(1)

Pēc pirmspaziņošanas saziņas (2) Rumānija 2020. gada 4. decembrī paziņoja par savu nodomu piešķirt uzņēmumam Complexul Energetic Oltenia S.A. (“CE Oltenia”) pārstrukturēšanas atbalstu.

(2)

Komisija 2021. gada 5. februāra vēstulē informēja Rumāniju par savu lēmumu attiecībā uz pārstrukturēšanas atbalstu sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru. Rumānija 2021. gada 8. martā iesniedza savas piezīmes par vēstulē iekļautajiem apsvērumiem.

(3)

Komisijas lēmums par procedūras sākšanu (“lēmums par procedūras sākšanu”) tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3)2021. gada 19. martā. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes.

(4)

Komisija noteiktajā termiņā saņēma piezīmes par šo tēmu no šādām trešām personām: Eiropas Vides birojs (EEB), Bankwatch Romania / ClientEarth un Greenpeace. Tā pārsūtīja šīs piezīmes Rumānijai, kurai tika dota iespēja atbildēt. Rumānijas piezīmes tika saņemtas 2021. gada 1. jūnija vēstulē.

(5)

Rumānija nosūtīja Komisijai papildu informāciju 2021. gada 10. maijā, 1. un 24. jūnijā, 14. septembrī, 21. oktobrī, 9., 14., 15., 20., 21., 22. un 29. decembrī un 2022. gada 20. un 21. janvārī.

(6)

Rumānija izņēmuma kārtā piekrīt atteikties no savām tiesībām, kas izriet no LESD 342. panta apvienojumā ar Padomes Regulas Nr. 1/1958 (4) 3. pantu, un tam, ka šis lēmums tiek pieņemts un paziņots tikai angļu valodā saskaņā ar LESD 297. pantu (5).

(7)

CE Oltenia ir publisks uzņēmums, kas nodarbojas ar kalnrūpniecību, enerģijas ražošanu no fosilā kurināmā un vietēju siltumapgādi. Uzņēmums dibināts 2011. gada 12. oktobrī un reģistrēts 2012. gada 31. maijā pēc šādu četru uzņēmumu apvienošanās: Complexul Energetic Craiova SA, Complexul Energetic Turceni SA, Complexul Energetic Rovinari SA un Societatea Nationala a Lignitului Oltenia SA. Uzņēmums CE Oltenia nepieder lielākai uzņēmumu grupai un netiek pārvaldīts kopā ar citiem publiskiem uzņēmumiem. Tas ir neatkarīgs lēmumu pieņemšanas centrs valstī. Saskaņā ar Rumānijas iestāžu sniegto informāciju uzņēmumu CE Oltenia kontrolē Rumānijas valsts, ko pārstāv Enerģētikas ministrija un kam pieder 77,15 % uzņēmuma akciju. Vēl viens akcionārs ir investīciju fonds Fondul Proprietatea SA (kam pieder 21,56 % akciju) (6), bet pārējās akcijas pieder uzņēmumiem Electrocentrale Grup SA (0,84 %) un Inchidere si Conservare Mine (0,44 %). CE Oltenia uzraudzības padomē ir septiņi locekļi, no kuriem Fondul Proprietatea var iecelt tikai divus, un uzņēmumu pārvalda direktorāts (kurā ir pieci locekļi, no kuriem viens ir uzraudzības padomes iecelts izpilddirektors). Lēmumus par galvenajiem CE Oltenia uzņēmējdarbības aspektiem, piemēram, budžetu, uzņēmējdarbības plānu un citiem finanšu un komerciālajiem lēmumiem pieņem ar akcionāru vienkāršu balsu vairākumu. Fondul Proprietatea nav bloķēšanas vai veto tiesību attiecībā uz šādiem lēmumiem. Fondul Proprietatea ir tādas tiesības, kādas parasti tiek piešķirtas mazākuma akcionāriem. Atsevišķu lēmumu pieņemšanai, piemēram, par parakstītā akciju kapitāla izmaiņām, akcionāru pilnsapulcē vai ārkārtas pilnsapulcē ir nepieciešami 90 % balsu, tāpēc ir nepieciešams Fondul Proprietatea apstiprinājums. Tomēr valsts vairākuma līdzdalība un pārstāvība uzraudzības padomē ļauj Rumānijas valstij īstenot faktisku un pilnīgu kontroli pār uzņēmumu CE Oltenia.

(8)

Uzņēmuma CE Oltenia galvenā mītne atrodas Oltenijas dienvidrietumos (Sud-Vest Oltenia) (NUTS 2 kods RO41), uzņēmums savās raktuvēs (Rovinari, Motru, Jilcā un Mehedinci) nodarbina 12 268 darbiniekus, un tam ir elektrostacijas tādos apgabalos jeb žudecos kā Dolža vai Gorža. Bezdarba līmenis reģionā ir 5,5 %, proti, virs valsts vidējā līmeņa, kas ir 3,4 %, un augstākais valstī (7). Kā liecina 1. tabula, pēdējos gados bezdarba līmenis Oltenijas dienvidrietumos (no 8,2 % līdz 5,5 % laikposmā no 2015. līdz 2020. gadam) ir saglabājies virs valsts bezdarba līmeņa (no 5 % līdz 3,4 % tajā pašā laikposmā). Lai gan starp Eurostat (8) un Valsts statistikas institūta sniegtajiem datiem pastāv nelielas atšķirības, tendence liecina, ka bezdarba līmenis attiecīgajā reģionā joprojām ir augstāks nekā valstī.

1. tabula

Bezdarba līmenis makroreģionos, jaunattīstības reģionos un valstī

(9)

Saskaņā ar Rumānijas sniegto informāciju šie augstie bezdarba līmeņi ir saistīti ar grūtībām radīt jaunas darbvietas reģionā. Goržas apgabala taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns (9) liecina, ka iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 65 gadiem, bijušie kalnrūpniecības un enerģētikas nozares darbinieki, kuri var priekšlaicīgi pensionēties un/vai saņemt kompensācijas pabalstus, nevēlas pārkvalificēties un aktīvi meklēt darbu. Negatīvo ietekmi pastiprina skolas mācību programma, kas neatbilst vietējā darba tirgus pašreizējām vai nākotnes prasībām, un darba devēji norāda, ka ir nepieciešama papildu izglītība digitalizācijas, robotikas procesu automatizācijas, mākslīgā intelekta u. c. jomās.

(10)

Uzņēmums CE Oltenia ražo elektroenerģiju četrās elektrostacijās. Tās ir Rovinari elektrostacija ar četriem blokiem un kopējo jaudu 1 320 MW, kura ir vecāka par 40 gadiem, Turceni elektrostacija (četri bloki, 1 320 MW, 33 gadus veca), Išalnicas elektrostacija (divi bloki, 630 MW, 50 gadus veca) un Craiova II (divi bloki, 300 MW siltumenerģijas un elektroenerģijas koģenerācijā, 30 gadus veca). Kiškani, piektā elektrostacija ar 415 MW jaudu, nedarbojas. Uzņēmums CE Oltenia darbojas elektroenerģijas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgos, kā arī pārdod siltumenerģiju Krajovas pilsētai. Tā elektrostacijās līdz pat 99,5 % elektroenerģijas ražošanai par kurināmo tiek izmantots lignīts. Uzņēmums lignītu pašu patēriņam vai pārdošanai citiem elektroenerģijas ražotājiem iegūst no saviem atklātajiem karjeriem (10). Tas arī nodrošina siltumapgādi un mājsaimniecības karstā ūdens apgādi apmēram 300 000 Krajovas iedzīvotāju.

(11)

Saskaņā ar valsts energoregulatora ANRE (Autoritatea Națională de Reglementare in Domeniul Energii) datiem lielākie Rumānijas elektroenerģijas ražotāji ir Hidroelectrica (tirgus daļa 31,3 %), kam seko Nuclearelectrica (18,09 %), un trešajā pozīcijā ir CE Oltenia (14,08 %) (11). Visus trīs uzņēmumus kontrolē Rumānijas valsts.

(12)

Rumānija apgalvo, ka uzņēmumam CE Oltenia ir svarīga loma Rumānijas elektroenerģijas tirgū. CE Oltenia darbība ir svarīga arī valsts energosistēmas (“VES”) drošības un atbilstības apsvērumu dēļ. Rumānijas energosistēma atrodas Eiropas kontinentālās sistēmas austrumu galā, vienlaikus darbojoties uz robežas ar Bulgāriju, Serbiju, Ungāriju un Ukrainas dienvidrietumu daļu. Elektroenerģijas importu apgrūtina fakts, ka Ungārijas energosistēmā ir jaudas deficīts maksimālās slodzes laikā un konkursa aptvertās jaudas izmantošana uz Ukrainas robežas ir atkarīga no Ukrainas pārvades sistēmas operatora (PSO) rakstiskas vienošanās. Turklāt reģiona valstu gada bilanci pārsvarā veido elektroenerģijas imports, kas paredzēts gan ES dalībvalstīm, gan valstīm ārpus ES. Tāpēc ikreiz, kad VES pastāv jaudas deficīts, resursi ir ierobežoti arī kaimiņvalstu sistēmās.

(13)

Rumānija apgalvo, ka CE Oltenia ražotņu slēgšanas gadījumā pastāvētu nenovēršams un reāls būtisku elektroapgādes pārtraukumu risks, kā rezultātā varētu rasties ekonomiski traucējumi un smagas sekas Rumānijai. Šajā sakarā Rumānijas elektroenerģijas un gāzes tirgus operatora OPCOM (12) veiktā analīze (13) arī liecina, ka uzņēmuma CE Oltenia slēgšana izraisītu gada vidējās elektroenerģijas cenas dubultošanos nākamās dienas tirgū un cenas pieaugumu par 70 % divpusējo līgumu centralizētajā tirgū.

(14)

Turklāt 2021. gada maijā Rumānijas pārvades sistēmas operators CNTEE Transelectrica S.A. (“Transelectrica”) veica VES atbilstības analīzi, pieņemot, ka CE Oltenia enerģijas jauda tiks pilnībā slēgta 2022. gadā, bet 2021. gadā tiks ekspluatēti trīs bloki Rovinari elektrostacijā. Secinājums bija tāds, ka VES saskartos ar ievērojamu problēmu attiecībā uz pietiekamību, jo tai vairs nebūtu nepieciešamo resursu valsts elektroenerģijas patēriņa segšanai, pat ņemot vērā pārrobežu importa jaudas maksimālo izmantošanu.

(15)

Saskaņā ar Rumānijas sniegto informāciju CE Oltenia bankrots tieši izraisītu vairāk nekā 12 000 darbvietu zaudēšanu un netieši – ievērojama skaita darbvietu zaudēšanu, ņemot vērā pašreizējo partneru lielo skaitu visā vērtību ķēdē.

(16)

Rumānija arī norāda, ka uzņēmums CE Oltenia ir viens no galvenajiem tādu Transelectrica tehnoloģisko palīgpakalpojumu nodrošinātājiem, kuri tiek sniegti, piedaloties pārvades sistēmas operatoru (PSO) organizētajās izsolēs. Uzņēmums kā tāds ir nozīmīgs palīgpakalpojumu sniegšanai, ar kuru palīdzību PSO no elektroenerģijas ražotājiem var iegādāties rezerves tīkla zudumu segšanai, tādējādi nodrošinot sistēmas drošību.

(17)

Rumānijai ir elektroenerģijas starpsavienojumi ar Bulgāriju un Ungāriju, kā arī ar trešām valstīm, tostarp Ukrainu, kas ir savienota ar Poliju un Serbiju, savukārt Serbija ir savienota ar Horvātiju. Rumānija regulāri eksportē un importē elektroenerģiju. Ir plānoti vai tiek īstenoti vairāki Savienības kopīgu interešu projekti, kuru mērķis ir paplašināt Rumānijas starpsavienojumu ar Bulgāriju un Serbiju.

(18)

Rumānija arī norāda, ka saskaņā ar 2019. gada datiem CE Oltenia bija darījumu attiecībās ar aptuveni 120 Goržas apgabala uzņēmumiem. Kopumā to apgrozījuma summas saskaņā ar Finanšu ministrijā iesniegtajām bilancēm par 2019. gadu ir aptuveni 1 082 miljoni RON (aptuveni 218 miljoni EUR). Saskaņā ar šo pašu avotu CE Oltenia apgrozījums 2019. gadā bija 3 116 miljoni RON (aptuveni 630 miljoni EUR). Saskaņā ar Valsts statistikas institūta informāciju visu Goržas apgabala uzņēmumu apgrozījums 2019. gadā bija aptuveni 9 100 miljoni RON (aptuveni 1 840 miljoni EUR). Tādējādi uzņēmums CE Oltenia un galvenie 120 pakalpojumu sniedzēji atbalsta apgabala ekonomiku, nodrošinot aptuveni 50 %. Turklāt gandrīz puse CE Oltenia darījumu partneru (piemēram, apsardzes uzņēmumi, izejvielu ieguves iekārtu, transportēšanas vai aprīkojuma nomas pakalpojumu sniedzēji darbu izpildei) ir atkarīgi no uzņēmuma indikatīvā proporcijā, kas atbilst 70 % un līdz pat 90 %. [..] (*1)).

(19)

Saskaņā ar Rumānijas sniegto informāciju uzņēmumu CE Oltenia ir skārusi pašreizējā Covid-19 krīze. Rumānija norāda, ka tās iekšzemes kopprodukts 2020. gadā samazinājās par aptuveni 4 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Visvairāk tika skartas pakalpojumu, būvniecības un rūpniecības nozares. Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (International Energy Agency, IEA) sniegto informāciju (14) Covid-19 pandēmija kopumā ir izraisījusi elektroenerģijas pieprasījuma kritumu, ko radīja ievērojamā pakalpojumu un rūpniecības samazināšanās, jo īpaši ierobežojošo pasākumu laikā.

(20)

CE Oltenia gadījumā Rumānija apgalvo, ka enerģijas pieprasījuma samazināšanās, ražošanas līdzekļu tehniskās pieejamības un personāla pagaidu bezdarba dēļ elektroenerģijas ražošanas apjoms samazinājās no 12,4 līdz 8,2 TWh. Elektroenerģijas pieprasījuma samazināšanās izraisīja cenu pazemināšanos, īpaši nākamās dienas tirgū, brīžiem sasniedzot pēdējo desmit gadu zemāko līmeni, kas ir zemāks par 20 EUR/MWh. Turklāt pandēmijas dēļ uzņēmumam CE Oltenia radās traucējumi vērtību ķēdē, piemēram, rezerves daļu un materiālu piegādes kavēšanās vai atcelšana no piegādātāju puses, kā rezultātā tika samazināta vai dažreiz pat pilnībā apturēta ražošana. Pēc rezerves daļu ražošanas atsākšanas bija vērojams milzīgs to cenu pieaugums, kas noveda pie līguma laušanas. Piemēram, metāla rezerves daļu cena pieauga no 100 % līdz 300 %, bet metāna gāzes cena – par vairāk nekā 700 %. Krīzes apstākļos atbalsta saņēmējam bija jāveic drošības pasākumi, lai darbinieki, kuri tika uzskatīti par būtiskiem, turpinātu darbu bez turpmākiem pārtraukumiem ražošanas procesā. Šajā ziņā līgumi tika apturēti aptuveni 10 % darbinieku, kas atbilst aptuveni 192 500 darbības pārtraukuma dienām.

(21)

2020. gada februārī Rumānija paziņoja Komisijai par saviem plāniem piešķirt uzņēmumam CE Oltenia glābšanas atbalstu. Paziņojuma sniegšanas brīdī aplēstie zaudējumi 2019. gadā bija aptuveni 1,1 miljards RON (232 miljoni EUR) (15). Saskaņā ar Rumānijas sniegto informāciju šos zaudējumus galvenokārt izraisīja: i) parādu nepiedzīšana no maksātnespējīgiem valstij piederošiem uzņēmumiem; ii) valūtas maiņas kursa svārstības attiecībā uz aizdevumiem; iii) ievērojamais siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu (“CO2 kvotu”) cenas pieaugums (16). Ar savu 2020. gada 24. februāra lēmumu (17) Komisija apstiprināja glābšanas aizdevumu 251 miljona EUR apmērā uzņēmumam CE Oltenia, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, kā interpretēts Pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (“Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnes”) (18).

(22)

Rumānija apgalvo, ka CE Oltenia ir uzskatāms par grūtībās nonākušu uzņēmumu, jo tas atbilst valsts tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem, lai pēc kreditoru pieprasījuma tiktu uzsākta kolektīvā maksātnespējas procedūra. Līdz ar to CE Oltenia atbilda minētajiem kritērijiem kopš 2019. gada beigām, un brīdī, kad tika pieņemts lēmums par glābšanas atbalstu, uzņēmuma 46 piegādātāji varēja lūgt sākt maksātnespējas procedūru. Uzņēmums CE Oltenia nav spējīgs atmaksāt piešķirto glābšanas aizdevumu un procentus, un līdz ar to tam ir pienākums paziņot par pārstrukturēšanas plānu, pretējā gadījumā saskaņā ar valsts tiesību aktiem uzņēmums tiek automātiski likvidēts.

(23)

Rumānija apgalvo, ka CE Oltenia finansiālajām grūtībām ir vairāki iemesli. Pirmais iemesls ir saistīts ar faktu, ka CE Oltenia ekspluatē četras novecojušas elektrostacijas, kurās par kurināmo izmanto lignītu, ko iegūst deviņos lignīta karjeros. Elektrostacijām ir nepieciešamas dārgas regulāras apkopes un investīcijas vides atbilstības prasību izpildei. Otrais iemesls ir saistīts ar investīciju kapitāla trūkumu, ko izraisa augstās izmaksas, kas nepieciešamas vides noteikumu ievērošanai (atbilstība pelnu un izdedžu nogulšņu prasībām un SO2, NOx un PM10 emisiju robežvērtībām). Kopš 2008. gada uzņēmums CE Oltenia ir investējis aptuveni 880 miljonus EUR, lai izpildītu ES un valsts vides prasības. Šo investīciju dēļ nav bijis iespējams finansēt investīciju programmas, kuru mērķis ir palielināt energoefektivitāti un tādējādi samazināt CO2 emisiju izmaksas.

(24)

Trešais grūtību iemesls ir fakts, ka valstij piederošie enerģijas ražošanas uzņēmumi Rumānijā ir iedalīti pēc enerģijas ražošanas veidiem atkarībā no izmantotā avota, un tādējādi tie ir viena avota uzņēmumi: hidroenerģija (Hidroelectrica SA), kodolenerģija (Nuclearelectrica SA), fosilais kurināmais (CE Oltenia). Šis modelis kopā ar CO2 kvotu sistēmas ieviešanu ir radījis konkurences nelīdzsvarotību, kas nostādīja CE Oltenia neizdevīgākā situācijā. Saskaņā ar pašreizējo modeli, kurā CE Oltenia vienīgais elektroenerģijas ražošanas avots ir lignīts, atbalsta saņēmējam nav iespējams sasniegt tādu pašu rentabilitātes līmeni kā konkurentiem, kuriem ir zemākas ražošanas robežizmaksas un kuri izmanto mazāk piesārņojošus elektroenerģijas ražošanas avotus, tādējādi CO2 kvotu izmaksu nav vispār vai tās ir zemākas.

(25)

Uzņēmumam CE Oltenia ir pienākums ne vēlāk kā līdz katra gada 30. aprīlim nodot CO2 kvotu skaitu, kas ir vienāds ar kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu iepriekšējā kalendārajā gadā. Pienākuma neievērošanas gadījumā tiek uzlikts sods 100 EUR apmērā par katru emitētā CO2 ekvivalenta tonnu, kas nav nodota (19). CO2 kvotu cenas pēdējos gados un mēnešos ir nepārtraukti pieaugušas, piemēram, 2021. gada septembrī tā pieauga virs 60 EUR par tonnu CO2 un 2021. gada decembrī sasniedza 80 EUR par tonnu CO2 (20).

(26)

Turklāt Rumānija norāda, ka vēl viens CE Oltenia finanšu problēmu iemesls ir saistīts ar uzņēmuma izmaksu struktūru. Personāla izmaksas 2020. gadā veidoja 39 % no kopējām pamatdarbības izmaksām, savukārt izdevumi vides aizsardzības jomā, kas galvenokārt saistīti ar CO2 kvotu iegādi, veidoja 35 % no kopējām izmaksām. Šīs izmaksu struktūras rezultātā uzņēmumam no 2014. līdz 2019. gadam katru gadu (izņemot 2017. gadu) bija saimnieciskās darbības zaudējumi.

(27)

Šis lēmums attiecas uz pārstrukturēšanas atbalstu uzņēmumam CE Oltenia, kas sastāv no valsts dotācijas 1 090 miljonu EUR apmērā, valsts garantijas aizdevumam 195,8 miljonu EUR apmērā, kapitāla iepludināšanas uzņēmumā CE Oltenia līdz 226 miljonu EUR apmērā (RON valūtā), uz glābšanas aizdevuma aptuveni 251 miljona EUR apmērā, kas pārtapa par pārstrukturēšanas atbalstu, pārveidošanu par dotāciju un Modernizācijas fonda dotāciju (21) 895,3 miljonu EUR apmērā, tiklīdz Rumānija būs iesniegusi attiecīgos priekšlikumus un Eiropas Investīciju banka vai Modernizācijas fonda Investīciju komiteja būs apstiprinājusi tos kā atbilstīgus (turpmāk kopā “pasākumi”). Kopējā atbalsta summa ir 2 658,1 miljons EUR (22).

(28)

Ar 1 090 miljonu EUR dotāciju tiks finansēta nepieciešamo CO2 kvotu iegāde laikposmā no 2021. līdz 2025. gadam, un tās tiks sadalītas katru gadu atbilstoši finansējuma vajadzībām, taču ne pilnībā korelēs ar izdevumiem par CO2 kvotām katru gadu. 2021. gada martā Rumānijas valdība pieņēma valdības ārkārtas rīkojumu, ar kuru tika apstiprināta dotācija aptuveni 1,18 miljardu RON (aptuveni 241 miljona EUR) apmērā uzņēmumam CE Oltenia, lai finansētu CO2 kvotu iegādi. Rezultātā Rumānija apgalvo, ka CE Oltenia2021. gada 26. aprīlī izpildīja saistības attiecībā uz CO2 kvotām, pabeidzot CO2 kvotu iegādi 2020. gadā saražotajai enerģijai par kopējo cenu 315 miljoni EUR. Kā norāda Rumānija, starpība 74 miljonu EUR apmērā starp kopējo pirkuma cenu un dotāciju tika segta no uzņēmuma paša līdzekļiem. Dotācija 241 miljona EUR apmērā ir daļa no paziņotās dotācijas 1 090 miljonu EUR apmērā, un to finansēja no valsts budžeta ar Enerģētikas ministrijas starpniecību.

(29)

2022. gadā plānots noslēgt līgumu par valsts garantētu aizdevumu 195,8 miljonu EUR apmērā, lai finansētu CE Oltenia apgrozāmo kapitālu tādā pašā apmērā. Rumānijas iestādes apgalvo, ka aizdevums tiks atlīdzināts atbilstoši tajā brīdī dominējošajiem tirgus apstākļiem. Paredzams, ka kopējā procentu likme [..] būs aptuveni [..] %.

(30)

Kapitāla iepludināšana uzņēmumā CE Oltenia līdz 226 miljonu EUR apmērā tiks veikta, izmantojot Enerģētikas ministrijas ieguldījumu skaidrā naudā (180 miljonus EUR) un natūrā (zeme ar aptuveno vērtību 46 miljoni EUR).

(31)

Rumānijas iestādes apgalvo, ka glābšanas atbalsta aizdevums 251 miljona EUR apmērā (sk. 21. apsvērumu), kas ir kļuvis par pārstrukturēšanas atbalstu, jo tas vēl nav atmaksāts, tiks pārveidots par dotāciju, tiklīdz Komisija būs apstiprinājusi pārstrukturēšanas plānu.

(32)

Rumānija 2020. gada 4. decembrī paziņoja Komisijai par pārstrukturēšanas plānu (“sākotnējais pārstrukturēšanas plāns”), kurš tika atbalstīts ar 1,33 miljardu EUR lielu pārstrukturēšanas atbalstu, kas sastāv no jau piešķirta glābšanas atbalsta 0,25 miljardu EUR apmērā, papildu 0,31 miljarda EUR valsts garantēta aizdevuma veidā un 0,77 miljardiem EUR valsts dotācijas veidā. Turklāt no Modernizācijas fonda tika plānots iegūt papildu valsts atbalstu 711 miljonu EUR apmērā, lai dažādotu energoresursu struktūru, aizstājot lignītu ar (galvenokārt) gāzi un atjaunīgajiem energoresursiem.

(33)

Sākotnējais pārstrukturēšanas plāns aptvēra laikposmu no 2021. līdz 2030. gadam, taču pārstrukturēšanas periods aptvēra tikai laikposmu no 2021. līdz 2025. gadam. Šis pārstrukturēšanas plāns paredzēja, ka CE Oltenia gūs peļņu 2022. gadā, sasniegs izmantotā kapitāla atdevi (“ROCE”) [..] % apmērā līdz 2025. gadam un sasniegs ilgtermiņa konkurētspēju ar [..] % ROCE 2030. gadā.

(34)

Sākotnējais pārstrukturēšanas plāns ietvēra šādus pasākumus:

(35)

CE Oltenia paredzēja, ka 2022. un 2023. gadā kā enerģijas avotus pakāpeniski pievienos fotoelementu enerģijas un hidroelektroenerģijas ražošanu. Tika prognozēts, ka no lignīta iegūtās enerģijas pārdošanas reālais samazinājums iestāsies 2026. gadā, kad tiks uzstādītas divas ar dabasgāzi kurināmas iekārtas stacijās SE Turceni un SE Işalniţa, kā rezultātā energoresursu struktūra būs šāda: 41 % lignīta, 53 % gāzes un pārējā daļa no fotoelementiem un hidroenerģijas avotiem.

(36)

Paredzamie finanšu resursi, kas nepieciešami, lai segtu pārstrukturēšanas izmaksas līdz 2025. gada beigām, bija [..] EUR, no kuriem CE Oltenia, iespējams, [..] EUR ieguldīs no saviem līdzekļiem. CE Oltenia pašu ieguldījums būtu 42 % no kopējām pārstrukturēšanas izmaksām, ņemot vērā iespējamo Modernizācijas fonda finansējumu, bet 53 % bez Modernizācijas fonda iespējamā finansējuma. Galvenie CE Oltenia pašu ieguldījuma avoti bija i) ieņēmumi, kas balstīti uz elektroenerģijas pārdošanu centralizētajos OPCOM tirgos kopsummā [..] EUR, kas radīsies laikposmā no 2020. līdz 2025. gadam, ii) ieņēmumi no ilgtermiņa divpusējiem elektroenerģijas pirkuma līgumiem (“EPL”), kas ir ilgtermiņa līgumi, kuri ir ilgāki par 2 gadiem un kuru summa ir [..] EUR, un iii) aktīvu pārdošana [..] EUR vērtībā.

(37)

No visiem CE Oltenia akcionāriem tikai valstij bija jāsniedz ieguldījums (vai nu līdzekļu veidā, vai sedzot zaudējumus) CE Oltenia pārstrukturēšanā, un nevienam no CE Oltenia kreditoriem nebija jādala slogs.

(38)

Tika paredzēti šādi pasākumi, lai ierobežotu konkurences izkropļojumus: i) ārpakalpojumu piešķiršana, nododot koģenerācijas enerģijas grupu S.E. Craiova II (galvenokārt ražo siltumenerģiju Krajovai) un ii) enerģijas grupu vai raktuvju slēgšana saskaņā ar grafiku, kā rezultātā laikā no 2020. līdz 2025. gadam lignīta nodrošinātā uzstādītā jauda samazināsies par 1 605 MW (45 % no lignīta nodrošinātās jaudas līdz 2025. gada beigām). Tomēr CE Oltenia kopējā ražošanas jauda būtiski nemainītos, jo lignīta nodrošinātās ražošanas jaudas zudumu bija paredzēts kompensēt, uzstādot jaunas fotoelementu un hidroelektroenerģijas iekārtas. Sākotnējais pārstrukturēšanas plāns arī paredzēja, ka dažas raktuves tiks slēgtas vai saglabātas galvenokārt neefektivitātes, pieprasījuma samazināšanās vai lignīta krājumu izsīkuma dēļ. Ieguves jaudas slēgšanas plāns paredzēja lignīta nodrošinātās ražošanas samazinājumu par aptuveni 3 700 000 tonnām (26 % līdz 2026. gada beigām).

(39)

Tā kā Komisijai bija šaubas par to, vai paziņotais pārstrukturēšanas atbalsts tiks atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, kā interpretēts Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēs, tā nolēma sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru galvenokārt tālāk izklāstīto iemeslu dēļ.

(40)

Saskaņā ar lēmumu par procedūras sākšanu (23) pārstrukturēšanas atbalsta sniegšana ievērojamas (bezatlīdzības) dotācijas veidā, kuras apmērs ir 768 miljoni EUR, neļauj valstij, kas darbojas kā atbalsta piešķīrēja, gūt labumu no sekmīgas pārstrukturēšanas, un tāpēc tas nav piemērots finanšu instruments. Turklāt valsts dotācija uzņēmumam CE Oltenia izraisītu to, ka CE Oltenia mazākuma akcionāri (kas nenodrošināja līdzīgus neatmaksājamus finanšu instrumentus) arī netieši gūtu labumu no dotācijas, potenciāli palielinot viņu līdzdalības vērtību, bet nepalielinot pārstrukturēšanas izmaksas. Plānotā dotācija neļautu valstij saņemt pienācīgu atlīdzību, kas prasīta saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm, kā arī neļautu valstij vienai piesavināties saistītās priekšrocības, kādas ir dotācijai, kas finansē plānu.

(41)

Sākotnējā pārstrukturēšanas plāna provizoriskais novērtējums liecināja, ka no šķietamā pašu ieguldījuma [..] EUR apmērā par reālu un faktisku var uzskatīt ne vairāk kā [..] EUR ieguldījumu. Attiecībā uz atlikušo summu Rumānija paļāvās tikai uz paredzamajiem ieņēmumiem no elektroenerģijas pārdošanas OPCOM centralizētajos tirgos 2021.–2025. gadā, kas nebija ne reāli, ne faktiski, jo nepastāvēja stingras saistības 2022.–2025. gadam. OPCOM centralizētajos tirgos noslēgto pārdošanas līgumu maksimālais termiņš bija tikai 1,5 gadi. Lai gan Rumānija norādīja, ka pašlaik tiek atjaunināti tās tiesību akti, lai OPCOM centralizēto tirgu dalībnieki varētu slēgt līgumus uz ilgāku laiku, šādu izmaiņu saderība ar Savienības tiesību aktiem elektroapgādes jomā vēl ir jānovērtē. Turklāt Rumānija paļāvās uz tādu divpusēju elektroenerģijas pirkuma līgumu iespējamu noslēgšanu, kuri tika apspriesti ar energoietilpīgiem lietotājiem un attiecībā uz kuriem tika gaidīts, ka pārstrukturēšanas periodā tie nesīs ieņēmumus [..] EUR apmērā. Tomēr Rumānija nevarēja iesniegt pierādījumus par šiem līgumiem, kas nodrošinātu faktisku sākotnējā pārstrukturēšanas plāna finansēšanu (24).

(42)

Uzņēmuma CE Oltenia pašu ieguldījums būtu ne vairāk kā 42 % no pārstrukturēšanas izmaksām, pat ja pretēji Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 63. punktam tiktu pieņemts, ka nākotnē paredzamā peļņa no regulāras pārdošanas un paredzamā peļņa ir reāla un faktiska pašu ieguldījuma avots, jo, kā paskaidroja Komisija, iespējamie līdzekļi no Modernizācijas fonda budžeta būtu kvalificējami kā valsts atbalsts, un tādējādi tos nevar kvalificēt kā CE Oltenia pašu līdzekļus, kas nav saistīti ar atbalstu (25).

(43)

Neviens tirgū esošs investors vai aizdevējs neatbalstīja sākotnējo pārstrukturēšanas plānu. Pirmkārt, bankas neiesniedza nevienu nodomu vēstuli, kurā tiktu pieņemti priekšfinansējuma maksājumi saistībā ar turpmākām elektroenerģijas piegādēm no CE Oltenia, no kurām paredzamie ieņēmumi veido gandrīz visu CE Oltenia pašu ieguldījumu. Otrkārt, neviena banka vai tirgū esošs investors nav izteikuši interesi atbalstīt vai finansēt daļu no investīcijām kurināmā pārejā no lignīta uz dabasgāzi vai uz atjaunīgās enerģijas ražošanu. Treškārt, netika sniegti pierādījumi par iespējamiem ārējiem investoriem vai bankām, kas atbalsta plānu, vai ka šādas sarunas varētu īstenoties saprātīgā termiņā. Lai gan Rumānija kā vēl vienu finansējuma avotu izvirzīja arī CE Oltenia aktīvu pārdošanu, lēšot, ka šāda pārdošana dos 2 miljonu EUR ieņēmumus, šo aktīvu pārdošanas procedūra nebija sākta (26).

(44)

Turklāt Rumānija atzina, ka ne CE Oltenia mazākuma akcionāri (jo īpaši Fondul Proprietatea SA), ne tās kreditori nenodrošinās atbilstīgu sloga sadali nekādā veidā (27).

(45)

Lai gan sākotnējā pārstrukturēšanas plāna oficiālais darbības termiņš bija no 2021. līdz 2025. gadam, pirmie ievērojami pozitīvie neto rezultāti aptuveni [..] EUR apmērā tiek gaidīti tikai pēc pārstrukturēšanas perioda 2026.–2030. gadā. Saskaņā ar sākotnējo pārstrukturēšanas plānu CE Oltenia līdz 2025. gadam varētu sasniegt ROCE 4,3 % apmērā, kas bija daudz zemāka nekā tirgum atbilstošā atlīdzība vai Rumānijas uzņēmumos kopumā iepludinātā kapitāla alternatīvās izmaksas. Turklāt jau tā zemo CE Oltenia rentabilitāti mākslīgi palielināja darbības subsīdijas no valsts atbalsta. Visbeidzot, CE Oltenia prognozētie rezultāti tika balstīti uz optimistiskiem pieņēmumiem par ārējiem faktoriem, piemēram, CO2 kvotu cenām, kas pārstrukturēšanas periodā saglabāsies relatīvi nemainīgas, neskatoties uz šādu cenu straujo pieaugumu 2018.–2019. gadā. Lai gan CE Oltenia prognozēs bija paredzēts, ka CO2 kvotu cenas svārstīsies no [..] 2020. gadā līdz [..] 2030. gadā, 2021. gada 24. janvārī cena bija jau [..]. Tādējādi Komisijai bija šaubas par to, vai sākotnējam pārstrukturēšanas plānam ir atbilstīgs darbības termiņš un vai tas rezultātā nodrošinās CE Oltenia dzīvotspējas atjaunošanu pārstrukturēšanas perioda beigās, jo nebija skaidrs, ka CE Oltenia gūs pietiekamu peļņu un spēs palikt tirgū bez turpmāka atbalsta (28).

(46)

Attiecībā uz ārpakalpojuma izmantošanu S.E. Craiova II koģenerācijas iekārtām, nododot tās Krajovas pašvaldībai, – šāda ārpakalpojuma veids un apjoms nebija skaidrs. Pat ja šāda ārpakalpojuma izmantošana kā kapitāla ieguldījums CE Oltenia un Krajovas pašvaldības vietējai padomei piederoša uzņēmuma kopuzņēmumā būtu īstenojies, CE Oltenia un valsts saglabātu kontroli pār šādu kopuzņēmumu. Tas grautu atsavināšanas kā pasākuma, kas ierobežo konkurences izkropļojumus, nozīmi, jo tas nedz stiprinātu konkurenci, nedz arī veicinātu jaunu konkurentu ienākšanu tirgū, esošo mazo konkurentu paplašināšanos vai pārrobežu darbību (29).

(47)

Turklāt, kas attiecas uz CE Oltenia ražošanas jaudas samazināšanu (attiecībā uz lignīta sadedzināšanas bloku slēgšanu) un lignīta raktuvju slēgšanu, kopējos atbilstošos CE Oltenia ražošanas jaudas zudumus lielā mērā kompensētu jaunas ražošanas jaudas nodrošināšana. Tāpēc CE Oltenia kopējā ražošanas jauda būtiski nemainītos (30). Lignīta ieguve pieaugtu līdz 2024. gada beigām, bet zem 2020. gada līmeņa nokristos tikai 2026. gadā. Ar gāzi kurināmās iekārtas sāktu darboties tikai 2026. gadā, tādējādi lignīta ieguves apjomu kritumam vairs nebūtu nozīmes jaudas samazināšanas ziņā (31).

(48)

Visbeidzot, Rumānija neierosināja ar rīcību saistītus papildu pasākumus, izņemot ierobežojumus CE Oltenia pārstrukturēšanas periodā iegādāties līdzdalību citos uzņēmumos, pieļaujot to tikai gadījumos, kad tas ir absolūti nepieciešams, lai nodrošinātu uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēju, un izņemot atbalsta izmantošanu kā publicitāti, pārdodot uzņēmuma produktus (32).

(49)

Oficiālās izmeklēšanas procedūras laikā Komisija saņēma piezīmes no šādām trešām personām: EEB (33), Bankwatch Romania / ClientEarth (34) un Greenpeace (35). Komisija šīs piezīmes uzskata par tirgus informāciju, ņemot vērā, ka neviena no šīm trešām personām nevarēja pierādīt, ka tā ir ieinteresētā persona Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (36) 1. panta h) apakšpunkta izpratnē.

(50)

EEB iebilda pret atļauju izmantot valsts atbalstu, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem attiecībā uz CO2, pelnu, NOx un SO2 emisijām. Birojs uzskata, ka tādējādi tiktu pārkāpts princips, ka atbalstu nevar piešķirt par atbilstības nodrošināšanu Savienības standartiem, jo īpaši saistībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/75/ES (37) par emisiju līmeņiem un labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP). Valsts atbalsta investīciju izslēgšana, lai nodrošinātu atbilstību Savienības vides acquis, atbilst arī Pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai (38). CE Oltenia gadījumā tas netika ievērots, jo saskaņā ar EEB datiem gaisa piesārņojuma emisiju robežvērtību ievērošana bija daļa no paša sākotnējā pārstrukturēšanas plāna.

(51)

EEB arī pauda bažas par CE Oltenia neatbilstību emisiju standartiem pēdējos gados (NOx, SO2, daļiņas utt.). EEB norādīja, ka CE Oltenia lignīta rūpnīcas pārsniedza emisiju līmeņus, pamatojoties uz Direktīvā 2010/75/ES noteikto režīmu (39).

(52)

EEB arī norādīja, ka CE Oltenia vienmēr varētu slēgt divpusējus līgumus par fiksētām cenām, taču neviens privāts uzņēmums nepiekristu šādam līgumam, kas liktu tam pārmaksāt par enerģiju, kas saražota ar dārgu fosilo kurināmo. Tā kā tirgū esošie investori nav ieinteresēti, jebkuri divpusēji līgumi ar citiem publiskiem uzņēmumiem neatbilstu “tirgus ekonomikas ieguldītāja” principam un, visticamāk, būtu valsts atbalsts.

(53)

EEB arī norādīja, ka uzņēmums CE Oltenia paliks piesaistīts fosilajam kurināmajam krietnu laiku vēl pēc 2026. gada, tādēļ ir ļoti apšaubāms, ka šāds pārstrukturēšanas plāns būtu dzīvotspējīgs vidējā termiņā, ņemot vērā pieaugošās CO2 cenas.

(54)

Bankwatch un ClientEarth apgalvoja, ka darbības atbalsts vides atbilstības nodrošināšanas izmaksu segšanai ir pretrunā ES tiesību aktiem vides jomā un neveicina saimnieciskās darbības attīstību, kā to paredz judikatūra par LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu (spriedums lietā Austrija/Komisija (40).

(55)

Bankwatch arī atzīmēja, ka CE Oltenia sākotnējais pārstrukturēšanas plāns neatbilda Rumānijas virzībai uz dekarbonizāciju, nenoteica termiņu lignīta izslēgšanai no CE Oltenia enerģijas ražošanas un tādējādi nepietiekami novērsa uzņēmuma zaudējumu iemeslus, neatsakoties no zaudējumus radošās darbības.

(56)

Visbeidzot, Bankwatch norādīja, ka pārstrukturēšanas plāns bija balstīts uz nereāliem pieņēmumiem par CO2 kvotu cenām nākotnē, proti, uz pieņēmumu, ka šīs cenas pārstrukturēšanas periodā saglabāsies relatīvi stabilas. Saskaņā ar Bankwatch emisiju prognozēm par kopējām izmaksām, kas CE Oltenia jāmaksā par CO2 emisijām laikā no 2021. līdz 2030. gadam, tām vajadzētu veidot summu 4,76 miljardu EUR apmērā, kas ievērojami pārsniedz CE Oltenia prognozes.

(57)

Greenpeace konstatēja, ka CE Oltenia pastāvīgā paļaušanās uz elektroenerģijas ražošanu, kuras pamatā ir lignīts, ir pretrunā ar Savienības politiku un mērķiem, kas noteikti Eiropas zaļā kursa ietvaros. Greenpeace norādīja, ka valsts atbalsts CO2 kvotu iegādei būtu pretrunā Savienības tiesību aktiem, jo īpaši LESD 191. panta 2. punktā un Direktīvā 2003/87/EK paredzētajam principam “piesārņotājs maksā”, kas paredz, ka operatoriem jāmaksā par to emitēto CO2 apjomu.

(58)

Saskaņā ar Greenpeace analīzi par publiski pieejamo informāciju attiecībā uz sākotnējo pārstrukturēšanas plānu CE Oltenia kopējās gada emisijas palielināsies no 7 Mt CO2/gadā 2020. gadā līdz aptuveni 9 Mt CO2/gadā 2030. gadā. Tas būtu pretrunā Savienības pašreizējai klimata un enerģētikas politikai, kā arī tiešā veidā negatīvi ietekmētu CE Oltenia pamatdarbības izmaksas (no kurām lielu daļu veido CO2 kvotu izmaksas).

(59)

Lai kliedētu Komisijas šaubas, Rumānija būtiski grozīja sākotnējo pārstrukturēšanas plānu un atbalstu, kas bija paredzēts šī plāna atbalstam. Uztveres atveiglošanai Rumānijas piezīmes ir sadalītas trīs daļās, proti, apsvērumi attiecībā uz galvenajām šaubām, ko Komisija pauda lēmumā par procedūras sākšanu, apsvērumi par trešo personu piezīmēm, kā arī pārskatītā pārstrukturēšanas plāna un pārstrukturēšanas atbalsta apraksts.

(60)

Rumānija sniedza savas piezīmes attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu (41); Rumānija neapstrīdēja minētajā lēmumā par procedūras sākšanu paustās šaubas un iesniedza pārskatītu pārstrukturēšanas plānu. Pārskatītā pārstrukturēšanas plāna galvenie elementi bija: i) lignīta nodrošināto ražošanas jaudu agrāka slēgšana nekā norādīts sākotnējā pārstrukturēšanas plānā, kā rezultātā samazināsies CO2 gada emisijas un tiks panākta rentabilitāte, sākot ar 2026. gadu; ii) jaunas investīcijas gāzes un fotoelementu ražošanas iekārtās, kas modelētas, balstoties uz īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību (special purpose vehicles, SPV) koncepciju, CE Oltenia paturot 70 %, bet 30 % atvēlot citiem stratēģiskajiem vai finanšu investoriem; iii) darbs ar mērķi panākt stingras vienošanās par pašu ieguldījumu – pārdošanas līgumi, banku finansējums un kapitāls no privātiem investoriem; un iv) sadarbība ar Fondul Proprietatea, lai panāktu, ka fonds piedalās uzņēmuma pārstrukturēšanas izmaksu segšanā, vai, alternatīvi, lai izpētītu iespēju samazināt fonda līdzdalību valsts kapitāla palielināšanā.

(61)

Rumānija uzsvēra CE Oltenia stratēģisko nozīmi valsts energoapgādes drošības jomā. Rumānija apgalvoja, ka tā energosistēmas drošības un atbilstības apsvērumu dēļ nevar atļauties slēgt lielāku lignīta nodrošināto ražošanas jaudu agrāk nekā paredzēts pārskatītajā pārstrukturēšanas plānā valsts, kā to apliecina Transelectrica sagatavotā analīze (kā minēts 14. apsvērumā). Tajā uzsvērtas pārstrukturēšanas procesa grūtības un sarežģītība vienam kurināmā elektroenerģijas ražotājam, kurš ir pakļauts paātrinātai lignīta elektrostaciju darbības pakāpeniskai izbeigšanai, kas rada ievērojamas pārstrukturēšanas izmaksas, kuras nopietni ietekmēja strauji pieaugošās CO2 izmaksas un kuras ierobežo prasība saglabāt ražošanas jaudu, kas nodrošina valsts elektrotīkla drošību. Rumānija piebilda, ka CE Oltenia jaudas aizstāšana ar importētu enerģiju pakļautu Rumāniju lielam riskam, jo tās kaimiņu dalībvalstis enerģiju lielākoties importē (17. apsvērums).

(62)

Rumānija papildus iesniegtajai analīzei, ko Transelectrica veica 2021. gada maijā, 2021. gada jūnijā iesniedza vēl vienu analīzi, kurā uzsvērts, ka:

(63)

Atbildot uz EEB komentāriem, ka CE Oltenia divpusējie līgumi ar citiem publiskiem uzņēmumiem neatbilstu “tirgus ekonomikas ieguldītāja principam”, Rumānija norādīja, ka CE Oltenia līgumi tiek slēgti uz OPCOM platformu bāzes un līdz ar to ir balstīti uz tirgu.

(64)

Attiecībā uz CO2 kvotu kopējo izmaksu aplēsi Rumānija precizēja, ka līdz ar pārskatīto pārstrukturēšanas plānu tiks iesniegts uzlabots scenārijs, kurā tiktu ņemtas vērā jaunākās tirgus vērtības. Turklāt attiecībā uz Greenpeace piezīmēm, ka kopējais emisiju apjoms pieaugs, Rumānija atzīmēja, ka pārskatītajā pārstrukturēšanas plānā, ko tā vēlāk iesniegs, CO2 gada emisiju samazinājums būs no 8,6 Mt 2021. gadā līdz 2,6 Mt 2027. gadā.

(65)

Atbildot uz Bankwatch un ClientEarth novērojumiem par lignīta nodrošinātās ražošanas izbeigšanu, Rumānija norādīja, ka CE Oltenia īstenos energoefektivitātes pasākumus, aizstājot lignīta iekārtas ar jaunām gāzes un atjaunīgās enerģijas iekārtām.

(66)

Rumānija 2021. gada 24. jūnijā iesniedza Komisijai pārskatītu pārstrukturēšanas plānu un pēc tam arī turpmākus plāna atjauninājumus un papildu informāciju.

(67)

Pārskatītais pārstrukturēšanas plāns ir balstīts uz dekarbonizācijas plānu, saskaņā ar kuru Rumānijas mērķis ir aizstāt elektroenerģijas ražošanu no lignīta ar elektroenerģiju, kas ražota no dabasgāzes un atjaunīgajiem energoresursiem (fotoelementi un hidroenerģija), kas ir lētāki CO2 kvotu izteiksmē. Pārskatītajā pārstrukturēšanas plānā pārstrukturēšanas periods ilgst no 2021. gada sākuma līdz 2026. gada beigām. Plāns paredz dažādus pārstrukturēšanas periodā īstenojamus operatīvos pasākumus, kurus CE Oltenia sāka īstenot 2021. gada janvārī.

(68)

Pārskatītais pārstrukturēšanas plāns ietver tehniskus un tehnoloģiskus pasākumus, organizatoriskus un vadības pasākumus, vides aizsardzības pasākumus un finanšu pasākumus.

(69)

Pirmais pīlārs ir saistīts ar tehniskiem un tehnoloģiskiem pasākumiem, kuru mērķis ir dažādot Rumānijas energoresursu struktūru, aizstājot lignīta kurināmā iekārtas ar fotoelementu un gāzes elektrostacijām.

(70)

Viens no pirmā pīlāra pasākumiem ir pašreizējo energoiekārtu un raktuvju šahtu slēgšana vai saglabāšana rezervē. Plānā ir izklāstīti trīs posmi lignīta nodrošinātas elektroenerģijas ražošanas slēgšanai ar komerciālo beigu datumu [..]. Pirmajā pakāpeniskās izbeigšanas periodā, [..], jauda tiktu samazināta no [..] MW līdz [..] MW. Otrajā pakāpeniskās izbeigšanas periodā no [..] jauda tiks samazināta vēl vairāk – [..]. Laikposmā [..].

(71)

Paredzētais jauno ražošanas jaudu nodošanas ekspluatācijā laika grafiks paredz ekspluatēt astoņus fotoelementu parkus līdz 2024. gadam, vienu mikrohidroelektrostaciju līdz 2023. gadam un divus ar dabasgāzi darbināmus blokus, kuri sāks darbību 2026. gada vidū. Plānoto mazāk piesārņojošo jauno ražotņu uzstādītā jauda 2023. gadā būtu tikai 0,6 % no kopējās CE Oltenia nodrošinātās jaudas, ko ģenerēs hidroelektrostacija. 2026. gadā kopējais jauno iekārtu saražotais apjoms sasniegtu 56 %, no kuriem 36 % ražotu gāzes iekārtas, 20 % ražotu fotoelementu parki un 0,4 % nāktu no hidroelektrostacijas.

(72)

Jauno ražošanas iekārtu kopējā uzstādītā jauda būtu aptuveni 2 060 MW, no kuriem 1 325 MW saražotu gāzes iekārtas, 735 MW – fotoelementu iekārtas un 9,9 MW – hidroelektroenerģijas iekārtas. Neto pieejamā jauda, ņemot vērā fotoelementu parku vidējo izmantošanas koeficientu [..] %, būtu [..] MW, no kuriem [..] MW saražotu gāzes iekārtas, bet [..] MW – fotoelementu iekārtas. Saskaņā ar SPV scenāriju (sk. 110. apsvērumu un turpmākos) ar CE Oltenia līdzdalību diapazonā starp [..] % tirgus konkurenti varēs piekļūt neto pieejamajai jaudai aptuveni [..] MW apmērā. Tādējādi CE Oltenia neto pieejamā jauda samazināsies no [..] MW līdz aptuveni [..] MW. 2. tabulā ir parādīts laika grafiks esošo iekārtu slēgšanai un jauno iekārtu nodošanai ekspluatācijā.

2. tabula

Laika grafiks esošo jaudu slēgšanai/saglabāšanai un jauno iekārtu nodošanai ekspluatācijā

Avots: 2021. gada 24. jūnija pārstrukturēšanas plāns

NB: esošā MW jauda, kas minēta 9. apsvērumā; pelēkā krāsa norāda rezervēto jaudu saskaņā ar 70. apsvērumu.

(73)

Līdz [..] visas CE Oltenia piederošās elektrostacijas, kurās par kurināmo izmanto lignītu, vai nu tiks galīgi slēgtas, vai arī joprojām būs pieslēgtas tīklam, bet nenodrošinās regulāru apgādi. Tas nozīmē paātrinātu termiņu salīdzinājumā ar to, kas noteikts sākotnējā pārstrukturēšanas plānā, saskaņā ar kuru tika gaidīts, ka [..] energoiekārtas turpinās darboties līdz [..]. Attiecībā uz raktuvēm [..]. Tas nozīmē paātrinātu termiņu salīdzinājumā ar sākotnējo pārstrukturēšanas plānu, saskaņā ar kuru [..] raktuves bija jāslēdz tikai līdz [..].

(74)

Turklāt pārstrukturēšanas plāns daļēji veicinās Rumānijas valsts atveseļošanas un noturības plānā (VANP) noteikto dezekspluatācijas atskaites punktu sasniegšanu (42). Jaudas, kuras plānots dezekspluatēt 2023.–2025. gadā, ir piemēri, kas sniegti, neskarot atveseļošanas un noturības plānā prasīto detalizācijas līmeni vai saturu, un tos nevar interpretēt kā šajā plānā noteiktos atskaites punktus un mērķus, kā arī tos nevar uzskatīt par apliecinājumu, ka atskaites punkti ir mainīti vai izpildīti (43).

(75)

Otrais plāna pīlārs ir saistīts ar organizatoriskiem un vadības pasākumiem, kas cita starpā ietver personāla samazināšanu un pārdali. Ražotņu slēgšana laika posmā no 2021. līdz 2026. gadam izraisītu gan darbinieku atlaišanu, gan pārdali. 2020. gada beigās CE Oltenia strādāja [..] darbinieki; paredzams, ka to skaits pakāpeniski samazināsies par [..] % (pret [..] %, kas bija paredzēts sākotnējā pārstrukturēšanas plānā), sasniedzot [..] 2026. gadā. Divi galvenie veidi, kā panākt personāla samazināšanu, būtu darbinieku atlaišana iekārtu slēgšanas dēļ (no 2021. līdz 2026. gadam atlaisto darbinieku skaits sasniegtu [..]) un priekšlaicīga pensionēšanās. Aptuvenais darbinieku skaits, kas nepieciešams, lai darbinātu jaunās fotoelementu un gāzes iekārtas, ir [..], un viņi visi tiktu piesaistīti no uzņēmuma CE Oltenia pašreizējā personāla. Tāpēc [..].

(76)

Plāna trešo pīlāru veido vides aizsardzības pasākumi. Tie galvenokārt ietver pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt atbilstību ikgadējām saistībām attiecībā uz CO2 emisijām (44). Turklāt energoresursu struktūras dažādošana pozitīvi ietekmētu elektroenerģijas ražošanas radīto CO2 emisiju līmeni, jo dabasgāzes elektrostaciju (un vēl jo vairāk fotoelementu elektrostaciju) emisijas ir zemākas nekā lignīta elektrostacijās, tāpēc no 2026. gada CO2 emisijas būs mazākas nekā pārstrukturēšanas perioda sākumā.

(77)

Papildus tam pārstrukturēšanas periodā CE Oltenia plāno veikt šādas investīcijas vides aizsardzībā: i) darbi, lai paaugstinātu izdedžu un pelnu nogulsnes, un ii) darbi, lai samazinātu NOx, SO2, kā arī putekļu emisijas no dūmgāzēm līdz valsts tiesību aktos noteiktajām robežām.

(78)

Plāna ceturtais pīlārs attiecas uz finanšu pasākumiem, kas jo īpaši ietver bankas aizdevumu izmaksas un ar SPV izveidi saistītās izmaksas. Finansēšanas izmaksas (komisijas maksa un procenti) saistībā ar esošajiem aizdevumiem laikposmā no 2021. līdz 2026. gadam būtu [..] EUR. Laikposmā no 2022. līdz 2025. gadam pieauga izdevumi ar procentiem un komisijas maksu, kas saistīti ar noslēgtajiem kredītiem, salīdzinot ar sākotnējo pārstrukturēšanas plānu, kurā atspoguļotas paaugstinātas procentu likmes par iepriekšējiem aizdevumiem. Pārstrukturēšanas izmaksās ietilpst arī procenti aptuveni [..] EUR apmērā, kas saistīti ar jaunajiem aizdevumiem, kuri tiktu atmaksāti pārstrukturēšanas periodā. Vēl viena izmaksu kategorija finanšu pasākumu ietvaros ir saistīta ar SPV izveidi un ietver izmaksas par priekšizpēti, pilsētbūvniecības sertifikātu iegūšanu, vides atļaujām, tehnisko pieslēgumu apstiprinājumiem.

(79)

Rumānija apgalvo, ka pārstrukturēšanas izmaksas, kas saistītas ar pārstrukturēšanas pasākumu īstenošanu, un izmaksas, kas paredzētas pārstrukturēšanas periodā no 2021. līdz 2026. gadam, būtu 3,94 miljardi EUR, ieskaitot investoru ieguldījumu. No tiem aptuveni 1,52 miljardi EUR attiecas uz fotoelementu parku, dabasgāzes bloku izstrādi, kā arī mikrohidroelektrostacijas atjaunošanu un modernizāciju; aptuveni 48 miljoni EUR paredzēti lignīta nodrošināto ražošanas jaudu slēgšanai/saglabāšanai; aptuveni 210 miljoni EUR investīcijām apgrozāmajos līdzekļos (piemēram, investīcijas veco iekārtu atjaunošanā); vēl aptuveni 67 miljoni EUR organizatoriskiem un vadības pasākumiem (no kuriem lielākā daļa būtu paredzēti personāla pārstrukturēšanai); aptuveni 1,77 miljardi EUR CO2 kvotu iegādei; aptuveni 60 miljoni EUR finanšu pasākumiem (galvenokārt aizdevumiem) un aptuveni 259 miljoni EUR nepieciešamās likviditātes minimālo kārtējo izdevumu segšanai, lai atbalstītu uzņēmuma darbību.

(80)

Rumānijas valsts CE Oltenia pārstrukturēšanu atbalstītu ar līdz pat aptuveni 1,76 miljardiem EUR, kas izpaustos kā dotācija 1 090 miljonu EUR apmērā, valsts garantija aizdevumam 195,8 miljonu EUR apmērā, kapitāla iepludināšana 226 miljoniem EUR vērtībā (RON valūtā), kā arī glābšanas aizdevuma aptuveni 251 miljona EUR apmērā pārveidošana par dotāciju (sk. 27. apsvērumu). Plānots, ka papildu atbalsts 895,3 miljonu EUR apmērā tiktu izmaksāts no Modernizācijas fonda (45), ja Rumānija iesniegs attiecīgos investīciju priekšlikumus un Eiropas Investīciju banka vai attiecīgi Modernizācijas fonda Investīciju komiteja tos apstiprinās. Kopējā paredzētā pārstrukturēšanas atbalsta summa uzņēmumam CE Oltenia tādējādi būtu 2 658,1 miljons EUR, no kuriem 492 miljoni EUR jau ir piešķirti (proti, 251 miljons EUR glābšanas atbalstam un 241 miljona EUR dotācija, kas ir daļa no 1 090 miljonu EUR dotācijas, skatīt 28. apsvērumu).

(81)

Modernizācijas fonds nošķir prioritāras un neprioritāras investīcijas. Prioritāru investīciju gadījumā līdz pat 100 % no attiecīgo izmaksu vērtības, ievērojot spēkā esošos valsts atbalsta noteikumus, var finansēt no Modernizācijas fonda līdzekļiem, savukārt neprioritāru investīciju gadījumā no fonda līdzekļiem var segt līdz 70 % no attiecīgo izmaksu vērtības saskaņā ar piemērojamajiem valsts atbalsta noteikumiem un ar nosacījumu, ka pārējās izmaksas tiek finansētas no privātiem avotiem. Pamatojoties uz Eiropas Investīciju bankas apstiprinājumiem, ko tā sniedz attiecībā uz oficiāliem iesniegumiem par investīciju statusu (prioritārs/neprioritārs), investīcijas divās dabasgāzes iekārtās ar 850 MW jaudu Išalnicā un ar 475 MW jaudu Turceni tiek uzskatītas par neprioritāriem, savukārt investīcijas astoņos fotoelementu parkos var uzskatīt par prioritārām.

(82)

Lai panāktu pienācīgu atlīdzību par pārstrukturēšanas atbalstu un palielinātu atlīdzību par valsts atbalstu, Rumānijas iestādes ir apņēmušās līdz pārstrukturēšanas perioda beigām 2026. gadā veikt Rumānijas valsts akciju pietiekamu atsavināšanu uzņēmumā CE Oltenia. Akciju atsavināšana tiktu veikta ar publisku akciju piedāvājumu, kas būtu veidots tā, lai valstij nodrošinātu pēc iespējas augstāku atlīdzību. Galīgais pārdodamo akciju skaits tiktu noteikts, uzsākot pārdošanas procesu, ņemot vērā topošo SPV struktūru, kā arī akciju kapitāla samazināšanas un palielināšanas procesus. Jebkurā gadījumā ar akciju atsavināšanai vajadzētu būt pietiekamai, lai atlīdzinātu valsts ieguldījumu pārstrukturēšanas plānā, kas nozīmētu ne mazāk kā 20 % īpašumtiesību.

(83)

Attiecībā uz apņemšanos samazināt Rumānijas valsts līdzdalību uzņēmumā CE Oltenia (82. apsvērums) Rumānija arī norādīja, ka tiesību akts, uz kura pamata tiks veikts pārdošanas process, būs valdības lēmums, ar kuru tiek apstiprināta privatizācijas stratēģija attiecībā uz Rumānijas valstij piederošo CE Oltenia akciju pārdošanu. Pēc šī lēmuma pieņemšanas tiks izvēlēts konsultants, kurš veiks konkrētās šī procesa darbības, sākot ar 2024. gadu, lai procesu pabeigtu līdz 2026. gada beigām.

(84)

Rumānija iesniedza PricewaterhouseCoopers (PwC) sagatavotu novērtējuma analīzi, lai novērtētu tirgus vērtību 20 % līdzdalībai CE Oltenia pamatkapitālā, ko valsts atsavinās līdz 2026. gada beigām. Novērtējums ir balstīts uz ienākumu pieeju, proti, diskontētās naudas plūsmas (Discounted Cash Flow, DCF) metodi, jo tā atspoguļo CE Oltenia specifiskās gaidāmās darbības iezīmes pēc pārstrukturēšanas plāna īstenošanas. Saskaņā ar novērtējuma analīzi 20 % līdzdalības CE Oltenia pamatkapitālā orientējošā tirgus vērtība 2026. gada 31. decembrī tika lēsta [..] EUR apmērā pamata scenārijā [..] vai [..] EUR apmērā alternatīvajā scenārijā (ņemot vērā naudas plūsmas, kas prognozētas visā darbības periodā (t. i., 30 gadu laikā) ar noteiktu termiņu). Pēc plāna īstenošanas šī summa veidotu valsts ex post atlīdzību uzņēmuma CE Oltenia atbalstam.

(85)

Rumānija iepazīstināja ar avotiem, no kuriem nāks CE Oltenia pašu ieguldījums pārstrukturēšanas izmaksās līdz 1,98 miljardu EUR apmērā. No šīs summas 1 275 miljoni EUR tiktu iegūti no elektroenerģijas pārdošanas OPCOM tirgū un ar citu esošo kanālu starpniecību (315 miljoni EUR no tiem, pamatojoties uz līgumiem, kuru darbības ilgums pārsniedz 1 gadu), līdz 350 miljoniem EUR no banku aizdevumiem, 250 miljonus EUR nodrošinātu investoru līdzdalība SPV un 104 miljonus EUR CE Oltenia ieguldījums natūrā SPV.

(86)

Rumānijas ierosinātā pašu ieguldījuma lielākā daļa tiek iegūta no elektroenerģijas pārdošanas vietējā tirgus segmentos, ko pārvalda tirgus operators (OPCOM) vai pārvades sistēmas operators (Transelectrica): nākamās dienas tirgū un tekošās dienas tirgū, ar konkursu/līgumu starpniecību, regulētajos vai balansēšanas tirgos.

(87)

Rumānija par daļu no pašu ieguldījuma uzskata ieņēmumus no elektroenerģijas pārdošanas 1 275 miljonu EUR apmērā laikposmā no 2021. līdz 2025. gadam, no kuriem 574 miljoni EUR ir iekasēti no elektroenerģijas pārdošanas 2021. gadā.

(88)

Turklāt uzņēmums CE Oltenia ir risinājis sarunas attiecībā uz EPL par aptuveno mērķa vērtību [..] EUR apmērā. Tomēr, neskatoties uz to, ka līdz 2021. gada jūnija vidum bija parakstīti vairāki darbības nosacījumi par potenciālajiem EPL, neviens EPL nav noslēgts. Tā kā plānotā EPL līgumu slēgšana nav īstenojusies, cita starpā tāpēc, ka šie līgumi pašlaik nav atļauti saskaņā ar Rumānijas tiesību aktiem, tie nav daļa no Rumānijas ierosinātā pašu ieguldījuma.

(89)

Sākotnējais pārstrukturēšanas plāns paredzēja ar pamatdarbību nesaistītu aktīvu pārdošanu, kam saskaņā ar prognozēm bija jānodrošina pašu ieguldījums 2 miljonu EUR apmērā. Taču šo aktīvu pārdošanas procedūra vēl nav uzsākta, un pārskatītajā pārstrukturēšanas plānā šāda pārdošana kā pašu ieguldījuma avots nav iekļauta.

(90)

Pārskatītajā pārstrukturēšanas plānā kā pašu ieguldījums ir iekļauta SPV izveide, lai kopīgi ar citiem operatoriem investētu jaunā gāzes un fotoelektriskās enerģijas ražošanā (sk. 110. apsvērumu un turpmākos apsvērumus). Kopējais investoru sniegtā ieguldījuma apjoms [..] SPV akciju kapitālā ir aptuveni [..] EUR, kas kopā ar kopējiem investoru finansējamiem kapitāla izdevumiem [..] EUR apmērā nozīmē investoru kopējo ieguldījumu pašu kapitālā aptuveni [..] EUR apjomā. Investoru ieguldījums izmaksās, kas saistītas ar jaunām elektroenerģijas iekārtām, tiktu papildināts ar finansējumu no Modernizācijas fonda, ja Rumānija ir iesniegusi attiecīgos priekšlikumus par investīcijām un tos ir apstiprinājusi Eiropas Investīciju banka vai attiecīgi Modernizācijas fonda Investīciju komiteja, bankas un uzņēmums CE Oltenia.

(91)

Uzņēmums CE Oltenia dotu ieguldījumu natūrā SPV akciju kapitālā materiālu un nemateriālu aktīvu izteiksmē aptuveni 104 miljonu EUR vērtībā, kas sastāv no zemes, esošajiem savienojumiem ar elektrības un gāzes tīkliem, priekšizpētes un risinājumu pētījumiem, kas nodrošina pieslēgumu tīklam, esošajiem komunālajiem pakalpojumiem, loģistikas iekārtām u. c. Šī summa izriet no PwC novērtējuma, un (izvēlētie) SPV projektu investori to apstiprināja un pieņēma kā CE Oltenia ieguldījuma patieso vērtību.

(92)

Finansējums CCGT projektiem Išalnicas un Turceni elektrostacijās tiks piesaistīts [..] un [..], kas darbosies kā sindikāta līdzvadītāji ar kopējo daļu [..] EUR apmērā (46). Finansējums astoņu fotoelementu parku celtniecībai un darbībai tiks piesaistīts sindikāta ietvaros, ko vadīs Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), kura ir iekasējusi procentus no piecām komercbankām par aizdevuma daļas [..] EUR apmērā sindicēšanu (47). Attiecībā uz CCGT un fotoelementu projektu banku finansējumu vēl nav noslēgti aizdevuma līgumi, un līdz šim bankas ir izteikušas savu interesi, parakstot indikatīvos pamatnoteikumus (48). Sindikāta vadītāju parakstītie līguma noteikumi un citu banku izteiktās intereses par dalību sindikātos nosaka, ka jebkura banku finansējuma nodrošināšana ir atkarīga no CE Oltenia pārstrukturēšanas plāna apstiprināšanas no Komisijas puses. Rumānija informēja Komisiju, ka CE Oltenia plāno ņemt banku aizdevumus ne vairāk kā [..] EUR apmērā, neskatoties uz banku pausto interesi nodrošināt finansējumu CCGT un fotoelementu projektiem lielākā apjomā ([..] EUR).

(93)

Lai panāktu mazākuma akcionāra Fondul Proprietatea ieguldījumu (7. apsvērums) CE Oltenia pārstrukturēšanā, plānots daļēji segti zaudējumus, kas pārnesti, samazinot kapitālu. Pārnestie zaudējumi 2020. gada 31. decembrī bija aptuveni 345 miljoni EUR (1 710 miljoni RON), un šie zaudējumi tiks samazināti līdz aptuveni 100 miljoniem EUR (493 miljoni RON), pārveidojot glābšanas atbalstu 1 217 miljonu RON apmērā (atbilst aptuveni 251 miljonam EUR) no aizdevuma par dotāciju. Tādus grāmatvedības zaudējumus, kuri ir uzkrātie zaudējumi un pārnesti, samazinot akciju kapitālu, proporcionāli segs visi akcionāri.

(94)

Akciju kapitāla samazināšanai sekotu akciju kapitāla palielināšana aptuveni [..] EUR apmērā, kas samazinātu Fondul Proprietatea līdzdalību uzņēmumā CE Oltenia no [..] % līdz aptuveni [..] %. Saprašanās memorands starp CE Oltenia, Fondul Proprietatea un Enerģētikas ministriju šajā sakarā tika parakstīts 2021. gada 21. decembrī, lai nodrošinātu, ka Fondul Proprietatea balso par šādu palielinājumu, jo CE Oltenia dibināšanas dokumentos ir noteikts, ka akciju kapitāla palielināšanai nepieciešams 90 % akcionāru balsu vairākums.

(95)

Pārskatītā pārstrukturēšanas plāna ilgums tiek pagarināts no pieciem līdz sešiem gadiem, tādējādi atspoguļojot ar lignītu darbināmo iekārtu darbības pakāpeniskas izbeigšanas grafiku kopā ar gāzes ražošanas jaudu nodošanas ekspluatācijā datumu. Tāpēc, lai gan pārstrukturēšanas plāns aptver laika posmu no 2021. gada sākuma līdz 2026. gada beigām, CE Oltenia sniegtās finanšu prognozes ir spēkā līdz 2030. gadam.

3. tabula

Atlasītie finanšu dati no pārskatītā pārstrukturēšanas plāna laikposmam no 2021. līdz 2026. gadam ar perspektīvu līdz 2028. gadam

(96)

Elektroenerģijas pārdošana ir vissvarīgākais CE Oltenia ekonomisko ienākumu avots, kas vēsturiski (2017.–2020. gadā) veido aptuveni 85 % no kopējiem darbības ieņēmumiem. Aplēse ir balstīta uz šādiem pieņēmumiem: uzstādītā jauda, darba stundu skaits / vidējais noslodzes faktors, pašu tehnoloģiskais patēriņš, elektroenerģijas pārdošanas apjoms pa tirgus segmentiem un vidējā pārdošanas cena katrā segmentā.

(97)

Tiek lēsts, ka elektroenerģijas ražošana no uzstādītajām lignīta nodrošinātajām jaudām tiks samazināta no [..] 2021. gadā līdz [..] 2025. gadā un līdz [..] 2026. gadā, savukārt mikrohidroelektrostacijas un fotoelementu parku īstenotā ražošana kopā veidotu aptuveni [..], sākot no [..], un tiek lēsts, ka gāzes elektrostacijās saražotā elektroenerģija pēc to darbības uzsākšanas 2026. gada vidū būs [..] 2026. gada beigās. Periodā pēc pārstrukturēšanas (sākot ar 2027. gadu) no šiem avotiem (un vairs ne no lignīta) saražotās elektroenerģijas apjoms sasniegs [..].

(98)

Pārstrukturēšanas perioda beigās 2026. gadā elektroenerģijas pārdošanas apjoms pēc ražošanas avotiem būs tikai [..] šādā sadalījumā: [..] no lignīta, [..] no atjaunīgajiem energoresursiem un [..] no gāzes iekārtām. Jāņem vērā, ka [..] uzņēmumam CE Oltenia ir izņēmuma gads, jo [..], bet tajā pašā laikā arī gāzes elektrostacijas sāks darboties [..]. Tāpēc [..] būs pirmais gads bez lignīta nodrošinātās ražošanas un ar pilnu ražošanas jaudu, ko nodrošinās gāzes iekārtas un atjaunīgās enerģijas elektrostacijas. Kopējais ražošanas apjoms sasniegs [..] [..], salīdzinot ar [..] [..], un darbības ieņēmumi attiecīgi palielināsies un sasniegs [..] EUR [..], salīdzinot ar [..] EUR [..].

(99)

Ieņēmumus pa tirgus segmentiem 2021. gadā veido pārdošanas apjomi OPCOM tirgū (61 %), pārdošanas apjomi nākamās dienas tirgū (34 %), kam seko pārdošanas apjomi balansēšanas tirgū (5 %). 2024. gadā, kad sāks ienākt ieņēmumi no atjaunīgajiem energoresursiem, OPCOM tirgū būs samazinājums par 6 %, ko kompensēs pieaugums nākamās dienas maksimuma tirgū (kurā paredzēts tirgot fotoelementu parkos saražoto elektroenerģiju), kur elektroenerģijas tirdzniecība ir par [..] % līdz [..] % augstāka par vidējo gada cenu. Turklāt CE Oltenia paredz vidējās elektroenerģijas cenas pieaugumu par [..] % 2026. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu.

(100)

Kā parādīts 3. tabulā, paredzams, ka pamatdarbības izdevumi pārsniegs pamatdarbības ieņēmumus līdz 2025. gadam (ieskaitot) galvenokārt CO2 kvotu izmaksu pieauguma dēļ. Pārskatītais pārstrukturēšanas plāns tika sagatavots 2021. gada jūnijā ar pieņēmumu, ka vidējā CO2 kvotu cena 2021. gadā būs 44 EUR par tonnu un 2026. gadā sasniegs 63 EUR par tonnu. CO2 kvotu izmaksas 2021. gadā veido 37 % no visām CE Oltenia pamatdarbības izmaksām. Šīs ilgtermiņa prognozes vērtības, kura aptver piecus gadus, ir salīdzināmas ar vidējo CO2 kvotu cenu piecu gadu periodā no 2017. līdz 2021. gadam, kas ir 27,05 EUR par tonnu.

(101)

Rumānija 2021. gada 21. decembrī iesniedza jutīguma analīzi, kas atspoguļo elektroenerģijas cenu pieaugumu 2021. gada iepriekšējos mēnešos un turpmāko CO2 kvotu izmaksu pieaugumu, kā vidējo kvotas cenu izmantojot 80 EUR par tonnu. Tā rezultātā ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas atbilstības nodrošināšanas izmaksas pieauga līdz [..] EUR laikposmam no 2021. līdz 2026. gadam, salīdzinot ar [..] EUR tajā pašā laikposmā pārstrukturēšanas plānā no 2021. gada jūnija.

(102)

Saskaņā ar Rumānijas sniegto informāciju, ko vēl vairāk apliecināja jutīguma analīze, CO2 kvotu izmaksu straujo pieaugumu 2021. gada pēdējos mēnešos daļēji kompensēs atbalsta apjoma pieaugums un galvenokārt straujš elektroenerģijas cenu pieaugums, kas radīs lielākus ieņēmumus. Rumānija uzsvēra, ka 75 % no kopējiem līgumā paredzētajiem ieņēmumiem, kas tiks gūti laikposmā no 2021. līdz 2025. gadam, ir balstīti uz mainīgām cenām, kas nozīmē, ka turpmāka CO2 kvotu izmaksu pieauguma gadījumā CE Oltenia varētu pārskatīt līgumos noteikto elektroenerģijas cenu, paaugstinot to. Tikai 25 % no kopējiem elektroenerģijas ieņēmumiem ir balstīti uz līgumiem ar fiksētu cenu. Lielākās daļas līgumu darbība beigsies, vēlākais, 2022. gada jūnijā, lai pēc tam CE Oltenia varētu vēl elastīgāk virzīt piegādes un pielāgoties izmainītajām ieguldījumu izmaksām pārstrukturēšanas perioda laikā.

(103)

Ievērojamu daļu no pamatdarbības izmaksām veido personāla izmaksas, kas samazinātos no [..] EUR 2021. gadā līdz [..] EUR 2026. gadā. Šis pakāpeniskais personāla izmaksu samazinājums ir saskaņā ar CE Oltenia apņemšanos līdz 2026. gada beigām samazināt darbinieku skaitu par [..] %. Sākot ar 2026. gadu, uzņēmuma kopējie gada darbības izdevumi kļūs mazāki saistībā ar to, ka samazināsies iepērkamo CO2 kvotu apjoms, jo elektroenerģijas ražošanu no fosilā kurināmā aizstās ar atjaunīgās enerģijas un gāzes iekārtām (gāzes iekārtas ir mazāk oglekļietilpīgas nekā lignīta iekārtas, sk. 76. apsvērumu).

(104)

Kā redzams 3. tabulā, līdz 2025. gadam uzņēmumam būs negatīva EBITDA (peļņa pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas), bet pozitīvi neto rezultāti (izņemot 2022. gadu). Sākot ar 2026. gadu, kad ir paredzēts pakāpeniski izbeigt lignīta ražošanas jaudas izmantošanu, CE Oltenia sāks uzrādīt pozitīvu EBITDA un pozitīvu naudas plūsmu. Saskaņā ar 2021. gada decembrī sniegto jutīguma analīzi neto rezultāts un EBITDA būs pozitīvi, sākot no 2026. gada.

(105)

Turklāt, tuvojoties pārstrukturēšanas perioda beigām 2026. gadā, CE Oltenia plāno 2025. un 2026. gada laikposmā sasniegt pašu kapitāla atdevi (return on equity, ROE) [..] % robežās, kas turpinās palielināties periodā pēc pārstrukturēšanas, kad atbalsta saņēmējs vairs neuzņemsies lielo CO2 kvotu izmaksu slogu. Šī peļņa krietni pārsniedz CE Oltenia pašu kapitāla izmaksas, kas ir [..] % (49). Izmantotā kapitāla atdeve 2026. gadā sasniegs [..] %. Parāda attiecība pret pašu kapitālu un EBITDA procentu seguma attiecība līdz 2026. gadam sasniegtu attiecīgi [..] un [..].

(106)

Turklāt Rumānijas iestādes ir iesniegušas prognozes saskaņā ar pesimistisku scenāriju, kas balstīts uz nelabvēlīgākiem pieņēmumiem: i) elektroenerģijas cenu samazinājums par 5 %; ii) gāzes ieguves izmaksu pieaugums par 5 % un iii) CO2 kvotu izmaksu pieaugums par 5 %. Šīs prognozes radītu pozitīvus neto ienākumus, pašu kapitāla atdevi un EBITDA 2026. gada beigās. Parāda attiecība pret pašu kapitālu būtu [..], bet EBITDA procentu seguma attiecība sasniegtu [..].

(107)

Lai ierobežotu CE Oltenia radītos konkurences izkropļojumus, Rumānija ierosina šādus pasākumus: i) lignīta elektrostaciju un lignīta raktuvju slēgšana (70. apsvērums) un “lignīta meitasuzņēmuma” izveide (108. apsvērums), ii) SPV izveide jaunām investīcijām (110.–113. apsvērums) un iii) Krajovas elektrostacijas atdalīšana (116.–117. apsvērums).

(108)

Pārstrukturēšanas plāns paredz lignīta izmantošanas pakāpenisku pārtraukšanu, slēdzot lignīta elektrostacijas un lignīta raktuves (sk. 70.–73. apsvērumu). Lai gan Rumānija kā pasākumu konkurences izkropļojumu ierobežošanai ierosināja lignīta iekārtu slēgšanu kopā ar atbilstošu lignīta raktuvju slēgšanu, tajā pašā laikā valsts atzīst, ka, pamatojoties uz jaunajiem CO2 kvotu cenas pieņēmumiem, neviena no CE Oltenia pārvaldītajām esošajām iekārtām nav dzīvotspējīga.

(109)

Saistībā ar lignīta izmantošanas pakāpenisku izbeigšanu Rumānijas iestādes ir apņēmušās izveidot atsevišķu CE Oltenia meitasuzņēmumu (“lignīta meitasuzņēmums”), kas aptvers un pārvaldīs esošās CE Oltenia lignīta elektrostacijas un saistītos aktīvus, kas nav paredzēti pārejai uz gāzi vai atjaunīgajiem energoresursiem. Lignīta meitasuzņēmuma konti tiks skaidri nodalīti no CE Oltenia kontiem. Šādai lignīta nodrošinātajai jaudai laika gaitā vajadzētu samazināties, un visbeidzot tās izmantošana būtu pakāpeniski jāizbeidz saskaņā ar valsts lignīta izmantošanas pakāpeniskās izbeigšanas grafiku. Rumānijas iestādes ir arī apņēmušās uzsākt lignīta meitasuzņēmuma izveides procesu pēc tam, kad Komisija būs apstiprinājusi CE Oltenia pārstrukturēšanas plānu, un to pabeigt pirms pārstrukturēšanas perioda beigām saskaņā ar šādu indikatīvu grafiku: lēmums par lignīta atdalīšanas uzsākšanu līdz 2023. gada februārim vai martam, lignīta atdalīšanas projekta sagatavošana līdz 2023. gada martam vai aprīlim, lignīta atdalīšanas īstenošana līdz 2023. gada septembrim vai oktobrim. Jebkurā gadījumā Rumānijas iestādes ir apņēmušās izveidot lignīta meitasuzņēmumu pirms pārstrukturēšanas perioda beigām, t. i., līdz 2026. gada beigām. Veidojot lignīta meitasuzņēmumu, tiks ņemta vērā savstarpējā saistība ar citiem pārstrukturēšanas plānā paredzētajiem pasākumiem, piemēram, kapitāla operācijām akciju kapitāla palielināšana/samazināšana, Craiova II atdalīšana) vai SPV dibināšana jaunajām investīcijām.

(110)

Saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu SPV tiks izveidotas jauniem diviem gāzes un astoņiem fotoelektriskās enerģijas ražošanas projektiem – pa vienai SPV katram projektam. Rumānija apgalvo, ka SPV izveide uzlabo konkurenci, ļaujot radīt jaunus konkurentus.

(111)

Rumānija veica tirgus konsultācijas (to saistošais posms tika sākts 2021. gada oktobrī), lai atrastu līdzinvestorus investēšanai SPV jauniem (gāzes un atjaunīgo energoresursu) projektiem. Līdz 2021. gada 6. decembrim tika saņemti trīs saistoši piedāvājumi, proti, no Tinmar Energy SA (“Tinmar Energy”), OMV Petrom SA (“OMV Petrom”) un Electrica. Pēc piedāvājumu izvērtēšanas tika atlasīti uzņēmumi Tinmar Energy un OMV Petrom, kuriem piešķīra 9 no 10 SPV projektiem. Netika saņemts piedāvājums attiecībā uz Išalnicas CCGT.

(112)

Tinmar Energy ir Rumānijā bāzēts privāts elektroenerģijas, dabasgāzes un naftas produktu piegādātājs. Uzņēmumam pieder 13 fotoelementu parki ar uzstādīto jaudu 75 MW, un tas plāno paplašināt savu portfeli. OMV Petrom ir integrēts naftas, gāzes un ķīmisko vielu uzņēmums, kas ir daļa no Austrijā bāzētās OMV grupas un ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Rumānijā ar starptautisku darbību. Uzņēmumam pieder un tas izmanto 860 MW CCGT jaudu, kā arī plāno investēt 1 GW atjaunīgās enerģijas ražošanā.

(113)

OMV Petrom ir izvēlēts par uzvarētāju 4 fotoelementu projektiem (Ișalnița, Tismana Rosia Rovinari, Tismana 1 TPP Rovinari un Rovinari Est), un tas ieguldīs 50 % no katras attiecīgās SPV akciju kapitāla, bet atlikušo 50 % ieguldījumu segs CE Oltenia. Uzņēmums Tinmar Energy SA ir izvēlēts 1 dabasgāzes projektam (Turceni CCGT) un 4 fotoelementu projektiem (Rovinari, SE Turceni, Pinoasa SE Rovinari un Bohorelu SE Rovinari), un tas piedalīsies attiecīgo SPV akciju kapitālā ar 55 % (atlikušos 45 % segs CE Oltenia).

(114)

Kopējais investoru sniegtais ieguldījums 9 SPV akciju kapitālā ir aptuveni [..] EUR. Investoru līdzdalība SPV akciju kapitālā būs 50–55 %. Kopā ar kopējiem kapitāla izdevumiem, ko finansēs investori, [..] EUR apmērā, kopējais investoru ieguldījums 9 SPV pašu kapitālā būtu [..] EUR.

(115)

Attiecībā uz Išalnicas CCGT netika saņemts neviens piedāvājums, galvenokārt tāpēc, ka bija neskaidrības par tā iespējamo finansējumu no Modernizācijas fonda, taču vairāki pretendenti izrādīja lielu interesi, un Rumānija norādīja, ka šī projekta konkursa process tiks atsākts. Rumānija paredz, ka projekts tiks atbalstīts ar finansējumu no Modernizācijas fonda, un plāno atsākt konkursa procesu. Kopējās investīciju izmaksas ir [..] EUR, un ir paredzēts, ka Modernizācijas fonda finansējums veidos 50 % no kopējām izmaksām ([..] EUR), ja Rumānija iesniegs atbilstošu(-us) investīciju priekšlikumu(-us) un Modernizācijas fonda Investīciju komiteja vēlāk to(-os) apstiprinās. Ja Išalnicas CCGT projektā ieguldījumus veiks privāts investors, ir gaidāms, ka tas radīs aptuveni [..] EUR papildu ieguldījumu attiecīgās SPV akciju kapitālā un papildu [..] EUR investīciju izdevumus investoram. Pārējā summa tiks finansēta no bankas aizdevuma. Gadījumā, ja nebūs privātu interešu, kopējo atlikušo summu segs CE Oltenia un finansēs no bankas aizdevuma. Tā kā nav skaidrs, vai kāds no pretendentiem tiks izvēlēts un veiks ieguldījumu šajā projektā, Rumānija kā investoru pašu ieguldījumu izvirza tikai ieguldījumu 9 SPV [..] EUR apmērā.

(116)

Saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu koģenerācijas enerģijas grupa S.E. Craiova II (kas nodrošina siltumapgādi Krajovas pilsētai) tiktu atdalīta un nodota Krajovas pašvaldībai. CE Oltenia ir vienīgais uzņēmējs, kas piegādā siltumu Krajovas pašvaldībā Dolžas apgabalā. CE Oltenia akcionāru pilnsapulce apstiprināja Craiova II (daļēju) atdalīšanu 2021. gada augustā, un darījuma īstenošana notiek saskaņā ar skaidru laika grafiku, kura noslēguma datums ir 2022. gada maija vidū. Jebkurā gadījumā atdalīšana varētu tikt īstenota ne vēlāk kā 2022. gada jūnijā.

(117)

Rumānija apgalvo, ka Craiova II ārpakalpojumi būtu jāuzskata par pasākumu konkurences izkropļojumu ierobežošanai, jo tas radīs dzīvotspējīgu konkurentu elektroenerģijas tirgū ar jaudu 120 MW.

(118)

Turklāt Rumānija apņēmās, ka atbalsta saņēmējs atturēsies no: i) pārstrukturēšanas periodā veiktas akciju iegādāšanās citos uzņēmumos, izņemot gadījumus, kad tas ir absolūti nepieciešams ilgtermiņa dzīvotspējas nodrošināšanai un ja to apstiprina Komisija, un ii) valsts atbalsta kā konkurences priekšrocības publiskošanas savu produktu un pakalpojumu tirgvedībā.

(119)

Komisija vispirms novērtēs, vai 27. apsvērumā minētie pasākumi, kas tiks veikti, lai finansētu CE Oltenia pārstrukturēšanas plānu, ietver valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, un, ja jā, vai šāds atbalsts ir likumīgs un saderīgs ar iekšējo tirgu.

(120)

LESD 107. panta 1. punktā teikts: “Ja vien Līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.”

(121)

Tāpēc, lai pasākums tiktu kvalificēts kā atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, tam jāatbilst šādiem kumulatīviem nosacījumiem: i) pasākums ir attiecināms uz valsti un finansēts ar valsts līdzekļiem; ii) tas piešķir atbalsta saņēmējam priekšrocību; iii) piešķirtā priekšrocība ir selektīva; iv) atbalsts rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus un iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(122)

Kā norādīts lēmuma par glābšanas atbalstu 31. apsvērumā, 251 miljona EUR aizdevums uzņēmumam CE Oltenia bija jāpiešķir Valsts finanšu ministrijai, noguldot naudu tās ārvalstu valūtas kontā, kas ir atvērts Rumānijas Valsts bankā, lai īstenotu Rumānijas valdības ārkārtas rīkojumu. Pirmkārt, glābšanas aizdevumam jābūt attiecināmam uz valsti un jāietver valsts līdzekļi. Pārstrukturēšanas atbalsta ietvaros glābšanas aizdevums tiks pārveidots par dotāciju, ko piešķirs valsts un kas tiks segta no valsts budžeta.

(123)

Kā noteikts ārkārtas rīkojumā (tā projektā) par tiesiskā regulējuma izveidi valsts atbalsta piešķiršanai uzņēmuma CE Oltenia S.A. pārstrukturēšanai, dotāciju, kapitāla palielināšanas (30. apsvērums) un aizdevumu finansēšanu nodrošinās Valsts finanšu ministrija vai Enerģētikas ministrija, un šis finansējums nāks no valsts budžeta, savukārt valsts garantiju aizdevumiem no Rumānijas Eksporta un importa bankas EXIMBANK - S.A. (29. apsvērums) piešķirs arī Valsts finanšu ministrija valsts vārdā un tās interesēs. Jau piešķirtā 2021. gada aprīļa dotācija 241 miljona EUR apmērā ietvēra arī valsts budžeta līdzekļus, un par to tika lemts ar Valdības ārkārtas rīkojumu Nr. 21/2021 ar turpmākajiem grozījumiem un papildinājumiem.

(124)

Kas attiecas uz dotāciju no Modernizācijas fonda (27. apsvērums), tā ir saistīta ar valsts līdzekļiem, ņemot vērā, ka Modernizācijas fonda budžetu daļēji veido papildu kvotas, ko piešķīrušas atsevišķas dalībvalstis, tostarp Rumānija (80. apsvērums). Turklāt šo dotāciju var piešķirt tikai tad, ja Rumānija ir iesniegusi attiecīgos investīciju priekšlikumus, kurus ir apstiprinājusi Eiropas Investīciju banka vai Modernizācijas fonda Investīciju komiteja (90. apsvērums). Šajā sakarā Rumānijas iestādēm ir rīcības brīvība attiecībā uz investīciju priekšlikumu atlasi, kas jāiesniedz fondam, un Modernizācijas fonda līdzekļus pēc to pārskaitīšanas kontrolē Rumānija. Ņemot vērā iepriekš minēto, Modernizācijas fonda finansējums ir saistīts ar valsts līdzekļiem, kuru izlietojums arī ir attiecināms uz valsti.

(125)

Tāpēc Komisija secina, ka 27. apsvērumā definētie pasākumi ir saistīti ar valsts līdzekļiem, kā arī lēmums piešķirt pasākumus ir attiecināms uz valsti.

(126)

Komisija norāda, ka Rumānija ir paziņojusi, ka pasākumi ir uzskatāmi par valsts atbalstu. Šis paziņojums neatbrīvo Komisiju no pienākuma pašai pārbaudīt, vai šie pasākumi ietver valsts atbalstu un, jo īpaši, vai tie ir labvēlīgi atbalsta saņēmējam tādā ziņā, ka tirgus dalībnieks, kuram pieder akcijas situācijā, kas ir vistuvākā Rumānijas situācijai, nepieņemtu līdzīgu lēmumu un nepiešķirtu tos pašus pasākumus ar tādiem pašiem nosacījumiem, neņemot vērā iespējamās priekšrocības, ko tas varētu gaidīt minētajā situācijā kā valsts iestāde (50).

(127)

Komisijai jāpārbauda, vai pasākumi ir kvalificējami kā atbalsts tādā ziņā, ka tie rada ekonomisku priekšrocību atbalsta saņēmējam (51). Šādas priekšrocības esību var secināt no tā, ka atbalsta saņēmējs nevar iegūt pietiekamu kapitālu vai piesaistīt aizņēmuma finansējumu (92. apsvērums) tirgus apstākļos bez valsts atbalsta.

(128)

Pasākumi palīdzēs uzņēmumam CE Oltenia finansēt tā darbības turpināšanu un pārstrukturēšanas plāna īstenošanu, nodrošinot tam piekļuvi finansējumam, ko CE Oltenia, ņemot vērā tā īpašo situāciju un pašreizējos apstākļus, nav spējis iegūt tirgū. Konkrēti, liela daļa pārstrukturēšanas atbalsta ir neatlīdzināmas tiešās valsts dotācijas, kuras tirgū nebūtu pieejamas. Lai gan CE Oltenia ir spējis piesaistīt zināmu tirgus finansējumu investoru ieguldījuma veidā SPV (90. apsvērums) un banku finansējuma veidā (92. apsvērums), bez publiskā finansējuma ar to nepietiktu, lai veiktu nepieciešamo pāreju uz gāzi un atjaunīgajiem energoresursiem, kas nepieciešami atbalsta saņēmēja ilgtermiņa dzīvotspējai. Šajā sakarā ir apšaubāms, vai atbalsta saņēmējs spētu piesaistīt tādu pašu tirgus finansējumu, ja SPV nebūtu publiskā finansējuma jaunām investīcijām.

(129)

Tādā pašā veidā, lai gan Rumānija nodrošinās finansējumu uzņēmumam CE Oltenia, izmantojot kapitāla palielināšanas instrumentus un garantijas, ko varētu sniegt arī akcionārs, kas ir tādā pašā pozīcijā, tie tiek apvienoti vienā intervences pasākumā kopā ar dotāciju instrumentiem, kas nav pieejami finanšu tirgiem, kuri noteikti ārkārtas rīkojumā (tā projektā) par tiesiskā regulējuma izveidi valsts atbalsta piešķiršanai uzņēmuma CE Oltenia S.A. pārstrukturēšanai, kā arī kopā ar potenciālo dotāciju no Modernizācijas fonda un ar atbalstu ietverošā glābšanas aizdevuma pagarināšanu.

(130)

Kaut arī instrumentu kombinācija kopumā nodrošina atlīdzību un potenciālu labumu attiecībā uz valsts līdzdalību, pārstrukturēšanas perioda sākumā gaidāmo zaudējumu dēļ kopējā atdeve nav nepietiekama, lai to varētu uzskatīt par tirgum atbilstošu. Paziņotie pasākumi ir daļa no valsts vienreizējas intervences. Pirmkārt, akciju kapitāla palielināšana, valsts sniegtās garantijas un dotācijas kopumā ir noteiktas vienā tiesību aktā, ko paredzēts pieņemt vienlaicīgi, taču tie var tikt īstenoti dažādos periodos. Otrkārt, atdevi no akcijām vai garantijām nevar pārbaudīt atrauti no neatlīdzināmām un neatmaksājamām dotācijām, kas attiecībā uz atbilstību tirgum pazemina zem jebkādām ekspektācijām tādas atsevišķās atlīdzības, kuras Rumānija varētu gaidīt no garantijas un kapitāla palielināšanas, aplūkojot tās atsevišķi. Turklāt publisko finansējumu nevar attiecināt uz akcionāra uzvedību, kas atbilst tirgum, jo vienreizējā intervence ir balstīta uz dažādiem iemesliem, kuri neattiecas uz tirgū esošu investoru, kā aprakstīts ārkārtas rīkojumā (tā projektā) par tiesiskā regulējuma izveidi valsts atbalsta piešķiršanai uzņēmuma CE Oltenia S.A pārstrukturēšanai, nevis uz iepriekšējiem novērtējumiem par pietiekamu atdevi valstij. Rīkojuma projektā izklāstītais Rumānijas pamatojums ietver, piemēram, to, ka CE Oltenia ir lielākais uzņēmējs Oltenijas reģionā, tādējādi tā darbības pārtraukšana varētu palielināt bezdarbu un pasliktināt dzīves apstākļus vietējās kopienās vai radīt lielu varbūtību, ka varētu tikt nopietni traucēta valsts energosistēma, kā arī lielas sociālās grūtības Oltenijas reģiona kopienās, ja uzņēmumam CE Oltenia nebūtu nepieciešamā finansējuma darbības pārstrukturēšanai.

(131)

Tāpēc Komisija secina, ka pasākumi piešķir uzņēmumam CE Oltenia ekonomisku priekšrocību LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(132)

Pasākumi tiks piešķirti tikai CE Oltenia labā. Kā norādījusi Tiesa (52), ja atbalsts ir individuāls, ekonomiskās priekšrocības noteikšana principā ļauj prezumēt, ka pasākums ir selektīvs. Tā tas ir neatkarīgi no tā, vai attiecīgajā tirgū darbojas uzņēmēji līdzīgā situācijā. Lai gan Rumānija joprojām varētu sniegt valsts atbalstu citiem enerģētikas operatoriem, kuri konkurē ar CE Oltenia, paziņotie pasākumi nekādā gadījumā nav daļa no plašāka vispārējās ekonomikas politikas pasākuma, kā mērķis ir sniegt tāda paša veida ad hoc atbalstu visiem uzņēmumiem, kuri atrodas līdzīgā juridiskā un faktiskā situācijā, ņemot vērā pasākumu mērķi, un darbojas enerģētikas vai citās ekonomikas nozarēs, bet šāds atbalsts tiek darīts pieejams tikai uzņēmumam CE Oltenia.

(133)

Tāpēc Komisija secina, ka pasākumi ir selektīvi LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(134)

Ja dalībvalsts piešķirtais atbalsts stiprina uzņēmuma stāvokli salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kuri konkurē ES iekšējā tirdzniecībā, var uzskatīt, ka minētais atbalsts ietekmē šos uzņēmumus. Pietiek ar to, ka atbalsta saņēmējs konkurē ar citiem uzņēmumiem tirgos, kas ir atvērti konkurencei. Šajā saistībā fakts, ka ekonomikas nozare ir liberalizēta Savienības līmenī, ir elements, pamatojoties uz kuru varētu noteikt, ka atbalstam ir reāla vai potenciāla ietekme uz konkurenci un ka tas ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. CE Oltenia nodrošina elektrību un – mazākā mērā – siltumu patērētājiem Rumānijā; un Rumānijai ir elektroenerģijas pārvades starpsavienojumi ar kaimiņvalstīm. Elektroenerģijas tirgus ir atvērts konkurencei Savienībā un pakalpojumu sniegšanai starp dalībvalstīm.

(135)

Attiecīgi pasākumi rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(136)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka pasākumi ir valsts atbalsts uzņēmumam CE Oltenia LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(137)

Kaut arī glābšanas aizdevums, kas tagad tiks pārveidots par dotāciju, lai turpinātu atbalstīt pārstrukturēšanu, tika piešķirts likumīgi, Rumānija iesniedza Komisijai CE Oltenia pārstrukturēšanas plānu vairāk nekā sešus mēnešus pēc lēmuma pieņemšanas par glābšanas atbalstu (32. apsvērums) 2020. gada 24. februārī.

(138)

Turklāt Rumānija 2021. gada martā uzņēmumam CE Oltenia piešķīra dotāciju 241 miljona EUR apmērā, lai daļēji segtu uzņēmuma CE Oltenia CO2 kvotu izmaksas par 2020. gadu, kad norisinājās oficiālā izmeklēšanas procedūra par pārstrukturēšanas atbalstu uzņēmumam CE Oltenia. Šī dotācija ir daļa no pasākumiem, proti, no 1 090 miljonu EUR dotācijas, kuras mērķis ir daļēji segt CO2 kvotu izmaksas laikposmā no 2021. līdz 2026. gadam (28. apsvērums).

(139)

Attiecīgi Rumānija neievēroja LESD 108. panta 3. punktā noteikto nogaidīšanas pienākumu, tāpēc pārstrukturēšanas atbalsts uzņēmumam CE Oltenia ir daļēji nelikumīgs valsts atbalsts.

(140)

Saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta formulējumu par saderīgiem ar iekšējo tirgu var uzskatīt atbalsta pasākumus, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tādas nelabvēlīgas ietekmes uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm.

(141)

Tādējādi, lai valsts atbalstu varētu uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, tam ir jāatbilst diviem nosacījumiem: i) atbalstam jābūt paredzētam, lai veicinātu konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, un ii) šādam atbalstam nedrīkst būt tādas nelabvēlīgas ietekmes uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm. Minētie divi nosacījumi neskar to, ka lēmumiem, ko Komisija pieņem, pamatojoties uz minēto, jānodrošina atbilstība Savienības tiesību aktiem (53). Saskaņā ar pirmo nosacījumu Komisija pārbauda,vai atbalsts ir paredzēts, lai veicinātu konkrētu saimniecisko darbību attīstību. Saskaņā ar otro nosacījumu Komisija līdzsvaro ierosinātā atbalsta pozitīvo ietekmi un negatīvo ietekmi, ko atbalsts var atstāt uz iekšējo tirgu (54).

(142)

Ņemot vērā paziņojumu un pārstrukturēšanas atbalsta oficiālās izmeklēšanas gaitā savākto informāciju, no tā neizriet, ka pārstrukturēšanas atbalsts vai ar to saistītie nosacījumi, kā arī ar atbalstu veicinātā saimnieciskā darbība – elektroenerģijas ražošana – varētu būt par iemeslu kāda attiecīgā Savienības tiesību noteikuma pārkāpumam. Konkrēti, Komisija nav nosūtījusi Rumānijai argumentētu atzinumu par iespējamu Savienības tiesību pārkāpumu, kā arī nav sākusi oficiālu procedūru attiecībā uz šo aspektu, kam varēja būt saistība ar šo lietu. Komisija arī nav saņēmusi attiecīgas sūdzības.

(143)

Komisija saņēma informāciju no trešām personām (49.–58. apsvērums), kuras apgalvoja, ka valsts atbalsts, ar to saistītie nosacījumi vai atbalsta veicinātā saimnieciskā darbība varētu būt pretrunā Savienības tiesību aktiem. Konkrēti, trešās personas norādīja, ka uzņēmums CE Oltenia pēdējos gados nav ievērojis emisiju robežvērtības (attiecībā uz NOx, SO2, daļiņām utt.).

(144)

Komisija konstatē, ka atbilstība piemērojamajiem emisiju standartiem, uz kuriem atsaucas trešās personas, ir nodalāma un nav nesaraujami saistīta ne ar atbalstu, nedz ar tā saistītajiem nosacījumiem, nedz arī ar atbalsta veicinātās elektroenerģijas ražošanas darbības attīstību. Piemērotas piesārņojuma kontroles un samazināšanas tehnoloģijas novērš NOx, SO2, daļiņu vai citu kaitīgu piesārņotāju emisijas un elektroenerģijas ražošanas korelāciju. Tāpēc Komisija uzskata, ka pārstrukturēšanas atbalsts neatbalsta darbību, kas ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, un ka tas nav nesaraujami saistīts ar jebkādu iespējamu citu Savienības tiesību noteikumu pārkāpumu. Turklāt pārstrukturēšanas plāns ietver investīcijas, kuru mērķis ir uzlabot iekārtu vidisko sniegumu attiecībā uz kaitīgo piesārņotāju samazināšanu (77. apsvērums). Pamatojoties uz pieejamo informāciju, nekas neliecina, ka CE Oltenia pārkāptu savus pienākumus attiecībā uz konkrētajām NOx, SO2, daļiņu vai citu kaitīgu piesārņotāju emisijām vai citus vides noteikumus.

(145)

Komisija arī izvērtēja apgalvojumu, ka pārstrukturēšanas atbalsts uzņēmumam CE Oltenia CO2 kvotu izmaksu segšanai būtu pretrunā LESD 191. panta 2. punktā un Direktīvā 2003/87/EK paredzētajam principam “piesārņotājs maksā”, saskaņā ar kuru operatoriem būtu jāmaksā par to emitēto CO2 apjomu (57. apsvērums). Princips “piesārņotājs maksā” ir noteikts LESD 191. panta 2. punktā, saskaņā ar kuru Savienības politika vides jomā cita starpā ir balstīta uz principu, ka jāmaksā piesārņotājam.

(146)

Direktīvas 2003/87/EK preambulā ir atsauce uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 175. panta 1. punktu (pašreizējais LESD 192. panta 1. punkts), kurā ir noteikta procedūra, ko Padome ievēro, lai lemtu, kāda rīcība Savienībai būtu jāveic, lai sasniegtu mērķus, kuri minēti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 174. pantā (pašreizējais LESD 191. pants), kas līdzās principam “piesārņotājs maksā” ietvēra mērķi ņemt vērā situāciju dažādību dažādajos Eiropas Savienības reģionos un citus principus.

(147)

Trešo personu apgalvojumu varētu interpretēt kā tādu, kas norāda uz to, ka ar Direktīvu 2003/87/EK netieši īsteno principu “piesārņotājs maksā”, uzskatot, ka CO2 ir gaisa piesārņotājs, jo tā koncentrācija rada vides problēmas, un ka direktīvas darbības jomā ietvertajiem CO2 emitētājiem noteikti būtu jāsedz izmaksas, kas radušās saistībā ar CO2 kvotām.

(148)

Apgalvojums balstās uz pieņēmumu, ka ar Direktīvu 2003/87/EK netieši tiek piemērots princips “piesārņotājs maksā” un ka šī īstenošana būtu jānodrošina, neņemot vērā reģionālās situācijas, uz kurām arī attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 174. pants (pašreizējais LESD 191. pants). Pat ja pieņēmums bija pareizs, jāatzīmē, ka princips “piesārņotājs maksā” nav absolūts un nav uzskatāms par beznosacījumu principu, kas dominē pār visiem pārējiem apsvērumiem. Tam ir jābūt līdzsvarotam ar citiem Direktīvas 2003/87/EK mērķiem, kuru virsmērķis ir īstenot vides mērķi samazināt emisijas direktīvas aptvertajās nozarēs zem iepriekš saskaņotas robežvērtības. Komisija norāda, ka šajā gadījumā paātrināta un garantēta lignīta elektrostaciju slēgšana un to daļēja aizstāšana ar dabasgāzes un fotoelementu enerģijas avotiem, lai panāktu emisiju samazinājumu, ir būtiska emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas vides mērķa sasniegšanai. Komisija turklāt norāda, ka pat uzņēmumiem, kuri nav nonākuši grūtībās, pastāv atbalsta iespējas, kas gan mazina oglekļa cenas signālu, taču rada emisiju samazinājumu un citus vides ieguvumus, piemēram, atbalsts jaunām tehnoloģijām. Komisija arī norāda, ka uzņēmums CE Oltenia, neskatoties uz to, ka daļu no tam nepieciešamajām kvotām finansēs valsts, turpinās maksāt par daļu no savām kvotām un tāpēc turpinās saskarties ar oglekļa cenas signālu, jo emisiju samazināšana arī turpmāk ļaus uzņēmumam ietaupīt oglekļa izmaksas. Tiklīdz atbalsta saņēmējs atkal būs dzīvotspējīgs, tas atsāks pilnībā segt oglekļa izmaksas. Attiecīgi Komisija neuzskata, ka CE Oltenia pārstrukturēšanas atbalsts, kas ietver arī pagaidu un daļēju CO2 kvotu finansēšanu saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm, ir pretrunā Direktīvai 2003/87/EK.

(149)

Attiecībā uz trešo personu pausto viedokli, ka valsts atbalsts nevar segt ar emisiju standartu ievērošanu saistītās izmaksas, Komisija norāda, ka atbilstošā sistēma, lai novērtētu par labu CE Oltenia paziņotā pārstrukturēšanas atbalsta saderību, ir novērtējums saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, piemērojot Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnes, Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai, uz ko atsaucas trešās personas (50. apsvērums). Pēdējās no minētajām pamatnostādnēm nav piemērojamas paziņotajam pārstrukturēšanas atbalstam, ņemot vērā CE Oltenia kā grūtībās nonākuša uzņēmuma situāciju un to, ka pārstrukturēšanas atbalsts nav atbalsts vides vai enerģētikas jomā, uz kuru attiecas tas pats saderības nosacījumu kopums (55). Lai gan valsts atbalstam, lai nodrošinātu atbilstību saistošiem normatīvajiem standartiem, nebūtu stimulējošas ietekmes vides aizsardzības atbalsta gadījumā (jo operatori tiek pietiekami stimulēti, lai ievērotu šādus saistošos noteikumus), šāds atbalsts var būt nepieciešams, lai varētu pārstrukturēt uzņēmumu, kas bez šāda atbalsta nebūtu spējis segt savas izmaksas laikposmā, kas vajadzīgs šādas pārstrukturēšanas īstenošanai.

(150)

Glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm var izmantot dažāda veida izmaksām, piemēram, pamatdarbības izmaksām vai izmaksām, kas saistītas ar sociālo saistību vai vides saistību ievērošanu, tostarp izmaksām, lai segtu CO2 kvotu iegādi, kā tas bija glābšanas atbalsta gadījumā, ko CE Oltenia saņēma likumīgi. Praksē saderīgs glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalsts, kas paredzēts citiem mērķiem, nevis CO2 panatdarbības izmaksu segšanai, atbrīvotu ieņēmumus, ko uzņēmums varētu izmantot saistīto CO2 kvotu apmaksai ar tādu pašu praktisko ietekmi kā atbalsts, kas ir paredzēts šādu izmaksu segšanai.

(151)

Turklāt pārstrukturēšanas atbalsts atbalstīs kurināmā pāreju uz mazāk piesārņojošiem kurināmajiem, un nerada tādu ietekmi, kas nozīmētu, ka CE Oltenia nav pietiekami stimulēts ievērot vides noteikumus. Bez atbalsta paketes, ieskaitot tās atbilstības videi komponentu, CE Oltenia pēkšņi pametīs tirgu tādā veidā, kas pienācīgi nenodrošinātu elektroenerģijas ražošanas darbības attīstību reģionā, kurā atrodas uzņēmums CE Oltenia. Tāpēc, ņemot vērā pagaidu raksturu, CO2 emisiju samazināšanas plānu un reģionālo situāciju, uz kuru attiecas arī LESD 191. pants, attiecīgais pārstrukturēšanas atbalsts nav pretrunā LESD 191. pantam saistībā ar principu “piesārņotājs maksā”.

(152)

Rumānija arī uzskata, ka pārstrukturēšanas atbalstu var atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm.

(153)

Ņemot vērā attiecīgā valsts atbalsta raksturu un mērķus, kā arī Rumānijas iestāžu apgalvojumus, Komisija novērtēs, vai plānotais pārstrukturēšanas atbalsts atbilst attiecīgajiem noteikumiem, kas paredzēti Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēs. Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēs Komisija izklāstījusi nosacījumus, saskaņā ar kuriem valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(154)

Pārbaudot, vai pārstrukturēšanas atbalstam ir nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm, Komisija veic samēra pārbaudi saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm. Veicot šo pārbaudi, ja atbalsta saņēmējs ir tiesīgs saņemt pārstrukturēšanas atbalstu, Komisija izsver atbalsta pozitīvo ietekmi attiecībā pret negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm, ko rada valsts atbalsts. Veicot šo novērtējumu, Komisija ņem vērā valsts iejaukšanās nepieciešamību, atbalsta piemērotību, samērīgumu, pārredzamību, principu “vienreiz un pēdējoreiz” un Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēs izklāstītos pasākumus, lai ierobežotu konkurences izkropļojumus.

(155)

Lai atbalsta saņēmējs būtu tiesīgs saņemt pārstrukturēšanas atbalstu, tam jābūt kvalificētam kā grūtībās nonākušam uzņēmumam, kā definēts Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 2.2. iedaļā. Turklāt saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 20. punktu uzņēmums ir uzskatāms par nonākušu grūtībās, ja bez valsts iejaukšanās tas gandrīz noteikti īstermiņā vai vidējā termiņā būs spiests beigt darbību. Tā tas būtu gadījumā, ja iestātos vismaz viens no apstākļiem, kas aprakstīti Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 20. punkta a)–d) apakšpunktā.

(156)

Kā paskaidrots lēmumā par procedūras sākšanu (56) un lēmumā par glābšanas atbalstu (57), kopš 2019. gada 31. decembra uzņēmums CE Oltenia ir izpildījis kritērijus, lai saskaņā ar valsts tiesību aktiem pēc uzņēmuma kreditoru lūguma tiktu sākta kolektīva maksātnespējas procedūra, jo 46 CE Oltenia piegādātāji vēlākais no 2019. gada 31. decembra varēja lūgt sākt maksātnespējas procedūru. Kā norādīts 22. apsvērumā, uzņēmums CE Oltenia nav spējīgs atmaksāt piešķirto glābšanas aizdevumu un procentus, un, nepaziņojot par pārstrukturēšanas plānu, tas automātiski tiktu likvidēts. No tā izriet, ka uzņēmums CE Oltenia atbilst valsts tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem, lai pēc kreditoru pieprasījuma tiktu uzsākta kolektīva maksātnespējas procedūra, un kopš 2019. gada tas ir kvalificējams kā grūtībās nonācis uzņēmums saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 20. punkta c) apakšpunktu.

(157)

Saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 21. punktu jaunizveidotiem uzņēmumiem nav tiesību uz pārstrukturēšanas atbalstu. Atbalsta saņēmējs šajā gadījumā, proti, CE Oltenia, Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu nozīmē nav jaunizveidots uzņēmums, jo tas tika dibināts 2011. gadā (sk. 7. apsvērumu), tātad vairāk nekā pirms 3 gadiem.

(158)

Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 22. punkts paredz, ka uzņēmums, kas pieder lielākai uzņēmumu grupai vai ko pārņem lielāka uzņēmumu grupa, parasti nav tiesīgs saņemt pārstrukturēšanas atbalstu, ja vien nevar pierādīt, ka uzņēmumam ir iekšēja rakstura grūtības, kas neizriet no izmaksu patvaļīgas sadales starp grupas dalībniekiem, un grūtības ir pārāk nopietnas, lai tās varētu novērst pati grupa.

(159)

Uzņēmuma CE Oltenia grūtības galvenokārt ir saistītas ar tā uzņēmējdarbības modeli un elektroenerģijas ražošanā izmantoto kurināmo Rumānijas elektroenerģijas tirgus konkurences apstākļos (23.–26. apsvērums). CE Oltenia nepieder lielākai uzņēmumu grupai, un to pilnībā kontrolē valsts ar Enerģētikas ministrijas starpniecību (7. apsvērums), tādējādi tas ir publisks uzņēmums, kuru pilnībā kontrolē valsts, pamatojoties uz tās īpašumtiesībām un finansiālo līdzdalību (58). Tā kā uzņēmumu CE Oltenia pilnībā kontrolē valsts, šajā gadījumā jebkāda valsts finansiālā palīdzība uzņēmumam grūtību pārvarēšanai būtu kvalificējama kā atbalsts, ja vien šāda palīdzība netiek sniegta saskaņā ar tirgus nosacījumiem. Tāpēc, lai gan CE Oltenia grūtības ir iekšēja rakstura, nerodas jautājumi par to, vai tās neizriet no izmaksu patvaļīgas sadales starp grupas dalībniekiem un vai grūtības ir pārāk nopietnas, lai tās varētu novērst pati grupa.

(160)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka CE Oltenia ir grūtībās nonācis uzņēmums un ir tiesīgs saņemt pārstrukturēšanas atbalstu.

(161)

Saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu valsts atbalstam, lai to varētu uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ir jāveicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstība.

(162)

Šajā ziņā, lai pierādītu, ka pārstrukturēšanas atbalsta mērķis ir veicināt šādu darbību vai jomu attīstību, dalībvalstij, kas piešķir šādu atbalstu, ir jāpierāda, ka tā mērķis ir novērst sociālas grūtības vai tirgus nepilnības. Pārstrukturēšanas atbalsta īpašajā kontekstā Komisija norāda, ka atbilstoši Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 43. punktā minētajam iziešana no tirgus faktiski ir būtiska plašākā produktivitātes pieauguma procesā, tādējādi tikai tas, ka uzņēmumam tiek liegts iziet no tirgus, nav pietiekams valsts atbalsta pamatojums. Gluži pretēji, glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsts ir viens no kropļojošākajiem valsts atbalsta veidiem, jo tā ir iejaukšanās iziešanas no tirgus procesā. Tomēr noteiktās situācijās grūtībās nonākuša uzņēmuma pārstrukturēšana var veicināt saimniecisko darbību vai tautsaimniecības jomu attīstību arī bez paša atbalsta saņēmēja veiktajām darbībām. Tā tas ir gadījumā, ja bez šāda atbalsta saņēmēja neveiksme radītu tirgus nepilnības vai sociālas grūtības, kas kavētu to saimniecisko darbību un/vai tautsaimniecības jomu attīstību, kuras skartu šādas situācijas. Šādu situāciju neizsmeļošs saraksts ir iekļauts Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 44. punktā.

(163)

Šādas situācijas cita starpā rodas, ja atbalsta saņēmējs, kura neveiksmi cenšas novērst ar atbalstu, atrodas reģionā (NUTS 2 līmenī), kur bezdarba līmenis ir augstāks par vidējo valstī un pastāvīgs un pastāv arī grūtības radīt jaunas darbvietas vai kur atbalsta saņēmējam ir būtiska sistēmiska loma konkrētā reģionā vai nozarē, aizejot no kuriem varētu rasties potenciālas negatīvas sekas (Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 44. punkta a) un c) apakšpunkts). Ļaujot atbalsta saņēmējam turpināt darbību, atbalsts tādējādi novērš šādas tirgus nepilnības vai sociālas grūtības. Tomēr pārstrukturēšanas atbalsta gadījumā tas tā ir tikai tad, ja atbalsts ļauj tā saņēmējam konkurēt tirgū pašam saviem spēkiem, ko var nodrošināt tikai tad, ja atbalsta priekšnoteikums ir tāda pārstrukturēšanas plāna īstenošana, kas atjauno atbalsta saņēmēja ilgtermiņa dzīvotspēju.

(164)

Tāpēc Komisija vispirms izvērtēs, vai atbalsts ir paredzēts, lai novērstu tirgus nepilnības vai sociālās grūtības (5.3.1.1. iedaļa), un vai tam ir pievienots pārstrukturēšanas plāns, ar ko tiek atjaunota atbalsta saņēmēja ilgtermiņa dzīvotspēja (5.3.1.2. iedaļa).

(165)

Starp situācijām, kad grūtībās nonākuša uzņēmuma glābšana var veicināt saimniecisko darbību vai tautsaimniecības jomu attīstību, Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 44. punkta a) un c) apakšpunktā ir minēti gadījumi, kad bezdarba līmenis reģionā, kurā darbojas atbalsta saņēmējs, ir augstāks nekā vidēji valstī un pastāvīgs un attiecīgajā reģionā pastāv arī grūtības radīt jaunas darbvietas (Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 44. punkta a) apakšpunkta otrais ievilkums), vai kad atbalsts ir paredzēts, lai novērstu risku, ka ekonomiskas izaugsmi kavē tāda uzņēmuma darbības izbeigšana, kuram ir būtiska sistēmiska loma konkrētajā nozarē vai reģionā (Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 44. punkta c) apakšpunkts).

(166)

Šajā sakarā Rumānija atsaucas uz apstākļiem, kuri minēti Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 44. punkta a) apakšpunkta otrajā ievilkumā, t. i., apgalvo, ka atbalsta saņēmējs darbojas reģionā (NUTS 2 līmenī), kurā bezdarba līmenis ir augstāks par vidējo valstī un pastāvīgs un pastāv arī grūtības radīt jaunas darbvietas attiecīgajā reģionā. Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija secināja, ka pārstrukturēšanas atbalsta mērķis ir novērst sociālās grūtības apstākļos, kas minēti Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 44. punkta a) apakšpunkta otrajā ievilkumā (59). Šo secinājumu nav apšaubījušas trešās personas, kuras sniegušas piezīmes procedūrā.

(167)

Bezdarba līmenis Oltenijas dienvidrietumu reģionā ir pastāvīgi augstāks nekā vidēji valstī vismaz kopš 2015. gada. Faktiski bezdarba līmenis Oltenijas dienvidrietumos no 2015. līdz 2020. gadam ir bijis robežās no 8,2 % līdz 5,5 %, savukārt valsts vidējais rādītājs tajā pašā laika posmā bija no 5 % līdz 3,4 %, bezdarba līmenim dienvidrietumu Oltenijā vienmēr pārsniedzot valsts vidējo rādītāju (8. apsvērums). Šajā sakarā CE Oltenia lignīta ieguves un elektroenerģijas ražošanas darbībās nodarbina darbiniekus, kuriem pēkšņa aiziešana no tirgus noteikti nozīmētu, ka viņu profesionālās prasmes neļautu viņiem atrast piemērotu darbu reģionā, ja tajā nav alternatīvu ieguves vai elektroenerģijas ražošanas darbību. Līdzās bezdarbam pastāv arī grūtības radīt jaunas darbvietas reģionā, par ko liecina Goržas apgabala taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns (9. apsvērums).

(168)

Tāpēc Komisija konstatē, ka pastāv Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 44. punkta a) apakšpunktā minētie apstākļi.

(169)

Atbalsta mērķis ir arī novērst risku, ka uzņēmums, kuram ir sistēmiska loma Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 44. punkta c) apakšpunkta izpratnē, aiziet no tirgus.

(170)

CE Oltenia ir trešais lielākais elektroenerģijas ražotājs Rumānijā ar nozīmīgu uzstādītās ražošanas jaudas daļu (11. apsvērums). Rumānija izvirzīja argumentu, ka gadījumā, ja CE Oltenia aizietu no tirgus, varētu rasties risks apdraudēt elektroapgādes drošību Rumānijā (sk. 61. apsvērumu). Lai gan Rumānija neiesniedza resursu pietiekamības novērtējumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/943 (60) par elektroenerģijas iekšējo tirgu 24. pantā noteikto metodiku, Komisija nevar izslēgt potenciālas negatīvās sekas uz energoapgādi reģionālā līmenī Oltenijas dienvidrietumu daļā, kur atrodas elektrostacijas. Pēkšņa to elektrostaciju darbības pārtraukšana, kuras piegādā elektroenerģiju un Krajovai arī siltumu, vai pēkšņa izejvielu ieguves darbību pārtraukšana vismaz uz laiku varētu radīt papildu izmaksas uzņēmumiem un mājsaimniecībām, lai nodrošinātu stabilu energoapgādi reģionālā līmenī. Tajā pašā laikā Komisija neuzskata par nepieciešamu ieņemt nostāju attiecībā uz argumentu par piegādes drošību Rumānijas valsts tirgū kopumā šajā kontekstā.

(171)

Potenciālas negatīvās sekas, kas papildus ietekmē CE Oltenia kā enerģijas piegādātāja lomu reģionā, ietver negatīvu sekundāro ietekmi uz saimniecisko darbību un situāciju reģionā un jo īpaši Goržas apgabalā. Kā minēts 18. apsvērumā, uzņēmumam CE Oltenia ir darījumu attiecības ar aptuveni 120 uzņēmumiem Goržas apgabalā, kas kopā veido aptuveni 50 % no apgabala ekonomikas, balstoties uz 2019. gadā radīto kopējo apgrozījumu. CE Oltenia aiziešanas gadījumā reģionā un jo īpaši Goržas apgabalā, visticamāk, samazināsies saimnieciskās darbības, kā arī radītā ekonomiskā vērtība.

(172)

Turklāt uzņēmums CE Oltenia ar aptuveni 12 268 darbiniekiem ir nozīmīgs darba devējs Oltenijas dienvidrietumu reģionā (7. apsvērums). Atbalsta saņēmēja uzņēmuma slēgšana izraisītu ne tikai tiešu vairāk nekā 12 000 darbvietu zaudēšanu, bet arī ievērojama skaita netiešu darbvietu zaudēšanu, ņemot vērā pašreizējo partneru lielo skaitu visā vērtību ķēdē. Tādējādi iespējamajai maksātnespējai, ar kuru CE Oltenia saskartos, ja pārstrukturēšanas atbalsta nebūtu, būtu ievērojama negatīva papildu ietekme uz reģionu un ārpus tā.

(173)

Tādējādi Komisija uzskata, ka atbalsta saņēmējam neapšaubāmi ir būtiska sistēmiska loma reģionālā līmenī ne tikai tā ražošanas un piegādes, bet arī tādu plašāku saimniecisko darbību attīstībā, kuras ir atkarīgas no šādas piegādes, kā noteikts Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 44. punkta c) apakšpunktā.

(174)

Lai gan Rumānija arī atsaucās uz Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 44. punkta b) un g) apakšpunktā minētajiem apstākļiem, Komisija uzskata, ka šie punkti ir ievēroti, un tāpēc nav nepieciešams izvērtēt Rumānijas argumentus šajā sakarā. Turklāt jāatzīmē, ka Komisija lēmumā par procedūras sākšanu neizteica šaubas par šī saderības kritērija izpildi, kā arī nesaņēma piezīmes par šī nosacījuma neievērošanu trešo personu apsvērumos.

(175)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka atbalsts veicina elektroenerģijas ražošanas un Oltenijas dienvidrietumu reģiona saimnieciskās darbības attīstību. Atbalsts ļauj saglabāt uzņēmumu, kas darbojas Oltenijas dienvidrietumu reģionā, kurā bezdarba līmenis ir augstāks par vidējo valstī un pastāvīgs un pastāv arī grūtības radīt jaunas darbvietas attiecīgajā reģionā, turklāt tas novērš potenciālas negatīvas sekas, ko izraisīs tāda uzņēmuma aiziešana no tirgus, kuram ir būtiska sistēmiska loma Rumānijas enerģijas ražošanas sektorā (Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 44. punkta a) un c) apakšpunkts).

(176)

Saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 46. punktu pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršanai jābūt atkarīgai no tāda pārstrukturēšanas plāna īstenošanas, kas atjaunotu atbalsta saņēmēja dzīvotspēju. To cēloņu novēršana, kuri izraisīja atbalsta saņēmēja grūtības, atvieglojot tā ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu, ir nepieciešams nosacījums, lai pārstrukturēšanas atbalsts veicinātu to saimniecisko darbību un tautsaimniecības jomu attīstību, kurās atbalsta saņēmējs darbojas.

(177)

Saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 45.–48. punktu pārstrukturēšanas atbalsts jāpiešķir tikai, lai atbalstītu realizējamu, konsekventu un vērienīgu pārstrukturēšanas plānu, kura pasākumi jāizstrādā tā, lai pieņemamā termiņā atjaunotu ilgtermiņa dzīvotspēju, izslēdzot jebkādu turpmāku atbalstu, kas pārsniedz atbalstu saņēmēja pārstrukturēšanas plānu. Pārstrukturēšanas plānā jāapzina atbalsta saņēmēja grūtību iemesli un saņēmēja paša vājās puses un jāapraksta, kā ierosinātie pārstrukturēšanas pasākumi novērsīs attiecīgās pamatā esošās atbalsta saņēmēja problēmas.

(178)

Pārstrukturēšanas rezultāti ir jāpierāda dažādos scenārijos, jo īpaši, nosakot snieguma parametrus un galvenos paredzamos riska faktorus. Pēc atbalsta saņēmēja dzīvotspējas atjaunošanas atdevei no investētā kapitāla pēc izmaksu segšanas jābūt atbilstošai neatkarīgi no optimistiskiem pieņēmumiem par tādiem faktoriem kā cenu vai pieprasījuma izmaiņas. Ilgtermiņa dzīvotspēja ir sasniegta, ja uzņēmums spēj nodrošināt atbilstīgu plānoto peļņu no kapitāla pēc tam, kad tas ir sedzis visas savas izmaksas, tostarp nolietojuma un finansējuma izmaksas, un spēj konkurēt tirgū pats saviem spēkiem.

(179)

Uzņēmuma CE Oltenia pārskatītais pārstrukturēšanas plāns ir izstrādāts, lai risinātu grūtības, ko atbalsta saņēmējs ir konstatējis pēc rūpīga finansiālo grūtību cēloņu novērtējuma (sk. 22.–26. apsvērumu), un lai padarītu uzņēmumu atkal dzīvotspējīgu. Plāna 6 gadu darbības ilgums, kas aptver laika posmu no 2021. līdz 2026. gadam, nav nepamatoti ilgs, ņemot vērā tālāk minēto: [..].

(180)

Nākamajā iedaļā Komisija vispirms novērtēs atbalsta saņēmēja pārstrukturēšanas plāna pamatā esošo pieņēmumu ticamību un pēc tam pierādījumus par saņēmēja dzīvotspējas atjaunošanu pārstrukturēšanas plāna īstenošanas beigās.

(181)

Komisija ir rūpīgi pārskatījusi galvenos pieņēmumus, kas ir Rumānijas iesniegtā pārskatītā pārstrukturēšanas plāna finanšu prognožu pamatā.

(182)

Attiecībā uz ieņēmumu prognožu pamatā esošo pieņēmumu ticamību Komisija norāda, ka CE Oltenia kopējā ražošanas jauda pakāpeniski samazināsies no [..] 2021. gadā līdz [..] 2025. gadā un līdz [..] 2026. gadā (97. apsvērums) un ieņēmumiem šajā pašā periodā būs līdzīga tendence (3. tabula). Kopējā ražošanas jauda samazināsies par [..] % no 2021. līdz 2025. gadam, savukārt ieņēmumi tajā pašā periodā samazināsies par [..] %. Lēnākam ieņēmumu kritumam salīdzinājumā ar jaudas samazināšanu ir divi iemesli: no vienas puses, tas ir saistīts ar vidējās elektroenerģijas cenas pieaugumu par [..] % no 2021. līdz 2026. gadam, un, no otras puses, CE Oltenia pārnesīs daļu no elektroenerģijas pārdošanas apjomiem, kuri pašlaik tiek īstenoti mazāk ienesīgajā OPCOM tirgū, uz ienesīgāko nākamās dienas maksimuma tirgu (99. apsvērums).

(183)

Turklāt prognozes atspoguļo ieņēmumus no hidroelektrostacijas, fotoelementu parkiem un gāzes iekārtām, attiecīgi sākot no 2023., 2024. un 2025. gada. Ieņēmumu prognozē ir ņemta vērā pakāpeniska izmantotā lignīta apjoma samazināšana, kā arī tā gaidīšanas režīmā esošā rezerve 2026. gadā (97. apsvērums).

(184)

Prognozes atspoguļo pēkšņu ieņēmumu kritumu par vairāk nekā [..] % 2026. gadā, [..] un gāzes iekārtas darbosies tikai pusi no 2026. gada (98. apsvērums). 2025. gadā CE Oltenia kopējā jauda būs [..], bet 2027. gadā tā sasniegs [..], ņemot vērā visu gāzes iekārtu jaudu, kas nozīmē [..] % kopējās jaudas pieaugumu laikposmā no 2025. līdz 2027. gadam. Augšupejošo tendenci apstiprina ieņēmumi, kuriem tajā pašā periodā gaidāms pieaugums par tādu pašu procentuālo daļu (98. apsvērums).

(185)

Turklāt savās ieņēmumu prognozēs CE Oltenia ņēma vērā citus svarīgus faktorus, piemēram, vidējo noslodzes faktoru, tehnoloģiskos pieņēmumus un elektroenerģijas pārdošanas apjomu pa tirgus segmentiem (96. apsvērums). Tāpēc Komisija uzskata, ka atbalsta saņēmēja ieņēmumu prognozes ir pamatotas.

(186)

Kas attiecas uz CO2 kvotu izmaksām, jāuzsver, ka sākotnējais pārstrukturēšanas plāns, attiecībā uz kuru Komisija ir sākusi oficiālu izmeklēšanas procedūru, tika balstīts uz pārāk zemām CO2 kvotu cenām (61). Šis plāns tika izveidots, izmantojot CO2 kvotu cenas robežās no 25,3 līdz 31,2 EUR par tonnu laikposmam no 2020. līdz 2030. gadam, tomēr 2021. gada 24. janvārī cena jau bija sasniegusi 33 EUR par tonnu (45. apsvērums). Pārskatītais pārstrukturēšanas plāns no 2021. gada jūnija tika balstīts uz cenām no 44 līdz 63 EUR par tonnu laikposmam no 2021. līdz 2026. gadam (100. apsvērums). Ilgtermiņa perspektīvā, kurā plānots izvērtēt plānu, CO2 kvotu cenu prognozes 2026. gadam ir par 57 % augstākas nekā vidējās cenas laikposmam no 2017. līdz 2021. gadam. Tādēļ Komisija uzskata, ka šīs prognozes ir pamatotas. Ja CO2 kvotu cenas pieaugs vēl vairāk, Komisija uzskata, ka tas neietekmēs CE Oltenia dzīvotspēju, jo CE Oltenia varētu pārnest pieaugumu uz saviem klientiem, palielinot elektroenerģijas cenu (102. apsvērums), un to apstiprina iesniegtā jutīguma analīze (101. un 191. apsvērums).

(187)

Attiecībā uz darbaspēka izmaksu prognozēm Komisija atzīmē, ka atbalsta saņēmējs plāno pakāpeniski samazināt savu darbinieku skaitu lignīta enerģijas grupu slēgšanas dēļ, kas tiks panākts ar atlaišanu un priekšlaicīgu pensionēšanos (73. apsvērums). Personāla izmaksas no 2021. līdz 2025. gadam bija [..] (103. apsvērums), kas atbilst personāla samazinājumam par vairāk nekā [..] % tajā pašā periodā. Tādēļ Komisija uzskata, ka šīs prognozes ir ticamas.

(188)

Konstatējusi finanšu prognožu pamatā esošo pieņēmumu ticamību, Komisija novērtēs, vai, pamatojoties uz šīm prognozēm, atbalsta saņēmējs spēs atjaunot dzīvotspēju līdz pārstrukturēšanas plāna īstenošanas beigām. Konkrētāk, Komisija pārbaudīs, vai līdz 2026. gada beigām atbalsta saņēmējs plāno gūt pietiekamu atdevi no savas darbības un spēs konkurēt pats saviem spēkiem.

(189)

Saskaņā ar pamata scenāriju (3. tabula) pārstrukturēšanas plāna pirmajos gados CE Oltenia uzrādīs negatīvu EBITDA galvenokārt augsto CO2 kvotu izmaksu dēļ. Tomēr, sākot ar 2021. gadu (izņemot 2022. gadu), tas spēs segt visas savas darbības un amortizācijas izmaksas, par ko liecina pozitīvā neto peļņa. Pārstrukturēšanas perioda beigās, kas sakrīt ar lignīta elektrostaciju dezekspluatāciju, EBITDA kļūs pozitīva un turpinās uzlaboties periodā pēc pārstrukturēšanas (104. apsvērums).

(190)

CE Oltenia īstermiņa rentabilitāti apgrūtina augstās CO2 kvotu cenas, taču ilgtermiņa prognozes liecina par pašu kapitāla atdevi no [..] % līdz [..] % laikposmā no 2025. līdz 2026. gadam, t. i., liecina, ka tā būs ievērojami augstāka nekā CE Oltenia pašu kapitāla izmaksas [..] % apmērā (105. apsvērums). ROCE līdz 2026. gadam joprojām būs zema, un tas ir saistīts ar investīciju izmaksām jaunajās elektrostacijās, kas radušās nesen un vēl nav amortizētas. Gaidāmā atdeve apstiprina argumentu, ka pārstrukturēšanas plāns nodrošinātu atbalsta saņēmēja ilgtermiņa dzīvotspēju.

(191)

Sniegtajā jutīguma analīzē Rumānijas iestādes ir ņēmušas vērā CO2 cenas, kas ir tuvākas pašreizējām cenām (186. apsvērums), kā arī ņēma vērā augstākas elektroenerģijas cenas. Rumānija iesniedza prognozes jutīguma analīzē, pamatojoties uz cenu [..] EUR (101. apsvērums). Jāņem vērā, ka CO2 kvotas cena 2021. gada decembrī bija [..] EUR (25. apsvērums). Kā norādīts 101. apsvērumā, [..] % no kopējiem paredzamajiem ieņēmumiem, kuri tiks gūti pārstrukturēšanas periodā, nāk no līgumiem ar mainīgām cenām, kas Rumānijai dos iespēju pilnībā gūt labumu no paaugstinātajām elektroenerģijas cenām, sākot no 2022. gada jūnija, kad beidzas lielākās daļas līgumu ar fiksēto cenu darbība. Šis fakts apliecina Rumānijas apgalvojumu, ka augstākas CO2 izmaksas var kompensēt ar augstākām elektroenerģijas cenām un tas nopietni neapdraudēs atbalsta saņēmēja ilgtermiņa rentabilitāti (102. apsvērums).

(192)

Turklāt, pat ņemot vērā atjauninātos datus, kas atspoguļo lielākas CO2 kvotu izmaksas, CE Oltenia līdz 2026. gadam spēs pilnībā segt visas savas darbības un amortizācijas izmaksas. Turklāt gaidāms, ka atbalsta saņēmējs līdz 2026. gadam sasniegs stabilu parāda attiecību pret pašu kapitālu [..] apmērā un EBITDA procentu segumu [..] apmērā (106. apsvērums). Tas liecina par CE Oltenia spēju pildīt savas īstermiņa un ilgtermiņa saistības, kas ir zīme, ka atbalsta saņēmējs varēs veikt savas darbības ilgtermiņā bez turpmāka atbalsta.

(193)

Saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 50. punktu Rumānijas iestādes ir sagatavojušas pesimistisku scenāriju (sk. 106. apsvērumu), lai novērotu ietekmi uz uzņēmuma finanšu rezultātiem. Scenārijs ir balstīts uz nelabvēlīgākiem pieņēmumiem: i) elektroenerģijas cenu samazinājums par 5 %; ii) gāzes ieguves izmaksu pieaugums par 5 % un iii) CO2 kvotu izmaksu pieaugums par 5 %. Šajā scenārijā uzņēmums 2026. gada beigās var sagaidīt pozitīvu neto peļņu un pašu kapitāla atdevi nedaudz virs 3 %. Turklāt abi parādsaistību rādītāji (106. apsvērums) saglabāsies stabili, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu piekļuvi papildu (aizdevumu) tirgus finansējumam ar tirgus nosacījumiem. Šie rādītāji liecina, ka pesimistiskā scenārija gadījumā CE Oltenia 2026. gadā joprojām spētu segt visas savas izmaksas, tostarp nolietojumu un parāda saistību apkalpošanu, un pārstrukturēšanas plāna beigās pastāvēt tirgū bez nepieciešamības pēc papildu pārstrukturēšanas atbalsta.

(194)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka ierosinātais pārstrukturēšanas plāns ir realizējams, konsekvents un vērienīgs un spēj saprātīgā termiņā atjaunot CE Oltenia ilgtermiņa dzīvotspēju, ņemot vērā tā uzņēmējdarbības specifiku un laiku, kas nepieciešams, lai īstenotu plānotas investīcijas un gūtu labumu no tām. Šajā ziņā un ņemot vērā pārstrukturēšanas plāna ilgumu un saturu un tirgu, kurā darbojas CE Oltenia, ir lietderīgi, lai Rumānija rūpētos par to, ka CE Oltenia savlaicīgi un efektīvi īsteno pārstrukturēšanas plānā iekļautos pasākumus kā atbalsta saderības nosacījumu. Rumānijas vai CE Oltenia gadījumā būtu jāveic visas nepieciešamās darbības, lai novērstu iespējamās novirzes no finanšu trajektorijas un pārstrukturēšanas plānā iekļautajām prognozēm.

(195)

Lai izvērtētu, vai atbalsts pārlieku neietekmē konkurenci un tirdzniecības apstākļus, ir jāpārbauda atbalsta nepieciešamība, piemērotība un samērīgums, kā arī tas, vai ir nodrošināta pārredzamība. Jāpārbauda atbalsta ietekme uz konkurenci un tirdzniecību un jāizvērtē tā pozitīvā ietekme uz saimniecisko darbību un tautsaimniecības jomu attīstību, kā arī cita pozitīvā ietekme salīdzinājumā ar atbalsta negatīvo ietekmi uz iekšējo tirgu.

(196)

Saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 53. punktu dalībvalstīm, kuras plāno piešķirt pārstrukturēšanas atbalstu, jāiesniedz salīdzinājums ar ticamu alternatīvu scenāriju, kas neietver valsts atbalstu, pierādot, ka Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 3.1.1. iedaļā minēto saimniecisko darbību vai tautsaimniecības jomu attīstība, ko plānots panākt ar atbalstu, netiks sasniegta vai tiks sasniegta mazākā mērā.

(197)

Pārstrukturēšanas atbalsta mērķis ir nepieļaut CE Oltenia darījumdarbības izbeigšanu un tādējādi novērst tirgus nepilnības un sociālās grūtības, kas traucētu attīstīt elektroenerģijas ražošanas pakalpojumus Rumānijā. Šis mērķis tiek sasniegts, īstenojot pārstrukturēšanas plānu, ko daļēji finansē no pārstrukturēšanas atbalsta un kas novērš maksātnespēju un darbības izbeigšanu, kas noteikti iestātos atbalsta neesības gadījumā. Pārstrukturēšanas plāns liecina, ka, lai atrisinātu atbalsta saņēmēja finanšu problēmas, ir jārisina gan ar tā likviditāti, gan maksātspēju saistītās problēmas. Īstermiņā CE Oltenia nevar izpildīt savas saistības attiecībā uz vides aizsardzības izmaksu segšanu vai piekļuvi finanšu tirgiem, izņemot tādus uzņēmuma turpmākos projektus ar līdzinvestoriem, kuri strukturēti kā SPV, un kurus plānots līdzfinansēt ar atbalstu. Ilgtermiņā, ņemot vērā uzkrātos zaudējumus aptuveni 345 miljonu EUR apmērā, kas bez atbalsta turpināsies ilgstoši, CE Oltenia nespēj pildīt savas finansiālās saistības. Jāatgādina, ka CE Oltenia jau vismaz kopš 2019. gada 31. decembra atbilst kritērijiem, lai pēc kreditoru pieprasījuma tiktu uzsākta kolektīvā maksātnespējas procedūra (sk. 22. apsvērumu). Tāpēc, ja pārstrukturēšanas atbalsta nebūtu, uzņēmuma aiziešana no tirgus būtu neizbēgama. Tādēļ pārstrukturēšanas atbalsts ir nepieciešams, lai sekmīgi izpildītu pārstrukturēšanas plānu, kura īstenošanas mērķis ir veicināt elektroenerģijas ražošanas pakalpojumu attīstību Rumānijā un Oltenijas dienvidrietumu reģionā.

(198)

Pārstrukturēšanas atbalsts netiks uzskatīts par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja mazāk kropļojoši pasākumi ļaus sasniegt to pašu mērķi, un atbalsts pienācīgi jāatlīdzina, kā arī izvēlētajiem instrumentiem jāatbilst ar maksātspēju vai likviditāti saistītajai problēmai, kuru ar tiem paredzēts novērst (62).

(199)

Pārstrukturēšanas atbalsts izpaužas kā dotācijas, valsts garantija aizdevumam, kapitāla iepludināšana un aizdevuma pārveide par dotāciju (27. apsvērums).

(200)

Kā aprakstīts 79. apsvērumā, Rumānija apgalvo, ka paredzamās pārstrukturēšanas izmaksas laikposmā no 2021. līdz 2026. gadam sasniedz 3,94 miljardus EUR. No šīs summas aptuveni 1,76 miljardus EUR piešķirtu valsts (tostarp glābšanas aizdevumu 251 miljona EUR apmērā, kas jāpārveido par dotāciju, lai samazinātu pārnestos zaudējumus, kapitāla palielināšanu par 226 miljoniem EUR, valsts garantiju aizdevumam 195,8 miljonu EUR apmērā un dotāciju 1 090 miljonu EUR apmērā) (63), savukārt 895,3 miljonu EUR dotācija jaunām investīcijām tiktu nodrošināta no Modernizācijas fonda, ja Rumānija iesniegs attiecīgos investīciju priekšlikumus un tos apstiprinās Eiropas Investīciju banka vai attiecīgi Modernizācijas fonda Investīciju komiteja.

(201)

Valsts atlīdzība tiks nodrošināta ar gaidāmās pozitīvās neto peļņas starpniecību, palielinot valstij piederošo CE Oltenia daļu vērtību (aptuveni 95 % pēc akciju kapitāla palielināšanas) un valstij veicot vismaz 20 % CE Oltenia akciju atsavināšanu. Proti, akciju kapitāla samazināšanas un tai sekojošās kapitāla iepludināšanas rezultātā valsts daļa CE Oltenia palielināsies no pašreizējiem 77,15 % līdz aptuveni 95 % (93. un 94. apsvērums). Šī kapitāla iepludināšana, kas nebija ietverta sākotnējā paziņojumā, ļaus valstij atgūt jebkādu CE Oltenia radīto pieaugumu neatkarīgi no tā, ka daļa no atbalsta tiek novirzīta saņēmējam tiešu dotāciju veidā. Ņemot vērā jauno akcionāru kodolu, 95 % īpašumtiesību faktiski ļaus valstij gūt labumu no atbalsta un saņemt par to atlīdzību uzņēmumā CE Oltenia ieguldītā kapitāla, tiešu dotāciju vai garantijas veidā, jo līdzdalības vērtību palielināja CE Oltenia neto peļņa, ko nodrošināja zema vai neesoša atlīdzība par finanšu instrumentiem, salīdzinot ar finansējumu tirgus apstākļos.

(202)

Turklāt, kā izklāstīts 81. apsvērumā, Rumānijas iestādes ir apņēmušās līdz pārstrukturēšanas perioda beigām 2026. gadā īstenot Rumānijas valsts akciju pietiekamu atsavināšanu uzņēmumā CE Oltenia, kas atbilst ne mazāk kā 20 % īpašumtiesību. Rumānija iesniedza novērtējuma analīzi, saskaņā ar kuru orientējošā tirgus vērtība valstij piederošajai 20 % līdzdalībai CE Oltenia pamatkapitālā 2026. gada 31. decembrī tika lēsta [..] EUR apmērā pamata scenārijā vai [..] EUR apmērā alternatīvā scenārija gadījumā (84. apsvērums). Pēc īstenošanas orientējošā summa [..] EUR apmērā veidos valsts ex post atlīdzību par atbalstu uzņēmumam CE Oltenia. Tāpēc, lai gan Rumānija stingri apņēmās atsavināt vismaz 20 % īpašumtiesību, tā neapņēmās nodrošināt īpašu minimālo cenu par šādu atsavināšanu, un sniegtais diapazons ir drīzāk orientējošs. Lai aprēķinātu valsts ex post atlīdzību, Komisija kā konservatīvu novērtējumu izmanto summu [..] EUR apmērā. Atsavināšana saskaņā ar tirgus nosacījumiem samazina ex post atbalsta apjomu. Šādu ex post atlīdzību valstij var uzskatīt par pietiekamu, un tādējādi plānotais pārstrukturēšanas atbalsts tiek atlīdzināts pienācīgi.

(203)

Turklāt saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 58. punktu izvēlētajiem instrumentiem jāatbilst maksātspējas vai likviditātes problēmai, kuru ar tiem paredzēts risināt. Pārstrukturēšanas atbalsts tiek sniegts dažādu instrumentu veidā (dotācijas, valsts garantija aizdevumam likviditātes atbalstam un kapitāla iepludināšana pašu kapitāla atbalstam), kas nodrošina uzņēmumam CE Oltenia nepieciešamo pašu kapitāla finansējumu, lai stiprinātu tā maksātspēju un bilances pozīciju, vienlaikus atbalstot nepieciešamās investīcijas, lai būtiski mainītu energoresursu struktūru, un sedzot CO2 izmaksas, līdz pilnībā sāks darboties jaunās elektroenerģijas ražošanas iekārtas. Šajā sakarā Komisija uzskata, ka izvēlētie instrumenti ir vērsti uz to, lai risinātu gan atbalsta saņēmēja likviditātes, gan maksātspējas problēmas.

(204)

Šādos apstākļos Komisija uzskata, ka pārstrukturēšanas atbalsts ir piemērots.

(205)

Saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 38. punkta e) apakšpunktu pārstrukturēšanas atbalsts nedrīkst pārsniegt minimālo summu, kas nepieciešama, lai sasniegtu atbalsta mērķi. Pārstrukturēšanas atbalsta apjoms un intensitāte jāierobežo līdz stingram minimumam, kas nepieciešams, lai veiktu pārstrukturēšanu, ņemot vērā atbalsta saņēmēja, tā akcionāru vai uzņēmumu grupas, kurā tas ietilpst, esošos finanšu resursus (Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 61. punkts). Jo īpaši jānodrošina pietiekams pašu ieguldījums pārstrukturēšanas izmaksās un, ja valsts atbalsts tiek sniegts veidā, kas uzlabo saņēmēja pašu kapitāla pozīciju, – sloga sadale. Novērtējot šīs prasības, tiks ņemts vērā viss iepriekš piešķirtais glābšanas atbalsts.

(206)

Saņēmēja pašu ieguldījumam pārstrukturēšanas plānā jābūt reālam un faktiskam, un tam parasti jābūt salīdzināmam ar piešķirto atbalstu, ņemot vērā ietekmi uz saņēmēja maksātspēju vai likviditāti. Saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 63. punktu Komisijai jānovērtē, vai dažādie pašu ieguldījuma avoti ir faktiski un bez atbalsta. Saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 64. punktu Komisija parasti uzskata, ka pašu ieguldījums ir pietiekams, ja tas veido vairāk nekā 50 % no pārstrukturēšanas izmaksām.

(207)

Komisijai jāpārbauda, vai dažādie pārskatītā pārstrukturēšanas plāna finansējuma avoti, kas aprakstīti 79.–91. apsvērumā, nav saistīti ar atbalstu un ir reāli, kas nozīmē, ka tie ir pietiekami droši, lai tos varētu izmantot pārskatītā pārstrukturēšanas plāna īstenošanas gaitā, neņemot vērā gaidāmo peļņu nākotnē.

(208)

Kā minēts 81. apsvērumā, investīcijas jaunās CGGT un fotoelementu elektrostacijās var daļēji finansēt no Modernizācijas fonda, ja Rumānija ir iesniegusi attiecīgos investīciju priekšlikumus, kurus ir apstiprinājusi Eiropas Investīciju banka vai attiecīgi Modernizācijas fonda Investīciju komiteja. Modernizācijas fonda piešķirtās dotācijas ir valsts atbalsts (sk. 124. apsvērumu) un tāpēc tiek uzskatītas par atbalsta summu, nevis par pašu ieguldījuma avotu.

(209)

Galvenais CE Oltenia pašu ieguldījuma avots ir ieņēmumi no elektroenerģijas pārdošanas. Paredzamie kopējie pārdošanas ieņēmumi laikposmā no 2021. līdz 2025. gadam ir 1 275 miljoni EUR. Lai gan Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 63. punktā ir norādīts, ka gaidāmos ieņēmumus nākotnē nevar uzskatīt par pietiekami drošu un faktisku pašu ieguldījumu, lai segtu milzīgas investīcijas un citas izmaksas, jāņem vērā, ka 574 miljoni EUR no summas aptuveni 1 275 miljonu EUR apmērā jau ir iekasēti (sk. 87. apsvērumu). Tāpēc no visas pārdošanas ieņēmumu summas, ko CE Oltenia uzskata par pašu ieguldījumu, Komisija kā reālo un faktisko pašu ieguldījumu pieņem tikai iekasēto summu 574 miljonu EUR apmērā.

(210)

Lai sekmētu lignīta izmantošanas pakāpenisku pārtraukšanu, uzņēmums CE Oltenia ir apņēmies investēt fotoelementu un gāzes enerģijas projektos. Tos finansēs no šādiem avotiem: i) banku aizdevumi; ii) privātie investori; un iii) CE Oltenia ieguldījums natūrā.

(211)

Kas attiecas uz bankas finansējumu, CE Oltenia saņēma indikatīvus līguma noteikumus par kopējo summu [..] EUR apmērā, ko parakstījušas finanšu iestādes, kuras izteica interesi piedalīties atjaunīgo energoresursu un gāzes projektos (92. apsvērums). Lai gan šie līguma noteikumi nenozīmē ne saistošu banku apņemšanos attiecībā uz finansējumu, nedz arī nozīmē parakstītus finanšu līgumus, tie liecina par banku nopietnu interesi piedalīties projektu finansēšanā. Turklāt finansējuma apjoms, par kura sniegšanu šīs bankas ir izteikušas interesi, krietni pārsniedz summu [..] EUR apmērā, ko Rumānija plāno saņemt no banku aizdevumiem. Šādos apstākļos Komisija uzskata, ka banku finansējuma iespējamība ir pietiekama. Tāpēc Komisija var piesardzīgi akceptēt summu līdz [..] EUR kā reālu pašu ieguldījumu, kas tiks nodrošināts ar bankas aizdevumu starpniecību.

(212)

Turklāt konkursa procedūrā atlasīto privāto investoru saistības ir līdz [..] EUR (90. apsvērums). Tie ir saistoši piedāvājumi, ko sniedz izraudzītie tirgū esošie investori, un tāpēc tos var uzskatīt par pietiekami drošu pašu ieguldījuma avotu. Kā minēts 115. apsvērumā, attiecībā uz Išalnicas CCGT projektu netika saņemts neviens saistošs piedāvājums. Ņemot vērā to, ka Rumānija plāno īstenot Išalnicas CCGT projektu ar privātu līdzdalību vai bez tās, Komisija uzskata, ka banku un privāto investoru kopējā pašu ieguldījuma summa [..] EUR apmērā nemainīsies neatkarīgi no iznākuma, atsākot konkursu par Išalnicas CCGT projektu. Tāpēc, lai gan privāto investoru pašu ieguldījums varētu pieaugt, ja attiecībā uz šo projektu tiks saņemts saistošs piedāvājums, tas neietekmē pašu ieguldījuma novērtējumu. Tāpēc Komisija uzskata, ka [..] EUR pašu ieguldījums, ko nodrošina trešās personas (privātie investori ([..] EUR) un finanšu iestādes ([..] EUR)), ir reāls un faktisks un no visiem pašu ieguldījuma avotiem, un tādējādi summa [..] EUR apmērā ir jauns finansējums.

(213)

CE Oltenia ieguldīs SPV kapitālā, nodrošinot zemi un dažādus citus aktīvus, kuru kopējā patiesā vērtība ir 104 miljoni EUR. Summu ir apstiprinājis uzņēmums PwC un (izvēlētie) SPV projektu investori (91. apsvērums), un tāpēc to uzskata par reālu pašu ieguldījumu.

(214)

Ņemot vērā iepriekš minēto, kopējā summa, ko var uzskatīt par atbalsta saņēmēja reālu un faktisku ieguldījumu, ir 1 278 miljoni EUR, kas atbilst aptuveni 32 % no pārstrukturēšanas izmaksām, kas ir 3,94 miljardi EUR, tādējādi zem 50 %.

(215)

Tomēr, ja atbalstāmo apgabalu īpašie apstākļi, kā aprakstīts LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktā, to nosaka, piemēram, ja atbalsta saņēmējs saskaras ar īpašām grūtībām piesaistīt jaunu tirgus finansējumu tā atrašanās vietas dēļ atbalstāmā apgabalā, Komisija var piekrist ieguldījumam, kas ir mazāks par 50 % no pārstrukturēšanas izmaksām (Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 98. punkts). CE Oltenia atrodas Oltenijas dienvidrietumu reģionā, kas ir atbalstāms apgabals saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu (64).

(216)

Turklāt saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 64. punktu Komisija var piekrist ieguldījumam, kas nesasniedz 50 % no pārstrukturēšanas izmaksām, ārkārtas apstākļos un īpašu grūtību gadījumā. Šie apstākļi un gadījumi dalībvalstij jāpierāda, ja attiecīgā ieguldījuma summa joprojām ir būtiska.

(217)

Pašreizējos apstākļos pēc Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma Komisija uzskata, ka saskaņā ar norādījumiem, kas sniegti 2020. gada 19. marta pagaidu regulējumā valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā, CE Oltenia gadījumā var attaisnot to, ka pašu ieguldījums saglabājas zemāks par robežvērtību 50 % apmērā no pārstrukturēšanas izmaksām, jo tas joprojām ir būtisks un ietver papildu jaunu finansējumu tirgus apstākļos (65).

(218)

Komisija atzīst, ka Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanai veiktie pasākumi ir radījuši ārkārtas apstākļus atbalsta saņēmējam saistībā ar nopietniem traucējumiem tautsaimniecībā LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Šajā kontekstā un kopš 2020. gada CE Oltenia darbību skāra pandēmija pieprasījuma un piedāvājuma ziņā (19. apsvērums). Covid-19 pandēmija ir pastiprinājusi situāciju, ka parāda finansējuma tirgi atsevišķās nozarēs ir lielā mērā slēgti vai ierobežoti, un finanšu iestādes kopumā ir samazinājušas savus kredītlimitus.

(219)

Tā kā pašu ieguldījums ir 32 % no pārstrukturēšanas izmaksām un puse no tā tiek nodrošināta kā jauns finansējums, kā arī ņemot vērā to, ka saņēmējs atrodas atbalstāmā apgabalā saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu, un ārkārtas apstākļus, ko radījuši nopietni traucējumi tautsaimniecībā LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija secina, ka šajā gadījumā ir pieņemama ieguldījuma summa, kas ir mazāka par 50 %.

(220)

Saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 65.–67. punktu valsts atbalsts, ko sniedz tādā veidā, kas uzlabo atbalsta saņēmēja pašu kapitāla pozīciju, var aizsargāt akcionārus un subordinētos kreditorus no sekām, ko rada viņu izvēle investēt saņēmējā, tādējādi radot bezrūpīgas rīcības risku un nelabvēlīgi ietekmējot tirgus disciplīnu. Attiecīgi atbalsts zaudējumu segšanai būtu jāpiešķir tikai ar noteikumiem, kas paredz atbilstīgu sloga sadali starp esošajiem investoriem, un valsts iejaukšanās pasākumam būtu jānotiek pēc tam, kad zaudējumi ir pilnībā ņemti vērā un sadalīti starp esošajiem akcionāriem un subordinētajiem parāda turētājiem. Atbilstīga sloga sadale cita starpā nozīmē, ka valsts atbalsts, kas uzlabo saņēmēja pašu kapitāla pozīciju, jāpiešķir ar noteikumiem, kuri valstij nodrošina samērīgu daļu no atbalsta saņēmēja vērtības turpmākā pieauguma, ievērojot valsts ieguldītā pašu kapitāla summu attiecībā pret uzņēmuma pašu kapitālu, kas paliek pēc zaudējumu ņemšanas vērā.

(221)

Pārstrukturēšanas atbalsts nepalielina bezrūpīgas rīcības risku vai pārlieku liela riska uzņemšanos, kura rezultātā labumu gūst akcionāri vai kreditori. Patiesi, Rumānijas valsts, kas tagad ir atbalsta sniedzēja, ir pārraudzījusi un kā vairākuma akcionārs pieņēmusi visus CE Oltenia stratēģiskos un komerciālos lēmumus, savukārt uzņēmuma darbība nav finansēta ar subordinēto parādu vai hibrīdo (zaudējumu segšanas) finansējumu, kas visdrīzāk varētu tikt daļēji norakstīti saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu sloga sadales prasībām. Šādā gadījumā Fondul Proprietatea sloga sadale tiks panākta, daļēji sedzot zaudējumus, kam sekos kapitāla palielināšana. Pirmkārt, CE Oltenia pārnestie zaudējumi aptuveni 251 miljona EUR (1 217 miljonu RON) apmērā, t. i., daļa no 2020. gada 31. decembrī pārnestajiem zaudējumiem aptuveni 345 miljonu EUR (1 710 miljonu RON) apmērā tiks segta, samazinot kapitālu (93. apsvērums). Tam sekos valsts akciju kapitāla palielināšana līdz [..] EUR, kas samazinās Fundul Proprietatea līdzdalību uzņēmumā CE Oltenia no [..] % līdz aptuveni [..] % (94. apsvērums). Šajā ziņā Fundul Proprietatea veicina pārstrukturēšanu, sedzot zaudējumus un attiecīgi samazinot savu līdzdalību, tādējādi mazinot vajadzību pēc valsts atbalsta un bezrūpīgas rīcības risku.

(222)

Tāpēc Komisija secina, ka pārstrukturēšanas atbalsts ir samērīgs un ietver pienācīgu sloga sadali.

(223)

Lai nodrošinātu, ka atbalsta negatīvā ietekme ir ierobežota, tādējādi novēršot nepamatotu ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību un nodrošinot, ka kopējais atlikums ir pozitīvs (66), atbalsts jāpiešķir grūtībās nonākušiem uzņēmumiem saskaņā ar principu “vienreiz un pēdējoreiz”, kas ierobežo šādu atbalstu uz desmit gadiem.

(224)

Komisija pieļauj pārstrukturēšanas atbalstu, lai atbalstītu tikai vienu pārstrukturēšanas darbību un, ja piemērojams, ar nosacījumu, ka ir pagājuši vairāk nekā desmit gadi pēc pārstrukturēšanas atbalsta iepriekšējās piešķiršanas vai pēc pārstrukturēšanas plāna darbības beigām vai īstenošanas apstādināšanas (67). Komisija pieļauj izņēmumus no šī noteikuma, ja pārstrukturēšanas atbalsts seko glābšanas atbalstam un ietilpst vienotā pārstrukturēšanas procesā (68).

(225)

Ar pārstrukturēšanas atbalstu uzņēmumam CE Oltenia tiek atbalstīts tikai viena pārstrukturēšanas process. CE Oltenia, tostarp tās kontrolētie meitasuzņēmumi, pēdējo desmit gadu laikā nesaņēma glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu, izņemot jau piešķirtos un 28. un 31. apsvērumā minētos pasākumus, kas ir daļa no novērtējamā pārstrukturēšanas atbalsta. Pastāv arī nepārtrauktība attiecībā uz glābšanas atbalstu, kas apstiprināts 2020. gada februārī un piešķirts uz sešiem mēnešiem vienota pārstrukturēšanas procesa ietvaros. Tādējādi tiek ievērots princips “vienreiz un pēdējoreiz”.

(226)

Kā izklāstīts 107. apsvērumā, Rumānija ierosina šādus pasākumus, lai ierobežotu konkurences izkropļojumus: i) enerģētikas grupu vai raktuvju slēgšana, ii) SPV izveide jaunām investīcijām un iii) ārpakalpojumu piešķiršana, nododot koģenerācijas enerģētikas grupu S.E. Craiova II pašvaldībai.

(227)

Attiecībā uz 226. apsvēruma i) un iii) punktā noteiktajiem pasākumiem Komisija uzskata, ka tos nevar akceptēt kā pasākumus, kuri ierobežo konkurences izkropļojumus. Proti, ierosinātā neefektīvu enerģētikas grupu vai raktuvju slēgšana jebkurā gadījumā ir neizbēgama, ja tās nav dzīvotspējīgas (sk. 108. apsvērumu), un S.E. Craiova II grupa, kas galvenokārt ražo siltumenerģiju Krajovai, strādā ar zaudējumiem, un nav gaidāmi ieņēmumi no šīs grupas nodošanas pašvaldībai.

(228)

Attiecībā uz 226. apsvēruma ii) punktā noteikto pasākumu SPV izveide jaunām investīcijām nozīmēs, ka, ja CE Oltenia līdzdalība SPV ir robežās no 45 % līdz 50 %, CE Oltenia neto pieejamā jauda (pamatojoties uz jauniem dabasgāzes un atjaunīgo energoresursu projektiem) samazināsies no [..] līdz aptuveni [..] (72. apsvērums). Tas radīs neto pieejamo jaudu aptuveni [..] apmērā, kas būs pieejama tirgus konkurentiem, kuri ir SPV dalībnieki. Tādējādi šis pasākums samazinās atbalsta saņēmēja neto pieejamo jaudu un pavērs ievērojamu jaudu tā konkurentiem.

(229)

Attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar rīcību, Rumānija ir apņēmusies nodrošināt, ka tiek veikti Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 84. punktā minētie, proti: i) CE Oltenia pārstrukturēšanas periodā neiegādāsies akcijas citos uzņēmumos, izņemot gadījumus, kad tas ir absolūti nepieciešams uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspējas nodrošināšanai un ja to apstiprina Komisija, un ii) CE Oltenia savu produktu un pakalpojumu tirgvedībā atturēsies no valsts atbalsta kā konkurences priekšrocības publiskošanas (118. apsvērums). Saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 83. punktu šie pasākumi nodrošinās, ka atbalstu izmanto vienīgi tam, lai finansētu ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu, un tas netiek nepamatoti izmantots, lai ilgāk uzturētu nopietnus un pastāvīgus tirgus izkropļojumus vai aizsargātu saņēmēju no veselīgas konkurences.

(230)

Tāpēc Komisija uzskata, ka pasākumi konkurences izkropļojumu ierobežošanai ir atbilstīgi, lai samazinātu pārstrukturēšanas atbalsta negatīvo ietekmi.

(231)

Saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 38. punkta g) apakšpunktu dalībvalstīm, Komisijai, ekonomikas dalībniekiem un sabiedrībai jābūt viegli pieejamiem visiem attiecīgajiem tiesību aktiem un būtiskajai informācijai par piešķirto atbalstu. Šajā nolūkā Rumānijas iestādes ir apņēmušās piemērot Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 96. punktā paredzētos noteikumus par pārredzamību, padarot attiecīgo informāciju pieejamu tīmekļa vietnē www.ajutordestat.ro.

(232)

Komisija uzskata, ka Rumānijai ik pēc sešiem mēnešiem ir jāsniedz regulāri ziņojumi par pārstrukturēšanas plāna īstenošanu, sākot no šā lēmuma pieņemšanas dienas līdz pārstrukturēšanas perioda beigām. Šajos ziņojumos jo īpaši tiks precizēti datumi, kad faktiski tika izmaksāts valsts piešķirtais finansējums, kā arī atbalsta saņēmēja pašu ieguldījums, jebkādas novirzes no pārstrukturēšanas plāna finanšu vai darbības trajektorijām, izmaksu ierobežošana un samazinājumi, pateicoties pārstrukturēšanas pasākumiem, un Rumānijas vai attiecīgā gadījumā atbalsta saņēmēja plānotie vai veiktie korektīvie pasākumi.

(233)

Rūpīgi izstrādātam valsts atbalsta pasākumam jānodrošina, lai pasākuma ietekmes kopējais līdzsvars būtu pozitīvs, izvairoties no nelabvēlīga iespaida uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm.

(234)

Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēs Komisija noteica kritērijus, kurus tā pārbauda, novērtējot pārstrukturēšanas atbalsta saderību ar iekšējo tirgu un nodrošinot, ka attiecīgās saimnieciskās darbības attīstība negatīvi neiespaido tirdzniecības apstākļus tādā mērā, kas ir pretrunā kopīgām interesēm. Kā paskaidrots 5.3.2.1., 5.3.2.2. un 5.3.2.3. apakšpunktā, pārstrukturēšanas atbalsts ir nepieciešams, piemērots un samērīgs. Turklāt ir ieviesti pietiekami aizsardzības pasākumi, lai samazinātu konkurences izkropļojumus (5.3.2.4. apakšpunkts), tostarp pārredzamība (5.3.2.5. apakšpunkts).

(235)

Ierosinātie konkurences pasākumi apvienojumā ar kopējo CE Oltenia ražošanas jaudas samazināšanos samazinās arī CE Oltenia klātbūtni tirgū, kurā tas turpinās darboties pēc pārstrukturēšanas, un zināmā mērā novedīs pie tirgus atvēršanas.

(236)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija uzskata, ka pasākumi atbalsta radītu konkurences izkropļojumu mazināšanai ir piemēroti, lai samazinātu pārstrukturēšanas atbalsta negatīvo ietekmi.

(237)

Attiecīgi pārstrukturēšanas atbalsta pozitīvā ietekme uz saistītās saimnieciskās darbības un tautsaimniecības jomas attīstību atsver potenciālo negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību, kas tādējādi netiek nelabvēlīgi iespaidota tādā mērā, kas būtu pretrunā kopīgām interesēm.

(238)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/1589 9. panta 6. punktu lēmumus, ar ko izbeidz oficiālo izmeklēšanas procedūru, pieņem, tiklīdz ir novērstas radušās šaubas (neskaidrības) par paziņotā pasākuma saderību ar iekšējo tirgu.

(239)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka, lai gan lēmumā par procedūras sākšanu paustās šaubas ir novērstas, pārstrukturēšanas atbalsta negatīvā ietekme uz konkurenci un tirdzniecību ir ierobežota, jo īpaši ņemot vērā pasākumus, kuri ierobežo konkurences izkropļojumus un kuru īstenošana Rumānijai būtu jānodrošina. Attiecīgi pārstrukturēšanas atbalsta pozitīvā ietekme uz enerģijas ražošanas darbībām un Oltenijas dienvidrietumu reģionu ar nosacījumu, ka Rumānija nodrošina pārstrukturēšanas plāna īstenošanu (69), atsver atlikušo negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību, kas tādējādi netiek nelabvēlīgi ietekmēta tādā mērā, kas būtu pretrunā kopīgām interesēm. Tādēļ Rumānijas apņemšanās būtu jānosaka kā atbalsta saderības nosacījumi.

(240)

Novērtējumā, ņemot vērā piezīmes, kas saņemtas no trešām personām un Rumānijas, kā arī pārstrukturēšanas plāna grozījumus un pavadošo pārstrukturēšanas atbalstu, kas ieviests, lai novērstu radušās šaubas, Komisija secina, ka pārstrukturēšanas atbalsts atbilst LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam, jo tas veicina elektroenerģijas ražošanas darbību un Oltenijas dienvidrietumu reģiona attīstību un neizkropļo konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm tādā mērā, kas būtu pretrunā kopīgām interesēm.

(241)

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka Rumānijai ik pēc sešiem mēnešiem līdz pārstrukturēšanas perioda beigām jāsniedz regulāri ziņojumi par pārstrukturēšanas plāna īstenošanu. Šajos ziņojumos jo īpaši tiks precizēti Rumānijas piešķirtā finansējuma izmaksas datumi un atbalsta saņēmēja pašu ieguldījums, jebkādas novirzes no pārstrukturēšanas plāna finanšu vai darbības trajektorijām attiecībā uz ieņēmumiem, izmaksu ierobežošana un izmaksu samazinājumi, pateicoties pārstrukturēšanas pasākumiem un peļņai, kā arī Rumānijas vai attiecīgā gadījumā atbalsta saņēmēja plānotie vai veiktie korektīvie pasākumi.

(242)

Komisija konstatē, ka Rumānija attiecīgo atbalstu ir piešķīrusi nelikumīgi, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu. Tomēr Komisija secina, ka pārstrukturēšanas atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam,