ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 15

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

65. gadagājums
2022. gada 24. janvāris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/89 (2022. gada 21. janvāris), ar ko nosaka noteikumus par to, kā piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/883, ciktāl tā attiecas uz metodi, kura jāizmanto, lai aprēķinātu pietiekamu atkritumu uzkrāšanas tilpņu ietilpību ( 1 )

1

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/90 (2022. gada 21. janvāris), ar ko nosaka noteikumus par to, kā piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/883, ciktāl tā attiecas uz detalizētajiem elementiem Savienības uz risku balstītajā mehānismā, ar kuru kuģus atlasa inspicēšanai ( 1 )

7

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/91 (2022. gada 21. janvāris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/883 definē kritērijus, pēc kuriem nosaka, vai kuģis rada mazāku daudzumu atkritumu un apsaimnieko savus atkritumus ilgtspējīgā un vidi saudzējošā veidā ( 1 )

12

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/92 (2022. gada 21. janvāris), ar ko nosaka noteikumus par to, kā piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/883, ciktāl tā attiecas uz monitoringa datu metodikām un pasīvi izzvejotu atkritumu ziņošanas formātu ( 1 )

16

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

24.1.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/1


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/89

(2022. gada 21. janvāris),

ar ko nosaka noteikumus par to, kā piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/883, ciktāl tā attiecas uz metodi, kura jāizmanto, lai aprēķinātu pietiekamu atkritumu uzkrāšanas tilpņu ietilpību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/883 (2019. gada 17. aprīlis) par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai un ar ko groza Direktīvu 2010/65/ES un atceļ Direktīvu 2000/59/EK (1), un jo īpaši tās 7. panta 4. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Direktīvas (ES) 2019/883 7. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā kuģiem, kuriem ir pietiekama atkritumu uzkrāšanas tilpņu ietilpība visiem atkritumiem, kas uzkrājušies un tiks uzkrāti plānotā reisa laikā līdz nākamajai piestāšanas ostai, ir noteikts izņēmums no vispārējā pienākuma visus uz kuģa esošos atkritumus nodot piestāšanas ostā.

(2)

Piemērojot šajā regulā noteikto aprēķina metodi, dalībvalstīm vajadzētu spēt saskaņoti piemērot izņēmumus no vispārējā pienākuma nodot visus uz kuģa esošos atkritumus gadījumos, kad ir pieejamas pietiekamas uzkrāšanas tilpnes.

(3)

Aprēķina metodi nevajadzētu piemērot atkritumu likvidēšanai saskaņā ar Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (“MARPOL konvencija”) II pielikumu. Kā noteikts MARPOL konvencijas II pielikumā, atkritumu likvidēšanu regulē MARPOL konvencija, un šādu atkritumu nodošana ir vai nu obligāta ostā, kurā kravu izkrauj pirms jaunas kravas iekraušanas, vai arī noteiktos apstākļos ir atļauta novadīšana jūrā. Atkarībā no vielas kravu atlieku nodošana, ko regulē MARPOL konvencijas II pielikums, ir obligāta pirms ostas atstāšanas, ievērojot procedūras un kontroli, kas noteiktas minētā pielikuma Noteikumos Nr. 13 un 16. MARPOL konvencijas II pielikumā minētās kravu atliekas, kas satur X kategorijas vielas, augstas viskozitātes noturīgas peldošas Y vielas un augstas viskozitātes vai cietējošas Y vielas, reglamentē obligāta pirmsmazgāšana un prasības nodot šādus atkritumus ostas atkritumu pieņemšanas iekārtā, kā noteikts MARPOL konvencijas II pielikuma Noteikumos Nr. 13 un 16.

(4)

Aprēķina metode nebūtu jāpiemēro pasīvi izzvejotiem atkritumiem. Šāda veida atkritumiem uz kuģa ne vienmēr ir izveidotas atkritumu uzkrāšanas tilpnes, un visu pasīvi izzvejoto atkritumu nodošanu stimulē izmaksu atgūšanas sistēma, kas noteikta Direktīvas (ES) 2019/883 8. panta 2. punkta d) apakšpunktā.

(5)

Lai nodrošinātu, ka Direktīvas (ES) 2019/883 7. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā noteikto atbrīvojumu no atkritumu nodošanas pienākuma piemēro ar vienādiem nosacījumiem, dalībvalstīm ir obligāti jāpiemēro saskaņota metodika. Tāpēc īstenošanas aktiem, ko pieņem saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/883, vajadzētu būt īstenošanas regulām.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Dalībvalstis Direktīvas (ES) 2019/883 7. panta 4. punkta a) un b) apakšpunkta un 9. panta piemērošanai pietiekamu atkritumu uzkrāšanas tilpņu ietilpību aprēķina, izmantojot šīs regulas I pielikumā noteikto metodi.

2.   Lai, aplēšot dažādu veidu atkritumu rašanos kuģī, verificētu informāciju, kas sniegta saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/883 2. pielikumu, dalībvalstis ņem vērā atkritumu rašanās rādītājus, kas noteikti šīs regulas II pielikumā.

3.   Lai noteiktu aplēses par dažādu veidu atkritumu rašanos kuģī, dalībvalstis papildus šīs regulas II pielikumā noteiktajiem atkritumu rašanās rādītājiem var izmantot vienu vai abus šādus kritērijus:

a)

radušos atkritumu vēsturiskā uzskaite, kuras pamatā ir iepriekšēja paziņojuma veidlapas par atkritumiem un atkritumu nodošanas kvītis, kas pieejamas par attiecīgo kuģi;

b)

inspekcijas uz kuģa, kurās iegūst informāciju par iepriekšējiem atkritumu rašanās rādītājiem, sīkāku informāciju par atkritumu apsaimniekošanu uz kuģa un informāciju par aprīkojumu vai kuģošanas rajonu, kas ietekmē faktisko atkritumu rašanās līmeni.

2. pants

Šīs regulas I pielikumā noteikto metodi, ar ko aprēķina pietiekamu atkritumu uzkrāšanas tilpņu ietilpību, nepiemēro šādiem atkritumu veidiem:

a)

atkritumu veidi, kas uzskaitīti MARPOL konvencijas II pielikumā;

b)

pasīvi izzvejoti atkritumi.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 21. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 151, 7.6.2019., 116. lpp.


I PIELIKUMS

Pietiekamas atkritumu uzkrāšanas tilpņu ietilpības aprēķināšanas metode

1.

Metodē izmanto aritmētisku aprēķinu, kura pamatā ir aplēstais uz kuģa paturēto atkritumu daudzums attiecībā pret maksimālo atkritumu uzkrāšanas tilpņu ietilpību.

2.

Izmantotā atkritumu tilpņu ietilpība (“UWC”), ko aplēš brīdī, kad uz piestāšanas ostu tiek nosūtīts iepriekšējais paziņojums par atkritumiem, un ko izsaka kā maksimālās atkritumu uzkrāšanas tilpņu ietilpības procentuālo daļu, nedrīkst pārsniegt iepriekš noteiktu robežvērtību.

3.

UWC aprēķina pēc šādas formulas:

Image 1

4.

UWC atbilst šādiem nosacījumiem:

UWC (%) < robežvērtība,

kur:

“A” ir aplēstais atkritumu veida daudzums, kas jāpatur uz kuģa, izbraucot no piestāšanas ostas (izteikts m3);

“M” ir maksimālā atkritumu uzkrāšanas tilpņu ietilpība (izteikta m3);

robežvērtība ir vērtība, kas attiecīgajam atkritumu veidam un nākamajai piestāšanas ostai noteikta 1. tabulā.

1. tabula

Robežvērtības

Nākamā piestāšanas osta

MARPOL konvencijas I pielikums

MARPOL konvencijas IV pielikums

MARPOL konvencijas V pielikums

MARPOL konvencijas VI pielikums

Nākamā piestāšanas osta ir ES osta vai osta, kas ietilpst grupā “Atlasītas papildu ostas”

50 %

50 %

25 %

75 %

Nākamā piestāšanas osta nav ne ES osta, ne arī osta, kas ietilpst grupā “Atlasītas papildu ostas”

25 %

50 %

20 %

25 %

5.

Pietiekamas atkritumu uzkrāšanas tilpņu ietilpības aprēķināšanas metodes vajadzībām piemēro šādus noteikumus:

a)

piestāšanas osta, kas norādīta Direktīvas (ES) 2019/883 2. pielikumā sniegtajā iepriekšēja paziņojuma veidlapā par atkritumu nodošanu, ir osta, uz kuru kuģis dodas un uz kuru ir nosūtīts iepriekšējais paziņojums par atkritumiem saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/883 6. pantu;

b)

nākamā piestāšanas osta ir osta, kurā jāpiestāj pēc izbraukšanas un kura norādīta Direktīvas (ES) 2019/883 2. pielikumā sniegtās iepriekšēja paziņojuma veidlapas par atkritumu nodošanu 2.5. punktā;

c)

daudzums, kas norādīts Direktīvas (ES) 2019/883 2. pielikumā sniegtās iepriekšēja paziņojuma veidlapas par atkritumu nodošanu 3. punkta sestajā ailē “Aplēstais atkritumu daudzums, kas radīsies laikposmā starp paziņojumu un nākamo ostu”, attiecas uz atkritumiem, kas radušies un ko paredzēts likvidēt ostas atkritumu pieņemšanas iekārtā. Paziņotajā vērtībā neiekļauj daudzumus, ko drīkst likumīgi novadīt.

6.

Grupa “Atlasītās papildu ostas” ietver ostas, kas 1. tabulā noteikto robežvērtību piemērošanas vajadzībām uzskatāmas par ES ostām. Šajā grupā ietilpst visas ostas, kas atrodas Islandē, Norvēģijā, Apvienotajā Karalistē (arī Menas sala, Normandijas salas un Gibraltārs), un Krievijas ostas, kas atrodas Baltijas jūrā.

7.

Pirmajos divos šīs regulas piemērošanas gados UWC, kas aprēķināta šā pielikuma 3. punktā, var uzskatīt par indikatīvu šādiem kravu atlieku veidiem:

a)

MARPOL I pielikums. Nafta. Naftu saturoši tanku mazgāšanas ūdeņi;

b)

MARPOL I pielikums. Nafta. Netīrais balasta ūdens;

c)

MARPOL V pielikums. Atkritumi. Kravu atliekas (bīstamas jūras videi);

d)

MARPOL V pielikums. Atkritumi. Kravu atliekas (nav bīstamas jūras videi).


II PIELIKUMS

1. tabula

Atkritumu rašanās rādītāji MARPOL konvencijas I, IV un V pielikuma vajadzībām (1)

Atkritumu veids

Rašanās rādītājs

Noteicošais faktors

Apstrāde uz kuģa

Naftu saturoši sateces ūdeņi

0,01–13 m3 dienā, lielāki kuģi rada lielāku daudzumu.

Kondensācija un noplūdes mašīntelpā; kuģa lielums.

Daudzumu var samazināt par 65–85 %, izmantojot naftas–ūdens separatoru un ūdens frakciju novadot jūrā.

Naftu saturošas atliekas (dūņas)

0,01–0,03 m3 dūņu uz tonnu smagās degvieleļļas.

0 un 0,01 m3 uz tonnu flotes gāzeļļas.

Degvielas veids; degvielas patēriņš.

Iztvaicēšana dūņu daudzumu var samazināt par līdz pat 75 % (2).

Incinerācija dūņu daudzumu var samazināt par 99 % vai vairāk.

Tanku mazgāšanas ūdeņi (nosēdumi)

20 līdz simtiem m3

Tanku tīrīšanas reižu skaits; kravnesības lielums.

Pēc nostādināšanas ūdens frakciju var novadīt jūrā.

Kanalizācijas ūdeņi

0,01–0,06 m3 uz cilvēku dienā. Kanalizācijas ūdeņus dažkārt sajauc ar citiem notekūdeņiem. Kopējais daudzums variē no 0,04 līdz 0,45 m3 dienā uz cilvēku.

Cilvēku skaits uz kuģa; tualešu veidi; reisa ilgums; apstrādes veids: kanalizācijas ūdeņu attīrīšanas stacijas vai sasmalcināšanas un dezinfekcijas sistēmas izmantošana rada atšķirīgu atkritumu daudzumu.

Efluentu no attīrīšanas stacijām bieži novada jūrā, ja to atļauj MARPOL konvencijas IV pielikums.

Plastmasa

0,001–0,008 m3 plastmasas uz cilvēku dienā.

Cilvēku skaits uz kuģa.

Bieži vien netiek incinerēta.

Netīra plastmasa (plastmasa, kas ir bijusi saskarē ar pārtiku) bieži tiek apstrādāta kā atsevišķa atkritumu plūsma.

Pārtikas atkritumi

0,001–0,003 m3 uz cilvēku dienā.

Cilvēku skaits uz kuģa; provīzija.

Ja to atļauj MARPOL konvencijas V pielikums, pārtikas atkritumus bieži novada jūrā.

Mājsaimniecības atkritumi

0,001–0,02 m3 dienā uz cilvēku.

Cilvēku skaits uz kuģa; izmantoto produktu veids.

 

Cepamā eļļa

0,01–0,08 litri uz cilvēku dienā.

Cilvēku skaits uz kuģa; pagatavotās pārtikas veids.

Lai gan tas nav atļauts, dažkārt cepamā eļļa joprojām tiek ievadīta dūņu tankā.

Incineratora pelni

0,004 un 0,06 m3 mēnesī.

Incineratora izmantojums; incineratora izmantošanas izmaksas.

Incineratoru neizmanto visu veidu atkritumiem, to izmanto galvenokārt papīram, dažkārt naftu saturošām dūņām.

Ekspluatācijas atkritumi

0,001–0,1 m3 uz cilvēku dienā.

Kuģa lielums; kravas veids.

 

Kravu atliekas

0,001–2 % no iekrautās kravas.

Kravas veids;

kuģa lielums.

 


2. tabula

Atkritumu rašanās rādītāji MARPOL konvencijas par atkritumiem VI pielikuma vajadzībām (izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmas (EGCS))

EGCS veids

Koeficients

Mērvienība

Piemēri

(10 MW dzinējs vai smagās degvieleļļas patēriņš 40 t/dienā)

Izgatavotājs Nr. 1

Dūņu daudzums atvērta loka sistēmā

0,1

kg/MWh

0,1 × 10 MW × 24 = 24 kg dienā

Dūņu daudzums slēgta loka sistēmā (DAF-BOTU)

3,5 –7,0

kg/MWh atkarībā no

īpatnējā degvieleļļas patēriņa (SFOC), ilgstošas maksimālās noslodzes (MCR) un degvielas kvalitātes

3,5 × 10 MW × 24 = 840 kg dienā

Dūņu daudzums slēgta loka sistēmā (BOTU-M)

3,0

l/MWh/S% atkarībā no SFOC, MCR un degvielas kvalitātes

3,0 × 10 MW × 24 × S2,5 % = 1800 l dienā

Izgatavotājs Nr. 2

Dūņu daudzums slēgta loka sistēmā

2,5 –3,0

Kg/tonnas patērētās smagās degvieleļļas

2,5 × 40 t dienā = 100 kg dienā

NB! Izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmas radīto dūņu daudzums galu galā ir atkarīgs arī no konkrētās iekārtas specifikas: tāpēc būtu jāiepazīstas ar izgatavotāja nodrošināto izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmas rokasgrāmatu. Tabulās norādīto informāciju iesnieguši ieinteresētie uzņēmumi.


(1)  Izgūti no EMSA 2017. gada janvāra pētījuma The Management of Ship-Generated Waste On-board Ships.

(2)  Naftas dūņu ūdens frakcijas iztvaicēšana ir process, kas rūpīgi jāuzrauga, un tas būtu jādara tikai tādā mērā, lai nodrošinātu incinerācijai paredzēto dūņu degtspēju.


24.1.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/7


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/90

(2022. gada 21. janvāris),

ar ko nosaka noteikumus par to, kā piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/883, ciktāl tā attiecas uz detalizētajiem elementiem Savienības uz risku balstītajā mehānismā, ar kuru kuģus atlasa inspicēšanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/883 (2019. gada 17. aprīlis) par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai un ar ko groza Direktīvu 2010/65/ES un atceļ Direktīvu 2000/59/EK (1), un jo īpaši tās 11. panta 2. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Lai sekmīgi tiktu galā ar jūras piedrazojumu un citiem kuģošanas atkritumiem, kas nonāk jūras vidē, ir ārkārtīgi svarīgi panākt, ka tiek sekmīgi pildīts pienākums nodot atkritumus ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/883 11. panta 2. punktu vienādi nosacījumi, ar kādiem kuģus atlasa inspicēšanai, būtu jānodrošina ar vienotu Savienības uz risku balstītu atlases mehānismu.

(3)

Ar Savienības uz risku balstītā atlases mehānisma izveidi relevantajām dalībvalstu iestādēm tiks nodrošināts rīks, kas palīdzēs izpildīt inspicēšanas saistības saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/883 11. panta 1. punktu.

(4)

Lai novērtētu risku, ka kuģis nepilda Direktīvā (ES) 2019/883 noteiktos pienākumus, vērā būtu jāņem vairāki parametri, kuri kopā skaidri norāda uz šādu risku. Šiem parametriem vajadzētu būt šādiem: neatbilstība vai norādes par neatbilstību atkritumu nodošanas prasībām, kopš pēdējās inspekcijas apritējušais laiks, tas, vai relevantās ostas iestādes jau iepriekš ziņojušas par neatbilstību, iepriekšējā un nākamā piestāšanas osta, tas, vai konkrētajam kuģim ir piešķirts atbrīvojums, un SafeSeaNet un THETIS-EU iekļautā informācija.

(5)

Lai nodrošinātu, ka inspicējamie kuģi tiek atlasīti pēc vienādiem nosacījumiem, dalībvalstīm ir obligāti jāizmanto saskaņota metodika. Tāpēc īstenošanas aktiem, ko pieņem saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/883, vajadzētu būt īstenošanas regulām.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Inspicēšanas vajadzībām dalībvalstis Direktīvas (ES) 2019/883 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos kuģus iedala šādās riska līmeņu kategorijās:

a)

1. riska līmenis (augsts risks);

b)

2. riska līmenis (vidējs risks);

c)

3. riska līmenis (zems risks);

d)

4. riska līmenis (minimāls risks).

2.   Riska līmeņa kategoriju katram kuģim nosaka, pamatojoties uz pielikuma 1. tabulā noteiktajiem riska parametriem.

3.   Pielikuma 1. tabulā noteiktos riska līmeņa parametrus piemēro, ievērojot pielikuma 1.–4. punktā minēto metodiku.

2. pants

Izpildot Direktīvas (ES) 2019/883 11. pantā noteiktās inspicēšanas saistības, dalībvalstis ievēro šādas prasības:

a)

prioritāti piešķir augstāka riska kategorijas kuģu inspicēšanai;

b)

vismaz 1 % no katru gadu inspicējamo kuģu skaita atlasa pēc nejaušības principa.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 21. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 151, 7.6.2019., 116. lpp.


PIELIKUMS

Metodika

1.   

Lai noteiktu kuģa riska līmeni, izmanto 1. tabulā noteiktos riska parametrus.

2.   

Katram 1. tabulā noteiktajam riska parametram piešķir atšķirīgu krāsas kodu, kas atspoguļo riska līmeni: sarkans (augsts), oranžs (vidējs) vai dzeltens (zems).

3.   

Riska līmeni, kura pamatā ir 1. tabulā noteiktie brīdinājumi attiecībā uz riska parametriem, kuģim piešķir, balstoties uz 2. tabulā noteiktajiem kritērijiem.

4.   

Lai piemērotu vairākus vienlaicīgi aktīvus brīdinājumus, ar ko piešķir 2. tabulā noteiktos riska līmeņus, var piemērot 3. tabulā noteiktos pārrēķina koeficientus.

1. tabula

Riska parametri

Riska parametra numurs

Brīdinājuma riska līmenis (krāsas kods)

Riska parametra apraksts

Kritēriji, pēc kuriem attiecībā uz riska parametru aktivizē brīdinājumu

Kritēriji, pēc kuriem attiecībā uz riska parametru brīdinājumu deaktivizē

1

Oranžs

Neatbilstība Direktīvas (ES) 2019/883 6. pantā noteiktajām prasībām par iepriekšēju paziņošanu par atkritumiem.

Brīdinājums tiek aktivizēts, ja nav nosūtīts iepriekšējs paziņojums par atkritumiem vai tajā nav ietverta obligātā informācija.

Brīdinājumu A ostai izskaitļo, pamatojoties uz iepriekšējo paziņojumu par atkritumiem, kas nosūtīts A ostai. Brīdinājums katrā ostā jāizvērtē atkārtoti.

2

Oranžs

Informācija, ko saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/883 6. pantu sniedz operators, aģents vai kapteinis.

Brīdinājums tiek aktivizēts, ja iepriekšējā paziņojuma par atkritumiem satura derīguma pārbaudēs atklāts, ka kuģis varētu neatbilst direktīvas prasībām.

Brīdinājumu A ostai izskaitļo, pamatojoties uz iepriekšējo paziņojumu par atkritumiem, kas nosūtīts A ostai. Brīdinājums katrā ostā jāizvērtē atkārtoti.

3

Oranžs

Datums, kad iepriekš veiktas inspekcijas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/883 10. pantu.

Brīdinājums tiek aktivizēts, ja kuģis iepriekšējos 12 mēnešos nav inspicēts saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/883 10. pantu.

Piezīme. Šim brīdinājumam vajadzētu būt aktīvam tikai pēc 2022. gada 28. jūnija.

Brīdinājumu deaktivizē pēc tam, kad inspekcija ir reģistrēta saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/883 14. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

4

Sarkans

Esošs(-i) ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu inspicēšanas iestāžu, ostas iestāžu vai citu kompetento struktūru ziņojums(-i), kurā(-os) norādīts, ka kuģis nav izpildījis Direktīvas (ES) 2019/883 7. panta prasības.

Brīdinājumu sistēmā THETIS-EU ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu inspektori aktivizē manuāli.

Brīdinājums tiek deaktivizēts pēc tam, kad inspekcijā konstatēts (statuss “Inspicēts”), ka neatbilstību nav.

5

Oranžs

Ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu brīdinājums par neatbilstību

Brīdinājums tiek aktivizēts, ja pēdējo sešu mēnešu laikā ar attiecīgu ziņojumu THETIS-EU ostas atkritumu pieņemšanas iekārtas kuģi ir identificējušas kā neatbilstīgu.

Brīdinājums tiek deaktivizēts pēc tam, kad inspekcijā konstatēts (statuss “Inspicēts”), ka neatbilstību nav.

6

Oranžs

Pietiekamas atkritumu uzkrāšanas tilpnes

Brīdinājums tiek aktivizēts, ja atkritumu uzkrāšanas tilpnes uz kuģa neuzskata par pietiekamām saskaņā ar kritērijiem, ko izmanto 8. panta 4. punkta b) apakšpunkta vajadzībām.

Brīdinājumu A ostai izskaitļo, pamatojoties uz iepriekšējo paziņojumu par atkritumiem, kas nosūtīts A ostai. Brīdinājums katrā ostā jāizvērtē atkārtoti.

7

Dzeltens

Nākamā piestāšanas osta

Riska līmeni uzskata par paaugstinātu, ja osta atrodas trešā valstī vai tā nav zināma. Šā brīdinājuma izskaitļošanas vajadzībām ostas, kas atrodas Islandē, Norvēģijā, Apvienotajā Karalistē (arī Menas salā, Normandijas salās un Gibraltārā), un Krievijas ostas, kas atrodas Baltijas jūrā, uzskata par ES ostām.

Brīdinājumu A ostai izskaitļo, pamatojoties uz iepriekšējo paziņojumu par atkritumiem, kas nosūtīts A ostai. Brīdinājums katrā ostā jāizvērtē atkārtoti.

8

Dzeltens

Iepriekšējā piestāšanas osta

Riska līmeni uzskata par paaugstinātu, ja osta atrodas trešā valstī. Šā brīdinājuma izskaitļošanas vajadzībām ostas, kas atrodas Islandē, Norvēģijā, Apvienotajā Karalistē (arī Menas salā, Normandijas salās un Gibraltārā), un Krievijas ostas, kas atrodas Baltijas jūrā, uzskata par ES ostām.

Brīdinājumu A ostai izskaitļo, pamatojoties uz iepriekšējo paziņojumu par atkritumiem, kas nosūtīts A ostai. Brīdinājums katrā ostā jāizvērtē atkārtoti.

9

Dzeltens

Brīdinājums par atbrīvojumu

Brīdinājums tiek aktivizēts, ja kuģim ir atbrīvojums un tas nav inspicēts 12 mēnešus, ar mērķi nodrošināt, ka šie kuģi tiks iekļauti inspekcijās.

Brīdinājums katrā ostā ir jāizvērtē atkārtoti.

10

Sarkans

Brīdinājums par tipa “atkritumi” incidentu

Brīdinājums tiek aktivizēts, ja par konkrēto kuģi iepriekšējā ostā tīklā SafeSeaNet ir sniegts tipa “atkritumi” incidenta ziņojums.

Brīdinājums tiek deaktivizēts pēc tam, kad inspekcijā konstatēts (statuss “Inspicēts”), ka neatbilstību nav, vai pēc tam, kad incidents tīklā SafeSeaNet kļuvis neaktīvs.

2. tabula

Riska līmeņu piešķiršana, balstoties uz aktīvajiem brīdinājumiem

Riska līmeņu kritēriji

1. riska līmenis

Viens vai vairāki sarkanie brīdinājumi

2. riska līmenis

Viens vai vairāki (1) oranžie brīdinājumi

3. riska līmenis

Viens vai vairāki dzeltenie (1) brīdinājumi

4. riska līmenis

Nav aktīvu brīdinājumu

3. tabula

Pārrēķina koeficienti, ko izmanto, lai kombinētu vairākus vienlaicīgi aktīvus parametrus un piemērotu 2. tabulas riska līmeņus

Pārrēķina koeficients

Trīs dzeltenie brīdinājumi

Viens oranžais brīdinājums

Trīs oranžie brīdinājumi

Viens sarkanais brīdinājums


(1)  Līdz skaitlim, no kura piemēro pārrēķina koeficientu.


24.1.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/12


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/91

(2022. gada 21. janvāris),

ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/883 definē kritērijus, pēc kuriem nosaka, vai kuģis rada mazāku daudzumu atkritumu un apsaimnieko savus atkritumus ilgtspējīgā un vidi saudzējošā veidā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/883 (2019. gada 17. aprīlis) par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai un ar ko groza Direktīvu 2010/65/ES un atceļ Direktīvu 2000/59/EK (1), un jo īpaši tās 8. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Lai samazinātu Direktīvas (ES) 2019/883 8. panta 4. punktā paredzētās maksas, būtu jāizmanto pielikumā noteiktie kritēriji.

(2)

Pielikuma 1. iedaļā noteiktie kritēriji atspoguļo būtiskus centienus samazināt atkritumus. Tāpēc tiem vajadzētu būt obligātiem.

(3)

Pielikuma 2. iedaļā noteiktos papildu kritērijus var piemērot, lai popularizētu specifisku praksi un aprīkojumu, kas var būt noderīgs arī atkritumu samazināšanai. Tāpēc šiem kritērijiem vajadzētu būt brīvprātīgiem.

(4)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus, ar kādiem piemēro Direktīvas (ES) 2019/883 8. panta 5. punktā noteiktos maksas samazinājumus, dalībvalstīm ir obligāti jāizmanto saskaņota metodika. Tāpēc īstenošanas aktiem, ko pieņem saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/883, vajadzētu būt īstenošanas regulām.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ostas atkritumu pieņemšanas iekārtas vai ostas iestādes, aprēķinot maksas samazinājumu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/883 8. panta 5. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, ņem vērā pielikuma 1. iedaļā noteiktos kritērijus.

2.   Ostas atkritumu pieņemšanas iekārtas vai ostas iestādes, aprēķinot maksas samazinājumu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/883 8. panta 5. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, var ņemt vērā pielikuma 2. iedaļā noteiktos kritērijus.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 21. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 151, 7.6.2019., 116. lpp.


PIELIKUMS

1. IEDAĻA

1. panta 1. punktā minēto obligāto kritēriju saraksts

Kritēriji

Saistītie elementi

Saistītais MARPOL konvencijas pielikums

Iespējamie verifikācijas līdzekļi (1)

Segregācija uz kuģa saskaņā ar Rezolūciju MEPC.295(71) un garantēta nodošana atbilstošām ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām, kas atbilst Direktīvas (ES) 2019/883 4. panta 2. punkta d) apakšpunktam.

Ekspluatācija un apsaimniekošana

V pielikums

Green Award, ISO 21070, Blue Angel, Green Marine, atkritumu nodošanas kvīts, kuģim specifisks atkritumu apsaimniekošanas plāns, ko apstiprinājusi kuģu klasifikācijas sabiedrība, ISO 14001 vidiskās pārvaldības sistēma.

Vidiski ilgtspējīga iepirkumu politika (iepakojuma materiālu, piemēram, lielapjoma iepakojumu, samazināšana un izvairīšanās no vienreizlietojamas plastmasas)

Apsaimniekošana

V pielikums

Green Award, ISO 21070, Blue Angel, Green Marine, kuģim specifisks atkritumu apsaimniekošanas plāns, ko apstiprinājusi kuģu klasifikācijas sabiedrība, ISO 14001 vidiskās pārvaldības sistēma.

2. IEDAĻA

1. panta 2. punktā minēto brīvprātīgo kritēriju saraksts

Kritēriji

Saistītie elementi

Saistītais MARPOL konvencijas pielikums

Iespējamie verifikācijas līdzekļi (2)

Alternatīvu degvielu (3) un citu enerģijas avotu izmantošana reisā uz piestāšanas ostu vai piestātnē (piemēram, krasta elektroenerģija, vēja un saules enerģija)

Kuģa konstrukcija, tehnoloģija un ekspluatācija

I pielikums

Green Award, degvielas piegādes pavaddokumenti, naftas operāciju žurnāls, klasifikācijas apliecība vai obligātā sertifikācija, kuģa energoefektivitātes pārvaldības plāns (SEEMP).

Izmanto baltās kastes sistēmu < 5ppm (lai kontrolētu un monitorētu sateces ūdeņu izvadīšanu no kuģa)

Tehnoloģija un ekspluatācija

I pielikums

Klasifikācijas apliecība, tipa apstiprinājuma dokumentācija

Naftu saturoša ūdens separators (OWS) < 5 ppm

Tehnoloģija un ekspluatācija

I pielikums

Klasifikācijas apliecība, tipa apstiprinājuma dokumentācija, Green Award, Clean Shipping Index (CSI), Green Marine, Blue Angel.

OWS < 5 ppm + brīdinājuma sistēma un automātiska apturēšana kuģiem ar bruto tilpību < 10 000

Tehnoloģija un ekspluatācija

I pielikums

Klasifikācijas apliecība, tipa apstiprinājuma dokumentācija, Green Award, CSI, Green Marine, Blue Angel.

Kuģis novadīšanai neizmanto naftas filtrēšanas aprīkojumu, bet visus sateces ūdeņus un dūņas segregē un pēc tam novada ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās.

Ekspluatācija

I pielikums

Naftas operāciju žurnāls, atkritumu kvītis

Kanalizācijas ūdeņu attīrīšanas sistēma atbilst Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Rezolūcijai MEPC.227(64) visiem kuģiem, izņemot pasažieru kuģus, ja tie darbojas īpašajās teritorijās, uz kurām attiecas MARPOL konvencijas IV pielikums.

Tehnoloģija, ekspluatācija un apsaimniekošana

IV pielikums

ES atbilstības deklarācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/90/ES (4) vai klasifikācijas apliecība. Turklāt neatkarīgs verificētājs regulāri veic lietošanas verifikāciju.

Kuģis jūrā nenovada nekādus kanalizācijas ūdeņus un visus neattīrītos un/vai attīrītos kanalizācijas ūdeņus un/vai kanalizācijas ūdeņu dūņas nodod ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās.

Ekspluatācija

IV pielikums

Atkritumu kvītis

Atkalizmantošana un reciklēšana uz kuģa

Ekspluatācija un apsaimniekošana

V pielikums

ISO 21070, Green Marine, ISO 14001 vidiskās pārvaldības sistēma.


(1)  Var tikt akceptētas vēl citas shēmas, ar kurām kuģi var pierādīt, ka tie atbilst kritērijiem.

(2)  Var tikt akceptētas vēl citas shēmas, ar kurām kuģi var pierādīt, ka tie atbilst kritērijiem.

(3)  Definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/94/ES (2014. gada 22. oktobris) par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/90/ES (2014. gada 23. jūlijs) par kuģu aprīkojumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 96/98/EK (OV L 257, 28.8.2014., 146. lpp.).


24.1.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/16


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/92

(2022. gada 21. janvāris),

ar ko nosaka noteikumus par to, kā piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/883, ciktāl tā attiecas uz monitoringa datu metodikām un pasīvi izzvejotu atkritumu ziņošanas formātu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/883 (2019. gada 17. aprīlis) par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai un ar ko groza Direktīvu 2010/65/ES un atceļ Direktīvu 2000/59/EK (1), un jo īpaši tās 8. panta 7. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/883 8. panta 7. punktu dalībvalstīm ir jānodrošina, ka tiek vākti monitoringa dati par pasīvi izzvejoto atkritumu apjomu un daudzumu un ka tie tiek paziņoti Komisijai.

(2)

Eurostat Atkritumu statistikas rokasgrāmatai (2) būtu jābūt par pamatu kvalitatīvai, saskaņotai un efektīvai atkritumu statistikai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2150/2002 (3) un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK (4), un tas ļautu salīdzināt datus starp dalībvalstīm.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/59/EK (5) paredz, ka elektroniski jāziņo par iepriekšējiem paziņojumiem par atkritumiem, kas ietver informāciju par pasīvi izzvejotiem atkritumiem, turklāt ir vajadzīga īpaša metodika, lai no zvejas kuģiem, uz kuriem attiecas Direktīva (ES) 2019/883, bet kuri ir izslēgti no Direktīvas 2002/59/EK darbības jomas, savāktu informāciju par pasīvi izzvejotiem atkritumiem.

(4)

Izmērīt pasīvi izzvejoto atkritumu masu un tilpumu ne vienmēr ir iespējams vai arī tas var nebūt izmaksu ziņā lietderīgi. Tāpēc būtu jāļauj dalībvalstīm masu aplēst kā tilpuma funkciju vai tilpumu – kā masas funkciju, izmantojot to apstākļiem piemērotu pasīvi izzvejoto atkritumu blīvuma aplēsi.

(5)

Lai nodrošinātu to datu viendabīgumu, kvalitāti un salīdzināmību, kas savākti, lai monitorētu pasīvi izzvejoto atkritumu tilpumu un daudzumu visās dalībvalstīs, īstenošanas aktiem, ko pieņem saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/883, vajadzētu būt īstenošanas regulām.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Metode, ko dalībvalstis izmanto, lai vāktu datus par pasīvi izzvejoto atkritumu tilpumu un masu, atbilst Eurostat Atkritumu statistikas rokasgrāmatai.

2.   Attiecībā uz zvejas kuģiem, kuri ietilpst Direktīvas 2002/59/EK darbības jomā, datu vākšana par pasīvi izzvejotiem atkritumiem balstās uz informāciju, kas sniegta iepriekšējā paziņojumā par atkritumiem saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/883 6. pantu.

3.   Attiecībā uz zvejas kuģiem, kuri Direktīvas 2002/59/EK darbības jomā neietilpst, datu vākšana par pasīvi izzvejotiem atkritumiem balstās uz vienu no šādām metodēm, kas aprakstītas Eurostat Atkritumu statistikas rokasgrāmatā:

a)

apsekojumi;

b)

administratīvie vai citi avoti;

c)

statistisko aplēšu procedūras;

d)

šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto metožu kombinācija.

2. pants

1.   Par pasīvi izzvejotiem atkritumiem ziņo saskaņā ar pielikuma 1. tabulā noteiktajiem komponentiem.

2.   Pasīvi izzvejoti atkritumi var būt pamesti, pazaudēti vai citādi izmesti zvejas rīki, par kuriem var ziņot atsevišķi no cita jūras piedrazojuma.

3.   Tas, par kādiem pasīvi izzvejotiem atkritumiem jāziņo obligāti un par kādiem – brīvprātīgi, ir noteikts pielikuma 2. tabulā.

4.   Formāts, kādā sniedzamas ziņas par pasīvi izzvejotiem atkritumiem, un agregēšanas metode ir noteikti pielikuma 3. tabulā.

3. pants

1.   Pasīvi izzvejoto atkritumu daudzumu ziņo tilpuma un masas izteiksmē.

2.   Vajadzības gadījumā tilpuma (V) pārrēķināšanu masā (m) aprēķina pēc šādas formulas:

M = pV,

kur “p” ir aplēstais materiāla blīvums (kgm–3), “m” ir masa (kg) un “V” ir tilpums (m3).

4. pants

No 2022. gada 1. janvāra dalībvalstis ziņo datus un informāciju par gada periodiem no 1. janvāra līdz 31. decembrim. Ziņojumus iesniedz elektroniski 12 mēnešos no tā pārskata gada beigām, par kuru tie savākti.

Datus, kas savākti par 2021. gadu, dalībvalstis paziņo līdz 2022. gada 30. jūnijam, pēc iespējas ievērojot pielikumu.

5. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2022. gada 21. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 151, 7.6.2019., 116. lpp.

(2)  Manual on waste statistics – A handbook for data collection on waste generation and treatment (2013. gada izdevums), Eurostat Methodologies and Working papers, doi:10.2785/4198.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2150/2002 (2002. gada 25. novembris) par atkritumu statistiku (OV L 332, 9.12.2002., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/59/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK (OV L 208, 5.8.2002., 10. lpp.).


PIELIKUMS

1. tabula

Pasīvi izzvejotu atkritumu komponenti

1. līmenis

Plastmasa

Metāls

Gumija

Koksne

Tekstilmateriāli

Citi atkritumi

2. līmenis

Tīkli

Bojas

Zivju kastes

Virves/auklas

Pudeles

Iepakojums

Spriegošanas lentes

Putas

Kannas

Naftas mucas

Stiklšķiedra

Mēslošanas līdzekļu un dzīvnieku barības maisi

Citi lieli priekšmeti

Naftas mucas

Stieple

Krāsas bundžas

Eļļas filtri

Citi priekšmeti

Cimdi

Riepas un siksnas

Zābaki

Citi priekšmeti

Zivju ķeramie grozi

Redeļkastes

Paletes

Citi priekšmeti

Virves

Apģērbs un apavi

Citi priekšmeti

Stikls

Medicīniskie atkritumi

Sanitārie atkritumi

Citi priekšmeti


2. tabula

Obligātie un brīvprātīgie ziņošanas elementi

Obligāti vai brīvprātīgi

Apraksts

Attiecīgās ailes 3. tabulā, par kurām jāziņo

Obligāti

Visu pasīvi izzvejoto atkritumu kopējā masa un kopējais tilpums.

Šūnas 1. rindas 1. un 4. slejā (treknrakstā)

Brīvprātīgi

Pasīvi izzvejoto atkritumu masa un tilpums, kuri agregēti pēc to izcelsmes: PNIZR (*1) un cits jūras piedrazojums.

Visas šūnas 1. rindā

Brīvprātīgi

Pasīvi izzvejoto atkritumu masa un tilpums, kuri agregēti pa materiālu veidiem (plastmasa, metāli, gumija un citi atkritumi).

Visas šūnas 1. un 4. slejā

Brīvprātīgi

Pasīvi izzvejoto atkritumu masa un tilpums, kuri agregēti pēc to izcelsmes un materiāla veida

Visas 3. tabulas šūnas


3. tabula

Formāts, kādā ziņo par pasīvi izzvejotiem atkritumiem

 

1

2

3

4

5

6

Kopējā masa (tonnās)

PNIZR (*2) (tonnās)

Cits jūras piedrazojums (tonnās)

Kopējais tilpums (m3)

PNIZR (*2) (m3)

Cits jūras piedrazojums (m3)

1

Kopā

A1+A2

A1 = B1+C1+D1+E1

A2 = B2+C2+D2+E2

F1+F2

F1 = G1+H1+I1+J1

F2 = G2+H2+I2+J2

2

Plastmasa

B1+B2

B1

B2

G1+G2

G1

G2

3

Metāli

C1+C2

C1

C2

H1+H2

H1

H2

4

Gumija

D1+D2

D1

D2

I1+I2

I1

I2

5

Koksne, tekstilmateriāli un citi atkritumi

E1+E2

E1

E2

J1+J2

J1

J2


(*1)  Pamesti, nozaudēti vai citādi izmesti zvejas rīki.

(*2)  Pamesti, nozaudēti vai citādi izmesti zvejas rīki.