(1)

2011. gada 4. oktobrī Komisija pieņēma Īstenošanas regulu (ES) Nr. 988/2011 (2), ar kuru attiecībā uz minimālo attālumu no krasta un minimālo jūras dziļumu, kas jāievēro, noteiktos Itālijas (Toskānas un Ligūrijas) teritoriālo ūdeņu apgabalos ar laivas velkamajiem vadiem zvejojot stikla jūrasgrunduli (Aphia minuta), uz laiku līdz 2014. gada 31. martam noteica pirmreizēju atkāpi no Regulas (EK) Nr. 1967/2006 13. panta 1. punkta pirmās daļas. Šī atkāpe tika pagarināta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/2407 (3), kura zaudēja spēku 2018. gada 31. martā. Pēc tam atkāpi vēlreiz pagarināja ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/1634 (4), kura spēku zaudēja 2021. gada 31. martā.

(2)

2021. gada 10. martā Komisija saņēma Itālijas lūgumu pagarināt minēto atkāpi, kura attiecas uz laivas velkamo vadu izmantošanu stikla jūrasgrunduļa (Aphia minuta) zvejā tās teritoriālajos ūdeņos Toskānas un Ligūrijas reģionā.

(3)

Itālija ir iesniegusi atkāpes pagarināšanai vajadzīgo atjaunināto zinātnisko un tehnisko pamatojumu.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1967/2006 19. panta 2. punktu 2021. gada 14. oktobrī Itālija ar dekrētu (5) pieņēma pārvaldības plānu (“Itālijas pieņemtais pārvaldības plāns”).

(5)

Minētais lūgums attiecas uz zvejas darbībām, kuras Itālija jau ir atļāvusi un uz kuģiem, kas minētajā zvejniecībā darbojas ilgāk nekā piecus gadus un to dara saskaņā ar pārvaldības plānu, kuru Itālija 2021. gada 14. oktobrī pieņēmusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1967/2006 19. panta 2. punktu (“pārvaldības plāns”).

(6)

Lūgums aptver 117 kuģus, kuru lielākais garums ir mazāks par 14 m un kopējā jauda ir 5 886,9 kW, un pārvaldības plāns atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1967/2006 13. panta 9. punkta prasībai garantē, ka zvejas piepūle nākotnē nepieaugs.

(7)

Minētie kuģi ir iekļauti sarakstā, kas Komisijai iesniegts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1967/2006 13. panta 9. punktu.

(8)

Itālijas lūgumu par atkāpes pagarināšanu un ar to saistīto pārvaldības plāna projektu Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) izvērtēja 2021. gada 22.–26. marta plenārsēdē (6).

(9)

ZZTEK dotais vispārējais novērtējums ir pozitīvs, un galvenie lūgumu pamatojošie elementi pārvaldības plāna projektā ir ietverti. Bioloģiskā un ekoloģiskā informācija, kā arī informācija par floti un piepūli ir labi izklāstīta. Itālijai tika lūgts izskatīt dažus elementus, kurus bija nepieciešams papildināt ar sīkāku skaidrojumu par zvejas operāciju veikšanas vietu, aizsardzības pasākumus iedarbinošajām robežvērtībām un pārvaldības lēmumu laika nogriežņiem. Lai uz šiem jautājumiem atbildētu, Itālijas iestādes piekrita sniegt prasītos papildu datus. Itālijas lūgtā atkāpe atbilst Regulas (EK) Nr. 1967/2006 13. panta 5. un 9. punkta nosacījumiem.

(10)

Itālijas lūgtā atkāpes pagarināšana ietekmē nelielu skaitu kuģu, un pastāv zināmi ģeogrāfiskie ierobežojumi, proti, kontinentālā šelfa mazā platība un mērķsugas telpiskā izplatība, kas sašaurina zvejas vietu izvēli.

(11)

Šajā zvejniecībā nevar izmantot citus zvejas rīkus, jo vajadzīgie tehniskie parametri ir tikai laivas velkamajiem vadiem.

(12)

Kā minēts 9. apsvērumā, ZZTEK pieprasīja papildu datus par zvejas operāciju telpisko izvietojumu saistībā ar jūraszāļu dzīvotņu izplatību. Itālija šos papildu datus iesniedza, un tie apstiprina zvejošanas vietu un to, ka Posidonia ģints jūraszāļu audžu minētajā vietā nav. Turklāt zvejas sezonu laikā uz kuģa veiktie novērojumi par ietekmi uz jūras gultni ir parādījuši, ka laivas velkamie vadi rezultatīvi darbojas tikai uz tādas jūras gultnes, kuru nesedz nekas cits kā vienīgi smiltis vai dūņas. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka zvejošana ar laivas velkamajiem vadiem aizsargājamās dzīvotnes ietekmē nebūtiski un zveja ir ļoti selektīva, jo zvejas vadi tiek vilkti vertikālajā ūdens slānī un ar jūras gultni nesaskaras: pretējā gadījumā tiktu kaitēts mērķsugai un zvejojamās sugas zivju atlase būtu praktiski neiespējama, jo šīs zivis ir ļoti sīkas.

(13)

Attiecīgās zvejas darbības atbilst Regulas (EK) Nr. 1967/2006 4. panta prasībām, jo pārvaldības plāns nepārprotami aizliedz zvejot virs aizsargājamajām dzīvotnēm.

(14)

Attiecīgajām zvejas darbībām nav ietekmes uz darbībām ar citiem zvejas rīkiem, kas nav traļi, zvejas vadi vai tiem līdzīgi velkamie zvejas rīki.

(15)

Turklāt zvejniecībai nav būtiskas ietekmes uz jūras vidi, jo laivas velkamie vadi ir ļoti selektīvi zvejas rīki un ar jūras gultni nesaskaras.

(16)

Regulas (EK) Nr. 1967/2006 8. panta 1. punkta h) apakšpunktu, kas aizstāts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1241 (7) 8. panta 1. punktu un IX pielikuma B daļas I iedaļu, nepiemēro, jo tas attiecas uz traleriem.

(17)

Itālija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1967/2006 9. panta 7. punktu ir atļāvusi atkāpties no minētās regulas 9. pantā noteiktā minimālā linuma acs izmēra ievērošanas, jo attiecīgās zvejniecības ir ļoti selektīvas, faktiski neiespaido jūras vidi un uz tām neattiecas Regulas (EK) Nr. 1967/2006 4. panta 5. punkts.

(18)

Lai gan ar Regulu (ES) 2019/1241 Regulas (EK) Nr. 1967/2006 9. pants ir svītrots, pirmās minētās regulas IX pielikuma B daļas 4. punktā atļauts linuma acs minimālajam izmēram noteikto atkāpju piemērošanu turpināt ar konkrētiem nosacījumiem, kas minēti tās pašas regulas 15. panta 5. punktā. Šādām atkāpēm vajadzētu būt bijušām spēkā 2019. gada 14. augustā, tās nedrīkst novest pie selektivitātes standartu pazemināšanās un konkrēti pie zivju mazuļu īpatsvara palielināšanās nozvejā, un tām jābūt vērstām uz minētās regulas 3. un 4. pantā noteikto mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu. Lūgtais pagarinājums minētajiem nosacījumiem atbilst.

(19)

Attiecīgās zvejas darbības notiek tiešā krasta tuvumā, seklos ūdeņos un līdz triju jūras jūdžu joslā, un tāpēc tām nav ietekmes uz citu kuģu darbībām.

(20)

Lai nodrošinātu to, ka Regulas (ES) 2019/1241 IX pielikumā minēto sugu nozvejas ir minimālas, pārvaldības plānā ir reglamentēta laivas velkamo vadu izmantošana. Turklāt saskaņā ar Itālijas pieņemtā pārvaldības plāna 6. punktu zvejot Aphia minuta katru gadu tiek atļauts tikai zvejas sezonā, kas ilgst no 1. novembra līdz 31. martam, un kuģis zvejas sezonā drīkst zvejot ne vairāk kā 60 dienu.

(21)

Laivas velkamie vadi ir ļoti selektīvi zvejas rīki, un galvkāji pie to mērķsugām nepieder.

(22)

Pārvaldības plāns ietver zvejas darbību uzraudzības pasākumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1967/2006 13. panta 9. punkta trešajā daļā.

(23)

Attiecīgās zvejas darbības atbilst Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (8) 14. panta prasībām.

(24)

Tāpēc lūgtais atkāpes pagarinājums būtu jāpiešķir uz trijiem gadiem.

(25)

Itālijai būtu noteiktā laikā un saskaņā ar Itālijas pieņemtajā pārvaldības plānā paredzēto uzraudzības plānu jāsniedz Komisijai ziņojums.

(26)

Lai varētu bez kavēšanās īstenot koriģējošus pārvaldības pasākumus gadījumā, ja Komisijai iesniegtajā ziņojumā atklātos slikts izmantotā krājuma saglabāšanās stāvoklis, un vienlaikus radītu iespēju pilnveidot zinātnisko bāzi, jo tas savukārt ļauj uzlabot pārvaldības plānu, atkāpes piemērošanas ilgums būtu jāierobežo.

(27)

Ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/1634 piešķirtā atkāpe spēku zaudēja 2021. gada 31. martā, bet zvejas sezona ik gadu sākas 1. novembrī, tāpēc juridiskās nepārtrauktības dēļ šī regula būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. novembra.

(28)

Juridiskās noteiktības labad šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā.

(29)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

(1)

Konkrētu Ķīnas Tautas Republikas, Japānas, Korejas Republikas, Krievijas Federācijas un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes orientēta grauda struktūras elektrotehniskā silīcijtērauda (“OGES”) plakanu velmējumu importam piemēro galīgo antidempinga maksājumu, kas noteikts ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/58 (2).

(2)

AK Steel Corporation (“pieprasījuma iesniedzējs”), Taric (3) papildu kods C044, uzņēmums, kurš atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs (“ASV”) un uz kura eksportu uz Savienību attiecas procentuālais antidempinga maksājums 22 % apmērā, 2021. gada 7. jūlijā informēja Komisiju, ka tas ir mainījis nosaukumu uz Cleveland-Cliffs Steel Corporation un tas ir bāzēts Ohaio, ASV.

(3)

Uzņēmums pieprasīja Komisijai apstiprināt, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības uz individuālo antidempinga maksājuma likmi, kas tam piemērota ar iepriekšējo nosaukumu.

(4)

Komisija aicināja uzņēmumu sniegt atbildes uz anketas jautājumiem, kas tika iesniegtas 2021. gada 20. augustā. Papildu precizējumi tika sniegti 2022. gada 3. janvārī.

(5)

Komisija pārbaudīja sniegto informāciju un secināja, ka nosaukuma maiņa ir pienācīgi reģistrēta attiecīgajās iestādēs un nav radījusi nekādu jaunu saistību ar citām uzņēmumu grupām, kuras Komisija neizmeklēja.

(6)

Komisija cita starpā izvērtēja šādus pieprasījuma iesniedzēja sniegtos apliecinošos dokumentus: nosaukuma maiņas apliecību, uzņēmuma reģistrācijas apliecības un revidētos finanšu pārskatus. Par pieprasījumu notika apspriešanās ar Savienības ražošanas nozari, taču tā nesniedza piezīmes.

(7)

Tāpēc šī nosaukuma maiņa neietekmē Īstenošanas regulas (ES) 2022/58 konstatējumus un jo īpaši uzņēmumam piemērojamo procentuālā antidempinga maksājuma likmi.

(8)

Nosaukuma maiņai būtu jāstājas spēkā dienā, kad uzņēmums informēja Komisiju par nosaukuma maiņu (kā norādīts iepriekš 2. apsvērumā).

(9)

Ņemot vērā iepriekšējos apsvērumos izklāstīto pamatojumu, Komisija uzskatīja par lietderīgu grozīt Īstenošanas regulu (ES) 2022/58, lai ņemtu vērā tā uzņēmuma nosaukuma maiņu, uz kuru iepriekš tika attiecināts Taric papildu kods C044.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,

(1)

2013. gada 17. jūnijā Apvienotā Karaliste saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK (2), piemērojot nacionālu procedūru, piešķīra atļauju biocīdam “Physalys Expresse” (pašlaik laists tirgū ar tirdzniecības nosaukumu “Protect home express”). Attiecīgi 2015. gada 19. novembrī un 2019. gada 26. februārī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 528/2012 biocīdu savstarpēji atzina Francija (“Pat’Appât Souricide Canadien Foudroyant”) un Zviedrija (“Rodicum Express”) (“biocīds”). Šis biocīds ir rodenticīds, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 V pielikumu atbilst 14. produkta veidam un ko peļu kontrolei iekštelpās iepriekš uzpildītās pret manipulācijām drošās ēsmas kastēs paredzēts lietot neprofesionāliem lietotājiem. Tas satur apstiprināto aktīvo vielu alfahloralozi. Pašreizējais biocīdu atļaujas turētājs ir uzņēmums “SBM Développement”.

(2)

2019. gadā Nīderlande un Somija informēja Franciju, ka saskaņā ar toksikoloģijas centru, lolojumdzīvnieku īpašnieku un veterināro klīniku ziņojumiem 2018. gadā kaķiem un suņiem ievērojami palielinājies primārās un sekundārās saindēšanās gadījumu skaits ar simptomiem, kuri liecina par saindēšanos ar alfahloralozi. Arī Francijas veterinārās toksikoloģijas centri ziņojuši par to, ka Francijā laikā no 2017. līdz 2018. gadam pieaudzis alfahloralozes izraisītu saindēšanās gadījumu skaits lolojumdzīvnieku vidū, jo īpaši suņu primārās saindēšanās gadījumu skaits.

(3)

2019. gadā Zviedrija no veterinārajām klīnikām saņēma informāciju, kas liecina, ka alfahloralozi saturoši rodenticīdi ir izraisījuši sekundāro saindēšanos kaķiem. Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitātes Mazo dzīvnieku veterinārā klīnika norādīja, ka pēdējos gados ir palielinājies ziņojumu skaits par iespējamiem alfahloralozes izraisītiem kaķu saindēšanās gadījumiem.

(4)

Lai novērstu primāros saindēšanās gadījumus suņiem un sekundāros – kaķiem, Francija un Zviedrija attiecīgi 2019. gada 9. decembrī un 2019. gada 17. decembrī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 48. panta 1. punkta a) apakšpunktu biocīdu “Pat’Appât Souricide Canadien Foudroyant” un “Rodicum Express” atļaujas grozīja.

(5)

Francija atļauju grozīja, iekļaujot tajā prasību par biocīda papildu marķējumu, kurā skaidri norādīts risks cilvēkiem un nemērķa organismiem; turklāt uz iepakojuma jānorāda, ka biocīdu drīkst izmantot tikai ēsmas kastēs.

(6)

Pamatojoties uz Zviedrijas Ķimikāliju aģentūrai sniegto informāciju, Zviedrija biocīda atļauju grozīja, nosakot, ka to drīkst lietot tikai apmācīti profesionāli lietotāji, un papildināja ar nosacījumiem, ka šo biocīdu nedrīkst lietot vidē, kurā varētu atrasties kaķi, un ka pēc biocīda izmantošanas mirušās peles ir jāsavāc. Atļaujas turētājs Zviedrijas veiktos grozījumus apstrīdēja, bet Zviedrijas Zemes un vides tiesa secināja, ka Zviedrijas Ķimikāliju aģentūras lēmums grozīt alfahloralozi saturošu biocīdu atļauju un noteikt ierobežojumu attiecībā uz šiem biocīdiem ir pienācīgi pamatots, un apelācijas sūdzība tika noraidīta.

(7)

Uz Regulas (ES) Nr. 528/2012 48. panta 3. punkta pamata Vācija un Dānija 2020. gada 15. aprīlī izskatīšanai koordinācijas grupā iesniedza iebildumus pret Francijas un Zviedrijas izdarītajiem grozījumiem biocīda atļaujā.

(8)

Vācijas iebildums attiecās uz Francijas ieviestajiem pasākumiem, kas, pēc tās domām, nebija pietiekami. Vācija uzskatīja, ka, lai novērstu sekundāros saindēšanās gadījumus, biocīda lietošana būtu jāierobežo, nosakot, ka to drīkst lietot tikai apmācīti profesionāli lietotāji.

(9)

Dānijas iebildums attiecas uz to, ka Zviedrija ierobežo biocīda lietošanu, atļaujot to lietot tikai “apmācītiem profesionāliem lietotājiem”. Dānija uzskata, ka lietošanas ierobežošana, atļaujot to lietot tikai apmācītiem profesionāliem lietotājiem, tās teritorijā nav pamatota. Dānija informēja, ka tai nav bijis zināms par sekundāro saindēšanos Dānijā un ka valsts tiesību aktos attiecībā uz peļu ķīmisko kontroli nav jēdziena “apmācīti profesionāli lietotāji” definīcijas.

(10)

2020. gada 6. jūnijā koordinācijas grupas sekretariāts aicināja citas attiecīgās dalībvalstis un atļaujas turētāju par izskatīšanai nodotajiem jautājumiem iesniegt rakstiskus komentārus. Atļaujas turētājs 2020. gada 30. jūnijā, 2020. gada 6. jūlijā un 2020. gada 23. jūlijā iesniedza rakstiskus komentārus. Izskatīšanai nodotie jautājumi koordinācijas grupā, piedaloties atļaujas turētājam, tika apspriesti 2020. gada 6. un 23. jūlijā.

(11)

Koordinācijas grupā vienošanās netika panākta, tāpēc Francija 2020. gada 21. oktobrī un Zviedrija 2020. gada 7. augustā, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 528/2012 36. panta 1. punktu, nodeva Komisijai neatrisinātos iebildumus un iesniedza Komisijai detalizētu izklāstu par jautājumiem, kuros dalībvalstis nespēja panākt vienošanos, kā arī domstarpību iemeslus.

(12)

Pēc tam, kad Francija un Zviedrija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 36. panta 1. punktu bija nodevušas jautājumus izskatīšanai, Somijas Drošības un ķīmisko vielu aģentūra (Tukes) 2021. gada maijā lūdza Somijas Pārtikas iestādei un Somijas Veterinārajai asociācijai sniegt atzinumu par alfahloralozes biocīdu ietekmi uz lolojumdzīvniekiem un nepieciešamību ierobežot alfahloralozi saturošu biocīdu lietošanu. Minētajā atzinumā, ko Somija iesniedza Komisijai, bija norādīts, ka alfahloralozi saturoši biocīdi rada būtisku kaitējumu un ciešanas gan lolojumdzīvniekiem, gan savvaļas dzīvniekiem, ka to lolojumdzīvnieku saindēšanās gadījumu skaits, par kuriem ziņots Tukes un Somijas Pārtikas iestādei, ir ievērojams un ka atkāpes no atļaujām, kas 2019. gadā piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 37. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu, proti, biocīdu tirdzniecības un lietošanas ierobežošana, atļaujot neprofesionāliem lietotājiem lietot tikai Somijas jau ieviestās iepriekš uzpildītās ēsmas kastes, nav pietiekami samazinājušas šo gadījumu skaitu. Tāpēc Somijas Pārtikas iestāde ieteica alfahloralozi saturošu biocīdu lietošanu un pieeju tiem atļaut tikai apmācītiem profesionāliem lietotājiem. Somija 2021. gada 8. decembrī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 48. panta 1. punktu grozīja alfahloralozi saturošu rodenticīdu atļaujas, nosakot, ka šos biocīdus drīkst lietot tikai profesionāli lietotāji.

(13)

Turklāt Zviedrijas Ķimikāliju aģentūra no Universitātes veterinārās klīnikas Upsalā, Zviedrijā, ieguva papildu informāciju, proti, asins paraugu analīzes, kas apstiprināja alfahloralozes klātbūtni to dzīvnieku asinīs, kuri saindējušies.

(14)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 19. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktu viens no atļaujas piešķiršanas nosacījumiem ir tāds, ka ne pašam biocīdam, ne arī tā atliekām nav tūlītējas vai vēlākas nepieņemamas ietekmes uz dzīvnieku veselību tieši vai ar dzeramā ūdens, pārtikas, dzīvnieku barības, gaisa vai citas netiešas ietekmes starpniecību.

(15)

Regulas (ES) Nr. 528/2012 19. panta 5. punkta pirmajā daļā noteikts, ka biocīdam var piešķirt atļauju, pat ja 19. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā noteiktie nosacījumi nav izpildīti pilnībā, ja atļaujas nepiešķiršana biocīdam radītu nesamērīgi negatīvas sekas sabiedrībai, salīdzinot ar tādu risku cilvēka veselībai, dzīvnieku veselībai vai videi, ko rada biocīda lietošana saskaņā ar atļaujā paredzētajiem nosacījumiem. Turklāt 19. panta 5. punkta otrajā daļā ir precizēts, ka uz tāda biocīda lietošanu, kam piešķirta atļauja saskaņā ar šo noteikumu, attiecas pienācīgi riska mazināšanas pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt, ka cilvēku un vides eksponētība šādam biocīdam ir pēc iespējas mazāka. Biocīds, kam atļauja piešķirta atbilstīgi minētajam punktam, jāizmanto tikai dalībvalstīs, kurās ir izpildīti pirmajā daļā minētie nosacījumi.

(16)

Rūpīgi izskatījusi dalībvalstu un biocīda atļaujas turētāja iesniegto informāciju, Komisija uzskata, ka biocīds pilnībā neatbilst Regulas (ES) Nr. 528/2012 19. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punkta nosacījumiem, ņemot vērā Somijas Pārtikas iestādes un Somijas Veterinārās asociācijas atzinumu, kā arī Universitātes veterinārās klīnikas Upsalā un Zviedrijas Veterinārās asociācijas ziņojumus, kuros norādīts, ka biocīdam ir nepieņemama ietekme uz dzīvnieku veselību, un, veicot analītiskus testus ar dzīvniekiem, kuri saindējušies, tika apstiprināts, ka alfahloralozes izraisītu saindēšanās gadījumu skaits attiecībā uz kaķiem ir ievērojams.

(17)

Tāpēc saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 19. panta 5. punktu biocīdam var piešķirt atļauju tikai tajās dalībvalstīs, kuras uzskata, ka šādas atļaujas nepiešķiršana radītu nesamērīgi negatīvas sekas sabiedrībai, salīdzinot ar tādu risku cilvēka veselībai, dzīvnieku veselībai vai videi, ko rada biocīda lietošana saskaņā ar atļaujā paredzētajiem nosacījumiem.

(18)

Turklāt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 19. panta 5. punktu uz biocīda lietošanu attiecas pienācīgi riska mazināšanas pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt, ka dzīvnieku un vides eksponētība minētajam biocīdam ir pēc iespējas mazāka.

(19)

Aktīvā viela alfahloraloze ir iekļauta Direktīvas 98/8/EK I pielikumā lietošanai 14. produkta veida biocīdos, un tāpēc uz Regulas (ES) Nr. 528/2012 86. panta pamata uzskatāms, ka tā ar minētās direktīvas I pielikumā noteiktajām specifikācijām un nosacījumiem ir apstiprināta saskaņā ar minēto regulu.

(20)

2019. gada 24. decembrī uz Regulas (ES) Nr. 528/2012 13. panta 1. punkta pamata Aģentūrai tika iesniegts aktīvās vielas alfahloralozes atjaunošanas pieteikums. Polijas kompetentā novērtētājiestāde 2020. gada 15. oktobrī informēja Komisiju, ka saskaņā ar minētās regulas 14. panta 1. punktu tā ir nolēmusi, ka ir vajadzīga pilnīga atjaunošanas pieteikuma izvērtēšana.

(21)

Līdz ar to no pieteikuma iesniedzēja neatkarīgu iemeslu dēļ termiņam, līdz kuram alfahloraloze apstiprināta lietošanai 14. produkta veida biocīdos, bija jābeidzas 2021. gada 30. jūnijā, pirms būtu ticis pieņemts lēmums par tā atjaunošanu. Tāpēc alfahloralozes apstiprinājuma termiņš ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/333 (3) tika pagarināts līdz 2023. gada 31. decembrim, lai pieteikumu varētu izskatīt.

(22)

Alfahloralozes apstiprinājuma atjaunošanas pieteikuma izvērtēšanas kontekstā būtu jānovērtē dzīvnieku sekundārās saindēšanās risks, ko rada alfahloralozi saturošu biocīdu lietošana, un nepieciešamie riska mazināšanas pasākumi, kuri jāpiemēro, lai šo risku samazinātu līdz pieņemamam līmenim, un dalībvalstīm šie riski pēc tam būtu pienācīgi jāņem vērā alfahloralozi saturošu biocīdu atļaujas piešķiršanā.

(23)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija uzskata, ka riska mazināšanas pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu primārās un sekundārās saindēšanās risku, ko rada alfahloralozi saturošu biocīdu lietošana tirgū laistajā veidā, izņēmuma kārtā, kamēr nav pabeigts alfahloralozes apstiprinājuma atjaunošanas pieteikuma izvērtējums, vajadzētu būt atkarīgiem no konkrētajiem apstākļiem un pieejamajiem zinātniski validētajiem pierādījumiem par sekundārās saindēšanās gadījumu sastopamību atsevišķās dalībvalstīs. Dažas dalībvalstis varētu, piemēram, uzskatīt, ka alfahloralozi saturošu biocīdu lietošana ir jāierobežo, atļaujot to izmantot tikai apmācītiem profesionāliem lietotājiem, savukārt citas varētu uzskatīt, ka pietiek ar papildu marķēšanas prasībām.

(24)

2022. gada 15. februārī Komisija atļaujas turētājam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 36. panta 2. punktu deva iespēju sniegt rakstiskus komentārus. Atļaujas turētājs komentārus sniedza, un Komisija tos ir ņēmusi vērā.

(25)

Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdu pastāvīgās komitejas atzinumu,