1.

2.

Komitejas locekļiem nav saistoši nekādi obligāti norādījumi. Viņi pilda pienākumus pilnīgi neatkarīgi un Savienības vispārējās interesēs.

Komitejā darbojas trīs grupas: darba devēju grupa, darba ņēmēju grupa un grupa, kas pārstāv citas pilsoniskās sabiedrības daļas.

3.

Komitejas konsultatīvā funkcija dod iespēju Eiropas pilsoniskajai sabiedrībai piedalīties Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesā.

4.

5.

6.

Tādējādi tā piedalās patiesi eiropeiskas apziņas veidošanā.

7.

8.

1.

2.

3.

4.

Padome nosaka Komitejas locekļu atalgojumu.

5.

Birojs izvērtē sieviešu un vīriešu pārstāvības situāciju dažādās Komitejas struktūrvienībās un, ja nepieciešams, pieņem konkrētus ieteikumus.

Birojam regulāri iesniedz ar administrācijas palīdzību sagatavotu ziņojumu šīs situācijas izvērtēšanai. Pamatojoties uz šādu ziņojumu, Birojs pieņem konkrētus pasākumus, lai uzlabotu situāciju dzimumu līdztiesības ziņā.

1.

2.

3.

1.

2.

3.

Tajā noteiktas arī procedūras un pasākumi, ko piemēro standartu un principu pārkāpuma gadījumā.

4.

1.

2.

3.

Ja atkāpšanās notiek 8. punktā neparedzētu iemeslu dēļ, tas loceklis, kurš atkāpjas,

4.

5.

6.

7.

8.

Ja kādā no minētajiem gadījumiem netiek iesniegts atlūgums, var piemērot Rīcības kodeksa 14. panta 3. punktu un 16. pantu.

9.

Jauno Komitejas locekli ieceļ uz atlikušo pilnvaru laiku.

1.

2.

Sekretariāts aktualizē un iekštīklā publicē Komitejas struktūrvienību sarakstu.

3.

1.

2.

3.

Loceklis vienlaicīgi var būt piederīgs tikai vienai grupai.

4.

Grupas cenšas panākt savstarpēju vienprātību.

Saskaņā ar šo Reglamentu grupas iesniedz priekšlikumus par ievēlēšanu un iecelšanu amatā, kā arī par Komitejas struktūrvienību sastāvu.

5.

1.

2.

3.

4.

1.

2.

3.

Komitejas locekļiem, kas nav piederīgi nevienai grupai, nodrošina materiālo un tehnisko atbalstu, kāds nepieciešams viņu pienākumu veikšanai.

Šo atbalstu sniedz ģenerālsekretariāts.

4.

Sekretariāta sniegtā materiālā atbalsta noteikumus nosaka Birojs pēc ģenerālsekretāra priekšlikuma.

5.

6.

7.

1.

2.

1.

Saskaņā ar šā Reglamenta noteikumiem pilnsapulce savas pilnvaras var uzticēt kādai citai Komitejas struktūrvienībai, nosakot to Reglamentā, Rīcības kodeksā vai Nolikumā.

Šajā Reglamentā paredzētajos gadījumos pilnsapulce var arī tieši deleģēt savas pilnvaras.

2.

3.

4.

5.

Pilnsapulce pēc grupu priekšlikuma nosaka arī specializēto nodaļu skaitu un kompetences jomas, kā arī locekļu skaitu katrā specializētajā nodaļā un CCMI.

6.

Pēc grupu priekšlikuma pilnsapulce ieceļ arī specializēto nodaļu locekļus, CCMI locekļus un delegātus, kā arī attiecīgo biroju locekļus, apakškomiteju, novērošanas centru, delegāciju un Ētikas komitejas locekļus, kvestorus un Reglamenta komisijas locekļus.

7.

8.

a)

Komitejas priekšsēdētājs;

b)

divi Komitejas priekšsēdētāja vietnieki;

c)

triju grupu priekšsēdētāji, kas ievēlēti saskaņā ar 37. panta 2. punkta a) apakšpunkta 2. ievilkumā paredzēto kārtību;

d)

specializēto nodaļu un CCMI priekšsēdētāji;

e)

mainīgs skaits locekļu, tam nepārsniedzot dalībvalstu skaitu.

1.

To īstenojot, Birojs īpaši raugās, lai Komitejas, tās struktūrvienību un personāla darbība atbilstu Komitejas institucionālajiem mērķiem.

2.

Birojs nosaka Komitejas darba plānošanu un novērtē tā īstenošanu.

Pēc apspriešanās ar paplašināto prezidiju Birojs pieņem Komitejas darba programmu.

3.

4.

5.

Birojs nosaka Komitejas organizāciju un iekšējo darbību un pēc ģenerālsekretāra ierosinājuma pieņem struktūrshēmu.

6.

7.

8.

Biroja interpretējošos lēmumus var pārsūdzēt pilnsapulcē saskaņā ar Reglamenta piemērošanas noteikumos noteikto kārtību.

Pilnsapulces lēmums nav apstrīdams.

9.

10.

11.

—

izveidot Komitejas forumus, platformas un citas tematisko konsultāciju struktūras, noteikt to sastāvu un nodrošināt to pārvaldību, kā arī noteikt veidu, kādā Komiteja darbojas struktūrās, ko izveidojušas Eiropas Savienības iestādes vai kurās tās piedalās,

—

Komitejas locekļu dalību ārējās struktūrās, regulāri to uzraugot un izvērtējot. Komitejas locekļu pārstāvība ārējās struktūrās ir līdzsvarota un notiek rotācijas kārtībā,

—

sagatavot vai pasūtīt pētījumus un tos publicēt,

—

organizēt darba vizītes un izbraukuma pasākumus.

1.

2.

Ex post novērtējums ir kvalitatīvs un mērķorientēts.

Politikas novērtējumu izstrādājot, ņem vērā ekonomisko ietekmi, sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi.

3.

1.

Birojs tiekas kārtējā sēdē pirms plenārsesijas un vajadzības gadījumā ārpuskārtas sēdē.

2.

3.

Protokolu iesniedz Birojam apstiprināšanai nākamajā sēdē.

4.

Rakstisko procedūru Birojs nosaka savos darbības noteikumos.

5.

6.

1.

2.

3.

1.

2.

3.

4.

5.

6.

1.

2.

3.

4.

1.

Pārstāvības pilnvaras viņš var deleģēt priekšsēdētāja vietniekam vai, ja nepieciešams, kādam citam loceklim.

2.

3.

Priekšsēdētājam ir visas nepieciešamās pilnvaras, lai vadītu Komitejas struktūrvienību debates un nodrošinātu to pienācīgu norisi.

4.

Priekšsēdētāja vietnieki viņam atskaitās par šo deleģēto uzdevumu vai pienākumu izpildi.

5.

Sniegtajai informācijai var sekot debates.

6.

7.

Priekšsēdētājs Komitejas vārdā īsteno funkcijas un pilnvaras, kas Komitejai kā Eiropas Savienības iestādei uzticētas ar personas datu aizsardzībai piemērojamiem tiesību aktiem.

Viņš var deleģēt šīs pilnvaras ģenerālsekretāram.

8.

Pilnvaru termiņa beigās priekšsēdētājs sniedz pilnsapulcei pārskatu par paveikto.

Abus minētos ziņojumus apspriež pilnsapulcē.

1.

2.

3.

Šajās sanāksmēs var uzaicināt piedalīties specializēto nodaļu priekšsēdētājus.

4.

1.

2.

3.

Vismaz divas reizes gadā tas tiekas arī ar specializēto nodaļu un CCMI priekšsēdētājiem, lai izstrādātu Komitejas darba plānu un novērtētu tā izpildi, un attiecīgā gadījumā iesniedz priekšlikumus Birojam.

Uz paplašinātā prezidija sanāksmēm attiecīgā gadījumā var uzaicināt arī citas personas.

1.

2.

Pilnsapulce izveido specializētās nodaļas tajās jomās, kuras saskaņā ar Līgumiem ir Komitejas kompetencē.

3.

1.

2.

3.

Neviens loceklis nevar būt piederīgs vairāk nekā divām specializētajām nodaļām, ja vien viņš nav no dalībvalsts, kuru pārstāv deviņi vai mazāk par deviņiem Komitejas locekļiem.

Neviens Komitejas loceklis nevar būt piederīgs vairāk kā trim specializētajām nodaļām.

4.

Aizvietotājs var nebūt piederīgs tai pašai grupai, pie kuras ir piederīgs loceklis, kuru viņš aizvieto.

1.

2.

Specializēto nodaļu priekšsēdētājus un pārējos biroja locekļus var ievēlēt atkārtoti.

3.

1.

2.

3.

1.

Tos iesniedz Birojam un pilnsapulcei apstiprināšanai.

Pilnsapulce pēc grupu priekšlikumiem ieceļ apakškomiteju locekļus.

2.

Pēc grupu priekšlikuma Birojs var iecelt arī to locekļus.

Tādā gadījumā lēmumu par apakškomitejas izveidi un tās locekļu iecelšanu pēc tam apstiprina pilnsapulce.

3.

Apakškomiteju automātiski likvidē, tiklīdz pilnsapulce ir nobalsojusi par tās sagatavoto atzinuma projektu.

4.

5.

1.

2.

3.

Pēc Biroja priekšlikuma pilnsapulce pēc tam to var atsaukt vai grozīt.

4.

5.

Pilnsapulcei pieņemot attiecīgu lēmumu, šos informatīvos dokumentus un pētījumus var iesniegt Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai vai jebkurai citai Eiropas Savienības iestādei vai struktūrai.

6.

7.

Novērošanas centra sagatavoto atzinuma projektu iesniedz specializētajai nodaļai pieņemšanai.

Ja specializētā nodaļa to pieņem, specializētā nodaļa to iesniedz pilnsapulcei pieņemšanai.

1.

2.

CCMI locekļu pilnvaru termiņš ir divarpus gadi. CCMI delegātu pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Abos gadījumos termiņš ir atjaunojams.

3.

4.

Lēmumu par ieteikumiem delegātu iecelšanai katra grupa pieņem saskaņā ar saviem iekšējiem noteikumiem.

5.

6.

Darbam CCMI sanāksmēs un sagatavošanas darbam CCMI delegāti nevar iecelt aizvietotājus.

7.

1.

To sastāvā ir Komitejas locekļi un delegāti, kas pārstāv organizētas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras Komiteja vēlas iesaistīt savā darbā.

2.

3.

Pilnsapulces lēmumā par konsultatīvās komisijas izveidi norāda tās mērķi, struktūru, sastāvu un darbības ilgumu, kā arī iespējamos nosacījumus par to, kā kļūt par delegātu.

1.

2.

1.

2.

Pretējā gadījumā sadarbība norisinās kontaktgrupās.

Apvienoto konsultatīvo komiteju un kontaktgrupu locekļus pēc grupu priekšlikumiem ieceļ Birojs.

3.

1.

2.

3.

1.

Ievēlēšanas kārtība ir noteikta Rīcības kodeksa 10. pantā.

2.

3.

1.

2.

Revīzijas komitejas uzdevums ir nodrošināt iekšējā revidenta neatkarību, uzraudzīt iekšējās revīzijas darba kvalitāti un nodrošināt, lai Komitejas dienesti pienācīgi ņemtu vērā iekšējās un ārējās revīzijas ieteikumus un veiktu attiecīgus pēcpasākumus.

3.

4.

5.

Katra no trijām Komitejas grupām rotācijas kārtībā uz divarpus gadiem izvirza Revīzijas komitejas priekšsēdētāju.

6.

7.

1.

2.

3.

4.

5.

1.

2.

Ja rodas domstarpības par kāda locekļa atbilstību, pēc apspriešanās ar interešu grupas locekļiem lēmumu pieņem Birojs.

Katrs Komitejas loceklis vienlaicīgi var būt piederīgs tikai vienai interešu grupai.

3.

4.

Birojs šo lēmumu pēc tam var grozīt vai atsaukt.

1.

Pilnsapulces pirmo sēdi sasauc un vada tās gados vecākais loceklis, un, ja Padome iecēlusi vismaz pusi no locekļiem, sēde notiek ne vēlāk kā 40 kalendāro dienu laikā pēc datuma, kurā Padome pieņēmusi lēmumu, ar ko ieceļ Komitejas locekļus.

Ja visi Komitejas locekļi nav iecelti ar vienu un to pašu Padomes lēmumu, datums, no kura sākas minētais termiņš, ir datums, kurā Padome pieņēmusi lēmumu, ar ko ieceļ Komitejas locekļu vairākumu.

2.

3.

1.

2.

3.

1.

Vēlēšanu komisijas locekļi nekandidē uz Biroja locekļa amatu.

2.

3.

4.

5.

6.

1.

Pirmajā posmā pilnsapulce lemj par Biroja locekļu amatu kandidātu pilnīgu sarakstu vai pilnīgiem sarakstiem.

2.

1.

Biroja sastāvam jābūt atbilstīgam 1. panta 5. punkta noteikumiem, un tajā ir jāievēro vispārējais un ģeogrāfiskais līdzsvars starp grupām, turklāt tā, lai no katras dalībvalsts būtu vismaz viens un ne vairāk par trim pārstāvjiem.

2.

Uz katru divarpus gadu pilnvaru termiņu Komitejas priekšsēdētāju ievēlē rotācijas kārtībā no triju grupu locekļu vidus.

3.

Abi priekšsēdētāja vietnieki ir piederīgi divām dažādām grupām, un viņus ievēlē no to divu grupu locekļu vidus, kurām nav piederīgs Komitejas priekšsēdētājs.

4.

Komitejas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietniekus attiecīgajos amatos nevar ievēlēt atkārtoti.

5.

Divarpus gadus pēc pilnvaru termiņa beigām Komitejas priekšsēdētājs nevar būt Biroja loceklis Komitejas priekšsēdētāja vietnieka, grupas, specializētās nodaļas vai CCMI priekšsēdētāja statusā.

1.

2.

Balsu vairākumu iegūst, ja par kandidātu nobalso vairāk nekā puse klātesošo vai pārstāvēto locekļu.

Ja attiecīgās grupas izvirzītais kandidāts balsojumā neiegūst vajadzīgo balsu vairākumu, grupa iesniedz jaunus priekšlikumus līdz kāda locekļa iecelšanai.

1.

2.

1.

2.

Attiecīgā gadījumā grupas ņem vērā arī tādu locekļu esamību, kuri nav piederīgi nevienai grupai.

1.

A kategorijas atzinumi

Šajā kategorijā ietilpst šādi atzinumi:

Šīs kategorijas atzinumus izstrādā izpētes grupas dažādā skaitliskā sastāvā (no 6 līdz 24 locekļiem), kurām piešķirti atbilstīgi līdzekļi.

2.

B kategorijas atzinumi

Šajā kategorijā ietilpst atzinumi, kas izstrādāti pēc obligātiem vai fakultatīviem atzinuma pieprasījumiem, par Komitejai mazāk nozīmīgiem tematiem vai steidzami izstrādājami atzinumi.

Šīs kategorijas atzinumus izstrādā vienīgais ziņotājs vai galvenais ziņotājs, izņemot šajā Reglamentā paredzētos gadījumus.

Pienācīgi pamatotos gadījumos Birojs var nolemt, ka B kategorijas atzinumu izstrādā dokumenta izstrādes grupa trīs locekļu sastāvā (B+ kategorija).

3.

C kategorijas atzinumi

Šajā kategorijā ietilpst atzinumi, kas izstrādāti pēc obligātiem vai fakultatīviem izteikti tehniska rakstura atzinuma pieprasījumiem un kuru sagatavošanā nav vajadzīga ziņotāja vai izpētes grupas iesaistīšanās.

Par šiem atzinuma pieprasījumiem sagatavo standarta atzinumu, ko Birojs tieši iesniedz pilnsapulcei.

Šajā procedūrā nav paredzēta ne ziņotāja iecelšana, ne atzinuma izskatīšana specializētajā nodaļā, vienīgi standarta atzinuma pieņemšana vai noraidīšana pilnsapulces sēdē.

Plenārsesijā pilnsapulce vispirms lemj par to, vai šādi atzinuma pieprasījumi ir izskatāmi iepriekš minētajā kārtībā, un pēc tam balso par standarta atzinuma pieņemšanu vai noraidīšanu.

1.

Ziņojumu pieprasa kāda no Eiropas Savienības iestādēm.

2.

3.

4.

Tādu novērtējuma ziņojumu, kas neatbilst šā panta 1. punkta noteikumiem, Birojs nosūta atpakaļ specializētajai nodaļai vai CCMI.

Locekļi un grupas var iesniegt novērtējuma ziņojuma grozījumus balsošanai pilnsapulcē, ja grozījumi atbilst šā panta 1. punkta noteikumiem.

Pilnsapulce balso par ziņojumu un attiecīgā gadījumā par dokumenta nosūtīšanu pārējām Eiropas iestādēm.

5.

1.

2.

3.

4.

Tādu informatīvo ziņojumu, kas neatbilst šā panta 1. punkta noteikumiem, Birojs nosūta atpakaļ specializētajai nodaļai vai CCMI.

Pilnsapulce balso par ziņojumu un attiecīgā gadījumā par dokumenta nosūtīšanu pārējām Eiropas iestādēm.

5.

6.

1.

2.

Priekšlikumā iekļauj rezolūcijas projektu un, ja iespējams, to iesniedz Biroja sekretariātam 48 stundas pirms pilnsapulces sēdes atklāšanas.

3.

Pilnsapulce apspriež, balso un attiecīgā gadījumā pieņem rezolūcijas par aktuāliem jautājumiem.

1.

2.

3.

Ja līdz termiņa beigām atzinums nav iesniegts, tas neliedz veikt turpmāku rīcību.

4.

Priekšsēdētājs, apspriežoties ar Biroju, organizē Komitejas darbu, ņemot vērā atzinuma pieprasījumā norādītos termiņus.

1.

2.

3.

4.

1.

Ja attiecīgais jautājums nepārprotami ir vienas nodaļas kompetencē, attiecīgo nodaļu izraugās Komitejas priekšsēdētājs, kurš par savu lēmumu informē Biroju.

Attiecīgā gadījumā Birojs nākamajā sēdē apstiprina Komitejas priekšsēdētāja lēmumu.

2.

Priekšlikumu iesniedz Birojam, un Birojs nosaka atzinumu izskatīšanas prioritāro secību, tos sadalot kategorijās.

No atzinuma kategorijas ir atkarīgs, vai atzinumu izstrādā vienīgais ziņotājs vai ziņotājs, kam palīdz izpētes grupa.

3.

Ja specializētajām nodaļām rodas domstarpības, jautājumu nodod izskatīšanai paplašinātajā prezidijā.

Galīgo priekšlikumu iesniedz Birojam lēmuma pieņemšanai.

4.

Nākamajā sēdē Birojs attiecīgā gadījumā apstiprina jauno priekšlikumu un nosaka izpētes grupas galīgo skaitlisko sastāvu.

Ja ir nepieciešama steidzama procedūra, lai ievērotu iestāžu noteiktos termiņus, par izmaiņām specializētās nodaļas tiek informētas vienlaikus ar kandidātu izvirzīšanu; specializētās nodaļas var lūgt Komitejas Biroja apstiprinājumu, izmantojot rakstisku procedūru.

—

ziņotājs sadarbībā ar vienu vai diviem līdzziņotājiem vai arī divi vai trīs ziņotāji ar vienlīdzīgām tiesībām izpētes grupā, vai

—

ziņotājs, kas strādā viens pats vai, ja nepieciešams, kopā ar dokumentu izstrādes grupu.

1.

Dokumentu izstrādes grupa ir izpētes grupa 3 locekļu sastāvā.

2.

3.

Šajā gadījumā ir vajadzīga visu triju grupu priekšsēdētāju vienošanās par specializētās nodaļas priekšsēdētāja lēmumu ziņotāja – un iespējamo līdzziņotāju – iecelšanai, kā arī izpētes grupas locekļu iecelšanai.

4.

Izpētes grupas sanāksmēs netiek balsots.

5.

Izņēmuma gadījumos, kad Birojs tam devis iepriekšēju piekrišanu, izpētes grupas darbība var tikt pagarināta uz laiku, kas nekādā gadījumā nepārsniedz tekošo divarpus gadu termiņu.

1.

Birojs šādu lēmumu var pieņemt arī pēc savas ierosmes.

2.

3.

4.

5.

Tomēr tās pienākums ir pievienot savam atzinumam CCMI izstrādāto papildatzinumu.

1.

Sanāksmes sasauc specializētās nodaļas priekšsēdētājs.

2.

3.

1.

2.

1.

Specializēto nodaļu sanāksmēs var iesniegt priekšlikumus grozījumiem atzinuma projektā.

Specializētā nodaļa balso un, attiecīgā gadījumā, pieņem specializētās nodaļas atzinumu.

2.

Ja noraidītais grozījums ir saņēmis vismaz vienu ceturtdaļu nodoto balsu, tā tekstu kopā ar balsošanas rezultātu pievieno atzinumam.

1.

2.

1.

2.

3.

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

1.

2.

3.

Tomēr pilnsapulce atļauj iesniegt grozījumus līdz plkst. 12.00 pirms attiecīgās sēdes atklāšanas ar nosacījumu, ka tos ir iesniegusi grupa vai ka tos ir parakstījuši vismaz divdesmit pieci locekļi.

4.

5.

1.

Priekšsēdētājam palīdz Komitejas priekšsēdētāja vietnieki.

2.

Priekšsēdētāja vietnieku prombūtnes gadījumā sēdi vada gados vecākais Biroja loceklis.

3.

Pilnsapulces sēdēs kvorums ir sasniegts, ja piedalās vai ir pārstāvēta vairāk nekā puse pilnsapulces locekļu.

4.

1.

2.

3.

4.

5.

1.

2.

3.

1.

2.

3.

1.

2.

Ziņotāja piekrišana ierosinātam grozījumam nav iemesls, lai par to nebalsotu.

3.

4.

Ja Komitejas priekšsēdētājs nolemj ierobežot uzstāšanās laiku, ierobežojums saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes principu attiecas uz visiem dalībniekiem vienlīdzīgi.

5.

6.

Tādā gadījumā pilnsapulce balso tikai par kompromisa priekšlikumu.

7.

8.

9.

Grozījumu uzskata par aktualitāti zaudējušu, ja tas neatbilst iepriekšējam balsojumam par to pašu atzinumu.

10.

Tādā gadījumā Komitejas priekšsēdētājs par to informē iestādi, kura minēto atzinumu ir pieprasījusi.

11.

Pilnsapulce balso par Komitejas priekšsēdētāja priekšlikumu.

1.

2.

Birojam šādu pieprasījumu var iesniegt jebkura grupa.

Birojs savu lēmumu pieņem pēc apspriešanās ar grupu priekšsēdētājiem un attiecīgās specializētās nodaļas vai CCMI priekšsēdētāju.

3.

Ja Birojs nolemj atzinuma projektu nesūtīt atpakaļ, to izskata plenārsesijas pēdējā dienā, ja vien tas iespējams.

4.

5.

6.

7.

1.

2.

1.

Atzinumos ir saturiskā daļa un procesuālā daļa.

2.

Ja balsošana ir notikusi pēc saraksta, norāda balsotāju vārdus un uzvārdus.

3.

Šis nosacījums attiecas arī uz pretatzinumiem.

4.

5.

1.

2.

1.

2.

3.

4.

5.

Citos gadījumos balsošana var būt aizklāta, ja to pieprasa vairākums klātesošo vai pārstāvēto locekļu.

6.

1.

Sagatavoto dokumentu ziņotājs iesniedz izskatīšanai attiecīgajai struktūrvienībai.

Ja to pieņem, ziņotājs projektu iesniedz izskatīšanai pilnsapulcē.

2.

Šajā darbā viņam atbalstu sniedz attiecīgās specializētās nodaļas sekretariāts, un specializēto nodaļu informē par šo darbu.

3.

Pēc šādas atkāpšanās struktūrvienība, kas iecēlusi ziņotāju, kurš demisionē, pēc apspriešanās ar grupām var iecelt jaunu ziņotāju.

1.

2.

Pilnsapulce pirms attiecīgā atzinuma projekta izskatīšanas apstiprina Komitejas priekšsēdētāja iecelto ziņotāju.

3.

1.

2.

3.

Locekļa aizvietotāju var iecelt par padomnieku. Tādā gadījumā uz laiku tiek apturētas locekļa aizvietotāja pilnvaras.

4.

5.

1.

2.

3.

Saskaņā ar šiem nosacījumiem ziņotāja padomnieki var piedalīties:

Viņi var piedalīties arī vienā sagatavošanās sanāksmē ar ziņotāju.

Dalība citās sanāksmēs, tostarp sanāksmēs ar citu iestāžu pārstāvjiem un citām ieinteresētajām personām, iepriekš ir jāapstiprina specializētās nodaļas priekšsēdētājam.

4.

5.

1.

2.

3.

4.

5.

1.

Komitejas loceklis, kurš nevar ierasties specializētās nodaļas sanāksmē, var deleģēt savas balsstiesības citam specializētās nodaļas loceklim.

2.

Pie politiskajām grupām nepiederīgi locekļi tieši informē attiecīgās struktūrvienības priekšsēdētāju.

3.

4.

1.

2.

Pie politiskajām grupām nepiederīgi locekļi tieši informē attiecīgās struktūrvienības priekšsēdētāju.

3.

Pilnvarojums ietver balsstiesību deleģēšanu saskaņā ar 84. pantu loceklim, kurš pārstāv citu locekli, ja vien pilnvarojumā nav paredzēts citādi.

4.

1.

2.

1.

CCMI delegāti nevar izraudzīties aizvietotājus.

2.

3.

Komitejas locekļi un CCMI delegāti nevar pildīt aizvietotāja funkciju.

4.

Izraudzītā aizvietotāja vārdu, uzvārdu un amatu dara zināmu Komitejas Birojam apstiprināšanai.

5.

6.

7.

8.

Tādā gadījumā uz laiku, kamēr aizvietotājs pilda padomnieka funkcijas, de facto tiek apturētas locekļa aizvietotāja pilnvaras.

9.

Aizvietotāja pilnvaras vienmēr beidzas vienlaicīgi ar attiecīgā locekļa pilnvarām.

Ja loceklis atkāpjas no amata, viņa aizvietotāja pilnvaru termiņš beidzas dienā, kad Komitejas loceklis faktiski beidz pildīt amata pienākumus.

10.

1.

Birojs var uzdot CCMI izstrādāt arī parasta atzinuma projektus – to skaitā pašiniciatīvas atzinumiem –, novērtējuma ziņojuma projektus un informatīva ziņojuma projektus.

2.

1.

Ja Komitejas priekšsēdētājs uzskata, ka nevar gaidīt līdz nākamajai plenārsesijai, steidzamības procedūru pilnsapulces līmenī var piemērot arī, lai pieņemtu novērtējuma ziņojumus, informatīvos ziņojumus vai rezolūcijas par aktuāliem jautājumiem.

2.

Komitejas priekšsēdētājs nekavējoties par to informē Biroja locekļus.

3.

1.

Par šiem pasākumiem viņš informē Biroja locekļus.

2.

1.

Ja specializētās nodaļas priekšsēdētājs uzskata, ka nevar gaidīt līdz nākamajai sanāksmei, steidzamības procedūru specializēto nodaļu līmenī var piemērot arī, lai pieņemtu novērtējuma ziņojumus, informatīvos ziņojumus vai rezolūcijas par aktuāliem jautājumiem.

Specializētās nodaļas priekšsēdētājs par to informē specializētās nodaļas biroja locekļus.

2.

Specializētās nodaļas priekšsēdētājs var nolemt, ka iesniegtais priekšlikums ir rakstiski jāapstiprina pirms nākamās specializētās nodaļas sanāksmes. Tādā gadījumā tiek noteiks atbildes sniegšanas termiņš. Priekšlikumu apstiprina ar parasto balsu vairākumu, kā tas notiek, pieņemot lēmumus specializētajā nodaļā.

3.

1.

Tādā gadījumā minēto priekšlikumu iekļauj nākamās plenārsesijas darba kārtības sākumā.

Lai izskatītu jautājumu par neuzticības izteikšanu, pilnsapulci vada par CAF atbildīgais priekšsēdētāja vietnieks.

2.

Pilnsapulce par šo ierosinājumu pieņem lēmumu ar divām trešdaļām nodoto balsu vairākuma, kas pārstāv Komitejas locekļu vairākumu.

Pretējā gadījumā tas uzskatāms par noraidītu.

3.

4.

Pilnsapulce atsāk darbu, ja iespējams, tajā pašā dienā, un to vada pagaidu priekšsēdētājs.

5.

1.

Pie politiskajām grupām nepiederīgi locekļi tieši informē attiecīgās struktūrvienības priekšsēdētāju.

2.

3.

Specializētās nodaļas priekšsēdētājs par to informē Komitejas Biroju, un saskaņā ar Reglamenta 23. panta 4. punktu tiek uzsākta nomaiņas procedūra.

1.

2.

Birojs, uzklausījis attiecīgo locekli, pieņem lēmumu.

3.

Turklāt, ja palīdzību lūdz Komitejas priekšsēdētājs, Birojs rīkojas pēc tā priekšsēdētāja vietnieka priekšlikuma, kurš atbild par CAF.

1.

2.

1.

2.

3.

Uz šādu piekļuvi Komitejas dokumentiem attiecas principi, nosacījumi un ierobežojumi, kas noteikti ES regulās un Komitejas iekšējos lēmumos, kā arī ES datu aizsardzības noteikumi.

4.

Šajā nolūkā Birojs pieņem iekšējos noteikumus par kārtību, kādā tiek nodrošināta dokumentu pieejamība, un sagatavo to dokumentu sarakstu, kuri ir tieši pieejami.

Reģistrs izveidots, lai tajā reģistrētu visus Komitejas dokumentus, to skaitā pilnsapulces, Biroja un Komitejas priekšsēdētāja lēmumus.

5.

1.

2.

Attiecīgās iestādes vai struktūras, kā arī Birojs var lūgt pilnsapulci rīkot debates aiz slēgtām durvīm.

3.

Sēdes vadītājs var lemt par citu personu dalību slēgtās sēdēs novērotāju statusā, ja tam ir pamatoti iemesli.

4.

1.

2.

1.

2.

3.

4.

Ik pēc trim mēnešiem ģenerālsekretārs rakstiski ziņo Komitejas priekšsēdētājam par pieņemtajiem vai plānotajiem lēmumu izpildes kritērijiem un pasākumiem administratīvo vai organizatorisko problēmu un personāla jautājumu risināšanā.

Komitejas priekšsēdētājs šo informāciju nekavējoties nosūta Birojam.

5.

Ievērodams deleģējošās institūcijas noteiktās robežas, ģenerālsekretārs var deleģēt tālāk pilnvaras, ko viņam uzticējis Birojs vai Komitejas priekšsēdētājs.

6.

1.

attiecībā uz ierēdni, kurš iecelts ģenerālsekretāra amatā, pilnvaras īsteno Birojs;

2.

attiecībā uz ierēdņiem, kuri iecelti ģenerālsekretāra vietnieka vai direktora amatā:

3.

attiecībā uz ierēdņiem, kuri iecelti direktora vietnieka vai nodaļas vadītāja amatā, pilnvaras īsteno Komitejas priekšsēdētājs, pamatojoties uz ģenerālsekretāra priekšlikumu.

Par šo ierēdņu iecelšanu apspriežas ar paplašināto prezidiju, kuram iesniedzama visaptveroša informācija;

4.

attiecībā uz AD funkciju grupas ierēdņiem, kas neieņem nodaļu vadītāju vai augstākus amatus, un AST un AST/SC funkciju grupas ierēdņiem: pilnvaras īsteno ģenerālsekretārs.

1.

attiecībā uz pagaidu darbinieku, kurš pieņemts darbā ģenerālsekretāra amatā, pilnvaras īsteno Birojs;

2.

attiecībā uz pagaidu darbiniekiem, kuri pieņemti darbā ģenerālsekretāra vietnieka vai direktora amatā:

3.

attiecībā uz pagaidu darbiniekiem, kuri pieņemti darbā direktora vietnieka vai nodaļas vadītāja amatā, pilnvaras īsteno Komitejas priekšsēdētājs, pamatojoties uz ģenerālsekretāra priekšlikumu.

Par šo darbinieku iecelšanu amatā apspriežas ar paplašināto prezidiju, kuram iesniedzama visaptveroša informācija;

4.

attiecībā uz AD funkciju grupas pagaidu darbiniekiem, kas neieņem nodaļas vadītāja vai augstāku amatu, un AST/SC funkciju grupas pagaidu darbiniekiem pilnvaras īsteno ģenerālsekretārs;

5.

attiecībā uz īpašajiem padomniekiem pilnvaras īsteno ģenerālsekretārs;

6.

attiecībā uz līgumdarbiniekiem pilnvaras īsteno ģenerālsekretārs.

1.

Attiecībā uz citiem vispārīgiem noteikumiem šīs pilnvaras īsteno ģenerālsekretārs.

2.

3.

Lēmumos par deleģēšanu ir jānorāda ierēdņi vai darbinieki, kuriem pilnvaras tiek deleģētas, deleģēto pilnvaru apjoms, to robežas un spēkā esamības termiņš, kā arī tas, vai attiecīgās pilnvaras drīkst deleģēt tālāk.

A.

Birojs (pirmais posms):

B.

Priekšatlases komiteja:

C.