(1)

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Krievijas Federāciju par vīzu atvieglinātu izsniegšanu Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas pilsoņiem (1) (“nolīgums”) stājās spēkā 2007. gada 1. jūnijā līdztekus Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Krievijas Federāciju par atpakaļuzņemšanu (2).

(2)

Nolīguma mērķis ir, pamatojoties uz savstarpīgumu, atvieglot vīzu izsniegšanu Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas pilsoņiem, ja paredzētā uzturēšanās nepārsniedz 90 dienas 180 dienu laikposmā. Nolīguma preambulā ir uzsvērta vēlme atvieglot tiešus personiskus kontaktus, kas ir būtisks nosacījums noturīgu ekonomisko, humanitāro, kultūras, zinātnisko un citu attiecību attīstībā.

(3)

Nolīguma 15. panta 5. punkts nosaka, ka katrai Pusei ir iespējams nolīgumu pilnīgi vai daļēji apturēt sabiedriskās kārtības, valsts drošības aizsardzības vai sabiedrības veselības aizsardzības iemeslu dēļ. Lēmums par apturēšanu otrai pusei ir jāpaziņo ne vēlāk kā 48 stundas pirms tā stāšanās spēkā.

(4)

Reaģējot uz šo Krievijas Federācijas 2014. gadā īstenoto Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles pilsētas nelikumīgo aneksiju un Krievijas veiktajām nepārtrauktajām destabilizējošajām darbībām Ukrainas austrumdaļā, Eiropas Savienība ieviesa ekonomiskas sankcijas, ar ko reaģē uz Krievijas darbībām, kuras destabilizē situāciju Ukrainā, un kas ir saistītas ar Minskas vienošanos nepilnīgo īstenošanu, sankcijas par darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un sankcijas, ar kurām reaģē uz Krievijas Federācijas īstenoto Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles pilsētas nelikumīgo aneksiju.

(5)

Krievijas Federācijai kā Minskas vienošanos parakstītājai ir skaidra un tieša atbildība strādāt pie tā, lai rastu mierīgu konflikta risinājumu saskaņā ar minētajiem principiem. Pieņemot lēmumu atzīt valdības nekontrolētos Ukrainas austrumdaļas reģionus par neatkarīgiem subjektiem, Krievijas Federācija nepārprotami ir pārkāpusi Minskas vienošanās, kuras nosaka, ka minētie apgabali pilnībā jāatgriež Ukrainas valdības kontrolē.

(6)

Krievijas Federācijas lēmums atzīt valdības nekontrolētās teritorijas Ukrainas Doneckas un Luhanskas apgabalos par neatkarīgiem subjektiem un tam sekojošais lēmums nosūtīt Krievijas karaspēku uz Ukrainu vēl vairāk grāva Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību un ir nopietni starptautisko tiesību un starptautisko nolīgumu, tai skaitā ANO Statūtu, Helsinku Nobeiguma akta, Parīzes Hartas un Budapeštas memoranda, pārkāpumi.

(7)

Kopš Krievija 2022. gada 24. februārī sāka neprovocēto un nepamatoto agresiju pret Ukrainu, situācija ir pasliktinājusies un Krievija ir paplašinājusi tās īstenoto pilnīgo vai daļējo Ukrainas austrumu un dienvidu reģionu okupāciju. Turklāt Krievija izmanto Ukrainas lielāko, proti, Zaporižjas kodolelektrostaciju par militāru objektu un tādējādi rada risku, ka varētu notikt smags kodolnegadījums, kam būtu plašāka ietekme uz kaimiņvalstīm, tai skaitā dalībvalstīm.

(8)

Eiropadome 2022. gada 24. februārī kopā ar tās starptautiskajiem partneriem visstingrākajā veidā nosodīja neprovocēto un nepamatoto Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un pauda pilnīgu solidaritāti ar Ukrainu un tās iedzīvotājiem. Eiropadome arī paziņoja, ka īstenodama nelikumīgas militārās darbības, Krievija rupji pārkāpj starptautiskās tiesības un apdraud Eiropas un globālo drošību un stabilitāti. Sakarā ar to Padome 25. februārī, reaģējot uz neprovocēto un nepamatoto Krievijas militāro agresiju, citu ierobežojošu pasākumu starpā pieņēma lēmumu par daļēju nolīguma piemērošanas apturēšanu (3).

(9)

Militāra agresija, kas notiek valstī, kura robežojas ar Eiropas Savienību, tā kā tas notiek Ukrainā, un kas ir izraisījusi virkni ierobežojošu pasākumu, pamato pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt būtiskas Eiropas Savienības un tās dalībvalstu drošības intereses.

(10)

Krievijas Federācija ir pārkāpusi arī Minskas vienošanās, jo tā grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Tas ir pretrunā Krievijas Federācijas starptautiskajām saistībām.

(11)

Krievijas Federācijas militārās darbības Ukrainā ir palielinājušas draudus dalībvalstu sabiedriskajai kārtībai, valsts drošībai un sabiedrības veselībai.

(12)

Tādēļ, ņemot vērā situācijas pasliktināšanos, ko izraisījusi Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, Padome uzskata, ka to nolīguma noteikumu, kuri paredz vīzu atvieglinātu izniegšanu Krievijas Federācijas pilsoņiem, kas piesakās īstermiņa vīzas saņemšanai, piemērošana būtu pilnībā jāaptur.

(13)

Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK; tādēļ Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Īrijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(14)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro,