22.9.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 245/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS (ES) 2022/1628

(2022. gada 20. septembris),

ar ko sniedz ārkārtas makrofinansiālo palīdzību Ukrainai, pastiprina kopējo uzkrājumu fondu ar dalībvalstu garantijām un ar īpašiem uzkrājumiem dažām finanšu saistībām, kuras saistītas ar Ukrainu un kuras garantētas saskaņā ar Lēmumu Nr. 466/2014/ES, un ar ko groza Lēmumu (ES) 2022/1201

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 212. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)	Asociācijas nolīgums starp Savienību un Ukrainu (2), tostarp par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu, stājās spēkā 2017. gada 1. septembrī.

(2)

Ukraina 2014. gada pavasarī uzsāka vērienīgu reformu programmu ar mērķi stabilizēt valsts ekonomiku un uzlabot iedzīvotāju dzīves apstākļus. Starp darba kārtības galvenajām prioritātēm ir korupcijas apkarošana, kā arī konstitucionālā, vēlēšanu un tiesu reforma. Minēto reformu īstenošana tika atbalstīta ar secīgām makrofinansiālās palīdzības programmām, kuru ietvaros Ukraina ir saņēmusi palīdzību aizdevumu veidā par kopējo summu 6,6 miljardi EUR. Ārkārtas makrofinansiālā palīdzība, kas atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam (ES) 2022/313 (3) tika darīta pieejama saistībā ar pieaugošo spriedzi pie robežas ar Krieviju, nodrošināja aizdevumus Ukrainai 1,2 miljardu EUR apmērā, kuri tika izmaksāti divos maksājumos, katrs 600 miljonu EUR apmērā 2022. gada martā un maijā. Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzība līdz 1 miljardam EUR saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2022/1201 (4) sniedza ātru un steidzamu atbalstu Ukrainas budžetam, un tika pilnībā izmaksāta divās daļās 2022. gada 1. un 2. augustā. Minētā palīdzība bija pirmais posms no pilnīgas Savienības plānotās ārkārtas makrofinansiālās palīdzības Ukrainai līdz 9 miljardu EUR apmērā, ko Komisija izziņoja savā 2022. gada 18. maija paziņojumā “Palīdzība Ukrainai un Ukrainas atjaunošana” un ko Eiropadome apstiprināja 2022. gada 23.–24. jūnijā. Šis lēmums ir otrais posms minētās paredzētās Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības izpildē. Tas veido pamatu papildu makrofinansiālās palīdzības līdz 5 miljardu EUR apmērā piešķiršanai aizdevumu ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem veidā. Pēc šā lēmuma, kad būs noteikta minētās palīdzības izstrāde, būtu ātri jāpieņem nākamais lēmums, ar ko izpilda trešo pilnīgas Savienības plānotās ārkārtas makrofinansiālās palīdzības posmu līdz 3 miljardu EUR apmērā.

(3)

Neprovocētais un nepamatotais Krievijas agresijas karš pret Ukrainu kopš 2022. gada 24. februāra, ir izraisījis Ukrainai tirgus piekļuves zudumu un publisko ieņēmumu krasu samazināšanos, savukārt publiskie izdevumi humanitārās situācijas risināšanai un valsts pakalpojumu nepārtrauktības saglabāšanai ir ievērojami palielinājušies. Minētajā ļoti nenoteiktajā un nestabilajā situācijā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) veiktās labākās aplēses par Ukrainas finansējuma vajadzībām norāda uz ārkārtas finansējuma iztrūkumu aptuveni 39 miljardu ASV dolāru apmērā 2022. gadā, no kā aptuveni pusi varētu segt, ja būtu bijis pilnībā izmaksāts līdz šim solītais starptautiskais atbalsts. Šīs makrofinansiālās palīdzības ātra sniegšana Ukrainai saskaņā ar šo lēmumu pašreizējos ārkārtas apstākļos tiek uzskatīta par piemērotu īstermiņa reakciju uz būtiskajiem riskiem Ukrainas makrofinansiālajai stabilitātei. Šajā lēmumā noteiktajai Savienības ārkārtas makrofinansiālajai palīdzībai vēl līdz 5 miljardu EUR apmērā ir jāatbalsta Ukrainas makrofinansiālā stabilizācija, jāstiprina valsts tūlītējā noturība un jāsaglabā tās spēja atgūties, tādējādi veicinot Ukrainas valsts parāda atmaksājamību un tās spēju galu galā atmaksāt savas finansiālās saistības.

(4)

Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības kārta saskaņā ar šo lēmumu sniegs būtisku ieguldījumu Ukrainas finansējuma vajadzību segšanā saskaņā ar SVF un citu starptautisko finanšu iestāžu aplēsēm, ņemot vērā Ukrainas spēju finansēt sevi ar saviem resursiem. Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības apmēra noteikšanā ņemtas vērā arī gaidāmās finanšu iemaksas, ko sniedz divpusējie un daudzpusējie līdzekļu devēji, un vajadzība nodrošināt taisnīgu sloga sadali starp Savienību un citiem līdzekļu devējiem, kā arī citu Savienības ārējās finansēšanas instrumentu līdzšinējā izmantošana Ukrainā un Savienības vispārējās iesaistes pievienotā vērtība. Būtu jāņem vērā arī Ukrainas iestāžu apņemšanās cieši sadarboties ar SVF, izstrādājot un īstenojot īstermiņa ārkārtas pasākumus, un to nodoms strādāt kopā ar SVF pie atbilstīgas ekonomikas programmas, kad apstākļi to ļaus. Šāda programma tika oficiāli pieprasīta 2022. gada augustā. Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības mērķim vajadzētu būt šādam – saglabāt makrofinansiālo stabilitāti un noturību kara apstākļos. Komisijai būtu jānodrošina, ka Savienības ārkārtas makrofinansiālā palīdzība juridiski un pēc būtības atbilst to pasākumu pamatprincipiem un mērķiem, kuri veikti dažādās jomās ārējā darbībā, un citiem attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem.

(5)	Ar Savienības ārkārtas makrofinansiālo palīdzību būtu jāatbalsta Savienības ārpolitika attiecībā uz Ukrainu. Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu cieši jāsadarbojas visā makrofinansiālās palīdzības sniegšanas laikā, lai koordinētu Savienības ārpolitiku un nodrošinātu tās saskaņotību.

(6)

Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības piešķiršanas priekšnoteikumam vajadzētu būt tādam, ka Ukrainā tiek ievēroti efektīvi demokrātiskie mehānismi, tostarp daudzpartiju parlamentārā sistēma un tiesiskums, un tiek garantēta cilvēktiesību ievērošana. Pašreiz notiekošajam karam un jo īpaši pašreizējam izsludinātajam karastāvoklim nebūtu jāietekmē minēto principu ievērošana, neraugoties uz varas koncentrēšanos izpildvaras zarā.

(7)

Lai nodrošinātu, ka Savienības finansiālās intereses, kas saistītas ar Savienības ārkārtas makrofinansiālo palīdzību, tiek efektīvi aizsargātas, Ukrainai būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkurus citus pārkāpumus saistībā ar minēto palīdzību. Turklāt aizdevuma līgumā būtu jāparedz noteikums, ka Komisija veic pārbaudes, ka Revīzijas palāta veic revīzijas un ka Eiropas Prokuratūra īsteno savas kompetences saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES/Euratom) 2018/1046 (5) (“Finanšu regula”) 129. un 220. pantu.

(8)

Savienības ārkārtas makrofinansiālā palīdzība būtu jāsaista ar ziņošanas prasībām un politikas nosacījumiem, kuri jāizklāsta saprašanās memorandā (“SM”). Minētajām stingrajām ziņošanas prasībām pašreizējos kara apstākļos būtu jānodrošina tas, ka līdzekļi tiek izmantoti efektīvi, pārredzami un pārskatatbildīgi. Politikas nosacījumiem vajadzētu stiprināt Ukrainas tūlītēju noturību un tās parāda ilgtspēju ilgtermiņā, tādējādi samazinot riskus saistībā ar tās nenokārtoto un turpmāko finansiālo saistību atmaksu.

(9)	Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā lēmuma īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (6).

(10)	Aizdevumiem, kas piešķirti saskaņā ar šo lēmumu un Lēmumu (ES) 2022/1201, kopā maksimālajam vidējam atmaksas termiņam vajadzētu būt 25 gadiem.

(11)

Ņemot vērā to, ka aizdevumi saskaņā ar šo lēmumu un Lēmumu (ES) 2022/1201 ietver vienādus riskus Savienības budžetam un ka to kopējam maksimālajam vidējam atmaksas termiņam vajadzētu būt 25 gadiem, uz šajā lēmumā un Lēmumā (ES) 2022/1201 paredzētās Savienības makrofinansiālās palīdzības Ukrainai kopējo summu 6 miljardu EUR apmērā būtu jāattiecina vienota metodika, kā pārvaldīt ietekmi uz finansēm un budžetu. Jo īpaši būtu jānosaka vienāds budžeta seguma līmenis kā pienācīga aizsardzība pret iespēju, ka Ukraina, iespējams, paredzētajā laikā neatmaksās daļu aizdevumu vai visus aizdevumus. Uzkrājumi, kas no Savienības budžeta darīti pieejami abiem Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības aizdevumu kopumiem, būtu jāpārvalda kā integrēts uzkrājumu kopums. Šāda pārvaldība uzlabos Savienības budžeta noturību un elastību, reaģējot uz jebkādu nemaksāšanas gadījumu. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Lēmums (ES) 2022/1201.

(12)

Ārkārtas makrofinansiālā palīdzība saskaņā ar šo lēmumu un Lēmumu (ES) 2022/1201 veido Savienības finanšu saistības Ārējās darbības garantijas kopējā apjoma ietvaros saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/947 (7). Uz ārkārtas makrofinansiālās palīdzības aizdevumu Ukrainai kopējo summu līdz 6 miljardiem EUR būtu jāattiecina 9 % no iemaksātā uzkrājuma, kas pieejams makrofinansiālās palīdzības aizdevumiem saskaņā ar Ārējās darbības garantiju. Uzkrājumu summa būtu jāņem no finansējuma, kas paredzēts makrofinansiālajai palīdzībai saskaņā ar Regulu (ES) 2021/947, ar kopējo summu 540 miljonu EUR apmērā. Par minēto summu būtu jāuzņemas saistības, un tā būtu jāiemaksā kopējā uzkrājumu fondā saskaņā ar 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmu, kas noteikta Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 (8).

(13)

Saskaņā ar Finanšu regulas 210. panta 3. punktu iespējamās saistības, kuras izriet no budžeta garantijām vai finansiālās palīdzības, ko sedz no budžeta, tiek uzskatītas par ilgtspējīgām, ja to prognozētā daudzgadu attīstība ir savienojama ar Regulā (ES, Euratom) 2020/2093, un ar gada maksājumu apropriāciju maksimālo robežu, kas paredzēta Padomes Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 (9) 3. panta 1. punktā. Lai Savienība finansiāli drošā veidā varētu sniegt Ukrainai būtisku atbalstu, izmantojot Savienības ārkārtas makrofinansiālo palīdzību vēl nepieredzētā apmērā, vienlaikus saglabājot Savienības augsto kredītspēju un līdz ar to tās spēju nodrošināt efektīvu finansējumu gan saistībā ar tās iekšpolitiku, gan ārpolitiku, ir būtiski pienācīgi aizsargāt Savienības budžetu no minēto iespējamo saistību realizēšanās un nodrošināt, ka tās ir finansiāli ilgtspējīgas Finanšu regulas 210. panta 3. punkta nozīmē.

(14)

Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu kopējais uzkrājumu fonds būtu jāstiprina ar līdzekļiem, kas ir samērīgi ar riskiem, kuri izriet no iespējamām saistībām, kas saistītas ar šo nepieredzēti lielo Savienības ārkārtas makrofinansiālo palīdzību vienam saņēmējam. Bez šāda pastiprinājuma Savienības budžets nebūtu spējīgs finansiāli droši sniegt vēl nepieredzēti lielu palīdzību, kas Ukrainai vajadzīga saistībā ar karu. Lai aizsargātu Savienības budžetu, uz Savienības ārkārtas makrofinansiālā palīdzības aizdevumiem Ukrainai līdz 6 miljardu EUR apmērā būtu jāattiecina 70 % segums, izmantojot iemaksātus uzkrājumus (9 % līmenī), ko var papildināt dalībvalstu garantijas, lai nodrošinātu budžeta segumu zaudējumiem vēl 61 % apmērā no aizdevumu vērtības.

(15)

Resursi saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2020/2093 ir pakļauti lielam spiedienam, ņemot vērā Savienības vispārējās izdevumu prioritātes. Tāpēc ir lietderīgi meklēt alternatīvu risinājumu papildu resursiem, kas neietekmē 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas finanšu plānojumā paredzētos parastos izdevumus.

(16)

Ir konstatēts, ka dalībvalstu brīvprātīgas iemaksas garantiju veidā ir piemērots instruments, lai nodrošinātu aizsardzību papildus sākotnēji iemaksātajiem uzkrājumiem. Dalībvalstīm garantijas būtu jāsniedz brīvprātīgi, un tām vajadzētu būt piemērotam Savienības budžeta atbalsta mehānismam pēc tam, kad kopējā uzkrājumu fonda līdzekļi iepretim finanšu saistībām atbilstīgi šim lēmumam un Lēmumam (ES) 2022/1201 būtu pilnībā izsmelti vai drīzumā tiktu pilnībā izsmelti. Iemaksas saskaņā ar minētajām garantijām būtu jāiekļauj atļauto finansiālo saistību summā, atkāpjoties no Finanšu regulas 211. panta 1. punkta pirmās daļas. Minētās summas būtu jāņem vērā, aprēķinot uzkrājumus, kas izriet no Finanšu regulas 211. panta 1. punktā minētās uzkrājumu likmes, atkāpjoties no Finanšu regulas 211. panta 4. punkta otrās daļas.

(17)

Dalībvalstu sniegtajām garantijām būtu jāsedz ārkārtas makrofinansiālā palīdzības aizdevumi saskaņā ar šo lēmumu un Lēmumu (ES) 2022/1201 (“segtā MFP”). Šīm garantijām vajadzētu būt neatsaucamām, beznosacījumu un pēc pieprasījuma. Šīm garantijām būtu jānodrošina Savienības spēja atmaksāt līdzekļus, kas aizņemti kapitāla tirgos vai no finanšu iestādēm. Tās būtu jāpieprasa tikai tad, ja ir izpildīti stingri nosacījumi attiecībā uz pieejamo uzkrājumu atbilstību un ja Savienība no Ukrainas nesaņem maksājumu par ārkārtas makrofinansiālās palīdzības aizdevumiem, kas piešķirti saskaņā ar segto MFP, lai laikus izpildītu Savienības finansiālās saistības, kuras saistītas ar obligācijām, vai ja būtu jāgroza saskaņā ar segto MFP piešķirto aizdevumu maksājumu grafiks. Dalībvalstu sniegtās garantijas būtu jāpieprasa tādā apjomā, kas atbilst summai, kura rodas no zaudējumiem no Ukrainai sniegtās finansiālās palīdzības saskaņā ar segto MFP, un lai papildinātu kopējo uzkrājumu fondu līdz nepieciešamajam iemaksāto uzkrājumu līmenim. Dalībvalstu sniegto garantiju pieprasījumi būtu jāveic tikai pēc tam, kad būtu pilnībā izsmelta vai drīzumā tiktu pilnībā izsmelta sākotnējā uzkrājumu summa, kas rezervēta attiecībā uz ārkārtas makrofinansiālo palīdzību saskaņā ar segto MFP. Summas, kas atgūtas atbilstoši aizdevuma līgumiem saistībā ar ārkārtas makrofinansiālo palīdzību Ukrainai saskaņā ar segto MFP, būtu jāatmaksā tām dalībvalstīm, kuras ir izpildījušas garantijas pieprasījumus, atkāpjoties no Finanšu regulas 211. panta 4. punkta c) apakšpunkta.

(18)

Ja Savienības finansiālo saistību maksājums, kas izriet no obligācijām, ārkārtas makrofinansiālai palīdzībai Ukrainai saskaņā ar segto MFP pagaidu kārtā tiek veikts no tiem kopējā uzkrājumu fondā rezervētajiem uzkrājumiem, kuri kopējā uzkrājumu fondā rezervēti citu Savienības finanšu saistību segšanai, dalībvalstu sniegto garantiju pieprasījumu varētu izmantot, lai papildinātu uzkrājumus minēto finanšu saistību nodrošināšanai.

(19)

Ņemot vērā ar garantijām nodrošinātās makrofinansiālās palīdzības ārkārtas raksturu, ir lietderīgi atsevišķi no citām finanšu saistībām saskaņā ar Ārējās darbības garantiju un Garantiju fondu ārējai darbībai pārvaldīt uzkrājumus, kas tiek turēti attiecībā uz finanšu saistībām, kuras izriet no makrofinansiālās palīdzības saskaņā ar segto MFP, un jebkādām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 466/2014/ES (10) garantēto aizdevumu izmaksām pēc 2022. gada 15. jūlija. Tādēļ ir lietderīgi izmantot kopējā uzkrājumu fondā rezervētos uzkrājumus tikai finanšu saistībām attiecībā uz ārkārtas makrofinansiālo palīdzību saskaņā ar segto MFP, nevis piemērot Regulas (ES) 2021/947 31. panta 6. punktā izklāstīto vispārīgo noteikumu. Turklāt ir lietderīgi izmantot kopējā uzkrājumu fondā rezervētos uzkrājumus aizdevumiem, kas garantēti saskaņā ar Lēmumu Nr. 466/2014/ES un kas izmaksāti pēc 2022. gada 15. jūlija, tikai finanšu saistībām attiecībā uz šiem aizdevumiem un piemērot uzkrājumiem Finanšu regulas noteikumus, nevis Regulas (ES) 2021/947 31. panta 8. punktā izklāstīto vispārīgo noteikumu. Tāpat uzkrājumi, kas rezervēti šai ārkārtas makrofinansiālajai palīdzībai saskaņā ar šo lēmumu, būtu jāizslēdz no faktiskās uzkrājumu likmes piemērošanas, atkāpjoties no Finanšu regulas 213. panta.

(20)	Katras dalībvalsts iemaksu relatīvajai daļai (iemaksu sadalījumam) kopējā garantētajā summā būtu jāatbilst dalībvalstu relatīvajai daļai no Savienības kopējā nacionālā kopienākuma. Garantiju pieprasījumiem vajadzētu būt proporcionāliem, piemērojot šo iemaksu sadalījumu.

(21)

Ir svarīgi, lai dalībvalstis noteiktu par augstāko prioritāti to savu valsts procedūru pabeigšana, kuras nepieciešamas, lai garantijas stātos spēkā. Ņemot vērā situācijas steidzamību, laikam, kas vajadzīgs minēto procedūru pabeigšanai, nebūtu jākavē steidzami nepieciešamās ārkārtas makrofinansiālās palīdzības izmaksāšana Ukrainai saskaņā ar šo lēmumu. Makrofinansiālās palīdzības aizdevumi saskaņā ar šo lēmumu tiks organizēti ātri pēc šā lēmuma stāšanās spēkā, saprašanās memoranda pieņemšanas un aizdevuma nolīguma parakstīšanas.

(22)

Ņemot vērā sarežģīto situāciju, ko izraisījis Krievijas agresijas karš, un nepieciešamību atbalstīt Ukrainas ilgtermiņa stabilitāti, ir lietderīgi atkāpties no Finanšu regulas 220. panta 5. punkta e) apakšpunkta un atļaut Savienībai iespēju segt ar aizdevumu, kas paredzēti ar šo lēmumu,saistītās procentu likmju izmaksas, kā arī nelikt Ukrainai segt administratīvās izmaksas, kas citādi Ukrainai būtu jāmaksā. Procentu likmes subsīdija būtu jāpiešķir kā instruments, kas tiek uzskatīts par piemērotu atbalsta efektivitātes nodrošināšanai Finanšu regulas 220. panta 1. punkta nozīmē, un tā vismaz šajā 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas laikposmā būtu jāsedz no Savienības budžeta. Laikpsomāā no 2021. līdz 2027. gadam tā būtu jāsedz no finansējuma, kas minēts Regulas (ES) 2021/947 6. panta 2. punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā.

(23)

Ukrainai vajadzētu būt iespējai katru gadu līdz marta beigām pieprasīt procentu likmes subsīdiju un atbrīvojumu no administratīvajām izmaksām. Lai nodrošinātu elastību pamatsummas atmaksāšanā, vajadzētu būt arī iespējai, atkāpjoties no Finanšu regulas 220. panta 2. punkta, refinansēt saistītos aizņēmumus, par kuriem noslēgti līgumi Savienības vārdā.

(24)

Ņemot vērā Ukrainas steidzamās finansējuma vajadzības, Komisija 2022. gada jūlijā vienojās pārprofilēt un izmaksāt vēl 1,59 miljardus EUR Eiropas Investīciju bankas aizdevumus Ukrainai, kas garantēti saskaņā ar ārējo aizdevumu pilnvarām 2014.–2020. gadam (ĀAP). Tomēr, tā kā tie ir aizdevumi Ukrainas valstij un valstij piederošām vienībām, tie ietver tādu pašu riska līmeni Savienības budžetam kā makrofinansiālās palīdzības aizdevumi. Tāpēc Savienības budžetā šiem riska darījumiem būtu jāpiemēro tāda pati piesardzības pieeja kā jaunajiem makrofinansiālās palīdzības aizdevumiem saskaņā ar segto MFP. Tādēļ ar šo lēmumu piemēro 70 % uzkrājumu likmi pārprofilētajiem ĀAP aizdevumiem 1,59 miljardu EUR apmērā, kā arī jebkurai turpmākai ĀAP aizdevumu izmaksai Ukrainai. Būtu jāpiemēro minētā uzkrājumu likme nevis tā uzkrājumu likme, kas izklāstīta Regulas (ES) 2021/947 31. panta 8. punkta trešajā teikumā. 70 % uzkrājumu likmi 1,59 miljardu EUR ĀAP aizdevumu izmaksai Ukrainai finansēs no Savienības budžeta.

(25)

Ik pēc sešiem mēnešiem, sākot no 2023. gada 30. jūnija, vai attiecīgā gadījumā no agrāka datuma būtu regulāri jāpārskata attiecīgajiem makrofinansiālās palīdzības aizdevumiem un ĀAP aizdevumiem paredzētie uzkrājumi. Šajā pārskatīšanā jo īpaši būtu jānovērtē, vai situācija Ukrainā ir attīstījusies tā, ka ir pamatoti palielināt vai samazināt uzkrājumu likmi. Komisija var atkārtoti izvērtēt uzkrājumu likmi uz ad hoc pamata, īpaši, ja to pamato kāds būtisks notikums. Lai nodrošinātu, ka uzkrājumu likme saglabājas samērīga ar finanšu riskiem, saistībā ar uzkrājumu likmi būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz pamatota uzkrājumu likmes palielināšanu vai samazināšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (11). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(26)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi, proti, piešķirt Savienības ārkārtas makrofinansiālo palīdzību Ukrainai ar mērķi jo īpaši atbalstīt tās ekonomisko noturību un stabilitāti, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ierosinātās darbības mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(27)

Ņemot vērā steidzamību, ko radījuši Krievijas neprovocētās un nepamatotās agresijas kara izraisītie ārkārtas apstākļi, tiek uzskatīts par lietderīgu izmantot izņēmumu attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas paredzēts Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam pievienotā Protokola Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. pantā.

(28)	Ņemot vērā situāciju Ukrainā, šim lēmumam steidzamības kārtā būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA

SAVIENĪBAS ĀRKĀRTAS MAKROFINANSIĀLĀ PALĪDZĪBA

1. pants

Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības pieejamība

1. Savienība dara pieejamu Ukrainai ārkārtas makrofinansiālo palīdzību ne vairāk kā 5 000 000 000 EUR apmērā (“Savienības ārkārtas makrofinansiālā palīdzība”), lai atbalstītu Ukrainas makrofinansiālo stabilitāti. Savienības ārkārtas makrofinansiālo palīdzību Ukrainai piešķir aizdevumu veidā. Tā dod ieguldījumu Ukrainas finansējuma iztrūkuma segšanā, kas konstatēts sadarbībā ar starptautiskajām finanšu iestādēm.

2. Lai finansētu Savienības ārkārtas makrofinansiālo palīdzību, Komisija ir pilnvarota Savienības vārdā vajadzīgos līdzekļus aizņemties kapitāla tirgos vai no finanšu iestādēm un aizdot tos Ukrainai. Aizdevumiem, kas piešķirti saskaņā ar šā panta 1. punktu un saskaņā ar Lēmumu (ES) 2022/1201, kopā maksimālais vidējais atmaksas termiņš ir 25 gadi.

3. Savienības ārkārtas makrofinansiālo palīdzību dara pieejamu no nākamās dienas pēc 3. panta 1. punktā minētā saprašanās memoranda stāšanās spēkā un tajā paredzētajā pieejamības laikposmā, pat ja vēl nav sniegtas šā lēmuma II nodaļas 1. iedaļā noteiktās garantijas.

4. Ja Ukrainas finanšu vajadzības Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības izmaksāšanas laikā salīdzinājumā ar sākotnējām prognozēm būtiski samazinās, tad Komisija samazina palīdzības apjomu, to aptur vai atceļ.

2. pants

Savienības makrofinansiālās palīdzības piešķiršanas priekšnoteikums

1. Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības piešķiršanas priekšnoteikums ir tāds, ka Ukrainā tiek ievēroti efektīvi demokrātiskie mehānismi, tostarp daudzpartiju parlamentārā sistēma un tiesiskums, un tiek garantēta cilvēktiesību ievērošana.

2. Komisija uzrauga 1. punktā izklāstītā priekšnoteikuma izpildi visā Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības sniegšanas laikā, jo īpaši pirms izmaksu veikšanas, ņemot vērā arī apstākļus Ukrainā un tajā izsludinātā karastāvokļa piemērošanas sekas.

3. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro saskaņā ar Padomes Lēmumu 2010/427/ES (12).

3. pants

Saprašanās memorands

1. Komisija vienojas ar Ukrainu par politikas nosacījumiem, ar kuriem tiks piesaistīta Savienības ārkārtas makrofinansiālā palīdzība. Politikas nosacījumus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 15. panta 2. punktā. Minētos politikas nosacījumus izklāsta saprašanās memorandā.

2. Ziņošanas prasības, kas tika pieņemtas saskaņā ar Lēmumu (ES) 2022/1201, tiek iekļautas saprašanās memorandā un tās jo īpaši nodrošina Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības izmantošanas efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību.

3. Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības detalizētus finanšu noteikumus paredz aizdevuma nolīgumā, ko noslēdz Komisija un Ukraina.

4. Komisija regulāri pārbauda, kā tiek īstenotas ziņošanas prasības, un progresu to politikas nosacījumu īstenošanā, kuri izklāstīti saprašanās memorandā. Komisija par šīs pārbaudes rezultātiem informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

4. pants

Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības atbrīvošana izmaksai

1. Ievērojot 3. punktā minētās prasības, Komisija Savienības ārkārtas makrofinansiālo palīdzību dara pieejamu pa daļām, no kurām katra ir aizdevums. Komisija lemj par katras daļas izmaksas grafiku. Daļu var izmaksāt vienā vai vairākos maksājumos.

2. Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības atbrīvošanu izmaksai pārvalda Komisija atbilstīgi saprašanās memorandam.

3. Komisija pieņem lēmumu par maksājumu daļu atbrīvošanu izmaksai, novērtējot šādus nosacījumus:

a)	ir ievērots 2. panta 1. punktā izklāstītais priekšnoteikums;

b)	tiek sekmīgi īstenotas ziņošanas prasības, par kurām panākta vienošanās saprašanās memorandā;

c)	attiecībā uz otro un turpmākajām daļām – vērojams apmierinošs progress ceļā uz to politikas nosacījumu īstenošanu, kuri izklāstīti saprašanās memorandā.

Pirms Savienības makrofinansiālās palīdzības maksimālās summas izmaksāšanas Komisija pārbauda, vai ir izpildīti visi politikas nosacījumi, kuri izklāstīti saprašanās memorandā.

4. Ja 3. punktā izklāstītās prasības netiek izpildītas, Komisija uz laiku aptur vai atceļ Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības izmaksāšanu. Šādos gadījumos tā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par minētās apturēšanas vai atcelšanas iemesliem.

5. Savienības ārkārtas makrofinansiālo palīdzību parasti izmaksā Ukrainas Valsts bankai. Ievērojot noteikumus, par kuriem jāvienojas saprašanās memorandā, tostarp apstiprinājumu par atlikušajām budžeta finansēšanas vajadzībām, Savienības līdzekļus var izmaksāt Ukrainas Finanšu ministrijai kā galīgajam saņēmējam.

5. pants

Aizņēmumu un aizdevumu darbības

1. Aizņēmumu un aizdevumu darbības veic saskaņā ar Finanšu regulas 220. pantu.

2. Vajadzības gadījumā, atkāpjoties no Finanšu regulas 220. panta 2. punkta, Komisija var refinansēt saistītos aizņēmumus, par kuriem noslēgti līgumi Savienības vārdā.

6. pants

Procentu likmes subsīdija

1. Atkāpjoties no Finanšu regulas 220. panta 5. punkta e) apakšpunkta, Savienība var segt procentus, piešķirot procentu likmes subsīdiju, un administratīvās izmaksas saistībā ar aizņēmumiem un aizdevumiem, izņemot izmaksas, kas saistītas ar aizdevuma pirmstermiņa atmaksu, attiecībā uz aizdevumiem saskaņā ar šo lēmumu.

2. Ukraina līdz katra gada marta beigām var pieprasīt Savienībai procentu likmes subsīdiju un administratīvo izmaksu segšanu.

3. Regulas (ES) 2021/947 6. panta 2. punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā minēto finansējumu izmanto, lai segtu ar Savienības makrofinansiālo palīdzību saistīto procentu maksājumu izmaksas 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas laikposmā kā procentu likmes subsīdiju.

7. pants

Informācija Eiropas Parlamentam un Padomei

Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par norisēm saistībā ar Savienības ārkārtas makrofinansiālo palīdzību, tostarp par tās izmaksāšanu un 5. panta 2. punktā minēto darbību attīstību, un laikus iesniedz minētajām iestādēm attiecīgos dokumentus.

8. pants

Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības īstenošanas novērtējums

Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības īstenošanas laikā Komisija, veicot operatīvu novērtējumu, atkārtoti novērtē, vai pareizi darbojas ar šo palīdzību saistītie Ukrainas finanšu mehānismi, administratīvās procedūras un iekšējās un ārējās kontroles mehānismi. Minēto operatīvo novērtējumu var veikt kopā ar Lēmumā (ES) 2022/1201 paredzēto operatīvo novērtējumu.

II NODAĻA

KOPĒJĀ UZKRĀJUMU FONDA PASTIPRINĀŠANA

1. Iedaļa

Dalībvalstu garantijas Savienības ārkārtas makrofinansiālajai palīdzībai saskaņā ar šo lēmumu un Lēmumu (ES) 2022/1201

9. pants

Dalībvalstu iemaksas garantiju veidā

1. Dalībvalstis var papildināt uzkrājumus makrofinansiālajai palīdzībai kopējā uzkrājumu fondā, sniedzot garantijas līdz 3 660 000 000 EUR apmērā saistībā ar Savienības ārkārtas makrofinansiālo palīdzību Ukrainai atbilstīgi šā lēmuma 1. pantam un atbilstīgi Lēmumam (ES) 2022/1201 (“segtā MFP”).

2. Ja dalībvalstis veic iemaksas, tās tiek sniegtas tādu garantiju veidā, kuras ir neatsaucamas, beznosacījumu un pēc pieprasījuma, izmantojot garantijas nolīgumu, kas jānoslēdz ar Komisiju un saskaņā ar 10. pantu.

3. Relatīvā attiecīgās dalībvalsts iemaksas daļa (iemaksu sadalījums) 1. punktā minētajā summā atbilst minētās dalībvalsts relatīvajai daļai Savienības kopējā nacionālajā kopienākumā, kas izriet no 2021. gada 24. novembrī galīgajā variantā pieņemtajā Savienības 2022. finanšu gada vispārējā budžetā iekļautās pozīcijas “Kopējie ieņēmumi” 2022. gadam A daļas (“Savienības gada budžeta finansējums, ievads”) (13) 4. tabulas 1. slejas.

4. Garantijas attiecībā uz katru dalībvalsti stājas spēkā no dienas, kad stājas spēkā 10. pantā minētais garantijas nolīgums starp Komisiju un attiecīgo dalībvalsti.

10. pants

Garantijas nolīgumi

Komisija noslēdz garantijas nolīgumu ar katru dalībvalsti, kas sniedz 9. panā minēto garantiju. Minētajā nolīgumā izklāsta noteikumus, kas reglamentē garantiju un ir vienādi visām dalībvalstīm, ietverot konkrēti noteikumus:

kas paredz pienākumu dalībvalstīm izpildīt garantijas pieprasījumus, kurus Komisija izsaka attiecībā uz segto MFP, tiklīdz jau ir pilnībā izsmeltas vai drīz tiks pilnībā izsmeltas kopējā uzkrājumu fonda sākotnējās vai pēc tam papildinātās summas, kas paredzētas finanšu saistībām attiecībā uz segto MFP;

b)	lai nodrošinātu, ka garantijas pieprasījumi tiek veikti proporcionāli, piemērojot 9. panta 3. punktā minēto iemaksu sadalījumu;

lai paredzētu, ka garantijas pieprasījumi nodrošina Savienības spēju atmaksāt līdzekļus, kas saskaņā ar 1. panta 2. punktu aizņemti kapitāla tirgos vai no finanšu iestādēm, pēc tam, kad Ukraina nav veikusi maksājumus, tostarp gadījumos, kad maksājumu grafiks tiek mainīts jebkāda iemesla dēļ, kā arī, kad ir sagaidāms, ka maksājums netiks veikts;

d)	lai nodrošinātu, ka garantijas pieprasījumus var izmantot, lai papildinātu kopējā uzkrājumu fonda uzkrājumus, ja tie ir izlietoti saistībā ar segto MFP;

e)	lai nodrošinātu, ka dalībvalstij, kas nav izpildījusi pieprasījumu, joprojām ir pienākums to izpildīt;

f)	par maksājumu nosacījumiem.

2. Iedaļa

Uzkrājumi segtajai MFP un dažām ĀAP finanšu saistībām Ukrainā

11. pants

Uzkrājumi segtajai MFP

1. Segtajai MFP piemēro uzkrājumu likmi 70 % apmērā, nevis Regulas (ES) 2021/947 31. panta 5. punkta trešajā daļā paredzēto vispārīgo noteikumu. Tomēr kopējā uzkrājumu fondā iemaksāto uzkrājumu līmeni saglabā (un izlietošanas gadījumā atjauno, neskarot šā lēmuma 10. panta a) punktu,) 9 % apmērā no segtās MFP nolūkos neizpildītajām saistībām, līdz tiek pilnībā izmantotas 9. pantā minētās garantijas.

2. Summas, kas izriet no 9. pantā minētajiem garantiju pieprasījumiem, ir ārējie piešķirtie ieņēmumi ar segto MFP saistīto finanšu saistību atmaksāšanai un iemaksām kopējā uzkrājumu fondā saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu.

3. Atkāpjoties no Finanšu regulas 211. panta 1. punkta pirmās daļas otrā teikuma, 9. panta 1. punktā minēto garantiju summu iekļauj atļauto finanšu saistību summā. Atkāpjoties no Finanšu regulas 211. panta 4. punkta otrās daļas, šā panta 2. punktā minētās uzkrājumu summas ņem vērā, aprēķinot uzkrājumus, kas izriet no segtajai MFP piemērojamās uzkrājumu likmes.

4. Atkāpjoties no Finanšu regulas 211. panta 4. punkta c) apakšpunkta, summas, kas atgūtas no Ukrainas saistībā ar segto MFP, netiek ieskaitītas uzkrājumos līdz garantijas pieprasījumu summai, ko dalībvalstis izpildījušas saskaņā ar šā lēmuma 10. panta a) punktu. Minētās summas šīm dalībvalstīm atmaksā.

12. pants

Uzkrājumu pastiprināšana attiecībā uz dažām finanšu saistībām Ukrainā, kas garantētas saskaņā ar Lēmumu Nr. 466/2014/ES

1. Atkāpjoties no Regulas (ES) 2021/947 31. panta 8. punkta trešā teikuma, 70 % uzkrājumu likmi piemēro aizdevumu summām, kas izmaksātas pēc 2022. gada 15. jūlija saistībā ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) finansēšanas operācijām Ukrainā, kuras EIB parakstījusi pirms 2021. gada 31. decembra un Savienība garantējusi saskaņā ar Lēmumu Nr. 466/2014/ES (“segtās ĀAP finanšu saistības Ukrainā”), un piemēro Finanšu regulas 211., 212. un 213. pantu, ievērojot šā lēmuma 13. un 14. pantu.

2. Finanšu regulas 211. panta 1. punkta otrās daļas nolūkos uzkrājumi līdz 2027. gada 31. decembrim sasniedz līmeni, kas atbilst uzkrājumu likmei, kuru piemēro no segtajām ĀAP finanšu saistībām Ukrainā neizpildīto saistību kopsummai.

13. pants

Uzkrājumu likmes pietiekamības novērtējums un pārskatīšanas procedūra

1. Reizi sešos mēnešos no 2023. gada 30. jūnija un ikreiz, kad Komisija secina, ka citi iemesli vai notikumi norāda uz nepieciešamību to darīt, Komisija novērtē, vai ir jaunas norises, kas varētu ilgtermiņā un nozīmīgi ietekmēt 11. un 12. pantā minētās uzkrājumu likmes, arī iemaksātā nodrošinājuma likmes, pietiekamību. Komisija jo īpaši nosaka, vai pastāv ilgstošas un būtiskas izmaiņas minēto riska darījumu kredītriska profilā, izmantojot datus par vismaz divu gadu ilgu laikposmu.

2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 16. pantu attiecībā uz to, lai grozītu 11. un 12. pantu ar mērķi koriģēt uzkrājumu likmi, jo īpaši, lai atspoguļotu 1. punktā minētās izmaiņas.

14. pants

Kopējā uzkrājumu fondā turētie uzkrājumi

1. Regulas (ES) 2021/947 31. panta 6. punktā paredzētā vispārējā noteikuma vietā ar segto MFP saistītās finanšu saistības sedz atsevišķi no citām finanšu saistībām atbilstīgi Ārējās darbības garantijai, un kopējā uzkrājumu fondā rezervēto uzkrājumu attiecībā uz segto MFP izmanto tikai finanšu saistībām saskaņā ar segto MFP.

Regulas (ES) 2021/947 31. panta 8. punktā izklāstītā vispārējā noteikuma vietā ar segtajām ĀAP finanšu saistībām Ukrainā saistītās finanšu saistības sedz atsevišķi no citām finanšu saistībām, uz kurām attiecas Garantiju fonds ārējai darbībai, un kopējā uzkrājumu fondā rezervēto uzkrājumu attiecībā uz segtajām ĀAP finanšu saistībām Ukrainā izmanto tikai finanšu saistībām saskaņā ar segto MFP.

2. Atkāpjoties no Finanšu regulas 213. panta, faktisko uzkrājumu likmi nepiemēro uzkrājumiem, kas ir rezervēti kopīgajā uzkrājumu fondā attiecībā uz segto MFP un segtajām ĀAP finanšu saistībām Ukrainā.

3. Atkāpjoties no Finanšu regulas 213. panta 4. punkta a) apakšpunkta, šā lēmuma 12. panta 2. punktā minēto uzkrājumu pārpalikums veido ārējos piešķirtos ieņēmumus Finanšu regulas 21. panta 5. punkta nozīmē ārējās palīdzības programmai, kura attiecas uz Ukrainu.

III NODAĻA

KOPĪGI NOTEIKUMI

15. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

16. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 13. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2022. gada 23. septembra.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 13. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas paredzēti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 13. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

17. pants

Gada ziņojums

1. Katru gadu līdz 30. jūnijam Komisija savā gada ziņojumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējumu par šā lēmuma I nodaļas īstenošanu iepriekšējā gadā, ietverot minētās īstenošanas izvērtējumu. Minētajā ziņojumā:

a)	izvērtē Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības īstenošanā gūtos panākumus;

b)	novērtē Ukrainas ekonomikas stāvokli un perspektīvas, kā arī 3. panta 1. un 2. punktā minēto prasību un nosacījumu īstenošanu;

c)	norāda saistību starp saprašanās memorandā izklāstītajām prasībām un nosacījumiem, Ukrainas tābrīža makrofinansiālo situāciju un Komisijas lēmumiem atbrīvot izmaksai Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības maksājumu daļas.

2. Ne vēlāk kā pēc diviem gadiem no pieejamības perioda beigām Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ex post izvērtējuma ziņojumu, kurā novērtēti izmaksātās Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības rezultāti un efektivitāte un tas, kādā mērā tā ir veicinājusi palīdzības mērķu sasniegšanu.

IV NODAĻA

GROZĪJUMI LĒMUMĀ (ES) 2022/1201 UN NOBEIGUMA NOTEIKUMS

18. pants

Grozījumi Lēmumā (ES) 2022/1201

Lēmumu (ES) 2022/1201 groza šādi:

lēmuma 1. panta 2. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Aizdevumiem saskaņā ar 1. punktu un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2022/1628 (*1) kopā maksimālais vidējais atmaksas termiņš ir 25 gadi.

(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2022/1628 (2022.gada 20. septembris), ar ko sniedz ārkārtas makrofinansiālo palīdzību Ukrainai, pastiprina kopējo uzkrājumu fondu ar dalībvalstu garantijām un ar īpašiem uzkrājumiem dažām finanšu saistībām, kuras saistītas ar Ukrainu un kuras garantētas saskaņā ar Lēmumu Nr. 466/2014/ES, un ar ko groza Lēmumu (ES) 2022/1201 (OV L 245, 21.9.2022., 1. lpp.).”;"

2)	lēmuma 7. pantu svītro.

19. pants

Nobeiguma noteikums

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2022. gada 20. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. BEK

(1) Eiropas Parlamenta 2022. gada 15. septembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2022. gada 20. septembra lēmums.

(2) Asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses (OV L 161, 29.5.2014., 3. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2022/313 (2022. gada 24. februāris), ar ko piešķir makrofinansiālo palīdzību Ukrainai (OV L 55, 28.2.2022., 4. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2022/1201 (2022. gada 12. jūlijs), ar ko piešķir ārkārtas makrofinansiālo palīdzību Ukrainai (OV L 186, 13.7.2022., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/947 (2021. gada 9. jūnijs), ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”, groza un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 466/2014/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1601 un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009 (OV L 209, 14.6.2021., 1. lpp.).

(8) Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L 433I, 22.12.2020., 11. lpp.).

(9) Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembra) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 466/2014/ES (2014. gada 16. aprīlis), ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju zaudējumiem saistībā ar finansēšanas operācijām, ar kurām atbalsta ieguldījumu projektus ārpus Savienības (OV L 135, 8.5.2014., 1. lpp.).

(11) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(12) Padomes Lēmums 2010/427/ES (2010. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.).

(13) OV L 45, 24.2.2022.

22.9.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 245/14

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/1629

(2022. gada 21. septembris),

ar ko nosaka pasākumus Ceratocystis platani (J.M. Walter) Engelbr. & T.C. Harr. izplatības ierobežošanai konkrētās norobežotās teritorijās

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/2031 (2016. gada 26. oktobris) par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (1), un jo īpaši tās 28. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktu un 28. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 (2) II pielikuma B daļā ir uzskaitīti Savienības karantīnas kaitīgie organismi, par kuriem zināms, ka tie ir sastopami Savienības teritorijā.

(2)

Ceratocystis platani (J.M. Walter) Engelbr. & T.C. Harr. (“norādītais kaitīgais organisms”) ir iekļauts minētajā sarakstā, jo ir zināms, ka tas ir sastopams konkrētās Savienības teritorijas daļās, un tam ir būtiska ietekme uz Platanus L. augiem (“norādītie augi”) un Platanus L. koksni (“norādītā koksne”), kas ir minētā kaitīgā organisma galvenie saimniekorganismi.

(3)	Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 19. pantu veiktie apsekojumi liecina, ka norādītā kaitīgā organisma izskaušana konkrētās norobežotās teritorijās vairs nav iespējama.

(4)

Tāpēc būtu jānosaka pasākumi norādītā kaitīgā organisma izplatības ierobežošanai minētajās norobežotajās teritorijās, kas sastāv no inficētām zonām un buferzonām. Minētajiem pasākumiem vajadzētu būt saskaņā ar pieejamajiem tehniskajiem un zinātniskajiem pierādījumiem attiecībā uz norādītajiem augiem un norādīto koksni.

(5)	Kompetentajām iestādēm būtu jāpalielina sabiedrības informētība, lai nodrošinātu, ka sabiedrība un profesionālie operatori, uz kuriem attiecas ierobežošanas pasākumi norobežotajās teritorijās, ir informēti par šajā nolūkā veiktajiem pasākumiem un norobežoto teritoriju norobežošanu.

(6)	Tomēr, ja norādītais kaitīgais organisms ir konstatēts buferzonā ap inficēto zonu, kurai piemēro norādītā kaitīgā organisma ierobežošanas pasākumus, minētā jaunā konstatējuma rezultātā kompetentajai iestādei būtu jāizveido jauna norobežota teritorija, kurā tiek īstenota izskaušana.

(7)

Lai nodrošinātu norādītā kaitīgā organisma agrīnu atklāšanu tajos Savienības teritorijas apgabalos, par kuriem zināms, ka tajos norādītais kaitīgais organisms nav sastopams, būtu jāveic ikgadēji apsekojumi par norādītā kaitīgā organisma klātbūtni, kā noteikts Regulas (ES) 2016/2031 22. pantā un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2020/1231 (3). Minētajiem apsekojumiem būtu jābalstās uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes publicēto kaitīgā organisma apsekojuma karti, jo tajā ir ņemta vērā jaunākā zinātniskā un tehniskā attīstība.

(8)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka pasākumus Ceratocystis platani (J.M. Walter) Engelbr. & T.C. Harr. izplatības ierobežošanai norobežotās teritorijās, kurās nav iespējams veikt tā izskaušanu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“norādītais kaitīgais organisms” ir Ceratocystis platani (J.M. Walter) Engelbr. & T.C. Harr.;

2)	“norādītie augi” ir Platanus L. ģints augi, izņemot sēklas;

3)	“norādītā koksne” ir Platanus L. ģints koksne;

4)	“izplatības ierobežošanai norobežotā teritorija” ir I pielikumā norādītā teritorija, kurā norādītais kaitīgais organisms nav izskaužams;

5)	“kaitīgā organisma apsekojuma karte” ir Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes publikācija “Kaitīgā organisma Ceratocysis platani apsekojuma karte” (4).

3. pants

Norobežotu teritoriju izveide izplatības ierobežošanai

Kompetentās iestādes izveido norobežotās teritorijas norādītā kaitīgā organisma izplatības ierobežošanai, kuras sastāv no inficētās zonas un buferzonas, kas ir vismaz 1 km plata zona ap inficēto zonu.

4. pants

Pasākumi izplatības ierobežošanai norobežotajās teritorijās

1. Inficētajās zonās kompetentās iestādes nodrošina, ka:

norādītie augi un norādītā koksne, kas inficēta ar norādīto kaitīgo organismu, pirms nākamā veģetācijas perioda tiek aizvākta, piemērojot atbilstīgus pasākumus, lai novērstu norādītā kaitīgā organisma izplatīšanos ar celmiem, zāģu skaidām, koksnes šķeldas un augsnes paliekām ciršanas vietā un nodrošinātu to iznīcināšanu piemērotās apstrādes iekārtās;

tiek aizliegts no inficētās zonas pārvietot norādīto koksni, kas iegūta, ar norādīto kaitīgo organismu inficētos norādītos augus izvedot no inficētās zonas, izņemot gadījumus, kad:

i)	inficētajā zonā nav atbilstošas apstrādes iekārtas;

ii)	apstrāde tiek veikta vistuvākajā apstrādes iekārtā, kas atrodas ārpus inficētās zonas un kurā var veikt šādu apstrādi; un

iii)	pārvadāšana notiek kompetento iestāžu oficiālā uzraudzībā un slēgtos transportlīdzekļos, kas nodrošina, ka norādītā koksne neizbirst un ka norādītais kaitīgais organisms nevar izplatīties;

c)	tiek aizliegts attiecīgajās inficētajās zonās stādīt norādītos augus, izņemot tos, par kuriem zināms, ka tie ir rezistenti pret norādīto kaitīgo organismu;

d)	tiek aizliegts aizvākt un transportēt augsni no inficētās zonas uz citām zonām, ja vien iepriekš nav veikta atbilstoša apstrāde, kas nodrošina, ka tā ir brīva no norādītā kaitīgā organisma;

e)	apgriešanas instrumenti un mašīnas tiek tīrītas un dezinficētas pirms un pēc saskares ar norādītajiem augiem vai to augsni; un

f)	norādīto augu apgriešanas gadījumā griezuma vietām tiek veikta piemērota profilaktiska apstrāde.

2. Buferzonās kompetentās iestādes nodrošina, ka:

a)	tiek aizliegts buferzonās stādīt norādītos augus, izņemot tos, par kuriem zināms, ka tie ir rezistenti pret norādīto kaitīgo organismu;

b)	apgriešanas instrumenti un mašīnas tiek tīrītas un dezinficētas pirms un pēc saskares ar norādītajiem augiem vai to augsni, vai norādīto koksni; un

c)	norādīto augu apgriešanas gadījumā griezuma vietām tiek veikta piemērota profilaktiska apstrāde.

3. Ja norādītā kaitīgā organisma klātbūtne ir oficiāli apstiprināta buferzonā, piemēro Regulas (ES) 2016/2031 17. un 18. pantu.

4. Izplatības ierobežošanai norobežotajās teritorijās kompetentās iestādes uzlabo sabiedrības informētību par konkrētā kaitīgā organisma radīto apdraudējumu un par pasākumiem, kas pieņemti, lai novērstu tā tālāku izplatīšanos ārpus minētajām teritorijām.

Kompetentās iestādes informē sabiedrību un attiecīgos profesionālos operatorus par izplatības ierobežošanai norobežotās teritorijas robežām.

5. pants

Apsekojumi

1. Kompetentās iestādes veic 2. un 3. punktā paredzētos apsekojumus, ņemot vērā kaitīgā organisma apsekojuma kartē minēto informāciju.

2. Tās veic uz risku balstītus ikgadējus apsekojumus par norādītā kaitīgā organisma klātbūtni tajos Savienības teritorijas apgabalos, par kuriem nav zināms, vai tajos kaitīgais organisms ir sastopams, bet kuros tas varētu ieviesties.

3. Izplatības ierobežošanai norobežoto teritoriju buferzonās tās veic Regulas (ES) 2016/2031 19. panta 1. punktā minētos ikgadējos apsekojumus, lai atklātu norādītā kaitīgā organisma klātbūtni.

Minētie apsekojumi ietver:

a)	norādīto augu vizuālas pārbaudes nolūkā atklāt norādīto kaitīgo organismu; un

b)	paraugu ņemšanu un testēšanu, ja ir aizdomas par norādītā kaitīgā organisma klātbūtni.

Minētie apsekojumi ir intensīvāki nekā 2. punktā minētie apsekojumi, jo tie ietver lielāku skaitu vizuālo pārbaužu un attiecīgā gadījumā paraugu ņemšanu un testēšanu.

6. pants

Ziņošana

Katru gadu līdz 30. aprīlim dalībvalstis iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm iepriekšējā kalendārajā gadā veikto apsekojumu rezultātus saskaņā ar:

a)	šīs regulas 5. panta 2. punktu, izmantojot vienu no Īstenošanas regulas (ES) 2020/1231 I pielikumā iekļautajām veidnēm;

b)	šīs regulas 5. panta 3. punktu, izmantojot vienu no šīs regulas II pielikumā iekļautajām veidnēm.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 21. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 317, 23.11.2016., 4. lpp.

(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/2072 (2019. gada 28. novembris), ar ko paredz vienotus nosacījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem īstenošanai, atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 690/2008 un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/2019 (OV L 319, 10.12.2019., 1. lpp.).

(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1231 (2020. gada 27. augusts) par ikgadējiem ziņojumiem par apsekojumu rezultātiem (formāts un norādījumi par tā aizpildīšanu) un par daudzgadu apsekojumu programmām (formāts un praktiskā kārtība), kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 attiecīgi 22. un 23. pantā (OV L 280, 28.8.2020., 1. lpp.).

(4) “Pest survey card on Ceratocystis platani”. EFSA supporting publication 2021:EN-6822. doi:10.2903/sp.efsa.2021.EN-6822. Pieejama tiešsaistē: https://arcg.is/15CyXW.

I PIELIKUMS

2.pantā minēto izplatības ierobežošanai norobežoto teritoriju saraksts

Francija

Norobežotās teritorijas (NT) numurs/nosaukums

NT zona

Reģions

Pašvaldības vai citas administratīvas/ģeogrāfiskas robežas

1.	Canal du Midi et Canal de la Robine

Inficētā zona

Aude (11)

100 m kanāla abās pusēs šādās pašvaldībās: Alzonne; Argeliers; Argens-Minervois; Azille; Blomac; Bram; Carcassonne; Castelnaudary; Caux-et-Sauzens; Ginestas; Homps; La Redorte; Lasbordes; Marseillette; Mirepeisset; Montréal; Moussan; Narbonne; Ouveillan; Paraza; Pexiora; Pezens; Puichéric; Roubia; Saint-Martin-Lalande; Saint-Nazaire-d’Aude; Sainte-Eulalie; Sallèle d’Aude; Trèbes; Ventenac-en-Minervois; Villalier; Villedubert; Villemoustaussou; Villepinte; Villesèquelande

Hérault (34)

100 m kanāla abās pusēs šādās pašvaldībās: Agde; Béziers; Capestang; Cers; Colombiers; Cruzy; Nissan-lez-Ensérune; Olonzac; Poilhes; Portiragnes; Quarante; Vias; Villeneuve-les-Béziers

Buferzona

Aude (11)

1 km ap inficēto zonu šādās pašvaldībās: Alzonne; Argeliers; Argens-Minervois; Arzens; Azille; Badens; Bages; Baraigne; Barbaira; Berriac; Blomac; Bouilhonnac; Bram; Canet; Capendu; Carcassonne; Castelnau d’Aude; Castelnaudary; Caux-et-Sauzens; Conques sur Orbiel; Cuxac d’Aude; Floure; Fonties d’Aude; Ginestas; Gruissan; Homps; La Redorte; Labastide-d-Anjou; Lasbordes; Lézignan Corbières; Marseillette; Mas-saintes-Puelles; Mirepeisset; Mireval Lauragais; Montferrand; Montréal; Moussan; Narbonne; Ouveillan; Paraza; Pennautier; Pexiora; Peyriac de Mer; Pezens; Port-la-Nouvelle; Puichéric; Raissac d’Aude; Roquecourbe Minervois; Roubia; Rustiques; Saint-Couat d’Aude; Sainte-Eulalie; Sainte-Valière; Saint-Marcel sur Aude; Saint-Martin-Lalande; Saint-Nazaire-d’Aude; Sallèle d’Aude; Sigean; Tourouzelle; Trèbes; Ventenac Cabardès; Ventenac-en-Minervois; Villalier; Villedubert; Villemoustaussou; Villepinte; Villesèquelande

Hérault (34)

1 km ap inficēto zonu šādās pašvaldībās: Agde; Béziers; Capestang; Cers; Colombiers; Cruzy; Marseillan; Montady; Montels; Montouliers; Nissan-lez-Ensérune; Olonzac; Poilhes; Portiragnes; Quarante; Sauvian; Sérignan; Vias; Villeneuve-les-Béziers

2.	Adour et affluents

Inficētā zona

Hautes-Pyrénées (65)

Andrest; Ansost; Artagnan; Aureilhan; Aurensan; Auriébat; Barbachen; Bazet; Bazillac; Bordères-sur-l’Échez; Bours; Caixon; Camalès; Escondeaux; Estirac; Gayan; Gensac; Horgues; Lafitole; Lagarde; Laloubère; Larreule; Liac; Marsac; Maubourguet; Monfaucon; Nouilhan; Odos; Oursbelille; Pujo; Rabastens-de-Bigorre; Saint-Lézer; Sarniguet; Sarriac-Bigorre; Sauveterre; Ségalas; Séméac; Siarrouy; Sombrun; Soues; Talazac; Tarbes; Tostat; Ugnouas; Vic-en-Bigorre; Villenave-près-Marsac

Gers (32)

Haget

Buferzona

Hautes-Pyrénées (65)

Castelnau-Rivière-Basse; Caussade-Rivière; Hères; Labatut-Rivière; Villefranque

1 km ap inficēto zonu šādās pašvaldībās: Barbazan-Debat; Boulin; Buzon; Castéra-Lou; Chis; Dours; Ibos; Juillan; Lacassagne; Lahitte-Toupières; Lascazères; Lescurry; Louey; Momères; Mingot; Orleix; Orois; Pintac; Saint-Martin; Salles-Adour; Sanous; Sarrouilles; Tarasteix

Gers (32)

Armentieux; Jû-Belloc; Ladevèze-Ville; Tieste-Uragnoux

1 km ap inficēto zonu šādās pašvaldībās: Beccas; Betplan; Cazeaux-Villecomtal; Malabat; Marciac; Montégut-Arros; Saint-Justin; Sembouès; Villecomtal-Sur-Arros

Pyrénées-Atlantique (Région Nouvelle-Aquitaine)

1 km ap inficēto zonu šādās pašvaldībās: Castéide-Doat; Labatut; Lamayou; Moncaup; Montaner; Monségur

3.	Vaucluse/Bouches-du-Rhône/Var

Inficētā zona

Bouches du Rhône (13)

Aix-en-Provence; Allauch; Arles; Aubagne; Auriol; Barbentane; Berre-l’Etang; Cabannes; Cadolive; Carry-le-Rouet; Ceyreste; Châteaurenard; Cornillon-Confoux; Cuges-les-Pins; Eygalières; Eyguières; Eyragues; Fuveau; Gémenos; Gignac-la-Nerthe; Grans; Graveson; Gréasque; Istres; Jouques; La Bouilladisse; La Ciotat; La Destrousse; La Fare-les-Oliviers; La Penne-sur-Huveaune; Lamanon; Lambesc; Le Tholonet; Les Pennes-Mirabeau; Maillane; Mallemort; Marignane; Marseille; Martigues; Mas-Blanc-des-Alpilles; Maussane-les-Alpilles; Meyrargues; Meyreuil; Mollégès; Mouriès; Noves; Orgon; Pélissanne; Peyrolles-en-Provence; Plan-de-Cuques; Plan-d’Orgon; Port-de-Bouc; Port-Saint-Louis-du-Rhône; Puyloubier; Rognonas; Roquevaire; Saint-Andiol; Saint-Chamas; Saint-Etienne-du-Grès; Saint-Martin-de-Crau; Saint-Rémy-de-Provence; Saint-Victoret; Salon-de-Provence; Sénas; Simiane-Collongue; Tarascon; Trets; Velaux; Venelles; Ventabren; Verquiéres; Vitrolles

Var (83)

Cogolin; Draguignan; Hyères; La Garde; La Londe-les-Maures; La Seyne-sur-Mer; Le Beausset; Le Luc; Les Arcs; Pignans; Saint-Cyr-sur-Mer; Saint-Maximin-la-Sainte-Baume; Saint-Tropez; Saint-Zacharie; Toulon

Vaucluse (84)

Althen-des-Paluds; Apt; Avignon; Beaumes-de-Venise; Bédarrides; Bonnieux; Cadenet; Caderousse; Camaret-sur-Aigues; Carpentras; Caumont-sur-Durance; Cavaillon; Châteauneuf-de-Gadagne; Châteauneuf-du-Pape; Courthézon; Entraigues-sur-la-Sorgue; Fontaine-se-Vaucluse; Gargas; Gignac; Gigondas; Gordes; Goult; Jonquerettes; Jonquières; La Tour-d’Aigues; Lagnes; Lapalud; Lauris; Le Pontet; Le Thor; L’Isle-sur-la-Sorgue; Loriol-du-Comtat; Lourmarin; Malaucène; Mazan; Mérindol; Modène; Mondragon; Monteux; Morières-lès-Avignon; Oppède; Orange; Pernes-les-Fontaines; Pertuis; Piolenc; Robion; Saignon; Saint-Didier; Saint-Saturnin-lès-Apt; Saint-Saturnin-lès-Avignon; Sarrians; Saumane-de-Vaucluse; Sorgues; Travaillan; Vedène; Velleron; Venasque; Villelaure; Violes

Buferzona

Bouches du Rhône (13)

Alleins; Aureille; Aurons; Beaurecueil; Belcodène; Bouc-Bel-Air; Boulbon; Cabriès; Carnoux-en-Provence; Cassis; Charleval; Châteauneuf-le-Rouge; Châteauneuf-les-Martigues; Coudoux; Eguilles; Ensuès-la-Redonne; Fontvieille; Fos-sur-Mer; Gardanne; La Barben; La Roque-d’Anthéron; Lançon-Provence; Le Puy-Sainte-Réparade; Le Rove; Les Baux-de-Provence; Mimet; Miramas; Paradou; Peynier; Peypin; Rognac; Rognes; Roquefort-la-Bédoule; Rousset; Saint-Antonin-sur-Bayon; Saint-Cannat; Saintes-Maries-de-la-Mer; Saint-Estève-Janson; Saint-Marc-Jaumegarde; Saint-Mitre-les-Remparts; Saint-Paul-lès-Durance; Saint-Pierre-de-Mézoargues; Saint-Savournin; Sausset-les-Pins; Septèmes-les-Vallons; Vauvenargues; Vernègues

Var (83)

Ampus; Bandol; Besse-sur-Issole; Bormes-les-Mimosas; Bras; Brue-Auriac; Cabasse; Carnoules; Carqueiranne; Cavalaire-sur-Mer; Châteaudouble; Collobrières; Evenos; Figanières; Flassans-sur-Issole; Flayosc; Gassin; Gonfaron; Grimaud; La Cadiere-d’Azur; La Crau; La Croix-Valmer; La Farlède; La Mole; La Motte; La Valette-du-Var; Le Cannet-des-Maures; Le Castellet; Le Muy; Le Pradet; Le Revest-les-Eaux; Le Thoronet; Les Mayons; Lorgues; Nans-les-Pins; Ollières; Ollioules; Pierrefeu-du-Var; Plan-d’Aups-Sainte-Baume; Pourcieux; Pourrières; Puget-Ville; Ramatuelle; Rians; Riboux; Rougiers; Sainte-Maxime; Saint-Mandrier-sur-Mer; Sanary-sur-Mer; Seillons-Source-d’Argens; Signes; Six-Fours-les-Plages; Taradeau; Tourves; Trans-en-Provence; Vidauban

Vaucluse (84)

Ansouis; Aubignan; Auribeau; Beaumettes; Beaumont-de-Pertuis; Beaumont-du-Ventoux; Bedoin; Blauvac; Bollène; Buoux; Cabrieres-d’Avignon; Cairanne; Caromb; Caseneuve; Castellet; Cheval-Blanc; Crestet; Crillon-le-Brave; Cucuron; Entrechaux; Grambois; Joucas; La Bastidonne; La Motte-d’Aigues; La Roque-Alric; La Roque-sur-Pernes; Lacoste; Lafare; Lagarde-d’Apt; Lamotte-du-Rhône; Le Barroux; Le Beaucet; Lioux; Malemort-du-Comtat; Maubec; Ménerbes; Méthamis; Mirabeau; Mormoiron; Mornas; Murs; Puget; Puyvert; Rasteau; Roussillon; Rustrel; Sablet; Saint-Christol; Sainte-Cécile-les-Vignes; Saint-Hippolyte-le-Graveyron; Saint-Léger-du-Ventoux; Saint-Martin-de-Castillon; Saint-Martin-de-la-Brasque; Saint-Pantaléon; Saint-Pierre-de-Vassols; Sannes; Sault; Seguret; Sérignan-du-Comtat; Sivergues; Suzette; Taillades; Uchaux; Vacqueyras; Vaison-la-Romaine; Vaugines; Viens; Villars

Alpes-de-Haute-Provence (04)

Simiane-la-Rotonde

Ardèche (07)

Bourg-Saint-Andéol; Saint-Just-d’Ardèche; Saint-Marcel-d’Ardèche

Drôme (26)

Mollans-sur-Ouvèze; Pierrelatte; Rochegude; Saint-Paul-Trois-Châteaux; Suze-la-Rousse

Gard (30)

Aramon; Beaucaire; Chusclan; Codolet; Fourques; Laudun-l’Ardoise; Les Angles; Montfaucon; Pont-Saint-Esprit; Roquemaure; Saint-Alexandre; Saint-Etienne-des-Sorts; Saint-Geniès-de-Comolas; Saint-Gilles; Sauveterre; Vallabrègues; Vénéjan; Villeneuve-lès-Avignon

II PIELIKUMS

Veidnes, ko izmanto, lai ziņotu par rezultātiem, kas gūti ikgadējos apsekojumos saskaņā ar 6. panta b) punktu

A DAĻA

1. Veidne ikgadējo apsekojumu rezultātu paziņošanai

2. Norādījumi par veidnes aizpildīšanu

Ja šī veidne ir aizpildīta, šā pielikuma B daļas veidne nav jāaizpilda.

Attiecībā uz 1. sleju:

norāda ģeogrāfiskā apgabala nosaukumu, uzliesmojuma numuru vai jebkādu informāciju, kas dod iespēju identificēt šo norobežoto teritoriju (NT), un tās izveides datumu.

Attiecībā uz 2. sleju:

norāda NT lielumu pirms apsekojuma sākuma.

Attiecībā uz 3. sleju:

norāda NT lielumu pēc apsekojuma.

Attiecībā uz 4. sleju:

norāda pieeju: izplatības ierobežošana (C). Atkarībā no NT skaita uz katru kaitīgo organismu un pieejām, kas tajās tiek īstenotas, aizpilda rindas pēc vajadzības.

Attiecībā uz 5. sleju:

norāda NT zonu, kurā apsekojums veikts, aizpildot rindas pēc vajadzības: inficētā zona (IZ) vai buferzona (BZ), atsevišķās rindās. Attiecīgā gadījumā atsevišķās rindās norāda tās BZ platību, kurā apsekošana veikta (piem., pēdējie 20 km pie BZ robežas, ap stādaudzētavām u. tml.).

Attiecībā uz 6. sleju:

norāda apsekojuma vietu skaitu un aprakstu, izvēloties aprakstam vienu no šādiem ierakstiem:

1.	atklāta (audzēšanas) platība: 1.1. lauks (aramzeme, ganības); 1.2. augļudārzs/vīna dārzs; 1.3. stādaudzētava; 1.4. mežs;

(cita) atklāta platība: 2.1. privāts dārzs; 2.2. publiskas teritorijas; 2.3. aizsargājama teritorija; 2.4. savvaļas augi teritorijās, kas nav aizsargājamas teritorijas; 2.5. cita, precizējot konkrēto gadījumu (piem., dārzu centrs, komerciālas teritorijas, kurās izmanto koksnes iesaiņojuma materiālus, kokrūpniecība, mitrāji, apūdeņošanas un kanalizācijas tīkls);

3.	fiziski slēgti apstākļi: 3.1. siltumnīca; 3.2. privāta teritorija, izņemot siltumnīcas; 3.3. publiska teritorija, izņemot siltumnīcas; 3.4. citi, precizējot konkrēto gadījumu (piem., dārzu centrs, komerciālas teritorijas, kurās izmanto koksnes iesaiņojuma materiālus, kokrūpniecība).

Attiecībā uz 7. sleju:

norādiet riska teritorijas, pamatojoties uz kaitīgā(-o) organisma(-u) bioloģiju, saimniekaugu klātbūtni, ekoloģiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem un riska vietām.

Attiecībā uz 8. sleju:

norāda apsekojumā iekļautās riska jomas no tām, kas norādītas 7. slejā.

Attiecībā uz 9. sleju:

norāda augus, augļus, sēklas, augsni, iepakojuma materiālu, koksni, tehniku, transportlīdzekļus, ūdeni un citus elementus, precizējot konkrēto gadījumu.

Attiecībā uz 10. sleju:

norāda apsekoto augu sugu/ģinšu sarakstu, katru augu sugu/ģinti norādot atsevišķā rindā.

Attiecībā uz 11. sleju:

norāda gada mēnešus, kad tika veikts apsekojums.

Attiecībā uz 12. sleju:

Attiecībā uz 13. un 14. sleju:

attiecīgā gadījumā norāda rezultātus, attiecīgajās ailēs sniedzot pieejamo informāciju. “Nenoteikti” ir analizētie paraugi, par kuriem dažādu faktoru dēļ (piem., zem atklāšanas līmeņa, neapstrādāts paraugs: neidentificēts, vecs) nav iegūts rezultāts.

Attiecībā uz 15. sleju:

norāda paziņojumus par uzliesmojumu gadā, kad veikts apsekojums attiecībā uz konstatējumiem buferzonā. Uzliesmojuma paziņojuma numurs nav jānorāda, ja kompetentā iestāde nolemj, ka konstatējums ir viens no Regulas (ES) 2016/2031 14. panta 2. punktā, 15. panta 2. punktā vai 16. pantā minētajiem gadījumiem. Šādā gadījumā iemeslu, kāpēc šī informācija nav sniegta, norāda 16. slejā (“Komentāri”).

B DAĻA

1. Uz statistiku balstītu ikgadējo apsekojumu rezultātu paziņošanas veidne

2. Norādījumi par veidnes aizpildīšanu

Ja šī veidne ir aizpildīta, šā pielikuma A daļas veidne nav jāaizpilda.

Izskaidro pieņēmumus, kas ir katra kaitīgā organisma apsekojuma plāna pamatā. Apkopo un pamato:

—	mērķpopulāciju, epidemioloģisko vienību un pārbaudes vienības,

—	atklāšanas metodi un metodes jutību,

—

riska faktoru(-s), norādot riska pakāpes un atbilstošos relatīvos riskus un samērus saimniekaugu populācijai.

Attiecībā uz 1. sleju:

norāda ģeogrāfiskā apgabala nosaukumu, uzliesmojuma numuru vai jebkādu informāciju, kas dod iespēju identificēt šo norobežoto teritoriju (NT), un tās izveides datumu.

Attiecībā uz 2. sleju:

norāda NT lielumu pirms apsekojuma sākuma.

Attiecībā uz 3. sleju:

norāda NT lielumu pēc apsekojuma.

Attiecībā uz 4. sleju:

norāda pieeju: izplatības ierobežošana (C). Atkarībā no NT skaita uz katru kaitīgo organismu un pieejām, kas tajās tiek īstenotas, aizpilda rindas pēc vajadzības.

Attiecībā uz 5. sleju:

Attiecībā uz 6. sleju:

norāda apsekojuma vietu skaitu un aprakstu, izvēloties aprakstam vienu no šādiem ierakstiem:

1.	atklāta (audzēšanas) platība: 1.1. lauks (aramzeme, ganības); 1.2. augļudārzs/vīna dārzs; 1.3. stādaudzētava; 1.4. mežs;

3.	fiziski slēgti apstākļi: 3.1. siltumnīca; 3.2. privāta teritorija, izņemot siltumnīcas; 3.3. publiska teritorija, izņemot siltumnīcas; 3.4. citi, precizējot konkrēto gadījumu (piem., dārzu centrs, komerciālas teritorijas, kurās izmanto koksnes iesaiņojuma materiālus, kokrūpniecība).

Attiecībā uz 7. sleju:

norāda gada mēnešus, kad tika veikti apsekojumi.

Attiecībā uz 8. sleju:

norāda izvēlēto mērķpopulāciju, attiecīgi sniedzot saimniekaugu sugu/ģinšu sarakstu un aptverto teritoriju. Mērķpopulācija tiek definēta kā pārbaudes vienību kopums. Tās lielumu parasti definē lauksaimniecības platībām hektāros, bet tās var būt partijas, lauki, siltumnīcas utt. Pamatojiet pamatā esošajos pieņēmumos izdarīto izvēli. Norāda apsekotās pārbaudes vienības. “Pārbaudes vienība” ir augi, augu daļas, preces, materiāli, kaitīgo organismu pārnēsātāji, kas pārbaudīti nolūkā identificēt un atklāt kaitīgos organismus.

Attiecībā uz 9. sleju:

norāda apsekotās epidemioloģiskās vienības, sniedzot to aprakstu un mērvienību. “Epidemioloģiskā vienība” ir homogēna teritorija, kurā kaitīgā organisma, saimniekaugu un abiotisko un biotisko faktoru un apstākļu mijiedarbība izraisītu tādu pašu epidemioloģisko situāciju kā kaitīgajam organismam klātesot. Epidemioloģiskās vienības ir mērķa populācijas apakšiedalījums, kas epidemioloģiski ir homogēns attiecībā uz vismaz vienu saimniekaugu. Dažos gadījumos par epidemioloģisku vienību var definēt visu kāda reģiona/teritorijas/valsts saimniekaugu populāciju. Tie var būt kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) reģioni, pilsētu teritorijas, meži, rožu dārzi vai audzētavas, vai arī hektāri. Izvēle ir jāpamato pamatā esošajos pieņēmumos.

Attiecībā uz 10. sleju:

norāda apsekojumā izmantotās metodes, tostarp darbību skaitu katrā gadījumā atkarībā no konkrētajām juridiskajām prasībām attiecībā uz katru kaitīgo organismu. Norāda “N/A”, ja informācija konkrētajā ailē nav pieejama.

Attiecībā uz 11. sleju:

norāda paraugu ņemšanas efektivitātes novērtējumu. Paraugu ņemšanas efektivitāte nozīmē varbūtību, ka inficētās augu daļas no inficētā auga tiek atlasītas. Attiecībā uz vektoriem tas raksturo metodes rezultātus attiecībā uz apsekojamā teritorijā esoša pozitīva vektora noķeršanu. Attiecībā uz augsni tas raksturo, ar kādu rezultātu attiecībā uz apsekojamā teritorijā esošu kaitīgo organismu tiek izraudzīts augsnes paraugs, kurā ir kaitīgais organisms.

Attiecībā uz 12. sleju:

“metodes jutība” ir varbūtība, ar kādu metode pareizi atklāj kaitīgā organisma klātbūtni. Metodes jutību definē kā varbūtību, ka patiesi pozitīvu saimniekaugu tests arī apstiprinās par pozitīvu. Tas ir paraugu ņemšanas lietderības (proti, varbūtības, ka no inficēta auga tiks paņemtas inficētās daļas) reizinājums ar diagnostisko jutību (kuru raksturo identifikācijas procesā izmantotā vizuālā pārbaude un/vai laboratorijas tests).

Attiecībā uz 13. sleju:

norāda riska faktorus atsevišķās rindās, izmantojot tik daudz rindu, cik nepieciešams. Attiecībā uz katru riska faktoru norāda riska līmeni, attiecīgo relatīvo risku un saimniekaugu populācijas īpatsvaru.

Attiecībā uz B sleju:

norāda sīkāku informāciju par apsekojumu, ņemot vērā konkrētās juridiskās prasības attiecībā uz katru kaitīgo organismu. Norāda “N/A”, ja konkrētajā ailē prasītā informācija uz attiecīgo gadījumu neattiecas. Šajās slejās sniedzamā informācija ir saistīta ar informāciju, ko iekļauj 10. slejā “Atklāšanas metodes”.

Attiecībā uz 18. sleju:

norāda to vietu skaitu, kur izlikti slazdi, ja šis skaits atšķiras no slazdu skaita (17. aile) (piem., viens un tas pats slazds tiek izmantots dažādās vietās).

Attiecībā uz 21. sleju:

norāda, par cik paraugiem konstatēts, ka tie ir pozitīvi, negatīvi vai nenoteikti. “Nenoteikti” ir analizētie paraugi, par kuriem dažādu faktoru dēļ (piem., zem atklāšanas līmeņa, neapstrādāts paraugs: neidentificēts, vecs) nav iegūts rezultāts.

Attiecībā uz 22. sleju:

Attiecībā uz 23. sleju:

norāda apsekojuma jutību, kas definēta Fitosanitāro pasākumu starptautiskajos standartos (ISPM) Nr. 31. Šī sasniegtā kaitīgu organismu neesības pārliecības līmeņa vērtība tiek aprēķināta, pamatojoties uz pārbaudēm (un/vai paraugiem), kas veiktas, ņemot vērā metodes jutību un izplatības novērtējumu.

Attiecībā uz 24. sleju:

norāda izplatību, kas balstās uz tādu aplēsi par varbūtīgo faktisko kaitīgā organisma izplatību laukā, kas izdarīta pirms apsekojuma. Izplatība tiek noteikta kā apsekojuma mērķis, un tā atbilst riska pārvaldītāju kompromisam starp kaitīgo organismu esības risku un apsekojumam pieejamajiem resursiem. Parasti atklāšanas apsekojumam tiek noteikta vērtība 1 %.

22.9.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 245/27

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/1630

(2022. gada 21. septembris),

ar ko nosaka pasākumus vīnogulāju flavescence dorée fitoplazmas izplatības ierobežošanai konkrētās norobežotās teritorijās

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)	Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 (2) II pielikuma B daļā ir uzskaitīti Savienības karantīnas kaitīgie organismi, par kuriem zināms, ka tie ir sastopami Savienības teritorijā.

(2)

Vīnogulāju flavescence dorée fitoplazma (“norādītais kaitīgais organisms”) ir iekļauts minētajā sarakstā, jo ir zināms, ka tas ir sastopams konkrētās Savienības teritorijas daļās, un tam ir būtiska ietekme uz Vitis L. augu (“norādītie augi”), kas ir minētā kaitīgā organisma galvenie saimniekaugi, audzēšanu.

(3)

Scaphoideus titanus Ball (“norādītais vektors”) ir noteikts kā nozīmīgs norādītā kaitīgā organisma vektors. Šim vektoram ir liela nozīme vīnogulāju flavescence dorée fitoplazmas ieviešanās procesā un tālākā izplatībā Savienības teritorijā (3), tāpēc būtu jānosaka tā identifikācijas un kontroles pasākumi.

(4)	Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 19. pantu veiktie apsekojumi liecina, ka norādītā kaitīgā organisma izskaušana konkrētās norobežotās teritorijās vairs nav iespējama.

(5)

Tāpēc būtu jānosaka pasākumi norādītā kaitīgā organisma izplatības ierobežošanai minētajās norobežotajās teritorijās, kas sastāv no inficētām zonām un buferzonām. Minētajiem pasākumiem būtu jāietver inficēto norādīto augu iznīcināšana un aizvākšana un piemērota apstrāde, lai novērstu norādītā kaitīgā organisma izplatīšanos uz pārējo Savienības teritoriju.

(6)	Kompetentajām iestādēm būtu jāpalielina sabiedrības informētība, lai nodrošinātu, ka sabiedrība un profesionālie operatori, uz kuriem attiecas ierobežošanas pasākumi norobežotajās teritorijās, ir informēti par šajā nolūkā veiktajiem pasākumiem un norobežoto teritoriju norobežošanu.

(7)	Tomēr, ja norādītais kaitīgais organisms ir konstatēts buferzonā ap inficēto zonu, kurai piemēro norādītā kaitīgā organisma ierobežošanas pasākumus, minētā jaunā konstatējuma rezultātā kompetentajai iestādei būtu jāizveido jauna norobežota teritorija, kurā tiek īstenota izskaušana.

(8)

Lai nodrošinātu norādītā kaitīgā organisma agrīnu atklāšanu tajos Savienības teritorijas apgabalos, par kuriem nav zināms, vai tajos norādītais kaitīgais organisms ir sastopams, būtu jāveic ikgadēji apsekojumi par norādītā kaitīgā organisma un norādītā vektora klātbūtni, kā noteikts Regulas (ES) 2016/2031 22. pantā un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2020/1231 (4). Minētajiem apsekojumiem būtu jābalstās uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes publicēto kaitīgā organisma un tā vektora apsekojuma karti, jo tajā ir ņemta vērā jaunākā zinātniskā un tehniskā attīstība.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka pasākumus vīnogulāju flavescence dorée fitoplazmas izplatības ierobežošanai norobežotās teritorijās, kurās nav iespējams veikt tās izskaušanu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“norādītais kaitīgais organisms” ir vīnogulāju flavescence dorée fitoplazma;

2)	“norādītie augi” ir Vitis L. augi, izņemot augļus un sēklas;

3)	“norādītais vektors” ir Scaphoideus titanus Ball;

4)	“izplatības ierobežošanai norobežotā teritorija” ir I pielikumā norādītā teritorija, kurā norādītais kaitīgais organisms nav izskaužams;

5)	“kaitīgā organisma apsekojuma karte” ir Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes publikācija “Kaitīgā organisma vīnogulāju flavescence dorée fitoplazmas un tās vektora apsekojuma karte” (5).

3. pants

Norobežotu teritoriju izveide izplatības ierobežošanai

Kompetentās iestādes izveido norobežotās teritorijas norādītā kaitīgā organisma izplatības ierobežošanai, kuras sastāv no inficētās zonas un buferzonas, kas ir vismaz 2,5 km plata zona ap inficēto zonu.

4. pants

Pasākumi izplatības ierobežošanai norobežotajās teritorijās

1. Kompetentās iestādes nodrošina, ka inficētajās zonās tiek veikti šādi pasākumi:

a)	iespējami drīz un ne vēlāk kā līdz nākamā veģetācijas perioda sākumam aizvāc un iznīcina norādītos augus, kuriem ir konstatēta inficēšanās ar norādīto kaitīgo organismu;

b)	veic atbilstošu apstrādi norādītā vektora kontrolei.

2. Buferzonās kompetentās iestādes nodrošina, ka norādītā vektora klātbūtnes gadījumā tiek veikta atbilstoša apstrāde norādītā vektora kontrolei.

Ja norādītā kaitīgā organisma klātbūtne ir oficiāli apstiprināta uz norādītajiem augiem buferzonā, piemēro Regulas (ES) 2016/2031 17. un 18. pantu.

3. Izplatības ierobežošanai norobežotajās teritorijās kompetentās iestādes uzlabo sabiedrības informētību par konkrētā kaitīgā organisma radīto apdraudējumu un par pasākumiem, kas pieņemti, lai novērstu tā tālāku izplatīšanos ārpus minētajām teritorijām.

Kompetentās iestādes informē sabiedrību un attiecīgos profesionālos operatorus par izplatības ierobežošanai norobežotās teritorijas robežām.

5. pants

Apsekojumi

1. Kompetentās iestādes veic 2. un 3. punktā paredzētos apsekojumus, ņemot vērā kaitīgā organisma apsekojuma kartē minēto informāciju.

2. Tās veic uz risku balstītus ikgadējus apsekojumus par norādītā kaitīgā organisma un norādītā vektora klātbūtni tajos Savienības teritorijas apgabalos, par kuriem nav zināms, vai tajos kaitīgais organisms ir sastopams, bet kuros tas varētu ieviesties.

3. Izplatības ierobežošanai norobežoto teritoriju buferzonās tās veic Regulas (ES) 2016/2031 19. panta 1. punktā minētos ikgadējos apsekojumus, lai noteiktu norādītā kaitīgā organisma un tā noteiktā vektora klātbūtni.

Minētie apsekojumi ietver:

a)	norādīto augu vizuālas pārbaudes nolūkā atklāt norādīto kaitīgo organismu;

b)	paraugu ņemšanu un testēšanu, ja ir aizdomas par norādītā kaitīgā organisma klātbūtni, un

c)	atbilstošu slazdu izmantošanu nolūkā atklāt norādīto vektoru.

Minētie apsekojumi ir intensīvāki nekā 2. punktā minētie apsekojumi, jo tie ietver lielāku skaitu vizuālo pārbaužu un attiecīgā gadījumā paraugu ņemšanu un testēšanu.

6. pants

Ziņošana

Katru gadu līdz 30. aprīlim dalībvalstis iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm iepriekšējā kalendārajā gadā veikto apsekojumu rezultātus saskaņā ar:

a)	šīs regulas 5. panta 2. punktu, izmantojot vienu no Īstenošanas regulas (ES) 2020/1231 I pielikumā iekļautajām veidnēm;

b)	šīs regulas 5. panta 3. punktu, izmantojot vienu no šīs regulas II pielikumā iekļautajām veidnēm.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 21. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 317, 23.11.2016., 4. lpp.

(3) EFSA PLH ekspertu grupa (Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes ekspertu grupa augu veselības jautājumos), 2014. Scientific Opinion on pest categorisation of Grapevine Flavescence Dorée. EFSA Journal 2014;12(10):3851, 31 lpp. doi:10.2903/j.efsa.2014.3851.

(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1231 (2020. gada 27. augusts) par ikgadējiem ziņojumiem par apsekojumu rezultātiem (formāts un norādījumi par tā aizpildīšanu) un par daudzgadu apsekojumu programmām (formāts un praktiskā kārtība), kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 attiecīgi 22. un 23. pantā (OV L 280, 28.8.2020., 1. lpp.).

(5) “Pest survey card on flavescence dorée phytoplasma and its vector Scaphoideus titanus”. EFSA supporting publication 2020:EN-1909 36 lpp. doi:10.2903/sp.efsa.2020.EN-1909.

I PIELIKUMS

2. pantā minēto izplatības ierobežošanai norobežoto teritoriju saraksti

1. Horvātija

Norobežotās teritorijas (NT) numurs/nosaukums

NT zona

Reģions

Pašvaldības vai citas administratīvas/ģeogrāfiskas robežas

Inficētā zona

Horvātijas Panonijas reģions

(šādas župānijas: Bjelovar-Bilogora, Virovitica-Podravina, Požega-Slavonija, Brod-Posavina, Osijek-Baranja, Vukovar-Srijem, Karlovac, Sisak-Moslavina)

Kadastrālās pašvaldības

Bedenik, Bjelovar, Bojana, Brezovac, Ciglena, Čazma, Dapci, Diklenica, Draganec, Gornje Plavnice, Kapela, Kobasičari, Kraljevac, Križic, Orovac, Petrička, Podgorci, Pupelica, Ribnjička, Sišćani, Veliko Korenovo, Veliko Trojstvo, Vrtlinska, Zrinski Topolovac;

Borova, Čačinci, Donja Pištana, Duzluk, Kozice, Krajna, Nova Jošava, Pčelić, Podravska Slatina, Sedlarica, Stara Jošava, Šumeđe, Turnašica, Virovitica, Vukosavljevica; un

Kutjevo, Mitrovac, Venje;

Cernik, Nova Gradiška, Šumetlica;

Draž, Majar, Trnava, Zmajevac I;

Bapska, Grabovo, Ilok, Lovas, Mohovo, Opatovac, Sotin, Šarengrad, Tovarnik, Vukovar;

Belaj, Bratovanci, Breznik, Brlog Ozaljski, Bubnjarci, Donji Lović, Draganić, Duga Resa 2, Dvorište Vivodinsko, Ferenci, Gršćaki, Ilovac, Jurovo, Lišnica, Lović Prekriški, Mala Švarča, Mrzlo Polje Mrežničko, Oštri Vrh Ozaljski, Ozalj, Police Pirišće, Svetice, Svetičko Hrašće, Vivodina, Vrhovac, Zagradci, Zajačko Selo, Zaluka, Žakanje; un

Batina, Gornja Jelenska, Ilova, Katoličko Selišće, Kutina, Popovača, Repušnica, Voloder.

Buferzona

Horvātijas Panonijas reģions

(šādas župānijas: Bjelovar-Bilogora, Virovitica-Podravina, Požega-Slavonija, Brod-Posavina, Osijek-Baranja, Vukovar-Srijem, Karlovac, Sisak-Moslavina)

Kadastrālās pašvaldības

Bačkovica, Bedenička, Berek, Bjelovar-Sredice, Blatnica, Bosiljevo, Bršljanica, Brzaja, Cerina, Cjepidlake, Cremušina, Čađavac, Dapčevica, Daskatica, Dautan, Dereza, Donja Kovačica, Drljanovac, Đurđic, Galovac, Gornja Garešnica, Gornja Kovačica, Gornje Rovišće, Gudovac, Ivanska, Kakinac, Kaniška Iva, Klisa, Klokočevac, Kostanjevac, Kozarevac Račanski, Križ Gornji, Laminac, Lasovac, Lipovčani, Mala Pisanica, Mali Grđevac, Malo Trojstvo, Martinac, Međurača, Miklouš, Mosti, Narta, Nevinac, Nova Rača, Nove Plavnice-Hrgovljani, Obrovnica, Orlovac, Pavlin Kloštar, Pobjenik, PRedavac, Prespa, Prgomelje, Rajić Gudovački, Rašenica, Ravneš, Removac, Rovišće, Ruškovac, Samarica, Sasovac, Severin, Sibenik, Slovinska Kovačica, Sredice Gornje, Srijedska, Stara Plošćica, Stare Plavnice, Šandrovac, Šimljana, Šimljanik, Štefanje, Šušnjara, Tomaš, Topolovica, Trojstveni Markovac, Turčević Polje, Vagovina, Velika Peratovica, Velika Pisanica, Veliki Grđevac, Višnjevac, Vukovje, Zdelice, Zrinska Žabjak, Ždralovi;

Antunovac, Bačevac, Bakić, Bankovci, Bokane, Brezovljani, Budanica, Budrovac, Lukački, Bušetina, Cabuna, Crnac, Ćeralije, Dinjevac, Dobrović, Dolci, Donja Bukovica, Donje Bazije, Donje Kusonje, Donje Predrijevo, Donji Meljani, Duga Međa, Dugo Selo Lukačko, Đuričić, Gaćište, Gornja Bukovica, Gornja Pištana, Gornje Bazje, Gornje Kusonje, Gornje Viljevo, Gornji Miholjac, Grabrovnica, Gradina, Gvozdanska, Hum Varoš, Hum Voćinski, Ivanbrijeg, Jasenaš, Kapan, Kapinci, Kladare, Kokočak, Krasković, Kutovi, Levinovac, Lozan, Lukač, Lukavac, Macute, Mala Črešnjevica, Manastir Orahovica, Medinci, Mikleuš, Miljevci, Naudovac, Nova Bukovica, Obradovci, Orahovica, Orešac, Otrovanec, Paušinci, Pitomača I, Pitomača II, Pivnica, Požari, Pušina, Radosavci, Rezovac, Rijenci, Rogovac, Sladojevci, Slatinski Drenovac, Slatinski Lipovac, Slavonske Bare, Sopje, Stari Gradac, Suha Mlaka, Suhopolje, Špišić Bukovica, Turanovac, Vaška, Velika Črešnjevica, Virovitica-centar, Virovitica-city, Vrneševci, Zdenci;

Bektež, Bjelajci, Cerovac, Ciglenik, Cikote, Doljanovci, Duboka, Grabarje, Gradište, Jakšić, Kaptol, Knežci, Kričke, Kula, Lakušija, Latinovac, Lukač, Podgorje, Poreč, Rogulje, Sesvete, Šnjegavić, Šumetlica, Tominovac, Vetovo, Zarilac;

Adžamovci, Baćin Dol, Banićevac, Bobare, Bodavljaci, Donji Andrijevci, Drežnik, Garčin, Giletinci, Golobrdac, Gorice, Gunjavci, Klokočevik, Kovačevac, Ljupina, Mačkovac, Mašić, Medari, Novo Topolje, Opatovac, Podvrško, Poljane, Prvča, Rešetari, Rogolji, Sičice, Stari Perkovci, Staro Topolje, Šagovina Cernička, Šagovina Mašićka, Širinci, Trnava, Vrbje, Žuberkovac;

Batina, Beljevina, Bokšić, Branjin Vrh, Branjina, Breznica Đakovačka, Dalj, Donja Motičina, Dragotin, Duboševica, Đurđenovac, Feričanci, Gajić, Gašinci, Gazije, Gornja Motičina, Gradac Našički, Hrkanovci Đakovački, Kneževi Vinogradi, Kondrić, Kotlina, Lapovci, Levanjska Varoš, Mandićevac, Musić, Nabrđe, Novi Perkovci, Paučje, Podolje, Pridvorje, Selci Đakovački, Seona, Slatinik Drenjski, Slobodna Vlast, Suza, Svetoblažje, Topolje;

Apševci, Banovci, Berak, Bogdanovci, Borovo, Borovo Naselje, Bršadin, Čakovci, Ilača, Lipovača, Marinci, Mikluševci, Negoslavci, Nijemci, Pačetin, Petrovci, Podgrađe, Srijemske Laze, Stari Jankovci, Svinjarevci, Tompojevci, Trpinja;

Banska Selnica, Barilović, Blatnica Pokupska, Brajakovo Brdo, Brašljevica, Bukovlje, Cerovac Barilovićki, Cerovac Vukmanički, Donje Mekušje, Donje Pokupje, Donji Budački, Donji Skrad, Donji Zvečaj, Gornje Mekušje, Gornje Prilišće, Gornje Stative, Gornji Zvečaj, Griče, Jarče Polje, Jaškovo, Kamensko, Karlovac I, Karlovac II, Kosijersko Selo, Kozalj Vrh, Ladešići, Lipa, Lipnik, Luka Pokupska, Mahično, Maletići, Malinci, Martinski Vrh, Modruš Potok, Mračin, Mrežnički Novaki, Mrzljaki, Novaki Ozaljski, Piščetke, Podbrežje, Pokupje, Pravutina, Rečica, Ribnik, Rosopajnik, Skakavac, Slapno, Sračak, Šišljavić, Tomašnica, Trg, Turanj, Tušilović, Velika Jelsa, Vinski Vrh, Vodena Draga, Vukmanić, Zadobarje, Zagrad, Zorkovac; un

Banova Jaruga, Bistrač, Bobovac, Cerje Letovanićko, Crkveni Bok, Čaire, Čigoč, Grabrov Potok, Gračenica, Gušće, Husain, KRaljeva Velika, Kratečko, Krivaj, Kutinica, Lipovljani, Lonja, Ludina, Međurić, Mikleuška, Mužilovčica, Okoli, Osekovo, Pešćenica, Piljenice, Potok, Puska, Ruškovica, Selište, Stremen, Stružec, Stupovača, Svinjičko, Šartovac, Vidrenjak, Vukojevac, Zbjegovača.

Inficētā zona

Horvātijas Adrijas jūras reģions

(Istras župānija)

Kadastrālās pašvaldības

Bačva, Brkač, Brtonigla, Buje, Donja Mirna, Frata, Grožnjan, Kaldir, Karojba, Kaštel, Kaštelir, Kostajnica, Krasica, Kršete, Labinci, Lovrečica, Materada, Motovun, Nova Vas, Novigrad, Petrovija, Savudrija, Sveti Ivan, Sveti Vital, Umag, Višnjan, Vižinada, Završje, Žbandaj.

Buferzona

Horvātijas Adrijas jūras reģions

(Istras župānija)

Kadastrālās pašvaldības

Baderna, Beram, Brdo, Čepić, Dračevac, Funtana, Fuškulin, Gradina, Grdoselo, Kašćerga, Kringa, Kršikla, Kuberton, Kućibreg, Lim, Lovreč, Marčenegla, Merišće, Momjan, Mugeba, Muntrilj, Mušalež, Novaki Motovunski, Oprtalj, Pazin, Poreč, Rakotule, Rovinj, Rovinjsko Selo, Senj, Sovinjak, Sovišćina, Šterna, Tar, Tinjan, Triban, Trviž, Vabriga, Varvari, Vrh, Vrsar, Zamask, Zrenj, Zumesk.

Inficētā zona

Horvātijas ziemeļdaļa ar Zagrebas pilsētas reģionu

(Međimurje župānija, Varaždin župānija, Koprivnica-Križevci župānija, Krapina-Zagorje župānija, Zagreb župānija, Zagrebas pilsēta)

Kadastrālās pašvaldības

Badličan, Bogdanovec, Donji Vidovec, Dragoslavec, Dunjkovec, Gornja Dubrava, Gornji Mihaljevec, Gradiščak, Kotoriba, Lopatinec, Martinuševec, Preseka, Pretetinec, Prhovec, Robadje, Selnica, Slakovec, Stanetinec, Sveta Marija, Sveti Martin na Muri, Sveti Urban, Šenkovec, Štrigova, Štrukovec, Vukanovec, Zasadbreg, Zebanec, Železna Gora;

Babinec, Bednja, Beletinec, Beretinec, Bolfan, Breznica, Butkovec, Cerje Tužno, Čanjevo, Črešnjevo, Čukovec, Donja Višnjica, Donja Voća, Donje Makojišće, Drenovec, Dubrava Križovljanska, Đurinovec, Gornja Višnjica, Gornje Ladanje, Gornji Martijanec, Grana, Hrastovec Toplički, Hrastovsko, Ivanec, Jakopovec, Jalžbet, Jerovec, Kamena Gorica, Kamenica, Kaniža, Kelemen, Klenovnik, Ključ, Kneginec, Lepoglava, Ludbreg, Ljubelj Kalnički, Ljubešćica, Mali Bukovec, Marčan, Natkrižovljan, Novakovec, Očura, Podevčevo, Poljana, Radovan, Remetinec, Rinkovec, Segovina, Sigetec Ludbreški, Sudovec, Sveti Ilija, Svibovec, Šaša, Šćepanje, Tuhovec, Tužno, Varaždin Breg, Varaždinske Toplice, Vidovec, Vinica Breg, Vinično, Vinogradi Ludbreški, Visoko;

Apatovec, Bakovčica, Bočkovec, Bojnikovec, Borje, Botinovac, Budrovac, Carevdar, Cirkvena, Cubinec, Čepelovac, Dijankovec, Donja Brckovčina, Dubovec, Đurđevac II, Đurđic, Erdovec, Finčevec, Fodrovec, Glogovac, Glogovnica, Gornja Rijeka, Gregurovec, Guščerovec, Hampovica, Hudovljani, Jagnjedovec, Jagnjedovec-grad, Javorovac, Kalinovac, Kalnik, Kamešnica, Kloštar Podravski, Kloštar Vojakovački, Koprivnica, Kozarevac, Križevci, Kunovec, Kunovec Breg, Lemeš, Lukačevec, Majurec, Mala Mučna, Mičetinac, Miholec, Miholjanec, Novi Glog, Novigrad Podravski, Osijek Vojkovački, Plavšinac, Podvinje Miholečko, Pofuki, Potočec, Potok Kalnički, Prkos, Prugovac, Rasinja, Rašćani, Raven, Ruševac, Sokolovac, Subotica Podravska, Suha Katalena, Sveta Helena, Sveti Ivan Žabno, Sveti Petar Čvrstec, Sveti Petar Orehovec, Šemovci, Špiranec, Štrigovec, Trema, Velika Mučna, Veliki Grabičani, Veliki Poganac, Virje, Vojakovac, Vojnovec Kalnički, Zaistovec;

Andraševec, Bedekovčina, Belec, Budinščina, Donja Batina, Donja Stubica, Donja Šemnica, Dubovec, Dubrovčan, Globočec, Gornja Stubica, Gubaševo, Hrašćina, Hrašćinski Kraljevec, Hum Stubički, Jertovec, Jesenje, Klanjec, Komor, Kraljev Vrh, Krapina, Krapina jug, Krapina-city, Laz Bistrički, Mače, Marija Bistrica, Martinci Zlatarski, Mirkovec, Oštrc, Peršaves, Petrova Gora, Poljanica Bistrička, Poznanovec, Purga, Pustodol, Radoboj, Ravno Brezje, Razvor, Selnica, Slani Potok, Strmec, Strmec Stubički, Stubička Slatina, Stubičko Podgorje, Sveti Križ, Sveti Križ Začretje, Sveti Matej, Šemnica, Špičkovina, Tomaševec, Tugonica, Tuhelj, Veleškovec, Veliko Trgovišće, Veternica, Vojnovec Loborski, Vrtnjakovec, Zabok, Zagorska Sela, Zajezda, Zlatar;

Bedenica, Bešlinec, Blaškovec, Blaževdol, Brckovljani, Caginec, Dijaneš, Donja Lomnica, Dubranec, Dubrava, Dugo Selo I, Fuka, Gostović, Gradec, Habjanovac, Haganj, Helena, Hrastje, Hrebinec, Hrnjanec, Hruškovica, Kloštar Ivanić, Komin, Kozjača, Krašić II, Kupljenovo, Laktec, Lonjica, Lovrečka Varoš, Lukavec, Mala Gorica, Molvice, Novoselec, Obreška, Orešje, Paukovec, Pluska, Prekrižje, Prozorje, Psarjevo, Rakitje, Stari Glog, Strmec Samoborski, Sveti Nedelja, Šiljakovina, Šumećani, Tkalec, Tomaševec, Velika, Vrbovec, Zelina, Žitomir; un

Adamovec, Blaguša, Čučerje, Đurđekovec, Glavnica, Gornji Stenjevec, Gračani, Granešina, Kašina, Maksimir, Podsused, Remete, Sesvete.

Buferzona

Horvātijas ziemeļdaļa ar Zagrebas pilsētas reģionu

(Međimurje župānija, Varaždin župānija, Koprivnica-Križevci župānija, Krapina-Zagorje župānija, Zagreb župānija, Zagrebas pilsēta)

Kadastrālās pašvaldības

Cirkovljan, Čakovec, Črečan, Čukovec, Donja Dubrava, Donji Kraljevec, Donji Mihaljevec, Draškovec, Goričan, Gornji Hrašćan, Gornji Kraljevec, Gornji Pustakovec, Gornji Vidovec, Hemuševec, Hlapičina, Ivanovec, Krištanovec, Križovec, Kuršanec, Macinec, Mačkovec, Mihovljan, Mursko Središće, Nedelišće, Novo Selo Rok, Oporovec, Orehovica, Peklenica, Podbrest, Prelog, Pribislavec, Pušćine, Savska Ves, Strahoninec, Šandrovec, Totovec, Trnovec, Vratišinec, Vularija, Žiškovec;

Bela, Bisag, Biškupec, Biškupec II, Čalinec, Črnec Biškupečki, Donje Ladanje, Donji Kućan, Drašković, Druškovec, Družbinec, Gojanec, Gornja Voća, Gornji Kućan, Hrastovljan, Hrženica, Jalkovec, Kapela Kalnička, Kapela Podravska, Karlovec Ludbreška, Križovljan, Kućan Marof, Leskovec Toplički, Lunjkovec, Majerje, Martijanec, Maruševec, Nedeljanec, Nova Ves Petrijanečka, Novi Marof, Novo Selo Podravsko, Petrijanec, Poljana Biškupečka, Radovec, Selnik, Sesvete Ludbreške, Slanje, Slokovec, Sračinec, Struga, Sveti Đurđ, Sveti Petar, Šemovec, Trakošćan, Trnovec, Varaždin, Veliki Bukovec, Vinica, Vratno, Zamlača, Zbelava, Žabnik;

Branjska, Budančevica, Delovi, Drnje, Duga Rijeka, Đelekovec, Đurđevac I, Ferdinandovac, Gola, Gorica, Heršin, Hlebine, Hrsovo, Imbriovec, Koledinec, Koprivnički Bregi, Koprivnički Ivanec, Kutnjak, Kuzminec, Legrad, Lepa Greda, Lepavina, Marinovec, Međa, Mikovec, Molve, Novačka, Novo Virje, Petranec, Podravske Sesvete, Selnica Podravska, Severovci, Sigetec, Sirova Katalena, Srijem, Sveta Ana, Torčec, Veliki Otok, Vojakovečke Sesvete, Zablatje, Ždala;

Cigrovec, Črešnjevec, Čret, Desinić, Donja Pačetina, Đurmanec, Gorjakovo, Gornja Pačetina, Gornja Čemehovec, Gotalovec, Gusakovec, Hlevnica, Jelenjak, Jezero Klanječko, Klokovec, Konjščina, Košnica, Kraljevec na Sutli, Krapinske Toplice, Lepa Ves, Lovrečan, Mala Erpenja, Mihovljan, Miljana, Modrovec, Mokrice, Novi Dvori Klanječki, Oroslavje, Pešćeno, Petrovsko, Plemešćina, Podgrađe Bistričko, Poljana Sutlanska, Pregrada, Putkovec, Radakovo, Selno, Sopot, Sušobreg, Svedruža, Škarićevo, Švaljkovec, Velika Erpenja, Velika Horvatska, Velika Ves, Vinagora, Vrbanec;

Andrilovec, Bađinec, Bistransko Podgorje, Bolč, Brčevec, Brdovec, Breška Greda, Brezine, Brezje, Brlenić, Bukovčak, Cerje Samoborsko, Cerovski Vrh, Cugovec, Cvetković, Cvetković Brdo, Čeglje, Črnkovec, Desinec, Domagović, Domaslovec, Donja Bistra, Donja Kupčina, Donja Zelina, Drežnik Podokićki, Dubravica, Dugo Selo II, Farkaševac, Glagovo, Gornja Bistra, Gornja Kupčina, Gornji Hruševec, Gornji Vinkovec, Grabar, Gradići, Gustelnica, Hrastilnica, Hrušćica, Hudovo, Ivanić-Grad, Jakovlje, Jastrebarsko, Ježevo, Kabal, Kalinovica, Kalje, Kerestinec, Klinča Sela, Klokočevec, Klokočevec Samoborski, Konšćica, Kosnica, Kostanjevac, Kraj, Krašić I, Kravarsko, Križ, Kupinec, Kupljenovo-novo, Kurilovec, Lazina Čička, Lekneno, Leprovica, Lepšić, Lučelnica, Lepšić, Lučelnica, Luka, Lukinić Brdo, Lupoglav, Mahovljić, Marinkovac, Mičevec, Mirkovoplje, Mlaka, Mraclin, Mrzlo Polje Žumberačko, Negovec, Nova Kapela, Nova Marča, Novaki, Novo Brdo, Novo Čiče, Novo Mjesto, Obrezina, Obrež, Okešinec, Okić, Okunšćak, Opatinec, Ostrna, Otok Samoborski, Paruževac, Pećno, Petrovina, Pirakovec, Pleso, Podjales, Podvornica, Pojatno, Poljana, Poljanski Lug, Posavski Bregi, Prečec, Preseka, Pribić, Prosinec, Pušća, Radoišće, Rakov Potok, Rakovec, Rakovica, Roženica, Rude, Rugvica, Salnik, Samobor, Samoborec, Slavetić, Sošice, Staro Čiče, Stupnik, Šarampov, Šćitarjevo, Širinec, Šušnjari, Topolje, Trebovec, Tučenik, Valetić, Velika Buna, Velika Gorica, Velika Jamnička, Velika Mlaka, Vinkovec, Volavje, Vrbovec, Vrbovec 1, Vukomerić, Vukovina, Vukšinac, Zabrđe, Zaprešić, Zdenčina, Zetkan, Zvonik, Željezno Žumberačko, Žumberak; un

Blato, Brezovica, Centar, Čehi, Črnomerec, Demerje, Dragonožec, Dubrava, Goranec, Gornje Vrapče, Granešina Nova, Horvati, Jakuševec, Klara, Lučko, Lužan, Markuševec, Mikulići, Odra, Odranski Obrež, Peščenica, Planina, Resnik, Rudeš, Sesvetski Kraljevec, Starjak, Stenjevec, Šašinovec, Šestine, Trešnjevka, Trnje, Trpuci, Vrapče, Vugrovec, Vurnovec, Zaprudski Otok, Žitnjak.

2. Ungārija

Horvātijas un Slovēnijas izplatības ierobežošanai norobežoto teritoriju buferzonu paplašināšana Ungārijas teritorijā:

Norobežotās teritorijas (NT) numurs/nosaukums	NT zona	Reģions	Pašvaldības vai citas administratīvas/ģeogrāfiskas robežas
1.	Buferzona	Bács-Kiskun meģes Baja rajons	Hercegszántó
1.	Buferzona	Baranya meģes Mohács rajons	Kölked, Homorúd
2.	Buferzona	Zala meģes Letenye rajons	Tótszerdahely, Molnári
3.	Buferzona	Zala meģes Lenti rajons	Bödeháza, Nemesnép, Lendvajakabfa, Márokföld, Szentgyörgyvölgy
4.	Buferzona	Zala meģes Lenti rajons	Lendvadedes

3. Itālija

Slovēnijas izplatības ierobežošanai norobežoto teritoriju buferzonu paplašināšana Itālijas teritorijā:

Norobežotās teritorijas (NT) numurs/nosaukums	NT zona	Reģions	Pašvaldības vai citas administratīvas/ģeogrāfiskas robežas (daļēji)
1.	Buferzona	Friuli-Venēcija Džūlija Gorizia province	Dolegna Del Collio, Gorizia, San Floriano Del Collio, Savogna D’isonzo
2.	Buferzona	Friuli-Venēcija Džūlija Trieste province	Duino-Aurisina, Monrupino, Muggia, San Dorligo Della Valle – Dolina, Sgonico, Trieste
3.	Buferzona	Friuli-Venēcija Džūlija Udine province	Prepotto

4. Portugāle

Norobežotās teritorijas (NT) numurs/nosaukums	NT zona	Reģions	Pašvaldības vai citas administratīvas/ģeogrāfiskas robežas
1.	Inficētā zona	Portugāles ziemeļdaļa	Alijó, Amarante, Amares, Baião, Barcelos, Braga, Cabeceiras de Basto, Castelo de Paiva, Celorico de Basto, Cinfães, Esposende, Fafe, Felgueiras, Guimarães, Lousada, Maia, Marco de Canaveses, Monção, Mondim de Basto, Paços de Ferreira, Paredes, Paredes de Coura, Penafiel, Peso da Régua, Ponte de Lima, Póvoa de Lanhoso, Póvoa de Varzim, Ribeira de Pena, Sabrosa, Santa Marta de Penaguião, Santo Tirso, Trofa, Valença, Valongo, Vieira do Minho, Vila do Conde, Vila Nova de Famalicão, Vila Pouca de Aguiar, Vila Real, Vila Verde un Vizela; Daļa šādu pašvaldību teritorijas: Arcos de Valdevez, Ponte da Barca, Terras de Bouro un Viana do Castelo.
	Buferzona	Portugāles ziemeļdaļa	Mesão Frio Daļa šādu pašvaldību teritorijas: Arcos de Valdevez, Armamar, Arouca, Boticas, Caminha, Chaves, Carrazeda de Ansiães, Gondomar, Lamego, Matosinhos, Melgaço, Montalegre, Murça, Porto, Ponte da Barca, Resende, Santa Maria da Feira, São João da Pesqueira, Tabuaço, Terras de Bouro, Valpaços, Viana do Castelo, Vila Nova de Cerveira, Vinhais.
	Buferzona	Centrālā Portugāle	Daļa Castro Daire pašvaldības teritorijas.

5. Slovēnija

Norobežotās teritorijas (NT) numurs/nosaukums

NT zona

Reģions

Pašvaldības vai citas administratīvas/ģeogrāfiskas robežas

Inficētā zona

Slovēnijas rietumdaļa

Ankaran, Koper, Izola un Piran; un

Sežana, Komen (izņemot kadastrālo pašvaldību Brestovica – ID 2408) un Renče-Vogrsko.

Buferzona

Slovēnijas rietumdaļa

Brda, Nova Gorica, Miren-Kostanjevica, Šempeter- Vrtojba, Ajdovščina, Vipava, Divača un Hrpelje-Kozina, un kadastrālā pašvaldība Brestovica (ID 2408) Komen pašvaldībā.

Inficētā zona

Slovēnijas dienvidaustrumu daļa

Dolenjske Toplice, Straža, Mirna peč, Novo mesto (izņemot kadastrālās pašvaldības Črešnjice – ID 1458 un Herinja vas – ID 1459).

Buferzona

Slovēnijas dienvidaustrumu daļa

Žužemberk, Trebnje, Mirna, Šentrupert, Sevnica, Krško, Brežice, Mokronog-Trebelno, Šmarješke Toplice, Škocjan, Šentjernej, Kostanjevica na Krki, Semič, Črnomelj un Metlika, un šādas kadastrālās pašvaldības Novo Mesto pašvaldībā: Črešnjice (ID 1458) un Herinja vas (ID 1459).

Inficētā zona

Slovēnijas ziemeļaustrumu daļa

Dobrovnik un Lendava;

Trnovska vas, Destrnik, Sveti Jurij ob Ščavnici, Sveti Tomaž;

šādas kadastrālās pašvaldības Ljutomer pašvaldībā: Desnjak (ID 262), Bučkovci – ID 252, Drakovci – ID 253, Moravci – ID 254, Godemarci – ID 255, Presika (ID 271, Nunska Graba (ID 270), Rinčetova Graba (ID 269), Kamenščak (ID 260), Stara cesta (ID 261), Mekotnjak (ID 263), Radomerje (ID 264), Gresovščak (ID 265), Plešivica (ID 266), Ilovci (267), Slamnjak (ID 268) un daļa Globoka (ID 274) teritorijas;

kadastrālās pašvaldības Globoka daļa, kas pieder pie Razkrižje pašvaldības; un

šādas kadastrālās pašvaldības Ormož pašvaldībā: Vičanci (ID 322), Senešci (ID 323), Sodinci (ID 324), Velika Nedelja (ID 331), Šardinje (ID 321), Hum (ID 314), Lahonci (ID 290), Žvab (ID 291), Runeč (ID 292), Stanovno (ID 293), Ivanjkovci (ID 294), Žerovinci (ID 295), Cerovec Stanka Vraza (ID 296), Veličane (ID 297), Mali Brebrovnik (ID 299), Veliki Brebrovnik (ID 300), Vinski vrh (ID 301), Miklavž (ID 302), Hermanci (ID 303), Gomila (ID 304), Kog (ID 305), Vuzmetinci (ID 306), Kajžar (ID 307), Zasavci (ID 308), Lačaves (ID 309), Jastrebci (ID 310), Vitan (ID 312), Pavlovski vrh (ID 315), Pavlovci (ID 317), Hardek (ID 318), Ormož (332) un Ključarovci pri Ormožu (ID 287).

Buferzona

Slovēnijas ziemeļaustrumu daļa

Cankova, Rogašovci, Kuzma, Grad, Gornji Petrovci, Šalovci, Puconci, Moravske Toplice, Hodoš, Kobilje, Tišina, Murska Sobota, Beltinci, Turnišče, Odranci, Velika Polana, Črenšovci;

Razkrižje, izņemot kadastrālās pašvaldības Globoka daļu;

Ljutomer, izņemot šādas kadastrālās pašvaldības: Desnjak (ID 262), Bučkovci – ID 252, Drakovci – ID 253, Moravci – ID 254, Godemarci – ID 255, Presika (ID 271, Nunska Graba (ID 270), Rinčetova Graba (ID 269), daļa Globoka (ID 274), Kamenščak (ID 260), Stara cesta (ID 261), Mekotnjak (ID 263), Radomerje (ID 264), Gresovščak (ID 265), Plešivica (ID 266), Ilovci (267) un Slamnjak (ID 268) teritorijas;

Ormož, izņemot šādas kadastrālās pašvaldības: Vičanci (ID 322), Senešci (ID 323), Sodinci (ID 324), Velika Nedelja (ID 331), Šardinje (ID 321), Hum (ID 314), Lahonci (ID 290), Žvab (ID 291), Runeč (ID 292), Stanovno (ID 293), Ivanjkovci (ID 294), Žerovinci (ID 295), Cerovec Stanka Vraza (ID 296), Veličane (ID 297), Mali Brebrovnik (ID 299), Veliki Brebrovnik (ID 300), Vinski vrh (ID 301), Miklavž (ID 302), Hermanci (ID 303), Gomila (ID 304), Kog (ID 305), Vuzmetinci (ID 306), Kajžar (ID 307), Zasavci (ID 308), Lačaves (ID 309), Jastrebci (ID 310), Vitan (ID 312), Pavlovski vrh (ID 315), Pavlovci (ID 317), Hardek (ID 318), Ormož (332) un Ključarovci pri Ormožu (ID 287); un

Središče ob Dravi, Maribor, Duplek, Lenart, Cerkvenjak Kungota, Pesnica, Šentilj, Sveti Jurij v Slovenskih goricah, Sveta Ana, Apače, Benedikt, Sveta Trojica v Slovenskih goricah, Gornja Radgona, Radenci, Križevci, Veržej, Sveti Andraž v Slovenskih goricah, Juršinci, Ptuj, Dornava, Gorišnica, Miklavž na Dravskem polju, Starše, Kidričevo, Hajdina, Markovci, Hoče-Slivnica, Rače-Fram, Zreče, Oplotnica, Slovenska Bistrica, Majšperk, Žetale, Podlehnik, Videm, Cirkulane, Zavrč, Vojnik, Slovenske Konjice, Poljčane, Makole, Šentjur, Šmarje pri Jelšah, Rogaška Slatina, Rogatec, Podčetrtek, Kozje un Bistrica ob Sotli.

6. Spānija

Portugāles izplatības ierobežošanai norobežoto teritoriju buferzonu paplašināšana Spānijas teritorijā:

Norobežotās teritorijas (NT) numurs/nosaukums

NT zona

Reģions

Pašvaldības vai citas administratīvas/ģeogrāfiskas robežas

Buferzona

Galīsija

Pontevedra province

A cañiza:

daļa Valeixe pagasta teritorijas (Santa Cristina),

Arbo:

Barcela (San Xoán) un Cequeliños (San Miguel) pagasti, daļa šādu pagastu teritorijas: Arbo (Santa María), Cabeiras (San Sebastián), Mourentán (San Cristovo) un Sela (Santa María),

Crecente:

Albeos (San Xoán), Quintela (San Caetano) un Ribeira (Santa Mariña) pagasti

Daļa šādu pagastu teritorijas: Crecente (San Pedro), O Freixo (San Roque), Sendelle (Santa Cruz) un Vilar (San Xorxe),

Tomińo:

Amorín (San Xoán) un Currás (San Martiño) pagasti.

Daļa šādu pagastu teritorijas: Piñeiro (San Salvador), Sobrada (San Salvador) un Taborda (San Miguel),

Tui:

Baldráns (Santiago), Caldelas de Tui (San Martiño), Paramos (San Xoán) un Tui (O Sagrario) pagasts.

Daļa šādu pagastu teritorijas: Areas (Santa Mariña), Guillarei (San Mamede), Pazos de Reis (O Sagrario), Pexegueiro (San Miguel), Randufe (Santa María da Guía) un Rebordáns (San Bartolomeu),

As Neves:

As Neves (Santa María), Liñares (Santa María), Setados (Santa Euxenia) un Vide (Santa María).

Daļa šādu pagastu teritorijas: Rubiós (San Xoán), San Cibrán de Ribarteme (San Cibrán), Santiago de Ribarteme (Santiago) un Tortoreos (Santiago),

Salvaterra do Miño:

Arantei (San Pedro), Oleiros (Santa María) un Porto (San Paulo) pagasti.

Daļa šādu pagastu teritorijas: Alxén (San Paio), Cabreira (San Miguel), Fiolledo (San Paio), Meder (Santo Adrián), Pesqueiras (Santa Mariña) un Salvaterra (San Lourenzo),

Salceda de Caselas:

Daļa šādu pagastu teritorijas: Entenza (Santos Xusto e Pastor) un Soutelo (San Vicente).

Galīsija

Orense province

Padrenda:

Daļa šādu pagastu teritorijas: Crespos (San Xoán), Desteriz (San Miguel), O Condado (Santa María) un Padrenda (San Cibrán).

II PRIEDAS

Formos pagal 6 straipsnio b punktą vykdytos kasmetinės stebėsenos rezultatams pateikti

A DALIS

1. Forma kasmetinės stebėsenos rezultatams pateikti

2. Formos pildymo instrukcijos

Jei pildoma ši forma, šio priedo B dalyje pateiktos formos pildyti nereikia.

1 skiltis

nurodykite geografinės vietovės pavadinimą, protrūkio numerį arba bet kokią informaciją, pagal kurią būtų galima identifikuoti atitinkamą demarkuotą zoną (DZ) ir jos nustatymo datą.

2 skiltis

nurodykite DZ dydį prieš pradedant stebėseną.

3 skiltis

nurodykite DZ dydį po stebėsenos.

4 skiltis

nurodykite metodą: Izoliavimas (I). Įterpkite tiek eilučių, kiek reikia, atsižvelgiant į kiekvieno kenkėjo atžvilgiu nustatytų demarkuotų zonų skaičių ir šiose zonose taikomus metodus.

5 skiltis

nurodykite DZ teritoriją, kurioje buvo vykdoma stebėsena – įterpkite tiek eilučių, kiek reikia: Užkrėsta zona (UZ) ar buferinė zona (BZ) (naudokite atskiras eilutes). Jei taikoma, atskirose eilutėse nurodykite UZ plotą, kuriame buvo vykdoma stebėsena (pvz., paskutiniai 20 km prie BZ, aplink daigynus ir pan.).

6 skiltis

nurodykite stebėsenos vietų skaičių ir apibūdinkite jas, apibūdinimui pasirinkdami vieną iš šių aprašo įrašų:

1.	(auginimo plotas) po atviru dangumi: 1.1 laukas (ariamoji žemė, ganykla); 1.2 sodas/vynuogynas; 1.3 daigynas; 1.4 miškas;

atvirame ore esanti teritorija (kita): 2.1 privatūs sodai; 2.2 viešos vietos; 2.3 saugoma teritorija; 2.4 laukiniai augalai kitose teritorijose nei saugomos teritorijos; 2.5 kita (kartu pateikite tikslią informaciją apie konkretų atvejį (pvz., sodininkystės prekių prekybos centras, prekybos vietos, kuriose naudojamos medinės pakavimo medžiagos, medienos pramonės įmonės, šlapynės, drėkinimo ir drenažo tinklai ir kt.));

fiziškai uždengtos vietos: 3.1 šiltnamis; 3.2 privati vieta, išskyrus šiltnamį; 3.3 vieša vieta, išskyrus šiltnamį; 3.4 kita (kartu pateikite tikslią informaciją apie konkretų atvejį (pvz., sodininkystės prekių prekybos centras, prekybos vietos, kuriose naudojamos medinės pakavimo medžiagos, medienos pramonės įmonės)).

7 skiltis

nurodykite rizikos zonas, nustatytas atsižvelgiant į kenkėjo (-ų) biologines savybes, augalų šeimininkų buvimą, ekologines ir klimato sąlygas bei rizikos vietas.

8 skiltis

nurodykite į stebėseną įtrauktas rizikos zonas iš nurodytų 7 skiltyje.

9 skiltis

nurodykite, ar tai yra augalai, vaisiai, sėklos, dirvožemis, pakavimo medžiaga, mediena, įrenginiai, transporto priemonės, pernešėjas, vanduo ar kita (pateikite tikslią informaciją apie konkretų atvejį).

10 skiltis

pateikite augalų rūšių ir (arba) genčių, kurių stebėsena buvo vykdoma, sąrašą, kiekvienai augalų rūšiai ir (arba) genčiai skirdami vieną eilutę.

11 skiltis

nurodykite metų mėnesius, kuriais bus vykdoma stebėsena.

12 skiltis

13 ir 14 skiltys

nurodykite rezultatus, jei taikoma, atitinkamose skiltyse pateikdami turimą informaciją. „Neaiškiais“ laikomi tie ėminiai, kuriuos ištyrus dėl įvairių veiksnių (pvz., už aptikimo ribą mažesnis kiekis, neidentifikuotas, pasenęs neapdorotas ėminys) negaunama jokio rezultato.

15 skiltis

nurodykite stebėsenos dėl BZ rastų kenkėjų vykdymo metais pateiktus pranešimus apie protrūkius. Pranešimo apie protrūkį numerio nurodyti nereikia, kai kompetentinga institucija nusprendžia, kad rezultatas yra susijęs su vienu iš Reglamento (ES) 2016/2031 14 straipsnio 2 dalyje, 15 straipsnio 2 dalyje arba 16 straipsnyje nurodytų atvejų. Tokiu atveju nurodykite, kodėl ši informacija nepateikta 16 skiltyje („Pastabos“).

B DALIS

1. Forma statistiškai pagrįstos kasmetinės stebėsenos rezultatams pateikti

2. Formos pildymo instrukcijos

Jei pildoma ši forma, šio priedo A dalyje pateiktos formos pildyti nereikia.

Paaiškinkite kiekvieno kenkėjo stebėsenos modelio pagrindines prielaidas. Apibendrinkite ir pagrįskite:

—	tikslinę populiaciją, epidemiologinį vienetą ir patikros vienetus;

—	aptikimo metodą ir metodo jautrį;

—	rizikos veiksnį (-ius), nurodydami rizikos lygius ir atitinkamą santykinę riziką bei augalų šeimininkų populiacijos dalį.

1 skiltis

nurodykite geografinės vietovės pavadinimą, protrūkio numerį arba bet kokią informaciją, pagal kurią būtų galima identifikuoti atitinkamą demarkuotą zoną (DZ) ir jos nustatymo datą.

2 skiltis

nurodykite DZ dydį prieš pradedant stebėseną.

3 skiltis

nurodykite DZ dydį po stebėsenos.

4 skiltis

nurodykite metodą: Izoliavimas (I). Įterpkite tiek eilučių, kiek reikia, atsižvelgiant į kiekvieno kenkėjo atžvilgiu nustatytų demarkuotų zonų skaičių ir šiose zonose taikomus metodus.

5 skiltis

nurodykite DZ teritoriją, kurioje buvo vykdoma stebėsena – įterpkite tiek eilučių, kiek reikia: užkrėsta zona (UZ) arba buferinė zona (BZ) (naudokite atskiras eilutes). Jei taikoma, atskirose eilutėse nurodykite UZ plotą, kuriame buvo vykdoma stebėsena (pvz., paskutiniai 20 km prie BZ, aplink daigynus ir pan.).

6 skiltis

nurodykite stebėsenos vietų skaičių ir apibūdinkite jas, apibūdinimui pasirinkdami vieną iš šių aprašo įrašų:

1.	(auginimo plotas) po atviru dangumi: 1.1 laukas (ariamoji žemė, ganykla); 1.2 sodas/vynuogynas; 1.3 daigynas; 1.4 miškas;

7 skiltis

nurodykite metų mėnesius, kuriais buvo vykdoma stebėsena.

8 skiltis

nurodykite pasirinktą tikslinę populiaciją, pateikdami atitinkamų augalų šeimininkų rūšių ir (arba) genčių sąrašą, ir nurodykite plotą, kuriame vykdyta stebėsena. Tikslinė populiacija apibrėžiama kaip patikros vienetų visuma. Žemės ūkio paskirties žemės atveju tikslinės populiacijos dydis paprastai apibrėžiamas hektarais, bet taip pat tai gali būti partijos, laukai, šiltnamiai ir kt. Pagrindinių prielaidų pasirinkimą pagrįskite. Nurodykite patikros vienetus, kurių stebėsena buvo vykdoma. Patikros vienetas – augalai, augalų dalys, prekės, medžiagos, kenkėjų pernešėjai, kurie buvo atidžiai tikrinami siekiant nustatyti ir aptikti kenkėjus.

9 skiltis

nurodykite epidemiologinius vienetus, kuriuose buvo vykdoma stebėsena, pateikdami jų apibūdinimą ir matavimo vienetą. Epidemiologinis vienetas – homogeniška teritorija, kurioje, atsiradus kenkėjui, dėl kenkėjo, augalų šeimininkų, abiotinių ir biotinių veiksnių bei sąlygų tarpusavio sąveikos, susidarytų ta pati epidemiologinė situacija. Epidemiologiniai vienetai yra smulkesni tikslinės populiacijos vienetai, kurie epidemiologiniu atžvilgiu yra homogeniški ir kuriuose yra bent vienas augalas šeimininkas. Kai kuriais atvejais visa konkrečiame regione/teritorijoje/šalyje esanti augalų šeimininkų populiacija gali būti apibrėžta kaip epidemiologinis vienetas. Tai gali būti pagal Teritorinių statistinių vienetų nomenklatūros (NUTS) klasifikatorių apibrėžti regionai, miesto vietovės, miškai, rožynai ar ūkiai arba plotas hektarais. Epidemiologinių vienetų pasirinkimą reikia pagrįsti nurodant pagrindines prielaidas

10 skiltis

nurodykite vykdant stebėseną naudotus metodus, įskaitant veiksmų, kurių imtasi kiekvienu atveju, skaičių, atsižvelgdami į kiekvienam kenkėjui taikomus konkrečius teisinius reikalavimus. Jei tam tikroje skiltyje nurodytos informacijos nėra, pažymėkite „Nėra“.

11 skiltis

nurodykite ėminių ėmimo veiksmingumo įvertinimą. Ėminių ėmimo veiksmingumas – tikimybė, kad bus pasirinktos užkrėstos užkrėsto augalo dalys. Užkrato pernešėjų atveju – tai metodo veiksmingumas siekiant aptikti užkrato pernešėją, kurio tyrimo rezultatas teigiamas, plote, kuriame vykdoma stebėsena. Dirvožemio atveju – dirvožemio ėminio, kuriame yra kenkėjas, atrankos veiksmingumas, kai plote, kuriame vykdoma stebėsena, yra užkrato pernešėjas.

12 skiltis

metodo jautris – tikimybė, kad, taikant atitinkamą metodą, bus teisingai nustatyta, ar kenkėjas yra, ar jo nėra. Metodo jautris apibrėžiamas kaip tikimybė, kad tikrai užkrėsto augalo šeimininko tyrimai tikrai bus teigiami. Metodo jautris apskaičiuojamas ėminių ėmimo veiksmingumo (t. y. tikimybės, kad bus pasirinktos užkrėstos užkrėsto augalo dalys) vertę padauginus iš diagnostinio jautrio vertės (paprastai nustatoma apžiūrint ir (arba) atliekant laboratorinį tyrimą identifikavimo proceso metu).

13 skiltis

atskirose eilutėse nurodykite rizikos veiksnius – įterpkite tiek eilučių, kiek reikia. Prie kiekvieno rizikos veiksnio nurodykite rizikos lygį ir atitinkamą santykinę riziką bei augalo šeimininko populiacijos dalį.

B skiltis

pateikite išsamius stebėsenos duomenis, atsižvelgdami į kiekvienam kenkėjui taikomus konkrečius teisinius reikalavimus. Jei tam tikroje skiltyje nurodyta informacija neaktuali, pažymėkite „Netaikoma“. Šiose skiltyse pateiktina informacija yra susijusi su informacija, įtraukta į 10 skiltį „Aptikimo metodai“.

18 skiltis

nurodykite gaudymo vietų skaičių, jeigu šis skaičius skiriasi nuo gaudyklių skaičiaus (17 skiltis) (pvz., ta pati gaudyklė naudojama skirtingose vietose).

21 skiltis

nurodykite ėminių, kurių tyrimo rezultatai buvo teigiami, neigiami arba neaiškūs, skaičių. „Neaiškiais“ laikomi tie ėminiai, kuriuos ištyrus dėl įvairių veiksnių (pvz., už aptikimo ribą mažesnis kiekis, neidentifikuotas, pasenęs neapdorotas ėminys) negaunama jokio rezultato.

22 skiltis

nurodykite tais metais, kuriais buvo vykdoma stebėsena, pateiktus pranešimus apie protrūkius. Pranešimo apie protrūkį numerio nurodyti nereikia, kai kompetentinga institucija nusprendžia, kad rezultatas yra susijęs su vienu iš Reglamento (ES) 2016/2031 14 straipsnio 2 dalyje, 15 straipsnio 2 dalyje arba 16 straipsnyje nurodytų atvejų. Tokiu atveju nurodykite, kodėl ši informacija nepateikta 25 skiltyje („Pastabos“).

23 skiltis

nurodykite stebėsenos metodo jautrį, kaip apibrėžta Tarptautiniame fitosanitarijos priemonių standarte (TFPS) Nr. 31. Ši pasiekto pasikliovimo, kad kenkėjo nėra, lygio vertė apskaičiuojama remiantis atliktomis patikromis (ir (arba) ėminių tyrimais), atsižvelgiant į metodo jautrį ir numatomą paplitimą.

24 skiltis

nurodykite numatomą paplitimą, pagrįstą prieš vykdant stebėseną apskaičiuotu tikėtinu faktiniu kenkėjo paplitimu lauke. Kaip stebėsenos tikslas nustatytas numatomas paplitimas atitinka rizikos valdytojams priimtiną kompromisinę vertę, grindžiamą kenkėjo buvimo rizikos ir stebėsenai skirtų išteklių santykiu. Paprastai, vykdant stebėseną aptikimo tikslais, nustatoma 1 % vertė.

22.9.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 245/52

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2022/1633

(2022. gada 20. septembris),

ar kuru groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1343, ar ko Bulgārijas Republikai saskaņā ar Regulu (ES) 2020/672 piešķir pagaidu atbalstu bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā pēc Covid-19 uzliesmojuma

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) 2020/672 (2020. gada 19. maijs), ar ko izveido Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) pēc Covid-19 uzliesmojuma (1), un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Pēc Bulgārijas lūguma 2020. gada 7. augustā Padome ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1343 (2) piešķīra Bulgārijai finansiālo palīdzību aizdevuma veidā, kura maksimālais apmērs ir 511 000 000 EUR ar 15 gadu maksimālo vidējo termiņu un 18 mēnešu pieejamības periodu, lai papildinātu Bulgārijas valsts centienus novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģētu uz minētā uzliesmojuma sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem.

(2)	Bulgārijai aizdevums bija jāizmanto tam, lai finansētu saīsināta darba laika shēmas un līdzīgus pasākumus, kā minēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1343 3. pantā.

(3)	Covid-19 uzliesmojums vēl aizvien imobilizē būtisku darbaspēka daļu Bulgārijā. Tā rezultātā Bulgārijā atkārtoti pēkšņi un būtiski pieauguši publiskie izdevumi, kas saistīti ar pasākumu, kurš minēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1343 3. panta b) punktā.

(4)

Covid-19 uzliesmojumam un ārkārtas pasākumiem, kurus Bulgārija īstenoja 2020., 2021. un 2022. gadā, lai ierobežotu slimības uzliesmojumu un tā sociālekonomiskās un ar veselību saistītās sekas, bija un vēl aizvien ir dramatiska ietekme uz publiskajām finansēm. 2020. gadā Bulgārijas vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds bija attiecīgi 4,0 % un 24,7 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas līdz 2021. gada beigām pieauga attiecīgi līdz 4,1 % un 25,1 %. Saskaņā ar Komisijas 2022. gada pavasara prognozi ir sagaidāms, ka Bulgārijas vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds līdz 2022. gada beigām būs attiecīgi 3,7 % un 25,3 % no IKP. Tiek prognozēts, ka Bulgārijas IKP 2022. gadā palielināsies par 2,1 %.

(5)

Bulgārija 2022. gada 23. jūnijā lūdza Savienības papildu finansiālo palīdzību 460 170 000 EUR apmērā, lai turpinātu papildināt 2020., 2021. un 2022. gadā īstenotos valsts centienus novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģēt uz minētā uzliesmojuma sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem. Jo īpaši Bulgārija vēl vairāk pagarināja un grozīja saīsināta darba laika shēmas un līdzīgus pasākumus, kas minēti 6. apsvērumā.

(6)

Pagarinātā algu subsīdija tiek piešķirta uzņēmumiem, kuri Covid-19 uzliesmojuma dēļ ir cietuši ieņēmumu samazinājumu par vismaz 30 % sakarā ar to darbības ierobežojumiem laikā no 2020. gada 13. marta līdz 2020. gada 31. decembrim. Darbinieku darbvietas ir jāsaglabā visu laiku, kamēr uzņēmums piedalās shēmā, un tikpat ilgu laiku pēc tam. Mēneša algas subsīdija atbilstīgajiem uzņēmumiem ir no 50 % līdz 60 % no darbinieku mēneša bruto algas (ieskaitot darba devēju sociālās nodrošināšanas iemaksas) atkarībā no ieņēmumu samazinājuma apmēra. Šis pasākums ir Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1343 3. panta b) punktā aprakstītā pasākuma pagarinājums un ir paredzēts Ministru padomes 2020. gada 3. jūlija Dekrētā Nr. 151, kā tas grozīts ar 2020. gada 12. oktobra Dekrētu Nr. 278, 2020. gada 30. decembra Dekrētu Nr. 416, 2021. gada 18. marta Dekrētu Nr. 93, 2021. gada 1. jūlija Dekrētu Nr. 213, 2021. gada 7. oktobra Dekrētu Nr. 322, 2021. gada 30. decembra Dekrētu Nr. 482 un 2022. gada 31. marta Dekrētu Nr. 40 (3).

(7)

Bulgārija atbilst Regulas (ES) 2020/672 3. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālās palīdzības pieprasīšanai. Bulgārija ir sniegusi Komisijai atbilstošus pierādījumus par to, ka faktiskie un plānotie publiskie izdevumi kopš 2020. gada 1. februāra ir palielinājušies par 1 015 050 000 EUR tādu valsts pasākumu rezultātā, kas veikti, lai novērstu Covid-19 uzliesmojuma sociālekonomisko ietekmi. Tas ir pēkšņs un būtisks pieaugums, jo tas ir saistīts ar to spēkā esošo valsts pasākumu pagarināšanu vai grozīšanu, kuri ir tieši saistīti ar saīsināta darba laika shēmu un līdzīgiem pasākumiem, kas aptver ievērojamu daļu uzņēmumu un darbaspēka Bulgārijā. Bulgārija plāno finansēt 43 880 000 EUR no palielinātās izdevumu summas, izmantojot pati savu finansējumu.

(8)	Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2020/672 6. pantu ir apspriedusies ar Bulgāriju un pārbaudījusi faktisko un plānoto publisko izdevumu pēkšņo un būtisko pieaugumu, kas ir tieši saistīts ar saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, kas minēti 2022. gada 23. jūnija pieprasījumā.

(9)	Tādēļ būtu jāsniedz finansiāla palīdzība, lai palīdzētu Bulgārijai novērst Covid-19 uzliesmojuma izraisīto smago ekonomisko traucējumu sociālekonomiskās sekas. Lēmumi par maksājumu un to daļu termiņiem, apmēru un veikšanu Komisijai būtu jāpieņem ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm.

(10)

Ņemot vērā to, ka pieejamības periods, kas norādīts Īstenošanas lēmumā (ES) 2020/1343, ir beidzies, ir vajadzīgs jauns papildu finansiālās palīdzības pieejamības periods. Ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1343 piešķirtās finansiālās palīdzības pieejamības periods būtu jāpagarina par 21 mēnesi, un tādējādi kopējam pieejamības periodam vajadzētu būt 39 mēnešiem, sākot no pirmās dienas pēc Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1343 stāšanās spēkā.

(11)	Bulgārijai un Komisijai šis lēmums būtu jāņem vērā aizdevuma līgumā, kas minēts Regulas (ES) 2020/672 8. panta 2. punktā.

(12)	Šim lēmumam nebūtu jāskar to procedūru iznākums, kuras var tikt veiktas saistībā ar iekšējā tirgus darbības traucējumiem, jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu ziņot Komisijai par potenciālajiem valsts atbalsta gadījumiem.

(13)	Bulgārijai būtu regulāri jāinformē Komisija par plānoto publisko izdevumu īstenošanu, lai Komisija varētu novērtēt, cik lielā mērā Bulgārija ir izpildījusi minētos izdevumus.

(14)

Lēmums par finansiālās palīdzības sniegšanu ir pieņemts, ņemot vērā Bulgārijas esošās un gaidāmās vajadzības, kā arī finansiālās palīdzības pieprasījumus saskaņā ar Regulu (ES) 2020/672, ko jau ir iesniegušas vai plāno iesniegt citas dalībvalstis, vienlaikus piemērojot vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes, samērīguma un pārredzamības principus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1343 groza šādi:

lēmuma 2. pantu groza šādi:

panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Savienība dara pieejamu Bulgārijai aizdevumu, kura maksimālais apmērs ir 971 170 000 EUR. Aizdevuma maksimālais vidējais termiņš ir 15 gadi.

2. Ar šo lēmumu piešķirtās finansiālās palīdzības pieejamības periods ir 39 mēneši, sākot no pirmās dienas pēc šā lēmuma spēkā stāšanās.”;

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Pirmo daļu izmaksā pēc tam, kad stājies spēkā aizdevuma līgums, kas paredzēts Regulas (ES) 2020/672 8. panta 2. punktā. Visas turpmākās daļas izmaksā saskaņā ar minētā aizdevuma līguma noteikumiem vai – attiecīgā gadījumā – pēc tam, kad stājies spēkā tā papildinājums vai grozīts aizdevuma līgums, kas noslēgts starp Bulgāriju un Komisiju un ar ko aizstāj sākotnējo aizdevuma līgumu.”;

lēmuma 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Bulgārija var finansēt šādus pasākumus:

a)	algas subsīdijas uzņēmumiem, kas paredzētas Ministru padomes 2020. gada 30. marta Dekrētā Nr. 55;

algas subsīdijas uzņēmumiem, kas paredzētas Ministru padomes 2020. gada 3. jūlija Dekrētā Nr. 151, kas grozīts ar 2020. gada 12. oktobra Dekrētu Nr. 278, 2020. gada 30. decembra Dekrētu Nr. 416, 2021. gada 18. marta Dekrētu Nr. 93, 2021. gada 1. jūlija Dekrētu Nr. 213, 2021. gada 7. oktobra Dekrētu Nr. 322, 2021. gada 30. decembra Dekrētu Nr. 482 un 2022. gada 31. marta Dekrētu Nr. 40.”;

lēmuma 4. pantu aizstāj ar šādu:

“4. pants

1. Bulgārija informē Komisiju līdz 2021. gada 30. martam un pēc tam ik pēc sešiem mēnešiem par plānoto publisko izdevumu īstenošanu līdz brīdim, kad minētie plānotie publiskie izdevumi ir pilnībā īstenoti.

2. Ja 3. pantā minēto pasākumu pamatā ir plānotie publiskie izdevumi un uz tiem attiecas īstenošanas lēmums, ar ko groza šo lēmumu, Bulgārija sešu mēnešu laikā pēc minētā grozošā īstenošanas lēmuma pieņemšanas un pēc tam ik pēc sešiem mēnešiem informē Komisiju par plānoto publisko izdevumu īstenošanu līdz brīdim, kad minētie plānotie publiskie izdevumi ir pilnībā īstenoti.”

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Bulgārijas Republikai.

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad tas paziņots adresātam.

3. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2022. gada 20. septembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. BEK

(1) OV L 159, 20.5.2020., 1. lpp.

(2) Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2020/1343 (2020. gada 25. septembris), ar ko Bulgārijas Republikai saskaņā ar Regulu (ES) 2020/672 piešķir pagaidu atbalstu bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā pēc Covid-19 uzliesmojuma (OV L 314, 29.9.2020., 10. lpp.).

(3) Izsludināts 2020. gada 7. jūlija Valsts Vēstnesī (State Gazette, SG) Nr. 60, grozīts un papildināts ar 2020. gada 16. oktobraSG Nr. 89, papildināts ar 2020. gada 29. decembraSG Nr. 110, grozīts ar 2021. gada 8. janvāraSG Nr. 2, grozīts un papildināts ar 2021. gada 23. martaSG Nr. 24, grozīts un papildināts ar 2021. gada 6. jūlijaSG Nr. 56, grozīts un papildināts ar 2021. gada 12. oktobraSG Nr. 85, papildināts ar 2021. gada 19. novembraSG Nr. 97, grozīts ar 2022. gada 4. janvāraSG Nr. 1, grozīts ar 2022. gada 5. aprīļaSG Nr. 27.

22.9.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 245/56

KOMISIJAS IETEIKUMS (ES) 2022/1634

(2022. gada 16. septembris)

par redakcionālās neatkarības un piederības pārredzamības iekšējiem aizsardzības pasākumiem mediju nozarē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,

tā kā:

(1)

Neatkarīgu mediju pakalpojumiem ir īpaša vieta iekšējā tirgū. Tā ir strauji mainīga un ekonomikai nozīmīga nozare, kas iedzīvotājiem un uzņēmumiem vienādā mērā nodrošina piekļuvi daudzveidīgiem viedokļiem un uzticamiem informācijas avotiem, tādējādi pildot sabiedrības vispārējo interešu aizstāvja funkciju.

(2)

Mediju pakalpojumiem demokrātiskā sabiedrībā ir izšķiroša nozīme, jo tie sniedz informāciju, kas ir sabiedrisks labums. Lai izpildītu šo sabiedrībai ļoti svarīgo uzdevumu un gūtu panākumus tirgū, mediju pakalpojumu sniedzējiem ir jābūt iespējai brīvi un neatkarīgi sniegt pakalpojumus tirgū, kas ir atvērts un pārredzams un ļauj īstenot mediju nozares dalībnieku un viedokļu plurālismu.

(3)

Mediju pakalpojumu sniedzējus aizsargā ne tikai Savienības noteikumi, kas reglamentē iekšējo tirgu, bet arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 11. pants, jo tie nodrošina svarīgo izdevību baudīt tiesības uz vārda un informācijas brīvību. Hartas 11. pantā arī noteikts, ka tiek ievērota mediju brīvība un plurālisms un ka tiesības uz vārda brīvību ietver brīvību saņemt un izplatīt informāciju bez valsts iestāžu iejaukšanās un neatkarīgi no dalībvalstu robežām. Turklāt mediju pakalpojumu iekšējā tirgus pienācīga darbība tieši ietekmē tiesiskumu un demokrātiju, kas kā Savienības pamatvērtības nostiprinātas Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā.

(4)

Pēdējā desmitgadē, it sevišķi palielinoties mediju satura izplatīšanai tiešsaistē un mainoties patēriņa ieradumiem, tradicionālo mediju nozare saskārusies ar reklāmas ieņēmumu zaudējumiem, kas noplicinājuši tās finansiālos resursus, tādējādi ietekmējot tās ilgtspēju un līdz ar to arī piedāvātā satura kvalitāti un daudzveidību. Šī tendence liecina par tirgus nespēju nodrošināt ilgtspējīgu atdevi neatkarīgām ziņām un kvalitatīvai žurnālistikai, kas ir sabiedrisks labums un palīdz apkarot dezinformāciju.

(5)

Kā izklāstīts Eiropas Demokrātijas rīcības plānā (1), Komisija ir nākusi klajā ar vairākām iniciatīvām mediju brīvības un plurālisma atbalstam. Tā ir pieņēmusi Ieteikumu par aizsardzības, drošības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu žurnālistiem un citiem mediju profesionāļiem Eiropas Savienībā (2). Tā ir arī iesniegusi direktīvas priekšlikumu (3) un ieteikumu (4) par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotu vai ļaunprātīgu tiesvedību (“stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību”). Turklāt Komisija Mediju un audiovizuālās jomas rīcības plāna (5) satvarā ir īstenojusi vairākas darbības, ar ko atbalsta mediju un audiovizuālās nozares atveseļošanos un pārveidi. Komisija arī rūpīgi uzrauga, kā tiek transponēti un īstenoti svarīgi mediju nozares tiesību akti, konkrēti, Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva (6) un Autortiesību direktīva (7).

(6)

Komisija ir ierosinājusi tiesību akta priekšlikumu – regulu, ar ko izveido vienotu satvaru mediju pakalpojumiem iekšējā tirgū (Eiropas mediju brīvības akts). Minētajā priekšlikumā ir paredzēta virkne Savienības tiesību aktos iestrādātu aizsardzības pasākumu, kuru mērķis ir iekšējā tirgū aizsargāt mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību. Šis ieteikums papildina ierosināto regulu kā tūlītējas iedarbības rīks, kas veicina redakcionālo neatkarību un mediju piederības pārredzamību.

(7)	Vienlaikus Komisija papildus tiesību aktiem un atbilstoši Eiropas Demokrātijas rīcības plānā uzsvērtajam ir aktīvi atbalstījusi mediju nozares pašregulācijas iniciatīvas. Šis ieteikums ir šo centienu daļa.

(8)

Mediju nozarē izsenis valda pašregulācijas tradīcijas, un šajā jomā tā ir īstenojusi vairākas iniciatīvas. Pamatojoties uz šīm iniciatīvām un ņemot vērā dalībvalstu juridisko tradīciju un pieeju daudzveidību, var apzināt paņēmienus, ko mediju pakalpojumu sniedzēji varētu brīvprātīgi piemērot, lai uzlabotu savu noturību un stingrāk pretotos politiskam un ekonomiskam spiedienam. Nozare varētu iesaistīties diskusijā par šādiem brīvprātīgi piemērojamiem paņēmieniem, vienlaikus ļaujot mediju pakalpojumu sniedzējiem brīvi izlemt, kuri paņēmieni atbilst to individuālajām vajadzībām un uzņēmējdarbības modeļiem, jo sevišķi ņemot vērā konkrētās vajadzības, kādas ir mikrouzņēmumiem, maziem uzņēmumiem un vidējiem uzņēmumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (8) 3. panta nozīmē.

(9)

Lai iedzīvotāji varētu izmantot savas demokrātiskās tiesības, viņiem ir jāspēj uzticēties saņemtajai informācijai. Lai veidotu uzskatus un sniegtu ieguldījumu demokrātiskajos procesos, viņiem ir vajadzīga piekļuve daudzveidīgiem viedokļiem un uzticamiem informācijas avotiem. Piekļuve uzticamai informācijai ir vienlīdz svarīga arī uzņēmumiem informētu lēmumu pieņemšanai.

(10)

Eiropas mediju pakalpojumu sniedzēji arvien biežāk saskaras ar nepamatotu iejaukšanos atsevišķos redakcijas lēmumos, arī no privāto īpašnieku un akcionāru puses, un tas negatīvi ietekmē redakcionālo brīvību, spēju sniegt neatkarīgas ziņas un tādējādi arī uzticamas informācijas pieejamību mediju auditorijai. 2022. gada Mediju plurālisma uzraudzības instruments liecina, ka vairākās dalībvalstīs pastāv augsts nepamatotas komerciālas un īpašnieku ietekmes risks (9). Digitālajā laikmetā, kad ir plašākas iespējas viegli piekļūt informācijai, ko sniedz citās dalībvalstīs iedibināti mediju pakalpojumu sniedzēji, ir ļoti svarīgi veicināt labu praksi ES līmenī, lai nodrošinātu, ka Savienības iedzīvotāji un uzņēmumi saņem neatkarīgu un daudzveidīgu ziņu un aktuālo notikumu saturu, kas ļauj tiem veidot viedokli un izdarīt apzinātu izvēli, un tādējādi pilnveidotu publisko telpu iekšējā tirgū.

(11)

Redakcionālā neatkarība aizsargā redaktorus un žurnālistus no interešu konfliktiem un palīdz viņiem pretoties, saskaroties ar nepamatotu iejaukšanos un spiedienu. Tāpēc tā ir objektīvas informācijas veidošanas un aprites priekšnoteikums un būtisks mediju brīvības aspekts. Tā iedzīvotājiem un uzņēmumiem visā Savienībā dod iespēju sniegt un saņemt neatkarīgus un plurālistiskus mediju pakalpojumus. Tas ir sevišķi svarīgi mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā ziņas un informāciju par aktuāliem notikumiem, neatkarīgi no to veida (ietverot arī dokumentālās filmas un ilustrētus žurnālus, kas aplūko šādus jautājumus). Tāpēc šie ieteikumi par brīvprātīgiem pasākumiem redakcionālās neatkarības jomā ir adresēti šādiem pakalpojumu sniedzējiem.

(12)

Šajā sakarā daži mediju pakalpojumu sniedzēji jau ir ieviesuši korporatīvās pārvaldības pasākumus, standartus vai mehānismus, piemēram, izdevēju hartas vai kodeksus, vai ētikas komitejas, kuru uzdevums ir aizsargāt redakcionālo neatkarību. Dažos ziņu izdevumos žurnālistiem ir iespēja paust viedokli par galvenā redaktora izvēli vai pat par mediju piederības izmaiņām. Vēl citos mediju uzņēmumos žurnālistiem ir akcionāru statuss, un viņi var piedalīties stratēģisko lēmumu pieņemšanā un ekonomisko ieguvumu sadalē. Dažās dalībvalstīs konkrētu veidu mediju pakalpojumu sniedzējiem ar likumu tiek prasīts veikt dažus no šiem korporatīvajiem pasākumiem (10). Šie un citi aizsardzības pasākumu piemēri būtu jāizmanto par iedvesmas avotu brīvprātīgiem pasākumiem un pamatu turpmākām ieinteresēto personu vadītām diskusijām par to, kā uzlabot redakcionālās neatkarības aizsardzību.

(13)

Lai gan privātie mediju īpašnieki likumīgi drīkst izvēlēties un pieņemt lēmumu par ilgtermiņa redakcionālo virzību, ir svarīgi nodrošināt, ka redaktori ikdienas darbā var neatkarīgi atspoguļot ziņas un aktuālos notikumus. Redaktoriem, pieņemot konkrētus redakcijas lēmumus, būtu jāpamatojas uz pētniecisko žurnālistiku un novērtējumu, kā arī uz informācijas svarīgumu lasītājiem; viņiem arī vajadzētu būt iespējai brīvi paust kritiskus viedokļus, nebaidoties no sekām. Ir vajadzīga līdzsvarota, nozares vadīta pieeja, kas veicinātu redakcionālo neatkarību, vienlaikus atzīstot mediju pakalpojumu sniedzēju privāto īpašnieku likumīgās tiesības un intereses gan no uzņēmējdarbības brīvības, gan vārda brīvības viedokļa.

(14)

Mediju pašregulācija un žurnālistikas ētikas standarti ir efektīvi instrumenti, kas žurnālistiem nodrošina pilnvērtīgas iespējas un palīdz viņiem pretoties nepamatotam spiedienam, arī politiska un komerciāla rakstura spiedienam, tādējādi palielinot sabiedrības uzticēšanos medijiem (11). Tomēr varētu uzlabot žurnālistikas standartu piemērošanu visā Savienībā. 2022. gada Mediju plurālisma uzraudzības instruments norāda uz trūkumiem pašregulācijas efektīvā īstenošanā (12).

(15)

Turklāt, kā norādīts Savienības finansētajā projektā “Mediju padomes digitālajā laikmetā”, mediju vai preses padomes darbojas tikai vairāk nekā pusē dalībvalstu (13). Šajās dalībvalstīs tās atšķiras pēc lieluma, darbības jomas, kā arī juridiskās identitātes vai atzīšanas veida saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un tas var ietekmēt šo padomju faktisko lomu. Tajās dalībvalstīs, kurās mediju vai preses padomes vēl nav izveidotas, mediju kopienas pārstāvjiem bieži nav stimula tās attīstīt.

(16)

Šis ieteikums mediju pakalpojumu sniedzējiem piedāvā neizsmeļošu un nekumulatīvu katalogu, kurš ietver brīvprātīgus pasākumus un stratēģijas, ar ko garantēt ziņu satura veidošanas procesa neatkarību. Ieteiktie pasākumi aptver minētā procesa galvenos elementus – no nosacījumiem neatkarīgai redakcionālā satura veidošanai, aptverot žurnālistu iespējas piedalīties izšķirīgu lēmumu pieņemšanā par mediju kanālu darbību, līdz ziņu satura veidošanas ilgtermiņa stabilitātes nodrošināšanas stratēģijām.

(17)

Nekas šajā ieteikumā, kas pēc definīcijas nav saistošs, nebūtu jāinterpretē kā tāds, kas ietekmē pakalpojumu sniegšanas brīvību iekšējā tirgū vai vārda un informācijas brīvību, tai skaitā preses brīvību, vai iejaucas redakcionālajā brīvībā vai darījumdarbības brīvībā. Iekšējie aizsardzības pasākumi nekādā gadījumā nebūtu jāuzskata par tādiem, kas atņem mediju īpašniekiem nozīmi stratēģisko mērķu noteikšanā un savu uzņēmumu izaugsmes un finansiālās dzīvotspējas veicināšanā. Turklāt būtu jāatzīst mediju pakalpojumu sniedzēju un žurnālistu vadošā vieta iekšējo aizsardzības pasākumu un pašregulācijas instrumentu izstrādē.

(18)

Šā ieteikuma pamatā ir viedokļu apmaiņa ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, jo īpaši ar žurnālistiem, mediju uzņēmumiem un to apvienībām. Tas balstās uz diskusijām Eiropas ziņu mediju forumā (14), jo īpaši otrajā kārtā, kas norisinājās 2021. gada 29. novembrī un kurā tika apspriesta mediju nozares industriālā pārveide un ar to saistītie izaicinājumi (15). Tajā arī ņemtas vērā nozares pašreizējās iniciatīvas, tostarp organizācijas “Reportieri bez robežām” un tās partneru Žurnālistikas uzticamības iniciatīva, kuras mērķis ir ar nozares standartu atbalstu uzlabot informācijas telpas veselīgumu.

(19)

Ieteikto pasākumu pamatā ir iniciatīvas, ar ko izmēģina jaunus uzņēmējdarbības modeļus un sadarbības veidus, piemēram, tās, ko finansē saskaņā ar žurnālistikas partnerību darbību, kuru atbalsta saskaņā ar programmu “Radošā Eiropa” (16). To pamatā ir arī finansiālā atbalsta shēmas un prioritātes, kas izklāstītas Mediju un audiovizuālās jomas rīcības plānā un ir daļa no ES līmeņa centieniem atbalstīt ziņu mediju industriālo ekosistēmu. Turklāt daži mediju pakalpojumu sniedzēji izmanto pārvaldības struktūras, kurās viss kapitāls vai tā daļa pieder bezpeļņas vienībām, piemēram, trastiem vai nodibinājumiem, un dažos gadījumos tiem ir svarīga nozīme valdes un galveno redaktoru iecelšanā, un tiek uzskatīts, ka tas palīdz ilgtermiņā saglabāt pakalpojumu sniedzēja redakcionālo neatkarību. Citi pārvaldības mehānismi ar līdzīgiem mērķiem ir žurnālistu vienošanās par akciju pārvaldību, saskaņā ar kurām redakciju darbinieku vai to pārstāvības struktūru kontrolē ir daļa akciju vai tie ir pilnvaroti atteikt ienākšanu jaunam akciju kontrolpaketes turētājam, kas var ietekmēt redakcionālo neatkarību. Uz šā pamata ieteiktie pasākumi norāda iespējamās pieejas, ko mediju pakalpojumu sniedzēji varētu apsvērt, lai palielinātu savu ilgtspēju un līdz ar to noturību pret politisko un tirgus spiedienu, tomēr uzsverot, ka tie kā ekonomikas dalībnieki joprojām vislabāk spēj izstrādāt uzņēmējdarbības modeļus, kas atbilst to mērķiem un spējām, atkarībā no tirgus segmentiem, uz kuriem tie vērsti.

(20)

Šim ieteikumam ir vēl viens mērķis, proti, arī turpmāk visā Savienībā veicināt mediju piederības pārredzamību. Patlaban starptautiskie standarti (17) un Savienības tiesību akti mediju jomā mudina dalībvalstis pieņemt nozarei specifiskus pasākumus mediju piederības pārredzamības palielināšanai. Tā, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/13/ES (18) 5. panta 2. punktā ir atzīts, ka dalībvalstis var pieprasīt, lai to jurisdikcijā esošie mediju pakalpojumu sniedzēji darītu pieejamu informāciju par savu īpašumtiesību struktūru, tai skaitā informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/849 (19) izklāstītajiem vispārīgajiem noteikumiem par faktisko īpašumtiesību pārredzamību. Eiropas Padomes 2018. gada ieteikumā par mediju plurālismu un mediju piederības pārredzamību Padomes valstis dalībnieces ir aicinātas ieviest satvaru precīzas un atjauninātas informācijas sniegšanai par tiešajiem un faktiskajiem mediju īpašniekiem. Turklāt ar Komisija līdzfinansējumu tiek izstrādāts Euromedia mediju piederības uzraudzības instruments, kura mērķis ir izveidot datubāzi, kas nodrošina meklēšanu un mērogošanu un kurā bez maksas būtu pieejama lietotājdraudzīga informācija par mediju piederību visā Savienībā.

(21)

Ņemot vērā mediju pakalpojumu kā sabiedriska labuma īpatnības, svarīgi būtu pasākumi, kas vispārībai uzlabo mediju piederības pārredzamību (20). Tā kā medijiem ir liela nozīme ziņošanā par politiskajām un ekonomiskajām interesēm un attiecīgas atbildības prasīšanā, mediju piederības pārredzamība ir nepieciešams elements katrā ekosistēmā, kuras mērķis ir veicināt pētniecisko žurnālistiku, mediju daudzveidību un sabiedrības uzticēšanos mediju ziņotajam. Šā ieteikuma sagatavošanā rīkotajās apspriedēs ieinteresētās personas signalizējušas, ka trūkst informācijas par mediju pārredzamību.

(22)

No minētā izriet, ka pienākas vispusīga pieeja mediju piederības pārredzamībai. Tā veicinātu valdības, valsts iestādes, valstij piederoša uzņēmuma vai citas publiskas struktūras piekļuvi informācijai par mediju piederību (vai tās izmantošanu), par citu mediju vai ar medijiem nesaistītu uzņēmumu īpašnieku interesēm, sakariem vai darbībām, kā arī par citādām interesēm, kas var ietekmēt mediju uzņēmuma stratēģisko lēmumu pieņemšanu vai redakcijas līniju. Pienākas arī ieteikt publicēt informāciju par izmaiņām mediju piederībā vai kontrolē, atspoguļojot to, ka pakalpojumu saņēmējiem svarīga ir aktuālākā informācija par īpašumtiesību struktūru. Ieteiktā pieeja būtu jāpielāgo katram mediju un īpašumtiesību veidam. Tā, attiecībā uz žurnālistiem piederošiem medijiem būtu jādara pieejama tikai informācija par īpašniekiem, kuriem ir vadītāju loma, piemēram, direktoru padomes locekļiem.

(23)

Līdz ar to šā ieteikuma mērķis ir visā Savienībā paaugstināt mediju piederības pārredzamību – ar brīvprātīgām darbībām, ko mediju pakalpojumu sniedzēji, kā arī dalībvalstis varētu veikt tieši, neskarot Savienības līmeņa horizontālos piederības pārredzamības noteikumus Direktīvā (ES) 2015/849 un uzņēmumiem domātos informācijas izpaušanas noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1132 (21), kā arī Savienības līmenī pastāvošās reģistru savstarpējas savienošanas sistēmas.

(24)

Lai veicinātu turpmākus pasākumus sakarā ar šo ieteikumu, Komisija sekmēs regulāru dialogu ar dalībvalstīm un mediju pakalpojumu sniedzēju un žurnālistu pārstāvjiem attiecīgajos forumos, it īpaši Eiropas ziņu mediju forumā. Komisija cieši uzraudzīs dalībvalstu veiktās darbības un sekos attiecīgiem pasākumiem, ko mediju pakalpojumu sniedzēji veic saskaņā ar ieteikumu. Šim nolūkam būtu jāaicina dalībvalstis sniegt Komisijai attiecīgo informāciju, ko tās praktiski spējīgas piegādāt, lai Komisija varētu uzraudzīt atbilstību tām adresētā ieteikuma attiecīgajām daļām. Uzraudzības konstatējumus var izmantot ieinteresēto personu vadītajās apspriešanās,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

I IEDAĻA

Ieteikuma mērķis

Neskarot pastāvošus un turpmākus Savienības noteikumus, šajā ieteikumā:

a)	mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuri piegādā ziņu un aktuālo notikumu saturu, tiek piedāvāts neizsmeļošs katalogs ar brīvprātīgiem pasākumiem iespējamai ieviešanai ar mērķi nodrošināt savu individuālo redakcionālo lēmumu neatkarību;

b)	mediju pakalpojumu sniedzēji un dalībvalstis tiek mudinātas veikt pasākumus, kas iekšējā tirgū veicina mediju piederības pārredzamību.

II IEDAĻA

Redakcionālās neatkarības iekšējā aizsardzība

Kad mediju pakalpojumu sniedzēji veic pasākumus, kas garantē individuālu redakcijas lēmumu neatkarību, viņiem ieteicams ņemt vērā tālāk norādīto katalogu.

Katalogs mediju pakalpojumu sniedzējiem ir iedvesmas avots. Iespējamās aizsardzības pasākumu izvēles pamatā jābūt to praktiskumam un proporcionalitātei, ņemot vērā mediju pakalpojumu sniedzēju lielumu un sniegto mediju pakalpojumu raksturu.

Mediju pakalpojumu sniedzēji tiek arī mudināti ievērot pašregulācijas shēmas un žurnālistikas un mediju nozares iniciatīvas, kas popularizē redakcionālus standartus un uzticamas un ētiskas žurnālistikas normas.

Aizsardzības pasākumi redaktoru neatkarības un neaizskaramības nodrošināšanai

Mediju pakalpojumu sniedzēji tiek mudināti pieņemt iekšējus noteikumus, kas redakcionālo neaizskaramību un neatkarību aizsargā no nepamatotām politiskām un komerciālām interesēm, kuras var ietekmēt individuālus redakcijas lēmumus. Ja pastāv tādi iekšēji noteikumi, ir vēlams, lai tos pilnīgi atzītu un atbalstītu mediju uzņēmuma īpašnieki un vadība.

Tādus iekšējos noteikumus varētu apkopot hartās, kodeksos vai citās redakcionālās vadlīnijās un politikas dokumentos, kurus mediju pakalpojumu sniedzēji tiek mudināti savās tīmekļa vietnēs darīt publiski pieejamus un iespēju robežās arī piekļūstamus invalīdiem.

Redakcionālā neaizskaramība

Mediju pakalpojumu sniedzēju iekšējie noteikumi, kas minēti 5. punktā, varētu attiekties uz šādiem aspektiem:

a)	noteikumi, kas nodrošina redakcionālā satura neaizskaramību (attiecībā uz satura veidošanu), ieskaitot, piemēram, redakcijas sūtības deklarāciju, politiku, kas veicina daudzveidīgu un iekļaujošu ziņu telpu sastāvu, un avotu atbildīgas izmantošanas politiku;

noteikumi, kuru mērķis ir novērst vai atklāt interešu konfliktus, galvenokārt – prasības darīt zināmus atklātībai komerciālus vai profesionālus sakarus starp īpašniekiem vai vienībām, kas ir attiecīgā mediju pakalpojumu sniedzēja īpašumtiesību struktūrā vai kam ir līdzdalība attiecīgajā mediju pakalpojumu sniedzēja īpašumtiesību struktūrā, un vienībām vai privātpersonām, kas minētas tā redakcionālajā saturā;

c)	politika, kas attiecas uz labojumiem, ieskaitot sūdzību izskatīšanas kārtību;

d)	noteikumi, kas nodrošina komerciālu un redakcionālu darbību nodalīšanu, ieskaitot, piemēram, prasības nodrošināt, ka redakcionālais saturs ir nodalīts un skaidri atšķiras no reklāmas un veicināšanas satura.

Redakcionālā neatkarība

Mediju pakalpojumu sniedzēji tiek mudināti izveidot mehānismus, kas ļautu redakcijas darbiniekiem aizsargāt savu redakcionālo neatkarību pret katru nepamatotu iejaukšanos. Attiecīgo mehānismu vidū var būt:

a)	papildus pienākumiem, kas noteikti valstu noteikumos, kuri īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1937 (22) – procedūras, kurās signalizē par spiedienu, ja tie ar to sastopas; tie varētu dot iespējas anonīmi vai konfidenciāli signalizēt par piespiešanas mēģinājumiem;

b)	tiesības iebilst, kas redakcijas darbiniekiem ļauj atteikties parakstīt rakstus vai citu redakcionālu saturu, kas grozīts bez viņu ziņas vai pret viņu gribu;

c)	sirdsapziņas klauzulas, kas aizsargā pret disciplinārsodiem vai redakcijas darbinieku patvaļīgu atlaišanu, ja viņi atsakās izpildīt uzdevumus, kurus uzskata par neatbilstošiem profesionālajām normām;

neskarot tiesības un pienākumus, kas noteikti darba tiesībās vai citos aizsardzības noteikumos, redakcijas darbinieku, kuri uzskata, ka mediju pakalpojumu sniedzēja piederības maiņa var ietekmēt viņu redakcionālo neaizskaramību un neatkarību, tiesības pamest šo pakalpojumu sniedzēju un saglabāt visus labumus, kas attiecas uz medijā pavadīto laiku.

Iekšējās struktūras

Lai atbalstītu redakcionālās neaizskaramības un neatkarības politikas vai iekšējo noteikumu īstenošanu, mediju pakalpojumu sniedzēji tiek mudināti izveidot pienācīgas iekšējas neatkarīgas struktūras, kur varētu ietilpt:

ētikas vai uzraudzības komitejas, kas atbild par mediju pakalpojumu sniedzēja pieņemto hartu, kodeksu vai citu redakcionālo vadlīniju un politikas dokumentu pareizas īstenošanas pārraudzību, un ombudi, kas atbild par redakcionālās integritātes noteikumu ievērošanu. Minētās struktūras varētu pieņemt sūdzības par iespējamiem politikas un noteikumu pārkāpumiem un raudzīt tās izskatīt, piemēram, ar mediāciju;

ziņu padomes, redakcijas padomes vai citas struktūras, kas darbojas kā redakcijas darbinieku profesionālas pārstāvības grupas medijos un kā kontaktpunkti un dialogs starp vadību un žurnālistiem un citiem mediju speciālistiem. To locekļus varētu ievēlēt žurnālisti un citi mediju speciālisti mediju pakalpojumu sniedzēja iekšienē. Konkrēti, tās varētu censties nodrošināt, lai žurnālisti un citi mediju speciālisti var efektīvi izmantot tiesības, kas noteiktas pakalpojumu sniedzēja pieņemtajās hartās, kodeksos vai citās redakcionālās vadlīnijās un politikas dokumentos. Tās varētu arī censties nodrošināt ētikas principu ievērošanu;

c)	žurnālistikas direktori, kas iecelti izpildkomitejās un atbild par neatkarīgas žurnālistikas un preses brīvības principu ievērošanu mediju pakalpojumu sniedzēja politikā;

d)	valdes, kas atbild par galvenā redaktora iecelšanu un viņa autonomijas un neatkarības aizsardzību;

e)	konsultācijas vai mediācijas komitejas, kuru sastāvā ir redakcijas darbinieku un vadības vai īpašnieku pārstāvjiun kuras atrisinātu strīdus starp redakcijas personāla locekļiem un vadības locekļiem vai īpašniekiem.

10)

Noteikumiem, kas reglamentē minēto struktūru darbību, ja tādas pastāv, kā arī informācijai par to darbībām attiecīgā mērā būtu jābūt publiski pieejamiem un iespēju robežās piekļūstamiem arī invalīdiem.

Aizsardzības pasākumi žurnālistu dalības veicināšanai mediju uzņēmumu lēmumu pieņemšanā

11)

Mediju pakalpojumu sniedzēji tiek mudināti veicināt redakcijas darbinieku vai viņu pārstāvības struktūru locekļu iesaistīšanos pārvaldes un lēmumu pieņemšanas procesos. Tāda iesaistīšanās var izpausties kā tiesības uz informāciju un uzklausīšanu, dalības tiesības vai tiesību kombinācija; tas neietekmē Hartas 16. pantu.

12)

Tiesības uz informāciju varētu paredzēt galvenokārt šādos gadījumos:

a)	ja mediju pakalpojumu sniedzēja īpašnieki vai vadība nolemj mainīt galveno redaktoru;

b)	ja mainās valdes sastāvs;

c)	mediju pakalpojumu sniedzēja juridiskās formas vai piederības būtisku izmaiņu, likvidācijas procedūru vai citu strukturālu izmaiņu gadījumos.

13)

Mediju pakalpojumu sniedzēji tiek mudināti nodrošināt, ka par galvenā redaktora iecelšanu apspriežas ar redakcijas darbiniekiem vai viņu pārstāvības struktūrām. Vadība un redakcijas darbinieki tiek aicināti vienoties par piemērojamo apspriešanās procedūru.

14)

Redakcijas darbiniekiem varētu dot iespēju piedalīties mediju pakalpojumu sniedzēja vadībā, ievēlējot vienu vai vairākus pārstāvjus valdē, ja tas sader ar piemērojamajiem valsts noteikumiem, kas atbilst Savienības tiesību aktiem,

Aizsardzības pasākumi, kas uzlabo mediju pakalpojumu sniedzēju ilgtspēju un ilgtermiņa ieguldījumus satura veidošanā

15)

Mediju pakalpojumu sniedzēji tiek mudināti veicināt dalīšanos zinībās un apmainīties ar paraugpraksi attiecīgajos forumos, lai izstrādātu stratēģiju savas ilgtermiņa ilgtspējas un noturības uzlabošanai. Komisija tādu dialogu veicinās Eiropas Ziņu mediju forumā.

16)

Diskusijas līdz šim ir parādījušas, ka attiecīgas inovatīvas darbības varētu pētīt vairākās jomās, to vidū būtu:

a)	uzņēmējdarbības modeļi, kas ļauj efektīvi pielāgoties jauniem patērēšanas paradumiem, to vidū uz abonēšanu balstītām shēmām, uz lasītājiem balstītām shēmām, kolektīvo finansēšanu vai citām jaunām monetizācijas stratēģijām, kas izrādījušās sekmīgas ieņēmumu palielināšanā;

b)	tehnoloģiski risinājumi, kas veicina iesaisti, ieskaitot pārredzamus algoritmus, ko izmanto satura ieteikumu uzlabošanai un maksas mūru pielāgošanai;

pieejas, kuru mērķis ir saglabāt un paplašināt auditoriju, sevišķi – ierosinot jaunas formas, izstrādājot auditorijas uzklausīšanas un pastāvīgas auditorijas veidošanas rīkus, kā arī izmantojot datus, lai labāk izprastu auditorijas gaumi un uzvedību, kas savukārt ļauj īstenot mērķu noteikšanas un diversifikācijas stratēģijas;

korporatīvas pārvaldes struktūras, ieskaitot trastus vai nodibinājumus, žurnālistu vienošanās par akciju pārvaldību, žurnālistu vai lasītāju apvienības vai citādas struktūras, kas var palīdzēt veicināt mediju pakalpojumu sniedzēju noturību. Šajā kontekstā tādu struktūru vai mehānismu izmantošanu var uzskatīt par lietderīgu, lai saglabātu redakcionālo neatkarību un veicinātu kvalitatīvu žurnālistiku;

e)	stratēģijas vai apņemšanās ieguldīt gūtos ieņēmumus vai peļņu, lai stiprinātu ilgtermiņa ieguldīšanu mediju saturā, digitalizācijā un neatkarīgā žurnālistikā, ņemot vērā augošo vajadzību turēties līdzi inovācijai uzmanības ekonomikā.

17)

Mediju pakalpojumu sniedzēji tiek mudināti izstrādāt politiku, kas nodrošina ziedojumu pārredzamību un godīgu izmantošanu. Tā varētu aptvert, piemēram, informāciju par ziedotājiem, kuru ziedojumi pārsniedz noteiktu slieksni, vai noteikumus par ziedojumiem no personām un vienībām, kuru ziedojums var apdraudēt redakcionālo neatkarību.

18)

Mediju pakalpojumu sniedzēji tiek arī mudināti izpētīt strukturālas sadarbības iespējas, cita starpā pāri robežām, lai izmantotu iekšējā tirgus dotās iespējas Eiropas līmenī un uzrunātu vēl plašāku auditoriju. Tāpat mediju pakalpojumu sniedzēji tiek mudināti pētīt strukturētas partnerības, kuru mērķi būtu, piemēram, sakopot un izmantot datus un palielināt inovācijas spēju.

19)

Mediju pakalpojumu sniedzēji tiek mudināti veicināt savu žurnālistu un citu mediju speciālistu profesionālās izglītības un apmācības iespējas, ieskaitot pārkvalifikāciju un jaunu prasmju apguvi. To var darīt sadarbībā ar mediju pašregulācijas struktūrām, aroda organizācijām un apvienībām, kā arī izglītības iestādēm.

III IEDAĻA

Mediju piederības pārredzamība

20)

Mediju pakalpojumu sniedzēji tiek mudināti nodrošināt, ka sabiedrībai, iespēju robežās aptverot arī invalīdus, ir viegli un tieši piekļūstama detalizēta, vispusīga un atjaunināta informācija par mediju piederību. Mediju pakalpojumu sniedzējiem īpaši tiek ieteikts nodrošināt piekļuvi informācijai, kas saistīta:

a)	ar to, vai – ja ir, tad kādā mērā – tās tieši vai faktiski ir valdības, valsts iestādes, valstij piederoša uzņēmuma vai citas publiskas struktūras īpašumā;

b)	ar savu īpašnieku interesēm, sakariem vai darbību citos mediju uzņēmumos vai uzņēmumos, kuri nav mediji;

c)	ar citām interesēm, kas var ietekmēt viņu stratēģisko lēmumu pieņemšanu vai redakcijas līniju;

d)	ar izmaiņām to piederībā vai kontroles kārtībā.

21)

Dalībvalstis tiek mudinātas rīkoties, lai efektīvi īstenotu Ministru komitejas Ieteikumu CM/Rec(2018)1 valstīm dalībniecēm par mediju plurālismu un mediju piederības pārredzamību. Galvenais, dalībvalstis tiek mudinātas uzticēt attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei vai struktūrai izstrādāt un uzturēt īpašu tiešsaistes mediju piederības datubāzi, kas satur dezagreģētus datus par dažādiem mediju veidiem, arī reģiona un/vai vietējā līmenī, kuriem sabiedrībai būtu viegla, ātra un efektīva bezmaksas piekļuve, un sagatavot regulārus ziņojumus par to mediju pakalpojumu piederību, kuri ir attiecīgās dalībvalsts jurisdikcijā.

22)

Dalībvalstis un to regulatīvās iestādes vai struktūras tiek mudinātas regulāri apmainīties ar paraugpraksi mediju piederības pārredzamības jomā. Tādā apmaiņā galvenā uzmanība pievēršama visefektīvāko pasākumu vai instrumentu noteikšanai un veicināšanai, lai šajā jomā palielinātu mediju piederības pārredzamību un uzlabotu administratīvo sadarbību.

IV IEDAĻA

Pārraudzība un nobeiguma noteikumi

23)

Lai būtu iespējams pārraudzīt, kādi pasākumi un darbības veiktas atbilstoši šim ieteikumam, dalībvalstīm 18 mēnešus pēc ieteikuma pieņemšanas un pēcāk pēc pieprasījuma būtu jāiesniedz Komisijai visa attiecīgā informācija par III iedaļā noteiktajiem pasākumiem un darbībām.

24)

Ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, it īpaši mediju pakalpojumu sniedzēju un žurnālistu pārstāvjiem, attiecīgajos forumos, it īpaši Eiropas Ziņu mediju forumā, Komisija rīkos pārrunas par pasākumiem un darbībām, kas veiktas atbilstoši šim ieteikumam.

25)

Ja vajadzēs, Komisija apsvērs iespēju pieņemt jaunu ieteikumu, kas aizstātu šo, ņemot vērā likumdevēju pieņemto Eiropas Mediju brīvības aktu, kā arī pārrunas ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām. Lai novērstu šaubas, gadījumos, kad šā ieteikuma noteikumi pārklājas ar regulu par vienotu sistēmu mediju pakalpojumiem iekšējā tirgū (Eiropas Mediju brīvības aktu), ko galīgajā redakcijā pieņēmuši abi likumdevēji, šā ieteikuma attiecīgie noteikumi vairs nebūs piemērojami, kad kļūs piemērojami minētās regulas noteikumi.

Šis ieteikums ir adresēts Savienībā iedibinātiem mediju pakalpojumu sniedzējiem un – attiecībā uz III iedaļā noteiktajām darbībām – arī dalībvalstīm.

Briselē, 2022. gada 16. septembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Thierry BRETON

(1) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Demokrātijas rīcības plāns” (COM(2020) 790 final).

(2) Komisijas Ieteikums (ES) 2021/1534 (2021. gada 16. septembris) par aizsardzības, drošības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu žurnālistiem un citiem mediju profesionāļiem Eiropas Savienībā (OV L 331, 20.9.2021., 8. lpp.).

(3) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotu vai ļaunprātīgu tiesvedību (“stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību”) (COM(2022) 177 final).

(4) Komisijas Ieteikums (ES) 2022/758 (2022. gada 27. aprīlis) par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību pret acīmredzami nepamatotu vai ļaunprātīgu tiesvedību (“stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību”) (OV L 138, 17.5.2022., 30. lpp.).

(5) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas plašsaziņas līdzekļi digitālajā desmitgadē: Rīcības plāns atlabšanas un pārmaiņu atbalstam” (COM/2020/784 final).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1808 (2018. gada 14. novembris), ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 303, 28.11.2018., 69. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/790 (2019. gada 17. aprīlis) par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK (OV L 130, 17.5.2019., 92. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(9) Sk. Mediju plurālisma uzraudzības instrumenta 2022. gada pilnā ziņojuma 67. lpp.

(10) Piemēram, Francijā Likums Nr. 2016–1524 (tā dēvētais “Loi Bloche”) un Portugālē 13. janvāra Likums Nr. 1/99.

(11) Ministru komitejas Ieteikums CM/Rec(2018)1 dalībvalstīm par mediju plurālismu un mediju piederības pārredzamību.

(12) Sk. Mediju plurālisma uzraudzības instrumenta 2022. gada pilnā ziņojuma 82. lpp.

(13) R.A. Harder un P. Knapen, Media Councils in the Digital Age: An inquiry into the practices of media self-regulatory bodies in the media landscape today, vzw Vereniging van de Raad voor de Journalistiek, Brisele, 2021.

(14) Eiropas Ziņu mediju forumu Komisija izveidoja saskaņā ar Mediju un audiovizuālās jomas rīcības plānu, lai stiprinātu sadarbību ar ieinteresētajām personām ar medijiem saistītos jautājumos.

(15) Pasākuma ierakstus un kopsavilkumu sk. vietnē: https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/library/european-news-media-forum-industrial-transformation-glance.

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/818 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2021.–2027. gads) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1295/2013 (OV L 189, 28.5.2021., 34. lpp.).

(17) Ministru komitejas Ieteikums CM/Rec(2018)1 dalībvalstīm par mediju plurālismu un mediju piederības pārredzamību.

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts) par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

(20) Sk. Eiropas Padome: “mediju piederības pārredzamība var palīdzēt panākt mediju plurālisma efektivitāti, vispārībai un regulatīvajām iestādēm darot zināmas aiz medijiem stāvošās piederības struktūras, kuras spēj ietekmēt redakcijas politiku”, Ministru komitejas Ieteikums CM/Rec(2018)1 dalībvalstīm par mediju plurālismu un mediju piederības pārredzamību, preambula. Sk. arī Eiropas Audiovizuālo observatoriju: “Mediju piederības pārredzamība var nostiprināt un veicināt pārliecību, ka šī vara netiks ļaunprātīgi izmantota attiecīgo īpašnieku privātās politiskās, saimnieciskās un sabiedriskās interesēs, toties tiks izmantota, lai veicinātu kopējo labumu, proti, veiktu medijos sastopamo faktu pārbaudes, sk. M. Cappello (red.), “Transparency of media ownership”, IRIS Special, Eiropas Audiovizuālā observatorija, Strasbūra, 2021.

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1132 (2017. gada 14. jūnijs) attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (OV L 169, 30.6.2017., 46. lpp.).

(22) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

22.9.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 245/71

Labojums Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/403 (2021. gada 24. marts), ar ko attiecībā uz tādu veterināro un veterināro/oficiālo sertifikātu paraugiem, kuri paredzēti noteiktu kategoriju sauszemes dzīvnieku un to reproduktīvo produktu sūtījumu ievešanai Savienībā un pārvietošanai starp dalībvalstīm, un šādu sertifikātu sakarā veicamo oficiālo sertificēšanu nosaka noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 un (ES) 2017/625 piemērošanai un atceļ Lēmumu 2010/470/ES

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 113, 2021. gada 31. marts )

Visu regulas pielikumu piezīmju otrajā daļā:

tekstu:

“Saskaņā ar Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas un jo īpaši ar Protokola par Īriju/Ziemeļīriju 5. panta 4. punktu saistībā ar minētā protokola 2. pielikumu šajā pielikumā atsauces uz Eiropas Savienību ietver Apvienoto Karalisti attiecībā uz Ziemeļīriju.”

lasīt šādi:

“Saskaņā ar Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas un jo īpaši ar Protokola par Īriju/Ziemeļīriju 5. panta 4. punktu saistībā ar minētā protokola 2. pielikumu šajā sertifikātā atsauces uz Eiropas Savienību ietver Apvienoto Karalisti attiecībā uz Ziemeļīriju.”;

200. lappusē I pielikuma 26. nodaļas II.2.5.2. punktā un 748. lappusē II pielikuma 42. nodaļas II.4.3.2. punktā:

tekstu:

“ir turēti vienā objektā, kurā nav ziņots par Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju, Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. M. caprae un M. tuberculosis) infekciju, trakumsērgu, Sibīrijas mēri, tripanosomozi (Trypanosoma evansi), govju enzootisko leikozi, govju infekciozo rinotraheītu/infekciozo pustulāro vulvovaginītu, govju virusālo diareju, epizootiskās hemorāģiskās slimības vīrusa infekciju, un infekciozā katarālā drudža vīrusa infekciju (1.–24. serotips);”

lasīt šādi:

“ir turēti vienā objektā, kurā nav ziņots par Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju, Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekciju, trakumsērgu, Sibīrijas mēri, tripanosomozi (Trypanosoma evansi), govju enzootisko leikozi, govju infekciozo rinotraheītu / infekciozo pustulāro vulvovaginītu, govju virusālo diareju, epizootiskās hemorāģiskās slimības vīrusa infekciju un infekciozā katarālā drudža vīrusa infekciju (1.–24. serotips);”;

424. lappusē II pielikuma tabulas “Zirgi” rindā par sertifikātu EQUI-X, otrajā slejā:

tekstu:

“12. nodaļa. Veterinārā/oficiālā sertifikāta paraugs. Sertifikāts, kas vajadzīgs, lai Savienībā ievestu zirgus, kuri nav paredzēti nokaušanai”;

lasīt šādi:

“12. nodaļa. Veterinārā/oficiālā sertifikāta paraugs un deklarācijas paraugs. Sertifikāts un deklarācija, kas vajadzīgi, lai Savienībā ievestu zirgus, kuri nav paredzēti nokaušanai”;

438. lappusē II pielikuma 1. nodaļas II.2.10.4.1. punkta pirmajā izvēles punktā un 510. lappusē II pielikuma 11. nodaļas II.2.10.3.1. punkta pirmajā izvēles punktā:

tekstu:

“[vismaz 60 mēnešus pirms datuma, kurā dzīvnieki nosūtīti uz Savienību;]”

lasīt šādi:

“vismaz 60 dienas pirms datuma, kurā dzīvnieki nosūtīti uz Savienību;]”;

442. lappusē II pielikuma 1. nodaļas piezīmju II daļas 8. zemsvītras piezīmē, 452. lappusē II pielikuma 2. nodaļas piezīmju II daļas 8. zemsvītras piezīmē un 474. lappusē II pielikuma 5. nodaļas piezīmju II daļas 7. zemsvītras piezīmē:

tekstu:

“Attiecas uz zonām, kam Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 II pielikuma 1. daļas 7. slejā ir ieraksts SF-BTV.”

lasīt šādi:

“Attiecas uz zonām, kam Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 II pielikuma 1. daļas 7. slejā ir ieraksts SF-EHD.”;

496. lappusē II pielikuma 8. nodaļas piezīmju II daļas 9. zemsvītras piezīmē un 513. lappusē II pielikuma 11. nodaļas piezīmju II daļas 6. zemsvītras piezīmē:

tekstu:

“Attiecas uz zonām, kam Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 II pielikuma 1. daļā ir ieraksts SF-BTV.”

lasīt šādi:

“Attiecas uz valstīm, kam Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 II pielikuma 1. daļā ir ieraksts SF-BTV.”;

496. lappusē II pielikuma 8. nodaļas piezīmju II daļas 10. zemsvītras piezīmē un 513. lappusē II pielikuma 11. nodaļas piezīmju II daļas 7. zemsvītras piezīmē:

tekstu:

“Attiecas uz zonām, kam Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 II pielikuma 1. daļā ir ieraksts SF-EHD.”

lasīt šādi:

“Attiecas uz valstīm, kam Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 II pielikuma 1. daļā ir ieraksts SF-EHD.”;

514. lappusē II pielikuma 12. nodaļas virsrakstā:

tekstu:

“VETERINĀRĀ/OFICIĀLĀ SERTIFIKĀTA PARAUGS. SERTIFIKĀTS, KAS VAJADZĪGS, LAI CAUR SAVIENĪBU TRANZĪTĀ VESTU ZIRGUS, KURI NAV PAREDZĒTI NOKAUŠANAI (PARAUGS “‘EQUI-X”’)”;

lasīt šādi:

“VETERINĀRĀ/OFICIĀLĀ SERTIFIKĀTA PARAUGS UN DEKLARĀCIJAS PARAUGS. SERTIFIKĀTS UN DEKLARĀCIJA, KAS VAJADZĪGI, LAI SAVIENĪBĀ IEVESTU ZIRGUS, KURI NAV PAREDZĒTI NOKAUŠANAI (PARAUGS “EQUI-X”)”;

711. lappusē II pielikuma 36. nodaļas II.7.1. punkta ievadfrāzē:

tekstu:

“kurā un 10 km rādiusā ap kuru, attiecīgā gadījumā arī kādas kaimiņvalsts teritorijā:”

lasīt šādi:

“kurā un 100 km rādiusā ap kuru, attiecīgā gadījumā arī kādas kaimiņvalsts teritorijā:”;

747. lappusē II pielikuma 42. nodaļas II.1. punkta ievadfrāzē un 799. lappusē II pielikuma 50. nodaļas II.1. punkta ievadfrāzē:

tekstu:

“šī sperma(1)/ in vivo iegūtie embriji(1) in vitro radītie embriji(1)/ mikromanipulētie embriji(1), kas aprakstīti I daļā, ir paredzēta(-i) mākslīgai reprodukcijai un iegūta(-i) no donordzīvniekiem, kuri cēlušies tādā trešā valstī, tās teritorijā vai zonā:”

lasīt šādi:

“šie oocīti(1) / in vivo iegūtie embriji(1) / in vitro radītie embriji(1) / mikromanipulētie embriji(1), kas aprakstīti I daļā, ir paredzēti mākslīgai reprodukcijai un iegūti no donordzīvniekiem, kuri cēlušies tādā trešā valstī, tās teritorijā vai zonā:”;

761. lappusē II pielikuma 44. nodaļas II.5.1. punkta pirmajā izvēles punktā:

tekstu:

“apstiprināti saskaņā ar Direktīvas 88/407/EEK 5. panta 1. punktu un atrodas Eiropas Savienības dalībvalstī, un sperma atbilst Direktīvas 88/470/EEK prasībām.]”

lasīt šādi:

“apstiprināti saskaņā ar Direktīvas 88/407/EEK 5. panta 1. punktu un atrodas Eiropas Savienības dalībvalstī, un sperma atbilst Direktīvas 88/407/EEK prasībām.]”;

782. lappusē II pielikuma 48. nodaļas II.2.3. punkta otrajā izvēles punktā un 800. lappusē II pielikuma 50. nodaļas II.3.2. punkta otrajā izvēles punktā:

tekstu:

“kuros attiecībā uz objektā turētajām kazām pēdējos 12 mēnešus saskaņā ar procedūrām, kas paredzētas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/699 II pielikuma 1. daļas 1. un 2. punktā, ir uzraudzīta Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekcija, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/688 2. panta 3. punktā, un, ja šajā periodā ir ziņots, ka objektā turētās kazas ir inficējušās ar Mycobacterium tuberculosis kompleksu (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis), ir veikti pasākumi saskaņā ar minētās deleģētās regulas II pielikuma 1. daļas 3. punktu;]”

lasīt šādi:

“kuros attiecībā uz objektā turētajām kazām pēdējos 12 mēnešus saskaņā ar procedūrām, kas paredzētas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/688 II pielikuma 1. daļas 1. un 2. punktā, ir uzraudzīta Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekcija, un, ja šajā periodā ir ziņots, ka objektā turētās kazas ir inficējušās ar Mycobacterium tuberculosis kompleksu (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis), ir veikti pasākumi saskaņā ar minētās deleģētās regulas II pielikuma 1. daļas 3. punktu;]”;

787. lappusē II pielikuma 48. nodaļas II.4.13.2. punkta pirmajā izvēles punktā:

tekstu:

“pēdējos trīs gadus pirms eksportam paredzētās spermas ievākšanas ir pastāvīgi turēti saimniecībā vai saimniecībās, kura minētajā laikā ir ievērojusi(-šas) visas prasības, Regulas (EK) Nr. 999/2001 VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas a) līdz f) apakšpunktā, izņemot periodu, kurā tie turēti spermas vākšanas centrā, kas šajā periodā atbildis minētās iedaļas 1.3. punkta c) apakšpunkta iv) punkta četros ievilkumos izklāstītajiem nosacījumiem;]”

lasīt šādi:

“pēdējos trīs gadus pirms eksportam paredzētās spermas ievākšanas ir pastāvīgi turēti saimniecībā vai saimniecībās, kura(-as) minētajā laikā ir ievērojusi(-šas) visas prasības, kas norādītas Regulas (EK) Nr. 999/2001 VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas 1.3. punkta a) līdz f) apakšpunktā, izņemot periodu, kurā tie turēti spermas vākšanas centrā, kas šajā periodā atbildis minētās iedaļas 1.3. punkta c) apakšpunkta iv) punkta četros ievilkumos izklāstītajiem nosacījumiem;]”;

808. lappusē II pielikuma 51. nodaļas II.2.5.1. punkta pirmajā izvēles punktā:

tekstu:

“vismaz 60 dienas pirms oocītu(2)/embriju(2) ievākšanas un tās laikā ir turēti no infekciozā katarālā drudža vīrusa brīvā valstī vai zonā.]”

lasīt šādi:

“vismaz 60 dienas pirms olšūnu(2)/embriju(2) ievākšanas un tās laikā ir turēti no infekciozā katarālā drudža vīrusa brīvā valstī vai zonā.]”;

809. lappusē II pielikuma 51. nodaļas II.2.5.4. punkta trešajā izvēles punktā:

tekstu:

“ir cēlušies saimniecībā, kurā pēdējos 12 mēnešus visi pret brucelozi (B. melitensis) uzņēmīgie dzīvnieki ir bijuši brīvi no klīniskām vai jebkādām citām šīs slimības pazīmēm, neviena aita vai kaza pret šo slimību nav vakcinēta, izņemot dzīvniekus, kas vairāk nekā pirms diviem gadiem vakcinēti ar vakcīnu “Rev.1”, un visām aitām un kazām, kuras vecākas par sešiem mēnešiem, ar negatīviem rezultātiem ir veikti vismaz divi testi(5), izmantojot paraugus, kas ņemti … (datums) un … (datums), ar vismaz 6 mēnešu starplaiku, pēdējo paraugu ņemot 30 dienās pirms ievešanas karantīnas novietnē,]”

lasīt šādi:

810. lappusē II pielikuma 51. nodaļas II.2.10.1. punkta otrajā izvēles punktā:

tekstu:

“Direktīvas 92/65/EEK 17. panta 3. punkta b) apakšpunktu un atrodas tādā trešā valstī vai tās daļā, kas norādītas Īstenošanas lēmuma 2010/472/ES I pielikumā, un sperma atbilst prasībām, kuras noteiktas minētā lēmuma II pielikuma 1. daļā.]]”

lasīt šādi:

“Direktīvas 92/65/EEK 17. panta 3. punkta b) apakšpunktu un atrodas tādā trešā valstī vai tās daļā, kas norādītas Lēmuma 2010/472/ES I pielikumā, un sperma atbilst prasībām, kuras noteiktas minētā lēmuma II pielikuma 2. daļā.]]”;

827. lappusē II pielikuma 54. nodaļas II.1.3. punkta otrajā izvēles punktā:

tekstu:

“kurā no (3) … (ierakstīt datumu: dd/mm/gggg) tieši pirms spermas ievākšanas un līdz tās nosūtīšanas datumam nav ziņots par mutes un nagu sērgu;]”

lasīt šādi:

“kurā no (3) … (ierakstīt datumu: dd/mm/gggg) tieši pirms spermas ievākšanas un līdz tās nosūtīšanas datumam nav ziņots par klasisko cūku mēri;]”;

842. lappusē II pielikuma 56. nodaļas II.1. punkta ievadfrāzē:

tekstu:

“šī sperma(1)/ in vivo iegūtie embriji(1) in vitro radītie embriji(1), kas aprakstīti I daļā, ir paredzēta(-i) mākslīgai reprodukcijai un iegūta(-i) no donordzīvniekiem, kuri cēlušies tādā trešā valstī, tās teritorijā vai zonā:”

lasīt šādi:

“šie oocīti(1) / in vivo iegūtie embriji(1) / in vitro radītie embriji(1), kas aprakstīti I daļā, ir paredzēti mākslīgai reprodukcijai un iegūti no donordzīvniekiem, kuri cēlušies tādā trešā valstī, tās teritorijā vai zonā:”;

842. lappusē II pielikuma 56. nodaļas II.1.3. punkta otrajā izvēles punktā:

tekstu:

“kurā no (3) … (ierakstīt datumu: dd/mm/gggg) tieši pirms oocītu(1)/embriju(1) ievākšanas un līdz tās nosūtīšanas datumam nav ziņots par mutes un nagu sērgu;]”

lasīt šādi:

“kurā no (3) … (ierakstīt datumu: dd/mm/gggg) tieši pirms oocītu(1)/embriju(1) ievākšanas un līdz to nosūtīšanas datumam nav ziņots par klasisko cūku mēri;]”;

849. lappusē II pielikuma 57. nodaļas II.1.1.3. punkta otrajā izvēles punktā un 855. lappusē II pielikuma 58. nodaļas II.1.1.3. punkta otrajā izvēles punktā:

tekstu:

“kurā no(4) … (ierakstīt datumu: dd/mm/gggg) tieši pirms spermas(2)/oocītu(2)/embriju(2) ievākšanas(2)/radīšanas(2) un līdz tās nosūtīšanas datumam nav ziņots par mutes un nagu sērgu;]”;

lasīt šādi:

“kurā no(4) … (ierakstīt datumu: dd/mm/gggg) tieši pirms spermas(2)/oocītu(2)/embriju(2) ievākšanas(2)/radīšanas(2) un līdz to nosūtīšanas datumam nav ziņots par klasisko cūku mēri;]”;

861. lappusē II pielikuma 59. nodaļas II.1.1.3. punktā:

tekstu:

“kura vismaz 24 mēnešus tieši pirms spermas ievākšanas un līdz datumam, kurā tā nosūtīta, saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 22. panta 2. punkta a) apakšpunktu bijusi brīva no Āfrikas zirgu mēra, un kurā vismaz 12 mēnešus tieši pirms spermas ievākšanas un līdz datumam, kurā tā nosūtīta, saskaņā ar minētās regulas 22. panta 4. punkta b) apakšpunktu pret Āfrikas zirgu mēri nav sistemātiski vakcinēts;”

lasīt šādi:

“kura vismaz 24 mēnešus tieši pirms spermas ievākšanas un līdz datumam, kurā tā nosūtīta, saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/692 22. panta 2. punkta a) apakšpunktu bijusi brīva no Āfrikas zirgu mēra, un kurā vismaz 12 mēnešus tieši pirms spermas ievākšanas un līdz datumam, kurā tā nosūtīta, saskaņā ar minētās regulas 22. panta 4. punkta b) apakšpunktu pret Āfrikas zirgu mēri nav sistemātiski vakcinēts;”;

869. lappusē II pielikuma 60. nodaļas virsrakstā:

tekstu:

“VETERINĀRĀ SERTIFIKĀTA PARAUGS. SERTIFIKĀTS, KAS VAJADZĪGS, LAI SAVIENĪBĀ IEVESTU ZIRGU SPERMAS KRĀJUMU SŪTĪJUMUS. ZIRGU SPERMA, KAS IEVĀKTA, APSTRĀDĀTA UN GLABĀTA SASKAŅĀ AR DIREKTĪVU 92/65/EEK PIRMS 2014. GADA 30. SEPTEMBRA UN PĒC 2021. GADA 20. APRĪĻA NOSŪTĪTA NO SPERMAS VĀKŠANAS CENTRA, KURĀ TĀ IEVĀKTA (PARAUGS “EQUI-SEM-B-ENTRY”)”

lasīt šādi:

“VETERINĀRĀ SERTIFIKĀTA PARAUGS. SERTIFIKĀTS, KAS VAJADZĪGS, LAI SAVIENĪBĀ IEVESTU ZIRGU SPERMAS KRĀJUMU SŪTĪJUMUS. ZIRGU SPERMA, KAS IEVĀKTA, APSTRĀDĀTA UN GLABĀTA SASKAŅĀ AR DIREKTĪVU 92/65/EEK PĒC 2014. GADA 30. SEPTEMBRA UN PIRMS 2021. GADA 21. APRĪĻA UN PĒC 2021. GADA 20. APRĪĻA NOSŪTĪTA NO SPERMAS VĀKŠANAS CENTRA, KURĀ TĀ IEVĀKTA (PARAUGS “EQUI-SEM-B-ENTRY”)”;

876. lappusē II pielikuma 60. nodaļas piezīmju II daļas 7. zemsvītras piezīmē un 903. lappusē II pielikuma 64. nodaļas piezīmju II daļas 7. zemsvītras piezīmē:

tekstu:

“Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165., 30.4.2004., 1. lpp.).”

lasīt šādi:

“Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.).”;

892. lappusē II pielikuma 63. nodaļas II.1. punkta ievadfrāzē:

tekstu:

lasīt šādi:

901. lappusē II pielikuma 64. nodaļas II.1.6.3.1. punkta pirmā izvēles punkta pirmajā ievilkumā:

tekstu:

“–	no jebkāda zirgu encefalomielīta – vismaz mēnešus no dienas, kad ar minēto slimību sirgstošie zirgu dzimtas dzīvnieki nokauti,”

lasīt šādi:

“–	no jebkāda zirgu encefalomielīta – vismaz 6 mēnešus no dienas, kad ar minēto slimību sirgstošie zirgu dzimtas dzīvnieki nokauti,”;

913. lappusē II pielikuma 66. nodaļas II.1.1.3. punktā un 920. lappusē II pielikuma 67. nodaļas II.1.1.3. punktā:

tekstu:

“kura vismaz 24 mēnešus tieši pirms spermas(2)/oocītu(2)/embriju(2) ievākšanas(2)/radīšanas(2) un līdz datumam, kurā tā(tie) nosūtīta(-i), saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 22. panta 2. punkta a) apakšpunktu bijusi brīva no Āfrikas zirgu mēra, un kurā vismaz 12 mēnešus tieši pirms spermas(2)/oocītu(2)/embriju(2) ievākšanas un līdz datumam, kurā tā(tie) nosūtīta(-i), saskaņā ar minētās regulas 22. panta 4. punkta b) apakšpunktu pret Āfrikas zirgu mēri nav sistemātiski vakcinēts;”

lasīt šādi:

“kura vismaz 24 mēnešus tieši pirms spermas(2)/oocītu(2)/embriju(2) ievākšanas(2)/radīšanas(2) un līdz datumam, kurā tā (tie) nosūtīta(-i), saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/692 22. panta 2. punkta a) apakšpunktu bijusi brīva no Āfrikas zirgu mēra, un kurā vismaz 12 mēnešus tieši pirms spermas(2)/oocītu(2)/embriju(2) ievākšanas un līdz datumam, kurā tā (tie) nosūtīta(-i), saskaņā ar minētās regulas 22. panta 4. punkta b) apakšpunktu pret Āfrikas zirgu mēri nav sistemātiski vakcinēts;”;

922. lappusē II pielikuma 67. nodaļas II.2.2. punkta trīspadsmitajā izvēles punktā:

tekstu:

“[4. paraugā, kas sniegts Regulas (ES) 2018/659(4) III pielikuma 1. daļas D sadaļā;]”

lasīt šādi:

“[4. paraugā, kas sniegts Regulas (ES) 2018/659 III pielikuma 1. daļas D sadaļā(5);]”.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 245

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	65. gadagājums 2022. gada 22. septembris

Saturs		I Leģislatīvi akti	Lappuse
		LĒMUMI
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2022/1628 (2022. gada 20. septembris), ar ko sniedz ārkārtas makrofinansiālo palīdzību Ukrainai, pastiprina kopējo uzkrājumu fondu ar dalībvalstu garantijām un ar īpašiem uzkrājumiem dažām finanšu saistībām, kuras saistītas ar Ukrainu un kuras garantētas saskaņā ar Lēmumu Nr. 466/2014/ES, un ar ko groza Lēmumu (ES) 2022/1201	1

	II Neleģislatīvi akti
	REGULAS
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1629 (2022. gada 21. septembris), ar ko nosaka pasākumus Ceratocystis platani (J.M. Walter) Engelbr. & T.C. Harr. izplatības ierobežošanai konkrētās norobežotās teritorijās	14
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1630 (2022. gada 21. septembris), ar ko nosaka pasākumus vīnogulāju flavescence dorée fitoplazmas izplatības ierobežošanai konkrētās norobežotās teritorijās	27
	DIREKTĪVAS
*	Komisijas Deleģētā direktīva (ES) 2022/1631 (2022. gada 12. maijs), ar ko attiecībā uz atbrīvojumu, kas bismuta stroncija kalcija vara oksīda supravadītāju kabeļos un vados, kā arī šo kabeļu un vadu elektriskajos savienojumos atļauj izmantot svinu, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/65/ES IV pielikumu, to pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai ( 1 )	45
*	Komisijas Deleģētā direktīva (ES) 2022/1632 (2022. gada 12. maijs), ar ko attiecībā uz atbrīvojumu, kurš atļauj svinu izmantot noteiktās magnētiskās rezonanses attēldiagnostikas ierīcēs, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/65/ES IV pielikumu, to pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai ( 1 )	48
	LĒMUMI
*	Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2022/1633 (2022. gada 20. septembris), ar kuru groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1343, ar ko Bulgārijas Republikai saskaņā ar Regulu (ES) 2020/672 piešķir pagaidu atbalstu bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā pēc Covid-19 uzliesmojuma	52
	IETEIKUMI
*	Komisijas Ieteikums (ES) 2022/1634 (2022. gada 16. septembris) par redakcionālās neatkarības un piederības pārredzamības iekšējiem aizsardzības pasākumiem mediju nozarē	56
	TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
*	Es un Šveices Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 1/2022 (2022. gada 6. septembris), ar ko groza III un IV tabulu 2. protokolā, kas pievienots grozītajam 1972. gada 22. jūlija Nolīgumam starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Šveices Konfederāciju [2022/1635]	66

	Labojumi
*	Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2022/1032 (2022. gada 29. jūnijs), ar ko groza Regulas (ES) 2017/1938 un (EK) Nr. 715/2009 attiecībā uz gāzes uzglabāšanu ( OV L 173, 30.6.2022. )	70
*	Labojums Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/403 (2021. gada 24. marts), ar ko attiecībā uz tādu veterināro un veterināro/oficiālo sertifikātu paraugiem, kuri paredzēti noteiktu kategoriju sauszemes dzīvnieku un to reproduktīvo produktu sūtījumu ievešanai Savienībā un pārvietošanai starp dalībvalstīm, un šādu sertifikātu sakarā veicamo oficiālo sertificēšanu nosaka noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 un (ES) 2017/625 piemērošanai un atceļ Lēmumu 2010/470/ES ( OV L 113, 31.3.2021. )	71

Lauksaimniecības izejviela	Šveices vietējā tirgus salīdzināmā cena	ES vietējā tirgus salīdzināmā cena	4. panta 1. punkts Piemēro Šveicē Šveices un ES salīdzināmo cenu starpība	3. panta 3. punkts Piemēro ES Šveices un ES salīdzināmo cenu starpība
Lauksaimniecības izejviela	CHF par 100 kg neto	CHF par 100 kg neto	CHF par 100 kg neto	EUR par 100 kg neto
Parastie kvieši	51,80	23,54	28,25	0,00
Cietie kvieši	—	—	1,20	0,00
Rudzi	42,80	18,50	24,30	0,00
Mieži	—	—	—	—
Kukurūza	—	—	—	—
Parasto kviešu milti	91,60	46,68	44,90	0,00
Sausais pilnpiens	629,60	323,59	306,00	0,00
Vājpiena pulveris	420,10	260,22	159,90	0,00
Sviests	1 128,35	409,97	718,40	0,00
Baltais cukurs	—	—	—	—
Olas	—	—	38,00	0,00
Svaigi kartupeļi	40,05	17,05	23,00	0,00
Augu tauki	—	—	170,00	0,00 ”


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.