(1)

Ņemot vērā tirgus datu apstrādes pārrobežu dimensiju, datu kvalitāti un nepieciešamību gūt apjomradītus ietaupījumus un novērst iespējamo atšķirību negatīvo ietekmi gan uz datu kvalitāti, gan uz datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju darbu, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2175 (2) Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (“EVTI”) tika nodotas atļauju piešķiršanas un uzraudzības pilnvaras attiecībā uz datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju darbībām Savienībā.

(2)

Ir lietderīgi precizēt procedūras noteikumus attiecībā uz to, kā EVTI savā uzraudzības tvērumā īsteno pilnvaras piemērot naudas sodus un periodiskus soda maksājumus attiecībā uz datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem. Konkrēti Regulā (ES) Nr. 600/2014 ir paredzēts, ka minētajos procedūras noteikumos būtu jāiekļauj noteikumi par aizstāvības tiesībām, naudas sodu vai periodisko soda maksājumu iekasēšanu, un naudas sodu vai periodisku soda maksājumu piemērošanas un izpildes noilguma termiņus.

(3)

Ja EVTI konstatē, ka ir nopietnas pazīmes, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par vienu vai vairākiem datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem noteikto prasību pārkāpumiem, EVTI lietas izmeklēšanai ir jāieceļ neatkarīgs izmeklēšanas darbinieks, kas darbojas EVTI struktūrā. Pēc izmeklēšanas pabeigšanas izmeklēšanas darbiniekam jādod iespēja personai, uz kuru attiecas izmeklēšana, tikt uzklausītai. Tas nozīmē, ka personai vajadzētu būt tiesībām sniegt rakstiskas piezīmes saprātīgā termiņā, kas nav mazāks par četrām nedēļām, pirms izmeklēšanas darbinieks iesniedz savus konstatējumus EVTI. Būtu jāļauj, ka personai, uz kuru attiecas izmeklēšana, palīdz tās izvēlēts padomdevējs. Izmeklēšanas darbiniekam būtu jāapsver, vai paziņojumā par konstatējumiem pirms tā iesniegšanas EVTI ir nepieciešams veikt izmaiņas, pamatojoties uz informāciju, ko iesniegusi persona, uz kuru attiecas izmeklēšana.

(4)

EVTI, pamatojoties uz dokumentu sarakstu, būtu jāizvērtē izmeklēšanas darbinieka iesniegto lietas materiālu pilnīgums. Lai nodrošinātu, ka persona, uz kuru attiecas izmeklēšana, spēj pienācīgi sagatavot savu aizstāvību pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par naudas sodiem vai uzraudzības pasākumiem, EVTI būtu jānodrošina tai tiesības iesniegt rakstiskas papildu piezīmes.

(5)

Lai nodrošinātu, ka personas sadarbojas izmeklēšanā, EVTI vajadzētu būt iespējai veikt konkrētus piespiedu pasākumus. Ja EVTI ir pieņēmusi lēmumu, kurā tā personai pieprasa izbeigt pārkāpumu, vai ir pieprasījusi sniegt pilnīgu informāciju vai iesniegt visus reģistrus, datus vai jebkurus citus materiālus, vai ir pieņēmusi lēmumu veikt pārbaudi uz vietas, tā var piemērot periodiskus soda maksājumus nolūkā panākt, ka persona, uz kuru attiecas izmeklēšana, ievēro pieņemto lēmumu. EVTI pirms periodisku soda maksājumu piemērošanas būtu jādod personai iespēja iesniegt rakstiskas piezīmes.

(6)

Tiesības uz aizstāvību būtu jāizvērtē, pretstatot EVTI vajadzībai noteiktos apstākļos steidzami rīkoties. Ja steidzama rīcība ir pamatota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 38.l pantu, tās personas tiesībām uz aizstāvību, uz kuru attiecas izmeklēšana, nevajadzētu kavēt EVTI veikt steidzamus pasākumus. Šādā gadījumā – lai novērstu būtisku un tūlītēju kaitējumu finanšu sistēmai – EVTI var pieņemt pagaidu lēmumu, nedodot personai, uz kuru attiecas izmeklēšana, iespēju iesniegt piezīmes. EVTI būtu jādod personai iespēja tikt uzklausītai pēc iespējas ātrāk pēc pagaidu lēmuma pieņemšanas un pirms tiek pieņemts apstiprinošs lēmums. Tomēr saskaņā ar procedūru personai, uz kuru attiecas izmeklēšana, vajadzētu būt tiesībām iepriekš tikt uzklausītai no izmeklēšanas darbinieka puses.

(7)

EVTI un izmeklēšanas darbinieka sagatavotie lietas materiāli satur informāciju, bez kuras attiecīgā persona nevar sagatavoties tiesvedībai tiesā vai administratīvajai procedūrai. Pēc tam, kad persona, uz kuru attiecas izmeklēšana, no izmeklēšanas darbinieka vai EVTI ir saņēmusi paziņojumu par konstatējumiem, šai personai tādēļ vajadzētu būt tiesīgai piekļūt lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Būtu jānosaka, ka lietas materiālus, kuriem piešķirta piekļuve, ir atļauts izmantot tikai ar Regulā (ES) Nr. 600/2014 minētajiem pārkāpumiem saistītā tiesvedībā tiesā vai administratīvā procedūrā.

(8)

Gan uz pilnvarām piemērot naudas sodus un periodiskus soda maksājumus, gan uz pilnvarām izpildīt naudas sodus un periodiskus soda maksājumus būtu jāattiecina noilguma termiņš. Konsekvences labad attiecībā uz naudas sodu un periodisku soda maksājumu piemērošanas un izpildes noilguma termiņiem būtu jāņem vērā Savienības tiesību akti, kuri attiecas uz sodu piemērošanu uzraudzītajām vienībām un to izpildi, un EVTI pieredze šādu tiesību aktu piemērošanā.

(9)

Lai EVTI varētu nodrošināt iekasēto naudas sodu un periodisko soda maksājumu drošu glabāšanu, EVTI tie būtu jāiemaksā kontos, kas nes procentus un ir atvērti vienīgi tādu vienreizēju naudas sodu vai periodisku soda maksājumu veikšanai, kuru mērķis ir izbeigt vienu atsevišķu pārkāpumu. Budžeta piesardzības nolūkā EVTI šīs summas Komisijai būtu jāpārskaita tikai tad, kad lēmumi kļūst galīgi, jo pārsūdzības tiesības ir izsmeltas vai zaudējušas spēku.

(10)

Lai nodrošinātu ar Regulas (ES) 2019/2175 4. pantu ieviestās jaunās uzraudzības sistēmas raitu darbību attiecībā uz datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamā kārtā,

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1011 48.f un 48.g pantu Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) ir pilnvarota tās uzraudzībā esošiem etalonu administratoriem piemērot naudas sodus un periodiskus soda maksājumus, ievērojot konkrētus nosacījumus. Regulas (ES) 2016/1011 48.i panta 10. punkts nosaka, ka Komisijai ir jāprecizē procedūras noteikumi nolūkā īstenot pilnvaras piemērot šos naudas sodus vai periodiskos soda maksājumus, tostarp noteikumi par aizstāvības tiesībām, naudas sodu vai periodisku soda maksājumu iekasēšanu un sodu piemērošanas un izpildes noilguma termiņiem.

(2)

Ja EVTI konstatē nopietnas pazīmes, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par vienu vai vairākiem attiecībā uz tās uzraudzībā esošu etalonu administratoru izdarītiem Regulas (ES) 2016/1011 42. pantā paredzēto prasību pārkāpumiem, EVTI šīs lietas izmeklēšanai no savu darbinieku vidus ir jāieceļ neatkarīgs izmeklēšanas darbinieks. Pēc darba pabeigšanas izmeklēšanas darbiniekam būtu jānosūta EVTI visi lietas materiāli. Informētība par šiem konstatējumiem un iespēja uz tiem atbildēt ir aizstāvības tiesību neatņemama sastāvdaļa. Tādēļ persona, uz kuru attiecas izmeklēšana, būtu jāinformē par izmeklēšanas darbinieka konstatējumiem, un tai vajadzētu būt iespējai saprātīgā termiņā atbildēt uz šiem konstatējumiem. Būtu jāļauj, ka personām, uz kurām attiecas izmeklēšana, palīdz viņu izvēlēts padomdevējs. Izmeklēšanas darbiniekam būtu jāapsver, vai paziņojumā par konstatējumiem pirms tā iesniegšanas EVTI ir nepieciešamas izmaiņas, pamatojoties uz informāciju, ko iesniegusi persona, uz kuru attiecas izmeklēšana.

(3)

EVTI, pamatojoties uz dokumentu sarakstu, būtu jāizvērtē izmeklēšanas darbinieka iesniegto lietas materiālu pilnīgums. Lai nodrošinātu, ka persona, uz kuru attiecas izmeklēšana, spēj pienācīgi sagatavot savu aizstāvību pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par naudas sodiem vai uzraudzības pasākumiem, EVTI būtu jāpārliecinās, ka personai tiek dota iespēja iesniegt rakstiskas papildu piezīmes.

(4)

Lai nodrošinātu, ka persona, uz kuru attiecas izmeklēšana, sadarbojas izmeklēšanā, EVTI vajadzētu būt iespējai veikt konkrētus piespiedu pasākumus. Ja EVTI ir pieņēmusi lēmumu, kurā tā personai pieprasa izbeigt pārkāpumu, vai ir pieprasījusi sniegt pilnīgu informāciju vai iesniegt visus reģistrus, datus vai jebkurus citus materiālus, vai ir pieņēmusi lēmumu veikt pārbaudi uz vietas, tā var piemērot periodiskus soda maksājumus nolūkā panākt, ka persona, uz kuru attiecas izmeklēšana, ievēro pieņemto lēmumu. EVTI pirms periodisku soda maksājumu piemērošanas būtu jādod personai iespēja iesniegt rakstiskas piezīmes.

(5)

Tā kā izmeklēšanas darbinieks savu darbu veic neatkarīgi, tā sagatavotajiem lietas materiāliem nevajadzētu būt saistošiem EVTI. Tomēr, lai nodrošinātu, ka persona, uz kuru attiecas izmeklēšana, spēj pienācīgi sagatavot savu aizstāvību, tā būtu jāinformē par to, ka EVTI nepiekrīt izmeklēšanas darbinieka konstatējumiem, un būtu tai jāsniedz iespēja atbildēt.

(6)

Lai nodrošinātu, ka persona, uz kuru attiecas izmeklēšana, spēj pienācīgi sagatavot savu aizstāvību, tā būtu jāinformē par to, ka EVTI daļēji vai pilnībā piekrīt izmeklēšanas darbinieka konstatējumiem, un būtu tai jāsniedz iespēja atbildēt.

(7)

Personas tiesības tikt uzklausītai būtu jāizvērtē, ņemot vērā to, ka EVTI konkrētos apstākļos ir jārīkojas steidzami. Ja steidzama rīcība ir pamatota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1011 48.e pantu, personas, uz kuru attiecas izmeklēšana, tiesībām tikt uzklausītai nevajadzētu kavēt EVTI īstenot steidzamus pasākumus. Šādos gadījumos personas, uz kuru attiecas izmeklēšana, tiesības tikt uzklausītai būtu jānodrošina iespējami drīz pēc lēmuma pieņemšanas. Tomēr saskaņā ar procedūru personai, uz kuru attiecas izmeklēšana, vajadzētu būt tiesībām tikt uzklausītai no izmeklēšanas darbinieka puses.

(8)

EVTI pilnvaras piemērot periodisku soda maksājumu būtu jāīsteno, pienācīgi ņemot vērā tiesības uz aizstāvību, un tās nevajadzētu saglabāt ilgāk nekā nepieciešams. Ja EVTI pieņem lēmumu piemērot periodisku soda maksājumu, attiecīgajai personai vajadzētu būt iespējai tikt uzklausītai un soda maksājums vairs nebūtu jāmaksā no brīža, kad attiecīgā persona izpilda EVTI rīkojumu, kas uz viņu attiecas.

(9)

EVTI un izmeklēšanas darbinieka sagatavotie lietas materiāli satur informāciju, bez kuras attiecīgā persona nevar sagatavoties tiesvedībai tiesā vai administratīvajai procedūrai. Pēc tam, kad persona, uz kuru attiecas izmeklēšana, no izmeklēšanas darbinieka vai EVTI ir saņēmusi paziņojumu par konstatējumiem, šai personai vajadzētu būt tiesīgai piekļūt lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Būtu jānosaka, ka lietas materiālus, kuriem piešķirta piekļuve, ir atļauts izmantot tikai ar Regulas (ES) 2016/1011 42. pantā minētajiem pārkāpumiem saistītā tiesvedībā tiesā vai administratīvā procedūrā.

(10)

Gan pilnvaras piemērot naudas sodus un periodiskus soda maksājumus, gan pilnvaras panākt naudas sodu un periodisku soda maksājumu izpildi būtu jāīsteno saprātīgā termiņā, un tāpēc uz tām būtu jāattiecina noilguma termiņš. Konsekvences labad attiecībā uz naudas sodu un periodisku soda maksājumu piemērošanas un izpildes noilguma termiņiem būtu jāņem vērā Savienības tiesību akti, kuri attiecas uz sodu piemērošanu uzraudzītajām vienībām un to izpildi, un EVTI pieredze šādu tiesību aktu piemērošanā. Lai EVTI varētu nodrošināt iekasēto naudas sodu un periodisko soda maksājumu drošu glabāšanu, EVTI tie būtu jāiemaksā kontos, kas nes procentus un ir atvērti vienīgi tādu vienreizēju naudas sodu vai periodisku soda maksājumu veikšanai, kuru mērķis ir izbeigt vienu atsevišķu pārkāpumu. Budžeta piesardzības nolūkā EVTI būtu jāpārskaita summas Komisijai tikai tad, kad lēmumi ir galīgi, ja pārsūdzības tiesības ir izsmeltas vai zaudējušas spēku.

(11)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/168 (2) trešo valstu etalonus Savienībā pārejas periodā, kas pagarināts līdz 2023. gadam, var izmantot bez nepieciešamības attiecīgajiem administratoriem censties panākt līdzvērtīgumu, saņemt atzīšanu vai apstiprinājumu. Šajā pārejas periodā etalonu administratori, kas atrodas trešās valstīs, var brīvi izvēlēties, vai tie vēlas saņemt atzīšanu Savienībā, kura nozīmētu, ka viņu etaloni būs pieejami izmantošanai Savienībā arī pēc pārejas perioda. Tādēļ šajā periodā noteikumi par naudas sodiem būtu jāpiemēro tikai tiem administratoriem, kuri atrodas trešās valstīs un ir brīvprātīgi pieteikušies atzīšanai pirms pārejas perioda beigām, kas ieviests ar Regulu (ES) 2021/168, un kurus attiecīgā valsts kompetentā iestāde vai EVTI ir atzinusi.

(12)

Nolūkā panākt EVTI piešķirto jauno uzraudzības pilnvaru raitu piemērošanu šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā,

(1)

Regulas (ES) 2016/1011 48.l pants nosaka, ka EVTI no kritiski svarīgu etalonu administratoriem un trešo valstu etalonu administratoriem iekasē maksu saistībā ar pieteikumiem atļaujas saņemšanai saskaņā ar minētās regulas 34. pantu un pieteikumiem atzīšanai saskaņā ar minētās regulas 32. pantu un gada maksu saistībā ar EVTI uzdevumu izpildi attiecībā uz kritiski svarīgiem etaloniem un atzītiem trešo valstu etalonu administratoriem saskaņā ar minēto regulu. Regulas (ES) 2016/1011 48.l panta 2. punkts nosaka, ka šādām maksām jābūt samērīgām ar attiecīgā etalona administratora apgrozījumu un jāsedz visas izmaksas, kas EVTI radušās saistībā ar atļauju izsniegšanu vai administratoru atzīšanu un tās uzdevumu izpildi attiecībā uz kritiski svarīgu etalonu administratoriem un trešo valstu etalonu administratoriem saskaņā ar minēto regulu.

(2)

Maksas, ko iekasē par EVTI darbībām, kuras saistītas ar kritiski svarīgu etalonu un trešo valstu etalonu administratoriem, būtu jānosaka tādā apmērā, kas ļauj izvairīties no būtiska deficīta vai pārpalikuma veidošanās. Ja pastāvīgi veidojas būtisks pārpalikums vai deficīts, maksu apmērs būtu jāpārskata.

(3)

Maksas, kas saistītas ar pieteikumiem atļaujas saņemšanai (“atļauju izsniegšanas maksas”) un pieteikumiem atzīšanai (“atzīšanas maksas”), no kritiski svarīgu etalonu un trešo valstu etalonu administratoriem būtu jāiekasē, lai segtu izmaksas, kas EVTI rodas, apstrādājot pieteikumus atļaujas saņemšanai un pieteikumus atzīšanai, tai skaitā izmaksas saistībā ar pieteikumu pilnīguma pārbaudi, papildu informācijas pieprasīšanu, lēmumu sagatavošanu un kritiski svarīgu etalonu sistēmiskās nozīmes novērtēšanu, kā arī trešo valstu etalonu administratoru atbilstības novērtēšanu.

(4)

Tā kā lielu un mazu administratoru iesniegto pieteikumu novērtēšana prasa vienādus resursus, atzīšanas maksai vajadzētu būt fiksētai summai, kas ir identiska visiem trešo valstu administratoriem.

(5)

Ņemot vērā paredzamo EVTI darba slodzi un izmaksas, kas pilnībā jāsedz no vienreizējās atzīšanas maksas, atzīšanas pieteikuma novērtēšanas izmaksas būtu jānosaka 40 000 EUR apmērā.

(6)

Kritiski svarīgiem etaloniem piemēro stingrāku pārbaudi saskaņā ar Regulu (ES) 2016/1011, un to administratoriem ir jāizpilda stingrākas organizatoriskās prasības. Līdz ar to atļauju izsniegšanas process EVTI rada lielāku darba slodzi. Tāpēc maksai, kas kritiski svarīga etalona administratoram jāmaksā par atļaujas izsniegšanu, vajadzētu būt ievērojami augstākai nekā maksai, kura tam jāmaksā par atzīšanas pieteikuma novērtēšanu.

(7)

Nolūkā veicināt saņemto pieteikumu kvalitāti un pilnīgumu un saskaņā ar EVTI pieeju attiecībā uz tās uzraudzīto struktūru reģistrāciju būtu jānosaka, ka atzīšanas maksa ir jāmaksā pieteikuma iesniegšanas brīdī.

(8)

No kritiski svarīgu etalonu un atzīta trešās valsts etalona administratoriem iekasē arī gada maksas, lai segtu EVTI izmaksas saistībā ar tās uzdevumu izpildi saskaņā ar Regulu (ES) 2016/1011 attiecībā uz šādu administratoru pastāvīgu uzraudzību. Attiecībā uz trešo valstu etaloniem šādām maksām būtu jāsedz sadarbības mehānismu ar trešo valstu iestādēm īstenošana un uzturēšana un trešo valstu regulatīvo un uzraudzības norišu uzraudzība. Attiecībā uz kritiski svarīgiem etaloniem minētajām maksām būtu jāsedz arī EVTI izdevumi, kas tai rodas saistībā ar pastāvīgu uzraudzību attiecībā uz minēto administratoru atbilstību Regulas (ES) 2016/1011 48.l pantā un VI sadaļā noteiktajām prasībām, tai skaitā uzraugot salīdzināmo atbilstību, ja tāda ir apstiprināta.

(9)

Kritiski svarīga etalona pastāvīgās uzraudzības izmaksas ir atkarīgas no tā, vai EVTI attiecībā uz šo etalonu ir jāizveido un jāvada uzraudzības kolēģija, kas radītu ievērojamu papildu darba slodzi. Tādēļ, nosakot uzraudzības maksu, ir lietderīgi nošķirt abus šos gadījumus. Pretstatā tam uzraudzības maksas kritiski svarīgu etalonu kategorijā nevajadzētu diferencēt atkarībā no administratora gada apgrozījuma, jo kritiski svarīgiem etaloniem pēc definīcijas ir sistēmiska ietekme Savienībā.

(10)

Pieteikums atzīšanai Savienībā ir lēmums, ko trešo valstu etalonu administratori pieņem komerciālu apsvērumu dēļ, jo sagaidāms, ka viņu etalonu piedāvāšana Savienībā radīs ieņēmumus. Tāpēc attiecībā uz atzītiem trešo valstu etalonu administratoriem uzraudzības maksas būtu jāmodulē atkarībā no ieņēmumiem, ko tie gūst no šo etalonu izmantošanas Savienībā. Gadījumos, kad netiek gūti ieņēmumi, minimālā uzraudzības maksa būtu jānosaka 20 000 EUR apmērā.

(11)

Lai atturētu no atkārtotu vai nepamatotu pieteikumu iesniegšanas, atzīšanas maksas un atļauju izsniegšanas maksas nebūtu jāatlīdzina, ja pieteikuma iesniedzējs atsauc savu pieteikumu. Tā kā administratīvais darbs attiecībā uz atzīšanas vai atļaujas saņemšanas pieteikumu, kurš tiek noraidīts, ir tāds pats kā gadījumā, ja pieteikums tiek apstiprināts, atzīšanas vai atļaujas saņemšanas pieteikuma noraidīšanas gadījumā atzīšanas vai atļaujas izsniegšanas maksa nebūtu jāatlīdzina.

(12)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/168 (2) trešo valstu etalonus Savienībā pārejas periodā, kas pagarināts līdz 2023. gadam, var izmantot bez nepieciešamības attiecīgajiem administratoriem censties panākt līdzvērtīgumu, saņemt atzīšanu vai apstiprinājumu. Šajā pārejas periodā etalonu administratori, kas atrodas trešās valstīs, var brīvi izvēlēties, vai tie vēlas saņemt atzīšanu Savienībā, kura nozīmētu, ka viņu etaloni būs pieejami izmantošanai Savienībā arī pēc pārejas perioda. Tādēļ šajā periodā noteikumi par atzīšanas un uzraudzības maksām būtu jāpiemēro tikai tiem administratoriem, kuri atrodas trešās valstīs un ir brīvprātīgi pieteikušies atzīšanai pirms pārejas perioda beigām, kas ieviests ar Regulu (ES) 2021/168, un kurus attiecīgā valsts kompetentā iestāde vai EVTI ir atzinusi.

(13)

Nolūkā panākt Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei piešķirto jauno uzraudzības pilnvaru raitu piemērošanu šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā,

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2020. gada 16. jūnijā noteica galīgos antidempinga maksājumus un galīgos kompensācijas maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) un Ēģiptes izcelsmes austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu (“SŠA”) importam attiecīgi ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/492 (3) (“SŠA AD regula”) un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/776 (4) (“SŠA AS regula”) (“spēkā esošie pasākumi”).

(2)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/825 (5), kas stājās spēkā 2018. gada 8. jūnijā (“TAI modernizācijas pakete”), tika ieviesti jauni panti – 14.a un 24.a pants – attiecīgi antidempinga pamatregulā un antisubsidēšanas pamatregulā.

(3)

Saskaņā ar minētajiem pantiem antidempinga vai kompensācijas maksājumu var noteikt arī jebkuram ražojumam par dempinga cenām vai subsidētam ražojumam, kas lielos daudzumos ievests uz mākslīgas salas, fiksētā vai peldošā iekārtā vai citā struktūrā kādas dalībvalsts kontinentālajā šelfā vai ekskluzīvajā ekonomikas zonā, ko dalībvalsts paziņojusi, ievērojot UNCLOS (“KŠ/EEZ”) (6), ja tas radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(4)

Tajos pašos pantos paredzēts, ka Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kuros izklāstīti nosacījumi šādu maksājumu atkārtotai noteikšanai, kā arī procedūras, kas saistītas ar informēšanu un paziņošanu par šādiem ražojumiem un ar šādu maksājumu samaksu, tostarp izmaksu segšanu, atmaksāšanu un atbrīvojumu (muitas instruments), un ka Komisijai šādi maksājumi būtu jānosaka tikai no dienas, kad muitas instruments sāk darboties. Muitas instruments (7) kļuva piemērojams 2019. gada 2. novembrī.

(5)

Komisija 2021. gada 27. maijā publicēja paziņojumu (8) par izmeklēšanu atsākšanu, kuru rezultātā tika noteikti antidempinga un kompensācijas pasākumi konkrētu ĶTR un Ēģiptes izcelsmes austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu importam.

(6)

Izmeklēšanas atsākšana attiecās tikai uz pārbaudi par to, vai pasākumi būtu jāpiemēro konkrētiem ĶTR un Ēģiptes (“attiecīgās valstis”) izcelsmes austiem un/vai sašūtiem stikla šķiedras audumiem, kas lielos daudzumos ievesti KŠ/EEZ, jo muitas instruments nebija piemērojams, kad tika sāktas izmeklēšanas, kuru rezultātā tika noteikti spēkā esošie pasākumi, un tādējādi Komisija nevarēja secināt, vai bija atbilstīgi paplašināt maksājumu tvērumu, tos attiecinot uz KŠ/EEZ.

(7)

Komisijas rīcībā bija pietiekami pierādījumi, kas liecina, ka ĶTR un Ēģiptes izcelsmes SŠA lielos daudzumos tika ievesti, piemērojot ievešanas pārstrādei režīmu, lai tos pārstrādātu vējturbīnu lāpstiņās, kuras pēc tam tikušas eksportētas uz atkrastes vējparkiem KŠ/EEZ, un ka tas radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Daļu no šiem pierādījumiem sniedza ES ražošanas nozare. Ieinteresētajām personām lietas materiālos bija pieejams paziņojums, kurā bija ietverti Komisijai pieejamie pierādījumi.

(8)

Par izmeklēšanu atsākšanu Komisija informēja ieinteresētās personas, kas sadarbojās izmeklēšanās, kuru rezultātā tika noteikti spēkā esošie pasākumi, proti, Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību, Ēģiptes pārstāvniecību, ražotājus eksportētājus un to saistītos uzņēmumus Ķīnas Tautas Republikā un Ēģiptē, Savienības ražotājus, nesaistītos importētājus Savienībā un lietotājus Savienībā.

(9)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. Neviena no ieinteresētajām personām nepieprasīja, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(10)

Komisija nosūtīja anketu ieinteresētajām personām, kas sadarbojās izmeklēšanās, kuru rezultātā tika noteikti spēkā esošie pasākumi.

(11)

Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no četriem Savienības ražotājiem, Savienības ražošanas nozares apvienības un viena lietotāja.

(12)

Ražotāju eksportētāju atbildes uz anketas jautājumiem netika saņemtas. Komisija paziņoja ĶTR pārstāvniecībai un Ēģiptes pārstāvniecībai, ka ĶTR un Ēģiptes ražotāju eksportētāju nepietiekamās sadarbības dēļ tā plāno piemērot attiecīgi antidempinga pamatregulas 18. pantu un antisubsidēšanas pamatregulas 28. pantu un tādējādi savus konstatējumus balstīt uz pieejamajiem faktiem. Par šo paziņojumu piezīmes netika saņemtas.

(13)

Izmeklēšanas periods bija tāds pats kā sākotnējās izmeklēšanās, t. i., no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim (“sākotnējais izmeklēšanas periods”).

(14)

Izmeklējamais ražojums ir tāds pats kā izmeklēšanās, kuru rezultātā tika noteikti spēkā esošie pasākumi, proti, Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes izcelsmes austi un/vai sašūti audumi no nepārtrauktas stikla elementāršķiedras grīstēm un/vai pavedieniem, ar vai bez citiem elementiem, izņemot impregnētus vai priekšpiesūcinātus (pre-preg) izstrādājumus un izņemot sieta audumus, kam gan garumā, gan platumā sieta acs izmērs ir lielāks par 1,8 mm un kas sver vairāk nekā 35 g/m2, pašlaik klasificēti ar KN kodiem ex 7019 61 00, ex 7019 62 00, ex 7019 63 00, ex 7019 64 00, ex 7019 65 00, ex 7019 66 00, ex 7019 69 10, ex 7019 69 90 un ex 7019 90 00 (Taric kodi 7019610081, 7019610083, 7019610084, 7019620081, 7019620083, 7019620084, 7019630081, 7019630083, 7019630084, 7019640081, 7019640083, 7019640084, 7019650081, 7019650083, 7019650084, 7019660081, 7019660083, 7019660084, 7019691081, 7019691083, 7019691084, 7019699081, 7019699083, 7019699084, 7019900081, 7019900083 un 7019900084) (“izmeklējamais ražojums”).

(15)

Ēģiptes pārstāvniecība apšaubīja antidempinga un antisubsidēšanas pamatregulu jauno noteikumu likumību (attiecīgo pamatregulu 14.a un 24.a pants) Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas (“UNCLOS”) un Savienības muitas noteikumu satvarā.

(16)

Komisija šo apgalvojumu noraidīja. Eiropas parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (9) 1. panta 2. punktā ir skaidri noteikts, ka dažus tiesību aktu muitas jomā noteikumus var piemērot ārpus Savienības muitas teritorijas atbilstīgi tiesību aktiem, ar kuriem reglamentē īpašas jomas, vai starptautiskai konvencijai. UNCLOS ir Savienības tiesību daļa. Ekskluzīvo ekonomikas zonu reglamentē UNCLOS V daļa, savukārt kontinentālo šelfu – UNCLOS VI daļa. UNCLOS 56. pantā ir definētas “piekrastes valsts tiesības, jurisdikcija un pienākumi ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā”, kas ietver “mākslīgo salu, iekārtu un būvju izveidošanu un izmantošanu”. UNCLOS 60. panta 2. punktā ir noteikts: “Piekrastes valstij ir ekskluzīva jurisdikcija pār šādām mākslīgajām salām, iekārtām un būvēm, ieskaitot jurisdikciju attiecībā uz muitas, finansu, veselības, drošības un imigrācijas likumiem un noteikumiem.”. Šajā noteikumā uzskaitīto jautājumu saraksts nav izsmeļošs. Saskaņā ar UNCLOS 80. pantu 60. pants ir piemērojams arī kontinentālajam šelfam. Starptautiskais Jūras tiesību tribunāls ir sniedzis papildu norādes par iepriekš minēto UNCLOS noteikumu. Spriedumā lietā M/V Saiga tas nolēma, ka “[e]kskluzīvajā ekonomiskajā zonā piekrastes valstij ir jurisdikcija piemērot muitas normatīvos aktus attiecībā uz mākslīgām salām, iekārtām un būvēm (60. panta 2. punkts). Tribunāls uzskata, ka šī Konvencija nepiešķir piekrastes valstij pilnvaras piemērot savus muitas tiesību aktus attiecībā uz citām ekskluzīvās ekonomiskās zonas daļām, kas nav minētas iepriekš” (10). Pamatojoties uz to, saskaņā ar UNCLOS Savienības kompetencē ir iekasēt antidempinga un kompensācijas maksājumus, kas ir daļa no “muitas un nodokļu normatīvajiem aktiem”. Vēl jo vairāk Savienības likumdošanas pilnvaras attiecas arī uz tām jomām, kurās dalībvalstīm saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām ir suverēnās tiesības (11). Visbeidzot Komisija secināja, ka nav iemesla apmierināt Ēģiptes pārstāvniecības lūgumu nepiemērot attiecīgo pamatregulu 14.a un 24.a pantu.

(17)

Komisija sākotnējā izmeklēšanas periodā cita starpā izmeklēja šādas darbības:

(18)

Izmeklēšanā sākotnēji sadarbojās divi lietotāji: Siemens Gamesa Renewable Energy, S.A (“SGRE”) un Vestas Wind Systems A/S (“Vestas”). Tomēr pēc izmeklēšanu atsākšanas tikai SGRE iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(19)

Kā norādīts SŠA AD regulas 469. apsvērumā un SŠA AS regulas 1079. apsvērumā, šie divi lietotāji ir starp lielākajiem vējturbīnu ražotājiem Savienībā un kopā veido vairāk nekā 20 % no visa Savienības SŠA pieprasījuma. Tie kopā importē vairāk nekā 30 % no visa importa no attiecīgajām valstīm.

(20)

Kā norādīts SŠA AD regulas 464. apsvērumā un SŠA AS regulas 1075. apsvērumā, lielākie SŠA lietotāji ir vējturbīnu ražotāji, kas veido aptuveni 60–70 % no SŠA pieprasījuma Savienībā. Pārējie lietotāji ir kuģu (aptuveni 11 %), kravas automobiļu (aptuveni 8 %) un sporta inventāra (aptuveni 2 %), kā arī cauruļu rehabilitācijas sistēmu (aptuveni 8 %) ražotāji.

(21)

Vējturbīnu ražotāji izmanto SŠA, lai kontinentā ražotu tādas lāpstiņas vējturbīnu torņu iekārtām, kuras pēc tam nogādā un uzstāda sauszemē vai atkrastē KŠ/EEZ.

(22)

Saskaņā ar 2. tabulu SŠA AD regulā un SŠA AS regulā SŠA kopējais patēriņš izmeklēšanas periodā bija 168 270 t.

(23)

Sākotnējās izmeklēšanas periodā Eiropas Savienībā jaunizbūvēto atkrastes vējturbīnu jauda bija aptuveni 2 600 MW. Vienā 8 MW atkrastes vējturbīnā izmanto 60 t SŠA, kas nepieciešami trim vējturbīnas lāpstiņām. Attiecīgi ES28 atkrastes iekārtām 2018. gadā bija vajadzīgas aptuveni 19 958 t SŠA un ES27 atkrastes iekārtām – aptuveni 10 118 t SŠA.

(24)

2018. gadā imports no Ēģiptes, piemērojot ievešanas pārstrādei režīmu, netika veikts. Ēģiptei kā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu konvencijas pusei tiek piemērots preferenciāla tarifa režīms. Tādējādi SŠA importam no Ēģiptes piemēro 0 % preferenciālos tarifus, nevis 5–7 % vislielākās labvēlības režīma tarifus. No tā izriet, ka 2018. gadā ieinteresētajām personām nebija ekonomiska pamatojuma importēt SŠA no Ēģiptes, piemērojot ievešanas pārstrādei režīmu.

(25)

Atbildot uz anketas jautājumiem, SGRE norādīja, ka izmeklēšanas periodā tas no Ēģiptes neimportēja SŠA, paredzētus izmantošanai KŠ/EEZ. Vestas nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, kas sniegtu skaidrojumu par šo jautājumu. Šajā sakarā Komisija norādīja, ka jau sākotnējās izmeklēšanas laikā Vestas atsevišķi neidentificēja Ēģiptes izcelsmes importu. Tomēr, pamatojoties uz sākotnējā izmeklēšanā iesniegto informāciju, un jo īpaši uz Ēģiptes eksportētāju tieši sniegtajiem datiem, Vestas importēja lielus SŠA daudzumus no Ēģiptes saskaņā ar parasto režīmu, proti, 5–8 % no ES28 importa un 2–5 % no ES28 patēriņa (13). Šie īpatsvari būtu ievērojami lielāki attiecībā pret ES27 rādītājiem.

(26)

Tajā pašā laikā Vestas 2018. gadā izbūvēja nozīmīgas jaunas ES atkrastes iekārtas, kas veidoja 30–50 % no visām šādām jaunām iekārtām ES28 un ES27. Tas liecina, ka sākotnējās izmeklēšanas periodā KŠ/EEZ tika ievesti lieli SŠA daudzumi no Ēģiptes. Lietas materiālos nav informācijas, kas būtu pretrunā šim secinājumam.

(27)

Šo secinājumu apstiprina arī tas, ka tūlīt pēc pasākumu noteikšanas Ēģiptes izcelsmes SŠA tika importēts, piemērojot ievešanas pārstrādei režīmu (vairāk nekā 230 t 2020. gada otrajā pusē).

(28)

Tāpēc, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, Komisija secināja, ka KŠ/EEZ no Ēģiptes tika ievesti lieli daudzumi, tādējādi veicinot kaitējumu, kas jau noteikts sākotnējā izmeklēšanā.

(29)

2018. gadā no Ķīnas, piemērojot ievešanas pārstrādei procedūru, tika importētas 5 343 t SŠA. No šā apjoma to dalībvalstu importa apjoms, kurās ir atkrastes iekārtas, sasniedza 4 835 t (15 % no tā bija attiecināmi uz Apvienoto Karalisti).

(30)

Atbildot uz anketas jautājumiem, SGRE ziņoja par tādu SŠA importu no ĶTR, kas veikts, gan piemērojot ievešanas pārstrādei režīmu, gan parasto režīmu attiecībā uz KŠ/EEZ Savienībā. Ievešanas pārstrādei apjomi tikai attiecībā uz ES27 veidoja 1–3 % no kopējā ES28 SŠA patēriņa un 4–7 % no kopējā ES28 SŠA importa izmeklēšanas periodā (14). Tas nozīmē, ka šis īpatsvars ES27 importā un ES27 patēriņā būtu vēl lielāks. Tā kā šie daudzumi pārsniedz de minimis līmeni, tie paši par sevi ir pietiekami ievērojami, lai izraisītu kaitējumu un tādējādi veicinātu sākotnējā izmeklēšanā jau noteikto kaitējumu. Turklāt Komisija atgādināja, ka sākotnējā izmeklēšanā kaitējuma analīze tika veikta, kumulējot importu no Ēģiptes un ĶTR. Tāpēc jebkurš uz KŠ/EEZ novirzītā importa pieaugums var tikai papildus veicināt kaitējumu, kas noteikts sākotnējā izmeklēšanā.

(31)

Ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts paplašināt pasākumu tvērumu, to attiecinot uz konkrētiem ĶTR un Ēģiptes izcelsmes austiem un/vai sašūtiem stikla šķiedras audumiem, kurus ieved KŠ/EEZ. Tām arī tika noteikts laiks, kurā pēc šīs informācijas izpaušanas tās varēja iesniegt apsvērumus.

(32)

Savās piezīmēs par galīgo izpausto informāciju SGRE apgalvoja, ka Komisijai esot bijis jāveic kaitējuma pilnīga analīze atbilstīgi pamatregulām, pirms tā varētu būt secinājusi, ka pasākumi paplašināmi, tos attiecinot uz jaunu teritoriju, proti, KŠ/EEZ. SGRE arī apgalvoja, ka Komisija savu kaitējuma analīzi esot attiecinājusi tikai uz SŠA importa apjomu no Ķīnas uz KŠ/EEZ 2018. gadā un neesot izvērtējusi importa tendenci KŠ/EEZ attiecīgajā periodā, t. i., no 2015. līdz 2018. gadam.

(33)

Turklāt SGRE apgalvoja, ka Komisijai būtu bijis jānovērtē, vai Savienības interesēs būtu noteikt pasākumus šim importam. Tika apgalvots, ka tas, ka noteikt sākotnējos pasākumus neesot bijis pret Savienības interesēm, nav obligāts priekšnoteikums tam, ka paplašināt pasākumus, tos attiecinot uz KŠ/EEZ, arī nav pret Savienības interesēm. SGRE apgalvoja, ka SŠA importam no Ķīnas un Ēģiptes noteikto antidempinga un kompensācijas pasākumu paplašināšana, tos attiecinot uz SŠA importu no Ķīnas un Ēģiptes uz KŠ/EEZ, nebūtu Savienības interesēs, jo tas būtu pretrunā ES atjaunojamās enerģijas politikai, kas vērsta uz pievilcības un konkurētspējas vairošanu ES vēja enerģijas sektorā, kurš pašreizējo tirgus apstākļu dēļ saskaras ar cenu spiedienu un vispārējās rentabilitātes problēmām. SGRE arī apgalvoja, ka Savienības ražotājiem neesot pietiekamas ražošanas jaudas, lai apmierinātu augošo pieprasījumu. Tika norādīts, ka kopš antidempinga un kompensācijas pasākumu noteikšanas 2020. gadā ES SŠA ražošanas nozare neesot pietiekami palielinājusi SŠA ražošanas apjomu un ražošanas jaudu, lai apmierinātu augošo pieprasījumu Eiropas Savienībā. Komisija norādīja, ka šajā sakarā nav iesniegti nekādi pierādījumi, izņemot diagrammu, kurā sniegtas prognozes par atkrastes vēja enerģijas iekārtām Eiropā 2020.–2030. gadā.

(34)

SGRE arī apgalvoja, ka tad, ja SŠA importam no Ķīnas un Ēģiptes noteiktie antidempinga un kompensācijas pasākumi tiktu paplašināti, tos attiecinot uz SŠA importu no Ķīnas un Ēģiptes uz KŠ/EEZ, lietotāji, piemēram, SGRE, būtu spiesti pārcelt atkrastes vējturbīnu lāpstiņu ražošanu no ES valstīm uz trešām valstīm vai paplašināt šādu ražošanu trešajās valstīs, tādējādi ietekmējot nodarbinātību un piegādātājus Savienībā.

(35)

SGRE arī apgalvoja, ka SŠA importam no Ķīnas un Ēģiptes noteikto antidempinga un kompensācijas pasākumu paplašināšana, tos attiecinot uz SŠA importu no Ķīnas un Ēģiptes uz KŠ/EEZ, izraisītu izmaksu pieaugumu attiecīgā ražojuma lietotājiem.

(36)

Komisija norādīja, ka paziņojumā par izmeklēšanu atsākšanu ir skaidri teikts, ka sākotnējo izmeklēšanu atsākšana attiecas tikai uz pārbaudi par to, vai pasākumi būtu jāpiemēro ĶTR un Ēģiptes izcelsmes SŠA, kas lielos daudzumos ievesti KŠ/EEZ. Lietas materiālos pieejamajā paziņojumā iekļautā informācija, kuras rezultātā tika atsākta izmeklēšana, apstiprināja šo ierobežoto tvērumu. Šīs izmeklēšanas tvērums tieši izriet no antidempinga pamatregulas 14.a panta un antisubsidēšanas pamatregulas 24.a panta formulējuma un arī pilnībā atbilst TAI modernizācijas paketes (15) 24. apsvērumam. Šajos noteikumos prasītais juridiskais standarts ir tāds, ka ražojums par dempinga cenām un/vai subsidētais ražojums, kas lielos daudzumos ievests KŠ/EEZ, “radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei”.

(37)

Kā skaidri norādīts paziņojumā par izmeklēšanu atsākšanu, tās situācijas īpatnība, kuras rezultātā sākta šī izmeklēšana, bija apstāklis, ka 14.a un 24.a pantā paredzētais muitas instruments sākotnējās izmeklēšanas sākšanas laikā nebija piemērojams. Saskaņā ar 14.a panta 2. punktu un 24.a panta 2. punktu muitas instruments tad kļuva pieejams, un tā rezultātā izmeklēšanas tika atsākta. Tomēr, kā norādīts arī paziņojumā par izmeklēšanu atsākšanu, sākotnējās izmeklēšanās, kuru rezultātā tika noteikti antidempinga un kompensācijas maksājumi, Komisija savā pārbaudē jau bija iekļāvusi attiecīgā ražojuma importu, kam piemērota ievešanas pārstrādei procedūra, un secinājusi, ka Savienības ražošanas nozarei attiecīgajā periodā ir nodarīts būtisks kaitējums. Kaitējuma analīze sākotnējās izmeklēšanās aptvēra ne tikai 2018. gadu, bet visu attiecīgo periodu, t. i., 2015.–2018. gadu. Šī izmeklēšana ir balstīta uz šiem konstatējumiem un vērsta uz to, lai noskaidrotu, vai ir lietderīgi paplašināt maksājumus, tos attiecinot uz KŠ/EEZ. Tāpēc regulā, ar ko nosaka maksājumus, jau tika apstiprināts, vai KŠ/EEZ lielos daudzumos importētais ražojums par dempinga cenām/subsidētais ražojums radītu kaitējumu Savienībai. Atsāktajā izmeklēšanā tika apstiprināts, ka šie daudzumi pastāv un ka pašreizējos pasākumus ir lietderīgi paplašināt, lai aizsargātu Savienības ražošanas nozari.

(38)

Ņemot vērā šo situāciju un attiecīgo juridisko standartu, Komisija paļāvās uz datiem, pierādījumiem un konstatējumiem par kaitējumu sākotnējās izmeklēšanās. Pašreizējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka KŠ/EEZ lielos daudzumos ievests imports par dempinga cenām un subsidēts imports un ka tas radītu papildu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, jo šis imports varētu tikai pasliktināt situāciju, kurā nozarei tiek nodarīts kaitējums. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(39)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka Savienības intereses neesot iekļautas atsākto izmeklēšanu tvērumā, attiecīgo pamatregulu 14.a un 24.a pantā nav atsauces uz nepieciešamību novērtēt Savienības intereses. Jebkurā gadījumā SGRE pēc šīs izmeklēšanas sākšanas piezīmes par šo jautājumu neiesniedza. Komisija norādīja, ka SGRE piezīmes par Savienības interesēm ir vai nu līdzīgas tām piezīmēm, kas jau ir aplūkotas un atspēkotas regulās, ar kurām noteikti sākotnējie pasākumi, vai arī tās nav pamatotas. Tāpēc tiek apstiprināts Komisijas novērtējums par to, vai ir lietderīgi pašreizējos pasākumus paplašināt, tos attiecinot uz KŠ/EEZ, un šie apgalvojumi tika noraidīti.

(40)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, spēkā esošie antidempinga un kompensācijas maksājumi importētiem Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes izcelsmes austiem un/vai sašūtiem audumiem no nepārtrauktas stikla elementāršķiedras grīstēm un/vai pavedieniem, ar vai bez citiem elementiem, izņemot impregnētus vai priekšpiesūcinātus (pre-preg) izstrādājumus un izņemot sieta audumus, kam gan garumā, gan platumā sieta acs izmērs ir lielāks par 1,8 mm un kas sver vairāk nekā 35 g/m2, būtu jānosaka arī tādiem importētiem Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes izcelsmes austiem un/vai sašūtiem audumiem no nepārtrauktas stikla elementāršķiedras grīstēm un/vai pavedieniem, ar vai bez citiem elementiem, izņemot impregnētus vai priekšpiesūcinātus (pre-preg) izstrādājumus un izņemot sieta audumus, kam gan garumā, gan platumā sieta acs izmērs ir lielāks par 1,8 mm un kas sver vairāk nekā 35 g/m2, kuri ievesti uz mākslīgas salas, fiksētā vai peldošā iekārtā vai citā struktūrā kādas dalībvalsts kontinentālajā šelfā vai ekskluzīvajā ekonomikas zonā, ko dalībvalsts paziņojusi, ievērojot UNCLOS.

(41)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,

(1)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/191 (2) Komisija noteica galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam

(2)

Īstenošanas regulas (ES) 2022/191 347. apsvērumā un pielikumā bija kļūda attiecībā uz izlasē neiekļautā ražotāja eksportētāja Liaocheng BSC Metal Products Co., Ltd., kurš sadarbojās, nosaukumu – šā uzņēmuma nosaukums 347. apsvērumā un Īstenošanas regulas (ES) 2022/191 pielikumā bija nepilnīgs, proti, bija izlaisti uzņēmuma nosaukuma pēdējie trīs vārdi (“Products Co., Ltd”).

(3)

Tādējādi Īstenošanas regulas (ES) 2022/191 347. apsvērums un pielikums neatspoguļo izlasē neiekļautā ražotāja eksportētāja Liaocheng BSC Metal Products Co., Ltd., kurš sadarbojās, pareizo pilno nosaukumu. Tāpēc Komisija ir nolēmusi attiecīgi labot 347. apsvērumu un Īstenošanas regulas (ES) 2022/191 pielikumu. Šim labojumam jābūt piemērojamam no Īstenošanas regulas (ES) 2022/191 spēkā stāšanās dienas, proti, no 2022. gada 18. februāra.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu izveidotā komiteja.

(1)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (2) pielikuma B daļā norādītas darbīgās vielas, kuras apstiprinātas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009.

(2)

2018. gada 30. jūlijā saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 (3) 1. pantu tika iesniegts pieteikums uz darbīgās vielas apstiprinājuma atjaunošanu.

(3)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/1916 (4) darbīgās vielas bispiribaka apstiprinājuma periods tika pagarināts no 2021. gada 31. jūlija līdz 2023. gada 31. jūlijam.

(4)

Taču 2020. gada 22. oktobrī pieteikuma iesniedzējs apstiprināja, ka vairs neatbalsta pieteikumu uz apstiprinājuma atjaunošanu.

(5)

Pieteikums uz apstiprinājuma atjaunošanu tika atsaukts, tāpēc minētās darbīgās vielas apstiprinājuma perioda pagarināšana, kas paredzēta Īstenošanas regulā (ES) 2018/1916, vairs nav pamatota. Tādēļ jaunam termiņam būtu jābūt agrākajam iespējamajam datumam un vienlaikus būtu jāatvēl pietiekams laiks, kurā dalībvalstis varētu atsaukt minēto vielu saturošu augu aizsardzības līdzekļu atļaujas.

(6)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Padome 2022. gada 28. februārī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2022/338 (1), ar ko tika noteikts palīdzības pasākums ar finanšu atsauces summu 450 000 000 EUR apmērā, kas paredzēta, lai segtu nāvējoša spēka pielietošanai paredzēta militārā ekipējuma un platformu piegādi Ukrainas bruņotajiem spēkiem.

(2)

Padome 2022. gada 23. martā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2022/471 (2), ar ko grozīja Lēmumu (KĀDP) 2022/338 un ar ko finanšu atsauces summa tika palielināta līdz 900 000 000 EUR.

(3)

Padome 2022. gada 13. aprīlī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2022/636 (3), ar ko grozīja Lēmumu (KĀDP) 2022/338 un ar ko finanšu atsauces summa tika vēl palielināta līdz 1 350 000 000 EUR.

(4)

Ņemot vērā, ka bruņotā agresija, ko pret Ukrainu īsteno Krievijas Federācija, turpinās, finanšu atsauces summa būtu jāpalielina vēl par 490 000 000 EUR.

(5)

Lēmums (KĀDP) 2022/338 būtu attiecīgi jāgroza,

(1)

Padome 2022. gada 28. februārī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2022/339 (1), ar ko noteica palīdzības pasākumu ar finanšu atsauces summu 50 000 000 EUR apmērā, kura paredzēta, lai segtu finansējumu tāda aprīkojuma un piegāžu nodrošināšanai Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kas nav paredzēti nāvējoša spēka pielietošanai, piemēram, individuālie aizsardzības līdzekļi, pirmās palīdzības piederumu komplekti un degviela.

(2)

Padome 2022. gada 23. martā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2022/472 (2), ar ko grozīja Lēmumu (KĀDP) 2022/339 un ar ko finanšu atsauces summa tika palielināta līdz 100 000 000 EUR.

(3)

Padome 2022. gada 13. aprīlī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2022/637 (3), ar ko grozīja Lēmumu (KĀDP) 2022/339 un ar ko finanšu atsauces summa tika vēl palielināta līdz 150 000 000 EUR.

(4)

Ņemot vērā, ka bruņotā agresija, ko pret Ukrainu īsteno Krievijas Federācija, turpinās, vēl par 10 000 000 EUR būtu jāpalielina finanšu atsauces summa, kura paredzēta, lai segtu finansējumu tāda aprīkojuma un piegāžu nodrošināšanai Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kas nav paredzēti nāvējoša spēka pielietošanai, piemēram, individuālie aizsardzības līdzekļi, pirmās palīdzības piederumu komplekti un degviela.

(5)

Lēmums (KĀDP) 2022/339 būtu attiecīgi jāgroza,