(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2021/338 (2) ir izklāstīti grozījumi Direktīvas 2014/65/ES 57. pantā attiecībā uz pozīciju pārvaldības kontroli.

(2)

Saskaņā ar minētajiem Direktīvas 2014/65/ES 57. panta grozījumiem tirdzniecības vietām, kuras tirgo preču atvasinātos instrumentus, ir jāievieš un jāpiemēro efektīva pozīciju pārvaldības kontrole, lai novērstu un risinātu nesakārtotas tirdzniecības problēmu, atbalstītu sakārtotus cenu noteikšanas un norēķinu nosacījumus un nodrošinātu tirgu efektivitāti.

(3)

Efektīva pozīciju pārvaldības kontrole ietver, piemēram, juridiskus pasākumus, lai iegūtu un izmantotu galīgo pozīciju turētāju un mātesuzņēmumu datus, kā arī tādus tehniskus pasākumus kā ziņojumi un rādītāji, lai izveidotu, piemēram, pozīciju infopaneli. Tāpēc efektīvai pozīciju pārvaldības kontrolei vajadzētu būt cieši saistītai ar tirdzniecības vietas pastāvīgo uzraudzību un paļauties uz to.

(4)

Lai nodrošinātu, ka pozīcijas esība nepamatoti neietekmē cenu atklāšanas procesu, un lai identificētu tādu pozīciju koncentrācijas veidošanos, kas varētu izraisīt cenu izkropļojumus, tirgus manipulācijas vai citu ļaunprātīgu tirdzniecības praksi, tirdzniecības vietām vajadzētu būt informētām par lielām pozīcijām, ko galīgie pozīciju turētāji un mātesuzņēmumi tur preču atvasinātajos instrumentos, par kuriem norēķinās ar fizisku piegādi, un par iemesliem šo pozīciju turēšanai. Tā kā pamatā esošās fiziskās preces faktiskā piegāde aprobežojas ar ierobežotu piegādi, preču atvasinātie instrumenti, par kuriem norēķinās ar fizisku piegādi, ir uzņēmīgāki pret nesakārtotu tirdzniecības praksi, piemēram, tirgus saspiešanu vai tirgus ierobežošanu, kad darījuma partneri izmantotu dominējošo stāvokli, lai nodrošinātu preču atvasinātā instrumenta vai pamatā esošās preces cenu mākslīgā līmenī. Tāpēc būtu jānosaka lielas pozīcijas preču atvasinātajos instrumentos, par kuriem norēķinās ar fizisku piegādi pēc būtības, kā arī preču atvasinātajos instrumentos, par kuriem var norēķināties ar fizisku piegādi pēc pircēja vai pārdevēja izvēles.

(5)

Tirdzniecības vietām būtu jānosaka, kas ir liela pozīcija, ņemot vērā attiecīgā tirgus lielumu un sastāvu. Šajā nolūkā tirdzniecības vietām būtu jānosaka kvalitatīvi vai kvantitatīvi kritēriji, ko izmanto, lai identificētu šādus lielus riska darījumus, un būtu jāievieš procedūras, lai identificētu jebkuras personas turētas visas pozīcijas, kas pārsniedz šādus iepriekš noteiktus pārskatatbildības līmeņus. Kvantitatīvi un kvalitatīvi kritēriji cita starpā varētu būt kopējās atvērtās pozīcijas apmērs preču atvasinātajā instrumentā, pozīcijas turētāja pozīcijas daļa, tirgu svārstīgums un pamatā esošā preču tirgus iezīmes. Ja šādi līmeņi ir pārsniegti, tirdzniecības vietai būtu jācenšas izprast šīs lielās pozīcijas veidošanas loģiskais pamats. Šajā nolūkā tirdzniecības vietai būtu jānovērtē, vai tai ir jāpieprasa papildu informācija no personas, kas tur šo lielo pozīciju, jo īpaši ņemot vērā to, cik bieži šīs personas turētās pozīcijas pārsniedz pārskatatbildības līmeņus un cik lielā mērā pārskatatbildības līmeņi tiek pārsniegti. Šāda informācija cita starpā varētu ietvert saistīto produktu pozīcijas, atvērtās pozīcijas ekonomisko iemeslu un darbību saistītajā pamatā esošo preču tirgū. Pamatojoties uz informāciju, kas jau ir pieejama vai apkopota ar informācijas pieprasījumu, tirdzniecības vietai vajadzības gadījumā būtu jāveic attiecīgi pasākumi.

(6)

Ir svarīgi, lai noteiktie pārskatatbildības līmeņi arī turpmāk būtu atbilstīgi un efektīvi nolūkā kalpot paredzētajam mērķim un lai kompetentā iestāde būtu informēta par metodiku, ko izmanto minēto pārskatatbildības līmeņu noteikšanai un atjaunināšanai.

(7)

Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde.

(8)

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir rīkojusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz kuru ir balstīta šī regula, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi atzinumu no Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (3) 37. pantu,

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2021/338 (2) ir izklāstīti Direktīvas 2014/65/ES 58. panta grozījumi attiecībā uz ziņošanu par pozīcijām.

(2)

Saskaņā ar minētajiem grozījumiem Direktīvas 2014/65/ES 58. pantā ziņošanu par pozīcijām vairs nepiemēro vērtspapīriem, kas norādīti minētās direktīvas 4. panta 1. punkta 44. apakšpunkta c) punktā un attiecas uz preci vai pamatā esošo aktīvu, kurš norādīts minētās direktīvas I pielikuma C iedaļas 10. punktā. Tāpēc Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2017/1093 (3) noteiktajos īstenošanas tehniskajos standartos būtu jāsvītro atsauces uz minētajām atvasināto instrumentu kategorijām.

(3)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) 2017/1093 būtu attiecīgi jāgroza.

(4)

Šīs regulas pamatā ir īstenošanas tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde.

(5)

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par īstenošanas tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (4) 37. pantu izveidotās Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

(1)

Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2020/1226 (2) ir precizēta informācija, kas vērtspapīrošanas pusēm ir jāsniedz Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2402 19.–22. pantā un 23.–26. pantā noteiktajām vienkāršas, pārredzamas un standartizētas (VPS) paziņošanas prasībām attiecībā uz tradicionālām īstās pārdošanas vērtspapīrošanām.

(2)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/557 (3) tika grozīta Regula (ES) 2017/2402, attiecinot VPS vērtspapīrošanas regulējumu arī uz bilances sintētiskām vērtspapīrošanām. Tādēļ ir jāprecizē informācija, kas iniciatoriem ir jāiesniedz EVTI, lai izpildītu VPS paziņošanas prasības attiecībā uz bilances sintētiskām vērtspapīrošanām.

(3)

Lai ieguldītājiem, potenciālajiem ieguldītājiem un kompetentajām iestādēm sniegtu salīdzinošu pārskatu par visiem VPS vērtspapīrošanas veidiem, ir lietderīgi nodrošināt konsekvenci visos VPS paziņojumos. Tāpēc informācijai, kas iniciatoriem jāiesniedz attiecībā uz atbilstību VPS prasībām, kuras noteiktas Regulas (ES) 2017/2402 26.b–26.e pantā, būtu jāatbilst līdzīgiem Deleģētās regulas (ES) 2020/1226 I, II un III pielikumā izklāstītajiem standartiem un detalizācijas pakāpei. Konkrētāk, dažiem kritērijiem pietiek ar vienkāršu atbilstības apstiprinājumu, savukārt citiem ir vajadzīga papildu informācija. Tāpēc ir jānošķir tie VPS kritēriji, kuru gadījumā pietiek ar vienkāršu apstiprinājumu, no tiem kritērijiem, kuriem ir nepieciešams īss paskaidrojums vai detalizēts paskaidrojums.

(4)

Bilances sintētiskās vērtspapīrošanas, kuru gadījumā nav jāsagatavo prospekts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1129 (4), ļauj pusēm veikt vērtspapīrošanas darījumus, neatklājot sensitīvu komercinformāciju. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt ierobežojumu, ka VPS paziņojumos par šādām vērtspapīrošanām publicējama tikai tāda informācija, kas nav sensitīva komercinformācija.

(5)

Lai atvieglotu piekļuvi informācijai, kas attiecas uz VPS prasībām, iniciatoriem būtu jāļauj atsaukties uz jebkuru attiecīgo prospektu, kas sagatavots bilances sintētiskajai vērtspapīrošanai saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1129, vai citu attiecīgo pamatā esošo dokumentāciju, kā minēts Regulas (ES) 2017/2402 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Turklāt iniciatoriem būtu jāļauj atsaukties uz jebkuru citu dokumentu, kas attiecas uz ieguldītājiem un iniciatoriem, kredītaizsardzības līgumu, pārbaudes aģentu-trešo personu, un darījuma dokumentāciju, kas pamato ar kredītrisku saistītās parādzīmes, ja tāda ir pieejama.

(6)

Lai uzlabotu informācijas pārredzamību un konsekvenci starp savstarpēji saistītiem laukiem un precizētu konkrētu vērtspapīrošanas darījumu, tostarp galveno trasta vērtspapīrošanas darījumu, īpašās iezīmes, ir jāprecizē informācija, kas par konkrētiem laukiem Deleģētās regulas (ES) 2020/1226 I, II un III pielikumā jāuzrāda slejās “Lauka nosaukums” un “Dati, kas jāietver ziņojumā”.

(7)

Tāpēc Deleģētā regula (ES) 2020/1226 būtu attiecīgi jāgroza.

(8)

Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi EVTI.

(9)

EVTI ir veikusi atklātas sabiedriskās apspriešanas par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izanalizējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi ieteikumu no Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (5) 37. pantu,

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2021/338 (2) ir paredzēti grozījumi Direktīvas 2014/65/ES 57. pantā cita starpā attiecībā uz pozīciju limitiem, un tie ietver arī jaunus saistītus pilnvarojumus.

(2)

Lai uzlabotu finanšu tirgu stabilitāti un integritāti Savienībā, būtu jānosaka metodika, kā saskaņoti aprēķināt pozīciju limitus preču atvasinātajiem instrumentiem. Minētajai metodikai būtu jānovērš regulējuma arbitrāža un jāveicina saskaņotība, vienlaikus nodrošinot kompetentajām iestādēm pietiekamu elastību, lai tās varētu ņemt vērā atšķirības starp dažādiem preču atvasināto instrumentu tirgiem un darījumu pamatā esošo preču tirgiem. Limitu aprēķināšanas metodikai būtu jāļauj kompetentajām iestādēm panākt līdzsvaru starp mērķiem noteikt limitus pietiekami zemā līmenī, lai novērstu, ka personas, kas tur šo preču atvasināto instrumentu pozīcijas, ļaunprātīgi izmanto vai kropļo tirgu, un mērķiem atbalstīt sakārtotas cenu noteikšanas un norēķinu sistēmas, izveidot jaunus preču atvasinātos instrumentus un ļaut preču atvasinātajiem instrumentiem turpināt atbalstīt komercdarbību norisi darījumu pamatā esošo preču tirgū.

(3)

Lai nodrošinātu vienotu izpratni, būtu jādefinē vairāki jēdzieni, kas izriet no Direktīvas 2014/65/ES, un šajā regulā izmantotie tehniskie termini.

(4)

Tirgus dalībnieku garajām un īsajām pozīcijām konkrētā preču atvasinātajā instrumentā būtu jāveic savstarpēja tīrvērte, lai noteiktu pozīcijas faktisko apjomu, kādu tirgus dalībnieks jebkurā brīdī kontrolē. Tādas pozīcijas apjoms, kura tiek turēta, izmantojot iespējas līgumu vai preču atvasināto instrumentu, ko tirgo tajā pašā tirdzniecības vietā un kas ir galvenā līguma apakšlīgums, būtu jāaprēķina uz delta ekvivalenta pamata. Lai būtu iespējams visaptverošs, centralizēts un reprezentatīvs pārskats par personas darbību un lai izvairītos no tā, ka tiek apiets galvenajam līgumam noteiktā pozīcijas limita mērķis, kopējai pozīcijai, ko persona tur tirdzniecības vietā tirgotā preču atvasinātajā instrumentā, būtu jāietver arī pozīcija, kas izriet no starpības līguma komponentu sadalīšanas, kurus atļauts tirgot kā vienu tirgojamu instrumentu tajā pašā tirdzniecības vietā, un pozīcijas preču atvasinātajos instrumentos, ko tirgo tajā pašā tirdzniecības vietā un kas ir galvenā līguma apakšlīgums attiecībā uz to apjomu (tā sauktie mini līgumi) vai cenu noteikšanas perioda termiņu, piemēram, mēneša bilances (tā sauktie balmo) līgumi.

(5)

Direktīvā 2014/65/ES ir pieprasīts, ka visas pozīcijas, kuras trešās personas tur kādas personas vārdā, jāiekļauj minētās personas pozīciju limita aprēķinā un pozīciju limiti jāpiemēro gan struktūras līmenī, gan grupas līmenī. Tādēļ ir nepieciešams apkopot pozīcijas grupas līmenī. Ir lietderīgi nodrošināt tikai apkopojumu grupas līmenī, ja mātesuzņēmums var kontrolēt pozīciju izmantojumu. Tādējādi mātesuzņēmumiem tās pozīcijas, kuras tur to meitasuzņēmumi, būtu jāapkopo ar visām pozīcijām, kuras tieši tur mātesuzņēmums, papildus tam, ka meitasuzņēmumi apkopo savas pozīcijas. Šādas apkopošanas rezultātā pozīcijas aprēķina mātesuzņēmuma līmenī, kas ir lielākas vai sakarā ar dažādu meitasuzņēmumu turēto garo un īso pozīciju tīrvērti mazākas nekā atsevišķu meitasuzņēmumu līmenī. Pozīcijas nebūtu jāapkopo mātesuzņēmuma līmenī, ja šīs pozīcijas tur kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kuri minētās pozīcijas tur ieguldītāju vārdā, nevis savu mātesuzņēmumu vārdā, ja mātesuzņēmums nevar kontrolēt šo pozīciju izmantošanu savā labā.

(6)

Grozījumi, kas izklāstīti Direktīvā (ES) 2021/338, paredz, ka pozīciju limitus piemēro kritiski svarīgiem vai nozīmīgiem preču atvasinātajiem instrumentiem, kurus tirgo tirdzniecības vietās, un to ekonomiski līdzvērtīgiem ārpusbiržas (“EEOTC”) līgumiem. Kritiski svarīgi vai nozīmīgi atvasinātie instrumenti ir preču atvasinātie instrumenti, kuru atvērto pozīciju daļa ir vidēji vismaz 300 000 partiju viena gada laikā. Ņemot vērā lauksaimniecības preču būtisko nozīmi iedzīvotājiem, uz lauksaimniecības preču atvasinātajiem instrumentiem un to EEOTC līgumiem joprojām attiecas režīms, kurā pozīciju limits nepārsniedz 300 000 partijas. Šajā regulā ir jāprecizē likviditātes slieksnis, no kura lauksaimniecības preču atvasinātajiem instrumentiem sāk piemērot pozīciju limitus, un pozīciju tirdzniecība būtu jāuzskata par ievērojama apjoma tirdzniecību tirdzniecības vietā tikai tad, ja tā pietiekami ilgu laiku pārsniedz likviditātes slieksni.

(7)

Ja ārpusbiržas (OTC) līgumu vērtē pēc tās pašas pamatā esošās preces, kas ir piegādājama tajā pašā vietā un ar tiem pašiem līguma noteikumiem, un ja tā ekonomiskais rezultāts ir cieši saistīts ar līgumu, kuru tirgo tirdzniecības vietā, tas būtu jāuzskata par ekonomiski līdzvērtīgu neatkarīgi no nelielām atšķirībām līguma specifikācijās attiecībā uz partijas lielumu un piegādes datumu. Atšķirībām pēctirdzniecības riska pārvaldības pasākumos, piemēram, tīrvērtes pasākumos, nevajadzētu būt šķēršļiem, lai šādus līgumus atzītu par ekonomiski līdzvērtīgiem. Lai novērstu tādu iespējami dominējošu pozīciju neatbilstīgu tīrvērti, kuras tirgo tirdzniecības vietā, izmantojot divpusējas vienošanās ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumos, un lai nodrošinātu pozīciju limitu režīma efektīvu darbību praksē, ir nepieciešams, lai ārpus biržas tirgotos preču atvasinātos instrumentus uzskatītu par ekonomiski līdzvērtīgiem tirdzniecības vietas līgumiem tikai ierobežotos apstākļos. Lai novērstu izvairīšanos no pozīciju limitiem un uzlabotu pozīciju limitu režīma integritāti, ir nepieciešams, lai ekonomiski līdzvērtīga ārpusbiržas atvasināto instrumentu līguma definīcija būtu šaura un neļautu personai veikt ārpusbiržas atvasināto instrumentu pozīcijas tīrvērti pret vairākām citām pozīcijām. Turklāt rīcības brīvība attiecībā uz to pozīciju konsekventu izvēli, ar kurām ārpusbiržas atvasināto instrumentu pozīcijām tiek veikta savstarpēja tīrvērte, būtu jāattiecina tikai uz konkrētiem apstākļiem, kad šāds ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgums ir ekonomiski līdzvērtīgs vairāk nekā vienam preču atvasinātajam instrumentam, ko tirgo tirdzniecības vietā Savienībā.

(8)

Lai noteiktu, kuras pozīcijas atvasinātajos preču instrumentos ir objektīvi izmērāmas kā tādas, kas samazina tiešā veidā ar komercdarbību saistītus riskus, būtu jānosaka konkrēti kritēriji, tostarp riska ierobežošanas līguma grāmatvedības definīcijas izmantošana, pamatojoties uz Starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) noteikumiem. Minētajai grāmatvedības definīcijai vajadzētu būt pieejamai arī nefinanšu sabiedrībām pat tad, ja tās nepiemēro SFPS noteikumus struktūras līmenī.

(9)

Turklāt nefinanšu sabiedrībām vajadzētu būt iespējai izmantot riska pārvaldības metodes, lai samazinātu vispārējos riskus, kas izriet no to komercdarbības vai to grupas komercdarbības, tostarp riskus, kuri izriet no ģeogrāfiskajiem tirgiem, vairākiem produktiem, termiņiem vai struktūrām (tas ir, “makro vai portfeļa riska ierobežošana”). Tāpat finanšu struktūrām, kas pieder pie pārsvarā komerciālām grupām, vajadzētu būt iespējai izmantot riska pārvaldības metodes, lai mazinātu vispārējos riskus, kas izriet no grupas nefinanšu sabiedrību komercdarbības. Kad nefinanšu sabiedrība vai finanšu struktūra izmanto makro vai portfeļa riska ierobežošanu, tā var nebūt spējīga noteikt tiešu saikni starp konkrētu pozīciju preču atvasinātajā instrumentā un konkrētu risku, kas izriet no komercdarbības, kuras risku ir paredzēts ierobežot ar preču atvasināto instrumentu. Nefinanšu sabiedrība vai finanšu struktūra var izmantot arī nevienlīdzīgu preču atvasināto instrumentu, lai ierobežotu konkrētu risku, kas izriet no nefinanšu sabiedrības komercdarbības, ja identisks preču atvasinātais instruments nav pieejams vai ja ciešāk saistītam preču atvasinātajam instrumentam nav pietiekama likviditāte (t. i., “aplēstā riska ierobežošana (proxy hedging”). Šādos gadījumos riska pārvaldības politikai un sistēmām būtu jāspēj novērst to, ka ar riska ierobežošanu nesaistīti darījumi tiek kategorizēti kā riska ierobežošana, un būtu jāspēj nodrošināt pietiekami nodalīts priekšstats par riska ierobežošanas portfeli, lai tiktu apzināti spekulatīvi komponenti un ieskaitīti pozīciju limitos. Pozīcijas nebūtu jāuzskata par tādām, kas samazina ar komercdarbību saistītus riskus, tikai pamatojoties uz to, ka tās kopumā ir iekļautas kā daļa no riskus samazinošā portfeļa.

(10)

Risks laika gaitā var mainīties, un, lai piemērotos riska izmaiņām, preču atvasinātos instrumentus, kas sākotnēji izpildīti, lai samazinātu ar komercdarbību saistītu risku, var būt jākompensē, izmantojot papildu preču atvasināto instrumentu līgumus, ar ko veic noslēguma ieskaitu preču atvasināto instrumentu līgumiem, kuri vairs nav saistīti ar komercdarbības risku. Turklāt tāda riska izmaiņām, kas ir novērsts, parakstoties uz preču atvasinātā instrumenta pozīciju riska mazināšanas nolūkā, vēlāk nevajadzētu būt par iemeslu šādas pozīcijas atkārtotai novērtēšanai, jo tā jau sākumā nav veidojusi priviliģētu darījumu.

(11)

Finanšu struktūrām un nefinanšu sabiedrībām vajadzētu būt iespējai pieteikties atbrīvojumam saistībā ar komercdarbības riska ierobežošanu pirms pozīcijas iegādes. Pieteikumam būtu jāsniedz kompetentajai iestādei skaidrs un kodolīgs pārskats par nefinanšu sabiedrības komerciālajām darbībām, saistībā ar kurām ir paredzēts ierobežot risku attiecībā uz pamatā esošo preci, par saistītajiem riskiem un to, kā tiek izmantoti preču atvasinātie instrumenti, lai šos riskus mazinātu. Pozīciju limitus visu laiku piemēro lauksaimniecības preču atvasinātajiem instrumentiem un kritiski svarīgiem vai nozīmīgiem preču atvasinātajiem instrumentiem, un, ja kompetentā iestāde atbrīvojumu galu galā nepiešķir, attiecīgi nefinanšu sabiedrībai vai finanšu struktūrai būtu atbilstoši jāsamazina jebkura pozīcija, kas pārsniedz limitu, un tai varētu tikt piemēroti uzraudzības pasākumi attiecībā uz limita pārsniegumu. Finanšu struktūrām un nefinanšu sabiedrībām būtu periodiski jāpārvērtē sava darbība, lai nodrošinātu, ka atbrīvojuma turpmākā piemērošana ir pamatota.

(12)

Finanšu struktūrām un nefinanšu sabiedrībām vajadzētu būt iespējai pieteikties atbrīvojumam attiecībā uz pozīcijām, kas izriet no obligātas likviditātes nodrošināšanas tirdzniecības vietās, pirms attiecīgo darījumu veikšanas. Pieteikumam būtu jāsniedz kompetentajai iestādei skaidrs un kodolīgs pārskats par obligātās likviditātes nodrošināšanas regulējumu, saskaņā ar kuru šīs personas darbojas, par personas darbībām preču atvasināto instrumentu tirdzniecībā saskaņā ar rakstisku vienošanos, kas noslēgta ar tirdzniecības vietu, un par izrietošajām atvērtajām pozīcijām. Pozīciju limitus visu laiku piemēro lauksaimniecības preču atvasinātajiem instrumentiem un kritiski svarīgiem vai nozīmīgiem preču atvasinātajiem instrumentiem, un, ja kompetentā iestāde atbrīvojumu galu galā nepiešķir, attiecīgi nefinanšu sabiedrībai vai finanšu struktūrai būtu atbilstoši jāsamazina jebkura pozīcija, kas pārsniedz limitu, un tai varētu tikt piemēroti uzraudzības pasākumi attiecībā uz limita pārsniegumu. Nefinanšu sabiedrībām un finanšu struktūrām būtu periodiski jāpārvērtē savas darbības, lai nodrošinātu, ka atbrīvojuma turpmākā piemērošana ir pamatota.

(13)

Termiņam tuvākā mēneša periods, kas ir laika periods tieši pirms piegādes termiņa beigām, ir specifisks katram preču atvasinātajam instrumentam un var neatbilst precīzi vienam mēnesim. Tāpēc termiņam tuvākā mēneša līgumiem būtu jāattiecas uz līgumu, kas ir nākamais šā preču atvasinātā instrumenta līgums, kuram beigsies termiņš. Ierobežojot pozīcijas, kuras persona var turēt tajā periodā, kurā ir jāveic fiziskās preces piegāde, tiek ierobežots pamatā esošo piegādājamo preču daudzums, ko katra persona var piegādāt vai saņemt, tādējādi neļaujot atsevišķām personām uzkrāt dominējošas pozīcijas, kas tām var ļaut samazināt tirgu, ierobežojot piekļuvi konkrētajai precei. Tāpēc standarta bāzes līnija termiņam tuvākā mēneša pozīcijas limitam tādiem preču atvasinātajiem instrumentiem, par kuriem norēķins veikts ar fizisku piegādi un skaidrā naudā, būtu jāaprēķina kā procentuālā daļa no aplēstā piegādājamo preču apjoma. Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai īstenot grafiku pozīciju limitu samazināšanai no tā brīža, kad līgums kļūst par termiņam tuvākā mēneša līgumu, līdz termiņa beigām, lai precīzāk nodrošinātu, ka pozīciju limiti ir atbilstīgi noteikti visā termiņam tuvākā mēneša periodā, un nodrošinātu sakārtotu norēķinu.

(14)

Ja atvasināto instrumentu tirdzniecība salīdzinājumā ar piegādājamo preču apjomu ir relatīvi neliela, atvērto pozīciju daļa būs mazāka salīdzinājumā ar piegādājamo preču apjomu. Šādos apstākļos, pat izmantojot metodikā zemāko piegādājamo preču apjoma procentuālo daļu, kompetentajām iestādēm var nebūt iespējams noteikt termiņam tuvākā mēneša pozīcijas limitu, kas atbilst mērķim nodrošināt nosacījumus sakārtotai cenu noteikšanai un norēķiniem un novērst tirgus ļaunprātīgu izmantošanu. Lai nodrošinātu, ka minētie mērķi tiek sasniegti jebkuros apstākļos, tādos gadījumos, kad preču atvasinātā instrumenta piegādājamo preču apjoms ir ievērojami lielāks par atvērto pozīciju kopumu tādā mērā, ka uz piegādājamo preču apjomu balstītais termiņam tuvākā mēneša pozīcijas limits padarītu maznozīmīgu kompetentajām iestādēm noteikto prasību attiecībā uz pozīciju limitu piemērošanu, kompetentajām iestādēm saskaņā ar alternatīvu metodiku būtu jānosaka bāzes līnijas rādītājs termiņam tuvākā mēneša pozīcijas limitam attiecīgajā preču atvasinātajā instrumentā kā procentuālā daļa no atvērto pozīciju kopuma attiecīgajā preču atvasinātajā instrumentā un pēc tam jāņem vērā attiecīgie korekcijas faktori.

(15)

Laikapstākļu dēļ lauksaimniecības produktu kultūrām var būt vērojams liels svārstīguma līmenis. Tāpēc ir lietderīgi, ka atsauces periods, kurā nosaka piegādājamo preču apjomu lauksaimniecības preču atvasinātajā instrumentā, pārsniedz atsauces periodu, ko izmanto, lai noteiktu piegādājamo preču apjomu citiem preču atvasinātajiem instrumentiem.

(16)

Citu mēnešu pozīciju limits tiek piemērots visiem termiņiem, izņemot termiņam tuvāko mēnesi. Standarta bāzes līnija citu mēnešu pozīciju limitiem tādiem preču atvasinātajiem instrumentiem, par kuriem norēķins veikts ar fizisku piegādi un skaidrā naudā, būtu jāaprēķina kā procentuālā daļa no atvērto pozīciju kopuma. Pozīciju sadalījums pa preču līguma citiem mēnešiem bieži tiek koncentrēts termiņam tuvākajos mēnešos. Tāpēc atvērto pozīciju kopums, nosakot pozīciju limitus, ir piemērotāka bāzes līnija nekā visu termiņu vidējā rādītāja izmantošana. Tā kā atvērto pozīciju daļas apmērs var būtiski mainīties īsā laikposmā, kompetentajām iestādēm atvērto pozīciju daļa būtu jāaprēķina tādam laikposmam, kas pienācīgi atspoguļo preču atvasināto instrumentu tirdzniecības iezīmes. Minētajā atsauces periodā jo īpaši būtu jāņem vērā līguma tirdzniecības sezonalitāte.

(17)

Lai nodrošinātu, ka kompetento iestāžu noteiktie pozīciju limiti ir balstīti uz preču atvasinātajā instrumentā turētās vispārējās atvērto pozīciju daļas visaptverošu atspoguļojumu, kompetentās iestādes aprēķinātajai atvērto pozīciju daļai būtu jāietver gan nenokārtotās pozīcijas tirdzniecības vietā, kurā tirgo preču atvasināto instrumentu, gan nenokārtotās pozīcijas ekonomiski līdzvērtīgos ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumos, par ko ziņots kompetentajai iestādei.

(18)

Standarta bāzes līnija 25 % apmērā no piegādājamo preču apjoma un atvērto pozīciju daļas ir noteikta, atsaucoties uz pieredzi citos tirgos un citās jurisdikcijās. Kompetentajām iestādēm būtu jākoriģē bāzes līnija, lai to varētu samazināt līdz 5 % no piegādājamo preču apjoma un atvērto pozīciju daļas vai līdz 2,5 % attiecībā uz dažiem lauksaimniecības preču atvasinātajiem instrumentiem un palielināt līdz 35 % no piegādājamo preču apjoma un atvērto pozīciju daļas, ja tirgus iezīmes to prasa, lai atbalstītu līguma un tā pamatā esošā tirgus sakārtotu norēķinu un darbību. Tā kā jebkādu bāzes līnijas rādītāju korekciju piemēro tikai tādos gadījumos un tik ilgi, cik to prasa objektīvas tirgus iezīmes, vajadzētu būt paredzētai iespējai veikt bāzes līnijas pagaidu korekcijas. Kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka tiek veikta bāzes līnijas lejupēja korekcija, kad tas ir nepieciešams, lai novērstu dominējošas pozīcijas un atbalstītu sakārtotu cenu noteikšanu preču atvasinātajam instrumentam un pamatā esošajai precei. Attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem bez materiāla bāzes aktīva nevar izmantot piegādājamo preču apjomu, lai noteiktu pozīcijas limitu. Tāpēc kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai uzlabot vai koriģēt metodiku šo preču atvasināto instrumentu pozīciju limitu noteikšanai, pamatojoties uz atšķirīgiem parametriem, piemēram, izmantojot atvērto pozīciju daļu arī termiņam tuvākajam mēnesim.

(19)

Var būt apstākļi, kad preču atvasinātais instruments, kuru nesen atļauts tirgot kādā tirdzniecības vietā, iepriekš ir ticis tirgots vienā vai vairākās tirdzniecības vietās Savienībā vai trešās valstīs. Lai nodrošinātu preču atvasinātā instrumenta raitu nodošanu, kompetentajai iestādei, nosakot sākotnējos pozīciju limitus preču atvasinātajam instrumentam, kuru nesen atļauts tirgot, būtu jāņem vērā atvērto pozīciju daļa preču atvasinātajā instrumentā, kas iepriekš tirgots citā(-ās) tirdzniecības vietā(-ās). Var rasties arī citi apstākļi, piemēram, gadījumā, kad divi preču atvasinātie instrumenti tiek tirgoti vienā un tajā pašā tirdzniecības vietā un nelielu atšķirību dēļ to iezīmēs, piemēram, ja notiek pamatā esošā indeksa vai tirdzniecības zonas izmaiņas, paredzams, ka atvērtās pozīcijas senākajos līgumos ātri pāries uz nesenāku līgumu. Nosakot pozīciju limitus nesenākajam līgumam, kompetentajai iestādei būtu jāņem vērā atvērtās pozīcijas senākajā līgumā, lai nodrošinātu nesenākā līguma vienmērīgu attīstību.

(20)

Daži preču atvasinātie instrumenti, jo īpaši tie, kuru pamatā ir elektroenerģija un gāze, paredz, ka bāzes aktīvu piegādā pastāvīgi noteikta perioda laikā, piemēram, dienas, mēneša vai gada laikā. Turklāt konkrētus līgumus, kuriem ir garāki piegādes periodi, piemēram, gads vai ceturksnis, var automātiski aizstāt ar saistītiem līgumiem, kuriem ir īsāki piegādes periodi, piemēram, gada ceturksnis vai mēnesis (tā sauktie kaskādes veida līgumi). Šādos gadījumos termiņam tuvākā mēneša pozīcijas limits līgumam, kas jāaizstāj pirms piegādes, nebūtu atbilstīgs, jo šāds limits neattiektos uz līguma termiņa beigām un fizisku piegādi vai norēķinu skaidrā naudā. Ja līgumu piegādes periodi par to pašu bāzes aktīvu pārklājas, visiem saistītajiem līgumiem būtu jāpiemēro vienots pozīcijas limits, lai pienācīgi ņemtu vērā šo līgumu pozīcijas, kas var tikt piegādātas. Lai to veicinātu, saistīti līgumi būtu jāmēra bāzes aktīva vienībās, jāapkopo un attiecīgi jāveic to tīrvērte.

(21)

Attiecībā uz dažu lauksaimniecības preču atvasinātajiem instrumentiem, kuriem ir būtiska ietekme uz patērētāju pārtikas cenām, metodikai vajadzētu ļaut kompetentajai iestādei noteikt bāzes līniju un pozīcijas limitu zem vispārējā diapazona minimuma, ja tā atrod pierādījumus par spekulatīvu darbību, kas būtiski ietekmē cenas.

(22)

Kompetentajai iestādei būtu jānovērtē, vai Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 3. punktā uzskaitītajiem faktoriem ir nepieciešama bāzes līnijas korekcija, lai noteiktu pozīcijas limita galīgo līmeni. Šajā vērtējumā būtu jāņem vērā faktori, kas attiecas uz konkrēto preču atvasināto instrumentu. Metodikai būtu jāsniedz ievirze, kā noteikt limitu, atstājot iespēju kompetentajai iestādei pieņemt galīgo lēmumu par attiecīgu pozīcijas limitu preču atvasinātajam instrumentam, lai novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu. Faktoriem būtu jāsniedz svarīgas norādes kompetentajām iestādēm un arī Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei, atvieglojot to viedokļu veidošanu un nodrošinot pozīciju limitu atbilstošu saskaņošanu Savienībā.

(23)

Pozīciju limitiem nebūtu jārada šķēršļi jaunu lauksaimniecības preču atvasināto instrumentu izveidei un nebūtu jākavē lauksaimniecības preču atvasināto instrumentu tirgu mazāk likvīdu daļu pienācīga darbība. Metodikā būtu jāņem vērā laiks, kas nepieciešams, lai izveidotu un piesaistītu likviditāti gan jauniem, gan esošiem preču atvasinātajiem instrumentiem; tas jo īpaši attiecas uz lauksaimniecības preču atvasinātajiem instrumentiem, kas var atvieglot riska pārvaldību uz konkrētām mērķgrupām orientētos vai nepietiekami attīstītos tirgos vai kalpo jaunu riska ierobežošanas pasākumu veidošanai jaunām precēm. Tāpat ir daudzi lauksaimniecības preču atvasināto instrumentu līgumi, kuri nekad nevar piesaistīt pietiekamu skaitu dalībnieku vai likviditāti, lai ļautu efektīvi piemērot pozīciju limitus bez riska, ka dalībnieki regulāri un netīšām pārkāptu limitu un tādējādi traucētu šo preču atvasināto instrumentu cenu noteikšanai un norēķiniem. Lai novērstu šos riskus, kas apdraud tirgu efektīvu darbību, pozīcijas limits termiņam tuvākajam mēnesim un citiem mēnešiem būtu jānosaka fiksētā, proti, 10 000 partiju apmērā, līdz atvērto pozīciju daļa lauksaimniecības preču atvasinātajā instrumentā pārsniedz 20 000 partiju robežvērtību.

(24)

Tirgus dalībnieku skaits, sastāvs un loma preču atvasinātajā instrumentā var ietekmēt to pozīciju veidu un apmēru, kuras atsevišķi tirgus dalībnieki tur tirgū. Attiecībā uz dažiem preču atvasinātajiem instrumentiem atsevišķi tirgus dalībnieki var turēt lielu pozīciju, kas atspoguļo viņu lomu preces pirkšanā, pārdošanā un piegādē, ja viņi ir tirgus pretējā pusē nekā vairākums citu tirgus dalībnieku, kuri sniedz likviditātes vai riska pārvaldības pakalpojumus pamatā esošo preču tirgū.

(25)

Pamatā esošās preces piegāde, izmantošana, pieejamība un piekļuve tai ir pamatā esošo preču tirgus iezīmes. Izvērtējot šo iezīmju sīkākus komponentus, piemēram, preces tendenci bojāties un pārvadāšanas metodi, kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai noteikt tirgus elastību un attiecīgi koriģēt pozīciju limitus.

(26)

Dažiem preču atvasinātajiem instrumentiem var būt liela neatbilstība starp atvērto pozīciju daļu un piegādājamo preču apjomu. Tas var notikt, ja atvasināto instrumentu tirdzniecība ir samērā neliela salīdzinājumā ar piegādājamo preču apjomu un šādā gadījumā atvērto pozīciju daļa būs mazāka par piegādājamo preču apjomu, vai, piemēram, ja konkrētu preču atvasināto instrumentu plaši izmanto, lai ierobežotu daudzus dažādum riskus, un tāpēc piegādājamo preču apjoms ir mazāks par atvērto pozīciju daļu. Šādas būtiskas neatbilstības starp atvērto pozīciju daļu un piegādājamo preču apjomu pamato augšupējas vai lejupējas korekcijas no bāzes līnijas, lai izvairītos no nesakārtota tirgus, kad tuvojas termiņam tuvākais mēnesis. Konkrētāk, ja atvērto pozīciju daļa ir ievērojami lielāka par piegādājamo preču apjomu, pārējo mēnešu limits būtu jākoriģē uz leju, lai izvairītos no domino efekta ar termiņam tuvākā mēneša limitu, kas balstīts uz piegādājamo preču apjomu. Šādos apstākļos nebūtu lietderīgi koriģēt termiņam tuvākā mēneša pozīcijas limitu uz augšu, ņemot vērā tirgus ierobežošanas risku. Ja piegādājamo preču apjoms ir ievērojami lielāks par atvērto pozīciju daļu, pārējo mēnešu limits būtu jākoriģē uz augšu, lai izvairītos no riska, ka tirdzniecība varētu tikt nepamatoti ierobežota. Tā kā piegādājamo preču apjoms ir ievērojami lielāks par atvērto pozīciju daļu, paredzams, ka termiņam tuvākā mēneša pozīcijas limits, kas balstīts uz piegādājamo preču apjomu, kurš izriet no bāzes līnijas, pārsniegs tirgus dalībnieku turētās atvērtās pozīcijas termiņam tuvākajā mēnesī. Lai nodrošinātu, ka termiņam tuvākā mēneša pozīcijas limits liedz tirgus dalībniekam iegūt dominējošu stāvokli un ka tiek efektīvi sasniegti Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 1. punktā noteiktie mērķi novērst tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un nodrošināt sakārtotu cenu noteikšanu, termiņam tuvākā mēneša pozīcijas limits savukārt būtu jākoriģē uz leju, ja tas ir balstīts uz piegādājamo preču apjomu.

(27)

Ar tādu pašu mērķi ierobežot nesakārtotus tirgus, kad tuvojas termiņam tuvākais mēnesis, sakarā ar lielām neatbilstībām starp piegādājamo preču apjoma un atvērto pozīciju daļas aprēķiniem, būtu jādefinē piegādājamās preces, lai iekļautu preces jebkādas aizstājējas kategorijas vai veidus, ko iespējams piegādāt, norēķinoties par preču atvasināto instrumentu līgumu saskaņā ar attiecīgā līguma noteikumiem.

(28)

Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 1., 3. un 12. punkts pilnvaro Komisiju pieņemt metodiku pozīciju limitu aprēķināšanai un piemērošanai, lai izveidotu saskaņotu pozīciju limitu režīmu attiecībā uz preču atvasinātajiem instrumentiem, ko tirgo tirdzniecības vietās, un EEOTC līgumiem. 57. panta 1. punktā noteikta aprēķināšanas metodika, kas kompetentajām iestādēm jāpiemēro, nosakot pozīciju limitus preču atvasinātajiem instrumentiem. 57. panta 1. punktā arī noteikts, ka ir jānosaka procedūra, kā finanšu struktūras, kas pieder pie pārsvarā komerciālas grupas, piesakās atbrīvojumam no likviditātes nodrošināšanas prasībām un atbrīvojumam no riska mazināšanas prasībām. 57. panta 3. punktā pieprasīts precizēt, kā kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā faktori, nosakot termiņam tuvākā mēneša pozīciju limitus un citu mēnešu pozīciju limitus preču atvasinātajiem instrumentiem, par kuriem norēķins veikts ar fizisku piegādi un skaidrā naudā. 57. panta 12. punktā pieprasīts noteikt, kā būtu jāpiemēro pozīciju limitu metodika, piemēram, apkopojot pozīcijas grupā, kad pozīciju var uzskatīt par risku samazinošu vai kad uzņēmums var izmantot riska ierobežošanas atbrīvojumu. Noteikumu saturs ir būtiski savstarpēji saistīts, jo tie ir cieši saistīti ar pozīciju limitu noteikšanas metodiku. Vienkāršības un pārredzamības labad, kā arī nolūkā atvieglot noteikumu piemērošanu un izvairīties no dublēšanās, tie būtu jānosaka ar vienu tiesību aktu, nevis jāizdod vairāki atsevišķi tiesību akti ar daudzām mijnorādēm.

(29)

Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde.

(30)

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (3) 37. pantu izveidotās Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

(31)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/591 (4) papildina Direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par pozīciju limitu piemērošanu preču atvasinātajiem instrumentiem. Šī regula aizstāj minēto deleģēto regulu, ņemot vērā Direktīvas 2014/65/ES grozījumus, kas ieviesti ar Direktīvu (ES) 2021/338 un kuros izklāstīti jauni noteikumi par atbrīvojumiem no riska ierobežošanas prasībām attiecībā uz likviditātes nodrošināšanu un finanšu struktūrām, kas pieder pie pārsvarā nefinanšu grupas, pilnvarojot Komisiju pieņemt deleģēto aktu, kurā precizēti kritēriji atbrīvojumam no likviditātes nodrošināšanas prasībām un atbrīvojumam no riska mazināšanas prasībām finanšu sabiedrībām. Turklāt tika svītrots “tādu pašu preču līguma” jēdziens, un darbības jomā vairs neietilpst vērtspapīru atvasinātie instrumenti. Visbeidzot, tika precizēta atvērto pozīciju daļas aprēķināšana un vienkāršota metodika jauniem un mazāk likvīdiem lauksaimniecības preču atvasināto instrumentu līgumiem. Tāpēc Deleģētā regula (ES) 2017/591 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu,

(1)

Regulas (ES) 2019/787 5. pantā ir noteikta definīcija un prasības attiecībā uz lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu, ko nozarē dēvē arī par lauksaimniecības spirtu, neitrālo spirtu vai rektificēto spirtu. Šī tehniskā definīcija un minētās prasības bez būtiskām pārmaiņām ir pārņemtas no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 110/2008 (2) I pielikuma 1. punkta.

(2)

No tehniskā un zinātniskā viedokļa Regulas (ES) 2019/787 5. pantā noteiktā lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta definīcija un tam piemērojamās prasības tomēr ir daļēji novecojušas. Konkrēti, dažu atliekvielu maksimāli pieļaujamie daudzumi ir jāsaskaņo ar tehniskajiem parametriem, ko pašlaik izmanto nozare un lielākā daļa analīžu laboratoriju. Tādējādi tehnoloģiskais progress šajā jomā pamato nepieciešamību grozīt šo definīciju un minētās prasības.

(3)

Atsauces uz “kopējo skābumu”, “gaistošām bāziskām vielām, kas satur slāpekli” un “sauso ekstraktu”, kas noteiktas Regulas (ES) 2019/787 5. panta d) punkta i), vi) un vii) apakšpunktā, vairs nav relevantas, jo tās parasti neizmanto kā procesa tehniskos parametrus, turklāt šādu atliekvielu klātbūtne spirtā ar 96 % tilpumkoncentrāciju ir niecīga un maz ticams, ka tās varētu atrast lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā.

(4)

Attiecībā uz “esteriem”, “aldehīdiem” un “augstākajiem spirtiem” Regulas (ES) 2019/787 5. panta d) punkta ii), iii) un iv) apakšpunktā paredzētie maksimāli pieļaujamie daudzumi nav pietiekami specificēti un pašlaik to noteikšanai jāizmanto klasiskas analītiskās ķīmijas metodes, kas Savienības tiesību aktos nav definētas. Precīzāka to vielu definēšana, uz kurām attiecas atliekvielu robežvērtības, lauksaimniecības izcelsmes etilspirta analīžu rezultātus uzlabotu, pateicoties tādām metodēm kā gāzhromatogrāfija, un būtu labvēlīga laborantiem, jo daudzos vecākos analīzes paņēmienos jāizmanto bīstamas ķimikālijas.

(5)

Konkrēti, ir lietderīgi ar esteriem saprast tikai “etilacetātu”. Lai gan spirta rūgšanas procesā var veidoties daudzi esteri, vislielākajā koncentrācijā ir etilacetāts, savukārt jebkādi citi esteri, kas varētu būt lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā, visticamāk, nebūtu nosakāmi, izmantojot standarta analīzes metodes, un kopējo esteru daudzumu ietekmē nenozīmīgi. Etilacetāta mērījumu pamatā vajadzētu būt etalonmetodei, kas noteikta Komisijas Regulā (EK) Nr. 2870/2000 (3), jo tā ir ierasta metode, ko pašlaik izmanto vairāku stipro alkoholisko dzērienu analīzei.

(6)

Līdzīgi arī galvenais aldehīds, kas veido kopējos aldehīdus, ir “acetaldehīds”. Tāpēc ir lietderīgi par aldehīda noteikšanas parametru izmantot tikai acetaldehīdu. Tā kā acetaldehīds ir līdzsvarā ar 1,1-dietoksietānu, t. i., klātesošas ir abu vielu molekulas un ķīmiski fizikālo apstākļu ietekmē tās pārvēršas viena otrā, ir jāņem vērā arī acetalā esošā acetaldehīda frakcija. Acetaldehīda mērījumu pamatā vajadzētu būt etalonmetodei, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 2870/2000, jo tā ir ierasta metode, ko pašlaik izmanto vairāku stipro alkoholisko dzērienu analīzei.

(7)

Pēc spirta rūgšanas augstāko spirtu daudzums ir vērā ņemams. Tomēr lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā to daudzums ir niecīgs, jo augstākas viršanas temperatūras dēļ augstākie spirti no tā viegli izdestilējas. Augstāko spirtu mērījumu pamatā vajadzētu būt etalonmetodei, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 2870/2000, jo tā ir ierasta metode, ko pašlaik izmanto vairāku stipro alkoholisko dzērienu analīzei.

(8)

Attiecībā uz “furfurolu” pašreizējā prasība, ka tas nedrīkst būt konstatējams, attiecas uz klasisku analītiskās ķīmijas metodi, ko lielākajā daļā dalībvalstu vairs neizmanto, un tas traucē pielietot vienotas un skaidri definētas analīzes metodes un iegūt atbilstošus rezultātus. Tā kā pašlaik nav noteiktas etalonmetodes furfurola analīzei lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā, ir lietderīgi definēt robežvērtību, ko var noteikt ar dažādām metodēm, kuras pašlaik izmanto lielākajā daļā dalībvalstu laboratoriju un kuras kopš šīs prasības sākotnējās iekļaušanas ir kļuvušas precīzākas. Furfurola mērījumu pamatā vajadzētu būt koksnes savienojumu noteikšanai izmantojamās šķidrumhromatogrāfijas metodei, kas izklāstīta Regulā (EK) Nr. 2870/2000.

(9)

Turklāt pilnīguma labad un saskaņā ar lauksaimnieciskas izcelsmes destilāta definīciju, kas noteikta Regulas (ES) 2019/787 4. panta 7. punktā, ir lietderīgi noteikt, ka lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts ir iegūts, pēc spirta rūgšanas lauksaimniecības produktus destilējot.

(10)

Tāpēc Regula (ES) 2019/787 būtu attiecīgi jāgroza,

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Čehijas pieteikumu specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Valašský frgál”, kas reģistrēta saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1263/2013 (2).

(2)

Attiecīgais grozījums nav maznozīmīgs Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta nozīmē, tāpēc Komisija, piemērojot minētās regulas 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu, grozījuma pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3).

(3)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc šis specifikācijas grozījums būtu jāapstiprina,

(1)

Antidempinga pasākumi molibdēna stieples importam no Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “Ķīna”, jeb “attiecīgā valsts”) sākotnēji tika noteikti 2010. gadā ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 511/2010 (2) (“sākotnējie pasākumi”). Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti sākotnējie pasākumi, tiek saukta par “sākotnējo izmeklēšanu”. Sākotnējie pasākumi tika noteikti kā ad valorem maksājuma likme 64,3 % apmērā.

(2)

Pēc divām pretapiešanas izmeklēšanām 2012. un 2013. gadā sākotnējie pasākumi vispirms tika attiecināti arī uz molibdēna stieples importu, kas nosūtīts no Malaizijas (3), un, otrkārt, uz tādas molibdēna stieples importu no ĶTR, kura pēc svara satur vismaz 97 % molibdēna un kuras maksimālais šķērsgriezums pārsniedz 1,35 mm, bet nepārsniedz 4,0 mm (4). 2015. gada 30. oktobrī pēc trešās pretapiešanas izmeklēšanas pasākumi tika attiecināti arī uz molibdēna stiepli, kura pēc svara satur vismaz 97 % molibdēna un kuras maksimālais šķērsgriezums pārsniedz 4,0 mm, bet nepārsniedz 11,0 mm (5).

(3)

Pašlaik spēkā esošie pasākumi tika noteikti 2016. gada 30. jūnijā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1046 (6) pēc termiņbeigu pārskatīšanas (“iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšana”).

(4)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par gaidāmajām termiņa beigām (7), Eiropas Komisija (“Komisija”) saņēma pārskatīšanas pieprasījumu atbilstīgi pamatregulas 2016/1036 11. panta 2. punktam.

(5)

Pieprasījumu Savienības molibdēna stieples ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē 2021. gada 23. martā iesniedza Plansee SE (“pieprasījuma iesniedzējs”), kas pārstāv vairāk nekā 25 % no konkrētu molibdēna stieples kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām varētu turpināties vai atkārtoties dempings un atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(6)

Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2021. gada 28. jūnijā, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu, sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz ĶTR izcelsmes molibdēna stieples importu Savienībā. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (8) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(7)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Kaitējuma turpināšanās un atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2017. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu īpaši informēja pieprasījuma iesniedzēju, kā arī otro zināmo Savienības ražotāju, zināmos lietotājus un ĶTR iestādes un aicināja tos piedalīties.

(9)

Ieinteresētajām personām bija arī iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(10)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija neveica atlasi, bet aicināja abus zināmos Savienības ražotājus, proti, Plansee SE un Osram GmbH, noteiktajā termiņā sniegt atbildes uz anketas jautājumiem.

(12)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(13)

Neviens importētājs nepieteicās sniegt paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu pieprasīto informāciju.

(14)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos ĶTR molibdēna stieples ražotājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt tā aicināja Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus (ja tādi ir), kas būtu ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā. Tomēr atbilde netika sniegta.

(15)

Tādējādi Komisija informēja ĶTR iestādes, ka dempinga turpināšanās vai atkārtošanās pārbaudē tā ir iecerējusi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantot pieejamos faktus, ņemot vērā nesadarbošanos. ĶTR iestādes neatbildēja.

(16)

Anketas Savienības ražotājiem, kā arī anketas importētājiem, lietotājiem un ražotājiem ĶTR tika darītas pieejamas tiešsaistē procedūras sākšanas dienā.

(17)

Komisija nosūtīja Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) anketu par to, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(18)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no viena Savienības ražotāja, Plansee SE, kas ir arī pieprasījuma iesniedzējs un pārstāv [86–94 %] no Savienības ražošanas nozares kopējā pārdošanas apjoma Savienības tirgū.

(19)

2021. gada 24. jūnijā otrs vienīgais Savienības ražotājs pauda vēlmi izmeklēšanā saglabāt neitralitāti un nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(20)

Ne ĶV, ne ĶTR ražotāji atbildes uz anketas jautājumiem nesniedza.

(21)

2021. gada 15. novembrīPlansee SE tika nosūtīta arī makroekonomikas anketa, uz kuru Komisija saņēma atbildi 2021. gada 29. novembrī.

(22)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Viens pārbaudes apmeklējums saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikts Savienības ražotāja Plansee SE (Austrija) telpās.

(23)

Komisija 2022. gada 9. jūnijā izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā bija iecerējusi saglabāt spēkā antidempinga maksājumus.

(24)

Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju. Piezīmes netika saņemtas.

(25)

Pārskatāmais ražojums ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, proti, molibdēna stieple, kura pēc svara satur vismaz 99,95 % molibdēna, kuras maksimālais šķērsgriezums pārsniedz 1,35 mm, bet nepārsniedz 4,0 mm, un kuru klasificē ar KN kodu ex 8102 96 00 (“pārskatāmais ražojums”).

(26)

ĶTR izcelsmes pārskatāmo ražojumu, kas nav nosūtīts no Malaizijas, patlaban klasificē ar Taric kodu 8102960019. Pārskatāmais ražojums, kas nosūtīts no Malaizijas, neatkarīgi no tā, vai tam deklarēta Malaizijas izcelsme, un ko patlaban klasificē ar Taric kodu 8102960011, netika izmeklēts, jo sākotnējā izmeklēšanā tas nebija iekļauts ražojuma definīcijā.

(27)

Molibdēna stiepli galvenokārt izmanto automobiļu rūpniecībā, piemēram, lai sinhronizētu automobiļu ar manuālo pārnesumkārbu gredzenus.

(28)

Kā tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, pārskatāmajam ražojumam un līdzīgajam ražojumam ir identiskas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības. Pārskatīšanas izmeklēšana apliecināja, ka turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un tie paši pamatlietojumi:

(29)

Tāpēc šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(30)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā molibdēna stieples imports no ĶTR turpinājās, lai gan zemākā līmenī nekā iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā piemērotajā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(31)

Kā minēts 20. apsvērumā, izmeklēšanā nesadarbojās neviens ĶTR ražotājs.

(32)

Tāpēc Komisija 2021. gada 16. jūlijā informēja ĶTR iestādes, ka nesadarbošanās dēļ tā attiecībā uz konstatējumiem par ĶTR var piemērot pamatregulas 18. pantu. Komisija nesaņēma nekādas piezīmes par tās nodomu izmantot pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(33)

Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu konstatējumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz informāciju, kas ietverta termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā, apvienojumā ar citiem informācijas avotiem, piemēram, statistiku par importu un eksportu (Comext (Eurostat), Dun & Bradstreet (9), Global Trade Atlas (“GTA”) (10).

(34)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus, kas attiecībā uz ĶTR liek domāt, ka varētu pastāvēt nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija sāka izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(35)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu ĶV. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu.

(36)

No ĶV netika saņemta nekāda atbilde uz anketas jautājumiem, un noteiktajā termiņā netika saņemta nekāda informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Pēc tam 2021. gada 16. jūlijā Komisija informēja ĶV, ka izmantos pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(37)

Komisija paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā norādīja, ka, ņemot vērā procedūras sākšanas brīdī pieejamos pierādījumus, attiecībā uz ĶTR iespējamā reprezentatīvā valsts normālās vērtības noteikšanai, kura pamatotos uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, ir Turcija. Komisija arī norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamās attiecīgās reprezentatīvās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem.

(38)

Komisija 2021. gada 10. martā publicēja pirmo paziņojumu par lietas materiāliem (“pirmais paziņojums par lietas materiāliem”) un informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, darbaspēku un enerģiju, ko izmanto molibdēna stieples ražošanā. Attiecībā uz reprezentatīvās valsts izvēli Komisija norādīja, ka pārskatāmo ražojumu ražo tikai dažās pasaules valstīs (11) un ka tikai Taizeme tika identificēta kā valsts ar tādu pašu ekonomiskās attīstības līmeni kā ĶTR. Tomēr attiecībā uz Taizemi nebija viegli pieejama pietiekama informācija uzņēmumu līmenī, kura nepieciešama, lai noteiktu pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (PVA) un peļņu.

(39)

Ņemot vērā to, ka ne Komisija, ne pieprasījuma iesniedzējs nevarēja identificēt nevienu reprezentatīvu valsti ar tādu pašu ekonomiskās attīstības līmeni kā ĶTR, kurā tiktu ražots pārskatāmais ražojums un par kuru būtu viegli pieejama visa vajadzīgā informācija, Komisija mēģināja atrast piemērotu reprezentatīvo valsti ar tādu pašu ekonomiskās attīstības līmeni kā ĶTR, kurā ražo līdzīgu ražojumu tajā pašā vispārējā kategorijā vai nozarē, taču nevarēja identificēt nevienu šādu ražojumu. Turklāt neviena ieinteresētā persona nebija ierosinājusi piemērotu reprezentatīvo valsti ar tādu pašu ekonomiskās attīstības līmeni kā ĶTR, kurā ražotu pārskatāmo ražojumu vai līdzīgu ražojumu. Tāpēc Komisija pirmajā paziņojumā par lietas materiāliem izņēmuma kārtā papildus Taizemei ierosināja arī Indiju kā iespējamu avotu neizkropļotu cenu un izmaksu noteikšanai un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes. Par šo paziņojumu piezīmes sniedza tikai pieprasījuma iesniedzējs.

(40)

Komisija 2021. gada 29. oktobrī ar otro paziņojumu par lietas materiāliem (“otrais paziņojums par lietas materiāliem”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, par piemērotu avotu izmantojot Indiju, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes. Piezīmes netika saņemtas.

(41)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī parastā tirdzniecības apritē ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(42)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka “ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem”, turklāt tā “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”.

(43)

Kā sīkāk skaidrots tālāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV un ražotāju nesadarbošanos, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(44)

Nesenās izmeklēšanās, kas attiecās uz volframa nozari ĶTR (12), Komisija konstatēja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Lielākā daļa molibdēna ražojumu ražotāju savās ražotnēs pārstrādā arī volframu. Turklāt volframam un molibdēnam ir līdzīgas ķīmiskās īpašības un rūpnieciskā izmantošana. Kā sīkāk izklāstīts turpmāk, papildus sistēmiskiem nozīmīgiem kropļojumiem, kas skar visus ražošanas faktorus ĶTR, izmeklēšanā atklājās, ka Ķīnas plānošanas un vadlīniju dokumentos volframs un molibdēns parasti tiek minēti kopā. Šajā izmeklēšanā Komisija secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(45)

Minētajās nesenajās izmeklēšanās attiecībā uz volframu Komisija konstatēja, ka Ķīnas Tautas Republikā tiek īstenota būtiska valdības iejaukšanās un tādējādi tiek kropļota efektīva resursu sadale atbilstīgi tirgus principiem (13). Konkrētāk, papildus konstatējumiem par Ķīnas ekonomiku ietekmējošajiem sistēmiskajiem kropļojumiem Komisija secināja, ka volframa nozarē ne tikai pastāv uzņēmumi, kuri pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē (14) lielā mērā pieder Ķīnas valdībai, bet ka ĶV ir arī iespēja iejaukties cenās un izmaksās, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē (15). Komisija arī konstatēja, ka valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk. Kopumā plānošanas sistēma Ķīnas Tautas Republikā patiešām nodrošina, ka resursi tiek koncentrēti nozarēs, kuras ĶV atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem (16). Turklāt Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti pienācīgi nedarbojas pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē un tā rezultātā, īpaši saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot zemes izmantošanas tiesības Ķīnas Tautas Republikā, rodas kropļojumi (17). Līdzīgā kārtā Komisija konstatēja algu izmaksu kropļojumus volframa nozarē pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē (18), kā arī kropļojumus finanšu tirgos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, jo īpaši saistībā ar kapitāla pieejamību uzņēmumiem ĶTR (19).

(46)

Tāpat kā iepriekšējā izmeklēšanā attiecībā uz ĶTR volframa nozari, šajā izmeklēšanā attiecībā uz molibdēnu Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā. Komisija to darīja, pamatojoties uz lietā pieejamajiem pierādījumiem, ieskaitot pieprasījumā ietvertos pierādījumus, kā arī pierādījumus Komisijas ziņojumā par ievērojamiem kropļojumiem Ķīnā (20) (“ziņojums”), kurš ir balstīts uz publiski pieejamiem avotiem. Minētajā analīzē tika pārbaudīta būtiskā valdības iejaukšanās ĶTR ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, kas aptver pārskatāmo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu, ka Ķīnas Tautas Republikā pastāv nozīmīgi kropļojumi, kurus šajā sakarā tā konstatēja arī savās iepriekšējās izmeklēšanās.

(47)

Šajā gadījumā pieprasījumā bija atsauce uz ziņojumu, konkrētāk, uz Ķīnas valsts ietekmi uz krāsaino metālu nozari, tostarp molibdēna ražošanas nozari, ar 13. piecgades plānu Ķīnas Tautas Republikas ekonomiskajai un sociālajai attīstībai (13. piecgades vispārējais plāns) un 13. piecgades plānu krāsaino metālu nozarei (13. piecgades plāns krāsaino metālu nozarei). Turklāt pieprasījumā minēts, ka saskaņā ar iniciatīvu Made in China 2025 molibdēna nozare ir tiesīga saņemt ievērojamu valsts finansējumu. Pieprasījumā minēti konkrēti finanšu fondi, ko Ķīnas valsts izveidojusi molibdēna nozares atbalstam (Ķīnas Attīstības banka, Valsts integrālshēmu fonds, Progresīvās ražošanas fonds, dažādi vietējie fondi, ko izveidojušas pašvaldības, un finansējums ražotāju atbalstam un pārstrukturēšanai, kuru nodrošina China Reform Holdings). Pieprasījumā arī kā piemērs ir minēti divi molibdēna nozares uzņēmumi, kas saņēmuši valsts finansējumu: Jiduicheng Molybdenum un Xiamen Tungsten, Xiamen Honglu Tungsten mātesuzņēmums.

(48)

Molibdēna nozarē pastāv uzņēmumi, kuri lielā mērā pieder Ķīnas valdībai vai kuru darbību tās kontrolē pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē. Daudzi lielākie ražotāji ir valsts īpašumā. Tā kā Ķīnas pārskatāmā ražojuma ražotāji nesadarbojās, nebija iespējams noteikt precīzu attiecību starp privātiem un valsts īpašumā esošajiem molibdēna stieples ražotājiem. Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka molibdēna stieples nozarē vairāki lieli ražotāji ir valstij piederoši uzņēmumi (“VPU”). To vidū ir Jinduicheng Molybdenum, Xiamen Honglu Tungsten, Chengdu Hongbo Industrial un Luoyang Hi-tech Molybdenum & Tungsten Material.

(49)

Saistībā ar ĶV spēju, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, iejaukties cenās un izmaksās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē, Komisija izmeklēšanā atklāja, ka starp pārskatāmā ražojuma ražotājiem un ĶKP pastāv personīgas saites, piemēram, ĶKP biedri darbojas vairāku pārskatāmo ražojumu ražojošu uzņēmumu augstākajā vadībā vai ir to direktoru padomes locekļi. Piemēram, uzņēmumā Jinduicheng Molybdenum administratoru padomes priekšsēdētājs vienlaikus ir partijas komitejas sekretārs, ģenerāldirektors ir arī partijas komitejas sekretāra vietnieks, un disciplinārkomisijas sekretārs vienlaikus pilda partijas komitejas sekretāra vietnieka pienākumus (21). Uzņēmumā Xiamen Honglu Tungsten pārvaldītājsabiedrības VPU Xiamen Tungstene valdes priekšsēdētājs ir ĶKP loceklis (22). Gan uz valsts, gan uz privātā īpašumā esošiem uzņēmumiem molibdēna stieples nozarē attiecas stratēģiska uzraudzība un norādes.

(50)

Turpmāk sniegtie piemēri labi ilustrē minēto tendenci, ka molibdēna stieples nozarē pieaug ĶV iejaukšanās līmenis. Daudzi pārskatāmā ražojuma ražotāji savās tīmekļa vietnēs skaidri uzsver partijas veidošanas darbības, šo uzņēmumu vadībā ir partijas biedri, un viņi akcentē savu piederību pie ĶKP. Izmeklēšanā atklājās, ka vairāki molibdēna stieples ražotāji, tostarp Chengdu Hongbo Industrial, veic partijas iedibināšanas darbības. Cits ražotājs, Jinduicheng Molybdenum, savā tīmekļa vietnē par partijas iedibināšanu norāda šādi (23): “Sanāksme parādīja, ka 2019. gadā uzņēmuma partijas komiteja ir apzinīgi īstenojusi dažādās Shaanxi Non Ferrous Metals Group partijas komitejas prasības. (..) [uzņēmuma partijas komiteja] koncentrējās uz centrālo darbu un politiskā vadība veicināja kvalitatīvu attīstību, [kā arī] turpināja stingri kontrolēt pārvaldību.”

(51)

Xiamen Honglu Tungsten ir vēl viens molibdēna stieples ražotājs ar partijas komiteju. Saskaņā ar pārvaldītājsabiedrības VPU Xiamen Tungsten statūtu 96. pantu: “[u]zņēmums izveido Xiamen Tungsten Industry Co., Ltd. Ķīnas Komunistiskās partijas komiteju (turpmāk – “uzņēmuma partijas komiteja”) un Xiamen Tungsten Industry Co., Ltd. Ķīnas Komunistiskās partijas disciplinārās pārbaudes komiteju (turpmāk – “uzņēmuma disciplinārkomiteja”).” Saskaņā ar statūtu 98. pantu “uzņēmuma partijas komiteja veic savus pienākumus atbilstīgi partijas konstitūcijai un citiem partijas iekšējiem noteikumiem: 1) uzņēmumā nodrošināt partijas un valsts principu un politikas uzraudzību un īstenot partijas Centrālās komitejas, Valsts padomes, provinces partijas komitejas un provinces valdības lēmumus un vienošanās; 2) turpināt apvienot partijas kadru pārvaldības principus ar atbilstību tiesību aktiem par to, kā direktoru padome izvēlas darījumdarbības vadītājus (..); 3) izpētīt un apspriest uzņēmuma reformas, attīstību un stabilitāti, galvenos darījumdarbības pārvaldības jautājumus un svarīgus jautājumus, kas saistīti ar darbinieku personīgajām interesēm, kā arī nākt klajā ar atzinumiem un ierosinājumiem; (..) 5) stiprināt vietējo partijas organizāciju un partijas locekļu vienību izveidi uzņēmumā;” (24).

(52)

Turklāt molibdēna nozarē tiek īstenota diskriminējoša politika, kura dod priekšroku iekšzemes ražotājiem vai citādi ietekmē tirgu pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē. Molibdēna nozare ir minēta vairākos vadlīniju dokumentos, apliecinot, ka uzņēmumiem, kuri ražo molibdēna stiepli, tiek sniegts ĶV atbalsts (25). Tas ir apstiprināts daudzos plānos, norādēs un citos dokumentos, kuros galvenā uzmanība pievērsta molibdēnam un kurus izdod valsts, reģionālā un pašvaldību līmenī. Molibdēns ir minēts, piemēram, šādos dokumentos:

Valsts attīstības un reformu komisijas vadoši atzinumi par ieguldījumu palielināšanu stratēģiskās jaunajās nozarēs un jaunu izaugsmes punktu un izaugsmes centru izveidi un stiprināšanu (27), Nr. 1409 [2020], kur noteikts: “Īstenot rīcības plānu inovācijai un jaunu materiālu izstrādei, uzlabot retzemju metālu, vanādija-titāna, volframa-molibdēna, litija, rubīdija-cēzija, grafīta un citu īpašu resursu ieguves, kausēšanas un dziļās apstrādes tehnoloģisko līmeni”.

Turklāt molibdēns ir pakļauts vietējam regulējumam provinču vai pašvaldību līmenī. Piemēram:

(53)

Kā redzams iepriekš minētajos piemēros, ĶV virza molibdēna nozares attīstību saskaņā ar dažādiem politikas instrumentiem un direktīvām un kontrolē praktiski visus nozares attīstības un darbības aspektus. Tādējādi molibdēna stieples nozare saņem valdības norādes un gūst labumu no tās iejaukšanās attiecībā uz galveno izejvielu, proti, molibdēna oksīdu.

(54)

Papildus iepriekš minētajam tiek norādīts, ka molibdēna stieples ražotāji arī saņem valsts subsīdijas – tas nepārprotami liecina par valsts ieinteresētību šajā nozarē. Izmeklēšanas laikā Komisija konstatēja, ka vairāki molibdēna stieples ražotāji guva labumu no tiešām valsts subsīdijām. To vidū ir Xiamen Honglu Tungsten (31) un Luoyang Hi-tech Molybdenum & Tungsten Material (32).

(55)

Kopumā ĶV ir noteikusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievērotu valsts politikas mērķus, proti, atbalstīt veicināmās nozares, arī molibdēna – pārskatāmā ražojuma ražošanas galvenā izejmateriāla – ražošanu. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(56)

Šajā izmeklēšanā nav atklāti pierādījumi tam, ka iepriekš 45. apsvērumā minētā bankrota un īpašuma tiesību aktu diskriminējošā piemērošana vai neatbilstīgā izpilde nozarē pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē neietekmētu pārskatāmā ražojuma ražotājus.

(57)

Molibdēna nozari ietekmē arī izkropļotas algu izmaksas pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē, kā minēts arī iepriekš 45. apsvērumā. Šis kropļojums skar nozari gan tieši (pārskatāmā ražojuma ražošanā vai tā galvenā izejmateriāla ražošanā), gan netieši (kad nozarei ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darba tiesību sistēma).

(58)

Turklāt šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz molibdēna nozari neattiecas valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, kā minēts arī iepriekš 45. apsvērumā. Tādējādi būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(59)

Visbeidzot, Komisija atgādina, ka pārskatāmā ražojumu ražošanai ir vajadzīgi vairāku veidu izejresursi. Kad pārskatāmā ražojuma ražotāji tos iegādājas vai slēdz līgumus par tiem, cenas, ko viņi maksā (un kas tiek reģistrētas pie izmaksām), ir pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku; tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā/kapitāla sadalē; turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(60)

Rezultātā ne vien nav pareizi izmantot pārskatāmā ražojuma iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet ir skartas arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.), jo cenu veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā tā aprakstīta ziņojuma A un B daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas ir ražoti ĶTR, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem un tā tālāk.

(61)

Ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai argumentus, kas atspēkotu iepriekš minētos konstatējumus.

(62)

Kopumā pieejamie pierādījumi liecina, ka pārskatāmā ražojuma cenas vai izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Tādējādi un ņemot vērā, ka ĶV nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, noteica normālo vērtību, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

(63)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, attiecīgā gadījumā tiek balstīta uz šādiem kritērijiem:

(64)

Kā paskaidrots 38.–40. apsvērumā, Komisija ir publicējusi divus paziņojumus par lietas materiāliem, norādot avotus, ko izmanto normālās vērtības noteikšanai. Šajos paziņojumos par lietas materiāliem ir aprakstīti fakti un pierādījumi, uz kuriem balstīti attiecīgie kritēriji, un aplūkotas piezīmes, ko personas saņēmušas par šiem elementiem un attiecīgajiem avotiem. Otrajā paziņojumā par lietas materiāliem Komisija informēja ieinteresētās personas, ka ir nodomājusi apsvērt Indiju par piemērotu avotu šajā lietā, ja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu tiktu apstiprināts, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(65)

Pirmajā paziņojumā par lietas materiāliem attiecībā uz ražošanas faktoriem Komisija identificēja Indiju un Taizemi. Saskaņā ar Pasaules Bankas datiem Taizemi klasificē kā valsti ar vidēji augstiem ienākumiem un tādā pašā ekonomiskās attīstības līmenī kā ĶTR. Tomēr Komisija Taizemē varēja identificēt tikai vienu molibdēna stieples ražotāju, un vajadzīgā informācija uzņēmuma līmenī nebija viegli pieejama. Pasaules Banka Indiju klasificē kā valsti ar vidēji zemiem ienākumiem. Komisija konstatēja vismaz 18 Indijas uzņēmumus, kas daļēji ražo molibdēna stiepli, un tāpēc nolēma turpināt izvērtēt, vai izņēmuma kārtā Indiju varētu izmantot kā avotu neizkropļotu izmaksu un cenu noteikšanai.

(66)

Tikai pieprasījuma iesniedzējs sniedza piezīmes par šo paziņojumu par lietas materiāliem un, neiebilstot pret Indijas izmantošanu neizkropļotu izmaksu un cenu noteikšanai, apgalvoja, ka piemērotas valstis varētu būt arī ASV, Austrija un Vācija. Tomēr Komisija norādīja, ka Pasaules Banka šīs valstis klasificē kā valstis ar augstu ienākumu līmeni. Turpretī Indija tiek klasificēta kā valsts ar vidēji zemiem ienākumiem un tādējādi tās ekonomiskās attīstības līmenis ir zemāks nekā ĶTR. Valstīs ar vidēji zemiem ienākumiem, piemēram, Indijā, ražošanas faktori, visticamāk, būs lētāki nekā valstīs ar augstāku ekonomiskās attīstības līmeni, piemēram, ĶTR. Tā rezultātā, visticamāk, normālā vērtība un līdz ar to dempinga starpība tiks novērtēta par zemu. Tomēr, tā kā pašreizējā izmeklēšana ir termiņbeigu pārskatīšana, kurā ir jautājums par to, vai dempings varētu turpināties vai atkārtoties neatkarīgi no faktiskā līmeņa, Komisija uzskatīja, ka Indiju izņēmuma kārtā varētu uzskatīt par piemērotu neizkropļotu izmaksu un cenu avotu, lai gan pēc tam sekojošajā normālās vērtības aprēķinā tā, visticamāk, tiktu novērtēta par zemu. Šajā sakarā Komisija norādīja, ka normālā vērtība, kas noteikta, pamatojoties uz šo ļoti piesardzīgo pieeju, jau liecināja par ievērojamu dempingu, kā secināts 87. apsvērumā. Komisija secināja, ka tāpēc nav nepieciešams pētīt citas alternatīvas.

(67)

Komisija rūpīgi analizēja visus attiecīgos lietas materiālos pieejamos datus par ražošanas faktoriem Indijā un norādīja turpmāk minēto.

(68)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, izņēmuma kārtā par piemērotu avotu neizkropļotām izmaksām un cenām pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē tika uzskatīta Indija. Uzņēmums WebFill Ltd tika izraudzīts par piemērotu nepieciešamo finanšu datu avotu. Turklāt Komisija nolēma – lai aprēķinātu salikto normālo vērtību, izmantot GTA, lai noteiktu neizkropļotas izmaksas molibdēna oksīdam, kas ir izejviela, kura nepieciešama pārskatāmā ražojuma ražošanai. Turklāt Komisija norādīja, ka neizkropļotu darbaspēka (37) un enerģijas (38) izmaksu noteikšanai tā izmantos Indijas oficiālos datus.

(69)

Lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, ņemot vērā pieprasījumā sniegto informāciju un visu pieprasījuma iesniedzēja un ieinteresēto personu iesniegto informāciju, ir noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti.

1. tabula

Molibdēna stieples ražošanas faktori

(70)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz Indijas ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu Indijā. Importa cena Indijā tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (40) 1. pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībnieki. Komisija nolēma izslēgt importu no ĶTR piemērotajā valstī, jo tā secināja, ka nozīmīgu kropļojumu dēļ saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR. Ņemot vērā to, ka nav pierādījumu, ka šie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka šie kropļojumi ietekmē eksporta cenas.

(71)

Līdzīgi arī netika iekļauts imports Indijā no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 1. pielikumā minētajām valstīm, kas nav PTO dalībnieki. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu normālās vērtības noteikšanai nevar izmantot iekšzemes cenas šajās valstīs, un šis imports jebkurā gadījumā bija nenozīmīgs. Pēc ĶTR izslēgšanas imports no citām trešām valstīm joprojām bija reprezentatīvs.

(72)

Lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar Komisijas metodiku, pie šīm importa cenām parasti būtu jāpieskaita ievedmuitas nodokļi, kas noteikti ražošanas faktoriem un citiem materiāliem, kuri importēti Indijā, kā arī iekšzemes transporta izmaksas. Ņemot vērā šīs termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas raksturu, kas vērsta uz to, lai konstatētu, vai dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies, nevis konstatētu tā precīzu lielumu, Komisija nolēma, ka korekcijas saistībā ar ievedmuitas nodokļiem un iekšzemes transportu nav vajadzīgas, jo tādu korekciju rezultātā tikai palielinātos normālā vērtība un tādējādi arī dempinga starpība, kura jau tā ir būtiska.

(73)

Detalizētu informāciju par algām dažādās Indijas ekonomikas nozarēs publicē Indijas Nodarbinātības birojs (41). Komisija izmantoja pieejamo statistiku, un saskaņā ar jaunāko pieejamo publicēto Indijas nodarbinātības datu analīzi (2017. gads) gada minimālā vidējā izpeļņa rūpniecības nozarē ar NIC 25. kodu “Gatavu metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas” saskaņā ar ziņojuma A pielikumu bija 118 191 INR/gadā. Statistikas ministrijas regulārie darbaspēka apsekojumi liecina, ka gada vidējā alga Indijā tuvākajā periodā pirms pārskatīšanas izmeklēšanas perioda bija aptuveni 207 780 INR/gadā (sk. gada pārskatu, PLFS, 2018–2019, A-265. un A-266. (372.–373.) lpp.) (42). Ievērojot iepriekš minēto, Komisija ņēma vērā darbaspēka izmaksas 207 780 INR gadā, kā norādīts iepriekš. Šī summa ir līdzvērtīga 2 800 USD gadā un ir lielāka nekā vidējā alga Indijā, tostarp lauksaimniecības nozarē (43), kurā strādā aptuveni puse nodarbināto – saskaņā ar Pasaules Bankas datiem (44) 2019. gadā tur alga bija 2 130 USD gadā.

(74)

Indiju veido 28 štati un 8 Savienības teritorijas (45), un no tiem septiņos štatos atrodas vairāk nekā 70 % Indijas rūpnīcu un rūpnieciskās ražošanas. No septiņiem štatiem, kuros ir visvairāk rūpnieciskās ražošanas, Maharashtra ir reprezentatīvs štats šīs izmeklēšanas nolūkā, jo tas ir viens no štatiem, kurā kopumā atrodas liela daļa rūpnīcu. Pamatojoties uz to, Komisija izmantoja Maharashtra Elektroenerģijas regulēšanas komisijas publicēto elektroenerģijas cenu statistiku (46). Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Maharashtra rūpnieciskais elektroenerģijas tarifs bija 8,50 INR/kWh, t. i., 0,10 EUR/kWh, kā norādīts Maharashtra Elektroenerģijas regulēšanas komisijas publikācijā (47).

(75)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta otrajā daļā teikts: “Saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kas nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir nepieciešams noteikt izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību.

(76)

Lai noteiktu neizkropļotu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību un ņemot vērā to, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantoja pieejamos faktus. Tāpēc, pamatojoties uz pieprasījumā sniegtajiem datiem, Komisija noteica izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu attiecību pret kopējām izgatavošanas un darbaspēka izmaksām. Pēc tam šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajai izgatavošanas izmaksu vērtībai, lai iegūtu neizkropļotu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību atkarībā no ražotā modeļa.

(77)

Lai noteiktu neizkropļotas un samērīgas izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas, peļņu un amortizāciju, Komisija izmantoja no Dun & Bradstreet iegūtos finanšu datus par WebFill Ltd 2020.–2021. gadam un detalizētu finanšu pārskatu, kas pieejams tā paša uzņēmuma tīmekļa vietnē (48). Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu.” Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kas nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir nepieciešams noteikt izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību.

(78)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu aprēķināja pārskatāmā ražojuma normālo vērtību EXW līmenī.

(79)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija izmantoja informāciju, ko pārskatīšanas pieprasījumā par katra faktora (materiālu un darbaspēka) izmantošanu molibdēna stieples ražošanai bija sniedzis pieprasījuma iesniedzējs. Šie pieprasījuma iesniedzēja norādītie patēriņa rādītāji tika pārbaudīti. Pēc tam Komisija reizināja izmantošanas koeficientus ar neizkropļotām vienības izmaksām Indijā, lai iegūtu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunktu.

(80)

Kad neizkropļotas izgatavošanas izmaksas bija noteiktas, Komisija piemēroja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas, peļņu un amortizāciju. Šie rādītāji tika noteikti, pamatojoties uz WebFill Ltd finanšu pārskatiem (sk. 3.2.3.1. iedaļu). Neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām Komisija pieskaitīja šādas pozīcijas:

(81)

Nesadarbošanās dēļ eksporta cenas tika noteiktas, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Lai noteiktu eksporta cenas, Komisija izmantoja datus par importu no Ķīnas, kas atrodami datubāzē, kura izveidota saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu (“14. panta 6. punkta datubāze”).

(82)

Ņemot vērā salīdzinoši nelielo importa no Ķīnas apjomu (mazāk nekā 1 % no Savienības patēriņa), Komisija analizēja, vai šīs cenas var uzskatīt par uzticamām un reprezentatīvām. Šajā ziņā Komisija norādīja, ka Ķīnas vidējā eksporta cena uz Savienību bija tādā pašā cenu diapazonā kā Ķīnas eksports uz citiem galvenajiem trešo valstu galamērķiem (sk. 92. apsvērumu). Cenas uz Savienību bija uz šīs cenas zemākās robežas, tādēļ Komisija uzskatīja, ka šīs cenas, lai gan balstītas uz nelieliem apjomiem, ir pietiekami ticamas un reprezentatīvas, lai veidotu pamatu eksporta cenas noteikšanai dempinga aprēķina vajadzībām.

(83)

Tā kā šīs cenas tiek ziņotas izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas (CIF) līmenī, tās tika koriģētas līdz EXW līmenim, atņemot attiecīgu izmaksu summu, kurā ietilpst transports un apdrošināšana no ĶTR līdz Savienības robežai. Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tad Komisija korekcijai izmantoja to pašu procentuālo apjomu, kuru sākotnējā antidempinga izmeklēšanā (49) (1,84 %).

(84)

Salikto normālo vērtību, kas noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, Komisija salīdzināja ar iepriekš noteikto eksporta cenu EXW līmenī.

(85)

Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, nebija iespējams noteikt no ĶTR eksportētos ražojuma veidus. Tāpēc nebija iespējama salīdzināšana pa ražojuma veidiem.

(86)

Komisija atgādināja, ka dempinga starpība tika noteikta, salīdzinot salikto normālo vērtību, kuras pamatā bija Indijas kā piemērota avota dati saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu, ar vidējām statistiskajām Ķīnas eksporta cenām uz Savienību, koriģētām EXW līmenī.

(87)

Pamatojoties uz pieejamajiem datiem, Komisija aprēķināja dempinga starpību 44,98 % apmērā.

(88)

Tāpēc Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings ir turpinājies.

(89)

Pēc tam kad tika konstatēts dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga turpināšanās iespējamību, ja pasākumi zaudētu spēku. Tika analizēti šādi papildu elementi:

(90)

Saskaņā ar pieprasījumu Ķīnas ražotāju ražošanas jauda ir aptuveni 3 500 tonnas gadā, proti, tas vairāk nekā 19 reizes pārsniedz visu patēriņu Savienībā.

(91)

Tā kā ĶTR nesadarbojās, Komisija aplēsa neizmantoto ražošanas jaudu Ķīnā, pamatojoties uz iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas konstatējumiem. Minētajā izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka jaudas izmantojuma līmenis ir aptuveni 20–25 %. Tā kā nekas neliecināja par pretējo, Komisija pieņēma, ka jaudas izmantojums šajā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām ir līdzīgs. Tā kā lēstā molibdēna stieples ražošanas jauda ĶTR ir aptuveni 3 500 tonnas, Komisija lēš, ka neizmantotā jauda ir vismaz 2 500 tonnas, kas vairāk nekā piecpadsmit reizes pārsniedz patēriņu Savienībā.

(92)

Tā kā Ķīnas ražotāji nesadarbojās, Komisija analizēja Ķīnas cenu noteikšanas praksi, pamatojoties uz tirdzniecības statistiku. Ķīnas cenas uz galvenajiem eksporta galamērķiem, kas nav Savienība, t. i., Indiju, Koreju un Vjetnamu, svārstījās no 28 līdz 41 EUR/kg, savukārt Ķīnas eksporta cenas uz ES pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 33,80 EUR/kg (sk. 107. apsvērumu). Šīs cenas ir ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares prasītās cenas Savienības tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Faktiski Ķīnas ražotāju eksportētāju vidējā pārdošanas cena uz visām valstīm, izņemot Savienību, bija 40 EUR/kg, kas ir par aptuveni [25–35] % zemāka nekā vidējā cena Savienības tirgū.

(93)

Kā paskaidrots 150.–152. apsvērumā, Savienības tirgus ir pievilcīgs izmēra un cenu ziņā.

(94)

Divās pretapiešanas izmeklēšanās 2012. un 2013. gadā tika konstatēts, ka pasākumu apiešana tiek veikta, pārsūtot vai nedaudz pārveidojot ražojumu. Pirmkārt, tas attiecās uz molibdēna stieples importu, kas nosūtīts no Malaizijas (50), un, otrkārt, uz tādas molibdēna stieples importu no ĶTR, kura pēc svara satur vismaz 97 % molibdēna un kuras maksimālais šķērsgriezums pārsniedz 1,35 mm, bet nepārsniedz 4,0 mm (51). 2015. gada 30. oktobrī pēc trešās pretapiešanas izmeklēšanas pasākumi tika attiecināti arī uz molibdēna stiepli, kura pēc svara satur vismaz 97 % molibdēna un kuras maksimālais šķērsgriezums pārsniedz 4,0 mm, bet nepārsniedz 11,0 mm (52). Šie centieni apiet spēkā esošos pasākumus rāda, cik pievilcīgs Ķīnas pārskatāmā ražojuma ražotājiem ir Savienības tirgus.

(95)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pastāv dempings un ka šis dempings, visticamāk, turpinātos, ja pasākumi zaudētu spēku. Ja pasākumi zaudētu spēku, imports par dempinga cenām, visticamāk, ienāktu Savienības tirgū ievērojamos daudzumos, ņemot vērā Ķīnā pieejamo neizmantoto jaudu un iespējamo pārdošanas pārvirzīšanu no citām trešām valstīm uz Savienību, ievērojot augstākas cenas Savienības tirgū.

(96)

Kopš sākotnējās izmeklēšanas un pēdējās termiņbeigu pārskatīšanas Savienības ražošanas nozarē būtiskas strukturālas pārmaiņas nav notikušas. Attiecīgajā periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja divi ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(97)

Tika noteikts, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija apmēram [198 000–232 000] kg. Komisija šo skaitli noteica, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja aizpildīto makroekonomikas anketu.

(98)

Tā kā dati par kaitējuma novērtējumu galvenokārt tika iegūti no vienīgā Savienības ražotāja, kas sadarbojās, vai attiecīgā gadījumā tika aplēsti attiecībā uz otru Savienības ražotāju, kurš nesadarbojās, daži skaitļi ir sniegti indeksētā veidā vai diapazonos, ņemot vērā to pamatā esošo datu konfidencialitāti.

(99)

Tika noteikts, ka kopējais patēriņš Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija [148 000–174 000] kg. Komisija šo skaitli noteica, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, i) ņemot vērā Savienības ražošanas nozares kopējo pārdošanas apjomu ES, ko bija norādījis pieprasījuma iesniedzējs savās atbildēs uz makroekonomikas anketu, un ii) pieskaitot importa apjomus ES, kuri sniegti 14. panta 6. punkta datubāzē.

(100)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika.

2. tabula

Patēriņš Savienībā (kg)

(101)

Visā attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā ievērojami samazinājās – par 28 % salīdzinājumā ar 2017. gadu. Konkrētāk, 2018. gadā tas samazinājās par 1 procentpunktu un pēc tam 2019. gadā zaudēja 23 procentpunktus, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā – vēl 4 procentpunktus.

(102)

Molibdēna stieples patēriņa samazinājums Savienībā, kas tika konstatēts kopš sākotnējās izmeklēšanas un attiecīgajā periodā, galvenokārt skaidrojams ar tehnoloģiju attīstību autobūves nozarē un automātisko pārnesumkārbu pakāpenisku dominēšanu pār manuālajām pārnesumkārbām, kur ir molibdēna stieples galvenais pielietojums.

(103)

Komisija noteica importa no ĶTR apjomu Savienībā, pamatojoties uz datiem, kas pieejami 14. panta 6. punkta datubāzē. Importa tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz minētā importa procentuālo īpatsvaru no kopējā patēriņa Savienībā.

(104)

Importam Savienībā no attiecīgās valsts bija šāda dinamika.

3. tabula

Importa apjoms (kg) un tirgus daļa

(105)

Lai gan importa apjoms no ĶTR uz ES attiecīgajā periodā palielinājās par 171 %, pārskatāmā ražojuma apjomi ir nelieli un importa no Ķīnas tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saglabājās mazāka par 1 %.

(106)

Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz pārskatāmā ražojuma apjomiem un vērtībām attiecībā uz ĶTR, kā norādīts 14. panta 6. punkta datubāzē.

(107)

Vidējai cenai importam Savienībā no attiecīgās valsts bija šāda dinamika.

4. tabula

Importa cenas (EUR/kg)