(1)

Ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/388 (2) (“sākotnējā regula”) Eiropas Komisija (“Komisija”) noteica galīgo antidempinga maksājumu Indijas izcelsmes plastiskā čuguna (saukta arī par čugunu ar lodveida grafītu) cauruļu un caurulīšu importam (“sākotnējie pasākumi”). Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti sākotnējie pasākumi, tālāk tiks saukta par “sākotnējo izmeklēšanu”.

(2)

Noteiktais antidempinga maksājums bija robežās no 0 % uzņēmumam Electrosteel Castings Ltd līdz 14,1 % uzņēmumam Jindal Saw Limited un “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(3)

Ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/387 (3) Komisija tam pašam ražojumam noteica arī galīgo kompensācijas maksājumu. Noteiktais kompensācijas maksājums bija robežās no 8,7 % uzņēmumam Jindal Saw Limited līdz 9 % uzņēmumam Electrosteel Castings Ltd un “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(4)

Pēc Vispārējās tiesas spriedumiem lietās T-300/16 un T-301/16 (4) Komisija laboja Vispārējās tiesas konstatētās kļūdas, kas bija pieļautas, aprēķinot antidempinga un kompensācijas maksājumu uzņēmumam Jindal Saw Limited. Ar Īstenošanas regulām (ES) 2020/526 (5) un (ES) 2020/527 (6) Komisija uzņēmumam Jindal Saw Limited atkārtoti noteica jaunu galīgo antidempinga un kompensācijas maksājumu attiecīgi 3 % un 6 % apmērā.

(5)

Patlaban spēkā esošo antidempinga maksājumu likmes ir robežās no 0 % uzņēmumam Electrosteel Castings Ltd, 3 % uzņēmumam Jindal Saw Limited un 14,1 % “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Patlaban spēkā esošie kompensācijas maksājumi ir 6 % uzņēmumam Jindal Saw Limited un 9 % uzņēmumam Electrosteel Castings Ltd un “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(6)

Pēc tam kad tika publicēts paziņojums par gaidāmajām termiņa beigām (7), Komisija saņēma pieprasījumu veikt pārskatīšanu, ievērojot pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(7)

Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumu 2020. gada 21. decembrī iesniedza Saint-Gobain PAM, Saint-Gobain PAM Deutschland GmbH un Saint-Gobain PAM España S.A. (“pieprasījuma iesniedzēji”) to Savienības ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 50 % no plastiskā čuguna cauruļu un caurulīšu kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc minēto pasākumu termiņa beigām varētu turpināties vai atkārtoties dempings un varētu turpināties vai atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(8)

Konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2021. gada 17. martā, balstoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu, sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz Indijas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes plastiskā čuguna cauruļu un caurulīšu importu Savienībā. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (8) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(9)

Tajā pašā dienā Komisija sāka arī kompensācijas pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz tā paša ražojuma importu (9).

(10)

Dempinga atkārtošanās un turpināšanas izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Kaitējuma turpināšanās un atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2017. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Turklāt Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu īpaši informēja Savienības ražotājus, zināmos Indijas ražotājus un Indijas iestādes, zināmos importētājus, lietotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības un aicināja tos piedalīties.

(12)

Ieinteresētajām personām bija arī iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. Ieinteresētās personas uzklausīšanu nepieprasīja.

(13)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(14)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir provizoriski izveidojusi triju Savienības ražotāju izlasi. Šie Savienības ražotāji ietilpst vienā un tajā pašā uzņēmumu grupā. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomu Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, t. i., no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Savienības ražotāju galīgā izlase attiecībā uz līdzīgo ražojumu veidoja [70–85] % no aplēstā kopējā ražošanas apjoma Savienībā un [70–85] % no aplēstā kopējā pārdošanas apjoma Savienībā, kā arī nodrošināja labu ģeogrāfisko izkliedi.

(15)

Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu, bet piezīmes nesaņēma. Tāpēc provizoriskā izlase tika apstiprināta un tika uzskatīta par reprezentatīvu Savienības ražošanas nozarei.

(16)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Tomēr, tā kā nepieteicās neviens nesaistīts importētājs, atlase nebija vajadzīga.

(17)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus zināmos Indijas ražotājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Indijas valdību apzināt citus ražotājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai sazināties ar tiem.

(18)

Noteiktajā termiņā tikai trīs ražotāji sniedza atbildes uz atlases jautājumiem, tāpēc Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(19)

Komisija nosūtīja anketas triju izlasē iekļauto Savienības ražotāju grupai un trijiem ražotājiem eksportētājiem, kuri bija snieguši atbildes uz atlases jautājumiem. Procedūras sākšanas dienā šīs anketas kļuva pieejamas arī tiešsaistē (10).

(20)

Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no trijiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un no viena ražotāja eksportētāja, proti, Tata Metaliks Limited (“TML”). Lai gan abi pārējie ražotāji eksportētāji bija iesnieguši atbildes uz atlases jautājumiem, tie vēlāk atbildes uz anketas jautājumiem neiesniedza un tādējādi nesadarbojās izmeklēšanā.

(21)

Ņemot vērā Covid-19 uzliesmojumu un dažādu trešo valstu ieviestos pārvietošanās ierobežojumus, Komisija ražotāja eksportētāja telpās nevarēja veikt pārbaudes apmeklējumus saskaņā ar pamatregulas 16. pantu. Saskaņā ar paziņojumu par Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām (11) Komisija toties veica attālinātu visas tās informācijas kontrolpārbaudi, ko uzskatīja par nepieciešamu savu konstatējumu izdarīšanai. Komisija veica attālinātu šāda ražotāja eksportētāja kontrolpārbaudi:

(22)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai. Saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti pārbaudes apmeklējumi šādu Savienības ražotāju telpās un saistīta pārdošanas subjekta telpās Itālijā:

(23)

Komisija 2022. gada 18. martā izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā bija iecerējusi saglabāt spēkā antidempinga maksājumus. Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju.

(24)

Noteiktajā termiņā piezīmes iesniedza tikai Tata Metaliks Limited. Komisija izvērtēja piezīmes un attiecīgā gadījumā ņēma tās vērā. Neviena persona nepieprasīja uzklausīšanu.

(25)

Viens lietotājs, t. i., Hydro Mat Benelux, un viens ražotājs eksportētājs, t. i., Tata Metaliks Limited, iesniedza piezīmes par procedūras sākšanu.

(26)

Komisija norādīja, ka Tata Metaliks Limited piezīmes par procedūras sākšanu iesniedza 2022. gada 17. februārī, t. i., vairāk nekā deviņus mēnešus pēc paziņojuma par procedūras sākšanu 5.2. punktā noteiktā termiņa, kas ir 37 dienas pēc paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas dienas. Tāpēc Komisija tās neņēma vērā.

(27)

Komisija norādīja, ka, iesniedzot piezīmes par procedūras sākšanu, Hydro Mat Benelux pilnībā nesadarbojās izmeklēšanā. Jo īpaši, uzņēmums neatbildēja uz lietotājiem paredzētās anketas jautājumiem, bet to būtu bijis iespējams izmantot, lai veiktu dažu tālāk minēto apgalvojumu kontrolpārbaudi, t. i., piemēram, ražotāju eksportētāju pārdošanas cenu vai ar publisko iepirkumu saistītu dokumentu kontrolpārbaudi.

(28)

Pirmkārt, Hydro Mat Benelux apgalvoja, ka procedūra būtu jāizbeidz, jo pieprasījums netika iesniegts trīs mēnešus pirms pasākumu piemērošanas termiņa, kas minēts paziņojumā par gaidāmajām termiņa beigām (12).

(29)

Komisija precizēja, ka paziņojumā par procedūras sākšanu minētais iesniegšanas datums neatbilst datumam, kurā pieprasījums tika iesniegts. Kā redzams pārskatīšanas pieprasījuma atklātajā versijā, kas nekonfidenciālajos lietas materiālos kopš 2021. gada 17. marta pieejama visām ieinteresētajām personām, pieprasījums tika pienācīgi iesniegts 2020. gada 18. decembrī, proti, pamatregulas 11. panta 2. punktā noteiktajā termiņā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(30)

Otrkārt, Hydro Mat Benelux apgalvoja, ka pieprasījumā ir pārmērīgi izmantota konfidenciāla informācija. Proti, Savienības ražošanas nozare ir indeksējusi visus rādītājus, kas raksturo tās ekonomisko sniegumu. Minētā persona atsaucās uz Īstenošanas regulu (ES) 2020/1336 (13), kurā Komisija izpaudusi viena Savienības ražotāja mikroekonomiskos datus.

(31)

Komisija norādīja, ka Īstenošanas regulā (ES) 2020/1336 visi mikrorādītāji (pārdošanas cenas un apjomi, vienības ražošanas izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi perioda beigās, rentabilitāte utt.) tika sniegti diapazonos vai indeksētā veidā.

(32)

Turklāt Komisija uzskatīja, ka termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma versijā, kas lietas materiālos bija pieejama ieinteresētajām personām, bija ietverti visi būtiskie pierādījumi un konfidenciāli iesniegto datu nekonfidenciālie kopsavilkumi, lai ieinteresētās personas varētu paust jēgpilnas piezīmes un visā procedūrā izmantot tiesības uz aizstāvību.

(33)

Šajā ziņā Komisija bez tam atgādināja, ka pamatregulas 19. pants ļauj aizsargāt konfidenciālu informāciju apstākļos, kad tās izpaušana radītu ievērojamas konkurences priekšrocības konkurentam vai ļoti negatīvi ietekmētu to personu, kura šādu informāciju sniegusi, vai to personu, no kuras minētā persona ir informāciju ieguvusi. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(34)

Treškārt, minētā persona apgalvoja, ka 2020. gada pirmajā pusē nebija parasti ekonomikas apstākļi, un uzskatīja, ka periods nav reprezentatīvs, lai perspektīvi novērtētu aplūkojamo pasākumu izbeigšanas sekas. Tā apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares sliktos rādītājus 2020. gada pirmajā pusē izraisījusi Covid-19 radītā negatīvā ietekme uz ekonomiku un pasaules tirgos vērojamais izejvielu izmaksu pieaugums, ko nebija iespējams pārnest uz lejupējiem patērētājiem. Turklāt tas apgalvoja, ka 2017.–2019. gada periodā galvenie rādītāji neliecina par neaizsargātību, bet gan drīzāk veselīgu Savienības ražošanas nozari, jo īpaši tad, ja analizē ražošanas apjomu, ražošanas jaudu, krājumus, ieguldījumus, pārdošanas cenas un rentabilitāti.

(35)

Komisija atgādināja, ka pamatregulas 11. panta 2. punkts prasa, lai termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā būtu ietverti pietiekami pierādījumi, ka pēc pasākumu beigšanās subsidēšana un kaitējums varētu turpināties vai atkārtoties. Šajā lietā termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā iekļautajā konkrētajā kaitējuma analīzē bija ietverti pierādījumi, kas liecina, ka Savienības tirgū no Indijas ienāk ievērojami daudzumi importa par cenām, kuras ir ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas un mērķa cenas. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā ir pietiekami pierādījumi par kaitējuma turpināšanos, un noraidīja apgalvojumu.

(36)

Ceturtkārt, minētā persona analizēja 2017.–2020. gada periodu un apgalvoja, ka pieejamie dati par importu nepamato apgalvojumu par kaitējuma atkārtošanās iespējamību. Turklāt tā apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzēja aprēķinātās no Indijas veiktā eksporta cenas, cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma starpības nav uzticamas, jo eksporta cenas atspoguļo transfertcenu starp saistītām personām, t. i., Indijas ražotājiem un to saistītajiem meitasuzņēmumiem. Visbeidzot, tā apgalvoja, ka Indijas ražotāji ir palielinājuši ražošanas jaudu, lai tiktu galā ar augošo Indijas iekšzemes tirgu, un ka galvenie Indijas ražotāji eksportētāji neplāno palielināt savu ražošanas jaudu.

(37)

Komisija uzskatīja, ka neviens no apgalvojumiem neliek apstrīdēt secinājumu, ka ir pietiekami pierādījumi, lai sāktu antidempinga pārskatīšanas izmeklēšanu. Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā patiešām bija pietiekami pierādījumi, ka importam par dempinga cenām bija būtisku kaitējumu radoša ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli. Konkrētāk, pieprasījuma iesniedzēji sniedza aprēķinus ne tikai par cenu samazinājumu pie robežas, bet arī attiecībā uz piegādi klientu telpās, un tie liecina par cenu samazinājumu vismaz 14,9 % apmērā. Konkrētā kaitējuma analīze, kas ietverta termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā, liecina, ka Savienības tirgū ir palielinājies imports no Indijas (gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē) par cenām, kas ir ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Šķiet, ka tam ir bijusi būtisku kaitējumu radoša ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, par ko liecina, piemēram, pārdošanas apjoma un tirgus daļas samazināšanās vai finanšu rezultātu pasliktināšanās. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(38)

Minētā persona nesniedza nekādus pierādījumus apgalvojumam, ka Indijas ražošanas apjoma pieaugums tiks vērsts tikai uz Indijas tirgu. Tādējādi apgalvojums tika noraidīts.

(39)

Piektkārt, minētā persona apgalvoja, ka ar vispārīgiem konkurētspējas jautājumiem nevajadzētu pamatot konstatējumu par kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos. Tā minēja dažādus jautājumus, piemēram, to, ka kopš eurozonas krīzes, samazinoties publiskajiem izdevumiem, ir samazinājies patēriņš Savienībā un tādējādi negatīvi ietekmējis Savienības ražošanas nozares konkurētspēju, minēja konkurenci ar plastmasas caurulēm, grūtības piesaistīt darbaspēku, dominējošā stāvokļa uzturēšanu, lētāka no Ķīnas veikta importa spiedienu uz konkursa procedūru.

(40)

Šis apgalvojums ir aplūkots tālāk 155. apsvērumā.

(41)

Pēc informācijas izpaušanas Tata Metaliks Limited apgalvoja, ka pārskatīšanas pieprasījumā sniegtie dati par Savienības ražošanas nozares datiem un importu attiecas uz laikposmu no 2019. gada jūlija līdz 2020. gada jūnijam. Tomēr paziņojumā par procedūras sākšanu pārskatīšanas izmeklēšanas periods noteikts no 2020. gada janvāra līdz 2020. gada decembrim. Uzņēmums uzskata, ka pieprasījuma iesniedzējiem būtu vajadzējis atjaunināt termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumu, pamatojoties uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu, un šos datus būtu vajadzējis darīt pieejamus personām. Neizplatot šādu atjauninātu pārskatīšanas pieprasījumu personām, Komisija, pēc uzņēmuma domām, ir pārkāpusi PTO Antidempinga nolīguma 6.1.2. un 6.4. pantu.

(42)

Pirmkārt, Komisijas ierastā prakse ir balstīt konstatējumus uz jaunākajiem pieejamajiem datiem. Šādi dati ne vienmēr atbilst periodam, kas noteikts termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā, jo pārskatīšanas pieprasījuma iesniegšanas laikā tie, iespējams, nav bijuši pieejami. PTO Antidempinga nolīgumā nav noteikumu, kas liktu Komisijai konstatējumus balstīt uz to pašu periodu, kurš noteikts termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā. Otrkārt, izmeklēšanas laikā visām personām bija iespējams izteikt piezīmes par konstatējumiem un pierādījumiem, kas saistīti ar pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, kurš noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka nav pārkāpusi procesuālās tiesības vai PTO Antidempinga nolīgumu, un noraidīja šo apgalvojumu.

(43)

Tata Metaliks Limited norādīja arī, ka Komisija noraidījusi tā piezīmes par procedūras sākšanu, jo tās iesniegtas pēc paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktā termiņa (sk. 26. apsvērumu). Tas uzskata, ka termiņš būtu piemērojams tikai pēc tam, kad pieprasījuma iesniedzēji būtu saņēmuši pārskatītos datus, kas attiektos uz paziņojumā par procedūras sākšanu noteikto pārskatīšanas izmeklēšanas periodu. Tata Metaliks Limited arī iebilda, ka “iedibināts taisnīguma princips” un “iedibināta judikatūra visās jurisdikcijās” ir tāda, ka dokumentus par tiesību jautājumiem var iesniegt neatkarīgi no termiņa.

(44)

Kā skaidrots 42. apsvērumā, pārskatīšanas izmeklēšanas periods attiecās uz pēdējo laikposmu, par kuru bija pieejami dati, un šis laikposms ne vienmēr atbilst sākotnējam novērtējumam pārskatīšanas pieprasījumā. Turklāt paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktais termiņš bija nepārprotami saistīts ar paziņojuma publicēšanas datumu, nevis kādu citu datumu, piemēram, kad kāda persona iesniegusi kādu informāciju. Paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktais termiņš nenošķir tiesību un faktu jautājumus un vienādi attiecas uz abiem. Tādēļ Komisija apgalvojumu noraidīja.

(45)

Attiecīgais ražojums ir tas pats, kurš sākotnējā izmeklēšanā, proti, Indijas izcelsmes caurules un caurulītes no plastiskā čuguna (saukta arī par čugunu ar lodveida grafītu) (“plastiskās caurules”), izņemot plastiskā čuguna caurules un caurulītes bez iekšējā un ārējā pārklājuma (“neapstrādātas caurules”), kuras pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7303 00 10 (Taric kods 7303001010) un ex 7303 00 90 (Taric kods 7303009010) (“attiecīgais ražojums”).

(46)

Plastiskās caurules izmanto apgādei ar dzeramo ūdeni, notekūdeņu novadīšanai un lauksaimniecības zemes apūdeņošanai. Ūdeni pa plastiskajām caurulēm var transportēt ar spiedienu vai tikai zemes pievilkšanas spēku. Cauruļu diametrs ir 60–2 000 mm, un to garums ir 5,5, 6,7 vai 8 m. Parasti tās savieno, izmantojot cementu vai citus materiālus, un no ārpuses pārklāj ar cinku, nokrāso vai aptin ar lenti. Galvenie tiešie lietotāji ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji.

(47)

Kā jau tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka tālāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

(48)

Tāpēc šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(49)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu un kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām dempings varētu turpināties vai atkārtoties. Komisija vispirms pārbaudīja, vai dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (“PIP”) ir turpinājies (3.1. iedaļa), un pēc tam – vai pastāv iespējamība, ka, gadījumā ja pasākumi zaudētu spēku, tas turpināsies vai atkārtosies (3.2. iedaļa).

(50)

Sākotnējās izmeklēšanas periodā (14) Indija uz Savienību eksportēja [80 000–100 000] t attiecīgā ražojuma (pēc ES27 datiem) (15). No 2016. gada līdz 2018. gadam pēc tam, kad 2016. gada martā tika noteikti galīgie pasākumi, imports samazinājās un svārstījās no 38 000 līdz 55 000 t gadā. 2019. gadā imports no Indijas atkal palielinājās līdz [64 000–75 000] t.

(51)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā attiecīgā ražojuma imports samazinājās līdz [44 000–52 000] t. Pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda imports 2021. gadā atkal palielinājās līdz 2019. gada līmenim.

(52)

Kopumā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā attiecīgā ražojuma imports no Indijas saglabājās ievērojamā līmenī un ieņēma aptuveni [10–14] % no Savienības tirgus, salīdzinājumam – sākotnējā izmeklēšanas periodā importam no Indijas bija [15–20] % liela tirgus daļa.

(53)

Sākotnēji piekrita sadarboties trīs Indijas ražotāji. Tomēr divi no šiem uzņēmumiem/uzņēmumu grupām vēlāk atsauca sadarbību (sk. 1.5. iedaļu). Vienīgais uzņēmums, kas sadarbojās, proti, Tata Metaliks Limited, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā lielāko daļu savas produkcijas pārdeva iekšzemes tirgū. Tas deklarēja nelielu uz Savienību eksportētu apjomu, kas atbilst [< 1 %] no attiecīgā ražojuma importa kopapjoma no Indijas Savienībā (16). Ņemot vērā ļoti nelielos daudzumus, ko Tata Metaliks Limited eksportēja uz Savienību, Komisija neuzskatīja, ka Tata Metaliks Limited eksports varētu būt uzticams pamats, lai noteiktu, vai imports no Indijas Savienībā joprojām tiek veikts par dempinga cenām.

(54)

Kopējais attiecīgā ražojuma eksports pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saglabājās samērā liels (sk. 51. apsvērumu), tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumus par to, vai turpinājies ar importu no Indijas Savienībā saistītais dempings, balstīja uz labākajiem pieejamajiem faktiem. Šajā sakarā tā savus konstatējumus balstīja uz Eurostat reģistrētajiem statistikas datiem par importu.

(55)

Lai noteiktu normālo vērtību, Komisija vispirms pārbaudīja datus, ko iesniedza vienīgais ražotājs, kas sadarbojās, t. i., Tata Metaliks Limited. PIP laikā iekšzemes tirgū uzņēmums pārdeva ievērojamus attiecīgā ražojuma daudzumus. Tata Metaliks Limited savā uzskaites sistēmā iekšzemes cenas reģistrēja pēc lineārajiem metriem. Dempinga noteikšanai Tata Metaliks Limited pārrēķināja cenas, izmantojot konversijas koeficientu no metriem uz kg. Izmeklēšanā atklājās, ka metode ražojuma faktisko masu nav atspoguļojusi pareizi, tāpēc iegūtās cenas par kilogramu nebija reprezentatīvas attiecībā uz faktiskajām pārdošanas cenām. Tāpēc, lai noteiktu normālo vērtību, Komisija nolēma neizmantot Tata Metaliks Limited iesniegto informāciju, bet tās vietā saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantot pieejamos faktus.

(56)

Pēc informācijas izpaušanas Tata Metaliks Limited apgalvoja, ka metodika, ko tas izmantojis, lai iekšzemes pārdošanas mēru pārveidotu no garuma uz masu, nav nepareiza. Tādējādi tas lūdza, lai Komisija, nosakot normālo vērtību, ņemtu vērā tā datus.

(57)

Komisija norādīja, ka Tata Metaliks Limited ir paudis tikai vispārīgu apgalvojumu un nav izvirzījis konkrētus argumentus par uzņēmuma iesniegto datu pareizību. Pretēji Tata Metaliks Limited apgalvojumam, Komisija attālinātajā salīdzinošajā pārbaudē (sk. iepriekš 21. apsvērumu) konstatēja būtiskas neatbilstības starp ziņoto un pārdoto ražojumu reālo masu. Tāpēc Komisija palieka pie uzskata, ka Tata Metaliks Limited datus nevar izmantot normālās vērtības noteikšanai.

(58)

Citi Indijas ražotāji nesadarbojās, tāpēc Komisija normālo vērtību noteica, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, un jo īpaši uz pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju. Šī informācija ietver par dažādiem attiecīgā ražojuma daudzumiem, diametru un veidiem piedāvātās, nolīgtās un maksātās cenas vairākās atšķirīgās valstīs un pašvaldībās.

(59)

Ņemot vērā Komisijas uzskatu, ka Tata Metaliks Limited mazie eksporta daudzumi (sk. 53. apsvērumu) nav reprezentatīvi attiecībā uz attiecīgā ražojuma kopējo eksportu uz Savienības tirgu, un tā kā citi Indijas ražotāji nesadarbojās, Komisija eksporta cenu noteica, pamatojoties uz Eurostat CIF datiem, kas koriģēti līdz EXW līmenim.

(60)

Pēc informācijas izpaušanas Tata Metaliks Limited apgalvoja, ka Komisijas piemērotā metodika ir netaisnīga un nepareiza, jo Tata Metaliks Limited tiks sodīts par ražotāju eksportētāju īstenotu dempingu, lai gan šie ražotāji turpinās gūt labumu no tiem piemērotajām individuālajām antidempinga likmēm.

(61)

Komisija atgādināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Tata Metaliks Limited uz Savienību eksportēja ļoti ierobežotus daudzumus, tāpēc Komisija nevarēja izmantot tā datus, lai noteiktu eksporta cenu. Neviens cits ražotājs eksportētājs nesadarbojās, tāpēc vienīgā iespēja bija paļauties uz statistikas datiem. Turklāt katrā ziņā un kā sīkāk izklāstīts 193. apsvērumā, šajā pārskatīšanā Komisija vienīgi secina, vai pasākumi ir nepieciešami. Tāpēc sākotnējā izmeklēšanā noteiktās maksājuma likmes netiks grozītas. Tādēļ Komisija apgalvojumu noraidīja.

(62)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un eksporta cenu EXW cenas līmenī, kura noteikta, kā minēts iepriekš 3.1.3. un 3.1.4. iedaļā.

(63)

Tādējādi iegūtā dempinga starpība, izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 12 %.

(64)

Tāpēc Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Indijas ražotāji turpināja attiecīgā ražojuma eksportu uz Savienību par dempinga cenām.

(65)

Papildus konstatējumam, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies dempings, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga turpināšanās iespējamību, gadījumā ja pasākumu zaudētu spēku. Komisija jo īpaši analizēja šādus elementus: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Indijā, cenas no Indijas uz trešām valstīm un Savienības tirgus pievilcīgums tirgus lieluma un cenu ziņā.

(66)

Kopējais aplēstais Indijas attiecīgā ražojuma ražotāju ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija aptuveni 2 milj. t gadā. Aplēstā ražošanas jauda bija aptuveni 2,5 milj. t. Tādējādi neizmantotā jauda bija aptuveni 500 000 t gadā, kas pārsniedz attiecīgā ražojuma patēriņu Savienības tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kas bija [388 000–454 000] t.

(67)

Pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem pierādījumiem un informāciju, ko sniedzis ražotājs Tata Metaliks Limited, kas sadarbojās, vairāki Indijas ražotāji, tostarp Tata Metaliks Limited (17), plāno ieguldīt turpmākā jaudas palielināšanā (18). Kopējās papildu jaudas, ko paredzēts uzstādīt pāris tuvākajos gados, tiek lēstas aptuveni 1,5 milj. t apmērā.

(68)

Gaidāmais jaudas pieaugums atbilst prognozētajam pieprasījuma pieaugumam Indijas tirgū. Tomēr lielākie zināmie ražotāji plāno arī orientēties uz eksporta tirgiem (19). Piemēram, uzņēmums ESL Steel Limited (pieder pie Vedenta grupas) tehniskajā un saimnieciskajā pamatojumā ir skaidri norādījis, ka tā jaunā ražotne atrodas netālu no ostas, kas palielina tā eksporta iespējas. Ziņojumā jo īpaši minēts liels eksporta potenciāls uz Austrumeiropu (20). Tata Metaliks Limited, uzņēmums, kas sadarbojās, attālinātā kontrolpārbaudē, kurā tika pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem, minēja arī plānus nākotnē paplašināties, aptverot Savienības tirgu.

(69)

Turklāt, kā norāda viens no nozīmīgākajiem tirgus dalībniekiem – uzņēmums Srikalahasthi Pipes Limited (“SPL”) –, vidējā termiņā un ilgtermiņā (7–10 gadu laikā) piedāvājums Indijas tirgū pārsniegs pieprasījumu, jo tiks pabeigti notekūdeņu un ūdenssaimniecības projekti. Tādējādi Indijas ražotājiem būs papildu stimuls arvien vairāk orientēties uz eksporta tirgiem.

(70)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Indijas ražotājiem ir ievērojama neizmantotā jauda, ko, gadījumā ja pasākumi zaudētu spēku, tie varētu izmantot, lai ražotu attiecīgo ražojumu eksportam uz Savienības tirgu, un ka paredzams šīs neizmantotās jaudas turpmāks pieaugums.

(71)

Attiecībā uz cenām no Indijas uz trešām valstīm Komisija pārbaudīja cenas, pamatojoties uz eksporta statistiku Global Trade Atlas (“GTA”) KN koda, t. i., 7303 00 30, līmenī. Pamatojoties uz šo statistiku, Komisija konstatēja, ka Savienības tirgus joprojām ir pievilcīgs lieluma un cenu ziņā, jo Indijas plastisko cauruļu ražotājiem tas izteikti ir vissvarīgākais eksporta tirgus, kas veido 40 % no to kopējā eksporta apjoma. Turklāt eksports uz Savienību 25 reizes pārsniedz eksportu uz Indijas otro lielāko eksporta tirgu Kataru. Pēdējais veido tikai 2 % no kopējā no Indijas veiktā eksporta apjoma. Visbeidzot, Indijas ražotāju eksportētāju importa cenas Savienības tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija nedaudz augstākas kā cenas uz citām valstīm. Tādējādi, gadījumā ja pasākumi zaudētu spēku, ražotājiem eksportētājiem būtu stimuls vēl vairāk palielināt eksportu uz Savienību.

(72)

Plastisko cauruļu tirgus Savienībā ir ievērojams – [388 000–454 000] t –, sk. 66. apsvērumu. Pieprasījuma iesniedzēji paredz, ka nākamajos piecos gados tirgus turpinās augt (21).

(73)

PIP laikā vidējā cena Savienības tirgū bija [1 020–1 200] EUR/t. Tajā pašā periodā cena Indijas iekšzemes tirgū bija 595 EUR/t (EXW). Tāpēc cenas Savienības tirgū bija aptuveni divas reizes augstākas nekā no Indijas veiktā importa cenas.

(74)

Tāpēc apjoma un cenu ziņā Savienības tirgus saglabāja pievilcīgumu Indijas ražotājiem. To apstiprina arī tas, ka Indijas ražotāja tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām bija nozīmīga (sk. 2. tabulu) un, kā paskaidrots iepriekš 71. apsvērumā, Savienības tirgus veidoja 40 % no kopējā attiecīgā ražojuma eksporta no Indijas.

(75)

Izmeklēšana apliecināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības tirgū turpinājās eksports par dempinga cenām no Indijas.

(76)

Pamatojoties uz pamatregulas 18. pantu, Komisija arī guva pierādījumus tam, ka, gadījumā ja pasākumi zaudētu spēku, dempings varētu turpināties. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neizmantotā jauda Indijā salīdzinājumā ar patēriņu Savienībā bija nozīmīga. Turklāt Savienības tirgus pievilcīgums lieluma un cenu ziņā liecina par iespējamību, ka, gadījumā ja pasākumi zaudētu spēku, eksports no Indijas un neizmantotā jauda Indijā tiktu virzīti uz Savienības tirgu. Tādējādi Komisija secināja, ka pastāv liela iespējamība, ka pēc antidempinga pasākumu termiņa beigām varētu ievērojami pieaugt attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām no Indijas Savienībā.

(77)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pēc antidempinga pasākumu termiņa beigām iespējama dempinga turpināšanās.

(78)

Savienībā attiecīgo ražojumu ražo pieci uzņēmumi. Trīs no šiem uzņēmumiem pieder pie vienas un tās pašas grupas. Pamatojoties uz pieprasījumā norādīto informāciju, Savienībā nav citu attiecīgā ražojuma Savienības ražotāju. Tāpēc tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(79)

Tā kā dati, kas attiecas uz kaitējuma novērtējumu, galvenokārt tika iegūti no tās pašas ražotāju grupas, kura minēta 14. apsvērumā, konfidencialitātes apsvērumu dēļ kaitējuma analīzei izmantotie dati ir norādīti diapazonos vai indeksētā veidā.

(80)

Tika aprēķināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kopējais ražošanas apjoms Savienībā bija aptuveni [372 000–436 000] t. Komisija šo skaitli aprēķināja, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem makrodatiem un datiem, kas izmeklēšanas laikā savākti no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem.

(81)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares kopējo pārdošanas apjomu Savienībā, ražošanas apjomu pašpatēriņam, pamatojoties uz datiem, kas savākti no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, un aplēsēm, kuras par pārējiem Savienības ražotājiem iesniedza pieprasījuma iesniedzējs, un tam pieskaitīja Eurostat (Comext datubāzē) norādīto kopējo importa apjomu no visām valstīm uz Savienību.

(82)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

1. tabula

Patēriņš Savienībā (tūkst. t)

(83)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā svārstījās. Kopumā 2018. gadā tas nedaudz palielinājās, proti, par 3 %, 2019. gadā palielinājās par 8 % un 2020. gadā samazinājās par 8 %. Tādējādi attiecīgajā periodā patēriņš pieauga par 3 %.

(84)

Plastiskā čuguna cauruļu izmantošana pēc būtības ir saistīta ar ieguldījumiem ūdens attīrīšanas infrastruktūrā, un Savienībā lielāko daļu pieprasījuma pēc plastiskā čuguna caurulēm veido ūdensapgādes un ūdens attīrīšanas uzņēmumi neatkarīgi no tā, vai tie ir publiskā vai privātā īpašumā. Plastiskās caurules galvenokārt izmanto lielos infrastruktūras projektos. Turklāt patēriņa dinamika Savienībā neliecināja par būtisku Covid-19 pandēmijas ietekmi, jo ūdens tīklu uzlabošana publiskā sektora iestādēm ir pastāvīga prioritāte. Tāpēc Savienības patēriņa dinamika atbilst tam, kāda ir ieguldījumu dinamika infrastruktūrā.

(85)

Savienības ražošanas nozare ziņoja, ka 2017. gadā mazāk nekā 5 % no attiecīgā ražojuma kopējā patēriņa Savienībā veidoja izmantošana pašpatēriņam, attiecīgajā periodā tā samazinājās un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vairs nesasniedza 1 %. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka izmantošanai pašpatēriņam nav būtiskas ietekmes uz kaitējuma analīzi.

(86)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem (Comext datubāzē). Importa tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz 81. apsvērumā norādīto patēriņu Savienībā.

(87)

Attiecīgā ražojuma importam no Indijas Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Importa apjoms (tūkst. t) un tirgus daļa

(88)

Attiecīgajā periodā importa apjomi no Indijas ievērojami svārstījās: 2018. gadā imports samazinājās par 14 %, 2019. gadā palielinājās par 68 % un visbeidzot pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās par 31 %.

(89)

Pamatojoties uz Eurostat Comext statistiku, Komisija noteica vidējās svērtās importa cenas.

(90)

No Indijas Savienībā veiktā importa vidējai svērtajai cenai bija šāda dinamika:

3. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(91)

2017.–2018. gadā importa cenas bija diezgan stabilas. Pēc tam, 2019. gadā, importa cenas palielinājās par 5 % un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saglabājās stabilas.

(92)

Kā minēts 53. apsvērumā, izmeklēšanā sadarbojās tikai viens Indijas ražotājs. Šis ražotājs deklarēja nelielu uz Savienību eksportētu daudzumu, kas atbilst mazāk nekā 1 % no attiecīgā ražojuma importa kopapjoma no Indijas Savienībā. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka šis eksporta apjoms nav reprezentatīvs attiecīgā ražojuma eksportam uz Savienību, un nolēma noteikt cenu samazinājumu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(93)

Vidējās svērtās no Indijas veiktā importa CIF cenas, kas koriģētas, ņemot vērā pēcimportēšanas izmaksas, Komisija salīdzināja ar Savienības ražošanas nozares vidējo svērto cenu. Indijas importa cenas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija par aptuveni [30–45] % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(94)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā importa apjoms no trešām valstīm, izņemot Indiju, un tā tirgus daļa bija attiecīgi [8 700–20 200] t un [2–4] % no patēriņa Savienībā. Attiecīgajā periodā importa no trešām valstīm vidējā svērtā cena 2017.–2018. gadā bija salīdzināmā līmenī ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju cenu līmeni un 2019.–2020. gadā – aptuveni 25 % zemāka par to (sk. 8. tabulu). Lai gan importa apjoms no trešām valstīm nedaudz palielinājās, t. i., par 2 %, importēto plastisko cauruļu izcelsme attiecīgajā periodā nebija stabila. Piemēram, 2017. gadā imports no trešām valstīm lielākoties bija no Ķīnas, Krievijas un Šveices, savukārt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā galvenie importētāji bija Turcija un Apvienotie Arābu Emirāti.

(95)

Plastiskā čuguna cauruļu un caurulīšu importa agregētajam apjomam Savienībā no citām trešām valstīm, kā arī tirgus daļai un cenu tendencēm bija šāda dinamika:

4. tabula

Importa apjoms no citām trešām valstīm un tā tirgus daļa

(96)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus ekonomiskos rādītājus, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(97)

Kā minēts 13. apsvērumā, lai novērtētu Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, tika izmantota atlase.

(98)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegtajiem datiem par visiem Savienības ražotājiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem sniegtajiem datiem. Šie dati attiecās uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(99)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(100)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(101)

Kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(102)

Pēc 10 % pieauguma 2018. gadā Savienības ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %.

(103)

Attiecīgajā periodā ražošanas jaudai bija līdzīga tendence – tā samazinājās par 10 %.

(104)

Jaudas izmantojums saglabājās stabils, jo ražošanas jaudas samazinājums sekoja Savienības ražošanas apjoma samazinājumam.

(105)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Tata Metaliks Limited apgalvoja, ka iemesls Savienības ražošanas nozares ražošanas jaudas samazināšanai nevarēja būt imports no Indijas, bet gan pieprasījuma samazinājums salīdzinājumā ar 2019. gadu.

(106)

Savienības ražošanas nozares lēmums samazināt ražošanas jaudu tika pieņemts pirms Covid-19 krīzes, un tādējādi lēmums nebija saistīts ar patēriņa samazinājumu laikposmā no 2019. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(107)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Savienības ražotāju pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(108)

Izņemot 2019. gadu, Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā un tirgus daļa nesekoja Savienības patēriņa pieaugumam. Konkrētāk, 2019. gadā, pretēji importam no Indijas, Savienības ražošanas nozare neguva labumu no patēriņa pieauguma.

(109)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Tata Metaliks Limited apgalvoja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa saglabājās augsta – aptuveni 85 % – un, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, palielinājās. Arī pārdošanas apjoms Savienībā pastāvīgi pārsniedza 2017. gada līmeni. Ja nebūtu Covid-19 krīzes ietekmes, šis apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā varētu būt bijis lielāks. Šī persona uzskatīja, ka Komisijas secinājums neatspoguļo faktisko situāciju.

(110)

Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozare neguva labumu no lielas tirgus daļas. Kā skaidrots 133. apsvērumā, izlasē iekļautie Savienības ražotāji visā attiecīgajā periodā cieta zaudējumus, jo imports no Indijas radīja būtisku cenu spiedienu (sk. 151. apsvērumu). Bez tam, kā skaidrots 108. apsvērumā, Savienības tirgus daļa nesekoja Savienības patēriņa pieaugumam un 2019. gadā, pretēji importam no Indijas, Savienības pārdošanas apjoms neguva labumu no patēriņa pieauguma. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(111)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā pieauga par 3 %, bet pārdošanas apjoms nesaistītiem klientiem Savienībā pieauga par 2 %. Tādējādi, lai gan patēriņš attiecīgajā periodā pieauga, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa nedaudz samazinājās.

(112)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(113)

Attiecīgā ražojuma ražošanā iesaistīto nodarbināto skaits Savienības ražošanas nozarē 2017.–2018. gadā saglabājās stabils un 2019.–2020. gadā samazinājās par aptuveni 6 %.

(114)

Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, ko mērī kā izlaidi (tonnās) uz vienu nodarbināto, 2017.–2018. gadā palielinājās par 10 % un 2018.–2020. gadā samazinājās par 13 %. To var izskaidrot ar šādu apstākļu kopējo ietekmi:

(115)

Kā skaidrots 92. apsvērumā, Indijas ražotāji eksportētāji sadarbojās ierobežotā mērā.

(116)

Kaitējuma rādītāji liecina, ka neatkarīgi no antidempinga pasākumiem, kas ir spēkā kopš 2016. gada, kam bija zināmi labvēlīgi rezultāti un kas sākotnēji uzlaboja rādītājus, Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli joprojām skar kaitējums. Tādējādi nebija iespējams konstatēt atgūšanos no iepriekšējā dempinga.

(117)

Dempings ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā no Indijas veiktā importa apjomu un cenas, dempinga lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(118)

Indijas eksportētāju īstenotās pastāvīgās negodīgās cenu noteikšanas rezultātā Savienības ražošanas nozare nevarēja atgūties no iepriekšējās dempinga prakses.

(119)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Tata Metaliks Limited apgalvoja, ka absolūtā izteiksmē Indijas importa apjoms nav pieaudzis un ka šā importa tirgus daļa ir bijusi tikai aptuveni 15 %. Turklāt ieinteresētā persona norādīja, ka pēc sākotnējo pasākumu noteikšanas Savienības ražošanas nozares ekonomiskie rādītāji ir uzlabojušies un pēc tam pasliktinājušies. Tāpēc imports no Indijas nav radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(120)

Komisija norādīja, ka ieinteresētā persona nepamatoja savu apgalvojumu, ka pēc sākotnējo pasākumu noteikšanas Savienības ražošanas nozares ekonomiskie rādītāji uzlabojušies. Kā minēts 133. apsvērumā, izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāte visā attiecīgajā periodā bija negatīva. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(121)

Vidējām svērtajām izlasē iekļauto Savienības ražotāju vienības pārdošanas cenām nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā un vienības izmaksas

(122)

Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 7 %, atspoguļojot vienības ražošanas izmaksu pieaugumu (5 %).

(123)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Tata Metaliks Limited apgalvoja, ka esot sarukušas cenas pēc izkraušanas un tas liecinot, ka imports neizraisa ne cenu apspiešanu, ne cenu nospiešanu.

(124)

Komisija norādīja, ka ieinteresētā persona nav pamatojusi savu apgalvojumu attiecībā uz to, kādā veidā cenas pēc izkraušanas, kuras attiecīgajā periodā bija par aptuveni 40 % zemākas nekā Savienības cenas, neizraisa ne Savienības ražotāju cenu apspiešanu, ne nospiešanu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(125)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto (EUR/nodarbinātais)

(126)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto līdz 2019. gadam saglabājās stabilas un attiecīgajā periodā nokritās par 6 %. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto samazinājās, jo Francijas valsts piešķīra finansējumu tiem nodarbinātajiem, kuri Covid-19 izraisītās ražošanas slēgšanas dēļ bija palikuši bez darba.

(127)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Tata Metaliks Limited norādīja, ka šis parametrs neliecina par kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(128)

Komisija atgādināja, ka atbilstoši iepriekš 126. apsvērumā iekļautajam skaidrojumam vidējo darbaspēka izmaksu samazinājums uz nodarbināto ir skaidrojums ar ārkārtas finansējumu, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saņemts no Francijas valsts. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(129)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Krājumi

(130)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumi perioda beigās attiecībā pret ražošanas apjomu saglabājās stabili.

(131)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Tata Metaliks Limited apgalvoja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā krājumi ievērojami samazinājās – tas liecinot, ka Savienības ražošanas nozare lielāko uzmanību veltījusi ražošanas apjoma samazināšanai. Ieinteresētā persona apgalvoja, ka tad, ja importam no Indijas būtu bijusi ietekme, krājumi, gluži pretēji, būtu palielinājušies.

(132)

Kā redzams 102. apsvērumā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vērojama ne tikai minētās personas norādītā krājumu samazināšanās, bet arī Savienības ražošanas apjoma samazināšanās. Turklāt Komisija nav konstatējusi korelāciju starp krājumu samazināšanos, kas vērojama galvenokārt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, un importu no Indijas, jo Indijas izcelsmes importa ietekme vērojama ne tikai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, bet gan visā attiecīgajā periodā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(133)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(134)

Komisija noteica izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šādas pārdošanas apgrozījuma. Izlasē iekļauto ražotāju rentabilitāte attiecīgajā periodā bija negatīva: no aptuveni –5/–9 % 2017. gadā tā samazinājās, sasniedzot –3/–7 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(135)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašiem finansēt savu darbību. Visā attiecīgajā periodā, izņemot 2018. gadu, neto naudas plūsmas tendence saglabājās negatīva.

(136)

Laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam ieguldījumi (vērsti galvenokārt uz ražošanas iekārtu modernizāciju, kvalitātes, ražīguma un ražošanas procesa elastības palielināšanu) pieauga un 2020. gadā saruka līdz zemākajam līmenim.

(137)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Tam bija līdzīga tendence kā rentabilitātei: 2019. gadā tas strauji samazinājās un pēc tam 2020. gadā nedaudz uzlabojās. Attiecīgajā periodā tas saglabājās negatīvs un samazinājās par 53 %.

(138)

Neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem, attiecīgajā periodā plastisko cauruļu imports no Indijas saglabājās ievērojams ar stabilu tirgus daļu [9–18] % apmērā. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tirgus daļa bija [10–14] %. Vienlaikus pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, lai gan bija noteikti antidempinga un kompensācijas pasākumi, importa cenām bija lejupejoša tendence un tās bija par [30–45] % zemākas nekā Savienības cenas.

(139)

Makroekonomisko rādītāju, jo īpaši ražošanas un pārdošanas apjoma, nodarbinātības un ražīguma, dinamika liecināja par stabilām vai nedaudz lejupejošām tendencēm. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās, sasniedzot līdzīgu līmeni kā 2017. gadā. Lai gan 2018. gadā bija samērā stabils pārdošanas apjoms, tirgus daļas pieaugums tajā pašā periodā bija saistīts ar patēriņa samazināšanos. Savienības ražošanas nozarei lielā mērā gan izdevās saglabāt pārdošanas apjomu un tirgus daļu, taču tas notika uz rentabilitātes un citu finanšu rādītāju rēķina, kas skaidroti nākamajā apsvērumā.

(140)

Lai gan Savienības ražotāju vidējā vienības pārdošanas cena attiecīgajā periodā palielinājās par 7 %, kas bija vairāk, nekā pieauga ražošanas izmaksas (par 5 %), Savienības ražošanas nozare joprojām nespēja sasniegt ilgtspējīgu peļņas procentu. Ņemot vērā cenu spiedienu, ko radīja imports no Indijas, Savienības ražošanas nozare nevarēja palielināt pārdošanas cenas, lai tās segtu vidējās ražošanas izmaksas, un tāpēc visā attiecīgajā periodā cieta zaudējumus (izņemot 2018. gadu, kad tā gandrīz sasniedza peļņas un zaudējumu slieksni). Tādējādi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā imports no Indijas arī ievērojami apspieda Savienības ražotāju pārdošanas cenas. Citiem finanšu rādītājiem (naudas plūsmai, ienākumam no ieguldījumiem) bija līdzīga tendence kā rentabilitātei, un attiecīgajā periodā tiem bija negatīva vai zema vērtība. Lai gan ieguldījumi 2017. un 2018. gadā bija nedaudz palielinājušies, kopumā arī tie bija zemā līmenī.

(141)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums.

(142)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Tata Metaliks Limited apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares finanšu rādītāju pasliktināšanos izraisījuši citi faktori, nevis imports, kas, kā apgalvots, tiek veikts par dempinga cenām.

(143)

Komisija norādīja, ka šī persona nav iesniegusi jaunus elementus, kas varētu atspēkot Komisijas secinājumu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(144)

Tata Metaliks Limited apgalvoja arī, ka nepastāv korelācija starp importa dinamiku un Savienības ražošanas nozares ziņoto zaudējumu līmeni un tādējādi nepastāv cēloņsakarība starp importu un Savienības ražošanas nozares finanšu rādītājiem.

(145)

Kā minēts 93. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka no Indijas veiktā importa cenas bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Turklāt Komisija norādīja, ka šī persona nav sniegusi pierādījumus, kas liecinātu, ka Savienības ražošanas nozari būtu ietekmējuši citi faktori. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(146)

Turklāt Tata Metaliks Limited apgalvoja, ka nav spējis pārbaudīt korelāciju starp cenu samazinājumu un Savienības ražošanas nozares ekonomiskajiem rādītājiem, jo Komisija nav izpaudusi cenu samazinājuma aprēķinus par attiecīgo periodu.

(147)

Komisija norādīja, ka šai personai tika sniegta informācija, kas nepieciešama, lai konstatētu cenu samazinājuma pastāvēšanu. Konstatējumi par cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir izklāstīti iepriekš 92. un 93. apsvērumā. Par 2017., 2018. un 2019. gadu 91. apsvērumā ir norādītas no Indijas veiktā importa vienības cenas un 121. apsvērumā – izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās svērtās vienības pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem. Tāpēc šīs personas rīcībā bija visa informācija, uz kuras pamata Komisija secināja, ka pastāv cenu samazinājums. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(148)

Visbeidzot, šī persona apgalvoja, ka no 2019. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam importa apjomi samazinājās. Tāpēc šī persona secināja, ka nav ietekmes uz apjomu.

(149)

Komisija norādīja, ka imports no Indijas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atgriezās 2017. gada līmenī. Turklāt no Indijas veiktā importa galvenā ietekme tika konstatēta zemo cenu līmenī, kas radīja ievērojamu spiedienu uz Savienības tirgus cenām. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(150)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no Indijas ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši arī citi zināmi faktori. Komisija nodrošināja, ka iespējams kaitējums, ko būtu varējis izraisīt nevis imports par dempinga cenām no Indijas, bet citi faktori, netiek attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori ir:

(151)

Vispirms Komisija pārbaudīja, vai pastāv cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(152)

Visā attiecīgajā periodā plastisko cauruļu imports no Indijas saglabājās ievērojams ar tirgus daļu virs 10 % un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā – par zemu cenu, lai gan spēkā bija antidempinga pasākumi. Importam no Indijas radot būtisku cenu spiedienu, Savienības ražošanas nozare nevarēja ražošanas izmaksu pieaugumu nodot klientiem, tādējādi gandrīz visā attiecīgajā periodā cieta zaudējumus. Tāpēc Komisija secināja, ka izmeklējamā importa apjoms un cenu līmenis ir radījis būtisku kaitējumu.

(153)

No citām trešām valstīm importēto apjomu tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija tikai [2–4] %. Kā redzams 4. tabulā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vidējā no trešām valstīm veiktā importa cena bija par 50 % augstāka nekā vidējā no Indijas veiktā importa cena.

(154)

Kā norādīts 40. apsvērumā, viena persona apgalvoja, ka konstatējums par kaitējuma pārtraukšanu vai neatkārtošanos būtu jāpamato ar vispārīgiem konkurētspējas jautājumiem. Šī persona uzskaitīja dažādus faktorus, tādus kā plastisko cauruļu patēriņa samazināšanos, kura notikusi Savienībā kopš euro krīzes un kuras dēļ samazinājušies publiskie izdevumi, kā arī grūtības piesaistīt darbiniekus, dominējošā stāvokļa uzturēšanu, spiedienu, ko uz publiskā iepirkuma konkursa procedūru radījis lētāks imports no Ķīnas. Turklāt šī persona apgalvoja, ka galvenais Savienības ražošanas nozares konkurents ir plastmasas caurules, jo tās ir lētākas un tādējādi piesaista ievērojamu daļu publisko iepirkumu.

(155)

Pretēji šīs personas apgalvojumam, attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā un Savienības ražošanas nozares tirgus daļa palielinājās, savukārt nodarbinātība saglabājās stabila. Bez tam nav pierādījumu, ka plastmasas caurules attiecīgajā periodā būtu pārņēmušas plastisko cauruļu tirgus daļu. Būtu jānorāda, ka plastmasas caurules nekonkurē ar lielā diametra caurulēm. Tādējādi šie faktori neveicināja konstatēto kaitējumu. Turklāt imports no Ķīnas tika veikts par ievērojami augstākām cenām un daudz mazākos apjomos nekā no Indijas. Visbeidzot, šī persona neprecizēja, kā iespējamais dominējošais stāvoklis, būtu varējis radīt kaitējumu. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(156)

Attiecībā uz Savienības ražošanas nozares eksporta rādītājiem, eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji

(157)

Attiecīgajā periodā apjomi samazinājās uz pusi. Lai gan eksporta cenas palielinājās par 17 %, ar to visā attiecīgajā periodā nepietika, lai segtu 8. tabulā atspoguļotās ražošanas izmaksas. Tāpēc eksports nemazināja cēloņsakarību starp eksportu par dempinga cenām no Indijas un konstatēto kaitējumu.

(158)

Tika pārbaudīti arī citi iespējamie faktori, tādi kā Covid-19 krīze, taču neviens no tiem nevarēja mazināt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Komisija nošķīra un nodalīja visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no tā kaitējuma, kuru izraisījis imports par dempinga cenām.

(159)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Tata Metaliks Limited apgalvoja, ka Covid-19 krīze 2020. gada pirmajos sešos mēnešos negatīvi ietekmējusi Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli. Šī persona norādīja, ka sākotnējā mājsēdē tika noteikti sabiedrības veselības pasākumi, kas lika apturēt daudzus būvniecības projektus.

(160)

Kā aprakstīts iepriekš, Savienības plastisko cauruļu tirgu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā būtiski neietekmēja Covid-19 krīzes izraisītā mājsēde. Kopējais patēriņš Savienībā minētajā gadā bija līdzīgs kā 2018. gadā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(161)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, Komisija secināja, ka imports par dempinga cenām no Indijas ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un citi faktori, izvērtēti atsevišķi vai kopā, nemazina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu. Kaitējums ir jo īpaši skaidri redzams ražošanas apjoma, jaudas izmantojuma, pārdošanas apjoma Savienības tirgū, tirgus daļas, ražīguma, rentabilitātes un ienākuma no ieguldījumiem dinamikā.

(162)

Komisija 141. apsvērumā ir secinājusi, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir nodarīts būtisks kaitējums. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja, vai, gadījumā ja pasākumi zaudētu spēku, varētu turpināties kaitējums, ko radījis imports par dempinga cenām no Indijas.

(163)

Šajā sakarā Komisija analizēja šādus elementus: ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Indijā, saistību starp cenām Savienībā un cenām Indijā; Savienības tirgus pievilcīgumu un potenciālo no Indijas veiktā importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, gadījumā ja pasākumi zaudētu spēku.

(164)

Kā jau aprakstīts 66.–71. apsvērumā, Indijā pieejamā neizmantotā jauda gadā bija aptuveni 500 000 t, kas pārsniedz attiecīgā ražojuma patēriņu Savienības tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, proti, [388 000–454 000] t. Turklāt Indijas ražotāji plānoja ieguldīt jaunā ražošanas jaudā. Tādā veidā nākamajos gados Indijas tirgū piedāvājums pārsniegs pieprasījumu. Tādējādi Indijas ražotājiem būs papildu stimuls arvien vairāk orientēties uz eksporta tirgiem.

(165)

Gadījumā ja pasākumi zaudētu spēku, Indijas ražotāju eksportētāju pieejamo un turpmāko neizmantoto jaudu varētu izmantot, lai ražotu attiecīgo ražojumu eksportam uz Savienības tirgu.

(166)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Tata Metaliks Limited apgalvoja, ka nav pierādījumu tam, ka, piedāvājumam Indijā pārsniedzot pieprasījumu, apgalvotā neizmantotā ražošanas jauda Indijā noteikti tiks izmantota plastisko cauruļu ražošanai un eksportam. Turklāt Komisija nepārbaudīja citu eksporta tirgu pievilcību un neanalizēja datus par laiku pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda. Visbeidzot, šī persona apgalvoja, ka dempinga un kaitējuma turpināšanās iespējamības noteikšana ir jāpamato ar tiešiem pierādījumiem (22). Tāpēc ieinteresētā persona secināja, ka secinājums par šādu iespējamību ir nepareizs.

(167)

Komisija norādīja, ka šī persona ir apstiprinājusi neizmantotās jaudas pastāvēšanu Indijā. Turklāt, kā jau skaidrots 66.–70. apsvērumā, Komisija noteica konkrēto neizmantoto jaudu tieši attiecībā uz attiecīgo ražojumu. Turklāt, kā skaidrots tajos pašos apsvērumos, Komisija konstatēja, ka ilgtermiņā pieprasījums Indijas tirgū mazināsies, savukārt pati persona atzina, ka plāno paplašināt pārdošanu Savienības tirgū. Bez tam, kā aprakstīts 6.2. iedaļā, Savienības tirgus tika uzskatīts par Indijas ražotājiem pievilcīgu, tāpēc tā varēja secināt, ka Indijā pieejamā neizmantotā jauda vismaz daļēji tiktu izmantota, lai palielinātu eksportu uz Savienības tirgu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(168)

Attiecībā uz tiešajiem pierādījumiem, kas minētajā judikatūrā atzīti par vajadzīgiem, Komisija uzskatīja, ka ir izpildījusi visas esošās judikatūras prasības un tās novērtējums un secinājums par dempinga un kaitējuma turpināšanās iespējamību tika balstīts uz izmeklēšanā gūtiem tiešiem pierādījumiem. Tādējādi apgalvojums tika noraidīts.

(169)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka, beidzoties pasākumu termiņam, ļoti iespējams, būtiski pieaugtu imports par dempinga cenām no Indijas par cenām, kas būtu zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, tāpēc vēl vairāk palielinātos kaitējums Savienības ražošanas nozarei. Rezultātā Savienības ražošanas nozares dzīvotspēja būtu nopietni apdraudēta.

(170)

Savienības tirgus ir pievilcīgs apjoma un cenu ziņā. Kā minēts 71. apsvērumā, Indijas plastisko cauruļu ražotājiem tas neapšaubāmi ir vissvarīgākais eksporta tirgus, kur nonāk 40 % no to kopējā eksporta apjoma. Eksports uz Savienību 25 reizes pārsniedz eksportu, kas tiek veikts uz tās otro lielāko eksporta tirgu Kataru un veido tikai 2 % no kopējā no Indijas veiktā plastisko cauruļu eksporta. Arī no Indijas veiktā importa cenas Savienības tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija nedaudz augstākas nekā no citām valstīm, tādēļ Savienības tirgus bija nedaudz ienesīgāks par citiem tirgiem.

(171)

Lai gan attiecīgajā periodā spēkā bija pasākumi, Indijas ražotāji eksportētāji tad uz Savienību pārdeva ievērojamu apjomu plastisko cauruļu, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tiem joprojām bija ievērojama tirgus daļa (tuvu [10–14] %). Tās tika pārdotas par cenu, kas, pat ietverdama antidempinga maksājumus, bija ievērojami zemāka nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas Savienības tirgū.

(172)

Tādējādi Savienības tirgus tiek uzskatīts par pievilcīgu Indijas ražotājiem, un var secināt, ka pieejamā neizmantotā jauda Indijā vismaz daļēji tiktu izmantota, lai palielinātu eksportu uz Savienības tirgu. Šajā ziņā tiek atgādināts, ka sākotnējās izmeklēšanas periodā, t. i., pirms antidempinga maksājumu noteikšanas, tirgus daļa importam no Indijas bija ļoti liela – [17–19] %.

(173)

Pamatojoties uz iepriekš minēto un ņemot vērā agrāko un pašreizējo situāciju, kas rada kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ir ļoti iespējams, ka tad, ja pasākumu nebūtu, ievērojami pieaugtu imports par dempinga cenām no Indijas par cenām, kas rada kaitējumu, un Savienības ražotāji ciestu vēl lielākus zaudējumus. Tādēļ Komisija secināja, ka ir ļoti iespējams, ka, gadījumā ja pasākumi zaudētu spēku, ievērojami pieaugtu imports par dempinga cenām no Indijas par cenām, kas rada kaitējumu, un varētu turpināties būtisks kaitējums.

(174)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Savienības intereses tika noteiktas, balstoties uz visu iesaistīto interešu atzīšanu, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju, lietotāju un publiskās politikas interešu atzīšanu saistībā ar attiecīgo ražojumu, kā tās ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/125/EK (23) (“Ekodizaina direktīva”) un tās regulās par konkrētiem ražojumiem. Saskaņā ar pamatregulas 21. panta 1. punkta trešo teikumu īpaši tika ņemta vērā vajadzība aizsargāt ražošanas nozari no kaitējumu radošā dempinga negatīvajām sekām.

(175)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(176)

Savienības ražošanas nozare atrodas trijās dalībvalstīs (Francijā, Vācijā, Spānijā), un tajā saistībā ar attiecīgo ražojumu ir tieši nodarbināti vairāk nekā 2 200 nodarbināto.

(177)

Spēkā esošie antidempinga pasākumi neliedza importam par dempinga cenām no Indijas ienākt Savienības tirgū, un Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika nodarīts būtisks kaitējums.

(178)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija konstatēja, ka ir ļoti iespējams, ka, gadījumā ja pasākumi zaudētu spēku, kaitējums, kuru radījis imports no šīs valsts, varētu turpināties. Ievērojamos apjomos pieplūstot importam par dempinga cenām no Indijas, Savienības ražošanas nozarei tiktu nodarīts vēl lielāks kaitējums.

(179)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Tata Metaliks Limited apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare ir aizsargāta jau vairāk nekā sešus gadus, lai gan tās tirgus daļa ir 85 %. Tādējādi ir maz iespējams, ka spēkā esošo pasākumu atcelšanas gadījumā tiktu ietekmēta Savienības ražošanas nozare. Ja tomēr tas notiktu, Savienības ražošanas nozare varētu pieprasīt, lai Komisija sāktu jaunu izmeklēšanu.

(180)

Pretēji ieinteresētās personas apgalvojumam, Komisija, pamatojoties uz visu attiecīgo kaitējuma rādītāju analīzi, tostarp Savienības ražošanas nozares tirgus daļas dinamiku, konstatēja, ka Savienības ražošanas nozare vēl aizvien cieš no būtiska kaitējuma, ko izraisījis imports par dempinga cenām no Indijas. Komisija secināja, ka ir ļoti iespējams, ka, gadījumā ja pasākumi zaudētu spēku, kaitējums varētu turpināties un palielināties. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(181)

Tādējādi Komisija secināja, ka pret Indiju noteikto antidempinga pasākumu saglabāšana ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(182)

Komisija sazinājās ar visiem zināmajiem nesaistītajiem importētājiem, tirgotājiem un lietotājiem. Neviens no tiem neatbildēja uz Komisijas anketas jautājumiem.

(183)

Komisija nesaņēma piezīmes, kurās būtu norādīts, ka pasākumu saglabāšanai būtu tik ievērojama negatīva ietekme uz importētājiem un lietotājiem, ka tā pārsniegtu pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(184)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu, kāpēc nevajadzētu saglabāt spēkā esošos pasākumus, kas noteikti Indijas izcelsmes attiecīgā ražojuma importam.

(185)

Pamatojoties uz Komisijas izdarītajiem secinājumiem par dempinga turpināšanos, kaitējuma turpināšanos un Savienības interesēm, būtu jāsaglabā plastiskā čuguna cauruļu un caurulīšu importam no Indijas noteiktie antidempinga pasākumi.

(186)

Pēc informācijas izpaušanas Tata Metaliks Limited apgalvoja, ka pasākumu turpināšana būtu jāuzskata par izņēmumu, nevis normu. Tas jo īpaši atsaucās uz antidempinga pamatregulas 11. panta 1. punktu, kurā noteikts, ka antidempinga pasākums paliek spēkā tik ilgi, cik nepieciešams, un tā termiņš beidzas piecus gadus pēc tā noteikšanas. Tā kā maksājumu termiņš tika pagarināts uz šīs pārskatīšanas laiku, tas apgalvoja, ka laikā, kad šo pārskatīšanu varētu pabeigt, maksājumi jau būs bijuši spēkā vairāk nekā septiņus gadus. Šā iemesla dēļ tas prasīja, lai Komisija izbeigtu izmeklēšanu.

(187)

Komisija atgādināja pamatregulas 11. panta 2. punktā noteikto: “Galīgā antidempinga pasākuma termiņš beidzas piecus gadus pēc tā uzlikšanas vai piecus gadus pēc datuma, kurā pabeigta pēdējā dempinga un kaitējuma pārskatīšana, ja vien pārskatīšanā nekonstatē, ka pasākuma beigas var novest pie dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās”. Lēmums turpināt pasākumus ir pieņemts, pamatojoties uz visu to faktu rūpīgu novērtējumu, kas tika konstatēti termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu. Tāpēc pasākumu turpināšana nav nedz automātiska, nedz “norma”. Tādējādi Komisija noraidīja apgalvojumu, ka pasākumi būtu jāizbeidz.

(188)

Lai līdz minimumam samazinātu pasākumu apiešanas risku, kas ir saistīts ar maksājumu likmju lielo atšķirību, ir vajadzīgi īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kam nav pievienots minētais rēķins, būtu jāattiecina visiem pārējiem uzņēmumiem piemērojamais antidempinga maksājums.

(189)

Uzrādīt šo rēķinu dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīgs, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem jāņem vērā. Tik tiešām pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā minētajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā citos gadījumos, tiem var būt vajadzīgi papildu dokumenti (nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka pēc tam pamatoti tiek piemērota zemāka maksājuma likme.

(190)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas mazākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu apjoma palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par tādām pārmaiņām tirdzniecības modelī pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana. Šādos apstākļos un ar noteikumu, ka ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Tādā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un pēc tam noteikt valsts mēroga maksājumu.

(191)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas tikai tāda Indijas izcelsmes attiecīgā ražojuma importam, ko ražojuši tiesību subjekti, kuru nosaukums ir norādīts. Uz importēto attiecīgo ražojumu, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot konkrēti minēto uzņēmumu saistītos subjektus, būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(192)

Pēc informācijas izpaušanas Tata Metaliks Limited pieprasīja, lai Komisija tam noteiktu individuālu dempinga starpību. Tas uzskatīja, ka alternatīvi Komisijai būtu jāapsver vismaz tiem citiem attiecīgā ražojuma ražotājiem no Indijas, kuri sadarbojās, sākotnējā izmeklēšanā noteikto individuālo antidempinga maksājumu likmju attiecināšana uz Tata Metaliks Limited, ņemot vērā tā sadarbošanos ar Komisiju termiņbeigu pārskatīšanā.

(193)

Komisija atgādināja, ka pamatregulas 11. panta 2. punktā noteiktās termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas mērķis ir vienīgi noteikt, vai spēkā esošie pasākumi vēl aizvien ir vajadzīgi. Šāda veida pārskatīšanas izmeklēšanā nav ļauts noteikt individuālas maksājuma likmes uzņēmumiem, kas sākotnējā izmeklēšanā nesadarbojās. Individuālu antidempinga maksājuma likmi var noteikt tikai pēc pārskatīšanas izmeklēšanas, ko veic saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu vai 4. punktu. Tādēļ pieprasījums tika noraidīts.

(194)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai šim subjektam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums ir jāadresē Komisijai (24). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas ļauj pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts paziņojums par nosaukuma maiņu.

(195)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (25) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(196)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,

(1)

Ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/387 (2) (“sākotnējā regula”) Eiropas Komisija (“Komisija”) noteica kompensācijas maksājumu Indijas izcelsmes plastiskā čuguna (saukta arī par čugunu ar lodveida grafītu) cauruļu un caurulīšu importam (“sākotnējie pasākumi”). Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti sākotnējie pasākumi, tālāk tiks saukta par “sākotnējo izmeklēšanu”.

(2)

Noteiktais kompensācijas maksājums bija robežās no 8,7 % uzņēmumam Jindal Saw Limited līdz 9 % uzņēmumam Electrosteel Castings Ltd un “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(3)

Ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/388 (3) Komisija tam pašam ražojumam noteica arī galīgo antidempinga maksājumu. Noteiktais antidempinga maksājums bija robežās no 0 % uzņēmumam Electrosteel Castings Ltd līdz 14,1 % uzņēmumam Jindal Saw Limited un “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(4)

Pēc Vispārējās tiesas spriedumiem lietās T-300/16 un T-301/16 (4) Komisija laboja Vispārējās tiesas konstatētās kļūdas, kas bija pieļautas, aprēķinot antidempinga un kompensācijas maksājumu uzņēmumam Jindal Saw Limited. Ar Īstenošanas regulām (ES) 2020/526 (5) un (ES) 2020/527 (6) Komisija uzņēmumam Jindal Saw Limited atkārtoti noteica jaunu galīgo antidempinga un jaunu kompensācijas maksājumu, kura likme bija attiecīgi 3 % un 6 %.

(5)

Patlaban spēkā esošie kompensācijas maksājumi ir 6 % uzņēmumam Jindal Saw Limited un 9 % uzņēmumam Electrosteel Castings Ltd un “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Patlaban spēkā esošo antidempinga maksājumu likmes ir robežās no 0 % uzņēmumam Electrosteel Castings Ltd, 3 % uzņēmumam Jindal un 14,1 % “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(6)

Pēc tam kad tika publicēts paziņojums par gaidāmajām termiņa beigām (7), Komisija saņēma pieprasījumu veikt pārskatīšanu, ievērojot pamatregulas 18. pantu.

(7)

Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumu 2020. gada 21. decembrī iesniedza Saint-Gobain PAM, Saint-Gobain PAM Deutschland GmbH un Saint-Gobain PAM España S.A. (“pieprasījuma iesniedzēji”) to Savienības ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 50 % no plastiskā čuguna cauruļu un caurulīšu kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc minēto pasākumu termiņa beigām varētu turpināties vai atkārtoties subsidēšana un varētu turpināties vai atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(8)

Komisija pirms procedūras sākšanas saskaņā ar pamatregulas 10. panta 7. punktu paziņoja Indijas valdībai, ka ir saņēmusi pienācīgi dokumentētu pārskatīšanas pieprasījumu. Komisija aicināja Indiju apspriesties, lai noskaidrotu situāciju attiecībā uz pārskatīšanas pieprasījuma saturu un nonāktu pie savstarpēji saskaņota risinājuma. Indijas valdība pieņēma apspriešanās piedāvājumu, un pēc tam 2021. gada 10. martā apspriešanās notika. Apspriežoties nenonāca pie savstarpēji saskaņota risinājuma.

(9)

Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 (8) 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2021. gada 17. martā, balstoties uz pamatregulas 18. panta 2. punktu, sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz Indijas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes plastiskā čuguna cauruļu un caurulīšu importu Savienībā. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (9) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(10)

Tajā pašā dienā Komisija sāka antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz tā paša ražojuma importu (10).

(11)

Subsidēšanas atkārtošanās un turpināšanas izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Kaitējuma turpināšanās un atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2017. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Turklāt Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu īpaši informēja Savienības ražotājus, zināmos Indijas ražotājus un Indijas iestādes, zināmos importētājus, lietotājus, kā arī attiecīgās apvienības, par kurām bija zināms, ka uz tām attiecas pārskatīšana, un aicināja tos piedalīties.

(13)

Ieinteresētajām personām bija arī iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. Ieinteresētās personas uzklausīšanu nepieprasīja.

(14)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 27. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(15)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir provizoriski izveidojusi triju Savienības ražotāju izlasi. Šie Savienības ražotāji ietilpst vienā un tajā pašā uzņēmumu grupā. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomu Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, t. i., no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Savienības ražotāju galīgā izlase attiecībā uz līdzīgo ražojumu veidoja [70–85] % no aplēstā kopējā ražošanas apjoma Savienībā un [70–85] % no aplēstā kopējā pārdošanas apjoma Savienībā, kā arī nodrošināja labu ģeogrāfisko izkliedi.

(16)

Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi saskaņā ar pamatregulas 27. panta 2. punktu, bet piezīmes nesaņēma. Tāpēc provizoriskā izlase tika apstiprināta un tika uzskatīta par reprezentatīvu Savienības ražošanas nozarei.

(17)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Tomēr, tā kā nepieteicās neviens nesaistīts importētājs, atlase nebija vajadzīga.

(18)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus zināmos Indijas ražotājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Indijas valdību apzināt citus ražotājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai sazināties ar tiem.

(19)

Noteiktajā termiņā tikai trīs ražotāji sniedza atbildes uz atlases jautājumiem, tāpēc Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(20)

Komisija nosūtīja anketas Indijas valdībai, triju izlasē iekļauto Savienības ražotāju grupai un trijiem ražotājiem eksportētājiem, kuri bija snieguši atbildes uz atlases jautājumiem. Procedūras sākšanas dienā šīs anketas kļuva pieejamas arī tiešsaistē (11).

(21)

Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no trijiem Savienības ražotājiem, Indijas valdības un no tikai viena Indijas ražotāja, proti, Tata Metaliks Limited (“TML”). Lai gan abi pārējie Indijas ražotāji bija iesnieguši atbildes uz atlases jautājumiem, tie vēlāk atbildes uz anketas jautājumiem neiesniedza un tādējādi nesadarbojās izmeklēšanā.

(22)

Ņemot vērā Covid-19 uzliesmojumu un dažādu trešo valstu ieviestos pārvietošanās ierobežojumus, Komisija ražotāja eksportētāja telpās un Indijas valdības telpās nevarēja veikt pārbaudes apmeklējumus saskaņā ar pamatregulas 26. pantu. Saskaņā ar paziņojumu par Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām (12) Komisija toties veica attālinātu visas tās informācijas kontrolpārbaudi, ko uzskatīja par nepieciešamu savu konstatējumu izdarīšanai. Komisija veica attālinātu šāda ražotāja eksportētāja kontrolpārbaudi:

(23)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai. Saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti pārbaudes apmeklējumi šādu Savienības ražotāju telpās un saistīta pārdošanas subjekta telpās Itālijā:

(24)

Komisija 2022. gada 18. martā izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā bija iecerējusi saglabāt spēkā antidempinga maksājumus. Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju.

(25)

Noteiktajā termiņā piezīmes iesniedza tikai Tata Metaliks Limited. Komisija izvērtēja Tata Metaliks Limited sniegtās piezīmes un attiecīgā gadījumā ņēma tās vērā. Arī Indijas valdība iesniedza piezīmes, bet tās tika iesniegtas vairāk nekā desmit dienas pēc piezīmju iesniegšanas termiņa beigām.

(26)

Lai izmeklēšanu pabeigtu obligātajos termiņos, paziņojuma par procedūras sākšanu 7. punktā noteikts, ka Komisija no ieinteresētajām personām nepieņems dokumentus pēc termiņa, kurā sniedzamas piezīmes par izpausto galīgo informāciju. Tādējādi Komisija nevarēja ņemt vērā Indijas valdības piezīmes. Tomēr Komisija norādīja, ka Indijas valdības iesniegtajos dokumentos nav norādīti jauni elementi, kurus Komisija izmeklēšanā nebūtu ņēmusi vērā. Neviena persona nepieprasīja uzklausīšanu.

(27)

Viens lietotājs, t. i., Hydro Mat Benelux, un viens ražotājs eksportētājs, t. i., Tata Metaliks Limited, iesniedza piezīmes par procedūras sākšanu.

(28)

Komisija norādīja, ka Tata Metaliks Limited piezīmes par procedūras sākšanu iesniedza 2022. gada 17. februārī, t. i., vairāk nekā deviņus mēnešus pēc paziņojuma par procedūras sākšanu 5.2. punktā noteiktā termiņa, kas ir 37 dienas pēc paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas dienas. Tāpēc Komisija tās neņēma vērā.

(29)

Komisija norādīja, ka, iesniedzot piezīmes par procedūras sākšanu, Hydro Mat Benelux pilnībā nesadarbojās izmeklēšanā. Jo īpaši, uzņēmums neatbildēja uz lietotājiem paredzētās anketas jautājumiem, bet to būtu bijis iespējams izmantot, lai veiktu dažu tālāk minēto apgalvojumu kontrolpārbaudi, t. i., piemēram, ražotāju eksportētāju pārdošanas cenu vai ar publisko iepirkumu saistītu dokumentu kontrolpārbaudi.

(30)

Pirmkārt, Hydro Mat Benelux apgalvoja, ka procedūra būtu jāizbeidz, jo pieprasījums netika iesniegts trīs mēnešus pirms pasākumu piemērošanas termiņa, kas minēts paziņojumā par gaidāmajām termiņa beigām (13).

(31)

Komisija precizēja, ka paziņojumā par procedūras sākšanu minētais iesniegšanas datums neatbilst datumam, kurā pieprasījums tika iesniegts. Kā redzams pārskatīšanas pieprasījuma atklātajā versijā, kas nekonfidenciālajos lietas materiālos kopš 2021. gada 17. marta pieejama visām ieinteresētajām personām, pieprasījums tika pienācīgi iesniegts 2020. gada 18. decembrī, proti, pamatregulas 18. panta 4. punktā noteiktajā termiņā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(32)

Otrkārt, Hydro Mat Benelux apgalvoja, ka pieprasījumā ir pārmērīgi izmantota konfidenciāla informācija. Proti, Savienības ražošanas nozare ir indeksējusi visus rādītājus, kas raksturo tās ekonomisko sniegumu. Minētā persona atsaucās uz Īstenošanas regulu (ES) 2020/1336 (14), kurā Komisija izpaudusi viena Savienības ražotāja mikroekonomiskos datus.

(33)

Komisija norādīja, ka Īstenošanas regulā (ES) 2020/1336 visi mikrorādītāji (pārdošanas cenas un apjomi, vienības ražošanas izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi perioda beigās, rentabilitāte utt.) tika sniegti diapazonos vai indeksētā veidā.

(34)

Turklāt Komisija uzskatīja, ka termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma versijā, kas lietas materiālos bija pieejama ieinteresētajām personām, bija ietverti visi būtiskie pierādījumi un konfidenciāli iesniegto datu nekonfidenciālie kopsavilkumi, lai ieinteresētās personas varētu paust jēgpilnas piezīmes un visā procedūrā izmantot tiesības uz aizstāvību.

(35)

Šajā ziņā Komisija bez tam atgādināja, ka pamatregulas 29. pants ļauj aizsargāt konfidenciālu informāciju apstākļos, kad tās izpaušana radītu ievērojamas konkurences priekšrocības konkurentam vai ļoti negatīvi ietekmētu to personu, kura šādu informāciju sniegusi, vai to personu, no kuras minētā persona ir informāciju ieguvusi. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(36)

Treškārt, Hydro Mat Benelux apgalvoja, ka 2020. gada pirmajā pusē nebija parasti ekonomikas apstākļi, un uzskatīja, ka periods nav reprezentatīvs, lai perspektīvi novērtētu aplūkojamo pasākumu izbeigšanas sekas. Hydro Mat Benelux apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares sliktos rādītājus 2020. gada pirmajā pusē izraisījusi Covid-19 radītā negatīvā ietekme uz ekonomiku un pasaules tirgos vērojamais izejvielu izmaksu pieaugums, ko nebija iespējams pārnest uz lejupējiem patērētājiem. Turklāt tas apgalvoja, ka 2017.–2019. gada periodā galvenie rādītāji neliecina par neaizsargātību, bet gan drīzāk veselīgu Savienības ražošanas nozari, jo īpaši tad, ja analizē ražošanas apjomu, ražošanas jaudu, krājumus, ieguldījumus, pārdošanas cenas un rentabilitāti.

(37)

Komisija atgādināja, ka pamatregulas 18. pants prasa, lai termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā būtu ietverti pietiekami pierādījumi, ka pēc pasākumu beigšanās subsidēšana un kaitējums varētu turpināties vai atkārtoties. Šajā lietā termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā iekļautajā konkrētajā kaitējuma analīzē bija ietverti pierādījumi, kas liecina, ka Savienības tirgū no Indijas ienāk ievērojami daudzumi importa par cenām, kuras ir ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas un mērķa cenas. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā ir pietiekami pierādījumi par kaitējuma turpināšanos, un noraidīja apgalvojumu.

(38)

Ceturtkārt, Hydro Mat Benelux analizēja 2017.–2020. gada periodu un apgalvoja, ka pieejamie dati par importu nepamato apgalvojumu par kaitējuma atkārtošanās iespējamību. Turklāt Hydro Mat Benelux apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzēja aprēķinātās no Indijas veiktā eksporta cenas, cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma starpības nav uzticamas, jo eksporta cenas atspoguļo transfertcenu starp saistītām personām, t. i., Indijas ražotājiem un to saistītajiem meitasuzņēmumiem. Visbeidzot, Hydro Mat Benelux apgalvoja, ka Indijas ražotāji ir palielinājuši ražošanas jaudu, lai tiktu galā ar augošo Indijas iekšzemes tirgu, un ka galvenie Indijas ražotāji eksportētāji neplāno palielināt savu ražošanas jaudu.

(39)

Komisija uzskatīja, ka neviens no apgalvojumiem neliek apstrīdēt secinājumu, ka ir pietiekami pierādījumi, lai sāktu antisubsidēšanas pārskatīšanas izmeklēšanu. Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā patiešām bija pietiekami pierādījumi, ka subsidētajam importam bija būtisku kaitējumu radoša ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli. Konkrētāk, pieprasījuma iesniedzēji sniedza aprēķinus ne tikai par cenu samazinājumu pie Savienības robežas, bet arī attiecībā uz piegādi klientu telpās, un tie liecina par cenu samazinājumu vismaz 14,9 % apmērā. Konkrētā kaitējuma analīze, kas ietverta termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā, liecina, ka Savienības tirgū ir palielinājies imports no Indijas (gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē) par cenām, kas ir ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Šķiet, ka tas ir radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, par ko liecina, piemēram, pārdošanas apjoma un tirgus daļas samazināšanās un finanšu rezultātu pasliktināšanās. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(40)

Hydro Mat Benelux nesniedza nekādus pierādījumus apgalvojumam, ka Indijas ražošanas apjoma pieaugums tiks vērsts tikai uz Indijas tirgu. Tādējādi apgalvojums tika noraidīts.

(41)

Piektkārt, Hydro Mat Benelux apgalvoja, ka ar vispārīgiem konkurētspējas jautājumiem nevajadzētu pamatot konstatējumu par kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos. Hydro Mat Benelux minēja dažādus jautājumus, piemēram, to, ka kopš eurozonas krīzes, samazinoties publiskajiem izdevumiem, ir samazinājies patēriņš Savienībā un tādējādi negatīvi ietekmējis Savienības ražošanas nozares konkurētspēju, minēja konkurenci ar plastmasas caurulēm, grūtības piesaistīt darbaspēku, dominējošā stāvokļa uzturēšanu, lētāka no Ķīnas veikta importa spiedienu uz konkursa procedūru.

(42)

Šis apgalvojums ir aplūkots tālāk 256. apsvērumā.

(43)

Pēc informācijas izpaušanas Tata Metaliks Limited apgalvoja, ka pārskatīšanas pieprasījumā sniegtie dati par Savienības ražošanas nozares datiem un importu attiecas uz laikposmu no 2019. gada jūlija līdz 2020. gada jūnijam. Tomēr paziņojumā par procedūras sākšanu pārskatīšanas izmeklēšanas periods noteikts no 2020. gada janvāra līdz 2020. gada decembrim. Uzņēmums uzskata, ka pieprasījuma iesniedzējiem būtu vajadzējis atjaunināt termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumu, pamatojoties uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu, un šos datus būtu vajadzējis darīt pieejamus personām. Neizplatot šādu atjauninātu pārskatīšanas pieprasījumu personām, Komisija, pēc uzņēmuma domām, ir pārkāpusi PTO Nolīguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (“SKP nolīgums”) 12.1.2. un 12.1.3. pantu.

(44)

Pirmkārt, Komisijas ierastā prakse ir balstīt konstatējumus uz jaunākajiem pieejamajiem datiem. Šādi dati ne vienmēr atbilst periodam, kas noteikts termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā, jo pārskatīšanas pieprasījuma iesniegšanas laikā tie, iespējams, nav bijuši pieejami. SKP nolīgumā nav noteikumu, kas liktu Komisijai konstatējumus balstīt uz to pašu periodu, kurš noteikts termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā. Otrkārt, izmeklēšanas laikā visām personām bija iespējams izteikt piezīmes par konstatējumiem un pierādījumiem, kas saistīti ar pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, kurš noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka nav pārkāpusi procesuālās tiesības vai SKP nolīgumu, un noraidīja šo apgalvojumu.

(45)

Tata Metaliks Limited norādīja arī, ka Komisija noraidījusi tā piezīmes par procedūras sākšanu, jo tās iesniegtas pēc paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktā termiņa (sk. 28. apsvērumu). Tas uzskata, ka termiņš būtu piemērojams tikai pēc tam, kad pieprasījuma iesniedzēji būtu saņēmuši pārskatītos datus, kas attiektos uz paziņojumā par procedūras sākšanu noteikto pārskatīšanas izmeklēšanas periodu. Tata Metaliks Limited arī iebilda, ka “iedibināts taisnīguma princips” un “iedibināta judikatūra visās jurisdikcijās” ir tāda, ka dokumentus par tiesību jautājumiem var iesniegt neatkarīgi no termiņa.

(46)

Kā skaidrots 44. apsvērumā, pārskatīšanas izmeklēšanas periods attiecās uz pēdējo laikposmu, par kuru bija pieejami dati, un šis laikposms ne vienmēr atbilst sākotnējam novērtējumam pārskatīšanas pieprasījumā. Turklāt paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktais termiņš bija nepārprotami saistīts ar paziņojuma publicēšanas datumu, nevis kādu citu datumu, piemēram, kad kāda persona iesniegusi kādu informāciju. Paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktais termiņš nenošķir tiesību un faktu jautājumus un vienādi attiecas uz abiem. Tādēļ Komisija apgalvojumu noraidīja.

(47)

Attiecīgais ražojums ir tas pats, kurš sākotnējā izmeklēšanā, proti, Indijas izcelsmes caurules un caurulītes no plastiskā čuguna (saukta arī par čugunu ar lodveida grafītu) (“plastiskās caurules”), izņemot plastiskā čuguna caurules un caurulītes bez iekšējā un ārējā pārklājuma (“neapstrādātas caurules”), kuras pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7303 00 10 (Taric kods 7303001010) un ex 7303 00 90 (Taric kods 7303009010) (“attiecīgais ražojums”).

(48)

Plastiskās caurules izmanto apgādei ar dzeramo ūdeni, notekūdeņu novadīšanai un lauksaimniecības zemes apūdeņošanai. Ūdeni pa plastiskajām caurulēm var transportēt ar spiedienu vai tikai zemes pievilkšanas spēku. Cauruļu diametrs ir 60–2 000 mm, un to garums ir 5,5, 6,7 vai 8 m. Parasti tās savieno, izmantojot cementu vai citus materiālus, un no ārpuses pārklāj ar cinku, nokrāso vai aptin ar lenti. Galvenie tiešie lietotāji ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji.

(49)

Kā jau tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka tālāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

(50)

Tāpēc šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(51)

Saskaņā ar pamatregulas 18. pantu un kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām subsidēšana varētu turpināties vai atkārtoties.

(52)

Sākotnējās izmeklēšanas periodā (15) Indija uz Savienību eksportēja [80 000–100 000] t attiecīgā ražojuma (pēc ES27 datiem) (16). No 2016. gada līdz 2018. gadam pēc tam, kad 2016. gada martā tika noteikti galīgie pasākumi, imports samazinājās un svārstījās no 38 000 līdz 55 000 t gadā. 2019. gadā imports no Indijas atkal palielinājās līdz [64 000–75 000] t.

(53)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā attiecīgā ražojuma imports samazinājās līdz [44 000–52 000] t. Pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda imports 2021. gadā atkal palielinājās līdz 2019. gada līmenim.

(54)

Kopumā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā attiecīgā ražojuma imports no Indijas saglabājās ievērojamā līmenī un ieņēma aptuveni [10–14] % no Savienības tirgus, salīdzinājumam – sākotnējā izmeklēšanas periodā importam no Indijas bija [15–20] % liela tirgus daļa.

(55)

Izmeklēšanā sadarbojās tikai viens uzņēmums – Tata Metaliks Limited (sk. 1.5. iedaļu). Uzņēmums saņēma ieguvumu no trijām eksporta shēmām, kas sākotnējā izmeklēšanā tika kompensētas un galvenokārt bija saistītas ar eksportu uz trešām valstīm. Tomēr pārskatīšanas izmeklēšanas periodā lielāko daļu savas produkcijas uzņēmums pārdeva iekšzemes tirgū (17). Indijas ražotāji eksportētāji, kas eksportēja uz Savienību ievērojamus daudzumus, nesadarbojās. Tāpēc, lai noteiktu plastisko cauruļu ražotāju eksportētāju subsidēšanas līmeni Indijā, Komisija nolēma neaprobežoties tikai ar Tata Metaliks Limited iesniegtās informācijas izmantošanu, bet tās vietā saskaņā ar pamatregulas 28. pantu izmantot pieejamos faktus.

(56)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija savā analīzē izmantoja visus tai pieejamos faktus, jo īpaši:

(57)

Analizējot, vai no sākotnējā izmeklēšanā kompensētajām subsīdijām joprojām tika piešķirts ieguvums Indijas plastisko cauruļu un caurulīšu ražošanas nozarei, Komisija pārbaudīja, vai subsidēšana ir turpinājusies. Attiecībā uz subsīdiju shēmām, kas bija beigušās, Komisija arī pārbaudīja, vai šīs shēmas bija aizstātas ar citām līdzīgām shēmām un vai bija izveidotas jaunas shēmas.

(58)

Komisija nolēma, ka, ņemot vērā šajā iedaļā izdarītos konstatējumus, kuri apstiprināja, ka subsidēšana turpinājusies attiecībā uz subsīdijām, kas tika kompensētas sākotnējā izmeklēšanā, nav vajadzības veikt izmeklēšanu par visām pārējām subsīdijām, kuras, kā apgalvo pieprasījuma iesniedzējs, pastāv. Tiklīdz Komisija konstatē, ka saskaņā ar pamatregulas 18. pantu ir pierādījumi par subsidēšanas turpināšanos apjomā, kas pārsniedz minimālo, termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā nav nepieciešams noteikt precīzu subsidēšanas apjomu.

(59)

Sākotnējā izmeklēšanā Komisija kompensēja šādas shēmas:

(60)

Sākotnējā izmeklēšanā Komisija secināja, ka sākotnējās izmeklēšanas periodā izmantotā Mērķa ražojumu shēma nodrošināja subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Minētās shēmas pamatā bija ārējās tirdzniecības politikas (“FTP”) plāns 2009.–2014. gadam.

(61)

Sākotnējā izmeklēšanā FPS shēmai noteiktās subsīdijas likmes bija robežās no 3,11 % līdz 4,35 %.

(62)

Tomēr pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda shēma tika izbeigta un aizstāta ar jaunu shēmu “Shēma preču eksportam no Indijas” (“MEIS”). MEIS aizstāja vairākas iepriekšējās shēmas, arī FPS. MEIS paredzēja līdzīgus nosacījumus kā FPS, kas tika kompensēta sākotnējā izmeklēšanā. Tāpēc sākotnējā izmeklēšanā Komisija uzskatīja, ka konstatējumi par FPS attiecināmi arī uz MEIS.

(63)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā shēma MEIS joprojām tika izmantota. To, ka shēma pastāv, atbildēs uz anketas jautājumiem apstiprināja arī Indijas valdība, kā arī ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, Tata Metaliks Limited, kas arī saņēma ieguvumu no shēmas.

(64)

MEIS pamatojas uz 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un regulēšanas) likumu (Nr. 22, 1992), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (“Ārējās tirdzniecības likums”). Ārējās tirdzniecības likums ļauj Indijas valdībai publicēt paziņojumus par eksporta un importa politiku. Minētie paziņojumi ir apkopoti FTP dokumentos, ko Tirdzniecības ministrija parasti publicē reizi piecos gados un regulāri atjaunina.

(65)

MEIS ir aprakstīta jaunajā ārējās tirdzniecības politikas piecgades plānā 2015.–2020. gadam (“FTP 2015–2020”). Procedūras, kas reglamentē FTP 2015.–2020. gadam, ir sīkāk izklāstītas “Procedūru rokasgrāmatā 2015.–2020. gadam” (“HOP 2015–2020”).

(66)

Detalizēts MEIS apraksts sniegts FTP 2015–2020 3. nodaļā un HOP 2015–2020 3. nodaļā.

(67)

Tiesības izmantot šo shēmu ir ikvienam ražotājam eksportētājam vai tirgotājam eksportētājam.

(68)

Tiesības izmantot MEIS ir tiem uzņēmumiem, kuri eksportē konkrētus ražojumus uz konkrētām valstīm, kuras iekļautas A grupā (“tradicionālie tirgi”, tostarp visas Savienības dalībvalstis), B grupā (“jaunietekmes un mērķa tirgi”) un C grupā (“citi tirgi”). Katrā grupā iekļautās valstis un to ražojumu saraksts, uz kuriem attiecas atbilstīgas atlīdzības likmes, ir uzskaitīti atjauninātās HOP 3.B papildinājumā.

(69)

Ieguvums izpaužas kā nodokļu kredīts, kas ir vienāds ar procentuālo daļu no eksporta FOB vērtības. MEIS likme pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 3 %.

(70)

Saskaņā ar FTP 2015–2020 3.06. punktu daži eksporta veidi ir izslēgti no shēmas, piemēram, importētu preču vai pārkrautu preču eksports, nosacīts eksports, pakalpojumu eksports un tādu struktūru eksporta apgrozījums, kuras darbojas speciālajās ekonomiskajās zonās/uz eksportu orientētu struktūru apgrozījums.

(71)

Nodokļu kredīti MEIS ietvaros ir brīvi pārvedami un derīgi 18 mēnešus no izsniegšanas dienas, savukārt nodokļu kredīta apliecības, kas izdotas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk, ir derīgas 24 mēnešus no izdošanas dienas, kā noteikts atjauninātās HOP 2015–2020 3.13. punktā.

(72)

Tās var izmantot: i) muitas nodokļu samaksai par izejresursu vai preču, tostarp ražošanas līdzekļu, importu, ii) akcīzes nodokļu samaksai par izejresursu vai preču, tostarp ražošanas līdzekļu, iekšzemes iepirkumu un iii) pakalpojumu nodokļa samaksai par pakalpojumu iegādi. Apliecības var arī pārdot tirgū.

(73)

Pieteikums ieguvuma saņemšanai no MEIS ir jāaizpilda tiešsaistē Ārējās tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē. Attiecīgā dokumentācija (kravaszīmes, bankas apstiprinājums par maksājuma saņemšanu un apliecinājums par izkraušanu) jāpievieno tiešsaistes pieteikumam. Indijas valdības attiecīgā reģionālā iestāde izsniedz nodokļu kredītu pēc rūpīgas dokumentu pārbaudes. Ja eksportētājs iesniedz attiecīgos dokumentus, reģionālajai iestādei nav rīcības brīvības lemt par nodokļu kredītu piešķiršanu.

(74)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu un 5. pantu Komisija konstatēja, ka saņēmējam ieguvums tiek piešķirts tad, kad shēmas ietvaros notiek eksporta darījums. Šajā brīdī Indijas valdība izsniedz nodokļu kredītu, ko ražotājs eksportētājs iegrāmato kā debitoru parādus, kurus ražotājs eksportētājs var dzēst jebkurā laikā. Tas ir finansiāls ieguldījumus pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tiklīdz muitas dienesti ir izdevuši eksporta kravaszīmi, Indijas valdībai vairs nav rīcības brīvības lemt par subsīdijas piešķiršanu. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskatīja, ka ir lietderīgi novērtēt MEIS ietvaros saņemto ieguvumu kā maksājumu summu, kas IP laikā nopelnīta par eksporta darījumiem shēmas ietvaros.

(75)

MEIS ir saistīta ar eksporta rādītājiem, tādēļ minētā shēma uzskatāma par īpašu pamatregulas 4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta nozīmē.

(76)

Komisija secināja, ka MEIS nodrošinājusi subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. MEIS nodokļu kredīts ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo šo kredītu galu galā izmanto, lai kompensētu ievedmuitas nodokļus, kas samaksāti par ražošanas līdzekļiem, un tādējādi tiek mazināti Indijas valdības nodokļu ieņēmumi, kas citādi būtu iekasējami. Turklāt MEIS nodokļu kredīts piešķir ieguvumu eksportētājam, kam nav jāmaksā minētie ievedmuitas nodokļi. Uzņēmumam, kas pārdod MEIS apliecības tirgū, shēma paredz tiešu finansiālu ieguldījumu.

(77)

Komisija norādīja, ka MEIS termiņš beidzās pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda, proti, 2021. gada 1. janvārī. Tomēr līdz 2021. gada beigām uzņēmumi joprojām var pieteikties uz MEIS apliecībām par eksporta darījumiem, kas veikti 2020. gadā. Turklāt uzņēmumi vēl aizvien var izmantot 2021. gadā saņemto MEIS apliecību, lai segtu maksājamos ievedmuitas nodokļus līdz 2023. gada 15. septembrim. Tādējādi ieguvumi no šīs shēmas tika saņemti pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un turpināsies pat pēc pasākumu noteikšanas.

(78)

Bez tam Komisija norādīja, ka 2021. gada augustā Indijas valdība publicēja pamatnostādnes par jaunu shēmu ar nosaukumu “Atbrīvojums no maksājumiem un nodokļiem par eksportētiem ražojumiem” (“RoDTEP”), kas aizstāj MEIS. Shēma RoDTEP ir minēta kā mehānisms to nodokļu/maksājumu/nodevu atmaksāšanai centrālā, štata un vietējā līmenī, kas pašlaik netiek atmaksāti ne ar kādu citu mehānismu, bet kas kļūst maksājami eksportēto ražojumu ražošanas un izplatīšanas procesā (19). Indijas valdība ir paziņojusi atmaksas likmes dažādiem sektoriem. Jebkurā laikā šīs likmes var pārskatīt. Lai gan dzelzs ražošanas nozarei un attiecīgajam ražojumam noteiktās likmes izmeklēšanas laikā netika paziņotas, sektors pieprasīja, lai to iekļautu shēmā, – to apstiprināja arī ražotājs, kas sadarbojās, proti, Tata Metaliks Limited, un ražošanas nozares likme joprojām tika apspriesta (20).

(79)

Ņemot vērā, ka juridiskā situācija nav būtiski mainījusies, Komisija uzskatīja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā MEIS turpināja piešķirt ieguvumu plastisko cauruļu nozarei. Tādus pašus konstatējumus Komisija izdarīja Īstenošanas regulā (ES) 2022/433.

(80)

Sadarbības trūkuma dēļ nebija iespējams precīzi aprēķināt šīs shēmas subsidēšanas līmeni pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tālab Komisija saskaņā ar pamatregulas 28. pantu izmantoja pieejamos faktus. Subsīdijas likme sākotnējās izmeklēšanas periodā attiecībā uz FPS, kura tika kompensēta sākotnējā izmeklēšanā un aizstāta ar MEIS (kas, kā tika konstatēts, piešķīra līdzīgus ieguvumus), bija robežās no 3,11 % līdz 4,35 % (sk. 61. apsvērumu).

(81)

Tā kā MEIS likme bija 3 % no FOB, bet FPS likme sākotnējās izmeklēšanas periodā – 5 % no FOB, ieguvums, ko saņēma plastisko cauruļu ražošanas nozare no MEIS, PIP laikā attiecīgi samazinājās. Īstenošanas regulā (ES) 2022/433 nerūsējošā tērauda auksto velmējumu ražotājiem konstatētais ieguvums bija 1,87 % un 1,92 %, MEIS likmei esot 2 %. Komisija uzskatīja, ka ieguvumi plastisko cauruļu ražotājiem MEIS ietvaros tādējādi būtu nedaudz zem 3 % un tāpēc nebūtu nelieli.

(82)

Pēc informācijas izpaušanas Tata Metaliks Limited apgalvoja, ka MEIS paredz atmaksāt a) netiešos nodokļus, kas saistīti ar eksportēto ražojumu ražošanu un izplatīšanu, un b) kumulatīvos netiešos nodokļus, kuri noteikti izejresursiem, kas tiek patērēti eksportēto ražojumu ražošanā. Tas apgalvoja, ka saskaņā ar SKP nolīgumu šo kategoriju nodokļu atmaksa nav kompensējama. Tas apgalvoja arī, ka pat tad, ja MEIS tiktu atzīta par kompensējamu, 2020. gada 31. decembrī šī programma tika izbeigta.

(83)

Komisija šos apgalvojumus noraidīja. Kā skaidrots 60.–81. apsvērumā, Indijas uzņēmumiem, izmantojot nodokļu apliecību, tiek atmaksāta fiksēta procentuāla daļa no eksporta FOB vērtības. Shēmas nosacījumi neprasa, lai nodokļu apliecības vērtība atbilstu nodokļu summai, ko uzņēmumi ir samaksājuši, un šīs summas netiek pārbaudītas. Attiecībā uz 77. apsvērumā minēto subsīdiju shēmas turpināšanās iespējamību uzņēmumi līdz 2023. gada 15. septembrim joprojām var izmantot 2021. gadā iegūto MEIS apliecību, lai līdzsvarotu maksājamos ievedmuitas nodokļus. Tādējādi ieguvumi no šīs shēmas turpināsies krietni pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda.

(84)

Tata Metaliks Limited arī apgalvoja, ka piezīmju iesniegšanas laikā (2022. gada 31. martā) RoDTEP nesniedza ieguvumus, tāpēc Komisija ieguvuma apspriešanas faktu nevar uzskatīt par iespējamu (nākotnes) attiecīgā ražojuma subsidēšanu.

(85)

Attiecībā uz RoDTEP shēmu Komisija norādīja, ka attālinātās kontrolpārbaudes laikā Tata Metaliks Limited pats uzskatīja, ka tiks apspriesta jauna likme plastisko cauruļu nozarei. Tas, ka laikā, kad uzņēmums iesniedza piezīmes, nebija pieņemts lēmums par likmi, nelika apšaubīt lielo iespējamību, ka jaunā likme tiks noteikta un subsidēšana jaunās shēmas ietvaros turpināsies arī pēc 2023. gada. Tādējādi Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(86)

Sākotnējā izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka shēma “Ražošanas līdzekļu eksporta veicināšana” (“EPCGS”) nodrošinājusi kompensējamu subsīdiju un veidojusi finansiālu Indijas valdības ieguldījumu. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šī shēma joprojām bija piemērojama.

(87)

Detalizēts EPCGS apraksts sniegts FTP 2015–2020 5. nodaļā un HOP 2015–2020 5. nodaļā.

(88)

Tiesības izmantot šo pasākumu ir ražotājiem eksportētājiem un tirgotājiem eksportētājiem, kam “ir saikne” ar palīgražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem.

(89)

Saskaņā ar nosacījumu par eksporta saistībām uzņēmumam ir atļauts ar samazinātu nodokļa likmi importēt ražošanas līdzekļus (jaunus un lietotus ražošanas līdzekļus, kas nav vecāki par 10 gadiem). Tālab Indijas valdība, saņēmusi pieteikumu un maksu, izdod EPCGS licenci. Shēma paredz samazinātu ievedmuitas nodokļa likmi, kas piemērojama visiem ražošanas līdzekļiem, kurus importē, izmantojot šo shēmu. Lai eksporta saistības tiktu izpildītas, importētie ražošanas līdzekļi jāizmanto, lai konkrētā periodā saražotu konkrētu eksportam paredzētu preču apjomu. Saskaņā ar FTP 2015–2020 ražošanas līdzekļus EPCGS ietvaros var importēt ar 0 % nodokļa likmi. Eksporta saistības, kas atbilst seškārtīgai ietaupīto nodokļa summai, jāizpilda ne vēlāk kā sešu gadu laikā.

(90)

EPCGS licenciāts var arī iegūt ražošanas līdzekļus iekšzemes tirgū. Tādā gadījumā ražošanas līdzekļu iekšzemes ražotājs var saņemt ieguvumu, proti, bez nodokļiem importēt sastāvdaļas, kas vajadzīgas minēto ražošanas līdzekļu ražošanai. Alternatīvi iekšzemes ražotājs var arī prasīt, lai EPCGS licenciāts uz ražošanas līdzekļu piegādi attiecinātu nosacītā eksporta ieguvumus.

(91)

EPCGS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Nodokļa samazinājums ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo šī koncesija samazina Indijas valdības nodokļu ieņēmumus, kuri citādi tiktu gūti. Turklāt nodokļa samazinājums piešķir ieguvumu eksportētājam, jo importējot ietaupītie nodokļi uzlabo uzņēmuma likviditāti.

(92)

Turklāt EPCGS pēc likuma ir atkarīga no eksporta rādītājiem, jo šādas licences nevar saņemt, ja neuzņemas saistības eksportēt. Tādēļ tiek uzskatīts, ka shēma ir īpaša un kompensējama saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(93)

Shēmu EPCGS nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Šādas pieļaujamas sistēmas, kas aprakstītas pamatregulas I pielikuma i) punktā, nav attiecināmas uz ražošanas līdzekļiem, jo eksportēto ražojumu ražošanā tie netiek patērēti.

(94)

Sākotnējā izmeklēšanā saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu kompensējamo subsīdiju apjoms tika aprēķināts, pamatojoties uz muitas nodokli, kas netika samaksāts par importētajiem ražošanas līdzekļiem laikposmā, kurš atbilst parastam šādu ražošanas līdzekļu nolietojuma periodam attiecīgajā ražošanas nozarē. Lai atspoguļotu laika gaitā iegūto naudas līdzekļu pilno vērtību, šādi aprēķinātais apjoms, kas attiecināms uz IP, tika koriģēts, pieskaitot šajā laikā aprēķinātos procentus. Tika uzskatīts, ka tam derīga ir izmeklēšanas periodā Indijā izmantotā komerciālā procentu likme. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu maksas, kas uzņēmumiem jāmaksā, lai saņemtu subsīdiju, tika atskaitītas no subsīdijas kopējās summas, ja tas tika prasīts.

(95)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šis subsīdijas apjoms tika sadalīts uz attiecīgo eksporta apgrozījumu sākotnējās izmeklēšanas periodā kā attiecīgu saucēju, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rādītājiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(96)

Shēmai noteiktās subsīdijas likme sākotnējās izmeklēšanas periodā bija robežās no 0,03 % līdz 0,38 %.

(97)

Pārskatīšanas pieprasījumā un attiecīgajos pielikumos pieprasījuma iesniedzējs ir sniedzis pierādījumus, ka plastisko cauruļu ražotāji Indijā joprojām saņēma ieguvumu no shēmas. Atbildēs uz anketas jautājumiem shēmas pastāvēšanu apstiprināja arī Indijas valdība. Turklāt Komisija konstatēja, ka Tata Metaliks Limited izmantoja shēmu, lai importētu ražošanas līdzekļus, ko izmanto attiecīgā ražojuma ražošanā. Ieguvumu no shēmas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā varēja attiecināt uz attiecīgo ražojumu.

(98)

Tādējādi Komisija secināja, ka ir pietiekami pierādījumi, kas liecina, ka ražotāji eksportētāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām saņēma ieguvumu no EPCGS subsīdijām.

(99)

Sadarbības trūkuma dēļ nebija iespējams precīzi aprēķināt šīs shēmas subsidēšanas līmeni pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tālab Komisija saskaņā ar pamatregulas 28. pantu izmantoja pieejamos faktus. Shēmai noteiktās subsīdijas likme sākotnējās izmeklēšanas periodā bija robežās no 0,03 % līdz 0,38 % (sk. 96. apsvērumu).

(100)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka ar šo shēmu panāktais subsidēšanas līmenis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nebija neliels un nekādā ziņā nebija zemāks par līmeni, kas konstatēts sākotnējā izmeklēšanā.

(101)

Pēc informācijas izpaušanas Tata Metaliks Limited apgalvoja, ka EPCGS ir pieļaujama subsīdija, jo tā paredz atbrīvojumu no nodokļiem eksportētiem ražojumiem, kas paredzēti iekšzemes patēriņam, un tādējādi to nevar kompensēt.

(102)

Kā atgādināts 93. apsvērumā, šādas pieļaujamas sistēmas, kas aprakstītas pamatregulas I pielikuma i) punktā, nav attiecināmas uz ražošanas līdzekļiem, jo eksportēto ražojumu ražošanā tie netiek patērēti. Tādējādi Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(103)

Sākotnējā izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka attiecīgā ražojuma ražotāji eksportētāji saņēmuši ieguvumu no nodokļu atmaksas shēmas, kas paredzēja atmaksāt noteiktu procentuālo daļu no eksporta FOB vērtības (“DDS likme”). Sākotnējās izmeklēšanas periodā DDS likme attiecīgajam ražojumam bija 1,9 % no FOB vērtības. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā DDS joprojām bija piemērojama.

(104)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā piemērojamais juridiskais pamats bija 1995. gada Muitas un centrālo akcīzes nodokļu atmaksas noteikumi (“1995. gada DDS noteikumi”), kas grozīti 2006. gadā un vēlāk aizstāti ar Muitas un centrālo akcīzes nodokļu atmaksas noteikumiem 2017. gadā (“2017. gada noteikumi”), kuri stājās spēkā 2017. gada 1. oktobrī. Šīs nodokļu atmaksas shēmas aprēķināšanas metode ir aprakstīta 1995. gada DDS noteikumu 3. noteikuma 2. punktā. Minēto DDS noteikumu 12. noteikuma 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts reglamentē deklarāciju, kura ražotājiem eksportētājiem jāiesniedz, lai saņemtu ieguvumu no šīs shēmas. Minētie noteikumi 2017. gada DDS noteikumos ir palikuši identiski un atbilst attiecīgi 3. noteikuma 2. punktam un 13. noteikuma 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktam.

(105)

Turklāt apkārtrakstā Nr. 24/2001 ir iekļautas konkrētas instrukcijas par to, kā īstenot 3. noteikuma 2. punktu un deklarāciju, kas eksportētājiem jāiesniedz saskaņā ar 12. noteikuma 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu.

(106)

1995. gada DDS noteikumu 4. noteikumā paredzēts, ka centrālā valdība var pārskatīt atbilstoši 3. noteikumam noteikto summu vai likmes. Indijas valdība ir izdarījusi vairākas izmaiņas, no kurām pēdējās ietver pārskatītas likmes, proti, Notification No. 95/2018 – CUSTOMS un Notification No. 07/2020 – CUSTOMS.

(107)

Sākotnējās izmeklēšanas periodā DDS likme attiecīgajam ražojumam bija 1,9 % no FOB vērtības.

(108)

Tiesības izmantot šo shēmu ir ikvienam ražotājam eksportētājam vai tirgotājam eksportētājam.

(109)

Shēmas ietvaros ikvienam uzņēmumam, kas eksportē ražojumus, uz kuriem attiecas tiesības izmantot shēmu, ir tiesības saņemt summu, kas atbilst procentuālai daļai no eksportētā ražojuma FOB vērtības. Muitas un centrālo akcīzes nodokļu atmaksas noteikumu 3. noteikuma 2. punktā paredzēts, kā aprēķināms subsīdijas apjoms. Atmaksājamā summa tiek pamatota ar tādu attiecīgo muitas nodokļu vidējām vērtībām visā ražošana nozarē, kas samaksāti par importētiem izejmateriāliem, un ar vidējo ražošanas nozares patēriņa koeficientu, kas iegūts no tiem ražotājiem, kurus Indijas valdība uzskatījusi par reprezentatīviem tādu eksporta ražojumu ražotājiem, uz kuriem attiecas tiesības izmantot shēmu (tā sauktā “visas nozares likme” jeb “AIR”). Tad Indijas valdība izsaka atmaksājamo summu procentos no tādu eksportēto ražojumu vidējās eksporta vērtības, uz kuriem attiecas tiesības izmantot shēmu.

(110)

Indijas valdība šo procentuālo daļu izmanto, lai aprēķinātu nodokļa atmaksas summu, ko ir tiesības saņemt visiem eksportētājiem, kuriem ir tiesības izmantot shēmu. Indijas valdība šīs shēmas likmi nosaka katram ražojuma veidam atsevišķi.

(111)

Indijas valdība norāda, ka nodokļu atmaksu var noteikt arī, pamatojoties uz faktisko nodokļu slogu ražojumiem, uz kuriem neattiecas tiesības izmantot AIR, vai uzņēmumiem, kuri konstatē, ka AIR atlaides ir mazākas par 80 % no faktiskā nodokļu sloga.

(112)

Lai saņemtu tiesības izmantot šo shēmu, uzņēmumam ir jāeksportē. Kad nosūtīšanas informāciju ievada muitas serverī, tiek norādīts, ka eksports notiek DDS ietvaros, un tiek neatsaucami noteikta DDS summa. Pēc nosūtīšanas un kad uzņēmums ir iesniedzis eksporta vispārējo manifestu (Export General Manifest), un kad muitas iestāde ir pārliecinājusies, ka informācija šajā dokumentā sakrīt ar kravaszīmes datiem, ir izpildīti visi nosacījumi, lai ļautu veikt summas atmaksu ar tiešu maksājumu eksportētāja bankas kontā vai ar čeku.

(113)

Eksportētājam jāiesniedz arī eksporta ieņēmumu pierādījums – bankas apstiprinājums par maksājuma saņemšanu (“BRC”). Šo dokumentu var iesniegt pēc tam, kad ir samaksāta atmaksas summa. Indijas valdība atgūst samaksāto summu, ja noteiktajā termiņā eksportētājs neiesniedz BRC.

(114)

Atmaksas summu drīkst izmantot jebkādam mērķim, un saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem pēc eksporta saistību izpildes nodokļu atmaksas summu var iegrāmatot pēc uzkrāšanas principa kā ienākumus darījumu kontos.

(115)

Sākotnējā izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka DDS nodrošinājusi subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Tā saucamā nodokļu atmaksas summa ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo tas izpaužas kā tiešs Indijas valdības veikts līdzekļu pārvedums. Attiecībā uz šo līdzekļu izmantošanu nav ierobežojumu. Turklāt nodokļu atmaksas summa sniedz priekšrocības eksportētājam, jo uzlabo eksportētāja likviditāti.

(116)

Indijas valdība nodokļu atmaksas likmi eksportam nosaka katram ražojuma veidam atsevišķi. Tomēr, lai gan subsīdija tiek saukta par nodokļu atmaksu, šai shēmai nav visu iezīmju, kas piemīt pieļaujamai nodokļu atmaksas sistēmai vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmai pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Turklāt shēma neatbilst noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Naudas maksājums eksportētājam ne vienmēr ir saistīts ar faktiskajiem ievedmuitas nodokļu maksājumiem par izejmateriāliem, un tas nav nodokļu kredīts, kas izmantojams, lai kompensētu ievedmuitas nodokļus par iepriekš importētām vai turpmāk importējamām izejvielām. Turklāt nav ieviesta sistēma vai procedūra, kas apstiprinātu, kuri izejresursi un kādā apjomā tiek patērēti eksportēto ražojumu ražošanā. Turklāt Indijas valdība nav veikusi papildu pārbaudi, pamatojoties uz faktiskajiem izmantotajiem izejresursiem, lai gan šī pārbaude būtu jāveic, ja netiek faktiski piemērota pārbaudes sistēma (pamatregulas II pielikuma 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts).

(117)

Maksājums, ko Indijas valdība veic pēc tam, kad ir veikts eksports, ir atkarīgs no eksporta rādītājiem, un tādējādi šī shēma ir uzskatāma par īpašu un kompensējamu pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(118)

Ņemot to vērā, Komisija secināja, ka DDS ir kompensējama.

(119)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu un 5. pantu Komisija kompensējamo subsīdiju apjomu sākotnējā izmeklēšanā aprēķināja kā sākotnējās izmeklēšanas periodā konstatēto ieguvumu, kas piešķirts saņēmējam (proti, nodokļu atmaksas veidā saņemto apjomu). Šajā ziņā Komisija konstatēja, ka saņēmējam ieguvums tiek piešķirts tad, kad shēmas ietvaros notiek eksporta darījums. Šajā brīdī Indijas valdībai ir jāizmaksā atmaksas summa, kas ir finansiāls ieguldījums pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē. Tiklīdz muitas iestādes ir izdevušas eksporta kravaszīmi, kurā cita starpā norādīta atmaksas summa, kas piešķirama par konkrēto eksporta darījumu, Indijas valdībai vairs nav rīcības brīvības lemt par subsīdijas piešķiršanu.

(120)

Ņemot vērā 55. apsvērumā minēto, ka galvenie ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija nevarēja pārbaudīt, vai tie faktiski maksā ievedmuitas nodokļus par izejvielām, kas izmantotas attiecīgā ražojuma ražošanā. Ja šāds apgalvojums būtu iesniegts un apstiprināts, lai gan nav sistēmas vai procedūras, kas apstiprinātu, kuri izejresursi un kādos apjomos ir patērēti eksportēto ražojumu ražošanā, Komisija saskaņā ar pamatregulas II pielikuma 5. punktu būtu veikusi pārbaudi par samaksātajiem muitas nodokļiem, lai aprēķinātu pārmērīgu atbrīvojumu.

(121)

Ņemot vērā minēto, Komisija uzskatīja par lietderīgu ieguvumus, kas saņemti no DDS, uzskatīt par atmaksas summām, kas nopelnītas eksporta darījumos, kuri sākotnējās izmeklēšanas periodā veikti, izmantojot šo shēmu.

(122)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu Komisija šo subsīdijas apjomu sadalīja uz uzņēmuma kopējo eksporta apgrozījumu sākotnējās izmeklēšanas periodā kā attiecīgu saucēju, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rādītājiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(123)

Shēmai noteiktās subsīdijas likmes sākotnējās izmeklēšanas periodā bija robežās no 1,37 % līdz 1,66 %.

(124)

Pārskatīšanas pieprasījumā un attiecīgajos pielikumos pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus, ka plastisko cauruļu ražošanas nozare pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām saņēma ieguvumu no DDS. Turklāt Indijas valdība atbildēs uz anketas jautājumiem apstiprināja DDS turpināšanos. Bez tam ražotājs, kas sadarbojās, proti, Tata Metaliks Limited, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saņēma ieguvumu arī no shēmas, galvenokārt attiecībā uz eksportu uz trešām valstīm.

(125)

Atbildēs uz anketas jautājumiem gan Tata Metaliks Limited, gan Indijas valdība apgalvoja, ka DDS nav kompensējama subsīdija. Indijas valdība apgalvoja arī, ka netiešo nodokļu vai importa maksājumu atmaksai, lai to uzskatītu par subsīdiju, ir jāpārsniedz šādu nodokļu vai maksājumu summa, ko faktiski iekasē par izejresursiem, kuri tiek patērēti eksportētā ražojuma ražošanā. Indijas valdība uzskatīja, ka pat šādos gadījumos varētu kompensēt tikai pārmērīgo atmaksu. Lai pamatotu šo apgalvojumu, Indijas valdība atsaucās uz PTO ekspertu grupas ziņojumu European Union – Countervailing Measures on Certain Polyethylene Terephthalate from Pakistan, WT/DS486/R.

(126)

Indijas valdība arī apgalvoja, ka tiesības izmantot shēmu nebija ne atkarīgas no eksporta rādītājiem, ne attiecināmas tikai uz kādu sektoru, ražošanas nozari un/vai reģionu. Tā uzskatīja, ka atmaksa neitralizē samaksātos muitas un centrālos akcīzes nodokļus, kas aprēķināti pēc attiecīgo izejresursu (importēto un iekšzemes) vidējiem daudzumiem, kuri tiek uzskatīti par parasti izmantotiem eksportēto preču klases ražošanā. Atšķirīgais veids, kādā atsevišķi eksportētāji iegūst izejresursus, ir ņemts vērā un izlīdzināts vidējos skaitļos. Tādējādi Indijas valdība uzskatīja, ka DDS ir nodokļa/maksājuma atlaide, nevis subsīdija.

(127)

Kā sīki izskaidrots 115.–118. apsvērumā, Komisija sākotnējā izmeklēšanā uzskatīja, ka DDS nav visu iezīmju, kas piemīt pieļaujamai nodokļu atmaksas sistēmai vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmai pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Pretēji Indijas valdības apgalvojumiem, ieguvumi, ko uzņēmumi saņēma DDS shēmas ietvaros, nav tieši saistīti ar nodokļiem, kas maksājami par to izejvielu importu, kuras uzņēmums izmanto eksportētajos ražojumos. Eksportētājs uzņēmums saņem naudas maksājumus, kas ir saistīti tikai ar tā eksporta FOB vērtību. Uzņēmumiem izejvielas nemaz nav jāimportē.

(128)

Tāpēc un tā kā shēmas mehānisms neparedz, ka katrs uzņēmums novērtē nodokļus/maksas, ko maksā par patērētajiem ražošanas izejresursiem, Komisija nevar uzskatīt, ka visa DDS nodokļu atmaksas summa ir tikai kompensācija par nodokļiem/maksām, ko uzņēmumi maksā par izejvielām, kuras tiek patērētas attiecīgā ražojuma ražošanā. Visbeidzot, ņemot vērā galveno ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, Komisija nevarēja pārbaudīt konkrētajai lietai specifiskās saites starp ieguvumu no DDS un potenciālajiem par attiecīgā ražojuma ražošanā izmantoto izejvielu importu samaksātajiem nodokļiem.

(129)

Tāpēc Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā DDS joprojām sniedza ieguvumu plastisko cauruļu ražotājiem eksportētājiem Indijā. Turklāt, tā kā ražotājs eksportētājs, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā uz Savienību eksportēja reprezentatīvu apjomu, nesadarbojās, tad Komisijai par konkrēto uzņēmumu nebija informācijas, pēc kuras aprēķināt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā piešķirto subsīdijas apjomu. Tomēr, lai šajā termiņbeigu pārskatīšanā nonāktu pie konstatējuma par subsidēšanas turpināšanos, Komisija neuzskatīja par nepieciešamu aprēķināt šādus apjomus. Turklāt, lai gan kopš sākotnējās izmeklēšanas perioda nodokļu atmaksas likme attiecīgajam ražojumam nedaudz samazinājās (no 1,9 % līdz 1,8 % un tad līdz 1,6 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā), DDS noteikumi nav mainījušies. Lai gan DDS likmes samazinājuma (par 16 %) dēļ proporcionāli samazinājās subsidēšanas līmenis salīdzinājumā ar sākotnējā izmeklēšanā konstatēto līmeni (no 1,37 % līdz 1,66 %), Komisija uzskatīja, ka šāds subsidēšanas līmenis shēmas ietvaros joprojām nav neliels.

(130)

Tāpēc Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā DDS joprojām nodrošināja subsīdijas plastisko cauruļu ražotājiem.

(131)

Pēc informācijas izpaušanas Tata Metaliks Limited apgalvoja, ka pastāv pietiekama saikne starp atmaksas likmēm un nodokļiem, kas samaksāti par materiāliem, kuri patērēti attiecīgā ražojuma ražošanā. Tas jo īpaši minēja, ka, lai saņemtu nodokļu atmaksu, eksportētājiem ir jāiesniedz kravaszīme, kurā minēts ražojumam piemērojamās nodokļu atmaksas pieprasījums. Tas darāms tikai pēc tam, kad ir pārbaudīts, ka Indijas muita sagatavo kravaszīmi, kurā minēta atmaksas summa. Tāpēc tas uzskata, ka nodokļu atmaksa nav uzskatāma par pārmērīgu atbrīvojumu.

(132)

Kā jau sīki skaidrots 109. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka nodokļu atmaksas pieprasījums attiecas uz fiksētu atmaksājamās summas procentuālo daļu. Tā norādīja, ka šāda summa ne vienmēr atbilst nodokļu summai, ko uzņēmums maksātu par ražošanā patērētajiem izejresursiem. Turklāt, kā norādīts 128. apsvērumā, ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ nebija iespējams pārbaudīt, vai tie faktiski maksā ievedmuitas nodokļus par izejvielām, kas izmantotas attiecīgā ražojuma ražošanā. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(133)

Sākotnējā izmeklēšanā Komisija uzskatīja, ka ar pasākumu kopumu Indijas valdība ir uzticējusi dzelzsrūdas ieguves uzņēmumiem nodrošināt dzelzsrūdu par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo. Šāda preču nodrošināšana uzskatāma par finansiālu ieguvumu saņēmējiem un tika atzīta par īpašu un tādēļ – kompensējamu (21).

(134)

Pirmkārt, no 2007. gada marta Indijas valdība dzelzsrūdai noteica eksporta nodokļus ar sākotnējo likmi 300 INR/t (kas atbilst procentuālajai daļai no 12 % līdz 15 %). 2011. gada martā likme tika palielināta līdz 20 %, bet 2011. gada decembrī tā tika vēl palielināta līdz 30 %. Šādiem eksporta ierobežojumiem eksporta nodokļu veidā mērķis ir aizsargāt un veicināt lejupējās nozares, nodrošinot iekšzemes lejupējām ražošanas nozarēm lētas izejvielas un izejresursus.

(135)

Otrkārt, 2008. gada maijā Dzelzceļa ministrija ieviesa kravas pārvadājumu divējādo politiku (DFP) – kravas pārvadājumu maksas starpību starp dzelzsrūdas pārvadājumiem iekšzemes patēriņam un eksportam. Tā kā bija zināms, ka dzelzceļa kravu pārvadājumi veido ļoti būtisku daļu no dzelzsrūdas kopējām izmaksām, tad vidējā maksas starpība starp dzelzsrūdas pārvadājumiem iekšzemes patēriņam un eksportam bija trīskārša.

(136)

Tāpēc šie divi pasākumi, kuru mērķis bija atturēt no dzelzsrūdas eksporta, tādējādi veidojot “mērķtiecīgu eksporta ierobežojumu” sistēmu, tika ieviesti galvenokārt 2007./2008. gadā un 2011. gada martā un decembrī tika pastiprināti, palielinot dzelzsrūdas eksporta nodokļa likmi.

(137)

Lai noteiktu, vai ir izpildīts pirmais elements, t. i., vai Indijas valdība ir uzticējusi pildīt funkcijas dzelzsrūdas ieguves uzņēmumiem vai norīkojusi tos tās pildīt, Komisija analizēja, vai Indijas valdības atbalsts plastisko cauruļu nozarei (jo īpaši saistībā ar cenu kropļojumiem, kas konstatēti attiecībā uz dzelzsrūdu) faktiski bija valdības politikas “mērķis” (nevis tikai vispārējo regulatīvo pilnvaru īstenošanas “blakus ietekme”). Komisija norādīja, ka tās secinājumu, ka Indijas valdība politikas mērķa veidā nepārprotami tiecas atbalstīt plastisko cauruļu nozari, pamato vairāki dokumenti. Jo īpaši, 2005. gada Danga ziņojumā ir skaidri pausts politikas mērķis atbalstīt Indijas tērauda ražotājus (“nodrošināta piekļuve vietējām dzelzsrūdas piegādēm ar atlaidi, salīdzinot ar pasaules cenām”), kā arī teikts, ka šī priekšrocība ir jāsaglabā un jāatbalsta. Komisija norādīja, ka saskaņā ar minētajā Ziņojumā izklāstītajiem politikas mērķiem Indijas valdība veikusi konkrētus pasākumus, lai atbalstītu tieši plastisko cauruļu nozari.

(138)

Dažādi oficiāli dokumenti liecina par saikni starp politikas mērķiem atbalstīt plastisko cauruļu nozari un saistītajiem pasākumiem, ko Indijas valdība veiksmīgi veikusi, lai sasniegtu šos mērķus, piemēram, jo īpaši 2011. gada novembrī publicēto Tērauda ražošanas nozares darba grupas ziņojums par 12. piecgades plānu.

(139)

Komisija tādējādi konstatēja, ka, nosakot šādus mērķtiecīgus eksporta ierobežojumus (jo īpaši ar eksporta nodokļiem un kravas pārvadājumu divējādo politiku), Indijas valdība bija nostādījusi Indijas dzelzsrūdas ieguves uzņēmumus ekonomiski neloģiskā situācijā, kuras dēļ tie bija spiesti pārdot preces par zemāku cenu, nekā tie varētu saņemt, ja šādas politikas nebūtu. Indijas valdības veiktie pasākumi faktiski ierobežoja dzelzsrūdas ieguves uzņēmumu rīcības brīvību, praksē ierobežojot to darījumdarbības lēmumus par to, kur un par kādu cenu pārdot savu ražojumu, tādējādi liekot tiem nodrošināt dzelzsrūdu iekšzemes tirgū par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo.

(140)

Komisija arī konstatēja, ka Indijas valdība “gaidīja”, ka dzelzsrūdas ieguves uzņēmumi dramatiski nesamazinās iekšzemes izlaidi (ņemot vērā ieviestos eksportu ierobežojošos pasākumus), bet gan saglabās stabilu iekšzemes dzelzsrūdas piegādi. Komisija patiešām konstatēja, ka bija viegli prognozēt, ka dzelzsrūdas ieguves uzņēmumi nekaitētu būtiskiem sākotnējiem ieguldījumiem un augstām pastāvīgajām izmaksām, ja pazeminātu ražošanas izlaidi tikai tādēļ, lai izvairītos no Indijas valdības pasākumu ietekmē radušās pārprodukcijas un no tās izrietošā lejupvērstā spiediena uz iekšzemes cenām. Citiem vārdiem, piemērojot mērķtiecīgus eksporta ierobežojumus, Indijas valdība apzinājās, kā dzelzsrūdas ražotāji reaģēs uz šiem pasākumiem un kādas būs to sekas. Lai reaģētu uz eksporta ierobežošanu, šie ražotāji gan var nedaudz mazināt savu iekšzemes ražošanas apjomu, tomēr, ņemot vērā savu darījumu un izmaksu struktūru, ražošanu tie neslēgtu un nepielāgotos ražošanai ļoti zemos apjomos, un dati patiešām liecina, ka šāda ietekme bija paredzēta. 2012.–2013. gadā, salīdzinot ar 2011.–2012. gadu, eksporta apjoms samazinājās par vairāk nekā 60 % un tas turpināja ievērojami samazināties, un 2014.–2015. gadā, salīdzinot ar 2011.–2012. gadu, tas krasi pazeminājās par 84 %. Vienlaikus no 2011.–2012. gada līdz 2014.–2015. gadam ražošanas apjoms samazinājās tikai par 24 %. Komisija konstatēja, ka šajā nozīmē valdība uzticēja izejresursu ražotājiem vai norīkoja tos nodrošināt preces iekšzemes dzelzsrūdas lietotājiem, t. i., tērauda ražotājiem, tostarp plastisko cauruļu ražotājiem, par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo. Dzelzsrūdas ieguves uzņēmumiem tika uzticēta atbildība izveidot Indijā mākslīgu un fragmentētu iekšzemes tirgu ar zemām cenām, un šajā ziņā tie darbojās kā Indijas valdības pilnvarotie, lai īstenotu tās politiku, kas paredz nodrošināt dzelzsrūdu plastisko cauruļu nozarei par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo.

(141)

Visbeidzot, Komisija arī atrada pierādījumus, kas liecināja, ka Indijas valdība pati ir atzinusi savas mērķtiecīgo eksporta ierobežojumu politikas panākumus, apliecinot, ka rezultāts bija paredzēts, nevis bija tikai regulatīvo pasākumu blakus ietekme.

(142)

Noslēgumā Komisija konstatēja, ka Indijas valdība ir uzticējusi ieguves uzņēmumiem īstenot tās politiku izveidot fragmentētu iekšzemes tirgu un iekšzemes dzelzs un tērauda nozarei dzelzsrūdu piegādāt par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo. Eksporta nodoklis un DFP nebūt nav vienkāršs ieņēmumu palielināšanas pasākums, bet gan apstiprinoša Indijas valdības rīcība, ko tā veikusi, lai panāktu, ka dzelzsrūdas ieguves uzņēmumi īsteno izvirzīto politikas mērķi atbalstīt dzelzs un tērauda ražošanas nozares, jo īpaši plastisko cauruļu ražošanas nozari.

(143)

Pēc tam Komisija novērtēja otro elementu, t. i., vai dzelzsrūdas ieguves uzņēmumi Indijā ir “privātas organizācijas”, kam Indijas valdība uzticējusi pildīt funkcijas kompensācijas maksājumu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē. Šajā ziņā Komisija konstatēja, ka abi Indijas ražotāji eksportētāji iegādājušies lielāko daļu dzelzsrūdas no privātiem uzņēmumiem, izņemot nelielu daudzumu dzelzsrūdas, ko tie nopirka no National Mineral Development Corporation (“NMDC”), valstij piederoša uzņēmuma. Neatkarīgi no tā, vai NMDC pieder valstij (un to var potenciāli raksturot kā “publisku organizāciju”), Komisija visus šos piegādātājus uzskatīja par “privātām organizācijām”, kurām Indijas valdība uzticējusi vai kuras norīkojusi pildīt funkcijas kompensācijas maksājumu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē, lai nodrošinātu dzelzsrūdu par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo.

(144)

Nākamajā posmā Komisija pārbaudīja trešo elementu, proti, vai dzelzsrūdas ieguves uzņēmumi faktiski īstenojuši minēto valdības politiku nodrošināt dzelzsrūdu par atlīdzību, kas mazāka par atbilstīgo. Šajā ziņā Komisija norādīja, ka mērķtiecīgie eksporta ierobežojumi sasnieguši Indijas valdības mērķi atturēt no eksporta un lejupējai iekšzemes ražošanas nozarei nodrošināt dzelzsrūdas pieejamību par zemākām cenām. Lai gan dzelzsrūdas ražošana samazinājās, jo vides apsvērumu dēļ tika slēgtas dažas raktuves, Indijas tirgū bija pastāvīgs un neracionāls jaudas pārpalikums salīdzinājumā ar iekšzemes patēriņa un eksporta summu, no kuras atņemts imports. Ņemot vērā ieguves uzņēmumu dabisko nespēju ātri pielāgot ražošanu eksporta ierobežojumiem, iekšzemes tirgū tas ir izraisījis pārmērīgu dzelzsrūdas piedāvājumu, ko atzinusi un vēlējusies Indijas valdība.

(145)

Bez tam Komisija analizēja, kāda bijusi Indijas valdības noteikto eksporta ierobežojumu izraisītā dzelzsrūdas pārmērīgā piedāvājuma ietekme uz dzelzsrūdas iekšzemes cenu Indijā. Pieņemot, ka dzelzsrūdas importa cena Ķīnā (Ķīna ir lielākā dzelzsrūdas importētāja), kā arī koriģētā FOB cena Austrālijā (lai atņemtu starptautisko kravu pārvadājumu izmaksas) ir vistuvākie iespējamie aizstājēji neizkropļotai Indijas iekšzemes cenai, Komisija konstatēja, ka arī Indijas valdības iejaukšanās dzelzsrūdas tirgū (kas izraisīja krasu dzelzsrūdas eksporta samazinājumu un pārmērīgu piedāvājumu Indijā) ietekmēja dzelzsrūdas iekšzemes cenas. Pirmkārt, kopš 2008. gada dzelzsrūdas iekšzemes cenas Indijā pastāvīgi bijušas zemākas par starptautiskajām cenām, un, otrkārt, lai gan starptautiskajām cenām 2008.–2011. gadā bija raksturīgs ievērojams pieaugums, kas laikā, kad eksporta ierobežojumi tika ieviesti (2007./2008. gadā) un pastiprināti (2011. gadā), atbilst diviem punktiem, dzelzsrūdas iekšzemes cenu tendence Indijā bija diezgan nemainīga, it kā tā būtu nošķirta no situācijas pārējā pasaulē un šī situācija to neietekmētu. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka Indijas valdības mērķtiecīgie eksporta ierobežojumi ir sasnieguši mērķi padarīt dzelzsrūdu pieejamu iekšzemes ražošanas nozarēm par zemākām cenām, saglabājot Indijas iekšzemes cenu stabilitāti, lai gan pasaules tirgū dzelzsrūdas cenas būtiski palielinājās. Komisija secināja, ka nav neviena cita iemesla, kāpēc Indijas cenām nebūtu bijis jāseko starptautisko cenu tendencēm, kā vien Indijas valdības izveidotā mērķtiecīgo eksporta ierobežojumu sistēma. Dzelzsrūdas ražotāji Indijā būtu ieguvuši no daudz ienesīgākas pārdošanas par augstākām starptautiskā tirgus cenām, ja nebūtu šo mērķtiecīgo eksporta ierobežojumu. Tā vietā tie bija spiesti turpināt ražošanu un nodrošināt dzelzsrūdu vietējā līmenī par zemākām cenām, lai īstenotu Indijas valdības politikas mērķus.

(146)

Visbeidzot, Komisija pārbaudīja pēdējos divus elementus, t. i., vai dzelzsrūdas nodrošināšanas funkcija par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo, parasti atrastos Indijas valdības kompetencē, un vai šāda prakse pēc būtības neatšķiras no prakses, ko parasti realizē Indijas valdība. Komisija konstatēja, ka Indijas zemes dzīlēs esošās dzelzsrūdas nodrošināšana Indijas tērauda ražošanas nozarei ir funkcija, kas parasti atrodas Indijas valdības kompetencē, jo Indijas valdība, īstenojot suverenitāti pār saviem dabas resursiem, pieņēma noteikumus, lemdama, kā nodrošināt izejvielas, kas atrodas Indijā. Attiecībā uz kritēriju “pēc būtības neatšķiras” Komisija norādīja, ka šis kritērijs prasa apstiprinošu konstatējumu, ka preču nodrošināšana, ko veic privātās organizācijas, kam uzticēts pildīt funkcijas, pēc būtības neatšķiras no hipotēzes, ka valdība pati ir nodrošinājusi šādas preces. Šajā ziņā Komisija konstatēja, ka pēc būtības nav atšķirības, vai notiek tieša iejaukšanās tirgū, nodrošinot dzelzsrūdu pastāvīgi mainīgu, valdības noteiktu cenu sistēmā, vai dzelzsrūdas ieguves uzņēmumiem tiek uzticēts pienākums nodrošināt dzelzsrūdu par atlīdzību, kas mazāka par atbilstīgo.

(147)

Kopumā Komisija secināja, ka ar mērķtiecīgiem eksporta ierobežojumiem Indijas valdība ir panākusi to, ka iekšzemes dzelzsrūdas ieguves uzņēmumi pārdod dzelzsrūdu vietējā mērogā un uzticējusi tiem vai norīkojusi tos nodrošināt šo izejvielu Indijā par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo. Minētie pasākumi ir panākuši vēlamo efektu, proti, izkropļot dzelzsrūdas iekšzemes tirgu Indijā un nospiest cenu līdz mākslīgi zemam līmenim, radot priekšrocības lejupējai ražošanas nozarei. Dzelzsrūdas nodrošināšana par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo, ir funkcija, kas parasti atrodas valdības kompetencē, un valdības prakse pēc būtības neatšķiras no prakses, ko parasti realizē valdības. Tādējādi Komisija secināja, ka Indijas valdība ir sniegusi netiešu finansiālu ieguldījumu kompensācijas maksājumu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) un iii) punkta nozīmē, kā to interpretē un piemēro saskaņā ar attiecīgo PTO standartu, kas izklāstīts SKP nolīguma 1.1. panta a) punkta iv) un iii) apakšpunktā.

(148)

Gan Tata Metaliks Limited, gan Indijas valdība apgalvoja, ka viens no diviem mērķtiecīgajiem eksporta ierobežojumiem, ko Komisija identificēja sākotnējā izmeklēšanā, proti, DFP, tika pārtraukts 2016. gada 10. maijā. Tie apgalvoja, ka kopš minētās dienas uz dzelzsrūdas pārvadājumiem iekšzemes patēriņam un eksportam attiecas vieni un tie paši nosacījumi un izmaksas.

(149)

Komisija novērtēja visus pārskatīšanas pieprasījumā un attiecīgajos pielikumos ietvertos pierādījumus par pasākuma turpināšanu, kā arī izmeklēšanā gūtos pierādījumus. Izmeklēšanā atklājās, ka 2016. gada maijā DFP gan tika pārtraukta, bet Indijas valdība, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dzelzsrūdas ieguves uzņēmumiem uzticēdama pildīt funkcijas, Indijas ražotājiem, kas ražo attiecīgo ražojumu, joprojām nodrošināja dzelzsrūdu par atlīdzību, ka ir mazāka par atbilstīgo.

(150)

Pirmkārt, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā attiecībā uz augstas kvalitātes dzelzsrūdu vēl aizvien bija spēkā eksporta nodoklis 30 % apmērā. Indijas valdība apstiprināja, ka jaunākās izmaiņas eksporta nodokļos tika izdarītas ar 2016. gada 1. martaNotification No. 15/2016-Customs, ar kuru zemas kvalitātes dzelzsrūdas (kuru dzelzs saturs ir mazāks par 58 %) tika atbrīvotas no eksporta nodokļa (plastisko cauruļu uzņēmumi neizmanto zemas kvalitātes dzelzsrūdu).

(151)

Otrkārt, Komisija norādīja, ka 2021. gada 15. janvārī Indijas valdība pieņēma jaunu politiku attiecībā uz dzelzsrūdas pārvadājumiem (22). Politika (saukta “Dzelzsrūdas politika (2021)”) nosaka dzelzsrūdas iekraušanas un izkraušanas prioritātes dažādām klientu kategorijām, kurām attiecībā uz dzelzsrūdas iekšzemes pārvadājumiem ir prioritāte attiecībā pret eksporta pārvadājumiem. Skaidri minēts, ka jaunās politikas mērķis ir “veicināt tērauda ražošanu iekšzemē”. Tāpēc, līdzīgi kā iepriekšējā DFP, arī šī jaunā politika nepārprotami ir Indijas valdības īstenots papildu pasākums, kas nāk par labu iekšzemes tērauda ražošanas nozarei, un liecina par tās apzināto mērķi – zemāku dzelzsrūdas cenu, kas ir ieguvums šai nozarei.

(152)

Treškārt, Komisija uzskata, ka papildus šai jaunajai dzelzsrūdas politikai (2021) vairāki citi politikas dokumenti liecina, ka Indijas valdība kopš sākotnējās izmeklēšanas un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājusi centienus nodrošināt iekšzemes ražošanas nozarei lētākas izejvielas.

(153)

Piemēram, politikas mērķi atbalstīt iekšzemes tērauda ražošanas nozari ir apstiprinājusi nacionālā tērauda politika (2017), kas joprojām tiek piemērota (23). Šī politika uzsver, cik svarīga ir iekšzemē pieejama dzelzsrūda par konkurētspējīgām cenām:

(154)

Paziņojumā par ārējās tirdzniecības politiku 2015.–2020. gadam ir apstiprināta Indijas politika iekšzemē nodrošināt lētu dzelzsrūdu lejupējā nozarē, lai eksportētu lētus augšupējos ražojumus:

“Nesenā dzelzsrūdas ieguves aizlieguma atcelšana dažos štatos aktivizēs dzelzsrūdas ieguvi. Vienlaikus Indija uzsāk ražošanas programmu, kuras dēļ valstī būs vajadzīga pieejama dzelzsrūda” (28).

(155)

2019. gada nacionālajā derīgo izrakteņu politikā arī atzīts, cik svarīgi ir nodrošināt lētus izrakteņus lejupējām nozarēm: “Pietiekamas, uzticamas, cenas ziņā pieejamas un ilgtspējīgas derīgo izrakteņu piegādes nodrošināšana kļūst aizvien svarīgāks faktors lejupējo nozaru un visas ekonomikas darbībai” (29).

(156)

Tāpēc Komisijai pieejamie fakti un jaunie elementi lietas materiālos liecināja, ka sākotnējās izmeklēšanas konstatējumi joprojām ir derīgi un ka ar pasākumu kopumu, kas ietver eksporta ierobežojumu sistēmu, Indijas valdība pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājusi uzticēt dzelzsrūdas ieguves uzņēmumiem dzelzsrūdas nodrošināšanu par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo. Tādējādi Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Indijas valdība turpinājusi sniegt netiešu finansiālu ieguldījumu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) un iii) punkta nozīmē, kā to interpretē un piemēro saskaņā ar attiecīgo PTO standartu, kas izklāstīts SKP nolīguma 1.1. panta a) punkta iv) un iii) apakšpunktā.

(157)

Sadarbības trūkuma dēļ nebija iespējams aprēķināt precīzu šīs shēmas subsidēšanas līmeni pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, un Komisija saskaņā ar pamatregulas 28. pantu izmantoja pieejamos faktus, jo īpaši pārskatīšanas pieprasījumu, kurā bija ietverti pierādījumi, ka dzelzsrūdas cenas Indijā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām bijušas zemākas par starptautiskajām cenām.

(158)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka ar šo shēmu panāktais subsidēšanas līmenis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nebija neliels un nekādā ziņā nebija zemāks par līmeni, kas konstatēts sākotnējā izmeklēšanā.

(159)

Pēc informācijas izpaušanas Tata Metaliks Limited apgalvoja, ka saskaņā ar PTO tiesību aktiem eksporta nodokļus nevar kompensēt. Turklāt tas uzskatīja, ka jaunās dzelzsrūdas politikas (2020) mērķis bijis tikai veicināt ātrus un efektīvus dzelzsrūdas pārvadājumus visā valstī un ka šī politika nav sniegusi finansiālu ieguvumu. Tāpēc tas uzskatīja, ka Komisijas secinājumi par shēmu ir nepareizi.

(160)

Komisija atkārtoja 151. apsvērumā minēto, ka jaunās dzelzsrūdas politikas mērķis ir veicināt tērauda ražošanu iekšzemē. Tā uzskatīja, ka jaunā politika nepārprotami bija papildu pasākums, ko par labu iekšzemes tērauda ražošanas nozarei īstenoja Indijas valdība. Lai gan pasākums neparedzēja tiešu finansiālu subsīdiju, tomēr tas, ka dzelzsrūdas iekšzemes pārvadājumiem ir prioritāte attiecībā pret eksporta pārvadājumiem, skaidri parāda, ka ir bijis apzināts mērķis sniegt ieguvumu Indijas plastisko cauruļu nozarei.

(161)

Ņemot vērā iepriekš 148.–158. apsvērumā izklāstītos konstatējumus, Komisija apgalvoja, ka, neraugoties uz DFP pārtraukšanu 2016. gada maijā, eksporta nodokļi kopā ar jauno dzelzsrūdas politiku veidoja “mērķtiecīgu eksporta ierobežojumu” sistēmu, ar kuru Indijas valdība turpināja sniegt netiešu finansiālu ieguldījumu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) un iii) punkta nozīmē, kā tie interpretēti un piemēroti saskaņā ar attiecīgo PTO standartu, kas izklāstīts SKP nolīguma 1.1. panta a) punkta iv) un iii) apakšpunktā.

(162)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija secināja, ka plastisko cauruļu un caurulīšu ražošanas nozare Indijā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām saņēma ieguvumu no kompensējamām subsīdijām. Lai gan MEIS un DDS likmes tika samazinātas, izmeklēšanā netika atklātas norādes par to, ka subsidēšanas līmenis būtu ievērojami samazinājies salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu. Pārskatīšanas pieprasījumā ietvertie pierādījumi, kurus sniedza Indijas ražotājs, kas sadarbojās, toties apstiprināja, ka ieguvumi no šīm subsīdijām joprojām būtu ievērojami, katrā ziņā tie ievērojami pārsniegtu minimālo apjomu.

(163)

Tāpēc Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Indijas ražotāji eksportētāji turpināja attiecīgā ražojuma eksportu uz Savienību par subsidētām cenām.

(164)

Papildus tam, ka tika konstatēta subsidēšanas turpināšanās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmeklēja subsidēšanas turpināšanās iespējamību, gadījumā ja pasākumi zaudētu spēku.

(165)

Kā izklāstīts 162. apsvērumā, tika konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā attiecīgā ražojuma eksportētāji no Indijas joprojām saņēma ieguvumu no kompensējamas subsidēšanas, ko realizēja Indijas varas iestādes.

(166)

No subsīdiju programmām var atkārtoti saņemt ieguvumus, un nekas neliecina par to, ka šie ieguvumi tuvākajā nākotnē tiks pakāpeniski atcelti, pat ja pašas shēmas tiktu nedaudz mainītas. Turklāt katrs eksportētājs ir tiesīgs saņemt vairākas subsīdijas.

(167)

Tika pārbaudīts arī tas, vai eksports uz Savienību būtu ievērojams, ja pasākumi tiktu atcelti. Komisija jo īpaši analizēja šādus elementus: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Indijā, cenas no Indijas uz trešām valstīm un Savienības tirgus pievilcīgums tirgus lieluma un cenu ziņā.

(168)

Kopējais aplēstais Indijas attiecīgā ražojuma ražotāju ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija aptuveni 2 milj. t gadā. Aplēstā ražošanas jauda bija aptuveni 2,5 milj. t. Tādējādi neizmantotā jauda bija aptuveni 500 000 t gadā, kas pārsniedz attiecīgā ražojuma patēriņu Savienības tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kas bija [388 000–454 000] t.

(169)

Pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem pierādījumiem un informāciju, ko sniedzis ražotājs Tata Metaliks Limited, kas sadarbojās, vairāki Indijas ražotāji, tostarp Tata Metaliks Limited (30), plāno ieguldīt turpmākā jaudas palielināšanā (31). Kopējās papildu jaudas, ko paredzēts uzstādīt pāris tuvākajos gados, tiek lēstas aptuveni 1,5 milj. t apmērā.

(170)

Gaidāmais jaudas pieaugums atbilst prognozētajam pieprasījuma pieaugumam Indijas tirgū. Tomēr lielākie zināmie ražotāji plāno arī orientēties uz eksporta tirgiem (32). Piemēram, uzņēmums ESL Steel Limited (pieder pie Vedenta grupas) tehniskajā un saimnieciskajā pamatojumā ir skaidri norādījis, ka tā jaunā ražotne atrodas netālu no ostas, kas palielina tā eksporta iespējas. Ziņojumā jo īpaši minēts liels eksporta potenciāls uz Austrumeiropu (33). Tata Metaliks Limited, uzņēmums, kas sadarbojās, attālinātā kontrolpārbaudē, kurā tika pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem, minēja arī plānus nākotnē paplašināties, aptverot Savienības tirgu.

(171)

Turklāt, kā norāda viens no nozīmīgākajiem tirgus dalībniekiem – uzņēmums Srikalahasthi Pipes Limited –, vidējā termiņā un ilgtermiņā (7–10 gadu laikā) piedāvājums Indijas tirgū pārsniegs pieprasījumu, jo tiks pabeigti notekūdeņu un ūdenssaimniecības projekti. Tādējādi Indijas ražotājiem būs papildu stimuls arvien vairāk orientēties uz eksporta tirgiem.

(172)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Indijas ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda, ko, gadījumā ja pasākumi zaudētu spēku, tie varētu izmantot, lai ražotu attiecīgo ražojumu eksportam uz Savienības tirgu, un ka paredzams šīs neizmantotās jaudas turpmāks pieaugums.

(173)

Attiecībā uz cenām no Indijas uz trešām valstīm Komisija pārbaudīja cenas, pamatojoties uz eksporta statistiku Global Trade Atlas (“GTA”) KN koda, t. i., 7303 00 30, līmenī. Pamatojoties uz šo statistiku, Komisija konstatēja, ka Savienības tirgus joprojām ir pievilcīgs lieluma un cenu ziņā, jo Indijas plastisko cauruļu ražotājiem tas izteikti ir vissvarīgākais eksporta tirgus, kas veido 40 % no to kopējā eksporta apjoma. Turklāt eksports uz Savienību 25 reizes pārsniedz eksportu uz Indijas otro lielāko eksporta tirgu Kataru. Pēdējais veido tikai 2 % no kopējā no Indijas veiktā eksporta apjoma. Visbeidzot, Indijas ražotāju eksportētāju importa cenas Savienības tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija nedaudz augstākas kā cenas uz citām valstīm. Tādējādi, gadījumā ja pasākumi zaudētu spēku, ražotājiem eksportētājiem būtu stimuls vēl vairāk palielināt eksportu uz Savienību.

(174)

Plastisko cauruļu tirgus Savienībā ir ievērojams – [388 000–454 000] t –, sk. 168. apsvērumu. Pieprasījuma iesniedzēji paredz, ka nākamajos piecos gados tirgus turpinās augt (34).

(175)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vidējā cena Savienības tirgū bija [1 020–1 200] EUR/t. Tajā pašā periodā cena Indijas iekšzemes tirgū bija 595 EUR/t (EXW). Tāpēc cenas Savienības tirgū bija aptuveni divas reizes augstākas nekā no Indijas veiktā importa cenas.

(176)

Tāpēc apjoma un cenu ziņā Savienības tirgus saglabāja pievilcīgumu Indijas ražotājiem eksportētājiem. To apstiprina arī tas, ka Indijas ražotāju eksportētāju tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām bija nozīmīga (sk. 2. tabulu) un, kā paskaidrots iepriekš 173. apsvērumā, Savienības tirgus veidoja 40 % no kopējā attiecīgā ražojuma eksporta no Indijas.

(177)

Izmeklēšana apliecināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības tirgū turpinājās subsidēts imports no Indijas.

(178)

Komisija arī guva pierādījumus, ka, gadījumā ja pasākumi zaudētu spēku, subsidēšana varētu turpināties. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neizmantotā jauda Indijā salīdzinājumā ar patēriņu Savienībā bija nozīmīga. Turklāt Savienības tirgus pievilcīgums lieluma un cenu ziņā liecina par iespējamību, ka, gadījumā ja pasākumi zaudētu spēku, eksports no Indijas un neizmantotā jauda Indijā tiktu virzīti uz Savienību. Tādējādi Komisija secināja, ka pastāv liela iespējamība, ka pēc kompensācijas pasākumu termiņa beigām subsidētais attiecīgā ražojuma imports, ļoti iespējams, tiktu novirzīts uz Savienības tirgu. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pēc kompensācijas pasākumu termiņa beigām iespējama subsidēšanas turpināšanās.

(179)

Savienībā attiecīgo ražojumu ražo pieci uzņēmumi. Trīs no šiem uzņēmumiem pieder pie vienas un tās pašas grupas. Pamatojoties uz pieprasījumā norādīto informāciju, Savienībā nav citu attiecīgā ražojuma Savienības ražotāju. Tāpēc tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 9. panta 1. punkta nozīmē.

(180)

Tā kā dati, kas attiecas uz kaitējuma novērtējumu, galvenokārt tika iegūti no tās pašas ražotāju grupas, kura minēta 15. apsvērumā, konfidencialitātes apsvērumu dēļ kaitējuma analīzei izmantotie dati ir norādīti diapazonos vai indeksētā veidā.

(181)

Tika aprēķināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kopējais ražošanas apjoms Savienībā bija aptuveni [372 000–436 000] t. Komisija šo skaitli aprēķināja, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, pieprasījuma iesniedzēju sniegtajiem makrodatiem un datiem, kas izmeklēšanas laikā savākti no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem.

(182)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares kopējo pārdošanas apjomu Savienībā, ražošanas apjomu pašpatēriņam, pamatojoties uz datiem, kas savākti no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, un aplēsēm, kuras par pārējiem Savienības ražotājiem iesniedza pieprasījuma iesniedzēji, un tam pieskaitīja Eurostat (Comext datubāzē) norādīto kopējo importa apjomu no visām valstīm uz Savienību.

(183)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

1. tabula

Patēriņš Savienībā (tūkst. t)

(184)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā svārstījās. Kopumā 2018. gadā tas nedaudz palielinājās, proti, par 3 %, 2019. gadā palielinājās par 8 % un 2020. gadā samazinājās par 8 %. Tādējādi attiecīgajā periodā patēriņš pieauga par 3 %.

(185)

Plastiskā čuguna cauruļu izmantošana pēc būtības ir saistīta ar ieguldījumiem ūdens attīrīšanas infrastruktūrā, un Savienībā lielāko daļu pieprasījuma pēc plastiskā čuguna caurulēm veido ūdensapgādes un ūdens attīrīšanas uzņēmumi neatkarīgi no tā, vai tie ir publiskā vai privātā īpašumā. Plastiskās caurules galvenokārt izmanto lielos infrastruktūras projektos. Turklāt patēriņa dinamika Savienībā neliecināja par būtisku Covid-19 pandēmijas ietekmi, jo ūdens tīklu uzlabošana publiskā sektora iestādēm ir pastāvīga prioritāte. Tāpēc Savienības patēriņa dinamika atbilst tam, kāda ir ieguldījumu dinamika infrastruktūrā.

(186)

Savienības ražošanas nozare ziņoja, ka 2017. gadā mazāk nekā 5 % no attiecīgā ražojuma kopējā patēriņa Savienībā veidoja izmantošana pašpatēriņam, attiecīgajā periodā tā samazinājās un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vairs nesasniedza 1 %. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka izmantošanai pašpatēriņam nav būtiskas ietekmes uz kaitējuma analīzi.

(187)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem (Comext datubāzē). Importa tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz 182. apsvērumā norādīto patēriņu Savienībā.

(188)

Attiecīgā ražojuma importam no Indijas Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Importa apjoms (tūkst. t) un tirgus daļa

(189)

Attiecīgajā periodā importa apjomi no Indijas un tā tirgus daļa ievērojami svārstījās: 2018. gadā importa apjoms samazinājās par 14 %, 2019. gadā palielinājās par 68 % un visbeidzot pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās par 31 %.

(190)

Pamatojoties uz Eurostat Comext statistiku, Komisija noteica vidējās svērtās importa cenas.

(191)

No Indijas Savienībā veiktā importa vidējai svērtajai cenai bija šāda dinamika:

3. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(192)

2017.–2018. gadā importa cenas bija diezgan stabilas. Pēc tam, 2019. gadā, importa cenas palielinājās par 5 % un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saglabājās stabilas.

(193)

Kā minēts 55. apsvērumā, izmeklēšanā sadarbojās tikai viens Indijas ražotājs. Šis ražotājs deklarēja nelielu uz Savienību eksportētu daudzumu, kas atbilst mazāk nekā 1 % no attiecīgā ražojuma importa kopapjoma no Indijas Savienībā. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka šis eksporta apjoms nav reprezentatīvs attiecīgā ražojuma eksportam uz Savienību, un nolēma noteikt cenu samazinājumu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(194)

Vidējās svērtās no Indijas veiktā importa CIF cenas, kas koriģētas, ņemot vērā pēcimportēšanas izmaksas, Komisija salīdzināja ar Savienības ražošanas nozares vidējo svērto cenu. Indijas importa cenas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija par aptuveni [30–45] % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(195)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā importa apjoms no trešām valstīm, izņemot Indiju, un tā tirgus daļa bija attiecīgi [8 700–20 200] t un [2–4] % no patēriņa Savienībā. Attiecīgajā periodā importa no trešām valstīm vidējā svērtā cena 2017.–2018. gadā bija salīdzināmā līmenī ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju cenu līmeni un 2019.–2020. gadā – aptuveni 25 % zemāka par to (sk. 8. tabulu). Lai gan importa apjoms no trešām valstīm nedaudz palielinājās, t. i., par 2 %, importēto plastisko cauruļu izcelsme attiecīgajā periodā nebija stabila. Piemēram, 2017. gadā imports no trešām valstīm lielākoties bija no Ķīnas, Krievijas un Šveices, savukārt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā galvenie importētāji bija Turcija un Apvienotie Arābu Emirāti.

(196)

Plastiskā čuguna cauruļu un caurulīšu importa agregētajam apjomam Savienībā no citām trešām valstīm, kā arī tirgus daļai un cenu tendencēm bija šāda dinamika:

4. tabula

Importa apjoms no citām trešām valstīm un tā tirgus daļa

(197)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus ekonomiskos rādītājus, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(198)

Kā minēts 15. apsvērumā, lai novērtētu Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, tika izmantota atlase.

(199)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegtajiem datiem par visiem Savienības ražotājiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem sniegtajiem datiem. Šie dati attiecās uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(200)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, kompensējamo subsīdiju apjoms un atgūšanās no iepriekšējā dempinga vai subsidēšanas.

(201)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(202)

Kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums