(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Portugāles pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu “Marmelada Branca de Odivelas”, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums “Marmelada Branca de Odivelas” būtu jāreģistrē,

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 738/2000 (2) minētās regulas pielikuma 5. punktā uzskaitīto izstrādājumu – ar elektromotoru darbināmu četrriteņu transportlīdzekli, kas aprīkots ar hidraulisku pacēlāju, uz kura ir teleskopiska strēle ar maksimālo augstumu 15,5 m un celtspēju līdz 227 kg, pastāvīgi uzstādītu uz plakanas virsmas un aprīkotu ar darba platformu ar drošības reliņiem, – klasificēja ar kombinētās nomenklatūras (KN) kodu 8428 90 90 pie citiem celšanas mehānismiem.

(2)

Iemesls šā pacēlāja izslēgšanai no pozīcijas 8427 bija tas, ka tas nav piemērots preču pārvadāšanai, jo ir paredzēts tikai preču un cilvēku pacelšanai. Tomēr pozīcija 8427 neizslēdz izstrādājumus, kas nav paredzēti preču pārvadāšanai. Turklāt saskaņā ar Harmonizētās sistēmas skaidrojumu par pozīciju 8427 B daļas 1. punktu pozīcijā 8427 ietilpst kravas automobiļi ar mehāniski paceļamām platformām elektrokabeļu, ārtelpu apgaismojuma sistēmu u. c. apkopei.

(3)

Pasaules Muitas organizācijas (PMO) Harmonizētās sistēmas komiteja (HSK) 68. sesijā 2021. gada septembrī apstiprināja klasifikācijas atzinumu 8427.10/1, ar ko izstrādājumu ar nosaukumu Self-propelled Articulated Boom Lift (pašgājēja posmainais izlices pacēlājs) klasificē šādi: ar elektromotoru darbināms bāzes kravas transportētājs uz riteņiem ar posmaino hidraulisko pacelšanas izlici, kuram ir uz izlices uzstādīta darba platforma (būris vai grozs). Šā pacēlāja maksimālais ātrums ir 5,2 km/h (savērstā veidā) un 0,8 km/h (izvērstā veidā), maksimālais darba augstums 15,7 m, maksimālā bruto masa 6 500 kg un platformas celtspēja 227 kg. Tas ir paredzēts darbam augstumā. Tas tika klasificēts Harmonizētās sistēmas (HS) apakšpozīcijā 8427 10 un saskaņā ar tā objektīvajām īpašībām atbilst KN kodam 8427 10 10 kā pašgājēji krāvēji ar elektromotoru, kuru pacelšanas augstums ir 1 m vai vairāk.

(4)

Tā kā minētā izstrādājuma īpašības ir identiskas vai ļoti līdzīgas Regulā (EK) Nr. 738/2000 pielikuma 5. punktā aprakstītā izstrādājuma īpašībām, minētās regulas pielikumā sniegtā izstrādājuma tarifa klasifikācija nesaskan ar klasifikācijas atzinumu 8427.10/1.

(5)

Savienība saskaņā ar Padomes Lēmumu 87/369/EEK (3) ir PMO Muitas sadarbības padomes izstrādātās Starptautiskās konvencijas par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, ko sagatavojusi PMO Muitas sadarbības padome, līgumslēdzēja puse. HSK apstiprinātie klasifikācijas atzinumi ir orientējoši instrumenti Savienības tarifa pasākumiem.

(6)

Lai nodrošinātu vienveidību HS interpretācijā un piemērošanā starptautiskā līmenī un ņemot vērā, ka klasifikācijas atzinums 8427.10/1 atbilst HS pozīcijas 8427 un apakšpozīcijas 8427 10 formulējumam, ir jāsvītro Regulas (EK) Nr. 738/2000 pielikuma 5. punkts.

(7)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 738/2000 būtu attiecīgi jāgroza.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

(1)

Ievērojot Vienotās rīcības 2004/570/KĀDP 6. panta 1. punktu, Padome pilnvaroja Politikas un drošības komiteju (PDK) pieņemt attiecīgos lēmumus par ES operācijas komandiera Eiropas Savienības militārajai operācijai Bosnijā un Hercegovinā (“ES operācijas komandieris”) iecelšanu.

(2)

PDK 2018. gada 8. oktobrī nolēma principā, ka NATO Apvienoto spēku Eiropā augstākā virspavēlnieka štāba (SHAPE) priekšnieka vietnieks būtu jāieceļ par ES operācijas komandieri no 2019. gada 29. marta, ja NATO apstiprina viņa pieejamību.

(3)

Ziemeļatlantijas Padome 2018. gada 7. decembrī apstiprināja, ka SHAPE priekšnieka vietnieks ES operācijas komandiera pienākumus saskaņā ar mehānismu “Berlīne plus” var uzņemties no 2019. gada 29. marta.

(4)

PDK 2020. gada 2. jūlijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2020/1010 (2), ar ko par ES operācijas komandieri no 2020. gada 18. jūlija iecēla SHAPE priekšnieka vietnieku ģenerālmajoru Brice HOUDET.

(5)

NATO 2022. gada 1. septembrī nolēma ģenerālleitnantu Hubert COTTEREAU iecelt par SHAPE priekšnieka vietnieku, aizstājot ģenerālleitnantu Brice HOUDET no minētās dienas. No minētās dienas ģenerālleitnantam Hubert COTTEREAU ģenerālleitnants Brice HOUDET būtu jāaizstāj arī ES operācijas komandiera amatā.

(6)

ES Militārā komiteja 2022. gada 7. septembrī vienojās par ES operācijas komandieri no 2022. gada 1. septembra ieteikt izvirzīt ģenerālleitnantu Hubert COTTEREAU.

(7)

Tādēļ Lēmums (KĀDP) 2020/1010 būtu jāatceļ.

(8)

Eiropadomes sanāksmē 2002. gada 12. un 13. decembrī Kopenhāgenā tika pieņemta deklarācija, kurā tika paziņots, ka mehānisms “Berlīne plus” un tā īstenošana attieksies tikai uz tām Savienības dalībvalstīm, kuras ir arī vai nu NATO dalībvalstis, vai “Partnerattiecības mieram” dalībnieces un kuras attiecīgi ir noslēgušas divpusējus drošības līgumus ar NATO,

(1)

Ar Regulu (ES) 2018/1240 ir izveidota Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma (ETIAS) trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir atbrīvoti no vīzas prasības, lai ieceļotu dalībvalstu teritorijā un uzturētos tajā.

(2)

Lai atbildīgās dalībvalsts ETIAS valsts vienība varētu pieņemt lēmumu par pieteikumiem, saistībā ar kuriem konstatēta informācijas atbilsme, vai lai tās dalībvalsts ETIAS valsts vienība, uz kuru trešās valsts valstspiederīgais plāno ceļot, varētu pieņemt lēmumu par pieteikumiem ar ierobežotu teritoriālo derīgumu, pieteikuma veidlapās sniegtajai informācijai vajadzētu būt pilnīgai un precīzai. Ja informācija tiek uzskatīta par nepietiekamu, lai ETIAS valsts vienība varētu pieņemt lēmumu, tai vajadzētu būt iespējai pieprasīt no pieteikuma iesniedzējiem papildu informāciju vai dokumentāciju, izmantojot sarakstu ar izvēles iespējām.

(3)

Jānosaka iepriekš sagatavots saraksts ar izvēles iespējām, kas pieejams ETIAS valsts vienībām, kad tās saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1240 27. panta 3. punktu vai 44. panta 3. punktu pieprasa no pieteikuma iesniedzējiem papildu informāciju vai dokumentāciju. Sarakstam vajadzētu būt vispārīgam, uzskaitot informāciju un dokumentāciju, ko var pieprasīt, vienlaikus ļaujot pieteikuma iesniedzējiem iesniegt informāciju vai dokumentāciju, kuru viņi paši uzskata par vajadzīgu.

(4)

Pieteikuma iesniedzējiem būtu jāsaņem skaidri norādījumi par informāciju vai dokumentāciju, kas tiek prasīta no viņiem. Tādēļ iepriekš sagatavotā saraksta ar izvēles iespējām tehniskās īstenošanas rezultātā ETIAS valsts vienībām būtu jāvar pievienot aprakstu izvēlētajai(-ajām) iespējai(-ām). Iepriekš sagatavotā saraksta ar izvēles iespējām tehniskās īstenošanas rezultātā pieteikuma iesniedzējiem pēc noklusējuma būtu jāsaņem norāde, ka viņiem ir iespēja iesniegt jebkādu informāciju vai dokumentāciju, ko viņi uzskata par vajadzīgu saistībā ar savu pieteikumu.

(5)

Informācijai vai dokumentācijai, ko pieteikuma iesniedzēji iesnieguši tiesību aktos noteiktajos termiņos, būtu jāļauj atbildīgās dalībvalsts ETIAS valsts vienībai pieņemt lēmumu par pieteikumiem. Tomēr, ja pieprasītā papildu informācija vai dokumentācija netiek sniegta, ceļošanas pieteikumi nebūtu automātiski jānoraida.

(6)

Jāparedz arī pienācīgi noteikumi, lai aizsargātu pieteikuma iesniedzēju persondatus un nodrošinātu pilnvaroto iestāžu piekļuvi šādiem datiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (2).

(7)

Šis lēmums neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38/EK (3) piemērošanu.

(8)

Tā kā Regula (ES) 2018/1240 pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar 4. pantu protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, paziņoja par Regulas (ES) 2018/1240 īstenošanu savos valsts tiesību aktos. Tādēļ šis lēmums Dānijai ir saistošs.

(9)

Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās (4); tādēļ Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Īrijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(10)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo divu valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (5) šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (6) 1. panta A punktā.

(11)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (7) šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (8) 3. pantu.

(12)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (9) šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (10) 3. pantu.

(13)

Šis lēmums ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā attiecīgi noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 1. punktā, 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā un 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā.

(14)

Notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (11) 42. panta 1. punktu, un tas ir sniedzis atzinumu 2021. gada 21. jūnijā,

(1)

ECB Padome 2022. gada 22. jūnijā nolēma grozīt uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programmas (USAIP) regulējumu, lai “pavērstu” USAIP dalījumu, iekļaujot tajā vairāk emitentu ar labākiem klimata rādītājiem. Šajā kontekstā Padome precizēja – “pavēršana” nozīmē, ka Eurosistēmas bilancē tiks palielināts labākus klimata rādītājus sasniegušo uzņēmumu aktīvu īpatsvars, salīdzinot ar tādu uzņēmumu aktīvu īpatsvaru, kuru klimata rādītāji ir sliktāki. Turklāt ECB Padome nolēma noteikt termiņa ierobežojumus tādu emitentu obligācijām, kuriem ir sliktāki klimata rādītāji. Emitentu klimata rādītāji būtu jāmēra pēc to siltumnīcefekta gāzu emisijām, oglekļa dioksīda emisiju samazināšanas mērķu vērienīguma līmeņa un ar klimata pārmaiņām saistītās informācijas atklāšanas. Emitentu klimata rādītāji būtu jāvērtē un pavēršanas faktori būtu jāaprēķina, izmantojot ECB Padomes apstiprinātu metodiku.

(2)

Tas izriet no ECB Padomes monetārās politikas stratēģijas izvērtējuma un tam pievienotā ar klimata pārmaiņām saistītā rīcības plāna, kas publicēts 2021. gada 8. jūlijā (1). Šajā kontekstā ECB Padome atzina, ka klimata pārmaiņu novēršana ir globāls izaicinājums un Eiropas Savienības politikas prioritāte, un uzsvēra, ka klimata pārmaiņas un pāreja uz ilgtspējīgāku ekonomiku ietekmē cenu stabilitātes perspektīvu, jo tās ietekmē dažādus makroekonomiskos rādītājus un monetārās politikas transmisiju. Ar klimata pārmaiņām saistītie fiziskie un pārejas riski var ietekmēt Eurosistēmas bilancē turēto aktīvu vērtību un riska profilu. Tas jo īpaši attiecas uz uzņēmumu sektora aktīvu iegādi, jo ar klimata pārmaiņām saistītie finanšu riski Eurosistēmas bilancē tiešajiem pirkumiem ir augstāki nekā aizdevumu operācijām. Tāpēc nepieciešami pasākumi, kas ļautu Eurosistēmai pēc iespējas efektīvāk pārvaldīt ar klimata pārmaiņām saistītos finanšu riskus, kuriem tā pakļauta, īstenojot monetāro politiku, lai sasniegtu savu galveno mērķi – uzturēt cenu stabilitāti. Eurosistēmas veiktie pasākumi, kuru mērķis ir ierobežot finansiālo zaudējumu risku, ir daļa no monetārās politikas definēšanas un īstenošanas, kā tas atspoguļots arī Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (turpmāk tekstā – “ECBS Statūti”) 18.1. pantā, saskaņā ar kuru Eurosistēma var veikt kredītoperācijas, aizdodot pret atbilstīgu nodrošinājumu.

(3)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 127. panta 1. punktu un 282. panta 2. punktu, kā atspoguļots ECBS Statūtu 2. pantā, Eurosistēma, neskarot cenu stabilitātes mērķi, atbalsta vispārējo ekonomikas politiku Savienībā, lai palīdzētu sasniegt Savienības mērķus, kas noteikti Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā. Šie mērķi ietver augsta līmeņa vides aizsardzību un vides kvalitātes uzlabošanu. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1119 (2) (“Eiropas Klimata akts”) noteikts saistošs mērķis līdz 2050. gadam Savienībā panākt klimatneitralitāti, tā tiecoties sasniegt Parīzes nolīgumā nosprausto ilgtermiņa mērķi attiecībā uz temperatūras kāpuma iegrožošanu (3). Tā kā Eiropas Klimata akts skar visus iespējamos Savienības ekonomikas politikas aspektus, tas ir daļa no Savienības vispārējās ekonomikas politikas, kas ECB ir jāatbalsta. Ņemot vērā iepriekš minēto, ECB Padome, pielāgojot savus monetārās politikas instrumentus, izvēlēsies konfigurāciju, kas vislielākā mērā kalpo vispārējās ekonomikas politikas atbalstam Savienībā, ar nosacījumu, ka divas instrumentu kopuma konfigurācijas ir vienlīdz labvēlīgas un nekaitē cenu stabilitātei. Plānots, ka klimata pārmaiņu apsvērumu iekļaušana dalījumā samazinās ar klimata pārmaiņām saistīto finanšu risku Eurosistēmas bilancē, samazinot Eurosistēmas uzņēmumu sektora aktīvu turējumu oglekļa dioksīda intensitāti. Šis pasākums izstrādāts tā, lai monetārās politikas nostājas ietekme uz vispārējiem finansēšanas nosacījumiem būtu neitrāla. Ņemot vērā to, ka šis pasākums ir vienlīdz labvēlīgs un nekaitē cenu stabilitātei, tā ieviešana kalpo arī vispārējās ekonomikas politikas atbalstam Savienībā.

(4)

Klimata pārmaiņu apsvērumu iekļaušana dalījumā, t.sk. termiņa ierobežojumu ieviešana tādu emitentu obligācijām, kuriem ir sliktāki klimata rādītāji, vēl vairāk sekmē USAIP proporcionalitāti, jo tādējādi tiek mazināts paredzamais ilgāka termiņa risks Eurosistēmai, kas saistīts ar klimata pārmaiņām un ko rada tās uzņēmumu sektora aktīvu iegāde, tādējādi nodrošinot, ka USAIP nepārsniedz to, kas vajadzīgs tās mērķa sasniegšanai. Turklāt USAIP dalījuma pavēršanas metodika izstrādāta tā, lai tā pati par sevi būtu samērīga. Tajā ņemtas vērā trīs objektīvas rādītāju kategorijas, kas tieši saistītas ar emisijām un tādējādi ar klimata pārmaiņām saistīto finanšu risku un klimatneitralitāti – pirmkārt, emitenta agrākās oglekļa dioksīda emisijas, otrkārt, uz nākotni vērsti klimata rādītāji, piemēram, vai emitenti noteikuši vērienīgus un ticamus dekarbonizācijas mērķus, kas novērtēti, izmantojot piemērotas metodikas, un, treškārt, emitentu sniegtās klimata informācijas kvalitāte un pilnīgums, kā arī trešo personu veikta šādas informācijas pārbaude. Turklāt klimatrīcības novērtēšanas metodikas izstrādē kā norādes ņemti vērā noteikumi par prasībām attiecībā uz ES klimata pārejas etaloniem un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 (4). Visbeidzot, klimatrīcības novērtēšanas metodika vajadzības gadījumā tiks pārskatīta un atjaunināta, lai atspoguļotu klimata datu un modeļu pieaugošo pieejamību, kā arī attiecīgās regulatīvās norises un riska novērtēšanas spēju attīstību, piemēram, izmantojot Eurosistēmas bilances klimata stresa testus.

(5)

Turklāt, iekļaujot klimata pārmaiņu apsvērumus dalījumā, Eurosistēma ņem vērā ar klimata pārmaiņām saistītos finanšu riskus, regulējuma un juridiskās norises, kā arī datu pašreizējo pieejamību un kvalitāti, vienlaikus saglabājot iegādes programmu plašo darbības jomu atbilstoši pienākumam rīkoties saskaņā ar principu par atvērta tirgus ekonomiku, kurā valda brīva konkurence, veicinot resursu efektīvu sadali.

(6)

Visbeidzot, šis pasākums nodrošina, ka USAIP pilnībā atbilst Eurosistēmas pienākumiem saskaņā ar LESD 11. pantu, kurā noteikts, ka, nosakot un īstenojot Savienības politiku un darbības, tajās jāparedz vides aizsardzības prasības. Tāpat tas nodrošina, ka USAIP atbilst Eurosistēmas pienākumiem saskaņā ar LESD 7. pantu, kurā noteikts, ka Savienībai jānodrošina savu dažādo politiku un darbību savstarpējā konsekvence.

(7)

Šajā lēmumā noteiktās dalījuma izmaiņas Eurosistēmai būtu jāpiemēro attiecībā uz darījumiem, par kuriem norēķinus veic 2022. gada 1. oktobrī vai vēlāk.

(8)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2016/948 (ECB/2016/16) (5),