17.1.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 10/17

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/58

(2022. gada 14. janvāris),

ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas, Japānas, Korejas Republikas, Krievijas Federācijas un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes orientēta grauda struktūras elektrotehniskā silīcijtērauda plakanu velmējumu importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

1.1. Sākotnējā izmeklēšana un spēkā esošie pasākumi

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/1953 (2) noteica galīgos antidempinga maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” vai “Ķīna”), Japānas, Korejas Republikas (“Koreja”), Krievijas Federācijas (“Krievija”) un Amerikas Savienoto Valstu (“ASV”) izcelsmes orientēta grauda struktūras elektrotehniskā silīcijtērauda plakanu velmējumu (“OGES”) importam (“sākotnējie pasākumi”). Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti sākotnējie pasākumi, tālāk tiks saukta par “sākotnējo izmeklēšanu”.

(2)

Pamatojoties uz sākotnējā izmeklēšanā noskaidrotajiem konkrētajiem faktiem, Komisija nolēma, ka mainīgo maksājumu noteikšana minimālo importa cenu (MIC) veidā trim dažādām OGES ražojumu kategorijām ir vispiemērotākais pasākumu veids šādu iemeslu dēļ:

—	Pirmkārt, trīs MIC ļautu Savienības ražotājiem atgūties no kaitējumu izraisošā dempinga sekām. Tās būtu drošības tīkls, kas tiem ļautu atgūt stabilu rentabilitāti un mudinātu veikt nepieciešamos ieguldījumus, lai ražotu proporcionāli vairāk augstas caurlaidības līdzīgā ražojuma veidu.

—	Otrkārt, trim MIC būtu arī jānovērš visas negatīvās sekas, ko radījis nepamatotais cenu pieaugums pēc izmeklēšanas perioda, kas varētu ļoti negatīvi ietekmēt lietotāju darījumdarbību.

—

Treškārt, tās arī mazinātu lietotāju bažas, jo tie baidījās no OGES deficīta, jo īpaši no tādu OGES deficīta, kuriem maksimālie magnētiskie zudumi nepārsniedz 0,90 W/kg – rādītāju, kas bija ļoti nepieciešams, lai sasniegtu Ekodizaina regulas 1. līmeņa efektivitātes mērķus. Kopumā tas novērstu nopietnus apgādes traucējumus Savienības tirgū.

(3)

Šīs trīs MIC, kas ir spēkā patlaban, ir diapazonā no 1 536 EUR/t līdz 2 043 EUR/t. Tās piemēro konkrēti nosauktajiem ražotājiem eksportētājiem no visām attiecīgajām valstīm, proti, ĶTR, Japānas, Korejas Republikas, Krievijas Federācijas un Amerikas Savienotajām Valstīm, kuriem noteiktas individuālās dempinga starpības.

—	Ja CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai ir vienāda ar MIC vai augstāka par to, maksājums nav jāveic.

—

Ja eksporta cena ir zemāka par MIC, tad piemērojamā maksājuma likme būtu mazākā no šīm divām summām – starpība starp piemērojamo MIC un neto cenu ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas vai procentuālā antidempinga maksājuma likme. Tādējādi katram ražotājam eksportētājam piemēro individuālus maksājumus. Nekādā gadījumā antidempinga maksājuma summai nevajadzētu pārsniegt procentuālā antidempinga maksājuma likmes, kas katram individuālam ražotājam eksportētājam no katras attiecīgās valsts noteiktas atsevišķi.

1.2. Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums

(4)	Pēc paziņojuma publicēšanas par gaidāmajām termiņa beigām (3) Komisija saņēma pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(5)

Pārskatīšanas pieprasījumu 2020. gada 29. jūlijā iesniedza Eiropas Tērauda ražotāju asociācija (“Eurofer” jeb “pieprasījuma iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 50 % no Savienības OGES ražošanas kopapjoma. Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc minēto pasākumu termiņa beigām dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei varētu turpināties vai atkārtoties.

1.3. Termiņbeigu pārskatīšanas sākšana

(6)

Apspriedusies ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu, 2020. gada 30. oktobrī sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz Ķīnas, Japānas, Korejas Republikas, Krievijas Federācijas un Amerikas Savienoto Valstu (“attiecīgās valstis”) izcelsmes OGES importu. Tā publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī paziņojumu par procedūras sākšanu (4) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

1.4. Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(7)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības izmeklēšana aptvēra periodu no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas periodam no 2017. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

1.5. Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES

(8)

Šī lieta tika sākta 2020. gada 30. oktobrī, t. i., pārejas perioda laikā, kurā saskaņā ar vienošanos starp Apvienoto Karalisti un ES uz Apvienoto Karalisti joprojām attiecās Savienības tiesību aktu noteikumi. Minētais periods beidzās 2020. gada 31. decembrī. Līdz ar to, sākot no 2021. gada 1. janvāra, Apvienotās Karalistes uzņēmumi un apvienības vairs nekvalificējās kā ieinteresētās personas šajā procedūrā.

(9)

Komisija 2021. gada 14. janvārī ar lietas materiāliem pievienotu paziņojumu (5) aicināja ar to sazināties tos Apvienotās Karalistes ekonomikas dalībniekus, kuri uzskata, ka tie joprojām kvalificējas kā ieinteresētās personas. No Apvienotās Karalistes ekonomikas dalībniekiem nekādas piezīmes netika saņemtas.

1.6. Ieinteresētās personas

(10)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Komisija turklāt īpaši informēja pieprasījuma iesniedzēju, zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus attiecīgajās valstīs, zināmos importētājus, lietotājus, tirgotājus, kā arī zināmās ieinteresētās apvienības par izmeklēšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties.

(11)	Ieinteresētajām personām bija arī iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(12)	Termiņbeigu pārskatīšanas laikā Komisija sarīkoja uzklausīšanas, kurās piedalījās vairāki lietotāji, lietotāju apvienības un ražotāji eksportētāji.

1.7. Atlase

(13)	Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu izmantot atlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

1.7.1. Savienības ražotāju atlase

(14)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski veikusi Savienības ražotāju atlasi izmeklēšanas vajadzībām. Taču 2020. gada 30. oktobrī – datumā, kad tika publicēts paziņojums par procedūras sākšanu, Komisija izdeva paziņojumu par lietas materiāliem, kurā norādīja, ka zināmo ražotāju skaits Eiropas Savienībā ir ierobežots, tāpēc tika nolemts, ka ES ražotāju atlase nav vajadzīga, un aicināja ieinteresētās personas izteikt piezīmes. Piezīmes netika saņemtas. Tāpēc četrus zināmos Savienības ražotājus lūdza iesniegt sīkas atbildes uz anketas jautājumiem, kā arī piekrist šo atbilžu pārbaudīšanai.

1.7.2. Importētāju atlase

(15)	Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītus importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(16)	Tikai viens nesaistīts importētājs atsaucās un iesniedza prasīto informāciju. Tāpēc Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

1.7.3. Attiecīgo valstu ražotāju atlase

(17)	Paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase, jo ražotāju skaits valstīs, uz kurām attiecas šī termiņbeigu pārskatīšana, varētu būt liels.

(18)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus attiecīgo valstu ražotājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza attiecīgo valstu pārstāvniecības apzināt citus ražotājus, kuri, iespējams, varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai sazināties ar tiem.

(19)

Prasīto informāciju sniedza un iekļaušanai izlasē piekrita četri ražotāji eksportētāji vai to grupas (divi uzņēmumi Japānā, viens ĶTR un viens Krievijā). Neviens no uzaicinātajiem ASV un Korejas uzņēmumiem neatsaucās un nesniedza prasīto informāciju. Ņemot vērā nelielo skaitu ražotāju, kuri sadarbojās, Komisija nolēma, ka nevienai no attiecīgajām valstīm atlase nav vajadzīga.

1.8. Atbildes uz anketas jautājumiem

(20)	Kad tika sākta izmeklēšana, Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē (6) tika darītas pieejamas anketas.

(21)

Komisija arī Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnas Tautas Republikā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. ĶV nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem un attiecīgi tika informēta, ka Komisija izmantos pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(22)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no visiem četriem zināmajiem Savienības ražotājiem un no nesaistītā importētāja, kurš sadarbojās. Atsaucās septiņi lietotāji, kuri izteica vēlēšanos piedalīties izmeklēšanā. Tos lūdza aizpildīt lietotājiem paredzēto anketu. Tomēr tikai četri no tiem pilnībā sadarbojās šajā izmeklēšanā, iesniedzot atbildes uz jautājumiem abās anketas versijās – gan atklātajā, gan konfidenciālajā.

(23)

Atbildes uz anketas jautājumiem iesniedza viena ĶTR ražotāju eksportētāju grupa – China Baowu Steel Group Co. Ltd. (“Baoshan grupa”), ko veido divi ražotāji eksportētāji – Baoshan Iron & Steel Co., Ltd. (“Baosteel”) un Wuhan Iron & Steel Co., Ltd. (“WISCO”), un viena Japānas ražotāju eksportētāju grupa – Nippon Steel & Sumitomo Metal Corporation, Tokija, Japāna (“Nippon Steel”). Krievijas ražotājs Novolipetsk Steel (“NLMK”), kas sākotnēji piekrita iekļaušanai izlasē, neatbildēja uz visiem anketas jautājumiem, bet 2020. gada 10. decembrī iesniedza ierobežota apjoma informāciju konkrēti par savu ražošanas jaudu un ražošanas apjomu. Attiecīgi Komisija informēja uzņēmumu un Krievijas Federāciju, ka tā izmantos pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. NMLK atbildēja, taču iesniedza atbildi pēc noteiktā termiņa, un tā tāpat nebūtu mainījusi Komisijas novērtējumu.

(24)

Pēc informācijas izpaušanas NLMK paziņoja, ka Komisija nebija norādījusi termiņu, līdz kuram jāiesniedz piezīmes par Komisijas lēmumu piemērot pamatregulas 18. pantu. Turklāt NLMK apgalvoja, ka Komisijai nerīkojās pareizi, piemērojot 18. pantu attiecībā uz to daļu anketas jautājumu, uz kuriem tas bija atbildējis.

(25)

Komisija tiešām nebija norādījusi termiņu, kādā jāatbild uz tās vēstuli par nodomu piemērot 18. pantu. Taču informācijā, ko NLMK iesniedza 2020. gada 10. decembrī, tas jau bija norādījis, ka īpašu apstākļu dēļ pārtrauc gatavot atbildes uz anketas jautājumiem un iesniegs tikai daļu atbilžu. Kopumā NLMK iesniedza vienīgi dažus atsevišķus datus, konkrēti norādot tikai savu ražošanas jaudu un ražošanas apjomu.

(26)

Kā paskaidrots 241.–245. apsvērumā, NMLK netika iesniedzis pietiekami ticamu informāciju par ražošanas jaudu un ražošanas apjomu, tāpēc Komisija izmantoja lietas materiālos pieejamo informāciju. Tomēr, ciktāl tas bija iespējams, Komisija izmantoja NLMK iesniegto informāciju, kā minēts 242. apsvērumā.

(27)

Otra Japānas ražotāju eksportētāju grupa – JFE Steel Corporation (“JFE Steel”), kas sākotnēji piekrita iekļaušanai izlasē, iesniedza nepilnīgi aizpildītu anketu, aprobežojoties ar datiem par pārdošanu eksportam uz ES un pārējām pasaules valstīm. Attiecīgi JFE Steel tika informēta, ka attiecībā uz trūkstošo informāciju Komisija izmantos pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(28)	ASV un Korejas ražotāji nesadarbojās. Attiecīgi Komisija informēja ASV un Koreju, ka tā izmantos pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

1.9. Pārbaude

(29)	Neskarot pamatregulas 18. panta piemērošanu, Komisija noskaidroja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses.

(30)

Ņemot vērā Covid-19 uzliesmojumu un dažādu dalībvalstu, kā arī trešo valstu noteiktos pārvietošanās ierobežojumus, Komisija nevarēja veikt pārbaudes apmeklējumus saskaņā ar pamatregulas 16. pantu. Tā vietā saskaņā ar paziņojumu par Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām (7) Komisija veica attālinātu visas tās informācijas kontrolpārbaudi, ko uzskatīja par nepieciešamu savu konstatējumu izdarīšanai. Komisija veica attālinātas kontrolpārbaudes par šādām ieinteresētajām personām:

—

Ražotāji Savienībā (8):

—	ThyssenKrupp Electrical Steel UGO SAS, Isberga, Francija,

—	ThyssenKrupp Electrical Steel GmbH, Gelzenkirhene, Vācija,

—	Stalprodukt s.a., Bohņa, Polija.

—

Nesaistītais importētājs Savienībā:

—	Metal One Deutschland GmbH, Diseldorfa, Vācija.

—

Lietotāji Savienībā:

—	SGB-Smit Group, Rēgensburga, Vācija,

—	Končar – Distribution and Special Transformers, Inc., Zagreba, Horvātija.

—

Ražotāji eksportētāji attiecīgajās valstīs:

—	Baosteel, Šanhaja, ĶTR,

—	WISCO Wuhan, ĶTR,

—	Nippon Steel Corporation, Tokija, Japāna.

—

Saistītie importētāji/tirgotāji:

—	Wisco Europe, Vācija,

—	Baosteel Germany, Vācija,

—	Baosteel Italy, Itālija.

1.10. Informācijas izpaušana

(31)

2021. gada 21. oktobrī Komisija izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā bija iecerējusi saglabāt spēkā antidempinga maksājumus. Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju. 2021. gada 22. novembrī Komisija nosūtīja Nippon Steel papildu galīgo informāciju par korekciju dempinga aprēķinos. Piezīmes netika saņemtas.

(32)	Komisija izvērtēja ieinteresēto personu sniegtās piezīmes un attiecīgā gadījumā ņēma tās vērā. Tika uzklausītas tās personas, kuras to pieprasīja.

2. PĀRSKATĀMAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1. Pārskatāmais ražojums

(33)

Ražojums, uz ko attiecas šī pārskatīšana, ir tāds pats kā sākotnējā izmeklēšanā, proti, ĶTR, Japānas, Korejas, Krievijas un ASV izcelsmes orientēta grauda struktūras elektrotehniskā silīcijtērauda plakani velmējumi, kuru biezums pārsniedz 0,16 mm un kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7225 11 00 (Taric kodi 7225110011, 7225110015 un 7225110019) un ex 7226 11 00 (Taric kodi 7226110012, 7226110014, 7226110016, 7226110092, 7226110094 un 7226110096) (“pārskatāmais ražojums”).

(34)

OGES ražo no dažāda biezuma karstiem tērauda un silīcija velmējumiem ruļļos, kuru grauda struktūra tiek virzīta vienādi, lai panāktu ļoti efektīvu magnētisko caurlaidību. Caurlaidības neefektivitāti sauc par magnētiskajiem zudumiem, kas ir galvenais ražojuma kvalitātes rādītājs, un to izsaka kā W/kg. OGES ir iespējams ražot kā augstas caurlaidības OGES un kā parastos jeb tradicionālos OGES. Augstas caurlaidības ražojumiem piemīt mazāki magnētiskie zudumi jebkura biezuma loksnēm. Turklāt augstas caurlaidības ražojumus var ražot kā domēnam pielāgotus (“DP”), kam piemīt vēl zemāki magnētiskie zudumi, pateicoties smalku līniju iestrādāšanai tērauda virsmā.

(35)	Neskatoties uz lokšņu atšķirīgo caurlaidību, biezumu un platumu, visiem pārskatāmajiem ražojumu veidiem būtībā piemīt tās pašas fizikālās pamatīpašības un tiem ir pamatā vienāds galvenais pielietojums.

(36)	OGES galvenokārt izmanto elektriskajā aprīkojumā, kurā var ierobežot magnētisko plūsmu, lai to virzītu “orientētajā” virzienā, piemēram, kad elektroenerģija tiek pārraidīta lielā attālumā. Tādējādi pārskatāmo ražojumu pielieto kā galveno materiālu spēka un sadales transformatoros.

(37)

Tāpat OGES izmanto šunta reaktoros, ko izmanto augstsprieguma elektroenerģijas pārvades sistēmās, lai stabilizētu spriegumu slodzes svārstību laikā. Pārskatāmo ražojumu iespējams izmantot arī aprīkojumā ar mazākiem transformatoriem, tostarp ierīcēs un kosmosa un aviācijas rūpniecības aprīkojumā, un elektroniskajās iekārtās. OGES var izmantot arī lielos, augstas veiktspējas ģeneratoros, ja konstrukcija ļauj efektīvi pielietot magnētiskā virziena īpašības.

2.2. Līdzīgais ražojums

(38)

Kā jau tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka tālāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

—	pārskatāmajam ražojumam,

—	attiecīgajās valstīs ražotajam un to iekšzemes tirgū pārdotajam ražojumam; un

—	ražojumam, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienībā.

(39)	Tādēļ šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

2.3. Apgalvojumi par ražojumu klāstu

(40)

NLMK un Krievijas valdība apgalvoja, ka zemākas vidējās cenas importam no Krievijas Federācijas izskaidrojamas ar to, ka ievērojama daļa no eksportētajiem OGES ir “otrās un trešās izvēles” ražojumi (ar vairākiem defektiem, šuvēm un nelīdzenumiem) un tie nekonkurē ar citiem pārskatāmā ražojuma veidiem. Eksportētie “otrās un trešās izvēles” OGES esot atšķirīgi ražojumi un neatbilstot Eiropas tehniskajiem standartiem. Tāpēc tie apgalvoja, ka “otrās un trešās izvēles” materiāli būtu vai nu jāizslēdz no ražojumu klāsta, vai arī jānosaka tiem atsevišķs (ceturtais) MIC līmenis, kas atspoguļotu šādu ražojumu ārkārtīgi zemo vērtību tirgū.

(41)	Komisija noraidīja iepriekš minētos lūgumus, jo ne ražojumu klāstu, ne MIC nevar mainīt termiņbeigu pārskatīšanas laikā.

(42)

Pēc informācijas izpaušanas NLMK paziņoja, ka objektīva izmeklēšanas iestāde būtu nevilcinoties ierosinājusi daļēju starpposma pārskatīšanu, pievēršoties tieši ražojumu klāsta definīcijai un/vai pasākumu veidam. Komisija noraidīja šo apgalvojumu, jo tās rīcībā nebija pietiekamu pierādījumu šādas izmeklēšanas ierosināšanai.

3. DEMPINGA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(43)	Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo pasākumu izbeigšanas rezultātā varētu turpināties vai atkārtoties dempings no attiecīgajām valstīm.

3.1. Ievadpiezīmes

(44)	Izmeklēšanā nesadarbojās neviens no ražotājiem Krievijā, ASV un Korejā.

(45)

Komisija informēja visu trīs attiecīgo valstu iestādes par to, ka nesadarbošanās dēļ Komisija attiecībā uz konstatējumiem par Krieviju, ASV un Koreju varētu piemērot pamatregulas 18. pantu. Par šo jautājumu Komisija no šo trīs valstu iestādēm nesaņēma piezīmes vai pieprasījumus iesaistīties uzklausīšanas amatpersonai.

(46)

Līdz ar to saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu konstatējumi saistībā ar dempinga iespējamu turpināšanos vai atkārtošanos attiecībā uz Krieviju, ASV un Koreju pamatojās uz pieejamajiem faktiem, īpaši uz informāciju, kas pieejama publiskā telpā, piemēram, uzņēmumu oficiālajās tīmekļa vietnēs, uz informāciju pārskatīšanas pieprasījumā un uz informāciju, kas pārskatīšanas izmeklēšanas gaitā iegūta no personām, kas sadarbojās. Komisija arī izmantoja dažādus statistikas datus par importu, tostarp Eurostat Comext statistiku par importu un Global Trade Atlas (“GTA”).

(47)

Turklāt attiecībā uz Baoshan grupu un pēc attālinātās kontrolpārbaudes Komisija piemēroja pamatregulas 18. panta 1. punktu attiecībā uz darbaspēka izmaksām. Kā tālāk paskaidrots 207. apsvērumā, uzņēmums nebija iesniedzis pārbaudītus un ticamus pierādījumus par OGES ražošanai paredzēto cilvēkstundu aprēķināšanu.

3.2. Japāna

3.2.1. Ievadpiezīmes

(48)

Tikai viens Japānas ražotājs eksportētājs (Nippon Steel) pilnībā sadarbojās šajā izmeklēšanā. Otrs zināmais Japānas ražotājs eksportētājs (JFE Steel) pēc procedūras sākšanas atsaucās, bet iesniedza nepilnīgi aizpildītu anketu, aprobežojoties ar datiem par eksporta pārdošanas apjomu, ražošanas apjomu un ražošanas jaudu. Līdz ar to Komisija informēja JFE Steel un Japānas valdību par savu nodomu izmantot pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Piezīmes netika saņemtas.

(49)

Tādējādi šīs iedaļas konstatējumi daļēji balstās uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu attiecībā uz iekšzemes pārdošanas apjomiem. Šim nolūkam tika izmantota Nippon Steel iesniegtā informācija, JFE iesniegtā informācija par eksporta pārdošanas apjomiem, termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums, Eurostat statistikas dati un publiski pieejama informācija.

(50)	Abi Japānas ražotāji eksportētāji nodrošināja 100 % no eksporta no Japānas uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

3.2.2. Dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā

3.2.2.1. Normālā vērtība

(51)

Komisija noteica normālo vērtību attiecībā uz Nippon Steel, balstoties uz tālāk norādīto. Vispirms Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai tā ražotāja eksportētāja, kas pilnībā sadarbojās, kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražotāja eksportētāja veiktās līdzīgā ražojuma pārdošanas kopējais apjoms neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū bija vismaz 5 % no ražotāja eksportētāja pārskatāmā ražojuma kopējā eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību. Tādējādi vienīgā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs.

(52)	Tad Komisija attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kuram bija reprezentatīvs pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū, noteica ražojuma veidus, kas tiek pārdoti iekšzemes tirgū un ir identiski vai salīdzināmi ar ražojuma veidiem, kurus pārdod eksportam uz Savienību.

(53)

Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai ir reprezentatīvs iekšzemes pārdošanas apjoms ražotājam eksportētājam, kas pilnībā sadarbojās, iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam, kas ir identisks vai salīdzināms ar to ražojuma veidu, kurš tiek pārdots eksportam uz Savienību. Ražojuma veida iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šā ražojuma veida kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem pircējiem ir vismaz 5 % no identiskā vai salīdzināmā ražojuma veida kopējā apjoma, kas pārdots eksportam uz Savienību. Komisija konstatēja, ka šie ražojuma veidi ir reprezentatīvi.

(54)

Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu katram ražojuma veidam noteica rentablās pārdošanas apjoma neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū īpatsvaru pārskatīšanas izmeklēšanas periodā attiecībā uz Nippon Steel kopumā, lai lemtu, vai normālās vērtības aprēķinam izmantot faktisko iekšzemes pārdošanas cenu.

(55)

Normālās vērtības pamatā ir katra ražojuma veida faktiskā cena iekšzemes tirgū neatkarīgi no tā, vai šie pārdošanas apjomi bijuši rentabli, ja:

a)	tā ražojuma veida iekšzemes tirgū veiktās pārdošanas apjoms, ko pārdod par neto pārdošanas cenu, kura vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, pārsniedz 80 % no šā ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma; un

b)	šā ražojuma veida vidējā svērtā pārdošanas cena ir vienāda ar vienības ražošanas izmaksām vai lielāka par tām.

(56)	Šajā gadījumā normālā vērtība ir minētā ražojuma veida visu iekšzemes tirgū veiktās pārdošanas apjomu vidējā svērtā vērtība pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(57)

Normālā vērtība ir katra ražojuma veida vienīgi rentablās iekšzemes pārdošanas faktiskā cena pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, ja:

a)	šā ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoms nepārsniedz 80 % no tā kopējā pārdošanas apjoma; vai

b)	šā ražojuma veida vidējā svērtā cena nepārsniedz vienības ražošanas izmaksas.

(58)

Izvērtējot pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū, tika konstatēts, ka vairāk nekā 90 % no kopējā iekšzemes pārdošanas apjoma bija rentabli un vidējā svērtā pārdošanas cena pārsniedza ražošanas izmaksas. Līdz ar to atkarībā no ražojuma veida normālā vērtība tika aprēķināta vai nu kā visa iekšzemes pārdošanas apjoma vidējā svērtā cena pārskatīšanas perioda laikā – gadījumā, kas aprakstīts 56. apsvērumā, vai arī – vienīgi 57. apsvērumā aprakstītajā gadījumā – kā vidējā svērtā rentablās pārdošanas cena.

(59)	Ja kāds līdzīgā ražojuma veids parastā tirdzniecības apritē nebija pārdots vai bija pārdots nepietiekamā daudzumā, Komisija aprēķināja salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(60)

Šādiem ražojuma veidiem saliktā normālā vērtība tika aprēķināta, pie vienīgā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieskaitot:

a)	vidējās svērtās pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas, kas vienīgajam sadarbībā iesaistītajam ražotājam eksportētājam radušās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārdodot līdzīgo ražojumu iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē; un

b)	vidējo svērto peļņu, ko vienīgais ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, guvis, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārdodot līdzīgo ražojumu iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē.

(61)	Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū netika pārdoti nemaz, tika pieskaitītas vidējās svērtās PVA izmaksas un peļņa, kas gūta visos darījumos iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē.

(62)

Tā kā JFE Steel nesadarbojās, Komisija izmantoja pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 18. pantu attiecībā uz iekšzemes pārdošanas apjomiem. Tā kā ticami dati par JFE Steel cenām iekšzemes tirgū nebija pieejami, Komisija aprēķināja salikto normālo vērtību, izmantojot termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā norādīto metodiku un vērtības.

3.2.2.2. Eksporta cena

(63)

Nippon Steel eksportēja uz Savienību vienīgi ar saistīto tirgotāju starpniecību. Tāpēc eksporta cenu noteica, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 9. punktu, proti, ņemot par pamatu cenu, par kādu importētos ražojumus pirmo reizi pārdeva tālāk neatkarīgam pircējam. Cenu koriģēja, lai ņemtu vērā visas izmaksas, kas radušās laikā starp importēšanu un tālākpārdošanu, ieskaitot PVA izdevumus, kā arī uzkrāto peļņu.

(64)	JFE Steel eksportēja tieši uz Savienību, tāpēc, ievērojot pamatregulas 2. panta 8. punktu, eksporta cena bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par pārskatāmo ražojumu, ko pārdod eksportam uz Savienību.

3.2.2.3. Salīdzinājums

(65)	Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar eksporta cenu, kas tika noteikta EXW līmenī, kā aprakstīts iepriekš.

(66)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Korekcijas tika veiktas attiecībā uz transporta, apdrošināšanas, pakalpojumu, iekraušanas un papildu izmaksām, iepakošanas un kredīta izmaksām un bankas maksām, kuras attiecīgā un pamatotā gadījumā samaksāja ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās.

(67)

Nippon Steel nepārdod iekšzemes tirgū dažus no ražojuma veidiem, ko tas eksportēja uz ES. Ņemot vērā lielo eksporta pārdošanas apjomu, ko nebija iespējams salīdzināt, un to, ka termiņbeigu pārskatīšanā nav nepieciešams noteikt precīzu dempinga apmēru, bet vienīgi dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, Komisija uzskatīja, ka veiktais salīdzinājums ir pareizs.

(68)	Pēc informācijas izpaušanas Nippon Steel apgalvoja, ka Komisijai, aprēķinot dempinga starpību attiecībā uz Nippon Steel, būtu bijis jābalstās uz kopējo pārdošanas apjomu eksportam uz ES un jāņem vērā esošā judikatūra (9).

(69)

Komisija atgādināja, ka kopējais pārdošanas apjoms eksportam uz ES netika izmantots dempinga starpības aprēķināšanā, jo, kā paskaidrots 67. apsvērumā, dažiem no ražojuma veidiem, ko uzņēmums eksportēja uz ES, nebija atbilstošu iekšzemes pārdošanas apjomu. Šie ražojuma veidi, kas veido 38 % no kopējā eksportētā daudzuma, sākotnēji netika iekļauti dempinga starpības aprēķinos, jo uzņēmums nebija iesniedzis atbilstošos datus par to ražošanas izmaksām. Tā kā no uzņēmuma nebija saņemti precīzāki dati, Komisija nolēma dempinga starpības aprēķināšanai 100 % no pārdošanas apjoma eksportam uz ES sagrupēt ražojuma veidus pēc to platuma, jo šim rādītājam ir mazāka ietekme uz ražošanas izmaksām un pārdošanas cenu nekā magnētiskajiem zudumiem un biezumam. Uz šā pamata tā aprēķināja visu ražojuma veidu normālo vērtību. Uzņēmumu informēja par koriģētajiem dempinga aprēķiniem, bet nekādas piezīmes netika saņemtas.

3.2.2.4. Dempinga starpība

(70)	Attiecībā gan uz Nippon Steel, gan JFE Steel normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums parādīja, ka pārskatīšanas periodā tie pārdeva savus ražojumus ES par dempinga cenām. Nippon Steel noteiktā dempinga starpība bija aptuveni 31 %, bet JFE Steel gadījumā tā bija ap 19 %.

(71)	Tāpēc Komisija secināja, ka dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies.

3.2.3. Dempinga turpināšanās iespējamība

(72)

Papildus konstatējumam par to, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bijis dempings, Komisija analizēja dempinga turpināšanās iespējamību gadījumā, ja OGES importam no Japānas noteiktie pasākumi zaudētu spēku. Analīzes gaitā tika izvērtēti šādi elementi – ražošanas jauda un neizmantotā jauda Japānā un Savienības tirgus pievilcīgums.

a) Neizmantotā jauda

(73)	Pamatojoties uz atbildēm, ko uz anketas jautājumiem sniedza divi zināmie Japānas ražotāji eksportētāji, Komisija noteica, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražošanas jauda Japānā bija [350 000–410 000] tonnas.

(74)	Pamatojoties uz to pašu datu kopu, Komisija noteica, ka OGES neizmantotā jauda Japānā ir aptuveni [50 000–110 000] tonnas.

(75)	Nippon Steel apgalvoja, ka aplēse par Japānas neizmantoto jaudu ir pārspīlēta, jo Komisija neesot ņēmusi vērā to, ka Japāna pārsvarā ražo visplānāko OGES veidu, kura izlaide pēc apjoma ir mazāka nekā tam OGES veidam, ko ražo Savienības ražošanas nozare un citas attiecīgās valstis.

(76)

Analizējot modeļus, ko eksportē uz Savienību un citām nozīmīgām eksporta valstīm, piemēram, Indiju un Meksiku, tika konstatēts, ka lielākā daļa Nippon Steel eksportēto modeļu bija tikpat biezi vai plānāki par Savienības ražošanas nozares ražotajiem ražojumiem. Plānākie OGES arī veidoja ievērojamu daļu no eksporta uz ES, un šis ražojuma veids tiešām ir pieprasīts Savienības tirgū. Citiem vārdiem, pat tad, ja neizmantotā jauda pilnībā attiektos uz plānākajiem ražojumiem, kas tomēr tā nav, Savienības tirgū būtu pieprasījums pēc šādiem ražojumiem.

(77)

Turklāt Komisija novērtēja neizmantoto jaudu, balstoties uz Japānas ražotāju eksportētāju iesniegto informāciju. Tāpēc Komisijai nav saprotams, kā gan tās novērtējums var būt pārspīlēts, ja tā pamatā ir pašu ražotāju eksportētāju iesniegtie dati. Katrā ziņā Komisija uzskatīja, ka apgalvojums par izlaidi nav ne pietiekami detalizēts, ne pamatots, jo nav norādītas atšķirības attiecīgi ražošanas jaudā vai neizmantotajā jaudā, kas būtu saistītas ar apgalvojumu par atšķirīgo izlaides apjomu. Turklāt Nippon Steel bija vienīgais, kas izteica šādu apgalvojumu, un tajā nebija minēta nekāda informācija par to, kāds ir otra Japānas nozīmīgākā ražotāja eksportētāja ražojumu biezuma diapazons. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(78)

Turklāt Komisija ņēma vērā to, ka Japānas ražotāji eksportētāji ražo arī neorientētas grauda struktūras elektrotehnisko tēraudu (“NGES”). Gan OGES, gan NGES ražošanā izmanto tās pašas iekārtas. Tas nozīmē, ka tehniski ir iespējams novirzīt NGES ražošanai paredzēto jaudu OGES ražošanai. Rodoties ekonomiskam stimulam, Japānas ražotāji eksportētāji varētu šādi rīkoties nākotnē. Līdz ar to aprēķinātā neizmantotā jauda var vēl vairāk palielināties.

(79)

Pēc informācijas izpaušanas Japānas valdība un Nippon Steel apgalvoja, ka Japānas ražotāji nevar novirzīt NGES ražošanai paredzēto jaudu OGES ražošanai eksportam uz ES, jo Nippon Steel ir saistoši ar elektrotransportlīdzekļu ražotājiem noslēgtie līgumi par NGES ražošanu. Tāpēc tas apgalvoja, ka neizmantotās jaudas novērtējumu nevar balstīt uz šo elementu.

(80)

Komisija ņēma vērā faktu par saistošajiem līgumiem ar elektrotransportlīdzekļu ražotājiem par NGES ražošanu, kuri nepieļauj tūlītēju jaudas novirzīšanu OGES ražošanai. Tomēr Komisija arī uzskatīja, ka tad, ja tirgus apstākļi elektrotransportlīdzekļu tirgū kļūtu nelabvēlīgāki, Japānas ražotāji eksportētāji varētu novirzīt lielāku jaudu OGES ražošanai, jo gan OGES, gan NGES ražošanai tie izmanto tās pašas iekārtas. Katrā ziņā Komisija uzskatīja, ka neatkarīgi no NGES pieprasījuma dinamikas turpmākajos gados 74. apsvērumā minētie secinājumi par neizmantotās jaudas novērtējumu paliek spēkā, jo tie balstās uz faktu, ka tieši attiecībā uz OGES pastāv ievērojama neizmantotā jauda, kurai nebija pieskaitīta papildu jauda, ko varētu novirzīt no NGES ražošanas.

b) Savienības tirgus pievilcīgums

(81)

Apjoma ziņā Savienības tirgus (ar patēriņu, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija vairāk nekā 265 000–280 000 tonnas) ir viens no lielākajiem OGES tirgiem pasaulē. Starp attiecīgajām valstīm vienīgi ĶTR iekšzemes tirgus ir lielāks par ES tirgu, bet ASV, Korejā, Krievijā un Japānā iekšzemes patēriņš ir daudz mazāks.

(82)

Aprēķinātā neizmantotā jauda atbilst [28–31 %] no Savienības patēriņa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kas noteikts 259. apsvērumā tālāk. Vienlaikus ir ļoti iespējams, ka šī neizmantotā jauda tiktu novirzīta ražošanai Savienības tirgum lielos apjomos, ja pasākumi zaudētu spēku. Japānas tirgus absorbē aptuveni ceturtdaļu no Japānas ražošanas jaudas, un iekšzemes ražošana tradicionāli apmierina iekšējā tirgus patēriņu gandrīz 100 % apmērā.

(83)

Turklāt Japānas OGES nozare ir vērsta uz eksportu, jo vairāk nekā [70–80] % no kopējā ražošanas apjoma paredzēti eksportam. Visbeidzot, Ķīna un ASV ir ieviesušas tirdzniecības aizsardzības nodokļus, lai mazinātu Japānas ražotāju eksportētāju piekļuvi šiem nozīmīgajiem tirgiem. Japānas eksports konkrēti uz ĶTR strauji saruka tieši pēc šo pasākumu ievešanas.

(84)	Turklāt Japānas ražotāji eksportētāji jau ir izveidojuši izplatīšanas sistēmu Eiropas Savienībā un tāpēc var viegli palielināt piegādes uz Savienības tirgu.

(85)	Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, var pamatoti sagaidīt, ka pasākumu atcelšanas gadījumā būtiska daļa Japānas eksporta un neizmantotās jaudas tiks novirzīta uz Savienību.

(86)

Pēc informācijas izpaušanas Japānas valdība un Nippon Steel apgalvoja, ka Savienības tirgus vairs nav tik pievilcīgs kā sākotnējās izmeklēšanas laikā un ka Japānas ražotāji plāno aktīvāk pievērsties augošajiem Āzijas tirgiem, un eksports no Japānas nepārpludinās Savienības tirgu, ja pasākumi tiks izbeigti.

(87)

Nippon Steel arī uzskatīja, ka Komisijas secinājums par Savienības tirgus pievilcīgumu ir nepamatots, jo balstās vienīgi uz tirgus lielumu. Šajā sakarā tas norādīja citus konkrētus aspektus, kuri saistās ar Savienības tirgus pievilcīgumu, piemēram, cenu līmeni, spēcīgu iekšzemes ražošanas nozari, pieprasījumu pēc konkrēta ražojuma veida, tirdzniecības aizsardzības pasākumus un/vai ar transportēšanu saistītus negatīvos stimulus.

(88)

Komisija uzskatīja, ka apgalvojums par Āzijas tirgu ir nepamatots, jo to neapstiprina nekādi pierādījumi. Katrā ziņā Japānas ražotāji eksportētāji attiecīgajā periodā turpināja eksportēt ievērojamus apjomus un saglabāja savu tirgus daļu Savienībā, neskatoties uz visiem Nippon Steel minētajiem faktoriem, patēriņa samazināšanos un ieviestajiem pasākumiem.

(89)

Turklāt ES tirgus bija Japānas ražotāju eksportētāju trešais lielākais eksporta tirgus pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (10). Arī abu Japānas ražotāju eksportētāju eksporta pārdošanas apjomu analīze atklāja, ka to eksports uz valstīm ārpus ES attiecīgajā periodā samazinājās daudz straujāk (par [25–35] %) nekā eksports uz ES ([5–15] % samazinājums).

(90)

Papildus tirgus lielumam un lielajiem apjomiem, ko Japānas ražotāji eksportētāji var pārdot ES tirgū, Komisija arī norādīja, ka Savienības tirgum ir raksturīgas augstas cenas un ievērojami importa apjomi, kas apliecina šī tirgus pievilcīgumu OGES ražotājiem ārpus ES. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šie apgalvojumi tika noraidīti.

c) Secinājums par dempinga turpināšanās iespējamību

(91)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, dempings varētu turpināties. Ņemot vērā OGES dempinga cenas Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, neizmantoto jaudu Japānā un Savienības tirgus pievilcīgumu, Komisija arī secināja, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, Savienības tirgū, visticamāk, ieplūstu ievērojams daudzums Japānā ražotu OGES par dempinga cenām.

3.3. Korejas Republika

3.3.1. Dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā

3.3.1.1. Ievadpiezīmes

(92)	Tā kā neviens no Korejas ražotājiem eksportētājiem nesadarbojās, kā tas norādīts 28. apsvērumā, Komisija balstīja vispārējo analīzi, tostarp dempinga aprēķinu, uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(93)	Līdz ar to dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība tika novērtēta, izmantojot termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā iekļauto informāciju kopā ar Eurostat datiem un GTA statistikas datiem par eksportu.

3.3.1.2. Dempings

a) Normālā vērtība

(94)

Lai noteiktu normālo vērtību, Komisija izmantoja tādu pašu metodiku, kādu pieprasījuma iesniedzējs piemēroja savā pieprasījumā. Tā kā ticami dati par cenām Korejas iekšzemes tirgū nebija pieejami, Komisija aprēķināja salikto normālo vērtību, izmantojot termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā norādīto metodiku un vērtības.

b) Eksporta cenas

(95)	Cenas eksportam uz Savienību tika noteiktas, pamatojoties uz Eurostat datiem.

c) Salīdzinājums

(96)

Normālā vērtība un eksporta cena tika salīdzinātas EXW līmenī. Šajā nolūkā piegādes un apdrošināšanas izmaksas tika atrēķinātas, balstoties uz pieprasījumā pieejamo informāciju (115,82 EUR/t). Tādējādi tika noteikts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā normālā vērtība EXW līmenī bija 1 893 EUR/t un eksporta cena EXW līmenī bija 1 880 EUR/t.

d) Dempings

(97)	Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija konstatēja, ka dempinga starpība Korejas eksportam uz Savienību bija de minimis līmenī, t. i., mazāk par 2 % no eksporta cenas.

3.3.2. Dempinga atkārtošanās iespējamība pasākumu atcelšanas gadījumā

(98)	Komisija analizēja dempinga atkārtošanās iespējamību, ja esošie antidempinga pasākumi zaudētu spēku. Šajā procesā tā aplūkoja Korejas eksportētāju darbību citos tirgos, ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Korejā un Savienības tirgus pievilcīgumu.

a) Eksports uz trešām valstīm

(99)

Komisija analizēja Korejas eksporta cenas uz trešo valstu tirgiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atbilstoši GTA publicētajai Korejas oficiālajai statistikai par eksportu un salīdzināja šīs cenas ar importa cenām. Šī analīze parādīja, ka Korejas cenas eksportam uz vairākiem citiem nozīmīgākajiem eksporta tirgiem ir zemākas par tās cenām eksportam uz ES. Vidējā cena eksportam uz trešo valstu tirgiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika aprēķināta kā 1 442 EUR/t un ir zemāka par viszemāko ES piemērojamo MIC, kā arī daudz zemāka par vidējo EXW cenu eksportam uz ES. Salīdzinot šīs cenas eksportam uz trešo valstu tirgiem ar salikto normālo vērtību, starpība bija aptuveni 30 %.

(100)

Tāpēc tika atzīta par ticamu iespējamība, ka tad, ja pašlaik spēkā esošos pasākumus atceltu, Korejas ražotāji eksportētāji sāktu pārdot savus ražojumus Savienībai par dempinga cenām.

b) Neizmantotā jauda

(101)

Saskaņā ar pieejamajiem faktiem, kas iekļauti pārskatīšanas pieprasījumā, aplēstā Korejas ražošanas jauda pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 280 000 tonnas un aplēstā neizmantotā jauda – 24 000 tonnas. Tādējādi Korejas neizmantotā jauda atbilda aptuveni [7–10] % no OGES patēriņa Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

c) Savienības tirgus pievilcīgums

(102)

Komisija nolēma, ka Savienības tirgus ir Korejas ražotājiem pievilcīgs tālāk norādīto iemeslu dēļ.

(103)

Pirmkārt, kā minēts 81. apsvērumā iepriekš, Savienības tirgus ir viens no lielākajiem tirgiem pasaulē. Otrkārt, Korejas iekšzemes patēriņu pārsvarā apmierina iekšzemes ražošana, jo imports veido tikai aptuveni 19 % no patēriņa. Līdz ar to ražotāju eksportētāju darbība ir galvenokārt vērsta uz eksportu.

(104)

Treškārt, Korejas eksports uz Ķīnu pēdējos gados ir strauji samazinājies, kopš ĶTR ieviesa antidempinga pasākumus, tostarp pret Koreju, un palielināja savu iekšzemes ražošanas jaudu. Tas savukārt padara Savienības tirgu pievilcīgāku, tādējādi radot risku, ka noteiktas tirdzniecības plūsmas var tikt novirzītas uz Savienību.

d) Secinājums par dempinga atkārtošanās iespējamību

(105)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, dempings varētu turpināties. Ņemot vērā Korejas neizmantoto jaudu, OGES zemās cenas eksportam uz trešo valstu tirgiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kas salīdzinājumā ar normālo cenu uzskatāmas par dempinga cenām, kā arī Savienības tirgus pievilcīgumu, Komisija arī secināja, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, Savienības tirgū, visticamāk, ieplūstu ievērojams daudzums Korejā ražotu OGES par dempinga cenām.

3.4. Amerikas Savienotās Valstis

3.4.1. Dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā

3.4.1.1. Ievadpiezīmes

(106)

Tā kā neviens no ASV ražotājiem eksportētājiem nesadarbojās, kā tas norādīts 28. apsvērumā, Komisija balstīja vispārējo analīzi, tostarp dempinga aprēķinu, uz pieejamajiem faktiem atbilstīgi pamatregulas 18. pantam.

(107)

Līdz ar to dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība tika novērtēta, izmantojot termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā iekļauto informāciju kopā ar datiem no citiem informācijas avotiem, piemēram, Eurostat un GTA.

3.4.1.2. Dempings

a) Normālā vērtība

(108)

Lai noteiktu normālo vērtību, Komisija izmantoja tādu pašu metodiku, kādu pieprasījuma iesniedzējs piemēroja savā pieprasījumā. Tā kā ticami dati par cenām ASV iekšzemes tirgū nebija pieejami, Komisija aprēķināja salikto normālo vērtību, izmantojot termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā norādīto metodiku un vērtības.

b) Eksporta cenas

(109)

Cenas eksportam uz Savienību tika noteiktas, pamatojoties uz Eurostat datiem.

c) Salīdzinājums

(110)

Normālā vērtība un eksporta cena tika salīdzinātas EXW līmenī. Šajā nolūkā piegādes un apdrošināšanas izmaksas tika atrēķinātas, balstoties uz pieprasījumā pieejamo informāciju (166,66 EUR/t). Tādējādi tika noteikts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā normālā vērtība EXW līmenī bija 2 310 EUR/t un eksporta cena EXW līmenī bija 1 880 EUR/t.

d) Dempings

(111)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija noteica, ka dempinga starpība ir aptuveni 21 %. Tāpēc Komisija secināja, ka dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies.

3.4.2. Dempinga turpināšanās iespējamība pasākumu atcelšanas gadījumā

(112)

Komisija analizēja dempinga atkārtošanās iespējamību, ja esošie antidempinga pasākumi zaudētu spēku. Šajā procesā tā aplūkoja ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu ASV un Savienības tirgus pievilcīgumu.

a) Neizmantotā jauda

(113)

Saskaņā ar termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju aplēstā ASV ražošanas jauda pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 265 000 tonnas un aplēstā neizmantotā jauda – 77 000 tonnas. Līdz ar to ar ASV neizmantoto jaudu vien var apmierināt [27–30] % no Savienības kopējā OGES patēriņa.

b) Savienības tirgus pievilcīgums

(114)

Izmeklēšana apstiprināja, ka Savienības tirgus ir ASV ražotājiem pievilcīgs tālāk norādīto iemeslu dēļ.

(115)

Pirmkārt, kā minēts 81. apsvērumā iepriekš, Savienības tirgus ir viens no lielākajiem tirgiem pasaulē.

(116)

Otrkārt, ASV iekšzemes patēriņu pārsvarā apmierina iekšzemes ražošana, jo pārskatīšanas izmeklēšanas periodā imports veidoja tikai aptuveni 15 % no patēriņa. Līdz ar to ražotāju eksportētāju darbība ir galvenokārt vērsta uz eksportu.

c) Secinājums par dempinga turpināšanās iespējamību

(117)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, dempings varētu turpināties. Ņemot vērā OGES dempinga cenas Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, lielo neizmantoto jaudu ASV un Savienības tirgus pievilcīgumu, Komisija arī secināja, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, Savienības tirgū, visticamāk, ieplūstu ievērojams daudzums ASV ražotu OGES par dempinga cenām.

3.5. Ķīnas Tautas Republika

3.5.1. Dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā

3.5.1.1. Ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu noteiktā normālās vērtības noteikšanas procedūra

(118)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir teikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie pircēji”.

(119)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka tad, “ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības”, un tā “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas” – “PVA izmaksas”).

(120)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka attiecībā uz ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, atzina par pareizu sākt izmeklēšanu par ražotājiem eksportētājiem no minētās valsts.

(121)

Tādēļ, lai savāktu datus, kas beigās būs nepieciešami pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanai, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu aicināja ĶTR ražotājus sniegt informāciju par pārskatāmā ražojuma ražošanā izmantotajiem izejresursiem. Prasīto informācija sniedza viens ražotājs eksportētājs.

(122)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvotajiem nozīmīgajiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu arī ĶV. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts paziņojums par procedūras sākšanu, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt apstiprinošus pierādījumus par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. No ĶV netika saņemta atbildes uz anketas jautājumiem, un noteiktajā termiņā netika saņemta informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu.

(123)

2020. gada 30. novembrī Komisija izdeva pirmo paziņojumu par lietas materiāliem (“pirmais paziņojums”), kurā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunkta otro ievilkumu lūdza ieinteresēto personu viedokli par attiecīgiem avotiem, ko Komisija var izmantot normālās vērtības aprēķināšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, piemēram, materiālus, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija apzināja divas iespējamās reprezentatīvās valstis: Brazīliju un Krieviju.

(124)

Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes. Piezīmes tika saņemtas no Eurofer un Baoshan grupas.

(125)

Par pirmo paziņojumu izteiktās piezīmes tika ņemtas vērā otrajā paziņojumā (“otrais paziņojums”), ko Komisija izdeva 2021. gada 20. jūlijā, informējot ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, par reprezentatīvo valsti izmantojot Brazīliju. Tā arī informēja ieinteresētās personas, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas un peļņu, pamatojoties uz pieejamo informāciju par reprezentatīvās valsts ražotāju Aperam Inox América so Sul S.A. (“Aperam”). Piezīmes tika saņemtas no Eurofer un Baoshan grupas.

3.5.1.2. ĶV nesadarbošanās

(126)

Sākot izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, Komisija nosūtīja ĶV anketu par kropļojumu pastāvēšanu. Taču ĶV neatbildēja. Komisija 2021. gada 24. septembrī ar verbālnotu informēja ĶV, ka tā plāno izmantot pamatregulas 18. pantu attiecībā uz iespējamu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu OGES iekšzemes tirgū Ķīnā pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē. Komisija aicināja ĶV sniegt piezīmes par 18. panta piemērošanu. Piezīmes netika saņemtas.

3.5.1.3. Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana

(127)

Nesenajās izmeklēšanās, kas skāra tērauda nozari ĶTR (11), Komisija konstatēja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Šajā izmeklēšanā Komisija secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, ir atbilstīgi piemērot arī pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(128)

Minētajās izmeklēšanās Komisija konstatēja, ka ĶTR notiek ievērojama valdības iejaukšanās, kas kropļo resursu efektīvu sadali atbilstoši tirgus principiem (12). Konkrētāk, Komisija secināja, ka tērauda nozarē, kurā ietilpst OGES, ĶV ne tikai pieder ievērojama daļa uzņēmumu pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē (13), bet, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, tā var arī iejaukties cenās un izmaksās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē (14). Turklāt Komisija konstatēja, ka valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk. Patiešām, kopumā plānošanas sistēma ĶTR nodrošina, ka resursi tiek koncentrēti nozarēs, kuras ĶV atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem (15). Turklāt Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti pienācīgi nedarbojas pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē un rezultātā, īpaši gadījumos, kad tiek saglabāti maksātnespējīgi uzņēmumi un piešķirtas zemes izmantošanas tiesības ĶTR, rodas kropļojumi (16). Tāpat Komisija konstatēja algu izmaksu kropļojumus tērauda nozarē pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē (17), kā arī finanšu tirgu kropļojumus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, īpaši attiecībā uz kapitāla pieejamību uzņēmumiem ĶTR (18).

(129)

Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās par ĶTR tērauda nozari, šajā izmeklēšanā Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR. Komisija to darīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, tostarp pierādījumiem, kas ietverti pieprasījumā, kā arī ziņojumā, kura pamatā ir dati no publiski pieejamiem avotiem. Minētajā analīzē tika pārbaudīta valdības būtiskā iejaukšanās ĶTR ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, kas ietver pārskatāmo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu ĶTR, ko tā šajā saistībā konstatēja arī savās iepriekšējās izmeklēšanās.

(130)

Pieprasījumā bija ietverta informācija par tērauda nozares 13. piecgades plāna kropļojošo ietekmi uz tērauda ražošanas nozari. Turklāt pieprasījumā bija minēti ASV valdības konstatējumi par valsts kontroli Ķīnas tērauda nozarē, kur valstij ir nosacīti plašas kontroles pilnvaras, un elektroenerģijas nozarē, kuru valsts kontrolē pilnībā, realizējot šo kontroli ar Valsts padomes Valstij piederošo aktīvu uzraudzības un pārvaldes komisijas (SASAC) starpniecību (19). Pieprasījumā arī norādīts, ka OGES, tāpat kā ar organisku pārklājumu pārklātus tērauda ražojumus, izgatavo no karsti velmētiem ruļļiem. Tāpēc kropļojumi, ko Komisija minēja Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/687 (20) attiecībā uz tērauda ražojumiem ar organisku pārklājumu, attiecas arī uz OGES. Pieprasījumā arī norādīts, ka divi galvenie Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas figurē OGES izmeklēšanā, proti, Baosteel un WISCO, ir arī ražotāji eksportētāji, uz kuriem attiecas galīgie pasākumi, kas pieņemti attiecībā uz tērauda ražojumiem ar organisku pārklājumu. Baosteel un WISCO 2016. gada nogalē apvienojās, kļūstot par Ķīnas lielāko tērauda ražotāju. Pieprasījumā minēta arī antisubsidēšanas procedūra attiecībā uz karsti velmētiem plakaniem tērauda ražojumiem (21), kurā Komisija konstatēja vairākas subsīdijas, kas liecina par kropļojumiem nozarē. Visbeidzot, pieprasījumā minēts Baosteel un citu ražotāju saņemtais finansiālais atbalsts, ko pierāda Tērauda nozares koalīcijas ziņojums (22) un konstatējumi vairākās ASV izmeklēšanās par galīgo kompensācijas maksājumu noteikšanu (23).

(131)

Kā norādīts 126. apsvērumā, ĶV nesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, kas pamatotu vai atspēkotu pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, ieskaitot ziņojumu un pieprasījuma iesniedzēja sniegtos papildu pierādījumus, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(132)

Tieši tērauda nozarē, kurā ietilpst OGES, ievērojama daļa īpašumu joprojām pieder ĶV. Daudzi lielākie ražotāji ir valsts īpašumā. Piemēram, OGES galvenais eksportētājs Baosteel ir nozīmīgs Ķīnas valsts īpašumā esošs uzņēmums, kas nodarbojas ar tērauda ražošanu un ietilpst nesen konsolidētajā China Baowu Steel Group Co. Ltd. (iepriekš – Baoshan Iron & Steel Co., Ltd. un Wuhan Iron & Steel) (24). Lai gan tiek lēsts, ka nomināli valsts uzņēmumu un privātā īpašumā esošu uzņēmumu skaits ir gandrīz vienāds, no pieciem Ķīnas tērauda ražotājiem, kas ierindojas starp 10 pasaules lielākajiem tērauda ražotājiem, četri ir valsts uzņēmumi (25). Vienlaikus, lai gan 10 lielākie ražotāji 2016. gadā saražoja tikai aptuveni 36 % no nozares kopējās produkcijas, ĶV tajā pašā gadā izvirzīja mērķi līdz 2025. gadam konsolidēt 60–70 % no tērauda ražošanas aptuveni desmit lielos uzņēmumos (26). ĶV 2019. gada aprīlī šo nodomu pauda atkārtoti, paziņodama, ka izdod pamatnostādnes par tērauda nozares konsolidāciju (27). Šāda konsolidācija var būt saistīta ar rentablu privātu uzņēmumu piespiedu apvienošanu ar mazāk sekmīgiem valsts uzņēmumiem (28). Divi OGES ražotāji Ķīnā – Baosteel un WISCO (abi ietilpst Baoshan Group) – pieder valstij.

(133)

Saistībā ar ĶV spēju, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, ietekmēt cenas un izmaksas pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē, izmeklēšanā tika konstatēts, ka starp pārskatāmā ražojuma ražotājiem un ĶKP pastāv personīgas saites, piemēram, ĶKP biedri darbojas Baoshan Group augstākajā vadībā vai ir direktoru valdes locekļi.

(134)

Gan uz valsts, gan privātiem uzņēmumiem OGES nozarē attiecas politiskā uzraudzība un norādījumi. Tālāk sniegtie piemēri ilustrē minēto tendenci, ka ĶV pastiprina iejaukšanos nozarē. Daudzi OGES ražotāji savās tīmekļa vietnēs atklāti uzsver darbības partijas ietekmes stiprināšanai, partijas biedru dalību uzņēmumu vadībā, kā arī savu piederību pie ĶKP. Izmeklēšana atklāja darbības partijas ietekmes stiprināšanai gan Baosteel, gan WISCO. Baosteel apraksta darbības partijas ietekmes stiprināšanai šādi: “uzņemties galveno atbildību par partijas līnijas stingru un visaptverošu īstenošanu; vadīt ideoloģisko un politisko darbu uzņēmumā, strādāšanu vienotā frontē, garīguma veicināšanu sabiedrībā, uzņēmuma kultūras un masu iesaistes veidošanu, piemēram, ar arodbiedrību un Komunistiskās jaunatnes līgas palīdzību; virzīt partijas tradīcijām atbilstošas un godīgas vadības izveidi, atbalstīt disciplinārkomitejas, lai tās varētu sekmīgi pildīt pārraudzības pienākumus (29)”. WISCO savā tīmekļa vietnē paziņoja, ka WISCO Group Co., Ltd. strādājošo Ķīnas Komunistiskās partijas biedru pirmais kongress 2021. gada 22. janvārī“nolēma pilnā mērā realizēt partijas komitejas vadošo lomu “norādījumu izstrādē, to izpildes nodrošināšanā un situācijas pārvaldībā kopumā”, uzlabot politisko nostāju, stiprināt pārskatatbildību un visiem spēkiem veicināt “1345” attīstības stratēģijas īstenošanu (30)”.

(135)

Turklāt OGES nozarē ir spēkā diskriminējoša politika, saskaņā ar kuru priekšroka tiek dota iekšzemes ražotājiem vai citādi tiek ietekmēts tirgus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē.

(136)

Lai gan OGES ražošana ir specializēta nozare un izmeklēšanā neizdevās apzināt konkrētus politikas dokumentus ar norādēm tieši par OGES nozares attīstību, OGES nozare gūst labumu no valdības norādījumiem un iejaukšanās attiecībā uz galveno OGES ražošanas izejvielu, proti, tēraudu un dzelzsrūdu.

(137)

Ķīnas valdība atzīst tērauda ražošanas nozari par nozīmīgu nozari (31). Tas ir apstiprināts daudzos plānos, direktīvās un citos tērauda nozarei veltītos dokumentos, kas tiek izdoti valsts, reģionālā un pašvaldību līmenī, piemēram, “Tērauda ražošanas nozares pielāgošanas un modernizācijas plānā 2016.–2020. gadam” (spēkā izmeklēšanas periodā). Plānā noteikts, ka tērauda ražošanas nozare ir “būtisks Ķīnas ekonomikas pamatsektors un valsts stūrakmens (32)”. Tajā izvirzītie galvenie uzdevumi un mērķi aptver visus nozares attīstības aspektus (33). Ekonomikas un sociālās attīstības 13. piecgades plānā (34), kurš bija spēkā izmeklēšanas periodā, ir paredzēts atbalsts uzņēmumiem, kas ražo augstas kvalitātes tērauda ražojumu veidus. Plāns ir vērsts arī uz to, lai nodrošinātu ražojumu kvalitāti, izturību un uzticamību, atbalstot uzņēmumus, kas izmanto tehnoloģijas, kuras saistītas ar tīra tērauda ražošanu, precīzo velmēšanu un kvalitātes uzlabošanu (35).

(138)

Rūpniecības pārstrukturēšanas virzības katalogā (2011. gada redakcija) (2013. gada grozījumi) (36) (“Katalogs”) tērauda ražošanas nozare ir iekļauta atbalstāmo nozaru sarakstā. Dzelzs ir svarīga izejviela OGES ražošanā. Izmeklēšanas periodā uz dzelzsrūdu attiecās Valsts Minerālresursu plāns 2016.–2020. gadam. Plānā cita starpā bija paredzēts “nodrošināt uzņēmumu koncentrāciju un attīstīt lielas un vidējas raktuves, kas spēj konkurēt tirgū”, “nodrošināt vietējo resursu pārraudzību tā, lai tie tiktu koncentrēti liela mēroga ieguves grupās”, “mazināt slogu dzelzsrūdas uzņēmumiem, palielināt iekšzemes dzelzsrūdas uzņēmumu konkurētspēju”, “pienācīgi kontrolēt 1 000 metrus dziļo raktuvju un maza mēroga zemas kvalitātes dzelzsrūdas raktuvju izveidi”.

(139)

Dzelzsrūda ir minēta arī tērauda 13. piecgades plānā 2016.–2020. gadam, kas bija spēkā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Plānā attiecībā uz dzelzsrūdu iecerēts “turpināt atbalstīt izpētes darbus galvenajās derīgo izrakteņu teritorijās valstī, [..] atbalstīt vairākus esošus un ļoti konkurētspējīgus vietējos dzelzsrūdas uzņēmumus, pateicoties plašākai un intensīvākai izstrādei [..], un stiprināt vietējo derīgo izrakteņu bāzu nozīmi attiecībā uz (piegādes) drošību.”

(140)

Dzelzsrūdas nozare ir klasificēta kā stratēģiska jaunveidotā nozare (“SJN”), tādēļ uz to attiecas SJN 13. piecgades plāns. Arī dzelzsrūda, čuguns un ferosakausējumi ir uzskaitīti VARK 2019. gada Rūpniecības pielāgojumu ievirzes katalogā. Ferosakausējumi ir minēti Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrijas (“MIIT”) 2018. gada Rūpniecības attīstības un pārneses ievirzes katalogā.

(141)

Kā redzams iepriekš minētajos piemēros par tēraudu un dzelzi, ĶV lielā mērā virza OGES nozares attīstību saskaņā ar dažādiem politikas instrumentiem un direktīvām un kontrolē praktiski visus nozares attīstības un darbības aspektus. Tādējādi OGES nozare gūst labumu no valdības norādījumiem un iejaukšanās attiecībā uz tēraudu un OGES ražošanas galveno izejvielu, proti, dzelzsrūdu.

(142)

Papildus iepriekš minētajam tiek norādīts, ka OGES ražotāji arī saņem valsts subsīdijas un tas nepārprotami liecina par valsts ieinteresētību šajā nozarē. Izmeklēšanas laikā Komisija konstatēja, ka divi OGES ražotāji – Baosteel (37) un WISCO (38) – guva labumu no tiešām valsts subsīdijām.

(143)

Kopumā ĶV ir ieviesusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievērotu valsts politikas mērķus, proti, atbalstītu veicināmās nozares, tostarp tērauda un dzelzs ražošanas nozari, kurā ietilpst OGES. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(144)

Šajā izmeklēšanā nav atklāti pierādījumi, kas liecinātu, ka pārskatāmā ražojuma ražotājus OGES nozarē neietekmētu bankrota un īpašuma tiesību aktu diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē, kā minēts iepriekš 128. apsvērumā.

(145)

OGES nozari ietekmē arī algu izmaksu kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē, kas arī minēti iepriekš 128. apsvērumā. Minētie kropļojumi ietekmē nozari gan tieši (pārskatāmā ražojuma ražošanā vai galveno izejresursu ražošanā), gan netieši (kad nozarei ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darba tiesību sistēma) (39).

(146)

Turklāt šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka OGES nozari nav skārusi valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, kas arī minēta iepriekš 128. apsvērumā. Tāpēc būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā nopietni ietekmē tirgus apstākļus visos līmeņos.

(147)

Visbeidzot, Komisija atgādina, ka OGES ražošanai ir vajadzīgi vairāki izejresursi. Kad OGES ražotāji tos iegādājas vai slēdz līgumus par tiem, cenas, ko viņi samaksā (un kas tiek uzskaitītas kā izmaksas), ir pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, izejresursu piegādātāji nodarbina darbaspēku, kurš ir pakļauts kropļojumiem, tie var aizņemties naudu, kas ir pakļauta finanšu nozares/kapitāla sadales kropļojumiem, un tie ir pakļauti plānošanas sistēmai, kas tiek piemērota visos valdības līmeņos un nozarēs.

(148)

Rezultātā ne vien nav pareizi izmantot OGES pārdošanas cenas iekšzemes tirgū pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet tiek ietekmētas arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.), jo to cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā aprakstīts ziņojuma A un B daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti ĶTR, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, nav pasargāti no nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursiem, ko izmanto citu izejresursu ražošanā, utt.

(149)

ĶV nav sniegusi pierādījumus vai argumentus par pretējo. Viena ražotāju eksportētāju grupa, proti, Baosteel un WISCO (“Baoshan grupa”), iesniedza virkni piezīmju saistībā ar nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu.

(150)

Pirmkārt, Baoshan grupa uzsvēra, ka apgalvojumam par “nozīmīgu kropļojumu” pastāvēšanu Ķīnā nebūtu jākļūst par aksiomu. Baoshan grupa norādīja, ka Komisijai nebūtu jāvāc informācija normālās vērtības aprēķināšanai, izmantojot metodiku, kuras pamatā ir reprezentatīvās valsts dati, pašā izmeklēšanas sākumā, proti, kamēr izmeklēšanā vēl nav konstatēti un apstiprināti nozīmīgi kropļojumi. Pēc Baoshan grupas domām, šāda informācija būtu jāvāc vienīgi tad, kad Komisija būs pārliecinājusies par faktiem, kas nepieciešami, lai piemērotu pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumus. Tā norādīja, ka pieprasījums lielā mērā balstās uz ziņojumu par Ķīnu, kurš, kā uzskata Baoshan grupa, neatbilst taisnīgu un objektīvu pierādījumu standartiem, jo tika sagatavots nolūkā atvieglot Eiropas nozarēm sūdzību iesniegšanu. Turklāt Baoshan grupa apgalvoja, ka Komisijas ziņojumā iekļautās informācijas precizitāte un tās piemērotība izmantošanai šajā procedūrā ir ļoti apšaubāma, jo ziņojums publicēts 2017. gadā, bet tā saturs un atsauces attiecas uz 2016. un iepriekšējiem gadiem, nevis uz izmeklēšanas periodu, tāpēc to nevar izmantot šajā izmeklēšanā. Baoshan grupa arī norādīja, ka ziņojums par Ķīnu attiecas vienīgi uz tērauda nozari, nevis uz OGES, un konstatējumus par tērauda nozari ne vienmēr var attiecināt uz OGES.

(151)

Komisija uzskata, ka paziņojumā par procedūras sākšanu iekļautais pierādījumu uzskaitījums ir pietiekams izmeklēšanas sākšanai, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Lai gan konstatācija par nozīmīgu kropļojumu faktisko pastāvēšanu un no tās izrietošā 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā noteiktās metodikas izmantošana notiek tikai pagaidu un/vai galīgās informācijas izpaušanas brīdī, 2. panta 6.a punkta e) apakšpunkts nosaka pienākumu vākt datus, kas vajadzīgi šīs metodikas piemērošanai, ja uz šā pamata ir sākta izmeklēšana. Šajā gadījumā Komisija uzskatīja, ka pieprasījuma iesniedzēja iesniegtie pierādījumi par nozīmīgiem kropļojumiem ir pietiekami, lai uz šā pamata sāktu izmeklēšanu. Tas bija skaidri norādīts paziņojuma par procedūras sākšanu 3. punktā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunktā noteikto pienākumu. Tāpēc Komisija veica nepieciešamās darbības, kas ļāva tai piemērot metodiku saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu gadījumā, ja nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana tiktu konstatēta izmeklēšanas gaitā.

(152)

Atbildot uz apgalvojumu par ziņojuma neobjektivitāti, Komisija norāda, ka šis ziņojums ir visaptverošs dokuments, kura pamatā ir plaši objektīvi pierādījumi, tostarp tiesību akti, noteikumi un citi oficiāli politikas dokumenti, kurus publicējusi ĶV, trešo personu ziņojumi no starptautiskām organizācijām, akadēmiski pētījumi un zinātnieku raksti, kā arī citi uzticami, neatkarīgi avoti. Ziņojums tika publiskots 2017. gada decembrī, lai ikvienai ieinteresētajai personai būtu plašas iespējas atspēkot vai papildināt ziņojumu, vai izteikt piezīmes par to un tā pamatā esošajiem pierādījumiem. Attiecībā uz argumentu, ka ziņojums ir novecojis, Komisija atgādina, ka līdz šim nav iesniegti pierādījumi, kas liecinātu par to, ka ziņojums ir novecojis. Gluži pretēji, Komisija jo īpaši atzīmē, ka galvenie ziņojumā ietvertie politikas dokumenti un pierādījumi, tostarp attiecīgie piecgadu plāni un tiesību akti, kas bija piemērojami pārskatāmajam ražojumam, joprojām bija aktuāli pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un ka ne Baoshan grupa, ne citas personas nav pierādījušas, ka tā vairs nav.

(153)

Attiecībā uz argumentu, ka Komisijas ziņojumā nav nodaļas konkrēti par OGES un tas attiecas uz tērauda nozari kopumā, Komisija norādīja, ka, pirmkārt, OGES ir speciāls tērauda veids, tāpēc noteikumi par tērauda nozari vispārīgi attiecināmi arī uz OGES. Otrkārt, Komisija norādīja, ka nozīmīgo kropļojumu pastāvēšana, kas liek piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, nav atkarīga no tā, vai konkrētajai nozarei ir veltīta atsevišķa nodaļa, kas attiecas uz izmeklējamo ražojumu. Ziņojumā aprakstīti dažādi ĶTR pastāvoši kropļojumi, kas ir transversāli un skar visu Ķīnas ekonomiku, un ietekmē izmeklējamā ražojuma cenas un/vai izejvielas un ražošanas izmaksas. Līdz ar to Baoshan grupas apgalvojumi tika noraidīti.

(154)

Kopumā pieejamie pierādījumi liecina, ka pārskatāmā ražojuma cenas vai izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, tāpēc ka tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Tādējādi, kā arī ņemot vērā to, ka ĶV nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. Tāpēc Komisija, kā izklāstīts tālāk, noteica normālo vērtību, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

3.5.1.4. Reprezentatīvā valsts

a) Vispārīgas piezīmes

(155)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

—	līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā Ķīnā. Šim nolūkam Komisija, pamatojoties uz Pasaules Bankas datubāzi (40), izmantoja valstis, kuru nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju ir līdzīgs kā ĶTR,

—	pārskatāmā ražojuma ražošana minētajā valstī (41),

—	attiecīgo datu publiska pieejamība reprezentatīvajā valstī.

—	Ja ir vairākas iespējamās reprezentatīvās valstis, priekšroku attiecīgā gadījumā dod valstij ar pienācīga līmeņa sociālo un vides aizsardzību.

(156)

Kā paskaidrots 123. un 125. apsvērumā, Komisija ir publicējusi divus paziņojumus par lietas materiāliem, kas izmantoti normālās vērtības noteikšanai: pirmais paziņojums par ražošanas faktoriem tika publicēts 2020. gada 30. novembrī (“pirmais paziņojums”), bet otrais paziņojums par ražošanas faktoriem – 2021. gada 20. jūlijā (“otrais paziņojums”) Šajos paziņojumos aprakstīti fakti un pierādījumi, uz ko balstīti attiecīgie kritēriji, un atbildēts uz piezīmēm, ko personas saņēmušas par šiem elementiem un attiecīgajiem avotiem. Otrajā paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas par savu nodomu uzskatīt Brazīliju par attiecīgu reprezentatīvu valsti šajā lietā, ja tiktu apstiprināts, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

b) Līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā ĶTR

(157)

Pirmajā paziņojumā Komisija noteica, ka Brazīlija un Krievija ir valstis, kuru ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā Ķīnā saskaņā ar Pasaules Bankas datiem, t. i., Pasaules Banka uz nacionālā kopienākuma pamata tās klasificē kā valstis ar “vidēji augstu ienākumu līmeni”, un kurās ražo pārskatāmo ražojumu. Savienības ražošanas nozare bija arī ierosinājusi, ka Dienvidkoreja varētu būt atbilstoša reprezentatīva valsts. Tomēr, ņemot vērā Dienvidkorejas ekonomiskās attīstības līmeni pēc Pasaules Bankas klasifikācijas, šādu valsti nevar aplūkot.

(158)

Pēc pirmā paziņojuma publicēšanas Savienības ražošanas nozare iebilda, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts piešķir Komisijai plašu rīcības brīvību atbilstošas reprezentatīvas valsts izvēlē un nenosaka, ka līdzīga ekonomiskās attīstības līmeņa jēdziens aprobežojas ar valstīm, ko Pasaules Banka iekļāvusi vienā grupā, balstoties uz nacionālo kopienākumu. Konkrētāk, tā apgalvoja, ka daudzos gadījumos Pasaules Bankas klasifikācija grupās pēc nacionālā kopienākuma var būt lietderīga, taču tā nav piemērota pārskatāmajai OGES nozarei. Tam par iemeslu ir fakts, ka OGES ir unikāls augsto tehnoloģiju tērauda ražojums, un Ķīnas ražotājs eksportētājs ir aprīkojis savas OGES velmētavas atbilstoši visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem un eksportē uz Eiropas Savienību galvenokārt augstas caurlaidības (augstākās kvalitātes) OGES. Savienības ražošanas nozare arī apgalvoja, ka ražotājs Brazīlijā nespēj nodrošināt līdzīgu kvalitātes līmeni, savukārt Ķīnas ražotāja eksportētāja ekonomiskās attīstības un tehnoloģiju līmenis ir vienā līmenī ar Korejas velmētavu POSCO, tāpēc viņu ieskatā Koreja ir vispiemērotākā reprezentatīvā valsts.

(159)

Attiecībā uz Pasaules Bankas klasifikācijas izmantošanu saliktās normālās vērtības aprēķināšanai valstīs, kur pastāv nozīmīgi kropļojumi, Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkts paredz, ka Komisija var izmantot reprezentatīvu valsti ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni, kāds ir eksportētājvalstī. Lai katrā gadījumā noteiktu, kurās valstīs ir līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā eksportētājvalstī, Komisija izmanto valstis, ko Pasaules Banka ir iedalījusi vienā un tajā pašā ienākumu kategorijā. Kā vairākkārt apstiprinājusi Tiesa, Komisija tā rīkojas, īstenojot savu rīcības brīvību pamatregulas interpretēšanā un piemērošanā apstākļos, kuros tas ir Komisijas kompetencē. Komisija uzskata, ka minētā datubāze ļauj noteikt pietiekamu skaitu potenciāli piemērotu valstu ar līdzīgu attīstības līmeni, no kurām izvēlēties attiecīgu reprezentatīvo valsti saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

(160)

Šajā gadījumā Pasaules Banka ir ierindojusi Ķīnu tajā kategorijā, kurā iekļautas valstis ar vidēji augstu ienākumu līmeni. Tādējādi Korejas ekonomiskās attīstības līmenis nelīdzinās ĶTR, un tāpēc tika atzīts, ka tā neatbilst kritērijam, kas noteikts pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā.

(161)

Pēc otrā paziņojuma publicēšanas Eurofer apgalvoja, ka Komisijas novērtējums, kas balstās uz vispārējo ekonomiskās attīstības līmeni valstī un Pasaules Bankas klasifikāciju, ir neloģisks un tajā būtu jāņem vērā Ķīnas OGES nozares ekonomiskās attīstības pakāpe. Šajā sakarā Eurofer norādīja, ka Korejas un Japānas OGES nozaru ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā Ķīnas OGES nozarē. Tā kā Korejas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Eurofer apgalvoja, ka Komisija varētu Ķīnas gadījumā kā reprezentatīvu valsti izmantot Japānu un aprēķināt normālo vērtību, balstoties uz Nippon Steel iesniegto informāciju.

(162)

Komisija uzskata, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma redakcija nepieļauj tik šauru izskaidrojumu, jo tā neparedz konkrētas nozares atsevišķu aplūkošanu. Turklāt Eurofer nenorādīja nevienu neatkarīgu informācijas avotu, ko Komisija varētu izmantot, lai noteiktu, vai Korejas un Japānas OGES nozaru ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

c) Attiecīgo datu publiska pieejamība reprezentatīvajā valstī

(163)

Pirmajā paziņojumā Komisija norādīja, ka valstīs, kas tika noteiktas kā valstis, kurās ražo pārskatāmo ražojumu, t. i., Brazīlijā un Krievijā, publiski pieejami ir dati vienīgi par vienu ražotāju, kurš ražo pārskatāmo ražojumu Brazīlijā, proti, par Aperam Inox América do Sul S.A. (“Aperam”) darbību 2019. kalendārajā gadā. Šajā sakarā Komisija aicināja ieinteresētās personas izteikt piezīmes un attiecīgos gadījumos ieteikt citus ražotājus, kuri ražo izmeklējamo ražojumu to izvēlētajā reprezentatīvajā valstī, kas atbilst pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā minētajiem kritērijiem, un kuru finanšu pārskati ar attiecīgajiem datiem ir viegli pieejami.

(164)

Pēc pirmā paziņojuma publicēšanas neviena ieinteresētā persona neiesniedza piezīmes par Aperam vai atbilstošus publiskus datus par OGES ražotāju kādā iespējamā reprezentatīvā valstī.

(165)

Pēc otrā paziņojuma publicēšanas Eurofer piekrita, ka Brazīlija ir piemērotāka par Krieviju. Tomēr tā apgalvoja, ka Aperam trūkst tehnisku spēju izgatavot tādus augstākās kvalitātes kategorijas ražojumus, kādus uz ES eksportē Baoshan grupa, jo tas nav ieguldījis tehnoloģijās un procesos un tam trūkst zinātības, kas nepieciešama šādas kategorijas ražojumu ražošanai. Konkrētāk, Eurofer minēja amortizācijas līmeni, kas esot pārāk zems un būtu jākoriģē atbilstoši Savienības vai Korejas ražotāju amortizācijas līmenim.

(166)

Kā paskaidrots 180. apsvērumā, Komisija saliktās normālās vērtības aprēķināšanai neizmantoja Aperam amortizācijas līmeni. Saliktās normālās vērtības aprēķināšanai tika izmantoti vienīgi Aperam dati par PVA izmaksām un peļņu procentuālā izteiksmē. Attiecībā uz amortizāciju un citām pieskaitāmajām izmaksām Komisija izmantoja Baoshan grupas pieskaitāmās izmaksas, izteiktas procentos no pārējo izgatavošanas izmaksu summas, un piemēroja šo procentuālo rādītāju “pārrēķinātajām” izgatavošanas izmaksām. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

(167)

Pēc otrā paziņojuma publicēšanas Eurofer arī apgalvoja, ka Komisijai, aprēķinot PVA izmaksas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, būtu jāņem vērā Aperam finanšu dati par 2020. kalendāro gadu.

(168)

Komisija piekrita šim apgalvojumam, taču galu galā izmantoja vienīgi 2020. gada datus, jo, kā minēts 203. apsvērumā, izslēdzot ar saimniecisko darbību nesaistītos izdevumus, 2019. gada finanšu pārskati neuzrādīja peļņu.

(169)

Pirmajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, darbaspēku un enerģiju, kas tiek izmantoti OGES ražošanā. Tajā pašā paziņojumā Komisija norādīja, ka attiecībā uz noteiktiem ražošanas faktoriem pastāv ierobežojumi, kuru pamatā ir ESAO Rūpniecisko izejvielu eksporta ierobežojumu saraksts (42) un, konkrētāk, rūpniecisko izejvielu eksporta ierobežojumu saraksti attiecībā uz Brazīliju (HS 7225 11 un 7226 11) un Krieviju (HS 7204 10–7204 50). Turklāt attiecībā uz Krieviju Komisijas dienestu darba dokumentā par nozīmīgiem kropļojumiem Krievijas Federācijas ekonomikā tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas nolūkiem (SWD(2020) 242) norādīti arī nozīmīgi kropļojumi dabasgāzes (43) un elektroenerģijas (44) nozarēs, plaša valsts iejaukšanās, kā arī augsts koncentrācijas un vertikālās integrācijas līmenis galvenajās izejvielu nozarēs, tērauda nozarē un transporta nozarē (45) un ievedmuitas nodoklis par OGES (HS 7225 11 un 7226 11). Ņemot vērā šos tirdzniecības ierobežojumus un nozīmīgos kropļojumus, Komisija uzskatīja, ka Brazīlija būtu attiecīga reprezentatīvā valsts, un aicināja ieinteresētās personas izteikt piezīmes par iespējamo reprezentatīvo valstu piemērotību.

(170)

Pēc pirmā paziņojuma publicēšanas Savienības ražošanas nozare papildus pirmajā paziņojumā minētajiem argumentiem iesniedza vēl citus argumentus par to, kāpēc Krievija ir mazāk piemērota reprezentatīva valsts nekā Brazīlija.

(171)

Turklāt Komisijas norādīja, ka neviens nav apstrīdējis tās konstatējumus pirmā paziņojuma 2. iedaļā par aspektiem, kuru dēļ Krievija nav piemērota kā reprezentatīva valsts. Līdz ar to Komisija secināja, ka Brazīlija ir attiecīga reprezentatīvā valsts, jo tā atbilst visiem kritērijiem, t. i., tās attīstības līmenis ir līdzīgs Ķīnas attīstības līmenim, tajā ir OGES ražotājs un šī ražotāja dati ir viegli pieejami pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

d) Sociālās un vides aizsardzības līmenis

(172)

Tā kā, pamatojoties uz visiem minētajiem elementiem, ir konstatēts, ka Brazīlija ir attiecīga reprezentatīvā valsts, nav vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

e) Secinājums

(173)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, Komisija nolēma uzskatīt Brazīliju par attiecīgu reprezentatīvo valsti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta izpratnē.

3.5.1.5. Neizkropļotas izmaksas un atsauces vērtības

a) Avoti, kas izmantoti neizkropļotu izmaksu noteikšanai

(174)

Komisija pirmajā paziņojumā uzskaitīja ražošanas faktorus, piemēram, materiālus, enerģiju un darbaspēku, ko ražotājs eksportētājs izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un ieteikt publiski pieejamu informāciju par katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora neizkropļotu vērtību.

(175)

Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktam Komisija arī noteica avotus, kas jāizmanto, lai noteiktu neizkropļotas cenas un atsauces vērtības. Galvenais avots, kuru Komisija ierosināja izmantot, bija Global Trade Atlas (“GTA”). Visbeidzot, tajā pašā paziņojumā Komisija norādīja harmonizētās sistēmas (HS) kodus jeb preču kodus, ko līdztekus citām valstīm izmanto ES, Kanāda un Brazīlija, tiem ražošanas faktoriem, kurus, pamatojoties uz ieinteresēto personu sniegto informāciju, sākotnēji bija paredzēts izmantot GTA analīzē.

(176)

Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un ieteikt publiski pieejamu informāciju par neizkropļotām vērtībām katram no minētajā paziņojumā norādītajiem ražošanas faktoriem.

(177)

Pamatojoties uz priekšlikumu izmantot Brazīliju kā reprezentatīvo valsti, Komisija otrajā paziņojumā par lietas materiāliem informēja ieinteresētās personas, ka, lai noteiktu neizkropļotas izmaksas lielākajai daļai izejvielu, tā izmantos GTA.

b) Saliktās normālās vērtības noteikšanai izmantotie dati

(178)

Komisija izveidoja tādu ražošanas faktoru un avotu sarakstu, kurus paredzēts izmantot visiem ražošanas faktoriem, piemēram, materiāliem, enerģijai un darbaspēkam, ko ražotāji eksportētāji izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā. Komisija nesaņēma piezīmes par ražošanas faktoru sarakstu.

(179)

Ņemot vērā visu ieinteresēto personu sniegto un attālinātajā kontrolpārbaudē iegūto informāciju, ir noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

1. tabula

OGES ražošanas faktori

Ražošanas faktors	Preču kods	Neizkropļota vērtība	Mērvienība
Izejvielas
Dzelzsrūda	2601 11	729,85	tonnas
Kausēta	2601 12 10 , 2601 12 90	945,20	tonnas
Dzelzsrūda	2601 12 10 , 2601 12 90	945,20	tonnas
Dzelzs sārņi	2619	712,97	tonnas
Koksa ogles	2701 12	1 076,38	tonnas
Tērauda lūžņi	7204 10	865,57	tonnas
Ferosilīcijs	7202 21	12 766,44	tonnas
Feroniobijs	7202 93	155 625,46	tonnas
Alumīnijs	7601 10	14 547,25	tonnas
Ferohroms	7202 41	9 107,45	tonnas
Varš	7402	42 514,89	tonnas
Kaļķakmens	2521	98,65	tonnas
Dedzinātie kaļķi	2522 10	1 091,01	tonnas
Alva	8001 10	586 967,35	tonnas
Ferofosfors	7202 99 10	33 143,39	tonnas
Mangāns	8111 00 10 , 8111 00 20 , 8111 00 90	16 138,58	tonnas
Magnija oksīds (MgO)	2519 90 10 , 2519 90 90 (Francija)	44 837,45	tonnas
Palīgmateriāli
Darbaspēks
Darbaspēks		84,59	par cilvēkstundu
Enerģija
Elektroenerģija	2716	8 251,91	kWh
Dabasgāze	2711 11	3,42 –3,72	m3
Nafta	2710 19 11 , 2710 19 19 , 2710 19 21 , 2710 19 22 , 2710 19 29 , 2710 19 31 , 2710 19 32 , 2710 19 91 , 2710 19 92 , 2710 19 93 , 2710 19 94 , 2710 19 99	2,29	1 000 m3
Kokss	2704 00 11 , 2704 00 12	1 878,96	tonnas
Kokss	2704 00 90	1 878,96	tonnas
Ogles	2701 11	768,01	tonnas
Akmeņogļu gāze	2705	0,59	1 000 m3
Ūdeņradis	2804 10 (Kanāda)	2,74	m3

(180)

Turklāt Komisija ietvēra arī izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību, lai aptvertu izmaksas, kas nav iekļautas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, piemēram, amortizāciju un citas pastāvīgās izmaksas, ko nevar kvantificēt. Tā kā publiski pieejamajos Aperam finanšu datos trūka attiecīgo datu, lai noteiktu ar pieskaitāmajām izmaksām saistīto summu, to vietā tika izmantoti ražotāja eksportētāja konkrētā uzņēmuma dati, kurus piemēroja “pārrēķinātajām” izgatavošanas izmaksām. Metodika ir pienācīgi izskaidrota 3.5.1.6. iedaļā.

(181)

Pēc otrā paziņojuma par lietas materiāliem Eurofer lūdza Komisiju aprēķināt normālo vērtību tieši EUR valūtā, lai izvairītos no Ķīnas juaņu maiņas kursa radītajiem kropļojumiem. Attiecībā uz dempinga aprēķinos izmantojamo valūtu Eurofer nesniedza nekādus pierādījumus par kropļojumiem. Tāpēc Komisija veica dempinga aprēķinus saskaņā ar savu standarta praksi, proti, izmantojot eksportētājvalsts valūtu.

c) Izejvielas

(182)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un transporta izmaksas. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (46) 1. pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis. Komisija nolēma neņemt vērā importu reprezentatīvajā valstī no ĶTR, jo, kā tā secināja 154. apsvērumā, nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR. Ņemot vērā, ka nav pierādījumu tam, ka šie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka šie kropļojumi ietekmē eksporta cenas. Kad imports reprezentatīvajā valstī no ĶTR bija izslēgts, importa apjoms no citām trešām valstīm joprojām bija reprezentatīvs (vidēji vairāk nekā 90 %).

(183)

Vairākiem ražošanas faktoriem faktiskās ar tiem saistītās izmaksas, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, veidoja nenozīmīgu daļu no kopējām izmaksām par izejvielām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tā kā attiecībā uz šiem ražošanas faktoriem izmantotā vērtība būtiski neietekmēja dempinga starpības aprēķinus neatkarīgi no izmantotā avota, Komisija nolēma iekļaut šīs izmaksas palīgmateriālu izmaksās, kā paskaidrots 209. apsvērumā.

(184)

Komisija izejvielu piegādes transporta izmaksas, kas radušās ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, izteica procentos no šādu izejvielu faktiskajām izmaksām, un pēc tam šo procentuālo daļu piemēroja to pašu izejvielu neizkropļotajām izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transportēšanas izmaksas. Komisija uzskatīja, ka šajā izmeklēšanā attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām transportēšanas izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotās izejvielu transportēšanas izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai.

(185)

Pēc pirmā paziņojuma publicēšanas Baoshan grupa apgalvoja, ka noteiktu izejvielu (ūdeņraža, slāpekļa, skābekļa un alvas) cenas Brazīlijā ir daudz augstākas nekā Krievijā – galvenokārt tāpēc, ka tās importē Brazīlijā nelielos apjomos. Šajā sakarā tā aicināja Komisiju, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, izmantot alternatīvus avotus, piemēram, starptautiskās cenas vai iekšzemes izmaksas Ķīnā.

(186)

Komisija uzskata, ka skābeklis, slāpeklis un alva tiek importēti Brazīlijā reprezentatīvos apjomos. Līdz ar to ar šīm izejvielām saistītais apgalvojums sākotnēji tika noraidīts. Tomēr attiecībā uz ūdeņradi Komisija atzina, ka importa apjomu un cenu atšķirības patiešām ir būtiskas. Tāpēc Komisija nolēma, ka visatbilstošāk būs izmantot pasaulē lielākā ūdeņraža eksportētāja, t. i., Kanādas, datus. Tā kā atšķirības alvas importa apjomos un cenās bija nebūtiskas, Komisija izmantoja datus par importu Brazīlijā kopumā.

(187)

Pēc otrā paziņojuma publicēšanas Baoshan grupa apgalvoja, ka aprēķinātās slāpekļa un skābekļa cenas importam Brazīlijā ir neprecīzas, jo vienības cenas būtiski atšķiras atkarībā no izcelsmes valsts. Tā minēja, ka Paragvajas izcelsmes slāpekļa un skābekļa importa cenas bija attiecīgi 11 un 8 reizes zemākas par vidējo importa cenu, kas liecina par būtiskām atšķirībām importa cenās atkarībā no izcelsmes valsts. Turklāt tā apgalvoja, ka vairāk nekā 98 % no slāpekļa importa un 70 % no skābekļa importa nāk no Paragvajas. Baoshan grupa arī apgalvoja, ka šo izejvielu vienības cena ir būtiski zemāka par vidējo importa cenu. Ņemot vērā minētos apstākļus un šo divu izejvielu īpatsvaru, Baoshan grupa ierosināja uzskatīt slāpekli un skābekli par palīgmateriāliem, vai arī izmantot vienīgi Paragvajas izcelsmes slāpekļa un skābekļa importa cenas.

(188)

Ņemot vērā slāpekļa un skābekļa izmaksu īpatsvaru izgatavošanas izmaksās un novērotās cenu atšķirības, Komisija nolēma, ka būs atbilstoši uzskatīt šīs izejvielas par palīgmateriāliem.

(189)

Pēc pirmā paziņojuma publicēšanas Savienības ražošanas nozare paziņoja, ka OGES ražošanai nepieciešama īpaši augstas kvalitātes dzelzsrūda un magnija oksīds un ka importa statistika, kuras pamatā ir HS vai reprezentatīvās valsts kodi, kas parasti ietver visas kvalitātes kategorijas, to neatspoguļo.

(190)

Komisija atzina šo apgalvojumu par pamatotu, jo OGES patiešām ir ļoti sarežģīts ražojums, kas ir daudz dārgāks nekā parastie tērauda veidi, un tā izgatavošanai nepieciešamas īpašas formulas un ļoti augstas kvalitātes/augstas kategorijas izejvielas pat augšupējos dzelzs ražošanas līmeņos. Tā kā Komisija nevarēja ražotāja eksportētāja sniegtajos datos nodalīt tās dzelzsrūdas kategorijas, kas tiek izmantotas OGES ražošanā, Komisija uzskatīja, ka Fastmarkets (47) ziņotā cena dzelzsrūdas koncentrātam ar dzelzs saturu 66 % ir visatbilstošākā atsauces vērtība.

(191)

Komisija uzskatīja, ka magnija oksīds (“MGO”), ko izmanto OGES ražošanā ir ievērojami augstākas kvalitātes nekā tas, ko importē Brazīlijā. MGO muitas kodi reprezentatīvajā valstī ietver vairākas MGO kategorijas, nevis tikai to ļoti specifisko kategoriju, ko izmanto OGES ražošanā. Turklāt šādu MGO ražo pavisam nedaudz ražotāju tikai dažās valstīs, tostarp Francijā. Tāda veida MGO, kādu OGES ražošanās izmanto Ķīnas ražotājs eksportētājs un Savienības ražošanas nozare, patiešām ir vairākas reizes dārgāks nekā tas MGO, ko importē Brazīlijā. Tādējādi Brazīlijā importētais MGO neder kā atsauces vērtība OGES ražošanā izmantotajam MGO. Iznākumā Komisija uzskatīja, ka datubāzē Comext deklarētais eksports no Francijas kā nozīmīgas MGO ražotājas OGES vajadzībām uz valstīm, kurās ražo OGES (48), izņemot eksportu uz ĶTR un produkciju, kas paliek Savienībā, ir atbilstoša atsauces vērtība, kas atspoguļo starptautiskās cenas ārpus Savienības un Ķīnas.

(192)

Komisija uzskatīja, ka Global Trade Atlas (“GTA”) ziņotās cenas importam Brazīlijā nav reprezentatīvas attiecībā uz koksa oglēm un saspiesto gaisu. Turklāt šo cenu pārrēķināšana radītu nopietnas problēmas.

(193)

Iztrūkstot konkrētai informācijai par Ķīnas ražotāja eksportētāja izmantoto koksa ogļu kategorijām, Komisija uzskatīja, ka Fastmarkets ziņotā cena par īpaši cietām koksa oglēm, kas ir visaugstākās kvalitātes koksa ogles, ir atbilstoša. Izmeklēšanā tiešām tika konstatēts, ka visaugstākās kategorijas koksa ogļu atsauces cena tomēr ir zemāka par ražotāja eksportētāja norādīto cenu, par kādu tas iepērk koksa ogles. Tā ir vēl viena norāde, kas liecina, ka ražotājs eksportētājs izmanto ražošanas procesā ļoti augstas kvalitātes koksa ogles.

(194)

Attiecībā uz saspiesto gaisu ražotājs eksportētājs bija norādījis savu patēriņu kubikmetros, bet par importu Brazīlijā tiek ziņots vienīgi kilogramos, un Komisija nevarēja atrast atbilstošu pārrēķina koeficientu. Katrā ziņā saspiestais gaiss veido nenozīmīgu daļu no ražotāja eksportētāja kopējām izgatavošanas izmaksām. Minēto iemeslu dēļ Komisija uzskatīja šo ražošanas faktoru par palīgmateriālu.

(195)

Par feroniobija (“Fe-Nb”) importu Brazīlijā izmeklēšanas periodā netika ziņots. Tāpēc arī attiecībā uz Fe-Nb Komisija izmantoja pasaules lielākā eksportētāja, t. i., Brazīlijas, datus un to pašu pieeju, kas minēta 186. apsvērumā attiecībā uz ūdeņradi.

(196)

Attiecībā uz akmeņogļu gāzi ražotājs eksportētājs bija norādījis savu patēriņu kubikmetros, bet par importu Brazīlijā tiek ziņots vienīgi kilogramos, un Komisija nevarēja atrast atbilstošu pārrēķina koeficientu akmeņogļu gāzei. Turklāt Brazīlijā bija ievesti tikai 58 kg akmeņogļu gāzes. Tāpēc Komisija aprēķināja akmeņogļu gāzes atsauces cenu, balstoties uz dabasgāzes cenu reprezentatīvajā valstī un veicot korekcijas saistībā ar abu gāzes veidu siltumspēju.

(197)

Pēc otrā paziņojuma publicēšanas Eurofer iesniedza piezīmes par noteiktām izejvielām un palīgmateriāliem, ko izmanto OGES ražošanā. Tā arī lūdza Komisiju ņemt vērā iekšzemes transportēšanu līdz Ķīnas ražotājam eksportētājam.

(198)

Šajā sakarā Komisija uzskatīja, ka Baoshan grupas sniegtā informācija atspoguļo visus attiecīgos ražošanas faktorus pat tad, ja izgatavošanas process ir atšķirīgs. Turklāt Komisijas aprēķinos ir ņemts vērā iekšzemes transports, kā paskaidrots 184. apsvērumā.

d) Darbaspēks

(199)

Otrajā paziņojumā Komisija ierosināja darbaspēka izmaksu neizkropļotas vērtības noteikšanai izmantot reprezentatīvās valsts OGES ražotāja Aperam darbaspēka izmaksas. Neviena no ieinteresētajām personām nesniedza piezīmes par šo jautājumu. Kad kļuva pieejami finanšu dati par 2020. gadu, Komisija pārrēķināja darbaspēka izmaksas kā vidējo vērtību no 2019. un 2020. gada datiem, lai atspoguļotu pārskatīšanas izmeklēšanas periodu.

e) Elektroenerģija

(200)

Otrajā paziņojumā Komisija ierosināja elektroenerģijas neizkropļotu izmaksu noteikšanai izmantot elektroenerģijas tarifu, ko publicējis CEMIG – elektroapgādes uzņēmums Brazīlijas štatā Minasžeraisā (49), kur atrodas vienīgais OGES ražotājs Brazīlijā. Neviena no ieinteresētajām personām nesniedza piezīmes par šo jautājumu.

f) Dabasgāze

(201)

Otrajā paziņojumā Komisija ierosināja izmantot dabasgāzes cenu komerciāliem lietotājiem, ko publicējis GASMIG – piegādātājs Brazīlijas štatā Minasžeraisā (50), kur atrodas OGES ražotājs. Konkrētāk, Komisija izmantoja datus par rūpniecisko dabasgāzi atbilstošajās patēriņa robežās. Komisija aprēķināja atsauces cenu, balstoties uz GASMIG tarifiem, kas bija spēkā izmeklēšanas periodā. Atsauces cenā ietverti nodokļi (Tarifa com impostos). Neviena no ieinteresētajām personām nesniedza piezīmes par šo jautājumu.

g) Ražošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas, peļņa un amortizācija

(202)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(203)

Pirmajā un otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka tā izmantos Aperam finanšu datus un šajā sakarā darīja pieejamus Aperam finanšu datus par 2019. gadu. Tomēr pēc turpmākas analīzes un ar saimniecisko darbību nesaistītu izdevumu un ieņēmumu izslēgšanas izrādījās, ka Aperam 2019. gadā cieta zaudējumus. Līdz ar to uzņēmuma datus par 2019. gadu nevarēja izmantot.

(204)

Procedūras gaitā Komisijai kļuva pieejami Aperam finanšu dati par 2020. kalendāro gadu. Kad bija izslēgti ar saimniecisko darbību nesaistītie izdevumi un ieņēmumi, Aperam bija guvis peļņu. Ievērojot Eurofer lūgumu izmantot finanšu pārskatus par 2020. gadu, Komisija aprēķināja PVA izmaksas un peļņu procentuālā izteiksmē, balstoties uz Aperam finanšu pārskatiem minētajā gadā. Turklāt Komisija uzskatīja, ka šajā lietā ir atbilstošāk izmantot Aperam konsolidētos datus, nevis tā kontrolēto saistīto struktūru finanšu pārskatus. Konsolidētā pieeja tiešām sniedz precīzāku priekšstatu par Aperam darbību un ļauj no tā finanšu rezultātiem atskaitīt peļņu, kas gūta darījumos ar saistītajām struktūrām, ko nav iespējams noteikt to atsevišķajos pārskatos. Turklāt gan Aperam konsolidētajā, gan atsevišķajos pārskatos ietvertie dati attiecas ne tikai uz OGES ražošanu. Tāpēc konsolidēto datu izmantošana nepadara datus neprecīzākus. Tādējādi neizkropļotās PVA izmaksas un peļņa tika noteikta, balstoties uz Aperam finanšu pārskatiem par 2020. gadu.

(205)

Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, tika izteiktas kā daļa no ražotāju eksportētāju faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

3.5.1.6. Aprēķins

(206)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica salikto normālo vērtību katram ražojuma veidam EXW līmenī.

(207)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Komisija piemēroja neizkropļotas vienības izmaksas atsevišķu ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam, ko bija norādījis ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās. Baoshan grupas iesniegtos patēriņa rādītājus pārbaudīja attālinātajā kontrolpārbaudē. Kā minēts 47. apsvērumā iepriekš, pēc attālinātās kontrolpārbaudes Komisija nosūtīja Baoshan grupai vēstuli (“vēstule par 18. pantu”), paziņojot par savu nodomu tomēr izmantot pieejamos faktus un piemērot pamatregulas 18. panta 1. punktu attiecībā uz OGES ražošanu attiecināto cilvēkstundu aprēķinu. Pēc būtības Komisija uzskatīja, ka nav pārbaudītu un ticamu pierādījumu, kas apstiprinātu Baoshan grupas norādīto darbaspēka sadali. Sniedzot piezīmes par vēstuli par 18. pantu, Baoshan grupa iesniedza tos pašus apstiprinošos pierādījumus, ko tā sniedza attālinātajā kontrolpārbaudē. Tā kā šie dokumenti neparāda, cik stundas katru dienu strādāja katrs nodarbinātais, Komisija apstiprināja savu nodomu un uz OGES izgatavošanu attiecināto cilvēkstundu aprēķināšanā piemēroja pieejamos faktus. Komisija pārrēķināja uz OGES izgatavošanu attiecināto cilvēkstundu skaitu, dalot Baosteel un WISCO kopējās darbaspēka izmaksas ar attiecīgajām viena nodarbinātā stundas izmaksām, kas aprēķinātas abu uzņēmumu silīcijtērauda nodaļām. Baosteel un WISCO aprēķinātās cilvēkstundas tika konsekventi aizstātas ar Komisijas pārrēķinātajām attiecīgajām vērtībām.

(208)

Komisija reizināja izmantošanas koeficientus ar neizkropļotām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī Brazīlijā, kā aprakstīts 3.5.1.5. iedaļā.

(209)

Otrkārt, lai noteiktu kopējās neizkropļotās izgatavošanas izmaksas, Komisija pieskaitīja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas. Izgatavošanas pieskaitāmajām izmaksām, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, tika pieskaitītas 187. apsvērumā minēto izejvielu un palīgmateriālu izmaksas, un pēc tam tās tika izteiktas kā daļa no katra ražotāja eksportētāja faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(210)

Ražošanas izmaksām, kas tika noteiktas, kā aprakstīts iepriekšējā apsvērumā, Komisija piemēroja Aperam PVA izmaksas un peļņu. PVA izmaksas, izteiktas procentos no pārdoto preču izmaksām (“PPI”) un piemērotas neizkropļotām ražošanas izmaksām, bija 13,5 %. Peļņa, izteikta procentos no PPI un piemērota neizkropļotām ražošanas izmaksām, bija 7,6 %.

(211)

Pamatojoties uz to, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica katra ražojuma veida normālo vērtību EXW līmenī.

(212)

Pēc otrā paziņojuma publicēšanas Eurofer ierosināja aprēķināt normālo vērtību, balstoties uz cenām Ķīnas eksportam uz ASV saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(213)

Kā minēts 154. apsvērumā, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. Tāpēc Komisijai bija jānosaka normālā vērtība saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, kas neparedz izmantot cenas eksportam uz trešām valstīm.

3.5.1.7. Eksporta cena

(214)

Tā kā Baoshan grupa eksportēja pārskatāmo ražojumu uz Savienību, kā starpniekus izmantojot vairākus saistītos uzņēmumus, kuri darbojās importētāja statusā, eksporta cena, kā noteikts pamatregulas 2. panta 9. punktā, tika noteikta, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums tika pirmo reizi pārdots tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Šajā gadījumā cena tika koriģēta, ņemot vērā visas izmaksas, kas radušās no importēšanas brīža līdz tālākpārdošanas brīdim, tostarp PVA izmaksas un uzkrāto peļņu.

3.5.1.8. Salīdzinājums

(215)

Komisija salīdzināja Baoshan grupas normālo vērtību un eksporta cenu EXW līmenī.

(216)

3.5.1.9. Dempinga starpības

(217)

Attiecībā uz Baoshan grupu, kas bija ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar pārskatāmā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(218)

Veicot iepriekš aprakstīto salīdzinājumu, dempings netika konstatēts.

3.5.2. Dempinga atkārtošanās iespējamība

(219)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga atkārtošanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā. Tika analizēti šādi elementi – eksports uz trešām valstīm, ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnā un Savienības tirgus pievilcīgums.

a) Eksports uz trešām valstīm

(220)

Komisija konstatēja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Baoshan grupas eksports uz trešo valstu tirgiem (izņemot ES), kuros nepiemēro minimālo importa cenu, veidoja ļoti nozīmīgu daļu tās kopējā eksporta pārdošanas apjoma.

(221)

Salīdzinot saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteikto salikto normālo vērtību ar eksporta cenām grupas lielākajos eksporta tirgos – Indijā un Meksikā, kur tiek pārdoti aptuveni [35-70 %] no kopējā eksporta pārdošanas apjoma, Komisija noteica, ka eksporta cenas bija par 20 % zemākas nekā Baoshan grupai noteiktā normālā vērtība.

(222)

Tā kā citi Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisijai bija jāizmanto pieejamie fakti. Šajā sakarā tā izmantoja GTA ziņoto Ķīnas eksporta statistiku, lai novērtētu eksporta cenas uz trešām valstīm. Šādi iegūtā Ķīnas eksporta statistika liecināja, ka vidējā cena eksportam no Ķīnas bija zemāka par viszemāko MIC, kas bija spēkā ES pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, un tādējādi zemāka par Baoshan grupas eksporta cenu.

(223)

Tāpēc tika atzīta par ticamu iespējamība, ka tad, ja pašlaik spēkā esošos pasākumus atceltu, Ķīnas ražotāji eksportētāji sāktu pārdot savus ražojumus Savienībai par dempinga cenām.

b) Ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnā

(224)

Baoshan grupa ir vienīgā, kas eksportē uz ES, bet Ķīnā darbojas vēl vismaz astoņi citi OGES ražotāji eksportētāji. Saskaņā ar GTA ziņoto Ķīnas eksporta statistiku, pārējie OGES ražotāji Ķīnā arī eksportē savus ražojumus uz dažādām pasaules valstīm (51).

(225)

Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā norādītās Eurofer aplēses par Baoshan grupas ražošanas jaudu bija gandrīz tādas pašas kā Baoshan grupas faktiskie dati. Tā kā pārējie Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisijai pārējo ražotāju eksportētāju jaudas novērtējumā bija jābalsta savi konstatējumi uz pieejamajiem faktiem un tā izmantoja termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju.

(226)

Saskaņā ar termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju kopējā aplēstā ražošanas jauda Ķīnā ir 1 810 000 tonnas, bet aplēstais ražošanas apjoms ir 1 220 000 tonnas. Aplēstais Ķīnas patēriņš ir 1 020 000 tonnas. Pamatojoties uz minēto, tika aplēsts, ka neizmantotā jauda Ķīnā ir 600 000 tonnas, kas ievērojami pārsniedz ES kopējo patēriņu (265 000–280 000 t) pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Turklāt dažus galvenos tirgus, piemēram, ASV, aizsargā augsti tarifi 25 % apmērā, kas mazina Ķīnas ražotāju eksportētāju piekļuvi konkrētajam tirgum.

(227)

Tāpēc ir iespējams, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, Ķīnas ražotāji novirzītu savu neizmantoto jaudu ražošanai Savienības tirgum lielos apjomos un sāktu pārdot savus ražojumus par dempinga cenām.

c) Savienības tirgus pievilcīgums

(228)

Kā jau minēts 82. apsvērumā iepriekš, Savienības tirgus ir viens no lielākajiem OGES tirgiem pasaulē.

(229)

Cenu līmenis Savienībā ir kopumā ievērojami augstāks par Ķīnas ražotāju cenām eksportam uz trešām valstīm.

(230)

Savienības tirgus apmēri un cenu atšķirības liecina par Savienības tirgus pievilcīgumu.

d) Secinājums

(231)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, tika secināts, ka pastāv dempinga atkārtotas rašanās iespējamība, ja pasākumi zaudētu spēku.

3.6. Krievijas Federācija

3.6.1. Dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā

3.6.1.1. Ievadpiezīmes

(232)

Tā kā sadarbība neizveidojās ne ar vienu Krievijas ražotāju eksportētāju, kā norādīts 23. apsvērumā, Komisija veica analīzi, tostarp dempinga aprēķinu, balstoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(233)

3.6.1.2. Dempings

a) Normālā vērtība

(234)

Tā kā ticami dati par cenām Krievijas iekšzemes tirgū nebija pieejami, Komisija aprēķināja salikto normālo vērtību, izmantojot termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā norādīto metodiku un vērtības.

b) Eksporta cena

(235)

Cenas eksportam uz Savienību tika noteiktas, pamatojoties uz Eurostat datiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

c) Salīdzinājums

(236)

Normālā vērtība un eksporta cena tika salīdzinātas EXW līmenī. Šajā nolūkā piegādes un apdrošināšanas izmaksas tika atrēķinātas, balstoties uz pieprasījumā pieejamo informāciju (202,67 EUR/t). Tādējādi tika noteikts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā normālā vērtība EXW līmenī bija 1 642 EUR/t un eksporta cena EXW līmenī bija 797,5 EUR/t.

d) Dempings

(237)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija noteica, ka cenu starpība ir aptuveni 80 %, un secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings turpinājās.

(238)

Pēc informācijas izpaušanas Krievijas valdība paziņoja, ka apšauba noteikto dempinga starpību, jo tā esot pārāk augsta, un Komisijai būtu vajadzējis pārbaudīt termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā iekļauto informāciju par normālo vērtību ar īpašu rūpību. Tā piebilda, ka, izmantojot pastarpināti iegūtu informāciju, Komisijai būtu vajadzējis pārbaudīt šo informāciju, salīdzinot to ar datiem no citiem neatkarīgiem avotiem atbilstoši Nolīguma par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu (“ADA”) II pielikuma “Labākā pieejamā informācija 6. panta 8. punkta izpratnē” 7. punktam.

(239)

Komisija uzskatīja, ka termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā iekļautā informācija par Krievijas ražotāju eksportētāju normālo vērtību ir pietiekami precīza un atbilstoša. Turklāt neviena ieinteresētā persona neiesniedza piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā iekļauto informāciju. Visbeidzot, neviens no Krievijas ražotājiem eksportētājiem neiesniedza nekādus atbilstošus datus saistībā ar normālās vērtības noteikšanu. Ne Krievijas valdība, ne kāda no ieinteresētajām personām arī neminēja nevienu citu neatkarīgu avotu. Ņemot vērā minētos apstākļus un to, ka nav cita datu avota, Komisija uzskatīja, ka ir noteikusi normālo vērtību, izmantojot labāko pieejamo informāciju. Galu galā ADA II pielikuma 7. punkts arī paredz, ka tad, ja ieinteresētā persona nesadarbojas un tāpēc atbilstošā informācija iestādēm nav pieejama, iznākums var būt nelabvēlīgāks nekā tad, ja šī persona būtu pilnībā sadarbojusies. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

3.6.2. Dempinga turpināšanās iespējamība pasākumu atcelšanas gadījumā

(240)

Komisija analizēja dempinga atkārtošanās iespējamību, ja esošie antidempinga pasākumi zaudētu spēku. Šajā procesā tā aplūkoja ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Krievijā un Savienības tirgus pievilcīgumu. Tā kā Krievijas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisijai bija jāizmanto pieejamie fakti.

a) Neizmantotā jauda

(241)

Saskaņā ar pieejamajiem faktiem, kas iekļauti pārskatīšanas pieprasījumā, aplēstā Krievijas ražošanas jauda ir aptuveni 332 000 tonnas. Komisijas aplēstais Krievijas ražošanas apjoms bija 274 000 tonnas. Tādējādi tika noteikts, ka neizmantotā jauda ir aptuveni 58 000 tonnas, kas atbilst vairāk nekā [16–22] % no OGES patēriņa Savienībā.

(242)

Pat ja Komisija izmantotu informāciju, ko NLMK iesniedza 2020. gada 11. decembrī, neizmantotā ražošanas jauda joprojām būtu [20 000–50 000] tonnas un atbilstu aptuveni [7–19] % no Savienības patēriņa. NLMK neiesniedza apstiprinošus pierādījumus par savu ražošanas jaudu. Turklāt pēdējos gados ražošanas apjoms ir bijis lielāks par ražošanas jaudu, kas liek apšaubīt NLMK sniegto informāciju par faktisko ražošanas jaudu.

(243)

Pēc informācijas izpaušanas NLMK paziņoja, ka Komisijai būtu bijis jāpārbauda un jāizmanto informācija par Krievijas jaudu, ražošanas apjomu un jaudas izmantojumu, ko uzņēmums iesniedza laikus, un ka šāda pārbaude ļautu kliedēt šaubas, ko Komisija izteica 242. apsvērumā.

(244)

Kā minēts 23. apsvērumā, informācijā, ko NLMK iesniedza 2020. gada 10. decembrī, tas jau norādīja, ka ir spiests pārtraukt atbilžu gatavošanu, un līdz pagarinātajam termiņam iesniedza nevis pilnībā aizpildītu anketu, bet gan tikai atsevišķus datus konkrēti par savu ražošanas jaudu un ražošanas apjomu.

(245)

Šajā lietā Komisija uzskatīja, ka NLMK iesniegtā informācija ir pārāk fragmentāra un tāpēc neļauj izdarīt pamatotus secinājumus. Katrā ziņā, kā minēts 242. apsvērumā, Komisija ņēma vērā NLMK iesniegto informāciju par šo tematu, taču attiecībā uz neizmantoto jaudu tāpat nonāca pie līdzīga secinājuma. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

b) Savienības tirgus pievilcīgums

(246)

Izmeklēšana apstiprināja, ka Savienības tirgus ir Krievijas ražotājiem pievilcīgs tālāk norādīto iemeslu dēļ.

(247)

Pirmkārt, Savienības tirgus ir viens no lielākajiem tirgiem pasaulē.

(248)

Otrkārt, cenu ziņā, kā parādīts 271. apsvērumā, vidējais cenu līmenis Krievijas importam Savienības tirgū ir zemāks par Savienības ražotāju cenu līmeni, tāpēc pasākumu atcelšanas gadījumā pastāv iespējamība, ka eksporta apjomi turpinās augt.

(249)

Treškārt, liela daļa Krievijas ražošanas apjoma (vairāk nekā 86 %) ir paredzēta eksportam, un Krievijas ražotāji spēj gandrīz pilnībā apmierināt arī iekšzemes patēriņu.

(250)

Informācijā, ko NLMK iesniedza 2020. gada 11. decembrī, tas apgalvoja, ka ES neesot prioritārs tirgus, jo kopš sākotnējās izmeklēšanas imports ir ievērojami samazinājies. Komisija norādīja, ka pat tad, ja kopš sākotnējās izmeklēšanas NLMK eksports uz ES ir samazinājies, tas joprojām veido nozīmīgu daļu no ES patēriņa un attiecīgajā periodā ir palielinājies, kā redzams 3. tabulā tālāk. Tāpēc, pretēji NLMK apgalvotajam, Savienības tirgus joprojām ir svarīgs galamērķa tirgus eksportam no Krievijas.

(251)

Pēc informācijas izpaušanas NLMK apgalvoja, ka Komisijas pieņēmums par to, ka tirgus pievilcīgumu nosaka vienīgi tā lielums, ir kļūdains un neiederīgs. Šajā sakarā NLMK minēja arī to, ka netika novērots būtisks papildu pieaugums importa apjomos Savienības tirgū no trešām valstīm, uz kurām pasākumi neattiecas, lai arī tām bija priekšrocības piekļuvē tirgum salīdzinājumā ar eksportētājiem no attiecīgajām valstīm. Tas arī apgalvoja, ka arguments par Krievijas importa zemajām cenām ir kļūdains, jo Krievijas un Savienības ražotāju vidējās cenas nav salīdzināmas, tāpēc ka to tirgotie ražojuma veidi tieši nekonkurē savā starpā. Turklāt pēc informācijas izpaušanas Krievijas valdība norādīja, ka tā nepiekrīt Komisijas viedoklim par Savienības tirgus pievilcīgumu Krievijas ražotājiem eksportētājiem šādu iemeslu dēļ – Krievijas ražotāju eksportētāju darbība ir orientēta galvenokārt uz iekšzemes tirgu, un eksporta jomā tie ir pārorientējušies pārsvarā uz Āzijas valstīm. Turklāt tā apgalvoja, ka antidempinga pasākumi kropļo novērtējumu par cenām importam Savienībā.

(252)

Komisija nepiekrita šiem apgalvojumiem. Novērtējot tirgus pievilcību, tā lielumam ir taustāmas priekšrocības, jo lielā tirgū var pārdot lielus apjomus un gūt apjomradītus ietaupījumus ražošanas, tirgvedības un pārdošanas izmaksu ziņā. Turklāt gan Krievijas izcelsmes importa apjoms, gan tā tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieauga, neskatoties uz Krievijas ražotāju eksportētāju pārorientēšanos uz Krievijas iekšzemes tirgu un/vai Āzijas tirgiem. Tas parāda, ka Savienības tirgus joprojām ir ļoti pievilcīgs Krievijas ražotājiem eksportētājiem. Turklāt, kā minēts 277. apsvērumā, imports no citām trešām valstīm samazinājās galvenokārt tāpēc, ka vienīgais OGES ražotājs Apvienotajā Karalistē pilnībā izbeidza savu darbību 2019. gada novembrī.

(253)

NLMK apgalvojums par to, ka Komisijas arguments par zemām cenām ir kļūdains, netika pieņemts iepriekšējā apsvērumā aprakstīto iemeslu dēļ. Turklāt, kā paskaidrots 272. apsvērumā, vidējās cenas importam no Krievijas bija aptuveni par 30 % zemākas nekā piemērojamā MIC (1 536 EUR/t) un par apmēram 23 % zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām salīdzināmiem ražojuma veidiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tāpēc, pat ņemot vērā ieviestos antidempinga pasākumus, Krievijas importa cenas labi atspoguļo Krievijas ražotāju eksportētāju praksi cenu noteikšanā eksportam uz Savienību un iespējamo cenu līmeni pasākumu atcelšanas gadījumā.

c) Secinājums par dempinga turpināšanās iespējamību

(254)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, dempings varētu turpināties. Ņemot vērā lielo neizmantoto jaudu Krievijā, OGES dempinga cenas eksportam uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kā arī Savienības tirgus pievilcīgumu, Komisija secināja, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, Savienības tirgū, visticamāk, turpinātu ieplūst ievērojams daudzums Krievijā ražotu OGES par dempinga cenām.

4. KAITĒJUMS

4.1. Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms

(255)

Savienībā pārskatāmo ražojumu ražo četri uzņēmumi. Pamatojoties uz pieprasījumā norādīto informāciju, Savienībā nav citu pārskatāmā ražojuma Savienības ražotāju. Tāpēc tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(256)

Tika aprēķināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kopējais ražošanas apjoms Savienībā bija aptuveni 249 000 tonnu. Komisija šo skaitli aprēķināja, pamatojoties uz informāciju par Savienības ražošanas nozari, kas saņemta no visiem zināmajiem ražotājiem Savienībā.

4.2. Līdzīgā ražojuma kopējo ražošanas apjomu Savienībā 100 % apmērā nodrošina četri zināmie Savienības ražotāji. Patēriņš Savienībā

(257)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz pārdošanas apjomiem Savienības tirgū, kas attiecināmi uz visiem zināmajiem ražotājiem Savienībā, un Eurostat datiem par importu Savienībā no visām trešām valstīm(Comext datubāze).

(258)

Attiecībā uz Japānu apjoms, kādā pārskatāmais ražojums tika importēts Nīderlandē attiecīgajā periodā, netika publiskots (52). Šī iemesla dēļ nākamajā tabulā par patēriņu Savienībā un citās attiecīgajās tabulās, kas saistītas ar importa apjomiem un vērtībām, skaitļi norādīti diapazonos.

(259)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

	2017	2018	2019	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Kopējais patēriņš Savienībā	300 000 –315 000	277 000 –292 000	298 000 –313 000	265 000 –280 000
Indekss	100	93	99	89
Avots: pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem, pieprasījumā norādītā informācija, Eurostat un Eurofer dati.

(260)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā svārstījās 265 000–280 000 tonnu diapazonā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un 300 000–315 000 tonnu diapazonā 2017. gadā. Lai gan 2019. gadā tika novērots īslaicīgs kāpums, kopumā patēriņš Savienībā laikposmā no 2017. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam samazinājās par 11 %. Patēriņa samazināšanos izraisīja vairāku faktoru kopums, piemēram, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražotāju importa un pārdošanas apjomi saruka sakarā ar kritumu pieprasījumā pēc OGES.

(261)

Pēc informācijas izpaušanas pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka importētāji Savienībā plaši izmanto ievešanu pārstrādei un ir pieaudzis tērauda valcējumu un seržu imports caur Turciju, un ka abi šie faktori ietekmē novērtējumu par ārvalstīs ražotu OGES faktisko patēriņu Savienībā, pazeminot to. Komisija apstiprināja, ka, no vienas puses, patēriņa datu aprēķinā tika ņemti vērā visi OGES, ko importēja, izmantojot ievešanas pārstrādei procedūru. No otras puses, Komisija norādīja, ka tērauda valcējumi un serdes neietilpst antidempinga pasākumu darbības jomā un tāpēc par tiem izmeklēšana netika veikta.

4.3. Imports no attiecīgajām valstīm

4.3.1. Importa apjoms no attiecīgajām valstīm un tā tirgus daļa

(262)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem (Comext datubāze). Importa tirgus daļu noteica, pamatojoties uz patēriņu Savienībā, kā minēts 257. apsvērumā.

(263)

Importa apjomam no attiecīgajām valstīm un tā tirgus daļai bija šāda dinamika:

3. tabula

Importa apjoms (t) un tirgus daļa

	2017	2018	2019	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Importa apjoms no attiecīgajām valstīm	86 000 –101 000	64 000 –79 000	76 000 –91 000	70 000 –85 000
Indekss	100	80	90	83
Importa no attiecīgajām valstīm tirgus daļa (%)	27,5 –34,2	22,7 –29,7	24,1 –31,3	26,5 –34,0
Indekss	100	87	93	97
Avots: Eurostat.

(264)

Pasākumus ieviesa 2015. gadā. Kopumā pārskatāmā ražojuma importa apjomi no attiecīgajām valstīm attiecīgajā laika posmā samazinājās par 17 %. Tomēr importa tirgus daļa samazinājās tikai mazliet (no 27,5–34,2 % 2017. gadā līdz 26,5–34,0 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā), jo vienlaikus samazinājās arī patēriņš Savienības tirgū.

(265)

Korejas Republika un Krievijas Federācija bija vienīgās no attiecīgajām valstīm, kuru importa apjomi laikposmā no 2017. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam palielinājās un kuru tirgus daļas pieauga attiecīgi par vienu un diviem procentpunktiem.

4.3.2. Attiecīgo valstu importa cenas

4.3.2.1. Cenas

(266)

Vidējās importa cenas Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat statistikas datiem.

(267)

Attiecīgo valstu vidējai svērtajai importa cenai bija šāda dinamika:

4. tabula

Importa cenas (EUR/t)

	2017	2018	2019	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
ĶTR	2 081	1 994	2 036	1 985
Indekss	100	96	98	95
Japāna	2 167	2 184	2 168	2 140
Indekss	100	100	100	99
Koreja	2 032	2 051	2 022	1 996
Indekss	100	101	100	98
Krievija	1 119	1 205	1 074	1 000
Indekss	100	108	96	89
ASV	2 080	2 057	2 047	2 047
Indekss	100	99	98	98
Vidējā importa cena (par tonnu)	1 865	1 871	1 742	1 718
Indekss	100	100	93	92
Avots: Eurostat un ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās.

(268)

Vidējās cenas samazināšanās importam no attiecīgajām valstīm laikposmā no 2017. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam tika novērota visu veidu OGES – gan parastajiem, gan augstas caurlaidības ražojumiem. No Krievijas Federācijas tika importēti parasto veidu OGES, bet no pārējām četrām valstīm importētie OGES bija augstas caurlaidības ražojumi.

(269)

Vidējās importa cenas saruka no 1 865 EUR/t 2017. gadā līdz 1 718 EUR/t pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Attiecīgajā periodā vidējā importa cena samazinājās par aptuveni 7,6 %.

4.3.2.2. Cenu samazinājums

(270)

Korejas Republikas, Krievijas Federācijas un ASV ražotāji nesadarbojās, bet sadarbojās viens Ķīnas un viens Japānas ražotājs eksportētājs.

(271)

Importa cenas visam importam Savienībā no attiecīgajām valstīm, izņemot Krieviju, būtiski ietekmēja 2. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ ieviestie pasākumi trīs MIC veidā. Kā minēts 3. apsvērumā, ja CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai ir vienāda ar MIC vai augstāka par to, maksājums nav jāveic. Gandrīz visos gadījumos cenas importam no attiecīgajām valstīm, izņemot Krieviju, bija vienādas vai tikai mazliet augstākas par MIC attiecīgajā periodā un daudz augstākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Starp attiecīgajām valstīm cenu samazinājums tika konstatēts vienīgi attiecībā uz Krieviju.

(272)

Tā kā neviens Krievijas ražotājs eksportētājs nesadarbojās, attiecībā uz Krieviju Komisija salīdzināja no Eurostat iegūtās vidējās CIF cenas importam no Krievijas pēc korekcijas par pēcimportēšanas izmaksām (65 EUR/t) ar Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu salīdzināmiem ražojumu veidiem. Vidējās cenas importam no Krievijas bija aptuveni par 30 % zemākas nekā piemērojamā MIC (1 536 EUR/t) un par apmēram 23 % zemākas par piemērojamām Savienības ražošanas nozares cenām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(273)

Pēc informācijas izpaušanas Nippon Steel apgalvoja, ka Komisijai būtu jāpārrēķina cenu samazinājuma un mērķa cenas samazinājuma starpība tālāk norādīto iemeslu dēļ. Pirmkārt, šīs starpības, tostarp pamatregulas 2. panta 9. punktā paredzētā korekcija, tika aprēķinātas sākotnējās izmeklēšanas laikā, kas ir pretrunā ar pamatregulas 3. panta 1., 2., 3. un 6. punktu. Otrkārt, šīs starpības tika aprēķinātas, neņemot vērā ES Tiesas judikatūru.

(274)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu. Attiecībā uz Japānu Komisija nekonstatēja cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (sk. 271. apsvērumu). Tādējādi Nippon Steel lūgums pārrēķināt sākotnējā izmeklēšanā noteikto cenu samazinājuma starpību ir bezmērķīgs. Turklāt, tā kā termiņbeigu pārskatīšanā netiek mainīts maksājumu apjoms, arī sākotnēji noteiktās kaitējuma starpības pārskatīšana būtu bezmērķīga. Analizējot pasākumu izbeigšanas ietekmi uz cenām, kā minēts 336. apsvērumā, Komisija arī noteica iespējamās cenas importam Savienībā nākotnē, pamatojoties uz Japānas cenām eksportam uz trešām valstīm, kuras netika un arī nevarēja tikt koriģētas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu.

4.4. Imports no citām trešām valstīm

(275)

Imports no citām trešām valstīm pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atbilda [19 000–25 000 tonnām] jeb [7–10,5 %] no Savienības patēriņa. No valstīm, kas nav attiecīgās valstis, OGES tika importēti galvenokārt no Brazīlijas un Apvienotās Karalistes.

(276)

No citām trešām valstīm importēto OGES importa apjomam, kā arī tirgus daļai un cenu tendencēm bija šāda dinamika:

5. tabula

Imports no citām trešām valstīm (t)

Kopā no visām trešām valstīm, izņemot attiecīgās valstis		2017	2018	2019	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
	Apjoms (t)	30 000 –36 000	30 000 –36 000	34 000 –40 000	19 000 –25 000
	Indekss	100	101	117	62
	Tirgus daļa (%)	10,2 –13,5	10,5 –13,8	12,7 –16,0	7,0 –10,5
	Vidējā cena (EUR/t)	1 409	1 217	1 260	1 294
	Indekss	100	86	89	92
Avots: Eurostat.

(277)

Pārskatāmā ražojuma imports no Apvienotās Karalistes laikposmā no 2017. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam samazinājās par pusi no aptuveni 25 000–35 000 tonnu līdz 10 000–20 000 tonnām. Šā samazinājuma pamatā bija fakts, ka vienīgais OGES ražotājs Apvienotajā Karalistē pilnībā izbeidza savu darbību 2019. gada novembrī.

(278)

No otras puses, pārskatāmā ražojuma imports no Brazīlijas attiecīgajā periodā būtiski pieauga. Tomēr Brazīlijas tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām bija neliela, t. i., nepilni 2 %.

(279)

Kopējais imports no trešām valstīm, izņemot attiecīgās valstis, laikposmā no 2017. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam samazinājās par 38 % līdz 7,0–10,5 % no tirgus pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 10,2–13,5 % tirgus daļu 2017. gadā.

(280)

Cenu līmeņi dažādās valstīs ir atšķirīgi atkarībā no tā, vai tās pārdod Savienības tirgū parastos vai augstas caurlaidības ražojumus.

(281)

Tomēr vidējās pārdošanas cenas importam no trešām valstīm attiecīgajā periodā samazinājās. Šī tendence atbilst tendencei, kas novērota saistībā ar importu no attiecīgajām valstīm (sk. 5. tabulu iepriekš), un cenu tendencei, kas novērota attiecībā uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū (sk. 9. tabulu tālāk).

4.5. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.5.1. Vispārīgas piezīmes

(282)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(283)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nenošķīra makroekonomiskus un mikroekonomiskus kaitējuma rādītājus, jo visi četri zināmie Savienības ražotāji veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē. Komisija izvērtēja kaitējuma rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti atbildēs uz anketas jautājumiem, kuras saņemtas no Savienības ražotājiem, kas sadarbojās.

(284)

Četri Savienības ražotāji, kas sadarbojās, ietilpst divos koncernos. Šī iemesla dēļ Komisija apsvēra nepieciešamību norādīt iesniegto informāciju diapazonos, lai neatklātu konfidenciālu informāciju, taču secināja, ka apkopotie dati neatklāj konfidenciālu informāciju. Tāpēc attiecībā uz kaitējuma rādītājiem dati netika norādīti diapazonos.

4.5.2. Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(285)

Attiecīgajā periodā kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika:

6. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

	2017	2018	2019	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Ražošanas apjoms (t)	294 301	280 685	279 625	248 865
Indekss	100	95	95	85
Ražošanas jauda (t)	351 000	351 000	331 000	331 000
Indekss	100	100	94	94
Jaudas izmantojums	84 %	80 %	84 %	75 %
Indekss	100	95	101	90
Avots: pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem.

(286)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms samazinājās par 15 %. Papildus pieprasījuma kritumam attiecīgajā periodā, kā paskaidrots 260. apsvērumā, ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ievērojami samazinājās arī šādu apstākļu dēļ:

—	pārtraukums ražošanā Savienības ražotāja ražotnē no 2019. gada decembra līdz 2020. gada februārim un

—	ražošanas apjoma samazināšanās Covid-19 ietekmē, jo īpaši 2020. gada otrajā ceturksnī.

(287)

Paziņotie jaudas rādītāji attiecas uz tehnisko jaudu, un tas nozīmē, ka tika ņemtas vērā nozarē pieņemtās standarta korekcijas par uzstādīšanas laiku, tehnisko apkopi, ražošanas traucējumiem un citiem ierastiem pārtraukumiem. Attiecīgajā periodā jauda nedaudz samazinājās. Divi no četriem Savienības ražotājiem attiecīgajā periodā ieguldīja esošā ražošanas aprīkojuma modernizācijā ar mērķi ražot augstas caurlaidības ražojumu veidus proporcionāli lielākā apjomā nekā parastos ražojumu veidus. Pateicoties šiem ieguldījumiem, Savienības ražotāji spēja, jo īpaši sākot ar 2019. gadu, ražot proporcionāli vairāk augstas caurlaidības OGES veidu, kas ir plānāki, tāpēc ražošanas jauda tonnās attiecīgajā periodā samazinājās.

(288)

Jaudas izmantojuma rādītāja samazināšanos pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, neskatoties uz ražošanas jaudas samazinājumu, izraisīja ražošanas apjoma būtisks kritums pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kā paskaidrots 286. apsvērumā iepriekš. Samazinājums attiecīgajā periodā bija gandrīz 10 procentpunkti.

4.5.3. Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(289)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

	2017	2018	2019	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Kopējais pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū (tonnās)	175 000 –190 000	174 000 –191 000	176 000 –191 000	170 000 –185 000
Indekss	100	98	101	96
Tirgus daļa (%)	55,9 –62,6	60,0 –66,5	56,9 –63,5	61,0 –66,8
Indekss	100	106	102	108
Avots: pārbaudītas atbildes uz aptaujas anketas jautājumiem un Eurostat dati.

(290)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem 2017.–2019. gadā bija stabils, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nedaudz samazinājās. Ražošanas apjoma samazināšanās tendencei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sekoja pārdošanas apjoma samazinājums, ko izraisīja tie paši 286. apsvērumā minētie iemesli. Taču ražošanas apjoms samazinājās straujāk – par 15 procentpunktiem laikposmā no 2017. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam – nekā Savienības ražotāju pārdošanas apjomi.

(291)

Tomēr attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa nedaudz palielinājās no 55,9–62,6 % līdz 61,0–66,8 %, jo patēriņš samazinājās straujāk nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms.

(292)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļas palielināšanos veicināja arī ieviestie pasākumi un Covid-19 pandēmijas izraisītie pārrāvumi starptautiskajās tirdzniecības un piegādes ķēdēs 2020. gada pirmajā pusgadā.

4.5.4. Izaugsme

(293)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā saruka par 11 %, bet pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem Savienībā samazinājās par 4 %. Tāpēc, neskatoties uz tirgus daļas palielināšanos, Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā nebija izaugsmes.

4.5.5. Nodarbinātība un ražīgums

(294)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

	2017	2018	2019	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Nodarbināto skaits	2 273	2 309	2 302	2 256
Indekss	100	102	101	99
Ražīgums (tonnas uz nodarbināto)	129,48	121,56	121,47	110,31
Indekss	100	94	94	85
Avots: pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem.

(295)

Pārskatāmā ražojuma ražošanā iesaistīto nodarbināto skaits Savienības ražošanas nozarē 2017.–2019. gadā bija stabils, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nedaudz samazinājās.

(296)

Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, izteikts kā izlaide (tonnās) uz nodarbināto, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ievērojami samazinājās. To var izskaidrot ar šādu apstākļu kopējo ietekmi:

—	pārtraukums ražošanā vienam no lielākajiem Savienības ražotājiem piederošā ražotnē, kas izraisīja ražošanas apjoma kritumu laikposmā no 2019. gada decembra līdz 2020. gadam, un

—	četru Savienības ražotāju ražošanas apjomu kritums 2020. otrajā ceturksnī Covid-19 pandēmijas ietekmē.

4.5.6. Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(297)

Kā paskaidrots 44. apsvērumā, Krievijas, Korejas un ASV ražotāji eksportētāji nesadarbojās. Tikai viens Ķīnas ražotājs eksportētājs un viens Japānas ražotājs eksportētājs pilnībā sadarbojās šajā procedūrā.

(298)

Tomēr, neskatoties uz to, ka cenas importam Savienībā būtiski ietekmēja esošo pasākumu ieviešana trīs MIC veidā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika konstatēts dempings attiecībā uz importu no Japānas (sk. 70. apsvērumu), ASV (sk. 111. apsvērumu) un Krievijas (sk. 237. apsvērumu). Attiecībā uz importu no Ķīnas un Korejas dempingu nekonstatēja.

(299)

Kaitējuma rādītāji liecina, ka, neskatoties uz antidempinga pasākumiem, kas ir spēkā kopš 2015. gada un kam bija noteikti rezultāti, kas sākotnēji uzlaboja rādītājus, Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis joprojām ir nestabils un rada kaitējumu. Tādējādi nevarēja konstatēt atgūšanos no iepriekšējā dempinga.

4.5.7. Cenas un faktori, kas tās ietekmē

(300)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās svērtās vienības pārdošanas cenu dinamika nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda:

9. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

	2017	2018	2019	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Vienības vidējā pārdošanas cena visā Savienības tirgū (EUR/t)	1 452	1 492	1 501	1 427
Indekss	100	103	103	98
Vienības ražošanas izmaksas (EUR/t)	1 468	1 617	1 647	1 714
Indekss	100	110	112	117
Avots: pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem.

(301)

Šajā tabulā redzams, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vienības pārdošanas cenas Savienībā nedaudz samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. To var izskaidrot ar šādu apstākļu kopējo ietekmi:

—	cenu spiediens uz Savienības tirgu, par ko liecina arī pārskatāmā ražojuma importa cenu samazināšanās, tostarp pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, jo īpaši attiecībā uz OGES, kas importēti no Krievijas un kam raksturīgi salīdzinoši lieli magnētiskie zudumi,

—	vērienīga izmēģinājuma ražošana, ko nozīmīgs Savienības ražotājs veica pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nolūkā uzlabot ražošanas procesu un kuras gaitā tika saražots liels skaits OGES veidu, ko pēc tam bija jāpārdod par zemākām vidējām vienības cenām.

(302)

Iepriekšējā tabulā redzama arī ražošanas izmaksu dinamika. Nemainīgās izmaksas par tonnu saražota pārskatāmā ražojuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieauga, jo nozīmīgs Savienības ražotājs apturēja ražošanu un ražošanas apjoms saruka (sk. 296. apsvērumu). Ražošanas izmaksu palielināšanās vienlaikus ar nelielu kritumu Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenās radīja Savienības ražotājiem būtiskus zaudējumus.

4.5.8. Darbaspēka izmaksas

(303)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

	2017	2018	2019	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto (EUR)	42 375	43 384	47 219	46 362
Indekss	100	102	111	109
Avots: pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem.

(304)

Laikposmā no 2016. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto palielinājās par 8,5 %. Šo izmaiņu ietekme ir samērā neliela, jo darbaspēka izmaksas veido tikai apmēram 15 % no kopējām izgatavošanas izmaksām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

4.5.9. Krājumi

(305)

Savienības ražotāju krājumu apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Krājumi

	2017	2018	2019	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Krājumi perioda beigās (t)	21 803	19 308	24 768	16 370
Indekss	100	89	114	75
Krājumi perioda beigās, procentos no ražošanas apjoma	7,5 %	6,9 %	9 %	6,6 %
Indekss	100	88	125	88
Avots: pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem.

(306)

Attiecīgajā periodā krājumu apjoms perioda beigās svārstījās, taču, izteikts procentos no ražošanas apjoma, tas kopumā samazinājās. Vairums līdzīgā ražojuma veidu Savienības ražošanas nozarē tiek ražoti pēc konkrēta lietotāju pasūtījuma. Tāpēc krājumus nevar uzskatīt par būtisku nozares kaitējuma rādītāju.

4.5.10. Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(307)

Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

	2017	2018	2019	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Nesaistītiem pircējiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)	–2,1	–8,4	–11,7	–18,6
Indekss	– 100	– 395	– 548	– 874
Naudas plūsma (EUR)	26 938 994	–9 640 666	22 630 604	27 476 286
Indekss	100	–36	84	102
Ieguldījumi (EUR)	21 144 151	24 000 854	38 265 803	27 991 903
Indekss	100	114	181	132
Ienākums no ieguldījumiem (%)	–1,7	–3,1	–10,2	–14,4
Indekss	– 100	– 183	– 607	– 860
Avots: pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem.

(308)

Komisija noteica Savienības ražotāju rentabilitāti, neto zaudējumus pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(309)

Pasākumu ieviešana 2015. gadā Savienības ražošanas nozares rentabilitāti ietekmēja pozitīvi, jo īpaši 2017. gadā, kad Savienības ražošanas nozare sāka atgūties. Savienības ražotāju zaudējumi 2017. gadā joprojām bija salīdzinoši nelieli, t. i., 2,1 %. Zaudējumi 2013. gadā un sākotnējās izmeklēšanas periodā no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 30. jūnijam, proti, divos iepriekšējos periodos pirms sākotnējo pasākumu ieviešanas 2015. gadā, bija attiecīgi –26,6 % un –22,3 %. Šie zaudējumi bija ievērojami lielāki nekā zaudējumi 2017. gadā (–2,1 %). Taču pēc tam ekonomiskais stāvoklis atkal sāka pasliktināties (53), un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā zaudējumi sasniedza –18,6 %.

(310)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašiem finansēt savu darbību. Pretstatā rentabilitātes kritumam neto naudas plūsmas tendence bija pozitīva. Pozitīvo naudas plūsmu var izskaidrot galvenokārt ar diviem nozīmīgiem līgumiem, ko noslēdza viens no Savienības ražotājiem, kurš strādāja ar zaudējumiem:

—	peļņas/zaudējumu nodošanas līgums ar mātesuzņēmumu, kas nozīmēja, ka ražotāja zaudējumus sedz mātesuzņēmums, un

—	faktoringa līgums ar ārējo pakalpojumu sniedzēju, kas ļāva iekasēt debitoru parādus paātrināti, par to maksājot faktoringa gada maksu.

(311)

Neraugoties uz zaudējumiem attiecīgajā periodā, ieguldījumi katrā no attiecīgā perioda gadiem pārsniedza 21 miljonu EUR. Šie ieguldījumi galvenokārt bija saistīti ar iekārtu modernizēšanu, lai ražotu pārskatāmā ražojuma veidus ar augstu caurlaidību.

(312)

Ienākums no ieguldījumiem būtībā ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Zaudējumu dēļ ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija negatīvs. Tas būtībā atbilda tādai pašai lejupejošai tendencei kā rentabilitāte.

(313)

Spēja piesaistīt kapitālu ir spēja iegūt finansējumu ieguldījumiem, darbības paplašināšanai vai pārkārtošanai. Ņemot vērā zaudējumus pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, aizņēmuma vai pamatkapitāla finansējums ir būtisks, lai Savienības ražotāji spētu turpināt ieguldījumus. Piemēram, kā minēts 310. apsvērumā, viens no Savienības ražotājiem noslēdza peļņas/zaudējumu pārņemšanas līgumu ar mātesuzņēmumu, kas nozīmēja, ka tā zaudējumus sedz mātesuzņēmums, un tas ļāva uzņēmumam turpināt veikt nepieciešamos ieguldījumus, galvenokārt iekārtās, lai ražotu pārskatāmā ražojuma veidus ar augstu caurlaidību.

4.6. Secinājums par kaitējumu

(314)

Kā minēts 309. apsvērumā, pasākumu ieviešana 2015. gadā sākotnēji ietekmēja Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli pozitīvi, jo īpaši 2017. gadā, kad Savienības ražošanas nozare sāka atgūties.

(315)

Taču pēc tam ekonomiskais stāvoklis atkal sāka pasliktināties, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā zaudējumi sasniedza –18,6 %.

(316)

Pārdošanas apjomi Savienības tirgū samazinājās par 4 %, un mazliet kritās arī vienības pārdošanas cenas – par 2 %. Ražošanas apjoms kritās par 15 %, un ražošanas jaudas izmantojums saruka par 10 %. Ņemot vērā augošās ražošanas izmaksas, zaudējumi sasnieguši tādu līmeni, ka ražotāji tos vairs nespēj absorbēt.

(317)

Sakarā ar iepriekš aprakstīto faktoru izraisītajiem zaudējumiem attiecīgajā periodā rentabilitātes rādītāja lejupejošai tendencei sekoja arī citi rādītāji, piemēram, ienākums no ieguldījumiem.

(318)

Pēc informācijas izpaušanas NLMK apgalvoja, ka kaitējums Savienības ražošanas nozarei radies strukturālu problēmu dēļ un nekādi nav saistīts ar importu no attiecīgajām valstīm. NLMK minēja kopsakarību starp zaudējumu apjomu un ražošanas izmaksu palielināšanos, kā arī Savienības ražošanas nozares darbības rādītāju pasliktināšanos, tostarp pārtraukumu ražošanā vienam no lielākajiem Savienības ražotājiem piederošā ražotnē, kas izraisīja ražojuma vienības nemainīgo izmaksu pieaugumu. Turklāt pēc informācijas izpaušanas Krievijas valdība apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares galvenā problēma ir patēriņa samazināšanās un situācija nozarē esot stabila, par ko liecina nodarbināto skaits un ieguldījumu palielināšanās.

(319)

Pēc informācijas izpaušanas Nippon Steel izteica piezīmi, ka ikvienu no kaitējuma rādītājiem var izskaidrot ar iemesliem, kas nav saistīti ar OGES importu no attiecīgajām valstīm. Piemēram, tas apgalvoja, ka zaudējumus 18,6 % apmērā var izskaidrot ar 32 % pieaugumu ieguldījumu izdevumos, savukārt 4 % kritumu pārdošanas apjomā varētu būt izraisījusi Savienības patēriņa samazināšanās par 11 %, kā arī mazāks ražošanas apjoms Savienībā.

(320)

Komisija noraidīja šīs NLMK un Nippon Steel piezīmes tālāk norādīto iemeslu dēļ. Pirmkārt, Komisija neapgalvoja, ka kaitējumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā radījis imports no attiecīgajām valstīm vai ka tas ir bijis vienīgais kaitējuma cēlonis. Kā minēts 330. un 331. apsvērumā, Komisija aplūkoja arī citus faktorus, ko ieinteresētās personas bija norādījušas kā iespējamos kaitējuma cēloņus, taču secināja, ka šie citi faktori ir īslaicīgi. Otrkārt, kā vispārīgi minēts 5. iedaļā tālāk un konkrēti 361. apsvērumā, ņemot vērā agrāko un esošo situāciju, kas rada kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ir ļoti iespējams, ka, pasākumiem zaudējot spēku, būtiski pieaugs imports no attiecīgajām valstīm par dempinga cenām, kas rada kaitējumu, un Savienības ražošanas nozare cietīs vēl lielākus zaudējumus. Treškārt, analizējot situāciju Savienības ražošanas nozarē, tika aplūkoti visi kaitējuma rādītāji, un šīs analīzes rezultātā Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, kā minēts 321. apsvērumā. Ceturtkārt, šīs piezīmes nebija pietiekami pamatotas. Visbeidzot, Komisija veica visaptverošu analīzi ne tikai par Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu (4. iedaļa), bet arī par citiem kaitējuma cēloņiem un to, kas notiks, ja netiks īstenoti nekādi pasākumi (5. iedaļa). Kā paskaidrots 361. apsvērumā, Komisija secināja, ka, ņemot vērā agrāko un esošo situāciju, kas rada kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ir ļoti iespējams, ka, pasākumiem zaudējot spēku, būtiski pieaugs imports no attiecīgajām valstīm par dempinga cenām, kas rada kaitējumu, un Savienības ražošanas nozare cietīs vēl lielākus zaudējumus.

(321)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, par ko liecina visi galvenie kaitējuma rādītāji pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

5. KAITĒJUMA TURPINĀŠANĀS UN/VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA PASĀKUMU ATCELŠANAS GADĪJUMĀ

(322)

Kā minēts 271. apsvērumā, cenas importam Savienībā būtiski ietekmēja pasākumu ieviešana trīs MIC veidā. Kopumā OGES no Ķīnas, Japānas, Korejas un ASV tika importēti par cenām, kas bija vienādas vai augstākas par MIC un ievērojami augstākas par pārdošanas cenu un ražošanas izmaksām Savienības ražošanas nozarē, tāpēc neradīja kaitējumu. Savukārt vidējās cenas importam no Krievijas bija būtiski zemākas par pārdošanas cenu un ražošanas izmaksām Savienības ražošanas nozarē un tātad līmenī, kas rada kaitējumu. Tika konstatēts, ka Krievijas importa vidējā cena ir par vairāk nekā 20 % zemāka par Savienības ražošanas nozares cenām par salīdzināmiem ražojumiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(323)

Pēc informācijas izpaušanas NLMK apgalvoja, ka Krievijas izcelsmes OGES veidi tieši nekonkurē ar ražojuma veidiem, ko ražo galvenokārt ES, un ka Krievijas importa zemās cenas atspoguļo tās ražojumu zemāko kvalitāti un ierobežoto pielietojumu. Tas apgalvoja, ka Krievijas izcelsmes OGES veidu importa apjomu stabilais līmenis vienkārši atspoguļo esošo, bet pamazām rūkošo pieprasījumu pēc zemākas kvalitātes OGES veidiem.

(324)

Tomēr izmeklēšanā iegūtie fakti neapstiprina apgalvojumu, ka no Krievijas importētie OGES veidi tieši nekonkurē ar ražojuma veidiem, ko ražo galvenokārt ES. Pirmkārt, izmeklēšanas periodā joprojām bija vērojama konkurence starp importu no Krievijas un ražojuma veidiem, ko ražo Savienības ražotāji, jo īpaši divi no četriem Savienības ražotājiem, kuri ražo arī zemākas kvalitātes OGES. Otrkārt, Komisija atgādina, ka tā ir noteikusi trīs MIC trim dažādām ražojuma kategorijām atkarībā no maksimālajiem magnētiskajiem zudumiem, kas ir objektīvs un nediskriminējošs kritērijs, ko var piemērot visiem dažādajiem OGES ražojuma veidiem, tostarp tiem, ko importē no Krievijas. Treškārt, no Krievijas importētie ražojuma veidi ietilpst ražojumu klāstā un tos joprojām var izmantot Savienības tirgū, lai gan ir iespējams, ka 2. līmeņa stāšanās spēkā palielinās pieprasījumu pēc pārskatāmā ražojuma veidiem ar augstu caurlaidību (sk. 401. apsvērumu) un samazinās pieprasījumu pēc Krievijas ražotāju eksportētāju ražotajiem ražojuma veidiem.

(325)

Runājot par šiem citiem faktoriem, Covid-19 pandēmijas dēļ attiecīgajā periodā aizkavējās pasūtījumi un samazinājās pieprasījums Savienībā, kam sekoja pārdošanas cenu kritums. Tāpēc Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli negatīvi ietekmēja arī Covid-19 pandēmija.

(326)

Turklāt globālā lejupslīde tērauda nozarē izraisīja tērauda pieprasījuma un tērauda patēriņa samazināšanos Savienībā attiecīgajā periodā, kam sekoja pārdošanas cenu kritums.

(327)

Arī Savienības ražotāju eksporta pārdošanas apjomi nesaistītiem pircējiem attiecīgajā periodā samazinājās par 35–38 % (apjoma ziņā) no 100 000–115 000 tonnām 2017. gadā līdz 60 000–75 000 tonnu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tomēr attiecīgajā periodā Savienības ražotāji kļuva izvēlīgāki un varēja mazliet paaugstināt savas eksporta cenas.

(328)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka palielinātu izmaksu un ieguldījumu dēļ Savienības ražotāju darbība nebija pietiekami efektīva. Viena ieinteresētā persona arī apgalvoja, ka Savienības ražotājiem tika liegts realizēt noteiktus pārstrukturēšanas plānus, konkrēti tāpēc ka Komisija aizliedza apvienošanos starp Tata Steel un ThyssenKrupp. Taču šie apgalvojumi ir nepamatoti. Turklāt, ja Savienības ražošanas nozare nebūtu veikusi šos ieguldījumus, tā nespētu turpināt konkurēt ar attiecīgo valstu ražotājiem eksportētājiem, kuri importē Savienībā galvenokārt OGES veidus ar augstu caurlaidību. Tādā gadījumā situācija kļūtu neilgtspējīga, un tas apdraudētu četru Savienības ražotāju turpmāku pastāvēšanu. Attiecīgi palielinātās ieguldījumu izmaksas bija nepieciešamas, lai Savienības ražošanas nozare saglabātu konkurētspēju un dzīvotspēju.

(329)

Ieinteresētās personas arī apgalvoja, ka būtiskā kaitējumā Savienības ražošanas nozarei daļēji vainojams arī importa apjoms no citām trešām valstīm. Šajā sakarā Komisija atsaucās uz šīs regulas 275.–281. apsvērumu un atgādināja, ka kopējais imports no trešām valstīm, izņemot attiecīgās valstis, laikposmā no 2017. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam samazinājās par 38 % līdz 7–10,5 % tirgus daļai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 10,2–13,5 % tirgus daļu 2017. gadā. Tas neliecina, ka imports no pārējām valstīm būtu radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(330)

Pārējie iepriekš minētie faktori tiek uzskatīti par īslaicīgiem, un jau pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigās situācija Savienības ražošanas nozarē atkal šķita cerīgāka, ņemot vērā paredzamo OGES pieprasījuma palielināšanos, kā arī Savienības ražošanas nozares uzlaboto spēju ražot pārskatāmā ražojuma veidus ar augstu caurlaidību.

(331)

Ņemot vērā šo situācijas izklāstu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja, kāda ir iespējamība, ka kaitējums, ko radījis pastāvīgs imports no Krievijas par dempinga cenām, turpināsies, un ka kaitējums, ko radījis imports no citām attiecīgajām valstīm, atkārtosies, ja pasākumi zaudētu spēku, neņemot vērā šos īslaicīgos un izņēmuma apstākļus. Komisija ņēma vērā šādus elementus: 1) neizmantoto jaudu attiecīgajās valstīs un Savienības tirgus pievilcīgumu; un 2) ietekmi uz situāciju Savienības ražošanas nozarē, ko var radīt iespējamais imports no šīm valstīm un tā cenas, ja pasākumi zaudētu spēku.

5.1. Neizmantotā jauda attiecīgajās valstīs un Savienības tirgus pievilcīgums

(332)

Kā jau aprakstīts 82., 101., 113., 226. un 241. apsvērumā, ražotāji eksportētāji no attiecīgajām valstīm var eksportēt apjomus, kuri ir būtiski salīdzinājumā ar Savienības tirgus apmēru. Neizmantotā jauda pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tiešām vairāk nekā trīs reizes pārsniedza kopējo Savienības patēriņu (54). Turklāt Ķīnas, Krievijas un Japānas ražotāju eksportētāju iekšzemes tirgus daļa ir 97–100 %, savukārt ASV un Korejas ražotāju eksportētāju iekšzemes tirgus daļa ir 83–86 %. Iznākumā šiem ražotājiem eksportētājiem pieejamo neizmantoto jaudu to attiecīgie iekšzemes tirgi vairāk nevar absorbēt, jo to vajadzības jau ļoti lielā apmērā apmierina ražotāju eksportētāju iekšzemes ražošanas apjoms. Turklāt Ķīnas un ASV tirgus aizsargā tirdzniecības pasākumi.

(333)

Ņemot vērā iepriekš minēto, pastāv iespējamība, ka visu attiecīgo valstu ražotāji eksportētāji atkal sāks pārdot lielus apjomus Savienības tirgū, ja pasākumi zaudētu spēku.

5.2. Cenas importam no attiecīgajām valstīm, ja pasākumi zaudētu spēku

(334)

Kā minēts 271. un 322. apsvērumā, cenas importam no Ķīnas, Japānas, Korejas un ASV bija tādas pašas kā attiecīgā MIC vai augstākas un pārsniedza pārdošanas cenu un ražošanas izmaksas Savienības ražošanas nozarē. Cenas importam no Krievijas bija būtiski zemākas par attiecīgo MIC (1 536 EUR/t), un nešķiet, ka MIC būtu tās jūtami ietekmējusi, turklāt tās bija zemākas arī par pārdošanas cenu un ražošanas izmaksām Savienības ražošanas nozarē. Līdz ar to Komisija uzskatīja, ka MIC būtiski ietekmēja cenu noteikšanas praksi, ko izmantoja ražotāji eksportētāji četrās vispirms minētajās valstīs, un tāpēc to faktiskās importa cenas nevar kalpot par ticamu aizstājējvērtību iespējamajām cenām nākotnē, ja pasākumi zaudētu spēku.

(335)

Šajos apstākļos attiecībā uz OGES no šīm četrām valstīm (Ķīnas, Japānas, Korejas un ASV) (55) Komisija izskatīja arī šo valstu ražotāju eksportētāju cenu noteikšanas praksi eksportam uz trešo valstu tirgiem, lai novērtētu iespējamos cenu līmeņus importam Savienībā, ja pasākumi zaudētu spēku.

(336)

Attiecībā uz Ķīnas un Japānas ražotājiem, kuri sadarbojās, Komisija šajā nolūkā noteica iespējamos cenu līmeņus importam Savienībā, ražojuma veidiem ar maksimālajiem magnētiskajiem zudumiem līdz 0,9 W/kg salīdzinot:

—	MIC (2 043 EUR/t) un

—

attiecīgās vidējās svērtās pārdošanas cenas, par kurām šie Ķīnas un Japānas ražotāji, kas sadarbojās, pārdeva pārējām pasaules valstīm to ražotos tās pašas kategorijas ražojumus un kuras noteiktas CIF līmenī un attiecīgi koriģētas, lai ņemtu vērā iespējamās atšķirības transporta izmaksās starp eksportu no Japānas uz Savienību un eksportu no Japānas uz trešām valstīm. Komisija izmantoja tabulas ar datiem par eksporta pārdošanas apjomiem nesaistītiem pircējiem trešās valstīs, ko bija iesnieguši abi Japānas ražotāji eksportētāji un divi ar tiem saistītie tirgotāji, kā arī vienīgais Ķīnas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, lai aprēķinātu to vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem pārējās pasaules valstīs. Lai ņemtu vērā iespējamo starpību transporta izmaksās, eksportējot uz trešām valstīm un eksportējot uz Savienību, Komisija pieskaitīja 65 EUR/t pie attiecīgās vidējās svērtās pārdošanas cenas tai pašai ražojumu kategorijai, ko izgatavojuši šie Ķīnas un Japānas ražotāji, kas sadarbojās. Tā kā Japānas un Ķīnas ražotāju eksportētāju nozīmīgākie tirgi trešās valstīs (piemēram, Indijā, Taizemē un Taivānā) kopumā atrodas tuvāk Japānai nekā Savienība, šī pieskaitāmā summa – 65 EUR/t – uzskatāma par piesardzīgi noteiktu.

(337)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika konstatēts, ka Ķīnas un Japānas ražotāju eksportētāju cenas eksportam uz saviem nozīmīgākajiem eksporta tirgiem trešās valstīs bija par apmēram 10 % zemākas nekā attiecīgā MIC.

(338)

Turklāt Komisija salīdzināja Savienības vidējās svērtās pārdošanas cenas visaugstākās kvalitātes OGES veidiem (OGES veidiem ar maksimālajiem magnētiskajiem zudumiem ne vairāk kā 0,9 W/kg, kurus ražo Ķīnas un Japānas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, un kurus importē Savienības tirgū vislielākajā apjomā salīdzinājumā ar pārējām divām atšķirīgajām OGES kategorijām, kā paskaidrots 2. apsvērumā) ar atbilstīgajām vidējām svērtajām cenām, kuras noteiktas CIF līmenī un attiecīgi koriģētas, lai ņemtu vērā muitas nodokļus un pēcimportēšanas izmaksas, un par kurām šie Ķīnas un Japānas ražotāji, kas sadarbojās, pārdeva pārējām pasaules valstīm to ražotos tās pašas kategorijas ražojumus.

(339)

Tika konstatēts, ka šo Ķīnas un Japānas ražotāju eksportētāju cenas eksportam uz saviem nozīmīgākajiem eksporta tirgiem trešās valstīs bija par apmēram 3 % augstākas nekā Savienības ražotāju atbilstīgās pārdošanas cenas.

(340)

Tomēr šajā sakarā jāatgādina, ka Savienības ražotāju pārdošanas cenas visā attiecīgajā periodā jau bija mazākas par ražošanas izmaksām (sk. 9. tabulu 300. apsvērumā), kas izraisīja būtiskus zaudējumus un radīja kaitējumu jau pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Japānas un Ķīnas ražotājiem eksportētājiem piemērojot Savienības tirgū cenas, kas līdzinās tām, par kurām tie pārdod visaugstākās kvalitātes OGES trešo valstu tirgos, Savienības ražošanas nozarei tiks nodarīts vēl lielāks kaitējums, ja pasākumi zaudētu spēku.

(341)

Pēc informācijas izpaušanas Nippon Steel apgalvoja, ka Komisijas analīze, nosakot par kādām cenām OGES varētu importēt no Japānas, ja pasākumi zaudētu spēku, ir nepamatota. Pirmkārt, cenas importam no Japānas pastāvīgi un ievērojami pārsniedz visaugstāko MIC, tāpēc Komisijai būtu bijis jāpamato, kāpēc Japānas faktiskās importa cenas nevar izmantot, lai noteiktu cenas importam no Japānas pasākumu izbeigšanas gadījumā. Tas arī lūdza Komisiju pamatot, kā tā salīdzināja Japānas cenas eksportam uz trešo valstu tirgiem ar attiecīgajām MIC un cenām eksportam uz Savienību. Visbeidzot, Nippon Steel apgalvoja, ka, salīdzinot atbilstošu ražojuma veidu pārdošanu Indijai un Savienībai, tā pārdošanas cenas Indijai ir augstākas par pārdošanas cenām Savienībai.

(342)

Komisija piekrita, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā cenas importam no Japānas Savienībā ir pastāvīgi bijušas augstākas par visaugstāko MIC, kā redzams 4. tabulā 267. apsvērumā.

(343)

Tomēr Komisija noraidīja Nippon Steel apgalvojumu par to, ka Komisijai bija jāizmanto Japānas faktiskās cenas importam Savienībā, lai aprēķinātu iespējamās cenas importam no Japānas pasākumu izbeigšanas gadījumā. Kā paskaidrots 334. apsvērumā, MIC būtiski ietekmēja cenu noteikšanas praksi, ko izmantoja ražotāji eksportētāji no četrām attiecīgajām valstīm, tostarp no Japānas, kuri eksportēja galvenokārt augstas kvalitātes OGES veidus, tāpēc to faktiskās importa cenas nevar kalpot par ticamu aizstājējvērtību iespējamajām cenām nākotnē, ja pasākumi zaudētu spēku. Attiecībā uz Japānu to pierāda fakts, ka cenas eksportam uz trešām valstīm vidēji bija būtiski zemākas par cenām eksportam uz Savienību.

(344)

Runājot par to, kā Japānas cenas eksportam uz trešo valstu tirgiem tika salīdzinātas ar attiecīgajām MIC un cenām eksportam uz Savienību, un šī salīdzinājuma pamatojumu, Komisija paskaidroja savu pieeju un tās pamatojumu 336. apsvērumā iepriekš. Turklāt apgalvojums, ka Nippon Steel pārdošanas cenas Indijai ir augstākas par pārdošanas cenām Savienībai, ir kļūdains, jo šo pārdošanas datu pamatā ir darījumi starp Nippon Steel un tā saistītajiem tirgotājiem Indijā un Eiropā, tāpēc tie nevar kalpot par ticamu pamatu salīdzinājumam un secinājumu izdarīšanai par galīgajām cenām pirmajiem neatkarīgajiem pircējiem. Turklāt attiecībā uz abiem Japānas ražotājiem eksportētājiem jāatzīmē, ka 336. apsvērumā aprakstītais MIC salīdzinājums ar Japānas vidējām pārdošanas cenām trešām valstīm balstījās uz abu Japānas ražotāju eksportētāju iesniegto informāciju un aptvēra visus to eksporta pārdošanas darījumus ar nesaistītiem pircējiem visās trešās valstīs.

(345)

Tā kā Korejas un ASV ražotāji nesadarbojās, iespējamais cenu līmenis eksportam uz Savienību tika aplēsts, salīdzinot aktuālās Korejas un ASV cenas eksportam uz trešām valstīm, kas noteiktas, balstoties uz GTA statistikas datiem par importu konkrētajās valstīs, un vidējo MIC.

(346)

Tika konstatēts, ka cenas, par kādām Korejas un ASV ražotāji, kas nesadarbojās, eksportē savus ražojumus uz trešām valstīm, bija par attiecīgi 20 % un 15 % zemākas nekā vidējā MIC. Ja šīs ASV un Korejas eksporta cenas salīdzinātu ar visaugstāko MIC, kas, iespējams, ir visatbilstošākais, jo lielāko daļu šo valstu eksporta veido augstas caurlaidības OGES ražojumi, šie procentuālie rādītāji būtu pat vēl lielāki.

(347)

Turklāt Komisija salīdzināja Savienības vidējās svērtās pārdošanas cenas OGES veidiem ar maksimālajiem magnētiskajiem zudumiem ne vairāk kā 0,9 W/kg ar atbilstīgajām Korejas un ASV cenām eksportam uz trešām valstīm, kas noteiktas, balstoties uz GTA statistikas datiem par importu konkrētajās valstīs un pieņēmumu, ka lielāko daļu Korejas un ASV importa veido augstas caurlaidības OGES ražojumi.

(348)

Tika konstatēts, ka Korejas un ASV cenas eksportam uz trešām valstīm bija par attiecīgi 22 % un 14 % zemākas nekā Savienības ražotāju pārdošanas cenas. Tā kā Savienības ražotāju pārdošanas cenas jau bija mazākas par ražošanas izmaksām, kā tas jau minēts 340. apsvērumā, Korejas un ASV ražotājiem eksportētajiem piemērojot līdzīgas cenas, Savienības ražošanas nozarei tiks nodarīts vēl lielāks kaitējums, ja pasākumi zaudētu spēku.

(349)

Tāpēc, ņemot vērā šīs cenas eksportam no četrām attiecīgajām valstīm uz trešām valstīm un faktisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, Komisija uzskatīja, ka tad, ja antidempinga pasākumi nebūtu spēkā, četru attiecīgo valstu ražotāji eksportētāji sāktu eksportēt uz Savienību par cenām, kas līdzinātos cenām, ko tie piemēro eksportam uz trešām valstīm, un kas būtu zemākas vismaz par piemērojamajām MIC, t. i., par cenām, kas rada kaitējumu.

(350)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, visas attiecīgās valstis importētu Savienībā par cenām, kas rada kaitējumu. Šāds imports turpinās radīt kaitējumu, ja runa ir par Krieviju, un izraisīs kaitējuma atkārtošanos, runājot par pārējām attiecīgajām valstīm.

5.3. Potenciālā importa no attiecīgajām valstīm ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku

(351)

Komisija novērtēja importa no attiecīgajām valstīm iespējamo ietekmi uz Savienības ražošanas nozares finansiālo stāvokli, modelējot divus iespējamus scenārijus gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, proti,

—

attiecīgās valstis eksportēs uz Savienību tādus pašus apjomus kā līdz pasākumu ieviešanai (t. i., 139 000–154 000 tonnas (56), kas bija eksporta apjoma diapazons sākotnējās izmeklēšanas periodā no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 30. jūnijam) un Savienības patēriņš būs tāds pats kā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (t. i., 265 000–280 000 tonnas) (pirmais scenārijs),

—	visiem pārējiem aspektiem nemainoties, cenas Savienības tirgū asākas konkurences dēļ samazināsies par attiecīgi 5 % un 10 % (otrais scenārijs).

(352)

Pirmajā scenārijā Komisija arī pieņēma, ka kopējais imports par 100 % no visām attiecīgajām valstīm ietekmēs Savienības ražošanas nozari, bet neietekmēs importu no citām trešām valstīm, jo to tirgus daļa ir nenozīmīga. Turklāt Komisija pieņēma, ka Savienības ražošanas nozare saglabās tādas pašas pārdošanas cenas kā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, jo tā jau darbojas ar zaudējumiem.

(353)

Pirmā scenārija simulācijas rezultāti parādīja, ka importa palielināšanās no attiecīgajām valstīm kaitēs Savienības ražošanas nozarei. Tās pārdošanas apjoms un Savienības tirgus daļa saruks, izraisot tālāku ražošanas apjoma samazināšanos un augstākas nemainīgās izmaksas par saražotu tonnu pārskatāmā ražojuma. Tas ietekmēs nozares kopējo rentabilitāti. Iznākumā Savienības ražošanas nozares zaudējumi palielināsies vēl vairāk – no –18,6 % līdz –22,6 %, kas ir vēl grūtāk absorbējams līmenis.

(354)

Otrajā scenārijā sekas cenu samazinājumam par 5 % var būt vēl postošākas. Ja augošā cenu spiediena dēļ, ko rada imports no attiecīgajām valstīm, Savienības cenas samazināsies par 5 % (līdz 1 356 EUR/t), zaudējumi pieaugs vēl vairāk – līdz -29 %. Ja Savienības cenas samazināsies par 10 %, proti, no 1 427 EUR/t līdz 1 285 EUR/t, zaudējumi sasniegs –37 %.

(355)

Faktiski gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, ir ļoti iespējams, ka gan pirmais, gan otrais scenārijs realizēsies tirgū vienlaikus. Tas radīs Savienības ražošanas nozarei vēl lielākus zaudējumus, ko tā nespēs absorbēt.

(356)

Pēc informācijas izpaušanas Japānas valdība arī apgalvoja, ka Japāna būtu jāizslēdz no antidempinga pasākumu darbības jomas, jo Japānas ražojumi nenodara kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un neapdraud to tālāk minēto iemeslu dēļ. Pirmkārt, Japānā ražo konkrētus, ļoti augstas kvalitātes ražojuma veidus, ko izmanto konkrēti lietotāji Savienībā, kuriem šādi ražojumi kļūst aizvien nozīmīgāki. Otrkārt, tas, ka Japānas cenas eksportam uz Savienību ir ievērojami augstākas par MIC, liecina, ka esošo antidempinga pasākumu izbeigšana attiecībā uz Japānu neizraisīs importa cenu samazināšanos.

(357)

Pēc informācijas izpaušanas Nippon Steel atkārtoja to pašu apgalvojumu, ko jau bija izteikusi Japānas valdība, proti, ka attiecībā uz Japānu antidempinga pasākumi nebūtu jāturpina, jo Savienības ražošanas nozari būtiski apdraud Ķīna, nevis Japāna, jo atšķirībā no Ķīnas Japānas neizmantotā jauda ir salīdzinoši zema. Japānas ražotāji eksportētāji pārdod savus ražojumus Savienības tirgū par pasaulē augstākajām cenām, kuras pārsniedz visaugstāko MIC. Treškārt, Japānas eksporta cenas konkurē ar citu ražotāju, tostarp Savienības ražošanas nozares, cenām godīgā ceļā.

(358)

Komisija atzīst, ka Japānas ražotāji eksportētāji ražo augstas kvalitātes ražojuma veidus, kā minēts 381. apsvērumā. No otras puses, kā norādīts 337. apsvērumā, tika konstatēts, ka Japānas ražotāju eksportētāju cenas eksportam uz saviem nozīmīgākajiem eksporta tirgiem trešās valstīs bija par apmēram 10 % zemākas nekā attiecīgā MIC, kas noteikta konkrētajiem augstas kvalitātes ražojuma veidiem. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija joprojām uzskata, ka pasākumu izbeigšanas gadījumā nozīmīgi palielināsies imports no visām attiecīgajām valstīm, tostarp Japānas, par zemākām dempinga cenām, kas radīs kaitējumu. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka nav pamata izslēgt Japānu no izmeklēšanas tvēruma.

(359)

Turklāt, kā paskaidrots attiecīgajās iedaļās iepriekš, neatkarīgi no aplēses par Ķīnas neizmantoto jaudu Komisija konstatēja, ka:

—	Japānas ražotāji eksportētāji eksportēja OGES uz ES par dempinga cenām (71. apsvērums iepriekš),

—	Japānā ir ievērojama neizmantotā jauda, ko varētu izmantot OGES ražošanai (74. apsvērums iepriekš), un

—	ES tirgus ir pievilcīgs Japānas ražotājiem eksportētājiem (81.–90. apsvērums iepriekš).

(360)

Iepriekš minēto apsvērumu dēļ Komisija noraidīja arī šo Nippon Steel apgalvojumu.

5.4. Secinājums par kaitējuma turpināšanās un/vai atkārtošanās iespējamību

(361)

Pamatojoties uz iepriekš minēto un ņemot vērā agrāko un esošo situāciju, kas rada kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ir ļoti iespējams, ka, pasākumiem zaudējot spēku, būtiski pieaugs imports no attiecīgajām valstīm par dempinga cenām, kas rada kaitējumu, un Savienības ražošanas nozare cietīs vēl lielākus zaudējumus. Tāpēc Komisija secināja, ka neatkarīgi no tā, vai pastāv pietiekama cēloņsakarība attiecībā uz importu no Krievijas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, sākotnēji konstatētais kaitējums saistībā ar attiecīgajām valstīm atkārtosies.

6. SAVIENĪBAS INTERESES

(362)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Savienības interešu noteikšana bija balstīta uz visu iesaistīto interešu novērtējumu, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju, lietotāju un publiskās politikas interesēm saistībā ar pārskatāmo ražojumu, kā tas ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/125/EK (57) (“Ekodizaina direktīva”) un tās regulās par konkrētiem ražojumiem. Saskaņā ar pamatregulas 21. panta 1. punkta trešo teikumu īpaši tika apsvērta nepieciešamība ražošanas nozari aizsargāt no kaitējumu radoša dempinga negatīvās ietekmes.

(363)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

6.1. Savienības ražošanas nozares intereses

(364)

Savienības ražošanas nozare atrodas četrās dalībvalstīs (Francijā, Vācijā, Čehijā un Polijā) un saistībā ar pārskatāmo ražojumu tieši nodarbina vairāk nekā 2 200 darbinieku.

(365)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka pasākumi nebūtu jāturpina, jo Savienības ražotājiem vairs nedraud kaitējums. Piemēram, tie apgalvoja, ka Savienības ražotāji ir palielinājuši pārskatāmā ražojuma pārdošanas apjomus Savienības tirgū un kopš 2017. gada ir spējuši par 3 % paplašināt savu tirgus daļu Savienības tirgū. Tika arī apgalvots, ka ražošanas apjoma, ražošanas jaudas, jaudas izmantojuma un nodarbinātības līmeņi Savienības ražošanas nozarē ir bijuši stabili kopš 2017. gada. Savienības ražošanas nozare arī spēja ieguldīt ievērojamas summas, kas it kā liecinot par nozares pārliecību par tās tirgus nākotni.

(366)

Kā minēts 315. un tālākajos apsvērumos, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražotāju zaudējumi bija –18,6 %. Turklāt attiecīgajā periodā pārdošanas apjomi Savienības tirgū samazinājās par 4 %, vienības pārdošanas cenām vienlaikus krītoties par 2 %. Savukārt ražošanas apjoms kritās par 15 %, un ražošanas jaudas izmantojums saruka par 10 %. Tāpēc Komisija 321. apsvērumā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums.

(367)

Turklāt Komisija konstatēja, ka pastāv liela iespējamība, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, kaitējums, kuru sākotnēji radīja imports no šīm valstīm, varētu turpināties. Importa pieplūdums no attiecīgajām valstīm par dempinga cenām un ievērojamos daudzumos radītu Savienības ražošanas nozarei vēl netaisnīgāku konkurenci un nodarītu tai vēl lielākus zaudējumus. Tas vēl vairāk palielinātu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, padziļinātu jau tā nestabilo ekonomisko stāvokli nozarē un apdraudētu tās dzīvotspēju.

(368)

Tāpēc Komisija secināja, ka pasākumu turpināšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

6.2. Nesaistīto importētāju intereses

(369)

Komisija sazinājās ar visiem zināmajiem nesaistītajiem importētājiem. Tikai viens nesaistītais importētājs atsaucās un piedalījās šajā izmeklēšanā, iesniedzot atbildes uz anketas jautājumiem.

(370)

Tāpēc Komisijas rīcībā nebija pietiekamas informācijas, lai secinātu, vai pasākumu turpināšana kaitēs importētāju interesēm. Visticamāk, ka nē, jo pasākumu rezultātā imports no attiecīgajām valstīm nevis apsīka, bet gan turpinājās ievērojamos apjomos.

6.3. Lietotāju intereses

6.3.1. Ievads

(371)

Atsaucās septiņi lietotāji, kuri izteica vēlēšanos piedalīties izmeklēšanā. Tomēr tikai četri no tiem pilnībā sadarbojās šajā izmeklēšanā, iesniedzot atbildes uz jautājumiem abās anketas versijās – gan atklātajā, gan konfidenciālajā.

(372)

Viens no četriem lietotājiem, kuri pilnībā sadarbojās, ir viens no lielākajiem lietotājiem Savienības tirgū, bet trīs pārējie lietotāji ir samērā nelieli nodarbināto skaita un apgrozījuma ziņā.

(373)

Komisijai atsaucās un sniedza informāciju par Savienības interesēm arī trīs šādas lietotāju apvienības:

—	Eiropas Elektrības pārvades un sadales iekārtu un pakalpojumu nozares asociācija (“T&D Europe”). Tā pārstāv Eiropas elektrības pārvades un sadales iekārtu un pakalpojumu ražotāju intereses,

—	Vācijas Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju asociācija jeb Zvei, kas ir arī viens no T&D Europe dalībniekiem. Zvei pārstāv savu dalībnieku – Vācijas ražotāju – intereses, un tie ir galvenokārt transformatoru ražotāji,

—

Eiropas vēja enerģijas nozares asociācija WindEurope, kas pārstāv vairāk nekā 400 dalīborganizācijas. Starp tās dalībniekiem ir ne vien vēja turbīnu ražotāji, bet arī komponentu piegādātāji, pētniecības institūti, valstu vēja un atjaunojamo resursu enerģijas asociācijas, izstrādātāji, darbuzņēmēji, elektroapgādes pakalpojumu sniedzēji, finanšu un apdrošināšanas uzņēmumi un konsultanti.

(374)

Komisija atzina, ka transformatoru nozare ir svarīga nozare Eiropas tirgū. T&D Europe informēja, ka Savienības transformatoru tirgus apgrozījums ir aptuveni 3,7 miljardi EUR, un apmēram 10 % no tā veido imports. ES transformatoru ražošanas apjoma vērtība ir aptuveni 4,7 miljardi EUR, tātad neto izteiksmē ES ir transformatoru eksportētājs. T&D Europe arī informēja, ka ES transformatoru nozarē darbojas simtiem uzņēmumu un tā nodarbina vairāk nekā 30 000 cilvēku ES, neskaitot apakšuzņēmējus un citas nozares, kas gūst labumu no ES transformatoru nozares. Attiecībā uz lejupējo nozari WindEurope norādīja, ka 2019. gadā Eiropas vēja enerģijas nozare nodrošināja vairāk nekā 160 000 tiešu darbvietu un atbalstīja vēl 140 000 netiešu darbvietu. Krievijas ražotājs (“NLMK”) informācijā, ko tas iesniedza 2020. gada 11. decembrī, izteica līdzīgas piezīmes, apgalvojot, ka transformatoru nozares nozīmīguma dēļ lietotāju interesēm jādod priekšroka.

(375)

Pārskatāmais ražojums pamatā tiek izmantots kā galvenais materiāls spēka un sadales transformatoru ražošanā. Transformatoru ražošanas nozare darbojas Eiropā jau ilgi un tradicionāli apkalpo lielos elektroenerģijas piegādātājus. Transformatoru nozare kopumā pieder lieliem rūpniecības koncerniem, kuri ir pārstāvēti visā pasaulē. Taču tirgū darbojas arī daži mazāki neatkarīgi uzņēmumi, un daži no tiem darbojas noteiktā tirgus nišā, piemēram, seržu griešanā.

(376)

Tiek uzskatīts, ka lietotājiem pārskatāmais ražojums ir būtisks izmaksu postenis. Zvei apgalvoja, ka transformatora serdes (OGES) izmaksas veido 20–40 % no transformatora kopējām ražošanas izmaksām. Taču, pamatojoties uz datiem, kas iegūti no lietotāju anketām, pārskatāmais ražojums kā izejresurss veido vidēji 7–17 % no kopējām transformatoru ražošanas izmaksām. Atsevišķos izņēmuma gadījumos izmaksas var būt augstākas, jo īpaši ierobežotam skaitam starpniekuzņēmumu, kuri ir vidusposms starp pārskatāmā ražojuma ražotājiem un transformatoru ražotājiem. Šo starpniekuzņēmumu darbība aprobežojas ar garenvirziena griešanu nepieciešamajā platumā un lamināciju griešanu atbilstoši transformatoru ražotāju ruļļu specifikācijām un/vai seržu montāžu transformatoriem.

(377)

Lietotāji apgalvoja, ka magnētisko zudumu ziņā ražotāju eksportētāju ražojumu kvalitāte ir labāka. Tie arī apgalvoja, ka piecu gadu laikā kopš pasākumu ieviešanas Savienības ražošanas nozares jauda joprojām ir nepietiekama, lai apgādātu lietotāju nozari, jo īpaši ar ražojuma augstas caurlaidības veidiem. T&D Europe apgalvoja, ka transformatoru nozare ir īpaši atkarīga no augstas caurlaidības, domēnam pielāgotu OGES veidu importa un ka ES ražotāji nespēj izgatavot augstas caurlaidības, domēnam pielāgotus OGES veidus tādā daudzumā un kvalitātē, kādā tie ir nepieciešami Savienības tirgū. Tika arī izteikts apgalvojums, ka paredzamā nākotnē Savienības ražotāji spēs nodrošināt vienīgi nelielu daļu no ES pieprasījuma. Tāpēc tika apgalvots, ka Savienības tirgū joprojām pastāv un pastāvēs deficīts, jo īpaši attiecībā uz ražojuma augstas caurlaidības veidiem.

(378)

Lietotāju apvienības apgalvoja, ka esošo pasākumu saglabāšana samazinās Eiropas transformatoru ražotāju spēju konkurēt ar transformatoru ražotājiem ārpus Savienības. Ja pasākumi trīs MIC veidā turpināsies, tas novedīs pie izkropļotas, pārāk augstas tirgus cenas un būtiski ietekmēs transformatoru un elektroenerģijas cenas visā Eiropā. T&D Europe un Zvei arī apgalvoja, ka OGES tirgos, kur nav mākslīgu importa ierobežošanas pasākumu (piemēram, Indijā), OGES cena 2020. gada pirmajā ceturksnī bija samazinājusies līdz vēsturiski zemākajam līmenim. Visbeidzot, tie apgalvoja, ka MIC palielina ES transformatoru ražotāju izmaksas un galvenie ieguvēji ir velmētavas ārpus ES, kuras ES pārdod OGES par augstākām cenām. Zvei piebilda, ka tas var pamudināt Eiropas transformatoru ražotājus pārcelt ražošanu ārpus Savienības tirgus.

(379)

Apkopojot iepriekš minēto, divi galvenie argumenti pret esošo pasākumu turpināšanu bija šādi:

—	pasākumu turpināšanas dēļ radīsies nepietiekams piedāvājums (58) un kvalitātes atšķirības,

—	tā kā pārskatāmā ražojuma lietotājiem Savienībā būs Savienības tirgū jāmaksā augstāka cena, tiks apdraudēta to spēja konkurēt ar lietotājiem ārpus Savienības.

Lai novērtētu šos divus galvenos argumentus, Komisija ņēma vērā turpmāk izklāstīto tirgus struktūru. Pasaulē ir ne vairāk kā 20 nozīmīgi pārskatāmā ražojuma ražotāji. Ražotāju skaita ziņā Savienības tirgus ir otrajā vietā aiz Ķīnas. Šķiet, ka ne visi ražotāji spēj piegādāt noteiktus pārskatāmā ražojuma augstas caurlaidības veidus. Pārskatāmā ražojuma augstas caurlaidības veidu ražotāji atrodas Savienībā, ASV, Japānā, Korejā un Ķīnā.

6.3.2. Nepietiekams piedāvājums un kvalitātes atšķirības

(380)

Komisija uzskatīja, ka vispirms jāuzsver, ka antidempinga maksājumu mērķis nav aizvērt Savienības tirgu importam. Imports no attiecīgajām valstīm tiešām samazinājās, taču neapsīka pavisam un laikposmā no 2015. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam turpinājās ievērojamos apjomos. Tādējādi iespējamās pasākumu turpināšanas mērķis nav importa apturēšana, bet gan tā turpināšanās.

(381)

Attiecībā uz pārskatāmā ražojuma kvalitāti tirgū valda viedoklis, ka konkrēti no ĶTR, Korejas, ASV un Japānas parasti importē pārskatāmā ražojuma veidus ar augstu caurlaidību. Tomēr divi Savienības ražotāji arī spēj izgatavot pārskatāmā ražojuma veidus ar noteiktu kvalitāti un zemiem magnētiskiem zudumiem. Vislielākais lietotājs, kurš sadarbojās, norādīja, ka laikposmā no 2015. gada līdz 2020. gadam divi no četriem OGES ražotājiem Savienībā ir ievērojami pastiprinājuši centienus ražot kvalitatīvus OGES veidus ar augstu caurlaidību un šajā laikposmā ir nozīmīgi uzlabojuši savu ražojumu portfeli magnētisko zudumu ziņā.

(382)

No Savienības ražošanas nozares iegūtie dati sadalījumā pa ražojuma veidu MIC kategorijām tiešām apstiprināja, ka Savienības OGES ražotāji ir ievērojami pastiprinājuši centienus ražot ražojumus, kuru maksimālie magnētiskie zudumi nepārsniedz 0,9 W/kg. Tā kā kopējais ražošanas apjoms attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās, Savienības ražotāji šajā laikposmā saražoja proporcionāli vairāk ražojumu ar maksimālajiem magnētiskajiem zudumiem līdz 0,9 W/kg, pieaugumam sasniedzot 36 %, t. i., vairāk nekā 20 000 tonnu.

(383)

Ņemot vērā sarežģīto ekonomisko situāciju, nav pārliecības par to, ka Savienības ražošanas nozare būtu spējusi turpināt OGES augstas caurlaidības veidu izstrādi, ja pasākumi nebūtu ieviesti.

(384)

Ņemot vērā Savienības ražotājiem pieejamo ražošanas jaudu un to stratēģiju tuvākajā nākotnē ražot proporcionāli vairāk ražojuma veidu ar augstu caurlaidību, Savienības ražošanas nozare var aizvien vairāk apgādāt lietotāju nozari, tostarp ar ražojuma augstas caurlaidības veidiem. Savienības ražotāji lēš, ka, sākot ar 2021. gadu, tie spēs vēl vairāk palielināt ražojuma augstas caurlaidības veidu ražošanas apjomus.

(385)

Pat tad, ja ražojuma augstas caurlaidības veidu ražošanas apjomi pieaugs vēl vairāk, lielākais lietotājs, kas sadarbojās, uzskata, ka Savienības OGES ražošanas apjoms joprojām būs nepietiekams, lai apmierinātu pieprasījumu pēc pārskatāmā ražojuma augstas caurlaidības veidiem Savienības tirgū.

(386)

Taču Savienības interešu pārbaude neparedz, ka Savienības pieprasījums būtu pilnībā jāapmierina ar Savienības ražošanas apjomu. Paredzams, ka imports no attiecīgajām valstīm turpināsies un apgādās Savienības tirgu. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka ir maz ticams, ka esošo pasākumu turpināšana izraisīs OGES augstas caurlaidības veidu piedāvājuma nepietiekamību Savienības tirgū.

6.3.3. Pārskatāmā ražojuma lietotāju Savienībā konkurētspēja

(387)

Pamatojoties uz iegūtajiem datiem, Komisija uzskatīja, ka pasākumu turpināšana ietekmēs transformatoru cenas un nodarbinātību lietotāju nozarē vienīgi ierobežotā apmērā. Visticamāk, izejresursu izmaksas, kas veido apmēram 7–17 % no kopējām ražošanas izmaksām, saglabāsies tajā pašā līmenī, kādā tās ir kopš 2015. gada, kad tika ieviesti pasākumi trīs MIC veidā.

(388)

Komisija arī uzskatīja, ka, pat pieņemot, ka cenu starpība starp augstākajām Savienības un zemākajām starptautiskajām cenām ir aptuveni 20 %, ietekme uz lietotāju nozari būs nebūtiska, proti, ja pasākumi Savienības tirgū zaudētu spēku un Savienības cenas samazinātos par 20 %, OGES izmaksas lietotājiem samazinātos vidēji par nepilniem 2,5 % (59).

(389)

Turklāt attiecībā uz ekonomisko stāvokli, kādā atrodas lietotāji, kas sadarbojās, divi no tiem guva peļņu, bet divi cieta zaudējumus. Pa šo laiku viens no lietotājiem, kurš cieta zaudējumus, tika nacionalizēts. Otrs lietotājs, kurš ir vislielākais apgrozījuma un nodarbināto skaita ziņā, informēja, ka zaudējumi, kas tam radušies 2019. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, ir saistīti nevis ar tā pamatdarbību, bet gan ar diviem izņēmuma gadījumiem. Ja šie izņēmuma gadījumi nebūtu notikuši, šis uzņēmums arī būtu guvis peļņu. Līdz ar to Komisija secināja, ka kopumā lietotāji, kas sadarbojās, ir labākā ekonomiskā stāvoklī nekā OGES ražotāji.

(390)

Visbeidzot, OGES, tostarp augstas caurlaidības veidus, ievērojamos apjomos lietotājiem nodrošināja Savienības ražošanas nozare. Ja esošie pasākumi zaudētu spēku, nevar izslēgt, ka lietotāji kļūs pilnībā atkarīgi no importa, jo īpaši augstas caurlaidības veidu importa, kas noteikti nenāks tiem par labu, jo šāda situācija negatīvi ietekmēs piedāvājuma daudzveidību. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pasākumu turpināšanai nebūs nesamērīgas negatīvas ietekmes uz lietotāju nozares konkurētspēju.

(391)

Pēc informācijas izpaušanas pieteikuma iesniedzējs norādīja, ka Komisija ir pareizi secinājusi, ka pasākumu izbeigšanas gadījumā nevar izslēgt iespēju, ka lietotāji kļūs pilnībā atkarīgi no importa, kam būs negatīvas sekas arī piedāvājuma daudzveidības ziņā. Pieteikuma iesniedzējs piebilda, ka runa ir ne tikai par piedāvājuma daudzveidību, bet arī par piegādes drošību. Tas norādīja, ka OGES kā transformatoru seržu ražošanai nepieciešams komponents ir būtisks, piemēram, Savienības elektrotīkla uzturēšanai un paplašināšanai, kas nedrīkstētu būt atkarīga no ārvalstu uzņēmumu piegādēm no Āzijas, Krievijas vai ASV.

(392)

Komisija atkārtoti uzsvēra, ka antidempinga maksājumu mērķis nav aizvērt Savienības tirgu importam (380. apsvērums). Pagarinot pasākumus MIC veidā, bet neaizverot Savienības tirgu, var nodrošināt drošu piegādi un daudzveidīgu piedāvājumu no dažādiem avotiem, tostarp no ražotājiem eksportētājiem un Savienības ražotājiem.

(393)

Pēc informācijas izpaušanas NLMK apgalvoja, ka pasākumu turpināšana attiecībā uz Krieviju nav Savienības interesēs un tas nevis risinās strukturālās problēmas Savienības ražošanas nozarē, bet gan kaitēs lietotājiem.

(394)

Attiecībā uz šiem NLMK apgalvojumiem Komisija atsaucās uz 388. apsvērumu, kurā paskaidrots, ka pasākumu turpināšana ietekmēs lietotāju izmaksas vien nenozīmīgi. Otrkārt, attiecībā uz apgalvojumu par strukturālām problēmām Savienības ražošanas nozarē Komisija atsaucās uz saviem argumentiem 320. apsvērumā.

6.3.4. Secinājums par lietotāju interesēm

(395)

Ievērojot iepriekš minēto, tiek secināts, ka kopumā pasākumu turpināšana būtu pretrunā lietotāju interesēm. Tomēr Komisija nevarēja piekrist apgalvojumam, ka pasākumu turpināšanas gadījumā augstas caurlaidības OGES piedāvājums kļūs nepietiekams. Tā arī secināja, ka pasākumu turpināšana var negatīvi ietekmēt lietotāju nozares konkurētspēju, taču tās ietekme uz izmaksām būs mazāka, nekā tika apgalvots.

6.4. Citi faktori

(396)

Ar Ekodizaina direktīvu tika izveidota sistēma ekodizaina prasību noteikšanai ar enerģiju saistītiem ražojumiem, nosakot tiem obligātās minimālās energoefektivitātes prasības. Tās mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu Savienībā, palielinot elektrisko ierīču efektivitāti.

(397)

Ekodizaina direktīva tiek īstenota ar regulām par konkrētiem ražojumiem, ko tieši piemēro visās ES dalībvalstīs. Ekodizaina regula (60) nosaka ekodizaina jaunās prasības attiecībā uz maziem, vidējiem un lieliem spēka transformatoriem. Ekodizaina regulas 1. pantā ir noteikta tās darbības joma (tādu spēka transformatoru laišana tirgū vai nodošana ekspluatācijā, kuru jauda ir vismaz 1 kVA un kurus izmanto elektrības pārvades un sadales tīklos, kas darbojas 50 Hz frekvencē, vai lieto rūpniecībā). Ekodizaina regula attiecas tikai uz tādiem transformatoriem, kas iegādāti pēc tās stāšanās spēkā.

(398)

Ekodizaina regulas 1. līmenis stājās spēkā 2015. gada 1. jūlijā, un 2. līmenis (61) – 2021. gada 1. jūlijā. 2. līmeņa prasības ir stingrākas nekā 1. līmeņa prasības.

(399)

Vairākas ieinteresētās personas minēja Ekodizaina regulas 2. līmeņa stāšanos spēkā. T&D Europe apgalvoja, ka 2. līmeņa prasībām atbilstošu transformatoru projektēšanai un ražošanai rentablā veidā un noteiktajos termiņos nepieciešami visaugstākās kvalitātes OGES veidi, kurus Savienības ražošanas nozare ražo tikai ierobežotos apjomos. Zvei apgalvoja, ka, ņemot vērā ES Komisijas zaļo kursu, visu ekonomikas nozaru aizvien plašāku elektrifikāciju un ES rūpniecības digitālo pārveidi kopumā, pieprasījums pēc (augstas efektivitātes) transformatoriem palielināsies. WindEurope norādīja, ka pieprasījums pēc transformatoriem, kuros izmantoti OGES veidi ar augstu caurlaidību, vēl vairāk palielināsies līdz ar plašāku izpratni par enerģijas zudumiem transformatoru aprites ciklā un ES pasākumiem enerģijas izmaksu mazināšanai un transformatoru vidiskā snieguma uzlabošanai, jo īpaši ņemot vērā ES Ekodizaina direktīvas 2. līmeņa prasību īstenošanu attiecībā uz transformatoriem.

(400)

Lielākais lietotājs, kas sadarbojās, norādīja, ka 2. līmeņa stingrākās prasības var izpildīt divējādi:

—	vai nu izmantojot tos pašus OGES veidus, kas tika izmantoti iepriekš. Tomēr tas nozīmētu izmēru un svara palielināšanos un augstākas izejresursu izmaksas,

—	vai izmantojot OGES veidus ar zemākiem magnētiskajiem zudumiem. Tādā gadījumā transformatori kļūs salīdzinoši mazāki izmēru un svara ziņā. Vairumā gadījumu galalietotāji dos priekšroku šim risinājumam, lai nepārsniegtu platībai izvirzītās prasības.

Tāpēc šis lietotājs arī uzskata, ka sakarā ar Ekodizaina regulas 2. līmeņa stāšanos spēkā pāreja uz augstākās kvalitātes OGES veidiem turpināsies.

(401)

Komisija uzskatīja, ka, pamatojoties uz minētajiem argumentiem, tiešām ir ļoti iespējams, ka līdz ar 2. līmeņa stāšanos spēkā palielināsies pieprasījums pēc pārskatāmā ražojuma veidiem ar augstu caurlaidību. Tomēr saglabāsies arī pieprasījums pēc transformatoriem, kuros izmantoti pārskatāmā ražojuma parastie veidi, un tos turpinās ražot.

(402)

Turklāt Komisija vēlas ar ES Atkrastes atjaunīgās enerģijas stratēģijas (62) palīdzību palielināt atkrastes vēja enerģijas ražošanas jaudu, lai sasniegtu ES mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti (63). ES Atkrastes atjaunīgās enerģijas stratēģijā prognozēts Eiropas atkrastes vēja enerģijas ražošanas jaudas pieaugums no esošajiem 12 GW līdz vismaz 60 GW 2030. gadā un 300 GW 2050. gadā. Šī stratēģija arī veicinās lielāku pieprasījumu pēc pārskatāmā ražojuma veidiem ar augstu caurlaidību. WindEurope norādīja, ka Eiropas vēja enerģijas nozarē transformatorus izmanto dažādi – vējagregāta gondolās, atkrastes apakšstacijās un sauszemes tīkla pieslēgumpunktos. Konkrētāk, WindEurope norādīja, ka pārskatāmā ražojuma veidi ar augstu caurlaidību ir īpaši nozīmīgi tādu transformatoru ražošanā, kuri paredzēti vējagregāta gondolām, jo platība ir ierobežota un svaram jābūt pēc iespējas mazākam.

(403)

Tāpēc dažādi juridiski saistoši ražojuma standarti izvirza mērķi nodrošināt transformatoru ražošanai un tirdzniecībai Eiropā pietiekamu augstas kvalitātes OGES piedāvājumu neatkarīgi no to izcelsmes. Lai arī ir pārliecība, ka pieprasījums pēc augstas caurlaidības ražojuma veidiem pieaugs, pagaidām nav skaidrs, kāds būs šā pieprasījuma apmērs nākotnē, jo ieinteresētās personas līdz šim šajā jautājumā nav iesniegušas atbilstošas prognozes, kas būtu pamatotas ar pierādījumiem. Tomēr, kā minēts iepriekš, Komisija secināja, ka lietā nav pierādījumu, kas liecinātu, ka pasākumu turpināšanas dēļ radīsies augstas caurlaidības OGES veidu deficīts, kas varētu apdraudēt ES Ekodizaina regulas 2. līmeņa mērķu sasniegšanu. Tā kā OGES ražotāju skaits pasaulē ir ierobežots, pasākumu turpināšanās drīzāk veicinās piedāvājuma, tostarp augstas caurlaidības OGES veidu piedāvājuma, daudzveidību, kas kļūst aizvien svarīgāk, ņemot vērā minētos mērķus.

6.5. Secinājums par Savienības interesēm

(404)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskatīja, ka esošo pasākumu turpināšana ļaus Savienības ražošanas nozarei pakāpeniski atgūt rentabilitāti un turpināt veikt ieguldījumus, kas nepieciešami, lai ražotu un izstrādātu augstas kvalitātes kategorijas ražojumus, un šādi nodrošinātu augošo pieprasījumu pēc augstas caurlaidības OGES ražojumiem.

(405)

Ja pasākumi zaudētu spēku, Savienības ražošanas nozare, visticamāk, nespēs turpināt augstas caurlaidības OGES veidu izstrādi un izdzīvot sarežģītajā ekonomiskajā situācijā. Tādējādi pasākumu turpināšana nepārprotami ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(406)

Attiecībā uz lietotāju interesēm esošo pasākumu saglabāšana ietekmē transformatoru cenas un nodarbinātību lietotāju nozarē tikai ierobežotā apmērā.

(407)

Ievērojot Ekodizaina regulā izvirzīto mērķi nodrošināt augstas caurlaidības OGES veidu pietiekamu piedāvājumu Savienības tirgū energoefektivitātes apsvērumu dēļ, netika konstatēts, ka pasākumu turpināšana kavētu šā mērķa sasniegšanu.

(408)

Kopumā, ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka pasākumi trīs MIC veidā tika ieviesti, lai mazinātu lietotāju nozares bažas attiecībā uz pastāvīgu nepieciešamību pēc augstas caurlaidības OGES ražojumu importa, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu, Savienības interesēs balstītu iemeslu neturpināt esošos pasākumus attiecībā uz attiecīgo valstu izcelsmes OGES importu. Ja pasākumi zaudētu spēku, visu OGES veidu cenas varētu samazināties, un tad Savienības ražošanas nozarei būtu vēl vairāk jāpazemina pārdošanas cenas, lai saglabātu savu pievilcīgumu. Šādos apstākļos Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis vēl vairāk pasliktināsies, apdraudot tās dzīvotspēju un izdzīvošanu.

(409)

Pēc informācijas izpaušanas Nippon Steel apgalvoja, ka pasākumu turpināšana nav Savienības interesēs, jo tie esot bijuši neefektīvi un vienlaikus negatīvi ietekmējuši lietotājus. Turklāt Nippon Steel apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā to, ka daži lietotāji vēja enerģijas nozarē jau ir cietuši no nesen ieviestajiem tirdzniecības aizsardzības pasākumiem attiecībā uz izejresursiem, piemēram, maksājumiem par stikla šķiedras audumiem un stikla šķiedras grīstēm.

(410)

Komisija noraidīja šos apgalvojumus tālāk minēto iemeslu dēļ. Pirmkārt, kā minēts 309. apsvērumā, pasākumu ieviešana 2015. gadā ietekmēja Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli pozitīvi, jo īpaši 2017. gadā, kad Savienības ražošanas nozare sāka atgūties. Otrkārt, Komisija atsaucās uz 388. apsvērumu, paskaidrojot, ka pasākumu turpināšana ietekmēs lietotāju izmaksas vien nenozīmīgi. Treškārt, tirdzniecības aizsardzības pasākumu ieviešanas mērķis ir atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp dažādiem ražotājiem. Visbeidzot, Komisija norādīja, ka Eiropas vēja enerģijas nozares asociācija WindEurope, kas pārstāv vairāk nekā 400 dalīborganizācijas, neminēja, ka tās dalībnieki jau izjustu negatīvās sekas, ko radījuši nesen ieviestie tirdzniecības aizsardzības pasākumi attiecībā uz izejresursiem. Tāpēc šis Nippon Steel apgalvojums ir nepamatots.

7. ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(411)

Pamatojoties uz secinājumiem par iespējamību, ka dempings un kaitējums, ko radīja imports no attiecīgajām valstīm, varētu turpināties un atkārtoties, un ņemot vērā Savienības intereses, Komisija secināja, ka antidempinga pasākumi, kas noteikti pārskatāmā ražojuma importam no Ķīnas, Japānas, Krievijas Federācijas un Amerikas Savienotajām Valstīm, būtu jāsaglabā.

(412)

Viena ieinteresētā persona lūdza, lai Komisija, ja tā nolems, ka ir būtiski turpināt aizsargāt Savienības ražošanas nozari, neskatoties uz to, ka mēģinājums risināt Savienības ražotāju strukturālās problēmas ar antidempinga pasākumu esot acīmredzami bijis neveiksmīgs, turpinātu pasākumus ierobežotu laikposmu – vienu vai divus gadus.

(413)

Šo lūgumu Komisija noraidīja, pamatojot to ar Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, kas liedz noteikt pasākumus uz termiņu, kas ir īsāks par pieciem gadiem.

(414)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas vienīgi tāda attiecīgo valstu izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši tiesību subjekti, kuru nosaukums ir norādīts. Uz tādu pārskatāmā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, arī subjekti, kas ir saistīti ar konkrēti minētajiem subjektiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(415)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu antidempinga pasākumu pienācīgu piemērošanu. Šie īpašie pasākumi paredz arī to, ka dalībvalstu muitas dienestiem jāuzrāda derīgs rēķins un derīga velmētavas apliecība, kuri atbilst šīs regulas pantos izklāstītajām prasībām. Importam, kam nav pievienots šāds rēķins un velmētavas apliecība, uzliek attiecīgo visiem pārējiem uzņēmumiem noteikto procentuālo maksājumu, neņemot vērā minimālās importa cenas.

(416)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums ir jāadresē Komisijai (64). Pieprasījumā ir jāietver visa attiecīgā informācija, kas ļauj pierādīt, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, tad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēta regula par nosaukuma maiņu.

(417)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (65) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, tad procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(418)

Komiteja, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, nav sniegusi atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums Ķīnas Tautas Republikas, Japānas, Korejas Republikas, Krievijas Federācijas un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes orientēta grauda struktūras elektrotehniskā silīcijtērauda plakanu velmējumu importam, kuru biezums pārsniedz 0,16 mm un kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7225 11 00 (Taric kodi 7225110011, 7225110015 un 7225110019) un ex 7226 11 00 (Taric kodi 7226110012, 7226110014, 7226110016, 7226110092, 7226110094 un 7226110096).

2. Galīgā antidempinga maksājuma summa, ko piemēro 1. punktā aprakstītajam ražojumam, kuru ražojuši 4. punktā konkrēti uzskaitītie uzņēmumi, ir starpība starp 3. punktā noteiktajām minimālajām importa cenām un neto cenu ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ja otrā ir mazāka par pirmo. Ja neto cena ar piegādi līdz Savienības robežai ir vienāda ar 3. punktā noteikto attiecīgo minimālo importa cenu vai augstāka par to, maksājumu neiekasē. Nekādā gadījumā maksājuma summa nepārsniedz procentuālā maksājuma likmes, kas noteiktas 4. punktā.

3. 2. punktā minētajiem nolūkiem piemēro minimālo importa cenu, kas norādīta nākamajā tabulā. Ja pēcimportēšanas pārbaudē atklājas, ka neto cena ar piegādi līdz Savienības robežai, ko faktiski samaksājis pirmais neatkarīgais pircējs Savienībā, (pēcimportēšanas cena) ir zemāka par neto cenu ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, kas fiksēta muitas deklarācijā, un pēcimportēšanas cena ir zemāka par minimālo importa cenu, tad piemēro maksājuma summu, kas ir vienāda ar starpību starp nākamajā tabulā norādīto minimālo importa cenu un pēcimportēšanas cenu, ja vien summa, ko iegūst, piemērojot 4. punktā norādīto procentuālo maksājumu un tam pieskaitot pēcimportēšanas cenu, (faktiski samaksātā cena plus procentuālais maksājums), nav zemāka par minimālo importa cenu, kas noteikta nākamajā tabulā.

Attiecīgās valstis	Ražojuma kategorija	Minimālā importa cena (EUR/t ražojuma neto svara)
Ķīnas Tautas Republika, Japāna, Amerikas Savienotās Valstis, Krievijas Federācija, Korejas Republika	Ražojumi, kam maksimālie magnētiskie zudumi nepārsniedz 0,9 W/kg	2 043
	Ražojumi, kam maksimālie magnētiskie zudumi pārsniedz 0,9 W/kg, bet nepārsniedz 1,05 W/kg	1 873
	Ražojumi, kam maksimālie magnētiskie zudumi pārsniedz 1,05 W/kg	1 536

4. 2. punktā minētajiem nolūkiem piemēro procentuālā maksājuma likmes, kas norādītas nākamajā tabulā.

Uzņēmums	Procentuālais maksājums	Taric papildu kods
Baoshan Iron & Steel Co., Ltd., Šanhaja, ĶTR	21,5 %	C039
Wuhan Iron & Steel Co., Ltd., Uhaņa, ĶTR	36,6 %	C056
JFE Steel Corporation, Tokija, Japāna	39,0 %	C040
Nippon Steel & Sumitomo Metal Corporation, Tokija, Japāna	35,9 %	C041
POSCO, Seūla, Korejas Republika	22,5 %	C042
OJSC Novolipetsk Steel, Ļipecka; VIZ Steel, Jekaterinburga, Krievijas Federācija	21,6 %	C043
AK Steel Corporation, Ohaio, Amerikas Savienotās Valstis	22,0 %	C044

5. Galīgā antidempinga maksājuma likme, ko piemēro 1. punktā aprakstītajam ražojumam, kuru ražojis kāds uzņēmums, kas nav konkrēti minēts 4. punktā, atbilst procentuālajam maksājumam, kā noteikts nākamajā tabulā.

Uzņēmums	Procentuālais maksājums	Taric papildu kods
Visi pārējie Ķīnas uzņēmumi	36,6 %	C999
Visi pārējie Japānas uzņēmumi	39,0 %	C999
Visi pārējie Korejas uzņēmumi	22,5 %	C999
Visi pārējie Krievijas uzņēmumi	21,6 %	C999
Visi pārējie ASV uzņēmumi	22,0 %	C999

6. Uzņēmumiem, kas minēti 4. punktā, pasākumus piemēro ar nosacījumu, ka dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs rēķins un velmētavas apliecība, kuri atbilst attiecīgi I un II pielikumā izklāstītajām prasībām. Ja neuzrāda ne šādu velmētavas apliecību, ne rēķinu, tad piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem piemērojamo maksājumu. Velmētavas apliecībā uzskaita faktiskos maksimālos magnētiskos zudumus katram rullim vatos uz kilogramu pie frekvences 50 Hz un magnētiskās indukcijas 1,7 T.

7. Konkrēti nosauktajiem ražotājiem, ja preces pirms laišanas brīvā apgrozībā ir sabojātas un tāpēc saskaņā ar 131. panta 2. punktu Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447 (66) muitas vērtības noteikšanai faktiski samaksāto vai maksājamo cenu nosaka proporcionāli, iepriekš noteikto minimālo importa cenu proporcionāli samazina atbilstoši faktiski samaksātās vai maksājamās cenas proporcionālai daļai. Tad maksājuma summa ir vienāda ar starpību starp samazināto minimālo importa cenu un samazināto neto cenu ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitošanas.

8. Attiecībā uz visiem pārējiem uzņēmumiem, ja preces pirms laišanas brīvā apgrozībā ir sabojātas un tāpēc saskaņā Regulas (ES) 2015/2447 131. panta 2. punktu muitas vērtības noteikšanai faktiski samaksāto vai maksājamo cenu nosaka proporcionāli, antidempinga maksājuma summu, kas aprēķināta, pamatojoties uz 2. punktu iepriekš, proporcionāli samazina atbilstoši faktiski samaksātās vai maksājamās cenas proporcionālai daļai.

9. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 14. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1953 (2015. gada 29. oktobris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas, Japānas, Korejas Republikas, Krievijas Federācijas un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes orientēta grauda struktūras elektrotehniskā silīcijtērauda plakanu velmējumu importam (OV L 284, 30.10.2015., 109. lpp.).

(3) Paziņojums par konkrētu antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (OV C 40, 6.2.2020., 34. lpp.).

(4) Paziņojums par tādu antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu, kas piemērojami Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR), Japānas, Korejas Republikas, Krievijas Federācijas un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) izcelsmes orientēta grauda struktūras elektrotehniskā silīcijtērauda plakanu velmējumu importam (OV C 366, 30.10.2020., 25. lpp.).

(5) Paziņojums (2021. gada 14. janvāris), kas pievienots lietas materiāliem, kuri ir pieejami ieinteresētajām personām, atsauce t21.000455.

(6) Pieejamas šādā saitē: http://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?ref=ong&id=2492&sta=1&en=20&page=1&c_order=date&c_order_dir=Down

(7) Paziņojums par Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām (OV C 86, 16.3.2020., 6. lpp.).

(8) Attiecībā uz ceturto Savienības ražotāju tika veikta dokumentu analīze, pamatojoties uz atbildēm, ko tas sniedza uz anketas jautājumiem un vēstuli par nepilnībām.

(9) Lieta C-376/15 P, Changshu City Standard Parts Factory un Ningbo Jinding Fastener/Padome, ECLI:EU:C:2017:269, 65. punkts.

(10) Avots: Japānas ražotāju eksportētāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(11) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/635 (2021. gada 16. aprīlis), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Baltkrievijas, Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas izcelsmes metinātu dzelzs vai neleģēta tērauda cauruļu un cauruļvadu importam (OV L 132, 19.4.2021., 145. lpp.), un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/508 (2020. gada 7. aprīlis), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Indonēzijas, Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas izcelsmes karsti velmētu nerūsējošā tērauda lokšņu un ruļļu importam (OV L 110, 8.4.2020., 3. lpp.).

(12) Sk. Īstenošanas regulas (ES) 2021/635 149. un 150. apsvērumu un Īstenošanas regulas (ES) 2020/508 158. un 159. apsvērumu.

(13) Sk. Īstenošanas regulas (ES) 2021/635 115.–118. apsvērumu un Īstenošanas regulas (ES) 2020/508 122.–127. apsvērumu.

(14) Sk. Īstenošanas regulas (ES) 2021/635 119.–122. apsvērumu un Īstenošanas regulas (ES) 2020/508 128.–132. apsvērumu. Var uzskatīt, ka Ķīnas tiesību aktos paredzētās attiecīgo valsts iestāžu tiesības iecelt un atcelt no amata valsts uzņēmumu galveno vadību atspoguļo atbilstīgās īpašuma tiesības, turklāt ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātā īpašumā esošos uzņēmumos ir vēl viens nozīmīgs kanāls, kuru valsts var izmantot, lai iejauktos darījumdarbības lēmumu pieņemšanā. Saskaņā ar ĶTR uzņēmumu tiesībām ikvienā uzņēmumā jāizveido Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) organizācija (kurā, kā noteikts ĶKP konstitūcijā, jābūt vismaz trim ĶKP biedriem) un uzņēmums nodrošina partijas organizācijas darbībai nepieciešamos apstākļus. Izrādās, ka pagātnē šī prasība ne vienmēr tika ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gada ĶKP pastiprināti cenšas kontrolēt darījumdarbības lēmumus valsts uzņēmumos, uzskatot to par politiski principiālu jautājumu. Tiek ziņots arī, ka ĶKP izdara spiedienu uz privātiem uzņēmumiem, lai tie priekšplānā izvirzītu “patriotismu” un ievērotu partijas disciplīnu. Ir saņemta informācija, ka 2017. gadā partijas pirmorganizācijas darbojās 70 % no aptuveni 1,86 miljoniem privātā īpašumā esošajiem uzņēmumiem un pieaug spiediens nodrošināt, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā šajos uzņēmumos. Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā – visās nozarēs, ieskaitot OGES ražotājus un to izejresursu piegādātājus.

(15) Sk. Īstenošanas regulas (ES) 2021/635 123.–129. apsvērumu un Īstenošanas regulas (ES) 2020/508 133.–138. apsvērumu.

(16) Sk. Īstenošanas regulas (ES) 2021/635 130.–133. apsvērumu un Īstenošanas regulas (ES) 2020/508 139.–142. apsvērumu.

(17) Sk. Īstenošanas regulas (ES) 2021/635 134. un 135. apsvērumu un Īstenošanas regulas (ES) 2020/508 143. un 144. apsvērumu.

(18) Sk. Īstenošanas regulas (ES) 2021/635 136.–145. apsvērumu un Īstenošanas regulas (ES) 2020/508 145.–154. apsvērumu.

(19) ASV Tirdzniecības departaments, China’s Status as a non-market economy, A-570053, 2017. gada 26. oktobris, 57. lpp.

(20) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/687 (2019. gada 2. maijs), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda izstrādājumu importam (OV L 116, 3.5.2019., 5. lpp.).

(21) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/969 (2017. gada 8. jūnijs), ar kuru nosaka galīgos kompensācijas maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam un ar kuru groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/649, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam (OV L 146, 9.6.2017., 17. lpp.).

(22) Steel Industry Coalition, Report on Market Research into the Peoples Republic of China Steel Industry (2016. gada 30. jūnijs).

(23) Non-Oriented Electrical Steel from the People’s Republic of China: Final Results of the Expedited First Sunset Review of the Countervailing Duty Order, 85 Fed. Reg. 11339 (2020. gada 27. februāris); Countervailing Duty Investigation of Certain Corrosion-Resistant Steel Products from the People’s Republic of China: Final Affirmative Determination, 81 Fed. Reg. 35308 (2016. gada 2. jūnijs).

(24) Baowu, “Uzņēmuma profils”, http://www.baowugroup.com/en/contents/5273/102759.html (pēdējoreiz skatīts 2021. gada 6. maijā).

(25) Ziņojums, 14. nodaļa, 358. lpp.: 51 % privāto uzņēmumu un 49 % valsts uzņēmumu ražošanas apjoma ziņā un 44 % valsts uzņēmumu un 56 % privāto uzņēmumu jaudas ziņā.

(26) Pieejams vietnē:

www.gov.cn/zhengce/content/2016-02/04/content_5039353.htm (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 6. maijā); https://policycn.com/policy_ticker/higher-expectations-for-large-scale-steel-enterprise/?iframe=1&secret=c8uthafuthefra4e (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 6. maijā) un

www.xinhuanet.com/english/2019-04/23/c_138001574.htm (pēdējoreiz skatīts 2021. gada 6. maijā).

(27) Pieejams vietnē http://www.xinhuanet.com/english/2019-04/23/c_138001574.htm (pēdējoreiz skatīts 2021. gada 6. maijā) un http://www.jjckb.cn/2019-04/23/c_137999653.htm (pēdējoreiz skatīts 2021. gada 6. maijā).

(28) Piemēram, privātā uzņēmuma Rizhao un valsts uzņēmuma Shandong Iron and Steel apvienošanās 2009. gadā. Sk. Beijing steel report, 58. lpp., un iegādes darījums 2019. gada jūnijā, ar kuru China Baowu Steel Group ieguva kontrolpaketi Magang Steel, sk. https://www.ft.com/content/a7c93fae-85bc-11e9-a028-86cea8523dc2 (pēdējoreiz skatīts 2021. gada 6. maijā).

(29) Sk. Baoshan statūtus, 133.4. punkts: http://static.sse.com.cn//disclosure/listedinfo/announcement/c/2021-01-08/600019_20210108_8.pdf (pēdējoreiz skatīts 2021. gada 6. maijā).

(30) http://www.wuganggroup.cn/zzjs/index.jhtml, skatīts 2021. gada 9. septembrī.

(31) Ziņojums, 14. nodaļa.

(32) Introduction to The Plan for Adjusting and Upgrading the Steel Industry.

(33) Ziņojums, 14. nodaļa, 347. lpp.

(34) The 13th Five-Year Plan for Economic and Social Development of the People’s Republic of China (2016-2020), pieejams vietnē

https://en.ndrc.gov.cn/newsrelease_8232/201612/P020191101481868235378.pdf (pēdējoreiz skatīts 2021. gada 6. maijā).

(35) Ziņojums, 14. nodaļa, 352. lpp.

(36) Rūpniecības pārstrukturēšanas virzības katalogs (2011. gada redakcija) (2013. gada grozījumi), kas 2011. gada 27. martā izdots ar Valsts attīstības un reformu komisijas (“VARK”) rīkojumu Nr. 9 un grozīts saskaņā ar Valsts attīstības un reformu komisijas lēmumu par attiecīgo noteikumu grozījumiem Rūpniecības pārstrukturēšanas virzības katalogā (2011. gada redakcija), kurš izdots 2013. gada 16. februārī ar Valsts attīstības un reformu komisijas rīkojumu Nr. 21.

(37) Sk. 2019. gada pārskatu, 181. un 187. lpp.: http://static.cninfo.com.cn/finalpage/2020-04-29/1207654234.PDF

(38) Sk. Baowu Steel 2019. gada pārskatu: https://www.shclearing.com/xxpl/cwbg/nb/202005/t20200529_691577.html, 210. lpp.

(39) Sk. Īstenošanas regulas (ES) 2021/635 134. un 135. apsvērumu un Īstenošanas regulas (ES) 2020/508 143. un 144. apsvērumu.

(40) World Bank Open Data – Upper Middle Income: https://data.worldbank.org/income-level/upper-middle-income.

(41) Ja nevienā valstī, kam ir līdzīgs attīstības līmenis, neražo pārskatāmo ražojumu, tad var aplūkot tāda ražojuma ražošanu, kurš ir tajā pašā vispārīgajā kategorijā un/vai nozarē, kurā pārskatāmais ražojums.

(42) http://qdd.oecd.org/subject.aspx?Subject=ExportRestrictions_IndustrialRawMaterials

(43) Commission Staff Working document on significant distortions in the economy of the Russian Federation for the purposes of trade defence investigations (SWD(2020) 242 final, 10. nodaļa, jo īpaši 267., 269. un 293. lpp.).

(44) Turpat, 225. un 291.–293. lpp.

(45) Turpat, jo īpaši 11., 12. un 14. nodaļa.

(46) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.). Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu normālās vērtības noteikšanai nevar izmantot iekšzemes cenas šajās valstīs, un šādi importa dati tāpat bija nenozīmīgi.

(47) www.fastmarkets.com

(48) Krievijas Federācija, ASV, Koreja, Japāna un Indija, izņemot Ķīnu un ES dalībvalstis.

(49) https://novoportal.cemig.com.br/atendimento/valores-de-tarifas-e-servicos/ (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 21. septembrī).

(50) http://www.gasmig.com.br/Institucional/Paginas/Hist%C3%B3rico%20de%20tarifas.aspx (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 21. septembrī).

(51) Saskaņā ar Ķīnas eksporta statistiku eksporta pārdošanas apjoms bija 244 097 tonnas, bet Baoshan grupas ziņotais eksporta pārdošanas apjoms izmeklēšanas periodā bija 203 450 tonnas.

(52) Šādas rīcībā pamatā ir Nīderlandes uzņēmuma īpašs lūgums neizpaust tā datus.

(53) Zaudējumi 2018. un 2019. gadā (attiecīgi –8,4 % un –11,7 %) bija apmēram četras un piecas reizes augstāki par zaudējumiem 2017. gadā (–2,1 %).

(54) Neizmantotā jauda (ražošanas jauda mīnus ražošanas apjoms) ĶTR vairāk nekā divas reizes pārsniedz kopējo patēriņu Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, savukārt vienīgā Krievijas ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, nominālā ražošanas jauda līdzinās kopējam patēriņam Savienībā.

(55) Kā aprakstīts 99. un 222. apsvērumā, Komisija atgādināja, ka tā pārbaudīja Korejas un Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu noteikšanas praksi, salīdzinot to cenas iekšzemes tirgū ar pārdošanas cenām uz trešām valstīm. Piemēram, Komisija norādīja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā to vidējās cenas EXW līmenī eksportam uz trešām valstīm bija zemākas par viszemāko MIC, kas tajā laikā tika piemērota ES (Korejas un Ķīnas gadījumā).

(56) Sākotnējās izmeklēšanas attiecīgajā periodā informācija par lielu daļu no attiecīgā ražojuma importa no Japānas Nīderlandē tika iesniegta ar konfidenciālu KN kodu. Šī iemesla dēļ sākotnējā regulā importa apjomi no attiecīgajām valstīm norādīti diapazonos.

(57) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/125/EK (2009. gada 21. oktobris), ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.). Ekodizaina direktīva tiek īstenota ar regulām par konkrētiem ražojumiem, ko tieši piemēro visās ES dalībvalstīs. Ekodizaina regula nosaka ekodizaina jaunās prasības attiecībā uz maziem, vidējiem un lieliem spēka transformatoriem. Ekodizaina regulas 1. līmenis stājās spēkā 2015. gada 1. jūlijā, un 2. līmenis – 2021. gada 1. jūlijā. 2. līmeņa prasības ir stingrākas nekā 1. līmeņa prasības. Kopš 2. līmeņa stāšanās spēkā ir pagājis pārāk īss laiks, lai varētu pilnībā novērtēt tā ietekmi, taču vispārīgi tiek uzskatīts, ka šo 2. līmeņa prasību dēļ būs nepieciešami visaugstākās kvalitātes OGES veidi, lai varētu projektēt un ražot transformatorus rentablā veidā un noteiktajos termiņos.

(58) Japānas ražotājs eksportētājs JFE arī norādīja, ka pasākumu turpināšana nodarīs nesamērīgu kaitējumu lietotājiem, ierobežojot to importa kanālus, bet Savienības ražošanas nozare nespēj apmierināt lietotāju pieprasījumu (sk. sākotnējās piezīmes informācijā, ko JFE Steel iesniedza 2020. gada 10. decembrī).

(59) Aprēķināts, par 20 % zemākas lietotāju izmaksas par OGES izejresursiem reizinot ar 12 %, kas ir vidējais no 7 % un 17 %.

(60) Komisijas Regula (ES) Nr. 548/2014 (2014. gada 21. maijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK attiecībā uz maziem, vidējiem un lieliem spēka transformatoriem (OV L 152, 22.5.2014., 1. lpp.).

(61) Ņemot vērā 2. līmeņa prasību gaidāmo īstenošanu attiecībā uz spēka transformatoriem no 2021. gada 1. jūlija, Ekodizaina regulas priekšmets un darbības joma 2019. gada oktobrī tika pielāgoti ar Komisijas Regulu (ES) 2019/1783 (2019. gada 1. oktobris), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 548/2014, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK attiecībā uz maziem, vidējiem un lieliem spēka transformatoriem (OV L 272, 25.10.2019., 107. lpp.).

(62) https://ec.europa.eu/energy/topics/renewable-energy/eu-strategy-offshore-renewable-energy_en

(63) https://ec.europa.eu/clima/eu-action/climate-strategies-targets/2050-long-term-strategy_en

(64) European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate G, Rue de la Loi 170, 1040 Brussels, Belgium.

(65) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(66) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.).

I PIELIKUMS

Šīs regulas 1. panta 6. punktā minētajā derīgajā komercrēķinā jābūt izrakstītājas struktūrvienības amatpersonas parakstītam paziņojumam šādā formā:

—	komercrēķina izrakstītājas struktūrvienības amatpersonas vārds, uzvārds un amats,

—

šāds paziņojums:

“Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka (apjoms) un (magnētiskie zudumi) orientēta grauda struktūras elektrotehniskā tērauda, uz ko attiecas šis rēķins un ko pārdod eksportam uz Eiropas Savienību, ir ražojis uzņēmums (uzņēmuma nosaukums un adrese) (Taric papildu kods), kurš atrodas (attiecīgā valsts). Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.”

Datums un paraksts

II PIELIKUMS

Šīs regulas 1. panta 6. punktā minētajā derīgajā velmētavas apliecībā ir velmētavas apliecības izdevēja uzņēmuma amatpersonas parakstīta deklarācijai šādā formā:

—	velmētavas apliecības izdevēja uzņēmuma amatpersonas vārds, uzvārds un amats,

—

šāds paziņojums:

“Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā velmētavas apliecībā norādīto orientēta grauda struktūras elektrotehnisko tēraudu, ko pārdod eksportam uz Eiropas Savienību, ar izmērītiem magnētiskajiem zudumiem vatos uz kilogramu pie frekvences 50 Hz un magnētiskās indukcijas 1,7 T, un izmēriem milimetros ir ražojis (uzņēmuma nosaukums un adrese) (Taric papildu kods), kurš atrodas (attiecīgā valsts). Apliecinu, ka šajā velmētavas apliecībā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.”

Datums un paraksts

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 10

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	65. gadagājums 2022. gada 17. janvāris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/54 (2021. gada 21. oktobris), ar ko Deleģēto regulu (ES) 2020/692 groza attiecībā uz papildprasībām par tādu konkrētu nagaiņu ievešanu Savienībā, kuru izcelsme ir Savienībā, kuri ir pārvietoti uz trešo valsti vai teritoriju, lai tur piedalītos pasākumos, izstādēs, skatēs un izrādēs, un pēc tam tiek vesti atpakaļ uz Savienību ( 1 )	1
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/55 (2021. gada 9. novembris), ar ko, pievienojot jaunu tāda sertifikāta paraugu, kas vajadzīgs, lai Savienībā ievestu noteiktus nagaiņus, kuru izcelsme ir Savienībā, kuri ir pārvietoti uz trešo valsti vai teritoriju, lai tur piedalītos pasākumos, izstādēs, skatēs un izrādēs, un pēc tam tiek vesti atpakaļ uz Savienību, groza Īstenošanas regulu (ES) 2021/403 un attiecībā uz tādu trešo valstu sarakstu, no kurām atļauts Savienībā ievest nagaiņus, groza Īstenošanas regulu (ES) 2021/404 ( 1 )	4
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/56 (2022. gada 14. janvāris), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2018/921, ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktam, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vīnskābes importam	13
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/57 (2022. gada 14. janvāris), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/1379, ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam, attiecinot to uz tādu velosipēdu importu, kas nosūtīti no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas, Tunisijas, Kambodžas, Pakistānas un Filipīnām, neatkarīgi no tā, vai šiem velosipēdiem ir deklarēta šo valstu izcelsme	15
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/58 (2022. gada 14. janvāris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas, Japānas, Korejas Republikas, Krievijas Federācijas un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes orientēta grauda struktūras elektrotehniskā silīcijtērauda plakanu velmējumu importam	17
		LĒMUMI
	*	Politikas un drošības komitejas Lēmums (KĀDP) 2022/59 (2022. gada 10. janvāris), ar ko ieceļ ES spēku komandieri Eiropas Savienības militārajai operācijai Bosnijā un Hercegovinā un atceļ Lēmumu (KĀDP) 2021/5 (BiH/32/2022)	77
	*	Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2022/60 (2022. gada 12. janvāris) par migrācijas ārējās dimensijas operatīvās koordinēšanas mehānismu	79
	*	Komisijas Lēmums (ES) 2022/61 (2022. gada 14. janvāris) par Vecāko darba inspektoru komitejas locekļu iecelšanu uz jaunu pilnvaru termiņu	82
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/62 (2022. gada 14. janvāris) par konkrētiem ārkārtas pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri Itālijā (izziņots ar dokumenta numuru C(2022) 320) ( 1 )	84

Dalībvalsts	Pilntiesīgais loceklis	Aizstājējs
Beļģija	Paul TOUSSEYN	Maria Cristina RIBAS Y RIBAS
Bulgārija	Tsvetomila FILIPOVA	Irena DIMITROVA
Čehija	Rudolf HAHN	Pavel HEISIG
Dānija	Sine FREDERIKSEN	Annemarie KNUDSEN
Vācija	Kai-Michael SCHÄFER	Helmut GOTTWALD
Igaunija	Maret MARIPUU	Silja SOON
Īrija	Mark CULLEN	Dermot O’BRIEN
Grieķija	Chrysoula TOUFEKOULA	Panagiota KATSAKIORI
Spānija	Héctor ILLUECA BALLESTER	Gonzalo GIMÉNEZ COLOMA
Francija	Annaick LAURENT	Imed BENTALEB
Horvātija	Miroslav BABIĆ	Božicu BREŠKI DŽODAN
Itālija	Orazio PARISI	Roberta FABRIZI
Kipra	Anastassios YIANNAKI	Aristodemos ECONOMIDES
Latvija	Renārs LŪSIS	Linda MATISĀNE
Lietuva	Jonas GRICIUS	Dalia LEGIENE
Luksemburga	Marco BOLY	Patrice FURLANI
Ungārija	Péter NESZTINGER	Nóra KISSNÉ PÁLMAI
Malta	Mark GAUCI	Vincent ATTARD
Nīderlande	Rits DE BOER	Frances DIEPSTRATEN
Austrija	Gertrud BREINDL	Alexandra MARX
Polija	Katarzyna ŁAŻEWSKA-HRYCKO	Michal WYSZKOWSKI
Portugāle	Maria Fernanda FERREIRA CAMPOS	Nelson FERREIRA
Rumānija	Dantes Nicolae BRATU	Cristian Bogdan CĂLINA
Slovēnija	Jadranko GRLIC	Slavko KRIŠTOFELC
Slovākija	Hedviga MACHAYOVÁ	Stanislav KRAJNAK
Somija	Raimo ANTILA	Arto TERONEN
Zviedrija	Håkan OLSSON	Pia ZÄTTERSTRÖM


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.