20.10.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 272/4

KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2022/1978

(2022. gada 25. jūlijs)

par atbalsta shēmu SA.54817 (2020/C) (ex 2019/N), ko Beļģija plāno ieviest videospēļu ražošanas atbalstam

(izziņots ar dokumenta numuru C(2022)5130)

(Autentisks ir tikai teksts franču un nīderlandiešu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

uzaicinājusi ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus atbilstoši minētajiem pantiem (1) un ņemot vērā to apsvērumus,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

1)	Ar 2019. gada 1. jūlija vēstuli Beļģija informēja Komisiju par atbalsta shēmu videospēļu ražošanai. Papildu informācija Komisijai tika nosūtīta ar 2020. gada 3. janvāra un 2. februāra vēstulēm.

2)	Ar 2020. gada 30. aprīļa vēstuli Komisija informēja Beļģiju, ka attiecībā uz atbalstu tā ir nolēmusi sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “LESD”) 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

3)	Komisijas lēmums sākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt to apsvērumus par attiecīgo atbalstu.

4)	Savā 2020. gada 29. maija vēstulē Beļģija iesniedza savus apsvērumus par lēmumu sākt procedūru.

5)	Komisija 2020. gada 16. jūlijā saņēma vairākus apsvērumus par šo jautājumu no ieinteresētās personas. Tā nosūtīja minētos apsvērumus Beļģijai, dodot tai iespēju atbildēt. Komisija saņēma Beļģijas apsvērumus 2020. gada 30. novembra vēstulē.

6)	Savā 2020. gada 29. maija vēstulē Beļģija informēja Komisiju, ka tā vēlas grozīt atbalsta pamatā esošos tiesību aktus, un 2021. gada 30. novembra vēstulē tā informēja, ka Beļģijas parlamenta Pārstāvju palātā (3) ir iesniegts likumprojekts ar attiecīgajiem grozījumiem.

7)	Beļģija sniedza papildu informāciju 2021. gada 10. jūnijā un 8. decembrī, kā arī 2022. gada 10. februārī un 29. martā.

2. SĪKS ATBALSTA SHĒMAS APRAKSTS

2.1. Shēmas nosaukums, juridiskais pamats un ilgums

Shēma ir nodokļu atvieglojumu shēma videospēļu ražošanas veicināšanai. Tā ir paredzēta kā pagarinājums esošajiem nodokļu atvieglojumiem, kuru mērķis bija atbalstīt audiovizuālā satura ražošanu un kuru Komisija apstiprināja 2003. gadā (4). Šīs sākotnējās shēmas pagarinājumi tika apstiprināti 2004. (5), 2007. (6), 2009. (7), 2013. (8) un 2014. gadā (9). Nodokļu atvieglojumu shēma, kas apstiprināta 2014. gadā, tika pagarināta nemainīta 2020. gadā (10). Šīs shēmas pašreizējā versija paliks spēkā līdz 2026. gada 31. decembrim.

Juridiskais pamats ir Beļģijas Ienākuma nodokļa kodekss (Code des impôts sur les revenus/Wetboek van Inkomstenbelastingen) (11) un 2019. gada 29. marta Likums, ar ko nodokļu atvieglojumus attiecina uz videospēļu nozari un kas publicēts 2019. gada 16. aprīļa Beļģijas oficiālajā izdevumā (Moniteur belge/Belgisch Staatsblad) (12), un minētā likuma grozījumi, ko patlaban izskata Beļģijas parlamenta Pārstāvju palāta (13). Paredzams, ka grozījumi tiks pieņemti, kad Komisija tos apstiprinās.

10)	Atbalsta pasākums tiks pagarināts līdz 2027. gada 31. decembrim (14).

2.2. Budžets

11)	Aplēstais budžets ir 36 000 000 EUR (6 000 000 EUR gadā). Tā avots ir Beļģijas valsts federālais budžets.

2.3. Atbalsta pasākuma mērķis un atbilstīgie darbi

12)

Šīs atbalsta shēmas mērķis ir atbalstīt un veicināt uzņēmumu investīcijas videospēļu ražošanā, piešķirot nodokļu priekšrocības šādiem uzņēmumiem. Uzņēmumi, kam Beļģijā piemēro uzņēmumu ienākuma nodokli un kas atbilst vajadzīgajiem kritērijiem, var izmantot nodokļu atvieglojumus, ko paredz šī atbalsta shēma.

13)

Lai izmantotu nodokļu samazinājumus atbilstoši shēmai, uzņēmumiem jāinvestē darbos, ko ražo uzņēmumi, kuri ražo videospēles, ko attiecīgās kopienas kompetentie dienesti apstiprinājuši kā Eiropas videospēles; tas nozīmē, ka spēlēm jābūt galvenokārt ražotām ar tādu autoru un radošo darbinieku palīdzību, kuri mīt Beļģijā vai citā valstī, kas pieder pie EEZ, vai kurus uzrauga un kontrolē viens vai vairāki ražotāji un līdzražotāji, kas nodibināti vienā vai vairākās EEZ valstīs.

14)

Šī videospēļu akreditācija ir atkarīga no kultūras kritērijiem, ko Flāmu kopiena un Valonijas reģions noteikuši savām atbalsta shēmām un ko apstiprinājusi Komisija (2018. gadā attiecībā uz Flāmu kopienu (15), pagarināti un grozīti 2022. gadā (16), un 2020. gadā attiecībā uz Valonijas reģionu (17)). Saskaņā ar kritērijiem spēlei jābūt ar kultūras un mākslinieciskām iezīmēm, ražošanas darbībām un attiecīgajām pusēm jābūt saiknei ar Flandriju vai Valonijas reģionu, un attiecīgajai spēlei jābūt inovatīvai un radošai. Lai to nodrošinātu, Beļģija ir apņēmusies nodrošināt, ka Beļģijas federālā valsts noslēgs sadarbības līgumu ar Flāmu kopienu, franču valodā runājošo kopienu un vācu valodā runājošo kopienu par šo kopienu un federālās valsts attiecīgajām kompetencēm saistībā ar nodokļu atvieglojumu shēmu. Beļģija atzīmē, ka nodokļu atvieglojumu shēmas darbības laikā videospēļu apstiprināšanai kopienās šajā kontekstā būs piemērojami tādi paši kritēriji kā tie, kurus Flāmu kopiena un Valonijas reģions piemēro savām videospēļu atbalsta shēmām.

2.4. Atbalsta veids, sistēmas organizācija, atbalsta intensitāte un kumulācija

15)

Saskaņā ar pašreizējo nodokļu atvieglojumu sistēmu uzņēmums (“investors”), balstoties uz pamatlīgumu, var veikt finansiālu ieguldījumu konkrēta audiovizuālā darba ražotājam. Investors par šīm investīcijām saņem kompensāciju – “nodokļu atvieglojumu sertifikātu”, kas ļauj investoram izmantot nodokļu atvieglojumus, samazinot tā ar nodokli apliekamos ienākumus. Uzņēmumu peļņas aplikšanas ar nodokli pamatprincips nosaka, ka uzņēmumiem jāmaksā nodoklis par to kopējo peļņu (Beļģijas Ienākuma nodokļa kodeksa 185. pants). Nodokļa bāzi nosaka, atskaitot atskaitāmos izdevumus no peļņas (Ienākuma nodokļa kodeksa 6. pants). Uzņēmumi parasti var atskaitīt profesionālos izdevumus, kas tiem radušies ar nodokli apliekamajā periodā (Ienākuma nodokļa kodeksa 49. pants). Attiecībā uz investīciju vērtību – var atskaitīt summu, kuras lielums atkarīgs no ieguldījuma vērtības (Ienākuma nodokļa kodeksa 61. panta otrā daļa). Saskaņā ar nodokļu atvieglojumu shēmu uzņēmums, kam jāmaksā nodoklis, var tūlītēji atskaitīt 421 % no investētajām summām, tātad summu, kas pārsniedz tā finansiālo ieguldījumu. Atkarībā no paziņotā projekta veida minētais attiecas arī uz ieguldījumiem videospēles ražošanā.

16)

Saskaņā ar Beļģijas paziņoto shēmu nodokļu atvieglojumu sertifikāta nodokļa vērtība tika noteikta 70 % apmērā no ražošanas un pamatdarbības izmaksām, kas radušās EEZ, vai – ja ražošanas un pamatdarbības izmaksas, kas radušās Beļģijā, veido mazāk nekā 63 % no kopējā budžeta, – no ražošanas un pamatdarbības izmaksām, kas radušās Beļģijā. Atbalsta summa iespējamai investēšanai ražošanā ir noteikta 48 % apmērā no nodokļu atvieglojumu sertifikāta nodokļa vērtības. Tas nozīmē, ka maksimālajā scenārijā, kur vismaz 63 % no kopējā budžeta tiek iztērēti Beļģijā, atbalsta intensitāte varētu sasniegt 48 % no 70 %, veidojot 33,6 % no ražošanas budžeta, bet tā būtu zemāka gadījumos, kad ražošanas izdevumi, kas radušies Beļģijā, bijuši mazāki par 63 % no kopējā budžeta. Ja šāds atbalsts tiktu sniegts papildus citiem ražošanas atbalsta veidiem, atbalsta intensitāte būtu ierobežota līdz 50 %.

17)

Attiecīgi shēmas sākotnējā versijā nodokļu atvieglojumu sertifikāta nodokļa vērtība tika noteikta, pamatojoties uz teritoriālajiem izdevumiem. Investīciju apjoms (un attiecīgi arī atbalsta summa) ir atkarīgs no teritoriālo izdevumu procentuālās daļas, un tas nozīmē, ka tas atšķiras atkarībā no plānotā izdevumu apjoma Beļģijā.

2.5. Labumguvēju akreditācija

18)	Saskaņā ar nodokļu atvieglojuma shēmu ražošanas uzņēmumiem, kas gūst labumu no shēmas, jābūt akreditētiem, lai varētu piedalīties. Kā norādījusi Beļģija, pamatojums tam ir tāds, ka akreditāciju var atsaukt jebkuriem uzņēmumiem vai privātpersonām, kas neievēro likumu (18).

19)

Beļģija ir paskaidrojusi, ka akreditācija tiks piešķirta ļoti drīz pēc attiecīgo ražošanas uzņēmumu pieteikuma iesniegšanas. Šāds pieteikums ietver tikai informāciju, kas identificē attiecīgo uzņēmumu, dokumentu, kas apliecina, ka pieteikuma iesniedzējam nav maksājumu parādu Valsts Sociālā nodrošinājuma birojam, un apņemšanos ievērot tiesību aktus par nodokļu atvieglojuma shēmu. Konkrētāk, tas nozīmē, ka ražošanas uzņēmums apņemas iesniegt savu nodokļu atvieglojumu sertifikāta piedāvājumu saskaņā ar noteikumiem 2018. gada 11. jūlija Likumā par investīciju instrumentsabiedrību publiskiem piedāvājumiem un investīciju instrumentsabiedrību pielaišanu sarunām par regulētiem tirgiem (19), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1129 (20) noteikumiem.

20)	Beļģija ir paskaidrojusi, ka akreditācijas procesā netiks ieviesti nekādi nosacījumi saistībā ar attiecīgo uzņēmumu nodibinājumu Beļģijā, kad attiecīgie uzņēmumi piesakās akreditācijai.

2.6. Atbalsta nepieciešamības pamatojums

21)	Beļģija savā paziņojumā paskaidroja, ka 2018. gadā videospēļu nozare Beļģijā veidoja 100 000 000 EUR jeb 0,08 % no pasaules tirgus (aptuveni 124 000 000 000 EUR 2018. gadā).

22)

Kopš tā laika Beļģija ir atjauninājusi šos skaitļus. Videospēļu nozare visā pasaulē 2020. gadā radīja ieņēmumus 159 800 000 000 USD apmērā (21). 82 000 000 EUR, ko Beļģija norādīja kā Beļģijas tirgus kopējos ieņēmumus minētajā gadā, veidoja tikai 0,05 % no ieņēmumiem visā pasaulē. Eiropas tirgus veido 19 % no pasaules tirgus, kas atbilst 29 600 000 000 USD jeb vairāk nekā 27 600 000 000 EUR. Tas nozīmē, ka 2020. gadā Beļģijas videospēļu tirgus veidoja 0,3 % no attiecīgā Eiropas tirgus. Saskaņā ar 2019. gada datiem Beļģijas nozare nodarbināja 1 000 cilvēku, kamēr visā Eiropā tie bija kopumā 87 628 cilvēki. Beļģijā bija 63 videospēļu izstrādes studijas, savukārt Eiropā – 4 913 studijas (22). Šie skaitļi tādējādi liecina, ka Beļģijas videospēļu nozare aizņem nelielu vietu kopējā Eiropas tirgū. Beļģijā daudzi no uzņēmumiem, kas darbojas videospēļu nozarē, ir mazie uzņēmumi. Daudzi no tiem ir samērā jauni, proti, tie ir pastāvējuši mazāk nekā sešus gadus. Ņemot vērā uzņēmumu lielumu šajā nozarē un to pastāvēšanas īso laiku, tiem ir grūtības attīstīties. Tas kavē lielāka kultūras videospēļu skaita, kas nodrošinātu lielāku daudzveidību, ražošanu.

23)

Beļģija vēlas sniegt šādus apsvērumus: neraugoties uz izaugsmi, ko piedzīvojusi šī nozare, tai trūkst finansiāla stimula, kas vajadzīgs, lai gūtu panākumus tirgū. Ar datoru, konsoli, planšetdatoru vai viedtālruni spēlējamas spēles izstrāde ir līdzīga filmas ražošanai tādā ziņā, ka tā aizņem vairākus mēnešus vai pat gadus. Šim procesam ir vajadzīgi īpaši prasmīgi darbinieki. Tāpat kā filmu nozarē, tirgojams rezultāts nav pieejams līdz pat procesa beigām. Ņemot vērā šīs iezīmes, videospēļu nozare ir samērā riskanta. Turklāt tāpat kā filmu nozarē nav iespējams būt drošam, ka konkrēta spēle izrādīsies saistoša pietiekami lielam skaitam cilvēku, lai radītu ienākumu no ieguldījumiem. Turklāt projekti, kas ietver videospēles ar ievērojamu izglītojošu, kultūras vai māksliniecisku komponentu, tiek uzskatīti par riskantākiem. Iemesls tam ir fakts, ka šādos projektos rodas tādas pašas ražošanas izmaksā kā videospēlēm, kas ir populāras visā pasaulē, bet tiem ir pieejams ierobežotāks tirgus.

24)

Finansiālie ierobežojumi kavē uzsākt lielus projektus ar ievērojamu radošo potenciālu, kuriem attiecīgi ir vajadzīgs lielāks budžets. Tāpēc videospēļu ražošana ir galvenokārt vērsta uz spēlēm, ko var spēlēt ar personālajiem datoriem, un spēlēm, ko var ražot ar mazāku budžetu. Finansiālās grūtības liek šķēršļus kultūras zinātības saglabāšanai un attīstīšanai vietējā līmenī. Fakts ir tāds, ka ražotāju interesēs ir darboties kā ārvalstu uzņēmumu apakšuzņēmumiem, nevis izstrādāt pašiem savas videospēles.

25)	Attiecīgi Beļģijas videospēļu uzņēmumiem bieži ir lielas grūtības saņemt finansējumu jauniem projektiem. Tie arī saskaras ar spēcīgu starptautisko konkurenci.

26)	Nodokļu atvieglojumi palīdzēs palielināt privāto investīciju apjomu videospēļu ražošanas nozarē tāpat kā nodokļu atvieglojumi filmu un audiovizuālā satura ražošanai.

2.7. Procedūras sākšanas pamatojuma apraksts

27)

Shēma, kas sākotnēji tika paziņota Komisijai, viesa bažas par tās vispārējo likumību. Nodokļu atvieglojumu sertifikāta nodokļa vērtība tiek noteikta, pamatojoties uz teritoriālajiem izdevumiem. Varētu būt pretruna starp šiem teritorialitātes nosacījumiem un vispārējās likumības principiem, jo īpaši LED principiem, kas garantē preču brīvu apriti un pakalpojumu sniegšanas brīvību (LESD 34. un 56. pants).

28)

Komisija pauda šaubas par to, vai tas ir likumīgi un saderīgi ar iekšējo tirgu, ka attiecībā uz atbalstu videospēlēm tiek noteikts investīciju apjoms un tādējādi arī atbalsta apmērs kā procentuālā daļa no teritoriālajiem izdevumiem Beļģijā, un vai ir tas ir nepieciešams vai samērīgi, ka teritoriālie nosacījumi ir saistīti ar šādu atbalstu.

3. IEINTERESĒTO PERSONU APSVĒRUMI

29)

Vēstulē, kas datēta ar 2020. gada 16. jūliju, Flandrijas neatkarīgo filmu un televīzijas producentu organizācija (Vlaamse Onafhankelijke Film & Televisie Producenten, turpmāk “VOFTP”) sniedza vairākus apsvērumus par paziņoto atbalsta shēmu. VOFTP uzskata, ka to skar šī shēma, bažījoties, ka, nodokļu atvieglojuma sistēmu attiecinot uz videospēlēm, samazināsies investīciju plūsma tās locekļu audiovizuālā satura ražošanai. Kā norādīja VOFTP, sākotnējo nodokļu atvieglojumu paplašināšana neatbilst nosacījumiem par saderību ar iekšējo tirgu, un tāpēc Komisijai tā nebūtu jāapstiprina.

30)

Savos argumentos VOFTP uzsver, ka svarīgi ir veikt rūpīgu izvērtēšanu, lai pārliecinātos, vai videospēlēm, kam tiks piešķirts atbalsts atbilstoši šai shēmai, patiešām ir saikne ar Beļģiju un vai tās palīdz sasniegt mērķi veicināt kultūru LESD 107. panta 3. punkta d) apakšpunkta nozīmē un kultūras daudzveidību. VOFTP bažījas, ka shēma negarantē, ka atbalsts tiks piešķirts tikai videospēlēm ar kultūras mērķi.

31)

Kā norādījusi VOFTP, kritērijiem, ko saskaņā ar atbalsta shēmu piemēro videospēlēm, lai novērtētu šādu spēļu kultūras aspektu, būtu jāgarantē, ka ikvienai spēlei, par kuru saņem atbalstu, ir kultūras vērtība. Šādi kritēriji būtu jānosaka atbildīgajai kopienai vai reģionam, kam ir pašiem savas atbalsta shēmas videospēļu nozarei. Katrā gadījumā kritērijus videospēles kultūras aspekta novērtēšanai nosaka organizācija, kas ir konkrēti saistīta ar Flāmu kopienu (Flandrijas Audiovizuālais fonds) vai Valonijas reģionu. VOFTP apšauba, vai šo kritēriju piemērošana ir garantēta. Ir vajadzīgs sadarbības līgums starp Beļģijas valsti un attiecīgajām kopienām, bet šāda līguma nav.

4. BEĻĢIJAS APSVĒRUMI

32)	Savā 2020. gada 29. maija vēstulē Beļģija atzīmēja, ka lēmumā sākt procedūru ir apstiprināts, ka nosacījumi attiecīgā atbalsta klasificēšanai par atbalstu kultūras veicināšanai un tādējādi tā atzīšanai par saderīgu ar iekšējo tirgu atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta d) apakšpunktam ir izpildīti.

33)

Attiecībā uz nosacījumiem par teritoriālajiem izdevumiem un šādu izdevumu vispārējo likumību (tostarp to nepieciešamību un samērīgumu) un jo īpaši LESD principiem, kas garantē preču brīvu apriti un pakalpojumu sniegšanas brīvību (LESD 34. un 56. pants), Beļģija ir sākusi izvērtēt iespēju atbilstīgos izdevumus attiecināt uz visu EEZ teritoriju. Beļģijas parlamenta Pārstāvju palātas Finanšu un budžeta komiteja 2021. gada 16. jūlijā ierosināja grozīt piemērojamos tiesību aktus, aizstājot frāzi “izdevumi par ražošanas un pamatdarbības izmaksām Beļģijā” ar frāzi “izdevumi par ražošanas un pamatdarbības izdevumiem Eiropas Ekonomikas zonā”. Grozījumu projektā nodokļu atvieglojumu sertifikāta vērtība nodokļu nolūkos ir noteikta 70 % apmērā no izdevumiem ražošanas un pamatdarbības izmaksām, kas rodas EEZ, vai – ja izdevumi par ražošanas un pamatdarbības izmaksām, kas veido profesionālos ienākumus, kuriem piemēro nodokli EEZ, ir mazāki par 63 % no kopējām izmaksām, – no izdevumiem ražošanas un pamatdarbības izmaksām, kas veido profesionālos ienākumus, kuriem piemēro nodokli EEZ. Pārstāvju palāta ir gatava pieņemt grozījumus, tiklīdz Komisija būs pieņēmusi apstiprinošu lēmumu.

34)

Attiecībā uz VOFTP apsvērumiem par atbalstam potenciāli atbilstīgo videospēļu kultūras aspektu un attiecīgo kopienu kultūras kritēriju piemērošanu videospēlēm, uz kurām attiecas nodokļu atvieglojumi, Beļģija ir norādījusi, ka sadarbības līgums starp federālo valsti un kopienām par esošajiem nodokļu atvieglojumiem audiovizuālā satura ražošanai būtu jāpielāgo, lai tajā iekļautu kopienu vai reģionu kultūras kritēriju piemērošanu videospēlēm. Tas notiks pirms paziņotās shēmas ieviešanas, tiklīdz Pārstāvju palāta pieņems ierosinātos tiesību aktu grozījumus un tiklīdz Komisija pieņems lēmumu par nodokļu atvieglojumiem videospēļu ražošanai. Beļģija apstiprina, ka šis sadarbības līgums nemainīs šo kritēriju saturu.

5. SHĒMAS NOVĒRTĒJUMS

5.1. Valsts atbalsta esība

35)

LESD 107. panta 1. punktā ir noteikts: “Ja vien Līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.”

5.1.1. Valsts līdzekļi un attiecināmība

36)

Investori var atskaitīt no savas ar nodokli apliekamās peļņas līdzekļus, kas izlietoti saistībā ar izvērtējamo shēmu. Ar šo atskaitījumu, ko paredz tiesību akti, tiek samazināta valsts iekasētā nodokļu summa. Tiesību akti arī nosaka, ka šie līdzekļi ir jāpiešķir uzņēmumiem, ko valsts apstiprinājusi šai darbībai, un ka tiem jāveicina tādu konkrētu darbu ražošana, kurus attiecīgās kopienas kompetentie dienesti skaidri akreditējuši kā Eiropas videospēles. Tādējādi attiecīgajām investīcijām tiek izmantoti valsts līdzekļi, un tās ir attiecināmas uz valsti.

5.1.2. Priekšrocība

37)	Shēmas mērķis ir mazināt ražošanas izmaksas, kas rodas videospēļu ražotājiem. Šādi izdevumi ir daļa no izmaksām, kas parasti rodas visiem videospēļu ražotājiem. Citiem vārdiem sakot, tās ir izmaksas, kas parasti tiek attiecinātas uz labumguvēja budžetu.

38)	Ražotājam piešķirtais atbalsts tiek piešķirts no investora ieguldījuma, kas pats par sevi izriet no šīs darbības apliekamības ar nodokli. Tādējādi Komisija atzīmē, ka priekšrocība, kas izriet no nodokļa atskaitāmības, faktiski tiek nodota ražotājam ar pamatlīguma starpniecību.

39)	Attiecīgi shēma piešķir ražotājam priekšrocību, kas ražotājam nebūtu pieejama parastos tirgus apstākļos. Tāpēc pasākums rada priekšrocību videospēļu ražotājiem.

5.1.3. Selektivitāte

40)

Shēma ir selektīva, jo atbalstu var saņemt tikai tie labumguvēji, kuru projekti ir izturējuši atlases kritēriju. Turklāt atbalsta shēma attiecas tikai uz videospēļu nozari. Bez tam nodokļa atskaitījums 421 % apmērā no investīciju vērtības nozīmē, ka attiecīgajām investīcijām (un attiecīgi labumguvējiem) tiek piemērots labvēlīgāks režīms nekā citām investīcijām attiecībā uz nodokļu sistēmas mērķi, jo citas investīcijas nevar atskaitīt pēc likmes, kas pārsniedz to nominālvērtību. Tās tā ir, kaut arī to situācija gan de jure, gan de facto ir salīdzināma attiecībā uz nodokļu sistēmas mērķi, proti, aplikt ar nodokli uzņēmumu ieņēmumus pēc investīciju atskaitīšanas. Šādu režīmu nevar pamatot ar sistēmas būtību un loģiku. Saskaņā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu standarta atskaitījums nevar pārsniegt investīciju nominālvērtību.

5.1.4. Konkurences kropļošana un ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm

41)	Tā kā videospēles ir daļa no starptautiskās tirdzniecības un šis tirgus ir atvērts konkurencei, labumguvējiem piešķirtā finansiālā priekšrocība var ietekmēt konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm.

5.2. Atbalsta likumība

42)	Paziņojot par shēmu pirms tās stāšanās spēkā, Beļģija ir izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu.

5.3. Novērtējuma juridiskais pamats

43)	Tas, ciktāl shēma ir saderīga ar iekšējo tirgu, tiks analizēts, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta d) apakšpunktu, ņemot vērā mērķi veicināt kultūru, piešķirot atbalstu kultūras projektiem.

44)

Konkrētāk, shēmas saderība ar iekšējo tirgu tiks analizēta, ņemot vērā 24. punktu Komisijas paziņojumā par valsts atbalstu filmām un citiem audiovizuālajiem darbiem (23) (turpmāk “Kino paziņojums”). Kino paziņojuma 24. punktā, kas konkrēti attiecas uz valsts atbalstu videospēļu ražošanai, ir noteikts, ka tad, ja tiks pierādīts, ka atbalsta shēma, kas vērsta uz kultūru veicinošām un izglītojošām spēlēm, ir nepieciešama, Komisija mutatis mutandis piemēros atbalsta intensitātes kritērijus, kas noteikti Kino paziņojumā.

5.4. Atbalsta saderība ar iekšējo tirgu

45)	Savā lēmumā sākt procedūru Komisija atzīmēja, ka šķiet, ka shēma atbilst lielākajai daļai kritēriju, lai to klasificētu par atbalstu kultūras veicināšanai un attiecīgi par atbalstu, kas ir saderīgs ar iekšējo tirgu atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta d) apakšpunktam.

5.4.1. Vispārējā likumība

46)

Lai atbalsta shēmas būtu saderīgas, tām visupirms jāatbilst “vispārējās likumības” kritērijam. Jēdziena “vispārējā likumība” pamatā ir pieņēmums, ka atbilstības nosacījumi un kritēriji atbalsta piešķiršanai nesatur nekādu klauzulu, kas nedalāmi saistīta ar atbalsta piešķiršanu un ir pretrunā konkrētajiem LESD noteikumiem citās jomās, kuras nav valsts atbalsts (24).

47)	Shēma neuzliek nekādus nosacījumus saistībā ar Beļģijas valstspiederību vai jebkādu citu prasību, ka uzņēmumam, kas saņem atbalstu, darījumdarbība jāveic galvenokārt Beļģijas teritorijā. Labumguvēji var veikt darījumdarbību citā Eiropas Savienības valstī vai Eiropas Ekonomikas zonā.

48)

Ražošanas uzņēmumu un starpnieku akreditācijas procedūrai nav ietekmes uz shēmas vispārējo likumību. Saskaņā ar esošo nodokļu atvieglojumu shēmu ražošanas uzņēmumiem, kas gūst labumu no shēmas, atbalsta izmaksas laikā ir jābūt nodibinātai pārstāvniecībai Beļģijā. Akreditācijas process neietver nekādus nosacījumus par attiecīgo uzņēmumu nodibinājumu vai rezidenci Beļģijā, kad tie piesakās akreditācijai.

49)

Attiecībā uz atbalsta intensitāti Beļģija ar likumprojektu ir ieviesusi grozījumu sākotnēji paziņotās atbalsta shēmas attiecīgajos teritoriālajos noteikumos. Saskaņā ar minēto likumprojektu atbalsta apmēru nosaka saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonā radušos ražošanas un pamatdarbības izdevumu summu. Attiecīgi shēma vairs nevar radīt šķērsli preču aprites brīvībai vai pakalpojumu sniegšanas brīvībai iekšējā tirgū (LESD 34. un56. pants).

5.4.2. Kultūras veicināšana atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta d) apakšpunktam

50)	Saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta d) apakšpunktu atbalstu kultūras veicināšanai un mantojuma saglabāšanai var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja šāds atbalsts neietekmē tirdzniecības un konkurences nosacījumus ES tādā mērā, ka tas ir pretrunā kopējām interesēm.

51)	Komisija nav izstrādājusi pamatnostādnes par to, kā šo noteikumu piemērot atbalstam videospēlēm. Kino paziņojuma 24. punktā ir apstiprināts, ka atbalstu, kas paredzēts videospēlēm, analizē katrā gadījumā atsevišķi.

52)	Videospēlēm paredzētā atbalsta novērtējumā atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta d) apakšpunktam tiek ievērota Komisijas prakse, kas aizsākta ar lēmumu par Francijas nodokļu kredītu videospēļu atbalstam, kurā Komisija atzina, ka atsevišķas videospēles var klasificēt kā kultūras produktus (25).

53)

Flāmu kopiena un Valonijas reģions savām videospēļu atbalsta shēmām ir izstrādājuši vairākus kultūras kritērijus spēlēm, par kurām var saņemt atbalstu, – tie ir piemērojami arī nodokļu atvieglojumu shēmai (26). Tie ir noteikuši skalu projektu atlasei, lai nodrošinātu, ka spēles, kas saņem atbalstu, patiešām atbilst nosacījumiem, lai tās atzītu par kultūras darbu. Komisija ir izanalizējusi šos kritērijus (27) un apstiprinājusi šīs shēmas.

54)	Pretēji ieinteresētās personas VOFPT apgalvojumam Beļģija ir apņēmusies pirms videospēlēm paredzētās nodokļu atvieglojumu shēmas ieviešanas pati izveidot sadarbības līgumu starp federālo valsti un kopienām (sk. 14. un 34. apsvērumu). Šāda veida sadarbība jau notiek audiovizuālo darbu atbalstam.

55)	Visbeidzot, atbalsta shēma atbalsta kultūras projektus, un tā atbilst mērķim veicināt kultūru saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta d) apakšpunktu.

5.4.3. Atbalsta pasākuma piemērotība

56)

Shēmas mērķis ir atbalstīt kultūras projektus, kam ir grūtības iegūt finansējumu tirgū, ņemot vērā projekta būtību (kultūras darbi) un saistītos riskus (lai gan noteikti radīsies ražošanas izmaksas, nav garantijas par mērķauditoriju). Tādējādi shēma palīdz finansēt daļu no to videospēļu ražošanas izmaksām, kuras atlasītas, lai tās sniegtu ieguldījumu kultūras veicināšanā. Atbalsta pamatā ir princips par atbalstu spēļu ražošanai, ko sniedz privātie investori. Beļģija ir paskaidrojusi, ka tieša atbalsta sistēma būtu saistīta ar lielākām administratīvajām un finansiālajām izmaksām nekā nodokļu atvieglojumu pasākums. Turklāt tiešas dotācijas izmaksa procesā notiku agrāk nekā jebkādi nodokļu atbrīvojumi (gan pagaidu, gan galīgi). Bez tam, tā kā par kultūras jautājumiem atbild Beļģijas kopienas, audiovizuālā politika Beļģijas federālajā līmenī aprobežojas ar nodokļu atvieglojumu sistēmas noteikšanu kā daļu no Beļģijas sociāli ekonomiskās politikas. Iesaistot privātos investorus, Beļģija vēlas veicināt divpusējus kontaktus un kultūras sektora piekļuvi dažādajiem potenciālajiem finansējuma avotiem.

57)	Tādējādi shēma ir atbilstošs līdzeklis iecerētā mērķa sasniegšanai.

5.4.4. Atbalsta nepieciešamība

58)	Videospēles, par kurām saņem atbalstu, ir kultūras darbi, kas veicina vietējo un Eiropas kultūru. To starptautiskās tirgojamības potenciālam ir arī sviras efekts uz kultūras veicināšanu plašā mērogā.

59)

Tomēr projektiem, kas saistīti ar videospēlēm, ir grūtības iegūt finansējumu atbilstīgi tirgus nosacījumiem (sk. 22.–24. apsvērumu iepriekš). Finansiālie riski, kas raksturīgi projektiem, kuri saistīti ar videospēlēm un kuros noteikti rodas ražošanas izmaksas, kamēr peļņa ir nenoteikta, rada šķēršļus privātajām investīcijām. Tas nozīmē, ka ir vajadzīga valsts iejaukšanās, lai lielāka un daudzveidīgāka projektu daļa sasniegtu veiksmīgus rezultātus.

5.4.5. Atbalsta samērīgums

60)	Kino paziņojuma 24. punktā ir noteikts, ka, ja var pierādīt, ka atbalsta shēma spēlēm ar kultūras un izglītojošu mērķi ir nepieciešama, Komisija pēc analoģijas piemēros tādus pašus atbalsta intensitātes kritērijus kā tie, kas noteikti atbalsta shēmām par labu audiovizuālajiem darbiem.

61)

Shēma atbalsta videospēļu radīšanu ierobežotā procentuālajā apjomā. Maksimālā atbalsta intensitāte ir 33,6 %, un, ja ir vairāk nekā viens atbalsta avots, tā ir ierobežota līdz 50 % no videospēles ražošanas izmaksām atbilstoši Kino paziņojumā noteiktajai 50 % robežvērtībai. Maksimālo intensitātes likmju mērķis ir saglabāt privāto iniciatīvu, uzliekot atbalsta saņēmējiem pienākumu iegūt līdzekļus no citiem avotiem papildus valsts finansējumam.

62)	Nobeigumā jāsecina, ka shēma ir samērīga ar izvirzīto mērķi.

5.4.6. Ierobežota konkurences kropļošana un ietekme uz tirdzniecību

63)

Visā pasaulē 2020. gadā videospēļu nozare radīja ieņēmumus 159 800 000 000 USD apmērā. Eiropas tirgus veido 19 % no šā tirgus, kas atbilst 29 600 000 000 USD (vairāk nekā 27 600 000 000 EUR). Ieņēmumi Beļģijas videospēļu tirgū 2020. gadā bija 82 000 000 EUR, kas atbilst 0,3 % no kopējā Eiropas tirgus un 0,05 % no pasaules tirgus (28).

64)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, ir skaidrs, pirmkārt, ka budžets Beļģijas videospēļu nozares atbalsta shēmai ir samērā ierobežots (sk. 11. apsvērumu) salīdzinājumā ar nozares kopējo apgrozījumu Beļģijā. Otrkārt, jebkādus kropļojumus, ko izraisīs šis atbalsts, var uzskatīt par nebūtiskiem, jo Beļģijas videospēles aizņem ierobežotu daļu gan no Eiropas, gan pasaules tirgus.

65)

Komisija secina, ka šis atbalsts nepamatoti nepalielinās atbalsta saņēmēju uzņēmumu tirgus varu, bet tas paplašinās tādu spēļu klāstu tirgū, kurām ir kultūras iezīmes. Šā atbalsta vispārējais novērtējums attiecībā pret iekšējo tirgu ir pozitīvs, jo jebkādi konkurences kropļojumi un ietekme uz tirdzniecību, kādi var rasties, būs ierobežoti.

6. SECINĀJUMS

66)

Tāpēc Komisija secina, ka šis atbalsts nepamatoti nepalielinās atbalsta saņēmēju uzņēmumu tirgus varu, bet gluži pretēji – tas uzlabos tādu spēļu klāsta daudzveidību tirgū, kurām ir kultūras iezīmes. Tādējādi būtu jāsecina, ka jebkādi no atbalsta shēmas izrietoši konkurences kropļojumi un ietekme uz tirdzniecību būs ierobežoti un ka vispārējais novērtējums par atbalstu, kas paredzēts kultūras veicināšanai, ir pozitīvs. Nodokļu atvieglojumi videospēļu radīšanai ir saderīgi ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta d) apakšpunktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atbalsts, ko Beļģija plāno ieviest par labu videospēļu ražošanai, piemērojot nodokļu atvieglojumu shēmu videospēļu ražošanai, ir saderīgs ar iekšējo tirgu atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta d) apakšpunktam.

Attiecīgi atbalsta ieviešana tiek atļauta.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei.

Briselē, 2022. gada 25. jūlijā

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Margrethe VESTAGER

(1) Lēmums C(2020) 2648 final, 2020. gada 30. aprīlis (OV C 206, 19.6.2020., 11. lpp.).

(2) OV C 206, 19.6.2020., 11. lpp.

(3) https://www.lachambre.be/FLWB/PDF/55/1590/55K1590001.pdf

(4) N 410/02 (ex-CP 77/2002), Beļģija – Valsts atbalsts Beļģijas filmu un audiovizuālā satura ražošanai – kino nodokļu atvieglojumu shēma, https://ec.europa.eu/competition/state_aid/cases/137343/137343_455458_39_2.pdf.

(5) N 224/04, Beļģija – Valsts atbalsts Beļģijas kino un audiovizuālā satura ražošanai – izmaiņas federālajā shēmā, kas zināma kā kino nodokļu atvieglojumu shēma, https://ec.europa.eu/competition/state_aid/cases/140619/140619_503601_23_2.pdf.

(6) N 121/2007, Beļģija – Nodokļu pasākumi audiovizuālā satura ražošanas veicināšanai – nodokļu atvieglojumi – atbalsta pasākuma Nr. N 224/2004 pagarināšana, https://ec.europa.eu/competition/state_aid/cases/219141/219141_703682_36_2.pdf.

(7) N 516/2009, Beļģija – Nodokļu atvieglojumi audiovizuālā satura ražošanas veicināšanai – atbalsta pasākuma Nr. N 121/2007 pagarināšana, https://ec.europa.eu/competition/state_aid/cases/233078/233078_1210789_29_2.pdf.

(8) SA.35643 (2012/N), Beļģija – Nodokļu atvieglojumu audiovizuālā satura ražošanai pagarināšana, https://ec.europa.eu/competition/state_aid/cases/246468/246468_1451339_61_2.pdf, un SA.36655 (2013/N), Beļģija – Izmaiņas nodokļu atvieglojumu shēmā audiovizuālā satura ražošanai, https://ec.europa.eu/competition/state_aid/cases/248603/248603_1525887_174_2.pdf.

(9) SA.38370 (2014/N), Beļģija – Izmaiņas nodokļu atvieglojumu shēmā audiovizuālā satura ražošanai, https://ec.europa.eu/competition/state_aid/cases/253328/253328_1646431_87_2.pdf.

(10) SA.59274 (2020/N), Beļģija – Nodokļu atvieglojumu shēmas audiovizuālā satura ražošanai pagarināšana SA.38370 (2014/N), https://ec.europa.eu/competition/state_aid/cases1/20215/289138_2239389_113_2.pdf.

(11) https://eservices.minfin.fgov.be/myminfin-web/pages/public/fisconet/document/6c0aa338-3dad-4e4b-960f-8e01564d20d0.

(12) http://www.ejustice.just.fgov.be/eli/loi/2019/03/29/2019040875/moniteur.

(13) Sk. 3. zemsvītras piezīmi.

(14) Savā 2019. gada 1. jūlija paziņojumā Beļģija ierosināja pasākumu pagarināt līdz 2025. gada 31. decembrim. Ņemot vērā to, cik ilgs laiks ir pagājis kopš minētā paziņojuma, Beļģija nolēma, ka tā vēlas pagarināt pasākumu līdz 2027. gada 31. decembrim.

(15) SA.49947, Beļģija – Atbalsts videospēlēm (VAF Gamefonds), https://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_SA_49947.

(16) SA.101526, Beļģija – VAF Gamefonds, 23. apsvērums, https://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_SA_101526.

(17) SA.55046, Beļģija – Soutien aux jeux vidéo culturels, artistiques et éducatifs (Wallimage), 14. apsvērums https://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_SA_55046; Valonijas reģionā ietilpst vācu valodā runājošais reģions.

(18) Ienākuma nodokļa kodeksa 194.ter panta 1. punkta 2. apakšpunkts paredz, ka akreditācijas nosacījumus nosaka ar karaļa dekrētu.

(19) http://www.ejustice.just.fgov.be/mopdf/2018/07/20_2.pdf#Page18, 58312. lpp.

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1129 (2017. gada 14. jūnijs) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Direktīvu 2003/71/EK (OV L 168, 30.6.2017., 12. lpp.).

(21) Newzoo – 2020. gada ziņojums par pasaules spēļu tirgu (Global Games Market Report 2020), lejupielādējams no vietnes newzoo.com.

(22) 2019. gada ziņojums, ko Eiropas Spēļu izstrādātāju federācija sagatavoja sadarbībā ar Eiropas Interaktīvās programmatūras federāciju. Dati apkopoti par lielāko daļu Eiropas Savienības valstu un vairākām trešām valstīm.

https://www.egdf.eu/wp-content/uploads/2021/08/EGDF_report2021.pdf.

(23) OV C 332, 15.11.2013., 1. lpp.

(24) Tiesas 1993. gada 15. jūnija spriedums, Matra, C-225/91, ECLI:EU:C:1993:239, 41. punkts.

(25) Komisija vajadzību pēc atbalsta videospēlēm atzina šādos lēmumos:

C47/2006 (ex N 648/2005), Francija – Nodokļu kredīts videospēļu ražošanai, https://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_SA_20324;

SA 33943 (2011/N), Francija – Atbalsta shēmas C 47/2006 pagarināšana – Nodokļu kredīts videospēļu ražošanai, https://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_SA_33943;

SA.36139 (2013/C), Apvienotā Karaliste – Nodokļu atvieglojums videospēlēm, https://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_SA_36139;

SA.39299 (2014/N), Francija – Nodokļu kredīts videospēļu ražošanai – grozījumi, https://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_SA_39299;

SA.47892 (2017/N), Francija – Nodokļu kredīts videospēļu ražošanai – grozījumi un pagarināšana, https://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_SA_47892;

SA.45735 (2017/N), Dānija – Kultūras un izglītojošu digitālo spēļu izstrādes, ražošanas un veicināšanas shēma,

https://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_SA_45735;

SA.46572 (2017/N), Vācija – Bavārijas spēļu atbalsta pasākums, https://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_SA_46572;

SA.49947 (2017/N), Beļģija – Atbalsts videospēlēm (VAF Gamefonds), https://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_SA_49947;

SA.50512 (2018/N), Francija – Videospēļu atbalsta fonds – rakstīšana, intelektuālā īpašuma radīšana un kolektīvas darbības, https://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_SA_50512;

SA.51820 (2018/N), Vācija – Ziemeļreinas-Vestfālenes spēļu atbalsta pasākums, https://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_SA_51820;

SA.101526, Beļģija – VAF Gamefonds, https://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_SA_101526.

(26) SA.55046, Beļģija – Atbalsts kultūras, izglītojošām un mākslinieciskām videospēlēm (Wallimage);

SA.101526, Beļģija – VAF Gamefonds.

(27) Lēmuma par Wallimage fondu 52.–54. apsvērums un lēmuma par VAF Gamefonds 38. un 39. apsvērums.

(28) 22. apsvērums.

20.10.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 272/14

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2022/1979

(2022. gada 31. augusts),

ar ko izveido Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/18/ES par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību 18. panta 1. punktā un 21. panta 3. punktā minētās informācijas paziņošanai vajadzīgo veidlapu un datubāzes un atceļ Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/895/ES

(izziņots ar dokumenta numuru C(2022) 6124)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/18/ES (2012. gada 4. jūlijs) par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību, ar kuru groza un vēlāk atceļ Padomes Direktīvu 96/82/EK (1), un jo īpaši tās 21. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 2012/18/ES 18. panta 1. punktu dalībvalstīm jāinformē Komisija par lielām avārijām, kas notikušas to teritorijā un kas atbilst minētās direktīvas VI pielikumā noteiktajiem kritērijiem, un šim nolūkam jāizmanto speciāla veidlapa, kura iekļauta Komisijas Lēmuma 2009/10/EK (2) pielikumā.

(2)	Saskaņā ar Direktīvas 2012/18/ES 21. panta 3. punktu dalībvalstīm ir arī jāsniedz Komisijai konkrēta informācija par minētās direktīvas aptvertajiem uzņēmumiem, un šim nolūkam jāizmanto speciāla veidlapa, kas iekļauta Komisijas Īstenošanas lēmuma 2014/895/ES (3) pielikumā.

(3)	Lai paziņotu Direktīvas 2012/18/ES 18. panta 1. punktā un 21. panta 3. punktā minēto informāciju, dalībvalstīm jāizmanto minētās direktīvas attiecīgi 21. panta 3. punktā un 21. panta 4. punktā minētās datubāzes, kuras Komisijai jāizveido un pastāvīgi jāatjaunina.

(4)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 401/2009 (4) 2. pantu Eiropas Vides aģentūrai (EVA) ir pienākums minētos datus Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīkla (Eionet) kontekstā vākt, apstrādāt un analizēt, jo īpaši datus par vides kvalitāti un noslodzēm, kā arī par videi bīstamām ķimikālijām. Lai palielinātu sinerģiju ar esošajām EVA izveidotajām datubāzēm, konsolidētu informāciju par staciju radīto vidisko ietekmi, uzlabotu sabiedrībai un politikas veidotājiem pieejamās informācijas kvalitāti un atvieglotu iespējamo risku (piemēram, domino efekta) apzināšanu, ir lietderīgi, ka Direktīvas 2012/18/ES 21. panta 3. punktā un 21. panta 4. punktā minētās datubāzes Komisijas vārdā izveido un pastāvīgi atjaunina Eiropas Vides aģentūra. Dalībvalstīm minētās datubāzes būtu jāizmanto, paziņojot Direktīvas 2012/18/ES 18. panta 1. punktā un 21. panta 3. punktā minēto informāciju.

(5)

Ziņošanas veidlapām un datubāzēm, ko izmanto saskaņā ar Direktīvu 2012/18/ES, būtu jānodrošina dalībvalstu iesniegtās racionalizētās informācijas paziņošana un pieejamība, lai maksimāli palielinātu sniegtās informācijas precizitāti, lietderību un salīdzināmību un līdz minimumam samazinātu dalībvalstīm uzlikto administratīvo slogu, vienlaikus ievērojot arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/2/EK (5) noteiktās prasības.

(6)

Lai maksimāli palielinātu dalībvalstu sniegtās informācijas sinerģiju ar ziņošanu par līdzīgām rūpnieciskajām stacijām, ziņošanas veidlapām un datubāzēm vajadzētu būt līdzīgām tām, kuras izmanto ziņošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES (6) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 166/2006 (7) un kuru formāts, biežums un saturs noteikts attiecīgi ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1135 (8) un Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/1741 (9).

(7)	Lai sasniegtu minētos mērķus, ir lietderīgi atjaunināt Īstenošanas lēmumā 2014/895/ES noteikto ziņošanas veidlapu, kas dalībvalstīm jāizmanto, sniedzot Direktīvas 2012/18/ES 21. panta 3. punktā minēto informāciju par uzņēmumiem. Tāpēc Īstenošanas lēmums 2014/895/ES būtu attiecīgi jāatceļ.

(8)	EVA līdz 2025. gada 31. decembrim būtu jāpabeidz abu attiecīgi Direktīvas 2012/18/ES 21. panta 3. punktā un 21. panta 4. punktā minēto datubāzu izstrāde. Tāpēc minētās direktīvas 18. panta 1. punktā un 21. panta 3. punktā minētās informācijas ziņošana būtu jāsāk tikai pēc minētā datuma.

(9)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Direktīvas 2012/18/ES 27. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Eiropas Vides aģentūra Komisijas vārdā izveido un pastāvīgi atjaunina Direktīvas 2012/18/ES 21. panta 3. punktā un 21. panta 4. punktā minētās elektroniskās datubāzes.

2. Ziņošanai saskaņā ar Direktīvas 2012/18/ES 18. panta 1. punktu un 21. panta 3. punktu dalībvalstis izmanto šā panta 1. punktā minētās elektroniskās datubāzes.

3. Sniedzot Direktīvas 2012/18/ES 21. panta 3. punktā minēto informāciju par uzņēmumiem, dalībvalstis izmanto šā lēmuma pielikumā pievienoto ziņošanas veidlapu.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka informācija, ko Komisijai sniedz saskaņā ar šā panta 3. punktu, tiek regulāri atjaunināta.

2. pants

Īstenošanas lēmumu 2014/895/ES atceļ no 2025. gada 31. decembra.

Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu.

3. pants

Lēmuma 1. panta 1. punktu piemēro no 2023. gada 1. janvāra.

Lēmuma 1. panta 2.–4. punktu piemēro no 2026. gada 1. janvāra.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2022. gada 31. augustā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Virginijus SINKEVIČIUS

(1) OV L 197, 24.7.2012., 1. lpp.

(2) Komisijas Lēmums 2009/10/EK (2008. gada 2. decembris), ar ko nosaka veidlapu ziņojumiem par smagiem nelaimes gadījumiem saskaņā ar Padomes Direktīvu 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas (OV L 6, 10.1.2009., 64. lpp.).

(3) Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/895/ES (2014. gada 10. decembris), ar ko nosaka formātu, kādā sniedz informāciju, kas minēta 21. panta 3. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/18/ES par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību (OV L 355, 12.12.2014., 51. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 401/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu (OV L 126, 21.5.2009., 13. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 166/2006 (2006. gada 18. janvāris) par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu (OV L 33, 4.2.2006., 1. lpp.).

(8) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1135 (2018. gada 10. augusts), ar ko nosaka tās informācijas veidu, formātu un iesniegšanas biežumu, kura dalībvalstīm jādara pieejama, ziņojot par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (OV L 205, 14.8.2018., 40. lpp.).

(9) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1741 (2019. gada 23. septembris), ar ko nosaka to datu formātu un iesniegšanas biežumu, kuri dalībvalstīm jādara pieejami ziņošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 166/2006 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu (OV L 267, 21.10.2019., 3. lpp.).

PIELIKUMS,

ar ko nosaka to datu ziņošanas veidlapu, kuri dalībvalstīm jādara pieejami Direktīvas 2012/18/ES 21. panta 3. punktā noteiktās ziņošanas vajadzībām

Piezīme

—	Visi ar zvaigznīti atzīmētie lauki ir jāizpilda obligāti.

—	Ar zvaigznīti neatzīmēto lauku multiplicitāte INSPIRE sistēmā ir 0–1, tāpēc šie lauki nav obligāti jāaizpilda.

—	Konfidenciālu informāciju atzīmē, katram datu veidam norādot atteikuma pamatojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/4/EK (1) 4. pantu.

Kontekstuāla informācija

Veids

Formāts

1.1.

Valsts identifikators*

Tās valsts identifikators, kurā atrodas uzņēmums, par ko tiek ziņots.

1.2.

Pārskata gads*

Kalendārais gads, par kuru tiek ziņots.

Informācija par kompetento iestādi, kas atbild par uzņēmumu

Veids

Formāts

2.1.

Kompetentās iestādes nosaukums*

2.2.

Kompetentās iestādes adrese*

Pasta adrese: ēkas numurs, iela, pilsēta, pasta indekss, valsts.

2.3.

Kompetentās iestādes e-pasta adrese*

2.4.

Kompetentās iestādes tālruņa numurs*

2.5.

Piezīmes

Piezīmes, ko lietotājs var pievienot par ziņojošo kompetento iestādi.

Informācija, ko sniedz, ja Seveso uzņēmums ir “ražošanas objekts” (2) vai tā daļa

Veids

Formāts

3.1.

InspireId*

Ražošanas objekta unikālais identifikators, kas atbilst Direktīvas 2007/2/EK prasībām.

3.2.

ThematicId

Ražošanas objekta tematiskais objekta identifikators

3.3.

Ģeometrija*

Ģeogrāfiskais platums un garums (ražošanas objekta aptuvenā centra koordinātas), ko izsaka ETRS89 (2D)-EPSG:4258 koordinātu atskaites sistēmā ar precizitāti 5 cipari aiz komata.

3.4.

Ražošanas objekta nosaukums*

Ražošanas objekta oficiālais apzīmējums, īpašvārds vai parastais nosaukums.

Informācija par Seveso uzņēmumu

Veids

Formāts

4.1.

InspireId*

Uzņēmuma (3) unikālais identifikators, kas atbilst Direktīvas 2007/2/EK prasībām.

4.2.

ThematicId

Ražošanas iekārtas tematiskais objekta identifikators.

4.3.

Seveso uzņēmuma līmenis*

Norāde par to, vai tas ir zemākā vai augstākā līmeņa uzņēmums saskaņā ar Direktīvas 2012/18/ES I pielikumu.

4.4.

Statuss*

Uzņēmuma darbības statuss (funkcionē, netiek izmantots, izbeigts).

4.5.

Uzņēmuma nosaukums*

Uzņēmuma oficiālais apzīmējums, īpašvārds vai parastais nosaukums.

4.6.

Mātessabiedrības nosaukums

Mātessabiedrība ir sabiedrība, kurai pieder sabiedrība, kas ekspluatē uzņēmumu, vai kuras kontrolē ir šī sabiedrība (piem., tai ir vairāk nekā 50 % sabiedrības akciju kapitāla vai akcionāru vai asociēto partneru balsstiesību vairākums); sk. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES (4).

4.7.

Uzņēmuma adrese*

Uzņēmuma pasta adrese: ēkas numurs, iela, pilsēta, pasta indekss, valsts.

4.8.

Ģeometrija*

Ģeogrāfiskais platums un garums (uzņēmuma aptuvenā centra koordinātas), ko izsaka ETRS89 (2D)-EPSG:4258 koordinātu atskaites sistēmā ar precizitāti 5 cipari aiz komata.

4.9.

Nozares veids* pēc Eurostat NACE klasifikācijas.

(Ja uzņēmums ir saistīts ar vairāk nekā vienu NACE kodu, galveno darbību nošķir no sekundārajām darbībām.)

NACE kods: NACE ir Eiropas nozaru standarts attiecībā uz saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas sastāv no 6 ciparu koda. Tiek sagaidīts, ka lietotājs Seveso uzņēmumu sasaistīs ar šo klasifikācijas shēmu (norāda pirmos 4 ciparus), izmantojot to kā papildinājumu vai kā alternatīvu SPIRS kodiem.

4.10.

Nozares veids, ko norāda ar SPIRS kodu.

Var atlasīt arī fakultatīvu sekundārās nozares kategoriju, kura sīkāk definē apdraudējuma veidu.

(Ja uzņēmums ir saistīts ar vairāk nekā vienu SPIRS kodu, galveno darbību nošķir no sekundārajām darbībām.)

Lietotājs var izvēlēties norādīt SPIRS kodu.

Nozares veids, kas jānorāda saskaņā ar SPIRS kodiem:

1.	Lauksaimniecība

2.	Atpūta un sports (piemēram, ledus halle)

3.	Derīgo izrakteņu ieguve (sārņi un fizikālķīmiskie procesi)

4.	Metālu pārstrāde

5.	Melno metālu pārstrāde (lietuves, metālguves kausēšana u. c.)

6.	Krāsaino metālu pārstrāde (lietuves, metālguves kausēšana u. c.)

7.	Metālu pārstrāde, izmantojot elektrolītiskos vai ķīmiskos procesus

8.	Petroķimikālijas/naftas rafinētavas

9.	Elektroenerģijas ražošana, apgāde un sadale

10.	Degvielu uzglabāšana (arī apsildei, mazumtirdzniecībai u. c.)

11.	Sprāgstvielu ražošana, iznīcināšana un uzglabāšana

12.	Uguņošanas ierīču ražošana un uzglabāšana

13.	LPG ražošana, fasēšana un beztaras izplatīšana

14.	LPG glabāšana

15.	LPG uzglabāšana un sadale

16.	Uzglabāšana un sadale vairumtirdzniecībai un mazumtirdzniecībai (izņemot LPG)

17.	Pesticīdu, biocīdu, fungicīdu ražošana un uzglabāšana

18.	Mēslošanas līdzekļu ražošana un uzglabāšana

19.	Zāļu ražošana

20.	Atkritumu uzglabāšana, apstrāde un likvidēšana

21.	Ūdens un notekūdeņi (savākšana, apgāde, attīrīšana)

22.	Ķīmiskais objekts

23.	Pamata organisko ķimikāliju ražošana

24.	Plastmasas un gumijas ražošana

25.	Pulpas un papīra ražošana un izgatavošana

26.	Koka apstrāde un mēbeles

27.	Tekstīliju ražošana un apstrāde

28.	Pārtikas produktu un dzērienu ražošana

29.	Vispārīgā inženierija, ražošana un montāža

30.	Kuģubūve, kuģu sagriešana lūžņos, kuģu remonts

31.	Būvniecība un inženiertehniskā būvniecība

32.	Keramika (ķieģeļi, māla izstrādājumi, stikls, cements u. c.)

33.	Stikla ražošana

34.	Cementa, kaļķa un ģipša ražošana

35.	Elektronika un elektrotehnika

36.	Izkraušanas un transporta centri (ostas, lidostas, kravas automobiļu parki, šķirotavas u. c.)

37.	Medicīna, pētniecība, izglītība (ieskaitot slimnīcas, augstskolas u. c.)

38.	Vispārēja ķimikāliju ražošana (citur sarakstā neminēta)

39.	Citas darbības (citur sarakstā neminētas)

Sekundārās darbības:

40.	Biogāzes ražošana, uzglabāšana un rīkošanās ar to

41.	Tehniskās gāzes ražošana, uzglabāšana un rīkošanās ar to (visbiežāk sastopamās vielas ir, piemēram, skābeklis, hlors, amonjaks, fosgēns, acetilēns u. c.)

42.	Ūdeņraža ražošana, uzglabāšana un rīkošanās ar to

43.	Nātrija ražošana, uzglabāšana un rīkošanās ar to

44.	Litija ražošana, uzglabāšana un rīkošanās ar to

45.	Kālija ražošana, uzglabāšana un rīkošanās ar to

4.11.

Saite uz tīmekļvietni ar informāciju iedzīvotājiem*

Tīmekļvietnes adrese, kur var atrast Direktīvas 2012/18/ES 14. pantā (Sabiedrības informēšana) paredzēto informāciju.

4.12.

Saite uz vispārējo tīmekļvietni

4.13.

Pēdējās inspekcijas (5) datums

4.14.

Saite uz pēdējās inspekcijas secinājumiem

4.15.

Piezīmes

Uzņēmuma vielas

Veids

Formāts

5.1.

Viela(-as)

Parastais nosaukums vai vispārīgais nosaukums vai bīstamības klasifikācija

5.2.

CAS Nr.

CAS reģistrācijas numurs ir unikāls ciparu identifikators, tas izveidots tikai vienai vielai, tam nav ķīmiskas nozīmes, un ar tā palīdzību var piekļūt plašai informācijai par konkrēto ķīmisko vielu. Tajā var būt līdz pat 10 cipariem, kas sadalīti ar defisi trijās daļās. (http://www.cas.org/content/chemical-substances)

5.3.

Daudzums(-i)

Katras tās bīstamās vielas daudzums tonnās, kuras dēļ piemērots Seveso statuss.

5.4.

Fizikālās īpašības

Vielas glabāšanas apstākļi, piemēram, vielas stāvoklis (cietviela, šķidrums, gāze), granularitāte (pulveris, granulas utt.), spiediens, temperatūra utt.

5.5.

Piezīmes par vielām

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).

(2) “Ražošanas objekts” Regulas (ES) Nr. 1253/2013 IV pielikuma 8.2.4. punktā definēts šādi: “Visa zeme noteiktā ģeogrāfiskā vietā, kur ražošanas iekārta atradās, atrodas vai kur tai paredzēts atrasties. Pie šī pieder visa infrastruktūra, aprīkojums un materiāli.”, un to aptver Regula (EK) Nr. 166/2006 vai Direktīva 2012/18/ES.

(3) Šajā lēmumā ziņošanas vajadzībām “uzņēmums” ir ekvivalents “ražošanas iekārtai”, kas definēta Regulas (ES) Nr. 1089/2010 IV pielikuma 8.2.1. punktā.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(5) Definēta Direktīvas 2012/18/ES 3. panta 19) punktā.

20.10.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 272/22

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (ES) 2022/1981

(2022. gada 10. oktobris)

par to, kā kompetentās iestādes izmanto Eiropas Centrālo banku sistēmas pakalpojumus (ECB/2022/33)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 6. punktu un 132. pantu,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 34. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (1), un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu saistībā ar 6. panta 7. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) pakalpojumi tiek sniegti ECBS centrālajām bankām, lai netieši atbalstītu to uzdevumu izpildi. ECBS pakalpojumus izstrādā, ekspluatē un uztur viena vai vairākas centrālās bankas (turpmāk – “pakalpojumu sniedzējas centrālās bankas”), un tos vada ECBS komiteja. ECBS pakalpojumus finansē iesaistītās centrālās bankas (turpmāk – “iesaistītās centrālās bankas”), kuru attiecīgās iemaksas nosaka ECB Padomes apstiprinātajā finansējumā. Iesaistīto centrālo banku tiesības un pienākumi noteikti Eiropas Centrālās bankas (ECB) tiesību aktos, kā tas ir ECBS publiskās atslēgas infrastruktūras gadījumā (ECBS PAI), un/vai nolīgumos starp iesaistītajām centrālajām bankām.

(2)

Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) vienmērīgai, efektīvai un konsekventai darbībai nepieciešams nodrošināt, ka ECB un nacionālo kompetento iestāžu (NKI) sadarbības VUM ietvaros praktiskais regulējums ietver noteikumus par to, kā NKI izmanto ECBS pakalpojumus, veicot savus uzdevumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013.

(3)	Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Lēmumu (ES) 2022/1982 (ECB/2022/34) (2) kompetentās iestādes var izmantot ECBS pakalpojumus, lai sadarbotos ar ECBS un savā starpā, veicot savus uzdevumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013.

(4)

ECBS pakalpojumi, kas pieejami kompetentajām iestādēm, būtu jānosaka, atsaucoties uz a) tādu ECBS pakalpojumu izsmeļošu sarakstu, kas visām kompetentajām iestādēm jāizmanto, veicot VUM uzdevumus, lai nodrošinātu VUM darbības efektivitāti un konsekvenci, un b) tādu ECBS pakalpojumu izsmeļošu sarakstu, ko kompetentās iestādes var brīvprātīgi izmantot, lai veiktu VUM uzdevumus.

(5)

Kompetentajām iestādēm, kas izmanto ECBS pakalpojumus, veicot savus uzdevumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013, būtu jāievēro tiesiskais regulējums, kas reglamentē katru ECBS pakalpojumu, ņemot vērā, ka kompetentās iestādes neietilpst ECBS pārvaldības sistēmā. Jo īpaši šādām kompetentajām iestādēm būtu jāpiedalās attiecīgo ECBS pakalpojumu izstrādes un ekspluatācijas izmaksu segšanā saskaņā ar iepriekš noteiktu atlīdzināšanas sistēmu, kuras pamatā jābūt izmaksu sadales atslēgai. Kompetentajām iestādēm nebūtu jāiesniedz dalības apliecinājums attiecībā uz ECBS pakalpojumiem, kurus tām prasīts izmantot, bet tām būtu jāievēro šajā lēmumā noteiktās prasības attiecībā uz šādiem pakalpojumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

1)	“kompetentā iestāde” ir nacionālā kompetentā iestāde vai Eiropas Centrālā banka (ECB);

“nacionālā kompetentā iestāde” (NKI) ir nacionālā kompetentā iestāde, kas definēta Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta 2. punktā un kas šajā lēmumā attiecībā uz tām uzticētajiem uzraudzības uzdevumiem ietver arī nacionālās centrālās bankas, kurām saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem uzticēti konkrēti uzraudzības uzdevumi un kuras nav noteiktas par NKI;

3)	“ECBS pakalpojumi” ir viena vai vairākas elektroniskās lietojumprogrammas, sistēmas, platformas, datubāzes un pakalpojumi, kas uzskaitīti I un II pielikumā.

4)	“pakalpojumu sniedzēja centrālā banka” ir centrālā banka, kas izstrādā, uzekspluatē un uztur ECBS pakalpojumu.

2. pants

Kompetento iestāžu izmantotie ECBS pakalpojumi

1. Kompetentās iestādes izmanto I pielikumā uzskaitītos ECBS pakalpojumus, lai veiktu savus uzdevumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013.

2. Kompetentās iestādes drīkst izmantot II pielikumā uzskaitītos ECBS pakalpojumus, lai veiktu savus uzdevumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013.

3. Kompetentās iestādes, kas nolemj izmantot II pielikumā uzskaitītos ECBS pakalpojumus, ECB Padomei iesniedz apliecinājumu, ar kuru tās apstiprina savu dalību un piekrīt ar to saistīto pienākumu izpildei, tostarp pienākumam veikt iemaksas tieši pakalpojumu sniedzējai centrālajai bankai saskaņā ar 3. pantu.

4. Kompetentās iestādes, kas izmanto ECBS pakalpojumus, ievēro tiesisko regulējumu, kas reglamentē katru ECBS pakalpojumu, tostarp nolīgumus starp iesaistītajām un pakalpojumu sniedzējām centrālajām bankām. Ar nolīgumu palīdzību var izveidot tiešas līgumattiecības starp pakalpojumu sniedzējām centrālajām bankām un kompetentajām iestādēm.

5. Izmantojot I pielikumā uzskaitītos pakalpojumus, kompetentās iestādes ievēro III pielikumā noteiktās prasības.

3. pants

Finansēšanas kārtība

Kompetentās iestādes, kas izmanto ECBS pakalpojumus, piedalās attiecīgā ECBS pakalpojuma izstrādes un ekspluatācijas izmaksu segšanā saskaņā ar noteiktu atlīdzināšanas sistēmu, kuras pamatā ir izmaksu sadales atslēga, kā sīkāk norādīts attiecīgajā finansējumā, ievērojot piemērojamos atlīdzināšanas noteikumus.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Frankfurtē pie Mainas, 2022. gada 10. oktobrī

ECB prezidente

Christine LAGARDE

(1) OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.

(2) Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2022/1982 (2022. gada 10. oktobris) par to, kā kompetentās iestādes un sadarbības iestādes izmanto Eiropas Centrālo banku sistēmas pakalpojumus, un ar ko groza Lēmumu ECB/2013/1 (ECB/2022/34) (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 29.. lpp.).

I PIELIKUMS

ECBS pakalpojumi, kurus kompetentajām iestādēm prasīts izmantot

—

CoreNet3

—	Enterprise Service Bus (ESB)

—	Identitātes un piekļuves pārvaldības pakalpojums (Identity and Access Management Service; IAM)

II PIELIKUMS

ECBS pakalpojumi, kurus kompetentās iestādes drīkst izmantot

—	ECBS telekonferences sistēma (ESCB Teleconference System)

—	Drošs ECBS e-pasts (Secure ESCB Email; SEE)

—	ECBS publiskās atslēgas infrastruktūra (ESCB Public Key Infrastructure; ESCB PKI)

—	ESCB Performing Survey Initiative LimeSurvey-based Solution (EPSILON)

—	ENTM Modelēšanas rīks un repozitorijs (ENTM Modelling tool and repository; ENTM)

III PIELIKUMS

Prasības attiecībā uz ECBS pakalpojumiem, kurus kompetentajām iestādēm prasīts izmantot

Kompetentajām iestādēm jāveic uzdevumi un jāuzņemas pienākumi, kas atbilst to lomai attiecīgajā ECBS pakalpojumā.

Kompetentajām iestādēm jāpielāgo savas iekšējās sistēmas un interfeisi, lai netraucēti darbotos ar ECBS pakalpojumu.

Kompetentās iestādes ir atbildīgas par visiem zaudējumiem vai kaitējumu, kas, pildot to pienākumus, radies tīšas darbības vai nolaidības rezultātā. Attiecīgi tiks piemēroti 2. līmeņa–3. līmeņa līgumā noteiktie atbildības ierobežojumi.

Kompetentajām iestādēm būs pienākums pierādīt, ka, pildot savus pienākumus, tostarp tehnisko iekārtu ekspluatācijā, tās nav pārkāpušas savu pienākumu ievērot pienācīgu rūpību.

Ārpakalpojumi, deleģēšana vai apakšlīgumu slēgšana, ko kompetentā iestāde veic ar trešām personām, neierobežos minētās kompetentās iestādes atbildību.

Kompetentās iestādes var nodot ārpakalpojumā, deleģēt vai slēgt apakšlīgumus ar trešām personām par uzdevumiem, kam ir vai var būt būtiska ietekme uz atbilstību šajā pielikumā izklāstītajām prasībām, tikai tad, ja tās saņēmušas attiecīgi Eurosistēmas centrālo banku vai ECBS centrālo banku skaidru, iepriekšēju un rakstisku piekrišanu (vai tiek uzskatīts, ka piekrišana saņemta, kā noteikts 6. punktā). Šāda piekrišana nav vajadzīga, ja trešā persona ir attiecīgās kompetentās iestādes saistītā iestāde un ja minētās kompetentās iestādes tiesības un pienākumi būtiski nemainās.

Kompetentajām iestādēm savlaicīgi un iepriekš jāpaziņo par visiem plānotajiem ārpakalpojumu, deleģēšanas vai apakšlīgumu slēgšanas gadījumiem, kā minēts 5. punktā, un jāsniedz sīka informācija par prasībām, ko ierosina piemērot šādiem ārpakalpojumiem, deleģēšanai vai apakšlīgumiem.

Kompetentajai ECBS komitejai jāatbild uz jebkuru piekrišanas lūgumu saskaņā ar 5. punktu divu mēnešu laikā pēc tam, kad tai paziņots par plānoto ārpakalpojumu izmantošanu, deleģēšanu vai apakšlīgumu slēgšanu. Atteikumā dot piekrišanu jānorāda šāda atteikuma iemesli. Ja kompetentā iestāde divu mēnešu laikā nesaņem atbildi, tā var vēlreiz informēt kompetento ECBS komiteju par savu lūgumu. Eurosistēmas centrālajām bankām vai attiecīgā gadījumā ECBS centrālajām bankām būs vēl viens mēnesis laika, lai atbildētu uz otro paziņojumu. Ja minētajā termiņā atbilde netiks saņemta, tiks uzskatīts, ka kompetentā iestāde saņēmusi piekrišanu turpināt ārpakalpojumu, deleģēšanas vai apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu.

Kompetentajām iestādēm jāsaglabā konfidencialitāte attiecībā uz visu sensitīvo, slepeno vai konfidenciālo informāciju un prasmēm (neatkarīgi no tā, vai šāda informācija ir komerciāla, finansiāla, regulatīva, tehniska vai cita rakstura), kas marķēta kā konfidenciāla un pieder pakalpojumu sniedzējai centrālajai bankai un/vai citām ECBS/Eurosistēmas centrālajām bankām, un nedrīkst izpaust šādu informāciju nevienai trešai personai bez attiecīgās centrālās bankas vai banku skaidras, iepriekšējas un rakstiskas piekrišanas.

Kompetentajām iestādēm jāierobežo 7. punktā minētās informācijas vai prasmju pieejamība to attiecīgajam tehniskajam personālam, un šādu piekļuvi var izmantot tikai tad, ja ir acīmredzamas operacionālas vajadzības.

Kompetentajām iestādēm jānosaka atbilstīgi pasākumi, lai liegtu piekļuvi šādai konfidenciālai informācijai vai zinātībai personām, kas nav attiecīgais tehniskais personāls.

10.

Izņēmuma gadījumos, kuros ECBS pakalpojuma izmantošana ietver personas datu apstrādi, ko veic kompetentā iestāde, kompetentajai iestādei jāievēro piemērojamie datu aizsardzības tiesību akti. Eurosistēmas centrālajām bankām vai attiecīgā gadījumā ECBS centrālajām bankām jānosaka, kādiem nolūkiem un ar kādiem līdzekļiem personas datus var apstrādāt. Saistībā ar personas datu apstrādi attiecīgi kompetentajai iestādei un Eurosistēmas centrālajām bankām vai ECBS centrālajām bankām būtu jānoslēdz līgums, kurā precizēti datu pārziņa un apstrādātāja attiecību nepieciešamie aspekti.

Ja to prasa datu aizsardzības tiesību akti, kas piemērojami kompetentās iestādes veiktajai personas datu apstrādei, tai kompetentajām datu aizsardzības iestādēm jāziņo par personas datu apstrādi saistībā ar attiecīgo ECBS pakalpojumu.

11.

Piekļuvi personas datiem var piešķirt tikai tiem, kuriem ir vajadzība pēc informācijas, lai veiktu savus uzdevumus un pildītu pienākumus saistībā ar attiecīgo ECBS pakalpojumu.

20.10.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 272/29

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (ES) 2022/1982

(2022. gada 10. oktobris)

par to, kā kompetentās iestādes un sadarbības iestādes izmanto Eiropas Centrālo banku sistēmas pakalpojumus, un ar ko groza Lēmumu ECB/2013/1 (ECB/2022/34)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. pantu un 132. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 12.1. pantu saistībā ar 3.1. pantu un 12.3. pantu, kā arī 34. pantu,

tā kā:

(1)

Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) pakalpojumi tiek sniegti ECBS centrālajām bankām, lai netieši atbalstītu to uzdevumu izpildi. ECBS pakalpojumus izstrādā, ekspluatē un uztur viena vai vairākas centrālās bankas (turpmāk – “pakalpojumu sniedzējas centrālās bankas”), un tos vada ECBS komiteja (turpmāk – “Sistēmas īpašnieku komiteja”). ECBS pakalpojumus finansē ECBS iesaistītās centrālās bankas (turpmāk – “iesaistītās centrālās bankas”), kuru attiecīgās iemaksas nosaka ECB Padomes apstiprinātajā finansējumā. Iesaistīto centrālo banku tiesības un pienākumi noteikti Eiropas Centrālās bankas (ECB) tiesību aktos, kā tas ir ECBS publiskās atslēgas infrastruktūras gadījumā (ECBS PAI), un/vai nolīgumos starp iesaistītajām centrālajām bankām.

(2)	Pašlaik dažu ECBS pakalpojumu sniegšanas tiesiskais regulējums nenosaka, ka tos var izmantot personas, kas nav ECBS centrālās bankas.

(3)

ECB Padome uzskata, ka ir lietderīgi ļaut kompetentajām iestādēm izmantot šos pakalpojumus, lai sadarbotos ar ECBS un savā starpā, veicot uzdevumus vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ietvaros, kas izveidots saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (1), pamatojoties uz Līguma 127. panta 6. punktu.

(4)

Kompetentajām iestādēm, kas šiem mērķiem izmanto ECBS pakalpojumus, būtu jāievēro tiesiskais regulējums, kas reglamentē katru ECBS pakalpojumu, ņemot vērā, ka kompetentās iestādes neietilpst ECBS pārvaldības sistēmā. Jo īpaši šādām kompetentajām iestādēm būtu jāpiedalās pakalpojumu izstrādes un ekspluatācijas izmaksu segšanā saskaņā ar iepriekš noteiktu atlīdzināšanas sistēmu, kuras pamatā jābūt izmaksu sadales atslēgai.

(5)	ECB Padome arī uzskata, ka ir lietderīgi ļaut sadarbības iestādēm izmantot šos pakalpojumus, lai sadarbotos ar ECBS vai VUM, veicot savus uzdevumus, tostarp ECB uzdevumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013.

(6)

Sadarbības iestādēm, kas nolemj izmantot šos pakalpojumus, būtu jāievēro tiesiskais regulējums, kas reglamentē katru ECBS pakalpojumu, ņemot vērā, ka sadarbības iestādes neietilpst ECBS pārvaldības sistēmā. Attiecīgos gadījumos sadarbības iestādēm būtu jāpiedalās pakalpojumu izstrādes un ekspluatācijas izmaksu segšanā saskaņā ar iepriekš noteiktu atlīdzināšanas sistēmu, kuras pamatā jābūt izmaksu sadales atslēgai.

(7)	Tādēļ ECBS pakalpojumi, kas pieejami kompetentajām iestādēm un sadarbības iestādēm, būtu jānosaka, atsaucoties uz izsmeļošu sarakstu, kurā iekļauti ECBS pakalpojumi, kas kompetentajām iestādēm jāizmanto, kā arī pakalpojumi, ko tās var izmantot.

(8)	Turklāt jāgroza Eiropas Centrālās bankas Lēmums ECB/2013/1 (2), lai sadarbības iestādes varētu izmantot ECBS PAI pakalpojumus, piekļūstot ECBS pakalpojumiem un tos izmantojot,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

1)	“kompetentā iestāde” ir nacionālā kompetentā iestāde vai Eiropas Centrālā banka (ECB);

3)	“iesaistītā kompetentā iestāde” ir kompetentā iestāde, kas izmanto ECBS pakalpojumus, lai sadarbotos ar ECBS un citām kompetentajām iestādēm, veicot savus uzdevumus vienotajā uzraudzības mehānismā (VUM), kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013;

4)	“sadarbības iestāde” ir valsts varas iestāde, kas nav ECBS centrālā banka vai kompetentā iestāde un ar kuru ECBS vai VUM sadarbojas, veicot ECBS vai ECB uzdevumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013;

5)	“ECBS pakalpojumi” ir viena vai vairākas elektroniskās lietojumprogrammas, sistēmas, platformas, datubāzes un pakalpojumi, kas uzskaitīti I pielikumā.

6)	“pakalpojumu sniedzēja centrālā banka” ir centrālā banka, kas izstrādā, uzekspluatē un uztur ECBS pakalpojumu;

7)	“sistēmas īpašnieka komiteja” ir ECBS komiteja, kas vada ECBS pakalpojumu.

2. pants

Kompetento iestāžu izmantotie ECBS pakalpojumi

1. Kompetentās iestādes var izmantot ECBS pakalpojumus, lai sadarbotos ar ECBS vai savā starpā, veicot savus uzdevumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013.

2. Kompetentās iestādes, kas izmanto ECBS pakalpojumus, ievēro II pielikumā izklāstītās prasības. Tās ECB Padomei iesniedz apliecinājumu, ar kuru tās apstiprina savu dalību un piekrīt ar to saistīto pienākumu izpildei, tostarp pienākumam veikt iemaksas tieši pakalpojumu sniedzējai centrālajai bankai saskaņā ar 4. pantu. Šāds apliecinājums nav vajadzīgs, ja prasības, kas izklāstītas II pielikumā, uz kompetentajām iestādēm attiecas ar ECB Padomes lēmumu par to, ka kompetentās iestādes izmanto ECBS pakalpojumus.

3. Kompetentās iestādes, kas izmanto ECBS pakalpojumus, ievēro tiesisko regulējumu, kas reglamentē katru ECBS pakalpojumu, tostarp nolīgumus starp iesaistītajām un pakalpojumu sniedzējām centrālajām bankām. Ar nolīgumu palīdzību var izveidot tiešas līgumattiecības starp pakalpojumu sniedzējām centrālajām bankām un kompetentajām iestādēm.

4. NKI, kas izmanto ECBS pakalpojumus, var piedalīties attiecīgās sistēmas īpašnieku komitejas darbā novērotāja statusā. Sistēmas īpašnieku komiteja nodrošina, ka NKI viedoklis tiek pietiekami atspoguļots lēmumu pieņemšanas procesā.

3. pants

Sadarbības iestāžu izmantotie ECBS pakalpojumi

1. Pēc ECB Padomes apstiprinājuma saņemšanas sadarbības iestāde var izmantot ECBS pakalpojumus, lai sadarbotos ar ECBS vai VUM, veicot ECBS uzdevumus un ECB uzdevumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013.

2. Sadarbības iestādes, kas nolemj izmantot ECBS pakalpojumus, ECB Padomei iesniedz deklarāciju, ar kuru tās apstiprina savu dalību un piekrīt ar to saistīto II pielikumā izklāstīto pienākumu izpildei, tostarp pienākumam veikt iemaksas tieši pakalpojumu sniedzējai centrālajai bankai saskaņā ar 4. pantu.

3. Sadarbības iestādes, kas nolemj izmantot ECBS pakalpojumus, ievēro tiesisko regulējumu, kas reglamentē katru ECBS pakalpojumu, tostarp nolīgumus starp iesaistītajām un pakalpojumu sniedzējām centrālajām bankām. Ar nolīgumu palīdzību var izveidot tiešas līgumattiecības starp pakalpojumu sniedzējām centrālajām bankām un sadarbības iestādēm. Sadarbības iestādes nepiedalās attiecīgās sistēmas īpašnieku komitejas darbā.

4. pants

Finansēšanas kārtība

Iesaistītās centrālās bankas un iesaistītās kompetentās iestādes sedz attiecīgā ECBS pakalpojuma izstrādes un ekspluatācijas izmaksas saskaņā ar noteiktu atlīdzināšanas sistēmu, kuras pamatā ir izmaksu sadales atslēga, kā sīkāk norādīts attiecīgajā finansējumā, ievērojot piemērojamos atlīdzināšanas noteikumus. Attiecīgā gadījumā sadarbības iestādes piedalās attiecīgā ECBS pakalpojuma izmaksu segšanā saskaņā ar īpašu atlīdzināšanas sistēmu.

5. pants

Grozījums Lēmumā ECB/2013/1

Lēmumu ECB/2013/1 groza šādi:

ar šādām definīcijām papildina 1. pantu:

“19)	“kompetentā iestāde” ir nacionālā kompetentā iestāde vai ECB;

20)

“nacionālā kompetentā iestāde” (NKI) ir nacionālā kompetentā iestāde, kas definēta Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 (*1) 2. panta 2. punktā un kas šajā lēmumā attiecībā uz tām uzticētajiem uzraudzības uzdevumiem ietver arī nacionālās centrālās bankas, kurām saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem uzticēti konkrēti uzraudzības uzdevumi un kuras nav noteiktas par NKI;

21)	“sadarbības iestāde” ir valsts varas iestāde, kas nav ECBS centrālā banka vai kompetentā iestāde un ar kuru ECBS vai vienotais uzraudzības mehānisms (VUM) sadarbojas, veicot ECBS vai ECB uzdevumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013;

22)	“iesaistītā kompetentā iestāde” ir kompetentā iestāde, kas izmanto ECBS pakalpojumus, lai sadarbotos ar ECBS un citām kompetentajām iestādēm, veicot savus uzdevumus vienotajā uzraudzības mehānismā (VUM), kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013.

(*1) Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).”;"

iekļauj šādu 9.a pantu:

“9.a pants

Sadarbības iestāžu izmantotie ECBS PAI pakalpojumi

1. Pēc ECB Padomes apstiprinājuma saņemšanas sadarbības iestāde var izmantot ECBS PAI pakalpojumus, piekļūstot ECBS un Eurosistēmas elektroniskajām lietojumprogrammām, sistēmām, platformām, datubāzēm un pakalpojumiem un tos izmantojot, lai sadarbotos ar ECBS vai VUM, un šajā nolūkā tā var darboties kā reģistrācijas iestāde saviem iekšējiem lietotājiem.

2. Sadarbības iestādes, kas nolemj izmantot ECBS PAI pakalpojumus, iesniedz ECB Padomei deklarāciju, ar kuru tās apstiprina pakalpojumu izmantošanu un piekrīt ar to saistīto pienākumu izpildei.

3. Sadarbības iestādes, kas nolemj izmantot ECBS PAI pakalpojumus, ievēro piemērojamo tiesisko regulējumu, tostarp 2. līmeņa-3. līmeņa līgumu.”;

ar šādu pantu aizstāj 14. pantu:

“14. pants

Finansēšanas kārtība

Iesaistītās centrālās bankas un iesaistītās kompetentās iestādes sedz ECBS PAI pakalpojuma izstrādes un ekspluatācijas izmaksas saskaņā ar noteiktu atlīdzināšanas sistēmu, kuras pamatā ir izmaksu sadales atslēga, kā sīkāk norādīts ECBS PAI finansējumā, ievērojot piemērojamos atlīdzināšanas noteikumus. Sadarbības iestādes piedalās izmaksu segšanā saskaņā ar īpašu atlīdzināšanas sistēmu.”

6. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Frankfurtē pie Mainas, 2022. gada 10. oktobrī

ECB prezidente

Christine LAGARDE

(1) Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).

(2) Eiropas Centrālās bankas Lēmums ECB/2013/1 (2013. gada 11. janvāris), ar ko nosaka Eiropas Centrālo banku sistēmas publiskās atslēgas infrastruktūras regulējumu (OV L 74, 16.3.2013., 30. lpp.).

I PIELIKUMS

Kompetentajām iestādēm un sadarbības iestādēm pieejamie ECBS pakalpojumi

—

CoreNet3

—	Enterprise Service Bus (ESB)

—	ECBS publiskās atslēgas infrastruktūra (ECBS Public Key Infrastructure; ECBS PKI)

—	Identitātes un piekļuves pārvaldības pakalpojums (Identity and Access Management Service; IAM)

—	Drošs ECBS e-pasts (Secure ECBS E-pasts; SEE)

—	ECBS telekonferences sistēma (ECBS Teleconference System)

—	ECBS Performing Survey Initiative LimeSurvey-based Solution (EPSILON)

—	ENTM modelēšanas rīks un repozitorijs (ENTM modelling tool and repository; ENTM)

II PIELIKUMS

Prasības attiecībā uz to, kā kompetentās iestādes izmanto ECBS pakalpojumus

1)	Kompetentajām iestādēm jāveic uzdevumi un jāuzņemas pienākumi, kas atbilst to lomai attiecīgajā ECBS pakalpojumā.

2)	Kompetentajām iestādēm jāpielāgo savas iekšējās sistēmas un interfeisi, lai netraucēti darbotos ar ECBS pakalpojumu.

3)	Kompetentās iestādes ir atbildīgas par visiem zaudējumiem vai kaitējumu, kas, pildot to pienākumus, radies tīšas darbības vai nolaidības rezultātā. Attiecīgi tiks piemēroti 2. līmeņa-3. līmeņa līgumā noteiktie atbildības ierobežojumi.

4)	Kompetentajām iestādēm būs pienākums pierādīt, ka, pildot savus pienākumus, tostarp tehnisko iekārtu ekspluatācijā, tās nav pārkāpušas savu pienākumu ievērot pienācīgu rūpību.

Ārpakalpojumi, deleģēšana vai apakšlīgumu slēgšana, ko kompetentā iestāde veic ar trešām personām, neierobežos minētās kompetentās iestādes atbildību.

Kompetentās iestādes var nodot ārpakalpojumā, deleģēt vai slēgt apakšlīgumus ar trešām personām par uzdevumiem, kam ir vai var būt būtiska ietekme uz atbilstību šajā pielikumā izklāstītajām prasībām, tikai tad, ja tās saņēmušas attiecīgi Eurosistēmas centrālo banku vai ECBS centrālo banku skaidru, iepriekšēju un rakstisku piekrišanu (vai tiek uzskatīts, ka piekrišana saņemta, kā noteikts 6) punktā). Šāda piekrišana nav vajadzīga, ja trešā persona ir attiecīgās kompetentās iestādes saistītā iestāde un ja minētās kompetentās iestādes tiesības un pienākumi būtiski nemainās.

8)	Kompetentajām iestādēm jāierobežo 7. punktā minētās informācijas vai prasmju pieejamība to attiecīgajam tehniskajam personālam, un šādu piekļuvi var izmantot tikai tad, ja ir acīmredzamas operacionālas vajadzības.

9)	Kompetentajām iestādēm jānosaka atbilstīgi pasākumi, lai liegtu piekļuvi šādai konfidenciālai informācijai vai zinātībai personām, kas nav attiecīgais tehniskais personāls.

10)

11)	Piekļuvi personas datiem var piešķirt tikai tiem, kuriem ir vajadzība pēc informācijas, lai veiktu savus uzdevumus un pildītu pienākumus saistībā ar attiecīgo ECBS pakalpojumu.

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

20.10.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 272/36

ES un KTV Apvienotās komitejas LĒMUMS Nr. 3/2022

(2022. gada 29. septembris),

ar ko groza 1987. gada 20. maija Konvenciju par kopīgu tranzīta procedūru [2022/1983]

ES UN KTV APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā 1987. gada 20. maija Konvenciju par kopīgu tranzīta procedūru un jo īpaši tās 15. panta 3. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Ukraina ir paudusi vēlmi pievienoties Konvencijai par kopīgu tranzīta procedūru (1) (“konvencija”) un pēc ES un KTV Apvienotās komitejas 2022. gada 25. augusta Lēmumu Nr. 2/2022 ir uzaicināta pievienoties.

(2)	Ukrainas pievienošanās prasīs attiecīgi pielāgot galvojuma dokumentus un iekļaut dažus tehniskus terminus ukraiņu valodā.

(3)	Lai varētu lietot galvojuma veidlapas, kas iespiestas saskaņā ar kritērijiem, kuri ir spēkā pirms Ukraina pievienošanās dienas, būtu jānosaka pārejas laiks, kurā ar dažiem pielāgojumiem varētu turpināt izmantot iespiestās veidlapas.

(4)	Šā lēmuma stāšanās spēkā būtu jāsaista ar dienu, kurā stājas spēkā Ukraina pievienošanās konvencijai.

(5)	Tāpēc konvencija būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1987. gada 20. maija Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru (“konvencija”) III papildinājumu groza tā, kā izklāstīts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

1. Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad Ukraina kļūst par konvencijas Līgumslēdzēju pusi.

2. Konvencijas III papildinājuma C.1. līdz C.6. pielikumā sniegtā parauga veidlapas, tādā redakcijā, kas bija spēkā dienā pirms šā lēmuma stāšanās spēkā, var turpināt izmantot, ievērojot vajadzīgos ģeogrāfiskos pielāgojumus un pielāgojumus attiecībā uz kontaktadresi vai pilnvaroto pārstāvi, līdz 2024. gada 1. aprīlim.

Briselē, 2022. gada 29. septembrī

Apvienotās komitejas vārdā –

priekšsēdētājs

Matthias PETSCHKE

(1) OV L 226, 13.8.1987., 2. lpp.

PIELIKUMS

1987. gada 20. maija Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru III papildinājumu groza šādi:

1)	konvencijas B.1. pielikuma 51. ailē starp Turciju un Ziemeļīriju iekļauj šādu ievilkumu: “UA Ukraina”;

konvencijas B.6. pielikuma III sadaļu groza šādi:

2.1.

tabulas pirmajā daļā “Ierobežots derīgums – 99200” aiz TR pievieno šādu ievilkumu:

“–	UA Дiя обмежена”;

2.2.

tabulas otrajā daļā “Derīgs bez zīmoga – 99201” aiz TR pievieno šādu ievilkumu:

“–	UA Звiльнення”;

2.3.

tabulas trešajā daļā “Alternatīvs pierādījums – 99202” aiz TR pievieno šādu ievilkumu:

“–	UA Альтернативне пiдтвердження”;

2.4.

tabulas ceturtajā daļā “Atšķirības: muitas iestāde, kurā preces tika uzrādītas … (nosaukums un valsts) – 99203” aiz TR iekļauj šādu ievilkumu:

“–	UA Розбiжностi: митниця, де товари були пред’явленi … (назва i країна)”;

2.5.

tabulas piektajā daļā “Izvešana no …, piemērojot ierobežojumus vai maksājumus saskaņā ar Regulu/Direktīvu/Lēmumu Nr. … – 99204” aiz TR pievieno šādu ievilkumu:

“–	UA Вибуття iз … з урахуванням обмежень та зi сплатою зборiв вiдповiдно до Регламенту/Директиви/Рiшення № …”;

2.6.

tabulas septītajā daļā “Atzītais nosūtītājs – 99206” aiz TR pievieno šādu ievilkumu:

“–	UA Авторизований вантажовiдправник”;

2.7.

tabulas astotajā daļā “Derīgs bez paraksta – 99207” aiz TR pievieno šādu ievilkumu:

“–	UA Звiльнено вiд пiдпису”;

2.8.

tabulas devītajā daļā “VISPĀRĒJS GALVOJUMS AIZLIEGTS – 99208” aiz TR pievieno šādu ievilkumu:

“–	UA ЗАГАЛЬНА ГАРАНТIЯ ЗАБОРОНЕНА”;

2.9.

tabulas desmitajā daļā “NEIEROBEŽOTS IZMANTOJUMS – 99209” aiz TR pievieno šādu ievilkumu:

“–	UA ВИКОРИСТАННЯ БЕЗ ОБМЕЖЕНЬ”;

2.10.

tabulas vienpadsmitajā daļā “Izsniegts aposteriori – 99210” aiz TR pievieno šādu ievilkumu:

“–	UA Видано згодом”;

2.11.

tabulas divpadsmitajā daļā “Dažādi – 99211” aiz TR pievieno šādu ievilkumu:

“–	UA Рiзне”;

2.12.

tabulas trīspadsmitajā daļā “Berams – 99212” aiz TR pievieno šādu ievilkumu:

“–	UA Навалювальний вантаж”;

2.13.

tabulas četrpadsmitajā daļā “Nosūtītājs – 99213” aiz TR pievieno šādu ievilkumu:

“–	UA Вантажовiдправник”;

C.1. pielikumu aizstāj ar šādu:

“C.1. PIELIKUMS

GALVINIEKA SAISTĪBAS – VIENREIZĒJAIS GALVOJUMS

Galvinieka saistības

Parakstītājs (1) …

…

rezidents (2),

…

ar šo galvojuma muitas iestādē sniedz solidāru galvojumu

…,

kura maksimālā summa ir

…,

Eiropas Savienībai (kurā ietilpst Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Grieķijas Republika, Horvātijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Īrija, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārija, Maltas Republika, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Polijas Republika, Portugāles Republika, Rumānija, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste) un Islandes Republikai, Ziemeļmaķedonijas Republikai, Norvēģijas Karalistei, Serbijas Republikai, Šveices Konfederācijai, Turcijas Republikai, Ukrainai, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei (3) (4), Andoras Firstistei un Sanmarīno Republikai (5) par jebkuru summu, par ko persona, kura sniedz šo galvojumu (6):

…

var būt vai var kļūt atbildīga iepriekšminētajām valstīm saistībā ar nodokļu un citu maksājumu (7) parādu par precēm, kuras aprakstītas turpmāk un uz kurām attiecas turpmāk minētā muitas operācija (8):

…

Preču apraksts

…

Parakstītājs apņemas pēc 1. punktā minēto valstu kompetento iestāžu pirmā rakstiskā pieprasījuma samaksāt pieprasītās summas un maksājumu veikt ne vēlāk kā 30 dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas, ja vien viņš vai cita attiecīgā persona pirms šā termiņa beigām muitas dienestiem nepierāda, ka īpašā procedūra, kas nav galapatēriņa procedūra, ir noslēgta, ka galapatēriņa procedūrā esošo preču muitas uzraudzība vai pagaidu uzglabāšana ir pabeigta pareizi vai ka citu tādu darbību gadījumā, kas nav īpašās procedūras un pagaidu uzglabāšana, preces ir pienācīgi noformētas.

Pēc parakstītāja pieprasījuma un pamatojoties uz jebkādiem iemesliem, kas atzīti par derīgiem, kompetentās iestādes var pagarināt termiņu, kurā parakstītājam ir pienākums samaksāt pieprasītās summas, pārsniedzot 30 dienas no pieprasījuma iesniegšanas dienas. Šā pagarinājuma piešķiršanas dēļ radušos izdevumus un īpaši visus procentus aprēķina tā, lai summa būtu līdzvērtīga tai, ko līdzīgos apstākļos naudas tirgū vai finanšu tirgū iekasētu attiecīgajā valstī.

Šīs saistības ir spēkā no dienas, kad tās apstiprinājusi galvojuma muitas iestāde. Parakstītājs joprojām ir atbildīgs par visu to parādu samaksu, kuri radušies tajā muitas operācijā, uz ko attiecas šīs saistības un kas ir uzsākta, pirms stājās spēkā galvojuma atsaukšana vai atcelšana, pat ja maksājums ir pieprasīts pēc minētās dienas.

Šo saistību izpildei parakstītājs dara zināmu savu kontaktadresi (9) katrā no 1. punktā minētajām citām valstīm:

Valsts	Uzvārds un vārds vai uzņēmuma nosaukums un pilna adrese

Parakstītājs apliecina, ka visa sarakste un paziņojumi, kā arī formalitātes vai procedūras, kas attiecas uz minētajām saistībām un ir adresētas uz kādu no viņa norādītajām kontaktadresēm vai tajā rakstiski iesniegtas, tiek uzskatītas par viņam pienācīgi nodotām.

Parakstītājs atzīst tiesu jurisdikciju vietās, kur ir tā norādītās kontaktadreses.

Parakstītājs apņemas nemainīt norādītās kontaktadreses vai, ja viņam viena vai vairākas no šīm adresēm būtu jāmaina, par to iepriekš informēt galvojuma muitas iestādi.

Vieta … Datums …

…

(Paraksts) (10)

II.

Galvojuma muitas iestādes apstiprinājums

Galvojuma muitas iestāde …

…

Galvinieka saistības apstiprinātas (datums) …, lai segtu muitas operāciju, kas veikta saskaņā ar (datums)

… muitas deklarāciju / pagaidu uzglabāšanas deklarācijuNr. …

… (11)

(Zīmogs un paraksts)

”;

C.2. pielikumu aizstāj ar šādu:

“C.2. PIELIKUMS

GALVINIEKA SAISTĪBAS – VIENREIZĒJAIS GALVOJUMS KVĪTS VEIDĀ

Galvinieka saistības

Parakstītājs (12)

…

…,

rezidents (13),

…

ar šo galvojuma muitas iestādē sniedz solidāru galvojumu

…

Eiropas Savienībai (kurā ietilpst Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Grieķijas Republika, Horvātijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Īrija, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Polijas Republika, Portugāles Republika, Rumānija, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste) un Islandes Republikai, Ziemeļmaķedonijas Republikai, Norvēģijas Karalistei, Serbijas Republikai, Šveices Konfederācijai, Turcijas Republikai, Ukrainai, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei (14), Andoras Firstistei un Sanmarīno Republikai (15) par jebkuru procedūras izmantotāja summu, par kuru procedūras izmantotājs var būt vai var kļūt atbildīgs iepriekšminētajām valstīm saistībā ar nodokļu un citu maksājumu parādu par tādu preču, kam piemērota Savienības vai kopīgā tranzīta procedūra, importu vai eksportu, un par kuru parakstītājs ir apņēmies izdot vienreizējā galvojuma kvītis, nepārsniedzot vienai kvītij noteikto maksimālo summu EUR 10 000.

Parakstītājs apņemas pēc 1. punktā minēto valstu kompetento iestāžu pirmā rakstiskā pieprasījuma samaksāt pieprasītās summas, nepārsniedzot vienai vienreizējā galvojuma kvītij noteikto maksimālo summu EUR 10 000, un neatlikt maksājumu ilgāk kā par 30 dienām no pieprasījuma dienas, ja vien viņš vai cita attiecīgā persona pirms šā termiņa beigām muitas dienestiem nepierāda, ka operācija ir noslēgta.

Šīs saistības ir spēkā no dienas, kad tās apstiprinājusi galvojuma muitas iestāde. Parakstītājs joprojām ir atbildīgs par visu to parādu samaksu, kuri radušies Savienības vai kopīgā tranzīta operācijā, uz ko attiecas šīs saistības un kas ir uzsākta, pirms stājās spēkā galvojuma atsaukšana vai atcelšana, pat ja maksājums ir pieprasīts pēc minētās dienas.

Šo saistību izpildei parakstītājs dara zināmu savu kontaktadresi (16) katrā no 1. punktā minētajām citām valstīm:

Valsts	Uzvārds un vārds vai uzņēmuma nosaukums un pilna adrese

Parakstītājs atzīst tiesu jurisdikciju vietās, kur ir tā norādītās kontaktadreses.

Parakstītājs apņemas nemainīt norādītās kontaktadreses vai, ja viņam viena vai vairākas no šīm adresēm būtu jāmaina, par to iepriekš informēt galvojuma muitas iestādi.

Vieta …

datums …

…

(Paraksts) (17)

II.

Galvojuma muitas iestādes apstiprinājums

Galvojuma muitas iestāde

…

Galvinieka saistības apstiprinātas (datums) …

…

(Zīmogs un paraksts)

”;

C.4. pielikumu aizstāj ar šādu:

“C.4. PIELIKUMS

GALVINIEKA SAISTĪBAS – VISPĀRĒJAIS GALVOJUMS

Galvinieka saistības

Parakstītājs (18)

…

rezidents (19),

…

ar šo galvojuma muitas iestādē sniedz solidāru galvojumu

…,

kura maksimālā summa ir …,

Eiropas Savienībai (kurā ietilpst Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Īrija, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Horvātijas Republika, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārija, Maltas Republika, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Polijas Republika, Portugāles Republika, Rumānija, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste) un Islandes Republikai, Ziemeļmaķedonijas Republikai, Norvēģijas Karalistei, Serbijas Republikai, Šveices Konfederācijai, Turcijas Republikai, Ukrainai, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei (20) (21), Andoras Firstistei un Sanmarīno Republikai (22): par jebkuru summu, par ko persona, kura sniedz šo galvojumu (23):

…

var būt vai var kļūt atbildīga iepriekšminētajām valstīm saistībā ar nodokļu un citu maksājumu (24) parādu, kas var rasties vai ir radies par precēm, uz kurām attiecas turpmāk 1.a un/vai 1.b punktā minētās muitas operācijas.

Galvojuma maksimālā summa ietver:

…

a)	šī summa ir 100/50/30 % (25) no atsauces summas daļas, kas atbilst muitas parādu vai citu maksājumu summai, kuri var rasties, un ir visu 1.a punktā minēto skaitļu kopsumma, un …

b)	šī summa ir 100/30 % (25) no atsauces summas daļas, kas atbilst muitas parādu vai citu maksājumu summai, kuri ir radušies, un ir visu 1.b punktā minēto skaitļu kopsumma,

1.a

Summas, kuras kopā veido atsauces summas daļu, kura atbilst muitas parādiem un attiecīgā gadījumā citiem maksājumiem, kas var rasties, atbilstoši katram turpmāk norādītajam mērķim (26) ir šādas:

a)	pagaidu uzglabāšana – …;

b)	Savienības tranzīta procedūra / kopīgā tranzīta procedūra – …;

c)	uzglabāšanas muitas noliktavā procedūra – …;

d)	pagaidu ievešanas procedūra ar pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa – …;

e)	ievešanas pārstrādei procedūra – …;

f)	galapatēriņa procedūra – …;

g)	cits – norādiet cita veida operāciju – ….

1.b

Summas, kuras kopā veido atsauces summas daļu, kas atbilst muitas parādiem un attiecīgā gadījumā citiem maksājumiem, kuri ir radušies, atbilstoši katram turpmāk norādītajam mērķim ir šādas (26):

a)	laišana brīvā apgrozībā ar standarta muitas deklarāciju bez atliktā maksājuma – …;

b)	laišana brīvā apgrozībā ar standarta muitas deklarāciju ar atlikto maksājumu – …;

c)	laišana brīvā apgrozībā ar muitas deklarāciju, ko iesniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 166. pantu, – …;

d)	laišana brīvā apgrozībā ar muitas deklarāciju, ko iesniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 182. pantu, – …;

e)	pagaidu ievešanas procedūra ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa – …;

f)	galapatēriņa procedūra – … (27);

g)	cits – norādiet cita veida operāciju – ….

Parakstītājs apņemas pēc 1. punktā minēto valstu kompetento iestāžu pirmā rakstiskā pieprasījuma samaksāt pieprasītās summas, nepārsniedzot iepriekš minēto maksimālo summu, un neatlikt maksājumu ilgāk kā par 30 dienām no pieprasījuma dienas, ja vien viņš vai cita attiecīgā persona pirms šā termiņa beigām muitas dienestiem nepierāda, ka īpašā procedūra, kas nav galapatēriņa procedūra, ir noslēgta, ka galapatēriņa procedūrā esošo preču muitas uzraudzība vai pagaidu uzglabāšana ir pabeigta pareizi vai ka citu tādu darbību gadījumā, kas nav īpašās procedūras, preces ir pienācīgi noformētas.

Šo summu nevar samazināt par tādām summām, kas jau ir samaksātas saskaņā ar šo saistību noteikumiem, izņemot gadījumus, kad parakstītājs tiek aicināts samaksāt parādu, kas radies muitas operācijā, kura uzsākta pirms iepriekšējā maksājuma pieprasījuma saņemšanas vai arī 30 dienu laikā pēc tam.

Šīs saistības ir spēkā no dienas, kad tās apstiprinājusi galvojuma muitas iestāde. Parakstītājs joprojām ir atbildīgs par visu to parādu samaksu, kuri rodas tajā muitas operācijā, uz ko attiecas šīs saistības un kas ir uzsākta, pirms stājās spēkā galvojuma atsaukšana vai atcelšana, pat ja maksājums ir pieprasīts pēc minētās dienas.

Šo saistību izpildei parakstītājs dara zināmu savu kontaktadresi (28) katrā no 1. punktā minētajām citām valstīm:

Valsts	Uzvārds un vārds vai uzņēmuma nosaukums un pilna adrese

Parakstītājs atzīst tiesu jurisdikciju vietās, kur ir tā norādītās kontaktadreses.

Parakstītājs apņemas nemainīt norādītās kontaktadreses vai, ja viņam viena vai vairākas no šīm adresēm būtu jāmaina, par to iepriekš informēt galvojuma muitas iestādi.

Vieta …

datums …

…

(Paraksts) (29)

II.

Galvojuma muitas iestādes apstiprinājums

Galvojuma muitas iestāde

…

Galvinieka saistības akceptētas (datums)

…

(Zīmogs un paraksts)

”;

6)	C.5. pielikuma 7. ailē starp vārdiem “TURCIJA” un “APVIENOTĀ KARALISTE” iekļauj vārdu “UKRAINA”;

7)	C.6. pielikuma 6. ailē starp vārdiem “TURCIJA” un “APVIENOTĀ KARALISTE” iekļauj vārdu “UKRAINA”.

(1) Uzvārds un vārds vai uzņēmuma nosaukums.

(2) Pilna adrese.

(3) Saskaņā ar Protokolu par Īriju/Ziemeļīriju, kas pievienots Līgumam par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas, šā galvojuma vajadzībām Ziemeļīrija ir uzskatāma par Eiropas Savienības daļu. Tāpēc galvinieks, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienības muitas teritorijā, norāda kontaktadresi vai ieceļ pārstāvi Ziemeļīrijā, ja galvojumu tur var izmantot. Tomēr, ja saistībā ar kopīgo tranzītu galvojums ir derīgs Eiropas Savienībā un Apvienotajā Karalistē, viena kontaktadrese vai iecelts pārstāvis Apvienotajā Karalistē var aptvert visas Apvienotās Karalistes daļas, tostarp Ziemeļīriju.

(4) Svītrot tās/to valsts/valstu nosaukumu/nosaukumus, kuras/kuru teritorijā galvojumu nav atļauts izmantot.

(5) Atsauces uz Andoras Firstisti un Sanmarīno Republiku attiecas vienīgi uz Savienības tranzīta operācijām.

(6) Personas, kura sniedz galvojumu, uzvārds un vārds vai uzņēmuma nosaukums un pilna adrese.

(7) Piemēro attiecībā uz citiem maksājumiem, kas veicami saistībā ar preču importu un eksportu, ja galvojumu izmanto, lai precēm piemērotu Savienības/kopīgā tranzīta procedūru, vai izmanto vairāk nekā vienā dalībvalstī.

(8) Ieraksta vienu no šādām muitas operācijām:

a)	pagaidu uzglabāšana;

b)	Savienības tranzīta procedūra / kopīgā tranzīta procedūra;

c)	uzglabāšanas muitas noliktavā procedūra;

d)	pagaidu ievešanas procedūra ar pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa;

e)	ievešanas pārstrādei procedūra;

f)	galapatēriņa procedūra;

g)	laišana brīvā apgrozībā ar standarta muitas deklarāciju bez atliktā maksājuma;

h)	laišana brīvā apgrozībā ar standarta muitas deklarāciju ar atlikto maksājumu;

i)	laišana brīvā apgrozībā ar muitas deklarāciju, ko iesniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 166. pantu;

j)	laišana brīvā apgrozībā ar muitas deklarāciju, ko iesniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 182. pantu;

k)	pagaidu ievešanas procedūra ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa;

l)	cits – norādiet cita veida operāciju.

(9) Ja valsts tiesībās nav normas par kontaktadresi, galvinieks minētajā valstī ieceļ pārstāvi, kuram ir tiesības saņemt visu galviniekam adresēto korespondenci, un attiecīgi pielāgo apliecinājuma tekstu 4. punkta otrajā daļā un saistību tekstu 4. punkta ceturtajā daļā. Tiesām tajās teritorijās, kur ir galvinieka vai tā pārstāvju kontaktadreses, ir jurisdikcija strīdos, kas attiecas uz šo galvojumu.

(10) Personai, kura paraksta dokumentu, pirms paraksta ar savu roku jāieraksta šāds teksts: “Galvojums par summu ...” (summu ieraksta ar vārdiem).

(11) Aizpilda iestāde, kurā precēm tika piemērota procedūra vai kura uzraudzījusi pagaidu uzglabāšanu.

(12) Uzvārds un vārds vai uzņēmuma nosaukums

(13) a adrese

(14) Saskaņā ar Protokolu par Īriju/Ziemeļīriju, kas pievienots Līgumam par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas, šā galvojuma vajadzībām Ziemeļīrija ir uzskatāma par Eiropas Savienības daļu. Tāpēc galvinieks, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienības muitas teritorijā, norāda kontaktadresi vai ieceļ pārstāvi Ziemeļīrijā, ja galvojumu tur var izmantot. Tomēr, ja saistībā ar kopīgo tranzītu galvojums ir derīgs Eiropas Savienībā un Apvienotajā Karalistē, viena kontaktadrese vai iecelts pārstāvis Apvienotajā Karalistē var aptvert visas Apvienotās Karalistes daļas, tostarp Ziemeļīriju.

(15) Atsauces uz Andoras Firstisti un Sanmarīno Republiku attiecas vienīgi uz Savienības tranzīta operācijām.

(16) Ja valsts tiesībās nav normas par kontaktadresi, galvinieks šajā valstī ieceļ pārstāvi, kuram ir tiesības saņemt visu galviniekam adresēto korespondenci, un attiecīgi pielāgo apliecinājuma tekstu 4. punkta otrajā daļā un saistību tekstu 4. punkta ceturtajā daļā. Tiesām tajās teritorijās, kur ir galvinieka vai tā pārstāvju kontaktadreses, ir jurisdikcija strīdos, kas attiecas uz šo galvojumu.

(17) Parakstītājs pirms paraksta ar savu roku ieraksta vārdus: “Derīga galvojuma kvīts”.

(18) Uzvārds un vārds vai uzņēmuma nosaukums.

(19) Pilna adrese.

(20) Saskaņā ar Protokolu par Īriju/Ziemeļīriju, kas pievienots Līgumam par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas, šā galvojuma vajadzībām Ziemeļīrija ir uzskatāma par Eiropas Savienības daļu. Tāpēc galvinieks, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienības muitas teritorijā, norāda kontaktadresi vai ieceļ pārstāvi Ziemeļīrijā, ja galvojumu tur var izmantot. Tomēr, ja saistībā ar kopīgo tranzītu galvojums ir derīgs Eiropas Savienībā un Apvienotajā Karalistē, viena kontaktadrese vai iecelts pārstāvis Apvienotajā Karalistē var aptvert visas Apvienotās Karalistes daļas, tostarp Ziemeļīriju.

(21) Svītrot tās/to valsts/valstu nosaukumu/nosaukumus, kuras/kuru teritorijā galvojumu nav atļauts izmantot.

(22) Atsauces uz Andoras Firstisti un Sanmarīno Republiku attiecas vienīgi uz Savienības tranzīta operācijām.

(23) Personas, kura sniedz galvojumu, uzvārds un vārds vai uzņēmuma nosaukums un pilna adrese.

(24) Piemēro attiecībā uz citiem maksājumiem, kas veicami saistībā ar preču importu un eksportu, ja galvojumu izmanto, lai precēm piemērotu Savienības/kopīgo tranzīta procedūru, vai izmanto vairāk nekā vienā dalībvalstī vai vienā Līgumslēdzējā pusē.

(25) Lieko svītrot.

(26) Procedūras, izņemot kopīgo tranzītu, piemēro vienīgi Savienībā.

(27) Attiecas uz summām, kuras muitas deklarācijā deklarētas galapatēriņa procedūrai.

(28) Ja valsts tiesībās nav normas par kontaktadresi, galvinieks šajā valstī ieceļ pārstāvi, kuram ir tiesības saņemt visu galviniekam adresēto korespondenci, un attiecīgi pielāgo apliecinājuma tekstu 4. punkta otrajā daļā un saistību tekstu 4. punkta ceturtajā daļā. Tiesām tajā vietā, kur ir galvinieka vai tā pārstāvju kontaktadreses, ir jurisdikcija strīdos, kas attiecas uz šo galvojumu.

(29) Personai, kura paraksta dokumentu, pirms paraksta ar savu roku jāieraksta šāds teksts: “Galvojums par summu ...” (summu ieraksta ar vārdiem).

20.10.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 272/47

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES DELEĢĒTAIS LĒMUMS Nr. 049/22/COL

(2022. gada 9. februāris)

piešķirt trīs atkāpes, ko Lihtenšteinas Firstiste lūgusi saistībā ar 30. pantu, 36. panta 2. punktu un 5. pielikuma 1.1.3.6.3. punkta b) apakšpunktu Lihtenšteinas 1998. gada 3. marta Rīkojumā par bīstamu kravu pārvadāšanu pa autoceļiem (Verordnung über den Transport gefährlicher Güter auf der Strasse – VTGGS), pamatojoties uz 6. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/68/EK (2008. gada 24. septembris) par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem [2022/1984]

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE,

ņemot vērā EEZ līguma XIII pielikuma I nodaļas 13.c punktā minēto tiesību aktu –

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/68/EK (2008. gada 24. septembris) par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (turpmāk “Direktīvu”),

kas grozīta un pielāgota EEZ līgumam ar tā 1. protokola 4. punkta d) apakšpunktu, un ņemot vērā Uzraudzības un Tiesas nolīguma 5. panta 2. punkta d) apakšpunktu un tā 1. protokola 1. panta 1. punkta c) apakšpunktu, 1. panta 2. punktu un 3. pantu, jo īpaši direktīvas 6. un 9. pantu,

ņemot vērā Pastāvīgās komitejas lēmumus Nr. 3/12/SC un Nr. 4/12/SC,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

Lihtenšteinas valdība ar 2013. gada 20. decembra vēstuli Iestādei (1) lūdza piešķirt četras atkāpes, pamatojoties uz direktīvas 6. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Lihtenšteinas pieprasītās atkāpes bija noteiktas 29., 30., 36. pantā un 5. pielikumā 1998. gada 3. marta Rīkojumā par bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem (LR 741.621, ar jaunākajiem grozījumiem) (2) (turpmāk – “Rīkojums”).

Lai palīdzētu Lihtenšteinai veikt šo novērtējumu, Iestāde uzdeva DNV GL AS (“DNV”) novērtēt, vai pieprasītās atkāpes atbilst prasībām, kas izklāstītas direktīvas 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā, īpašu uzmanību pievēršot šo atkāpju radītiem potenciāliem vai pastāvošiem riskiem; tam, vai tās mazinātu, vairotu vai nemainītu drošību; un noteikt iespējamus nelabvēlīgo ietekmi mazinošus pasākumus (3).

Pēc Lihtenšteinas pieprasīto atkāpju izvērtēšanas Iestāde secināja, ka tikai nosacījumi Rīkojuma 30. pantā, 36. pantā un 5. pielikumā kvalificējami kā atkāpes direktīvas 6. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē, bet Rīkojuma 29. pants par sprāgstvielām jau atvērtos transporta iepakojumos nav uzskatāms par atkāpi.

Apspriedusies ar EBTA Transporta komiteju, Iestāde pieņēma Kolēģijas Lēmumu 30/15/COL, ar ko atļauj atkāpes attiecībā uz trim atbilstīgajiem noteikumiem. Šī atļauja bija derīga sešus gadus no 2015. gada 27. janvāra.

Lihtenšteinas valdība 2021. gada 8. marta vēstulē (4) lūdza atļauju saskaņā ar Rīkojumu piešķirt atkāpes, kas noteiktas Rīkojuma 30. pantā, 36. panta 2. punktā un 5. pielikuma 1.1.3.6. punkta b) apakšpunktā un atbilst atkāpei, ko Iestāde atļāvusi ar Kolēģijas Lēmumu 30/15/COL. Minētās atkāpes attiecas uz sprāgstvielu pārvadāšanu, tilpņu pārbaudes uzņēmumiem, transportlīdzekļu vadītāju īpašu apmācību un tvertnēm būvlaukumos.

Saskaņā ar direktīvas 6. panta 4. punktu, ja EEZ EBTA valsts pieprasa pagarināt atļauto atkāpi, Iestādei atkāpes pieprasījums ir jāpārskata. Ja nav pieņemti I pielikuma I.1. iedaļas, II pielikuma II.1. iedaļas. vai III pielikuma III.1. iedaļas grozījumi, kas ietekmē atkāpes priekšmetu, Iestādei saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto procedūru ir jāpagarina atkāpes atļaušanas termiņš vēl uz laikposmu, kas nepārsniedz sešus gadus no lēmumā par atļaujas piešķiršanu noteiktās atļaujas spēkā stāšanās dienas.

Tā kā Lihtenšteinas pieprasījums tika iesniegts pēc Kolēģijas Lēmumā 30/15/COL minētā termiņa beigu datuma, 6. panta 4. punkts nav piemērojams pat tad, ja pieprasījums pēc būtības ir identisks tam, ko Iestāde atļāvusi ar minēto lēmumu. Tāpēc pieprasījums ir jāizvērtē saskaņā ar Direktīvas 6. panta 2. punktā paredzēto procedūru. Tomēr informācija saistībā ar Kolēģijas Lēmumu 30/15/COL, piemēram, DNV veiktais riska novērtējums, joprojām ir svarīga šim novērtējumam.

2. NOVĒRTĒJUMS

Direktīvas 6. panta 2. punkta a) apakšpunkts nosaka: “[j]a netiek nodarīts kaitējums drošumam, [EEZ] dalībvalstis var lūgt atļaut atkāpes no I pielikuma I.1. iedaļas, II pielikuma II.1. iedaļas un III pielikuma III.1. iedaļas attiecībā uz atsevišķu bīstamo kravu pārvadājumiem nelielos daudzumos to teritorijās, izņemot vielas ar vidēju vai augstu radioaktivitātes līmeni, ja šādu pārvadājumu nosacījumi nav stingrāki kā minētajos pielikumos izklāstītie nosacījumi.”

Saskaņā ar Direktīvas 6. panta 3. punktu atkāpes ir spēkā ne ilgāk kā sešus gadus no atļaujas izsniegšanas dienas, un šādu laikposmu nosaka lēmumā par atļaujas piešķiršanu.

Saskaņā ar Direktīvas 9. pantu un kā sīkāk noteikts Pastāvīgās komitejas Lēmumos Nr. 3/2012/SC un Nr. 4/2012/SC, Iestādei jāiesniedz EBTA Transporta komitejai pieņemamā lēmuma projekts. EBTA Transporta komitejai jāsniedz atzinums par projektu saskaņā ar Pastāvīgās komitejas Lēmuma Nr. 3/2012/PK 3. pantu.

Saskaņā ar direktīvas 3. panta 2. punktu bīstamo kravu autopārvadājumus atļauj, “ja ir ievēroti I pielikuma I.1. iedaļā, II pielikuma II.1. iedaļā un III pielikuma III.1. iedaļā izklāstītie nosacījumi”.

Direktīvas I pielikuma I.1. iedaļā ir ietverti noteikumi par ADR (5) A un B pielikuma piemērojamību.

A pielikums ir sadalīts septiņās daļās. 1. daļā ietverti vispārīgi noteikumi, savukārt 2. un 3. daļā klasificētas un uzskaitītas bīstamās kravas. 4. daļā ir noteiktas prasības attiecībā uz iepakojumu un pārnēsājamu tvertņu izmantošanu, 5. daļā ir izklāstītas nosūtīšanas procedūras, 6. daļā noteiktas iepakojuma konstrukcijas un testēšanas prasības un 7. daļā ir izklāstīti noteikumi par pārvadāšanas, iekraušanas, izkraušanas un aprites nosacījumiem.

B pielikumā, 8. daļā ir noteiktas prasības transportlīdzekļu apkalpēm, aprīkojumam, ekspluatācijai un dokumentācijai un 9. daļā ir noteiktas konstrukcijas un apstiprināšanas prasības transportlīdzekļiem, kas pārvadā bīstamas kravas.

Pieprasītās atkāpes ir identiskas atkāpēm, ko Iestāde atļāva 2015. gadā. Turklāt Lihtenšteinas īstenotie riska mazināšanas pasākumi joprojām ir spēkā. Tāpēc Iestāde secina, ka atkāpes var pietiekami novērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta saistībā ar Kolēģijas Lēmumu 30/15/COL, tostarp DNV veikto riska novērtējumu.

2.1. VTGGS 30. pants

Lihtenšteinas valdība 2021. gada 8. marta vēstulē šo atkāpi aprakstīja šādi:

VTGGS 30. panta 1. punkta b) apakšpunkts pieļauj atkāpi attiecībā uz pārvadātāja transportlīdzekļa marķējumu. Oranžajām etiķetēm pārvadātāja transportlīdzekļa priekšpusē un aizmugurē jāatbilst ADR 5.3.2.1.1. punktam, bet tajās nav jānorāda bīstamības identifikācijas numurs.

VTGGS 30. panta 1. punkta c) apakšpunkts atbrīvo transportlīdzekļa vadītāju no prasības iziet īpašo apmācību, ko paredz ADR 8.2. nodaļa. Taču viņam ir jābūt izgājušam tvertņu pārbaudes uzņēmumiem paredzēto apmācību. Šo apmācību nodrošina CITEC (Šveices Asociācija ūdeņu aizsardzībai un tvertņu drošībai), un tā ietver trīs nedēļu kursu un jaunu kursu ik pēc pieciem gadiem, kuros transportlīdzekļu vadītāji apgūst visus nepieciešamos drošības un vides aspektus, kas saistīti ar tvertņu tīrīšanu, pārbaudi un remontu. Apmācību izgājušie saņem Šveices tvertņu drošības speciālista sertifikātu (6).

Visbeidzot, VTGGS 30. panta 2. punktā paredzēts, ka tvertne un tās transportlīdzeklis ir atbrīvoti no ADR 4.3., 4.4., 6.8., 6.9. un 9.1. nodaļā paredzētajām konstrukcijas, aprīkojuma un kontroles prasībām.

Savā ziņojumā DNV novērtēja, vai risks palielinātos pēc negadījumiem, kas var notikt, veicot transportēšanu pa koplietošanas ceļiem, piemēram, sadursmes, braukšanas bezceļa apstākļos un slodzes dislokācijas gadījumā. DNV secināja, ka risks šajās situācijās nepalielināsies, ja transportlīdzekļu vadītāji būs izgājuši īpašo CITEC apmācību.

2.2. VTGGS 36. panta 2. punkts

Lihtenšteinas valdība 2021. gada 8. marta vēstulē šo atkāpi aprakstīja šādi:

Šis noteikums ļauj pārvadāt ADR 1. klases bīstamās kravas (sprādzienbīstamas vielas un sprādzienbīstamus izstrādājumus), pārsniedzot ADR 1.1.3.6. punktā paredzēto atļauto daudzumu. Tomēr tas ir atļauts tikai ar stingru nosacījumu, ka transportlīdzekļa vadītājam ir sprāgstvielu spridzināšanas licence (“Sprengausweis”), tātad viņš ir ieguvis īpašu sprāgstvielu eksperta izglītību. Apmācība, kas ļauj personai saņemt šādu licenci, ir specializēta apmācība personām, kuras rīkojas ar sprāgstvielām, kura pārsniedz parasto apmācību par bīstamo kravu pārvadāšanu un nodrošina augstu drošības līmeni. Turklāt šādi var pārvadāt tikai sprāgstvielas un pirotehniskus izstrādājumus, attiecībā uz kuriem iepriekš minētā licence ir piešķirta.

Šo iemeslu dēļ VTGGS 36. panta 2. punktā paredzētais izņēmums neapdraud drošību, un Lihtenšteina ar šo vēlas pieprasīt atkāpi saskaņā ar direktīvas 6. pantu.

Savā ziņojumā DNV secināja, ka risks, ko rada spēkā esošā atkāpe, nepalielināsies ar nosacījumu, ka BBT licence ir līdzvērtīga ADR transportlīdzekļu vadītāju apmācībai.

2.3. VTGGS 5. pielikuma 1.1.3.6.3. punkta b) apakšpunkts

Lihtenšteinas valdība 2021. gada 8. marta vēstulē šo atkāpi aprakstīja šādi:

Šis noteikums kopā ar 6.14. nodaļu īpaši attiecas uz būvlaukuma tvertnēm (“Baustellentanks”); ADR šāds jēdziens nav pazīstams.

Būvlaukuma tvertnes ir konteineri, ko uz laiku izmanto būvlaukumos, lai uzpildītu būvlaukumā izmantotās mašīnas. Tās sastāv no iekšējās tvertnes un slēgta ārējā savākšanas baseina (sk. VTGGS 5. pielikuma 6.14.1.1. punktu). Tās uzskata par drošāko risinājumu šādai lietošanai.

Būvlaukuma tvertnes ar tilpumu līdz 1 210 litriem, kurās pārvadā ne vairāk kā 1 150 litrus, var neatbilst dažiem ADR noteikumiem, bet tās var izmantot tikai UN 1202 dīzeļdegvielas/krāšņu kurināmā uzglabāšanai un pārvadāšanai. Jāievēro ADR 6.8. nodaļas noteikumi, izņemot 6.8.2.1.3., 6.8.2.1.4. un 6.8.2.1.15.–6.8.2.1.23. punktu. Šādu tvertņu konstrukcijas un testēšanas prasības ir paredzētas VTGGS 5. pielikuma 6.14.2. un 6.14.3. punktā. Būvlaukuma tvertnes standartizē un testē iestāde, kas ir atbildīga par testēšanu arī saskaņā ar ADR (Šveices bīstamo kravu inspekcija, “Eidgenössisches Gefahrgutinspektorat”). Inspekcija nodrošina visu attiecīgo drošības raksturlielumu ievērošanu, lai panāktu tādu drošības līmeni, kas ir salīdzināms ar ADR noteikumiem.

Šo iemeslu dēļ VTGGS 5. pielikuma 1.1.3.6.3. punkta b) apakšpunktā un 6.14. punktā paredzētais izņēmums neapdraud drošību.

Savā ziņojumā DNV novērtēja paaugstināto risku sadursmes, braukšanas bezceļa apstākļos un slodzes dislokācijas gadījumā. DNV secināja, ka ar atkāpes ieviešanu risks tiek palielināts, bet noteica divus preventīvus pasākumus, proti, i) ADR kontroli/testēšanu būvlaukuma tvertnēm un ii) dubultkorpusa būvlaukuma tvertņu izmantošanu.

Kā norādīts Lihtenšteinas pieprasījumā, būvlaukuma tvertnes sastāv no iekšējās tvertnes un slēgta savākšanas baseina un drošība netiks apdraudēta. Turklāt Lihtenšteina paziņoja, ka “[n]o 2027. gada vairs nebūs nepieciešams atbrīvojums no VTGGS 5. pielikuma 1.1.3.6.3. punkta b) apakšpunkta un 6.14. punkta, jo šie noteikumi tiks atcelti”.

3. SECINĀJUMS

Iestāde uzskata, ka, piešķirot šīs atkāpes, netiek apdraudēta drošība un ka trīs minētie lūgumi piešķirt atkāpes atbilst direktīvas 6. panta 2. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem. Tādējādi atkāpes, kas paredzētas Rīkojuma 30. pantā, 36. panta 2. punktā un 5. pielikuma 1.1.3.6.3. punkta b) apakšpunktā, būtu jāpiešķir.

Iestāde 2021. gada 17. decembrī ar Deleģēto lēmumu Nr. 298/21/COL (dokuments Nr. 1228844) pienācīgi iesniedza EBTA Transporta komitejai lēmuma projektu par veicamajiem pasākumiem saskaņā ar Direktīvas 9. pantu. EBTA komiteja 2022. gada 14. janvārī nolēma atzinumu par šo lēmuma projektu nesniegt.

Saskaņā ar EBTA valstu Pastāvīgās komitejas Lēmuma Nr. 3/2012/PK 3. panta 4. punktu Iestāde var pieņemt paredzēto pasākumu, ja vien pamataktā nav paredzēts, ka pasākuma projektu nevar pieņemt, ja nav sniegts atzinums; tas neattiecas uz pašreizējo procedūru, un tādēļ Iestāde pasākumu var pieņemt.

Tādējādi Iestāde piešķir prasītās atkāpes, pamatojoties uz direktīvas 6. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Kā paredzēts direktīvas 6. panta 3. punktā, atkāpei jābūt spēkā sešus gadus, un Iestāde saskaņā ar direktīvas 6. panta 4. punktu savu atļauju var atjaunot.

Kolēģijas loceklis ar īpašu atbildību par transportu Iestādes vārdā un tās pakļautībā ir pilnvarots pieņemt pasākumus, ja pieņemamo pasākumu projekts ir saskaņā ar EBTA Transporta komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Trīs atkāpes, ko Lihtenšteinas valdība lūgusi saistībā ar 30. pantu, 36. panta 2. punktu un 5. pielikuma 1.1.3.6.3. punkta b) apakšpunktu Lihtenšteinas 1998. gada 3. marta Rīkojumā par bīstamu kravu pārvadāšanu pa autoceļiem, tiek piešķirtas.

2. pants

Šā lēmuma 1. pantā paredzētās atkāpes publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un EEZ papildinājumā atbilstoši EEZ līguma 1. protokola 6. punktam.

3. pants

Šā lēmuma 1. pantā paredzētās atkāpes ir spēkā sešus gadus.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Lihtenšteinas Firstistei un stājas spēkā pēc paziņošanas minētajai valstij.

5. pants

Autentisks ir tikai šā lēmuma teksts angļu valodā.

Briselē, 2022. gada 9. februārī

EBTA Uzraudzības iestādes vārdā, rīkojoties saskaņā ar Lēmumu Nr. 103/13/COL, –

kolēģijas loceklis

Árni Páll ÁRNASON

līdzparakstījies Tieslietu un administratīvo lietu nodaļas direktors

Melpo-Menie JOSÉPHIDÈS

(1) Dok. Nr. 694300.

(2) Verordnung über den Transport gefährlicher Güter auf der Strasse – VTGGS

(3) Dok. Nr. 709161.

(4) Dokuments Nr. 1185764.

(5) 1957. gada 30. septembrī Ženēvā noslēgtais Eiropas valstu nolīgums par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu, ar attiecīgajiem grozījumiem.

(6) Spezialist/-in für Tanksicherheit mit eidgenössischem Fachausweis.

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
	*	Paziņojums par to, ka spēkā stājas Pamatnolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Austrāliju, no otras puses	1
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2022/1977 (2022. gada 17. oktobris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem ES un Ukrainas Asociācijas komitejā tās Tirdzniecības komitejas sastāvā, kura izveidota ar Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses, attiecībā uz minētā nolīguma XV pielikuma (Muitas tiesību aktu tuvināšana) atjaunināšanu	2
	*	Komisijas Lēmums (ES) 2022/1978 (2022. gada 25. jūlijs) par atbalsta shēmu SA.54817 (2020/C) (ex 2019/N), ko Beļģija plāno ieviest videospēļu ražošanas atbalstam (izziņots ar dokumenta numuru C(2022)5130) ( 1 )	4
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/1979 (2022. gada 31. augusts), ar ko izveido Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/18/ES par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību 18. panta 1. punktā un 21. panta 3. punktā minētās informācijas paziņošanai vajadzīgo veidlapu un datubāzes un atceļ Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/895/ES (izziņots ar dokumenta numuru C(2022) 6124) ( 1 )	14
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/1980 (2022. gada 19. oktobris), ar kuru groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/626, ar ko izveido portālu InvestEU un nosaka tā tehniskās specifikācijas ( 1 )	21
	*	Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2022/1981 (2022. gada 10. oktobris) par to, kā kompetentās iestādes izmanto Eiropas Centrālo banku sistēmas pakalpojumus (ECB/2022/33)	22
	*	Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2022/1982 (2022. gada 10. oktobris) par to, kā kompetentās iestādes un sadarbības iestādes izmanto Eiropas Centrālo banku sistēmas pakalpojumus, un ar ko groza Lēmumu ECB/2013/1 (ECB/2022/34)	29
		TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
	*	ES un KTV Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 3/2022 (2022. gada 29. septembris), ar ko groza 1987. gada 20. maija Konvenciju par kopīgu tranzīta procedūru [2022/1983]	36

	III Citi tiesību akti
	EIROPAS EKONOMIKAS ZONA
*	EBTA Uzraudzības iestādes Deleģētais lēmums Nr. 049/22/COL (2022. gada 9. februāris) piešķirt trīs atkāpes, ko Lihtenšteinas Firstiste lūgusi saistībā ar 30. pantu, 36. panta 2. punktu un 5. pielikuma 1.1.3.6.3. punkta b) apakšpunktu Lihtenšteinas 1998. gada 3. marta Rīkojumā par bīstamu kravu pārvadāšanu pa autoceļiem (Verordnung über den Transport gefährlicher Güter auf der Strasse – VTGGS), pamatojoties uz 6. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/68/EK (2008. gada 24. septembris) par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem [2022/1984]	47

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 272

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	65. gadagājums 2022. gada 20. oktobris

		Labojumi
	*	Labojums Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2022/389 (2022. gada 8. marts), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/2034 piemērošanai attiecībā uz informācijas, kura kompetentajām iestādēm jāizpauž, formātu, struktūru, satura uzskaitījumu un ikgadējās publicēšanas datumu ( OV L 79, 9.3.2022. )	52