(1)

Regula (ES) 2017/625 nosaka vispārīgus noteikumus oficiālajām kontrolēm, ko veic, lai pārbaudītu atbilstību noteikumiem, kuru mērķis ir novērst, likvidēt vai līdz pieņemamam līmenim samazināt riskus, kam tiešā veidā vai vides ietekmē ir pakļauti cilvēki un dzīvnieki.

(2)

Konkrētāk, Regula (ES) 2017/625 nosaka vispārīgus nosacījumus dzīvnieku un preču, t. sk. cilvēka patēriņam paredzētas pārtikas, ievešanai Savienībā no trešām valstīm vai to reģioniem. Regulas (ES) 2017/625 129. pants Komisiju pilnvaro atzīt, ka tad, ja trešās valstis šajā sakarā piedāvā objektīvus pierādījumus, trešo valstu un to reģionu piemērotie pasākumi ir līdzvērtīgi minētās regulas 1. panta 2. punktā minētos konkrētos noteikumos noteiktajām prasībām. Tas arī pilnvaro Komisiju paredzēt nosacījumus, kas reglamentē šādu dzīvnieku un preču ievešanu Savienībā no šādām trešām valstīm vai to reģioniem, jo īpaši attiecībā uz to oficiālo sertifikātu vai apliecinājumu būtību un saturu, kam jābūt līdzi minētajām precēm.

(3)

Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/1641 (3) pasākumi, kas Amerikas Savienoto Valstu Masačūsetsas štatā un Vašingtonas štatā veikti sabiedrības veselības aizsardzībai saistībā ar lietošanai pārtikā paredzētu dzīvu, dzesinātu, saldētu vai pārstrādātu gliemeņu, adatādaiņu, tunikātu un jūras vēderkāju ražošanu un laišanu tirgū, ir līdzvērtīgi prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) 2017/625 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajos pārtikas nekaitīguma noteikumos.

(4)

Īstenošanas regula (ES) 2020/1641 izveido oficiālā sertifikāta paraugu lietošanai pārtikā paredzētu dzīvu, dzesinātu, saldētu vai pārstrādātu gliemeņu, adatādaiņu, tunikātu un jūras gliemežu importam no Amerikas Savienotajām Valstīm. Oficiālā sertifikāta paraugā noteikts, ka oficiālajam inspektoram jāapliecina, ka pasākumi, kas tiek piemēroti minēto preču ražošanai un laišanai tirgū, ir līdzvērtīgi prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) 2017/625 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajos pārtikas nekaitīguma noteikumos.

(5)

Saskaņā ar pasākumiem, par ko panākta vienošanās ar Amerikas Savienoto Valstu Pārtikas un zāļu pārvaldes departamentu, kas atbild par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvu, dzesinātu, saldētu vai pārstrādātu gliemeņu, adatādaiņu, tunikātu un jūras gliemežu eksportu uz Savienību, ar Īstenošanas regulu (ES) 2020/1641 izveidotais oficiālā sertifikāta paraugs būtu jāpielāgo attiecīgajam formātam, kas vajadzīgs minēto preču eksportam uz Savienību. Konkrētāk, oficiālā sertifikāta paraugā būtu jānorāda sūtījumu nosūtīšanas datums. Turklāt būtu jāinformē par to, kādam nolūkam preces sertificētas: lietošanai pārtikā vai galalietotājam.

(6)

Papildus sabiedrības veselības prasībām, kas ietvertas ar Īstenošanas regulu (ES) 2020/1641 izveidotajā oficiālā sertifikāta paraugā, Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 (4) sarakstā minēto sugu gliemenes, kas ir dzīvas un paredzētas lietošanai pārtikā, un no šīm gliemenēm iegūti dzīvnieku izcelsmes produkti, ko pirms lietošanas pārtikā paredzēts Savienībā vēl pārstrādāt, Savienībā būtu jāieved tikai tad, ja tiem līdzi dots oficiāls sertifikāts, kurā ir attiecīgi dzīvnieku veselības apliecinājumi. No tā izriet: lai izpildītu dzīvnieku veselības prasības, kuru sniegtās garantijas ir līdzvērtīgas Savienības tiesību aktos paredzētajām garantijām, oficiālā sertifikāta paraugā būtu jāiekļauj gan vispārīgās dzīvnieku veselības prasības, kas ievešanu Savienībā reglamentē saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/692 (5) 6. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, 6. panta 2. punktu, 7. panta 1. punktu un 8. pantu, gan īpašās dzīvnieku veselības prasības, kas minēto preču ievešanu Savienībā reglamentē saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/692 167. panta a) punktu, c) punkta ii) un iii) apakšpunktu un d) punktu un 169. panta 1. un 2. punktu.

(7)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) 2020/1641 būtu attiecīgi jāgroza.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

2017. gada 26. jūnijā uzņēmumi Danstar Ferment AG un Comercial Quimica Masso saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 7. panta 1. punktu Francijai iesniedza pieteikumu, kurā lūdza apstiprināt darbīgo vielu Bacillus amyloliquefaciens (celms IT-45).

(2)

Saskaņā ar minētās regulas 9. panta 3. punktu Francija kā ziņotāja dalībvalsts 2017. gada 1. decembrī pieteikuma iesniedzējiem, pārējām dalībvalstīm, Komisijai un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (“Iestāde”) paziņoja, ka pieteikums ir pieņemams.

(3)

2019. gada 15. maijā ziņotāja dalībvalsts Komisijai projekta veidā iesniedza novērtējuma ziņojumu par to, vai ir gaidāms, ka darbīgā viela Bacillus amyloliquefaciens (celms IT-45) atbildīs Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā noteiktajiem apstiprināšanas kritērijiem, un tā kopiju nosūtīja Iestādei.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 12. panta 3. punktu Iestāde pieteikuma iesniedzējam noteica termiņu, kurā dalībvalstīm, Komisijai un Iestādei jāiesniedz papildu informācija.

(5)

Secinājumos, kurus pēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 12. panta 2. punktu izdarītas pesticīdu riska novērtējuma profesionālizvērtēšanas Iestāde darīja zināmus pieteikuma iesniedzējiem, dalībvalstīm un Komisijai, Iestāde konstatēja, ka ir sagaidāms, ka darbīgā viela Bacillus amyloliquefaciens (celms IT-45) atbildīs Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā noteiktajiem apstiprināšanas kritērijiem. Savu secinājumu Iestāde publiskoja (2).

(6)

2021. gada 21.–22. oktobrī Komisija Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajai komitejai par darbīgo vielu Bacillus amyloliquefaciens (celms IT-45) iesniedza pārskata ziņojumu, kā arī minētajai darbīgajai vielai veltītu šīs regulas projektu.

(7)

Pieteikuma iesniedzējiem tika dota iespēja par pārskata ziņojumu iesniegt komentārus.

(8)

Par vismaz viena šo darbīgo vielu saturoša augu aizsardzības līdzekļa vienu reprezentatīvu lietojumu, kas tika pārbaudīts un detalizēts pārskata ziņojumā, ir konstatēts, ka Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā noteiktie apstiprināšanas kritēriji ir izpildīti.

(9)

Komisija uzskata, ka Bacillus amyloliquefaciens (celms IT-45) ir zema riska darbīgā viela saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 22. pantu, un ir gaidāms, ka minēto vielu saturoši augu aizsardzības līdzekļi cilvēka un dzīvnieku veselībai un videi var radīt tikai nelielu risku, tāpēc to var apstiprināt uz laikposmu līdz 15 gadiem. Kritiskas bažas attiecībā uz cilvēku, dzīvniekiem un vidi nevienā jomā netika konstatētas.

(10)

Bacillus amyloliquefaciens (celms IT-45) ir mikroorganisms, kas atbilst arī Regulas (EK) Nr. 1107/2009 22. panta 2. punkta nosacījumiem, to lasot kopā ar minētās regulas II pielikuma 5.2. punkta nosacījumiem. Tāpēc ir lietderīgi apstiprināt Bacillus amyloliquefaciens (celms IT-45) par zema riska darbīgo vielu.

(11)

Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 4. punktu būtu attiecīgi jāgroza Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011 (3).

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Regula (ES) 2017/625 nosaka vispārīgus noteikumus par oficiālajām kontrolēm, ko kompetentās iestādes atbilstoši riska pakāpei un attiecīgā biežumā, veic, lai verificētu atbilstību noteikumiem vairākās jomās, arī attiecībā uz dzīvnieku veselību. Minētajā regulā ir noteiktas arī oficiālajās kontrolēs izmantotās metodes un paņēmieni, pie kā cita starpā pieder operatoru kontrolē esošu telpu, dzīvnieku un preču inspicēšana.

(2)

Regula (ES) 2017/625 paredz vienotu praktisku oficiālo kontroļu veikšanas kārtību attiecībā uz vienotu minimālo oficiālo kontroļu biežumu, kas jānosaka, ja vajadzīgs reaģēt uz konkrētiem dzīvnieku veselības apdraudējumiem un riskiem un verificēt atbilstību slimību profilakses un kontroles pasākumiem.

(3)

Pirms tika sākts piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (2), oficiālo kontroļu, konkrētāk, inspekciju, minimālais biežums tikai noteikts vairākos dzīvnieku veselībai veltītos tiesību aktos. No 2021. gada 21. aprīļa šos tiesību aktus atcēla Regula (ES) 2016/429.

(4)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/2035 (3) cita starpā nosaka apstiprināšanas prasības mājputnu inkubatoriem un turēšanas objektiem, nagaiņu un mājputnu savākšanas operāciju objektiem, suņu, kaķu un mājas sesku savākšanas centriem, suņiem, kaķiem un mājas seskiem paredzētām dzīvnieku patversmēm, pārbaudes punktiem, vidiski izolētiem kameņu audzēšanas objektiem, karantīnas objektiem un norobežotiem sauszemes dzīvnieku objektiem.

(5)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/686 (4) nosaka apstiprināšanas prasības tādiem liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objektiem, no kuriem šo dzīvnieku reproduktīvos produktus drīkst pārvietot uz citu dalībvalsti.

(6)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/691 (5) nosaka apstiprināšanas prasības tādiem noteiktiem akvakultūras objektiem un tādām akvakultūras objektu grupām, kuros tiek turēti ūdensdzīvnieki, kas rada būtisku dzīvnieku veselības risku.

(7)

Ir svarīgi, lai kompetentā iestāde regulārās oficiālās kontrolēs, jo īpaši Regulas (ES) 2017/625 14. panta b) punktā minētās inspekcijās, verificētu, vai dzīvnieki un reproduktīvie produkti tiek turēti un ražoti saskaņā ar vienotajiem objektu apstiprināšanas nosacījumiem, kuru mērķis ir mazināt riskus un apdraudējumus, kas saistīti ar Regulas (ES) 2016/429 sarakstā norādītajām slimībām un slimībām, kas radušās no jauna. Lai reaģētu uz minētajiem vienotajiem apdraudējumiem un riskiem cilvēku un dzīvnieku veselībai, ko rada minētās slimības, šajā regulā būtu jānosaka vienots minimālais inspekciju biežums noteiktos apstiprinātos uzņēmumos.

(8)

Attiecībā uz apstiprinātiem reproduktīvo produktu objektiem, nosakot vienotu minimālo inspekciju biežumu, būtu jāņem vērā tas, ka liellopu un cūku spermas vākšana nav sezonāla.

(9)

Nosakot vienotu minimālo biežumu inspekcijām, kas veicamas noteiktos apstiprinātos akvakultūras objektos un apstiprinātās akvakultūras objektu grupās, būtu jāņem vērā minētā objekta vai objektu grupas riska klasifikācija saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/689 (6).

(10)

Attiecībā uz noteiktu dzīvnieku identifikāciju un reģistrāciju minimālo to kontroļu vai pārbaužu līmeni, kas katru gadu jāveic objektos, kuros tur liellopus, aitas un kazas, kā arī katrā no šiem objektiem inspicējamo dzīvnieku skaitu noteic Komisijas Regula (EK) Nr. 1082/2003 (7) un Komisijas Regula (EK) Nr. 1505/2006 (8).

(11)

Detalizētas liellopu, aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas prasības, kas palīdz nodrošināt šo dzīvnieku izsekojamību, nosaka arī Deleģētā regula (ES) 2019/2035.

(12)

Liellopiem, aitām vai kazām, kas nav identificēti vai reģistrēti saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 prasībām, var būt nozīme Regulas (ES) 2016/429 sarakstā norādīto slimību un jaunradušos slimību izplatīšanā. Lai mazinātu minēto vienoto apdraudējumu un risku cilvēka un dzīvnieku veselībai, regulāri verificētu operatoru atbilstību Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 prasībām un nodrošinātu Regulas (ES) 2017/625 vienveidīgu īstenošanu, liellopu, aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas oficiālajām kontrolēm būtu jānosaka vienots minimālais inspekciju biežums.

(13)

Deleģētā regula (ES) 2019/2035 Regulas (EK) Nr. 1082/2003 un (EK) Nr. 1505/2006 nepārprotami neatcēla. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, minētās regulas būtu jāatceļ ar šo regulu.

(14)

Šajā regulā paredzētie noteikumi būtu jāpiemēro Apvienotajai Karalistei attiecībā uz Ziemeļīriju saskaņā ar Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas Protokola par Īriju/Ziemeļīriju 5. panta 4. punktu saistībā ar minētā protokola 2. pielikumu.

(15)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Eiropas Komisija 2020. gada 23. jūlijā, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējot paziņojumu par procedūras sākšanu (2), sāka pārbaudes procedūru attiecībā uz tirdzniecības šķēršļiem, ko piemēro uz Meksikas Savienotās Valstis, proti, atteikumu piešķirt eksporta sertifikātu izstrādājumam Tequila.

(2)

Izmeklēšana tika sākta pēc tam, kad Eiropas Alus darītavu apvienība (The Brewers of Europe) Savienības ražošanas nozares vārdā iesniedza sūdzību. Sūdzībā bija ietverti izmeklēšanas sākšanas pamatošanai pietiekami pierādījumi par tirdzniecības ierobežošanu un tās izraisīto kaitējumu.

(3)

Komisijas dienesti 2021. gada 16. aprīlī informēja komiteju, kas izveidota ar Regulas (ES) 2015/1843 7. panta 1. punktu, par pārbaudes procedūras rezultātiem. Ziņojumā tika secināts – lai gan ES nav tūlītējas intereses risināt strīdu izšķiršanas jautājumu, procedūrai būtu jāpaliek atvērtai un būtu jāpārrauga turpmākās norises Meksikas Savienotajās Valstīs.

(4)

2021. gada 6. oktobrī Eiropas Alus darītavu apvienība informēja Komisiju, ka vēlas atsaukt sūdzību.

(5)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/1843 5. panta 2. punktu, ja sūdzība tiek atsaukta, tad procedūru var izbeigt, ja vien šāda izbeigšana nav pretrunā ar Savienības interesēm. Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/1843 12. panta 1. punktu, ja Savienības interesēs nav jāveic turpmākas darbības, procedūra tiek izbeigta.

(6)

Izmeklēšanā netika atklātas norādes, kas liecinātu, ka procedūras izbeigšana būtu pretrunā ar Savienības interesēm. Konkrēti, ir atsākts Tequila eksports uz skarto alus darītavu Eiropā un apgalvotajam pasākumam nav sistēmiskas ietekmes uz citiem ES uzņēmumiem.

(7)

Tāpēc Komisija secināja, ka būtu jāizbeidz pārbaudes procedūra attiecībā uz tirdzniecības šķēršļiem, ko piemēro Meksikas Savienotās Valstis, proti, atteikumu piešķirt eksporta sertifikātu stiprajam alkoholiskajam dzērienam Tequila.

(8)

Šis lēmums ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) 2015/1843 7. panta 1. punktu,

(1)

Direktīvā (ES) 2019/904 dalībvalstīm ir noteikts pienākums veikt pasākumus, lai panāktu minētās direktīvas pielikuma A daļā uzskaitīto vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu (“vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi”) patēriņa vērienīgu un pastāvīgu samazinājumu. Komisijai jānosaka metodika, kā aprēķina un verificē šo patēriņa samazinājumu.

(2)

Direktīvā (ES) 2019/904 dalībvalstīm uzlikts arī pienākums paziņot Komisijai datus par katru gadu tirgū laistiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem un informāciju par šādu izstrādājumu patēriņa samazināšanas pasākumiem, kā arī iesniegt kvalitātes pārbaudes ziņojumu. Komisijai ir jānosaka ziņošanas formāts.

(3)

Direktīva (ES) 2019/904 dod dalībvalstīm plašu rīcības brīvību izlemt, kādus pasākumus pieņemt, lai panāktu vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu patēriņa vērienīgu un pastāvīgu samazināšanos. Minētie pasākumi var atšķirties atkarībā no tā, kāda ir vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu ietekme uz vidi visā to aprites ciklā, tostarp tad, kad tie kļūst par piegružojumu, un šie pasākumi ir samērīgi un nediskriminējoši.

(4)

Piemērota mērīšanas metode, kas atspoguļo vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu vidisko ietekmi, proti, plastmasas piegružojuma radīto vides piesārņojumu, ir patēriņa samazinājuma mērīšana, pamatojoties uz plastmasas satura masu šādos tirgū laistos izstrādājumos. Minētā metode ņem vērā arī Komisijas Lēmumā 2005/270/EK (2) noteiktās iepakojuma un izlietotā iepakojuma mērījumu metodes un ziņošanas formātus, kuru pamatā ir masa un materiāls.

(5)

Vēl viena piemērota metode, kā sekot līdzi tam, kā patēriņa samazināšana izstrādājumu līmenī ietekmē atkritumu rašanās novēršanu un līdz ar to vidē nonākušā plastmasas piesārņojuma iespējamo samazināšanos, ir patēriņa samazinājuma mērīšana, balstoties uz tirgū laisto vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu skaitu.

(6)

Ņemot vērā plašo rīcības brīvību, ko dalībvalstīm sniedz Direktīvas (ES) 2019/904 4. pants, dalībvalstīm būtu jādod iespēja izvēlēties patēriņa samazinājumu aprēķināt, balstoties vai nu uz tās plastmasas kopējo masu, ko satur tirgū laistie vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi, vai uz tirgū laisto šādu izstrādājumu skaitu. Tā kā abas metodikas nodrošina piemērotus datus, kas ļauj sekot līdzi patēriņa tendencēm un to pasākumu ietekmei, kuri veikti saistībā ar atkritumu rašanās novēršanu, kā arī izstrādājumu aizstāšanu ar atkalizmantojamām vai plastmasu nesaturošām alternatīvām, dalībvalstīm vajadzētu dot iespēju no šīm divām metodikām izvēlēties tādu metodiku, kas ir saderīga ar to patēriņa samazināšanas rīcībpolitiku un pasākumiem, kuri veikti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/904 4. pantu.

(7)

Ja konkrētā dalībvalstī tirgū laisto vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu skaits vai masa nav reprezentatīva vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu patēriņam attiecīgajā dalībvalstī, jo vairumtirdzniecības līmenī nozīmīgi vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu daudzumi tiek pārvietoti Savienībā, vajadzētu ļaut dalībvalstij masu vai skaitu koriģēt tā, lai ņemtu vērā šādu pārvietošanu.

(8)

Ja dalībvalsts izvēlas piemērot masas metodi, tai būtu jāziņo arī dati par tirgū laisto daļēji no plastmasas izgatavoto vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu kopējo masu, jo šāda informācija uzlabo datu salīdzināmību un ļauj gūt plašāku pārskatu par Direktīvā (ES) 2019/904 noteiktās patēriņa samazinājuma prasības ietekmi.

(9)

Lai Komisijai būtu vieglāk sniegt pārskatu par pasākumiem, ko dalībvalstis veikušas, lai panāktu vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu patēriņa samazinājumu saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/904, ziņošanas formātā būtu jāiekļauj šādu pasākumu dažādu kategoriju indikatīvs saraksts. Tomēr dalībvalstīm ir jāziņo par visiem veiktajiem pasākumiem, pat ja tie nav skaidri norādīti indikatīvajā sarakstā.

(10)

Lai nodrošinātu datu precizitāti un verifikāciju, ziņošanas formātam būtu jānodrošina, ka tiek noteikti visi parametri, kas ir būtiski vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu patēriņa samazinājuma aprēķināšanai un verifikācijai, datu paziņošanai par šādiem tirgū laistiem izstrādājumiem un ziņošanai par pasākumiem, kas veikti, lai panāktu patēriņa samazinājumu, un tajā būtu jānosaka patēriņa samazinājuma aprēķināšanai un verifikācijai izmantojamā metodika.

(11)

Ņemot vērā to priekšmetu, pastāv cieša saistība starp Direktīvas (ES) 2019/904 4. panta 2. punktā minēto vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu patēriņa samazinājuma aprēķināšanas un verificēšanas metodiku un formātu datu paziņošanai par tirgū laistiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kā arī informāciju par dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, kas norādīti minētās direktīvas 13. panta 4. punktā. Tāpēc ir lietderīgi šo tiesību aktu pieņemt, pamatojoties uz abiem minētajiem noteikumiem, lai tā nodrošinātu, ka noteikumi par vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu patēriņa samazinājuma aprēķināšanu, verifikāciju un ziņošanu ir saskanīgi, un atvieglotu piekļuvi šiem noteikumiem.

(12)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK 39. pantu izveidotā komiteja (3),