5.8.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/7

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/1358

(2022. gada 2. jūnijs),

ar ko Regulu (ES) Nr. 748/2012 groza attiecībā uz samērīgāku prasību īstenošanu gaisa kuģiem, ko izmanto sporta un atpūtas aviācijā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES, un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (1), un jo īpaši tās 19. panta 1. punktu un 62. panta 13. punktu,

tā kā:

(1)	Komisijas Regulā (ES) Nr. 748/2012 (2) ir noteiktas prasības par sertifikāciju attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģu ražojumu, daļu un ierīču, piemēram, dzinēju, propelleru un tajos uzstādāmo daļu, lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 140. panta 3. punktu sporta un atpūtas aviācijai jāpiemēro vienkārši un samērīgi noteikumi, lai izvairītos no nevajadzīga administratīvā un finansiālā sloga organizācijām, kas iesaistītas šādu gaisa kuģu projektēšanā un ražošanā. Šiem noteikumiem jābūt samērīgiem, izmaksefektīviem un elastīgiem, vienlaikus nodrošinot vajadzīgo drošuma līmeni.

(3)

Organizācijām, kas iesaistītas dažu sporta un atpūtas aviācijā izmantojamu ražojumu kategoriju projektēšanā un ražošanā, kā alternatīva projekta sertifikācijai būtu jādod iespēja deklarēt gaisa kuģa un attiecīgā gadījumā dzinēja un propellera projekta atbilstību attiecīgajiem nozares standartiem, ja tiek uzskatīts, ka tas nodrošinās pieņemamu drošuma līmeni.

(4)	Organizācijām, kas iesaistītas sporta un atpūtas aviācijā izmantojamu ražojumu projektēšanā un ražošanā, būtu arī jādod iespēja izmantot samērīgāku šādu ražojumu sertifikācijas procesu.

(5)

Organizācijām, kas iesaistītas sporta un atpūtas aviācijā izmantojamu ražojumu projektēšanā un ražošanā, būtu jādod iespēja kā alternatīvu organizācijas apstiprinājumam deklarēt savu spēju projektēt un ražot ražojumus un daļas. Minētajām organizācijām vajadzētu būt iespējai izmantot esošos apstiprinājumus kā līdzekli, ar ko pierādīt savu spēju veikt projektēšanas un ražošanas darbības.

(6)

Attiecībā uz ražojumiem, kuru projektam ir vajadzīga projekta atbilstības deklarācija, būtu jānosaka arī vides aizsardzības prasības. Lai nodrošinātu vienādu un vienmērīgu vides aizsardzības līmeni neatkarīgi no tā, vai uz ražojumu attiecas tipa sertifikācija vai projekta atbilstības deklarācija, šādu vides aizsardzības prasību pamatā vajadzētu būt prasībām, kas ietvertas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju (3) 16. pielikuma I, II un III sējumā.

(7)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 748/2012.

(8)	Organizācijām, kas iesaistītas tādu gaisa kuģu projektēšanā un ražošanā, kurus galvenokārt izmanto sporta un atpūtas aviācijā, būtu jādod pietiekams pārejas periods, lai nodrošinātu to atbilstību jaunajiem noteikumiem un procedūrām, ko ievieš ar šo regulu.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Atzinumu Nr. 05/2021 (4), ko Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra sniegusi saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 76. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 748/2012 groza šādi:

virsrakstu aizstāj ar šādu:

“KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 748/2012

(2012. gada 3. augusts),

ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju vai atbilstības deklarēšanu attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī par projektēšanas un ražošanas organizāciju spējas prasībām

(pārstrādāta redakcija)”;

regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Darbības joma un definīcijas

1. Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 19. un 62. pantu šī regula nosaka kopīgas tehniskās prasības un administratīvās procedūras ražojumu, daļu un ierīču sertifikācijai par atbilstību lidojumderīguma un vides aizsardzības prasībām, paredzot:

a)	tipa sertifikātu, ierobežotu tipa sertifikātu, papildu tipa sertifikātu un minēto sertifikātu grozījumu izdošanu;

b)	lidojumderīguma sertifikātu, ierobežotu lidojumderīguma sertifikātu, lidošanas atļauju un autorizētu izmantošanas sertifikātu izdošanu;

c)	remonta projekta apstiprinājumu izdošanu;

d)	atbilstības vides aizsardzības prasībām pierādīšanu;

e)	trokšņa līmeņa sertifikātu un ierobežotu trokšņa līmeņa sertifikātu izdošanu;

f)	ražojumu, daļu un ierīču identifikāciju;

g)	dažu daļu un ierīču sertifikāciju;

h)	projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju;

i)	lidojumderīguma norādījumu izdošanu;

j)	projekta atbilstības deklarāciju sniegšanu un šo deklarāciju grozījumiem;

k)	projektēšanas un ražošanas spējas deklarāciju sniegšanu.

2. Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“JAA” ir “Apvienotās aviācijas institūcijas”;

b)	“JAR” ir “Vienotās prasības aviācijai”;

c)	“21. daļa” ir prasības un procedūras, kuras noteiktas šīs regulas I pielikumā (21. daļā), gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču sertifikācijai un projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikācijai;

“21. daļa Light” ir prasības un procedūras, kuras noteiktas šīs regulas Ib pielikumā (21. daļā Light), tādu gaisa kuģu, kas paredzēti galvenokārt sporta un atpūtas vajadzībām, un ar tiem saistīto ražojumu un daļu sertifikācijai vai projekta atbilstības deklarēšanai un organizāciju projektēšanas un ražošanas spējas deklarēšanai;

e)	“galvenā uzņēmējdarbības vieta” ir uzņēmuma galvenais birojs vai juridiskā adrese, kurā tiek īstenotas šajā regulā minēto darbību galvenās finanšu funkcijas un operatīvā kontrole;

f)	“izstrādājums” ir jebkura daļa un ierīce, kas izmantojama civilās aviācijas gaisa kuģī;

“ETSO” ir Eiropas Tehnisko standartu prasības. Eiropas Tehnisko standartu prasības ir lidojumderīguma detalizēta specifikācija, ko izdevusi Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (“Aģentūra”), lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas prasībām kā minimālajam darbības standartam, kas piemērojams noteiktiem izstrādājumiem;

h)	“EPA” ir Eiropas Rezerves daļu apstiprinājums. Eiropas Rezerves daļu apstiprinājums izstrādājumam nozīmē, ka izstrādājums ražots saskaņā ar apstiprinātiem projekta datiem, kas nepieder attiecīgā ražojuma tipa sertifikāta turētājam, izņemot ETSO atbilstīgos izstrādājumus;

“ELA1 gaisa kuģis” ir šāds pilotējams Eiropas vieglais gaisa kuģis:

i)	lidmašīna, kuras maksimālā pacelšanās masa (MTOM) nepārsniedz 1 200 kg un kura nav klasificēta kā komplekss gaisa kuģis ar dzinēju;

ii)	planieris vai planieris ar dzinēju, kura MTOM nepārsniedz 1 200 kg;

iii)	gaisa balons ar maksimālo projektēto pacelšanās gāzes vai karstā gaisa tilpumu, kas nepārsniedz 3 400 m3 karstā gaisa baloniem, 1 050 m3 gāzes gaisa baloniem un 300 m3 gāzes gaisa baloniem atsaitē;

iv)	dirižablis, kas paredzēts ne vairāk kā četrām personām un kura maksimālais projektētais pacelšanās gāzes vai karstā gaisa tilpums nepārsniedz 3 400 m3 karstā gaisa dirižabļiem un 1 000 m3 gāzes dirižabļiem;

“ELA2 gaisa kuģis” ir šāds pilotējams Eiropas vieglais gaisa kuģis:

i)	lidmašīna, kuras maksimālā pacelšanās masa (MTOM) nepārsniedz 2 000 kg un kura nav klasificēta kā komplekss gaisa kuģis ar dzinēju;

ii)	planieris vai planieris ar dzinēju, kura MTOM nepārsniedz 2 000 kg;

iii)	gaisa balons;

iv)	karstā gaisa dirižablis;

gāzes dirižablis, kas atbilst visiem šādiem parametriem:

—	3 % maksimālais statiskais svars,

—	nevadāms vilcējspēks (izņemot reverso),

—	parasts un vienkāršs struktūras, vadības sistēmas un balonešu sistēmas projekts,

—	vadības sistēma bez pastiprinātājiem;

vi)	rotorplāns, kura MTOM nepārsniedz 600 kg un kurš ir vienkāršas konstrukcijas, paredzēts ne vairāk kā divu personu pārvadāšanai un nav darbināms ar turbodzinējiem un/vai raķešdzinējiem; tikai ekspluatācijai dienā saskaņā ar VFR;

“dati par piemērotību ekspluatācijai (OSD)” ir dati, kas ir gaisa kuģa tipa sertifikāta, ierobežota tipa sertifikāta vai papildu tipa sertifikāta daļa un ietver visu turpmāk norādīto:

i)	minimālo mācību programmu pilotu tipa kvalifikācijas apmācībai, tostarp tipa kvalifikācijas noteikšanu;

ii)	gaisa kuģa validēšanas izejas datu tvēruma noteikšanu, lai apliecinātu trenažieru objektīvo kvalifikāciju, vai provizorisko datu tvēruma noteikšanu, lai apliecinātu trenažieru pagaidu kvalifikāciju;

iii)	minimālo mācību programmu tehniskās apkopes sertificēšanas darbinieku tipa kvalifikācijas apmācībai, tostarp tipa kvalifikācijas noteikšanu;

iv)	salona apkalpes tipa vai varianta noteikšanu un tipam specifisko datu noteikšanu salona apkalpes apmācībai;

v)	obligāto iekārtu pamatsarakstu.”;

regulas 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

Ražojumu, daļu un ierīču sertifikācija

1. Ražojumiem, daļām un ierīcēm izdod sertifikātus, kā noteikts I pielikumā (21. daļā).

2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, sertifikātus alternatīvi var izdot, kā noteikts Ib pielikumā (21. daļā Light), šādiem ražojumiem:

a)	lidmašīna, kuras maksimālā pacelšanās masa (MTOM) nepārsniedz 2 000 kg un ekspluatācijas maksimālā sēdvietu konfigurācija ir četrām personām;

b)	planieris vai planieris ar dzinēju, kura MTOM nepārsniedz 2 000 kg;

c)	gaisa balons;

d)	karstā gaisa dirižablis;

e)	gāzes dirižablis pasažieru pārvadāšanai, kas paredzēts ne vairāk kā četrām personām;

f)	rotorplāns, kura MTOM nepārsniedz 1 200 kg un ekspluatācijas maksimālā sēdvietu konfigurācija ir četrām personām;

g)	virzuļdzinējs vai fiksēta soļa propellers, ko paredzēts uzstādīt a)–f) apakšpunktā minētajā gaisa kuģī; vai

h)	žiroplāns.

3. Atkāpjoties no šā panta 1. un 2. punkta, alternatīvi var sagatavot projekta atbilstības deklarāciju, kā noteikts Ib pielikumā (21. daļā Light), šādiem ražojumiem:

a)	lidmašīna, kuras MTOM nepārsniedz 1 200 kg, kura nav darbināma ar reaktīvo dzinēju un kuras ekspluatācijas maksimālā sēdvietu konfigurācija ir divām personām;

b)	planieris vai planieris ar dzinēju, kura MTOM nepārsniedz 1 200 kg;

c)	gaisa balons, kas paredzēts ne vairāk kā četrām personām;

d)	karstā gaisa dirižablis, kas paredzēts ne vairāk kā četrām personām.

4. Atkāpjoties no šā panta 1.–3. punkta, gaisa kuģus, kas nav reģistrēti dalībvalstī, kā arī visus tajos uzstādītos ražojumus, daļas un ierīces, atbrīvo no I pielikuma (21. daļas) A iedaļas H un I apakšiedaļas un Ib pielikuma (21. daļas Light) A iedaļas H un I apakšiedaļas noteikumu prasībām. Tos atbrīvo arī no I pielikuma (21. daļas) A iedaļas P apakšiedaļas un Ib pielikuma (21. daļas Light) A iedaļas P apakšiedaļas noteikumu prasībām, izņemot gadījumus, kad dalībvalsts ir noteikusi gaisa kuģa identifikācijas zīmes.”;

iekļauj šādu 2.a pantu:

“2.a pants

Pārejas režīms sertifikātiem, kas iepriekš izdoti saskaņā ar I pielikumu (21. daļu)

1. Derīga tipa sertifikāta vai papildu tipa sertifikāta, ko Aģentūra izdevusi vai ko uzskata par Aģentūras izdotu saskaņā ar I pielikumu (21. daļu), turētājs līdz 2025. gada 25. augustam prasa Aģentūrai no noteikta datuma paturēt spēkā tipa projektu, kas apstiprināts saskaņā ar minēto sertifikātu, atbilstīgi Ib pielikumam (21. daļai Light) ar nosacījumu, ka ražojums, uz kuru attiecas minētais sertifikāts, ietilpst 2. panta 2. punkta darbības jomā.

2. Ja iesniegts pieprasījums saskaņā ar 1. punktu, uz minēto tipa sertifikātu vai papildu tipa sertifikātu no 1. punktā minētā noteiktā datuma attiecas Ib pielikuma (21. daļas Light) noteikumi attiecīgi par tipa sertifikātiem vai papildu tipa sertifikātiem. Aģentūra attiecīgi groza tipa sertifikāta datu lapu vai papildu tipa sertifikāta datu lapu.”;

regulas 3. panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“3. Attiecībā uz ražojumiem, kuru tipa sertifikāciju 2003. gada 28. septembrī veica JAA vai dalībvalsts, piemēro šādus noteikumus:

a)	ja ražojumu sertificē vairākas dalībvalstis, atsaucei izmanto projektu, kura sertifikācijas process visvairāk pavirzījies uz priekšu;

b)	nepiemēro I pielikuma (21. daļas) 21.A.15. punkta a), b) un c) apakšpunktu;

c)	atkāpjoties no I pielikuma (21. daļas) 21.B.80. punkta noteikumiem, tipa sertifikācijas bāze ir tā, ko apstiprinājuma pieteikuma iesniegšanas dienā noteikusi JAA vai attiecīgā gadījumā dalībvalsts;

d)	atzinumu par atbilstību, kas sniegts, ievērojot JAA vai dalībvalsts noteiktās procedūras, uzskata par atzinumu, ko sniegusi Aģentūra, lai izpildītu I pielikuma (21. daļas) 21.A.20. punkta a) un d) apakšpunkta noteikumus.

4. Attiecībā uz ražojumiem, kam ir valsts tipa sertifikāts vai līdzvērtīgs dokuments un kam dalībvalsts veikta izmaiņu apstiprināšana nav pabeigta līdz termiņam, kad tipa sertifikātam jābūt apstiprinātam saskaņā ar šo regulu, piemēro šādus noteikumus:

a)	ja apstiprināšanu veic vairākas dalībvalstis, atsaucei izmanto projektu, kura apstiprināšanas process visvairāk pavirzījies uz priekšu;

b)	nepiemēro I pielikuma (21. daļas) 21.A.93. punktu;

c)	piemērojamā tipa sertifikācijas bāze ir tā, ko izmaiņu apstiprinājuma pieteikuma iesniegšanas dienā noteikusi JAA vai attiecīgā gadījumā dalībvalsts;

d)	atzinumus par atbilstību, kas sniegti, ievērojot JAA vai dalībvalsts noteiktās procedūras, uzskata par atzinumiem, ko sniegusi Aģentūra, lai izpildītu I pielikuma (21. daļas) 21.B.107. punkta a) apakšpunkta noteikumus.”;

regulas 8. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, fiziska vai juridiska persona, kura atbild par ražojumu projektēšanu un kuras galvenā uzņēmējdarbības vieta ir dalībvalstī, un kura iesniedz pieteikumu ražojumu vai to izmaiņu vai remontu projekta sertifikāta saņemšanai vai ir tāda sertifikāta turētājs, saskaņā ar 2. panta 2. punktu var alternatīvi pierādīt savu spēju saskaņā ar Ib pielikumu (21. daļu Light).

3. Fiziskām vai juridiskām personām, kas iesaistītas tāda gaisa kuģa projektēšanā, uz kuru attiecas 2. panta 3. punktā minētā projekta atbilstības deklarācija, nav jāpierāda sava spēja.”;

regulas 8. pantam pievieno šādu 5. punktu:

“5. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, organizācija, kuras galvenā uzņēmējdarbības vieta ir trešā valstī, var pierādīt savu spēju kā tāda sertifikāta turētājs, kuru minētā valsts izdevusi ražojumam, daļai vai ierīcei, attiecībā uz ko tā iesniedz pieteikumu saskaņā ar I pielikuma (21. daļu), ar nosacījumu, ka:

a)	minētā valsts ir projektētāja valsts;

b)	Aģentūra ir konstatējusi, ka minētās valsts sistēma ietver tādu pašu atbilstības neatkarīgas pārbaudes līmeni, kas paredzēts šajā regulā, ar līdzvērtīgu organizāciju apstiprināšanas sistēmu vai ar minētās valsts kompetentās iestādes tiešu iesaistīšanu.”;

regulas 9. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, fiziska vai juridiska persona, kuras galvenā uzņēmējdarbības vieta ir dalībvalstī un kura atbild par ražojumu un to daļu un ierīču ražošanu, saskaņā ar 2. panta 2. punktu var alternatīvi pierādīt savu spēju saskaņā ar Ib pielikumu (21. daļu Light).

3. Spējas pierādīšana saskaņā ar 1. vai 2. punktu nav vajadzīga, ja ražošanas organizācija vai fiziska vai juridiska persona ir iesaistīta šādās ražošanas darbībās:

a)	tādu daļu vai ierīču ražošana, kuras saskaņā ar I pielikumu (21. daļu) ir tiesības uzstādīt ražojumā, par ko izdots tipa sertifikāts, bez nepieciešamības pievienot autorizētu izmantošanas sertifikātu (proti, EASA 1. veidlapu);

b)	tādu daļu ražošana, kuras saskaņā ar Ib pielikumu (21. daļu Light) ir tiesības uzstādīt gaisa kuģī, uz ko attiecas projekta atbilstības deklarācija, bez nepieciešamības pievienot autorizētu izmantošanas sertifikātu (proti, EASA 1. veidlapu);

c)	tādu gaisa kuģu ražošana, uz kuriem attiecas 2. panta 3. punktā minētā projekta atbilstības deklarācija, un tādu daļu ražošana, kuras ir tiesības uzstādīt šādos gaisa kuģos. Šādā gadījumā ražošanas darbības veic saskaņā ar Ib pielikuma (21. daļas Light) A iedaļas R apakšdaļu.”;

regulas 10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pants

Aģentūras pasākumi

1. Aģentūra izstrādā pieņemamus līdzekļus atbilstības panākšanai, kurus kompetentās iestādes, organizācijas un personāls var izmantot, lai pierādītu atbilstību I pielikumā (21. daļā) un Ib pielikumā (21. daļā Light) izklāstītajiem noteikumiem.

2. Ar aģentūras izstrādātajiem pieņemamajiem līdzekļiem atbilstības panākšanai neievieš jaunas prasības un neatvieglina I pielikumā (21. daļā) un Ib pielikumā (21. daļā Light) noteiktās prasības.”;

10)	regulas I pielikumu (21. daļu) groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

11)	pievieno Ib pielikumu (21. daļu Light), kas noteikts šīs regulas II pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2023. gada 25. augusta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 2. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.

(2) Komisijas Regula (ES) Nr. 748/2012 (2012. gada 3. augusts), ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju (OV L 224, 21.8.2012., 1. lpp.).

(3) Konvencija par starptautisko civilo aviāciju, kas parakstīta Čikāgā 1944. gada 7. decembrī (“Čikāgas konvencija”).

(4) Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras 2021. gada 22. oktobra Atzinums Nr. 05/2021, 21. daļa Light – Sporta un atpūtas aviācijā izmantoto gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu un daļu sertifikācija un projekta atbilstības deklarēšana, un organizāciju projektēšanas un ražošanas spējas deklarēšana, https://www.easa.europa.eu/document-library/opinions/opinion-052021.

I PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikumu (21. daļu) groza šādi:

A iedaļas G apakšiedaļu groza šādi:

apakšiedaļas 21.A.133. punktu aizstāj ar šādu:

“21.A.133. Atbilstība

Jebkura fiziska vai juridiska persona (“organizācija”) ir tiesīga būt tāda apstiprinājuma pieteikuma iesniedzējs, uz ko attiecas šī apakšiedaļa. Pieteikuma iesniedzējs:

a)	pamato, ka definētajā darba tvērumā apstiprinājums, uz ko attiecas šī apakšiedaļa, atbilstoši pierāda atbilstību atsevišķam projektam, un

b)	ir minētā atsevišķā projekta apstiprinājuma turētājs vai ir iesniedzis attiecīgā apstiprinājuma pieteikumu, vai

c)	ir paziņojis vai plāno paziņot par minētā atsevišķā projekta atbilstību saskaņā ar Ib pielikuma (21. daļas Light) A iedaļas C apakšiedaļu; vai

ir nodrošinājis apmierinošu koordināciju starp ražošanu un projektēšanu, atbilstoši vienojoties ar:

1)	minētā atsevišķā projekta apstiprinājuma, kas izsniegts saskaņā ar šo regulu, pieteikuma iesniedzēju vai turētāju, vai

2)	fizisko vai juridisko personu, kas sniegusi minētā atsevišķā projekta atbilstības deklarāciju saskaņā ar Ib pielikuma (21. daļas Light) A iedaļas C apakšiedaļu.”;

pielikuma 21.A.139. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

Ražošanas pārvaldības sistēmas kvalitātes pārvaldības elementa ietvaros ražošanas organizācija:

1.	nodrošina, ka katrs ražojums, daļa vai ierīce, ko ražojusi organizācija vai tās partneri vai ko piegādā no trešām personām vai apakšlīgumā ar tām, atbilst piemērojamajiem projekta datiem un ir ekspluatācijai drošā stāvoklī, un tādējādi tiek izmantotas 21.A.163. punktā noteiktās prerogatīvas;

attiecīgā gadījumā apstiprinājuma robežās izveido, īsteno un uztur kontroles procedūras, kas attiecas uz:

i)	dokumentu izdošanu, apstiprināšanu vai izmaiņām;

ii)	pārdevēju un apakšuzņēmēju novērtēšanu, revīziju un kontroli;

iii)	pārbaudi par to, vai ienākošie ražojumi, daļas, materiāli un iekārtas, tostarp izstrādājumi, ko piegādā jaunus vai ko lieto ražojumu pircēji, ir tie, kas precizēti piemērojamajos projekta datos;

iv)	identificēšanu un izsekojamību;

v)	ražošanas procesiem;

vi)	pārbaudēm un testēšanu, tai skaitā ražošanas pārbaudes lidojumiem;

vii)	instrumentu, stendu un testa aprīkojuma kalibrēšanu;

viii)

neatbilstošo izstrādājumu pārbaudi;

ix)

lidojumderīguma koordināciju ar:

A)	projekta apstiprinājuma pieteikuma iesniedzēju vai turētāju;

B)	fizisko vai juridisko personu, kas sniegusi projekta atbilstības deklarāciju saskaņā ar Ib pielikuma (21. daļas Light) A iedaļas C apakšiedaļu;

x)	uzskaites uzturēšanu un glabāšanu;

xi)	personāla kompetenci un kvalifikāciju;

xii)	lidojumderīguma apliecinājuma dokumentu izdošanu;

xiii)

apiešanos, glabāšanu un iepakošanu;

xiv)	iekšējo kvalitātes revīziju un tai sekojošajām korekcijām;

xv)	darbu, kas, ievērojot apstiprinājuma noteikumus, darīts vietā, kura neatrodas apstiprinātajos objektos;

xvi)	darbu, kas darīts pēc ražošanas pabeigšanas, bet pirms piegādes, lai gaisa kuģi uzturētu ekspluatācijai drošā stāvoklī;

xvii)

lidošanas atļaujas izdošanu un ar to saistīto lidošanas nosacījumu apstiprināšanu.

3.	iekļauj īpašus noteikumus kontroles procedūrās, kas attiecas uz kritiskām daļām.”;

apakšiedaļas 21.A.145. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

attiecībā uz visiem nepieciešamajiem lidojumderīguma un vides aizsardzības datiem:

ražošanas organizācija saņem šādus datus no Aģentūras un no tipa sertifikāta, ierobežota tipa sertifikāta vai projekta apstiprinājuma, kas izdots saskaņā ar šo regulu, turētāja vai pieteikuma iesniedzēja, vai fiziskas vai juridiskas personas, kas sniegusi projekta atbilstības deklarāciju saskaņā ar Ib pielikuma (21. daļas Light) A iedaļas C apakšiedaļu, ieskaitot visus atbrīvojumus, kas piešķirti attiecībā uz vides aizsardzības prasībām, lai konstatētu atbilstību piemērojamajiem projekta datiem;

2.	ražošanas organizācija ir izveidojusi procedūru, kas nodrošina, ka lidojumderīguma un vides aizsardzības dati ir pareizi iestrādāti ražošanas datos;

3.	šādus datus pastāvīgi atjaunina un dara pieejamus visam personālam, kam piekļuve šiem datiem vajadzīga savu pienākumu izpildei.”;

apakšiedaļas 21.A.163. punktu aizstāj ar šādu:

“21.A.163. Prerogatīvas

Atbilstoši tāda apstiprinājuma noteikumiem, kas izdots saskaņā ar 21.A.135. punktu, ražošanas organizācijas apstiprinājuma turētājs drīkst:

a)	veikt ražošanas darbības, uz ko attiecas šis pielikums vai Ib pielikums (21. daļa Light);

tādu sakomplektētu gaisa kuģu gadījumā, par kuriem izdots tipa sertifikāts, un pēc tam, kad uzrādīts atbilstības apliecinājums (EASA 52. veidlapa), kas izdots atbilstoši šā pielikuma 21.A.174. un 21.A.204. punktam vai atbilstoši Ib pielikuma (21. daļas Light) 21L.A.143. punkta c) apakšpunktam un 21L.A.163. punktam, – saņemt gaisa kuģa lidojumderīguma sertifikātu un trokšņa līmeņa sertifikātu bez papildu pierādījumiem;

c)	citu ražojumu, daļu vai ierīču gadījumā – izdot autorizētus izmantošanas sertifikātus (EASA 1. veidlapa) atbilstoši šim pielikumam (21. daļai) vai Ib pielikumam (21. daļai Light) bez papildu pierādījumiem;

tāda gaisa kuģa gadījumā, uz kuru attiecas projekta atbilstības deklarācija saskaņā ar Ib pielikuma (21. daļas Light) 21L.A.43. punktu, un pēc tam, kad uzrādīts atbilstības apliecinājums (EASA 52.B veidlapa), kas izdots atbilstoši Ib pielikuma (21. daļas Light) 21L.A.143. punkta d) apakšpunktam un 21L.A.163. punktam, – saņemt ierobežotu gaisa kuģa lidojumderīguma sertifikātu un ierobežotu trokšņa līmeņa sertifikātu bez papildu pierādījumiem;

tādu ražojumu vai daļu gadījumā, kas uzstādāmas gaisa kuģī, uz kuru attiecas projekta atbilstības deklarācija saskaņā ar Ib pielikuma (21. daļas Light) 21L.A.43. punktu, – izdot autorizētus izmantošanas sertifikātus (EASA 1. veidlapa) atbilstoši Ib pielikumam (21. daļai Light) bez papildu pierādījumiem;

f)	veikt tehnisko apkopi jaunam gaisa kuģim, ko tas ražojis, un izdot izmantošanas sertifikātu (EASA 53. veidlapa) par minēto apkopi;

saskaņā ar procedūrām, ko apstiprinājusi turētāja kompetentā iestāde ražošanas jautājumos, gaisa kuģim, kuru tas ražojis, un gadījumos, kad ražošanas organizācija saskaņā ar ražošanas organizācijas apstiprinājumu pati kontrolē gaisa kuģa konfigurāciju un apliecina atbilstību apstiprinātajiem projekta nosacījumiem, kas attiecas uz lidošanu, izdot lidošanas atļauju saskaņā ar 21.A.711. punkta c) apakšpunktu, ieskaitot lidošanas nosacījumu apstiprinājumu saskaņā ar 21.A.710. punkta b) apakšpunktu.”;

pielikuma 21.A.165. punktu aizstāj ar šādu:

“21.A.165. Turētāja pienākumi

Atbilstoši tāda apstiprinājuma noteikumiem, kas izdots saskaņā ar 21.A.135. punktu, ražošanas organizācijas apstiprinājuma turētājs:

a)	nodrošina, ka ražošanas organizācijas pašraksturojumu, kas sniegts saskaņā ar 21.A.143. punktu, un dokumentus, kuri uz to attiecas, organizācijā izmanto kā galvenos darba dokumentus;

b)	uztur ražošanas organizāciju atbilstoši datiem un procedūrām, kas apstiprinātas ražošanas organizācijas apstiprināšanai;

1.	pirms atbilstības apliecinājumu iesniegšanas kompetentajai iestādei konstatē, ka visi sakomplektētie gaisa kuģi atbilst tipa projektam un ir ekspluatācijai drošā stāvoklī, vai

pirms EASA 1. veidlapas izdošanas, lai apliecinātu atbilstību apstiprinātajiem vai deklarētajiem projekta datiem un ekspluatācijai drošu stāvokli, konstatē, ka citi ražojumi, daļas vai ierīces ir sakomplektētas un atbilst apstiprinātajiem projekta datiem vai deklarētajiem projekta datiem un ir ekspluatācijai drošā stāvoklī;

papildus vides prasību gadījumā konstatē, ka:

i)	sakomplektētais dzinējs atbilst piemērojamajām dzinēja izplūdes emisiju prasībām dzinēja izgatavošanas dienā, un

ii)	sakomplektētā lidmašīna atbilst piemērojamajām CO2 emisiju prasībām dienā, kad izdots tās pirmais lidojumderīguma sertifikāts;

4.	pirms EASA 1. veidlapas kā atbilstības sertifikāta izdošanas konstatē, ka citi ražojumi, daļas vai ierīces atbilst piemērojamajiem datiem;

sniedz palīdzību tipa sertifikāta vai cita projekta apstiprinājuma turētājam vai fiziskai vai juridiskai personai, kas sniegusi projekta atbilstības deklarāciju saskaņā ar Ib pielikuma (21. daļas Light) A iedaļas C apakšiedaļu, visās lidojumderīguma uzturēšanas darbībās, kas saistītas ar ražojumiem, daļām vai ierīcēm, kuras ir saražotas;

e)	tad, kad saskaņā ar apstiprinājuma noteikumiem turētājs plāno izdot izmantošanas sertifikātu, pirms sertifikāta izdošanas konstatē, ka katrs sakomplektētais gaisa kuģis ir saņēmis vajadzīgo tehnisko apkopi un ir ekspluatācijai drošā stāvoklī;

f)	attiecīgā gadījumā saskaņā ar 21.A.163. punkta e) apakšpunktā paredzēto prerogatīvu nosaka lidošanas atļaujas izdošanas nosacījumus;

g)	attiecīgā gadījumā saskaņā ar 21.A.163. punkta e) apakšpunktā paredzēto prerogatīvu pirms lidošanas atļaujas izdošanas gaisa kuģim konstatē atbilstību 21.A.711. punkta c) un e) apakšpunktam;

h)	nodrošina atbilstību šīs iedaļas A apakšiedaļai.”;

A iedaļas H apakšiedaļu groza šādi:

a)	apakšiedaļas 21.A.171. punktu aizstāj ar šādu: “21.A.171. Darbības joma Šajā apakšiedaļā ir noteikta procedūra lidojumderīguma sertifikātu izdošanai gaisa kuģiem, kuri atbilst tipa sertifikātam, kas izdots saskaņā ar šo pielikumu.”;

pielikuma 21.A.174. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

Visos lidojumderīguma sertifikāta vai ierobežota lidojumderīguma sertifikāta pieteikumos iekļauj:

1.	pieteikto lidojumderīguma sertifikāta klasi;

attiecībā uz jauniem gaisa kuģiem:

atbilstības apliecinājumu:

—	kas izdots saskaņā ar 21.A.163. punkta b) apakšpunktu vai

—	kas izdots saskaņā ar 21.A.130. punktu un ir kompetentās iestādes validēts, vai

—

attiecībā uz importētiem gaisa kuģiem – atbilstības apliecinājumu, kas izdots saskaņā ar 21.A.163. punkta b) apakšpunktu, vai – tāda gaisa kuģa gadījumā, kas importēts saskaņā ar šīs regulas 9. panta 4. punktu, – eksportētājas iestādes parakstītu apliecinājumu, ka gaisa kuģis atbilst Aģentūras apstiprinātam projektam;

ii)	ziņojumu par svara un smaguma centra izvietojumu ar iekraušanas plānu, un

iii)	gaisa kuģa lidojumu rokasgrāmatu, ja atsevišķam gaisa kuģim tādu paredz piemērojamās sertifikācijas specifikācijas;

attiecībā uz lietotiem gaisa kuģiem, kuru izcelsme ir:

i)	dalībvalstī, – lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu, kas izdots saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 1321/2014 (1) I pielikumu (M daļu) vai Vb pielikumu (ML daļu);

ii)

trešā valstī:

—	valsts, kurā gaisa kuģis ir vai bija reģistrēts, kompetentās iestādes apliecinājumu, kas atspoguļo gaisa kuģa lidojumderīguma statusu valsts reģistrā nodošanas laikā,

—	ziņojumu par svara un smaguma centra izvietojumu ar iekraušanas plānu,

—	gaisa kuģa lidojumu rokasgrāmatu, ja gaisa kuģim šādu rokasgrāmatu paredz lidojumderīguma norma,

—	iepriekšējus uzskaites datus, kas ļauj noteikt gaisa kuģa ražošanas, modifikāciju un tehniskās apkopes standartu, tostarp visus ierobežojumus, kuri saistīti ar ierobežotu lidojumderīguma sertifikātu, kas izdots saskaņā ar 21.B.327. punktu,

—	rekomendāciju lidojumderīguma sertifikāta vai ierobežota lidojumderīguma sertifikāta izdošanai un lidojumderīguma pārbaudes sertifikātam, kas izdots pēc lidojumderīguma pārbaudes, kura veikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1321/2014 I pielikumu (M daļu) vai Vb pielikumu (ML daļu),

—	datumu, kurā izdots pirmais lidojumderīguma sertifikāts, un – ja piemēro Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 16. pielikuma III sējumā noteiktos standartus – CO2 metriskās vērtības datus.”;

A iedaļas I apakšiedaļu groza šādi:

a)	apakšiedaļas 21.A.201. punktu aizstāj ar šādu: “21.A.201. Darbības joma Šajā apakšiedaļā ir noteikta procedūra trokšņa līmeņa sertifikātu izdošanai gaisa kuģiem, kuri atbilst tipa sertifikātam, kas izdots saskaņā ar šo pielikumu.”;

apakšiedaļas 21.A.204. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

Visos pieteikumos iekļauj:

attiecībā uz jauniem gaisa kuģiem:

atbilstības apliecinājumu:

—	kas izdots saskaņā ar 21.A.163. punkta b) apakšpunktu vai

—	kas izdots saskaņā ar 21.A.130. punktu un ir kompetentās iestādes validēts, vai

—

ii)	ziņas par trokšņa līmeni, kas noteikts saskaņā ar piemērojamajām trokšņa līmeņa prasībām;

attiecībā uz lietotiem gaisa kuģiem:

i)	ziņas par trokšņa līmeni, kas noteikts saskaņā ar piemērojamajām trokšņa līmeņa prasībām; un

ii)	iepriekšējus uzskaites datus, kas ļauj noteikt gaisa kuģa ražošanas, modifikāciju un tehniskās apkopes standartu.”;

A iedaļas J apakšiedaļu groza šādi:

apakšiedaļas 21.A.233. punktu aizstāj ar šādu:

“21.A.233. Atbilstība

Jebkura fiziska vai juridiska persona (“organizācija”) ir tiesīga būt tāda apstiprinājuma pieteikuma iesniedzējs, uz ko attiecas šī apakšiedaļa:

a)	lai pierādītu atbilstību šā pielikuma 21.A.14., 21.A.112.B, 21.A.432.B vai 21.A.602.B punktam, vai

b)	lai pierādītu atbilstību Ib pielikuma (21. daļas Light) 21L.A.23., 21L.A.83. vai 21L.A.204. punktam, vai

lai iegūtu prerogatīvas atbilstoši 21.A.263. punktam saistībā ar tādu gaisa kuģu sīku izmaiņu vai sīka remonta projekta apstiprinājumu vai lai izdotu atbilstības deklarācijas saistībā ar tādu gaisa kuģu sīkām izmaiņām vai sīka remonta projektu, attiecībā uz kuriem ir deklarēta projekta atbilstība saskaņā ar Ib pielikuma (21. daļas Light) A iedaļas C apakšiedaļu.”;

apakšiedaļas 21.A.239. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

Projektēšanas vadības sistēmas projekta nodrošināšanas elementa ietvaros projektēšanas organizācija:

izveido, īsteno un uztur sistēmu projekta kontrolei un pārraudzībai un ražojumu, daļu un ierīču, uz ko attiecas apstiprinājuma noteikumi, projekta izmaiņu un remontu kontrolei un pārraudzībai; minētā sistēma:

ietver lidojumderīguma funkciju, kuras uzdevums ir pārvaldīt ražojumu, daļu un ierīču projekta vai projekta izmaiņu un remontu atbilstību piemērojamajai tipa sertifikācijas bāzei, tehniskajām specifikācijām attiecībā uz deklarāciju sniegšanu, sertifikācijas bāzei, kas piemērojama datiem par piemērotību ekspluatācijai, un vides aizsardzības prasībām;

ii)	nodrošina, ka projektēšanas organizācija pienācīgi pilda savus pienākumus saskaņā ar šo pielikumu un atbilstoši 21.A.251. punktam izdotā apstiprinājuma noteikumiem;

2.	izveido, īsteno un uztur neatkarīgu atbilstības pierādīšanas pārbaudes funkciju, uz kuras pamata organizācija deklarē atbilstību piemērojamajām prasībām, kuras attiecas uz lidojumderīgumu, datiem par piemērotību ekspluatācijai un vides aizsardzību, un

3.	nosaka, kādā veidā projekta nodrošināšanas sistēma atbild par tādu daļu vai ierīču pieņemamību, kuras partneri vai apakšuzņēmēji projektējuši, vai tādu uzdevumu pieņemamību, kurus partneri vai apakšuzņēmēji izpildījuši saskaņā ar paņēmieniem, uz ko attiecas rakstiskas procedūras.”;

apakšiedaļas 21.A.263. punktu aizstāj ar šādu:

“21.A.263. Prerogatīvas

a)	(Rezervēts)

b)	(Rezervēts)

Projektēšanas organizācijas apstiprinājuma turētājam atbilstoši 21.A.251. punktam izdotā apstiprinājuma noteikumu robežās un saskaņā ar attiecīgajām projektēšanas vadības sistēmas procedūrām ir tiesības:

1.	klasificēt tipa sertifikāta vai papildu tipa sertifikāta izmaiņas un remonta projektus kā “lielākas/lielākus” vai “sīkas/sīkus”;

2.	apstiprināt sīkas tipa sertifikāta vai papildu tipa sertifikāta izmaiņas un sīka remonta projektus atbilstoši šim pielikumam (21. daļai) vai atbilstoši Ib pielikumam (21. daļai Light);

3.	deklarēt sīku izmaiņu vai sīka remonta atbilstību tāda gaisa kuģa projektam, attiecībā uz kuru deklarētājs ir deklarējis projekta atbilstību saskaņā ar Ib pielikuma (21. daļas Light) A iedaļas C apakšiedaļas 21L.A.43. punktu;

deklarēt mainīta gaisa kuģa projekta atbilstību saskaņā ar Ib pielikuma (21. daļas Light) 21L.A.43. punktu, ja fiziskā vai juridiskā persona, kas sākotnēji sniegusi projekta atbilstības deklarāciju attiecībā uz minēto gaisa kuģi atbilstoši Ib pielikuma (21. daļas Light) 21L.A.43. punktam, vairs nedarbojas vai neatbild uz pieprasījumiem par projekta izmaiņu atbilstības deklarāciju;

5.	apstiprināt atsevišķus ražojumu vai palīgdzinēju (APU) lielāka remonta projektus saskaņā ar šā pielikuma M apakšiedaļu;

6.	apstiprināt atsevišķu gaisa kuģu lidošanas nosacījumus, saskaņā ar kuriem var izdot lidošanas atļauju atbilstoši 21.A.710. punkta a) apakšpunkta 2. punktam, izņemot lidošanas atļaujas, kas izdodamas 21.A.701. punkta a) apakšpunkta 15. punkta nolūkos;

saskaņā ar 21.A.711. punkta b) apakšpunktu izdot lidošanas atļauju gaisa kuģim, kuru tas ir projektējis vai pārveidojis vai attiecībā uz kuru tas atbilstīgi 21.A.263. punkta c) apakšpunkta 6. punktam apstiprinājis lidošanas nosacījumus, saskaņā ar kuriem var izdot lidošanas atļauju, ja projektēšanas organizācijas apstiprinājuma turētājs pats:

i)	kontrolē gaisa kuģa konfigurāciju un

ii)	apliecina atbilstību apstiprinātajiem projekta nosacījumiem, kas attiecas uz lidošanu;

8.	apstiprināt atsevišķas lielākas tipa sertifikāta izmaiņas atbilstoši šā pielikuma D apakšiedaļai vai atbilstoši Ib pielikuma (21. daļas Light) A iedaļas D apakšiedaļai, un

9.	izdot atsevišķus papildu tipa sertifikātus atbilstoši šā pielikuma E apakšiedaļai vai atbilstoši Ib pielikuma (21. daļas Light) A iedaļas E apakšiedaļai un apstiprināt atsevišķas lielākas minēto sertifikātu izmaiņas.”;

apakšiedaļas 21.A.265. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

konstatē, ka minēto ražojumu vai to izmaiņu vai remontu projekts atbilst piemērojamajai tipa sertifikācijas bāzei, tehniskajām specifikācijām attiecībā uz deklarāciju sniegšanu, sertifikācijas bāzei, kas piemērojama datiem par piemērotību ekspluatācijai, un vides aizsardzības prasībām un ka tiem nav nedrošu īpašību;”;

A iedaļas K apakšiedaļas 21.A.307. punktā iekļauj šādu b) apakšpunkta 7. punktu:

“7.	daļa vai ierīce, ko ražojusi šīs regulas 9. panta 4. punktā minētā persona vai organizācija;”;

I papildinājumā tekstu sadaļā “Norādījumi EASA 1. veidlapas aizpildīšanai” aizstāj ar šādu:

“Šie norādījumi attiecas tikai uz EASA 1. veidlapas izmantošanu ražošanas vajadzībām. Pievērsiet uzmanību tam, ka uz EASA 1. veidlapas izmantošanu tehniskās apkopes vajadzībām attiecas Regulas (ES) Nr. 1321/2014 I pielikuma (M daļas) II papildinājums.

1. MĒRĶIS UN IZMANTOJUMS

1.1.

Sertifikāta galvenais mērķis ir apliecināt jaunu aviācijas ražojumu, daļu un ierīču (“izstrādājuma(-u)”) lidojumderīgumu.

1.2.

Jānodrošina sertifikāta un izstrādājuma(-u) savstarpējā saistība. Dokumenta sagatavotājam sertifikāts jāsaglabā tādā veidā, lai būtu iespējams pārbaudīt sākotnējos datus.

1.3.

Sertifikātu pieņem daudzas lidojumderīguma apstiprinātājas iestādes, taču šī pieņemamība var būt atkarīga no divpusējiem nolīgumiem un/vai lidojumderīguma apstiprinātājas iestādes politikas.

1.4.

Sertifikāts nav paziņojums par piegādi vai nosūtīšanu.

1.5.

Gaisa kuģi nav izlaižami ar šo sertifikātu.

1.6.

Sertifikāts nav atļauja uzstādīt izstrādājumu noteiktam gaisa kuģim, dzinējam vai propellerim, taču tas palīdz galalietotājam noteikt izstrādājuma lidojumderīguma apstiprinājuma statusu.

1.7.

Viens sertifikāts nedrīkst attiekties gan uz ražotāja izlaistiem jauniem izstrādājumiem, gan lietotiem izstrādājumiem, kas izlaisti pēc tehniskās apkopes.

1.8.

Viens sertifikāts nedrīkst attiekties gan uz izstrādājumiem, kas sertificēti atbilstīgi “apstiprinātajiem datiem”, gan uz izstrādājumiem, kas sertificēti atbilstīgi “neapstiprinātajiem datiem”.

2. VISPĀRĒJAIS FORMĀTS

2.1.

Sertifikāta formāts, arī aiļu numuri un katras ailes novietojums, ir tāds, kā norādīts iepriekš. Tomēr katras ailes izmēri drīkst atšķirties, lai atbilstu konkrētajam lietojumam, bet ne tādā apjomā, ka tas padarītu sertifikātu neatpazīstamu.

2.2.

Sertifikātam jābūt ainavformātā, taču tā kopējo izmēru drīkst ievērojami palielināt vai samazināt, ja vien sertifikāts joprojām ir atpazīstams un skaidri salasāms. Ja rodas šaubas, sazinieties ar kompetento iestādi.

2.3.

Paziņojumu par lietotāja/uzstādītāja atbildību var izvietot jebkurā veidlapas pusē.

2.4.

Drukai jābūt skaidrai un salasāmai, lai to viegli varētu lasīt.

2.5.

Sertifikāts drīkst būt iepriekš iespiests vai elektroniski sagatavots, taču abos gadījumos līniju un rakstzīmju drukājumam jābūt skaidram un salasāmam un jāatbilst noteiktajam formātam.

2.6.

Sertifikātam jābūt angļu valodā un, ja vajadzīgs, vēl kādā vai vairākās citās valodās.

2.7.

Sertifikātā ierakstāmo informāciju drīkst ierakstīt vai nu mašīnas/datora drukā, vai arī rokrakstā, lietojot drukātos burtus, un tai jābūt viegli nolasāmai.

2.8.

Lielākai skaidrībai saīsinājumu skaits jāsamazina līdz minimumam.

2.9.

Vietu, kas paliek sertifikāta otrā pusē, dokumenta sagatavotājs drīkst izmantot jebkurai papildu informācijai, taču nedrīkst ietvert nevienu apliecinošu ierakstu. Uz jebkuru sertifikāta otras puses izmantojumu jābūt atsaucei sertifikāta priekšpuses attiecīgajā ailē.

3. KOPIJAS

3.1.

Klientam nosūtīto vai dokumenta sagatavotāja saglabāto sertifikāta kopiju skaits nav ierobežots.

4. KĻŪDA(-AS) SERTIFIKĀTĀ

4.1.

Ja galalietotājs konstatē sertifikātā kļūdu(-as), tas par kļūdu(-ām) rakstiski informē dokumenta sagatavotāju. Ja dokumenta sagatavotājs var pārbaudīt un izlabot kļūdu(-as), tas drīkst izdot jaunu sertifikātu.

4.2.

Jaunajā sertifikātā jābūt jaunam veidlapas numuram, parakstam un datumam.

4.3.

Jauna sertifikāta pieprasījumu drīkst apmierināt, neveicot izstrādājuma(-u) stāvokļa atkārtotu pārbaudi. Jaunais sertifikāts nav pašreizējā stāvokļa apliecinājums, un tā 12. ailē jāievieto atsauce uz iepriekšējo sertifikātu, ierakstot paziņojumu “Ar šo sertifikātu labo kļūdu(-as) sertifikāta Nr. [ierakstiet sākotnējo veidlapas numuru], kas datēts ar [ierakstiet sākotnējo izdošanas datumu], [ierakstiet labotās(-o) ailes(-ļu) numuru(-us)] ailē, un tas neattiecas uz atbilstību/stāvokli/nodošanu ekspluatācijai.” Abi sertifikāti jāsaglabā atbilstīgi pirmā sertifikāta uzglabāšanas termiņam.

5. SERTIFIKĀTA AIZPILDĪŠANA, KO VEIC DOKUMENTA SAGATAVOTĀJS

1. aile

Apstiprinātāja kompetentā iestāde/Valsts

Norādiet tās kompetentās iestādes nosaukumu un valsti, kuras jurisdikcijā izdots šis sertifikāts. Ja kompetentā iestāde ir Aģentūra, jāieraksta tikai “EASA”.

2. aile

EASA 1. veidlapas galvene

“AUTORIZĒTS IZMANTOŠANAS SERTIFIKĀTS EASA 1. VEIDLAPA”

3. aile

Veidlapas numurs

Ierakstiet unikālo numuru, kas noteikts atbilstīgi 4. ailē norādītās organizācijas numerācijas sistēmai/kārtībai; tas var ietvert burtu/ciparu rakstzīmes.

4. aile

Organizācijas nosaukums un adrese

Ierakstiet tās ražošanas organizācijas vai fizisko vai juridisko personu pilno nosaukumu/vārdu, uzvārdu un adresi (sk. EASA 55. veidlapas A lapu), kas izlaidusi izstrādājumu(-us), uz kuru(-iem) attiecas šis sertifikāts. Ir atļauti organizācijas logotipi utt., ja logotipus var ietvert šajā ailē.

5. aile

Darbuzdevums/Līgums/Faktūra

Lai klientam atvieglotu izstrādājuma(-u) izsekojamību, ierakstiet darbuzdevuma numuru, līguma numuru, faktūras numuru vai līdzīgu atsauces numuru.

6. aile

Izstrādājums

Ierakstiet rindas numurus, ja ir vairāk par vienu rindu. No šīs ailes iespējams viegli veidot atsauces uz piezīmēm 12. ailē.

7. aile

Apraksts

Ierakstiet izstrādājuma nosaukumu vai aprakstu. Priekšroka dodama lidojumderīguma uzturēšanas norādījumos vai tehniskās apkopes datos (piemēram, “Ilustrētajā detaļu katalogā”, “Gaisa kuģa tehniskās apkopes rokasgrāmatā”, “Ekspluatācijas biļetenā”, “Detaļu tehniskās apkopes rokasgrāmatā”) lietotajam terminam.

8. aile

Daļas numurs

Ierakstiet daļas numuru, kas norādīts uz izstrādājuma vai etiķetes/iepakojuma. Dzinēja vai propellera gadījumā drīkst izmantot tipa apzīmējumu.

9. aile

Daudzums

Norādiet izstrādājumu skaitu.

10. aile

Sērijas numurs

Ja saskaņā ar noteikumiem izstrādājums jāidentificē, norādot sērijas numuru, ierakstiet to šeit. Drīkst ierakstīt arī jebkādu citu sērijas numuru, kas nav obligāti jānorāda atbilstīgi noteikumiem. Ja uz izstrādājuma nav sērijas numura, ierakstiet “NAV”.

11. aile

Statuss/Darbs

Ierakstiet vai nu “PROTOTIPS”, vai “JAUNS”.

Ierakstiet “PROTOTIPS”, ja:

i)	izgatavots jauns izstrādājums atbilstīgi neapstiprinātiem projekta datiem;

ii)	izgatavots jauns izstrādājums atbilstīgi projekta datiem, ko deklarētājs vēl nav deklarējis saskaņā ar Ib pielikuma (21. daļas Light) A iedaļas C, F vai N apakšiedaļu;

iii)

iepriekšējā sertifikāta 4. ailē norādītā organizācija veikusi atkārtotu sertifikāciju pēc izstrādājuma pārveidošanas vai labošanas un pirms tā nodošanas ekspluatācijā (piemēram, pēc projekta izmaiņu ieviešanas, defekta izlabošanas, pārbaudes vai testa vai glabāšanas termiņa atjaunošanas). Informācija par sākotnējo izlaišanu un pārveidošanas vai labošanas darbiem ierakstāma 12. ailē;

ierakstiet “JAUNS”, ja:

i)	izgatavots jauns izstrādājums atbilstīgi apstiprinātajiem projekta datiem;

ii)	izgatavots jauns izstrādājums atbilstīgi projekta datiem, ko deklarētājs deklarējis saskaņā ar Ib pielikuma (21. daļas Light) A iedaļas C, F vai N apakšiedaļu;

iii)

iv)

izstrādājumu ražotājs vai iepriekšējā sertifikāta 4. ailē norādītā organizācija veikusi izstrādājumu atkārtotu sertifikāciju, mainot to statusu no “prototips” (atbilstība tikai neapstiprinātiem datiem) uz “jauns” (atbilstība apstiprinātiem datiem un ekspluatācijai drošs stāvoklis) pēc piemērojamo projekta datu apstiprināšanas, ja šie projekta dati nav mainījušies.

Sertificētu ražojumu gadījumā 12. ailē jāieraksta šāds paziņojums:

“IZSTRĀDĀJUMU ATKĀRTOTA SERTIFIKĀCIJA, MAINOT TO STATUSU NO “PROTOTIPS” UZ “JAUNS”: AR ŠO DOKUMENTU APLIECINA PROJEKTA DATU APSTIPRINĀJUMU [IERAKSTIET TC/STC NUMURU, PĀRSKATĪŠANAS LĪMENI], DATĒTS [IERAKSTIET DATUMU, JA TAS VAJADZĪGS PĀRSKATĪŠANAS STATUSA NOTEIKŠANAI], ATBILSTĪGI KURIEM IZGATAVOTS(-I) ŠIS(ŠIE) IZSTRĀDĀJUMS(-I).”

13.a ailē jābūt atzīmētam lodziņam “apstiprinātiem projekta datiem un ir ekspluatācijai drošā stāvoklī”;

tādu gaisa kuģu gadījumā, uz kuriem attiecas projekta atbilstības deklarācija saskaņā ar Ib pielikuma (21. daļas Light) A iedaļas C apakšiedaļu, 12. blokā jāieraksta šāds paziņojums:

“IZSTRĀDĀJUMU ATKĀRTOTA SERTIFIKĀCIJA, MAINOT TO STATUSU NO “PROTOTIPS” UZ “JAUNS”: AR ŠO DOKUMENTU APLIECINA PROJEKTA DATU DEKLARĀCIJU [IERAKSTIET DEKLARĀCIJAS ATSAUCI, PĀRSKATĪŠANAS LĪMENI], DATĒTA [IERAKSTIET DATUMU, JA TAS VAJADZĪGS PĀRSKATĪŠANAS STATUSA NOTEIKŠANAI], ATBILSTĪGI KURIEM IZGATAVOTS(-I) ŠIS(ŠIE) IZSTRĀDĀJUMS(-I).”

ir veikta jau izlaista jauna izstrādājuma pārbaude pirms nodošanas ekspluatācijā atbilstīgi klienta norādītam standartam vai specifikācijai (informācija par to un par sākotnējo izlaišanu jāieraksta 12. ailē) vai lidojumderīguma noteikšanai (paskaidrojums par izlaišanas pamatojumu un informācija par sākotnējo izlaišanu jāieraksta 12. ailē).

12. aile

Piezīmes

Aprakstiet 11. ailē norādīto darbu, vai nu tieši, vai atsaucoties uz papildu dokumentiem, lai lietotājs vai uzstādītājs varētu noteikt izstrādājuma(-u) lidojumderīgumu saistībā ar sertificēto darbu. Pēc vajadzības drīkst izmantot atsevišķu lapu un ievietot uz to atsauces EASA 1. veidlapā. Katrā paziņojumā jābūt nepārprotamām norādēm uz izstrādājumu(-iem) no 6. ailes, uz kuru(-iem) tas attiecas. Ja nav paziņojumu, tad norādiet “Nav”.

12. ailē ierakstiet pamatojumu izlaišanai ar neapstiprinātiem projekta datiem (piemēram, līdz tipa sertifikāta saņemšanai, tikai testēšanai, līdz apstiprinātu datu saņemšanai).

Ja izstrādājums izgatavots atbilstīgi projekta datiem, ko deklarētājs vēl nav deklarējis saskaņā ar Ib pielikuma (21. daļas Light) A iedaļas C, F vai N apakšiedaļu, tad 12. ailē iekļauj šādu paziņojumu:

“LĪDZ PROJEKTA ATBILSTĪBAS DEKLARĒŠANAI SASKAŅĀ AR Ib pielikuma (21. daļas Light) A iedaļas C, F VAI N APAKŠIEDAĻU.”

Ja izstrādājums izgatavots atbilstīgi projekta datiem, ko deklarētājs ir deklarējis saskaņā ar Ib pielikuma (21. daļas Light) A iedaļas C, F vai N apakšiedaļu, tad 12. ailē iekļauj šādu paziņojumu:

“IZGATAVOTS SASKAŅĀ AR PROJEKTA ATBILSTĪBAS DEKLARĀCIJAS PROJEKTA DATIEM SASKAŅĀ AR Ib pielikuma (21. daļas Light) A iedaļas C, F VAI N APAKŠIEDAĻU”

Drukājot datus no elektroniskas EASA 1. veidlapas, šajā ailē jāievada visi dati, kas neiederas citās ailēs.

13.a aile

Atzīmējiet tikai vienu no abiem lodziņiem:

1.	atzīmējiet lodziņu “apstiprinātiem projekta datiem un ir ekspluatācijai drošā stāvoklī”, ja izstrādājums(-i) izgatavots(-i) pēc apstiprinātiem projekta datiem un atzīts(-i) par drošu(-iem) ekspluatācijai;

atzīmējiet lodziņu “neapstiprinātiem projekta datiem, kas norādīti 12. ailē”, ja izstrādājums(-i) izgatavots(-i) pēc piemērojamiem neapstiprinātiem projekta datiem.

Šo lodziņu atzīmē arī tad, ja izstrādājums izgatavots atbilstoši projekta datiem, kas deklarēti saskaņā ar Ib pielikuma (21. daļas Light) A iedaļas C, F vai N apakšiedaļu.

Identificējiet 12. ailes datus (piemēram, līdz tipa sertifikāta saņemšanai, tikai testēšanai, līdz apstiprinātu datu saņemšanai, atbilstība projekta datiem no projekta atbilstības deklarācijas saskaņā ar Ib pielikuma (21. daļas Light) A iedaļas C, F vai N apakšiedaļu.

Vienā un tajā pašā sertifikātā nedrīkst norādīt izstrādājumus, kas izlaisti atbilstoši apstiprinātiem un neapstiprinātiem projekta datiem.

13.b aile.

Pilnvarotā paraksts

Šajā ailē jābūt pilnvarotās personas parakstam. Šajā ailē drīkst parakstīties tikai personas, kas īpaši pilnvarotas atbilstīgi kompetentās iestādes noteikumiem un politikai. Papildu atpazīstamībai drīkst pievienot arī unikālu numuru, ar kuru identificē pilnvaroto personu.

13.c aile.

Apstiprinājuma/Atļaujas numurs

Ierakstiet apstiprinājuma/atļaujas numuru/norādi. Šo numuru vai norādi izdod kompetentā iestāde apstiprinātām vai deklarētām ražošanas organizācijām (attiecībā uz daļām, kas izgatavotas atbilstīgi Ib pielikumam (21. daļai Light). Ja organizācija ir izgatavojusi daļu, kas atbilst projekta datiem, kurus deklarētājs deklarējis saskaņā ar Ib pielikuma (21. daļas Light) A iedaļas C, F vai N apakšiedaļu, un organizācija nav apstiprināta vai deklarēta ražošanas organizācija, tad jāieraksta šāds paziņojums:

“IZGATAVOTS ATBILSTĪGI Ib pielikuma (21. daļas Light) A iedaļas R APAKŠIEDAĻAI”

13.d aile.

Vārds, uzvārds

Salasāmi ierakstiet tās personas vārdu un uzvārdu, kuras paraksts ir 13.b ailē.

13.e aile.

Datums

Ierakstiet datumu, kurā parakstīta 13.b aile; datumam jābūt šādā formātā: dd = mēneša diena divu ciparu formātā, mmm = mēneša nosaukuma pirmie trīs burti, gggg = gads četru ciparu formātā.

14.a–14.e aile.

Vispārīgas prasības 14.a–14.e ailes aizpildīšanai.

Neizmanto ražojumu izlaišanai. Ietonējiet, ieēnojiet vai citādi iezīmējiet, lai novērstu nejaušu vai neatļautu aizpildīšanu.

Lietotāja/uzstādītāja pienākumi

Lai galalietotājiem paziņotu, ka viņi nav atbrīvoti no saviem pienākumiem attiecībā uz jebkura izstrādājuma, kam pievienota šī veidlapa, uzstādīšanu un izmantošanu, iekļaujiet sertifikātā šo paziņojumu:

“ŠIS SERTIFIKĀTS AUTOMĀTISKI NEPILNVARO VEIKT UZSTĀDĪŠANU.

JA LIETOTĀJS/UZSTĀDĪTĀJS STRĀDĀ SASKAŅĀ AR TĀDAS LIDOJUMDERĪGUMA APSTIPRINĀTĀJAS IESTĀDES NOTEIKUMIEM, KAS NAV NORĀDĪTA 1. AILĒ, IR SVARĪGI, LAI LIETOTĀJS/UZSTĀDĪTĀJS NODROŠINĀTU, KA VIŅA LIDOJUMDERĪGUMA APSTIPRINĀTĀJA IESTĀDE PIEŅEM IZSTRĀDĀJUMUS NO 1. AILĒ NORĀDĪTĀS LIDOJUMDERĪGUMA APSTIPRINĀTĀJAS IESTĀDES.

IERAKSTI 13.A UN 14.A AILĒ NAV UZSKATĀMI PAR UZSTĀDĪŠANAS SERTIFIKĀTU. VISOS GADĪJUMOS IERAKSTOS PAR GAISA KUĢA TEHNISKO APKOPI JĀBŪT UZSTĀDĪŠANAS SERTIFIKĀTAM, KO ATBILSTĪGI VALSTS NOTEIKUMIEM IZDEVIS LIETOTĀJS/UZSTĀDĪTĀJS, PIRMS GAISA KUĢIS DRĪKST VEIKT LIDOJUMUS.””

(1) Komisijas Regula (ES) Nr. 1321/2014 (2014. gada 26. novembris) par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu (OV L 362, 17.12.2014., 1. lpp.).

II PIELIKUMS

Iekļauj šādu Ib pielikumu (21. daļu Light):

“Saturs

21L.1.

Darbības joma

21L.2.

Kompetentā iestāde

A IEDAĻA.

TEHNISKĀS PRASĪBAS

A APAKŠIEDAĻA.

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

21L.A.1.

Darbības joma

21L.A.2.

Pienākumi un darbības, ko veic persona, kura nav sertifikāta pieteikuma iesniedzējs vai turētājs vai projekta atbilstības deklarācijas deklarētājs

21L.A.3.

Ziņošanas sistēma

21L.A.4.

Lidojumderīguma norādījumi

21L.A.5.

Projektēšanas un ražošanas koordinēšana

21L.A.6.

Marķēšana

21L.A.7.

Uzskaite

21L.A.8.

Rokasgrāmatas

21L.A.9.

Lidojumderīguma uzturēšanas norādījumi

21L.A.10.

Piekļuve un pārbaudes

21L.A.11.

Atzinumi un novērojumi

21L.A.12.

Līdzekļi atbilstības panākšanai

B APAKŠIEDAĻA.

TIPA SERTIFIKĀTI

21L.A.21.

Darbības joma

21L.A.22.

Atbilstība

21L.A.23.

Projektēšanas spējas pierādīšana

21L.A.24.

Pieteikums tipa sertifikāta saņemšanai

21L.A.25.

Atbilstības pierādīšana

21L.A.26.

Tipa projekts

21L.A.27.

Prasības tipa sertifikāta izdošanai

21L.A.28.

Tipa sertifikāta turētāja pienākumi

21L.A.29.

Tipa sertifikāta nododamība

21L.A.30.

Tipa sertifikāta derīguma nepārtrauktība

C APAKŠIEDAĻA.

GAISA KUĢU PROJEKTA ATBILSTĪBAS DEKLARĀCIJAS

21L.A.41.

Darbības joma

21L.A.42.

Atbilstība

21L.A.43.

Projekta atbilstības deklarācija

21L.A.44.

Atbilstības pierādīšanas darbības attiecībā uz projekta atbilstības deklarāciju

21L.A.45.

Sīki izstrādātas tehniskās specifikācijas un vides aizsardzības prasības, kas piemērojamas gaisa kuģiem, uz kuriem attiecas projekta atbilstības deklarācijas

21L.A.46.

Gaisa kuģa projekta dati

21L.A.47.

Projekta atbilstības deklarācijas deklarētāja pienākumi

21L.A.48.

Gaisa kuģa projekta atbilstības deklarācijas nenododamība

D APAKŠIEDAĻA.

TIPA SERTIFIKĀTU IZMAIŅAS

21L.A.61.

Darbības joma

21L.A.62.

Standarta izmaiņas

21L.A.63.

Tipa sertifikāta izmaiņu klasifikācija

21L.A.64.

Atbilstība

21L.A.65.

Tipa sertifikāta izmaiņu pieteikums

21L.A.66.

Atbilstības pierādīšana

21L.A.67.

Prasības, kas jāizpilda, lai apstiprinātu sīkas tipa sertifikāta izmaiņas

21L.A.68.

Prasības, kas jāizpilda, lai apstiprinātu lielākas tipa sertifikāta izmaiņas

21L.A.69.

Tipa sertifikāta izmaiņu apstiprināšana atbilstīgi prerogatīvai

21L.A.70.

Pienākumi attiecībā uz sīkām tipa sertifikāta izmaiņām

E APAKŠIEDAĻA.

PAPILDU TIPA SERTIFIKĀTI

21L.A.81.

Darbības joma

21L.A.82.

Atbilstība

21L.A.83.

Projektēšanas spējas pierādīšana

21L.A.84.

Pieteikums papildu tipa sertifikāta saņemšanai

21L.A.85.

Atbilstības pierādīšana

21L.A.86.

Prasības, kas jāizpilda papildu tipa sertifikāta apstiprināšanai

21L.A.87.

Papildu tipa sertifikāta apstiprināšana atbilstīgi prerogatīvai

21L.A.88.

Papildu tipa sertifikāta turētāja pienākumi

21L.A.89.

Papildu tipa sertifikāta nododamība

21L.A.90.

Papildu tipa sertifikāta derīguma nepārtrauktība

21L.A.91.

Izmaiņas ražojuma daļā, uz ko attiecas papildu tipa sertifikāts

F APAKŠIEDAĻA.

TĀDU GAISA KUĢU IZMAIŅAS, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM DEKLARĒTA PROJEKTA ATBILSTĪBA

21L.A.101.

Darbības joma

21L.A.102.

Standarta izmaiņas

21L.A.103.

Tāda gaisa kuģa projekta izmaiņu klasifikācija, attiecībā uz kuru deklarēta projekta atbilstība

21L.A.104.

Atbilstība

21L.A.105.

Sīku izmaiņu projekta atbilstības deklarēšana

21L.A.106.

Tās personas pienākumi, kura sniedz sīku izmaiņu projekta atbilstības deklarāciju

21L.A.107.

Lielāku izmaiņu projekta atbilstības deklarēšana

21L.A.108.

Atbilstības pierādīšanas darbības lielāku izmaiņu atbilstības deklarēšanai

G APAKŠIEDAĻA.

DEKLARĒTĀS RAŽOŠANAS ORGANIZĀCIJAS

21L.A.121.

Darbības joma

21L.A.122.

Atbilstība

21L.A.123.

Ražošanas spējas deklarēšana

21L.A.124.

Ražošanas pārvaldības sistēma

21L.A.125.

Deklarētās ražošanas organizācijas resursi

21L.A.126.

Darba tvērums

21L.A.127.

Deklarētās ražošanas organizācijas pienākumi

21L.A.128.

Izmaiņu paziņošana un darbības izbeigšana

H APAKŠIEDAĻA.

LIDOJUMDERĪGUMA SERTIFIKĀTI UN IEROBEŽOTIE LIDOJUMDERĪGUMA SERTIFIKĀTI

21L.A.141.

Darbības joma

21L.A.142.

Atbilstība

21L.A.143.

Pieteikums lidojumderīguma sertifikāta vai ierobežota lidojumderīguma sertifikāta saņemšanai

21L.A.144.

Lidojumderīguma sertifikāta vai ierobežota lidojumderīguma sertifikāta pieteikuma iesniedzēja pienākumi

21L.A.145.

Lidojumderīguma sertifikāta un ierobežota lidojumderīguma sertifikāta nododamība un atkārtota izdošana dalībvalstīs

21L.A.146.

Lidojumderīguma sertifikāta un ierobežota lidojumderīguma sertifikāta derīguma nepārtrauktība

I APAKŠIEDAĻA.

TROKŠŅA LĪMEŅA SERTIFIKĀTI UN IEROBEŽOTIE TROKŠŅA LĪMEŅA SERTIFIKĀTI

21L.A.161.

Darbības joma

21L.A.162.

Atbilstība

21L.A.163.

Pieteikšanās

21L.A.164.

Trokšņa līmeņa sertifikātu un ierobežotu trokšņa līmeņa sertifikātu nododamība un atkārtota izdošana dalībvalstīs

21L.A.165.

Trokšņa līmeņa sertifikāta un ierobežota trokšņa līmeņa sertifikāta derīguma nepārtrauktība

J APAKŠIEDAĻA.

DEKLARĒTĀS PROJEKTĒŠANAS ORGANIZĀCIJAS

21L.A.171.

Darbības joma

21L.A.172.

Atbilstība

21L.A.173.

Projektēšanas spējas deklarēšana

21L.A.174.

Projektēšanas pārvaldības sistēma

21L.A.175.

Deklarētās projektēšanas organizācijas resursi

21L.A.176.

Darba tvērums

21L.A.177.

Deklarētās projektēšanas organizācijas pienākumi

21L.A.178.

Izmaiņu paziņošana un darbības izbeigšana

K APAKŠIEDAĻA.

DAĻAS

21L.A.191.

Darbības joma

21L.A.192.

Atbilstības pierādīšana

21L.A.193.

Daļu izlaišana uzstādīšanai

M APAKŠIEDAĻA.

TĀDU RAŽOJUMU REMONTU PROJEKTS, PAR KURIEM IZDOTS TIPA SERTIFIKĀTS

21L.A.201.

Darbības joma

21L.A.202.

Standarta remonti

21L.A.203.

Ražojuma, par kuru izdots tipa sertifikāts, remonta projektu klasifikācija

21L.A.204.

Atbilstība

21L.A.205.

Pieteikums ražojuma, par kuru izdots tipa sertifikāts, remonta projekta apstiprināšanai

21L.A.206.

Atbilstības pierādīšana

21L.A.207.

Prasības sīka remonta projekta apstiprināšanai

21L.A.208.

Prasības lielāka remonta projekta apstiprināšanai

21L.A.209.

Remonta projekta apstiprināšana atbilstīgi prerogatīvai

21L.A.210.

Remonta projekta apstiprinājuma turētāja pienākumi

21L.A.211.

Neremontēts bojājums

N APAKŠIEDAĻA.

TĀDU GAISA KUĢU REMONTU PROJEKTS, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM DEKLARĒTA PROJEKTA ATBILSTĪBA

21L.A.221.

Darbības joma

21L.A.222.

Standarta remonti

21L.A.223.

Tāda gaisa kuģa remonta projektu klasifikācija, attiecībā uz kuru deklarēta projekta atbilstība

21L.A.224.

Atbilstība

21L.A.225.

Projekta atbilstības deklarēšana attiecībā uz sīka remonta projektiem

21L.A.226.

Projekta atbilstības deklarēšana attiecībā uz lielāka remonta projektiem

21L.A.227.

Atbilstības pierādīšanas darbības lielāka remonta projekta atbilstības deklarēšanai

21L.A.228.

Remonta projekta atbilstības deklarācijas deklarētāja pienākumi

21L.A.229.

Neremontēts bojājums

O APAKŠIEDAĻA.

EIROPAS TEHNISKO STANDARTU PRASĪBU ATĻAUJAS

P APAKŠIEDAĻA.

LIDOŠANAS ATĻAUJA

21L.A.241.

Lidošanas atļauja un lidošanas nosacījumi

Q APAKŠIEDAĻA.

RAŽOJUMU UN DAĻU IDENTIFIKĀCIJA

21L.A.251.

Darbības joma

21L.A.252.

Marķējumu projektēšana

21L.A.253.

Ražojumu identifikācija

21L.A.254.

Identifikācijas datu apstrāde

21L.A.255.

Daļu identifikācija

R APAKŠIEDAĻA.

ATBILSTĪBAS APLIECINĀJUMS GAISA KUĢIEM UN AUTORIZĒTS IZMANTOŠANAS SERTIFIKĀTS (EASA 1. VEIDLAPA) DZINĒJIEM UN PROPELLERIEM VAI TO DAĻĀM, KAS ATBILST PROJEKTA ATBILSTĪBAS DEKLARĀCIJAI

21L.A.271.

Darbības joma

21L.A.272.

Atbilstība

21L.A.273.

Ražošanas kontroles sistēma

21L.A.274.

Atbilstības apliecinājuma (EASA 52.B veidlapa) vai autorizēta izmantošanas sertifikāta (EASA 1. veidlapa) izdošana

21L.A.275.

Tādas fiziskas vai juridiskas personas pienākumi, kura izdod atbilstības apliecinājumu (EASA 52.B veidlapa) vai autorizētu izmantošanas sertifikātu (EASA 1. veidlapa)

B IEDAĻA.

PROCEDŪRAS KOMPETENTAJĀM IESTĀDĒM

A APAKŠIEDAĻA.

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

21L.B.11.

Uzraudzības dokumentācija

21L.B.12.

Informācijas apmaiņa

21L.B.13.

Informācija Aģentūrai

21L.B.14.

Lidojumderīguma norādījumi, kas saņemti no trešām valstīm

21L.B.15.

Tūlītēja reakcija uz drošuma problēmām

21L.B.16.

Pārvaldības sistēma

21L.B.17.

Uzdevumu sadale kvalificētām struktūrām

21L.B.18.

Izmaiņas pārvaldības sistēmā

21L.B.19.

Strīdu izšķiršana

21L.B.20.

Uzskaite

21L.B.21.

Atzinumi un novērojumi

21L.B.22.

Izpildes pasākumi

21L.B.23.

Lidojumderīguma norādījumi

21L.B.24.

Līdzekļi atbilstības panākšanai

B APAKŠIEDAĻA.

TIPA SERTIFIKĀTI

21L.B.41.

Sertifikācijas specifikācijas

21L.B.42.

Sākotnējā pārbaude

21L.B.43.

Tipa sertifikācijas bāze tipa sertifikātam

21L.B.44.

Īpaši nosacījumi

21L.B.45.

Piemērojamo vides aizsardzības prasību noteikšana tipa sertifikātam

21L.B.46.

Pārbaude

21L.B.47.

Tipa sertifikāta izdošana

21L.B.48.

Tādu ražojumu lidojumderīguma uzturēšanas uzraudzība, par kuriem izdots tipa sertifikāts

21L.B.49.

Tipa sertifikāta nodošana

C APAKŠIEDAĻA.

PROJEKTA ATBILSTĪBAS DEKLARĀCIJAS

21L.B.61.

Sīki izstrādātas tehniskās specifikācijas un piemērojamās vides aizsardzības prasības ražojumu projekta atbilstības deklarācijām

21L.B.62.

Sākotnējā uzraudzības pārbaude

21L.B.63.

Projekta atbilstības deklarācijas reģistrēšana

21L.B.64.

Tādu gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšanas uzraudzība, attiecībā uz kuriem deklarēta projekta atbilstība

D APAKŠIEDAĻA.

TIPA SERTIFIKĀTU IZMAIŅAS

21L.B.81.

Tipa sertifikācijas bāze un piemērojamās vides aizsardzības prasības lielākām tipa sertifikāta izmaiņām

21L.B.82.

Sīku tipa sertifikāta izmaiņu pārbaude un apstiprinājuma izdošana

21L.B.83.

Lielāku tipa sertifikāta izmaiņu pārbaude

21L.B.84.

Lielāku tipa sertifikāta izmaiņu apstiprinājuma izdošana

21L.B.85.

Tādu mainītu ražojumu lidojumderīguma uzturēšanas uzraudzība, par kuriem izdots tipa sertifikāts

E APAKŠIEDAĻA.

PAPILDU TIPA SERTIFIKĀTI

21L.B.101.

Tipa sertifikācijas bāze un piemērojamās vides aizsardzības prasības papildu tipa sertifikātam

21L.B.102.

Pārbaude

21L.B.103.

Papildu tipa sertifikāta izdošana

21L.B.104.

Tādu ražojumu lidojumderīguma uzturēšanas uzraudzība, par kuriem izdots papildu tipa sertifikāts

F APAKŠIEDAĻA.

TĀDU GAISA KUĢU IZMAIŅAS, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM DEKLARĒTA PROJEKTA ATBILSTĪBA

21L.B.121.

Sākotnējā uzraudzības pārbaude par projekta atbilstības deklarāciju par lielākām izmaiņām tāda gaisa kuģa projektā, attiecībā uz kuru deklarēta projekta atbilstība

21L.B.122.

Projekta atbilstības deklarācijas reģistrēšana attiecībā uz lielākām gaisa kuģa projekta izmaiņām

21L.B.123.

Tāda mainīta gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas uzraudzība, attiecībā uz kuru deklarēta projekta atbilstība

G APAKŠIEDAĻA.

DEKLARĒTĀS RAŽOŠANAS ORGANIZĀCIJAS

21L.B.141.

Sākotnējā uzraudzības pārbaude

21L.B.142.

Ražošanas spējas deklarācijas reģistrēšana

21L.B.143.

Uzraudzība

21L.B.144.

Uzraudzības programma

21L.B.145.

Uzraudzības darbības

21L.B.146.

Izmaiņas deklarācijās

H APAKŠIEDAĻA.

LIDOJUMDERĪGUMA SERTIFIKĀTI UN IEROBEŽOTIE LIDOJUMDERĪGUMA SERTIFIKĀTI

21L.B.161.

Pārbaude

21L.B.162.

Lidojumderīguma sertifikāta vai ierobežota lidojumderīguma sertifikāta izdošana vai grozīšana

21L.B.163.

Uzraudzība

I APAKŠIEDAĻA.

TROKŠŅA LĪMEŅA SERTIFIKĀTI

21L.B.171.

Pārbaude

21L.B.172.

Trokšņa līmeņa sertifikātu izdošana vai grozīšana

21L.B.173.

Uzraudzība

J APAKŠIEDAĻA.

DEKLARĒTĀS PROJEKTĒŠANAS ORGANIZĀCIJAS

21L.B.181.

Sākotnējā uzraudzības pārbaude

21L.B.182.

Projektēšanas spējas deklarācijas reģistrēšana

21L.B.183.

Uzraudzība

21L.B.184.

Uzraudzības programma

21L.B.185.

Uzraudzības darbības

21L.B.186.

Izmaiņas deklarācijās

K APAKŠIEDAĻA.

DAĻAS

M APAKŠIEDAĻA.

TĀDU RAŽOJUMU REMONTU PROJEKTS, PAR KURIEM IZDOTS TIPA SERTIFIKĀTS

21L.B.201.

Tipa sertifikācijas bāze un piemērojamās vides aizsardzības prasības remonta projekta apstiprinājumam

21L.B.202.

Sīka remonta projekta pārbaude un apstiprinājuma izdošana

21L.B.203.

Pārbaude par pieteikumu lielāka remonta projekta apstiprināšanai

21L.B.204.

Lielāka remonta projekta apstiprinājuma izdošana

21L.B.205.

Tādu ražojumu lidojumderīguma uzturēšanas uzraudzība, attiecībā uz kuriem apstiprināts remonta projekts

21L.B.206.

Neremontēts bojājums

N APAKŠIEDAĻA.

TĀDU GAISA KUĢU REMONTU PROJEKTS, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM DEKLARĒTA PROJEKTA ATBILSTĪBA

21L.B.221.

Sākotnējā uzraudzības pārbaude par projekta atbilstības deklarāciju par tāda gaisa kuģa lielāka remonta projektu, attiecībā uz kuru deklarēta projekta atbilstība

21L.B.222.

Tāda gaisa kuģa lielāka remonta projekta deklarācijas reģistrēšana, attiecībā uz kuru deklarēta projekta atbilstība

21L.B.223.

Tāda remonta projekta lidojumderīguma uzturēšanas uzraudzība, attiecībā uz kuru deklarēta projekta atbilstība

O APAKŠIEDAĻA.

EIROPAS TEHNISKO STANDARTU PRASĪBU ATĻAUJAS

P APAKŠIEDAĻA.

LIDOŠANAS ATĻAUJA

21L.B.241.

Pārbaude pirms lidošanas atļaujas izdošanas

21L.B.242.

Pārbaude pirms lidošanas nosacījumu izdošanas

Q APAKŠIEDAĻA.

RAŽOJUMU UN DAĻU IDENTIFIKĀCIJA

R APAKŠIEDAĻA.

ATBILSTĪBAS APLIECINĀJUMS GAISA KUĢIEM UN AUTORIZĒTI IZMANTOŠANAS SERTIFIKĀTI (EASA 1. VEIDLAPA) DZINĒJIEM UN PROPELLERIEM, KĀ ARĪ TO DAĻĀM, KAS ATBILST PROJEKTA ATBILSTĪBAS DEKLARĀCIJAI

21L.B.251.

Uzraudzība

21L.B.252.

Uzraudzības programma

21L.B.253.

Uzraudzības darbības

IB PIELIKUMA PAPILDINĀJUMI

21L.1. Darbības joma

(rezervēts)

21L.2. Kompetentā iestāde

(rezervēts)

A IEDAĻA

TEHNISKĀS PRASĪBAS

A APAKŠIEDAĻA. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

21L.A.1. Darbības joma

Šajā iedaļā ir noteiktas vispārējās tiesības un pienākumi, kas piemērojami:

a)	visiem tāda sertifikāta pieteikuma iesniedzējiem vai turētājiem, kas izdots vai jāizdod saskaņā ar šo pielikumu;

b)	visiem projektēšanas spējas vai ražošanas spējas, vai projekta atbilstības deklarētājiem un

c)	visām fiziskām vai juridiskām personām, kas izdod atbilstības apliecinājumu par gaisa kuģi vai autorizētu izmantošanas sertifikātu (EASA 1. veidlapa) par ražoto dzinēju, propelleri vai daļu.

21L.A.2. Pienākumi un darbības, ko veic persona, kura nav sertifikāta pieteikuma iesniedzējs vai turētājs vai projekta atbilstības deklarācijas deklarētājs

Darbības un pienākumus, kas jāveic ražojuma vai daļas sertifikāta pieteikuma iesniedzējam vai turētājam vai projekta atbilstības deklarācijas deklarētājam saskaņā ar šo iedaļu, tā vārdā drīkst veikt jebkura cita fiziska vai juridiska persona ar nosacījumu, ka pieteikuma iesniedzēja, turētāja vai deklarētāja pienākumi tiek un tiks pienācīgi izpildīti.

21L.A.3. Ziņošanas sistēma

Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 376/2014 (1) un tās deleģēšanas un īstenošanas aktus, ikviena fiziska vai juridiska persona, kura ir tipa sertifikāta, papildu tipa sertifikāta, lielāka remonta projekta apstiprinājuma vai jebkāda cita attiecīga sertifikāta, kuru uzskata par izdotu saskaņā ar šo pielikumu, turētāja vai pieteikuma iesniedzēja vai kura ir deklarējusi gaisa kuģa projekta vai projekta izmaiņu, vai remonta projekta atbilstību saskaņā ar šo pielikumu:

izveido un uztur sistēmu, ar ko vāc, pārbauda un analizē ziņojumus par notikumiem, lai identificētu negatīvas tendences vai novērstu trūkumus un atlasītu notikumus, par kuriem ir jāziņo obligāti saskaņā ar 3. punktu un par kuriem var ziņot brīvprātīgi. Ziņošanas sistēmā ietver:

ziņojumus un informāciju par bojājumiem, darbības traucējumiem, defektiem vai citiem notikumiem, kuri rada vai var radīt negatīvu ietekmi uz tāda ražojuma vai daļas lidojumderīguma uzturēšanu, uz ko attiecas tipa sertifikāts, papildu tipa sertifikāts, lielāka remonta projekta apstiprinājums vai jebkāds cits attiecīgs sertifikāts, kuru uzskata par izdotu saskaņā ar šo pielikumu, vai atbilstoši šim pielikumam izdota projekta atbilstības deklarācija;

ii)	ziņojumus par kļūdām, gandrīz notikušiem notikumiem un apdraudējumiem, uz kuriem neattiecas i) apakšpunkts;

dara pieejamu zināmajiem ražojuma vai daļas lietotājiem un – pēc pieprasījuma – jebkurai personai, kas ir pilnvarota saskaņā ar citiem saistītiem īstenošanas vai deleģētajiem aktiem, informāciju par atbilstoši a) apakšpunkta 1. punktam izveidoto sistēmu un par to, kā sniegt šādus ziņojumus un informāciju par attiecīgajiem bojājumiem, darbības traucējumiem, defektiem vai citiem notikumiem, kuri minēti a) apakšpunkta 1. punkta i) apakšpunktā;

paziņo Aģentūrai par visiem bojājumiem, darbības traucējumiem, defektiem vai citiem notikumiem, par kuriem tās zina, saistībā ar ražojumu vai daļu, uz ko attiecas tipa sertifikāts, papildu tipa sertifikāts, lielāka remonta projekta apstiprinājums vai jebkāds cits attiecīgs sertifikāts, kuru uzskata par izdotu saskaņā ar šo pielikumu, vai atbilstoši šim pielikumam izdota projekta atbilstības deklarācija, un kuri ir izraisījuši vai var izraisīt nedrošu stāvokli.

Neskarot Regulu (ES) Nr. 376/2014 un tās deleģētos un īstenošanas aktus, ikviena fiziska vai juridiska persona, kura deklarējusi savu ražošanas spēju atbilstoši šā pielikuma G apakšiedaļai vai kura ražo ražojumu vai daļu atbilstoši šā pielikuma R apakšiedaļai:

izveido un uztur sistēmu, ar ko vāc un novērtē ziņojumus par iekšējiem notikumiem, tostarp ziņojumus par iekšējām kļūdām, gandrīz notikušiem notikumiem un apdraudējumiem, lai identificētu negatīvas tendences vai novērstu trūkumus un atlasītu notikumus, par kuriem ir jāziņo obligāti saskaņā ar 2. un 3. punktu un par kuriem var ziņot brīvprātīgi;

paziņo atbildīgajam projekta apstiprinājuma turētājam vai projekta atbilstības deklarācijas deklarētājam visus gadījumus, kuros tās izlaidušas ražojumus vai daļas, par ko vēlāk konstatētas iespējamas atkāpes no piemērojamajiem projekta datiem, un veic pārbaudi kopā ar projekta apstiprinājuma turētāju vai projekta atbilstības deklarācijas deklarētāju, lai apzinātu šādas atkāpes, kas var izraisīt nedrošu stāvokli;

3.	paziņo Aģentūrai un dalībvalsts kompetentajai iestādei, kura ir atbildīga saskaņā ar 21L.2. punktu, ja tāda ir, par atkāpēm, kas var izraisīt nedrošu stāvokli un kas apzinātas saskaņā ar 21L.A.3. punkta b) apakšpunkta 2. punktu;

4.	ja tā darbojas kā piegādātāja citai ražošanas organizācijai – paziņo šai citai organizācijai visus gadījumus, kuros tā ir izlaidusi šai organizācijai ražojumus vai daļas, par ko vēlāk konstatētas iespējamas atkāpes no piemērojamajiem projekta datiem.

Fizisku vai juridisku personu, kas ir ražošanas organizācijas apstiprinājuma turētājas vai pieteikuma iesniedzējas, ziņošanas pienākumi, kas minēti I pielikuma 21.A.3.A punkta b) apakšpunktā, ietver notikumus, kas saistīti ar ražojumiem un daļām, kuras ražotas atbilstoši projekta datiem, kas apstiprināti vai deklarēti saskaņā ar šo pielikumu, un, ja ir deklarēta projekta atbilstība, ziņojumus sniedz projekta atbilstības deklarētājam.

Neskarot Regulu (ES) Nr. 376/2014 un tās deleģētos un īstenošanas aktus, ikviena fiziska vai juridiska persona, kas minēta a) un b) apakšpunktā, kad tā ziņo saskaņā ar a) apakšpunkta 3. punktu, b) apakšpunkta 2. punktu, b) apakšpunkta 3. punktu un b) apakšpunkta 4. punktu, pienācīgi aizsargā ziņotāja un ziņojumā minēto personu konfidencialitāti.

Neskarot Regulu (ES) Nr. 376/2014 un tās deleģētos un īstenošanas aktus, ikviena fiziska vai juridiska persona, kas minēta a) un b) apakšpunktā, ziņojumus, kas noteikti a) apakšpunkta 3. punktā un b) apakšpunkta 3. punktā, sniedz tādā formā un veidā, kā to noteikusi kompetentā iestāde, cik drīz vien iespējams, un jebkurā gadījumā nosūta ziņojumus ne vēlāk kā 72 stundas pēc tam, kad a) un b) apakšpunktā minētā fiziskā vai juridiskā persona ir konstatējusi iespējamu nedrošu stāvokli, ja vien to neliedz ārkārtas apstākļi.

Neskarot Regulu (ES) Nr. 376/2014 un tās deleģētos un īstenošanas aktus, ja saskaņā ar a) apakšpunkta 3. punktu vai b) apakšpunkta 3. punktu paziņotu notikumu izraisījis projekta vai ražošanas trūkums, tipa sertifikāta, papildu tipa sertifikāta, lielāka remonta projekta apstiprinājuma vai jebkāda cita attiecīga sertifikāta, kuru uzskata par izdotu saskaņā ar šo pielikumu, turētājs vai projekta atbilstības deklarācijas deklarētājs, vai attiecīgā gadījumā ražošanas organizācija, kas minēta b) apakšpunktā, pārbauda trūkuma iemeslu un ziņo Aģentūrai un dalībvalsts kompetentajai iestādei, kura ir atbildīga saskaņā ar 21L.2. punktu, ja tāda ir, par savas pārbaudes rezultātiem un par darbībām, ko tas/tā paredzējusi veikt vai ierosina veikt, lai minēto trūkumu izlabotu.

Ja kompetentā iestāde konstatē, ka ir jārīkojas, lai izlabotu trūkumu, tipa sertifikāta, papildu tipa sertifikāta, lielāka remonta projekta apstiprinājuma vai jebkāda cita attiecīga sertifikāta, kuru uzskata par izdotu saskaņā ar šo pielikumu, turētājs, projekta atbilstības deklarācijas deklarētājs, vai attiecīgā gadījumā b) apakšpunktā minētā ražošanas organizācija iesniedz attiecīgos datus kompetentajai iestādei pēc tās pieprasījuma.

21L.A.4. Lidojumderīguma norādījumi

Ja Aģentūrai ir jāsniedz lidojumderīguma norādījums saskaņā ar 21L.B.23. punktu, lai novērstu nedrošu stāvokli vai lai prasītu veikt pārbaudi, tipa sertifikāta, papildu tipa sertifikāta, lielāka remonta projekta apstiprinājuma vai jebkāda cita attiecīga sertifikāta, kuru uzskata par izdotu saskaņā ar šo pielikumu, turētājs, kā arī attiecīgā gadījumā projekta atbilstības deklarētājs:

a)	ierosina attiecīgu izlabošanas pasākumu vai nepieciešamās pārbaudes, vai abus un šo priekšlikumu sīku izklāstu iesniedz Aģentūrā apstiprināšanai;

b)	kad Aģentūra ir apstiprinājusi a) apakšpunktā minētos priekšlikumus, dara pieejamus attiecīgus aprakstošus datus un izpildes norādījumus visiem zināmajiem ražojuma vai daļas lietotājiem vai īpašniekiem un – pēc pieprasījuma – jebkurai personai, kam jāpilda lidojumderīguma norādījums.

21L.A.5. Projektēšanas un ražošanas koordinēšana

Tipa sertifikāta, papildu tipa sertifikāta, tipa sertifikāta izmaiņu apstiprinājuma vai remonta projekta apstiprinājuma turētājs, projekta atbilstības deklarācijas deklarētājs un organizācija vai fiziskā vai juridiskā persona, kas ražo šā konkrētā projekta ražojumus vai daļas, sadarbojas, lai nodrošinātu, ka ražojums vai daļa atbilst minētajam projektam, un lai nodrošinātu ražojuma vai daļas lidojumderīguma uzturēšanu.

21L.A.6. Marķēšana

a)	Tipa sertifikāta, papildu tipa sertifikāta, tipa sertifikāta izmaiņu apstiprinājuma vai remonta projekta apstiprinājuma turētājs vai projekta atbilstības deklarācijas deklarētājs norāda marķējumu ražojumiem vai daļām saskaņā ar šā pielikuma Q apakšiedaļu.

b)	Organizācija vai fiziskā vai juridiskā persona, kas ražo ražojumus vai daļas, marķē šos ražojumus un daļas saskaņā ar šā pielikuma Q apakšiedaļu.

21L.A.7. Uzskaite

Visas fiziskās vai juridiskās personas, kas ir tipa sertifikāta, papildu tipa sertifikāta, remonta projekta apstiprinājuma vai lidošanas atļaujas turētājas vai pieteikuma iesniedzējas, kas ir deklarējušas projekta atbilstību, kas izdevušas projektēšanas vai ražošanas spējas deklarāciju vai kas ražo ražojumus vai daļas atbilstoši šai regulai:

projektējot ražojumu vai daļu vai to izmaiņas vai remontus, izveido uzskaites sistēmu, kas ietver prasības, kuras noteiktas to partneriem un apakšuzņēmējiem, un uztur attiecīgu projektēšanas informāciju/datus un tur tos Aģentūras rīcībā, lai sniegtu informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu lidojumderīguma uzturēšanu un atbilstību piemērojamajām vides aizsardzības prasībām;

ražojot ražojumu vai daļu, izveido uzskaites sistēmu un reģistrē datus par darbu, kas saistīts ar ražojumu vai daļu atbilstību, un prasības, kas noteiktas to partneriem un piegādātājiem, un tur tos kompetentās iestādes rīcībā, lai sniegtu informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu ražojuma vai daļas lidojumderīguma uzturēšanu;

attiecībā uz lidošanas atļaujām papildus uzskaites veikšanas prasībām, kas noteiktas I pielikuma 21.A.5. punkta c) apakšpunktā, reģistrē visus dokumentus, kas uzrādīti, lai pierādītu atbilstību papildu prasībām, kuras noteiktas 21L.A.241. punkta b) apakšpunktā, un tur tos Aģentūras un kompetentās iestādes rīcībā;

d)	uztur uzskaiti par tā personāla kompetenci un kvalifikāciju, kas iesaistīts projektēšanā vai ražošanā un neatkarīgajā funkcijā atbilstības uzraudzībai, ja tas prasīts 21L.A.125. punkta c) apakšpunkta, 21L.A.175. punkta b) apakšpunktā vai 21L.A.175. punkta e) apakšpunktā.

21L.A.8. Rokasgrāmatas

Tipa sertifikāta vai papildu tipa sertifikāta turētājs vai projekta atbilstības deklarācijas deklarētājs sagatavo, uztur un atjaunina visu rokasgrāmatu vai rokasgrāmatās veikto izmaiņu pamateksemplārus, kā to prasa piemērojamā tipa sertifikācijas bāze, piemērojamās sīki izstrādātās tehniskās specifikācijas un piemērojamās vides aizsardzības prasības attiecībā uz ražojumu vai daļu, un pēc pieprasījuma iesniedz kopijas Aģentūrai.

21L.A.9. Lidojumderīguma uzturēšanas norādījumi

Tipa sertifikāta, papildu tipa sertifikāta, projekta izmaiņu vai remonta projekta apstiprinājuma turētājs vai projekta atbilstības deklarācijas deklarētājs nosaka informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu, ka gaisa kuģa tipa un jebkuras saistītās daļas, kas atbilst šim projektam, lidojumderīgums tiktu uzturēts visā ekspluatācijas laikā.

b)	Tipa sertifikāta, papildu tipa sertifikāta, projekta izmaiņu vai remonta projekta apstiprinājuma turētājs vai projekta atbilstības deklarācijas deklarētājs sniedz a) apakšpunktā noteikto informāciju, pirms attiecīgais projekts tiek laists ekspluatācijā.

Lidojumderīguma uzturēšanas norādījumus sniedz:

tipa sertifikāta turētājs vai projekta atbilstības deklarācijas deklarētājs katram zināmajam viena vai vairāku ražojumu īpašniekam, kad ražojums tiek piegādāts vai kad tiek izdots pirmais lidojumderīguma sertifikāts vai attiecīgā gadījumā ierobežots lidojumderīguma sertifikāts par attiecīgo gaisa kuģi, atkarībā no tā, kurš no šiem notikumiem ir vēlāks;

2.	tipa sertifikāta, papildu tipa sertifikāta vai sīku izmaiņu apstiprinājuma turētājs vai projekta atbilstības deklarācijas deklarētājs par projekta izmaiņām visiem zināmajiem izmaiņu skartā ražojuma lietotājiem, kad pārveidotais ražojums tiek laists ekspluatācijā;

remonta projekta apstiprinājuma turētājs vai projekta atbilstības deklarācijas deklarētājs par remonta projektu visiem zināmajiem remonta skartā ražojuma lietotājiem, kad ražojums, kurā iestrādāts remonta projekts, tiek laists ekspluatācijā. Ražojumu vai daļu, kam veikts remonts, drīkst laist ekspluatācijā, pirms pabeigti attiecīgie lidojumderīguma uzturēšanas norādījumi, taču tikai uz ierobežotu ekspluatācijas laiku un pēc vienošanās ar Aģentūru.

Pēc tam šie sertifikātu turētāji vai deklarētāji šo informāciju pēc pieprasījuma dara pieejamu jebkurai citai personai, kurai jāizpilda šie lidojumderīguma uzturēšanas norādījumi.

Atkāpjoties no b) apakšpunkta, tipa sertifikāta turētājs vai projekta atbilstības deklarācijas deklarētājs lidojumderīguma uzturēšanas norādījumu daļu, kura attiecas uz plānotiem ilgtermiņa īstenošanas norādījumiem, drīkst darīt pieejamu vēlāk, kad ražojums vai pārveidotais ražojums jau ir laists ekspluatācijā, tomēr minētos norādījumus dara pieejamus, pirms šie dati jāizmanto attiecībā uz ražojumu vai pārveidoto ražojumu.

Projekta apstiprinājuma turētājs vai projekta atbilstības deklarācijas deklarētājs, kura pienākums ir sniegt lidojumderīguma uzturēšanas norādījumus saskaņā ar b) apakšpunktu, arī dara pieejamas visas minēto norādījumu izmaiņas visiem zināmajiem izmaiņu skartā ražojuma lietotājiem un – pēc pieprasījuma – ikvienai personai, kurai jāizpilda minētās izmaiņas.

21L.A.10. Piekļuve un pārbaudes

Visas fiziskās vai juridiskās personas, kas ir tipa sertifikāta, papildu tipa sertifikāta, lielāka remonta projekta apstiprinājuma, lidošanas atļaujas, lidojumderīguma sertifikāta, ierobežota lidojumderīguma sertifikāta, trokšņa līmeņa sertifikāta vai ierobežota trokšņa līmeņa sertifikāta turētājas vai pieteikuma iesniedzējas, kas deklarējušas projekta atbilstību, kas deklarējušas savu projektēšanas vai ražošanas spēju vai kas ražo gaisa kuģus, dzinējus, propellerus vai daļas saskaņā ar šā pielikuma R apakšiedaļu:

piešķir kompetentajai iestādei piekļuvi visiem objektiem, ražojumiem, daļām, dokumentiem, uzskaitei, datiem, procesiem, procedūrām vai citiem materiāliem un ļauj pārskatīt jebkuru ziņojumu un veikt jebkādu pārbaudi, un veikt vai novērot jebkādu testu, kas nepieciešams, lai pārbaudītu atbilstību un pastāvīgu atbilstību šīs apakšiedaļas piemērojamajām prasībām;

b)	ja fiziskā vai juridiskā persona sadarbojas ar partneriem, piegādātājiem vai apakšuzņēmējiem, – vienojas ar tiem, lai nodrošinātu, ka kompetentajai iestādei ir piekļuve un ka tā var veikt pārbaudi, kā aprakstīts a) apakšpunktā.

21L.A.11. Atzinumi un novērojumi

Pēc atzinumu paziņojuma saņemšanas fiziskā vai juridiskā persona, kas ir tipa sertifikāta, papildu tipa sertifikāta, lielāka remonta projekta apstiprinājuma, lidošanas atļaujas, lidojumderīguma sertifikāta, ierobežota lidojumderīguma sertifikāta, trokšņa līmeņa sertifikāta vai ierobežota trokšņa līmeņa sertifikāta turētāja vai pieteikuma iesniedzēja, kas deklarējusi projekta atbilstību, kas deklarējusi savu projektēšanas vai ražošanas spēju vai kas ražo gaisa kuģus, dzinējus, propellerus vai daļas saskaņā ar šā pielikuma R apakšiedaļu, kompetentās iestādes noteiktajā termiņā veic šādus pasākumus saskaņā ar 21L.B.21. punkta d) vai e) apakšpunktu:

1.	noskaidro neatbilstības pamatcēloni(-ņus) un veicinātājfaktoru(-us);

2.	izstrādā koriģējošo pasākumu plānu un ierosina to kompetentajai iestādei;

3.	ļauj kompetentajai iestādei pārliecināties, ka koriģējošie pasākumi ir īstenoti.

b)	Pienācīgi ņem vērā visus novērojumus, par ko kompetentā iestāde paziņo saskaņā ar 21L.B.21. punkta f) apakšpunktu. Fiziskā vai juridiskā persona reģistrē lēmumu, kas pieņemts attiecībā uz šiem novērojumiem.

21L.A.12. Līdzekļi atbilstības panākšanai

a)	Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, juridiska vai fiziska persona drīkst izmantot jebkādus līdzekļus atbilstības panākšanai, kas ir alternatīvi pieņemamajiem līdzekļiem atbilstības panākšanai.

Ja fiziska vai juridiska persona vēlas izmantot alternatīvus līdzekļus atbilstības panākšanai, pirms to izmantošanas tā iesniedz kompetentajai iestādei šādu līdzekļu pilnīgu aprakstu. Aprakstā iekļauj visas iespējami būtiskās izmaiņas rokasgrāmatās vai procedūrās, kā arī paskaidrojumu, kurā norādīts, kā tiks panākta atbilstība šai regulai.

c)	Fiziskā vai juridiskā persona drīkst izmantot šādus alternatīvos līdzekļus atbilstības panākšanai, ja kompetentā iestāde tos ir iepriekš apstiprinājusi.

B APAKŠIEDAĻA. TIPA SERTIFIKĀTI

21L.A.21. Darbības joma

Šajā apakšiedaļā ir noteikta procedūra, kas jāizmanto, piesakoties tipa sertifikātiem, un noteiktas šo sertifikātu pieteikuma iesniedzēju un turētāju tiesības un pienākumi attiecībā uz ražojumiem, ja ražojums ir viens no šiem:

a)	lidmašīna, kuras maksimālā pacelšanās masa (MTOM) ir 2 000 kg vai mazāka un kurā ir sēdvietas ne vairāk kā četrām personām;

b)	planieris vai planieris ar dzinēju, kura MTOM ir 2 000 kg vai mazāka;

c)	gaisa balons;

d)	karstā gaisa dirižablis;

e)	gāzes dirižablis pasažieru pārvadāšanai, kas paredzēts ne vairāk kā četrām personām;

f)	rotorplāns, kura MTOM ir 1 200 kg vai mazāka un kurā ir sēdvietas ne vairāk kā četrām personām;

g)	virzuļdzinējs un fiksēta soļa propelleris, ko paredzēts uzstādīt a)–f) apakšpunktā minētajā gaisa kuģī. Šādos gadījumos tipa sertifikāta datu lapā izdara atbilstošu atzīmi, lai atļautu dzinēja vai propellera uzstādīšanu tikai šādos gaisa kuģos;

h)	žiroplāni.

21L.A.22. Atbilstība

Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir pierādījusi vai pierāda savu projektēšanas spēju saskaņā ar 21L.A.23. punktu, drīkst iesniegt tipa sertifikāta pieteikumu saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti šajā apakšiedaļā.

21L.A.23. Projektēšanas spējas pierādīšana

Tipa sertifikāta pieteikuma iesniedzējs pierāda savu projektēšanas spēju:

a)	iegūstot turējumā tādu projektēšanas organizācijas apstiprinājumu ar apstiprinājuma noteikumiem, kas aptver attiecīgo ražojuma kategoriju, kuru izdevusi Aģentūra saskaņā ar I pielikuma (21. daļas) A iedaļas J apakšiedaļu, vai

b)	deklarējot savu projektēšanas spēju attiecībā uz projektēšanas darba veidu un ražojuma kategoriju saskaņā ar šā pielikuma J apakšiedaļu.

21L.A.24. Pieteikums tipa sertifikāta saņemšanai

a)	Pieteikumu tipa sertifikāta saņemšanai iesniedz Aģentūras noteiktā formā un veidā.

Pieteikumā tipa sertifikāta saņemšanai iekļauj vismaz:

1.	pamatojumu, ka pieteikums ietilpst 21L.A.21. punktā noteiktajā darbības jomā;

2.	sākotnējus aprakstošus datus par ražojumu, paredzēto lietojumu un ražojuma izmantošanas veidu, par kuru tiek prasīta sertifikācija;

3.	priekšlikumu par tipa sertifikācijas bāzi un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, kas sagatavots saskaņā ar 21L.B.43. un 21L.B.45. punktā noteiktajām prasībām un iespējām;

4.	atbilstības pierādīšanas plānu, kurā sīki izklāstīti līdzekļi un metodes atbilstības panākšanai un kuru pieteikuma iesniedzējs atjaunina, kad tiek veiktas izmaiņas sertifikācijas projektā, kuras ietekmē 1.–3. punktu, vai jebkādas izmaiņas līdzekļos un metodēs atbilstības panākšanai.

c)	Pieteikums tipa sertifikāta saņemšanai ir derīgs trīs gadus. Ja tipa sertifikāts netiek izdots šajā termiņā, iesniedz jaunu pieteikumu saskaņā ar a) un b) apakšpunktu.

21L.A.25. Atbilstības pierādīšana

Tipa sertifikāta pieteikuma iesniedzējs pēc tam, kad Aģentūra atzinusi atbilstības pierādīšanas plānu, un saskaņā ar tā saturu:

1.	pierāda atbilstību piemērojamajai tipa sertifikācijas bāzei, ko Aģentūra noteikusi un paziņojusi pieteikuma iesniedzējam saskaņā ar 21L.B.43. punktu;

2.	pierāda atbilstību piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, ko Aģentūra noteikusi un paziņojusi pieteikuma iesniedzējam saskaņā ar 21L.B.45. punktu, un

3.	norāda Aģentūrai līdzekļus, ar kādiem šāda atbilstība ir pierādīta.

b)	Tipa sertifikāta pieteikuma iesniedzējs iesniedz Aģentūrai reģistrētu pamatojumu par līdzekļiem atbilstības panākšanai atbilstības dokumentos saskaņā ar atbilstības pierādīšanas plānu.

Veicot testēšanu un pārbaudes, lai pierādītu atbilstību saskaņā ar a) apakšpunktu, pieteikuma iesniedzējs ir veicis pārbaudi un to dokumentējis pirms jebkura testa veikšanas, lai pierādītu, ka:

attiecībā uz katru testa paraugu:

i)	materiāli un procesi pienācīgi atbilst ierosinātā tipa projekta specifikācijām;

ii)	ražojumu sastāvdaļas pienācīgi atbilst ierosinātā tipa projekta rasējumiem;

iii)	ražošanas procesi, konstruēšana un montāža pienācīgi atbilst ierosinātajā tipa projektā norādītajam, un

2.	testa aprīkojums un mēraparatūra, kas izmantota testam, ir piemēroti testam un pienācīgi kalibrēti.

Pārbaudes lidojumus tipa sertifikāta saņemšanai veic saskaņā ar šādu pārbaudes lidojumu metodēm, ko norāda Aģentūra. Tipa sertifikāta pieteikuma iesniedzējs veic visus pārbaudes lidojumus, kas nepieciešami, lai konstatētu atbilstību piemērojamajai tipa sertifikācijas bāzei. Pārbaudes lidojumi ietver ekspluatācijas periodu galīgajā konfigurācijā, kas ir pietiekami ilgs, lai nodrošinātu, ka neradīsies drošuma problēmas, kad gaisa kuģis tiks pirmoreiz laists ekspluatācijā.

Tipa sertifikāta pieteikuma iesniedzējs ļauj Aģentūrai:

1.	pārskatīt visus datus un informāciju saistībā ar atbilstības pierādīšanu;

2.	novērot vai veikt jebkādus testus vai pārbaudes atbilstības pierādīšanas nolūkā;

3.	veikt attiecīgā ražojuma pirmā izlaiduma fizisku pārbaudi galīgajā konfigurācijā, lai pārliecinātos par projekta atbilstību tipa sertifikācijas bāzei un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām un veiktu jebkādu citu pārbaudi, kas noteikta saskaņā ar 21L.B.46. punktu.

Pabeidzis atbilstības pierādīšanu, pieteikuma iesniedzējs deklarē Aģentūrai, ka:

1.	tas ir pierādījis atbilstību tipa sertifikācijas bāzei un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, ko Aģentūra noteikusi un paziņojusi pieteikuma iesniedzējam saskaņā ar 21L.B.43. un 21L.B.45. punktu, ievērojot atbilstības pierādīšanas plānu, un

2.	nav konstatēta neviena iezīme vai raksturlielums, kas var padarīt ražojumu nedrošu vai nesaderīgu ar vidi lietojumos, attiecībā uz kuriem ir pieprasīta sertifikācija.

21L.A.26. Tipa projekts

Tipa sertifikāta pieteikuma iesniedzējs definē ražojuma tipa projektu, lai to varētu unikāli un nepārprotami identificēt, un tas sastāv no:

a)	rasējumiem un specifikācijām un tādu rasējumu un specifikāciju uzskaitījuma, kas nepieciešami, lai noteiktu ražojuma konfigurāciju un projektētos parametrus;

b)	informācijas par izmantotajiem materiāliem un procesiem;

c)	informācijas par ražošanas un montāžas metodēm;

d)	visiem lidojumderīguma ierobežojumiem;

e)	prasībām, kas attiecas uz saderību ar vidi un

f)	visiem citiem datiem, kas ļauj ar salīdzināšanu noteikt tā paša tipa vēlāku ražojumu lidojumderīgumu un attiecīgā gadījumā saderību ar vidi.

21L.A.27. Prasības tipa sertifikāta izdošanai

Lai tam tiktu izdots tipa sertifikāts, pieteikuma iesniedzējs:

a)	pierāda savu projektēšanas spēju saskaņā ar 21L.A.23. punktu;

b)	pierāda projekta atbilstību saskaņā ar 21L.A.25. punktu;

attiecībā uz gaisa kuģu tipa sertifikātiem – pierāda, ka dzinējam vai propellerim, vai abiem, ja tie uzstādīti gaisa kuģī, ir vai nu:

1.	tipa sertifikāts, kas izdots vai noteikts saskaņā ar I pielikumu (21. daļu) vai izdots saskaņā ar šo pielikumu, vai

2.	tie ir iekļauti pieteikumā gaisa kuģa tipa sertifikāta saņemšanai, un pieteikuma iesniedzējs ir nodrošinājis dzinēja un propellera atbilstību atbilstības pierādīšanā, kā noteikts 21L.A.25. punktā;

d)	pierāda, ka nav neatrisinātu jautājumu no attiecīgā ražojuma pirmā izlaiduma fiziskās pārbaudes galīgajā konfigurācijā vai jebkādas citas pārbaudes, ko Aģentūra veikusi saskaņā ar 21L.B.46. punkta c) un d) apakšpunktu.

21L.A.28. Tipa sertifikāta turētāja pienākumi

Tipa sertifikāta turētājs veic tipa sertifikāta turētāja pienākumus, kas noteikti šā pielikuma A apakšiedaļā, un pastāvīgi izpilda atbilstības prasību saskaņā ar 21L.A.22. punktu.

21L.A.29. Tipa sertifikāta nododamība

Tipa sertifikātu drīkst nodot jaunam turētājam ar nosacījumu, ka Aģentūra saskaņā ar 21L.B.49. punktu ir pārliecinājusies, ka fiziskā vai juridiskā persona, kam paredzēts nodot tipa sertifikātu, ir atbilstīga saskaņā ar 21L.A.22. punktu, lai sertifikātu pārņemtu turējumā, un spēj uzņemties tipa sertifikāta turētāja pienākumus atbilstoši 21L.A.28. punktam. Tipa sertifikāta turētājs vai fiziskā vai juridiskā persona, kas vēlas pieņemt sertifikātu, piesakās Aģentūrai, lai Aģentūras noteiktā formā un veidā pārbaudītu, vai šie nosacījumi ir izpildīti.

21L.A.30. Tipa sertifikāta derīguma nepārtrauktība

Tipa sertifikāts paliek spēkā, kamēr vien:

1.	turētājs neatsakās no tipa sertifikāta;

2.	tipa sertifikāta turētājs turpina ievērot attiecīgās prasības, kas noteiktas Regulā (ES) 2018/1139 un uz tās pamata pieņemtajos deleģētajos un īstenošanas aktos, ņemot vērā noteikumus, kas saistīti ar atzinumu apstrādi, kā precizēts 21L.B.21. punktā;

3.	Aģentūra neatsauc tipa sertifikātu saskaņā ar 21L.B.22. punktu.

b)	Atteikšanās vai atsaukšanas gadījumā tipa sertifikātu atdod Aģentūrai.

C APAKŠIEDAĻA. GAISA KUĢU PROJEKTA ATBILSTĪBAS DEKLARĀCIJAS

21L.A.41. Darbības joma

a)	Šajā apakšiedaļā ir noteikta procedūra gaisa kuģu projekta atbilstības deklarēšanai un noteiktas to personu tiesības un pienākumi, kuras veic šādu deklarēšanu.

Šī apakšiedaļa ir piemērojama šādām gaisa kuģu kategorijām ar nosacījumu, ka gaisa kuģa projekts neietver jaunus vai neparastus projektētos parametrus:

1.	lidmašīna, kuras maksimālā pacelšanās masa (MTOM) ir 1 200 kg vai mazāka, kura nav darbināma ar reaktīvo dzinēju un kurā ir sēdvietas ne vairāk kā divām personām;

2.	planieris vai planieris ar dzinēju, kura MTOM ir 1 200 kg vai mazāka;

3.	gaisa balons, kas paredzēts ne vairāk kā četrām personām;

4.	karstā gaisa dirižablis, kas paredzēts ne vairāk kā četrām personām.

c)	Šīs apakšiedaļas nolūkos projektētu parametru uzskata par jaunu vai neparastu, ja projekta atbilstības deklarēšanas brīdī uz attiecīgo projektēto parametru neattiecas sīki izstrādātas tehniskās specifikācijas, ko Aģentūra noteikusi un darījusi pieejamas saskaņā ar 21L.B.61. punktu.

21L.A.42. Atbilstība

Jebkura fiziska vai juridiska persona drīkst deklarēt gaisa kuģa projekta atbilstību saskaņā ar šajā apakšiedaļā paredzētajiem nosacījumiem.

21L.A.43. Projekta atbilstības deklarācija

Pirms gaisa kuģa ražošanas vai vienošanās ar ražošanas organizāciju par gaisa kuģa ražošanu fiziska vai juridiska persona, kas projektē attiecīgo gaisa kuģi, deklarē, ka tā projekts atbilst piemērojamajām sīki izstrādātajām tehniskajām specifikācijām un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, kas minētas 21L.A.45. punktā.

Deklarāciju sagatavo Aģentūras noteiktā formā un veidā, un tajā ietver vismaz šādu informāciju:

1.	personas, kura iesniedz deklarāciju, vārds, uzvārds/nosaukums un adrese/darījumdarbības vieta;

2.	unikāla norāde gaisa kuģa identificēšanai;

3.	norāde par piemērojamajām sīki izstrādātajām tehniskajām specifikācijām un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām saskaņā ar 21L.A.45. punktu, atbilstību kurām deklarē deklarētājs;

parakstīts apliecinājums, ko sniedz vienīgi deklarāciju sniedzošās personas atbildībā, par to, ka gaisa kuģa projekts un – attiecīgā gadījumā – dzinējs un propelleris atbilst piemērojamajām sīki izstrādātajām tehniskajām specifikācijām un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, kas minētas 3. punktā, atbilstoši c) apakšpunkta 3. punktā minētajam atbilstības pierādīšanas plānam;

5.	parakstīts apliecinājums, ko sniedz vienīgi deklarāciju sniedzošās personas atbildībā, par to, ka šī persona nav konstatējusi iezīmes vai raksturlielumus, kas var padarīt gaisa kuģi nedrošu vai nesaderīgu ar vidi paredzētajam lietojumam;

6.	parakstīta apņemšanās par to, ka persona, kas sniedz deklarāciju, izpildīs 21L.A.47. punktā minētos pienākumus;

ja gaisa kuģa projekts, uz ko attiecas deklarācija, ietver dzinēju vai propelleri:

i)	atsauce uz dzinēja vai propellera tipa sertifikātu, kas izdots vai noteikts saskaņā ar I pielikumu (21. daļu) vai izdots saskaņā ar šo pielikumu, vai

ii)	virzuļdzinēju un fiksēta soļa propelleru gadījumā – apliecinājums, ka gaisa kuģa projekta atbilstības deklarācija aptver dzinēja vai propellera atbilstību piemērojamajām dzinēju vai propelleru tehniskajām specifikācijām;

8.	lidojumderīguma uzturēšanas norādījumi;

9.	ekspluatācijas ierobežojumi;

10.	datu lapa par lidojumderīgumu un, ja piemērojams, emisijām;

11.	datu lapa par troksni, ja piemērojams;

12.	jebkādi citi nosacījumi vai ierobežojumi, kas paredzēti gaisa kuģim un, ja piemērojams, dzinējam vai propellerim piemērojamajās sīki izstrādātajās tehniskajās specifikācijās un piemērojamajās vides aizsardzības prasībās, atbilstību kurām deklarē deklarētājs.

Deklarētājs b) apakšpunktā minēto projekta atbilstības deklarāciju iesniedz Aģentūrai. Kopā ar šo deklarāciju deklarētājs Aģentūrai iesniedz:

1.	gaisa kuģa rasējumu;

2.	sīku aprakstu par gaisa kuģa projektu, ietverot visas konfigurācijas, uz kurām attiecas deklarācija, ekspluatācijas rādītājus, projektētos parametrus un visus ierobežojumus;

3.	atbilstības pierādīšanas plānu, kurā sīki izklāstīti līdzekļi, ar kādiem atbilstības pierādīšanas laikā pierādīta atbilstība piemērojamajām sīki izstrādātajām tehniskajām specifikācijām un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām;

4.	reģistrētus atbilstības pamatojumus, kas iegūti atbilstības pierādīšanas darbībās, kuras veiktas saskaņā ar atbilstības pierādīšanas plānu;

ja atbilstību pierāda, veicot testus, – reģistrētu testējamo izstrādājumu un testa aprīkojuma atbilstības pamatojumu, pierādot, ka:

attiecībā uz testa paraugu:

A)	materiāli un procesi pienācīgi atbilda projekta specifikācijām;

B)	ražojumu sastāvdaļas pienācīgi atbilda projektā ietvertajiem rasējumiem, un

C)	ražošanas procesi, konstruēšana un montāža pienācīgi atbilda projektā norādītajam;

ii)	testa aprīkojums un mēraparatūra, kas izmantota testam, bija piemēroti testam un pienācīgi kalibrēti;

6.	ziņojumus, pārbaužu vai testu rezultātus, ko deklarētājs atzinis par nepieciešamiem, lai noteiktu, vai gaisa kuģis un, ja piemērojams, dzinējs vai propelleris atbilst piemērojamajām sīki izstrādātajām tehniskajām specifikācijām un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām.

21L.A.44. Atbilstības pierādīšanas darbības attiecībā uz projekta atbilstības deklarāciju

Pirms projekta atbilstības deklarācijas sniegšanas saskaņā ar 21L.A.43. punktu par attiecīgā gaisa kuģa projektu atbildīgais deklarētājs attiecībā uz konkrēto gaisa kuģa projektu:

a)	izstrādā atbilstības pierādīšanas plānu, kurā sīki izklāsta līdzekļus atbilstības pierādīšanai un kuru ievēro atbilstības pierādīšanas laikā. Šo dokumentu pēc vajadzības atjaunina;

b)	reģistrē atbilstības pamatojumu atbilstības dokumentos saskaņā ar atbilstības pierādīšanas plānu;

c)	veic testēšanu un pārbaudes, kas nepieciešamas saskaņā ar atbilstības pierādīšanas plānu;

d)	nodrošina un reģistrē testējamo izstrādājumu un testa aprīkojuma atbilstību un nodrošina, ka testa paraugs atbilst specifikācijām, rasējumiem, ražošanas procesiem, konstruēšanas un montāžas līdzekļiem, kas norādīti projektā;

e)	nodrošina, ka testa aprīkojums un mēraparatūra, kas izmantojami testēšanai, ir piemēroti testēšanai un ir atbilstoši kalibrēti;

ļauj Aģentūrai veikt jebkādas gaisa kuģa pārbaudes vai testus vai piedalīties gaisa kuģa pārbaudēs vai testos galīgajā vai pienācīgas gatavības projektēšanas un ražošanas konfigurācijā, kas nepieciešami, lai noteiktu, vai ražojumam nav iezīmju vai raksturlielumu, kas padara gaisa kuģi nedrošu vai nesaderīgu ar vidi paredzētajam lietojumam;

veic pārbaudes lidojumu saskaņā ar Aģentūras norādītajām šāda pārbaudes lidojuma metodēm, lai noteiktu, vai gaisa kuģis atbilst piemērojamajām sīki izstrādātajām tehniskajām specifikācijām un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām. Pārbaudes lidojums ietver ekspluatācijas periodu galīgajā konfigurācijā, kas ir pietiekami ilgs, lai nodrošinātu, ka neradīsies drošuma problēmas, kad gaisa kuģis tiks pirmoreiz laists ekspluatācijā.

21L.A.45. Sīki izstrādātas tehniskās specifikācijas un vides aizsardzības prasības, kas piemērojamas gaisa kuģiem, uz kuriem attiecas projekta atbilstības deklarācijas

Deklarētājs pierāda gaisa kuģa projekta atbilstību 21L.B.61. punktā minētajām sīki izstrādātajām tehniskajām specifikācijām un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, kas piemērojamas attiecīgajam gaisa kuģim un ir spēkā dienā, kad Aģentūrai iesniedz projekta atbilstības deklarāciju.

21L.A.46. Gaisa kuģa projekta dati

a)	Deklarētājs skaidri definē gaisa kuģa projektu, lai to varētu unikāli un nepārprotami identificēt.

Gaisa kuģa projekta dati, ko deklarētājs izmanto, lai unikāli definētu gaisa kuģa projektu, ietver:

1.	rasējumus un specifikācijas un tādu rasējumu un specifikāciju uzskaitījumu, kas nepieciešami, lai noteiktu ražojuma konfigurāciju un projektētos parametrus;

2.	informāciju par izmantotajiem materiāliem un procesiem;

3.	informāciju par ražošanas un montāžas metodēm;

4.	visus lidojumderīguma ierobežojumus;

5.	visas prasības, kas attiecas uz saderību ar vidi un

6.	visus citus datus, kas ļauj ar salīdzināšanu noteikt tā paša tipa vēlāku ražojumu lidojumderīgumu un attiecīgā gadījumā saderību ar vidi.

21L.A.47. Projekta atbilstības deklarācijas deklarētāja pienākumi

Deklarētājs, kurš sniedzis Aģentūrai gaisa kuģa projekta atbilstības deklarāciju saskaņā ar 21L.A.43. punktu:

a)	iesniedzot deklarāciju, veic pasākumus, lai Aģentūra varētu veikt attiecīgā gaisa kuģa pirmā izlaiduma fizisku pārbaudi un pārbaudes lidojumus galīgajā vai pienācīgas gatavības konfigurācijā, lai nodrošinātu, ka gaisa kuģis var sasniegt pieņemamu drošuma līmeni un ir saderīgs ar vidi;

b)	saglabā visus projekta atbilstības deklarācijas apliecinošos dokumentus un pēc pieprasījuma dara tos pieejamus Aģentūrai;

c)	izpilda visus citus pienākumus, kas piemērojami projekta atbilstības deklarācijas deklarētājam un noteikti šā pielikuma A apakšiedaļā.

21L.A.48. Gaisa kuģa projekta atbilstības deklarācijas nenododamība

a)	Gaisa kuģa projekta atbilstības deklarāciju nevar nodot tālāk.

Fiziska vai juridiska persona, kas pārņem gaisa kuģa projektu, par kuru iepriekš deklarēta projekta atbilstība:

1.	iesniedz jaunu gaisa kuģa projekta atbilstības deklarāciju saskaņā ar šo apakšiedaļu;

2.	pierāda, ka deklarētājs, kas iepriekš sniedzis gaisa kuģa projekta atbilstības deklarāciju, vairs nedarbojas vai ir piekritis nodot gaisa kuģa projekta datus;

3.	apņemas izpildīt visus pienākumus, kas piemērojami personām, kuras sniedz gaisa kuģa projekta deklarāciju, kā noteikts šajā apakšiedaļā, saskaņā ar 21L.A.47. punktu.

D APAKŠIEDAĻA. TIPA SERTIFIKĀTU IZMAIŅAS

21L.A.61. Darbības joma

Šī apakšiedaļa nosaka:

a)	procedūru, kas jāievēro, lai pieteiktos tipa sertifikātu izmaiņu apstiprinājumam attiecībā uz ražojumiem, kuri sertificēti saskaņā ar šo pielikumu, ar nosacījumu, ka mainītais ražojums joprojām ietilpst 21L.A.21. punkta darbības jomā;

b)	šā punkta a) apakšpunktā minēto apstiprinājumu pieteikuma iesniedzēju un turētāju tiesības un pienākumus;

c)	noteikumus par standarta izmaiņām, kam nav vajadzīgs apstiprinājums.

21L.A.62. Standarta izmaiņas

Standarta izmaiņas ir tādas izmaiņas ražojuma tipa sertifikātā, kas apstiprināts saskaņā ar šā pielikuma B iedaļas B apakšiedaļu:

1.	kurās ievēroti projekta dati, kas iekļauti Aģentūras izdotajās sertifikācijas specifikācijās, ietverot pieņemamās metodes, paņēmienus un praksi standarta izmaiņu veikšanai un identificēšanai, tostarp attiecīgos lidojumderīguma uzturēšanas norādījumus, un

2.	kuras nav pretrunā attiecīgā tipa sertifikāta turētāja datiem.

b)	Šīs apakšiedaļas 21L.A.63.–21L.A.70. punktu standarta izmaiņām nepiemēro.

21L.A.63. Tipa sertifikāta izmaiņu klasifikācija

a)	Tipa sertifikāta izmaiņas klasificē kā sīkas vai lielākas.

b)	“Sīkas izmaiņas” ir izmaiņas, kam nav ievērojamas ietekmes uz masu, līdzsvaru, konstrukcijas stiprību, izturību, sertificēto trokšņa vai emisiju līmeni, ekspluatācijas rādītājiem vai citiem rādītājiem, kas ietekmē ražojuma lidojumderīgumu vai saderību ar vidi.

Visas citas izmaiņas ir “lielākas izmaiņas”, izņemot gadījumus, kad konstrukcijas, jaudas, vilcējspēka vai masas izmaiņas ir tik plašas, ka ir vajadzīga būtībā pilnīga pārbaude par atbilstību piemērojamajai tipa sertifikācijas bāzei vai piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, vai piemērojamajām sīki izstrādātajām tehniskajām specifikācijām; tādā gadījumā projektu sertificē saskaņā ar šā pielikuma B apakšiedaļu.

d)	Prasības sīku izmaiņu apstiprināšanai ir noteiktas 21L.A.67. punktā.

e)	Prasības lielāku izmaiņu apstiprināšanai ir noteiktas 21L.A.68. punktā.

21L.A.64. Atbilstība

a)	Tikai tipa sertifikāta turētājs drīkst iesniegt lielāku tipa sertifikāta izmaiņu apstiprinājuma pieteikumu saskaņā ar šo apakšiedaļu; visi citi pieteikuma iesniedzēji iesniedz lielāku tipa sertifikāta izmaiņu pieteikumu saskaņā ar šā pielikuma E apakšiedaļu.

b)	Jebkura fiziska vai juridiska persona drīkst iesniegt sīku tipa sertifikāta izmaiņu apstiprinājuma pieteikumu saskaņā ar šo apakšiedaļu.

21L.A.65. Tipa sertifikāta izmaiņu pieteikums

a)	Tipa sertifikāta izmaiņu apstiprinājuma pieteikumu iesniedz Aģentūras noteiktā formā un veidā.

Attiecībā uz lielākām tipa sertifikāta izmaiņām pieteikuma iesniedzējs pieteikumā iekļauj atbilstības pierādīšanas plānu atbilstības pierādīšanai saskaņā ar 21L.A.66. punktu kopā ar priekšlikumu par tipa sertifikācijas bāzi un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, kas sagatavots saskaņā ar 21L.B.81. punktā noteiktajām prasībām un iespējām.

21L.A.66. Atbilstības pierādīšana

Lielāku tipa sertifikāta izmaiņu pieteikuma iesniedzējs pierāda atbilstību piemērojamajai tipa sertifikācijas bāzei un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, ko Aģentūra noteikusi un paziņojusi pieteikuma iesniedzējam saskaņā ar 21L.B.81. punktu, un norāda Aģentūrai līdzekļus, ar kādiem atbilstība tikusi pierādīta.

b)	Lielāku tipa sertifikāta izmaiņu pieteikuma iesniedzējs norāda Aģentūrai reģistrētu pamatojumu par atbilstības panākšanas līdzekļiem saskaņā ar atbilstības pierādīšanas plānu.

attiecībā uz testa paraugu:

i)	materiāli un procesi pienācīgi atbilst ierosinātā mainītā tipa projekta specifikācijām;

ii)	ražojumu sastāvdaļas pienācīgi atbilst ierosinātā mainītā tipa projekta rasējumiem;

iii)	ražošanas procesi, konstruēšana un montāža pienācīgi atbilst ierosinātajā mainītajā tipa projektā norādītajam, un

2.	testa aprīkojums un mēraparatūra, kas izmantota testam, ir piemēroti testam un pienācīgi kalibrēti.

Pārbaudes lidojumus lielāku tipa sertifikāta izmaiņu apstiprinājuma saņemšanai veic saskaņā ar šādu pārbaudes lidojumu metodēm, ko norāda Aģentūra. Lielāku tipa sertifikāta izmaiņu pieteikuma iesniedzējs veic visus pārbaudes lidojumus, kas nepieciešami, lai konstatētu atbilstību piemērojamajai tipa sertifikācijas bāzei un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām.

Lielāku tipa sertifikāta izmaiņu pieteikuma iesniedzējs ļauj Aģentūrai:

1.	pārskatīt visus datus un informāciju saistībā ar atbilstības pierādīšanu;

2.	novērot vai veikt jebkādus testus vai pārbaudes atbilstības pierādīšanas nolūkā; un

3.	ja to uzskata par nepieciešamu – veikt attiecīgā ražojuma pirmā izlaiduma fizisku pārbaudi galīgajā mainītajā konfigurācijā, lai pārliecinātos par projekta atbilstību tipa sertifikācijas bāzei un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām.

Pabeidzis atbilstības pierādīšanu, pieteikuma iesniedzējs deklarē Aģentūrai, ka:

1.	tas ir pierādījis atbilstību tipa sertifikācijas bāzei un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, ko Aģentūra noteikusi un paziņojusi pieteikuma iesniedzējam saskaņā ar 21L.B.81. punktu, ievērojot atbilstības pierādīšanas plānu, un

2.	nav konstatēta neviena iezīme vai raksturlielums, kas var padarīt mainīto ražojumu nedrošu vai nesaderīgu ar vidi lietojumos, attiecībā uz kuriem ir pieprasīta sertifikācija.

21L.A.67. Prasības, kas jāizpilda, lai apstiprinātu sīkas tipa sertifikāta izmaiņas

Lai tam tiktu izdots sīku tipa sertifikāta izmaiņu apstiprinājums, pieteikuma iesniedzējs:

pierāda, ka izmaiņas un izmaiņu ietekmētās jomas atbilst:

1.	tipa sertifikācijas bāzei un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, kas ar norādēm iekļautas tipa sertifikātā, vai

2.	ja tā izvēlas pieteikuma iesniedzējs – sertifikācijas specifikācijām, kas piemērojamas ražojumam izmaiņu pieteikuma iesniegšanas dienā;

deklarē atbilstību tipa sertifikācijas bāzei un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, kas piemērojamas saskaņā ar a) apakšpunkta 1. punktu, vai sertifikācijas specifikācijām, kas izvēlētas saskaņā ar a) apakšpunkta 2. punktu, reģistrē atbilstības pamatojumus atbilstības dokumentos un reģistrē to, ka nav konstatēta neviena iezīme vai raksturlielums, kas var padarīt mainīto ražojumu nedrošu lietojumos, attiecībā uz kuriem tiek prasīta sertifikācija;

c)	iesniedz Aģentūrai izmaiņu atbilstības pamatojumu un atbilstības deklarāciju.

21L.A.68. Prasības, kas jāizpilda, lai apstiprinātu lielākas tipa sertifikāta izmaiņas

Lai tam tiktu izdots lielāku tipa sertifikāta izmaiņu apstiprinājums, pieteikuma iesniedzējs:

a)	pierāda, ka izmaiņas un izmaiņu ietekmētās jomas atbilst tipa sertifikācijas bāzei un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, ko Aģentūra noteikusi un paziņojusi pieteikuma iesniedzējam saskaņā ar 21L.B.81. punktu;

b)	pierāda atbilstību saskaņā ar 21L.A.66. punktu;

c)	pierāda, ka nav neatrisinātu jautājumu no attiecīgā ražojuma pirmā izlaiduma fiziskās pārbaudes galīgajā mainītajā konfigurācijā, ko Aģentūra veikusi saskaņā ar 21L.A.66. punkta e) apakšpunkta 3. punktu.

21L.A.69. Tipa sertifikāta izmaiņu apstiprināšana atbilstīgi prerogatīvai

Apstiprinātas projektēšanas organizācijas izstrādāta projekta tipa sertifikāta izmaiņu apstiprinājumu drīkst izdot pati apstiprinātā projektēšanas organizācija bez pieteikuma atbilstoši 21L.A.65. punktam saskaņā ar tās prerogatīvu darbības jomu, kas paredzēta I pielikuma (21. daļas) 21.A.263. punkta c) apakšpunkta 2. un 8. punktā, nevis Aģentūra, kā reģistrēts apstiprinājuma noteikumos.

Izdodot tipa sertifikāta izmaiņu apstiprinājumu saskaņā ar a) apakšpunktu, projektēšanas organizācija:

1.	nodrošina, ka ir pieejami visi pamatojuma dati un pamatojumi;

2.	nodrošina, ka izmaiņu atbilstība tipa sertifikācijas bāzei un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām saskaņā ar 21L.A.67. punkta a) apakšpunkta 1. punktu vai 21L.A.68. punkta a) apakšpunktu ir pierādīta un deklarēta saskaņā ar 21L.A.66. punktu;

apstiprina, ka tā nav konstatējusi:

i)	neatbilstības tipa sertifikācijas bāzei vai attiecīgā gadījumā piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, vai izvēlētajām sertifikācijas specifikācijām;

ii)	nekādas izmaiņu iezīmes vai raksturlielumus, kas var padarīt mainīto ražojumu nedrošu vai ar vidi nesaderīgu lietojumos, attiecībā uz kuriem tiek prasīta sertifikācija;

4.	attiecina tipa sertifikāta izmaiņu apstiprinājumu tikai uz konkrēto(-ajām) konfigurāciju(-ām) tipa sertifikātā, uz kuru(-ām) izmaiņas attiecas.

21L.A.70. Pienākumi attiecībā uz sīkām tipa sertifikāta izmaiņām

Sīku tipa sertifikāta izmaiņu apstiprinājuma turētājs nodrošina, ka tiek pildīti pienākumi, kas sīku izmaiņu apstiprinājumu turētājiem noteikti šā pielikuma A apakšiedaļā.

E APAKŠIEDAĻA. PAPILDU TIPA SERTIFIKĀTI

21L.A.81. Darbības joma

Šī apakšiedaļa nosaka procedūru, kas jāievēro fiziskām vai juridiskām personām, kuras nav attiecīgā tipa sertifikāta turētājs, lai pieteiktos lielāku izmaiņu apstiprinājumam tipa sertifikātos, kas izdoti saskaņā ar I pielikumu (21. daļu) vai šo pielikumu, ražojumiem, uz kuriem attiecas 21L.A.21. punkta darbības joma, ar nosacījumu, ka uz mainīto ražojumu joprojām attiecas minētā punkta darbības joma, kā arī šādu sertifikātu pieteikuma iesniedzēju un turētāju tiesības un pienākumus.

21L.A.82. Atbilstība

Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas pierādījusi vai pierāda, vai ir deklarējusi savas projektēšanas spējas saskaņā ar 21L.A.83. punktu, drīkst pieteikties papildu tipa sertifikāta saņemšanai atbilstoši šajā apakšiedaļā paredzētajiem nosacījumiem.

21L.A.83. Projektēšanas spējas pierādīšana

Papildu tipa sertifikāta pieteikuma iesniedzējs pierāda savu projektēšanas spēju:

a)	iegūstot turējumā tādu projektēšanas organizācijas apstiprinājumu ar apstiprinājuma noteikumiem, kas aptver attiecīgo ražojuma kategoriju, kuru izdevusi Aģentūra saskaņā ar I pielikuma (21. daļas) A iedaļas J apakšiedaļu, vai

b)	deklarējot savu projektēšanas spēju attiecībā uz ražojuma darbības jomu saskaņā ar šā pielikuma J apakšiedaļu.

21L.A.84. Pieteikums papildu tipa sertifikāta saņemšanai

a)	Pieteikumu papildu tipa sertifikāta saņemšanai iesniedz Aģentūras noteiktā formā un veidā.

Iesniedzot pieteikumu papildu tipa sertifikāta saņemšanai, pieteikuma iesniedzējs:

1.	pieteikumā ietver 21L.A.65. punkta b) apakšpunktā paredzēto informāciju;

2.	precizē, vai sertifikācijas datus pilnībā sagatavojis vai sagatavos pieteikuma iesniedzējs, vai arī tie ir sagatavoti vai tiks sagatavoti, pamatojoties uz vienošanos ar tipa sertifikācijas datu īpašnieku.

21L.A.85. Atbilstības pierādīšana

Papildu tipa sertifikāta pieteikuma iesniedzējs pierāda atbilstību piemērojamajai tipa sertifikācijas bāzei un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, ko Aģentūra noteikusi un paziņojusi pieteikuma iesniedzējam saskaņā ar 21L.B.101. punktu, un norāda Aģentūrai līdzekļus, ar kādiem atbilstība tikusi pierādīta.

b)	Papildu tipa sertifikāta pieteikuma iesniedzējs iesniedz Aģentūrai reģistrētu pamatojumu par līdzekļiem atbilstības panākšanai atbilstības dokumentos saskaņā ar atbilstības pierādīšanas plānu.

attiecībā uz testa paraugu:

i)	materiāli un procesi pienācīgi atbilst ierosinātā mainītā tipa projekta specifikācijām;

ii)	ražojumu sastāvdaļas pienācīgi atbilst ierosinātā mainītā tipa projekta rasējumiem;

iii)	ražošanas procesi, konstruēšana un montāža pienācīgi atbilst ierosinātajā mainītajā tipa projektā norādītajam, un

2.	testa aprīkojums un mēraparatūra, kas izmantota testam, ir piemēroti testam un pienācīgi kalibrēti.

d)	Pārbaudes lidojumus papildu tipa sertifikāta saņemšanai veic saskaņā ar šādu pārbaudes lidojumu metodēm, ko norāda Aģentūra. Papildu tipa sertifikāta pieteikuma iesniedzējs veic visus pārbaudes lidojumus, kas nepieciešami, lai konstatētu atbilstību piemērojamajai tipa sertifikācijas bāzei.

Papildu tipa sertifikāta pieteikuma iesniedzējs ļauj Aģentūrai:

1.	pārskatīt visus datus un informāciju saistībā ar atbilstības pierādīšanu;

2.	novērot vai veikt jebkādus testus vai pārbaudes atbilstības pierādīšanas nolūkā; un

3.	veikt attiecīgā ražojuma pirmā izlaiduma fizisku pārbaudi galīgajā mainītajā konfigurācijā, lai pārliecinātos par projekta atbilstību tipa sertifikācijas bāzei un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām.

Pabeidzis atbilstības pierādīšanu, papildu tipa sertifikāta pieteikuma iesniedzējs deklarē Aģentūrai, ka:

1.	tas ir pierādījis atbilstību tipa sertifikācijas bāzei un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, ko Aģentūra noteikusi un paziņojusi pieteikuma iesniedzējam saskaņā ar 21L.B.101. punktu, ievērojot atbilstības pierādīšanas plānu, un

2.	nav konstatēta neviena iezīme vai raksturlielums, kas var padarīt mainīto ražojumu nedrošu vai nesaderīgu ar vidi lietojumos, attiecībā uz kuriem ir pieprasīta sertifikācija.

21L.A.86. Prasības, kas jāizpilda papildu tipa sertifikāta apstiprināšanai

Lai tam tiktu izdots papildu tipa sertifikāts, pieteikuma iesniedzējs:

1.	pierāda savu projektēšanas spēju saskaņā ar 21L.A.83; punktu;

2.	pierāda, ka tipa sertifikāta izmaiņas un izmaiņu ietekmētās jomas atbilst tipa sertifikācijas bāzei un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, ko noteikusi Aģentūra saskaņā ar 21L.B.101. punktu;

3.	pierāda atbilstību saskaņā ar 21L.A.85. punktu;

ja pieteikuma iesniedzējs saskaņā ar 21L.A.84. punkta b) apakšpunktu ir norādījis, ka tas sertifikācijas datus ir sniedzis, pamatojoties uz vienošanos ar tipa sertifikācijas datu īpašnieku, – pierāda, ka tipa sertifikāta turētājs:

i)	tehniski neiebilst pret informāciju, ko iesniedz atbilstoši 21L.A.65. punktam, un

ii)	ir piekritis sadarboties ar pieteikuma iesniedzēju, lai nodrošinātu visu pienākumu izpildi attiecībā uz mainītā ražojuma lidojumderīguma uzturēšanu, izpildot 21L.A.28. un 21L.A.88. punktu;

5.	pierāda, ka nav neatrisinātu jautājumu no attiecīgā ražojuma pirmā izlaiduma fiziskās pārbaudes galīgajā mainītajā konfigurācijā, ko Aģentūra veikusi saskaņā ar 21L.A.85. punkta e) apakšpunkta 3. punktu.

b)	Papildu tipa sertifikāts attiecas tikai uz konkrēto(-ajām) konfigurāciju(-ām) tipa sertifikātā, uz kuru(-ām) attiecas saistītās lielākās izmaiņas.

21L.A.87. Papildu tipa sertifikāta apstiprināšana atbilstīgi prerogatīvai

Apstiprinātas projektēšanas organizācijas projektētu lielāku izmaiņu papildu tipa sertifikāta apstiprinājumu drīkst izdot pati apstiprinātā projektēšanas organizācija bez pieteikuma atbilstoši 21L.A.84. punktam saskaņā ar tās prerogatīvu darbības jomu, kas paredzēta I pielikuma (21. daļas) 21.A.263. punkta c) apakšpunkta 9. punktā, nevis Aģentūra, kā reģistrēts apstiprinājuma noteikumos.

Izdodot papildu tipa sertifikātu saskaņā ar a) apakšpunktu, projektēšanas organizācija:

1.	nodrošina, ka ir pieejami visi pamatojuma dati un pamatojumi;

2.	nodrošina, ka izmaiņu atbilstība tipa sertifikācijas bāzei un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām ir pierādīta un deklarēta;

apstiprina, ka tā nav konstatējusi:

i)	neatbilstības tipa sertifikācijas bāzei vai attiecīgā gadījumā piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, vai izvēlētajām sertifikācijas specifikācijām;

ii)	nekādas izmaiņu iezīmes vai raksturlielumus, kas var padarīt mainīto ražojumu nedrošu vai ar vidi nesaderīgu lietojumos, attiecībā uz kuriem tiek prasīta sertifikācija;

4.	attiecina papildu tipa sertifikāta apstiprinājumu tikai uz konkrēto(-ajām) konfigurāciju(-ām) tipa sertifikātā, uz kuru(-ām) izmaiņas attiecas.

21L.A.88. Papildu tipa sertifikāta turētāja pienākumi

Katrs papildu tipa sertifikāta turētājs veic papildu tipa sertifikāta turētāja pienākumus, kas noteikti šā pielikuma A apakšiedaļā, un pastāvīgi izpilda atbilstības prasību atbilstoši 21L.A.82. punktam.

21L.A.89. Papildu tipa sertifikāta nododamība

Papildu tipa sertifikātu drīkst nodot jaunam turētājam ar nosacījumu, ka Aģentūra ir pārliecinājusies, ka fiziskā vai juridiskā persona, kam paredzēts nodot sertifikātu, ir atbilstīga saskaņā ar 21L.A.83. punktu, lai papildu tipa sertifikātu pārņemtu turējumā, un spēj uzņemties papildu tipa sertifikāta turētāja pienākumus atbilstoši 21L.A.88. punktam.

21L.A.90. Papildu tipa sertifikāta derīguma nepārtrauktība

Papildu tipa sertifikāts paliek spēkā, kamēr vien:

1.	turētājs neatsakās no papildu tipa sertifikāta;

2.	papildu tipa sertifikāta turētājs turpina ievērot attiecīgās prasības, kas noteiktas Regulā (ES) 2018/1139 un uz tās pamata pieņemtajos deleģētajos un īstenošanas aktos, ņemot vērā noteikumus, kas saistīti ar atzinumu apstrādi, kā precizēts 21L.B.21. punktā;

3.	Aģentūra neatsauc papildu tipa sertifikātu saskaņā ar 21L.B.22. punktu.

b)	Atteikšanās vai atsaukšanas gadījumā tipa sertifikātu atdod Aģentūrai.

21L.A.91. Izmaiņas ražojuma daļā, uz ko attiecas papildu tipa sertifikāts

a)	Sīkas izmaiņas tajā ražojuma daļā, uz ko attiecas papildu tipa sertifikāts, apstiprina saskaņā ar šā pielikuma D apakšiedaļu.

b)	Lielākas izmaiņas tajā ražojuma daļā, uz ko attiecas papildu tipa sertifikāts, apstiprina kā atsevišķu papildu tipa sertifikātu saskaņā ar šo apakšiedaļu.

c)	Atkāpjoties no b) apakšpunkta, lielākas izmaiņas tajā ražojuma daļā, uz ko attiecas papildu tipa sertifikāts, kuru iesniedzis papildu tipa sertifikāta turētājs, drīkst apstiprināt kā izmaiņas esošajā papildu tipa sertifikātā saskaņā ar 21L.A.63.–21L.A.69. punktu.

F APAKŠIEDAĻA. TĀDU GAISA KUĢU IZMAIŅAS, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM DEKLARĒTA PROJEKTA ATBILSTĪBA

21L.A.101. Darbības joma

Šī apakšiedaļa nosaka:

a)	procedūru, kas jāievēro, lai deklarētu atbilstību attiecībā uz izmaiņām tāda gaisa kuģa projektā, par kuru sniegta deklarācija saskaņā ar šā pielikuma C apakšiedaļu;

b)	tiesības un pienākumus, kādi ir deklarētājam, kas sniedz a) apakšpunktā minēto izmaiņu atbilstības deklarāciju, un

c)	noteikumus par standarta izmaiņām, kam nav vajadzīga projekta atbilstības deklarācija.

21L.A.102. Standarta izmaiņas

Standarta izmaiņas ir tādas izmaiņas gaisa kuģa projektā, uz ko attiecas saskaņā ar šā pielikuma C apakšiedaļu sniegta deklarācija:

1.	kurās ievēroti projekta dati, kas iekļauti Aģentūras izdotajās sertifikācijas specifikācijās, ietverot pieņemamās metodes, paņēmienus un praksi standarta izmaiņu veikšanai un identificēšanai, tostarp attiecīgos lidojumderīguma uzturēšanas norādījumus, un

2.	kuras nav pretrunā projekta datiem, uz ko attiecas gaisa kuģa projekta atbilstības deklarācija, kura sniegta saskaņā ar šā pielikuma C apakšiedaļu.

b)	Šīs apakšiedaļas 21L.A.103.–21L.A.108. punktu standarta izmaiņām nepiemēro.

21L.A.103. Tāda gaisa kuģa projekta izmaiņu klasifikācija, attiecībā uz kuru deklarēta projekta atbilstība

a)	Izmaiņas gaisa kuģa projektā, uz ko attiecas saskaņā ar šā pielikuma C apakšiedaļu sniegta deklarācija, klasificē kā sīkas vai lielākas, izmantojot 21L.A.63. punkta b) un c) apakšpunktā noteiktos kritērijus.

b)	Sīku izmaiņu projekta atbilstību deklarē saskaņā ar 21L.A.105. punktu.

c)	Lielāku izmaiņu projekta atbilstību deklarē saskaņā ar 21L.A.107. punktu.

21L.A.104. Atbilstība

Deklarētājs, kas sniedzis gaisa kuģa projekta atbilstības deklarāciju saskaņā ar šā pielikuma C apakšiedaļu, drīkst deklarēt sīku izmaiņu atbilstību attiecīgā gaisa kuģa projektam, ievērojot šajā apakšiedaļā paredzētos nosacījumus. Turklāt, ievērojot šajā apakšiedaļā paredzētos nosacījumus, šādu atbilstības deklarāciju drīkst sniegt arī projektēšanas organizācija, kas apstiprināta saskaņā ar I pielikuma (21. daļas) 21.A.263. punkta c) apakšpunkta 3. punktu.

Tikai deklarētājs, kas sniedzis gaisa kuģa projekta atbilstības deklarāciju saskaņā ar šā pielikuma C apakšiedaļu, drīkst deklarēt atbilstību attiecībā uz lielākām izmaiņām tāda gaisa kuģa projektā, attiecībā uz kuru deklarēta projekta atbilstība saskaņā ar šā pielikuma C apakšiedaļu, ievērojot šajā apakšiedaļā paredzētos nosacījumus.

Atkāpjoties no 21L.A.104. punkta b) apakšpunkta, ja deklarētājs, kas sniedzis gaisa kuģa projekta atbilstības deklarāciju saskaņā ar šā pielikuma C apakšiedaļu, vairs nedarbojas vai neatbild uz pieprasījumiem par projekta izmaiņām, mainītā gaisa kuģa projekta atbilstību saskaņā ar šā pielikuma C apakšiedaļu drīkst deklarēt arī projektēšanas organizācija, kas apstiprināta saskaņā ar I pielikuma (21. daļas) 21.A.263. punkta c) apakšpunkta 4. punktu, atbilstoši tās apstiprinājuma noteikumiem vai jebkura cita fiziska vai juridiska persona, kas spēj uzņemties 21L.A.47. punkta pienākumus attiecībā uz mainīto gaisa kuģi.

21L.A.105. Sīku izmaiņu projekta atbilstības deklarēšana

Pirms sīku izmaiņu tāda gaisa kuģa projektā, attiecībā uz kuru deklarēta projekta atbilstība saskaņā ar šā pielikuma C apakšiedaļu, uzstādīšanas vai iekļaušanas, vai vienošanās ar ražošanas organizāciju par šādu izmaiņu uzstādīšanu vai iekļaušanu, organizācija, kas projektējusi šīs sīkās izmaiņas, deklarē, ka šādu sīku izmaiņu projekts atbilst:

vai nu sīki izstrādātajām tehniskajām specifikācijām, kas ar norādēm iekļautas gaisa kuģa projekta atbilstības deklarācijā, izņemot gadījumus, kad minētās sīki izstrādātās tehniskās specifikācijas vai to daļas vairs nav piemērojamas saskaņā ar 21L.B.61. punktu, jo Aģentūra ir noteikusi, ka pieredze ar citiem līdzīgiem ražojumiem, kas ir ekspluatācijā, vai ražojumiem, kam ir līdzīgi projektētie parametri, liecina, ka var rasties nedrošs stāvoklis, un sīki izstrādātās tehniskās specifikācijas, uz kurām ir norādes gaisa kuģa projekta atbilstības deklarācijā, nenovērš šo nedrošo stāvokli, vai

2.	sīki izstrādātajām tehniskajām specifikācijām, kas piemērojamas deklarācijas sniegšanas dienā saskaņā ar 21L.B.61. punktu, ja tā izvēlas deklarētājs, un

3.	piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, kas minētas 21L.B.61. punktā un piemērojamas deklarācijas sniegšanas dienā.

b)	Projekta atbilstības deklarāciju sniedz Aģentūras noteiktā formā un veidā.

c)	Deklarētājs vai organizācija, kas projektējusi sīkās izmaiņas, uztur reģistru ar sīkām izmaiņām tāda gaisa kuģa projektā, attiecībā uz kuru deklarēta projekta atbilstība, un pēc pieprasījuma dara Aģentūrai pieejamu jebkuru deklarāciju, kas sniegta saskaņā ar a) apakšpunktu.

21L.A.106. Tās personas pienākumi, kura sniedz sīku izmaiņu projekta atbilstības deklarāciju

Ikviena persona, kura sniegusi gaisa kuģa projekta sīku izmaiņu atbilstības deklarāciju saskaņā ar 21L.A.105. punktu:

a)	uztur šādu deklarāciju reģistru un pēc pieprasījuma dara šīs deklarācijas pieejamas Aģentūrai;

b)	saglabā visus projekta atbilstības deklarācijas apliecinošos dokumentus un pēc pieprasījuma dara tos pieejamus Aģentūrai;

c)	uzņemas visus citus projekta atbilstības deklarācijas deklarētāja pienākumus, kas paredzēti šā pielikuma A apakšiedaļā.

21L.A.107. Lielāku izmaiņu projekta atbilstības deklarēšana

Pirms lielāku izmaiņu tāda gaisa kuģa projektā, attiecībā uz kuru deklarēta projekta atbilstība saskaņā ar šā pielikuma C apakšiedaļu, uzstādīšanas vai iekļaušanas, vai vienošanās ar ražošanas organizāciju par šādu izmaiņu uzstādīšanu vai iekļaušanu, organizācija, kas projektējusi šīs lielākās izmaiņas, deklarē, ka šādu lielāku izmaiņu projekts un šo izmaiņu ietekmētās jomas atbilst:

2.	sīki izstrādātajām tehniskajām specifikācijām, kas piemērojamas deklarācijas sniegšanas dienā saskaņā ar 21L.B.61. punktu, ja tā izvēlas deklarētājs, un

3.	piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, kas minētas 21L.B.61. punktā un piemērojamas deklarācijas sniegšanas dienā.

b)	Projekta atbilstības deklarāciju sniedz Aģentūras noteiktā formā un veidā.

Deklarācijā iekļauj vismaz šādu informāciju:

1.	personas, kura iesniedz deklarāciju, vārds, uzvārds/nosaukums un adrese/darījumdarbības vieta;

2.	gaisa kuģa, uz kuru attiecas lielākas izmaiņas, deklarācijas atsauces numurs;

3.	unikāla atsauce lielāku izmaiņu identificēšanai;

4.	norāde par sīki izstrādātajām tehniskajām specifikācijām un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, atbilstību kurām deklarē deklarētājs;

parakstīts apliecinājums, ko sniedz vienīgi deklarāciju sniedzošās personas atbildībā, par to, ka lielāku izmaiņu projekts atbilst sīki izstrādātajām tehniskajām specifikācijām un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, kas minētas 4. punktā, atbilstoši d) apakšpunkta 3. punktā minētajam atbilstības pierādīšanas plānam;

6.	parakstīts apliecinājums, ko sniedz vienīgi deklarāciju sniedzošās personas atbildībā, par to, ka šī persona nav konstatējusi iezīmes vai raksturlielumus, kas var padarīt gaisa kuģi nedrošu vai nesaderīgu ar vidi paredzētajam lietojumam;

7.	parakstīta apņemšanās par to, ka persona, kas sniedz deklarāciju, izpildīs 21L.A.47. punktā minētos pienākumus attiecībā uz mainīto gaisa kuģa projektu;

8.	lidojumderīguma uzturēšanas norādījumi;

9.	ekspluatācijas ierobežojumi, ja tie ir mainīti;

10.	datu lapa par lidojumderīgumu un, ja piemērojams, emisiju atbilstības uzskaites dati;

11.	datu lapa par troksni, ja piemērojams;

12.	visi citi nosacījumi vai ierobežojumi, kas paredzēti gaisa kuģim piemērojamajās sīki izstrādātajās tehniskajās specifikācijās un piemērojamajās vides aizsardzības prasībās, atbilstību kurām deklarē deklarētājs.

Deklarētājs, kas projektē lielākas izmaiņas, c) apakšpunktā minēto deklarāciju iesniedz Aģentūrai. Kopā ar šo deklarāciju deklarētājs Aģentūrai iesniedz:

1.	lielāku izmaiņu aprakstu;

2.	pamatdatus par lielākām izmaiņām, ietverot ekspluatācijas rādītājus, projektētos parametrus un visus ierobežojumus;

3.	atbilstības pierādīšanas plānu, kurā sīki izklāstīti līdzekļi atbilstības pierādīšanai un kurš ievērots atbilstības pierādīšanas laikā;

4.	reģistrētus atbilstības pamatojumus atbilstības datos, kas iegūti atbilstības pierādīšanas darbībās, kuras veiktas saskaņā ar atbilstības pierādīšanas plānu;

5.	līdzekļus, ar kādiem pierādīta šāda atbilstība piemērojamajām sīki izstrādātajām tehniskajām specifikācijām un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, kas noteiktas 21L.B.61. punktā;

ja atbilstību pierāda, veicot testus, – reģistrētu testējamo izstrādājumu un testa aprīkojuma atbilstības pamatojumu, pierādot, ka:

attiecībā uz testa paraugu:

A)	materiāli un procesi pienācīgi atbilda projekta specifikācijām;

B)	ražojumu sastāvdaļas pienācīgi atbilda projektā ietvertajiem rasējumiem, un

C)	ražošanas procesi, konstruēšana un montāža pienācīgi atbilda projektā norādītajam;

ii)	testa aprīkojums un mēraparatūra, kas izmantota testam, bija piemēroti testam un pienācīgi kalibrēti;

7.	ziņojumus, pārbaužu vai testu rezultātus, ko deklarētājs atzinis par nepieciešamiem, lai noteiktu, vai gaisa kuģis atbilst piemērojamajām sīki izstrādātajām tehniskajām specifikācijām un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām.

e)	Lielāku izmaiņu deklarācija saistībā ar projekta atbilstības deklarāciju attiecas tikai uz konkrēto(-ajām) konfigurāciju(-ām) projekta atbilstības deklarācijā, uz kuru(-ām) izmaiņas attiecas.

21L.A.108. Atbilstības pierādīšanas darbības lielāku izmaiņu atbilstības deklarēšanai

Pirms atbilstības deklarācijas sniegšanas saskaņā ar 21L.A.107. punktu deklarētājs attiecībā uz konkrēto projektu:

a)	izstrādā atbilstības pierādīšanas plānu, kurā sīki izklāsta līdzekļus atbilstības pierādīšanai un kuru ievēro atbilstības pierādīšanas laikā. Šo dokumentu pēc vajadzības atjaunina;

b)	reģistrē atbilstības pamatojumu atbilstības dokumentos saskaņā ar atbilstības pierādīšanas plānu;

c)	veic testēšanu un pārbaudes, kas nepieciešamas saskaņā ar atbilstības pierādīšanas plānu;

d)	nodrošina un reģistrē testējamo izstrādājumu un testa aprīkojuma atbilstību un nodrošina, ka testa paraugs atbilst specifikācijām, rasējumiem, ražošanas procesiem, konstruēšanas un montāžas līdzekļiem, kas norādīti projektā;

e)	nodrošina, ka testa aprīkojums un mēraparatūra, kas izmantojami testēšanai, ir piemēroti testēšanai un ir atbilstoši kalibrēti;

ļauj Aģentūrai veikt jebkādas gaisa kuģa pārbaudes vai testus vai piedalīties gaisa kuģa pārbaudēs vai testos galīgajā vai pienācīgas gatavības projektēšanas un ražošanas konfigurācijā, kas nepieciešami, lai noteiktu, vai mainītajam ražojumam nav iezīmju vai raksturlielumu, kas padara gaisa kuģi nedrošu vai nesaderīgu ar vidi paredzētajam lietojumam;

g)	veic pārbaudes lidojumu saskaņā ar Aģentūras norādītajām šāda pārbaudes lidojuma metodēm, kas nepieciešams, lai noteiktu, vai gaisa kuģis atbilst piemērojamajām sīki izstrādātajām tehniskajām specifikācijām un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām.

G APAKŠIEDAĻA. DEKLARĒTĀS RAŽOŠANAS ORGANIZĀCIJAS

21L.A.121. Darbības joma

Šī apakšiedaļa nosaka:

1.	procedūras, kas jāievēro, lai deklarētu tādu fizisku un juridisku personu ražošanas spēju, kuras pierāda ražojumu un daļu atbilstību piemērojamajiem projekta datiem;

2.	to fizisko un juridisko personu tiesības un pienākumus, kuras sniedz 1. punktā minēto ražošanas spējas deklarāciju.

Organizācijas, kas sniegušas ražošanas spējas deklarāciju saskaņā ar šo apakšiedaļu, drīkst ražot šādas ražojumu un daļu kategorijas:

1.	ražojumi un daļas, kuru projekts sertificēts saskaņā ar šo pielikumu;

2.	gaisa kuģi, uz kuru projektu attiecas deklarācija, kas sniegta saskaņā ar šo pielikumu, un to dzinēji, propelleri un daļas.

21L.A.122. Atbilstība

Jebkura fiziska vai juridiska persona (“organizācija”) drīkst deklarēt savu ražošanas spēju atbilstoši šai apakšiedaļai, ja šī persona:

a)	ir pieteikusies vai plāno pieteikties ražojuma vai daļas projekta apstiprinājumam saskaņā ar šo pielikumu, vai

b)	ir deklarējusi vai plāno deklarēt gaisa kuģa projekta atbilstību saskaņā ar šo pielikumu, vai

sadarbojas ar atbilstoši šim pielikumam izdodama vai izdota ražojuma projekta apstiprinājuma pieteikuma iesniedzēju vai turētāju vai ar organizāciju, kas deklarējusi vai plāno deklarēt attiecīgā gaisa kuģa projekta atbilstību saskaņā ar šo pielikumu, lai nodrošinātu, ka ražotais ražojums vai daļa atbilst minētajam projektam, un lai nodrošinātu ražojuma vai daļas lidojumderīguma uzturēšanu.

21L.A.123. Ražošanas spējas deklarēšana

a)	Pirms jebkādu ražojumu vai daļu ražošanas organizācija, kas plāno pierādīt šo ražojumu vai daļu atbilstību piemērojamajiem projekta datiem, deklarē savu ražošanas spēju.

b)	Deklarāciju un visas turpmākas tās izmaiņas iesniedz kompetentās iestādes noteiktā formā un veidā.

Deklarācijā iekļauj informāciju, kas nepieciešama, lai kompetentā iestāde varētu iepazīties ar organizāciju un paredzēto darba tvērumu, un vismaz šādas ziņas:

1.	organizācijas juridiskais nosaukums;

2.	kontaktinformācija organizācijas juridiskajā adresē tās galvenajā darījumdarbības vietā un – attiecīgā gadījumā – organizācijas kontaktpersona un darbības vietas;

3.	saskaņā ar 21L.A.125. punkta c) apakšpunkta 1. punktu ieceltā organizācijas atbildīgā vadītāja vārds, uzvārds un kontaktinformācija;

4.	paredzētais darba tvērums;

5.	plānotās ražošanas uzsākšanas datums;

apliecinājums par to, ka organizācija:

i)	ir ieviesusi ražošanas pārvaldības sistēmu saskaņā ar 21L.A.124. punkta a) apakšpunktu un

ii)	uzturēs ražošanas pārvaldības sistēmu atbilstoši šai apakšiedaļai;

7.	apliecinājums par to, ka organizācija ievēros procesus un procedūras, kas noteiktas saskaņā ar 21L.A.124. punkta d) apakšpunktu;

8.	apliecinājums par to, ka organizācija apņemas pildīt deklarētas ražošanas organizācijas pienākumus saskaņā ar 21L.A.127. punktu.

d)	Ražošanas spējas deklarāciju iesniedz kompetentajai iestādei.

21L.A.124. Ražošanas pārvaldības sistēma

Deklarētā ražošanas organizācija izveido, īsteno un uztur tādu ražošanas pārvaldības sistēmu ar skaidru pārskatatbildību un atbildības jomām visā organizācijā, kas:

1.	atbilst tās darbību veidam un sarežģītībai un organizācijas lielumam, un tajā ir ņemti vērā šīm darbībām raksturīgie apdraudējumi un saistītie riski;

2.	ir izveidota atbilstoši 21L.A.125. punkta c) apakšpunkta 1. punktam ieceltā atbildīgā vadītāja pārskatatbildībā.

Ražošanas pārvaldības sistēma ietver līdzekļus kvalitātes pārvaldībai, uzturot kvalitātes sistēmu, kas:

1.	nodrošina, ka katrs ražojums vai daļa, ko ražojusi deklarētā ražošanas organizācija vai tās partneri vai ko piegādā no trešām personām vai apakšlīgumā ar tām, atbilst piemērojamajiem projekta datiem un ir ekspluatācijai drošā stāvoklī;

attiecīgā gadījumā savu darbību robežās izveido, īsteno un uztur kontroles procedūras, kas attiecas uz:

i)	dokumentu izdošanu, apstiprināšanu vai izmaiņām;

ii)	pārdevēju un apakšuzņēmēju novērtēšanu, revīziju un kontroli;

iii)	pārbaudi par to, vai ienākošie ražojumi, daļas, materiāli un iekārtas, tostarp izstrādājumi, ko piegādā jaunus vai ko lieto ražojumu pircēji, ir tie, kas precizēti piemērojamajos projekta datos;

iv)	identificēšanu un izsekojamību;

v)	ražošanas procesiem;

vi)	pārbaudēm un testēšanu, tai skaitā ražošanas pārbaudes lidojumiem;

vii)	instrumentu, stendu un testa aprīkojuma kalibrēšanu;

viii)

neatbilstošo izstrādājumu pārbaudi;

ix)	sadarbību ar projekta apstiprinājuma pieteikuma iesniedzēju vai turētāju vai projekta atbilstības deklarācijas deklarētāju;

x)	uzskaites uzturēšanu un glabāšanu;

xi)	personāla kompetences un kvalifikācijas nodrošināšanu;

xii)	lidojumderīguma apliecinājuma dokumentu izdošanu;

xiii)

apiešanos, glabāšanu un iepakošanu;

xiv)	iekšējo kvalitātes revīziju un tai sekojošajām korekcijām;

xv)	darbu, ko veic jebkurā vietā, kuras nav deklarācijā iekļautās darbības vietas;

xvi)	darbu, kas izdarīts pēc ražošanas pabeigšanas, bet pirms piegādes, lai gaisa kuģi uzturētu ekspluatācijai drošā stāvoklī;

xvii)

lidošanas atļauju izdošanas un saistīto lidošanas nosacījumu apstiprinājuma pieprasījumu;

3.	iekļauj īpašus noteikumus kontroles procedūrās, kas attiecas uz kritiskām daļām.

Deklarētā ražošanas organizācija savas ražošanas pārvaldības sistēmas ietvaros izveido neatkarīgu funkciju, ar ko uzrauga organizācijas atbilstību attiecīgajām prasībām un atbilstību ražošanas pārvaldības sistēmai, kā arī tās piemērotību. Šī uzraudzība ietver sistēmu atsauksmju sniegšanai personai vai personu grupai, kas minēta 21L.A.125. punkta c) apakšpunkta 1. un 2. punktā, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu korektīvu rīcību.

Deklarētā ražošanas organizācija savas ražošanas pārvaldības sistēmas ietvaros izveido, uztur un pastāvīgi atjaunina procesus un procedūras, kas nodrošina ražoto ražojumu atbilstību piemērojamajiem projekta datiem. Deklarētā ražošanas organizācija dokumentāros pierādījumus par šiem procesiem un procedūrām pēc pieprasījuma dara pieejamus kompetentajai iestādei.

Deklarētā ražošanas organizācija ievieš procedūras, ar ko nodrošina, ka jaunražotu gaisa kuģu tehniskā apkope tiek veikta saskaņā ar piemērojamajām tehniskās apkopes instrukcijām un gaisa kuģi tiek uzturēti lidojumderīgā stāvoklī un, ja piemērojams, ka tiek izdots izmantošanas sertifikāts par ikvienu pabeigtu tehnisko apkopi.

Ja deklarētās ražošanas organizācijas turējumā ir cits(-i) organizācijas sertifikāts(-i), kas izdots(-i), pamatojoties uz Regulu (ES) 2018/1139 un uz tās pamata pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem, tad ražošanas organizācija drīkst integrēt ražošanas pārvaldības sistēmu pārvaldības sistēmā, kas ir vajadzīga šā(šo) cita(-u) sertifikāta(-u) izdošanai.

21L.A.125. Deklarētās ražošanas organizācijas resursi

Deklarētā ražošanas organizācija nodrošina, ka:

a)	objekti, darba apstākļi, iekārtas un instrumenti, procesi un ar tiem saistītie materiāli, personāla skaits un kompetence un vispārīgā organizācija ir piemēroti 21L.A.127. punktā noteikto tās pienākumu izpildei;

attiecībā uz visiem nepieciešamajiem lidojumderīguma un vides aizsardzības datiem:

1.	tā saņem šādus datus no Aģentūras un no projekta atbilstības deklarētāja vai tipa sertifikāta vai projekta apstiprinājuma turētāja vai pieteikuma iesniedzēja, lai konstatētu atbilstību piemērojamajiem projekta datiem;

2.	tā ir izveidojusi procedūru, kas nodrošina, ka lidojumderīguma dati un dati par saderību ar vidi tiek pareizi iestrādāti ražošanas datos;

3.	šādus datus pastāvīgi atjaunina un dara pieejamus visam personālam, kam piekļuve šiem datiem vajadzīga savu pienākumu izpildei;

attiecībā uz vadību un personālu:

deklarētā ražošanas organizācija ir iecēlusi atbildīgo vadītāju ar pilnvarām nodrošināt, ka visa ražošana organizācijā notiek atbilstoši prasītajiem standartiem un ka deklarētā ražošanas organizācija pastāvīgi izpilda 21L.A.124. punkta a) apakšpunktā minētās ražošanas pārvaldības sistēmas prasības un 21L.A.124. punkta d) apakšpunktā noteiktos procesus un procedūras;

atbildīgais vadītājs ir norīkojis personu vai personu grupu, lai nodrošinātu, ka organizācija atbilst šās apakšiedaļas prasībām, un to identificējusi kopā ar tās pilnvaru robežām. Šāda persona vai personu grupa ir atbildīgā vadītāja pakļautībā, un tai ir tieša piekļuve atbildīgajam vadītājam. Tai ir pienākumu izpildei atbilstošas zināšanas, agrāka darbība un pieredze;

3.	visu līmeņu personālam ir piešķirtas atbilstīgas pilnvaras, lai tas varētu veikt tam uzticētos pienākumus, un deklarētajā ražošanas organizācijā notiek pilnīga un efektīva jautājumu saskaņošana attiecībā uz lidojumderīguma datiem un datiem par saderību ar vidi;

4.	informācija par organizācijas organizatorisko struktūru un pamatpersonālu, kura pienākums ir nodrošināt, ka organizācija atbilst šai apakšiedaļai, ir dokumentēta un tiek atjaunināta;

attiecībā uz sertificējošo personālu, ko deklarētā ražošanas organizācija pilnvarojusi parakstīt dokumentus, kuri saskaņā ar 21L.A.126. punktu izdoti deklarēto ražošanas darbību jomā:

1.	sertificējošajam personālam ir atbilstīgas zināšanas, iepriekšējā darbība (tostarp citi pienākumi organizācijā) un pieredze, lai veiktu tam uzticētos pienākumus;

2.	sertificējošais personāls ir informēts par sava pilnvarojuma apjomu. Deklarētā ražošanas organizācija uztur sertificējošā personāla sarakstu.

21L.A.126. Darba tvērums

a)	Deklarētā ražošanas organizācija ir tiesīga pierādīt ražojumu un daļu, uz kuriem attiecas šīs apakšiedaļas darbības joma un kurus tā ražojusi deklarētajā darba tvērumā, atbilstību piemērojamajiem projekta datiem.

Deklarētā ražošanas organizācija ir tiesīga attiecībā uz sakomplektētu gaisa kuģi un pēc gaisa kuģa atbilstības apliecinājuma (EASA 52.B veidlapa) iesniegšanas pieteikties:

1.	attiecībā uz gaisa kuģi, kas atbilst tipa projektam, kurš apstiprināts saskaņā ar šā pielikuma B iedaļas B apakšiedaļu, – lidojumderīguma sertifikātam un trokšņa līmeņa sertifikātam;

2.	attiecībā uz gaisa kuģi, kas atbilst projektam, par kuru ir deklarēta atbilstība saskaņā ar šā pielikuma C apakšiedaļu, – ierobežotam lidojumderīguma sertifikātam un ierobežotam trokšņa līmeņa sertifikātam.

Deklarētā ražošanas organizācija ir tiesīga izdot autorizētus izmantošanas sertifikātus (EASA 1. veidlapa) par dzinējiem, propelleriem un daļām, kas atbilst vai nu:

1.	apstiprinātiem projekta datiem, kas izdoti saskaņā ar šā pielikuma B iedaļas B, D, E vai M apakšiedaļu;

2.	deklarētiem projekta datiem, par kuriem deklarēta projekta atbilstība saskaņā ar šā pielikuma C, F vai N apakšiedaļu;

3.	ražošanas datiem, kas balstīti uz visiem nepieciešamajiem apstiprinātajiem projekta datiem, kurus sniedzis remonta projekta apstiprinājuma turētājs.

d)	Deklarētā ražošanas organizācija ir tiesīga attiecībā uz gaisa kuģi, ko tā ražojusi un par ko tā apliecinājusi atbilstību piemērojamajiem projekta datiem, ieteikt nosacījumus, saskaņā ar kuriem kompetentā iestāde var izdot lidošanas atļauju atbilstoši I pielikuma (21. daļas) P apakšiedaļai.

Deklarētā ražošanas organizācija ir tiesīga veikt tās ražota jauna gaisa kuģa tehnisko apkopi, kā tas nepieciešams, lai to uzturētu lidojumderīgā stāvoklī, izņemot, ja Regula (ES) Nr. 1321/2014 prasa tehnisko apkopi veikt atbilstoši šādiem noteikumiem, un izdot izmantošanas sertifikātu (EASA 53.B veidlapa) par šādu tehnisko apkopi.

21L.A.127. Deklarētās ražošanas organizācijas pienākumi

a)	Deklarētā ražošanas organizācija darbojas saskaņā ar skaidri noteiktām procedūrām, praksi un procesiem.

Ja deklarētā ražošanas organizācija plāno veikt pārbaudes lidojumus, tā sagatavo, uztur un atjaunina ekspluatācijas rokasgrāmatu, kurā iekļauj aprakstu par organizācijas politiku un procesiem attiecībā uz pārbaudes lidojumiem. Deklarētā ražošanas organizācija šo rokasgrāmatu pēc pieprasījuma dara pieejamu kompetentajai iestādei.

Attiecībā uz sakomplektētiem gaisa kuģiem pirms gaisa kuģa atbilstības apliecinājuma (EASA 52.B veidlapa) iesniegšanas kompetentajai iestādei deklarētā ražošanas organizācija nodrošina, ka gaisa kuģis ir ekspluatācijai drošā stāvoklī un atbilst:

1.	ražojuma, par kuru izdots tipa sertifikāts, apstiprinātajam tipa projektam, kas izdots saskaņā ar šā pielikuma B iedaļas B apakšiedaļu, vai

2.	tāda gaisa kuģa projekta datiem, attiecībā uz kuru deklarēta projekta atbilstība saskaņā ar šā pielikuma C apakšiedaļu.

Attiecībā uz ražojumiem (izņemot sakomplektētus gaisa kuģus) un daļām deklarētā ražošanas organizācija pirms autorizētā izmantošanas sertifikāta (EASA 1. veidlapa) izdošanas nodrošina, ka ražojums vai daļa ir ekspluatācijai drošā stāvoklī un atbilst ražojuma, par kuru izdots tipa sertifikāts, apstiprinātajam tipa projektam, kas izdots saskaņā ar šā pielikuma B iedaļas B, D, E vai M apakšiedaļu, vai atbilst tāda gaisa kuģa projekta datiem, attiecībā uz kuru deklarēta projekta atbilstība saskaņā ar šā pielikuma C, F vai M apakšiedaļu.

e)	Attiecībā uz dzinējiem deklarētā ražošanas organizācija nodrošina, ka sakomplektētais dzinējs atbilst piemērojamajām dzinēja izplūdes emisiju prasībām, kas piemērojamas dzinēja ražošanas dienā.

f)	Deklarētā ražošanas organizācija ikvienā tās izdotajā autorizētajā izmantošanas sertifikātā (EASA 1. veidlapa) iekļauj atsauces numuru, ko kompetentā iestāde saskaņā ar 21L.B.142. punktu izdevusi šai deklarētajai ražošanas organizācijai.

g)	Deklarētā ražošanas organizācija nodrošina, ka organizācija reģistrē ziņas par ikvienu pabeigto darbu.

h)	Deklarētā ražošanas organizācija sniedz projekta turētājam vai projekta atbilstības deklarācijas deklarētājam lidojumderīguma uzturēšanas atbalstu saistībā ar visiem ražojumiem vai daļām, ko tā ražojusi.

i)	Deklarētā ražošanas organizācija ievieš arhivēšanas sistēmu, kurā reģistrē prasības, kas noteiktas citām organizācijām, piemēram, piegādātājiem un apakšuzņēmējiem. Deklarētā ražošanas organizācija arhivētos datus dara pieejamus kompetentajai iestādei lidojumderīguma uzturēšanas nolūkos.

Attiecībā uz jaunu gaisa kuģu ražošanu deklarētā ražošanas organizācija nodrošina, ka gaisa kuģis tiek turēts lidojumderīgā stāvoklī un ka tiek veikta tā tehniskā apkope, tostarp visi nepieciešamie remonti saskaņā ar piemērojamajiem projekta datiem, pirms tiek izdots gaisa kuģa atbilstības apliecinājums (EASA 52.B veidlapa).

k)	Ja deklarētā ražošanas organizācija izdod izmantošanas sertifikātu pēc šādas tehniskās apkopes, tā pirms šāda sertifikāta izdošanas noskaidro, vai katram sakomplektētajam gaisa kuģim ir veikta nepieciešamā tehniskā apkope un vai tas ir ekspluatācijai drošā stāvoklī.

l)	Deklarētā ražošanas organizācija izpilda šā pielikuma A apakšiedaļas prasības, kas piemērojamas deklarētai ražošanas organizācijai.

21L.A.128. Izmaiņu paziņošana un darbības izbeigšana

Deklarētā ražošanas organizācija bez liekas kavēšanās informē kompetento iestādi par:

a)	visām izmaiņām informācijā, kas deklarēta saskaņā ar 21L.A.123. punkta c) apakšpunktu;

b)	visām izmaiņām ražošanas pārvaldības sistēmā, kuras ir būtiskas, lai pierādītu atbilstību vai lai nodrošinātu ražojuma vai daļas lidojumderīgumu un saderības ar vidi raksturlielumus;

c)	dažu vai visu to darbību izbeigšanu, uz kurām attiecas deklarācija.

H APAKŠIEDAĻA. LIDOJUMDERĪGUMA SERTIFIKĀTI UN IEROBEŽOTIE LIDOJUMDERĪGUMA SERTIFIKĀTI

21L.A.141. Darbības joma

Šī apakšiedaļa nosaka procedūru, kas jāievēro, lai pieteiktos lidojumderīguma sertifikātam vai ierobežotam lidojumderīguma sertifikātam par gaisa kuģi, kura projekts ir sertificēts vai deklarēts saskaņā ar šo pielikumu, kā arī šo sertifikātu pieteikuma iesniedzēju un turētāju tiesības un pienākumus.

21L.A.142. Atbilstība

Jebkura fiziska vai juridiska persona, uz kuras vārda gaisa kuģis ir reģistrēts vai tiks reģistrēts dalībvalstī (“reģistrācijas dalībvalsts”), drīkst pieteikties lidojumderīguma sertifikātam vai ierobežotam lidojumderīguma sertifikātam par attiecīgo gaisa kuģi, ievērojot šajā apakšiedaļā paredzētos nosacījumus.

21L.A.143. Pieteikums lidojumderīguma sertifikāta vai ierobežota lidojumderīguma sertifikāta saņemšanai

a)	Fiziska vai juridiska persona piesakās lidojumderīguma sertifikātam vai ierobežotam lidojumderīguma sertifikātam reģistrācijas dalībvalsts kompetentās iestādes noteiktā formā un veidā.

Fiziska vai juridiska persona drīkst pieteikties:

1.	lidojumderīguma sertifikātam par gaisa kuģiem, kas atbilst tipa sertifikātam, kuru izdevusi Aģentūra saskaņā ar šā pielikuma B iedaļas B apakšiedaļu, vai

2.	ierobežotam lidojumderīguma sertifikātam par gaisa kuģiem, kas atbilst projekta atbilstības deklarācijai saskaņā ar šā pielikuma C apakšiedaļu, kuru Aģentūra reģistrē pieteikuma iesniegšanas brīdī saskaņā ar 21L.B.63. punktu.

Attiecībā uz jaunu gaisa kuģi, kas atbilst Aģentūras izdotam tipa sertifikātam, pieteikuma iesniedzējs pieteikumā iekļauj:

gaisa kuģa atbilstības apliecinājumu (EASA 52. veidlapa vai EASA 52.B veidlapa), ko izdevusi vai parakstījusi:

i)	ražošanas organizācija, kas deklarējusi savu ražošanas spēju atbilstoši šā pielikuma G apakšiedaļai un ko kompetentā iestāde reģistrējusi saskaņā ar 21L.B.142. punktu, vai

ii)	ražošanas organizācijas apstiprinājuma turētājs atbilstīgi prerogatīvām, kas noteiktas I pielikuma (21. daļas) 21.A.163. punkta b) apakšpunktā;

2.	ziņojumu par svara un smaguma centra izvietojumu ar iekraušanas plānu;

3.	lidojumu rokasgrāmatu, ja to prasa piemērojamā tipa sertifikācijas bāze.

Attiecībā uz jaunu gaisa kuģi, kas atbilst Aģentūras reģistrētai projekta atbilstības deklarācijai, pieteikuma iesniedzējs pieteikumā iekļauj:

gaisa kuģa atbilstības apliecinājumu (EASA 52.B veidlapa), ko izdevusi vai parakstījusi:

i)	fiziska vai juridiska persona saskaņā ar šā pielikuma R apakšiedaļu;

ii)	ražošanas organizācija, kas deklarējusi savu ražošanas spēju atbilstoši šā pielikuma G apakšiedaļai un ko kompetentā iestāde reģistrējusi saskaņā ar 21L.B.142. punktu, vai

iii)	ražošanas organizācijas apstiprinājuma turētājs atbilstīgi prerogatīvām, kas noteiktas I pielikuma (21. daļas) 21.A.163. punkta d) apakšpunktā;

2.	ziņojumu par svara un smaguma centra izvietojumu ar iekraušanas plānu;

3.	lidojumu rokasgrāmatu, ja to prasa piemērojamās sīki izstrādātās tehniskās specifikācijas attiecībā uz projekta atbilstības deklarāciju.

e)	Attiecībā uz lietotu gaisa kuģi, kura izcelsme ir dalībvalstī, pieteikuma iesniedzējs pieteikumā iekļauj lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu, kas izdots saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 1321/2014 I pielikumu (M daļu) vai Vb pielikumu (ML daļu);

Attiecībā uz lietotu gaisa kuģi, kura izcelsme nav dalībvalstī, pieteikuma iesniedzējs pieteikumā iekļauj:

1.	valsts, kurā gaisa kuģis ir vai bija reģistrēts, kompetentās iestādes apliecinājumu, kas atspoguļo gaisa kuģa lidojumderīguma statusu nodošanas laikā;

2.	iepriekšējus uzskaites datus, kas ļauj noteikt gaisa kuģa ražošanas, modifikāciju un tehniskās apkopes standartu;

3.	ziņojumu par svara un smaguma centra izvietojumu ar iekraušanas plānu;

4.	lidojumu rokasgrāmatu;

rekomendāciju lidojumderīguma sertifikāta vai ierobežota lidojumderīguma sertifikāta izdošanai un lidojumderīguma pārbaudes sertifikāta izdošanai pēc lidojumderīguma pārbaudes, kura veikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1321/2014 I pielikumu (M daļu), vai lidojumderīguma pārbaudes sertifikāta izdošanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1321/2014 Vb pielikumu (ML daļu).

g)	Ja nav citas vienošanās, apliecinājumus, kas minēti c) apakšpunkta 1. punktā, d) apakšpunkta 1. punktā un f) apakšpunkta 1. daļā, izdod ne agrāk kā 60 dienas pirms gaisa kuģa uzrādīšanas reģistrācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei.

21L.A.144. Lidojumderīguma sertifikāta vai ierobežota lidojumderīguma sertifikāta pieteikuma iesniedzēja pienākumi

Lidojumderīguma sertifikāta vai ierobežota lidojumderīguma sertifikāta pieteikuma iesniedzējs:

iesniedz rokasgrāmatas, norādījumu plāksnītes, sarakstus, instrumentu marķējumus un citu vajadzīgo informāciju, ko prasa piemērojamā tipa sertifikācijas bāze vai piemērojamās sīki izstrādātās tehniskās specifikācijas attiecībā uz projekta atbilstības deklarācijām, vienā vai vairākās Eiropas Savienības oficiālajās valodās, ko akceptē reģistrācijas dalībvalsts kompetentā iestāde;

b)	pierāda, ka tā gaisa kuģis ir identificēts saskaņā ar šā pielikuma Q apakšiedaļu;

c)	noorganizē reģistrācijas dalībvalsts kompetentās iestādes pārbaudes, lai novērtētu, vai gaisa kuģim ir neatbilstības, kas var ietekmēt gaisa kuģa drošumu.

21L.A.145. Lidojumderīguma sertifikāta un ierobežota lidojumderīguma sertifikāta nododamība un atkārtota izdošana dalībvalstīs

Ja īpašumtiesības uz gaisa kuģi ir mainījušās:

a)	un ja tas paliek tajā pašā reģistrā, lidojumderīguma sertifikātu vai ierobežoto lidojumderīguma sertifikātu, kas izdots saskaņā ar šā pielikuma B iedaļas H apakšiedaļu, nodod kopā ar gaisa kuģi;

un ja gaisa kuģi ir paredzēts reģistrēt citā dalībvalstī, fiziskā vai juridiskā persona, uz kuras vārda gaisa kuģis tiks reģistrēts, piesakās jaunās reģistrācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei jauna lidojumderīguma sertifikāta vai ierobežota lidojumderīguma sertifikāta saņemšanai un pieteikumā iekļauj iepriekšējo lidojumderīguma sertifikātu vai ierobežoto lidojumderīguma sertifikātu, kas izdots saskaņā ar šā pielikuma B iedaļas H apakšiedaļu, un derīgu lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu, kas izdots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1321/2014 I pielikumu (M daļu) vai Vb pielikumu (ML daļu).

21L.A.146. Lidojumderīguma sertifikāta un ierobežota lidojumderīguma sertifikāta derīguma nepārtrauktība

Lidojumderīguma sertifikāts vai ierobežots lidojumderīguma sertifikāts paliek spēkā, kamēr vien:

1.	gaisa kuģis paliek tajā pašā reģistrā;

2.	turētājs neatsakās no sertifikāta;

gaisa kuģis atbilst attiecīgajām prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) 2018/1139 un uz tās pamata pieņemtajos deleģētajos un īstenošanas aktos, un piemērojamajam tāda gaisa kuģa tipa projektam vai piemērojamajiem tāda gaisa kuģa projekta datiem, attiecībā uz kuru deklarēta projekta atbilstība, un lidojumderīguma uzturēšanas prasībām, ņemot vērā noteikumus, kas saistīti ar atzinumu apstrādi, kā precizēts 21L.B.21. punktā;

4.	reģistrācijas dalībvalsts kompetentā iestāde neatsauc sertifikātu saskaņā ar 21L.B.22. punktu.

b)	Atteikšanās vai atsaukšanas gadījumā sertifikātu atdod reģistrācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei.

I APAKŠIEDAĻA. TROKŠŅA LĪMEŅA SERTIFIKĀTI UN IEROBEŽOTIE TROKŠŅA LĪMEŅA SERTIFIKĀTI

21L.A.161. Darbības joma

Šī apakšiedaļa nosaka procedūru, kas jāievēro, lai pieteiktos trokšņa līmeņa sertifikātam vai ierobežotam trokšņa līmeņa sertifikātam par gaisa kuģi, kura projekts ir sertificēts vai deklarēts saskaņā ar šo pielikumu, kā arī šādu sertifikātu pieteikuma iesniedzēju un turētāju tiesības un pienākumus.

21L.A.162. Atbilstība

Jebkura fiziska vai juridiska persona, uz kuras vārda gaisa kuģis ir reģistrēts vai tiks reģistrēts dalībvalstī, drīkst pieteikties trokšņa līmeņa sertifikāta un ierobežota trokšņa līmeņa sertifikāta saņemšanai saskaņā ar šajā apakšiedaļā paredzētajiem nosacījumiem.

21L.A.163. Pieteikšanās

a)	Fiziska vai juridiska persona piesakās trokšņa līmeņa sertifikātam vai ierobežotam trokšņa līmeņa sertifikātam reģistrācijas dalībvalsts kompetentās iestādes noteiktā formā un veidā.

Fiziska vai juridiska persona drīkst pieteikties:

1.	trokšņa līmeņa sertifikātam par gaisa kuģiem, kas atbilst tipa sertifikātam, kuru izdevusi Aģentūra saskaņā ar šā pielikuma B iedaļas B apakšiedaļu, vai

2.	ierobežotam trokšņa līmeņa sertifikātam par gaisa kuģiem, kas atbilst projekta atbilstības deklarācijai, kura iesniegta saskaņā ar šā pielikuma C apakšiedaļu un kuru Aģentūra reģistrē pieteikuma iesniegšanas brīdī saskaņā ar 21L.B.63. punktu.

Pieteikuma iesniedzējs pieteikumā iekļauj:

attiecībā uz jauniem gaisa kuģiem:

gaisa kuģa atbilstības apliecinājumu (EASA 52. veidlapa vai EASA 52.B veidlapa), ko izdevusi vai parakstījusi:

A)	fiziska vai juridiska persona saskaņā ar šā pielikuma R apakšiedaļu;

B)	ražošanas organizācija, kas deklarējusi savu ražošanas spēju atbilstoši šā pielikuma G apakšiedaļai un ko kompetentā iestāde reģistrējusi saskaņā ar 21L.B.142. punktu, vai

C)	ražošanas organizācijas apstiprinājuma turētājs atbilstīgi prerogatīvām, kas noteiktas I pielikuma (21. daļas) 21.A.163. punkta b) apakšpunktā;

ii)	atsauci uz trokšņa līmeņa uzskaites datiem Aģentūras trokšņa līmeņu datubāzē, atspoguļojot ziņas par trokšņa līmeni, kas noteikts saskaņā ar piemērojamajām trokšņa līmeņa prasībām;

attiecībā uz lietotiem gaisa kuģiem:

i)	atsauci uz trokšņa līmeņa uzskaites datiem Aģentūras trokšņa līmeņu datubāzē, atspoguļojot ziņas par trokšņa līmeni, kas noteikts saskaņā ar piemērojamajām trokšņa līmeņa prasībām; un

ii)	iepriekšējus uzskaites datus, kas ļauj noteikt gaisa kuģa ražošanas, modifikāciju un tehniskās apkopes standartu.

d)	Ja nav citas vienošanās, apliecinājumus, kas minēti c) apakšpunkta 1. punkta i) apakšpunktā, izdod ne agrāk kā 60 dienas pirms gaisa kuģa uzrādīšanas reģistrācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei.

21L.A.164. Trokšņa līmeņa sertifikātu un ierobežotu trokšņa līmeņa sertifikātu nododamība un atkārtota izdošana dalībvalstīs

Ja īpašumtiesības uz gaisa kuģi ir mainījušās:

a)	un ja gaisa kuģis paliek tajā pašā reģistrā, trokšņa līmeņa sertifikātu vai ierobežoto trokšņa līmeņa sertifikātu, kas izdots saskaņā ar šā pielikuma B iedaļas I apakšiedaļu, nodod kopā ar gaisa kuģi;

un ja gaisa kuģi ir paredzēts reģistrēt citā dalībvalstī, fiziskā vai juridiskā persona, uz kuras vārda gaisa kuģis tiks reģistrēts, piesakās jaunās reģistrācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei jauna trokšņa līmeņa sertifikāta vai ierobežota trokšņa līmeņa sertifikāta saņemšanai un pieteikumā iekļauj iepriekšējo trokšņa līmeņa sertifikātu vai ierobežoto trokšņa līmeņa sertifikātu, kas izdots saskaņā ar šā pielikuma B iedaļas I apakšiedaļu.

21L.A.165. Trokšņa līmeņa sertifikāta un ierobežota trokšņa līmeņa sertifikāta derīguma nepārtrauktība

Trokšņa līmeņa sertifikāts vai ierobežots trokšņa līmeņa sertifikāts paliek spēkā, kamēr vien:

1.	gaisa kuģis paliek tajā pašā reģistrā;

2.	turētājs neatsakās no sertifikāta;

gaisa kuģis atbilst piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) 2018/1139 un uz tās pamata pieņemtajos deleģētajos un īstenošanas aktos, un piemērojamajam tāda gaisa kuģa tipa projektam vai piemērojamajiem tāda gaisa kuģa projekta datiem, attiecībā uz kuru deklarēta projekta atbilstība, ņemot vērā noteikumus, kas saistīti ar atzinumu apstrādi, kā precizēts 21L.B.21. punktā;

4.	reģistrācijas dalībvalsts kompetentā iestāde neatsauc sertifikātu saskaņā ar 21L.B.22. punktu.

b)	Atteikšanās vai atsaukšanas gadījumā sertifikātu atdod reģistrācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei.

J APAKŠIEDAĻA. DEKLARĒTĀS PROJEKTĒŠANAS ORGANIZĀCIJAS

21L.A.171. Darbības joma

Šī apakšiedaļa nosaka:

a)	procedūru, kas jāievēro, lai fiziskas vai juridiskas personas, kas projektē ražojumus saskaņā ar šo apakšiedaļu, deklarētu projektēšanas spēju, un

b)	to personu tiesības un pienākumus, kuras sniedz projektēšanas spējas deklarācijas, kas minētas a) apakšpunktā.

21L.A.172. Atbilstība

Jebkura fiziska vai juridiska persona (šajā apakšiedaļā – “organizācija”), kam saskaņā ar 21L.A.22. punktu, 21L.A.82. punktu vai 21L.A.204. punktu ir jāpierāda sava projektēšanas spēja, drīkst deklarēt savu spēju atbilstoši šajā apakšiedaļā paredzētajiem nosacījumiem.

21L.A.173. Projektēšanas spējas deklarēšana

Pirms projekta apstiprinājuma pieteikuma iesniegšanas atbilstoši šai iedaļai vai pieteikuma iesniegšanas laikā vai pirms lidošanas nosacījumu apstiprinājuma pieteikuma iesniegšanas par tās projektētu ražojumu saskaņā ar I pielikuma (21. daļas) 21.A.710. punktu atkarībā no tā, kurš no šiem notikumiem ir agrāks, organizācija iesniedz Aģentūrai projektēšanas spējas deklarāciju.

b)	Deklarāciju un visas turpmākas tās izmaiņas sniedz Aģentūras noteiktā formā un veidā.

Deklarācijā iekļauj informāciju, kas nepieciešama, lai Aģentūra varētu iepazīties ar organizāciju un paredzēto darba tvērumu, un vismaz šādas ziņas:

1.	organizācijas juridiskais nosaukums;

2.	kontaktinformācija organizācijas juridiskajā adresē tās galvenajā darījumdarbības vietā un – attiecīgā gadījumā – organizācijas darbības vietās;

3.	projektēšanas organizācijas vadītāja vārds, uzvārds un kontaktinformācija;

4.	paredzētais darba tvērums;

apliecinājums par to, ka organizācija:

i)	ir ieviesusi projektēšanas pārvaldības sistēmu saskaņā ar 21L.A.174. punkta a) apakšpunktu un

ii)	uzturēs projektēšanas pārvaldības sistēmu atbilstoši šai apakšiedaļai;

6.	apliecinājums par to, ka organizācija ievēros procesus un procedūras, kas noteiktas saskaņā ar 21L.A.174. punkta d) apakšpunktu;

7.	apliecinājums par to, ka organizācija apņemas pildīt deklarētas projektēšanas organizācijas pienākumus saskaņā ar 21L.A.177. punktu.

d)	Projektēšanas spējas deklarāciju iesniedz Aģentūrai.

21L.A.174. Projektēšanas pārvaldības sistēma

Deklarētā projektēšanas organizācija izveido, īsteno un uztur projektēšanas pārvaldības sistēmu ar skaidru pārskatatbildību un atbildības jomām visā organizācijā, kas:

1.	atbilst tās darbību veidam un sarežģītībai un organizācijas lielumam, un tajā ir ņemti vērā šīm darbībām raksturīgie apdraudējumi un saistītie riski;

2.	ir izveidota tāda atsevišķa vadītāja pārskatatbildībā, kurš iecelts par projektēšanas organizācijas vadītāju saskaņā ar 21L.A.175. punkta a) apakšpunktu.

Deklarētā projektēšanas organizācija savas projektēšanas pārvaldības sistēmas ietvaros ievieš līdzekļus projekta nodrošināšanai, izveidojot, īstenojot un uzturot sistēmu ražojumu projekta un projekta izmaiņu un remontu kontrolei un uzraudzībai. Minētā sistēma:

1.	ietver lidojumderīguma funkciju, kuras uzdevums ir nodrošināt, ka ražojumu projekti un ražojumu izmaiņu un remontu projekti atbilst piemērojamajai tipa sertifikācijas bāzei un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām;

2.	izveido, īsteno un uztur neatkarīgu funkciju, kuras uzdevums ir pārbaudīt atbilstības pierādīšanu, uz kuras pamata organizācija deklarē atbilstību piemērojamajai tipa sertifikācijas bāzei un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām;

3.	nosaka, kādā veidā projekta nodrošināšanas sistēma atbild par tādu daļu pieņemamību, kuras partneri vai apakšuzņēmēji projektējuši, vai tādu uzdevumu pieņemamību, kurus partneri vai apakšuzņēmēji izpildījuši saskaņā ar paņēmieniem, uz ko attiecas rakstiskas procedūras.

Deklarētā projektēšanas organizācija savas projektēšanas pārvaldības sistēmas ietvaros izveido neatkarīgu funkciju, ar ko uzrauga organizācijas atbilstību attiecīgajām prasībām un atbilstību projektēšanas pārvaldības sistēmai, kā arī tās piemērotību. Šī uzraudzība ietver sistēmu atsauksmju sniegšanai personai vai personu grupai, kas minēta 21L.A.175. punkta b) apakšpunktā, un atbildīgajam vadītājam, ka minēts 21L.A.175. punkta a) apakšpunktā, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu korektīvu rīcību.

Deklarētā projektēšanas organizācija izveido, uztur un pastāvīgi atjaunina procesus un procedūras, kas nodrošina ražojumu projekta atbilstību piemērojamajai tipa sertifikācijas bāzei, piemērojamajām sīki izstrādātajām tehniskajām specifikācijām un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām. Deklarētā projektēšanas organizācija dokumentāros pierādījumus par šiem procesiem un procedūrām pēc pieprasījuma dara pieejamus Aģentūrai.

Ja kādas ražojumu daļas vai izmaiņas projektē partnerorganizācijas vai apakšuzņēmēji, d) apakšpunktā minētajos procesos un procedūrās iekļauj aprakstu par to, kā projektēšanas organizācija spēj par visām daļām sniegt garantijas attiecībā uz atbilstību, kā paredzēts b) apakšpunkta 2. punktā, un tieši vai ar atsaucēm iekļauj aprakstus un informāciju par minēto partneru vai apakšuzņēmēju projektēšanas darbībām un organizāciju.

Ja deklarētās projektēšanas organizācijas turējumā ir cits(-i) organizācijas sertifikāts(-i), kas izdots(-i), pamatojoties uz Regulu (ES) 2018/1139 un uz tās pamata pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem, tad deklarētā projektēšanas organizācija drīkst integrēt projektēšanas pārvaldības sistēmu pārvaldības sistēmā, kas ir vajadzīga šā(šo) cita(-u) sertifikāta(-u) izdošanai.

21L.A.175. Deklarētās projektēšanas organizācijas resursi

Deklarētā projektēšanas organizācija ieceļ projektēšanas organizācijas vadītāju ar pilnvarām nodrošināt, ka organizācijā visas projektēšanas darbības tiek veiktas atbilstoši vajadzīgajiem standartiem un ka deklarētā projektēšanas organizācija pastāvīgi izpilda prasības attiecībā uz 21L.A.174. punkta a)–c) apakšpunktā minēto projektēšanas pārvaldības sistēmu un 21L.A.174. punkta d) apakšpunktā minētajiem procesiem un procedūrām.

Projektēšanas organizācijas vadītājs ieceļ un identificē organizācijas pamatpersonālu, kas atbild par:

1.	nodrošināšanu, lai ražojumu projekti un ražojumu izmaiņu un remontu projekti atbilstu piemērojamajai tipa sertifikācijas bāzei, piemērojamajām sīki izstrādātajām tehniskajām specifikācijām un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām;

2.	atbilstības un piemērotības funkcijas neatkarīgo uzraudzību un

3.	atkarībā no organizācijas lieluma – jebkuru citu personu vai personu grupu, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu, ka organizācija atbilst šīs apakšiedaļas prasībām.

Persona vai personu grupa, kas minēta b) apakšpunktā:

1.	ir projektēšanas organizācijas vadītāja pakļautībā, un tai ir tieša piekļuve vadītājam;

2.	ir ar tai uzticēto pienākumu izpildei atbilstošām zināšanām, agrāku darbību un pieredzi.

Deklarētā projektēšanas organizācija nodrošina, ka:

visos tehniskajos departamentos personāls ir pietiekamā skaitā un ar pietiekamu pieredzi un tam piešķirtas atbilstošas pilnvaras, lai tas varētu veikt tam uzticētos pienākumus, un ka tas kopā ar birojiem, objektiem un iekārtām ir pietiekami, lai personāls varētu nodrošināt, ka projektētie ražojumi ir lidojumderīgi un saderīgi ar vidi;

2.	deklarētajā projektēšanas organizācijā notiek pilnīga un efektīva jautājumu saskaņošana attiecībā uz lidojumderīgumu un saderību ar vidi.

e)	Deklarētā projektēšanas organizācija dokumentē informāciju par savu organizatorisko struktūru un pamatpersonālu, kura pienākums ir nodrošināt, ka organizācija atbilst šai apakšiedaļai, atjaunina to un pēc pieprasījuma dara pieejamu Aģentūrai.

21L.A.176. Darba tvērums

Deklarētā projektēšanas organizācija identificē projektēšanas darbu veidus, ražojumu kategorijas, attiecībā uz kurām tiek veiktas projektēšanas darbības, un funkcijas un pienākumus, ko organizācija veic attiecībā uz ražojumu lidojumderīgumu un saderību ar vidi.

21L.A.177. Deklarētās projektēšanas organizācijas pienākumi

Deklarētā projektēšanas organizācija:

a)	darbojas saskaņā ar skaidri noteiktām procedūrām, praksi un procesiem;

b)	ja deklarētā projektēšanas organizācija plāno veikt pārbaudes lidojumus, – uztur un pastāvīgi atjaunina ekspluatācijas rokasgrāmatu, kurā sniegts apraksts par organizācijas politiku un procesiem attiecībā uz pārbaudes lidojumiem, un šo rokasgrāmatu pēc pieprasījuma dara pieejamu Aģentūrai;

c)	nosaka, vai ražojumu projektiem, tai skaitā izmaiņu un remontu projektiem, nav kādu nedrošu iezīmju un vai tie atbilst piemērojamajai tipa sertifikācijas bāzei un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, un iesniedz Aģentūrai apliecinājumus/dokumentāciju, kas to apstiprina;

d)	sniedz Aģentūrai informāciju vai norādījumus saistībā ar lidojumderīguma uzturēšanas darbībām;

e)	izpilda šā pielikuma A apakšiedaļā noteiktās prasības, kas piemērojamas deklarētām projektēšanas organizācijām.

21L.A.178. Izmaiņu paziņošana un darbības izbeigšana

Deklarētā projektēšanas organizācija bez liekas kavēšanās informē Aģentūru par:

a)	visām izmaiņām informācijā, kas deklarēta saskaņā ar 21L.A.173. punkta c) apakšpunktu;

b)	projektēšanas pārvaldības sistēmas izmaiņām, kas ir būtiskas tās projektēto ražojumu atbilstības pierādīšanai;

c)	dažu vai visu to darbību izbeigšanu, uz kurām attiecas deklarācija.

K APAKŠIEDAĻA. DAĻAS

21L.A.191. Darbības joma

Šī apakšiedaļa nosaka to, kā pierāda daļu atbilstību lidojumderīguma prasībām.

21L.A.192. Atbilstības pierādīšana

To, ka daļas, kas uzstādāmas ražojumā, par kuru izdots tipa sertifikāts, vai gaisa kuģī, attiecībā uz kuru deklarēta projekta atbilstība, atbilst lidojumderīguma prasībām, pierāda:

1.	saistībā ar šā pielikuma B, D vai E apakšiedaļā noteiktajām tipa sertifikācijas procedūrām attiecībā uz ražojumu, kurā tās uzstādīs, vai

2.	saistībā ar šā pielikuma C vai F apakšiedaļā noteiktajām projekta atbilstības deklarēšanas procedūrām attiecībā uz ražojumu, kurā tās uzstādīs, vai

3.	saskaņā ar ETSO atļaujas procedūru, kas noteikta I pielikuma (21. daļas) A iedaļas O apakšiedaļā, vai

4.	standarta daļu gadījumā – saskaņā ar oficiāli atzītiem standartiem.

b)	Visos gadījumos, kad daļas apstiprinājums noteikti vajadzīgs saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai Aģentūras pasākumiem, daļai jāatbilst piemērojamajām ETSO vai specifikācijām, ko Aģentūra konkrētā gadījumā atzinusi par līdzvērtīgām.

21L.A.193. Daļu izlaišana uzstādīšanai

Daļu vai ražojumu uzstāda ražojumā tikai tad, ja tipa sertifikāta, papildu tipa sertifikāta, projekta izmaiņu, remonta projekta apstiprinājuma turētājs to identificējis kā piemērotu uzstādīšanai vai ja tā(tas) ar projekta atbilstības deklarāciju identificēta(-s) kā piemērota(-s) uzstādīšanai un ja tā(tas):

1.	ir ekspluatācijai drošā stāvoklī;

2.	ir marķēta(-s) saskaņā ar šā pielikuma Q apakšiedaļu, un

3.	ja ir pievienots autorizēts izmantošanas sertifikāts (EASA 1. veidlapa), kas apliecina, ka izstrādājums ražots saskaņā ar piemērojamajiem projekta datiem.

Atkāpjoties no a) apakšpunkta 3. punkta un ar nosacījumu, ka ir izpildīti c) apakšpunktā paredzētie nosacījumi, šādām daļām uzstādīšanai ražojumā, par kuru izdots tipa sertifikāts, vai gaisa kuģī, attiecībā uz kuru deklarēta projekta atbilstība, autorizēts izmantošanas sertifikāts (EASA 1. veidlapa) nav vajadzīgs:

1.	standarta daļa;

daļa:

i)	kas nav ierobežota darbmūža daļa vai pamatkonstrukcijas daļa, vai lidojuma vadības ierīču daļa;

ii)	ko tipa sertifikāta, papildu tipa sertifikāta, projekta izmaiņu, remonta projekta apstiprinājuma vai projekta atbilstības deklarācijas turētājs identificējis uzstādīšanai konkrētajā gaisa kuģī;

iii)	kas uzstādāma gaisa kuģī, kura īpašnieks ir pārbaudījis atbilstību piemērojamajiem i) un ii) apakšpunkta nosacījumiem un uzņēmies atbildību par šo atbilstību;

daļa, attiecībā uz kuru sekām, ko rada neatbilstība apstiprinātajiem projekta datiem vai deklarētajiem projekta datiem, ir tikai neliela ietekme uz ražojuma drošumu, un kuru projekta apstiprinājuma turētājs vai projekta atbilstības deklarētājs identificējis kā tādu lidojumderīguma uzturēšanas norādījumos. Lai noteiktu neatbilstīgas daļas ietekmi uz drošumu, projekta apstiprinājuma turētājs vai projekta atbilstības deklarācijas deklarētājs lidojumderīguma uzturēšanas norādījumos drīkst noteikt īpašas verifikācijas darbības, kas jāveic daļas uzstādītājam ražojumā;

ja tiek veiktas standarta izmaiņas atbilstoši 21L.A.102. punktam vai standarta remonts atbilstoši 21L.A.202. punktam, – daļa, attiecībā uz kuru sekām, ko rada neatbilstība projekta datiem ir tikai neliela ietekme uz ražojuma drošumu, un ja daļa ir identificēta kā tāda standarta izmaiņu un standarta remontu sertifikācijas specifikācijās, kuras izdotas saskaņā ar I pielikuma (21. daļas) 21.B.70. punktu. Lai noteiktu neatbilstīgas daļas ietekmi uz drošumu, minētajās sertifikācijas specifikācijās drīkst noteikt īpašas verifikācijas darbības, kas jāveic personai, kura uzstāda daļu ražojumā;

5.	daļa, attiecībā uz kuru nav vajadzīgs lidojumderīguma apstiprinājums saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 965/2012 (2), un

6.	daļa, kas ir b) apakšpunkta 1.–5. punktā norādīta augstāka mezgla vienība.

Daļas, kas uzskaitītas b) apakšpunktā, var uzstādīt ražojumā, par kuru izdots tipa sertifikāts, vai gaisa kuģī, attiecībā uz kuru deklarēta projekta atbilstība, bez EASA 1. veidlapas ar nosacījumu, ka uzstādītājam ir dokuments, kuru izdevusi persona vai organizācija, kas ražojusi daļu, un kurā deklarēts daļas nosaukums, daļas numurs un daļas atbilstība tās projekta datiem un norādīts izdošanas datums.

M APAKŠIEDAĻA. TĀDU RAŽOJUMU REMONTU PROJEKTS, PAR KURIEM IZDOTS TIPA SERTIFIKĀTS

21L.A.201. Darbības joma

Šī apakšiedaļa nosaka:

a)	procedūru, kas jāievēro, lai pieteiktos tādu ražojumu remontu projektu apstiprinājumiem, par kuriem izdots tipa sertifikāts;

b)	šā punkta a) apakšpunktā minēto apstiprinājumu pieteikuma iesniedzēju un turētāju tiesības un pienākumus;

c)	noteikumus par standarta remontiem, kam nav vajadzīgs apstiprinājums.

21L.A.202. Standarta remonti

Standarta remonti ir ražojuma, par kuru izdots tipa sertifikāts, remonta projekti, kuri apstiprināti saskaņā ar šā pielikuma B iedaļas B apakšiedaļu un:

1.	kuros ievēroti projekta dati, kas iekļauti Aģentūras izdotajās sertifikācijas specifikācijās, ietverot pieņemamās metodes, paņēmienus un praksi standarta remontu veikšanai un identificēšanai, tostarp attiecīgos lidojumderīguma uzturēšanas norādījumus, un

2.	kuri nav pretrunā attiecīgā tipa sertifikāta turētāja datiem.

b)	Šīs apakšiedaļas 21L.A.203.–21L.A.211. punktu standarta remontiem nepiemēro.

21L.A.203. Ražojuma, par kuru izdots tipa sertifikāts, remonta projektu klasifikācija

a)	Ražojuma, par kuru izdots tipa sertifikāts, remonta projektus klasificē kā sīkus vai lielākus.

b)	“Sīks remonts” ir remonta projekts, kam nav ievērojamas ietekmes uz masu, līdzsvaru, konstrukcijas stiprību, izturību, sertificēto trokšņa vai emisiju līmeni, ekspluatācijas rādītājiem vai citiem rādītājiem, kuri ietekmē ražojuma lidojumderīgumu vai saderību ar vidi.

c)	Visi citi remonta projekti ir “lielāki remonti”.

d)	Prasības sīka remonta projektu apstiprināšanai ir noteiktas 21L.A.207. punktā.

e)	Prasības lielāka remonta projektu apstiprināšanai ir noteiktas 21L.A.208. punktā.

21L.A.204. Atbilstība

a)	Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir pierādījusi vai pierāda savu projektēšanas spēju saskaņā ar 21L.A.23. punktu, drīkst pieteikties ražojuma, par kuru izdots tipa sertifikāts, lielāka remonta projekta apstiprinājumam saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti šajā apakšiedaļā.

b)	Jebkura fiziska vai juridiska persona drīkst pieteikties ražojuma, par kuru izdots tipa sertifikāts, sīka remonta projekta apstiprinājumam saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti šajā apakšiedaļā.

21L.A.205. Pieteikums ražojuma, par kuru izdots tipa sertifikāts, remonta projekta apstiprināšanai

a)	Pieteikumu ražojuma, par kuru izdots tipa sertifikāts, remonta projekta apstiprināšanai iesniedz Aģentūras noteiktā formā un veidā.

Lai lielāka remonta projekts tiktu apstiprināts, pieteikuma iesniedzējs pieteikumā iekļauj vai pēc sākotnējā pieteikuma iesniegšanas iesniedz atbilstības pierādīšanas plānu, kurā:

1.	iekļauj bojājuma un remonta projekta aprakstu, kurā norāda tipa projekta konfigurāciju, uz ko attiecas remonta projekts;

2.	identificē visas tās tipa projekta un apstiprināto rokasgrāmatu jomas, kuras pārveido vai skar remonta projekts;

3.	identificē atkārtotās pārbaudes, kas nepieciešamas, lai pierādītu remonta projekta un remonta projekta ietekmēto jomu atbilstību tipa sertifikācijas bāzei un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, kuras ar norādēm iekļautas attiecīgi tipa sertifikātā vai papildu tipa sertifikātā;

4.	identificē visus ierosinātos grozījumus tipa sertifikācijas bāzē, kas ar norādēm iekļauta attiecīgi tipa sertifikātā vai papildu tipa sertifikātā;

5.	precizē, vai sertifikācijas datus pilnībā sagatavojis vai sagatavos pieteikuma iesniedzējs, vai arī tie ir sagatavoti vai tiks sagatavoti, pamatojoties uz vienošanos ar tipa sertifikācijas datu īpašnieku.

21L.A.206. Atbilstības pierādīšana

Lielāka remonta projekta apstiprinājuma pieteikuma iesniedzējs pierāda atbilstību piemērojamajai tipa sertifikācijas bāzei un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, ko Aģentūra noteikusi un paziņojusi pieteikuma iesniedzējam saskaņā ar 21L.B.201. punktu, un norāda Aģentūrai līdzekļus, ar kādiem atbilstība tikusi pierādīta.

b)	Lielāka remonta projekta apstiprinājuma pieteikuma iesniedzējs iesniedz Aģentūrai reģistrētu pamatojumu par līdzekļiem atbilstības panākšanai atbilstības dokumentos saskaņā ar atbilstības pierādīšanas plānu.

attiecībā uz testa paraugu:

i)	materiāli un procesi pienācīgi atbilst ierosinātā tipa projekta specifikācijām;

ii)	ražojumu sastāvdaļas pienācīgi atbilst ierosinātā tipa projekta rasējumiem;

iii)	ražošanas procesi, konstruēšana un montāža pienācīgi atbilst ierosinātajā tipa projektā norādītajam, un

2.	testa aprīkojums un mēraparatūra, kas izmantota testam, ir piemēroti testam un pienācīgi kalibrēti.

Pārbaudes lidojumus lielāka remonta projekta apstiprinājuma saņemšanai veic saskaņā ar šādu pārbaudes lidojumu metodēm, ko norāda Aģentūra. Pieteikuma iesniedzējs veic visus pārbaudes lidojumus, kas nepieciešami, lai konstatētu atbilstību piemērojamajai tipa sertifikācijas bāzei un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām.

Lielāka remonta projekta apstiprinājuma pieteikuma iesniedzējs ļauj Aģentūrai:

1.	pārskatīt visus datus un informāciju saistībā ar atbilstības pierādīšanu;

2.	novērot vai veikt jebkādus testus vai pārbaudes atbilstības pierādīšanas nolūkā; un

3.	ja to uzskata par nepieciešamu – veikt remontētā ražojuma fizisku pārbaudi, lai pārliecinātos par projekta atbilstību tipa sertifikācijas bāzei un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām.

Pabeidzis atbilstības pierādīšanu, pieteikuma iesniedzējs deklarē Aģentūrai, ka:

1.	tas ir pierādījis atbilstību tipa sertifikācijas bāzei un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, ko Aģentūra noteikusi un paziņojusi pieteikuma iesniedzējam saskaņā ar 21L.B.201. punktu, ievērojot atbilstības pierādīšanas plānu, un

2.	nav konstatēta neviena iezīme vai raksturlielums, kas var padarīt ražojumu ar remonta projektu nedrošu vai nesaderīgu ar vidi lietojumos, attiecībā uz kuriem ir pieprasīta sertifikācija.

21L.A.207. Prasības sīka remonta projekta apstiprināšanai

Lai tam tiktu izdots sīka remonta projekta apstiprinājums par ražojumu, par kuru izdots tipa sertifikāts, pieteikuma iesniedzējs:

pierāda, ka remonta projekts un remonta projekta ietekmētās jomas atbilst:

1.	tipa sertifikācijas bāzei un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, kas ar norādēm iekļautas tipa sertifikātā, vai

2.	ja tā izvēlas pieteikuma iesniedzējs – sertifikācijas specifikācijām, kas piemērojamas ražojumam remonta projekta apstiprinājuma pieteikuma iesniegšanas dienā;

deklarē atbilstību tipa sertifikācijas bāzei un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, kas piemērojamas saskaņā ar a) apakšpunkta 1. punktu, vai sertifikācijas specifikācijām, kas izvēlētas saskaņā ar a) apakšpunkta 2. punktu, reģistrē atbilstības pamatojumus atbilstības dokumentos un reģistrē to, ka nav konstatēta neviena iezīme vai raksturlielums, kas var padarīt mainīto ražojumu nedrošu vai nesaderīgu ar vidi lietojumos, attiecībā uz kuriem ir pieprasīta sertifikācija;

c)	iesniedz Aģentūrai remonta atbilstības pamatojumu un atbilstības deklarāciju.

21L.A.208. Prasības lielāka remonta projekta apstiprināšanai

Lai tam tiktu izdots lielāka remonta projekta apstiprinājums par ražojumu, par kuru izdots tipa sertifikāts, pieteikuma iesniedzējs:

a)	pierāda, ka remonta projekts un remonta projekta ietekmētās jomas atbilst tipa sertifikācijas bāzei un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, ko Aģentūra noteikusi un paziņojusi pieteikuma iesniedzējam saskaņā ar 21L.B.201. punktu;

b)	pierāda atbilstību saskaņā ar 21L.A.206. punktu;

ja pieteikuma iesniedzējs saskaņā ar 21L.A.205. punkta b) apakšpunkta 5. punktu ir norādījis, ka tas sertifikācijas datus ir sniedzis, pamatojoties uz vienošanos ar tipa sertifikācijas datu īpašnieku, – pierāda, ka tipa sertifikāta turētājs:

1.	tehniski neiebilst pret informāciju, ko iesniedz atbilstoši 21L.A.205. punktam, un

2.	ir piekritis sadarboties ar pieteikuma iesniedzēju, lai nodrošinātu visu pienākumu izpildi attiecībā uz remontētā ražojuma lidojumderīguma uzturēšanu, izpildot 21L.A.28. un 21L.A.88. punktu;

d)	pierāda, ka nav neatrisinātu jautājumu no attiecīgā ražojuma pirmā izlaiduma ar remonta projektu fiziskās pārbaudes galīgajā mainītajā konfigurācijā, ko Aģentūra veikusi saskaņā ar 21L.A.206. punkta e) apakšpunkta 3. punktu.

21L.A.209. Remonta projekta apstiprināšana atbilstīgi prerogatīvai

Apstiprinātas projektēšanas organizācijas projektēta remonta projekta apstiprinājumu drīkst izdot pati apstiprinātā projektēšanas organizācija bez pieteikuma atbilstoši 21L.A.205. punktam saskaņā ar tās prerogatīvu darbības jomu, kas paredzēta I pielikuma (21. daļas) 21.A.263. punkta c) apakšpunkta 2. un 5. punktā, nevis Aģentūra, kā reģistrēts apstiprinājuma noteikumos.

Izdodot remonta apstiprinājumu saskaņā ar a) apakšpunktu, projektēšanas organizācija:

1.	nodrošina, ka ir pieejami visi pamatojuma dati un pamatojumi;

2.	pārliecinās, ka izmaiņu atbilstība tipa sertifikācijas bāzei un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām saskaņā ar 21L.A.207. punkta a) apakšpunktu vai 21L.A.208. punkta a) apakšpunktu ir pierādīta un deklarēta saskaņā ar 21L.A.206. punktu;

apstiprina, ka tā nav konstatējusi:

i)	neatbilstības tipa sertifikācijas bāzei vai attiecīgā gadījumā piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, vai izvēlētajām sertifikācijas specifikācijām;

ii)	nekādas remonta iezīmes vai raksturlielumus, kas var padarīt mainīto ražojumu nedrošu vai ar vidi nesaderīgu lietojumos, attiecībā uz kuriem tiek prasīta sertifikācija;

4.	attiecina tipa sertifikāta remonta apstiprinājumu tikai uz konkrēto(-ajām) konfigurāciju(-ām) tipa sertifikātā, uz kuru(-ām) remonts attiecas.

21L.A.210. Remonta projekta apstiprinājuma turētāja pienākumi

Remonta projekta apstiprinājuma turētājs:

a)	ja tas nav tipa sertifikāta vai papildu tipa sertifikāta turētājs un ir sniegti sertifikācijas dati saskaņā ar 21L.A.205. punkta b) apakšpunkta 5. punktu, – vienojas ar attiecīgo turētāju;

b)	sniedz organizācijai, kas veic remontu, visus norādījumus, kas nepieciešami, lai uzstādītu vai integrētu remonta projektu;

c)	atbalsta ikvienu ražošanas organizāciju, kas ražo daļas remonta projektam, un nodrošina, ka šīs daļas tiek ražotas, izmantojot ražošanas datus, kuru pamatā ir projekta dati, ko sniedz remonta projekta apstiprinājuma turētājs;

nodrošina, ka remonta projektā ir ietverti visi nepieciešamie norādījumi un ierobežojumi, ja remonta projekts apstiprināts, piemērojot ierobežojumus. Minētos norādījumus un ierobežojumus remonta projekta apstiprinājuma turētājs nosūta ekspluatantam saskaņā ar procedūru, par kuru vienojas ar Aģentūru;

e)	pilda remonta projekta apstiprinājuma turētāja pienākumus, kas noteikti šā pielikuma A apakšiedaļā.

21L.A.211. Neremontēts bojājums

Tāda ražojumam bojājumam, kura projekts apstiprināts saskaņā ar B apakšiedaļu, var nebūt vajadzīgs remonta projekts, ja to pamato izvērtējums par ietekmi uz lidojumderīgumu. Šāds izvērtējums jāveic vai nu Aģentūrai, vai projektēšanas organizācijai, kas atbilstoši apstiprināta saskaņā ar I pielikuma (21. daļas) A iedaļas J apakšiedaļu, ievērojot Aģentūras atzītu procedūru. Ja izvērtējumā tiek secināts, ka neremontētā bojājuma dēļ ir vajadzīgi ierobežojumi, tos apstrādā saskaņā ar 21L.A.210. punkta d) apakšpunktu.

N APAKŠIEDAĻA. TĀDU GAISA KUĢU REMONTU PROJEKTS, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM DEKLARĒTA PROJEKTA ATBILSTĪBA

21L.A.221. Darbības joma

Šī apakšiedaļa nosaka:

a)	procedūru, kas jāievēro, lai deklarētu tāda gaisa kuģa remonta projektu atbilstību, attiecībā uz kuru sniegta deklarācija saskaņā ar šā pielikuma C apakšiedaļu;

b)	tiesības un pienākumus, kādi ir deklarētājam, kas sniedz a) apakšpunktā minēto izmaiņu atbilstības deklarāciju;

c)	noteikumus par standarta remontiem, kam nav vajadzīga projekta atbilstības deklarācija.

21L.A.222. Standarta remonti

Standarta remonti ir tāda gaisa kuģa, attiecībā uz kuru sniegta deklarācija saskaņā ar šā pielikuma C apakšiedaļu, remonta projekti:

1.	kuros ievēroti projekta dati, kas iekļauti Aģentūras izdotajās sertifikācijas specifikācijās, ietverot pieņemamās metodes, paņēmienus un praksi standarta remontu veikšanai un identificēšanai, tostarp attiecīgos lidojumderīguma uzturēšanas norādījumus, un

2.	kuri nav pretrunā projekta datiem, uz ko attiecas gaisa kuģa projekta atbilstības deklarācija, kura sniegta saskaņā ar šā pielikuma C apakšiedaļu.

b)	Šīs apakšiedaļas 21L.A.223.–21L.A.229. punktu standarta remontiem nepiemēro.

21L.A.223. Tāda gaisa kuģa remonta projektu klasifikācija, attiecībā uz kuru deklarēta projekta atbilstība

a)	Tāda gaisa kuģa, attiecībā uz kuru sniegta deklarācija saskaņā ar šā pielikuma C apakšiedaļu, remonta projektus klasificē kā lielākus vai sīkus, izmantojot 21L.A.203. punkta b) un c) apakšpunktā noteiktos kritērijus.

b)	Sīka remonta projekta atbilstību deklarē saskaņā ar 21L.A.225. punktu.

c)	Lielāka remonta projekta atbilstību deklarē saskaņā ar 21L.A.226. punktu.

21L.A.224. Atbilstība

Deklarētājs, kas sniedzis gaisa kuģa projekta atbilstības deklarāciju saskaņā ar šā pielikuma C apakšiedaļu, drīkst deklarēt attiecīgā gaisa kuģa sīka remonta projekta atbilstību, ievērojot šajā apakšiedaļā paredzētos nosacījumus. Turklāt, ievērojot šajā apakšiedaļā paredzētos nosacījumus, šādu atbilstības deklarāciju drīkst sniegt arī projektēšanas organizācija, kas apstiprināta saskaņā ar I pielikuma (21. daļas) 21.A.263. punkta c) apakšpunkta 3. punktu.

Tikai deklarētājs, kas sniedzis gaisa kuģa projekta atbilstības deklarāciju saskaņā ar šā pielikuma C apakšiedaļu, drīkst deklarēt lielāka remonta projekta atbilstību par gaisa kuģi, attiecībā uz kuru deklarēta projekta atbilstība saskaņā ar šā pielikuma C apakšiedaļu, ievērojot šajā apakšiedaļā paredzētos nosacījumus.

Atkāpjoties no b) apakšpunkta, ja deklarētājs, kas sniedzis gaisa kuģa projekta atbilstības deklarāciju saskaņā ar šā pielikuma C apakšiedaļu, vairs nedarbojas vai neatbild uz pieprasījumiem par remonta projektiem, mainītā gaisa kuģa projekta atbilstību saskaņā ar šā pielikuma C apakšpunktu drīkst deklarēt arī projektēšanas organizācija, kas apstiprināta saskaņā ar I pielikuma (21. daļas) 21.A.263. punkta c) apakšpunkta 2. punktu, atbilstoši tās apstiprinājuma noteikumiem vai jebkura cita fiziska vai juridiska persona, kas spēj uzņemties 21L.A.47. punkta pienākumus attiecībā uz mainīto gaisa kuģi.

21L.A.225. Projekta atbilstības deklarēšana attiecībā uz sīka remonta projektiem

Pirms sīka remonta projekta iekļaušanas vai integrēšanas vai vienošanās ar ražošanas organizāciju par sīka remonta projekta iekļaušanu vai integrēšanu gaisa kuģī, attiecībā uz kuru deklarēta projekta atbilstība saskaņā ar šā pielikuma C apakšiedaļu, deklarētājs vai organizācija, kas projektējusi sīko remontu, deklarē, ka sīka remonta projekts atbilst sīki izstrādātajām tehniskajām specifikācijām un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, atbilstība kurām deklarēta saskaņā ar 21L.A.43. punktu.

b)	Projekta atbilstības deklarāciju sniedz Aģentūras noteiktā formā un veidā.

c)	Deklarētājs vai organizācija, kas projektējusi sīkās izmaiņas, uztur reģistru par tāda gaisa kuģa sīka remonta projektiem, attiecībā uz kuru deklarēta projekta atbilstība, un pēc pieprasījuma dara Aģentūrai pieejamu jebkuru deklarāciju, kas sniegta saskaņā ar a) apakšpunktu.

21L.A.226. Projekta atbilstības deklarēšana attiecībā uz lielāka remonta projektiem

Pirms lielāka remonta projekta iekļaušanas vai integrēšanas vai vienošanās ar ražošanas organizāciju par lielāka remonta projekta iekļaušanu vai integrēšanu gaisa kuģī, attiecībā uz kuru deklarēta projekta atbilstība saskaņā ar šā pielikuma C apakšiedaļu, deklarētājs deklarē, ka lielāka remonta projekts atbilst sīki izstrādātajām tehniskajām specifikācijām un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, atbilstība kurām deklarēta saskaņā ar 21.L.A.43. punktu.

b)	Projekta atbilstības deklarāciju sniedz Aģentūras noteiktā formā un veidā.

Deklarācijā iekļauj vismaz šādu informāciju:

1.	personas, kura iesniedz deklarāciju, vārds, uzvārds/nosaukums un adrese/darījumdarbības vieta;

2.	gaisa kuģa, uz kuru attiecas lielāka remonta projekts, deklarācijas atsauces numurs;

3.	unikāla norāde lielāka remonta projekta identificēšanai;

4.	norāde uz sīki izstrādātajām tehniskajām specifikācijām un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, gaisa kuģa atbilstību kurām deklarētājs deklarējis saskaņā ar 21L.A.43. punktu;

parakstīts apliecinājums, ko sniedz vienīgi deklarāciju sniedzošās personas atbildībā, par to, ka lielāka remonta projekts atbilst sīki izstrādātajām tehniskajām specifikācijām un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, kas minētas 4. punktā, atbilstoši d) apakšpunkta 3. punktā minētajam atbilstības pierādīšanas plānam;

6.	parakstīts apliecinājums, ko sniedz vienīgi deklarāciju sniedzošās personas atbildībā, par to, ka šī persona nav konstatējusi iezīmes vai raksturlielumus, kas var padarīt gaisa kuģi nedrošu vai nesaderīgu ar vidi paredzētajam lietojumam;

7.	bojājuma un remonta projekta apraksts, kurā norāda tipa projekta konfigurāciju, uz ko attiecas remonts;

8.	visu to tipa projekta un apstiprināto rokasgrāmatu jomu identifikācija, kuras pārveido vai skar remonta projekts.

Deklarētājs, kas projektē lielāku remontu, c) apakšpunktā minēto deklarāciju iesniedz Aģentūrai. Kopā ar šo deklarāciju deklarētājs Aģentūrai iesniedz:

1.	lielāka remonta aprakstu;

2.	pamatdatus par lielāku remontu, ietverot ekspluatācijas rādītājus, projektētos parametrus un visus ierobežojumus;

3.	atbilstības pierādīšanas plānu, kurā sīki izklāstīti līdzekļi atbilstības pierādīšanai un kurš ievērots atbilstības pierādīšanas laikā;

4.	reģistrētus atbilstības pamatojumus atbilstības datos, kas iegūti atbilstības pierādīšanas darbībās, kuras veiktas saskaņā ar atbilstības pierādīšanas plānu;

5.	līdzekļus, ar kādiem pierādīta atbilstība sīki izstrādātajām tehniskajām specifikācijām un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, gaisa kuģa atbilstību kurām deklarētājs ir deklarējis saskaņā ar 21L.A.43. punktu;

ja atbilstību pierāda, veicot testus, – reģistrētu testējamo izstrādājumu un testa aprīkojuma atbilstības pamatojumu, pierādot, ka:

attiecībā uz testa paraugu:

A)	materiāli un procesi pienācīgi atbilda projekta specifikācijām;

B)	ražojumu sastāvdaļas pienācīgi atbilda projektā ietvertajiem rasējumiem, un

C)	ražošanas procesi, konstruēšana un montāža pienācīgi atbilda projektā norādītajam;

ii)	testa aprīkojums un mēraparatūra, kas izmantota testiem, bija piemēroti testiem un pienācīgi kalibrēti;

7.	ziņojumus, pārbaužu vai testu rezultātus, ko deklarētājs atzinis par nepieciešamiem, lai noteiktu, vai gaisa kuģis atbilst sīki izstrādātajām tehniskajām specifikācijām un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām.

e)	Lielāka remonta deklarācija saistībā ar projekta atbilstības deklarāciju attiecas tikai uz konkrēto(-ajām) konfigurāciju(-ām) projekta atbilstības deklarācijā, uz kuru(-ām) izmaiņas attiecas.

21L.A.227. Atbilstības pierādīšanas darbības lielāka remonta projekta atbilstības deklarēšanai

Pirms atbilstības deklarācijas sniegšanas saskaņā ar 21L.A.226. punktu deklarētājs attiecībā uz konkrēto projektu:

a)	izstrādā atbilstības pierādīšanas plānu, kurā sīki izklāsta līdzekļus atbilstības pierādīšanai un kuru ievēro atbilstības pierādīšanas laikā. Šo dokumentu pēc vajadzības atjaunina;

b)	reģistrē atbilstības pamatojumu atbilstības dokumentos saskaņā ar atbilstības pierādīšanas plānu;

c)	veic testēšanu un pārbaudes, kas nepieciešamas saskaņā ar atbilstības pierādīšanas plānu;

d)	nodrošina un reģistrē testējamo izstrādājumu un testa aprīkojuma atbilstību un nodrošina, ka testa paraugs atbilst specifikācijām, rasējumiem, ražošanas procesiem, konstruēšanas un montāžas līdzekļiem, kas norādīti projektā;

e)	nodrošina, ka testa aprīkojums un mēraparatūra, kas izmantojami testēšanai, ir piemēroti testēšanai un ir atbilstoši kalibrēti;

ļauj Aģentūrai veikt jebkādas gaisa kuģa pārbaudes vai testus vai piedalīties gaisa kuģa pārbaudēs vai testos galīgajā vai pienācīgas gatavības projektēšanas un ražošanas konfigurācijā, kas nepieciešami, lai noteiktu, vai ražojumam ar remonta projektu nav iezīmju vai raksturlielumu, kas padara gaisa kuģi nedrošu vai nesaderīgu ar vidi paredzētajam lietojumam;

g)	veic pārbaudes lidojumu saskaņā ar Aģentūras norādītajiem lidošanas nosacījumiem šādam pārbaudes lidojumam, kas nepieciešams, lai noteiktu, vai gaisa kuģis atbilst piemērojamām sīki izstrādātajām tehniskajām specifikācijām un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām.

21L.A.228. Remonta projekta atbilstības deklarācijas deklarētāja pienākumi

Projekta atbilstības deklarācijas deklarētājs:

a)	attiecībā uz sīka remonta projektiem – uztur šādu deklarāciju reģistru un pēc pieprasījuma dara šīs deklarācijas pieejamas Aģentūrai;

b)	sniedz organizācijai, kas veic remontu, visus norādījumus, kas nepieciešami, lai uzstādītu vai integrētu remonta projektu;

c)	atbalsta ikvienu ražošanas organizāciju, kas ražo daļas remonta projektam, un nodrošina, ka šīs daļas tiek ražotas, izmantojot ražošanas datus, kuru pamatā ir projekta dati, ko sniedz deklarētājs;

d)	ja remonta projekts ir deklarēts, piemērojot ierobežojumus, deklarētājs nosūta šos ierobežojumus ekspluatantam, izmantojot dokumentētu procedūru, ko pēc pieprasījuma dara pieejamu Aģentūrai;

e)	pilda remonta projekta atbilstības deklarētāja pienākumus, kas noteikti šā pielikuma A apakšiedaļā.

21L.A.229. Neremontēts bojājums

Gaisa kuģa projekta atbilstības deklarētājs saskaņā ar šā pielikuma C apakšiedaļu vai apstiprināta projektēšanas organizācija ar prerogatīvām, kas nodrošinātas saskaņā ar I pielikuma (21. daļas) 21.A.263. punkta c) apakšpunkta 3. punktu, un ar atbilstošo apstiprinājuma darbības jomu izvērtē visu šāda gaisa kuģa bojājumu, kas ir neremontēti un uz ko neattiecas iepriekš deklarēti dati, ietekmi uz lidojumderīgumu un saderību ar vidi. Visus vajadzīgos ierobežojumus apstrādā saskaņā ar 21L.A.228. punkta d) apakšpunktu.

O APAKŠIEDAĻA. EIROPAS TEHNISKO STANDARTU PRASĪBU ATĻAUJAS

(Rezervēts)

P APAKŠIEDAĻA. LIDOŠANAS ATĻAUJA

21L.A.241. Lidošanas atļauja un lidošanas nosacījumi

a)	Procedūras, kas jāievēro, lai pieteiktos lidošanas atļauju un saistīto lidošanas nosacījumu izdošanai attiecībā uz gaisa kuģiem, kas ietilpst šā pielikuma darbības jomā, ir noteikti I pielikuma (21. daļas) A iedaļas P apakšiedaļā un 21L.A.241. punkta b) un c) apakšpunktā.

Iesniedzot lidošanas atļaujas pieteikumu saskaņā ar I pielikuma (21. daļas) 21.A.707. punktu, pieteikuma iesniedzējs veic pasākumus, lai kompetentā iestāde varētu veikt gaisa kuģa atbilstības pārbaudi, ja lidošanas atļaujas pieteikums attiecas uz:

1.	šā pielikuma 21L.A.25. punktā minētajām atbilstības pierādīšanas darbībām attiecībā uz gaisa kuģi, kam izdots tipa sertifikāts vai kam plānots izdot tipa sertifikātu;

2.	šā pielikuma 21L.A.44. punktā minētajām atbilstības pierādīšanas darbībām attiecībā uz gaisa kuģi, attiecībā uz kuru ir deklarēta projekta atbilstība vai ir plānots deklarēt projekta atbilstību.

Iesniedzot lidošanas nosacījumu pieteikumu saskaņā ar I pielikuma (21. daļas) 21.A.709. punktu, pieteikuma iesniedzējs veic pasākumus, lai Aģentūra varētu:

fiziski pārbaudīt un novērtēt gaisa kuģi, ja lidošanas nosacījumi ir saistīti ar atbilstības pierādīšanu, lai atbalstītu 21L.A.44. punktā norādīto projekta atbilstības deklarāciju, un ja to pieprasa Aģentūra atbilstības pierādīšanas darbību laikā, kā minēts 21L.B.121. punkta b) apakšpunktā un 21L.B.203. punkta c) apakšpunktā, vai

2.	fiziski pārbaudīt un novērtēt gaisa kuģi un veikt kritisku projekta izvērtēšanu, ja lidošanas nosacījumi ir saistīti ar 21L.A.25. punktā norādīto atbilstības pierādīšanu saistībā ar projekta sertifikāciju un ja to pieprasa Aģentūra 21L.B.83. punktā, 21L.B.102. punktā un 21L.B.203. punktā.

Q APAKŠIEDAĻA. RAŽOJUMU UN DAĻU IDENTIFIKĀCIJA

21L.A.251. Darbības joma

Šī apakšiedaļa nosaka prasības to ražojumu un daļu identifikācijai, ko projektē un ražo atbilstoši šim pielikumam.

21L.A.252. Marķējumu projektēšana

a)	Tipa sertifikāta, papildu tipa sertifikāta, tipa sertifikāta izmaiņu apstiprinājuma vai remonta projekta apstiprinājuma turētājs vai projekta atbilstības deklarācijas deklarētājs norāda projekta datos to ražojumu vai daļu marķējumu, ko projektē saskaņā ar šo pielikumu.

Marķējuma specifikācijās iekļauj šādu informāciju:

attiecībā uz ražojumiem:

i)	ražošanas organizācijas nosaukums;

ii)	ražojuma apzīmējums;

iii)	ražojuma sērijas numurs;

iv)	visa cita informācija, kas ir atbilstoša ražojuma identificēšanai;

attiecībā uz daļām:

i)	nosaukums, preču zīme vai simbols, kas identificē ražošanas organizāciju;

ii)	daļas numurs;

iii)	sērijas numurs, ja daļa, ko paredzēts uzstādīt ražojumā, ir identificēta kā kritiska daļa.

Daļu specifikācijā saskaņā ar b) apakšpunkta 2. punkta ii) apakšpunktu daļas numura beigās iekļauj burtu “(R)”, ja:

1.	daļa ir no projekta, uz kuru attiecas projekta atbilstības deklarācija saskaņā ar šā pielikuma C apakšiedaļu;

2.	daļu plānots izlaist ar EASA 1. veidlapu saskaņā ar 21L.A.193. punkta a) apakšpunktu, un

3.	daļa ir ražota saskaņā ar šā pielikuma R apakšiedaļu.

21L.A.253. Ražojumu identifikācija

Ikviena fiziska vai juridiska persona, kas saskaņā ar I pielikuma (21. daļas) A iedaļas G apakšiedaļu vai saskaņā ar šā pielikuma G vai R apakšiedaļu ražo ražojumus, kuru projekts ir apstiprināts vai deklarēts saskaņā ar šo pielikumu, identificē attiecīgo ražojumu, kā norādīts saskaņā ar 21L.A.252. punktu, šādā nolūkā izmantojot ugunsdrošu marķējumu uz ugunsdrošas plāksnes.

Identifikācijas plāksni piestiprina tā, lai tā būtu pieejama un skaidri salasāma un lai to nevarētu viegli sabojāt vai noņemt parastas ekspluatācijas laikā vai pazaudēt vai iznīcināt negadījumā, un propellera, propellera lāpstas vai propellera rumbas gadījumā to izvieto uz nekritiskas izstrādājuma virsmas.

Gaisa baloniem ar apkalpi identifikācijas plāksni piestiprina pie gaisa balona apvalka un, ja iespējams, tādā vietā, kur tā ekspluatantam ir skaidri salasāma, kad gaisa balons ir piepūsts. Turklāt grozu, pastiprinājuma rāmi un sildierīci neizdzēšami un skaidri salasāmi marķē ar ražošanas organizācijas nosaukumu, daļas numuru vai tam līdzvērtīgu marķējumu un sērijas numuru vai tam līdzvērtīgu marķējumu.

21L.A.254. Identifikācijas datu apstrāde

Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic tehnisko apkopi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1321/2014, saskaņā ar Aģentūras noteiktajām metodēm, paņēmieniem un praksi drīkst:

1.	noņemt, mainīt vai uzlikt 21L.A.253. punktā minēto identifikācijas informāciju vai

2.	noņemt vai uzlikt 21L.A.253. punktā minēto identifikācijas plāksni, ja tas nepieciešams tehniskās apkopes laikā.

b)	Neviena persona nenoņem, nemaina un neuzliek 21L.A.253. punkta a) apakšpunktā minēto identifikācijas informāciju, izņemot gadījumus, kad tas notiek 21L.A.254. punkta a) apakšpunktā noteiktajos nolūkos.

c)	Neviena persona nenoņem un neuzliek 21L.A.253. punkta a) apakšpunktā minēto identifikācijas plāksni, izņemot gadījumus, kad tas notiek 21L.A.254. punkta a) apakšpunktā noteiktajos nolūkos.

d)	Neviena persona nevienam gaisa kuģim, dzinējam, propelleram, propellera lāpstai vai propellera rumbai neuzstāda nevienu citu identifikācijas plāksni, kā tikai to, kas noņemta saskaņā ar a) apakšpunkta 2. punktu.

21L.A.255. Daļu identifikācija

Ikviena fiziska vai juridiska persona, kas saskaņā ar I pielikuma (21. daļas) A iedaļas G apakšiedaļu vai saskaņā ar šā pielikuma G vai R apakšiedaļu ražo daļas ražojumam, kura projekts ir apstiprināts vai deklarēts saskaņā ar šo pielikumu, neizdzēšami un skaidri salasāmi marķē minēto daļu, kā norādīts saskaņā ar 21.L.A.252. punktu.

R APAKŠIEDAĻA. ATBILSTĪBAS APLIECINĀJUMS GAISA KUĢIEM UN AUTORIZĒTS IZMANTOŠANAS SERTIFIKĀTS (EASA 1. VEIDLAPA) DZINĒJIEM UN PROPELLERIEM VAI TO DAĻĀM, KAS ATBILST PROJEKTA ATBILSTĪBAS DEKLARĀCIJAI

21L.A.271. Darbības joma

Šī apakšiedaļa nosaka procedūras, kas jāievēro, lai izdotu atbilstības apliecinājumus gaisa kuģiem (EASA 52.B veidlapa) un autorizētus izmantošanas sertifikātus (EASA 1. veidlapa) dzinējiem un propelleriem vai to daļām, kas ražoti atbilstoši projekta atbilstības deklarācijas projekta datiem, kā arī deklarētāja tiesības un pienākumus.

21L.A.272. Atbilstība

Jebkura fiziska vai juridiska persona, kam piešķirta piekļuve piemērojamajiem projekta datiem un kas spēj uzņemties 21L.A.275. punktā norādītos pienākumus, drīkst izdot atbilstības apliecinājumu (EASA 52.B veidlapa) gaisa kuģim vai autorizētu izmantošanas sertifikātu (EASA 1. veidlapa) dzinējam vai propellerim, vai to daļām, ievērojot šajā apakšiedaļā paredzētos nosacījumus.

21L.A.273. Ražošanas kontroles sistēma

Fiziska vai juridiska persona, kas izdod atbilstības apliecinājumu (EASA 52.B veidlapa) vai autorizētu izmantošanas sertifikātu (EASA 1. veidlapa) ar piemērojamajiem deklarētajiem projekta datiem gaisa kuģim, dzinējam vai propellerim, vai to daļai, kuru tā ražojusi, izveido, īsteno un uztur ražošanas kontroles sistēmu, kas:

a)	ietver procesus un procedūras, kas nodrošina, ka gaisa kuģis, dzinējs vai propelleris, vai jebkura tā daļa atbilst piemērojamajiem deklarētajiem projekta datiem;

b)	nodrošina, ka katru atbilstības apliecinājumu (EASA 52.B veidlapa) vai autorizētu izmantošanas sertifikātu (EASA 1. veidlapa) paraksta tikai pilnvarotas personas;

c)	ja ražošanas ietvaros ir nepieciešami pārbaudes lidojumi, – ievieš procesus, kas nodrošina, ka visi pārbaudes lidojumi tiek veikti drošā veidā;

d)	nodrošina, ka fiziskā vai juridiskā persona saņem visus lidojumderīguma datus un datus par saderību ar vidi, kas nepieciešami, lai konstatētu atbilstību;

e)	ir izveidojusi procedūras, kas nodrošina, ka lidojumderīguma dati un dati par saderību ar vidi tiek pareizi iestrādāti ražošanas datos, pastāvīgi atjaunināti un darīti pieejami visam personālam, kam piekļuve šiem datiem vajadzīga savu pienākumu izpildei;

ietver pārbaudes sistēmu, kas nodrošina, ka ikviens gaisa kuģis, dzinējs vai propelleris, vai ikviena tā daļa, ko ražojusi fiziskā vai juridiskā persona, tai skaitā tās partneri, vai kas piegādāta no trešām personām vai apakšlīgumā ar tām, atbilst piemērojamajiem deklarētajiem projekta datiem un ir ekspluatācijai drošā stāvoklī;

g)	ietver arhivēšanas sistēmu, kurā reģistrē prasības, kas noteiktas citām organizācijām, piemēram, piegādātājiem un apakšuzņēmējiem. Arhivētos datus dara pieejamus kompetentajai iestādei lidojumderīguma uzturēšanas nolūkos;

h)	nodrošina, ka jaunražotu gaisa kuģu tehniskā apkope tiek veikta saskaņā ar piemērojamajām tehniskās apkopes instrukcijām un gaisa kuģi tiek uzturēti lidojumderīgā stāvoklī un, ja piemērojams, ka tiek izdots izmantošanas sertifikāts par ikvienu pabeigtu tehnisko apkopi;

drošuma interesēs ietver iekšējo notikumu ziņošanas sistēmu, kas dod iespēju savākt un novērtēt ziņojumus par notikumiem, kuri apkopoti saskaņā ar 21L.A.3. punktu, lai identificētu negatīvas tendences vai novērstu trūkumus un atlasītu notikumus, par kuriem jāziņo. Šī sistēma ietver attiecīgās ar notikumiem saistītās informācijas izvērtēšanu un saistītās informācijas izplatīšanu.

21L.A.274. Atbilstības apliecinājuma (EASA 52.B veidlapa) vai autorizēta izmantošanas sertifikāta (EASA 1. veidlapa) izdošana

Izdodot atbilstības apliecinājumu (EASA 52.B veidlapa) vai autorizētu izmantošanas sertifikātu (EASA 1. veidlapa), fiziskā vai juridiskā persona iekļauj visus šos elementus:

1.	apliecinājums par to, ka gaisa kuģis, dzinējs vai propelleris, vai jebkura tā daļa atbilst piemērojamajiem deklarētajiem projekta datiem un ir ekspluatācijai drošā stāvoklī;

2.	par katru gaisa kuģi – apliecinājums par to, ka gaisa kuģis ir pārbaudīts uz zemes un lidojuma laikā;

3.	par katru dzinēju vai maināma soļa propelleri – apliecinājums par to, ka dzinējam vai maināma soļa propellerim ir veikta noslēguma funkcionālā pārbaude;

4.	attiecīgā gadījumā – apliecinājums par to, ka sakomplektētais dzinējs atbilst piemērojamajām dzinēja izplūdes emisiju prasībām, kas ir spēkā dzinēja ražošanas dienā.

Fiziskā vai juridiskā persona izdod atbilstības apliecinājumu (EASA 52.B veidlapa) vai autorizētu izmantošanas sertifikātu (EASA 1. veidlapa), kad:

1.	sākotnēji tiek nodotas īpašumtiesības uz gaisa kuģi, dzinēju vai propelleri, vai to daļām, vai

2.	attiecībā uz gaisa kuģi – tiek iesniegts pieteikums ierobežota lidojumderīguma sertifikāta izdošanai par gaisa kuģi.

21L.A.275. Tādas fiziskas vai juridiskas personas pienākumi, kura izdod atbilstības apliecinājumu (EASA 52.B veidlapa) vai autorizētu izmantošanas sertifikātu (EASA 1. veidlapa)

Fiziskā vai juridiskā persona, kas izdod atbilstības apliecinājumu (EASA 52.B veidlapa) vai autorizētu izmantošanas sertifikātu (EASA 1. veidlapa):

informē kompetento iestādi par to, ka plāno ražot gaisa kuģi, dzinēju vai propelleri, vai to daļu atbilstoši projekta atbilstības deklarācijas projekta datiem un izdos atbilstības apliecinājumus (EASA 52.B veidlapa) vai autorizētus izmantošanas sertifikātus (EASA 1. veidlapa) saskaņā ar šo apakšiedaļu;

b)	nodrošina, ka tiek reģistrētas ziņas par katru pabeigto darbu;

c)	ražošanas vietā glabā tehniskos datus un rasējumus, kas nepieciešami, lai noteiktu, vai gaisa kuģis, dzinējs vai propelleris, vai tā daļa atbilst piemērojamajiem deklarētajiem projekta datiem;

d)	sniedz lidojumderīguma uzturēšanas atbalstu projekta atbilstības deklarācijas deklarētājam par ikvienu gaisa kuģi, dzinēju vai propelleri, vai to daļu, ko tā ražojusi;

attiecībā uz tās ražotiem jauniem gaisa kuģiem – nodrošina, ka gaisa kuģi tiek uzturēti lidojumderīgā stāvoklī un ka tiek veikta tehniskā apkope, izņemot, ja saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1321/2014 tehniskā apkope jāveic saskaņā ar šādiem noteikumiem, ieskaitot nepieciešamos remontus saskaņā ar piemērojamajiem projekta datiem pirms gaisa kuģa atbilstības apliecinājuma (EASA 52.B veidlapa) izdošanas;

f)	izdodot izmantošanas sertifikātu pēc šādas tehniskās apkopes – pirms šāda sertifikāta izdošanas noskaidro, vai katram sakomplektētajam gaisa kuģim ir veikta nepieciešamā tehniskā apkope un vai tas ir ekspluatācijai drošā stāvoklī;

g)	apņemas veikt tādas fiziskas vai juridiskas personas pienākumus, kura izdod atbilstības apliecinājumus (EASA 52.B veidlapa) vai autorizētus izmantošanas sertifikātus (EASA 1. veidlapa);

h)	informē kompetento iestādi par savas darbības izbeigšanu atbilstoši šai apakšiedaļai.

B SADAĻA

PROCEDŪRAS KOMPETENTAJĀM IESTĀDĒM

A APAKŠIEDAĻA. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

(rezervēts)

B APAKŠIEDAĻA. TIPA SERTIFIKĀTI

21L.B.41. Sertifikācijas specifikācijas

Aģentūra saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 76. panta 3. punktu izdod sertifikācijas specifikācijas un citas sīki izstrādātas specifikācijas, tostarp sertifikācijas specifikācijas lidojumderīgumam un saderībai ar vidi, ar ko kompetentās iestādes, organizācijas un personāls var pierādīt ražojumu un daļu atbilstību attiecīgajām minētās regulas II, IV un V pielikumā noteiktajām pamatprasībām, kā arī minētās regulas 9. panta 2. punktā un III pielikumā izklāstītajām vides aizsardzības pamatprasībām. Šīs specifikācijas ir pietiekami sīki izstrādātas un konkrētas, lai pieteikuma iesniedzējiem norādītu, kādi ir sertifikātu izdošanas, grozīšanas vai papildināšanas nosacījumi.

21L.B.42. Sākotnējā pārbaude

a)	Saņemot tipa sertifikāta pieteikumu atbilstoši šim pielikumam, Aģentūra pārliecinās, vai uz ražojumu attiecas darbības joma, kas noteikta 21L.A.21. punktā, un vai pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs saskaņā ar 21L.A.22. punktu pieteikties ražojuma tipa sertifikātam.

b)	Ja a) apakšpunkta nosacījumi nav izpildīti, Aģentūra noraida pieteikumu.

21L.B.43. Tipa sertifikācijas bāze tipa sertifikātam

Aģentūra nosaka tipa sertifikācijas bāzi un paziņo to pieteikuma iesniedzējam. Tipa sertifikācijas bāzi veido:

sertifikācijas specifikācijas lidojumderīgumam, ko Aģentūra izraudzījusies no tām, kas ražojumam piemērojamas minētā sertifikāta pieteikuma iesniegšanas dienā, izņemot, ja:

pieteikuma iesniedzējs izvēlas ievērot sertifikācijas specifikācijas, kas kļuvušas piemērojamas pēc pieteikuma iesniegšanas dienas; ja pieteikuma iesniedzējs izvēlas ievērot sertifikācijas specifikāciju, kas kļuvusi piemērojama pēc pieteikuma iesniegšanas dienas, Aģentūra tipa sertifikācijas bāzē ietver ikvienu citu tieši saistītu sertifikācijas specifikāciju, vai

ii)	Aģentūra pieņem jebkuru tādas izraudzītās sertifikācijas specifikācijas, ko nav iespējams ievērot, alternatīvu, kurai ir rasti kompensējoši faktori, kas nodrošina līdzvērtīgu drošuma līmeni, vai

iii)	Aģentūra pieņem vai paredz citus līdzekļus, ar kuriem pierādīt atbilstību Regulas (ES) 2018/1139 II pielikuma pamatprasībām;

2.	visi īpašie nosacījumi, ko saskaņā ar 21L.B.44. punkta a) apakšpunktu noteikusi Aģentūra.

Aģentūra jebkurā brīdī pirms tipa sertifikāta izdošanas drīkst grozīt tipa sertifikācijas bāzi, ja tā ir konstatējusi, ka pieredze ar citiem līdzīgiem ražojumiem, kas ir ekspluatācijā, vai ražojumiem, kam ir līdzīgi projektētie parametri, liecina, ka var rasties nedrošs stāvoklis, un tipa sertifikācijas bāze, kas izveidota un paziņota pieteikuma iesniedzējam, nenovērš šo nedrošo stāvokli.

21L.B.44. Īpaši nosacījumi

Aģentūra ražojumam nosaka īpašas sīki izstrādātas tehniskās specifikācijas, proti, “īpašos nosacījumus”, ja attiecīgās sertifikācijas specifikācijas neietver atbilstošus vai attiecīgus ražojuma drošuma standartus tāpēc, ka:

1.	ražojumam ir jauni vai neparasti projektētie parametri salīdzinājumā ar projektēšanas praksi, kas ir piemērojamo sertifikācijas specifikāciju pamatā;

2.	paredzētais ražojuma izmantošanas mērķis ir neparasts vai

3.	pieredze ar citiem līdzīgiem ražojumiem, kas ir ekspluatācijā, vai ražojumiem, kam ir līdzīgi projektētie parametri, vai jaunatklāti apdraudējumi liecina, ka var rasties nedrošs stāvoklis.

b)	Īpaši nosacījumi ietver tādus drošuma standartus, kādus Aģentūra uzskata par vajadzīgiem, lai noteiktu drošuma līmeni, kas ir līdzvērtīgs piemērojamajās sertifikācijas specifikācijās noteiktajam.

21L.B.45. Piemērojamo vides aizsardzības prasību noteikšana tipa sertifikātam

Aģentūra nosaka un paziņo gaisa kuģa vai dzinēja tipa sertifikāta pieteikuma iesniedzējam piemērojamās vides aizsardzības prasības saskaņā ar I pielikuma (21. daļas) 21.B.85. punktu.

21L.B.46. Pārbaude

Saņemot tipa sertifikāta pieteikumu atbilstoši šim pielikumam, Aģentūra:

pārskata sākotnējo atbilstības pierādīšanas plānu un visus turpmākus atjauninājumus, ko iesniedz pieteikuma iesniedzējs, lai noskaidrotu plāna pilnīgumu un ierosināto atbilstības pierādīšanas līdzekļu un metožu atbilstību tipa sertifikācijas bāzei, kas noteikta saskaņā ar 21L.B.43. punktu, un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 21L.B.45. punktu; ja atbilstības pierādīšanas plāns nav pilnīgs vai līdzekļi un metodes nav piemērotas, lai panāktu atbilstības pierādīšanu, Aģentūra informē pieteikuma iesniedzēju un pieprasa plāna grozījumu;

b)	pārliecinājusies, ka iesniegtais atbilstības pierādīšanas plāns ir piemērots, lai pieteikuma iesniedzējs varētu pierādīt atbilstību, apstiprina atbilstības pierādīšanas plānu un visus tā turpmākus atjauninājumus;

saņēmusi atbilstības deklarāciju saskaņā ar 21L.A.25. punkta f) apakšpunktu, veic attiecīgā ražojuma pirmā izlaiduma fizisku pārbaudi un novērtēšanu galīgajā konfigurācijā, ņemot vērā kritisko projekta izvērtējumu, kas veikts saskaņā ar 21L.B.242. punkta a) apakšpunktu, lai pārliecinātos par ražojuma atbilstību piemērojamajai tipa sertifikācijas bāzei un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām; Aģentūra pārliecinās par ražojuma atbilstību, ņemot vērā varbūtību, ka pastāv neidentificēta neatbilstība tipa sertifikācijas bāzei vai piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, un šādas neatbilstības iespējamo ietekmi uz ražojuma drošumu vai saderību ar vidi;

ja tipa sertifikācijas bāzes noteikšanas, piemērojamo vides aizsardzības prasību noteikšanas vai atbilstības pierādīšanas plāna pārskatīšanas laikā Aģentūra konstatē, ka ražojuma projekts ietver jebkādu elementu, attiecībā uz kuru neidentificēta neatbilstība tipa sertifikācijas bāzei vai piemērojamajām vides aizsardzības prasībām var nelabvēlīgi ietekmēt ražojuma drošumu vai saderību ar vidi, Aģentūra nosaka, kādas pārbaudes ir nepieciešamas papildus tām, kas aprakstītas c) apakšpunktā, lai pārliecinātos par atbilstības pierādīšanu; Aģentūra informē pieteikuma iesniedzēju par visām papildu pārbaudēm un to, kuriem projekta elementiem šādas papildu pārbaudes tiek piemērotas.

21L.B.47. Tipa sertifikāta izdošana

Aģentūra bez nepamatotas kavēšanās izdod gaisa kuģa, dzinēja vai propellera tipa sertifikātu ar nosacījumu, ka:

1.	pieteikuma iesniedzējs atbilst 21L.A.27. punktam;

2.	Aģentūra, veicot pārbaudi saskaņā ar 21L.B.46. punktu, nav konstatējusi nekādu neatbilstību tipa sertifikācijas bāzei vai piemērojamajām vides aizsardzības prasībām;

3.	nav neatrisinātu jautājumu no attiecīgā ražojuma pārbaudes galīgajā konfigurācijā, kas veikta saskaņā ar 21L.B.46. punkta c) apakšpunktu;

4.	nav konstatēta neviena iezīme vai raksturlielums, kas var padarīt ražojumu nedrošu vai nesaderīgu ar vidi lietojumos, attiecībā uz kuriem ir pieprasīta sertifikācija.

Tipa sertifikātā iekļauj:

1.	tipa projektu;

2.	ekspluatācijas ierobežojumus;

3.	lidojumderīguma uzturēšanas norādījumus;

4.	tipa sertifikāta datu lapu par lidojumderīgumu un, ja piemērojams, dzinēja izplūdes emisiju atbilstības uzskaites datus;

5.	piemērojamo tipa sertifikācijas bāzi un piemērojamās vides aizsardzības prasības, atbilstību kurām reģistrē Aģentūra;

6.	ja piemērojams – tipa sertifikāta datu lapu par troksni un

7.	visus citus nosacījumus vai ierobežojumus, kas paredzēti ražojumam piemērojamajā tipa sertifikācijas bāzē un piemērojamajās vides aizsardzības prasībās.

21L.B.48. Tādu ražojumu lidojumderīguma uzturēšanas uzraudzība, par kuriem izdots tipa sertifikāts

Ja Aģentūra, īstenojot lidojumderīguma uzturēšanas uzraudzību, arī izmantojot ziņojumus, ko saņem saskaņā ar 21L.A.3. punktu, vai citus līdzekļus, konstatē neatbilstību tipa sertifikācijas bāzei vai piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, Aģentūra sniedz atzinumu saskaņā ar 21L.B.21. punktu vai izdod lidojumderīguma norādījumu atbilstoši 21L.B.23. punkta nosacījumiem.

21L.B.49. Tipa sertifikāta nodošana

Ja Aģentūra saņem pieteikumu pārbaudīt to, vai turētājs var nodot tipa sertifikātu saskaņā ar 21L.A.29. punktu, vai ja Aģentūra izskata prasību pieņemt tipa sertifikātu saskaņā ar 21L.A.29. punktu, Aģentūra atbilstoši 21L.B.42. un 21L.B.46. punktam pārbauda, vai saņēmējs ir tiesīgs būt par tipa sertifikāta turētāju saskaņā ar 21L.A.22. punktu un spēj uzņemties tipa sertifikāta turētāja pienākumus saskaņā ar 21L.A.28. punktu.

b)	Ja Aģentūra secina, ka saņēmējs atbilst a) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, tā informē tipa sertifikāta turētāju vai fizisko vai juridisko personu, kas pieprasa pieņemt tipa sertifikātu, par to, ka Aģentūra piekrīt tipa sertifikāta nodošanai minētajai fiziskajai vai juridiskajai personai.

C APAKŠIEDAĻA. PROJEKTA ATBILSTĪBAS DEKLARĀCIJAS

21L.B.61. Sīki izstrādātas tehniskās specifikācijas un piemērojamās vides aizsardzības prasības ražojumu projekta atbilstības deklarācijām

Aģentūra saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 76. panta 3. punktu nosaka un dara pieejamas sīki izstrādātas tehniskās specifikācijas, ko fiziskas un juridiskas personas var izmantot, lai pierādītu atbilstību būtiskajām pamatprasībām, kuras izklāstītas minētās regulas II pielikumā, kad tiek deklarēta gaisa kuģa projekta atbilstība saskaņā ar šā pielikuma A iedaļas C apakšiedaļu.

Sīki izstrādātās tehniskās specifikācijas, kuras minētas a) apakšpunktā, paredz projekta standartus, kas atspoguļo pašreizējo stāvokli un projektēšanas paraugpraksi un kas balstās uz labāko pieejamo pieredzi un zinātnes un tehnikas progresu un uz labākajiem pieejamajiem pierādījumiem un gaisa kuģu projektēšanas analīzi attiecībā uz gaisa kuģiem, uz kuriem attiecas 21L.A.41. punktā noteiktā darbības joma. Minētajās sīki izstrādātajās tehniskajās specifikācijās var ietvert (vai norādīt attiecīgu atsauci):

1.	sertifikācijas specifikācijas, ko Aģentūra noteikusi saskaņā ar I pielikuma (21. daļas) 21.B.70. punktu, attiecībā uz gaisa kuģa projekta lidojumderīgumu;

2.	īpašus nosacījumus, ko Aģentūra noteikusi saskaņā ar I pielikuma (21. daļas) 21.B.75. punktu vai 21L.B.44. punktu citiem gaisa kuģiem un kas pēc būtības ir vispārīgi;

3.	sīki izstrādātus tehniskos standartus, ko izstrādājušas standartizācijas struktūras un citas nozares struktūras.

Lai nodrošinātu projekta saderību ar vidi, Aģentūra nosaka un dara pieejamas vides aizsardzības prasības, kas izmantojamas par pamatu projekta atbilstības deklarēšanai un kas ietver:

vides aizsardzības prasības attiecīgajām ražojumu kategorijām, kas noteiktas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 16. pielikuma I–III sējumā Regulas (ES) 2018/1139 9. panta 2. punktā noteiktajā grozījumu līmenī; šajā nolūkā atsauces uz:

i)	minētajos sējumos ietverto tipa sertifikāta piemērošanas sākuma datumu uzskata par atsaucēm uz datumu, kad deklarētājs sniedzis projekta atbilstības deklarāciju, un

ii)	minētajos sējumos ietvertās sertifikācijas prasības uzskata par prasībām projekta atbilstības deklarācijai.

2.	[rezervēts]

21L.B.62. Sākotnējā uzraudzības pārbaude

Saņemot projekta atbilstības deklarāciju, Aģentūra pārbauda, vai uz gaisa kuģi attiecas šā pielikuma A iedaļas C apakšiedaļa un vai deklarācija ietver visu 21L.A.43. punktā norādīto informāciju. Aģentūra apstiprina deklarētājam deklarācijas saņemšanu, tai skaitā individuāla projekta atbilstības deklarācijas atsauces numura piešķiršanu attiecīgajai gaisa kuģa konfigurācijai.

Aģentūra veic attiecīgā gaisa kuģa pirmā izlaiduma fizisku pārbaudi un novērtēšanu galīgajā konfigurācijā, ņemot vērā drošuma pārbaudi, kas veikta saskaņā ar 21L.B.242. punkta a) apakšpunkta 2. punktu. Ja Aģentūra deklarācijā vai fiziskajā pārbaudē un novērtēšanā, ko veic saskaņā ar pirmo teikumu, konstatē pierādījumus, kas norāda uz to, ka gaisa kuģis varētu nespēt veikt drošu lidojumu vai varētu būt nesaderīgs ar vidi ekspluatācijas darbību laikā, Aģentūra sniedz atzinumu saskaņā ar 21L.B.21. punktu.

21L.B.63. Projekta atbilstības deklarācijas reģistrēšana

Aģentūra reģistrē gaisa kuģa projekta atbilstības deklarāciju ar nosacījumu, ka:

a)	deklarētājs ir deklarējis atbilstību saskaņā ar 21L.A.43. punkta a) apakšpunktu;

b)	deklarētājs ir iesniedzis Aģentūrai dokumentus, kas vajadzīgi saskaņā ar 21L.A.43. punkta c) apakšpunktu;

c)	deklarētājs ir apņēmies, ka tiks izpildīti 21L.A.47. punktā paredzētie pienākumi;

d)	nav neatrisinātu atzinumu no attiecīgā ražojuma pirmā izlaiduma fiziskās pārbaudes un novērtēšanas galīgajā konfigurācijā, kas veikta saskaņā ar 21L.B.62. punkta b) apakšpunktu.

21L.B.64. Tādu gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšanas uzraudzība, attiecībā uz kuriem deklarēta projekta atbilstība

Ja Aģentūra, īstenojot lidojumderīguma uzturēšanas uzraudzību, arī izmantojot ziņojumus, ko saņem saskaņā ar 21L.A.3. punktu, vai citus līdzekļus, konstatē neatbilstību piemērojamajām sīki izstrādātajām tehniskajām specifikācijām vai piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, Aģentūra sniedz atzinumu saskaņā ar 21L.B.21. punktu vai izdod lidojumderīguma norādījumu atbilstoši 21L.B.23. punkta nosacījumiem.

D APAKŠIEDAĻA. TIPA SERTIFIKĀTU IZMAIŅAS

21L.B.81. Tipa sertifikācijas bāze un piemērojamās vides aizsardzības prasības lielākām tipa sertifikāta izmaiņām

a)	Aģentūra nosaka tipa sertifikācijas bāzi lielākām tipa sertifikāta izmaiņām un paziņo to pieteikuma iesniedzējam.

Attiecībā uz lielākām tipa sertifikāta izmaiņām un izmaiņu ietekmētajām jomām tipa sertifikācijas bāzi veido sertifikācijas specifikācijas, kas ar norādēm iekļautas tipa sertifikātā, izņemot, ja:

Aģentūra konstatē, ka sertifikācijas specifikācijas, kas ar norādi iekļautas tipa sertifikātā, nenodrošina pietiekami augstus standartus attiecībā uz ierosinātajām izmaiņām, tāpēc izmaiņām un izmaiņu ietekmētajām jomām jāatbilst arī kādiem īpašajiem nosacījumiem un šo īpašo nosacījumu grozījumiem, ko Aģentūra noteikusi saskaņā ar 21L.B.44. punktu, lai nodrošinātu drošuma līmeni, kas ir līdzvērtīgs tādās sertifikācijas specifikācijās noteiktajam, kuras ir piemērojamas izmaiņu pieteikuma iesniegšanas dienā;

2.	pieteikuma iesniedzējs izvēlas izpildīt sertifikācijas specifikācijas, kas noteiktas grozījumos, kuri piemērojami izmaiņu pieteikuma iesniegšanas dienā.

c)	Aģentūra nosaka piemērojamās vides aizsardzības prasības attiecībā uz lielākām tipa sertifikāta izmaiņām saskaņā ar I pielikuma (21. daļas) 21.B.85. punktu un paziņo tās pieteikuma iesniedzējam.

21L.B.82. Sīku tipa sertifikāta izmaiņu pārbaude un apstiprinājuma izdošana

Saņemot pieteikumu sīku tipa sertifikāta izmaiņu apstiprināšanai saskaņā ar šo pielikumu, Aģentūra apstiprina sīkās izmaiņas, ja:

1.	pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis pamatojuma datus un pamatojumus un ir pierādījis un deklarējis izmaiņu atbilstību piemērojamajai tipa sertifikācijas bāzei un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām vai sertifikācijas specifikācijām, kas izvēlētas saskaņā ar 21L.A.67. punktu;

Aģentūra, veicot atbilstības pierādīšanas pārbaudi un ņemot vērā projektētos parametrus, sarežģītību un projekta vai tehnoloģijas vispārējo kritiskumu, kā arī pieteikuma iesniedzēja iepriekšēju pieredzi projektēšanas darbībās, nav konstatējusi:

i)	neatbilstības tipa sertifikācijas bāzei vai attiecīgā gadījumā piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, vai izvēlētajām sertifikācijas specifikācijām;

ii)	nekādas iezīmes vai raksturlielumus, kas var padarīt mainīto ražojumu nedrošu vai ar vidi nesaderīgu lietojumos, attiecībā uz kuriem tiek prasīta sertifikācija.

b)	Apstiprinājums sīkām tipa sertifikāta izmaiņām attiecas tikai uz konkrēto(-ajām) konfigurāciju(-ām) tipa sertifikātā, uz kuru(-ām) izmaiņas attiecas.

21L.B.83. Lielāku tipa sertifikāta izmaiņu pārbaude

Saņemot lielāku tipa sertifikāta izmaiņu pieteikumu atbilstoši šim pielikumam, Aģentūra:

pārskata sākotnējo atbilstības pierādīšanas plānu un visus turpmākus atjauninājumus, ko iesniedz pieteikuma iesniedzējs, lai noskaidrotu plāna pilnīgumu un ierosināto atbilstības pierādīšanas līdzekļu un metožu atbilstību tipa sertifikācijas bāzei un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 21L.B.81. punktu; ja atbilstības pierādīšanas plāns nav pilnīgs vai līdzekļi un metodes nav piemērotas, lai panāktu atbilstības pierādīšanu, Aģentūra informē pieteikuma iesniedzēju un pieprasa plāna grozījumu;

b)	pārliecinājusies, ka iesniegtaisatbilstības pierādīšanas plāns ir piemērots, lai pieteikuma iesniedzējs varētu pierādīt atbilstību, apstiprina atbilstības pierādīšanas plānu un arī apstiprina visus tā turpmākus atjauninājumus;

noskaidro varbūtību, ka pastāv neidentificēta lielāku izmaiņu neatbilstība tipa sertifikācijas bāzei vai piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, un šādas neatbilstības iespējamo ietekmi uz ražojuma drošumu vai saderību ar vidi un uz šāda pamata nosaka, vai ir nepieciešama attiecīgā ražojuma pirmā izlaiduma fiziska pārbaude un novērtēšana galīgajā mainītajā konfigurācijā, lai pārliecinātos par ražojuma atbilstību piemērojamajai tipa sertifikācijas bāzei un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, ņemot vērā kritisko projekta izvērtējumu, ja tāds veikts saskaņā ar 21L.B.242. punkta a) apakšpunkta 3. punktu; Aģentūra informē pieteikuma iesniedzēju pirms minētās apskates un novērtēšanas;

ja tipa sertifikācijas bāzes noteikšanas, piemērojamo vides aizsardzības prasību noteikšanas vai atbilstības pierādīšanas plāna pārskatīšanas laikā Aģentūra konstatē, ka lielāku izmaiņu projekts ietver jebkādu elementu, attiecībā uz kuru neidentificēta neatbilstība tipa sertifikācijas bāzei vai piemērojamajām vides aizsardzības prasībām var nelabvēlīgi ietekmēt mainītā ražojuma drošumu vai saderību ar vidi, Aģentūra nosaka, kādas pārbaudes ir nepieciešamas papildus c) apakšpunktā paredzētajām, lai pārliecinātos par atbilstības pierādīšanu; Aģentūra informē pieteikuma iesniedzēju par minētajām papildu pārbaudēm un to, kuriem projekta elementiem tiek piemērota pārbaude.

21L.B.84. Lielāku tipa sertifikāta izmaiņu apstiprinājuma izdošana

Aģentūra apstiprina lielākas izmaiņas, ja:

1.	pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka izmaiņas un izmaiņu ietekmētās jomas atbilst tipa sertifikācijas bāzei un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, ko Aģentūra noteikusi un norādījusi saskaņā ar 21L.B.81. punktu;

2.	pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis un deklarējis atbilstību saskaņā ar 21L.A.66. punkta f) apakšpunktu;

Aģentūra, veicot atbilstības pierādīšanas pārbaudi, nav konstatējusi:

i)	nekādas neatbilstības tipa sertifikācijas bāzei vai attiecīgā gadījumā piemērojamajām vides aizsardzības prasībām;

ii)	nekādas iezīmes vai raksturlielumus, kas var padarīt mainīto ražojumu nedrošu vai ar vidi nesaderīgu lietojumos, attiecībā uz kuriem tiek prasīta sertifikācija.

b)	Lielāku tipa sertifikāta izmaiņu apstiprinājums attiecas tikai uz konkrēto(-ajām) konfigurāciju(-ām) tipa sertifikātā, uz kuru(-ām) izmaiņas attiecas.

21L.B.85. Tādu mainītu ražojumu lidojumderīguma uzturēšanas uzraudzība, par kuriem izdots tipa sertifikāts

Ja Aģentūra, īstenojot lidojumderīguma uzturēšanas uzraudzību, arī izmantojot ziņojumus, ko saņem saskaņā ar 21L.A.3. punktu, vai citus līdzekļus, konstatē tā ražojuma neatbilstību tipa sertifikācijas bāzei vai piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, attiecībā uz kuru ir apstiprinātas tipa sertifikāta izmaiņas, Aģentūra sniedz atzinumu saskaņā ar 21L.B.21. punktu vai izdod lidojumderīguma norādījumu atbilstoši 21L.B.23. punkta nosacījumiem.

E APAKŠIEDAĻA. PAPILDU TIPA SERTIFIKĀTI

21L.B.101. Tipa sertifikācijas bāze un piemērojamās vides aizsardzības prasības papildu tipa sertifikātam

a)	Aģentūra nosaka tipa sertifikācijas bāzi papildu tipa sertifikātam un paziņo to pieteikuma iesniedzējam.

Attiecībā uz lielākām tipa sertifikāta izmaiņām papildu tipa sertifikāta veidā tipa sertifikācijas bāze izmaiņu ietekmētajām jomām ir tā, kas ar norādēm iekļauta tipa sertifikātā, izņemot, ja:

2.	pieteikuma iesniedzējs izvēlas izpildīt sertifikācijas specifikācijas, kas noteiktas grozījumos, kuri piemērojami izmaiņu pieteikuma iesniegšanas dienā.

c)	Aģentūra nosaka piemērojamās vides aizsardzības prasības attiecībā uz lielākām tipa sertifikāta izmaiņām saskaņā ar I pielikuma (21. daļas) 21.A.85. punktu un paziņo tās pieteikuma iesniedzējam.

21L.B.102. Pārbaude

Saņemot papildu tipa sertifikāta pieteikumu atbilstoši šim pielikumam, Aģentūra:

pārskata sākotnējo atbilstības pierādīšanas plānu un visus turpmākus atjauninājumus, ko iesniedz pieteikuma iesniedzējs, lai noskaidrotu plāna pilnīgumu un ierosināto atbilstības pierādīšanas līdzekļu un metožu atbilstību tipa sertifikācijas bāzei un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 21L.B.101. punktu; ja atbilstības pierādīšanas plāns nav pilnīgs vai līdzekļi un metodes nav piemērotas, lai panāktu atbilstības pierādīšanu, Aģentūra informē pieteikuma iesniedzēju un pieprasa plāna grozījumu;

b)	pārliecinājusies, ka iesniegtais atbilstības pierādīšanas plāns ir piemērots, lai pieteikuma iesniedzējs varētu pierādīt atbilstību, apstiprina atbilstības pierādīšanas plānu un visus tā turpmākus atjauninājumus;

noskaidro varbūtību, ka pastāv neidentificēta lielāku izmaiņu neatbilstība tipa sertifikācijas bāzei vai piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, un šādas neatbilstības iespējamo ietekmi uz ražojuma drošumu vai saderību ar vidi un uz šāda pamata nosaka, vai ir nepieciešama attiecīgā ražojuma pirmā izlaiduma fiziska pārbaude un novērtēšana galīgajā mainītajā konfigurācijā, lai pārliecinātos par ražojuma atbilstību piemērojamajai tipa sertifikācijas bāzei un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, ņemot vērā kritisko projekta izvērtējumu, ja tāds veikts saskaņā ar 21L.B.242. punkta a) apakšpunktu; Aģentūra informē pieteikuma iesniedzēju pirms minētās apskates un novērtēšanas;

ja tipa sertifikācijas bāzes noteikšanas, piemērojamo vides aizsardzības prasību noteikšanas vai atbilstības pierādīšanas plāna pārskatīšanas laikā Aģentūra konstatē, ka lielākas izmaiņas projektā ietver jebkādu elementu, attiecībā uz kuru neidentificēta neatbilstība tipa sertifikācijas bāzei vai piemērojamajām vides aizsardzības prasībām var nelabvēlīgi ietekmēt mainītā ražojuma drošumu vai saderību ar vidi, Aģentūra nosaka, kādas pārbaudes ir nepieciešamas papildus c) apakšpunktā paredzētajām, lai pārliecinātos par atbilstības pierādīšanu; Aģentūra informē pieteikuma iesniedzēju par minētajām papildu pārbaudēm un to, kuriem projekta elementiem tiek piemērota šāda pārbaude.

21L.B.103. Papildu tipa sertifikāta izdošana

Saņemot papildu tipa sertifikāta pieteikumu atbilstoši šim pielikumam, Aģentūra izdod papildu tipa sertifikātu, ja:

1.	pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka izmaiņas un izmaiņu ietekmētās jomas atbilst tipa sertifikācijas bāzei un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, ko Aģentūra noteikusi un norādījusi saskaņā ar 21L.B.101. punktu;

2.	pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis un deklarējis atbilstību saskaņā ar 21L.A.85. punkta f) apakšpunktu;

ja pieteikuma iesniedzējs saskaņā ar 21L.A.84. punkta b) apakšpunkta 2. punktu ir norādījis, ka sertifikācijas dati ir sniegti, pamatojoties uz vienošanos ar tipa sertifikāta datu īpašnieku, tipa sertifikāta datu īpašnieks:

i)	tehniski neiebilst pret informāciju, ko iesniedz atbilstoši 21L.B.103. punkta a) apakšpunkta 2. punktam, un

ii)	ir piekritis sadarboties ar remonta projekta apstiprinājuma turētāju, lai izpildītu visus pienākumus attiecībā uz ražojuma ar remonta projektu lidojumderīguma uzturēšanu, izpildot 21L.A.88. punktu;

Aģentūra, veicot atbilstības pierādīšanas pārbaudi, nav konstatējusi:

i)	nekādas neatbilstības tipa sertifikācijas bāzei vai attiecīgā gadījumā piemērojamajām vides aizsardzības prasībām;

ii)	nekādas iezīmes vai raksturlielumus, kas var padarīt mainīto ražojumu nedrošu vai ar vidi nesaderīgu lietojumos, attiecībā uz kuriem tiek prasīta sertifikācija.

b)	Papildu tipa sertifikāts attiecas tikai uz konkrēto(-ajām) konfigurāciju(-ām) tipa sertifikātā, uz kuru(-ām) attiecas saistītās lielākās izmaiņas.

21L.B.104. Tādu ražojumu lidojumderīguma uzturēšanas uzraudzība, par kuriem izdots papildu tipa sertifikāts

Ja Aģentūra, īstenojot lidojumderīguma uzturēšanas uzraudzību, arī izmantojot ziņojumus, ko saņem saskaņā ar 21L.A.3. punktu, vai citus līdzekļus, konstatē tā ražojuma neatbilstību tipa sertifikācijas bāzei vai piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, attiecībā uz kuru izdots papildu tipa sertifikāts, Aģentūra sniedz atzinumu saskaņā ar 21L.B.21. punktu vai izdod lidojumderīguma norādījumu atbilstoši 21L.B.23. punkta nosacījumiem.

F APAKŠIEDAĻA. TĀDU GAISA KUĢU IZMAIŅAS, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM DEKLARĒTA PROJEKTA ATBILSTĪBA

21L.B.121. Sākotnējā uzraudzības pārbaude par projekta atbilstības deklarāciju par lielākām izmaiņām tāda gaisa kuģa projektā, attiecībā uz kuru deklarēta projekta atbilstība

Saņemot projekta atbilstības deklarāciju par lielākām izmaiņām tāda gaisa kuģa projektā, attiecībā uz kuru deklarēta projekta atbilstība, Aģentūra pārbauda, vai uz izmaiņām attiecas 21L.A.101. punkta darbības joma un vai deklarācijā ir ietverta visa 21L.A.107. punktā norādītā informācija. Aģentūra apstiprina deklarētājam deklarācijas saņemšanu, tai skaitā individuāla projekta atbilstības deklarācijas atsauces numura piešķiršanu.

Aģentūra, pamatojoties uz risku, ka neatbilstības dēļ projekts varētu nespēt nodrošināt drošu lidojumu vai varētu būt nesaderīgs ar vidi, novērtē, vai ir vajadzīga mainītā ražojuma fiziska pārbaude un novērtēšana un vēlāk informē deklarētāju, ja šāda pārbaude un novērtēšana ir vajadzīga. Riska novērtēšanā ņem vērā:

1.	lielāku izmaiņu sarežģītību un vispārējo ietekmi uz gaisa kuģa konstrukcijām, lidojuma parametriem un sistēmām;

2.	iepriekšēju pieredzi saistībā ar gaisa kuģa fiziskām pārbaudēm un lielākām izmaiņām, ko projektējis deklarētājs;

3.	deklarētāja atbildi uz visiem iepriekšējiem atzinumiem, kas sniegti par neatbilstībām attiecībā uz konkrēto gaisa kuģi vai līdzīgiem gaisa kuģiem, kurus projektējis deklarētājs un uz kuriem arī attiecas projekta atbilstības deklarācija.

Ja Aģentūra deklarācijā vai fiziskajā pārbaudē un novērtēšanā, ja tādu veic saskaņā ar 21L.B.121. punkta b) apakšpunktu, konstatē pierādījumus, kas norāda uz to, ka mainītais gaisa kuģis varētu nespēt veikt drošu lidojumu vai varētu būt nesaderīgs ar vidi ekspluatācijas darbību laikā, Aģentūra sniedz atzinumu saskaņā ar 21L.B.21. punktu.

21L.B.122. Projekta atbilstības deklarācijas reģistrēšana attiecībā uz lielākām gaisa kuģa projekta izmaiņām

Aģentūra reģistrē projekta atbilstības deklarāciju par lielākām izmaiņām tāda gaisa kuģa projektā, attiecībā uz kuru deklarēta projekta atbilstība, ar nosacījumu, ka:

1.	deklarētājs ir deklarējis atbilstību saskaņā ar 21L.A.107. punkta a) apakšpunktu;

2.	deklarētājs ir iesniedzis Aģentūrai dokumentus, kas vajadzīgi saskaņā ar 21L.A.107. punkta d) apakšpunktu;

3.	deklarētājs ir apņēmies, ka 21L.A.47. punktā paredzētie pienākumi tiks izpildīti arī attiecībā uz mainīto gaisa kuģa projektu;

4.	nav neatrisinātu jautājumu no fiziskās pārbaudes, ja tāda veikta saskaņā ar 21L.B.121. punkta b) apakšpunktu.

b)	Aģentūra reģistrē deklarāciju par lielākām izmaiņām tāda gaisa kuģa projektā, attiecībā uz kuru deklarēta projekta atbilstība, tikai tad, ja tā attiecas tikai uz konkrēto(-ajām) konfigurāciju(-ām) reģistrētajā projekta atbilstības deklarācijā, uz kur(-ām) izmaiņas attiecas.

21L.B.123. Tāda mainīta gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas uzraudzība, attiecībā uz kuru deklarēta projekta atbilstība

Ja Aģentūra, īstenojot lidojumderīguma uzturēšanas uzraudzību, arī izmantojot ziņojumus, ko saņem saskaņā ar 21L.A.3. punktu, vai citus līdzekļus, konstatē to izmaiņu neatbilstību piemērojamajām sīki izstrādātajām tehniskajām specifikācijām vai piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, attiecībā kurām deklarēta projekta atbilstība, Aģentūra rīkojas saskaņā ar 21L.B.64. punktu.

G APAKŠIEDAĻA. DEKLARĒTĀS RAŽOŠANAS ORGANIZĀCIJAS

(rezervēts)

H APAKŠIEDAĻA. LIDOJUMDERĪGUMA SERTIFIKĀTI UN IEROBEŽOTIE LIDOJUMDERĪGUMA SERTIFIKĀTI

(rezervēts)

I APAKŠIEDAĻA. TROKŠŅA LĪMEŅA SERTIFIKĀTI

(rezervēts)

J APAKŠIEDAĻA. DEKLARĒTĀS PROJEKTĒŠANAS ORGANIZĀCIJAS

21L.B.181. Sākotnējā uzraudzības pārbaude

Saņemot deklarāciju no organizācijas, kas deklarē savu projektēšanas spēju, Aģentūra pārbauda, vai:

1.	deklarētājs ir tiesīgs deklarēt savu projektēšanas spēju saskaņā ar 21.L.A.172. punktu;

2.	deklarācija ietver visu informāciju, kas norādīta 21L.A.173. punkta c) apakšpunktā, un

3.	deklarācijā nav informācijas, kas liecina par neatbilstību šā pielikuma A iedaļas J apakšiedaļas prasībām.

b)	Aģentūra apstiprina deklarētājam deklarācijas saņemšanu, tai skaitā individuāla deklarētās projektēšanas organizācijas atsauces numura piešķiršanu.

21L.B.182. Projektēšanas spējas deklarācijas reģistrēšana

Aģentūra reģistrē projektēšanas spējas deklarāciju atbilstošā datubāzē, reģistrējot arī deklarēto darba tvērumu, ar nosacījumu, ka:

a)	deklarētājs ir deklarējis savu spēju saskaņā ar 21L.A.173. punktu;

b)	deklarētājs ir apņēmies, ka tiks izpildīti 21L.A.177. punktā paredzētie pienākumi;

c)	nav neatrisinātu jautājumu saskaņā ar 21L.B.181. punktu.

21L.B.183. Uzraudzība

a)	Aģentūra uzrauga deklarēto projektēšanas organizāciju, lai pārliecinātos, ka organizācija pastāvīgi atbilst piemērojamajām A iedaļas prasībām.

b)	Uzraudzība ietver ražojuma projekta kritisku izvērtēšanu vai fizisku pārbaudi un pirmā izlaiduma pārbaudi deklarētās projektēšanas organizācijas katram jaunajam projektam.

21L.B.184. Uzraudzības programma

Lai nodrošinātu atbilstību 21L.B.183. punktam, Aģentūra izveido un uztur uzraudzības programmu. Uzraudzības programmā ņem vērā organizācijas specifiku, tās darbību sarežģītību un iepriekšējo sertifikācijas un/vai uzraudzības darbību rezultātus, un tās pamatā ir saistīto risku novērtējums. Katrā uzraudzības plānošanas ciklā tā iekļauj:

novērtējumus, revīzijas un pārbaudes, tostarp attiecīgi:

i)	pārvaldības sistēmas novērtējumus un procesa revīzijas;

ii)	ražojumu revīzijas attiecīgam ražojumu projekta un sertifikācijas paraugam un daļām, kas ietilpst organizācijas darbības jomā;

iii)	veiktā darba izlases;

iv)	neizziņotas pārbaudes;

2.	sanāksmes, ko sasauc starp projektēšanas organizāciju vadītājiem un Aģentūru, lai nodrošinātu, ka gan organizācijas, gan Aģentūra ir informētas par visiem būtiskajiem jautājumiem.

b)	Uzraudzības programmā iekļauj informāciju par datumiem, kad jāveic novērtējumi, revīzijas un pārbaudes un jārīko sanāksmes, un datumiem, kad faktiski notika attiecīgie novērtējumi, revīzijas, pārbaudes un sanāksmes.

c)	Piemēro uzraudzības plānošanas ciklu, kas nepārsniedz 24 mēnešus.

Neatkarīgi no c) apakšpunkta uzraudzības plānošanas ciklu var pagarināt līdz 36 mēnešiem, ja Aģentūra ir konstatējusi, ka iepriekšējo 24 mēnešu laikā:

1.	organizācija ir pierādījusi, ka tā spēj lietpratīgi noteikt aviācijas drošuma apdraudējumus un pārvaldīt ar tiem saistītos riskus;

2.	organizācija ir pierādījusi, ka tā pastāvīgi ievēro 21L.A.178. punktu un pilnībā kontrolē visas izmaiņas projektēšanas vadības sistēmā;

3.	nav izdoti 1. līmeņa atzinumi;

4.	visi korektīvie pasākumi ir īstenoti Aģentūras apstiprinātajā vai pagarinātajā termiņā, kā noteikts 21L.B.21. punktā.

Neatkarīgi no c) apakšpunkta uzraudzības plānošanas ciklu var vēl pagarināt līdz ne vairāk kā 48 mēnešiem, ja papildus d) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem organizācija ir izveidojusi un Aģentūra ir apstiprinājusi efektīvu sistēmu Aģentūras pastāvīgai informēšanai par organizācijas drošuma rādītājiem un atbilstību normatīvajām prasībām.

f)	Uzraudzības plānošanas ciklu var saīsināt, ja tiek pierādīts, ka organizācijas drošuma rādītāji ir pazeminājušies.

g)	Katra uzraudzības plānošanas cikla beigās Aģentūra izdod ieteikuma ziņojumu par to darbību turpināšanu, ko deklarētās projektēšanas organizācijas veic, pamatojoties uz savas projektēšanas spējas deklarāciju, un kurš atspoguļo uzraudzības rezultātus.

21L.B.185. Uzraudzības darbības

Kad Aģentūra pārliecinās par deklarētās projektēšanas organizācijas atbilstību saskaņā ar 21L.B.183. punktu un par saskaņā ar 21L.B.184. punktu izveidotās uzraudzības programmas atbilstību, tā:

1.	sniedz par uzraudzību atbildīgajam personālam norādījumus tā funkciju veikšanai;

2.	veic novērtējumus, revīzijas, pārbaudes un, ja nepieciešams, neizziņotas pārbaudes;

3.	vāc pierādījumus, kas vajadzīgi, ja nepieciešama turpmāka rīcība, tai skaitā pasākumi, kas paredzēti 21L.B.21. un 21L.B.22. punktā;

4.	informē deklarēto projektēšanas organizāciju par uzraudzības darbību rezultātiem.

b)	Aģentūra vāc un apstrādā visu informāciju, ko uzskata par nepieciešamu uzraudzības darbību veikšanai.

c)	Ja Aģentūra konstatē deklarētās projektēšanas organizācijas neatbilstību A iedaļas piemērojamajām prasībām, procedūrai vai rokasgrāmatai, kas noteikta A iedaļā, vai iesniegtajai deklarācijai, Aģentūra rīkojas saskaņā ar 21L.B.21. un 21L.B.22. punktu.

21L.B.186. Izmaiņas deklarācijās

a)	Saņemot paziņojumu par izmaiņām saskaņā ar 21L.A.178. punktu, Aģentūra pārliecinās par paziņojuma pilnīgumu saskaņā ar 21L.B.181. punktu.

b)	Aģentūra atjaunina savu uzraudzības programmu, kas izveidota saskaņā ar 21L.B.184. punktu, un pārbauda, vai ir jānosaka jebkādi nosacījumi, ar kādiem organizācija drīkst darboties izmaiņu laikā.

c)	Ja izmaiņas ietekmē kādu tādas deklarācijas aspektu, kas reģistrēta saskaņā ar 21L.B.182. punktu, Aģentūra atjaunina reģistru.

d)	Pabeigusi darbības, kas prasītas a)–c) apakšpunktā, Aģentūra apstiprina deklarētajai projektēšanas organizācijai paziņojuma saņemšanu.

K APAKŠIEDAĻA. DAĻAS

(Rezervēts)

M APAKŠIEDAĻA. TĀDU RAŽOJUMU REMONTU PROJEKTS, PAR KURIEM IZDOTS TIPA SERTIFIKĀTS

21L.B.201. Tipa sertifikācijas bāze un piemērojamās vides aizsardzības prasības remonta projekta apstiprinājumam

Aģentūra nosaka visus tādus grozījumus tipa sertifikācijas bāzē un piemērojamajās vides aizsardzības prasībās, kas ar norādēm iekļautas attiecīgi tipa sertifikātā vai papildu tipa sertifikātā, kurus Aģentūra uzskata par nepieciešamiem, lai uzturētu drošumu un saderību ar vidi tādā līmenī, kas ir līdzvērtīgs iepriekš izveidotajam, un paziņo tos remonta projekta apstiprinājuma pieteikuma iesniedzējam.

21L.B.202. Sīka remonta projekta pārbaude un apstiprinājuma izdošana

Saņemot pieteikumu sīka remonta projekta apstiprināšanai par ražojumu, par ko izdots tipa sertifikāts, saskaņā ar šo pielikumu, Aģentūra apstiprina sīka remonta projektu, ja:

1.	pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis pamatojuma datus un pamatojumus un ir pierādījis un deklarējis remonta projekta atbilstību piemērojamajai tipa sertifikācijas bāzei un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 21L.B.201. punktu;

Aģentūra, veicot atbilstības pierādīšanas pārbaudi un ņemot vērā remonta projekta parametrus, sarežģītību un vispārējo remonta projekta kritiskumu, kā arī pieteikuma iesniedzēja iepriekšēju pieredzi projektēšanas darbībās, nav konstatējusi:

i)	nekādas neatbilstības tipa sertifikācijas bāzei vai attiecīgā gadījumā piemērojamajām vides aizsardzības prasībām;

ii)	nekādas remonta projekta iezīmes vai raksturlielumus, kas var padarīt ražojumu ar remonta projektu nedrošu lietojumos, attiecībā uz kuriem tiek prasīta sertifikācija.

b)	Sīka remonta projekta apstiprinājums attiecas tikai uz konkrēto(-ajām) konfigurāciju(-ām) tipa sertifikātā, uz kuru(-ām) remonta projekts attiecas.

21L.B.203. Pārbaude par pieteikumu lielāka remonta projekta apstiprināšanai

Saņemot pieteikumu lielāka remonta projekta apstiprināšanai atbilstoši šim pielikumam, Aģentūra:

pārskata sākotnējo atbilstības pierādīšanas plānu un visus turpmākus atjauninājumus, ko iesniedz pieteikuma iesniedzējs, lai noskaidrotu plāna pilnīgumu un ierosināto atbilstības pierādīšanas līdzekļu un metožu atbilstību tipa sertifikācijas bāzei un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 21L.B.201. punktu; ja atbilstības pierādīšanas plāns nav pilnīgs vai līdzekļi un metodes nav piemērotas, lai panāktu atbilstības pierādīšanu, Aģentūra informē pieteikuma iesniedzēju un pieprasa plāna grozījumu;

b)	pārliecinājusies, ka iesniegtais atbilstības pierādīšanas plāns ir piemērots, lai pieteikuma iesniedzējs varētu pierādīt atbilstību, apstiprina atbilstības pierādīšanas plānu un visus tā turpmākus atjauninājumus;

noskaidro varbūtību, ka pastāv neidentificēta lielāka remonta projekta neatbilstība tipa sertifikācijas bāzei vai piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, un šādas neatbilstības iespējamo ietekmi uz ražojuma drošumu vai saderību ar vidi un uz šāda pamata nosaka, vai ir nepieciešama attiecīgā ražojuma pirmā izlaiduma fiziska pārbaude un novērtēšana galīgajā konfigurācijā ar remonta projektu, lai pārliecinātos par ražojuma atbilstību piemērojamajai tipa sertifikācijas bāzei; Aģentūra informē pieteikuma iesniedzēju pirms minētās apskates un novērtēšanas;

ja atbilstības pierādīšanas plāna pārskatīšanas laikā Aģentūra konstatē, ka lielāka remonta projekts ietver jebkādu elementu, attiecībā uz kuru neidentificēta neatbilstība tipa sertifikācijas bāzei vai piemērojamajām vides aizsardzības prasībām var nelabvēlīgi ietekmēt mainītā ražojuma drošumu vai saderību ar vidi, Aģentūra nosaka, kādas pārbaudes ir nepieciešamas papildus c) apakšpunktā paredzētajām, lai pārliecinātos par atbilstības pierādīšanu; Aģentūra informē pieteikuma iesniedzēju par minētajām papildu pārbaudēm un to, kuriem projekta elementiem tiek piemērota pārbaude.

21L.B.204. Lielāka remonta projekta apstiprinājuma izdošana

Saņemot pieteikumu lielāka remonta projekta apstiprināšanai par ražojumu, par ko izdots tipa sertifikāts, atbilstoši šim pielikumam, Aģentūra apstiprina lielāku remonta projektu, ja:

1.	pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka remonta projekts un remonta projekta ietekmētās jomas atbilst tipa sertifikācijas bāzei un piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, ko Aģentūra noteikusi ar saskaņā ar 21L.B.201. punktu, un

2.	pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis un deklarējis atbilstību saskaņā ar 21L.A.208. punktu;

ja pieteikuma iesniedzējs saskaņā 21L.A.205. punkta b) apakšpunkta 5. punktu ir norādījis, ka tas sertifikācijas datus ir sniedzis, pamatojoties uz vienošanos ar tipa sertifikāta datu īpašnieku, tipa sertifikāta datu īpašnieks:

i)	tehniski neiebilst pret informāciju, ko iesniedz atbilstoši 21L.B.204. punkta a) apakšpunkta 2. punktam, un

ii)	ir piekritis sadarboties ar remonta projekta apstiprinājuma turētāju, lai izpildītu visus pienākumus attiecībā uz ražojuma ar remonta projektu lidojumderīguma uzturēšanu, izpildot 21L.A.210. punktu;

Aģentūra, veicot atbilstības pierādīšanas pārbaudi, nav konstatējusi:

i)	nekādas neatbilstības tipa sertifikācijas bāzei vai attiecīgā gadījumā piemērojamajām vides aizsardzības prasībām;

ii)	nekādas izmaiņu iezīmes vai raksturlielumus, kas var padarīt ražojumu ar remonta projektu nedrošu lietojumos, attiecībā uz kuriem tiek prasīta sertifikācija.

b)	Lielāka remonta projekta apstiprinājums attiecas tikai uz konkrēto(-ajām) konfigurāciju(-ām) tipa sertifikātā, uz kuru(-ām) remonta projekts attiecas.

21L.B.205. Tādu ražojumu lidojumderīguma uzturēšanas uzraudzība, attiecībā uz kuriem apstiprināts remonta projekts

Ja Aģentūra, īstenojot lidojumderīguma uzturēšanas uzraudzību, arī izmantojot ziņojumus, ko saņem saskaņā ar 21L.A.3. punktu, vai citus līdzekļus, konstatē ražojuma, par kuru ir apstiprināts remonta projekts, neatbilstību tipa sertifikācijas bāzei vai piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, Aģentūra sniedz atzinumu saskaņā ar 21L.B.21. punktu vai izdod lidojumderīguma norādījumu atbilstoši 21L.B.23. punkta nosacījumiem.

21L.B.206. Neremontēts bojājums

Ja tas ir prasīts 21L.A.211. punktā, Aģentūra izvērtē ietekmi uz lidojumderīgumu gadījumā, ja bojātais ražojums ir neremontēts un uz to neattiecas iepriekš apstiprināti dati. Aģentūra nosaka visus ierobežojumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu drošu lidojumu ar bojāto ražojumu.

N APAKŠIEDAĻA. TĀDU GAISA KUĢU REMONTU PROJEKTS, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM DEKLARĒTA PROJEKTA ATBILSTĪBA

21L.B.221. Sākotnējā uzraudzības pārbaude par projekta atbilstības deklarāciju par tāda gaisa kuģa lielāka remonta projektu, attiecībā uz kuru deklarēta projekta atbilstība

Saņemot projekta atbilstības deklarāciju par tāda gaisa kuģa lielāka remonta projektu, attiecībā uz kuru deklarēta projekta atbilstība, Aģentūra pārbauda, vai uz remonta projektu attiecas 21L.A.221. punkta darbības joma un vai deklarācijā ir ietverta visa 21L.A.226. punktā norādītā informācija. Aģentūra apstiprina deklarētājam deklarācijas saņemšanu, tai skaitā individuāla projekta atbilstības deklarācijas atsauces numura piešķiršanu.

Aģentūra, pamatojoties uz risku, ka neatbilstības dēļ projekts varētu nespēt nodrošināt drošu lidojumu vai varētu būt nesaderīgs ar vidi, novērtē, vai ir vajadzīga gaisa kuģa ar lielāka remonta projektu fiziska pārbaude un novērtēšana un vēlāk informē deklarētāju, ja šāda pārbaude un novērtēšana ir vajadzīga. Riska novērtēšanā ņem vērā:

1.	lielāka remonta projekta sarežģītību un vispārējo ietekmi uz gaisa kuģa konstrukcijām, lidojuma parametriem un sistēmām;

2.	iepriekšēju pieredzi saistībā ar gaisa kuģa fiziskām pārbaudēm un lielāka remonta projektiem un izmaiņām, ko projektējis deklarētājs;

3.	deklarētāja atbildi uz visiem iepriekšējiem atzinumiem, kas sniegti par neatbilstībām attiecībā uz konkrēto gaisa kuģi vai līdzīgiem gaisa kuģiem, kurus projektējis deklarētājs un uz kuriem arī attiecas projekta atbilstības deklarācija.

Ja Aģentūra deklarācijā vai fiziskajā pārbaudē un novērtēšanā, ja tādu veic saskaņā ar 21L.B.221. punkta b) apakšpunktu, konstatē pierādījumus, kas norāda uz to, ka gaisa kuģis ar lielāka remonta projektu varētu nespēt veikt drošu lidojumu vai varētu būt nesaderīgs ar vidi ekspluatācijas darbību laikā, Aģentūra sniedz atzinumu saskaņā ar 21L.B.21. punktu.

21L.B.222. Tāda gaisa kuģa lielāka remonta projekta deklarācijas reģistrēšana, attiecībā uz kuru deklarēta projekta atbilstība

Aģentūra reģistrē tāda gaisa kuģa lielāka remonta projekta deklarāciju, attiecībā uz kuru deklarēta projekta atbilstība, ar nosacījumu, ka:

1.	deklarētājs ir deklarējis atbilstību saskaņā ar 21L.A.226. punkta a) apakšpunktu;

2.	deklarētājs ir iesniedzis Aģentūrai dokumentus, kas vajadzīgi saskaņā ar 21L.A.226. punkta d) apakšpunktu;

3.	deklarētājs ir apņēmies, ka tiks izpildīti 21L.A.228. punktā paredzētie pienākumi;

4.	nav neatrisinātu jautājumu no fiziskās pārbaudes, ja tāda veikta saskaņā ar 21L.B.221. punkta b) apakšpunktu.

b)	Aģentūra tāda gaisa kuģa lielāka remonta projekta deklarāciju, attiecībā uz kuru deklarēta projekta atbilstība, reģistrē tikai tad, ja tā attiecas tikai uz konkrēto(-ajām) konfigurāciju(-ām) reģistrētajā projekta atbilstības deklarācijā, uz kuru(-ām) attiecas lielāka remonta projekts.

21L.B.223. Tāda remonta projekta lidojumderīguma uzturēšanas uzraudzība, attiecībā uz kuru deklarēta projekta atbilstība

Ja Aģentūra, īstenojot lidojumderīguma uzturēšanas uzraudzību, arī izmantojot ziņojumus, ko saņem saskaņā ar 21L.A.3. punktu, vai citus līdzekļus, konstatē remonta projekta, attiecībā uz kuru deklarēta projekta atbilstība, neatbilstību piemērojamajām sīki izstrādātajām tehniskajām specifikācijām vai piemērojamajām vides aizsardzības prasībām, Aģentūra sniedz atzinumu saskaņā ar 21L.B.21. punktu vai izdod lidojumderīguma norādījumu atbilstoši 21L.B.23. punkta nosacījumiem.

O APAKŠIEDAĻA. EIROPAS TEHNISKO STANDARTU PRASĪBU ATĻAUJAS

(Rezervēts)

P APAKŠIEDAĻA. LIDOŠANAS ATĻAUJA

(rezervēts)

Q APAKŠIEDAĻA. RAŽOJUMU UN DAĻU IDENTIFIKĀCIJA

R APAKŠIEDAĻA. ATBILSTĪBAS APLIECINĀJUMS GAISA KUĢIEM UN AUTORIZĒTI IZMANTOŠANAS SERTIFIKĀTI (EASA 1. VEIDLAPA) DZINĒJIEM UN PROPELLERIEM, KĀ ARĪ TO DAĻĀM, KAS ATBILST PROJEKTA ATBILSTĪBAS DEKLARĀCIJAI

Ib PIELIKUMA (21. Daļas Light) PAPILDINĀJUMI

EASA VEIDLAPAS

Ja šajā pielikumā iekļautās veidlapas tiek izdotas valodā, kas nav angļu valoda, tajās iekļauj tulkojumu angļu valodā.

EASA (Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras) veidlapām, kas norādītas šīs daļas papildinājumos, ir šādas obligātas iezīmes. Dalībvalstis nodrošina, ka to izdotās EASA veidlapas ir atpazīstamas, un atbild par minēto veidlapu drukāšanu.

I papildinājums

EASA 24.B veidlapa. Ierobežots lidojumderīguma sertifikāts

II papildinājums

EASA 45.B veidlapa. Ierobežots trokšņa līmeņa sertifikāts

III papildinājums

EASA 52.B veidlapa. Gaisa kuģa atbilstības apliecinājums

IV papildinājums

EASA 53.B veidlapa. Izmantošanas sertifikāts

I papildinājums

Ierobežots lidojumderīguma sertifikāts. EASA 24.B veidlapa

Kompetentās iestādes logotips

IEROBEŽOTS LIDOJUMDERĪGUMA SERTIFIKĀTS (DEKLARĒTS)

(4)

[Reģistrācijas dalībvalsts]

[DALĪBVALSTS KOMPETENTĀ IESTĀDE]

1.	Valstspiederība un reģistrācijas zīmes

2.	Gaisa kuģa ražotājs un ražotāja piešķirtais gaisa kuģa apzīmējums

3.	Gaisa kuģa sērijas numurs

4.	Kategorijas

Šis ierobežotais lidojumderīguma sertifikāts ir izdots atbilstīgi Regulas (ES) 2018/1139 18. panta 2. punkta a) apakšpunktam attiecībā uz iepriekš minēto gaisa kuģi, kas uzskatāms par lidojumderīgu, ja tam veikta tehniskā apkope un tas ekspluatēts saskaņā ar iepriekšminētajiem un atbilstošajiem ekspluatācijas ierobežojumiem.

Papildus iepriekš minētajiem piemēro šādu ierobežojumu:

šis ierobežotais lidojumderīguma sertifikāts ir izdots, pamatojoties uz projekta atbilstības deklarāciju, kas sniegta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 748/2012, un tas ir derīgs un atzīts visās ES dalībvalstīs bez papildu prasībām vai izvērtējuma. Šis sertifikāts neatbilst visiem piemērojamajiem standartiem, kas noteikti Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 8. pielikumā, un tāpēc var nebūt derīgs starptautiskajai aeronavigācijai virs trešām valstīm, ja vien to neapstiprina valsts(-is), virs kuras(-ām) tiek lidots.

Izdošanas datums:

Paraksts:

6.	Šis ierobežotais lidojumderīguma sertifikāts ir derīgs, ja reģistrācijas dalībvalsts kompetentā iestāde nav to atsaukusi. Esošo lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu pievieno šim sertifikātam.

EASA 24.B veidlapa – 1. izdevums

Šim sertifikātam jābūt gaisa kuģī visu lidojumu laikā.

II papildinājums

Ierobežots trokšņa līmeņa sertifikāts. EASA 45.B veidlapa

Izmanto reģistrācijas dalībvalsts

1.	Reģistrācijas dalībvalsts

3.	Dokumenta numurs:

2.	IEROBEŽOTS TROKŠŅA LĪMEŅA SERTIFIKĀTS (DEKLARĒTS)

4.	Reģistrācijas zīmes: …

5.	Gaisa kuģa ražotājs un apzīmējums: …

6.	Gaisa kuģa sērijas numurs: …

7.	Dzinēja apzīmējums: …

8.	Propellera apzīmējums: …

9.	Maksimālā pacelšanās masa (kg) …

10.	Papildu grozījumi, kas iekļauti, lai panāktu atbilstību piemērojamajiem trokšņa līmeņa sertificēšanas standartiem: …

11.	Trokšņa līmeņa sertificēšanas standarts: …

12.	Pacelšanās trokšņa līmenis: …

Piezīmes

13.

Šis ierobežotais trokšņa līmeņa sertifikāts ir izdots atbilstoši Regulas (ES) 2018/1139 9. pantam attiecībā uz iepriekš minēto gaisa kuģi, ko deklarējis projekta atbilstības deklarācijas deklarētājs saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 748/2012 Ib pielikumu (21. daļu Light), lai izpildītu norādīto trokšņa līmeņa standartu, ja gaisa kuģim veikta tehniskā apkope un tas ekspluatēts saskaņā ar attiecīgajām prasībām un ekspluatācijas ierobežojumiem.

14.	Izdošanas datums …15. Paraksts …

EASA 45.B veidlapa – 1. izdevums

III papildinājums

Gaisa kuģa atbilstības apliecinājums. EASA 52.B veidlapa

GAISA KUĢA ATBILSTĪBAS APLIECINĀJUMS

1.	Ražotājvalsts

2.	[DALĪBVALSTS] Eiropas Savienības dalībvalsts

3.	Apliecinājuma atsauces Nr.:

4.	Organizācija

5.	Gaisa kuģa tips

6.	Tipa sertifikāta/Projekta atbilstības deklarācijas atsauces Nr.:

7.	Gaisa kuģa reģistrācija vai zīme

8.	Ražošanas organizācijas identifikācijas Nr.

9.	Informācija par dzinēju/propelleri (5)

10.	Modifikācijas un/vai ekspluatācijas biļeteni1

11.	Lidojumderīguma norādījumi

12.

Pielaides

13.	Izņēmumi, atbrīvojumi vai atkāpes1

14.

Piezīmes

15.	[Ierobežots] lidojumderīguma sertifikāts

16.	Papildu prasības

17.

Atbilstības apliecinājums

Ar šo tiek apliecināts, ka šis gaisa kuģis pilnībā atbilst:

☐	projektam, par ko izdots tipa sertifikāts, vai

☐	deklarētajiem projekta datiem

un pozīcijām 9., 10., 11., 12. un 13. ailē.

Gaisa kuģis ir ekspluatācijai drošā stāvoklī.

Gaisa kuģis testēšanu lidojuma laikā ir izturējis apmierinoši.

18.	Parakstīts

19.	Vārds, uzvārds

20.	Datums (dd/mm/gggg)

21.	Atsauce uz deklarēto vai apstiprināto ražošanas organizāciju (ja piemērojams)

EASA 52.B veidlapa – 1. izdevums

Norādījumi “Gaisa kuģa atbilstības apliecinājuma – EASA 52.B veidlapas” izmantošanai

1. MĒRĶIS UN DARBĪBAS JOMA

1.1.

Saskaņā ar Ib pielikuma (21. daļas Light) A iedaļas G apakšiedaļu vai R apakšiedaļu vai saskaņā ar I pielikuma (21. daļas) A iedaļas G apakšiedaļu izdota gaisa kuģa atbilstības apliecinājuma (EASA 52.B veidlapas) mērķis ir dot iespēju ražošanas organizācijai pieteikties individuālam gaisa kuģa lidojumderīguma sertifikātam vai ierobežotam lidojumderīguma sertifikātam, ko izdod reģistrācijas dalībvalsts kompetentā iestāde.

2. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

2.1.

Atbilstības apliecinājumam, arī aiļu numuriem un katras ailes novietojumam, jābūt paraugā norādītajā formātā. Taču katras ailes izmēru drīkst mainīt, lai pielāgotu atsevišķam pieteikumam, bet ne tik lielā mērā, ka atbilstības apliecinājums kļūtu neatpazīstams. Ja rodas šaubas, sazinieties ar kompetento iestādi.

2.2.

Atbilstības apliecinājums drīkst būt iepriekš iespiests vai elektroniski sagatavots, taču abos gadījumos līniju un rakstzīmju drukājumam jābūt skaidram un salasāmam. Iepriekš iespiests teksts ir atļauts saskaņā ar pievienoto paraugu, taču nekādi citi apliecinoši ieraksti nav atļauti.

2.3.

Apliecinājumu drīkst aizpildīt ar mašīnu/datoru vai ar roku, izmantojot drukātos burtus, lai atvieglotu lasāmību. Angļu valoda un attiecīgā gadījumā viena vai vairākas izdevējas dalībvalsts oficiālās valodas ir pieļaujamas.

2.4.

Apstiprinātajai ražošanas organizācijai ir jāsaglabā apliecinājuma un visu norādīto pielikumu kopija.

3. ATBILSTĪBAS APLIECINĀJUMA AIZPILDĪŠANA, KO VEIC DOKUMENTA SAGATAVOTĀJS

3.1.

Lai dokuments būtu derīgs apliecinājums, visās ailēs jābūt kādam ierakstam.

3.2.

Atbilstības apliecinājumu nedrīkst izdot reģistrācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei, ja nav apstiprināts gaisa kuģa projekts un tajā uzstādītie ražojumi vai ja projekta atbilstības deklarācija nav reģistrēta Aģentūrā.

3.3.

Informāciju, kas prasīta 9., 10., 11., 12., 13. un 14. ailē, drīkst sniegt ar norādi uz atsevišķiem identificētiem dokumentiem, ko ražošanas organizācija tur lietā, ja kompetentā iestāde nenosaka citādi.

3.4.

Šajā atbilstības apliecinājumā nav paredzēts ietvert tādas aprīkojuma vienības, ko var prasīt uzstādīt, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamajiem ekspluatācijas noteikumiem. Taču dažas no šīm atsevišķajām aprīkojuma vienībām var iekļaut 10. ailē vai apstiprinātajā tipa projektā, vai deklarētajā gaisa kuģa projektā. Tāpēc ekspluatantiem tiek atgādināts par pienākumu nodrošināt savu konkrēto darbību atbilstību piemērojamajiem ekspluatācijas noteikumiem.

1. aile

Ieraksta ražotājvalsts nosaukumu.

2. aile

Kompetentā iestāde, kas izdod atbilstības apliecinājumu saskaņā ar savām pilnvarām.

3. aile

Šajā ailē jābūt iepriekš iespiestam unikālam sērijas numuram apliecinājuma kontroles un izsekojamības mērķiem. Tas neattiecas uz elektroniski sagatavotu dokumentu. Šim numuram nav jābūt iepriekš iespiestam, ja dators ir ieprogrammēts ģenerēt un iedrukāt unikālu numuru.

4. aile

Apliecinājuma izdevējas organizācijas pilns nosaukums un adrese. Šo aili drīkst iespiest iepriekš. Logotipi u. c. ir atļauti, ja logotips u. c. ietilpst ailē.

5. aile

Gaisa kuģa tipa pilns nosaukums, kas norādīts tipa sertifikātā un ar to saistītajā datu lapā vai deklarētajā gaisa kuģa projektā, kuru reģistrējusi Aģentūra.

6. aile

Tipa sertifikāta atsauces numuri un izdevuma numurs attiecīgajam gaisa kuģim vai projekta atbilstības deklarācijas reģistrācijas numurs.

7. aile

Ja gaisa kuģis ir reģistrēts, tad šī zīme būs reģistrācijas zīme. Ja gaisa kuģis nav reģistrēts, tad šī būs zīme, ko akceptējusi dalībvalsts kompetentā iestāde un attiecīgā gadījumā trešās valsts kompetentā iestāde.

8. aile

Identifikācijas numurs, ko ražošanas organizācija piešķīrusi kontroles un izsekojamības un ražojuma tehniskā nodrošinājuma mērķiem. To dažkārt sauc par “ražošanas organizācijas sērijas numuru” vai “ražotāja numuru”.

9. aile

Dzinēja tipa un propellera tipa(-u) pilns nosaukums, kas norādīts attiecīgajā tipa sertifikātā un ar to saistītajā datu lapā vai reģistrētajā projekta atbilstības deklarācijā. Jāuzrāda arī attiecīgās ražošanas organizācijas identifikācijas/atsauces numurs un saistītā atrašanās vieta.

10. aile

Apstiprinātas vai deklarētas projekta izmaiņas gaisa kuģa definīcijā.

11. aile

Saraksts ar visiem piemērojamajiem lidojumderīguma norādījumiem (vai tiem līdzvērtīgiem) un atbilstības deklarācija ar lidojumderīguma norādījumiem kopā ar aprakstu par atbilstības metodi, kas attiecas uz konkrēto gaisa kuģi, arī ražojumiem un uzstādītajām daļām, ierīcēm un iekārtām. Jānorāda jebkuras turpmākas atbilstības prasības termiņš.

12. aile

Apstiprinātas vai deklarētas netīšas atkāpes no apstiprinātā tipa projekta vai deklarētā projekta, kuras dažkārt sauc par “pielaidēm”, “novirzēm” vai “neatbilstībām”.

13. aile

Šeit drīkst iekļaut tikai apstiprinātus vai deklarētus izņēmumus, atbrīvojumus vai atkāpes.

14. aile

Piezīmes. Visi paziņojumi, informācija, īpaši dati vai ierobežojumi, kas var ietekmēt attiecīgā gaisa kuģa lidojumderīgumu. Ja šādas informācijas vai datu nav, ieraksta “NAV”.

15. aile

Ieraksta “lidojumderīguma sertifikāts” vai “ierobežots lidojumderīguma sertifikāts”, kā prasītajā lidojumderīguma sertifikātā.

16. aile

Šajā ailē jānorāda papildu prasības, piemēram, importētājvalsts paziņotās prasības.

17. aile

Atbilstības apliecinājuma derīgums ir atkarīgs no tā, vai veidlapā visas ailes ir aizpildītas. Ražošanas organizācijai jāglabā lieta ar pārbaudes lidojuma protokola kopiju kopā ar visu informāciju par reģistrētajiem defektiem un to novēršanu. Protokolam jābūt apstiprinātam kā apmierinošam ar attiecīgā sertificējošā darbinieka un gaisa kuģa apkalpes locekļa, piemēram, pilota izmēģinātāja vai pārbaudes lidojumu inženiera, parakstu.

Veiktie pārbaudes lidojumi ir tie, kas noteikti saskaņā ar ražošanas sistēmas kvalitātes pārvaldības kontroles elementu, kā noteikts:

1.	21L.A.124. punkta b) apakšpunktā vai

21L.A.273. punkta f) apakšpunktā,

lai nodrošinātu, ka gaisa kuģis atbilst piemērojamajiem projekta datiem un ir ekspluatācijai drošā stāvoklī.

Ražošanas organizācijai jāglabā lieta ar to izstrādājumu sarakstu, kas nodrošināti (vai darīti pieejami), lai ievērotu šā apliecinājuma aspektus, kas saistīti ar gaisa kuģa drošu ekspluatāciju.

18. aile

Atbilstības apliecinājumu drīkst parakstīt persona, ko ražošanas organizācija tam pilnvarojusi saskaņā ar 21L.A.125. punkta d) apakšpunktu vai 21L.A.273. punkta b) apakšpunktu. Ar gumijas zīmogu uzspiestu parakstu neizmanto.

19. aile

Tās personas vārds un uzvārds, kas parakstījusi apliecinājumu, jāiedrukā vai jāiespiež skaidri salasāmi.

20. aile

Jānorāda datums, kad atbilstības apliecinājums ir parakstīts.

21. aile

Jāieraksta kompetentās iestādes piešķirtais apstiprinājuma atsauces numurs.

IV papildinājums

Izmantošanas sertifikāts. EASA 53.B veidlapa

IZMANTOŠANAS SERTFIKĀTS

[RAŽOŠANAS ORGANIZĀCIJAS NOSAUKUMS]

Ražošanas organizācijas atsauce:

Izmantošanas sertifikāts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 748/2012 Ib pielikuma (21. daļas Light) 21L.A.126. punkta e) apakšpunktu vai 21L.A.273. punkta 8. apakšpunktu (lieko svītrot).

Gaisa kuģim: …Tips: …Ražotāja Nr./reģistrācija: …

izdarīta tehniskā apkope, kas norādīta darba pasūtījumā: …

Īss veiktā darba apraksts:

Apliecinu, ka norādītais darbs veikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 748/2012 Ib pielikuma (21. daļas Light) 21L.A.126. punkta e) apakšpunktu vai 21L.A.273. punkta 8. apakšpunktu (lieko svītrot) un ka attiecībā uz minēto darbu gaisa kuģis uzskatāms par gatavu turpmākai izmantošanai un tāpēc ir ekspluatācijai drošā stāvoklī.

Sertificējošais darbinieks (vārds, uzvārds):

(paraksts):

Vieta:

Datums:. . -. . -. .. . (diena.mēnesis.gads.)

EASA 53.B veidlapa – 1. izdevums

NORĀDĪJUMI PAR AIZPILDĪŠANU

EASA 53.B VEIDALAPAS ailē “ĪSS VEIKTĀ DARBA APRAKSTS” jāiekļauj norāde uz apstiprinātajiem datiem, kas izmantoti darba veikšanai.

EASA 53.B VEIDALAPAS ailē “VIETA” norāda vietu, kur veikta tehniskā apkope, nevis organizācijas ražotnes atrašanās vietu (ja tā ir cita)..

”

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 376/2014 (2014. gada 3. aprīlis) par ziņošanu, analīzi un turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atgadījumiem civilajā aviācijā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 996/2010 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/42/EK, Komisijas Regulas (EK) Nr. 1321/2007 un (EK) Nr. 1330/2007 (OV L 122, 24.4.2014., 18. lpp.).

(2) Komisijas Regula (ES) Nr. 965/2012 (2012. gada 5. oktobris), ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 296, 25.10.2012., 1. lpp.).

(4) Izmanto reģistrācijas dalībvalsts.

(5) Lieko svītrot.

5.8.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/145

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/1362

(2022. gada 1. augusts),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 595/2009 īsteno attiecībā uz lielas noslodzes piekabju veiktspēju saistībā ar to ietekmi uz mehānisko transportlīdzekļu CO2 emisijām, degvielas patēriņu, enerģijas patēriņu un bezemisiju sniedzamību un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2020/683

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 595/2009 (2009. gada 18. jūnijs) par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu (1) un jo īpaši tās 5.c panta pirmās daļas a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (2), jo īpaši tās 24. panta 4. punktu, 36. panta 4. punktu, 44. panta 5. punktu un 45. panta 7. punktu,

tā kā:

(1)

O3 un O4 kategorijas mehānisko transportlīdzekļu veiktspēja attiecībā uz to ietekmi uz CO2 emisijām, degvielas patēriņu, elektroenerģijas patēriņu un bezemisiju sniedzamību var atšķirties atkarībā no to tehniskajiem parametriem. Efektīvākām piekabēm ir mazāka aerodinamiskā pretestība, tādējādi uzlabojot velkošā transportlīdzekļa energoefektivitāti. Piekabēm ar līdzīgiem tehniskajiem parametriem ir līdzīga ietekme uz velkošā transportlīdzekļa CO2 emisijām un degvielas patēriņu. Lai atspoguļotu piekabju nozares daudzveidību, piekabes būtu jāsadala transportlīdzekļu grupās ar līdzīgu transportlīdzekļa tipu, asu konfigurāciju, maksimālo pieļaujamo asslodzi un šasijas konfigurāciju.

(2)

Komisijas Regulā (ES) 2017/2400 (3) ir ietverti sertifikācijas pienākumi un noteikumi par CO2 emisiju un degvielas patēriņa noteikšanu lielas noslodzes mehāniskajiem transportlīdzekļiem. Degvielas patēriņa noteikšanas pamatā ir datorsimulācija, kuras veikšanai Komisija saskaņā ar minētās regulas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir izstrādājusi VECTO simulācijas rīku. Tā kā VECTO simulācijas rīkā nevar ņemt vērā dažādu piekabju ietekmi un tā kā tirgū nav pieejama programmatūra, ko varētu izmantot, lai novērtētu piekabju ietekmi uz velkošo transportlīdzekļu enerģijas patēriņu, Komisija šim nolūkam izstrādājusi īpašu piekabju simulācijas rīku.

(3)

Aerodinamiskā pretestība ir viens no spēkiem, kas transportlīdzeklim jāpārvar braukšanas laikā. Ir zinātniski pierādīts, ka piemērotu aerodinamisko ierīču izmantošana uz piekabes var ievērojami samazināt savienoto transportlīdzekļu aerodinamisko pretestību un tādējādi arī enerģijas patēriņu. Tādēļ būtu jāsertificē šo aerodinamisko ierīču pretestības samazināšanas efekts.

(4)

Fluīdu dinamikas datorsimulācija ir metode transportlīdzekļa aerodinamiskās pretestības spēka noteikšanai, un tā ir lētāka nekā fizisks tests. Šādas fluīdu dinamikas datorsimulācijas var izmantot aerodinamisko ierīču sertificēšanai tikai tad, ja visi aerodinamisko ierīču ražotāji izmanto vienādus transportlīdzekļa trīsdimensiju tipiskos modeļus, lai noteiktu pretestības samazināšanas efektu, ko dod šīs ierīces. Tā kā nav piemērotu trīsdimensiju tipisku transportlīdzekļu modeļu, Komisija ir izstrādājusi šādus modeļus un bez maksas dara tos pieejamus īpašā platformā.

(5)

Transportlīdzekļu ražotājiem būtu jānovērtē savu transportlīdzekļu ekoloģiskie raksturlielumi, izmantojot Komisijas nodrošināto simulācijas rīku, un pirms šo transportlīdzekļu laišanas Savienības tirgū. Lai nodrošinātu, ka ekoloģiskie raksturlielumi tiek simulēti pareizi, apstiprinātājām iestādēm būtu jānovērtē un jāuzrauga simulācijai izmantoto datu apstrāde un simulācijas rīka pareiza izmantošana. Pēc šā novērtējuma apstiprinātājai iestādei būtu jāpiešķir attiecīgajam transportlīdzekļa ražotājam licence simulācijas rīka lietošanai.

(6)

Informāciju par piekabes ekoloģiskajiem raksturlielumiem var izmantot ceļu lietošanas maksu un nodokļu piemērošanai, tāpēc tā būtu jānorāda ražotāja uzskaites datnē un klientam paredzētās informācijas datnē. Lai novērstu viltošanu, transportlīdzekļu ražotājiem būtu jāizmanto Komisijas nodrošināts rīks, lai izveidotu kriptogrāfisko kontrolsummu, kam vajadzētu būt daļai no atbilstības sertifikāta vai individuālā apstiprinājuma sertifikāta. Šo kriptogrāfisko kontrolsummu var izmantot, lai atklātu neatbilstības starp dažādiem attiecīgā transportlīdzekļa dokumentiem. To pašu iemeslu dēļ tas pats kontrolsummas aprēķināšanas princips būtu jāpiemēro arī sastāvdaļām un to sertifikācijai.

(7)

Lai izvairītos no nevajadzīga sloga transportlīdzekļu ražotājiem un samazinātu apstiprinātāju iestāžu veikto ikgadējo novērtējumu skaitu, to transportlīdzekļu ekoloģiskos raksturlielumus, uz kuriem attiecas individuālie apstiprinājumi, tehniskajiem dienestiem būtu jāļauj noteikt, izmantojot Komisijas nodrošināto simulācijas rīku. Tāpēc individuālo apstiprinājumu turētājiem vajadzētu būt iespējai pieprasīt apstiprinātājām iestādēm nosūtījumu uz tehnisko dienestu, lai novērtētu to transportlīdzekļu ekoloģiskos raksturlielumus.

(8)

Dažādas sastāvdaļas atkarībā no to konstrukcijas parametriem transportlīdzekļa ritošās daļas pretestību ietekmē ļoti atšķirīgi. Šo sastāvdaļu ražotājiem būtu jāspēj sertificēt savas sastāvdaļas, nosakot pašu sastāvdaļu energoefektivitātes raksturlielumus, izmantojot identiskas metodes. Transportlīdzekļu ražotājiem šīs sertificētās vērtības būtu jāizmanto kā ievades dati simulācijas rīkam, lai novērtētu transportlīdzekļu ekoloģiskos raksturlielumus. Ja sastāvdaļa nav sertificēta, transportlīdzekļu ražotājiem sertificēto vērtību vietā būtu jāizmanto standartvērtības.

(9)

Lai ierobežotu sastāvdaļu sertificēšanas izmaksas, sastāvdaļu ražotājiem būtu jāspēj grupēt sastāvdaļas saimēs. Saistībā ar katru sastāvdaļu saimi būtu jāpārbauda tā sastāvdaļa, kurai ir vismazāk labvēlīgi raksturlielumi attiecībā uz tā transportlīdzekļa ekoloģiskajiem raksturlielumiem, kuram tā ir jāuzstāda, un tās rezultāti būtu jāattiecina uz visu sastāvdaļu saimi.

(10)

Šajā regulā izklāstītie noteikumi ir daļa no regulējuma, kas izveidots ar Regulu (ES) 2018/858, un papildina atbilstības sertifikāta un individuālā apstiprinājuma sertifikāta izsniegšanas noteikumus, kas izklāstīti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2020/683 (4). Tāpēc būtu jāgroza Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 attiecīgie pielikumi, lai tipa apstiprināšanas procedūrā iekļautu nepieciešamās izmaiņas.

(11)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar minēta Regulas (ES) 2018/858 83. pantā minētās Tehniskās komitejas mehānisko transportlīdzekļu jautājumos (TCMV) sniegto atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Darbības joma

Šie noteikumi attiecas uz O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem, kas nav:

a)	transportlīdzekļi ar virsbūvi, kas nav kastes formas virsbūve, kā definēts 2. panta 2. punktā;

b)	transportlīdzekļi ar tehniski pieļaujamo maksimālo masu ne lielāku par 8 000 kg;

c)	transportlīdzekļi ar vairāk nekā trīs asīm;

d)	savienojošās piekabes ar jūgstieni un savienojošās puspiekabes;

e)	seglierīces piekabes;

f)	transportlīdzekļi, kas pārsniedz Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/535 XIII pielikuma E iedaļā noteiktos maksimālos atļautos gabarītus (5);

g)	transportlīdzekļi ar dzenošajām asīm.

2. pants

Definīcijas

Piemēro šādas definīcijas:

(1)	“simulācijas rīks” ir Komisijas izstrādāts elektronisks rīks, ko izmanto, lai novērtētu O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļu veiktspēju attiecībā uz to ietekmi uz mehānisko transportlīdzekļu CO2 emisijām un degvielas patēriņu;

(2)	“kastes formas virsbūve” ir slēgta tipa virsbūve, kura ir integrēta transportlīdzekļa rāmī nosedz pārvadājamo kravu un kurai piešķirtie cipari, ko izmanto virsbūves kodu papildināšanai, ir 03, 04, 05, 06 vai 32 saskaņā ar III pielikuma 3. tabulu;

(3)

“kontrolsummas aprēķināšanas rīks” ir Komisijas izstrādāts elektronisks rīks, kas nodrošina nepārprotamu saikni starp sertificētu sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību vai sistēmu un tās sertifikācijas dokumentu vai starp transportlīdzekli un tā ražotāja uzskaites datni un tā klientam paredzētās informācijas datni;

(4)

“ražotājs” ir persona vai struktūra, kas ir atbildīga apstiprinātājas iestādes priekšā par visiem sertifikācijas procesa aspektiem un par sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību un sistēmu ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistīto īpašību atbilstības nodrošināšanu, neatkarīgi no tā, vai šī persona vai struktūra ir tieši iesaistīta visos sertificējamās sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības vai sistēmas izgatavošanas posmos;

(5)	“transportlīdzekļa ražotājs” ir struktūra vai persona, kas ir atbildīga par ražotāja uzskaites datnes un klientam paredzētās informācijas datnes izdošanu saskaņā ar 8. pantu;

(6)	“ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistītās īpašības” ir specifiski raksturlielumi, kuri piemīt sastāvdaļai, atsevišķai tehniskajai vienībai un sistēmai un kuri nosaka attiecīgās daļas ietekmi uz transportlīdzekļa CO2 emisijām un degvielas patēriņu;

(7)	“aerodinamiskā ierīce” ir ierīce, aprīkojums vai to kombinācija īpašā konfigurācijā, kas paredzēta, lai samazinātu tādu savienoto transportlīdzekļu aerodinamisko pretestību, kuri sastāv vismaz no mehāniskā transportlīdzekļa un piekabes vai puspiekabes;

(8)	“tipiska ģeometrija” ir Komisijas izstrādāts trīsdimensiju modelis, kas paredzēts fluīdu dinamikas datorsimulācijām;

(9)

“ražotāja uzskaites datne” ir datne, ko sagatavo simulācijas rīks un kurā ir ar ražotāju saistīta informācija, simulācijas rīka ievades datu un ievades informācijas dokumentācija, kā arī dokumentācija par transportlīdzekļa veiktspēju attiecībā uz tā ietekmi uz mehānisko transportlīdzekļu CO2 emisijām un degvielas patēriņu, un kura ir veidota kā IV pielikuma I daļā noteiktā veidne;

(10)

“klientam paredzētās informācijas datne” ir datne, ko izveido simulācijas rīks un kurā ir ietverts ar transportlīdzekli saistītās informācijas kopums un norādīta transportlīdzekļa veiktspēja attiecībā uz tā ietekmi uz CO2 emisijām, degvielas patēriņu un mehānisko transportlīdzekļu veiktspēju, un kura ir veidota kā IV pielikuma II daļā noteiktā veidne;

(11)	“ievades dati” ir informācija par sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības vai sistēmas ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistītajām īpašībām, kuru simulācijas rīks izmanto transportlīdzekļa CO2 emisiju un degvielas patēriņa noteikšanai;

(12)	“ievades informācija” ir informācija par transportlīdzekļa raksturlielumiem, kuru simulācijas rīks izmanto transportlīdzekļa ietekmes uz CO2 emisijām un degvielas patēriņu noteikšanai un kura nav daļa no ievades datiem;

(13)

“pilnvarotā struktūra” ir valsts iestāde, ko dalībvalsts pilnvarojusi pieprasīt no ražotājiem un transportlīdzekļu ražotājiem vajadzīgo informāciju attiecīgi par konkrētas sastāvdaļas, konkrētas atsevišķas tehniskās vienības vai konkrētas sistēmas ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistītajām īpašībām un par jaunu transportlīdzekļu CO2 emisijām un degvielas patēriņu.

II NODAĻA

TRANSPORTLĪDZEKĻU GRUPAS, ELEKTRONISKIE RĪKI UN TRANSPORTLĪDZEKĻU TIPISKĀS ĢEOMETRIJAS

3. pants

Transportlīdzekļu grupas

Transportlīdzekļu ražotāji savus transportlīdzekļus klasificē transportlīdzekļu grupās saskaņā ar I pielikuma 2. punktu.

4. pants

Elektroniskie rīki

1. Transportlīdzekļu ražotāji izmanto šādus elektroniskos rīkus, ko Komisija bez maksas nodrošina lejupielādējamas un izpildāmas programmatūras veidā:

a)	simulācijas rīks;

b)	kontrolsummas aprēķināšanas rīks.

Komisija uztur elektroniskos rīkus un nodrošina šo rīku modifikācijas un atjauninājumus.

2. Komisija publiski pieejamā, īpaši šim nolūkam paredzētā elektroniskās izplatīšanas platformā dara publiski pieejamus 1. punktā minētos rīkus.

III NODAĻA

SIMULĀCIJAS RĪKA LIETOŠANAS LICENCE TIPA APSTIPRINĀŠANAS NOLŪKĀ

5. pants

Pieteikums licences saņemšanai simulācijas rīka lietošanai, lai novērtētu jaunu transportlīdzekļu veiktspēju attiecībā uz to ietekmi uz CO2 emisijām un degvielas patēriņu

1. Transportlīdzekļu ražotāji iesniedz apstiprinātājai iestādei pieteikumu licences saņemšanai simulācijas rīka lietošanai, lai novērtētu jaunu transportlīdzekļu veiktspēju attiecībā uz to ietekmi uz CO2 emisijām un degvielas patēriņu.

2. Transportlīdzekļu ražotāji iesniedz apstiprinātājai iestādei pieteikumu licences saņemšanai simulācijas rīka lietošanai, izmantojot II pielikuma 1. papildinājumā norādīto veidni.

Pieteikumam licences saņemšanai simulācijas rīka lietošanai pievieno visus tālāk minētos dokumentus:

a)	II pielikuma 1. punktā minēto procesu detalizēts apraksts;

b)	II pielikuma 2. punktā minētais novērtējums.

3. Transportlīdzekļu ražotāji pieteikumu licences saņemšanai simulācijas rīka lietošanai iesniedz vēlākais kopā ar pieteikumu par attiecīgā transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu vai individuālo apstiprinājumu.

6. pants

Administratīvie noteikumi par licences piešķiršanu simulācijas rīka lietošanai

1. Apstiprinātāja iestāde piešķir licenci simulācijas rīka lietošanai, ja attiecīgais transportlīdzekļa ražotājs iesniedz pieteikumu saskaņā ar 5. pantu un pierāda, ka visi procesi ir ieviesti saskaņā ar II pielikuma 1. punktā noteiktajām prasībām.

2. Licenci izsniedz II pielikuma 2. papildinājumā iekļautās veidnes formā.

7. pants

Turpmākās izmaiņas procesos, kas ieviesti, lai novērtētu jaunu transportlīdzekļu veiktspēju attiecībā uz to ietekmi uz CO2 emisijām un degvielas patēriņu

1. Transportlīdzekļu ražotāji nekavējoties paziņo apstiprinātājai iestādei par jebkādām izmaiņām, ko šie ražotāji veikuši procesos, kurus tie ieviesuši, lai novērtētu jaunu transportlīdzekļu veiktspēju attiecībā uz šo jauno transportlīdzekļu ietekmi uz CO2 emisijām un degvielas patēriņu, un uz kuriem attiecas licence simulācijas rīka lietošanai, ja šādas izmaiņas var ietekmēt šo procesu precizitāti, uzticamību vai stabilitāti.

2. Pēc 1. punktā minētā paziņojuma saņemšanas apstiprinātāja iestāde informē attiecīgo transportlīdzekļa ražotāju par to, vai uz mainītajiem procesiem joprojām attiecas saskaņā ar 6. pantu piešķirtā licence.

3. Ja 1. punktā minētās izmaiņas nav ietvertas simulācijas rīka lietošanas licencē, transportlīdzekļu ražotāji viena mēneša laikā pēc 2. punktā minētās informācijas saņemšanas iesniedz pieteikumu jaunas licences saņemšanai saskaņā ar 5. pantu. Apstiprinātāja iestāde anulē licenci, ja transportlīdzekļa ražotājs nepieprasa jaunu licenci vai ja pieteikums jaunas licences saņemšanai tiek noraidīts.

IV NODAĻA

SIMULĀCIJAS RĪKA DARBĪBA

8. pants

Pienākums novērtēt jaunu transportlīdzekļu veiktspēju attiecībā uz to ietekmi uz CO2 emisijām un degvielas patēriņu

1. Transportlīdzekļu ražotāji, izmantojot jaunāko pieejamo simulācijas rīka versiju, nosaka tādu jaunu transportlīdzekļu veiktspēju attiecībā uz to ietekmi uz CO2 emisijām un degvielas patēriņu, kurus paredzēts pārdot, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā Savienībā.

2. Transportlīdzekļu ražotāji reģistrē ar simulācijas rīku veiktās simulācijas rezultātus ražotāja uzskaites datnē.

Jebkādas izmaiņas ražotāja uzskaites datnē ir aizliegtas, izņemot gadījumus, kas minēti 21. panta 2. punkta otrajā daļā un 23. panta 3. punktā.

3. Transportlīdzekļu ražotāji, izmantojot kontrolsummas aprēķināšanas rīku, izveido ražotāja uzskaites datnes un klientam paredzētās informācijas datnes kriptogrāfiskās kontrolsummas.

4. Katram transportlīdzeklim, ko paredzēts reģistrēt, pārdot vai nodot ekspluatācijā, pievieno klientam paredzētās informācijas datni.

Katrā klientam paredzētās informācijas datnē ir ražotāja uzskaites datnes kriptogrāfiskās kontrolsummas norāde.

5. Katram transportlīdzeklim, ko reģistrē, pārdod vai kura ekspluatāciju uzsāk, pievieno atbilstības sertifikātu, vai to transportlīdzekļu gadījumā, kuri ir apstiprināti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/858 44. vai 45. pantu, — individuālā apstiprinājuma sertifikātu, tai skaitā ražotāja uzskaites datnes un klientam paredzētās informācijas datnes kriptogrāfiskās kontrolsummas norādi.

6. Atkāpjoties no 1.–5. punkta, transportlīdzekļu ražotāji, kas iesniedz pieteikumu individuālā apstiprinājuma saņemšanai transportlīdzekļiem, kuri pieder pie attiecīgajām transportlīdzekļu grupām, vēlākais kopā ar pieteikumu individuālā apstiprinājuma saņemšanai var pieprasīt apstiprinātājai iestādei, lai šo transportlīdzekļu veiktspējas novērtējumu attiecībā uz to ietekmi uz CO2 emisijām un degvielas patēriņu veiktu attiecīgi norīkots tehniskais dienests. Šajā pieprasījumā iekļauj ievades datus un ievades informāciju, kas minēta III pielikuma 1. papildinājumā iekļautajā veidnē. Transportlīdzekļa ražotājs sniedz norīkotajam tehniskajam dienestam saskaņā ar 11. panta 1. punktu sertificēto sastāvdaļu ievades datus un ievades informāciju XML datņu veidā.

7. Atkāpjoties no 1.–5. punkta, transportlīdzekļu ražotāji, kuriem ir tipa apstiprinājums un kuri gadā saražo mazāk par 30 transportlīdzekļiem, kas pieder pie attiecīgajām transportlīdzekļu grupām, var pieprasīt norīkotam tehniskajam dienestam veikt simulāciju, lai novērtētu šo transportlīdzekļu veiktspēju attiecībā uz to ietekmi uz CO2 emisijām un degvielas patēriņu. Pieprasījumā par katru transportlīdzekli iekļauj ievades datus un ievades informāciju, kas minēti III pielikuma 1. papildinājuma veidnē. Transportlīdzekļa ražotājs sniedz norīkotajam tehniskajam dienestam saskaņā ar 11. panta 1. punktu sertificēto sastāvdaļu ievades datus un ievades informāciju XML datņu veidā.

8. Šā panta 6. un 7. punkta vajadzībām apstiprinātājas iestādes norīko tehnisko dienestu, kas lieto simulācijas rīku un izveido ražotāja uzskaites datni un klientam paredzētās informācijas datni.

9. pants

Simulācijas rīka un kontrolsummas aprēķināšanas rīka modifikācijas, atjauninājumi un darbības traucējumi

1. Simulācijas rīka modifikāciju vai atjauninājumu gadījumā transportlīdzekļu ražotāji sāk izmantot modificēto vai atjaunināto simulācijas rīku ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad modifikācijas un atjauninājumi ir tikuši darīti pieejami īpaši šim nolūkam paredzētā elektroniskās izplatīšanas platformā.

2. Ja jaunu transportlīdzekļu veiktspēju attiecībā uz to ietekmi uz CO2 emisijām un degvielas patēriņu nav iespējams novērtēt simulācijas rīka darbības traucējumu dēļ, transportlīdzekļu ražotāji par to nekavējoties informē Komisiju, izmantojot šim nolūkam paredzēto elektronisko izplatīšanas platformu.

3. Ja jaunu transportlīdzekļu veiktspēju attiecībā uz to ietekmi uz CO2 emisijām un degvielas patēriņu nav iespējams novērtēt simulācijas rīka darbības traucējumu dēļ, transportlīdzekļu ražotāji veic šo transportlīdzekļu simulāciju ne vēlāk kā 7 kalendāro dienu laikā pēc dienas, kad modifikācijas vai atjauninājumi ir darīti pieejami šim nolūkam paredzētajā elektroniskajā izplatīšanas platformā. Kamēr nav pieejamas modifikācijas vai atjauninājumi, 8. pantā noteiktie pienākumi tiek apturēti attiecībā uz transportlīdzekļiem, kuru veiktspēju nav iespējams noteikt saistībā ar to ietekmi uz CO2 emisijām un degvielas patēriņu.

10. pants

Simulācijas rīka ievades un izvades informācijas pieejamība

1. Transportlīdzekļu ražotāji vai, ja simulāciju veic tehniskais dienests, dalībvalsts izraudzītās atbildīgās iestādes glabā ražotāja uzskaites datni un sertifikātus par sastāvdaļu, sistēmu un atsevišķu tehnisko vienību ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistītajām īpašībām 10 gadus pēc transportlīdzekļa ražošanas vai apstiprināšanas.

2. Pēc dalībvalsts pilnvarotās struktūras vai Komisijas pieprasījuma transportlīdzekļu ražotāji vai 1. punktā minētās atbildīgās iestādes 15 darba dienu laikā iesniedz minētajai iestādei vai Komisijai ražotāja uzskaites datni un sertifikātus par sastāvdaļu, sistēmu un atsevišķu tehnisko vienību ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistītajām īpašībām.

3. Pēc pilnvarotās struktūras vai Komisijas pieprasījuma apstiprinātāja iestāde, kas saskaņā ar 6. pantu ir piešķīrusi atļauju izmantot simulācijas rīku vai kas saskaņā ar 17. pantu ir sertificējusi sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības vai sistēmas ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistītās īpašības, 15 darba dienu laikā iesniedz minētajai struktūrai vai Komisijai attiecīgi 5. panta 2. punktā minēto pieteikumu par licenci izmantot simulācijas rīku vai 16. panta 2. punktā minēto pieteikumu par ar CO2 emisiju un degvielas patēriņa saistīto īpašību sertifikāciju.

V NODAĻA

AERODINAMISKO IERĪČU UN RIEPU AR CO2 EMISIJĀM UN DEGVIELAS PATĒRIŅU SAISTĪTĀS ĪPAŠĪBAS

11. pants

Sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības un sistēmas, kas attiecas uz jaunu transportlīdzekļu veiktspējas novērtēšanu saistībā ar to ietekmi uz CO2 emisijām un degvielas patēriņu

1. Simulācijas rīka ievades dati ietver datus par CO2 emisijām un ar degvielas patēriņu saistītajām īpašībām šādām sastāvdaļām, atsevišķām tehniskām vienībām un sistēmām:

a)	aerodinamiskās ierīces;

riepas.

2. Transportlīdzekļu ražotāji aerodinamisko ierīču ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistītās īpašības pamato ar vērtībām, kas katrai aerodinamisko ierīču saimei noteiktas saskaņā ar 13. pantu, un šīs īpašības sertificē saskaņā ar 17. pantu. Ja šāda noteikšana un sertifikācija nav veikta, transportlīdzekļu ražotāji ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistītās īpašības pamato ar standartvērtībām, kas noteiktas saskaņā ar 12. pantu.

3. Transportlīdzekļu ražotāji riepu ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistītās īpašības pamato ar sertificētām vērtībām vai standartvērtībām, kas noteiktas saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2400 12. un 13. pantu.

4. Ja jaunu transportlīdzekli paredzēts reģistrēt, pārdot vai nodot ekspluatācijā ar pilnu ziemas riepu komplektu un pilnu standarta riepu komplektu, transportlīdzekļu ražotāji var izvēlēties, kuras no riepām izmantot, lai novērtētu jauno transportlīdzekļu veiktspēju attiecībā uz to ietekmi uz CO2 emisijām un degvielas patēriņu.

12. pants

Standartvērtības

Aerodinamisko ierīču standartvērtības automātiski nosaka un piešķir simulācijas rīks, izmantojot V pielikuma 6. papildinājumā noteiktos parametrus.

13. pants

Sertificētie lielumi

Aerodinamisko ierīču sertificētās vērtības nosaka saskaņā ar V pielikuma 3. punktu.

14. pants

Transportlīdzekļu tipiskās ģeometrijas

1. Lai noteiktu V pielikumā norādītos aerodinamisko ierīču datus, aerodinamisko ierīču ražotāji izmanto šādas tipiskās ģeometrijas:

a)	4x2 vilcēja tipiskā ģeometrija;

b)	4x2 vilcēja tipiskā ģeometrija puspiekabēm ar tilpuma orientāciju;

c)	4x2 kravas automobiļa ar kravas nodalījumu tipiskā ģeometrija;

d)	6x2 kravas automobiļa ar kravas nodalījumu tipiskā ģeometrija;

e)	puspiekabes tipiskā ģeometrija;

f)	puspiekabes ar tilpuma orientāciju tipiskā ģeometrija;

g)	piekabes ar jūgstieni tipiskā ģeometrija;

h)	piekabes ar jūgstieni un tilpuma orientāciju tipiskā ģeometrija;

i)	centrālass piekabes tipiskā ģeometrija;

j)	centrālass piekabes ar tilpuma orientāciju tipiskā ģeometrija;

k)	aizmugures aizspārņu tipiskā ģeometrija;

l)	puspiekabes sānu pārsegu tipiskā ģeometrija.

2. Komisija 1. punktā minētās tipiskās ģeometrijas bez maksas dara pieejamas lejupielādējamu .igs, .step un .stl datņu formātos publiski pieejamā, īpaši šim nolūkam paredzētā elektroniskās izplatīšanas platformās.

15. pants

Aerodinamisko ierīču saimes koncepcija, izmantojot sertificētas vērtības

1. Sertificētās vērtības, kas noteiktas attiecīgās saimes cilmes aerodinamiskajai ierīcei, ir derīgas visām šīs ierīces saimē ietilpstošajām ierīcēm saskaņā ar V pielikuma 4. papildinājumā izklāstītajiem saimes kritērijiem.

2. Ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistītās saimes cilmes aerodinamiskās ierīces īpašības nedrīkst būt labākas par jebkuras tās pašas areodinamisko ierīču saimes ierīces īpašībām.

3. Aerodinamisko ierīču ražotāji iesniedz apstiprinātājai iestādei pierādījumus, ka saimes cilmes aerodinamiskā ierīce pilnībā reprezentē aerodinamisko ierīču saimi.

4. Pēc aerodinamiskās ierīces ražotāja pieprasījuma un ar apstiprinātājas iestādes piekrišanu aerodinamiskās ierīces, kas nav saimes cilmes aerodinamiskā ierīce, aerodinamisko ierīču saimes sertifikātā drīkst norādīt ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistītās īpašības.

Pirmajā daļā minētās aerodinamiskās ierīces ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistītās īpašības nosaka saskaņā ar V pielikuma 3. punktu.

5. Ja saskaņā ar 4. punktu noteiktās aerodinamiskās ierīces ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistītās īpašības pasliktina transportlīdzekļa veiktspēju attiecībā uz CO2 emisijām un degvielas patēriņu salīdzinājumā ar attiecīgās saimes cilmes aerodinamiskās ierīces veiktspēju, attiecīgo aerodinamisko ierīču ražotāji izslēdz šo aerodinamisko ierīci no esošās saimes vai iesniedz pieteikumu sertifikācijas paplašināšanai saskaņā ar 18. pantu.

16. pants

Pieteikums aerodinamisko ierīču un to saimju ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistīto īpašību sertifikācijai

1. Aerodinamisko ierīču ražotāji iesniedz apstiprinātājai iestādei pieteikumu, lai sertificētu šo ierīču vai to attiecīgo saimju ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistītās īpašības.

2. Šā panta 1. punktā minēto sertifikācijas pieteikumu sagatavo V pielikuma 2. papildinājumā norādītās veidnes formā.

Minētajam paziņojumam pievieno visu tālāk minēto:

a)	skaidrojums par aerodinamiskās ierīces konstrukcijas elementiem, kuriem ir būtiska ietekme uz aerodinamiskās ierīces ar CO2 emisijām un degvielas un enerģijas patēriņu saistītajām īpašībām;

b)	validēšanas ziņojums, kā norādīts V pielikuma 3. punktā;

c)	tehniskais ziņojums, kurā iekļauti V pielikuma 3. punktā norādītie datorsimulācijas rezultāti;

d)	dokumentācijas pakete pareizai aerodinamiskās ierīces uzstādīšanai;

e)	atbilstības apliecinājums, kas izdots saskaņā ar Regulas (ES) 2018/858 IV pielikuma 2. punktu.

3. Aerodinamiskās ierīces pārveidojumi, ko veic pēc sertifikācijas, nepadara sertifikāciju par spēkā neesošu, ja vien ierīces sākotnējie raksturlielumi vai tehniskie parametri netiek mainīti tā, ka tie ietekmē attiecīgās aerodinamiskās ierīces ar CO2 emisijām un ar degvielas patēriņu saistītās īpašības.

17. pants

Aerodinamisko ierīču ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistīto īpašību sertifikācija

1. Ja ir izpildīta 13. pantā noteiktā prasība, apstiprinātājas iestādes sertificē vērtības, kas attiecas uz aerodinamisko ierīču saimes ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistītajām īpašībām, un izsniedz sertifikātu, kas ir sagatavots V pielikuma 1. papildinājumā norādītās veidnes formā.

2. Apstiprinātājas iestādes piešķir sertifikācijas numuru saskaņā ar V pielikuma 3. papildinājumā izklāstīto numerācijas sistēmu.

Apstiprinātājas iestādes nepiešķir to pašu sertifikācijas numuru citai aerodinamisko ierīču saimei. Sertifikācijas numurs ir tehniskā ziņojuma identifikators.

3. Apstiprinātājas iestādes, izmantojot kontrolsummas aprēķināšanas rīku, izveido tās datnes kriptogrāfiskās kontrolsummas norādi, kurā ir 16. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētie datorsimulācijas rezultāti, kā arī sertifikācijas numuru. Šādu kontrolsummas aprēķināšanu veic uzreiz pēc tam, kad ir iegūti datorsimulācijas rezultāti. Apstiprinātāja iestāde šo kriptogrāfiskās kontrolsummas norādi kopā ar sertifikācijas numuru iekļauj ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistīto īpašību sertifikātā.

18. pants

Paplašināšana, lai aerodinamisko ierīču saimē iekļautu jaunu aerodinamisko ierīci

1. Pēc aerodinamisko ierīču ražotāja pieprasījuma un ar attiecīgās apstiprinātājas iestādes apstiprinājumu jaunu aerodinamisko ierīci var iekļaut aerodinamisko ierīču saimē, ja šī ierīce atbilst V pielikuma 4. papildinājumā noteiktajiem kritērijiem, un šādā gadījumā apstiprinātāja iestāde izsniedz pārskatītu sertifikātu, ko apzīmē ar paplašinājuma numuru.

Attiecīgo aerodinamisko ierīču ražotāji attiecīgi groza 16. panta 2. punktā minēto informācijas dokumentu un iesniedz šo dokumentu apstiprinātājai iestādei.

2. Ja 1. punktā minētās aerodinamiskās ierīces ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistītās īpašības ir sliktākas nekā saimes cilmes aerodinamiskajai ierīcei, jaunā aerodinamiskā ierīce kļūst par jauno saimes cilmes aerodinamisko ierīci.

19. pants

Izmaiņas, kas attiecas uz aerodinamisko ierīču ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistīto īpašību sertifikāciju

1. Aerodinamisko ierīču ražotāji paziņo to apstiprinātājai iestādei par jebkādām aerodinamisko ierīču konstrukcijas vai ražošanas procesa izmaiņām, kas radušās pēc 17. pantā minētās sertifikācijas un kas var būtiski ietekmēt ar šīm ierīcēm aprīkota transportlīdzekļa veiktspēju attiecībā uz CO2 emisijām un degvielas patēriņu.

2. Pēc 1. punktā minētā paziņojuma saņemšanas attiecīgā apstiprinātāja iestāde informē attiecīgo ražotāju par to, vai uz aerodinamiskajām ierīcēm, kuras ietekmē minētās izmaiņas, turpina attiekties izdotais sertifikāts, vai arī ir nepieciešams veikt datorsimulāciju saskaņā ar 13. pantu.

3. Ja uz aerodinamiskajām ierīcēm, ko ietekmē minētās izmaiņas, neattiecas 17. panta 1. punktā minētais sertifikāts, attiecīgais ražotājs viena mēneša laikā pēc tam, kad no apstiprinātājas iestādes saņemta minētā informācija, iesniedz pieteikumu par jauna sertifikāta saņemšanu vai minētā sertifikāta paplašināšanu saskaņā ar 18. panta 1. punktu.

Ja aerodinamisko ierīču ražotāji šajā termiņā neiesniedz pieteikumu jaunai sertifikācijai vai pārskatīšanai vai ja pieteikums tiek noraidīts, apstiprinātājas iestādes sertifikātu anulē.

VI NODAĻA

SIMULĀCIJAS RĪKA DARBĪBAS, IEVADES INFORMĀCIJAS UN IEVADES DATU ATBILSTĪBA

20. pants

Transportlīdzekļa ražotāja, apstiprinātājas iestādes un Komisijas atbildība par simulācijas rīka darbības atbilstību

1. Transportlīdzekļu ražotāji veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka procesi, kas ieviesti, lai novērtētu transportlīdzekļa veiktspēju attiecībā uz tā ietekmi uz to mehānisko transportlīdzekļu CO2 emisijām un degvielas patēriņu, uz kuriem attiecas saskaņā ar 6. pantu piešķirtā licence, joprojām ir piemēroti šim nolūkam.

2. Apstiprinātājas iestādes katru gadu veic II pielikuma 2. punktā minēto novērtējumu, lai pārbaudītu, vai transportlīdzekļu ražotāju ieviestie procesi transportlīdzekļa veiktspējas novērtēšanai attiecībā uz tā ietekmi uz mehānisko transportlīdzekļu CO2 emisijām un degvielas patēriņu joprojām ir atbilstoši, un lai pārbaudītu ievades informācijas un ievades datu izvēli un to, vai transportlīdzekļa ražotājs simulācijas atkārto.

Apstiprinātājas iestādes drīkst veikt novērtējumu biežāk nekā reizi gadā, bet ne biežāk kā četras reizes gadā, ja tās uzskata, ka šādi novērtējumi ir pamatoti.

21. pants

Simulācijas rīka darbības atbilstības korektīvie pasākumi

1. Apstiprinātājas iestādes, kas saskaņā ar 20. panta 2. punktu konstatē, ka transportlīdzekļa ražotāja ieviestie procesi transportlīdzekļa veiktspējas novērtēšanai attiecībā uz tā ietekmi uz mehānisko transportlīdzekļu CO2 emisijām un degvielas patēriņu neatbilst licencei vai var novest pie nepareiza attiecīgo transportlīdzekļu veiktspējas novērtējuma, pieprasa transportlīdzekļa ražotājam ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc apstiprinātājas iestādes pieprasījuma saņemšanas iesniegt korektīvo pasākumu plānu. Ja transportlīdzekļa ražotājs pierāda, ka ir nepieciešams ilgāks laiks, lai iesniegtu korektīvo pasākumu plānu, apstiprinātājas iestādes var pagarināt termiņu ne vairāk kā vēl par vienu mēnesi.

2. Apstiprinātājas iestādes apstiprina vai noraida 1. punktā minēto korektīvo pasākumu plānu viena mēneša laikā pēc tā saņemšanas. Apstiprinātājas iestādes par savu lēmumu paziņo attiecīgajam transportlīdzekļa ražotājam un visām pārējām dalībvalstīm.

Apstiprinātājas iestādes, pamatojoties uz jaunu transportlīdzekļa veiktspējas novērtējumu attiecībā uz tā ietekmi uz CO2 emisijām un degvielas patēriņu, kas atspoguļo izmaiņas, kuras veiktas saskaņā ar 1. punktā minēto apstiprināto korektīvo pasākumu plānu, var pieprasīt transportlīdzekļu ražotājiem sagatavot jaunu ražotāja uzskaites datni, klientam paredzētās informācijas datni, individuālā apstiprinājuma sertifikātu un atbilstības sertifikātu.

3. Transportlīdzekļa ražotājs ir atbildīgs par 1. punktā minētā apstiprinātā korektīvo pasākumu plāna izpildi.

4. Ja apstiprinātāja iestāde ir noraidījusi 1. punktā minēto korektīvo pasākumu plānu vai ja apstiprinātāja iestāde ir konstatējusi, ka korektīvie pasākumi nav piemēroti pareizi, apstiprinātāja iestāde veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu simulācijas rīka darbības atbilstību, vai anulē licenci.

22. pants

Ražotāja un apstiprinātājas iestādes pienākumi attiecībā uz aerodinamisko ierīču ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistīto īpašību atbilstību

Aerodinamisko ierīču ražotāji veic vajadzīgos pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) 2018/858 IV pielikuma 3. punktu, lai nodrošinātu, ka 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto aerodinamisko ierīču, kuras jāsertificē saskaņā ar 17. pantu, ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistītās īpašības neatšķiras no sertificētajām vērtībām.

23. pants

Korektīvie pasākumi aerodinamisko ierīču ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistīto īpašību atbilstības nodrošināšanai

1. Apstiprinātājas iestādes, kas saskaņā ar 20. un 21. pantu konstatē, ka pasākumi, ko ražotājs veicis, lai nodrošinātu 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto un saskaņā ar 17. pantu sertificēto aerodinamisko ierīču atbilstību, nav pietiekami, pieprasa šo aerodinamisko ierīču ražotājam iesniegt korektīvo pasākumu plānu ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tam, kad attiecīgais ražotājs saņēmis šo pieprasījumu. Ja šo aerodinamisko ierīču ražotājs pierāda, ka ir nepieciešams ilgāks laiks, lai iesniegtu korektīvo pasākumu plānu, apstiprinātājas iestādes drīkst pagarināt šo termiņu ne vairāk kā vēl par vienu mēnesi.

2. Korektīvo pasākumu plāns attiecas uz visām aerodinamiskajām ierīcēm vai attiecīgā gadījumā to attiecīgajām grupām, ko savā pieprasījumā norādījusi apstiprinātāja iestāde.

3. Apstiprinātājas iestādes apstiprina vai noraida korektīvo pasākumu plānu viena mēneša laikā pēc tā saņemšanas. Apstiprinātājas iestādes paziņo areodinamisko ierīču ražotājam un visām pārējām dalībvalstīm par savu lēmumu apstiprināt vai noraidīt korektīvo pasākumu plānu.

Apstiprinātājas iestādes var pieprasīt, lai transportlīdzekļu ražotāji, kas savos transportlīdzekļos uzstādījuši attiecīgās aerodinamiskās ierīces, sagatavo jaunu ražotāja uzskaites datni, klientam paredzētās informācijas datni, individuālā transportlīdzekļa apstiprinājuma sertifikātu un atbilstības sertifikātu, pamatojoties uz šo aerodinamisko ierīču ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistītajām īpašībām, kas iegūtas, veicot 22. pantā minētos pasākumus.

4. Attiecīgo aerodinamisko ierīču ražotāji ir atbildīgi par apstiprinātā korektīvo pasākumu plāna izpildi.

5. Attiecīgo aerodinamisko ierīču ražotāji reģistrē visas atsauktās un remontētās vai pārveidotās aerodinamiskās ierīces, kā arī tās darbnīcas, kurās veikts remonts. Apstiprinātājas iestādes pēc pieprasījuma var piekļūt šiem datiem korektīvo pasākumu plāna īstenošanas laikā un piecus gadus pēc tā izpildes.

6. Apstiprinātāja iestāde, kas noraida korektīvo pasākumu plānu vai konstatē, ka korektīvie pasākumi nav piemēroti pareizi, veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgās aerodinamisko ierīču saimes ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistīto īpašību atbilstību, vai anulē ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistīto īpašību sertifikātu.

VII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

24. pants

Pārejas noteikumi

Neskarot 9. panta 3. punktu, ja 8. pantā minētie pienākumi nav izpildīti, dalībvalstis no 2024. gada 1. jūlija aizliedz reģistrēt, pārdot vai nodot ekspluatācijā transportlīdzekļus, kas pieder transportlīdzekļu grupām, kuru numuru pirmie divi cipari ir 11, 12, 13, 42, 43, 61, 62 un 63.

25. pants

Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) 2020/683

Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 I, II, III un VIII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas VI pielikumu.

26. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tomēr 8. panta 4. punktu piemēro no 2024. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 1. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 188, 18.7.2009., 1. lpp.

(2) OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp.

(3) Komisijas Regula (ES) 2017/2400 (2017. gada 12. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 595/2009 īsteno attiecībā uz lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju un degvielas patēriņa noteikšanu un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK un Komisijas Regulu (ES) Nr. 582/2011 (OV L 349, 29.12.2017., 1. lpp.).

(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/683 (2020. gada 15. aprīlis), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/858 attiecībā uz administratīvajām prasībām par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 163, 26.5.2020., 1. lpp.).

(5) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/535 (2021. gada 31. marts), ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2144 piemērošanas noteikumus transportlīdzekļu un šiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprināšanas vienotām procedūrām un tehniskajām specifikācijām attiecībā uz to vispārīgajiem konstrukcijas raksturlielumiem un drošību (OV L 117, 6.4.2021., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

TRANSPORTLĪDZEKĻU KLASIFIKĀCIJA TRANSPORTLĪDZEKĻU GRUPĀS

1. Definīcijas

Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas:

1)	“kastes formas virsbūve ar tentu” ir kastes formas virsbūve, kurai vismaz abas virsbūves malas pilnībā vai starp veramu paneļu augšējo malu un virsbūves jumtu ir pārklātas ar tentu un kurai virsbūves kodu papildināšanai izmantotie cipari ir 32 vai 06.

2)	“stingra kastes formas virsbūve” ir kastes formas virsbūve, kurai virsbūves kodu papildināšanai izmantotie cipari ir 03 vai 05.

3)	“kastes formas virsbūve ar refrižeratoru” ir kastes formas virsbūve, kurai virsbūves kodu papildināšanai izmantotie cipari ir 04.

“virsbūves iekšējais augstums” ir virsbūves iekšējais augstums, neņemot vērā iekšējos izvirzījumus (tai skaitā riteņu kastes, ribas un āķus), kā noteikts standarta ISO 612:1978 6.15. punktā. Ja jumts ir liekts, šo izmēru mēra starp horizontālajām plaknēm, kas ir pieskarplaknes liektās virsmas tālākajā galējā punktā, to mērot virsbūves iekšpusē;

“virsbūves iekšējais garums” ir virsbūves iekšējais garums, neņemot vērā iekšējos izvirzījumus (tai skaitā riteņu kastes, ribas un āķus), kā noteikts standarta ISO 612:1978 6.15. punktā. Ja priekšējā vai aizmugurējā siena ir liekta, šo izmēru mēra starp vertikālajām plaknēm, kas ir pieskarplaknes liektās(-o) virsmas(-u) tālākajā(-os) galējā(-os) punktā(-os), to mērot virsbūves iekšpusē;

“tilpuma orientācija” nozīmē, ka piekabe ir paredzēta galvenokārt liela tilpuma kravu pārvadāšanai un tās iekšējais augstums ir vismaz 2,9 metri:

(a)	puspiekabēm — mērīts no šasijas līdz kravas laukuma galam;

(b)	piekabēm ar jūgstieni un centrālass piekabēm — mērīts visā kravas laukuma garumā.

2. Transportlīdzekļu klasifikācija transportlīdzekļu grupās

1. tabula

Puspiekabju transportlīdzekļu grupas

To elementu apraksts, no kuriem atkarīga klasificēšana

Transportlīdzekļu grupa

Ekspluatācijas profila piešķiršana un transportlīdzekļa konfigurācija

Asu skaits

Virsbūves tips

TPMLM (*2) ass mezgls [t]

Tilpuma orientācija

Tālie pārvadājumi

Tālie pārvadājumi (EMS (*1))

Reģionālās piegādes

Reģionālās piegādes (EMS (*1))

Piegādes pilsētvidē

DA puspiekabes

Kastes formas virsbūve ar tentu

≥ 8,0 t

Nē

111

5RD

Jā

111V

5RD

Stingra kastes formas virsbūve

≥ 8,0 t

Nē

112

5RD

Jā

112V

5RD

Kastes formas virsbūve ar refrižeratoru

≥ 8,0 t

Nē

113

5RD

Kastes formas virsbūve ar tentu

≥ 8,0 t un ≤ 18 t

Nē

121

5LH

Jā

121V

5LH

> 18 t

Nē

122

5LH

Jā

122V

5LH

Stingra kastes formas virsbūve

≥ 8,0 t un ≤ 18 t

Nē

123

5LH

Jā

123V

5LH

> 18 t

Nē

124

5LH

Jā

124V

5LH

Kastes formas virsbūve ar refrižeratoru

≥ 8,0 t un ≤ 18 t

Nē

125

5LH

> 18 t

Nē

126

5LH

Kastes formas virsbūve ar tentu

≥ 8,0 t

Nē

131

5LH

Jā

131V

5LH

Stingra kastes formas virsbūve

≥ 8,0 t

Nē

132

5LH

Jā

132V

5LH

Kastes formas virsbūve ar refrižeratoru

≥ 8,0 t

Nē

133

5LH

Kastes formas virsbūve ar tentu

---

Nē

(141)

---

Jā

(141V)

Stingra kastes formas virsbūve

---

Nē

(142)

---

Jā

(142V)

Kastes formas virsbūve ar refrižeratoru

---

Nē

(143)

PA	=	Reģionālās piegādes
LH	=	Tālie pārvadājumi

2. tabula

Savienojošo puspiekabju transportlīdzekļu grupas

To elementu apraksts, no kuriem atkarīga klasificēšana transportlīdzekļu grupās				Transportlīdzekļu grupa	Ekspluatācijas profila piešķiršana un transportlīdzekļa konfigurācija
Asu skaits	Virsbūves tips	TPMLM (*4) ass mezgls [t]	Tilpuma orientācija		Tālie pārvadājumi	Tālie pārvadājumi (EMS (*3))	Reģionālās piegādes	Reģionālās piegādes (EMS (*3))	Piegādes pilsētvidē
Savienojošās puspiekabes
2	Kastes formas virsbūve ar tentu	---	Nē	(221)
	Stingra kastes formas virsbūve	---	Nē	(222)
	Kastes formas virsbūve ar refrižeratoru	---	Nē	(223)
3	Kastes formas virsbūve ar tentu	---	Nē	(231)
	Stingra kastes formas virsbūve	---	Nē	(232)
	Kastes formas virsbūve ar refrižeratoru	---	Nē	(233)

3. tabula

Seglierīces piekabju transportlīdzekļu grupas

To elementu apraksts, no kuriem atkarīga klasificēšana transportlīdzekļu grupās				Transportlīdzekļu grupa	Ekspluatācijas profila piešķiršana un transportlīdzekļa konfigurācija
Asu skaits	Virsbūves tips	TPMLM (*6) ass mezgls [t]	Tilpuma orientācija		Tālie pārvadājumi	Tālie pārvadājumi (EMS (*6))	Reģionālās piegādes	Reģionālās piegādes (EMS (*5))	Piegādes pilsētvidē
SJ seglierīces piekabes
2	Seglierīces piekabe	---	Nē	(321)
			Jā	(321V)

4. tabula

Piekabju ar jūgstieni transportlīdzekļu grupas

To elementu apraksts, no kuriem atkarīga klasificēšana transportlīdzekļu grupās

Transportlīdzekļu grupa

Ekspluatācijas profila piešķiršana un transportlīdzekļa konfigurācija

Asu skaits

Virsbūves tips

TPMLM (*8) ass mezgls [t]

Tilpuma orientācija

Tālie pārvadājumi

Tālie pārvadājumi (EMS (*7))

Reģionālās piegādes

Reģionālās piegādes (EMS (*7))

Piegādes pilsētvidē

DB piekabe ar jūgstieni

Kastes formas virsbūve ar tentu

---

Nē

421

9LH

Jā

421V

9LH

Stingra kastes formas virsbūve

---

Nē

422

9LH

Jā

422V

9LH

Kastes formas virsbūve ar refrižeratoru

---

Nē

423

9LH

Kastes formas virsbūve ar tentu

---

Nē

431

4LH

Jā

431V

4LH

Stingra kastes formas virsbūve

---

Nē

432

4LH

Jā

432V

4LH

Kastes formas virsbūve ar refrižeratoru

---

Nē

433

4LH

Kastes formas virsbūve ar tentu

---

Nē

(441)

Jā

(441V)

Stingra kastes formas virsbūve

---

Nē

(442)

Jā

(442V)

Kastes formas virsbūve ar refrižeratoru

---

Nē

(443)

Tālie pārvadājumi

5. tabula

Savienojošo piekabju transportlīdzekļu grupas

To elementu apraksts, no kuriem atkarīga klasificēšana transportlīdzekļu grupās				Transportlīdzekļu grupa	Ekspluatācijas profila piešķiršana un transportlīdzekļa konfigurācija
Asu skaits	Virsbūves tips	TPMLM (*10) ass mezgls [t]	Tilpuma orientācija		Tālie pārvadājumi	Tālie pārvadājumi (EMS (*9))	Reģionālās piegādes	Reģionālās piegādes (EMS (*9))	Piegādes pilsētvidē
Savienojošā piekabe ar jūgstieni
4	Kastes formas virsbūve ar tentu	---	Nē	(541)
	Stingra kastes formas virsbūve	---	Nē	(542)
	Kastes formas virsbūve ar refrižeratoru	---	Nē	(543)

6. tabula

Centrālass piekabju transportlīdzekļu grupas

To elementu apraksts, no kuriem atkarīga klasificēšana transportlīdzekļu grupās

Transportlīdzekļu grupa

Ekspluatācijas profila piešķiršana un transportlīdzekļa konfigurācija

Asu skaits

Virsbūves tips

TPMLM (*12)ass mezgls [t]

Tilpuma orientācija

Tālie pārvadājumi

Tālie pārvadājumi (EMS (*11))

Reģionālās piegādes

Reģionālās piegādes (EMS (*11))

Piegādes pilsētvidē

DC centrālass piekabes

Kastes formas virsbūve ar tentu

---

Nē

611

2RD

---

Jā

611V

2RD

Stingra kastes formas virsbūve

---

Nē

612

2RD

---

Jā

612V

2RD

Kastes formas virsbūve ar tentu

≤ 13,5 t

Nē

621

2RD

Jā

621V

2RD

> 13,5 t

Nē

622

9LH

Jā

622V

9LH

Stingra kastes formas virsbūve

≤ 13,5 t

Nē

623

2RD

Jā

623V

2RD

> 13,5 t

Nē

624

9LH

Jā

624V

9LH

Kastes formas virsbūve ar refrižeratoru

> 13,5 t

Nē

625

9LH

Kastes formas virsbūve ar tentu

---

Nē

631

4LH

---

Jā

631V

4LH

Stingra kastes formas virsbūve

---

Nē

632

4LH

---

Jā

632V

4LH

Kastes formas virsbūve ar refrižeratoru

---

Nē

633

4LH

PA	=	Reģionālās piegādes
LH	=	Tālie pārvadājumi

(*1) EMS — Eiropas modulārā sistēma

(*2) TPMLM — tehniski pieļaujamā maksimālā masa

(*3) EMS — Eiropas modulārā sistēma

(*4) TPMLM — tehniski pieļaujamā maksimālā masa

(*5) EMS — Eiropas modulārā sistēma

(*6) TPMLM — tehniski pieļaujamā maksimālā masa

(*7) EMS — Eiropas modulārā sistēma

(*8) TPMLM — tehniski pieļaujamā maksimālā masa

(*9) EMS — Eiropas modulārā sistēma

(*10) TPMLM — tehniski pieļaujamā maksimālā masa

(*11) EMS — Eiropas modulārā sistēma

(*12) TPMLM — tehniski pieļaujamā maksimālā masa

II PIELIKUMS

PRASĪBAS UN PROCESI SIMULĀCIJAS RĪKA IZMANTOŠANAI

Procesi, kas transportlīdzekļu ražotājam jāizveido simulācijas rīka izmantošanas vajadzībām

1.1.

Transportlīdzekļa ražotājs izveido vismaz šādus procesus:

1.1.1.

datu pārvaldības sistēma, kas aptver simulācijas rīka ievades informācijas un ievades datu iegūšanu, glabāšanu, apstrādi un izgūšanu, kā arī sastāvdaļu saimju, atsevišķu tehnisko vienību saimju un sistēmu saimju ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistīto īpašību sertifikātu apstrādi. Datu pārvaldības sistēma:

a)	nodrošina pareizas ievades informācijas un ievades datu piemērošanu konkrētām transportlīdzekļu konfigurācijām;

b)	nodrošina standartvērtību pareizu aprēķināšanu un piemērošanu;

salīdzinot kriptogrāfiskās kontrolsummas, veic verifikāciju, ka sastāvdaļu saimju, atsevišķu tehnisko vienību saimju un sistēmu saimju ievades datnes, ko izmanto simulācijai, atbilst to sastāvdaļu saimju, atsevišķo tehnisko vienību saimju un sistēmu saimju ievades datiem, kurām piešķirta sertifikācija;

d)	satur aizsargātu datubāzi ievades datu, kas saistīti ar sastāvdaļu saimēm, atsevišķu tehnisko vienību saimēm vai sistēmu saimēm, un attiecīgo ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistīto īpašību sertifikātu uzglabāšanai;

e)	nodrošina sastāvdaļu, atsevišķu tehnisko vienību un sistēmu specifikāciju izmaiņu un atjauninājumu pareizu pārvaldību;

f)	ļauj izsekot sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības un sistēmas pēc transportlīdzekļa izgatavošanas;

1.1.2.

Datu pārvaldības sistēma, kas aptver ievades informācijas un ievades datu un ar simulācijas rīku veikto aprēķinu izguvi un izvades datu glabāšanu. Datu pārvaldības sistēma:

a)	nodrošina kriptogrāfisko kontrolsummu pareizu piemērošanu;

b)	ietver aizsargātu datubāzi izvades datu glabāšanai;

1.1.3.

process, ar kuru piekļūst īpaši šim nolūkam paredzētajai elektroniskās izplatīšanas platformai, kas minēta 4. panta 2. punktā un 9. panta 1. un 2. punktā, kā arī lejupielādē un instalē simulācijas rīka jaunākās versijas;

1.1.4.

to darbinieku pienācīga apmācība, kuri strādā ar simulācijas rīku.

Apstiprinātājas iestādes veikts novērtējums

2.1.

Apstiprinātāja iestāde novērtē, vai ir izveidoti 1. punktā noteiktie procesi saistībā ar simulācijas rīka izmantošanu.

Veicot šo novērtējumu, pārliecinās:

a)	vai darbojas procesi, kas izklāstīti 1.1.1., 1.1.2. un 1.1.3. punktā, un vai piemēro 1.1.4. punktā noteikto prasību;

b)	vai demonstrējuma laikā izmantotie procesi tiek tādā pašā veidā piemēroti visās attiecīgā transportlīdzekļa ražotāja ražotnēs;

c)	par to darbību datu un procesa plūsmas apraksta pilnīgumu, kas saistīts ar jaunu transportlīdzekļu veiktspējas novērtēšanu attiecībā uz to ietekmi uz CO2 emisijām un degvielas patēriņu.

Šā pielikuma 2.1. punkta a) apakšpunkta vajadzībām novērtējums ietver veiktspējas noteikšanu saistībā ar ietekmi uz CO2 emisijām un degvielas patēriņu vismaz vienam transportlīdzeklim, par kuru ir iesniegts licences pieteikums.

1. papildinājums

INFORMĀCIJAS DOKUMENTA PARAUGS SIMULĀCIJAS RĪKA IZMANTOŠANAI JAUNU TRANSPORTLĪDZEKĻU IETEKMES UZ CO2 EMISIJĀM UN DEGVIELAS PATĒRIŅU NOTEIKŠANAI

I IEDAĻA

Transportlīdzekļa ražotāja nosaukums un adrese:

Montāžas rūpnīcas, kurām simulācijas rīka izmantošanas nolūkā ir izveidoti Regulas (ES) 2022/1362 II pielikuma 1. punktā minētie procesi:

Aptvertās transportlīdzekļu grupas:

Ražotāja pārstāvja (ja tāds ir) nosaukums un adrese:

II IEDAĻA

Papildu informācija

1.1.

Datu un procesa plūsmas apstrādes apraksts

1.2.

Kvalitātes vadības procesa apraksts

1.3.

Kvalitātes vadības papildu sertifikāti (ja tādi ir)

1.4.

Simulācijas rīka datu ieguves, apstrādes un glabāšanas apraksts

1.5.

Papildu dokumenti (ja tādi ir)

Datums: ...

Paraksts: ...

2. papildinājums

LICENCES VEIDNE SIMULĀCIJAS RĪKA IZMANTOŠANAI JAUNU TRANSPORTLĪDZEKĻU IETEKMES UZ CO2 EMISIJĀM UN DEGVIELAS PATĒRIŅU NOTEIKŠANAI

Maksimālie izmēri: A4 (210 x 297 mm)

LICENCE SIMULĀCIJAS RĪKA IZMANTOŠANAI JAUNU TRANSPORTLĪDZEKĻU IETEKMES UZ CO2 EMISIJĀM UN DEGVIELAS PATĒRIŅU NOTEIKŠANAI

Paziņojums par licences simulācijas rīka izmantošanai

—	piešķiršanu (1),

—	paplašināšanu (1),

—	noraidīšanu (1),

—	anulēšanu (2)

Zīmogs

saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 595/2009, ko īsteno ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/1362.

Licences numurs:

Paplašināšanas iemesls:…

I IEDAĻA

0.1.

Ražotāja nosaukums un adrese:

0.2.

Montāžas rūpnīcas, kurām simulācijas rīka izmantošanas nolūkā ir izveidoti Īstenošanas regulas (ES) 2022/1362 II pielikuma 1. punktā minētie procesi.

0.3.

Aptvertās transportlīdzekļu grupas:

II IEDAĻA

Papildu informācija

1.1.

Apstiprinātājas iestādes veiktais novērtējums

1.2.

Datu un procesa plūsmas apstrādes apraksts

1.3.

Kvalitātes vadības procesa apraksts

1.4.

Kvalitātes vadības papildu sertifikāti (ja tādi ir)

1.5.

Simulācijas rīka datu ieguves, apstrādes un glabāšanas apraksts

1.6.

Papildu dokumenti (ja tādi ir)

Apstiprinātāja iestāde, kas atbildīga par novērtējumu

Novērtējuma ziņojuma datums

Novērtējuma ziņojuma numurs

Piezīmes (ja ir):

Vieta

Datums

Paraksts

(1) Lieko svītrot.

(2) Lieko svītrot.

III PIELIKUMS

IEVADES INFORMĀCIJA PAR TRANSPORTLĪDZEKĻA RAKSTURLIELUMIEM

1. Ievads

Šajā III pielikumā ir aprakstīts to parametru saraksts, kas transportlīdzekļa ražotājam jānodrošina ievadei simulācijas rīkā. Piemērojamā XML shēma, kā arī datu piemēri ir pieejami īpaši šim nolūkam paredzētajā elektroniskajā izplatīšanas platformā.

2. Definīcijas

Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas:

1)	“parametra ID” ir unikālais identifikators, ko simulācijas rīkā izmanto konkrētam ievades parametram vai ievades datu kopai;

“tips” ir parametra datu tips;

string: …	rakstzīmju secība ISO8859-1 kodējumā;
token: …	rakstzīmju secība ISO 8859-1 kodējumā, bez sākuma/beigu atstarpes;
date: …	datums un laiks, izmantojot UTC laiku, šādā formātā: GGGG-MM-DDTHH:MM:SSZ;
integer …	veselu skaitļu datu tipa vērtība, bez nullēm sākumā
double, X …	daļskaitlis ar tieši X cipariem aiz decimālzīmes (“.”) un bez nullēm skaitļa sākumā;
boolean: …	pieļaujamās vērtības “true”, “false”, kā arī “1” (kā “true”) un “0” (kā “false”);

“mērvienība” ...

ir parametra fizikālā mērvienība;

“augsts piekabes sakabes punkts” ir skavas veida sakabes ierīce ar žokli un automātisku aizvēršanas un bloķēšanas tapu uz velkošā transportlīdzekļa, lai pievienotu piekabi ar jūgstieņa cilpas starpniecību, ar lielāku klīrensu no sakabes punkta centra līdz zemei, parasti paredzēta DB un DC tipa piekabēm;

5)	“zems piekabes sakabes punkts” ir skavas veida sakabes ierīce ar žokli un automātisku aizvēršanas un bloķēšanas tapu uz velkošā transportlīdzekļa, lai pievienotu piekabi ar jūgstieņa cilpas starpniecību, ar mazāku klīrensu no sakabes punkta centra līdz zemei, parasti paredzēta DC tipa piekabēm;

“virsbūves maksimālie ārējie gabarīti”:

a)	“virsbūves ārējais garums” ir virsbūves ārējais garums, neņemot vērā virsbūves ārējos izvirzījumus (aerodinamiskās ierīces un iekārtas);

b)	“virsbūves ārējais platums” ir virsbūves ārējais platums, neņemot vērā virsbūves ārējos izvirzījumus (aerodinamiskās ierīces un iekārtas);

c)	“virsbūves ārējais augstums” ir virsbūves ārējais augstums, neņemot vērā virsbūves ārējos izvirzījumus (aerodinamiskās ierīces un iekārtas);

7)	“piekabes kopējais augstums” (neslogotas) ir attālums starp atbalsta virsmu un horizontālo plakni, kas skar transportlīdzekļa augšējo daļu, kā noteikts standarta ISO 612:1978 6.3. punktā.

8)	“kravas tilpums” ir virsbūves iekšējais tilpums, kas pieejams piepildīšanai ar kravu;

9)	“ass pacelšanas ierīce” ir mehānisms, kā definēts Īstenošanas regulas (ES) 2021/535 XIII pielikuma 2. daļas A iedaļas 1.33. punktā;

10)	“paceļama ass jeb ievelkama ass” ir ass, kā definēts Īstenošanas regulas (ES) 2021/535 XIII pielikuma 2. daļas A iedaļas 1.34. punktā;

11)

“stūrējamā ass” piekabēm ir jebkura no šādām asīm:

a)	ass, kas aprīkota ar sistēmu, kura konstruēta riteņu pagrieziena leņķa izmaiņas radīšanai, kad uz to iedarbojas spēki vai momenti no riepas un ceļa virsmas saskares;

b)	ass, kas aprīkota ar sistēmu, kur stūrēšanas spēkus vadāmo riteņu virziena maiņai rada velkošā transportlīdzekļa kustības virziena maiņa un kur piekabes vadāmo riteņu kustība ir saistīta ar relatīvo leņķi starp velkošā transportlīdzekļa un piekabes garenasīm;

c)	ass, kas aprīkota ar sistēmu, kura kā autonoma sistēma ar algoritma palīdzību vai manuāli rada stūrēšanas spēkus;

12)	“virsbūve ar tentu un nolaižamiem sāniem” ir virsbūve ar veramiem aizmugures un sānu paneļiem un virsbūvi ar tentu, kuras kopējais virsbūves augstums ir pielīdzināms virsbūves ar tenta aizkariem sānos augstumam.

Nosakot transportlīdzekļa garumu, platumu, augstumu un virsbūves maksimālos ārējos izmērus, neņem vērā ierīces un iekārtas, kas minētas Īstenošanas regulas (ES) 2021/535 XIII pielikuma 2. daļas F iedaļā.

3. Ievades parametru kopums

1. un 2. tabulā ir norādīts transportlīdzekļa parametru ievades parametru kopums.

1. tabula

Ievades parametri “Vehicle/General”

Parametra nosaukums	Parametra ID	Tips	Mērvienība	Apraksts/atsauce
Manufacturer	T001	token	[-]
Manufacturer Address	T002	token	[-]
Model / Commercial name	T003	token	[-]
VIN	T004	token	[-]
Date	T005	dateTime	[-]	Datums un laiks, kad izveidota ievades informācija un ievades dati.
Legislative category	T006	string	[-]	Atļautās vērtības: “O3”, “O4”
Number of axles	T007	integer	[-]	Atļautās vērtības: 1, 2, 3
Trailer type	T008	string	[-]	Atļautās vērtības: “DA”, “DB”, “DC”
Bodywork type	T009	string	[-]	Atļautās vērtības: “dry box”, “refrigerated”, “conditioned”, “curtain-sided”, “drop-side with tarpaulin body”
Volume orientation	T010	boolean	[-]	Saskaņā ar šīs regulas I pielikuma 7. punktu.
Corrected mass in running order	T011	integer	[kg]	Saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2021/535 XIII pielikuma A iedaļas 2. daļas 1.3. punkta b) apakšpunktu. Transportlīdzekļiem ar 04 virsbūvi bez aprīkojuma iekšējās temperatūras uzturēšanai pieskaita tipisko masu X [kg]=(850 kg/85 m3)×kravas tilpums [m3].
TPMLM trailer	T012	integer	[kg]	Saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2021/535 XIII pielikuma A iedaļas 2. daļas 1.6. punktu.
TPMLM axle assembly	T013	Integer	[kg]	Saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2021/535 XIII pielikuma A iedaļas 2. daļas 1.13. punktu. Ja piekabes tips ir “DB” ievades datus nesniedz.
External length of the body	T014	double, 3	[m]	Saskaņā ar šīs regulas III pielikuma 2. punkta 6. apakšpunkta a) punktu.
External width of the body	T015	double, 3	[m]	Saskaņā ar šīs regulas III pielikuma 2. punkta 6. apakšpunkta b) punktu.
External height of the body	T016	double, 3	[m]	Saskaņā ar šīs regulas III pielikuma 2. punkta 6. apakšpunkta c) punktu.
Total height of the trailer	T017	double, 3	[m]	Saskaņā ar šīs regulas III pielikuma 2. punkta 7. apakšpunktu.
Length from trailer front end to centre of first axle	T018	double, 3	[m]	Attālums no piekabes priekšas līdz pirmās ass centram. Trīsasu DB piekabes gadījumā: attālums no piekabes priekšas līdz pirmās asu grupas pēdējās ass centram.
Length between centres of axles	T019	double, 3	[m]	Attālums starp pirmās un pēdējās ass centru. Trīsasu DB piekabes gadījumā: attālums no pirmās asu grupas pēdējās ass centra līdz pēdējās asu grupas pirmajai asij.
Trailer Coupling Point	T020	string	[-]	Pieļaujamās vērtības: “high”, “low”. Saskaņā ar šīs regulas III pielikuma 2. punkta 4. un 5. apakšpunktu. Ievade attiecas tikai uz DC piekabes tipu.
Cargo volume	T021	double, 3	[m3]	Saskaņā ar šīs regulas III pielikuma 2. punkta 8. apakšpunktu.
Standard aerodynamic devices	T022	string	[-]	Atļautās vērtības: “side cover short”, “side cover long”, “rear flap short”, “rear flap long”. Iespējams ievadīt vairākas vērtības. Ievades dati jādeklarē saskaņā ar V pielikuma 5. papildinājumu; Ievadi “Standard aerodynamic devices” nekombinē ar ievadi “Certified aerodynamic devices”.
Certification number aerodynamic device	T023	token	[-]

2. tabula

Ievades parametri “Vehicle/Axle configuration” katrai asij

Parametra nosaukums	Parametra ID	Tips	Mērvienība	Apraksts/atsauce
Certification number tyres	T024	token	[-]
Twin tyres	T025	boolean	[-]
Steered	T026	boolean	[-]
Liftable	T027	boolean	[-]

4. Bodywork types

Transportlīdzekļa ražotājs simulācijas rīka ievades datos norāda virsbūves tipu saskaņā ar 3. tabulu.

3. tabula

Virsbūves tips

Virsbūves tips, kas jādeklarē kā ievades dati	Virsbūves kods saskaņā ar Regulas (ES) 2018/858 I pielikuma 2. papildinājumu
“dry box”	“03”
“refrigerated”	“04”
“conditioned”	“05”
“curtain-sided”	“06”
“drop-side tarpaulin body”	“32” ar virsbūves ar tentu augstumu, kā noteikts III pielikuma 2. punkta 12. apakšpunktā.

1. papildinājums

IEVADES DATU UN IEVADES INFORMĀCIJAS DOKUMENTA VEIDNE, LAI NOVĒRTĒTU JAUNU TRANSPORTLĪDZEKĻU VEIKTSPĒJU SAISTĪBĀ AR TO IETEKMI UZ CO2 EMISIJĀM UN DEGVIELAS PATĒRIŅU

1. Galvenie transportlīdzekļa dati

1.1.

Transportlīdzekļa ražotāja nosaukums ...

1.2.

Transportlīdzekļa ražotāja adrese ...

1.3.

Modelis/komercnosaukums ...

1.4.

Transportlīdzekļa identifikācijas numurs (VIN) ...

1.5.

Tiesību aktos noteiktā kategorija (O3, O4) ...

1.6.

Asu skaits...

1.7.

Piekabes tips (DA; DB, DC) ...

1.8.

Virsbūves kods (03, 04, 05, 06, 32) ...

1.9.

Piekabes sakabes punkts — tikai attiecībā uz DC piekabēm (augsts, zems) ...

1.10.

Tilpuma orientācija (jā/nē)

1.11.

Koriģētā masa nokomplektētā stāvoklī (kg) ...

1.12.

Piekabes tehniski pieļaujamā maksimālā masa (kg) ...

1.13.

Ass mezgla tehniski pieļaujamā maksimālā masa (kg) ...

2. Transportlīdzekļa gabarīti

2.1.

Virsbūves ārējais garums (m) ...

2.2.

Virsbūves ārējais platums (m) ...

2.3.

Virsbūves ārējais augstums (m) ...

2.4.

Piekabes kopējais augstums (m) ...

2.5.

Kravas tilpums (m3)...

2.6.

Garums no piekabes priekšas līdz pirmās ass centram (m) ...

2.7.

Garums starp asu centriem (m) ...

2.8.

Piekabes sakabes punkts (augsts/zems)

3. Aerodinamiskā ierīce

3.1.

Sertificētās aerodinamiskās ierīces sertifikācijas numurs ...

3.2.

Standarta aerodinamiskās ierīces elementi (nav, īsi sānu pārsegi u. c.) ...

4. Asu un riepu raksturlielumi

4.1.

1. ass

4.1.1.

Riepu sertifikācijas numurs ...

4.1.2.

Dubultriepas (jā/nē) ...

4.1.3.

Stūrējama ass (jā/nē) ...

4.1.4.

Paceļama ass (jā/nē) ...

4.2.

2. ass

4.2.1.

Riepu sertifikācijas numurs ...

4.2.2.

Dubultriepas (jā/nē) ...

4.2.3.

Stūrējama ass (jā/nē) ...

4.2.4.

Paceļama ass (jā/nē) ...

4.3.

3. ass

4.3.1.

Riepu sertifikācijas numurs ...

4.3.2.

Dubultriepas (jā/nē) ...

4.3.3.

Stūrējama ass (jā/nē) ...

4.3.4.

Paceļama ass (jā/nē) ...

IV PIELIKUMS

RAŽOTĀJA UZSKAITES DATNES UN KLIENTAM PAREDZĒTĀS INFORMĀCIJAS DATNES VEIDNE

I DAĻA

Ražotāja uzskaites datne

Ražotāja uzskaites datni sagatavo simulācijas rīks, un tajā ir ietverta šāda informācija.

1. Transportlīdzekļa, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības un sistēmu dati

1.1. Galvenie transportlīdzekļa dati

1.1.1.

Ražotāja nosaukums un adrese ...

1.1.2.

Modelis/komercnosaukums ...

1.1.3.

Transportlīdzekļa identifikācijas numurs (VIN) ...

1.1.4.

Tiesību aktos noteiktā kategorija (O3, O4) ...

1.1.5.

Asu skaits ...

1.1.6.

Piekabes tips (DA; DB, DC) ...

1.1.7.

Virsbūves tips (piemēram, parastā kastes formas virsbūve, kastes formas virsbūve ar refrižeratoru) ...

1.1.8.

Piekabes sakabes punkts — tikai attiecībā uz DC piekabēm (augsts, zems) ...

1.1.9.

Tilpuma orientācija (jā/nē)

1.1.10.

Koriģētā masa nokomplektētā stāvoklī (kg) ...

1.1.11.

Piekabes tehniski pieļaujamā maksimālā masa (kg) ...

1.1.12.

Ass mezgla tehniski pieļaujamā maksimālā masa (kg) ...

1.1.13.

Transportlīdzekļu grupa saskaņā ar I pielikuma 1. tabulu

1.1.14.

Transportlīdzekļu grupa saskaņā ar simulācijas rīka dokumentāciju ...

1.2. Transportlīdzekļa gabarīti

1.2.1.

Virsbūves ārējais garums (m) ...

1.2.2.

Virsbūves ārējais platums (m) ...

1.2.3.

Virsbūves ārējais augstums (m) ...

1.2.4.

Piekabes kopējais augstums (m) ...

1.2.5.

Kravas tilpums (m3)...

1.2.6.

Garums no piekabes priekšas līdz pirmās ass centram (m) ...

1.2.7.

Garums starp asu centriem (m) ...

1.3. Aerodinamiskā ierīce

1.3.1.

Sertificētās aerodinamiskās ierīces sertifikācijas numurs ...

1.3.2.

Izmantoto aerodinamisko ierīču standartvērtības (nav, īsi sānu pārsegi u. c.) ...

1.3.3.

Aerodinamiskie samazinājumi

1.3.3.1.

Delta CD×A novirzes leņķis 0° (%)...

1.3.3.2.

Delta CD×A novirzes leņķis 3° (%)...

1.3.3.3.

Delta CD×A novirzes leņķis 6° (%)...

1.3.3.4.

Delta CD×A novirzes leņķis 9° (%)...

1.3.4.

Aerodinamiskās ierīces ievades datu un ievades informācijas kontrolsumma

1.4. Asu un riepu raksturlielumi

1.4.1.

1. ass

1.4.1.1.

Riepu modelis ...

1.4.1.2.

Riepu sertifikācijas numurs ...

1.4.1.3.

Riepas izmēra apzīmējums: ...

1.4.1.4.

Īpašs RRC (N/N) ...

1.4.1.5.

Degvielas patēriņa efektivitātes klase (piemēram, A, B) ...

1.4.1.6.

Riepu ievades datu un ievades informācijas kontrolsumma ...

1.4.1.7.

Dubultriepas (jā/nē) ...

1.4.1.8.

Stūrējama ass (jā/nē) ...

1.4.1.9.

Paceļama ass (jā/nē) ...

1.4.2.

2. ass

1.4.2.1.

Riepu modelis ...

1.4.2.2.

Riepu sertifikācijas numurs ...

1.4.2.3.

Riepas izmēra apzīmējums: ...

1.4.2.4.

Īpašs RRC (N/N) ...

1.4.2.5.

Degvielas patēriņa efektivitātes klase (piemēram, A, B) ...

1.4.2.6.

Riepu ievades datu un ievades informācijas kontrolsumma ...

1.4.2.7.

Dubultriepas (jā/nē) ...

1.4.2.8.

Stūrējama ass (jā/nē) ...

1.4.2.9.

Paceļama ass (jā/nē) ...

1.4.3.

3. ass

1.4.3.1.

Riepu modelis ...

1.4.3.2.

Riepu sertifikācijas numurs ...

1.4.3.3.

Riepas izmēra apzīmējums: ...

1.4.3.4.

Īpašs RRC (N/N) ...

1.4.3.5.

Degvielas patēriņa efektivitātes klase (piemēram, A, B) ...

1.4.3.6.

Riepu ievades datu un ievades informācijas kontrolsumma ...

1.4.3.7.

Dubultriepas (jā/nē) ...

1.4.3.8.

Stūrējama ass (jā/nē) ...

1.4.3.9.

Paceļama ass (jā/nē) ...

2. No ekspluatācijas profila un kravnesības atkarīgas vērtības

2.1.

Galvenie simulācijas parametri

2.1.1.

Tipiska vilcēja konfigurācija ...

2.1.2.

Ekspluatācijas profils (piemēram, tālie pārvadājumi, reģionālās piegādes) ...

2.1.3.

Kravnesība (kg) ...

2.2.

Rezultāti

2.2.1.

Transportlīdzekļa kopējā masa simulācijā (kg) ...

2.2.2.

CD×A vērtības

2.2.2.1.

CD×A vērtība ar novirzes leņķi 0° (m2) ...

2.2.2.2.

CD×A vērtība ar novirzes leņķi 3° (m2) ...

2.2.2.3.

CD×A vērtība ar novirzes leņķi 6° (m2) ...

2.2.2.4.

CD×A vērtība ar novirzes leņķi 9° (m2) ...

2.2.3.

Vidējais ātrums (km/h)

2.2.4.

Degvielas patēriņš

2.2.4.1.

Degvielas patēriņš (g/km) ...

2.2.4.2.

Degvielas patēriņš (g/t-km) ...

2.2.4.3.

Degvielas patēriņš (g/m3-km) ...

2.2.4.4.

Degvielas patēriņš (l/100 km) ...

2.2.4.5.

Degvielas patēriņš (l/t-km) ...

2.2.4.6.

Degvielas patēriņš (l/ m3-km) ...

2.2.5.

CO2 emisijas

2.2.5.1.

CO 2 emisijas (g/km) ...

2.2.5.2.

CO2 emisijas (g/t-km) ...

2.2.5.3.

CO2 emisijas (g/m3-km) ...

2.2.6.

Efektivitātes koeficienti

2.2.6.1.

Efektivitātes koeficients — pamatojoties uz kilometriem (-) ...

2.2.6.2.

Efektivitātes koeficients — pamatojoties uz tonnkilometriem (-) ...

2.2.6.3.

Efektivitātes koeficients — pamatojoties uz kubikkilometriem (-) ...

3. Svērtie rezultāti

3.1.

Kravnesība (kg) ...

3.2.

Degvielas patēriņš

3.2.1.

Degvielas patēriņš (g/km) ...

3.2.2.

Degvielas patēriņš (g/t-km) ...

3.2.3.

Degvielas patēriņš (g/m3-km) ...

3.2.4.

Degvielas patēriņš (l/100 km) ...

3.2.5.

Degvielas patēriņš (l/t-km) ...

3.2.6.

Degvielas patēriņš (l/ m3-km) ...

3.3.

CO2 emisijas

3.3.1.

CO 2 emisijas (g/km) ...

3.3.2.

CO2 emisijas (g/t-km) ...

3.3.3.

CO2 emisijas (g/m3-km) ...

3.4.

Efektivitātes koeficienti

3.4.1.

Efektivitātes koeficients — pamatojoties uz nobrauktajiem kilometriem (-) ...

3.4.2.

Efektivitātes koeficients — pamatojoties uz tonnkilometriem (-) ...

3.4.3.

Efektivitātes koeficients — pamatojoties uz kubikkilometriem (-) ...

4. Transportlīdzekļa ievades datu un ievades informācijas ģenerēšana

4.1.

Datums un laiks ...

4.2.

Kriptogrāfiskā kontrolsumma ...

5. Programmatūras informācija

5.1.

Simulācijas rīka versija (X.X.X) ...

5.2.

Simulācijas datums un laiks

II DAĻA

Klientam paredzētās informācijas datne

1. Transportlīdzekļa, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības un sistēmu dati

1.1. Galvenie transportlīdzekļa dati

1.1.1.

Ražotāja nosaukums un adrese ...

1.1.2.

Modelis/komercnosaukums ...

1.1.3.

Transportlīdzekļa identifikācijas numurs (VIN) ...

1.1.4.

Tiesību aktos noteiktā kategorija (O3, O4) ...

1.1.5.

Asu skaits ...

1.1.6.

Piekabes tips (DA; DB, DC) ...

1.1.7.

Virsbūves tips ...

1.1.8.

Piekabes sakabes punkts (augsts, zems) ...

1.1.9.

Tilpuma orientācija (jā/nē)

1.1.10.

Koriģētā masa nokomplektētā stāvoklī (kg) ...

1.1.11.

Piekabes tehniski pieļaujamā maksimālā masa (kg) ...

1.1.12.

Ass mezgla tehniski pieļaujamā maksimālā masa (kg) ...

1.1.13.

Transportlīdzekļu grupa saskaņā ar I pielikuma 1. tabulu

1.1.14.

Transportlīdzekļu grupa saskaņā ar simulācijas rīka dokumentāciju ...

1.2. Transportlīdzekļa gabarīti

1.2.1.

Virsbūves ārējais garums (m) ...

1.2.2.

Virsbūves ārējais platums (m) ...

1.2.3.

Virsbūves ārējais augstums (m) ...

1.2.4.

Piekabes kopējais augstums (m) ...

1.2.5.

Kravas tilpums (m3) ...

1.3. Aerodinamiskā ierīce

1.3.1.

Standarta aerodinamiskās ierīces elementi (nav, īsi sānu pārsegi u. c.) ...

1.3.2.

Sertificētās aerodinamiskās ierīces sertifikācijas numurs ...

1.3.3.

Aerodinamiskie samazinājumi

1.3.3.1.

Delta CD×A novirzes leņķis 0° (%) ...

1.3.3.2.

Delta CD×A novirzes leņķis 3° (%) ...

1.3.3.3.

Delta CD×A novirzes leņķis 6° (%) ...

1.3.3.4.

Delta CD×A novirzes leņķis 9° (%) ...

1.4. Asu un riepu raksturlielumi

1.4.1.

1. ass

1.4.1.1.

Riepu sertifikācijas numurs ...

1.4.1.2.

Riepu izmērs ...

1.4.1.3.

Degvielas patēriņa efektivitātes klase saskaņā ar Regulu (ES) 2020/740 ...

1.4.1.4.

Dubultriepas (jā/nē) ...

1.4.1.5.

Stūrējama ass (jā/nē) ...

1.4.1.6.

Paceļama ass (jā/nē) ...

1.4.2.

2. ass

1.4.2.1.

Riepu sertifikācijas numurs ...

1.4.2.2.

Riepu izmērs ...

1.4.2.3.

Degvielas patēriņa efektivitātes klase saskaņā ar Regulu (ES) 2020/740 ...

1.4.2.4.

Dubultriepas (jā/nē) ...

1.4.2.5.

Stūrējama ass (jā/nē) ...

1.4.2.6.

Paceļama ass (jā/nē) ...

1.4.3.

3. ass

1.4.3.1.

Riepu sertifikācijas numurs ...

1.4.3.2.

Riepu izmērs ...

1.4.3.3.

Degvielas patēriņa efektivitātes klase saskaņā ar Regulu (ES) 2020/740 ...

1.4.3.4.

Dubultriepas (jā/nē) ...

1.4.3.5.

Stūrējama ass (jā/nē) ...

1.4.3.6.

Paceļama ass (jā/nē) ...

2. No ekspluatācijas profila un kravnesības atkarīgas vērtības

2.1.

Galvenie simulācijas parametri

2.1.1.

Tipiska vilcēja konfigurācija ...

2.1.2.

Ekspluatācijas profils (piemēram, tālie pārvadājumi, reģionālās piegādes) ...

2.1.3.

Kravnesība (kg) ...

2.2. Rezultāti

2.2.1.

Transportlīdzekļa kopējā masa simulācijā (kg) ...

2.2.2.

Vidējais ātrums (km/h)

2.2.3.

Degvielas patēriņš

2.2.3.1.

Degvielas patēriņš (g/km) ...

2.2.3.2.

Degvielas patēriņš (g/t-km) ...

2.2.3.3.

Degvielas patēriņš (g/m3-km) ...

2.2.3.4.

Degvielas patēriņš (l/100 km) ...

2.2.3.5.

Degvielas patēriņš (l/t-km) ...

2.2.3.6.

Degvielas patēriņš (l/ m3-km) ...

2.2.4.

CO2 emisijas

2.2.4.1.

CO 2 emisijas (g/km) ...

2.2.4.2.

CO2 emisijas (g/t-km) ...

2.2.4.3.

CO2 emisijas (g/m3-km) ...

2.2.5.

Efektivitātes koeficienti

2.2.5.1.

Efektivitātes koeficients — pamatojoties uz kilometriem (-) ...

2.2.5.2.

Efektivitātes koeficients — pamatojoties uz tonnkilometriem (-) ...

2.2.5.3.

Efektivitātes koeficients — pamatojoties uz kubikkilometriem (-) ...

2.2.6.

Atsauces koeficients

2.2.6.1.

Atsauces koeficients — pamatojoties uz kilometriem (-) ...

3. Svērtie rezultāti

3.1.

Kravnesība (kg) ...

3.2.

Degvielas patēriņš

3.2.1.

Degvielas patēriņš (g/km) ...

3.2.2.

Degvielas patēriņš (g/t-km) ...

3.2.3.

Degvielas patēriņš (g/m3-km) ...

3.2.3.1.

Degvielas patēriņš (l/100 km) ...

3.2.3.2.

Degvielas patēriņš (l/t-km) ...

3.2.3.3.

Degvielas patēriņš (l/ m3-km) ...

3.3.

CO2 emisijas

3.3.1.

CO 2 emisijas (g/km) ...

3.3.2.

CO2 emisijas (g/t-km) ...

3.3.3.

CO2 emisijas (g/m3-km) ...

3.4.

Efektivitātes koeficienti

3.4.1.

Efektivitātes koeficients — pamatojoties uz kilometriem (-) ...

3.4.2.

Efektivitātes koeficients — pamatojoties uz tonnkilometriem (-) ...

3.4.3.

Efektivitātes koeficients — pamatojoties uz kubikkilometriem (-) ...

4. Programmatūras informācija

4.1.

Simulācijas rīka versija (X.X.X) ...

4.2.

Simulācijas datums un laiks

4.3.

Ražotāja uzskaites datnes kriptogrāfiskā kontrolsumma ...

4.4.

Klientam paredzētās informācijas datnes kriptogrāfiskā kontrolsumma ...

V PIELIKUMS

TRANSPORTLĪDZEKĻA AERODINAMISKĀS PRETESTĪBAS DATI

Aerodinamisko ierīču datu noteikšana

1. IEVADS

Šajā pielikumā ir aprakstīta procedūra aerodinamisko ierīču datu noteikšanai.

2. DEFINĪCIJAS

Standarta aerodinamiskās ierīces ir aerodinamiskās ierīces, kuru standartvērtības var izmantot transportlīdzekļa sertifikācijā. Standarta aerodinamisko ierīci var veidot šādi elementi:

a)	“aizmugures aizspārņi” ir aerodinamiska ierīce, ko veido divi vai vairāk plūsmviržu paneļi, kuri atrodas transportlīdzekļa aizmugurē, lai mazinātu tā radīto turbulenci;

b)	“īsi aizmugures aizspārņi” ir aizmugures aizspārņi, kuru sānu paneļu izmērs ir vismaz 2 metri un kuri nesedz visu virsbūves augstumu;

c)	“augsti aizmugures aizspārņi” ir aizmugures aizspārņi, kuru sānu paneļi sedz visu virsbūves augstumu ar pielaidi ± 3 % no virsbūves kopējā augstuma;

d)	“sānu pārsegi” ir aerodinamiska ierīce, ko veido paneļi, kas atrodas transportlīdzekļa apakšējā daļā, lai samazinātu sānvēja un/vai riteņu radīto turbulenču ietekmi uz aerodinamisko pretestību;

e)	“īsi sānu pārsegi” ir sānu pārsegi, kas nesedz riteņu laukumu; puspiekabju gadījumā tie sedz tikai attālumu starp šasiju un pirmā riteņa sākumu;

f)	“gari sānu pārsegi” ir sānu pārsegi, kas sedz attālumu starp puspiekabes šasiju un transportlīdzekļa aizmuguri;

2)	“CFD” ir fluīdu dinamikas datorsimulācija, ko izmanto kompleksu fluīdu parādību analīzei.

3. AERODINAMISKĀS PRETESTĪBAS SAMAZINĀJUMA NOTEIKŠANA, IZMANTOJOT VIRTUĀLOS TESTUS AR CFD

3.1. CFD metodes validēšana

Pamatojoties uz Regulas (ES) 2018/858 VIII pielikuma 3. papildinājumā norādīto validēšanas procesu, lai aerodinamisko ierīci sertificētu, izmantojot CFD, CFD metodei jābūt validētai attiecībā pret CFD atsauces metodi, kā parādīts 1. attēlā.

Validējamo CFD metodi piemēro tipisko ģeometriju kopumam.

1. attēls

CFD metodes validēšanas process

Ir jāpierāda datorsimulācijas rezultātu salīdzināmība. Aerodinamiskās ierīces ražotājs vai tehniskais dienests sagatavo validēšanas ziņojumu un iesniedz to apstiprinātājai iestādei.

Jebkādas CFD metodes vai programmatūras izmaiņas, kuru dēļ validēšanas ziņojums varētu kļūt nederīgs, dara zināmas apstiprinātājas iestādei, kas var pieprasīt, lai tiktu veikts jauns validēšanas process.

Kad metode ir apstiprināta, to izmanto aerodinamiskās ierīces sertificēšanai.

3.2. Prasības attiecībā uz CFD metodes validēšanu

Validēšanas procesu veido trīs dažādu CFD simulācijas kopu simulēšana, kā norādīts tālāk:

BASE kopa:

—	Tipisks 4x2 vilcējs

—	Tipiska ST1 puspiekabe

TRF kopa:

—	Tipisks 4x2 vilcējs

—	TipiskaST1 puspiekabe

—	Tipiski augsti aizmugures aizspārņi

LSC kopa:

—	Tipisks 4x2 vilcējs

—	Tipiska ST1 puspiekabe

—	Tipiski gari sānu pārsegi

Katru komplektu simulē pie β = 0,0, 3,0 un 6,0 grādu novirzes leņķa, lai ņemtu vērā sānvēja ietekmi no transportlīdzekļa kreisās puses, kā parādīts 2. attēlā.

2. attēls

β novirzes leņķis

Siltummaiņu spiediena kritumu modelē saskaņā ar vienādojumu [1]:

[1]

kur katram siltummainim ir 1. tabulā norādītie koeficienti.

1. tabula

Poraina materiāla pretestības koeficienti

Koeficients

Kondensators

Pūtes gaisa dzesētājs

Radiators

Inerces pretestība (Pi) [kg/m4]

140,00

60,00

120,00

Viskozā pretestība (Pv)

[kg/m3]

450,00

300,00

450,00

CFD atbilst 2. tabulā uzskaitītajām prasībām. Atbilstību minimālajām prasībām attiecībā uz CFD pierāda apstiprinātājai iestādei.

2. tabula

Minimālās prasības attiecībā uz CFD

Joma	Vērtība	Piezīmes
Transportlīdzekļa ātrums	25,00 m/s	Izmanto kā aerodinamiskās pretestības atsauces ātrumu.
Transportlīdzekļa frontālais laukums	10,047 m2	Izmanto kā aerodinamiskās pretestības atsauces laukumu.
Vilcēja priekšējais ritenis Vertikālais attālums no rotācijas ass līdz zemei	527,00 mm
Puspiekabes aizmugurējais ritenis Vertikālais attālums no rotācijas ass līdz zemei	514,64 mm
Simulācijas tilpuma izmēri. Garums	Garums ≥ 145,00 m
Simulācijas tilpuma izmēri. Platums	Platums ≥ 75,00 m
Simulācijas tilpuma izmēri. Augstums	Augstums ≥ 25,00 m
Transportlīdzekļa atrašanās vieta Attālums no gaisa ieplūdes vietas līdz transportlīdzekļa priekšai	≥ 25,00 m
Transportlīdzekļa atrašanās vieta Attālums no gaisa izplūdes vietas līdz transportlīdzekļa aizmugurei	≥ 100,00 m
Tilpuma diskretizācija. Šūnu skaits	≥ 60 miljoni šūnu	Režģa uzlabošana, lai pareizi attēlotu aerodinamikai būtiskas zonas.

CFD metode validēšanas laikā atbilst Δ(CD×A) precizitātei katram no sešiem salīdzinājumiem attiecībā uz atsauces diapazoniem, kā parādīts 3. tabulā.

3. tabula

Validēšanas procesa atsauces diapazoni

Simulācijas komplekts	Novirzes leņķis — β [grādi]
Simulācijas komplekts	0,0°	3,0°	6,0°
TRF	–8,6 % < CD < –1,6 %	–9,0 % < CD < –2,0 %	–10,3 % < CD < –3,3 %
LSC	–8,8 % < CD < –1,8 %	–8,0 % < CD < –1,0 %	–8,1 % < CD < –1,1 %

Validēšanas ziņojumā atspoguļo CD×A [m2] vērtību attiecībā uz visām deviņām CFD simulācijām, kā norādīts 4. tabulā.

Validēšanas ziņojums ietver šādu informāciju:

—

CD×A [m2] rezultāti:

4. tabula

(CD×A) [m2] rezultāti

Simulācijas komplekts	Novirzes leņķis — β [grādi]
Simulācijas komplekts	0,0°	3,0°	6,0°
BASE
TRF
LSC

—

ja tiek izmantotas nemainīga stāvokļa metodes:

—	neapstrādāti dati par CD (vai CD×A) attīstību atkarībā no iterācijas, *.csv formātā;

—	pēdējo 400 iterāciju vidējais rādītājs;

—

ja tiek izmantotas mainīgu stāvokļu metodes:

—	neapstrādāti dati par CD (vai CD×A) attīstību atkarībā no ilguma, *.csv formātā;

—	pēdējo 5,0 sekunžu vidējais rādītājs;

—

XY plaknes šķērsgriezums, kas šķērso visu simulācijas tilpumu:

—	caur vilcēja priekšējās ass riteņa rotācijas punktu,

—	kurā gaisa plūsmas ātrums tiek parādīts skalā no 0 līdz 30 m/s un ar krāsu joslu, kas sadalīta vismaz 18 krāsu līmeņos, kā parādīts 3. attēlā;

3. attēls

XY plaknes skats, kas iet caur priekšējās ass riteņa rotācijas punktu

—

XY plaknes šķērsgriezums, kas šķērso visu simulācijas tilpumu:

—	caur vilcēja sānu spoguļiem,

—	kurā gaisa plūsmas ātrums tiek parādīts skalā no 0 līdz 30 m/s un ar krāsu joslu, kas sadalīta vismaz 18 krāsu līmeņos, kā parādīts 4. attēlā;

4. attēls

XY plaknes skats, kas iet caur vilcēja sānu spoguļiem

—

YZ plaknes šķērsgriezums, kas šķērso visu simulācijas tilpumu:

—	caur vilcēja priekšējās ass riteņa rotācijas punktu,

—	kurā gaisa plūsmas ātrums tiek parādīts skalā no 0 līdz 30 m/s un ar krāsu joslu, kas sadalīta vismaz 18 krāsu līmeņos, kā parādīts 5. attēlā;

5. attēls

YZ plaknes skats, kas iet caur priekšējās ass riteņa rotācijas punktu

—

XZ plaknes šķērsgriezums, kas šķērso visu simulācijas tilpumu:

—	caur transportlīdzekļa centru,

—	kurā gaisa plūsmas ātrums tiek parādīts skalā no 0 līdz 30 m/s un ar krāsu joslu, kas sadalīta vismaz 18 krāsu līmeņos, kā parādīts 6. attēlā;

6. attēls

XZ plaknes skats, kas iet caur transportlīdzekļa centru

XY, YZ un XZ plaknēs izmanto attiecībā pret transportlīdzekli fiksētu koordinātu sistēmu, kā parādīts 7. attēlā, kur,

—	X ass ir orientēta transportlīdzekļa garenvirzienā,

—	Y ass ir orientēta transportlīdzekļa platumā,

—	Z ass ir orientēta transportlīdzekļa augstumā.

7. attēls

Koordinātu sistēmas novietojums attiecībā pret transportlīdzekli

3.3. Aerodinamiskās ierīces sertifikācija

Aerodinamiskās ierīces ražotājs izmanto tipiskas transportlīdzekļa ģeometrijas, lai pierādītu uz piekabes vai puspiekabes uzmontētas aerodinamiskās ierīces darbības raksturlielumus. Šim nolūkam aerodinamiskās ierīces trīsdimensiju modeli pievieno tipiskajām transportlīdzekļa ģeometrijām tādā pašā pozīcijā, it kā tas būtu uzstādīts uz reāla transportlīdzekļa.

Ar apstiprinātājas iestādes piekrišanu aerodinamiskās ierīces ražotājs var veikt izmaiņas tipiskajās ģeometrijās, ja tas ir nepieciešams aerodinamiskās ierīces pareizai uzstādīšanai vai pareizai darbībai un ja šīs izmaiņas pienācīgi atspoguļo reālos apstākļus.

Apstiprināto CFD metodi piemēro modificētajām ģeometrijām un aprēķina Δ(CD×A) vērtības 4 novirzes leņķiem: β = 0,0, 3,0, 6,0 un 9,0 grādi.

3.4. Aerodinamiskās pretestības samazinājuma vērtību deklarēšana

Tehniskajā ziņojumā atspoguļo aerodinamisko ieguvumu Δ(CD×A) [%] visiem 4 novirzes leņķiem, kā parādīts 5. tabulā.

5. tabula

Δ(CD×A) [%] katram modificētās (pus)piekabes novirzes leņķim

Δ(CD×A)(β) [%]	Novirzes leņķis — β [grādi]
Δ(CD×A)(β) [%]	0,0°	3,0°	6,0°	9,0°
Modificēta (pus)piekabe

Aprēķina pēc šādas formulas [2]:

[2]

kur:

ir modificētās ģeometrijas aerodinamiskā pretestība (izteikta m2), kas aprēķināta ar validēto CFD metodi β = 0,0, 3,0, 6,0 un 9,0 grādiem.

ir BASE kopas aerodinamiskā pretestība (izteikta m2), kas aprēķināta ar validēto CFD metodi β = 0,0, 3,0, 6,0 un 9,0 grādiem.

1. papildinājums

SASTĀVDAĻAS, ATSEVIŠĶAS TEHNISKĀS VIENĪBAS VAI SISTĒMAS SERTIFIKĀTA VEIDNE

Maksimālie izmēri: (Maksimālais formāts: A4 (210 × 297 mm))

SERTIFIKĀTS PAR AERODINAMISKO IERĪČU SAIMES ĪPAŠĪBĀM, KAS SAISTĪTAS AR CO2 EMISIJĀM UN DEGVIELAS PATĒRIŅU

Paziņojums par sertifikāta par aerodinamisko ierīču saimes īpašībām, kas saistītas ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu,

—	piešķiršanu (1),

—	paplašināšanu (1),

—	atteikumu (1),

—	anulēšanu (1).

Zīmogs

saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/1362 (2).

Īstenošanas regula (ES) 2022/1362

Sertifikācijas numurs:

Kontrolsumma:

Paplašinājuma iemesls:

I IEDAĻA

0.1.

Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums):

0.2.

Aerodinamiskās ierīces tips/saime (ja piemērojams):

0.3.

Aerodinamiskās ierīces saimē ietilpstoša ierīce (saimes gadījumā)

0.3.1.

Aerodinamiskās ierīces saimes cilmes ierīce

0.3.2.

Aerodinamisko ierīču tipi saimē

0.4.

Tipa identifikācijas līdzekļi, ja marķēti uz aerodinamiskās ierīces

0.4.1.

Marķējuma atrašanās vieta:

0.5.

Ražotāja nosaukums un adrese:

0.6.

Sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību gadījumā — EK sertifikācijas zīmes atrašanās vieta un piestiprināšanas veids:

0.7.

Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(s):

0.9.

Aerodinamiskās ierīces ražotāja pārstāvja nosaukums un adrese (ja tāds ir)

II IEDAĻA

Papildu informācija (attiecīgā gadījumā): skatīt papildinājumu

Apstiprinātāja iestāde vai tehniskais dienests:

Tehniskā ziņojuma datums:

Tehniskā ziņojuma numurs:

Piezīmes (ja ir): skatīt papildinājumu

Vieta:

Datums:

Paraksts:

Pielikumi:

Informācijas pakete

Validēšanas ziņojums

Tehniskais ziņojums

Dokumentācija pareizai aerodinamiskās ierīces uzstādīšanai

(1) Lieko svītrot.

(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1362 (2022. gada 1. augusts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 595/2009 īsteno attiecībā uz lielas noslodzes piekabju veiktspēju saistībā ar to ietekmi uz mehānisko transportlīdzekļu CO2 emisijām, degvielas patēriņu, enerģijas patēriņu un bezemisiju sniedzamību un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2020/683 (OV L 205, 5.8.2022., 145.. lpp.).

2. papildinājums

Aerodinamiskās ierīces informācijas dokuments

Apraksta lapas Nr.:

Izdevums: 000

Izdeva:

Grozījums: —

saskaņā ar ...

Aerodinamiskās ierīces tips vai saime (ja piemērojams):

0. VISPĀRĪGI

0.1.

Aerodinamiskās ierīces ražotāja nosaukums un adrese:

0.2.

Marka (aerodinamiskās ierīces ražotāja tirdzniecības nosaukums):

0.3.

Aerodinamiskās ierīces modelis:

0.4.

Aerodinamisko ierīču saime:

0.5.

Ja aerodinamiskā ierīce ir aerodinamisko ierīču vai aprīkojuma kombinācija, aerodinamiskās ierīces galvenie elementi:

0.6.

Komercnosaukums(-i) (ja pieejams):

0.7.

Tipa identifikācijas līdzekļi, ja marķēti uz aerodinamiskās ierīces:

0.8.

CE sertifikācijas zīmes atrašanās vieta un stiprinājums:

0.9.

Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(s):

0.10.

Aerodinamiskās ierīces ražotāja pārstāvja nosaukums un adrese (ja tāds ir):

1. DAĻA

AERODINAMISKO IERĪČU SAIMĒ IETILPSTOŠAS (CILMES) AERODINAMISKĀS IERĪCES UN AERODINAMISKO IERĪČU TIPU BŪTISKIE RAKSTURLIELUMI

Cilmes aerodinamiskā ierīce	Saimē ietilpstošās ierīces

	1.	2.	3.

1.0. ATTIECĪGĀS AERODINAMISKĀS IERĪCES INFORMĀCIJA

1.1.

Transportlīdzekļu grupu kodi saskaņā ar ievades datiem, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/1362 I pielikumā.

1.2.

Aerodinamiskās ierīces elementi:

1.3.

Aerodinamiskās ierīces rasējumi:

1.4.

Iebīdāmā vai salokāmā mehānisma darbības princips (ja piemērojams)

1.5.

Sistēmas apraksts

PIELIKUMU SARAKSTS

Nr.:	Apraksts:	Izdošanas datums:
1	…
2	…

3. papildinājums

Marķējumi

Ja aerodinamiskā ierīce ir sertificēta saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/1362 V pielikumu, uz ierīces vai ierīcēm norāda:

1.1.

aerodinamiskās ierīces ražotāja nosaukumu vai preču zīmi;

1.2.

marku un identifikācijas tipa norādi, kas norādīta Īstenošanas regulas (ES) 2022/1362 V pielikuma 2. papildinājuma 0.2. un 0.3. punktā minētajā informācijā.

1.3.

sertifikācijas zīmi, ko veido taisnstūris, kura vidū ir mazais burts “e”, kam seko sertifikātu piešķīrušās dalībvalsts identifikācijas numurs:

— Vācija,

2	— Francija,

3	— Itālija,

4	— Nīderlande,

5	— Zviedrija,

6	— Beļģija,

7	— Ungārija,

— Čehija,

9	— Spānija,

12	— Austrija,

13	— Luksemburga,

— Somija,

– Dānija,

19	— Rumānija,

— Polija,

21	— Portugāle,

23	— Grieķija,

— Īrija,

25	— Horvātija,

26	— Slovēnija,

27	— Slovākija,

29	— Igaunija,

32	— Latvija,

34	— Bulgārija,

36	— Lietuva,

— Kipra,

— Malta.

1.4.

Sertifikācijas zīmē taisnstūra tuvumā ir norādīts arī “bāzes sertifikācijas numurs”, kā Regulas (ES) 2020/683 I pielikumā norādīts attiecībā uz tipa apstiprinājuma numura 4. daļu, un pirms tā iekļauj divus ciparus, kas norāda kārtas numuru, kāds piešķirts šīs regulas jaunākajam tehniskajam grozījumam, un burtu “P”, kas norāda, ka apstiprinājums piešķirts aerodinamiskajai pretestībai.

Šis regulas kārtas numurs ir 00.

1.5.

Sertifikācijas zīmes piemērs un izmēri

Šāda sertifikācijas zīme uz aerodinamiskās ierīces norāda, ka attiecīgais tips ir sertificēts Ungārijā (e7) saskaņā ar šo regulu. Pirmie divi cipari (02) norāda kārtas numuru, kāds piešķirts šīs regulas jaunākajam tehniskajam grozījumam. Nākamais burts norāda, ka sertifikāts ir piešķirts aerodinamiskajai ierīcei (P). Pēdējie pieci cipari (00005) ir tie, kurus apstiprinātāja iestāde piešķīrusi aerodinamiskajai pretestībai kā bāzes sertifikācijas numuru.

1.6.

Marķējumi, etiķetes, plāksnītes vai uzlīmes ir izturīgas, lai saglabātos visu aerodinamiskās ierīces ekspluatācijas laiku, kā arī to teksts ir skaidri salasāms un neizdzēšams. Ražotājs nodrošina, ka marķējumus, etiķetes, plāksnītes vai uzlīmes nevar noņemt, tos neiznīcinot vai nesabojājot.

1.7.

Sertifikācijas zīme ir redzama, kad aerodinamiskā ierīce ir uzmontēta transportlīdzeklim, un to liek uz daļas, kas nepieciešama normālai darbībai un sastāvdaļas darbmūža laikā parasti nav jānomaina.

1.8.

Sertifikācijas zīme ir piestiprināta arī piekabes priekšpusē, tai skaitā saraksts, kurā norādīti visi attiecīgie atsevišķie aerodinamiskās ierīces elementi, kuriem ir sertifikācijas zīme. Aerodinamiskās ierīces ražotājs transportlīdzekļa ražotājam nodrošina marķējumu etiķešu, plāksnīšu vai uzlīmju veidā.

1.9.

Ja piekabes CO2 sertifikācijai izmanto nesertificētas aerodinamiskās ierīces, transportlīdzekļa ražotājs transportlīdzekļa priekšpusē piestiprina etiķeti, plāksnīti vai uzlīmi, kurā norāda aerodinamiskās ierīces ražotāja nosaukumu un sertifikācijai izmantoto aerodinamisko ierīču sarakstu.

1.10.

Marķējumi, etiķetes, plāksnītes vai uzlīmes ir izturīgas, lai saglabātos visu transportlīdzekļa ekspluatācijas laiku, kā arī to teksts ir skaidri salasāms un neizdzēšams. Transportlīdzekļa ražotājs nodrošina, ka etiķeti, plāksnīti vai uzlīmi nevar noņemt, to neiznīcinot vai nesabojājot.

Numerācija

2.1.

Sertifikācijas numurus attiecībā uz aerodinamisko pretestību veido šādi:

eX*YYYY/YYYY*ZZZZ/ZZZZ*P*00000*00

1. daļa	2. daļa	3. daļa	Papildu burts 3. daļā	4. daļa	5. daļa
Tās valsts norāde, kas izsniegusi sertifikātu	HDV CO2 sertifikācija (pus)piekabēm	Jaunākā grozošā regula (ZZZZ/ZZZZ)	P = aerodinamiskā pretestība	Bāzes sertifikācijas numurs 00000	Paplašinājums 00

4. papildinājums

Saimes koncepcija

1. Vispārīgi

Aerodinamisko ierīču saimi raksturo konstrukcijas un veiktspējas parametri. Šie parametri ir kopīgi visām saimē ietilpstošajām ierīcēm. Aerodinamisko ierīču ražotājs var izlemt, kuras aerodinamiskās ierīces pieder pie saimes, ja vien tiek ievēroti šā papildinājuma 4. punktā minētie kritēriji. Apstiprinātāja iestāde apstiprina aerodinamisko ierīču saimi. Aerodinamisko ierīču ražotājs sniedz apstiprinātājai iestādei attiecīgu informāciju par saimē ietilpstošajām ierīcēm.

2. Īpaši gadījumi

2.1.

Dažos gadījumos parametri var mijiedarboties. Aerodinamisko ierīču ražotājs identificē šos gadījumus un ņem tos vērā, lai nodrošinātu, ka vienā saimē tiek iekļautas tikai aerodinamiskās ierīces ar līdzīgiem raksturlielumiem. Aerodinamisko ierīču ražotājs par šiem gadījumiem paziņo apstiprinātājai iestādei, lai tos ņemtu vērā kā kritēriju jaunas aerodinamisko ierīču saimes izveidei.

2.2.

Pamatojoties uz labu inženiertehnisko praksi, ražotājs nosaka parametrus, kas nav uzskaitīti 3. punktā un kam ir liela ietekme uz veiktspējas līmeni, un paziņo šos parametrus apstiprinātājai iestādei.

3. Parametri, kas nosaka aerodinamisko ierīču saimi

a)	Tips un darbības princips;

b)	galvenie gabarīti;

c)	piemērojamība dažādām piekabju kategorijām/tipiem/grupām.

4. Cilmes aerodinamiskās ierīces izvēles kritēriji

4.1.

Aerodinamiskās ierīces ražotājs izvēlas katras saimes cilmes aerodinamisko ierīci saskaņā ar šādiem kritērijiem:

a)	aerodinamiskā ierīce atbilst piemērojamajai tipiskajai ģeometrijai, kas noteikta šā pielikuma 4. papildinājumā;

b)	visām saimē ietilpstošajām ierīcēm ir vienāds vai lielāks aerodinamiskās pretestības samazinājums nekā Δ(CD×A), kas noteikts cilmes aerodinamiskajai ierīcei;

c)	sertifikāta pieteikuma iesniedzējs, pamatojoties uz CFD, vēja tuneļa rezultātiem vai labu inženiertehnisko praksi, var pierādīt, ka cilmes aerodinamiskās ierīces izvēle atbilst 4.1. punkta b) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

c) apakšpunktu piemēro visiem aerodinamisko ierīču variantiem, kurus var modelēt ar CFD, kā aprakstīts šajā pielikumā.

5. papildinājums

1. Standartvērtības

1.1.

Ja aerodinamiskās ierīces nav sertificētas saskaņā ar šā pielikuma 3. punktā minēto metodi, transportlīdzekļa ražotājs izmanto standartvērtības. Lai transportlīdzekļa sertificēšanai izmantotu standartvērtības, aerodinamiskajai ierīcei jāatbilst 1.–6. tabulā minētajiem ģeometrijas kritērijiem.

1.2.

Aerodinamisko samazinājumu standartvērtības simulācijas rīks piešķir automātiski. Šajā nolūkā transportlīdzekļa ražotājs izmanto III pielikuma 1. tabulā norādīto ievades parametru T022.

1.3.

DA piekabēm transportlīdzekļa ražotājs izmanto aerodinamisko ierīču standartvērtības tikai tad, ja piekabe ir aprīkota ar šādām standarta aerodinamisko ierīču konfigurācijām:

a)	īsi sānu pārsegi;

b)	gari sānu pārsegi;

c)	īsi aizmugures aizspārņi;

d)	augsti aizmugures aizspārņi;

e)	īsi sānu pārsegi un īsi aizmugures aizspārņi;

f)	īsi sānu pārsegi un augsti aizmugures aizspārņi;

g)	gari sānu pārsegi un īsi aizmugures aizspārņi;

h)	gari sānu pārsegi un augsti aizmugures aizspārņi.

1.4.

DB un DC piekabēm transportlīdzekļa ražotājs izmanto aerodinamisko ierīču standartvērtības tikai tad, ja piekabe ir aprīkota ar šādām standarta aerodinamisko ierīču konfigurācijām:

a)	īsi sānu pārsegi;

b)	īsi aizmugures aizspārņi;

c)	augsti aizmugures aizspārņi;

d)	īsi sānu pārsegi un īsi aizmugures aizspārņi;

e)	īsi sānu pārsegi un augsti aizmugures aizspārņi.

1.5.

Saistībā ar sertificētu aerodinamisko ierīci transportlīdzekļa ražotājs nedrīkst kombinēt standartvērtību izmantošanu ar ievades datu sniegšanu.

2. Ģeometrijas kritēriji

2.1.

Izmēri, kas noteikti 1.–6. tabulā, attiecas uz minimālajiem kritērijiem, kuriem aerodinamiskajai ierīcei jāatbilst, lai to klasificētu attiecīgajā kategorijā.

Lai novērstu ievērojamu gaisa plūsmu starp virsbūvi un aizmugures aizspārņiem, transportlīdzekļa ražotājs aizmugures aizspārņus piestiprina pie virsbūves tā, lai sprauga starp aizspārņiem un virsbūvi atvērtā stāvoklī nepārsniegtu 4 mm.

1. tabula

DA piekabju garo sānu pārsegu ģeometriskās specifikācijas

Specifikācija

Mērvienība

Ārējais izmērs (pielaide)

Piezīmes

Garums

[mm]

*	Pietiekams, lai nosegtu no šasijas līdz aizmugurei

Augstums

[mm]

≥ 760

Puspiekabei ar tilpuma orientāciju augstumam jābūt vismaz 490 mm.

Noapaļojuma rādiuss

[mm]

≤100

Kā parādīts 6. attēlā

2. tabula

DA piekabju īso sānu pārsegu ģeometriskās specifikācijas

Specifikācija

Mērvienība

Ārējais izmērs (pielaide)

Piezīmes

Garums

[mm]

**	Pietiekams, lai nosegtu no šasijas līdz pirmā riteņa sākumam

Augstums

[mm]

≥ 760

Puspiekabei ar tilpuma orientāciju augstumam jābūt vismaz 490 mm.

Noapaļojuma rādiuss

[mm]

≤ 100

Kā parādīts 5. attēlā

3. tabula

Īso aizmugures aizspārņu ģeometriskās specifikācijas

Specifikācija	Mērvienība	Ārējais izmērs (pielaide)	Piezīmes
Nošļaupuma leņķis	[o]	13 ±2	Augšējiem un sānu paneļiem
Garums	[mm]	≥ 400
Augstums	[mm]	≥ 2 000
Noapaļojuma rādiuss	[mm]	≤ 200	Kā parādīts 1. attēlā

4. tabula

Augsto aizmugures aizspārņu ģeometriskās specifikācijas

Specifikācija	Mērvienība	Ārējais izmērs (pielaide)	Piezīmes
Nošļaupuma leņķis	[o]	13 ±2	Augšējiem un sānu paneļiem
Garums	[mm]	≥ 400
Augstums	[mm]	≥ 2 850	Vai arī, ja panelis ir visā virsbūves augstumā ar pielaidi ±3 % no kopējā virsbūves augstuma, ierīci var uzskatīt par augsto aizmugures aizspārņiem.
Noapaļojuma rādiuss	[mm]	≤ 200	Kā parādīts 3. attēlā

5. tabula

DB piekabju sānu pārsegu ģeometriskās specifikācijas

Specifikācija

Mērvienība

Ārējais izmērs (pielaide)

Piezīmes

Garums

[mm]

***

***	Pietiekams, lai nosegtu laukumu starp riteņiem

Augstums

[mm]

≥ 860

Piekabei ar tilpuma orientāciju augstumam jābūt vismaz 540 mm.

Noapaļojuma rādiuss

[mm]

≤ 100

Kā parādīts 7. attēlā

6. tabula

DC piekabju sānu pārsegu ģeometriskās specifikācijas

Specifikācija

Mērvienība

Ārējais izmērs (pielaide)

Piezīmes

Garums

[mm]

(****)

Pietiekams, lai nosegtu visu transportlīdzekļa garumu, izņemot riteņu zonu

Augstums

[mm]

TPMLM ass mezgls ≤ 13,5 tonnas: ≥ 680

TPMLM ass mezgls > 13,5 tonnas: ≥ 860

Piekabei ar tilpuma orientāciju augstumam jābūt vismaz 490 mm

Noapaļojuma rādiuss

[mm]

≤ 100

Kā parādīts 8. attēlā

2.2.

Rasējumos 1.–8. attēlā ir parādīti aerodinamisko ierīču piemēri:

1. attēls

Īsi aizmugures aizspārņi, sānskats

2. attēls

Īsi aizmugures aizspārņi, augšskats

3. attēls

Augsti aizmugures aizspārņi, sānskats

4. attēls

Augsti aizmugures sānu aizspārņi, augšskats

5. attēls

Īsi sānu pārsegi DA piekabēm, sānskats

6. attēls

Gari sānu pārsegi DA piekabēm, sānskats

7. attēls

Īsi sānu pārsegi DB piekabēm, sānskats

8. attēls

Īsi sānu pārsegi DC piekabēm, sānskats

6. papildinājums

Simulācijas rīka ievades parametri

1. Ievads

Šajā papildinājumā iekļauts saraksts, kurā ir parametri, ko aerodinamiskās ierīces ražotājs norāda ievadīšanai simulācijas rīkā. Piemērojamā XML shēma, kā arī datu piemēri ir pieejami īpaši šim nolūkam paredzētajā elektroniskajā izplatīšanas platformā.

2. Definīcijas

1)	“Parametra ID”: ir unikāls identifikators, ko simulācijas rīkā izmanto konkrētam ievades parametram vai ievades datu kopai.

“Tips”: ir parametra datu tips.

string	rakstzīmju secība ISO8859-1 kodējumā.
token	rakstzīmju secība ISO 8859-1 kodējumā, bez sākuma/beigu atstarpes.
date	datums un laiks, izmantojot UTC laiku, šādā formātā: GGGG-MM-DDTHH:MM:SSZ, kur ar burtiem slīprakstā apzīmē fiksētas rakstzīmes, piemēram, “2002-05-30T09:30:10Z”.
integer	veselu skaitļu datu tipa vērtība, bez nullēm sākumā, piemēram, “1800”.
double, X	daļskaitlis ar tieši X cipariem aiz decimālzīmes (“,”) un bez nullēm skaitļa sākumā, piemēram, “double, 2”: “2 345,67”; parametram “double, 4”: “45,6780”.

3)	“Mērvienība” ir parametra fizikālā mērvienība

3. Ievades parametru kopa

1. tabula

Ievades parametri “Aerodynamic device”

Parametra nosaukums	Parametra ID	Tips	Mērvienība	Apraksts/atsauce
Manufacturer	T028	token	[-]
Model	T029	token	[-]
Certification number	T030	token	[-]
Date	T031	date	[-]	Datums un laiks, kad izveidota sastāvdaļas kontrolsumma
Certified aerodynamic reduction	T032	(double, 2)x4	[%]	Aerodinamiskās pretestības procentuālais samazinājums salīdzinājumā ar standarta aerodinamisko konfigurāciju, attiecībā uz 0°, 3°, 6° un 9° novirzes leņķiem, kas aprēķināms saskaņā ar V pielikuma 3.4. punktu.
Applicable vehicle group	T033	string	[-]	Viens ieraksts katrai transportlīdzekļu grupai, kurai ir sertificēts aerodinamiskais samazinājums.

Ja simulācijas rīkā izmanto standartvērtības saskaņā ar 5. papildinājumu, aerodinamiskās ierīces sastāvdaļai ievades dati nav jāsniedz. Standartvērtības automātiski piešķir atbilstoši transportlīdzekļu grupai un aerodinamisko ierīču konfigurācijas shēmai.

VI PIELIKUMS

Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) 2020/683

I pielikumu groza šādi:

pievieno šādus paskaidrojumus:

“(175)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1362 (2).

(176)

Kā definēts Īstenošanas regulas (ES) 2022/1362 I pielikuma 6. punktā.

(177)

Sagatavots saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2022/1362 IV pielikuma I daļā sniegto paraugu.

(178)

Sagatavots saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2022/1362 IV pielikuma II daļā sniegto paraugu.

(179)

Kā norādīts 3.1. punktā klientam paredzētās informācijas datnē, kas sagatavota saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2022/1362 IV pielikuma II daļā sniegto paraugu.

(180)

Kā norādīts 3.4. punktā klientam paredzētās informācijas datnē, kas sagatavota saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2022/1362 IV pielikuma II daļā sniegto paraugu.

(181)

Kā norādīts 1.2.5. punktā klientam paredzētās informācijas datnē, kas sagatavota saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2022/1362 IV pielikuma II daļā sniegto paraugu.

(182)

Saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2022/1362 I pielikuma tabulām.

iekļauj šādu 3.5.11., 3.5.11.1. un 3.5.11.2. punktu:

“3.5.11.

Ekoloģisko raksturlielumu novērtējums (lielas noslodzes piekabēm, kā norādīts Īstenošanas regulas (ES) 2022/1362 (176) 3. pantā).

3.5.11.1.

Simulācijas rīka licences numurs: ...

3.5.11.2.

Smagie kravas transportlīdzekļi ar tilpuma orientāciju: jā/nē (4) (176)”;

II pielikuma I daļas B sadaļā (O kategorija) iekļauj šādu 3.5.11., 3.5.11.1. un 3.5.11.2. punktu:

“3.5.11.

Ekoloģisko raksturlielumu novērtējums (lielas noslodzes piekabēm, kā norādīts Īstenošanas regulas (ES) 2022/1362.

3.5.11.1.

Simulācijas rīka licences numurs: ...

3.5.11.2.

Smagie kravas transportlīdzekļi ar tilpuma orientāciju: jā/nē (4) (176)”;

III pielikuma 1. papildinājuma O3/O4 kategorijā aiz 45.1. punkta iekļauj šādu tekstu:

“Ekoloģiskie raksturlielumi

49.1.

Ražotāja uzskaites datnes kriptogrāfiskā kontrolsumma: … (177)

49.4.

Klientam paredzētās informācijas datnes kriptogrāfiskā kontrolsumma: … (178)

49.6.

Svērtā kravnesības vērtība ... t (179)

49.7.

Transportlīdzekļu grupa …(182)

49.9.

Kravas tilpums…m3(181)

49.10.

Tilpuma orientācija: jā/nē (4) (176)

49.11.

Efektivitātes koeficienti: … (180)

49.11.1.

Efektivitātes koeficients — pamatojoties uz kilometriem: ...

49.11.2.

Efektivitātes koeficients — pamatojoties uz tonnkilometriem: ...

49.11.3.

Efektivitātes koeficients — pamatojoties uz kubikkilometriem: ...”;

VIII pielikuma papildinājuma I DAĻAS 2. SADAĻĀ “TRANSPORTLĪDZEKĻU O3 UN O4 KATEGORIJAS (pabeigti transportlīdzekļi un vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi)” aiz 45.1. punkta iekļauj šādus punktus:

“Ekoloģiskie raksturlielumi

49.1.

Ražotāja uzskaites datnes kriptogrāfiskā kontrolsumma: … (177)

49.4.

Klientam paredzētās informācijas datnes kriptogrāfiskā kontrolsumma: … (178)

49.6.

Svērtā kravnesības vērtība ... t (179)

49.7.

Transportlīdzekļu grupa …(182)

49.9.

Kravas tilpums…m3(181)

49.10.

Tilpuma orientācija: jā/nē (4) (176)

49.11.

Efektivitātes koeficienti: … (180)

49.11.1.

Efektivitātes koeficients — pamatojoties uz kilometriem: ...

49.11.2.

Efektivitātes koeficients — pamatojoties uz tonnkilometriem: ...

49.11.3.

Efektivitātes koeficients — pamatojoties uz kubikkilometriem: ...”.

5.8.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/207

KOMISIJAS REGULA (ES) 2022/1363

(2022. gada 3. augusts),

ar ko attiecībā uz 2,4-D, azoksistrobīna, cihalofopbutila, cimoksanila, fenheksamīda, flazasulfurona, florasulama, fluroksipira, iprovalikarba un siltiofama maksimālajiem atlieku līmeņiem konkrētos produktos vai uz tiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 396/2005 (2005. gada 23. februāris), ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 49. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā tika noteikts 2,4-D, azoksistrobīna, cihalofopbutila, cimoksanila, fenheksamīda, flazasulfurona, florasulama, fluroksipira, iprovalikarba un siltiofama maksimālais atlieku līmenis (MAL).

(2)

Pārskatot šo vielu MAL atbilstoši Regulas (EK) Nr. 396/2005 12. pantam, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) konstatēja, ka par dažiem produktiem trūkst informācijas. Pieejamā informācija bija pietiekama, lai Iestāde varētu ierosināt patērētājiem drošus MAL, un minētās regulas II pielikumā tika norādīts, kādu datu trūkst, un precizēts, līdz kādam datumam trūkstošā informācija bija jāiesniedz Iestādei ierosināto MAL pamatošanai.

(3)

Attiecībā uz 2,4-D pieteikuma iesniedzējs šādu informāciju iesniedza par analītiskām metodēm attiecībā uz mandelēm, Brazīlijas riekstiem, Indijas riekstiem, kokosriekstiem, lazdu riekstiem, Makadāmijas riekstiem, pekanriekstiem, pīniju riekstiem, pistācijām, valriekstiem un citiem koku riekstiem, un Iestāde secināja, ka šo datu trūkuma problēma ir pietiekami novērsta (2). Tāpēc šiem produktiem Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā iekļautie spēkā esošie MAL būtu jāsaglabā un no minētā pielikuma būtu jāsvītro prasība iesniegt papildu informāciju. Tomēr attiecībā uz griķiem un citiem pseidograudaugiem šāda informācija par atlieku noteikšanas izmēģinājumiem netika iesniegta, un Iestāde secināja, ka tādējādi datu trūkuma problēma nav pietiekami novērsta un ka riska pārvaldītāji var apsvērt minēto MAL aizstāšanu ar noteikšanas robežu (3). Tāpēc attiecībā uz šiem produktiem ir lietderīgi Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā MAL saglabāt noteikšanas robežā un no minētā pielikuma dzēst prasību iesniegt papildu informāciju.

(4)

Attiecībā uz azoksistrobīnu pieteikuma iesniedzējs šādu informāciju sniedza par atlieku noteikšanas izmēģinājumiem attiecībā uz salātu baldriņiem, platlapu cigoriņiem/endīvijām, kressalātiem un citiem dīgstiem un dzinumiem, sējas pazvērītēm / rukolas salātiem, brūnajām sinepēm un augu (tostarp Brassica ģints sugu) jaunajām lapiņām. Iestāde secināja, ka šo datu trūkuma problēma ir pietiekami novērsta (4), un, pamatojoties uz jauno informāciju, ierosināja MAL minētajiem produktiem pazemināt. Tāpēc minētajiem produktiem Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā esošie MAL būtu jānosaka Iestādes norādītajā līmenī un no minētā pielikuma būtu jāsvītro prasība iesniegt papildu informāciju. Kopā ar apstiprinošajiem datiem pieteikuma iesniedzējs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 6. pantu iesniedza arī pieteikumu par spēkā esošo azoksistrobīna MAL mainīšanu salātos, un Iestāde ieteica4 šim produktam MAL pazemināt. Tāpēc attiecībā uz salātiem būtu jānosaka Iestādes noteiktais MAL. 12. pantā paredzētās pārskatīšanas gaitā Iestāde bija konstatējusi, ka trūkst datu par metabolītu L1, L4 un L9 toksiskuma profilu cūkām (muskuļiem, taukaudiem, aknām, nierēm, pārtikai izmantojamiem subproduktiem), liellopiem (muskuļiem, taukaudiem, aknām, nierēm, pārtikai izmantojamiem subproduktiem), aitām (muskuļiem, taukaudiem, aknām, nierēm, pārtikai izmantojamiem subproduktiem), kazām (muskuļiem, taukaudiem, aknām, nierēm, pārtikai izmantojamiem subproduktiem), mājputniem (muskuļiem, taukaudiem, aknām, nierēm, pārtikai izmantojamiem subproduktiem), pienam (liellopu, aitu, kazu, zirgu) un putnu olām. Šādu informāciju pieteikuma iesniedzējs neiesniedza4. Iestāde secināja4, ka šie metabolīti nav atrodami uz muskuļiem, bet ka pieteikuma iesniedzējs nav sniedzis attiecīgā toksiskuma profila pilnu raksturojumu un ka riska pārvaldītājiem ar to turpmāk jārēķinās, ņemot vērā, ka spēkā esošie MAL attiecībā uz šiem produktiem atspoguļo Pārtikas kodeksā noteiktos maksimālos atlieku līmeņus (CXL). Tāpēc šiem produktiem Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā iekļautie spēkā esošie MAL būtu jāsaglabā un minētajā pielikumā būtu jāsaglabā prasība iesniegt papildu informāciju.

(5)

Attiecībā uz cihalofopbutilu pieteikuma iesniedzējs šādu informāciju iesniedza par analītiskām metodēm attiecībā uz rīsiem, un Iestāde secināja, ka šo datu trūkuma problēma ir pietiekami novērsta (5). Tāpēc šim produktam Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā iekļautais spēkā esošais MAL būtu jāsaglabā un no minētā pielikuma būtu jāsvītro prasība iesniegt papildu informāciju.

(6)

Attiecībā uz cimoksanilu pieteikuma iesniedzējs šādu informāciju iesniedza par atlieku noteikšanas izmēģinājumiem attiecībā uz galda vīnogām, vīna vīnogām, salātiem un spinātiem. Iestāde secināja, ka šo datu trūkuma problēma ir pietiekami novērsta (6), un ierosināja MAL minētajiem produktiem saglabāt vai pazemināt. Tāpēc minētajiem produktiem Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā iekļautie MAL būtu jānosaka Iestādes norādītajā līmenī un no minētā pielikuma būtu jāsvītro prasība iesniegt papildu informāciju. Iestāde secināja6, ka datu par analītiskām metodēm attiecībā uz zāļu tējām un apiņiem un par stabilitāti uzglabāšanā attiecībā uz pākšaugiem, zāļu tējām un apiņiem joprojām trūkst un ka MAL attiecībā uz minētajiem produktiem būtu jāsaglabā noteikšanas robežā. Tāpēc minētajiem produktiem Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā iekļautie MAL būtu jānosaka Iestādes norādītajā līmenī un no minētā pielikuma būtu jāsvītro prasība iesniegt papildu informāciju.

(7)

Attiecībā uz fenheksamīdu pieteikuma iesniedzējs šādu informāciju nav iesniedzis par atlieku noteikšanas izmēģinājumiem un labas lauksaimniecības prakses parametriem attiecībā uz kivi. Taču Iestāde secināja, ka pieprasītā informācija vairs nav vajadzīga (7), jo izvērtēšana tika veikta saskaņā ar vecākām datu prasībām, tāpēc turpmāki atlieku noteikšanas izmēģinājumi un informācija par labu lauksaimniecības praksi vairs nav vajadzīga. Tāpēc šim produktam Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā iekļautais spēkā esošais MAL būtu jāsaglabā un no minētā pielikuma būtu jāsvītro prasība iesniegt papildu informāciju.

(8)

Attiecībā uz flazasulfuronu pieteikuma iesniedzējs šādu informāciju iesniedza par stabilitāti uzglabāšanā attiecībā uz galda olīvām un olīvām pārstrādei eļļā, un Iestāde secināja, ka šo datu trūkuma problēma ir pietiekami novērsta (8). Tāpēc šiem produktiem Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā iekļautie spēkā esošie MAL būtu jāsaglabā un no minētā pielikuma būtu jāsvītro prasība iesniegt papildu informāciju.

(9)

Attiecībā uz florasulamu [florazulāmu] pieteikuma iesniedzējs šādu informāciju iesniedza par analītiskām metodēm attiecībā uz liellopiem (muskuļiem, taukaudiem, aknām, nierēm, pārtikai izmantojamiem subproduktiem), aitām (muskuļiem, taukaudiem, aknām, nierēm, pārtikai izmantojamiem subproduktiem), kazām (muskuļiem, taukaudiem, aknām, nierēm, pārtikai izmantojamiem subproduktiem) un pienam (liellopu, aitu, kazu, zirgu), un Iestāde secināja, ka šo datu trūkums bija pietiekami novērsts (9). Tāpēc minētajiem produktiem Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā iekļautie spēkā esošie MAL būtu jāsaglabā un no minētā pielikuma būtu jāsvītro prasība iesniegt papildu informāciju.

(10)

Attiecībā uz fluroksipiru pieteikuma iesniedzējs šādu informāciju iesniedza par analītiskām metodēm, stabilitāti uzglabāšanā, intervālu pirms ražas novākšanas un atlieku noteikšanas izmēģinājumiem attiecībā uz āboliem un sīpoliem. Pieteikuma iesniedzējs iesniedza arī papildu informāciju par analītisko metodi, kas izmantota atlieku noteikšanas izmēģinājumos attiecībā uz timiānu. Iestāde secināja, ka šo datu trūkums ir pietiekami novērsts (10) (11). Tāpēc šiem produktiem Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā iekļautie MAL būtu jānosaka Iestādes norādītajā līmenī un no minētā pielikuma būtu jāsvītro prasība iesniegt papildu informāciju. Iestāde secināja, ka problēma, ka trūkst šo datu par analītisko metodi attiecībā uz ķiplokiem un šalotēm, ir novērsta, taču attiecībā uz puraviem, graudaugiem, cukurniedrēm un zāļu tējām no ziediem, tā nav novērsta un ka turpmāk ar to ir jārēķinās riska pārvaldībā. Secināja arī to, ka problēma ar trūkstošiem datiem par stabilitāti uzglabāšanā un metabolismu cūkām (muskuļiem, taukaudiem, aknām, nierēm, pārtikai izmantojamiem subproduktiem), liellopiem (muskuļiem, taukaudiem, aknām, nierēm, pārtikai izmantojamiem subproduktiem), aitām (muskuļiem, taukaudiem, aknām, nierēm, pārtikai izmantojamiem subproduktiem), kazām (muskuļiem, taukaudiem, aknām, nierēm, pārtikai izmantojamiem subproduktiem) un pienam (liellopu, aitu, kazu, zirgu) ir novērsta tikai daļēji un ka turpmāk ar to ir jārēķinās riska pārvaldībā. Galīgajā pārskata ziņojumā (12) par šo vielu tika secināts, ka pieejamie dati ir pietiekami, lai novērstu arī šo datu trūkumu. Tāpēc šiem produktiem Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā iekļautie MAL būtu jāsaglabā un no minētā pielikuma būtu jāsvītro prasība iesniegt papildu informāciju.

(11)

Attiecībā uz iprovalikarbu šāda informācija par salātu, platlapu cigoriņu/endīviju un sējas pazvērīšu / rukolas salātu kultūru metabolismu netika iesniegta, un Iestāde secināja, ka iepriekš konstatētā datu trūkuma problēma līdz ar to nav novērsta (13) un ka riska pārvaldītāji var apsvērt minētos MAL aizstāt ar noteikšanas robežu. Tāpēc attiecībā uz šiem produktiem ir lietderīgi Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā MAL noteikt īpatnējā noteikšanas robežā un no minētā pielikuma dzēst prasību iesniegt papildu informāciju.

(12)

Attiecībā uz siltiofamu pieteikuma iesniedzējs šādu informāciju iesniedza par analītiskām metodēm attiecībā uz miežiem, rudziem un kviešiem, un Iestāde secināja, ka šo datu trūkuma problēma ir pietiekami novērsta (14). Tāpēc šiem produktiem Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā iekļautie spēkā esošie MAL būtu jāsaglabā un no minētā pielikuma būtu jāsvītro prasības iesniegt papildu informāciju.

(13)	Par vajadzību atsevišķas noteikšanas robežas koriģēt Komisija apspriedās ar Eiropas Savienības references laboratorijām. Laboratorijas secināja, ka attiecībā uz atsevišķiem produktiem tehnikas attīstība ļauj noteikt zemākas noteikšanas robežas.

(14)	Par jaunajiem MAL Pasaules Tirdzniecības organizācijā notika apspriedes ar Savienības tirdzniecības partneriem, un to komentāri ir ņemti vērā.

(15)	Tāpēc Regula (EK) Nr. 396/2005 būtu attiecīgi jāgroza.

(16)	Lai nodrošinātu, ka normāli norisinās produktu tirdzniecība, pārstrāde un patēriņš, attiecībā uz produktiem, kuri ražoti pirms attiecīgo MAL grozīšanas un par kuriem informācija liecina, ka tiek saglabāts augsts patērētāju aizsardzības līmenis, šajā regulā būtu jāparedz pārejas pasākumi.

(17)	Pirms grozīto MAL piemērošanas būtu jāparedz pietiekami ilgs laiks, lai dalībvalstis, trešās valstis un pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji varētu sagatavoties no MAL grozījumiem izrietošo jauno prasību izpildei.

(18)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Regula (EK) Nr. 396/2005 redakcijā, kāda pastāv pirms grozījumiem, kas izdarīti ar šo regulu, joprojām tiek piemērota produktiem, kuri Savienībā ražoti vai tajā importēti pirms 2023. gada 25. februāra.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2023. gada 25. februāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 3. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.

(2) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Conclusion on the peer review of the pesticide risk assessment of the active substance 2,4-D. EFSA Journal 2014;12(9):3812.

(3) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Lack of confirmatory data following Article 12 MRL reviews for 2,4-D, fenhexamid and iprovalicarb. EFSA Journal 2021;19(10):6910.

(4) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Evaluation of confirmatory data following the Article 12 MRL review and modification of the existing maximum residue levels for azoxystrobin. EFSA Journal 2020;18(8):6231.

(5) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Conclusion on the peer review of the pesticide risk assessment of the active substance cyhalofop (variant evaluated cyhalofop-butyl). EFSA Journal 2015; 13(1):3943.

(6) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Evaluation of confirmatory data following the Article 12 review for cymoxanil. EFSA Journal 2019; 17(10):5823.

(7) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Lack of confirmatory data following Article 12 MRL reviews for 2,4-D, fenhexamid and iprovalicarb. EFSA Journal 2021;19(10):6910.

(8) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Conclusion on the peer review of the pesticide risk assessment of the active substance flazasulfuron. EFSA Journal 2016;14(8):4575.

(9) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Conclusion on the peer review of the pesticide risk assessment of the active substance florasulam. EFSA Journal 2015;13(1):3984.

(10) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Evaluation of confirmatory data following the Article 12 MRL review for fluroxypyr. EFSA Journal 2019;17(9):5816.

(11) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Modification of the existing maximum residue levels for fluroxypyr in chives, celery leaves, parsley, thyme and basil and edible flowers. EFSA Journal 2020;18(10):6273.

(12) SANCO/11019/2011 rev.5, “Final Review report for the active substance fluroxypyr finalised in the Standing Committee on the Food Chain and Animal Health at its meeting on 17 June 2011 in view of the approval of fluroxypyr as active substance in accordance with Regulation (EC) No 1107/2009”, 2017. gada 23. marts, https://ec.europa.eu/food/plant/pesticides/eu-pesticides-database/active-substances/?event=as.details&as_id=734

(13) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Lack of confirmatory data following Article 12 MRL reviews for 2,4-D, fenhexamid and iprovalicarb. EFSA Journal 2021;19(10):6910.

(14) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Conclusion on the peer review of the pesticide risk assessment of the active substance silthiofam. EFSA Journal 2016;14(8):4574.

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā slejas par 2,4-D, azoksistrobīnu, cihalofopbutilu, cimoksanilu, fenheksamīdu, flazasulfuronu, florasulamu, fluroksipiru, iprovalikarbu un siltiofamu aizstāj ar šādām:

"Pesticīdu atliekas un maksimālie atlieku līmeņi (mg/kg)

Kods

Produktu grupas un atsevišķu produktu piemēri, uz ko attiecas MAL (1)

2,4-D (2,4-D, tā sāļu, esteru un konjugātu summa, izteikta kā 2,4-D)

Azoksistrobīns

Cihalofopbutils

Cimoksanils

Fenheksamīds (F)

Flazasulfurons

Florazulāms

Fluroksipirs (fluroksipira, tā sāļu, esteru un konjugātu summa, izteikta kā fluroksipirs) (R)

Iprovalikarbs

Siltiofams

0100000

SVAIGI VAI SALDĒTI AUGĻI; KOKU RIEKSTI

0,01 (*1)

0110000

Citrusaugļi

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0110010

Greipfrūti

0110020

Apelsīni

0110030

Citroni

0110040

Laimi

0110050

Mandarīni

0110990

Citi (2)

0120000

Koku rieksti

0,2

0,05 (*1)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0120010

Mandeles

0,01

0120020

Brazīlijas rieksti

0,01

0120030

Indijas rieksti

0,01

0120040

Kastaņi

0,01

0120050

Kokosrieksti

0,01

0120060

Lazdu rieksti

0,01

0120070

Makadāmijas rieksti

0,01

0120080

Pekanrieksti

0,01

0120090

Pīniju rieksti

0,01

0120100

Pistācijas

0120110

Valrieksti

0,01

0120990

Citi (2)

0,01

0130000

Sēkleņi

0,05 (*1)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0130010

Āboli

0,05 (*1)

0130020

Bumbieri

0,01 (*1)

0130030

Cidonijas

0,01 (*1)

0130040

Mespili

0,01 (*1)

0130050

Lokvas/Japānas mespili

0,01 (*1)

0130990

Citi (2)

0,01 (*1)

0140000

Kauleņi

0,05 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0140010

Aprikozes

0140020

Ķirši (saldie)

0140030

Persiki

0140040

Plūmes

0140990

Citi (2)

0,01 (*1)

0150000

Ogas un sīkie augļi

0,1

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0151000

vīnogas

0,05

0151010

Galda vīnogas

0151020

Vīna vīnogas

0152000

zemenes

0,01 (*1)

0153000

c)	ogas uz dzinumiem

0,01 (*1)

0153010

Kazenes

0153020

Ziemeļu kaulenes

0153030

Avenes (sarkanās un dzeltenās)

0153990

Citi (2)

0154000

d)	citi sīkie augļi un ogas

0,01 (*1)

0154010

Zilenes

0154020

Dzērvenes

0,5

0154030

Jāņogas (baltās un sarkanās) un upenes

0154040

Ērkšķogas (dzeltenās, sarkanās un zaļās)

0154050

Mežrožu paaugļi

0154060

Zīdkoka ogas (baltās un melnās)

0154070

Vilkābeles ogas

0154080

Plūškoka ogas

0154990

Citi (2)

0,01 (*1)

0160000

Dažādi augļi

0,05 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0161000

a)	ar ēdamu mizu

0,01 (*1)

0161010

Dateles

0,01 (*1)

0161020

Vīģes

0,01 (*1)

0161030

Galda olīvas

0,01 (*1)

0161040

Kumkvati

0,01 (*1)

0161050

Karambolas

0,1

0161060

Hurmas

0,01 (*1)

0161070

Javas salas plūmes

0,01 (*1)

0161990

Citi (2)

0,01 (*1)

0162000

b)	mazi, ar neēdamu mizu

0162010

Kivi augļi (dzelteni, sarkani un zaļi)

0,01 (*1)

0162020

Ličī

0,01 (*1)

0162030

Pasifloru augļi

0,01 (*1)

0162040

Opuncijas

0,3

0,01 (*1)

0162050

Hrizofilas

0,01 (*1)

0162060

Amerikas hurmas

0,01 (*1)

0162990

Citi (2)

0,01 (*1)

0163000

c)	lieli, ar neēdamu mizu

0,01 (*1)

0163010

Avokado

0,01 (*1)

0163020

Banāni

0163030

Mango

0163040

Papaijas

0,3

0163050

Granātāboli

0,01 (*1)

0163060

Čerimojas

0,01 (*1)

0163070

Gvajaves

0,01 (*1)

0163080

Ananasi

0,01 (*1)

0163090

Maizeskoka augļi

0,01 (*1)

0163100

Duriāni

0,01 (*1)

0163110

Guanabanas

0,01 (*1)

0163990

Citi (2)

0,01 (*1)

0200000

SVAIGI VAI SALDĒTI DĀRZEŅI

0210000

Sakņu un bumbuļu dārzeņi

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0211000

kartupeļi

0,2

0212000

b)	tropiskie sakņu un bumbuļu dārzeņi

0,05 (*1)

0212010

Manioki

0212020

Batātes

0212030

Jamsi

0212040

Marantas

0212990

Citi (2)

0213000

c)	citi sakņu un bumbuļu dārzeņi, izņemot cukurbietes

0,05 (*1)

0213010

Galda bietes

0213020

Burkāni

0213030

Sakņu selerijas

0213040

Mārrutki

0213050

Topinambūri

0213060

Pastinaki

0213070

Sakņu pētersīļi

0213080

Redīsi

1,5

0213090

Puravlapu plostbārži

0213100

Kāļi

0213110

Rāceņi

0213990

Citi (2)

0220000

Sīpolu dārzeņi

0,05 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0220010

Ķiploki

0,01 (*1)

0,05 (*1)

0,01 (*1)

0220020

Sīpoli

0,8

0,05 (*1)

0,1

0220030

Šalotes

0,01 (*1)

0,05 (*1)

0,01 (*1)

0220040

Lielie loksīpoli un Velsas sīpoli

0,01 (*1)

0220990

Citi (2)

0,01 (*1)

0230000

Augļu dārzeņi

0,05 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0231000

a)	nakteņu dzimtas augi un malvu dzimtas augi

0231010

Tomāti

0,4

0,7

0231020

Dārzeņpipari/paprika

0,01 (*1)

0231030

Baklažāni

0,3

0,01 (*1)

0231040

Okra/“Dāmu pirkstiņi”

0,01 (*1)

0231990

Citi (2)

0,01 (*1)

0232000

b)	ķirbjaugi ar ēdamu mizu

0,08

0,1

0232010

Gurķi

0232020

Pipargurķīši

0232030

Tumšzaļie kabači

0232990

Citi (2)

0233000

c)	ķirbjaugi ar neēdamu mizu

0,4

0,01 (*1)

0233010

Melones

0,2

0233020

Ķirbji

0,01 (*1)

0233030

Arbūzi

0,2

0233990

Citi (2)

0,01 (*1)

0234000

d)	cukurkukurūza

0,01 (*1)

0239000

e)	citi augļu dārzeņi

0,01 (*1)

0240000

Krustziežu dārzeņi (izņemot krustziežu dzimtas augu saknes un jaunās lapiņas)

0,05 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0241000

a)	ziedoši krustziežu dzimtas dārzeņi

0241010

Brokoļi

0241020

Ziedkāposti

0241990

Citi (2)

0242000

b)	galviņu krustzieži

0242010

Briseles kāposti

0242020

Galviņkāposti

0242990

Citi (2)

0243000

c)	lapu krustzieži

0243010

Ķīnas kāposti

0243020

Lapu kāposti

0243990

Citi (2)

0244000

kolrābji

0250000

Lapu dārzeņi, garšaugi un ēdami ziedi

0251000

a)	salāti un salātveidīgie

0,05 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0251010

Salātu baldriņi

0,01 (*1)

0251020

Salāti

0,03

0251030

Platlapu cigoriņi/endīvijas

0,01 (*1)

0251040

Kressalāti un citi dīgsti un dzinumi

0,01 (*1)

0251050

Barbarejas

0,01 (*1)

0251060

Sējas pazvērītes/rukolas salāti

0,01 (*1)

0251070

Brūnās sinepes

0,01 (*1)

0251080

Augu (tostarp Brassica ģints sugu) jaunās lapiņas

0,01 (*1)

0251990

Citi (2)

0,01 (*1)

0252000

b)	spināti un tiem līdzīgu augu lapas

0,05 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0252010

Spināti

0,9

0252020

Anakampseras

0,01 (*1)

0252030

Mangoldi/lapu bietes

0,01 (*1)

0252990

Citi (2)

0,01 (*1)

0253000

c)	vīnogulāju lapas

0,05 (*1)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0254000

d)	ūdenskreses

0,05 (*1)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0255000

e)	lapu cigoriņi

0,05 (*1)

0,3

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0256000

f)	garšaugi un ēdami ziedi

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0,02 (*1)

0256010

Kārvele

0,02 (*1)

0256020

Maurloki

0,5

0256030

Lapu selerijas

0,3

0256040

Pētersīļi

0,3

0256050

Salvija

0,02 (*1)

0256060

Rozmarīns

0,02 (*1)

0256070

Timiāns

0256080

Baziliks un ēdamie ziedi

0,3

0256090

Lauru lapas

0,02 (*1)

0256100

Estragons

0,02 (*1)

0256990

Citi (2)

0,02 (*1)

0260000

Pākšaugi

0,05 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0260010

Pupas (ar pākstīm)

0,05 (*1)

0260020

Pupas (bez pākstīm)

0,05 (*1)

0,01 (*1)

0260030

Zirņi (ar pākstīm)

0,15

0,01 (*1)

0260040

Zirņi (bez pākstīm)

0,05 (*1)

0,01 (*1)

0260050

Lēcas

0,01 (*1)

0260990

Citi (2)

0,01 (*1)

0270000

Stublāju dārzeņi

0,05 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0270010

Sparģeļi

0,01 (*1)

0270020

Lapu artišoki

0,01 (*1)

0270030

Selerijas

0,01 (*1)

0270040

Fenheļi

0,01 (*1)

0270050

Artišoki

0,01 (*1)

0270060

Puravi

0,02

0,3

0270070

Rabarberi

0,6

0,01 (*1)

0270080

Bambusa dzinumi

0,01 (*1)

0270090

Palmu serdes

0,01 (*1)

0270990

Citi (2)

0,01 (*1)

0280000

Sēnes, sūnas un ķērpji

0,05 (*1)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0280010

Kultivētās sēnes

0280020

Savvaļas sēnes

0280990

Sūnas un ķērpji

0290000

Aļģes un prokarioti

0,05 (*1)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0300000

PĀKŠAUGI

0,05 (*1)

0,15

0,01 (*1)

0300010

Pupas

0300020

Lēcas

0300030

Zirņi

0300040

Lupīnas

0300990

Citi (2)

0400000

EĻĻAS AUGU SĒKLAS UN AUGĻI

0,05 (*1)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0401000

Eļļas augu sēklas

0401010

Linsēklas

0,4

0401020

Zemesrieksti

0,2

0401030

Magoņu sēklas

0,5

0401040

Sezama sēklas

0,01 (*1)

0401050

Saulespuķu sēklas

0,5

0401060

Rapšu sēklas

0,5

0401070

Sojas pupas

0,5

0401080

Sinepju sēklas

0,5

0401090

Kokvilnas sēklas

0,7

0401100

Ķirbju sēklas

0,01 (*1)

0401110

Saflora sēklas

0,4

0401120

Gurķenes sēklas

0,4

0401130

Sējas idras sēklas

0,5

0401140

Kaņepju sēklas

0,01 (*1)

0401150

Rīcinauga sēklas

0,01 (*1)

0401990

Citi (2)

0,01 (*1)

0402000

Eļļas augu augļi

0402010

Olīvas eļļas ražošanai

0,01 (*1)

0402020

Eļļas palmas kodoli

0,01 (*1)

0402030

Eļļas palmas augļi

0,03

0402040

Kapoki

0,01 (*1)

0402990

Citi (2)

0,01 (*1)

0500000

GRAUDAUGI

0,01 (*1)

0500010

Mieži

0,05 (*1)

1,5

0,1

0500020

Griķi un citi pseidograudaugi

0,05 (*1)

0,01 (*1)

0500030

Kukurūza

0,05 (*1)

0,02

0,05 (*1)

0500040

Prosa

0,05 (*1)

0,01 (*1)

0500050

Auzas

0,05 (*1)

1,5

0,1

0500060

Rīsi

0,1

0,01 (*1)

0500070

Rudzi

0,5

0,1

0500080

Sorgo

0,05 (*1)

0500090

Kvieši

0,5

0,1

0500990

Citi (2)

0,05 (*1)

0,01 (*1)

0600000

TĒJAS, KAFIJA, ZĀĻU TĒJAS, KAKAO UN CERATONIJAS

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0610000

Tējas

0,05 (*1)

0620000

Kafijas pupiņas

0,03

0,05 (*1)

0630000

Zāļu tējas no

0631000

ziediem

0631010

Kumelīte

0631020

Hibisks

0631030

Roze

0631040

Jasmīns

0631050

Liepa

0631990

Citi (2)

0632000

b)	lapām un garšaugiem

0,05 (*1)

0632010

Zemenes

0632020

Roibosa krūms

0632030

Mate

0632990

Citi (2)

0633000

saknēm

0,3

0,05 (*1)

0633010

Baldriāns

0633020

Žeņšeņs

0633990

Citi (2)

0639000

d)	jebkurām citām auga daļām

0,05 (*1)

0640000

Kakao pupiņas

0,05 (*1)

0650000

Ceratonija/ceratonijas augļi

0,05 (*1)

0700000

APIŅI

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0800000

GARŠVIELAS

0810000

Sēklas

0,1 (*1)

0,3

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0810010

Anīsa sēklas

0810020

Sējas melnsēklītes

0810030

Selerija

0810040

Koriandrs

0810050

Ķimenes

0810060

Dilles

0810070

Fenhelis

0810080

Grieķu sieramoliņa sēklas

0810090

Muskatrieksts

0810990

Citi (2)

0820000

Augļi

0,1 (*1)

0,3

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0820010

Jamaikas pipari

0820020

Sičuānas pipari

0820030

Pļavas ķimenes

0820040

Kardamons

0820050

Kadiķogas

0820060

Pipari (baltie, melnie un zaļie)

0820070

Vaniļa

0820080

Tamarinda augļi

0820990

Citi (2)

0830000

Mizas

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0830010

Kanēlis

0830990

Citi (2)

0840000

Saknes vai sakneņi

0840010

Lakricas sakne

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0840020

Ingvers (10)

0840030

Kurkuma

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0840040

Mārrutki (11)

0840990

Citi (2)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0850000

Pumpuri

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0850010

Krustnagliņas

0850020

Kaperi

0850990

Citi (2)

0860000

Ziedu drīksnas

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0860010

Safrāns

0860990

Citi (2)

0870000

Sēklsedzes

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0870010

Muskatrieksta miza

0870990

Citi (2)

0900000

AUGI CUKURA RAŽOŠANAI

0,05 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0900010

Cukurbiešu saknes

0,01 (*1)

0900020

Cukurniedres

0,05

0,05 (*1)

0900030

Cigoriņu saknes

0,09

0,01 (*1)

0900990

Citi (2)

0,01 (*1)

1000000

DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTI – SAUSZEMES DZĪVNIEKI

1010000

Audi

0,01 (*1)

0,05 (*1)

0,01 (*1)

0,05 (*1)

0,01 (*1)

1011000

cūku

1011010

Muskuļi

0,2

0,01 (*1)(+)

0,01 (*1)

1011020

Taukaudi

0,2

0,05 (+)

0,04

1011030

Aknas

0,07 (+)

0,04

1011040

Nieres

0,07 (+)

0,06

1011050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

0,07 (+)

0,06

1011990

Citi (2)

0,01 (*1)(+)

0,01 (*1)

1012000

liellopu

1012010

Muskuļi

0,2

0,01 (*1)(+)

0,01 (*1)

1012020

Taukaudi

0,2

0,05 (+)

0,06

1012030

Aknas

0,07 (+)

0,07

1012040

Nieres

0,07 (+)

0,3

1012050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

0,07 (+)

0,3

1012990

Citi (2)

0,01 (*1)(+)

0,01 (*1)

1013000

aitu

1013010

Muskuļi

0,2

0,01 (*1)(+)

0,01 (*1)

1013020

Taukaudi

0,2

0,05 (+)

0,06

1013030

Aknas

0,07 (+)

0,07

1013040

Nieres

0,07 (+)

0,3

1013050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

0,07 (+)

0,3

1013990

Citi (2)

0,01 (*1)(+)

0,01 (*1)

1014000

kazu

1014010

Muskuļi

0,2

0,01 (*1)(+)

0,01 (*1)

1014020

Taukaudi

0,2

0,05 (+)

0,06

1014030

Aknas

0,07 (+)

0,07

1014040

Nieres

0,07 (+)

0,3

1014050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

0,07 (+)

0,3

1014990

Citi (2)

0,01 (*1)(+)

0,01 (*1)

1015000

zirgu

1015010

Muskuļi

0,2

0,01 (*1)

1015020

Taukaudi

0,2

0,05

0,06

1015030

Aknas

0,07

1015040

Nieres

0,07

0,3

1015050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

0,07

0,3

1015990

Citi (2)

0,01 (*1)

1016000

mājputnu

0,05 (*1)

0,01 (*1)(+)

0,01 (*1)

1016010

Muskuļi

(+)

1016020

Taukaudi

(+)

1016030

Aknas

(+)

1016040

Nieres

(+)

1016050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

(+)

1016990

Citi (2)

(+)

1017000

g)	citu lauksaimniecības dzīvnieku

1017010

Muskuļi

0,2

0,01 (*1)

1017020

Taukaudi

0,2

0,05

0,06

1017030

Aknas

0,07

1017040

Nieres

0,07

0,3

1017050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

0,07

0,3

1017990

Citi (2)

0,01 (*1)

1020000

Piens

0,01 (*1)

0,01 (*1)(+)

0,01 (*1)

0,06

0,01 (*1)

1020010

Liellopi

(+)

1020020

Aitas

(+)

1020030

Kazas

(+)

1020040

Zirgi

(+)

1020990

Citi (2)

(+)

1030000

Putnu olas

0,01 (*1)

0,01 (*1)(+)

0,01 (*1)

0,05 (*1)

0,01 (*1)

0,05 (*1)

0,01 (*1)

1030010

Vistas

(+)

1030020

Pīles

(+)

1030030

Zosis

(+)

1030040

Paipalas

(+)

1030990

Citi (2)

(+)

1040000

Medus un pārējie biškopības produkti (7)

0,05 (*1)

1050000

Abinieki un rāpuļi

0,05 (*1)

0,01 (*1)

0,05 (*1)

0,01 (*1)

0,05 (*1)

0,01 (*1)

1060000

Sauszemes bezmugurkaulnieki

0,05 (*1)

0,01 (*1)

0,05 (*1)

0,01 (*1)

0,05 (*1)

0,01 (*1)

1070000

Sauszemes savvaļas mugurkaulnieki

0,05 (*1)

0,01 (*1)

0,05 (*1)

0,01 (*1)

0,05 (*1)

0,01 (*1)

1100000

DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTI – ZIVIS, ZIVJU PRODUKTI UN CITI JŪRAS UN SALDŪDENS PĀRTIKAS PRODUKTI (8)

1200000

KULTŪRAUGI VAI KULTŪRAUGU DAĻAS, KO IZMANTO VIENĪGI DZĪVNIEKU BARĪBAI (8)

1300000

APSTRĀDĀTI PĀRTIKAS PRODUKTI (9)

(**)	Pesticīda un koda kombinācija, uz kuru attiecas MAL, kas noteikts III pielikuma B daļā.

(F) = šķīst taukos.

Azoksistrobīns

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par metabolītu toksicitāti nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā tiks iesniegta līdz 2024.gada 5.augustam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam netiks iesniegta.

1011000 a) cūku

1011010 Muskuļi

1011020 Taukaudi

1011030 Aknas

1011040 Nieres

1011050 Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

1011990 Citi (2)

1012000 b) liellopu

1012010 Muskuļi

1012020 Taukaudi

1012030 Aknas

1012040 Nieres

1012050 Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

1012990 Citi (2)

1013000 c) aitu

1013010 Muskuļi

1013020 Taukaudi

1013030 Aknas

1013040 Nieres

1013050 Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

1013990 Citi (2)

1014000 d) kazu

1014010 Muskuļi

1014020 Taukaudi

1014030 Aknas

1014040 Nieres

1014050 Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

1014990 Citi (2)

1016000 f) mājputnu

1016010 Muskuļi

1016020 Taukaudi

1016030 Aknas

1016040 Nieres

1016050 Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

1016990 Citi (2)

1020000 Piens

1020010 Liellopi

1020020 Aitas

1020030 Kazas

1020040 Zirgi

1020990 Citi (2)

1030000 Putnu olas

1030010 Vistas

1030020 Pīles

1030030 Zosis

1030040 Paipalas

1030990 Citi (2)

Fluroksipirs (fluroksipira, tā sāļu, esteru un konjugātu summa, izteikta kā fluroksipirs) (R)

(R) = atlieku definīcija atšķiras šādām pesticīda un koda kombinācijām:

fluroksipirs – kods 1000000, izņemot 1040000: fluroksipirs (fluroksipira un tā sāļu summa, izteikta kā fluroksipirs)."

(*1) Analītiski nosakāmais daudzums.

(1) Jāiekļauj atsauce uz I pielikumu, kurā redzams pilnīgs to augu un dzīvnieku izcelsmes produktu saraksts, kam piemēro MAL.

5.8.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/234

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/1366

(2022. gada 4. augusts),

ar kuru groza I pielikumu Īstenošanas regulai (ES) 2021/605, ar ko nosaka īpašus kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1), un jo īpaši tās 71. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Āfrikas cūku mēris ir infekcioza vīrusslimība, kas skar turētas cūkas un savvaļas cūkas un var nopietni ietekmēt attiecīgo dzīvnieku populāciju un pazemināt lauksaimniecības rentabilitāti, traucējot šo dzīvnieku un to izcelsmes produktu sūtījumu pārvietošanu pa Savienību un eksportu uz trešām valstīm.

(2)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/605 (2) tika pieņemta saistībā ar Regulu (ES) 2016/429 un nosaka īpašus Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumus, kuri attiecīgās regulas I pielikumā norādītajām dalībvalstīm (“attiecīgās dalībvalstis”) ierobežotu laiku jāpiemēro minētajā pielikumā norādītajās I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās.

(3)

Apgabali, kuri kā I, II un III līmeņa ierobežojumu zonas norādīti Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā, tika noteikti, balstoties uz Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju Savienībā. Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā jaunākie grozījumi tika izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/1325 (3) pēc tam, kad Lietuvā un Polijā bija mainījusies minētās slimības epidemioloģiskā situācija.

(4)

Jebkādi grozījumi attiecībā uz I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā būtu izdarāmi, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju apgabalos, kurus skāris Āfrikas cūku mēris, kopējo šīs slimības epidemioloģisko situāciju attiecīgajā dalībvalstī, tās tālākas izplatīšanās riska līmeni, zinātniski pamatotos principus un kritērijus ģeogrāfiskā zonējuma noteikšanai sakarā ar Āfrikas cūku mēri un Savienības pamatnostādnes, par kurām dalībvalstis vienojušās Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajā komitejā un kuras publiski pieejamas Komisijas tīmekļa vietnē (4). Sagatavojot šādus grozījumus, būtu jāņem vērā arī tādi starptautiski standarti kā Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas Sauszemes dzīvnieku veselības kodekss (5) un attiecīgo dalībvalstu kompetento iestāžu noteiktā zonējuma pamatojums.

(5)	Ir konstatēti jauni Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi turētu cūku populācijā Lietuvā, Polijā un Slovākijā.

(6)

2022. gada jūlijā viens Āfrikas cūku mēra uzliesmojums tika konstatēts turētu cūku populācijā Polijā, Lielpolijas vojevodistē, konkrēti, apgabalā, kurš patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādīts kā II līmeņa ierobežojumu zona. Šis jaunais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums turētu cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šis Polijas apgabals, kurš patlaban minētajā pielikumā norādīts kā II līmeņa ierobežojumu zona, tagad tajā būtu jānorāda kā III līmeņa, nevis kā II līmeņa ierobežojumu zona, un, lai ņemtu vērā šo neseno uzliesmojumu, ir arī jāpārskata II līmeņa ierobežojumu zonas pašreizējās robežas.

(7)

Turklāt 2022. gada jūlijā vairāki Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi tika konstatēti turētu cūku populācijā Slovākijā, Mihalovces un Zvolenas apriņķī, konkrēti, apgabalos, kuri patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādīti kā II līmeņa ierobežojumu zonas. Šie jaunie Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi turētu cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šie Slovākijas apgabali, kuri patlaban minētajā pielikumā norādīti kā II līmeņa ierobežojumu zonas, tagad minētajā pielikumā būtu jānorāda kā III līmeņa, nevis kā II līmeņa ierobežojumu zonas, un, lai ņemtu vērā šos nesenos uzliesmojumus, ir jāpārskata arī II līmeņa ierobežojumu zonu pašreizējās robežas.

(8)

Visbeidzot 2022. gada jūlijā un augustā vairāki Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi konstatēti turētu cūku populācijā Tauraģes un Marijampoles apriņķī Lietuvā, konkrēti, apgabalos, kuri patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādīti kā II līmeņa ierobežojumu zonas. Šie jaunie Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi turētu cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šie Lietuvas apgabali, kuri patlaban minētajā pielikumā norādīti kā II līmeņa ierobežojumu zonas, tagad minētajā pielikumā būtu jānorāda kā III līmeņa, nevis kā II līmeņa ierobežojumu zonas, un, lai ņemtu vērā šos nesenos uzliesmojumus, ir jāpārskata arī II līmeņa ierobežojumu zonu pašreizējās robežas.

(9)

Pēc šiem nesenajiem Āfrikas cūku mēra uzliesmojumiem turētu cūku populācijā Lietuvā, Polijā un Slovākijā un ņemot vērā pašreizējo Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju Savienībā, minētajās dalībvalstīs noteiktais zonējums ir atkārtoti novērtēts un atjaunināts. Turklāt atkārtoti novērtēti un atjaunināti ir arī ieviestie riska pārvaldības pasākumi. Šīs pārmaiņas būtu jāatspoguļo Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā.

(10)

Lai ņemtu vērā jaunākās norises Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskajā situācijā Savienībā un proaktīvi apkarotu ar minētās slimības izplatīšanos saistītos riskus, Lietuvā, Polijā un Slovākijā būtu jānosaka jaunas, pietiekami plašas ierobežojumu zonas, kuras Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā būtu attiecīgi jānorāda kā II un III līmeņa ierobežojumu zonas. Situācija attiecībā uz Āfrikas cūku mēri Savienībā ir ļoti dinamiska, tāpēc, nosakot šādu jaunu ierobežojumu zonu robežas, ir ņemta vērā situācija apkārtējos apgabalos.

(11)	Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas steidzamību attiecībā uz Āfrikas cūku mēra izplatīšanos Savienībā, ir svarīgi, lai grozījumi, kas ar šo īstenošanas regulu izdarāmi Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā, stātos spēkā iespējami drīz.

(12)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 4. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.

(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/605 (2021. gada 7. aprīlis), ar ko nosaka īpašus kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri (OV L 129, 15.4.2021., 1. lpp.).

(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1325 (2022. gada 28. jūlijs), ar kuru groza I pielikumu Īstenošanas regulai (ES) 2021/605, ar ko nosaka īpašus kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri (OV L 200, 29.7.2022., 109. lpp.).

(4) Darba dokuments SANTE/7112/2015/Rev. 3 “Principles and criteria for geographically defining ASF regionalisation”. https://ec.europa.eu/food/animals/animal-diseases/control-measures/asf_en.

(5) OIE Terrestrial Animal Health Code, 29. izdevums, 2021. gads. I un II sējuma ISBN 978-92-95115-40-8; https://www.woah.org/en/what-we-do/standards/codes-and-manuals/terrestrial-code-online-access/.

PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumu aizstāj ar šādu:

“I PIELIKUMS

IEROBEŽOJUMU ZONAS

I DAĻA

1. Vācija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Vācijā:

Bundesland Brandenburg:

—

Landkreis Dahme-Spreewald:

—	Gemeinde Alt Zauche-Wußwerk,

—	Gemeinde Byhleguhre-Byhlen,

—	Gemeinde Märkische Heide, mit den Gemarkungen Alt Schadow, Neu Schadow, Pretschen, Plattkow, Wittmannsdorf, Schuhlen-Wiese, Bückchen, Kuschkow, Gröditsch, Groß Leuthen, Leibchel, Glietz, Groß Leine, Dollgen, Krugau, Dürrenhofe, Biebersdorf und Klein Leine,

—	Gemeinde Neu Zauche,

—	Gemeinde Schwielochsee mit den Gemarkungen Groß Liebitz, Guhlen, Mochow und Siegadel,

—	Gemeinde Spreewaldheide,

—	Gemeinde Straupitz,

—

Landkreis Märkisch-Oderland:

—	Gemeinde Müncheberg mit den Gemarkungen Müncheberg, Eggersdorf bei Müncheberg und Hoppegarten bei Müncheberg,

—	Gemeinde Bliesdorf mit den Gemarkungen Kunersdorf - westlich der B167 und Bliesdorf - westlich der B167

—	Gemeinde Märkische Höhe mit den Gemarkungen Reichenberg und Batzlow,

—	Gemeinde Wriezen mit den Gemarkungen Haselberg, Frankenfelde, Schulzendorf, Lüdersdorf Biesdorf, Rathsdorf - westlich der B 167 und Wriezen - westlich der B167

—	Gemeinde Buckow (Märkische Schweiz),

—	Gemeinde Strausberg mit den Gemarkungen Hohenstein und Ruhlsdorf,

—	Gemeine Garzau-Garzin,

—	Gemeinde Waldsieversdorf,

—	Gemeinde Rehfelde mit der Gemarkung Werder,

—	Gemeinde Reichenow-Mögelin,

—	Gemeinde Prötzel mit den Gemarkungen Harnekop, Sternebeck und Prötzel östlich der B 168 und der L35,

—	Gemeinde Oberbarnim,

—	Gemeinde Bad Freienwalde mit der Gemarkung Sonnenburg,

—	Gemeinde Falkenberg mit den Gemarkungen Dannenberg, Falkenberg westlich der L 35, Gersdorf und Kruge,

—	Gemeinde Höhenland mit den Gemarkungen Steinbeck, Wollenberg und Wölsickendorf,

—

Landkreis Barnim:

—	Gemeinde Joachimsthal östlich der L220 (Eberswalder Straße), östlich der L23 (Töpferstraße und Templiner Straße), östlich der L239 (Glambecker Straße) und Schorfheide (JO) östlich der L238,

—	Gemeinde Friedrichswalde mit der Gemarkung Glambeck östlich der L 239,

—	Gemeinde Althüttendorf,

—	Gemeinde Ziethen mit den Gemarkungen Groß Ziethen und Klein Ziethen westlich der B198,

—	Gemeinde Chorin mit den Gemarkungen Golzow, Senftenhütte, Buchholz, Schorfheide (Ch), Chorin westlich der L200 und Sandkrug nördlich der L200,

—	Gemeinde Britz,

—	Gemeinde Schorfheide mit den Gemarkungen Altenhof, Werbellin, Lichterfelde und Finowfurt,

—	Gemeinde (Stadt) Eberswalde mit der Gemarkungen Finow und Spechthausen und der Gemarkung Eberswalde südlich der B167 und westlich der L200,

—	Gemeinde Breydin,

—	Gemeinde Melchow,

—	Gemeinde Sydower Fließ mit der Gemarkung Grüntal nördlich der K6006 (Landstraße nach Tuchen), östlich der Schönholzer Straße und östlich Am Postweg,

—	Hohenfinow südlich der B167,

—

Landkreis Uckermark:

—	Gemeinde Passow mit den Gemarkungen Briest, Passow und Schönow,

—	Gemeinde Mark Landin mit den Gemarkungen Landin nördlich der B2, Grünow und Schönermark,

—	Gemeinde Angermünde mit den Gemarkungen Frauenhagen, Mürow, Angermünde nördlich und nordwestlich der B2, Dobberzin nördlich der B2, Kerkow, Welsow, Bruchhagen, Greiffenberg, Günterberg, Biesenbrow, Görlsdorf, Wolletz und Altkünkendorf,

—	Gemeinde Zichow,

—	Gemeinde Casekow mit den Gemarkungen Blumberg, Wartin, Luckow-Petershagen und den Gemarkungen Biesendahlshof und Casekow westlich der L272 und nördlich der L27,

—	Gemeinde Hohenselchow-Groß Pinnow mit der Gemarkung Hohenselchow nördlich der L27,

—	Gemeinde Tantow,

—	Gemeinde Mescherin

—	Gemeinde Gartz (Oder) mit der Gemarkung Geesow sowie den Gemarkungen Gartz und Hohenreinkendorf nördlich der L27 und B2 bis Gartenstraße,

—	Gemeinde Pinnow nördlich und westlich der B2,

—	Gemeinde Nordwestuckermark mit den Gemarkungen Zernikow, Holzendorf, Rittgarten, Falkenhagen, Schapow, Schönermark (NWU), Wilhelmshof, Naugarten, Horst, Gollmitz, Klein-Sperrenwalde und Kröchlendorff,

—	Gemeinde Boitzenburger-Land mit den Gemarkungen Berkholz, Wichmannsdorf, Kuhz und Haßleben,

—	Gemeinde Mittenwalde,

—	Gemeinde Gerswalde mit den Gemarkungen Gerswalde, Buchholz, Pinnow (GE), Kaakstedt und Fergitz

—	Gemeinde Flieth-Steglitz,

—	Gemeinde Angermünde mit den Gemarkungen Wilmersdorf und Schmiedeberg,

—	Gemeinde Oberuckersee mit der Gemarkung Grünheide,

—	Gemeinde Gramzow mit der Gemarkung Gramzow östlich der der K7315, Gemarkungen

—	Meichow, Neumeichow, Polßen

—	Gemeinde Randowtal mit den Gemarkungen Wollin, Schmölln, Schwaneberg, Grenz

—	Gemeinde Brüssow mit den Gemarkungen Battin, Grünberg und Trampe,

—	Gemeinde Carmzow-Wallmow.

—	Gemeinde Grünow mit der Gemarkung Grenz,

—	Gemeinde Schenkenberg mit der Gemarkung Kleptow,

—	Gemeinde Schönfeld,

—	Gemeinde Göritz,

—	Gemeinde Prenzlau mit den Gemarkungen Dedelow, Schönwerder und Dauer,

—	Gemeinde Uckerland mit der Gemarkung Bandelow südlich der Straße von Bandelow zum Bandlowsee und der Gemarkung Jagow südlich der Straße vom Bandlowsee zur K7341,

—

Landkreis Oder-Spree:

—	Gemeinde Storkow (Mark),

—	Gemeinde Spreenhagen mit den Gemarkungen Braunsdorf, Markgrafpieske, Lebbin und Spreenhagen,

—	Gemeinde Grünheide (Mark) mit den Gemarkungen Kagel, Kienbaum und Hangelsberg,

—	Gemeinde Fürstenwalde westlich der B 168 und nördlich der L 36,

—	Gemeinde Rauen,

—	Gemeinde Wendisch Rietz bis zur östlichen Uferzone des Scharmützelsees und von der südlichen Spitze des Scharmützelsees südlich der B246,

—	Gemeinde Reichenwalde,

—	Gemeinde Bad Saarow mit der Gemarkung Petersdorf und der Gemarkung Bad Saarow-Pieskow westlich der östlichen Uferzone des Scharmützelsees und ab nördlicher Spitze westlich der L35,

—	Gemeinde Tauche mit der Gemarkung Werder,

—	Gemeinde Steinhöfel mit den Gemarkungen Jänickendorf, Schönfelde, Beerfelde, Gölsdorf, Buchholz, Tempelberg und den Gemarkungen Steinhöfel, Hasenfelde und Heinersdorf westlich der L36 und der Gemarkung Neuendorf im Sande nördlich der L36,

—

Landkreis Spree-Neiße:

—	Gemeinde Turnow-Preilack mit der Gemarkung Turnow,

—	Gemeinde Drachhausen,

—	Gemeinde Schmogrow-Fehrow,

—	Gemeinde Drehnow,

—	Gemeinde Teichland mit den Gemarkungen Maust und Neuendorf,

—	Gemeinde Dissen-Striesow,

—	Gemeinde Briesen,

—	Gemeinde Spremberg mit den Gemarkungen, Klein Buckow, Radewiese, Stradow, Straußdorf, Wolkenberg und der Gemarkung Spremberg westlich der Tagebaurandstraße,

—	Gemeinde Drebkau mit den Gemarkungen Jehserig und Kausche,

—	Gemeinde Neuhausen/Spree mit den Gemarkungen Kathlow, Haasow, Koppatz, Neuhausen, Frauendorf, Groß Oßnig, Groß Döbbern und Klein Döbbern und der Gemarkung Roggosen nördlich der BAB 15,

—	Gemeinde Welzow mit der Gemarkung Welzow,

—

Landkreis Oberspreewald-Lausitz:

—	Gemeinde Neupetershain,

—	Gemeinde Lauchhammer,

—	Gemeinde Schwarzheide,

—	Gemeinde Schipkau,

—	Gemeinde Senftenberg mit den Gemarkungen Brieske, Niemtsch, Senftenberg, Reppist, Hosena, Großkoschen, Kleinkoschen und Sedlitz,

—	die Gemeinde Schwarzbach mit der Gemarkung Biehlen,

—	Gemeinde Neu-Seeland mit den Gemarkungen Lieske, Bahnsdorf und Lindchen,

—	Gemeinde Großräschen mit den Gemarkungen Dörrwalde und Allmosen,

—	Gemeinde Tettau,

—

Landkreis Elbe-Elster:

—	Gemeinde Großthiemig,

—	Gemeinde Hirschfeld,

—	Gemeinde Gröden,

—	Gemeinde Schraden,

—	Gemeinde Merzdorf,

—	Gemeinde Röderland mit der Gemarkung Wainsdorf, Prösen, Stolzenhain a.d. Röder,

—	Gemeinde Plessa mit der Gemarkung Plessa,

—

Landkreis Prignitz:

—	Gemeinde Groß Pankow mit den Gemarkungen Baek, Tangendorf, Tacken, Hohenvier, Strigleben, Steinberg und Gulow,

—	Gemeinde Perleberg mit der Gemarkung Schönfeld,

—	Gemeinde Karstädt mit den Gemarkungen Postlin, Strehlen, Blüthen, Klockow, Premslin, Glövzin, Waterloo, Karstädt, Dargardt, Garlin und die Gemarkungen Groß Warnow, Klein Warnow, Reckenzin, Streesow und Dallmin westlich der Bahnstrecke Berlin/Spandau-Hamburg/Altona,

—	Gemeinde Gülitz-Reetz,

—	Gemeinde Putlitz mit den Gemarkungen Lockstädt, Mansfeld und Laaske,

—	Gemeinde Triglitz,

—	Gemeinde Marienfließ mit der Gemarkung Frehne,

—	Gemeinde Kümmernitztal mit der Gemarkungen Buckow, Preddöhl und Grabow,

—	Gemeinde Gerdshagen mit der Gemarkung Gerdshagen,

—	Gemeinde Meyenburg,

—	Gemeinde Pritzwalk mit der Gemarkung Steffenshagen,

Bundesland Sachsen:

—

Landkreis Bautzen

—	Gemeinde Arnsdorf, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

—	Gemeinde Cunewalde,

—	Gemeinde Demitz-Thumitz, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

—	Gemeinde Doberschau-Gaußig,

—	Gemeinde Göda, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

—	Gemeinde Großharthau, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

—	Gemeinde Großpostwitz/O.L.,

—	Gemeinde Hochkirch, sofern nicht bereits der Sperrzone II,

—	Gemeinde Kubschütz, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

—	Gemeinde Neukirch/Lausitz,

—	Gemeinde Obergurig,

—	Gemeinde Schmölln-Putzkau,

—	Gemeinde Sohland a. d. Spree,

—	Gemeinde Stadt Bautzen, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

—	Gemeinde Stadt Bischhofswerda, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

—	Gemeinde Stadt Radeberg, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

—	Gemeinde Stadt Schirgiswalde-Kirschau,

—	Gemeinde Stadt Wilthen,

—	Gemeinde Steinigtwolmsdorf,

—

Stadt Dresden:

—	Stadtgebiet, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

—

Landkreis Meißen:

—	Gemeinde Diera-Zehren, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

—	Gemeinde Glaubitz, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

—	Gemeinde Hirschstein,

—	Gemeinde Käbschütztal,

—	Gemeinde Klipphausen, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

—	Gemeinde Niederau, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

—	Gemeinde Nünchritz, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

—	Gemeinde Röderaue, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

—	Gemeinde Stadt Gröditz, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

—	Gemeinde Stadt Lommatzsch,

—	Gemeinde Stadt Meißen, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

—	Gemeinde Stadt Nossen außer Ortsteil Nossen,

—	Gemeinde Stadt Riesa,

—	Gemeinde Stadt Strehla,

—	Gemeinde Stauchitz,

—	Gemeinde Wülknitz, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

—	Gemeinde Zeithain,

—

Landkreis Mittelsachsen:

—	Gemeinde Reinsberg,

—

Landkreis Sächsische Schweiz-Osterzgebirge:

—	Gemeinde Bannewitz,

—	Gemeinde Dürrröhrsdorf-Dittersbach,

—	Gemeinde Kreischa,

—	Gemeinde Lohmen,

—	Gemeinde Müglitztal,

—	Gemeinde Stadt Dohna,

—	Gemeinde Stadt Freital,

—	Gemeinde Stadt Heidenau,

—	Gemeinde Stadt Hohnstein,

—	Gemeinde Stadt Neustadt i. Sa.,

—	Gemeinde Stadt Pirna,

—	Gemeinde Stadt Rabenau mit den Ortsteilen Lübau, Obernaundorf, Oelsa, Rabenau und Spechtritz,

—	Gemeinde Stadt Stolpen,

—	Gemeinde Stadt Tharandt mit den Ortsteilen Fördergersdorf, Großopitz, Kurort Hartha, Pohrsdorf und Spechtshausen,

—	Gemeinde Stadt Wilsdruff, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

Bundesland Mecklenburg-Vorpommern:

—

Landkreis Vorpommern Greifswald

—	Gemeinde Penkun südlich der Autobahn A11,

—	Gemeinde Nadrense südlich der Autobahn A11,

—

Landkreis Ludwigslust-Parchim:

—	Gemeinde Barkhagen mit den Ortsteilen und Ortslagen: Altenlinden, Kolonie Lalchow, Plauerhagen, Zarchlin, Barkow-Ausbau, Barkow,

—	Gemeinde Blievenstorf mit dem Ortsteil: Blievenstorf,

—	Gemeinde Brenz mit den Ortsteilen und Ortslagen: Neu Brenz, Alt Brenz,

—	Gemeinde Domsühl mit den Ortsteilen und Ortslagen: Severin, Bergrade Hof, Bergrade Dorf, Zieslübbe, Alt Dammerow, Schlieven, Domsühl, Domsühl-Ausbau, Neu Schlieven,

—	Gemeinde Gallin-Kuppentin mit den Ortsteilen und Ortslagen: Kuppentin, Kuppentin-Ausbau, Daschow, Zahren, Gallin, Penzlin,

—	Gemeinde Ganzlin mit den Ortsteilen und Ortslagen: Dresenow, Dresenower Mühle, Twietfort, Ganzlin, Tönchow, Wendisch Priborn, Liebhof, Gnevsdorf,

—	Gemeinde Granzin mit den Ortsteilen und Ortslagen: Lindenbeck, Greven, Beckendorf, Bahlenrade, Granzin,

—	Gemeinde Grabow mit den Ortsteilen und Ortslagen: Fresenbrügge, Grabow, Griemoor, Heidehof, Kaltehof, Winkelmoor,

—	Gemeinde Groß Laasch mit den Ortsteilen und Ortslagen: Groß Laasch,

—	Gemeinde Kremmin mit den Ortsteilen und Ortslagen: Beckentin, Kremmin,

—	Gemeinde Kritzow mit den Ortsteilen und Ortslagen: Schlemmin, Kritzow,

—	Gemeinde Lewitzrand mit dem Ortsteil und Ortslage: Matzlow-Garwitz (teilweise), Gemeinde Lübz mit den Ortsteilen und Ortslagen: Bobzin, Broock, Broock Ausbau, Hof Gischow, Lübz, Lutheran, Lutheran Ausbau, Riederfelde, Ruthen, Wessentin, Wessentin Ausbau,

—	Gemeinde Neustadt-Glewe mit den Ortsteilen und Ortslagen: Hohes Feld, Kiez, Klein Laasch, Liebs Siedlung, Neustadt-Glewe, Tuckhude, Wabel,

—	Gemeinde Obere Warnow mit den Ortsteilen und Ortslagen: Grebbin und Wozinkel, Gemarkung Kossebade teilweise, Gemarkung Herzberg mit dem Waldgebiet Bahlenholz bis an die östliche Gemeindegrenze, Gemarkung Woeten unmittelbar östlich und westlich der L16,

—	Gemeinde Parchim mit den Ortsteilen und Ortslagen: Dargelütz, Neuhof, Kiekindemark, Neu Klockow, Möderitz, Malchow, Damm, Parchim, Voigtsdorf, Neu Matzlow,

—	Gemeinde Passow mit den Ortsteilen und Ortslagen: Unterbrüz, Brüz, Welzin, Neu Brüz, Weisin, Charlottenhof, Passow,

—	Gemeinde Plau am See mit den Ortsteilen und Ortslagen: Reppentin, Gaarz, Silbermühle, Appelburg, Seelust, Plau-Am See, Plötzenhöhe, Klebe, Lalchow, Quetzin, Heidekrug,

—	Gemeinde Rom mit den Ortsteilen und Ortslagen: Lancken, Stralendorf, Rom, Darze, Paarsch,

—	Gemeinde Spornitz mit den Ortsteilen und Ortslagen: Dütschow, Primark, Steinbeck, Spornitz,

—	Gemeinde Werder mit den Ortsteilen und Ortslagen: Neu Benthen, Benthen, Tannenhof, Werder.

2. Igaunija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Igaunijā:

—	Hiiu maakond.

3. Grieķija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Grieķijā:

—

in the regional unit of Drama:

—	the community departments of Sidironero and Skaloti and the municipal departments of Livadero and Ksiropotamo (in Drama municipality),

—	the municipal department of Paranesti (in Paranesti municipality),

—	the municipal departments of Kokkinogeia, Mikropoli, Panorama, Pyrgoi (in Prosotsani municipality),

—	the municipal departments of Kato Nevrokopi, Chrysokefalo, Achladea, Vathytopos, Volakas, Granitis, Dasotos, Eksohi, Katafyto, Lefkogeia, Mikrokleisoura, Mikromilea, Ochyro, Pagoneri, Perithorio, Kato Vrontou and Potamoi (in Kato Nevrokopi municipality),

—

in the regional unit of Xanthi:

—	the municipal departments of Kimmerion, Stavroupoli, Gerakas, Dafnonas, Komnina, Kariofyto and Neochori (in Xanthi municipality),

—	the community departments of Satres, Thermes, Kotyli, and the municipal departments of Myki, Echinos and Oraio and (in Myki municipality),

—	the community department of Selero and the municipal department of Sounio (in Avdira municipality),

—

in the regional unit of Rodopi:

—	the municipal departments of Komotini, Anthochorio, Gratini, Thrylorio, Kalhas, Karydia, Kikidio, Kosmio, Pandrosos, Aigeiros, Kallisti, Meleti, Neo Sidirochori and Mega Doukato (in Komotini municipality),

—	the municipal departments of Ipio, Arriana, Darmeni, Archontika, Fillyra, Ano Drosini, Aratos and the Community Departments Kehros and Organi (in Arriana municipality),

—	the municipal departments of Iasmos, Sostis, Asomatoi, Polyanthos and Amvrosia and the community department of Amaxades (in Iasmos municipality),

—	the municipal department of Amaranta (in Maroneia Sapon municipality),

—

in the regional unit of Evros:

—	the municipal departments of Kyriaki, Mandra, Mavrokklisi, Mikro Dereio, Protokklisi, Roussa, Goniko, Geriko, Sidirochori, Megalo Derio, Sidiro, Giannouli, Agriani and Petrolofos (in Soufli municipality),

—	the municipal departments of Dikaia, Arzos, Elaia, Therapio, Komara, Marasia, Ormenio, Pentalofos, Petrota, Plati, Ptelea, Kyprinos, Zoni, Fulakio, Spilaio, Nea Vyssa, Kavili, Kastanies, Rizia, Sterna, Ampelakia, Valtos, Megali Doxipara, Neochori and Chandras (in Orestiada municipality),

—	the municipal departments of Asvestades, Ellinochori, Karoti, Koufovouno, Kiani, Mani, Sitochori, Alepochori, Asproneri, Metaxades, Vrysika, Doksa, Elafoxori, Ladi, Paliouri and Poimeniko (in Didymoteixo municipality),

—

in the regional unit of Serres:

—

the municipal departments of Kerkini, Livadia, Makrynitsa, Neochori, Platanakia, Petritsi, Akritochori, Vyroneia, Gonimo, Mandraki, Megalochori, Rodopoli, Ano Poroia, Katw Poroia, Sidirokastro, Vamvakophyto, Promahonas, Kamaroto, Strymonochori, Charopo, Kastanousi and Chortero and the community departments of Achladochori, Agkistro and Kapnophyto (in Sintiki municipality),

—	the municipal departments of Serres, Elaionas and Oinoussa and the community departments of Orini and Ano Vrontou (in Serres municipality),

—	the municipal departments of Dasochoriou, Irakleia, Valtero, Karperi, Koimisi, Lithotopos, Limnochori, Podismeno and Chrysochorafa (in Irakleia municipality).

4. Latvija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Latvijā:

—	Dienvidkurzemes novada, Grobiņas pagasts, Nīcas pagasta daļa uz ziemeļiem no apdzīvotas vietas Bernāti, autoceļa V1232, A11, V1222, Bārtas upes, Otaņķu pagasts, Grobiņas pilsēta,

—	Ropažu novada Stopiņu pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes.

5. Lietuva

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Lietuvā:

—	Kalvarijos savivaldybė,

—	Klaipėdos rajono savivaldybė: Agluonėnų, Dovilų, Gargždų, Priekulės, Vėžaičių, Kretingalės ir Dauparų-Kvietinių seniūnijos,

—	Marijampolės savivaldybė,

—	Palangos miesto savivaldybė,

—	Vilkaviškio rajono savivaldybė: Bartninkų, Gižų, Gražiškių, Keturvalakių, Kybartų, Pajevonio,Šeimenos, Vilkaviškio miesto, Virbalio, Vištyčio seniūnijos..

6. Ungārija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Ungārijā:

—

Békés megye 950950, 950960, 950970, 951950, 952050, 952750, 952850, 952950, 953050, 953150, 953650, 953660, 953750, 953850, 953960, 954250, 954260, 954350, 954450, 954550, 954650, 954750, 954850, 954860, 954950, 955050, 955150, 955250, 955260, 955270, 955350, 955450, 955510, 955650, 955750, 955760, 955850, 955950, 956050, 956060, 956150 és 956160 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Bács-Kiskun megye 600150, 600850, 601550, 601650, 601660, 601750, 601850, 601950, 602050, 603250, 603750 és 603850 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Budapest 1 kódszámú, vadgazdálkodási tevékenységre nem alkalmas területe,

—	Csongrád-Csanád megye 800150, 800160, 800250, 802220, 802260, 802310 és 802450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Fejér megye 400150, 400250, 400351, 400352, 400450, 400550, 401150, 401250, 401350, 402050, 402350, 402360, 402850, 402950, 403050, 403450, 403550, 403650, 403750, 403950, 403960, 403970, 404650, 404750, 404850, 404950, 404960, 405050, 405750, 405850, 405950,

—	406050, 406150, 406550, 406650 és 406750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Győr-Moson-Sopron megye 100550, 100650, 100950, 101050, 101350, 101450, 101550, 101560 és 102150 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Jász-Nagykun-Szolnok megye 750150, 750160, 750260, 750350, 750450, 750460, 754450, 754550, 754560, 754570, 754650, 754750, 754950, 755050, 755150, 755250, 755350 és 755450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Komárom-Esztergom megye 250150, 250250, 250450, 250460, 250550, 250650, 250750, 251050, 251150, 251250, 251350, 251360, 251650, 251750, 251850, 252250, kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—

Pest megye 571550, 572150, 572250, 572350, 572550, 572650, 572750, 572850, 572950, 573150, 573250, 573260, 573350, 573360, 573450, 573850, 573950, 573960, 574050, 574150, 574350, 574360, 574550, 574650, 574750, 574850, 574860, 574950, 575050, 575150, 575250, 575350, 575550, 575650, 575750, 575850, 575950, 576050, 576150, 576250, 576350, 576450, 576650, 576750, 576850, 576950, 577050, 577150, 577350, 577450, 577650, 577850, 577950, 578050, 578150, 578250, 578350, 578360, 578450, 578550, 578560, 578650, 578850, 578950, 579050, 579150, 579250, 579350, 579450, 579460, 579550, 579650, 579750, 580250 és 580450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe.

7. Polija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Polijā:

w województwie kujawsko - pomorskim:

—	powiat rypiński,

—	powiat brodnicki,

—	powiat grudziądzki,

—	powiat miejski Grudziądz,

—	powiat wąbrzeski,

w województwie warmińsko-mazurskim:

—	gminy Wielbark i Rozogi w powiecie szczycieńskim,

w województwie podlaskim:

—	gminy Wysokie Mazowieckie z miastem Wysokie Mazowieckie, Czyżew i część gminy Kulesze Kościelne położona na południe od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie wysokomazowieckim,

—	gminy Miastkowo, Nowogród, Śniadowo i Zbójna w powiecie łomżyńskim,

—	gminy Szumowo, Zambrów z miastem Zambrów i część gminy Kołaki Kościelne położona na południe od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie zambrowskim,

—	gminy Grabowo, Kolno i miasto Kolno, Turośl w powiecie kolneńskim,

w województwie mazowieckim:

—	powiat ostrołęcki,

—	powiat miejski Ostrołęka,

—	gminy Bielsk, Brudzeń Duży, Bulkowo, Drobin, Gąbin, Łąck, Nowy Duninów, Radzanowo, Słupno, Staroźreby i Stara Biała w powiecie płockim,

—	powiat miejski Płock,

—	powiat ciechanowski,

—	gminy Baboszewo, Dzierzążnia, Joniec, Nowe Miasto, Płońsk i miasto Płońsk, Raciąż i miasto Raciąż, Sochocin w powiecie płońskim,

—	powiat sierpecki,

—	gmina Bieżuń, Lutocin, Siemiątkowo i Żuromin w powiecie żuromińskim,

—	część powiatu ostrowskiego niewymieniona w części II załącznika I,

—	gminy Dzieżgowo, Lipowiec Kościelny, Mława, Radzanów, Strzegowo, Stupsk, Szreńsk, Szydłowo, Wiśniewo w powiecie mławskim,

—	powiat przasnyski,

—	powiat makowski,

—	powiat pułtuski,

—	część powiatu wyszkowskiego niewymieniona w części II załącznika I,

—	część powiatu węgrowskiego niewymieniona w części II załącznika I,

—	część powiatu wołomińskiego niewymieniona w części II załącznika I,

—	gminy Mokobody i Suchożebry w powiecie siedleckim,

—	gminy Dobre, Jakubów, Kałuszyn, Stanisławów w powiecie mińskim,

—	gminy Bielany i gmina wiejska Sokołów Podlaski w powiecie sokołowskim,

—	powiat gostyniński,

w województwie podkarpackim:

—	powiat jasielski,

—	powiat strzyżowski,

—	część powiatu ropczycko – sędziszowskiego niewymieniona w części II i II załącznika I,

—	gminy Pruchnik, Rokietnica, Roźwienica, w powiecie jarosławskim,

—	gminy Fredropol, Krasiczyn, Krzywcza, Przemyśl, część gminy Orły położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 77, część gminy Żurawica na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 77 w powiecie przemyskim,

—	powiat miejski Przemyśl,

—	gminy Gać, Jawornik Polski, Kańczuga, część gminy Zarzecze położona na południe od linii wyznaczonej przez rzekę Mleczka w powiecie przeworskim,

—	powiat łańcucki,

—	gminy Trzebownisko, Głogów Małopolski, część gminy Świlcza położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 94 i część gminy Sokołów Małopolski położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 875 w powiecie rzeszowskim,

—	gmina Raniżów w powiecie kolbuszowskim,

—

gminy Brzostek, Jodłowa, Pilzno, miasto Dębica, część gminy Czarna położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr A4, część gminy Żyraków położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr A4, część gminy wiejskiej Dębica położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr A4 w powiecie dębickim,

w województwie świętokrzyskim:

—	gminy Nowy Korczyn, Solec–Zdrój, Wiślica, Stopnica, Tuczępy, Busko Zdrój w powiecie buskim,

—	powiat kazimierski,

—	powiat skarżyski,

—	część powiatu opatowskiego niewymieniona w części II załącznika I,

—	część powiatu sandomierskiego niewymieniona w części II załącznika I,

—	gminy Bogoria, Osiek, Staszów i część gminy Rytwiany położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 764, część gminy Szydłów położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 756 w powiecie staszowskim,

—

gminy Pawłów, Wąchock, część gminy Brody położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 9 oraz na południowy - zachód od linii wyznaczonej przez drogi: nr 0618T biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania w miejscowości Lipie, drogę biegnącą od miejscowości Lipie do wschodniej granicy gminy i część gminy Mirzec położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 744 biegnącą od południowej granicy gminy do miejscowości Tychów Stary a następnie przez drogę nr 0566T biegnącą od miejscowości Tychów Stary w kierunku północno - wschodnim do granicy gminy w powiecie starachowickim,

—	powiat ostrowiecki,

—	gminy Fałków, Ruda Maleniecka, Radoszyce, Smyków, Słupia Konecka, część gminy Końskie położona na zachód od linii kolejowej, część gminy Stąporków położona na południe od linii kolejowej w powiecie koneckim,

—

gminy Bodzentyn, Bieliny, Łagów, Morawica, Nowa Słupia, część gminy Raków położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogi nr 756 i 764, część gminy Chęciny położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 762, część gminy Górno położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od wschodniej granicy gminy łączącą miejscowości Leszczyna – Cedzyna oraz na południe od linii wyznaczonej przez ul. Kielecką w miejscowości Cedzyna biegnącą do wschodniej granicy gminy, część gminy Daleszyce położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 764 biegnącą od wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą łączącą miejscowości Daleszyce – Słopiec – Borków, dalej na północ od linii wyznaczonej przez tę drogę biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 764 do przecięcia z linią rzeki Belnianka, następnie na północ od linii wyznaczonej przez rzeki Belnianka i Czarna Nida biegnącej do zachodniej granicy gminy w powiecie kieleckim,

—	gminy Działoszyce, Michałów, Pińczów, Złota w powiecie pińczowskim,

—	gminy Imielno, Jędrzejów, Nagłowice, Sędziszów, Słupia, Sobków, Wodzisław w powiecie jędrzejowskim,

—

gminy Moskorzew, Radków, Secemin, część gminy Włoszczowa położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 742 biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Konieczno i dalej na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Konieczno – Rogienice – Dąbie – Podłazie, część gminy Kluczewsko położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od wschodniej granicy gminy i łączącą miejscowości Krogulec – Nowiny - Komorniki do przecięcia z linią rzeki Czarna, następnie na północ od linii wyznaczonej przez rzekę Czarna biegnącą do przecięcia z linią wyznaczoną przez drogę nr 742 i dalej na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 742 biegnącą od przecięcia z linią rzeki Czarna do południowej granicy gminy w powiecie włoszczowskim,

w województwie łódzkim:

—

gminy Łyszkowice, Kocierzew Południowy, Kiernozia, Chąśno, Nieborów, część gminy wiejskiej Łowicz położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 92 biegnącej od granicy miasta Łowicz do zachodniej granicy gminy oraz część gminy wiejskiej Łowicz położona na wschód od granicy miasta Łowicz i na północ od granicy gminy Nieborów w powiecie łowickim,

—	gminy Cielądz, Rawa Mazowiecka z miastem Rawa Mazowiecka w powiecie rawskim,

—	gminy Bolimów, Głuchów, Godzianów, Lipce Reymontowskie, Maków, Nowy Kawęczyn, Skierniewice, Słupia w powiecie skierniewickim,

—	powiat miejski Skierniewice,

—	gminy Mniszków, Paradyż, Sławno i Żarnów w powiecie opoczyńskim,

—	powiat tomaszowski,

—	powiat brzeziński,

—	powiat łaski,

—	powiat miejski Łódź,

—	powat łódzki wschodni,

—	powiat pabianicki,

—	powiat wieruszowski,

—	gminy Aleksandrów Łódzki, Stryków, miasto Zgierz w powiecie zgierskim,

—	gminy Bełchatów z miastem Bełchatów, Drużbice, Kluki, Rusiec, Szczerców, Zelów w powiecie bełchatowskim,

—	powiat wieluński,

—	powiat sieradzki,

—	powiat zduńskowolski,

—	gminy Aleksandrów, Czarnocin, Grabica, Moszczenica, Ręczno, Sulejów, Wola Krzysztoporska, Wolbórz w powiecie piotrkowskim,

—	powiat miejski Piotrków Trybunalski,

—	gminy Masłowice, Przedbórz, Wielgomłyny i Żytno w powiecie radomszczańskim,

w województwie śląskim:

—	gmina Koniecpol w powiecie częstochowskim,

w województwie pomorskim:

—

gminy Ostaszewo, miasto Krynica Morska oraz część gminy Nowy Dwór Gdański położona na południowy - zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 55 biegnącą od południowej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 7, następnie przez drogę nr 7 i S7 biegnącą do zachodniej granicy gminy w powiecie nowodworskim,

—	gminy Lichnowy, Miłoradz, Malbork z miastem Malbork, część gminy Nowy Staw położna na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 55 w powiecie malborskim,

—	gminy Mikołajki Pomorskie, Stary Targ i Sztum w powiecie sztumskim,

—	powiat gdański,

—	Miasto Gdańsk,

—	powiat tczewski,

—	powiat kwidzyński,

w województwie lubuskim:

—	gmina Lubiszyn w powiecie gorzowskim,

—	gmina Dobiegniew w powiecie strzelecko – drezdeneckim,

w województwie dolnośląskim:

—

gminy Dziadowa Kłoda, Międzybórz, Syców, Twardogóra, część gminy wiejskiej Oleśnica położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr S8, część gminy Dobroszyce położona na wschód od linii wyznaczonej przez linię kolejową biegnącą od północnej do południowej granicy gminy w powiecie oleśnickim,

—	gminy Jordanów Śląski, Kobierzyce, Mietków, Sobótka, część gminy Żórawina położona na zachód od linii wyznaczonej przez autostradę A4, część gminy Kąty Wrocławskie położona na południe od linii wyznaczonej przez autostradę A4 w powiecie wrocławskim,

—	część gminy Domaniów położona na południowy zachód od linii wyznaczonej przez autostradę A4 w powiecie oławskim,

—	gmina Wiązów w powiecie strzelińskim,

—	część powiatu średzkiego niewymieniona w części II załącznika I,

—	miasto Świeradów - Zdrój w powiecie lubańskim,

—

gminy Pielgrzymka, miasto Złotoryja, część gminy wiejskiej Złotoryja położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od północnej granicy gminy w miejscowości Nowa Wieś Złotoryjska do granicy miasta Złotoryja oraz na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 382 biegnącą od granicy miasta Złotoryja do wschodniej granicy gminy w powiecie złotoryjskim,

—	gmina Mirsk w powiecie lwóweckim,

—	gminy Janowice Wielkie, Mysłakowice, Stara Kamienica w powiecie karkonoskim,

—	część powiatu miejskiego Jelenia Góra położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 366,

—	gminy Bolków, Męcinka, Mściwojów, Paszowice, miasto Jawor w powiecie jaworskim,

—	gminy Dobromierz, Jaworzyna Śląska, Marcinowice, Strzegom, Żarów w powiecie świdnickim,

—	gminy Dzierżoniów, Pieszyce, miasto Bielawa, miasto Dzierżoniów w powiecie dzierżoniowskim,

—	gminy Głuszyca, Mieroszów w powiecie wałbrzyskim,

—	gmina Nowa Ruda i miasto Nowa Ruda w powiecie kłodzkim,

—	gminy Kamienna Góra, Marciszów i miasto Kamienna Góra w powiecie kamiennogórskim,

w województwie wielkopolskim:

—

gminy Koźmin Wielkopolski, Rozdrażew, miasto Sulmierzyce, część gminy Krotoszyn położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogi: nr 15 biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 36, nr 36 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 15 do skrzyżowana z drogą nr 444, nr 444 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 36 do południowej granicy gminy w powiecie krotoszyńskim,

—

gminy Brodnica, część gminy Dolsk położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 434 biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 437, a nastęnie na wschód od drogi nr 437 biegnącej od skrzyżowania z drogąnr 434 do południowej granicy gminy, część gminy Śrem położóna na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 310 biegnącą od zachodniej granicy gminy do miejscowości Śrem, następnie na wschód od drogi nr 432 w miejscowości Śrem oraz na wschód od drogi nr 434 biegnącej od skrzyżowania z drogą nr 432 do południowej granicy gminy w powiecie śremskim,

—	gminy Borek Wielkopolski, Piaski, Pogorzela, w powiecie gostyńskim,

—	gmina Grodzisk Wielkopolski i część gminy Kamieniec położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 308 w powiecie grodziskim,

—	gmina Czempiń w powiecie kościańskim,

—	gminy Kleszczewo, Kostrzyn, Kórnik, Pobiedziska, Mosina, miasto Puszczykowo, część gminy wiejskiej Murowana Goślina położona na południe od linii kolejowej biegnącej od północnej granicy miasta Murowana Goślina do północno-wschodniej granicy gminy w powiecie poznańskim,

—	gmina Kiszkowo i część gminy Kłecko położona na zachód od rzeki Mała Wełna w powiecie gnieźnieńskim,

—	powiat czarnkowsko-trzcianecki,

—

część gminy Wronki położona na północ od linii wyznaczonej przez rzekę Wartę biegnącą od zachodniej granicy gminy do przecięcia z droga nr 182, a następnie na wschód od linii wyznaczonej przez drogi nr 182 oraz 184 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 182 do południowej granicy gminy w powiecie szamotulskim,

—	gmina Budzyń w powiecie chodzieskim,

—	gminy Mieścisko, Skoki i Wągrowiec z miastem Wągrowiec w powiecie wągrowieckim,

—	powiat pleszewski,

—	gmina Zagórów w powiecie słupeckim,

—	gmina Pyzdry w powiecie wrzesińskim,

—	gminy Kotlin, Żerków i część gminy Jarocin położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogi nr S11 i 15 w powiecie jarocińskim,

—	powiat ostrowski,

—	powiat miejski Kalisz,

—	powiat kaliski,

—	powiat turecki,

—	gminy Rzgów, Grodziec, Krzymów, Stare Miasto, Rychwał w powiecie konińskim,

—	powiat kępiński,

—	powiat ostrzeszowski,

w województwie opolskim:

—	gminy Domaszowice, Pokój, część gminy Namysłów położona na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową biegnącą od wschodniej do zachodniej granicy gminy w powiecie namysłowskim,

—	gminy Wołczyn, Kluczbork, Byczyna w powiecie kluczborskim,

—

gminy Praszka, Gorzów Śląski część gminy Rudniki położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 42 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 43 i na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 43 biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 42 w powiecie oleskim,

—	gmina Grodkóww powiecie brzeskim,

—	gminy Komprachcice, Łubniany, Murów, Niemodlin, Tułowice w powiecie opolskim,

—	powiat miejski Opole,

w województwie zachodniopomorskim:

—

gminy Nowogródek Pomorski, Barlinek, Myślibórz, część gminy Dębno położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 126 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 23 w miejscowości Dębno, następnie na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 23 do skrzyżowania z ul. Jana Pawła II w miejscowości Cychry, następnie na północ od ul. Jana Pawła II do skrzyżowania z ul. Ogrodową i dalej na północ od linii wyznaczonej przez ul. Ogrodową, której przedłużenie biegnie do wschodniej granicy gminy w powiecie myśliborskim,

—	gmina Stare Czarnowo w powiecie gryfińskim,

—	gmina Bielice, Kozielice, Pyrzyce w powiecie pyrzyckim,

—	gminy Bierzwnik, Krzęcin, Pełczyce w powiecie choszczeńskim,

—

część powiatu miejskiego Szczecin położona na zachód od linii wyznaczonej przez rzekę Odra Zachodnia biegnącą od północnej granicy gminy do przecięcia z drogą nr 10, następnie na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 10 biegnącą od przecięcia z linią wyznaczoną przez rzekę Odra Zachodnia do wschodniej granicy gminy,

—	gminy Dobra (Szczecińska), Kołbaskowo, Police w powiecie polickim,

w województwie małopolskim:

—	powiat brzeski,

—	powiat gorlicki,

—	powiat proszowicki,

—	część powiatu nowosądeckiego niewymieniona w części II załącznika I,

—	gminy Czorsztyn, Krościenko nad Dunajcem, Ochotnica Dolna w powiecie nowotarskim,

—	powiat miejski Nowy Sącz,

—	powiat tarnowski,

—	powiat miejski Tarnów,

—	część powiatu dąbrowskiego niewymieniona w części III załącznika I.

8. Slovākija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Slovākijā:

—	in the district of Nové Zámky, Sikenička, Pavlová, Bíňa, Kamenín, Kamenný Most, Malá nad Hronom, Belá, Ľubá, Šarkan, Gbelce, Bruty, Mužla, Obid, Štúrovo, Nána, Kamenica nad Hronom, Chľaba, Leľa, Bajtava, Salka, Malé Kosihy,

—	in the district of Veľký Krtíš, the municipalities of Ipeľské Predmostie, Veľká nad Ipľom, Hrušov, Kleňany, Sečianky,

—

in the district of Levice, the municipalities of Keť, Čata, Pohronský Ruskov, Hronovce, Želiezovce, Zalaba, Malé Ludince, Šalov, Sikenica, Pastovce, Bielovce, Ipeľský Sokolec, Lontov, Kubáňovo, Sazdice, Demandice, Dolné Semerovce, Vyškovce nad Ipľom, Preseľany nad Ipľom, Hrkovce, Tupá, Horné Semerovce, Hokovce, Slatina, Horné Turovce, Veľké Turovce, Šahy, Tešmak, Plášťovce, Ipeľské Uľany, Bátovce, Pečenice, Jabloňovce, Bohunice, Pukanec, Uhliská,

—	in the district of Krupina, the municipalities of Dudince, Terany, Hontianske Moravce, Sudince, Súdovce, Lišov,

—	the whole district of Ružomberok,

—	in the region of Turčianske Teplice, municipalties of Turček, Horná Štubňa, Čremošné, Háj, Rakša, Mošovce,

—	in the district of Martin, municipalties of Blatnica, Folkušová, Necpaly,

—	in the district of Dolný Kubín, the municipalities of Kraľovany, Žaškov, Jasenová, Vyšný Kubín, Oravská Poruba, Leštiny, Osádka, Malatiná, Chlebnice, Krivá,

—	in the district of Tvrdošín, the municipalities of Oravský Biely Potok, Habovka, Zuberec,

—	in the district of Žarnovica, the municipalities of Rudno nad Hronom, Voznica, Hodruša-Hámre,

—	the whole district of Žiar nad Hronom, except municipalities included in zone II.

9. Itālija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Itālijā:

Piedmont Region:

—

in the province of Alessandria, the municipalities of Casalnoceto, Oviglio, Tortona, Viguzzolo, Ponti, Frugarolo, Bergamasco, Castellar Guidobono, Berzano Di Tortona, Castelletto D'erro, Cerreto Grue, Carbonara Scrivia, Casasco, Carentino, Frascaro, Paderna, Montegioco, Spineto Scrivia, Villaromagnano, Pozzolo Formigaro, Momperone, Merana, Monleale, Terzo, Borgoratto Alessandrino, Casal Cermelli, Montemarzino, Bistagno, Castellazzo Bormida, Bosco Marengo, Spigno Monferrato, Castelspina, Denice, Volpeglino, Alice Bel Colle, Gamalero, Volpedo, Pozzol Groppo, Montechiaro D'acqui, Sarezzano,

—

in the province of Asti, the municipalities of Olmo Gentile, Nizza Monferrato, Incisa Scapaccino, Roccaverano, Castel Boglione, Mombaruzzo, Maranzana, Castel Rocchero, Rocchetta Palafea, Castelletto Molina, Castelnuovo Belbo, Montabone, Quaranti, Mombaldone, Fontanile, Calamandrana, Bruno, Sessame, Monastero Bormida, Bubbio, Cassinasco, Serole,

Liguria Region:

—	in the province of Genova, the Municipalities of Rovegno, Rapallo, Portofino, Cicagna, Avegno, Montebruno, Santa Margherita Ligure, Favale Di Malvaro, Recco, Camogli, Moconesi, Tribogna, Fascia, Uscio, Gorreto, Fontanigorda, Neirone, Rondanina, Lorsica, Propata;

—	in the province of Savona, the municipalities of Cairo Montenotte, Quiliano, Dego, Altare, Piana Crixia, Mioglia, Giusvalla, Albissola Marina, Savona,

Emilia-Romagna Region:

—	in the province of Piacenza, the municipalities of Ottone, Zerba,

Lombardia Region:

—	in the province of Pavia, the municipalities of Rocca Susella, Montesegale, Menconico, Val Di Nizza, Bagnaria, Santa Margherita Di Staffora, Ponte Nizza, Brallo Di Pregola, Varzi, Godiasco, Cecima,

Lazio Region:

—

in the province of Rome,

North: the municipalities of Riano, Castelnuovo di Porto, Capena, Fiano Romano, Morlupo, Sacrofano, Magliano Romano, Formello, Campagnano di Roma, Anguillara;

West: the municipality of Fiumicino;

South: the municipality of Rome between the boundaries of the municipality of Fiumicino (West), the limits of Zone 3 (North), the Tiber river up to the intersection with the Grande Raccordo Anulare GRA Highway, the Grande Raccordo Anulare GRA Highway up to the intersection with A24 Highway, A24 Highway up to the intersection with Viale del Tecnopolo, viale del Tecnopolo up to the intersection with the boundaries of the municipality of Guidonia Montecelio;

East: the municipalities of Guidonia Montecelio, Montelibretti, Palombara Sabina, Monterotondo, Mentana, Sant’Angelo Romano, Fonte Nuova.

II DAĻA

1. Bulgārija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Bulgārijā:

—	the whole region of Haskovo,

—	the whole region of Yambol,

—	the whole region of Stara Zagora,

—	the whole region of Pernik,

—	the whole region of Kyustendil,

—	the whole region of Plovdiv, excluding the areas in Part III,

—	the whole region of Pazardzhik, excluding the areas in Part III,

—	the whole region of Smolyan,

—	the whole region of Dobrich,

—	the whole region of Sofia city,

—	the whole region of Sofia Province,

—	the whole region of Blagoevgrad excluding the areas in Part III,

—	the whole region of Razgrad,

—	the whole region of Kardzhali,

—	the whole region of Burgas,

—	the whole region of Varna excluding the areas in Part III,

—	the whole region of Silistra,

—	the whole region of Ruse,

—	the whole region of Veliko Tarnovo,

—	the whole region of Pleven,

—	the whole region of Targovishte,

—	the whole region of Shumen,

—	the whole region of Sliven,

—	the whole region of Vidin,

—	the whole region of Gabrovo,

—	the whole region of Lovech,

—	the whole region of Montana,

—	the whole region of Vratza.

2. Vācija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Vācijā:

Bundesland Brandenburg:

—

Landkreis Oder-Spree:

—	Gemeinde Grunow-Dammendorf,

—	Gemeinde Mixdorf

—	Gemeinde Schlaubetal,

—	Gemeinde Neuzelle,

—	Gemeinde Neißemünde,

—	Gemeinde Lawitz,

—	Gemeinde Eisenhüttenstadt,

—	Gemeinde Vogelsang,

—	Gemeinde Ziltendorf,

—	Gemeinde Wiesenau,

—	Gemeinde Friedland,

—	Gemeinde Siehdichum,

—	Gemeinde Müllrose,

—	Gemeinde Briesen,

—	Gemeinde Jacobsdorf

—	Gemeinde Groß Lindow,

—	Gemeinde Brieskow-Finkenheerd,

—	Gemeinde Ragow-Merz,

—	Gemeinde Beeskow,

—	Gemeinde Rietz-Neuendorf,

—	Gemeinde Tauche mit den Gemarkungen Stremmen, Ranzig, Trebatsch, Sabrodt, Sawall, Mitweide, Lindenberg, Falkenberg (T), Görsdorf (B), Wulfersdorf, Giesensdorf, Briescht, Kossenblatt und Tauche,

—	Gemeinde Langewahl,

—	Gemeinde Berkenbrück,

—	Gemeinde Steinhöfel mit den Gemarkungen Arensdorf und Demitz und den Gemarkungen Steinhöfel, Hasenfelde und Heinersdorf östlich der L 36 und der Gemarkung Neuendorf im Sande südlich der L36,

—	Gemeinde Fürstenwalde östlich der B 168 und südlich der L36,

—	Gemeinde Diensdorf-Radlow,

—	Gemeinde Wendisch Rietz östlich des Scharmützelsees und nördlich der B 246,

—	Gemeinde Bad Saarow mit der Gemarkung Neu Golm und der Gemarkung Bad Saarow-Pieskow östlich des Scharmützelsees und ab nördlicher Spitze östlich der L35,

—

Landkreis Dahme-Spreewald:

—	Gemeinde Jamlitz,

—	Gemeinde Lieberose,

—	Gemeinde Schwielochsee mit den Gemarkungen Goyatz, Jessern, Lamsfeld, Ressen, Speichrow und Zaue,

—

Landkreis Spree-Neiße:

—	Gemeinde Schenkendöbern,

—	Gemeinde Guben,

—	Gemeinde Jänschwalde,

—	Gemeinde Tauer,

—	Gemeinde Peitz,

—	Gemeinde Turnow-Preilack mit der Gemarkung Preilack,

—	Gemeinde Teichland mit der Gemarkung Bärenbrück,

—	Gemeinde Heinersbrück,

—	Gemeinde Forst,

—	Gemeinde Groß Schacksdorf-Simmersdorf,

—	Gemeinde Neiße-Malxetal,

—	Gemeinde Jämlitz-Klein Düben,

—	Gemeinde Tschernitz,

—	Gemeinde Döbern,

—	Gemeinde Felixsee,

—	Gemeinde Wiesengrund,

—	Gemeinde Spremberg mit den Gemarkungen Groß Luja, Sellessen, Türkendorf, Graustein, Waldesdorf, Hornow, Schönheide, Lieskau, Bühlow, Groß Buckow, Jessen, Pulsberg, Roitz, Terpe und der Gemarkung Spremberg östlich der Tagebaurandstraße,

—	Gemeinde Welzow mit den Gemarkungen Proschim und Haidemühl,

—	Gemeinde Neuhausen/Spree mit den Gemarkungen Kahsel, Bagenz, Drieschnitz, Gablenz, Laubsdorf, Komptendorf und Sergen und der Gemarkung Roggosen südlich der BAB 15,

—

Landkreis Märkisch-Oderland:

—	Gemeinde Bleyen-Genschmar,

—	Gemeinde Neuhardenberg

—	Gemeinde Golzow,

—	Gemeinde Küstriner Vorland,

—	Gemeinde Alt Tucheband,

—	Gemeinde Reitwein,

—	Gemeinde Podelzig,

—	Gemeinde Gusow-Platkow,

—	Gemeinde Seelow,

—	Gemeinde Vierlinden,

—	Gemeinde Lindendorf,

—	Gemeinde Fichtenhöhe,

—	Gemeinde Lietzen,

—	Gemeinde Falkenhagen (Mark),

—	Gemeinde Zeschdorf,

—	Gemeinde Treplin,

—	Gemeinde Lebus,

—	Gemeinde Müncheberg mit den Gemarkungen Jahnsfelde, Trebnitz, Obersdorf, Münchehofe und Hermersdorf,

—	Gemeinde Märkische Höhe mit der Gemarkung Ringenwalde,

—

Gemeinde Bliesdorf mit der Gemarkung Metzdorf und Gemeinde Bliesdorf – östlich der B167 bis östlicher Teil, begrenzt aus Richtung Gemarkungsgrenze Neutrebbin südlich der Bahnlinie bis Straße „Sophienhof“ dieser westlich folgend bis „Ruesterchegraben“ weiter entlang Feldweg an den Windrädern Richtung „Herrnhof“, weiter entlang „Letschiner Hauptgraben“ nord-östlich bis Gemarkungsgrenze Alttrebbin und Kunersdorf – östlich der B167,

—	Gemeinde Bad Freienwalde mit den Gemarkungen Altglietzen, Altranft, Bad Freienwalde, Bralitz, Hohenwutzen, Schiffmühle, Hohensaaten und Neuenhagen,

—	Gemeinde Falkenberg mit der Gemarkung Falkenberg östlich der L35,

—	Gemeinde Oderaue,

—	Gemeinde Wriezen mit den Gemarkungen Altwriezen, Jäckelsbruch, Neugaul, Beauregard, Eichwerder, Rathsdorf – östlich der B167 und Wriezen – östlich der B167,

—	Gemeinde Neulewin,

—	Gemeinde Neutrebbin,

—	Gemeinde Letschin,

—	Gemeinde Zechin,

—

Landkreis Barnim:

—	Gemeinde Lunow-Stolzenhagen,

—	Gemeinde Parsteinsee,

—	Gemeinde Oderberg,

—	Gemeinde Liepe,

—	Gemeinde Hohenfinow (nördlich der B167),

—	Gemeinde Niederfinow,

—	Gemeinde (Stadt) Eberswalde mit den Gemarkungen Eberswalde nördlich der B167 und östlich der L200, Sommerfelde und Tornow nördlich der B167,

—	Gemeinde Chorin mit den Gemarkungen Brodowin, Chorin östlich der L200, Serwest, Neuehütte, Sandkrug östlich der L200,

—	Gemeinde Ziethen mit der Gemarkung Klein Ziethen östlich der Serwester Dorfstraße und östlich der B198,

—

Landkreis Uckermark:

—	Gemeinde Angermünde mit den Gemarkungen Crussow, Stolpe, Gellmersdorf, Neukünkendorf, Bölkendorf, Herzsprung, Schmargendorf und den Gemarkungen Angermünde südlich und südöstlich der B2 und Dobberzin südlich der B2,

—	Gemeinde Schwedt mit den Gemarkungen Criewen, Zützen, Schwedt, Stendell, Kummerow, Kunow, Vierraden, Blumenhagen, Oderbruchwiesen, Enkelsee, Gatow, Hohenfelde, Schöneberg, Flemsdorf und der Gemarkung Felchow östlich der B2,

—	Gemeinde Pinnow südlich und östlich der B2,

—	Gemeinde Berkholz-Meyenburg,

—	Gemeinde Mark Landin mit der Gemarkung Landin südlich der B2,

—	Gemeinde Casekow mit der Gemarkung Woltersdorf und den Gemarkungen Biesendahlshof und Casekow östlich der L272 und südlich der L27,

—	Gemeinde Hohenselchow-Groß Pinnow mit der Gemarkung Groß Pinnow und der Gemarkung Hohenselchow südlich der L27,

—	Gemeinde Gartz (Oder) mit der Gemarkung Friedrichsthal und den Gemarkungen Gartz und Hohenreinkendorf südlich der L27 und B2 bis Gartenstraße,

—	Gemeinde Passow mit der Gemarkung Jamikow,

—	Kreisfreie Stadt Frankfurt (Oder),

—

Landkreis Prignitz:

—	Gemeinde Karstädt mit den Gemarkungen Neuhof und Kribbe und den Gemarkungen Groß Warnow, Klein Warnow, Reckenzin, Streesow und Dallmin östlich der Bahnstrecke Berlin/Spandau-Hamburg/Altona,

—	Gemeinde Berge,

—	Gemeinde Pirow mit den Gemarkungen Hülsebeck, Pirow, Bresch und Burow,

—	Gemeinde Putlitz mit den Gemarkungen Sagast, Nettelbeck, Porep, Lütkendorf, Putlitz, Weitgendorf und Telschow,

—	Gemeinde Marienfließ mit den Gemarkungen Jännersdorf, Stepenitz und Krempendorf,

—

Landkreis Oberspreewald-Lausitz:

—	Gemeinde Senftenberg mit der Gemarkung Peickwitz,

—	Gemeinde Hohenbocka,

—	Gemeinde Grünewald,

—	Gemeinde Hermsdorf,

—	Gemeinde Kroppen,

—	Gemeinde Ortrand,

—	Gemeinde Großkmehlen,

—	Gemeinde Lindenau,

—	Gemeinde Frauendorf,

—	Gemeinde Ruhland,

—	Gemeinde Guteborn

—	Gemeinde Schwarzbach mit der Gemarkung Schwarzbach,

Bundesland Sachsen:

—

Landkreis Bautzen:

—	Gemeinde Arnsdorf nördlich der B6,

—	Gemeinde Burkau,

—	Gemeinde Crostwitz,

—	Gemeinde Demitz-Thumitz nördlich der S111,

—	Gemeinde Elsterheide,

—	Gemeinde Frankenthal,

—	Gemeinde Göda nördlich der S111,

—	Gemeinde Großdubrau,

—	Gemeinde Großharthau nördlich der B6,

—	Gemeinde Großnaundorf,

—	Gemeinde Haselbachtal,

—	Gemeinde Hochkirch nördlich der B6,

—	Gemeinde Königswartha,

—	Gemeinde Kubschütz nördlich der B6,

—	Gemeinde Laußnitz,

—	Gemeinde Lichtenberg,

—	Gemeinde Lohsa,

—	Gemeinde Malschwitz,

—	Gemeinde Nebelschütz,

—	Gemeinde Neukirch,

—	Gemeinde Neschwitz,

—	Gemeinde Ohorn,

—	Gemeinde Oßling,

—	Gemeinde Ottendorf-Okrilla,

—	Gemeinde Panschwitz-Kuckau,

—	Gemeinde Puschwitz,

—	Gemeinde Räckelwitz,

—	Gemeinde Radibor,

—	Gemeinde Ralbitz-Rosenthal,

—	Gemeinde Rammenau,

—	Gemeinde Schwepnitz,

—	Gemeinde Spreetal,

—	Gemeinde Stadt Bautzen nördlich der S111 bis Abzweig S 156 und nördlich des Verlaufs S 156 bis Abzweig B6 und nördlich des Verlaufs der B 6 bis zur östlichen Gemeindegrenze,

—	Gemeinde Stadt Bernsdorf,

—	Gemeinde Stadt Bischofswerda nördlich der B6 nördlich der S111,

—	Gemeinde Stadt Elstra,

—	Gemeinde Stadt Großröhrsdorf,

—	Gemeinde Stadt Hoyerswerda,

—	Gemeinde Stadt Kamenz,

—	Gemeinde Stadt Königsbrück,

—	Gemeinde Stadt Lauta,

—	Gemeinde Stadt Pulsnitz,

—	Gemeinde Stadt Radeberg nördlich der B6,

—	Gemeinde Stadt Weißenberg,

—	Gemeinde Stadt Wittichenau,

—	Gemeinde Steina,

—	Gemeinde Wachau,

—

Stadt Dresden:

—	Stadtgebiet nördlich der BAB4 bis zum Verlauf westlich der Elbe, dann nördlich der B6,

—	Landkreis Görlitz,

—

Landkreis Meißen:

—	Gemeinde Diera-Zehren östlich der Elbe,

—	Gemeinde Ebersbach,

—	Gemeinde Glaubitz östlich des Grödel-Elsterwerdaer-Floßkanals,

—	Gemeinde Klipphausen östlich der S177,

—	Gemeinde Lampertswalde,

—	Gemeinde Moritzburg,

—	Gemeinde Niederau östlich der B101,

—	Gemeinde Nünchritz östlich der Elbe und südlich des Grödel-Elsterwerdaer-Floßkanals,

—	Gemeinde Priestewitz,

—	Gemeinde Röderaue östlich des Grödel-Elsterwerdaer-Floßkanals,

—	Gemeinde Schönfeld,

—	Gemeinde Stadt Coswig,

—	Gemeinde Stadt Gröditz östlich des Grödel-Elsterwerdaer-Floßkanals,

—	Gemeinde Stadt Großenhain,

—	Gemeinde Stadt Meißen östlich des Straßenverlaufs der S177 bis zur B6, dann B6 bis zur B101, ab der B101 Elbtalbrücke Richtung Norden östlich der Elbe,

—	Gemeinde Stadt Radebeul,

—	Gemeinde Stadt Radeburg,

—	Gemeinde Thiendorf,

—	Gemeinde Weinböhla,

—	Gemeinde Wülknitz östlich des Grödel-Elsterwerdaer-Floßkanals,

—

Landkreis Sächsische Schweiz-Osterzgebirge:

—	Gemeinde Stadt Wilsdruff nördlich der BAB4 zwischen den Abfahren Wilsdruff und Dreieck Dresden-West,

Bundesland Mecklenburg-Vorpommern:

—

Landkreis Ludwigslust-Parchim:

—	Gemeinde Balow mit dem Ortsteil: Balow,

—	Gemeinde Brunow mit den Ortsteilen und Ortslagen: Bauerkuhl, Brunow (bei Ludwigslust), Klüß, Löcknitz (bei Parchim),

—	Gemeinde Dambeck mit dem Ortsteil und der Ortslage: Dambeck (bei Ludwigslust),

—	Gemeinde Ganzlin mit den Ortsteilen und Ortslagen: Barackendorf, Hof Retzow, Klein Damerow, Retzow, Wangelin,

—	Gemeinde Gehlsbach mit den Ortsteilen und Ortslagen: Ausbau Darß, Darß, Hof Karbow, Karbow, Karbow-Ausbau, Quaßlin, Quaßlin Hof, Quaßliner Mühle, Vietlübbe, Wahlstorf

—	Gemeinde Groß Godems mit den Ortsteilen und Ortslagen: Groß Godems, Klein Godems,

—	Gemeinde Karrenzin mit den Ortsteilen und Ortslagen: Herzfeld, Karrenzin, Karrenzin-Ausbau, Neu Herzfeld, Repzin, Wulfsahl,

—	Gemeinde Kreien mit den Ortsteilen und Ortslagen: Ausbau Kreien, Hof Kreien, Kolonie Kreien, Kreien, Wilsen,

—	Gemeinde Kritzow mit dem Ortsteil und der Ortslage: Benzin,

—	Gemeinde Lübz mit den Ortsteilen und Ortslagen: Burow, Gischow, Meyerberg,

—	Gemeinde Möllenbeck mit den Ortsteilen und Ortslagen: Carlshof, Horst, Menzendorf, Möllenbeck,

—	Gemeinde Muchow mit dem Ortsteil und Ortslage: Muchow,

—	Gemeinde Parchim mit dem Ortsteil und Ortslage: Slate,

—	Gemeinde Prislich mit den Ortsteilen und Ortslagen: Marienhof, Neese, Prislich, Werle,

—	Gemeinde Rom mit dem Ortsteil und Ortslage: Klein Niendorf,

—	Gemeinde Ruhner Berge mit den Ortsteilen und Ortslagen: Dorf Poltnitz, Drenkow, Griebow, Jarchow, Leppin, Malow, Malower Mühle, Marnitz, Mentin, Mooster, Poitendorf, Poltnitz, Suckow, Tessenow, Zachow,

—	Gemeinde Siggelkow mit den Ortsteilen und Ortslagen: Groß Pankow, Klein Pankow, Neuburg, Redlin, Siggelkow,

—	Gemeinde Stolpe mit den Ortsteilen und Ortslagen: Barkow, Granzin, Stolpe Ausbau, Stolpe,

—	Gemeinde Ziegendorf mit den Ortsteilen und Ortslagen: Drefahl, Meierstorf, Neu Drefahl, Pampin, Platschow, Stresendorf, Ziegendorf,

—	Gemeinde Zierzow mit den Ortsteilen und Ortslagen: Kolbow, Zierzow.

3. Igaunija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Igaunijā:

—	Eesti Vabariik (välja arvatud Hiiu maakond).

4. Latvija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Latvijā:

—	Aizkraukles novads,

—	Alūksnes novads,

—	Augšdaugavas novads,

—	Ādažu novads,

—	Balvu novads,

—	Bauskas novads,

—	Cēsu novads,

—

Dienvidkurzemes novada Aizputes, Cīravas, Lažas, Durbes, Dunalkas, Tadaiķu, Vecpils, Bārtas, Sakas, Bunkas, Priekules, Gramzdas, Kalētu, Virgas, Dunikas, Vaiņodes, Gaviezes, Rucavas, Vērgales, Medzes pagasts, Nīcas pagasta daļa uz dienvidiem no apdzīvotas vietas Bernāti, autoceļa V1232, A11, V1222, Bārtas upes, Embūtes pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa P116, P106, autoceļa no apdzīvotas vietas Dinsdurbe, Kalvenes pagasta daļa uz rietumiem no ceļa pie Vārtājas upes līdz autoceļam A9, uz dienvidiem no autoceļa A9, uz rietumiem no autoceļa V1200, Kazdangas pagasta daļa uz rietumiem no ceļa V1200, P115, P117, V1296, Aizputes, Durbes, Pāvilostas, Priekules pilsēta,

—	Dobeles novads,

—	Gulbenes novads,

—	Jelgavas novads,

—	Jēkabpils novads,

—	Krāslavas novads,

—

Kuldīgas novada Alsungas, Gudenieku, Kurmāles, Rendas, Kabiles, Vārmes, Pelču, Snēpeles, Turlavas pagasts, Laidu pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa V1296, V1295, V1272, Raņķu pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa V1272 līdz robežai ar Ventas upi, Skrundas pagasta daļa uz ziemeļaustrumiem no Skrundas, Cieceres upes un Ventas upes, Ēdoles pagasta daļa uz rietumiem no autoceļa V1269, V1271, V1288, P119, Īvandes pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa P119, Rumbas pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa P120, Kuldīgas pilsēta,

—	Ķekavas novads,

—	Limbažu novads,

—	Līvānu novads,

—	Ludzas novads,

—	Madonas novads,

—	Mārupes novads,

—	Ogres novads,

—	Olaines novads,

—	Preiļu novads,

—	Rēzeknes novads,

—	Ropažu novada Garkalnes, Ropažu pagasts, Stopiņu pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes, Vangažu pilsēta,

—	Salaspils novads,

—	Saldus novads,

—	Saulkrastu novads,

—	Siguldas novads,

—	Smiltenes novads,

—	Talsu novads,

—	Tukuma novads,

—	Valkas novads,

—	Valmieras novads,

—	Varakļānu novads,

—

Ventspils novada Ances, Popes, Puzes, Tārgales, Vārves, Užavas, Usmas, Jūrkalnes pagasts, Ugāles pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa V1347, uz austrumiem no autoceļa P123, Ziru pagasta daļa uz rietumiem no autoceļa V1269, P108, Piltenes pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa V1310, V1309, autoceļa līdz Ventas upei, Piltenes pilsēta,

—	Daugavpils valstspilsētas pašvaldība,

—	Jelgavas valstspilsētas pašvaldība,

—	Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība,

—	Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība.

5. Lietuva

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Lietuvā:

—	Alytaus miesto savivaldybė,

—	Alytaus rajono savivaldybė,

—	Anykščių rajono savivaldybė,

—	Akmenės rajono savivaldybė,

—	Birštono savivaldybė,

—	Biržų miesto savivaldybė,

—	Biržų rajono savivaldybė,

—	Druskininkų savivaldybė,

—	Elektrėnų savivaldybė,

—	Ignalinos rajono savivaldybė,

—	Jonavos rajono savivaldybė,

—	Joniškio rajono savivaldybė,

—	Jurbarko rajono savivaldybė: Eržvilko, Juodaičių , Seredžiaus, Smalininkų, Veliuonos ir Viešvilės seniūnijos,

—	Kaišiadorių rajono savivaldybė,

—	Kauno miesto savivaldybė,

—	Kauno rajono savivaldybė,

—

Kazlų rūdos savivaldybė: Kazlų Rūdos seniūnija, išskyrus Audiejiškės k., Aukštosios Išdagos k., Bagotosios k., Bartininkų k., Berštupio k., Beržnavienės k., Būdviečio II k., Geruliškės k., Girnupių k., Karklinių k., Kriauniškės k., Kučiškės k., Skindeliškės k., Stainiškės k., Stepkiškės k., Šakmušio k., Šiaudadūšės k., Šliurpkiškės k., Plutiškių seniūnija.

—	Kelmės rajono savivaldybė,

—	Kėdainių rajono savivaldybė,

—	Klaipėdos rajono savivaldybė: Judrėnų, Endriejavo ir Veiviržėnų seniūnijos,

—	Kupiškio rajono savivaldybė,

—	Kretingos rajono savivaldybė,

—	Lazdijų rajono savivaldybė,

—	Mažeikių rajono savivaldybė,

—	Molėtų rajono savivaldybė: Alantos, Balninkų, Čiulėnų, Inturkės, Joniškio, Luokesos, Mindūnų, Suginčių ir Videniškių seniūnijos,

—	Pagėgių savivaldybė,

—	Pakruojo rajono savivaldybė,

—	Panevėžio rajono savivaldybė,

—	Panevėžio miesto savivaldybė,

—	Pasvalio rajono savivaldybė,

—	Radviliškio rajono savivaldybė,

—	Rietavo savivaldybė,

—	Prienų rajono savivaldybė,

—	Plungės rajono savivaldybė,

—	Raseinių rajono savivaldybė,

—	Rokiškio rajono savivaldybė,

—	Skuodo rajono savivaldybė,

—	Šakių rajono savivaldybė:, Kriūkų, Kudirkos Naumiesčio, Lekėčių, Lukšių, Plokščių, Slavikų seniūnijos; Sudargo seniūnijos dalis, išskyrus Pervazninkų kaimą; Šakių seniūnijos dalis, išskyrus Juniškių, Bedalių, Zajošių, Kriaučėnų, Liukų, Gotlybiškių, Ritinių kaimus; seniūnija,

—	Šalčininkų rajono savivaldybė,

—	Šiaulių miesto savivaldybė,

—	Šiaulių rajono savivaldybė,

—	Šilutės rajono savivaldybė,

—	Širvintų rajono savivaldybė: Čiobiškio, Gelvonų, Jauniūnų, Kernavės, Musninkų ir Širvintų seniūnijos,

—	Šilalės rajono savivaldybė,

—	Švenčionių rajono savivaldybė,

—	Tauragės rajono savivaldybė,

—	Telšių rajono savivaldybė,

—	Trakų rajono savivaldybė,

—	Ukmergės rajono savivaldybė: Deltuvos, Lyduokių, Pabaisko, Pivonijos, Siesikų, Šešuolių, Taujėnų, Ukmergės miesto, Veprių, Vidiškių ir Žemaitkiemo seniūnijos,

—	Utenos rajono savivaldybė,

—	Varėnos rajono savivaldybė,

—	Vilniaus miesto savivaldybė,

—	Vilniaus rajono savivaldybė: Avižienių, Bezdonių, Buivydžių, Dūkštų, Juodšilių, Kalvelių, Lavoriškių, Maišiagalos, Marijampolio, Medininkų, Mickūnų, Nemenčinės, Nemenčinės miesto, Nemėžio, Pagirių, Riešės, Rudaminos, Rukainių, Sudervės, Sužionių, Šatrininkų ir Zujūnų seniūnijos,

—	Visagino savivaldybė,

—	Zarasų rajono savivaldybė.

6. Ungārija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Ungārijā:

—

Békés megye 950150, 950250, 950350, 950450, 950550, 950650, 950660, 950750, 950850, 950860, 951050, 951150, 951250, 951260, 951350, 951450, 951460, 951550, 951650, 951750, 952150, 952250, 952350, 952450, 952550, 952650, 953250, 953260, 953270, 953350, 953450, 953550, 953560, 953950, 954050, 954060, 954150, 956250, 956350, 956450, 956550, 956650 és 956750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Borsod-Abaúj-Zemplén megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe,

—	Fejér megye 403150, 403160, 403250, 403260, 403350, 404250, 404550, 404560, 404570, 405450, 405550, 405650, 406450 és 407050 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Hajdú-Bihar megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe,

—	Heves megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe,

—

Jász-Nagykun-Szolnok megye 750250, 750550, 750650, 750750, 750850, 750970, 750980, 751050, 751150, 751160, 751250, 751260, 751350, 751360, 751450, 751460, 751470, 751550, 751650, 751750, 751850, 751950, 752150, 752250, 752350, 752450, 752460, 752550, 752560, 752650, 752750, 752850, 752950, 753060, 753070, 753150, 753250, 753310, 753450, 753550, 753650, 753660, 753750, 753850, 753950, 753960, 754050, 754150, 754250, 754360, 754370, 754850, 755550, 755650 és 755750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Komárom-Esztergom megye: 250350, 250850, 250950, 251450, 251550, 251950, 252050, 252150, 252350, 252450, 252460, 252550, 252650, 252750, 252850, 252860, 252950, 252960, 253050, 253150, 253250, 253350, 253450 és 253550 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Nógrád megye valamennyi vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Pest megye 570150, 570250, 570350, 570450, 570550, 570650, 570750, 570850, 570950, 571050, 571150, 571250, 571350, 571650, 571750, 571760, 571850, 571950, 572050, 573550, 573650, 574250, 577250, 580050 és 580150 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Szabolcs-Szatmár-Bereg megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe.

7. Polija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Polijā:

w województwie warmińsko-mazurskim:

—	gminy Kalinowo, Stare Juchy, Prostki oraz gmina wiejska Ełk w powiecie ełckim,

—	powiat elbląski,

—	powiat miejski Elbląg,

—	powiat gołdapski,

—	powiat piski,

—	powiat bartoszycki,

—	powiat olecki,

—	powiat giżycki,

—	powiat braniewski,

—	powiat kętrzyński,

—	powiat lidzbarski,

—	gminy Dźwierzuty Jedwabno, Pasym, Świętajno, Szczytno i miasto Szczytno w powiecie szczycieńskim,

—	powiat mrągowski,

—	powiat węgorzewski,

—	powiat olsztyński,

—	powiat miejski Olsztyn,

—	powiat nidzicki,

—	gminy Kisielice, Susz, Zalewo w powiecie iławskim,

—	część powiatu ostródzkiego niewymieniona w części III załącznika I,

—

gmina Iłowo – Osada, część gminy wiejskiej Działdowo położona na południe od linii wyznaczonej przez linię kolejową biegnącą od wchodniej do zachodniej granicy gminy, część gminy Płośnica położona na południe od linii wyznaczonej przez linię kolejową biegnącą od wchodniej do zachodniej granicy gminy, część gminy Lidzbark położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 544 biegnącą od wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 541 oraz na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 541 biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 544 w powiecie działdowskim,

w województwie podlaskim:

—	powiat bielski,

—	powiat grajewski,

—	powiat moniecki,

—	powiat sejneński,

—	gminy Łomża, Piątnica, Jedwabne, Przytuły i Wizna w powiecie łomżyńskim,

—	powiat miejski Łomża,

—	powiat siemiatycki,

—	powiat hajnowski,

—	gminy Ciechanowiec, Klukowo, Szepietowo, Kobylin-Borzymy, Nowe Piekuty, Sokoły i część gminy Kulesze Kościelne położona na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie wysokomazowieckim,

—	gmina Rutki i część gminy Kołaki Kościelne położona na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie zambrowskim,

—	gminy Mały Płock i Stawiski w powiecie kolneńskim,

—	powiat białostocki,

—	powiat suwalski,

—	powiat miejski Suwałki,

—	powiat augustowski,

—	powiat sokólski,

—	powiat miejski Białystok,

w województwie mazowieckim:

—	gminy Domanice, Korczew, Kotuń, Mordy, Paprotnia, Przesmyki, Siedlce, Skórzec, Wiśniew, Wodynie, Zbuczyn w powiecie siedleckim,

—	powiat miejski Siedlce,

—	gminy Ceranów, Jabłonna Lacka, Kosów Lacki, Repki, Sabnie, Sterdyń w powiecie sokołowskim,

—	powiat łosicki,

—	powiat sochaczewski,

—	powiat zwoleński,

—	powiat kozienicki,

—	powiat lipski,

—	powiat radomski

—	powiat miejski Radom,

—	powiat szydłowiecki,

—	gminy Lubowidz i Kuczbork Osada w powiecie żuromińskim,

—	gmina Wieczfnia Kościelna w powicie mławskim,

—	gminy Bodzanów, Słubice, Wyszogród i Mała Wieś w powiecie płockim,

—	powiat nowodworski,

—	gminy Czerwińsk nad Wisłą, Naruszewo, Załuski w powiecie płońskim,

—

gminy: miasto Kobyłka, miasto Marki, miasto Ząbki, miasto Zielonka, część gminy Tłuszcz ograniczona liniami kolejowymi: na północ od linii kolejowej biegnącej od wschodniej granicy gminy do miasta Tłuszcz oraz na wschód od linii kolejowej biegnącej od północnej granicy gminy do miasta Tłuszcz, część gminy Jadów położona na północ od linii kolejowej biegnącej od wschodniej do zachodniej granicy gminy w powiecie wołomińskim,

—	powiat garwoliński,

—

gminy Boguty – Pianki, Brok, Zaręby Kościelne, Nur, Małkinia Górna, część gminy Wąsewo położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 60, część gminy wiejskiej Ostrów Mazowiecka położona na południe od miasta Ostrów Mazowiecka i na południe od linii wyznaczonej przez drogę 60 biegnącą od zachodniej granicy miasta Ostrów Mazowiecka do zachodniej granicy gminy w powiecie ostrowskim,

—	część gminy Sadowne położona na północny- zachód od linii wyznaczonej przez linię kolejową, część gminy Łochów położona na północny – zachód od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie węgrowskim,

—	gminy Brańszczyk, Długosiodło, Rząśnik, Wyszków, część gminy Zabrodzie położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr S8 w powiecie wyszkowskim,

—	gminy Cegłów, Dębe Wielkie, Halinów, Latowicz, Mińsk Mazowiecki i miasto Mińsk Mazowiecki, Mrozy, Siennica, miasto Sulejówek w powiecie mińskim,

—	powiat otwocki,

—	powiat warszawski zachodni,

—	powiat legionowski,

—	powiat piaseczyński,

—	powiat pruszkowski,

—	powiat grójecki,

—	powiat grodziski,

—	powiat żyrardowski,

—	powiat białobrzeski,

—	powiat przysuski,

—	powiat miejski Warszawa,

w województwie lubelskim:

—	powiat bialski,

—	powiat miejski Biała Podlaska,

—	gminy Batorz, Godziszów, Janów Lubelski, Modliborzyce w powiecie janowskim,

—	powiat puławski,

—	powiat rycki,

—	powiat łukowski,

—	powiat lubelski,

—	powiat miejski Lublin,

—	powiat lubartowski,

—	powiat łęczyński,

—	powiat świdnicki,

—	gminy Aleksandrów, Biszcza, Józefów, Księżpol, Łukowa, Obsza, Potok Górny, Tarnogród w powiecie biłgorajskim,

—	gminy Dołhobyczów, Mircze, Trzeszczany, Uchanie i Werbkowice w powiecie hrubieszowskim,

—	powiat krasnostawski,

—	powiat chełmski,

—	powiat miejski Chełm,

—	powiat tomaszowski,

—	część powiatu kraśnickiego niewymieniona w części III załącznika I,

—	powiat opolski,

—	powiat parczewski,

—	powiat włodawski,

—	powiat radzyński,

—	powiat miejski Zamość,

—	gminy Adamów, Grabowiec, Komarów – Osada, Krasnobród, Łabunie, Miączyn, Nielisz, Sitno, Skierbieszów, Stary Zamość, Zamość w powiecie zamojskim,

w województwie podkarpackim:

—	część powiatu stalowowolskiego niewymieniona w części III załącznika I,

—	gminy Cieszanów, Horyniec - Zdrój, Narol, Stary Dzików, Oleszyce, Lubaczów z miastem Lubaczów w powiecie lubaczowskim,

—	gminy Medyka, Stubno, część gminy Orły położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 77, część gminy Żurawica na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 77 w powiecie przemyskim,

—	gminy Chłopice, Jarosław z miastem Jarosław, Pawłosiów i Wiązownice w powiecie jarosławskim,

—	gmina Kamień w powiecie rzeszowskim,

—	gminy Cmolas, Dzikowiec, Kolbuszowa, Majdan Królewski i Niwiska powiecie kolbuszowskim,

—	powiat leżajski,

—	powiat niżański,

—	powiat tarnobrzeski,

—	gminy Adamówka, Sieniawa, Tryńcza, Przeworsk z miastem Przeworsk, Zarzecze w powiecie przeworskim,

—	część gminy Sędziszów Małopolski położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr A4, część gminy Ostrów nie wymieniona w części III załącznika I w powiecie ropczycko – sędziszowskim,

w województwie małopolskim:

—	gminy Nawojowa, Piwniczna Zdrój, Rytro, Stary Sącz, część gminy Łącko położona na południe od linii wyznaczonej przez rzekę Dunajec w powiecie nowosądeckim,

—	gmina Szczawnica w powiecie nowotarskim,

w województwie pomorskim:

—	gminy Dzierzgoń i Stary Dzierzgoń w powiecie sztumskim,

—	gmina Stare Pole, część gminy Nowy Staw położna na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 55 w powiecie malborskim,

—	gminy Stegny, Sztutowo i część gminy Nowy Dwór Gdański położona na północny - wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 55 biegnącą od południowej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 7, następnie przez drogę nr 7 i S7 biegnącą do zachodniej granicy gminy w powiecie nowodworskim,

w województwie świętokrzyskim:

—	gmina Tarłów i część gminy Ożarów położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 74 biegnącą od miejscowości Honorów do zachodniej granicy gminy w powiecie opatowskim,

—

część gminy Brody położona wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 9 i na północny - wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 0618T biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania w miejscowości Lipie oraz przez drogę biegnącą od miejscowości Lipie do wschodniej granicy gminy i część gminy Mirzec położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 744 biegnącą od południowej granicy gminy do miejscowości Tychów Stary a następnie przez drogę nr 0566T biegnącą od miejscowości Tychów Stary w kierunku północno – wschodnim do granicy gminy w powiecie starachowickim,

—	gmina Gowarczów, część gminy Końskie położona na wschód od linii kolejowej, część gminy Stąporków położona na północ od linii kolejowej w powiecie koneckim,

—	gminy Dwikozy i Zawichost w powiecie sandomierskim,

w województwie lubuskim:

—	gminy Bogdaniec, Deszczno, Kłodawa, Kostrzyn nad Odrą, Santok, Witnica w powiecie gorzowskim,

—	powiat miejski Gorzów Wielkopolski,

—	gminy Drezdenko, Strzelce Krajeńskie, Stare Kurowo, Zwierzyn w powiecie strzelecko – drezdeneckim,

—	powiat żarski,

—	powiat słubicki,

—	gminy Brzeźnica, Iłowa, Gozdnica, Wymiarki i miasto Żagań w powiecie żagańskim,

—	powiat krośnieński,

—	powiat zielonogórski

—	powiat miejski Zielona Góra,

—	powiat nowosolski,

—	część powiatu sulęcińskiego niewymieniona w części III załącznika I,

—	część powiatu międzyrzeckiego niewymieniona w części III załącznika I,

—	część powiatu świebodzińskiego niewymieniona w części III załącznika I,

—	powiat wschowski,

w województwie dolnośląskim:

—	powiat zgorzelecki,

—	gminy Gaworzyce, Grębocice, Polkowice i Radwanice w powiecie polkowickim,

—	część powiatu wołowskiego niewymieniona w części III załącznika I,

—	gmina Jeżów Sudecki w powiecie karkonoskim,

—	gminy Rudna, Ścinawa, miasto Lubin i część gminy Lubin niewymieniona w części III załącznika I w powiecie lubińskim,

—	gmina Malczyce, Miękinia, Środa Śląska, część gminy Kostomłoty położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr A4, część gminy Udanin położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr A4 w powiecie średzkim,

—	gmina Wądroże Wielkie w powiecie jaworskim,

—	gminy Kunice, Legnickie Pole, Prochowice, Ruja w powiecie legnickim,

—	gminy Wisznia Mała, Trzebnica, Zawonia, część gminy Oborniki Śląskie położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 340 w powiecie trzebnickim,

—	gminy Leśna, Lubań i miasto Lubań, Olszyna, Platerówka, Siekierczyn w powiecie lubańskim,

—	powiat miejski Wrocław,

—	gminy Czernica, Długołęka, Siechnice, część gminy Żórawina położona na wschód od linii wyznaczonej przez autostradę A4, część gminy Kąty Wrocławskie położona na północ od linii wyznaczonej przez autostradę A4 w powiecie wrocławskim,

—	gminy Jelcz - Laskowice, Oława z miastem Oława i część gminy Domaniów położona na północny wschód od linii wyznaczonej przez autostradę A4 w powiecie oławskim,

—	gmina Bierutów, miasto Oleśnica, część gminy wiejskiej Oleśnica położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr S8, część gminy Dobroszyce położona na zachód od linii wyznaczonej przez linię kolejową biegnącą od północnej do południowej granicy gminy w powiecie oleśnickim,

—	gmina Cieszków, Krośnice, część gminy Milicz położona na wschód od linii łączącej miejscowości Poradów – Piotrkosice – Sulimierz – Sułów - Gruszeczka w powiecie milickim,

—	część powiatu bolesławieckiego niewymieniona w części III załącznika I,

—	powiat głogowski,

—	gmina Niechlów w powiecie górowskim,

—	gmina Świerzawa, Wojcieszów, część gminy Zagrodno położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Jadwisin – Modlikowice Zagrodno oraz na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 382 biegnącą od miejscowości Zagrodno do południowej granicy gminy w powiecie złotoryjskim,

—	gmina Gryfów Śląski, Lubomierz, Lwówek Śląski, Wleń w powiecie lwóweckim,

—	gminy Czarny Bór, Stare Bogaczowice, Walim, miasto Boguszów - Gorce, miasto Jedlina – Zdrój, miasto Szczawno – Zdrój w powiecie wałbrzyskim,

—	powiat miejski Wałbrzych,

—	gmina Świdnica, miasto Świdnica, miasto Świebodzice w powiecie świdnickim,

w województwie wielkopolskim:

—	gminy Siedlec, Wolsztyn, część gminy Przemęt położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Borek – Kluczewo – Sączkowo – Przemęt – Błotnica – Starkowo – Boszkowo – Letnisko w powiecie wolsztyńskim,

—	gmina Wielichowo, Rakoniewice, Granowo, część gminy Kamieniec położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 308 w powiecie grodziskim,

—	część powiatu międzychodzkiego niewymieniona w części III załącznika I,

—	część powiatu nowotomyskiego niewymieniona w części III załącznika I,

—	powiat obornicki,

—	część gminy Połajewo na położona na południe od drogi łączącej miejscowości Chraplewo, Tarnówko-Boruszyn, Krosin, Jakubowo, Połajewo - ul. Ryczywolska do północno-wschodniej granicy gminy w powiecie czarnkowsko-trzcianeckim,

—	powiat miejski Poznań,

—	gminy Buk, Czerwonak, Dopiewo, Komorniki, Rokietnica, Stęszew, Swarzędz, Suchy Las, Tarnowo Podgórne, część gminy wiejskiej Murowana Goślina położona na północ od linii kolejowej biegnącej od północnej granicy miasta Murowana Goślina do północno-wschodniej granicy gminy w powiecie poznańskim,

—

gminy

—	część powiatu szamotulskiego niewymieniona w części I i III załącznika I,

—	gmina Pępowo w powiecie gostyńskim,

—

gminy Kobylin, Zduny, część gminy Krotoszyn położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogi: nr 15 biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 36, nr 36 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 15 do skrzyżowana z drogą nr 444, nr 444 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 36 do południowej granicy gminy w powiecie krotoszyńskim,

—	gmina Wijewo w powiecie leszczyńskim,

w województwie łódzkim:

—	gminy Białaczów, Drzewica, Opoczno i Poświętne w powiecie opoczyńskim,

—	gminy Biała Rawska, Regnów i Sadkowice w powiecie rawskim,

—	gmina Kowiesy w powiecie skierniewickim,

w województwie zachodniopomorskim:

—

gmina Boleszkowice i część gminy Dębno położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 126 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 23 w miejscowości Dębno, następnie na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 23 do skrzyżowania z ul. Jana Pawła II w miejscowości Cychry, następnie na południe od ul. Jana Pawła II do skrzyżowania z ul. Ogrodową i dalej na południe od linii wyznaczonej przez ul. Ogrodową, której przedłużenie biegnie do wschodniej granicy gminy w powiecie myśliborskim,

—	gminy Cedynia, Gryfino, Mieszkowice, Moryń, część gminy Chojna położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogi nr 31 biegnącą od północnej granicy gminy i 124 biegnącą od południowej granicy gminy w powiecie gryfińskim,

w województwie opolskim:

—	gminy Brzeg, Lubsza, Lewin Brzeski, Olszanka, Skarbimierz w powiecie brzeskim,

—	gminy Dąbrowa, Dobrzeń Wielki, Popielów w powiecie opolskim,

—	gminy Świerczów, Wilków, część gminy Namysłów położona na południe od linii wyznaczonej przez linię kolejową biegnącą od wschodniej do zachodniej granicy gminy w powiecie namysłowskim.

8. Slovākija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Slovākijā:

—	the whole district of Gelnica except municipalities included in zone III,

—	the whole district of Poprad

—	the whole district of Spišská Nová Ves,

—	the whole district of Levoča,

—	the whole district of Kežmarok

—	in the whole district of Michalovce except municipalities included in zone III,

—	the whole district of Košice-okolie,

—	the whole district of Rožnava,

—	the whole city of Košice,

—	in the district of Sobrance: Remetské Hámre, Vyšná Rybnica, Hlivištia, Ruská Bystrá, Podhoroď, Choňkovce, Ruský Hrabovec, Inovce, Beňatina, Koňuš,

—	the whole district of Vranov nad Topľou,

—	the whole district of Humenné except municipalities included in zone III,

—	the whole district of Snina,

—	the whole district of Prešov except municipalities included in zone III,

—	the whole district of Sabinov except municipalities included in zone III,

—	the whole district of Svidník, except municipalities included in zone III,

—	the whole district of Stropkov, except municipalities included in zone III,

—	the whole district of Bardejov,

—	the whole district of Stará Ľubovňa,

—	the whole district of Revúca,

—	the whole district of Rimavská Sobota except municipalities included in zone III,

—	in the district of Veľký Krtíš, the whole municipalities not included in part I,

—	the whole district of Lučenec,

—	the whole district of Poltár,

—	the whole district of Zvolen, except municipalities included in zone III,

—	the whole district of Detva,

—	the whole district of Krupina, except municipalities included in zone I,

—	the whole district of Banska Stiavnica,

—	in the district of Žiar nad Hronom the municipalities of Hronská Dúbrava, Trnavá Hora,

—	the whole district of Banska Bystica, except municipalities included in zone III,

—	the whole district of Brezno,

—	the whole district of Liptovsky Mikuláš.

9. Itālija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Itālijā:

Piedmont Region:

—

in the Province of Alessandria, the municipalities of Cavatore, Castelnuovo Bormida, Cabella Ligure, Carrega Ligure, Francavilla Bisio, Carpeneto, Costa Vescovato, Grognardo, Orsara Bormida, Pasturana, Melazzo, Mornese, Ovada, Predosa, Lerma, Fraconalto, Rivalta Bormida, Fresonara, Malvicino, Ponzone, San Cristoforo, Sezzadio, Rocca Grimalda, Garbagna, Tassarolo, Mongiardino Ligure, Morsasco, Montaldo Bormida, Prasco, Montaldeo, Belforte Monferrato, Albera Ligure, Bosio, Cantalupo Ligure, Castelletto D'orba, Cartosio, Acqui Terme, Arquata Scrivia, Parodi Ligure, Ricaldone, Gavi, Cremolino, Brignano-Frascata, Novi Ligure, Molare, Cassinelle, Morbello, Avolasca, Carezzano, Basaluzzo, Dernice, Trisobbio, Strevi, Sant'Agata Fossili, Pareto, Visone, Voltaggio, Tagliolo Monferrato, Casaleggio Boiro, Capriata D'orba, Castellania, Carrosio, Cassine, Vignole Borbera, Serravalle Scrivia, Silvano D'orba, Villalvernia, Roccaforte Ligure, Rocchetta Ligure, Sardigliano, Stazzano, Borghetto Di Borbera, Grondona, Cassano Spinola, Montacuto, Gremiasco, San Sebastiano Curone, Fabbrica Curone,

Liguria Region:

—

in the province of Genova, the municipalities of Bogliasco, Arenzano, Ceranesi, Ronco Scrivia, Mele, Isola Del Cantone, Lumarzo, Genova, Masone, Serra Riccò, Campo Ligure, Mignanego, Busalla, Bargagli, Savignone, Torriglia, Rossiglione, Sant'Olcese, Valbrevenna, Sori, Tiglieto, Campomorone, Cogoleto, Pieve Ligure, Davagna, Casella, Montoggio, Crocefieschi, Vobbia;

—	in the province of Savona, the municipalities of Albisola Superiore, Celle Ligure, Stella, Pontinvrea, Varazze, Urbe, Sassello,

III DAĻA

1. Bulgārija

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Bulgārijā:

—

in Blagoevgrad region:

—	the whole municipality of Sandanski

—	the whole municipality of Strumyani

—	the whole municipality of Petrich,

—

the Pazardzhik region:

—	the whole municipality of Pazardzhik,

—	the whole municipality of Panagyurishte,

—	the whole municipality of Lesichevo,

—	the whole municipality of Septemvri,

—	the whole municipality of Strelcha,

—

in Plovdiv region

—	the whole municipality of Hisar,

—	the whole municipality of Suedinenie,

—	the whole municipality of Maritsa

—	the whole municipality of Rodopi,

—	the whole municipality of Plovdiv,

—

in Varna region:

—	the whole municipality of Byala,

—	the whole municipality of Dolni Chiflik.

2. Vācija

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Vācijā:

Bundesland Brandenburg:

—

Landkreis Uckermark:

—	Gemeinde Schenkenberg mit den Gemarkungen Wittenhof, Schenkenberg, Baumgarten und Ludwigsburg,

—	Gemeinde Randowtal mit den Gemarkungen Eickstedt und Ziemkendorf,

—	Gemeinde Grünow,

—	Gemeinde Uckerfelde,

—	Gemeinde Gramzow westlich der K7315,

—	Gemeinde Oberuckersee mit den Gemarkungen Melzow, Warnitz, Blankenburg, Seehausen, Potzlow

—	Gemeinde Nordwestuckermark mit den Gemarkungen Zollchow, Röpersdorf, Louisenthal, Sternhagen, Schmachtenhagen, Lindenhagen, Beenz (NWU), Groß-Sperrenwalde und Thiesort-Mühle,

—	Gemeinde Prenzlau mit den Gemarkungen Blindow, Ellingen, Klinkow, Basedow, Güstow, Seelübbe und die Gemarkung Prenzlau.

3. Itālija

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Itālijā:

—	Sardinia Region: the whole territory

—	Lazio Region: the Area of the Municipality of Rome within the administrative boundaries of the Local Heatlh Unit “ASL RM1”.

4. Latvija

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Latvijā:

—

Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta daļa uz ziemeļiem autoceļa P116, P106, autoceļa no apdzīvotas vietas Dinsdurbe, Kalvenes pagasta daļa uz austrumiem no ceļa pie Vārtājas upes līdz autoceļam A9, uz ziemeļiem no autoceļa A9, uz austrumiem no autoceļa V1200, Kazdangas pagasta daļa uz austrumiem no ceļa V1200, P115, P117, V1296,

—

Kuldīgas novada Rudbāržu, Nīkrāces, Padures pagasts, Laidu pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa V1296, V1295, V1272, Raņķu pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa V1272 līdz robežai ar Ventas upi, Skrundas pagasts (izņemot pagasta daļu uz ziemeļaustrumiem no Skrundas, Cieceres upes un Ventas upes), Skrundas pilsēta, Ēdoles pagasta daļa uz austrumiem no autoceļa V1269, V1271, V1288, P119, Īvandes pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa P119, Rumbas pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa P120,

—	Ventspils novada Zlēku pagasts, Ugāles pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa V1347, uz rietumiem no autoceļa P123, Ziru pagasta daļa uz austrumiem no autoceļa V1269, P108, Piltenes pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa V1310, V1309, autoceļa līdz Ventas upei.

5. Lietuva

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Lietuvā:

—	Jurbarko rajono savivaldybė: Jurbarko miesto seniūnija, Girdžių, Jurbarkų Raudonės, Skirsnemunės ir Šimkaičių seniūnijos,

—	Molėtų rajono savivaldybė: Dubingių ir Giedraičių seniūnijos,

—	Šakių rajono savivaldybė: Kidulių ir Gelgaudiškio seniūnijos; Šakių seniūnija: Juniškių, Bedalių, Zajošių, Kriaučėnų, Liukų, Gotlybiškių, Ritinių kaimai; Sudargo seniūnija: Pervazninkų kaimas, Barzdų, Griškabūdžio, Žvirgždaičių, Sintautų seniūnijos.

—

Kazlų rūdos savivaldybė: Antanavos, Jankų seniūnijos ir Kazlų Rūdos seniūnija: Audiejiškės k., Aukštosios Išdagos k., Bagotosios k., Bartininkų k., Berštupio k., Beržnavienės k., Būdviečio II k., Geruliškės k., Girnupių k., Karklinių k., Kriauniškės k., Kučiškės k., Skindeliškės k., Stainiškės k., Stepkiškės k., Šakmušio k., Šiaudadūšės k., Šliurpkiškės k.,

—	Vilkaviškio rajono savivaldybė: Pilviškių, Klausučių seniūnijos.

—	Širvintų rajono savivaldybė: Alionių ir Zibalų seniūnijos,

—	Ukmergės rajono savivaldybė: Želvos seniūnija,

—	Vilniaus rajono savivaldybė: Paberžės seniūnija.

6. Polija

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Polijā:

w województwie zachodniopomorskim:

—	gminy Banie, Trzcińsko – Zdrój, Widuchowa, część gminy Chojna położona na wschód linii wyznaczonej przez drogi nr 31 biegnącą od północnej granicy gminy i 124 biegnącą od południowej granicy gminy w powiecie gryfińskim,

w województwie warmińsko-mazurskim:

—	część powiatu działdowskiego niewymieniona w części II załącznika I,

—	część powiatu iławskiego niewymieniona w części II załącznika I,

—	powiat nowomiejski,

—	gminy Dąbrówno, Grunwald i Ostróda z miastem Ostróda w powiecie ostródzkim,

w województwie lubelskim:

—	gminy Radecznica, Sułów, Szczebrzeszyn, Zwierzyniec w powiecie zamojskim,

—	gminy Biłgoraj z miastem Biłgoraj, Goraj, Frampol, Tereszpol i Turobin w powiecie biłgorajskim,

—	gminy Horodło, Hrubieszów z miastem Hrubieszów w powiecie hrubieszowskim,

—	gminy Dzwola, Chrzanów i Potok Wielki w powiecie janowskim,

—	gminy Gościeradów i Trzydnik Duży w powiecie kraśnickim,

w województwie podkarpackim:

—	powiat mielecki,

—	gminy Radomyśl nad Sanem i Zaklików w powiecie stalowowolskim,

—

część gminy Ostrów położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr A4 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 986, a następnie na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 986 biegnącą od tego skrzyżowania do miejscowości Osieka i dalej na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Osieka- Blizna w powiecie ropczycko – sędziszowskim,

—	część gminy Czarna położona na północ wyznaczonej przez drogę nr A4, część gminy Żyraków położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr A4, część gminy wiejskiej Dębica położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr A4 w powiecie dębickim

—	gmina Wielkie Oczy w powiecie lubaczowskim,

—	gminy Laszki, Radymno z miastem Radymno, w powiecie jarosławskim,

w województwie lubuskim:

—	gminy Małomice, Niegosławice, Szprotawa, Żagań w powiecie żagańskim,

—	gmina Sulęcin w powiecie sulęcińskim,

—	gminy Bledzew, Międzyrzecz, Pszczew, Trzciel w powiecie międzyrzeckim,

—	część gminy Lubrza położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 92, część gminy Łagów położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 92, część gminy Świebodzin położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 92 w powiecie świebodzińskim,

w województwie wielkopolskim:

—	gminy Krzemieniewo, Lipno, Osieczna, Rydzyna, Święciechowa, Włoszakowice w powiecie leszczyńskim,

—	powiat miejski Leszno,

—	gminy Kościan i miasto Kościan, Krzywiń, Śmigiel w powiecie kościańskim,

—

część gminy Dolsk położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 434 biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 437, a następnie na zachód od drogi nr 437 biegnącej od skrzyżowania z drogą nr 434 do południowej granicy gminy, część gminy Śrem położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 310 biegnącą od zachodniej granicy gminy do miejscowości Śrem, następnie na zachód od drogi nr 432 w miejscowości Śrem oraz na zachód od drogi nr 434 biegnącej od skrzyżowania z drogą nr 432 do południowej granicy gminy w powiecie śremskim,

—	gminy Gostyń, Krobia i Poniec w powiecie gostyńskim,

—	część gminy Przemęt położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Borek – Kluczewo – Sączkowo – Przemęt – Błotnica – Starkowo – Boszkowo – Letnisko w powiecie wolsztyńskim,

—	powiat rawicki,

—	gminy Kuślin, Lwówek, Miedzichowo, Nowy Tomyśl w powiecie nowotomyskim,

—	gminy Chrzypsko Wielkie, Kwilcz w powiecie międzychodzkim,

—

gmina Pniewy, część gminy Duszniki położona na północ od linii wyznaczonej przez autostradę A2 oraz na zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od wschodniej granicy gminy, łączącą miejscowości Ceradz Kościelny – Grzebienisko – Wierzeja – Wilkowo, biegnącą do skrzyżowania z autostradą A2, część gminy Kaźmierz położona zachód od linii wyznaczonej przez rzekę Sarna, część gminy Ostroróg położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 184 biegnącą od południowej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 116 oraz na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 116 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 184 do zachodniej granicy gminy, część gminy Szamotuły położona na zachód od linii wyznaczonej przez rzekę Sarna biegnącą od południowej granicy gminy do przecięcia z drogą nr 184 oraz na zachód od linii wyznaczonej przez drogęn r 184 biegnącą od przecięcia z rzeką Sarna do północnej granicy gminy w powiecie szamotulskim,

w województwie dolnośląskim:

—	część powiatu górowskiego niewymieniona w części II załącznika I,

—	część gminy Lubin położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 335 biegnącą od zachodniej granicy gminy do granicy miasta Lubin oraz na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 333 biegnącą od granicy miasta Lubin do południowej granicy gminy w powiecie lubińskim

—	gminy Prusice, Żmigród, część gminy Oborniki Śląskie położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 340 w powiecie trzebnickim,

—

część gminy Zagrodno położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Jadwisin – Modlikowice - Zagrodno oraz na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 382 biegnącą od miejscowości Zagrodno do południowej granicy gminy, część gminy wiejskiej Złotoryja położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od północnej granicy gminy w miejscowości Nowa Wieś Złotoryjska do granicy miasta Złotoryja oraz na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 382 biegnącą od granicy miasta Złotoryja do wschodniej granicy gminy w powiecie złotoryjskim

—	gminy Gromadka i Osiecznica w powiecie bolesławieckim,

—	gminy Chocianów i Przemków w powiecie polkowickim,

—	gminy Chojnów i miasto Chojnów, Krotoszyce, Miłkowice w powiecie legnickim,

—	powiat miejski Legnica,

—

część gminy Wołów położona na wschód od linii wyznaczonej przez lnię kolejową biegnącą od północnej do południowej granicy gminy, część gminy Wińsko położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 36 biegnącą od północnej do zachodniej granicy gminy, część gminy Brzeg Dolny położona na wschód od linii wyznaczonej przez linię kolejową od północnej do południowej granicy gminy w powiecie wołowskim,

—	część gminy Milicz położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Poradów – Piotrkosice - Sulimierz-Sułów - Gruszeczka w powiecie milickim,

w województwie świętokrzyskim:

—	gminy Gnojno, Pacanów w powiecie buskim,

—	gminy Łubnice, Oleśnica, Połaniec, część gminy Rytwiany położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 764, część gminy Szydłów położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 756 w powiecie staszowskim,

—

gminy Chmielnik, Masłów, Miedziana Góra, Mniów, Łopuszno, Piekoszów, Pierzchnica, Sitkówka-Nowiny, Strawczyn, Zagnańsk, część gminy Raków położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogi nr 756 i 764, część gminy Chęciny położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 762, część gminy Górno położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od wschodniej granicy gminy łączącą miejscowości Leszczyna – Cedzyna oraz na północ od linii wyznczonej przez ul. Kielecką w miejscowości Cedzyna biegnącą do wschodniej granicy gminy, część gminy Daleszyce położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 764 biegnącą od wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą łączącą miejscowości Daleszyce – Słopiec – Borków, dalej na południe od linii wyznaczonej przez tę drogę biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 764 do przecięcia z linią rzeki Belnianka, następnie na południe od linii wyznaczonej przez rzeki Belnianka i Czarna Nida biegnącej do zachodniej granicy gminy w powiecie kieleckim,

—	powiat miejski Kielce,

—

gminy Krasocin, część gminy Włoszczowa położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 742 biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Konieczno i dalej na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Konieczno – Rogienice – Dąbie – Podłazie, część gminy Kluczewsko położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od wschodniej granicy gminy i łączącą miejscowości Krogulec – Nowiny - Komorniki do przecięcia z linią rzeki Czarna, następnie na południe od linii wyznaczonej przez rzekę Czarna biegnącą do przecięcia z linią wyznaczoną przez drogę nr 742 i dalej na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 742 biegnącą od przecięcia z linią rzeki Czarna do południowej granicy gminyw powiecie włoszczowskim,

—	gmina Kije w powiecie pińczowskim,

—	gminy Małogoszcz, Oksa w powiecie jędrzejowskim,

w województwie małopolskim:

—	gminy Dąbrowa Tarnowska, Radgoszcz, Szczucin w powiecie dąbrowskim.

7. Rumānija

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Rumānijā:

—	Zona orașului București,

—	Județul Constanța,

—	Județul Satu Mare,

—	Județul Tulcea,

—	Județul Bacău,

—	Județul Bihor,

—	Județul Bistrița Năsăud,

—	Județul Brăila,

—	Județul Buzău,

—	Județul Călărași,

—	Județul Dâmbovița,

—	Județul Galați,

—	Județul Giurgiu,

—	Județul Ialomița,

—	Județul Ilfov,

—	Județul Prahova,

—	Județul Sălaj,

—	Județul Suceava

—	Județul Vaslui,

—	Județul Vrancea,

—	Județul Teleorman,

—	Judeţul Mehedinţi,

—	Județul Gorj,

—	Județul Argeș,

—	Judeţul Olt,

—	Judeţul Dolj,

—	Județul Arad,

—	Județul Timiș,

—	Județul Covasna,

—	Județul Brașov,

—	Județul Botoșani,

—	Județul Vâlcea,

—	Județul Iași,

—	Județul Hunedoara,

—	Județul Alba,

—	Județul Sibiu,

—	Județul Caraș-Severin,

—	Județul Neamț,

—	Județul Harghita,

—	Județul Mureș,

—	Județul Cluj,

—	Județul Maramureş.

8. Slovākija

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Slovākijā:

—	The whole district of Trebišov’,

—	The whole district of Vranov and Topľou,

—

In the district of Humenné: Lieskovec, Myslina, Humenné, Jasenov, Brekov, Závadka, Topoľovka, Hudcovce, Ptičie, Chlmec, Porúbka, Brestov, Gruzovce, Ohradzany, Slovenská Volová, Karná, Lackovce, Kochanovce, Hažín nad Cirochou, Závada, Nižná Sitnica, Vyšná Sitnica, Rohožník, Prituľany, Ruská Poruba, Ruská Kajňa,

—

In the district of Michalovce: Strážske, Staré, Oreské, Zbudza, Voľa, Nacina Ves, Pusté Čemerné, Lesné, Rakovec nad Ondavou, Petríkovce, Oborín, Veľké Raškovce, Beša, Petrovce nad Laborcom, Trnava pri Laborci, Vinné, Kaluža, Klokočov, Kusín, Jovsa, Poruba pod Vihorlatom, Hojné, Lúčky,Závadka, Hažín, Zalužice, Michalovce, Krásnovce, Šamudovce, Vŕbnica, Žbince, Lastomír, Zemplínska Široká, Čečehov, Jastrabie pri Michalovciach, Iňačovce, Senné, Palín, Sliepkovce, Hatalov, Budkovce, Stretava, Stretávka, Pavlovce nad Uhom, Vysoká nad Uhom, Bajany,

—	In the district of Rimavská Sobota: Jesenské, Gortva, Hodejov, Hodejovec, Širkovce, Šimonovce, Drňa, Hostice, Gemerské Dechtáre, Jestice, Dubovec, Rimavské Janovce, Rimavská Sobota, Belín, Pavlovce, Sútor, Bottovo, Dúžava, Mojín, Konrádovce, Čierny Potok, Blhovce, Gemerček, Hajnáčka,

—	In the district of Gelnica: Hrišovce, Jaklovce, Kluknava, Margecany, Richnava,

—	In the district Of Sabinov: Daletice,

—

In the district of Prešov: Hrabkov, Krížovany, Žipov, Kvačany, Ondrašovce, Chminianske Jakubovany, Klenov, Bajerov, Bertotovce, Brežany, Bzenov, Fričovce, Hendrichovce, Hermanovce, Chmiňany, Chminianska Nová Ves, Janov, Jarovnice, Kojatice, Lažany, Mikušovce, Ovčie, Rokycany, Sedlice, Suchá Dolina, Svinia, Šindliar, Široké, Štefanovce, Víťaz, Župčany,

—	the whole district of Medzilaborce,

—	In the district of Stropkov: Havaj, Malá Poľana, Bystrá, Mikové, Varechovce, Vladiča, Staškovce, Makovce, Veľkrop, Solník, Korunková, Bukovce, Krišľovce, Jakušovce, Kolbovce,

—	In the district of Svidník: Pstruša,

—	In the district of Zvolen: Očová, Zvolen, Sliač, Veľká Lúka, Lukavica, Sielnica, Železná Breznica, Tŕnie, Turová, Kováčová, Budča, Hronská Breznica, Ostrá Lúka, Bacúrov, Breziny, Podzámčok, Michalková, Zvolenská Slatina, Lieskovec,

—	In the district of Banská Bystrica: Sebedín-Bečov, Čerín, Dúbravica, Oravce, Môlča, Horná Mičiná, Dolná Mičiná, Vlkanová, Hronsek, Badín, Horné Pršany, Malachov, Banská Bystrica,

—	The whole district of Sobrance except municipalities included in zone II.

”

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 205

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	65. gadagājums 2022. gada 5. augusts

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Īstenošanas regula (ES) 2022/1356 (2022. gada 4. augusts), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 101/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Tunisijā	1
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/1357 (2022. gada 25. maijs), ar ko attiecībā uz lielo ķemmīšgliemeni (Pecten maximus) Lamanšā groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1241	4
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/1358 (2022. gada 2. jūnijs), ar ko Regulu (ES) Nr. 748/2012 groza attiecībā uz samērīgāku prasību īstenošanu gaisa kuģiem, ko izmanto sporta un atpūtas aviācijā	7
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1359 (2022. gada 27. jūlijs), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2368/2002 par Kimberli procesa sertifikācijas sistēmas īstenošanu starptautiskajā tirdzniecībā ar neapstrādātiem dimantiem	99
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1360 (2022. gada 28. jūlijs), ar ko Regulu (ES) Nr. 1321/2014 groza attiecībā uz samērīgāku prasību īstenošanu gaisa kuģiem, ko izmanto sporta un atpūtas aviācijā	115
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1361 (2022. gada 28. jūlijs) par grozījumiem Regulā (ES) Nr. 748/2012 attiecībā uz kompetento iestāžu sertifikācijas, uzraudzības un izpildes uzdevumiem, īstenojot noteikumus par organizācijām, kas iesaistītas aviācijas sportā un izklaides lidojumos izmantojamu gaisa kuģu projektēšanā un ražošanā	127
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1362 (2022. gada 1. augusts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 595/2009 īsteno attiecībā uz lielas noslodzes piekabju veiktspēju saistībā ar to ietekmi uz mehānisko transportlīdzekļu CO2 emisijām, degvielas patēriņu, enerģijas patēriņu un bezemisiju sniedzamību un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2020/683 ( 1 )	145
	*	Komisijas Regula (ES) 2022/1363 (2022. gada 3. augusts), ar ko attiecībā uz 2,4-D, azoksistrobīna, cihalofopbutila, cimoksanila, fenheksamīda, flazasulfurona, florasulama, fluroksipira, iprovalikarba un siltiofama maksimālajiem atlieku līmeņiem konkrētos produktos vai uz tiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumu ( 1 )	207
	*	Komisijas Regula (ES) 2022/1364 (2022. gada 4. augusts), ar ko attiecībā uz maksimāli pieļaujamo ciānūdeņražskābes koncentrāciju noteiktos pārtikas produktos groza Regulu (EK) Nr. 1881/2006 ( 1 )	227
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1365 (2022. gada 4. augusts), ar ko attiecībā uz jaunā pārtikas produkta Schizochytrium sp. eļļas, kas bagāta ar DHA un EPA, lietošanas nosacījumiem groza Īstenošanas regulu (ES) 2017/2470 ( 1 )	230
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1366 (2022. gada 4. augusts), ar kuru groza I pielikumu Īstenošanas regulai (ES) 2021/605, ar ko nosaka īpašus kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri ( 1 )	234
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2022/1367 (2022. gada 4. augusts), ar kuru groza Lēmumu 2011/72/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā	276
	*	Komisijas Lēmums (ES) 2022/1368 (2022. gada 3. augusts), ar ko izveido kopējās lauksaimniecības politikas jautājumus aptverošas pilsoniskā dialoga grupas un atceļ Lēmumu 2013/767/ES	278

“Pārtikas produkti (1)		Maksimāli pieļaujamā koncentrācija (mg/kg)
8.3.	Ciānūdeņražskābe, arī cianogēniskos glikozīdos esoša ciānūdeņražskābe
8.3.1.	Neapstrādātas veselas (60), maltas, slīpētas, saberztas, smalcinātas linsēklas, izņemot 8.3.2. ierakstā norādītos pārtikas produktus (54)	250
8.3.2.	Neapstrādātas veselas, maltas, slīpētas, saberztas, smalcinātas linsēklas, ko laiž tirgū galapatērētājam (54) (55) (*1)	150
8.3.3.	Neapstrādātas veselas, maltas, slīpētas, drupinātas, smalcinātas mandeles, ko laiž tirgū galapatērētājam (54) (55) (*1)	35
8.3.4.	Neapstrādāti veseli, malti, slīpēti, drupināti, smalcināti aprikožu kodoli, ko laiž tirgū galapatērētājam (54) (55)	20
8.3.5.	Maniokas sakne (svaiga, mizota)	50
8.3.6.	Maniokas milti un tapiokas milti	10

Atļautais jaunais pārtikas produkts	Jaunā pārtikas produkta lietošanas nosacījumi		Īpašas papildu marķēšanas prasības	Citas prasības	Datu aizsardzība
“No Schizochytrium sp. iegūta eļļa, kas bagāta ar DHA un EPA	Konkrēta pārtikas kategorija	Kopējais maksimālais DHA un EPA līmenis	Jaunā pārtikas produkta nosaukums to saturošu pārtikas produktu marķējumā – “mikroaļģu Schizochytrium sp. eļļa, kas bagāta ar DHA un EPA””
	Uztura bagātinātāji, kas atbilst definīcijai Direktīvā 2002/46/EK un paredzēti pieaugušajiem, izņemot grūtnieces un ar krūti barojošas sievietes	3 000 mg dienā
	Uztura bagātinātāji, kas atbilst definīcijai Direktīvā 2002/46/EK un paredzēti grūtniecēm un ar krūti barojošām sievietēm	450 mg dienā
	Īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika, kas atbilst definīcijai Regulā (ES) Nr. 609/2013	Atbilstoši to personu īpašajām uztura vajadzībām, kurām šie produkti paredzēti
	Pilnīgi uztura aizstājēji svara kontrolei, kuri atbilst definīcijai Regulā (ES) Nr. 609/2013, un ēdienreizes aizstājēji svara kontrolei	250 mg porcijā
	Dzērieni uz piena bāzes un līdzīgi maziem bērniem paredzēti produkti	200 mg/100 g
	Tāda apstrādātu graudaugu pārtika un bērnu pārtika, kas paredzēta zīdaiņiem un maziem bērniem un atbilst definīcijai Regulā (ES) Nr. 609/2013
	Pārtikas produkti, kas paredzēti intensīvas muskuļu piepūles gadījumos, īpaši sportistiem
	Pārtikas produkti, uz kuriem atbilstīgi Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 828/2014 prasībām izvietoti paziņojumi par lipekļa neesību vai samazinātu tā klātbūtni
	Maizes izstrādājumi (maize, maizītes un saldie biskvīti)
	Brokastu pārslas	500 mg/100 g
	Cepamie tauki	360 mg/100 g
	Piena produktu analogi (izņemot dzērienus)	600 mg/100 g (sierā); 200 mg/100 g (sojas produktos un piena produktu imitācijās, izņemot dzērienus)
	Piena produkti, izņemot dzērienus uz piena bāzes	600 mg/100 g (sierā); 200 mg/100 g (piena produktos, ieskaitot pienu, svaigo sieru un jogurta produktus, bet izņemot dzērienus)
	Bezalkoholiskie dzērieni (ieskaitot piena produktu analogus un dzērienus uz piena bāzes)	80 mg/100 g
	Graudu/uzturvielu batoniņi	500 mg/100 g
	Ziežamie tauki un mērces	600 mg/100 g
	Zivju produktu analogi	300 mg/100 g
	Gaļas produktu analogi	300 mg/100 g


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.