ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 454

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

64. gadagājums
2021. gada 17. decembris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2021/2251 (2021. gada 13. decembris), ar kuru groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/593, ar ko Itālijas Republikai atļauj ieviest īpašu pasākumu, atkāpjoties no 218. un 232. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

1

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/2252 (2021. gada 16. decembris), ar ko groza Lēmumu 94/741/EK par anketām dalībvalstu ziņojumiem par dažu direktīvu īstenošanu atkritumu apsaimniekošanas jomā

4

 

*

Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2021/2253 (2021. gada 2. novembris), ar ko nosaka Eurosistēmas ētikas regulējuma principus (ECB/2021/49) (ECB/2021/49)

7

 

*

Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2021/2254 (2021. gada 7. decembris), ar ko groza Lēmumu (ES) 2020/1997 par 2021. gada monētu emisijas apjoma apstiprināšanu (ECB/2021/53)

17

 

*

Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2021/2255 (2021. gada 7. decembris) par 2022. gada monētu emisijas apjoma apstiprināšanu (ECB/2021/54)

19

 

 

PAMATNOSTĀDNES

 

*

Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2021/2256 (2021. gada 2. novembris), ar ko nosaka Vienotā uzraudzības mehānisma ētikas regulējuma principus (ECB/2021/50) (pārstrādāta redakcija)

21

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

LĒMUMI

17.12.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 454/1


PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2021/2251

(2021. gada 13. decembris),

ar kuru groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/593, ar ko Itālijas Republikai atļauj ieviest īpašu pasākumu, atkāpjoties no 218. un 232. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) un jo īpaši tās 395. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/593 (2) Itālijai tika atļauts ieviest pasākumu, ar ko atkāpjas no Direktīvas 2006/112/EK 218. un 232. panta (“īpašais pasākums”), lai ieviestu obligātu elektronisko rēķinu sagatavošanu visiem nodokļa maksātājiem, kuri iedibināti Itālijas teritorijā, izņemot nodokļa maksātājus, uz kuriem attiecas minētās direktīvas 282. pantā minētais atbrīvojums maziem uzņēmumiem.

(2)

Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2021. gada 31. martā, Itālija lūdza atļauju turpināt piemērot atkāpi no Direktīvas 2006/112/EK 218. un 232. panta, lai arī turpmāk varētu piemērot obligātu elektronisko rēķinu sagatavošanu. Turklāt Itālija lūdza atļauju paplašināt īpašā pasākuma darbības jomu, attiecinot to arī uz nodokļa maksātājiem, uz kuriem attiecas minētās direktīvas 282. pantā minētais atbrīvojums maziem uzņēmumiem.

(3)

Komisija 2021. gada 10. septembra vēstulēs informēja pārējās dalībvalstis par Itālijas pieprasījumu. Komisija 2021. gada 13. septembra vēstulē paziņoja Itālijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas vajadzīga pieprasījuma izvērtēšanai.

(4)

Itālija apgalvo, ka ieviestā obligātā elektronisko rēķinu sagatavošanas sistēma, kas visus izsniegtos rēķinus novirza caur sistēmu Sistema di Interscambio, ko pārvalda Itālijas Ieņēmumu aģentūra, ir pilnībā sasniegusi tās mērķus, proti, apkarot krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, vienkāršot nodokļu saistību izpildi un padarīt nodokļu iekasēšanu efektīvāku, tādējādi samazinot administratīvās izmaksas uzņēmumiem.

(5)

Itālija uzskata, ka īpašā pasākuma darbības jomas paplašināšana, attiecinot to arī uz nodokļa maksātājiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2006/112/EK 282. pantā minētais atbrīvojums maziem uzņēmumiem, uzlabotu Itālijas Ieņēmumu aģentūras iespējas apkarot krāpšanu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā un izvairīšanos no nodokļa maksāšanas, jo tiktu sniegts pilnīgs priekšstats par visu nodokļa maksātāju izsniegtajiem rēķiniem. Turklāt tas ļautu Itālijas Ieņēmumu aģentūrai uzraudzīt, vai šie nodokļa maksātāji ievēro prasības un nosacījumus minētā atbrīvojuma izmantošanai.

(6)

Itālija apgalvo, ka pieprasītā īpašā pasākuma darbības jomas paplašināšana neradīs ievērojamas izmaksas nodokļa maksātājiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2006/112/EK 282. pantā minētais atbrīvojums maziem uzņēmumiem. Lai mazinātu šādas izmaksas, Itālija ir darījusi pieejamus dažādus bezmaksas risinājumus elektronisko rēķinu sagatavošanai un pārsūtīšanai, piemēram, programmatūras pakotni instalēšanai datoros un lietotni mobilajām ierīcēm. Turklāt elektronisko rēķinu sagatavošanas ieviešanu papildina citu prasību atcelšana, piemēram, attiecībā uz rēķinu datu par iekšzemes darījumiem paziņošanu, statistikas deklarācijas aizpildīšanu par ES iekšienē veiktiem pirkumiem un informācijas sniegšanu par līgumiem, ko noslēguši līzinga un nomas uzņēmumi. Tas arī ļāva sniegt papildu pakalpojumus nodokļa maksātājiem, piemēram, iepriekš aizpildītus iegādes un pārdošanas uzskaites reģistrus, periodisko PVN norēķinu grafiku, iepriekš aizpildītas gada PVN deklarācijas un iepriekš aizpildītas maksājuma veidlapas, tostarp attiecībā uz maksājamiem, kompensējamiem vai atmaksājamiem nodokļiem, kur priekšroka tiek dota nodokļa maksātājiem, kuri izmanto e-rēķinus. Šiem pasākumiem būtu jānodrošina īpašā pasākuma proporcionalitāte.

(7)

Īpašajam pasākumam vajadzētu būt ierobežotam laikā, lai varētu uzraudzīt tā ietekmi uz cīņu pret krāpšanu PVN jomā un izvairīšanos no PVN maksāšanas un uz nodokļa maksātājiem, jo īpaši uz tiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2006/112/EK 282. pantā minētais atbrīvojums maziem uzņēmumiem.

(8)

Ja Itālija uzskata par vajadzīgu pagarināt īpašo pasākumu, tai kopā ar pagarinājuma lūgumu Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums, kurā iekļauts novērtējums par īpašā pasākuma efektivitāti krāpšanas PVN jomā un izvairīšanās no nodokļa maksāšanas apkarošanā un nodokļa iekasēšanas vienkāršošanā. Minētajā ziņojumā būtu jānovērtē arī pasākuma ietekme uz nodokļa maksātājiem, jo īpaši tiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2006/112/EK 282. pantā minētais atbrīvojums maziem uzņēmumiem.

(9)

Īpašajam pasākumam nebūtu jāietekmē klienta tiesības saņemt rēķinus uz papīra Kopienas iekšējo darījumu gadījumā.

(10)

Īpašajam pasākumam nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN.

(11)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas lēmums (ES) 2018/593,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/593 groza šādi:

1)

lēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 218. panta, Itālijai tiek atļauts pieņemt tikai rēķinus dokumentu vai paziņojumu veidā elektroniskā formātā, ja tos izdevuši nodokļa maksātāji, kuri iedibināti Itālijas teritorijā.”;

2)

lēmuma 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

Atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 232. panta, Itālijai tiek atļauts noteikt, ka elektroniskiem rēķiniem, kurus izdevuši nodokļa maksātāji, kuri iedibināti Itālijas teritorijā, nav vajadzīga adresāta piekrišana.”;

3)

lēmuma 4. pantu aizstāj ar šādu:

“4. pants

Šo lēmumu piemēro līdz 2024. gada 31. decembrim.

Ja Itālija uzskata par vajadzīgu pagarināt 1. un 2. pantā minētās atkāpes, tā kopā ar pagarinājuma lūgumu Komisijai iesniedz ziņojumu, kurā novērtēta 3. pantā minēto valsts pasākumu efektivitāte krāpšanas PVN jomā un izvairīšanās no nodokļa maksāšanas apkarošanā un nodokļa iekasēšanas vienkāršošanā. Minētajā ziņojumā arī izvērtē minēto pasākumu ietekmi uz nodokļa maksātājiem, jo īpaši tiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2006/112/EK 282. pantā minētais atbrīvojums maziem uzņēmumiem, un jo īpaši izvērtē to, vai minētie pasākumi palielina administratīvo slogu un izmaksas nodokļa maksātājiem.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Itālijas Republikai.

Briselē, 2021. gada 13. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. BORRELL FONTELLES


(1)  OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

(2)  Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2018/593 (2018. gada 16. aprīlis), ar ko Itālijas Republikai atļauj ieviest īpašu pasākumu, atkāpjoties no 218. un 232. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 99, 19.4.2018., 14. lpp.).


17.12.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 454/4


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2021/2252

(2021. gada 16. decembris),

ar ko groza Lēmumu 94/741/EK par anketām dalībvalstu ziņojumiem par dažu direktīvu īstenošanu atkritumu apsaimniekošanas jomā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 86/278/EEK (1986. gada 12. jūnijs) par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas (1), un jo īpaši tās 17. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas Lēmums 94/741/EK (2) nosaka anketu dalībvalstu ziņojumam par Direktīvas 86/278/EEK transponēšanu un īstenošanu.

(2)

Minētā dalībvalstu ziņojuma formāts būtu jāpārskata, lai atspoguļotu jaunās ziņošanas prasības attiecībā uz tādu telpisko datu ziņošanu, kas iekļauti informācijā, kuru reģistrē ierakstos, kas minēti 10. panta 1. punktā Direktīvā 86/278/EEK, kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1010 (3).

(3)

Ziņotajiem telpiskajiem datiem būtu jāaprobežojas ar datiem, kas vajadzīgi, lai sekmētu Direktīvas 86/278/EEK īstenošanu, un tāpēc tiem būtu jāattiecas tikai uz dūņu izmantošanas vietas ģeometriju vai atrašanās vietu.

(4)

Lai samazinātu ar datu vākšanu un ziņošanu saistīto administratīvo slogu, tādu telpisko datu ziņošanai, kuri identificē vietu, kurā uz lauksaimniecības zemes paredzēts izmantot notekūdeņu dūņas, var atkalizmantot esošos datus, kas savākti citām vajadzībām, piemēram, kadastrālos datus vai datus, kas savākti integrētajā administrācijas un kontroles sistēmā kopējās lauksaimniecības politikas pārvaldības un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (4) sakarā.

(5)

Tāpēc Lēmums 94/741/EK būtu attiecīgi jāgroza.

(6)

Šā lēmuma piemērošanas dienai vajadzētu būt tai pašai dienai, no kuras piemēro Direktīvas 86/278/EEK 10. panta 1. un 2. punkta grozījumu, kā noteikts Regulas (ES) 2019/1010 11. pantā.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (5) , 39. pantu izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 94/741/EK pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šo lēmumu piemēro no 2022. gada 1. janvāra.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2021. gada 16. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 181, 4.7.1986., 6. lpp.

(2)  Komisijas Lēmums 94/741/EK (1994. gada 24. oktobris) par anketām dalībvalstu ziņojumiem par dažu direktīvu īstenošanu atkritumu apsaimniekošanas jomā (Padomes Direktīvas 91/692/EEK īstenošana) (OV L 296, 17.11.1994., 42. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1010 (2019. gada 5. jūnijs) par ziņošanas pienākumu pielāgošanu ar vidi saistītu tiesību aktu jomā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 166/2006 un (ES) Nr. 995/2010, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK, 2004/35/EK, 2007/2/EK, 2009/147/EK un 2010/63/ES, Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 un (EK) Nr. 2173/2005 un Padomes Direktīvu 86/278/EEK (OV L 170, 25.6.2019., 115. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).


PIELIKUMS

Lēmuma 94/741/EK pielikumu groza šādi:

1)

anketas nosaukumu dalībvalstu ziņojumam par Direktīvas 86/278/EEK transponēšanu un īstenošanu aizstāj ar šādu:

“ANKETA

dalībvalstu ziņojumam par to, kā transponēta un īstenota Padomes Direktīva 86/278/EEK par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas (*1), kura grozīta ar Padomes Direktīvu 91/692/EEK (*2) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1010 (*3)

2)

pielikuma II daļas 7. punktā pievieno šādu tabulu:

Ģeogrāfiskā atrašanās vieta vai ģeometrija, kas identificē dūņu izmantošanas vietas

Datu veids

(Ģeogrāfiskajai atrašanās vietai vai ģeometrijai izmanto tikai vienu no datu veidiem.)

Atrašanās vietas ģeogrāfiskās koordinātas vai ģeometrija

(Atrašanās vietu reprezentē punkts. Ģeometrija var būt daudzstūris vai virtuļa formas daudzstūris (daudzstūris ar caurumu).)

Lauksaimniecības zemes gabala (*4) ģeometrija

 

Kadastrālā zemes gabala ģeometrija

 

Cita ģeometrija, kas identificē lauksaimniecības zemes platību, kurā paredzēts izmantot notekūdeņu dūņas

 

Tā punkta ģeogrāfiskās koordinātas, kas atrodas lauksaimniecības zemes platībā, kurā paredzēts izmantot notekūdeņu dūņas

 

3)

pielikuma II daļai pievieno šādu punktu:

“9.

Valstu tīmekļvietnes ierakstu izplatīšanai saskaņā ar 10. panta 2. punktu

Nodrošina saites uz valstu tīmekļvietnēm, kurās ir pieejami un sabiedrībai viegli piekļūstami 10. panta 1. punktā minētie ieraksti.”


(*1)  OV L 181, 4.7.1986., 6. lpp.

(*2)  Padomes Direktīva 91/692/EEK (1991. gada 23. decembris), ar ko standartizē un racionalizē ziņojumus par to, kā īsteno dažas direktīvas, kas attiecas uz vidi (OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.).

(*3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1010 (2019. gada 5. jūnijs) par ziņošanas pienākumu pielāgošanu ar vidi saistītu tiesību aktu jomā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 166/2006 un (ES) Nr. 995/2010, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK, 2004/35/EK, 2007/2/EK, 2009/147/EK un 2010/63/ES, Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 un (EK) Nr. 2173/2005 un Padomes Direktīvu 86/278/EEK (OV L 170, 25.6.2019., 115. lpp.).”;”


(*4)  Definēts 67. panta 4. punkta a) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).”;


17.12.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 454/7


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2021/2253

(2021. gada 2. novembris),

ar ko nosaka Eurosistēmas ētikas regulējuma principus (ECB/2021/49)

(ECB/2021/49)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. un 128. pantu,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 12.1. pantu un 14.3. pantu saistībā ar 5. pantu un 16. pantu,

tā kā:

(1)

Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnē (ES) 2015/855 (ECB/2015/11) (1) jāveic vairāki grozījumi. Skaidrības nolūkā būtu jāatceļ Pamatnostādne (ES) 2015/855 (ECB/2015/11).

(2)

Lai veiktu uzdevumus, kas saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību uzticēti Eiropas Centrālajai bankai (ECB) un to dalībvalstu nacionālajām centrālajām bankām (NCB), kuru valūta ir euro (turpmāk – “Eurosistēma”), Eurosistēma ievēro neatkarības, pārskatatbildības, caurredzamības principus un visaugstākos profesionālās ētikas un integritātes standartus, tostarp neiecietību pret neatbilstošu uzvedību un aizskarošu izturēšanos. Pārvaldības sistēma, kas aizsargā šos principus un standartus, ir būtiska, lai nodrošinātu Eurosistēmas uzticamību, un ir būtiska, lai nodrošinātu uzraudzīto iestāžu, monetārās politikas darījumu partneru un Eiropas Savienības pilsoņu uzticēšanos.

(3)

Ņemot to vērā un pastiprinot jau iepriekš piemērojamo Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādni ECB/2002/6 (2), ECB Padome 2015. gadā pieņēma Pamatnostādni (ES) 2015/855 (ECB/2015/11), kurā noteikti Eurosistēmas kopējā ētikas regulējuma principi (turpmāk – “Eurosistēmas ētikas regulējums”), kas nodrošina Eurosistēmas uzticamību un reputāciju, kā arī sabiedrības pārliecību par ECB un Eurosistēmas NCB struktūrvienību locekļu un darbinieku integritāti un objektivitāti.

(4)

ECB Padome uzskata, ka, lai saglabātu visaugstākos profesionālās ētikas un integritātes standartus, jāturpina pilnveidot spēkā esošos kopējos obligātos standartus un noteikumus, kuru mērķis ir novērst iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un Eurosistēmas nepubliskotas informācijas ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī novērst un pārvaldīt interešu konfliktus. Šajā nolūkā ECB Padome uzskata, ka ir svarīgi, ka ECB un NCB pieņem pasākumus, kuru mērķis ir izvairīties no iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas, nepubliskotas informācijas ļaunprātīgas izmantošanas vai iespējamiem interešu konfliktiem. Lai gan ECB un NCB jābūt zināmai rīcības brīvībai, nosakot vispiemērotāko regulējumu šādiem pasākumiem, vienlaikus – lai pienācīgi aizsargātu Eurosistēmas reputāciju – ir svarīgi, lai saskaņotu pasākumu kopums, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem par kritiski svarīgiem privātiem finanšu darījumiem, tiktu piemērots vismaz ECB un NCB darbiniekiem, kuri veic Eurosistēmas uzdevumus. Šie saskaņotie pasākumi būtu jāpiemēro arī tādu iekšējo struktūrvienību locekļiem, kurām ir administratīvas un/vai konsultatīvas funkcijas, kas tieši vai netieši attiecas uz NCB veikto Eurosistēmas uzdevumu izpildi.

(5)

Lai vēl vairāk aizsargātu uzraudzīto iestāžu, monetārās politikas darījumu partneru un Savienības pilsoņu pārliecību par to, ka ECB un NCB darbinieki, kā arī to struktūrvienību locekļi strādā pilnīgi profesionāli objektīvi, būtu jāizvairās no priekšstata par interešu konfliktu radīšanas. Šajā nolūkā tiem darbiniekiem un struktūrvienību locekļiem, kuriem ir piekļuve sensitīvai tirgus informācijai, būtu jāprasa ievērot īpašus noteikumus un standartus, veicot privātus finanšu darījumus, jo īpaši, ja šie darījumi saistīti ar regulētām iestādēm.

(6)

Lai gan Eurosistēmas ētikas regulējums attiecas tikai uz Eurosistēmas uzdevumu izpildi, lai nodrošinātu NCB un nacionālo kompetento iestāžu (NKI) integritātes un labas pārvaldības standartu pēc iespējas plašāku saskaņotību, ECB Padome pieņēma Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādni (ES) 2015/856 (ECB/2015/12) (3), ar ko nosaka Vienotā uzraudzības mehānisma ētikas regulējuma principus (turpmāk – “VUM ētikas regulējums”), ko piemēro ECB un NKI uzraudzības uzdevumu veikšanai.

(7)

Pamatnostādnē (ES) 2015/855 (ECB/2015/11) noteiktos principus papildināja ECB Padomes apstiprinātā Eurosistēmas ētikas regulējuma īstenošanas (EĒRI) prakse (4), un tie tika transponēti katras Eurosistēmas centrālās bankas pieņemtajos iekšējos noteikumos un praksē. Šī EĒRI prakse, t.sk. jo īpaši īstenošanas prakse Nr. 4 attiecībā uz atbilstības funkciju, jāiekļauj pārskatītajā Eurosistēmas ētikas regulējumā tādā veidā, kas aizsargā katras Eurosistēmas centrālās bankas organizatoriskās autonomijas principu.

(8)

Lai nodrošinātu, ka Eurosistēmas ētikas regulējums turpina atspoguļot atbilstīgus standartus un paraugpraksi, kas ņem vērā centrālo banku un Savienības iestāžu jaunākos sasniegumus šajā jomā, Pamatnostādne (ES) 2015/855 (ECB/2015/11) nosaka, ka ECB Padome veic regulāru tās pārskatīšanu. Augsta līmeņa ECB amatpersonu ētikas kodeksa (5) (turpmāk – “vienotais kodekss”) stāšanās spēkā vēl vairāk pastiprināja visu augsta līmeņa ECB struktūrvienību locekļu un to aizstājēju vienotus profesionālās ētikas standartus. Ņemot vērā iepriekš minēto, ECB Padome uzskata par nepieciešamu pielāgot Eurosistēmas ētikas regulējumā noteiktos esošos standartus.

(9)

Lai nodrošinātu starpiestāžu forumu informācijas apmaiņai par ētikas un atbilstības jautājumiem un jautājumiem, kas saistīti ar Pamatnostādnes (ES) 2015/855 (ECB/2015/11) un Pamatnostādnes (ES) 2015/856 (ECB/2015/12) īstenošanu, ECB Padome izveidoja Ētikas un atbilstības koordinatoru darba grupu (ĒADG). Ņemot vērā šo jautājumu pieaugošo nozīmi un no izrietošo nepieciešamību censties panākt vērienīgākus standartus Eurosistēmas līmenī, kā arī atbalstīt Eurosistēmas ētikas regulējuma saskaņotu īstenošanu, ECB Padome uzskatīja par lietderīgu uzticēt ĒADG paplašinātus pienākumus un pārveidot to par pastāvīgu Ētikas un atbilstības konferenci (ĒAK). Šiem paplašinātajiem pienākumiem būtu jāļauj Eurosistēmai pienācīgi risināt izaicinājumus, kas saistīti ar integritātes un labas pārvaldības standartu dinamisko raksturu.

(10)

Lai nodrošinātu šo ētikas regulējumu vispārēju saskaņotību, būtu jāturpina pilnveidot un ar vienoto kodeksu saskaņot Pamatnostādnēs (ES) 2015/855 (ECB/2015/11) un (ES) 2015/856 (ECB/2015/12) izklāstītos galvenos jēdzienus attiecībā uz interešu konfliktiem, dāvanu un viesmīlības apliecinājumu pieņemšanu un aizliegumu ļaunprātīgi izmantot nepubliskotu informāciju. Jo īpaši pirmsnodarbinātības pārbaudes un pēcnodarbinātības ierobežojumi būtu jāattiecina arī uz Eurosistēmas augstākā līmeņa darbiniekiem, kuri ir tieši pakļauti izpildstruktūrai, lai efektīvi novērstu bažas par “virpuļdurvju” praksi starp centrālajām bankām un privāto sektoru, jo īpaši finanšu tirgus dalībniekiem.

(11)

Lai gan Eurosistēmas ētikas regulējums attiecas tikai uz Eurosistēmas uzdevumu izpildi, tomēr vēlams, lai Eurosistēmas centrālās bankas piemērotu līdzvērtīgus standartus savu struktūrvienību locekļiem, saviem darbiniekiem un citiem, kas veic ar Eurosistēmu nesaistītus uzdevumus.

(12)

Šīs pamatnostādnes noteikumi neskar piemērojamos nacionākos tiesību aktus, jo īpaši tiesību aktus darba tiesību jomā.

(13)

Šīs pamatnostādnes noteikumiem nebūtu jāierobežo vienotais kodekss un ētiskas rīcības prasības, kas noteiktas konkrētās jomās, kuras atbilst vismaz Eurosistēmas ētikas regulējuma principiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Piemērošanas joma

1.   Šī pamatnostādne attiecas uz Eurosistēmas centrālajām bankām, tām pildot savus Eurosistēmas uzdevumus. Eurosistēmas centrālo banku iekšējie noteikumi, kas pieņemti, pildot šīs pamatnostādnes noteikumus, attiecas uz to darbiniekiem un struktūrvienību locekļiem.

2.   Eurosistēmas centrālās bankas cenšas, ciktāl tas juridiski iespējams, attiecināt pienākumus, kas noteikti īstenojot šīs pamatnostādnes normas, arī uz personām, kuras iesaistītas Eurosistēmas uzdevumu izpildē, bet kuras nav Eurosistēmas centrālo banku darbinieki.

2. pants

Definīcijas

Šajā pamatnostādnē:

1)

“Eurosistēmas centrālā banka” ir Eiropas Centrālā banka vai tādas dalībvalsts nacionālā centrālā banka, kuras valūta ir euro.

2)

“Eurosistēmas uzdevums” ir uzdevums, kas Eurosistēmai uzticēts saskaņā ar Līgumu un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem;

3)

“Eurosistēmas ētikas regulējums” ir šīs pamatnostādnes noteikumi, ko īsteno katra Eurosistēmas centrālā banka;

4)

“nepubliskota informācija” ir informācija neatkarīgi no tās veida, kas attiecas uz Eurosistēmas centrālo banku veikto Eurosistēmas uzdevumu izpildi un kas nav publiskota;

5)

“sensitīva tirgus informācija” ir nepubliskota precīza informācija, kuras publiskošanai varētu būt būtiska ietekme uz aktīvu cenu vai cenām finanšu tirgos;

6)

“darbinieks” ir persona, kurai ir darba attiecības ar Eurosistēmas centrālo banku, izņemot gadījumus, kad šai personai ir uzticēti vienīgi uzdevumi, kas nav saistīti ar Eurosistēmas uzdevumu izpildi;

7)

“struktūrvienības loceklis” ir Eurosistēmas centrālo banku lēmumu pieņemšanas vai citas iekšējās struktūrienības loceklis, kas nav darbinieks, izņemot gadījumus, kad šim struktūrvienības loceklim ir uzticēti vienīgi uzdevumi, kas nav saistīti ar Eurosistēmas uzdevumu izpildi;

8)

“regulēta iestāde” ir:

a)

monetārā finanšu iestāde (MFI), kas definēta Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) (6) 2. panta 1) punkta b) apakšpunktā, izņemot naudas tirgus fondus;

b)

ne-MFI kredītiestāde, kas definēta Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 2. panta 4) punktā;

c)

vērtspapīru norēķinu sistēma, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 909/2014 (7) 2. panta 1. punkta 10) apakšpunktā centrālais darījumu partneris (CDP), kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 (8) 2. panta 1) punktā, centrālā vērtspapīru depozitārija operators, kas definēts Regulas (ES) Nr. 909/2014 2. panta 1. punkta 1) apakšpunktā, maksājumu sistēmas operators, kas definēts Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 795/2014 (ECB/2014/28) (9) 2. panta 1) punktā, jebkuras citas maksājumu sistēmas vai maksājumu karšu shēmas operators, uz kuru attiecas Eurosistēmas pārraudzības politikas regulējums (10) vai ECB Pārskatītais maza apjoma maksājumu sistēmu pārraudzības regulējums (11) (turpmāk kopā saukti par “atbilstīgām finanšu tirgus infrastruktūrām”);

d)

atbilstīgas finanšu tirgus infrastruktūras kritiski svarīgu pakalpojumu sniedzējs, kuru tieši pārrauga Eurosistēma saskaņā ar Eurosistēmas pārraudzības politikas regulējumu;

9)

“interešu konflikts” ir situācija, kurā personiskās intereses var ietekmēt vai var tikt uzskatītas par tādām, kas ietekmē pienākumu un pienākumu objektīvu izpildi;

10)

“personiskās intereses” ir finansiāls vai nefinansiāls ieguvums vai potenciāls ieguvums darbiniekam vai struktūrvienības loceklim, tostarp – bet ne tikai – ieguvums tuvam ģimenes loceklim (kādam no vecākiem, bērnam, brālim vai māsai), laulātajam vai partnerim;

11)

“īstermiņa tirdzniecība” ir finanšu instrumenta pirkšana un tai sekojoša pārdošana vai pārdošana un tai sekojoša tā paša instrumenta pirkšana 90 kalendāra dienu laikā;

12)

“vēsturiskais aktīvs” ir aizliegtais aktīvs, ko struktūrvienības locekļi vai darbinieki iegādājušies pirms aktīva aizlieguma vai aizlieguma piemērošanas tiem, vai kas nonācis to valdījumā vēlāk tādu apstākļu dēļ, kurus tie nav ietekmējuši;

13)

“priekšrocība” ir dāvana, viesmīlības apliecinājums vai cits ieguvums (finansiāls, natūrā vai cita veida), kas nav nolīgta kompensācija par sniegtajiem pakalpojumiem un uz kuru saņēmējam citādi nav tiesību;

14)

“apdrošināšanas sabiedrība” ir uzņēmums, uz kuru attiecas viena vai vairākas definīcijas, kas ietvertas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK (12) 13. panta 1.–6) punktā, ar noteikumu, ka tā iekļauta Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes Apdrošināšanas uzņēmumu reģistrā.

3. pants

Kolīzija ar nacionālajiem noteikumiem un dažādu ētikas regulējumu piemērojamība

1.   Ja piemērojamie nacionālie tiesību akti neļauj NCB īstenot kādu šīs pamatnostādnes noteikumu, tā bez liekas kavēšanās informē ECB un veic saprātīgus pasākumus, kas ir tās rīcībā, lai pārvarētu šķēršļus, ko rada šādi nacionālie tiesību akti, nolūkā panākt šīs pamatnostādnes saskaņotu īstenošanu visā Eurosistēmā.

2.   Šīs pamatnostādnes noteikumi neskar stingrākus ētikas noteikumus, ko nosaka Eurosistēmas centrālās bankas un kas piemērojami to darbiniekiem un to struktūrvienību locekļiem.

II NODAĻA

Ētiskas rīcības standarti

1. DAĻA

VISPĀRĪGIE PRINCIPI

4. pants

Pamatprincipi

1.   Eurosistēmas centrālās bankas veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, veicot savus pienākumus un īstenojot savu atbildību, to darbinieki un struktūrvienību locekļi ievēro visaugstākos ētikas standartus.

2.   Pildot 1. punktā noteikto pienākumu, Eurosistēmas centrālās bankas jo īpaši veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to darbinieki un struktūrvienību locekļi rīkojas godīgi, neatkarīgi, objektīvi, ar cieņu un diskrēti, izvairoties no neatbilstošas uzvedības un aizskarošas izturēšanās, un neņem vērā savas intereses, tādējādi saglabājot un veicinot sabiedrības uzticēšanos Eurosistēmai.

5. pants

Kontakti ar trešajām personām

Eurosistēmas centrālās bankas veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to darbinieki un struktūrvienību locekļi, kas tiekas ar ārējām personām, jo īpaši finanšu pakalpojumu nozares pārstāvjiem, a) saglabā neitralitāti un vienlīdzīgu attieksmi kontaktos ar šīm ārējām personām; b) ievēro septiņu dienu klusēšanas periodu pirms jebkuras ECB Padomes monetārās politikas sanāksmes, kuras laikā tie atturas no runām vai citām piezīmēm, kas varētu ietekmēt gaidas saistībā ar turpmākajiem monetārās politikas lēmumiem; c) uztur sanāksmju pamatdokumentus; un d) izvairās no jebkādas rīcības, ko varētu uztvert kā tādu, kas ārējām personām sniedz jebkādas priekšrocības, tostarp komerciāla vai prestiža rakstura priekšrocības.

2. DAĻA

INTEREŠU KONFLIKTU NOVĒRŠANA UN PĀRVALDĪBA

6. pants

Interešu konflikti

1.   Eurosistēmas centrālās bankas izveido mehānismu, lai pārvaldītu situāciju, kurā kandidātam, kurš tiks iecelts par darbinieku, ir interešu konflikts, kas radies, cita starpā, iepriekšējās profesionālās darbības, finanšu turējumu, privāto darbību vai personisko attiecību rezultātā.

2.   Eurosistēmas centrālās bankas pieņem iekšējos noteikumus, kas prasa to darbiniekiem un struktūrvienību locekļiem darba attiecību laikā izvairīties no situācijām, kuras var izraisīt interešu konfliktu, un ziņot par šādām situācijām. Eurosistēmas centrālās bankas veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kuros tiek ziņots par interešu konfliktu, tas tiek pienācīgi reģistrēts un ir pieejami un tiek veikti pienācīgi pasākumi, lai izvairītos no šāda konflikta vai mazinātu to, t. sk. atbrīvojot no pienākumiem, kas saistīti ar attiecīgo jautājumu.

3.   Eurosistēmas centrālās bankas izveido mehānismu, kas ļauj novērtēt un izvairīties no iespējamiem interešu konfliktiem, kas rodas to darbinieku un struktūrvienību locekļu pēcnodarbinātības profesionālās darbības rezultātā, tostarp nosaka atbilstīgas paziņošanas prasības un nogaidīšanas periodus.

4.   Eurosistēmas centrālās bankas, ja vajadzīgs, izveido mehānismu, kas ļauj novērtēt un izvairīties no iespējamiem interešu konfliktiem, kas rodas to darbinieku un struktūrvienību locekļu profesionālās darbības rezultātā, tiem esot neapmaksātā atvaļinājumā.

7. pants

Priekšrocību saņemšanas aizliegums

1.   Eurosistēmas centrālās bankas pieņem iekšējos noteikumus, kas aizliedz to darbiniekiem un struktūrvienību locekļiem pieprasīt, saņemt vai pieņemt apsolījumu saistībā ar priekšrocību saņemšanu viņiem pašiem vai jebkurai citai personai saistībā ar to amata pienākumu veikšanu un atbildības īstenošanu.

2.   Eurosistēmas centrālās bankas savos iekšējos noteikumos var noteikt atbrīvojumus no 1. punktā noteiktā aizlieguma attiecībā uz priekšrocībām, ko piedāvā centrālās bankas, NKI, Savienības iestādes, struktūras vai aģentūras, starptautiskās organizācijas un valdības aģentūras, kā arī akadēmiskas organizācijas, un attiecībā uz tradicionāli pieņemtām vai niecīgas vērtības priekšrocībām, ko piedāvā privātais sektors, ar nosacījumu, ka pēdējā minētajā gadījumā šīs priekšrocības nav biežas un netiek saņemtas no viena avota. Eurosistēmas centrālās bankas veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šie atbrīvojumi neietekmē un nevar tikt uzskatīti par tādiem, kas ietekmē to darbinieku un struktūrvienību locekļu neatkarību un objektivitāti.

3. DAĻA

DIENESTA NOSLĒPUMS UN NEPUBLISKOTAS INFORMĀCIJAS ĻAUNPRĀTĪGAS IZMANTOŠANAS NOVĒRŠANA

8. pants

Dienesta noslēpums un aizliegums izpaust nepubliskotu informāciju

Ņemot vērā dienesta noslēpuma prasības, kas izriet no Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 37. panta, Eurosistēmas centrālās bankas veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to darbinieki un struktūrvienību locekļi ievēro tiem piemērojamās dienesta noslēpuma prasības un tiem ir aizliegts izpaust nepubliskotu informāciju trešām personām, ja vien tie nav pilnvaroti izpaust šādu informāciju.

9. pants

Aizliegums ļaunprātīgi izmantot nepubliskotu informāciju

1.   Eurosistēmas centrālās bankas veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to darbiniekiem un struktūrvienību locekļiem aizliegts ļaunprātīgi izmantot nepubliskotu informāciju.

2.   Aizliegums ļaunprātīgi izmantot nepubliskotu informāciju attiecas vismaz uz nepubliskotas informācijas izmantošanu: a) privātiem finanšu darījumiem savā vārdā vai trešo personu vārdā; un b) lai ieteiktu vai mudinātu trešās personas rīkoties saistībā ar šo nepubliskoto informāciju.

10. pants

Vispārīgi principi attiecībā uz privātiem finanšu darījumiem

Eurosistēmas centrālās bankas veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to darbiniekiem un struktūrvienību locekļiem tiek prasīts, veicot privātus finanšu darījumus savā vārdā vai jebkuras trešās personas vārdā, ievērot piesardzību, īstenot savaldību un tos veikt vidēja termiņa un ilgtermiņa ieguldījumu periodā.

11. pants

Īpaši ierobežojumi attiecībā uz kritiski svarīgiem privātiem finanšu darījumiem

1.   Ņemot vērā efektivitātes, lietderības un proporcionalitātes apsvērumus, Eurosistēmas centrālās bankas pieņem iekšējos noteikumus, kas piemērojami darbiniekiem un struktūrvienību locekļiem, kuriem Eurosistēmas uzdevumu izpildē ir piekļuve sensitīvai tirgus informācijai, izņemot vienreizēju informāciju (turpmāk – “personas ar piekļuvi sensitīvai tirgus informācijai”), ieviešot 2. punktā noteiktos īpašos ierobežojumus attiecībā uz privātiem finanšu darījumiem, kas ir vai var tikt uzskatīti par cieši saistītiem ar Eurosistēmas uzdevumu izpildi (turpmāk – “kritiski svarīgi privāti finanšu darījumi”).

2.   Šī panta 1. punktā minētie iekšējie noteikumi:

a)

aizliedz kritiski svarīgus privātus finanšu darījumus ar:

i)

pašu kapitāla un parāda instrumentiem, ko emitējušas regulētas iestādes;

ii)

atvasinātajiem instrumentiem, kas saistīti ar regulētas iestādes emitētiem pašu kapitāla un parāda instrumentiem;

iii)

tādu kolektīvo ieguldījumu shēmu ieguldījumu apliecībām, kurām ir noteikta ieguldījumu politika, kas vērsta tikai uz regulētām iestādēm; un

b)

ierobežo kritiski svarīgus privātus finanšu darījumus, jo īpaši ar:

i)

ārvalstu valūtu, zeltu, euro zonas valdību parāda instrumentiem, apdrošināšanas sabiedrību emitētajiem pašu kapitāla un parāda instrumentiem un neregulētu iestāžu emitētiem pašu kapitāla un parāda instrumentiem, kurus Eurosistēmas centrālās bankas pērk jebkuras ECB aktīvu iegādes programmas ietvaros;

ii)

atvasinātajiem instrumentiem, kas saistīti ar kritiski svarīgiem privātiem finanšu darījumiem, kuri uzskaitīti i) punktā; un

c)

ierobežo īstermiņa tirdzniecību.

3.   Ņemot vērā efektivitātes, lietderības un proporcionalitātes apsvērumus, iekšējie noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar 2. punkta b) un c) apakšpunktu, var ietvert vienu vai vairākus šādus ierobežojumus attiecīgajam darījumam:

a)

aizliegums;

b)

prasība, kas nosaka iepriekšējas atļaujas saņemšanu

c)

prasība, kas nosaka ex ante vai ex post ziņošanu;

d)

embargo periods, kurā šādu darījumu neveic.

4.   Eurosistēmas centrālās bankas savos iekšējos noteikumos: i) nosaka, ka personas, kurām ir piekļuve sensitīvai tirgus informācijai, ziņo par saviem vēsturiskajiem aktīviem ikreiz, kad šo aktīvu turējums rada interešu konfliktu, tām iesaistoties Eurosistēmas uzdevumos; un ii) izveido mehānismu, lai nodrošinātu, ka interešu konflikti, kas rodas no vēsturiskiem aktīviem, tiek atrisināti saprātīgā laikposmā, tostarp, nosakot iespēju pieprasīt, ka vēsturiskie aktīvi, kas rada jebkādus interešu konfliktus, tiek pārdoti saprātīgā laikposmā. Eurosistēmas centrālās bankas savos iekšējos noteikumos var paredzēt, ka var tikt paturēti vēsturiskie aktīvi, kas nerada interešu konfliktus.

5.   Eurosistēmas centrālās bankas savos iekšējos noteikumos nosaka nosacījumus un aizsargmehānismus, saskaņā ar kuriem personas, kurām ir piekļuve sensitīvai tirgus informācijai un kuras savu privāto finanšu darījumu pārvaldību uztic neatkarīgām trešajām personām saskaņā ar aktīvu pārvaldības rakstisku līgumu, tiek atbrīvotas no šajā pantā noteiktajiem īpašajiem ierobežojumiem.

6.   Eurosistēmas centrālās bankas var pieņemt iekšējos noteikumus, kas piemēro šajā pantā noteiktos ierobežojumus saviem darbiniekiem un struktūrvienību locekļiem, kas nav personas, kurām ir piekļuve sensitīvai tirgus informācijai.

7.   Eurosistēmas centrālās bankas veic vajadzīgos pasākumus, pielāgojot savus iekšējos noteikumus, kas nosaka īpašus ierobežojumus kritiski svarīgiem privātiem finanšu darījumiem, kā minēts 2. punktā, lai atspoguļotu ECB Padomes lēmumus.

III NODAĻA

Sadarbība un Eurosistēmas ētikas regulējuma īstenošana

12. pants

Neatkarīgas ētikas un/vai atbilstības nodrošināšanas funkcijas

1.   Eurosistēmas centrālās bankas veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tām ir īpaša ētikas un/vai atbilstības nodrošināšanas funkcija, kas ir galvenā riska pārvaldības funkcija, lai palīdzētu savām lēmējinstitūcijām Eurosistēmas ētikas regulējuma īstenošanā. Ētikas un/vai atbilstības nodrošināšanas funkcijai ir atbilstošs statuss, pilnvaras un neatkarība, kas nepieciešama tās uzdevumu veikšanai. Tā tieši – hierarhiski vai funkcionāli – pakļauta augstākajam vadības līmenim attiecīgajā Eurosistēmas centrālajā bankā. Tai nodrošina pietiekamus resursus, lai tā varētu veikt savus uzdevumus, sekot līdzi attiecīgajām norisēm un nodrošināt savu speciālo zināšanu aktualitāti.

2.   Ētikas un/vai atbilstības nodrošināšnas funkcijas pienākumi saistībā ar Eurosistēmas ētikas regulējumu ietver: a) padomu un norādījumu sniegšanu par Eurosistēmas ētikas regulējuma interpretāciju un piemērošanu; b) izpratnes veicināšanu un obligātas apmācības veikšanu; c) atbilstības risku apzināšanu un novērtēšanu; d) atbilstības uzraudzību un pārbaudi; e) ziņošanu par neatbilstības gadījumiem; f) attiecīgās Eurosistēmas centrālās bankas iekšējo noteikumu un prakses izstrādi vai dalību to izstrādē; un g) attiecīgās Eurosistēmas centrālās bankas gada ziņojuma sagatavošanu, kā minēts 15. panta 1. punktā.

3.   Eurosistēmas centrālās bankas veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to ētikas un/vai atbilstības nodrošināšanas funkcija tiek pienācīgi un laikus iesaistīta to jautājumu risināšanā, kas var ietekmēt Eurosistēmas ētikas regulējumu.

4.   Eurosistēmas centrālo banku ētikas un/vai atbilstības nodrošināšanas funkcija informāciju, kas iegūta, pildot savus pienākumus, apstrādā, ievērojot vislielāko konfidencialitāti, un apstrādā un glabā visus personas datus saskaņā ar piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem.

5.   Gadījumos, kuros Eurosistēmas centrālo banku ētikas un/vai atbilstības nodrošināšanas funkcija veic un pilda citus uzdevumus un pienākumus, Eurosistēmas centrālās bankas veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādi uzdevumi un pienākumi ir saderīgi ar ētikas un/vai atbilstības nodrosināšanas funkciju vai tās organizatoriskās vienības uzdevumiem un pienākumiem, ar kuru ētikas un/vai atbilstības nodrošināšanas funkcija ir organizatoriski saistīta.

13. pants

Noteikumu ievērošanas kontrole

1.   Eurosistēmas centrālās bankas izveido mehānismus, kas kontrolē kā tiek ievēroti noteikumi, ar kuriem īsteno šo pamatnostādni. Kontrole jo īpaši ietver to iekšējo noteikumu ievērošanu, ar kuriem īsteno īpašos ierobežojumus, ko piemēro kritiskiem privātiem finanšu darījumiem, kas noteikti 11. pantā, un attiecīgos gadījumos regulāras un/vai ad hoc atbilstības pārbaudes.

2.   Noteikumu ievērošanas kontrole neierobežo iekšējos noteikumus, kas paredz iekšējo izmeklēšanu gadījumos, ja ir aizdomas par to, ka darbinieks vai struktūrvienības loceklis pārkāpis noteikumus, ar kuriem īsteno šo pamatnostādni.

14. pants

Ziņošana par noteikumu neievērošanu un turpmākie pasākumi

1.   Eurosistēmas centrālās bankas pieņem iekšējos noteikumus par trauksmes celšanu, kā arī iekšējās procedūras ziņošanai par gadījumiem, kuros netiek ievēroti šīs pamatnostādnes īstenošanas noteikumi. Šādi iekšējie noteikumi un procedūras ietver pasākumus, lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzību personām, kas ziņo par noteikumu neievērošanas gadījumiem.

2.   Eurosistēmas centrālās bankas veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka iespējamie noteikumu neievērošanas gadījumi tiek pārbaudīti, t.sk. tiek attiecīgi piemēroti proporcionāli disciplinārie pasākumi saskaņā ar piemērojamiem disciplinārajiem noteikumiem un procedūrām.

3.   Eurosistēmas centrālās bankas par visiem būtiskiem incidentiem, kas saistīti ar neatbilstību to iekšējiem noteikumiem, ar kuriem īsteno šo pamatnostādni, ar Organizācijas attīstības komitejas un ECB Valdes starpniecību bez liekas kavēšanās ziņo ECB Padomei saskaņā ar piemērojamām iekšējām procedūrām un vienlaikus informē Revīzijas komiteju un ĒAK.

IV NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

15. pants

Pārskatu sniegšana un izvērtēšana

1.   Eurosistēmas centrālās bankas nosūta ĒAK gada pārskatu par šīs pamatnostādnes īstenošanu, kura mērķis ir apmainīties ar informāciju par šīs pamatnostādnes īstenošanu un sagatavot nākamos pārskatus un/vai veicināt kopīgu pieeju izstrādi, kā minēts 12. panta 2. punktā.

2.   ECB Padome pārskata šo pamatnostādni vismaz reizi trijos gados no dienas, kurā bija jāpiemēro pamatnostādnes īstenošanas noteikumi un pasākumi, kā noteikts 17. panta 2. punktā, vai pēc ĒAK ieteikuma.

16. pants

Atcelšana

1.   Ar šo tiek atcelta Pamatnostādne (ES) 2015/855 (ECB/2015/11).

2.   Atsauces uz Pamatnostādni (ES) 2015/855 (ECB/2015/11) uzskata par atsaucēm uz šo pamatnostādni, un tās lasa saskaņā ar atbilstību tabulu šīs pamatnostādnes pielikumā.

17. pants

Stāšanās spēkā un īstenošana

1.   Šī pamatnostādne stājas spēkā dienā, kurā to paziņo NCB.

2.   Eurosistēmas centrālās bankas veic nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu šo pamatnostādni un panāktu atbilstību tai, un piemēro pamatnostādnes īstenošanas noteikumus un pasākumus ar 2023. gada 1. jūniju. NCB informē ECB par jebkuriem šķēršļiem šīs pamatnostādnes īstenošanai un ne vēlāk kā 2023. gada 1. aprīlī paziņo ECB par dokumentiem un līdzekļiem, kas saistīti ar šiem pasākumiem.

18. pants

Adresāti

Šī pamatnostādne ir adresēta visām Eurosistēmas centrālajām bankām.

Frankfurtē pie Mainas, 2021. gada 2. novembrī

ECB Padomes vārdā –

ECB prezidente

Christine LAGARDE


(1)  Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2015/855 (2015. gada 12. marts), ar ko nosaka Eurosistēmas ētikas regulējuma principus un atceļ Pamatnostādni ECB/2002/6 par obligātajiem standartiem, kas Eiropas Centrālai bankai un valstu centrālajām bankām jāievēro, veicot monetārās politikas darbības un ārvalstu valūtas maiņas darbības ar ECB ārvalstu valūtas rezervēm un pārvaldot ECB ārvalstu valūtas rezerves aktīvus (ECB/2015/11) (OV L 135, 2.6.2015., 23. lpp.).

(2)  Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (2002. gada 26. septembris) par obligātajiem standartiem, kas Eiropas Centrālai bankai un valstu centrālajām bankām jāievēro, veicot monetārās politikas darbības un ārvalstu valūtas maiņas darbības ar ECB ārvalstu valūtas rezervēm un pārvaldot ECB ārvalstu valūtas rezerves aktīvus (ECB/2002/6) (OV L 270, 8.10.2002., 14. lpp.)

(3)  Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2015/856 (2015. gada 12. marts), ar ko nosaka Vienotā uzraudzības mehānisma ētikas regulējuma principus (ECB/2015/12) (OV L 135, 2.6.2015., 29. lpp.).

(4)  Eurosistēmas ētikas regulējuma īstenošanas prakse, 2015. gada 12. marts, pieejama EUR-Lex.

(5)  Augsta līmeņa Eiropas Centrālās bankas amatpersonu ētikas kodekss (OV C 89, 8.3.2019., 2. lpp.).

(6)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2021/379 (2021. gada 22. janvāris) par kredītiestāžu un monetāro finanšu iestāžu sektora bilances posteņiem (ECB/2021/2) (OV L 73, 3.3.2021., 16. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 909/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 795/2014 (2014. gada 3. jūlijs) par sistēmiski nozīmīgu maksājumu sistēmu pārraudzību (ECB/2014/28) (OV L 217, 23.7.2014., 16. lpp.).

(10)  Eurosistēmas pārraudzības politikas regulējums, pārskatītā redakcija (2016. gada jūlijs), pieejams ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(11)  Pārskatītais maza apjoma maksājumu sistēmu pārraudzības regulējums, 2016. gada februāris, pieejams ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Atbilstību tabula

Pamatnostādne (ES) 2015/855 (ECB/2015/11)

Šī pamatnostādne

1. pants

2. pants

2. pants

1. pants

3. pants

/

4. pants

/

5. pants

13. pants

6. pants

14. pants

7. pants

9. pants

8. pants

11. pants

9. pants

6. pants

10. pants

7. pants

11. pants

16. pants

12. pants

17. pants

13. pants

15. pants

14. pants

18. pants


17.12.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 454/17


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (ES) 2021/2254

(2021. gada 7. decembris),

ar ko groza Lēmumu (ES) 2020/1997 par 2021. gada monētu emisijas apjoma apstiprināšanu

(ECB/2021/53)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS VALDE,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 128. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas Lēmumu (ES) 2015/2332 (2015. gada 4. decembris) par euro monētu emisijas apjoma apstiprināšanas procedūru (ECB/2015/43) (1) un jo īpaši tā 3. panta 7. punktu,

tā kā:

(1)

No 1999. gada 1. janvāra Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ir ekskluzīvas tiesības apstiprināt dalībvalstu, kuru valūta ir euro, emitēto monētu apjomu.

(2)

Pamatojoties uz dalībvalstu, kuru valūta ir euro, ECB iesniegtajiem aprēķiniem par euro monētu pieprasījumu 2021. gadā, ECB ar Eiropas Centrālās bankas Lēmumu (ES) 2020/1997 (ECB/2020/57) (2) apstiprināja apgrozībai paredzēto euro monētu un euro kolekcijas monētu, kas nav paredzētas apgrozībai, kopējo apjomu 2021. gadā.

(3)

Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Lēmuma (ES) 2015/2332 (ECB/2015/43) 3. pantu euro zonas dalībvalstij jāpaziņo ECB, ja euro monētu faktiskais pieprasījums iespējams pārsniegs kalendārajam gadam apstiprināto monētu emisijas apjomu, un, ja palielinātais monētu pieprasījums turpinās, jālūdz ad hoc apstiprinājums monētu emisijas papildu apjomam attiecīgajā kalendārajā gadā.

(4)

ECB 2021. gada 22. novembrī Īrijas vārdā saņēma Banc Ceannais na hÉireann / Central Bank of Ireland pieprasījumu palielināt euro monētu apjomu, ko Īrija drīkst emitēt 2021. gadā, par papildu 10 milj. EUR no 16,3 milj. EUR līdz 26,3 milj. EUR, reaģējot uz ievērojamu monētu pieprasījuma pieaugumu, kas saistīts ar monētu iemaksu samazinājumu 2021. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu un lielāku nekā prognozēts pieprasījumu periodā pirms 2021. gada Ziemassvētkiem.

(5)

Lēmuma (ES) 2015/2332 (ECB/2015/43) 3. panta 7. punkts nosaka, ka, ja nav nepieciešams veikt izmaiņas ad hoc pieprasījumā, ECB Valdei jāpieņem individuāls lēmums par ad hoc apstiprinājuma pieprasījumu.

(6)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums (ES) 2020/1997 (ECB/2020/57),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Grozījums

Lēmuma (ES) 2020/1997 (ECB/2020/57) 2. panta tabulu groza šādi:

rindu atttiecībā uz Īriju aizstāj ar šādu:

“Īrija

25,8

0,5

26,3 ”.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kurā to paziņo adresātiem.

3. pants

Adresāti

Šis lēmums adresēts dalībvalstīm, kuru valūta ir euro.

Frankfurtē pie Mainas 2021. gada 7. decembrī

ECB prezidente

Christine LAGARDE


(1)  OV L 328, 12.12.2015., 123. lpp.

(2)  Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2020/1997 (2020. gada 24. novembris) par 2021. gada monētu emisijas apjoma apstiprināšanu (ECB/2020/57) (OV L 410, 7.12.2020., 104. lpp.).


17.12.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 454/19


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (ES) 2021/2255

(2021. gada 7. decembris)

par 2022. gada monētu emisijas apjoma apstiprināšanu (ECB/2021/54)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS VALDE,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 128. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas Lēmumu (ES) 2015/2332 (2015. gada 4. decembris) par euro monētu emisijas apjoma apstiprināšanas procedūru (ECB/2015/43) (1) un jo īpaši tā 2. panta 9. punktu,

tā kā:

(1)

No 1999. gada 1. janvāra Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ir ekskluzīvas tiesības apstiprināt dalībvalstu, kuru valūta ir euro (turpmāk tekstā – “euro zonas dalībvalstis”), emitēto monētu apjomu.

(2)

Euro zonas 19 dalībvalstis iesniegušas ECB savus lūgumus apstiprināt euro monētu emisijas apjomu 2022. gadā kopā ar paskaidrojumiem par prognozēm izmantoto metodiku. Dažas no šīm dalībvalstīm iesniegušas papildu informāciju par apgrozības monētām, ja šāda informācija bijusi pieejama un attiecīgās dalībvalstis to uzskatījušas par svarīgu to lūguma pamatošanai.

(3)

Tā kā uz euro zonas dalībvalstu tiesībām emitēt euro monētas attiecas ECB emisijas apjoma apstiprinājums, saskaņā ar Lēmuma (ES) 2015/2332 (ECB/2015/43) 3. pantu ECB apstiprinātos apjomus euro zonas dalībvalstis nedrīkst pārsniegt bez iepriekšējas ECB piekrišanas. Saskaņā ar Lēmuma (ES) 2015/2332 (ECB/2015/43) 2. panta 9. punktu, ja nav vajadzīgs grozīt monētu emisijas lūgto apjomu, ECB Valde ir pilnvarota pieņemt lēmumu par 2021. gada monētu emisijas apjoma apstiprināšanas lūgumiem, ko iesniegušas euro zonas dalībvalstis,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro definīcijas, kas iekļautas Lēmuma (ES) 2015/2332 (ECB/2015/43) 1. pantā.

2. pants

2022. gada euro monētu emisijas apjoma apstiprinājums

ECB apstiprina šajā tabulā noteikto euro monētu apjomu, ko euro zonas dalībvalstis emitēs 2022. gadā:

 

Emisijai 2022. gadā apstiprinātais euro monētu apjoms

Apgrozības monētas

Kolekcijas monētas

(nav paredzētas apgrozībai)

Monētu emisijas apjoms

(milj. euro)

(milj. euro)

(milj. euro)

Beļģija

32,00

1,00

33,00

Vācija

371,00

212,00

583,00

Igaunija

13,90

0,33

14,23

Īrija

23,30

0,50

23,80

Grieķija

101,70

0,62

102,32

Spānija

159,80

30,00

189,80

Francija

199,00

50,00

249,00

Itālija

166,26

2,74

169,00

Kipra

10,40

0,01

10,41

Latvija

10,30

0,15

10,45

Lietuva

20,00

0,77

20,77

Luksemburga

11,50

0,40

11,90

Malta

7,40

0,40

7,80

Nīderlande

49,70

0,30

50,00

Austrija

66,00

166,01

232,01

Portugāle

30,50

2,00

32,50

Slovēnija

21,00

1,00

22,00

Slovākija

18,00

2,00

20,00

Somija

10,00

5,00

15,00

Kopā

1 321,76

475,23

1 796,99

3. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kurā to paziņo adresātiem.

4. pants

Adresāti

Šis lēmums adresēts dalībvalstīm, kuru valūta ir euro.

Frankfurtē pie Mainas 2021. gada 7. decembrī

ECB prezidente

Christine LAGARDE


(1)  OV L 328, 12.12.2015., 123. lpp.


PAMATNOSTĀDNES

17.12.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 454/21


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2021/2256

(2021. gada 2. novembris),

ar ko nosaka Vienotā uzraudzības mehānisma ētikas regulējuma principus (ECB/2021/50)

(pārstrādāta redakcija)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (1), un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu saistībā ar 6. panta 7. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnē (ES) 2015/856 (ECB/2015/12) (2) jāveic vairāki grozījumi. Skaidrības nolūkā būtu jāatceļ Pamatnostādne (ES) 2015/856 (ECB/2015/12).

(2)

Lai veiktu uzdevumus, kas uzticēti Eiropas Centrālajai bankai (ECB) un to dalībvalstu nacionālajām kompetentajām iestādēm (NKI), kuras piedalās Vienotajā uzraudzības mehānismā (turpmāk – “VUM”) saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013, ECB un NKI ievēro neatkarības, pārskatatbildības, caurredzamības principus un ievēro visaugstākos profesionālās ētikas un integritātes standartus, tostarp neiecietību pret neatbilstošu uzvedību un aizskarošu izturēšanos. Pārvaldības sistēma, kas aizsargā šos principus un standartus, ir būtiska, lai nodrošinātu VUM uzticamību, un ir būtiska, lai nodrošinātu uzraudzīto iestāžu un Eiropas Savienības pilsoņu uzticēšanos.

(3)

Ņemot to vērā, ECB Padome 2015. gadā pieņēma Pamatnostādni (ES) 2015/856 (ECB/2015/12), kurā noteikti VUM kopējā ētikas regulējuma principi (turpmāk – “VUM ētikas regulējums”), kas nodrošina VUM uzticamību un reputāciju, kā arī sabiedrības pārliecību par ECB un dalībvalstu, kuras piedalās VUM, NKI struktūrvienību locekļu un darbinieku integritāti un objektivitāti.

(4)

ECB Padome uzskata, ka, lai saglabātu visaugstākos profesionālās ētikas un integritātes standartus, jāturpina pilnveidot spēkā esošos kopējos obligātos standartus un noteikumus, kuru mērķis ir novērst iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un VUM nepubliskotas informācijas ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī novērst un pārvaldīt interešu konfliktus. Šajā nolūkā Padome uzskata, ka ir svarīgi, ka ECB un NKI pieņem pasākumus, kuru mērķis ir izvairīties no iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas, nepubliskotas informācijas ļaunprātīgas izmantošanas vai iespējamiem interešu konfliktiem. Lai gan ECB un NKI jābūt zināmai rīcības brīvībai, nosakot vispiemērotāko regulējumu šādiem pasākumiem, vienlaikus – lai pienācīgi aizsargātu VUM reputāciju – ir svarīgi, lai saskaņotu pasākumu kopums, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem par kritiski svarīgiem privātiem finanšu darījumiem, tiktu piemērots vismaz ECB un NKI darbiniekiem, kuri veic VUM uzdevumus. Šie saskaņotie pasākumi būtu jāpiemēro arī tādu iekšējo struktūrvienību locekļiem, kurām ir administratīvas un/vai konsultatīvas funkcijas, kas tieši vai netieši attiecas uz NKI veikto VUM uzdevumu izpildi.

(5)

Lai vēl vairāk aizsargātu uzraudzīto iestāžu un Savienības pilsoņu pārliecību par to, ka ECB un NKI darbinieki, kā arī to struktūrvienību locekļi strādā pilnīgi profesionāli objektīvi, būtu jāizvairās no priekšstata par interešu konfliktu radīšanas. Šajā nolūkā tiem darbiniekiem un struktūrvienību locekļiem, kuriem ir piekļuve sensitīvai tirgus informācijai, būtu jāprasa ievērot īpašus noteikumus un standartus, veicot privātus finanšu darījumus, jo īpaši, ja šie darījumi saistīti ar regulētām iestādēm.

(6)

Lai gan VUM ētikas regulējums attiecas tikai uz uzraudzības uzdevumu izpildi, lai nodrošinātu NKI un nacionālo centrālo banku (NCB) integritātes un labas pārvaldības standartu pēc iespējas plašāku saskaņotību, ECB Padome pieņēma Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādni (ES) 2015/855 (ECB/2015/11) (3), ar ko nosaka Eurosistēmas ētikas regulējuma principus (turpmāk – “Eurosistēmas ētikas regulējums”), ko piemēro NCB Eurosistēmas uzdevumu veikšanai.

(7)

Pamatnostādnē (ES) 2015/856 (ECB/2015/12) noteiktos principus papildināja ECB Padomes apstiprinātā VUM ētikas regulējuma īstenošanas (VĒRI) prakse (4), un tie tika transponēti ECB un NKI pieņemtajos iekšējos noteikumos un praksē. Šī VĒRI prakse, t.sk. jo īpaši īstenošanas prakse Nr. 4 attiecībā uz atbilstības funkciju, jāiekļauj pārskatītajā VUM ētikas regulējumā tādā veidā, kas aizsargā katras NKI organizatoriskās autonomijas principu.

(8)

Lai nodrošinātu, ka VUM ētikas regulējums turpina atspoguļot atbilstīgus standartus un paraugpraksi, kas ņem vērā uzraudzības iestāžu un Savienības iestāžu jaunākos sasniegumus šajā jomā, Pamatnostādne (ES) 2015/856 (ECB/2015/12) nosaka, ka ECB Padome veic regulāru tās pārskatīšanu. Augsta līmeņa ECB amatpersonu ētikas kodeksa (5) (turpmāk – “vienotais kodekss”) stāšanās spēkā vēl vairāk pastiprināja visu augsta līmeņa ECB struktūrvienību locekļu un to aizstājēju vienotus profesionālās ētikas standartus. Ņemot vērā iepriekš minēto, ECB Padome uzskata par nepieciešamu pielāgot VUM ētikas regulējumā noteiktos esošos standartus.

(9)

Lai nodrošinātu starpiestāžu forumu informācijas apmaiņai par ētikas un atbilstības jautājumiem un jautājumiem, kas saistīti ar Pamatnostādnes (ES) 2015/855 (ECB/2015/11) un Pamatnostādnes (ES) 2015/856 (ECB/2015/12) īstenošanu, ECB Padome izveidoja Ētikas un atbilstības koordinatoru darba grupu (ĒADG). Ņemot vērā šo jautājumu pieaugošo nozīmi un no izrietošo nepieciešamību censties panākt vērienīgākus standartus VUM līmenī, kā arī atbalstīt VUM ētikas regulējuma saskaņotu īstenošanu, ECB Padome uzskatīja par lietderīgu uzticēt ĒADG paplašinātus pienākumus un pārveidot to par pastāvīgu Ētikas un atbilstības konferenci (ĒAK). Šiem paplašinātajiem pienākumiem būtu jāļauj VUM pienācīgi risināt izaicinājumus, kas saistīti ar integritātes un labas pārvaldības standartu dinamisko raksturu.

(10)

Lai nodrošinātu šo ētikas regulējumu vispārēju saskaņotību, būtu jāturpina pilnveidot un ar vienoto kodeksu saskaņot Pamatnostādnēs (ES) 2015/855 (ECB/2015/11) un (ES) 2015/856 (ECB/2015/12) izklāstītos galvenos jēdzienus attiecībā uz interešu konfliktiem, dāvanu un viesmīlības apliecinājumu pieņemšanu un aizliegumu ļaunprātīgi izmantot nepubliskotu informāciju. Jo īpaši pirmsnodarbinātības pārbaudes un pēcnodarbinātības ierobežojumi būtu jāattiecina arī uz VUM augstākā līmeņa darbiniekiem, kuri ir tieši pakļauti izpildstruktūrai, lai efektīvi novērstu bažas par “virpuļdurvju” praksi starp uzraudzības iestādēm un privāto sektoru, jo īpaši finanšu tirgus dalībniekiem.

(11)

Lai gan VUM ētikas regulējums attiecas tikai uz uzraudzības uzdevumu izpildi, tomēr vēlams, lai ECB un NKI piemērotu līdzvērtīgus standartus savu struktūrvienību locekļiem, saviem darbiniekiem un citiem, kas veic ar VUM nesaistītus uzdevumus.

(12)

Šīs pamatnostādnes noteikumi neskar piemērojamos nacionākos tiesību aktus, jo īpaši tiesību aktus darba tiesību jomā.

(13)

Šīs pamatnostādnes noteikumiem nebūtu jāierobežo vienotais kodekss un ētiskas rīcības prasības, kas noteiktas konkrētās jomās, kuras atbilst vismaz VUM ētikas regulējuma principiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.

I NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

1. pants

Piemērošanas joma

1.   Šī pamatnostādne attiecas uz Eiropas Centrālo banku (ECB) un nacionālajām kompetentajām iestādēm (NKI), veicot ECB uzticētos uzraudzības uzdevumus. ECB un NKI iekšējie noteikumi, kas pieņemti, pildot šīs pamatnostādnes noteikumus, attiecas uz to darbiniekiem un struktūrvienību locekļiem.

2.   ECB un NKI cenšas, ciktāl tas juridiski iespējams, attiecināt pienākumus, kas noteikti īstenojot šīs pamatnostādnes normas, uz personām, kuras iesaistītas uzraudzības uzdevumu izpildē, bet kuras nav ECB un NKI darbinieki.

2. pants

Definīcijas

Šajā pamatnostādnē:

1)

“nacionālā kompetentā iestāde” ir nacionālā kompetentā iestāde, kas definēta Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta 2. punktā. Šī definīcija neierobežo nacionālo tiesību aktu regulējumu, kurā konkrēti uzraudzības uzdevumi ir uzticēti NCB, kurai nav NKI statusa. Tādā gadījumā šīs pamatnostādnes atsauces uz NKI attiecas arī uz NCB saistībā ar nacionālajos tiesību aktos tai uzticētajiem uzdevumiem;

2)

“VUM ētikas regulējums” ir šīs pamatnostādnes noteikumi, kurus īstenojušas ECB un NKI;

3)

“nepubliskota informācija” ir informācija neatkarīgi no tās veida, kas attiecas uz ECB un NKI uzticēto uzraudzības uzdevumu izpildi un kas nav publiskota;

4)

“sensitīva tirgus informācija” ir nepubliskota precīza informācija, kuras publiskošanai varētu būt būtiska ietekme uz aktīvu cenu vai cenām finanšu tirgos;

5)

“darbinieks” ir persona, kurai ir darba attiecības ar ECB vai NKI, izņemot gadījumus, kad šai personai ir uzticēti vienīgi uzdevumi, kas nav saistīti ar uzraudzības uzdevumu izpildi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013;

6)

“struktūrvienības loceklis” ir ECB vai NKI lēmumu pieņemšanas vai citas iekšējās struktūrienības loceklis, kas nav darbinieks, izņemot gadījumus, kad šim struktūrvienības loceklim ir uzticēti vienīgi uzdevumi, kas nav saistīti ar uzraudzības uzdevumu izpildi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013;

7)

“regulēta iestāde” ir:

a)

monetārā finanšu iestāde (MFI), kas definēta Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) (6) 2. panta 1) punkta b) apakšpunktā, izņemot naudas tirgus fondus;

b)

ne-MFI kredītiestāde, kas definēta Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 2. panta 4) punktā;

c)

finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (7) 4. panta 1. punkta 20) apakšpunktā;

d)

jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/87/EK (8) 2. panta 15) punktā;

e)

finanšu konglomerāts, kas definēts Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 14) punktā, uz kuru attiecas ECB papildu uzraudzība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 1. punkta h) apakšpunktu;

8)

“interešu konflikts” ir situācija, kurā personiskās intereses var ietekmēt vai var tikt uzskatītas par tādām, kas ietekmē pienākumu un pienākumu objektīvu izpildi;

9)

“personiskās intereses” ir finansiāls vai nefinansiāls ieguvums vai potenciāls ieguvums darbiniekam vai struktūrvienības loceklim, tostarp – bet ne tikai – ieguvums tuvam ģimenes loceklim (kādam no vecākiem, bērnam, brālim vai māsai), laulātajam vai partnerim;

10)

“īstermiņa tirdzniecība” ir finanšu instrumenta pirkšana un tai sekojoša pārdošana vai pārdošana un tai sekojoša tā paša instrumenta pirkšana 90 kalendāra dienu laikā;

11)

“vēsturiskais aktīvs” ir aizliegtais aktīvs, ko struktūrvienības locekļi vai darbinieki iegādājušies pirms aktīva aizlieguma vai aizlieguma piemērošanas tiem, vai kas nonācis to valdījumā vēlāk tādu apstākļu dēļ, kurus tie nav ietekmējuši;

12)

“priekšrocība” ir dāvana, viesmīlības apliecinājums vai cits ieguvums (finansiāls, natūrā vai cita veida), kas nav nolīgta kompensācija par sniegtajiem pakalpojumiem un uz kuru saņēmējam citādi nav tiesību.

3. pants

Kolīzija ar nacionālajiem noteikumiem un dažādu ētikas regulējumu piemērojamība

1.   Ja piemērojamie nacionālie tiesību akti neļauj NKI īstenot kādu šīs pamatnostādnes noteikumu, tā bez liekas kavēšanās informē ECB un veic saprātīgus pasākumus, kas ir tās rīcībā, lai pārvarētu šķēršļus, ko rada šādi nacionālie tiesību akti, nolūkā panākt šīs pamatnostādnes saskaņotu īstenošanu visā VUM.

2.   Šīs pamatnostādnes noteikumi neskar stingrākus ētikas noteikumus, ko nosaka ECB vai NKI un kas piemērojami to darbiniekiem un to struktūrvienību locekļiem.

II NODAĻA

Ētiskas rīcības standarti

1. DAĻA

VISPĀRĪGIE PRINCIPI

4. pants

Pamatprincipi

1.   ECB un NKI veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, veicot savus pienākumus un īstenojot savu atbildību, to darbinieki un struktūrvienību locekļi ievēro visaugstākos ētikas standartus.

2.   Pildot 1. punktā noteikto pienākumu, ECB un NKI jo īpaši veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to darbinieki un struktūrvienību locekļi rīkojas godīgi, neatkarīgi, objektīvi, ar cieņu un diskrēti, izvairoties no neatbilstošas uzvedības un aizskarošas izturēšanās, un neņem vērā savas intereses, tādējādi saglabājot un veicinot sabiedrības uzticēšanos VUM.

5. pants

Kontakti ar trešajām personām

ECB un NKI veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to darbinieki un struktūrvienību locekļi, kas tiekas ar ārējām personām, jo īpaši finanšu pakalpojumu nozares pārstāvjiem, a) saglabā neitralitāti un vienlīdzīgu attieksmi kontaktos ar šīm ārējām personām; b) uztur sanāksmju pamatdokumentus; un c) izvairās no jebkādas rīcības, ko varētu uztvert kā tādu, kas ārējām personām sniedz jebkādas priekšrocības, tostarp komerciāla vai prestiža rakstura priekšrocības.

2. DAĻA

INTEREŠU KONFLIKTU NOVĒRŠANA UN PĀRVALDĪBA

6. pants

Interešu konflikti

1.   ECB un NKI izveido mehānismu, lai pārvaldītu situāciju, kurā kandidātam, kurš tiks iecelts par darbinieku, ir interešu konflikts, kas radies, cita starpā, iepriekšējās profesionālās darbības, finanšu turējumu, privāto darbību vai personisko attiecību rezultātā.

2.   ECB un NKI pieņem iekšējos noteikumus, kas prasa to darbiniekiem un struktūrvienību locekļiem darba attiecību laikā izvairīties no situācijām, kuras var izraisīt interešu konfliktu, un ziņot par šādām situācijām. ECB un NKI veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kuros tiek ziņots par interešu konfliktu, tas tiek pienācīgi reģistrēts un ir pieejami un tiek veikti pienācīgi pasākumi, lai izvairītos no šāda konflikta vai mazinātu to, t. sk. atbrīvojot no pienākumiem, kas saistīti ar attiecīgo jautājumu.

3.   ECB un NKI izveido mehānismu, kas ļauj novērtēt un izvairīties no iespējamiem interešu konfliktiem, kas rodas to darbinieku un struktūrvienību locekļu pēcnodarbinātības profesionālās darbības rezultātā, tostarp nosaka atbilstīgas paziņošanas prasības un nogaidīšanas periodus.

4.   ECB un NKI, ja vajadzīgs, izveido mehānismu, kas ļauj novērtēt un izvairīties no iespējamiem interešu konfliktiem, kas rodas to darbinieku un struktūrvienību locekļu profesionālās darbības rezultātā, tiem esot neapmaksātā atvaļinājumā.

7. pants

Priekšrocību saņemšanas aizliegums

1.   ECB un NKI pieņem iekšējos noteikumus, kas aizliedz to darbiniekiem un struktūrvienību locekļiem pieprasīt, saņemt vai pieņemt apsolījumu saistībā ar priekšrocību saņemšanu viņiem pašiem vai jebkurai citai personai saistībā ar to amata pienākumu veikšanu un atbildības īstenošanu.

2.   ECB un NKI savos iekšējos noteikumos var noteikt atbrīvojumus no 1. punktā noteiktā aizlieguma attiecībā uz priekšrocībām, ko piedāvā centrālās bankas, NKI, Savienības iestādes, struktūras vai aģentūras, starptautiskās organizācijas un valdības aģentūras, kā arī akadēmiskas organizācijas, un attiecībā uz tradicionāli pieņemtām vai niecīgas vērtības priekšrocībām, ko piedāvā privātais sektors, ar nosacījumu, ka pēdējā minētajā gadījumā šīs priekšrocības nav biežas un netiek saņemtas no viena avota. ECB un NKI veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šie atbrīvojumi neietekmē un nevar tikt uzskatīti par tādiem, kas ietekmē to darbinieku un struktūrvienību locekļu neatkarību un objektivitāti.

3. DAĻA

DIENESTA NOSLĒPUMS UN NEPUBLISKOTAS INFORMĀCIJAS ĻAUNPRĀTĪGAS IZMANTOŠANAS NOVĒRŠANA

8. pants

Dienesta noslēpums un aizliegums izpaust nepubliskotu informāciju

Ņemot vērā dienesta noslēpuma prasības, kas izriet no Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 37. panta, Regulas (ES) Nr. 1024/2013 27. panta 1. punkta un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES 53. panta (9), ECB un NKI veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to darbinieki un struktūrvienību locekļi ievēro tiem piemērojamās dienesta noslēpuma prasības un tiem ir aizliegts izpaust nepubliskotu informāciju trešām personām, ja vien tie nav pilnvaroti izpaust šādu informāciju.

9. pants

Aizliegums ļaunprātīgi izmantot nepubliskotu informāciju

1.   ECB un NKI veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to darbiniekiem un struktūrvienību locekļiem aizliegts ļaunprātīgi izmantot nepubliskotu informāciju.

2.   Aizliegums ļaunprātīgi izmantot nepubliskotu informāciju attiecas vismaz uz nepubliskotas informācijas izmantošanu: a) privātiem finanšu darījumiem savā vārdā vai trešo personu vārdā; un b) lai ieteiktu vai mudinātu trešās personas rīkoties saistībā ar šo nepubliskoto informāciju.

10. pants

Vispārīgi principi attiecībā uz privātiem finanšu darījumiem

ECB un NKI veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to darbiniekiem un struktūrvienību locekļiem tiek prasīts, veicot privātus finanšu darījumus savā vārdā vai jebkuras trešās personas vārdā, ievērot piesardzību, īstenot savaldību un tos veikt vidēja termiņa un ilgtermiņa ieguldījumu periodā.

11. pants

Īpaši ierobežojumi attiecībā uz kritiski svarīgiem privātiem finanšu darījumiem

1.   Ņemot vērā efektivitātes, lietderības un proporcionalitātes apsvērumus, ECB un NKI pieņem iekšējos noteikumus, kas piemērojami darbiniekiem un struktūrvienību locekļiem, kuriem VUM uzdevumu izpildē ir piekļuve sensitīvai tirgus informācijai, izņemot vienreizēju informāciju (turpmāk – “personas ar piekļuvi sensitīvai tirgus informācijai”), ieviešot 2. punktā noteiktos īpašos ierobežojumus attiecībā uz privātiem finanšu darījumiem, kas ir vai var tikt uzskatīti par cieši saistītiem ar VUM uzdevumu izpildi (turpmāk – “kritiski svarīgi privāti finanšu darījumi”).

2.   Šī panta 1. punktā minētie iekšējie noteikumi:

a)

aizliedz kritiski svarīgus privātus finanšu darījumus ar:

i)

pašu kapitāla un parāda instrumentiem, ko emitējušas regulētas iestādes;

ii)

atvasinātajiem instrumentiem, kas saistīti ar regulētas iestādes emitētiem pašu kapitāla un parāda instrumentiem;

iii)

tādu kolektīvo ieguldījumu shēmu ieguldījumu apliecībām, kurām ir noteikta ieguldījumu politika, kas vērsta tikai uz regulētām iestādēm; un

b)

ja vajadzīgs, ierobežo citus kritiski svarīgus privātus finanšu darījumus; un

c)

ierobežo īstermiņa tirdzniecību.

3.   Ņemot vērā efektivitātes, lietderības un proporcionalitātes apsvērumus, iekšējie noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar 2. punkta b) un c) apakšpunktu, var ietvert vienu vai vairākus šādus ierobežojumus attiecīgajam darījumam:

a)

aizliegums;

b)

prasība, kas nosaka iepriekšējas atļaujas saņemšanu

c)

prasība, kas nosaka ex ante vai ex post ziņošanu;

d)

embargo periods, kurā šādu darījumu neveic.

4.   ECB un NKI savos iekšējos noteikumos: i) nosaka, ka personas, kurām ir piekļuve sensitīvai tirgus informācijai, ziņo par saviem vēsturiskajiem aktīviem ikreiz, kad šo aktīvu turējums rada interešu konfliktu, tām iesaistoties VUM uzdevumos; un ii) izveido mehānismu, lai nodrošinātu, ka interešu konflikti, kas rodas no vēsturiskiem aktīviem, tiek atrisināti saprātīgā laikposmā, tostarp, nosakot iespēju pieprasīt, ka vēsturiskie aktīvi, kas rada jebkādus interešu konfliktus, tiek pārdoti saprātīgā laikposmā. ECB un NKI savos iekšējos noteikumos var paredzēt, ka var tikt paturēti vēsturiskie aktīvi, kas nerada interešu konfliktus.

5.   ECB un NKI savos iekšējos noteikumos nosaka nosacījumus un aizsargmehānismus, saskaņā ar kuriem personas, kurām ir piekļuve sensitīvai tirgus informācijai un kuras savu privāto finanšu darījumu pārvaldību uztic neatkarīgām trešajām personām saskaņā ar aktīvu pārvaldības rakstisku līgumu, tiek atbrīvotas no šajā pantā noteiktajiem īpašajiem ierobežojumiem.

6.   ECB un NKI var pieņemt iekšējos noteikumus, kas piemēro šajā pantā noteiktos ierobežojumus saviem darbiniekiem un struktūrvienību locekļiem, kas nav personas, kurām ir piekļuve sensitīvai tirgus informācijai.

7.   ECB un NKI veic vajadzīgos pasākumus, pielāgojot savus iekšējos noteikumus, kas nosaka īpašus ierobežojumus kritiski svarīgiem privātiem finanšu darījumiem, kā minēts 2. punktā, lai atspoguļotu ECB Padomes lēmumus.

III NODAĻA

Sadarbība un VUM ētikas regulējuma īstenošana

12. pants

Neatkarīgas ētikas un/vai atbilstības nodrošināšanas funkcijas

1.   ECB un NKI veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tām ir īpaša ētikas un/vai atbilstības nodrošināšanas funkcija, kas ir galvenā riska pārvaldības funkcija, lai palīdzētu savām lēmējinstitūcijām VUM ētikas regulējuma īstenošanā. Ētikas un/vai atbilstības nodrošināšanas funkcijai ir atbilstošs statuss, pilnvaras un neatkarība, kas nepieciešama tās uzdevumu veikšanai. Tā tieši – hierarhiski vai funkcionāli – pakļauta augstākajam vadības līmenim ECB vai attiecīgajā NKI. Tai nodrošina pietiekamus resursus, lai tā varētu veikt savus uzdevumus, sekot līdzi attiecīgajām norisēm un nodrošināt savu speciālo zināšanu aktualitāti.

2.   Ētikas un/vai atbilstības nodrošināšnas funkcijas pienākumi saistībā ar VUM ētikas regulējumu ietver: a) padomu un norādījumu sniegšanu par VUM ētikas regulējuma interpretāciju un piemērošanu; b) izpratnes veicināšanu un obligātas apmācības veikšanu; c) atbilstības risku apzināšanu un novērtēšanu; d) atbilstības uzraudzību un pārbaudi; e) ziņošanu par neatbilstības gadījumiem; f) ECB vai attiecīgās NKI iekšējo noteikumu un prakses izstrādi vai dalību to izstrādē; un g) ECB vai attiecīgās NKI gada ziņojuma sagatavošanu, kā minēts 15. panta 1. punktā.

3.   ECB un NKI veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to ētikas un/vai atbilstības nodrošināšanas funkcija tiek pienācīgi un laikus iesaistīta to jautājumu risināšanā, kas var ietekmēt VUM ētikas regulējumu.

4.   ECB un NKI ētikas un/vai atbilstības nodrošināšanas funkcija informāciju, kas iegūta, pildot savus pienākumus, apstrādā, ievērojot vislielāko konfidencialitāti, un apstrādā un glabā visus personas datus saskaņā ar piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem.

5.   Gadījumos, kuros ECB un NKI ētikas un/vai atbilstības nodrošināšanas funkcija veic un pilda citus uzdevumus un pienākumus, ECB un NKI veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādi uzdevumi un pienākumi ir saderīgi ar ētikas un/vai atbilstības nodrosināšanas funkciju vai tās organizatoriskās vienības uzdevumiem un pienākumiem, ar kuru ētikas un/vai atbilstības nodrošināšanas funkcija ir organizatoriski saistīta.

13. pants

Noteikumu ievērošanas kontrole

1.   ECB un NKI izveido mehānismus, kas kontrolē kā tiek ievēroti noteikumi, ar kuriem īsteno šo pamatnostādni. Kontrole jo īpaši ietver to iekšējo noteikumu ievērošanu, ar kuriem īsteno īpašos ierobežojumus, ko piemēro kritiskiem privātiem finanšu darījumiem, kas noteikti 11. pantā, un attiecīgos gadījumos regulāras un/vai ad hoc atbilstības pārbaudes.

2.   Noteikumu ievērošanas kontrole neierobežo iekšējos noteikumus, kas paredz iekšējo izmeklēšanu gadījumos, ja ir aizdomas par to, ka darbinieks vai struktūrvienības loceklis pārkāpis noteikumus, ar kuriem īsteno šo pamatnostādni.

14. pants

Ziņošana par noteikumu neievērošanu un turpmākie pasākumi

1.   ECB un NKI pieņem iekšējos noteikumus par trauksmes celšanu, kā arī iekšējās procedūras ziņošanai par gadījumiem, kuros netiek ievēroti šīs pamatnostādnes īstenošanas noteikumi. Šādi iekšējie noteikumi un procedūras ietver pasākumus, lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzību personām, kas ziņo par noteikumu neievērošanas gadījumiem.

2.   ECB un NKI veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka iespējamie noteikumu neievērošanas gadījumi tiek pārbaudīti, t.sk. tiek attiecīgi piemēroti proporcionāli disciplinārie pasākumi saskaņā ar piemērojamiem disciplinārajiem noteikumiem un procedūrām.

3.   ECB un NKI par visiem būtiskiem incidentiem, kas saistīti ar neatbilstību to iekšējiem noteikumiem, ar kuriem īsteno šo pamatnostādni, ar Organizācijas attīstības komitejas un Uzraudzības valdes starpniecību bez liekas kavēšanās ziņo ECB Padomei saskaņā ar piemērojamām iekšējām procedūrām un vienlaikus informē Revīzijas komiteju un ĒAK.

IV NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

15. pants

Pārskatu sniegšana un izvērtēšana

1.   ECB un NKI nosūta ĒAK gada pārskatu par šīs pamatnostādnes īstenošanu, kura mērķis ir apmainīties ar informāciju par šīs pamatnostādnes īstenošanu un sagatavot nākamos pārskatus un/vai veicināt kopīgu pieeju izstrādi, kā minēts 12. panta 2. punktā.

2.   ECB Padome pārskata šo pamatnostādni vismaz reizi trijos gados no dienas, kurā bija jāpiemēro pamatnostādnes īstenošanas noteikumi un pasākumi, kā noteikts 17. panta 2. punktā, vai pēc ĒAK ieteikuma.

16. pants

Atcelšana

1.   Ar šo tiek atcelta Pamatnostādne (ES) 2015/856 (ECB/2015/12).

2.   Atsauces uz Pamatnostādni (ES) 2015/856 (ECB/2015/12) uzskata par atsaucēm uz šo pamatnostādni, un tās lasa saskaņā ar atbilstību tabulu šīs pamatnostādnes pielikumā.

17. pants

Stāšanās spēkā un īstenošana

1.   Šī pamatnostādne stājas spēkā dienā, kurā to paziņo NKI.

2.   ECB un NKI veic nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu šo pamatnostādni un panāktu atbilstību tai, un piemēro pamatnostādnes īstenošanas noteikumus un pasākumus ar 2023. gada 1. jūniju. NKI informē ECB par jebkuriem šķēršļiem šīs pamatnostādnes īstenošanai un ne vēlāk kā 2023. gada 1. aprīlī paziņo ECB par dokumentiem un līdzekļiem, kas saistīti ar šiem pasākumiem.

18. pants

Adresāti

Šī pamatnostādne ir adresēta ECB un NKI.

Frankfurtē pie Mainas, 2021. gada 2. novembrī

ECB Padomes vārdā –

ECB prezidente

Christine LAGARDE


(1)  OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.

(2)  Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2015/856 (2015. gada 12. marts), ar ko nosaka Vienotā uzraudzības mehānisma ētikas regulējuma principus (ECB/2015/12) (OV L 135, 2.6.2015., 29. lpp.).

(3)  Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2015/855 (2015. gada 12. marts), ar ko nosaka Eurosistēmas ētikas regulējuma principus un atceļ Pamatnostādni ECB/2002/6 par obligātajiem standartiem, kas Eiropas Centrālai bankai un valstu centrālajām bankām jāievēro, veicot monetārās politikas darbības un ārvalstu valūtas maiņas darbības ar ECB ārvalstu valūtas rezervēm un pārvaldot ECB ārvalstu valūtas rezerves aktīvus (ECB/2015/11) (OV L 135, 2.6.2015., 23. lpp.).

(4)  VUM ētikas regulējuma īstenošanas prakse, 2015. gada 12. marts, pieejama EUR-Lex.

(5)  Augsta līmeņa Eiropas Centrālās bankas amatpersonu ētikas kodekss (OV C 89, 8.3.2019., 2. lpp.).

(6)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2021/379 (2021. gada 22. janvāris) par kredītiestāžu un monetāro finanšu iestāžu sektora bilances posteņiem (ECB/2021/2) (OV L 73, 3.3.2021., 16. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīva 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).


PIELIKUMS

Atbilstību tabula

Pamatnostādne (ES) 2015/856 (ECB/2015/12)

Šī pamatnostādne

1. pants

2. pants

2. pants

1. pants

3. pants

/

4. pants

/

5. pants

13. pants

6. pants

14. pants

7. pants

9. pants

8. pants

11. pants

9. pants

6. pants

10. pants

7. pants

11. pants

17. pants

12. pants

15. pants

13. pants

18. pants