A.

tā kā priekšsēdētājs 2021. gada 9. jūnijā pieņēma Parlamenta 2020. finanšu gada pārskatus;

B.

tā kā ģenerālsekretārs kā galvenais deleģētais kredītrīkotājs 2021. gada 25. jūnijā apliecināja, ka ir guvis pamatotu pārliecību par to, ka Parlamenta budžetā iekļautie resursi ir izlietoti paredzētajiem mērķiem un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem un ka ieviestās kontroles procedūras sniedz vajadzīgās garantijas par pakārtoto darījumu likumību un pareizību;

C.

tā kā Revīzijas palāta savā revīzijā ir norādījusi, ka, veicot 2020. gada administratīvo izdevumu un citu izdevumu īpašo novērtējumu, tā saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 pārbaudīto iestāžu un struktūru gada darbības pārskatos nav konstatējusi nopietnus trūkumus;

D.

tā kā Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 262. panta 1. punktā ir noteikts, ka visas Savienības iestādes atbilstoši rīkojas, lai veiktu pasākumus attiecībā uz konstatējumiem, kas iekļauti Eiropas Parlamenta lēmumā par budžeta izpildes apstiprināšanu,

—

ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa – Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā Reglamenta 100. pantu, 104. panta 3. punktu un V pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0044/2022),

A.

tā kā galīgajiem pārskatiem pievienotajā apliecinājumā Eiropas Parlamenta (“Parlaments”) grāmatvedis pauž pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Parlamenta finanšu stāvokli, darbību rezultātus un naudas plūsmu;

B.

tā kā saskaņā ar parasto kārtību Parlamenta administrācijai tika nosūtīts 191 jautājums un Parlamenta Budžeta kontroles komiteja saņēma rakstiskas atbildes un tās publiski apsprieda, klātesot par budžeta jautājumiem atbildīgajam priekšsēdētāja vietniekam, ģenerālsekretāram, Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestādes (“Iestāde”) direktoram un iekšējam revidentam;

C.

tā kā vienmēr ir iespējams uzlabot publisko finanšu pārvaldības kvalitāti, efektivitāti un rezultativitāti, pārbaude ir nepieciešama, lai nodrošinātu politiskās vadības un Parlamenta administrācijas atbildību Savienības pilsoņu priekšā,

1.

norāda, ka Parlamenta 2020. gada galīgo apropriāciju kopsumma bija 2 038 745 000 EUR jeb 18,1 % no daudzgadu finanšu shēmas (1) V izdevumu kategorijas, kas paredzēta visu Savienības iestāžu 2020. gada administratīvajiem izdevumiem, un par 2,1 % pārsniedza 2019. gada budžetu (1 996 978 262 EUR), bet vienlaikus par 0,4 % samazināja savu relatīvo īpatsvaru kopējā budžetā;

2.

norāda, ka iegrāmatoto ieņēmumu kopējais apmērs 2020. gada 31. decembrī bija 203 449 523 EUR (2019. gadā – 207 521 070 EUR), no kuriem 33 567 305 EUR bija piešķirtie ieņēmumi (2019. gadā – 36 566 236 EUR);

3.

uzsver, ka 67,6 % no kopējām saistībām veidoja četras nodaļas – 1 0. nodaļa (“Iestādes locekļi”), 1 2. nodaļa (“Ierēdņi un pagaidu darbinieki”), 2 0. nodaļa (“Ēkas un saistītie izdevumi”) un 4 2. nodaļa (“Izdevumi saistībā ar parlamentāro palīdzību”) –, kas liecina, ka Parlamenta izdevumu lielākā daļa ir lielā mērā nemainīga;

4.

norāda, ka Parlamenta 2020. finanšu gada kontu slēgšanas brīdī galīgie skaitļi bija šādi:

5.

norāda, ka saistības tika uzņemtas par 95,7 % no Parlamenta budžetā iekļautajām apropriācijām, proti, par 1 950 750 955 EUR, un atcelto apropriāciju īpatsvars bija 0,8 %; ar gandarījumu norāda, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados tika sasniegts ļoti augsts budžeta izpildes līmenis; norāda, ka maksājumu kopējais apmērs bija 1 590 035 012 EUR, kā rezultātā maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 81,5 %;

6.

uzsver, ka 2020. gadā atceltās apropriācijas, proti, 17 292 007 EUR, galvenokārt attiecās uz izdevumiem, kas saistīti ar ēkām, sagatavošanu un izplatīšanu, kā arī atalgojumu, datu elektronisku apstrādi un telesakariem;

7.

norāda, ka 2020. finanšu gadā saskaņā ar Finanšu regulas 31. un 49. pantu tika apstiprināti divpadsmit pārvietojumi par kopumā 183 933 785 EUR jeb 9 % no galīgajām apropriācijām; konstatē, ka 76,4 % no pārvietotajiem līdzekļiem bija saistīti ar Parlamenta ēku politiku un lielākoties bija paredzēti Wiertz ēkas iegādes un ikgadējo maksājumu par Adenauer II ēkas projektu finansēšanai;

8.

atgādina, ka Revīzijas palāta visām Savienības iestādēm veic administratīvo un citu izdevumu īpašu novērtējumu kā par atsevišķu politikas grupu; uzsver, ka administratīvie un saistītie izdevumi ietver izdevumus par cilvēkresursiem (algas, piemaksas un pensijas), kas veido 60 % no kopējās summas, un izdevumus par ēkām, iekārtām, energoresursiem, sakariem un informācijas tehnoloģiju;

9.

pieņem zināšanai, ka kopumā revīzijas pierādījumi liecina, ka kategorijas “Administrācija” izdevumos kļūdu līmenis nav būtisks;

10.

ar bažām norāda, ka Revīzijas palāta savā gada pārskatā par budžeta izpildi 2020. finanšu gadā ir konstatējusi kļūdas divos maksājumos: i) pārmaksājums par IT pakalpojumiem, kas radies nepareizas līguma noteikumu piemērošanas dēļ, un ii) nepareizs dienas naudas maksājums deputātam pēc kļūdas apmeklējumu sarakstā; pauž nožēlu par to, ka ieviestā kontroles sistēma nedz novērsa, nedz atklāja šīs kļūdas; aicina Parlamentu paskaidrot, kā šīs kļūdas ir radušās un kā ir veikti pasākumi, lai tās labotu, kā arī nodrošināt, ka tās nevar atkārtoties nākotnē, un līdz 2022. gada beigām nodrošināt, ka tas maksā dienas naudu tikai tiem deputātiem, kuriem ir tiesības to saņemt;

11.

pieņem zināšanai revīzijas konstatējumu saskaņošanas procedūrā sniegto Parlamenta atbildi, kurā tika pieņemts Revīzijas palātas ieteikums; norāda, ka 2019. gadā Parlaments uzsāka projektu, kura mērķis bija ar biometrisko tehnoloģiju palīdzību automatizēt apmeklējumu reģistrēšanu centrālajā apmeklējumu reģistrā un 2020. gada beigās parakstīja līgumu par šo projektu; uzsver, ka būtu jāizvairās no plašas biometrisko datu apstrādes; aicina Prezidiju izstrādāt alternatīvu risinājumu, kas neietver biometrisko datu apstrādi un nodrošina, ka dienas naudu faktiski saņem tikai tie deputāti, kuriem ir tiesības to saņemt; pauž nožēlu par to, ka šis projekts tika turpināts, neraugoties uz negatīvo atzinumu, ko Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs sniedza 2021. gada marta beigās un atkārtoti iekļāva savā 2021. gada ziņojumā un kurā bija norādīts, ka Parlamentam datu aizsardzības nolūkā būtu jāapsver mazāk radikālas alternatīvas;

12.

uzsver, ka Revīzijas palāta īpaši pārbaudīja publiskā iepirkuma procedūras, ko Savienības iestādes 2020. gadā īstenoja individuālo aizsardzības līdzekļu iegādei saviem darbiniekiem; norāda, ka Revīzijas palāta pārbaudīja trīs iepirkuma procedūras, ko Parlaments organizēja aizsargmasku, temperatūras detektoru un Covid-19 testu iegādes nolūkā; pauž nožēlu par izmaksām, ko radīja viens otram sekojošie lēmumi iegādāties un izmantot dažādus temperatūras detektoru modeļus, līdz tika atrasts pašreizējām vajadzībām vispiemērotākais; uzsver, ka steidzamā aprīkojuma iepirkšana Covid-19 pandēmijas sākumposmā bija sarežģīta, jo pieauga pieprasījums un konkurence starp līgumslēdzējām iestādēm un valstīm; norāda, ka vienā gadījumā, kas bija saistīts ar auduma masku iegādi, Revīzijas palāta konstatēja, ka Parlamenta noteiktās prasības konkursa specifikācijās ir pārāk plašas, lai varētu novērtēt atbilstību, un ka izraudzītie pretendenti savā piedāvājumā nav iekļāvuši visus pierādījumus tam, ka līguma slēgšanas brīdī ir izpildīts pilnīgi viss kvalitātes prasību minimums, piemēram, pierādījumus, kas saistīti ar atbilstību tehniskajām specifikācijām vai masku izturību;

13.

norāda, ka 2021. gada 30. novembrī notikušajā atbildīgās komitejas un iekšējā revidenta sanāksmē iekšējais revidents iepazīstināja ar savu gada ziņojumu un informēja par ticamības deklarācijas vajadzībām veiktajām revīzijām, par kurām viņš bija ziņojis un kuras 2020. gadā attiecās uz šādiem tematiem:

14.

atzinīgi vērtē un atbalsta turpmāk minētos pasākumus, par kuriem iekšējais revidents ir vienojies ar atbildīgajiem ģenerāldirektorātiem, pamatojoties uz ticamības apliecināšanas uzdevumiem:

15.

norāda, ka 2020. gadā veikto turpmāko pasākumu rezultātā tika slēgta 61 no analizētajām 108 nepabeigtajām darbībām, kuru īstenošanai apstiprinātie termiņi bija notecējuši; norāda, ka no atlikušajām 47 vēl nepabeigtajām attiecīgajos revīzijas ziņojumos iekļautajām darbībām 15 ir paredzētas būtiska riska novēršanai; pauž nožēlu par to, ka dažas no iepriekš minētajām darbībām ir ieteiktas pirms vairākiem gadiem, bet joprojām nav īstenotas; sagaida, ka dažādi ģenerāldirektorāti nodrošinās, ka laikā nenoslēgtās darbības tiek pabeigtas un ka apstiprinātās darbības tiek īstenotas saskaņā ar iekšējā revidenta gada ziņojumā noteiktajiem termiņiem; aicina ģenerālsekretāru 2022. gada septembrī un novembrī Parlamenta Budžeta kontroles komitejā notiekošajās uzklausīšanās ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par atlikušo darbību slēgšanu;

16.

norāda, ka saskaņā ar Finanšu regulas 118. panta 9. punktu Parlamenta iekšējās revīzijas ziņojumi nav publiski pieejami, tiklīdz iekšējais revidents ir pabeidzis to izstrādi; norāda, ka praksē tos publicē tikai pēc tam, kad ir īstenoti visi ieteikumi; pauž nožēlu par to, ka tas izraisa de facto publicēšanas aizkavēšanos par vairākiem gadiem; pauž nožēlu arī par to, ka, kamēr nav īstenoti ieteiktie pasākumi, deputāti var lasīt šos ziņojumus tikai drošajā lasītavā; aicina Prezidiju nodrošināt deputātiem tūlītēju un pilnīgu piekļuvi iekšējās revīzijas ziņojumiem; turklāt aicina Prezidiju katru iekšējās revīzijas ziņojumu darīt publiski pieejamu vienu gadu pēc tā pabeigšanas, tiklīdz iekšējais revidents ir validējis saistībā ar iepriekšējā gada ieteikumiem veiktos pasākumus; atgādina, ka ieteikumu validēšanai nav nepieciešams, lai visi ieteikumi būtu pilnībā īstenoti;

17.

pieņem zināšanai rakstiskās atbildes uz rezolūciju par 2019. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, kas Parlamenta Budžeta kontroles komitejai iesniegtas 2021. gada 17. septembrī, un ģenerālsekretāra izklāstu par dažādajiem jautājumiem un prasībām, kuras iekļautas Parlamenta rezolūcijā par 2019. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, kā arī tam sekojošo viedokļu apmaiņu ar deputātiem;

18.

norāda, ka tad, kad deputāti plenārsēdē aicina Parlamentu īstenot dažādus noteikumus vai pasākumus, par šiem ierosinātajiem noteikumiem vai pasākumiem diskutē un balso Prezidijs saskaņā ar Reglamenta 25. pantu un V pielikumu un Finanšu regulas 6. un 166. pantu, kā arī Parlamenta administrācija; norāda, ka deputāti plenārsēdē ir pilnvarojuši Prezidiju lemt par visiem administratīvajiem, personāla un organizatoriskajiem jautājumiem, kas skar deputātus; uzsver budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras nozīmību un aicina rūpīgi veikt turpmākus pasākumus saistībā ar visiem plenārsēdē pieņemtajiem lēmumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu;

19.

aicina ģenerālsekretāru nosūtīt šo rezolūciju Prezidijam, uzsverot visus punktus, kur prasīta Prezidija rīcība vai lēmumi; aicina ģenerālsekretāru noteikt rīcības plānu un grafiku, kas dotu Prezidijam iespēju veikt turpmākus pasākumus un/vai reaģēt uz Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijās iekļautajām prasībām un ieteikumiem, kā arī iekļaut veiktos un īstenotos pasākumus gada uzraudzības dokumentā; aicina ģenerālsekretāru un par budžetu atbildīgo priekšsēdētājas vietnieku regulāri apspriesties ar Parlamenta Budžeta kontroles komiteju par jautājumiem, kas saistīti ar minētā rīcības plāna īstenošanu;

20.

atkārtoti prasa Prezidijam nodrošināt lielāku ieskatu tā lēmumu pieņemšanas procedūrā, jo īpaši savlaicīgi publicēt attiecīgos dokumentus un informāciju tā tīmekļa vietnē;

21.

aicina administrāciju apsvērt Prezidija protokolu apstiprināšanu rakstiskā procedūrā, lai novērstu to, ka publicēšana faktiski aizkavējas par vismaz vienu mēnesi, līdz Prezidijs atkal sanāk, lai apstiprinātu protokolu, un, tiklīdz protokoli ir pieņemti, darīt tos pieejamus gan Parlamenta iekštīklā, gan tīmekļa vietnē;

22.

norāda, ka Parlamenta ierēdņu klātbūtnes Savienības delegācijās vai citās struktūrās mērķis ir stiprināt Parlamenta attiecības ar reģionālām organizācijām; tomēr atkārtoti pauž bažas saistībā ar Prezidija 2019. gada 11. februāra lēmumu par parlamentāro atbalstu Eiropas Savienības misijai ASEAN Džakartā, Eiropas Savienības delegācijai Āfrikas Savienībā Adisabebā un Eiropas Savienības delegācijai Apvienoto Nāciju Organizācijā Ņujorkā; prasa veikt rūpīgu izmaksu un ieguvumu analīzi, lai pamatotu jebkādus jaunus lēmumus, izmantot izmērāmus rādītājus gada snieguma novērtēšanai un regulāri informēt Parlamenta Budžeta kontroles komiteju;

23.

atgādina, ka 2020. gadu iezīmēja Covid-19 pandēmijas izraisītās problēmas, kuru rezultātā būtiski mainījās Parlamenta darba veids; atzinīgi vērtē to, ka kopš pandēmijas krīzes sākuma un tās laikā Parlaments bieži vien ir pieņēmis vēl nepieredzētus lēmumus, kuru mērķis ir līdz minimumam samazināt risku deputātiem un darbiniekiem, nodrošinot, ka Parlaments joprojām spēj turpināt savas pamatdarbības, un vienlaikus apliecinot arī praktisku solidaritāti ar uzņēmējkopienām;

24.

atzinīgi vērtē to, ka 2020. gadā Parlamenta telpās Briselē tika izveidots Covid-19 testēšanas centrs un ka testēšanas iespējas tika nodrošinātas arī Luksemburgā un Strasbūrā;

25.

atzinīgi vērtē to, ka Parlaments iepriekš minētos pasākumus ir spējis veikt, izmantojot savu organizatorisko noturību un spēju piemērot jaunas darba metodes, jo īpaši tāldarbu un attālinātu dalību;

26.

atzinīgi vērtē Parlamenta un tā IT dienestu vērā ņemamos centienus 2020. gadā nekavējoties nodrošināt deputātiem, darbiniekiem, reģistrētiem deputātu palīgiem un praktikantiem elektroniskas ierīces darbam attālināti; tomēr vēlas uzzināt ierīču iegādes kritērijus un to, kādi praktiski apsvērumi ir ietekmējuši lēmumu iegādāties pašreiz izmantotās ierīces Surface; ar bažām uzsver, ka deputātiem un reģistrētiem deputātu palīgiem ar šīm ierīcēm ir daudz tehnisku problēmu, tādu kā pēkšņa atvienošanās, dokumentu zaudēšana, pārkaršana, vāja bateriju jauda un slikta savienojamība videozvanu laikā;

27.

pauž nožēlu par to R. Šūmana praktikantu situāciju, kuru prakse ilga no 2020. gada marta līdz jūlijam un kuri no šīs prakses otrās nedēļas strādāja tāldarba režīmā; norāda, ka Komisija un Padome saviem praktikantiem ir devusi iespēju atgriezties oktobrī, lai atsāktu pilnu piecu mēnešu praksi; pauž nožēlu par Personāla ģenerāldirektorāta (DG PERS) lēmumu dot R. Šūmana praksē iesaistītajiem praktikantiem šo iespēju tikai tad, ja viņi pārtrauc savu pašreizējo praksi; aicina DG PERS nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret tā praktikantiem līdzīgās situācijās;

28.

atzinīgi vērtē to, ka digitalizētie procesi ietvēra attālinātu sanāksmju organizēšanu un attālinātās balsošanas sistēmas plenārsēdēs un Parlamenta komitejās, kas ļāva Parlamentam turpināt darbu, cita starpā arī to sesiju laikā, kuru norise Strasbūrā 2020. gadā lielākoties tika atcelta; norāda, ka saskaņā ar Parlamenta Ģenerālsekretariāta sniegto informāciju Strasbūrā atceltās sesijas palīdzēja ietaupīt kopumā 26 260 608 EUR, vienlaikus arī ievērojami samazinot Parlamenta oglekļa pēdu; atzīst, ka šie ārkārtējie apstākļi ir pagaidu rakstura; aicina priekšsēdētāju dot deputātiem iespēju piedalīties attālināti līdz brīdim, kad Covid-19 pandēmija vairs neradīs apdraudējumu;

29.

attālinātas līdzdalības ziņā atzinīgi vērtē to, ka tikai dažu nedēļu laikā tika ieviests sarežģīts daudzvalodu risinājums, kura ieviešana parastos apstākļos prasītu mēnešus vai pat gadus; uzsver, ka saskaņā ar attiecīgajiem Vēlēšanu akta un Deputātu nolikuma noteikumiem tika izveidota attālinātās balsošanas sistēma un ka šī sistēma, kas ir spēkā kopš 2020. gada marta, tiek pastāvīgi atjaunināta un uzlabota; atzinīgi vērtē to, ka no 2020. gada marta līdz oktobrim šī balsošanas sistēma ir devusi iespēju īstenot 143 balsošanas laikus un gandrīz 10 000 balsošanas operācijas;

30.

uzsver, ka pastāv nopietns risks, ka pāreja uz attālinātām sanāksmēm var radīt dzirdes problēmas Parlamenta tulkiem, jo viņiem ir jāstrādā ar skaņu, kuras kvalitāte, runātājiem uzstājoties attālināti, bieži vien ir ļoti slikta; uzsver tulku ieguldītās pūles šajā jomā un aicina Prezidiju atgādināt dalībniekiem, ka ir jāizmanto atbilstošs uzstāšanās aprīkojums, lai traucējumi un sliktas kvalitātes savienojumi būtu pēc iespējas retāk; atgādina, ka agrāk tulki ir pamatoti atteikušies tulkot, ja skaņas kvalitāte nav ļāvusi to darīt;

31.

uzsver, ka mutiskajai tulkošanai ir būtiska nozīme komiteju darbībā un parlamentārajās norisēs; atzīst, ka pandēmijas izraisīto pēkšņo un kardinālo pārmaiņu un no tās izrietošo sanitāro ierobežojumu dēļ administrācijai bija ātri jārod praktiski risinājumi mutiskās tulkošanas pakalpojumu sniegšanai; uzsver, ka dažās komiteju sesijās netika nodrošinātas visas vajadzīgās valodas, tādējādi sarežģījot dažu deputātu dalību un mazinot viņu iespējas iesaistīties; apzinās, ka trīs darba valodas ir angļu, franču un vācu valoda, taču stingri uzsver, ka pēc deputātu pieprasījuma būtu jānodrošina jebkura no 24 oficiālajām valodām;

32.

aicina ģenerālsekretāru, ņemot vērā vispārējo Covid-19 pandēmijas izraisīto situāciju, prasīt, lai visi ārējie uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus Parlamentā, garantētu saviem darbiniekiem tiesības uz nodarbinātību un darba apstākļus, kā arī stingri ievērotu pasākumus, kurus valdība pieņēmusi saistībā ar pandēmiju;

33.

vērš uzmanību uz to, ka konkrēti sanitārie pasākumi, lai arī nepieciešami, tomēr ir ievērojami pasliktinājuši darba apstākļus konkrētos dienestos – par visuzskatāmāko piemēru tam kalpo tas, ka kopētavas darbinieki mēnešiem ilgi un vēl joprojām strādā izolēti no sabiedrības; prasa līdzīgās situācijās nākotnē piemērotajos pasākumos ņemt vērā darbinieku garīgās veselības aizsardzību;

34.

pauž nožēlu par to, ka Parlamenta Reglamentā attālināta balsošana pašlaik netiek paredzēta, ja vien priekšsēdētājs nav konstatējis, ka pastāv ārkārtēji apstākļi;

35.

norāda, ka nav sistēmas, kas nodrošinātu, ka deputāti, kuri uz laiku ir prombūtnē attaisnojoša iemesla dēļ, piemēram, ir grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā vai paternitātes atvaļinājumā, var turpināt pildīt savus pamatuzdevumus; uzskata to par problēmu, jo tas var negatīvi ietekmēt pilsoņu pārstāvību Parlamentā; uzsver, ka pastāv deputātu un viņu vēlētāju diskriminācijas risks, ja šāda kārtība netiek paredzēta; uzsver, ka balsošanai par sievieti kā Parlamenta deputāti nevajadzētu novest pie pārstāvības trūkuma, kas rada bažas, jo gados jaunākus deputātus, it īpaši deputātes un viņu vēlētājus, nesamērīgi ietekmē tas, ka Parlamentā nav izveidota sistēma saistībā ar grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un vecāku atvaļinājumu; atgādina, ka dalībvalstu parlamentu deputātu situācija tādos pat gadījumos dažādās dalībvalstīs atšķiras; aicina Parlamenta Konstitucionālo jautājumu komiteju, pārskatot Parlamenta Reglamentu un Eiropas vēlēšanu likumu, nodrošināt praktiski īstenojamus un laikā ierobežotus risinājumus deputātiem, kuri ir prombūtnē attaisnojošu iemeslu dēļ, lai viņi varētu izteikties debatēs un balsot vai tikt uz laiku aizstāti; atgādina, ka dienas nauda joprojām ir saistīta ar fizisku klātbūtni Parlamenta darba vietās;

36.

atzinīgi vērtē Parlamenta centienus un jo īpaši bijušā priekšsēdētāja D. M. Sassoli personīgo ieguldījumu ar mērķi nodrošināt ikdienas solidaritātes maltītes un patversmes neaizsargātām sievietēm trijās darba vietās saskaņā ar Prezidija lēmumu; turklāt atzinīgi vērtē to, ka Covid-19 pandēmijas pirmajā gadā aptuveni 65 šoferi ir brīvprātīgi pieteikušies vadāt ārstus, medmāsas un citus medicīnas darbiniekus uz nakts maiņām slimnīcā;

37.

atzinīgi vērtē to, ka Parlaments Covid-19 pandēmijas sākumā darbiniekiem izdalīja atkārtoti lietojamas auduma sejas maskas; norāda, ka Parlamenta ēkās ir jāvalkā medicīniskās sejas maskas EN14683 vai FFP2 elpceļu aizsargierīces, lai pastiprinātu deputātu un darbinieku aizsardzību, kā arī vēl vairāk samazinātu infekciozo izelpoto daļiņu izplatīšanos;

38.

atzinīgi vērtē Parlamenta dienestu lēmumu arī pēc pandēmijas turpināt preses konferenču rīkošanu hibrīdformātā, jo tas var atvieglot ziņošanu par Eiropas lietām žurnālistiem, kuri neatrodas Strasbūrā vai Briselē; iesaka turpināt attīstīt audiovizuālo un citu infrastruktūru Briselē, Strasbūrā un Eiropas Parlamenta vietējos birojos, tostarp palielinot VoxBox kapacitāti un modernizējot preses konferenču telpas Strasbūrā un Briselē, lai padarītu tās piemērotākas hibrīdformātā notiekošām preses konferencēm;

39.

uzsver, ka Parlamentam ir jābūt priekšplānā, pieņemot digitālākas, elastīgākas un energoefektīvākas darba metodes un sanāksmju praksi, mācoties no Covid-19 pandēmijā gūtās pieredzes un izmantojot priekšrocības, ko sniedz jau veiktie ieguldījumi tehnoloģijās; norāda, ka pēc bijušā priekšsēdētāja D. M. Sassoli iniciatīvas laikposmā no 2021. gada aprīļa līdz jūlijam fokusgrupas saistībā ar procesu “Parlamentārās demokrātijas pārvērtēšana – spēcīgāks Eiropas Parlaments pēc Covid-19” apsprieda Parlamenta darba nākotni katrā no to attiecīgajām darbības jomām: plenārsēdes, parlamentārās prerogatīvas, komunikācija, ārējā diplomātija un iekšējā organizācija; norāda, ka fokusgrupas ir iesniegušas galīgo ziņojumu ar ieteikumiem, kuru īstenošanu apspriedīs Prezidijs;

40.

aicina Parlamentu atkārtoti izvērtēt savus 2023. gadam izvirzītos kopienas vides vadības un audita sistēmas (EMAS) mērķus, ņemot vērā Covid-19 pandēmiju; atkārtoti aicina grozīt pašreizējo CO2 emisiju samazināšanas plānu, lai panāktu oglekļneitralitāti, izmantojot starptautiski atzītu metodi, kad tā ir apstiprināta, piemēram, iekšēju oglekļa cenu noteikšanas (ICP) mehānismu, ar kuru uzņēmumi brīvprātīgi nosaka savu oglekļa pēdu un tādējādi novērtē savas siltumnīcefekta gāzu emisijas;

41.

norāda, ka trim no Parlamenta ēkām Briselē (Martens, Campoamor un Wayenberg bērnudārzam) nesen tika piešķirts starptautiski atzīts vides sertifikāts par ilgtspēju – BREEAM Excellence –, apstiprinot politiku un darbības, ko Parlaments ilgstoši īstenojis ar mērķi pakāpeniski pārveidot savu ēku portfeli tā, lai tas kļūtu par paraugu vides jomā; norāda, ka pašlaik Parlamenta telpās Briselē četras ēkas (ceturtā daļa no kopējā ēku skaita – Spinelli, Campoamor, Arendt, Montoyer-Science) ir aprīkotas ar fotoelementu paneļiem un ka šo iekārtu kopējā platība ir mazāka par 2 % no kopējās Parlamenta ēku jumtu platības Briselē; norāda, ka līdz 2022. gada beigām tiks pabeigtas trīs jaunas fotoelementu iekārtas (100 m2 uz Montoyer 70 ēkas, 200 m2 uz Spinelli ēkas un pašreizējo saules enerģijas paneļu aizstāšana ar fotoelementu paneļiem 52 m2 platībā uz Brandt ēkas) (un tas nozīmē, ka 2022. gadā par 64 % palielināsies ar fotoelementu paneļiem aprīkotā kopējā virsma);

42.

norāda, ka pašlaik nevienā no Parlamenta ēkām Strasbūrā nav fotoelementu paneļu, jo uzsvars ir likts uz efektīvākiem enerģijas taupīšanas veidiem, t. i., jaunu ļoti efektīvu siltumsūkņu uzstādīšanu; norāda, ka priekšizpētes, kas kalpoja par pamatu lēmumam neuzstādīt saules enerģijas paneļus uz jumtiem Strasbūrā, tika veiktas 2011. gadā, un atkārtoti norāda, ka saules enerģijas paneļu cenas kopš 2010. gada ir samazinājušās par vairāk nekā 80 %; aicina Prezidiju izvērtēt fotoelementu paneļu uzstādīšanu līdz 2023. gadam, ņemot vērā tehnisko iespējamību un izmaksu lietderību;

43.

atzinīgi vērtē siltumsūkņu un koģenerācijas uzstādīšanu ēkās Strasbūrā un Briselē, lai ražotu atjaunīgo elektroenerģiju un siltumenerģiju; turklāt atzinīgi vērtē to, ka jaunā Adenauer ēka Luksemburgā tika būvēta, izmantojot vismodernākos videi draudzīgos paņēmienus, kas ir pieejami, tostarp ģeotermālo un saules enerģiju un pilnīgu dienasgaismas izmantošanu; aicina Parlamentu vēl vairāk palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru savā energoresursu struktūrā un jo īpaši enerģijas ražošanā un pēc iespējas drīzāk pakāpeniski pārtraukt fosilā kurināmā izmantošanu; aicina Parlamentu publicēt visu Parlamenta ēku energosertifikātus;

44.

atgādina, ka efektīvi apgaismojuma risinājumi ir būtisks ēku ilgtspējas faktors; atzinīgi vērtē to, ka tiek izvērtēta esošā apgaismojuma aizstāšana ar zema enerģijas patēriņa LED gaismām Parlamenta ēkās, kad vien tas ir iespējams un praktiski īstenojams; pauž nožēlu par to, ka ne visi biroji Parlamenta trīs darba vietās ir aprīkoti ar kustības detektoriem un ka šķiet, ka kustības detektori vairākos birojos Spinelli ēkā nedarbojas; aicina Parlamentu nodrošināt, ka energopatēriņa samazināšanas nolūkā tiek uzstādīti pilnībā funkcionējoši kustības detektori, kad vien tas ir praktiski īstenojams;

45.

atzinīgi vērtē to, ka 2020. gada septembrī pabeigtais Wayenberg bērnudārza paplašinājums ir Parlamenta pirmā pasīvā ēka; aicina Prezidiju 2022. gadā sākt tehniskos pētījumus, lai apzinātu papildu iespējas vēl vairāk samazināt enerģijas patēriņu un palielināt atjaunīgās enerģijas ražošanu, un veikt tos pēc iespējas drīzāk;

46.

atgādina, ka gandrīz divas trešdaļas no Parlamenta oglekļa pēdas rada cilvēku transports; prasa apsvērt brīvprātīga tāldarba paplašināšanu, attiecīgā gadījumā paredzot tam vairāk dienu un iekļaujot tajā vairāk funkciju, kā arī izvirzot nosacījumu, ka tas nedrīkst traucēt parlamentāro darbu; paturot prātā fiziskās klātbūtnes nozīmi, atgādina, ka Parlaments ir izveidojis darba grupas par Parlamenta turpmāko darbu; aicina Parlamentu ņemt vērā fokusgrupu secinājumus; aicina attiecīgos gadījumos darba braucienos priekšroku dot mazoglekļa transporta veidiem;

47.

atzinīgi vērtē pakāpenisku pāreju uz bezemisiju transportlīdzekļiem Parlamenta autoparkā; prasa, lai vēlākais līdz 2024. gadam dienesta autoparks būtu pilnībā elektrisks;

48.

prasa pienācīgi palielināt elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu skaitu atbilstoši pašreizējam un tuvākajā laikā gaidāmajam pieprasījumam; prasa izveidot papildu velosipēdu stāvvietas; prasa izveidot atbilstošas kravas velosipēdu stāvvietas, lai nodrošinātu parasto velosipēdu stāvvietu pieejamību šādu velosipēdu lietotājiem;

49.

norāda, ka laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam Parlamenta pārtikas atkritumu daudzums bija 0,055–0,068 kg uz vienu maltīti; atzinīgi vērtē Parlamenta centienus samazināt pārtikas izšķērdēšanu, savācot un piegādājot pārpalikušo pārtiku “priekšplāna” organizācijām, kas to piegādā grūtībās nonākušiem cilvēkiem; aicina Parlamentu turpināt pētīt veidus, kā vēl vairāk samazināt pārtikas izšķērdēšanu;

50.

atzinīgi vērtē plašākas un ilgtspējīgākas pārtikas izvēles ieviešanu, tostarp plašāka veģetāru un vegānisku produktu klāsta ieviešanu, Parlamenta ēdnīcās; ierosina palielināt veģetāru un vegānisku maltīšu daudzveidību Parlamenta ēdnīcās; turklāt prasa, lai katru dienu būtu pieejama vismaz viena svaiga glutēnu nesaturoša ēdienreize un lai informācija par alergēniem un uztura sastāvu tiktu sniegta uz blakus letēm redzami izvietotām pārtikas produktu kartītēm;

51.

atgādina, ka saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši Līgumiem pievienoto Protokolu Nr. 6 Parlaments atrodas Strasbūrā, kur notiek 12 ikmēneša plenārsēdes, to skaitā budžeta sēde; atgādina, ka ievērojams vairākums Parlamenta deputātu ir pauduši atbalstu vienai iestādes atrašanās vietai, lai nodrošinātu Savienības nodokļu maksātāju naudas efektīvu izlietojumu un uzņemtos institucionālu atbildību attiecībā uz savas oglekļa pēdas samazināšanu; norāda, ka paliekošu izmaiņu veikšanai būtu vajadzīgi grozījumi Līgumā; atgādina, ka Parlaments plenārsēdē jau iepriekš ir pieprasījis debates par tiesībām noteikt savu darba kārtību un ir apņēmies sākt parasto Līguma pārskatīšanas procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 48. pantu, lai ierosinātu izmaiņas Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Protokolā Nr. 6 ar mērķi panākt, ka Parlamentam ir tiesības lemt par savu atrašanās vietu un iekšējo organizāciju (4);

52.

atkārtoti aicina Parlamentu ieviest lietotājdraudzīgu tiešsaistes rezervācijas sistēmu Parlamenta automobiļu pakalpojumu izmantošanai braucieniem uz Strasbūru, lai šī sistēma būtu gatava darboties, tiklīdz atsāksies kārtējās sesijas Strasbūrā; turklāt aicina Parlamentu paplašināt lietotāju loku, iekļaujot tajā arī darbiniekus, grupu darbiniekus un reģistrētus deputātu palīgus, bet neizvirzot prasību, ka deputātiem jābrauc kopā ar viņiem;

53.

atzinīgi vērtē to, ka Parlamentam piemērojamie ētikas un pārredzamības standarti daudzējādā ziņā ir augstāki nekā dalībvalstīs piemērojamie ekvivalenti; uzskata, ka Parlamentam būtu jācenšas rādīt piemēru Eiropas mēroga ētikas un pārredzamības standartu noteikšanā; atbalsta spēkā esošo ētikas noteikumu stiprināšanu, sniedzot deputātiem norādījumus un atbalstu;

54.

ar gandarījumu norāda, ka kopš 9. sasaukuma sākuma Parlamenta tīmekļa vietnē ir pieejama nepieciešamā infrastruktūra, lai pārredzamības uzlabošanas nolūkā deputāti varētu publiskot plānotās sanāksmes ar interešu pārstāvjiem; aicina Parlamenta dienestus paplašināt šo infrastruktūru, lai reģistrēti deputātu palīgi un politikas konsultanti varētu brīvprātīgi publicēt informāciju par savām sanāksmēm ar interešu pārstāvjiem; atgādina, ka Reglamenta 11. pantā referentiem, ēnu referentiem un komiteju priekšsēdētājiem ir noteikts pienākums publicēt informāciju par savām sanāksmēm ar interešu pārstāvjiem; ar bažām norāda, ka līdz 2021. gada 30. aprīlim tikai 380 no 705 pašreizējiem deputātiem Parlamenta tīmekļa vietnē bija publicējuši vismaz vienu sanāksmi ar interešu pārstāvi; turklāt norāda, ka kopš 9. sasaukuma sākuma 10 no 24 komiteju priekšsēdētājiem nav publicējuši nevienu vai ir publicējuši tikai vienu sanāksmi ar interešu pārstāvi; atgādina, ka informācija, atgādinājumi un e-pasti par pienākumu publicēt sanāksmes būtu regulāri jānosūta visiem deputātiem;

55.

atgādina priekšsēdētāja 2020. gada aprīļa rakstisko atbildi uz Parlamenta Korupcijas apkarošanas sadarbības grupas kopīgo vēstuli, kurā jo īpaši tika nolemts ieviest vairākas izmaiņas deputātu sanāksmju ar interešu pārstāvjiem publicēšanas instrumentā, lai uzlabotu tā lietotājdraudzīgumu, pirmkārt un galvenokārt sasaistot to ar Pārredzamības reģistru un Likumdošanas observatoriju; pauž nožēlu par to, ka šie praktiskie uzlabojumi vēl nav īstenoti; aicina Parlamenta administrāciju efektīvi izveidot šo saikni, tiklīdz tas ir iespējams bez nepamatotiem praktiskiem šķēršļiem;

56.

atzinīgi vērtē to, ka no 2021. gada jūlija 2011. gada Iestāžu nolīgums par kopēju pārredzamības reģistru ir aizstāts ar jaunu trīspusēju nolīgumu, kurā piedalās Padome; norāda, ka pēdējos gados Pārredzamības reģistrā ir uzlabojusies to ierakstu kvalitāte, kuri attiecas uz interešu pārstāvju darbībām, un atzinīgi vērtē kopīgā sekretariāta lomu šo uzlabojumu panākšanā, neraugoties uz ierobežotajiem resursiem; tomēr pauž nožēlu par to, ka ierakstu vispārējā kvalitāte joprojām ir neapmierinoša, jo sekretariāts 2020. gadā pārbaudīja aptuveni 40 % ierakstu, konstatējot, ka tikai 43 % no pārbaudītajiem ierakstiem nodrošina apmierinošu datu kvalitāti – šis skaitlis līdzinās 2019. gada datiem; atzinīgi vērtē to, ka sekretariātam ir piešķirtas papildu amata vietas, kas atbilst 1,5 pilnslodzes ekvivalentiem (FTE); mudina sekretariātu izmantot šīs vietas, lai vēl vairāk samazinātu to ierakstu skaitu, kuros datu kvalitāte nav apmierinoša;

57.

atgādina, ka saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 176. panta 2. punktu tiklīdz priekšsēdētājs ir pieņēmis galīgo lēmumu par sankcijām pret deputātu, to viegli pamanāmā veidā publicē Parlamenta tīmekļa vietnē, kur šis lēmums ir pieejams līdz attiecīgā sasaukuma beigām, ievērojot tiesiskos principus par izmeklēšanas pareizu norisi, nevainīguma prezumpciju un personisko tiesību aizsardzību; aicina izskatīt jautājumu, vai sankcijas pašlaik tiek publicētas pietiekami plaši;

58.

pauž nožēlu par to, ka deputāti piedalās neoficiālās vēlēšanu novērošanas misijās, kā arī par izdevumiem, kas radušies saistībā ar šīm misijām, un uzskata, ka šādas misijas apdraud Parlamenta reputāciju; norāda, ka astoņi šādi gadījumi 2020. gadā bija saistīti ar Krimu un Venecuēlu; aicina Prezidiju un Demokrātijas atbalsta un vēlēšanu koordinācijas grupu pagarināt periodu, kurā attiecīgajiem deputātiem ir aizliegts piedalīties oficiālās vēlēšanu novērošanas misijās, no viena gada uz visu pilnvaru laiku, ja tas tā vēl nav;

59.

aicina Parlamentu savā tīmekļa vietnē publicēt visu Parlamenta sadraudzības grupu sarakstu;

60.

atgādina, ka Rīcības kodeksa 4. pantā attiecībā uz finansiālajām interesēm un interešu konfliktiem ir noteikts, ka deputātu finansiālo interešu deklarācijām ir jābūt precīzām; atkārtoti aicina Prezidiju pārskatīt deklarāciju formātu, lai pieprasītu sīkāku informāciju un līdz ar to lielāku skaidrību; aicina priekšsēdētāju uzdot dienestiem sistemātiski veikt deklarāciju rūpīgas pārbaudes, lai nodrošinātu, ka tajās sniegtā informācija ir pietiekami detalizēta jebkāda eventuāla interešu konflikta novērtēšanai;

61.

atgādina, ka saskaņā ar 5. pantu Reglamenta I pielikumā, kas attiecas uz Rīcības kodeksa īstenošanas noteikumiem, deputātiem, pildot savus pienākumus, ir aizliegts pieņemt dāvanas vai līdzīgus labumus, izņemot gadījumus, kad to aptuvenā vērtība nav lielāka par 150 EUR, un ka dāvanas, kas deputātiem piedāvātas, viņiem oficiāli pārstāvot Parlamentu, ir jānodod priekšsēdētājam; norāda, ka Deputātu administrācijas nodaļai būtu bieži jāatgādina deputātiem par pienākumu paziņot priekšsēdētājam par dāvanām, kas saņemtas, pildot oficiālos pienākumus; aicina Prezidiju ieviest standarta veidlapu, kas pēc delegāciju braucienu beigām būtu jāaizpilda visiem delegācijā iekļautajiem deputātiem, informējot par to, vai viņi ir saņēmuši personiskas vai delegācijas dāvanas, un par šādu dāvanu vērtību;

62.

pauž bažas par to, ka no 459 8. sasaukuma deputātiem, kuri 2019. gadā netika ievēlēti atkārtoti, Parlaments saņēma tikai vienu paziņojumu par nodarbinātību pēc pilnvaru termiņa beigām saskaņā ar Rīcības kodeksa 6. pantu; norāda, ka paziņojumi varētu palīdzēt novērst interešu konfliktus, vienlaikus liedzot bijušajiem deputātiem, kuri iesaistās profesionālā lobēšanā vai pārstāvības darbībās, kas tieši saistītas ar Savienības lēmumu pieņemšanas procesu, izmantot iespējas, kas piešķirtas bijušajiem deputātiem; tāpēc aicina Parlamentu uzlabot Rīcības kodeksa īstenošanu, šajā sakarībā vērš uzmanību arī uz rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2019. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, kurā budžeta izpildes apstiprinātājiestāde prasa veikt neatkarīgu novērtējumu par to, vai deputātu darbības pēc pilnvaru termiņa beigām rada interešu konfliktus; vēlreiz aicina Parlamenta dienestus veikt šādu novērtējumu;

63.

atzinīgi vērtē Parlamenta dienestu pašreiz īstenoto projektu, kura mērķis ir nodrošināt plenārsēdes balsošanas protokolu pieejamību īpašā telpā, kur lietotājiem būtu pieejami skaidri un lasītājam draudzīgi dokumenti, un pieņem zināšanai jauno balsošanas pēc saraksta izkārtojumu, kas paredz katra deputāta individuālā balsošanas protokola publicēšanu, dodot iespēju vizualizēt balsu sadalījumu, cita starpā ņemot vērā piederību politiskai grupai un/vai valstspiederību; pauž nožēlu par to, ka Parlamenta dienesti vēl nevar tehniski nodrošināt iespēju parādīt katra grozījuma tekstu kopā ar balsošanas protokolu, kā to piedāvā vairāki privāti pakalpojumu sniedzēji; aicina Parlamenta dienestus darīt pieejamus visus grozījumus un balsošanas pēc saraksta protokolus; turklāt aicina dienestus paplašināt pieejamo informāciju, iekļaujot tajā atjauninātus grafikus un balsošanas sarakstus, tostarp galīgos kompromisus, par kuriem vienojušies referents un ēnu referenti, kā norādīts fokusgrupas “Parlamentāro prerogatīvu stiprināšana” sniegtajos ieteikumos; turklāt aicina Parlamenta dienestus nodrošināt deputātiem iespēju testēt jaunā instrumenta beta versiju un sniegt atsauksmes, kas jāņem vērā instrumenta izstrādē;

64.

pieņem zināšanai 18 izmeklēšanas, ko Parlamenta dienesti 2020. gadā veikuši par piemaksu nepareizu izmantošanu 12 deputātu birojos (iepriekš – 6 deputātu), kopējai riskam pakļautajai summai sasniedzot 1 318 000 EUR (salīdzinājumā ar 560 000 EUR 2019. gadā); uzteic Parlamenta dienestus par šajā jomā veikto izmeklēšanu, vienlaikus norādot arī uz nepieciešamību turpināt sekot līdzi tam, kā mainās attiecīgo lietu skaits un veids;

65.

pieņem zināšanai, ka Parlaments arī 2020. gadā nav reģistrējis nevienu trauksmes celšanas gadījumu; atgādina, ka trauksmes celšana pēdējo reizi ir notikusi 2016. gadā un ka visi trīs attiecīgie reģistrētie deputātu palīgi pēc tam ir tikuši atlaisti; atgādina, ka cita starpā reģistrētie deputātu palīgi sava īpašā nodarbinātības veida dēļ ir neaizsargātā situācijā; aicina Parlamentu pilnībā pielāgot savus Civildienesta noteikumos iekļautos iekšējos noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2019/1937 (5), cita starpā izveidojot drošus kanālus ziņošanai; turklāt norāda, ka trauksmes cēlēji ir pelnījuši pienācīgu aizsardzību, līdzīgu tai, kādu piemēro no aizskarošas izturēšanās cietušajiem, un ka tai būtu jāietver arī padomdevējas komitejas izveide trauksmes cēlēju aizsardzības jautājumos; pauž nožēlu par to, ka darbinieki ir maz informēti par to, ka ģenerālsekretāra birojā pastāv trauksmes cēlēju kontaktpunkts, un uzskata, ka šis kontaktpunkts nevar aizstāt pilntiesīgu padomdevēju komiteju; aicina Prezidiju pieprasīt to kontaktpersonu apmācību, kas saņem trauksmes cēlēju sniegto informāciju, kā arī pieņemt skaidrus un juridiski noteiktus standartus, kuros norādīts, kādos gadījumos ir jāaizsargā trauksmes cēlējs, kas var būt arī reģistrēts deputāta palīgs, un publicēt šos standartus; prasa Parlamentam, ja iespējams, palielināt Parlamenta darbinieku izpratni par trauksmes cēlēju aizsardzību;

66.

ar bažām norāda uz neskaidrajiem noteikumiem un pienākumiem attiecībā uz termiņiem, līdz kuriem deputātiem jāglabā dokumenti, īpaši tie, kas attiecas uz personisko un finanšu informāciju, kā arī informāciju par darbiniekiem; aicina Prezidiju izstrādāt skaidrus, saprotamus un saistošus noteikumus, kuros pienācīgi ņemts vērā uzglabājamo dokumentu skaits un to glabāšanas metode; stingri uzsver, ka noteikumiem jābūt samērīgiem, tie nedrīkst palielināt birokrātiju un tiem jābūt atbilstīgiem izmaksu ziņā; norāda, ka arhīva darbības ir jāfinansē no piemaksas par vispārējiem izdevumiem;

67.

atgādina, ka saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 11. panta 4. punktu Parlaments jau nodrošina deputātiem iespēju publicēt to izdevumu brīvprātīgu revīziju vai apstiprinājumu, kuri segti no piemaksas par vispārējiem izdevumiem; norāda, ka 2020. kalendārajā gadā tika iesniegtas tikai piecas brīvprātīgas deklarācijas par piemaksas par vispārējiem izdevumiem izmantošanu; aicina Parlamenta dienestus nosūtīt deputātiem ikgadēju atgādinājumu par šo iespēju; aicina Prezidiju regulāri informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par to deputātu skaitu, kuri ir ievērojuši šos ieteikumus;

68.

uzsver, ka Prezidija 2018. gada lēmumā par piemaksu par vispārējiem izdevumiem ir noteikts, ka šis Prezidija lēmums būs spēkā līdz 2022. gada beigām un Prezidijs to izvērtēs, pamatojoties uz 9. sasaukumā gūto pieredzi;

69.

pauž nožēlu par to, ka Prezidijs nav pilnībā īstenojis plenārsēdē vairākkārt pausto vēlmi reformēt piemaksu par vispārējiem izdevumiem, tādējādi neļaujot panākt to, ka Savienības nodokļu maksātāju nauda – 40 miljoni EUR gadā – tiek izlietota pārredzamāk un atbildīgāk; atkārtoti aicina veikt piemaksas par vispārējiem izdevumiem reformu, saskaņā ar kuru Parlamenta dienesti veiktu izlases veida pārbaudes attiecībā uz 5 % no deputātu izdevumiem, kas segti no piemaksas par vispārējiem izdevumiem, un kura liktu deputātiem saglabāt visas ar piemaksu par vispārējiem izdevumiem saistītās kvītis, katru gadu Parlamenta tīmekļa vietnē publicēt izdevumu pārskatu pa kategorijām un neatkarīga revidenta atzinumu un pilnvaru termiņa beigās atmaksāt piemaksas par vispārējiem izdevumiem neizlietoto daļu; norāda, ka pieprasītās izlases pārbaudes nozīmētu, ka tiktu pārbaudīti 36 pēc nejaušības principa atlasīti deputāti gadā un, pamatojoties uz DG FINS aprēķiniem, tām būtu vajadzīgas ne vairāk kā 4 līdz 6 pilnslodzes ekvivalentiem atbilstošas amata vietas;

70.

atgādina, ka Eiropas ombude savā 2019. gada 29. aprīļa ieteikumā lietā 1651/2018/THH konstatēja, ka Parlamenta atteikums piešķirt publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar to izdevumu saraksta pārskatīšanu, kurus varētu segt no piemaksas par vispārējiem izdevumiem, ir administratīva kļūme, un ieteica darīt publiski pieejamu Parlamenta Prezidija ad hoc darba grupas priekšlikumu, tostarp minētajā priekšlikumā uzskaitītās iespējas; pauž nožēlu par to, ka Parlaments noraidīja ombudes ieteikumu, un mudina Parlamenta administrāciju atkārtoti izskatīt iespēju attiecīgos dokumentus darīt publiski pieejamus;

71.

atzinīgi vērtē to, ka Prezidijs 2021. gada 5. jūlija sanāksmē apstiprināja sava 2014. gada 14. aprīļa lēmuma, ar ko īsteno Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības VII sadaļas īstenošanas noteikumus, 40. panta grozījumu, lai reģistrēti deputātu palīgi pēc pieprasījuma varētu saņemt samaksu euro valūtā jebkurā Savienības bankā;

72.

atgādina, ka pašreizējie noteikumi par reģistrētu deputātu palīgu līguma izbeigšanu neparedz iespēju lauzt līgumu ar “savstarpēju piekrišanu”, kas būtu veids, kā atzīt deputātu un reģistrētu deputātu palīgu īpašās politiskās attiecības, kurās abas puses var atzīt, ka savstarpējā uzticēšanās vairs nepastāv, un gūt labumu no kopīga risinājuma, nemazinot reģistrēto deputātu palīgu sociālās tiesības; pauž nožēlu par to, ka šī prasība ir iekļauta vairākās Parlamenta rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu, bet uz to nav pienācīgi reaģēts, un sagaida, ka pasākumi tiks veikti pēc iespējas drīzāk;

73.

atkārtoti prasa, lai reģistrēti deputātu palīgi par saviem komandējumiem uz sesijām Strasbūrā saņemtu tādu pašu dienas naudu kā štata darbinieki; pieņem zināšanai, ka, lai veiktu jebkādas izmaiņas tiesiskajā regulējumā, proti, Prezidija 2017. gada 2. oktobra lēmumā, būtu jāpārskata piemērojamie noteikumi, un tādēļ uzdod ģenerālsekretāram iesniegt šo pieprasījumu Prezidijam lēmuma pieņemšanai;

74.

vērš uzmanību uz to, ka kopš Komisijas 2002. gada 24. janvāra Lēmuma C(2002) 98 Komisija nav atjauninājusi reģistrētu deputātu palīgu piemaksas par komandējumiem ārpus Parlamenta trim darba vietām un līdz ar to ir palielinājusies neatbilstība starp šīm piemaksām un pašreizējām cenām; aicina ģenerālsekretāru ziņot Prezidijam, lai Parlaments oficiāli pieprasītu Komisijai pārskatīt šīs piemaksas;

75.

pauž nožēlu par to, ka nav veikti nekādi turpmāki pasākumi saistībā ar ilgstoši pausto prasību izskatīt iespēju reģistrētiem deputātu palīgiem, ievērojot konkrētus nosacījumus, pavadīt deputātus oficiālās Parlamenta delegācijās un darba braucienos, kā tas jau prasīts vairākās budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijās; aicina ģenerālsekretāru noskaidrot šādu darba braucienu ietekmi uz budžetu, kā arī ar tiem saistīto organizāciju un loģistiku;

76.

noraida reģistrētu deputātu palīgu obligātu iecelšanu par pārstāvjiem, kam jāsazinās ar Beļģijas iestādēm saistībā ar deputātu birojos pieņemto trešo valstu praktikantu uzturēšanās atļauju izskatīšanu; prasa nekavējoties pārskatīt piemērojamos noteikumus, lai administrācija pārņemtu šo funkciju;

77.

atzinīgi vērtē izcilo darbu, ko reģistrēto deputātu palīgu front office veica 2020. gadā, risinot profesionālās grūtības, ar kurām reģistrētie deputātu palīgi saskārās Covid-19 pandēmijas dēļ gan Parlamenta darba vietās, gan izcelsmes valstīs;

78.

atkārtoti norāda, ka reģistrētus deputātu palīgus nevajadzētu piespiedu kārtā iecelt par apmeklētāju grupu vadītājiem un tādējādi likt viņiem uzņemties atbildību par finansiālo ieguldījumu, ko Parlaments piedāvā sponsorētajām grupām; uzstāj, ka ir jāīsteno prasība atcelt iespēju iecelt reģistrētus deputātu palīgus par grupu vadītājiem, šo funkciju atstājot tikai sponsorētās grupas loceklim vai profesionālim, piemēram, pilnvarotajiem maksātājiem vai ceļojumu aģentūrām;

79.

uzsver, ka no 2020. gada marta vidus Parlamenta administrācija pārgāja no epizodiska tāldarba shēmas uz tāldarbu, kas tiek īstenots 70–100 % apmērā atkarībā no spēkā esošajiem pārvietošanās ierobežojumiem un fiziskās klātbūtnes nepieciešamības;

80.

pieņem zināšanai gan Parlamenta, gan Komisijas centienus nodrošināt, ka bijušie reģistrētie deputātu palīgi no Apvienotās Karalistes delegācijām var pārnest iegūtās pensijas tiesības uz pensiju fondiem Apvienotajā Karalistē; aicina Parlamentu nodrošināt, ka tiek rasts risinājums;

81.

aicina Prezidiju izveidot sistēmu, kas ļautu reģistrētiem deputātu palīgiem izmantot neapmaksātu atvaļinājumu saskaņā ar noteikumiem, kuri līdzīgi tiem, ko piemēro pagaidu darbiniekiem vai līgumdarbiniekiem, kuri savas karjeras laikā var izmantot līdz pat divpadsmit mēnešus ilgu neapmaksātu atvaļinājumu;

82.

norāda, ka 2020. gada jūnijā un novembrī Parlaments iestādes mērogā veica divus savu darbinieku apsekojumus par turpmāku tāldarba izmantošanu; atzīst, ka abu apsekojumu rezultāti liecināja par augstu darbinieku apmierinātību ar tāldarbu un ka darbinieki atbalsta plašāku tāldarba izmantošanu pēc pandēmijas; prasa, lai tik ilgi, kamēr inficēšanās ar Covid-19 risks saglabājas samērā augsts pat vakcinētu personu gadījumā, tiktu saglabāta pilna laika tāldarba iespēja augsta riska grupu darbiniekiem, ja tie iesniedz pierādījumus par savu veselības stāvokli;

83.

atzinīgi vērtē to, ka Parlaments ir ieviesis virkni pasākumu, lai atbalstītu darbinieku darba un privātās dzīves līdzsvaru tāldarba laikā, jo īpaši to personu gadījumā, kurām ir sarežģītāki personiskie apstākļi; norāda, ka šie pasākumi ietvēra elastīgumu (darba laika un rezultātu ziņā) darbiniekiem ar sarežģītām ģimenes situācijām, iespēju strādāt nepilnu darba laiku ārpus darba vietas darbiniekiem, kuriem bija jārūpējas par tiešajiem radiniekiem, atļauju bērnu ar invaliditāti aprūpētājiem strādāt 50 % bez atbilstoša ienākumu zaudējuma laikposmā, kad tika slēgtas skolas un iestādes bērniem ar invaliditāti, un pagaidu atkāpi no Civildienesta noteikumiem, lai ļautu neaizsargātiem darbiniekiem strādāt 100 % tāldarba režīmā no savas izcelsmes valsts; aicina Parlamentu nodrošināt, ka tiek plaši sniegta skaidra informācija par to, kā pieteikties uz šādām īpašām shēmām, un izvairīties no kavēšanās atļauju izmantot šādas shēmas piešķiršanā;

84.

atzinīgi vērtē ģenerālsekretāra 2021. gada 31. marta lēmumā sniegto iespēju strādāt ārpus nodarbinātības vietas; tomēr pauž nožēlu, ka to bija iespējams darīt tikai nepilna darba laika režīmā ar attiecīgu algas samazinājumu; pauž nožēlu par to, ka šāds lēmums lika darbiniekiem un reģistrētiem deputātu palīgiem, kuri tolaik neatradās Beļģijā, izvēlēties starp ienākumu zaudēšanu vai atgriešanos Parlamenta darba vietās laikā, kad tika stingri ieteikts neceļot; ar gandarījumu norāda, ka Prezidijs 2021. gada 17. aprīlī atzina, ka šis lēmums nav pamatots, un noteica vairākus kritērijus (tostarp tādus kā medicīniskais stāvoklis, ceļošanas ierobežojumi un robežu slēgšana), kuriem izpildoties, reģistrētiem deputātu palīgiem būtu ļauts attālināti strādāt pilnu darba laiku; ar lielām bažām norāda, ka pienākums strādāt tāldarba režīmā no nodarbinātības vietas gandrīz pilnīgu pārvietošanās ierobežojumu laikā ir palielinājis izolētības sajūtu un veicinājis garīgās veselības problēmas darbinieku vidū; aicina administrāciju atcelt pienākumu visām darbinieku kategorijām, tostarp praktikantiem, turpmāk strādāt tāldarba režīmā no viņu nodarbinātības vietas šādos izņēmuma un laikā ierobežotos periodos – tādos kā gandrīz pilnīgu pārvietošanās ierobežojumu periodos, kas vairākkārt bija spēkā 2020. gadā;

85.

norāda, ka pastāvīgas iespējas radīšana darbiniekiem strādāt tāldarba režīmā no jebkuras vietas, ievērojot nosacījumus, kas vēl jāprecizē, ietver daudzas priekšrocības gan darbiniekiem, gan iestādēm, tādas kā darbinieku labbūtības uzlabošana un Parlamenta kā darba devēja pievilcības palielināšana, finanšu ietaupījumi, kas gūti, cita starpā samazinot vajadzību pēc biroja telpām, darbinieku pārvietošanās ietekmes uz vidi samazināšana un ciešākas saiknes veidošana starp Savienības iestādēm un pilsoņiem citās dalībvalstīs nekā Beļģija, Francija un Luksemburga; aicina Parlamentu sākt iestāžu diskusiju ar mērķi pārskatīt lēmumu, kas uzliek darbiniekiem pienākumu ārkārtas apstākļos tāldarba režīmā strādāt tikai no viņu nodarbinātības vietas, piemēram, izvirzot nosacījumu, ka uz laiku tiek zaudēta ekspatriācijas piemaksa;

86.

pauž atzinību Ģenerālsekretariāta līmenī par atbalstu, ko Parlamenta sniedz darbiniekiem, stiprinot esošos resursus un ieviešot jaunus pasākumus, piemēram, divus palīdzības tālruņa numurus, psiholoģiskās konsultācijas un grupu sanāksmes, sociālo palīdzību, konfidenciālas konsultācijas un garīgās veselības pirmās palīdzības sniedzēju tīklu; atzinīgi vērtē to, ka no 2020. gada oktobra darbiniekiem tiek piedāvāts plašs izpratnes veicināšanas iniciatīvu un psihosociālā atbalsta resursu kopums, tostarp bezmaksas apzinātības nodarbības tiešsaistē visiem darbiniekiem;

87.

norāda, ka divi ģenerāldirektorāti ir ieviesuši īpašas politikas nostādnes, kas nosaka tiesības būt bezsaistē, savukārt pieci citi ir uzlabojuši vadītāju informētību par tiesībām būt bezsaistē; aicina Parlamentu pieņemt pamatnostādnes par tiesībām būt bezsaistē, ietverot visas darbinieku kategorijas visos ģenerāldirektorātos, un nodrošināt, ka visi ģenerāldirektorāti īsteno šādas pamatnostādnes;

88.

atzinīgi vērtē līdz šim sasniegto Parlamenta dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas politikā, panākot dzimumu paritāti direktoru līmenī un to, ka sieviešu īpatsvars nodaļu vadītāju amatos ir 41,9 %; norāda, ka ģenerāldirektoru līmenī joprojām ir iespējami ievērojami uzlabojumi, jo pašlaik sieviešu īpatsvars šajos amatos ir tikai 23,1 %; atzinīgi vērtē to, ka Prezidijs 2020. gada 13. janvārī apstiprināja jaunus un vērienīgākus mērķus attiecībā uz dzimumu līdzsvaru augstākā un vidējā līmeņa vadītāju amatos Parlamenta Ģenerālsekretariātā, kas jāsasniedz līdz 2024. gadam: 50 % nodaļu vadītāju ir sievietes, 50 % direktoru ir sievietes un 40 % ģenerāldirektoru ir sievietes; atkārtoti uzsver, ka ir būtiski, lai, Prezidijam apspriežot vispārējus jautājumus, kas ietekmē tā personāla politiku, tiktu uzklausīti darbinieku pārstāvji, un vēlreiz prasa ģenerālsekretāram veikt atbilstošus pasākumus šīs svarīgās pieejas īstenošanai; atkārtoti prasa ģenerālsekretāram veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu pārredzamību un taisnīgumu augstākā līmeņa vadītāju iecelšanas procedūrās, jo īpaši ņemot vērā Tiesas 2021. gada 14. jūlija spriedumu lietā T-670/19 Carbajo Ferrero / Parlaments (6); norāda uz Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. panta ceturtajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz darbinieku pārstāvju līdzdalību augstākās vadības atlases komitejās; turklāt prasa nodrošināt konsekvenci, ārēji publicējot augstākā līmeņa vadītāju amata vakances, kā arī rūpību saistībā ar šo vietu publicēšanu, tiklīdz tās atbrīvojas;

89.

atkārtoti aicina ģenerālsekretāru uzsvērt, ka ir svarīgi, lai visos gadījumos pieņemšana darbā būtu balstīta uz kompetenci, vienlaikus ņemot vērā, ka ir svarīgi visos personāla līmeņos panākt ģeogrāfisko līdzsvaru starp visām dalībvalstīm; pauž bažas par grūtībām, ar kādām jāsaskaras, pieņemot darbā atsevišķu valstu valstspiederīgos un internalizējot noteiktus darba profilus; prasa turpināt centienus, lai nodrošinātu, ka nodarbinātība Parlamentā ir vienlīdz pievilcīga visu Savienības dalībvalstu valstpiederīgajiem; aicina Parlamentu veidot savas informēšanas spējas, lai konkursiem piesaistītu kvalitatīvus kandidātus, kas Parlamentam ir vajadzīgi profila, vecuma, dzimuma un valstspiederības ziņā un jo īpaši no nepietiekami pārstāvētām valstīm;

90.

atgādina par Personāla komitejas 2021. gada 18. oktobra rezolūciju par jaunu shēmu, kas ieviesta, lai praktikantiem piedāvātu līgumdarbinieku amata vietas; uzskata, ka darbā pieņemšanas procedūrām ir jābūt balstītām uz nopelniem, konkurētspējīgām, taisnīgām un pārredzamām un nedrīkst pieļaut priviliģētu piekļuvi līgumdarbinieku amata vietām vai darbinieku un reģistrēto deputātu palīgu diskrimināciju; aicina administrāciju pārskatīt jauno shēmu, šajā procesā iesaistot darbinieku pārstāvjus;

91.

ierosina – ņemot vērā to, ka vienlīdzīgu iespēju veicināšana joprojām ir viens no Parlamenta cilvēkresursu pārvaldības politikas galvenajiem elementiem – lielāku uzmanību pievērst vienlīdzīgām iespējām visiem, jo īpaši palielinot Parlamenta administrācijā strādājošo personu ar invaliditāti skaitu; norāda, ka Prezidijā jau pastāv Augsta līmeņa grupa dzimumu līdztiesības un dažādības jautājumos, un prasa, lai tā veiktu pētījumu par efektīviem pasākumiem, tostarp likumdošanas pasākumiem, kas veikti dalībvalstīs un starptautiskā mērogā, lai palielinātu personu ar invaliditāti līdzdalību darba vietā; prasa, lai šī augsta līmeņa grupa pēc pētījuma veikšanas un rezultātu analīzes sniegtu ziņojumu Prezidijam ar konkrētiem ierosinājumiem; prasa nekavējoties noteikt vērienīgus mērķus un tos sasniegt īsā laikposmā;

92.

ar nopietnām bažām norāda, ka 2020. gadā tika sāktas 17 jaunas lietas par aizskarošu izturēšanos; uzsver, ka joprojām ir jāpieliek pūles, lai nodrošinātu, ka abas padomdevējas komitejas, kas izskata sūdzības par deputātu un visu darbinieku aizskarošu izturēšanos, iegūst lielāku uzticēšanos no aizskarošas izturēšanās cietušo personu acīs, kuras var baidīties, ka viņu karjera vai stāvoklis Parlamentā varētu tikt apdraudēts, ja viņi īstenotu visu ar aizskarošu izturēšanos saistīto procedūru, apkopotu pierādījumus un sagatavotu lietu; mudina Prezidiju un Ģenerālsekretariātu īstenot pasākumus, kā atkārtoti aicināts 2017. gada 26. oktobra (217/2897 (RSP)) (7), 2019. gada 28. novembra (2019/2855 (RSP)) (8) un 2021. gada 10. decembra (2021/2986 (RSP)) (9) rezolūcijās par aizskarošu izturēšanos, tostarp jo īpaši publicēt rezultātus, kas gūti pašreizējās pret aizskarošu izturēšanos vērstās struktūras ārējā revīzijā, un noteikt, ka visiem deputātiem un darbiniekiem, tostarp personām, kas ieņem vadošus amatus dažādos ģenerāldirektorātos un politiskajās grupās, ir obligāti jāiziet pret aizskarošu izturēšanos vērsta apmācība;

93.

turklāt aicina Parlamentu nodrošināt, ka procedūras psiholoģiskās palīdzības izdevumu atlīdzināšanai visiem no aizskarošas izturēšanas cietušajiem nav pārāk birokrātiskas un tiek ātri īstenotas;

94.

atgādina, ka uzkopšanas līguma 1. panta 7. punktā ir noteikts, ka darbuzņēmējam ir pienākums ievērot sociālās un darba tiesības, kas noteiktas Savienības tiesību aktos, valsts tiesību aktos un koplīgumos vai starptautiskās saistībās sociālo un darba tiesību jomā; atgādina, ka gadījumos, kad atbildīgie Parlamenta dienesti atklāj iespējamus pārkāpumus vai saņem informāciju par tādiem, un ar nosacījumu, ka attiecīgās personas ar šo jautājumu jau ir veltīgi vērsušās pie saviem vadītājiem, arodbiedrību pārstāvjiem un ārējā dienesta riska novēršanai un optimāliem darba apstākļiem uzņēmumā, ir jāsazinās ar attiecīgajām iestādēm; norāda, ka nedz valsts dienesta Contrôle des lois sociales / Direction de Bruxelles pārbaude (2020. gads), nedz arī Briseles Ārējā dienesta riska novēršanai un aizsardzībai darbā Psihosociālā departamenta analīze (2020. gads) neatklāja juridiskus pārkāpumus saistībā ar sociālo tiesību aktiem un uzkopšanas darbinieku darba apstākļiem; prasa nekavējoties sākt apsekojumu, ko respondentu konfidencialitātes un anonimitātes nodrošināšanas nolūkā veiktu ārējs uzņēmums, lai uzzinātu uzņēmuma darbinieku apmierinātības līmeni, iesaisti, atdevi, lojalitāti, motivāciju utt. un apzinātu nepilnības, problēmas vai uzlabojumu iespējas pašreizējā uzkopšanas uzņēmumā; aicina Parlamentu veikt visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka ārējie līgumslēdzēji ievēro augstākos darba tiesību standartus attiecībā uz uzkopšanas personālu, jo īpaši attiecībā uz psiholoģisko spiedienu un darba apstākļiem;

95.

aicina Parlamentu nodrošināt, ka darba grafiki darbiniekiem, kuri strādā maiņās, tostarp jo īpaši Drošības ģenerāldirektorāta darbiniekiem, tiek paziņoti savlaicīgi un pēc iespējas izvairoties no pēdējā brīža izmaiņām;

96.

jaunais spārns Wayenberg bērnudārzā; pauž nožēlu par pastāvīgajām izmaiņām un ilgstošo nodaļu slēgšanu, pamatojoties uz iekšējo Covid-19 protokolu, par ko tika paziņots pēdējā brīdī un neatstājot laiku reaģēt; prasa pārskatīt Covid-19 veselības protokolus, lai tos saskaņotu ar valstu protokoliem un nodrošinātu, ka šis svarīgais pakalpojums arī turpmāk tiek sniegts pēc iespējas lielākā apmērā; aicina Personāla ģenerāldirektorātu (DG PERS) nodrošināt, ka bērnudārza darba laika izmaiņas tiek ieviestas un paziņotas vecākiem savlaicīgi, lai viņi savus darba pienākumus varētu veikt ar minimāliem traucējumiem; atkārtoti aicina DG PERS veikt gan bērnudārza darbinieku, gan bērnu vecāku apmierinātības aptauju, lai regulāri saņemtu attiecīgas atsauksmes par pakalpojumu sniedzēju; pieņem zināšanai, ka 2021. gadā tika izsludināts jauns uzaicinājums iesniegt piedāvājumus saistībā ar Wayenberg bērnudārza pārvaldību un ka jaunais pakalpojumu sniedzējs pārņēma pārvaldību 2022. gada 1. februārī; aicina DG PERS cieši sekot pakalpojumu kvalitātei, ko nodrošina pašreizējais pakalpojumu sniedzējs, kurš saskaņā ar Beļģijas darba tiesībām saglabāja esošos darbiniekus; prasa veikt pastāvīgu uzraudzību, lai nodrošinātu, ka jaunais pakalpojumu sniedzējs nodrošina labus darba apstākļus, kas palīdz saglabāt augstas kvalitātes darbiniekus;

97.

prasa ņemt vērā Parlamenta darbinieku un reģistrēto deputātu palīgu grafikus, lai pielāgotu Parlamentā sniegto pakalpojumu, jo īpaši sporta kluba, darba laiku ar mērķi nodrošināt, ka pakalpojumus var izmantot arī ārpus augstākās noslodzes periodiem un tādējādi tiem varētu piekļūt lielāks lietotāju skaits;

98.

atzinīgi vērtē Parlamenta centienus nodrošināt ikdienas solidaritātes maltītes, kas ir palīdzējušas mazināt finansiālo, ekonomisko un sociālo ietekmi uz ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un to darbiniekiem; norāda, ka Parlaments cenšas saglabāt pēc iespējas vairāk darbvietu, rīkojoties ne vien samērīgi no nodarbinātības viedokļa, bet arī attaisnojami attiecībā uz Parlamenta budžeta izmantošanu;

99.

atgādina, ka visu 2020. gadu administrācija turpināja īstenot Parlamenta ēku stratēģiju laikposmam pēc 2019. gada, ko Prezidijs apstiprināja 2018. gada aprīlī; konstatē, ka šī ēku stratēģija atbalsta elastīgumu kā galveno principu biroju piešķiršanā gan deputātiem, gan darbiniekiem un ļauj pieejamo telpu izmantot dažādi, pielāgojoties visām iespējamām situācijām laikposmā pēc Covid-19;

100.

norāda, ka 2017. gada 24. oktobrī kvestori pieņēma lēmumu pārtraukt siltā ūdens padevi deputātu birojos Briselē un Strasbūrā saistībā ar veselības apdraudējumu, ko rada kaitīgo Legionella baktēriju klātbūtne ēku hidrauliskajās sistēmās, kuras ir novecojušas un kuru stāvoklis pasliktinās; uzsver, ka cīņa pret Legionella baktērijām ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem ūdens attīrīšanas un dezinfekcijas jomā; aicina Ģenerālsekretariātu prasīt padziļināta pētījuma veikšanu, lai rastu piemērotus risinājumus šai ieilgušajai problēmai;

101.

atbalsta debašu rīkošanu par Parlamentam nepieciešamajām telpām, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi un pašreizējo un turpmāko tāldarba izmantošanas pieaugumu, kā arī vajadzības gadījumā pielāgot tā ilgtermiņa ēku stratēģiju; mudina pārskatīt ēku politiku, lai noskaidrotu, vai katram darbiniekam joprojām ir vajadzīgas īpašas biroja telpas, jo izmaiņas varētu palīdzēt ietaupīt biroja telpas; mudina administrāciju pēc iespējas apvienot darbstacijas, ņemot vērā darbinieku tāldarbu un vienlaikus turpinot garantēt biroja telpas katram darbiniekam, kurš to pieprasa; turklāt norāda, ka būtu jāņem vērā iespējamā negatīvā ietekme uz veselību un darbinieku apmierinātību, ko varētu radīt tāda prakse kā atvērta plānojuma biroji, kopdarba telpas un hot-desking (atteikšanās no individuālām darbstacijām); atgādina par fokusgrupu un Ēku darba grupas veikto darbu un prasa iesaistīt tās šajās debatēs; aicina Prezidiju veikt atbilstošus pasākumus, lai īstenotu 5. fokusgrupas ieteikumus, jo īpaši attiecībā uz neformālu sanāksmju telpu, daudzfunkcionālu un labāk aprīkotu videokonferenču telpu izveidi lielākā skaitā saskaņā ar Parlamenta vides politiku;

102.

uzsver, ka apkopojošu pārvietojumu izmantošana pēdējos gados ir palīdzējusi ietaupīt vairāk nekā 100 miljonus EUR procentu maksājumos un tādēļ ir uzskatāma par paraugpraksi nodokļu maksātāju naudas izlietošanai publiskās iestādēs; mudina Prezidiju noteikt vēl citas budžeta pozīcijas, kurās varētu izmantot šo praksi; norāda, ka šāda prakse ir palīdzējusi novērst atlikušo līdzekļu tērēšanu nevajadzīgiem izdevumiem gada beigās; atgādina, ka apkopojošā pārvietojuma izmantošana atbalsta Parlamenta ēku ilgtermiņa stratēģiju, kas paredz ēku iegādāšanos īpašumā, nevis to īrēšanu; atgādina, ka apkopojošais pārvietojums ļāva Parlamentam 2020. gadā iegādāties stratēģiski svarīgo Scholl ēku un vienā darījumā samaksāt pilnu pirkuma cenu, tādējādi izvairoties no papildu finansēšanas izmaksām;

103.

norāda, ka svarīga Parlamenta ēku stratēģijas daļa ir jaunais Adenauer ēkas projekts, saskaņā ar kuru visi Luksemburgā strādājošie Parlamenta dienesti tiek koncentrēti zem viena jumta; konstatē, ka šī projekta pirmā daļa (austrumu spārns) tika pabeigta 2020. gada oktobrī un ka notiek beidzamās daļas – rietumu spārna – būvniecības darbi; uzsver, ka tāpat kā iepriekšējos gados Parlamenta Budžeta komiteja 2020. gadā apstiprināja apkopojošu pārvietojumu šī projekta priekšfinansēšanai un ka jaunajai Adenauer ēkai paredzētā daļa šajā pārvietojumā bija aptuveni 63,35 miljoni EUR;

104.

atgādina, ka attiecībā uz Scholl ēkas iegādi Prezidijs 2020. gada 5. oktobra sanāksmē apstiprināja vietējā nekustamā īpašuma tirgus izpētes uzsākšanu Briselē un Parlamenta Budžeta komiteja savā 2020. gada 15. oktobra sanāksmē rīkoja viedokļu apmaiņu par šo jautājumu agrīnas informācijas sniegšanas nolūkā;

105.

ir informēts, ka lēmums 2020. gadā iegādāties Scholl ēku Briselē ļāva pabeigt vēl vienu Parlamenta ēku stratēģijas posmu un ka tas vēl vairāk konsolidēs Parlamenta nekustamo īpašumu, atbalstot centrālo ēku savstarpējo savienojamību, un veicinās drošības uzlabošanu; uzsver, ka arī saistībā ar šo pirkumu tika veikts apkopojošs pārvietojums 74,9 miljonu EUR apmērā, izmantojot finanšu resursus, kas 2020. gadā tikuši ietaupīti, cita starpā samazinot ceļa izdevumus;

106.

norāda, ka Scholl ēka tika iegādāta par 74,9 miljoniem EUR, kaut arī iepriekš tika lēsts, ka tās tirgus cena ir 42 līdz 65 miljoni EUR; norāda, ka atšķirība starp pirkuma cenu un ārējā eksperta aplēsēm būtu jāanalizē, salīdzinot to ar situāciju, kāda rastos, ja Parlaments nebūtu iegādājies šo ēku un būtu zaudējis jau veiktos ieguldījumus; norāda, ka lietojuma līgumā, ko Parlaments parakstīja 2009. gadā, diemžēl nebija iekļauta izstāšanās klauzula, kas nozīmē, ka Parlamentam jebkurā gadījumā būtu nācies samaksāt visu summu par atlikušo līguma darbības laiku (aptuveni 24 miljoni EUR), pat ja tas ēku nebūtu iegādājies;

107.

uzsver, ka vairākas ēkas Briselē, kuras Parlaments patlaban izmanto vai kuras tam ir stratēģiski nozīmīgas to atrašanās vietas un saistīto drošības aspektu dēļ, nav Parlamenta portfeļa daļa, kā tas bija Scholl ēkas gadījumā pirms tās iegādes; norāda, ka Parlamenta ēku stratēģijā laikposmam pēc 2019. gada ir uzsvērts, cik svarīgi ir iegūt īpašumā un savstarpēji savienot Parlamenta centrālās ēkas, un Trèves II ir minēta kā ēka, kuru iegādāties ir Parlamenta interesēs; norāda, ka, lai gan šie kritēriji ir svarīgi un būtu rūpīgi jāanalizē, ierosinot jaunas ēkas iegādi, tiem nevajadzētu būt vienīgajiem vērā ņemamajiem kritērijiem;

108.

uzsver, ka politisko grupu darbiniekiem ir īpašas vajadzības attiecībā uz elastīgu darba režīmu, kas neatbilst noteikumiem, kurus piemēro iekļuvei ēkās, kas nav galvenā ēka (piemēram, piekļuve nav atļauta pēc noteikta laika vai nedēļas nogalē); pauž nožēlu par to, ka pēc tam, kad stājās spēkā temperatūras pārbaudes prasība, Trèves I ēkā strādājošajiem darbiniekiem šī pārbaude kādu laiku bija jāveic Altiero Spinelli ēkā, pirms viņiem ļāva iekļūt Trèves I ēkā;

109.

pauž bažas par Trèves I ēkas strukturālajām problēmām; uzsver, ka steidzami ir jāuzlabo ēkas atbilstība jaunākajām enerģētikas un vides normām; uzsver, ka ir vajadzīgi steidzami pasākumi, lai labotu situāciju saistībā ar nestabilo apkures sistēmu, gaisa kondicionēšanas sistēmu trūkumu, personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām paredzētu tualešu trūkumu un sliktu skaņas izolāciju, kā arī notekūdeņu problēmu;

110.

norāda, ka saskaņā ar Reglamenta VI pielikumu Parlamenta Budžeta komiteja ir atbildīga par atzinumiem un lēmumiem par projektiem, kas saistīti ar ēkām un kam ir būtiska finansiāla ietekme; norāda uz Finanšu regulas 266. pantā noteikto Budžeta komitejas kompetenci attiecībā uz visu iestāžu, struktūru un biroju, tostarp Parlamenta, ēkām; uzsver, ka tas ietver savlaicīgu informācijas saņemšanu, informāciju par pārredzamu un detalizētu plānošanu, pārbaudi un lēmumu pieņemšanu, kā arī projektu apstiprināšanu;

111.

aicina Prezidiju jauno situāciju veselības un drošības jomā, kā arī plašāku tāldarba izmantošanu ņemt vērā kā kritērijus Paul-Henri Spaak ēkas atjaunošanas un rekonstrukcijas priekšlikumu atlasē, jo ir mainījusies darba prakse un fiziskā klātbūtne Parlamentā turpmāk varētu samazināties;

112.

sagaida pārredzamāku un detalizētāku plānošanu un lēmumu pieņemšanu saistībā ar Parlamenta ēku politiku, tostarp agrīnu informācijas sniegšanu, pienācīgi ņemot vērā Finanšu regulas 266. pantu;

113.

pieņem zināšanai Prezidija 2019. gada 23. oktobra vienprātīgo lēmumu apstiprināt IDEA Lab izveidi 2020. gadā ar mērķi izmēģināt jaunus, inovatīvus risinājumus biroju un infrastruktūras pārvaldībā; norāda, ka Prezidija lēmums nebija balstīts uz konkrētu izmaksu tāmi; norāda arī to, ka IDEA Lab ietvaros 2020. gadā tika uzbūvēts un aprīkots viens deputāta birojs, kas izmaksāja 486 012 EUR, un tam blakus esošā ekspozīciju zāle, kura izmaksāja vismaz 203 978 EUR; uzskata, ka ir svarīgi šāda veida izmēģinājuma projektiem piešķirto budžetu izmantot piesardzīgi un lietderīgi; atgādina Prezidijam, ka pirms iesaistīšanās šādos projektos būtu jānosaka skaidras budžeta pozīcijas un ka par izdevumiem būtu jāatskaitās pārredzami; uzskata, ka inovatīvu biroju un infrastruktūras pārvaldības risinājumu testēšana principā ir lietderīga, taču uzskata, ka izmaksas nedrīkst pārsniegt saprātīgu un attaisnojamu apmēru; norāda, ka ir svarīgi, lai šādus projektus izvērtētu vairāki deputāti un reģistrēti deputātu palīgi, tādējādi nodrošinot visprecīzākos testu rezultātus;

114.

atgādina par 5. fokusgrupas ieteikumiem saistībā ar IDEA Lab IT rīku novērtēšanu, cita starpā tādiem kā vairāk un labāk aprīkotas sanāksmju telpas, biroji ar attālinātu/tīmeklī straumētu sanāksmju rīkošanas iespējām un labākas videokonferenču rīkošanas iespējas ar plašāku elementu klāstu;

115.

atgādina, ka Prezidija 2019. gada 16. decembra, 2020. gada 22. jūlija, 2020. gada 24. septembra, 2020. gada 16. decembra un 2021. gada 18. janvāra sanāksmēs Prezidija locekļi ierosināja IDEA Lab pārbaudīt risinājumus tādās jomās kā vidiskais sniegums, energoefektivitāte, drošība (jo īpaši elektroniskās slēdzenes), IT un tāldarbs, kā arī IKT inovācijas stratēģija;

116.

norāda, ka IDEA Lab ietvaros viens 15. stāva birojs un zināma platība ap to kalpo kā testēšanas zona un ka šī vieta 2020. gadā tika būtiski pielāgota, kas izmaksāja 629 259 EUR; atgādina, ka vannasistabu moduļu aizvākšana no deputātu birojiem ir pārbaudīta IDEA Lab un tiek uzskatīts, ka tādējādi turpmāko 5–10 gadu laikā varētu iegūt papildu platību visos birojos; atgādina, ka tikai 15. stāvā ir iespējams atslēgt un izolēt esošos ūdensvadus un regulēt ventilācijas kanālus, pastāvīgi neatslēdzot ūdeni citiem stāviem;

117.

uzsver, ka pašlaik 20 % telpu netiek pienācīgi izmantoti, piemēram, kopēšanas telpas vai telpas, kas sākotnēji bija paredzētas serveru glabāšanai; turklāt norāda, ka IDEA Lab iegūtie rezultāti nodrošinās datus un pieredzi saistībā ar turpmākiem atjaunošanas darbiem ne tikai Paul-Henri Spaak ēkā, bet arī Altiero Spinelli ēkā, kas būs izmantojama vēl 20–25 gadus;

118.

uzsver, ka Prezidijs savā konstitutīvajā sanāksmē 2022. gada 26. janvārī atjaunoja atbalstu IDEA Lab; atzinīgi vērtē to, ka projekts IDEA Lab tagad ir sasniedzis stadiju, kurā var īstenot jau pašā sākumā iecerēto, proti, integrēt testēšanas un pieteikumu izmaksas vienā budžeta pozīcijā, kas paredzēta IDEA Lab projektu pārvaldībai, no vienas puses, un attiecīgajās budžeta pozīcijās ģenerāldirektorātos, kuri atbild par individuālajiem pieteikumiem, no otras puses;

119.

atzinīgi vērtē to, ka 2020. gada septembrī tika pabeigta Wayenberg bērnudārza paplašināšana Briselē; ņemot vērā apdraudējumu, ko tas rada, pauž nožēlu par to, ka būvdarbi ir turpinājušies laikā, kad bērni un viņu tuvinieki apmeklēja šo iestādi, dažos gadījumos pārvietojoties ļoti tuvu būvdarbu zonai; aicina Prezidiju 2022. gadā sākt tehniskos pētījumus, lai apzinātu papildu iespējas vēl vairāk samazināt enerģijas patēriņu un palielināt atjaunīgās enerģijas ražošanu, un veikt tos pēc iespējas drīzāk;

120.

atzinīgi vērtē to, ka stratēģiskā pieeja saistībā ar Europa Experience ierīkošanu visās dalībvalstīs līdz 2024. gada beigām saskaņā ar Prezidija 2019. gada novembra lēmumu tika pastiprināta 2020. gada novembrī, Prezidijam pieņemot grafiku šo ekspozīciju izvietošanai visās dalībvalstīs; pauž stingru pārliecību par to, ka Eiropas Parlamenta vietējie biroji un Europa Experience ir daži no labākajiem “maigajiem” instrumentiem, kas ir Savienības un Parlamenta rīcībā, lai popularizētu iestāžu darbu un labumu, ko Savienības sniedz iedzīvotājiem; mudina Parlamentu un Komisiju turpināt veidot jaunas ekspozīcijas Europa Experience visās galvaspilsētās un stratēģiski svarīgās vietās, ņemot vērā nākamās Eiropas vēlēšanas 2024. gadā; atbalsta oficiālu līgumu par visu Europa Experience izmaksu sadali starp Komisiju un Parlamentu, lai nodrošinātu stabilu ilgtermiņa finansējumu to atrašanās vietām;

121.

atgādina par brīvi pieejamas atklātā pirmkoda programmatūras pievienoto vērtību drošības uzlabošanā, jo tā ļauj Parlamentam konstatēt un novērst trūkumus, saglabāt kontroli pār datiem, mitinot tos savos serveros un izstrādājot risinājumus saskaņā ar savām specifikācijām, vienlaikus izvairoties no sekām, ko rada atkarība no konkrēta pārdevēja;

122.

atgādina, ka, apsverot jaunas iekšējas lietojumprogrammas, Parlaments priekšroku dod brīvi pieejamas atklātā pirmkoda programmatūras risinājumiem, nevis īpašniekprogrammatūrai; prasa, lai gadījumos, kad netiek izvēlēti atklātā pirmkoda risinājumi, par to tiktu ziņots IKT pārvaldības struktūrām;

123.

saskaņā ar iepriekšējo Parlamenta rezolūciju par budžeta izpildes apstiprināšanu un lai ievērojami palielinātu iekšējās komunikācijas konfidencialitāti, aicina attiecīgos dienestus pārbaudīt tādu tūlītējās ziņapmaiņas un virtuālo sanāksmju risinājumu integrāciju un ieviešanu, kuru pamatā ir atklātais pirmkods, kuri tiek mitināti Parlamenta serveros un kuri nodrošina drošu saziņu, piemēram, Matrix un Jitsi;

124.

atzinīgi vērtē to, ka Parlamenta dienesti strādā pie tā, lai vēl vairāk uzlabotu iestādes publiski pieejamo datu kvalitāti un pieejamību, pieņemot atklāto datu principus atkalizmantošanai un pārdalei, ar kuriem 2021. gada aprīlī tika iepazīstināta Prezidija IKT inovācijas darba grupa; atzinīgi vērtē Parlamenta Atvērto datu portāla iniciatīvu, kuras mērķis ir viegli pieejamā un lietotājdraudzīgā veidā izvietot publiski pieejamas datu kopas, kā arī nodrošināt datus sadarbspējīgā, mašīnlasāmā formātā un tādējādi praksē īstenot atvērto datu principus attiecībā uz tehnisko, juridisko, praktisko un sociālo atvērtību;

125.

norāda, ka strauji pieaug kiberdrošības uzbrukumu skaits un ka šie uzbrukumi var radīt ievērojamu kaitējumu Parlamenta IT sistēmām, pat tādā apmērā, ka tie var ietekmēt iestādes spēju darboties; atzinīgi vērtē to, ka 2020. gada jūnijā ģenerālsekretārs pieņēma informācijas drošības politiku, izveidojot dažādas datu kategorijas un nosakot saistītos nosacījumus datu apstrādei un uzglabāšanai, pamatojoties uz datu aizsardzības ietekmes novērtējumu un drošības novērtējumu; ar bažām norāda uz būtiskajām problēmām, kurām ģenerālsekretārs pievērsies kiberdrošības jomā, tostarp nepietiekamu darbinieku skaitu; mudina Parlamentu ātri veikt visus atbilstīgos pasākumus, lai stiprinātu gan savu IT struktūru, gan kiberdrošības personālu;

126.

norāda, ka vairāki deputāti un viņu palīgi bieži saskaras ar problēmām, pieslēdzoties deputāta e-pasta kontam savās mobilajās ierīcēs pēc paroles maiņas deputāta e-pasta kontā; aicina Parlamentu veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādas tehniskas grūtības nerodas;

127.

atgādina, ka 2020. gada 31. decembrī brīvprātīgā pensiju fonda aktuārais deficīts bija 371,3 miljoni EUR salīdzinājumā ar 328,6 miljoniem EUR 2019. gada 31. decembrī;

128.

atgādina, ka fonds tika izveidots 1990. gadā, lai nodrošinātu deputātiem brīvprātīgu papildu pensiju shēmu; atgādina, ka pirms Deputātu nolikuma ieviešanas 2009. gadā deputāti jau bija tiesīgi saņemt pensiju, līdzvērtīgu tai, ko saņem viņu kolēģi valstu parlamentos, izņemot Itālijas, Francijas un Luksemburgas deputātus, kuriem tādēļ tika paredzēta iespēja veikt iemaksas īpašās Eiropas Parlamenta pensiju shēmās, ko 1981. gadā izveidoja tikai minēto trīs valstu valstspiederīgo vajadzībām; tādēļ atgādina, ka brīvprātīgais pensiju fonds vienmēr ir veidojis tikai papildu pensiju (10);

129.

atgādina, ka Prezidijs 2018. gada 10. decembra sanāksmē nolēma grozīt pensiju shēmai piemērojamos noteikumus, palielinot pensionēšanās vecumu no 63 līdz 65 gadiem un ieviešot 5 % nodevu pensiju maksājumiem nākamajiem pensionāriem, lai uzlabotu shēmas ilgtspēju, risinātu pieaugošo likviditātes problēmu un samazinātu aktuāro deficītu un negatīvās sekas Savienības nodokļu maksātājiem; atgādina, ka Prezidija 2018. gada 10. decembra lēmums attiecas tikai uz pensijām, kas piešķirtas pēc 2019. gada 1. janvāra, un kā tāds tas neietekmē saņēmējus, kuri pensionējušies pirms minētā datuma;

130.

norāda, ka vairāki fonda dalībnieki Prezidija lēmumu apstrīdēja Tiesā; uzsver, ka savos 2021. gada 15. septembra spriedumos lietās T-720/19 līdz T-725/19 (11), Richard Ashworth u. c. / Parlaments, Tiesa secināja, ka apstrīdētais Prezidija lēmums neietekmē jau iegūtās tiesības, un ka Tiesa arī apstiprināja Prezidija kompetenci pieņemt lēmumus, kuru mērķis ir uzlabot fonda ilgtspēju; norāda, ka Tiesa secināja arī to, ka Prezidija 2018. gada 10. decembra lēmumā ir ievērots proporcionalitātes princips; norāda, ka spriedumi tika pasludināti 2021. gada 15. septembrī un ka Parlaments patlaban izskata to ietekmi, lai iesniegtu Prezidijam papildu priekšlikumus fonda ilgtspējas uzlabošanai;

131.

ar bažām konstatē, ka Tiesa lēš, ka fonds kļūs maksātnespējīgs līdz 2024. gadam, savukārt pēdējās izmaksas no fonda tiks veiktas tikai līdz 2091. gadam; atkārtoti norāda, ka paša Prezidija apņemšanās sniegt fondam garantijas nerada juridisku pienākumu garantēt no fonda veikto izmaksu konkrētu apmēru, jo starp fondu un Parlamentu nav noslēgts līgums; aicina Prezidiju, brīvprātīgā pensiju fonda direktoru padomi un dalībniekus, kad tie apsver jebkādus turpmākus pasākumus šajā sakarā, atbalstīt pasākumus, kuru mērķis ir ierobežot brīvprātīgā pensiju fonda deficītu;

132.

ar interesi norāda, ka saskaņā ar Parlamenta Juridiskā dienesta sniegto informāciju no abiem spriedumiem izriet, ka Tiesa apstiprina, ka to deputātu iegūtās tiesības, kuri jau ir izpildījuši visus tiesību uz papildu brīvprātīgo pensiju iegūšanai nepieciešamos nosacījumus, kā tādas ir pilnībā aizsargātas saskaņā ar Savienības tiesību vispārējiem principiem; tomēr norāda, ka spriedumi arī apstiprina, ka tas neliedz Prezidijam grozīt šai deputātu grupai piemērojamos nosacījumus un kārtību, ja vien tiek pienācīgi ievērots proporcionalitātes princips, kā arī tiem deputātiem piemērojamos nosacījumus un kārtību, kuri vēl nav izpildījuši visus nosacījumus pensijas tiesību iegūšanai un kuriem tādēļ ir tikai nākotnē paredzamas tiesības saskaņā ar pensiju shēmu – šāda situāciju ir apstiprināta arī ar Tiesas 2020. gada 24. septembra spriedumu lietā C-223/19 YS/NK (12); aicina administrāciju un Prezidiju garantēt, ka nekādiem turpmākiem glābšanas pasākumiem netiek izmantota nodokļu maksātāju nauda; uzskata, ka ar fonda finanšu modeļa pārskatīšanu vien nepietiks, lai novērstu papildu nodokļu maksātāju naudas izmantošanu turpmākiem maksājumiem; tādēļ mudina ģenerālsekretāru ierosināt arī fonda nosacījumu pielāgošanas pasākumus, cita starpā vēl vairāk palielinot pensionēšanās vecumu un samazinot izmaksātos pensijas pabalstus;

133.

norāda, ka Revīzijas palātas revīzijas darbs attiecībā uz Savienības vispārējo budžetu un finanšu pārskatiem ietver pensiju saistību, tostarp deputātu brīvprātīgās pensiju shēmas, pārbaudi; atkārtoti aicina Revīzijas palātu nākt klajā ar jaunu atzinumu par brīvprātīgo pensiju fondu, izpētot visas iespējas ierobežot tā deficītu, jo tas varētu palīdzēt turpināt apzināt fonda pārvaldības pasākumus;

134.

atgādina, ka rezolūcijā par Parlamenta 2017. gada budžeta izpildes apstiprināšanu ģenerālsekretārs tika aicināts nākt klajā ar jebkādiem konstatējumiem, reaģējot uz shēmas juridisko pamatu pārbaudi; uzsver, ka šī pārbaude būtu jāveic neatkarīgai pusei;

135.

uzsver, ka Deputātu nolikuma 27. panta 2. punktā ir noteikts, ka deputāti, kas veikuši iemaksas fondā, ir ieguvuši tiesības un nākotnē paredzamās tiesības, kuras saglabājas pilnā apmērā un līdz ar to nezūd, ja fonds beidz pastāvēt; turklāt atgādina, ka Parlaments katru mēnesi maksā divas trešdaļas no kopējām iemaksām definētu pabalstu pensiju shēmā, tādējādi apliecinot savu regulāro dalību fondā; uzsver, ka deputāti, kuri veica iemaksas brīvprātīgajā pensiju fondā un ieguva tiesības un nākotnē paredzamās tiesības, to darīja labticīgi, tādējādi paļaujoties uz to, ka Parlaments pildīs savas finansiālās saistības;

136.

ar bažām norāda, ka kopīgās veselības apdrošināšanas shēmas (JSIS) lēmumu pieņemšanas un apstiprināšanas forumos trūkst izpratnes par jauniem ārstēšanas veidiem, tendencēm medicīnas jomā un vēl neapstiprinātām zālēm, jo īpaši saistībā ar jaunām nervu slimībām, autoimūnajiem traucējumiem un vēzi; prasa, lai attiecīgās JSIS struktūras, atjauninot atbilstīgo ārstēšanas veidu un zāļu sarakstu, pienācīgi un regulāri ņemtu vērā jaunākos sasniegumus medicīnā un uzkrātās zināšanas; prasa, lai JSIS izrādītu lielāku elastību, novērtējot klīniskās ainas, kā arī turpmāko ārstēšanu un terapiju, kas varētu palīdzēt pacientam; iesaka izveidot ekspertu grupas, kas varētu novērtēt un apstiprināt vēl neapstiprinātus ārstēšanas veidus, farmaceitiskās zāles un medikamentus, lai uzlabotu pieteikuma iesniedzēju ārstēšanas kvalitāti, samazinātu birokrātisko slogu un izdevumu atlīdzināšanas pieprasījumu izskatīšanā ņemtu vērā jaunāko medicīnisko informāciju;

137.

aicina Prezidiju nodrošināt, ka JSIS sniedz saskaņotu un individuālu skaidrojumu par atmaksas pieprasījuma noraidīšanu; pauž nožēlu par to, ka atmaksāšanas pieprasījums tiek noraidīts PDF formātā bez iespējas lēmumu apstrīdēt personīgi; aicina Prezidiju ieviest iespēju vietējiem ārstiem, kas atbild par pieteikuma iesniedzēja ārstēšanu, sazināties ar atbildīgo JSIS nodaļu vai ekspertu grupu, lai izskaidrotu ārstēšanu un medicīniskos ieguvumus; turklāt pauž vēlmi uzlabot lietojumprogrammas lietotājdraudzīgumu, kas ļautu ātrāk un tiešāk rīkoties ar individuālajiem pieprasījumiem;

138.

atgādina, ka Finanšu regulā ir norādīts, kāda informācija iestādei jāsniedz budžeta lēmējinstitūcijai un sabiedrībai par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu; norāda, ka Finanšu regulā ir prasīts publiskot piešķirtos līgumus, kuru vērtība pārsniedz 15 000 EUR – šī vērtība atbilst robežvērtībai, kuru pārsniedzot, ir obligāti jārīko konkurss;

139.

norāda, ka no pavisam 198 līgumiem, kuru slēgšanas tiesības tika piešķirts 2020. gadā, 60 līgumu pamatā bija atklāta vai slēgta procedūra un to vērtība bija 405,2 miljoni EUR, savukārt 136 līgumu pamatā bija sarunu procedūra un to vērtība bija 179,1 miljons EUR; norāda, ka kopējais to līgumu skaits, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas sarunu procedūrā, vērtības izteiksmē palielinājās no 26 % no kopējās piešķirto līgumu vērtības 2019. gadā līdz 31 % 2020. gadā, bet apjoma ziņā samazinājās no 208,53 miljoniem EUR 2019. gadā līdz 179,1 miljonam EUR 2020. gadā;

140.

norāda, ka līgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas 2019. un 2020. gadā, tostarp līgumi par ēkām, pēc to veida sadalās šādi:

141.

norāda, ka līgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas 2020. un 2019. gadā, pēc izmantotās procedūras veida, skaita un īpatsvara sadalās šādi:

142.

norāda, ka 72 % izņēmuma sarunu procedūru, ko Parlaments 2020. gadā uzsāka attiecībā uz līgumiem, kuru vērtība pārsniedz 15 000 EUR, par juridisko pamatu ir izmantots Finanšu regulas I pielikuma 11.1.punkta b) apakšpunkts, kas attiecas uz viena vienīga ekonomikas dalībnieka izmantošanu tehnisku vai māksliniecisku iemeslu dēļ vai tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar ekskluzīvu tiesību aizsardzību, un ka 20 % par juridisko pamatu ir izmantots Finanšu regulas I pielikuma 11.1. punkta c) apakšpunkts, kas attiecas uz ārkārtējas steidzamības gadījumiem tādu iemeslu dēļ, kuri nav saistīti ar līgumslēdzēju iestādi, un 2 % (viena procedūra) par juridisko pamatu ir izmantots 11.1. punkta a) apakšpunkts, kas attiecas uz pakalpojumiem, par kuriem nav iesniegts neviens piedāvājumi vai neviens piemērots piedāvājums; konstatē, ka, piemēram, 26 izņēmuma sarunu procedūras, ko Parlamentārās izpētes pakalpojumu ģenerāldirektorāts izmantoja 2020. gadā, bija balstītas uz Finanšu regulas I pielikuma 11.1. punkta b) apakšpunktu, kas attiecas uz vienu vienīgu ekonomikas dalībnieku un ekskluzīvu tiesību aizsardzību, un bija saistītas ar tiešsaistes datubāzu vai preses aģentūru abonementiem;

143.

atzinīgi vērtē Parlamenta nodomu ieviest ziņošanu par ilgtspējību, kas ietvers iepirkuma sociālos aspektus, un aicina Parlamentu sekot līdzi attīstībai sociāli atbildīga un ilgtspējīga publiskā iepirkuma jomā, piemēram, ESAO darbam publiskā iepirkuma un atbildīgas uzņēmējdarbības jomā un gaidāmajiem Savienības tiesību aktiem par uzņēmumu pienācīgu rūpību; uzskata, ka, iepirkuma un iegādes politikā iekļaujot atbildīgas uzņēmējdarbības standartus, Parlaments var rādīt piemēru, aizsargāt sabiedrības intereses un nodrošināt pārskatatbildību par publiskajiem izdevumiem; uzteic Parlamenta atbildīgos dienestus par Parlamenta vidiskās pārvaldības sistēmas paplašināšanu, iekļaujot tajā vēl citus ilgtspējas elementus, kā arī par sociāli atbildīga publiskā iepirkuma darba grupas izveidi;

144.

atzinīgi vērtē Hikvision ražoto termokameru pilnīgu aizvākšanu no Parlamenta telpām; aicina Parlamentu nepieļaut tādu produktu iegādi un izmantošanu, kuru ražošanā varētu būt pārkāpti ilgtspējas standarti un cilvēktiesības; pauž pārliecību, ka to visefektīvāk var panākt, iekļaujot Parlamenta iepirkuma procedūrās pienācīgas pārbaudes standartus un praksi cilvēktiesību un vides jomā;

145.

norāda, ka 2020. gadā notika 1 415 iepirkumi, kuros piedalījās tikai viens pretendents, un 89 no tiem attiecās uz līgumiem, kas pārsniedza 15 000 EUR robežvērtību, salīdzinājumā ar 2019. gadu, kad notika 1 369 iepirkumi ar tikai viena pretendenta dalību un 102 no tiem attiecās uz līgumiem, kas pārsniedza 15 000 EUR robežvērtību; atkārtoti norāda, ka iepirkumi ar tikai viena pretendenta dalību rada būtisku risku konkurences principam un maksimāli lietderīgai publisko līdzekļu izmantošanai; atkārtoti aicina Parlamentu izpētīt acīmredzamā konkurences trūkuma iemeslus un veikt nepieciešamos pasākumus, lai turpmākajās procedūrās samazinātu to iepirkumu skaitu, kuros piedalās tikai viens pretendents;

146.

norāda, ka 2020. gadā budžeta 4 0 0. postenī iekļauto politiskajām grupām un pie politiskajām grupām nepiederošajiem deputātiem piešķirto apropriāciju izlietojums bija šāds (13):

147.

atzinīgi vērtē to, ka visi atzinumi par 2020. finanšu gadu, kurus neatkarīgi ārējie revidenti sniedza politiskajām grupām, bija bez iebildēm;

148.

konstatē, ka saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 Iestāde 2019. gadā pirmo reizi pārbaudīja Eiropas politisko partiju un fondu pārskatus par 2018. finanšu gadu; atzinīgi vērtē to, ka Eiropas politisko partiju un politisko fondu finanšu pārskatu otrā pārbaude, kura attiecās uz 2019. finanšu gadu, liecināja, ka tajos arvien vairāk tiek izmantoti Iestādes norādītie formāti un veidnes, kas palielina iesniegtās informācijas salīdzināmību un precizitāti;

149.

norāda, ka pārliecinoši lielākā daļa Eiropas politisko partiju finansējuma nāk no publiskiem avotiem un tādēļ tam ir jānodrošina visaugstākais pārredzamības un pārskatatbildības līmenis; uzsver, ka Iestādei būtu jāsniedz pēc iespējas plašāka informācija par Eiropas politisko partiju un fondu reģistrāciju un finansiālo stāvokli; atzinīgi vērtē Iestādes centienus savā tīmekļa vietnē nodrošināt iedzīvotājiem plašu informācijas klāstu; aicina Iestādi nodrošināt, ka tās tīmekļa vietnē publicētie dokumenti ir lietotājdraudzīgi, pilnīgi un atjaunināti, un atzinīgi vērtē Iestādes uzklausīšanas laikā sniegto paziņojumu par tīmekļa vietnes pieejamības salīdzinošā novērtējuma pabeigšanu;

150.

norāda, ka Iestādei ir ierobežotas pilnvaras pārbaudīt, vai reģistrēta partija vai fonds pārkāpj Savienības pamatvērtības, un līdz šim tā vēl ne reizi nav uzsākusi sarežģīto vērtību ievērošanas procedūru; aicina stiprināt pašreizējo Iestādes administratīvo struktūru, lai labāk uzraudzītu tās atbilstību attiecīgajiem noteikumiem un sankciju īstenošanu, kā arī nodrošinātu tās pilnīgu neatkarību un neitralitāti;

151.

norāda, ka 2020. gadā budžeta 4 0 2. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds (17):

152.

norāda, ka 2020. gadā budžeta 4 0 3. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds (19):

153.

atgādina, ka saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 38. pantu Parlaments 2021. gada 26. oktobrī pieņēma ziņojumu par šīs regulas piemērošanu (20); atzinīgi vērtē Komisijas 2021. gada 25. novembra tiesību akta priekšlikumu šīs regulas grozīšanai (21);

154.

uzskata, ka Eiropas politiskajām partijām un fondiem būtu vairāk jāizmanto jaunās tehnoloģijas, lai uzlabotu ziedojumu un izdevumu pārredzamību un izsekojamību.

A.

tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 319. pantu Parlaments ir vienīgā iestāde, kas sniedz apstiprinājumu par Savienības vispārējā budžeta izpildi, un tā kā Eiropadomes un Padomes budžets ir viena no Savienības budžeta iedaļām;

B.

tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 15. panta 1. punktu Eiropadome neveic likumdošanas funkcijas,

C.

tā kā saskaņā ar LESD 317. pantu Komisija uzņemas atbildību par Savienības budžeta izpildi, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principus, un tā kā saskaņā ar esošo regulējumu Komisija piešķir pārējām Savienības iestādēm vajadzīgās pilnvaras, lai tās izpildītu budžeta iedaļas, kuras attiecas uz tām;

D.

tā kā saskaņā ar LESD 235. panta 4. punktu un 240. panta 2. punktu Eiropadomei un Padomei (“Padome”) palīdz Padomes Ģenerālsekretariāts (“PĢS”) un tā kā ģenerālsekretārs ir pilnībā atbildīgs par Savienības budžeta II iedaļā iekļauto apropriāciju pareizu pārvaldību;

E.

tā kā Parlaments gandrīz divdesmit gadus ir īstenojis iedibināto un ievēroto praksi sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu visām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, un tā kā Komisija atbalsta to, ka arī turpmāk būtu jāīsteno prakse, saskaņā ar kuru katrai Savienības iestādei, struktūrai, birojam un aģentūrai tiek sniegts budžeta izpildes apstiprinājums par to administratīvajiem izdevumiem;

F.

tā kā kopš 2009. gada Padome budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā nav sadarbojusies un šī iemesla dēļ Parlaments ir bijis spiests atteikties sniegt Padomes ģenerālsekretāram apstiprinājumu par budžeta izpildi;

G.

tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde vēlas uzsvērt, ka ir īpaši svarīgi vēl vairāk pastiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes koncepciju un cilvēkresursu labu pārvaldību;

H.

tā kā Eiropadomei un Padomei kā Savienības iestādēm un kā Savienības vispārējā budžeta līdzekļu saņēmējām vajadzētu būt pārredzamām un demokrātiski atbildīgām Savienības pilsoņu priekšā un pakļautām publisko līdzekļu izlietojuma demokrātiskai kontrolei;

I.

tā kā Eiropas Savienības Tiesas judikatūra atbalsta nodokļu maksātāju un sabiedrības tiesības tikt informētiem par publisko ieņēmumu izlietojumu;

J.

tā kā Eiropas Ombuda (“Ombuds”) ieteikumā lietā OI/2/2017/TE ir norādīts, ka Padomes prakse attiecībā uz likumdošanas procesa pārredzamību ir administratīva kļūme un ka tā būtu jānovērš, lai pilsoņi varētu sekot Savienības likumdošanas procesam,

5.

norāda, ka 2020. gadā Padomes kopējais budžets bija 590 633 000 EUR (salīdzinājumā ar 581 895 459 EUR 2019. gadā); konstatē budžeta palielinājumu 1,5 % apmērā salīdzinājumā ar 2019. gadu, kas apstiprina lejupvērstu tendenci attiecībā uz gada budžeta palielinājumu (1,6 % 2019. gadā, 2 % 2018. gadā un 3 % 2017. gadā); norāda, ka Padomes daļa daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorijā ir samazinājusies no 6,3 % 2015. gadā līdz 5,8 % 2020. gadā; norāda uz augstu vispārējo izpildes līmeni 93,15 % apmērā (salīdzinot ar 92,3 % 2019. gadā);

6.

saprot, ka Padomes budžets ir paredzēts galvenokārt administratīvām vajadzībām un liela tā daļa tiek tērēta izdevumiem saistībā ar darbiniekiem, ēkām (tostarp mēbelēm un aprīkojumu) un dažādām darbības izmaksām; atkārtoti pauž iepriekšējās budžeta rezolūcijās ietverto aicinājumu Eiropadomei un Padomei paredzēt atsevišķus budžetus, lai uzlabotu pārredzamību, pārskatatbildību un izdevumu efektivitāti abās iestādēs;

7.

atgādina, ka no 2019. gada uz 2020. gadu pārnesto apropriāciju kopsumma bija 52 543 491 EUR (salīdzinājumā ar 56 599 584 EUR no 2018. gada uz 2019. gadu), un atzinīgi vērtē to, ka izpildes līmenis bija 86,4 % (45 375 664 EUR), galvenokārt koncentrējoties uz ēkām, datorsistēmām, mutisko tulkošanu un tehnisko aprīkojumu;

8.

norāda uz palielinājumu attiecībā uz apropriāciju pārnešanu no 2020. gada uz 2021. gadu (12,6 % salīdzinājumā ar 9,8 % no 2019. gada uz 2020. gadu); atgādina Padomei, ka, piemērojot Savienības budžeta gada pārskata principu, pārnešana uz nākamo gadu ir jāveic izņēmuma kārtā un tā varētu liecināt par pārāk augstām budžeta aplēsēm, un aicina Padomi pastiprināt centienus, lai novērstu pārāk augstas budžeta aplēses;

9.

konstatē, ka 2020. gadā Padomes maksājumi veidoja 5,2 % no Savienības budžeta; norāda, ka vidējais rēķinu apmaksas laiks PĢS 2020. gadā bija 20 dienas (salīdzinājumā ar 19 dienām 2019. gadā), bet maksimālais termiņš ir 30 kalendārās dienas, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/7/ES (1);

10.

norāda, ka 2020. gada budžeta izpildi ietekmēja Covid-19 pandēmija; konstatē – sakarā ar to, ka mazāk sanāksmju rīkoja klātienē, samazinājās maksājumi par delegātu ceļa izdevumiem un mutiskās tulkošanas izmaksām; norāda, ka šis nepilnīgais izlietojums budžeta līmenī tika kompensēts ar lielākiem izdevumiem IT jomā, lai ātri attīstītu tāldarba spējas un nodrošinātu darbības nepārtrauktību; konstatē, ka minētie izdevumi attiecās uz tādām būtiskām jomām kā jaunas programmatūras iegāde, ārējā palīdzība un datortehnikas nodrošināšana, lai atvieglotu darbu no mājām;

11.

norāda, ka 2020. gadā apropriācijas tika pārdalītas ar 46 pārvietojumiem, ievērojot Finanšu regulas 29. pantu; konstatē, ka šo pārvietojumu mērķis bija uzlabot Padomes tāldarba spējas un videokonferenču infrastruktūru, tostarp iegādāties papildu IT aprīkojumu, licences un komunikācijas rīkus; norāda, ka kopumā piešķīrumi tika veikti no budžeta pozīcijām, kas paredzētas mutiskās tulkošanas izmaksām, uzkopšanai un uzturēšanai, ēku drošībai un novērošanai un dažādiem izdevumiem par iekšējām sanāksmēm, uz budžeta pozīcijām, kas paredzētas uzstādīšanas darbiem, ierīču un programmatūras iegādei un palīdzībai datorsistēmu ekspluatācijā un izstrādē;

12.

norāda, ka 2020. gadā Revīzijas palāta pārbaudīja publiskā iepirkuma procedūras, ko Padome un trīs citas Savienības iestādes organizēja nolūkā iegādāties individuālos aizsardzības līdzekļus saviem darbiniekiem, un nesniedza piezīmes, un ka iepirkumā konkursa specifikācijās bija noteiktas stingras minimālās prasības, piemēram, Eiropas kvalitātes atsauces standartu ievērošana; ir informēts, ka četros gadījumos uzvarējušais pretendents nebija iekļāvis visus pierādījumus par to, ka līguma slēgšanas brīdī tika izpildītas minimālās kvalitātes prasības, un tāpēc Padome noorganizēja laboratorijas testus, kas apliecināja, ka individuālie aizsardzības līdzekļi patiešām atbilst prasībām;

13.

norāda, ka sakarā ar negaidīto Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu un no tā izrietošo ārkārtas situāciju bija nepieciešama tūlītēja rīcība un organizatoriski pasākumi, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību; ar gandarījumu norāda, ka, pateicoties savlaicīgai un efektīvai Padomes reakcijai uz šo krīzi, daudzās jomās tika īstenoti vairāki strukturēti pasākumi, lai aizsargātu personālu un nodrošinātu darbības nepārtrauktību;

14.

konstatē, ka Padome izmanto sanāksmes, administratīvo modernizāciju un likumdošanas darbības kā kvantitatīvus gada laikā īstenoto darbību līmeņa rādītājus; konstatē, ka sakarā ar Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu kopējais 2020. gadā notikušo sanāksmju skaits salīdzinājumā ar 2019. gadu samazinājās par 54,1 % (4 148); norāda, ka 2020. gadā PĢS organizēja 3 086 iestāžu sanāksmes un sanāksmes ar trešām valstīm (salīdzinājumā ar 3 983 sanāksmēm 2019. gadā) un 434 citas sanāksmes (salīdzinājumā ar 3 685 sanāksmēm 2019. gadā) un ka 39,2 % no sanāksmēm notika attālināti vai hibrīdformātā;

15.

atzinīgi vērtē uzlabojumus PĢS iekšējā organizācijā, īpašu uzmanību pievēršot Covid-19 pandēmijas izraisītajiem darba ierobežojumiem, piemēram, platformu un joslas platuma palielināšanu tāldarba vajadzībām un piemērota videokonferenču aprīkojuma uzstādīšanu mazās sanāksmju telpās, lai atvieglotu hibrīdsanāksmju rīkošanu;

16.

norāda, ka 2020. gadā Padome saglabāja savu likumdošanas darbību tādā pašā līmenī kā 2019. gadā, neraugoties uz Covid-19 pandēmijas radītajiem sarežģītajiem darba apstākļiem, un 2020. gadā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja 1 328 tiesību aktus salīdzinājumā ar 1 326 tiesību aktiem 2019. gadā;

17.

pieņem zināšanai, ka Padomē ir izveidota iekšējas kontroles sistēma, lai sniegtu pamatotu pārliecību par mērķu sasniegšanu; ir informēts par to, ka riska pārvaldība tiek veikta, veicot uzskaiti par identificētajiem riskiem, kas attiecīgi tiek novērtēti kopā ar pieņemto riska mazināšanas pasākumu ietekmi;

18.

ir informēts par to, ka Padomes iekšējais revidents ir veicis vairākas revīzijas saistībā ar Padomes uz risku balstīto trīs gadu stratēģisko plānu, un nav sniedzis ieteikumus ar augstu prioritāti;

19.

atgādina, ka galvenie snieguma rādītāji ir plaši atzīts instruments, ar ko novērtēt sasniegumu atbilstību izvirzītajiem mērķiem; aicina Padomi vadības ziņojumos sniegt kopsavilkumus par tās galvenajiem snieguma rādītājiem un ar tiem saistītajiem rezultātiem;

20.

norāda, ka 2020. gada štatu sarakstā bija noteiktas 3 029 štata vietas (salīdzinājumā ar 3 033 vietām 2019. gadā), no kurām 2020. gada 31. decembrī bija aizpildītas 2 905 vietas; konstatē, ka aizpildīto amata vietu īpatsvars ir gandrīz 96 %;

21.

pauž nožēlu par to, ka trūkst informācijas par Padomes dzimumu līdztiesības rīcības plāna īstenošanu un par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas personām ar invaliditāti Padomē (viņu darba vietā); aicina Padomi informēt budžeta iestādi par tās darbinieku dzimumu līdzsvaru, ģeogrāfisko sadalījumu un invaliditāti, kā arī par spēkā esošo attiecīgo iekšējo politiku;

22.

atgādina par 2020. gada 17. decembra rezolūciju par nepieciešamību izveidot īpašu Padomes sastāvu dzimumu līdztiesības jautājumos kā īpašu institucionālu forumu, lai nodrošinātu dzimumu līdztiesības ciešāku integrāciju Savienības stratēģijās, visu saistīto politikas jomu koordināciju un progresu attiecībā uz galvenajiem dosjē, kas saistīti ar dzimumu līdztiesību, kā arī sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības aizsardzības saskaņošanu; pauž nožēlu par to, ka Padome līdz šim nav ņēmusi vērā šo Parlamenta aicinājumu;

23.

atgādina, ka saskaņā ar LESD 286. panta 2. punktu Padome ieceļ Revīzijas palātas locekļus pēc apspriešanās ar Parlamentu, un izprot grūtības panākt dzimumu līdzsvaru, jo kandidātu izvirzīšana ir vienīgi dalībvalstu kompetencē un katra dalībvalsts vienlaikus var izvirzīt tikai vienu kandidātu; tomēr uzskata par nepieņemamu to, ka kopš Revīzijas palātas izveides 1977. gadā no 112 locekļiem ir bijušas tikai 16 sievietes (85,7 % vīriešu un 14,3 % sieviešu) un ka 2020. gadā Revīzijas palātas locekļu vidū bija tikai 8 sievietes salīdzinājumā ar 18 vīriešiem; aicina Padomi apsvērt Revīzijas palātas vispārējo sastāvu, lai lēmumos par iecelšanu amatā jo īpaši tiktu ņemts vērā dzimumu līdzsvars, kā arī risināt šo problēmu, izmantojot konkrētas darbības, piemēram, piesakot Parlamentam vismaz divus kandidātus no katras dalībvalsts, no kuriem viens būtu sieviete un otrs – vīrietis;

24.

norāda, ka tika pieņemts iekšējais psihosociālo risku novēršanas plāns 2020.–2022. gadam, galveno uzmanību pievēršot izdegšanas novēršanai un labām attiecībām darbā; konstatē, ka plāns tika pilnībā integrēts PĢS pasākumos reaģēšanai uz Covid-19, nodrošinot psihosociālā riska apsekojumus, īpašas informatīvas un mācību nodarbības un dažādus sociālā dienesta pasākumus; ar gandarījumu norāda uz plašo atbalstu, ko darbiniekiem, grupām un vadītājiem piedāvā organizācijas un klīniskie psihologi un sociālie darbinieki, kuri 2020. gadā ievērojamu daļu savu pasākumu veica saistībā ar Covid-19;

25.

norāda, ka 2020. gadā kopumā 385 cilvēki (gan tie, kas ir aktīvā nodarbinātībā, gan pensionēti) vērsās pie sociālā dienesta un kopumā tika veikti 4 425 pasākumi, no kuriem daži bija saistīti ar Covid-19 pandēmijas radītā stresa pārvaldību, un ka iekšējais psihologs kopumā izskatīja 164 individuālus pieprasījumus; atzinīgi vērtē to, ka psihologi un sociālie darbinieki ir neatņemama psihosociālas iejaukšanās plāna daļa kritiska incidenta gadījumā;

26.

norāda, ka stažēšanās birojs apstrādāja vairāk nekā 10 000 stažēšanās pieteikumu, atlasot 110 praktikantus, tostarp vairākus praktikantus ar invaliditāti saskaņā ar jauno pozitīvo rīcības programmu; atkārtoti aicina Padomi nodrošināt, ka visi tās praktikanti saņem pienācīgu atalgojumu;

27.

norāda, ka tika īstenoti izpratnes veicināšanas pasākumi par ētiku un vēlamo uzvedību; norāda, ka nākamā ētikas stratēģija tika gatavota 2020. gada beigās un turpinājās darbs pie tā, lai Padomes iekštīklā izveidotu jaunu, uz lietotāju orientētu ētikas centru; tomēr pauž nožēlu par to, ka nav saņemta informācija par visiem darbiniekiem piemērojamo rīcības kodeksu;

28.

atzinīgi vērtē Parlamenta, Padomes un Komisijas 2020. gada 15. decembrī panākto politisko vienošanos par pārredzamības reģistru interešu pārstāvjiem (2); tomēr pauž nožēlu par ierobežojumiem, kas izvērtēti 5. pantā Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa lēmumā par iestāžu nolīguma slēgšanu par Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas nolīgumu par obligātu Pārredzamības reģistru (3), piemēram, par to, ka Pārredzamības reģistrs attiecas uz dalībvalstu pastāvīgajiem pārstāvjiem tikai saistībā ar brīvprātīgām shēmām; uzstāj, ka visām pastāvīgajām pārstāvniecībām būtu aktīvi jāpiedalās tajā, izmantojot brīvprātīgas shēmas savas dalībvalsts Padomes prezidentūras laikā un pēc tās; aicina Padomi, tostarp dalībvalstu pārstāvjus saskaņot, uzlabot un īstenot spēkā esošos ētikas noteikumus, jo īpaši attiecībā uz interešu konfliktiem, virpuļdurvju efektu un lobēšanas pārredzamības noteikumiem; pauž bažas par to, ka leģislatīvie dokumenti arvien biežāk tiek nodoti izskatīšanai Eiropadomē, kurai nav ne likumdošanas funkciju, ne izpildfunkciju, kura nepiemēro tādus pašus pārredzamības standartus kā Padome un netiek saukta pie atbildības;

29.

pauž nožēlu par korporatīvās sponsorēšanas izmantošanu, lai segtu dažus izdevumus, kas dalībvalstīm radušies, finansējot savu prezidentūru Padomē; atkārtoti pauž bažas par to, ka šāda prakse ir radījusi un var radīt kaitējumu reputācijai nākotnē, jo jebkāds faktisks vai šķietams interešu konflikts apdraud Padomes un visas Savienības reputāciju; atgādina par lūgumrakstiem, ko iesniegušas organizācijas, kuras aktīvi darbojas pārredzamības un pārskatatbildības jomā, aicinot Padomes rotējošās prezidentūras atteikties no jebkādas sponsorēšanas; pauž nožēlu par to, ka Padomes prezidentūras rokasgrāmatā 2021. gadā iekļautajos norādījumos par sponsorēšanu nav noteikts vienots skaidru, konkrētu un saistošu noteikumu kopums; saprot, ka valsts budžeta finanšu resursi dalībvalstīs ievērojami atšķiras un ka katrai dalībvalstij neatkarīgi no tās lieluma un budžeta līdzekļiem vajadzētu būt vienlīdzīgām iespējām organizēt sekmīgu Padomes prezidentūru, un tādēļ atkārtoti aicina Padomi izvērtēt Padomes prezidentūras budžeta plānošanu, lai nodrošinātu darba procesa nepārtrauktību un efektivitāti;

30.

apzinās Padomes būtisko lomu Savienības iestāžu un struktūru kandidātu izvirzīšanas un amatā iecelšanas procedūrās, jo īpaši Eiropadomes priekšsēdētāja, Komisijas priekšsēdētāja, Revīzijas palātas locekļu un Reģionu komitejas un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļu amatiem; stingri iesaka pārskatīt šīs prerogatīvas īstenošanu, lai garantētu un stiprinātu attiecīgo ieinteresēto personu demokrātisko līdzdalību; pauž nožēlu par to, ka Padome, pildot padomdevējas funkcijas attiecībā uz Revīzijas palātas locekļu iecelšanu, atkārtoti nav ņēmusi vērā Parlamenta ieteikumus;

31.

atgādina par Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 13/2019 “Revidēto ES iestāžu ētikas satvari: iespējami uzlabojumi” sniegto paziņojumu, ka ētiska rīcība “veicina pareizu finanšu pārvaldību un vairo sabiedrības uzticību, kas ir neaizstājama, lai sekmīgi īstenotu publisko politiku”, un jo īpaši norāda, ka “[j]ebkāda veida neētiska rīcība, ko pieļauj Eiropas Savienības (ES) iestāžu un struktūru darbinieki un locekļi, tostarp EP deputāti, piesaista lielu sabiedrības uzmanību un mazina uzticību ES”; tādēļ stingri aicina Padomi ievērot Parlamenta atzinumus un noraidīt tādu kandidātu iecelšanu, kuri, iespējams, varētu kaitēt Savienības uzticamībai, piemēram, nepietiekamas profesionālās kompetences vai konstatētas neētiskas uzvedības dēļ;

32.

atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu Ombuda ieteikumiem par Padomes likumdošanas procesa pārredzamību, kurš sniegts pēc Ombuda īstenotās stratēģiskās izmeklēšanas (lieta OI/2/2017/TE), jo īpaši ieteikumu padarīt dalībvalstu nostājas pieejamākas mašīnlasāmā formātā, ko Eiropas Savienības Tiesa jau bija noteikusi 2013. gadā savā judikatūrā (4) par pārredzamību un piekļuvi dokumentiem; uzskata, ka Ombuda ieteikumu ievērošana ļautu iedzīvotājiem vairāk iesaistīties un labāk izprast Savienības tiesību aktu izstrādi; atzinīgi vērtē pasākumus, ko Padome pieņēma 2020. gada jūlijā saskaņā ar Ombuda ieteikumiem, lai stiprinātu likumdošanas pārredzamību, tostarp proaktīvu progresa ziņojumu publicēšanu par sarunām par tiesību aktu projektiem, kā arī Padomes mandātu sarunām ar Parlamentu; tomēr pauž nožēlu, ka lēmumu pieņemšanas process Padomē joprojām nepavisam nav pilnībā pārredzams; aicina Padomi veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu Ombuda ieteikumus un attiecīgos Eiropas Savienības Tiesas nolēmumus;

33.

atkārtoti pauž dziļas bažas par apstiprinātiem vairāku politisku un ar budžetu saistītu lēmumu pieņemšanas procesā iesaistīto dalībvalstu pārstāvju interešu konfliktiem; atkārtoti norāda uz Parlamenta iepriekšējiem Padomei paustajiem stingrajiem aicinājumiem nodrošināt, ka dalībvalstu pārstāvji, kuri tieši saņem Savienības subsīdijas ar tiem piederošo uzņēmumu starpniecību, nepiedalās attiecīgajās politikas vai budžeta diskusijās un balsošanā; prasa Padomei sniegt Parlamentam informāciju par nepieciešamajiem pasākumiem, kas ieviesti, lai izvairītos no interešu konflikta;

34.

piekrīt Revīzijas palātas tās Īpašajā ziņojumā Nr. 13/2019 paustajām bažām par to, ka nav vienota Savienības ētikas regulējuma, kas reglamentētu dalībvalstu pārstāvju darbu Padomē; atgādina par Padomes pienākumu izskatīt un atrisināt jautājumus saistībā ar augsta līmeņa interešu konfliktiem un virpuļdurvju efektu un paplašināt esošos lobēšanas pārredzamības noteikumus;

35.

stingri atgādina savu aicinājumu Padomei saskaņot Eiropadomes priekšsēdētāja rīcības kodeksu ar Parlamenta un Komisijas priekšsēdētāju rīcības kodeksiem, lai paredzētu noteikumus ar ES tiesību aktiem saistītu darbību apstiprināšanai pēc tam, kad Eiropadomes priekšsēdētājs atstāj savu amatu;

36.

norāda, ka galīgā budžeta apropriācijas, kas bija pieejamas Digitālo pakalpojumu ģenerāldirektorātam, vidusposma un gada beigu novērtēšanā ievērojami palielinājās par 10,6 miljoniem EUR, sasniedzot galīgo summu 54 675 000 EUR apmērā, un to izpildes līmenis bija 99,99 %;

37.

atkārtoti aicina Padomi izmantot atklātā pirmkoda tehnoloģijas, lai novērstu atkarību no pārdevēja, saglabātu kontroli pār savām tehniskajām sistēmām, nodrošinātu stingrākus tās lietotāju privātuma un datu aizsardzības pasākumus un palielinātu drošību un pārredzamību sabiedrībai;

38.

konstatē, ka kopš 2004. gada īstenotās Padomes ēku politikas mērķis ir nākotnē visas savas darbības ietvert tās īpašumā esošās ģeogrāfiski koncentrētās ēkās Briselē; mudina Padomi pielāgot savu ēku stratēģiju, lai ņemtu vērā darba kārtību, kas, ļoti iespējams, kļūs par ilgtermiņa vai pastāvīga darba režīmu daļu, jo īpaši attiecībā uz kopīgām telpām vai daudzfunkcionālām zonām;

39.

atzinīgi vērtē Padomes īstenotos centienus samazināt savu vides pēdas nospiedumu visās tās ēkās, kas kopš 2016. gada ir reģistrētas Eiropas vides vadības un audita sistēmā (EMAS); atzinīgi vērtē detalizētas vides deklarācijas publicēšanu 2020. gada oktobrī, pamatojoties uz 2019. gada datiem;

40.

norāda, ka 2020. gada 31. decembrī Padomes rīcībā bija 3 469“zaļās enerģijas” sertifikāti; apzinās, ka šādus sertifikātus piešķir reģionālais enerģijas tirgus regulators, pamatojoties uz enerģiju, ko 2020. gadā saražojuši saules enerģijas paneļi, kuri izvietoti uz Padomes ēku jumtiem, un ka, ievērojot attiecīgās pārdošanas procedūras, 2021. gadā tie tiks pārdoti atvērtajā tirgū;

41.

aicina Padomi apņēmīgi iesaistīties kampaņā par pilnīgu atteikšanos no papīra un pieņemt strukturētu pieeju, lai veicinātu darbinieku ilgtspējīgu mobilitāti; mudina Padomi iesaistīties ilgtspējas ziņojumu sniegšanā par energovadību ēkās, tādējādi radot iespēju īstenot precīzus pasākumus, lai samazinātu enerģijas patēriņu;

42.

norāda, ka laikposmā no 2019. līdz 2020. gadam ir palielinājusies auditorija vairākās sociālo plašsaziņas līdzekļu platformās, proti, Facebook ir aptuveni 443 000 sekotāju (palielinājums par 8 %), Twitter – aptuveni 561 000 sekotāju (palielinājums par 22 %), bet Instagram – aptuveni 167 000 sekotāju (palielinājums par 37 %); konstatē, ka Padomes tīmekļa vietnes apmeklējumu skaits ir palielinājies par 39 %, 2020. gadā sasniedzot vairāk nekā 16 miljonus apmeklējumu; mudina Padomi nodrošināt klātbūtni atklātā pirmkoda sociālo plašsaziņas līdzekļu tīklos, lai vēl vairāk palielinātu pārredzamību un paplašinātu saziņu ar Savienības pilsoņiem;

43.

norāda, ka saistībā ar pastiprināto sadarbību ar dalībvalstīm ar Covid-19 saistītās komunikācijas jomā Padome sadarbojās ar Eiropas Ārējās darbības dienestu, lai izveidotu saziņas koordinatoru portālu – drošu platformu, ko izmanto atkārtoti lietojama digitālā satura kopīgošanai ar dalībvalstīm;

44.

ir informēts, ka Padome bija pirmā Savienības iestāde, kas savā tīmekļa vietnē izveidoja Covid-19 informācijas centru, lai regulāri un vispusīgi izskaidrotu visas Savienības un konkrēti Padomes pasākumus reaģēšanai uz Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu;

45.

aicina Padomi pilnībā ievērot pienākumus, kas izklāstīti 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (5);

46.

pauž pārliecību, ka konference par Eiropas nākotni var sniegt Savienības iedzīvotājiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām iespēju paust viedokli un apspriest priekšlikumus par pārredzamības un demokrātiskās pārskatatbildības uzlabošanu attiecībā uz Savienības budžetu un jo īpaši nākt klajā ar priekšlikumiem par to, kā uzlabot Padomes budžeta pārredzamību un saprotamību;

47.

uzsver Parlamenta prerogatīvas sniegt apstiprinājumu par budžeta izpildi saskaņā ar LESD 319. pantu, kā arī piemērojamajiem Finanšu regulas un Parlamenta Reglamenta noteikumiem atbilstīgi pašreizējai interpretācijai un praksei, proti, pilnvaras sniegt apstiprinājumu, lai saglabātu pārredzamību un demokrātisku pārskatatbildību attiecībā pret Savienības nodokļu maksātājiem;

48.

uzsver Parlamenta gandrīz divdesmit gadu laikā iedibināto un ievēroto praksi sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu visām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām; atgādina, ka Komisija ir paziņojusi, ka nespēj pārraudzīt citu Savienības iestāžu budžeta izpildi; uzsver Komisijas atkārtoti pausto viedokli par to, ka arī turpmāk būtu jāīsteno prakse, saskaņā ar kuru Parlaments katrai Savienības iestādei tieši sniedz budžeta izpildes apstiprinājumu par tās administratīvajiem izdevumiem;

49.

uzsver, ka pašreizējā situācija, kad Parlaments var tikai pārbaudīt Revīzijas palātas un Ombuda ziņojumus, kā arī informāciju Padomes tīmekļa vietnē, bet ikgadējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā no Padomes nesaņem rakstiskas vai mutiskas atbildes, t. i., Padome atsakās sadarboties ar Parlamentu saistībā ar ikgadējo budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, neļauj Parlamentam pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu;

50.

pauž nožēlu par to, ka Padome vairāk nekā desmit gadus ir apliecinājusi, ka tai nav politiskas gribas sadarboties ar Parlamentu saistībā ar ikgadējo budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, kas liedz Parlamentam pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu; uzsver, ka šāda attieksme ir ilgstoši negatīvi ietekmējusi abas iestādes un diskreditējusi Savienības budžeta pārvaldību un demokrātisko kontroli, kā arī iedzīvotāju uzticēšanos Savienībai kā pārredzamai struktūrai; pauž dziļu nožēlu par to, ka Padome jau vairāk nekā desmit gadus pastāvīgi atsakās lojāli sadarboties saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru;

51.

uzsver – lai gan pašreizējā situācija ir jāuzlabo, iestādēm veidojot labāku sadarbību Līgumu satvarā, iespējama Līgumu pārskatīšana varētu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru padarīt skaidrāku un pārredzamāku, piešķirot Parlamentam nepārprotamu kompetenci apstiprināt visu Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru budžeta izpildi, to darot atsevišķi par katru no tiem;

52.

atgādina, ka Eiropas Savienības Tiesas judikatūra atbalsta nodokļu maksātāju un sabiedrības tiesības tikt informētiem par publisko ieņēmumu izlietojumu; tādēļ prasa pilnībā ievērot Parlamenta prerogatīvas un Parlamenta kā Savienības budžeta demokrātiskās pārskatatbildības garanta lomu; aicina Padomi pienācīgi ņemt vērā ieteikumus, ko Parlaments pieņēmis saistībā ar budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru;

53.

uzskata par nepieņemamu to, ka Covid-19 pandēmija un pastāvošā ārkārtas situācija tiek izmantota par ieganstu, lai neatsāktu iestāžu sarunas par budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru; tomēr joprojām pauž pārliecību par to, ka vienošanās par šo jautājumu būtu iespējama, ja Padome izrādītu politisku vēlmi sadarboties; tādēļ aicina Padomi bez liekas kavēšanās atsākt sarunas ar Parlamentu, lai pašreizējā budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā rastu risinājumu, ja tā vēlas apliecināt Savienības pilsoņiem, ka tai ir nopietna attieksme pret pienācīgu budžeta kontroli un pārredzamību, vienlaikus ievērojot Parlamenta un Padomes attiecīgo lomu budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā.