(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas Padome ar Regulu (EK) Nr. 925/2009 (2) noteica antidempinga maksājumu konkrētām Armēnijas, Brazīlijas un Ķīnas izcelsmes alumīnija folijām (“sākotnējā izmeklēšana”). Pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, Eiropas Komisija (“Komisija”) ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/2384 (3)2015. gada 17. decembrī pagarināja pasākumu termiņu attiecībā uz eksportu no Ķīnas un izbeidza pasākumus attiecībā uz Brazīliju (“iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšana”). Antidempinga pasākumi pret Armēnijas izcelsmes importu zaudēja spēku 2014. gada 7. oktobrī.

(2)

Pēc pretapiešanas izmeklēšanas, kas tika veikta saskaņā ar pamatregulas 13. pantu, Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/271 (4) konkrētas Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija folijas importam noteikto antidempinga maksājumu attiecināja arī uz konkrētas nedaudz pārveidotas alumīnija folijas importu.

(3)

Pēc otrās pretapiešanas izmeklēšanas, kas tika veikta saskaņā ar pamatregulas 13. pantu, Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2021/1474 (5) paplašināja antidempinga maksājumu, kas konkrētas Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija folijas importam ir noteikts ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/2384 un Īstenošanas regulu (ES) 2017/271, attiecinot to arī uz tādas konkrētas alumīnija folijas importu, kura nosūtīta no Taizemes, neatkarīgi no tā, vai tai ir deklarēta Taizemes izcelsme.

(4)

Pēc tam kad bija publicēts paziņojums par gaidāmajām termiņa beigām (6) Komisija saņēma pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(5)

Pārskatīšanas pieprasījumu 2020. gada 10. septembrī iesniedza Savienības ražotāji, kas pārstāv aptuveni 90 % no konkrētās alumīnija folijas kopējā ražošanas apjoma Savienībā (“pieprasījuma iesniedzēji”). Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc minēto pasākumu termiņa beigām dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei varētu turpināties vai atkārtoties.

(6)

Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (7) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), 2020. gada 17. decembrī sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz konkrētas Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes alumīnija folijas importu, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(7)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības izmeklēšana aptvēra periodu no 2019. gada 1. oktobra līdz 2020. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laikposmam no 2017. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Turklāt Komisija par izmeklēšanas sākšanu atsevišķi informēja pieprasījuma iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, Ķīnas iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus un lietotājus, tirgotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības un aicināja tos piedalīties.

(9)

Ieinteresētajām personām bija iespēja iesniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(10)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Komisija izlasi izveidoja, pamatojoties uz līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomiem Savienībā. Šajā izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji veidoja aptuveni 77 % no aplēstā kopējā līdzīgā ražojuma ražošanas apjoma Savienībā un 75 % no pārdošanas apjoma Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Komisija piezīmes nav saņēmusi. Tādējādi tika uzskatīts, ka šī izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

(12)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(13)

Tikai viens nesaistītais importētājs sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Tāpēc atlase nebija nepieciešama.

(14)

Lai izlemtu, vai ir nepieciešama atlase, un lai attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus tādus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(15)

Pieteicās divi attiecīgās valsts ražotāji eksportētāji un sniedza pieprasīto informāciju. Tomēr viens no tiem paziņoja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas neražoja un neeksportēja pārskatāmo ražojumu, tāpēc nevēlas sadarboties izmeklēšanā. Ņemot vērā atbilžu nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(16)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“Ķīnas valdība” jeb “ĶV”) nosūtīja anketu par to, vai Ķīnas Tautas Republikā pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(17)

Procedūras sākumposmā anketa tika iekļauta lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un publicēta Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē (8).

(18)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Ražotājs eksportētājs, kas pieteicās atlases laikā, nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Atbildes netika saņemtas no neviena nesaistītā importētāja. Izmeklēšanas laikā neviens no lietotājiem neiesniedza anketu un nepieteicās. Arī ĶV nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(19)

Tā kā ne Ķīnas ražotāji eksportētāji, ne ĶV nesadarbojās, tad saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumi par dempingu un kaitējumu tika izdarīti, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecība Eiropas Savienībā tika attiecīgi informēta. Piezīmes netika saņemtas.

(20)

Komisija pieprasīja visu informāciju, ko uzskatīja par nepieciešamu izmeklēšanai. Saskaņā ar Paziņojumu par Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām (9) videokonferences veidā tika veikta attālināta kontrolpārbaude (“AKP”) šādos uzņēmumos:

—

Alcomet AD, Šumena, Bulgārija,

—

Slim Aluminium SpA, Čisterna di Latīna, Itālija,

—

Symetal, Atēnas, Grieķija.

(21)

Pārskatāmais ražojums ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija folija, kas ir vismaz 0,008 mm un ne vairāk kā 0,018 mm bieza, bez pamatnes, velmēta, bet tālāk neapstrādāta, ruļļos, kuru platums nepārsniedz 650 mm, bet svars pārsniedz 10 kg, un kas pašlaik tiek klasificēta ar KN kodu ex 7607 11 19 (Taric kods 7607111910) (“pārskatāmais ražojums”, “mājsaimniecības alumīnija folija” jeb “MAF”).

(22)

Pārskatāmo ražojumu izmanto dažādiem nolūkiem paredzētai īslaicīgai ietīšanai mājsaimniecībās, ēdināšanas uzņēmumos, pārtikas rūpniecībā un ziedu mazumtirdzniecībā.

(23)

Kā jau konstatēts sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

(24)

Komisija ir nolēmusi, ka tādēļ minētie ražojumi ir līdzīgi izstrādājumi (ražojumi) pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(25)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošā pasākuma termiņa beigām dempings no ĶTR varētu turpināties vai atkārtoties.

(26)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārskatāmā ražojuma imports no ĶTR turpinājās, taču sasniedza tikai 1 588 t, t. i., 2 % no Savienības patēriņa tirgus daļas. Lielākā daļa šā eksporta tika īstenota režīmā “ievešana pārstrādei” (10), un tādēļ uz to neattiecās ne antidempinga maksājums, ne muitas nodoklis. Komisija secināja, ka importa apjoms ir pietiekami reprezentatīvs, lai pārbaudītu, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies dempings.

(27)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka attiecībā uz ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu, sāka izmeklēšanu par ražotājiem eksportētājiem no minētās valsts.

(28)

Tāpēc, lai savāktu datus, kas vajadzīgi iespējamai pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanai, paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja visus ražotājus Ķīnas Tautas Republikā sniegt informāciju par izejresursiem, ko izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā. Neviens ražotājs neiesniedza šo informāciju.

(29)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgajiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu Ķīnas valdībai. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pamatojošus pierādījumus attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Piezīmes netika saņemtas.

(30)

No ĶV netika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem. Pēc tam Komisija informēja ĶV, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai Ķīnas Tautas Republikā pastāv nozīmīgi kropļojumi. Komisijas norādīja, ka gadījumā, ja konstatējumi ir pamatoti ar pieejamajiem faktiem saskaņā ar 18. pantu, izmeklēšanas rezultāts šai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies. Piezīmes no ĶV netika saņemtas.

(31)

Komisija paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā ir norādījusi, ka, ņemot vērā konkrētajā izmeklēšanas posmā pieejamos pierādījumus, attiecībā uz ĶTR iespējamās reprezentatīvās valstis normālās vērtības noteikšanai, kurā pamatotos uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, ir Brazīlija un Turcija. Komisija arī norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamās attiecīgās reprezentatīvās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem.

(32)

Komisija 2021. gada 29. janvārī publicēja pirmo paziņojumu par lietas materiāliem (“pirmais paziņojums par lietas materiāliem”) un informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Pirmajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, kā pārskatāmā ražojuma ražošanā izmantotās izejvielas, darbaspēku un enerģiju, pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumu un tā iesniedzēju sniegto informāciju. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija konkrētajā izmeklēšanas posmā noteica trīs iespējamās reprezentatīvās valstis, proti, Brazīliju, Krievijas Federāciju (“Krievija”) un Turciju. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes. Piezīmes par pirmo paziņojumu netika saņemtas.

(33)

Komisija 2021. gada 28. maijā publicēja otro paziņojumu par lietas materiāliem (“otrais paziņojums par lietas materiāliem”). Komisija šajā paziņojumā sniedza ražošanas faktoru sarakstu un informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Komisija par reprezentatīvo valsti izvēlējās Turciju. Tā kā nevienā no iespējamajām reprezentatīvajām valstīm nav atbilstoša reprezentatīva ražotāja, kas ražotu pārskatāmo ražojumu, Komisija uzskatīja, ka dati par uzņēmumiem, kuri ražo ražojumu tajā pašā vispārīgajā kategorijā, kurā ietilpst pārskatāmais ražojums, varētu būt atbilstoši, lai no tiem iegūtu finanšu datus (pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas un peļņa). Tāpēc Komisija informēja ieinteresētās personas, ka noteiks PVA izmaksas un peļņu, pamatojoties uz finanšu informāciju no pieciem Turcijas uzņēmumiem, kas ražo alumīnija štancējumus. Komisija uzskatīja, ka alumīnija štancējumi ir ražojumi, kuru tehniskās īpašības ir ļoti līdzīgas pārskatāmā ražojuma īpašībām, un tiem ir arī līdzīgs izejmateriālu sastāvs. Turklāt šos ražojumus nereti ražo tie paši uzņēmumi, kuri ražo pārskatāmo ražojumu, vai vienā uzņēmumu grupā ietilpstoši uzņēmumi. Ņemot vērā līdzības starp pārskatāmo ražojumu un alumīnija štancējumiem, kā arī to, ka ir noteikti rentabli alumīnija štancējumu ražotāji, šādus datus uzskata par reprezentatīviem to uzņēmumu stāvoklim, kuri ražo pārskatāmo ražojumu, un tādējādi par atbilstošiem, lai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteiktu normālo vērtību.

(34)

Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes, bet par otro paziņojumu piezīmes nesaņēma.

(35)

Nesenās izmeklēšanās, kas attiecās uz alumīnija nozari Ķīnas Tautas Republikā (11), Komisija konstatēja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(36)

Minētajās izmeklēšanās Komisija konstatēja, ka Ķīnas Tautas Republikā tiek īstenota būtiska valdības iejaukšanās un tādējādi tiek kropļota efektīva resursu sadale, kas atbilstu tirgus principiem (12). Jo īpaši Komisija secināja, ka alumīnija nozarē ne tikai lielā mērā pastāv uzņēmumi, kuri pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē pieder Ķīnas valdībai (13), bet ka ĶV ir arī iespēja iejaukties cenās un izmaksās, izmantojot valsts pārstāvību (klātbūtni) uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē (14). Komisija arī konstatēja, ka valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk. Kopumā plānošanas sistēma ĶTR nodrošina, ka resursi tiek koncentrēti nozarēs, ko ĶV ir atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem (15). Turklāt Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti nedarbojas pienācīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē, tādējādi radot kropļojumus, jo īpaši gadījumos, kad ĶTR tiek saglabāti maksātnespējīgi uzņēmumi un tiek piešķirtas zemes izmantošanas tiesības (16). Līdzīgā kārtā Komisija konstatēja algu izmaksu kropļojumus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē alumīnija nozarē (17), kā arī kropļojumus finanšu tirgos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, jo īpaši saistībā ar kapitāla pieejamību uzņēmumiem Ķīnas Tautas Republikā (18).

(37)

Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās par ĶTR alumīnija nozari, šajā izmeklēšanā Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā. Komisija šo pārbaudi veica, pamatojoties uz pierādījumiem, kas pieejami lietas materiālos, tostarp pierādījumiem, kas ietverti pieprasījumā, kā arī Komisijas dienestu darba dokumentā par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnas Tautas Republikas ekonomikā tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu vajadzībām (19) (“Ziņojums”), kura pamatā ir publiski pieejami avoti. Minētajā analīzē tika pārbaudīta būtiskā valdības iejaukšanās ĶTR ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, kas ietver pārskatāmo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu, ka Ķīnas Tautas Republikā pastāv nozīmīgi kropļojumi, kurus šajā sakarā tā konstatēja arī savās iepriekšējās izmeklēšanās.

(38)

Pieprasījums, kas iesniegts šajā lietā, atsaucās uz Ziņojumu, jo īpaši uz iedaļām par alumīnija nozari un valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem, kā arī uz iepriekšējām Komisijas izmeklēšanām par lejupējiem ražojumiem (20). Turklāt pieprasījumā bija atsauce uz neatkarīgiem pētījumiem, kuros secināts, ka Ķīnas alumīnija tirgus ir izkropļots būtiskas subsidēšanas dēļ, piemēram, uz ESAO 2019. gada pētījumu Measuring distortions in international markets: the aluminium value chain (21) un Vācijas krāsaino metālu nozares apvienības WVMetalle 2017. gada ziņojumu (22). Izmeklēšanas sākumposmā šie pētījumi tika iekļauti izmeklēšanas materiālos. Ieinteresētās personas nesniedza piezīmes par šiem pētījumiem. Pieprasījumā tika uzsvērts, ka minētajos pētījumos ir dokumentēta būtiska VU klātbūtne Ķīnas alumīnija nozarē, lētu izejvielu nodrošināšana alumīnija ražotājiem, kā arī tas, ka pastāv nodokļu režīms, kas reāli kropļo tirgu. Vēlreiz atsaucoties uz Ziņojumu un iepriekšējo Komisijas izmeklēšanu, pieprasījumā arī norādīts, ka Ķīnas iestādes nosaka ogļu, elektroenerģijas, dabasgāzes un naftas cenas, kas kropļo enerģijas cenas alumīnija nozarē. Tāpat pieprasījumā bija minēti algu kropļojumi alumīnija nozarē. Turklāt pieprasījumā tika apgalvots, ka iekārtu izmaksas ir kropļotas, jo īpaši ņemot vērā apstākli, ka Ķīnas iestādes alumīnija nozari uzskata par “veicināmu nozari” un ka tā kā tāda ir iekļauta Ķīnas valdības Rūpniecības struktūras pielāgošanas vadlīniju katalogā, tostarp tā jaunākajā 2019. gada redakcijā (23). Pieprasījumā arī norādīts uz finanšu izmaksu kropļojumiem, ko nosaka Ķīnas banku sistēmas vispārējā struktūra, kā arī vairāki politikas dokumenti, piemēram, valsts un nozaru piecgades plāni vai politika, kuras ietvaros finanšu iestādes tiek aicinātas atbalstīt alumīnija nozari. Visbeidzot, pieprasījumā tika uzskaitīti kropļojumi, ko izraisījuši valdības papildu pasākumi, piemēram, eksporta pārdevēja kredītu shēma, ienākuma nodokļa atskaitījums par pētniecības un izstrādes izdevumiem un PVN atlaides attiecībā uz iekšzemē ražotām iekārtām. Šajā sakarā pieprasījumā bija atsauce uz Amerikas Savienoto Valstu Tirdzniecības ministrijas 2018. gada subsidēšanas izmeklēšanu Ķīnas alumīnija folijas nozarē (24).

(39)

Alumīnija nozarē lielā mērā pastāv uzņēmumi, kuri pieder Ķīnas valdībai vai kuru darbību tās kontrolē pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē. Daudzi lielākie ražotāji ir valsts īpašumā. Tā kā Ķīnas pārskatāmā ražojuma eksportētāji nesadarbojās, nebija iespējams noteikt precīzu attiecību starp privātiem un valsts īpašumā esošajiem ražotājiem. Tomēr izmeklēšanā apstiprinājās, ka alumīnija nozarē vairāki lieli ražotāji ir VU, tostarp Aluminium Corporation of China un Shenhuo Group Aluminium, kuri abi izgatavo arī pārskatāmo ražojumu.

(40)

Attiecībā uz ĶV spēju iejaukties cenās un izmaksās, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē, gan valsts, gan privātā īpašumā esošie uzņēmumi alumīnija nozarē tiek stratēģiski uzraudzīti vai saņem norādes. Komisija ir plaši dokumentējusi partijas veidošanas darbības savās iepriekšējās izmeklēšanās alumīnija nozarē, kurās piedalījās vairāki pārskatāmā ražojuma ražotāji (25). Turklāt daudzi pārskatāmā ražojuma ražotāji savās tīmekļa vietnēs skaidri uzsver partijas veidošanas darbības, šo uzņēmumu vadībā ir partijas biedri, un viņi akcentē savu piederību pie ĶKP.

(41)

Piemēram, Nanshan grupa par partijas veidošanas pasākumu, kas notika 2021. gada martā, nesen sniedza šādu informāciju: “19. martā Nanshan Holdings partijas nodaļa martā īstenoja partijas tematiskās dienas pasākumu, iedziļinoties un īstenojot Partijas vēstures izpētes un izglītības konferencē ģenerālsekretāra Sji Dzjiņpina teiktās runas garu, mācoties par partijas vēstures galvenajiem punktiem, iegūstot spēku un cītīgi strādājot. Sanāksmi vadīja attiecīgie Nanshan Holdings partijas nodaļas vadītāji. Nodaļas sekretārs savā partijas lekcijas ziņojumā norādīja, ka partijas biedriem un kadriem būtu pilnībā jāīsteno parauga un līdera loma, tiem nevajadzētu aizmirst savus sākotnējos mērķus un būtu jāpatur prātā sava misija. (..) Visi partijas biedri un kadri pauda, ka turpinās iedziļināties Partijas vēstures izpētes un izglītības mobilizēšanas konferencē ģenerālsekretāra Sji Dzjiņpina teiktās runas garā un to īstenos, apvienos domas un rīcību, lai izpildītu 14. piecgades plānu un to ieviestu, neaizmirsīs sākotnējo ieceri, paturēs prātā misiju un cītīgi strādās. Dodieties uz priekšu, drosmīgi ieviesiet jauninājumus, pilnībā īstenojiet partijas biedru priekšzīmīgo avangarda lomu uzņēmumā (..)”. (26)

(42)

Līdzīgā kārtā valstij piederošā Dengfeng Electricity Group savā tīmekļa vietnē norāda, ka 2020. gada “10. novembra pēcpusdienā sestajā sanāksmju telpā notika grupas uzņēmuma korporatīvās vadības klases mācības. Kopumā piedalījās 66 darbinieki – grupas uzņēmumu direktori un augstākās vadības darbinieki, dažādu uzņēmējdarbības departamentu un tieši saistītu uzņēmumu darbinieki, kā arī apakšuzņēmumu vadītāji. (..) Grupas uzņēmums turpinās apzinīgi iepazīties ar svarīgo runu, ko plenārsēdē teica ģenerālsekretārs Sji Dzjiņpins, izprot plenārsēdes garu (..) un centīgi izzina lēmumu pieņemšanu un partijas centrālās komitejas darbu, koncentrē gudrību un spēku, lai sasniegtu 14. piecgades plānā noteiktos mērķus un uzdevumus” (27).

(43)

Turklāt alumīnija nozarē tiek īstenota diskriminējoša politika, kura dod priekšroku iekšzemes ražotājiem vai citādi ietekmē tirgu pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē.

(44)

Uz alumīnija nozari attiecas daudzi plāni, pamatnostādnes, direktīvas un citi politikas dokumenti, kas izdoti valsts, reģionālā un pašvaldību līmenī. Šī politika, kas bija spēkā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, sākot no ekonomikas un sociālās attīstības13. piecgades plāna (28) vai krāsaino metālu nozares attīstības plāna (2016.–2020. gadam) un citiem politikas virzieniem valsts līmenī un beidzot ar tādiem reģionāliem plāniem kā, piemēram, Šaņdunas provinces valdības paziņojumu par īstenošanas plānu septiņu energoietilpīgo ražošanas nozaru kvalitatīvas attīstības paātrināšanai, ir plaši dokumentēta Komisijas iepriekšējā izmeklēšanā par šo nozari (29). Līdzīgā kārtā Komisija ir sīki dokumentējusi, ka alumīnija nozare gūst labumu no valdības norādījumiem un iejaukšanās attiecībā uz galvenajām izejvielām un izejresursiem, jo īpaši enerģiju (30). Tas pats attiecas uz citiem nozarē īstenotajiem valdības pasākumiem, ar kuru palīdzību notiek iejaukšanās tirgus spēku darbībā, piemēram, cita starpā ar eksportu saistīta politika, krājumu veidošanas politika, ražošanas jaudas palielināšanas politika (31) vai izejresursu nodrošināšana par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām (32).

(45)

Kopumā ĶV ir ieviesusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievērotu valsts politikas mērķus, proti, atbalstīt veicināmās nozares, tostarp pārskatāmā ražojuma izgatavošanā izmantoto galveno izejresursu ražošanu. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(46)

Šajā izmeklēšanā nav atklāti pierādījumi tam, ka iepriekš 36. apsvērumā minētā bankrota un īpašuma tiesību aktu diskriminējošā piemērošana vai neatbilstīgā izpilde pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē neietekmētu pārskatāmā ražojuma izgatavotājus alumīnija nozarē.

(47)

Alumīnija nozari ietekmē arī algu izmaksu kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē, kā minēts arī iepriekš 36. apsvērumā. Šie kropļojumi skar nozari gan tieši (pārskatāmā ražojuma ražošanā vai galveno izejresursu ražošanā), gan netieši (kad nozarei ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darba tiesību sistēma).

(48)

Šajā izmeklēšanā netika arī iesniegti pierādījumi, kas apliecinātu, ka alumīnija nozari neietekmē arī iepriekš 36. apsvērumā minētā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē. Tādēļ būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(49)

Visbeidzot, Komisija atgādina, ka pārskatāmā ražojumu ražošanai ir vajadzīgi vairāku veidu izejresursi. Kad pārskatāmā ražojuma ražotāji tos iegādājas vai slēdz līgumus par tiem, cenas, ko viņi maksā (un kas tiek reģistrētas pie izmaksām), ir pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku; tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā/kapitāla sadalē; turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(50)

Rezultātā ne tikai nav pareizi izmantot pārskatāmā ražojuma iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet ir skartas arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.), jo cenu veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā tā aprakstīta Ziņojuma I un II daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas ir ražoti Ķīnas Tautas Republikā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem un tā tālāk.

(51)

Neviena no ieinteresētajām personām nav sniegusi pierādījumus vai argumentus par pretējo.

(52)

Kopumā pieejamie pierādījumi liecina, ka pārskatāmā ražojuma cenas vai izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, tāpēc ka tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Tādējādi un ņemot vērā, ka ĶV nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, noteica normālo vērtību, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgajā reprezentatīvajā valstī.

(53)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu reprezentatīvās valsts izvēles pamatā bija šādi kritēriji:

(54)

Kā skaidrots 32. un 33. apsvērumā, Komisija ir publicējusi divus paziņojumus par lietas materiāliem attiecībā uz avotiem, kas izmantoti normālās vērtības noteikšanai: pirmo paziņojumu par lietas materiāliem un otro paziņojumu par lietas materiāliem. Otrajā paziņojumā par lietas materiāliem Komisija informēja ieinteresētās personas par savu nodomu par attiecīgo reprezentatīvo valsti šajā lietā izvēlēties Turciju, ja tiktu apstiprināts, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(55)

Pirmajā paziņojumā par lietas materiāliem Komisija noteica, ka Armēnija, Brazīlija, Krievija un Turcija ir valstis, par kurām zināms, ka tajās tiek ražots pārskatāmais ražojums, un kuru ekonomiskās attīstības līmenis saskaņā ar Pasaules Bankas datiem ir līdzīgs kā ĶTR, t. i., Pasaules Banka uz nacionālā kopienākuma pamata tās visas PIP laikā klasificē kā valstis ar “vidēji augstiem ienākumiem”.

(56)

Piezīmes par minētajā paziņojumā norādītajām valstīm netika saņemtas.

(57)

Attiecībā uz četrām iepriekš 55. apsvērumā minētajām valstīm Komisija papildus pārbaudīja, vai ir publiski pieejami finanšu dati par pārskatāmā ražojuma ražotājiem šajās valstīs.

(58)

Armēnijas gadījumā nebija publiski pieejamu finanšu datu par vienīgo zināmo ražotāju (34). Tā kā ieinteresētās personas nebija iesniegušas piezīmes, Komisija secināja, ka šajā izmeklēšanā Armēniju nevar uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(59)

Attiecībā uz Brazīliju Komisija pirmajā paziņojumā par lietas materiāliem identificēja divus MAF ražotājus, proti, Companhia Brasileira de Aluminio (“CBA”) un Novelis do Brasil Ltda (“Novelis”). CBA pārskatīšanas izmeklēšanas periodā strādāja ar zaudējumiem, tāpēc, nosakot PVA izmaksas un peļņu, tas tika izslēgts. Attiecībā uz Novelis, lai gan tā finanšu dati bija pieejami un uzņēmums pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija rentabls, Komisija otrajā paziņojumā par lietas materiāliem secināja, ka uzņēmumu nevar ņemt vērā šādu iemeslu dēļ: pirmkārt, Komisija norādīja, ka Brazīlijā notiek antidempinga procedūra attiecībā uz alumīnija ražojumu, tostarp MAF, importu no Ķīnas. No Ķīnas veiktais imports, kas, kā apgalvots, tiek veikts par dempinga cenām, var kropļot Brazīlijas tirgu, piemēram, radot cenu nospiešanu vai radot zaudējumus Brazīlijas alumīnija nozarei; otrkārt, kopējā peļņa, kas uzrādīta Novelis finanšu pārskatā, kurš pieejams Dun and Bradstreet datubāzē, nebija saderīga ar zaudējumus apliecinošajiem finanšu rezultātiem, kas iesniegti Brazīlijas iestāžu veiktajā antidempinga izmeklēšanā, kurā Novelis bija viens no iekšzemes sūdzības iesniedzējiem. Tas radīja nopietnas šaubas par Dun and Bradstreet datubāzē pieejamo Novelis finanšu datu kvalitāti un precizitāti. Turklāt otrajā paziņojumā par lietas materiāliem Komisija uzsvēra, ka Brazīlijā pastāv alumīnija ražojumu eksporta ierobežojumi, proti, eksporta kvota galvenajam mājsaimniecības alumīnija folijas ražošanas izejresursam (alumīnija sakausējumiem) un blakusproduktam (alumīnija lūžņiem). Tāpēc Komisija otrajā paziņojumā par lietas materiāliem secināja, ka Brazīliju nevar uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(60)

Saistībā ar Krieviju tiek norādīts, ka, lai gan finanšu dati attiecībā uz pirmajā paziņojumā par lietas materiāliem noteiktajiem trim mājsaimniecības alumīnija folijas ražotājiem bija publiski pieejami, Komisija otrajā paziņojumā par lietas materiāliem secināja, ka Krieviju nevar uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti. Šā secinājuma pamatā bija alumīnija eksporta ierobežojumi, dabasgāzes kropļojumi iekšzemes tirgū un apstāklis, ka alumīnija tirgū Krievijā, šķiet, dominē viena uzņēmumu grupa (Rusal), liedzot Krievijas iekšējā tirgū pastāvēt efektīvai konkurencei.

(61)

Attiecībā uz Turciju tikai par vienu no pirmajā paziņojumā par lietas materiāliem noteiktajiem trim mājsaimniecības alumīnija folijas ražotājiem, proti, Asaş Aluminyum, bija pieejami jaunākie finanšu dati. Tomēr Asaş Aluminyum gūtā peļņa bija tuvu līmenim, kad ražošana notiek aptuveni peļņas un zaudējumu sliekšņa līmenī. Komisija neuzskatīja, ka tik zems peļņas procents ir samērīgs pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā to, ka i) kā noteikts Īstenošanas regulā (ES) 2020/1428, ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija štancējumu importam (35), alumīnija štancējumu nozarē Turcijā 2018. gadā sasniegtais peļņas līmenis bija ievērojami augstāks, t. i., 7,3 %, un ii) Savienības ražošanas nozares gūtā peļņa kaitējumu radoša dempinga neesības gadījumā bija 5 % – šis rādītājs tika izmantots sākotnējā izmeklēšanā. Tāpēc Komisija otrajā paziņojumā par lietas materiāliem secināja, ka Asaş Aluminyum finanšu datus nevarēja izmantot par pamatu, lai noteiktu PVA izmaksas un peļņu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, kurā noteikts, ka “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”.

(62)

Visbeidzot, Turcijā nebija mājsaimniecības alumīnija folijas ražotāju, kuru finanšu datus varētu izmantot, lai noteiktu samērīgas PVA izmaksas un peļņu.

(63)

Tāpēc Komisija apsvēra, vai varētu izmantot datus no uzņēmumiem, kas ražo tās pašas vispārīgās kategorijas ražojumus, kurā ietilpst pārskatāmais ražojums. Komisija otrajā paziņojumā par lietas materiāliem secināja, ka alumīnija štancējumu tehniskās īpašības ir ļoti līdzīgas pārskatāmā ražojuma īpašībām un ka tiem ir līdzīgs izejmateriālu sastāvs. Tos abus bieži ražo vieni un tie paši uzņēmumi vai vienas grupas uzņēmumi. Tāpēc Komisija konstatēja, ka šajā gadījumā ir lietderīgi izmantot datus par Turcijas uzņēmumiem, kas darbojas alumīnija štancējumu nozarē. Par pieciem alumīnija štancējumu ražotājiem Turcijā bija pieejami finanšu dati (36), kas aptvēra pusi no pārskatīšanas izmeklēšanas perioda, un šādi dati tika uzskatīti par reprezentatīviem to uzņēmumu stāvoklim, kuri ražo mājsaimniecības alumīnija foliju. Tāpēc, lai noteiktu neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu attiecībā uz uzņēmumiem, kas ražo mājsaimniecības alumīnija foliju, tika izmantotas šo piecu uzņēmumu vidējās svērtās PVA izmaksas un peļņa.

(64)

Ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes par Turcijas kā reprezentatīvās valsts un par piecu alumīnija štancējumu ražotāju kā reprezentatīvās valsts ražotāju atbilstību. Piezīmes netika saņemtas.

(65)

Tā kā, pamatojoties uz visiem šiem faktoriem, tika konstatēts, ka Turcija ir vienīgā pieejamā attiecīgā reprezentatīvā valsts, nebija vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(66)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto analīzi, Turcija atbilda visiem kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, un tāpēc tā tika atzīta par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(67)

Komisija pirmajā paziņojumā par lietas materiāliem uzskaitīja ražošanas faktorus, kā izejvielas, enerģiju un darbaspēku, ko izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un publiski pieejamu informāciju par neizkropļotu katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora vērtību.

(68)

Tā kā Ķīnas ražotāji nesadarbojās un neviena ieinteresētā persona nesniedza piezīmes, Komisija pamatojās uz pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju. Otrajā paziņojumā par lietas materiāliem Komisija atjaunināja to ražošanas faktoru sarakstu, ko izmantoja, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz salīdzinoši pārbaudīto informāciju, kuru sniedza viens no pieprasījuma iesniedzējiem un par kuru saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēju sniegto informāciju un tā kā nebija citas informācijas, tika uzskatīts, ka tam ir ražošanas faktori un tā ražošanas process ir reprezentatīvs Ķīnas ražotājiem eksportētājiem.

(69)

Komisija otrajā paziņojumā par lietas materiāliem norādīja arī – lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā, lai noteiktu, kādas ir neizkropļotas galveno ražošanas faktoru, jo īpaši izejvielu, izmaksas, izmantos Global Trade Atlas (“GTA”) (37). Turklāt Komisija norādīja, ka neizkropļotu darbaspēka (38) un enerģijas (39) izmaksu noteikšanai tā izmantos Turcijas Statistikas institūta sniegto informāciju.

(70)

Visbeidzot, Komisija norādīja, ka, lai noteiktu PVA izmaksas un peļņu, tā izmantos piecu Turcijas alumīnija štancējumu ražotāju finanšu datus, kā izklāstīts iepriekš 63. apsvērumā.

(71)

Komisija ietvēra arī izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību, lai aptvertu izmaksas, kas nav iekļautas iepriekš minētajos ražošanas faktoros. Komisija noteica izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu attiecību pret tiešajām izgatavošanas izmaksām, pamatojoties uz iepriekš 68. apsvērumā minētā Savienības ražotāja datiem, kurš sniedza konkrētu informāciju šim nolūkam. Metodika ir pienācīgi izskaidrota tālāk 3.3.4. iedaļā.

(72)

Lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, ņemot vērā visu ieinteresēto personu iesniegto un AKP procedūras ietvaros savākto un salīdzinoši pārbaudīto informāciju, ir noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti.

MAF ražošanas faktori

(73)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu uz reprezentatīvo valsti CIF līmenī un tai attiecīgā gadījumā pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un transporta izmaksas. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 I pielikumā minētajām valstīm, kas nav PTO dalībvalstis (40).

(74)

Komisija nolēma neņemt vērā importu no ĶTR reprezentatīvajā valstī, jo, kā tā secinājusi iepriekš 3.3.1. iedaļā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu nozīmīgu kropļojumu dēļ nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā. Ņemot vērā to, ka nav pierādījumu, ka šie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmēja eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka šie kropļojumi ietekmēja eksporta cenas. Šai izslēgšanai nebija būtiskas ietekmes, jo atlikušais imports joprojām bija ievērojams (t. i., 75 000 t folijas izejvielu (stock), 700 000 t velmēšanas eļļas un 161 000 t alumīnija lūžņu).

(75)

Lai noteiktu darbaspēka izmaksu atsauces vērtību reprezentatīvajā valstī, Komisija izmantoja Turcijas Statistikas institūta publicēto jaunāko statistiku (41). Šis institūts publicē detalizētu informāciju par darbaspēka izmaksām dažādās Turcijas ekonomikas nozarēs. Komisija noteica atsauces vērtību, pamatojoties uz darbaspēka izmaksām stundā 2016. gadā (42) saimnieciskajai darbībai C.24, t. i., metālu ražošanai (43), saskaņā ar NACE 2. red. klasifikāciju. Lai atspoguļotu izmaksas PIP laikā, ērtības tika papildus koriģētas atbilstoši inflācijai, izmantojot iekšzemes ražotāju cenu indeksu (44).

(76)

Turcijas Statistikas institūts publicē elektroenerģijas cenu rūpnieciskajiem lietotājiem Turcijā (45). Komisija izmantoja datus, kas aptver PIP, par elektroenerģijas cenām kurušos par kWh rūpnieciskajiem lietotājiem attiecīgajā patēriņa diapazonā.

(77)

Turcijas Statistikas institūts publicē dabasgāzes cenu rūpnieciskajiem lietotājiem Turcijā (46). Komisija izmantoja datus, kas aptver PIP, par rūpnieciskās gāzes cenām kurušos par m3 attiecīgajā patēriņa diapazonā.

(78)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kas nav ietvertas minētajos ražošanas faktoros, ir nepieciešams noteikt izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību.

(79)

Lai noteiktu neizkropļotu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību un ņemot vērā to, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantoja pieejamos faktus. Tādējādi, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēju sniegtajiem Savienības ražotāju datiem, Komisija noteica izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu un tiešo izgatavošanas izmaksu attiecību. Pēc tam, lai iegūtu neizkropļotu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību, šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajai tiešo izgatavošanas izmaksu vērtībai.

(80)

Kā skaidrots iepriekš 63. apsvērumā, lai noteiktu neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu, Komisija izmantoja jaunākos pieejamos finanšu datus par pieciem Turcijas uzņēmumiem, kuri otrajā paziņojumā par lietas materiāliem bija noteikti kā aktīvi un rentabli tās pašas vispārīgās kategorijas ražojuma, t. i., alumīnija štancējumu, ražotāji. Tika izmantoti no Dun and Bradstreet (47) datubāzes izgūti finanšu dati par šādiem pieciem uzņēmumiem:

(81)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī.

(82)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Kā minēts 68. apsvērumā, tā kā neviens Ķīnas ražotājs nesadarbojās, Komisija izmantoja informāciju, ko par katra faktora (izejvielu un darbaspēka) izmantošanu pārskatāmā ražojuma ražošanai bija sniedzis viens no pieprasījuma iesniedzējiem. Šie patēriņa apjomi tika pārbaudīti AKP procesā. Komisija reizināja izmantošanas koeficientus ar neizkropļotām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī, kā tās aprakstītas iepriekš 3.3.4. iedaļā.

(83)

Pēc neizkropļotu izgatavošanas izmaksu noteikšanas Komisija tām pieskaitīja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas un amortizāciju, kā skaidrots 78. apsvērumā, lai iegūtu neizkropļotas ražošanas izmaksas.

(84)

Ražošanas izmaksām, kas noteiktas iepriekšējā apsvērumā aprakstītajā kārtībā, Komisija piemēroja piecu reprezentatīvās valsts uzņēmumu PVA izmaksas un peļņu. PVA izmaksas, izteiktas procentos no pārdoto preču izmaksām (“PPI”) un piemērotas neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 14,1 %. Peļņa, izteikta procentos no PPI un piemērota neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 7,1 %.

(85)

Pamatojoties uz to, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī.

(86)

Ņemot vērā to, ka Ķīnas ražotājs nesadarbojās, eksporta cenas saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tika noteiktas, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tādējādi eksporta cenas tika balstītas uz CIF cenām, kas reģistrētas Eurostat un koriģētas EXW līmenī. No CIF eksporta cenas tika atskaitītas jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksas, kā arī iekšzemes transporta izmaksas Ķīnā. Ķīnas iekšzemes un starptautiskā transporta izmaksu pamatā bija informācija, ko pārskatīšanas pieprasījumā sniedza pieprasījuma iesniedzēji un kas tika atzīta par atbilstošu transporta izmaksām, kuras aprēķinātas, izmantojot ārējas (Pasaules Bankas un ESAO) datubāzes.

(87)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteikto normālo vērtību Komisija salīdzināja ar eksporta cenu, kas iepriekš aprakstītajā kārtībā tika noteikta EXW līmenī.

(88)

Tādējādi konstatētā vidējā svērtā dempinga starpība, izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, PIP laikā bija 72,2 %.

(89)

Komisija secināja, ka pārskatāmā ražojuma eksports uz Savienību no ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām tika veikts par dempinga cenām.

(90)

Pēc konstatējuma par dempinga esību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga turpināšanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku. Tika analizēti šādi elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnas Tautas Republikā, citu tirgu pieejamība un Ķīnas eksporta cenu prakse, kā arī Savienības tirgus pievilcīgums. Tiek atgādināts, ka Ķīnas ražotāju eksportētāju un ĶV nesadarbošanās dēļ analīze tika veikta, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz pārskatīšanas pieprasījumu, GTA statistiku un publiski pieejamo informāciju.

(91)

Lai analizētu ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Ķīnas Tautas Republikā un ņemot vērā ĶV un Ķīnas ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, Komisija paļāvās uz informāciju, ko pārskatīšanas pieprasījumā sniedza pieprasījuma iesniedzējs, un uz publiski pieejamo informāciju, kas izklāstīta nākamajos apsvērumos.

(92)

Izmeklēšana parādīja, ka straujās izaugsmes dēļ laikposmā no 2005. līdz 2015. gadam Ķīnas alumīnija nozarē ir vispārējs jaudas pārpalikums (48). Tas konkrēti attiecas arī uz MAF nozari (49). Saskaņā ar CRU sniegto informāciju aptuveni 8 % no kopējā alumīnija folijas ražošanas apjoma tiek izmantoti MAF ražošanai (50). Pamatojoties uz to, MAF ražošanas jauda Ķīnā ievērojami pārsniedz pašreizējo ražošanas apjomu, tāpēc Ķīnas ražotāji ir ļoti atkarīgi no eksporta. Ķīnas mājsaimniecības folijas patēriņš 2020. gadā bija aptuveni 250 000 t, savukārt ražošanas apjoms tika lēsts aptuveni 308 000 t apmērā un ražošanas jauda – aptuveni 360 000 t apmērā. Tas nozīmē, ka Ķīnas neizmantotā jauda 2020. gadā sasniedza aptuveni 52 000 t jeb 65 % no MAF patēriņa Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, proti, no aptuveni 80 000 t.

(93)

Jaudas pārpalikumu Ķīnā apstiprina Šanhajas pašvaldības Ekonomikas un informācijas komisijas sniegtā publiski pieejamā informācija, kurā norādīts, ka Ķīnā ir radīta pat jauna alumīnija folijas jauda un ka šāda jauna ražošanas jauda 2020. gadā sasniedza rekordaugstu līmeni – 1,65 miljonus tonnu (51). Pieņemot, ka aplēstie 8 % no šīs kopējās jaudas (t. i., 132 000 t) tiktu izmantoti MAF vajadzībām, kopējās MAF ražošanas jaudas pieaugums vien veidotu vairāk nekā 150 % no patēriņa Savienībā.

(94)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda un jauda joprojām tiek palielināta. Ja pasākumi zaudētu spēku, šo neizmantoto jaudu varētu izmantot eksportam uz Savienību.

(95)

Ķīnas ražotāju nesadarbošanās dēļ nav pieejama informācija par Ķīnas MAF iekšzemes tirgu, un pieprasījuma iesniedzēji aplēsa iekšzemes patēriņu, pamatojoties uz CRU datiem. Tas liecina, ka kopējais patēriņš Ķīnā ir ievērojami mazāks par uzstādīto jaudu, tāpēc ražotāji Ķīnā ir atkarīgi no eksporta tirgiem. Pēdējos gados (no 2017. līdz 2020. gadam) Ķīnā ir novērots stabils pieprasījuma pieaugums par aptuveni 3 % gadā (t. i., aptuveni 8 000 t gadā), savukārt neizmantotā jauda 2020. gadā veidoja 52 000 t. Tāpēc pieprasījums nav tāds, lai varētu absorbēt kopējo neizmantoto jaudu Ķīnā.

(96)

Komisija analizēja arī situāciju citu trešo valstu tirgos un to spēju absorbēt palielinātu MAF eksportu no Ķīnas. PIP laikā Ķīnas ražotāji veica eksportu uz vairākām citām trešām valstīm, un galvenie eksporta galamērķi bija Taizeme, Indija, Dienvidkoreja, Indonēzija un Japāna, kas PIP laikā veidoja gandrīz 40 % no visa eksporta apjoma no Ķīnas.

(97)

Pret ĶTR izcelsmes MAF eksportu ir spēkā vesela virkne tirdzniecības aizsardzības pasākumu un citu importa ierobežojumu. Saskaņā ar Global Trade Alert (52), PTO (53) un pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju (54) tirdzniecības aizsardzības pasākumi ir spēkā Argentīnā (antidempings), Indijā (antidempings), Meksikā (antidempings), Turcijā (antidempings), Amerikas Savienotajās Valstīs (antidempings un antisubsidēšana) un Indonēzijā (aizsardzība). Minētie pasākumi liecina, ka Ķīnas ražotāju piekļuve šiem tirgiem ir ierobežota, un tāpēc maz ticams, ka tuvākajā nākotnē eksports uz šiem tirgiem būtiski palielināsies.

(98)

Viens importētājs apgalvoja, ka pieprasījuma pieaugums Āzijas Klusā okeāna reģionā un zemākas transporta izmaksas salīdzinājumā ar izmaksām, kas radušās, eksportējot uz Savienības tirgu, nozīmētu, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem būtu ekonomiski izdevīgāk eksportēt MAF uz Āzijas Klusā okeāna reģionu, nevis uz Savienības tirgu, pat neraugoties uz dažās no šīm valstīm spēkā esošajiem tirdzniecības aizsardzības pasākumiem un citiem tirdzniecības šķēršļiem.

(99)

Alumīnija folijas eksports uz lielākajiem pieciem Ķīnas eksporta tirgiem no 2017. gada līdz PIP palielinājās par 34 %. Tomēr Komisija uzskatīja, ka, lai gan pieprasījums Ķīnā un tās kaimiņvalstīs pēdējos gados ir palielinājies, joprojām ir pieejama ievērojama neizmantotā jauda, kas liecina, ka šis pieprasījuma pieaugums, neraugoties uz zemākām ar šādu eksportu saistītām transporta izmaksām, domājams, neabsorbēs pieejamo neizmantoto jaudu.

(100)

Tādējādi, ja pasākumi zaudētu spēku un piekļūt Savienības tirgum būtu iespējams bez būtiskiem ierobežojumiem, liela daļa neizmantotās jaudas, visticamāk, tiktu izmantota, lai palielinātu eksporta apjomu o Ķīnas uz Savienību.

(101)

Komisija uzskatīja, ka cenu līmenis citu trešo valstu tirgos būtu saprātīgs rādītājs iespējamu turpmāko cenu praksei Savienības tirgū. Tāpēc Komisija analizēja no Ķīnas uz tās svarīgākajiem eksporta tirgiem, proti, Taizemi, Indiju, Dienvidkoreju, Indonēziju un Japānu, veiktā eksporta cenu līmeni PIP laikā. Kā skaidrots 102. apsvērumā, šajā analīzē atklājās, ka eksporta cenas uz šīm valstīm bija zemākas par eksporta cenām uz Savienību. Turklāt, ņemot vērā ievērojamās dempinga starpības, kas konstatētas eksportam uz Savienību PIP laikā, nebija iemesla secināt, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, eksporta cenas uz Savienību vairs nebūtu dempinga līmenī.

(102)

Kā izklāstīts 119. un 120. apsvērumā, eksports no Ķīnas uz Savienību tika veikts gan saskaņā ar procedūru “ievešana pārstrādei” (galvenokārt), nepiemērojot antidempinga pasākumus vai muitas nodokļus, gan saskaņā ar parasto muitas režīmu. Komisija uzskatīja, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, imports, kas tiek veikts saskaņā ar parasto muitas režīmu, visticamāk, palielinātos un galu galā ievērojami pārsniegtu importu, kurš tiek veikts saskaņā ar procedūru “ievešana pārstrādei”. Tā pamatā ir fakts, ka pirms antidempinga maksājumu noteikšanas ievērojamam importa apjomam tika piemērots parastais muitas režīms un ka Savienības tirgus, kā izklāstīts 103. apsvērumā, ir viens no lielākajiem tirgiem pasaulē un spēj vismaz daļēji absorbēt ievērojamo neizmantoto jaudu, kas pieejama Ķīnā. Tāpēc cenas importam, kas tiek veikts saskaņā ar parasto importa režīmu, tika uzskatītas par piemērotu atsauces vērtību, lai noteiktu, vai Savienības tirgus cenu līmeņa ziņā ir pievilcīgs importam no Ķīnas. Pamatojoties uz to, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika konstatēts, ka cenu līmenis Ķīnas eksportam uz Savienību vidēji bija par 7 % augstāks nekā vidējā cena uz citiem Ķīnas galvenajiem eksporta tirgiem (neskaitot antidempinga maksājumu). Tas liecināja, ka Savienības tirgus cenu ziņā ir pievilcīgs, jo tas ir ienesīgāks.

(103)

Savienības alumīnija folijas tirgus aiz Ķīnas ir otrais lielākais pasaulē, veidojot 15 % no pasaules pieprasījuma (55). Tāpēc Savienība, ņemot vērā tās lielumu, ir pievilcīga arī Ķīnas MAF ražotājiem.

(104)

Turklāt, kā skaidrots 2. un 3. apsvērumā, iepriekš Ķīnas ražotāji eksportētāji atkārtoti piekļuva Savienības tirgum, izmantojot apiešanas praksi, proti, eksportējot nedaudz pārveidotu ražojumu un organizējot montāžas operācijas Taizemē, ar vienu vienīgu mērķi izvairīties no spēkā esošajiem antidempinga maksājumiem. Apiešanas prakse apliecina, ka Ķīnas ražotāji ir ļoti ieinteresēti piekļūt Savienības tirgum bez ierobežojumiem, un tādējādi apliecina arī Savienības tirgus pievilcīgumu šiem ražotājiem.

(105)

Tāpēc Komisija secināja, ka tad, ja pašlaik spēkā esošie pasākumi zaudētu spēku, Ķīnas ražotāji eksportētāji, iespējams, novirzītu eksportu uz Savienību par dempinga cenām.

(106)

Izmeklēšana parādīja, ka Ķīna turpināja eksportēt ražojumus uz Savienības tirgu par dempinga cenām un, ja pasākumi zaudētu spēku, Ķīnas MAF ražotāju eksportētāju negodīgā cenu noteikšanas prakse, visticamāk, turpinātos plašākā mērogā.

(107)

Eksporta cenas uz citiem galvenajiem Ķīnas eksporta tirgiem ir pat zemākas nekā eksporta cenas uz Savienību, un vairākās citās jurisdikcijās ir spēkā vairāki tirdzniecības aizsardzības pasākumi pret MAF eksportu no Ķīnas, kas apstiprina Ķīnas ražotāju eksportētāju negodīgo cenu noteikšanas praksi.

(108)

Turklāt Komisija atklāja citus rādītājus, kas liecina, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, dempings, visticamāk, turpinātos, piemēram, lielo neizmantoto MAF ražošanas jaudu Ķīnā un Savienības tirgus pievilcīgumu cenu līmeņa un lieluma ziņā. Tajā pašā laikā šķiet, ka Ķīnas iekšzemes tirgus un citi trešo valstu tirgi nespēj absorbēt ievērojamo neizmantoto jaudu, kas pastāv Ķīnā un kas tādējādi būtu pieejama eksportam uz Savienību, ja pasākumi zaudētu spēku.

(109)

Tādējādi Komisija secināja, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, ir liela iespējamība, ka dempings turpinātos.

(110)

Līdzīgo ražojumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā izgatavoja seši ražotāji Savienībā. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(111)

Tika noteikts, ka kopējais ražošanas apjoms Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 39 460 t. Komisija šo skaitli noteica, pamatojoties uz pārbaudītajām izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem un aplēstajiem datiem, ko sniedza izlasē neiekļautie ražotāji un pieprasījuma iesniedzēji (56). Kā norādīts 11. apsvērumā, trīs izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas apjoms pārsniedza 80 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(112)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pašu saražoto ražojumu pārdošanas apjomu, kas paredzēts Savienības tirgum, importa apjomu, kas iegūts, izmantojot Eurostat statistikas datus, un nedaudz pārveidota pārskatāmā ražojuma importu, kas veikts no ĶTR, apejot ierobežojumus, un ko dalībvalstis reģistrējušas saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu e(“14. panta 6. punkta datubāze”) (57).

(113)

Pamatojoties uz šo informāciju, patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

1. tabula

Patēriņš Savienībā (t)  (58)

(114)

Kopumā visā attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā palielinājās. No 2017. līdz 2019. gadam patēriņš saglabājās relatīvi stabils, taču pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un 2017. gadu tas palielinājās par 8 %.

(115)

Kā minēts 112. apsvērumā, Komisija noteica importa apjomu no ĶTR, pamatojoties uz Eurostat statistiku un no 14. panta 6. punkta datubāzes iegūto informāciju. Tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz 113. apsvērumā norādīto patēriņu Savienībā.

(116)

Importam no ĶTR bija šāda dinamika:

2. tabula

Importa apjoms (t) un tirgus daļa

(117)

Pārskatāmā ražojuma imports no attiecīgās valsts 2017.–2019. gadā palielinājās un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās. Kopumā imports no attiecīgās valsts laikposmā no 2017. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam samazinājās par 24 %. Importa no ĶTR tirgus daļa laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam saglabājās stabila un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās par aptuveni 1 procentpunktu, lai gan importa apjoms absolūtā izteiksmē samazinājās vēl nozīmīgāk.

(118)

Tomēr šī norise būtu jāskata, ņemot vērā, ka tajā pašā periodā ievērojami pieaudzis ražojuma no Taizemes imports, kas veikts, apejot ierobežojumus, kā izklāstīts 131. un 133. apsvērumā.

(119)

Pārskatāmo ražojumu importē no ĶTR saskaņā ar parasto režīmu, kā arī saskaņā ar procedūru “ievešana pārstrādei”.

(120)

Importam no ĶTR parastajā režīmā un procedūrā “ievešana pārstrādei” bija šāda dinamika:

3. tabula

Importa apjoms (t) no ĶTR parastajā režīmā un procedūrā “ievešana pārstrādei”

(121)

Saskaņā ar parasto režīmu veiktā importa apjomi laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam palielinājās par 31 % un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ievērojami samazinājās, kā rezultātā laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam tirgus daļa palielinājās no 1,2 % līdz 1,5 % un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās līdz 0,3 %. Saskaņā ar procedūru “ievešana pārstrādei” veiktajam importam bija pretēja tendence, proti, 2017.–2019. gadā tas samazinājās par 10 % un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā palielinājās par 20 %. Tādējādi kopumā attiecīgajā periodā saskaņā ar procedūru “ievešana pārstrādei” veiktā importa apjomi palielinājās par 8 %, taču, vienlaikus palielinoties patēriņam, neieguva tirgus daļu, kas kopumā saglabājās 1,7 % apmērā.

(122)

Importa no ĶTR vidējai cenai bija šāda dinamika:

4. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(123)

Kopumā gan parastā muitas režīma, gan procedūras “ievešana pārstrādei” gadījumā vidējās cenas importam no ĶTR attiecīgajā periodā palielinājās par 8 %. Importa cenas (visi muitas režīmi) IP laikā saglabājās zemākas par Savienības ražotāju cenām (9. tabula).

(124)

Vidējā saskaņā ar parasto režīmu laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam veiktā importa cena saglabājās relatīvi stabila un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā palielinājās par 5 procentpunktiem, savukārt vidējā saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei” veiktā importa cena līdz 2019. gadam pastāvīgi palielinājās un tad pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās par 2 procentpunktiem.

(125)

Ņemot vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, Komisija noteica cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(126)

Salīdzinājuma rezultāts neuzrādīja cenu samazinājumu.

(127)

Tomēr sīkāka analīze par katru importa režīmu atklāja, ka tā importa cenas, kas veikts saskaņā ar procedūru “ievešana pārstrādei”, bija vidēji par 7,2 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas. Kā izklāstīts 173. apsvērumā, šā importa cenu līmenis tika uzskatīts par spēcīgu rādītāju turpmāko cenu līmenim Savienībā bez antidempinga maksājumiem.

(128)

Turklāt, ņemot vērā visa no Ķīnas veiktā importa vidējo cenu neatkarīgi no importa režīma bez antidempinga maksājumu piemērošanas, tika konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas bija vidēji par 4,2 % zemāks nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas. Līdzīgi, kā minēts iepriekš, arī šīs cenas tika uzskatītas par saprātīgu rādītāju turpmāko iespējamo cenu līmeņiem, ja pasākumi tiktu atcelti.

(129)

Turklāt Komisija ņēma vērā arī cenu līmeņus importam, kas tika veikts no Taizemes, apejot ierobežojumus, jo šo importu faktiski veica Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuri vienkārši izvairījās no spēkā esošajiem antidempinga maksājumiem, kas noteikti Ķīnas izcelsmes importam. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka šis imports (ar atbilstīgām korekcijām, kas izdarītas atbilstoši muitas nodokļiem un pēcimportēšanas izmaksām) pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika veikts par cenām, kas bija vidēji par 3,5 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(130)

Pārskatāmais ražojums tika importēts galvenokārt no tādām citām trešām valstīm kā Armēnijas, Taizemes un Turcijas.

(131)

Importa apjomam no citām trešām valstīm, tirgus daļai un cenu tendencēm attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

5. tabula

Imports no trešām valstīm, izņemot ĶTR

(132)

Attiecīgajā periodā imports no citām trešām valstīm palielinājās par aptuveni 9 000 t, t. i., par 26 %, tātad straujāk, nekā Savienībā pieauga patēriņš, kā dēļ tirgus daļa palielinājās no 46 % līdz 53 %.

(133)

Tomēr 76 % no šā palielinājuma (6 792 t) veidoja imports no Taizemes, kas veikts, kā izklāstīts 3. apsvērumā, apejot spēkā esošos galīgos antidempinga pasākumus, kuri noteikti importam no Ķīnas, un tāpēc tas jāuzskata par importu no Ķīnas.

(134)

Kā parādīts 5. tabulā, lai gan imports no citām trešām valstīm, izņemot Taizemi, attiecīgajā periodā palielinājās par 6 % (2 126 t) (lēnāk nekā patēriņš Savienībā), imports no Taizemes palielinājās vairākus tūkstošus reižu, kā rezultātā tirgus daļa palielinājās no 0 % līdz 9 %. Citu trešo valstu imports, neskaitot Taizemi, zaudēja tirgus daļu, jo īpaši laikposmā no 2019. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam, kad Taizemes tirgus daļas pieaugums bija visievērojamākais (+ 5 procentpunkti).

(135)

Tika konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā cenu līmenis importam no Taizemes bija vidēji par 3,5 % zemāks nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas, kā skaidrots iepriekš 129. apsvērumā, savukārt cenas importam no citām trešām valstīm, izņemot Taizemi, atbilda Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām.

(136)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus tos ekonomiskos rādītājus, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(137)

Kā minēts 11. apsvērumā, lai novērtētu Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, tika izmantota atlase.

(138)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas izklāstīti izlasē iekļauto ražotāju atbildēs uz antidempinga anketas jautājumiem, kā arī makroekonomiskajiem datiem, kurus sniedza izlasē neiekļautie ražotāji un Savienības ražotāju apvienība un kuri tika salīdzināti ar pārskatīšanas pieprasījumā sniegtajiem datiem. Dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem. Šie dati attiecās uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Abas datu kopas tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām.

(139)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(140)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(141)

Attiecīgajā periodā Savienības kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika:

6. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(142)

Lai gan patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 8 %, kā minēts 113. apsvērumā, līdzīgā ražojuma ražošanas apjoms 2017.–2018. gadā samazinājās par 15 %, pēc tam attiecīgā perioda atlikušajā daļā tas nedaudz atguvās, visā attiecīgajā periodā rezultātā radot 5 % samazinājumu. Tāpēc patēriņa pieaugums Savienībā nav devis labumu Savienības ražošanas nozarei.

(143)

Ražošanas apjoma samazinājums daļēji skaidrojams ar Savienības ražošanas nozares pārstrukturēšanas procesiem, kas tika veikti, lai atgūtos no kaitējuma, kas nodarīts iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (no 2013. gada 1. oktobra līdz 2014. gada 30. septembrim), un daļēji ar pieaugošo negodīgo konkurenci, kuru Savienības ražošanas nozarei radīja pārskatāmā ražojuma imports, kas tika veikts no Taizemes, apejot ierobežojumus. Kā skaidrots 132. apsvērumā, importa apjoma pieaugums no trešām valstīm galvenokārt skaidrojams ar to, ka no Taizemes tika importēts vairāk MAF, apejot ierobežojumus.

(144)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(145)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 6 %. Līdz 2019. gadam tas pastāvīgi samazinājās (par 17 %) un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā daļēji atguvās, palielinoties par 11 procentpunktiem. Tomēr šis pieaugums neatbilda patēriņa pieaugumam Savienībā, kā rezultātā kopumā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no 51 % 2017. gadā līdz 45 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (mīnus 6 procentpunkti), savukārt tirgus daļa, ko veido imports no Taizemes, kas tika veikts, apejot ierobežojumus, tajā pašā periodā palielinājās par 9 procentpunktiem.

(146)

Lai gan patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 8 %, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 6 %, un tā rezultātā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 13 %. Tāpēc attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarē izaugsmes nebija.

(147)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(148)

No 2017. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam darbinieku skaits Savienības ražošanas nozarē samazinājās par 4 %. Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgumam, ko mērī kā saražoto apjomu (tonnās) uz vienu darbinieku, līdz 2019. gadam bija tāda pati tendence, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pēc ražošanas un pārdošanas apjoma pieauguma tas atguvās, kā skaidrots iepriekš 142. un 145. apsvērumā.

(149)

Darbinieku skaita samazinājums ir saistīts ar ražošanas apjoma sarukšanu, kas arī ir saistīta ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazināšanos.

(150)

Komisija 89. apsvērumā secināja, ka dempings no ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās. Tādējādi Komisija arī secināja, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, ir liela iespējamība, ka dempings no ĶTR turpinātos.

(151)

Neatkarīgi no antidempinga pasākumiem, kas ir spēkā kopš 2009. gada, Savienības ražošanas nozare ir zaudējusi ievērojamu pārdošanas apjomu, ko attiecīgajā periodā atspoguļo tirgus daļas zaudējums 13 % apmērā. Tādējādi pilnīgu atgūšanos no iepriekšējā dempinga nebija iespējams konstatēt un Savienības ražošanas nozari joprojām ļoti apdraud kaitējumu radošā ietekme, ko Savienības tirgū izraisa jebkurš imports par dempinga cenām.

(152)

Attiecīgajā periodā izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā bija šāda dinamika:

9. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(153)

Vidējā vienības pārdošanas cena no 2017. līdz 2018. gadam palielinājās un 2019. gadā samazinājās, nokrītot līdz tādam pašam līmenim kā 2017. gadā, un tad pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā samazinājās par 6 %. Lai gan Savienības ražošanas nozarei visā attiecīgajā periodā izdevās saglabāt pārdošanas cenas virs vienības ražošanas izmaksām, cenu spiediens, ko radīja pieaugošais imports, kas tika veikts no Taizemes apejot ierobežojumus, liecināja par ietekmi uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, jo tās samazinājās vairāk nekā vienības izmaksas.

(154)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

(155)

Attiecīgajā periodā pakāpeniski palielinājās vidējās darbaspēka izmaksas. Kopumā vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku palielinājās par 14 %. Šo tendenci galvenokārt ietekmēja Savienības ražošanas nozares pārstrukturēšanas process, jo daži ražotāji ieguldīja līdzekļus pārdošanas struktūru izveidē dažādās dalībvalstīs.

(156)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumu līmenim attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Krājumi

(157)

Krājumus šajā nozarē nevar uzskatīt par izmantojamu kaitējuma rādītāju, jo ražošanas un pārdošanas apjoms galvenokārt ir atkarīgs no pasūtījumiem, un tādējādi ražotāji cenšas uzturēt ierobežotus krājumus. Tādēļ krājumu tendence tiek sniegta vienīgi informācijai.

(158)

Kopumā krājumi attiecīgajā periodā palielinājās par 46 %. Sākotnēji no 2017. līdz 2018. gadam tie samazinājās par 4 %, un tad 2019. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tie pakāpeniski palielinājās.

(159)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(160)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apjoma apgrozījuma.

(161)

Pēc 1. apsvērumā minētās iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas, kurā tika noteikti antidempinga pasākumi, Savienības ražošanas nozares stāvoklis uzlabojās un tās peļņas procents 2017. gadā sasniedza 8,2 %. Tomēr situācija pēc tam pasliktinājās, un no 2018. gada peļņas procents samazinājās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedzot tikai 3,4 %, kas atbilst 59 % samazinājumam attiecīgajā periodā.

(162)

Tas galvenokārt bija saistīts ar cenu spiedienu, ko radīja imports, kurš Savienībā tika veikts no Taizemes, apejot ierobežojumus un par cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, un radīja ievērojamu cenu spiedienu, kas lika Savienības ražošanas nozarei samazināt cenu līmeni, kā skaidrots iepriekš 153. apsvērumā.

(163)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražošanas nozares spēja pašai finansēt savu darbību. Ņemot vērā to, ka Savienības ražošanas nozare joprojām ir rentabla, neraugoties uz lejupejošo tendenci, naudas plūsma attiecīgajā periodā kopumā saglabājās relatīvi stabila.

(164)

Ieguldījumi attiecīgajā periodā palielinājās par 46 %, kas galvenokārt skaidrojams ar Savienības ražošanas nozares centieniem racionalizēt ražošanu un palielināt efektivitāti un ražīgumu, lai reaģētu uz pieaugošo importu par zemām cenām. Tomēr ienākums no ieguldījumiem, ko izsaka kā peļņu procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības, šajā pašā periodā samazinājās no 10 % līdz 1 %, tātad tam bija tāda pati tendence kā rentabilitātei.

(165)

Rentabilitātes un ienākuma no ieguldījumiem samazināšanās izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem radīja arvien lielākas grūtības piesaistīt kapitālu ieguldījumiem. Tā kā ienākumi no ieguldījumiem tik strauji samazinājās, izlasē iekļauto ražotāju spēja nākotnē piesaistīt kapitālu ir vēl vairāk apdraudēta.

(166)

Mikroekonomisko un makroekonomisko rādītāju dinamika attiecīgajā periodā liecināja, ka Savienības ražošanas nozares finansiālais stāvoklis pasliktinās. Kopumā attiecīgajā periodā pasliktinājās visu galveno ekonomisko rādītāju tendences.

(167)

Jo īpaši samazinājās ražošana, pārdošanas apjomi un tirgus daļas, kā arī pārdošanas cenas, un tas negatīvi ietekmēja nodarbinātību un ražīgumu, kā arī rentabilitāti. Jo īpaši palielinātais cenu spiediens, ko radīja imports, kurš tika veikts no Taizemes, apejot ierobežojumus, neļāva Savienības ražošanas nozarei pielāgot savas pārdošanas cenas ražošanas izmaksu dinamikai, negatīvi ietekmējot rentabilitāti, kas attiecīgajā periodā samazinājās par gandrīz 60 %. Visbeidzot, strauji sarūkošie ienākumi no ieguldījumiem negatīvi ietekmē Savienības ražošanas nozares spēju piesaistīt kapitālu un ieguldījumus.

(168)

No otras puses, neraugoties uz lejupslīdes tendencēm, Savienības ražošanas nozarei joprojām izdevās saglabāt lielu pārdošanas apjomu un ievērojamu tirgus daļu. Neraugoties uz negatīvo tendenci, arī rentabilitāte visā attiecīgajā periodā saglabājās pozitīva. Tādēļ Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei netika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē, tomēr tās stāvoklis bija nestabils.

(169)

Tādēļ Komisija sīkāk pārbaudīja iespējamību, ka kaitējums varētu atkārtoties, ja pasākumi zaudētu spēku.

(170)

Komisija 168. apsvērumā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā netika nodarīts būtisks kaitējums, tomēr tās stāvoklis bija nestabils. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja, vai tad, ja pasākumi zaudētu spēku, varētu atkārtoties kaitējums, ko sākotnēji radīja imports par dempinga cenām no ĶTR.

(171)

Lai noteiktu, vai pastāv tāda kaitējuma atkārtošanās iespējamība, kuru sākotnēji radīja imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts, Komisija ņēma vērā šādus elementus: i) ražošanas apjomu un neizmantoto jaudu Ķīnas Tautas Republikā un Savienības tirgus pievilcīgumu; ii) iespējamos no ĶTR veiktā importa cenu līmeņus un to ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku; iii) apiešanas prakses esību.

(172)

Kā norādīts 91. apsvērumā, ražošanas jauda Ķīnas Tautas Republikā ievērojami pārsniedz ražošanas apjomus un iekšzemes pieprasījumu Ķīnas iekšzemes tirgū. Turklāt, ņemot vērā 102.–105. apsvērumā aprakstītos secinājumus par Savienības tirgus pievilcīgumu, šāda neizmantotā jauda, visticamāk, lielā mērā tiks izmantota eksportam uz Savienības tirgu, ja pasākumi zaudēs spēku.

(173)

Lai novērtētu turpmākā importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, Komisija uzskatīja, ka Ķīnas eksporta cenu līmenis bez antidempinga maksājumiem būtu saprātīgs rādītājs turpmāko cenu līmenim Savienības tirgū. Pamatojoties uz iepriekš minēto, kā izklāstīts attiecīgi 127. un 128. apsvērumā, tika konstatēts, ka pārskatāmā ražojuma vidējā cenu samazinājuma starpība ir 4,2 % visiem importa režīmiem un 7,2 % režīmam “ievešana pārstrādei”, uz ko neattiecas maksājumi un kas tiek uzskatīts par labāko iespējamo cenu līmeņu rādītāju situācijā, kad nebūtu spēkā antidempinga pasākumu.

(174)

Turklāt, kā skaidrots 120. apsvērumā, gandrīz viss imports no ĶTR uz Savienību tika veikts saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei”. Tāpēc var secināt, ka antidempinga pasākumi reāli novērsa importa ienākšanu Savienības tirgū no ĶTR par dempinga cenām un ka, visticamāk, šāds imports atsāksies, ja pasākumi zaudēs spēku.

(175)

Pārskatāmais ražojums ir patēriņa prece, tāpēc tirgus ir jutīgs pret cenām. Pieaugošs imports par zemām cenām liktu Savienības ražošanas nozarei vēl vairāk samazināt cenas, kā tas jau ir darīts, lai konkurētu ar importu, kas veikts no Taizemes, kā skaidrots iepriekš 133. un 135. apsvērumā, apejot ierobežojumus.

(176)

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaroties ar pieaugošu importu par zemām cenām no ĶTR, Savienības ražotāji, mēģinot saglabāt pārdošanas apjomus un tirgus daļas, samazinātu savas cenas par 4,2 % (cenu samazinājuma līmenī), un tas ietekmētu ražošanas nozares vispārējo rentabilitāti, kura samazinātos no 3,4 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdz – 1 % un tādējādi īstermiņā kļūtu negatīva.

(177)

No otras puses, ja Savienības ražošanas nozare saglabātu savu pašreizējo cenu līmeni un ņemot vērā apstākli, ka MAF ir patēriņa prece, tam būtu gandrīz tūlītēja negatīva ietekme uz tās pārdošanas un ražošanas apjomu, kā arī uz tirgus daļu. Turklāt ražošanas apjoma samazināšanās izraisītu vienības ražošanas izmaksu pieaugumu, jo samazinātos apjomradīti ietaupījumi. Tas vēl vairāk pasliktinātu Savienības ražošanas nozares rentabilitāti un īstermiņā pārvērstos zaudējumos.

(178)

Zaudējot rentabilitāti, Savienības ražošanas nozare nevarētu veikt nepieciešamos ieguldījumus. Galu galā tas novestu arī pie darbvietu zaudēšanas un ražošanas līniju slēgšanas riska.

(179)

Kā izklāstīts 104. apsvērumā, Ķīnas eksportētājiem Savienības tirgū ir dempinga prakses vēsture. Pašlaik, kā minēts 2. un 3. apsvērumā, ir ieviesti divi pretapiešanas pasākumi – viens pret nedaudz pārveidota ražojuma importu no Ķīnas un otrs nesenāks attiecībā uz importu no Taizemes, kur Ķīnas ražotāji eksportētāji organizēja montāžas operācijas.

(180)

Kā norādīts 153. un 162. apsvērumā, no Taizemes īstenotā apiešanas prakse bija galvenais iemesls Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas zaudējumiem attiecīgajā periodā. Šāda apiešanas prakse liecina, ka importam, kas Savienības tirgū tiek veikts, apejot ierobežojumus, un kam nepiemēro antidempinga maksājumus, uz Savienības ražošanas nozares stāvokli ir būtiska negatīva ietekme, kas tirgū esošā cenu jutīguma dēļ strauji izpaužas.

(181)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka, beidzoties pasākumu termiņam, ļoti iespējams, tiktu izraisīts būtisks importa pieaugums no ĶTR par dempinga cenām, kas būtu zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām un tāpēc vēl vairāk pasliktinātu jau tā nestabilo Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli. Ir ļoti iespējams, ka tas izraisītu būtiska kaitējuma atkārtošanos un tādējādi Savienības ražošanas nozares dzīvotspēja būtu pakļauta nopietnam riskam.

(182)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju, izplatītāju un lietotāju intereses.

(183)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(184)

Savienības ražošanas nozari veido aptuveni astoņi uzņēmumi, un tajā tieši ir nodarbināti aptuveni 1 000 darbinieku, un vēl daudz lielāks skaits nodarbināto ir saistīti ar to netieši. Kā minēts 11. apsvērumā, Komisija izveidoja Savienības ražotāju izlasi. Izlasē bija trīs Savienības ražotāji, kas sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tika uzskatīts, ka izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

(185)

Kā minēts iepriekš, Savienības ražošanas nozarei attiecīgajā periodā netika nodarīts būtisks kaitējums, bet tā ir nestabilā stāvoklī, ko apstiprina kaitējuma rādītāju negatīvās tendences. Antidempinga maksājumu atcelšana, iespējams, izraisītu būtiska kaitējuma atkārtošanos, kas izpaustos kā pārdošanas un ražošanas apjoma, kā arī tirgus daļas samazināšanās, kā rezultātā tiktu zaudēta rentabilitāte un darbvietas.

(186)

No otras puses, Savienības ražošanas nozare ir pierādījusi savu dzīvotspēju. Pēc pēdējās termiņbeigu pārskatīšanas tā Savienības tirgū taisnīgos apstākļos spēja uzlabot savu stāvokli, veicot ieguldījumus un sasniedzot taisnīgu rentabilitāti. Pasākumu turpināšana novērstu to, ka imports no ĶTR par zemām cenām pārpludinātu Savienības tirgu, un tādējādi ļautu Savienības ražošanas nozarei saglabāt ilgtspējīgu cenu līmeni un palielināt rentabilitāti, lai sasniegtu līmeni, kas nepieciešams turpmākiem ieguldījumiem.

(187)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka antidempinga pasākumu saglabāšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(188)

Komisija sazinājās ar visiem zināmajiem nesaistītajiem importētājiem, tirgotājiem un lietotājiem. Tikai viens importētājs, Cellofix, iesniedza piezīmes, bet neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(189)

Cellofix iebilda pret spēkā esošo pasākumu pagarināšanu, apgalvojot, ka: i) no tā neizrietētu Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma atkārtošanās un ii) tas nebūtu Savienības interesēs.

(190)

Attiecībā uz pirmo punktu Cellofix apgalvoja, ka pašreizējie pasākumi ir bijuši spēkā vairāk nekā vienpadsmit gadus, kuru laikā, saskaņā ar tā apgalvojumiem, Savienības ražošanas nozare ir atguvusies no visa nodarītā kaitējuma. Par to liecina arī nozares izaugsme.

(191)

Komisija nepiekrīt šim apgalvojumam. Kā izklāstīts 5.4. iedaļā, izmeklēšanā Savienības ražošanas nozares ekonomiskajiem un finanšu rādītājiem tika konstatēta vispārēja lejupvērsta tendence un tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija nestabils. Kā izklāstīts 146. apsvērumā, Komisija arī nekonstatēja Savienības ražošanas nozares izaugsmi. Tiek atgādināts, ka, pamatojoties uz šīm norisēm, Komisija secināja, ka, beidzoties pasākumu termiņam, ļoti iespējams, tiktu izraisīta būtiska kaitējuma atkārtošanos. Tāpēc šajā sakarā izteiktie importētāja argumenti tika noraidīti.

(192)

Attiecībā uz otro punktu, kurā norādīts, ka pasākumu atjaunošana nebūs Savienības interesēs, importētājs apgalvoja, ka pēc tam kad 2009. gadā tika pieņemti galīgie antidempinga pasākumi, tam bija grūti iegādāties MAF no Savienības ražošanas nozares, jo tai trūka ražošanas jaudas un tā lielie konkurenti izdarīja spiedienu uz Savienības ražotājiem nolūkā ierobežot piegādi uzņēmumam Cellofix.

(193)

Attiecībā uz iespējamo ražošanas jaudas trūkumu izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozarei bija pieejami aptuveni 10 000 t neizmantotās jaudas, kas neliecina par Savienības ražošanas nozares problēmām apgādāt Savienības tirgu. Saistībā ar iespējamo spiedienu uz Savienības ražošanas nozari ierobežot MAF piedāvājumu, uzņēmums nesniedza pierādījumus, kas pamatotu šo apgalvojumu. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(194)

Tā kā citi importētāji, tirgotāji vai lietotāji nesadarbojās, nebija pieejama informācija par maksājumu ietekmi uz šīm personām. Tomēr sākotnējā izmeklēšanā atklājās, ka nekāda ietekme uz citām ieinteresētajām personām pati par sevi nebija tāda, lai pasākumus uzskatītu par tādiem, kas ir pretrunā Savienības interesēm, un arī iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā tika konstatēts, ka pasākumu saglabāšanai nebūtu būtiskas negatīvas ietekmes uz šo ieinteresēto personu stāvokli.

(195)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšanai nebūtu būtiskas negatīvas ietekmes uz importētājiem, tirgotājiem vai lietotājiem.

(196)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu, kāpēc nevajadzētu saglabāt spēkā esošos pasākumus, kas noteikti ĶTR izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam.

(197)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par ĶTR īstenota dempinga turpināšanos, tā kaitējuma atkārtošanos, ko radījis imports no ĶTR par dempinga cenām, un Savienības interesēm, Komisija konstatēja, ka antidempinga pasākumi, kas noteikti konkrētas ĶTR izcelsmes alumīnija folijas importam, būtu jāsaglabā.

(198)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, kas rodas maksājuma likmju lielo atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kuri nodrošina individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(199)

Lai gan šā rēķina uzrādīšana dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīga, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes, tas nav vienīgais elements, kas jāņem vērā muitas dienestiem. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā minētajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tie var prasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus u. c.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka vēlāka zemākas maksājuma likmes piemērošana ir pamatota.

(200)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas mazākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu apjoma palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par tādām pārmaiņām tirdzniecības modelī pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana. Tādos apstākļos un ar noteikumu, ka ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālās maksājuma likmes un pēc tam noteikt attiecīgo valsts mēroga maksājumu.

(201)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas tikai tāda ĶTR izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši tiesību subjekti, kuru nosaukums ir norādīts. Uz tāda pārskatāmā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, arī subjekti, kas ir saistīti ar konkrēti minētajiem subjektiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(202)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums jāadresē Komisijai (60). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas ļauj pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, tad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēta regula par nosaukuma maiņu.

(203)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi tiktu saglabāti. Pēc šīs informēšanas minētajām personām arī deva laiku, lai tās varētu paust savu viedokli. Piezīmes netika saņemtas.

(204)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (61) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamajai procentu likmei vajadzētu būt likmei, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un kas ir spēkā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(205)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,

(1)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/309 (2) Komisija noteica galīgos kompensācijas maksājumus konkrētu Turcijas Republikas izcelsmes varavīksnes foreļu importam (“sākotnējā izmeklēšana”).

(2)

Pēc daļējas starpposma pārskatīšanas attiecībā uz visu ražotāju eksportētāju subsidēšanu Komisija 2018. gada 4. jūnijā saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/823 (3) nolēma saglabāt sākotnējā izmeklēšanā noteiktos pasākumus.

(3)

Tā konstatēja, ka grozījumi Turcijas tiesību aktos par subsīdijām foreļu ražotājiem, uz kuriem attiecās pārskatīšana, nepamato visiem Turcijas foreļu ražotājiem noteikto kompensācijas maksājumu pārskatīšanu. Tomēr tika novērots, ka leģislatīvo pārmaiņu ietekme atšķīrās atsevišķu uzņēmumu līmenī (4).

(4)

Pēc daļējas starpposma pārskatīšanas, kas veikta saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/658 (5), Komisija 2020. gada 15. maijā grozīja kompensācijas maksājuma līmeni vienam ražotājam eksportētājam.

(5)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/823 (6), Komisija 2021. gada 20. maijā nolēma saglabāt sākotnējā izmeklēšanā noteikto kompensācijas maksājumu līmeni, kas grozīts ar Īstenošanas regulu (ES) 2020/658.

(6)

Tā konstatēja, ka pēc spēkā esošo pasākumu beigšanās subsidēšana turpinātos, jo attiecīgā ražojuma subsidētais eksports uz Savienību turpinātos ievērojamos apjomos. Turklāt, ņemot vērā milzīgo neizmantoto jaudu Turcijā, Savienības tirgus pievilcīgumu, importa no Turcijas cenu līmeņus un tā iespējamo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, pastāvēja liela iespējamība, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, kaitējums turpinātos.

(7)

Visbeidzot, tika konstatēts, ka nav nepārvaramu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu pret spēkā esošo pasākumu saglabāšanu.

(8)

Pašlaik ir spēkā galīgie kompensācijas maksājumi 1,5 %–9,5 % apmērā.

(9)

Komisija 2020. gada 29. maijā saņēma ražotāja eksportētāja Selina Balik Isleme Tesis Ithalat Ihracat ve Ticaret Anonim Sirketi (“pieprasījuma iesniedzējs”) pieprasījumu veikt spēkā esošā kompensācijas maksājuma daļēju starpposma pārskatīšanu saskaņā ar 19. pantu Regulā (ES) 2016/1037 (“pamatregula”). Pieprasījums veikt daļēju starpposma pārskatīšanu attiecās tikai uz pieprasījuma iesniedzēja subsidēšanas pārbaudi.

(10)

Ievērojot pamatregulas 19. pantu, Eiropas Komisija 2021. gada 5. februārī sāka starpposma pārskatīšanu attiecībā uz kompensācijas pasākumiem, kas piemērojami konkrētu Turcijas Republikas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes varavīksnes foreļu importam Savienībā. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) (7).

(11)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka spēkā esošos kompensācijas pasākumus pamatojošie apstākļi, šķiet, ir mainījušies un attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēju ir ilglaicīgi.

(12)

Pārskatīšana attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēja subsidēšanu aptvēra laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

(13)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos pārskatīšanā. Turklāt Komisija par pārskatīšanas sākšanu īpaši informēja pieprasījuma iesniedzēju, zināmos Savienības ražotājus un apvienības, kā arī attiecīgās valsts valdību un aicināja tos piedalīties.

(14)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(15)

Komisija nosūtīja anketas pieteikuma iesniedzējam un attiecīgās valsts iestādēm.

(16)

Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem gan no pieprasījuma iesniedzēja, gan no attiecīgās valsts iestādēm.

(17)

Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir varavīksnes foreles (Oncorhynchus mykiss),

ar izcelsmi Turcijas Republikā, patlaban klasificētas ar KN kodiem ex 0301 91 90, ex 0302 11 80, ex 0303 14 90, ex 0304 42 90, ex 0304 82 90 un ex 0305 43 00 (Taric kodi 0301919011, 0302118011, 0303149011, 0304429010, 0304829010 un 0305430011) (“pārskatāmais ražojums”).

(18)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka ražojumam, kas tiek ražots Turcijā un eksportēts uz Savienību, un ražojumam, ko ražo un Savienībā pārdod Savienības ražošanas nozare, ir vienādas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības un vienāds pamata galalietojums. Tāpēc tie tika uzskatīti par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

(19)

Pieprasījuma iesniedzējs 2021. gada 30. novembra vēstulē Komisijai atsauca savu pieprasījumu veikt starpposma pārskatīšanu.

(20)

Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 1. punktu procedūru var izbeigt, ja vien šāda izbeigšana nav pretrunā Savienības interesēm.

(21)

Izmeklēšanā netika atklāti apsvērumi, kas liecinātu, ka procedūras izbeigšana būtu pretrunā Savienības interesēm.

(22)

Turklāt Eiropas Komisija 2021. gada 20. septembrī sāka valsts mēroga starpposma pārskatīšanu attiecībā uz kompensācijas pasākumiem, kas piemērojami konkrētu Turcijas Republikas izcelsmes varavīksnes foreļu importam Savienībā (8). Tāpēc patlaban spēkā esošie antisubsidēšanas pasākumi šajā satvarā tiks pārskatīti attiecībā uz visiem ražotājiem eksportētājiem.

(23)

Tādēļ Komisija uzskatīja, ka daļējas starpposma pārskatīšanas procedūra būtu jāizbeidz bez oficiāla konstatējuma par būtiskām ilglaicīgām pārmaiņām un pieprasījuma iesniedzēja subsidēšanas praksi.

(24)

Ieinteresētās personas tika attiecīgi informētas, un tām tika dota iespēja sniegt piezīmes.

(25)

Tomēr Komisija nesaņēma piezīmes, kas liecinātu, ka šāda izbeigšana būtu pretrunā Savienības interesēm.

(26)

Šis lēmums ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar pamatregulas 25. panta 1. punktu,