērotie naudas sodi un soda maksājumi ir samērīgi un atbilst izdarīto pārkāpumu smagumam. Visi saskaņā ar šo regulu pieņemtie Komisijas lēmumi ir pakļauti Eiropas Savienības Tiesas kontrolei saskaņā ar LESD. Eiropas Savienības Tiesai saskaņā ar LESD 261. pantu vajadzētu būt neierobežotai jurisdikcijai attiecībā uz naudas sodiem un soda maksājumiem.

(145)

Ņemot vērā to, ka sistēmisko risku pārvaldības papildu pienākumu, kas attiecas tikai uz ļoti lielām tiešsaistes platformām un ļoti lielām tiešsaistes meklētājprogrammām, pārkāpumi var radīt ievērojamu ietekmi uz sabiedrību, un nolūkā risināt minētos sabiedriskās politikas problēmjautājumus ir nepieciešams izveidot sistēmu labākai uzraudzībai attiecībā uz jebkādiem veicamajiem pasākumiem, lai patiešām izbeigtu un novērstu šīs regulas pārkāpumus. Tāpēc pēc tam, kad ir konstatēts kāda no šīs regulas noteikumiem, kas attiecas tikai uz ļoti lielām tiešsaistes platformām vai ļoti lielām tiešsaistes meklētājprogrammām, pārkāpums un vajadzības gadījumā piemērots sods, Komisijai būtu jāpieprasa šādas platformas vai šādas meklētājprogrammas nodrošinātājam izstrādāt detalizētu rīcības plānu, lai novērstu pārkāpuma sekas nākotnē, un paziņot par šādu rīcības plānu Komisijas noteiktajā termiņā, digitālo pakalpojumu koordinatoriem, Komisijai un padomei. Komisijai, ņemot vērā padomes atzinumu, būtu jānosaka, vai rīcības plānā iekļautie pasākumi ir pietiekami, lai novērstu pārkāpumu, ņemot vērā arī to, vai ierosināto pasākumu vidū ir iekļauta attiecīgā rīcības kodeksa ievērošana. Komisijai būtu arī jāuzrauga jebkādi pēcpasākumi, ko veic attiecīgais ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs, kā izklāstīts tā rīcības plānā, ņemot vērā arī attiecībā uz nodrošinātāju veiktu neatkarīgu revīziju. Ja pēc rīcības plāna īstenošanas pabeigšanas Komisija joprojām uzskata, ka pārkāpums nav pilnībā novērsts vai ka rīcības plāns nav izstrādāts vai nav uzskatāms par piemērotu, tai vajadzētu būt iespējai izmantot visas izmeklēšanas vai izpildes panākšanas pilnvaras saskaņā ar šo regulu, tostarp pilnvaras uzlikt periodiskus soda maksājumus un uzsākt procedūru, lai liegtu piekļuvi pārkāpjošajam pakalpojumam.

(146)

Būtu jāsniedz iespēja ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam un citām Komisijas pilnvaru īstenošanai pakļautajām personām, kuru intereses skar lēmums, iepriekš iesniegt savus apsvērumus, un pieņemtie lēmumi būtu plaši jāpublicē. Nodrošinot iesaistīto personu tiesības uz aizstāvību, jo īpaši tiesības piekļūt lietas materiāliem, ir svarīgi aizsargāt konfidenciālu informāciju. Turklāt, ievērojot informācijas konfidencialitāti, Komisijai būtu jānodrošina, ka visa informācija, uz kuru balstīts lēmums, tiek izpausta tādā mērā, kas ļauj lēmuma adresātam saprast šī lēmuma pamatā esošos faktus un apsvērumus.

(147)

Lai panāktu šīs regulas saskaņotu piemērošanu un izpildi, ir svarīgi nodrošināt, ka valstu iestādēm, tostarp valstu tiesām, ir visa vajadzīgā informācija, lai nodrošinātu, ka to lēmumi nav pretrunā lēmumam, ko saskaņā ar šo regulu ir pieņēmusi Komisija. Tas neskar LESD 267. pantu.

(148)

Lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu izpildes panākšanu un uzraudzību, ir vajadzīga netraucēta un reāllaikā notiekoša informācijas apmaiņa starp digitālo pakalpojumu koordinatoriem, padomi un Komisiju, pamatojoties uz šajā regulā izklāstītajām informācijas plūsmām un procedūrām. Tas attiecīgā gadījumā var arī pamatot citu kompetento iestāžu piekļuvi šai sistēmai. Tajā pašā laikā, ņemot vērā to, ka informācija, ar kuru notikusi apmaiņa, var būt konfidenciāla vai saturēt personas datus, tai būtu jāpaliek aizsargātai pret neatļautu piekļuvi saskaņā ar mērķiem, kādiem informācija tikusi savākta. Šā iemesla dēļ visa saziņa starp minētajām iestādēm būtu jāveic, pamatojoties uz uzticamu un drošu informācijas kopīgošanas sistēmu, kuras sīks izklāsts būtu jāsniedz īstenošanas aktā. Informācijas kopīgošanas sistēmas pamatā var būt pastāvošie iekšējā tirgus instrumenti, ciktāl tie izmaksefektīvā veidā var sasniegt šīs regulas mērķus.

(149)

Neskarot pakalpojumu saņēmēju tiesības vērsties pie pārstāvja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2020/1828 (33) vai izmantot jebkuru citu valsts tiesību aktos paredzētu pārstāvības veidu, pakalpojumu saņēmējiem vajadzētu būt arī tiesībām pilnvarot juridisku personu vai publisku iestādi izmantot savas šajā regulā paredzētās tiesības. Šādas tiesības var ietvert tiesības saistībā ar paziņojumu iesniegšanu, starpniecības pakalpojumu sniedzēju pieņemto lēmumu apstrīdēšanu un sūdzību iesniegšanu pret pakalpojumu sniedzējiem par šīs regulas pārkāpumiem. Dažām struktūrām, organizācijām un apvienībām ir konkrētas specializētās zināšanas un kompetence atklāt un signalizēt kļūdainus vai nepamatotus satura moderācijas lēmumus, un to sūdzībām pakalpojuma saņēmēju vārdā var būt pozitīva ietekme uz vārda un informācijas brīvību kopumā, tāpēc tiešsaistes platformu nodrošinātājiem minētās sūdzības būtu jāizskata bez liekas kavēšanās.

(150)

Lietderības un efektivitātes labad Komisijai būtu jāveic šīs regulas vispārēja izvērtēšana. Minētajā vispārējā izvērtēšanā jo īpaši būtu cita starpā jāpievēršas to pakalpojumu tvērumam, uz kuriem attiecas šī regula, mijiedarbībai ar citiem tiesību aktiem, šīs regulas ietekmei uz iekšējā tirgus darbību, jo īpaši attiecībā uz digitālajiem pakalpojumiem, rīcības kodeksu īstenošanu, pienākumiem izraudzīties Savienībā iedibinātu juridisko pārstāvi, pienākumu ietekmei uz mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, uzraudzības un izpildes panākšanas mehānisma efektivitātei un ietekmei uz tiesībām uz vārda un informācijas brīvību. Turklāt, lai izvairītos no nesamērīga sloga un nodrošinātu šīs regulas pastāvīgu efektivitāti, Komisijai trīs gadu laikā pēc tās piemērošanas sākuma būtu jāizvērtē šajā regulā noteikto pienākumu ietekme uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un jāizvērtē šajā regulā ietverto pakalpojumu tvērums, jo īpaši attiecībā uz ļoti lielām tiešsaistes platformām un ļoti lielām tiešsaistes meklētājprogrammām, un mijiedarbība ar citiem tiesību aktiem trīs gadu laikā pēc tās stāšanās spēkā.

(151)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai noteikt veidnes attiecībā uz ziņojumu par satura moderāciju formu, saturu un citu informāciju, noteikt gada uzraudzības maksas summu ļoti lielas tiešsaistes platformu un ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem, noteikt praktisko kārtību procedūrām, uzklausīšanām un informācijas saskaņotai izpaušanai, ko veic saistībā ar ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju uzraudzību, izmeklēšanu, izpildes panākšanu un pārraudzību, kā arī noteikt praktisko un operatīvo kārtību informācijas kopīgošanas sistēmas darbībai un tās sadarbspējai ar citām attiecīgajām sistēmām. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (34).

(152)

Lai sasniegtu šīs regulas mērķus un to papildinātu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu identificēšanas kritērijiem, procedūras posmiem, metodiku un ziņošanas veidnēm revīzijām, piekļuves pieprasījumu tehniskajām specifikācijām un detalizētu metodiku un procedūrām uzraudzības maksas noteikšanai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (35). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(153)

Šajā regulā ir respektētas Hartā atzītās pamattiesības un vispārīgos Savienības tiesību principus veidojošās pamattiesības. Attiecīgi šī regula būtu jāinterpretē un jāpiemēro saskaņā ar minētajām pamattiesībām, tostarp vārda un informācijas brīvību, kā arī mediju brīvību un plurālismu. Situācijās, kad pastāv konflikts starp attiecīgajām pamattiesībām, visām iesaistītajām valsts iestādēm, īstenojot šajā regulā noteiktās pilnvaras, būtu jāpanāk taisnīgs līdzsvars starp attiecīgajām tiesībām saskaņā ar proporcionalitātes principu.

(154)

Ņemot vērā to risku apmēru un ietekmi, ko sabiedrībai varētu radīt ļoti lielas tiešsaistes platformas un ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas, nepieciešamību pievērsties minētajiem riskiem prioritārā kārtā un spēju veikt nepieciešamos pasākumus, ir pamatoti ierobežot laikposmu, pēc kura šo regulu sāk piemērot minēto pakalpojumu sniedzējiem.

(155)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, veicināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību un nodrošināt tādas drošu, paredzamu un uzticamu tiešsaistes vidi, kurā tiek atbilstīgi aizsargātas Hartā noteiktās pamattiesības, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo tās nespēj nodrošināt nepieciešamo sadarbību un koordināciju, rīkojoties atsevišķi, bet minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, ievērojot tās teritoriālo tvērumu un darbības jomu attiecībā uz personām, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(156)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (36) 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2021. gada 10. februārī sniedza atzinumu (37),

(1)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2021/1117 (2) protokols, ar ko īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Gabonas Republiku un Eiropas Kopienu (2021.–2026. gadam) (3), (“protokols”) tika parakstīts 2021. gada 29. jūnijā, ņemot vērā tā noslēgšanu kādā vēlākā datumā.

(2)

protokols tiek provizoriski piemērots no tā parakstīšanas dienas.

(3)

Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē starp Gabonas Republiku un Eiropas Kopienu (4) (“nolīgums”) un protokola mērķis ir dot Savienībai un Gabonas Republikai (“Gabona”) iespēju ciešāk sadarboties, lai turpinātu veicināt ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas izstrādi un ļautu atbildīgi izmantot zvejas resursus Gabonas zvejas zonā un Atlantijas okeānā, vienlaikus gādājot par pienācīgiem darba apstākļiem zivsaimniecības nozarē.

(4)

Šis protokols būtu jāapstiprina.

(5)

Ar nolīguma 9. pantu ir izveidota Apvienotā komiteja, kuras uzdevums ir uzraudzīt nolīguma piemērošanu. Turklāt saskaņā ar protokola 19. panta 5. punktu Apvienotā komiteja var pieņemt dažus protokola grozījumus. Lai atvieglotu minēto grozījumu pieņemšanu, Komisija būtu jāpilnvaro tos Savienības vārdā apstiprināt vienkāršotā procedūrā ar īpašiem materiāliem un procesuāliem nosacījumiem.

(6)

Savienības nostāja attiecībā uz ierosinātajiem protokola grozījumiem būtu jānosaka Padomei. Komisijai būtu jāapstiprina ierosinātie grozījumiSavienības vārdā, ja vien pret grozījumiem neiebilst noteikts skaits dalībvalstu, kas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. punktu veido bloķējošo mazākumu.

(7)

Ņemot vērā ekonomisko nozīmi, kas saistīta ar Savienības zvejas darbībām Gabonas zvejas zonā, un vajadzību pēc iespējas saīsināt šādu darbību pārtraukšanas laikposmu, protokolam būtu jāstājas spēkā pēc iespējas drīzāk,

(1)

Āfrikas cūku mēris ir vīrusa izraisīta infekcijas slimība, kas skar turētas cūkas un savvaļas cūkas un var nopietni ietekmēt attiecīgo dzīvnieku populāciju un lauksaimniecības rentabilitāti, traucējot šo dzīvnieku un to izcelsmes produktu sūtījumu pārvietošanu Savienībā un eksportu uz trešām valstīm.

(2)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/605 (2) tika pieņemta saistībā ar Regulu (ES) 2016/429 un nosaka īpašus Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumus, kuri attiecīgās regulas I pielikumā norādītajām dalībvalstīm (“attiecīgās dalībvalstis”) ierobežotu laiku jāpiemēro minētajā pielikumā norādītajās I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās.

(3)

Apgabali, kuri kā I, II un III līmeņa ierobežojumu zonas norādīti Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā, tika noteikti, ņemot vērā Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju Savienībā. Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/1911 (3) pēc tam, kad bija mainījusies minētās slimības epidemioloģiskā situācija Vācijā un Itālijā. Kopš minētās īstenošanas regulas pieņemšanas dienas ir mainījusies minētās slimības epidemioloģiskā situācija dažās attiecīgajās dalībvalstīs.

(4)

Jebkādi grozījumi attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādītajām I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām būtu izdarāmi, ņemot vērā Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju apgabalos, kurus skārusi minētā slimība, kopējo šīs slimības epidemioloģisko situāciju attiecīgajā dalībvalstī, tās tālākas izplatīšanās riska līmeni, kā arī zinātniski pamatotos principus un kritērijus ģeogrāfiskā zonējuma noteikšanai sakarā ar Āfrikas cūku mēri un Savienības pamatnostādnes, par kurām dalībvalstis vienojušās Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajā komitejā un kuras publiski pieejamas Komisijas tīmekļa vietnē (4). Sagatavojot šādus grozījumus, būtu jāņem vērā arī tādi starptautiskie standarti kā Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (WOAH) Sauszemes dzīvnieku veselības kodekss (5) un attiecīgo dalībvalstu kompetento iestāžu noteiktā zonējuma pamatojums.

(5)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/689 (6) papildina noteikumus par to sarakstā norādīto slimību kontroli, kuras minētas Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 (7) definētas kā A, B un C kategorijas slimības. Konkrēti, Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. pants paredz konkrētus pasākumus, kas veicami, lai kādu dzīvnieku vai dzīvnieku grupu klasificētu par domājamu vai apstiprinātu sarakstā norādītās slimības, tai skaitā Āfrikas cūku mēra, gadījumu.

(6)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/687 (8) papildina noteikumus par tādu sarakstā norādīto slimību kontroli, kas minētas Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā un Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 definētas kā A, B un C kategorijas slimības. Konkrēti, Deleģētās regulas (ES) 2020/687 63. līdz 66. pants paredz konkrētus pasākumus, kas veicami tad, ja savvaļas dzīvniekiem ir oficiāli apstiprināts kādas A kategorijas slimības uzliesmojums, tai skaitā savvaļas cūkām – Āfrikas cūku mēris. Galvenokārt šie pasākumi paredz noteikt inficēto zonu un aizliegt sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvnieku un no tiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanu.

(7)

2022. gada maijā Itālija informēja Komisiju par tās teritorijā valdošo tābrīža situāciju saistībā ar Āfrikas cūku mēri pēc tam, kad bija radušās aizdomas par minētās slimības gadījumu kādai savvaļas cūkai Lacio reģiona Rieti provincē. Minētās dalībvalsts kompetentā iestāde, izmantojot piesardzības principu, pret aizdomīgo Āfrikas cūku mēra gadījumu attiecās tā, it kā tas būtu apstiprināts Āfrikas cūku mēra gadījums, un izveidoja inficēto zonu, kā tas paredzēts Deleģētajā regulā (ES) 2020/687 un Īstenošanas regulā (ES) 2021/605 tad, ja minētā slimība tiek oficiāla apstiprināta.

(8)

2022. gada oktobrī Itālija informēja Komisiju, ka pastāvīgie un detalizētie slimības kontroles pasākumi un turētu cūku un savvaļas cūku pasīvā uzraudzība liecina: Āfrikas cūku mēra vīruss Rieti provincē vairs nav sastopams un Itālijas kompetentā iestāde var secināt, ka iespējamais Āfrikas cūku mēra gadījums Rieti provincē nebūtu uzskatāms par apstiprinātu Āfrikas cūku mēra gadījumu saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 2. punkta b) apakšpunktu jo, neraugoties uz to, ka dzīvnieka testu rezultāti bija uzrādījuši šai slimībai raksturīgo nukleīnskābi, dzīvniekam nebija nekādu minētajai slimībai atbilstošu klīnisko pazīmju, un jebkāda epidemioloģiskā saistība ar citiem iespējamiem vai apstiprinātiem gadījumiem bija izslēgta.

(9)

Kopš Īstenošanas regulas (ES) 2022/1911 pieņemšanas dienas ir bijuši jauni Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi savvaļas cūku populācijā Vācijā. Turklāt epidemioloģiskā situācija turētu cūku un savvaļas cūku populācijā dažās zonās, kuras norādītas kā I un III līmeņa ierobežojumu zonas Polijā, ir uzlabojusies.

(10)

2022. gada oktobrī vairāki Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi tika konstatēti savvaļas cūku populācijā Vācijas Brandenburgas federālajā zemē, konkrēti, apgabalā, kurš patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādīts kā II līmeņa ierobežojumu zona un atrodas pavisam tuvu šīs federālās zemes apgabalam, kas patlaban minētajā pielikumā norādīts kā I līmeņa ierobežojumu zona. Šie jaunie Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi savvaļas cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā. Tāpēc, lai ņemtu vērā šos nesenos uzliesmojumus, I un II līmeņa ierobežojumu zonu pašreizējās robežas būtu jāgroza.

(11)

Pēc šiem nesenajiem Āfrikas cūku mēra uzliesmojumiem savvaļas cūku populācijā Vācijā, Brandenburgas federālajā zemē, un ņemot vērā pašreizējo Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju Savienībā, šajā dalībvalstī noteiktais zonējums ir atkārtoti novērtēts un atjaunināts saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 5., 6. un 7. pantu. Turklāt atkārtoti novērtēti un atjaunināti ir arī ieviestie riska pārvaldības pasākumi. Šīs pārmaiņas būtu jāatspoguļo Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā.

(12)

Turklāt ņemot vērā to, cik iedarbīgi ir Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumi, kurus turētu cūku populācijā konkrētās III līmeņa ierobežojumu zonās, kuras norādīta Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā, saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2020/687 un jo īpaši tās 22., 25. un 40. pantu un atbilstoši WOAH kodeksā izklāstītajiem Āfrikas cūku mēra riska mazināšanas pasākumiem piemēro Polija, konkrēti šīs valsts Ļubļinas, Piekarpatu, Lielpolijas and Lubušas vojevodistes apgabali, kuri patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādīti kā III līmeņa ierobežojumu zonas, tagad minētajā pielikumā būtu jānorāda kā II līmeņa ierobežojumu zonas, jo pēdējo divpadsmit mēnešu laikā šajās III līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku populācijā Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi nav konstatēti, bet šī slimība arvien nav izskausta savvaļas cūku populācijā. Ņemot vērā pašreizējo Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju, minētās III līmeņa ierobežojumu zonas tagad būtu jānorāda kā II līmeņa ierobežojumu zonas.

(13)

Turklāt, ņemot vērā to, cik iedarbīgi ir Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumi, kurus turētu cūku populācijā I līmeņa ierobežojumu zonās, kuras norādītas Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā, saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2020/687 un jo īpaši tās 64., 65. un 67. pantu un atbilstoši WOAH kodeksā izklāstītajiem Āfrikas cūku mēra riska mazināšanas pasākumiem piemēro Polija, konkrētas šīs valsts Piekarpatu, Lodzas un Silēzijas vojevodistē esošas zonas, kuras patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādītas kā I līmeņa ierobežojumu zonas, tagad no minētā pielikuma I līmeņa ierobežojumu zonu saraksta būtu jāsvītro, jo pēdējo divpadsmit mēnešu laikā minētajās I līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku un savvaļas cūku populācijā Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi nav konstatēti. Lai ņemtu vērā pašreizējo Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju, tagad I līmeņa ierobežojumu zonas no minētā pielikuma būtu jāsvītro.

(14)

Turklāt, pamatojoties uz informāciju un pamatojumiem, kas saņemti no Itālijas, jo īpaši ņemot vērā epidemioloģiskās izmeklēšanas pabeigšanu un Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumu iedarbīgumu, pašreizējo labvēlīgo Āfrikas cūku mēra situāciju savvaļas cūku populācijā Lacio reģionā un slimības kontroles pasākumus, ko ir pienācīgi īstenojusi Itālija, lai novērstu nevajadzīgus tirdzniecības traucējumus un ņemtu vērā pašreizējo Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju minētajā dalībvalstī, I un II līmeņa ierobežojumu zonas, kas noteiktas Rieti provincē, tagad no Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikuma būtu lietderīgi svītrot.

(15)

Lai ņemtu vērā jaunākās norises saistībā ar Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju Savienībā un proaktīvi novērstu ar minētās slimības izplatīšanos saistītos riskus, Vācijā un Polijā būtu jānosaka jaunas, pietiekami plašas ierobežojumu zonas, kuras Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā būtu attiecīgi jānorāda kā I un II līmeņa ierobežojumu zonas. Dažas I līmeņa ierobežojumu zonas daļas, kas noteiktas Polijā, no minētā pielikuma būtu jāsvītro. Situācija attiecībā uz Āfrikas cūku mēri Savienībā ir ļoti dinamiska, tāpēc, nosakot šādu jaunu ierobežojumu zonu robežas, ir ņemta vērā epidemioloģiskā situācija apkārtējos apgabalos.

(16)

Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas steidzamību saistībā ar Āfrikas cūku mēra izplatīšanos Savienībā, ir svarīgi, lai grozījumi, kas ar šo īstenošanas regulu izdarāmi Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā, stātos spēkā iespējami drīz.

(17)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,