ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis
L 158
Izdevums latviešu valodā
Tiesību akti
65. gadagājums
2022. gada 13. jūnijs
|
ISSN 1977-0715 |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 158 |
|
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
65. gadagājums |
|
|
|
Labojumi |
|
|
|
* |
|
|
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ. |
|
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
|
13.6.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 158/1 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/913
(2022. gada 30. maijs),
ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/1793 par to oficiālo kontroļu pagaidu pastiprināšanu un ārkārtas pasākumiem, kas attiecas uz noteiktu preču ievešanu Savienībā no konkrētām trešām valstīm, un ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 un (EK) Nr. 178/2002
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (1), un jo īpaši tās 53. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts) par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (2), un jo īpaši tās 47. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu un 54. panta 4. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktu,
tā kā:
|
(1) |
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1793 (3) nosaka noteikumus par to oficiālo kontroļu pagaidu pastiprināšanu, kas attiecas uz noteiktas, tās I pielikumā norādītās nedzīvnieku izcelsmes pārtikas un barības ievešanu Savienībā no konkrētām trešām valstīm, un par tādu īpašu nosacījumu piemērošanu, kas sakarā ar risku, kuru rada kontaminācija ar mikotoksīniem (arī aflatoksīniem), pesticīdu atliekām, pentahlorfenolu un dioksīniem un mikrobioloģiska kontaminācija, reglamentē noteiktu minētās īstenošanas regulas II pielikumā norādītās pārtikas un barības sūtījumu ievešanu Savienībā no konkrētām trešām valstīm. |
|
(2) |
Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 12. pants paredz, ka tās pielikumos sniegtos sarakstus ir regulāri, ne retāk kā reizi sešos mēnešos, jāpārskata, lai ņemtu vērā jaunu informāciju par riskiem cilvēka veselībai un neatbilstību Savienības tiesību aktiem, piemēram, datus, kas iegūti no paziņojumiem, kuri saņemti ātrās brīdināšanas sistēmā pārtikas un barības jomā (RASFF), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 178/2002, kā arī datus un informāciju par sūtījumiem un dokumentu, identitātes un fizisko kontrolpārbaužu rezultātus, kurus dalībvalstis ir paziņojušas Komisijai. |
|
(3) |
Nesen ar RASFF starpniecību saņemtie paziņojumi norāda, ka pastāv kādas pārtikas vai barības radīts nopietns tiešs vai netiešs risks cilvēka veselībai. Turklāt oficiālās kontroles, kuras dalībvalstis 2021. gada otrajā pusgadā veica attiecībā uz dažiem nedzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem un barību, liecina, ka Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 I un II pielikumā iekļautie saraksti būtu jāgroza, lai aizsargātu cilvēka veselību Savienībā. |
|
(4) |
Noteikti nedzīvnieku izcelsmes pārtikas un barības sūtījumi saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/1793 ir atbrīvoti no oficiālajām kontrolēm, ja tie nepārsniedz 30 kg. Šādi sūtījumi ietver tirdzniecības paraugus, laboratorijas paraugus, izstāžu eksponātus un sūtījumus, kas paredzēti zinātniskiem mērķiem. Ņemot vērā pieredzi, kas gūta, piemērojot Īstenošanas regulu (ES) 2019/1793, dalībvalstis ir norādījušas, ka dažos gadījumos šādi sūtījumi pārsniedz 30 kg. Tā kā minētos sūtījumus nav paredzēts laist tirgū, šādu sūtījumu oficiālo kontroļu veikšana ir lieks apgrūtinājums. Tāpēc svara ierobežojums attiecībā uz atbrīvojumu no oficiālajām kontrolēm saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/1793 būtu jāpalielina līdz 50 kg. Turklāt, ja šādi sūtījumi pārsniedz 50 kg, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieņemt šādus sūtījumus ar noteikumu, ka galamērķa dalībvalsts ir iepriekš izsniegusi atļauju un ieviesusi atbilstošu kontroles kārtību, lai nodrošinātu, ka sūtījumi netiek laisti tirgū. |
|
(5) |
Tādas pārtikas un barības sūtījumi, kas ir daļa no pasažieru personīgās bagāžas un ir paredzēta personīgam patēriņam vai lietošanai, un fiziskām personām sūtīti pārtikas vai barības nekomerciāli sūtījumi, ko nav paredzēts laist tirgū, ir atbrīvoti no oficiālajām kontrolēm saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/1793, ja tie nepārsniedz 30 kg. Pieredze, kas gūta, piemērojot Īstenošanas regulu (ES) 2019/1793, liecina, ka svara ierobežojums – 30 kg – izslēdz plašu sūtījumu klāstu no šādām kontrolēm. Svara ierobežojums – 30 kg – arī pārsniedz standarta atļautās bagāžas apjomu starptautiskajos pasažieru pārvadājumos. Attiecībā uz fiziskām personām sūtītiem nekomerciāliem sūtījumiem, kuru svars ir 30 kg, ir grūti ar oficiālajām kontrolēm nodrošināt, lai šādu sūtījumu daļas netiktu laistas tirgū. Tāpēc svara ierobežojums sūtījumiem, kas ir daļa no pasažieru personīgās bagāžas, un fiziskām personām sūtītiem nekomerciāliem sūtījumiem, būtu jāsamazina līdz līmenim, kas labāk atspoguļotu sūtījumu paredzēto izmantošanu personīgai lietošanai un sūtījumu fiziskās īpašības. |
|
(6) |
Ja attiecībā uz konkrētām precēm piešķir atbrīvojumu no oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos, būtu jāparedz šādu atbrīvojumu nosacījumi, piemēram, pienācīga kontroles kārtība, lai nodrošinātu, ka no šādu preču ievešanas Savienībā nerodas nepieļaujams risks cilvēka un dzīvnieku veselībai. |
|
(7) |
Attiecībā uz terminu “sūtījums” Īstenošanas regulā (ES) 2019/1793 ir sniegtas vairākas definīcijas, kas rada nenoteiktību un atšķirības piemērošanā. Regulas (ES) 2017/625 3. panta 37. punktā jau ir sniegta “sūtījuma” definīcija. Tāpēc skaidrības labad būtu jāsvītro “sūtījuma” papildu definīcijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 2. panta 2. punktā. |
|
(8) |
Kombinētās nomenklatūras (“KN”) kodus 2008191340 un 2008199340 var izmantot tikai maisījumiem, kas satur mandeles vai pistācijas, bet ne maisījumiem, kas satur zemesriekstus. Tā kā tikai zemesriekstus saturoši maisījumi var radīt kontaminācijas ar aflatoksīniem risku, minētie KN kodi attiecībā uz ierakstiem par Argentīnu Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 I pielikumā un attiecībā uz Ēģipti, Ganu, Gambiju, Indiju un Sudānu minētās īstenošanas regulas II pielikuma 1. punkta tabulā būtu jāsvītro. |
|
(9) |
Kas attiecas uz apelsīnu sūtījumiem no Ēģiptes, no RASFF paziņojumiem iegūtie dati, kā arī informācija par dalībvalstu veiktajām oficiālajām kontrolēm rāda, ka sakarā ar iespējamu kontamināciju ar pesticīdu atliekām veidojas jauni riski cilvēka veselībai. Tāpēc šo preču ievešanai no Ēģiptes ir nepieciešams pieprasīt pastiprināta līmeņa oficiālās kontroles. Tādēļ Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 I pielikumā būtu jāiekļauj ieraksti par šīm precēm, identitātes kontrolpārbaužu un fizisko kontrolpārbaužu biežumu nosakot tā, lai tiktu pārbaudīti 20 % Savienībā ievesto sūtījumu. |
|
(10) |
Kas attiecas uz lazdu riekstu sūtījumiem no Gruzijas, oficiālajās kontrolēs, kuras dalībvalstis veikušas saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 I pielikumu, tika konstatēta bieža neatbilstība Savienības tiesību aktos noteiktajām attiecīgajām prasībām, kas skar kontamināciju ar aflatoksīniem. Tāpēc šiem sūtījumiem veicamo identitātes kontrolpārbaužu un fizisko kontrolpārbaužu biežumu ir lietderīgi palielināt līdz 30 %. |
|
(11) |
Palmu eļļai no Ganas kopš 2016. gada aprīļa piemēro pastiprināta līmeņa oficiālās kontroles, jo pastāv risks, ka tā ir kontaminēta ar krāsvielām “Sudan”. Šīs preces oficiālās kontroles, ko veikušas dalībvalstis, rāda, ka kopš pastiprinātā līmeņa oficiālo kontroļu ieviešanas neatbilstības līmenis saglabājas augsts. Minētās kontroles liecina, ka šādas preces ievešana Savienībā rada nopietnu risku cilvēka veselībai. |
|
(12) |
Tātad papildus pastiprinātā līmeņa oficiālajām kontrolēm jāparedz īpaši nosacījumi par palmu eļļas importu no Ganas. Jo īpaši visiem palmu eļļas sūtījumiem no Ganas būtu jāpievieno oficiāls sertifikāts, kas apliecina, ka visi paraugu ņemšanas un analīžu rezultāti liecina par atbilstību Savienības prasībām. Paraugu ņemšanas un analīžu rezultāti būtu jāpievieno minētajam sertifikātam. Tāpēc ieraksts par palmu eļļu no Ganas no Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 I pielikuma būtu jāsvītro un jāpārceļ uz minētās īstenošanas regulas II pielikumu, identitātes kontrolpārbaužu un fizisko kontrolpārbaužu biežumu nosakot tā, lai tiktu pārbaudīti 50 % Savienībā ievesto sūtījumu. |
|
(13) |
Kas attiecas uz rīsu sūtījumiem no Indijas un Pakistānas, no RASFF paziņojumiem iegūtie dati, kā arī informācija par dalībvalstu veiktajām oficiālajām kontrolēm rāda, ka sakarā ar iespējamu kontamināciju ar pesticīdu atliekām veidojas jauni riski cilvēka veselībai. Tāpēc ir nepieciešams pieprasīt pastiprināta līmeņa oficiālās kontroles šo preču ievešanai no Indijas un Pakistānas. Tātad Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 I pielikumā būtu jāiekļauj ieraksts par šo preci, identitātes kontrolpārbaužu un fizisko kontrolpārbaužu biežumu nosakot tā, lai tiktu pārbaudīti 5 % Savienībā ievesto sūtījumu. |
|
(14) |
Iespējamie veselības riski, ko rada Indijas un Pakistānas rīsu kontaminācija ar aflatoksīniem un ohratoksīnu A, neattiecas tikai uz dažu veidu rīsiem, kas klasificēti ar KN kodu 1006 10 79. Tāpēc, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību pret iespējamiem veselības apdraudējumiem, ko rada Indijas un Pakistānas rīsu kontaminācija ar aflatoksīniem un ohratoksīnu A, attiecīgais KN kods Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 I pielikumā būtu jāpaplašina, attiecinot to uz visu veidu rīsiem. Ņemot vērā KN koda paplašinājumu un tirgotos apjomus, paredzams, ka dalībvalstīm ievērojami palielināsies administratīvais slogs. Tāpēc kontroļu biežums būtu jāsamazina līdz 5 % no sūtījumiem, ko ieved Savienībā, jo šāds biežums sniegs pietiekamu informāciju, lai novērtētu riskus, kas saistīti ar iespējamu rīsu kontamināciju ar aflatoksīniem un ohratoksīnu A. |
|
(15) |
Kas attiecas uz sparģeļpupiņu (Vigna unguiculata ssp. sesquipedalis, Vigna unguiculata ssp. unguiculata) sūtījumiem un gvajavju (Psidium guajava) sūtījumiem no Indijas, no RASFF paziņojumiem iegūtie dati, kā arī informācija par dalībvalstu veiktajām kontrolēm rāda, ka sakarā ar iespējamu kontamināciju ar pesticīdu atliekām veidojas jauni riski cilvēka veselībai. Tāpēc šo preču ievešanai no Indijas ir nepieciešams pieprasīt pastiprināta līmeņa oficiālās kontroles. Tātad Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 I pielikumā būtu jāiekļauj ieraksti par šīm precēm, identitātes kontrolpārbaužu un fizisko kontrolpārbaužu biežumu nosakot tā, lai tiktu pārbaudīti 20 % Savienībā ievesto sūtījumu. |
|
(16) |
Muskatriekstiem no Indijas ar KN kodiem 0908 11 00 un 0908 12 00 kopš 2019. gada jūlija tiek piemērotas pastiprinātas oficiālās kontroles, jo pastāv risks, ka tie varētu būt kontaminēti ar aflatoksīniem. Dalībvalstu veiktās oficiālās kontroles un pieejamā informācija rāda, ka atbilstība Savienības tiesību aktos paredzētajām attiecīgajām prasībām uzlabojas. Minētās kontroles un informācija liecina, ka šādu pārtikas produktu ievešana Savienībā vairs nerada nopietnu risku cilvēka veselībai. Līdz ar to vairs nav vajadzības pieprasīt, lai visiem muskatriekstu sūtījumiem no Indijas ar KN kodiem 0908 11 00 un 0908 12 00 būtu pievienots oficiāls sertifikāts, kurā apliecināts, ka visi paraugu ņemšanas un analīžu rezultāti liecina par atbilstību Komisijas Regulai (EK) Nr. 1881/2006 (4). Tajā pašā laikā dalībvalstīm būtu jāturpina veikt kontroles, lai nodrošinātu, ka pašreizējais atbilstības līmenis tiek saglabāts. Tāpēc ieraksts par muskatriekstiem no Indijas ar KN kodiem 0908 11 00 un 0908 12 00 no Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 II pielikuma 1. punkta tabulas būtu jāsvītro un jāpārceļ uz minētās īstenošanas regulas I pielikumu, identitātes kontrolpārbaužu un fizisko kontrolpārbaužu biežumu nosakot tā, lai tiktu pārbaudīti 30 % Savienībā ievesto sūtījumu. |
|
(17) |
Kas attiecas uz Capsicum ģints piparu (izņemot dārzeņpiparus) sūtījumiem no Taizemes, oficiālajās kontrolēs, kuras dalībvalstis veikušas saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 I pielikumu, tika konstatēta bieža neatbilstība Savienības tiesību aktos noteiktajām attiecīgajām prasībām, kas skar kontamināciju ar pesticīdu atliekām. Tāpēc šiem sūtījumiem veicamo identitātes kontrolpārbaužu un fizisko kontrolpārbaužu biežumu ir lietderīgi palielināt līdz 30 % no Savienībā ievestajiem sūtījumiem. |
|
(18) |
Vairāki KN kodi neatbilst precēm, kas minētas dažos Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 I pielikuma ierakstos, un tāpēc ir lieki. No minētās īstenošanas regulas I pielikuma būtu jāsvītro šādi KN kodi: KN kods ex ex0807190070 ierakstā par Galijas meloni (C.melo var.reticulatus) no Hondurasas, KN kods ex ex0709999025 ierakstā par Āzijas centīliju (Centella asiatica) no Šrilankas un KN kods 1211908610 ierakstā par kaltētu parasto raudeni no Turcijas. |
|
(19) |
Lai varētu precīzāk identificēt preces, uz kurām attiecas pastiprinātas oficiālās kontroles, ir lietderīgi Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 I pielikumā ierakstā par eļļas moringām (Moringa oleifera) no Indijas norādīt Taric apakšiedalījumu attiecībā uz KN kodu ex 0709 99 90 un ierakstā par Āzijas centīliju (Centella asiatica) no Šrilankas – KN kodu ex 1211 90 86. |
|
(20) |
Kas attiecas uz muskatriekstu sūtījumiem no Indonēzijas, oficiālajās kontrolēs, kuras dalībvalstis veikušas saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 II pielikuma 1. punkta tabulu, tika konstatēta bieža neatbilstība Savienības tiesību aktos noteiktajām attiecīgajām prasībām, kas skar kontamināciju ar aflatoksīniem. Tāpēc šiem sūtījumiem veicamo identitātes kontrolpārbaužu un fizisko kontrolpārbaužu biežumu ir lietderīgi palielināt līdz 30 % no Savienībā ievestajiem sūtījumiem. |
|
(21) |
Iespējamais veselības apdraudējums, ko rada kontaminācija ar etilēnoksīdu, ietekmē pārtikas piedevu maisījumus, kas satur ceratoniju pākšu sveķus vai guāra sveķus. Tāpēc Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 II pielikuma 1. punkta tabulas slejās “Pārtika un barība (paredzētais izmantojums)” un “KN kods” ierakstā par Indiju būtu jāpievieno kategorija “pārtikas piedevu maisījumi, kas satur ceratoniju pākšu sveķus vai guāra sveķus” un attiecīgie KN kodi pārtikas piedevu maisījumiem. Tāpat ierakstos, kas attiecas uz Malaiziju un Turciju, būtu jāpievieno kategorija “pārtikas piedevu maisījumi, kas satur ceratoniju pākšu sveķus” un attiecīgie KN kodi pārtikas piedevu maisījumiem. Identitātes kontrolpārbaužu un fizisko kontrolpārbaužu biežums šādiem sūtījumiem, ko ieved Savienībā no Indijas, Malaizijas un Turcijas, būtu jānosaka 20 % apmērā. |
|
(22) |
Attiecībā uz garšvielām no Indijas KN kods 0910 attiecas uz precēm sakņu, ziedu un lapu veidā, piemēram, kurkumas sakni. Ņemot vērā to, ka oficiālajās kontrolēs, kuras dalībvalstis veikušas saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 II pielikuma 1. punkta tabulu, kontaminācija ar etilēnoksīdu nav konstatēta, šādas preces var izslēgt no pastiprinātām oficiālajām kontrolēm. Tāpēc ir lietderīgi Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 II pielikumā norādīt, ka oficiālās kontroles robežkontroles punktos būtu jāattiecina tikai uz kaltētām garšvielām no Indijas, identitātes kontrolpārbaužu un fizisko kontrolpārbaužu biežumu nosakot 20 % apmērā no sūtījumiem, ko ieved Savienībā. |
|
(23) |
Attiecībā uz ātri pagatavojamajām nūdelēm no Dienvidkorejas un Vjetnamas, lai nodrošinātu skaidrību attiecībā uz tiem nūdeļu veidiem, uz kuriem attiecas pastiprināta kontrole, un izslēgtu no oficiālajām kontrolēm citus nūdeļu paveidus, piemēram, kviešu nūdeles, olu nūdeles, vermicelli un citus šādu produktu veidus, kurus nevar klasificēt kā ātri pagatavojamas nūdeles un kurus deklarē ar tādu pašu KN kodu 1902 30 10, ir lietderīgi sniegt precizējumus slejās “Pārtika un barība (paredzētais izmantojums)”, “KN kods” un “Taric apakšiedalījums” attiecīgajos ierakstos Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 II pielikuma 1. punkta tabulā. |
|
(24) |
Lai nodrošinātu konsekvenci un skaidrību, Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 I un II pielikumu ir lietderīgi visā pilnībā aizstāt ar šīs regulas pielikuma tekstu. |
|
(25) |
Lai ļautu Savienībā ievest sūtījumus, kas šīs regulas spēkā stāšanās brīdī jau ir nosūtīti no izcelsmes valsts vai no citas trešās valsts, ja minētā valsts nav izcelsmes valsts, un lai ņemtu vērā iespēju zināt un ievērot šo regulu, ir lietderīgi paredzēt pārejas periodu palmu eļļas sūtījumiem no Ganas, sūtījumiem ar pārtikas piedevu maisījumiem, kas satur ceratoniju pākšu sveķus vai guāra sveķus, no Indijas un pārtikas piedevu maisījumiem, kas satur ceratoniju pākšu sveķus, no Malaizijas un Turcijas, kuriem nav pievienoti paraugu ņemšanas un analīžu rezultāti un oficiāls sertifikāts. Tajā pašā laikā sabiedrības veselība joprojām ir aizsargāta attiecībā uz šādiem palmu eļļas sūtījumiem no Ganas, uz kuriem joprojām attiecas identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes, kuru biežums ir 50 % sūtījumu, ko ieved Savienībā. |
|
(26) |
Tāpēc Īstenošanas regula (ES) 2019/1793 būtu attiecīgi jāgroza. |
|
(27) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Īstenošana regulu (ES) 2019/1793 groza šādi:
|
1) |
regulas 1. panta 3., 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem: “3. Zemāk norādīto kategoriju produktu sūtījumiem šo regulu piemēro tikai tad, ja to neto masa pārsniedz 5 kg svaiga produkta vai 2 kg cita produkta:
4. Šī regula neattiecas uz 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto pārtiku un barību, kas atrodas starptautiskā transportlīdzeklī, nav paredzēta izkraušanai un ir paredzēta apkalpes un pasažieru patēriņam. 5. Ja par 3. punkta pirmajā daļā minēto produktu sūtījumu paredzēto izmantojumu ir šaubas, pierādīšanas pienākums piekrīt attiecīgi personīgās bagāžas īpašniekam un sūtījuma saņēmējam. 6. Kompetentā iestāde saskaņā ar šo regulu no identitātes un fiziskajām kontrolpārbaudēm, tostarp paraugu ņemšanas un laboratoriskajām analīzēm, var atbrīvot nedzīvnieku izcelsmes pārtikas un barības sūtījumus, ko nosūta kā tirdzniecības paraugus, laboratorijas paraugus, izstāžu eksponātus, un zinātniskiem mērķiem paredzētas pārtikas un barības sūtījumus, kuri pārsniedz 3. punkta otrajā daļā paredzētos svara ierobežojumus un kurus nav paredzēts laist tirgū, ar noteikumu, ka:
|
|
2) |
regulas 2. panta 2. punktu svītro; |
|
3) |
regulas 14. pantu aizstāj ar šādu: “14. pants Pārejas periods Tādus palmu eļļas sūtījumus no Ganas, sūtījumus ar pārtikas piedevu maisījumiem, kas satur ceratoniju pākšu sveķus vai guāra sveķus, no Indijas un sūtījumus ar pārtikas piedevu maisījumiem, kas satur ceratoniju pākšu sveķus, no Malaizijas un Turcijas, kuri nosūtīti no izcelsmes valsts vai no citas trešās valsts, ja minētā valsts nav izcelsmes valsts, pirms dienas, kad stājas spēkā Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/913 (*1), Savienībā bez pievienotiem 10. un 11. pantā paredzētajiem paraugu ņemšanas un analīžu rezultātiem un oficiālā sertifikāta ir atļauts ievest līdz 2022. gada 3. septembrim. (*1) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/913 (2022. gada 30. maijs), ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/1793 par to oficiālo kontroļu pagaidu pastiprināšanu un ārkārtas pasākumiem, kas attiecas uz noteiktu preču ievešanu Savienībā no konkrētām trešām valstīm, un ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 un (EK) Nr. 178/2002 (OV L 158, 13.6.2022., 1.. lpp.).”;" |
|
4) |
regulas I un II pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2022. gada 30. maijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.
(2) OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.
(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1793 (2019. gada 22. oktobris) par to oficiālo kontroļu pagaidu pastiprināšanu un ārkārtas pasākumiem, kas attiecas uz noteiktu preču ievešanu Savienībā no konkrētām trešām valstīm, un ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 un (EK) Nr. 178/2002 un atceļ Komisijas Regulas (EK) Nr. 669/2009, (ES) Nr. 884/2014, (ES) 2015/175, (ES) 2017/186 un (ES) 2018/1660 (OV L 277, 29.10.2019., 89. lpp.).
(4) Komisijas Regula (EK) Nr. 1881/2006 (2006. gada 19. decembris), ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos (OV L 364, 20.12.2006., 5. lpp.).
PIELIKUMS
“I PIELIKUMS
Tāda nedzīvnieku izcelsmes pārtika un barība no konkrētām trešām valstīm, uz kuru attiecas uz laiku pastiprinātas oficiālās kontroles robežkontroles punktos un kontrolpunktos
|
Rinda |
Izcelsmes valsts |
Pārtika un barība (paredzētie izmantojumi) |
KN kods (1) |
Taric apakšiedalījums |
Apdraudējums |
Identitātes kontrolpārbaužu un fizisko kontrolpārbaužu biežums (%) |
||
|
1 |
Argentīna (AR) |
|
1202 41 00 |
|
Aflatoksīni |
5 |
||
|
1202 42 00 |
|||||||
|
2008 11 10 |
|||||||
|
2008 11 91 ; |
|||||||
|
2008 11 96 ; |
||||||||
|
2008 11 98 ; |
||||||||
|
ex 2008 19 12 ; |
40 |
|||||||
|
|
ex 2008 19 19 ; |
50 |
||||||
|
ex 2008 19 92 ; |
40 |
|||||||
|
ex 2008 19 95 ; |
40 |
|||||||
|
ex 2008 19 99 |
50 |
|||||||
|
2305 00 00 |
|
||||||
|
ex 1208 90 00 |
20 |
||||||
|
ex 2007 10 10 ex 2007 10 99 ex 2007 99 39 |
80 50 07; 08 |
||||||
|
2 |
Azerbaidžāna (AZ) |
Lazdu rieksti (Corylus sp.), nelobīti |
0802 21 00 |
|
Aflatoksīni |
20 |
||
|
Lazdu rieksti (Corylus sp.), lobīti |
0802 22 00 |
|
||||||
|
Riekstu vai žāvētu augļu |
ex 0813 50 39 ; |
70 |
||||||
|
maisījumi, kas satur lazdu riekstus |
ex 0813 50 91 ; |
70 |
||||||
|
|
ex 0813 50 99 |
70 |
||||||
|
Lazdu riekstu pasta |
ex 2007 10 10 ; |
70 |
||||||
|
|
ex 2007 10 99 ; |
40 |
||||||
|
ex 2007 99 39 ; |
05; 06 |
|||||||
|
ex 2007 99 50 ; |
33 |
|||||||
|
ex 2007 99 97 |
23 |
|||||||
|
Lazdu rieksti, citādi |
ex 2008 19 12 ; |
30 |
||||||
|
sagatavoti vai konservēti, ieskaitot maisījumus |
ex 2008 19 19 ; |
30 |
||||||
|
|
ex 2008 19 92 ; |
30 |
||||||
|
ex 2008 19 95 ; |
20 |
|||||||
|
ex 2008 19 99 ; |
30 |
|||||||
|
ex 2008 97 12 ; |
15 |
|||||||
|
ex 2008 97 14 ; |
15 |
|||||||
|
ex 2008 97 16 ; |
15 |
|||||||
|
ex 2008 97 18 ; |
15 |
|||||||
|
ex 2008 97 32 ; |
15 |
|||||||
|
ex 2008 97 34 ; |
15 |
|||||||
|
ex 2008 97 36 ; |
15 |
|||||||
|
ex 2008 97 38 ; |
15 |
|||||||
|
ex 2008 97 51 ; |
15 |
|||||||
|
ex 2008 97 59 ; |
15 |
|||||||
|
ex 2008 97 72 ; |
15 |
|||||||
|
ex 2008 97 74 ; |
15 |
|||||||
|
ex 2008 97 76 ; |
15 |
|||||||
|
ex 2008 97 78 ; |
15 |
|||||||
|
ex 2008 97 92 ; |
15 |
|||||||
|
ex 2008 97 93 ; |
15 |
|||||||
|
ex 2008 97 94 ; |
15 |
|||||||
|
ex 2008 97 96 ; |
15 |
|||||||
|
ex 2008 97 97 ; |
15 |
|||||||
|
ex 2008 97 98 ; |
15 |
|||||||
|
Lazdu riekstu milti, rupjmaluma milti un pulveris |
ex 1106 30 90 |
40 |
||||||
|
Lazdu riekstu eļļa (Pārtika) |
ex 1515 90 99 |
20 |
||||||
|
3 |
Bolīvija (BO) |
Zemesrieksti, nelobīti |
1202 41 00 |
|
Aflatoksīni |
50 |
||
|
Zemesrieksti, lobīti |
1202 42 00 |
|||||||
|
Zemesriekstu sviests |
2008 11 10 |
|||||||
|
Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti |
2008 11 91 ; 2008 11 96 ; 2008 11 98 |
|||||||
|
Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot zemesriekstu eļļu |
2305 00 00 |
|||||||
|
Zemesriekstu milti un rupjmaluma milti |
ex 1208 90 00 |
20 |
||||||
|
Zemesriekstu pasta (Pārtika un barība) |
ex 2007 10 10 ex 2007 10 99 ex 2007 99 39 |
80 50 07; 08 |
||||||
|
4 |
Brazīlija (BR) |
Zemesrieksti, nelobīti |
1202 41 00 |
|
Aflatoksīni |
10 |
||
|
Zemesrieksti, lobīti |
1202 42 00 |
|||||||
|
Zemesriekstu sviests |
2008 11 10 |
|||||||
|
Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti |
2008 11 91 ; 2008 11 96 ; 2008 11 98 |
|||||||
|
Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot zemesriekstu eļļu |
2305 00 00 |
Pesticīdu atliekas (3) |
20 |
|||||
|
Zemesriekstu milti un rupjmaluma milti |
ex 1208 90 00 |
20 |
||||||
|
Zemesriekstu pasta (Pārtika un barība) |
ex 2007 10 10 ex 2007 10 99 ex 2007 99 39 |
80 50 07; 08 |
||||||
|
5 |
Ķīna (CN) |
Zemesrieksti, nelobīti |
1202 41 00 |
|
Aflatoksīni |
10 |
||
|
Zemesrieksti, lobīti |
1202 42 00 |
|||||||
|
Zemesriekstu sviests |
2008 11 10 |
|||||||
|
Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti |
2008 11 91 ; 2008 11 96 ; 2008 11 98 |
|||||||
|
Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot zemesriekstu eļļu |
2305 00 00 |
|||||||
|
Zemesriekstu milti un rupjmaluma milti |
ex 1208 90 00 |
20 |
||||||
|
Zemesriekstu pasta (Pārtika un barība) |
ex 2007 10 10 ex 2007 10 99 ex 2007 99 39 |
80 50 07; 08 |
||||||
|
Dārzeņpipari (Capsicum annuum) (Pārtika – grūsta vai malta) |
ex 0904 22 00 |
11 |
Salmonella (6) |
10 |
||||
|
Tēja, arī aromatizēta (Pārtika) |
0902 |
|
20 |
|||||
|
6 |
Ēģipte (EG) |
Dārzeņpipari (Capsicum annuum) Capsicum ģints pipari (izņemot dārzeņpiparus) (Pārtika – svaiga, atdzesēta vai saldēta) |
0709 60 10 ; 0710 80 51 |
|
20 |
|||
|
ex 0709 60 99 ; |
20 |
|||||||
|
ex 0710 80 59 |
20 |
|||||||
|
Apelsīni (Pārtika – svaiga vai žāvēta) |
0805 10 |
|
Pesticīdu atliekas (3) |
20 |
||||
|
7 |
Gruzija (GE) |
Lazdu rieksti (Corylus sp.), nelobīti |
0802 21 00 |
|
Aflatoksīni |
30 |
||
|
Lazdu rieksti (Corylus sp.), lobīti |
0802 22 00 |
|||||||
|
Riekstu vai žāvētu augļu |
ex 0813 50 39 ; |
70 |
||||||
|
maisījumi, kas satur lazdu riekstus |
ex 0813 50 91 ; |
70 |
||||||
|
|
ex 0813 50 99 |
70 |
||||||
|
Lazdu riekstu pasta |
ex 2007 10 10 ; |
70 |
||||||
|
|
ex 2007 10 99 ; |
40 |
||||||
|
ex 2007 99 39 ; |
05; 06 |
|||||||
|
ex 2007 99 50 ; |
33 |
|||||||
|
ex 2007 99 97 |
23 |
|||||||
|
Lazdu rieksti, citādi sagatavoti vai konservēti, tostarp maisījumi |
ex 2008 19 12 ; |
30 |
||||||
|
ex 2008 19 19 ; |
30 |
|||||||
|
ex 2008 19 92 ; |
30 |
|||||||
|
|
ex 2008 19 95 ; |
20 |
||||||
|
ex 2008 19 99 ; |
30 |
|||||||
|
ex 2008 97 12 ; |
15 |
|||||||
|
ex 2008 97 14 ; |
15 |
|||||||
|
ex 2008 97 16 ; |
15 |
|||||||
|
ex 2008 97 18 ; |
15 |
|||||||
|
ex 2008 97 32 ; |
15 |
|||||||
|
ex 2008 97 34 ; |
15 |
|||||||
|
ex 2008 97 36 ; |
15 |
|||||||
|
ex 2008 97 38 ; |
15 |
|||||||
|
ex 2008 97 51 ; |
15 |
|||||||
|
ex 2008 97 59 ; |
15 |
|||||||
|
ex 2008 97 72 ; |
15 |
|||||||
|
ex 2008 97 74 ; |
15 |
|||||||
|
ex 2008 97 76 ; |
15 |
|||||||
|
ex 2008 97 78 ; |
15 |
|||||||
|
ex 2008 97 92 ; |
15 |
|||||||
|
ex 2008 97 93 ; |
15 |
|||||||
|
ex 2008 97 94 ; |
15 |
|||||||
|
ex 2008 97 96 ; |
15 |
|||||||
|
ex 2008 97 97 ; |
15 |
|||||||
|
ex 2008 97 98 ; |
15 |
|||||||
|
Lazdu riekstu milti, rupjmaluma milti un pulveris |
ex 1106 30 90 |
40 |
||||||
|
Lazdu riekstu eļļa (Pārtika) |
ex 1515 90 99 |
20 |
||||||
|
8 |
Hondurasa (HN) |
Galijas melone (C.melo var.reticulatus) (Pārtika) |
ex 0807 19 00 |
60 |
Salmonella braenderup (2) |
10 |
||
|
9 |
Indija (IN) |
Karija lapas (Bergera/Murraya koenigii) (Pārtika – svaiga, atdzesēta, saldēta vai žāvēta) |
ex 1211 90 86 |
10 |
50 |
|||
|
Okras (Pārtika – svaiga, atdzesēta vai saldēta) |
ex 0709 99 90 ; ex 0710 80 95 |
20 30 |
20 |
|||||
|
Eļļas moringa (Moringa oleifera) (Pārtika) |
ex 0709 99 90 |
10 |
Pesticīdu atliekas (3) |
10 |
||||
|
Rīsi (Pārtika) |
1006 |
|
Aflatoksīni un ohratoksīns A |
5 |
||||
|
Pesticīdu atliekas (3) |
5 |
|||||||
|
Sparģeļpupiņas (Vigna unguiculata ssp. sesquipedalis, Vigna unguiculata ssp. unguiculata) (Pārtika – svaigi, atdzesēti vai saldēti dārzeņi) |
ex 0708 20 00 ; ex 0710 22 00 |
10 10 |
Pesticīdu atliekas (3) |
20 |
||||
|
Gvajave (Psidium guajava) (Pārtika) |
ex 0804 50 00 |
30 |
Pesticīdu atliekas (3) |
20 |
||||
|
Muskatrieksti (Myristica fragrans) (Pārtika – kaltētas garšvielas) |
0908 11 00 ; 0908 12 00 |
|
Aflatoksīni |
30 |
||||
|
10 |
Kenija (KE) |
Pupiņas (Vigna spp., Phaseolus spp.) (Pārtika – svaiga vai atdzesēta) |
0708 20 |
|
Pesticīdu atliekas (3) |
10 |
||
|
11 |
Kambodža (KH) |
Lapu selerijas (Apium graveolens) (Pārtika – svaigi vai atdzesēti garšaugi) |
ex 0709 40 00 |
20 |
50 |
|||
|
Sparģeļpupiņas (Vigna unguiculata ssp. sesquipedalis, Vigna unguiculata ssp. unguiculata) (Pārtika – svaigi, atdzesēti vai saldēti dārzeņi) |
ex 0708 20 00 ; ex 0710 22 00 |
10 10 |
50 |
|||||
|
12 |
Libāna (LB) |
Galda rāceņi (Brassica rapa ssp. rapa) (Pārtika – sagatavota vai konservēta etiķī vai etiķskābē) |
ex 2001 90 97 |
11; 19 |
Rodamīns B |
50 |
||
|
Galda rāceņi (Brassica rapa ssp. rapa) (Pārtika – sagatavota vai konservēta sālījumā vai izmantojot citronskābi; nesaldēta) |
ex 2005 99 80 |
93 |
Rodamīns B |
50 |
||||
|
13 |
Šrilanka (LK) |
Āzijas centīlija (Centella asiatica) (Pārtika) |
ex 1211 90 86 |
10 |
Pesticīdu atliekas (3) |
10 |
||
|
Sēdošā alternantēra (Alternanthera sessilis) (Pārtika) |
ex 0709 99 90 |
35 |
Pesticīdu atliekas (3) |
10 |
||||
|
14 |
Maroka (MA) |
Ceratoniju pākstis (jāņmaizītes koka pākstis) |
1212 92 00 |
|
Pesticīdu atliekas (21) |
10 |
||
|
Ceratoniju pākšu sēklas, nelobītas, nesmalcinātas un nemaltas |
1212 99 41 |
|||||||
|
Recinātāji un biezinātāji, arī pārveidoti, no ceratoniju pākstīm vai sēklām (Pārtika un barība) |
1302 32 10 |
|||||||
|
15 |
Madagaskara (MG) |
Zemesrieksti, nelobīti |
1202 41 00 |
|
Aflatoksīni |
50 |
||
|
Zemesrieksti, lobīti |
1202 42 00 |
|||||||
|
Zemesriekstu sviests |
2008 11 10 |
|||||||
|
Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti |
2008 11 91 ; 2008 11 96 ; 2008 11 98 |
|||||||
|
Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot zemesriekstu eļļu |
2305 00 00 |
|||||||
|
Zemesriekstu milti un rupjmaluma milti |
ex 1208 90 00 |
20 |
||||||
|
Zemesriekstu pasta (Pārtika un barība) |
ex 2007 10 10 ex 2007 10 99 ex 2007 99 39 |
80 50 07; 08 |
||||||
|
16 |
Meksika (MX) |
Tomātu kečups un citādas tomātu mērces (Pārtika) |
2103 20 00 |
|
Pesticīdu atliekas (21) |
10 |
||
|
17 |
Malaizija (MY) |
Džekfrūti (Artocarpus heterophyllus) (Pārtika – svaiga) |
ex 0810 90 20 |
20 |
Pesticīdu atliekas (3) |
50 |
||
|
18 |
Nigērija (NG) |
Sesamum sēklas (Pārtika) |
1207 40 90 ex 2008 19 19 ex 2008 19 99 |
40 40 |
Salmonella (2) |
50 |
||
|
19 |
Pakistāna (PK) |
Garšvielu maisījumi (Pārtika) |
0910 91 10 ; 0910 91 90 |
|
Aflatoksīni |
50 |
||
|
Rīsi (Pārtika) |
1006 |
|
Aflatoksīni un ohratoksīns A |
5 |
||||
|
Pesticīdu atliekas (3) |
5 |
|||||||
|
20 |
Sjerraleone (SL) |
Arbūzu (Egusi, Citrullus spp.) sēklas un no tām iegūti produkti (Pārtika) |
ex 1207 70 00 ; ex 1208 90 00 ; ex 2008 99 99 |
10 10 50 |
Aflatoksīni |
50 |
||
|
21 |
Senegāla (SN) |
Zemesrieksti, nelobīti |
1202 41 00 |
|
Aflatoksīni |
50 |
||
|
Zemesrieksti, lobīti |
1202 42 00 |
|||||||
|
Zemesriekstu sviests |
2008 11 10 |
|||||||
|
Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti |
2008 11 91 ; 2008 11 96 ; 2008 11 98 |
|||||||
|
Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot zemesriekstu eļļu |
2305 00 00 |
|||||||
|
Zemesriekstu milti un rupjmaluma milti |
ex 1208 90 00 |
20 |
||||||
|
Zemesriekstu pasta (Pārtika un barība) |
ex 2007 10 10 ex 2007 10 99 ex 2007 99 39 |
80 50 07; 08 |
||||||
|
22 |
Sīrija (SY) |
Galda rāceņi (Brassica rapa ssp. rapa) (Pārtika – sagatavota vai konservēta etiķī vai etiķskābē) |
ex 2001 90 97 |
11; 19 |
Rodamīns B |
50 |
||
|
Galda rāceņi (Brassica rapa ssp. rapa) (Pārtika – sagatavota vai konservēta sālījumā vai izmantojot citronskābi; nesaldēta) |
ex 2005 99 80 |
93 |
Rodamīns B |
50 |
||||
|
23 |
Taizeme (TH) |
Capsicum ģints pipari (izņemot dārzeņpiparus) (Pārtika – svaiga, atdzesēta vai saldēta) |
ex 0709 60 99 ; ex 0710 80 59 |
20 20 |
30 |
|||
|
24 |
Turcija (TR) |
Citroni (Citrus limon, Citrus limonum) (Pārtika – svaiga, atdzesēta vai žāvēta) |
0805 50 10 |
|
Pesticīdu atliekas (3) |
20 |
||
|
Greipfrūti (Pārtika) |
0805 40 00 |
|
Pesticīdu atliekas (3) |
10 |
||||
|
Granātāboli (Pārtika – svaiga vai atdzesēta) |
ex 0810 90 75 |
30 |
20 |
|||||
|
Dārzeņpipari (Capsicum annuum) Capsicum ģints pipari (izņemot dārzeņpiparus) (Pārtika – svaiga, atdzesēta vai saldēta) |
0709 60 10 ; 0710 80 51 ; |
|
20 |
|||||
|
ex 0709 60 99 ; |
20 |
|||||||
|
ex 0710 80 59 |
20 |
|||||||
|
|
|
|||||||
|
Neapstrādāti veseli vai malti, slīpēti, drupināti vai smalcināti aprikožu kodoli, ko laiž tirgū galapatērētājam (17) (18) (Pārtika) |
ex 1212 99 95 |
20 |
Cianīds |
50 |
||||
|
Kumīna sēklas |
0909 31 00 |
|
Pirolizidīna alkaloīdi |
10 |
||||
|
Kumīna sēklas, saberztas vai maltas (Pārtika) |
0909 32 00 |
|||||||
|
Kaltēta parastā raudene (Pārtika) |
ex 1211 90 86 |
40 |
Pirolizidīna alkaloīdi |
10 |
||||
|
25 |
Uganda (UG) |
Capsicum ģints pipari (izņemot dārzeņpiparus) (Pārtika – svaiga, atdzesēta vai saldēta) |
ex 0709 60 99 ; ex 0710 80 59 |
20 20 |
Pesticīdu atliekas (3) |
50 |
||
|
Pesticīdu atliekas (21) |
10 |
|||||||
|
26 |
Amerikas Savienotās Valstis (ASV) |
Zemesrieksti, nelobīti |
1202 41 00 |
|
Aflatoksīni |
20 |
||
|
Zemesrieksti, lobīti |
1202 42 00 |
|||||||
|
Zemesriekstu sviests |
2008 11 10 |
|||||||
|
Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti |
2008 11 91 ; 2008 11 96 ; 2008 11 98 |
|||||||
|
Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot zemesriekstu eļļu |
2305 00 00 |
|||||||
|
Zemesriekstu milti un rupjmaluma milti |
ex 1208 90 00 |
20 |
||||||
|
Zemesriekstu pasta (Pārtika un barība) |
ex 2007 10 10 ex 2007 10 99 ex 2007 99 39 |
80 50 07; 08 |
||||||
|
27 |
Uzbekistāna (UZ) |
Žāvētas aprikozes Aprikozes, citādi sagatavotas vai konservētas (Pārtika) |
0813 10 00 2008 50 |
|
Sulfīti (19) |
50 |
||
|
28 |
Vjetnama (VN) |
Koriandra lapas |
ex 0709 99 90 |
72 |
50 |
|||
|
Baziliks (svētais, saldais) |
ex 1211 90 86 |
20 |
||||||
|
Piparmētras |
ex 1211 90 86 |
30 |
||||||
|
Pētersīļi (Pārtika – svaigi vai atdzesēti garšaugi) |
ex 0709 99 90 |
40 |
||||||
|
Okras (Pārtika – svaiga, atdzesēta vai saldēta) |
ex 0709 99 90 ; ex 0710 80 95 |
20 30 |
50 |
|||||
|
Capsicum ģints pipari (izņemot dārzeņpiparus) (Pārtika – svaiga, atdzesēta vai saldēta) |
ex 0709 60 99 ; ex 0710 80 59 |
20 20 |
50 |
II PIELIKUMS
Tāda pārtika un barība no konkrētām trešām valstīm, kam attiecībā uz ievešanu Savienībā piemēro īpašus noteikumus sakarā ar risku, ka tā ir kontaminēta ar mikotoksīniem (arī aflatoksīniem), pesticīdu atliekām, pentahlorfenolu un dioksīniem vai mikrobioloģiski kontaminēta
1. 1. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minētā nedzīvnieku izcelsmes pārtika un barība
|
Rinda |
Izcelsmes valsts |
Pārtika un barība (paredzētais izmantojums) |
KN kods (22) |
Taric apakšiedalījums |
Apdraudējums |
Identitātes kontrolpārbaužu un fizisko kontrolpārbaužu biežums (%) |
||||||
|
1 |
Bangladeša (BD) |
Pārtikas produkti, kas satur beteļauga lapas (Piper betle) vai no tām sastāv (Pārtika) |
ex 1404 90 00 (31) |
10 |
Salmonella (27) |
50 |
||||||
|
2 |
Brazīlija (BR) |
Brazīlijas rieksti, nelobīti |
0801 21 00 |
|
Aflatoksīni |
50 |
||||||
|
Riekstu vai žāvētu augļu maisījumi, kas satur nelobītus Brazīlijas riekstus (Pārtika) |
ex 0813 50 31 ; ex 0813 50 39 ; ex 0813 50 91 ; ex 0813 50 99 |
20 20 20 20 |
||||||||||
|
Melnie pipari (Piper nigrum) (Pārtika – negrūsta un nemalta) |
ex 0904 11 00 |
10 |
Salmonella (23) |
50 |
||||||||
|
3 |
Ķīna (CN) |
Ksantāna sveķi (Pārtika un barība) |
ex 3913 90 00 |
40 |
Pesticīdu atliekas (32) |
20 |
||||||
|
4 |
Dominikānas Republika (DO) |
Baklažāni (Solanum melongena (Pārtika – svaiga vai atdzesēta) |
0709 30 00 |
|
Pesticīdu atliekas (25) |
50 |
||||||
|
Dārzeņpipari (Capsicum annuum) Capsicum ģints pipari (izņemot dārzeņpiparus) Sparģeļpupiņas (Vigna unguiculata ssp. sesquipedalis, Vigna unguiculata ssp. unguiculata) (Pārtika – svaiga, atdzesēta vai saldēta) |
0709 60 10 ; 0710 80 51 |
|
50 |
|||||||||
|
ex 0709 60 99 ; ex 0710 80 59 ex 0708 20 00 ; ex 0710 22 00 |
20 20 10 10 |
|||||||||||
|
5 |
Ēģipte (EG) |
Zemesrieksti, nelobīti |
1202 41 00 |
|
Aflatoksīni |
20 |
||||||
|
Zemesrieksti, lobīti |
1202 42 00 |
|||||||||||
|
Zemesriekstu sviests |
2008 11 10 |
|||||||||||
|
Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti, ieskaitot maisījumus |
2008 11 91 ; 2008 11 96 ; 2008 11 98 ; |
|||||||||||
|
ex 2008 19 12 ; |
40 |
|||||||||||
|
|
ex 2008 19 19 ; |
50 |
||||||||||
|
ex 2008 19 92 ; |
40 |
|||||||||||
|
ex 2008 19 95 ; |
40 |
|||||||||||
|
ex 2008 19 99 |
50 |
|||||||||||
|
Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot zemesriekstu eļļu |
2305 00 00 |
|
||||||||||
|
Zemesriekstu milti un rupjmaluma milti |
ex 1208 90 00 |
20 |
||||||||||
|
Zemesriekstu pasta (Pārtika un barība) |
ex 2007 10 10 ex 2007 10 99 ex 2007 99 39 |
80 50 07; 08 |
||||||||||
|
6 |
Etiopija (ET) |
Piper ģints pipari; kaltēti, grūsti vai malti Capsicum vai Pimenta ģints dārzeņi Ingvers, safrāns, kurkuma, timiāns, lauru lapas, karijs un pārējās garšvielas (Pārtika – kaltētas garšvielas) |
0904 0910 |
|
Aflatoksīni |
50 |
||||||
|
Sesamum sēklas (Pārtika) |
1207 40 90 ex 2008 19 19 ex 2008 19 99 |
40 40 |
Salmonella (27) |
50 |
||||||||
|
7 |
Gana (GH) |
Zemesrieksti, nelobīti |
1202 41 00 |
|
Aflatoksīni |
50 |
||||||
|
Zemesrieksti, lobīti |
1202 42 00 |
|||||||||||
|
Zemesriekstu sviests |
2008 11 10 |
|||||||||||
|
Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti, ieskaitot maisījumus |
2008 11 91 ; 2008 11 96 ; 2008 11 98 ; |
|||||||||||
|
ex 2008 19 12 ; |
40 |
|||||||||||
|
|
ex 2008 19 19 ; |
50 |
||||||||||
|
ex 2008 19 92 ; |
40 |
|||||||||||
|
ex 2008 19 95 ; |
40 |
|||||||||||
|
ex 2008 19 99 |
50 |
|||||||||||
|
Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot zemesriekstu eļļu |
2305 00 00 |
|
||||||||||
|
Zemesriekstu milti un rupjmaluma milti |
ex 1208 90 00 |
20 |
||||||||||
|
Zemesriekstu pasta (Pārtika un barība) |
ex 2007 10 10 ex 2007 10 99 ex 2007 99 39 |
80 50 07; 08 |
||||||||||
|
Palmu eļļa (Pārtika) |
1511 10 90 ; 1511 90 11 ; |
|
Krāsvielas “Sudan” (33) |
50 |
||||||||
|
ex 1511 90 19 ; |
90 |
|||||||||||
|
1511 90 99 |
|
|||||||||||
|
8 |
Gambija (GM) |
Zemesrieksti, nelobīti |
1202 41 00 |
|
Aflatoksīni |
50 |
||||||
|
Zemesrieksti, lobīti |
1202 42 00 |
|||||||||||
|
Zemesriekstu sviests |
2008 11 10 |
|||||||||||
|
Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti, ieskaitot maisījumus |
2008 11 91 ; 2008 11 96 ; 2008 11 98 ; |
|||||||||||
|
ex 2008 19 12 ; |
40 |
|||||||||||
|
ex 2008 19 19 ; |
50 |
|||||||||||
|
ex 2008 19 92 ; |
40 |
|||||||||||
|
|
ex 2008 19 95 ; |
40 |
||||||||||
|
|
ex 2008 19 99 |
50 |
||||||||||
|
Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot zemesriekstu eļļu |
2305 00 00 |
|
||||||||||
|
Zemesriekstu milti un rupjmaluma milti |
ex 1208 90 00 |
20 |
||||||||||
|
Zemesriekstu pasta (Pārtika un barība) |
ex 2007 10 10 ex 2007 10 99 ex 2007 99 39 |
80 50 07; 08 |
||||||||||
|
9 |
Indonēzija (ID) |
Muskatrieksti (Myristica fragrans) (Pārtika – kaltētas garšvielas) |
0908 11 00 ; 0908 12 00 |
|
Aflatoksīni |
30 |
||||||
|
10 |
Indija (IN) |
Beteļauga lapas (Piper betle L.) (Pārtika) |
ex 1404 90 00 |
10 |
Salmonella (23) |
10 |
||||||
|
Capsicum ģints pipari (dārzeņpipari un citi) (Pārtika – kaltēta, grauzdēta, saberzta vai malta) |
0904 21 10 ; ex 0904 22 00 ; ex 0904 21 90 ; ex 2005 99 10 ; ex 2005 99 80 |
11; 19 20 10; 90 94 |
Aflatoksīni |
20 |
||||||||
|
Zemesrieksti, nelobīti |
1202 41 00 |
|
Aflatoksīni |
50 |
||||||||
|
Zemesrieksti, lobīti |
1202 42 00 |
|||||||||||
|
Zemesriekstu sviests |
2008 11 10 |
|||||||||||
|
Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti, ieskaitot maisījumus |
2008 11 91 ; 2008 11 96 ; 2008 11 98 ; |
|||||||||||
|
ex 2008 19 12 ; |
40 |
|||||||||||
|
ex 2008 19 19 ; |
50 |
|||||||||||
|
ex 2008 19 92 ; |
40 |
|||||||||||
|
|
ex 2008 19 95 ; |
40 |
||||||||||
|
ex 2008 19 99 |
50 |
|||||||||||
|
Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot zemesriekstu eļļu |
2305 00 00 |
|
||||||||||
|
Zemesriekstu milti un rupjmaluma milti |
ex 1208 90 00 |
20 |
||||||||||
|
Zemesriekstu pasta (Pārtika un barība) |
ex 2007 10 10 ex 2007 10 99 ex 2007 99 39 |
80 50 07; 08 |
||||||||||
|
Capsicum ģints pipari (izņemot dārzeņpiparus) (Pārtika – svaiga, atdzesēta vai saldēta) |
ex 0709 60 99 ; ex 0710 80 59 |
20 20 |
20 |
|||||||||
|
Sesamum sēklas (Pārtika un barība) |
1207 40 90 ex 2008 19 19 ex 2008 19 99 |
40 40 |
Salmonella (27) |
20 |
||||||||
|
Pesticīdu atliekas (32) |
50 |
|||||||||||
|
Ceratoniju pākstis (jāņmaizītes koka pākstis) |
1212 92 00 |
|
Pesticīdu atliekas (32) |
20 |
||||||||
|
Ceratoniju pākšu sēklas, nelobītas, nesmalcinātas un nemaltas |
1212 99 41 |
|||||||||||
|
Recinātāji un biezinātāji, arī pārveidoti, no ceratoniju pākstīm vai sēklām (Pārtika un barība) |
1302 32 10 |
|||||||||||
|
Guāra sveķi (Pārtika un barība) |
ex 1302 32 90 |
|
Pesticīdu atliekas (32) |
20 |
||||||||
|
Pentahlorfenols un dioksīni (24) |
5 |
|||||||||||
|
Pārtikas piedevu maisījumi, kas satur ceratoniju pākšu sveķus vai guāra sveķus (Pārtika) |
ex 2106 90 92 ex 2106 90 98 ex 3824 99 93 ex 3824 99 96 |
|
Pesticīdu atliekas (32) |
20 |
||||||||
|
Piper ģints pipari; kaltēti, grūsti vai malti Capsicum vai Pimenta ģints dārzeņi |
0904 |
|
Pesticīdu atliekas (32) |
20 |
||||||||
|
Vaniļa |
0905 |
|||||||||||
|
Kanēlis un kanēļkoka ziedi |
0906 |
|||||||||||
|
Krustnagliņas (veseli augļi, ziedi un stublāji) |
0907 |
|||||||||||
|
Muskatrieksti, muskatriekstu mizas un kardamons |
0908 |
|||||||||||
|
Parastā anīsa, zvaigžņotā anīsa, fenheļa, koriandra, kumīna vai ķimeņu sēklas; kadiķogas |
0909 |
|||||||||||
|
Ingvers, safrāns, kurkuma, timiāns, lauru lapas, karijs un pārējās garšvielas (Pārtika – kaltētas garšvielas) |
0910 |
|||||||||||
|
Gatavas mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju milti un rupjmaluma milti un gatavas sinepes (Pārtika) |
2103 |
|
Pesticīdu atliekas (32) |
20 |
||||||||
|
Kalcija karbonāts (Pārtika un barība) |
ex 2106 90 92 /98 ex 2530 90 00 ex 2836 50 00 |
|
Pesticīdu atliekas (32) |
20 |
||||||||
|
Uztura bagātinātāji, kuri satur augu daļas (Pārtika) |
ex 1302 ex 2106 |
|
Pesticīdu atliekas (32) |
20 |
||||||||
|
11 |
Irāna (IR) |
Pistācijas, nelobītas |
0802 51 00 |
|
Aflatoksīni |
50 |
||||||
|
Pistācijas, lobītas |
0802 52 00 |
|||||||||||
|
Riekstu vai žāvētu augļu maisījumi, kas satur pistācijas |
ex 0813 50 39 ; |
60 |
||||||||||
|
ex 0813 50 91 ; |
60 |
|||||||||||
|
|
ex 0813 50 99 |
60 |
||||||||||
|
Pistāciju pasta |
ex 2007 10 10 ; |
60 |
||||||||||
|
|
ex 2007 10 99 ; |
30 |
||||||||||
|
ex 2007 99 39 ; |
03; 04 |
|||||||||||
|
ex 2007 99 50 ; |
32 |
|||||||||||
|
ex 2007 99 97 |
22 |
|||||||||||
|
Pistācijas, sagatavotas vai konservētas, tostarp maisījumi |
ex 2008 19 13 ; |
20 |
||||||||||
|
ex 2008 19 93 ; |
20 |
|||||||||||
|
|
ex 2008 97 12 ; |
19 |
||||||||||
|
ex 2008 97 14 ; |
19 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 16 ; |
19 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 18 ; |
19 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 32 ; |
19 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 34 ; |
19 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 36 ; |
19 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 38 ; |
19 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 51 ; |
19 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 59 ; |
19 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 72 ; |
19 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 74 ; |
19 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 76 ; |
19 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 78 ; |
19 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 92 ; |
19 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 93 ; |
19 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 94 ; |
19 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 96 ; |
19 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 97 ; |
19 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 98 |
19 |
|||||||||||
|
Pistāciju milti, rupjmaluma milti un pulveris (Pārtika) |
ex 1106 30 90 |
50 |
||||||||||
|
12 |
Dienvidkoreja (KR) |
Uztura bagātinātāji, kuri satur augu daļas (Pārtika) |
ex 1302 ex 2106 |
|
Pesticīdu atliekas (32) |
20 |
||||||
|
Ātri pagatavojamās nūdeles, kas satur garšvielas vai mērces (Pārtika) |
ex 1902 30 10 |
30 |
Pesticīdu atliekas (32) |
20 |
||||||||
|
13 |
Šrilanka (LK) |
Capsicum ģints pipari (dārzeņpipari un citi) (Pārtika – kaltēta, grauzdēta, saberzta vai malta) |
0904 21 10 ; ex 0904 21 90 ; ex 0904 22 00 ; ex 2005 99 10 ; ex 2005 99 80 |
20 11; 19 10; 90 94 |
Aflatoksīni |
50 |
||||||
|
14 |
Malaizija (MY) |
Ceratoniju pākstis (jāņmaizītes koka pākstis) |
1212 92 00 |
|
Pesticīdu atliekas (32) |
20 |
||||||
|
Ceratoniju pākšu sēklas, nelobītas, nesmalcinātas un nemaltas |
1212 99 41 |
|||||||||||
|
Recinātāji un biezinātāji, arī pārveidoti, no ceratoniju pākstīm vai sēklām (Pārtika un barība) |
1302 32 10 |
|||||||||||
|
Pārtikas piedevu maisījumi, kas satur ceratoniju pākšu sveķus (Pārtika) |
ex 2106 90 92 ex 2106 90 98 ex 3824 99 93 ex 3824 99 96 |
|
Pesticīdu atliekas (32) |
20 |
||||||||
|
15 |
Nigērija (NG) |
Arbūzu (Egusi, Citrullus spp.) sēklas un no tām iegūti produkti (Pārtika) |
ex 1207 70 00 ; ex 1208 90 00 ; ex 2008 99 99 |
10 10 50 |
Aflatoksīni |
50 |
||||||
|
16 |
Pakistāna (PK) |
Capsicum ģints pipari (izņemot dārzeņpiparus) (Pārtika – svaiga, atdzesēta vai saldēta) |
ex 0709 60 99 ; ex 0710 80 59 |
20 20 |
Pesticīdu atliekas (25) |
20 |
||||||
|
17 |
Sudāna (SD) |
Zemesrieksti, nelobīti |
1202 41 00 |
|
Aflatoksīni |
50 |
||||||
|
Zemesrieksti, lobīti |
1202 42 00 |
|||||||||||
|
Zemesriekstu sviests |
2008 11 10 |
|||||||||||
|
Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti, ieskaitot maisījumus |
2008 11 91 ; 2008 11 96 ; 2008 11 98 ; |
|||||||||||
|
ex 2008 19 12 ; |
40 |
|||||||||||
|
ex 2008 19 19 ; |
50 |
|||||||||||
|
ex 2008 19 92 ; |
40 |
|||||||||||
|
|
ex 2008 19 95 ; |
40 |
||||||||||
|
ex 2008 19 99 |
50 |
|||||||||||
|
Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot zemesriekstu eļļu |
2305 00 00 |
|
||||||||||
|
Zemesriekstu milti un rupjmaluma milti |
ex 1208 90 00 |
20 |
||||||||||
|
Zemesriekstu pasta (Pārtika un barība) |
ex 2007 10 10 ex 2007 10 99 ex 2007 99 39 |
80 50 07; 08 |
||||||||||
|
Sesamum sēklas (Pārtika) |
1207 40 90 |
|
Salmonella (27) |
50 |
||||||||
|
|
ex 2008 19 19 |
40 |
||||||||||
|
ex 2008 19 99 |
40 |
|||||||||||
|
18 |
Turcija (TR) |
Žāvētas vīģes |
0804 20 90 |
|
Aflatoksīni |
20 |
||||||
|
Riekstu vai žāvētu augļu maisījumi, kas satur vīģes |
ex 0813 50 99 |
50 |
||||||||||
|
Žāvētu vīģu pasta |
ex 2007 10 10 ; |
50 |
||||||||||
|
|
ex 2007 10 99 ; |
20 |
||||||||||
|
ex 2007 99 39 ; |
01; 02 |
|||||||||||
|
ex 2007 99 50 ; |
31 |
|||||||||||
|
ex 2007 99 97 |
21 |
|||||||||||
|
Žāvētas vīģes, sagatavotas vai konservētas, ieskaitot maisījumus |
ex 2008 97 12 ; |
11 |
||||||||||
|
ex 2008 97 14 ; |
11 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 16 ; |
11 |
|||||||||||
|
|
ex 2008 97 18 ; |
11 |
||||||||||
|
ex 2008 97 32 ; |
11 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 34 ; |
11 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 36 ; |
11 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 38 ; |
11 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 51 ; |
11 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 59 ; |
11 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 72 ; |
11 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 74 ; |
11 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 76 ; |
11 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 78 ; |
11 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 92 ; |
11 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 93 ; |
11 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 94 ; |
11 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 96 ; |
11 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 97 ; |
11 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 98 ; |
11 |
|||||||||||
|
ex 2008 99 28 ; |
10 |
|||||||||||
|
ex 2008 99 34 ; |
10 |
|||||||||||
|
ex 2008 99 37 ; |
10 |
|||||||||||
|
ex 2008 99 40 ; |
10 |
|||||||||||
|
ex 2008 99 49 ; |
60 |
|||||||||||
|
ex 2008 99 67 ; |
95 |
|||||||||||
|
ex 2008 99 99 |
60 |
|||||||||||
|
Žāvētu vīģu milti, rupjmaluma milti un pulveris (Pārtika) |
ex 1106 30 90 |
60 |
||||||||||
|
Pistācijas, nelobītas |
0802 51 00 |
|
Aflatoksīni |
50 |
||||||||
|
Pistācijas, lobītas |
0802 52 00 |
|
||||||||||
|
Riekstu vai žāvētu augļu maisījumi, kas satur pistācijas |
ex 0813 50 39 ; |
60 |
||||||||||
|
ex 0813 50 91 ; |
60 |
|||||||||||
|
|
ex 0813 50 99 |
60 |
||||||||||
|
Pistāciju pasta |
ex 2007 10 10 ; |
60 |
||||||||||
|
|
ex 2007 10 99 ; |
30 |
||||||||||
|
ex 2007 99 39 ; |
03; 04 |
|||||||||||
|
ex 2007 99 50 ; |
32 |
|||||||||||
|
ex 2007 99 97 |
22 |
|||||||||||
|
Pistācijas, sagatavotas vai konservētas, tostarp maisījumi |
ex 2008 19 13 ; |
20 |
||||||||||
|
ex 2008 19 93 ; |
20 |
|||||||||||
|
|
ex 2008 97 12 ; |
19 |
||||||||||
|
ex 2008 97 14 ; |
19 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 16 ; |
19 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 18 ; |
19 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 32 ; |
19 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 34 ; |
19 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 36 ; |
19 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 38 ; |
19 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 51 ; |
19 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 59 ; |
19 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 72 ; |
19 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 74 ; |
19 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 76 ; |
19 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 78 ; |
19 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 92 ; |
19 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 93 ; |
19 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 94 ; |
19 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 96 ; |
19 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 97 ; |
19 |
|||||||||||
|
ex 2008 97 98 |
19 |
|||||||||||
|
Pistāciju milti, rupjmaluma milti un pulveris (Pārtika) |
ex 1106 30 90 |
50 |
||||||||||
|
Vīnogulāju lapas (Pārtika) |
ex 2008 99 99 |
11; 19 |
50 |
|||||||||
|
Mandarīni (ieskaitot tanžerīnus un sacumas); klementīni, vilkingi un tamlīdzīgi citrusu hibrīdi (Pārtika – svaiga vai žāvēta) |
0805 21 ; 0805 22 ; 0805 29 |
|
Pesticīdu atliekas (25) |
20 |
||||||||
|
Apelsīni (Pārtika – svaiga vai žāvēta) |
0805 10 |
|
Pesticīdu atliekas (25) |
20 |
||||||||
|
Ceratoniju pākstis (jāņmaizītes koka pākstis) |
1212 92 00 |
|
Pesticīdu atliekas (32) |
20 |
||||||||
|
Ceratoniju pākšu sēklas, nelobītas, nesmalcinātas un nemaltas |
1212 99 41 |
|||||||||||
|
Recinātāji un biezinātāji, arī pārveidoti, no ceratoniju pākstīm vai sēklām (Pārtika un barība) |
1302 32 10 |
|||||||||||
|
Pārtikas piedevu maisījumi, kas satur ceratoniju pākšu sveķus (Pārtika) |
ex 2106 90 92 ex 3824 99 93 ex 2106 90 98 ex 3824 99 96 |
|
Pesticīdu atliekas (32) |
20 |
||||||||
|
19 |
Uganda (UG) |
Sesamum sēklas (Pārtika) |
|
40 40 |
Salmonella (27) |
20 |
||||||
|
20 |
Vjetnama (VN) |
Pitahaja (pūķauglis) (Pārtika – svaiga vai atdzesēta) |
ex 0810 90 20 |
10 |
20 |
|||||||
|
Ātri pagatavojamās nūdeles, kas satur garšvielas vai mērces (Pārtika) |
ex 1902 30 10 |
30 |
Pesticīdu atliekas (32) |
20 |
2. 1. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minētā pārtika
|
Rinda |
Pārtikas produkti, kas satur divas vai vairāk sastāvdaļu un kas kādu no atsevišķajiem produktiem, kuri sakarā ar risku, ka tie ir kontaminēti ar aflatoksīniem, norādīti 1. punkta tabulā, satur daudzumā, kas vai nu vienā atsevišķā produktā, vai visu sarakstā norādīto produktu summā pārsniedz 20 % |
|
|
|
KN kods (34) |
Apraksts (35) |
|
1 |
ex 1704 90 |
Cukura konditorejas izstrādājumi (ieskaitot balto šokolādi) bez kakao piedevas, izņemot košļājamo gumiju, apcukuroti vai neapcukuroti |
|
2 |
ex 1806 |
Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu |
|
3 |
ex 1905 |
Maize, mīklas izstrādājumi, tortes, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti |
(1) Ja prasība pārbaudīt produktus attiecas tikai uz dažiem kāda KN koda produktiem, KN kods ir marķēts ar “ex”.
(2) Paraugus ņem un analīzes izdara saskaņā ar paraugu ņemšanas procedūrām un analītiskajām references metodēm, kas izklāstītas III pielikuma 1. punkta a) apakšpunktā.
(3) Vismaz to pesticīdu atliekas, kas norādīti sarakstā kontroles programmā, kura pieņemta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 (2005. gada 23. februāris), ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.), 29. panta 2. punktu, un ko var analizēt, izmantojot uz GC-MS un LC-MS balstītas vairāku atlieku noteikšanas metodes (pesticīdi, kuri jākontrolē tikai augu izcelsmes produktos vai uz tiem).
(4) Amitrāza atliekas.
(5) Nikotīna atliekas.
(6) Paraugus ņem un analīzes izdara saskaņā ar paraugu ņemšanas procedūrām un analītiskajām references metodēm, kas izklāstītas III pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā.
(7) Tolfenpirāda atliekas.
(8) Amitrāza atliekas (amitrāzs, ieskaitot metabolītus, kuri satur struktūrdaļu 2,4-dimetilanilīns, izteikti kā amitrāzs), diafentiurons, dikofols (p, p’ un o, p’ izomēru summa), ditiokarbamāti (ditiokarbamāti, izteikti kā CS2, arī manebs, mankocebs, metirāms, propinebs, tirāms un cirams).
(9) Šādu vielu atliekas: dikofols (p, p’ un o, p’ izomēru summa), dinotefurāns, folpets, prohlorāzs (prohlorāza un tā metabolītu, kas satur struktūrdaļu 2,4,6-trihlorfenols, summa, izteikta kā prohlorāzs), tiofanātmetils un triforīns.
(10) Acefāta atliekas.
(11) Diafentiurona atliekas.
(12) Fentoāta atliekas.
(13) Hlorbufāma atliekas.
(14) Šādu vielu atliekas: formetanāts (formetanāta un tā sāļu summa, izteikta kā formetanāts (hidrohlorīds)), protiofoss un triforīns.
(15) Prohlorāza atliekas.
(16) Šādu vielu atliekas: diafentiurons, formetanāts (formetanāta un tā sāļu summa, izteikta kā formetanāts (hidrohlorīds)) un tiofanātmetils.
(17) “Neapstrādāti produkti”, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 852/2004 p(2004. gada 29. aprīlis) ar pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.).
(18) “Laišana tirgū” un “galapatērētājs”, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).
(19) References metodes: EN 1988-1:1998, EN 1988-2:1998 vai ISO 5522:1981.
(20) Šādu vielu atliekas: ditiokarbamāti (ditiokarbamāti, izteikti kā CS2, arī manebs, mankozebs, metirāms, propinebs, tirāms un cirams), fentoāts un kvinalfoss.
(21) Etilēnoksīda atliekas (etilēnoksīda un 2-hloretanola summa, izteikta kā etilēnoksīds). Pārtikas piedevu gadījumā piemērojamais MAL ir 0,1 mg/kg (kvantitatīvās noteikšanas robeža (LOQ)). Etilēnoksīda izmantošanas aizliegums, kas noteikts Komisijas Regulā (ES) Nr. 231/2012 (2012. gada 9. marts), ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II un III pielikumā uzskaitīto pārtikas piedevu specifikācijas (OV L 83, 22.3.2012., 1. lpp.).
(22) Ja prasība pārbaudīt produktus attiecas tikai uz dažiem kāda KN koda produktiem, KN kods ir marķēts ar “ex”.
(23) Paraugus ņem un analīzes izdara saskaņā ar paraugu ņemšanas procedūrām un analītiskajām references metodēm, kas izklāstītas III pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā.
(24) Šīs regulas 10. panta 3. punktā minēto analīžu pārskatu izdod laboratorija, kas saskaņā ar standartu EN ISO/IEC 17025 akreditēta attiecībā uz pentahlorfenola (PCP) analīzēm pārtikā un barībā.
Analīzes pārskatā norāda:
|
a) |
tās paraugu ņemšanas un analīzes rezultātus, ko PCP klātbūtnes noteikšanai veikušas izcelsmes valsts kompetentās iestādes vai tās valsts kompetentās iestādes, no kuras sūtījums tiek sūtīts, ja tā nav izcelsmes valsts; |
|
b) |
analīzes rezultātiem piemītošo mērījuma nenoteiktību; |
|
c) |
analītiskās metodes noteikšanas robežu (NR) un |
|
d) |
analītiskās metodes kvantitatīvās noteikšanas robežu (KNR). |
Ekstrakciju pirms analīzes veic ar paskābinātu šķīdinātāju. Analīzi veic saskaņā ar metodes QuEChERS modificēto versiju, kas aprakstīta Eiropas Savienības pesticīdu atlieku noteikšanas references laboratoriju vietnēs, vai saskaņā ar jebkuru citu tikpat uzticamu metodi.
(25) Vismaz to pesticīdu atliekas, kas norādīti sarakstā kontroles programmā, kura pieņemta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 29. panta 2. punktu, un ko var analizēt, izmantojot uz GC-MS un LC-MS balstītas vairāku atlieku noteikšanas metodes (pesticīdi, kuri jākontrolē tikai augu izcelsmes produktos vai uz tiem).
(26) Karbofurāna atliekas.
(27) Paraugus ņem un analīzes izdara saskaņā ar paraugu ņemšanas procedūrām un analītiskajām references metodēm, kas izklāstītas III pielikuma 1. punkta a) apakšpunktā.
(28) Šādu vielu atliekas: ditiokarbamāti (ditiokarbamāti, izteikti kā CS2, arī manebs, mankozebs, metirāms, propinebs, tirāms un cirams) un metrafenons.
(29) Šādu vielu atliekas: ditiokarbamāti (ditiokarbamāti, izteikti kā CS2, arī manebs, mankozebs, metirāms, propinebs, tirāms un cirams), fentoāts un kvinalfoss.
(30) Preču apraksts ir noteikts Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.) I pielikuma KN apraksta slejā.
(31) Pārtikas produkti, kas satur beteļauga lapas (Piper betle) vai no tām sastāv, ieskaitot, piemēram, tos, kas deklarēti ar KN kodu 1404 90 00.
(32) Etilēnoksīda atliekas (etilēnoksīda un 2-hloretanola summa, izteikta kā etilēnoksīds). Pārtikas piedevu gadījumā piemērojamais MAL ir 0,1 mg/kg (LOQ). Regulā (ES) Nr. 231/2012 noteiktais etilēnoksīda izmantošanas aizliegums.
(33) Šajā pielikumā “krāsvielas “Sudan”” ir šādas ķīmiskās vielas: i) “Sudan I” (CAS numurs 842-07-9); ii) “Sudan II” (CAS numurs 3118-97-6); iii) “Sudan III” (CAS numurs 85-86-9); iv) “Scarlet Red” vai “Sudan IV” (CAS numurs 85-83-6).
(34) Ja prasība pārbaudīt produktus attiecas tikai uz dažiem kāda KN koda produktiem, KN kods ir marķēts ar “ex”.
(35) Preču apraksts ir noteikts Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikuma KN apraksta slejā.
|
13.6.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 158/27 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/914
(2022. gada 10. jūnijs),
ar ko attiecībā uz ierakstiem par Kanādu, Apvienoto Karalisti un Amerikas Savienotajām Valstīm to trešo valstu sarakstos, no kurām Savienībā atļauts ievest mājputnu, mājputnu reproduktīvo produktu un svaigas mājputnu un medījamo putnu gaļas sūtījumus, groza Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 V un XIV pielikumu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1), un jo īpaši tās 230. panta 1. punktu un 232. panta 1. un 3. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Regula (ES) 2016/429 nosaka: lai Savienībā varētu ievest dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus, tiem jābūt no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas vai nodalījuma, kas norādīti sarakstā saskaņā ar minētās regulas 230. panta 1. punktu. |
|
(2) |
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/692 (2) nosaka dzīvnieku veselības prasības, kuras jāievēro, lai konkrētu sugu un kategoriju dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus, ja tie ir no trešām valstīm vai teritorijām vai to zonām vai – akvakultūras dzīvnieku gadījumā – nodalījumiem, varētu ievest Savienībā. |
|
(3) |
Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/404 (3) sniegts tādu trešo valstu vai teritoriju vai to zonu vai nodalījumu saraksts, no kuriem Savienībā atļauts ievest Deleģētās regulas (ES) 2020/692 aptverto sugu un kategoriju dzīvniekus, reproduktīvos produktus un dzīvnieku izcelsmes produktus. |
|
(4) |
Konkrētāk, Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 V un XIV pielikumā sniegti tādu trešo valstu, teritoriju vai to zonu saraksti, no kurām Savienībā atļauts ievest attiecīgi mājputnu, mājputnu reproduktīvo produktu un svaigas mājputnu un medījamo putnu gaļas sūtījumus. |
|
(5) |
Kanāda paziņoja Komisijai par vienu augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumu, kas konstatēts mājputnu populācijā Britu Kolumbijas provincē un ar laboratoriskām analīzēm (RT-PCR) apstiprināts 2022. gada 3. maijā. |
|
(6) |
Kanāda paziņoja Komisijai par vienu augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumu, kas konstatēts mājputnu populācijā Ontārio provincē un ar laboratoriskām analīzēm (RT-PCR) apstiprināts 2022. gada 4. maijā. |
|
(7) |
Kanāda paziņoja Komisijai par trim augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumiem mājputnu populācijā: viens uzliesmojums konstatēts Albertas provincē, viens – Britu Kolumbijas provincē un viens – Ontārio provincē, un tie ar laboratoriskām analīzēm (RT-PCR) apstiprināti 2022. gada 5. maijā. |
|
(8) |
Kanāda paziņoja Komisijai par vienu augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumu, kas konstatēts mājputnu populācijā Britu Kolumbijas provincē un ar laboratoriskām analīzēm (RT-PCR) apstiprināts 2022. gada 10. maijā. |
|
(9) |
Kanāda paziņoja Komisijai par diviem augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumiem mājputnu populācijā: viens uzliesmojums konstatēts Albertas provincē, bet otrs – Saskačevanas provincē, un tie ar laboratoriskām analīzēm (RT-PCR) apstiprināti 2022. gada 12. maijā. |
|
(10) |
Kanāda paziņoja Komisijai par vienu augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumu, kas konstatēts mājputnu populācijā Britu Kolumbijas provincē un ar laboratoriskām analīzēm (RT-PCR) apstiprināts 2022. gada 13. maijā. |
|
(11) |
Apvienotā Karaliste paziņoja Komisijai par vienu augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumu, kas konstatēts mājputnu populācijā the Island of Whalsay, Shetland Islands Skotijā un ar laboratoriskām analīzēm (RT-PCR) apstiprināts 2022. gada 30. maijā. |
|
(12) |
Amerikas Savienotās Valstis paziņoja Komisijai par sešiem augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumiem mājputnu populācijā: trīs uzliesmojumi tika konstatēti Aidaho štatā, viens – Ņūdžersijas štatā, viens – Oregonas štatā un viens – Pensilvānijas štatā, un tie ar laboratoriskām analīzēm (RT-PCR) apstiprināti 2022. gada 17. maijā. |
|
(13) |
Turklāt Amerikas Savienotās Valstis Komisijai paziņoja par četriem augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumiem mājputnu populācijā: divi uzliesmojumi tika konstatēti Aidaho štatā, viens – Minesotas štatā un viens – Pensilvānijas štatā, un tie ar laboratoriskām analīzēm (RT-PCR) apstiprināti 2022. gada 18. maijā. |
|
(14) |
Amerikas Savienotās Valstis Komisijai paziņoja par diviem augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumiem mājputnu populācijā: viens uzliesmojums konstatēts Aidaho štatā un viens – Dienviddakotas štatā. Tie abi ar laboratoriskām analīzēm (RT-PCR) apstiprināti 2022. gada 19. maijā. |
|
(15) |
Amerikas Savienotās Valstis Komisijai paziņoja par vēl vienu augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumu mājputnu populācijā. Šis uzliesmojums konstatēts Amerikas Savienoto Valstu Minesotas štatā un ar laboratoriskām analīzēm (RT-PCR) apstiprināts 2022. gada 21. maijā. |
|
(16) |
Amerikas Savienotās Valstis Komisijai paziņoja par vienu augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumu mājputnu populācijā. Šis uzliesmojums konstatēts Amerikas Savienoto Valstu Pensilvānijas štatā un ar laboratoriskām analīzēm (RT-PCR) apstiprināts 2022. gada 23. maijā. |
|
(17) |
Lai kontrolētu augsti patogēniskās putnu gripas klātbūtni un ierobežotu šīs slimības izplatīšanos, Kanādas, Apvienotās Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu veterinārās iestādes izveidoja 10 km kontroles zonu ap skartajiem objektiem un īstenoja pilnīgas izkaušanas politiku. |
|
(18) |
Kanāda, Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis iesniedza Komisijai informāciju par to teritorijā esošo epidemioloģisko situāciju un par pasākumiem, ko tās veikušas, lai novērstu augsti patogēniskās putnu gripas tālāku izplatīšanos. Komisija izvērtēja šo informāciju. Pamatojoties uz minēto izvērtējumu un lai aizsargātu dzīvnieku veselības statusu Savienībā, vairs nevajadzētu atļaut Savienībā ievest mājputnu, mājputnu reproduktīvo produktu un svaigas mājputnu un medījamo putnu gaļas sūtījumus no apgabaliem, uz kuriem attiecas ierobežojumi, ko neseno augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumu dēļ noteikušas Kanādas, Apvienotās Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu veterinārās iestādes. |
|
(19) |
Turklāt Apvienotā Karaliste iesniedza atjauninātu informāciju par tās teritorijā valdošo epidemioloģisko situāciju saistībā ar desmit augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumiem mājputnu objektos, proti, par astoņiem uzliesmojumiem, kas 2021. gada 11., 12., 13., 14. un 18. decembrī apstiprināti netālu no Alford, East Lindsey Linkolnšīrā, Anglijā, par vienu uzliesmojumu, kas 2022. gada 21. februārī apstiprināts netālu no Grimsby, North East Lincolnshire Linkolnšīrā, Anglijā, un par vienu uzliesmojumu, kas 2022. gada 21. februārī apstiprināts netālu no Newtown, Montgomeryshire, Powys Velsā. Apvienotā Karaliste arī iesniedza informāciju par pasākumiem, ko tā veikusi, lai novērstu minētās slimības tālāku izplatīšanos. Konkrētāk, lai kontrolētu un ierobežotu minētās slimības izplatīšanos, tā pēc minētajiem augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumiem ir īstenojusi pilnīgas izkaušanas politiku. Turklāt pēc pilnīgas izkaušanas politikas īstenošanas savā teritorijā esošajos inficētajos mājputnu objektos Apvienotā Karaliste pabeidza nepieciešamos tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumus. |
|
(20) |
Komisija izvērtēja Apvienotās Karalistes iesniegto informāciju un secināja, ka augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumi, kas bija konstatēti mājputnu objektos netālu no Alford, East Lindsey Linkolnšīrā, Anglijā, netālu no Grimsby, North East Lincolnshire Linkolnšīrā, un netālu no Newtown, Montgomeryshire, Powys Velsā, ir novērsti un ka vairs nepastāv risks, kas saistīts ar mājputnu izcelsmes preču ievešanu Savienībā no tām Apvienotās Karalistes zonām, no kurām minēto uzliesmojumu dēļ ir apturēta mājputnu izcelsmes preču ievešana Savienībā. |
|
(21) |
Tāpēc Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 V un XIV pielikums būtu attiecīgi jāgroza. |
|
(22) |
Ņemot vērā pašreizējo augsti patogēniskās putnu gripas epidemioloģisko situāciju Kanādā, Apvienotajā Karalistē un Amerikas Savienotajās Valstīs un nopietno risku, ka šī slimība varētu tikt ievesta Savienībā, grozījumiem, kas ar šo regulu izdarāmi Īstenošanas regulā (ES) 2021/404, būtu jāstājas spēkā steidzami. |
|
(23) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 V un XIV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2022. gada 10. jūnijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.
(2) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/692 (2020. gada 30. janvāris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā, to pārvietošanu un rīkošanos ar tiem pēc ievešanas papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 174, 3.6.2020., 379. lpp.).
(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/404 (2021. gada 24. marts), ar ko nosaka tādu trešo valstu, teritoriju vai to zonu sarakstus, no kurām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 atļauts Savienībā ievest dzīvniekus, reproduktīvos produktus un dzīvnieku izcelsmes produktus (OV L 114, 31.3.2021., 1. lpp.).
PIELIKUMS
Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 V un XIV pielikumu groza šādi:
|
1) |
regulas V pielikumu groza šādi:
|
|
2) |
regulas XIV pielikuma 1. daļu groza šādi:
|
IETEIKUMI
|
13.6.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 158/53 |
PADOMES IETEIKUMS (ES) 2022/915
(2022. gada 9. jūnijs)
par operatīvo tiesībaizsardzības sadarbību
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 87. panta 3. punktu un 89. pantu saistībā ar tā 292. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Pārrobežu tiesībaizsardzības sadarbība ir būtiska, lai novērstu drošības apdraudējumus un nodrošinātu Šengenas zonas pareizu darbību. Ir būtiski, lai cilvēkiem nav iespējas izvairīties no tiesībaizsardzības iestādēm, vienkārši pārceļoties no vienas dalībvalsts uz citu. Pastiprināta pārrobežu tiesībaizsardzības sadarbība starp visām dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm palīdzēs uzlabot noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu Savienībā. Šāda pastiprināta sadarbība aptver pārrobežu darbības starp divām vai vairāk dalībvalstīm, piemēram, citas valsts teritorijā veiktu tūlītēju pakaļdzīšanos un citas valsts teritorijā veiktu novērošanu, un starpvalstu darbībām, piemēram, kopīgām operācijām, kuras ietver tiesībaizsardzības darbinieku izvietošanu citās dalībvalstīs. |
|
(2) |
Citas valsts teritorijā veikta tūlītēja pakaļdzīšanās un citas valsts teritorijā veikta novērošana ir neaizstājami operatīvās tiesībaizsardzības sadarbības instrumenti, un, ja tie netiek izmantoti, personas var izvairīties no tiesībaizsardzības iestādēm, šķērsojot robežu, izmantot savā labā jurisdikcijas maiņu un tiesībaizsardzības rīcības nepārtrauktības neesību. Būtu jāiesaka, lai dalībvalstis pievēršas pastāvošajiem ierobežojumiem, ko dažas dalībvalstis ir ieviesušas, jo tie kavē šādas rīcības veikšanai to teritorijā. Ir arī – vienlaikus ievērojot katras dalībvalsts tiesu iestāžu kompetenci – jāpielāgo daži noteikumi par iesaistīšanos pārrobežu tiesībaizsardzības operācijās, kuru mērķis ir uzraudzīt un aizturēt personas, uz kurām attiecas citas valsts teritorijā veikta novērošana, attiecībā pret kurām notiek citas valsts teritorijā veikta tūlītēja pakaļdzīšanās, un kopīgu operāciju laikā. |
|
(3) |
Lai reaģētu uz noziedzīgajām darbībām un problēmām, ko operatīvajai tiesībaizsardzības sadarbībai rada pastāvīgā un arvien pieaugošā cilvēku, preču un pakalpojumu mobilitāte Savienībā, ir jāizveido pastāvīgas kopīgas patruļas un citu kopīgu operāciju spējas. Apmainoties ar informāciju, esošajām struktūrām, piemēram, policijas un muitas sadarbības centriem (PCCC), ir liela nozīme cīņā pret pārrobežu noziedzību. Attiecīgā gadījumā PCCC vajadzētu spēt atbalstīt kopīgas patruļas un citas kopīgas operācijas, pamatojoties uz kopīgu riska analīzi un vajadzību novērtējumu, atbilstīgi piemērojamajām juridiskajām prasībām, nolūkā novērst un atklāt tādus pārrobežu noziegumus, kas izdarīti Savienības iekšējās pierobežas teritorijās, un atbalstīt to izmeklēšanu. |
|
(4) |
Lai dalībvalstis, Padome un Komisija gūtu precīzu kvantitatīvu priekšstatu par pašreizējo stāvokli pārrobežu tiesībaizsardzības sadarbības pasākumu īstenošanā Savienībā, būtu jāiesaka, lai dalībvalstis katru gadu vāktu datus un apkopotu statistiku par savu operatīvo tiesībaizsardzības sadarbību, un paziņotu minēto statistiku. Minētā statistika varētu nodrošināt padziļinātas zināšanas un vispusīgāku izpratni par dalībvalstu vajadzībām un jebkādiem iespējamiem jautājumiem, kas jārisina Savienības līmenī. |
|
(5) |
Noziedzīgie tīkli izmanto Savienības iekšējās robežkontroles neesamību, lai īstenotu savas noziedzīgās darbības. Kopīgas patruļas un citas kopīgas operācijas ir vērtīgi instrumenti visu veidu pārrobežu noziedzības apkarošanai. |
|
(6) |
Attiecīgos un piemērotos gadījumos dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai īstenot ieteikumus par pārrobežu operatīvo tiesībaizsardzības sadarbību saistībā ar Eiropas daudznozaru platformu pret noziedzības draudiem (EMPACT), lai vērstos pret apzinātiem un prioritāri sakārtotiem draudiem, ko rada smagā un organizētā starptautiskā noziedzība. Piemēram, mērķtiecīgas kopīgas patruļas ir elastīgs instruments, kura pamatā ir uz izlūkdatiem balstīta policijas darbība, ko var uzsākt attiecīgās tiesībaizsardzības iestādes. Mērķtiecīgas kopīgas patruļas dalībvalstis varētu izmantot līdzās citām operatīvajām darbībām EMPACT operatīvajos rīcības plānos (ORP), lai pievērstos konkrētām prioritārām noziedzības jomām. |
|
(7) |
Tā kā tiesībaizsardzības darbinieku skaits, kurus dalībvalstis var izvietot ārvalstīs, ir ierobežots un izvietošana nenotiek koordinēti un balstoties uz iepriekšēju kopīgu analīzi, tiesībaizsardzības darbinieku izvietošana citās dalībvalstīs var kļūt nelietderīga. Lai vienkāršotu kopīgu patruļu un citu kopīgu operāciju administratīvo un loģistikas pārvaldību, būtu jāiesaka izveidot Eiropas mēroga atbalsta platformu. Izmantojot šādu atbalsta platformu, dalībvalstis varētu apmainīties ar informāciju par savām vajadzībām un sekmēt kopīgu patruļu un citu kopīgu operāciju efektīvu un rezultatīvu īstenošanu, lai uzturētu un uzlabotu sabiedrisko kārtību un drošību, novērstu noziedzīgus nodarījumus un palīdzētu vērsties pret konkrētiem noziedzības viļņiem svarīgās vietās, noteiktos laikposmos un konkrētās situācijās. Attiecīgā gadījumā atbalsta platforma varētu saņemt Savienības finansējumu un Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/794 (1), administratīvo un loģistikas atbalstu. |
|
(8) |
Lai pārrobežu operatīvā tiesībaizsardzības sadarbība būtu sekmīga, ir būtiski nodrošināt saziņu un piekļuvi pieejamajai informācijai. Būtu jāiesaka dalībvalstīm atļaut, lai tiesībaizsardzības darbiniekiem, kuri darbojas citā dalībvalstī, ar tādiem mobiliem risinājumiem kā, piemēram, mobilās ierīces vai automašīnā uzstādīti tiesībaizsardzības datori, būtu reāllaika piekļuve informācijai Savienības informācijas sistēmās, izmantojot Eiropas meklēšanas portālu (ESP), un attiecīgajām viņu valsts datubāzēm saskaņā ar piemērojamām piekļuves tiesībām un piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem. Būtu jāiesaka, ka citas dalībvalsts tiesībaizsardzības iestādēm jāsniedz tikai tā informācija, ko tiesībaizsardzības darbinieki prasa savu pienākumu izpildei pārrobežu tiesībaizsardzības sadarbības laikā. Būtu arī jāiesaka nodrošināt tiesībaizsardzības darbiniekus, kas darbojas citā dalībvalstī, ar uzticamiem un drošiem, reāllaikā savstarpēji savienojamiem mobilo sakaru līdzekļiem, piemēram, tūlītējās ziņojumapmaiņas rīkiem, kas darbojas pāri robežām, lai varētu tieši sazināties ar savas valsts iestādēm un uzņēmējas dalībvalsts iestādēm. Ir jānodrošina drošu sakaru līdzekļu savstarpēja savienojamība pāri robežām, kas vismaz rada iespēju droši izmantot reāllaika mobilos sakaru līdzekļus, kā arī, piemēram, ar GPS izsekošanas vai dronu palīdzību, noteikt to tiesībaizsardzības transportlīdzekļu ģeogrāfisko atrašanās vietu pārrobežu tiesībaizsardzības operācijas laikā, kurus izmanto tiesībaizsardzības darbinieki. Tādēļ būtu jāiesaka, lai dalībvalstis atbilstīgi savām konkrētajām vajadzībām izmantotu tehniskos risinājumus, ko sniegtu, piemēram, Eiropols, jo īpaši pēc savas inovācijas laboratorijas ieteikuma, kā arī balstoties uz Eiropas Iekšējās drošības inovāciju centra attiecīgajā darbā un projektos gūtajām atziņām, īpašas ekspertu grupas, piemēram, Drošu sakaru pamatgrupa, un Eiropas tiesībaizsardzības tehnoloģiju dienestu tīkls (ENLETS), kā arī projekti, piemēram projekts BroadWay. Dalībvalstis šādu savstarpēju savienojamību var nodrošināt arī savstarpēji sasaistot mantotas sistēmas ar kaimiņos esošām dalībvalstīm. |
|
(9) |
Lai pārrobežu operatīvā tiesībaizsardzības sadarbība būtu efektīva, ir jātiecas izveidot kopīgu tiesībaizsardzības darba kultūru Savienībā. Prasmju, zināšanu un pārliecības veidošanas nolūkā ir noderīgi izveidot kopīgas sākotnējās apmācības kursus, piemēram, tādus kā Spānija un Francija izveidojusi Valdemoro, tiesībaizsardzības kadetu apmaiņas programmas par jautājumiem, kas saistīti ar minēto sadarbību, un pastāvīgus prasmju pilnveides kursus par šiem jautājumiem tiesībaizsardzības darbiniekiem un noziegumu izmeklētājiem. Ir svarīgi, lai dalībvalstis savos valsts sākotnējās apmācības kursos, kas paredzēti tiesībaizsardzības kadetiem, iespējams, iekļautu kursu par pārrobežu operatīvo tiesībaizsardzības sadarbību. Ir arī svarīgi, lai dalībvalstis sadarbībā ar Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2219 (2), mēģinātu izstrādāt vai pielāgot kursus par pārrobežu operatīvo tiesībaizsardzības sadarbību un lai dalībvalstis nodrošinātu valodu apmācību, ko varētu izmantot darbinieku pastāvīgai apmācībai valsts līmenī. Varētu paredzēt karjeras ceļus tiesībaizsardzības kadetiem un darbiniekiem, kas beiguši šādus apmācības kursus. Būtu jāiesaka, lai dalībvalstis turpinātu pēc iespējas labāk izmantot CEPOL, informējot to par savām apmācību vajadzībām, atbalstot CEPOL darbības un palīdzot saskaņot savu apmācību portfeli ar pārrobežu tiesībaizsardzības sadarbības prioritātēm, kas noteiktas ES stratēģiskajā apmācības vajadzību novērtējumā (EU-STNAs). Būtu jāiesaka, lai dalībvalstis apsvērtu iespēju izveidot plaša mēroga un ilgtermiņa Eiropas līmeņa kopīgas apmācības un apmaiņas programmas tiesībaizsardzības kadetiem un darbiniekiem pārrobežu operatīvās tiesībaizsardzības sadarbības jomā. |
|
(10) |
Ņemot vērā koordinācijas un sadarbības nozīmi attiecībā uz šajā ieteikumā aplūkotajiem jautājumiem un jo īpaši ieteikuma īstenošanu, attiecīgajā Padomes darba grupā būtu jāorganizē pastāvīga diskusija par pārrobežu operatīvo sadarbību tiesībaizsardzības jomā. Minētā darba grupa varētu kalpot par pastāvīgu forumu dalībvalstīm, kurā var apspriest minētos jautājumus, tostarp dalībvalstu noteikumu un nolīgumu saskaņotību, citus pasākumus ar mērķi novērst šķēršļus efektīvu un iedarbīgu pārrobežu tiesībaizsardzības sadarbības operāciju īstenošanai, ziņojumu sagatavošanu par panākto progresu, kā arī jautājumus par nepieciešamajām norādēm un labu praksi. |
|
(11) |
Būtu jāiesaka, ka šis ieteikums tiek īstenots saprātīgā termiņā. Lai īstenotu šo ieteikumu, būtu jāiesaka, ka dalībvalstis, tiklīdz tas ir saprātīgi iespējams, sāk procesu, lai, ja tas ir nepieciešams un lietderīgi, pārskatītu valsts noteikumus un divpusējos un daudzpusējos nolīgumus ar citām dalībvalstīm. |
|
(12) |
Šis ieteikums neietekmē noteikumus par dienesta ieroču nēsāšanu un izmantošanu, tostarp citu personu aizsargāšanas situācijās, ceļu satiksmes privilēģiju izmantošanu, tehnisko līdzekļu izmantošanu novērošanas veikšanai citas valsts teritorijā vai identitātes pārbaužu veikšanu un to personu aizturēšanu, kuras mēģina izvairīties no šādām pārbaudēm. Tāpat nebūtu jāietekmē arī noteikumi, ar kuriem nosaka, kas ietilpst tiesu iestāžu sadarbības tvērumā vai kam ir vajadzīga tiesu iestādes atļauja. |
|
(13) |
Lai nodrošinātu konsekvenci, šajā ieteikumā ietvertās definīcijas un garantijas attiecīgā gadījumā būtu jābalsta uz piemērojamiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši uz Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (3) (CISA), jo īpaši tās 39.–46. pantus, un Padomes Lēmumiem 2008/615/TI (4) un 2008/616/TI (5) (“Prīmes lēmumi”), jo īpaši Lēmuma 2008/615/TI 17.–19. pantiem, un jāinterpretē saskaņā ar tiem. Tas pats attiecas uz atsaucēm uz nepieciešamību ievērot valsts tiesību aktus gadījumos, kad Savienības tiesību akti jau atsaucas uz valsts standartiem. |
|
(14) |
Šā ieteikuma īstenošanā panāktais progress pēc noteikta laikposma būtu jāpārskata. Tāpēc vēlākais divus gadus pēc šā ieteikuma pieņemšanas Komisijai būtu jānovērtē panāktais progress un pēc apspriešanās ar dalībvalsti būtu jāsniedz ziņojums. Minētais ziņojums būtu jāapspriež Padomē, lai inter alia Komisija nāktu klajā ar priekšlikumiem juridiski saistošiem Savienības tiesību aktiem, ja tādi ir nepieciešami tiesībaizsardzības operatīvās sadarbības jomā. |
|
(15) |
Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un Līgumam par Eiropas Savienības darbību (LESD), Dānija nepiedalās šā ieteikuma pieņemšanā, un Dānijai šis ieteikums nav saistošs un nav jāpiemēro. Tā kā šis ieteikums pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo ieteikumu, izlemj, vai tā šo ieteikumu ieviesīs savos tiesību aktos. |
|
(16) |
Šis ieteikums, izņemot 2.1., 2.2. un 2.3. iedaļu, ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija piedalās saskaņā ar LES un LESD pievienotā Protokola Nr. 19 par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, 5. panta 1. punktu un saskaņā ar Padomes Lēmuma 2002/192/EK (6) 6. panta 2. punktu; tādēļ Īrija piedalās šā ieteikuma pieņemšanā. |
|
(17) |
Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (7) šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (8) 1. panta H punktā. |
|
(18) |
Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (9) šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta H punktā, to lasot saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/146/EK (10) un 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/149/TI (11). |
|
(19) |
Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (12) šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta H punktā, to lasot saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2011/350/ES (13) un 3. pantu Padomes Lēmumā 2011/349/ES (14). |
|
(20) |
Attiecībā uz Kipru šā ieteikuma 2.1. un 2.2. iedaļa ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā. |
|
(21) |
Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju šā ieteikuma 2.1. un 2.2. iedaļa ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā. |
|
(22) |
Attiecībā uz Horvātiju šā ieteikuma 2.1. un 2.2. iedaļa ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā, |
AR ŠO IESAKA:
VISPĀRĒJS SATVARS
|
a) |
Ņemot vērā to, ka šis ieteikums nav juridiski saistošs, dalībvalstīm tiek ieteikts īstenot tajā izklāstītos pasākumus atbilstīgi piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši tiem, kuri ir juridiski saistoši. |
|
b) |
Šo ieteikumu nevajadzētu interpretēt kā mēģinājumu ietekmēt valsts noteikumus, kuros paredzētas pilnvaras, lomas, kompetences, ierobežojumi, aizsardzības pasākumi vai nosacījumi, kas nav konkrēti aplūkoti šajā ieteikumā un kas attiecas uz attiecīgajām pārrobežu operatīvās tiesībaizsardzības sadarbības darbībām, ievērojot juridiski saistošus Savienības tiesību aktus, tostarp Šengenas konvenciju un Prīmes lēmumus, un valstu tiesību aktus saskaņā ar Savienības tiesībām. |
|
c) |
Šis ieteikums atbilst pienākumam ievērot pamattiesības un tiesību principus, kas noteikti LES 6. pantā, tostarp tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un tiesības uz taisnīgu tiesu, kā arī augstos datu aizsardzības standartus, kas noteikti Savienības tiesību aktos, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/680 (15). |
|
d) |
Dalībvalstis var paturēt spēkā vai pieņemt noteikumus un noslēgt nolīgumus, kas paredz ciešāku sadarbību nekā šajā ieteikumā izklāstītie pasākumi. |
|
e) |
Dalībvalstīm tiek ieteikts šo ieteikumu īstenot, neskarot Konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, par muitas pārvalžu savstarpēju palīdzību un sadarbību (16) (Neapoles II konvencija). |
MĒRĶIS UN DARBĪBAS JOMA
Šā ieteikuma mērķis ir stiprināt tiesībaizsardzības iestāžu operatīvo tiesībaizsardzības sadarbību.
Operatīvā tiesībaizsardzības sadarbība aptver situācijas, kad vienas dalībvalsts tiesībaizsardzības iestādes darbojas citas dalībvalsts teritorijā saistībā ar pārrobežu un citām starpvalstu darbībām starp divām vai vairāk dalībvalstīm, piemēram, citas valsts teritorijā veiktas tūlītējas pakaļdzīšanās, citas valsts teritorijā veiktas novērošanas, kopīgu patruļu vai citu kopīgu operāciju laikā vai saistībā ar tūrisma sezonu vai masu pasākumu.
1. DEFINĪCIJAS
Šajā ieteikumā piemēro šādas definīcijas:
|
a) |
“tiesībaizsardzības iestāde” ir kompetentās iestāde LESD 87. panta 1. punkta nozīmē; |
|
b) |
“citas valsts teritorijā veikta tūlītēja pakaļdzīšanās” ir tiesībaizsardzības operācija, kurā kādas dalībvalsts kompetentās tiesībaizsardzības iestādes darbinieki minētajā dalībvalstī vajā vienu vai vairākas personas un šīs vajāšanas laikā šķērso robežu uz citu dalībvalsti un turpina minēto vajāšanu vienas vai vairāku citu dalībvalstu teritorijā pēc tam, kad persona vai personas šķērsojušas robežu; |
|
c) |
“citas valsts teritorijā veikta novērošana” ir tiesībaizsardzības operācija, kurā kādas dalībvalsts tiesībaizsardzības iestādes darbinieki sakarā ar minētajā dalībvalstī notiekošu kriminālizmeklēšanu novēro vienu vai vairākas personas un turpina minēto novērošanu vienas vai vairāku citu dalībvalstu teritorijā pēc tam, kad persona vai personas šķērsojušas robežu; |
|
d) |
“kopīgas operācijas” ir tiesībaizsardzības operācijas, ieskaitot kopīgas patruļas un citas kopīgas operācijas sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības jomā un noziedzības novēršanas jomā, kuras kopīgi veic divu vai vairāku dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki un kurās vienas dalībvalsts darbinieki darbojas citas dalībvalsts teritorijā; |
|
e) |
“vienotais kontaktpunkts” ir valsts galvenā iestāde, kas izraudzīta starptautiskajai tiesībaizsardzības sadarbībai saskaņā ar šā ieteikuma iedaļu “Vispārējs satvars”; |
|
f) |
“policijas un muitas sadarbības centrs” jeb “PCCC” ir kopīga tiesībaizsardzības struktūra, kuras mērķis ir apmainīties ar informāciju un atbalstīt citas tiesībaizsardzības darbības Savienības iekšējās pierobežas teritorijās un kuru dalībvalsts izveidojusi, pamatojoties uz divpusēju vai daudzpusēju nolīgumu ar vienu vai vairākām kaimiņos esošām dalībvalstīm, un kura atrodas tiešā attiecīgo dalībvalstu kopīgo robežu tuvumā; |
|
g) |
“statistika” attiecas uz nepersondatiem, kurus dalībvalstis savākušas un par kuriem ziņots Padomei un Komisijai saistībā ar pārrobežu tiesībaizsardzības sadarbības operācijām, kā izklāstīts 2. iedaļā. |
2. NOVĒRST ŠĶĒRŠĻUS OPERATĪVAJAI TIESĪBAIZSARDZĪBAS SADARBĪBAI, KAD TIESĪBAIZSARDZĪBAS DARBINIEKI DARBOJAS CITĀ DALĪBVALSTĪ
2.1. Citas valsts teritorijā veikta tūlītēja pakaļdzīšanās
|
a) |
Dalībvalstīm tiek ieteikts:
|
|
b) |
Dalībvalstīm tiek ieteikts citas dalībvalsts tiesībaizsardzības iestādes darbiniekiem, kuri to teritorijā īsteno citas valsts teritorijā veiktu tūlītēju pakaļdzīšanos, atļaut:
|
|
c) |
Dalībvalstīm tiek ieteikts apsvērt iespēju atļaut citas dalībvalsts tiesībaizsardzības iestādes darbiniekiem, kuri to teritorijā īsteno citas valsts teritorijā veiktu tūlītēju pakaļdzīšanos, apturēt un uz laiku aizturēt vajāto personu saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktos noteiktajām procedūrām, tostarp, izmantojot piespiedu līdzekļus un fizisku spēku un ar tiesībām veikt drošības pārmeklēšanu, kamēr ierodas uzņēmējas dalībvalsts tiesībaizsardzības iestādes darbinieki. |
2.2. Citas valsts teritorijā veikta novērošana
|
a) |
Dalībvalstīm tiek ieteikts:
|
|
b) |
Dalībvalstīm tiek ieteikts citas dalībvalsts tiesībaizsardzības iestādes darbiniekiem, kuri to teritorijā īsteno citas valsts teritorijā veiktu novērošanu, atļaut:
|
2.3. Kopīgas operācijas
|
a) |
Dalībvalstīm tiek ieteikts atļaut citas dalībvalsts tiesībaizsardzības iestādes darbiniekiem, kuri iesaistīti to teritorijā īstenotās kopīgās operācijās, ar noteikumu, ka minēto dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem piešķir līdzīgas pilnvaras un nodrošina līdzīgu aprīkojumu, tostarp formas tērpus, veikt vismaz šādus pasākumus:
|
|
b) |
koordinēt kopīgās operācijas gadījumos, kad to tiesībaizsardzības iestādes īsteno vairākas operācijas. |
|
c) |
Dalībvalstīm tiek ieteikts katru gadu vākt datus un apkopot statistiku par kopīgām patruļām un citām kopīgām operācijām, ko citu dalībvalstu teritorijā veikušas to tiesībaizsardzības iestādes, un minēto statistiku paziņot Padomei un Komisijai; minētajā ikgadējā statistikā ietver:
|
3. POLICIJAS UN MUITAS SADARBĪBAS CENTRI
|
a) |
Dalībvalstīm, kurās izvietots PCCC vai kuras piedalās tajā, tiek ieteikts nodrošināt, ka papildus patlaban īstenotajai informācijas apmaiņai PCCC veic šādus uzdevumus:
|
|
b) |
Dalībvalstīm tiek ieteikts stiprināt pārrobežu tiesībaizsardzības sadarbību un pieņemt paraugpraksi attiecībā uz šādu divpusēju vai daudzpusēju sadarbību ar kaimiņvalstīm, tostarp, izmantojot kopīgus policijas iecirkņus un PCCC. |
4. KOPĪGU PATRUĻU UN CITU KOPĪGU OPERĀCIJU ATBALSTA PLATFORMA
|
a) |
Dalībvalstīm tiek ieteikts izveidot atbalsta platformu, kas ļautu – nepārsūtot persondatus – identificēt un centralizēti reģistrēt katras dalībvalsts izteiktās vajadzības attiecībā uz kopīgu patruļu vai citu kopīgu operāciju organizēšanu:
|
|
b) |
Dalībvalstīm tiek ieteikts:
|
5. EFEKTĪVAS PIEKĻUVES INFORMĀCIJAI UN SAZIŅAS NODROŠINĀŠANA
|
a) |
Dalībvalstīm tiek ieteikts nodrošināt, ka to tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki, kuri ir iesaistīti pārrobežu operatīvajā tiesībaizsardzības sadarbībā, uz ko attiecas šis ieteikums, un kuri darbojas citas dalībvalsts teritorijā:
|
|
b) |
Dalībvalstīm tiek ieteikts nodrošināt drošu un tiešu reāllaika saziņu pāri robežām, vai nu izmantojot tehniskos risinājumus, ko sniegtu, piemēram, Eiropols, īpašas ekspertu grupas vai Savienības finansēti projekti, vai arī savstarpēji sasaistot mantotas sistēmas ar kaimiņos esošām dalībvalstīm. |
6. KOPĪGAS APMĀCĪBAS UN PROFESIONĀLĀ PILNVEIDE ATTIECĪBĀ UZ PĀRROBEŽU OPERATĪVO TIESĪBAIZSARDZĪBAS SADARBĪBU
Dalībvalstīm tiek ieteikts:
|
a) |
sākotnējās apmācības kursos, iespējams, iekļaut kursu par pārrobežu operatīvo tiesībaizsardzības sadarbību, lai tiesībaizsardzības kadetus iepazīstinātu ar Eiropas tiesībaizsardzības kultūru; |
|
b) |
kopā ar kaimiņu dalībvalstīm izveidot to tiesībaizsardzības kadetiem paredzētus kopīgas sākotnējās apmācības kursus un apmaiņas programmas pārrobežu operatīvās tiesībaizsardzības sadarbības jomā, ciktāl var pamatoti uzskatīt, ka valsts struktūrās tas ir īstenojams; |
|
c) |
pēc dalībvalstu pieprasījuma sadarbībā ar CEPOL censties izstrādāt vai pielāgot savu valsts kursu par pārrobežu operatīvo tiesībaizsardzības sadarbību, lai profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas nolūkā to izmantotu tiesībaizsardzības darbinieku apmācībai valsts līmenī; |
|
d) |
izveidot kopīgus profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas kursus un iniciatīvas tiesībaizsardzības darbiniekiem, lai pilnveidotu viņu prasmes un zināšanas pārrobežu operatīvās tiesībaizsardzības sadarbības jomā, jo īpaši saistībā ar attiecīgajiem tiesību aktiem, iesaistes noteikumiem, rīkiem, metodēm, mehānismiem, procedūrām un paraugpraksi; |
|
e) |
censties izstrādāt un piedāvāt karjeras iespējas tiesībaizsardzības darbiniekiem, kas pabeidz kopīgus sākotnējās apmācības kursus, apmaiņas programmas vai īpašus kursus par pārrobežu operatīvo tiesībaizsardzības sadarbību; |
|
f) |
nodrošināt tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, kuri varētu tikt iesaistīti pārrobežu operatīvajā tiesībaizsardzības sadarbībā, valodu apmācību un apmācību par operatīvajām procedūrām, administratīvajām tiesībām un krimināltiesībām, citu dalībvalstu kriminālprocesuālajām tiesībām un iestādēm, ar ko sazināties citās dalībvalstīs; |
|
g) |
pienācīgi ņemot vērā dalībvalstu vajadzības, censties saskaņot savu apmācību portfeli ar pārrobežu operatīvās tiesībaizsardzības sadarbības prioritātēm, kas noteiktas EU-STNAs; |
|
h) |
informēt CEPOL par savām apmācību vajadzībām attiecībā uz pārrobežu operatīvo tiesībaizsardzības sadarbību un atbalstīt attiecīgās CEPOL darbības, lai CEPOL var palīdzēt tiesībaizsardzības darbinieku apmācībā; |
|
i) |
apsvērt iespēju Eiropas līmenī izveidot kopīgas plaša mēroga ilgtermiņa apmācības un apmaiņas programmas tiesībaizsardzības kadetiem un darbiniekiem attiecībā uz pārrobežu operatīvo tiesībaizsardzības sadarbību. |
7. NOBEIGUMA NOTEIKUMI
|
a) |
Dalībvalstīm tiek ieteikts apspriest un risināt jautājumus, uz kuriem attiecas šis ieteikums, jo īpaši ar tā īstenošanu saistītos jautājumus. |
|
b) |
Lai uzlabotu un pastiprinātu pārrobežu operatīvo sadarbību, dalībvalstīm tiek ieteikts pilnībā izmantot finansiālo atbalstu, ko piedāvā finansiāla atbalsta instruments policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 513/2014 (20) (instruments “Iekšējās drošības fonds – policija”). |
|
c) |
Dalībvalstīm tiek ieteikts, īstenojot šo ieteikumu, tiklīdz pēc šā ieteikuma pieņemšanas dienas tas ir saprātīgi iespējams un attiecīgā gadījumā, sākt pārskatīt savus valsts noteikumus un divpusējos un daudzpusējos nolīgumus par operatīvo tiesībaizsardzības sadarbību ar citām dalībvalstīm. |
|
d) |
Komisijai tiek ieteikts ne vēlāk kā divus gadus pēc šā ieteikuma pieņemšanas novērtēt, cik lielā mērā dalībvalstis ir īstenojušas šo ieteikumu, un pēc tam, kad tā apspriedusies ar dalībvalstīm, publicēt ziņojumu un iesniegt to Padomei. |
Luksemburgā, 2022. gada 9. jūnijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
É. DUPOND-MORETTI
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2219 (2015. gada 25. novembris) par Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2005/681/TI (OV L 319, 4.12.2015., 1. lpp.).
(3) OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp.
(4) Padomes Lēmums 2008/615/TI (2008. gada 23. jūnijs) par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (OV L 210, 6.8.2008., 1. lpp.).
(5) Padomes Lēmums 2008/616/TI (2008. gada 23. jūnijs) par to, kā īstenot Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši – apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (OV L 210, 6.8.2008., 12. lpp.).
(6) Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).
(7) OV L 176, 10.7.1999, 36. lpp.
(8) Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).
(9) OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.
(10) Padomes Lēmums 2008/146/EK (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.).
(11) Padomes Lēmums 2008/149/TI (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 50. lpp.).
(12) OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.
(13) Padomes Lēmums 2011/350/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).
(14) Padomes Lēmums 2011/349/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, jo īpaši saistībā ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un policijas sadarbību (OV L 160, 18.6.2011., 1. lpp.).
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).
(16) OV C 24, 23.1.1998., 2. lpp.
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 (OV L 295, 14.11.2019., 1. lpp.).
(18) Komisijas Lēmums 1999/352/EK, EOTK, Euratom (1999. gada 28. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) (OV L 136, 31.5.1999., 20. lpp.).
(19) Krīžu un ārkārtas situāciju laikā (galvenokārt sakarā ar katastrofām vai liela mēroga nelaimes gadījumiem) jebkura skartā dalībvalsts vai trešā valsts var lūgt civilo aizsardzību vai humāno palīdzību, izmantojot UCPM. ERCC tādā gadījumā koordinē, sekmē un līdzfinansē dalībvalstu atbildi uz lūgumu sniegt palīdzību.
(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 513/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai un atceļ Padomes Lēmumu 2007/125/TI (OV L 150, 20.5.2014., 93. lpp.).
PIELIKUMS
2.1. un 2.2. apakšiedaļā minēto noziedzīgo nodarījumu saraksts
|
— |
Dalība noziedzīgā organizācijā, |
|
— |
terorisms, |
|
— |
cilvēku tirdzniecība, |
|
— |
bērnu seksuāla izmantošana un bērnu pornogrāfija, |
|
— |
narkotisku un psihotropu vielu nelikumīga tirdzniecība, |
|
— |
ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīga tirdzniecība, |
|
— |
korupcija, tai skaitā kukuļošana, |
|
— |
krāpšana, tostarp krāpšana, kas skar Savienības finanšu intereses, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (1), |
|
— |
noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, |
|
— |
naudas, arī euro, viltošana, |
|
— |
datornoziegumi, |
|
— |
noziegumi pret vidi, ieskaitot apdraudētu dzīvnieku un augu sugu un šķirņu nelikumīgu tirdzniecību, |
|
— |
palīdzība nelikumīgi ieceļot un uztur, |
|
— |
slepkavība un smagi miesas bojājumi, |
|
— |
cilvēku orgānu un audu nelikumīga tirdzniecība, |
|
— |
personu nolaupīšana, nelikumīga brīvības atņemšana un ķīlnieku sagrābšana, |
|
— |
rasisms un ksenofobija, |
|
— |
organizēta vai bruņota laupīšana, |
|
— |
kultūras priekšmetu, tostarp senlietu un mākslas darbu, nelikumīga tirdzniecība, |
|
— |
krāpšana, |
|
— |
rekets un izspiešana, |
|
— |
izstrādājumu viltošana un pirātisms, |
|
— |
administratīvu dokumentu viltošana un tirdzniecība, |
|
— |
maksāšanas līdzekļu viltošana, |
|
— |
hormonu un citu augšanas veicinātāju nelikumīga tirdzniecība, |
|
— |
kodolmateriālu vai radioaktīvu materiālu nelikumīga tirdzniecība, |
|
— |
zagtu transportlīdzekļu tirdzniecība, |
|
— |
izvarošana, |
|
— |
ļaunprātīga dedzināšana, |
|
— |
noziegumi, kas ir Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikcijā, |
|
— |
gaisa kuģa vai kuģa nelikumīga sagrābšana, |
|
— |
sabotāža. |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
Labojumi
|
13.6.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 158/65 |
Labojums Padomes Lēmumā (KĀDP) 2022/660 (2022. gada 21. aprīlis), ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība
( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 120, 2022. gada 21. aprīlis )
12. lappusē pielikumā tabulas 234. ierakstā ailes “Pamatojums” otrajā teikumā:
tekstu:
“Viņš ir Krievijā bāzētas neinkorporētas militārās vienības Wagner Group dibinātājs un neoficiālais vadītājs, kas ir atbildīgs par Wagner Group algotņu izvietošanu Ukrainā.”
lasīt šādi:
“Viņš finansē Wagner Group – Krievijā bāzētu neinkorporētu militāro vienību, kura ir atbildīga par Wagner Group algotņu izvietošanu Ukrainā, – un ir tās neoficiālais vadītājs.”