|
ISSN 1977-0715 |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 200 |
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
65. gadagājums |
|
|
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ. |
|
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
|
29.7.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 200/1 |
KOMISIJAS REGULA (ES) 2022/1321
(2022. gada 25. jūlijs),
ar ko attiecībā uz fluorīda jonu, oksifluorfēna, piroksulāma, hinmeraka un sulfurilfluorīda maksimālajiem atlieku līmeņiem atsevišķos produktos vai uz tiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II un III pielikumu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 396/2005 (2005. gada 23. februāris), ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 49. panta 2. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Fluorīda jonu, oksifluorfēna, piroksulāma, hinmeraka un sulfurilfluorīda maksimālie atlieku līmeņi (MAL) ir noteikti Regulas (EK) Nr. 396/2005 III pielikuma A daļā. |
|
(2) |
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 (2) 12. panta 1. punktu iesniedza pamatotu atzinumu par spēkā esošajiem oksifluorfēna MAL. Tā ieteica samazināt citrusaugļiem, koku riekstiem, sēkleņiem, kauleņiem, vīnogām, galda olīvām, hurmām, granātāboliem, sīpoliem, galviņu krustziežiem un saulespuķu sēklām noteiktos MAL. Attiecībā uz citiem produktiem Iestāde ieteica saglabāt spēkā esošos MAL. Risks patērētājiem nepastāv, tāpēc Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā šie MAL būtu jāsaglabā esošajā vai jānosaka Iestādes noteiktajā līmenī. |
|
(3) |
Iestāde saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 (3) 12. panta 1. punktu iesniedza pamatotu atzinumu par spēkā esošajiem piroksulāma MAL. Tā ieteica saglabāt esošos MAL, kas vienādi ar īpatnējo noteikšanas robežu (īpatnējo NR), vai sākotnējo MAL. Ņemot vērā analītisko iespējamību, dažām precēm šo īpatnējo NR dēļ jānosaka augstākas vērtības. Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā šīs īpatnējās NR būtu jāsaglabā esošajā vai jānosaka Iestādes noteiktajā līmenī. |
|
(4) |
Iestāde saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 (4) 12. panta 1. punktu iesniedza pamatotu atzinumu par spēkā esošajiem hinmeraka MAL. Kas attiecas uz augu produktiem un medu, tā ierosināja atlieku definīciju aizstāt ar hinmeraka un tā metabolītu BH 518-2 un BH 518-4 summu, kas izteikta kā hinmeraks. Tā ieteica samazināt cukurbiešu saknēm, (cūku, liellopu, aitu, kazu, zirgu, mājputnu) muskuļaudiem, (cūku, liellopu, kazu, zirgu, mājputnu) taukaudiem, (cūku, mājputnu) aknām, cūku nierēm, (liellopu, aitu, kazu, zirgu) pienam un putnu olām noteiktos MAL. Attiecībā uz citiem produktiem tā ieteica spēkā esošos MAL saglabāt vai paaugstināt. Risks patērētājiem nepastāv, tāpēc Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā šie MAL būtu jāsaglabā esošajā vai jānosaka Iestādes noteiktajā līmenī. Iestāde secināja, ka par MAL, kas noteikti atgremotāju un zirgu aknām un nierēm, nav pilnīgas informācijas un ka riska pārvaldītājiem jāturpina šā jautājuma izskatīšana. Šie MAL tiks pārskatīti; pārskatīšanā tiks ņemta vērā informācija, kas pieejama divu gadu laikā no šīs regulas publicēšanas. |
|
(5) |
Iestāde saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 (5) 12. panta 1. punktu iesniedza pamatotu atzinumu par spēkā esošajiem sulfurilfluorīda MAL. Sulfurilfluorīda un fluorīda jonu definīciju apstiprināšanai vajadzīgi papildu dati, tāpēc tā ierosināja pagaidām paturēt abas esošās atlieku definīcijas. Tā arī secināja, ka par sulfurilfluorīda un fluorīda jonu MAL, kas tiek attiecināti uz visām Regulas (EK) Nr. 396/2005 I pielikuma sarakstā iekļautajām precēm, daļa informācijas nav pieejama un ka riska pārvaldītājiem jāturpina šā jautājuma izskatīšana. Ņemot vērā pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju sniegtos monitoringa papildu datus un tā kā risks patērētājiem nepastāv, Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā fluorīda jonu MAL, kas tiek attiecināti uz zāļu tējām, mežrožu paaugļiem, plūškoka ogām un “baziliku un ēdamajiem ziediem”, būtu jāsaglabā esošajā līmenī. Šie MAL tiks pārskatīti; pārskatīšanā tiks ņemta vērā informācija, kas pieejama divu gadu laikā no šīs regulas publicēšanas. |
|
(6) |
Attiecībā uz produktiem, uz kuriem attiecīgo augu aizsardzības līdzekli izmantot nav atļauts un kam nav noteiktas importa pielaides vai Codex maksimālie atlieku līmeņi (CXL), MAL būtu jānosaka īpatnējās NR līmenī vai jāpiemēro sākotnējais MAL, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 396/2005 18. panta 1. punkta b) apakšpunktā. |
|
(7) |
Komisija par vajadzību koriģēt dažas īpatnējās NR apspriedās ar Eiropas Savienības Pesticīdu atlieku noteikšanas references laboratorijām. Minētās laboratorijas par vairākām vielām konstatēja, ka noteiktām precēm tehnikas attīstība prasa noteikt īpatnējās NR. |
|
(8) |
Balstoties uz Iestādes sniegtajiem pamatotajiem atzinumiem un ņemot vērā ar izskatāmo jautājumu saistītos faktorus, attiecīgās MAL izmaiņas atbilst Regulas (EK) Nr. 396/2005 14. panta 2. punkta prasībām. |
|
(9) |
Ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas starpniecību jaunie MAL tika apspriesti ar Savienības tirdzniecības partneriem, un to komentāri ir ņemti vērā. |
|
(10) |
Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 396/2005. |
|
(11) |
Lai nodrošinātu produktu normālu tirdzniecību, pārstrādi un patēriņu, šajā regulā attiecībā uz produktiem, kuri ražoti pirms MAL mainīšanas un par kuriem informācija liecina, ka tiek saglabāts augsts patērētāju aizsardzības līmenis, būtu jāparedz pārejas pasākums. |
|
(12) |
Pirms mainīto MAL piemērošanas būtu jāparedz pietiekami ilgs laiks, lai dalībvalstis, trešās valstis un pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji varētu sagatavoties no MAL izmaiņām izrietošo jauno prasību izpildei. |
|
(13) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 396/2005 II un III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Regula (EK) Nr. 396/2005 tās redakcijā pirms grozījumiem, kas izdarīti ar šo regulu, joprojām tiks piemērota produktiem, kuri Savienībā ražoti vai tajā importēti pirms 2023. gada 21. februāra.
3. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2023. gada 21. februāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2022. gada 25. jūlijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.
(2) European Food Safety Authority; Reasoned opinion on the review of the existing maximum residue levels for oxyfluorfen according to Article 12 of Regulation (EC) No 396/2005. EFSA Journal 2020; 18(10):6269.
(3) European Food Safety Authority; Reasoned opinion on the review of the existing maximum residue levels for pyroxsulam according to Article 12 of Regulation (EC) No 396/2005. EFSA Journal 2020; 18(10):6260.
(4) European Food Safety Authority; Reasoned opinion on the review of the existing maximum residue levels for quinmerac according to Article 12 of Regulation (EC) No 396/2005. EFSA Journal 2020; 18(10):6257.
(5) European Food Safety Authority; Reasoned opinion on the review of the existing maximum residue levels for sulfuryl fluoride according to Article 12 of Regulation (EC) No 396/2005. EFSA Journal 2021; 19(1):6390.
PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 396/2005 II un III pielikumu groza šādi:
|
1) |
II pielikumā iekļauj šādas slejas par fluorīda jonu, oksifluorfēnu, piroksulāmu, hinmeraku un sulfurilfluorīdu: "Pesticīdu atliekas un maksimāli pieļaujamie atlieku līmeņi (mg/kg)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2) |
III pielikuma A daļā svītro slejas par fluorīda jonu, oksifluorfēnu, piroksulāmu, kvinmeraku un sulfurilfluorīdu. |
(*1) (*) Norāda zemāko analītiski nosakāmo daudzumu.
(1) Pilnīgu to augu un dzīvnieku izcelsmes produktu sarakstu, kuriem piemēro MAL, skatīt I pielikumā.
|
29.7.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 200/25 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/1322
(2022. gada 25. jūlijs),
ar ko attiecībā uz sarakstiem, kuros norādīti tādi dzīvnieku izcelsmes produkti, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un kombinētie produkti, uz kuriem attiecina oficiālās kontroles robežkontroles punktos, groza Īstenošanas regulu (ES) 2021/632
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts) par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (1), un jo īpaši tās 47. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu,
tā kā:
|
(1) |
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/632 (2) izveido sarakstus, kuros ir ietverti tādi dzīvnieki, dzīvnieku izcelsmes produkti, reproduktīvie produkti, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti, kombinētie produkti, kā arī siens un salmi, kas robežkontroles punktos jāuzrāda oficiālai kontrolei, un kuros ir norādīti attiecīgie Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (3) minētie kombinētās nomenklatūras (KN) kodi. |
|
(2) |
Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/625 (4) 3., 5. un 12. pants paredz prasības tādu preču sūtījumu ievešanai, kuras atbilst noteiktiem KN kodiem un Harmonizētās sistēmas kodiem (“HS kodi”), kas norādīti Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikuma otrajā daļā. Minētie noteikumi ir grozīti ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2022/887 (5). Deleģētajā regulā (ES) 2022/887 ir precizēts, kādi kodi ir piemērojami, – pievienoti trūkstošie kodi un svītroti kodi, kas vairs nav būtiski. Tāpēc ir lietderīgi pievienot pozīcijas un KN kodus 0901, 1902 19, 1904 10 30, 1904 10 90, 1904 20, 1904 90 80, 2008 99, 2906, 2936 un 3002 49 00 no sarakstiem, kas doti Īstenošanas regulas (ES) 2021/632 pielikumā, lai nebūtu neskaidrību par to, uz kuriem preču sūtījumiem attiecina oficiālās kontroles robežkontroles punktos. |
|
(3) |
Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1832 (6) KN kodos un preču, tostarp dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, aprakstos tika ievestas izmaiņas. Minētās izmaiņas būtu jāatspoguļo Īstenošanas regulā (ES) 2021/632. |
|
(4) |
Tāpēc Īstenošanas regula (ES) 2021/632 būtu attiecīgi jāgroza. |
|
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Īstenošanas regulas (ES) 2021/632 pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2022. gada 25. jūlijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.
(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/632 (2021. gada 13. aprīlis), ar ko nosaka noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 piemērošanu attiecībā uz sarakstiem, kuros norādīti tādi dzīvnieki, dzīvnieku izcelsmes produkti, reproduktīvie produkti, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti, kombinētie produkti, kā arī siens un salmi, uz kuriem attiecina oficiālās kontroles robežkontroles punktos, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/2007 un Komisijas Lēmumu 2007/275/EK (OV L 132, 19.4.2021., 24. lpp.).
(3) Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).
(4) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/625 (2019. gada 4. marts), ar ko attiecībā uz prasībām par lietošanai pārtikā paredzētu noteiktu dzīvnieku un preču sūtījumu ievešanu Savienībā papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 (OV L 131, 17.5.2019., 18. lpp.).
(5) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/887 (2022. gada 28. marts), ar ko groza Deleģēto regulu (ES) 2019/625 attiecībā uz kombinētās nomenklatūras un harmonizētās sistēmas kodiem un importa nosacījumiem, kurus piemēro noteiktiem kombinētiem produktiem, Deleģēto regulu (ES) 2019/2122 attiecībā uz noteiktām precēm un lolojumputniem, kuri ir atbrīvoti no oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos, un Deleģēto regulu (ES) 2021/630 attiecībā uz prasībām, kuras piemēro kombinētajiem produktiem, kas ir atbrīvoti no oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos (OV L 154, 7.6.2022., 23. lpp.).
(6) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1832 (2021. gada 12. oktobris), ar ko groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 385, 29.10.2021., 1. lpp.).
PIELIKUMS
“PIELIKUMS
SARAKSTS, KURĀ NORĀDĪTI TĀDI DZĪVNIEKI, DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTI, REPRODUKTĪVIE PRODUKTI, DZĪVNIEKU IZCELSMES BLAKUSPRODUKTI UN ATVASINĀTIE PRODUKTI, KOMBINĒTIE PRODUKTI, KĀ ARĪ SIENS UN SALMI, UZ KURIEM ATTIECINA 3. PANTĀ MINĒTĀS OFICIĀLĀS KONTROLES ROBEŽKONTROLES PUNKTOS
Piezīmes
|
1. |
Vispārīgas piezīmes
Lai precizētu, uz kuriem dzīvniekiem vai precēm konkrētā nodaļa attiecas, atsevišķām nodaļām ir pievienotas vispārīgas piezīmes. Turklāt, ja vajadzīgs, dota atsauce uz īpašajām prasībām, kas noteiktas Komisijas Regulā (ES) Nr. 142/2011 (1). To kombinēto produktu saraksts, kuri atbilst konkrētiem nosacījumiem un ir atbrīvoti no oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos, ir noteikts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2021/630 (2). |
|
2. |
Piezīmes par nodaļām
Šajā pielikumā saraksti ir iedalīti nodaļās, kuras atbilst attiecīgajām Kombinētās nomenklatūras (KN) nodaļām, kas noteiktas Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (3) I pielikumā. Piezīmes par nodaļām ir skaidrojumi, kas, ja vajadzīgs, citēti no piezīmēm par atsevišķām KN nodaļām. |
|
3. |
Fragments no Harmonizētās sistēmas skaidrojumiem un klasifikācijas atzinuma
Ja vajadzīgs, papildu informācija par dažādajām nodaļām ņemta no Pasaules Muitas organizācijas Harmonizētās sistēmas skaidrojumiem un klasifikācijas atzinuma. |
Tabulas
|
4. |
1. sleja: KN kods
Šajā slejā ir norādīts KN kods. Ar Regulu (EEK) Nr. 2658/87 iedibinātās KN pamatā ir starptautiskā preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētā sistēma (HS), kas pieņemta Briselē 1983. gada 14. jūnijā un apstiprināta ar Padomes Lēmumu 87/369/EEK (4). KN pārņem HS pozīcijas un apakšpozīcijas (to garums ir līdz sešiem cipariem), bet pašas KN pozīcijas iedalās vēl sīkāk, un tās tiek veidotas ar septīto un astoto ciparu. Ja izmantots četrciparu kods: ja vien nav norādīts citādi, visi produkti, pirms kuriem norādīti minētie četri cipari vai kuri tiem atbilst, jānodod oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos. Lielākajā daļā šo gadījumu attiecīgie KN kodi, kas iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 (5) 133. panta 4. punktā minētajā sistēmā “Traces”, ir iedalīti apakšpozīcijās, kas tiek apzīmētas ar sešciparu vai astoņciparu kodu. Ja oficiālām kontrolēm jānodod tikai konkrēti ar četrciparu, sešciparu vai astoņciparu kodu klasificēti produkti un kombinētajā nomenklatūrā šim kodam nav īpašas apakšnodaļas, kods ir marķēts ar “Ex”. Šajā gadījumā dzīvniekus un produktus, uz kuriem attiecas šī regula, nosaka pēc KN koda tvēruma, pēc attiecīgā 2. slejā dotā apraksta tvēruma un 3. slejā minētās kvalifikācijas un paskaidrojuma. |
|
5. |
2. sleja: apraksts
Preču apraksts atbilst KN slejā “Apraksts” dotajam dzīvnieku un preču aprakstam. Tā kā ar šo regulu aptvertās preces nosaka pēc KN kodiem, tad, atkāpjoties no KN interpretācijas noteikumiem, 2. slejā dotais dzīvnieku un preču apraksta formulējums tiek uzskatīts tikai par indikatīvu. |
|
6. |
3. sleja: kvalifikācija un paskaidrojums
Šajā slejā sniegta detalizēta informācija par attiecīgajiem dzīvniekiem vai precēm. Papildu informācija par dažādo KN nodaļu aptvertajiem dzīvniekiem un precēm ir atrodama Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumos (6). No dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem atvasināti produkti, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1069/2009 (7)un Regula (ES) Nr. 142/2011, Savienības tiesību aktos nav īpaši apzināti. Oficiālās kontroles veic tādiem produktiem, kas ir apstrādāti tikai daļēji, bet joprojām ir jēli produkti, kuru apstrāde apstiprinātā vai reģistrētā galamērķa objektā vēl jāpabeidz. Oficiālie inspektori robežkontroles punktā novērtē un, ja vajadzīgs, norāda, vai atvasinātais produkts ir apstrādāts pietiekami, lai tālākas Savienības tiesību aktos paredzētas oficiālās kontroles tam vairs nebūtu jāveic. |
1. NODAĻA
DZĪVI DZĪVNIEKI
Piezīme par 1. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)
|
“1. |
Šajā nodaļā ietilpst visi dzīvie dzīvnieki, izņemot:
|
Fragments no Harmonizētās sistēmas skaidrojumiem
“Pozīcijā 0106 inter alia ietilpst šādi mājas vai savvaļas dzīvnieki:
|
A) |
zīdītāji:
|
|
B) |
rāpuļi (ieskaitot čūskas un bruņurupučus); |
|
C) |
putni:
|
|
D) |
kukaiņi, piemēram, bites (neatkarīgi no pārvadāšanas veida: kastēs, sprostos vai stropos); |
|
E) |
citi, piemēram, vardes. |
Šajā pozīcijā neietilpst cirku, zvērnīcu vai citu līdzīgu ceļojošo dzīvnieku uzvedumu dzīvnieki (pozīcija 9508).”
|
KN kods |
Apraksts |
Kvalifikācija un paskaidrojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
0101 |
Dzīvi zirgi, ēzeļi, mūļi un zirgēzeļi |
Visi |
|
0102 |
Dzīvi liellopi |
Visi |
|
0103 |
Dzīvas cūkas |
Visas |
|
0104 |
Dzīvas aitas un kazas |
Visas |
|
0105 |
Dzīvi mājputni, t. i., vistas (Gallus domesticus), pīles, zosis, tītari un pērļu vistiņas |
Visi |
|
0106 |
Citi dzīvi dzīvnieki |
Visi; ietilpst visi šādu apakšpozīciju aptvertie dzīvnieki: 0106 11 00 (primāti); 0106 12 00 (vaļi, delfīni un cūkdelfīni (vaļveidīgo kārtas zīdītāji); lamantīni un jūrasgovis (jūrassirēnu kārtas zīdītāji); roņi, jūraslauvas un valzirgi (Pinnipedia apakškārtas zīdītāji); 0106 13 00 kamieļi un pārējie kamieļveidīgie (Camelidae); 0106 14 (truši un zaķi); 0106 19 00 (citādi): zīdītāji, izņemot no pozīcijām 0101 , 0102 , 0103 , 0104 , 0106 11 , 0106 12 , 0106 13 un 0106 14 ; šajā apakšpozīcijā ietilpst suņi un kaķi. 0106 20 00 (rāpuļi, ieskaitot čūskas un bruņurupučus); 0106 31 00 (putni: plēsīgie putni); 0106 32 00 (papagaiļveidīgie (ieskaitot papagaiļus, aras un kakadū); 0106 33 00 (strausi; emu (Dromaius novaehollandiae); 0106 39 (citādi): ietilpst putni, kas nav ietverti pozīcijā 0105 , 0106 31 , 0106 32 un 0106 33 , arī baloži; 0106 41 00 (bites); 0106 49 00 (kukaiņi, izņemot bites); 0106 90 00 (citādi): visi pārējie dzīvie dzīvnieki, kas neietilpst citur un kas nav zīdītāji, rāpuļi, putni un kukaiņi. Šajā pozīcijā ietilpst dzīvas vardes, kuras paredzēts vai nu turēt dzīvas vivārijā, vai nonāvēt lietošanai pārtikā. |
2. NODAĻA
GAĻA UN ĒDAMI GAĻAS SUBPRODUKTI
Piezīme par 2. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)
|
“1. |
Šajā nodaļā neietilpst:
|
|
KN kods |
Apraksts |
Kvalifikācija un paskaidrojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
0201 |
Svaiga vai atdzesēta liellopu gaļa |
Visa. Tomēr izejvielas, kas nav paredzētas lietošanai pārtikā, ietilpst 0511 ., nevis šajā pozīcijā. |
|
0202 |
Saldēta liellopu gaļa |
Visa. Tomēr izejvielas, kas nav paredzētas lietošanai pārtikā, ietilpst 0511 ., nevis šajā pozīcijā. |
|
0203 |
Svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa |
Visa. Tomēr izejvielas, kas nav paredzētas lietošanai pārtikā, ietilpst 0511 ., nevis šajā pozīcijā. |
|
0204 |
Svaiga, atdzesēta vai saldēta kazu un aitu gaļa |
Visa. Tomēr izejvielas, kas nav paredzētas lietošanai pārtikā, ietilpst 0511 ., nevis šajā pozīcijā. |
|
0205 00 |
Svaiga, atdzesēta vai saldēta zirgu, ēzeļu, mūļu vai zirgēzeļu gaļa |
Visa. Tomēr izejvielas, kas nav paredzētas lietošanai pārtikā, ietilpst 0511 ., nevis šajā pozīcijā. |
|
0206 |
Svaigi, atdzesēti vai saldēti liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu, ēzeļu, mūļu vai zirgēzeļu subprodukti |
Visi. Tomēr izejvielas, kas nav paredzētas lietošanai pārtikā, ietilpst 0511 ., nevis šajā pozīcijā. |
|
0207 |
Pozīcijas 0105 mājputnu gaļa un subprodukti, svaigi, atdzesēti vai saldēti |
Visi. Tomēr izejvielas, kas nav paredzētas lietošanai pārtikā, ietilpst 0511 ., nevis šajā pozīcijā. |
|
0208 |
Citāda svaiga, atdzesēta vai saldēta gaļa un gaļas subprodukti |
Visi. Tomēr izejvielas, kas nav paredzētas lietošanai pārtikā, ietilpst 0511 ., nevis šajā pozīcijā. Šī pozīcija aptver citas pārtikas želatīna vai pārtikas kolagēna ražošanas izejvielas. Tā aptver arī visu veidu gaļu un ēdamus gaļas subproduktus, kas pieder pie šādām apakšpozīcijām: 0208 10 (trušu vai zaķu); 0208 30 00 (primātu); 0208 40 vaļu, delfīnu un cūkdelfīnu (vaļveidīgo kārtas zīdītāju); lamantīnu un jūrasgovju (jūrassirēnu kārtas zīdītāju); roņu, jūraslauvu un valzirgu (Pinnipedia apakškārtas zīdītāju); 0208 50 00 rāpuļu (ieskaitot čūskas un bruņurupučus); 0208 60 00 (kamieļu un pārējo kamieļveidīgo (Camelidae)); 0208 90 (citādi: mājas baložu; medījumu, izņemot trušu vai zaķu; utml.): ietilpst paipalu, ziemeļbriežu vai jebkādu citu sugu zīdītāju gaļa. Šajā apakšpozīcijā ietilpst arī KN pozīcijas 0208 90 70 aptvertās varžu kājiņas. |
|
0209 |
Nepārstrādāti vai nekausēti, svaigi, atdzesēti, saldēti, sālīti, sālījumā, žāvēti vai kūpināti cūku tauki bez liesuma un mājputnu tauki |
Visi; ietilpst gan tauki, gan pārstrādāti tauki, kas aprakstīti 2. slejā, arī tad, ja tie piemēroti tikai rūpnieciskām vajadzībām (nav derīgi lietošanai pārtikā). |
|
0210 |
Sālīta, sālījumā, žāvēta vai kūpināta gaļa un gaļas subprodukti; pārtikas miltu izstrādājumi un pārtikas izstrādājumi no gaļas vai gaļas subproduktiem |
Visi; ietver gaļu, gaļas produktus un pārējos dzīvnieku izcelsmes produktus. Tomēr izejvielas, kas nav paredzētas lietošanai pārtikā, ietilpst 0511 ., nevis šajā pozīcijā. Ietilpst pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas un žāvētas cūku ausis, kas paredzētas lietošanai pārtikā. Pat ja minētās žāvētās cūku ausis tiek izmantotas par dzīvnieku barību, Komisijas Regulas (EK) Nr. 1125/2006 (*1) pielikumā precizēts, ka tās var ietilpt pozīcijā 0210 99 49 . Savukārt žāvēti subprodukti un cūku ausis, kas nav derīgi lietošanai pārtikā, ietilpst pozīcijā ar KN kodu 0511 99 85 . Desas ietvertas pozīcijā 1601 . Gaļas ekstrakti un sulas ietilpst pozīcijā 1603 . Dradži ietilpst pozīcijā 2301 . |
3. NODAĻA
ZIVIS UN VĒŽVEIDĪGIE, GLIEMJI UN CITI ŪDENS BEZMUGURKAULNIEKI
Vispārīgas piezīmes
Šajā nodaļā ietilpst gan audzēšanai, gan vairošanai paredzētas dzīvas zivis, dzīvas dekoratīvās zivis, kā arī dzīvas zivis vai dzīvi vēžveidīgie, kas tiek transportēti dzīvi un tiek importēti patēriņam pārtikā.
Oficiālās kontroles veic visiem šīs nodaļas produktiem.
Piezīmes par 3. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)
|
“1. |
Šajā nodaļā neietilpst:
|
|
2. |
Šajā nodaļā “granulas” ir produkti, kas aglomerēti, tieši presējot, vai kuriem pievienots neliels daudzums saistvielu. |
|
3. |
pozīcijās 0305 līdz 0308 neietilpst milti, rupja maluma milti un granulas, kas derīgi lietošanai pārtikā (pozīcija 0309).”. |
|
KN kods |
Apraksts |
Kvalifikācija un paskaidrojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
0301 |
Dzīvas zivis |
Visas; ietilpst foreles, zuši, karpas un jebkādas citas sugas vai jebkādas zivis, kas importētas vaislai vai pavairošanai. Oficiālo kontroļu vajadzībām dzīvas zivis, kas importētas tūlītējai lietošanai pārtikā, tiek klasificētas par produktiem. Ietilpst apakšpozīciju 0301 11 00 un 0301 19 00 aptvertās dekoratīvās zivis. |
|
0302 |
Svaigas vai dzesinātas zivis, izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304 |
Visas; ietilpst svaigas vai dzesinātas aknas, pieņi un ikri, ko aptver KN kods 0302 91 00 |
|
0303 |
Saldētas zivis, izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, ko aptver pozīcija 0304 |
Visas; ietilpst saldētas aknas, pieņi un ikri, ko aptver apakšpozīcija 0303 91 . |
|
0304 |
Svaiga, dzesināta vai saldēta zivju fileja un citāds zivju mīkstums (malts vai nemalts) |
Viss. |
|
0305 |
Žāvētas vai sālītas zivis vai zivis sālījumā; kūpinātas zivis, arī termiski apstrādātas pirms kūpināšanas vai kūpināšanas procesā |
visas; ietilpst zivju galvas, astes, peldpūšļi un citi ēdami zivju subprodukti. |
|
0306 |
Vēžveidīgie, čaulā vai bez tās, dzīvi, svaigi, atdzesēti, saldēti, žāvēti, sālīti vai sālījumā; kūpināti vēžveidīgie, čaulā vai bez tās, arī termiski apstrādāti pirms kūpināšanas vai kūpināšanas procesā; vēžveidīgie čaulā, termiski apstrādāti tvaicējot vai vārot ūdenī, arī dzesināti, saldēti, žāvēti, sālīti vai sālījumā; |
Visi. Dzīvi vēžveidīgie, kas importēti tūlītējai lietošanai pārtikā, oficiālo kontroļu vajadzībām tiek uzskatīti un klasificēti par produktiem. Ietilpst par lolojumdzīvniekiem izmantojami dekoratīvie jūras mērkaķīši un to olas un visi dzīvie dekoratīvie vēžveidīgie. |
|
0307 |
Mīkstmieši, čaulā vai bez tās, dzīvi, svaigi, dzesināti, saldēti, vītināti, sālīti vai sālījumā; kūpināti mīkstmieši, čaulā vai bez tās, arī termiski apstrādāti pirms kūpināšanas vai kūpināšanas procesā; |
Šajā pozīcijā ietilpst arī iepriekš termiski apstrādāti kūpināti gliemji. Citādus vārītus gliemjus ietver pozīcija 1605 . Ietver dzīvus dekoratīvos gliemjus. Dzīvi gliemji, kas importēti tūlītējai lietošanai pārtikā, oficiālo kontroļu vajadzībām tiek uzskatīti un klasificēti par produktiem. Ietilpst viss, ko aptver pozīcija 0307 11 līdz pozīcija 0307 99 , piemēram, 0307 60 (gliemeži, kas nav jūras gliemeži): ietver Helix pomatia, Helix aspersa, Helix lucorum, kā arī Achatinidae dzimtas sauszemes vēderkājus. Ietver dzīvus gliemežus (ieskaitot saldūdens gliemežus), kas paredzēti tūlītējai lietošanai pārtikā, kā arī gliemežu gaļu, kas paredzēta lietošanai pārtikā. Ietver blanšētus vai priekšapstrādātus gliemežus. Produkti, kas izgājuši tālākus apstrādes posmus, ietilpst pozīcijā 1605 ; 0307 91 00 (dzīvi, svaigi vai dzesināti citādi gliemji, t. i., tādi, kuri nav austeres, ķemmīšgliemenes, ēdamgliemenes (Mytilus spp., Perna spp.), sēpijas, kalmāri, astoņkāji, gliemeži, gliemenes, sirsniņgliemenes, Arcidae dzimtas gliemenes, jūrasausis (Haliotis spp.) un spārngliemeži (Strombus spp.): ietilpst jūras gliemežu sugu dzīvnieku gaļa, čaulā vai bez tās; 0307 99 (citādi gliemji, izņemot dzīvus, svaigus, dzesinātus vai saldētus, t. i., tādi, kuri nav austeres, ķemmīšgliemenes, ēdamgliemenes (Mytilus spp., Perna spp.), sēpijas, kalmāri, astoņkāji, jūras gliemeži, gliemenes, sirsniņgliemenes, Arcidae dzimtas gliemenes, jūrasausis (Haliotis spp.) un spārngliemeži (Strombus spp.). |
|
0308 |
Ūdens bezmugurkaulnieki, izņemot vēžveidīgos un mīkstmiešus, dzīvi, svaigi, dzesināti, saldēti, vītināti, sālīti vai sālījumā; kūpināti ūdens bezmugurkaulnieki, izņemot vēžveidīgos un mīkstmiešus, arī termiski apstrādāti pirms kūpināšanas vai kūpināšanas procesā |
Visi. |
|
0309 |
Zivju, vēžveidīgo, mīkstmiešu un citu ūdens bezmugurkaulnieku milti, rupja maluma milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā |
Visi. |
4. NODAĻA
PIENA PĀRSTRĀDES PRODUKTI; PUTNU OLAS; DABISKAIS MEDUS; DZĪVNIEKU IZCELSMES PĀRTIKAS PRODUKTI, KAS NAV NE MINĒTI, NE IEKĻAUTI CITUR
Piezīmes par 4. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)
|
“1. |
Ar jēdzienu “piens” jāsaprot pilnpiens vai daļēji vai pilnīgi nokrejots piens. |
|
2. |
Pozīcijā 0403 jogurts var būt iebiezināts vai aromatizēts, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, ar augļiem, riekstiem, kakao, šokolādi, garšvielām, kafiju vai kafijas ekstraktiem, augiem, augu daļām, graudaugiem vai maizes un konditorejas izstrādājumiem, ar nosacījumu, ka pievienotās vielas netiek izmantotas, lai daļēji vai pilnīgi aizstātu piena sastāvdaļu, un produkts saglabā jogurta pamatīpašības. |
|
3. |
Pozīcijā 0405:
|
|
4. |
Produkti, kas iegūti, iebiezinot sūkalas ar piena vai piena tauku piedevu, klasificējami pozīcijā 0406 kā sieri, ja tiem ir trīs šādas īpašības:
|
|
5. |
Šajā nodaļā neietilpst:
|
|
6. |
Pozīcijā 0410 jēdziens “kukaiņi” nozīmē ēdamus nedzīvus kukaiņus vai to daļas — svaigus, dzesinātus, saldētus, kaltētus, kūpinātus, sālītus vai sālījumā, kā arī kukaiņu miltus un rupja maluma miltus, kas derīgi lietošanai pārtikā. Jēdzienā neietilpst ēdami nedzīvi kukaiņi, kas sagatavoti vai konservēti ar citu paņēmienu (galvenokārt IV sadaļa).”. |
Fragmenti no Harmonizētās sistēmas skaidrojumiem
“Pozīcijā 0408 ietilpst veselas olas bez čaumalas un visu putnu olu dzeltenumi. Šīs pozīcijas produkti var būt svaigi, žāvēti, vārīti tvaicējot vai ūdenī, formā (piem., cilindriskās “olu ruletes”), saldēti vai citādi konservēti. Tie visi šajā pozīcijā ietilpst neatkarīgi no tā, vai tiem ir vai nav pievienots cukurs vai cits saldinātājs, un neatkarīgi no tā, vai tie ir izmantojami pārtikā vai rūpnieciskiem nolūkiem (piemēram, miecēšanā).
Šajā pozīcijā neietilpst:
|
a) |
olas dzeltenuma eļļa (pozīcija 1506); |
|
b) |
olu izstrādājumi ar garšvielām vai citām piedevām (pozīcija 2106); |
|
c) |
lecitīns (pozīcija 2923); |
|
d) |
atdalīti olu baltumi (olu albumīns) (pozīcija 3502). |
(...)
Pozīcijā 0409 ietilpst bišu (Apis mellifera) vai citu kukaiņu medus, kas iegūts centrifugējot vai ir šūnu medus vai satur šūnu gabalus un kam nav pievienots cukurs vai kāda cita piedeva. Šādu medu var apzīmēt pēc ziedu avota, izcelsmes vai krāsas.
Pozīcijā 0409 nav iekļauts ne mākslīgais medus, ne dabīgā un mākslīgā medus maisījumi (pozīcija 1702).
(...)
Pozīcijā 0410 ietilpst kukaiņi (definēti šīs nodaļas 6. piezīmē) un citi dzīvnieku izcelsmes produkti, kas derīgi lietošanai pārtikā un nav ne minēti, ne iekļauti citur Kombinētajā nomenklatūrā. Tomēr nedzīvi kukaiņi, kas nav derīgi lietošanai pārtikā (ieskaitot to miltus un rupja maluma miltus), ir klasificēti pozīcijā 0511. Tā aptver:
|
a) |
bruņurupuču olas: upes un jūras bruņurupuču olas, tās var būt svaigas, žāvētas vai citādi konservētas. Bruņurupuču olu eļļa šeit nav iekļauta (pozīcija 1506); |
|
b) |
“bezdelīgu ligzdas”. Tās sastāv no putnu izdalīta sekrēta, kas gaisā ļoti ātri sacietē. Ligzdas var būt neapstrādātas vai attīrītas no spalvām, dūnām, putekļiem un citiem piemaisījumiem, lai tās padarītu lietojamas pārtikā. Parasti tās ir gaišas sloksnes vai pavedieni. Salanganu ligzdas ir bagātas ar olbaltumvielām, un tās tiek izmantotas gandrīz tikai zupu vai citu pārtikas izstrādājumu gatavošanai. |
Pozīcijā 0410 neietilpst dzīvnieku asinis: ne ēdamas, ne neēdamas, ne šķidras, ne kaltētas (pozīcija 0511 vai 3002).”
|
KN kods |
Apraksts |
Kvalifikācija un paskaidrojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
0401 |
Piens un krējums, neiebiezināts un bez cukura vai cita saldinātāja piedevas |
Viss. Dzīvnieku barībai paredzēts piens šajā pozīcijā ietilpst, taču pienu saturoša dzīvnieku barība ietilpst pozīcijā 2309 . Piens ārstnieciskām/profilaktiskām vajadzībām ietilpst pozīcijā 3001 . |
|
0402 |
Piens un krējums, iebiezināts vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu |
Viss |
|
0403 |
Jogurts; paniņas, rūgušpiens un krējums, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, arī iebiezināti vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, vai aromatizēti, vai ar augļiem, riekstiem vai kakao. |
Visi. Ietilpst pārtikas krējums, aromatizēts vai augļus saturošs, saldēts un raudzēts pārtikas piens. Saldējums ietilpst pozīcijā 2105 . Ar kakao vai citām vielām aromatizēti pienu saturoši dzērieni ietilpst pozīcijā 2202 . |
|
0404 |
Sūkalas, arī iebiezinātas un ar cukura vai cita saldinātāja piedevu; produkti, kas satur dabiskās piena sastāvdaļas, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu, kuri nav minēti vai iekļauti citur |
Visi. Ietilpst zīdaiņiem paredzēti piena produkti. KN kods 0404 10 48 attiecas uz lietošanai pārtikā paredzētu liellopu jaunpienu šķidrā veidā, attaukotu un dekazeinētu. KN kods 0404 90 21 attiecas uz lietošanai pārtikā paredzētu, ar izsmidzināšanu žāvētu tāda jaunpiena pulveri ar samazinātu tauku saturu, kas nav dekazeinēts. |
|
0405 |
Sviests un citi piena tauki; piena tauku pastas |
Viss |
|
0406 |
Siers un biezpiens |
Viss. |
|
0407 |
Putnu olas čaumalās, svaigas, konservētas vai pagatavotas |
Visas. Visas, ietilpst inkubējamas olas un no specificētiem patogēniem brīvas (SPF) olas, apaugļotas olas inkubācijai (0407 11 un 0407 19 ). Ietilpst svaigas olas (no 0407 21 līdz 0407 29 ) un citas olas (0407 90 ), kas ir vai nav derīgas pārtikai. Ietilpst “simtgadīgās olas”. Olu albumīns, kas ir vai nav lietojams pārtikā, ietilpst pozīcijā 3502 . |
|
0408 |
Putnu olas bez čaumalas un olu dzeltenumi, svaigi, žāvēti, termiski apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, formēti, saldēti vai citādi konservēti, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu |
Visas. Šajā pozīcijā ietilpst olu produkti, termiski apstrādāti un termiski neapstrādāti, un pārtikai nederīgi produkti. |
|
0409 00 00 |
Dabiskais medus |
Viss. |
|
0410 10 |
Kukaiņi |
Visi. Šis KN kods aptver pārtikā lietojamus kukaiņus un kukaiņu olas. Tajā neietilpst pārtikai nederīgi nedzīvi kukaiņi (arī ne to milti un rupja maluma milti) (pozīcija 0511 ), nedz arī ēdami nedzīvi kukaiņi, kas sagatavoti vai konservēti citādi (parasti IV sadaļa). |
|
0410 90 00 |
Citi ēdami dzīvnieku izcelsmes produkti, kas nav ne minēti, ne iekļauti citur |
Visi. Šis KN kods aptver peru pieniņu un propolisu (izmanto farmaceitisku produktu un pārtikas piedevu ražošanā) un citi no dzīvniekiem atvasināti materiāli lietošanai pārtikā. Šis KN kods attiecas uz tieši patērētiem pārtikas kauliem un kaulu produktiem (piem., kaulu miltiem, kaulu pulveri, zupas kauliem), ja tie iegūti no tādu dzīvnieku liemeņiem, kas nokauti lietošanai pārtikā. |
5. NODAĻA
DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTI, KAS CITUR NAV MINĒTI UN IEKĻAUTI
Vispārīgas piezīmes
Īpašas prasības attiecībā uz noteiktiem šajā nodaļā minētiem produktiem ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulā:
|
7. rinda |
: |
cūku sari; |
|
8. rinda |
: |
neapstrādāta vilna un mati, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav cūku sugas dzīvnieki; |
|
9. rinda |
: |
apstrādātas spalvas, spalvu daļas un dūnas. |
Piezīmes par 5. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)
|
“1. |
Šajā nodaļā neietilpst:
(...) |
|
3. |
Visā nomenklatūrā ar terminu “ziloņkauls” jāsaprot ziloņu, nīlzirgu, valzirgu, narvaļu un mežacūku ilkņi, degunradžu ragi un visādu dzīvnieku zobi. |
|
4. |
Ar terminu “astri” visā nomenklatūrā jāsaprot zirgu vai liellopu krēpju vai astes astri. Pozīcija 0511 cita starpā attiecas uz astriem un to atkritumiem, arī saliktiem kārtās, arī ar stiprinājumu.” |
Fragments no Harmonizētās sistēmas skaidrojumiem
“Pozīcijā 0505 ietilpst:
|
1. |
ādas un citas putnu daļas (piemēram, galvas, spārni) ar spalvām vai dūnām un |
|
2) |
Spalvas un spalvu daļas (ar apgrieztām malām vai bez tām) un dūnas, ja tās ir neapstrādātas vai tikai tīrītas, dezinficētas vai apstrādātas uzglabāšanai, bet nav citādi apstrādātas vai piestiprinātas. |
Pozīcijā 0505 ietilpst arī spalvu vai to daļu pulveris, milti un atkritumi.”
|
KN kods |
Apraksts |
Kvalifikācija un paskaidrojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
0502 10 00 |
Mājas cūku vai mežacūku sari un spalvas un to atkritumi |
Visi, apstrādāti un neapstrādāti. |
|
0504 00 00 |
Dzīvnieku (izņemot zivju) svaigas, atdzesētas, saldētas, sālītas vai sālījumā, žāvētas vai kūpinātas zarnas, pūšļi un kuņģi vai to gabali |
Visi. Ietilpst liellopu, cūku, aitu, kazu vai mājputnu izcelsmes kuņģi, pūšļi un zarnas, kas ir iztīrīti, sālīti, žāvēti vai karsēti. |
|
ex 0505 |
Ādas un citas putnu daļas ar spalvām vai dūnām, spalvas un to daļas (arī ar apgrieztām malām) un dūnas bez tālākas apstrādes, izņemot tīrīšanu, dezinficēšanu vai apstrādāšanu uzglabāšanai; putnu spalvu vai to daļu pulveris un atkritumi |
Visas, arī putnu medību trofejas, izņemot Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 6. punkta a) apakšpunktā minētās apstrādātās dekoratīvās spalvas, apstrādātās spalvas, ko ceļotāji ved privātai lietošanai, vai apstrādātu spalvu vai dūnu sūtījumus, kas privātpersonām sūtīti nerūpnieciskām vajadzībām. Regulas (ES) Nr. 142/2011 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts aizliedz Savienībā ievest un caur to tranzītā pārvadāt neapstrādātas spalvas un to daļas un dūnas. Spalvām oficiālās kontroles piemēro neatkarīgi no tā, vai tām ir veikta Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIII pielikuma VII nodaļas C punktā minētā apstrāde. Īpašas papildu prasības attiecībā uz medību trofejām ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 5. iedaļā. Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 6. iedaļa aptver pildījumam izmantotas putnu spalvas, dūnas, neapstrādātas vai cita veida spalvas. |
|
0506 |
Kauli un ragu serdeņi, neapstrādāti, attaukoti, sākotnēji apstrādāti (bet negriezti pēc formas), apstrādāti ar skābi vai deželatinēti; šo produktu pulveris un atkritumi |
Aptver kaulus, ko izmanto par suņu košļājamām rotaļlietām, un kaulus, ko izmanto želatīna ražošanai. Uz pārtikas kauliem un lietošanai pārtikā paredzētiem kaulu miltiem attiecas KN kods 0410 90 00. Attiecībā uz šādiem produktiem, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā, īpašas prasības noteic Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 6. rinda (medību trofejas), 11. rinda (tādi kauli un kaulu produkti (izņemot kaulu miltus), ragi un ragu produkti (izņemot ragu miltus) un nagi un nagu produkti (izņemot nagu miltus), ko nav paredzēts lietot par barības sastāvdaļām, organisko mēslojumu vai augsnes ielabotājiem) un 12. rinda (suņu košļājamās rotaļlietas). |
|
0507 |
Ziloņkauls, bruņurupuču bruņas, vaļu bārda un vaļu bārdas bārkstis, ragi, briežragi, nagi un knābji, neapstrādāti vai sākotnēji apstrādāti, bet negriezti pēc formas; šo produktu pulveris un atkritumi |
Ietilpst apstrādātas putnu un nagaiņu medību trofejas, kas ir vienīgi kauli, ragi, nagi, briežragi un zobi. Īpašas prasības attiecībā uz medību trofejām noteic Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 6. rinda. |
|
ex 0508 00 |
Koraļļi un tamlīdzīgi materiāli, neapstrādāti vai tikai sākotnēji apstrādāti; mīkstmiešu, vēžveidīgo vai adatādaiņu čaulas un vāki, sēpiju skeleta plāksnītes, neapstrādātas vai tikai sākotnēji apstrādātas, bet negrieztas pēc formas, šo produktu pulveris un atkritumi |
Aptver tukšas čaulas, kas paredzētas izmantošanai pārtikā un par glikozamīna izejvielu. Šī pozīcija aptver arī Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta k) punkta i) apakšpunktā minētās čaulas, arī sēpiju skeleta plāksnītes, ar mīkstajiem audiem un gaļu. |
|
ex 0510 00 00 |
Ambra, bebru cirkšņu sekrēts, cibets un muskuss; spāniešu mušas; žults, arī kaltēta; dziedzeri un citi dzīvnieku izcelsmes produkti, ko izmanto farmaceitisku preparātu izgatavošanai, svaigi, atdzesēti, saldēti vai citādi konservēti īslaicīgai glabāšanai |
Šeit neietilpst ambra un spāniešu mušas. Šis KN kods aptver dziedzerus, citus dzīvnieku izcelsmes produktus un žulti. Žāvēti dziedzeri un produkti ietilpst pozīcijā 3001 . Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 14. rinda var noteikt īpašas prasības par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem tādas lolojumdzīvnieku barības ražošanai, kas nav jēla lolojumdzīvnieku barība, un tādu atvasināto produktu ražošanai, kas paredzēti lietojumiem ārpus barības aprites ķēdes (farmaceitisku preparātu un citu tehnisku izstrādājumu ražošanai). |
|
ex 0511 |
Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citur nav minēti vai ietverti; pārtikā nelietojami nedzīvi 1. vai 3. nodaļā minētie dzīvnieki |
Visi. Ietilpst ģenētiskais materiāls (liellopu, aitu, kazu, zirgu un cūku sugu dzīvnieku izcelsmes sperma un embriji), arī Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8. un 9. pantā minētais dzīvnieku blakusproduktu 1. un 2. kategorijas materiāls. Turpmāk sniegti tādu dzīvnieku izcelsmes produktu piemēri, kas ietilpst apakšpozīcijās 0511 10 –0511 99 : 0511 10 00 (buļļu sperma); 0511 91 (zivju vai vēžveidīgo, gliemju vai citu ūdens bezmugurkaulnieku produkti; nedzīvi 3. nodaļā minētie dzīvnieki): visi. Aptver inkubējamus zivju ikrus, nedzīvus dzīvniekus, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus lolojumdzīvnieku barības, kā arī zāļu un citu tehnisku izstrādājumu ražošanai. Aptver arī neēdamus vai klasificētus par nederīgiem lietošanai pārtikā, piemēram, dafnijas jeb ūdensblusas, un citus ostrakodus vai lapkājvēžus, kaltētus, akvārija zivtiņu barošanai. Tā aptver arī zivju ēsmu. ex 0511 99 10 (stiegras vai cīpslas; (jēlādu un ādu atgriezumi un tamlīdzīgi atkritumi). Oficiālās kontroles ir vajadzīgas Regulas (EK) Nr. 142/2011 XIII pielikuma V nodaļas B. punkta 1. apakšpunktam vai C. punkta 1. apakšpunktam atbilstošām ādām, kas nav apstrādātas tā, kā minēts nosauktās tā paša pielikuma V nodaļas C. punkta 2. apakšpunktā. ex 0511 99 31 (dzīvnieku izcelsmes dabiski, neapstrādāti sūkļi): visi, kas paredzēti lietošanai pārtikā; ja tie nav paredzēti lietošanai pārtikā, tad tikai tādi, kas paredzēti lolojumdzīvnieku barībai. Īpašas prasības attiecībā uz nepārtikas izstrādājumiem ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 12. rindā. ex 0511 99 39 (dzīvnieku izcelsmes dabiski, neapstrādāti sūkļi): visi, ja tie paredzēti lietošanai pārtikā; ja nav paredzēti lietošanai pārtikā, tikai tādi, kas paredzēti lolojumdzīvnieku barībai. Īpašas prasības attiecībā uz nepārtikas izstrādājumiem nosaka Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 12. rinda. ex 0511 99 85 (citi dzīvnieku izcelsmes produkti, kas nav minēti vai iekļauti citur; pārtikā nelietojami nedzīvi 1. nodaļā minētie dzīvnieki): Ietilpst embriji, olšūnas, sperma un ģenētiskais materiāls, ko neaptver apakšpozīcija 0511 10 . Ietilpst tādu sugu embriji, olšūnas, sperma un ģenētiskais materiāls, kas nav liellopi. Ietilpst dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti lolojumdzīvnieku barības vai citu tehnisku izstrādājumu ražošanai. Ietilpst neapstrādāti zirgu astri, biškopības produkti, izņemot biškopības vasku vai vasku tehniskai izmantošanai, spermacets tehniskai izmantošanai, nedzīvi 1. nodaļā minētie dzīvnieki, kas ir neēdami vai nav paredzēti lietošanai pārtikā (piemēram, suņi, kaķi, kukaiņi), dzīvnieku izcelsmes materiāls, kura pamatīpašības nav mainītas, un ēdamas ne no zivīm iegūtas dzīvnieku asinis lietošanai pārtikā. Ietilpst pārtikai nederīgi milti, rupja maluma milti un granulas no kukaiņiem. |
6. NODAĻA
VEĢETĒJOŠI KOKI UN CITI AUGI; SĪPOLI, SAKNES U. TML. AUGU DAĻAS; GRIEZTI ZIEDI UN DEKORATĪVI ZAĻUMI
Vispārīgas piezīmes
Šajā nodaļā ietilpst kompostā vai sterilizētos dzīvnieku izcelsmes kūtsmēslos atrodams sēņu micēlijs.
Fragments no KN skaidrojumiem
“ 0602 90 10 Sēņu micēlijs:
Termins “sēņu micēlijs” apzīmē zem zemes bieži atrodamu trauslu pavedienu (hifu) tīklu, kas veģetē uz trūdošas dzīvnieku vai augu matērijas un savijoties veido micēliju jeb sēņotni.
Šajā apakšpozīcijā ietilpst arī produkts, kurš sastāv no sēņu micēlija, kas nav pilnībā attīstījies un kas mikroskopiskos daudzumos ir uznests uz graudaugu graudu slāņa, kurš ir ievietots sterilizētu zirgu mēslu (salmu un zirgu mēslu maisījuma) kompostā.”
|
KN kods |
Apraksts |
Kvalifikācija un paskaidrojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
ex 0602 90 10 |
micēlijs |
Tikai tad, ja satur apstrādātus dzīvnieku izcelsmes kūtsmēslus. Īpašas prasības ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 1. rindā. |
9. NODAĻA
KAFIJA, TĒJA, MATE UN GARŠVIELAS
|
KN kods |
Apraksts |
Kvalifikācija un paskaidrojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
ex 0901 |
Kafija, grauzdēta vai negrauzdēta, ar kofeīnu vai bez kofeīna; kafijas pupiņu čaumalas un apvalki; kafijas aizstājēji, kas satur kafiju jebkurā samērā |
Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus. |
12. NODAĻA
EĻĻAS AUGU SĒKLAS UN EĻĻAS AUGU AUGĻI; DAŽĀDI GRAUDI, SĒKLAS UN AUGĻI; AUGI RŪPNIECISKĀM VAJADZĪBĀM UN ĀRSTNIECĪBAS AUGI; SALMI UN RUPJĀ BARĪBA
|
KN kods |
Apraksts |
Kvalifikācija un paskaidrojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
ex 1212 99 95 |
Citādi galvenokārt pārtikā lietojami augu produkti, kas nav citur minēti vai iekļauti. |
Šis KN kods attiecas uz bišu maizi. |
|
ex 1213 00 00 |
Graudaugu salmi un sēnalas, arī smalcinātas, maltas, presētas vai granulās |
Tikai salmi. |
|
ex 1214 90 |
Lopbarības kāļi, lopbarības bietes (runkuļi), lopbarības saknes, siens, lucerna, āboliņš, sējas esparsetes, lopbarības kāposti, lupīna, vīķi un tamlīdzīgi lopbarības produkti, arī granulu veidā: izņemot lucernas rupja maluma miltus un granulas |
Tikai siens. |
15. NODAĻA
DZĪVNIEKU, AUGU VAI MIKROBIĀLI TAUKI UN EĻĻAS UN TO ŠĶELŠANĀS PRODUKTI; GATAVI PĀRTIKAS TAUKI; DZĪVNIEKU VAI AUGU VASKI
Vispārīgas piezīmes
Visi no dzīvniekiem atvasinātie tauki un eļļas. Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikumā ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz šādiem produktiem:
|
1. |
kausētiem taukiem un zivju eļļām: I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas 3. rindā; |
|
2. |
tādiem kausētiem taukiem no 2. kategorijas materiāliem, kas paredzēti noteiktiem nolūkiem ārpus lauksaimniecības dzīvnieku barības aprites ķēdes (piemēram, oleoķīmiskām vajadzībām): II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 17. rindā; |
|
3. |
tauku atvasinājumiem: II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 18. rindā. |
Pie tauku atvasinājumiem pieder pirmās pakāpes produkti, kas atvasināti no taukiem un eļļām tīrā veidā, iegūti ar kādu no metodēm, kas aprakstītas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIII pielikuma XI nodaļas 1. punktā.
Atvasinājumu maisījumiem ar citiem materiāliem veic oficiālas kontroles.
Piezīmes par 15. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)
|
“1. |
Šajā nodaļā neietilpst:
(...) |
|
3. |
Pozīcijā 1518 neietilpst denaturēti tauki, eļļas vai to frakcijas, kas klasificējami nedenaturētajiem taukiem un eļļām un to frakcijām atbilstīgajās pozīcijās. |
|
4. |
Ziepju pamatvielas, tauku atliekas vai eļļas nogulsnes, stearīnsveķi, glicerīnsveķi un vilnas tauki ietilpst pozīcijā 1522.” |
Fragments no Harmonizētās sistēmas skaidrojumiem
“Pozīcijā 1516 ietilpst dzīvnieku, augu vai mikrobiālas izcelsmes tauki un eļļas, kas ir īpaši tālāk pārveidoti tādā veidā kā zemāk minēts, bet nav tālāk apstrādāti.
Šajā pozīcijā ietilpst arī līdzīgi apstrādātas dzīvnieku, augu vai mikrobiālas izcelsmes tauku un eļļu frakcijas.
Hidrogenēšana, ko veic, piemērotā temperatūrā un spiedienā izstrādājumus novietojot saskarē ar tīru ūdeņradi katalizatora (parasti smalki sasmalcināta niķeļa) klātbūtnē, paaugstina tauku kušanas temperatūru un palielina tauku konsistenci, nepiesātinātus glicerīdus (piemēram, oleīnskābes, linolskābes u.c. skābju glicerīdus) pārveidojot piesātinātos glicerīdos, kam ir augstāka kušanas temperatūra, (piemēram, palmitīnskābes, stearīnskābes u.c. skābju glicerīdos).
Pozīcijā 1518 ietilpst arī dzīvnieku, augu vai mikrobiālu tauku un eļļu vai šīs nodaļas dažādo tauku un eļļu frakciju nepārtikas maisījumi vai izstrādājumi, kas nav minēti vai neietilpst citur.
Šī pozīcija cita starpā aptver lietotas vārāmās eļļas, kas satur, piemēram, rapšu eļļu, sojas pupiņu eļļu un nelielu daudzumu dzīvnieku tauku, un ko izmanto dzīvnieku barības gatavošanā.
Šajā pozīcijā ietilpst arī hidrogenēti, esterificēti, pāresterificēti vai elaidinēti tauki un eļļas vai to frakcijas, ja modificēšanas procesā iesaistīti vairāku, nevis viena veida tauki vai eļļa.”
|
KN kods |
Apraksts |
Kvalifikācija un paskaidrojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
1501 |
Cūku tauki (arī kausēti tauki) un mājputnu tauki, izņemot pozīcijā 0209 vai 1503 minētos |
Visi. |
|
1502 |
Liellopu, aitu vai kazu tauki, izņemot pozīcijā 1503 minētos |
Visi. |
|
1503 00 |
Tauku stearīns, tauku eļļa, oleostearīns, oleoeļļa un taleļļa, neemulģēta, nesajaukta un citādi nesagatavota |
Visi. |
|
1504 |
Zivju vai jūras zīdītāju tauki un eļļas un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas |
Visi. Aptver zivju eļļas un eļļas no zivsaimniecības produktiem un jūras zīdītājiem. Dažādus ēdamus izstrādājumus aptver 21. nodaļas pozīcija 1517 . |
|
1505 00 |
Vilnas tauki un taukvielas, ko iegūst no tiem (ieskaitot lanolīnu) |
Visi. Aptver vilnas taukus, ko importē kā kausētus taukus un kas aprakstīti Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikumā, vai lanolīnu, ko importē kā starpproduktu. |
|
1506 00 00 |
Citādi dzīvnieku tauki un eļļas un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas |
Visi. Aptver nešķeltus taukus vai eļļas un arī to sākotnējās frakcijas, kuri iegūti ar metodi, kas aprakstīta Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIII pielikuma XI nodaļas 1. punktā. |
|
1516 10 |
dzīvnieku tauki un eļļas un to frakcijas |
Visi dzīvnieku tauki un eļļas. Oficiālo kontroļu vajadzībām tauku atvasinājumos ietilpst pirmās pakāpes produkti, kas atvasināti no dzīvnieku taukiem un eļļām, ir tīrā veidā un ir iegūti ar kādu no metodēm, kuras aprakstītas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIII pielikuma XI nodaļas 1. punktā. |
|
ex 1517 |
Margarīns; pārtikas maisījumi vai izstrādājumi, kuri iegūti no dzīvnieku, augu vai mikrobiāliem taukiem vai eļļām, vai dažādu šajā nodaļā minēto tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pārtikas tauki un eļļas vai to frakcijas, kuras iekļautas pozīcijā 1516 |
Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus. |
|
ex 1518 00 91 |
Dzīvnieku, augu vai mikrobiāli tauki un eļļas un to frakcijas, kausētas, oksidētas, dehidrētas, sulfurētas, caurpūstas, polimerizētas ar siltumu vakuumā vai inertā gāzē vai ķīmiski pārveidotas ar kādu citu paņēmienu, izņemot pozīcijā 1516 ietvertās |
Tikai tādi, kas satur dzīvnieku izcelsmes taukus un eļļas. Tauku atvasinājumi, kas iegūti ar kādu no metodēm, kuras aprakstītas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIII pielikuma XI nodaļas 1. punktā. Īpašas prasības noteic Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 17. rinda (kausēti tauki) un 18. rinda (tauku atvasinājumi). |
|
ex 1518 00 95 |
Dzīvnieku vai dzīvnieku, augu vai mikrobiālu tauku un eļļu vai to frakciju nepārtikas maisījumi vai izstrādājumi |
Tikai tauki un eļļas izstrādājumi, kausēti tauki un šādi no dzīvniekiem iegūti atvasinājumi. Aptver lietotu cepameļļu, ko paredzēts lietot Regulas (EK) Nr. 1069/2009 tvērumā. Aptver tauku atvasinājumus, kas iegūti ar metodi, kura aprakstīta Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIII pielikuma XI nodaļas 1. punktā. |
|
ex 1518 00 99 |
Citi veģetāri vai mikrobiāli tauki un eļļas un to frakcijas, kas nav minētas vai iekļautas citur, izņemot dzīvnieku, augu vai mikrobiālus taukus un eļļas un to frakcijas, kausētas, oksidētas, dehidrētas, sulfurētas, caurpūstas, polimerizētas ar siltumu vakuumā vai inertā gāzē vai ķīmiski pārveidotas ar kādu citu paņēmienu, izņemot pozīcijas 1516 izstrādājumus un izņemot dzīvnieku, augu vai mikrobiālu tauku un to frakciju nepārtikas maisījumus vai preparātus. |
Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes taukus |
|
ex 1520 00 00 |
Neattīrīts glicerīns; glicerīnūdens un glicerīna sārmi |
Tikai tādi, kas satur dzīvnieku izcelsmes produktus. |
|
1521 90 91 |
Rafinēts vai nerafinēts, iekrāsots vai nekrāsots bišu vasks un citu kukaiņu vaski |
Visi. Aptver vaskus dabīgajās šūnās un bišu jēlvasku biškopībai vai tehniskām vajadzībām. Regulas (ES) Nr. 142/2011 25. panta 1. punkta c) apakšpunkts aizliedz Savienībā ievest un caur to tranzītā pārvadāt bišu vasku medus kārēs. Īpašas prasības attiecībā uz biškopības blakusproduktiem ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 10. rindā. |
|
ex 1521 90 99 |
Rafinēts vai nerafinēts, iekrāsots vai nekrāsots bišu vasks un citu kukaiņu vaski, izņemot jēlvaskus |
Visi. Aptver apstrādātus vai rafinētus vaskus, arī balinātus vai krāsotus, biškopībai vai tehniskām vajadzībām. Īpašas prasības attiecībā uz biškopības blakusproduktiem noteic Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 10. rinda. Biškopības blakusproduktus, izņemot bišu vasku, oficiālām kontrolēm nodod ar KN kodu 0511 99 85 “Citi”. |
|
ex 1522 00 |
Degra; taukvielu un dzīvnieku vai augu vasku apstrādes atliekas |
Tikai tādi, kas satur dzīvnieku izcelsmes produktus. Īpašas prasības noteic Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 18. rinda (tauku atvasinājumi). |
16. NODAĻA
GAĻAS, ZIVJU, VĒŽVEIDĪGO, MĪKSTMIEŠU VAI CITU ŪDENS BEZMUGURKAULNIEKU VAI KUKAIŅU IZSTRĀDĀJUMI
Piezīmes par 16. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)
|
“1. |
Šajā nodaļā neietilpst gaļa, gaļas subprodukti, zivis, vēžveidīgie, mīkstmieši un citi ūdens bezmugurkaulnieki, un kukaiņi, kas sagatavoti vai konservēti ar 2. vai 3. nodaļā, 4. nodaļas 6. piezīmē vai pozīcijā 0504 norādītajiem paņēmieniem. |
|
2. |
Šī nodaļa aptver pārtikas izstrādājumus, kas satur vairāk par 20 masas % desu, gaļas, gaļas subproduktu, asiņu, kukaiņu, zivju vai vēžveidīgo, mīkstmiešu un citus ūdens bezmugurkaulnieku vai jebkādas to kombinācijas. Ja izstrādājumā ir divi vai vairāki no iepriekš minētajiem produktiem, tas klasificējams 16. nodaļas pozīcijā atbilstīgi komponentam vai komponentiem, kuri pēc masas izstrādājumā ir pārsvarā. Šie noteikumi neattiecas uz pildītiem izstrādājumiem, kas minēti pozīcijā 1902, vai pozīcijas 2103 vai 2104 izstrādājumiem.
Nosakot apakšpozīcijas attiecībā uz izstrādājumiem, kuros ir aknas, šā punkta otrais teikums neattiecas uz pozīcijām 1601 vai 1602.” |
|
KN kods |
Apraksts |
Kvalifikācija un paskaidrojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
1601 00 |
Desas un tamlīdzīgi izstrādājumi no gaļas, gaļas subproduktiem, asinīm vai kukaiņiem; pārtikas izstrādājumi uz šo produktu bāzes |
Visi. Aptver dažāda veida konservētu gaļu. |
|
1602 |
Citādi gatavi izstrādājumi vai konservi no gaļas, gaļas subproduktiem, asinīm vai kukaiņiem |
Visi. Aptver dažāda veida konservētu gaļu. |
|
1603 00 |
Gaļas, zivju vai vēžveidīgo, gliemju vai citu ūdens bezmugurkaulnieku ekstrakti un sulas |
Visi. Ietilpst gaļas ekstrakti un koncentrāti, gelveidīgs zivju proteīns (dzesināts vai saldēts), kā arī haizivs skrimšļi. |
|
1604 |
Sagatavotas vai konservētas zivis; kaviārs un kaviāra aizstājēji, kas gatavoti no zivju ikriem |
Visas. Aptver termiski apstrādātus vai termiski iepriekš apstrādātus kulinārijas izstrādājumus, kas ir maisījumā ar zivju vai zivsaimniecības produktiem vai tos satur. Ietilpst KN pozīcijas 1604 20 05 izstrādājumi no surimi. Ietilpst zivju konservi un kaviāra konservi hermētiski noslēgtās tvertnēs, kā arī suši (ja tie nav klasificējami ar kādu no 19. nodaļā minētajiem KN kodiem). Produktus, ko dēvē par zivju iesmiņiem (proti, jēlu zivju gaļa vai jēlas garneles ar dārzeņiem uz koka irbulīša) klasificē ar KN kodu 1604 19 97 . |
|
1605 |
Gatavi izstrādājumi vai konservi no vēžveidīgajiem, gliemjiem un citiem ūdens bezmugurkaulniekiem |
Visi; arī pilnīgi pagatavoti vai sagatavoti gliemeži, vēžveidīgo vai citu ūdens bezmugurkaulnieku konservi, kā arī mīdiju pulveris. |
17. NODAĻA
CUKURS UN CUKURA KONDITOREJAS IZSTRĀDĀJUMI
Piezīmes par 17. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)
|
“1. |
Šajā nodaļā neietilpst:
|
|
KN kods |
Apraksts |
Kvalifikācija un paskaidrojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
ex 1702 |
Citādi cukuri, ieskaitot ķīmiski tīru laktozi, maltozi, glikozi un fruktozi, cietā veidā; cukura sīrupi bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām; mākslīgais medus, arī maisījumā ar dabisko medu; karamele |
Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus. Cukuri un mākslīgais medus, ja maisījumā ar dabisko medu. |
|
ex 1704 |
Konditorejas izstrādājumi no cukura (ieskaitot balto šokolādi) bez kakao piedevas |
Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus. |
18. NODAĻA
KAKAO UN KAKAO IZSTRĀDĀJUMI
Piezīmes par 18. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)
|
“1. |
Šī nodaļa neaptver:
|
|
2. |
Pozīcija 1806 ietver cukura konditorejas izstrādājumus ar kakao piedevu un, kā reglamentē šīs nodaļas 1. piezīme, citus pārtikas izstrādājumus ar kakao piedevu.” |
|
KN kods |
Apraksts |
Kvalifikācija un paskaidrojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
ex 1806 |
Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu |
Tikai tad, ja tie satur dzīvnieku izcelsmes produktus. |
19. NODAĻA
LABĪBAS, MILTU, CIETES VAI PIENA IZSTRĀDĀJUMI; MILTU KONDITOREJAS IZSTRĀDĀJUMI
Piezīmes par 19. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)
|
“1. |
Šajā nodaļā neietilpst:
|
|
KN kods |
Apraksts |
Kvalifikācija un paskaidrojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
ex 1901 |
Iesala ekstrakts; Iesala ekstrakts, pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 masas % kakao un nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no pozīciju 0401 –0404 precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā kakao satur mazāk par 5 masas % un nav minēti vai iekļauti citur |
Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus. Aptver termiski neapstrādātus pārtikas produktus (piem., pica), kas satur dzīvnieku izcelsmes produktus. Kulinārijas izstrādājumi ietilpst 16. un 21. nodaļā. |
|
ex 1902 11 00 |
Termiski neapstrādāti makaronu izstrādājumi (pasta), bez pildījuma un citādi nesagatavoti, ar olu piedevu |
Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus. |
|
ex 1902 19 |
Termiski neapstrādāti makaronu izstrādājumi, bez pildījuma vai citādi nesagatavoti, kas nesatur olas |
Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus. |
|
ex 1902 20 10 |
Pildīti makaronu izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kuros vairāk nekā 20 masas % ir zivis, vēžveidīgie, mīkstmieši vai citi ūdens bezmugurkaulnieki |
Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus. |
|
ex 1902 20 30 |
Pildīti makaronu izstrādājumi (pasta), arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kuros ir vairāk nekā 20 masas % desas un tamlīdzīgu izstrādājumu, jebkura veida gaļas vai gaļas subproduktu, ieskaitot jebkura veida vai izcelsmes taukus |
Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus. |
|
ex 1902 20 91 |
Termiski apstrādāti pildīti makaronu izstrādājumi (pasta) |
Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus. |
|
ex 1902 20 99 |
Pildīti makaronu izstrādājumi, kas nav termiski apstrādāti |
Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus. |
|
ex 1902 30 |
Citādi pastas izstrādājumi, kas neietilpst apakšpozīcijās 1902 11 , 1902 19 un 1902 20 |
Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus. |
|
ex 1902 40 |
Kuskuss |
Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus. |
|
ex 1904 10 10 |
Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudus vai graudu produktus no kukurūzas |
Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus. |
|
ex 1904 10 30 |
Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot rīsus |
Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus. |
|
ex 1904 10 90 |
Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudaugus vai to produktus, kuri nav kukurūza vai rīsi; |
Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus. |
|
ex 1904 20 |
Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti no neapgrauzdētām graudu pārslām vai no neapgrauzdētu graudu pārslu un grauzdētu graudu pārslu maisījumiem vai no uzpūstiem graudiem |
Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus. |
|
ex 1904 90 10 |
Rīsi graudu vai pārslu veidā vai citi apstrādāti graudi (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas nav minēti vai iekļauti citur |
Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus. Aptver, piemēram, suši (ja vien attiecīgie produkti nav jāklasificē 16. nodaļā). |
|
ex 1904 90 80 |
Graudaugu produkti (izņemot kukurūzu) graudu, pārslu vai citādi pārstrādātu graudu veidā (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas nav minēti un iekļauti citur, izņemot bulgura kviešus un no rīsiem iegūtus graudaugus |
Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus. |
|
ex 1905 |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti |
Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus. |
20. NODAĻA
DĀRZEŅU, AUGĻU, RIEKSTU VAI CITU AUGU DAĻU IZSTRĀDĀJUMI
Piezīmes par 20. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)
|
“1. |
Šajā nodaļā neietilpst:
(...)
|
|
KN kods |
Apraksts |
Kvalifikācija un paskaidrojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
ex 2001 |
Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas |
Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus. |
|
ex 2004 |
Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, saldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos |
Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus. |
|
ex 2005 |
Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesasaldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos |
Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus. |
|
ex 2008 99 |
Citi augļu, riekstu un citu ēdamu augu daļu izstrādājumi, kas nav minēti un iekļauti citur, sagatavoti vai konservēti ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai citu saldinātāju vai alkohoa piedevu |
Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus. |
21. NODAĻA
DAŽĀDI PĀRTIKAS PRODUKTI
Piezīmes par 21. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)
|
“1. |
Šajā nodaļā neietilpst:
(...)
(...) |
|
3. |
Pozīcijā 2104“homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi” ir divu vai vairāku pamatsastāvdaļu, tādu kā gaļa, zivis, dārzeņi vai augļi, homogenizēti maisījumi zīdaiņu vai mazu bērnu pārtikai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru ne vairāk kā 250 g. Šīs definīcijas piemērošanā neņem vērā sastāvdaļas nelielos daudzumos, kas var būt pievienotas maisījumam kā garšvielas, konservācijas vai citām vajadzībām. Šie produkti var saturēt nelielos daudzumos acīm redzamus sastāvdaļu gabalus.
Papildu piezīmes (...) |
|
5. |
Citus pārtikas izstrādājumus, kas safasēti tādās nomērītās devās kā kapsulas, tabletes, pastilās un graudiņi, un ko paredzēts lietot par uztura bagātinātājiem, klasificē pozīcijā 2106, ja tie nav minēti vai iekļauti citur.” |
|
KN kods |
Apraksts |
Kvalifikācija un paskaidrojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
ex 2101 |
Kafijas, tējas un mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz to bāzes vai uz kafijas, tējas vai mates bāzes; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti |
Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus. |
|
ex 2103 |
Gatavas mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un gatavas sinepes |
Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus. |
|
ex 2104 |
Gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to pagatavošanai; homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi |
Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus. |
|
ex 2105 00 |
Saldējums, ar vai bez kakao |
Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus. |
|
ex 2106 10 |
Proteīna koncentrāti un strukturētas olbaltumvielas |
Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus. |
|
ex 2106 90 51 |
Laktozes sīrups |
Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus. |
|
ex 2106 90 92 |
Citi pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur, kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai kur piena tauku ir mazāk par 1,5 masas %, saharozes vai izoglikozes — mazāk par 5 masas %, un arī glikozes vai cietes ir mazāk par 5 masas % |
Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus. |
|
ex 2106 90 98 |
Citādi pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur |
Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus. |
22. NODAĻA
DZĒRIENI, ALKOHOLISKI ŠĶIDRUMI UN ETIĶIS
Piezīmes par 22. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)
|
“3. |
Pozīcijā 2202 termins “bezalkoholiskie dzērieni” ir dzērieni, kuros spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 0,5 tilp. %. Alkoholiskos dzērienus klasificē attiecīgi pozīcijās 2203–2206 vai 2208.” |
|
KN kods |
Apraksts |
Kvalifikācija un paskaidrojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
ex 2202 99 91 |
Citi tādi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot pozīcijā 2009 minētās augļu vai dārzeņu sulas, kuros ir mazāk nekā 0,2 masas % tauku, kas iegūti no 0401 –0404 pozīcijas produktiem |
Visi. |
|
ex 2202 99 95 |
Citi tādi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot pozīcijā 2009 minētās augļu vai dārzeņu sulas, kuros no 0401 –0404 pozīcijas produktiem iegūtu tauku ir 0,2 masas % vai vairāk, tomēr nepārsniedzot 2 masas % |
Visi. |
|
ex 2202 99 99 |
Tādi bezalkoholiskie dzērieni, kuri nav saldinātājus vai aromatizētājus saturošs ūdens vai pozīcijā 2009 iekļautās augļu vai dārzeņu sulas, bet satur 2 vai vairāk masas % tauku, kas iegūti no 0401 –0404 pozīcijas produktiem |
Visi. |
|
ex 2208 70 |
Liķieri un uzlijas |
Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus. |
23. NODAĻA
PĀRTIKAS RŪPNIECĪBAS ATLIEKAS UN ATKRITUMI; GATAVA LOPBARĪBA
Piezīme par 23. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)
|
“1. |
Pozīcijā 2309 ir ietverti citur neminēti un neiekļauti produkti, ko izmanto dzīvnieku barībai un kas iegūti, apstrādājot augu vai dzīvnieku izcelsmes materiālus tiktāl, ka tie zaudējuši sākotnējās būtiskās šā materiāla īpašības, izņemot augu atkritumus, atliekas un šādas apstrādes blakusproduktus.” |
Fragments no Harmonizētās sistēmas skaidrojumiem
“Dradži jeb grības: stiegrainie audu pārpalikumi pēc cūku vai citu dzīvnieku tauku kausēšanas. Galvenokārt tos izmanto dzīvnieku barības (piem., suņu cepumu) gatavošanā, taču arī tad, ja tie ir derīgi lietošanai pārtikā, tie ietilpst pozīcijā 2301.”
|
KN kods |
Apraksts |
Kvalifikācija un paskaidrojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
2301 |
Milti un granulas no gaļas vai gaļas subproduktiem, zivīm vai vēžveidīgajiem, gliemjiem vai citiem ūdens bezmugurkaulniekiem, nederīgas pārtikai; dradži (grības) |
Visi. Aptver pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas nav paredzētas lietošanai pārtikā, gaļas milti, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā, un gan pārtikas, gan nepārtikas dradži jeb grības. Šajā pozīcijā neietilpst kukaiņu milti, rupja maluma milti un granulas, kas nav derīgi lietošanai pārtikā. Tos aptver pozīcija 0511 . Spalvu pulveris ietilpst pozīcijā 0505 . Īpašas prasības attiecībā uz pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām noteic Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas 1. rinda. |
|
ex 2309 |
Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā |
Visi, kas satur dzīvnieku izcelsmes produktus, izņemot KN kodus 2309 90 20 un 2309 90 91 . Papildus citiem izstrādājumiem ietilpst mazumtirdzniecībai fasēta (apakšpozīcija 2309 10 ) suņu un kaķu barība, kuras sastāvā ir dzīvnieku izcelsmes produkti un zivju vai jūras zīdītāju šķīstošās atliekas (KN kods 2309 90 10 ). Aptver arī dzīvnieku izcelsmes produktus, ko izmanto dzīvnieku barībā, arī miltu (tādu kā nagu un ragu miltu) maisījumus. Šī pozīcija aptver šķidru pienu, jaunpienu un produktus, kas satur piena produktus, nedekazeinētu jaunpienu vai ogļhidrātus, kas visi ir derīgi dzīvnieku barībai, bet nav derīgi lietošanai pārtikā (dzīvnieku barībai derīgs dezkazeinēts jaunpiens ietilpst pozīcijā 3001 ). Ietilpst lolojumdzīvnieku barība, suņu košļājamās rotaļlietas un miltu maisījumi (maisījumos var būt nedzīvi kukaiņi). Īpašas prasības attiecībā uz lolojumdzīvnieku barību, arī suņu košļājamām rotaļlietām, noteic Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 12. rinda. Šī pozīcija aptver pārstrādātus olu produktus, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā, un citus pārstrādātus dzīvnieku izcelsmes produktus, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā. Īpašas prasības attiecībā uz olu produktiem noteic Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas 9. rinda. |
28. NODAĻA
NEORGANISKĀS ĶĪMIJAS PRODUKTI; DĀRGMETĀLU, RETZEMJU METĀLU, RADIOAKTĪVO ELEMENTU VAI IZOTOPU ORGANISKIE VAI NEORGANISKIE SAVIENOJUMI
|
KN kods |
Apraksts |
Kvalifikācija un paskaidrojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
ex 2835 25 00 |
kalcija hidrogēnortofosfāts (dikalcija fosfāts) |
Tikai dzīvnieku izcelsmes. Īpašas prasības attiecībā uz dikalcija fosfātu ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas 6. rindā. |
|
ex 2835 26 00 |
Kalcija fosfāti (izņemot kalcija hidrogēnortofosfātu (dikalcija fosfātu)) |
Trikalcija fosfāts: tikai dzīvnieku izcelsmes Īpašas prasības attiecībā uz trikalcija fosfātu ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas 7. rindā. |
29. NODAĻA
ORGANISKIE ĶĪMISKIE SAVIENOJUMI
|
KN kods |
Apraksts |
Kvalifikācija un paskaidrojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
ex 2906 |
Cikliskie spirti un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi |
Tikai dzīvnieku izcelsmes holesterīns. |
|
ex 2922 41 |
lizīns un tā esteri; šo savienojumu sāļi |
Tikai dzīvnieku izcelsmes. |
|
ex 2922 42 |
glutamīnskābe un tās sāļi |
Tikai dzīvnieku izcelsmes. |
|
ex 2922 43 |
Antranilskābe un tās sāļi |
Tikai dzīvnieku izcelsmes. |
|
ex 2922 49 |
Citas aminoskābes un to esteri, izņemot savienojumus, kas satur vairāk nekā viena veida skābekļa funkcionālās grupas; šo savienojumu sāļi (izņemot lizīnu un tā esterus; šo savienojumu sāļi, glutamīnskābe un tās sāļi, antranilskābe un tās sāļi, tilidīns (SNN) un tā sāļi) |
Tikai dzīvnieku izcelsmes. |
|
ex 2925 29 00 |
Citi imīni un to atvasinājumi, izņemot hlordimeformu (ISO); šo savienojumu sāļi (izņemot hlordimeformu (ISO)) |
Aptver dzīvnieku izcelsmes kreatīnu. |
|
ex 2930 |
Sēra organiskie savienojumi |
Aptver tādas dzīvnieku izcelsmes aminoskābes kā: ex 2930 90 13 cisteīns un cistīns; ex 2930 90 16 cisteīna vai cistīna atvasinājumi. |
|
ex 2932 99 00 |
Heterocikliski savienojumi, kas satur tikai skābekļa heteroatomu(-s) (izņemot savienojumus, kuri satur nekondensētu furāna gredzenu, hidrogenētu vai nehidrogenētu, un izņemot laktonus, izosafrolu, 1-(1,3-benzodioksol-5-il)propān-2-onu, piperonālu, safrolu, tetrahidrokanabinolus (visi izomēri) un karbofurānu (ISO)) |
Tikai dzīvnieku izcelsmes savienojumi, piemēram, glikozamīns, glikozamīna-6-fosfāts un to sulfāti. |
|
ex 2936 |
Dabiski vai sintēzes rezultātā reproducēti provitamīni un vitamīni (ieskaitot dabiskus koncentrātus), to atvasinājumi, ko galvenokārt lieto par vitamīniem, un iepriekš minētā savstarpēji maisījumi, šķīdinātājos vai ne |
Tikai D3 vitamīns un tā dzīvnieku izcelsmes prekursori. |
|
ex 2942 00 00 |
Citādi organiskie savienojumi |
Tikai dzīvnieku izcelsmes. |
30. NODAĻA
FARMACEITISKIE PRODUKTI
Vispārīgas piezīmes
No šā saraksta ir izslēgti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 33. pantā definētie gatavie produkti (kosmētikas līdzekļi, aktīvās implantējamās medicīniskās ierīces, medicīniskās ierīces, in vitro diagnostikas medicīniskās ierīces, veterinārās zāles, zāles).
Starpprodukti šeit ietilpst.
|
KN kods |
Apraksts |
Kvalifikācija un paskaidrojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
ex 3001 20 90 |
Dziedzeru vai citu orgānu vai to sekrētu ekstrakti, izņemot cilvēka izcelsmes |
Tikai no dzīvniekiem atvasināti produkti. Ietilpst produkts, kas funkcionē kā mātes jaunpiena aizstājējs un ko izmanto teļu barošanai. |
|
ex 3001 90 91 |
Dzīvnieku izcelsmes vielas, kas sagatavotas ārstnieciskām vai profilakses vajadzībām: heparīns un tā sāļi |
Tikai no dzīvniekiem atvasināti produkti, kuri paredzēti tālākai apstrādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 34. panta 1. punktu un no kuriem tiks ražoti minētās regulas 33. panta a) līdz f) punktā minētie atvasinātie produkti. |
|
ex 3001 90 98 |
Citādas dzīvnieku izcelsmes vielas, izņemot heparīnu un tā sāļus, kas sagatavotas ārstnieciskām vai profilakses vajadzībām un citur nav ne minētas, ne iekļautas |
Tikai no dzīvniekiem atvasināti produkti. Papildus pozīcijas 3001 HS skaidrojumā minētajiem dziedzeriem un citiem orgāniem šis KN kods aptver hipofīzi (smadzeņu piedēkļi), virsnieru kapsulas un vairogdziedzeri. |
|
ex 3002 12 00 |
Imūnserumi un citādas asins frakcijas |
Tikai no dzīvniekiem atvasināti produkti. Neietilpst antivielas un DNS. Pozīcijā 3002 ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, ko aptver Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabula un kas norādīti šajās rindās: 2. rinda: asins pagatavojumi, izņemot no zirgu dzimtas dzīvniekiem; 3. rinda: asinis un asins pagatavojumi no zirgu dzimtas dzīvniekiem. |
|
ex 3002 49 00 |
Toksīni, mikoorganismu kultūras (izņemot raugus) un tamlīdzīgi produkti |
Tikai tādi patogēni un patogēnu kultūras, kas dzīvniekiem ir patogēniski |
|
ex 3002 51 00 |
šūnu terapijas produkti |
Tikai tādi patogēni un patogēnu kultūras, kas dzīvniekiem ir patogēniski |
|
ex 3002 59 00 |
Šūnu kultūras, arī modificētas, izņemot šūnu terapijas produktus |
Tikai tādi patogēni un patogēnu kultūras, kas dzīvniekiem ir patogēniski |
|
3002 90 30 |
Dzīvnieku asinis, kas sagatavotas terapijas, profilakses vai diagnostikas vajadzībām |
Visi. |
|
ex 3002 90 90 |
Citādi |
Tikai tādi patogēni un patogēnu kultūras, kas dzīvniekiem ir patogēniski |
|
ex 3006 92 00 |
Farmācijas atkritumi |
Tikai no dzīvniekiem atvasināti produkti. Aptver farmaceitiskos atkritumus un farmaceitiskus produktus, kas nav derīgi izmantošanai sākotnēji paredzētajām vajadzībām. |
31. NODAĻA
MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻI
Piezīmes par 31. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)
|
“1. |
Šajā nodaļā neietilpst:
|
|
KN kods |
Apraksts |
Kvalifikācija un paskaidrojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
ex 3101 00 00 |
Dzīvnieku vai augu izcelsmes mēslošanas līdzekļi, sajaukti vai nesajaukti kopā vai ķīmiski apstrādāti; mēslošanas līdzekļi, kas iegūti, sajaucot vai ķīmiski apstrādājot augu un dzīvnieku izcelsmes produktus |
Tikai produkti, kas atvasināti no dzīvniekiem un ir bez piemaisījumiem. Aptver gvano, izņemot mineralizējušos gvano. Ietilpst ar pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām samaisīti kūtsmēsli, ko izmanto par mēslošanas līdzekli; taču neietilpst par mēslošanas līdzekļiem izmantoti kūtsmēslu un ķimikāliju maisījumi (sk. pozīciju 3105 , kurā ietilpst tikai minerālie vai ķīmiskie mēslošanas līdzekļi). Īpašas prasības attiecībā uz pārstrādātiem kūtsmēsliem, produktiem, kas atvasināti no pārstrādātiem kūtsmēsliem, un sikspārņu gvano noteic Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 1. rinda. |
|
ex 3105 10 00 |
Šajā nodaļā minētās preces, tabletēs vai tamlīdzīgās formās vai iepakojumos ar bruto svaru līdz 10 kg |
Tikai mēslošanas līdzekļi, kas satur no dzīvniekiem atvasinātus produktus. Īpašas prasības attiecībā uz pārstrādātiem kūtsmēsliem, produktiem, kas atvasināti no pārstrādātiem kūtsmēsliem, un sikspārņu gvano noteic Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 1. rinda. |
32. NODAĻA
MIECVIELU VAI KRĀSU EKSTRAKTI; TANĪNI UN TO ATVASINĀJUMI; KRĀSAS, PIGMENTI UN CITAS KRĀSVIELAS; KRĀSAS UN LAKAS; ŠPAKTEĻTEPES, TEPES UN CITAS MASTIKAS; TINTES
Piezīmes par 32. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)
|
“3. |
Pozīcijās 3203, 3204, 3205 un 3206 ietilpst arī uz krāsvielu bāzes izgatavoti preparāti (attiecībā uz pozīciju 3206 ieskaitot krāsu pigmentus, kas minēti pozīcijā 2530 vai 28. nodaļā, metāla kristālus un metāla pulverus), ko izmanto jebkuru materiālu krāsošanai vai par komponentiem krāsvielu ražošanai. Šajās pozīcijās tomēr neietilpst bezūdens vidē disperģēti šķidri un pastveida pigmenti, ko izmanto krāsu, arī emaljas (pozīcija 3212), ražošanai, vai citi pozīciju 3207, 3208, 3209, 3210, 3212, 3213 vai 3215 izstrādājumi.” |
|
KN kods |
Apraksts |
Kvalifikācija un paskaidrojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
ex 3203 00 |
No dzīvniekiem iegūtas krāsvielas (ieskaitot krāsošanas ekstraktus, bet izņemot dzīvnieku ogli), noteikta vai nenoteikta ķīmiska sastāva; šīs nodaļas 3. piezīmē minētie preparāti uz no dzīvniekiem iegūto krāsvielu pamata |
Tikai pārtikas vai dzīvnieku barības ražošanā izmantotas dispersās krāsvielas uz piena tauku bāzes. |
|
ex 3204 |
Sintētiskās organiskās krāsvielas ar noteiktu vai nenoteiktu ķīmisko sastāvu; šīs nodaļas 3. piezīmē minētie preparāti uz sintētisko organisko krāsvielu bāzes; sintētiskie organiskie produkti, ko izmanto par fluorescējošiem balinātājiem vai luminoforiem, ar noteiktu vai nenoteiktu ķīmisko sastāvu |
Tikai pārtikas vai dzīvnieku barības ražošanā izmantotas dispersās krāsvielas uz piena tauku bāzes. |
33. NODAĻA
ĒTERISKĀS EĻĻAS UN REZINOĪDI; PARFIMĒRIJAS, KOSMĒTIKAS UN ĶERMEŅA KOPŠANAS LĪDZEKĻI
|
KN kods |
Apraksts |
Kvalifikācija un paskaidrojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
ex 3302 |
Smaržvielu maisījumi un maisījumi (ieskaitot spirta šķīdumus) uz vienas vai vairāku šādu vielu bāzes, kurus izmanto kā rūpniecības izejvielas; citādi izstrādājumi uz smaržvielu bāzes, kurus izmanto dzērienu ražošanā |
Tikai pārtikas vai dzīvnieku barības ražošanā izmantoti aromatizētāji uz piena tauku bāzes |
35. NODAĻA
OLBALTUMVIELAS; MODIFICĒTAS CIETES; LĪMES; FERMENTI
|
KN kods |
Apraksts |
Kvalifikācija un paskaidrojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
ex 3501 |
Kazeīns, kazeināti un citi kazeīna atvasinājumi; kazeīna līmes |
Aptver kazeīnu lietošanai pārtikā, dzīvnieku barošanai vai tehniskiem mērķiem. Īpašas prasības attiecībā uz pienu, piena produktiem un jaunpienu, kas nav paredzēts lietošanai pārtikā, noteic Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas 4. rinda. |
|
ex 3502 |
Albumīni (ieskaitot divu vai vairāku sūkalu proteīnu koncentrātus, kas sausnā satur vairāk nekā 80 masas % sūkalu proteīnus), albumināti un citi albumīna atvasinājumi |
Ietilpst no olām un no piena atvasināti produkti, kas ir vai nav paredzēti lietošanai pārtikā (arī dzīvnieku barības vajadzībām). Farmācijas preču ražošanai paredzēts albumīns ietilpst pozīcijā 3002 . Īpašas prasības attiecībā uz pienu, piena produktiem un jaunpienu, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā, noteic Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas 4. rinda, bet attiecībā uz olu produktiem, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā, – Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas 9. rindā. |
|
3503 00 |
Želatīns (ieskaitot želatīnu taisnstūrveida, arī kvadrātveida, plāksnēs, ar apstrādātu vai neapstrādātu virsmu, iekrāsots vai nekrāsots) un želatīna atvasinājumi; zivju līme; citādas dzīvnieku izcelsmes līmes, izņemot kazeīna līmes, kas minētas pozīcijā 3501 |
Ietilpst želatīns lietošanai pārtikā, dzīvnieku barībā un tehniskām vajadzībām. Želatīnam, kas klasificēts pozīcijās 3913 (cietināti proteīni) un 9602 (apstrādāts necietināts želatīns un necietināta želatīna izstrādājumi) (piemēram, pārtikai vai dzīvnieku barībai neparedzētas tukšas kapsulas), oficiālās kontroles neveic. Īpašas prasības attiecībā uz želatīnu un hidrolizētām olbaltumvielām, kas nav paredzētas lietošanai pārtikā, noteic Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas 5. rinda un attiecībā uz fotoželatīnu, kas nav paredzēts lietošanai pārtikā, — minētās regulas XIV pielikuma II nodaļas 11. iedaļa. |
|
ex 3504 00 |
Peptoni un to atvasinājumi; citādas olbaltumvielas un to atvasinājumi, kas citur nav minēti vai iekļauti; hromētās vai nehromētās ādas pulveris |
Ietilpst kolagēns un hidrolizētas olbaltumvielas lietošanai pārtikā, dzīvnieku barībā un tehniskām vajadzībām. Aptver olbaltumbazētus kolagēna produktus, kas atvasināti no dzīvnieku jēlādām, ādām, kauliem un cīpslām. Ietilpst hidrolizētas olbaltumvielas, kas sastāv no polipeptīdiem, peptīdiem vai aminoskābēm, un to maisījumi, ko iegūst dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu hidrolīzē. Ja šajā pozīcijā ietilpstošas preces izmanto par pārtikas piedevām pārtikas izstrādājumos (pozīcija 2106 ), oficiālās kontroles tām neveic. Ietilpst visi piena blakusprodukti lietošanai pārtikā, ja tie neietilpst pozīcijā 0404 . Īpašas prasības attiecībā uz kolagēnu nosaka Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas 8. rinda, bet attiecībā uz želatīnu un hidrolizētām olbaltumvielām — 5. rinda. |
|
ex 3507 10 00 |
Renets un tā koncentrāti |
Tikai no dzīvnieku izcelsmes produktiem iegūts renets un tā koncentrāti lietošanai pārtikā. |
|
ex 3507 90 90 |
Citi fermenti un sagatavoti fermenti, kas nav renets un tā koncentrāti, lipoproteīna lipāze, vai Aspergillus sārmainā proteāze un nav norādīti vai neietilpst citur |
Tikai dzīvnieku izcelsmes. |
38. NODAĻA
JAUKTI ĶĪMISKIE PRODUKTI
Piezīmes par 38. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)
|
“4. |
Visā nomenklatūrā “sadzīves atkritumi” ir mājsaimniecības, viesnīcu, restorānu, slimnīcu, veikalu, biroju u. tml. atkritumi, saslaukas no ceļiem un ietvēm, kā arī būvgruži un ēku nojaukšanas atkritumi. Sadzīves atkritumos parasti ietilpst daudz dažādu tādu materiālu kā plastmasas, gumija, koks, papīrs, tekstilmateriāli, stikls, metāli, pārtikas materiāli, salauztas mēbeles un citādi bojāti vai izmesti izstrādājumi.” |
|
KN kods |
Apraksts |
Kvalifikācija un paskaidrojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
ex 3822 |
Diagnostikas vai laboratorijas reaģenti uz pamatnes un gatavie diagnostikas vai laboratorijas reaģenti uz pamatnes vai bez tās, arī komplektu veidā, izņemot tos, kas iekļauti pozīcijā 3006 ; sertificēti standartmateriāli |
Tikai no dzīvniekiem atvasināti produkti, izņemot medicīniskas ierīces, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/745 (*2) 2. panta 1. punktā, un in vitro diagnostikas medicīniskās ierīces, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/746 (*3) 2. panta 2. punktā. |
|
ex 3825 10 00 |
Sadzīves atkritumi |
Tikai tādi dzīvnieku izcelsmes produktus saturoši ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumi (izņemot ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumus, kas radušies tieši no starptautisku līniju transportlīdzekļiem un likvidēti saskaņā ar tās pašas regulas 12. panta d) punktu), kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 2. panta 2. punkta g) apakšpunkta tvērumā. Šo KN kodu var izmantot lietotai cepamajai eļļai, ko paredzēts izmantot Regulas (EK) Nr. 1069/2009 tvērumā, piemēram, organiskiem mēslošanas līdzekļiem, biogāzei, biodīzeļdegvielai vai kurināmajam. |
39. NODAĻA
PLASTMASAS UN TO IZSTRĀDĀJUMI; KAUČUKS UN TĀ IZSTRĀDĀJUMI
|
KN kods |
Apraksts |
Kvalifikācija un paskaidrojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
ex 3913 90 00 |
Dabiskie polimēri un modificētie dabiskie polimēri pirmformās, kas citur nav minēti un iekļauti, izņemot algīnskābi, tās sāļus un esterus |
Tikai no dzīvniekiem atvasināti produkti (piemēram, hondroitīna sulfāts, hitozāns, cietināts želatīns). |
|
ex 3917 10 |
Mākslīgās desu ādas no cietinātiem proteīniem vai celulozes materiāliem |
Tikai no dzīvniekiem atvasināti produkti. |
|
ex 3926 90 97 |
Citi plastmasas izstrādājumi un izstrādājumi no citiem materiāliem, kas minēti pozīcijās 3901 –3914 , izņemot apakšpozīcijas/kodus 3926 10 00 , 3926 20 00 , 3926 30 00 , 3926 40 00 , 3926 90 , 3926 90 50 un 3926 90 60 |
Aptver pārtikai vai dzīvnieku barībai paredzētas tukšas cietināta želatīna kapsulas. Īpašas prasības attiecībā uz želatīnu ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas 5. rindā. |
41. NODAĻA
ĀDAS (IZŅEMOT KAŽOKĀDAS) UN ĀDA
Vispārīgas piezīmes
Oficiālās kontroles jāveic tikai nagaiņu ādām, kas ietilpst pozīcijās 4101, 4102 un 4103.
Īpašas prasības attiecībā uz nagaiņu ādām ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma 1. iedaļas II nodaļas 2. tabulas 4. un 5. rindā.
Piezīmes par 41. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)
|
“1. |
Šajā nodaļā neietilpst:
|
|
KN kods |
Apraksts |
Kvalifikācija un paskaidrojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
ex 4101 |
Liellopu vai zirgu jēlādas (svaigas vai sālītas, kaltētas, sārmotas, piķelētas vai citādi konservētas, bet ne miecētas, pergamentētas vai tālāk apstrādātas), atmatotas vai neatmatotas un šķeltas vai nešķeltas |
Tikai svaigas, dzesinātas vai apstrādātas ādas, ieskaitot kaltētas, sausi sālītas, slapji sālītas vai konservētas ar citu paņēmienu, izņemot miecēšanu vai līdzvērtīgu paņēmienu. Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIII pielikuma V nodaļas C. punkta 2. apakšpunktā minētās apstrādātās ādas var importēt bez ierobežojumiem, ja tās atbilst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 41. panta 3. punkta prasībām, jo īpaši attiecībā uz KN kodiem ex 4101 20 80 un ex 4101 50 90 . |
|
ex 4102 |
Aitu vai jēru jēlādas (svaigas vai sālītas, kaltētas, sārmotas, piķelētas vai citādi konservētas, bet ne miecētas, pergamentētas vai tālāk apstrādātas), ar vilnu vai bez tās, šķeltas vai nešķeltas, kuras neizslēdz šīs nodaļas 1. piezīmes c) apakšpunkts |
Tikai svaigas, dzesinātas vai apstrādātas ādas, ieskaitot kaltētas, sausi sālītas, slapji sālītas vai konservētas ar citu paņēmienu, izņemot miecēšanu vai līdzvērtīgu paņēmienu. Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIII pielikuma V nodaļas C. punkta 2. apakšpunktā minētās apstrādātās ādas var importēt bez ierobežojumiem, ja tās atbilst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 41. panta 3. punkta prasībām, jo īpaši attiecībā uz KN kodiem ex 4102 21 00 un ex 4102 29 00 . |
|
ex 4103 |
Citādas jēlādas (svaigas vai sālītas, kaltētas, sārmotas, piķelētas vai citādi konservētas, bet ne miecētas, pergamentētas vai tālāk apstrādātas), ar apmatojumu vai bez tā, šķeltas vai nešķeltas, kuras neizslēdz šīs nodaļas 1. piezīmes b) vai c) apakšpunkts |
Tikai svaigas, dzesinātas vai apstrādātas ādas, ieskaitot kaltētas, sausi sālītas, slapji sālītas vai konservētas ar citu paņēmienu, izņemot miecēšanu vai līdzvērtīgu paņēmienu. Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIII pielikuma V nodaļas C. punkta 2. apakšpunktā minētās apstrādātās ādas var importēt bez ierobežojumiem, ja tās atbilst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 41. panta 3. punkta prasībām, jo īpaši attiecībā uz KN ex 4103 90 00 . |
42. NODAĻA
Ādas izstrādājumi; zirglietas un iejūgs; ceļojuma piederumi, somas un tamlīdzīgas preces; izstrādājumi no dzīvnieku zarnām (izņemot zīdvērpēja pavedienu)
Piezīmes par 42. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)
|
“2. |
Šajā nodaļā neietilpst:
(...)
|
|
KN kods |
Apraksts |
Kvalifikācija un paskaidrojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
ex 4205 00 90 |
Citi ādas vai mākslīgās ādas izstrādājumi, ko neizmanto mašīnās, mehānismos vai citām tehniskām vajadzībām |
Tikai suņu košļājamās rotaļlietas un materiāls suņu košļājamo rotaļlietu ražošanai |
|
ex 4206 00 00 |
Izstrādājumi no zarnām (izņemot zīdtārpiņa pavedienu), liellopu aklās zarnas ārējās sieniņas, pūšļiem vai cīpslām |
Tikai lolojumdzīvnieku barība un izejvielas pārstrādātas lolojumdzīvnieku barības ražošanai. |
43. NODAĻA
Kažokādas un mākslīgās kažokādas; to izstrādājumi
Piezīmes par 43. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)
|
“1. |
Visā nomenklatūrā “kažokādas” ir miecētas vai apdarinātas visu veidu zvērādas ar apmatojumu, izņemot neapstrādātas kažokzvēru jēlādas, ko aptver pozīcija 4301. |
|
2. |
Šajā nodaļā neietilpst:
|
Fragments no Harmonizētās sistēmas skaidrojumiem
“ 4301. pozīcija: kažokādas tiek uzskatītas par jēlādām un ietilpst šajā pozīcijā ne tikai tad, ja tās ir dabiskā stāvoklī, bet arī tad, ja tās ir iztīrītas un apstrādātas pret bojāšanos, piemēram, kaltējot vai sālot (ar sauso vai slapjo sālīšanu). Kažokādu var arī “izraustīt” vai “cirpt”, proti, izraustīt vai apcirpt raupjos matus, vai arī var “atgaļot” vai “nokasīt” ādas virsmu.”
|
KN kods |
Apraksts |
Kvalifikācija un paskaidrojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
ex 4301 |
Neapstrādātas kažokādas (ieskaitot galvas, astes, ķepas un citus gabalus vai atgriezumus, kas noder kažokādu izstrādājumu izgatavošanai), izņemot jēlādas, kas minētas pozīcijās 4101 , 4102 vai 4103 |
Viss, izņemot kažokādas, kas apstrādātas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIII pielikuma VIII nodaļu, ja tās atbilst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 41. panta 3. punktam. Ietilpst šādas apakšpozīcijas: ex 4301 10 00 (ūdeļādas, veselas, arī ar galvu, asti vai ķepām): īpašas prasības attiecībā uz atvasinātiem produktiem, kas paredzēti lietojumiem ārpus barības aprites ķēdes (kažokādām), ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 14. rindā. ex 4301 30 00 (šādas jērādas: Astrahaņas, platastes, karakula, Persijas un tamlīdzīgu jēru ādas, Indijas, Ķīnas, Mongolijas vai Tibetas jēru ādas, veselas, arī ar galvu, asti vai kājām): īpašas prasības attiecībā uz nagaiņu ādām ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 5. rindā. ex 4301 60 00 (lapsādas, veselas, arī ar galvu, asti vai ķepām): īpašas prasības attiecībā uz atvasinātiem produktiem, kas paredzēti lietojumiem ārpus barības aprites ķēdes (kažokādām), ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 14. rindā. ex 4301 80 00 (citas kažokādas, veselas, arī ar galvu, asti vai ķepām): izņemot nagaiņu, piemēram, murkšķu, kaķu dzimtas savvaļas dzīvnieku, roņu, nutriju. Īpašas prasības attiecībā uz atvasinātiem produktiem, kas paredzēti lietojumiem ārpus barības aprites ķēdes (kažokādām), ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 14. rindā. ex 4301 90 00 (galvas, astes, ķepas un citi ādu gabali vai atgriezumi, kas noder kažokādu izstrādājumu izgatavošanai): īpašas prasības attiecībā uz atvasinātiem produktiem, kas paredzēti lietojumiem ārpus barības aprites ķēdes (kažokādām), ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 14. rindā. |
51. NODAĻA
VILNA, SMALKIE VAI RUPJIE DZĪVNIEKU MATI; ZIRGU ASTRU DZIJA UN AUSTS AUDUMS
Vispārīgas piezīmes
Attiecībā uz pozīcijām 5101–5103 īpašas prasības par neapstrādātu vilnu un apmatojumu noteic Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 8. rinda.
Piezīme par 51. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)
|
“1. |
Visā nomenklatūrā:
|
Fragments no Harmonizētās sistēmas skaidrojumiem
“Visā nomenklatūrā ar apzīmējumu “rupjie dzīvnieku mati” saprot visus dzīvnieku matus, kas nav “smalkie dzīvnieku mati”, izņemot vilnu (pozīcija 5101), zirgu vai vēršu dzimtas dzīvnieku krēpju vai astes matus (klasificēti kā “astri” pozīcijā 0511), mājas cūku vai mežacūku sarus vai spalvu un āpšu spalvu vai citu spalvu suku izgatavošanai (pozīcija 0502) (sk. nodaļas 1. piezīmes c) apakšpunktu).”
|
KN kods |
Apraksts |
Kvalifikācija un paskaidrojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
ex 5101 |
Vilna, nekārsta un neķemmēta |
Ietilpst neapstrādāta vilna. |
|
ex 5102 |
Smalki vai rupjie dzīvnieku mati, nekārsti vai neķemmēti |
Neapstrādāti smalki vai rupji dzīvnieku mati, arī rupji mati no liellopu vai zirgu sāniem. |
|
ex 5103 |
Vilnas vai smalko vai rupjo dzīvnieku matu atkritumi, ieskaitot vērpšanas atkritumus, bet izņemot plucinātas izejvielas |
Vilna, smalki vai rupji dzīvnieku mati. |
67. NODAĻA
APSTRĀDĀTAS SPALVAS UN DŪNAS UN IZSTRĀDĀJUMI NO SPALVĀM VAI DŪNĀM; MĀKSLĪGIE ZIEDI; IZSTRĀDĀJUMI NO CILVĒKA MATIEM
Fragments no Harmonizētās sistēmas skaidrojumiem
“Pozīcija 6701 aptver:
|
A) |
ādas un citas putnu daļas ar spalvām vai dūnām, spalvas un dūnas, un spalvu daļas, kas vēl nav gatavas preces, taču ir apstrādātas citādi, nevis tikai ar tīrīšanu, dezinficēšanu vai apstrādāšanu uzglabāšanai (sk. pozīcijas 0505 paskaidrojuma piezīmi); šajā pozīcijā ietilpstošās preces var būt, piemēram, balinātas, krāsotas vai cirtotas; |
|
B) |
izstrādājumi no putnu ādām vai citām daļām ar spalvām vai dūnām, izstrādājumi no spalvām, dūnām vai spalvu daļām, arī tad, ja spalvas vai dūnas u. c. ir neapstrādātas vai tikai tīrītas, taču izņemot izstrādājumus no spalvu kātiem (scapus) vai saknēm (calamus). Tādējādi pozīcijā ietilpst:
|
|
KN kods |
Apraksts |
Kvalifikācija un paskaidrojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
ex 6701 00 00 |
Putnu āda un citas daļas ar apspalvojumu un dūnām, spalvas, spalvu daļas, dūnas un izstrādājumi no šiem materiāliem (izņemot pozīcijas 0505 izstrādājumus un apstrādātas saknes (calamus) un kātus (scapus)) |
Tikai ādas un citas putnu daļas ar spalvām vai dūnām, spalvas un dūnas un spalvu daļas. Aptver izstrādājumus no neapstrādātām vai tikai tīrītām ādām, spalvām vai dūnām un spalvu daļām. Neietilpst Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 6. punkta a) apakšpunktā minētās apstrādātās dekoratīvās spalvas, apstrādātās spalvas, ko ceļotāji ved privātai lietošanai, vai apstrādātu spalvu vai dūnu sūtījumi, kas privātpersonām sūtīti nerūpnieciskām vajadzībām. Īpašas prasības attiecībā uz spalvām noteic Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 9. rinda. |
71. NODAĻA
DABISKAS VAI KULTIVĒTAS PĒRLES, DĀRGAKMEŅI UN PUSDĀRGAKMEŅI, DĀRGMETĀLI, AR DĀRGMETĀLU PLAĶĒTI METĀLI UN TO IZSTRĀDĀJUMI; BIŽUTĒRIJA; MONĒTAS
|
KN kods |
Apraksts |
Kvalifikācija un paskaidrojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
ex 7101 21 00 |
Neapstrādātas kultivētās pērles |
Ietilpst vienu vai vairākas kultivētās pērles saturošas pārtikai nederīgas austeres, konservētas sālījumā un iepakotas hermētiskās metāla tvertnēs. Aptver neapstrādātas kultivētas pērles, kas minētas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma IV nodaļas 2. iedaļā, ja vien ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 2. panta 2. punkta f) apakšpunktu tās no minētās regulas tvēruma nav izslēgtas. |
95. NODAĻA
ROTAĻLIETAS, SPĒLES UN SPORTA PIEDERUMI; TO DAĻAS UN PIEDERUMI
Fragments no Harmonizētās sistēmas skaidrojumiem
“Atrakciju parku atrakcijas, ceļojošie cirki, ceļojošās zvērnīcas un ceļojošie uzvedumi ietilpst pozīcijā 9508, ja vien tiem ir visi normālai darbībai vajadzīgie būtiskie elementi. Šajā pozīcijā ietilpst arī palīgaprīkojuma priekšmeti, ja vien tie tiek aplūkoti kopā ar šīm dažādajām atrakcijām (un kā to sastāvdaļas) un pat tad, ja, aplūkoti atsevišķi, šie priekšmeti (piem., teltis, dzīvnieki, mūzikas instrumenti, elektroģeneratori, motori, gaismekļi, sēdekļi un ieroči un munīcija) ietilptu citā nomenklatūras pozīcijā.”
|
KN kods |
Apraksts |
Kvalifikācija un paskaidrojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
ex 9508 10 00 |
Ceļojošie cirki un ceļojošās zvērnīcas |
Tikai dzīvi dzīvnieki. |
|
ex 9508 30 |
Gadatirgu atrakcijas |
Tikai dzīvi dzīvnieki. |
|
ex 9508 40 |
Ceļojoši teātri |
Tikai dzīvi dzīvnieki. |
96. NODAĻA
DAŽĀDI IZSTRĀDĀJUMI
Fragments no Harmonizētās sistēmas skaidrojumiem
“Šajā pozīcijā 9601 apzīmējums “apstrādāts” attiecas uz materiāliem, ar ko veiktie procesi pārsniedz vienkāršus priekšdarbus, kādi šajā pozīcijā atļauti attiecībā uz attiecīgajām izejvielām (sk. HS skaidrojumus par pozīcijām 0505 līdz 0508). Tādēļ pozīcijā 9601 ietilpst ziloņkaula gabali, stieņi u. c., griezti pēc formas (arī kvadrātveida vai taisnstūrveida) vai pulēti vai citādi apstrādāti, tos drupinot, urbjot, maļot, virpojot u. tml. Taču pozīcijā 9601 neietilpst gabali, kas identificējami kā tādas izstrādājumu sastāvdaļas, uz kurām attiecas cita nomenklatūras pozīcija. Tādējādi klavieru taustiņu plātnītes un plātnītes, ko paredzēts iestrādāt šaujamieroču laidēs, ietilpst pozīcijā 9209 un 9305 Tomēr pozīcijā 9601 tiek klasificēti apstrādāti materiāli, kas nav identificējami kā izstrādājumu sastāvdaļas, (piem., vienkārši diski, plātnes vai sloksnes, kas paredzētas inkrustācijām u. c. vai vēlākai izmantošanai klavieru taustiņu ražošanā).
Pozīcijā 9602 ietilpst pēc formas grieztas (izņemot kvadrātveida vai taisnstūrveida) necietināta želatīna loksnes. Taisnstūrveida (arī kvadrātveida) loksnes ar apstrādātu vai neapstrādātu virsmu (piem., pastkartes) ietilpst pozīcijā 3503 vai 49. nodaļā (sk. pozīcijas 3503 skaidrojošo piezīmi). Necietināta želatīna izstrādājumi ir, piemēram,
|
(i) |
nelieli diski, kas paredzēti biljarda kiju uzgaļu piestiprināšanai; |
|
(ii) |
zāļu kapsulas un mehānisko šķiltavu degvielas kapsulas.” |
|
KN kods |
Apraksts |
Kvalifikācija un paskaidrojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
ex 9602 00 00 |
Apstrādāti augu vai minerālu materiāli griešanai un izstrādājumi no šiem materiāliem; veidnētie vai grieztie izstrādājumi no vaska, stearīna, dabiskajiem sveķiem vai dabiskā kaučuka, veidošanas pastām un citādi veidnētie vai grieztie izstrādājumi, kas citur nav minēti un iekļauti; Apstrādāts necietināts želatīns (izņemot želatīnu, kas minēts pozīcijā 3503 ) un izstrādājumi no necietināta želatīna |
Aptver lietošanai pārtikā vai lietošanai dzīvnieku barībā paredzētas tukšas necietināta želatīna kapsulas; Īpašas prasības attiecībā uz lietošanu dzīvnieku barībā ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas 5. rindā. |
97. NODAĻA
MĀKSLAS DARBI, KOLEKCIJU PRIEKŠMETI UN SENLIETAS
Fragments no Harmonizētās sistēmas skaidrojumiem
“(A) Pozīcijā ietilpst kolekcijas un kolekciju priekšmeti, kas izraisa interesi no zooloģijas, botānikas, mineraloģijas vai anatomijas skatu punkta, piemēram:
|
(1) |
nedzīvi jebkādu sugu dzīvnieki, konservēti ar sausās konservēšanas paņēmienu vai šķidrumā; dzīvnieku izbāzeņi kolekcijām; |
|
(2) |
izpūstas vai izsūktas olas; kukaiņi kastītēs, rāmjos u. c. (bet ne iedarināti izstrādājumi, kas ir bižutērijas vai greznumlietiņu daļas); tukšas čaulas, izņemot tādas, kas ir piemērotas rūpnieciskām vajadzībām. |
|
(3) |
sēklas vai augi, kaltēti vai konservēti šķidrumā; herbāriji; |
|
(4) |
minerālu paraugi (bet ne 71. nodaļā ietilpstoši dārgakmeņi un pusdārgakmeņi); litifikācijas paraugi; |
|
(5) |
osteoloģiski paraugi (skeleti, galvaskausi, kauli); |
|
(6) |
Anatomijas un patoloģijas paraugi.” |
|
KN kods |
Apraksts |
Kvalifikācija un paskaidrojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
ex 9705 |
Kolekcijas un kolekciju priekšmeti, kas izraisa interesi no arheoloģijas, etnogrāfijas, vēstures, zooloģijas, botānikas, mineraloģijas, anatomijas, paleontoloģijas vai numismātikas viedokļa. |
Tikai no dzīvniekiem atvasināti produkti. Neietilpst medību trofejas un citi jebkuras sugas dzīvnieku preparāti, kam veikta pilnīga taksidermiska apstrāde, kas nodrošina to konservāciju vides temperatūrā. Neietilpst medību trofejas un citi tādu sugu dzīvnieku preparāti, kas nav nagaiņi un putni, (apstrādāti vai neapstrādāti). Īpašas prasības attiecībā uz medību trofejām ir izklāstītas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 6. rindā. |
99. NODAĻA
ĪPAŠI KOMBINĒTĀS NOMENKLATŪRAS KODI
II APAKŠNODAĻA
Statistikas kodi dažu preču īpašai pārvietošanai
Vispārīgas piezīmes
Šajā nodaļā ietilpst preces, kuru izcelsme ir trešās valstīs un kuras kuģiem un gaisa kuģiem Savienībā ir piegādātas saskaņā ar muitas tranzīta procedūru (T1).
|
KN kods |
Apraksts |
Kvalifikācija un paskaidrojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
ex 9930 24 00 |
Kuģiem un gaisa kuģiem piegādātās preces, kas ietilpst KN 1. līdz 24. nodaļā |
Aptver dzīvnieku izcelsmes produktus, kas saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/2124 21. un 29. pantu paredzēti kuģa apgādei (*4). |
|
ex 9930 99 00 |
Kuģiem un gaisa kuģiem piegādātās preces, kas klasificētas citur |
Aptver dzīvnieku izcelsmes produktus, kas saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/2124 21. un 29. pantu paredzēti kuģa apgādei. |
(1) Komisijas 2011. gada 25. februāra Regula (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (OV L 54, 26.2.2011., 1. lpp.).
(2) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/630 (2021. gada 16. februāris), ar ko attiecībā uz noteiktu kategoriju precēm, kuras atbrīvotas no oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 un groza Komisijas Lēmumu 2007/275/EK (OV L 132, 19.4.2021., 17. lpp.).
(3) Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).
(4) Padomes Lēmums 87/369/EEK (1987. gada 7. aprīlis) par noslēgto Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu un tās grozījumu protokolu (OV L 198, 20.7.1987., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts) par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).
(6) OV C 119, 29.3.2019., 1. lpp.
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1069/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).
(*1) Komisijas 2006. gada 21. jūlija Regula (EK) Nr. 1125/2006 par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (OV L 200, 22.7.2006., 3. lpp.).
(*2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. aprīļa Regula (ES) 2017/745, kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EEK un 93/42/EEK (OV L 117, 5.5.2017., 1. lpp.).
(*3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/746 (2017. gada 5. aprīlis) par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm un ar ko atceļ Direktīvu 98/79/EK un Komisijas Lēmumu 2010/227/ES (OV L 117, 5.5.2017., 176. lpp.).
(*4) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/2124 (2019. gada 10. oktobris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par tādu dzīvnieku un preču sūtījumu oficiālajām kontrolēm, kas ir tranzītā, pārkrauti un tālākā transportēšanā caur Savienību, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 un groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 798/2008, (EK) Nr. 1251/2008, (EK) Nr. 119/2009, (ES) Nr. 206/2010, (ES) Nr. 605/2010, (ES) Nr. 142/2011, (ES) Nr. 28/2012, Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/759 un Komisijas Lēmumu 2007/777/EK (OV L 321, 12.12.2019., 73. lpp.).
|
29.7.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 200/65 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/1323
(2022. gada 27. jūlijs),
ar ko Regulu (EK) Nr. 1484/95 groza attiecībā uz reprezentatīvo cenu noteikšanu mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 183. panta b) punktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 510/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar kuru nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm, un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 1216/2009 un (EK) Nr. 614/2009 (2), un jo īpaši tās 5. panta 6. punkta a) apakšpunktu,
tā kā:
|
(1) |
Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1484/95 (3) ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā piemērojama papildu ievedmuitas nodokļu sistēma, un ir noteiktas reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam. |
|
(2) |
Regulāri pārbaudot datus, uz kuriem balstīta reprezentatīvo cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam, kļuvis skaidrs, ka reprezentatīvās cenas konkrētu produktu importam ir jāgroza, ņemot vērā cenu svārstības atkarībā no produktu izcelsmes. |
|
(3) |
Tādēļ Regula (EK) Nr. 1484/95 būtu attiecīgi jāgroza. |
|
(4) |
Ņemot vērā to, ka ir jānodrošina šā pasākuma piemērošana iespējami drīz pēc atjaunināto datu nosūtīšanas, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 1484/95 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2022. gada 27. jūlijā
Komisijas
un tās priekšsēdētājas vārdā –
Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta
ģenerāldirektors
Wolfgang BURTSCHER
(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.
(2) OV L 150, 20.5.2014., 1. lpp.
(3) Komisijas Regula (EK) Nr. 1484/95 (1995. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus papildu ievedmuitas nodokļu sistēmas ieviešanai un papildu ievedmuitas nodokļu noteikšanai mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam, un atceļ Regulu Nr. 163/67/EEK (OV L 145, 29.6.1995., 47. lpp.).
PIELIKUMS
“I PIELIKUMS
|
KN kods |
Preču apraksts |
Reprezentatīvā cena (EUR/100 kg) |
Nodrošinājums, kas minēts 3. pantā (EUR/100 kg) |
Izcelsme (1) |
|
0207 14 10 |
Atkauloti, saldēti Gallus domesticus sugas mājputnu gaļas gabali |
270,4 256,6 |
9 13 |
BR TH |
(1) Valstu nomenklatūra ir noteikta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.).
|
29.7.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 200/68 |
KOMISIJAS REGULA (ES) 2022/1324
(2022. gada 28. jūlijs),
ar ko attiecībā uz benzovindiflupīra, boskalīda, fenazahīna, fluazifopa-P, flupiradifurona, fluksapiroksāda, fosetilalumīnija, izofetamīda, metaflumizona, piraklostrobīna, spirotetramāta, tiabendazola un tolklofosmetila maksimālajiem atlieku līmeņiem konkrētos produktos vai uz tiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II un III pielikumu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 396/2005 (2005. gada 23. februāris), ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu,
tā kā:
|
(1) |
Pārtikas kodeksa komisija 2021. gada 14. decembrī ar Kodeksu noteica jaunus maksimāli pieļaujamos atlieku līmeņus (CXL) attiecībā uz acetohloru, afidopirēnu, benzovindiflupīru, bifentrīnu, boskalīdu, buprofezīnu, karbendazīmu, hlorantraniliprolu, ciklaniliprolu, cipermetrīniem (ieskaitot alfa-cipermetrīnu un zeta-cipermetrīnu), dikambu, fenazahīnu, flonikamīdu, fluazifopu-P, fluēnsulfonu, flupiradifuronu, fluksapiroksādu, fosetilalumīniju, glifosātu, izofetamīdu, krezoksīmmetilu, mandestrobīnu, mezotrionu, metaflumizonu, metkonazolu, metoprēnu, pendimetalīnu, pentiopirādu, pikoksistrobīnu, propikonazolu, pidiflumetofēnu, piraklostrobīnu, piriofenonu, piriproksifēnu, spirotetramātu, tebukonazolu, tiabendazolu, tolklofosmetilu un tolfenpirādu (2). |
|
(2) |
Minēto vielu maksimālie atlieku līmeņi (MAL) tika noteikti Regulas (EK) Nr. 396/2005 II, III un V pielikumā, izņemot afidopirēnu, fluēnsulfonu, pidiflumetofēnu un tolfenpirādu – vielas, kam konkrēti MAL netika noteikti un kas arī netika iekļautas minētās regulas IV pielikumā, tāpēc uz tām attiecina minētās regulas 18. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto sākotnējo vērtību, proti, 0,01 mg/kg. |
|
(3) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (3) 5. panta 3. punktā noteikts: ja pastāv starptautiskie standarti vai ja tie noteikti tiks izstrādāti, tad tie jāņem vērā, izstrādājot vai pieņemot pārtikas aprites tiesību aktus, izņemot, ja šādi standarti vai to daļas būtu nerezultatīvs vai nepiemērots līdzeklis pārtikas aprites tiesību aktu likumīgo mērķu sasniegšanai vai ja ir zinātnisks pamatojums, vai ja to rezultātā aizsardzības līmenis būtu citāds, nekā atzīts par piemērotu Savienībā. Turklāt saskaņā ar minētās regulas 13. panta e) punktu Savienībai ir jāveicina saskaņotība starp starptautiskajiem tehniskajiem standartiem un pārtikas aprites tiesību aktiem, nodrošinot Savienībā pieņemtā augstā aizsardzības līmeņa nesamazināšanos. |
|
(4) |
Savienība Pārtikas kodeksa komisijas pesticīdu atlieku komitejā iesniedza atrunas (4) (5) par CXL, kas ierosināti attiecībā uz šādām pesticīdu un produktu kombinācijām: acetohlors (visi produkti), afidopirēns (visi produkti), bifentrīns (visi produkti), boskalīds (sēkleņu apakšgrupa), buprofezīns (visi produkti), karbendazīms (visi produkti), ciklaniliprols (visi produkti), cipermetrīns (ieskaitot alfa-cipermetrīnu un zeta-cipermetrīnu) (visi produkti), dikamba (visi produkti), flonikamīds (visi produkti), fluazifops-P (plūškoka ogas, zemenes), fluēnsulfons (visi produkti), fosetilalumīnijs (kafijas pupiņas), glifosāts (visi produkti), mandestrobīns (rapšu sēklas), metaflumizons (vīnogas), metkonazols (visi produkti), metoprēns (visi produkti), pentiopirāds (visi produkti), pikoksistrobīns (visi produkti), propikonazols (visi produkti), pidiflumetofēns (visi produkti), tebukonazols (visi produkti), tolklofosmetils (kartupeļi) un tolfenpirāds (visi produkti). |
|
(5) |
Turklāt Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) konstatēja, ka par tiabendazolu iespējamas bažas saistībā ar akūtu devu uzkrāšanos batātēs (6). Tāpēc attiecīgais CXL netiks iekļauts Regulā (EK) Nr. 396/2005 kā MAL. |
|
(6) |
Patērētājiem Savienībā ir droši tie CXL, par kuriem Savienība nav iesniegusi atrunu Pārtikas kodeksa komisijas pesticīdu atlieku komitejā un attiecībā uz kuriem Iestāde nav konstatējusi iespējamas bažas par akūtas devas uzkrāšanos, – to skaitā daži benzovindiflupīra, boskalīda, fenazahīna, fluazifopa-P, flupiradifurona, fluksapiroksāda, fosetilalumīnija, izofetamīda, metaflumizona, piraklostrobīna, spirotetramāta, tiabendazola un tolklofosmetila CXL (7). Tāpēc šie CXL būtu kā MAL jāiekļauj Regulā (EK) Nr. 396/2005, izņemot gadījumus, kad tie attiecas uz produktiem, kuri minētās regulas I pielikumā nav minēti, vai kad tie ir zemāki par pašreizējiem MAL. Tāpēc hlorantraniliprola, krezoksīmmetila, mezotriona, pendimetalīna, piriofenona, piriproksifēna un tebukonazola MAL nebūtu jāmaina. |
|
(7) |
Balstoties uz Iestādes zinātnisko ziņojumu un ņemot vērā ar izskatāmo jautājumu saistītos faktorus, attiecīgie MAL grozījumi atbilst Regulas (EK) Nr. 396/2005 14. panta 2. punkta prasībām. |
|
(8) |
Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 396/2005. |
|
(9) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 396/2005 II un III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2022. gada 28. jūlijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.
(2) https://www.fao.org/fao-who-codexalimentarius/sh-proxy/en/?lnk=1&url=https%253A%252F%252Fworkspace.fao.org%252Fsites%252Fcodex%252FMeetings%252FCX-701-44%252FFINAL%252520REPORT%252FRep21_CACe.pdf
Joint FAO/WHO Food Standards Programme Codex Alimentarius Commission. (FAO/PVO kopīgā pārtikas standartu programma “Pārtikas kodeksa komisija”.) III papildinājums. 44. sesija. Virtuālā formātā, 2021. gada 8.–15., 17.–18. novembrī un 14. decembrī.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).
(4) European Union comments on Codex CX/PR 21/52/5(REV): https://www.fao.org/fao-who-codexalimentarius/sh-proxy/en/?lnk=1&url=https%253A%252F%252Fworkspace.fao.org%252Fsites%252Fcodex%252FMeetings%252FCX-718-52%252FCRDs%252Fpr52_CRD22x.pdf.
(5) Report of the 52nd session of the Codex Committee on Pesticide Residues REP21/PR: https://www.fao.org/fao-who-codexalimentarius/sh-proxy/en/?lnk=1&url=https%253A%252F%252Fworkspace.fao.org%252Fsites%252Fcodex%252FMeetings%252FCX-718-52%252FREPORT%252FFINAL%2BREPORT%252FREP21_PR52e.pdf.
(6) Scientific support for preparing an EU position for the 52nd Session of the Codex Committee on Pesticide Residues (CCPR). EFSA Journal 2021;19(8):6766.
(7) Scientific support for preparing an EU position for the 52nd Session of the Codex Committee on Pesticide Residues (CCPR). EFSA Journal 2021;19(8):6766.
PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 396/2005 II un III pielikumu groza šādi:
|
1) |
regulas II pielikumā slejas par benzovindiflupīru, boskalīdu, fenazakvīnu, fluazifopu-P, flupiradifuronu, fluksapiroksādu, izofetamīdu, metaflumizonu, piraklostrobīnu, spirotetramātu, tiabendazolu un tolklofosmetilu aizstāj ar šādām: “[II PIELIKUMS] Pesticīdu atliekas un maksimālie atlieku līmeņi (mg/kg)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2) |
regulas III pielikuma A daļā sleju par fozetilalumīniju aizstāj ar šādu: “[III PIELIKUMA A DAĻA] Pesticīdu atliekas un maksimālie atlieku līmeņi (mg/kg)
|
(*1) Norāda zemāko analītiski nosakāmo daudzumu.
(1) Pilnīgu to augu un dzīvnieku izcelsmes produktu sarakstu, kuriem piemēro MAL, skatīt I pielikumā.
(*2) Norāda zemāko analītiski nosakāmo daudzumu.
(2) Pilnīgu to augu un dzīvnieku izcelsmes produktu sarakstu, kuriem piemēro MAL, skatīt I pielikumā.”
|
29.7.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 200/109 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/1325
(2022. gada 28. jūlijs),
ar kuru groza I pielikumu Īstenošanas regulai (ES) 2021/605, ar ko nosaka īpašus kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1), un jo īpaši tās 71. panta 3. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Āfrikas cūku mēris ir infekcioza vīrusslimība, kas skar turētas cūkas un savvaļas cūkas un var nopietni ietekmēt attiecīgo dzīvnieku populāciju un pazemināt lauksaimniecības rentabilitāti, traucējot šo dzīvnieku un to izcelsmes produktu sūtījumu pārvietošanu pa Savienību un eksportu uz trešām valstīm. |
|
(2) |
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/605 (2) tika pieņemta saistībā ar Regulu (ES) 2016/429 un nosaka īpašus Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumus, kuri attiecīgās regulas I pielikumā norādītajām dalībvalstīm (“attiecīgās dalībvalstis”) ierobežotu laiku jāpiemēro minētajā pielikumā norādītajās I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās. |
|
(3) |
Apgabali, kuri kā I, II un III līmeņa ierobežojumu zonas norādīti Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā, tika noteikti, balstoties uz Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju Savienībā. Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā jaunākie grozījumi ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/1234 (3) izdarīti pēc tam, kad bija mainījusies minētās slimības epidemioloģiskā situācija Latvijā un Lietuvā. |
|
(4) |
Jebkādi grozījumi attiecībā uz I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā būtu izdarāmi, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju apgabalos, kurus skāris Āfrikas cūku mēris, kopējo šīs slimības epidemioloģisko situāciju attiecīgajā dalībvalstī, tās tālākas izplatīšanās riska līmeni, zinātniski pamatotos principus un kritērijus ģeogrāfiskā zonējuma noteikšanai sakarā ar Āfrikas cūku mēri un Savienības pamatnostādnes, par kurām dalībvalstis vienojušās Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajā komitejā un kuras publiski pieejamas Komisijas tīmekļa vietnē (4). Sagatavojot šādus grozījumus, būtu jāņem vērā arī tādi starptautiski standarti kā Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas Sauszemes dzīvnieku veselības kodekss (5) un attiecīgo dalībvalstu kompetento iestāžu noteiktā zonējuma pamatojums. |
|
(5) |
Ir konstatēti jauni Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi turētu cūku populācijā Lietuvā un Polijā. |
|
(6) |
2022. gada jūlijā viens Āfrikas cūku mēra uzliesmojums tika konstatēts turētu cūku populācijā Lietuvā, Utenas apriņķī, konkrēti, apgabalā, kurš patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādīts kā II līmeņa ierobežojumu zona. Šis jaunais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums turētu cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šis Lietuvas apgabals, kurš patlaban minētajā pielikumā norādīts kā II līmeņa ierobežojumu zona, tagad tajā būtu jānorāda kā III līmeņa, nevis kā II līmeņa ierobežojumu zona, un, lai ņemtu vērā šo neseno uzliesmojumu, ir jāpārskata arī II līmeņa ierobežojumu zonas pašreizējās robežas. |
|
(7) |
Turklāt 2022. gada jūlijā viens Āfrikas cūku mēra uzliesmojums tika konstatēts turētu cūku populācijā Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, konkrēti, apgabalā, kurš patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādīts kā II līmeņa ierobežojumu zona. Šis jaunais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums turētu cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šis Polijas apgabals, kurš patlaban minētajā pielikumā norādīts kā II līmeņa ierobežojumu zona, tagad tajā būtu jānorāda kā III līmeņa, nevis kā II līmeņa ierobežojumu zona, un, lai ņemtu vērā šo neseno uzliesmojumu, ir arī jāpārskata II līmeņa ierobežojumu zonas pašreizējās robežas. |
|
(8) |
Pēc šiem nesenajiem Āfrikas cūku mēra uzliesmojumiem turētu cūku populācijā Lietuvā un Polijā un ņemot vērā pašreizējo Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju Savienībā, minētajās dalībvalstīs noteiktais zonējums ir atkārtoti novērtēts un atjaunināts. Turklāt atkārtoti novērtēti un atjaunināti ir arī ieviestie riska pārvaldības pasākumi. Šīs pārmaiņas būtu jāatspoguļo Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā. Lai ņemtu vērā jaunākās norises saistībā ar Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju Savienībā un proaktīvi apkarotu ar minētās slimības izplatīšanos saistītos riskus, Lietuvā un Polijā būtu jānosaka jaunas, pietiekami plašas ierobežojumu zonas, kuras Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā būtu attiecīgi jānorāda kā II un III līmeņa ierobežojumu zonas. Situācija attiecībā uz Āfrikas cūku mēri Savienībā ir ļoti dinamiska, tāpēc, nosakot šādu jaunu ierobežojumu zonu robežas, ir ņemta vērā situācija apkārtējos apgabalos. |
|
(9) |
Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas steidzamību attiecībā uz Āfrikas cūku mēra izplatīšanos Savienībā, ir svarīgi, lai grozījumi, kas ar šo īstenošanas regulu izdarāmi Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā, stātos spēkā iespējami drīz. |
|
(10) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2022. gada 28. jūlijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.
(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/605 (2021. gada 7. aprīlis), ar ko nosaka īpašus kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri (OV L 129, 15.4.2021., 1. lpp.).
(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1234 (2022. gada 18. jūlijs), ar kuru groza I pielikumu Īstenošanas regulai (ES) 2021/605, ar ko nosaka īpašus kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri (OV L 190, 19.7.2022., 79. lpp.).
(4) Darba dokuments SANTE/7112/2015/Rev. 3 “ Principles and criteria for geographically defining ASF regionalisation ”; https://ec.europa.eu/food/animals/animal-diseases/control-measures/asf_en.
(5) OIE Terrestrial Animal Health Code, 29. izdevums, 2021. gads. I un II sējuma ISBN 978-92-95115-40-8; https://www.woah.org/en/what-we-do/standards/codes-and-manuals/terrestrial-code-online-access/.
PIELIKUMS
Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumu aizstāj ar šādu:
“I PIELIKUMS
IEROBEŽOJUMU ZONAS
I DAĻA
1. Vācija
Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Vācijā:
|
Bundesland Brandenburg:
|
|
Bundesland Sachsen:
|
|
Bundesland Mecklenburg-Vorpommern:
|
2. Igaunija
Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Igaunijā:
|
— |
Hiiu maakond. |
3. Grieķija
Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Grieķijā:
|
— |
in the regional unit of Drama:
|
|
— |
in the regional unit of Xanthi:
|
|
— |
in the regional unit of Rodopi:
|
|
— |
in the regional unit of Evros:
|
|
— |
in the regional unit of Serres:
|
4. Latvija
Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Latvijā:
|
— |
Dienvidkurzemes novada, Grobiņas pagasts, Nīcas pagasta daļa uz ziemeļiem no apdzīvotas vietas Bernāti, autoceļa V1232, A11, V1222, Bārtas upes, Otaņķu pagasts, Grobiņas pilsēta, |
|
— |
Ropažu novada Stopiņu pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes. |
5. Lietuva
Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Lietuvā:
|
— |
Kalvarijos savivaldybė, |
|
— |
Klaipėdos rajono savivaldybė: Agluonėnų, Dovilų, Gargždų, Priekulės, Vėžaičių, Kretingalės ir Dauparų-Kvietinių seniūnijos, |
|
— |
Marijampolės savivaldybė, |
|
— |
Palangos miesto savivaldybė, |
|
— |
Vilkaviškio rajono savivaldybė. |
6. Ungārija
Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Ungārijā:
|
— |
Békés megye 950950, 950960, 950970, 951950, 952050, 952750, 952850, 952950, 953050, 953150, 953650, 953660, 953750, 953850, 953960, 954250, 954260, 954350, 954450, 954550, 954650, 954750, 954850, 954860, 954950, 955050, 955150, 955250, 955260, 955270, 955350, 955450, 955510, 955650, 955750, 955760, 955850, 955950, 956050, 956060, 956150 és 956160 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
|
— |
Bács-Kiskun megye 600150, 600850, 601550, 601650, 601660, 601750, 601850, 601950, 602050, 603250, 603750 és 603850 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
|
— |
Budapest 1 kódszámú, vadgazdálkodási tevékenységre nem alkalmas területe, |
|
— |
Csongrád-Csanád megye 800150, 800160, 800250, 802220, 802260, 802310 és 802450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
|
— |
Fejér megye 400150, 400250, 400351, 400352, 400450, 400550, 401150, 401250, 401350, 402050, 402350, 402360, 402850, 402950, 403050, 403450, 403550, 403650, 403750, 403950, 403960, 403970, 404650, 404750, 404850, 404950, 404960, 405050, 405750, 405850, 405950, |
|
— |
406050, 406150, 406550, 406650 és 406750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
|
— |
Győr-Moson-Sopron megye 100550, 100650, 100950, 101050, 101350, 101450, 101550, 101560 és 102150 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
|
— |
Jász-Nagykun-Szolnok megye 750150, 750160, 750260, 750350, 750450, 750460, 754450, 754550, 754560, 754570, 754650, 754750, 754950, 755050, 755150, 755250, 755350 és 755450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
|
— |
Komárom-Esztergom megye 250150, 250250, 250450, 250460, 250550, 250650, 250750, 251050, 251150, 251250, 251350, 251360, 251650, 251750, 251850, 252250, kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
|
— |
Pest megye 571550, 572150, 572250, 572350, 572550, 572650, 572750, 572850, 572950, 573150, 573250, 573260, 573350, 573360, 573450, 573850, 573950, 573960, 574050, 574150, 574350, 574360, 574550, 574650, 574750, 574850, 574860, 574950, 575050, 575150, 575250, 575350, 575550, 575650, 575750, 575850, 575950, 576050, 576150, 576250, 576350, 576450, 576650, 576750, 576850, 576950, 577050, 577150, 577350, 577450, 577650, 577850, 577950, 578050, 578150, 578250, 578350, 578360, 578450, 578550, 578560, 578650, 578850, 578950, 579050, 579150, 579250, 579350, 579450, 579460, 579550, 579650, 579750, 580250 és 580450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe. |
7. Polija
Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Polijā:
|
w województwie kujawsko - pomorskim:
|
|
w województwie warmińsko-mazurskim:
|
|
w województwie podlaskim:
|
|
w województwie mazowieckim:
|
|
w województwie podkarpackim:
|
|
w województwie świętokrzyskim:
|
|
w województwie łódzkim:
|
|
w województwie śląskim:
|
|
w województwie pomorskim:
|
|
w województwie lubuskim:
|
|
w województwie dolnośląskim:
|
|
w województwie wielkopolskim:
|
|
w województwie opolskim:
|
|
w województwie zachodniopomorskim:
|
|
w województwie małopolskim:
|
8. Slovākija
Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Slovākijā:
|
— |
in the district of Nové Zámky, Sikenička, Pavlová, Bíňa, Kamenín, Kamenný Most, Malá nad Hronom, Belá, Ľubá, Šarkan, Gbelce, Bruty, Mužla, Obid, Štúrovo, Nána, Kamenica nad Hronom, Chľaba, Leľa, Bajtava, Salka, Malé Kosihy, |
|
— |
in the district of Veľký Krtíš, the municipalities of Ipeľské Predmostie, Veľká nad Ipľom, Hrušov, Kleňany, Sečianky, |
|
— |
in the district of Levice, the municipalities of Keť, Čata, Pohronský Ruskov, Hronovce, Želiezovce, Zalaba, Malé Ludince, Šalov, Sikenica, Pastovce, Bielovce, Ipeľský Sokolec, Lontov, Kubáňovo, Sazdice, Demandice, Dolné Semerovce, Vyškovce nad Ipľom, Preseľany nad Ipľom, Hrkovce, Tupá, Horné Semerovce, Hokovce, Slatina, Horné Turovce, Veľké Turovce, Šahy, Tešmak, Plášťovce, Ipeľské Uľany, Bátovce, Pečenice, Jabloňovce, Bohunice, Pukanec, Uhliská, |
|
— |
in the district of Krupina, the municipalities of Dudince, Terany, Hontianske Moravce, Sudince, Súdovce, Lišov, |
|
— |
the whole district of Ružomberok, |
|
— |
in the region of Turčianske Teplice, municipalties of Turček, Horná Štubňa, Čremošné, Háj, Rakša, Mošovce, |
|
— |
in the district of Martin, municipalties of Blatnica, Folkušová, Necpaly, |
|
— |
in the district of Dolný Kubín, the municipalities of Kraľovany, Žaškov, Jasenová, Vyšný Kubín, Oravská Poruba, Leštiny, Osádka, Malatiná, Chlebnice, Krivá, |
|
— |
in the district of Tvrdošín, the municipalities of Oravský Biely Potok, Habovka, Zuberec, |
|
— |
in the district of Žarnovica, the municipalities of Rudno nad Hronom, Voznica, Hodruša-Hámre, |
|
— |
the whole district of Žiar nad Hronom, except municipalities included in zone II. |
9. Itālija
Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Itālijā:
|
Piedmont Region:
|
|
Liguria Region:
|
|
Emilia-Romagna Region:
|
|
Lombardia Region:
|
|
Lazio Region:
|
II DAĻA
1. Bulgārija
Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Bulgārijā:
|
— |
the whole region of Haskovo, |
|
— |
the whole region of Yambol, |
|
— |
the whole region of Stara Zagora, |
|
— |
the whole region of Pernik, |
|
— |
the whole region of Kyustendil, |
|
— |
the whole region of Plovdiv, excluding the areas in Part III, |
|
— |
the whole region of Pazardzhik, excluding the areas in Part III, |
|
— |
the whole region of Smolyan, |
|
— |
the whole region of Dobrich, |
|
— |
the whole region of Sofia city, |
|
— |
the whole region of Sofia Province, |
|
— |
the whole region of Blagoevgrad excluding the areas in Part III, |
|
— |
the whole region of Razgrad, |
|
— |
the whole region of Kardzhali, |
|
— |
the whole region of Burgas, |
|
— |
the whole region of Varna excluding the areas in Part III, |
|
— |
the whole region of Silistra, |
|
— |
the whole region of Ruse, |
|
— |
the whole region of Veliko Tarnovo, |
|
— |
the whole region of Pleven, |
|
— |
the whole region of Targovishte, |
|
— |
the whole region of Shumen, |
|
— |
the whole region of Sliven, |
|
— |
the whole region of Vidin, |
|
— |
the whole region of Gabrovo, |
|
— |
the whole region of Lovech, |
|
— |
the whole region of Montana, |
|
— |
the whole region of Vratza. |
2. Vācija
Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Vācijā:
|
Bundesland Brandenburg:
|
|
Bundesland Sachsen:
|
|
Bundesland Mecklenburg-Vorpommern:
|
3. Igaunija
Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Igaunijā:
|
— |
Eesti Vabariik (välja arvatud Hiiu maakond). |
4. Latvija
Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Latvijā:
|
— |
Aizkraukles novads, |
|
— |
Alūksnes novads, |
|
— |
Augšdaugavas novads, |
|
— |
Ādažu novads, |
|
— |
Balvu novads, |
|
— |
Bauskas novads, |
|
— |
Cēsu novads, |
|
— |
Dienvidkurzemes novada Aizputes, Cīravas, Lažas, Durbes, Dunalkas, Tadaiķu, Vecpils, Bārtas, Sakas, Bunkas, Priekules, Gramzdas, Kalētu, Virgas, Dunikas, Vaiņodes, Gaviezes, Rucavas, Vērgales, Medzes pagasts, Nīcas pagasta daļa uz dienvidiem no apdzīvotas vietas Bernāti, autoceļa V1232, A11, V1222, Bārtas upes, Embūtes pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa P116, P106, autoceļa no apdzīvotas vietas Dinsdurbe, Kalvenes pagasta daļa uz rietumiem no ceļa pie Vārtājas upes līdz autoceļam A9, uz dienvidiem no autoceļa A9, uz rietumiem no autoceļa V1200, Kazdangas pagasta daļa uz rietumiem no ceļa V1200, P115, P117, V1296, Aizputes, Durbes, Pāvilostas, Priekules pilsēta, |
|
— |
Dobeles novads, |
|
— |
Gulbenes novads, |
|
— |
Jelgavas novads, |
|
— |
Jēkabpils novads, |
|
— |
Krāslavas novads, |
|
— |
Kuldīgas novada Alsungas, Gudenieku, Kurmāles, Rendas, Kabiles, Vārmes, Pelču, Snēpeles, Turlavas pagasts, Laidu pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa V1296, V1295, V1272, Raņķu pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa V1272 līdz robežai ar Ventas upi, Skrundas pagasta daļa uz ziemeļaustrumiem no Skrundas, Cieceres upes un Ventas upes, Ēdoles pagasta daļa uz rietumiem no autoceļa V1269, V1271, V1288, P119, Īvandes pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa P119, Rumbas pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa P120, Kuldīgas pilsēta, |
|
— |
Ķekavas novads, |
|
— |
Limbažu novads, |
|
— |
Līvānu novads, |
|
— |
Ludzas novads, |
|
— |
Madonas novads, |
|
— |
Mārupes novads, |
|
— |
Ogres novads, |
|
— |
Olaines novads, |
|
— |
Preiļu novads, |
|
— |
Rēzeknes novads, |
|
— |
Ropažu novada Garkalnes, Ropažu pagasts, Stopiņu pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes, Vangažu pilsēta, |
|
— |
Salaspils novads, |
|
— |
Saldus novads, |
|
— |
Saulkrastu novads, |
|
— |
Siguldas novads, |
|
— |
Smiltenes novads, |
|
— |
Talsu novads, |
|
— |
Tukuma novads, |
|
— |
Valkas novads, |
|
— |
Valmieras novads, |
|
— |
Varakļānu novads, |
|
— |
Ventspils novada Ances, Popes, Puzes, Tārgales, Vārves, Užavas, Usmas, Jūrkalnes pagasts, Ugāles pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa V1347, uz austrumiem no autoceļa P123, Ziru pagasta daļa uz rietumiem no autoceļa V1269, P108, Piltenes pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa V1310, V1309, autoceļa līdz Ventas upei, Piltenes pilsēta, |
|
— |
Daugavpils valstspilsētas pašvaldība, |
|
— |
Jelgavas valstspilsētas pašvaldība, |
|
— |
Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība, |
|
— |
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība. |
5. Lietuva
Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Lietuvā:
|
— |
Alytaus miesto savivaldybė, |
|
— |
Alytaus rajono savivaldybė, |
|
— |
Anykščių rajono savivaldybė, |
|
— |
Akmenės rajono savivaldybė, |
|
— |
Birštono savivaldybė, |
|
— |
Biržų miesto savivaldybė, |
|
— |
Biržų rajono savivaldybė, |
|
— |
Druskininkų savivaldybė, |
|
— |
Elektrėnų savivaldybė, |
|
— |
Ignalinos rajono savivaldybė, |
|
— |
Jonavos rajono savivaldybė, |
|
— |
Joniškio rajono savivaldybė, |
|
— |
Jurbarko rajono savivaldybė, |
|
— |
Kaišiadorių rajono savivaldybė, |
|
— |
Kauno miesto savivaldybė, |
|
— |
Kauno rajono savivaldybė, |
|
— |
Kazlų rūdos savivaldybė, |
|
— |
Kelmės rajono savivaldybė, |
|
— |
Kėdainių rajono savivaldybė, |
|
— |
Klaipėdos rajono savivaldybė: Judrėnų, Endriejavo ir Veiviržėnų seniūnijos, |
|
— |
Kupiškio rajono savivaldybė, |
|
— |
Kretingos rajono savivaldybė, |
|
— |
Lazdijų rajono savivaldybė, |
|
— |
Mažeikių rajono savivaldybė, |
|
— |
Molėtų rajono savivaldybė: Alantos, Balninkų, Čiulėnų, Inturkės, Joniškio, Luokesos, Mindūnų, Suginčių ir Videniškių seniūnijos, |
|
— |
Pagėgių savivaldybė, |
|
— |
Pakruojo rajono savivaldybė, |
|
— |
Panevėžio rajono savivaldybė, |
|
— |
Panevėžio miesto savivaldybė, |
|
— |
Pasvalio rajono savivaldybė, |
|
— |
Radviliškio rajono savivaldybė, |
|
— |
Rietavo savivaldybė, |
|
— |
Prienų rajono savivaldybė, |
|
— |
Plungės rajono savivaldybė, |
|
— |
Raseinių rajono savivaldybė, |
|
— |
Rokiškio rajono savivaldybė, |
|
— |
Skuodo rajono savivaldybė, |
|
— |
Šakių rajono savivaldybė: Griškabūdžio, Kriūkų, Kudirkos Naumiesčio, Lekėčių, Lukšių, Plokščių, Sintautų, Slavikų seniūnijos; Sudargo seniūnijos dalis, išskyrus Pervazninkų kaimą; Šakių seniūnijos dalis, išskyrus Juniškių, Bedalių, Zajošių, Kriaučėnų, Liukų, Gotlybiškių, Ritinių kaimus; Žvirgždaičių seniūnija, |
|
— |
Šalčininkų rajono savivaldybė, |
|
— |
Šiaulių miesto savivaldybė, |
|
— |
Šiaulių rajono savivaldybė, |
|
— |
Šilutės rajono savivaldybė, |
|
— |
Širvintų rajono savivaldybė: Čiobiškio, Gelvonų, Jauniūnų, Kernavės, Musninkų ir Širvintų seniūnijos, |
|
— |
Šilalės rajono savivaldybė, |
|
— |
Švenčionių rajono savivaldybė, |
|
— |
Tauragės rajono savivaldybė, |
|
— |
Telšių rajono savivaldybė, |
|
— |
Trakų rajono savivaldybė, |
|
— |
Ukmergės rajono savivaldybė: Deltuvos, Lyduokių, Pabaisko, Pivonijos, Siesikų, Šešuolių, Taujėnų, Ukmergės miesto, Veprių, Vidiškių ir Žemaitkiemo seniūnijos, |
|
— |
Utenos rajono savivaldybė, |
|
— |
Varėnos rajono savivaldybė, |
|
— |
Vilniaus miesto savivaldybė, |
|
— |
Vilniaus rajono savivaldybė: Avižienių, Bezdonių, Buivydžių, Dūkštų, Juodšilių, Kalvelių, Lavoriškių, Maišiagalos, Marijampolio, Medininkų, Mickūnų, Nemenčinės, Nemenčinės miesto, Nemėžio, Pagirių, Riešės, Rudaminos, Rukainių, Sudervės, Sužionių, Šatrininkų ir Zujūnų seniūnijos, |
|
— |
Visagino savivaldybė, |
|
— |
Zarasų rajono savivaldybė. |
6. Ungārija
Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Ungārijā:
|
— |
Békés megye 950150, 950250, 950350, 950450, 950550, 950650, 950660, 950750, 950850, 950860, 951050, 951150, 951250, 951260, 951350, 951450, 951460, 951550, 951650, 951750, 952150, 952250, 952350, 952450, 952550, 952650, 953250, 953260, 953270, 953350, 953450, 953550, 953560, 953950, 954050, 954060, 954150, 956250, 956350, 956450, 956550, 956650 és 956750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
|
— |
Borsod-Abaúj-Zemplén megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe, |
|
— |
Fejér megye 403150, 403160, 403250, 403260, 403350, 404250, 404550, 404560, 404570, 405450, 405550, 405650, 406450 és 407050 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
|
— |
Hajdú-Bihar megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe, |
|
— |
Heves megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe, |
|
— |
Jász-Nagykun-Szolnok megye 750250, 750550, 750650, 750750, 750850, 750970, 750980, 751050, 751150, 751160, 751250, 751260, 751350, 751360, 751450, 751460, 751470, 751550, 751650, 751750, 751850, 751950, 752150, 752250, 752350, 752450, 752460, 752550, 752560, 752650, 752750, 752850, 752950, 753060, 753070, 753150, 753250, 753310, 753450, 753550, 753650, 753660, 753750, 753850, 753950, 753960, 754050, 754150, 754250, 754360, 754370, 754850, 755550, 755650 és 755750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
|
— |
Komárom-Esztergom megye: 250350, 250850, 250950, 251450, 251550, 251950, 252050, 252150, 252350, 252450, 252460, 252550, 252650, 252750, 252850, 252860, 252950, 252960, 253050, 253150, 253250, 253350, 253450 és 253550 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
|
— |
Nógrád megye valamennyi vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
|
— |
Pest megye 570150, 570250, 570350, 570450, 570550, 570650, 570750, 570850, 570950, 571050, 571150, 571250, 571350, 571650, 571750, 571760, 571850, 571950, 572050, 573550, 573650, 574250, 577250, 580050 és 580150 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
|
— |
Szabolcs-Szatmár-Bereg megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe. |
7. Polija
Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Polijā:
|
w województwie warmińsko-mazurskim:
|
|
w województwie podlaskim:
|
|
w województwie mazowieckim:
|
|
w województwie lubelskim:
|
|
w województwie podkarpackim:
|
|
w województwie małopolskim:
|
|
w województwie pomorskim:
|
|
w województwie świętokrzyskim:
|
|
w województwie lubuskim:
|
|
w województwie dolnośląskim:
|
|
w województwie wielkopolskim:
|
|
w województwie łódzkim:
|
|
w województwie zachodniopomorskim:
|
|
w województwie opolskim:
|
8. Slovākija
Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Slovākijā:
|
— |
the whole district of Gelnica except municipalities included in zone III, |
|
— |
the whole district of Poprad |
|
— |
the whole district of Spišská Nová Ves, |
|
— |
the whole district of Levoča, |
|
— |
the whole district of Kežmarok |
|
— |
in the whole district of Michalovce except municipalities included in zone III, |
|
— |
the whole district of Košice-okolie, |
|
— |
the whole district of Rožnava, |
|
— |
the whole city of Košice, |
|
— |
the whole district of Sobrance, |
|
— |
the whole district of Vranov nad Topľou, |
|
— |
the whole district of Humenné except municipalities included in zone III, |
|
— |
the whole district of Snina, |
|
— |
the whole district of Prešov except municipalities included in zone III, |
|
— |
the whole district of Sabinov except municipalities included in zone III, |
|
— |
the whole district of Svidník, except municipalities included in zone III, |
|
— |
the whole district of Stropkov, except municipalities included in zone III, |
|
— |
the whole district of Bardejov, |
|
— |
the whole district of Stará Ľubovňa, |
|
— |
the whole district of Revúca, |
|
— |
the whole district of Rimavská Sobota except municipalities included in zone III, |
|
— |
in the district of Veľký Krtíš, the whole municipalities not included in part I, |
|
— |
the whole district of Lučenec, |
|
— |
the whole district of Poltár, |
|
— |
the whole district of Zvolen, |
|
— |
the whole district of Detva, |
|
— |
the whole district of Krupina, except municipalities included in zone I, |
|
— |
the whole district of Banska Stiavnica, |
|
— |
in the district of Žiar nad Hronom the municipalities of Hronská Dúbrava, Trnavá Hora, |
|
— |
the whole district of Banska Bystica, |
|
— |
the whole district of Brezno, |
|
— |
the whole district of Liptovsky Mikuláš. |
9. Itālija
Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Itālijā:
|
Piedmont Region:
|
|
Liguria Region:
|
III DAĻA
1. Bulgārija
Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Bulgārijā:
|
— |
in Blagoevgrad region:
|
|
— |
the Pazardzhik region:
|
|
— |
in Plovdiv region
|
|
— |
in Varna region:
|
2. Vācija
Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Vācijā:
|
Bundesland Brandenburg:
|
3. Itālija
Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Itālijā:
|
— |
Sardinia Region: the whole territory |
|
— |
Lazio Region: the Area of the Municipality of Rome within the administrative boundaries of the Local Heatlh Unit “ASL RM1”. |
4. Latvija
Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Latvijā:
|
— |
Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta daļa uz ziemeļiem autoceļa P116, P106, autoceļa no apdzīvotas vietas Dinsdurbe, Kalvenes pagasta daļa uz austrumiem no ceļa pie Vārtājas upes līdz autoceļam A9, uz ziemeļiem no autoceļa A9, uz austrumiem no autoceļa V1200, Kazdangas pagasta daļa uz austrumiem no ceļa V1200, P115, P117, V1296, |
|
— |
Kuldīgas novada Rudbāržu, Nīkrāces, Padures pagasts, Laidu pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa V1296, V1295, V1272, Raņķu pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa V1272 līdz robežai ar Ventas upi, Skrundas pagasts (izņemot pagasta daļu uz ziemeļaustrumiem no Skrundas, Cieceres upes un Ventas upes), Skrundas pilsēta, Ēdoles pagasta daļa uz austrumiem no autoceļa V1269, V1271, V1288, P119, Īvandes pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa P119, Rumbas pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa P120, |
|
— |
Ventspils novada Zlēku pagasts, Ugāles pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa V1347, uz rietumiem no autoceļa P123, Ziru pagasta daļa uz austrumiem no autoceļa V1269, P108, Piltenes pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa V1310, V1309, autoceļa līdz Ventas upei. |
5. Lietuva
Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Lietuvā:
|
— |
Molėtų rajono savivaldybė: Dubingių ir Giedraičių seniūnijos, |
|
— |
Šakių rajono savivaldybė: Kidulių ir Gelgaudiškio seniūnijos; Šakių seniūnija: Juniškių, Bedalių, Zajošių, Kriaučėnų, Liukų, Gotlybiškių, Ritinių kaimai; Sudargo seniūnija: Pervazninkų kaimas, |
|
— |
Širvintų rajono savivaldybė: Alionių ir Zibalų seniūnijos, |
|
— |
Ukmergės rajono savivaldybė: Želvos seniūnija, |
|
— |
Vilniaus rajono savivaldybė: Paberžės seniūnija. |
6. Polija
Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Polijā:
|
w województwie zachodniopomorskim:
|
|
w województwie warmińsko-mazurskim:
|
|
w województwie lubelskim:
|
|
w województwie podkarpackim:
|
|
w województwie lubuskim:
|
|
w województwie wielkopolskim:
|
|
w województwie dolnośląskim:
|
|
w województwie świętokrzyskim:
|
|
w województwie małopolskim:
|
7. Rumānija
Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Rumānijā:
|
— |
Zona orașului București, |
|
— |
Județul Constanța, |
|
— |
Județul Satu Mare, |
|
— |
Județul Tulcea, |
|
— |
Județul Bacău, |
|
— |
Județul Bihor, |
|
— |
Județul Bistrița Năsăud, |
|
— |
Județul Brăila, |
|
— |
Județul Buzău, |
|
— |
Județul Călărași, |
|
— |
Județul Dâmbovița, |
|
— |
Județul Galați, |
|
— |
Județul Giurgiu, |
|
— |
Județul Ialomița, |
|
— |
Județul Ilfov, |
|
— |
Județul Prahova, |
|
— |
Județul Sălaj, |
|
— |
Județul Suceava |
|
— |
Județul Vaslui, |
|
— |
Județul Vrancea, |
|
— |
Județul Teleorman, |
|
— |
Judeţul Mehedinţi, |
|
— |
Județul Gorj, |
|
— |
Județul Argeș, |
|
— |
Judeţul Olt, |
|
— |
Judeţul Dolj, |
|
— |
Județul Arad, |
|
— |
Județul Timiș, |
|
— |
Județul Covasna, |
|
— |
Județul Brașov, |
|
— |
Județul Botoșani, |
|
— |
Județul Vâlcea, |
|
— |
Județul Iași, |
|
— |
Județul Hunedoara, |
|
— |
Județul Alba, |
|
— |
Județul Sibiu, |
|
— |
Județul Caraș-Severin, |
|
— |
Județul Neamț, |
|
— |
Județul Harghita, |
|
— |
Județul Mureș, |
|
— |
Județul Cluj, |
|
— |
Județul Maramureş. |
8. Slovākija
Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Slovākijā:
|
— |
The whole district of Trebišov’, |
|
— |
The whole district of Vranov and Topľou, |
|
— |
In the district of Humenné: Lieskovec, Myslina, Humenné, Jasenov, Brekov, Závadka, Topoľovka, Hudcovce, Ptičie, Chlmec, Porúbka, Brestov, Gruzovce, Ohradzany, Slovenská Volová, Karná, Lackovce, Kochanovce, Hažín nad Cirochou, Závada, Nižná Sitnica, Vyšná Sitnica, Rohožník, Prituľany, Ruská Poruba, Ruská Kajňa, |
|
— |
In the district of Michalovce: Strážske, Staré, Oreské, Zbudza, Voľa, Nacina Ves, Pusté Čemerné, Lesné, Rakovec nad Ondavou, Petríkovce, Oborín, Veľké Raškovce, Beša, |
|
— |
In the district of Rimavská Sobota: Jesenské, Gortva, Hodejov, Hodejovec, Širkovce, Šimonovce, Drňa, Hostice, Gemerské Dechtáre, Jestice, Dubovec, Rimavské Janovce, Rimavská Sobota, Belín, Pavlovce, Sútor, Bottovo, Dúžava, Mojín, Konrádovce, Čierny Potok, Blhovce, Gemerček, Hajnáčka, |
|
— |
In the district of Gelnica: Hrišovce, Jaklovce, Kluknava, Margecany, Richnava, |
|
— |
In the district Of Sabinov: Daletice, |
|
— |
In the district of Prešov: Hrabkov, Krížovany, Žipov, Kvačany, Ondrašovce, Chminianske Jakubovany, Klenov, Bajerov, Bertotovce, Brežany, Bzenov, Fričovce, Hendrichovce, Hermanovce, Chmiňany, Chminianska Nová Ves, Janov, Jarovnice, Kojatice, Lažany, Mikušovce, Ovčie, Rokycany, Sedlice, Suchá Dolina, Svinia, Šindliar, Široké, Štefanovce, Víťaz, Župčany, |
|
— |
the whole district of Medzilaborce, |
|
— |
In the district of Stropkov: Havaj, Malá Poľana, Bystrá, Mikové, Varechovce, Vladiča, Staškovce, Makovce, Veľkrop, Solník, Korunková, Bukovce, Krišľovce, Jakušovce, Kolbovce, |
|
— |
In the district of Svidník: Pstruša. |
DIREKTĪVAS
|
29.7.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 200/148 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ DIREKTĪVA (ES) 2022/1326
(2022. gada 18. marts),
ar ko groza Padomes Pamatlēmuma 2004/757/TI pielikumu attiecībā uz jaunu psihoaktīvu vielu iekļaušanu narkotiskās vielas definīcijā
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes Pamatlēmumu 2004/757/TI (2004. gada 25. oktobris), ar ko paredz minimuma noteikumus par noziedzīgu darbību pazīmēm un sodiem narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības jomā (1), un jo īpaši tā 1.a un 8.a pantu,
tā kā:
|
(1) |
Riska novērtējuma ziņojumus par jaunajām psihoaktīvajām vielām 2-(metilamino)-1-(3-metilfenil)propān-1-onu (3-metilmetkatinonu, 3-MMC) un 1-(3-hlorfenil)-2-(metilamino)propān-1-onu (3-hlormetkatinonu, 3-CMC) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1920/2006 (2) 5.c pantu sagatavoja Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA; centrs) Zinātniskā komiteja, kuras sastāvs paplašināts 2021. gada 18. un 19. novembrī, ievērojot tās pašas regulas 5.c panta 4. punktā noteikto procedūru. Centrs 2021. gada 25. novembrī iesniedza Komisijai un dalībvalstīm riska novērtējuma ziņojumus. |
|
(2) |
3-MMC un 3-CMC ir sintētiski katinoni ar psihostimulējošu iedarbību. Tie ir katinona atvasinājumi un ir cieši saistīti ar metkatinonu (efedrīnu) un mefedronu (4-metilmetkatinonu; 4-MMC) un attiecīgi ar metkatinonu un 4-hlormetkatinonu (4-CMC; klefedronu), un tiem ir līdzīga psihostimulējoša iedarbība. Katinonu, metkatinonu, mefedronu un 4-CMC kontrolē saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1971. gada Konvenciju par psihotropajām vielām. |
|
(3) |
3-MMC Eiropas Savienībā ir bijis pieejams vismaz kopš 2012. gada un ir konstatēts 23 dalībvalstīs. Pēc tam, kad laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam 3-MMC konfiskāciju skaits Eiropā samazinājās, šķiet, tas parādās no jauna, – 2020. gadā tika konfiscēti aptuveni 740 kilogrami šīs vielas pulvera veidā, un 2021. gadā turpinājās tās imports, izplatīšana un lietošana; vienas liela mēroga operācijas laikā kādā vietā pie Savienības ārējās robežas tika konfiscēti nedaudz vairāk nekā 120 kilogrami pulvera veidā. |
|
(4) |
Konfiskāciju rezultātā gūtā informācija un savāktie paraugi liecina, ka 3-MMC narkotisko vielu tirgū parasti ir pieejams pulvera veidā. Ir ziņots arī par citām tā fiziskām formām, piemēram, tabletēm un kapsulām, bet daudz mazākā mērā. Dažkārt ir ziņots arī par 3-MMC saturošiem šķidrumiem, augu materiālu un uzsūcošu papīru. |
|
(5) |
Piecas dalībvalstis ir ziņojušas par kopumā divdesmit septiņiem nāves gadījumiem, kuros ir apstiprināta 3-MMC iedarbība. Četras dalībvalstis ir ziņojušas arī par četrpadsmit akūtas saindēšanās gadījumiem, kuri nav beigušies letāli un kuros ir apstiprināta 3-MMC iedarbība. |
|
(6) |
3-CMC Eiropas Savienībā ir bijis pieejams vismaz kopš 2014. gada un ir konstatēts 23 dalībvalstīs. 2020. un 2021. gadā pulvera veidā tika konfiscēts aptuveni 2 500 kilogramu 3-CMC, tas ir vairāk nekā 90 % no kopējā 3-CMC daudzuma pulvera veidā, kāds konfiscēts kopš vielas uzraudzības sākuma Eiropā. |
|
(7) |
Konfiskāciju rezultātā gūtā informācija un savāktie paraugi liecina, ka 3-CMC narkotisko vielu tirgū parasti ir pieejams pulvera veidā. Ir ziņots arī par citām tā fiziskām formām, piemēram, tabletēm un kapsulām, bet daudz mazākā mērā. Dažkārt ir ziņots arī par 3-CMC saturošiem šķidrumiem, augu materiālu un uzsūcošu papīru. |
|
(8) |
Divas dalībvalstis ir ziņojušas par kopumā desmit nāves gadījumiem, kuros ir apstiprināta 3-CMC iedarbība. Viena dalībvalsts ir ziņojusi arī par vienu akūtas saindēšanās gadījumu, kurš nav beidzies letāli un kurā ir apstiprināta 3-CMC iedarbība. |
|
(9) |
Pieejamā informācija liecina, ka, lai gan 3-MMC un 3-CMC parasti pārdod un ir pieprasīti tieši kā stimulējošas narkotikas, tomēr šķiet, ka vismaz daļēji šīs vielas tiek ražotas, importētas, izplatītas, pārdotas un lietotas kā kontrolētu stimulatoru, tostarp amfetamīna, kokaīna un MDMA, “legālas” aizstājējas. Turklāt var būt, ka šīs vielas tiek maldinoši pārdotas kā citas narkotikas. |
|
(10) |
Nav daudz informācijas par to, ka 3-MMC un 3-CMC ražošanā, izplatīšanā un nelikumīgā tirdzniecībā Savienībā būtu iesaistīta organizētā noziedzība. Tomēr saistībā ar abām vielām ir informācija, kas liecina par noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, nelikumīgu tirdzniecību, nelikumīgu ražošanu un ar to piegādi saistītiem pārkāpumiem. |
|
(11) |
Pieejamā informācija liecina, ka 3-MMC un 3-CMC ražo ķīmijas uzņēmumi, kas atrodas ārpus Savienības, un tos importē Savienībā rūpnieciskā mērogā. Turklāt ierobežota informācija liecina, ka ražošana zināmā mērā ir notikusi nelikumīgās laboratorijās Eiropā. |
|
(12) |
Ne Savienībā, ne, šķiet, citviet pasaulē 3-MMC un 3-CMC nav atzīta lietojuma nedz medicīnā, nedz veterinārijā. Izņemot to, ka šīs vielas izmanto par analītisku references standartu un zinātniskos pētījumos, nav norāžu, ka tās var izmantot citām vajadzībām. |
|
(13) |
Šķiet, ka ar 3-MMC un 3-CMC saistītie veselības un sociālie riski zināmā mērā līdzinās tiem, kādi novērojami saistībā ar citiem cieši saistītiem sintētiskiem katinoniem un psihostimulatoriem, kuri tiek starptautiski kontrolēti. Pieejamie pierādījumi un informācija par vielu radītajiem veselības un sociālajiem riskiem ir pietiekams pamats, lai 3-MMC un 3-CMC iekļautu “narkotiskās vielas” definīcijā. Tomēr riska novērtējuma ziņojumos arī secināts, ka datu trūkuma dēļ saistībā ar 3-MMC un 3-CMC rodas daudzi jautājumi par riskiem cilvēka veselībai, sabiedrības veselībai un sociālajiem riskiem un uz tiem atbildes sniegt varētu turpmāki pētījumi. |
|
(14) |
3-MMC un 3-CMC nav iekļauti to vielu sarakstā, kurām piemēro kontroles pasākumus saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1961. gada Vienoto konvenciju par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, vai Apvienoto Nāciju Organizācijas 1971. gada Konvenciju par psihotropajām vielām. 3-CMC vēl nav novērtēts Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmā, savukārt attiecībā uz 3-MMC PVO ekspertu komiteja narkotiku atkarības jautājumos 2016. gada novembrī veica nepārliecinošu kritisku analīzi. Tā kā Komiteja nespēja panākt vienprātību, atzinuma izstrāde tika atlikta un tika lūgts sekretariātam nākamajā ekspertu komitejas sanāksmē organizēt vēl vienu kritisku 3-MMC analīzi. ECDD šo nākamo 3-MMC analīzi vēl nav veikusi. Kopš šīs kritiskās analīzes 2016. gadā dalībvalstis ir paziņojušas būtisku jaunu informāciju, kas liecina, ka 3-MMC varētu radīt veselības un sociālos apdraudējumus Savienības līmenī, un tāpēc tas ir jāiekļauj “narkotiskās vielas” definīcijā Savienības tiesību aktos. |
|
(15) |
Informācija, kas iegūta saistībā ar 2020. un 2021. gadā tiesībaizsardzības iestāžu veiktajām konfiskācijām, liecina, ka Savienībā pēdējā laikā ir palielinājusies un var būt ievērojama gan 3-MMC, gan 3-CMC pieejamība un izplatīšanās potenciāls. Pieejamā informācija liecina, ka 3-MMC un 3-CMC patēriņš veselībai rada kaitējumu, kas saistīts ar to akūto toksiskumu, un 3-MMC gadījumā – tā pārmērīgas lietošanas risku vai spēju izraisīt atkarību. Pētījumu trūkuma dēļ nav skaidrības par 3-CMC atkarības risku un pārmērīgas lietošanas risku. Šo kaitējumu veselībai uzskata par tādu, kas apdraud dzīvību, jo tas var izraisīt nāvi vai nāvējošu traumu, smagus fiziskus vai garīga rakstura traucējumus vai slimību izplatīšanos, tostarp ar asinīm pārnēsājamu vīrusu, piemēram, C hepatīta vai HIV, transimisiju. Šī ietekme ir salīdzināma ar citiem cieši saistītiem sintētiskiem katinoniem un psihostimulatoriem, kuri tiek starptautiski kontrolēti, tomēr ir vajadzīgi papildu pētījumi. |
|
(16) |
Pieejamā informācija arī liecina, ka 3-MMC un 3-CMC patēriņš varētu radīt sociālus riskus un izraisīt marginalizāciju un lielāku neaizsargātību. Turklāt tas var radīt arī plašāku risku sabiedrības drošībai, it īpaši gadījumos, kad šo vielu ietekmē tiek vadīts transportlīdzeklis. |
|
(17) |
Piecpadsmit dalībvalstis piemēro kontroles pasākumus 3-MMC saskaņā ar valsts tiesību aktiem narkotiku kontroles jomā, sešas dalībvalstis piemēro kontroles pasākumus saskaņā ar tiesību aktiem par jaunām psihoaktīvām vielām un viena dalībvalsts piemēro kontroles pasākumus saskaņā ar citiem tiesību aktiem. Trīspadsmit dalībvalstis piemēro kontroles pasākumus 3-CMC saskaņā ar valsts tiesību aktiem narkotiku kontroles jomā, septiņas dalībvalstis piemēro kontroles pasākumus saskaņā ar tiesību aktiem par jaunām psihoaktīvām vielām un viena dalībvalsts piemēro kontroles pasākumus saskaņā ar citiem tiesību aktiem. Ņemot vērā to, ka minētie valsts kontroles pasākumi jau ir ieviesti, 3-MMC un 3-CMC iekļaušana “narkotiskās vielas” definīcijā un tādējādi Pamatlēmuma 2004/757/TI noteikumu par likumpārkāpumiem un sankcijām attiecināšana uz tiem palīdzētu izvairīties no šķēršļu rašanās pārrobežu tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbībā un palīdzētu aizsargāt pret riskiem, ko var radīt to pieejamība un lietošana. |
|
(18) |
Ar Pamatlēmuma 2004/757/TI 1.a pantu Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, lai ātri un uz speciālo zināšanu pamata Savienības līmenī, grozot minētā pamatlēmuma pielikumu, minētās vielas iekļautu “narkotiskās vielas” definīcijā, reaģējot uz tādu jaunu psihoaktīvu vielu rašanos, ko atklājušas un par ko ziņojušas dalībvalstis. |
|
(19) |
Tā kā ir ievēroti nosacījumi un procedūra, kas nepieciešami, lai sāktu īstenot pilnvaras pieņemt deleģēto aktu, būtu jāpieņem deleģētā direktīva, lai 3-MMC un 3-CMC iekļautu Pamatlēmuma 2004/757/TI pielikumā. |
|
(20) |
Pamatlēmums 2004/757/TI, kas grozīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/2103 (3), ir saistošs Īrijai, un tādēļ tā piedalās šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā. |
|
(21) |
Pamatlēmums 2004/757/TI, kā tas piemērojams līdz 2018. gada 21. novembrim, ir saistošs Dānijai, bet Direktīva (ES) 2017/2103 tai nav saistoša. Tādēļ tā nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā un piemērošanā, un tai šī direktīva nav saistoša un nav jāpiemēro. |
|
(22) |
Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (4) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. |
|
(23) |
Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Pamatlēmums 2004/757/TI, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Grozījumi Pamatlēmumā 2004/757/TI
Pamatlēmuma 2004/757/TI pielikumā pievieno šādu 20. un 21. punktu:
|
“20. |
2-(metilamino)-1-(3-metilfenil)propān-1-ons (3-MMC) (*1). |
|
21. |
1-(3-hlorfenil)-2-(metilamino)propān-1-ons (3-CMC) (*1). |
2. pants
Transponēšana
1. Vēlākais 2023. gada 18. februārī dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
3. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
4. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm saskaņā ar Līgumiem.
Briselē, 2022. gada 18. martā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 335, 11.11.2004., 8. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1920/2006 (2006. gada 12. decembris) par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (OV L 376, 27.12.2006., 1. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/2103 (2017. gada 15. novembris), ar ko groza Padomes Pamatlēmumu 2004/757/TI, lai narkotiskās vielas definīcijā iekļautu jaunas psihoaktīvas vielas, un atceļ Padomes Lēmumu 2005/387/TI (OV L 305, 21.11.2017., 12. lpp.).
LĒMUMI
|
29.7.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 200/152 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2022/1327
(2022. gada 26. jūlijs),
ar ko lūdz Komisiju iesniegt pētījumu par Savienības pasta pakalpojumu iekšējā tirgus situāciju, jo īpaši attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/67/EK piemērošanu, un, ja vajadzīgs, priekšlikumu atkarībā no pētījuma rezultātiem
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 241. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Kopš 2008. gada vēstuļpasts Savienībā ik gadu ir samazinājies par 4,9 %, un šī tendence ir paātrinājusies, ekonomikai sarūkot Covid-19 pandēmijas dēļ, kuras laikā no 2019. līdz 2020. gadam vēstuļpasta apjoms samazinājās par 12 % līdz 26 %. |
|
(2) |
Kopš 2008. gada paku piegādes pakalpojumu apjoms Savienībā ik gadu ir palielinājies aptuveni par 9 %, un Covid-19 pandēmijas dēļ šī tendence ir paātrinājusies. |
|
(3) |
Vispārējā pakalpojuma saistību izmaksas, pamatojoties uz izmaksu skalu, ir palielinājušās vēstuļpasta tirgus krasās samazināšanās dēļ. |
|
(4) |
Līdz ar e-komercijas un digitalizācijas attīstību pasta pakalpojumu tirgū ir ienākuši jauni dalībnieki, produkti un pakalpojumi. |
|
(5) |
Katrā dalībvalstī vispārējos pasta pakalpojumus sniedz valsts mērogā, savukārt lietotāju vajadzības pēc minētajiem pakalpojumiem ir būtiski mainījušās. |
|
(6) |
Vispārējā pakalpojuma koncepcijai ir jāatspoguļo lietotāju mainīgās vajadzības un jābūt elastīgai un ilgtspējīgai. |
|
(7) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/67/EK (1) ir daļēji sasniegusi savus mērķus. Tomēr varētu būt nepieciešams to pārskatīt, lai nodrošinātu, ka tā ir piemērota nākotnes vajadzībām un ka tā ilgtspējīgi risina iepriekš minētās problēmas. |
|
(8) |
Detalizēta analīze par Savienības pasta pakalpojumu iekšējā tirgus situāciju pamatotu nepieciešamību pārskatīt Direktīvu 97/67/EK, lai atspoguļotu tehnoloģiju attīstību un izmaiņas minētajā tirgū, un ļautu pārskatīto direktīvu pieņemt vēl pašreizējā Eiropas likumdošanas ciklā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Padome lūdz Komisiju iesniegt pētījumu par Savienības pasta pakalpojumu iekšējā tirgus situāciju, jo īpaši attiecībā uz Direktīvas 97/67/EK piemērošanu.
2. pants
1. Padome lūdz Komisiju iesniegt priekšlikumu, ja vajadzīgs, atkarībā no 1. pantā minētā pētījuma rezultātiem, vai – pretējā gadījumā – informēt Padomi par alternatīviem pasākumiem, kas vajadzīgi saistībā ar pētījumu.
2. Saskaņā ar ierasto praksi Padome lūdz Komisiju nodrošināt, ka priekšlikumam ir pievienots ietekmes novērtējums.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2022. gada 26. jūlijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
J. SÍKELA
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/67/EK (1997. gada 15. decembris) par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (OV L 15, 21.1.1998., 14. lpp.).
|
29.7.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 200/154 |
KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2022/1328
(2021. gada 30. septembris)
par pasākumiem SA.32014, SA.32015, SA.32016 (2011/C) (ex 2011/NN), ko īstenojusi Itālija un Lacio reģions Laziomar un tā ieguvēja CLN labā
(izziņots ar dokumenta numuru C(2021) 6989)
(Autentisks ir tikai teksts itāļu valodā)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
SATURS
|
1. |
Procedūra | 158 |
|
2. |
Pamatinformācija un to pasākumu apraksts, uz kuriem attiecas izmeklēšana | 158 |
|
2.1. |
Vispārējs regulējums | 158 |
|
2.1.1. |
Sākotnējie līgumi | 160 |
|
2.1.2. |
Sākotnējo līgumu pagarināšana | 7 |
|
2.1.3. |
Laziomar privatizācija un jaunā pakalpojumu līguma noslēgšana | 161 |
|
2.2. |
Pasākumi, uz kuriem attiecas 2011. un 2012. gada lēmumu darbības joma | 161 |
|
2.3. |
Šajā lēmumā vērtēto pasākumu sīks apraksts | 162 |
|
2.3.1. |
Sākotnējā starp Laziomar un Itāliju noslēgtā līguma pagarināšana | 162 |
|
2.3.1.1. |
Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākums | 162 |
|
2.3.1.2. |
Budžets un ilgums | 11 |
|
2.3.2. |
Laziomar privatizācija | 165 |
|
2.3.2.1. |
Pārdošanas procedūra un galīgā līguma slēgšanas tiesību piešķiršana | 165 |
|
2.3.2.2. |
Pārdošanas līgums | 165 |
|
2.3.2.3. |
Tiesvedība valsts līmenī | 166 |
|
2.3.3. |
Jaunais pakalpojumu līgums starp Lacio reģionu un Laziomar | 166 |
|
2.3.3.1. |
Atbalsta saņēmējs | 166 |
|
2.3.3.2. |
Maršruti | 15 |
|
2.3.3.3. |
Ilgums | 166 |
|
2.3.3.4. |
Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākums | 166 |
|
2.3.3.5. |
Kompensācijas noteikumi un galīgā piešķiršana | 16 |
|
2.3.4. |
Pietauvošanās prioritāte | 168 |
|
2.3.5. |
Pasākumi, kas noteikti 2010. gada likumā | 168 |
|
2.4. |
Pārkāpuma procedūra Nr. 2007/4609 | 170 |
|
3. |
Procedūras sākšanas un paplašināšanas pamatojums | 170 |
|
3.1. |
Sākotnējā starp Laziomar un Itāliju noslēgtā līguma pagarināšana | 170 |
|
3.1.1. |
Altmark kritēriju ievērošana un atbalsta esība | 171 |
|
3.1.2. |
Saderība | 171 |
|
3.2. |
Laziomar privatizācija | 172 |
|
3.3. |
Jaunais pakalpojumu līgums starp Lacio reģionu un Laziomar | 172 |
|
3.3.1. |
Altmark kritēriju ievērošana, atbalsta esība un saderība | 172 |
|
3.3.2. |
Saderība | 172 |
|
3.4. |
Pietauvošanās prioritāte | 173 |
|
3.5. |
Pasākumi, kas noteikti 2010. gada likumā | 173 |
|
4. |
Itālijas piezīmes | 173 |
|
4.1. |
Par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu un konkurences vidi | 173 |
|
4.2. |
Par Laziomar privatizāciju | 173 |
|
4.2.1. |
Par Laziomar pārdošanas cenu | 174 |
|
4.2.2. |
Par procedūras pārredzamo un nediskriminējošo raksturu | 174 |
|
4.3. |
Par sākotnējā līguma un jaunā sabiedrisko pakalpojumu līguma pagarinājuma atbilstību Altmark kritērijiem | 175 |
|
4.4. |
Par pietauvošanās prioritāti | 175 |
|
4.5. |
Par pasākumiem, kas noteikti 2010. gada likumā | 175 |
|
4.6. |
Par noteikumiem kompensācijas aprēķināšanai laikposmā no 2011. līdz 2019. gadam un par CIPE direktīvā noteikto 6,5 % riska prēmiju no 2010. gada | 27 |
|
4.7. |
Par jaunā sabiedrisko pakalpojumu līguma atbilstību 2011. gada VTNP lēmumam | 176 |
|
4.8. |
Par jaunā sabiedrisko pakalpojumu līguma atbilstību 2011. gada VTNP nostādnēm | 177 |
|
5. |
Novērtējums | 177 |
|
5.1. |
Atbalsta esība LESD 107. panta 1. punkta nozīmē | 177 |
|
5.1.1. |
Sākotnējā starp Laziomar un Itāliju noslēgtā līguma pagarināšana | 177 |
|
5.1.1.1. |
Valsts līdzekļi | 178 |
|
5.1.1.2. |
Selektivitāte | 178 |
|
5.1.1.3. |
Ekonomiska priekšrocība | 179 |
|
5.1.1.4. |
Ietekme uz konkurenci un tirdzniecību | 179 |
|
5.1.1.5. |
Secinājums | 180 |
|
5.1.1.6. |
Jauns vai pastāvošs atbalsts | 180 |
|
5.1.2. |
Jaunā sabiedrisko pakalpojumu līguma piešķiršana apvienojumā ar Laziomar uzņēmējdarbību | 180 |
|
5.1.2.1. |
Pirmais Altmark kritērijs | 181 |
|
5.1.2.2. |
Otrais Altmark kritērijs | 187 |
|
5.1.2.3. |
Trešais Altmark kritērijs | 42 |
|
5.1.2.4. |
Ceturtais Altmark kritērijs | 45 |
|
5.1.2.5. |
Secinājums | 196 |
|
5.1.3. |
Pasākumi, kas noteikti 2010. gada likumā | 196 |
|
5.1.3.1. |
Kuģu modernizācijai paredzēto līdzekļu iespējamā izmantošana likviditātes nolūkos | 197 |
|
5.1.3.2. |
Fiskālie atbrīvojumi, kas saistīti ar privatizācijas procesu | 197 |
|
5.1.3.3. |
Iespēja izmantot FAS līdzekļus, lai izpildītu likviditātes vajadzības | 198 |
|
5.1.4. |
Secinājums par atbalsta esību | 198 |
|
5.2. |
Atbalsta likumība | 198 |
|
5.3. |
Atbalsta saderība | 198 |
|
5.3.1. |
Piemērojamie noteikumi | 200 |
|
5.3.2. |
Patiess vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums, kā minēts LESD 106. pantā | 58 |
|
5.3.3. |
Vajadzība pēc pilnvarojuma akta, kurā būtu precizēts sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākums un kompensācijas aprēķināšanas metodes | 203 |
|
5.3.4. |
Pilnvarojuma termiņš | 203 |
|
5.3.5. |
Atbilstība Direktīvai 2006/111/EK | 204 |
|
5.3.6. |
Kompensācijas summa | 63 |
|
5.3.7. |
Pietauvošanās prioritāte | 206 |
|
5.3.8. |
Secinājums | 206 |
|
6. |
Secinājums | 207 |
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,
pēc tam, kad ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt piezīmes atbilstoši iepriekš minētajiem noteikumiem (1), un ņemot vērā iesniegtās piezīmes,
tā kā:
1. PROCEDŪRA
|
(1) |
Komisija 2009. gada 23. martā, 9. un 21. decembrī, 2010. gada 6. janvārī, 27. septembrī un 12. oktobrī saņēma sešas sūdzības par dažādiem atbalsta pasākumiem, ko veikusi Itālija bijušās Tirrenia grupas uzņēmumu labā (2). Sūdzības attiecās uz šiem uzņēmumiem piešķirto kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu pēc tam, kad beidzās sākotnējie sabiedrisko pakalpojumu līgumi, kas noslēgti ar Itāliju par laikposmu no 1989. gada janvāra līdz 2008. gada decembrim (turpmāk – “sākotnējie līgumi”), papildu atbalsta pasākumiem, kas noteikti valsts tiesību aktos saistībā ar uzņēmumu privatizācijas procesu, kā arī atsevišķiem jautājumiem, jo īpaši saistībā ar Tirrenia di Navigazione S.p.A. (turpmāk – “Tirrenia”) un Siremar – Sicilia Regionale Marittima S.p.A. (turpmāk – “Siremar”) privatizācijas procedūru. |
|
(2) |
Itālija 2010. gada 29. jūlijā paziņoja Komisijai par kompensāciju, ko Itālija 2008., 2009. un 2010. gadā izmaksāja uzņēmumam Caremar – Campania Regionale Maritima S.p.A. (turpmāk – “Caremar”). Šis paziņojums tika atkārtoti iesniegts 2010. gada 1. decembrī par kompensāciju, kas tika izmaksāta Caremar 2009. un 2010. gadā. Kompensācija, kas tika izmaksāta Caremar 2008. gadā, tika aplūkota atsevišķā lēmumā (sk. 20. apsvērumu). |
|
(3) |
Komisija 2011. gada 5. oktobrī sāka oficiālu izmeklēšanas procedūru attiecībā uz vairākiem Itālijas veiktiem pasākumiem par labu bijušās Tirrenia grupas uzņēmumiem (turpmāk – “2011. gada lēmums”) (3). Izmeklēšana cita starpā attiecās uz kompensāciju, kas tika piešķirta Caremar par pakalpojumu sniegšanu vairākos jūras maršrutos kopš 2009. gada 1. janvāra, un uz vairākiem citiem šim uzņēmumam piešķirtiem pasākumiem (sk. 38. apsvērumu). |
|
(4) |
Tajā laikā Caremar sniedza pakalpojumus jūras kabotāžas (4) maršrutos Neapoles līcī (Kampānijas reģions) un Poncas salu arhipelāgā [it. arcipelago pontino] (Lacio reģions). Pēc tam Kampānijas reģions atsevišķi nodeva Lacio reģionam maršrutus Poncas salu arhipelāgā, proti, uzņēmumam ar nosaukumu Laziomar S.p.A. (turpmāk – “Laziomar”) (5). Šī nodošana tika oficiāli noformēta 2011. gada 1. jūnijā (sk. 32. un 33. apsvērumu). |
|
(5) |
2011. gada lēmumu publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes par izmeklēšanā aplūkotajiem pasākumiem. |
|
(6) |
Itālija 2011. gada 28. septembra vēstulē apstiprināja savu nodomu privatizēt bijušās Tirrenia grupas reģionālos uzņēmumus, tostarp Laziomar. Komisija 2011. gada 26. oktobrī nosūtīja Itālijai informācijas pieprasījumu par privatizācijas procedūru. Itālija 2011. gada 30. novembrī iesniedza atbildi uz Komisijas 2011. gada 26. oktobra informācijas pieprasījumu. |
|
(7) |
Itālija 2011. gada 15. novembrī iesniedza piezīmes par pasākumiem, uz kuriem attiecās 2011. gada lēmums. |
|
(8) |
Komisija 2012. gada 25. aprīlī nosūtīja Itālijai vēl vienu informācijas pieprasījumu par privatizācijas procedūru. Itālija atbildēja 2012. gada 22. maija vēstulē. |
|
(9) |
Komisija 2012. gada 7. novembrī paplašināja izmeklēšanas procedūru, cita starpā attiecinot to uz dažiem papildu atbalsta pasākumiem, kurus Lacio reģions piešķīra Laziomar saistībā ar kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kas piešķirta Laziomar saskaņā ar jauno sabiedrisko pakalpojumu līgumu. Komisija 2012. gada 19. decembrī pieņēma grozītu minētā lēmuma versiju (turpmāk – “2012. gada lēmums”) (6). |
|
(10) |
2012. gada lēmumu publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes par izmeklēšanā aplūkotajiem pasākumiem. |
|
(11) |
Itālija 2012. gada 11. decembrī iesniedza savas piezīmes. |
|
(12) |
Komisija 2018. gada 25. janvārī, 29. martā, 31. augustā, 2019. gada 4. martā, 2020. gada 15. aprīlī, 2021. gada 9. un 26. februārī pieprasīja Itālijai papildu informāciju. Itālija šo informāciju sniedza 2018. gada 26. aprīlī, 8. un 31. maijā, 2. novembrī, 11. decembrī, 2019. gada 30. aprīlī, 2020. gada 22. jūnijā, 2021. gada 22. februārī un 17. martā. |
|
(13) |
Šis lēmums attiecas tikai uz iespējamo atbalstu Laziomar, kā norādīts 2.3. iedaļā. Visi pārējie 2011. un 2012. gada lēmumos ietvertie pasākumi ir izmeklēti atsevišķi lietās SA.32014, SA.32015 un SA.32016, un tāpēc tie nav iekļauti šajā lēmumā. Minētie pārējie pasākumi jo īpaši attiecas uz citiem bijušās Tirrenia grupas uzņēmumiem. |
2. PAMATINFORMĀCIJA UN TO PASĀKUMU APRAKSTS, UZ KURIEM ATTIECAS IZMEKLĒŠANA
2.1. Vispārējs regulējums
2.1.1. Sākotnējie līgumi
|
(14) |
Tirrenia grupa tradicionāli piederēja Itālijai ar uzņēmuma Fintecna (7) starpniecību, un sākotnēji tajā bija seši uzņēmumi, proti, Tirrenia, Adriatica, Caremar, Saremar, Siremar un Toremar. Šie uzņēmumi sniedza jūras transporta pakalpojumus saskaņā ar atsevišķiem sabiedrisko pakalpojumu līgumiem, kurus noslēdza ar Itāliju 1991. gadā un kuri bija spēkā divdesmit gadus no 1989. gada janvāra līdz 2008. gada decembrim (“sākotnējie līgumi”). Fintecna piederēja 100 % Tirrenia akciju kapitāla, kam savukārt pilnībā piederēja reģionālie uzņēmumi Adriatica, Caremar, Siremar, Saremar un Toremar. Adriatica, kas sniedza pakalpojumus vairākos maršrutos starp Itāliju un attiecīgi Albāniju, Horvātiju, Grieķiju un Melnkalni, 2004. gadā tika apvienots ar Tirrenia. |
|
(15) |
Šo sākotnējo līgumu mērķis bija garantēt jūras transporta pakalpojumu regularitāti un uzticamību, no kuriem lielākā daļa savieno Itālijas kontinentālo daļu ar Sicīliju, Sardīniju un citām mazākām Itālijas salām. Šajā nolūkā Itālija piešķīra finansiālu atbalstu subsīdiju veidā, ko izmaksāja tieši katram Tirrenia grupas uzņēmumam. |
|
(16) |
Laziomar2011. gada 1. jūnijā sāka sniegt pakalpojumus vairākos jūras kabotāžas maršrutos starp Lacio reģionu un mazākajām kaimiņu salām (sk. 33. apsvērumu). Konkrētie maršruti ir aprakstīti 43. apsvērumā. |
|
(17) |
Komisija 1999. gada 6. augustā nolēma attiecībā uz atbalstu, ko, pamatojoties uz sākotnējiem līgumiem, izmaksāja sešiem uzņēmumiem, kuri tolaik veidoja Tirrenia grupu, sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – “LESD”) 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru. |
|
(18) |
Izmeklēšanas posmā Itālija pieprasīja, lai Tirrenia grupas lieta tiktu sadalīta tā, lai prioritāti varētu piešķirt galīgā lēmuma pieņemšanai attiecībā uz Tirrenia. Šis pieprasījums tika pamatots ar Itālijas plānu privatizēt grupu, sākot ar Tirrenia, un tās nodomu paātrināt procesu attiecībā uz minēto uzņēmumu. |
|
(19) |
Komisija nolēma, ka tā var izpildīt Itālijas lūgumu, un ar Lēmumu 2001/851/EK (8) (turpmāk – “2001. gada lēmums”) tā izbeidza procedūru, kas bija sākta attiecībā uz uzņēmumam Tirrenia piešķirto atbalstu. Atbalsts tika atzīts par saderīgu ar nosacījumu, ka Itālija uzņemas konkrētas saistības. |
|
(20) |
Ar Lēmumu 2005/163/EK (9) (turpmāk – “2004. gada lēmums”) Komisija atzina, ka kompensācija, ko Itālija piešķīra Tirrenia grupas uzņēmumiem, izņemot Tirrenia, ir daļēji saderīga ar iekšējo tirgu, daļēji saderīga ar nosacījumu, ka Itālijas iestādes uzņemas vairākas saistības, un daļēji nesaderīga ar iekšējo tirgu. Lēmuma pamata bija dati par laikposmu no 1992. līdz 2001. gadam, un tajā bija ietverti konkrēti nosacījumi ar mērķi nodrošināt kompensācijas saderību visā sākotnējo līgumu darbības laikā. |
|
(21) |
Vispārējā tiesa ar 2009. gada 4. marta spriedumu lietās T-265/04, T-292/04 un T-504/04 (10) (turpmāk – “2009. gada spriedums”) atcēla 2004. gada lēmumu. |
|
(22) |
Ar Lēmumu (ES) 2018/261 (11) (turpmāk – “2014. gada lēmums”) Komisija izbeidza oficiālo izmeklēšanas procedūru attiecībā uz dažādiem pasākumiem, ko īstenojis Sardīnijas reģions par labu Saremar. Vispārējā tiesa 2017. gadā noraidīja Saremar un Sardīnijas reģiona apelācijas sūdzību par šo lēmumu (12). |
|
(23) |
Ar Lēmumu (ES) 2020/1411 (13) (turpmāk – “2020. gada lēmums par Tirrenia grupu”) Komisija pabeidza izmeklēšanu par Tirrenia grupas uzņēmumiem, izņemot Tirrenia, par laikposmu no 1992. līdz 2008. gadam. Komisija secināja, ka atbalsts, ko piešķīra, lai varētu sniegt jūras kabotāžas transporta pakalpojumus, ir pastāvošs atbalsts, savukārt lielākā daļa atbalsta, ko piešķīra, lai sniegtu starptautiskos jūras transporta pakalpojums, ir saderīga ar 2011. gada nostādnēm par pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (“VTNP”) (14) (turpmāk –“2011. gada VTNP nostādnes”). |
|
(24) |
Ar Lēmumu (ES) 2020/1412 (15) (turpmāk – “2020. gada lēmums par Tirrenia/CIN”) Komisija izbeidza oficiālo izmeklēšanas procedūru attiecībā uz pasākumiem, ko laikposmā no 2009. līdz 2020. gadam piešķīra uzņēmumam Tirrenia un tā ieguvējam CIN. |
|
(25) |
Ar Lēmumu (ES) 2021/4268 (16) un Lēmumu (ES) 2021/4271 (17) Komisija izbeidza oficiālo izmeklēšanas procedūru attiecībā uz pasākumiem, ko piešķīra uzņēmumiem Siremar un Toremar un to ieguvējiem laikposmā no 2009. gada. |
2.1.2. Sākotnējo līgumu pagarināšana
|
(26) |
Ar 26. pantu 2008. gada 30. decembra Dekrētlikumā Nr. 207, kas pārveidots par 2009. gada 27. februāra Likumu Nr. 14, sākotnējo līgumu (tostarp līguma, kas attiecas uz Laziomar) termiņam, kas bija 2008. gada 31. decembris, tika noteikts pagarinājums par vienu gadu līdz 2009. gada 31. decembrim |
|
(27) |
19.ter pantā 2009. gada 25. septembra Dekrētlikumā Nr. 135, kas pārveidots par 2009. gada 20. novembra Likumu Nr. 166 (turpmāk – “2009. gada likums”), tika noteikts, ka, ņemot vērā Tirrenia grupas uzņēmumu privatizāciju, reģionālo uzņēmumu (izņemot Siremar) akcijas tiek nodotas no mātesuzņēmuma Tirrenia bez atlīdzības šādi:
|
|
(28) |
2009. gada likumā arī tika noteikts, ka Itālijai, Tirrenia un Siremar jāvienojas par jaunajiem līgumiem līdz 2009. gada 31. decembrim. Līdzīgi reģionālie pakalpojumi jāiekļauj sabiedrisko pakalpojumu līgumu projektos, par kuriem Sardīnijas un Toskānas reģioniem bija jāvienojas ar Saremar un Toremar attiecīgi līdz 2009. gada 31. decembrim, bet Kampānijas un Lacio reģioniem bija jāvienojas ar Caremar un Laziomar līdz 2010. gada 28. februārim. Par jauno līgumu / sabiedrisko pakalpojumu līgumu projektiem jāizsludina konkurss pašiem uzņēmumiem, un tad tie jāparaksta ar pircējiem, pabeidzot katra minētā uzņēmuma privatizāciju (18). |
|
(29) |
Šajā nolūkā ar 2009. gada likumu sākotnējie līgumi (tostarp līgums, kas attiecas uz Caremar) tika vēl pagarināti, paredzot pagarinājumu no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 30. septembrim. |
|
(30) |
2009. gada likumā arī tika noteikta maksimālā kompensācijas summa gadā par pakalpojumu sniegšanu no 2010. gada (saskaņā ar sākotnējo līgumu pagarinājumu, kā arī saskaņā ar jaunajiem līgumiem un sabiedrisko pakalpojumu līgumiem) par kopējo summu 184 942 251 EUR, un tā ir šāda: 1. tabula Maksimālā kompensācijas summa no 2010. gada
|
|
(31) |
Ar 1. pantu 2010. gada 1. oktobra Likumā Nr. 163, ar ko pārveido 2010. gada 5. augusta Dekrētlikumu Nr. 125 (turpmāk – “2010. gada likums”), tika noteikts sākotnējo līgumu turpmāks pagarinājums no 2010. gada 1. oktobra līdz Tirrenia un Siremar privatizācijas procesu pabeigšanai, kas notika attiecīgi 2012. gada 19. jūlijā un 2012. gada 31. jūlijā. |
|
(32) |
Ņemot vērā 2009. gada likuma 19.ter panta noteikumus, Lacio reģions 2010. gada 1. decembrī ar Reģionālo likumu Nr. 2/2010 izveidoja reģionālu jūras kabotāžas pakalpojumu akciju sabiedrību ar nosaukumu “Laziomar”, lai iegādātos Caremar filiāli, kas sniedza pakalpojumus Poncas salu arhipelāga maršrutos, un pēc tam to privatizētu. |
|
(33) |
Caremar2011. gada 7. martā pārdeva Laziomar savu filiāli, kas attiecās uz Poncas salu arhipelāga maršrutiem. Laziomar sāka sniegt pakalpojumus šajos maršrutos 2011. gada 1. jūnijā. |
|
(34) |
Saskaņā ar Lacio reģiona 2011. gada 28. oktobra Dekrētu Nr. 508 (turpmāk – “Lacio dekrēts”) tika sniegtas pamatnostādnes attiecībā uz Laziomar privatizācijas procesu apvienojumā ar jaunā sabiedrisko pakalpojumu līguma noslēgšanu attiecībā uz Poncas salu arhipelāga maršrutiem. |
|
(35) |
Turklāt saskaņā ar 2012. gada 24. decembra Likumu Nr. 228 Lacio reģions, pamatojoties uz “tilta” līgumu, ar tādiem pašiem nosacījumiem uzticēja Laziomar pienākumu nodrošināt Poncas salu arhipelāga maršrutu teritoriālo nepārtrauktību līdz tā privatizācijai. Šis līgums tika parakstīts 2013. gada 12. februārī un bija spēkā līdz Laziomar privatizācijai. |
2.1.3. Laziomar privatizācija un jaunā pakalpojumu līguma noslēgšana
|
(36) |
2012. gada februārī tika sākta konkursa procedūra (sk. 2.3.2. iedaļu), lai atrastu Laziomar pircēju un noslēgtu jaunu sabiedrisko pakalpojumu līgumu par jūras transporta pakalpojumu sniegšanu desmit gadu laikposmā apmaiņā pret kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. |
|
(37) |
Pamatojoties uz veiksmīgu piedāvājumu konkursa procedūrā, Compagnia Laziale di Navigazione S.r.l. (turpmāk – “CLN”) kļuva par jauno Laziomar īpašnieku. Pārdošanas līgums starp Lacio reģionu un CLN tika parakstīts 2013. gada 30. decembrī. Lacio reģions un Laziomar2014. gada 15. janvārī parakstīja jauno pakalpojumu līgumu par jūras transporta pakalpojumu sniegšanu Poncas salu arhipelāgā. |
2.2. Pasākumi, uz kuriem attiecas 2011. un 2012. gada lēmumu darbības joma
|
(38) |
Ar 2011. un 2012. gada lēmumiem sāktajā oficiālajā izmeklēšanas procedūrā tika izvērtēti šādi pasākumi:
|
|
(39) |
Ar 2014. gada lēmumu Komisija izbeidza oficiālo izmeklēšanas procedūru attiecībā uz pasākumiem, ko īstenojis Sardīnijas reģions par labu Saremar un kas minēti iepriekš 7. pasākumā, izņemot vienu pasākumu (21). |
2.3. Šajā lēmumā vērtēto pasākumu sīks apraksts
|
(40) |
Šis lēmums attiecas tikai uz 1., 3., 4., 5. un 6. pasākumu, kas minēti 38. apsvērumā, ciktāl tajos ir iesaistīti Laziomar un CLN. Šie pasākumi ir sīkāk aprakstīti nākamajās iedaļās. |
2.3.1. Sākotnējā starp Laziomar un Itāliju noslēgtā līguma pagarināšana
2.3.1.1.
|
(41) |
Ar Caremar noslēgtā sākotnējā līguma 1. pantā bija paredzēti piecgadu plāni, kuros sīki jāapraksta apkalpojamās ostas, izmantojamo kuģu veidi un tas, cik bieži jāsniedz Caremar uzticētais pakalpojums (kas vēlāk, kad 2011. gada 1. jūnijā Poncas salu arhipelāga maršruti tika nodoti Lacio reģionam, tika uzticēts Laziomar). |
|
(42) |
Kā norādīja Itālija, pēdējais oficiāli apstiprinātais Caremar (tolaik) piecgadu plāns ir tas, kurš aptver laikposmu no 2000. līdz 2004. gadam, savukārt plāns laikposmam no 2005. līdz 2008. gadam tika sagatavots, bet kompetentās ministrijas to tā arī oficiāli neapstiprināja. Tā vietā valdība pieņēma ad hoc lēmumus, lai pakalpojumus vairāk pietuvinātu vietējo iedzīvotāju vajadzībām, tomēr neveicot būtiskas izmaiņas sabiedrisko pakalpojumu sistēmā. |
|
(43) |
Pamatojoties uz pagarināto sākotnējo līgumu, ar turpmākiem tiesību aktiem, kuri minēti 26.–33. apsvērumā, Laziomar visu gadu sniedza pakalpojumus šādos maršrutos:
|
2.3.1.2.
|
(44) |
2. tabulā ir redzama ikgadējā kompensācija, ko Itālija izmaksāja Laziomar par laikposmu no 2011. līdz 2013. gadam. 2. tabula Kompensācija, kas piešķirta par 2011.–2013. gadu (EUR)
|
|
(45) |
Sākotnējā līgumā ir paredzēts, ka ikgadējo kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu izmaksā šādi: sākotnējo avansa maksājumu, kas atbilst 70 % no iepriekšējā gadā izmaksātās kompensācijas, veic katra gada martā. Otrs maksājums, ko veic jūnijā, ir vienāds ar 20 % no kompensācijas. Starpību starp izmaksātajām summām un negatīvo attiecību starp kārtējā gada pamatdarbības izmaksām un ieņēmumiem, kas veido bilanci, izmaksā līdz 30. novembrim. Ja izrādītos, ka Laziomar ir saņēmis summu, kas pārsniedz sniegto pakalpojumu neto izmaksas (ieņēmumi mīnus zaudējumi), sākotnējā līgumā ir paredzēts, ka Laziomar ir jāatmaksā starpība. (22) |
– 2011.–2013. gadā piešķirtā kompensācija
|
(46) |
Prezidenta 1979. gada 1. jūnija dekrētā Nr. 501 (turpmāk – “Dekrēts Nr. 501/79”) ir noteikti dažādi elementi (ieņēmumi un izmaksas), ko ņem vērā, aprēķinot subsīdiju, kas maksājama jūras sabiedrisko pakalpojumu operatoriem. Turklāt 1986. gada 5. decembra Likumā Nr. 856 (turpmāk – “Likums Nr. 856/86”) bija paredzētas konkrētas izmaiņas jūras sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākuma sistēmā Itālijā. Attiecībā uz savienojumiem ar mazām un lielām salām ar minētā likuma 11. pantu tika grozīti kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu aprēķināšanas kritēriji. Subsīdija bija jāaprēķina, pamatojoties uz starpību starp ieņēmumiem un pakalpojuma izmaksām, ko noteica, atsaucoties uz vidējiem un objektīviem parametriem, un tajā bija jāiekļauj ieguldītā kapitāla saprātīga atdeve. Likuma 11. pantā arī noteikts, ka sabiedrisko pakalpojumu līgumos ir jāiekļauj subsidēto maršrutu saraksts, reisu biežums un izmantojamo kuģu veidi. Subsīdijas bija jāapstiprina atbildīgajiem ministriem. Principi, kas noteikti Prezidenta dekrētā Nr. 501/79 un Likumā Nr. 856/86, bija atainoti sākotnējos līgumos. |
|
(47) |
Kopš 2010. gada kompensācija par VTNP sniegšanu ir noteikta, piemērojot jaunu metodiku, kas paredzēta 2007. gada 9. novembraCIPE (23) direktīvā ar nosaukumu “Kritēriji sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākuma un tarifu dinamikas noteikšanai vispārējas nozīmes jūras kabotāžas nozarē” (turpmāk – “CIPE direktīva”) (24). Saskaņā ar preambulu CIPE direktīva tika pieņemta, ņemot vērā to valsts uzņēmumu privatizāciju, kuri sniedz jūras transporta pakalpojumus saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu režīmu (25). CIPE direktīvas noteikumi tika piemēroti attiecībā uz pakalpojumiem, ko Tirrenia grupas uzņēmumi sniedza no 2010. gada, pat pirms attiecīgo jauno līgumu un sabiedrisko pakalpojumu līgumu stāšanās spēkā pēc attiecīgajām privatizācijām. |
|
(48) |
CIPE direktīvā noteiktā metode ļauj uzņēmumiem, kas sniedz jūras sabiedriskos pakalpojumus, gūt atbilstošu kapitāla atdevi. Kapitāla atdeves koeficients tiek aprēķināts, pamatojoties uz vidējām svērtajām kapitāla izmaksām (turpmāk – “WACC”). |
|
(49) |
Vajadzīgo pašu kapitāla atdevi (26) aprēķina, izmantojot kapitāla aktīvu cenu noteikšanas modeli. Pamatojoties uz kapitāla aktīvu cenu noteikšanas modeli, pašu kapitāla izmaksas aprēķina kā i) bezriska likmes, ii) beta rādītāja (aplēses par uzņēmuma riska profilu attiecībā pret pašu kapitāla tirgu) un iii) pašu kapitāla tirgum piešķirtās pašu kapitāla riska prēmijas funkciju. |
|
(50) |
Konkrēti, pašu kapitāla izmaksas tiek aprēķinātas, piemērojot bezriska darbību atdeves koeficientam prēmiju par papildu riska uzņemšanos. Šo prēmiju aprēķina kā tirgus riska prēmiju, to reizinot ar tās beta rādītāju, ar kuru mēra, cik riskanta ir konkrēta darbība attiecībā pret tirgu. |
|
(51) |
Saskaņā ar CIPE direktīvu bezriska darbību atdeves koeficients atbilst vidējam bruto ienesīgumam no desmit gadu etalonobligācijām attiecībā pret iepriekšējiem 12 mēnešiem, par kuriem pastāv dati. |
|
(52) |
CIPE direktīvā ir noteikta 4 % tirgus riska prēmija. Tomēr, ja pakalpojums tiek sniegts neekskluzīvi, domājami lielākais risks, ko uzņemas operators, tiek atlīdzināts, pieskaitot tirgus riska prēmijai vēl 2,5 %. |
|
(53) |
Tomēr praksē kompensācijas summa, kas izmaksāta Laziomar, nevar pārsniegt maksimālo summu 10 030 606 EUR gadā, kas noteikta 2009. gada likumā (sk. 30. apsvērumu). Lai gan 2009. gada likums nosaka ikgadējās kompensācijas maksimālo summu visiem Tirrenia uzņēmumiem par jūras transporta pakalpojumu sniegšanu, ievērojot sabiedrisko pakalpojumu režīmu, CIPE direktīvā ir ietverti arī noteikti aizsardzības pasākumi, kas ļauj minētajiem operatoriem pietiekami segt to pamatdarbības izmaksas. Ņemot to vērā, kā redzams 2. tabulā, kompensācija, kas izmaksāta 2012. un 2013. gadā, ir palielināta, lai segtu visas sabiedrisko pakalpojumu izmaksas minētajos gados. |
|
(54) |
Proti, saskaņā ar CIPE direktīvu pakalpojumu tvērums, maksimālie tarifi, kas noteikti jaunajā sabiedrisko pakalpojumu līgumā, un kompensācija, ko faktiski piešķir, jānosaka tā, lai nodrošinātu pakalpojumu sniedzējam segumu pilnīgi visām pieņemamajām izmaksām. Piemēro šādu formulu: VA(RSP) + VA(AI(X)) = VA(CA), kur:
|
|
(55) |
Ja minētais vienādojums nav izmantojams, subsidēto darbību tvērumu var samazināt vai arī var pārskatīt pakalpojumu organizāciju (piemēram, kuģu veidi), vai mainīt tarifu ierobežojumus. |
|
(56) |
Turklāt katram pakalpojumam piemērojamo tarifu robežvērtību, atskaitot nodokļus un ostas nodevas, koriģē katru gadu, pamatojoties uz cenas maksimālā ierobežojuma formulu šādi: ΔT = ΔP – X, kur:
|
|
(57) |
CIPE direktīvā ir arī noteikts, ka tarifu robežvērtību var koriģēt, lai atainotu degvielas izmaksu izmaiņas, par atsauci izmantojot publiski pieejamās standarta cenas. |
2.3.2. Laziomar privatizācija
|
(58) |
Lacio reģions 2013. gada 13. februārī savā tīmekļa vietnē publicēja uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus Laziomar pārdošanai un kompensācijas piešķiršanai par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākuma izpildi jūras maršrutos, kas norādīti 43. apsvērumā (27). Šis paziņojums tika publicēts arī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (28), Itālijas Republikas Oficiālajā Vēstnesī (29) un četros Itālijas valsts un vietējos dienas laikrakstos. |
|
(59) |
Itālija izvēlējās slēgtu konkursa procedūru, kas minēta Publisko līgumu kodeksa 55. panta 6. punktā – Likumdošanas dekrēts Nr. 163/2006 (il Codice dei Contratti pubblici). Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs bija saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums. |
|
(60) |
Lai veicinātu pēc iespējas plašāku dalību procedūrā, uzaicinājums iesniegt piedāvājumus nepārprotami ļāva pretendentiem piedalīties kopā, izmantojot pretendentu, konsorciju vai Eiropas ekonomisko interešu grupu (turpmāk – “EEIG”) pagaidu grupas. |
2.3.2.1.
|
(61) |
Pēc uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus publicēšanas termiņa beigām astoņas personas pauda ieinteresētību piedalīties konkursa procedūrā (proti: Navigazione Libera del Golfo S.r.l., CarPoint Motorsport S.p.A., Blu Navy Cruise & Tour S.r.l., Traghetti Lines, CLN, Navigazione Generale Italiana S.p.A., Vetor S.r.l. un Ustica Lines, kas tagad darbojas ar nosaukumu Liberty Lines) un sniedza informāciju, kas nepieciešama kvalitatīvai atlasei procedūras pirmajā posmā. Septiņi no šiem dalībniekiem, izņemot Blu Navy Cruise & Tour S.r.l., tika uzņemti nākamajā posmā un aicināti iesniegt piedāvājumu 2013. gada 16. maijā. |
|
(62) |
Uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu bija ietverts jaunais desmitgadu līguma projekts, kas jāparaksta starp uzvarētāju un Lacio reģionu, kā arī sīkāka informācija par konkursa procedūru. Jo īpaši uzaicinājuma vēstulē tika apstiprināts, ka pakalpojumu līguma slēgšanai tiks izvēlēts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums ar cenas vērtējumu 30 punkti un tehniskās kvalifikācijas vērtējumu 70 punkti. Attiecībā uz Laziomar pārdošanas cenu uzaicinājuma vēstulē bija minēta fiksēta summa 2 272 000 EUR apmērā, kas aprēķināta, pamatojoties uz neatkarīgu pētījumu, kurā tika novērtēta Laziomar aktīvu kopējā vērtība (sk. 66. un 67. apsvērumu). Šī cena nebija apspriežama, un tāpēc uz to neattiecās pretendentu finansiālais piedāvājums. |
|
(63) |
Šā iemesla dēļ visi potenciālie pretendenti tika aicināti iekļaut finansiālajā piedāvājumā iepriekš minēto fiksēto Laziomar pārdošanas summu, savukārt Lacio reģions attiecībā uz visu piedāvājumu kopumā izvēlētos saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, pamatojoties uz cenu un citiem, galvenokārt tehniskiem, kritērijiem, kas attiecas uz pakalpojumu, kā izklāstīts uzaicinājuma vēstulē (sk. 62. apsvērumu). |
|
(64) |
Termiņa beigās CLN iesniedza savu piedāvājumu, kura specifikācijas tika pārbaudītas, un rezultāts bija pozitīvs. Citi piedāvājumi netika iesniegti. |
|
(65) |
Tādējādi konkursā uzvarēja CLN gan attiecībā uz Laziomar uzņēmējdarbības privatizāciju, gan jūras transporta pakalpojumu sniegšanu (sk. 2.3.3. iedaļu). |
2.3.2.2.
|
(66) |
Pārdošanas līgums tika noslēgts 2013. gada 30. decembrī, un tajā tika noteikts, ka Laziomar akcijas tiks nodotas CLN par fiksētu cenu 2 272 000 EUR apmērā, pamatojoties uz neatkarīga eksperta veiktu izvērtējumu, ko bija pasūtījis Lacio reģions. |
|
(67) |
Šī summa galvenokārt ataino materiālo pamatlīdzekļu (proti, četru kuģu, kā arī rūpnieciskā un komerciālā aprīkojuma) vērtību un biļešu vērtību Ventotenes salai, kā norādīts uzņēmuma bilancē 2011. gada 1. jūnijā. |
|
(68) |
Saskaņā ar pārdošanas līguma 4. pantu CLN ir pienākums paziņot Lacio reģionam par jebkādu turpmāku Laziomar akciju pārdošanu trešām personām, un tādā gadījumā CLN tomēr būtu solidāri atbildīga ar jauno Laziomar pircēju saistībā ar pakalpojumu līguma saistībām. |
2.3.2.3.
|
(69) |
Tas, ka konkursa procedūrā tiesības slēgt līgumu par Laziomar uzņēmējdarbību un sabiedriskajiem pakalpojumiem tika piešķirtas CLN, tika apstrīdēts Lacio administratīvajā tiesā (turpmāk – “TAR”). |
|
(70) |
Vetor S.r.l. (turpmāk – “Vetor”), kas sniedz pakalpojumus arī maršrutā “Ancio-Ponca” ar kuģi, kam ir zemūdens spārni (A1 līnija), iesniedza TAR pieteikumu par pagaidu noregulējumu pret konkursa procedūras likumību, kas tika noraidīts ar Rīkojumu Nr. 2995/2013. Tā pati tiesa arī lēma par lietas būtību un noraidīja Vetor sūdzību ar Spriedumu Nr. 467/2014. Valsts padome apstiprināja minētos nolēmumus apelācijas tiesvedībā ar Spriedumu Nr. 5421/2018. |
2.3.3. Jaunais pakalpojumu līgums starp Lacio reģionu un Laziomar
2.3.3.1.
|
(71) |
Kā minēts 64. apsvērumā, CLN iesniedza piedāvājumu par jauno sabiedrisko pakalpojumu līgumu. Pēc veiksmīgas dalības konkursā Laziomar (ko iegādājās CLN, bet kas saglabāja savu atsevišķo juridisko identitāti) 2014. gada 15. janvārī parakstīja jaunu sabiedrisko pakalpojumu līgumu ar Lacio reģionu par pakalpojumu sniegšanu jūras maršrutos. |
2.3.3.2.
|
(72) |
Laziomar sniedz pasažieru, jauktu pārvadājumu (pasažieru, transportlīdzekļu un kravu) un tikai kravu pārvadājumu (preču, tostarp īpašo preču) pakalpojumus saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu režīmu vairākos kabotāžas maršrutos šādi: 3. tabula To maršrutu tīkls, kuros Laziomar sniedz pakalpojumus saskaņā ar jauno pakalpojumu līgumu
|
2.3.3.3.
|
(73) |
Jaunais pakalpojumu līgums starp Lacio reģionu un Laziomar ir spēkā desmit gadus (2014.–2024. gads). |
2.3.3.4.
|
(74) |
Laziomar uzliktais sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākums cita starpā attiecas uz apkalpotajām ostām, jūras maršrutos, kuros tiek sniegti pakalpojumi, piešķirto kuģu veidu un pārvadājumu jaudu, pakalpojumu biežumu un maksimālajiem tarifiem. |
2.3.3.5.
|
(75) |
Pamatojoties uz konkursa procedūru par kompensāciju saskaņā ar jauno līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākuma izpildi jūras maršrutos, kas noteikti 43. apsvērumā, Lacio reģions noteica ikgadējo pamatatlīdzību 14 300 550 EUR apmērā, to koriģējot uz leju. Galu galā šī summa tika noteikta 12 752 074 EUR apmērā (kopā 127 520 740 EUR desmitgadu līguma darbības laikā). |
|
(76) |
Saskaņā ar līguma 6. pantu Lacio reģions var koriģēt kompensāciju, to palielinot vai samazinot, lai ņemtu vērā izmaiņas, kas saistītas ar katru gadu faktiski veiktajiem jūras braucieniem. Kompensācijas līmenis netiek ietekmēts, ja katru gadu veikto jūras braucienu skaits ir par 3 % lielāks vai mazāks par līgumā noteikto skaitu vai atšķirības nesasniedz 3 %. Ja izmaiņas uz augšu vai leju pārsniedz 3 %, kompensāciju attiecīgi koriģē, reizinot papildus veikto vai neveikto jūras braucienu skaitu ar vienības cenu, kas norādīta piedāvājumā. 2017. gadā pakalpojumu līgums tika grozīts, lai koriģētu kompensācijas līmeni līdz 13 524 536 EUR. |
|
(77) |
Šī kompensācijas summa ir noteikta, pamatojoties uz metodiku, kas paredzēta CIPE direktīvā (sk. 47.–57. apsvērumu). CIPE direktīvā noteiktie aizsardzības pasākumi ir atainoti jaunajā pakalpojumu līgumā. |
|
(78) |
Pakalpojumu līgumā paredzēta kompensācija, kas nepārsniedz summu, kura ir nepieciešama, lai segtu neto izmaksas, kas radušās, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu (ekonomiskais un finansiālais līdzsvars). Ja rodas novirzes no šā līgumiskā līdzsvara, pakalpojumu līguma 25. pantā ir paredzēts līdzsvara atjaunošanas mehānisms, ar ko izvērtē visus parametrus, kas saistīti ar kompensācijas izmaksu. Tāpēc, ja būtisku izmaiņu (31) dēļ ekonomiskajos parametros, uz kuriem balstīta kompensācijas summa, tā izrādās nepietiekama, lai segtu visas ar pakalpojuma sniegšanu saistītās izmaksas, jaunais pakalpojumu līgums ļauj pārskatīt kompensācijas galvenos parametrus, proti: i) tarifu sistēmu; ii) piedāvāto sabiedrisko pakalpojumu apmēru; iii) gada maksimālās cenas līmeni un iv) kapitāla dotācijas ieguldījumiem. |
|
(79) |
Saskaņā ar pakalpojumu līguma 4. pantu (4.–6. punkts) operatoram izmaksāto kompensāciju samazina par 80 %, ja pakalpojumi tiek pārtraukti darbinieku streiku dēļ, un par 30 % citu neparedzētu notikumu gadījumā, savukārt par pakalpojumu nesniegšanu citos apstākļos, kas nav streiki vai neparedzēti notikumi, jāmaksā soda nauda saskaņā ar pakalpojumu līguma 9. pantu. |
|
(80) |
Saskaņā ar pakalpojumu līguma 22. pantu operatoram ir jāievieš tehniskās, ekonomiskās un vadības uzraudzības sistēma, saskaņā ar kuru peļņas un zaudējumu gada pārskatu par pakalpojumu, kas sniegts, pamatojoties uz pakalpojumu līgumu, nosūta reģionālajai iestādei pārbaudei. |
|
(81) |
Saskaņā ar pakalpojumu līguma 4. panta 2. punktu ikgadējā kompensācija, kas jāizmaksā uzņēmumam Laziomar, tika lēsta 12 752 074 EUR apmērā. Tomēr saskaņā ar pakalpojumu līguma 4. panta 3. punktu faktisko cenu, kas samaksāta Laziomar, nosaka kā faktiski veiktās darbības rezultātu (t. i., cenu par jūdzi katrā maršrutā), ņemot vērā attiecīgos riskus (komerciālos un rūpnieciskos), kā noteikts līgumā (piemēram, kompensācijas samazinājums gadījumā, ja uzņēmums neveic kuģošanu, sankcijas par pakalpojumu atvienošanu utt.). |
|
(82) |
4. tabulā ir norādīta kompensācija, kas noteikta, pamatojoties uz konkursa procedūru par visu līguma darbības laiku, un kompensācija, kas faktiski izmaksāta Laziomar par laikposmu no 2014. līdz 2019. gadam pēc grozījumiem attiecībā uz kuģošanas darbību saskaņā ar pakalpojumu līguma 6. pantu. 4. tabula Kompensācija, kas noteikta un izmaksāta Laziomar saskaņā ar jauno pakalpojumu līgumu 2014.–2019. gadā
|
2.3.4. Pietauvošanās prioritāte
|
(83) |
2009. gada likuma 19.ter panta 21. punktā bija noteikts, ka, lai garantētu teritoriālo nepārtrauktību ar salām un ņemot vērā to sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu, bijušās Tirrenia grupas uzņēmumiem, tostarp Laziomar, jāpatur jau piešķirtā pietauvošanās un prioritāte jaunu laika nišu piešķiršanā atbilstoši procedūrām, ko noteikušas jūras iestādes, kuras izveidotas ar Itālijas Jūras kodeksa 1994. gada 28. janvāra Likumu Nr. 84. |
2.3.5. Pasākumi, kas noteikti 2010. gada likumā
|
(84) |
2010. gada likumā bija noteikta iespēja bijušās Tirrenia grupas uzņēmumiem īslaicīgi izmantot finanšu līdzekļus, kas jau atvēlēti (32) flotes atjaunošanai un modernizēšanai, lai izpildītu steidzamās likvidācijas vajadzības. Tomēr bijušās Tirrenia grupas uzņēmumiem, kas izmantoja šo iespēju, bija jāpapildina šie speciālie līdzekļi, lai tie joprojām varētu veikt kuģu nepieciešamo modernizāciju. Šāda modernizācija bija nepieciešama, lai izpildītu jaunus starptautiskus drošības standartus, ievērojot 1996. gada Stokholmas vienošanos (33). |
|
(85) |
Proti, lai samaksātu par visas Tirrenia grupas modernizāciju, no diviem mehānismiem (34) tika atlikti 23 750 000 EUR. Tomēr Laziomar neizmantoja šos mehānismus (sk. 132. apsvērumu). |
|
(86) |
Turklāt 2010. gada likuma 1. pants arī noteica, ka:
|
2.4. Pārkāpuma procedūra Nr. 2007/4609
|
(87) |
Pēc iepriekšējas informācijas apmaiņas starp Komisijas dienestiem un Itālijas iestādēm Komisijas ģenerāldirektors, kurš atbild par enerģētiku un transportu, 2008. gada 19. decembrī nosūtīja Itālijai informācijas pieprasījumu. Minētais pieprasījums cita starpā attiecās uz pārskatu par toreizējiem sabiedrisko pakalpojumu maršrutiem un sabiedrisko pakalpojumu jomu, ko Itālija bija paredzējusi saskaņā ar ierosinātajiem jaunajiem līgumiem. Itālijai arī tika prasīts iesniegt sīkāku informāciju par privatizācijas plāniem attiecībā uz Tirrenia grupu. |
|
(88) |
Itālija 2009. gada 28. aprīļa vēstulē sniedza sīki izklāstītu atbildi uz Komisijas 2008. gada 19. decembra pieprasījumu. Minētajā vēstulē Itālija cita starpā norādīja, ka:
|
|
(89) |
Komisijas ģenerāldirektors, kurš atbild par enerģētiku un transportu, 2009. gada 21. decembrī nosūtīja Itālijas iestādēm vēstuli, kurā cita starpā norādīja, ka, ņemot vērā jūras kabotāžas nozares kraso pārveidošanu Itālijā un būtisko sociālo ietekmi, kāda būtu bijusi privatizācijai, ja konkursa procedūra tiktu rīkota uz vienkārša sabiedrisko pakalpojumu līguma pamata, konkursa rīkošana par kuģošanas sabiedrībām, kam ir šādi līgumi, ir pieņemama – principā un izņēmuma kārtā –, lai nodrošinātu atbilstību Padomes Regulā (EEK) Nr. 3577/92 (37) (turpmāk – “Jūras kabotāžas regula”) noteiktajam Kopienas [Savienības] kuģu īpašnieku nediskriminācijas kritērijam. Komisija norāda, ka Jūras kabotāžas regulā dalībvalstīm nav noteikts pienākums privatizēt savas jūras transporta sabiedrības, bet tikai paredzēts pienākums liberalizēt šo konkrēto tirgu. |
|
(90) |
Komisija 2010. gada 29. janvārī (38) nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli par nepareizu Jūras kabotāžas regulas īstenošanu. Minētajā vēstulē Komisija atgādināja, ka regula nosaka, ka tad, ja dalībvalsts noslēdz sabiedrisko pakalpojumu līgumus vai uzliek pienākumu sniegt sabiedriskos pakalpojumus, to dara, nediskriminējot nevienu Kopienas [Savienības] kuģu īpašnieku. Minētās regulas 4. panta 3. punktā ir noteikts, ka sabiedrisko pakalpojumu līgumi var palikt spēkā līdz attiecīgā līguma termiņa beigām. Tomēr Komisija ievēroja, ka Tirrenia grupas uzņēmumi turpināja sniegt jūras transporta pakalpojumus pēc attiecīgo sabiedrisko pakalpojumu līgumu (sākotnējo līgumu) termiņa beigām. Proti, minēto līgumu termiņam bija jābeidzas 2008. gada beigās, bet Itālija tās atkārtoti pagarināja. Tāpēc Komisija aicināja Itāliju iesniegt savus apsvērumus. |
|
(91) |
Komisijas ģenerāldirektors, kurš atbild par enerģētiku un transportu, atbildēja uz Itālijas 2010. gada 22. janvāra vēstuli arī 2010. gada 29. janvārī. Ģenerāldirektors uzsvēra, ka viņa atbilde attiecas tikai uz atbilstību Jūras kabotāžas regulai, nevis uz valsts atbalsta jautājumiem. Šajā saistībā ģenerāldirektors norādīja, ka pamatojumi, kas sniegti attiecībā uz atsevišķiem maršrutiem, ir pietiekami, lai kliedētu iepriekš paustās bažas. Ģenerāldirektors atgādināja, ka sabiedrisko pakalpojumu līgumi var attiekties tikai uz maršrutiem, attiecībā uz kuriem pastāv tirgus nepilnība. |
|
(92) |
Itālija 2010. gada 29. martā atbildēja uz Komisijas 2010. gada 29. janvāra oficiālā paziņojuma vēstuli. |
|
(93) |
Itālija 2010. gada 10. septembrīad hoc sanāksmē informēja Komisiju par to, ka ir aizkavējusies arī konkursa procedūra attiecībā uz līgumu, kas cita starpā ietvēra Poncas salu arhipelāga maršrutus, kuros tajā laikā pakalpojumus sniedza Caremar. Vēlāk ar 2010. gada 1. oktobra Likumu Nr. 163 sākotnējie līgumi tika vēlreiz pagarināti līdz Tirrenia un Siremar privatizācijas procesu pabeigšanai (sk. arī 31. apsvērumu). |
|
(94) |
Ņemot vērā šīs norises, Komisija 2010. gada 24. novembrī nosūtīja papildu oficiāla paziņojuma vēstuli. Minētajā vēstulē Komisija norādīja, ka:
|
|
(95) |
Komisija 2012. gada 21. jūnijā pieņēma argumentētu atzinumu par bijušās Tirrenia grupas trīs uzņēmumu (Caremar, Laziomar un Saremar) privatizācijas kavēšanu. Tā kā pārējo trīs uzņēmumu (Tirrenia, Toremar un Siremar) konkursa procedūras bija pabeigtas 2011. gadā (39), argumentētais atzinums neattiecās uz šiem uzņēmumiem. Komisija norādīja, ka Itālija nebija rīkojusi konkursa procedūras sabiedrisko pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai attiecībā uz jūras kabotāžu, ko nodrošināja cita starpā Laziomar, vairāk nekā trīs gadus pēc attiecīgo sākotnējo līgumu parastā termiņa beigām. Minētie līgumi tika pagarināti automātiski un uz nenoteiktu laiku, tādējādi liedzot citiem Savienības kuģu īpašniekiem konkurēt par šo līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu. |
|
(96) |
Itālija 2012. gada 8. augustā atbildēja uz argumentēto atzinumu, norādot, ka paziņojumi par konkursa procedūrām to uzņēmumu nodošanai, kuriem ir jauni sabiedrisko pakalpojumu līgumi, tika vai tiks publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Proti, paziņojums par Laziomar tika nosūtīts publicēšanai 2012. gada 1. augustā. |
|
(97) |
CLN2014. gada 14. janvārī kļuva par Laziomar jauno īpašnieku un parakstīja desmitgadu sabiedrisko pakalpojumu līgumu par savienojumiem ar Poncas salu arhipelāgu. |
|
(98) |
Itālija 2016. gada 15. jūlija vēstulē informēja Komisiju, ka ir pabeigta visu bijušās Tirrenia grupas uzņēmumu privatizācija. Komisija 2016. gada 8. decembrī nolēma izbeigt pārkāpuma procedūru. |
3. PROCEDŪRAS SĀKŠANAS UN PAPLAŠINĀŠANAS PAMATOJUMS
3.1. Sākotnējā starp Laziomar un Itāliju noslēgtā līguma pagarināšana (40)
3.1.1. Altmark kritēriju ievērošana un atbalsta esība
|
(99) |
Komisija 2011. gada lēmumā pauda sākotnējo viedokli, ka ar visiem bijušās Tirrenia grupas uzņēmumiem noslēgtajos sākotnējos līgumos iekļautā sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākuma definīcija nav pietiekami skaidra, tāpēc Komisija nevar izdarīt galīgu secinājumu par to, vai definīcijā ir acīmredzama kļūda. Konkrēti, Komisijai attiecīgajā posmā nebija pilnīga priekšstata par faktisko pienākumu, kas noteikts attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu cita starpā Poncas salu arhipelāgā, salīdzinājumā ar pakalpojumiem, ko dažos no šiem maršrutiem piedāvāja konkurenti. |
|
(100) |
Komisija pauda sākotnējo viedokli, ka Altmark sprieduma (41) otrais kritērijs ir izpildīts, jo parametri, uz kuru pamata tika aprēķināta kompensācija, bija noteikti iepriekš un atbilda pārredzamības prasībām. Komisija jo īpaši atzīmēja, ka minētie parametri ir aprakstīti sākotnējos līgumos (par kompensāciju attiecībā uz 2009. gadu) un CIPE direktīvā (par kompensāciju no 2010. gada). |
|
(101) |
Tomēr Komisija uzskatīja, ka trešais Altmark sprieduma kritērijs nav izpildīts un ka operatoriem var būt piešķirtas pārāk lielas kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu veikšanu. Komisija jo īpaši pauda šaubas par to, vai kompensācija, ko no 2009. gada izmaksāja bijušās Tirrenia grupas uzņēmumiem, ir samērīga, ņemot vērā to, ka nebija skaidri definēts šiem uzņēmumiem uzliktais pienākums. Komisija arī pauda šaubas par to, vai 6,5 % riska prēmija, kas piemērojama no 2010. gada, ataino atbilstošu riska līmeni, jo prima facie operatori neuzņēmās riskus, ko parasti uzņemas, sniedzot šādus pakalpojumus. |
|
(102) |
Komisija arī pauda sākotnējo viedokli, ka ceturtais Altmark kritērijs nav izpildīts, ciktāl par sākotnējo līgumu pagarināšanu netika rīkots konkurss. Turklāt Komisija norādīja, ka tā nav saņēmusi pierādījumus, kas pamatotu argumentu, ka operatori faktiski sniedza attiecīgos pakalpojumus par sabiedrībai viszemāko cenu. |
|
(103) |
Tāpēc Komisija 2011. gada lēmumā izdarīja sākotnējo secinājumu, ka kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kas izmaksāta operatoriem sākotnējo līgumu pagarinājuma periodā, ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē. Komisija arī uzskatīja, ka minētais atbalsts būtu uzskatāms par jaunu atbalstu. |
3.1.2. Saderība
|
(104) |
Komisija 2011. gada lēmumā sākotnēji uzskatīja, ka uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu 2009.–2011. gadā neattiecas ne 2005. gada VTNP lēmums (42), ne 2005. gada VTNP nostādnes (43). Tāpēc Komisija šo pasākumu novērtēja tieši saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu un konstatēja, ka tai ir šaubas par to, vai ir izpildīti piemērojamie saderības nosacījumi. |
|
(105) |
Komisija 2012. gada lēmumā atzīmēja, ka 2012. gada 31. janvārī stājās spēkā jauns 2011. gada VTNP lēmums (44) un 2011. gada VTNP nostādnes (45). Tomēr Komisija sākotnēji uzskatīja, ka kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu sākotnējo līgumu pagarinājuma periodā nevar uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu un par tādu, uz kuru neattiecas paziņošanas prasība saskaņā ar 2011. gada VTNP lēmumu. |
|
(106) |
2010. gada likumā bija paredzēta sākotnējo līgumu pagarināšana no 2010. gada 30. septembra līdz privatizācijas procesa beigām. Attiecīgi kompensāciju, ko Laziomar saņēma no 2011. gada 1. jūnija līdz privatizācijai, varēja novērtēt, pamatojoties uz 2011. gada VTNP nostādnēm. |
3.2. Laziomar privatizācija
|
(107) |
Komisija 2012. gada lēmumā pauda šaubas par konkursa procedūru Laziomar pārdošanai, norādot, ka tā nav bijusi pietiekami pārredzama un bez nosacījumiem, lai nodrošinātu, ka pārdošana notiek par tirgus cenu. |
|
(108) |
Komisija uzskatīja, ka daži privatizācijas procesā piemērotie nosacījumi varētu būt ierobežojuši pretendentu skaitu un/vai ietekmējuši pārdošanas cenu. Komisija atkārtoja savu iedibināto praksi attiecībā uz valstij piederošu uzņēmumu aktīvu pārdošanu, ko veic valsts (vai šajā gadījumā, kas ir piedēvējama valstij): neekonomiski apsvērumi, kādus privāts pārdevējs neizmantotu, piemēram, bažas par sabiedrisko kārtību, nodarbinātības prasības vai reģionālā attīstība, liecina par valsts atbalsta esību, ja tie uzliek potenciālajam pircējam apgrūtinošus pienākumus un tādējādi var samazināt pārdošanas cenu. |
|
(109) |
Komisija arī uzskatīja, ka tā dēvētās finanšu prasības, kas noteiktas Laziomar konkursā, faktiski traucēja konkursu, ierobežojot potenciālo pretendentu loku līdz esošajām jūrniecības sabiedrībām, ņemot vērā to, ka šajā gadījumā pats uzņēmums, kuram bija piešķirts sabiedrisko pakalpojumu līgums, tika pārdots (46). |
|
(110) |
Komisija arī uzskatīja, ka tehniskie piedāvājumi tika novērtēti kā daudz svarīgāki nekā ekonomiskie piedāvājumi (sk. 62. apsvērumu), savukārt akciju cenu noteica valsts iestādes. |
|
(111) |
Iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija sākotnēji secināja, ka Laziomar privatizācijas procedūra nav bijusi pietiekami pārredzama un bez nosacījumiem, lai pati par sevi nodrošinātu, ka pārdošana notiek par tirgus cenu un tiek iegūta augstākā akciju cena. Tāpēc Komisija attiecīgajā posmā nevarēja izslēgt, ka pircējam tika piešķirta ekonomiska priekšrocība. |
|
(112) |
Pamatojoties uz informāciju, kas bija pieejama, pieņemot 2012. gada lēmumu, Komisija arī uzskatīja, ka jebkurš atbalsts, kas varētu būt radies privatizācijas procesā, būtu nesaderīgs. |
3.3. Jaunais pakalpojumu līgums starp Lacio reģionu un Laziomar
3.3.1. Altmark kritēriju ievērošana, atbalsta esība un saderība
|
(113) |
2012. gada lēmumā Komisija pauda sākotnējo viedokli, ka uzņēmumam Laziomar izmaksātā kompensācija neatbilst Altmark spriedumā noteiktajiem kritērijiem un tādējādi ir atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē. Komisija nonāca pie šā secinājuma, ņemot vērā, ka: i) konkurenti, kuri šķietami piedāvāja līdzīgus pakalpojumus, darbojās vismaz atsevišķos maršrutos, kuros Laziomar sniedza pakalpojumus, un nebija pieejama pietiekama informācija, kas ļautu Komisijai secināt, vai VTNP ataino reālo vajadzību pēc sabiedriskajiem pakalpojumiem, ko nevarēja apmierināt tikai tirgus spēki vien; ii) aprēķinot kompensāciju saskaņā ar CIPE direktīvu, operatoram tika piešķirta pārmērīga kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu to pašu iemeslu dēļ, kas norādīti 2011. gada lēmumā; un iii) šķietami netika ievērots ceturtais Altmark sprieduma kritērijs, ņemot vērā to, ka konkurss par sabiedriskajiem pakalpojumiem tika izsludināts ar nosacījumu, ka uzvarētājs iegādāsies visu Laziomar uzņēmumu. Komisija uzskatīja, ka, ja konkurss par sabiedrisko pakalpojumu līgumu būtu izsludināts bez iepirkuma prasības, tas būtu varējis radīt zemāku cenu sabiedrībai. |
3.3.2. Saderība
|
(114) |
Attiecībā uz Laziomar kompensācijas saderību Komisija norādīja, ka, pamatojoties uz Itālijas iestāžu sniegto informāciju, šķita, ka 2011. gada VTNP lēmums nav piemērojams. Katrā ziņā Komisija nevarēja izdarīt secinājumus par 2011. gada VTNP lēmuma piemērošanu, jo attiecīgajā posmā parakstītais līgums nebija iesniegts. Komisija nesaņēma nekādu informāciju (piemēram, par divos gados pirms minētā pilnvarojuma pārvadāto pasažieru skaitu), lai pārbaudītu atlikušos 2011. gada VTNP lēmumā minētos saderības nosacījumus. Pēc tam Komisija novērtēja atbalstu, pamatojoties uz 2011. gada VTNP nostādnēm, bet konstatēja, ka tai ir šaubas par to, vai ir izpildīti minēto nostādņu saderības nosacījumi, un aicināja Itāliju pierādīt, ka tas tā ir. |
3.4. Pietauvošanās prioritāte
|
(115) |
2011. gada lēmumā Komisija pauda sākotnējo viedokli, ka, ciktāl pietauvošanās prioritāte netiek atlīdzināta, pasākums ir normatīva priekšrocība, kas nav saistīta ar valsts līdzekļu nodošanu un tāpēc nav kvalificējama kā valsts atbalsts. Alternatīvi, ja pietauvošanās prioritāte tiktu atlīdzināta, Komisija uzskatīja, ka, ciktāl Laziomar sniedz patiesus VTNP un šī prioritāte tiek piešķirta vienīgi attiecībā uz maršrutiem, uz kuriem attiecas VTNP, tā neradītu papildu ekonomisku priekšrocību, jo būtu raksturīga VTNP sniegšanai. Tomēr Komisija aicināja Itāliju un trešās personas sniegt papildu informāciju par šo pasākumu. |
|
(116) |
Tā kā tā bija paudusi šaubas par VTNP uzdevuma leģitimitāti, Komisija nevarēja izdarīt secinājumu par pasākuma saderību, ja tas būtu uzskatāms par atbalstu. |
3.5. Pasākumi, kas noteikti 2010. gada likumā
|
(117) |
Komisija 2011. gada lēmumā pauda sākotnējo viedokli, ka visi 2010. gada likumā noteiktie pasākumi bija valsts atbalsts bijušās Tirrenia grupas uzņēmumiem, tostarp Laziomar. Šie pasākumi bija: 1) kuģu modernizācijai paredzēto līdzekļu iespējamā izmantošana likviditātes nolūkos; 2) fiskālie atbrīvojumi, kas saistīti ar privatizācijas procesu; 3) FAS līdzekļu iespējamā izmantošana. Komisija aicināja Itāliju precizēt, vai un kādā veidā katrs no šiem pasākumiem bija nepieciešams, lai sniegtu sabiedriskos pakalpojumus. |
|
(118) |
Komisija arī pauda sākotnējo viedokli, ka minētie pasākumi, iespējams, bija darbības atbalsts, kas samazināja izmaksas, kuras Laziomar un pārējiem bijušās Tirrenia grupas uzņēmumiem citādi būtu jāsedz pašiem, un tādējādi šie pasākumi būtu uzskatāmi par nesaderīgiem ar iekšējo tirgu. |
4. ITĀLIJAS PIEZĪMES
4.1. Par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu un konkurences vidi
|
(119) |
Itālija iesniedza to Caremar un pēc tam Laziomar izmantoto maršrutu sarakstu, uz kuriem attiecas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākums, ieskaitot informāciju par sezonālo biežumu un grafikiem, konkurences vidi un iemesliem, kuru dēļ tika piemērots sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākums (šim sarakstam pievienojot atbilstīgo juridisko dokumentāciju). |
|
(120) |
Attiecībā uz patiesu VTNP esību Itālija norādīja, ka iepriekš minētais sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākums tika noteikts, lai saglabātu teritoriālo nepārtrauktību un savienotu kontinentālo daļu ar salām, kā arī nodrošinātu preču piegādi, ieskaitot īpašo preču piegādi, kas nepieciešamas salu sabiedrisko un sociālo pakalpojumu pienācīgai sniegšanai. Šis pakalpojums sniedz ieguldījumu salu ekonomiskajā attīstībā, garantē salu iedzīvotājiem būtiskās mobilitātes vajadzības visa gada garumā un nodrošina, ka tiek ievērotas ar konstitūciju garantētās tiesības uz teritoriālo nepārtrauktību. (47) |
|
(121) |
Attiecībā uz konkurences vidi Itālija iesniedza informāciju, kas liecina, ka Laziomar ir vienīgais operators, kas kuģo pa līnijām visa gada garumā, bet dažos maršrutos konkurence pastāv tikai aktīvajā sezonā. Tomēr Itālija uzskata, ka Laziomar piedāvāto pakalpojumu nevar aizstāt un tikai tirgus spēki vien nevarētu garantēt teritoriālo nepārtrauktību. |
4.2. Par Laziomar privatizāciju
4.2.1. Par Laziomar pārdošanas cenu
|
(122) |
Kā norādīja Itālija, Laziomar privatizācija ietvēra visa uzņēmuma akciju kapitāla nodošanu, izmantojot Lacio reģiona izsludinātu publiskā iepirkuma procedūru. Turklāt šī procedūra ietvēra vienlaicīgu jūras sabiedrisko pakalpojumu uzticēšanu Poncas salu arhipelāgā uz desmit gadiem, lai saglabātu teritoriālo nepārtrauktību. |
|
(123) |
Lacio reģions pasūtīja neatkarīga eksperta veiktu izvērtējumu (sk. 66. un 67. apsvērumu), lai novērtētu Laziomar pārdošanas juridiskos un ekonomiskos aspektus. Kā norādīja Itālija, šajā izvērtējumā ir skaidri un kodolīgi izklāstītas procedūras, atbilstīgi kurām tika noteikta Laziomar akciju kapitāla tirgus vērtība. |
4.2.2. Par procedūras pārredzamo un nediskriminējošo raksturu
|
(124) |
Itālija uzsver, ka procedūras tika veiktas saskaņā ar pārredzamības un nediskriminācijas juridiskajiem principiem. Tā aizstāvēja uzskatu, ka visām septiņām personām, kurām tika atļauts piedalīties nākamajā konkursa procedūras posmā, tika sniegta atbilstoša informācija, kas nepieciešama piedāvājuma iesniegšanai, tostarp “konkursa noteikumi” un pielikumi, “pakalpojumu līgums” un pielikumi, kā arī “līgums par akciju nodošanu” un pielikumi. |
|
(125) |
Itālija arī apgalvo, ka Lacio reģions uzaicinājumā uz konkursu neiekļāva finansiālās atbilstības prasības, kas būtu ļāvušas piedalīties tikai kuģošanas sabiedrībām (sk. 109. apsvērumu). Lai veicinātu pēc iespējas plašāku dalību procedūrā, uzaicinājums uz konkursu arī nepārprotami ļāva pretendentiem piedalīties kopā, izmantojot pretendentu, konsorciju vai EEIG pagaidu grupas. |
|
(126) |
Attiecībā uz Komisijas šaubām par to, ka tehniskajiem piedāvājumiem bija daudz lielāka nozīme nekā ekonomiskajiem piedāvājumiem (t. i., attiecīgi 70 un 30 punkti), Itālija atsaucas uz Valsts padomes 2017. gada 30. marta Spriedumu Nr. 782/2017 (48), kurā tika norādīts, ka līgumslēdzējai pusei, piemērojot šo kritēriju, būtu “jāuzsver piedāvājuma kvalitatīvie elementi un jāizvēlas kritēriji, kas ļaus faktiski salīdzināt konkurējošos tehniskos profilus. Šajā nolūkā būtu jānosaka maksimālais punktu skaits, kas paredzēts ekonomiskajam piedāvājumam, lai nodrošinātu, ka šis elements negūst virsroku pār pārējiem”. |
|
(127) |
Tādējādi, kā norāda Itālija, atšķirīgais nozīmīgums ļāva konsekventi novērtēt piedāvājuma kvalitatīvos elementus un atturēt no pārmērīgas cenu samazināšanas, ko būtu bijis grūti saglabāt, neupurējot sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti. Turklāt tas arī ļāva Lacio reģionam panākt būtiskus izmaksu ietaupījumus, ņemot vērā to, ka par uzvarētāju atzītajam pretendentam tika piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, pamatojoties uz ko tas sniegtu sabiedriskos pakalpojumus par kompensāciju, kuras apmērs bija noteikts par 10,8 % zemāks nekā pamatcena (sk. 75. apsvērumu). |
4.3. Par sākotnējā līguma un jaunā sabiedrisko pakalpojumu līguma pagarinājuma atbilstību Altmark kritērijiem
|
(128) |
Itālija apgalvo, ka visi četri Altmark kritēriji ir izpildīti gan 2011.–2013. gadā, gan 2014.–2024. gadā šādu iemeslu dēļ:
|
4.4. Par pietauvošanās prioritāti
|
(129) |
Attiecībā uz pietauvošanās prioritāti (sk. 83. apsvērumu) Itālija apgalvo, ka to pamato nepieciešamība sniegt sabiedriskos pakalpojumus un ka Laziomar nav piešķirta ekonomiska priekšrocība, kas nozīmētu arī valsts līdzekļu zaudējumu. |
|
(130) |
Kā norādīja Itālija, visi prāmju operatori maksā regulāras maksas attiecīgajām ostu iestādēm par pietauvošanos. Itālija arī apgalvo, ka šī pietauvošanās prioritāte ir piemērojama tikai sabiedrisko pakalpojumu maršrutiem un ka Laziomar nav maksājis un nemaksā nekādu papildu maksu par šo pietauvošanās prioritāti, jo pat tad, ja tam nebūtu oficiālas pietauvošanās prioritātes, ostas tam ļautu izvēlēties pietauvošanās laika nišas pirmajam sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevuma dēļ. |
4.5. Par pasākumiem, kas noteikti 2010. gada likumā
|
(131) |
Arī attiecībā uz pasākumiem, kas noteikti 2010. gada likumā (sk. 84., 85. un 86. apsvērumu), Itālija apgalvo, ka Laziomar nav piešķirti šie pasākumi un ka tas nav guvis un negūs labumu no šiem pasākumiem. |
|
(132) |
Šajā saistībā Itālija apgalvo, ka Caremar, kas tajā laikā pats sniedza pakalpojumus jūras kabotāžas maršrutos Poncas salu arhipelāgā, tika piešķirti finanšu līdzekļi, kas jau bija paredzēti Likumā Nr. 102/2009, un Caremar tos faktiski izmantoja. Proti, Caremar tika piešķirti 1 410 000 EUR, lai modernizētu divus no kuģiem, kas vēlāk bez maksas tika nodoti Laziomar (Quirino un Tetide). Tiek arī apgalvots, ka šie līdzekļi nav izmantoti likviditātes nolūkos. |
|
(133) |
Attiecībā uz fiskālajiem atbrīvojumiem, kas saistīti ar privatizācijas procesu, Itālija apgalvo, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis pasākumam netika piemērots, jo Caremar, Saremar un Toremar nodošana reģioniem tika veikta bez maksas. Tāpēc, tā kā nebija nekādas atlīdzības, Konsolidētā ienākuma nodokļa likuma 86. panta 1. punkta a) apakšpunkts par kapitāla ieņēmumiem, nododot aktīvus pret samaksu, nav piemērojams. Attiecībā uz PVN Itālija atzīmēja, ka Caremar, Saremar un Toremar nodošana ir darījumi, kam nepiemēro PVN saskaņā ar Prezidenta 1972. gada 26. oktobra dekrēta Nr. 633 10. panta 1. punkta 4. apakšpunktu. Attiecībā uz netiešiem nodokļiem, kas nav PVN, Itālija uzsvēra, ka 2010. gada likumā paredzētais atbrīvojums tika noteikts administratīvās vienkāršošanas nolūkos. No nodokļu piemērošanas viedokļa tā ietekmi var uzskatīt par nenozīmīgu un ļoti mazu attiecībā uz nodokļiem, ko iekasē pēc vienotas likmes. Proti, tas attiecas uz reģistrācijas nodevu (168 EUR vienam dokumentam), nodevām par reģistrāciju zemesgrāmatā un hipotēku reģistrā (168 EUR par katru) un zīmognodevu (14,62 EUR par četrām pusēm). |
|
(134) |
Attiecībā uz FAS līdzekļiem Itālija apgalvo, ka Laziomar nav guvis nekādu labumu no šiem līdzekļiem. Turklāt tā precizēja, FAS līdzekļi netika izmantoti, lai piešķirtu papildu kompensāciju bijušās Tirrenia grupas uzņēmumiem, tostarp Laziomar. Minētie līdzekļi tika darīti pieejami, lai papildinātu budžeta apropriācijas kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu izmaksai bijušās Tirrenia grupas uzņēmumiem gadījumā, ja budžeta apropriācijas izrādās nepietiekamas. Itālija atzīmē, ka Dekrētlikuma Nr. 125/2010 1. panta 5.ter punkts ļāva reģioniem izmantot FAS līdzekļus, lai finansētu regulāro kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (tās daļu) un tādējādi nodrošinātu jūras sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktību. Turklāt Itālija paskaidroja, ka saskaņā ar Dekrētlikuma Nr. 185/2008 26. pantu Tirrenia grupai bija paredzēti 65 miljoni EUR gadā laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam un 195 miljoni EUR attiecīgi tika ņemti no FAS līdzekļiem. Pēc tam šie līdzekļi tika pārskaitīti uz Satiksmes ministrijas kontu, kas bija paredzēts kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu izmaksai bijušās Tirrenia grupas uzņēmumiem (Tirrenia, Siremar, Caremar (tajā laikā), Toremar un Saremar). Tāpēc šis pasākums attiektos vienīgi uz līdzekļu piešķiršanu Itālijas budžetā kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu izmaksai. |
4.6. Par noteikumiem kompensācijas aprēķināšanai laikposmā no 2011. līdz 2019. gadam un par CIPE direktīvā noteikto 6,5 % riska prēmiju no 2010. gada
|
(135) |
Itālija apgalvo, ka līdz 2014. gada 14. janvārim uzņēmumam Laziomar izmaksātās kompensācijas aprēķināšanai izmantotie parametri bija tie, kas noteikti CIPE direktīvā. No 2014. gada 15. janvāra kompensācija ir noteikta sabiedrisko pakalpojumu līgumā, pamatojoties uz CIPE direktīvā minēto metodiku un ņemot vērā arī ekonomisko piedāvājumu, ko Laziomar pircējs CLN iesniedza konkursa procedūrā. |
|
(136) |
Itālija precizē, ka, tā kā kompensācijas summa ir ierobežota ar 2009. gada likumu, patiešām tika nolemts vienkāršot aprēķinu, piemērojot 6,5 % kā vienotu kapitāla atdeves likmi. Šī vienkāršotā pieeja bija piemērojama sākotnējā līguma pagarinājuma periodā un joprojām ir piemērojama saskaņā ar jauno sabiedrisko pakalpojumu līgumu ar Laziomar. |
|
(137) |
Itālija arī uzskata, ka vienota kapitāla atdeves likme 6,5 % apmērā ir uzskatāma par piemērotu, ņemot vērā to, ka līguma 25. pantā noteiktais līdzsvara atjaunošanas mehānisms (sk. 78. apsvērumu) ir ļoti stingrs. Turklāt šādu mehānismu (piemēram, gada maksimālās cenas pārskatīšanu) nevarētu piemērot gadījumos, kad saņēmējs, piemēram, Laziomar, nesaņem pietiekamu kompensāciju. |
|
(138) |
5. tabulā Itālija ir sniegusi elementus, kas izmantoti, lai aprēķinātu Laziomar riska prēmiju laikposmā no 2011. līdz 2019. gadam. 5. tabula Laziomar ROCI 2011.–2019. gadam
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
4.7. Par jaunā sabiedrisko pakalpojumu līguma atbilstību 2011. gada VTNP lēmumam
|
(139) |
Pat ja Itālija uzskata, ka kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kas izmaksāta Laziomar saskaņā ar jauno sabiedrisko pakalpojumu līgumu, nav uzskatāma par valsts atbalstu, tā arī argumentēja, kāpēc šis pasākums atbilstu 2011. gada VTNP lēmumam, ja tas būtu atbalsts. |
|
(140) |
Savā atbildē Itālija apgalvo, ka ir piemērojams gan 2005. gada, gan 2011. gada VTNP lēmums, ņemot vērā to, ka sabiedrisko pakalpojumu līguma noslēgšana bija paredzēta 2009. gada likuma 19.ter pantā, kā arī Lacio dekrētā. |
|
(141) |
Itālija ir iesniegusi datus par 2012. un 2013. gadu, kas liecina, ka vidējais pasažieru skaits gadā nav pārsniedzis 300 000 pasažieru robežvērtību, kas noteikta 2011. gada VTNP lēmuma 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā, nevienā no attiecīgajiem jūras braucienu maršrutiem divos finanšu gados pirms gada, kad VTNP tika piešķirti Laziomar (t. i., 240 430 pasažieri 2012. gadā un 254 167 pasažieri 2013. gadā). |
4.8. Par jaunā sabiedrisko pakalpojumu līguma atbilstību 2011. gada VTNP nostādnēm
|
(142) |
Itālija apgalvo, ka Laziomar uzticētie sabiedriskie pakalpojumi ir patiesi VTNP, pamatojoties uz pilnvarojuma aktu, t. i., pakalpojumu līgumu, kurā ietverts un izklāstīts sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākuma saturs un ilgums, attiecīgā teritorija, kompensācijas mehānisms un kompensācijas aprēķināšanas parametri. |
|
(143) |
Itālija arī uzskata, ka kompensācija nepārsniedz to, kas ir nepieciešama, lai segtu izmaksas, kas radušās, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu, jo kompensācijas summa tika noteikta konkursa procedūrā, pamatojoties uz CIPE direktīvā paredzētajiem kritērijiem, savukārt līgumā ir paredzēta uzraudzības sistēma, lai izvairītos no pārmērīgas kompensācijas. |
|
(144) |
Līdzīgi arī attiecībā uz atdeves koeficientu Itālija atsaucas uz Komisijas 2017. gada 13. jūnija lēmumu (lietā SA.42710) (sk. 128. apsvērumu), kurā Komisija neapstrīdēja atdeves koeficientu, kas pārsniedza 6,5 % (t. i., 8 %). |
5. NOVĒRTĒJUMS
5.1. Atbalsta esība LESD 107. panta 1. punkta nozīmē
|
(145) |
LESD 107. panta 1. punktā ir noteikts, ka “ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”. |
|
(146) |
LESD 107. panta 1. punktā paredzētie kritēriji ir kumulatīvi. Tāpēc, lai konstatētu, vai paziņotie pasākumi veido valsts atbalstu 107. panta 1. punkta nozīmē, ir jāizpilda visi iepriekš minētie nosacījumi. Proti, finansiālajam atbalstam:
|
|
(147) |
Komisija atzīmē, ka pietauvošanās prioritāte, kas attiecas tikai uz sabiedrisko pakalpojumu maršrutiem, nav nodalāma no VTNP, ko sniedz Laziomar un tā ieguvējs CLN. Tāpēc šis pasākums tiks novērtēts kopsakarā ar šiem uzņēmumiem piešķirto kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (sk. 5.1.1. un 5.1.2. iedaļu). |
|
(148) |
Turklāt Komisija norāda, ka jaunais sabiedrisko pakalpojumu līgums starp Itāliju un Laziomar būtu jāvērtē kopā ar Laziomar privatizāciju. Šāds vienots novērtējums ir atbilstošs, jo būtībā Itālija organizēja konkursu par jaunu sabiedrisko pakalpojumu līgumu, kurā par uzvarētāju atzītajam pretendentam bija jāiegādājas viss Laziomar akciju kapitāls, lai veiktu minētajā sabiedrisko pakalpojumu līgumā noteikto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu. |
5.1.1. Sākotnējā starp Laziomar un Itāliju noslēgtā līguma pagarināšana
5.1.1.1.
|
(149) |
Itālija uzticēja Laziomar pakalpojumu sniegšanu jūras maršrutos, kā sīki izklāstīts pagarinātajā sākotnējā līgumā. Sākotnējais līgums tika noslēgts ar valsti, un no tā izrietošo kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu valsts izmaksā Laziomar no sava budžeta. Tāpēc uzņēmumam Laziomar piešķirtā kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu ir piedēvējama valstij un tiek piešķirta no valsts līdzekļiem. |
|
(150) |
Komisija atzīmē, ka atbilstoši Itālijas sniegtajai informācijai visi prāmju operatori veic regulāru maksu attiecīgajām ostu iestādēm par pietauvošanos, bet Laziomar nemaksā nekādu papildu maksu par pietauvošanās prioritāti. Tomēr Komisija uzskata, ka principā Itālija varēja izvēlēties noteikt papildu maksu par pietauvošanās prioritāti un ka, to nedarot, valsts ir zaudējusi ieņēmumus. Turklāt, tā kā pietauvošanās prioritāte tiek piešķirta ar likumu (sk. 83. apsvērumu), tā ir piedēvējama valstij. |
5.1.1.2.
|
(151) |
Lai pasākumu kvalificētu par valsts atbalstu, tam jābūt selektīvam. Kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu attiecībā uz konkrēto jūras transporta pakalpojumu sniegšanu ir piešķirta tikai Laziomar, tāpēc tā ir selektīva. Tā kā pietauvošanās prioritāte tika piešķirta tikai bijušās Tirrenia grupas uzņēmumiem, tostarp Laziomar, arī tā ir selektīva. |
5.1.1.3.
|
(152) |
Komisija atgādina, ka uzņēmumam piešķirtās kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu var neradīt ekonomisku priekšrocību, ja ir izpildīti stingri noteikti nosacījumi. |
|
(153) |
Konkrēti, Tiesa savā Altmark spriedumā (50) nosprieda: ja valsts veiktais pasākums uzskatāms par kompensāciju, ko uzņēmums saņem, lai izpildītu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu, jo šis uzņēmums faktisku finanšu labumu negūst un tādējādi pasākums nerada tam labvēlīgāku pozīciju konkurencē kā uzņēmumiem, kas konkurē ar šo uzņēmumu, uz šādu pasākumu LESD 107. panta 1. punkts neattiecas. |
|
(154) |
Tomēr Tiesa arī skaidri noteica, ka, lai apskatāmajā lietā šādu kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu nekvalificētu par valsts atbalstu, jābūt izpildītiem četriem kumulatīviem kritērijiem (turpmāk – “Altmark kritēriji”), proti,
|
|
(155) |
Komisija precizēja to, kā tā piemēro Altmark kritērijus savā paziņojumā par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu kompensācijai, kas piešķirta par pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanu (turpmāk – “VTNP paziņojums”) (51). |
|
(156) |
Ņemot vērā, ka Altmark kritērijiem jābūt izpildītiem kumulatīvi, gadījumā, ja nebūs ievērots kaut viens no šiem kritērijiem, Komisija secinās, ka novērtējamais pasākums sniedz ekonomisku priekšrocību saņēmējam. Komisija vispirms novērtēs ceturtā Altmark kritērija ievērošanu. |
|
(157) |
Ceturtais Altmark kritērijs nosaka, ka kompensācijai, lai to nekvalificētu par valsts atbalstu, ir jābūt ierobežotai līdz nepieciešamajam minimumam. Šo kritēriju uzskata par izpildītu, ja kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu saņēmējs ir izraudzīts konkursa procedūrā, kas ļauj atlasīt pretendentu, kurš spēj nodrošināt pakalpojumus par sabiedrībai viszemāko cenu, vai, ja tādas nav, ja kompensācija ir aprēķināta, atsaucoties uz efektīva uzņēmuma izmaksām. |
|
(158) |
Nevienā sākotnējā līguma pagarinājuma periodā no 2011. gada 1. jūnija līdz 2014. gada 14. janvārimLaziomar netika izvēlēts publiskā konkursa procedūrā. Itālija vienkārši pagarināja jau spēkā esošo sistēmu, tādējādi sniedzot tiesības iepriekš noteiktam operatoram turpināt saņemt kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākuma izpildi. |
|
(159) |
Turklāt Itālija nav sniegusi Komisijai nekādu norādi par to, ka kompensācijas apmērs ir noteikts, pamatojoties uz to izmaksu analīzi, kuras šā pienākuma izpildē būtu radušās tipiskam, labi vadītam un pienācīgi ar sabiedrisko pakalpojumu prasībām atbilstošiem transportlīdzekļiem apgādātam uzņēmumam, ņemot vērā attiecīgos ieņēmumus un saprātīgu peļņu par šo saistību izpildi. |
|
(160) |
Tāpēc Komisija secina, ka šajā gadījumā ceturtais Altmark kritērijs nav izpildīts. |
|
(161) |
Ņemot vērā, ka šajā gadījumā attiecīgie četri Altmark kritēriji nav izpildīti kumulatīvi, Komisija secina, ka kompensācija par pakalpojumu sniegšanu jūras maršrutos atbilstoši sākotnējā līguma pagarinājumam sniedza Laziomar ekonomisku priekšrocību. |
|
(162) |
Attiecībā uz pietauvošanās prioritāti Komisija vispirms atgādina, ka Itālijas konkurences iestāde AGCM vismaz divos gadījumos ir uzskatījusi, ka šim pasākumam ir ekonomiska vērtība (52). Tomēr Laziomar nemaksā nekādu maksu par pietauvošanās prioritāti (sk. 130. apsvērumu). Turklāt Komisija atzīmē, ka pietauvošanās prioritāte – vismaz teorētiski – var samazināt operatora izmaksas (jo, piemēram, garantēta pietauvošanās var saīsināt gaidīšanas laiku ostās un tādējādi samazinās arī degvielas izmaksas) vai palielināt tā ieņēmumus (jo, piemēram, pasažieriem ir lielāks pieprasījums pēc noteiktiem laikiem). Patiesi, ciktāl pietauvošanās prioritāte nodrošina ātrāku piestāšanas ostā procedūru, prāmju pakalpojumu lietotāji var dot priekšroku prāmja operatoram, kas gūst labumu no šā pasākuma. Pat ja šī ietekme īstenotos tikai ierobežotos apstākļos vai būtu salīdzinoši neliela, pietauvošanās prioritāte tik un tā varētu radīt ekonomisku priekšrocību Laziomar. |
5.1.1.4.
|
(163) |
Ja dalībvalsts piešķirtais atbalsts pastiprina uzņēmuma pozīciju salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kuri konkurē Savienības tirdzniecībā, uzskatāms, ka šos uzņēmumus ir ietekmējis atbalsts (53). Pietiek ar to, ka atbalsta saņēmējs konkurē ar citiem uzņēmumiem tirgos, kas ir atvērti konkurencei (54). |
|
(164) |
Šajā gadījumā atbalsta saņēmējs konkurē ar citiem uzņēmumiem, kas sniedz jūras transporta pakalpojumus Savienībā, jo īpaši kopš stājās spēkā Padomes Regula (EEK) Nr. 4055/86 (55) un Jūras kabotāžas regula, ar kurām liberalizē attiecīgi starptautiskā jūras transporta tirgu un jūras kabotāžas tirgu. Tas, ka dažos maršrutos Laziomar tolaik bija vienīgais operators, nenozīmē, ka citi (starptautiski) operatori nevarēja būt ieinteresēti piedāvāt līdzīgus jūras transporta pakalpojumus. Tāpēc kompensācija par pakalpojumu sniegšanu jūras maršrutos atbilstoši sākotnējā līguma pagarinājumam var ietekmēt tirdzniecību Savienībā un izkropļot konkurenci iekšējā tirgū. To pašu iemeslu dēļ minētais secinājums ir attiecināms arī uz pietauvošanās prioritāti. |
5.1.1.5.
|
(165) |
Tā kā ir izpildīti visi LESD 107. panta 1. punktā noteiktie kritēriji, Komisija secina, ka gan kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kas izmaksāta, pamatojoties uz secīgiem sākotnējā līguma pagarinājumiem, gan pietauvošanās prioritāte attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu maršrutiem ir valsts atbalsts Laziomar. |
5.1.1.6.
|
(166) |
Komisija vispirms atzīmē, ka šajā lēmumā nav novērtēta kompensācija, kas izmaksāta Caremar (tajā laikā) par jūras sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākuma izpildi līdz 2008. gada beigām. Šīs kompensācijas novērtējums un tas, vai to var vai nevar kvalificēt kā pastāvošu atbalstu, pamatojoties uz Jūras kabotāžas regulas 4. panta 3. punktu, ir atsevišķa Komisijas lēmuma (56) priekšmets. |
|
(167) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/1589 (57) 1. panta c) punktu jauns atbalsts ir “jebkurš atbalsts, t. i., atbalsta shēmas un individuāls atbalsts, kas nav pastāvošs atbalsts, tostarp pastāvoša atbalsta grozījumi.” Turklāt LESD 108. panta 3. punktā ir noteikts, ka plāni piešķirt vai mainīt pastāvošu atbalstu ir jādara zināmi Komisijai laikus un ka tos nedrīkst īstenot, kamēr šī procedūra nav beigusies ar galīgo lēmumu (58). Saskaņā ar ES tiesu nostāju (59) Komisija uzskata, ka ar tādas atbalsta shēmas termiņa grozīšanu (t. i., pagarināšanu), kam ir bijis skaidri noteikts beigu datums (t. i., 2008. gada 31. decembris), ir pietiekami, lai attiecīgo atbalstu uzskatītu par jaunu atbalstu neatkarīgi no tā, vai ir mainītas citas attiecīgā pasākuma iezīmes. |
|
(168) |
Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ Komisija uzskata, ka neatkarīgi no tā, vai kompensācija, kas piešķirta Caremar (tajā laikā) līdz 2008. gada beigām, būtu klasificējama par pastāvošu atbalstu (60), kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kas izmaksāta Laziomar, pamatojoties uz secīgiem sākotnējā līguma pagarinājumiem, būtu uzskatāma par jaunu atbalstu. Šis secinājums attiecas arī uz pietauvošanās prioritāti. |
5.1.2. Jaunā sabiedrisko pakalpojumu līguma piešķiršana apvienojumā ar Laziomar uzņēmējdarbību
|
(169) |
Lai izdarītu secinājumu par to, vai jaunā sabiedrisko pakalpojumu līguma piešķiršana apvienojumā ar Laziomar uzņēmējdarbību rada priekšrocību Laziomar un tā ieguvējam LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, Komisijai jānovērtē Altmark kritēriju ievērošana (sk. 154. apsvērumu). |
5.1.2.1.
|
(170) |
Komisija atgādina, ka Savienības tiesību aktos nav vienotas un precīzas tāda pakalpojuma definīcijas, kas var būt VTNP, vai nu pirmā Altmark kritērija nozīmē, vai LESD 106. panta 2. punkta nozīmē (61). Paziņojuma 46. punktā ir šāds formulējums: “tā kā nav izstrādāti konkrēti Savienības noteikumi par to, kad pakalpojums ir VTNP, dalībvalstīm ir plaša rīcības brīvība, attiecīgo pakalpojumu definējot par VTNP un pakalpojuma sniedzējam piešķirot kompensāciju. Komisijas kompetence šajā saistībā aprobežojas tikai ar pārbaudīšanu, vai attiecīgā dalībvalsts ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, konkrēto pakalpojumu definējot par VTNP, un izvērtējot valsts atbalstā iesaistīto kompensāciju. Ja ir īpaši Savienības noteikumi, tie attiecināmi uz dalībvalstu rīcības brīvību, neskarot Komisijas pienākumu izvērtēt, vai VTNP ir pareizi definēts valsts atbalsta kontroles nolūkā”. |
|
(171) |
Tāpēc valsts iestādēm ir tiesības uzskatīt, ka daži pakalpojumi ir vispārējās interesēs un ir jāsniedz, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu, lai nodrošinātu, ka sabiedrības intereses tiek aizsargātas, ja tirgus spēki nav pietiekami, lai garantētu, ka pakalpojumi tiek sniegti vajadzīgajā līmenī vai atbilstīgi nosacījumiem. |
|
(172) |
Jūras kabotāžas jomā sīki izstrādāti Savienības noteikumi, kas reglamentē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu, ir noteikti Jūras kabotāžas regulā un – lai pārbaudītu iespējamo valsts atbalstu jūrniecības sabiedrībām – Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu jūras transportam (turpmāk – “Jūras pamatnostādnes”) (62). |
|
(173) |
Jūras kabotāžas regulas 4. panta 1. punktā paredzēts: “Dalībvalsts var noslēgt valsts pasūtījuma [sabiedrisko pakalpojumu] līgumus ar kuģošanas sabiedrībām vai uzlikt valsts pasūtījuma nodrošināšanas pienākumu [sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu] kā nosacījumu kabotāžas pakalpojumu sniegšanai tām kuģošanas sabiedrībām, kuras piedalās regulāros reisos uz salām, no salām un starp salām. Ja dalībvalsts noslēdz valsts pasūtījuma [sabiedrisko pakalpojumu] līgumus vai uzliek valsts pasūtījuma nodrošināšanas pienākumu [sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu], to dara, nediskriminējot nevienu Kopienas kuģu īpašnieku”. |
|
(174) |
Jūras kabotāžas regulas 2. panta 3. punktā ir noteikts, ka valsts pasūtījuma līgums jeb sabiedrisko pakalpojumu līgums jo īpaši var attiekties uz: pārvadāšanas [transporta] pakalpojumiem, kas atbilst noteiktiem nepārtrauktības, sistemātiskuma [regularitātes], pārvadājumu jaudas un kvalitātes standartiem, papildu pārvadāšanas [transporta] pakalpojumiem, pārvadāšanas [transporta] pakalpojumiem par konkrētām likmēm, uz kuriem attiecas specifiski nosacījumi, jo īpaši attiecībā uz atsevišķām pasažieru kategorijām vai atsevišķiem maršrutiem, pakalpojumu pielāgojumu faktiskām prasībām. |
|
(175) |
Saskaņā ar Jūras pamatnostādņu 9. iedaļu “sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu var noteikt vai sabiedrisko pakalpojumu līgumus (SPL) var noslēgt par pakalpojumiem, kas norādīti Regulas (EEK) Nr. 3577/92 4. pantā”, t. i., regulāriem pakalpojumiem uz, no un starp salām. |
|
(176) |
No iedibinātās judikatūras izriet, ka sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu var noteikt tikai tad, ja to var pamatot ar vajadzību nodrošināt atbilstošus regulārus jūras transporta pakalpojumus, ko nevar nodrošināt tikai tirgus spēki vien (63). Paziņojumā par Jūras kabotāžas regulas interpretāciju (64) ir apstiprināts: “noteikt maršrutus, kuru apkalpošanai ir vajadzīgs sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākums, ir dalībvalstu (vajadzības gadījumā arī reģionālo un vietējo iestāžu), nevis kuģu īpašnieku uzdevums. Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības attiecībā uz regulāriem salu kabotāžas pārvadājumiem jo īpaši var paredzēt tajos gadījumos, ja tirgus nenodrošina atbilstošus pakalpojumus”. Turklāt Jūras kabotāžas regulas 2. panta 4. punktā sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākums ir definēts kā pienākums, ko “attiecīgais kuģu īpašnieks neuzņemtos vai neuzņemtos tādā pašā apjomā vai ar tādiem pašiem nosacījumiem, ja viņš ņemtu vērā savas komerciālās intereses”. |
|
(177) |
Saskaņā ar judikatūru (65), lai pārbaudītu, vai pastāv reāla vajadzība pēc sabiedriskiem pakalpojumiem un vai pakalpojums bija nepieciešams un samērīgs, un attiecīgi – vai ir izpildīts pirmais Altmark kritērijs, Komisija novērtēs:
|
1) Lietotāju pieprasījums
|
(178) |
Šajā gadījumā Laziomar bija uzticēta pasažieru, jauktu pārvadājumu un kravas pārvadājumu pakalpojumu sniegšana vairākās līnijās, kas norādītas 9. tabulā. Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākums, kas uzlikts Laziomar, attiecas uz apkalpotajām ostām, to kuģu veidu un jaudu, kas piešķirti attiecīgajiem jūras savienojumiem, kuros sniedz pakalpojumus saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu režīmu, pakalpojuma biežumu un maksimālajiem tarifiem, kas jāiekasē. |
|
(179) |
Kā aprakstīts 120. apsvērumā, Itālija ir uzlikusi sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu, kas noteikts jaunajā līgumā, galvenokārt, lai i) nodrošinātu teritoriālo nepārtrauktību starp kontinentālo daļu un salām un ii) veicinātu attiecīgo salu ekonomisko attīstību, sniedzot regulārus un uzticamus jūras transporta pakalpojumus. Komisija uzskata, ka tie patiešām var būt leģitīmi sabiedrības interešu mērķi. |
|
(180) |
Vēsturiski Itālijas izvirzītie mērķi nav sasniegti ar tirgus spēku mijiedarbību vien. Faktiski šo pakalpojumu pietiekamību tradicionāli nodrošina sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākums, kas šajā nolūkā uzlikts bijušās Tirrenia grupas uzņēmumiem un nostiprināts sākotnējos līgumos. Patiesi, Komisija atzīmē, ka attiecīgajos maršrutos pakalpojumi tika sniegti – lielākoties nemainīti – daudzus gadus, t. i., vismaz kopš sākotnējā līguma stāšanās spēkā. Itālija un jo īpaši attiecīgās reģionālās iestādes uzskatīja, ka šie pakalpojumi bija (un turpināja būt) nepieciešami, lai apmierinātu lietotāju pieprasījumu. |
|
(181) |
Attiecībā uz maršrutiem, kuros sniedz tikai kravu pārvadājumu pakalpojumus (t. i., T3 un T4 līnija), Komisija atgādina, ka Vispārējā tiesa jau ir noteikusi (66), ka, lai pakalpojumu varētu atzīt par pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, tam nav obligāti jābūt universālam pakalpojumam burtiskā nozīmē. Faktiski universālā pakalpojuma jēdziens nav saistīts ar to, ka attiecīgajam pakalpojumam ir jāatbilst vajadzībai, kas kopīga visiem iedzīvotājiem, vai tas ir jāsniedz visā teritorijā (67); tam drīzāk ir jākalpo visas sabiedrības interesēm. Turklāt Komisija uzskata, ka Savienības tiesību akti neliedz dalībvalstīm, tām īstenojot to rīcības brīvību, uzskatīt noteiktus jūras kravas pārvadājumu pakalpojumus uz attālām teritorijām un no tām par VTNP, ja vien ir ievēroti Jūras kabotāžas regulā noteiktie principi. |
|
(182) |
Itālija ir paskaidrojusi, ka sabiedrisko pakalpojumu vajadzības ir saistītas ar Poncas salu arhipelāga salu īpašajām ģeogrāfiskajām un sociālekonomiskajām iezīmēm. Pakalpojumu līguma 1. pantā ir noteikts, ka uzņēmumam Laziomar piešķirtie pakalpojumi “[..] ir vajadzīgi, lai saglabātu teritoriālo nepārtrauktību, tādējādi nodrošinot tādu preču, tostarp īpašo preču, piegādi, kas nepieciešamas sabiedrisko un sociālo pakalpojumu pienācīgai darbībai Poncas salās [..]”. Poncas salas gadījumā teritoriālā nepārtrauktība, kā arī preču, tostarp īpašo preču, piegāde ir nepieciešama, ņemot vērā tās attālumu no kontinentālās daļas (aptuveni 27 jūras jūdzes no Terračīnas) un nelielo iedzīvotāju skaitu (aptuveni 3 500 iedzīvotāju). Līdzīgi apsvērumi attiecas uz Ventotenes salu (aptuveni 31 jūras jūdze no Terračīnas un aptuveni 800 iedzīvotājiem). Šo kravu pārvadājumu regulārais biežums visu gadu nodrošina to, ka arī klusajā sezonā, kad tūristu pieprasījums ir mazāks, šo salu iedzīvotāji un uzņēmumi joprojām ir pienācīgi apgādāti. Turklāt šie pakalpojumi veicina abu salu ekonomisko attīstību, transportējot preces, tostarp īpašās preces (piemēram, bīstamas preces, cietos sadzīves atkritumus utt.) no kontinentālās daļas un uz to. |
|
(183) |
Attiecībā uz pasažieru pārvadājumu un jauktu pārvadājumu pakalpojumiem, lai uzskatāmi parādītu patieso pieprasījumu, Itālija iesniedza apkopotus statistikas datus, kas liecina, ka 2012. gadā attiecīgajos laikposmos, uz kuriem attiecas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākums, Laziomar sabiedrisko pakalpojumu maršrutos kopā pārvadāja 240 430 pasažierus un 13 228 transportlīdzekļus. 2013. gadā šis skaits bija lielāks (t. i., 254 167 pasažieri un 16 927 transportlīdzekļi). Tas liecina, ka divu gadu laikā, pirms Laziomar tika uzticēts sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākums, attiecīgajos maršrutos bija ievērojams kopējais pieprasījums pēc jūras transporta pakalpojumiem (sk. 291. apsvērumā sīki izklāstītu statistiku pa maršrutiem par 2011.–2013. gadu). |
|
(184) |
Lai vēl vairāk pierādītu, ka lietotāju pieprasījums saglabājās, kad Laziomar sāka sniegt pakalpojumus visos maršrutos, pamatojoties uz jauno sabiedrisko pakalpojumu līgumu, Itālija iesniedza arī apkopotus statistikas datus par laikposmu līdz 2019. gada beigām (sk. 6.–8. tabulu). Tie apstiprina, ka lietotāju pieprasījums aizvien pastāvēja, ar nelielām izmaiņām uz augšu vai leju. Jebkurā gadījumā katra maršruta statistikas analīze par katru gadu līdz 2019. gada beigām nesniedza nekādas norādes par to, ka lietotāju pieprasījums konkrētos maršrutos būtu zudis. 6. tabula Pasažieru statistika par 2014.–2019. gadu
7. tabula Transportlīdzekļu statistika par 2014.–2019. gadu
8. tabula Pārvadātās kravas lineārajos metros 2014.–2019. gadā (69)
|
|
(185) |
Komisija uzskata, ka iepriekš sniegtā statistika nepārprotami liecina, ka katrā no attiecīgajiem sabiedrisko pakalpojumu maršrutiem ir patiess pieprasījums pēc pasažieru pārvadājumu, jauktu pārvadājumu un kravu pārvadājumu pakalpojumiem. Tāpēc var secināt, ka, sniedzot šos pakalpojumus, tiek ņemtas vērā reālas sabiedrības vajadzības un apmierināts patiess lietotāju pieprasījums. |
2) Tirgus nepilnības esība
|
(186) |
Saskaņā ar VTNP paziņojuma 48. punktu “nebūtu lietderīgi noteikt īpašu sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas pienākumu darbībai, ko uzņēmumi, kas darbojas normālos tirgus apstākļos, jau sniedz vai var sniegt apmierinošā līmenī un ievērojot valsts noteiktus, sabiedrības interesēm atbilstošus nosacījumus, piemēram, attiecībā uz cenu, objektīviem kvalitātes raksturlielumiem, nepārtrauktību un piekļuvi attiecīgajam pakalpojumam” (70). Tāpēc Komisijai ir jāizvērtē, vai attiecīgais pakalpojums būtu nepietiekams, ja tā sniegšanu atstātu tikai tirgus spēku ziņā, ņemot vērā sabiedrisko pakalpojumu prasības, ko dalībvalsts noteica atbilstoši jaunajam sabiedrisko pakalpojumu līgumam. Šajā ziņā VTNP paziņojuma 48. punktā ir noteikts, ka “Komisijas vērtējums aprobežojas ar to, ka tiek pārbaudīts, vai attiecīgā dalībvalsts ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu.” |
|
(187) |
Komisija atzīmē, ka laikposmā līdz jaunā sabiedrisko pakalpojumu līguma parakstīšanai ar Laziomar citi operatori piedāvāja prāmju pakalpojumus dažos maršrutos, uz kuriem attiecas jaunais sabiedrisko pakalpojumu līgums, lai gan ne vienmēr visu gadu, ar tādu pašu biežumu un tāda paša veida pakalpojumiem. Pamatojoties uz konkurences situāciju līdz pilnvarojuma piešķiršanai 2014. gada 15. janvārī, attiecībā uz katru no attiecīgajiem maršrutiem Komisija izvērtēs, vai citu operatoru sniegtie pakalpojumi bija līdzvērtīgi tiem, kas Laziomar bija jāsniedz saskaņā ar jauno sabiedrisko pakalpojumu līgumu. |
|
(188) |
9. tabulā ir redzama konkurences situācija pilnvarojuma akta pieņemšanas brīdī katrā no maršrutiem, kuros Laziomar sniedza pakalpojumus. 9. tabula Konkurences situācija maršrutos, kuros pakalpojumus sniedz Laziomar
|
|
(189) |
Komisija uzskata: kā skaidri redzams 9. tabulā, Laziomar piedāvātie pakalpojumi nav aizstājami ar citu konkurentu piedāvātajiem pakalpojumiem, jo tie nepilda vai pilnībā nepilda sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu, kas noteikts jaunajā sabiedrisko pakalpojumu līgumā ar Laziomar. Četros no septiņiem maršrutiem nav neviena cita operatora, izņemot Laziomar (T1, T2, A2 un A3 līnija). Attiecīgi sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākums, kas noteikts līgumā ar Laziomar par pakalpojumu sniegšanu šajos maršrutos, ir pamatots ar patiesu sabiedrības vajadzību nodrošināt teritoriālo nepārtrauktību, jo to nevar izpildīt tikai tirgus dalībnieki vien. |
|
(190) |
Attiecībā uz maršrutiem, kuros pakalpojumus piedāvā arī citi operatori (T3, T4 un A1 līnija), Komisija uzskata, ka turpmākajos punktos izklāstīto iemeslu dēļ pastāv būtiskas piedāvāto pakalpojumu veidu, regularitātes, jaudas un cenu atšķirības. |
|
(191) |
T3 un T4 līnijā Laziomar nepārtraukti veic jūras braucienus visa gada garumā, savukārt otrs operators – NLG – nepiedāvā šo nepārtraukto pakalpojumu visu gadu un to neveic tik bieži kā Laziomar. Turklāt Laziomar piedāvā jauktus kravu pārvadājumus (T3 līnija) un kravu pārvadājumu (T4 līnija) pakalpojumus, izmantojot kuģi, kas var pārvadāt kravas, transportlīdzekļus un līdz 400 pasažieru, savukārt NLG izmanto ātrgaitas kuģi tikai pasažieru pārvadāšanai. Visbeidzot, starp abiem operatoriem pastāv būtiska cenu atšķirība. T3 līnijā, kurā abi operatori pārvadā pasažierus (pretstatā T4 līnijai, kur Laziomar sniedz kravu pārvadājumu pakalpojumus), NLG piedāvātā cena ir vērsta uz tūrisma nozari (piemēram, vienvirziena biļetes cena pieaugušajiem no 24 līdz 26 EUR un bērniem līdz 12 gadu vecumam no 13 līdz 15 EUR). No otras puses, uz Laziomar pakalpojumu attiecas sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanas pienākums (piemēram, vienvirziena biļetes cena pieaugušajiem ir 10 EUR un bērniem līdz 12 gadu vecumam – 5 EUR), savukārt uz iedzīvotājiem un regulārajiem pasažieriem attiecas sociālie tarifi (vienvirziena biļetes cena ir aptuveni 3,50 EUR). Attiecīgi, ja nebūtu Laziomar pakalpojuma šajos konkrētajos maršrutos, sabiedrisko pakalpojumu nepieciešamība nodrošināt regulāru šīs salas savienojumu ar kontinentālo daļu netiktu izpildīta, jo NLG nevarētu sniegt tādus pašus pakalpojumus un ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Laziomar visā līguma darbības laikā. |
|
(192) |
A1 līnijā gan Laziomar, gan tā konkurents Vetor sniedz pasažieru pārvadājumu pakalpojumus tikai vasaras sezonā (no jūnija līdz septembrim). Tomēr Itālija sniedza informāciju, kas liecina, ka Vetor pakalpojums galvenokārt ir vērsts uz tūrisma nozari un tiek sniegts atbilstoši tirgus apstākļiem. Lai gan saskaņā ar 2013. gada grafiku (t. i., gadu pirms pilnvarojuma akta pieņemšanas ar Laziomar), kā redzams 9. tabulā, Vetor, šķiet, veica jūras braucienus biežāk nekā Laziomar, Komisija norāda, ka pakalpojums faktiski netika sniegts nepārtraukti katru dienu. Konkrētāk, pakalpojums netika sniegts 2013. gada 4., 5., 11. un 12. jūnijā, kā arī 2013. gada 10.–12. un 16.–20. septembrī. Itālijas iesniegtā informācija liecina, ka turpmākajos pilnvarojuma perioda gados Vetor sniegtais pakalpojums arī nenodrošināja ikdienas savienojamību šajā maršrutā. Piemēram, 2018. gadā Vetor nesniedza pakalpojumu 5. un 6. jūnijā un 17.–20. septembrī. Tāpēc kopumā Vetor pakalpojumu biežums atšķiras atkarībā no mēneša. |
|
(193) |
Turklāt saskaņā ar pakalpojumu līgumu Laziomar ir jāpilda sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākums nepārtraukti un kvalitatīvi. Tomēr gadījumā, ja Laziomar neveic jūras braucienus bez pietiekami pamatota iemesla, tam tiek piemērots atbilstošs maksas samazinājums un sodi. Turklāt kvalitātes ievērošanas pienākums nozīmē, ka Laziomar ir jāievēro precīzi minimālie standarti, tostarp attiecībā uz ceļojuma uzticamību, higiēniskajiem apstākļiem un komfortu. Savukārt Vetor, uz kuru neattiecas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākums, sniedzot pakalpojumu, var neievērot augstus kvalitātes standartus. Turklāt attiecībā uz transportlīdzekļu jaudu – Laziomar kuģis var uzņemt ne vairāk kā 300 pasažierus salīdzinājumā ar aptuveni 150 pasažieriem, kurus var pārvadāt ar Vetor kuģi, kam ir zemūdens spārni. |
|
(194) |
Visbeidzot, starp abiem operatoriem pastāv būtiska cenu atšķirība. Vetor piedāvātā cena ir vērsta galvenokārt uz tūrisma nozari (piemēram, vienvirziena biļetes cena pieaugušajiem maksā 36 EUR, bet nedēļas nogalē tā tiek palielināta līdz 46 EUR, savukārt biļete bērniem līdz 12 gadu vecumam maksā 18 EUR), un tas piedāvā iedzīvotāju tarifu 23 EUR apmērā. Vetor var arī brīvi noteikt savu biļešu cenu un attiecīgi to koriģēt, pamatojoties vienīgi uz komerciāliem apsvērumiem. Savukārt, uz Laziomar pakalpojumu attiecas sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanas pienākums (piemēram, vienvirziena biļete maksā 23,40 EUR, bet bērniem līdz 12 gadu vecumam – 11,70 EUR), savukārt uz iedzīvotājiem un regulārajiem pasažieriem attiecas sociālie tarifi (vienvirziena biļetes cena ir tikai 7 EUR). Attiecīgi, ja nebūtu Laziomar pakalpojuma šajā konkrētajā maršrutā, sabiedrisko pakalpojumu nepieciešamība nodrošināt regulāru šīs salas savienojumu ar kontinentālo daļu par pieņemamām cenām netiktu apmierināta, jo Vetor nevarētu sniegt tādus pašus pakalpojumus un ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Laziomar visā līguma darbības laikā. |
|
(195) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka laikā, kad pilnvarojums tika piešķirts Laziomar, tikai tirgus spēki vien nebija pietiekami, lai izpildītu sabiedrisko pakalpojumu vajadzības. Faktiski vairākos maršrutos Laziomar bija vienīgais operators, bet citos maršrutos konkurentu sniegtie pakalpojumi Poncas salu arhipelāgā nebija līdzvērtīgi nepārtrauktības, regularitātes, jaudas un cenas ziņā un tādējādi pilnībā neizpildīja sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu, kas noteikts jaunajā pakalpojumu līgumā ar Laziomar. |
3) Vismazāk kaitējošā pieeja
|
(196) |
Komisija atzīmē, ka Itālijas iestādes ir izvēlējušās noslēgt sabiedrisko pakalpojumu līgumu ar vienu operatoru (Laziomar), nevis uzlikt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu visiem operatoriem, kas bija ieinteresēti sniegt pakalpojumus konkrētajos maršrutus. Pamatojoties uz Itālijas sniegto informāciju, Komisija piekrīt, ka lietotāju pieprasījumu nebūtu bijis iespējams izpildīt, uzliekot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu (sk. 180. apsvērumu). Konkrētāk, vairākos maršrutos Laziomar ir vienīgais operators, un maršrutos, kuros tas nav vienīgais operators, pārējo operatoru piedāvājums neatbilst (visām) prasībām attiecībā uz regularitāti, nepārtrauktību, jaudu un cenu. Turklāt pakalpojumu sniegšana lielākajā daļā maršrutu, jo īpaši klusajā sezonā, izraisa zaudējumus, tāpēc, ja nebūtu kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, tajos pakalpojumi netiktu sniegti vispār. Turklāt Komisija ņem vērā Itālijas argumentu, ka sabiedrisko pakalpojumu līguma izvēle bija nepieciešama arī, ņemot vērā Laziomar privatizāciju. Proti, Itālija argumentē, ka konkursa rīkošana par Laziomar apvienojumā ar jaunu sabiedrisko pakalpojumu līgumu ļāva i) nodrošināt jūras sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktību un ii) maksimāli palielināt vērtību par labu valstij. Šo iemeslu dēļ Komisija piekrita (sk. 89. apsvērumu), ka Itālija rīko konkursu par Laziomar uzņēmējdarbību apvienojumā ar jaunu sabiedrisko pakalpojumu līgumu. Tādējādi Komisija arī atzina – un atkārto šajā lēmumā –, ka Itālija nevarēja paļauties uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu, kas ir attiecināms uz visiem operatoriem, bet varēja noslēgt sabiedrisko pakalpojumu līgumu tikai ar Laziomar. |
Secinājums
|
(197) |
Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto novērtējumu, Komisija secina, ka Itālija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, definējot Laziomar uzticētos pakalpojumus kā VTNP. Attiecīgi šaubas, ko Komisija pauda 2012. gada lēmumā, ir kliedētas. |
|
(198) |
Lai secinātu, ka ir izpildīts pirmais Altmark kritērijs, Komisijai vēl ir jāpārbauda, vai Laziomar tika uzticēts sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākums, kas bija skaidri definēts. Šajā saistībā Komisija atzīmē, ka sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākums ir skaidri aprakstīts jaunajā sabiedrisko pakalpojumu līgumā un tā pielikumos (kuros ir ietvertas, piemēram, kuģu specifikācijas katrā maršrutā). Tāpat noteikumi, kas reglamentē kompensāciju, ir sīki izklāstīti jaunajā sabiedrisko pakalpojumu līgumā, 2009. gada likumā un CIPE direktīvā. Jaunajam sabiedrisko pakalpojumu līgumam ir arī skaidri noteikts termiņš (desmit gadi), tajā Laziomar ir identificēts kā sabiedrisko pakalpojumu operators un tajā ir noteikti pasākumi, lai nepieļautu pārmērīgu kompensāciju un nodrošinātu šādas pārmērīgas kompensācijas atmaksu (sk. arī 215. apsvērumu). Tāpēc Komisija secina, ka pirmais Altmark kritērijs ir ievērots. |
Pietauvošanās prioritāte
|
(199) |
2009. gada likuma 19.ter panta 21. punktā ir skaidri noteikts, ka pietauvošanās prioritāte ir nepieciešama, lai garantētu teritoriālo nepārtrauktību ar salām, arī ņemot vērā bijušās Tirrenia grupas, tostarp Laziomar, uzņēmumu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu. Patiesi, ja uzņēmumiem, kam uzticēts sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākums, nebūtu pietauvošanās prioritātes, tiem (dažreiz) varētu nākties gaidīt savu kārtu pirms piestāšanas ostā, tādējādi izraisot kavējumus, kas grautu mērķi nodrošināt uzticamu un ērtu savienojamību visiem iedzīvotājiem. Regulārs grafiks ir nepieciešams, lai apmierinātu salu iedzīvotāju mobilitātes vajadzības un sniegtu ieguldījumu attiecīgo salu ekonomiskajā attīstībā. Turklāt, tā kā jaunajā sabiedrisko pakalpojumu līgumā ir noteikti konkrēti laika grafika plānošanas pienākumi attiecībā uz izbraukšanu sabiedrisko pakalpojumu maršrutos, pietauvošanās prioritāte palīdz nodrošināt, ka visas ostas piešķir pietauvošanās vietas un pietauvošanās laikus tā, lai sabiedrisko pakalpojumu operators varētu izpildīt savu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu. Ņemot vērā šos apstākļus, Komisija uzskata, ka šis pasākums ir piešķirts, lai Laziomar varētu pildīt savu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu, kas ir patiesi VTNP (sk. 197. apsvērumu). Turklāt Itālijas iestādes ir apstiprinājušas, ka pietauvošanās prioritāte ir attiecināma tikai uz pakalpojumiem, ko sniedz saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu režīmu. Tāpēc arī pietauvošanās prioritāte atbilst pirmajam Altmark sprieduma kritērijam. |
5.1.2.2.
|
(200) |
Komisija atgādina, ka 2012. gada lēmumā (sk. tā 205. apsvērumu) tā bija paudusi sākotnējo viedokli, ka otrais Altmark sprieduma kritērijs ir ievērots. |
|
(201) |
Ņemot vērā šos apstākļus, Komisija atzīmē, ka parametri, uz kuru pamata kompensācija aprēķināta, tika noteikti iepriekš un atbilst pārredzamības prasībām atbilstoši otrajam Altmark sprieduma kritērijam. |
|
(202) |
Konkrētāk, parametri, uz kuru pamata tika aprēķināta kompensācija, ir sīki izskaidroti CIPE direktīvā un izmantoti jaunajā sabiedrisko pakalpojumu līgumā (un tā pielikumos), savukārt maksimālās kompensācijas summas ir noteiktas 2009. gada likumā. Kompensācijas aprēķina metode, arī, piemēram, vērā ņemtie izmaksu elementi, ir sīki izklāstīti CIPE direktīvā. Tā kā pietauvošanās prioritāte neietver finansiālu kompensāciju Laziomar, Komisija uzskata, ka šis pasākums atbilst otrajam Altmark kritērijam. |
|
(203) |
Tāpēc Komisija secina, ka otrais Altmark sprieduma kritērijs ir ievērots. |
5.1.2.3.
|
(204) |
Saskaņā ar trešo Altmark kritēriju kompensācija, ko saņem par VTNP sniegšanu, nedrīkst pārsniegt summu, kas nepieciešama, lai segtu visus izdevumus vai daļu izdevumu, kas radušies, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu, ņemot vērā atbilstošos ieņēmumus un saprātīgu peļņu saistībā ar šā pienākuma izpildi. |
|
(205) |
Tomēr Altmark nolēmumā nav sniegta precīza saprātīgas peļņas definīcija. Kā norādīts VTNP paziņojumā, ar saprātīgu peļņu jāsaprot kapitāla rentabilitātes jeb atdeves koeficients, kāds visu pilnvarojuma periodu būtu vajadzīgs tipiskam uzņēmumam, kas apsver iespēju sniegt pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ņemot vērā riska pakāpi. Riska pakāpe ir atkarīga no attiecīgās nozares, pakalpojuma veida un kompensācijas mehānisma raksturīgajām iezīmēm. |
|
(206) |
Komisija 2012. gada lēmumā pauda šaubas par to, vai kompensācija, kas izmaksāta bijušās Laziomar grupas uzņēmumiem, tostarp Laziomar, kopš 2014. gada, ir samērīga. Proti, attiecībā uz kompensāciju, ko izmaksāja no 2010. gada, Komisija sākotnēji uzskatīja, ka 6,5 % riska prēmija neataino atbilstošu riska pakāpi, jo prima facie Laziomar neuzņēmās riskus, ko parasti uzņemas šādu pakalpojumu sniegšanā. Konkrētāk, izmaksu elementi, kas ņemti vērā kompensācijas aprēķināšanā, ietver visas izmaksas, kas saistītas ar pakalpojuma sniegšanu, un ir ņemtas vērā, piemēram, degvielas izmaksu izmaiņas. Tāpēc Komisija attiecīgajā posmā uzskatīja, ka, iespējams, Laziomar ir piešķirta pārmērīga kompensācija. |
|
(207) |
Komisija atzīmē, ka daži jaunajā sabiedrisko pakalpojumu līgumā noteiktās kompensācijas metodes aspekti, šķiet, patiešām samazina komercrisku, kas rodas Laziomar. Proti, maksimālie tarifi, ko Laziomar var iekasēt, tiek koriģēti katru gadu, lai ņemtu vērā inflāciju un atainotu degvielas izmaksu izmaiņas. Turklāt jaunajā sabiedrisko pakalpojumu līgumā ir ietvertas konkrētas klauzulas (sk. 78. apsvērumu), kuru mērķis ir saglabāt sabiedrisko pakalpojumu ekonomisko un finansiālo līdzsvaru. Jo īpaši, ja kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu nebūtu pietiekama, lai segtu ar jauno sabiedrisko pakalpojumu līgumu uzticēto pakalpojumu izmaksas, šīs klauzulas ļauj pārskatīt i) tarifu sistēmu, ii) piedāvāto sabiedrisko pakalpojumu apmēru, iii) gada maksimālās cenas līmeni un iv) kapitāla dotācijas ieguldījumiem. |
|
(208) |
Saskaņā ar līguma 25. pantu, ja pastāv novirzes ekonomiskajā un finansiālajā līdzsvarā, Laziomar var pieprasīt līdzsvara atjaunošanu, iesniedzot priekšlikumu Lacio reģionam. Pēc tam šo priekšlikumu iesniedz Tehniskajai komitejai, kas atbild par līguma pārvaldību. |
|
(209) |
Lai gan šķiet, ka šie aizsardzības pasākumi samazina Laziomar komercrisku, Komisija uzskata, ka uzņēmums joprojām ir pakļauts riskam, ka kompensācija var nebūt pietiekama, lai segtu pakalpojuma sniegšanas izmaksas. Līdzsvara atjaunošanas priekšlikumu var arī nepieņemt, jo Lacio reģions lemj par lietas būtību un pieņem lēmumu pēc Tehniskās komitejas atzinuma saņemšanas 90 dienu laikā pēc tam, kad Laziomar ir iesniedzis savu lūgumu. Līdz lēmuma pieņemšanai Laziomar ir jāturpina sniegt sabiedriskos pakalpojumus bez izmaiņām. Kā apgalvo Itālija, piemērot šo mehānismu ir grūti, un tas jādara ļoti stingri, tāpēc Laziomar līdz šim nav izmantojis šo iespēju. |
|
(210) |
Turklāt Komisija norāda, ka ne uz visām izmaksu kategorijām attiecas līdzsvarojošais ieguldījums. Proti, saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līguma 25. pantu izmaksas, kas saistītas ar vadības neefektivitāti, finansiāliem izdevumiem, iespējamo personāla vienības izmaksu pieaugumu, lai izpildītu darba tiesiskās prasības, un visas izmaksas, kas saistītas ar uzņēmumam Laziomar piemēroto tirdzniecības politiku, jāsedz pašam Laziomar. Tāpēc Laziomar aizvien ir stimuls darboties efektīvi un par sabiedrībai viszemāko cenu. |
|
(211) |
Kā minēts 48.–52. apsvērumā, CIPE direktīva paredz, ka, lai noteiktu kapitāla atdevi, izmantojot WACC formulu, izmanto 6,5 % riska prēmiju. Tomēr praksē 6,5 % likme tika piemērota kā vienota kapitāla atdeves likme (sk. arī 136. apsvērumu). |
|
(212) |
Šajā saistībā neatkarīgi no kompensācijas summas, kuru Laziomar būtu tiesības saņemt, ņemot vērā 6,5 % riska prēmiju, Laziomar nekad nevar saņemt vairāk par maksimālo summu, kas noteikta sabiedrisko pakalpojumu līgumā (sk. 76. apsvērumu). Saskaņā ar 2011. gada VTNP nostādņu 47. punktu Komisija novērtē, vai visā līguma termiņa laikā tika piešķirta pārmērīga kompensācija. Kā redzams 10. tabulā, 2014.–2019. gada rādītāji liecina, ka faktiski saņemtā kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (izņemot summas par 2016. un 2018. gadu, kas aizvien bija mazākas par līgumā noteikto maksimālo summu, t. i., 13 524 536 EUR) bija nepietiekama, lai segtu pakalpojuma neto izmaksas (t. i., 80 173 862 EUR, kas samaksātas par neto izmaksām 80 397 000 EUR apmērā), pat pirms tika ņemta vērā 6,5 % riska prēmija (t. i., 1 928 000 EUR). Būtībā laikposmā no 2014. līdz 2019. gadam Laziomar saņēma par aptuveni 2 150 000 EUR mazāk nekā attiecināmā summa (t. i., 82 325 000 EUR (attiecināmā kompensācija) mīnus 80 173 862 EUR (faktiskā kompensācija), kas aprēķināta, izmantojot metodiku, kurā iekļauta kapitāla atdeve 6,5 % apmērā. Tas nozīmē, ka praksē Laziomar nesaņēma summu, kas aprēķināta kā kapitāla atdeve. Faktiski Laziomar kapitāla atdeve visā periodā (līdz 2019. gadam) bija nulle, nevis 6,5 %, ko Itālija sākotnēji bija paredzējusi (71). Šie rādītāji apstiprina, ka līguma 25. panta noteikumi par līdzsvarošanu nepasargā Laziomar no visiem riskiem, kas saistīti ar sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu. 10. tabula Laziomar sniegtā sabiedriskā pakalpojuma neto izmaksas laikposmā no 2014. līdz 2019. gadam
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(213) |
Attiecībā uz saprātīgas peļņas apmēru oficiālās izmeklēšanas laikā (sk. 136. apsvērumu) Itālija paskaidroja, ka ar 2009. gada likumu kompensācijai ir noteikts maksimālais ierobežojums, tāpēc tika pieņemts lēmums vienkāršot aprēķinu, piemērojot 6,5 % likmi kā vienotu kapitāla atdeves likmi. Itālija uzskata, ka tās vienkāršotā pieeja ir konservatīva un nepieļauj lielāku kompensāciju Laziomar par to, kas noteikta CIPE direktīvā. |
|
(214) |
Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apstākļus, Komisija ir salīdzinājusi izmantoto 6,5 % kapitāla atdeves likmi, kas piemērota Laziomar, ar vidējo kapitāla atdeves likmi, ko 2013. gadā (gadā pirms Laziomar pilnvarojuma) radījusi etalonu grupa. Etalonu grupa sastāv no izvēlētiem prāmju operatoriem, kas piedāvāja pakalpojumus jūras savienojumos Itālijā vai starp Itāliju un citām dalībvalstīm (72). Analīze liecina, ka kapitāla atdeve, kas piemērota Laziomar, ir līdzīga vidējai atdevei, ko radījuši etalonu grupas uzņēmumi. Šis salīdzinājums apliecina, ka gadā pirms Laziomar pilnvarojuma 6,5 % kapitāla atdeves likme nebija nepamatota. |
|
(215) |
Komisija arī pozitīvi vērtē to, ka jaunais sabiedrisko pakalpojumu līgums nosaka Laziomar pienākumu katru gadu nosūtīt Infrastruktūras un satiksmes ministrijai tā vadības pārskatus (sadalījumā pa maršrutiem; neatkarīga revidenta apstiprinātus), lai ministrija varētu pārbaudīt, vai ir piešķirta pārmērīga kompensācija. Tas ir papildu aizsardzības pasākums, kas garantē, ka Laziomar nevar gūt labumu no pārmērīgas kompensācijas. Itālija arī iesniedza minētos vadības pārskatus par 2014.–2019. gadu, lai Komisija varētu veikt aprēķinus 10. tabulā. |
|
(216) |
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Komisija secina, ka kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kas piešķirta Laziomar, nepārsniedz summu, kas ir nepieciešama, lai segtu izmaksas, kuras tam rodas, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu, ņemot vērā atbilstošos ieņēmumus un saprātīgu peļņu. Konkrētāk, Komisija uzskata, ka CIPE direktīvā paredzētā 6,5 % riska prēmija ir jānovērtē kopsakarā ar maksimālo kompensācijas summu, kas noteikta sabiedrisko pakalpojumu līgumā. To paturot prātā, kapitāla atdeve, ko Laziomar varēja gaidīt ex ante, bija atbilstoša riskiem, kādi tam radās, sniedzot sabiedriskos pakalpojumus saskaņā ar jauno sabiedrisko pakalpojumu līgumu. Tāpēc Komisijas šaubas par atbilstību trešajam Altmark sprieduma kritērijam ir kliedētas. |
|
(217) |
Attiecībā uz pietauvošanās prioritāti un jebkādu iespējamu pārmērīgu kompensāciju, kas varētu no tās izrietēt, Komisija atzīmē, ka, ciktāl šis pasākums samazinātu sabiedrisko pakalpojumu operatora pamatdarbības izmaksas vai palielinātu ieņēmumus, šī ietekme tiktu pilnībā atainota operatora iekšējā grāmatvedībā. Komisijas analīze (sk. 212. apsvērumu) apstiprināja, ka laikposmā no 2014. līdz 2019. gadam Laziomar nesaņēma pārmērīgu kompensāciju. Tāpēc Komisija secina, ka arī pietauvošanās prioritāte atbilst trešajam Altmark kritērijam. |
5.1.2.4.
|
(218) |
Ceturtais Altmark kritērijs ir izpildīts, ja operators, kas saņem kompensāciju par VTNP sniegšanu, ir izraudzīts konkursa procedūrā, kas ļauj atlasīt pretendentu, kurš spēj nodrošināt VTNP par sabiedrībai viszemāko cenu, vai, ja tādas nav, ja kompensācija ir aprēķināta, atsaucoties uz efektīva uzņēmuma izmaksām. |
|
(219) |
Saskaņā ar VTNP paziņojuma 63. punktu vienkāršākais veids, kā valsts iestādes var izpildīt ceturto Altmark kritēriju, ir īstenot atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu publiskā iepirkuma procedūru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/17/EK (73) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/18/EK (74). |
|
(220) |
Komisija norāda, ka šajā gadījumā konkursa procedūra notika, pirms stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (75) (kas attiecas uz publiskajiem līgumiem jūras transporta pakalpojumu sniegšanai) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (76). Tolaik bija piemērojama Direktīva 2004/17/EK un Direktīva 2004/18/EK. Tomēr Direktīva 2004/17/EK neattiecas uz jūras transporta pakalpojumiem, kādus sniedz Laziomar. Patiešām, Direktīvas 2004/17/EK 5. pantā ir noteikts, ka tās darbības joma attiecas tikai uz dzelzceļa, automatizēto sistēmu, tramvaju, trolejbusu, autobusu vai trošu transporta pakalpojumiem. |
|
(221) |
Uz publiskajiem līgumiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējas iestādes piešķir sakarā ar pakalpojumiem jūras, piekrastes vai upju transporta jomā, attiecas Direktīvas 2004/18/EK darbības joma, pamatojoties uz tās 20. apsvērumu. Tomēr minētās direktīvas II pielikuma B punktā ir uzskaitīti arī ūdens transporta pakalpojumi (77), un tas nozīmē, ka uz tiem attiecas tikai direktīvas 23. pants un 35. panta 4. punkts. Tas nozīmē, ka saskaņā ar Direktīvu 2004/18/EK uz publiskiem jūras transporta pakalpojumu līgumiem attiecas tikai pienākumi par tehniskajām specifikācijām (23. pants) un pienākums publicēt paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu (pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas, tātad līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras beigās, nevis sākumā – 35. panta 4. punkts). Visi pārējie Direktīvas 2004/18/EK noteikumi, tostarp noteikumi par publicējamo paziņojumu saturu (36. panta 1. punkts) un noteikumi par atlases kritērijiem (45.–52. pants) nav attiecināmi uz publiskiem jūras transporta pakalpojumu līgumiem. |
|
(222) |
Turklāt Direktīva 2004/18/EK jebkurā gadījumā neattiecas uz pakalpojumu koncesijām, kas definētas tās 1. panta 4. punktā (78). Komisija atzīmē, ka uz pakalpojumu koncesijām (un publiskiem līgumiem), kam ir konkrēti pārrobežu elementi, tomēr attiecas vispārējie Līguma principi par pārredzamību, nediskrimināciju un vienlīdzīgu attieksmi. |
|
(223) |
Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija secina, ka Direktīvu 2004/18/EK var piemērot tikai valsts jeb publiska līguma gadījumā, bet ne tad, ja runa ir par pakalpojumu koncesiju. Turklāt, tā kā šis gadījums attiecas uz ūdens transporta pakalpojumiem, uz ko attiecas sabiedrisko pakalpojumu līgums, piemērojamas ir tikai dažas no minētās direktīvas prasībām. Ņemot vērā šos apstākļus, Komisija uzskata, ka tā nevar paļauties tikai uz atbilstību publiskā iepirkuma direktīvām, lai pierādītu atbilstību ceturtajam Altmark kritērijam. Šā iemesla dēļ Komisija turpmāk tekstā novērtē, vai Itālijas izmantotā konkursa procedūra bija konkurenci nodrošinoša, pārredzama, nediskriminējoša un bez nosacījumiem. Lai veiktu šo novērtējumu, Komisija paļausies uz attiecīgajiem norādījumiem, kas izklāstīti tās paziņojumā par atbalsta jēdzienu (79) (jo īpaši tā 89. un turpmākajos punktos) un VTNP paziņojumā (jo īpaši tā 63. un turpmākajos punktos). |
Konkurenci nodrošinoša un pārredzama konkursa procedūra
|
(224) |
Paziņojuma par atbalsta jēdzienu 90. punktā ir norādīts, ka konkursa procedūrai ir jābūt konkurenci nodrošinošai (80), lai procesā varētu piedalīties visi ieinteresētie un nosacījumiem atbilstīgie pretendenti. Turklāt saskaņā ar minētā paziņojuma 91. punktu procedūrai ir jābūt pārredzamai, lai nodrošinātu, ka visi ieinteresētie pretendenti katrā konkursa procedūras posmā ir vienādi un pienācīgi informēti. Minētajā punktā ir arī uzsvērts, ka pārredzamas atlases procedūras būtiski elementi ir informācijas pieejamība, pietiekami ilga laika došana ieinteresētajiem pretendentiem un atlases un līgumslēgšanas kritēriju skaidrība, un ir norādīts, ka konkursam jābūt pietiekami plaši publiskotam, lai par to varētu uzzināt visi potenciālie piedāvājumu iesniedzēji. |
|
(225) |
Šajā gadījumā uzaicinājums izteikt ieinteresētību tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Itālijas Republikas Oficiālajā Vēstnesī, četros Itālijas valsts un vietējos dienas laikrakstos, kā arī Lacio reģiona tīmekļa vietnē (sk. 58. apsvērumu). Minētajā uzaicinājumā ikviens, kurš var “garantēt jūras transporta pakalpojumu nepārtrauktību”, tika aicināts izteikt ieinteresētību un netika piemēroti nekādi papildu nosacījumi. Potenciālajiem pretendentiem arī tika atvēlēts pietiekami ilgs laiks intereses paušanai, lai sagatavotos dalībai turpmākā procesā. Tāpēc Komisija uzskata, ka Lacio reģiona nodoms pārdot Laziomar un piešķirt sabiedrisko pakalpojumu līguma slēgšanas tiesības bija plaši zināms visiem potenciālajiem pretendentiem. |
|
(226) |
Turklāt pretendentiem ir jāsniedz visi dokumenti un informācija, kas nepieciešama dalībai konkursa procedūrā, lai varētu pienācīgi novērtēt pārdošanai nodoto uzņēmumu. Šādai informācijai jābūt pieejamai potenciālajiem pretendentiem pārredzamā un nediskriminējošā veidā, visiem ieinteresētajiem dalībniekiem nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi attiecīgajai informācijai. |
|
(227) |
Pirmkārt, uzaicinājumā izteikt ieinteresētību bija minēts, ka pretendentiem ir jāspēj “garantēt jūras transporta pakalpojumu nepārtrauktību”. Tas bija vienīgais atlases kritērijs, ko Itālija piemēroja, lai noteiktu, vai ieinteresētajām personām ir ļauts piedalīties konkursa procedūrā. Lai gan uzaicinājumā nebija precizēts, kā pretendenti var pierādīt, ka viņi atbilst šai prasībai, pēc noklusējuma tas nozīmē, ka var izmantot jebkādus atbilstošus pierādīšanas līdzekļus (81). Komisija uzskata, ka šis atlases kritērijs bija skaidri saprotams visiem ieinteresētajiem pretendentiem un arī bija pamatots, ņemot vērā izvirzīto mērķi. |
|
(228) |
Otrkārt, 2009. gada likumā ieinteresētajām personām tika skaidri noteikts, ka pēc konkursa procedūras pabeigšanas tiks noslēgts jauns līgums / sabiedrisko pakalpojumu līgums un ka kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu ikgadējā summa ir noteikta ne lielāka kā 10 030 606 EUR miljoni gadā. Turklāt uzaicinājumā izteikt ieinteresētību bija norādīts, ka mērķis bija pārdot Laziomar uzņēmējdarbību par fiksētu cenu 2 272 000 EUR. Turklāt, kā apstiprinājusi Itālija, visa attiecīgā informācija par pārdošanas apjomu, tostarp projekts sabiedrisko pakalpojumu līgumam, kas jānoslēdz starp pircēju un Itāliju, tika darīta pieejama septiņām personām, kurām tika atļauts piedalīties nākamajā konkursa procedūras posmā. Tādējādi minētajām personām bija iespēja izlemt, vai pretendēt konkursā un cik daudz solīt. Pamatojoties uz to, Komisija uzskata, ka no uzaicinājuma izteikt ieinteresētību bija pietiekami skaidrs, ka pārdošana attiecās uz Laziomar uzņēmējdarbību apvienojumā ar jaunu sabiedrisko pakalpojumu līgumu. Pēc tam, kad attiecīgās personas bija izteikušas ieinteresētību, tām tika piešķirta piekļuve visai nepieciešamajai informācijai, lai izlemtu par iespējamu dalību. |
|
(229) |
Treškārt, Komisija uzskata, ka uzaicinājums izteikt ieinteresētību piesaistīja ievērojamu skaitu potenciālo pretendentu. Visi septiņi uzņēmumi, kas tika uzaicināti uz konkursa procedūras nākamo posmu, saņēma no Lacio reģiona sīku informāciju par šo procesu. Turklāt saskaņā ar Direktīvas 2004/18/EK noteikumiem šķiet, ka Itālijai nebija pienākuma uzaicinājumā sniegt papildu informāciju par piešķiramo līgumu, izņemot vienkāršu norādi par sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas turpināšanu un atsauci uz tiesību normām, kas reglamentē šo pakalpojumu (sk. 221. apsvērumu). |
|
(230) |
Ceturtkārt, uzaicinājumā bija ietverta minimāla obligātā informācija, kas nepieciešama, lai paustu ieinteresētību (t. i., sabiedriskā pakalpojuma turpināšana), un tas nebūtu varējis izraisīt citādi ieinteresēto jūras transporta operatoru izslēgšanu. Plānošanas iestāžu lēmums bija nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktību un Poncas salu arhipelāga savienojamību ar kontinentālo daļu. Kā paskaidrots iepriekš, šis nosacījums tika iepriekš darīts zināms visiem potenciālajiem operatoriem, kuri pauda interesi piedalīties konkursa procedūrā. Tāpēc Komisija uzskata, ka Itālijai attiecīgajā posmā nebija nekādas kontroles pār potenciālajiem pretendentiem, kas pierāda, ka plānošanas iestādēm nebija nodoma, iekļaujot obligāto prasību turpināt sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu, selektīvi dot priekšroku jebkuram potenciālajam pretendentam, kam tiktu piešķirtas tiesības slēgt līgumu par sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu un Laziomar uzņēmējdarbības īpašumtiesībām. Komisija arī atzīmē, ka visa būtiskā informācija par atlases kritērijiem un procedūras turpmāko norisi tika sniegta uzaicinājuma vēstulē, kas tika nosūtīta visām septiņām personām, kurām tika atļauts piedalīties piedāvājumu iesniegšanas posmā. |
|
(231) |
Komisija 2012. gada lēmumā pauda šaubas par dažām piedāvājuma finanšu prasībām (sk. 109. apsvērumu), kas pretendentiem noteiktas saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu, papildus standarta kvalitātes nosacījumiem, kas jebkurā gadījumā ir jāpilda, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu. Turklāt Komisija apšaubīja, ka šādas prasības varēja pieņemt tādā situācijā, kāda ir šajā gadījumā, kad tiek pārdots viss uzņēmums. |
|
(232) |
Tomēr izmeklēšanas gaitā Komisija saņēma informāciju, kas mazināja tās bažas. Proti, Itālija no uzaicinājuma uz konkursu svītroja finanšu prasības (t. i., iepriekš noteiktus apgrozījuma apjomus jūras transporta nozarē), kas būtu ļāvušas konkursa procedūrā piedalīties tikai kuģošanas sabiedrībām (sk. 125. apsvērumu). Faktiski Komisija norāda, ka CarPoint Motorsport S.p.A., kas saskaņā ar publiski pieejamo informāciju ir uzņēmums, kurš darbojas transportlīdzekļu mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības nozarē, bija to uzņēmumu vidū, kuri pauda interesi piedalīties konkursā (sk. 61. apsvērumu). |
|
(233) |
Komisija arī atzinīgi vērtē Lacio reģiona iniciatīvu veicināt pēc iespējas plašāku dalību procedūrā, ļaujot pretendentiem piedalīties kopā, izmantojot pretendentu, konsorciju vai EEIG pagaidu grupas (sk. 60. apsvērumu). |
|
(234) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka kopumā konkursa procedūra bija konkurenci nodrošinoša un pārredzama. Proti, Lacio reģiona nodoms atsavināt Laziomar uzņēmējdarbību un noslēgt jaunu sabiedrisko pakalpojumu līgumu uz desmit gadiem ar uzvarējušo pretendentu tika plaši darīts zināms visiem potenciālajiem pretendentiem attiecīgajā reģionālajā vai starptautiskajā tirgū. Turklāt Komisija ņem vērā, ka potenciālie pretendenti varēja vienkārši izteikt ieinteresētību, un viņiem nebija jāuzņemas nekādas citas saistības attiecīgajā posmā. Ja tie varēja pierādīt, ka ir izpildījuši vienīgo atlases kritēriju, proti, nodrošināt pakalpojuma nepārtrauktību, šiem dalībniekiem tika sniegta visa nepieciešamā informācija un laiks, lai tie varētu izlemt, vai un kā tie vēlas iesniegt piedāvājumu par Laziomar uzņēmējdarbību. Minēto iemeslu dēļ Komisija uzskata, ka ir kliedētas tās šaubas, ka konkursa procedūra nebija pietiekami pārredzama uzaicinājuma izteikt ieinteresētību iespējamo trūkumu dēļ. |
Piedāvājuma nediskriminējošais raksturs
|
(235) |
Paziņojuma par atbalsta jēdzienu 92. punktā ir uzsvērts, ka, lai nodrošinātu, ka darījums atbilst tirgus nosacījumiem, nepieciešamie priekšnosacījumi ir nediskriminējoša attieksme pret visiem piedāvājumu iesniedzējiem jeb pretendentiem visos procedūras posmos un objektīvu atlases un līgumslēgšanas kritēriju noteikšana pirms procedūras. Turklāt minētajā punktā ir arī noteikts, ka, lai garantētu vienlīdzīgu attieksmi, līgumslēgšanas kritērijiem vajadzētu būt tādiem, kas dod iespēju objektīvi salīdzināt un novērtēt piedāvājumus. |
|
(236) |
Kā norādīts iepriekš (sk. 227. apsvērumu), uzaicinājumā izteikt ieinteresētību bija ietverts vienīgais nosacījums, ka pretendentiem jāspēj “garantēt jūras transporta pakalpojumu nepārtrauktību”. Visi astoņi dalībnieki, kas atbildēja uz uzaicinājumu un pauda interesi, zināja par šo pienākumu. Komisija uzskata, ka šis nosacījums bija objektīvs un bija pietiekami skaidrs visām ieinteresētajām personām uzaicinājumā izteikt ieinteresētību. |
|
(237) |
Septiņi no astoņiem ieinteresētajiem pretendentiem, kuriem tika atļauts piedalīties konkursa procedūras nākamajā posmā, tika aicināti iesniegt piedāvājumu pēc tam, kad visi bija saņēmuši to pašu informāciju (sk. 61. apsvērumu). |
|
(238) |
Tāpēc Komisijas šaubas 2011. gada lēmumā par to, ka uzaicinājums izteikt ieinteresētību, iespējams, nav bijis pietiekami nediskriminējošs, ir kliedētas. Visas personas tika korekti un vienādi informētas visos konkursa procedūras posmos, lai tās varētu iesniegt piedāvājumu, pilnībā pārzinot procedūru un prasības. Komisija arī uzskata, ka piešķiršanas kritēriji ļāva objektīvi salīdzināt un novērtēt piedāvājumus. |
Pasākumi, lai nodrošinātu, ka pakalpojumi tiek sniegti par sabiedrībai viszemāko cenu
|
(239) |
VTNP paziņojuma 65. punktā ir noteikts, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru publiskā iepirkuma procedūra izslēdz valsts atbalsta esību tikai tad, kad, pateicoties tai, ir iespējams izvēlēties pretendentu, kas pakalpojumu var sniegt par “viszemākajām izmaksām sabiedrībai” jeb par sabiedrībai viszemāko cenu. |
|
(240) |
Šajā gadījumā tika izsludināts konkurss par jaunu sabiedrisko pakalpojumu līgumu apvienojumā ar Laziomar uzņēmējdarbību, nevis tikai par pašu sabiedrisko pakalpojumu līgumu. Itālija nolēma, ka Laziomar uzņēmējdarbības pārdošanas cena bija noteikta (pamatojoties uz neatkarīga eksperta veikto izvērtējumu) un nebija apspriežama, savukārt attiecībā uz pakalpojumu līgumu Itālija izvēlējās saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu ar cenas vērtējumu 30 punkti un tehnisko kritēriju vērtējumu 70 punkti (sk. 62. apsvērumu). |
|
(241) |
Attiecībā uz saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izmantošanu VTNP paziņojuma 67. punktā ir norādīts, ka “saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums” ir uzskatāms par pietiekamu (papildus “zemākajai cenai”), lai izpildītu ceturto Altmark kritēriju, “ar nosacījumu, ka piešķiršanas kritēriji [..] ir cieši saistīti ar sniegto pakalpojumu un, pateicoties tiem, saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu ir iespējams pieskaņot tirgus vērtībai” (82). |
|
(242) |
Komisija atzīmē, ka Itālija uzsvēra tāda operatora izvēli, kas sniegtu pakalpojumu saskaņā ar augstiem tehniskajiem un kvalitātes standartiem, ņemot vērā konkrētas prasības. Attiecībā uz maksimālā punktu skaita sadalījumu starp tehnisko piedāvājumu (70 punkti) un ekonomisko piedāvājumu (30 punkti), piešķirot līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritēriju, Itālija, atsaucoties uz Itālijas Valsts padomes sniegto atzinumu (sk. 126. apsvērumu), norāda, ka piedāvājuma kvalitatīvie elementi ir svarīgi, lai izvairītos no pārmērīgas cenu samazināšanas, ko būtu bijis grūti nodrošināt, nezaudējot sniegto sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti. Vienlaikus Itālija apgalvo, ka šis dalījums ļāva panākt labāku pakalpojuma cenu (sk. 127. apsvērumu). |
|
(243) |
Uzaicinājuma vēstulē bija iekļauta visa nepieciešamā informācija, lai aizpildītu finansiālos un tehniskos piedāvājumus. Jo īpaši attiecībā uz tehnisko piedāvājumu septiņiem jūras transporta operatoriem, kuri bija uzaicināti iesniegt piedāvājumu, bija jāsniedz sīka informācija, aprakstot pārvaldības pasākumus un nosacījumus, ko tie ievēros visā pilnvarojuma periodā. Konkrēti, operatoriem bija jāpierāda: i) mērķorientētas pārvaldības uzlabošanas iniciatīvas (piemēram, pakalpojumu fraktēšana, tirgvedības un komunikācijas politika, tīmekļa tirgvedības plāns, cilvēkresursu un kuģu optimizācija – 10 punkti); ii) pasākumi flotes atjaunošanai (piemēram, flotes vidējā vecuma paaugstināšana, atbilstība minimālajiem kuģa funkcionālajiem raksturlielumiem, piemēram, izmēriem, komfortam, ātrumam, drošības sistēmai utt. – 40 punkti); un iii) kuģu piešķiršana, lai papildinātu esošo floti (t. i., tehnisko parametru nodrošināšana katram kuģim (tostarp līnijai), ko operators plāno izmantot pakalpojumu sniegšanai – 20 punkti). Šīs prasības acīmredzami ir cieši saistītas ar jūras transporta pakalpojumu sniegšanu un piešķir tai pievienoto vērtību. Tāpēc Komisija uzskata, ka saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izmantošana attiecīgajam pakalpojumam apvienojumā ar Laziomar uzņēmējdarbības pārdošanu ļāva Itālijai radīt efektīvu konkurenci un saņemt pakalpojumu ar visaugstāko iespējamo vērtību par sabiedrībai viszemāko cenu. Šajā saistībā Komisija ņem vērā to, ka ikgadējā atlīdzība, kas tika piešķirta CLN par jūras transporta pakalpojumu sniegšanu, bija daudz mazāka par maksimālo gada kompensācijas summu, ko Lacio reģions ierosināja konkursa sākumā (sk. 75. apsvērumu). |
|
(244) |
Attiecībā uz pakalpojuma apvienošanu ar Laziomar uzņēmējdarbības pārdošanu Komisija 2012. gada lēmumā sākotnēji uzskatīja, ka konkurss par jaunu sabiedrisko pakalpojumu līgumu bez pienākuma pārņemt Laziomar kuģus, kas nepieciešami sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai, būtu radījis zemāku cenu sabiedrībai. |
|
(245) |
Komisija jau iepriekš secināja, ka konkursa procedūra bija pietiekami pārredzama un nediskriminējoša, lai tajā varētu piedalīties pēc iespējas vairāk potenciālo pretendentu. Pēc tam, kad tika plaši publicēts uzaicinājums izteikt ieinteresētību, astoņi jūras transporta operatori atbildēja apstiprinoši, un septiņiem tika atļauts piedalīties piedāvājumu iesniegšanas posmā. Visa attiecīgā informācija par konkursa procedūru tika sniegta šiem septiņiem operatoriem nosūtītajā uzaicinājuma vēstulē. |
|
(246) |
Pēc ieinteresētības izteikšanas posma tika iesniegts viens konkurētspējīgs pieteikums (CLN), ko Lacio reģions izvērtēja, ņemot vērā tā tehnisko un finansiālo piedāvājumu. |
|
(247) |
Obligātais nosacījums garantēt sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktību un aktīvu apvienošana ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu ir savstarpēji saistīti. Proti, apvienojot Laziomar pārdošanu ar jaunu sabiedrisko pakalpojumu līgumu, ieguvējam – CLN – automātiski tiek uzlikts pienākums nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktību un piešķirta pietauvošanās prioritāte. Komisija uzskata, ka Laziomar uzņēmējdarbības apvienošana ar jauno sabiedrisko pakalpojumu līgumu un pietauvošanās prioritātes piešķiršana nerada zemāku cenu nekā tad, ja aktīvi un šis līgums tiktu pārdoti atsevišķi, turpmāk minēto iemeslu dēļ. |
|
(248) |
Laziomar uzņēmējdarbība ir saistīta vienīgi ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un teritoriālās nepārtrauktības nodrošināšanu. Tas nozīmē, ka visi Laziomar kuģi ir izmantoti un pašlaik tiek izmantoti sabiedrisko pakalpojumu vajadzībām. Tādējādi nevar apgalvot, ka privāts operators būtu ieguvis augstāku cenu, ja šie kuģi vai daži no tiem būtu pārdoti bez minētā nosacījuma. Saskaņā ar Itālijas sniegto informāciju un neatkarīga eksperta veikto izvērtējumu, ko pasūtīja Lacio reģions (sk. 66. un 67. apsvērumu), Laziomar kuģu vecums ir liels (no 22 līdz 32 gadiem) un dzinēju un citu materiālu (piemēram, korpusa konstrukcijas materiālu) stāvokļa dēļ ir nepieciešama modernizācija un apkope pēc tik daudzām ekspluatācijas stundām ekspluatācijas gados. Tāpēc kuģu komerciālais pieprasījums būtu zemāks, ja vien īsā laikā tos neiegādātos ieguldījumu, atjaunošanas un modernizācijas nolūkā. Tomēr šķiet maz ticams, ka kuģus varētu pārdot citiem mērķiem, nevis tiem, kas ietver nosacījumu turpināt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, par augstāku cenu, nekā bija paredzēts budžetā. |
|
(249) |
Turklāt Komisija uzskata, ka, ja Laziomar būtu pārdots atsevišķi, būtu maz ticams, ka potenciālajiem pretendentiem varētu būt tik lieli resursi (četri kuģi, kā arī rūpnieciskais un komerciālais aprīkojums), kas būtu pieejami pārdalei, lai izpildītu jaunajā sabiedrisko pakalpojumu līgumā noteikto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu. Tas jo īpaši attiecas uz to, ka jaunajā līgumā ir ietvertas īpašas prasības attiecībā uz kuģiem, kas izmantojami dažādos sabiedrisko pakalpojumu maršrutos (sk. 243. apsvērumu). Ikviens operators, kuram būtu vajadzīgie resursi, visticamāk, jau būtu tos izmantojis citos maršrutos, un to pārdale saskaņā ar jauno sabiedrisko pakalpojumu līgumu neizbēgami būtu izraisījusi ieņēmumu zaudēšanu no to iepriekšējās izmantošanas. |
|
(250) |
Tāpēc Komisija uzskata, ka minēto kuģu sasaiste ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu ļāva iegūt augstāku cenu par Laziomar kuģiem, jo kā atlīdzību par kuģu ekspluatāciju sabiedrisko pakalpojumu maršrutos to ieguvējs saņēma kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu desmit gadus. Turklāt jebkurš tirgus ekonomikas dalībnieks būtu nolēmis pārdot Laziomar kopā ar jaunu sabiedrisko pakalpojumu līgumu, lai iegūtu augstāko cenu. Pamatojoties uz minēto, Komisija secina, ka Itālija nav paredzējusi nosacījumus, kas varēja samazināt cenu vai ko privāts pārdevējs nebūtu pieprasījis. |
|
(251) |
Komisija secina, ka tās šaubas par to, vai konkursa izsludināšana par jauno sabiedrisko pakalpojumu līgumu apvienojumā ar Laziomar uzņēmējdarbību nevarētu radīt zemāku cenu sabiedrībai, ir kliedētas. |
|
(252) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izmantošana attiecībā uz jauno sabiedrisko pakalpojumu līgumu apvienojumā ar Laziomar uzņēmējdarbību radīja patiesu konkurenci līdz konkursa procedūras beigām. |
Spēcīgi aizsardzības pasākumi procedūras izstrādē, ja tiek iesniegts tikai viens piedāvājums
|
(253) |
Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto novērtējumu (sk. 224.–252. apsvērumu), Komisija secina, ka konkursa procedūra bija atklāta, pārredzama un nediskriminējoša saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumiem. Tomēr VTNP paziņojuma 68. punktā ir noteikts, ka “procedūras, kur iesniegts tikai viens piedāvājums, nevar uzskatīt par pietiekamām, lai nodrošinātu, ka procedūra nodrošinās viszemākās izmaksas sabiedrībai [viszemāko cenu sabiedrībai]”. |
|
(254) |
Attiecīgi, ņemot vērā, ka tikai CLN iesniedza piedāvājumu konkursa procedūrā par Laziomar (kas ietvēra jauno sabiedrisko pakalpojumu līgumu), šāds konkurss parasti nebūtu pietiekams, lai nodrošinātu priekšrocības neesību konkursa uzvarētājam. |
|
(255) |
Tomēr Komisija VTNP paziņojuma 68. punktā pausto nostāju ir ar minimālām izmaiņām pārformulējusi savā VTNP rokasgrāmatā (83), nosakot, ka “tas nenozīmē, ka nevar būt gadījumi, kad, pateicoties īpaši spēcīgiem aizsardzības mehānismiem izstrādātajā procedūrā, pakalpojuma sniegšanai par zemākajām izmaksām sabiedrībai [par sabiedrībai viszemāko cenu] var būt pietiekama arī tāda procedūra, kurā iesniegts viens pieteikums”. |
|
(256) |
Komisija uzskata, ka gadījumā, kas tiek novērtēts, šādi aizsardzības pasākumi jeb mehānismi bija nodrošināti. Konkrētāk:
|
|
(257) |
Komisija uzskata, ka, ņemot vērā iepriekš minētos aizsardzības pasākumus, konkursa procedūra bija pietiekama, lai nodrošinātu pakalpojuma sniegšanu par sabiedrībai viszemāko cenu pat tad, ja tiek iesniegts tikai viens piedāvājums (84). |
|
(258) |
Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija secina, ka ceturtais Altmark kritērijs šajā gadījumā ir izpildīts. |
|
(259) |
Ņemot vērā, ka visi četri nosacījumi, ko Tiesa noteikusi Altmark lietā, ir kumulatīvi izpildīti, Komisija secina, ka jauna sabiedrisko pakalpojumu līguma slēgšanas tiesību piešķiršana apvienojumā ar Laziomar uzņēmējdarbību un pietauvošanās prioritātes piešķiršanu Laziomar nerada ekonomisku priekšrocību Laziomar un tā ieguvējam CLN. |
5.1.2.5.
|
(260) |
Tā kā nav izpildīti visi LESD 107. panta 1. punktā noteiktie kritēriji, Komisija secina, ka sabiedrisko pakalpojumu līguma slēgšanas tiesību piešķiršana apvienojumā ar Laziomar uzņēmējdarbību un pietauvošanās prioritātes piešķiršanu Laziomar un tā ieguvējam CLN nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē. |
5.1.3. Pasākumi, kas noteikti 2010. gada likumā
|
(261) |
Komisija 2011. gada lēmumā pauda sākotnējo viedokli, ka visi pasākumi, kas noteikti Dekrētlikumā Nr. 125/2010, kurš ar grozījumiem pārveidots par 2010. gada likumu, ir valsts atbalsts par labu bijušās Tirrenia grupas uzņēmumiem, ciktāl attiecīgie atbalsta saņēmēji varēja izmantot minētos pasākumus, lai izpildītu likviditātes vajadzības un tādējādi uzlabotu savu vispārējo finanšu stāvokli. |
|
(262) |
Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta oficiālajā izmeklēšanā, Komisija secina, ka visi trīs pasākumi būtu jānovērtē atsevišķi. |
5.1.3.1.
|
(263) |
Valsts līdzekļi. Attiecīgos līdzekļus piešķīra valsts no sava budžeta (sk. 84. apsvērumu), un to izmantošana likviditātes nolūkos tika atļauta ar 2010. gada likumu. Tāpēc attiecīgais pasākums ir piedēvējams valstij un ir piešķirts no valsts līdzekļiem. |
|
(264) |
Selektivitāte. Šis pasākums tika piešķirts tikai bijušās Tirrenia grupas uzņēmumiem, tostarp Laziomar, un tāpēc tas ir selektīvs. Pilnīguma labad Komisija norāda, ka šis pasākums netika piešķirts CLN. |
|
(265) |
Ekonomiska priekšrocība. Kā norādīja Itālija, Caremar (tajā laikā) guva labumu no attiecīgajiem līdzekļiem Poncas salu arhipelāgā izmantotās flotes modernizācijai, lai padarītu to atbilstošu starptautiskajiem drošības standartiem. Daži darbi tika veikti attiecībā uz divām Caremar flotes vienībām, kuras pēc tam bez maksas tika nodotas Laziomar (sk. 132. apsvērumu). Tādējādi šie līdzekļi nekad netika izmantoti likviditātes nolūkos (sk. 132. apsvērumu), un Komisija neieguva pierādījumus, kas liecinātu par pretējo. |
|
(266) |
Tā kā Laziomar neizmantoja šos līdzekļus likviditātes nolūkos, lai izvairītos no izmaksām, kas tam parasti būtu jāsedz pašam ar saviem finanšu līdzekļiem, 2011. gada lēmumā paustās šaubas ir kliedētas, un Komisija uzskata, ka tādējādi Laziomar nav piešķirta ekonomiska priekšrocība, izmantojot minētos līdzekļus. |
|
(267) |
Secinājums. Tā kā nav izpildīti visi LESD 107. panta 1. punktā noteiktie kritēriji, Komisija secina, ka pasākums nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē. |
5.1.3.2.
|
(268) |
Kā izklāstīts 86. apsvērumā, saskaņā ar 2010. gada likuma 1. pantu dažas darbības un operācijas, kas veiktas, lai privatizētu Tirrenia grupu, un aprakstītas 19.ter panta 1.–15. punktā Dekrētlikumā Nr. 135/2009, kurš ar grozījumiem pārveidots par 2009. gada likumu, ir atbrīvotas no nodokļiem, kas parasti maksājami par šādām darbībām un operācijām. |
|
(269) |
Komisija vispirms norāda, ka ir jānovērtē trīs atsevišķi nodošanas darbību kopumi: 1) Tirrenia bijušo meitasuzņēmumu Caremar, Saremar un Toremar nodošana no Tirrenia Kampānijas, Sardīnijas un Toskānas reģioniem, 2) Laziomar uzņemējdarbības nodošana no Kampānijas Lacio reģionam, un 3) Laziomar uzņemējdarbības nodošana no Lacio reģiona CLN. Nodokļi, ko nepiemēro, ir reģistrācijas nodeva, nodevas par reģistrāciju zemesgrāmatā un hipotēku reģistrā, zīmognodeva (visi kopā dēvēti par “netiešajiem nodokļiem”), PVN un uzņēmumu ienākuma nodoklis. Šā atbalsta pasākuma labuma guvēji ir pārdevējs, pircējs vai abi. Šajā lēmumā tiks izvērtēts tikai otrais un trešais nodošanas darbību kopums (85). |
|
(270) |
Vispirms Komisija piekrīt, ka Laziomar uzņēmējdarbības nodošanai no Kampānijas reģiona Lacio reģionam nebija piemērojams uzņēmumu ienākuma nodoklis (jo netika maksāta atlīdzība) un PVN (to nepiemēro šādiem darījumiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem). Attiecībā uz netiešajiem nodokļiem jānorāda, ka tie nodokļi, kuru maksātāji saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir tikai ieguvēji, no sava budžeta bija jāmaksā Lacio reģionam, kas šajā gadījumā rīkojās sabiedrisko pakalpojumu ietvaros, t. i., kā valsts struktūra. Kā tāds tas nav kvalificējams par uzņēmumu. Tāpēc neviens no minētajiem nodokļu atbrīvojumiem netiks plašāk novērtēts šajā lēmumā. |
|
(271) |
Attiecībā uz trešo nodošanu Komisija vispirms atzīmē, ka saskaņā ar Prezidenta 1972. gada 26. oktobra dekrētu Nr. 633 darbību turpinošu uzņēmumu vai uzņēmējdarbības vienību nodošanu citam uzņēmumam neuzskata par preču piegādi un tāpēc tai nepiemēro PVN. Tāpēc, tā kā tādiem darījumiem kā Laziomar uzņēmējdarbības pārdošana CLN nepiemēro PVN, atbrīvojums no nodokļa nevarēja radīt Laziomar priekšrocību attiecībā uz PVN. Turklāt Komisija atzīmē, ka Laziomar uzņēmējdarbības pārdošanas līgumā ir skaidri noteikts, ka pircējam, t. i., CLN, ir jāsedz visas ar pārdošanu saistītās izmaksas (t. i., reģistrācijas maksa, notāra izmaksas, nodevas par reģistrāciju zemesgrāmatā u. c.), neatsaucoties uz uzņēmumam CLN piešķirto atbrīvojumu no šīm izmaksām. Attiecībā uz atbrīvojumu no uzņēmumu ienākuma nodokļa Komisija uzskata, ka šāds nodoklis attiektos vienīgi uz ieņēmumiem no pārdošanas. Tomēr šajā gadījumā CLN iegādājās Laziomar no Lacio reģiona, kas nozīmē, ka šis darījums radīja izdevumus CLN un tāpēc uzņēmumu ienākuma nodoklis nebija jāmaksā. Tāpēc šis pasākums neattiecas uz CLN. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka ne Laziomar, ne CLN nav izmantojuši šos fiskālos atbrīvojumus. |
|
(272) |
Minēto iemeslu dēļ neviens no iepriekš izklāstītajiem nodokļu atbrīvojumiem nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē. |
5.1.3.3.
|
(273) |
Komisija 2011. un 2012. gada lēmumos minēja iespēju (bijušās) Tirrenia grupas uzņēmumiem izmantot FAS līdzekļus, lai izpildītu kārtējās likviditātes vajadzības. Tomēr oficiālās izmeklēšanas procedūras gaitā Itālijas iestādes precizēja, ka FAS līdzekļi nav paredzēti kā papildu kompensācija Laziomar vai CLN (vai jebkuram citam bijušās Tirrenia grupas uzņēmumam vai to attiecīgajiem ieguvējiem). Tā vietā minētie līdzekļi tika darīti pieejami, lai papildinātu budžeta apropriācijas kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu izmaksai bijušās Tirrenia grupas uzņēmumiem gadījumā, ja tās izrādās nepietiekamas. Patiesi, 2010. gada likuma 1. panta 5.ter punkts ļāva reģioniem izmantot FAS līdzekļus, lai finansētu regulāro kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un tādējādi nodrošinātu jūras sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktību. Citiem vārdiem sakot, šis pasākums ir saistīts tikai ar līdzekļu piešķiršanu Itālijas budžetā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu izmaksai. |
|
(274) |
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Komisija secina, ka FAS līdzekļi ir tikai finansējuma avots, lai valsts varētu samaksāt kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (ko piešķir, pamatojoties uz pagarināto sākotnējo līgumu), un tie nav pasākums, no kura Laziomar var gūt labumu papildus šīm kompensācijām par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Tāpēc FAS līdzekļu iespējamā izmantošana nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē. |
5.1.4. Secinājums par atbalsta esību
|
(275) |
Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto novērtējumu, Komisija konstatē, ka:
|
5.2. Atbalsta likumība
|
(276) |
Visi atbalsta pasākumi, uz kuriem atteicas šis lēmums, tika ieviesti, pirms tos oficiāli apstiprināja Komisija. Tāpēc, ciktāl šie atbalsta pasākumi nebija atbrīvoti no paziņošanas prasības saskaņā ar 2005. gada VTNP lēmumu vai 2011. gada VTNP lēmumu, Itālija tos piešķīra, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu (86). |
5.3. Atbalsta saderība
|
(277) |
Saskaņā ar sākotnējā līguma pagarinājumu Laziomar piešķirtās kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu saderība ir jāizvērtē, ņemot vērā LESD 106. panta 2. punktu. |
5.3.1. Piemērojamie noteikumi
|
(278) |
Kā jau minēts iepriekš, sākotnējā līguma pagarināšana pēc 2008. gada beigām tika veikta, pamatojoties uz turpmākiem tiesību aktiem, šādi:
|
|
(279) |
Ņemot vērā šos apstākļus, Komisija atzīmē, ka kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu piešķiršana saskaņā ar sākotnējā līguma pagarinājumu ir datējama ar laiku pirms 2011. gada VTNP lēmuma un 2011. gada VTNP nostādņu stāšanās spēkā, pretstatā pirmajiem trim pagarinājumiem, kas notika pirms šā tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā. Tomēr, ņemot vērā minēto, 2011. gada VTNP aktu kopums paredz – 2011. gada VTNP lēmuma 10. pantā un 2011. gada VTNP nostādņu 69. punktā – noteikumus par tā piemērošanu arī atbalstam, kas piešķirts pirms 2011. gada aktu kopuma stāšanās spēkā 2012. gada 31. janvārī. Konkrēti, 2011. gada VTNP lēmuma 10. panta b) punkts paredz: “viss atbalsts, kas ieviests pirms šā lēmuma stāšanās spēkā [t. i., 2012. gada 31. janvāra] un kas nebija saderīgs ar iekšējo tirgu un atbrīvots no paziņošanas prasības saskaņā ar Lēmumu 2005/842/EK, bet kas atbilst šajā lēmumā paredzētajiem nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu un atbrīvots no iepriekšējas paziņošanas prasības”. |
|
(280) |
Attiecībā uz 2011. gada VTNP nostādnēm – to 68. un 69. punktā ir norādīts, ka Komisija piemēro šajās nostādnēs minētos principus visiem atbalsta projektiem, kas tai paziņoti, neatkarīgi no tā, vai paziņošana ir notikusi pirms vai pēc šo nostādņu piemērošanas sākuma, proti, 2012. gada 31. janvāra, kā arī visam nelikumīgajam atbalstam, par ko lēmums pieņemts pēc 2012. gada 31. janvāra, pat ja šis atbalsts ir piešķirts pirms 2012. gada 31. janvāra. Pēdējā minētajā gadījumā 2011. gada VTNP nostādņu 14., 19., 20., 24., 39. un 60. punkts nav piemērojams. |
|
(281) |
Tādējādi noteikumi par 2011. gada VTNP lēmuma un 2011. gada VTNP nostādņu piemērošanu, kā aprakstīts iepriekš, nozīmē, ka kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kas piešķirta Laziomar pagarinājuma periodā, var novērtēt atbilstoši 2011. gada VTNP aktu kopumam. Ja ir izpildīti attiecīgie 2011. gada VTNP lēmuma vai 2011. gada VTNP nostādņu nosacījumi, šis atbalsta pasākums ir saderīgs ar iekšējo tirgu par visu laikposmu no 2011. gada 1. jūnija līdz 2014. gada 14. janvārim (87). |
|
(282) |
Komisija vispirms izvērtēs, vai kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kas piešķirta Laziomar pagarinājuma periodā, atbilst 2011. gada VTNP lēmuma nosacījumiem. |
|
(283) |
Komisija atzīmē, ka 2011. gada VTNP lēmums ir piemērojams tikai valsts atbalstam, ko piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu jūras savienojumos ar salām, kuros vidējais gada satiksmes apjoms divos finanšu gados pirms VTNP piešķiršanas nepārsniedz 300 000 pasažieru (2. panta 1. punkta d) apakšpunkts). Kā izklāstīts 141. apsvērumā, Itālija ir iesniegusi rādītājus, kas liecina, ka nevienā Laziomar maršrutā šī robežvērtība nav pārsniegta. Tāpēc Komisija secina, ka 2011. gada VTNP lēmuma 2. panta 1. punkta d) apakšpunkta nosacījums ir izpildīts. |
|
(284) |
Turklāt saskaņā ar VTNP lēmuma 4. pantu pilnvarojuma aktā cita starpā jāiekļauj atsauce uz minētā lēmuma piemērošanu. Komisija atzīmē, ka šāda atsauce nav iekļauta ne sabiedrisko pakalpojumu līgumā starp Lacio reģionu un Laziomar, ne tam pievienotajos dokumentos. Tādējādi Komisija secina, ka 4. pants nav ievērots un uzņēmumam Laziomar pagarinājuma periodā piešķirtās kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu saderību nevar novērtēt saskaņā ar 2011. gada VTNP lēmumu. |
|
(285) |
Attiecīgi jautājums par to, vai kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kas piešķirta Laziomar no 2011. gada un līdz privatizācijas procesa pabeigšanai, ir saderīga, parasti būtu 2011. gada VTNP nostādņu piemērošanas jomā. |
|
(286) |
Tomēr šajā kontekstā, ņemot vērā, ka VTNP lēmuma 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, piemēro 2011. gada VTNP nostādņu 61. punktu. Pamatojoties uz to, Komisija novērtēs, vai kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kas piešķirta Laziomar visā pagarinājuma periodā, atbilst 2011. gada VTNP nostādņu nosacījumiem, izņemot 14., 19., 20., 24., 39. un 60. punktā minētos nosacījumus. |
5.3.2. Patiess vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums, kā minēts LESD 106. pantā
|
(287) |
Saskaņā ar 2011. gada VTNP nostādņu 12. punktu “atbalsts jāpiešķir tāda pakalpojuma sniegšanai, kam patiesi ir vispārēja tautsaimnieciska nozīme un kas ietilpst Līguma 106. panta 2. punkta darbības jomā”. 13. punktā ir precizēts, ka “dalībvalstis nevar sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas pienākumu noteikt pakalpojumiem, ko uzņēmumi, kas darbojas normālos tirgus apstākļos, jau sniedz vai var sniegt apmierinošā līmenī un ievērojot valsts noteiktus, sabiedrības interesēm atbilstošus nosacījumus, piemēram, attiecībā uz cenu, objektīviem kvalitātes raksturlielumiem, nepārtrauktību un piekļuvi pakalpojumam. Attiecībā uz jautājumu par to, vai tirgus var sniegt pakalpojumu, Komisijas vērtējums aprobežojas ar pārbaudi, vai attiecīgās dalībvalsts definīcijā nav pieļauta acīmredzama kļūda, ja vien Savienības tiesībās nav paredzētas stingrākas normas”. Visbeidzot, 2011. gada VTNP nostādņu 56. punktā ir atsauce uz “dalībvalsts plašo izvēli” attiecībā uz to pakalpojumu raksturu, kurus var klasificēt par pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. |
|
(288) |
Novērtējums par to, vai VTNP ir patiesi, ir arī jāveic, ņemot vērā VTNP paziņojumu (sk. 170. un 186. apsvērumu), Jūras kabotāžas regulu (sk. 173., 174. un 175. apsvērumu) un judikatūru (sk. 176. un 177. apsvērumu). Tāpēc Komisijai attiecībā uz pagarinājuma periodu ir jānovērtē:
|
|
(289) |
Komisija norāda, ka sabiedrisko pakalpojumu maršruti, kuros Laziomar sniedza pakalpojumus pagarinājuma periodā, ir tie paši, kas tam uzticēti saskaņā ar jauno sabiedrisko pakalpojumu līgumu, izņemot to, ka pagarinājuma periodā maršruti bija tikai pieci (sk. 43. apsvērumu), savukārt saskaņā ar jauno sabiedrisko pakalpojumu līgumu tika pievienoti vēl divi maršruti, kas savieno Terračīnu ar Poncu (T3 līnija) un Ventoteni (T4 līnija) (sk. 72. apsvērumu). Turklāt Komisija jau ir aprakstījusi un novērtējusi konkurences situāciju šajos maršrutos pagarinājuma periodā. Ņemot vērā šos apstākļus, turpmākais novērtējums būs balstīts uz tā novērtējuma attiecīgajām daļām, kas veikts iepriekš attiecībā uz jauno sabiedrisko pakalpojumu līgumu (sk. 5.1.2.1. iedaļu). |
|
(290) |
Komisija vispirms atgādina (sk. 120. apsvērumu), ka Itālija ir uzlikusi sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu, kas noteikts sākotnējā līgumā, galvenokārt, lai i) nodrošinātu teritoriālo nepārtrauktību starp kontinentālo daļu un salām un ii) veicinātu attiecīgo salu ekonomisko attīstību, sniedzot regulārus un uzticamus jūras transporta pakalpojumus. Komisija jau secināja (sk. 179. apsvērumu), ka tie patiešām ir leģitīmi sabiedrības interešu mērķi. |
|
(291) |
Lai ilustrētu lietotāju patieso pieprasījumu pēc attiecīgajiem jūras transporta pakalpojumiem, Itālija iesniedza (sk. 11. un 12. tabulu) sīku statistiku, kas liecina, ka 2011. gadā Laziomar pārvadāja kopumā 270 457 pasažierus, 17 717 transportlīdzekļus piecos sabiedrisko pakalpojumu maršrutos attiecīgajos laikposmos, kurus aptver sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākums. Šie rādītāji par 2012. gadu bija 240 430 pasažieri un 13 228 transportlīdzekļi, bet par 2013. gadu – 254 167 pasažieri un 16 927 transportlīdzekļi. (88) 11. tabula Pasažieru statistika par 2011.–2013. gadu
12. tabula Transportlīdzekļu statistika par 2011.–2013. gadu
|
|
(292) |
Kopumā rādītāji liecina, ka lietotāju pieprasījums pēc jūras transporta pakalpojumiem katrā no attiecīgajiem maršrutiem bija būtisks un diezgan stabils, un analīze par 2011.–2013. gadu nesniedza nekādas norādes par to, ka tas būtu zudis. Komisija jau ir pierādījusi, ka arī laikposmā no 2014. gada lietotāju pieprasījums pēc jūras transporta pakalpojumiem bija būtisks (sk. 184. apsvērumu). |
|
(293) |
Tāpēc var secināt, ka šie pakalpojumi atbilda patiesam lietotāju pieprasījumam un tādējādi reālām sabiedrības vajadzībām. |
|
(294) |
Kā paskaidrots 186. apsvērumā, Komisijai ir arī jāizvērtē, vai attiecīgais pakalpojums būtu nepietiekams, ja tā sniegšanu atstātu tikai tirgus spēku ziņā, ņemot vērā sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu, ko dalībvalsts noteica atbilstoši sākotnējā līguma pagarinājumam. Šajā ziņā VTNP paziņojuma 48. punktā ir noteikts, ka “Komisijas vērtējums aprobežojas ar to, ka tiek pārbaudīts, vai attiecīgā dalībvalsts ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu”. |
|
(295) |
Komisija atzīmē, ka laikposmā no 2011. gada 1. jūnija līdz 2014. gada 14. janvārim vienā maršrutā, kurā Laziomar sniedza pakalpojumus atbilstoši sākotnējā līguma pagarinājumam (A3 līnija), cits operators – Vetor – piedāvāja pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, lai arī ne nepārtraukti, ne tikpat bieži un ne par tādu pašu cenu. Komisija 195. apsvērumā jau ir izvērtējusi konkurences situāciju A3 līnijā un to, vai Vetor sniegtie pakalpojumi bija līdzvērtīgi tiem, kas bija jāsniedz Laziomar saskaņā ar jauno sabiedrisko pakalpojumu līgumu. Komisija atgādina, ka šā novērtējuma pamatā bija konkurences situācija šajā maršrutā laikposmā no 2011. gada 1. jūnija līdz 2014. gada 14. janvārim. Tā kā pakalpojumi, kas kopumā jāsniedz Laziomar, apkalpoto maršrutu, reisu biežuma un tehnisko prasību ziņā ir gandrīz identiski tiem, kas tam bija jāsniedz pagarinājuma periodā, Komisijas secinājums (sk. 195. apsvērumu), ka tikai ar tirgus spēkiem vien nepietiktu, lai apmierinātu sabiedrisko pakalpojumu vajadzības, ir attiecināms arī uz Laziomar visā pagarinājuma periodā. Patiesi, lielākajā daļā maršrutu Laziomar bija vienīgais operators, savukārt tikai vienā maršrutā (A3 līnija) Vetor sniegtie pakalpojumi nebija līdzvērtīgi nepārtrauktības, regularitātes, jaudas un cenas ziņā, un tāpēc tie pilnībā neapmierināja sabiedrisko pakalpojumu vajadzības, kas Laziomar bija noteiktas saskaņā ar sākotnējo līgumu (pagarinājumu). |
|
(296) |
Visbeidzot, ņemot vērā plānoto privatizāciju un lai nodrošinātu atbilstoši sākotnējam līgumam sniegto sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktību, Itālija nolēma pagarināt šo līgumu bez izmaiņām un mainot kompensācijas metodiku, kas piemērojama no 2010. gada. Komisija piekrīt, ka lietotāju pieprasījumu (kā aprakstīts 291., 292. un 293. apsvērumā) nevarēja apmierināt, uzliekot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu, kas ir piemērojams visiem operatoriem, kuri sniedza pakalpojumus attiecīgajos maršrutos. Proti, lielākajā daļā maršrutu Laziomar bija vienīgais operators (sk., piemēram, 188. apsvērumu), un maršrutos, kuros tas nebija vienīgais operators, cita operatora piedāvājums neatbilda prasībām attiecībā uz regularitāti, nepārtrauktību, jaudu un pieejamību cenas ziņā. Turklāt pakalpojumu sniegšana lielākajā daļā maršrutu (ja ne visos maršrutos) klusajā sezonā ir zaudējumus nesoša, tāpēc, ja nebūtu kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, tajos, visticamāk, pakalpojumi netiktu sniegti vispār. Turklāt Komisija piekrīt, ka, ņemot vērā Laziomar privatizācijas procesu, esošā sabiedrisko pakalpojumu līguma pagarināšana bija vienīgais veids, kā garantēt sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktību līdz privatizācijas pabeigšanai. |
|
(297) |
Tāpēc Komisija secina, ka Itālija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, definējot Laziomar uzticētos pakalpojumus kā VTNP. Līdz ar to šaubas, ko Komisija paudusi 2011. un 2012. gada lēmumos, ir kliedētas. |
5.3.3. Vajadzība pēc pilnvarojuma akta, kurā būtu precizēts sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākums un kompensācijas aprēķināšanas metodes
|
(298) |
Kā norādīts 2011. gada VTNP nostādņu 2.3. iedaļā, pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi jēdziens LESD 106. panta izpratnē nozīmē, ka attiecīgajam uzņēmumam ar vienu vai vairākiem oficiāliem aktiem ir uzticēta pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšana. |
|
(299) |
Šajos aktos jo īpaši jānosaka:
|
|
(300) |
Komisija savos 2011. un 2012. gada lēmumos pauda šaubas, vai pilnvarojuma aktā ir sniegts visaptverošs apraksts par Laziomar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākuma veidu pagarinājuma periodā. Tomēr Komisija arī atgādināja, ka dažādi pilnvarojuma elementi var būt ietverti vairākos aktos, neliekot apšaubīt pienākuma definīcijas atbilstību. Pagarinājuma periodā Laziomar pilnvarojuma aktā bija ietverts sākotnējais līgums (kas laika gaitā grozīts un pagarināts), piecgadu plāni 2000.–2004. gadam un 2005.–2008. gadam, vairāki Itālijas ad hoc lēmumi, CIPE direktīva un 2009. gada likums. |
|
(301) |
Ņemot vērā šos apstākļus, Komisija vispirms atzīmē, ka sākotnējais līgums (kas laika gaitā grozīts), kas veido Laziomar pilnvarojuma akta pamatu, palika pilnībā piemērojams līdz privatizācijas pabeigšanai, pamatojoties uz vairākiem dekrētlikumiem (sk. 278. apsvērumu). Minētajos dokumentos ir norādīts, ka Laziomar tika uzticēts sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākums līdz tā privatizācijas pabeigšanai. |
|
(302) |
Saskaņā ar sākotnējo līgumu piecgadu plānos jānosaka apkalpojamie maršruti un ostas, konkrētajiem jūras savienojumiem izmantoto kuģu veids un jauda, pakalpojumu biežums un tarifi, ieskaitot atvieglotos tarifus, jo īpaši salu reģionu iedzīvotājiem paredzētie. Tā kā plāni 2005.–2008. gadam oficiāli netika pieņemti, turpināja piemērot plānu 2000.–2004. gadam bez jebkādām izmaiņām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākuma tvērumā. Tādējādi minētā plāna noteikumi tika pilnībā piemēroti laikposmā no 2011. gada 1. jūnija līdz 2014. gada 14. janvārim. Pirms 2011. gada sākotnējā tarifu shēma, kas bija paredzēta sākotnējā līgumā, tika mainīta ar vairākiem vēlākiem aktiem. Tomēr visā pagarinājuma periodā netika izdots neviens starpministriju dekrēts, lai grozītu tarifus, kas jāiekasē bijušās Tirrenia grupas uzņēmumiem, tostarp Laziomar. Pamatojoties uz minēto, Komisija secina, ka sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākums, kas Laziomar bija jāpilda pagarinājuma periodā, bija definēts pietiekami skaidri. |
|
(303) |
Komisija 2011. gada lēmuma 239. un 240. apsvērumā jau atzīmēja, ka kompensācijas summas aprēķināšanai nepieciešamie parametri bija noteikti iepriekš un ir skaidri raksturoti. Jo īpaši attiecībā uz 2011.–2013. gadu sākotnējā līgumā (sk. 46. apsvērumu) ir ietverts izsmeļošs un precīzs vērā ņemamo izmaksu elementu saraksts, kā arī metodika, kas izmantojama, lai aprēķinātu operatora ieguldītā kapitāla atdevi. Attiecīgā metodika ir izklāstīta CIPE direktīvā (sk. 47.–57. apsvērumu). Konkrētāk, CIPE direktīvā ir sīki noteikti vērā ņemtie izmaksu elementi un ieguldītā kapitāla atdeve. Visbeidzot, 2009. gada likumā ir iekļauta maksimālā kompensācijas summa 10 030 606 EUR miljonu apmērā gadā, kas piemērojama no 2010. gada. Turklāt sākotnējā līgumā bija noteikts, ka kompensācija tiks izmaksāta pa daļām, un tā nodrošināja, ka kompensācija ir balstīta uz faktiskajām izmaksām un ieņēmumiem, kas rodas saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Tādējādi varētu atklāt un viegli novērst pārmērīgu kompensāciju. Attiecīgā gadījumā valsts tad varētu atgūt pārmērīgo kompensāciju no Laziomar. |
|
(304) |
Pamatojoties uz minēto, Komisija uzskata, ka attiecībā uz sākotnējā līguma pagarinājuma periodu pilnvarojuma aktos bija noteikta skaidra sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākuma definīcija, ilgums, uzņēmums un attiecīgā teritorija, kompensācijas aprēķināšanas, kontroles un pārskatīšanas parametri un pasākumi, lai nepieļautu pārmērīgu kompensāciju un nodrošinātu šādas pārmērīgas kompensācijas atmaksu, kā noteikts 2011. gada VTNP nostādnēs. |
5.3.4. Pilnvarojuma termiņš
|
(305) |
Kā norādīts 2011. gada VTNP nostādņu 17. punktā, “[..] pilnvarojuma termiņš jāpamato ar objektīviem kritērijiem, piemēram, vajadzību amortizēt pamatlīdzekļus, kas nav pārnesami. Principā pilnvarojuma termiņš nedrīkst pārsniegt periodu, kāds vajadzīgs to līdzekļu amortizācijai, kuri VTNP sniegšanas nolūkā ir visbūtiskākie”. |
|
(306) |
Itālija norādīja, ka pagarinājuma ilgums ir noteikts, atsaucoties uz laikposmu, kas nepieciešams VTNP sniegšanā izmantoto aktīvu amortizācijai. Konkrētāk, pagarinātā sākotnējā līguma kopējais ilgums nedaudz pārsniedz 24 gadus. Kuģi ir visbūtiskākie aktīvi, kas vajadzīgi, lai sniegtu sabiedrisko pakalpojumu. Prāmju satiksmē izmantoto kuģu amortizācijas periods parasti ir ilgs un var pārsniegt 25 gadus. |
|
(307) |
Itālija ir iesniegusi Komisijai Laziomar kuģu amortizācijas vērtību laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam. Komisija atzīmē, ka laikā, kad saskaņā ar sākotnējā līguma pagarinājumu 2011. gada 1. jūnijāLaziomar sāka sniegt pakalpojumus Poncas salu arhipelāga maršrutos, tās četru kuģu vidējais vecums bija 24 gadi. |
|
(308) |
Komisija atzīmē, ka termiņš bija jāpagarina par divarpus gadiem, lai nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktību līdz privatizācijas procesa pabeigšanai. Turklāt, ņemot vērā kuģu vidējo vecumu, prāmju pakalpojumu sniegšanā parasti izmantoto kuģu amortizācijas vidējo ilgumu, modernizācijas iniciatīvas, kas paredzētas saskaņā ar pakalpojumu līguma noteikumiem, un jaunu kuģu izmantošanu (sk. 243. apsvērumu), Komisija secina, ka pilnvarojuma akta ilgums ir pietiekami pamatots un ir ievērots VTNP nostādņu 17. punkts. |
5.3.5. Atbilstība Komisijas Direktīvai 2006/111/EK (91)
|
(309) |
Saskaņā ar 2011. gada VTNP nostādņu 18. punktu “[..] atbalsts tiks uzskatīts par saderīgu ar iekšējo tirgu, balstoties uz Līguma 106. panta 2. punktu, vienīgi tad, ja attiecīgais uzņēmums vajadzības gadījumā ievēro Direktīvu 2006/111/EK par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārredzamību, kā arī par dažu uzņēmumu finanšu pārredzamību”. |
|
(310) |
Turklāt 2011. gada VTNP nostādņu 44. punktā ir noteikts: “ja uzņēmums vienlaicīgi sniedz VTNP un veic arī citas darbības, kas nav VTNP, iekšējā grāmatvedībā ar VTNP saistītās izmaksas un ieņēmumi un ar citām darbībām saistītās izmaksas un ieņēmumi jānorāda atsevišķi saskaņā ar 31. punktā noteiktajiem principiem”. |
|
(311) |
Itālija ir apstiprinājusi, ka Laziomar ir nodarbojies vienīgi ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar sākotnējo līgumu. |
|
(312) |
Tāpēc Komisija uzskata, ka 2011. gada VTNP nostādņu 18. punkts nav piemērojams. |
5.3.6. Kompensācijas summa
|
(313) |
2011. gada VTNP nostādņu 21. punktā norādīts, ka “kompensācija nedrīkst pārsniegt summu, kas ir vajadzīga, lai segtu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākuma izpildes neto izmaksas, ieskaitot saprātīgu peļņu.”. |
|
(314) |
Šajā gadījumā, tā kā kompensācija ir nelikumīgs atbalsts, kas piešķirts pirms tās stāšanās spēkā, 2011. gada VTNP nostādņu 69. punktā ir īpaši noteikts, ka, lai novērtētu valsts atbalstu, nav jāizmanto novērsto neto izmaksu metode. Tās vietā neto izmaksu aprēķināšanai saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākuma izpildi var izmantot citas metodes, piemēram, izmaksu sadales metodi. Saskaņā ar pēdējo minēto metodi neto izmaksas tiek aprēķinātas kā starpība starp pilnvarojuma aktā noteiktajām un aplēstajām izmaksām un ieņēmumiem, kādi izvēlētajam pakalpojumu sniedzējam rodas saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākuma izpildi. 2011. gada VTNP nostādņu 28.–38. punktā ir sīkāk izklāstīts, kā šī metode būtu jāpiemēro. |
|
(315) |
Komisija 2011. un 2012. gada lēmumos pauda šaubas par riska prēmiju 6,5 % apmērā, ko piemēroja no 2010. gada. Jo īpaši Komisija apšaubīja, vai šī prēmija ataino atbilstošu riska pakāpi, ņemot vērā to, ka prima facie Toremar, šķiet, neuzņēmās riskus, ko parasti uzņemas, sniedzot šādus pakalpojumus. |
|
(316) |
Lai noteiktu kapitāla atdevi, izmantojot WACC formulu, būtu bijis jāpiemēro 6,5 % riska prēmija. Tomēr, kā jau paskaidrots iepriekš 136., 137. un 138. apsvērumā, Itālija ir precizējusi, ka, tā kā ar 2009. gada likumu kompensācijai tika noteikts maksimālais ierobežojums, tika nolemts vienkāršot aprēķinu, piemērojot 6,5 % likmi kā vienotu kapitāla atdeves likmi. |
|
(317) |
Šajā kontekstā, pamatojoties uz Itālijas iesniegtajiem pārskatiem par katru maršrutu un 13. tabulā apkopotajiem datiem, Komisija varēja pārbaudīt, vai 2011., 2012. un 2013. gadā kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu bija par 70 650 EUR lielāka nekā pakalpojuma neto izmaksas (neietverot kapitāla atdevi). 13. tabula Laziomar sniegtā sabiedriskā pakalpojuma neto izmaksas laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(318) |
Komisija ņem vērā to, ka Laziomar sāka sniegt pakalpojumus Poncas salu arhipelāga maršrutos 2011. gada 1. jūnijā, tūlīt pēc tam, kad šie maršruti no Kampānijas reģiona un Caremar tika nodoti Lacio reģionam un Laziomar (sk. 4., 32. un 33. apsvērumu). Tāpēc 2011. gadā veikto komercdarbību, kas uzrāda pozitīvu starpību 149 484 EUR apmērā, nevar pilnībā attiecināt uz Laziomar, un tā neataino Laziomar faktiskos rezultātus. Faktiski 2012. un 2013. finanšu gadā, ko var pilnībā attiecināt uz Laziomar, kopējā starpība starp attiecināmo un faktisko kompensāciju ir negatīva (–78 834 EUR). |
|
(319) |
Komisija pārbaudīja arī Itālijas iesniegtos aprēķinus par ieguldītā kapitāla atdevi, pamatojoties uz vienoto likmi 6,5 % apmērā. Ņemot vērā to, ka laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam ieņēmumi bija negatīvi (sk. 138. apsvērumu), sabiedrisko pakalpojumu neto izmaksu aprēķināšanas nolūkā tie 13. tabulā ir uzrādīti kā “nulle”. Tāpēc, ņemot vērā šos negatīvos rezultātus, Komisija norāda, ka trīs gadu komercdarbības gadījumā pozitīvo starpību 70 650 EUR apmērā, kas ir tikai 0,2 % no faktiskās uzņēmumam Laziomar izmaksātās kompensācijas, aptver vienotā likme 6,5 % apmērā, un tā nerada pārmērīgu kompensāciju. Turklāt atdeves koeficients 0,2 % (jeb 20 bāzes punktu) apmērā nepārsniedz attiecīgo mijmaiņas darījumu likmi, kam pieskaitīta prēmija 100 bāzes punktu apmērā, kas saskaņā ar 2011. gada VTNP nostādņu 36. punktu jebkurā gadījumā ir uzskatāma par saprātīgu. |
|
(320) |
2011. gada VTNP nostādņu 49. punktā ir noteikts, ka dalībvalstīm jāpārliecinās, vai kompensācija, ko piešķir saistībā ar VTNP sniegšanu, nerada situāciju, ka uzņēmumi saņem pārmērīgu kompensāciju (kā definēts nostādņu 47. punktā). Dalībvalstīm cita starpā pēc Komisijas pieprasījuma jāiesniedz pierādījumi. Turklāt pilnvarojuma perioda beigās tām jāveic regulāras pārbaudes vai jānodrošina šādu pārbaužu veikšana, un jebkurā gadījumā šādas pārbaudes jāveic vismaz reizi trīs gados. |
|
(321) |
Komisija saskaņā ar trešo Altmark kritēriju jau ir novērtējusi, ka vienota kapitāla atdeves likme 6,5 % apmērā, ko Laziomar varēja sagaidīt ex ante, atbilda riskiem, kas pastāvēja, sniedzot sabiedriskos pakalpojumus saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu (sk. 211.–216. apsvērumu). Turklāt Komisija atkārtoti uzsver, ka Itālija ir izmantojusi vienotu kapitāla atdeves likmi, lai vienkāršotu aprēķinu. |
|
(322) |
Komisija norāda, ka iesniegtajā CIPE direktīvā ir ņemtas vērā noteiktas tirgus vērtības, kas piemērojamas jūras kabotāžas nozarē. Tajā ir noteiktas attiecināmās izmaksas, kas rodas, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu, kā arī kapitāla atdeves koeficienta aprēķināšanas principi, pamatojoties uz informāciju, nosacījumiem un riskiem, kas attiecas uz šo konkrēto nozari. |
|
(323) |
Turklāt, kā jau paskaidrots 214. apsvērumā, novērtējot jauno sabiedrisko pakalpojumu līgumu saskaņā ar trešo Altmark kritēriju, Komisija konstatēja, ka 2013. gadā (kā arī visā laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam) vidējā kapitāla atdeve, ko radīja etalonu grupa ar izvēlētiem prāmju operatoriem, kuri piedāvā jūras savienojumus Itālijā vai starp Itāliju un citām dalībvalstīm, kopumā bija līdzīga Laziomar kapitāla atdevei 6,5 % apmērā. |
|
(324) |
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Komisija uzskata, ka kapitāla atdeve 6,5 % apmērā joprojām ir saprātīga. |
|
(325) |
Visbeidzot, Itālija ir sniegusi vajadzīgos pierādījumus, kas liecina, ka ir veiktas visas regulārās pārbaudes, lai nodrošinātu, ka kompensācijas summa nepārsniedz pakalpojuma neto izmaksas. Turklāt Komisija atgādina, ka kompensācija tiek izmaksāta pa daļām (sk. 45. apsvērumu) un galīgā izmaksa tiek veikta, pamatojoties uz gada faktiskajām izmaksām un ieņēmumiem. Tas nodrošina, ka kompensācijas summa nepārsniedz pakalpojuma neto izmaksas. |
|
(326) |
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Komisija secina, ka kompensācijas summa, kas piešķirta Laziomar sākotnējā līguma pagarinājuma periodā, nav izraisījusi pārmērīgu kompensāciju un ir ievērotas piemērojamās VTNP nostādņu 2.8. iedaļas prasības. |
5.3.7. Pietauvošanās prioritāte
|
(327) |
2009. gada likuma 19.ter panta 21. punktā ir skaidri noteikts, ka pietauvošanās prioritāte bija nepieciešama, lai garantētu teritoriālo nepārtrauktību ar salām, arī ņemot vērā bijušās Tirrenia grupas, tostarp Laziomar, uzņēmumu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu. Patiesi, ja uzņēmumiem, kam uzticēts sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākums, nebūtu pietauvošanās prioritātes, tiem varētu nākties gaidīt savu kārtu pirms piestāšanas ostā, tādējādi izraisot kavējumus, kas grautu mērķi nodrošināt uzticamu un ērtu savienojamību visiem patērētājiem. Regulārs grafiks ir nepieciešams, lai apmierinātu salu iedzīvotāju mobilitātes vajadzības un sniegtu ieguldījumu attiecīgo salu ekonomiskajā attīstībā. Turklāt, tā kā līgumā ir noteikti izbraukšanas laiki sabiedrisko pakalpojumu maršrutos, pietauvošanās prioritāte ir vajadzīga, lai nodrošinātu, ka visas ostas piešķir pietauvošanās vietas un pietauvošanās laikus tā, lai sabiedrisko pakalpojumu operators varētu izpildīt savu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu. |
|
(328) |
Ņemot vērā šos apstākļus, Komisija uzskata, ka šis pasākums ir piešķirts, lai Laziomar varētu pildīt tā sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu, kas ir patiesi VTNP (sk. 5.3.2. iedaļu). Turklāt Itālijas iestādes ir apstiprinājušas, ka pietauvošanās prioritāte ir attiecināma tikai uz pakalpojumiem, ko sniedz saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu režīmu. |
|
(329) |
Komisija jau ir sīki novērtējusi (sk. 5.3.2.–5.3.6. iedaļu) VTNP saderību un saistīto kompensāciju, kas piešķirta Laziomar sākotnējā līguma pagarinājuma periodā. Tāpēc Komisija uzskata, ka, novērtējot pietauvošanās prioritātes saderību, tā var tikai noteikt, vai šis pasākums var izraisīt pārmērīgu kompensāciju. |
|
(330) |
Komisija uzskata, ka jebkāda iespējamā monetārā priekšrocība no pietauvošanās prioritātes ir ierobežota (sk. 162. apsvērumu). Attiecīgi arī no šā pasākuma izrietošais pārmērīgas kompensācijas risks ir ierobežots. Turklāt, ciktāl šis pasākums samazinātu sabiedrisko pakalpojumu operatora pamatdarbības izmaksas vai palielinātu ieņēmumus, šī ietekme tiktu pilnībā atainota operatora iekšējā grāmatvedībā. Tāpēc pārmērīgas kompensācijas pārbaudes, kas attiecinātas uz Laziomar, kā izklāstīts 5.3.6. iedaļā, ir arī piemērotas, lai atklātu jebkādu iespējamu pārmērīgu kompensāciju, kas izriet no pietauvošanās prioritātes. |
|
(331) |
Tāpēc Komisija secina, ka pietauvošanās prioritāte, kas ir cieši saistīta ar Laziomar sniegtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, ir saderīga ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz LESD 106. panta 2. punktu un 2011. gada VTNP nostādnēm. |
5.3.8. Secinājums
|
(332) |
Pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts 278.–331. apsvērumā, Komisija secina, ka kompensācija, kas piešķirta Laziomar par jūras transporta pakalpojumu sniegšanu atbilstoši sākotnējā līguma pagarinājumam laikposmā no 2011. gada 1. jūnija līdz 2014. gada 14. janvārim, un pietauvošanās prioritāte atbilst piemērojamajiem 2011. gada VTNP nostādņu nosacījumiem un tāpēc ir saderīga ar iekšējo tirgu atbilstoši LESD 106. pantam. |
6. SECINĀJUMS
|
(333) |
Komisija konstatē, ka Itālija ir nelikumīgi īstenojusi novērtētos atbalsta pasākumus, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu. Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto novērtējumu, Komisija ir nolēmusi, ka kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kas piešķirta Laziomar saskaņā ar sākotnējā līguma pagarinājumu, ir saderīga ar iekšējo tirgu atbilstoši LESD 106. pantam. Turklāt, tā kā pietauvošanās prioritāte ir cieši saistīta ar Laziomar sniegtajiem VTNP, arī šis pasākums ir saderīgs ar iekšējo tirgu atbilstoši LESD 106. pantam. |
|
(334) |
Komisija arī konstatē, ka turpmāk minētie pasākumi nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē:
|
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Kompensācija, kas piešķirta Laziomar, un pietauvošanās prioritāte, kas piešķirta jūras transporta pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar sākotnējā līguma pagarinājumu laikposmā no 2011. gada 1. jūnija līdz 2014. gada 14. janvārim, ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē. Itālija ir īstenojusi atbalstu uzņēmumam Laziomar, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu. Šis atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu.
2. pants
Jauna sabiedrisko pakalpojumu līguma slēgšanas tiesību piešķiršana laikposmam no 2014. gada 15. janvāra līdz 2024. gada 14. janvārim apvienojumā ar Laziomar uzņēmējdarbību un pietauvošanās prioritāti, kas piešķirta Laziomar, nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.
3. pants
2010. gada likumā paredzētā iespēja īslaicīgi izmantot finanšu līdzekļus, kas jau atvēlēti flotes atjaunošanai un modernizācijai, lai izpildītu steidzamās likviditātes vajadzības, netika izmantota, ciktāl tas attiecas uz Laziomar. Tāpēc tas nav uzskatāms par valsts atbalstu uzņēmumam Laziomar LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.
4. pants
2010. gada likumā paredzētie fiskālie atbrīvojumi, kas saistīti ar Laziomar privatizācijas procesu, nav uzskatāmi par valsts atbalstu uzņēmumam Laziomar LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.
5. pants
2010. gada likumā paredzētā iespēja izmantot Fondo Aree Sottoutilizzate līdzekļus likviditātes vajadzību izpildei nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.
6. pants
Šis lēmums ir adresēts Itālijas Republikai.
Briselē, 2021. gada 30. septembrī
Komisijas vārdā –
Komisijas locekle
Margrethe VESTAGER
(1) OV C 28, 1.2.2012., 18. lpp., un OV C 84, 22.3.2013., 58. lpp.
(2) Bijušo Tirrenia grupu veidoja uzņēmumi Tirrenia di Navigazione S.p.A., Adriatica S.p.A., Caremar – Campania Regionale Maritima S.p.A., Saremar – Sardegna Regionale Marittima S.p.A., Siremar – Sicilia Regionale Marittima S.p.A. un Toremar – Toscana Regionale Marittima S.p.A.
(3) Valsts atbalsts – Itālijas Republika – Valsts atbalsts SA.32014 (11/C) (ex 11/NN), SA.32015 (11/C) (ex 11/NN), SA.32016 (11/C) (ex 11/NN) – Valsts atbalsts bijušās Tirrenia grupas uzņēmumiem – Uzaicinājums iesniegt piezīmes saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu (OV C 28, 1.2.2012., 18. lpp.).
(4) Sk. Padomes Regulu (EEK) Nr. 3577/92 (1992. gada 7. decembris), ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža) (OV L 364, 12.12.1992., 7. lpp.) (turpmāk – “Jūras kabotāžas regula”).
(5) Laziomar tika izveidots 2010. gada 1. decembrī, un Lacio reģions bija tā vienīgais akcionārs.
(6) Valsts atbalsts – Itālijas Republika – Valsts atbalsts SA.32014 (2011/C), SA.32015 (2011/C), SA.32016 (2011/C) – Valsts atbalsts bijušās Tirrenia grupas uzņēmumiem un to ieguvējiem – Uzaicinājums iesniegt piezīmes saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu (OV C 84, 22.3.2013., 58. lpp.).
(7) Fintecna (Finanziaria per i Settori Industriale e dei Servizi S.p.A.) pilnībā pieder Ekonomikas un finanšu ministrijai un nodarbojas ar kapitāla daļu pārvaldību un privatizācijas procesiem, kā arī izstrādā tādu uzņēmumu racionalizācijas un pārstrukturēšanas projektus, kuri saskaras ar ražošanas, finansiālām vai organizatoriskām grūtībām.
(8) Komisijas Lēmums 2001/851/EK (2001. gada 21. jūnijs) par valsts atbalstu, ko Itālija ir sniegusi kuģošanas sabiedrībai Tirrenia di Navigazione (OV L 318, 4.12.2001., 9. lpp.).
(9) Komisijas Lēmums 2005/163/EK (2004. gada 16. marts) par valsts atbalstu, ko Itālija piešķir kuģošanas sabiedrībām Adriatica, Caremar, Siremar, Saremar un Toremar (OV L 53, 26.2.2005., 29. lpp.).
(10) Apvienotās lietas T-265/04, T-292/04 un T-504/04 Tirrenia di Navigazione / Komisija, ECLI:EU:T:2009:48.
(11) Komisijas Lēmums (ES) 2018/261 (2014. gada 22. janvāris) par pasākumiem SA.32014 (2011/C), SA.32015 (2011/C), SA.32016 (2011/C), ko īstenojis Sardīnijas reģions par labu Saremar (OV L 49, 22.2.2018., 22. lpp.).
(12) Sk. 2017. gada 6. aprīļa spriedumu lietā T-219/14 Regione autonoma della Sardegna (Itālija) / Komisija, ECLI:EU:T:2017:266.
(13) Komisijas Lēmums (ES) 2020/1411 (2020. gada 2. marts) par valsts atbalstu Nr. C 64/99 (ex NN 68/99), ko Itālija ir sniegusi kuģošanas sabiedrībām Adriatica, Caremar, Siremar, Saremar un Toremar (Tirrenia grupa) (OV L 332, 12.10.2020., 1. lpp.).
(14) Komisijas paziņojums “Eiropas Savienības nostādnes par valsts atbalstu, ko piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu” (OV C 8, 11.1.2012., 15. lpp.).
(15) Komisijas Lēmums (ES) 2020/1412 (2020. gada 2. marts) par pasākumiem SA.32014, SA.32015, SA.32016 (11/C) (ex 11/NN), ko īstenojusi Itālija attiecībā uz Tirrenia di Navigazione un tā iegādātāju Compagnia Italiana di Navigazione (OV L 332, 12.10.2020., 45. lpp.).
(16) Vēl nav publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
(17) Vēl nav publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
(18) 2009. gada likuma 19.ter panta 10. punkts.
(19) No tiem 19 839 226 EUR no Kampānijas reģiona un 10 030 606 EUR no Lacio reģiona.
(20) Tas ietver atlikto CIN pirkuma cenas daļas samaksu par tā veikto Tirrenia darbības daļas iegādi un vairākus iespējamus papildu atbalsta pasākumus saistībā ar Siremar darbības daļas privatizāciju (piemēram, valsts pretgarantija un kapitāla palielināšana par CdI – subjektu, kas sākotnēji iegādājās Siremar darbības daļu).
(21) Proti, projekts “ Bonus Sardo – Vacanza ”, kas ir daļa no 7. pasākuma, netika novērtēts 2014. gada lēmumā un arī netiks novērtēts šajā lēmumā.
(22) Pēc 2010. gada 25. novembra ar lēmumu, kurš pieņemts starpministriju konferencē par ikgadējās subsīdijas noteikšanu, kas izveidota saskaņā ar Likuma Nr. 856/1986 11. pantu starp Infrastruktūras un satiksmes ministriju, Ekonomikas un finanšu ministriju un Ekonomikas attīstības ministriju (turpmāk – “starpministriju konference”), jebkura pārmērīgas kompensācijas summa tiek atskaitīta no turpmākiem avansa maksājumiem.
(23) Comitato Interministeriale per la Programmazione Economica.
(24) Gazzetta Ufficiale della Repubblica Italiana (turpmāk – “ GURI ”) Nr. 50, 2008. gada 28. februāris.
(25) Saskaņā ar 2006. gada 27. decembra Likuma Nr. 296 1. panta 999. punktu un Dekrētlikuma Nr. 430/1997 1. panta e) punktu.
(26) Vēlamais kapitāla atdeves koeficients kapitāla ieguldītājam, ņemot vērā uzņēmuma riska profilu un saistītās naudas plūsmas.
(27) www.regione.lazio.it
(28) OV Nr. S/149, 2012. gada 4. augusts.
(29) GURI, Nr. 91, 2012. gada 6. augusts.
(30) Daži jūras braucieni šajā līnijā ir tikai kravu pārvadājumi (sk. 9. tabulu).
(31) 25. panta 2. punktā ir noteikts: “Pozitīvu vai negatīvu novirzi ekonomiskajā un finansiālajā līdzsvarā var izraisīt:
|
a) |
vadības neefektivitāte; |
|
b) |
Laziomar nepareizs paziņojums par faktiski sniegtajiem pakalpojumiem gada cenas noteikšanas vajadzībām; |
|
c) |
īpaši nelabvēlīgi tirgus apstākļi, kurus Laziomar nevar ietekmēt, kā rezultātā pasliktinās darbības apstākļi un tādējādi palielinās pamatdarbības izmaksas vai samazinās ieņēmumi no tarifiem, attiecīgi pakalpojumu sniegšanas rezultāts samazinās par vairāk nekā 10 %; |
|
d) |
finansiāli izdevumi; |
|
e) |
grozījumi normatīvajos un administratīvajos aktos, ar ko paredz jaunus nosacījumus attiecībā uz līgumā paredzētā pakalpojuma sniegšanu; |
|
f) |
jauni ieguldījumi, kas reģionam jāveic, izmantojot 19. pantā paredzētos publiskos līdzekļus; |
|
g) |
izmaiņas 3. pantā minētajā tarifu sistēmā; |
|
h) |
īpaši labvēlīgi tirgus apstākļi, kas izraisa pakalpojumu sniegšanas rezultāta pieaugumu par vairāk nekā 10 %; |
|
i) |
personāla vienības izmaksu pieaugums pienākuma dēļ saskaņā ar CCNL [valsts kolektīvu darba līgumu] un uzņēmumu papildu sarunām; |
|
j) |
Laziomar īstenotā tirdzniecības politika līdz šā līguma G pielikumā noteiktajam maksimālajam līmenim” (Komisijas neoficiāls tulkojums). |
(32) Kā noteikts 19. panta 13.bis punktā Dekrētlikumā Nr. 78/2009, kas pārveidots par Likumu Nr. 102/2009 (turpmāk – “Likums Nr. 102/2009”), un 2009. gada likuma 19.ter panta 19. punktā.
(33) Šie drošības standarti vēlāk tika sīki izklāstīti Padomes 1998. gada 17. marta Direktīvā 98/18/EK, kas transponēta ar 2000. gada 4. februāra Likumdošanas dekrētu Nr. 45, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 14. aprīļa Direktīvā 2003/24/EK, kas transponēta ar 2005. gada 8. marta Likumdošanas dekrētu Nr. 52, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/25/EK, kas transponēta ar 2005. gada 14. marta Likumdošanas dekrētu Nr. 65.
(34) Visi līdzekļi (t. i., 7 000 000 EUR), kas paredzēti 2009. gada likuma 19.ter panta 19. punktā, un 16 750 000 EUR no līdzekļiem, kas paredzēti Likumā Nr. 102/2009.
(35) Nepietiekami izmantoto apgabalu fonds (Fondo Aree Sottoutilizzate) ir valsts fonds, kas atbalsta Itālijas reģionālās politikas īstenošanu. Tā līdzekļi tiek galvenokārt paredzēti reģioniem, ko norādījušas Itālijas iestādes.
(36) Gazzetta Ufficiale della Repubblica Italiana, Nr. 137, 2009. gada 16. jūnijs.
(37) Padomes Regula (EEK) Nr. 3577/92 (1992. gada 7. decembris), ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža) (OV L 364, 12.12.1992., 7. lpp.).
(38) Oficiālā paziņojuma vēstule tika pieņemta 2010. gada 28. janvārī, taču Itālijai par to paziņoja tikai nākamajā dienā.
(39) Lai gan oficiāli Tirrenia, Toremar un Siremar īpašumtiesības tika nodotas tikai 2012. gadā.
(40) 2011. gada lēmumā ir ietverts pamatojums procedūras sākšanai cita starpā attiecībā uz atbalstu, kas izmaksāts sešiem bijušās Tirrenia grupas uzņēmumiem, pamatojoties uz sākotnējiem līgumiem. Laikā, kad tika pieņemts 2011. gada lēmums (2011. gada 5. oktobris), Caremar tikko bija nodevis Laziomar jūras transporta pakalpojumus Poncas salu arhipelāga maršrutos (2011. gada 1. jūnijs). Lai gan 2011. gada lēmumā nav skaidras atsauces uz Laziomar, Komisijas sākotnējais novērtējums par sākotnējo līgumu, kas attiecas uz minētajiem maršrutiem, attiecas arī uz Laziomar kā uz šo maršrutu jauno operatoru.
(41) Sk. 2003. gada 24. jūlija spriedumu lietā C-280/00, Altmark Trans, ECLI:EU:C:2003:415.
(42) Komisijas lēmums 2005/842/EK (2005. gada 28. novembris) par EK Līguma 86. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (OV L 312, 29.11.2005., 67. lpp.).
(43) Kopienas nostādnes valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (OV C 297, 29.11.2005., 4. lpp.).
(44) Komisijas lēmums 2012/21/ES (2011. gada 20. decembris) par LESD 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (OV L 7, 11.1.2012., 3. lpp.).
(45) Komisijas paziņojums “Eiropas Savienības nostādnes par valsts atbalstu, ko piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu”.
(46) Uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu bija paredzēts, ka potenciālo pretendentu kopējais apgrozījums jūras transporta nozarē iepriekšējos trīs gados nevar būt mazāks par 60 miljoniem EUR.
(47) Kā norādīja Itālija, teritoriālās nepārtrauktības nepieciešamība ir īpaši svarīga Poncas salai, kura atrodas aptuveni 27 jūras jūdzes no Terračīnas un 36 jūras jūdzes no Ancio un kurā ir mazāk nekā 3 400 iedzīvotāju. Tā uzskata, ka līdzīgi apsvērumi būtu jāattiecina arī uz Ventotenes salu, kurā ir mazāk nekā 800 iedzīvotāju.
(48) Šis spriedums tika pieņemts pēc Infrastruktūras un satiksmes ministrijas pieprasījuma attiecībā uz likumdošanas dekrēta projektu “ 2016. gada 18. aprīļa Likumdošanas dekrēta Nr. 50 papildinošie un korektīvie noteikumi” (t. i., Publisko līgumu kodeksa korektīvais dekrēts).
(49) SA.42710 VTNP – ātrs pasažieru jūras savienojums starp Mesīnu un Redžo di Kalabriju.
(50) Sk. 2003. gada 24. jūlija spriedumu lietā C-280/00, Altmark Trans, ECLI:EU:C:2003:415.
(51) Komisijas paziņojums par Eiropas Savienības atbalsta noteikumu piemērošanu kompensācijai, kas piešķirta par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu (OV C 8, 11.1.2012., 4. lpp.).
(52) Lēmums (ES) 2020/1412, 265. apsvērums.
(53) Sk. jo īpaši lietu 730/79 Philip Morris / Komisija, ECLI:EU:C:1980:209, 11. punkts; lietu C-53/00 Ferring, ECLI:EU:C:2001:627, 21. punkts; lietu C-372/97 Itālija/Komisija, ECLI:EU:C:2004:234, 44. punkts.
(54) Lieta T-214/95 Het Vlaamse Gewest / Komisija, ECLI:EU:T:1998:77.
(55) Padomes Regula (EEK) Nr. 4055/86 (1986. gada 22. decembris), ar ko brīvas pakalpojumu sniegšanas principu piemēro jūras pārvadājumiem starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm (OV L 378, 31.12.1986., 1. lpp.).
(56) Lēmums (ES) 2020/1411.
(57) Padomes Regula (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV L 248, 24.9.2015., 9. lpp.).
(58) Lieta C-590/14 P DEI un Komisija / Alouminion tis Ellados, ECLI:EU:C:2016:797, 45. punkts.
(59) Apvienotās lietas T-127/99, T-129/99 un T-148/99 Territorio Histórico de Álava – Diputación Foral de Álava un citi / Komisija, ECLI:EU:T:2002:59, 175. punkts.
(60) Lēmums (ES) 2020/1411.
(61) Lieta T 289/03 BUPA un citi / Komisija [2008], Recueil, II 81. lpp., 96. punkts Sk. arī ģenerāladvokāta Tizzano secinājumus lietā C 53/00 Ferring, Recueil, I 9069. lpp., un ģenerāladvokāta Jacobs secinājumus lietā C 126/01, GEMO [2003], Recueil, I 13769. lpp.
(62) Komisijas paziņojums C(2004) 43 – Kopienas Pamatnostādnes par valsts atbalstu jūras transportam (OV C 13, 17.1.2004., 3. lpp.).
(63) Sk. lietu C-205/99 Asociación Profesional de Empresas Navieras de Líneas Regulares (Analir) and Others and Administración General del Estado, ECLI:EU:C:2001:107.
(64) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par atjauninājumiem un labojumiem Paziņojumā par to, kā interpretēt Padomes Regulu (EEK) Nr. 3577/92, ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža), Brisele, COM(2014) 232 final, 22.4.2014.
(65) Sk. lietu T-454/13 SNCM / Komisija, ECLI:EU:T:2017:134, 130. un 134. punkts.
(66) Sk. lietu T-289/03 BUPA un citi / Komisija, ECLI:EU:T:2008:29, 186. punkts.
(67) Sk. lietu 66/86 Ahmed Saeed Flugreisen, ECLI:EU:C:1989:140, 55. punkts; lietu C-266/96 Corsica Ferries France, ECLI:EU:C:1998:306, 45. punkts; lietu T-17/02 Fred Olsen / Komisija, ECLI:EU:T:2005:218, 186. un turpmākie punkti.
(68) Kuģi, ko izmanto T4, A1, A2 un A3 līnijā, nevar pārvadāt transportlīdzekļus.
(69) Lai gan kravas tiek pārvadātas lielākajā daļā līniju, šajā lēmumā ir sniegta sīka informācija par kravu pārvadājumiem vienīgi T3 un T4 līnijā, jo sabiedrisko pakalpojumu līgumā abas līnijas ir definētas kā kravu pārvadājumu maršruti preču un īpašo preču pārvadāšanai.
(70) Sk. lietu C-205/99 Analir un citi, ECLI:EU:C:2001:107, 71. punkts.
(71) Kopējā kompensācijas summa, ko Laziomar saņēma laikposmā no 2014. līdz 2019. gadam, bija mazāka par neto izmaksām, kas radušās, sniedzot sabiedrisko pakalpojumu, neņemot vērā kapitāla atdevi.
(72) Tas jo īpaši attiecas uz Minoan Lines Shipping, La Méridionale, Moby, Grandi Navi Veloci, Libertylines, Grimaldi Group, Corsica Ferries, SNAV un Caronte & Tourist. Citi bijušās Tirrenia grupas uzņēmumi (piemēram, Caremar, CIN, Siremar) ir izslēgti no etalonu grupas.
(73) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/17/EK (2004. gada 31. marts), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp.).
(74) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp).
(75) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).
(76) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).
(77) Saskaņā ar Direktīvas 2004/18/EK 21. pantu.
(78) Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 4. punktā ir noteikts: “ “Pakalpojumu koncesija” ir tāda paša veida līgums kā pakalpojumu valsts līgums, izņemot to, ka atlīdzība par pakalpojumu sniegšanu ir vai nu konkrētā pakalpojuma izmantošanas tiesības, vai arī šīs tiesības un samaksa.”
(79) Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (OV C 262, 19.7.2016., 1. lpp.).
(80) Paziņojumā par atbalsta jēdzienu Komisija norāda, ka Savienības tiesas valsts atbalsta kontekstā bieži runā par “atklātu” konkursa procedūru. Tomēr vārda “atklāta” izmantošana neattiecas uz konkrētu procedūru saskaņā ar publiskā iepirkuma direktīvām. Tāpēc Komisija uzskata, ka vārdkopa “konkurenci nodrošinoša” ir piemērotāka. Šajā paziņojumā Komisija arī norāda, ka tas nav paredzēts, lai novirzītos no judikatūrā izklāstītajiem būtiskajiem nosacījumiem.
(81) Turklāt, kā paskaidrots iepriekš (sk. 221. apsvērumu), uz šo konkursu neattiecās Direktīvas 2004/18/EK 36. panta 1. punkts. Tāpēc Itālijai faktiski nebija pienākuma norādīt uzaicinājumā atlases kritērijus.
(82) Sk. arī paziņojuma par atbalsta jēdzienu 96. punktu.
(83) Konkrētāk, sk. Komisijas atbildi uz 68. jautājumu tās 2013. gada 29. aprīļa dienestu darba dokumentā “Rokasgrāmata par Eiropas Savienības valsts atbalsta, publiskā iepirkuma un iekšējā tirgus noteikumu piemērošanu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem” (sk.
http://ec.europa.eu/competition/state_aid/overview/new_guide_eu_rules_procurement_lv.pdf).
(84) Pilnīguma labad Komisija atzīmē, ka pašreizējais gadījums atšķiras no citiem gadījumiem, kuros tika iesniegts tikai viens piedāvājums. Šajā saistībā īpašu pamatojumu sk. Lēmumā (ES) 2020/1412 (404. un 405. apsvērums).
(85) Pirmais nodošanas darbību kopums tika novērtēts Lēmumā (ES) 2020/1412 (sk. 418. apsvērumu).
(86) Komisija 5.3.1. iedaļā novērtēs, vai tas tā patiešām bija.
(87) Pilnīguma labad Komisija norāda uz pārejas noteikumu, kurš ietverts 2011. gada VTNP lēmuma 10. panta a) punktā un saskaņā ar kuru atbalsta shēma, kas ieviesta pirms šā lēmuma stāšanās spēkā (t. i., pirms 2012. gada 31. janvāra) un kas bija saderīga ar iekšējo tirgu un atbrīvota no paziņošanas prasības saskaņā ar 2005. gada VTNP lēmumu, turpina būt saderīga ar iekšējo tirgu un atbrīvota no paziņošanas prasības vēl divus gadus (t. i., līdz 2014. gada 30. janvārim ieskaitot). Tas nozīmē, ka atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar šādu shēmu laikā no 2005. gada VTNP lēmuma stāšanās spēkā, proti, no 2005. gada 19. decembra, līdz 2011. gada VTNP lēmuma spēkā stāšanās dienai, proti, līdz 2012. gada 31. janvārim, jāuzskata par saderīgu ar iekšējo tirgu, bet vienīgi no dienas, kad tas tika piešķirts, līdz 2014. gada 30. janvārim ieskaitot. Jebkurā gadījumā atbalstam, kas piešķirts no 2012. gada 31. janvāra, nepiemēro pārejas noteikumu, kas iekļauts 2011. gada VTNP lēmuma 10. panta a) punktā, un tā saderības novērtējums jāveic, pamatojoties uz 2011. gada VTNP lēmumu.
(88) Itālija iesniedza arī datus vienīgi par pasažieriem 2009. un 2010. gadā. Jāatgādina, ka šajā laikposmā līdz 2011. gada maija beigām noteiktos maršrutos pakalpojumus sniedza Caremar. 2009. gadā tie bija 287 639 pasažieri (157 055 T1 un A2 līnijā, 99 087 pasažieri T2 un A3 līnijā un 31 494 pasažieri A1 līnijā), un 253 638 pasažieri 2010. gadā (141 300 T1 un A2 līnijā, 86 031 T2 un A3 līnijā un 26 307 A1 līnijā).
(89) A1, A2 un A3 līnijā izmantotie kuģi netransportēja transportlīdzekļus (izņemot A1 līniju 2011. gadā).
(90) No 2012. gada šajā maršrutā tika pārvadāti vienīgi pasažieri.
(91) Komisijas Direktīva 2006/111/EK (2006. gada 16. novembris) par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārredzamību, kā arī par dažu uzņēmumu finanšu pārredzamību (OV L 318, 17.11.2006., 17. lpp.).