7.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/4

NOLĪGUMS starp Eiropas Savienību un Moldovas Republiku par kravu autopārvadājumiem

EIROPAS SAVIENĪBA,

turpmāk arī “Savienība”,

no vienas puses,

MOLDOVAS REPUBLIKA,

no otras puses,

turpmāk katra atsevišķi – “Puse” un abas kopā – “Puses”,

APZINOTIES nozīmīgos pārrāvumus, kurus Moldovas Republikas transporta nozare piedzīvo pēc Krievijas agresīvā kara uzsākšanas pret Ukrainu;

ATZĪSTOT, ka Moldovas eksportam nav pieejami būtiski transporta maršruti caur Ukrainu un ir steidzami jāaizsargā piegādes ķēdes un pārtikas nodrošinājums, izmantojot alternatīvus maršrutus no Moldovas Republikas caur Eiropas Savienības teritoriju;

VĒLĒDAMĀS atbalstīt Moldovas sabiedrību un ekonomiku, ļaujot Savienības un Moldovas kravu autopārvadātājiem vajadzības gadījumā veikt kravu pārvadāšanu uz Moldovas teritoriju un caur to un ļaujot Moldovas Republikai turpināt pielāgot savus ekonomikas un transporta modeļus, reaģējot uz Krievijas agresīvā kara iespaidu uz starptautiskajiem tirgiem;

ATZĪMĒJOT, ka pastāvošā sistēma, kas balstās uz ierobežotu skaitu atļauju no dalībvalstīm, neļauj Moldovas kravu autopārvadātājiem pietiekami elastīgi paplašināt darbību caur Savienību un ar Savienību;

APŅĒMUŠĀS nodrošināt, ka kravu autopārvadājumu tirgus piekļuves nosacījumi starp Pusēm, kas pašlaik ir pieejami kādā no Pusēm iedibinātajiem autopārvadātājiem, nekādā gadījumā nekļūst stingrāki kā pastāvošajā situācijā;

APŅĒMUŠĀS palīdzēt Moldovas ekonomikai, liberalizējot tranzītu un divpusējos starptautiskos pārvadājumus starp Savienību un Moldovas Republiku, lai nodrošinātu nepieciešamos preču pārvadājumus un piešķirtu abām Pusēm vienādas abpusējas tiesības veikt tranzīta un divpusējus starptautiskus pārvadājumus starp šīm teritorijām;

ATZĪMĒJOT, ka Asociācijas nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses (turpmāk “Asociācijas nolīgums”) X pielikumā Moldovas Republika pauž apņēmību savas tiesību normas autotransporta jomā pakāpeniski tuvināt minētajā pielikumā uzskaitītajiem Savienības tiesību normām un starptautiskajiem aktiem;

VĒLĒDAMĀS šā nolīguma noteikumus pakļaut Asociācijas nolīguma nodaļai par strīdu izšķiršanu;

ATZĪSTOT, ka nav iespējams paredzēt Krievijas agresīvā kara iespaidu uz Ukrainas transporta nozari un infrastruktūru, kas skar arī Moldovas transportuzņēmumus, un ka šā iemesla dēļ Puses ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms šā nolīguma termiņa beigām apspriežas Apvienotajā komitejā, novērtējot vajadzību to pagarināt;

APZINOTIES, ka Eiropas Nolīgums par transportlīdzekļu apkalpju darbu starptautiskos autopārvadājumos (AETR) nodrošinās, ka pārvadājumos saskaņā ar šo nolīgumu tiks respektēti transportlīdzekļu vadītāju darba apstākļi, godīga konkurence un, ka autosatiksme netiks pakļauta briesmām,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. Pants

Mērķi

1. Šā nolīguma mērķis ir pagaidu kārtā atvieglot kravu autopārvadājumus starp Eiropas Savienības teritoriju un Moldovas Republiku un caur to, piešķirot papildu tranzīta un kravu pārvadājumu tiesības starp Pusēm pārvadātājiem, kas iedibināti kādā no Pusēm, ņemot vērā Krievijas agresīvā kara Ukrainā iespaidu un ievērojamos pārrāvumus, ko tas izraisa Moldovas Republikas autotransporta nozarē.

2. Šis nolīgums nav uztverams kā tāds, kas tirgus piekļuves nosacījumus starptautiskajiem autotransporta pakalpojumiem starp Pusēm mazina vai citādi padara stingrākus salīdzinājumā ar situāciju dienā pirms šā nolīguma stāšanās spēkā.

2. Pants

Piemērošanas joma

Šo nolīgumu piemēro tranzītam un starptautiskiem komerciāliem kravu autopārvadājumiem starp Pusēm, un tas neskar Starptautiskā transporta foruma Eiropas Transporta ministru konferences daudzpusējās kvotu sistēmas noteikumu piemērošanu. Šā nolīguma piemērošanas jomā nav kravu autopārvadājumi Eiropas Savienības dalībvalstī vai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Šis nolīgums neaptver tranzītu caur otras Puses teritoriju preču pārvadājumos starp trešām valstīm.

3. Pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā piemēro šādas definīcijas:

1)	“iedibinājuma Puse” ir Puse, kurā kravu autopārvadātājs ir iedibināts;

“kravu autopārvadātājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas nodarbojas ar kravu komercpārvadājumiem, kas ir iedibināta kādā no Pusēm saskaņā ar tās tiesību aktiem un kam minētā Puse ir atļāvusi veikt starptautiskus kravu komercpārvadājumus ar mehāniskiem transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļu apvienojumiem;

3)	“transportlīdzeklis” ir vienā no Pusēm reģistrēts mehānisks transportlīdzeklis vai transportlīdzekļu sakabinājums, kurā vismaz motorizētais transportlīdzeklis ir reģistrēts vienā no Pusēm, kas tiek izmantots tikai kravu pārvadāšanai;

4)	“tranzīts” ir otrā Pusē iedibināta kravu autopārvadātāja transportlīdzekļu kustība kādas Puses teritorijā bez kravu iekraušanas vai izkraušanas;

5)	“divpusējs starptautisks pārvadājums” ir braucieni ar kravu transportlīdzeklī no iedibinājuma Puses teritorijas uz otras Puses teritoriju un otrādi, braucot vai nebraucot tranzītā caur trešās valsts teritoriju.

4. Pants

Piekļuve autotransporta pakalpojumiem

Kravu autopārvadātājiem ir tiesības veikt šādus kravu autopārvadājumus:

a)	transportlīdzekļa braucienus ar kravu, kuru sākumpunkts un beigupunkts ir divu dažādu Pušu teritorijā, šķērsojot vai nešķērsojot trešas valsts teritoriju tranzītā;

b)	transportlīdzekļa braucienus ar kravu no vienas iedibinājuma Puses teritorijas uz tās pašas Puses teritoriju tranzītā caur otras Puses teritoriju;

c)	transportlīdzekļa braucienus ar kravu uz iedibinājuma Puses teritoriju vai no tās uz trešu valsti tranzītā caur otras Puses teritoriju;

d)	transportlīdzekļa braucienus bez kravas, kas saistīti ar a), b) un c) apakšpunktā minētajiem braucieniem.

5. Pants

Nolīguma darbības laiks

1. Šo nolīgumu piemēro līdz 2023. gada 31. martam.

2. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms nolīguma termiņa beigām Puses apspriežas, lai novērtētu vajadzību to atjaunot. Šim nolūkam Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, kā noteikts 6. panta 2. punktā.

6. Pants

Apvienotā komiteja

1. Ar šo tiek izveidota Apvienotā komiteja. Tā uzrauga un pārrauga šā nolīguma piemērošanu un īstenošanu un regulāri pārskata šā nolīguma darbību, ņemot vērā tā mērķus.

2. Apvienoto komiteju sasauc pēc viena no tās līdzpriekšsēdētāju pieprasījuma. To sasauc arī ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms nolīguma termiņa beigām, lai saskaņā ar 5. panta 2. punktu novērtētu un lemtu par vajadzību turpināt šā nolīguma darbību. Apvienotā komiteja saskaņā ar šā panta 5. punktu pieņem lēmumu par šādu darbības turpināšanu, tostarp attiecīgā gadījumā – par tās ilgumu.

3. Apvienotā komiteja sastāv no Pušu pārstāvjiem. Apvienotās komitejas sanāksmēs kā novērotāji drīkst piedalīties Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvji.

4. Apvienotās komiteju pārmaiņus vada Eiropas Savienības un Moldovas Republikas pārstāvis.

5. Apvienotā komiteja lēmumus pieņem ar konsensu. Lēmumi ir saistoši Pusēm, un tās veic visus nepieciešamos pasākumus, lai tos īstenotu.

6. Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu.

7. Pants

Strīdu izšķiršana (1)

Ja starp Pusēm rodas domstarpības par šā nolīguma interpretāciju un piemērošanu, mutatis mutandis piemēro Asociācijas nolīguma V sadaļas 14. nodaļas noteikumus.

8. Pants

Pienākumu izpilde

1. Katra Puse ir pilnībā atbildīga par visu šā nolīguma noteikumu ievērošanu.

2. Katra Puse nodrošina, ka tiek veikti visi vajadzīgie pasākumi, lai īstenotu šā nolīguma noteikumus, ieskaitot to, ka tos ievēro visos pārvaldes līmeņos, kā arī tās personas, kas īsteno deleģētas pārvaldes pilnvaras. Katra Puse pēc labas ticības nodrošina šajā nolīgumā noteikto mērķu sasniegšanu.

3. Šis nolīgums ir īpašs nolīgums Asociācijas nolīguma 458. panta 1. punkta nozīmē. Puse var veikt atbilstīgus pasākumus, kas attiecas uz šo nolīgumu, ja sevišķi smagi un būtiski ir pārkāpti kādi no pienākumiem, kas Asociācijas nolīguma 2. panta 1. punktā aprakstīti kā būtiskie elementi, un tas apdraud starptautisko mieru un drošību un tādēļ ir nepieciešama tūlītēja reaģēšana. Tādus atbilstīgus pasākumus veic saskaņā ar Asociācijas nolīguma 455. pantu.

9. Pants

Aizsargpasākumi

1. Jebkura Puse var noteikt pienācīgus aizsargpasākumus, ja tā uzskata, ka pārvadājumi, ko veic otras Puses kravu autopārvadātāji, rada briesmas autosatiksmes drošībai. Aizsarpasākumos pilnībā respektē starptautiskās tiesības, tie ir samērīgi un piemērošanas jomas un ilguma ziņā nepārsniedz to, kas ir stingri nepieciešams, lai izlabotu stāvokli vai saglabātu šā nolīguma līdzsvaru. Priekšroka ir pasākumiem, kuri vismazāk traucē šā nolīguma darbību.

2. Pirms konsultāciju sākšanas attiecīgā Puse paziņo otrai Pusei par veiktajiem pasākumiem un sniedz visu attiecīgo informāciju.

3. Puses nekavējoties sāk konsultācijas Apvienotajā komitejā, lai rastu visiem pieņemamu risinājumu.

4. Jebkuru darbību, kas tiek veikta saskaņā ar šā panta noteikumiem, aptur, tiklīdz vainīgā Puse izpilda šā nolīguma noteikumus vai vairs nepastāv briesmas autosatiksmes drošībai.

10. Pants

Teritoriālā piemērošanas joma

1. Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību piemērošanas teritorijā un saskaņā ar minētajos Līgumos paredzētajiem nosacījumiem, un, no otras puses, Moldovas Republikas teritorijā.

2. Šā nolīguma piemērošana tiek pagaidu kārtā apturēta apgabalos, kurus Moldovas Republikas valdība faktiski nepārvalda. Tā piemērošanu var atsākt pēc Asociācijas padomes vai pēc Asociācijas apvienotās komitejas lēmuma, ar kuru apstiprina, ka Moldovas Republika ir spējīga nodrošināt šā nolīguma pilnīgu ievērošanu.

11. Pants

Nolīguma izbeigšana

1. Jebkura Puse jebkurā brīdī pa diplomātiskiem kanāliem var rakstiski darīt zināmu otrai Pusei lēmumu izbeigt šo nolīgumu. Nolīgumu izbeidz divas nedēļas pēc tāda paziņojuma, ja vien paziņotāja Puse nav norādījusi vēlāku šāda paziņojuma spēkā stāšanās datumu. Pēdējā gadījumā datums nav vēlāk kā divus mēnešus pēc paziņošanas dienas.

2. Kravas autopārvadātājiem, kuru transportlīdzeklis pēc šā nolīguma termiņa beigām atrodas otras Puses teritorijā, ir atļauts tranzītā šķērsot minētās Puses teritoriju, lai atgrieztos iedibinājuma Puses teritorijā.

3. Lielākai noteiktībai, 1. punktā minētā paziņojuma datums ir diena, kad paziņojums tiek piegādāts otrai Pusei.

4. Šā nolīguma darbības laika beigas, ievērojot 5. pantu, vai izbeigšana, ievērojot šā panta 1. punktu, neierobežo nosacījumus piekļuvei autotransporta pakalpojumu tirgum starp Pusēm salīdzinājumā ar situāciju dienā pirms šā nolīguma spēkā stāšanās dienas. Tādējādi, ja starp Pusēm nav noslēgts sekojošs nolīgums, no šā nolīguma darbības laika beigām vai izbeigšanas dienas atkal ir piemērojamas tirgus piekļuves tiesības, kas noteiktas divpusējos nolīgumos, kuri minētajā dienā pastāv starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Moldovas Republiku.

12. Pants

Stāšanās spēkā un provizoriska piemērošana

1. Šo nolīgumu Puses ratificē vai apstiprina saskaņā ar savām procedūrām. Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad Puses ir paziņojušas viena otrai par savu attiecīgo šim nolūkam vajadzīgo iekšējo tiesisko procedūru pabeigšanu.

2. Neatkarīgi no 1.punkta, Savienība un Moldovas Republika vienojas šo nolīgumu provizoriski piemērot no tā parakstīšanas dienas.

3. Piemērojot šā nolīguma attiecīgos noteikumus, jebkuru atsauci tādos noteikumos uz “šā nolīguma spēkā stāšanās dienu” saprot kā “dienu, no kuras šo nolīgumu piemēro provizoriski” saskaņā ar šā panta 1. punktu.

Sagatavots divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.

Съставено в Лион на двадесет и девети юни две хиляди двадесет и втора година.

Hecho en Lyon, el veintinueve de junio de dos mil veintidós.

V Lyonu dne dvacátého devátého června dva tisíce dvacet dva.

Udfærdiget i Lyon, den niogtyvende juni to tusind og toogtyve.

Geschehen zu Lyon am neunundzwanzigsten Juni zweitausendzweiundzwanzig.

Kahe tuhande kahekümne teise aasta juunikuu kahekümne üheksandal päeval Lyonis.

Έγινε στη Λυών, στις είκοσι εννέα Ιουνίου δύο χιλιάδες είκοσι δύο.

Done at Lyon on the twenty-ninth day of June in the year two thousand and twenty two.

Fait à Lyon, le vingt-neuf juin deux mille vingt-deux.

Arna dhéanamh i Lyon, an naoú lá is fiche de Mheitheamh sa bhliain dhá mhíle fiche a dó.

Sastavljeno u Lyonu dvadeset i devetog lipnja godine dvije tisuće dvadeset i druge.

Fatto a Lione, addi ventinove giugno duemilaventidue.

Lionā, divi tūkstoši divdesmit otrā gada divdesmit devītajā jūnijā.

Priimta du tūkstančiai dvidešimt antrų metų birželio dvidešimt devintą dieną Lione.

Kelt Lyonban, a kétezerhuszonkettedik év június havának huszonkilencedik napján.

Magħmul f’Lyon, fid-disgħa u għoxrin jum ta’ Ġunju fis-sena elfejn u tnejn u għoxrin.

Gedaan te Lyon, negenentwintig juni tweeduizend tweeëntwintig.

Sporządzono w Lyonie dnia dwudziestego dziewiątego czerwca roku dwa tysiące dwudziestego drugiego.

Feito em Lião, em vinte e nove de junho de dois mil e vinte e dois.

Întocmit la Lyon, la douăzeci și nouă iunie două mii douăzeci și doi.

V Lyone dvadsiateho deviateho júna dvetisícdvadsaťdva

V Lyonu, devetindvajsetega junija dva tisoč dvaindvajset.

Tehty Lyonissa kahdentenakymmenentenäyhdeksäntenä päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakaksikymmentäkaksi.

Som skedde i Lyon den tjugonionde juni tjugohundratjugotvå.

(1) Lai nebūtu nekādu šaubu, ne šo pantu, ne nolīgumu neuzskata par tādu, kas piešķir tiesības vai uzliek pienākumus, uz kuriem var tieši atsaukties Pušu iekšzemes tiesās.

7.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/11

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/1166

(2022. gada 6. jūlijs),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1480/2004, ar ko nosaka īpašus noteikumus precēm, kuras no apgabaliem, kurus Kipras valdība nekontrolē, ieved apgabalos, kurus minētā valdība kontrolē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 866/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par režīmu saskaņā ar Pievienošanās akta 10. protokola 2. pantu (1) un jo īpaši tās 4. panta 12. punktu,

apspriedusies ar Robežlīnijas regulas komiteju,

tā kā:

(1)

Komisijas Regula (EK) Nr. 1480/2004 (2) paredz īpašus noteikumus par precēm, ko no apgabaliem, kurus Kipras valdība nekontrolē, ieved apgabalos, kurus minētā valdība kontrolē, arī par fitosanitārajām pārbaudēm un ziņošanu par augiem, augu produktiem un citiem produktiem (objektiem), kas norādīti Padomes Direktīvas 2000/29/EK (3) V pielikuma B daļā. Tālab minētās regulas 3. pantā ir iekļauta atsauce uz minēto direktīvu.

(2)

Direktīva 2000/29/EK tika atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/2031 (4), kas ir pamats Savienības noteikumiem par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem. Minētā regula pilnvaro Komisiju izveidot sarakstu ar augiem, augu produktiem un citiem objektiem, kuru ievešanai Savienības teritorijā ir nepieciešams fitosanitārais sertifikāts.

(3)	Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/2072 (5) ir norādīti augi, augu produkti un citi objekti, kuru ievešanai Savienības teritorijā ir nepieciešams fitosanitārais sertifikāts, iekļaujot arī tos, kas iepriekš bija norādīti Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļā.

(4)	Tāpēc ir lietderīgi Regulu (EK) Nr. 1480/2004 grozīt, lai atsauces uz Direktīvu 2000/29/EK aizstātu ar atsaucēm uz Īstenošanas regulu (ES) 2019/2072.

(5)	Jāatjaunina arī visas atsauces uz noteikumiem par augu pasēm.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 866/2004 4. panta 4. punktu precēm, ko ved pāri robežlīnijai, atbilstoši Savienības fitosanitāro tiesību aktiem ir jāpiemēro minētās regulas II pielikumā izklāstītās prasības un kontroles, tāpēc pārbaudes būtu jāveic ar mērķi pārliecināties, ka attiecīgās preces ir brīvas no Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 II pielikumā norādītajiem Savienības karantīnas organismiem, ka Savienības reglamentēto nekarantīnas organismu klātbūtne tajās nepārsniedz pieļaujamo līmeni atbilstoši minētās regulas IV pielikumam un ka tās atbilst minētās regulas VII pielikumā izklāstītajām prasībām attiecībā uz ievešanu Savienībā.

(7)	Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1480/2004,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1480/2004 groza šādi:

regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Fitosanitārā pārbaude un ziņošana

1. Visas preces, kas sastāv no augiem, augu produktiem un citiem objektiem, kas norādīti Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 (*1) XI pielikuma A un B daļā, ražošanas, novākšanas un tirdzniecības posmā pārbauda Komisijas iecelti neatkarīgi fitosanitārie eksperti, kuri nosūtīti ar Tehniskās palīdzības un informācijas apmaiņas instrumentu (TAIEX) un sadarbojas ar Kipras turku tirdzniecības kameru Regulas (EK) Nr. 866/2004 īstenošanā (“eksperti”), lai pārliecinātos, ka:

a)	tie ir brīvi no Regulas (ES) 2019/2072 II pielikumā norādītajiem Savienības karantīnas organismiem,

b)	Savienības reglamentēto nekarantīnas organismu klātbūtne tajos nepārsniedz pieļaujamo līmeni atbilstoši Regulas (ES) 2019/2072 IV pielikumam,

c)	tie atbilst minētās regulas VII pielikumā izklāstītajām prasībām attiecībā uz ievešanu Savienībā un

tie atbilst Regulas (ES) 2019/2072 V pielikumā izklāstītajiem pasākumiem, ar kuriem novērš reglamentēto nekarantīnas organismu klātbūtni uz konkrētiem stādāmiem augiem.

Attiecīgā gadījumā viņi pārbauda arī visus augus, augu produktus un citus objektus, kas norādīti Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 XII pielikumā, lai pārliecinātos, ka tie ir brīvi no attiecīgajiem aizsargājamās zonas karantīnas organismiem, kas norādīti minētās regulas III pielikumā.

2. Attiecībā uz kartupeļiem iepriekš minētie eksperti pārbauda, vai sūtījumā esošie kartupeļi ir audzēti tieši no sēklas kartupeļiem, kas sertificēti kādā no dalībvalstīm, vai arī no sēklas kartupeļiem, kas sertificēti kādā citā valstī, no kuras saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 VI pielikumu stādīšanai paredzētus kartupeļus Savienībā ievest nav aizliegts.

3. Ja eksperti konstatē, ka, cik viņiem zināms un ciktāl ir iespējams konstatēt, attiecīgie sūtījumā ietvertie augi, augu produkti vai citi objekti atbilst 1. un 2. punkta prasībām un attiecīgajām prasībām un kontrolēm, kas norādītas Regulas (EK) Nr. 866/2004 II pielikumā, viņi:

a)	sagatavo ziņojumu ar konstatējumiem, pilnīgi aizpildot šīs regulas III pielikumā sniegto veidlapu, un vismaz viens no ekspertiem to pienācīgi paraksta, kā arī

b)	ziņojumu pielikuma veidā pievieno šīs regulas 2. pantā minētajam pavaddokumentam.

Ekspertiem nav jāsastāda “Fitosanitārās pārbaudes ziņojums” par stādīšanai paredzētiem augiem, tai skaitā stādīšanai paredzētiem Solanum tuberosum L. gumiem.

4. Eksperti pēc tam aizplombē kravas automašīnas vai citus transportlīdzekļus tā, lai nepieļautu sūtījuma atvēršanu, līdz tas šķērso robežlīniju.

Preces, uz kurām attiecas šis pants, drīkst pārvest pāri robežlīnijai tikai tad, ja ir izpildītas 3. punkta a) un b) apakšpunkta prasības.

5. Pēc sūtījuma saņemšanas apgabalos, kurus Kipras Republikas valdība kontrolē, kompetentajām iestādēm tas jāpārbauda. Attiecīgā gadījumā “Fitosanitārās pārbaudes ziņojumu” aizstāj ar augu pasi atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 (*2) 79. panta 1. punkta un 80. panta 1. punkta noteikumiem.

(*1) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/2072 (2019. gada 28. novembris), ar ko paredz vienotus nosacījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem īstenošanai, atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 690/2008 un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/2019 (OV L 319, 10.12.2019., 1. lpp.)."

(*2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/2031 (2016. gada 26. oktobris) par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (OV L 317, 23.11.2016., 4. lpp.).”;"

III pielikumā dotā parauga 10. punkta ceturto, piekto un sesto ievilkumu aizstāj ar šādiem:

“–

uzskatāmas par brīvām no II pielikumā norādītajiem Savienības karantīnas organismiem un attiecīgā gadījumā no III pielikumā norādītajiem aizsargājamās zonas karantīnas organismiem un Savienības reglamentēto nekarantīnas organismu klātbūtne tajās nepārsniedz pieļaujamo līmeni atbilstoši Regulas (ES) 2019/2072 IV pielikumam,

–

attiecībā uz kartupeļiem to, vai sūtījumā esošie kartupeļi ir audzēti tieši no sēklas kartupeļiem, kas sertificēti kādā no dalībvalstīm, vai arī no sēklas kartupeļiem, kas sertificēti kādā citā valstī, no kuras saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 VI pielikumu stādīšanai paredzētus kartupeļus Savienībā ievest nav aizliegts.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 6. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 161, 30.4.2004., 128. lpp.

(2) Komisijas Regula (EK) Nr. 1480/2004 (2004. gada 10. augusts), ar ko nosaka īpašus noteikumus precēm, kuras no apgabaliem, kurus Kipras valdība nekontrolē, ieved apgabalos, kurus minētā valdība kontrolē (OV L 272, 20.8.2004., 3. lpp.).

(3) Padomes Direktīva 2000/29/EK (2000. gada 8. maijs) par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/2031 (2016. gada 26. oktobris) par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (OV L 317, 23.11.2016., 4. lpp.).

(5) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/2072 (2019. gada 28. novembris), ar ko paredz vienotus nosacījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem īstenošanai, atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 690/2008 un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/2019 (OV L 319, 10.12.2019., 1. lpp.).

7.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/14

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/1167

(2022. gada 6. jūlijs),

ar kuru pēc daļējas starpposma pārskatīšanas groza Īstenošanas regulu (ES) 2021/633, ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktam, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Indonēzijas izcelsmes mononātrija glutamāta importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 3. punktu,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

1.1. Iepriekšējās izmeklēšanas un spēkā esošie pasākumi

(1)	Padome ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1187/2008 (2) noteica galīgos antidempinga maksājumus Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna”, “ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes mononātrija glutamāta (“MNG”) importam (“sākotnējā izmeklēšana”).

(2)	Pēc termiņbeigu pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, Komisija 2015. gada 21. janvārī ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/83 (3) nolēma saglabāt sākotnējā izmeklēšanā noteiktos pasākumus.

(3)

Pēc otrās termiņbeigu pārskatīšanas, kura tika veikta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, Komisija 2021. gada 14. aprīlī ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/633 (4) nolēma saglabāt sākotnējā izmeklēšanā noteikto antidempinga maksājumu līmeni, kas tika apstiprināts arī Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/83.

(4)	Pašlaik ir spēkā galīgie antidempinga maksājumi 33,8 %–39,7 % apmērā.

1.2. Pieteikums par nosaukuma maiņu

(5)	2019. gada janvārī Ķīnas ražotājs eksportētājs Tongliao Meihua Bio-Tech Co., Ltd., iespējams, mainīja nosaukumu uz Tongliao Meihua Biological Sci-Tech Co., Ltd.

(6)

Uzņēmums kopā ar Hebei Meihua MSG Group Co., Ltd ir viens no diviem saistītajiem ražotājiem eksportētājiem, kas pieder pie Meihua Group un kam pašlaik piemēro individuālo maksājuma likmi 33,8 % apmērā ar Taric papildu kodu A883. Tāpēc Tongliao Meihua Biological Sci-Tech Co., Ltd lūdza atspoguļot nosaukuma maiņu, lai tam piemērotu pašreizējo individuālo maksājuma likmi 33,8 % apmērā.

(7)

Pamatojošie dokumenti, kurus Tongliao Meihua Biological Sci-Tech Co., Ltd iesniedza, lai pamatotu pieteikumu, tomēr liecināja, ka Meihua Group notika nozīmīga strukturāla reorganizācija, kas ievērojami pārsniedza vienkāršu nosaukuma maiņu. Tāpēc tika uzskatīts, ka individuālā dempinga starpība, kas bija noteikta sākotnējām vienībām (Hebei Meihua MSG Group Co., Ltd un Tongliao Meihua Bio-Tech Co., Ltd jeb “Meihua Group”) ar Taric papildu kodu A883, varētu vairs nebūt atbilstīga.

(8)	Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskatīja, ka ir pietiekami pierādījumi tam, ka apstākļi, kuru dēļ sākotnējā izmeklēšanā tika noteikti spēkā esošie pasākumi abiem saistītajiem Meihua Group ražotājiem eksportētājiem, ir mainījušies. Tā arī secināja, ka šīs pārmaiņas ir ilglaicīgas.

1.3. Daļējas starpposma pārskatīšanas sākšana

(9)

Pamatojoties uz 7. apsvērumā minēto informāciju, Komisija 2022. gada 24. janvārī pēc savas iniciatīvas nolēma saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu sākt daļēju starpposma pārskatīšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami Ķīnas izcelsmes mononātrija glutamāta importam, un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu (5) (“paziņojums par procedūras sākšanu”). Labojums 2022. gada 24. janvāra paziņojumā par procedūras sākšanu tika publicēts 2022. gada 22. martā (6).

(10)	Daļējā starpposma pārskatīšana attiecās tikai uz dempinga pārbaudi, ciktāl tas skar divus Ķīnas ražotājus eksportētājus no Meihua Group: Tongliao Meihua Bio-Tech Co., Ltd un Hebei Meihua MSG Group Co, Ltd (Taric papildu kods A883).

1.4. Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

(11)	Dempinga izmeklēšana attiecās uz periodu no 2021. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”).

1.5. Ieinteresētās personas

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos pārskatīšanā. Turklāt Komisija par pārskatīšanas sākšanu īpaši informēja abus Meihua Group ražotājus eksportētājus, vienīgo Savienības ražotāju un Ķīnas valdību un aicināja tos piedalīties.

(13)	Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

1.5.1. Atbildes uz anketas jautājumiem

(14)	Komisija nosūtīja anketas abiem Meihua Group ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm. Komisija nesaņēma atbildes uz anketas jautājumiem ne no abiem Meihua Group ražotājiem eksportētājiem, ne no attiecīgās valsts iestādēm.

2. PĀRSKATĀMAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

(15)	Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā un turpmākajās pārskatīšanās, kas minētas 2. un 3. apsvērumā, t. i., Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes mononātrija glutamāts, ko patlaban klasificē ar KN kodu ex 2922 42 00 (Taric kods 2922420010).

(16)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā un turpmākajās pārskatīšanās, kas minētas 2. un 3. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka ražojumam, kurš tiek ražots ĶTR un eksportēts uz Savienību, un ražojumam, ko ražo un pārdod Ķīnas iekšzemes tirgū, ir vienādas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības un vienāds pamata galalietojums. Tāpēc tie tika uzskatīti par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

3. NESADARBOŠANĀS

(17)

Kā minēts 14. apsvērumā, Komisija 2022. gada 24. janvārī nosūtīja ražotājiem eksportētājiem paredzēto anketu abiem zināmajiem Ķīnas Meihua Group ražotājiem eksportētājiem, bet Ķīnas valdībai – anketu par nozīmīgu kropļojumu esību pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Ne no ražotājiem eksportētājiem, ne no attiecīgās valsts iestādēm Komisija nesaņēma ne atbildi, ne kādu citu reakciju.

(18)

Komisija 2022. gada 7. aprīļa vēstulē informēja abus zināmos Ķīnas Meihua Group ražotājus eksportētājus, ka nesadarbošanās gadījumā saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumi tiks izdarīti, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, un aicināja tos sniegt piezīmes. Ne no viena Meihua Group ražotāja eksportētāja piezīmes netika saņemtas. Par šo sadarbības trūkumu netika sniegti nekādi paskaidrojumi.

(19)

Tāpat Komisija informēja Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā par savu nodomu piemērot pamatregulas 18. panta 1. punktu un savus konstatējumus par abu Meihua Group ražotāju eksportētāju dempingu un nozīmīgu kropļojumu esību balstīt uz lietas materiālos pieejamajiem faktiem. Tā aicināja Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā sniegt piezīmes. Komisija nekādas piezīmes nesaņēma.

(20)

Ņemot vērā sadarbības trūkumu, Komisija uzskatīja, ka lēmums daļējas starpposma pārskatīšanas procedūrā būtu jāpieņem, pamatojoties uz šajā izmeklēšanā pieejamajiem faktiem. Attiecībā uz Meihua Group konkrēto situāciju Komisija pamatojās uz attiecīgajiem pierādījumiem, kuri tika iesniegti saistībā ar nosaukuma maiņu, kā rezultātā tika sākta starpposma pārskatīšana.

(21)

Pieteikumā par nosaukuma maiņu šķietami viens no Meihua Group ražotājiem eksportētājiem, proti, Tongliao Meihua Bio-Tech Co., Ltd, mainīja nosaukumu uz Tongliao Meihua Biological Sci-Tech Co., Ltd. Tomēr, ievērojot dokumentus, kas tika iesniegti, lai pamatotu pieteikumu par nosaukuma maiņu, Komisija arī uzskatīja, ka izmaiņas Meihua Group krietni pārsniedza nosaukuma maiņu.

(22)

Pirmkārt, pieteikuma iesniedzējs informēja Komisiju, ka 2008. gadā ir mainījis nosaukumu arī otrs Meihua Group eksportētājs, t. i., Hebei Meihua MSG Group Co., Ltd. Šā uzņēmuma pašreizējais nosaukums ir Meihua Holdings Group Co., Ltd. Pieteikuma iesniedzējs paskaidroja, ka Meihua Holdings Group Co., Ltd par šo faktu nepaziņoja Komisijai, jo tajā laikā Meihua Group reorganizēja savu darbību, lai izveidotu uzņēmumu grupu, un šīs reorganizācijas rezultāts nebija ļoti skaidrs, jo īpaši attiecībā uz pārdošanas jomu. Dokumentos, kas tika iesniegti, lai pamatotu pieteikumu par nosaukuma maiņu, pieteikuma iesniedzējs norādīja, ka Meihua Holdings Group Co., Ltd sāka pārdot attiecīgo ražojumu tikai iekšzemes tirgū.

(23)

Otrkārt, pieteikuma iesniedzējs piebilda, ka uzņēmums Meihua Group International Trading (Hong Kong) Limited (turpmāk – “Meihua Hong Kong”) tika iekļauts grupā 2012. gadā un veic eksporta darbības. Tāpēc pašreizējais attiecīgā ražojuma eksportētājs būtu Meihua Hong Kong. Pieteikuma iesniedzējs norādīja, ka Meihua Hong Kong eksportē MNG uz Savienību, izmantojot Taric papildu kodu A883.

(24)

Visbeidzot, 2011. gadā uzņēmumā Tongliao Meihua Biological Sci-Tech Co., Ltd tika inkorporēts cits attiecīgā ražojuma ražotājs – Xinjiang Meihua Amino Acid Co., Ltd. Pieteikuma iesniedzējs paziņoja, ka 2016. gadā arī Xinjiang Meihua Amino Acid Co., Ltd pārdeva attiecīgo ražojumu uz Savienību ar Meihua Hong Kong starpniecību.

4. SECINĀJUMI UN INFORMĀCIJAS IZPAUŠANA

(25)

Iepriekš 21.–24. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ šķiet, ka Meihua Group, uz kuru attiecas maksājums, tika strukturāli reorganizēta. Ar šo reorganizāciju tika izveidota jauna vienība, ko veidoja uzņēmumu grupa, kurā ietilpa ražotājs eksportētājs (Xinjiang Meihua Amino Acid Co., Ltd) un saistīts tirgotājs (Meihua Hong Kong), par ko ES nekad nav ziņots un ko ES nekad nav izmeklējusi. Tāpēc Komisija nevarēja vienkārši pieņemt, ka pašreizējā dempinga starpība, kas piemērojama Hebei Meihua MSG Group Co, Ltd un Tongliao Meihua Bio-Tech Co., Ltd, joprojām ir spēkā.

(26)

Tā kā ražotāji eksportētāji pilnīgi nemaz nesadarbojās, Komisija nevarēja pārbaudīt ne to vienību faktisko sastāvu, kurām piemēro sākotnējo maksājumu, ne to, vai maksājuma likme joprojām būtu atbilstoša Meihua Group jaunajai organizatoriskajai struktūrai, vai arī būtu pamatoti veikt jaunu dempinga aprēķinu un kāds attiecīgā gadījumā būtu tā līmenis.

(27)

Šādos apstākļos un pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, Komisija varēja tikai secināt, ka Meihua Group (kuru veido Tongliao Meihua Bio-Tech Co., Ltd un Hebei Meihua MSG Group Co, Ltd), kam tika piešķirta individuāla maksājuma likme ar Taric papildu kodu A883, kā tāda vairs nepastāv. Grupa, šķiet, sastāv no citiem ražotājiem eksportētājiem. Tāpēc iepriekš minētā maksājuma likme un Taric papildu kods būtu jāsvītro.

(28)	Iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija nevar jaunizveidotajai vienībai noteikt individuālu maksājuma likmi un uzņēmumam specifisku Taric papildu kodu. Uz jaunizveidotās vienības eksportu, ja tāds ir, attiektos likme, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem” ar Taric papildu kodu A999.

(29)	Ieinteresētās personas tika attiecīgi informētas, un tām tika dota iespēja sniegt piezīmes.

(30)	Komisija nekādas piezīmes nesaņēma.

(31)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/633 1. panta 2. punkts.

(32)	Šī regula ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulas (ES) 2021/633 1. panta 2. punktu groza šādi:

“2. Galīgā antidempinga maksājuma likmes, kas piemērojamas tālāk sarakstā norādīto uzņēmumu ražotā 1. punktā aprakstītā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

Valsts	Uzņēmums	Antidempinga maksājums (%)	Taric papildu kods
ĶTR	Fujian Province Jianyang Wuyi MSG Co. Ltd	36,5	A884
ĶTR	Visi pārējie uzņēmumi	39,7	A999”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 6. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2) OV L 322, 2.12.2008., 1. lpp.

(3) OV L 15, 22.1.2015., 31. lpp.

(4) OV L 132, 19.4.2021., 63. lpp.

(5) OV C 35, 24.1.2022., 12. lpp.

(6) OV C 129, 22.3.2022., 18. lpp.

7.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/22

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS Nr. 280/21/COL

(2021. gada 13. decembris),

ar ko groza procesuālās un materiālās tiesību normas valsts atbalsta jomā, ieviešot jaunas Pamatnostādnes par kritērijiem, pēc kuriem analizē saderīgumu ar iekšējo tirgu valsts atbalstam ar mērķi sekmēt svarīgu projektu īstenošanu visas Eiropas interesēs [2022/1170]

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE (“UZRAUDZĪBAS IESTĀDE”),

Ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) un jo īpaši tā 61.–63. pantu un 26. protokolu,

Ņemot vērā nolīgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi (“Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīgums”) un jo īpaši tā 24. pantu un 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

Tā kā:

Saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 24. pantu Uzraudzības iestāde īsteno EEZ līguma noteikumus par valsts atbalstu.

Saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu Uzraudzības iestāde sniedz paziņojumus vai izdod pamatnostādnes par EEZ līgumā regulētajiem jautājumiem, ja minētais Līgums vai Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīgums to skaidri paredz vai ja Uzraudzības iestāde to uzskata par nepieciešamu.

Komisija 2021. gada 25. novembrī pieņēma pārskatītu Paziņojumu par kritērijiem, pēc kuriem analizē saderīgumu ar iekšējo tirgu valsts atbalstam ar mērķi sekmēt svarīgu projektu īstenošanu visas Eiropas interesēs (“Pamatnostādnes”) (1).

Pamatnostādnes attiecas arī uz Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ”).

EEZ valsts atbalsta noteikumu vienveidīga piemērošana ir jānodrošina visā EEZ atbilstoši EEZ līguma 1. pantā noteiktajam viendabīguma mērķim.

Saskaņā ar EEZ līguma XV pielikuma sadaļas “Vispārīgie noteikumi” II punktu Uzraudzības iestādei pēc apspriešanās ar Eiropas Komisiju ir jāpieņem tiesību akti, kas atbilst Eiropas Komisijas pieņemtajiem tiesību aktiem.

Pamatnostādnēs var būt atsauces uz konkrētiem Eiropas Savienības politikas instrumentiem un konkrētiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas nav iekļauti EEZ līgumā. Lai nodrošinātu valsts atbalsta noteikumu vienveidīgu piemērošanu un vienlīdzīgus konkurences noteikumus visā EEZ, Uzraudzības iestāde, vērtēdama atbalsta saderību ar EEZ līguma darbību, kopumā piemēros tos pašus atsauces punktus kā Eiropas Komisija,

Apspriedusies ar Eiropas Komisiju,

Apspriedusies ar EBTA valstīm,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

(1) Materiālās tiesību normas valsts atbalsta jomā groza, ieviešot jaunas Pamatnostādnes par kritērijiem, pēc kuriem analizē saderīgumu ar iekšējo tirgu valsts atbalstam ar mērķi sekmēt svarīgu projektu īstenošanu visas Eiropas interesēs. Pamatnostādnes ir pievienotas šim lēmumam un ir tā neatņemama sastāvdaļa.

(2) Minētās Pamatnostādnes no 2022. gada 1. janvāra aizstās esošās Pamatnostādnes par EEZ līguma darbības un valsts atbalsta, kura mērķis ir sekmēt svarīgu projektu īstenošanu visas Eiropas interesēs, saderības analīzi (2).

2. pants

Uzraudzības iestāde Pamatnostādnes piemēros, vajadzības gadījumā veicot, tostarp, bet ne tikai, šādus pielāgojumus:

a)	ja ir atsauce uz “dalībvalsti(-īm)”, Uzraudzības iestāde to saprot kā atsauci uz “EBTA valsti(-īm)” (3) vai attiecīgā gadījumā “EEZ valsti(-īm)”;

b)	ja ir atsauce uz “Eiropas Komisiju”, Uzraudzības iestāde to lasa kā atsauci uz “EBTA Uzraudzības iestādi”;

c)	ja ir atsauce uz “Līgumu” vai “LESD”, Uzraudzības iestāde to lasa kā atsauci uz “EEZ līgumu”;

d)	ja ir atsauce uz LESD 107. pantu vai minētā panta iedaļām, Uzraudzības iestāde to lasa kā atsauci uz EEZ līguma 61. pantu un attiecīgajām minētā panta iedaļām;

e)	ja ir atsauce uz LESD 108. pantu vai minētā panta iedaļām, Uzraudzības iestāde to lasa kā atsauci uz Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 3. protokola 1. daļas 1. pantu un attiecīgajām minētā panta iedaļām;

f)	ja ir atsauce uz formulējumu “saderīgs/nesaderīgs ar iekšējo tirgu”, Uzraudzības iestāde to lasa kā “saderīgu/nesaderīgu ar EEZ līguma darbību”;

g)	ja ir atsauce uz formulējumu “Savienībā/ārpus Savienības”, Uzraudzības iestāde to lasa kā “EEZ/ārpus EEZ”;

h)	ja ir atsauce uz “Savienības iekšējo tirdzniecību”, Uzraudzības iestāde to lasa kā atsauci uz “EEZ iekšējo tirdzniecību”;

i)	ja Pamatnostādnēs ir noteikts, ka tās piemēros “visām saimnieciskās darbības nozarēm”, Uzraudzības iestāde tās piemēro “visām saimnieciskās darbības nozarēm vai saimnieciskās darbības nozaru daļām, uz kurām attiecas EEZ līguma piemērošanas joma”;

j)	ja ir atsauce uz Komisijas paziņojumiem vai pamatnostādnēm, Uzraudzības iestāde to lasa kā atsauci uz attiecīgajām Uzraudzības iestādes pamatnostādnēm.

Briselē, 2021. gada 13. decembrī

EBTA Uzraudzības iestādes vārdā –

priekšsēdētāja,

atbildīgā kolēģijas locekle

Bente ANGELL-HANSEN

kolēģijas loceklis

Högni S. KRISTJÁNSSON

kolēģijas loceklis

Stefan BARRIGA

līdzparakstījusies Tieslietu un administratīvo

lietu nodaļas direktore

Melpo-Menie JOSÉPHIDÈS

(1) () C(2021) 8481 final, (OV C 528, 30.12.2021., 10. lpp.).

(2) () EBTA Uzraudzības iestādes Lēmums Nr. 84/16/COL (2016. gada 27. aprīlis), ar kuru simtu pirmo reizi groza procedūras un materiālo tiesību noteikumus valsts atbalsta jomā, pieņemot jaunas pamatnostādnes par EEZ līguma darbības un valsts atbalsta, kura mērķis ir sekmēt svarīgu projektu īstenošanu visas Eiropas interesēs, saderības analīzi [2017/267], OV L 39, 16.2.2017., 49. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 11, 16.2.2017., 1. lpp.

(3) () EBTA valstis ir Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Kritēriji, pēc kuriem analizē saderīgumu ar iekšējo tirgu valsts atbalstam ar mērķi sekmēt svarīgu projektu īstenošanu visas Eiropas interesēs

1. IEVADS

Šajā paziņojumā sniegtas norādes, kā atbilstoši Savienības valsts atbalsta noteikumiem vērtēt publisko finansējumu svarīgiem projektiem visas Eiropas interesēs (IPCEI).

IPCEI var sniegt ļoti nozīmīgu ieguldījumu Savienības ilgtspējīgā ekonomikas izaugsmē, nodarbinātībā, konkurētspējā un uzņēmumu un ekonomikas noturībā un stiprināt tās atvērto stratēģisko autonomiju, veicinot radikālas inovācijas un infrastruktūras projektus, pateicoties pārrobežu sadarbībai, kuriem būs pozitīva netiešā ietekme uz iekšējo tirgu un sabiedrību kopumā.

IPCEI dod iespēju apvienot zināšanas, ekspertu pieredzi, finanšu līdzekļus un ekonomikas dalībniekus no visas Savienības, lai mēģinātu novērst nozīmīgas tirgus vai sistēmiskās nepilnības vai risināt sabiedrības problēmas, ko citādi nebūtu bijis iespējams atrisināt. Tie ir paredzēti, lai publisko un privāto sektoru apvienotu vērienīgu projektu īstenošanā, kuri Savienībai un tās iedzīvotājiem sniegtu būtisku labumu.

IPCEI var dot ieguldījumu visās rīcībpolitikās un darbībās, kas vērstas uz kopīgo Eiropas mērķu sasniegšanu un kas jo īpaši ietver Eiropas zaļo kursu (1), digitālo stratēģiju (2) un digitālo desmitgadi (3), jauno Eiropas industriālo stratēģiju (4) un tās atjaunināto versiju (5), kā arī Eiropas Datu stratēģiju (6) un Next Generation EU (7). IPCEI var arī veicināt ilgtspējīgu atveseļošanu pēc nopietniem tādiem ekonomikas traucējumiem kā tie, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija, un atbalstīt centienus stiprināt Savienības sociālo un ekonomisko noturību.

Ņemot vērā atjaunināto jauno industriālo stratēģiju un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) stratēģiju (8), ir svarīgi, lai MVU un jaunuzņēmumi varētu piedalīties IPCEI un gūt labumu no tiem. Komisija savā novērtējumā ņems vērā visus apstākļus, no kuriem izriet, ka paziņotajam atbalstam ir mazāka iespējamība nepamatoti izkropļot konkurenci, piemēram, atbalsta summas dēļ.

Lai IPCEI varētu īstenot, priekšnosacījums bieži vien ir būtiska valsts sektora iestāžu dalība, ja bez tās tirgus dalībnieki citādi nefinansētu šādus projektus. Šajā paziņojumā paredzēti noteikumi, saskaņā ar kuriem valsts atbalstu IPCEI var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu un ko piemēro gadījumos, kad šādu projektu publiskais finansējums ir uzskatāms par valsts atbalstu. Proti, šo noteikumu mērķis ir nodrošināt, lai šāds atbalsts neradītu nepamatotu negatīvo ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem starp dalībvalstīm, un līdz nepieciešamajam minimumam ierobežot šāda atbalsta ietekmi uz tirdzniecību un konkurenci.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu atbalstu, kas veicina kāda svarīga projekta īstenojumu visas Eiropas interesēs, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu. Attiecīgi šajā paziņojumā ir sniegtas norādes par kritērijiem, kurus Komisija piemēros, izvērtējot valsts atbalstu, kuru piešķir, lai veicinātu IPCEI īstenošanu. Tajā vispirms ir noteikta piemērošanas joma un sniegts to kritēriju saraksts, kurus Komisija izmantos, lai novērtētu IPCEI raksturu un svarīgumu Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā. Pēc tam paskaidrots, kā Komisija izvērtēs, vai IPCEI publiskais finansējums ir saderīgs ar valsts atbalsta noteikumiem.

Šajā paziņojumā nav izslēgta iespēja, ka atbalsts IPCEI īstenošanas veicināšanai var tikt atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu, pamatojoties arī uz citiem Līguma noteikumiem, jo īpaši Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Tomēr ar minētajiem Līguma noteikumiem var nebūt pilnībā nosegta IPCEI nozīme, specifika un iezīmes. Tāpēc var būt nepieciešams piemērot īpašus atbilstības, saderības un procedūras noteikumus, kas paredzēti šajā paziņojumā.

2. DARBĪBAS JOMA

Komisija šajā paziņojumā izklāstītos principus piemēros IPCEI visās saimnieciskās darbības nozarēs.

10.

Minētie principi neattiecas uz:

pasākumiem, kas ir atbalsts grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, kuri definēti Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēs (9) vai turpmākās pamatnostādnēs, izņemot uzņēmumus, kuri 2019. gada 31. decembrī nebija nonākuši grūtībās, bet kļuva par grūtībās nonākušiem uzņēmumiem laikā no 2020. gada 1. janvāra līdz dienai, kad beidz piemērot Pagaidu regulējumu (10);

b)	pasākumiem, kas ir atbalsts uzņēmumiem, uz kuriem attiecas neizpildīts līdzekļu atgūšanas rīkojums, kas izdots saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar kuru atbalsts ir atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu;

atbalsta pasākumiem, kas paši par sevi vai to nosacījumu vai finansēšanas metodes dēļ uzskatāmi par Savienības tiesību (11) nedalāmu pārkāpumu, jo īpaši:

i)	atbalsta pasākumiem, ar kuriem atbalsta piešķiršanai izvirza nosacījumu, ka labuma guvēja galvenajai mītnei vai uzņēmējdarbības vietai pārsvarā jābūt attiecīgajā dalībvalstī,

ii)	atbalsta pasākumiem, ar kuriem atbalsta piešķiršanai izvirza nosacījumu, ka labuma guvējam jāizmanto attiecīgajā valstī ražotās preces vai attiecīgās valsts pakalpojumi,

iii)	atbalsta pasākumiem, kas ierobežo labuma guvēja iespēju iegūtos pētniecības, izstrādes un inovācijas rezultātus izmantot citās dalībvalstīs.

3. ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI

11.

Lai noteiktu, vai projekts ietilpst Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta darbības jomā, Komisija piemēros šā paziņojuma 3.1., 3.2. un 3.3. iedaļā noteiktos kritērijus.

3.1. Projekta definīcija

12.

Atbalsta priekšlikumam jāattiecas uz atsevišķu projektu, kura mērķi un īstenošanas noteikumi, tostarp dalībnieki un finansējums, ir skaidri noteikti (12).

13.

Komisija par atbalstāmu var uzskatīt arī “integrētu projektu”, t. i., tādu atsevišķu projektu grupu, kas iekļaujas vienotā struktūrā, plānā vai programmā ar kopīgu mērķi un vienotu sistēmisku pieeju. Integrētā projekta atsevišķie komponenti var attiekties uz dažādiem piegādes ķēdes posmiem, bet tiem ir jābūt savstarpēji papildinošiem un jānodrošina būtiska pievienotā vērtība Eiropas mērķa sasniegšanā (13).

3.2. Visas Eiropas intereses

3.2.1. Vispārīgie kumulatīvie kritēriji

14.

Projektam jādod konkrēts, skaidrs un identificējams svarīgs ieguldījums Savienības mērķu sasniegšanā vai stratēģiju īstenošanā un būtiski jāietekmē ilgtspējīga attīstība, piemēram, ar svarīgu devumu attiecībā uz Eiropas zaļo kursu, digitālo stratēģiju, digitālo desmitgadi un Eiropas Datu stratēģiju, jauno Eiropas industriālo stratēģiju un tās atjaunināto versiju, Next Generation EU, Eiropas veselības savienību (14), jauno Eiropas pētniecības un inovācijas telpu (15), jauno aprites ekonomikas rīcības plānu (16) vai Savienības mērķi līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai.

15.

Projektam jābūt acīmredzami tādam, kas ir izstrādāts, lai pārvarētu nozīmīgas tirgus vai sistēmiskās nepilnības, kuras neļauj to īstenot tādā pašā apmērā vai tādā pašā veidā, ja atbalsts netiek piešķirts, vai risinātu sabiedrības problēmas, kuras citādi netiktu pienācīgi risinātas vai novērstas.

16.

Ja vien mazāku skaitu neattaisno projekta raksturs (17), projektā principā ir jāiesaista vismaz četras dalībvalstis, un tā sniegtais labums nedrīkst aprobežoties tikai ar finansētājām dalībvalstīm – tam jāizpaužas plašākā Savienības daļā. Labumam, kas gaidāms no projekta, jābūt skaidri formulētam konkrētā un identificējamā veidā (18).

17.

Visām dalībvalstīm jādod reāla iespēja piedalīties topošā projektā. Paziņotājām dalībvalstīm ir jāpierāda, ka visas dalībvalstis kontaktu, alianšu, sanāksmju vai partneru piemeklēšanas pasākumu veidā bija informētas par projekta iespējamo tapšanu, iesaistot arī MVU un jaunuzņēmumus, un ka tām bija dota iespēja piedalīties.

18.

Labums, kas gaidāms no projekta, nedrīkst izpausties tikai attiecībā uz konkrētajiem uzņēmumiem vai konkrēto nozari, bet tam ir jābūt ar plašāku nozīmi un piemērojumu Savienības ekonomikā vai sabiedrībā, ko rada projekta pozitīvā netiešā ietekme (piemēram, sistēmiska ietekme uz vairākiem vērtību ķēdes līmeņiem, ietekme augšupējos vai lejupējos tirgos, alternatīvs izmantojums citās nozarēs vai pāreja uz citiem transporta veidiem), kas ir skaidri formulēta konkrētā un identificējamā veidā.

19.

Projektam jāparedz būtisks labuma guvēja līdzfinansējums (19).

20.

Dalībvalstīm ir jāsniedz pierādījumi par to, vai projekts atbilst principam “nenodarīt būtisku kaitējumu” Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē vai citām salīdzināmām metodēm (20). Atbalsta pozitīvo ietekmi samērojot ar tā negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību, Komisija uzskatīs, ka atbilstība šim principam ir svarīgs novērtējuma faktors. Kopumā ir maz ticams, ka ieguldījumiem, kas rada būtisku kaitējumu vidiskajiem mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, būtu pietiekami liela pozitīvā ietekme, lai atsvērtu to negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību. Jebkurā gadījumā ir jāveic individuāls novērtējums par projekta pozitīvo ietekmi, kura izpaužas kā nozīmīgu tirgus vai sistēmisko nepilnību novēršana vai sabiedrības problēmu atrisināšana, kas citādi nebūtu bijusi iespējama.

3.2.2. Vispārīgie pozitīvie rādītāji

21.

Papildus 3.2.1. iedaļā norādītājiem kumulatīvajiem kritērijiem Komisija ņems vērā un pozitīvi vērtēs šādus dalībvalstu ierosinātos elementus:

a)	projekta izstrādē ir iesaistīta Komisija vai cita juridiska struktūra, kurai Komisija ir deleģējusi savas pilnvaras, piemēram, Eiropas Investīciju banka vai Eiropas Investīciju fonds;

b)	projekta atlasē ir iesaistīta Komisija vai cita juridiska struktūra, kurai Komisija ir deleģējusi savas pilnvaras, ar nosacījumu, ka attiecīgā struktūra šajā nolūkā darbojas kā īstenojoša struktūra;

c)	projekta pārvaldībā ir iesaistīta Komisija vai cita juridiska struktūra, kurai Komisija ir deleģējusi savas pilnvaras, un iesaistītās dalībvalstis;

d)	projekts paredz plaša līmeņa sadarbību, ko raksturo partneru skaits, dažādu nozaru organizāciju vai dažāda lieluma uzņēmumu iesaiste un jo īpaši sadarbība starp lieliem uzņēmumiem un MVU, tostarp jaunuzņēmumiem dažādās dalībvalstīs, un atbalsta neizdevīgākā stāvoklī esošo reģionu attīstību;

e)	projekts ietver līdzfinansējumu no kāda no Savienības fondiem (21) tiešā, netiešā vai dalītā pārvaldībā;

f)	projekts paredz neatkarīgo privāto ieguldītāju ievērojamu ieguldījumu (22);

g)	projekts cenšas novērst skaidri noteiktu un būtisku stratēģisko atkarību.

3.2.3. Īpašie kritēriji

22.

Pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem jābūt ar izteiktu inovatīvu raksturu vai jārada nozīmīga pievienotā vērtība pētniecības, izstrādes un inovācijas izteiksmē, ņemot vērā sasniegto tehnisko līmeni attiecīgajā nozarē (23).

23.

Projektiem, kas ietver pirmreizējo izmantošanu rūpniecībā, jāļauj izstrādāt jaunu produktu vai pakalpojumu ar augstu pētniecības un inovācijas saturu vai ieviest fundamentāli inovatīvu ražošanas procesu. Esošo iekārtu parasta modernizācija bez inovatīvas dimensijas un esošo produktu jaunāku versiju izstrāde nav kvalificējama kā pirmreizējā izmantošana rūpniecībā.

24.

Šajā paziņojumā pirmreizējā izmantošana rūpniecībā nozīmē izmēģinājuma iekārtu izvēršanu, demonstrējuma ražotnes vai unikālu aprīkojumu un iekārtas turpmākajos posmos pēc izmēģinājuma līnijas, tostarp testēšanas posmā, un pielāgošanos sērijveida ražošanai, bet ne masveida ražošanu vai arī komercdarbības (24). Pirmreizējās izmantošanas rūpniecībā beigas tiek noteiktas, cita starpā ņemot vērā attiecīgos ar pētniecību, izstrādi un inovāciju saistītos snieguma rādītājus, kas norāda uz spēju sākt masveida ražošanu. Pirmreizējās izmantošanas rūpniecībā darbības var finansēt no valsts atbalsta, ciktāl pirmreizējā izmantošana rūpniecībā izriet no pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības un ciktāl tā pati ietver nozīmīgu pētniecības, izstrādes un inovācijas komponentu, kas ir neatņemams un nepieciešams elements projekta sekmīgai īstenošanai. Pirmreizējo izmantošanu rūpniecībā var veikt cits subjekts, kas nav tas pats subjekts, kurš veica pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības, ja vien minētais subjekts ir ieguvis tiesības izmantot iepriekšējo pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību rezultātus un ja gan pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības, gan pirmreizējā izmantošana rūpniecībā ir paredzētas attiecīgajā projektā.

25.

Infrastruktūras projektiem vides, enerģētikas, transporta, veselības vai digitālajā nozarē, ciktāl uz tiem neattiecas 22. un 23. punkts, ir jābūt ļoti svarīgiem Savienības vides, klimata, enerģētikas (tostarp energoapgādes drošības), transporta, veselības, industriālās vai digitālās stratēģijas ziņā vai arī jāsniedz būtisks ieguldījums iekšējā tirgū, tostarp, bet ne tikai šajās konkrētajās nozarēs, un tos var atbalstīt tik ilgi pēc izbūves pabeigšanas, līdz attiecīgā infrastruktūra ir pilnībā funkcionējoša.

3.3. Projekta svarīgums

26.

Lai projektu varētu kvalificēt kā IPCEI, tam ir jābūt kvantitatīvi vai kvalitatīvi svarīgam. Tam jābūt īpaši svarīgam apjoma vai tvēruma ziņā vai jāietver ļoti nozīmīgs tehnoloģiskais vai finanšu risks, vai arī abi šie riski. Lai noteiktu projekta svarīgumu, Komisija ņems vērā 3.2. iedaļā noteiktos kritērijus.

4. SADERĪBAS KRITĒRIJI

27.

Uz Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta pamata novērtējot, vai atbalsts IPCEI īstenošanas veicināšanai ir saderīgs ar iekšējo tirgu, Komisija ņems vērā šā paziņojuma 4.1., 4.2. un 4.3. iedaļā noteiktos kritērijus (25).

28.

Lai novērtētu, vai atbalsta paredzamā pozitīvā ietekme atsver iespējamo negatīvo ietekmi, Komisija veiks 4.2. iedaļā paredzēto samēra pārbaudi.

29.

Ņemot vērā projekta raksturu, Komisija attiecībā uz integrēta projekta atsevišķiem komponentiem var pieņemt, ka nozīmīgas tirgus vai sistēmiskas nepilnības vai sabiedrības problēmas, kā arī ieguldījums visas Eiropas interešu īstenošanā pastāv, ja projekts izpilda 3. iedaļā noteiktos atbilstības kritērijus.

4.1. Atbalsta nepieciešamība un samērīgums

30.

No atbalsta nedrīkst subsidēt tās projekta izmaksas, kas uzņēmumam rastos jebkurā gadījumā, un nedrīkst kompensēt saimnieciskās darbības parasto uzņēmējdarbības risku. Ir jāpierāda, ka projekta īstenošana bez atbalsta nebūtu iespējama vai arī būtu iespējama, bet tikai mazākā mērogā, ar šaurāku tvērumu vai arī nepietiekami ātri, vai atšķirīgā veidā, kas ievērojami ierobežotu paredzamo labumu (26). Atbalsts tiks uzskatīts par samērīgu tikai tad, ja tādu pašu rezultātu nevarētu sasniegt ar mazāku atbalstu.

31.

Dalībvalstīm jāsniedz Komisijai pietiekama informācija par atbalstāmo projektu, kā arī izsmeļošs apraksts par hipotētisko scenāriju, kurā neviena dalībvalsts nebūtu piešķīrusi atbalstu (27). Hipotētiskais scenārijs var izpausties kā alternatīva projekta neesamība, ja pierādījumi norāda uz to, ka tas būtu ticamākais hipotētiskais scenārijs, vai alternatīvs projekts, ko labuma guvēji ir apsvēruši savā iekšējā lēmumu pieņemšanas procesā, un var attiekties uz alternatīvu projektu, kuru pilnībā vai daļēji īsteno ārpus ES. Lai pierādītu labuma guvēju iesniegtā hipotētiskā scenārija ticamību, paziņotājas dalībvalstis tiek aicinātas iesniegt labuma guvēju attiecīgos iekšējos dokumentus, piemēram, valdes prezentācijas, analīzes, ziņojumus un pētījumus (28).

32.

Ja alternatīva projekta nav, Komisija pārbaudīs, vai atbalsta summa nepārsniedz minimumu, kas nepieciešams, lai atbalstāmajam projektam būtu pietiekama peļņa, piemēram, tāda, kas dod iespēju panākt iekšējās atdeves koeficientu, kurš atbilst nozares vai uzņēmuma specifiskajiem kritērijiem vai minimālajai rentabilitātes likmei. Šim nolūkam var izmantot arī parastos atdeves koeficientus, ko labuma guvēji sagaidītu citos līdzīgos ieguldījumu projektos, kopējās kapitāla izmaksas vai atdeves koeficientus, kas tiek parasti novēroti attiecīgajā nozarē. Visas saistītās paredzamās izmaksas un labumi jāņem vērā par visu projekta darbības laiku.

33.

Maksimālais pieļaujamais atbalsta līmenis tiks noteikts, ņemot vērā identificēto finansējuma deficītu attiecībā pret attiecināmajām izmaksām. Ja tas ir pamatojams ar finansējuma deficīta analīzi, atbalsta intensitāte var būt tāda, kas ļauj segt visas attiecināmās izmaksas. Finansējuma deficīts ir starpība starp pozitīvajām un negatīvajām naudas plūsmām visā ieguldījuma periodā, kura diskontēta pašreizējā vērtībā, pamatojoties uz piemērotu diskonta likmi, kas atspoguļo atdeves likmi, kura ir nepieciešama, lai labuma guvējs varētu īstenot projektu, ņemot vērā ar to saistītos riskus. Attiecināmās izmaksas ir norādītas pielikumā (29).

34.

Ja ir pierādīts, piemēram, ar uzņēmuma iekšējiem dokumentiem, ka labuma guvējam ir skaidri noteikta izvēle starp atbalstītu projektu un alternatīvu projektu bez atbalsta, Komisija salīdzinās paredzamo neto pašreizējo vērtību ieguldījumam atbalstītajā projektā un ieguldījumam hipotētiskajā projektā un ņems vērā dažādo uzņēmējdarbības scenāriju īstenošanās varbūtības.

35.

Valsts atbalstu IPCEI īstenošanas veicināšanai var kumulēt ar Savienības finansējumu vai citu valsts atbalstu ar nosacījumu, ka piešķirtā publiskā finansējuma kopsumma attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām nepārsniedz vislabvēlīgāko finansējuma likmi, kas noteikta piemērojamajos Savienības tiesību aktos.

36.

Lai nodrošinātu papildu garantiju, ka valsts atbalsts ir samērīgs un nepārsniedz nepieciešamo apjomu, Komisija var pieprasīt paziņotājai dalībvalstij piemērot atgūšanas mehānismu (30). Atgūšanas mehānismam būtu jānodrošina līdzsvarota papildu peļņas sadale, ja projekts ir ienesīgāks, nekā prognozēts paziņotajā finansējuma deficīta analīzē, un tas būtu jāpiemēro tikai tiem ieguldījumiem, kas, pamatojoties uz naudas plūsmu ex post rezultātiem un valsts atbalsta maksājumiem, sasniedz atdeves likmi, kura pārsniedz labuma guvēju kapitāla izmaksas. Jebkurš šāds atgūšanas mehānisms būtu iepriekš skaidri jādefinē, lai labuma guvējiem nodrošinātu finansiālu prognozējamību laikā, kad tiek pieņemts lēmums par dalību projektā. Šāds mehānisms būtu jāizstrādā tā, lai saglabātu labuma guvējiem spēcīgu stimulu maksimāli palielināt ieguldījumus un projekta sniegumu.

37.

Savā analīzē Komisija ņems vērā šādus elementus:

plānoto izmaiņu raksturojums – dalībvalstij skaidri jānorāda rīcības izmaiņas, kādas tiek sagaidītas valsts atbalsta rezultātā, t. i., vai tiks uzsākts jauns projekts vai arī tiks palielināts projekta apjoms, tvērums, temps vai pārrobežu dimensija. Rīcības izmaiņas jānosaka, salīdzinot plānotās darbības gaidāmos rezultātus un līmeni ar atbalstu un bez tā. Starpība starp šiem diviem scenārijiem norāda uz atbalsta pasākuma ietekmi un tā stimulējošo ietekmi;

b)	rentabilitātes pakāpe – ja projekts pats par sevi nebūtu pietiekami rentabls, lai privāts uzņēmums uzņemtos īstenot to, bet dotu nozīmīgu labumu sabiedrībai, ir lielāka ticamība, ka atbalstam piemīt stimulējoša ietekme.

38.

Lai novērtētu faktiskos vai iespējamos starptautiskās tirdzniecības tiešos vai netiešos izkropļojumus, Komisija var ņemt vērā apstākli, ka konkurenti, kas atrodas ārpus Savienības, tieši vai netieši (pēdējo trīs gadu laikā) ir saņēmuši vai saņems tādas pašas intensitātes atbalstu par līdzīgiem projektiem. Tomēr, ja starptautiskās tirdzniecības izkropļojumi, ņemot vērā attiecīgās nozares īpašo raksturu, varētu rasties pēc vairāk nekā trīs gadiem, atsauces periodu var attiecīgi pagarināt. Ja vien tas ir iespējams, attiecīgā dalībvalsts sniedz Komisijai pietiekamu informāciju, lai tā varētu izvērtēt situāciju, jo īpaši to, vai ir nepieciešams ņemt vērā konkurences priekšrocības, kādas ir konkurentam no trešās valsts. Ja Komisijai nav pierādījumu par piešķirto vai ierosināto atbalstu, tā savu lēmumu var balstīt arī uz netiešiem pierādījumiem. Komisija var arī veikt attiecīgus pasākumus, lai novērstu konkurences izkropļojumus, ko rada ārpus Savienības saņemtās subsīdijas.

39.

Vācot pierādījumus, Komisija var izmantot savas izmeklēšanas pilnvaras (31).

40.

Atbalsta instrumenta izvēle jāveic, ņemot vērā tirgus nepilnību vai citus nozīmīgus sistēmiskus trūkumus, kurus ar šo instrumentu cenšas novērst. Piemēram, ja pamatā esošā problēma ir nepietiekama piekļuve finansējumam, dalībvalstīm parasti būtu jāizmanto likviditātes atbalsts, piemēram, aizdevums vai garantija (32). Ja nepieciešams arī zināmā mērā dalīties ar uzņēmumu tā riskos, vēlamajam atbalsta instrumentam parasti vajadzētu būt atmaksājamam avansam. Atmaksājama atbalsta instrumenti parasti tiks uzskatīti par pozitīvu rādītāju.

41.

Labuma guvēju atlase konkurenci nodrošinošā, pārredzamā un nediskriminējošā procedūrā tiks uzskatīta par pozitīvu rādītāju.

4.2. Nepamatotu konkurences izkropļojumu novēršana un samēra pārbaude

42.

Dalībvalstīm ir jāpierāda, ka ierosinātais atbalsta pasākums ir vispiemērotākais politikas instruments projekta mērķa sasniegšanai. Atbalsta pasākums netiks uzskatīts par piemērotu, ja to pašu rezultātu ir iespējams sasniegt ar citiem politikas instrumentiem vai atbalsta instrumentiem, kas rada mazākus konkurences izkropļojumus.

43.

Lai atbalsts būtu saderīgs, atbalsta pasākuma negatīvajai ietekmei, kas izpaužas kā konkurences izkropļojumi un ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm, jābūt ierobežotai un mazākai par pozitīvo ietekmi, kas izpaužas kā devums visas Eiropas interesēs esošu mērķu sasniegšanā.

44.

Novērtējot atbalsta pasākuma negatīvo ietekmi, Komisija savā analīzē pievērsīsies atbalsta paredzamajai ietekmei uz konkurenci starp uzņēmumiem attiecīgajos produktu tirgos, tostarp augšupējos vai lejupējos tirgos, un jaudas pārpalikuma riskam.

45.

Komisija novērtēs, vai pastāv risks, ka tiks ierobežota piekļuve tirgum un radīts dominējošs stāvoklis tirgū. Projektos, kas ietver infrastruktūras izbūvi (33), ir jāievēro principi par brīvu un nediskriminējošu piekļuvi infrastruktūrai, nediskriminējošu cenu noteikšanu un tīkla ekspluatāciju, tostarp tie, kas noteikti Savienības tiesību aktos (34).

46.

Komisija novērtēs iespējamo negatīvo ietekmi uz tirdzniecību, tostarp risku, ka starp dalībvalstīm varētu notikt “subsidēšanas sacensība”, jo īpaši attiecībā uz atrašanās vietas izvēli.

47.

Savā novērtējumā par iespējamo negatīvo ietekmi uz tirdzniecību Komisija skatīs, vai atbalstam ir izvirzīts nosacījums, ka labuma guvēja ražošanas darbība vai jebkāda cita darbība jāpārceļ no citas EEZ līguma līgumslēdzējas puses valsts uz tās dalībvalsts teritoriju, kura piešķir atbalstu. Šāds nosacījums šķiet kaitējam iekšējam tirgum neatkarīgi no faktiski zaudēto darbvietu skaita labuma guvēja sākotnējā uzņēmējdarbības vietā EEZ, un to diez vai kompensētu jebkāda pozitīvā ietekme.

4.3. Pārredzamība

48.

Dalībvalstīm jānodrošina, ka Komisijas atbalsta pārredzamības modulī vai visaptverošā valsts atbalsta tīmekļa vietnē valsts vai reģionālā līmenī tiek publicēta šāda informācija:

a)	lēmuma par individuāla atbalsta piešķiršanu un attiecīgo īstenošanas noteikumu pilns teksts vai saite uz to;

b)	piešķīrējas iestādes vai iestāžu identitāte;

c)	katra labuma guvēja nosaukums un identifikators, izņemot komercnoslēpumus un citu konfidenciālu informāciju pienācīgi pamatotos gadījumos un ar Komisijas piekrišanu saskaņā ar Komisijas paziņojumu par dienesta noslēpumu valsts atbalsta lēmumos (35);

d)	atbalsta instruments (36), atbalsta elements un, ja tie atšķiras, atbalsta nominālā summa, kas izteikta kā katram labuma guvējam piešķirtā pilnā summa valsts valūtā;

e)	atbalsta piešķiršanas datums un publicēšanas datums;

f)	labuma guvēja veids (MVU/liels uzņēmums/jaunuzņēmums);

g)	labuma guvēja atrašanās vietas reģions (NUTS II līmenī vai zemākā līmenī);

h)	labuma guvēja darbības galvenā ekonomikas nozare (NACE grupas līmenī);

i)	atbalsta mērķis.

49.

Prasība publicēt informāciju attiecas uz individuāla atbalsta piešķīrumiem, kas pārsniedz 100 000 EUR. Šī informācija ir jāpublicē pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, tā jāglabā vismaz 10 gadus, un tai bez ierobežojumiem jābūt pieejamai sabiedrībai (37).

5. PAZIŅOŠANA, ZIŅOŠANA UN PIEMĒROŠANA

5.1. Paziņošanas pienākums

50.

Saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu dalībvalstīm iepriekš jādara zināmi Komisijai visi plāni piešķirt vai mainīt valsts atbalstu, tostarp atbalstu IPCEI.

51.

Vienā un tajā pašā IPCEI iesaistītās dalībvalstis, kad vien iespējams, tiek aicinātas iesniegt Komisijai kopīgu paziņojumu, tostarp kopīgu dokumentu, kurā aprakstīts IPCEI un pierādīta tā atbilstība.

5.2. Ex-post izvērtējums un ziņošana

52.

Par projekta izpildi jāsniedz regulāri ziņojumi. Vajadzības gadījumā Komisija var pieprasīt veikt ex post izvērtējumu.

5.3. Piemērošana

53.

Komisija šajā paziņojumā noteiktos principus piemēros no 2022. gada 1. janvāra.

54.

Minētos principus tā piemēros visiem tiem paziņotajiem atbalsta projektiem, attiecībā uz kuriem tai jāpieņem lēmums no 2022. gada 1. janvāra, pat ja par projektiem paziņots pirms minētā datuma.

55.

Saskaņā ar paziņojumu par to noteikumu noteikšanu, kas piemērojami nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai (38), nepaziņota atbalsta gadījumā Komisija piemēros šajā paziņojumā noteiktos principus, ja atbalsts piešķirts pēc 2022. gada 1. janvāra (ieskaitot), bet visos citos gadījumos – noteikumus, kas bija spēkā atbalsta piešķiršanas laikā.

(1) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019) 640 final, 2019. gada 11. decembris).

(2) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas digitālās nākotnes veidošana” (COM(2020) 67 final, 2020. gada 19. februāris).

(3) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā” (COM(2021)118 final, 2021. gada 9. marts).

(4) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauna Eiropas industriālā stratēģija” (COM(2020) 102 final, 2020. gada 10. marts).

(5) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana: veidojot spēcīgāku vienoto tirgu Eiropas atveseļošanai” (COM(2021) 350 final, 2021. gada 5. maijs).

(6) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Datu stratēģija” (COM(2020) 66 final, 2020. gada 19. februāris).

(7) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas lielā stunda – jāatjaunojas un jāsagatavo ceļš nākamajai paaudzei” (COM(2020) 456 final, 2020. gada 27. maijs).

(8) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai” (COM(2020) 103 final, 2020. gada 10. marts).

(9) Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (OV C 249, 31.7.2014., 1. pp.). Kā paskaidrots minēto pamatnostādņu 23. punktā, ņemot vērā to, ka ir apdraudēta pati grūtībās nonākuša uzņēmuma pastāvēšana, šādu uzņēmumu nevar uzskatīt par piemērotu instrumentu citu sabiedriskās kārtības mērķu veicināšanai, kamēr nav nodrošināta tā dzīvotspēja.

(10) Komisijas paziņojums “Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā” (OV C 91I, 20.3.2020., 1. lpp.) un tā grozījumi.

(11) Sk., piem., 2000. gada 19. septembra spriedumu Vācija/Komisija C-156/98, ECLI:EU:C:2000:467, 78. punktu, un 2008. gada 22. decembra spriedumu Régie Networks/Rhone Alpes Bourgogne C-333/07, ECLI:EU:C:2008:764, 94.–116. punktu.

(12) Pētniecības un izstrādes jomā gadījumos, kad divi vai vairāki projekti nav skaidri nošķirami viens no otra un jo īpaši, ja tiem katram atsevišķi nav tehnoloģiskās izdošanās izredžu, tie jāuzskata par vienu vienotu projektu.

(13) Turpmāk atsevišķu projektu un integrētu projektu apzīmē vienkārši kā “projektu”.

(14) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas veselības savienības veidošana – ES noturības pastiprināšana pret pārrobežu veselības apdraudējumiem” (COM(2020) 724 final, 2020. gada 11. novembris).

(15) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “EPT – pētniecības un inovācijas jaunā ēra” (COM(2020) 628 final, 2020. gada 30. septembris).

(16) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu” (COM(2020) 98 final, 2020. gada 11. marts.)

(17) Mazāks skaits dalībvalstu, bet ne mazāks kā divas, var izņēmuma kārtā būt attaisnojams pienācīgi pamatotos gadījumos, kad, piemēram, projekts attiecas uz savstarpēji savienotām pētniecības infrastruktūrām, TEN-E un TEN-T projektiem, kuriem pēc būtības ir transnacionāla nozīme, jo tie ir daļa no fiziski savienota pārrobežu tīkla vai ir būtiski pārrobežu satiksmes pārvaldības vai sadarbspējas uzlabošanai; vai projektu finansē no ES fondiem, attiecībā uz kuriem tiesību normas par dalībvalstu sadarbību paredz mazāku iesaistīto dalībvalstu skaitu. Visos gadījumos projektiem jābūt izstrādātiem pārredzamā veidā saskaņā ar 17. punktu.

(18) Apstāklis, ka projektu īsteno uzņēmumi dažādās valstīs vai ka pētniecības struktūru turpmāk izmantotu dažādu dalībvalstu uzņēmumi, pats par sevi nav pietiekams, lai projektu kvalificētu kā IPCEI. Tiesa ir atbalstījusi Komisijas viedokli, ka projekts uzskatāms par visas Eiropas interesēs esošu 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē, ja tas ietilpst starpvalstu Eiropas programmā, kuru kopīgi atbalsta vairāku dalībvalstu valdības, vai tas ir rezultāts vairāku dalībvalstu saskaņotai rīcībai kopīgas problēmas novēršanai. 1998. gada 8. marta spriedums apvienotajās lietās Exécutif regional wallon un SA Glaverbel/Komisija C-62/87 un 72/87, ECLI:EU:C:1988:132, 22. punkts.

(19) Novērtējot līdzfinansējuma apmēru, Komisija ņems vērā konkrētu nozaru un MVU specifiku. Pienācīgi pamatotos izņēmuma apstākļos Komisija var uzskatīt, ka atbalsts ir pamatots, pat ja labuma guvējs nenodrošina būtisku līdzfinansējumu.

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.). Attiecībā uz pasākumiem, kas ir identiski Padomes apstiprinātajiem atveseļošanas un noturības plānu pasākumiem, tiek uzskatīts, ka princips “nenodarīt būtisku kaitējumu” ir ievērots, jo tas jau ir pārbaudīts.

(21) Savienības finansējums, ko centralizēti pārvalda iestādes, aģentūras, kopuzņēmumi vai citas ES struktūras, kas nav dalībvalstu tiešā vai netiešā kontrolē, nav uzskatāms par valsts atbalstu. Valsts atbalstu var kumulēt ar finansējumu no kāda no Savienības fondiem, ja ir izpildīts 35. punktā minētais nosacījums.

(22) Ieguldījums materiālo un nemateriālo aktīvu veidā, kā arī zeme jānovērtē pēc tirgus cenām.

(23) Tas attiecīgā gadījumā varētu ietvert pakāpenisku virzību uz sasniegto tehnisko līmeni, ciktāl iesaistītais projekts skaidrā un ticamā veidā cenšas pārsniegt sasniegto tehnisko līmeni un apraksta, kā tas tiks panākts.

(24) Ierobežota pārdošana – ja tā konkrētā nozarē ir nepieciešama – saistībā ar testēšanas posmu, tostarp paraugu pārdošana vai pārdošana ar atgriezenisko saiti, vai sertifikācijas pārdošana, neietilpst jēdzienā “komercdarbība”.

(25) Tiesa uzskata, ka Komisijai attiecībā uz IPCEI saderības novērtējumu ir rīcības brīvība. 1998. gada 8. marta spriedums apvienotajās lietās Exécutif regional wallon un SA Glaverbel/Komisija C-62/87 un 72/87, ECLI:EU:C:1988:132, 21. punkts.

(26) Atbalsta pieteikums ir jāiesniedz pirms darbu sākuma, kas nozīmē ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākumu vai pirmās stingri noteiktās iekārtu pasūtījumu saistības vai citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku – atkarībā no tā, kurš apstāklis iestājas pirmais. Zemes pirkšanu un tādus sagatavošanās darbus kā atļauju saņemšanu un priekšizpētes veikšanu neuzskata par darbu sākumu.

(27) Attiecībā uz MVU projektiem hipotētiskais scenārijs var izpausties kā alternatīva projekta neesība, kā minēts 32. punktā.

(28) Ja uz sniegto informāciju attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu, ar to rīkojas saskaņā ar 30. pantu Padomes 2015. gada 13. jūlija Regulā (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV L 248, 24.9.2015., 9. lpp.).

(29) Integrētā projektā attiecināmās izmaksas detalizēti jānorāda katra atsevišķā projekta līmenī.

(30) Attiecībā uz MVU projektiem atgūšanas mehānisms nav jāīsteno, ja vien nepastāv ārkārtas apstākļi, jo īpaši ņemot vērā atbalsta summas, kas paziņotas šādiem projektiem.

(31) Sk. 25. pantu Padomes Regulā (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV L 248, 24.9.2015., 9. lpp.).

(32) Atbalstam garantiju veidā jābūt ierobežotam laikā, un atbalstam aizdevumu veidā jānosaka atmaksāšanas termiņš.

(33) Skaidrības labad jāprecizē, ka izmēģinājuma līnijas netiek uzskatītas par infrastruktūru.

(34) Ja projekts ietver enerģētikas infrastruktūru, tam piemēro tarifu un piekļuves noteikumus un atsaistes prasības, ja to prasa iekšējā tirgus tiesību akti.

(35) C(2003) 4582 (OV C 297, 9.12.2003., 6. lpp.).

(36) Dotācija/procentu likmes subsīdija; aizdevums/atmaksājami avansi/atmaksājama dotācija; garantija; nodokļu atvieglojums vai atbrīvojums no nodokļiem; riska finansējums; cits. Ja atbalstu piešķir, izmantojot vairākus atbalsta instrumentus, atbalsta summa jānorāda par katru instrumentu.

(37) Šī informācija jāpublicē 6 mēnešu laikā no piešķiršanas dienas. Nelikumīga atbalsta gadījumā dalībvalstīm būs jānodrošina, ka šī informācija tiek publicēta ex post 6 mēnešu laikā no Komisijas lēmuma datuma. Informācijai jābūt pieejamai formātā, kas nodrošina iespēju datus meklēt, izgūt un viegli publicēt internetā, piemēram, CSV vai XML formātā.

(38) Commission notice on the determination of the applicable rules for the assessment of unlawful State aid (OV C 119, 22.5.2002., 22. lpp.).

PIELIKUMS

ATTIECINĀMĀS IZMAKSAS

a)	Priekšizpēte, tostarp sagatavošanas tehniskie pētījumi, un projekta realizācijai nepieciešamo atļauju saņemšanas izmaksas.

Izmaksas par instrumentiem un aprīkojumu (tostarp par iekārtām un transportlīdzekļiem), ciktāl un cik ilgi tos izmanto projektā. Ja šo instrumentu un aprīkojuma izmantošanas laiks projektā neaptver visu amortizācijas laiku, par attiecināmajām izmaksām uzskatāmas tikai tādas amortizācijas izmaksas, kas atbilst projekta ilgumam, tās aprēķinot saskaņā ar labu grāmatvedības praksi.

Ēku, infrastruktūras un zemes iegādes (vai būvniecības) izmaksas, ciktāl un cik ilgi tās izmanto projektā. Ja izmaksas nosaka kā komerciālās nodošanas izmaksas vai faktiski radušās kapitāla izmaksas pretstatā amortizācijas izmaksām, zemes, ēku vai infrastruktūras atlikušo vērtību atrēķina no finansējuma deficīta ex ante vai ex post.

d)	Izmaksas par citiem materiāliem, piederumiem un līdzīgiem produktiem, kuri nepieciešami projektam.

Izmaksas par patentu un citu nemateriālo aktīvu iegūšanu, validēšanu un aizstāvēšanu. Izmaksas par līgumpētījumiem, zināšanām un patentiem, kuri iegādāti vai kuru licences saņemtas no ārējiem avotiem godīgas konkurences apstākļos, kā arī izmaksas par konsultantu pakalpojumiem un līdzvērtīgiem pakalpojumiem, kas izmantoti vienīgi projekta mērķiem.

f)	Personāla un administrācijas izmaksas (tostarp pieskaitāmās izmaksas), kas tieši izriet no pētniecības, izstrādes un inovācijas darbībām, tostarp tām darbībām, kas saistītas ar pirmreizējo izmantošanu rūpniecībā, vai infrastruktūras projekta gadījumā – izmaksas infrastruktūras būvniecības laikā.

Kapitāla un darbības izdevumi, ciktāl un cik ilgi tos izmanto projektā, ja atbalstāmais projekts ir pirmreizējā izmantošana rūpniecībā, ar nosacījumu, ka šī izmantošana rūpniecībā izriet no pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības un pati par sevi ietver nozīmīgu pētniecības, izstrādes un inovācijas komponentu, kas ir neatņemams un nepieciešams elements projekta sekmīgai īstenošanai. Darbības izdevumiem ir jābūt saistītiem ar šādu projekta komponentu.

h)	Citas izmaksas var tikt akceptētas, ja tās ir pamatotas un nedalāmi saistītas ar projekta īstenošanu, izņemot darbības izmaksas, uz kurām neattiecas g) punkts.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 181

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	65. gadagājums 2022. gada 7. jūlijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2022/1165 (2022. gada 27. jūnijs) par to, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Moldovas Republiku par kravu autopārvadājumiem	1
	*	Nolīgums starp Eiropas Savienību un Moldovas Republiku par kravu autopārvadājumiem	4
		REGULAS
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1166 (2022. gada 6. jūlijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1480/2004, ar ko nosaka īpašus noteikumus precēm, kuras no apgabaliem, kurus Kipras valdība nekontrolē, ieved apgabalos, kurus minētā valdība kontrolē	11
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1167 (2022. gada 6. jūlijs), ar kuru pēc daļējas starpposma pārskatīšanas groza Īstenošanas regulu (ES) 2021/633, ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktam, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Indonēzijas izcelsmes mononātrija glutamāta importam	14
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2022/1168 (2022. gada 4. jūlijs), ar ko pilnvaro sākt sarunas par statusa nolīgumu starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku par operacionālajām darbībām, ko Mauritānijas Islāma Republikā veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra	18
	*	Padomes Lēmums (ES) 2022/1169 (2022. gada 4. jūlijs), ar ko pilnvaro sākt sarunas par statusa nolīgumu starp Eiropas Savienību un Senegālas Republiku par operacionālajām darbībām, ko Senegālas Republikā veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra	20

	III Citi tiesību akti
	EIROPAS EKONOMIKAS ZONA
*	EBTA Uzraudzības iestādes Lēmums Nr. 280/21/COL (2021. gada 13. decembris), ar ko groza procesuālās un materiālās tiesību normas valsts atbalsta jomā, ieviešot jaunas Pamatnostādnes par kritērijiem, pēc kuriem analizē saderīgumu ar iekšējo tirgu valsts atbalstam ar mērķi sekmēt svarīgu projektu īstenošanu visas Eiropas interesēs [2022/1170]	22

	Labojumi
*	Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 ( OV L 435, 6.12.2021. )	35
*	Labojums Padomes Regulā (ES) 2022/576 (2022. gada 8. aprīlis), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā ( OV L 111, 8.4.2022. )	36
*	Labojums Padomes Regulā (ES) 2022/328 (2022. gada 25. februāris), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā ( OV L 49, 25.2.2022. )	37
*	Labojums Padomes Regulā (ES) 2022/394 (2022. gada 9. marts), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā ( OV L 81, 9.3.2022. )	38
*	Labojumi Padomes Regulā (ES) 2022/428 (2022. gada 15. marts), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā ( OV L 87 I, 15.3.2022. )	39
*	Labojums Padomes Lēmumā (KĀDP) 2022/327 (2022. gada 25. februāris), ar kuru groza Lēmumu 2014/512/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā ( OV L 48, 25.2.2022. )	40
*	Labojums Padomes Lēmumā (KĀDP) 2022/395 (2022. gada 9. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/512/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā ( OV L 81, 9.3.2022. )	41
*	Labojumi Padomes Lēmumā (KĀDP) 2022/430 (2022. gada 15. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/512/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā ( OV L 87 I, 15.3.2022. )	42
*	Labojums Padomes Lēmumā (KĀDP) 2022/578 (2022. gada 8. aprīlis), ar ko groza Lēmumu 2014/512/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā ( OV L 111, 8.4.2022. )	43
*	Labojums Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2022/716 (2022. gada 6. maijs), ar ko viedo dīzeļdegvielas sildītāju izmantošanai ar parastu iekšdedzes motoru aprīkotos un dažos hibrīdelektriskos vieglajos pasažieru automobiļos un vieglajos komerciālajos transportlīdzekļos apstiprina par inovatīvu tehnoloģiju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/631 ( OV L 133, 10.5.2022. )	44