31.1.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 21/1

PADOMES REGULA (ES) 2022/109

(2022. gada 27. janvāris),

ar ko 2022. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (1) prasīts saglabāšanas pasākumus pieņemt, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, attiecīgā gadījumā arī ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) un citas konsultatīvās struktūras, un konsultatīvo padomju ieteikumus.

(2)

Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu un attiecīgā gadījumā arī jānosaka ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu zvejas iespējas jānosaka saskaņā ar minētās regulas 2. panta 2. punktā izklāstītajiem kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem. Turklāt kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) no krājumiem, uz kuriem attiecas īpaši daudzgadu plāni, būtu jānosaka saskaņā ar minētajos plānos noteiktajiem mērķrādītājiem un pasākumiem. Saskaņā ar minētās regulas 16. panta 1. punktu zvejas iespējas būtu jāiedala dalībvalstīm tā, lai ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistītajām katras dalībvalsts zvejas darbībām nodrošinātu relatīvu stabilitāti.

(3)

Tātad saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 KPN būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem un ievērojot viedokļus, kas izteikti apspriedēs ar ieinteresētajām personām, jo īpaši konsultatīvo padomju sanāksmēs.

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu izkraušanas pienākums kopš 2019. gada 1. janvāra ar dažiem izņēmumiem attiecas uz visiem krājumiem, kuriem noteikti nozvejas limiti. Minētās regulas 16. panta 2. punktā noteikts, ka tad, kad attiecībā uz zivju krājumu ievieš izkraušanas pienākumu, zvejas iespējām ir jāatspoguļo nozvejas, nevis izkrāvumi. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem kopīgajiem ieteikumiem, Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu ir pieņēmusi vairākas deleģētās regulas, ar ko detalizētus izkraušanas pienākuma īstenošanas noteikumus nosaka īpašu izmetumu plānu veidā.

(5)

Zvejas iespējās, kas noteiktas krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums, būtu jāņem vērā tas, ka izmešana principā vairs nav atļauta. Tāpēc tās būtu jānosaka, pamatojoties uz Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) ieteikumā norādīto kopējo nozveju apjomu (nevis vēlamo nozveju apjomu). Daudzumi, kurus kā izņēmumu no izkraušanas pienākuma drīkst turpināt izmest, būtu jāatvelk no ieteikumā norādītā kopējo nozveju apjoma.

(6)

Attiecībā uz dažiem krājumiem ICES ieteikusi nulles apjoma nozvejas. Taču, ja minēto krājumu KPN tiktu noteiktas ieteiktajā apjomā, pienākums izkraut visas nozvejas, tai skaitā piezvejas, kas no minētajiem krājumiem gūtas jauktu sugu zvejniecībās, izraisītu tā dēvētās kritiskās sugas parādību. Lai panāktu līdzsvaru starp zvejniecību turpināšanu – ņemot vērā pretējā gadījumā iespējamās smagās sociālekonomiskās sekas – un vajadzību panākt labu bioloģisko stāvokli minētajos krājumos un ņemot vērā grūtības jauktu sugu zvejniecībā visus krājumus apzvejot maksimālajā ilgtspējīgas ieguves apjomā (MSY), ir lietderīgi noteikt īpašas KPN piezvejām, ko gūst no minētajiem krājumiem. Minētās KPN būtu jānosaka apjomā, kas nodrošina zivju mirstības samazināšanos minētajos krājumos un rosina uzlabot selektivitāti un nepieļaut piezvejas no minētajiem krājumiem. Lai samazinātu nozvejas no krājumiem, kuriem noteiktas piezvejas KPN, zvejas iespējas zvejniecībās, kas minētos krājumus apzvejo, būtu jānosaka apjomā, kas palīdz jutīgo krājumu biomasai atjaunoties līdz ilgtspējīgam līmenim. Lai novērstu nelikumīgu nozvejas izmešanu, būtu jānosaka ar zvejas iespējām nesaraujami saistīti tehniskie un kontroles pasākumi.

(7)	Lai jauktu sugu zvejniecībās pēc iespējas garantētu zvejas iespēju izmantošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 2. punktu, ir lietderīgi izveidot kvotu apmaiņas rezervi tām dalībvalstīm, kurām nav kvotu, ar ko nosegt nenovēršamās piezvejas.

(8)

Saskaņā ar rietumu ūdeņu daudzgadu plānu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/472 (2), minētās regulas 1. panta 1. punktā uzskaitīto krājumu zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjoms saskaņā ar minētās regulas 4. pantu ir jāuztur minētās regulas 2. panta 2. punktā definētajos zvejas izraisītas zivju mirstības vērtību diapazonos, kas nodrošina MSY (FMSY diapazoni). Tāpēc kopējā zvejas izraisītā Eiropas labraka (Dicentrarchus labrax) mirstība ICES 8.a un 8.b rajonā būtu jānosaka saskaņā ar ICES MSY ieteikumu un ar FMSY punktvērtību, ņemot vērā komerciālās un atpūtas nozvejas un ieskaitot izmetumus. FMSY punktvērtība ir zvejas izraisītas zivju mirstības vērtība, kas ilgtermiņā nodrošina MSY. Attiecīgajām dalībvalstīm (Francijai un Spānijai) būtu jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka to flotu un atpūtas zvejnieku veiktās zvejas izraisīta zivju mirstība nepārsniedz FMSY punktvērtību, kā prasīts Regulas (ES) 2019/472 4. panta 3. punktā.

(9)

Ņemot vērā būtisko atpūtas zvejas ietekmi uz Eiropas labraka krājumiem, atpūtas zvejai noteiktie pasākumi būtu jāpatur spēkā. Būtu jāsaglabā zinātniskajam ieteikumam atbilstošs dienas individuālais limits. Stacionāri tīkli būtu jāizslēdz, jo tie nav pietiekami selektīvi un ar tiem, iespējams, tiks nozvejots par noteiktajiem limitiem lielāks īpatņu skaits. Ņemot vērā vides, sociālos un ekonomiskos apstākļus, it īpaši komerciālo piekrastes kopienu zvejnieku atkarību no attiecīgajiem krājumiem, attiecībā uz Eiropas labraku pieņemtie pasākumi nodrošina pienācīgu līdzsvaru starp komerciālo un atpūtas zvejnieku interesēm. Konkrētāk, minētie pasākumi, ņemdami vērā atpūtas zvejnieku ietekmi uz krājumiem, dod šiem zvejniekiem iespēju zvejot.

(10)

ICES2021. gada 4. novembrī sniedza zinātnisku ieteikumu par zuti (Anguilla anguilla) visā tā dabiskās izplatības areālā. ICES ieteica, ka, piemērojot piesardzīgu pieeju, 2022. gadā visās dzīvotnēs nozvejai vajadzētu būt nulles apjomā. Tas attiecas gan uz atpūtas, gan komerciālo nozveju un ietver stikla zušu nozveju krājumu atjaunošanai un akvakultūrai. Saskaņā ar šo ieteikumu tiek uzskatīts par lietderīgu saglabāt secīgu trīs mēnešu aizliegumu attiecībā uz visu zušu zveju, savukārt Komisija 2022. gadā rīko apspriešanos ar ieinteresētajām personām par zušiem. Aizliegums būtu jāpiemēro visām zvejas darbībām, kas definētas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 28. apakšpunktā. Dalībvalstīm būtu jānosaka secīgs trīs mēnešu aizliegums lielākās zušu migrācijas laikposmos un līdz 2022. gada 1. jūnijam par to jāziņo Komisijai kopā ar pamatojošu informāciju.

(11)

Zinātnisko ieteikumu par anšoviem (Engraulis encrasicolus) ICES 8. apakšapgabalā (Biskajas līcis) 2022. gadam ICES izdeva tikai 2021. gada 17. decembrī. Ņemot vērā nepieciešamību noteikt KPN zvejas sezonas sākumam 2022. gada 1. janvārī, būtu jānosaka provizoriska KPN. Šī KPN būtu jānosaka 24 000 tonnu apmērā, un tā būtu jāattiecina uz laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. jūnijam. Šāds līmenis aptuveni atbilstu nozvejai no minētā krājuma laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam.

(12)

ICES 8.c, 8.d, 8.e rajonā un 9. un 10. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā trīs atsevišķas jūrasmēles sugas pārvalda, ievērojot vienu KPN. Tā kā vienam no minētajiem krājumiem, t.i., parastajai jūrasmēlei (Solea solea) ICES 8.c un 9.a rajonā, zvejas iespējas būtu jānosaka saskaņā ar Regulas (ES) 2019/472 4. pantu, šai sugai būtu jānosaka atsevišķs nozvejas limits saskaņā ar MSY ieteikumu.

(13)

Zinātniskajā ieteikumā par plātņžaunzivju (rajveidīgo zivju un haizivju) krājumiem to sliktā saglabāšanās stāvokļa dēļ ieteiktas nulles apjoma nozvejas. Turklāt augsti izdzīvotības rādītāji liecina, ka izmešana par zvejas izraisītas plātņžaunzivju mirstības pieauguma iemeslu nav uzskatāma un to saglabāšanai nāktu par labu. Tāpēc šādu sugu zveja būtu jāaizliedz. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta a) apakšpunktu sugām, kuru zveja ir aizliegta, izkraušanas pienākumu nepiemēro.

(14)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/973 (3) ir izveidots Ziemeļjūras daudzgadu plāns, kas stājies spēkā 2018. gadā. Ar Regulu (ES) 2019/472 ir izveidots rietumu ūdeņu daudzgadu plāns, kas stājies spēkā 2019. gadā. Zvejas iespējas minēto regulu 1. panta 1. punktā uzskaitītajiem krājumiem būtu jānosaka atbilstoši mērķrādītājiem (FMSY diapazoniem) un aizsardzības pasākumiem, kas paredzēti minētajās regulās. FMSY diapazoni ir noteikti attiecīgajā ICES ieteikumā. Ja atbilstoša zinātniska informācija nav pieejama, piezvejas sugu krājumu zvejas iespējas būtu jānosaka saskaņā ar piesardzīgu pieeju, kā noteikts Regulās (ES) 2018/973 un (ES) 2019/472.

(15)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/973 7. pantu: kad zinātniskais ieteikums liecina, ka minētās regulas 1. panta 1. punktā minēta krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par biomasas limita references rādītāju (Blim), jāveic turpmāki korektīvie pasākumi, lai nodrošinātu drīzu attiecīgā krājuma atgriešanos līmenī, kas pārsniedz līmeni, kurš spēj nodrošināt MSY. Konkrēti, minētie korektīvie pasākumi var ietvert attiecīgā krājuma specializētās zvejniecības apturēšanu un prasīt minēto krājumu vai citu zvejniecības apzvejotu krājumu zvejas iespējas atbilstoši samazināt.

(16)	Zilās tunzivs (Thunnus thynnus) KPN Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā būtu jānosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1627 (4) noteikumiem.

(17)

Krājumiem, par kuriem trūkst pietiekamu vai uzticamu datu, uz kuriem varētu balstīt krājuma apmēra aplēses, pārvaldības pasākumi un KPN apjomi būtu jānosaka, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8) apakšpunktā definēto piesardzīgo pieeju zvejniecības pārvaldībā un vienlaikus ņemot vērā krājuma specifiku, jo īpaši pieejamo informāciju par krājuma attīstības tendencēm un apsvērumus par jauktu sugu zvejniecībām.

(18)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (5) tika ieviesti ikgadējo KPN pārvaldību regulējoši papildu nosacījumi, to vidū elastības noteikumi par piesardzīgām un analītiskām KPN (3. un 4. pants). Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu KPN noteikšanas laikā Padomei, pamatojoties jo īpaši uz krājumu bioloģisko stāvokli, jānolemj, kuriem no šiem krājumiem 3. vai 4. pantu nepiemēro. 2014. gadā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu tika ieviests vēl cits ikgadējas elastības mehānisms visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Lai nepieļautu pārmērīgu elastību, kas apdraudētu racionālas un atbildīgas jūras bioloģisko resursu izmantošanas principa piemērošanu, KZP mērķu sasniegšanu un krājumu bioloģisko stāvokli, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pants analītiskai KPN būtu jāpiemēro tikai tad, ja Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzētā ikgadējā elastība netiek izmantota.

(19)

Ja KPN ir iedalīta tikai vienai dalībvalstij, ir lietderīgi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 2. panta 1. punktu pilnvarot attiecīgo dalībvalsti noteikt savu KPN. Būtu jānodrošina, ka attiecīgā dalībvalsts, kad tā nosaka KPN apjomu, rīkojas pilnīgā saskaņā ar KZP principiem un noteikumiem.

(20)	Maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle 2022. gadam jānosaka saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1627 5., 6., 7. un 9. pantu un I pielikumu.

(21)	Lai garantētu pilnīgu zvejas iespēju izmantošanu, ir lietderīgi attiecībā uz vienu un to pašu bioloģisko krājumu ļaut īstenot elastīgu režīmu starp dažiem KPN apgabaliem.

(22)	Dažu sugu, piemēram, dažu haizivju sugu, saglabāšanu varētu nopietni apdraudēt pat ierobežotas zvejas darbības. Tāpēc attiecīgās zvejas iespējas būtu jāierobežo, šo sugu zvejai nosakot vispārēju aizliegumu.

(23)

Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību Pušu konferences 12. sanāksmē (2017. gada 23.–28. oktobrī Manilā) minētās konvencijas I un II papildinājumā iekļautajos aizsargājamo sugu sarakstos tika pievienotas vairākas sugas. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt minēto sugu aizsardzību attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem, kuri zvejo visos ūdeņos, un kuģiem, kas nav Savienības zvejas kuģi, bet zvejo Savienības ūdeņos.

(24)

Uz šajā regulā noteikto Savienības zvejas kuģiem pieejamo zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (6) un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc ir jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās Komisijai iesūta datus par izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(25)	Savienības KPN Grenlandes paltusam (Reinhardtius hippoglossoides) starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 2. apakšapgabalā neskar Savienības nostāju par pienācīgo Savienības daļu minētajā zvejniecībā.

(26)

Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) gadskārtējā sanāksmē 2021. gadā ir pieņēmusi saglabāšanas pasākumu, kurš attiecas uz abiem sarkanasaru (Sebastes marinus un Sebastes mentella) krājumiem Irmingera jūrā un piegulošajos ūdeņos un aizliedz minēto krājumu specializēto zveju. Turklāt, lai minimalizētu piezvejas, NEAFC ir aizliegusi zvejas darbības apgabalā, kurā uzturas sarkanasaru bari. Minētie pasākumi, kas pamatojas uz ICES ieteikumu par nulles apjoma nozveju, būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. Ieteikumu par sarkanasariem ICES 1. un 2. apakšapgabalā NEAFC neizdevās pieņemt. Minētajam krājumam attiecīgā KPN būtu jānosaka saskaņā ar NEAFC pausto Savienības nostāju.

(27)	Grenlandes paltusam starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 2. apakšapgabalā, ņemot vērā ICES zinātnisko ieteikumu par 2022. gadu, būtu jānosaka KPN 1 766 tonnu apmērā.

(28)

Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) 2021. gada gadskārtējā sanāksmē nolēma 2022. gadā saglabāt pašreizējās KPN attiecībā uz zilo tunzivi, zobenzivi (Xiphias gladius), Atlantijas zilo marlīnu (Makaira nigricans), un balto marlīnu (Tetrapturus albidus), dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares) un zilo haizivi (Prionace glauca). ICCAT arī noteica lielacu tunzivs (Thunnus obesus) KPN 62 000 tonnu apmērā 2022. gadam. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(29)	Lai samazinātu lielacu tunzivs un dzeltenspuru tunzivs mazuļu zvejas izraisīto mirstību, ICCAT arī noteica maksimālo limitu – 300 zivju pievilināšanas ierīces (ZPI) vienam kuģim 2022. gadā un ZPI izmantošanas aizlieguma laikposmu. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(30)

ICCAT arī pieņēma 15 gadu atjaunošanas plānu attiecībā uz garspuru tunzivi (Thunnus alalunga) Vidusjūrā no 2022. līdz 2036. gadam. 2022. gadam ICCAT noteica KPN attiecībā uz garspuru tunzivi Vidusjūrā 2 500 tonnu apmērā. Turklāt ICCAT, pamatojoties uz ieguves kontroles noteikumu, 2022.–2023. gada laikposmam pieņēma KPN 37 801 tonnu apmērā garspuru tunzivij Ziemeļatlantijā, lai šim krājumam pieņemtu ilgtermiņa pārvaldības procedūru. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(31)

ICCAT 2021. gada gadskārtējā sanāksmē pieņēma arī atjaunošanas plānu attiecībā uz īsspuru mako (Isurus oxyrinchus) Ziemeļatlantijā, kas nozvejots saistībā ar citām ICCAT zvejniecībām, lai līdz 2070. gadam izbeigtu pārzveju un pakāpeniski sasniegtu tādus biomasas līmeņus, kas ir pietiekami, lai atbalstītu MSY. Atjaunošanas plānā ir iekļauts paturēšanas aizliegums uz diviem gadiem, sākot no 2022. gada. Kopējā zvejas izraisītā zivju mirstība tika noteikta ne vairāk kā 250 tonnu apmērā, līdz tiks sniegts jauns zinātniskais ieteikums. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(32)

Saskaņā ar vairākiem ICCAT ieteikumiem Savienība pēc pieprasījuma ir tiesīga noteiktu procentuālo daļu no savas neizmantotās zvejas iespēju kvotas pārnest no 2020. gada uz 2022. gadu. Kamēr minētie ICCAT ieteikumi nav ieviesti Savienības tiesību aktos, atsevišķu dalībvalstu kvotas konkrētiem krājumiem būtu jānosaka, pamatojoties uz kopējo Savienības kvotu 2022. gadam, ko ICCAT noteikusi pirms neizmantoto kvotu pārnešanas vai ICCAT veiktajiem pārzvejoto daudzumu atskaitījumiem. Atsevišķu dalībvalstu kvotu pielāgojumi 2022. gadam, kas atspoguļo jebkādus pārnesumus un atskaitījumus, būtu jāveic vēlāk, pamatojoties uz Savienības noteikumiem par pārnešanu un atskaitīšanu, piemēram, Regulu (EK) Nr. 847/96, Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu vai Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. pantu.

(33)

Dažas dalībvalstis 2019. gadā pārzvejoja ziemeļu krājuma garspuru tunzivi, kā rezultātā tika pārzvejota kopējā Savienības kvota un ICCAT piemēroja atskaitījumus, neraugoties uz to, ka citas dalībvalstis tajā pašā gadā nebija pilnībā apguvušas savas individuālās kvotas. Lai risinātu šo īpašo situāciju, Padomes Regula (ES) 2021/92 (7) būtu jāgroza, nosakot ziemeļu krājuma garspuru tunzivs kvotas atsevišķām dalībvalstīm saskaņā ar relatīvās stabilitātes principu un pamatojoties uz kopējo Savienības kvotu, ko 2021. gadam noteikusi ICCAT, pirms tiek veikti jebkādi pielāgojumi, kas saistīti ar dalībvalstu veiktu pārzveju vai nepietiekamu nozveju. Kvotu pielāgojumi tad būtu jāpiemēro, pamatojoties uz Savienības noteikumiem par pārnešanu un atskaitījumiem, piemēram, Regulu (EK) Nr. 847/96, Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu vai Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. pantu, lai nodrošinātu, ka kopējā Savienības kvotā ziemeļu krājuma garspuru tunzivij tiek ņemti vērā ICCAT veiktie pielāgojumi.

(34)	Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisija (CCAMLR) gadskārtējā sanāksmē 2021. gadā pieņēma mērķsugu un piezvejas sugu nozvejas limitus laikposmam no 2021. gada 1. decembra līdz 2022. gada 30. novembrim. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(35)

Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC) gadskārtējā sanāksmē 2021. gadā pārskatīja iepriekš pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus. Minētajiem pasākumiem jau vajadzētu būt ieviestiem Savienības tiesību aktos. Pārskatītos dzeltenspuru tunzivs nozvejas limitus IOTC sekretariāts apstiprināja tikai pēc oficiālā iebildumu izteikšanas laikposma beigām 2021. gada 17. decembrī. Apstiprinātie pārskatītie dzeltenspuru tunzivs nozvejas limiti būtu vēlāk jāievieš Savienības tiesību aktos.

(36)

Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) gadskārtējā sanāksme notiks 2022. gada 24.–28. janvārī. Tāpēc pašreizējie pasākumi SPRFMO konvencijas apgabalā, kas ir funkcionāli saistīti ar KPN, būtu provizoriski jāsaglabā līdz ikgadējai sanāksmei un līdz kamēr tiek noteikta KPN 2022. gadam.

(37)	Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC) 2021. gada gadskārtējā sanāksmē pieņēma jaunus tropisko tunzivju saglabāšanas un pārvaldības pasākumus 2022.–2024. gada laikposmam, kuros bija ietverta aktīvo ZPI skaita pārskatīšana. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(38)	Dienvidu tunzivs saglabāšanas komisija (CCSBT) 2021. gada gadskārtējā sanāksmē noteica ikgadējo dienvidu tunzivs (Thunnus maccoyii) KPN trīs gadu laikposmam (2021.–2023. gads) tādā pašā līmenī kā iepriekšējam trīs gadu laikposmam. Minētais pasākums būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(39)

Savā 2021. gada gadskārtējā sanāksmē Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija (SEAFO) nolēma līdz tās 2023. gada gadskārtējai sanāksmei saglabāt lielāko daļu pašreizējo KPN galvenajām tās pārziņā esošajām sugām. Saskaņā ar zinātnisko ieteikumu Patagonijas ilkņzivju (Dissostichus eleginoides) un dziļūdens sarkankrabju (Chaceon spp.) KPN tika nedaudz samazinātas. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(40)	Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija (WCPFC) gadskārtējā sanāksmē 2021. gadā nolēma saglabāt pašreizējos pasākumus, kas piemērojami WCPFC konvencijas apgabalā. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(41)	Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) 43. gadskārtējā sanāksmē 2021. gadā attiecībā uz konkrētiem krājumiem NAFO konvencijas apgabala 1.–4. apakšapgabalā ir pieņēmusi virkni zvejas iespēju 2022. gadam. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(42)	Nolīguma par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (SIOFA) 8. sanāksmē 2021. gadā tika saglabātas KPN, kas 2020. gadā pieņemtas attiecībā uz minētā nolīguma aptvertajiem krājumiem. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(43)

Attiecībā uz sniega krabju (Chionoecetes spp.) zvejas iespējām apgabalā ap Svalbāru 1920. gada 9. februāra līgums attiecībā uz Špicbergenu (Svalbāra) (1920. gada Parīzes līgums) piešķir visām minētā līguma pusēm vienlīdzīgu un nediskriminējošu piekļuvi resursiem ūdeņos ap Svalbāru, arī attiecībā uz zveju. Savienības viedoklis par minēto piekļuvi, ciktāl tā attiecas uz sniega krabju zvejošanu kontinentālajā šelfā ap Svalbāru, ir izklāstīts vairākās Norvēģijai adresētās verbālnotās, no kurām jaunākās ir datētas ar 2021. gada 26. februāri un 2021. gada 28. jūniju. Lai nodrošinātu to, ka sniega krabju izmantošana ūdeņos ap Svalbāru notiek saskaņoti ar tādiem nediskriminējošiem pārvaldības noteikumiem, kādus var noteikt Norvēģija, kuras suverenitātē un jurisdikcijā saskaņā ar attiecīgajiem Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas un 1920. gada Parīzes līguma noteikumiem atrodas šis apgabals, ir lietderīgi noteikt, cik kuģiem ir atļauts veikt šādu zveju. Šādu zvejas iespēju iedalīšana dalībvalstīm attiecas tikai uz 2022. gadu. Jāatgādina, ka Savienībā primārā atbildība par piemērojamo tiesību ievērošanu gulstas uz karoga dalībvalstīm.

(44)

Tā kā diskusijas ar Norvēģiju par vienlīdzīgu un nediskriminējošu to Savienības flotu piekļuvi Svalbāras ūdeņiem, kuras zvejo mencas (Gadus morhua) minētajā apgabalā, turpinās un tās būtu jānoslēdz 2022. gada sākumā, ir lietderīgi, ka Savienība 2022. gada pirmajam ceturksnim nosaka provizorisku Savienības kvotu. Minētās provizoriskās kvotas apjoms būtu jānosaka 4 500 tonnu apmērā, ņemot vērā zvejas sezonalitāti. Kvotas būtu jāpiešķir dalībvalstīm, saskaņā ar Padomes Lēmumu 87/277/EEK (8), ņemot vērā pielāgojumus, kas nepieciešami saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības un kas nepieciešami saistībā ar Savienības provizoriskās kvotas līmeni un attiecīgā krājuma Savienības daļas līmeni.

(45)

Saskaņā ar Venecuēlas Bolivāra Republikai adresēto Savienības deklarāciju par to, ka zvejas kuģiem, kuri kuģo ar Venecuēlas karogu, piešķir zvejas iespējas Savienības ūdeņos Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomikas zonā (9), ir jānosaka lutjānzivju zvejas iespējas, kas Venecuēlai pieejamas Savienības ūdeņos.

(46)

Daži noteikumi būtu jāpiemēro pastāvīgi, un tāpēc, lai novērstu juridisko nenoteiktību laikā no 2022. gada beigām līdz dienai, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka zvejas iespējas 2023. gadam, šīs regulas noteikumus par zvejas aizliegumiem un aizlieguma sezonām būtu jāturpina piemērot arī 2023. gada sākumā līdz laikam, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka zvejas iespējas 2023. gadam.

(47)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanā, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras atļaut individuālām dalībvalstīm tām iedalīto zvejas piepūli pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu; piešķirt jūrā pavadāmas papildu dienas par pilnīgu zvejas darbību izbeigšanu un par zinātnisko novērotāju pastiprinātu izvietošanu, kā arī noteikt izklājlapu formātu, kādā vācama un iesūtāma informācija par jūrā pavadāmo dienu nodošanu starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem. Minētās pilnvaras Komisijai būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (10).

(48)

Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukšanu un nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas iespējas, šī regula būtu jāpiemēro no 2022. gada 1. janvāra, izņemot noteikumus par zvejas piepūles limitiem, kuri būtu jāpiemēro no 2022. gada 1. februāra, un īpašus noteikumus par konkrētiem reģioniem, kam būtu jāparedz atsevišķa piemērošanas sākumdiena. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas.

(49)

Dažus no starptautiskajiem pasākumiem, ar kuriem paredz vai ierobežo Savienības zvejas iespējas, attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) pieņēma 2021. gada beigās, un tie kļuva piemērojami pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Tāpēc noteikumi, ar kuriem šādus pasākumus ievieš Savienības tiesību aktos, būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku. Konkrētāk, tā kā CCAMLR konvencijas apgabalā zvejas sezona ilgst no 1. decembra līdz 30. novembrim un tāpēc konkrētas zvejas iespējas vai aizliegumi CCAMLR konvencijas apgabalā ir noteikti laikposmam, kas sākas 2021. gada 1. decembrī, ir lietderīgi attiecīgos šīs regulas noteikumus piemērot no minētās dienas. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar tiesiskās paļāvības principu, jo CCAMLR locekļiem ir aizliegts bez atļaujas zvejot CCAMLR konvencijas apgabalā. Turklāt saskaņā ar ICCAT noteikumiem dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to kuģi neizmanto ZPI 15 dienu laikā pirms zvejas aizlieguma laikposma sākuma, t. i., no 2021. gada 17. decembra.

(50)

Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandes valdību un Dānijas valdību, no otras puses, un minētā nolīguma īstenošanas protokolā (11) par attiecībām zivsaimniecības nozarē ar Grenlandi, Apvienotā komiteja ir noteikusi Savienībai 2022. gadā pieejamo zvejas iespēju apjomu Grenlandes ūdeņos. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(51)

Savienība, Apvienotā Karaliste un Norvēģija 2021. gadā rīkoja trīspusējas apspriešanās par sešiem kopīgiem un kopīgi pārvaldītiem krājumiem Ziemeļjūras apgabalā, lai vienotos par minēto krājumu pārvaldību, tostarp par zvejas iespējām nākamajam gadam. Šīs apspriešanās notika no 2021. gada 28. oktobra līdz 10. decembrim, pamatojoties uz Savienības nostāju, par kuru vienojās Padome. Apspriešanos iznākumi tika dokumentēti saskaņotā protokolā, ko 2021. gada 10. decembrī parakstīja Savienības, Apvienotās Karalistes un Norvēģijas delegāciju vadītāji. Tāpēc tiek ierosināts attiecīgās zvejas iespējas noteikt līmenī, par ko panākta vienošanās ar Apvienoto Karalisti un Norvēģiju, kopā ar citiem saskaņotā protokola noteikumiem.

(52)

Savienība un Norvēģija 2021. gadā rīkoja divpusējas apspriešanās par diviem kopīgiem un kopīgi pārvaldītiem krājumiem Skageraka apgabalā, lai vienotos par minēto krājumu pārvaldību, tostarp par zvejas iespējām nākamajam gadam, kā arī par apmaiņu ar zvejas iespējām. Šīs apspriešanās notika no 2021. gada 8. novembra līdz 10. decembrim, pamatojoties uz Savienības nostāju, par kuru vienojās Padome. Apspriešanos iznākums tika dokumentēti trīs saskaņotajos protokolos, kurus 2021. gada 10. decembrī parakstīja Savienības un Norvēģijas delegāciju vadītāji. Tāpēc tiek ierosināts attiecīgās zvejas iespējas noteikt, īstenojot saskaņoto protokolu ar Norvēģiju, kopā ar citiem saskaņotā protokola noteikumiem.

(53)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības operatoriem un attiecīgā krājuma atjaunošanu, būtu jānosaka Ziemeļjūras mencas zvejas iespējas. Funkcionāli saistīti pasākumi, par kuriem panākta kopīga vienošanās ar Apvienoto Karalisti un Norvēģiju, būtu jāsaglabā, lai nodrošinātu krājuma atjaunošanu un ilgtermiņa ilgtspējīgu pārvaldību.

(54)

ICES 2019. gadā norādīja, ka siļķu (Clupea harengus) nozvejai 3.a rajonā vajadzētu būt pēc iespējas tuvākai nulles apjomam, ņemot vērā to, ka bez papildu apgabala vai laika ierobežojuma siļķu zvejai Baltijas jūras rietumdaļas pavasara nārsta (WBSS) siļķu nozveja būtu neizbēgama. Jaunākā ICES informācija liecina, ka pieaug WBSS siļķu sajaukšanās ar Ziemeļjūras siļķēm Skagerakā un Ziemeļjūrā, kur lielākā daļa WBSS siļķu nozveju tagad notiek Skagerakā un – mazākā mērā – Ziemeļjūras austrumdaļā.

(55)

Savienības un Norvēģijas divpusējo apspriešanos saskaņotajā protokolā par Skageraku Savienība apņemas ierobežot savas faktiskās nozvejas Skagerakā līdz 969 tonnām, savukārt Norvēģija piekrita vismaz 95 % no savas kvotas nodot Ziemeļjūrai, lai aizsargātu WBSS siļķes. Attiecīgi tiek ierosināts ierobežot C (HER/03A.) un D (HER/03A-BC) flotu kopējās nozvejas attiecīgajām dalībvalstīm, pievienojot minēto kvotu KPN tabulām īpaša nosacījuma zemsvītras piezīmi, vienlaikus saglabājot kvotu līmeni tabulās, lai atspoguļotu relatīvo stabilitāti un regulētu saistīto elastību starp apgabaliem (IAF). Norvēģijas gadījumā maksimālās faktiskās nozvejas, kas varētu notikt Savienības ūdeņos ICES 3.a zonā, atbilstu 167 tonnām (5 % no tās kvotas).

(56)

Saskaņā ar 13.11. punktu Savienības un Norvēģijas divpusējo apspriešanos saskaņotajā protokolā par Skageraku Norvēģijai un Savienībai vajadzētu spēt zvejot līdz 100 % no to Skageraka siļķu kvotas Ziemeļjūrā, lai aizsargātu WBSS siļķes. Kamēr nav pabeigtas divpusējās apspriešanās ar Apvienoto Karalisti par 2022. gadu, 20. decembrī nebija iespējams apstiprināt, ka tiks saglabāta IAF Apvienotās Karalistes ūdeņos 2022. gadam attiecībā uz HER/03A. Tāpēc attiecīgajās C flotu zemsvītras piezīmēs ir skaidri jānorāda, ka IAF Apvienotās Karalistes ūdeņos nebūtu piemērojama, kamēr Savienība un Apvienotā Karaliste, divpusēji apspriežoties starp minētajām divām pusēm, nav vienojušās par šādu elastību.

(57)	Savienības un Norvēģijas divpusējo apspriešanos saskaņotā protokola par Skageraku 13.12. punktā Savienība paziņoja par savu nodomu izmantot zināmu elastību Ziemeļjūras 4.a un 4.b apgabalā, kas atbilst Savienības daļai – 5,7 % – no A flotes līmeņa jeb 21 038 tonnām.

(58)	Savienība rīkoja ikgadējās divpusējas apspriešanās ar Fēru salām par kvotu apmaiņu un savstarpēju piekļuvi 2022. gadam. Minētās apspriešanās iznākumā līgums 2021. gadā netika noslēgts.

(59)

Saskaņā ar 498. panta 2. punktu Tirdzniecības un sadarbības nolīgumā starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, (12) (“Tirdzniecības un sadarbības nolīgums”) Savienībai un Apvienotajai Karalistei ik gadus ir jāapspriežas, lai līdz katra gada 10. decembrim vienotos par Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 35. pielikumā uzskaitīto krājumu KPN nākamajam gadam. Saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 499. panta 2. punktu, ja par šādām KPN nav panākta vienošanās līdz 20. decembrim, Pusēm ir jānosaka provizoriskas KPN.

(60)

Divpusējās apspriešanās ar Apvienoto Karalisti tika pabeigtas 21.decembrī. Tas bija par vēlu, lai iznākums tiktu iekļauts šajā regulā, ņemot vērā to, ka tā būtu jāsāk piemērot ar 2022. gada 1. janvāri. Tādēļ Padomei, pilnībā ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju un piekrastes valstu tiesības un pienākumus, kā arī to suverenitāti un jurisdikciju, būtu jānosaka provizoriskas KPN, kas jānozvejo Savienības un starptautiskajos ūdeņos, kā arī ūdeņos, kuriem Savienības zvejas kuģiem piekļuvi ir piešķīrušas trešās valstis. Apspriešanās, kas tika rīkota saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 498. pantu, iznākums, kā tas pausts 2021. gada 21. decembrī parakstītajā rakstiskajā protokolā, būtu jāatspoguļo šīs regulas grozījumā, kas būtu jāpieņem cik vien ātri iespējams.

(61)	Provizoriskajām KPN vajadzētu būt vērstām uz to, lai nodrošinātu juridisko noteiktību Savienības operatoriem un nodrošinātu ilgtspējīgu zvejas darbību turpināšanu līdz tiek pieņemts šāds grozījums.

(62)

Minētās pieejas pamatā ir Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 499. panta 2. punkts, kurā noteikts, ka, ja vienošanās par kāda minētā nolīguma 35. pielikumā vai 36. pielikuma A un B tabulā uzskaitīta krājuma KPN joprojām nav panākta, katra Puse nosaka provizorisku KPN, kas atbilst ICES ieteiktajam apjomam un ir piemērojama no 1. janvāra. Saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 499. panta 3., 4. un 5. punktu, un atkāpjoties no minētā panta 2. punkta, īpašo krājumu KPN ir jānosaka saskaņā ar pamatnostādnēm, kas Specializētajai zvejniecības komitejai bija jāpieņem līdz 2021. gada 1. jūlijam.

(63)	Tāpēc kā vispārēja pieeja Savienības provizoriskās zvejas iespējas būtu jābalsta uz ICES ieteikumu 2022. gadam. Tām būtu jāatbilst Savienības daļai, par kuru panākta vienošanās saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu.

(64)	Neskarot pamatnostādnes attiecībā uz īpašajiem krājumiem un ņemot vērā to, ka tās vēl nav pieņemtas, minēto krājumu KPN būtu jāatbilst Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 499. pantam.

(65)	Provizoriskajām KPN būtu jāatbilst arī piemērojamajam Savienības tiesiskajam regulējumam, jo īpaši Regulas (ES) 2019/472 4. pantam, 5. panta 3. punktam un 8. pantam un Regulas (ES) 2018/973 4. pantam, 5. panta 3. punktam un 7. pantam.

(66)

Attiecībā uz dažiem krājumiem ICES sniegtais zinātniskais ieteikums paredz nulles apjoma nozvejas. Ja minēto krājumu provizoriskās KPN tiktu noteiktas zinātniskajā ieteikumā norādītajā apjomā, pienākums izkraut visas jauktu sugu zvejniecībās gūtās nozvejas, tostarp piezvejas no minētajiem krājumiem, izraisītu tā dēvētās kritiskās sugas parādību. Lai panāktu pareizo līdzsvaru starp zvejniecību turpināšanu, ņemot vērā iespējamās smagās sociālekonomiskās sekas, un vajadzību minētajiem krājumiem panākt labu bioloģisko stāvokli, ņemot vērā grūtības jauktu sugu zvejniecībā visus krājumus vienlaicīgi zvejot MSY, ir lietderīgi noteikt provizoriskas KPN piezvejām, kas gūtas no minētajiem krājumiem. Minētās KPN būtu jānosaka apjomā, kas samazinātu zivju mirstību minētajos krājumos un stimulētu selektivitātes uzlabošanu un minēto krājumu piezveju novēršanu. Lai samazinātu nozvejas no krājumiem, kuriem noteiktas piezvejas provizoriskās KPN, zvejas iespējas zvejniecībās, kas minētos krājumus apzvejo, būtu jānosaka apjomā, kas palīdz jutīgo krājumu biomasai atjaunoties līdz ilgtspējīgam līmenim.

(67)	Kā vispārēju pieeju, ir provizoriskās KPN pamatā vajadzētu būt Padomes 2021. gadam pieņemto KPN pārnešana, piemērojot 25 % attiecību pret šiem 2021. gada KPN līmeņiem, lai aptvertu 2022. gada pirmo ceturksni. Minētā pieeja neskar galīgās KPN.

(68)

Tie krājumi, kuriem būtu jāpiemēro procentuālā daļa, kas pārsniedz 25 %, būtu jānosaka pamatojoties uz analīzi par dalībvalstu kvotu apguvi pēdējo četru gadu (2018.–2021. gada) pirmajos ceturkšņos. Provizoriskās KPN ir novērtētas saskaņā ar zinātnisko ieteikumu un ņemot vērā Savienības daļas, kas noteiktas Tirdzniecības un sadarbības nolīgumā un tās nepārsniedz galīgās KPN, par kurām panākta vienošanās ar Apvienoto Karalisti. Minētajām palielinātajām provizoriskajām KPN būtu jāatbilst ICES ieteikumam, piemērojamajam Savienības tiesiskajam regulējumam un Tirdzniecības un sadarbības nolīgumam. Tās ļaus Savienības zvejas kuģiem izmantot zvejas iespējas, uz kurām tiem ir tiesības un kuras tiem citādi tiktu liegtas attiecīgo krājumu zvejas sezonalitātes dēļ.

(69)	Šis līmenis principā tiek uzskatīts par pietiekamu Savienības zvejas kuģiem vismaz līdz 2022. gada 31. martam.

(70)	Savienība ir apspriedusies ar Apvienoto Karalisti par pieeju provizorisko KPN noteikšanai.

(71)	Ziemeļeiropas labraka krājums ir kopīgs ar Apvienoto Karalisti, tādēļ attiecībā uz šo krājumu būtu jānosaka provizoriski pasākumi 2022. gada pirmajam ceturksnim, gaidot apspriešanos ar Apvienoto Karalisti iznākuma īstenošanu.

(72)	Lai ņemtu vērā izkraušanas pienākuma piemērošanu un dažu piezveju kvotas darītu pieejamas dalībvalstīm, kurām tādu nav, vairākiem krājumiem būtu jāizveido kvotu apmaiņas mehānisms.

(73)	Lai varētu aizsargāt nārsta vietas un ierobežot zivju mazuļu nozveju, būtu jāturpina sezonāli zvejas aizliegumi tūbīšu (Ammodytes spp.) zvejai ar konkrētiem velkamiem zvejas rīkiem ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1. Ar šo regulu nosaka Savienības ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām.

2. Šā panta 1. punktā minētās zvejas iespējas ietver:

a)	nozvejas limitus 2022. gadam un, ja tā norādīts šajā regulā, 2023. gadam;

b)	zvejas piepūles limitus 2022. gadam, izņemot II pielikumā noteiktos zvejas piepūles limitus, kurus piemēros no 2022. gada 1. februāra līdz 2023. gada 31. janvārim;

c)	dažu krājumu zvejas iespējas CCAMLR konvencijas apgabalā laikposmam no 2021. gada 1. decembra līdz 2022. gada 30. novembrim.

2. pants

Darbības joma

1. Šo regulu piemēro šādiem kuģiem:

a)	Savienības zvejas kuģiem;

b)	trešo valstu kuģiem Savienības ūdeņos.

2. Šo regulu piemēro arī:

a)	konkrētā atpūtas zvejā, kā tas ir konkrēti minēts attiecīgajos šīs regulas noteikumos; un

b)	komerciālām zvejniecībām, kas darbojas no krasta.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā noteiktās definīcijas. Papildus piemēro šādas definīcijas:

a)	“trešās valsts kuģis” ir trešās valsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts trešā valstī;

b)	“atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto, piemēram, atpūtas, tūrisma vai sporta kontekstā;

c)	“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir:

i)	zvejniecībās, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4.–7. punktā minētais atbrīvojums no izkraušanas pienākuma, ir zivju daudzums, ko katru gadu drīkst izkraut no katra krājuma,

ii)	visās citās zvejniecībās – zivju daudzums, ko katru gadu drīkst nozvejot no katra krājuma;

e)	“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij;

f)	“analītisks novērtējums” ir kvantitatīvs konkrēta krājuma tendenču izvērtējums, kura pamatā ir dati par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kura zinātniskā analīze ir apliecinājusi, ka tas ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu zinātnisko ieteikumu par turpmāku nozveju iespējām;

g)	“linuma acs izmērs” ir zvejas rīka linuma acs izmērs, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1241 (13) 6. panta 34. punktā;

h)	“Savienības zvejas flotes reģistrs” ir reģistrs, kuru Komisija izveidojusi, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 24. panta 3. punktu;

i)	“zvejas žurnāls” ir žurnāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā;

j)	“instrumentāla boja” ir boja, kas skaidri marķēta ar unikālu atsauces numuru, kurš ļauj identificēt tās īpašnieku, un aprīkota ar satelītlokalizācijas sistēmu, kura ļauj uzraudzīt tās atrašanās vietu;

k)	“ekspluatācijā esoša boja” ir jebkura iepriekš aktivizēta, ieslēgta un jūrā izvietota instrumentāla boja, kas atrodas uz dreifējošas zivju pievilināšanas ierīces (ZIP) vai peldoša baļķa un pārraida atrašanās vietas datus un jebkādu citu pieejamu informāciju, piemēram, eholotes aplēses;

l)	“FMSY punktvērtība” ir zvejas izraisītas zivju mirstības aplēses vērtība, kas konkrēta zvejas modeļa gadījumā un caurmērā pastāvošajos vides apstākļos dod ilgtermiņā maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.

4. pants

Zvejas zonas

Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:

a)	“ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas” ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 218/2009 (14) III pielikumā;

b)	“Skageraks” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnēsa bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no minētā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;

“Kategats” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no minētā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Kullenei;

“ICES 7. apakšapgabala 16. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

—	53° 30' N 15° 00' W,

—	53° 30' N 11° 00' W,

—	51° 30' N 11° 00' W,

—	51° 30' N 13° 00' W,

—	51° 00' N 13° 00' W,

—	51° 00' N 15° 00' W;

“ICES 8.c rajona 25. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais jūras apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

—	43° 00' N 9° 00' W,

—	43° 00' N 10° 00' W,

—	43° 30' N 10° 00' W,

—	43° 30' N 9° 00' W,

—	44° 00' N 9° 00' W,

—	44° 00' N 8° 00' W,

—	43° 30' N 8° 00' W;

“ICES 9.a rajona 26. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

—	43° 00' N 8° 00' W,

—	43° 00' N 10° 00' W,

—	42° 00' N 10° 00' W,

—	42° 00' N 8° 00' W;

“ICES 9.a rajona 27. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

—	42° 00' N 8° 00' W,

—	42° 00' N 10° 00' W,

—	38° 30' N 10° 00' W,

—	38° 30' N 9° 00' W,

—	40° 00' N 9° 00' W,

—	40° 00' N 8° 00' W;

h)	“ICES 9.a rajona 30. funkcionālā vienība” ir Spānijas jurisdikcijā esošais ģeogrāfiskais apgabals, kas aptver Kadisas līci un tam piegulošos 9.a rajona ūdeņus;

“ICES 8.c rajona 31. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais jūras apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

—	43° 30' N 6° 00' W,

—	44° 00' N 6° 00' W,

—	44° 00' N 2° 00' W,

—	43° 30' N 2° 00' W;

j)	“Kadisas līcis” ir ICES 9.a rajona ģeogrāfiskais apgabals uz austrumiem no 7o 23' 48″ rietumu garuma;

k)	“CCAMLR (Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas definēts Padomes Regulas (EK) Nr. 601/2004 (15) 2. panta a) punktā;

l)	“CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja) apgabali” ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2009 (16) II pielikumā;

m)	“IATTC (Amerikas Tropisko tunzivju komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas definēts Konvencijā Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada konvenciju (Antigvas konvencija) (17);

n)	“ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas definēts Starptautiskajā Konvencijā par Atlantijas tunzivju saglabāšanu (18);

o)	“IOTC (Indijas okeāna tunzivju komisija) kompetences apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas definēts Nolīgumā par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi (19);

p)	“NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija) apgabali” ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 217/2009 (20) III pielikumā;

q)	“SEAFO (Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas definēts Konvencijā par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību (21);

r)	“SIOFA (Nolīgums par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā) nolīguma apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas definēts Nolīgumā par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (22);

s)	“SPRFMO (Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas definēts Konvencijā par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā (23);

t)	“WCPFC (Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas definēts Konvencijā par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (24);

u)	“Beringa jūras atklātie ūdeņi” ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals, kas atrodas Beringa jūrā vairāk nekā 200 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām tiek noteikts Beringa jūras piekrastes valstu teritoriālo jūru platums;

“IATTC un WCPFC konvencijas apgabalu pārklāšanās apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo:

—	150o rietumu garuma meridiāns,

—	130o rietumu garuma meridiāns,

—	4o dienvidu platuma paralēle,

—	50o dienvidu platuma paralēle.

II SADAĻA

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

5. pants

KPN un to sadalījums

1. Savienības zvejas kuģu KPN Savienības ūdeņos un konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, šo KPN sadalījums starp dalībvalstīm un – vajadzības gadījumā – ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir noteikti I pielikumā.

2. Ūdeņos, kas ir Fēru Salu, Grenlandes un Norvēģijas zvejniecības jurisdikcijā, un zvejas zonā ap Jana Majena salu Savienības zvejas kuģiem var būt atļauts zvejot, ievērojot šīs regulas I pielikumā noteiktās KPN un šīs regulas 20. pantā un V pielikuma A daļā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2403 (25) un tās īstenošanas noteikumos paredzētos nosacījumus.

3. Apvienotās Karalistes zvejniecības jurisdikcijā esošos ūdeņos Savienības zvejas kuģiem var būt atļauts zvejot, ievērojot šīs regulas I pielikumā noteiktās KPN un šīs regulas 20. pantā un Regulā (ES) 2017/2403 un tās īstenošanas noteikumos paredzētos nosacījumus.

6. pants

KPN, kas jānosaka dalībvalstīm

1. Dažu I pielikumā norādīto zivju krājumu KPN nosaka attiecīgā dalībvalsts.

2. KPN, kas jānosaka dalībvalstij:

a)	atbilst KZP principiem un noteikumiem, jo īpaši principam par krājuma ilgtspējīgu izmantošanu; un

nodrošina krājuma izmantošanu, kura –

i)	ja ir pieejams analītisks novērtējums – ar lielāko iespējamo varbūtību atbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam vai –

ii)	ja analītisks novērtējums nav pieejams vai ir nepilnīgs – ir saskaņā ar piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā.

3. Līdz 2022. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:

a)	dalībvalsts noteiktās KPN;

b)	dati, ko dalībvalsts savākusi, novērtējusi un izmantojusi par pamatu KPN noteikšanā;

c)	ziņas par to, kā noteiktās KPN atbilst 2. punktam.

7. pants

Provizorisko KPN piemērošana

1. Ja IA vai IB pielikuma zvejas iespēju tabulā ir atsauce uz šo punktu, minētajā tabulā norādītās zvejas iespējas provizoriski piemēro no 2022. gada 1. janvāra līdz 31. martam. Minētās provizoriskās zvejas iespējas neskar galīgo zvejas iespēju noteikšanu 2022. gadam atbilstoši starptautisko sarunu un/vai apspriešanos rezultātiem, saskaņā ar zinātniskajiem ieteikumiem un piemērojamajiem Regulas (ES) Nr. 1380/2013 noteikumiem un attiecīgajiem daudzgadu plāniem.

2. Savienības kuģi var zvejot krājumos, uz kuriem attiecas 1. punktā minētās provizoriskās zvejas iespējas, Savienības un starptautiskajos ūdeņos un to trešo valstu ūdeņos, kuras Savienības kuģiem ir piešķīrušas piekļuvi saviem ūdeņiem.

8. pants

Nozveju un piezveju izkraušanas nosacījumi

1. Nozvejas, uz kurām Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā paredzētais izkraušanas pienākums neattiecas, tiek paturētas uz kuģa vai izkrautas tikai tad, ja:

a)	tās ir guvuši tādas dalībvalsts karoga kuģi, kurai ir kvota, un minētā kvota nav pilnībā apgūta; vai

b)	tās veido daļu no Savienības kvotas, kas nav sadalīta starp dalībvalstīm un nav pilnībā apgūta.

2. Lai varētu piemērot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā paredzēto atkāpi no pienākuma ieskaitīt nozvejas attiecīgajās kvotās, šīs regulas I pielikumā ir norādīti tajā pašā punktā minētie nemērķa sugu krājumi, kas ir drošās bioloģiskās robežās.

9. pants

Kvotu apmaiņas mehānisms, ko piemēro nenovēršamām piezvejām domātām KPN

1. Lai ņemtu vērā izkraušanas pienākumu un lai konkrētu piezveju kvotas darītu pieejamas dalībvalstīm, kurām tādu nav, IA pielikumā norādītajām KPN piemēro 2.–5. punktā izklāstīto kvotu apmaiņas mehānismu.

2. 6 % no katras dalībvalstij iedalītās KPN kvotas mencai Ķeltu jūrā, mencai (Gadus morhua) ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, merlangam Īrijas jūrā un jūras zeltplekstei ICES 7.h, 7.j un 7.k rajonā un 3 % no katras KPN kvotas merlangam ūdeņos uz rietumiem no Skotijas dara pieejamus kvotu apmaiņas rezervei (“rezerve”), kuru atver 2022. gada 1. janvārī. Dalībvalstīm, kurām šādu kvotu nav, līdz 2022. gada 31. martam ir ekskluzīva piekļuve rezervei.

3. No rezerves paņemtās kvotas nevar apmainīt vai pārcelt uz nākamo gadu. Neizmantotos daudzumus pēc 2022. gada 31. marta atdod atpakaļ dalībvalstīm, kuras tos sākotnēji ieguldījušas rezervē.

4. Dalībvalstis, kurām šādu kvotu nav, pretī dod IA pielikuma papildinājumā uzskaitītu krājumu kvotas, ja vien dalībvalsts, kurai šādu kvotu nav, un dalībvalsts, kas ieguldījusi rezervē, nevienojas citādi.

5. Par to, ka 4. punktā minētās kvotas ir ar līdzvērtīgu komerciālo vērtību, pārliecinās, pamatojoties uz tirgus maiņas kursu vai citiem savstarpēji pieņemamiem maiņas kursiem. Ja citu alternatīvu nav, līdzvērtīgu komerciālo vērtību nosaka, pamatojoties uz Savienības iepriekšējā gada vidējām cenām, ko noteicis Eiropas Zvejas un akvakultūras produktu tirgus novērošanas centrs.

6. Ja 2.–5. punktā aprakstītais kvotu apmaiņas mehānisms neļauj dalībvalstīm nenovēršamās piezvejas nosegt līdzvērtīgā apmērā, dalībvalstis cenšas par kvotu apmaiņu vienoties, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, un nodrošināt, ka apmaiņas kvotu komerciālā vērtība ir līdzvērtīga.

10. pants

Zvejas piepūles limiti ICES 7.e rajonā

1. Ar jūrasmēles krājuma pārvaldību ICES 7.e rajonā saistīto tiesību un pienākumu tehniskie aspekti 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajā periodā ir noteikti II pielikumā.

2. Pēc dalībvalsts pieprasījuma, ko tā izteikusi saskaņā ar II pielikuma 7.4. punktu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar kuru tā papildus II pielikuma 5. punktā minētajām jūrā pavadāmajām dienām attiecīgajai dalībvalstij iedala vairākas jūrā pavadāmas dienas, kad minētās dalībvalsts karoga kuģim, uz kura ir reglamentēti zvejas rīki, var būt atļauts atrasties ICES 7.e rajonā. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar šīs regulas 58. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3. Pēc dalībvalsts pieprasījuma Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar kuru tā, pamatojoties uz II pielikuma 8.1. punktā minēto pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, papildus II pielikuma 5. punktā minētajām jūrā pavadāmajām dienām attiecīgajai dalībvalstij iedala ne vairāk kā vēl trīs dienas, kad laikā no 2022. gada 1. februāra līdz 2023. gada 31. janvārim kuģis drīkst atrasties ICES 7.e rajonā. Šādu iedalīšanu tā veic, pamatojoties uz aprakstu, ko attiecīgā dalībvalsts iesniegusi saskaņā ar II pielikuma 8.3. punktu, un pēc apspriešanās ar ZZTEK. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar šīs regulas 58. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

11. pants

Pasākumi attiecībā uz Eiropas labraka zveju ICES 4.b un 4.c rajonā un ICES 7. apakšapgabalā

1. Savienības zvejas kuģiem, kā arī jebkādām komerciālām zvejniecībām no krasta ir aizliegts zvejot Eiropas labraku (Dicentrarchus labrax) ICES 4.b un 4.c rajonā un ICES 7. apakšapgabalā vai paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut Eiropas labraku, kas nozvejots minētajā apgabalā.

2. Šā panta 1. punktā noteiktais aizliegums neattiecas uz Eiropas labraka piezvejām, kas gūtas no krasta veiktās komerciālās zvejas darbībās ar tīkliem. Šo atbrīvojumu piemēro vēsturiskajam no krasta izliktu tīklu skaitam, kas noteikts tāds, kāds tas bija pirms 2017. gada. No krasta veiktās komerciālās zvejas darbībās ar tīkliem Eiropas labraks nav zvejas mērķsuga, un drīkst izkraut tikai nenovēršamas Eiropas labraka piezvejas.

3. Atkāpjoties no 1. punkta, 2022. gada janvārī Savienības zvejas kuģi ICES 4.b, 4.c, 7.d, 7.e, 7.f un 7.h rajonā drīkst zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut Eiropas labraku, kas minētajā apgabalā nozvejots ar šādiem zvejas rīkiem un ievērojot šādus limitus:

a)	ja izmanto grunts traļus (26), nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 380 kg divos mēnešos un 5 % no kopējās uz kuģa esošās jūras organismu nozvejas svara katrā attiecīgā zvejas reisā;

b)	ja izmanto zvejas vadus (27), nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 380 kg mēnesī un 5 % no kopējās uz kuģa esošās jūras organismu nozvejas svara katrā attiecīgā zvejas reisā;

c)	ja izmanto āķus un āķu rindas (28) , nepārsniedz 1,43 tonnas uz katru kuģi;

d)	ja izmanto fiksētos žaunu tīklus (29), nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 0,35 tonnas gadā uz katru kuģi.

Atkāpe, kas izklāstīta pirmās daļas c) apakšpunktā, attiecas uz tiem Savienības zvejas kuģiem, kuri laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. septembrim ir reģistrējuši Eiropas labraka nozvejas, izmantojot āķus un āķu rindas.

Atkāpe, kas izklāstīta pirmās daļas d) apakšpunktā, attiecas uz tiem Savienības zvejas kuģiem, kuri laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. septembrim ir reģistrējuši Eiropas labraka nozvejas, izmantojot fiksētos žaunu tīklus.

Ja Savienības zvejas kuģis tiek aizstāts, dalībvalstis var atļaut minētās atkāpes piemērot citam Savienības zvejas kuģim ar noteikumu, ka nepalielinās to Savienības zvejas kuģu skaits, uz kuriem attiecas katra atkāpe, un to kopējā zvejas kapacitāte.

4. Šā panta 3. punktā noteiktie nozvejas limiti nav nododami citam kuģim un – ja piemēro divu mēnešu limitu – nav pārceļami no viena divu mēnešu laikposma uz citu.

Savienības zvejas kuģiem, kuri divos kalendārajos mēnešos izmanto vairāk nekā vienu zvejas rīku, piemēro zemāko nozvejas limitu, kas attiecībā uz katru zvejas rīku noteikts 3. punktā.

Dalībvalstis ne vēlāk kā 15 dienas pēc katra mēneša beigām paziņo Komisijai visas ar katra tipa zvejas rīkiem gūtās Eiropas labraka nozvejas.

5. Atpūtas zvejā, arī no krasta, ICES 4.b, 4.c, 6.a, 7.a–7.k rajonā:

no 1. janvāra līdz 28. februārim:

i)	Eiropas labraku zvejot atļauts vienīgi ar makšķeri vai ar rokas āķu rindu, un nozvejotās zivis jāatbrīvo;

ii)	aizliegts paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut Eiropas labraku, kas nozvejots minētajā apgabalā;

no 1. līdz 31. martam:

i)	viens zvejnieks var nozvejot un paturēt ne vairāk kā divus Eiropas labraka īpatņus dienā;

ii)	paturēta Eiropas labraka minimālais izmērs ir 42 cm;

iii)	stacionāros tīklus nedrīkst izmantot Eiropas labraka zvejai vai paturēšanai.

6. Šā panta 5. punkts neskar stingrākus valsts pasākumus attiecībā uz atpūtas zveju.

7. Šo pantu piemēro no 2022. gada 1. janvāra līdz 31. martam.

12. pants

Pasākumi attiecībā uz Eiropas labraka zvejniecībām ICES 8.a un 8.b rajonā

1. Francija un Spānija nodrošina, ka to komerciālo un atpūtas zvejniecību izraisītā zivju mirstība Eiropas labraka krājumā ICES 8.a un 8.b rajonā nepārsniedz FMSY punktvērtību, kā prasīts Regulas (ES) 2019/472 4. panta 3. punktā.

2. Atpūtas zvejā, arī no krasta, ICES 8.a un 8.b rajonā:

a)	viens zvejnieks dienā var nozvejot un paturēt ne vairāk kā divus Eiropas labraka īpatņus;

b)	stacionāros tīklus nedrīkst izmantot Eiropas labraka nozvejošanai vai paturēšanai.

3. Šā panta 2. punkts neskar stingrākus valsts pasākumus attiecībā uz atpūtas zveju.

13. pants

Pasākumi attiecībā uz zuša zvejniecībām ICES apgabalā esošajos Savienības ūdeņos

Jebkāda specializēta, nejauša un atpūtas zvejas darbība, kas definēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 28. apakšpunktā un kurā iegūst zuti (Anguilla anguilla), ICES apgabalā esošajos Savienības ūdeņos un iesāļūdeņos, piemēram, estuāros, piekrastes lagūnās un pārejas ūdeņos, ir aizliegta trīs secīgu mēnešu laikposmā.

Katra attiecīgā dalībvalsts minēto laikposmu nosaka laika intervālā no 2022. gada 1. augusta līdz 2023. gada 28. februārim, lai nodrošinātu, ka aizliegums attiecas uz laikposmiem, kad notiek visaktīvākā zuša migrācija.

Noteikto laikposmu kopā ar papildinformāciju, kas pamato izvēlēto aizlieguma laikposmu, dalībvalstis Komisijai paziņo ne vēlāk kā 2022. gada 1. jūnijā.

14. pants

Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu

1. Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju iedalījums dalībvalstīm neskar:

a)	apmaiņas, kas veiktas, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

b)	atvilkumus un pārdales, kas veiktas, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

c)	pārdales, kas veiktas, ievērojot Regulas (ES) 2017/2403 12. un 47. pantu;

d)	papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

e)	daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

f)	atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu;

g)	kvotu nodošanu un apmaiņas, kas veiktas, ievērojot šīs regulas 21. pantu.

2. Regulā (EK) Nr. 847/96 paredzētās KPN un kvotu ikgadējās pārvaldības nolūkos šīs regulas I pielikumā ir norādīti krājumi, uz kuriem attiecas piesardzīga vai analītiska KPN.

3. Ja vien šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzīga KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiska KPN.

4. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

15. pants

Tūbīšu zvejas aizlieguma sezonas

Komerciāla tūbīšu (Ammodytes spp.) zveja ar grunts trali, zvejas vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm, ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā ir aizliegta no 2022. gada 1. janvāra līdz 31. martam.

16. pants

Korektīvie pasākumi attiecībā uz mencu Ziemeļjūrā

1. Apgabali, kuros aizliegts zvejot, izņemot ar pelaģiskiem zvejas rīkiem (riņķvadiem un traļiem), un laikposmi, kuros šos aizliegumus piemēro, ir noteikti IV pielikumā.

2. Kuģiem, kas ar grunts traļiem un zvejas vadiem, kuru minimālais linuma acs izmērs ir vismaz 70 mm, zvejo ICES 4.a un 4.b rajonā vai ar minētajiem zvejas rīkiem, kuru minimālais linuma acs izmērs ir vismaz 90 mm, zvejo ICES 3.a rajonā, un kuģiem, kas zvejo ar āķu jedām (30), ir aizliegts zvejot Savienības ūdeņos ICES 4.a rajonā uz ziemeļiem no 58o 30′ 00″ ziemeļu platuma un uz dienvidiem no 61o 30′ 00″ ziemeļu platuma un Savienības ūdeņos ICES 3.a.20. rajonā (Skageraks), 4.a un 4.b rajonā uz ziemeļiem no 57o 00′ 00″ ziemeļu platuma un uz austrumiem no 5o 00′ 00″ austrumu garuma.

3. Atkāpjoties no 2. punkta, tajā minētie zvejas kuģi var zvejot tajā norādītajos apgabalos ar noteikumu, ka tie atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

to mencas nozvejas nepārsniedz 5 % no to kopējās nozvejas vienā zvejas reisā; kuģus, kuru mencas nozvejas 2017.–2019. gadā nepārsniedza 5 % to kopējās nozvejas, uzskata par šim kritērijam atbilstošiem ar noteikumu, ka tie turpina izmantot tos pašus zvejas rīkus, ko tie izmantojuši minētajā laikposmā; šo pieņēmumu var atspēkot;

izmanto reglamentētu un īpaši selektīvu grunts trali vai zvejas vadu, kas saskaņā ar zinātnisku pētījumu mencas nozvejas ļauj samazināt vismaz par 30 % salīdzinājumā ar kuģiem, kas zvejo ar velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acij ir atsauces izmērs, kas norādīts Regulas (ES) 2019/1241 V pielikuma B daļas 1.1. punktā; šādus pētījumus var izvērtēt ZZTEK, un negatīva vērtējuma gadījumā attiecīgos zvejas rīkus vairs neuzskata par derīgiem izmantošanai šā panta 2. punktā minētajos apgabalos;

kuģi, kas izmanto grunts traļus un zvejas vadus, kuru linuma acs izmērs ir 100 mm vai lielāks (TR1), izmanto šādus īpaši selektīvus zvejas rīkus:

i)	traļi, kam apakšdaļā pirms āmja ir lielacu (vismaz 600 mm) linuma plātne;

ii)	paaugstināta zvejas virve (0,6 m);

iii)	horizontāla selektīvā plātne ar lielacu linuma izkļuves plātni;

kuģi, kas ICES 4.a rajonā izmanto grunts traļus un zvejas vadus, kuru linuma acs izmērs ir 70 mm vai lielāks, un kuģi, kas ICES 3.a rajonā izmanto minētos zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs ir 90 mm vai lielāks, bet jebkurā gadījumā mazāks nekā 100 mm (TR2), izmanto šādus īpaši selektīvus zvejas rīkus:

i)	horizontāls šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 50 mm, kas nodala plekstveidīgās zivis un apaļzivis un kam nav aizsprostota apaļzivīm paredzētā izeja,

ii)	seltra tipa plātne, kuras kvadrātveida linuma acs izmērs ir 300 mm,

iii)	šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm un kam nav aizsprostota zivju izeja;

uz kuģiem attiecas nacionāls mencas nozvejas novēršanas plāns, kas izstrādāts, lai, izmantojot telpiskus vai tehniskus pasākumus vai to kombināciju, mencas nozvejas uzturētu tādā zvejas izraisītas zivju mirstības līmenī, kas atbilst noteiktajām zvejas iespējām. Dalībvalstu gadījumā šādus plānus ne vēlāk kā divus mēnešus pēc to īstenošanas novērtē ZZTEK, bet trešo valstu gadījumā – attiecīgā valsts zinātniskā struktūra, un ja šādos novērtējumos tiek uzskatīts, ka nacionālā mencas nozvejas novēršanas plāna mērķis netiks sasniegts, tos vajadzības gadījumā pārskata.

4. Dalībvalstis uzlabo 2. punktā minēto kuģu uzraudzību, kontroli un pārraudzību, lai panāktu atbilstību 3. punktā noteiktajiem nosacījumiem.

5. Šo pantu nepiemēro zvejas operācijām, ko veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, ar noteikumu, ka minētā izpēte tiek veikta, ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. pantu.

17. pants

Korektīvie pasākumi attiecībā uz mencu Kategatā

1. Savienības kuģi, kas Kategatā zvejo ar grunts traļiem (31), kuru minimālais linuma acs izmērs ir 70 mm, izmanto vienu no šādiem selektīviem zvejas rīkiem:

a)	šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm un kam nav aizsprostota zivju izeja;

b)	šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 50 mm, kas nodala plekstveidīgās zivis un apaļzivis un kam nav aizsprostota apaļzivīm paredzētā izeja;

c)	seltra tipa plātne, kuras kvadrātveida linuma acu izmērs ir 300 mm;

d)	reglamentēts īpaši selektīvs zvejas rīks, kura tehniskie atribūti saskaņā ar ZZTEK novērtētu zinātnisku pētījumu ir tādi, ka nozvejās menca ir mazāk nekā 1,5 %, ar noteikumu, ka tas ir vienīgais uz kuģa esošais zvejas rīks.

2. Savienības kuģi, kas piedalās attiecīgās dalībvalsts īstenotā projektā un kam ir funkcionējošs pilnībā dokumentētām zvejniecībām vajadzīgais aprīkojums, var izmantot zvejas rīku, kas atbilst Regulas (ES) 2019/1241 V pielikuma B daļai. Attiecīgā dalībvalsts šādu kuģu sarakstu dara zināmu Komisijai.

3. Šo pantu nepiemēro zvejas operācijām, ko veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, ar noteikumu, ka minētā izpēte tiek veikta, ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. pantu.

18. pants

Aizliegtās sugas

1. Savienības zvejas kuģi nezvejo, nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī vai neizkrauj šādu sugu zivis:

a)	ērkšķu raja (Amblyraja radiata) Savienības ūdeņos ICES 2.a, 3.a un 7.d rajonā un ICES 4. apakšapgabalā;

b)	slaidā beriksa (Beryx splendens) NAFO 6. apakšapgabalā;

c)	pelēkā īsdzelkņhaizivs (Centrophorus squamosus) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

d)	baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

e)	melnā haizivs (Dalatias licha) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

f)	gardeguna spurainā haizivs (Deania calcea) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

g)	parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 3., 4., 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā;

h)	lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

i)	bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas ar āķu jedām nozvejota Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1., 5., 6., 7., 8., 12. un 14. apakšapgabalā;

j)	siļķu haizivs (Lamna nasus) visos ūdeņos;

k)	dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā;

l)	cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES 6. un 10. apakšapgabalā;

m)	vaļhaizivs (Rhincodon typus) visos ūdeņos;

n)	parastā ģitārzivs (Rhinobatos rhinobatos) Vidusjūrā;

o)	dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) Savienības ūdeņos ICES 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā, izņemot IA pielikumā izklāstīto piezvejas novēršanas programmu kontekstā.

2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo.

19. pants

Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai nosūta datus par izkrāvumiem un zvejas piepūli, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.

II NODAĻA

Zvejas atļaujas trešo valstu ūdeņos

20. pants

Zvejas atļaujas

1. Maksimālais zvejas atļauju skaits Savienības zvejas kuģiem, kas zvejo trešo valstu ūdeņos, attiecīgā gadījumā ir noteikts V pielikuma A daļā.

2. Ja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu viena dalībvalsts nodod kvotu citai dalībvalstij zvejas apgabalos, kas noteikti šīs regulas V pielikuma A daļā, tā attiecīgi nodod arī zvejas atļaujas un par nodošanu paziņo Komisijai. Atļauju kopējo skaitu, kas katram zvejas apgabalam noteikts šīs regulas V pielikuma A daļā, pārsniegt nedrīkst.

III NODAĻA

Zvejas iespējas reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju ūdeņos

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

21. pants

Kvotu nodošana un apmaiņa

1. Ja reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas (“RZPO”) noteikumi atļauj kvotu nodošanu vai apmaiņu starp RZPO līgumslēdzējām pusēm, dalībvalsts (“attiecīgā dalībvalsts”) var apspriesties ar kādu RZPO līgumslēdzēju pusi un attiecīgi izstrādāt iespējamu iecerētas kvotu nodošanas vai apmaiņas uzmetumu. Attiecīgā dalībvalsts par šo uzmetumu paziņo Komisijai.

2. Pēc paziņojuma saņemšanas saskaņā ar 1. punktu Komisija var apstiprināt iecerētās kvotu nodošanas vai apmaiņas uzmetumu. Ja Komisija apstiprina uzmetumu, tā bez liekas kavēšanās izsaka piekrišanu, ka šāda kvotu nodošana vai apmaiņa tai ir saistoša. Par nodošanu vai apmaiņu Komisija paziņo RZPO sekretariātam saskaņā ar minētās RZPO noteikumiem.

3. Komisija informē dalībvalstis par jebkādu kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās.

4. Zvejas iespējas, kuras no attiecīgās dalībvalsts saņemtas vai tai nodotas kvotu nodošanas vai apmaiņas veidā, tiek uzskatītas par kvotām, kas pieskaitītas dalībvalstij iedalītajām zvejas iespējām vai no tām atvilktas, no brīža, kad kvotu nodošana vai apmaiņa attiecīgā gadījumā ir stājusies spēkā saskaņā ar nosacījumiem, par kuriem panākta vienošanās ar attiecīgo RZPO līgumslēdzēju pusi, vai saskaņā ar attiecīgās RZPO noteikumiem. Šāda nodošana vai apmaiņa neietekmē zvejas iespēju sadales mehānismu, ar kura palīdzību zvejas iespējas starp dalībvalstīm sadala saskaņā ar zvejas darbību relatīvās stabilitātes principu.

5. Attiecībā uz RZPO līgumslēdzējas puses kvotu nodošanu Savienībai un to secīgu iedalīšanu dalībvalstīm šo pantu piemēro līdz 2023. gada 31. janvārim.

2. iedaļa

NEAFC konvencijas apgabals

22. pants

Sarkanasara zvejas aizliegumi Irmingera jūrā

Ir aizliegtas visas zvejas darbības apgabalā, kuru norobežo šādas koordinātas, ko nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

Ģeogrāfiskais platums	Ģeogrāfiskais garums
63° 00'	-30° 00'
61° 30'	-27° 35'
60° 45'	-28° 45'
62° 00'	-31° 35'
63° 00'	-30 °00'

3. iedaļa

ICCAT konvencijas apgabals

23. pants

Zvejas, audzēšanas un nobarošanas kapacitātes ierobežojumi

1. To Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilo tunzivi (Thunnus thynnus), kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 1. punktā.

2. To Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu skaitu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilo tunzivi, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 2. punktā.

3. To Savienības zvejas kuģu skaitu, kas Adrijas jūrā zvejo zilo tunzivi audzēšanai un kam atļauts aktīvi zvejot zilo tunzivi, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 3. punktā.

4. To zvejas kuģu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilo tunzivi, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 4. punktā.

5. To krātiņveida lamatu skaitu, ko izmanto zilās tunzivs zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 5. punktā.

6. Zilās tunzivs kopējo audzēšanas un nobarošanas kapacitāti un savvaļā iegūtas zilās tunzivs maksimālo apjomu, kas iedalāms audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 6. punktā.

7. To Savienības zvejas kuģu maksimālo skaitu, kam saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 520/2007 (32) 12. pantu ir atļauts ziemeļu krājuma garspuru tunzivi (Thunnus alalunga) zvejot kā mērķsugu, ierobežo, kā noteikts šīs regulas VI pielikuma 7. punktā.

8. To Savienības zvejas kuģu maksimālo skaitu, kuru garums ir vismaz 20 m un kuri ICCAT konvencijas apgabalā zvejo lielacu tunzivi (Thunnus obesus), ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 8. punktā.

24. pants

Atpūtas zveja

Vajadzības gadījumā dalībvalstis no tām iedalītajām kvotām, kas noteiktas ID pielikumā, iedala īpašu daļu atpūtas zvejai.

25. pants

Haizivis

1. Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotas lielacu lapshaizivs (Alopias superciliosus) liemeņa daļas vai visu liemeni.

2. Aizliegts iesaistīties Alopias ģints lapshaizivju specializētajā zvejā.

3. Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut ICCAT konvencijas apgabalā nozvejotas Sphyrnidae dzimtas (izņemot Sphyrna tiburo) āmurhaizivs liemeņa daļas vai visu liemeni.

4. Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotas okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļas vai visu liemeni.

5. Aizliegts paturēt uz kuģa jebkādā zvejniecībā nozvejotu zīdaino haizivi (Carcharhinus falciformis).

6. Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut ICCAT konvencijas apgabalā nozvejota īsspuru mako (Isurus oxyrinchus) liemeņa daļas vai visu liemeni.

26. pants

ZPI tropu tunzivīm

1. Aizliegts izmantot ZPI ICCAT konvencijas apgabalā no 2022. gada 1. janvāra līdz 13. martam.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka 15 dienas pirms 1. punktā minētā zvejas aizlieguma perioda to kuģi neizvieto ZPI. Katram kuģim IATTC konvencijas apgabalā nekad vienlaikus nav vairāk par 300 aktīvām ZPI ar ekspluatācijā esošām bojām.

3. Līdz 2022. gada 30. jūnijam dalībvalstis Komisijai paziņo vēsturiskos datus par zvejas rīkiem, ko ap ZPI izlikuši kuģi, kas zvejo ar riņķvadu. Ja dalībvalsts līdz minētajai dienai nav paziņojusi minētos datus, tās karoga kuģi neizliek zvejas rīkus ap ZPI līdz brīdim, kad Komisija no minētajām dalībvalstīm saņem minētos datus, lai tos tālāk paziņotu ICCAT.

4. iedaļa

CCAMLR konvencijas apgabals

27. pants

Paziņošana par ilkņzivju izpētes zvejniecībām

Dalībvalstis 2022. gadā var piedalīties ilkņzivju (Dissostichus spp.) izpētes zvejniecībās, kurās izmanto āķu jedas un kuras darbojas FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī FAO 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā ārpus apgabaliem, kas ir valstu jurisdikcijā. Dalībvalstis, kas plāno to darīt, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. un 7.a pantu ne vēlāk kā 2022. gada 1. jūnijā par to paziņo CCAMLR sekretariātam.

28. pants

Ilkņzivju izpētes zvejniecības limiti

1. Ilkņzivju zveju 2021./2022. gada zvejas sezonā ir atļauts veikt tikai VII pielikuma A tabulā noteiktajām dalībvalstīm tajā noteiktajos apakšapgabalos ar tajā noteikto skaitu kuģu un tikai minētā pielikuma B tabulā noteiktās KPN un piezvejas limitu robežās.

2. Specializētā haizivju zveja mērķiem, kas nav zinātniskā pētniecība, ir aizliegta. Jebkuras haizivis, jo īpaši mazuļus un apaugļotas mātītes, kas nejauši piezvejotas ilkņzivju zvejniecībā, atbrīvo dzīvas.

3. Attiecīgā gadījumā, kad paziņotās nozvejas sasniedz noteikto KPN, zveju konkrētajā mazapjoma pētnieciskajā vienībā (SSRU) beidz, un zveju šajā SSRU aizliedz uz visu atlikušo zvejas sezonu.

4. Lai iegūtu zvejniecības potenciāla noteikšanai vajadzīgo informāciju un nepieļautu pārmērīgu nozvejas un zvejas piepūles koncentrāciju, zvejo pēc iespējas lielākā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā. Tomēr zveja FAO 48.6. un 88.1. apakšapgabalā, kā arī FAO 58.4.3.a rajonā, ja tā atļauta saskaņā ar 27. pantu, ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 550 m.

29. pants

Krila zvejniecība 2021./2022. gada zvejas sezonā

1. Dalībvalstis, kas plāno 2021./2022. gada zvejas sezonā CCAMLR konvencijas apgabalā zvejot krilu (Euphausia superba), ne vēlāk kā 2022. gada 1. maijā par to paziņo Komisijai, izmantojot VII pielikuma papildinājuma B daļā noteikto formātu. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, Komisija ne vēlāk kā 2022. gada 30. maijā paziņojumus iesniedz CCAMLR sekretariātam.

2. Paziņojumā, kas minēts šā panta 1. punktā, iekļauj Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju par katru kuģi, kam iecerēts atļaut piedalīties krila zvejniecībā.

3. Dalībvalsts, kas plāno CCAMLR konvencijas apgabalā zvejot krilu, par savu nodomu to darīt paziņo tikai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri paziņošanas brīdī:

a)	ir attiecīgās dalībvalsts karoga kuģi; vai

b)	ir citas CCAMLR locekles karoga kuģi, un sagaidāms, ka zvejniecības darbības laikā tie būs minētās dalībvalsts karoga kuģi.

4. Ja atļauju saņēmušais kuģis, par kuru CCAMLR sekretariātam paziņots saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, krila zvejniecībā nevar piedalīties pamatotu ekspluatācijas iemeslu vai force majeure dēļ, attiecīgā dalībvalsts drīkst atļaut to aizstāt ar citu kuģi. Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts tūlīt informē CCAMLR sekretariātu un Komisiju un sniedz:

a)	pilnīgas ziņas par plānoto aizstājējkuģi (kuģiem), arī Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā noteikto informāciju; un

b)	izsmeļošu skaidrojumu par aizstāšanas iemesliem un attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas.

5. Dalībvalstis neatļauj krila zvejniecībās piedalīties kuģim, kas ir iekļauts jebkurā no CCAMLR nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas kuģu sarakstiem.

5. iedaļa

IOTC kompetences apgabals

30. pants

Zvejas kapacitātes limiti kuģiem, kas zvejo IOTC kompetences apgabalā

1. Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuri IOTC kompetences apgabalā zvejo tropiskās tunzivis, un atbilstošā zvejas kapacitāte, izteikta ar bruto tilpību, ir tāda, kāda noteikta VIII pielikuma 1. punktā.

2. Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuri IOTC kompetences apgabalā zvejo zobenzivi (Xiphias gladius) un garspuru tunzivi, un atbilstošā zvejas kapacitāte, izteikta ar bruto tilpību, ir tāda, kāda noteikta VIII pielikuma 2. punktā.

3. Kuģus, kas darbojas kādā no 1. un 2. punktā minētajām zvejniecībām, dalībvalstis var pārvietot uz citu zvejniecību ar noteikumu, ka tās spēj Komisijai pierādīt, ka šādu izmaiņu rezultātā netiks palielināta attiecīgo zivju krājumu zvejas piepūle.

4. Ja tiek ierosināta zvejas kapacitātes nodošana par labu dalībvalsts flotei, minētā dalībvalsts pārliecinās, ka nododamie kuģi ir IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistrā vai kādas citas RZPO, kura pārvalda tunzivju zvejošanu. Nevar nodot kuģus, kurus kāda RZPO iekļāvusi NNN zvejas darbībās iesaistījušos kuģu sarakstā.

5. Dalībvalstis savu zvejas kapacitāti virs 1. un 2. punktā norādītā maksimuma var palielināt tikai IOTC iesniegtajos attīstības plānos noteiktajās robežās.

31. pants

Dreifējošas ZPI un apgādes kuģi

1. Dreifējošas ZPI aprīko ar instrumentālām bojām. Cita veida boju, piemēram, radioboju, izmantošana ir aizliegta.

2. Kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, nekad vienlaikus neseko vairāk kā 300 ekspluatācijā esošām bojām.

3. Katram kuģim, kas zvejo ar riņķvadu, gadā drīkst iegādāties ne vairāk kā 500 instrumentālu boju. Kuģim, kas zvejo ar riņķvadu, nekad (nedz krājumos, nedz ekspluatācijā) nav vairāk kā 500 instrumentālu boju.

4. Ne vairāk kā divi apgādes kuģi vienlaikus palīdz ne mazāk kā pieciem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, un tie visi ir vienas dalībvalsts karoga kuģi. Šis noteikums neattiecas uz dalībvalstīm, kas izmanto tikai vienu apgādes kuģi.

5. Vienam kuģim, kas zvejo ar riņķvadu, nekad nepalīdz vairāk kā viens dalībvalsts karoga apgādes kuģis.

6. Savienība IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistrā nereģistrē jaunus vai papildu apgādes kuģus.

32. pants

Haizivis

1. Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotu Alopiidae dzimtas lapshaizivju liemeņa daļas vai visu liemeni.

2. Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotas okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļas vai visu liemeni, izņemot kuģus, kuru lielākais garums ir mazāks par 24 m un kuri iesaistījušies zvejas operācijās tikai savas karoga dalībvalsts ekskluzīvajā ekonomikas zonā, un ar noteikumu, ka nozveja paredzēta tikai vietējam patēriņam.

3. Nejauši nozvejotiem 1. un 2. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo.

33. pants

Mobulīdrajas

1. Savienības zvejas kuģi nezvejo mobulīdrajas (Mobulidae dzimta, pie kuras pieder Manta un Mobula ģints) un nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī, neizkrauj, neuzglabā, nepiedāvā pārdošanai un nepārdod mobulīdraju liemeņa daļas vai visu liemeni, izņemot gadījumus, kad nozvejotās zivis tieši patērē zvejnieku ģimenes (“pašpatēriņa zvejniecība”).

Tomēr vietējā patēriņa vajadzībām var izkraut mobulīdrajas, kas netīši nozvejotas nerūpnieciskajā zvejā (zvejniecībās, kas nav pelaģiskās zvejniecības – t.i., kurās IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistrā reģistrēti kuģi izmanto riņķvadu, makšķerrīkus, žaunu tīklus, rokas āķu rindas un velcēšanas kuģus vai āķu jedas).

2. Tīklā, uz āķa vai uz klāja pamanītās mobulīdrajas visi zvejas kuģi, izņemot tos, kas iesaistījušies pašpatēriņa zvejniecībā, tūlīt atbrīvo dzīvas un, ciktāl praktiski iespējams, neskartas, un to dara tā, lai pēc iespējas mazāk kaitētu minētajiem īpatņiem.

6. iedaļa

SPRFMO konvencijas apgabals

34. pants

Pelaģiskā zveja

1. Zvejot no SPRFMO konvencijas apgabala pelaģiskajiem krājumiem IH pielikumā noteikto KPN robežās var tikai tās dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā šajā apgabalā ir aktīvi veikušas pelaģiskās zvejas darbības.

2. Šā panta 1. punktā minētās dalībvalstis kopējo bruto tilpību sava karoga kuģiem, kuri 2022. gadā zvejo no pelaģiskajiem krājumiem, minētajā apgabalā ierobežo līdz Savienības kopējai bruto tilpībai, proti, 78 600 tonnām.

3. Zvejas iespējas, kas noteiktas IH pielikumā, 1. punktā minētās dalībvalstis var izmantot tikai tad, ja tās līdz nākamā mēneša piecpadsmitajai dienai Komisijai iesūta turpmāk minēto informāciju, lai Komisija to varētu paziņot SPRFMO sekretariātam:

a)	saraksts ar kuģiem, kuri SPRFMO konvencijas apgabalā aktīvi zvejo vai ir iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī;

b)	mēneša nozvejas ziņojumi.

7. iedaļa

IATTC konvencijas apgabals

35. pants

Zveja ar riņķvadu

1. Kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, nezvejo dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares), lielacu tunzivi vai svītraino tunzivi (Katsuwonus pelamis)::

no 2022. gada 29. jūlija plkst. 00.00 līdz 2022. gada 8. oktobra plkst. 24.00 vai no 2022. gada 9. novembra plkst. 00.00 līdz 2023. gada 19. janvāra plkst. 24.00 apgabalā, ko norobežo:

—	Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Klusā okeāna krasta līnija,

—	150o rietumu garuma meridiāns,

—	40o ziemeļu platuma paralēle,

—	40o dienvidu platuma paralēle;

no 2022. gada 9. oktobra plkst. 00.00 līdz 2022. gada 8. novembra plkst. 24.00 apgabalā, ko norobežo:

—	96o rietumu garuma meridiāns,

—	110o rietumu garuma meridiāns,

—	4o ziemeļu platuma paralēle,

—	3o dienvidu platuma paralēle.

2. Par katru kuģi, kas ir minēts 1. punktā un kas ir dalībvalsts karoga kuģis, minētā karoga dalībvalsts pirms 2022. gada 1. aprīļa informē Komisiju par to, kuru no 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem zvejas aizlieguma periodiem kuģis ir izvēlējies..

3. Uz kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo tunzivis IATTC konvencijas apgabalā, patur un pēc tam no tiem pārkrauj citā kuģī vai izkrauj visas to nozvejotās dzeltenspuru tunzivis, lielacu tunzivis un svītrainās tunzivis.

4. Šā panta 3. punktu nepiemēro:

a)	ja zivis uzskata par nederīgām lietošanai pārtikā un iemesls nav saistīts ar zivju izmēru;

b)	reisa pēdējā zvejas rīku iemetienā, ja tilpnēs vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas šajā iemetienā nozvejotās tunzivis.

36. pants

Dreifējošas ZPI

1. Kuģim, kas zvejo ar riņķvadu, IATTC konvencijas apgabalā nekad vienlaikus nav vairāk par 400 aktīvām ZPI. ZPI uzskata par aktīvu, kad tā, izvietota jūrā, ir sākusi pārraidīt atrašanās vietas datus, kuriem līdzseko kuģis, tā īpašnieks vai operators. ZPI tiek aktivizētas vienīgi uz kuģa, kas zvejo ar riņķvadu.

2. Kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, 15 dienu laikā pirms zvejas aizlieguma perioda, kas ir izvēlēts saskaņā ar 35. panta 1. punkta a) apakšpunktu, sākuma IATTC konvencijas apgabalā:

a)	neizvieto ZPI;

b)	savāc atpakaļ tikpat daudz ZPI, cik sākotnēji izvietojis.

37. pants

Lielacu tunzivs nozvejas limiti zvejniecībās, kurās izmanto āķu jedas

Lielacu tunzivs gada kopējās nozvejas, ko IATTC konvencijas apgabalā var gūt katras dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar āķu jedām, ir noteiktas IL pielikumā.

38. pants

Okeāna baltspuru haizivs zvejas aizliegums

1. Aizliegts IATTC konvencijas apgabalā zvejot okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus) un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai vai pārdot minētajā apgabalā nozvejotas okeāna baltspuru haizivs liemeņa daļas vai visu liemeni.

2. Nejauši nozvejotiem okeāna baltspuru haizivs īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un kuģu operatori tos tūlīt atbrīvo.

3. Kuģu operatori reģistrē atbrīvoto īpatņu skaitu, norādot to stāvokli (nedzīvi vai dzīvi) un paziņo minēto informāciju savas valstspiederības dalībvalstīm.

Iepriekšējā gadā savākto minēto informāciju dalībvalstis Komisijai nosūta līdz 31. janvārim.

39. pants

Mobulīdraju zvejas aizliegums

Savienības zvejas kuģi IATTC konvencijas apgabalā nezvejo mobulīdrajas (Mobulidae dzimta, pie kuras pieder Manta un Mobula ģints) un nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī, neizkrauj, neuzglabā, nepiedāvā pārdošanai un nepārdod minētajā apgabalā nozvejotas mobulīdraju liemeņa daļas vai visu liemeni. Tiklīdz kuģi pamana, ka ir nozvejotas mobulīdrajas, tie, ja vien iespējams, tās dzīvas un neskartas tūlīt atbrīvo.

8. iedaļa

SEAFO konvencijas apgabals

40. pants

Dziļūdens haizivju zvejas aizliegums

SEAFO konvencijas apgabalā ir aizliegta šādu dziļūdens haizivju specializētā zveja:

a)	spoku kaķhaizivs (Apristurus manis);

b)	plankumainā laternhaizivs (Etmopterus bigelowi);

c)	īsastes laternhaizivs (Etmopterus brachyurus);

d)	lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps);

e)	gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus);

f)	raju dzimtas (Rajidae) zivis;

g)	samtainā dzeloņzivs (Scymnodon squamulosus);

h)	Selachimorpha virskārtas dziļūdens haizivis;

i)	dzelkņu haizivs (Squalus acanthias).

9. iedaļa

WCPFC konvencijas apgabals

41. pants

Nosacījumi, kas piemērojami lielacu tunzivs, dzeltenspuru tunzivs, svītrainās tunzivs un garspuru tunzivs Klusā okeāna dienvidu krājuma zvejniecībās

1. Dalībvalstis nodrošina, ka kuģiem, kuri ar riņķvadu zvejo lielacu tunzivi (Thunnus obesus), dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares) un svītraino tunzivi (Katsuwonus pelamis) WCPFC konvencijas apgabala atklātās jūras teritorijā, kas atrodas starp 20o ziemeļu platuma un 20o dienvidu platuma, netiek iedalītas vairāk kā 403 zvejas dienas.

2. Savienības zvejas kuģi neveic garspuru tunzivs (Thunnus alalunga) Klusā okeāna dienvidu krājuma specializēto zveju WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20o dienvidu platuma.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka lielacu tunzivs (Thunnus obesus) nozvejas, ko guvuši kuģi, kuri zvejo ar āķu jedām, 2022. gadā nepārsniedz IG pielikuma tabulā noteiktos limitus.

42. pants

Zvejas, kurā izmanto ZPI, pārvaldība

1. Kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, no 2022. gada 1. jūlija plkst. 00.00 līdz 2022. gada 30. septembra plkst. 24.00 neizvieto ZPI, neveic to apkopi un neievieto zvejas rīku ZPI tuvumā WCPFC konvencijas apgabala daļā, kas atrodas starp 20o ziemeļu platuma un 20o dienvidu platuma.

2. Papildus 1. punktā noteiktajam aizliegumam atklātās jūras teritorijās, kas ietilpst WCPFC konvencijas apgabala daļā, kura atrodas starp 20o ziemeļu platuma un 20o dienvidu platuma, zvejas rīku ievietot ZPI tuvumā ir aizliegts vēl uz diviem papildu mēnešiem: no 2022. gada 1. aprīļa plkst. 00.00 līdz 2022. gada 31. maija plkst. 24.00, vai arī no 2022. gada 1. novembra plkst. 00.00 līdz 2022. gada 31. decembra plkst. 24.00.

3. Katra dalībvalsts nodrošina, ka neviens no tās kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, nekad vienlaikus neizvieto jūrā vairāk kā 350 ZPI ar aktivizētām instrumentālām bojām. Bojas tiek aktivizētas vienīgi uz kuģa.

43. pants

Aizliegums izmest tropiskās tunzivis, kuras nozvejojuši kuģi, kas zvejo ar riņķvadu

1. Uz visiem kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo WCPFC konvencijas apgabala daļā, kas atrodas starp 20o ziemeļu platuma un 20o dienvidu platuma, patur un no tiem pārkrauj citā kuģī vai izkrauj visas to nozvejotās lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

a)	reisa pēdējā zvejas rīku iemetienā, ja kuģa tilpnēs vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas zivis;

b)	ja zivis nav derīgas lietošanai pārtikā un iemesls nav saistīts ar zivju izmēru;

c)	ja ir būtiski traucēta saldēšanas iekārtu darbība.

44. pants

Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuriem atļauts zvejot zobenzivi

Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kam atļauts zvejot zobenzivi (Xiphias gladius) WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20o dienvidu platuma, ir norādīts IX pielikumā.

45. pants

Zobenzivs nozvejas limiti zvejniecībās, kurās izmanto āķu jedas, uz dienvidiem no 20o dienvidu platuma

Dalībvalstis nodrošina, ka zobenzivs (Xiphias gladius) nozvejas, ko kuģi, kuri zvejo ar āķu jedām, guvuši uz dienvidiem no 20o dienvidu platuma, 2022. gadā nepārsniedz IG pielikumā noteikto limitu. Turklāt tās nodrošina, ka tādēļ zobenzivs zvejas piepūle netiek pārvirzīta uz apgabalu, kas atrodas uz ziemeļiem no 20o dienvidu platuma.

46. pants

Zīdainā haizivs un okeāna baltspuru haizivs

1. WCPFC konvencijas apgabalā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, uzglabāt vai izkraut šādu sugu īpatņu liemeņa daļas vai visu liemeni:

a)	zīdainā haizivs (Carcharhinus falciformis);

b)	okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus).

2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo.

47. pants

IATTC un WCPFC konvencijas apgabala pārklāšanās apgabals

1. Kad kuģi, kas iekļauti tikai WCPFC reģistrā, zvejo IATTC un WCPFC konvencijas apgabala pārklāšanās apgabalā, tie piemēro šajā iedaļā izklāstītos pasākumus.

2. Kad kuģi, kas iekļauti gan WCPFC reģistrā, gan IATTC reģistrā, un kuģi, kas iekļauti tikai IATTC reģistrā, zvejo IATTC un WCPFC konvencijas apgabala pārklāšanās apgabalā, tie piemēro 35. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 35. panta 2., 3. un 4. punktā un 36., 37. un 38. pantā izklāstītos pasākumus.

10. iedaļa

Beringa jūra

48. pants

Aizliegums zvejot Beringa jūras atklātajos ūdeņos

Mintaja (Gadus chalcogrammus) zveja Beringa jūras atklātajos ūdeņos ir aizliegta.

11. iedaļa

SIOFA nolīguma apgabals

49. pants

Grunts zvejas limiti

Dalībvalstis nodrošina, ka to karoga kuģi, kuri zvejo SIOFA nolīguma apgabalā:

a)	gada grunts zvejas piepūli un nozveju ierobežo līdz gada vidējam apjomam reprezentatīvā periodā, kurā tie aktīvi darbojušies minētajā apgabalā un par kuru eksistē Komisijai deklarēti dati;

b)	izņemot āķu jedu un krātiņveida lamatu metodes, telpiskā ziņā neizvērš grunts zvejas piepūli ārpus pēdējos gados apzvejotajiem apgabaliem;

nesaņem atļauju zvejot IK pielikumā noteiktajās pagaidu aizsargājamajās teritorijās, proti, Atlantis Bank, Coral, Fools Flat, Middle of What un Walter’s Shoal, izņemot āķu jedu un krātiņveida lamatu metodes, kuras var pielietot ar nosacījumu, ka uz kuģa visu laiku, kamēr tas zvejo minētajos apgabalos, atrodas zinātniskais novērotājs.

III SADAĻA

TREŠO VALSTU KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS SAVIENĪBAS ŪDEŅOS

50. pants

Norvēģijas karoga zvejas kuģi un Fēru Salās reģistrēti zvejas kuģi

Norvēģijas karoga zvejas kuģiem un Fēru Salās reģistrētiem zvejas kuģiem var atļaut zvejot Savienības ūdeņos, ievērojot šīs regulas I pielikumā noteiktos KPN un ievērojot šajā regulā un Regulas (ES) 2017/2403 III sadaļā paredzētos nosacījumus.

51. pants

Apvienotās Karalistes karoga zvejas kuģi, kas reģistrēti Apvienotajā Karalistē un ko licencējusi Apvienotās Karalistes zivsaimniecības pārvalde

Apvienotās Karalistes karoga zvejas kuģiem, kas reģistrēti Apvienotajā Karalistē un ko licencējusi Apvienotās Karalistes zivsaimniecības pārvalde, var atļaut zvejot Savienības ūdeņos, ievērojot šīs regulas I pielikumā noteiktos KPN un ievērojot šajā regulā un Regulā (ES) 2017/2403 paredzētos nosacījumus.

52. pants

Kvotu nodošana un apmaiņa ar Apvienoto Karalisti

1. Jebkāda kvotu nodošana vai apmaiņa starp Savienību un Apvienoto Karalisti notiek saskaņā ar šo pantu.

2. Dalībvalsts, kas plāno nodot kvotas Apvienotajai Karalistei vai ar to apmainīties ar kvotām, var apspriesties ar Apvienoto Karalisti par kvotu nodošanas vai apmaiņas uzmetumu. Attiecīgā dalībvalsts par šo uzmetumu paziņo Komisijai.

3. Ja Komisija apstiprina attiecīgās dalībvalsts paziņoto kvotu nodošanas vai apmaiņas uzmetumu, kas minēts 2. punktā, tā bez liekas kavēšanās izsaka piekrišanu, ka šāda kvotu nodošana vai apmaiņa tai ir saistoša. Komisija paziņo Apvienotajai Karalistei un dalībvalstīm par kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās.

4. Zvejas iespējas, kuras no Apvienotās Karalistes saņemtas vai tai nodotas saskaņā ar vienošanos par kvotu nodošanu vai apmaiņu, par kvotām, kas attiecīgajai dalībvalstij iedalītas vai no tai iedalītajām kvotām atvilktas, tiek uzskatītas no brīža, kad par kvotu nodošanu vai apmaiņu ir paziņots saskaņā ar 3. punktu. Šādas nodošanas un apmaiņas negroza zvejas iespēju sadales mehānismu, ar kura palīdzību zvejas iespējas starp dalībvalstīm sadala saskaņā ar zvejas darbību relatīvās stabilitātes principu.

53. pants

Venecuēlas karoga zvejas kuģi

Uz Venecuēlas karoga zvejas kuģiem attiecas šajā regulā un Regulas (ES) 2017/2403 III sadaļā paredzētie nosacījumi.

54. pants

Zvejas atļaujas

Maksimālais zvejas atļauju skaits trešo valstu kuģiem, kuri zvejo Savienības ūdeņos, ir tāds, kāds noteikts V pielikuma B daļā.

55. pants

Nozveju un piezveju izkraušanas nosacījumi

Nozvejām un piezvejām, ko guvuši trešo valstu kuģi, kuri zvejo saskaņā ar 54. pantā minētajām atļaujām, piemēro 8. panta nosacījumus.

56. pants

Aizliegtās sugas

1. Trešo valstu kuģi nezvejo, nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī un neizkrauj šādu sugu zivis, kad vien tās ir sastopamas Savienības ūdeņos:

a)	ērkšķu raja (Amblyraja radiata) Savienības ūdeņos ICES 2.a, 3.a un 7.d rajonā un ICES 4. apakšapgabalā;

b)	parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 3., 4., 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā;

c)	bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas ar āķu jedām nozvejota Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 1., 4., 5., 6., 7., 8., 12. un 14. apakšapgabalā;

d)	melnā haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainā haizivs (Deania calcea), pelēkā īsdzelkņhaizivs (Centrophorus squamosus), lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) un baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 1., 4. un 14. apakšapgabalā;

e)	siļķu haizivs (Lamna nasus) visos Savienības ūdeņos;

f)	dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā;

g)	cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES 6., 9. un 10. apakšapgabalā;

h)	parastā ģitārzivs (Rhinobatos rhinobatos) Vidusjūrā;

i)	vaļhaizivs (Rhincodon typus) visos ūdeņos;

j)	dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) Savienības ūdeņos ICES 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā.

2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo.

IV SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

57.pants

Grozījumi Regulā (ES) 2021/92

Regulu (ES) 2021/92 groza šādi:

IB pielikumā zvejas iespēju tabulu attiecībā uz moivu Grenlandes ūdeņos 5 un 14 zonā (CAP/514GRN) aizstāj ar šādu:

“Suga:	Moiva Mallotus villosus		Zona:	Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā (CAP/514GRN)
Dānija	0		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija	0
Zviedrija	0
Visas dalībvalstis	0	(1)
Savienība	0	(2)
Norvēģija	69 623	(2)

KPN	Nepiemēro
(1)	Dānija, Vācija un Zviedrija “visu dalībvalstu” kvotu drīkst izmantot tikai tad, kad tās ir pilnībā apguvušas savu kvotu. Tomēr dalībvalstis, kurām iedalīti vairāk nekā 10 % Savienības kvotas, “visu dalībvalstu” kvotu neizmanto vispār. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (CAP/514 GRN_AMS).
(2)	Attiecībā uz zvejas sezonu no 2021. gada 15. oktobra līdz 2022. gada 15. aprīlim.”;

ID pielikumā zvejas iespēju tabulu attiecībā uz zobenzivi Vidusjūrā (ALB/AN05N) aizstāj ar šādu:

“Suga:	Garspuru tunzivs (ziemeļu krājums) Thunnus alalunga			Zona:	Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N (ALB/AN05N)
Īrija		3 174,03		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro
Spānija		17 890,00
Francija		5 626,69
Portugāle		1 962,13
Savienība		28 652,85	(1)

KPN		37 801
(1)	To Savienības zvejas kuģu skaits, kas ziemeļu krājuma garspuru tunzivi zvejo kā mērķsugu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu ir 1 253 . Uz minētajām kvotām attieksies attiecīgi atskaitījumi, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1224/2009 105. pantu, lai īstenotu kvotas, kas dalībvalstīm iedalītas saskaņā ar šo regulu, ar pielāgojumiem, kas ICCAT līmenī atbilst Savienības vispārējai kvotai.”.

58. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

59. pants

Pārejas noteikumi

Regulas 11, 16, 17, 18, 25, 32, 33, 38, 39, 40, 46, 48 un 56. pantu mutatis mutandis turpina piemērot 2023. gadā līdz brīdim, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka zvejas iespējas 2023. gadam.

60. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2022. gada 1. janvāra. Tomēr:

a)	noteikumus par zvejas iespējām, kas attiecībā uz konkrētiem VII pielikumā norādītiem krājumiem CCAMLR konvencijas apgabalā izklāstīti 27, 28 un 29. pantā un minētajā pielikumā, piemēro no 2021. gada 1. decembra;

b)	šīs regulas 26. panta 2. punktu piemēro no 2021. gada 17. decembra;

c)	šīs regulas 57. panta 1. punktu piemēro no 2021. gada 15. oktobra līdz 2022. gada 15. aprīlim;

d)	šīs regulas 57. panta 2. punktu piemēro no 2021. gada 1. janvāra;

e)	II pielikumu piemēro no 2022. gada 1. februāra līdz 2023. gada 31. janvārim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 27. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J.-Y. LE DRIAN

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/472 (2019. gada 19. marts), ar ko izveido daudzgadu plānu krājumiem, kurus zvejo rietumu ūdeņos un blakusesošajos ūdeņos, un zvejniecībām, kuras šos krājumus izmanto, un ar ko groza Regulas (ES) 2016/1139 un (ES) 2018/973 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007 un (EK) Nr. 1300/2008 (OV L 83, 25.3.2019., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/973 (2018. gada 4. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu bentiskajiem krājumiem Ziemeļjūrā un zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto, un sīkāk nosaka kārtību, kā īstenot izkraušanas pienākumu Ziemeļjūrā, un ar kuru atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 676/2007 un (EK) Nr. 1342/2008 (OV L 179, 16.7.2018., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1627 (2016. gada 14. septembris) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 (OV L 252, 16.9.2016., 1. lpp.).

(5) Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).

(6) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(7) Padomes Regula (ES) 2021/92 (2021. gada 28. janvāris), ar ko 2021. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 31, 29.1.2021., 31. lpp.).

(8) Padomes Lēmums 87/277/EEK (1987. gada 18. maijs) par mencu nozvejas iespēju piešķiršanu Špicbergenā un Lāču salas teritorijā, kā arī Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas konvencijas noteiktajā rajonā “3M” (OV L 135, 23.5.1987., 29. lpp.).

(9) Padomes Lēmums (ES) 2015/1565 (2015. gada 14. septembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Deklarāciju par to, ka zvejas kuģiem, kuri kuģo ar Venecuēlas Bolivāra Republikas karogu, piešķir zvejas iespējas ES ūdeņos Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomikas zonā (OV L 244, 19.9.2015., 55. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(11) OV L 175, 18.5.2021., 3. lpp.

(12) OV L 149, 30.4.2021., 10. lpp.

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 198, 25.7.2019., 105. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).

(15) Padomes Regula (EK) Nr. 601/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 3943/90, (EK) Nr. 66/98 un (EK) Nr. 1721/1999 (OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).

(17) OV L 224, 16.8.2006., 24. lpp. Konvenciju par IATTC stiprināšanu Savienība apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 2006/539/EK (2006. gada 22. maijs) par Konvencijas Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada Konvenciju, noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā (OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp.).

(18) OV L 162, 18.6.1986., 34. lpp. Savienība ICCAT pievienojusies ar Padomes Lēmumu 86/238/EEK (1986. gada 9. jūnijs) par Kopienas pievienošanos Starptautiskajai konvencijai par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā, kas grozīta ar Protokolu, kurš pievienots Nobeiguma aktam, ko 1984. gada 10. jūlijā Parīzē ir parakstījuši minētās konvencijas pušu pilnvarotie (OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.).

(19) OV L 236, 5.10.1995., 25. lpp. Savienība IOTC pievienojusies ar Padomes Lēmumu 95/399/EK (1995. gada 18. septembris) par Kopienas pievienošanos Nolīgumam par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi (OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.).

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 217/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (OV L 87, 31.3.2009., 42. lpp.).

(21) OV L 234, 31.8.2002., 40. lpp. SEAFO konvenciju Savienība apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 2002/738/EK (2002. gada 22. jūlijs) par Eiropas Kopienas noslēgto Konvenciju par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību (OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp.).

(22) OV L 196, 18.7.2006., 15. lpp. Savienība SIOFA apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 2008/780/EK (2008. gada 29. septembris), lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu par zvejniecību Indijas okeāna dienvidu daļā (OV L 268, 9.10.2008., 27. lpp.).

(23) OV L 67, 6.3.2012., 3. lpp. Savienība SPRFMO konvenciju apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 2012/130/ES (2011. gada 3. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Konvenciju par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā (OV L 67, 6.3.2012., 1. lpp.).

(24) OV L 32, 4.2.2005., 3. lpp. Savienība WCPFC pievienojusies ar Padomes Lēmumu 2005/75/EK (2004. gada 26. aprīlis) par Kopienas pievienošanos Konvencijai par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.).

(25) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).

(26) Jebkāda tipa grunts traļi (OTB, OTT, PTB, TBB, TBN, TBS un TB).

(27) Jebkāda tipa zvejas vadi (SSC, SDN, SPR, SV, SB un SX).

(28) Visas āķu jedu vai makšķerkāta āķu rindu vai makšķerrīku zvejniecības (LHP, LHM, LLD, LL, LTL, LX un LLS).

(29) Visi fiksētie žaunu tīkli un zivju krātiņveida lamatas (GTR, GNS, GNC, FYK, FPN un FIX).

(30) Zvejas rīku kodi: OTB, OTT, OT, TBN, TBS, TB, TX, PTB, SDN, SSC, SX, LL, LLS.

(31) Zvejas rīku kodi: OTB, OTT, OT, TBN, TBS, TB, TX, PTB.

(32) Padomes Regula (EK) Nr. 520/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 973/2001 (OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.).

PIELIKUMU

PIELIKUMU SARAKSTS

I PIELIKUMS:	KPN, kas piemērojamas Savienības zvejas kuģiem apgabalos, kuros noteiktas KPN, pa sugām un apgabaliem
IA PIELIKUMS:	Skageraks, Kategats, ICES 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 12. un 14. apakšapgabals, Savienības ūdeņi CECAF apgabalā, Francijas Gviānas ūdeņi
IB PIELIKUMS:	Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa un Grenlande, ICES 1., 2., 5., 12. un 14. apakšapgabals un Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā
IC PIELIKUMS:	Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļa. NAFO konvencijas apgabals
ID PIELIKUMS:	ICCAT konvencijas apgabals
IE PIELIKUMS:	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa. SEAFO konvencijas apgabals
IF PIELIKUMS:	Dienvidu tunzivs izplatības apgabali
IG PIELIKUMS:	WCPFC konvencijas apgabals
IH PIELIKUMS:	SPRFMO konvencijas apgabals
IJ PIELIKUMS:	IOTC kompetences apgabals
IK PIELIKUMS:	SIOFA nolīguma apgabals
IL PIELIKUMS:	IATTC konvencijas apgabals
II PIELIKUMS:	Kuģu zvejas piepūle saistībā ar Lamanša rietumu daļas jūrasmēles krājumu pārvaldību ICES 7.e rajonā
III PIELIKUMS:	Tūbīšu pārvaldības apgabali ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā
IV PIELIKUMS:	Sezonāli zvejas aizliegumi, lai aizsargātu nārstojošas mencas
V PIELIKUMS:	Zvejas atļaujas
VI PIELIKUMS:	ICCAT konvencijas apgabals
VII PIELIKUMS:	CCAMLR konvencijas apgabals
VIII PIELIKUMS:	IOTC kompetences apgabals
IX PIELIKUMS:	WCPFC konvencijas apgabals

I PIELIKUMS

KPN, KAS PIEMĒROJAMAS SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTAS KPN, PA SUGĀM UN APGABALIEM

Pielikumu tabulās ir noteiktas katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi) un, vajadzības gadījumā, ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi.

Uz visām pielikumos noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulā (EK) Nr. 1224/2009 un jo īpaši tās 33. un 34. pantā izklāstītie noteikumi.

Atsauces uz zvejas zonām pielikumos ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi. Katrā apgabalā uz zivju krājumiem atsaucas alfabētiskā secībā pēc sugu zinātniskajiem nosaukumiem. Regulatīvām vajadzībām sugu identificēšanā izmanto tikai zinātniskos nosaukumus. Vispārpieņemtie nosaukumi norādīti ērtības labad.

IA līdz IL pielikums ir daļa no šā pielikuma.

Šīs regulas vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar sugu zinātniskajiem nosaukumiem un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Zinātniskais nosaukums	Trīsburtu kods	Vispārpieņemtais nosaukums
Amblyraja radiata	RJR	Ērkšķu raja
Ammodytes spp.	SAN	Tūbītes
Argentina silus	ARU	Ziemeļatlantijas argentīna
Beryx spp.	ALF	Beriksas
Brosme brosme	USK	Brosme
Caproidae	BOR	Kaproīdu dzimta
Centrophorus squamosus	GUQ	Pelēkā īsdzelkņhaizivs
Centroscymnus coelolepis	CYO	Baltacu haizivs
Chaceon spp.	GER	Dziļūdens sarkankrabji
Chaenocephalus aceratus	SSI	Melnspuru leduszivs
Champsocephalus gunnari	ANI	Antarktikas leduszivs
Channichthys rhinoceratus	LIC	Vienraga leduszivs
Chionoecetes spp.	PCR	Sniega krabji
Clupea harengus	HER	Siļķe
Coryphaenoides rupestris	RNG	Apaļdeguna garaste
Dalatias licha	SCK	Melnā haizivs
Deania calcea	DCA	Gardeguna spurainā haizivs
Dicentrarchus labrax	BSS	Eiropas labraks
Dipturus batis (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia)	RJB	Parastā raja (sugu grupa)
Dissostichus eleginoides	TOP	Patagonijas ilkņzivs
Dissostichus mawsoni	TOA	Antarktikas ilkņzivs
Dissostichus spp.	TOT	Ilkņzivis
Engraulis encrasicolus	ANE	Anšovs
Etmopterus princeps	ETR	Lielā laternhaizivs
Etmopterus pusillus	ETP	Gludā laternhaizivs
Euphausia superba	KRI	Krils
Gadus morhua	COD	Menca
Galeorhinus galeus	GAG	Bara haizivs
Glyptocephalus cynoglossus	WIT	Sarkanā plekste
Gobionotothen gibberifrons	NOG	Zaļā nototēnija
Hippoglossoides platessoides	PLA	Rietumatlantijas plekste
Hoplostethus atlanticus	ORY	Atlantijas lielgalvis
Illex illecebrosus	SQI	Īsspuru kalmārs
Lamna nasus	POR	Siļķu haizivs
Lepidorhombus spp.	LEZ	Megrimi
Leucoraja fullonica	RJF	Šagrēnādas raja
Leucoraja naevus	RJN	Dzegužraja
Limanda ferruginea	YEL	Dzeltenastes plekste
Lophiidae	ANF	Makšķerniekzivju dzimta
Macrourus spp.	GRV	Makrūrzivis
Makaira nigricans	BUM	Atlantijas zilais marlīns
Mallotus villosus	CAP	Moiva
Manta birostris	RMB	Divragainā velnraja
Martialia hyadesi	SQS	Dienvidatlantijas kalmārs
Melanogrammus aeglefinus	HAD	Pikša
Merlangius merlangus	WHG	Merlangs
Merluccius merluccius	HKE	Heks
Micromesistius poutassou	WHB	Putasu
Microstomus kitt	LEM	Mazmutes plekste
Molva dypterygia	BLI	Zilā jūraslīdaka
Molva molva	LIN	Jūraslīdaka
Nephrops norvegicus	NEP	Norvēģijas omārs
Notothenia rossii	NOR	Marmora nototēnija
Notothenia squamifrons	NOS	Pelēkā nototēnija
Pandalus borealis	PRA	Ziemeļu garnele
Paralomis spp.	PAI	Krabji
Penaeus spp.	PEN	Penaeus garneles
Pleuronectes platessa	PLE	Jūras zeltplekste
Pleuronectiformes	FLX	Plekstveidīgās zivis
Pollachius pollachius	POL	Pollaks
Pollachius virens	POK	Saida
Pseudochaenichthys georgianus	SGI	Melnā leduszivs
Pseudopentaceros spp.	EDW	Bruņgalvji
Raja brachyura	RJH	Blondā raja
Raja circularis	RJI	Smilšu raja
Raja clavata	RJC	Dzeloņainā raja
Raja (Dipturus) nidarosiensis	JAD	Norvēģijas raja
Raja microocellata	RJE	Sīkacu raja
Raja montagui	RJM	Plankumainā raja
Raja undulata	RJU	Cirtainā raja
Rajiformes	SRX	Rajveidīgās zivis
Reinhardtius hippoglossoides	GHL	Grenlandes paltuss
Rostroraja alba	RJA	Baltā raja
Sardina pilchardus	PIL	Sardīne
Scomber scombrus	MAC	Makrele
Scophthalmus maximus	TUR	Akmeņplekste
Scophthalmus rhombus	BLL	Gludais rombs
Sebastes spp.	RED	Sarkanasari
Solea solea	SOL	Parastā jūrasmēle
Solea spp.	SOO	Jūrasmēles
Sprattus sprattus	SPR	Brētliņa
Squalus acanthias	DGS	Dzelkņu haizivs
Tetrapturus albidus	WHM	Baltais marlīns
Thunnus alalunga	ALB	Garspuru tunzivs
Thunnus maccoyii	SBF	Dienvidu tunzivs
Thunnus obesus	BET	Lielacu tunzivs
Thunnus thynnus	BFT	Zilā tunzivs
Trachurus murphyi	CJM	Čīles stavrida
Trachurus spp.	JAX	Stavridas
Trisopterus esmarkii	NOP	Esmarka menca
Urophycis tenuis	HKW	Baltā Amerikas jūrasvēdzele
Xiphias gladius	SWO	Zobenzivs

Turpmākā salīdzinošā tabula, kurā norādīti sugu vispārpieņemtie nosaukumi un zinātniskie nosaukumi, pievienota tikai skaidrojošos nolūkos.

Vispārpieņemtais nosaukums	Trīsburtu kods	Zinātniskais nosaukums
Akmeņplekste	TUR	Scophthalmus maximus
Anšovs	ANE	Engraulis encrasicolus
Antarktikas ilkņzivs	TOA	Dissostichus mawsoni
Antarktikas leduszivs	ANI	Champsocephalus gunnari
Apaļdeguna garaste	RNG	Coryphaenoides rupestris
Atlantijas lielgalvis	ORY	Hoplostethus atlanticus
Atlantijas zilais marlīns	BUM	Makaira nigricans
Baltā Amerikas jūrasvēdzele	HKW	Urophycis tenuis
Baltā raja	RJA	Rostroraja alba
Baltacu haizivs	CYO	Centroscymnus coelolepis
Baltais marlīns	WHM	Tetrapturus albidus
Bara haizivs	GAG	Galeorhinus galeus
Beriksas	ALF	Beryx spp.
Blondā raja	RJH	Raja brachyura
Brētliņa	SPR	Sprattus sprattus
Brosme	USK	Brosme brosme
Bruņgalvji	EDW	Pseudopentaceros spp.
Čīles stavrida	CJM	Trachurus murphyi
Cirtainā raja	RJU	Raja undulata
Dienvidatlantijas kalmārs	SQS	Martialia hyadesi
Dienvidu tunzivs	SBF	Thunnus maccoyii
Divragainā velnraja	RMB	Manta birostris
Dzegužraja	RJN	Leucoraja naevus
Dzelkņu haizivs	DGS	Squalus acanthias
Dzeloņainā raja	RJC	Raja clavata
Dzeltenastes plekste	YEL	Limanda ferruginea
Dziļūdens sarkankrabji	GER	Chaceon spp.
Eiropas labraks	BSS	Dicentrarchus labrax
Ērkšķu raja	RJR	Amblyraja radiata
Esmarka menca	NOP	Trisopterus esmarkii
Gardeguna spurainā haizivs	DCA	Deania calcea
Garspuru tunzivs	ALB	Thunnus alalunga
Gludā laternhaizivs	ETP	Etmopterus pusillus
Gludais rombs	BLL	Scophthalmus rhombus
Grenlandes paltuss	GHL	Reinhardtius hippoglossoides
Heks	HKE	Merluccius merluccius
Ilkņzivis	TOT	Dissostichus spp.
Īsspuru kalmārs	SQI	Illex illecebrosus
Jūras zeltplekste	PLE	Pleuronectes platessa
Jūraslīdaka	LIN	Molva molva
Jūrasmēles	SOO	Solea spp.
Kaproīdu dzimta	BOR	Caproidae
Krabji	PAI	Paralomis spp.
Krils	KRI	Euphausia superba
Lielā laternhaizivs	ETR	Etmopterus princeps
Lielacu tunzivs	BET	Thunnus obesus
Makrele	MAC	Scomber scombrus
Makrūrzivis	GRV	Macrourus spp.
Makšķerniekzivju dzimta	ANF	Lophiidae
Marmora nototēnija	NOR	Notothenia rossii
Mazmutes plekste	LEM	Microstomus kitt
Megrimi	LEZ	Lepidorhombus spp.
Melnā haizivs	SCK	Dalatias licha
Melnā leduszivs	SGI	Pseudochaenichthys georgianus
Melnspuru leduszivs	SSI	Chaenocephalus aceratus
Menca	COD	Gadus morhua
Merlangs	WHG	Merlangius merlangus
Moiva	CAP	Mallotus villosus
Norvēģijas omārs	NEP	Nephrops norvegicus
Norvēģijas raja	JAD	Raja (Dipturus) nidarosiensis
Parastā jūrasmēle	SOL	Solea solea
Parastā raja (sugu grupa)	RJB	Dipturus batis (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia)
Patagonijas ilkņzivs	TOP	Dissostichus eleginoides
Pelēkā īsdzelkņhaizivs	GUQ	Centrophorus squamosus
Pelēkā nototēnija	NOS	Notothenia squamifrons
Penaeus garneles	PEN	Penaeus spp.
Pikša	HAD	Melanogrammus aeglefinus
Plankumainā raja	RJM	Raja montagui
Plekstveidīgās zivis	FLX	Pleuronectiformes
Pollaks	POL	Pollachius pollachius
Putasu	WHB	Micromesistius poutassou
Rajveidīgās zivis	SRX	Rajiformes
Rietumatlantijas plekste	PLA	Hippoglossoides platessoides
Šagrēnādas raja	RJF	Leucoraja fullonica
Saida	POK	Pollachius virens
Sardīne	PIL	Sardina pilchardus
Sarkanā plekste	WIT	Glyptocephalus cynoglossus
Sarkanasari	RED	Sebastes spp.
Sīkacu raja	RJE	Raja microocellata
Siļķe	HER	Clupea harengus
Siļķu haizivs	POR	Lamna nasus
Smilšu raja	RJI	Raja circularis
Sniega krabji	PCR	Chionoecetes spp.
Stavridas	JAX	Trachurus spp.
Tūbītes	SAN	Ammodytes spp.
Vienraga leduszivs	LIC	Channichthys rhinoceratus
Zaļā nototēnija	NOG	Gobionotothen gibberifrons
Ziemeļatlantijas argentīna	ARU	Argentina silus
Ziemeļu garnele	PRA	Pandalus borealis
Zilā jūraslīdaka	BLI	Molva dypterygia
Zilā tunzivs	BFT	Thunnus thynnus
Zobenzivs	SWO	Xiphias gladius

IA PIELIKUMS

SKAGERAKS, KATEGATS, ICES 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 12. UN 14. APAKŠAPGABALS, SAVIENĪBAS ŪDEŅI CECAF APGABALĀ, FRANCIJAS GVIĀNAS ŪDEŅI

A DAĻA

Krājumi, kurus Savienība pārvalda autonomi

Suga:	Anšovs Engraulis encrasicolus			Zona:	8. (ANE/08.)
Spānija		21 600	(1)	Analītiska KPN
Francija		2 400	(1)
Savienība		24 000	(1)

KPN		24 000	(1)
(1)	Drīkst nozvejot tikai no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Suga:	Anšovs Engraulis encrasicolus			Zona:	9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (ANE/9/3411)
Spānija		0	(1)	Piesardzīga KPN
Portugāle		0	(1)
Savienība		0	(1)

KPN		0	(1)
(1)	Drīkst apgūt tikai no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Suga:	Menca Gadus morhua			Zona:	Kategats (COD/03AS.)
Dānija		60	(1)(2)	Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija		1	(1)(2)
Zviedrija		36	(1)(2)
Savienība		97	(1)(2)

KPN		97	(1)(2)
(1)	Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.
(2)	Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās attālinātas elektroniskās novērošanas izmēģinājumos, papildus šai kvotai var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 30 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas. Katrs kuģis, kas piedalās attālinātās elektroniskās novērošanas izmēģinājumos, nozvejo ne vairāk kā 300 kg. Par nozveju no šīs papildu iedalīšanas ziņo atsevišķi (COD/03AS_REM). Tas neskar relatīvo stabilitāti.

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.		Zona:	8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (LEZ/8C3411)
Spānija		2 167	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Francija		108
Portugāle		72
Savienība		2 347

KPN		2 445

Suga:	Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae		Zona:	8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (ANF/8C3411)
Spānija		3 091	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Francija		3
Portugāle		615
Savienība		3 709

KPN		3 868

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus		Zona:	8. (WHG/08.)
Spānija		871	Piesardzīga KPN
Francija		1 306
Savienība		2 177

KPN		2 276

Suga:	Heks Merluccius merluccius		Zona:	8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (HKE/8C3411)
Spānija		4 899	Piesardzīga KPN
Francija		470.
Portugāle		2 286
Savienība		7 655

KPN		7 836

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	3.a (NEP/03A.)
Dānija		6 248	Analītiska KPN
Vācija		18.
Zviedrija		2 235
Savienība		8 501

KPN		8 501

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	8.a, 8.b, 8.d un 8.e (NEP/8ABDE.)
Spānija		233	Analītiska KPN
Francija		3 647
Savienība		3 880

KPN		3 880

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus			Zona:	8.c, 25. funkcionālā vienība (NEP/8CU25)
Spānija		1,7	(1)	Piesardzīga KPN
Francija		0,0	(1)
Savienība		1,7	(1)

KPN		1,7	(1)
(1)	Tikai kontrolzvejniecībās, kas izveidotas, lai ar kuģiem, uz kuriem ir novērotājs, piecos zvejas reisos augustā un piecos zvejas reisos septembrī ievāktu datus par nozveju uz piepūles vienību (CPUE).

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	8.c, 31. funkcionālā vienība (NEP/8CU31)
Spānija		13	Analītiska KPN
Francija		1
Savienība		14

KPN		20

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus			Zona:	9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (NEP/9/3411)
Spānija		89	(1)	Piesardzīga KPN
Portugāle		266	(1)
Savienība		355	(1)(2)

KPN		355	(1)(2)
(1)	Nedrīkst nozvejot 9.a rajona 26. un 27. funkcionālajā vienībā.
(2)	Ievērojot šīs KPN kvotas, 9.a rajona 30. funkcionālajā vienībā (NEP/*9U30) drīkst nozvejot ne vairāk par šādu apjomu: 50.

Suga:	Penaeus garneles Penaeus spp.			Zona:	Francijas Gviānas ūdeņi (PEN/FGU.)
Francija		Jānosaka	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu.
Savienība		Jānosaka	(1)(2)

KPN		Jānosaka	(1)(2)
(1)	Garneles Penaeus subtilis un Penaeus brasiliensis aizliegts zvejot ūdeņos, kuru dziļums ir mazāks par 30 m.
(2)	Noteikta tādā pašā apjomā kā Francijas kvota.

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	Kategats (PLE/03AS.)
Dānija		493	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Vācija		6
Zviedrija		56
Savienība		555

KPN		1 038

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	7.b un 7.c (PLE/7BC.)
Francija		4	Piesardzīga KPN
Īrija		15
Savienība		19

KPN		19

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	8., 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (PLE/8/3411)
Spānija		26	Piesardzīga KPN
Francija		103
Portugāle		26
Savienība		155

KPN		155

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius		Zona:	8.a, 8.b, 8.d un 8.e (POL/8ABDE.)
Spānija		252	Piesardzīga KPN
Francija		1 230
Savienība		1 482

KPN		1 482

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius		Zona:	8.c (POL/08C.)
Spānija		149	Piesardzīga KPN
Francija		17
Savienība		166

KPN		166

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius			Zona:	9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (POL/9/3411)
Spānija		196	(1)	Piesardzīga KPN
Portugāle		7	(1)(2)
Savienība		203	(1)

KPN		203	(2)
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot šādā zonā: Savienības ūdeņi 8.c zonā (POL/*08C.).
(2)	Papildus šai KPN Portugāle drīkst zvejot pollaku daudzumos, kas nepārsniedz 98 tonnas (POL/93411P).

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea			Zona:	3.a; Savienības ūdeņi 22.–24. apakšrajonā (SOL/3ABC24)
Dānija		599		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Vācija		35	(1)
Nīderlande		58	(1)
Zviedrija		23
Savienība		715

KPN		723
(1)	Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos 3.a zonā, 22.–24. apakšrajonā.

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	7.b un 7.c (SOL/7BC.)
Francija		6	Piesardzīga KPN
Īrija		28
Savienība		34

KPN		34

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	8.a un 8.b (SOL/8AB.)
Beļģija		27	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Spānija		5
Francija		1 997
Nīderlande		150
Savienība		2 179

KPN		2 233

Suga:	Jūrasmēles Solea spp.			Zona:	8.c, 8.d, 8.e, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (SOO/8CDE34)
Spānija		245		Piesardzīga KPN
Portugāle		407
Savienība		652	(1)

KPN		652	(1)
(1)	Ievērojot šo kvotu limitus, nozvejo ne vairāk par šādu parastās jūrasmēles (Solea solea) daudzumu (SOL/8CDE34): 320

Suga:	Stavridas Trachurus spp.			Zona:	9. (JAX/09.)
Spānija		35 516	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Portugāle		101 761	(1)
Savienība		137 277

KPN		143 505
(1)	Īpašs nosacījums: ne vairāk kā procentuālo daļu, kas ir jānosaka, no šīs kvotas drīkst apgūt 8.c zonā (JAX/*08C.).

Suga:	Stavridas Trachurus spp.			Zona:	10.; Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (1) (JAX/X34PRT)
Portugāle		Jānosaka		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu.
Savienība		Jānosaka	(2)

KPN		Jānosaka	(2)
(1)	Ūdeņi ap Azoru salām.
(2)	Noteikta tādā pašā apjomā kā Portugāles kvota.

Suga:	Stavridas Trachurus spp.			Zona:	Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (1) (JAX/341PRT)
Portugāle		Jānosaka		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu.
Savienība		Jānosaka	(2)

KPN		Jānosaka	(2)
(1)	Ūdeņi ap Madeiru.
(2)	Noteikta tādā pašā apjomā kā Portugāles kvota.

Suga:	Stavridas Trachurus spp.			Zona:	Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (1) (JAX/341SPN)
Spānija		Jānosaka		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu.
Savienība		Jānosaka	(2)

KPN		Jānosaka	(2)
(1)	Ūdeņi ap Kanāriju salām.
(2)	Noteikta tādā pašā apjomā kā Spānijas kvota.

B DAĻA

Kopīgie krājumi

Suga:	Tūbītes un saistītās piezvejas sugas Ammodytes spp.			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; Savienības ūdeņi 3.a zonā (1)
Dānija		0	(2)(3)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija		0	(2)(3)
Zviedrija		0	(2)(3)
Savienība		0	(2)
Apvienotā Karaliste		0	(2)

KPN		0	(2)
(1)	Izņemot ūdeņus līdz sešu jūras jūdžu attālumam no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlandes, Fēras un Fūlas.
(2)	1.r un 2.r pārvaldības apgabalā KPN drīkst apgūt tikai kā uzraudzības KPN, ievērojot ar attiecīgo zvejniecību saistītu paraugošanas protokolu.
(3)	Līdz 2 % no kvotas drīkst būt merlanga un makreles piezvejas (OT1/*2A3A4X). Merlanga un makreles piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos, kas noteikti III pielikumā, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
	Zona: Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi tūbīšu pārvaldības apgabalos
	1.r	2.r	3.r	4.	5.r	6.	7.r
	(SAN/234_1R)	(SAN/234_2R)	(SAN/234_3R)	(SAN/234_4)	(SAN/234_5R)	(SAN/234_6)	(SAN/234_7R)
Dānija	0	0	0	0	0	0	0
Vācija	0	0	0	0	0	0	0
Zviedrija	0	0	0	0	0	0	0
Savienība	0	0	0	0	0	0	0
Apvienotā Karaliste	0	0	0	0	0	0	0
Kopā	0	0	0	0	0	0	0

Suga:	Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus		Zona:	Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (ARU/1/2.)
Vācija		4	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija		1
Nīderlande		3
Savienība		9
Apvienotā Karaliste		6

KPN		15

Suga:	Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus		Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Savienības ūdeņi 3.a zonā (ARU/3A4-C)
Dānija		179	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija		2
Francija		1
Īrija		1
Nīderlande		9
Zviedrija		7
Savienība		199
Apvienotā Karaliste		3

KPN		202

Suga:	Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus		Zona:	6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā (ARU/567.)
Vācija		71	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija		2
Īrija		66
Nīderlande		742
Savienība		880
Apvienotā Karaliste		52

KPN		932

Suga:	Brosme Brosme brosme			Zona:	Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 1., 2. un 14. zonā (USK/1214EI)
Vācija		2	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Francija		2	(1)
Citi		1	(1)(2)
Savienība		4	(1)
Apvienotā Karaliste		2	(1)

KPN		6
(1)	Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.
(2)	Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (USK/1214EI_AMS).

Suga:	Brosme Brosme brosme			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā (USK/04-C.)
Dānija		17	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Vācija		5	(1)
Francija		12	(1)
Zviedrija		2	(1)
Citi		2	(2)
Savienība		37	(1)
Apvienotā Karaliste		26	(1)

KPN		63
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58° 30' ziemeļu platuma (USK/*6AN58).
(2)	Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (USK/04-C_AMS).

Suga:	Brosme Brosme brosme			Zona:	6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā (USK/567EI.)
Vācija		15	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Spānija		52	(1)
Francija		617	(1)
Īrija		60	(1)
Citi		15	(2)
Savienība		758	(1)
Norvēģija		0	(3)(4)(5)
Apvienotā Karaliste		316	(1)

KPN		1 074
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā (USK/*04-C.).
(2)	Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (USK/567EI_AMS).
(3)	Īpašs nosacījums: no tās 6. un 7. zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā un Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākšanas konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja 6. un 7. zonā un Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5. zonā nepārsniedz turpmāk norādīto apjomu tonnās (OTH/*5B67-). Mencas piezveja, ko gūst saskaņā ar šo noteikumu, 6.a apgabalā nedrīkst pārsniegt 5 %.
(3)		0
(4)	Ieskaitot jūraslīdaku. Turpmāk norādītās Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām 6. un 7. zonā; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā
	Jūraslīdaka (LIN/*5B67-)	0
	Brosme (USK/*5B67-)	0
(5)	Norvēģijai iedalītās brosmes un jūraslīdakas kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam apjomam tonnās:
(5)		0

Suga:	Brosme Brosme brosme		Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (USK/04-N.)
Beļģija		0	Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Dānija		50
Vācija		0
Francija		0
Nīderlande		0
Savienība		50

KPN		Nepiemēro

Suga:	Kaproīdu dzimta Caproidae		Zona:	6., 7. un 8. (BOR/678-)
Dānija		1 410	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Īrija		3 970
Savienība		5 380
Apvienotā Karaliste		365

KPN		5 745

Suga:	Siļķe (1) Clupea harengus			Zona:	3.a (HER/03A.)
Dānija		10 516	(1)(2) (3)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Vācija		168	(1)(2)(3)
Zviedrija		11 000	(1)(2)(3)
Savienība		21 684	(1)(2)(3)
Norvēģija		3 337	(2)

KPN		25 021
(1)	Siļķes nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.
(2)	3.a rajonā siļķu krājumus HER/03A. (HER/03A.) un HER/03A-BC (HER/03A-BC) drīkst nozvejot tikai šādos apjomos:
	Dānija	554
	Vācija	8
	Zviedrija	407
	Savienība	969
	Norvēģija	167
(3)	Īpašs nosacījums: Apvienotās Karalistes ūdeņos 4. zonā (HER/04-UK) drīkst zvejot līdz 50 % no šā daudzuma un Savienības ūdeņos 4.b zonā (HER/4B-EU) drīkst zvejot ne vairāk kā šādus daudzumus:
	Dānija	10 203
	Vācija	163
	Zviedrija	10 672
	Savienība	21 038

Suga:	Siļķe (1) Clupea harengus			Zona:	Apvienotās Karalistes, Savienības un Norvēģijas ūdeņi 4. zonā uz ziemeļiem no 53°30' ziemeļu platuma (HER/4AB.)
Dānija		62 988		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Vācija		41 155
Francija		20 502
Nīderlande		51 952
Zviedrija		4 064
Savienība		180 661
Fēru Salas		0
Norvēģija		124 012	(2)
Apvienotā Karaliste		75 916

KPN		427 628
(1)	Siļķes nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.
(2)	Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. Ievērojot šīs kvotas limitu, Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4.a un 4.b zonā nedrīkst nozvejot vairāk par turpmāk norādīto daudzumu (HER/*4AB-C):
(2)		2 700
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62 ziemeļu platuma Savienība nedrīkst nozvejot vairāk par turpmāk norādīto daudzumu:
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° ziemeļu platuma (HER/*4N-S62)
Savienība		2 700

Suga:	Siļķe Clupea harengus			Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o ziemeļu platuma (HER/4N-S62)
Zviedrija		991	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Savienība		991

KPN		427 628
(1)	Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotās.

Suga:	Siļķe Clupea harengus			Zona:	3.a (HER/03A-BC)
Dānija		5 692	(1)(2)(3)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Vācija		51	(1)(2)(3)
Zviedrija		916	(1)(2)(3)
Savienība		6 659	(1)(2)(3)

KPN		6 659	(2)
(1)	Tikai siļķes nozvejām, kas piezvejas veidā gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.
(2)	3.a rajonā siļķu krājumus HER/03A. (HER/03A) un HER/03A-BC (HER/03A-BC) drīkst nozvejot tikai šādos apjomos:
	Dānija	554
	Vācija	8
	Zviedrija	407
	Savienība	969
(3)	Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šīs kvotas drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 4. zonā (HER/*4-EU-BC).

Suga:	Siļķe (1) Clupea harengus		Zona:	4. un 7.d; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (HER/2A47DX)
Beļģija		41	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Dānija		7 823
Vācija		41
Francija		41
Nīderlande		41
Zviedrija		38
Savienība		8 025
Apvienotā Karaliste		149

KPN		8 174
(1)	Tikai siļķes nozvejām, kas piezvejas veidā gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.

Suga:	Siļķe (1) Clupea harengus			Zona:	4.c un 7.d (2) (HER/4CXB7D)
Beļģija		8 736	(3)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Dānija		909	(3)
Vācija		594	(3)
Francija		11 326	(3)
Nīderlande		20 055	(3)
Savienība		41 620	(3)
Apvienotā Karaliste		5 419	(3)

KPN		427 628
(1)	Tikai siļķes nozvejām, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.
(2)	Izņemot Blekvoteras krājumu, t. i., siļķes krājumu Temzas estuāra jūras reģionā, zonā, ko norobežo loksodroma, kura novilkta uz dienvidiem no Lendgārdas raga (51° 56' N, 1° 19,1' E) līdz 51° 33' ziemeļu platuma un no šā punkta uz rietumiem līdz punktam Apvienotās Karalistes krastā.
(3)	Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 4.b zonā (HER/*04B.).

Suga:	Siļķe Clupea harengus			Zona:	6.b un 6.aN; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā (1) (HER/5B6ANB)
Vācija		87	(2)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija		17	(2)
Īrija		117	(2)
Nīderlande		87	(2)
Savienība		307	(2)
Apvienotā Karaliste		563	(2)

KPN		870
(1)	Siļķes krājums ICES 6.a zonas daļā, kas atrodas uz austrumiem no 7° rietumu garuma un uz ziemeļiem no 55° ziemeļu platuma vai uz rietumiem no 7° rietumu garuma un uz ziemeļiem no 56° ziemeļu platuma, izņemot Klaidu.
(2)	Aizliegts zvejot siļķi to ICES zonu daļā starp 56° un 57°30′ ziemeļu platuma, uz kurām attiecas šī KPN; izņēmums ir sešas jūras jūdzes plata josla, ko mēra no Apvienotās Karalistes teritoriālās jūras bāzes līnijas.

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	6.aS (1) , 7.b un 7.c (HER/6AS7BC)
Īrija		309	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Nīderlande		31
Savienība		340

KPN		340
(1)	Siļķes krājums 6.a zonā uz dienvidiem no 56o 00' ziemeļu platuma un uz rietumiem no 07o 00' rietumu garuma.

Suga:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

7.a (1)

(HER/07A/MM)

Īrija

156

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Savienība

156

Apvienotā Karaliste

1 679

KPN

1 835

(1)

Šī zona ir samazināta par teritoriju, ko norobežo:

—	ziemeļos 52° 30′ ziemeļu platuma paralēle,

—	dienvidos 52° 00′ ziemeļu platuma paralēle,

—	rietumos Īrijas krasts,

—	austrumos Apvienotās Karalistes krasts.

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	7.e un 7.f (HER/7EF.)
Francija		116	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Savienība		116
Apvienotā Karaliste		116

KPN		232

Suga:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

7.a zona uz dienvidiem no 52°30'N; 7.g (1) , 7.h ( 1) , 7.j (1) un 7.k (1)

(HER/7G-K.)

Vācija

(2)

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Francija

(2)

Īrija

188

(2)

Nīderlande

(2)

Savienība

217

(2)

Apvienotā Karaliste

(2)

KPN

217

(2)

(1)

Šī zona ir palielināta par teritoriju, ko norobežo:

—	ziemeļos 52° 30′ ziemeļu platuma paralēle,

—	dienvidos 52° 00′ ziemeļu platuma paralēle,

—	rietumos Īrijas krasts,

—	austrumos Apvienotās Karalistes krasts.

(2)

Šo kvotu drīkst iedalīt tikai kuģiem, kas piedalās kontrolzvejniecībā, kura dod iespēju veikt uz zvejniecību balstītu datu vākšanu par šo krājumu, ko novērtē ICES. Pirms jebkādu nozveju atļaušanas attiecīgās dalībvalstis paziņo Komisijai kuģa vai kuģu vārdu.

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	Skageraks (COD/03AN.)
Beļģija		5	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Dānija		1 515
Vācija		38
Nīderlande		9
Zviedrija		265
Savienība		1 832

KPN		1 893

Suga:	Menca Gadus morhua			Zona:	4.; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā (COD/2A3AX4)
Beļģija		339	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Dānija		1 951
Vācija		1 236
Francija		419	(1)
Nīderlande		1 102	(1)
Zviedrija		13
Savienība		5 060
Norvēģija		2 252	(2)
Apvienotā Karaliste		5 934	(1)

KPN		13 246
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot šādā zonā: 7.d (COD/*07D.).
(2)	Drīkst nozvejot Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādu daudzumu:
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (COD/*04N-)
Savienība		3 958

Suga:	Menca Gadus morhua			Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N (COD/4N-S62)
Zviedrija		382	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Savienība		382

KPN		Nepiemēro
(1)	Pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas minēto sugu kvotā.

Suga:	Menca Gadus morhua			Zona:	6.b; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā uz rietumiem no 12° 00' W un 12. un 14. zonā (COD/5W6-14)
Beļģija		0	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija		0	(1)
Francija		2	(1)
Īrija		4	(1)
Savienība		6	(1)
Apvienotā Karaliste		13	(1)

KPN		19	(1)
(1)	Tikai piezvejām. Specializētajās mencas zvejniecībās šo KPN apgūt nav atļauts.

Suga:	Menca Gadus morhua			Zona:	6.a; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā uz austrumiem no 12° 00' W (COD/5BE6A)
Beļģija		0	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 9. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija		3	(1)
Francija		29	(1)
Īrija		55	(1)
Savienība		87	(1)
Apvienotā Karaliste		233	(1)

KPN		320	(1)
(1)	Tikai mencas piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās mencas zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

Suga:	Menca Gadus morhua			Zona:	7.a (COD/07A.)
Beļģija		1	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija		2	(1)
Īrija		26	(1)
Nīderlande		0	(1)
Savienība		29	(1)
Apvienotā Karaliste		23	(1)

KPN		52	(1)
(1)	Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

Suga:	Menca Gadus morhua			Zona:	7.b, 7.c, 7.e–k, 8., 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (COD/7XAD34)
Beļģija		4	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 9. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija		72	(1)
Īrija		106	(1)
Nīderlande		0	(1)
Savienība		182	(1)
Apvienotā Karaliste		4	(1)

KPN		202	(1)
(1)	Tikai mencas piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās mencas zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

Suga:	Menca Gadus morhua			Zona:	7.d (COD/07D.)
Beļģija		33	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija		649	(1)
Nīderlande		19	(1)
Savienība		701	(1)
Apvienotā Karaliste		71	(2)

KPN		772
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot 4. zonā, 3.a zonas daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (COD/*2A3X4).
(2)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā, 3.a zonas daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (COD/*2A3X4).

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (LEZ/2AC4-C)
Beļģija		2	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Dānija		2	(1)
Vācija		2	(1)
Francija		10	(1)
Nīderlande		8	(1)
Savienība		24	(1)
Apvienotā Karaliste		623	(1)

KPN		647
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 20 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58°30' ziemeļu platuma (LEZ/*6AN58).

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.			Zona:	6.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (LEZ/56-14)
Spānija		129	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Francija		502	(1)
Īrija		146	(1)
Savienība		777	(1)
Apvienotā Karaliste		529	(1)

KPN		1 306
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (LEZ/*2AC4C).

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.			Zona:	7. (LEZ/07.)
Beļģija		115	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Spānija		1 277	(2)
Francija		1 550	(2)
Īrija		705	(2)
Savienība		3 647
Apvienotā Karaliste		889	(2)

KPN		4 536
(1)	10 % no šīs kvotas drīkst izmantot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (LEZ/*8ABDE) piezvejām, ko gūst jūrasmēles specializētās zvejniecības.
(2)	35 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (LEZ/*8ABDE).

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.		Zona:	8.a, 8.b, 8.d un 8.e (LEZ/8ABDE.)
Spānija		251	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Francija		203
Savienība		454

KPN		454

Suga:	Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (ANF/2AC4-C)
Beļģija		118	(1)(2)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija		259	(1)(2)
Vācija		126	(1)(2)
Francija		24	(1)(2)
Nīderlande		88	(1)(2)
Zviedrija		3	(1)(2)
Savienība		619	(1)(2)
Apvienotā Karaliste		4 170	(1)(2)

KPN		4 789
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 30 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58° 30' ziemeļu platuma (ANF/*6AN58).
(2)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes ūdeņos 6.a zonā uz dienvidiem no 58° 30' ziemeļu platuma; Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā; starptautiskajos ūdeņos 12. un 14. zonā (ANF/*56-14).

Suga:	Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae		Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (ANF/04-N.)
Beļģija		37	Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Dānija		935
Vācija		15
Nīderlande		13
Savienība		1 000

KPN		Nepiemēro

Suga:	Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae			Zona:	6.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (ANF/56-14)
Beļģija		49	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija		56	(1)
Spānija		53	(1)
Francija		607	(1)
Īrija		137	(1)
Nīderlande		48	(1)
Savienība		950	(1)
Apvienotā Karaliste		644	(1)

KPN		1 594
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 20 % drīkst nozvejot šādā zonā: Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (ANF/*2AC4C).

Suga:	Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae			Zona:	7. (ANF/07.)
Beļģija		840	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Vācija		94	(1)
Spānija		334	(1)
Francija		5 392	(1)
Īrija		689	(1)
Nīderlande		109	(1)
Savienība		7 457	(1)
Apvienotā Karaliste		2 074	(1)

KPN		9 531
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (ANF/*8ABDE).

Suga:	Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae		Zona:	8.a, 8.b, 8.d un 8.e (ANF/8ABDE.)
Spānija		389	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Francija		2 165
Savienība		2 554

KPN		2 554

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	3.a (HAD/03A.)
Beļģija		13	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Dānija		2 225
Vācija		141
Nīderlande		3
Zviedrija		263
Savienība		2 645

KPN		2 761

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus			Zona:	4.; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (HAD/2AC4.)
Beļģija		290	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Dānija		1 994	(1)
Vācija		1 268	(1)
Francija		2 212	(1)
Nīderlande		217	(1)
Zviedrija		178	(1)
Savienība		6 159	(1)
Norvēģija		10 333
Apvienotā Karaliste		28 432	(1)

KPN		44 924
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58°30' ziemeļu platuma (HAD/*6AN58).
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādu daudzumu:
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (HAD/*04N-)
Savienība		4 123

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus			Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N (HAD/4N-S62)
Zviedrija		707	(1)	Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Savienība		707

KPN		Nepiemēro
(1)	Mencas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas minēto sugu kvotā.

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi 6.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (HAD/6B1214)
Beļģija		4	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Vācija		4
Francija		195
Īrija		139
Savienība		342
Apvienotā Karaliste		1 752

KPN		2 094

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus			Zona:	6.a; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā (HAD/5BC6A.)
Beļģija		6	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Vācija		6	(1)
Francija		277	(1)
Īrija		682	(1)
Savienība		971	(1)
Apvienotā Karaliste		4 035	(1)

KPN		5 006
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (HAD/*2AC4).

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	7.b–k, 8., 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (HAD/7X7A34)
Beļģija		38	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Francija		2 192
Īrija		729
Savienība		2 959
Apvienotā Karaliste		638

KPN		3 597

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	7.a (HAD/07A.)
Beļģija		12	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Francija		54
Īrija		325
Savienība		391
Apvienotā Karaliste		452

KPN		843

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus		Zona:	3.a (WHG/03A.)
Dānija		659	Piesardzīga KPN
Nīderlande		2
Zviedrija		70
Savienība		731

KPN		929

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus			Zona:	4.; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (WHG/2AC4.)
Beļģija		498		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Dānija		2 152
Vācija		560
Francija		3 234
Nīderlande		1 244
Zviedrija		4
Savienība		7 692
Norvēģija		2 664	(1)
Apvienotā Karaliste		16 131

KPN		26 636
(1)	Drīkst nozvejot Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādu daudzumu:
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (WHG/*04N-)
Savienība		4 782

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus			Zona:	6.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (WHG/56-14)
Vācija		1	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 9. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija		12	(1)
Īrija		73	(1)
Savienība		86	(1)
Apvienotā Karaliste		148	(1)

KPN		234	(1)
(1)	Tikai merlanga piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās merlanga zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus			Zona:	7.a (WHG/07A.)
Beļģija		1	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 9. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija		9	(1)
Īrija		110	(1)
Nīderlande		0	(1)
Savienība		120	(1)
Apvienotā Karaliste		169	(1)

KPN		289	(1)
(1)	Tikai merlanga piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās merlanga zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus		Zona:	7.b, 7.c, 7.d, 7.e, 7.f, 7.g, 7.h, 7.j un 7.k (WHG/7X7A-C)
Beļģija		63	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija		3 959
Īrija		3 328
Nīderlande		33
Savienība		7 383
Apvienotā Karaliste		969

KPN		8 352

Suga:	Merlangs un pollaks Merlangius merlangus un Pollachius pollachius			Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N (W/P/4N-S62)
Zviedrija		190	(1)	Piesardzīga KPN
Savienība		190

KPN		Nepiemēro
(1)	Mencas, pikšas un saidas piezvejas ieskaitāmas minēto sugu kvotā.

Suga:	Heks Merluccius merluccius			Zona:	3.a (HKE/03A.)
Dānija		685	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Zviedrija		58	(1)
Savienība		744

KPN		744
(1)	Šo kvotu drīkst pārcelt uz Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš paziņo Komisijai un Apvienotajai Karalistei.

Suga:	Heks Merluccius merluccius			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (HKE/2AC4-C)
Beļģija		9	(1)(2)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Dānija		346	(1)(2)
Vācija		40	(1)(2)
Francija		77	(1)(2)
Nīderlande		20	(1)(2)
Savienība		492	(1)(2)
Apvienotā Karaliste		369	(1)(2)

KPN		861
(1)	Ne vairāk kā 10 % šīs kvotas drīkst izmantot piezvejai 3.a zonā (HKE/*03A.).
(2)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 6 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58°30' ziemeļu platuma (HKE/*6AN58).

Suga:	Heks Merluccius merluccius		Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (HKE/04-N.)
Beļģija		17	Piesardzīga KPN
Dānija		1 600
Vācija		180
Francija		74
Nīderlande		128
Zviedrija		Nepiemēro
Savienība		2 000

KPN		Nepiemēro

Suga:	Heks Merluccius merluccius			Zona:	6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (HKE/571214)
Beļģija		126	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Spānija		3 977	(1)
Francija		6 142	(1)
Īrija		748	(1)
Nīderlande		81	(1)
Savienība		11 074	(1)
Apvienotā Karaliste		2 760	(1)

KPN		13 834
(1)	Šo kvotu drīkst pārcelt uz Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajiem ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem katru gadu retrospektīvi paziņo attiecīgi Savienībai vai Apvienotajai Karalistei. Dalībvalstis iepriekš paziņo Komisijai.
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
8.a, 8.b, 8.d un 8.e (HKE/*8ABDE)
Beļģija		17
Spānija		658
Francija		658
Īrija		82
Nīderlande		8
Savienība		1 423
Apvienotā Karaliste		370

Suga:	Heks Merluccius merluccius			Zona:	8.a, 8.b, 8.d un 8.e (HKE/8ABDE.)
Beļģija		4	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Spānija		2 839
Francija		6 375
Nīderlande		8	(1)
Savienība		9 227

KPN		9 227
(1)	Šo kvotu drīkst pārcelt uz Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš paziņo Komisijai un Apvienotajai Karalistei.
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (HKE/*57-14)
Beļģija		1
Spānija		822
Francija		1 480
Nīderlande		3
Savienība		2 306

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou		Zona:	Norvēģijas ūdeņi 2. un 4. zonā (WHB/24-N.)
Dānija		0	Analītiska KPN
Savienība		0

KPN		Nepiemēro

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou			Zona:	Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/1X14)
Dānija		36 723	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Vācija		14 279	(1)
Spānija		31 133	(1)(2)
Francija		25 557	(1)
Īrija		28 438	(1)
Nīderlande		44 780	(1)
Portugāle		2 892	(1)(2)
Zviedrija		9 084	(1)
Savienība		192 886	(1)(3)
Norvēģija		31 500
Fēru Salas		0
Apvienotā Karaliste		58 394

KPN		Nepiemēro
(1)	Īpašs nosacījums: ievērojot Savienībai paredzēto kopējo piekļuves limitu 0 tonnu apmērā, dalībvalstis Fēru Salu ūdeņos drīkst nozvejot ne vairāk kā šādu procentuālo daļu no savām kvotām (WHB/*05-F.): 0 %
(2)	Šo kvotu drīkst pārcelt uz šādu zonu: 8.c, 9. un 10. un Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš paziņo Komisijai.
(3)	Īpašs nosacījums: no Savienības kvotām, kurām atbilstošās zonas ir Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/NZJM1) un 8.c, 9. un 10. un Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (WHB/NZJM2), zvejojot Norvēģijas ekskluzīvajā ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu:
		114 554

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou			Zona:	8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (WHB/8C3411)
Spānija		23 202		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Portugāle		5 801
Savienība		29 003	(1)

KPN		Nepiemēro
(1)	Īpašs nosacījums: no Savienības kvotām, kurām atbilstošās zonas ir Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/NZJM1) un 8.c, 9. un 10. un Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (WHB/NZJM2), zvejojot Norvēģijas ekskluzīvajā ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu:
		114 554

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 2., 4.a, 5. zonā, 6. zonā uz ziemeļiem no 56°30′ ziemeļu platuma un 7. zonā uz rietumiem no 12° rietumu garuma (WHB/24A567)
Norvēģija		114 554	(1)(2)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Fēru Salas		0

KPN		Nepiemēro
(1)	Ieskaitāmas Norvēģijas noteiktajā kvotā.
(2)	Jāzvejo Savienības ūdeņos 4., 6. un 7. zonā.

Suga:	Mazmutes plekste un sarkanā plekste Microstomus kitt un Glyptocephalus cynoglossus		Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (L/W/2AC4-C)
Beļģija		67	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija		184
Vācija		24
Francija		51
Nīderlande		153
Zviedrija		2
Savienība		481
Apvienotā Karaliste		876

KPN		1 357

Suga:	Zilā jūraslīdaka Molva dypterygia			Zona:	6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā (BLI/5B67-)
Vācija		29		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Igaunija		4
Spānija		91
Francija		2 068
Īrija		8
Lietuva		2
Polija		1
Citi		8	(1)
Savienība		2 211
Norvēģija		0	(2)
Fēru Salas		0	(3)
Apvienotā Karaliste		670

KPN		2 881
(1)	Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BLI/5B67_AMS).
(2)	Jāzvejo Savienības ūdeņos 4., 6. un 7. zonā (BLI/*24X7C).
(3)	Apaļdeguna garastes un melnās matastes piezvejas ieskaitāmas šajā kvotā. Jāzvejo Savienības ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ ziemeļu platuma un Savienības ūdeņos 6.b zonā. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums.

Suga:	Zilā jūraslīdaka Molva dypterygia			Zona:	Starptautiskie ūdeņi 12. zonā (BLI/12INT-)
Igaunija		0	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Spānija		23	(1)
Francija		1	(1)
Lietuva		0	(1)
Citi		0	(1)(2)
Savienība		24	(1)
Apvienotā Karaliste		0	(1)

KPN		24	(1)
(1)	Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.
(2)	Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BLI/12INT_AMS).

Suga:	Zilā jūraslīdaka Molva dypterygia			Zona:	Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 2. zonā; Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā (BLI/24-)
Dānija		1		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija		1
Īrija		1
Francija		2
Citi		0	(1)
Savienība		5
Apvienotā Karaliste		2

KPN		7
(1)	Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BLI/24_AMS).

Suga:	Zilā jūraslīdaka Molva dypterygia		Zona:	Savienības ūdeņi 3.a zonā (BLI/03A-)
Dānija		1,5	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija		1
Zviedrija		1,5
Savienība		4

KPN		4

Suga:	Jūraslīdaka Molva molva			Zona:	Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (LIN/1/2.)
Dānija		2		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija		2
Francija		2
Citi		1	(1)
Savienība		8
Apvienotā Karaliste		3

KPN		11
(1)	Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (LIN/1/2_AMS).

Suga:	Jūraslīdaka Molva molva		Zona:	Savienības ūdeņi 3.a zonā (LIN/03A-C.)
Beļģija		3	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija		24
Vācija		3
Zviedrija		10
Savienība		41
Apvienotā Karaliste		3

KPN		44

Suga:	Jūraslīdaka Molva molva			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā (LIN/04-C.)
Beļģija		6	(1)(2)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija		86	(1)(2)
Vācija		54	(1)(2)
Francija		48	(1)
Nīderlande		2	(1)
Zviedrija		4	(1)(2)
Savienība		199	(1)
Apvienotā Karaliste		754	(1)(2)

KPN		953
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 20 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58° 30' ziemeļu platuma (LIN/*6AN58).
(2)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 %, bet ne vairāk kā 75 tonnas, drīkst nozvejot šādā zonā: Savienības ūdeņi 3.a zonā (LIN/*03A-C).

Suga:	Jūraslīdaka Molva molva		Zona:	Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā (LIN/05EI.)
Beļģija		2	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija		1
Vācija		1
Francija		1
Savienība		5
Apvienotā Karaliste		2

KPN		7

Suga:	Jūraslīdaka Molva molva			Zona:	6., 7., 8., 9. un 10.; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (LIN/6X14.)
Beļģija		17	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija		3	(1)
Vācija		60	(1)
Īrija		323	(1)
Spānija		1 209	(1)
Francija		1 287	(1)
Portugāle		3	(1)
Savienība		2 902	(1)
Norvēģija		0	(2)(3)(4)
Fēru Salas		0	(5)(6)
Apvienotā Karaliste		1 687	(1)

KPN		4 589
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 40 % drīkst nozvejot šādā zonā: Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā (LIN/*04-C.).
(2)	Īpašs nosacījums: no tās 5.b, 6. un 7. zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākšanas konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejaušā nozveja 5.b, 6. un 7. zonā nedrīkst pārsniegt turpmāk norādīto apjomu tonnās (OTH/*6X14.): 0. Mencas piezveja, ko gūst saskaņā ar šo noteikumu, 6.a zonā nedrīkst pārsniegt 5 %.
(3)	Ieskaitot brosmi. Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām 5.b, 6. un 7. zonā, un to apjoms ir šāds:
	Jūraslīdaka (LIN/*5B67-)		0
	Brosme (USK/*5B67-)		0
(4)	Norvēģijai iedalītās jūraslīdakas un brosmes kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam apjomam tonnās: 0.
(5)	Ieskaitot brosmi. Jāzvejo 6.b un 6.a zonā uz ziemeļiem no 56°30′ ziemeļu platuma (LIN/*6BAN.).
(6)	Īpašs nosacījums: no tās 6.a un 6.b zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 20 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākšanas konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejaušā nozveja 6.a un 6.b zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu tonnās (OTH/*6AB.): 0

Suga:	Jūraslīdaka Molva molva		Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (LIN/04-N.)
Beļģija		5	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Dānija		667
Vācija		19
Francija		8
Nīderlande		1
Savienība		700

KPN		Nepiemēro

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (NEP/2AC4-C)
Beļģija		399	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Dānija		399
Vācija		6
Francija		12
Nīderlande		205
Savienība		1 021
Apvienotā Karaliste		6 610

KPN		7 631

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (NEP/04-N.)
Dānija		200	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija		0
Savienība		200

KPN		Nepiemēro

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	6.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā (NEP/5BC6.)
Spānija		8	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija		30
Īrija		50
Savienība		88
Apvienotā Karaliste		3 648

KPN		3 736

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus			Zona:	7. (NEP/07.)
Spānija		245	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija		991	(1)
Īrija		1 503	(1)
Savienība		2 739	(1)
Apvienotā Karaliste		1 768	(1)

KPN		4 507	(1)
(1)	Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
(1)	7. apakšapgabala 16. funkcionālā vienība (NEP/*07U16)
Spānija		546
Francija		342
Īrija		656
Savienība		1 244
Apvienotā Karaliste		266

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis		Zona:	3.a (PRA/03A.)
Dānija		1 349	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Zviedrija		727
Savienība		2 076

KPN		3 888

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (PRA/2AC4-C)
Dānija		123	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Nīderlande		1	(1)
Zviedrija		5	(1)
Savienība		129	(1)
Apvienotā Karaliste		36	(1)

KPN		165	(1)
(1)	Tikai piezvejām. Specializētajās ziemeļu garneles zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis			Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N (PRA/4N-S62)
Dānija		200		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Zviedrija		123	(1)
Savienība		323

KPN		Nepiemēro
(1)	Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas minēto sugu kvotās.

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	Skageraks (PLE/03AN.)
Beļģija		88	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Dānija		11 391
Vācija		58
Nīderlande		2 191
Zviedrija		610
Savienība		14 338

KPN		16 816

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	4.; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā (PLE/2A3AX4)
Beļģija		4 841	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Dānija		15 734
Vācija		4 539
Francija		908
Nīderlande		30 258
Savienība		56 280
Norvēģija		8 798
Apvienotā Karaliste		33 268

KPN		125 692
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādu daudzumu:
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (PLE/*04N-)
Savienība		30 883

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	6.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (PLE/56-14)
Francija		2	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Īrija		63
Savienība		65
Apvienotā Karaliste		100

KPN		165

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	7.a (PLE/07A.)
Beļģija		15	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Francija		7
Īrija		267
Nīderlande		5
Savienība		294
Apvienotā Karaliste		364

KPN		658

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	7.d un 7.e (PLE/7DE.)
Beļģija		691	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Francija		2 302
Savienība		2 993
Apvienotā Karaliste		1 595

KPN		4 588

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	7.f un 7.g (PLE/7FG.)
Beļģija		89	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Francija		161
Īrija		60
Savienība		310
Apvienotā Karaliste		122

KPN		432

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa			Zona:	7.h, 7.j un 7.k (PLE/7HJK.)
Beļģija		2	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 9. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija		4	(1)
Īrija		14	(1)
Nīderlande		8	(1)
Savienība		28	(1)
Apvienotā Karaliste		6	(1)

KPN		34	(1)
(1)	Tikai piezvejām. Specializētajās jūras zeltplekstes zvejniecībās šo KPN apgūt nav atļauts.

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius		Zona:	6.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (POL/56-14)
Spānija		1	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija		21
Īrija		7
Savienība		29
Apvienotā Karaliste		17

KPN		46

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius			Zona:	7. (POL/07.)
Beļģija		69	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Spānija		4	(1)
Francija		1 580	(1)
Īrija		168	(1)
Savienība		1 821	(1)
Apvienotā Karaliste		536	(1)

KPN		2 357
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 2 % drīkst nozvejot šādā zonā: 8.a, 8.b, 8.d un 8.e (POL/*8ABDE).

Suga:	Saida Pollachius virens			Zona:	3.a un 4.; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (POK/2C3A4)
Beļģija		14	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Dānija		1 706	(1)
Vācija		4 307	(1)
Francija		10 135	(1)
Nīderlande		43	(1)
Zviedrija		234	(1)
Savienība		16 439	(1)
Norvēģija		23 499	(2)
Apvienotā Karaliste		5 012	(1)

KPN		44 950
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 15 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58° 30' ziemeļu platuma (POK/*6AN58).
(2)	Drīkst nozvejot tikai Savienības ūdeņos 4. un 3.a zonā (POK/*3A4-C). Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādu daudzumu:
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (POK/*04N-)
		14 908

Suga:	Saida Pollachius virens			Zona:	6.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b, 12. un 14. zonā (POK/56-14)
Vācija		220	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Francija		2 178	(1)
Īrija		353	(1)
Savienība		2 751	(1)
Norvēģija		0
Apvienotā Karaliste		1 913	(1)

KPN		4 664
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 30 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (POK/*2AC4C).

Suga:	Saida Pollachius virens			Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N (POK/4N-S62)
Zviedrija		880	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Savienība		880

KPN		Nepiemēro
(1)	Mencas, pikšas, pollaka un merlanga piezvejas ieskaitāmas minēto sugu kvotā.

Suga:	Saida Pollachius virens		Zona:	7., 8., 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (POK/7/3411)
Beļģija		1	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija		299
Īrija		374
Savienība		674
Apvienotā Karaliste		120

KPN		794

Suga:	Akmeņplekste un gludais rombs Scophthalmus maximus un Scophthalmus rhombus		Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (T/B/2AC4-C)
Beļģija		99	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Dānija		211
Vācija		54
Francija		25
Nīderlande		745
Zviedrija		2
Savienība		1 136
Apvienotā Karaliste		272

KPN		1 408

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes			Zona:	Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (SRX/2AC4-C)
Beļģija		127	(1)(2)(3)(4)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija		5	(1)(2) (3)
Vācija		6	(1)(2)(3)
Francija		20	(1)(2)(3)(4)
Nīderlande		109	(1)(2)(3)(4)
Savienība		267	(1)(3)
Apvienotā Karaliste		559	(1)(2)(3)(4)

KPN		826	(3)
(1)	Par blondās rajas (Raja brachyura) nozvejām Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā (RJH/04-C.), kā arī dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4-C), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/2AC4-C) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/2AC4-C) nozvejām ziņo atsevišķi.
(2)	Piezvejas kvota. Šo sugu zivis neveido vairāk kā 25 % nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā. Šis nosacījums attiecas tikai uz kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā noteiktais izkraušanas pienākums, kuru ir saglabājusi Apvienotā Karaliste.
(3)	Neattiecas uz blondo raju (Raja brachyura) Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā un sīkacu raju (Raja microocellata) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā. Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atbrīvošanu.
(4)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot 7.d zonā (SRX/07D2.), neskarot aizliegumus, kas šīs regulas 18. un 56. pantā un Apvienotās Karalistes tiesību aktu attiecīgajās normās noteikti attiecībā uz turpat norādītajiem apgabaliem. Par blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/07D2.), dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/07D2.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/07D2.) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*07D2.) nozvejām ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata) šis īpašais nosacījums neattiecas.

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes			Zona:	Savienības ūdeņi 3.a zonā (SRX/03A-C.)
Dānija		8	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Zviedrija		3	(1)
Savienība		11	(1)

KPN		11
(1)	Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/03A-C.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/03A-C.) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/03A-C.) nozvejām ziņo atsevišķi.

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā (SRX/67AKXD)
Beļģija		208	(1)(2)(3)(4)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Igaunija		1	(1)(2)(3)(4)
Francija		932	(1)(2)(3)(4)
Vācija		3	(1)(2)(3)(4)
Īrija		300	(1)(2)(3)(4)
Lietuva		5	(1)(2)(3)(4)
Nīderlande		1	(1)(2)(3)(4)
Portugāle		5	(1)(2)(3)(4)
Spānija		251	(1)(2)(3)(4)
Savienība		1 706	(1)(2)(3)(4)
Apvienotā Karaliste		713	(1)(2)(3)(4)

KPN		2 419	(3)(4)
(1)	Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/67AKXD), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/67AKXD), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/67AKXD), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/67AKXD), smilšu rajas (Raja circularis) (RJI/67AKXD) un šagrēnādas rajas (Leucoraja fullonica) (RJF/67AKXD) nozvejām ziņo atsevišķi.
(2)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot 7.d zonā (SRX/07D.), neskarot aizliegumus, kas šīs regulas 18. un 56. pantā noteikti attiecībā uz turpat norādītajiem apgabaliem. Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/07D.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/07D.), smilšu rajas (Raja circularis) (RJI/07D.) un šagrēnādas rajas (Leucoraja fullonica) (RJF/*07D.) nozvejām ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata) šis īpašais nosacījums neattiecas.
(3)	Neattiecas uz sīkacu raju (Raja microocellata), izņemot 7.f un 7.g zonā. Nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atbrīvošanu. Ievērojot šo kvotu limitus, 7.f un 7.g zonā (RJE/7FG.) nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem sīkacu rajas daudzumiem:
	Suga:	Sīkacu raja Raja microocellata		Zona:	7.f un 7.g (RJE/7FG.)
	Beļģija		2	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
	Igaunija		0
	Francija		9
	Vācija		0
	Īrija		3
	Lietuva		0
	Nīderlande		0
	Portugāle		0
	Spānija		3
	Savienība		17
	Apvienotā Karaliste		14

	KPN		31
	Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot 7.d zonā, un par to ziņo ar šādu kodu: (RJE/*07D.). Šis īpašais nosacījums neskar aizliegumus, kas šīs regulas 18. un 56. pantā un ar relevantajiem aizliegumiem Apvienotās Karalistes tiesību aktu attiecīgajās normās noteikti attiecībā uz turpat norādītajiem apgabaliem.
(4)	Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata).

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes			Zona:	7.d (SRX/07D.)
Beļģija		75	(1)(2)(3)(4)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija		630	(1)(2)(3)(4)
Nīderlande		4	(1)(2)(3)(4)
Savienība		709	(1)(2)(3)(4)
Apvienotā Karaliste		131	(1)(2)(3)(4)

KPN		840	(4)
(1)	Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/07D.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/07D.) un sīkacu rajas (Raja microocellata) (RJE/07D.) nozvejām ziņo atsevišķi.
(2)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā (SRX/67AKD). Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/67AKD), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/67AKD), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/67AKD) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*67AKD) nozvejām ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata) šis īpašais nosacījums neattiecas.
(3)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (SRX/2AC4C). Par blondās rajas (Raja brachyura) nozvejām Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā (RJH/04-C.), kā arī dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4C), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/2AC4C) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*2AC4C) nozvejām ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) šis īpašais nosacījums neattiecas.
(4)	Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata).

Suga:	Cirtainā raja Raja undulata			Zona:	7.d un 7.e (RJU/7DE.)
	Beļģija	11	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
	Igaunija	0	(1)
	Francija	56	(1)
	Vācija	0	(1)
	Īrija	15	(1)
	Lietuva	0	(1)
	Nīderlande	0	(1)
	Portugāle	0	(1)
	Spānija	13	(1)
	Savienība	95	(1)
	Apvienotā Karaliste	45	(1)

	KPN	140	(1)
(1)	Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Šīs sugas īpatņus drīkst izkraut tikai nesadalītus vai ķidātus. Attiecībā uz Savienības kuģiem tas neskar aizliegumus, kas šīs regulas 18. un 56. pantā noteikti attiecībā uz turpat norādītajiem apgabaliem. Attiecībā uz Apvienotās Karalistes kuģiem tas neskar aizliegumus, kas Apvienotās Karalistes tiesību aktu attiecīgajās normās noteikti attiecībā uz turpat norādītajiem apgabaliem.

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes			Zona:	Savienības ūdeņi 8. un 9. zonā (SRX/89-C.)
Beļģija		3	(1)(2)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija		486	(1)(2)
Portugāle		395	(1)(2)
Spānija		398	(1)(2)
Savienība		1 282	(1)(2)
Apvienotā Karaliste		3	(1)(2)

KPN		1 285	(2)
(1)	Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/89-C.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/89-C.) un dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/89-C.) nozvejām ziņo atsevišķi.
(2)	Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Gadījumos, uz kuriem neattiecas izkraušanas pienākums, 8. un 9. apakšapgabalā gūtu cirtainās rajas piezveju drīkst izkraut tikai nesadalītu vai ķidātu. Nozveja nepārsniedz kvotas, kas norādītas turpmāk tabulā. Šo noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 18. un 56. pantā noteikti attiecībā uz turpat norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezvejām ziņo atsevišķi un izmanto kodus, kas norādīti turpmākajās tabulās. Ievērojot šo kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem cirtainās rajas daudzumiem:
	Suga:	Cirtainā raja Raja undulata		Zona:	Savienības ūdeņi 8. zonā (RJU/8-C.)
	Beļģija		0	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
	Francija		3,25
	Portugāle		2,5
	Spānija		2,5
	Savienība		8,25
	Apvienotā Karaliste		0

	KPN		8,25
	Suga:	Cirtainā raja Raja undulata		Zona:	Savienības ūdeņi 9. zonā (RJU/9-C.)
	Beļģija		0	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
	Francija		5
	Portugāle		3,75
	Spānija		3,75
	Savienība		12,5
	Apvienotā Karaliste		0

	KPN		12,5

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides		Zona:	6.; Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā (GHL/2A-C46)
Dānija		7	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija		13
Igaunija		7
Spānija		7
Francija		120
Īrija		7
Lietuva		7
Polija		7
Savienība		176
Norvēģija		0
Apvienotā Karaliste		467

KPN		643

Suga:	Makrele Scomber scombrus			Zona:	3.a un 4.; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; Savienības ūdeņos 3.b un 3.c zonā un 22.–32. apakšrajonā; (MAC/2A34.)
Beļģija		510	(1)(2)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Dānija		17 468	(1)(2)
Vācija		531	(1)(2)
Francija		1 605	(1)(2)
Nīderlande		1 615	(1)(2)
Zviedrija		4 833	(1)(2) (3)
Savienība		26 562	(1)(2)
Norvēģija		Nepiemēro	(4)
Apvienotā Karaliste		Nepiemēro	(1)(2)

KPN		Nepiemēro
(1)	Īpašs nosacījums: līdz 60 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 2.a, 5.b, 6., 7., 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (MAC/*2AX14).
(2)	Turklāt, ievērojot šo kvotu limitus, abās turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:
		Norvēģijas ūdeņi 2.a zonā (MAC/*02AN-)		Fēru Salu ūdeņi (MAC/*FRO1)
	Beļģija	0		0
	Dānija	0		0
	Vācija	0		0
	Francija	0		0
	Nīderlande	0		0
	Zviedrija	0		0
	Savienība	0		0
(3)	Īpašs nosacījums: ieskaitot šādu apjomu (tonnās), kas jānozvejo Norvēģijas ūdeņos 2.a un 4.a zonā (MAC/*2A4AN):
		283
	Ja zvejo saskaņā ar šo īpašo nosacījumu, mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotās
(4)	Jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas (piekļuves kvota). Šis apjoms ietver šādu Ziemeļjūras KPN Norvēģijas daļu:
		0
	Šo kvotu drīkst apgūt tikai 4.a zonā (MAC/04A.), izņemot šādu apjomu (tonnās), ko drīkst nozvejot 3.a zonā (MAC/03A.):
		0
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
	3.a	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 3.a, 4.b un 4.c zonā		4.b	4.c	Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 2.a, 5.b, 6., 7., 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā
	(MAC/*03A.)	(MAC/*3A4BC)		(MAC/*04B.)	(MAC/*04C.)	(MAC/*2A.X14)
Beļģija	0	0		0	0	306
Dānija	0	4 130		0	0	10 480
Vācija	0	0		0	0	319
Francija	0	490		0	0	963
Nīderlande	0	490		0	0	969
Zviedrija	0	0		390	10	2 900
Savienība	0	5 110		390	10	15 937
Apvienotā Karaliste	0	Nepiemēro		0	0	Nepiemēro
Norvēģija	0	0		0	0	0

Suga:	Makrele Scomber scombrus			Zona:	6., 7., 8.a, 8.b, 8.d un 8.e; Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 2.a, 12. un 14. zonā (MAC/2CX14-)
Vācija		16 498	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Spānija		18	(1)
Igaunija		137	(1)
Francija		11 000	(1)
Īrija		54 992	(1)
Latvija		101	(1)
Lietuva		101	(1)
Nīderlande		24 059	(1)
Polija		1 162	(1)
Savienība		108 067	(1)
Norvēģija		0	(2)(3)
Fēru Salas		0	(4)
Apvienotā Karaliste		Nepiemēro	(1)

KPN		Nepiemēro
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 % var darīt pieejamus apmaiņai ar Spāniju, Franciju un Portugāli nozvejošanai 8.c, 9. un 10. zonā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (MAC/*8C910).
(2)	Drīkst nozvejot 2.a zonā, 6.a zonā uz ziemeļiem no 56°30' ziemeļu platuma un 4.a, 7.d, 7.e, 7.f un 7.h zonā (MAC/*AX7H).
(3)	Zemāk tonnās norādīto piekļuves limita apjomu (MAC/*N5630) Norvēģija drīkst nozvejot uz ziemeļiem no 56° 30′ N. Apjomus, kas nav uzskaitīti saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi, ieskaita Norvēģijas noteiktajā nozvejas limitā.
(4)	Šis apjoms jāatvelk no Fēru Salu nozvejas limita (piekļuves kvota). To drīkst nozvejot tikai 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ ziemeļu platuma (MAC/6AN56). Tomēr no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim šo kvotu drīkst apgūt arī 2.a zonā un 4.a zonā uz ziemeļiem no 59° ziemeļu platuma (MAC/24N59).
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās un laikposmos drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:
	Apvienotās Karalistes ūdeņi 4.a zonā No 1. janvāra līdz 14. februārim un no 1. augusta līdz 31. decembrim		Norvēģijas ūdeņi 2.a zonā		Fēru Salu ūdeņi
			Norvēģijas ūdeņi 2.a zonā		Fēru Salu ūdeņi
	(MAC/*4A-UK)		(MAC/*2AN-)		(MAC/*FRO2)
Vācija	16 498		0		0
Spānija	18		0		0
Igaunija	137		0		0
Francija	11 000		0		0
Īrija	54 922		0		0
Latvija	101		0		0
Lietuva	101		0		0
Nīderlande	24 059		0		0
Polija	1 162		0		0
Savienība	108 067		0		0
Apvienotā Karaliste	Nepiemēro		0		0

Suga:	Makrele Scomber scombrus			Zona:	8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (MAC/8C3411)
Spānija		29 922	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Francija		199	(1)
Portugāle		6 185	(1)
Savienība		36 306

KPN		Nepiemēro
(1)	Īpašs nosacījums: daudzumus, kas paredzēti apmaiņai ar citām dalībvalstīm, drīkst nozvejot 8.a, 8.b un 8.d zonā (MAC/*8ABD.). Tomēr daudzumi, ko apmaiņai nodevusi Spānija, Portugāle vai Francija un kas jānozvejo 8.a, 8.b un 8.d zonā, nedrīkst pārsniegt 25 % no nododošās dalībvalsts kvotas.
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
8.b (MAC/*08B.)
Spānija		2 513
Francija		17
Portugāle		519

Suga:	Makrele Scomber scombrus		Zona:	Norvēģijas ūdeņi 2.a un 4.a zonā (MAC/2A4A-N)
Dānija	jānosaka		Analītiska KPN
Savienība	jānosaka

KPN		Nepiemēro

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (SOL/24-C.)
Beļģija		398		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Dānija		182
Vācija		318
Francija		80
Nīderlande		3 587
Savienība		4 565
Norvēģija		10	(1)
Apvienotā Karaliste		705

KPN		5 270
(1)	Drīkst zvejot tikai Savienības ūdeņos 4. zonā (SOL/*04-C.).

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	6.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (SOL/56-14)
Īrija		11	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Savienība		11
Apvienotā Karaliste		3

KPN		14

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	7.a (SOL/07A.)
Beļģija		89	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija		1
Īrija		26
Nīderlande		28
Savienība		144
Apvienotā Karaliste		44

KPN		188

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	7.d (SOL/07D.)
Beļģija		332	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Francija		663
Savienība		995
Apvienotā Karaliste		257

KPN		1 252

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	7.e (SOL/07E.)
Beļģija		16	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Francija		165
Savienība		181
Apvienotā Karaliste		296

KPN		477

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	7.f un 7.g (SOL/7FG.)
Beļģija		206	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Francija		21
Īrija		10
Savienība		237
Apvienotā Karaliste		110

KPN		347

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	7.h, 7.j un 7.k (SOL/7HJK.)
Beļģija		6	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Francija		12
Īrija		31
Nīderlande		9
Savienība		58
Apvienotā Karaliste		12

KPN		70

Suga:	Brētliņa un saistītās piezvejas sugas Sprattus sprattus			Zona:	3.a (SPR/03A.)
Dānija		0	(1)(2)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija		0	(1)(2)
Zviedrija		0	(1)(2)
Savienība		0	(1)(2)

KPN		0	(2)
(1)	Līdz 5 % no kvotas drīkst būt merlanga un pikšas piezvejas (OTH/*03A.). Merlanga un pikšas piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.
(2)	Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. jūnijam. Šo kvotu drīkst pārcelt uz Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai un Apvienotajai karalistei.

Suga:	Brētliņa un saistītās piezvejas sugas Sprattus sprattus			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (SPR/2AC4-C)
Beļģija		0	(1)(2)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija		0	(1)(2)
Vācija		0	(1)(2)
Francija		0	(1)(2)
Nīderlande		0	(1)(2)
Zviedrija		0	(1)(2)(3)
Savienība		0	(1)(2)
Norvēģija		0	(1)
Fēru Salas		0	(1)(4)
Apvienotā Karaliste		0	(1)

KPN		0	(1)
(1)	Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. jūnijam.
(2)	Līdz 2 % no kvotas drīkst būt merlanga piezvejas (OTH/*2AC4C). Merlanga piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.
(3)	Ieskaitot tūbītes.
(4)	Drīkst ietvert līdz 4 % siļķes piezvejas.

Suga:	Brētliņa Sprattus sprattus		Zona:	7.d un 7.e (SPR/7DE.)
Beļģija		1	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija		62
Vācija		1
Francija		14
Nīderlande		14
Savienība		92
Apvienotā Karaliste		270

KPN		362

Suga:	Dzelkņu haizivs Squalus acanthias			Zona:	6., 7. un 8.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā; starptautiskie ūdeņi 1., 12. un 14. zonā (DGS/15X14)
Beļģija		5	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija		1	(1)
Spānija		2	(1)
Francija		19	(1)
Īrija		12	(1)
Nīderlande		0	(1)
Portugāle		0	(1)
Savienība		39	(1)
Apvienotā Karaliste		29	(1)

KPN		68	(1)
(1)	Dzelkņu haizivs specializēto zveju šīs piezvejas kvotas aptvertajos apgabalos neveic. Tikai kuģi, kas piedalās piezvejas pārvaldības shēmās, saskaņā ar šo kvotu mēnesī katrs drīkst izkraut ne vairāk kā 2 tonnas dzelkņu haizivju, kas brīdī, kad zvejas rīks tiek pacelts uz kuģa, vairs nav dzīvas. Savienība un Apvienotā Karaliste neatkarīgi nosaka, kā tās kvota iedalāma kuģiem, kas piedalās tās piezvejas pārvaldības shēmās. Savienība un Apvienotā Karaliste nodrošina to, ka dzelkņu haizivju gada kopējie izkrāvumi, kas pamatojas uz atļauto piezveju, nepārsniedz iepriekš norādītos apjomus. Pirms izkrāvumu atļaušanas Savienībai un Apvienotajai Karalistei būtu jāapmainās ar līdzdalīgo kuģu sarakstu.

Suga:	Stavridas un saistītās piezvejas sugas Trachurus spp.			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4.b, 4.c un 7.d zonā (JAX/4BC7D)
Beļģija		3	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija		1 259	(1)
Vācija		111	(1)(2)
Spānija		24	(1)
Francija		105	(1)(2)
Īrija		79	(1)
Nīderlande		758	(1)(2)
Portugāle		3	(1)
Zviedrija		19	(1)
Savienība		2 361
Norvēģija		0	(3)
Apvienotā Karaliste		1 100	(1)(2)

KPN		3 461
(1)	Līdz 5 % no kvotas drīkst būt kaproīdu dzimtas zivju, pikšas, merlanga un makreles piezvejas (OTH/*4BC7D). Kaproīdu dzimtas zivju, pikšas, merlanga un makreles piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.
(2)	Īpašs nosacījums: daudzumus līdz 5 % apjomā no šīs kvotas, kas apgūta 7.d zonā, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar šādas zonas kvotu: Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4.a, 6., 7.a–c, 7.e–k, 8.a–b, 8.d–e zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (JAX/*7D-EU).
(3)	Nedrīkst nozvejot Savienības ūdeņos 7.d zonā.

Suga:	Stavridas un saistītās piezvejas sugas Trachurus spp.			Zona:	Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a, 4.a, 6., 7.a–c, 7.e–k, 8.a–b, 8.d–e zonā; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (JAX/2A-14)
Dānija		4 731	(1)(3)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija		3 691	(1)(2)(3)
Spānija		5 034	(3)(5)
Francija		1 900	(1)(2)(3)(5)
Īrija		12 293	(1)(3)
Nīderlande		14 809	(1)(2)(3)
Portugāle		485	(3)(5)
Zviedrija		473	(1)(3)
Savienība		43 416	(3)
Fēru Salas		0	(4)
Apvienotā Karaliste		4 618	(1)(2)(3)

KPN		49 178
(1)	Īpašs nosacījums: daudzumus līdz 5 % apjomā no šīs kvotas, kuri Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 2.a vai 4.a zonā nozvejoti pirms 30. jūnija, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar kvotu, kura attiecas uz Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņiem 4.b, 4.c un 7.d zonā (JAX/*2A4AC).
(2)	Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt 7.d zonā (JAX/07D.). Saskaņā ar šo īpašo nosacījumu un 3. zemsvītras piezīmi par kaproīdu dzimtas zivju un merlanga piezvejām ziņo atsevišķi un izmanto šādu kodu: (OTH/07D.).
(3)	Līdz 5 % no kvotas drīkst būt kaproīdu dzimtas zivju, pikšas, merlanga un makreles piezvejas (OTH/*2A-14). Kaproīdu dzimtas zivju, pikšas, merlanga un makreles piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.
(4)	Tikai 4.a, 6.a (tikai uz ziemeļiem no 56° 30' ziemeļu platuma), 7.e, 7.f un 7.h zonā.
(5)	Īpašs nosacījums: līdz 80 % no šīs kvotas drīkst apgūt 8.c zonā (JAX/08C2). Saskaņā ar šo īpašo nosacījumu un 3. zemsvītras piezīmi par kaproīdu dzimtas zivju un merlanga piezvejām ziņo atsevišķi un izmanto šādu kodu: (OTH/08C2).

Suga:	Stavridas Trachurus spp.			Zona:	8.c (JAX/08C.)
Spānija		2 491	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija		43
Portugāle		246	(1)
Savienība		2 780

KPN		2 780
(1)	Īpašs nosacījums: līdz 10 % no šīs kvotas drīkst apgūt 9. zonā (JAX/*09.).

Suga:	Esmarka menca un saistītās piezvejas sugas Trisopterus esmarkii				Zona:	3.a; Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (NOP/2A3A4.)
Gads	2022		2023		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Dānija	36 923	(1)(3)	0	(1)(6)
Vācija	7	(1)(2)(3)	0	(1)(2)(6)
Nīderlande	27	(1)(2)(3)	0	(1)(2)(6)
Savienība	36 957	(1)(3)	0	(1)(6)
Apvienotā Karaliste	7 839	(2)(3)	0	(2)(6)
Norvēģija	0	(4)	0	(4)
Fēru Salas	0	(5)	0	(5)

KPN	Nepiemēro		Nepiemēro
(1)	Līdz 5 % no kvotas drīkst būt pikšas un merlanga piezvejas (OT2/*2A3A4). Pikšas un merlanga piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.
(2)	Kvotu drīkst apgūt tikai Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 2.a, 3.a un 4. zonā.
(3)	Drīkst nozvejot tikai no 2021. gada 1. novembra līdz 2022. gada 31. oktobrim.
(4)	Izmanto šķirotājrežģi.
(5)	Izmanto šķirotājrežģi. Ietver ne vairāk kā 15 % nenovēršamu piezveju (NOP/*2A3A4), kas ieskaitāmas šajā kvotā.
(6)	Drīkst nozvejot tikai no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. oktobrim.

Suga:	Rūpnieciskās zivis			Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (I/F/04-N.)
Zviedrija		800	(1)(2)	Piesardzīga KPN
Savienība		800

KPN		Nepiemēro
(1)	Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas minēto sugu kvotās.
(2)	Īpašs nosacījums: no tām ne vairāk kā šāds apjoms stavridu (JAX/*04-N.):
		400

Suga:	Citas sugas			Zona:	Savienības ūdeņi 6. un 7. zonā (OTH/67-EU)
Savienība		Nepiemēro		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Norvēģija		0	(1)

KPN		Nepiemēro
(1)	Nozvejotas tikai ar āķu jedām.

Suga:	Citas sugas			Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (OTH/04-N.)
Beļģija		22		Piesardzīga KPN
Dānija		2 000
Vācija		225
Francija		93
Nīderlande		160
Zviedrija		Nepiemēro	(1)
Savienība		2 500	(2)

KPN		Nepiemēro
(1)	“Citu sugu” kvotu parastajā apmērā Zviedrijai iedalījusi Norvēģija.
(2)	Sugas, uz kurām neattiecas citas KPN.

Suga:	Citas sugas			Zona:	Savienības ūdeņi 4. un 6.a zonā uz ziemeļiem no 56°30' ziemeļu platuma (OTH/46AN-EU)
Savienība		Nepiemēro		Piesardzīga KPN
Norvēģija		0	(1)(2)
Fēru Salas		0	(3)

KPN		Nepiemēro
(1)	Tikai 4. zonā (OTH/*4-EU).
(2)	Sugas, uz kurām neattiecas citas KPN.

Papildinājums

Šīs regulas 9. panta 4. punktā minētās KPN ir šādas:

Beļģijai: parastā jūrasmēle 7.a zonā; parastā jūrasmēle 7.f un 7.g zonā; parastā jūrasmēle 7.e zonā; parastā jūrasmēle 8.a un 8.b zonā; megrimi 7. zonā; pikša 7.b–k, 8., 9. un 10. zonā; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā; Norvēģijas omārs 7. zonā; menca 7.a zonā; jūras zeltplekste 7.f un 7.g zonā; jūras zeltplekste 7.h, 7.j un 7.k zonā; rajveidīgās zivis 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā.

Francijai: makrele 3.a un 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā; Savienības ūdeņos 3.b, 3.c zonā un 22.–32. apakšrajonā; siļķe 4., 7.d zonā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā; stavridas Savienības ūdeņos 4.b, 4.c un 7.d zonā; merlangs 7.b–k zonā; pikša 7.b–k, 8., 9. un 10. zonā; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā; parastā jūrasmēle 7.f un 7.g zonā; merlangs 8. zonā; sarkanspuru pagele 6., 7. un 8. zonā; kaproīdu dzimtas zivis 6., 7. un 8. zonā; makrele 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā; Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā; starptautiskajos ūdeņos 2.a, 12. un 14. zonā; rajveidīgās zivis Apvienotās Karalistes ūdeņos 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā; rajveidīgās zivis Savienības ūdeņos 7.d zonā; rajveidīgās zivis Savienības ūdeņos 8. un 9. zonā; cirtainā raja 7.d un 7.e zonā.

Īrijai: makšķerniekzivju dzimtas zivis 6. zonā; Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā; starptautiskajos ūdeņos 12. un 14. zonā; makšķerniekzivju dzimtas zivis 7. zonā; Norvēģijas omārs 7. apakšapgabala 16. funkcionālajā vienībā.

IB PIELIKUMS

ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻA UN GRENLANDE, ICES 1., 2., 5., 12. UN 14. APAKŠAPGABALS UN GRENLANDES ŪDEŅI NAFO 1. ZONĀ

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	Apvienotās Karalistes, Fēru Salu, Norvēģijas un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (HER/1/2-)
Beļģija	12		Analītiska KPN
Dānija	11 969
Vācija	2 096
Spānija	39
Francija	516
Īrija	3 098
Nīderlande	4 283
Polija	606
Portugāle	39
Somija	185
Zviedrija	4 435
Apvienotā Karaliste	11 690
Savienība	27 278
Fēru Salas	0	(1)
Norvēģija	0	(2)

KPN	598 588
(1)	Ieskaitāmas Fēru Salu nozvejas limitos.
(2)	Ieskaitāmas Norvēģijas nozvejas limitos.
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
Norvēģijas ūdeņi uz ziemeļiem no 62° ziemeļu platuma un zvejas zona ap Jana Majena salu (HER/*2AJMN)
	27 278
2., 5.b uz ziemeļiem no 62° ziemeļu platuma (Fēru Salu ūdeņi) (HER/*25B-F)
Beļģija	0
Dānija	0
Vācija	0
Spānija	0
Francija	0
Īrija	0
Nīderlande	0
Polija	0
Portugāle	0
Somija	0
Zviedrija	0

Suga:	Menca Gadus morhua	Zona:	Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (COD/1N2AB.)
Vācija	2 334	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Grieķija	290
Spānija	2 602
Īrija	290
Francija	2 141
Portugāle	2 602
Savienība	10 259

KPN	Nepiemēro

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi 5., 12. un 14. zonā (COD/N1GL14)
Vācija	1 950	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Savienība	1 950	(1)

KPN	Nepiemēro
(1)	Nedrīkst nozvejot no 1. marta līdz 31. maijam "Kleine Bank pārvaldības apgabalā", kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:
	Punkts	Ģeogrāfiskais platums	Ģeogrāfiskais garums
	1	65°00'N	38°00'W
	2	65°00'N	35°15'W
	3	64°00'N	35°15'W
	4	64°00'N	38°00'W

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	1. un 2.b (COD/1/2B.)
Vācija	923	(1)(2)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Spānija	2 220	(1)(2)
Francija	407	(1)(2)
Polija	419	(1)(2)
Portugāle	463	(1)(2)
Citas dalībvalstis	68	(1)(2) (3)
Savienība	4 500	(1)(2)

KPN	Nepiemēro
(1)	Provizoriski piemēro no 2022. gada 1. janvāra līdz 31. martam. Savienībai pieejamā mencas krājuma daļas iedalīšana Špicbergenā un Lāču salā, kā arī saistītā pikšas piezveja neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1 920 . gada Parīzes līguma.
(2)	Katrā zvejas rīka iemetienā pikšas piezveja drīkst būt līdz 14 %. Pikšas piezvejas apjomu rēķina papildus mencas kvotai.
(3)	Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju un Portugāli. Par nozvejām, kas jāskaita šajā kopīgajā kvotā paziņo atsevišķi (COD/1/2B_AMS).

Suga:	Menca un pikša Gadus morhua un Melanogrammus aeglefinus	Zona:	Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (C/H/05B-F.)
Vācija	0	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija	0
Savienība	0

KPN	Nepiemēro

Suga:	Makrūrzivis Macrourus spp.		Zona:	Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā (GRV/514GRN)
Savienība	50	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN	Nepiemēro	(2)

(1)	Īpašs nosacījums: apaļdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514GRN) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514GRN) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.
(2)	Norvēģijai ir iedalīts turpmāk norādītais apjoms (tonnās). Uz šo apjomu attiecas īpašs nosacījums: apaļdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514GRN) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514GRN) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.
		40

Suga:	Makrūrzivis Macrourus spp.		Zona:	Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā (GRV/N1GRN.)
Savienība	35	(1)	Analītiska KPN
			Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.
KPN	Nepiemēro	(2)	Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
(1)	Īpašs nosacījums: apaļdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/N1GRN.) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/N1GRN.) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.
(2)	Norvēģijai ir iedalīts turpmāk norādītais apjoms (tonnās). Uz šo apjomu attiecas īpašs nosacījums: apaļdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/N1GRN.) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/N1GRN.) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.
		55

Suga:	Moiva Mallotus villosus	Zona:	2.b (CAP/02B.)
Savienība	0	Analītiska KPN

KPN	0

Suga:	Moiva Mallotus villosus		Zona:	Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā (CAP/514GRN)
Dānija	0		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija	0
Zviedrija	0
Visas dalībvalstis	0	(1)
Savienība	0	(2)
Norvēģija	0	(2)

KPN	Nepiemēro
(1)	Dānija, Vācija un Zviedrija "visu dalībvalstu" kvotu drīkst izmantot tikai tad, kad tās ir pilnībā apguvušas savu kvotu. Tomēr dalībvalstis, kurām iedalīti vairāk nekā 10 % Savienības kvotas, "visu dalībvalstu" kvotu neizmanto vispār. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (CAP/514GRN_AMS).
(2)	Attiecībā uz zvejas sezonu no 2022. gada 15. oktobra līdz 2023. gada 15. aprīlim.

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus	Zona:	Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (HAD/1N2AB.)
Vācija	281	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija	169
Savienība	450

KPN	Nepiemēro

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou		Zona:	Fēru Salu ūdeņi (WHB/2A4AXF)
Dānija	0		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija	0
Francija	0
Nīderlande	0
Savienība	0	(1)

KPN	Nepiemēro
(1)	Putasu nozvejas var ietvert nenovēršamu Ziemeļatlantijas argentīnas piezveju.

Suga:	Jūraslīdaka un zilā jūraslīdaka Molva molva un Molva dypterygia		Zona:	Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (B/L/05B-F.)
Vācija	0		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija	0
Savienība	0	(1)

KPN	Nepiemēro
(1)	Apaļdeguna garastes un melnās matastes piezvejas drīkst ieskaitīt šajā kvotā, ievērojot šādu limitu (OTH/*05B-F):
(1)	0

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis	Zona:	Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā (PRA/514GRN)
Dānija	1 574	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija	1 574
Savienība	3 149
Norvēģija	1 701

KPN	Nepiemēro

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis	Zona:	Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā (PRA/N1GRN.)
Dānija	1 300	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija	1 300
Savienība	2 600

KPN	Nepiemēro

Suga:	Saida Pollachius virens	Zona:	Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (POK/1N2AB.)
Vācija	603	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija	97
Savienība	700

KPN	Nepiemēro

Suga:	Saida Pollachius virens	Zona:	Starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (POK/1/2INT)
Savienība	0	Analītiska KPN

KPN	Nepiemēro

Suga:	Saida Pollachius virens	Zona:	Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (POK/05B-F.)
Beļģija	0	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija	0
Francija	0
Nīderlande	0
Savienība	0

KPN	Nepiemēro

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides		Zona:	Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (GHL/1N2AB.)
Vācija	100	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Savienība	100	(1)

KPN	Nepiemēro
(1)	Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides		Zona:	Starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (GHL/1/2INT)
Savienība	1 766	(1)	Piesardzīga KPN

KPN	Nepiemēro
(1)	Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides		Zona:	Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā (GHL/N1G-S68)
Vācija	1 700	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Savienība	1 700	(1)
Norvēģija	550	(1)

KPN	Nepiemēro
(1)	Jāzvejo uz dienvidiem no 68o N.

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides		Zona:	Grenlandes ūdeņi 5., 12. un 14. zonā (GHL/5-14GL)
Vācija	4 300		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Savienība	4 300	(1)
Norvēģija	650

KPN	Nepiemēro
(1)	Jāzvejo ne vairāk kā ar sešiem kuģiem vienlaikus.

Suga:	Sarkanasari (seklūdens pelaģiskie) Sebastes spp.	Zona:	Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (RED/51214S)
Igaunija	0	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija	0
Spānija	0
Francija	0
Īrija	0
Latvija	0
Nīderlande	0
Polija	0
Portugāle	0
Savienība	0

KPN	0

Suga:	Sarkanasari (dziļūdens pelaģiskie) Sebastes spp.		Zona:	Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (RED/51214D)
Igaunija	0	(1) (2)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija	0	(1) (2)
Spānija	0	(1) (2)
Francija	0	(1) (2)
Īrija	0	(1) (2)
Latvija	0	(1) (2)
Nīderlande	0	(1) (2)
Polija	0	(1) (2)
Portugāle	0	(1) (2)
Savienība	0	(1) (2)

KPN	0	(1) (2)
(1)	Drīkst nozvejot tikai apgabalā, ko norobežo līnijas, kuras savieno šādas koordinātas:
	Punkts	Ģeogrāfiskais platums	Ģeogrāfiskais garums
	1	64° 45'N	28° 30' W
	2	62° 50'N	25° 45' W
	3	61° 55'N	26° 45' W
	4	61° 00'N	26° 30' W
	5	59° 00'N	30° 00' W
	6	59° 00'N	34° 00' W
	7	61° 30'N	34° 00' W
	8	62° 50'N	36° 00' W
	9	64° 45'N	28° 30' W
(2)	Drīkst nozvejot tikai no 10. maija līdz 31. decembrim.

Suga:	Dziļūdens sarkanasaris Sebastes mentella	Zona:	Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (REB/1N2AB.)
Vācija	851	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Spānija	106
Francija	93
Portugāle	450
Savienība	1 500

KPN	Nepiemēro

Suga:	Dziļūdens sarkanasaris Sebastes spp.		Zona:	Starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (RED/1/2INT)
Savienība	Jānosaka	(1) (2)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN	16 802	(3)
(1)	Kad NEAFC līgumslēdzējas puses ir pilnībā apguvušas KPN, šo zvejniecību slēdz. No tās dienas dalībvalstis sava karoga kuģiem nosaka sarkanasaru specializētās zvejas aizliegumu.
(2)	Citās zvejniecībās gūtās sarkanasaru piezvejas kuģi ierobežo, tā lai nepārsniegtu 1 % no kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa.
(3)	Provizorisks nozvejas limits, kas noteikts, lai ņemtu vērā visu NEAFC līgumslēdzēju pušu nozvejas.

Suga:	Sarkanasari (pelaģiskie) Sebastes spp.		Zona:	Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi 5., 12. un 14. zonā (RED/N1G14P)
Vācija	0	(1) (2) (3)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija	0	(1) (2) (3)
Savienība	0	(1) (2) (3)

KPN	Nepiemēro
(1)	Drīkst nozvejot tikai no 10. maija līdz 31. decembrim.
(2)	Drīkst nozvejot tikai Grenlandes ūdeņos sarkanasaru aizsardzības apgabalā, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:
	Punkts	Ģeogrāfiskais platums	Ģeogrāfiskais garums
	1	64°45'N	28°30'W
	2	62°50'N	25°45'W
	3	61°55'N	26°45'W
	4	61°00'N	26°30'W
	5	59°00'N	30°00'W
	6	59°00'N	34°00'W
	7	61°30'N	34°00'W
	8	62°50'N	36°00'W
	9	64°45'N	28°30'W
(3)	Īpašs nosacījums: šo kvotu drīkst arī nozvejot 2. zemsvītras piezīmē minētā sarkanasaru aizsardzības apgabala starptautiskajos ūdeņos (RED/*5-14P).

Suga:	Sarkanasari (demersālie) Sebastes spp.		Zona:	Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā (RED/N1G14D)
Vācija	1 224	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija	6	(1)
Savienība	1 230	(1)
Norvēģija	300	(1)

KPN	Nepiemēro
(1)	Drīkst nozvejot tikai ar trali un tikai uz ziemeļiem un uz rietumiem no līnijas, kura savieno šādas koordinātas:
	Punkts	Ģeogrāfiskais platums	Ģeogrāfiskais garums
	1	59° 15' N	54° 26' W
	2	59° 15' N	44° 00' W
	3	59° 30' N	42° 45' W
	4	60° 00' N	42° 00' W
	5	62° 00' N	40° 30' W
	6	62° 00' N	40° 00' W
	7	62° 40' N	40° 15' W
	8	63° 09' N	39° 40' W
	9	63° 30' N	37° 15' W
	10	64° 20' N	35° 00' W
	11	65° 15' N	32° 30' W
	12	65° 15' N	29° 50' W

Suga:	Dziļūdens sarkanasaris Sebastes spp.	Zona:	Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (RED/05B-F.)
Beļģija	0	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija	0
Francija	0
Savienība	0

KPN	Nepiemēro

Suga:	Citas sugas		Zona:	Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (OTH/1N2AB.)
Vācija	71	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija	29	(1)
Savienība	100	(1)

KPN	Nepiemēro
(1)	Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

Suga:	Citas sugas (1)	Zona:	Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (OTH/05B-F.)
Vācija	0	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija	0
Savienība	0

KPN	Nepiemēro
(1)	Izņemot komerciāli bezvērtīgu zivju sugas.

Suga:	Plekstveidīgās zivis Pleuronectiformes	Zona:	Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (FLX/05B-F.)
Vācija	0	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija	0
Savienība	0

KPN	Nepiemēro

Suga:	Piezvejas (1)	Zona:	Grenlandes ūdeņi (B-C/GRL)
Savienība	600	Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN	Nepiemēro
(1)	Par makrūrzivju (Macrourus spp.) piezveju ziņo saskaņā ar šādām zvejas iespēju tabulām: makrūrzivis Grenlandes ūdeņos 5. un 14. zonā (GRV/514GRN) un makrūrzivis Grenlandes ūdeņos NAFO 1. zonā (GRV/N1GRN).

IC PIELIKUMS

ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻRIETUMU DAĻA NAFO KONVENCIJAS APGABALS

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	NAFO 2J3KL zona (COD/N2J3KL)
Savienība	0	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN	0	(1)
(1)	Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 (izvēlas lielāko).

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	NAFO 3NO zona (COD/N3NO.)
Savienība	0	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN	0	(1)
(1)	Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 000 kg vai 4 % (izvēlas lielāko apjomu).

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	NAFO 3M zona (COD/N3M.)
Igaunija	44	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija	186	(1)
Latvija	44	(1)
Lietuva	44	(1)
Polija	152	(1)
Spānija	572	(1)
Francija	80	(1)
Portugāle	786	(1)
Savienība	1 908	(1)

KPN	4 000	(1)
(1)	Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts no 2022. gada 1. janvāra plkst. 00.00 UTC līdz 2022. gada 31. marta plkst. 24.00 UTC. Šajā laikposmā kuģa kapteinis izpilda Regulas (ES) 2019/833 * 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktās prasības un nodrošina, ka uz kuģa paturētās nozvejas un jebkurā zvejas rīka iemetienā no šā krājuma nepārsniedz maksimālo apjomu, kas noteikts Regulas (ES) 2019/833 7. panta 3. punkta a) apakšpunktā.
*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/833 (2019. gada 20. maijs), ar kuru nosaka saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumus, kas piemērojami Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā, groza Regulu (ES) 2016/1627 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2115/2005 un (EK) Nr. 1386/2007 (OV L 141, 28.5.2019., 1. lpp.).

Suga:	Sarkanā plekste Glyptocephalus cynoglossus		Zona:	NAFO 3L zona (WIT/N3L.)
Savienība	0	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN	0	(1)
(1)	Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko).

Suga:	Sarkanā plekste Glyptocephalus cynoglossus	Zona:	NAFO 3NO zona (WIT/N3NO.)
Igaunija	52	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Latvija	52
Lietuva	52
Savienība	156

KPN	1 175

Suga:	Rietumatlantijas plekste Hippoglossoides platessoides		Zona:	NAFO 3M zona (PLA/N3M.)
Savienība	0	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN	0	(1)
(1)	Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko).

Suga:	Rietumatlantijas plekste Hippoglossoides platessoides		Zona:	NAFO 3LNO zona (PLA/N3LNO.)
Savienība	0	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN	0	(1)
(1)	Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko).

Suga:	Īsspuru kalmārs Illex illecebrosus		Zona:	NAFO 3. un 4. apakšapgabals (SQI/N34.)
Igaunija	128	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Latvija	128	(1)
Lietuva	128	(1)
Polija	227	(1)
Citas dalībvalstis	29 467	(1)(2)
Savienība	30 078	(1)(3)

KPN	34 000
(1)	Laikā no 1. janvāra plkst. 00.01 UTC līdz 30. jūnija plkst. 24.00 UTC neviens kuģis nedrīkst zvejot kalmāru.
(2)	Šis daudzums ir pieejams Kanādai un dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (SQI/N34_AMS).
(3)	Atbilst Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas kvotu summai un Savienības nenoteiktajai daļai, kas pieejama Kanādai un dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju.

Suga:	Dzeltenastes plekste Limanda ferruginea		Zona:	NAFO 3LNO zona (YEL/N3LNO.)
Savienība	0	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN	20 000
(1)	Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 2 500 kg vai 10 % (izvēlas lielāko). Ja Savienībai piešķirta kvota “Citi”, tad – tiklīdz kvota “Citi” ir pilnībā apgūta – piezvejas limiti ir maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).

Suga:	Moiva Mallotus villosus		Zona:	NAFO 3NO zona (CAP/N3NO.)
Savienība	0	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN	0	(1)
(1)	Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko).

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis		Zona:	NAFO 3LNO zona (1)(2) (PRA/N3LNOX)
Igaunija	0	(3)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Latvija	0	(3)
Lietuva	0	(3)
Polija	0	(3)
Spānija	0	(3)
Portugāle	0	(3)
Savienība	0	(3)

KPN	0	(3)
(1)	Neietverot četrstūra zonu, ko norobežo šādas koordinātas:
	Punkta Nr.	Ziemeļu platums	Rietumu garums
	1	47° 20' 00'' Z	46° 40' 00'' R
	2	47° 20' 00'' Z	46° 30' 00'' R
	3	46° 00' 00'' Z	46° 30' 00'' R
	4	46° 00' 00'' Z	46° 40' 00'' R
(2)	Zveja aizliegta par 200 metriem mazākā dziļumā apgabalā uz rietumiem no līnijas, kura savieno šādas koordinātas:
	Punkta Nr.	Ziemeļu platums	Rietumu garums
	1	46° 00' 00'' Z	47° 49' 00'' R
	2	46° 25' 00'' Z	47° 27' 00'' R
	3	46 °42' 00'' Z	47° 25' 00'' R
	4	46° 48' 00'' Z	47° 25' 50'' R
	5	47° 16' 50'' Z	47° 43' 50'' R
(3)	Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko).

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis		Zona:	NAFO 3M zona (1) (PRA/*N3M.)
KPN	Nepiemēro	(2)	Analītiska KPN
(1)	Kuģi drīkst no šā krājuma zvejot arī 3L rajona četrstūra zonā, ko norobežo šādas koordinātas:
	Punkta Nr.	Ziemeļu platums	Rietumu garums
	1	47° 20' 00'' Z	46° 40' 00'' R
	2	47° 20' 00'' Z	46° 30' 00'' R
	3	46° 00' 00'' Z	46° 30' 00'' R
	4	46° 00' 00'' Z	46° 40' 00'' R
	Turklāt no 1. jūnija līdz 31. decembrim garneļu zveja ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo šādas koordinātas:
	Punkta Nr.	Ziemeļu platums	Rietumu garums
	1	47° 55' 00'' Z	45° 00' 00'' R
	2	47° 30' 00'' Z	44° 15' 00'' R
	3	46° 55' 00'' Z	44° 15' 00'' R
	4	46° 35' 00'' Z	44° 30' 00'' R
	5	46° 35' 00'' Z	45° 40' 00'' R
	6	47° 30' 00'' Z	45° 40' 00'' R
	7	47° 55' 00'' Z	45° 00' 00'' R
(2)	Neattiecas. Zvejniecību pārvalda, nosakot zvejas piepūles limitus (EFF/*N3M.). Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 attiecīgās dalībvalstis izdod zvejas atļaujas saviem zvejas kuģiem, kas iesaistās šajā zvejniecībā, un pirms kuģu darbības sākšanas paziņo Komisijai par minētajām atļaujām.
	Dalībvalsts	Maksimālais zvejas dienu skaits
	Dānija	0
	Igaunija	0
	Spānija	0
	Latvija	0
	Lietuva	0
	Polija	0
	Portugāle	0

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides	Zona:	NAFO 3LMNO zona (GHL/N3LMNO)
Igaunija	318	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija	325
Latvija	45
Lietuva	23
Spānija	4 359
Portugāle	1 822
Savienība	6 892

KPN	11 755

Suga:	Raju dzimta Rajidae	Zona:	NAFO 3LNO zona (SKA/N3LNO.)
Igaunija	283	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Lietuva	62
Spānija	3 403
Portugāle	660
Savienība	4 408

KPN	7 000

Suga:	Sarkanasari Sebastes spp.	Zona:	NAFO 3LN zona (RED/N3LN.)
Igaunija	895	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija	615
Latvija	895
Lietuva	895
Savienība	3 300

KPN	18 100

Suga:	Sarkanasari Sebastes spp.		Zona:	NAFO 3M zona (RED/N3M.)
Igaunija	1 571	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija	513	(1)
Latvija	1 571	(1)
Lietuva	1 571	(1)
Spānija	233	(1)
Portugāle	2 354	(1)
Savienība	7 813	(1)

KPN	10 933	(1)
(1)	Šai kvotai ir jāatbilst KPN, kas šim krājumam noteikta visām NAFO līgumslēdzējām pusēm. No šīs KPN pirms 2022. gada 1. jūlija nedrīkst nozvejot vairāk par šādu termiņa vidusposma limitu:
(1)		5 467

Suga:	Dziļūdens sarkanasaris Sebastes spp.	Zona:	NAFO 3O zona (RED/N3O.)
Spānija	1 771	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Portugāle	5 229
Savienība	7 000

KPN	20 000

Suga:	Dziļūdens sarkanasaris Sebastes spp.		Zona:	NAFO 2. apakšapgabals, 1F un 3K rajons (RED/N1F3K.)
Latvija	0	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Lietuva	0	(1)
Savienība	0	(1)

KPN	0	(1)
(1)	Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko).

Suga:	Baltā Amerikas jūrasvēdzele Urophycis tenuis		Zona:	NAFO 3NO zona (HKW/N3NO.)
Spānija	255		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Portugāle	334
Savienība	588	(1)

KPN	1 000
(1)	Ja saskaņā ar NAFO saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumu IA pielikumu NAFO līgumslēdzējas puses nobalso par KPN 2 000 tonnu apmērā, Savienības un dalībvalstu attiecīgās kvotas ir šādas:
	Spānija	509
	Portugāle	667
	Savienība	1 176

ID PIELIKUMS

ICCAT KONVENCIJAS APGABALS

Suga:

Atlantijas buruzivs

Istiophorus albicans

Zona:

Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45° W

(SAI/AE45W)

KPN

1 271

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Atlantijas buruzivs

Istiophorus albicans

Zona:

Atlantijas okeāns uz rietumiem no 45° W

(SAI/AW45W)

KPN

1 030

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Atlantijas zilais marlīns Makaira nigricans		Zona:	Atlantijas okeāns (BUM/ATLANT)
Spānija		22,77	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija		332,82
Portugāle		46,21
Savienība		401,80

KPN		1 670

Suga:	Zilā haizivs Prionace glauca		Zona:	Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° ziemeļu platuma (BSH/AN05N)
Īrija		0,96	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Spānija		27 035,09
Francija		151,70
Portugāle		5 357,67
Savienība		32 545,42

KPN		39 102

Suga:	Zilā haizivs Prionace glauca			Zona:	Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5° N (BSH/AS05N)
KPN		28 923	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


(1)	Laikposms un aprēķina metode, ko ICCAT izmanto nozvejas limita noteikšanai attiecībā uz zilo haizivi Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, neskar laikposmu un aprēķina metodi, ko izmanto, lai Savienības līmenī definētu jebkādu turpmāku sadales principu.

Suga:	Baltais marlīns Tetrapturus albidus		Zona:	Atlantijas okeāns (WHM/ATLANT)
Spānija		30,50	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Portugāle		19,50
Savienība		50,00

KPN		355

Suga:	Garspuru tunzivs (ziemeļu krājums) Thunnus alalunga			Zona:	Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° ziemeļu platuma (ALB/AN05N)
Īrija		3 174,03		Analītiska KPN
Spānija		17 890,00
Francija		5 626,69
Portugāle		1 962,13
Savienība		28 652,85	(1)

KPN		37 801
(1)	To Savienības zvejas kuģu skaits, kas ziemeļu krājuma garspuru tunzivi zvejo kā mērķsugu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu ir 1 241 .

Suga:	Garspuru tunzivs (dienvidu krājums) Thunnus alalunga		Zona:	Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5°N (ALB/AS05N)
Spānija		724,69	Analītiska KPN
Francija		238,16
Portugāle		507,15
Savienība		1 470,00

KPN		24 000

Suga:	Garspuru tunzivs Vidusjūrā Thunnus alalunga			Zona:	Vidusjūra (ALB/MED)
KPN		2 500	(1)(2)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
(1)	Lai aizsargātu zobenzivs mazuļus, zvejas aizlieguma periods no 1. oktobra līdz 30. novembrim attiecas arī uz kuģiem, kuri Vidusjūrā veic garspuru tunzivs zveju ar āķu jedām. Turklāt garspuru tunzivi Vidusjūrā nedrīkst nozvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut vai izkraut ne specializētajā zvejā, ne piezvejā vai nu a) periodā no 1. oktobra līdz 30. novembrim un papildu viena mēneša periodā starp 15. februāri un 31. martu; vai arī alternatīvi b) ik gadus periodā no 1. janvāra līdz 31. martam.
(2)	Katra dalībvalsts ierobežo to zvejas kuģu skaitu, kuriem atļauts zvejot garspuru tunzivis Vidusjūrā, līdz to kuģu skaitam, kuriem bija atļauts zvejot šo sugu vai nu a) 2017. gadā; vai arī alternatīvi b) 2018. gadā tām dalībvalstīm, kuras saviem zvejas kuģiem sāka izdot licences 2018. gadā. Dalībvalstis, kuras par atsauces gadu izmanto 2017. gadu, šai jaudas robežai var piemērot 10 % pielaidi.

Suga:

Dzeltenspuru tunzivs

Thunnus albacares

Zona:

Atlantijas okeāns

(YFT/ATLANT)

KPN

110 000

(1)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1)

Par dzeltenspuru tunzivs nozvejām, ko guvuši kuģi zvejai ar riņķvadu (YFT/*ATLPS) un kuģi zvejai ar āķu jedām, kuru lielākais garums ir 20 metri un vairāk (YFT/*ATLLL), ziņo atsevišķi.

Suga:	Lielacu tunzivs Thunnus obesus			Zona:	Atlantijas okeāns (BET/ATLANT)
Spānija		7 438,09	(1)(2)	Analītiska KPN
Francija		3 159,38	(1)(2)
Portugāle		2 823,84	(1)(2)
Savienība		13 421,31	(1)(2)

KPN		62 000	(1)(2)
(1)	Par lielacu tunzivs nozvejām, ko guvuši kuģi zvejai ar riņķvadu (BET/ATLPS) un kuģi zvejai ar āķu jedām, kuru lielākais garums ir 20 metri un vairāk (BET/ATLLL), ziņo atsevišķi.
(2)	No 2022. gada jūnija, kad ar nozvejām ir apgūti 80 % no kvotas, dalībvalstīm ir pienākums minēto kuģu nozvejas datus iesūtīt katru nedēļu.

Suga:	Zilā tunzivs Thunnus thynnus			Zona:	Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45°W un Vidusjūra (BFT/AE45WM)
Kipra		168,95	(4)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Grieķija		314,03	(7)
Spānija		6 093,28	(2) (4) (7)
Francija		6 012,47	(2) (3) (4)
Horvātija		950,30	(6)
Itālija		4 745,34	(4) (5)
Malta		389,32	(4)
Portugāle		572,97	(7)
Citas dalībvalstis		64,95	(1)
Savienība		19 311,60	(2) (3) (4) (5)
Īpaša papildus iedalīta kvota		100	(7)

KPN		36 000
(1)	Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Horvātiju, Itāliju, Maltu un Portugāli, un tikai piezvejā. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BFT/AE45WM_AMS).
(2)	Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju (BFT/*8301) nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši VI pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm:
	Spānija	923,02
	Francija	428,79
	Savienība	1 351,81
(3)	Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejām (BFT/*641), kuru svars nav mazāks par 6,4 kg vai garums nav mazāks par 70 cm un kuras guvuši VI pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm:
	Francija	100,00
	Savienība	100,00
(4)	Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejām (BFT/*8302), kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši VI pielikuma 2. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm:
	Spānija	121,87
	Francija	120,25
	Itālija	94,91
	Kipra	3,38
	Malta	7,79
	Savienība	348,19
(5)	Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejām (BFT/*643), kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši VI pielikuma 3. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm:
	Itālija	95,13
	Savienība	95,13
(6)	Īpašs nosacījums: audzēšanas nolūkos gūtai tādu zilo tunzivju nozvejām (BFT/*8303F), kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši VI pielikuma 3. punktā minētie kuģi, šīs KPN robežās ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm:
	Horvātija	855,27
	Savienība	855,27
(7)	Savienība 2022. gadā papildus iedalītajai kvotai 19 311,60 tonnu apmērā saņems vēl pm tonnas, kas paredzētas tikai nerūpnieciskās zvejas kuģiem no konkrētiem arhipelāgiem Grieķijā (Jonijas salas), Spānijā (Kanāriju salas) un Portugālē (Azoru salas un Madeira). Šā papildu daudzuma (BFT/AVARCH) konkrētais sadalījums attiecīgajām dalībvalstīm ir šāds:
	Grieķija	4,5
	Spānija	87,3
	Portugāle	8,2
	Savienība	100

Suga:	Zobenzivs Xiphias gladius			Zona:	Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° ziemeļu platuma (SWO/AN05N)
Spānija		5 558,59	(2)	Analītiska KPN
Portugāle		1 010,29	(2)
Citas dalībvalstis		108,29	(1)(2)
Savienība		6 677,33

KPN		13 200
(1)	Tikai piezvejām. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (SWO/AN05N_AMS).
(2)	Īpašs nosacījums: līdz 2,39 % no šā daudzuma drīkst nozvejot Atlantijas okeānā uz dienvidiem no 5o ziemeļu platuma (SWO/AS05N). Par nozvejām, kas ieskaitāmas kopīgās kvotas īpašajā nosacījumā, ziņo atsevišķi (SWO/AS05N_AMS).

Suga:	Zobenzivs Xiphias gladius			Zona:	Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5°N (SWO/AS05N)
Spānija		4 525,88	(1)	Analītiska KPN
Portugāle		298,12	(1)
Savienība		4 824,00

KPN		14 000
(1)	Īpašs nosacījums: līdz 3,51 % no šā daudzuma drīkst nozvejot Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5° ziemeļu platuma (SWO/*AN05N).

Suga:	Zobenzivs Xiphias gladius			Zona:	Vidusjūra (SWO/MED)
Horvātija		13,74	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Kipra		50,67	(1)
Spānija		1 565,04	(1)
Francija		109,08	(1)
Grieķija		1 036,02	(1)
Itālija		3 208,45	(1)
Malta		380,64	(1)
Savienība		6 363,64	(1)

KPN		9 016,71
(1)	Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 1. aprīļa līdz 31. decembrim.

IE PIELIKUMS

ATLANTIJAS OKEĀNA DIENVIDAUSTRUMU DAĻA. SEAFO KONVENCIJAS APGABALS

Šajā pielikumā izklāstītās KPN nav iedalītas SEAFO līgumslēdzējām, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga SEAFO sekretariāts, kas SEAFO līgumslēdzējām pusēm paziņos to, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.

Suga:

Beriksas

Beryx spp.

Zona:

SEAFO

(ALF/SEAFO)

KPN

200

(1)

Piesardzīga KPN

(1)

B1. apakšrajonā (ALF/*F47NA) drīkst nozvejot ne vairāk kā 132 tonnas.

Suga:

Dziļūdens sarkankrabji

Chaceon spp.

Zona:

SEAFO B1. apakšrajons (1)

(GER/F47NAM)

KPN

162

(1)

Piesardzīga KPN

(1)

Šīs KPN piemērošanas labad zvejniecībai pieejamais apgabals ir noteikts šādi:

—	rietumu robeža ir 0° austrumu garuma meridiāns,

—	ziemeļu robeža ir 20° dienvidu platuma paralēle,

—	dienvidu robeža ir 28° dienvidu platuma paralēle, un

—	austrumu robeža ir Namībijas ekskluzīvās ekonomikas zonas ārējā robeža.

Suga:

Dziļūdens sarkankrabji

Chaceon spp.

Zona:

SEAFO, izņemot B1. apakšrajonu

(GER/F47X)

KPN

200

Piesardzīga KPN

Suga:

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona:

SEAFO D apakšapgabals

(TOP/F47D)

KPN

261

Piesardzīga KPN

Suga:

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona:

SEAFO, izņemot D apakšapgabalu

(TOP/F47-D)

KPN

Piesardzīga KPN

Suga:

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona:

SEAFO B1. apakšrajons (1)

(ORY/F47NAM)

KPN

(2)

Piesardzīga KPN

(1)

Šā pielikuma piemērošanas labad zvejniecībai pieejamais apgabals ir noteikts šādi:

—	rietumu robeža ir 0° austrumu garuma meridiāns,

—	ziemeļu robeža ir 20° dienvidu platuma paralēle,

—	dienvidu robeža ir 28° dienvidu platuma paralēle, un

—	austrumu robeža ir Namībijas ekskluzīvās ekonomikas zonas ārējā robeža.

(2)

Izņemot piezvejas daudzumu četru tonnu apmērā (ORY/*F47NA).

Suga:

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona:

SEAFO, izņemot B1. apakšrajonu

(ORY/F47X)

KPN

Piesardzīga KPN

Suga:

Bruņgalvji

Pseudopentaceros spp.

Zona:

SEAFO

(EDW/SEAFO)

KPN

135

Piesardzīga KPN

IF PIELIKUMS

DIENVIDU TUNZIVS IZPLATĪBAS APGABALI

Suga:	Dienvidu tunzivs Thunnus maccoyii			Zona:	Visi izplatības apgabali (SBF/F41-81)
Savienība		11	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN		17 647
(1)	Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

IG PIELIKUMS

WCPFC KONVENCIJAS APGABALS

Suga:	Lielacu tunzivs Thunnus obesus			Zona:	WCPFC konvencijas apgabals uz dienvidiem no 20°S (BET/F7120S)
Portugāle		2 000	(1)	Piesardzīga KPN
Spānija		2 000	(1)
Savienība		4 000	(1)

KPN		Nepiemēro	(1)
(1)	Šo kvotu drīkst apgūt tikai ar kuģiem, kas izmanto āķu jedas.

Suga:	Zobenzivs Xiphias gladius		Zona:	WCPFC konvencijas apgabals uz dienvidiem no 20° S (SWO/F7120S)
Savienība		3 170,36	Piesardzīga KPN

KPN		Nepiemēro

IH PIELIKUMS

SPRFMO KONVENCIJAS APGABALS

Suga:

Ilkņzivis

Dissostichus spp.

Zona:

SPRFMO konvencijas apgabals

(TOT/SPR-AE)

KPN

Jānosaka

(1)

Piesardzīga KPN

(1)

Šī ikgadējā KPN paredzēta tikai izpētes zvejniecībām. Zveja notiek vienīgi šādā pētniecības blokā:

—

50° 30’ S, 136° E

—

50° 30’ S, 140° 30’ E

—	E (ievilkums)

52° 45’ S, 140° 30’ E

—	E (stūris)

52° 45’ S, 145° 30’ E

—

54° 50’ S, 145° 30’ E

—

54° 50’ S, 136° E

Suga:	Čīles stavrida Trachurus murphyi	Zona:	SPRFMO konvencijas apgabals (CJM/SPR-RB)
Vācija	Jānosaka	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Nīderlande	Jānosaka
Lietuva	Jānosaka
Polija	Jānosaka
Savienība	Jānosaka

KPN	Nepiemēro

IJ PIELIKUMS

IOTC KOMPETENCES APGABALS

Dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares) nozvejas, ko gūst Savienības kuģi, kuri zvejo ar riņķvadu, nepārsniedz šajā pielikumā noteiktos nozvejas limitus.

Suga:	Dzeltenspuru tunzivs Thunnus albacares	Zona:	IOTC kompetences apgabals (YFT/IOTC)
Francija	Jānosaka	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Itālija	Jānosaka
Spānija	Jānosaka
Savienība	Jānosaka

KPN	Nepiemēro

IK PIELIKUMS

SIOFA NOLĪGUMA APGABALS

Suga:	Ilkņzivis Dissostichus spp.			Zona:	Delkano [Del Cano] apgabals (1) (TOT/F517DC)
Savienība		18,33	(2)	Piesardzīga KPN

KPN		55	(2)
(1)	FAO 51.7. apakšapgabala starptautiskie ūdeņi, ko norobežo 44° un 45° dienvidu platuma paralēles, bet austrumos un rietumos – piegulošās ekskluzīvās ekonomiskās zonas.
(2)	Drīkst nozvejot tikai ar kuģiem, uz kuriem ir novērotājs un kuri izmanto āķu jedas; zvejas sezona ilgst no 2021. gada 1. decembra līdz 2022. gada 30. novembrim. Vienas āķu jedas āķu skaits nepārsniedz 3 000 , un tās jāievieto vismaz trīs jūras jūdžu atstatumā cita no citas. To kuģu nozvejas, kuri šo sugu nezvejo kā mērķsugu, zvejas sezonā nedrīkst pārsniegt 0,5 tonnas Dissostichus spp. Kad kuģis sasniedzis šo limitu, tas vairs nedrīkst zvejot Delkano apgabalā.

Suga:	Ilkņzivis Dissostichus spp.			Zona:	Viljamsa grēda [Williams Ridge] (1) (TOT/F574WR)
KPN		140	(2)	Piesardzīga KPN
(1)	FAO 57.4 apakšapgabala teritorija, ko norobežo šādas koordinātas:
	Punkts		Ģeogrāfiskais platums		Ģeogrāfiskais garums
	1		52° 30' 00" S		80° 00' 00" E
	2		55° 00' 00" S		80° 00' 00" E
	3		55° 00' 00" S		85° 00' 00" E
	4		52° 30' 00" S		85° 00' 00" E
(2)	Iepriekš izklāstītā KPN nav iedalīta SIOFA pusēm, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Drīkst nozvejot tikai ar kuģiem, uz kuriem ir novērotājs; zvejas sezona ilgst no 2021. gada 1. decembra līdz 2022. gada 30. novembrim. Katrā SIOFA noteiktajā tīkla šūnā neievieto vairāk par divām āķu jedām, kuru āķu skaits nepārsniedz 6 250 , un saskaņā ar SIOFA noteiktajiem piekļuves nosacījumiem starp zvejas reisiem tiek ievērots vismaz 30 dienu intervāls. To kuģu nozvejas, kuri šo sugu nezvejo kā mērķsugu, zvejas sezonā nedrīkst pārsniegt 0,5 tonnas Dissostichus spp. Kad kuģis sasniedzis šo limitu, tas vairs nedrīkst zvejot Viljamsa grēdas teritorijā.
Pagaidu aizsargājamās teritorijas
Atlantis Bank
	Punkts		Dienvidu platums		Austrumu garums
	1		32°00'		57°00'
	2		32°50'		57°00'
	3		32°50'		58°00'
	4		32°00'		58°00'
Coral
	Punkts		Dienvidu platums		Austrumu garums
	1		41°00'		42°00'
	2		41°40'		42°00'
	3		41°40'		44°00'
	4		41°00'		44°00'
Fools Flat
	Punkts		Dienvidu platums		Austrumu garums
	1		31°30'		94°40'
	2		31°40'		94°40'
	3		31°40'		95°00'
	4		31°30'		95°00'
Middle of What
	Punkts		Dienvidu platums		Austrumu garums
	1		37°54'		50°23'
	2		37°56'30"		50°23'
	3		37°56'30"		50°27'
	4		37°54'		50°27'
Walter’s Shoal
	Punkts		Dienvidu platums		Austrumu garums
	1		33°00'		43°10'
	2		33°20'		43°10'
	3		33°20'		44°10'
	4		33°00'		44°10'

IL PIELIKUMS

IATTC KONVENCIJAS APGABALS

Suga:	Lielacu tunzivs Thunnus obesus			Zona:	IATTC konvencijas apgabals (BET/IATTC)
Savienība		500	(1)	Piesardzīga KPN

KPN		Nepiemēro
(1)	Šo kvotu drīkst apgūt tikai ar kuģiem, kas izmanto āķu jedas.

II PIELIKUMS

KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR LAMANŠA RIETUMU DAĻAS JŪRASMĒLES KRĀJUMU PĀRVALDĪBU ICES 7.e RAJONĀ

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. DARBĪBAS JOMA

1.1.

Saskaņā ar Regulu (ES) 2019/472 šo pielikumu piemēro Savienības zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir vai tiek izmantoti rāmja traļi ar linuma acs izmēru 80 mm vai lielāku un stacionāri tīkli, arī žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, ar linuma acs izmēru 220 mm vai mazāku, un kuri atrodas ICES 7.e rajonā.

1.2.

Kuģus, kas zvejo ar stacionāriem tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks, un kas saskaņā ar trīs iepriekšējo gadu laikā reģistrētajām zvejas darbībām ir nozvejojuši mazāk nekā 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars) gadā, no šā pielikuma piemērošanas atbrīvo ar šādiem nosacījumiem:

a)	šādi kuģi 2020. gada pārvaldības periodā nozvejojuši mazāk nekā 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars);

b)	šādi kuģi, atrodoties jūrā, nepārkrauj zivis citā kuģī;

c)	katra attiecīgā dalībvalsts līdz 2022. gada 31. jūlijam un 2023. gada 31. janvārim iesniedz Komisijai ziņojumu par šo kuģu reģistrēto jūrasmēļu nozveju trīs iepriekšējos gados un jūrasmēļu nozveju 2022. gadā.

Ja kāds no šiem nosacījumiem nav izpildīts, uz minētajiem kuģiem tūlīt pārtrauc attiecināt atbrīvojumu no šā pielikuma piemērošanas.

2. DEFINĪCIJAS

Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas:

"zvejas rīku grupa" ir grupa, kas sastāv no šādu divu kategoriju zvejas rīkiem:

i)	rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks, un

ii)	stacionāri tīkli, arī žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir 220 mm vai mazāks;

b)	"reglamentētie zvejas rīki" ir jebkuras minētajai zvejas rīku grupai piederīgas kategorijas zvejas rīki;

c)	"apgabals" ir ICES 7.e rajons;

d)	"pašreizējais pārvaldības periods" ir laikposms no 2022. gada 1. februāra līdz 2023. gada 31. janvārim.

3. DARBĪBAS IEROBEŽOJUMI

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 29. pantu, katra dalībvalsts nodrošina to, ka ar tās karogu kuģojoši un Savienībā reģistrēti Savienības zvejas kuģi, kad uz tiem ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, attiecīgajā apgabalā pavada ne vairāk kā šā pielikuma III nodaļā paredzēto skaitu dienu.

II NODAĻA

Atļaujas

4. ATĻAUJU SAŅĒMUŠIE KUĢI

4.1.

Attiecīgajā apgabalā zveju ar reglamentētu zvejas rīku dalībvalsts neatļauj nevienam sava karoga kuģim, kam minētajā apgabalā laikā no 2002. līdz 2018. gadam jau nav reģistrēta šāda zvejas darbība; par tādu neuzskata reģistrētas zvejas darbības, kuras saistītas ar dienu nodošanu starp zvejas kuģiem, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos.

4.2.

Tomēr kuģim, kas reģistrēts izmantojam reglamentētu zvejas rīku, var atļaut izmantot citādu zvejas rīku, bet tad citāda zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitam jābūt lielākam par reglamentētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitu vai vienādam ar to.

4.3.

Tādas dalībvalsts karoga kuģim, kurai nav kvotu zvejai attiecīgajā apgabalā, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar reglamentētu zvejas rīku, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc nodošanas, kas tiek īstenota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, un iedalītas jūrā pavadāmas dienas saskaņā ar šā pielikuma 10. vai 11. punktu.

III NODAĻA

Apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas iedalīts Savienības zvejas kuģiem

5. MAKSIMĀLAIS DIENU SKAITS

Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko pašreizējā pārvaldības periodā dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt sava karoga kuģim, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, ir noteikts I tabulā.

I tabula

Maksimālais dienu skaits, ko pašreizējā pārvaldības periodā kuģis drīkst pavadīt apgabalā (pa reglamentēto zvejas rīku kategorijām)

Reglamentētais zvejas rīks	Maksimālais dienu skaits
Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 80 mm	Beļģija	44
Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 80 mm	Francija	47
Stacionāri tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≤ 220 mm	Beļģija	44
Stacionāri tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≤ 220 mm	Francija	48

6. KILOVATDIENU SISTĒMA

6.1.

Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli pašreizējā pārvaldības periodā var pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu dalībvalsts attiecībā uz jebkuru no I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem var atļaut kuģim pavadīt apgabalā maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no minētajā tabulā noteiktā skaita, ar noteikumu, ka tiek ievērots reglamentētajam zvejas rīkam atbilstošais kopējais kilovatdienu skaits.

6.2.

Kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas attiecīgās dalībvalsts karoga kuģiem, kuri drīkst izmantot reglamentēto zvejas rīku. Šādu individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu, ja 6.1. punkts netiktu piemērots.

6.3.

Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu, iesniedz Komisijai pieprasījumu par I tabulā noteiktajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem, kā arī elektroniska formāta ziņojumus ar aprēķiniem, kuru pamatā ir:

a)	zvejas atļaujas saņēmušo kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs Savienības zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

b)	to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katram kuģim būtu sākotnēji atļauts izmantot zvejai saskaņā ar I tabulu, un to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katrs kuģis varētu izmantot, piemērojot 6.1. punktu.

6.4.

Pamatojoties uz minēto pieprasījumu, Komisija novērtē, vai šā 6. punkta nosacījumi ir izpildīti, un, ja tie ir izpildīti, var atļaut attiecīgajai dalībvalstij izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu.

7. PAPILDU DIENU IEDALĪŠANA PAR PILNĪGU ZVEJAS DARBĪBU IZBEIGŠANU

7.1.

Pamatojoties uz pilnīgu zvejas darbību izbeigšanu, kas iepriekšējā pārvaldības periodā notikusi vai nu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 508/2014 34. pantu (1), vai Padomes Regulu (EK) Nr. 744/2008 (2), Komisija var dalībvalstij iedalīt jūrā pavadāmas papildu dienas, kad ar savas karoga dalībvalsts atļauju apgabalā var atrasties kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Pēc rakstiska un pienācīgi pamatota attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma Komisija var individuāli izskatīt citus pilnīgas zvejas darbību izbeigšanas gadījumus, kurus izraisījuši jebkādi citi apstākļi. Šādā rakstiskā pieprasījumā norāda attiecīgos kuģus un par katru no tiem apliecina, ka tie vairs nekad neatsāks zvejas darbības.

7.2.

Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenojuši zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja konkrētas grupas zvejas rīkus, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenojuši visi kuģi, kuri izmantoja minētās grupas zvejas rīkus. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Minētā aprēķina rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnajai dienai.

7.3.

Šīs nodaļas 7.1. un 7.2. punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts saskaņā ar 4.2. punktu vai ja zvejas darbību izbeigšana jau iepriekšējos gados ir izmantota, lai iegūtu jūrā pavadāmas papildu dienas.

7.4.

Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 7.1. punktu iedalītas dienas,/ līdz 2022. gada 15. jūnijam iesniedz Komisijai pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā norādīto zvejas rīku grupu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

a)	zvejas darbības izbeigušo kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs Savienības zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

b)	šo kuģu 2003. gadā īstenotā zvejas darbība, kas izteikta jūrā pavadītajās dienās atsevišķi katrai attiecīgajai zvejas rīku grupai.

7.5.

Dalībvalsts pašreizējā pārvaldības periodā var pārdalīt papildus piešķirtās jūrā pavadāmās dienas visiem kuģiem vai daļai kuģu, kas paliek tās flotē un drīkst izmantot reglamentētos zvejas rīkus.

7.6.

Ja Komisija par pilnīgu zvejas darbību izbeigšanu iepriekšējā pārvaldības periodā iedala jūrā pavadāmas papildu dienas, maksimālo dienu skaitu, kas dalībvalstij un zvejas rīkam norādīts I tabulā, attiecīgi koriģē pašreizējam pārvaldības periodam.

8. PAPILDU DIENU IEDALĪŠANA PAR PASTIPRINĀTU ZINĀTNISKO NOVĒROTĀJU IZVIETOŠANU

8.1.

Pamatojoties uz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija no 2022. gada 1. februāra līdz 2023. gada 31. janvārim dalībvalstij var iedalīt trīs papildu dienas, ko apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Šādā programmā galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/1004 (3) un tās īstenošanas noteikumos, kas attiecas uz valsts programmām.

8.2.

Zinātniskie novērotāji ir neatkarīgi no zvejas kuģa īpašnieka, kapteiņa un apkalpes locekļiem.

8.3.

Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 8.1. punktu iedalītas dienas, Komisijai uz apstiprināšanu iesniedz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmas aprakstu.

8.4.

Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu un attiecīgā dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, tā informē Komisiju par minētās programmas turpināšanu, un to dara četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas programma.

IV NODAĻA

Pārvaldība

9. VISPĀRĪGS PIENĀKUMS

Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantu.

10. PĀRVALDĪBAS PERIODI

10.1.

Dalībvalsts I tabulā noteikto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt pārvaldības periodos, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāros mēnešus.

10.2.

Dienu vai stundu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā, nosaka attiecīgā dalībvalsts.

10.3.

Ja laiku, ko tās karoga kuģiem ir atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, šī dalībvalsts turpina dienu izmantojumu mērīt saskaņā ar 9. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma attiecīgā dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu dienu izmantojumu, kas rodas tāpēc, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām.

V NODAĻA

Apmaiņa ar iedalīto zvejas piepūli

11. DIENU NODOŠANA STARP VIENAS DALĪBVALSTS KAROGA ZVEJAS KUĢIEM

11.1.

Dalībvalsts var atļaut ikvienam sava karoga zvejas kuģim nodot tam iedalītās apgabalā pavadāmās dienas citam tās karoga zvejas kuģim, bet tad kuģa saņemto dienu skaita un tā dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumam (kilovatdienas) jābūt vienādam ar dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un tā dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu vai mazākam par to. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta Savienības zvejas flotes reģistrā.

11.2.

Kopējais attiecīgajā apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas nodots saskaņā ar 11.1. punktu, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par vidējo gadā reģistrēto dienu skaitu, ko apgabalā pavadījis dienas nododošais kuģis un ko apstiprina ieraksti zvejas žurnālā 2001., 2002., 2003., 2004. un 2005. gadā, reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos.

11.3.

Dienu nodošana saskaņā ar 11.1. punktu ir atļauta tikai starp kuģiem, kuri izmanto kādu no reglamentētajiem zvejas rīkiem, un tikai tajā pašā pārvaldības periodā.

11.4.

Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par nodotajām dienām. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka minētās informācijas vākšanai un nosūtīšanai izmantojamās izklājlapas formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar šīs regulas 58. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

12. DIENU NODOŠANA STARP DAŽĀDU DALĪBVALSTU KAROGA ZVEJAS KUĢIEM

Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem to karoga zvejas kuģiem, ar noteikumu ka piemēro 4.1., 4.3., 5., 6. un 10. punktu. Ja dalībvalstis nolemj atļaut dienu nodošanu, tās pirms nodošanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot nododamo dienu skaitu, zvejas piepūli un, attiecīgā gadījumā, ar to saistītās nozvejas kvotas.

VI NODAĻA

Ziņošanas pienākumi

13. ZVEJAS PIEPŪLES ZIŅOJUMS

Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu uzskata šā pielikuma 2. punktā definēto apgabalu.

14. RELEVANTO DATU VĀKŠANA

Pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadāmo zvejas dienu pārvaldībai, dalībvalstis katru ceturksni savāc informāciju par kopējo zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši kuģi, kas izmanto velkamus zvejas rīkus un stacionārus zvejas rīkus, par zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši kuģi, kuri izmanto dažāda veida zvejas rīkus, un par šo kuģu dzinēju jaudu (kilovatdienās).

15. RELEVANTO DATU PAZIŅOŠANA

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis, uz Komisijas norādītu elektroniskā pasta adresi nosūtot II un III tabulā norādītajā formā sagatavotu izklājlapu, Komisijai paziņo 14. punktā minētos datus. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā norādītajā datu formātā Komisijai nosūta detalizētu informāciju par iedalīto un īstenoto zvejas piepūli, kas aptver visus 2020. un 2021. gada pārvaldības periodus vai to daļas.

II tabula

Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kilovatdienām (pa pārvaldības periodiem)

Dalībvalsts	Zvejas rīks	Pārvaldības periods	Kumulatīvās zvejas piepūles deklarācija
(1)	(2)	(3)	(4)

III tabula

Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kilovatdienām (pa pārvaldības periodiem)

Lauka nosaukums

Maksimālais zīmju/ciparu skaits

Līdzināšana (4)

L (pie kreisās malas) / R (pie labās malas)

Definīcija un piezīmes

(1)	Dalībvalsts

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

(2)	Zvejas rīks

Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

BT = rāmja traļi ≥ 80 mm

GN = žaunu tīkli < 220 mm

TN = vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm

(3)	Pārvaldības periods

Viens gads laikā no 2006. gada pārvaldības perioda līdz pašreizējam pārvaldības periodam

(4)	Kumulatīvās zvejas piepūles deklarācija

Kumulatīvā zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no relevantā pārvaldības perioda 1. februāra līdz 31. janvārim

IV tabula

Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kuģiem

Dalībvalsts	CFR	Ārējais marķējums	Pārvaldības perioda ilgums	Paziņotais zvejas rīks				Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto zvejas rīku (rīkus)				Dienu skaits, kurās ir izmantots paziņotais zvejas rīks (rīki)				Dienu nodošana
Dalībvalsts	CFR	Ārējais marķējums	Pārvaldības perioda ilgums	Nr. 1	Nr. 2	Nr. 3	…	Nr. 1	Nr. 2	Nr. 3	…	Nr. 1	Nr. 2	Nr. 3	…	Dienu nodošana
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(5)	(5)	(5)	(6)	(6)	(6)	(6)	(7)	(7)	(7)	(7)	(8)

V tabula

Datu formāts, kādā sagatavojama informācija par kuģiem

Lauka nosaukums

Maksimālais zīmju/ciparu skaits

Līdzināšana (5)

L (pie kreisās malas) / R (pie labās malas)

Definīcija un piezīmes

(1)	Dalībvalsts

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

(2)

CFR

Savienības zvejas flotes reģistra (CFR) numurs

Unikāls zvejas kuģa identifikācijas numurs

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijā ir mazāk par deviņām zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm

(3)	Ārējais marķējums

Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 404/2011 (6)

(4)	Pārvaldības perioda ilgums

Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos

(5)	Paziņotais zvejas rīks

Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

BT = rāmja traļi ≥ 80 mm

GN = žaunu tīkli < 220 mm

TN = vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm

(6)	Īpašs nosacījums, ko piemēro paziņotajam zvejas rīkam (rīkiem)

Dienu skaits, kurās kuģim ir tiesības saskaņā ar II pielikumu attiecībā uz paziņotajiem zvejas rīkiem un paziņoto pārvaldības perioda ilgumu

(7)	Dienu skaits, kurās ir izmantots paziņotais zvejas rīks (rīki)

Dienu skaits, ko kuģis paziņotajā pārvaldības periodā ir faktiski pavadījis apgabalā, izmantodams zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam

(8)	Dienu nodošana

Attiecībā uz nodotajām dienām norāda "– [nodoto dienu skaits]" un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda "+ [nodoto dienu skaits]"

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 (2014. gada 15. maijs) par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).

(2) Padomes Regula (EK) Nr. 744/2008 (2008. gada 24. jūlijs), ar ko izveido īpašu pagaidu darbību ekonomikas krīzes skarto Eiropas Kopienas zvejas flotu pārstrukturēšanas veicināšanai (OV L 202, 31.7.2008., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1004 (2017. gada 17. maijs) par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 (OV L 157, 20.6.2017., 1. lpp.).

(4) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

(5) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

(6) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.).

III PIELIKUMS

TŪBĪŠU PĀRVALDĪBAS APGABALI ICES 2.a un 3.a RAJONĀ UN ICES 4. APAKŠAPGABALĀ

Lai pārvaldītu IA pielikumā noteiktās tūbīšu zvejas iespējas ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā, šajā pielikumā un tā papildinājumā ir definēti pārvaldības apgabali, kuros piemēro īpašus nozvejas limitus.

Tūbīšu pārvaldības apgabals	ICES statistiskie taisnstūri
1.r	31–33 E9–F4; 33 F5; 34–37 E9–F6; 38–40 F0–F5; 41 F4–F5
2.r	35 F7–F8; 36 F7–F9; 37 F7–F8; 38-41 F6–F8; 42 F7–F9; 43 F7–F9; 44 F9–G0; 45 G0–G1; 46 G1
3.r	41–46 F1–F3; 42–46 F4–F5; 43–46 F6; 44–46 F7–F8; 45–46 F9; 46–47 G0; 47 G1 un 48 G0
4	38–40 E7–E9 un 41–46 E6–F0
5.r	47–52 F1–F5
6	41–43 G0–G3; 44 G1
7.r	47–52 E6–F0

Papildinājum s

Tūbīšu pārvaldības apgabali

IV PIELIKUMS

SEZONĀLI ZVEJAS AIZLIEGUMI, LAI AIZSARGĀTU NĀRSTOJOŠAS MENCAS

Noteiktajā laikposmā šajā tabulā norādītos apgabalus slēdz visiem zvejas rīkiem, izņemot pelaģiskos zvejas rīkus (riņķvadus un traļus):

Zvejas aizliegumi ar laika ierobežojumu
Nr.	Apgabala nosaukums	Koordinātas	Laikposms	Papildu piezīmes
1	Stanhope ground	60o 10' N - 01o 45' E 60o 10' N - 02o 00' E 60o 25' N - 01o 45' E 60o 25' N - 02o 00' E	No 1. janvāra līdz 30. aprīlim
2	Long Hole	59o 07,35' N - 0o 31,04' W 59o 03,60' N - 0o 22,25' W 58o 59,35' N - 0o 17,85' W 58o 56,00' N - 0o 11,01' W 58o 56,60' N - 0o 08,85' W 58o 59,86' N - 0o 15,65' W 59o 03,50' N - 0o 20,00' W 59o 08,15' N - 0o 29,07' W	No 1. janvāra līdz 31. martam
3	Coral edge	58o 51,70' N - 03o 26,70' E 58o 40,66' N - 03o 34,60' E 58o 24,00' N - 03o 12,40' E 58o 24,00' N - 02o 55,00' E 58o 35,65' N - 02o 56,30' E	No 1. janvāra līdz 28. februārim
4	Papa Bank	59o 56' N - 03o 08' W 59o 56' N - 02o 45' W 59o 35' N - 03o 15' W 59o 35' N - 03o 35' W	No 1. janvāra līdz 15. martam
5	Foula Deeps	60o 17,50' N - 01o 45' W 60o 11,00' N - 01o 45' W 60o 11,00' N - 02o 10' W 60o 20,00' N - 02o 00' W 60o 20,00' N - 01o 50' W	No 1. novembra līdz 31. decembrim
6	Egersund Bank	58o 07,40' N - 04o 33,00' E 57o 53,00' N - 05o 12,00' E 57o 40,00' N - 05o 10,90' E 57o 57,90' N - 04o 31,90' E	No 1. janvāra līdz 31. martam	(10 × 25 jūras jūdzes)
7	Uz austrumiem no Fēras salas	59o 40' N - 01o 23' W 59o 40' N - 01o 13' W 59o 30' N - 01o 20' W 59o 10' N - 01o 20' W 59o 30' N - 01o 28' W 59o 10' N - 01o 28' W	No 1. janvāra līdz 15. martam
8	West Bank	57o 15' N - 05o 01' E 56o 56' N - 05o 00' E 56o 56' N - 06o 20' E 57o 15' N - 06o 20' E	No 1. februāra līdz 15. martam	(18 × 4 jūras jūdzes)
9	Revet	57o 28,43' N - 08o 05,66' E 57o 27,44' N - 08o 07,20' E 57o 51,77' N - 09o 26,33' E 57o 52,88' N - 09o 25,00' E	No 1. februāra līdz 15. martam	(1,5 × 49 jūras jūdzes)
10	Rabarberen	57o 47,00' N - 11o 04,00' E 57o 43,00' N - 11o 04,00' E 57o 43,00' N - 11o 09,00' E 57o 47,00' N - 11o 09,00' E	No 1. februāra līdz 15. martam	Uz austrumiem no Skāgenas (2,7 × 4 jūras jūdzes)]

V PIELIKUMS

ZVEJAS ATĻAUJAS

A DAĻA

Maksimālais zvejas atļauju skaits Savienības zvejas kuģiem, kas zvejo trešo valstu ūdeņos

Zvejas apgabals	Zvejniecība	Zvejas atļauju skaits	Zvejas atļauju sadalījums dalībvalstīm		Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits
Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu	Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00' N	59	DK	25	51
			DE	5
			FR	1
			IE	8
			NL	9
			PL	1
			SE	10
	Demersālās sugas, uz ziemeļiem no 62° 00' N	66	DE	16	41
			IE	1
			ES	20
			FR	18
			PT	9
			Nav iedalītas	2
	Rūpnieciskās sugas, uz dienvidiem no 62° 00' N	450	DK	450	141
1., 2.b (1)	Sniega krabju zvejniecība, kurā izmanto zivju ķeramos grozus	20	EE	1	Nepiemēro
			ES	1
			LV	11
			LT	4
			PL	3

B DAĻA

Maksimālais zvejas atļauju skaits trešo valstu kuģiem, kas zvejo Savienības ūdeņos

Karoga valsts	Zvejniecība	Zvejas atļauju skaits	Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits
Venecuēla (2) (3)	Lutjānzivis (Francijas Gviānas ūdeņi)	45	45

(1) Savienībai pieejamo zvejas iespēju iedalīšana Svalbāras zonā neskar tiesības un pienākumus, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.

(2) Lai varētu izdot minētās zvejas atļaujas, ir jāiesniedz apliecinājums, ka starp kuģa īpašnieku, kas iesniedzis zvejas atļaujas pieteikumu, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānas departamentā, ir noslēgts spēkā esošs līgums, kurā noteiktas saistības vismaz 75 % no lutjānzivju nozvejas no attiecīgā kuģa izkraut minētajā departamentā, lai tās varētu apstrādāt minētā uzņēmuma telpās. Šādam līgumam ir vajadzīgs Francijas iestāžu apstiprinājums, kas nodrošina to, ka līgums atbilst gan līgumslēdzēja apstrādes uzņēmuma faktiskajai jaudai, gan Gviānas ekonomiskās attīstības mērķiem. Zvejas atļaujas pieteikumam pievieno apstiprināta līguma kopiju. Ja šādu apstiprinājumu atsaka, Francijas iestādes par šo atteikumu paziņo attiecīgajām pusēm un Komisijai un norāda atteikuma iemeslu.

(3) Zvejas darbības ir atļautas saskaņā ar kalendāro gadu. Tomēr zvejas kuģis var turpināt savas zvejas darbības ilgākais trīs mēnešus pēc tā zvejas atļaujas termiņa beigām, ar noteikumu, ka operators:

—	ir uzsācis savas zvejas atļaujas atjaunošanas procesu,

—	ir izpildījis visas savas līgumsaistības un saistības par informācijas paziņošanu.

Šis pagarinājums beidzas tad, kad stājas spēkā Komisijas lēmums, ar ko piešķir jaunu zvejas atļauju vai paziņo par atteikumu piešķirt jauno zvejas atļauju.

VI PIELIKUMS

ICCAT KONVENCIJAS APGABALS (1)

Maksimālais skaits Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Spānija	60
Francija	55
Savienība	115

Maksimālais skaits Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Spānija	364
Francija	140 (2)
Itālija	30
Kipra	20 (2)
Malta	54 (2)
Savienība	684

Maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kuriem Adrijas jūrā atļauts audzēšanas vajadzībām aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Horvātija	18
Itālija	12
Savienība	28

Maksimālais katras dalībvalsts zvejas kuģu skaits, kuriem var būt atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

A tabula (3)

	Zvejas kuģu skaits (4)
	Kipra (5)	Grieķija (6)	Horvātija	Itālija	Francija	Spānija	Malta (7)	Portugāle
Kuģi zvejai ar riņķvadu (8)	jānosaka	jānosaka	jānosaka	jānosaka	jānosaka	jānosaka	jānosaka	jānosaka
Kuģi zvejai ar āķu jedām	jānosaka (9)	jānosaka	jānosaka	jānosaka	jānosaka	jānosaka	jānosaka	jānosaka
Laivas zvejai ar ēsmu	jānosaka	jānosaka	jānosaka	jānosaka	jānosaka	jānosaka	jānosaka	jānosaka (10)
Rokas āķu rindas	jānosaka	jānosaka	jānosaka	jānosaka	jānosaka (11)	jānosaka	jānosaka	jānosaka
Traleri	jānosaka	jānosaka	jānosaka	jānosaka	jānosaka	jānosaka	jānosaka	jānosaka
Mazapjoma	jānosaka	jānosaka	jānosaka	jānosaka	jānosaka	jānosaka	jānosaka	jānosaka
Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi (12)	jānosaka	jānosaka	jānosaka	jānosaka	jānosaka	jānosaka	jānosaka	jānosaka

Maksimālais skaits zivju krātiņveida lamatu, kuras izmanto zilās tunzivs zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un kuras atļāvusi izmantot katra dalībvalsts (13)

Dalībvalsts	Zivju krātiņveida lamatu skaits (14)
Spānija	5
Itālija	6
Portugāle	2

Katras dalībvalsts maksimālā zilās tunzivs audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte un savvaļā iegūtas zilās tunzivs maksimālais ielaides apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

A tabula

Maksimālā zilās tunzivs audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte
	Audzētavu skaits	Kapacitāte (tonnās)
Spānija	10	11 852
Itālija	13	12 600
Grieķija	2	2 100
Kipra	3	3 000
Horvātija	7	7 880
Malta	6	12 300
Portugāle	1	500

B tabula

Savvaļā iegūtas zilās tunzivs maksimālā ielaide (tonnās) (15)
Spānija	6 300
Itālija	3 764
Grieķija	785
Kipra	2 195
Horvātija	2 947
Malta	8 786
Portugāle	350

Dalībvalsts karoga zvejas kuģu, kuriem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu ir atļauts ziemeļu krājuma garspuru tunzivi zvejot kā mērķsugu, maksimālā skaita sadalījums pa dalībvalstīm

Dalībvalsts	Maksimālais kuģu skaits
Īrija	50
Spānija	730
Francija	151
Portugāle	310

Savienības zvejas kuģu maksimālais skaits, kuru garums ir vismaz 20 metri un kuri ICCAT konvencijas apgabalā zvejo lielacu tunzivi

Dalībvalsts	Ar riņķvadiem aprīkotu kuģu maksimālais skaits	Ar āķu jedām aprīkotu kuģu maksimālais skaits
Spānija	23	190
Francija	11
Portugāle		79
Savienība	34	269

(1) Skaitļus, kas norādīti 1., 2. un 3. punktā, var samazināt, lai izpildītu Savienības starptautiskās saistības.

(2) Šis skaitlis var palielināties, ja tad, kad tiks sastādīta šā pielikuma 4. punkta A tabula, kuģi zvejai ar riņķvadu aizstās ar 10 kuģiem, kas paredzēti zvejai ar āķu jedām.

(3) Šī tabula tiks sastādīta pēc tam, kad saskaņā ar piemērojamajiem ICCAT ieteikumiem un Savienības noteikumiem ICCAT 2022. gadā būs apstiprinājusi Savienības zvejas plānu.

(4) Šīs 4. punkta A tabulas skaitļus vēl var palielināt, ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.

(5) Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu drīkst aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām vai ar vienu mazu kuģi zvejai ar riņķvadu un ne vairāk par trim kuģiem zvejai ar āķu jedām.

(6) Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu drīkst aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām vai ar vienu mazu kuģi zvejai ar riņķvadu un trim citiem nerūpnieciskās zvejas kuģiem.

(7) Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu drīkst aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.

(8) 4. punkta A tabulā norādītais kuģu zvejai ar riņķvadu individuālais skaits izriet no pārvietojumiem starp dalībvalstīm un nerada vēsturiskas tiesības nākotnē.

(9) Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem.

(10) Laivas zvejai ar ēsmu tālākajos reģionos Azoru salās un Madeirā.

(11) Kuģi zvejai ar āķu rindām, kuri darbojas Atlantijas okeānā.

(12) Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām).

(13) 4. un 5. punktā norādītie skaitļi jāpielāgo, ņemot vērā zvejas plānus, ko dalībvalstis līdz 2022. gada 31. janvārim iesniegušas apstiprināšanai ICCAT 2. apakškomitejā.

(14) Šo skaitli pēc dalībvalsts pieprasījuma saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1627 6. panta 1. punktu var mainīt, ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.

(15) 6. punkta B tabulas skaitļus var pielāgot, ņemot vērā audzēšanas plānus, ko dalībvalstis iesniegušas līdz 2022. gada 31. janvārim.

VII PIELIKUMS

CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS

Ilkņzivju izpētes zvejniecību CCAMLR konvencijas apgabalā 2021./2022. gadā ierobežo šādi:

A tabula

Dalībvalstis, apakšapgabali un maksimālais kuģu skaits, kam ir atļauja

Dalībvalsts	Apakšapgabals	Maksimālais kuģu skaits
Spānija	48.6	1
Spānija	88.1	1

B tabula

KPN un piezvejas limiti

Šajā tabulā izklāstītās KPN, ko pieņēmusi CCAMLR, nav iedalītas CCAMLR locekļiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga CCAMLR sekretariāts, kas Līgumslēdzējām pusēm paziņos to, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.

Apakšapgabals	Reģions	Sezona	SSRU (48.6) vai pētniecības bloki (88.1)	Antarktikas ilkņzivs (Dissostichus mawsoni) nozvejas limits (tonnās) / SSRU (48.6) vai pētniecības bloki (88.1)	Antarktikas ilkņzivs (Dissostichus mawsoni) nozvejas limits (tonnās) / viss apakšapgabals	Nozvejas limits (tonnās) / SSRU (48.6) vai pētniecības bloki (88.1)
Apakšapgabals	Reģions	Sezona	SSRU (48.6) vai pētniecības bloki (88.1)			Rajveidīgās zivis (Rajiformes)	Makrūrzivis (Macrourus spp.) (1)	Citas sugas
48.6	Viss apakšapgabals	2021. gada 1. decembris – 2022. gada 30. novembris	48.6_2	134	576	6	21	21
			48.6_3	36		1	5	5
			48.6_4	196		9	31	31
			48.6_5	210		10	33	33
88.1.	Viss apakšapgabals	2021. gada 1. decembris – 2022. gada 31. augusts	A, B, C, G (2)	664	3 495 (3)	33	106	33
			G, H, I, J, K (4)	2 307		115	316	115
			Rosa jūras reģiona aizsargājamās jūras teritorijas īpašā pētniecības zona	459		22	72	22

Papildinājums

A daļa

48.6. pētniecības bloku grupas koordinātas

48.6_2. pētniecības bloka koordinātas

54° 00' S 01° 00' E

55° 00' S 01° 00' E

55° 00' S 02° 00' E

55° 30' S 02° 00' E

55° 30' S 04° 00' E

56° 30' S 04° 00' E

56° 30' S 07° 00' E

56° 00' S 07° 00' E

56° 00' S 08° 00' E

54° 00' S 08° 00' E

54° 00' S 09° 00' E

53° 00' S 09° 00' E

53° 00' S 03° 00' E

53° 30' S 03° 00' E

53° 30' S 02° 00' E

54° 00' S 02° 00' E

48.6_3. pētniecības bloka koordinātas

64° 30' S 01° 00' E

66° 00' S 01° 00' E

66° 00' S 04° 00' E

65° 00' S 04° 00' E

65° 00' S 07° 00' E

64° 30' S 07° 00' E

48.6_4. pētniecības bloka koordinātas

68° 20' S 10° 00' E

68° 20' S 13° 00' E

69° 30' S 13° 00' E

69° 30' S 10° 00' E

69° 45' S 10° 00' E

69° 45' S 06° 00' E

69° 00' S 06° 00' E

69° 00' S 10° 00' E

48.6_5. pētniecības bloka koordinātas

71° 00' S 15° 00' W

71° 00' S 13° 00' W

70° 30' S 13° 00' W

70° 30' S 11° 00' W

70° 30' S 10° 00' W

69° 30' S 10° 00' W

69° 30' S 09° 00' W

70° 00' S 09° 00' W

70° 00' S 08° 00' W

69° 30' S 08° 00' W

69° 30' S 07° 00' W

70° 30' S 07° 00' W

70° 30' S 10° 00' W

71° 00' S 10° 00' W

71° 00' S 11° 00' W

71° 30' S 11° 00' W

71° 30' S 15° 00' W

Mazapjoma pētniecisko vienību (SSRU) saraksts

Reģions	SSRU	Robeža
88.1	A	No 60 °S 150 °E uz austrumiem līdz 170 °E, uz dienvidiem līdz 65 °S, uz rietumiem līdz 150 °E, uz ziemeļiem līdz 60 °S
	B	No 60° S 170° E uz austrumiem līdz 179° E, uz dienvidiem līdz 66°40′ S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 60° S
	C	No 60° S 179° E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 70° S, uz rietumiem līdz 178° W, uz ziemeļiem līdz 66° 40′ S, uz rietumiem līdz 179° E, uz ziemeļiem līdz 60° S
	D	No 65 °S 150 °E uz austrumiem līdz 160 °E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 150 °E, uz ziemeļiem līdz 65 °S
	E	No 65° S 160° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 68° 30′ S, uz rietumiem līdz 160° E, uz ziemeļiem līdz 65° S
	F	No 68° 30′ S 160° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 160° E, uz ziemeļiem līdz 68° 30′ S
	G	No 66° 40′ S 170° E uz austrumiem līdz 178° W, uz dienvidiem līdz 70° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 70° 50′ S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 66° 40′ S
	H	No 70° 50′ S 170° E uz austrumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 73° S, uz rietumiem līdz krastam, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S
	I	No 70° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 73° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 70° S
	J	No 73° S pie krasta 170° E tuvumā uz austrumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz 170° E, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 73° S
	K	No 73° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 76° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 73° S
	L	No 76° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 76° S
	M	No 73° S pie krasta 169° 30′ E tuvumā uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz krastam, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 73° S

B daļa

Paziņojums par nodomu piedalīties krila (Euphausia superba) zvejniecībā

Vispārīga informācija

Loceklis:

Zvejas sezona:

Kuģa vārds:

Plānotais nozvejas apjoms (tonnās):

Kuģa pārstrādes jauda dienā (tonnas dzīvsvara):

Plānotie zvejas apakšapgabali un rajoni:

Šo saglabāšanas pasākumu piemēro paziņojumiem par nodomu zvejot krilu 48.1., 48.2., 48.3. un 48.4. apakšapgabalā un 58.4.1. un 58.4.2. rajonā. Par nodomu zvejot krilu citos apakšapgabalos un rajonos jāpaziņo saskaņā ar CCAMLR saglabāšanas pasākumu 21-02 (2019).

Apakšapgabals/rajons	Atzīmēt atbilstīgās ailes
48.1	☐
48.2	☐
48.3	☐
48.4	☐
58.4.1	☐
58.4.2	☐

Zvejas paņēmiens

Atzīmēt atbilstīgās ailes

☐	Parasta tralēšana

☐	Nepārtrauktas zvejas sistēma

☐	Zivju sūkņa izmantošana, lai iztukšotu āmi

☐	Cita metode (precizējiet)

Produktu veidi un metodes tiešai krila nozveju dzīvsvara aplēšanai

Produkta veids	Metode tiešai krila nozveju dzīvsvara aplēšanai, ja nepieciešams (skatīt CCAMLR saglabāšanas pasākuma 21-03 (2019) pielikumu 21-03/B) (5)
Veseli saldēti
Vārīti
Milti
Eļļa
Cits produkts (precizējiet)

Zvejas rīka konfigurācija

Zvejas rīka izmēri	1. zvejas rīks		2. zvejas rīks		Cits(-i) zvejas rīks(-i)
Zvejas rīka atvērums
Maksimālais vertikālais atvērums (m)
Maksimālais horizontālais atvērums (m)
Zvejas rīka atvēruma perimetrs (6) (m)
Atvēruma laukums (m2)
Plātnes vidējais linuma acs izmērs (8) (mm)	Ārējais (7)	Iekšējais (7)	Ārējais (7)	Iekšējais (7)	Ārējais (7)	Iekšējais (7)
1. plātne
2. plātne
3. plātne
…
Pēdējā plātne (āmis)

Zvejas rīka diagrammas (diagrammas):

Attiecībā uz katru izmantoto zvejas rīku vai jebkurām izmaiņām zvejas rīka konfigurācijā norādīt relevanto zvejas rīka diagrammu (ja pieejama) CCAMLR zvejas rīku bibliotēkā (www.ccamlr.org/node/74407) vai iesniegt detalizētu diagrammu un aprakstu nākamajai Ekosistēmu monitoringa un pārvaldības darba grupas (WG-EMM) sanāksmei. Zvejas rīku diagrammās jānorāda šādi parametri.

1.	Katras traļa plātnes garums un platums (pietiekami detalizēti, lai varētu aprēķināt katras plātnes leņķi attiecībā pret ūdens plūsmu).

2.	Linuma acs izmērs (nostieptas linuma acs iekšējais izmērs saskaņā ar CCAMLR saglabāšanas pasākumā 22-01 (2019) noteikto procedūru), forma (piemēram, rombveida) un materiāls (piemēram, polipropilēns).

3.	Linuma acs konstrukcija (piemēram, mezglota, kausēta).

4.	Detalizēta informācija par sloksnēm, ko izmanto tralī (uzbūve, novietojums uz plātnēm, norādīt “nav”, ja sloksnes neizmanto); sloksnes neļauj krilam samudžināt linuma acis vai izbēgt.

Ierīce, kas nodrošina jūras zīdītāju izkļūšanu

Ierīces diagramma (diagrammas):

Attiecībā uz katru izmantoto ierīci vai jebkurām izmaiņām ierīces konfigurācijā norādīt relevanto diagrammu (ja pieejama) CCAMLR zvejas rīku bibliotēkā (www.ccamlr.org/node/74407) vai iesniegt detalizētu diagrammu un aprakstu nākamajai WG-EMM sanāksmei.

Akustisko datu vākšana

Sniedziet informāciju par kuģa izmantotajām eholotēm un hidrolokatoriem

Veids (piemēram, eholote, hidrolokators)
Ražotājs
Modelis
Devēja frekvences (kHz)

Akustisko datu vākšana (detalizēts apraksts):

Norādīt, kādi pasākumi tiks veikti, lai savāktu akustiskos datus nolūkā iegūt informāciju par krila (Euphausia superba) un citu pelaģisko sugu, piemēram, laternzivju un salpu, izplatību un skaitliskumu (SC-CAMLR-XXX, 2.10. punkts).

NORĀDĪJUMI PAR KRILA NOZVEJU DZĪVSVARA APLĒŠANU

Metode	Formula (kg)	Parametrs
Metode	Formula (kg)	Apraksts	Veids	Aplēšanas metode	Mērvienība
Glabāšanas tvertnes tilpums	WLHρ1 000	W = tvertnes platums	Konstants	Mērījums zvejas sākumā	m
		L = tvertnes garums	Konstants	Mērījums zvejas sākumā	m
		ρ = koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā	Mainīgs	Tilpuma pārrēķināšana masā	kg/l
		H = krila slāņa dziļums tvertnē	Iemetienam raksturīgs	Tiešs novērojums	m
Caurplūdes mērītājs (9)	VFkrillρ	V = krila un ūdens kopējais tilpums	Iemetienam (9) raksturīgs	Tiešs novērojums	litrs
		Fkrill = krila frakcija paraugā	Iemetienam (9) raksturīgs	Ar caurplūdes mērītāju noteiktā tilpuma korekcija
		ρ = koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā	Mainīgs	Tilpuma pārrēķināšana masā	kg/l
Caurplūdes mērītājs (10)	(V*ρ)–M	V = krila pastas tilpums	Iemetienam (9) raksturīgs	Tiešs novērojums	litrs
		M = procesā pievienotais ūdens daudzums, kas pārrēķināts masā	Iemetienam (9) raksturīgs	Tiešs novērojums	kg
		ρ = krila pastas blīvums	Mainīgs	Tiešs novērojums	kg/l
Caurplūdes svari	M*(1–F)	M = krila un ūdens kopējā masa	Iemetienam (10) raksturīgs	Tiešs novērojums	kg
Caurplūdes svari	M*(1–F)	F = ūdens frakcija paraugā	Mainīgs	Ar caurplūdes svariem noteiktās masas korekcija
Bloku paliktnis	(M–Mtray)*N	Mtray = tukša paliktņa masa	Konstants	Tiešs novērojums pirms zvejošanas	kg
		M = krila un paliktņa (vidējā) kopējā masa	Mainīgs	Tiešs novērojums pirms sasaldēšanas (ūdens notecināts)	kg
		N = paliktņu skaits	Iemetienam raksturīgs	Tiešs novērojums
Miltu masas pārrēķins	Mmeal*MCF	Mmeal = saražoto miltu masa	Iemetienam raksturīgs	Tiešs novērojums	kg
Miltu masas pārrēķins	Mmeal*MCF	MCF = miltu pārrēķina koeficients	Mainīgs	Miltu masas pārrēķināšana nepārstrādāta krila masā
Āmja tilpums	WHLρπ/4*1 000	W = āmja platums	Konstants	Mērījums zvejas sākumā	m
		H = āmja augstums	Konstants	Mērījums zvejas sākumā	m
		ρ = koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā	Mainīgs	Tilpuma pārrēķināšana masā	kg/l
		L = āmja garums	Iemetienam raksturīgs	Tiešs novērojums	m
Cita metode	precizējiet

Novērošanas pasākumi un to biežums

Glabāšanas tvertnes tilpums

Zvejas sākumā

Izmērīt glabāšanas tvertnes platumu un garumu (ja tvertne nav četrstūraina, var būt nepieciešami papildu mērījumi; precizitāte ± 0,05 m).

Katru mēnesi (11)

Tilpumu pārrēķināt masā, pamatojoties uz notecināta krila masu zināmā (piemēram, 10 litru) tilpumā, kas paņemts no glabāšanas tvertnes.

Katrā iemetienā

Izmērīt krila slāņa dziļumu tvertnē (ja starp iemetieniem krilu glabā tvertnē, noteikt dziļuma starpību; precizitāte ± 0,1 m).

aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas).

Caurplūdes mērītājs (11)

Pirms zvejas

Pārliecināties, ka caurplūdes mērītājs mēra nepārstrādātu krilu (t. i., mērīšana notiek pirms pārstrādes).

Biežāk nekā reizi mēnesī (11)

Tilpumu pārrēķināt masā (ρ), pamatojoties uz notecināta krila masu zināmā (piemēram, 10 litru) tilpumā, kas paņemts no caurplūdes mērītāja.

Katrā iemetienā (12)

Ņemt paraugu no caurplūdes mērītāja un:

—	izmērīt krila un ūdens kopējo tilpumu (piemēram, 10 litri),

—	pamatojoties uz notecināta krila tilpumu, veikt ar caurplūdes mērītāju noteiktā tilpuma korekciju,

aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas).

Caurplūdes mērītājs (12)

Pirms zvejas

Nodrošināt, ka abi caurplūdes mērītāji (viens krila produktam un otrs pievienotajam ūdens daudzumam) ir kalibrēti (proti, rāda vienu un to pašu, tiek nolasīti pareizi).

Katru nedēļu (11)

Aprēķināt krila produkta blīvumu (ρ) (samalta krila pasta), nosakot krila produkta masu zināmā tilpumā (piemēram, 10 litri), kas paņemts no attiecīgā caurplūdes mērītāja.

Katrā iemetienā (12)

Nolasīt abus caurplūdes mērītājus un aprēķināt krila produkta (samalta krila pasta) un pievienotā ūdens kopējo tilpumu; tiek pieņemts, ka ūdens blīvums ir 1 kg/l,

aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas).

Caurplūdes svari

Pirms zvejas

Pārliecināties, ka caurplūdes svari mēra nepārstrādātu krilu (t. i., mērīšana notiek pirms pārstrādes).

Katrā iemetienā (12)

Ņemt paraugu no caurplūdes svariem un:

—	noteikt krila un ūdens kopējo masu,

—	pamatojoties uz notecināta krila masu, veikt ar caurplūdes svariem noteiktās masas korekciju,

aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas).

Bloku paliktnis

Pirms zvejas

Noteikt paliktņa masu (ja paliktņu konstrukcija atšķiras, noteikt katra veida paliktņu masu; precizitāte ± 0,1 kg).

Katrā iemetienā

Noteikt krila un paliktņa kopējo masu (precizitāte ± 0,1 kg),

saskaitīt izmantotos paliktņus (ja paliktņu konstrukcija atšķiras, saskaitīt katra veida paliktņus),

aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas).

Miltu masas pārrēķins

Katru mēnesi (11)

Miltu masu pārrēķināt nepārstrādāta krila masā, pieņemot, ka pārstrādā 1 000 –5 000 kg krila (notecināta krila masa).

Katrā iemetienā

Noteikt saražoto miltu masu,

aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas).

Āmja tilpums

Zvejas sākumā

Izmērīt āmja platumu un augstumu (precizitāte ± 0,1 m).

Katru mēnesi (11)

Tilpumu pārrēķināt masā, pamatojoties uz notecināta krila masu zināmā (piemēram, 10 litru) tilpumā, kas paņemts no āmja.

Katrā iemetienā

Izmērīt krilu saturoša āmja garumu (precizitāte ± 0,1 m),

aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas).

(1) 88.1. apgabalā, ja makrūrzivju (Macrourus spp.) nozveja, ko viens kuģis jebkuros divos 10 dienu laikposmos (piem., no mēneša 1. dienas līdz 10. dienai, no 11. dienas līdz 20. dienai vai no 21. dienas līdz mēneša pēdējai dienai) guvis jebkurā SSRU, pārsniedz 1 500 kg katrā 10 dienu laikposmā un pārsniedz 16 % no ilkņzivju (Dissostichus spp.) nozvejas, ko minētais kuģis guvis minētajā SSRU, šis kuģis zveju minētajā SSRU pārtrauc līdz sezonas beigām.

(2) Visi apgabali ārpus Rosa jūras reģiona aizsargājamās jūras teritorijas un uz ziemeļiem no 70° S.

(3) Mērķsuga ir Antarktikas ilkņzivs (Dissostichus mawsoni). Visas nozvejotās Patagonijas ilkņzivis (Dissostichus eleginoides) ieskaita Antarktikas ilkņzivij (Dissostichus mawsoni) noteiktajā kopējā nozvejas limitā.

(4) Visi apgabali ārpus Rosa jūras reģiona aizsargājamās jūras teritorijas un uz dienvidiem no 70° S.

(5) Ja 21-03/B pielikumā metode nav minēta, sīki aprakstiet to.

(6) Paredzams darba apstākļos.

(7) Ārējā linuma acs izmērs un iekšējā linuma acs izmērs, ja izmanto papildu linumu.

(8) Nostieptas linuma acs iekšējais izmērs saskaņā ar CCAMLR saglabāšanas pasākumā 22-01 (2019) noteikto procedūru.

(9) Domāts atsevišķs iemetiens, ja veic parastu tralēšanu, vai integrēts lielums par sešu stundu periodu, ja izmanto nepārtrauktas zvejas sistēmu.

(10) Domāts atsevišķs iemetiens, ja veic parastu tralēšanu, vai integrēts lielums par divu stundu periodu, ja izmanto nepārtrauktas zvejas sistēmu.

(11) Jauns periods sākas, kad kuģis pārvietojas uz citu apakšapgabalu vai rajonu.

(12) Domāts atsevišķs iemetiens, ja veic parastu tralēšanu, vai integrēts lielums par sešu stundu periodu, ja izmanto nepārtrauktas zvejas sistēmu.

VIII PIELIKUMS

IOTC KOMPETENCES APGABALS

To Savienības zvejas kuģu maksimālais skaits, kam IOTC kompetences apgabalā atļauts zvejot tropiskās tunzivis

Dalībvalsts	Maksimālais kuģu skaits	Kapacitāte (bruto tilpība)
Spānija	22	61 364
Francija	27	45 383
Portugāle	5	1 627
Itālija	1	2 137
Savienība	55	110 511

To Savienības zvejas kuģu maksimālais skaits, kam IOTC kompetences apgabalā atļauts zvejot zobenzivi un garspuru tunzivi

Dalībvalsts	Maksimālais kuģu skaits	Kapacitāte (bruto tilpība)
Spānija	27	11 590
Francija	41 (1)	7 882
Portugāle	15	6 925
Savienība	83	26 397

Šā pielikuma 1. punktā minētajiem kuģiem IOTC kompetences apgabalā ir atļauts zvejot arī zobenzivi un garspuru tunzivi.

Šā pielikuma 2. punktā minētajiem kuģiem IOTC kompetences apgabalā ir atļauts zvejot arī tropiskās tunzivis.

(1) Šajā skaitā nav iekļauti Majotā reģistrētie kuģi. To nākotnē var palielināt saskaņā ar Majotas flotes attīstības plānu.

IX PIELIKUMS

WCPFC KONVENCIJAS APGABALS

Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kam WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° S atļauts zvejot zobenzivi.

Spānija	14
Savienība	14

Maksimālais ar riņķvadu zvejojošu Savienības kuģu skaits, kam WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° S atļauts zvejot tropiskās tunzivis.

Spānija	4
Savienība	4

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 21

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	65. gadagājums 2022. gada 31. janvāris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (ES) 2022/109 (2022. gada 27. janvāris), ar ko 2022. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi	1
	*	Padomes Regula (ES) 2022/110 (2022. gada 27. janvāris), ar ko 2022. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā	165

Dalībvalsts	Sarkanais korallis COL
Grieķija	12
Spānija	0 (2)
Francija	32
Horvātija	28
Itālija	40

Suga:	Sarkanais korallis Corallium rubrum	Zona:	Savienības ūdeņi Vidusjūrā (1.–27. ĢAA) COL/GF1-27
Grieķija	1,844	Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Spānija	0 (2)
Francija	1,400
Horvātija	1,226
Itālija	1,378
Savienība	5,848
KPN	Nepiemēro/Nav vienošanās

Suga:	Mazās pelaģiskās sugas (anšovs un sardīne) Engraulis encrasicolus un Sardina pilchardus		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi GFCM 17. un 18. ĢAA (SP1/GF1718)
Itālija	35 394	(1)	Maksimālais nozvejas apjoms Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Horvātija	56 304
KPN	Nepiemēro

Dalībvalsts	Zvejas rīks	Kuģu skaits	kW	GT
Horvātija	PS	249	77 145,52	18 537,72
Itālija	PTM-OTM-PS	685	134 556,7	25 852
Slovēnija (2)	PS	4	433,7	38,5

					Zvejas dienas 2022. g.
Zvejas rīku tips	Ģeogrāfiskais apgabals	Attiecīgie krājumi	Kuģa lielākais garums	Zvejas piepūles grupas kods	ITĀLIJA	HORVĀTIJA	SLOVĒNIJA (3)
Traļi (OTB)	GFCM 17. un 18. ĢAA	Svītrainā jūrasbarbe; heks; sārtā dziļūdens garnele un Norvēģijas omārs	< 12 m	EFF/MED3_OTB_TR1	3 521	10 388
			≥ 12 m un < 24 m	EFF/MED3_OTB_TR2	79 139	24 202
			≥ 24 m	EFF/MED3_OTB_TR3	6 934	2 173
Rāmja traļi (TBB)	GFCM 17. ĢAA	Parastā jūrasmēle	< 12 m	EFF/MED3_TBB_TR1	200	0
			≥ 12 m un < 24 m	EFF/MED3_TBB_TR2	3 747	0
			≥ 24 m	EFF/MED3_TBB_TR3	3 726	0

Suga:	Sarkanspuru pagele Pagellus bogaraveo	Zona:	Savienības ūdeņi Alvoranas jūrā (1.–3. ĢAA) SBR/GF1-3
Spānija	225	Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Savienība	225
KPN	Nepiemēro/Nav vienošanās

Suga:	Akmeņplekste Scophthalmus maximus		Zona:	Savienības ūdeņi Melnajā jūrā (29. ĢAA) (TUR/F3742C)
Bulgārija	75		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Rumānija	75
Savienība	150	(*1)
KPN	857