(1)

Ticama un pareiza produktu un organizāciju vidiskā snieguma mērīšana un informēšana šo sniegumu ir būtisks elements, lai plašs dalībnieku loks varētu pieņemt ar vidi saistītus lēmumus.

(2)

Produktu vidiskās pēdas un organizāciju vidiskās pēdas metodes (turpmāk – “vidiskās pēdas metodes”) ļauj uzņēmumiem izmērīt un uzrādīt savu vidisko sniegumu un tādējādi konkurēt tirgū, pamatojoties uz uzticamu vides informāciju. Tās ietver sīki izstrādātus norādījumus par to, kā modelēt un aprēķināt produktu un organizāciju ietekmi uz vidi. Vidiskās pēdas metožu pamatā ir pastāvošā starptautiski atzītā prakse, rādītāji un noteikumi.

(3)

2013. gadā Komisija pieņēma Komisijas Ieteikumu 2013/179/ES (1) par kopīgu metožu izmantošanu produktu un organizāciju aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu [vidiskā snieguma] mērīšanai un uzrādīšanai. Tās tiek ieteikts lietot dalībvalstīm, uzņēmumiem, privātām organizācijām un finanšu aprindām, un ieteikumam ir divi pielikumi, kurā noteiktas ierosinātās metodes.

(4)

Komisija izveidoja sistēmu vidiskās pēdas metožu turpmākai izstrādei, izmēģinājuma posmā piedaloties plašam ieinteresēto personu lokam, tostarp nozarei, un jo īpaši MVU.

(5)

Izmēģinājuma posmā, kas ilga no 2013. līdz 2018. gadam, tika izmēģināta konkrētu produktu noteikumu (produktu vidiskās pēdas kategoriju noteikumi – PVPKN) un konkrētu nozaru noteikumu (organizāciju vidiskās pēdas nozaru noteikumi – OVPNN) izstrāde, kurā aktīvi piedalījās ieinteresētās personas; galīgajā redakcijā tika sagatavoti 19 PVPKN un 2 OVPNN.

(6)

Tika arī atjaunināti vairāki vidiskās pēdas metožu tehniskie aspekti, piemēram, šādi: 1) būtiskuma principa piemērošana (“rīkoties tur, kur tas ir svarīgi”); 2) tāda etalonrādītāja noteikšana, kas atbilst tirgus vidusmēra produkta, kuru dēvē arī par reprezentatīvo produktu/organizāciju, vidiskās pēdas profilam; 3) vienošanās par klimata pārmaiņu, elektroenerģijas, transporta, infrastruktūras un aprīkojuma, iepakojuma, aprites cikla beigu un lauksaimniecības galveno aspektu modelēšanu; 4) normalizācijas un svēruma iekļaušana; 5) pamatnostādnes par to, kā iekļaut bioloģisko daudzveidību kā papildu vides informāciju; 6) dažu ietekmes novērtēšanas metožu uzlabošana, īpašu uzmanību pievēršot ar toksicitāti saistītām metodēm (toksicitāte cilvēkiem – vēzi izraisošas sekas; toksicitāte cilvēkiem – vēzi neizraisošas sekas; ekotoksiskums, saldūdens, ūdens izmantošana, zemes izmantošana, resursi un cietās daļiņas); 7) raksturošanas faktoru noteikšana, pamatojoties uz REACH datiem; 8) norādījumi par vidiskajai pēdai atbilstošām datu kopām.

(7)

Izmēģinājuma posma rezultāti tika izklāstīti Komisijas dienestu 2019. gada darba dokumentā “Ilgtspējīgi produkti aprites ekonomikā. Ceļā uz ES produktu politikas satvara ieguldījumu aprites ekonomikā” (2). Tajā pašā Komisijas dienestu darba dokumentā bija arī norādīti vidiskās pēdas metožu iespējamie lietojumi politikas izstrādē ES līmenī. Kopš 2019. gada un pēc rūpniecības nozarei adresēta uzaicinājuma paust ieinteresētību Komisija turpināja izstrādāt jaunus produktu vidiskās pēdas kategoriju noteikumus.

(8)

Padomes 2019. gada oktobra secinājumos (3) atzinīgi vērtēta ES vidiskās pēdas metodikas izmēģināšana un visas iniciatīvas, kuru mērķis ir atbalstīt vidiskās ietekmes uzrādīšanu, pamatojoties uz vidiskās pēdas izmēģinājuma projektu.

(9)

Eiropas zaļā kursa (4) mērķis ir mobilizēt rūpniecības nozares tīrai aprites ekonomikai, un tajā uzsvērts, ka, lai pircēji varētu pieņemt ilgtspējīgākus lēmumus un lai mazinātu zaļmaldināšanas riskus, ir vajadzīga uzticama, salīdzināma un pārbaudāma informācija.

(10)

Paziņojumā “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu” (5) Komisija uzsvēra, ka uzņēmumiem būtu jāpamato savi vidiskie apgalvojumi, izmantojot produktu un organizāciju vidiskās pēdas metodes, un apņēmās pārbaudīt šo metožu integrēšanu ES ekomarķējumā.

(11)

Paziņojumā “Jaunā patērētāju tiesību aizsardzības programma. Patērētāju noturības stiprināšana, lai panāktu ilgtspējīgu atveseļošanos” (6) ir norādīts, ka brīvprātīgas korporatīvās rīcības veicināšanas nolūkā Komisija plāno sadarboties ar uzņēmējiem, lai sekmētu to brīvprātīgu apņemšanos atklāt patērētājiem uzņēmuma vides [vidiskās] pēdas nospiedumu, uzlabot savu ilgtspēju un samazināt ietekmi uz vidi.

(12)

Padomes 2020. gada decembra secinājumos ir atzīmēts, ka produktu vidiskās pēdas metodei ir potenciāls būt par vienu no pamatā esošajām metodoloģijām dažādiem produktu politikas rīkiem ES un par ilgtspējīgu produktu satvaru, ņemot vērā arī citas piemērotas metodoloģijas.

(13)

Vidiskās pēdas metožu izmantošana jau ir paredzēta saistībā ar ES politiku un tiesību aktiem, piemēram, Taksonomijas regulu (7), Ilgtspējīgu akumulatoru iniciatīvu (8) un zaļā patēriņa solījumu (9).

(14)

Ņemot vērā šīs norises, Komisijas Ieteikums 2013/179/ES būtu jāatjaunina, lai integrētu izmēģinājuma posma tehniskās norises, jo īpaši kategoriju un nozaru noteikumu izstrādi, tādējādi nodrošinot stabilu pamatu politikas turpmākai izstrādei un īstenošanai. Tam būtu jāatvieglo uzņēmumiem aprēķināt to vidisko sniegumu, pamatojoties uz uzticamu, pārbaudāmu un salīdzināmu informāciju, un citiem dalībniekiem (piemēram, valstu pārvaldes iestādēm, NVO, darījumu partneriem) piekļūt šādai informācijai. Tam būtu arī jāveicina ES Vidiskās pēdas datubāzes attīstība.

(15)

MVU var trūkt zinātības un resursu, lai apmierinātu vajadzības pēc informācijas par aprites cikla vidisko sniegumu. Tāpēc atbalsts MVU būtu jāsniedz ne tikai Komisijai, bet arī dalībvalstīm un nozaru apvienībām.

(16)

Rodoties jaunām, starptautiski saskaņotām pieejām, paredzams, ka vidiskās pēdas metodes tiks atjauninātas, lai tajās iekļautu jaunus rādītājus vai modelēšanas noteikumus. Šie aspekti tiek apspriesti Komisijas ekspertu grupā par Vidiskās pēdas tehnisko konsultatīvo padomi. Piemēram, patlaban tiek apsvērta ietekme, kas saistīta ar bioloģisko daudzveidību.

(17)

Kā paziņots jaunajā Aprites ekonomikas rīcības plānā, Komisija izpētīs tiesiskā regulējuma izstrādi oglekļa piesaistes sertificēšanai, pamatojoties uz stingru un pārredzamu oglekļa uzskaiti, lai pārraudzītu oglekļa piesaisti un verificētu tās autentiskumu. Minētais regulējums tiks izstrādāts savstarpējā sinerģijā un saskaņotībā ar vidiskās pēdas metodi un nepieciešamības gadījumā tiks atspoguļots šā ieteikuma turpmākos atjauninājumos.

(18)

Lai gan šis ieteikums gan ir vērsts uz ietekmi uz vidi, taču globālajā kontekstā aizvien nozīmīgāka loma ir bažām, kas saistītas ar ekonomisko un sociālo ietekmi, tostarp nodarbinātības prakses ietekmi. Komisija turpinās cieši sekot līdzi šīm norisēm, kā arī metodēm, ko izmanto, lai analizētu, kā tie produkti, ko patērē ES, kam ir ilgtermiņa ietekme visā piegādes ķēdē trešās valstīs, ietekmē vidisko, sociālo un ekonomisko piegādes ķēdi.

(19)

Ar šo ieteikumu būtu jāaizstāj Komisijas Ieteikums 2013/179/ES,

1.1.

1.2.

1.3.

a)

Produkta vidiskās pēdas (turpmāk “PVP”) metode – vispārīga metode, ar ko mēra un uzrāda produkta potenciālo aprites cikla ietekmi uz vidi, kā noteikts I pielikumā.

b)

Organizācijas vidiskās pēdas (turpmāk “OVP”) metode – vispārīga metode, ar ko mēra un uzrāda organizācijas potenciālo aprites cikla ietekmi uz vidi, kā noteikts III pielikumā.

c)

Produkta vidiskā pēda – rezultāts produkta vidiskās pēdas izpētei uz produkta vidiskās pēdas metodes pamata.

d)

Organizācijas vidiskā pēda – rezultāts organizācijas vidiskās pēdas izpētei uz organizācijas vidiskās pēdas metodes pamata.

e)

Produktu vidiskās pēdas kategoriju noteikumi (turpmāk “PVPKN”) – uz aprites ciklu balstīti tādi noteikumi par konkrētu produktu kategoriju, kas papildina PVP pētījumu vispārējos metodiskos norādījumus, nodrošinot papildu specifikāciju konkrētas produktu kategorijas līmenī. Ja pastāv PVPKN, tas būtu jāizmanto pie konkrētās produktu kategorijas piederoša produkta vidiskās pēdas aprēķināšanai.

f)

Organizācijas vidiskās pēdas nozares noteikumi (turpmāk “OVPNN”) – uz aprites ciklu balstīti tādi noteikumi par konkrētu nozari, kuri papildina OVP pētījumu vispārējos metodiskos norādījumus, nodrošinot papildu specifikācijas konkrētas nozares līmenī. Ja pastāv OVPNN, tas būtu jāizmanto pie konkrētās nozares piederošas organizācijas vidiskās pēdas aprēķināšanai.

g)

Aprites cikla vidiskais sniegums – potenciālā vidiskā snieguma kvantitatīvs mērījums, kurā ņemti vērā produkta vai organizācijas visi attiecīgā aprites cikla posmi no piegādes ķēdes viedokļa.

h)

Aprites cikla vidiskā snieguma uzrādīšana – informācijas par aprites cikla vidisko sniegumu izpaušana, arī darījumdarbības partneriem, ieguldītājiem, publiskām iestādēm vai patērētājiem.

i)

Organizācija – uzņēmējsabiedrība, korporācija, uzņēmums, iestāde vai kāda to daļa vai apvienība, kas ir vai nav reģistrēta, kas ir publiska vai privāta un kam ir noteiktas funkcijas un atsevišķa vadība.

j)

Shēma – ienesīga vai bezpeļņas iniciatīva, ko uzņemas privāti uzņēmumi vai to apvienība, publiskā un privātā sektora partnerība, valstiskas vai nevalstiskas organizācijas un kas prasa aprites cikla vidiskā snieguma mērīšanu vai uzrādīšanu.

k)

Nozares apvienība – organizācija, kas pārstāv privātus uzņēmumus, kuri ir attiecīgās organizācijas locekļi, vai privātus uzņēmumus, kas pieder pie nozares vietējā, reģionālā, valsts vai starptautiskā līmenī.

l)

Finanšu kopiena – visi dalībnieki, kas sniedz finanšu pakalpojumus (to vidū finansiālas konsultācijas), arī bankas, ieguldītāji un apdrošināšanas sabiedrības.

3.1.

3.2.

3.3.

3.4.

3.5.

3.6.

3.7.

4.1.

4.2.

4.3.

4.4.

4.5.

4.6.

4.7.

5.1.

6.1.

6.2.

6.3.

7.1.

8.1.