7.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 436/1

PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/2151

(2021. gada 6. decembris),

ar ko īsteno Regulu (ES) 2020/1998 par ierobežojošiem pasākumiem pret nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) 2020/1998 (2020. gada 7. decembris) par ierobežojošiem pasākumiem pret nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem (1) un jo īpaši tās 14. panta 4. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2020. gada 7. decembrī pieņēma Regulu (ES) 2020/1998.

(2)

Ievērojot Regulas (ES) 2020/1998 14. panta 4. punktu, Padome ir pārskatījusi minētās regulas I pielikumā iekļauto to fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru sarakstu, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus. Pamatojoties uz šo pārskatīšanu, no minētā pielikuma būtu jāsvītro ieraksts par vienu mirušu personu un jāatjaunina ieraksti par septiņām personām.

(3)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) 2020/1998,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) 2020/1998 I pielikumu groza tā, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 6. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. CIGLER KRALJ

(1) OV L 410 I, 7.12.2020., 1. lpp.

PIELIKUMS

Regulas (ES) 2020/1998 I pielikuma A daļā (“Fiziskas personas”) izklāstīto fizisku personu sarakstu groza šādi:

1)	saraksta 11. ierakstu (attiecībā uz Mohammed Khalifa AL-KANI (jeb Mohamed Khalifa Abderrahim Shaqaqi AL-KANI, Mohammed AL-KANI, Muhammad Omar AL-KANI) svītro;

ierakstus attiecībā uz turpmāk norādītajām septiņām personām aizstāj ar šādiem ierakstiem:

	Vārds, uzvārds (transliterācija latīņu alfabēta burtos)	Vārds, uzvārds	Identifikācijas informācija	Pamatojums iekļaušanai sarakstā	Sarakstā iekļaušanas datums
“4.	Viktor Vasilievich (Vasilyevich) ZOLOTOV	Виктор Васильевич ЗОЛОТОВ	Amats(-i): Krievijas Federācijas Nacionālās gvardes spēku federālā dienesta (Rosgvardia) direktors Dzimšanas datums: 27.1.1954. Dzimšanas vieta: Sasovo, Krievijas PFSR (tagad Krievijas Federācija) Valstspiederība: Krievija Dzimums: vīrietis	Viktor Zolotov kopš 2016. gada 5. aprīļa ir Krievijas Federācijas Nacionālās gvardes spēku federālā dienesta (Rosgvardia) direktors un tādējādi Krievijas Federācijas Nacionālās gvardes spēku virspavēlnieks un Rosgvardia sastāvā ietilpstošās Speciālās nozīmes mobilās vienības (OMON) komandieris. Minētajā postenī viņš pārrauga visas Rosgvardia un OMON spēku darbības. Kā Rosgvardia direktors viņš ir atbildīgs par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, tostarp par patvaļīgiem arestiem un aizturēšanām un par sistemātiskiem un plašiem mierīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvības pārkāpumiem, jo īpaši, vardarbīgi apspiežot protestus un demonstrācijas.	2.3.2021.
				Rosgvardia tika izmantota 2021. gada 23. janvāra un 21. aprīļaAlexei Navalny atbalstītāju protestu apspiešanā, un tika ziņots, ka daudzi OMON kaujinieki un Nacionālās gvardes karavīri pret protestētājiem pielietoja brutālu spēku un vardarbību. Agresīvā drošības spēku rīcība tika mērķtiecīgi vērsta pret daudziem žurnālistiem, tostarp pret Meduza korespondenti Kristina Safranova, kurai iesita OMON kaujinieks, un pret Novaja Gazeta žurnālisti Yelizaveta Kirpanova, kas saņēma sitienu pa galvu ar steku, kā rezultātā sākās asiņošana. 2021. gada 23. janvāra protestu laikā drošības spēki patvaļīgi aizturēja vairāk nekā 300 nepilngadīgu personu.
5.	ZHU Hailun	朱海仑 (ķīniešu rakstībā)	Amats(-i): Ķīnas Tautas Republikas 13. Nacionālā tautas kongresa loceklis (sasaukuma periodā no 2018. līdz 2023. gadam), kas pārstāv Xinjiang Uyghur autonomo reģionu (XUAR); Nacionālā tautas kongresa Uzraudzības un tieslietu komitejas loceklis (kopš 2018. gada 19. marta).	Bijušais Xinjiang Uyghur autonomā reģiona (XUAR) politiskās un juridiskās komisijas sekretārs un bijušais XUAR partijas komitejas sekretāra vietnieks (no 2016. līdz 2019. gadam). Bijušais XUAR 13. tautas kongresa Pastāvīgās komitejas, reģionālas likumdošanas iestādes, vadītāja vietnieks (no 2019. gada līdz 2021. gada 5. februārim, bet joprojām aktīvs vismaz līdz 2021. gada martam). Ķīnas Tautas Republikas 13. Nacionālā tautas kongresa loceklis (sasaukuma periodā no 2018. līdz 2023. gadam), kas pārstāv XUAR. Kopš 2018. gada 19. marta Nacionālā tautas kongresa Uzraudzības un tieslietu komitejas loceklis.	22.3.2021.
			Dzimšanas datums: 1958. gada janvāris Dzimšanas vieta: Lianshui, Jiangsu (Ķīna) Valstspiederība: Ķīna Dzimums: vīrietis	Būdams XUAR politiskās un juridiskās komisijas sekretārs (no 2016. līdz 2019. gadam), Zhu Hailun bija atbildīgs par iekšējās drošības un tiesībaizsardzības uzturēšanu XUAR. Tādējādi viņš ieņēma svarīgu politisku amatu, kurā bija atbildīgs par plaša mēroga novērošanas, aizturēšanas un indoktrinācijas programmu, kas vērsta pret uiguriem un citiem musulmaņu etnisko minoritāšu pārstāvjiem. Zhu Hailun ir raksturots kā šīs programmas “arhitekts”. Tādēļ viņš ir atbildīgs par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā, jo īpaši par patvaļīgu plaša mēroga aizturēšanu, kas vērsta pret uiguru un citu musulmaņu etnisko minoritāšu pārstāvjiem. Būdams XUAR 13. tautas kongresa Pastāvīgās komitejas vadītāja vietnieks (no 2019. gada līdz 2021. gada 5. februārim), Zhu Hailun turpināja saglabāt izšķirošu ietekmi XUAR, kur turpinās plaša mēroga novērošanas, aizturēšanas un indoktrinācijas programma, kas vērsta pret uiguriem un citiem musulmaņu etnisko minoritāšu pārstāvjiem.
9.	JONG Kyong-thaek (jeb CHO’NG, Kyo’ng-t’aek)	정경택 (korejiešu rakstībā)	Amats(-i): Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (KTDR) valsts drošības ministrs Dzimšanas datums: starp 1.1.1961. un 31.12.1963. Valstspiederība: Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (KTDR) Dzimums: vīrietis	Jong Kyong-thaek kopš 2017. gada ir Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (KTDR) valsts drošības ministrs. KTDR Valsts drošības ministrija ir viena no vadošajām iestādēm, kas ir atbildīga par KTDR represīvās drošības politikas īstenošanu, galvenokārt par politiskās opozīcijas, “graujošas” informācijas plūsmas no ārzemēm un citas rīcības, ko uzskata par nopietnu politisku apdraudējumu politiskajai sistēmai un tās vadībai, identificēšanu un apspiešanu. Būdams Valsts drošības ministrijas vadītājs, Jong Kyong-thaek ir atbildīgs par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem KTDR, jo īpaši par spīdzināšanu un citādu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, par ārpustiesas, tūlītēju vai patvaļīgu nāvessodu izpildi un nogalināšanu, personu piespiedu pazušanu un patvaļīgiem arestiem vai aizturēšanu, kā arī par plašu piespiedu darbu un seksuālu vardarbību pret sievietēm.	22.3.2021.
10.	RI Yong Gil (jeb RI Yong Gi, RI Yo’ng-kil, YI Yo’ng-kil)	리영길 (korejiešu rakstībā)	Amats(-i): Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (KTDR) valsts aizsardzības ministrs Dzimšanas datums: 1955. Valstspiederība: Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (KTDR) Dzimums: vīrietis	Ri Yong Gil ir Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (KTDR) valsts aizsardzības ministrs. No 2021. gada janvāra līdz 2021. gada jūnijam vai jūlijam viņš bija sabiedrības drošības ministrs. No 2018. līdz 2021. gada janvārim viņš bija Korejas Tautas armijas ģenerālštāba vadītājs. Būdams valsts aizsardzības ministrs, Ri Yong Gil ir atbildīgs par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem KTDR, tostarp tiem, ko veikuši Militārās drošības pavēlniecības locekļi un citas Korejas Tautas armijas vienības. KTDR Sabiedrības drošības ministrija (pirms tam tā bija pazīstama ar nosaukumu “Tautas drošības ministrija” vai “Publiskās drošības ministrija”) un Militārās drošības pavēlniecība ir vadošās iestādes, kas atbild par KTDR represīvās drošības politikas īstenošanu, tostarp par tādu personu nopratināšanu un sodīšanu, kas “nelikumīgi" bēg no KTDR. Konkrēti Sabiedrības drošības ministrija ar tās Pārmācības biroja starpniecību atbild par soda nometņu un īstermiņa aizturēšanas un labošanas darba centru uzturēšanu, kur cietumnieki (aizturētie) tiek pakļauti apzinātai badināšanai un citādai necilvēcīgai attieksmei.	22.3.2021.
				Kā bijušais Sabiedrības drošības ministrijas vadītājs, Ri Yong Gil ir atbildīgs par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem KTDR, jo īpaši par spīdzināšanu un citādu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, par ārpustiesas, tūlītēju vai patvaļīgu nāvessodu izpildi un nogalināšanu, personu piespiedu pazušanu un patvaļīgiem arestiem vai aizturēšanu, kā arī par plašu piespiedu darbu un seksuālu vardarbību pret sievietēm. Kā bijušais Korejas Tautas armijas ģenerālštāba vadītājs Ri Yong Gil ir atbildīgs arī par plaši izplatītajiem nopietnajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, ko pastrādājusi Korejas Tautas armija.
12.	Abderrahim Al-KANI (jeb Abdul-Rahim AL-KANI, Abd-al-Rahim AL-KANI)	الرحيم الكاني عبد (arābu rakstībā)	Amats(-i): Kaniyat Militia loceklis Dzimšanas datums: 7.9.1997. Valstspiederība: Lībija Pases numurs: PH3854LY ID numurs: 119970331820 Dzimums: vīrietis	Abderrahim Al-Kani ir nozīmīgs Kaniyat Militia loceklis un Kaniyat Militia vadītāja Mohammed Khalifa Al-Khani (miris 2021. gada jūlijā) brālis. Kaniyat Militia no 2015. gada līdz 2020. gada jūnijam kontrolēja Tarhuna pilsētu Lībijā. Abderrahim Al-Kani ir atbildīgs par Kaniyat Militia iekšējo drošību. Šajā amatā viņš ir atbildīgs par nopietniem cilvēktiesību aizskārumiem Lībijā, jo īpaši par cilvēku sodīšanu ar nāvi bez tiesas sprieduma un piespiedu pazušanu Tarhuna pilsētā no 2015. gada līdz 2020. gada jūnijam. 2020. gada jūnija sākumā Abderrahim Al-Kani un Kaniyat Militia aizbēga no Tarhuna uz Lībijas austrumdaļu. Pēc tam Tarhuna tika atrasti vairāki masu kapi, kurus saista ar Kaniyat Militia.	22.3.2021.
13.	Aiub Vakhaevich KATAEV (jeb Ayubkhan Vakhaevich KATAEV)	Аюб Вахаевич КАТАЕВ (jeb Аюбхан Вахаевич КАТАЕВ) (krievu rakstībā)	Amats(-i): Bijušais Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrijas nodaļas vadītājs Argun pilsētā Čečenijas Republikā. Dzimšanas datums: 1.12.1980. vai 1.12.1984. Valstspiederība: Krievija Dzimums: vīrietis	Līdz 2018. gadam Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrijas nodaļas vadītājs Argun pilsētā Čečenijas Republikā. Šajā amatā kā Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrijas nodaļas vadītājs Argun pilsētā Aiub Kataev pārraudzīja vietējo valsts drošības un policijas aģentūru darbu. Būdams šajā amatā, viņš personīgi pārraudzīja plašās un sistemātiskās vajāšanas Čečenijā, kuras sākās 2017. gadā. Represijas tiek vērstas pret lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem, transpersonām un interseksuāļiem (LGBTI), pret personām, par kurām tiek pieņemts, ka tās pieder LGBTI grupām, un pret citām personām, kuras tur aizdomās, ka tās ir Čečenijas Republikas vadītāja Ramzan Kadyrov pretinieki. Aiub Kataev un viņa agrāk komandētie spēki ir atbildīgi par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, jo īpaši par spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību, kā arī par patvaļīgu aizturēšanu un ārpustiesas vai patvaļīgu nāvessodu izpildi un nogalināšanu. Saskaņā ar daudzu liecinieku apgalvojumiem Aiub Kataev personīgi pārraudzīja aizturēto spīdzināšanu un piedalījās tajā.	22.3.2021.
14.	Abuzaid (Abuzayed) Dzhandarovich VISMURADOV	Абузайд Джандарович ВИСМУРАДОВ (krievu rakstībā)	Amats(-i): Bijušais speciālās ātrās reaģēšanas vienības nodaļas Terek komandieris, Čečenijas Republikas premjerministra vietnieks, Čečenijas Republikas vadītāja Ramzan Kadyrov neoficiālais miesassargs. Dzimšanas datums: 24.12.1975.	Bijušais speciālās ātrās reaģēšanas vienības nodaļas Terek komandieris. Kopš 2020. gada 23. marta Čečenijas Republikas premjerministra vietnieks. Čečenijas Republikas vadītāja Ramzan Kadyrov neoficiālais miesassargs. No 2012. gada marta līdz 2020. gada martam Abuzaid Vismuradov bija speciālās ātrās reaģēšanas vienības nodaļas Terek komandieris. Būdams šajā amatā, viņš personīgi pārraudzīja plašās un sistemātiskās vajāšanas Čečenijā, kuras sākās 2017. gadā. Represijas tiek vērstas pret lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem, transpersonām un interseksuāļiem (LGBTI), pret personām, par kurām tiek pieņemts, ka tās pieder LGBTI grupām, un pret citām personām, kuras tur aizdomās, ka tās ir Čečenijas Republikas vadītāja Ramzan Kadyrov pretinieki.	22.3.2021.”
			Dzimšanas vieta: Akhmat-Yurt/Khosi-Yurt, bijusī Čečenijas-Ingušijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika (APSR), tagad Čečenijas Republika (Krievijas Federācija) Valstspiederība: Krievija Dzimums: vīrietis	Abuzaid Vismuradov un viņa agrāk komandētā nodaļa Terek ir atbildīgi par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, jo īpaši par spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību, kā arī par patvaļīgu aizturēšanu un ārpustiesas vai patvaļīgu nāvessodu izpildi un nogalināšanu. Saskaņā ar daudzu liecinieku apgalvojumiem Abuzaid Vismuradov personīgi pārraudzīja aizturēto spīdzināšanu un piedalījās tajā. Viņš ir cieši saistīts ar Čečenijas Republikas vadītāju Ramzan Kadyrov, kurš jau daudzus gadus īsteno represiju kampaņu pret saviem politiskajiem pretiniekiem.

7.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 436/11

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/2154

(2021. gada 13. augusts),

ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/2034 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar ko precizē atbilstošus kritērijus to darbinieku kategoriju identificēšanai, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tās pārvaldīto aktīvu riska profilu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/2034 (2019. gada 27. novembris) par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES (1) un jo īpaši tās 30. panta 4. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2033 (2) 1. panta 2. un 5. punktu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (4) VII un VIII sadaļas tvērums, piemēro Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/923 (5), savukārt ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecas Direktīvas (ES) 2019/2034 tvērums, ir jāpiemēro īpašas prasības visu to darbinieku mainīgajam atalgojumam, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tās pārvaldīto aktīvu riska profilu. Ir jānosaka atbilstoši kritēriji minēto darbinieku identificēšanai. Nosakot minētos kritērijus, būtu jāņem vērā šādu darbinieku pilnvaras un pienākumi, ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tās pārvaldīto aktīvu riska profils un darbības rādītāji, ieguldījumu brokeru sabiedrības iekšējā struktūra un attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības veids, mērogs un sarežģītība. Minētajiem kritērijiem būtu arī jāparedz iespēja ieguldījumu brokeru sabiedrībām savā atalgojuma politikā noteikt pienācīgus stimulus, lai nodrošinātu, ka attiecīgie darbinieki, veicot savus uzdevumus, rīkojas piesardzīgi. Visbeidzot, minētajiem kritērijiem būtu jāatspoguļo dažādu darbību riska līmenis ieguldījumu brokeru sabiedrībā.

(2)

Vadības struktūras locekļiem ir uzticēta galīgā atbildība par ieguldījumu brokeru sabiedrību, tās stratēģiju un darbībām, tāpēc vienmēr būtu jāuzskata, ka viņiem ir būtiska ietekme uz ieguldījumu brokeru sabiedrības riska profilu. Tas attiecas gan uz vadības struktūras locekļiem kā vadības funkcijas veicējiem, kas pieņem lēmumus, gan uz vadības struktūras locekļiem kā uzraudzības funkcijas īstenotājiem, kuri uzrauga lēmumu pieņemšanas procesu un apstrīd pieņemtos lēmumus.

(3)

Daži darbinieki ir atbildīgi par tāda iekšējā atbalsta sniegšanu, kam ir būtiska nozīme ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbībā. Viņu darbībām un lēmumiem arī var būt būtiska ietekme uz ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tās pārvaldīto aktīvu riska profilu, jo viņu darbības un lēmumi var pakļaut ieguldījumu brokeru sabiedrību būtiskam operacionālam riskam un citiem riskiem.

(4)

Vadības darbinieku profesionālā darbība var būtiski ietekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tās pārvaldīto aktīvu riska profilu, jo viņi var pieņemt stratēģiskus vai citus būtiskus lēmumus, kuriem ir ietekme uz ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbību vai uz veiktajām kontroles funkcijām. Šādas kontroles funkcijas parasti ietver riska pārvaldību, atbilstību un iekšējo revīziju. Riski, kurus uzņemas sabiedrības struktūrvienības, un minēto struktūrvienību pārvaldības veids ir vissvarīgākie ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tās pārvaldīto aktīvu riska profila faktori. Dažas darījumdarbības darbības rada lielāku risku nekā citas, tāpēc būtu jāņem vērā darījumdarbības veids.

(5)

Ar atbilstošiem kvalitātes kritērijiem būtu jānodrošina tas, ka darbiniekus identificē par darbiniekiem, kam ir būtiska ietekme, ja viņi ir atbildīgi par tādu darbinieku grupām, kuru darbībai varētu būt būtiska ietekme uz ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tās pārvaldīto aktīvu riska profilu. Tas ietver situācijas, kad to vadībā strādājošu atsevišķu darbinieku darbībai atsevišķi nav būtiskas ietekmes uz ieguldījumu brokeru sabiedrības riska profilu, taču kopējam to darbības diapazonam varētu būt šāda ietekme.

(6)

Darbinieku kopējais atalgojums principā ir atkarīgs no darba, ko šie darbinieki ir ieguldījuši, lai veiksmīgi sasniegtu ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības mērķus. Tādējādi minētais atalgojums ir atkarīgs no darbinieku atbildības jomām, pienākumiem, spējām un prasmēm, kā arī no darbinieku un ieguldījumu brokeru sabiedrības snieguma. Ja darbiniekam piešķirtais kopējais atalgojums pārsniedz noteiktu robežvērtību, ir pamatoti uzskatīt, ka šāds atalgojums ir saistīts ar darbinieka pienesumu ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības mērķu sasniegšanā un tādējādi arī ar darbinieka profesionālās darbības ietekmi uz ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tās pārvaldīto aktīvu riska profilu. Tāpēc ir lietderīgi piemērot kvantitātes kritērijus, kas saistīti ar darbinieka kopējo atalgojumu gan absolūtā izteiksmē, gan attiecībā pret citiem darbiniekiem tajā pašā ieguldījumu brokeru sabiedrībā, lai noteiktu, vai šāda darbinieka profesionālajai darbībai varētu būt būtiska ietekme uz ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tās pārvaldīto aktīvu riska profilu.

(7)

Būtu jānosaka skaidras un atbilstīgas robežvērtības to darbinieku identificēšanai, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tās pārvaldīto aktīvu riska profilu. Būtu jāparedz, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības kvantitātes kritērijus piemēro laikus. Lai kvantitātes kritēriji atbilstu reālajai situācijai, tie būtu jāsaskaņo ar atalgojuma izmaiņām. Viena metode, kā ievērot šādas izmaiņas, ir balstīt kvantitātes kritērijus uz kopējo atalgojumu, kas piešķirts iepriekšējā darba izpildes gadā un ietver nemainīgo atalgojumu, kurš izmaksāts par minēto darba izpildes gadu, un mainīgo atalgojumu, kas piešķirts minētajā darba izpildes gadā. Otra metode, kā ievērot šādas izmaiņas, ir balstīt kvantitātes kritērijus uz kopējo atalgojumu, kas piešķirts par iepriekšējo darba izpildes gadu un ietver nemainīgo atalgojumu, kurš izmaksāts par minēto darba izpildes gadu, un mainīgo atalgojumu, kas piešķirts kārtējā darba izpildes gadā par iepriekšējo finanšu gadu. Otrā metode nodrošina labāku identifikācijas procesa saskaņošanu ar faktisko atalgojumu, kas piešķirts par darba izpildes periodu, taču to var piemērot tikai tad, ja ir iespējams laikus veikt aprēķinus kvantitātes kritēriju piemērošanai. Ja šāds laikus veikts aprēķins vairs nav iespējams, būtu jāizmanto pirmā metode. Saskaņā ar abām metodēm mainīgais atalgojums var ietvert summas, kas piešķirtas, pamatojoties uz darba izpildes periodiem, kuri pārsniedz vienu gadu, atkarībā no ieguldījumu brokeru sabiedrības izmantotajiem darba izpildes kritērijiem.

(8)

To darbinieku identificēšanai, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tās pārvaldīto aktīvu riska profilu, būtu jānosaka kvantitatīva robežvērtība 500 000 EUR apmērā. Tādējādi atalgojums, kas pārsniedz minēto kvantitatīvo robežvērtību vai atbilst vienam no augstākajiem atalgojuma līmeņiem ieguldījumu brokeru sabiedrībā, veido pamatotu pieņēmumu, ka to darbinieku darbībai, kuri saņem šādu atalgojumu, ir būtiska ietekme uz ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tās pārvaldīto aktīvu riska profilu, un tādā gadījumā būtu jāveic rūpīgāka uzraudzības pārbaude, lai noteiktu, vai šādu darbinieku profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tās pārvaldīto aktīvu riska profilu.

(9)

Tomēr šādi pieņēmumi, kuru pamatā ir kvantitatīvi kritēriji, nebūtu jāpiemēro gadījumos, kad ieguldījumu brokeru sabiedrības uz objektīvu papildu kritēriju pamata konstatē, ka šādiem darbiniekiem faktiski nav būtiskas ietekmes uz ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tās pārvaldīto aktīvu riska profilu, ņemot vērā visus riskus, kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrība ir pakļauta vai varētu tikt pakļauta. Lai nodrošinātu minēto objektīvo kritēriju efektīvu un konsekventu piemērošanu, kompetentajām iestādēm būtu jāapstiprina identificēto, visaugstāk atalgoto darbinieku izslēgšana vai to darbinieku izslēgšana, kuru atalgojums pārsniedz 750 000 EUR. Attiecībā uz darbiniekiem, kuriem piešķirtais atalgojums pārsniedz 1 000 000 EUR (augsta atalgojuma saņēmēji), kompetentajām iestādēm pirms izslēgšanas apstiprināšanas būtu jāinformē Eiropas Banku iestāde (EBI), lai EBI varētu nodrošināt minēto kritēriju konsekventu piemērošanu.

(10)

Tas, ka darbinieks atrodas tādā pašā atalgojuma grupā kā augstākā vadība vai personas, kuras uzņemas risku, arī var būt rādītājs, ka darbinieka profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tās pārvaldīto aktīvu riska profilu. Šajā nolūkā nebūtu jāņem vērā atalgojums, ko maksā darbiniekiem, kuri veic kontroles un atbalsta darbību funkcijas, un vadības struktūras locekļiem, kas veic uzraudzības funkciju. Piemērojot šo kvantitatīvo kritēriju, būtu jāņem vērā arī tas, ka atalgojuma līmenis atšķiras dažādās jurisdikcijās. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jādod iespēja pierādīt, ka darbiniekiem, kuri atrodas konkrētajā atalgojuma grupā, bet neatbilst nevienam kvalitātes vai citam kvantitātes kritērijam, nav būtiskas ietekmes uz ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tās pārvaldīto aktīvu riska profilu, ņemot vērā visus riskus, kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrība ir pakļauta vai varētu tikt pakļauta.

(11)

Lai kompetentās iestādes un revidenti varētu pārbaudīt ieguldījumu brokeru sabiedrību veiktos novērtējumus nolūkā identificēt darbiniekus, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tās pārvaldīto aktīvu riska profilu, ir ļoti svarīgi, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības veiktu uzskaiti par sagatavotajiem novērtējumiem un to rezultātiem, tostarp par darbiniekiem, kuri identificēti saskaņā ar kritērijiem, kas balstīti uz viņu kopējo atalgojumu, bet kuru profesionālai darbībai saskaņā ar novērtējumu nav būtiskas ietekmes uz ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tās pārvaldīto aktīvu riska profilu.

(12)	Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko EBI iesniedza Komisijai pēc apspriešanās ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

(13)

EBI rīkoja atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz ko balstās šī regula, analizēja potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūdza atzinumu no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (6) 37. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“vadītāja atbildība” ir situācija, kad darbinieks vada sabiedrības struktūrvienību vai kontroles funkciju un ir tieši pārskatatbildīgs vadības struktūrai kopumā vai vadības struktūras loceklim, vai augstākajai vadībai;

“kontroles funkcija” ir funkcija, kas ir neatkarīga no sabiedrības struktūrvienības, ko tā kontrolē, un kas ietver atbildību par objektīva novērtējuma sagatavošanu par ieguldījumu brokeru sabiedrības riskiem, šādu risku analizēšanu vai ziņošanu par tiem, kas cita starpā ietver riska pārvaldības funkciju, atbilstības funkciju un iekšējās revīzijas funkciju;

3)	“sabiedrības struktūrvienība” ir Regulas (ES) Nr. 575/2013 142. panta 1. punkta 3. apakšpunktā definētā darījumdarbības vienība.

2. pants

Kritēriju piemērošana

1. Ja šo regulu piemēro individuāli saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 25. pantu, atbilstību šīs regulas 3. un 4. pantā noteiktajiem kritērijiem novērtē, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības individuālo riska profilu.

2. Ja šo regulu piemēro konsolidēti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 25. pantu, atbilstību šīs regulas 3. un 4. pantā noteiktajiem kritērijiem novērtē, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidēto riska profilu.

3. Ja 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu piemēro individuāli, ņem vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības piešķirto atalgojumu.

4. Ja 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu piemēro konsolidēti, konsolidētā ieguldījumu brokeru sabiedrība ņem vērā atalgojumu, ko piešķīrusi konsolidācijas tvērumā iekļauta sabiedrība.

5. Regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu piemēro tikai individuāli.

6. Regulas 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu piemēro individuāli un konsolidēti.

3. pants

Kvalitātes kritēriji

Uzskata, ka darbiniekiem ir būtiska ietekme uz ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tās pārvaldīto aktīvu riska profilu, ja ir izpildīts viens vai vairāki šādi kvalitātes kritēriji:

a)	darbinieks ir vadības struktūras kā vadības funkcijas veicējas loceklis;

b)	darbinieks ir vadības struktūras kā uzraudzības funkcijas veicējas loceklis;

c)	darbinieks ir augstākās vadības loceklis;

ieguldījumu brokeru sabiedrībās, kuru kopējā bilance ir 100 miljoni EUR vai lielāka, – darbinieki, kam ir vadītāja atbildība par sabiedrības struktūrvienībām, kuras sniedz vismaz vienu no pakalpojumiem, kam ir vajadzīga Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES (7) I pielikuma A iedaļas 2.–7. punktā minētā atļauja;

e)	darbiniekam ir vadītāja atbildība par kontroles funkcijas darbībām;

f)	darbiniekam ir vadītāja atbildība par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanu;

g)	darbinieks ir atbildīgs par Direktīvas (ES) 2019/2034 28. panta 3. punktā minētā būtiskā riska pārvaldību ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai viņš ir balsstiesīgs loceklis komitejā, kas ir atbildīga par tāda būtiskā riska pārvaldību, kuram ieguldījumu brokeru sabiedrība ir pakļauta;

ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kurai atļauts sniegt vismaz vienu no pakalpojumiem, kas uzskaitīti Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 2.–7. punktā, – darbinieks ir atbildīgs par vienu no šādu darbību pārvaldību:

i)	ekonomiskā analīze;

ii)	informācijas tehnoloģija;

iii)	informācijas drošība;

iv)	kritisku vai svarīgu funkciju ārpakalpojumi, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/565 (8) 30. panta 1. punktā;

darbinieks atbilst vienam no šādiem kritērijiem attiecībā uz lēmumu par jaunu produktu ieviešanas apstiprināšanu vai aizliegšanu:

i)	darbinieks ir pilnvarots pieņemt šādus lēmumus;

ii)	darbinieks ir balsstiesīgs loceklis komitejā, kas ir pilnvarota pieņemt šādus lēmumus.

4. pants

Kvantitatīvi kritēriji

1. Ievērojot šā panta 2.–5. punktu, uzskata, ka darbiniekam ir būtiska ietekme uz ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tās pārvaldīto aktīvu riska profilu, ja ir izpildīts kāds no šādiem kvantitatīvajiem kritērijiem:

a)	darbiniekam iepriekšējā finanšu gadā vai par iepriekšējo finanšu gadu ir piešķirts kopējais atalgojums, kas sasniedz vai pārsniedz 500 000 EUR;

ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir vairāk nekā 1 000 darbinieku – darbinieks ietilpst 0,3 % no darbinieku skaita, kas noapaļots uz augšu līdz nākamajam veselajam skaitlim, kuram ieguldījumu brokeru sabiedrībā iepriekšējā finanšu gadā vai par iepriekšējo finanšu gadu ir piešķirts vislielākais kopējais atalgojums;

darbiniekam iepriekšējā finanšu gadā vai par iepriekšējo finanšu gadu tika piešķirts kopējais atalgojums, kas ir vienāds vai lielāks nekā mazākais kopējais atalgojums, kurš minētajā finanšu gadā piešķirts darbiniekam, kas atbilst vienam vai vairākiem 3. panta a), c), d), h) vai i) punktā noteiktajiem kritērijiem.

2. Šā panta 1. punktā noteiktos kritērijus nepiemēro, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība konstatē, ka darbiniekam vai darbinieku kategorijai, kurā darbinieks ietilpst, nav būtiskas ietekmes uz ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tās pārvaldīto aktīvu riska profilu.

3. Šā panta 2. punktā paredzēto nosacījumu novērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kuros ņemti vērā visi attiecīgie riska un darbības rādītāji, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība izmanto, lai identificētu, pārvaldītu un pārraudzītu riskus saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 28. pantu un pamatojoties uz darbinieku vai darbinieku kategoriju pienākumiem un pilnvarām un to ietekmi uz ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tās pārvaldīto aktīvu riska profilu, ja šo ietekmi salīdzina ar to darbinieku profesionālās darbības ietekmi, kuri identificēti saskaņā ar šīs regulas 3. pantu.

4. Lai ieguldījumu brokeru sabiedrība varētu piemērot 2. punktu attiecībā uz 1. punkta b) apakšpunktā minētu darbinieku vai darbinieku, kuram iepriekšējā finanšu gadā vai par iepriekšējo finanšu gadu tika piešķirts kopējais atalgojums 750 000 EUR apmērā vai vairāk, ir nepieciešams iepriekšējs apstiprinājums no kompetentās iestādes, kas ir atbildīga par minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības prudenciālo uzraudzību.

Kompetentā iestāde to iepriekš apstiprina tikai tad, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība var pierādīt, ka, ņemot vērā 3. punktā izklāstītos novērtēšanas kritērijus, ir izpildīts 2. punktā paredzētais nosacījums.

5. Ja darbiniekam tika piešķirts kopējais atalgojums, kas iepriekšējā finanšu gadā vai par iepriekšējo finanšu gadu sasniedza vai pārsniedza 1 000 000 EUR, kompetentā iestāde to saskaņā ar 4. punktu iepriekš apstiprina tikai ārkārtas apstākļos. Lai nodrošinātu konsekventu šā punkta piemērošanu, kompetentā iestāde informē EBI, pirms sniedz apstiprinājumu attiecībā uz šādu darbinieku.

Ieguldījumu brokeru sabiedrība pierāda, ka pastāv ārkārtas apstākļi, un to novērtē kompetentā iestāde. Ārkārtas apstākļi ir situācijas, kas ir neparastas, ļoti retas vai tālu no parastās situācijas. Ārkārtas apstākļi ir saistīti ar attiecīgo darbinieku.

5. pants

Kopējā piešķirtā atalgojuma aprēķināšana

1. Visas mainīgā un nemainīgā atalgojuma summas aprēķina bruto un uz pilna laika ekvivalenta pamata.

2. Ieguldījumu brokeru sabiedrības atalgojuma politikā nosaka atsauces gadu attiecībā uz mainīgo atalgojumu, ko ņem vērā, aprēķinot kopējo atalgojumu. Minētais atsauces gads ir vai nu gads pirms finanšu gada, kurā piešķirts mainīgais atalgojums, vai gads pirms finanšu gada, par kuru piešķirts mainīgais atalgojums.

6. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā piektajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 13. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 314, 5.12.2019., 64. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (OV L 314, 5.12.2019., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(5) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/923 (2021. gada 25. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros noteikti kritēriji, pēc kuriem definē vadītāja atbildību, kontroles funkcijas, būtiskas sabiedrības struktūrvienības un būtisku ietekmi uz būtiskas sabiedrības struktūrvienības riska profilu, un noteikti kritēriji to darba ņēmēju vai darba ņēmēju kategoriju identificēšanai, kuru profesionālajai darbībai ir tāda ietekme uz iestādes riska profilu, kas ir salīdzinoši tikpat būtiska kā iepriekš minētās direktīvas 92. panta 3. punktā minētajiem darba ņēmējiem vai darba ņēmēju kategorijām (OV L 203, 9.6.2021., 1. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(8) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/565 (2016. gada 25. aprīlis), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem (OV L 87, 31.3.2017., 1. lpp.).

7.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 436/17

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/2155

(2021. gada 13. augusts),

ar ko attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, precizējot to instrumentu klases, kas adekvāti atspoguļo ieguldījumu brokeru sabiedrības kredītkvalitāti parastās situācijās, un iespējamo alternatīvo kārtību, kura ir piemērota izmantošanai atalgojuma mainīgās daļas vajadzībām, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/2034

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/2034 (2019. gada 27. novembris) par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES (1), un jo īpaši tās 32. panta 8. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Instrumentos piešķirtai atalgojuma mainīgai daļai būtu jāveicina pareiza un efektīva riska pārvaldība, un tai nevajadzētu mudināt uzņemties risku, kas pārsniedz ieguldījumu brokeru sabiedrības vēlmi uzņemties risku. Tāpēc, nosakot to finanšu instrumentu klases, kurus var izmantot atalgojuma mainīgās daļas vajadzībām, darbinieku intereses vajadzētu saskaņot ar ieguldījumu brokeru sabiedrības, tās akcionāru, kreditoru, klientu un citu ieinteresēto personu ilgtermiņa interesēm, radot darbiniekiem stimulu rīkoties ieguldījumu brokeru sabiedrības ilgtermiņa interesēs.

(2)

Lai nodrošinātu, ka pastāv cieša saistība ar ieguldījumu brokeru sabiedrības kredītkvalitāti parastās situācijās, atalgojuma mainīgās daļas vajadzībām izmantotajiem instrumentiem vajadzētu būt noteiktam atbilstīgam izraisītājnotikumam samazināšanas vai konvertēšanas veikšanai, kas samazina instrumentu vērtību situācijās, kad ieguldījumu brokeru sabiedrības kredītkvalitāte parastas situācijas apstākļos ir pasliktinājusies. Izraisītājnotikumiem, ko piemēro saistībā ar atalgojuma mainīgo daļu, nevajadzētu mainīt instrumentu pakārtotības līmeni, un tādējādi to rezultātam nevajadzētu būt pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu vai otrā līmeņa kapitāla instrumentu diskvalificēšanai par pašu kapitāla instrumentiem.

(3)

Nosacījumi, kurus piemēro pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem un otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, ir norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2033 (2) 9. pantā, to lasot saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (3) otrās daļas I sadaļas 3. un 4. nodaļu, savukārt attiecībā uz citiem instrumentiem, kas minēti Direktīvas (ES) 2019/2034 32. panta 1. punkta j) apakšpunkta iii) punktā (“citi instrumenti”), kurus var pilnībā konvertēt par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem vai samazināt, minētajās regulās nav paredzēti īpaši nosacījumi, jo tos uzraudzības vajadzībām neklasificē kā pašu kapitāla instrumentus. Tāpēc būtu jānosaka īpašas prasības attiecībā uz dažādām instrumentu klasēm, lai nodrošinātu, ka tie ir piemēroti izmantošanai atalgojuma mainīgās daļas vajadzībām, ņemot vērā dažādos instrumentu veidus. Instrumentu izmantošanai atalgojuma mainīgās daļas vajadzībām pašai par sevi nevajadzētu kavēt instrumentu kvalificēšanu kā ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitālu, ja vien ir izpildīti Regulā (ES) 2019/2033 paredzētie nosacījumi. Šādu izmantošanu pašu par sevi nevajadzētu arī saprast kā stimula radīšanu instrumenta dzēšanai, jo pēc atlikšanas un saglabāšanas periodiem darbiniekiem parasti ir iespēja saņemt likvīdus līdzekļus, izmantojot citus līdzekļus, nevis dzēšanu.

(4)

Citi instrumenti neaprobežojas tikai ar finanšu instrumentiem, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES (4) I pielikuma C iedaļā. Lai samazinātu administratīvo slogu šādu instrumentu izveidē, minētajiem instrumentiem būtu jāļauj izmantot arī citas līgumiskās attiecības starp darbiniekiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Lai nodrošinātu, ka minētie citi instrumenti atspoguļo ieguldījumu brokeru sabiedrības kredītkvalitāti darbības turpināšanas apstākļos, būtu jānodrošina, ka šādi instrumenti tiek norakstīti vai konvertēti, pirms ieguldījumu brokeru sabiedrība nav izpildījusi savas pašu kapitāla prasības.

(5)

Ja instrumenti, ko izmanto atalgojuma mainīgās daļas vajadzībām, tiek atsaukti, dzēsti, atpirkti vai konvertēti, šādiem darījumiem nevajadzētu pārsniegt tā atalgojuma vērtību, kurš piešķirts, izmaksājot summas, kas ir augstākas nekā instrumenta vērtība, vai konvertējot instrumentos, kam ir lielāka vērtība, nekā sākotnēji piešķirtajam instrumentam. Aizstājot tādas pašas vērtības instrumentu, būtu jānodrošina, ka manīgās daļas neizmaksā, izmantojot instrumentsabiedrības vai metodes, kas dod iespēju izvairīties no Direktīvas (ES) 2019/2034 vai Regulas (ES) 2019/2033 prasībām.

(6)

Ja tiek piešķirta atalgojuma mainīgā daļā un instrumenti, ko izmanto atalgojuma mainīgās daļas vajadzībām, tiek atsaukti, dzēsti, atpirkti vai konvertēti, minētie darījumi būtu jāpamato uz vērtībām, kas darījuma brīdī noteiktas saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, tādējādi nodrošinot, ka piešķirtā atalgojuma mainīgās daļas summa ir pareiza un netiek nepamatoti mainīta, kad instruments tiek atsaukts, dzēsts, atpirkts vai konvertēts.

(7)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 54. pantā izklāstīti pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu samazināšanas un konvertēšanas mehānismi. Turklāt Direktīvas (ES) 2019/2034 32. panta 1. punkta j) apakšpunkta iii) punktā noteikta prasība, ka citus instrumentus var pilnībā konvertēt pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos vai samazināt. Tā kā citu instrumentu konvertēšanas vai samazināšanas ekonomiskais rezultāts ir tāds pats kā attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, citu instrumentu samazināšanas vai konvertēšanas mehānismos būtu jāņem vērā mehānismi, kas attiecas uz pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, ar pielāgojumiem, kuros ņemts vērā tas, ka no uzraudzības viedokļa citi instrumenti nav kvalificējami kā pašu kapitāla instrumenti. Uz otrā līmeņa kapitāla instrumentiem neattiecas Regula (ES) Nr. 575/2013 reglamentējošās prasības attiecībā uz samazināšanu un konvertēšanu. Lai nodrošinātu, ka visu šo instrumentu vērtība, ja tos izmanto mainīgā atalgojuma vajadzībām, samazinās līdz ar ieguldījumu brokeru sabiedrības kredītkvalitātes pasliktināšanos, būtu jāprecizē situācijas, kurās veic instrumenta samazināšanu vai konvertēšanu. Būtu jāprecizē otrā līmeņa kapitāla instrumentu un citu instrumentu samazināšanas, palielināšanas un konvertēšanas mehānismi, lai nodrošinātu saskaņotu piemērošanu.

(8)

Ar instrumentiem saistītās peļņas sadalei var būt dažādi veidi. Peļņas sadales maksājumi var būt mainīgi vai fiksēti un var tikt veikti periodiski vai instrumenta galīgā termiņa beigās. Lai veicinātu pareizu un efektīvu riska pārvaldību, atlikšanas periodos darbiniekiem nevajadzētu izmaksāt peļņas sadales maksājumus. Darbiniekiem būtu jāsaņem peļņas sadales maksājumi tikai par periodiem, kas seko pēc tam, kad attiecībā uz instrumentu iegūtas neatsaucamas tiesības, pēc kā darbinieki kļūst par tā juridiskajiem īpašniekiem. Tāpēc tikai tie instrumenti, ar kuriem saistītās peļņas sadales maksājumi tiek periodiski izmaksāti instrumenta īpašniekam, ir piemēroti izmantošanai atalgojuma mainīgās daļas vajadzībām. Bezkuponu obligācijas vai instrumenti, kuru nesadalītā peļņa nebūtu jāiekļauj atalgojumā, kam jāsastāv no kāda no Direktīvas (ES) 2019/2034 32. panta 1. punkta j) apakšpunktā minētajiem instrumentiem. Tā pamatojums ir tāds, ka darbinieki atlikšanas perioda laikā gūtu labumu no pieaugošām vērtībām, ko varētu uzskatīt par ekvivalentu peļņas daļu saņemšanai.

(9)

Ļoti lielas peļņas daļas var samazināt ilgtermiņa stimulu pārdomāti uzņemties risku, jo tās būtiski palielina atalgojuma mainīgo daļu. Jo īpaši peļņas sadales izmaksu nevajadzētu veikt intervālos, kas pārsniedz vienu gadu, jo tā rezultātā peļņas maksājumi atlikšanas periodos uzkrātos un tiktu izmaksāti tad, kad attiecībā uz atalgojuma mainīgo daļu ir iegūtas neatsaucamas tiesības. Līdz ar peļņas maksājumu uzkrāšanos tiktu apiets Direktīvas (ES) 2019/2034 32. panta 3. punktā noteiktais princips, ka attiecībā uz atalgojumu, kas maksājams saskaņā ar atliktā maksājuma noteikumiem, neatsaucamas tiesības tiek iegūtas vienīgi proporcionāli pa daļām. Direktīvas (ES) 2019/2034 32. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteikts, atalgojuma mainīgās daļas nav jāizmaksā, izmantojot finanšu instrumentsabiedrības vai metodes, kas dod iespēju izvairīties no minētās direktīvas vai Regulas (ES) 2019/2033 prasībām. Tāpēc peļņas maksājumiem, kas veikti pēc tam, kad attiecībā uz instrumentu ir iegūtas neatsaucamas tiesības, nevajadzētu pārsniegt tirgus likmes šādiem instrumentiem, kurus emitējušas citas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai iestādes ar salīdzināmu kredītkvalitāti. Tas būtu jānodrošina, nosakot prasību, ka atalgojuma mainīgās daļas vajadzībām izmantotos instrumentus vai instrumentus, ar kuriem tie ir saistīti, emitē galvenokārt citiem ieguldītājiem, vai nosakot prasību, ka uz šādiem instrumentiem attiecina peļņas sadales maksājumu maksimālo ierobežojumu.

(10)

Maksājumu atlikšanas un saglabāšanas prasībām, ko piemēro attiecībā uz atalgojuma mainīgās daļas piešķiršanu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 32. panta 1. punkta l) apakšpunktu un 32. panta 3. punktu, ir jābūt izpildītām jebkurā attiecīgajā brīdī, t. sk., kad atalgojuma mainīgās daļas vajadzībām izmantotie instrumenti tiek atsaukti, dzēsti, atpirkti vai konvertēti. Tāpēc šādās situācijās instrumentus vajadzētu aizstāt ar pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, otrā līmeņa kapitāla instrumentiem un citiem instrumentiem, kas atspoguļo ieguldījumu brokeru sabiedrības kredītkvalitāti parastās situācijās, kuru ir īpašības ir līdzvērtīgas sākotnēji piešķirtā instrumenta īpašībām un kuriem ir tāda pati vērtība, ņemot vērā visas samazinātās summas. Ja instrumentiem, kas nav pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, ir fiksēts termiņš, būtu jānosaka minimālās prasības attiecībā uz šādu instrumentu atlikušo termiņu, kad tie tiek piešķirti, lai nodrošinātu, ka tie atbilst prasībām attiecībā uz atlikšanas un saglabāšanas termiņiem atalgojuma mainīgajai daļai.

(11)

Ar Direktīvu (ES) 2019/2034 attiecībā uz citu instrumentu klasēm, ko var izmantot atalgojuma mainīgās daļas vajadzībām, nav paredzēts ierobežojums, nosakot konkrētu finanšu instrumentu klasi. Tādēļ vajadzētu būt iespējai izmantot sintētiskos instrumentus vai līgumus starp darbiniekiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas saistīti ar pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem un otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, kurus var pilnībā konvertēt vai samazināt. Tas ļauj ieviest īpašus nosacījumus ar šādiem instrumentiem saistītajos noteikumos, kas attiektos tikai uz darbiniekiem piešķirtajiem instrumentiem, un nav vajadzības paredzēt šādus nosacījumus attiecībā uz citiem ieguldītājiem.

(12)

Grupas ietvaros emisijas var pārvaldīt centralizēti mātesuzņēmumi, arī situācijās, kad uz mātesuzņēmumu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (5) vai Direktīva (ES) 2019/2034. Ieguldījumu brokeru sabiedrības grupas ietvaros nevar vienmēr emitēt instrumentus, kas ir piemēroti izmantošanai atalgojuma mainīgās daļas vajadzībām. Ar Regulu (ES) 2019/2033, kas lasāma kopā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013, ir paredzēta iespēja, ka pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti un otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kuri emitēti, izmantojot konsolidācijā ietvertu ieguldījumu brokeru sabiedrību, ar noteiktiem nosacījumiem var būt daļa no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla. Tādēļ vajadzētu būt arī iespējai izmantot šādus instrumentus atalgojuma mainīgās daļas vajadzībām, ar nosacījumu, ka pastāv nepārprotama saikne starp ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas izmanto minētos instrumentus mainīgā atalgojuma vajadzībām, kredītkvalitāti un instrumenta emitenta kredītspēju. Parasti var pieņemt, ka šāda saikne pastāv starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu. Instrumentus, kas nav pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti un otrā līmeņa kapitāla instrumenti, ko nav tieši emitējusi ieguldījumu brokeru sabiedrība, ar līdzvērtīgiem nosacījumiem var izmantot atalgojuma mainīgās daļas vajadzībām. Instrumenti, kas ir saistīti ar atsauces instrumentiem, ko emitējuši mātesuzņēmumi trešās valstīs, un kas citādi ir līdzvērtīgi pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, ir atbilstīgi, lai tos varētu izmantot atalgojuma mainīgās daļas vajadzībām, ja izraisītājnotikums attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrību, kura izmanto attiecīgo sintētisko instrumentu.

(13)

Direktīvas (ES) 2019/2034 32. panta 1. punkta k) apakšpunkts ļauj ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas neemitē nekādus no minētās direktīvas 32. panta 1. punkta j) apakšpunktā minētajiem instrumentiem, izmantot alternatīvu kārtību ar noteikumu, ka kompetentā iestāde apstiprina šādu izmantošanu, un ar noteikumu, ka ar šādu kārtību sasniedz tos pašus mērķus kā ar minētās direktīvas 32. panta 1. punkta j) apakšpunktā minētajiem instrumentiem. Lai sasniegtu tos pašus mērķus, šādai alternatīvai kārtībai tādējādi būtu jānodrošina, ka uz piešķirtā atalgojuma mainīgajām daļām attiecina netiešo riska korekciju. Tādējādi šādas alternatīvās kārtības vērtībai būtu jāsamazinās, ja rodas nelabvēlīga ietekme uz attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tās pārvaldīto aktīvu darbības rezultātiem. Turklāt, ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai piemēro prasību atlikt atalgojuma mainīgo daļu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 32. panta 1. punkta l) apakšpunktu, alternatīvajai kārtībai arī vajadzētu būt saderīgai ar prasību atlikt atalgojuma mainīgās daļas un piemērot malus metodi vai atgūšanas kārtību un saglabāšanas periodus atalgojuma mainīgajai daļai, kas izmaksāta instrumentos.

(14)	Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Banku iestāde pēc apspriešanās ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

(15)

Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropa Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (6) 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas konsultāciju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

To instrumentu klases, kuri adekvāti atspoguļo ieguldījumu brokeru sabiedrības kredītkvalitāti parastās situācijās un ir atbilstīgi, lai tos izmantotu atalgojuma mainīgās daļas vajadzībām

1. Turpmāk norādītas instrumentu klases, kas atbilst Direktīvas (ES) 2019/2034 32. panta 1. punkta j) apakšpunkta iii) punktā izklāstītajiem nosacījumiem:

a)	pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu klases, ja minētās klases atbilst šā panta 2. punktā un 2. pantā minētajiem nosacījumiem un ir saskaņā ar 5. panta 9. punktu un 5. panta 13. punkta c) apakšpunktu;

b)	otrā līmeņa kapitāla instrumentu klases, ja šīs klases atbilst šā panta 2. punktā un 3. pantā minētajiem nosacījumiem un ir saskaņā ar 5. pantu;

tādu instrumentu klases, kurus var pilnībā konvertēt pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos vai samazināt un kuri nav ne pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, ne otrā līmeņa kapitāla instrumenti (“citi instrumenti”), 4. pantā minētajos gadījumos, ja minētās klases atbilst šā panta 2. punktā minētajiem nosacījumiem un ir saskaņā ar 5. pantu.

2. Tādu instrumentu klases, kas minētas 1. punktā, atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)	instrumenti nav nodrošināti un uz tiem neattiecas garantija, kas paaugstina turētāja prasījumu prioritāti;

ja instrumentu reglamentējošie noteikumi ļauj to konvertēt, attiecīgo instrumentu izmanto atalgojuma mainīgās daļas piešķiršanai vienīgi tad, ja konvertēšanas likme vai diapazons ir noteikti tādā līmenī, lai nodrošinātu, ka tā instrumenta vērtība, kurā konvertē sākotnēji piešķirto instrumentu, nepārsniedz sākotnēji piešķirtā instrumenta vērtību laikā, kad tas tika piešķirts kā atalgojuma mainīgā daļa;

c)	noteikumi, kas reglamentē konvertējamos instrumentus, kurus izmanto vienīgi atalgojuma mainīgās daļas vajadzībām, nodrošina, ka tā instrumenta vērtība, kurā konvertē sākotnēji piešķirto instrumentu, nepārsniedz sākotnēji piešķirtā instrumenta vērtību attiecīgās konvertēšanas laikā;

d)	instrumentu reglamentējošos noteikumos ir paredzēts, ka visas peļņas sadales veic vismaz reizi gadā un izmaksā instrumenta turētājam;

e)	instrumentus novērtē pēc to vērtības laikā, kad instruments ticis piešķirts, saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu;

f)	noteikumos, kas reglamentē instrumentus, kuri emitēti vienīgi nolūkā izmantot tos atalgojuma mainīgās daļas vajadzībām, ir noteikta prasība veikt vērtēšanu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, ja instruments ir atsaukts, dzēsts, atpirkts vai konvertēts.

Šā punkta e) apakšpunkta vajadzībām vērtības noteikšanai veic neatkarīgu pārskatīšanu.

2. pants

Nosacījumi attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu klasēm

Pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu klases atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	instrumentu reglamentējošos noteikumos precizē, kas ir izraisītājnotikums, piemērojot Regulas (ES) 2019/2033 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta iii) punktu;

izraisītājnotikums, kas minēts a) apakšpunktā, sākas, ja instrumentu emitējošās ieguldījumu brokeru sabiedrības pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs kļūst mazāks par vienu no turpmāk nosauktajiem:

i)	7 % no produkta, ko aprēķina, faktoru 12,5 reizinot ar pašu kapitāla prasībām, kuras aprēķinātas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2033 11. panta 1. punktu;

ii)	līmeni, kas ir augstāks par i) apakšpunktā norādīto līmeni, ja to noteikusi instrumentu emitējošā ieguldījumu brokeru sabiedrība vai iestāde un tas ir noteikts instrumentu reglamentējošos noteikumos;

ir izpildīts viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

instrumenti ir emitēti vienīgi nolūkā tos piešķirt kā atalgojuma mainīgo daļu, un instrumentu reglamentējošie noteikumi nodrošina, ka jebkādas peļņas sadales tiek maksātas pēc likmes, kas ir saskaņā ar tirgus likmēm līdzīgiem instrumentiem, ko izdevušas vai nu ieguldījumu brokeru sabiedrības, vai iestādes ar salīdzināmu kredītkvalitāti, un šī likme jebkurā gadījumā atalgojuma piešķiršanas laikā vairāk par 8 procentu punktiem nepārsniedz Savienības gada vidējo izmaiņu līmeni, kā Komisija (Eurostat) publicē savos saskaņotajos patēriņa cenu indeksos atbilstīgi Padomes Regulas (EK) 2494/95 (7) 11. pantam.

ii)

laikā, kad instrumenti tiek piešķirti kā atalgojuma mainīgā daļa, vismaz 60 % no emisiju veidojošajiem instrumentiem tiek emitēti citiem mērķiem, nevis piešķiršanai kā atalgojuma mainīgo daļu, un tos netur kāda no turpmāk minētās struktūras vai jebkurš uzņēmums, kam ir cieša saikne ar kādu no turpmāk minētajām struktūrām:

ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tās meitasuzņēmumi;

—	ieguldījumu brokeru sabiedrības mātesuzņēmums vai tās meitasuzņēmumi,

—	ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi,

—	ieguldījumu brokeru sabiedrības jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi,

—	ieguldījumu brokeru sabiedrības jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un tās meitasuzņēmumi.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības i) apakšpunkta nolūkos var gadījumos, ja instrumentus piešķir darbiniekiem, kas lielāko daļu savu profesionālo darbību veic ārpus Savienības, un instrumenti ir denominēti trešās valsts emitētā valūtā, izmantot līdzīgu patēriņa cenu indeksu, ko attiecībā uz šo trešo valsti aprēķinājusi neatkarīga struktūra.

3. pants

Nosacījumi attiecībā uz otrā līmeņa kapitāla instrumentu klasēm

Otrā līmeņa kapitāla instrumentu klases atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	laikā, kad instrumenti tiek piešķirti kā atalgojuma mainīgā daļa, atlikušais laikposms pirms instrumentu termiņa beigām ir vienāds vai pārsniedz attiecībā uz šo instrumentu piešķiršanu atalgojuma mainīgajai daļai piemērojamo atlikšanas periodu un saglabāšanas periodu summu;

b)	instrumentu reglamentējošie noteikumi paredz, ka izraisītājnotikuma gadījumā pastāvīgi vai uz laiku samazina instrumentu pamatsummu vai konvertē instrumentu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;

izraisītājnotikums, kas minēts b) apakšpunktā, sākas, ja instrumentu emitējošās ieguldījumu brokeru sabiedrības pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs kļūst mazāks par vienu no turpmāk nosauktajiem:

i)	7 % no produkta, ko aprēķina, faktoru 12,5 reizinot ar pašu kapitāla prasībām, kuras aprēķinātas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2033 11. panta 1. punktu;

ii)	līmeni, kas ir augstāks par i) apakšpunktā norādīto līmeni, ja to noteikusi instrumentu emitējošā ieguldījumu brokeru sabiedrība vai iestāde un tas ir noteikts instrumentu reglamentējošos noteikumos;

d)	ir izpildīta viena no 2. panta c) apakšpunktā noteiktajām prasībām.

4. pants

Nosacījumi attiecībā uz citu instrumentu klasēm

1. Saskaņā ar šīs regulas 1. panta 1. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem citi instrumenti atbilst Direktīvas (ES) 2019/2034 32. panta 1. punkta j) apakšpunkta iii) punktā izklāstītajiem nosacījumiem katrā no šādiem gadījumiem:

a)	citi instrumenti atbilst šā panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

b)	citi instrumenti ir saistīti ar pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu vai otrā līmeņa kapitāla instrumentu un atbilst šā panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

citi instrumenti ir saistīti ar instrumentu, kurš būtu pirmā līmeņa papildu kapitāla instruments vai otrā līmeņa kapitāla instruments, ja to nebūtu emitējis tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības mātesuzņēmums, kura nav ietverta konsolidācijas tvērumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu; citi instrumenti atbilst 4. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie nosacījumi ir šādi:

citus instrumentus emitē tieši vai ar tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības, iestādes vai finanšu iestādes starpniecību, kura iekļauta konsolidācijas tvērumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu vai Regulas (ES) 2019/2033 7. pantu, ja ir pamatoti sagaidāms, ka instrumenta emitenta kredītkvalitātes izmaiņas var izraisīt līdzīgas izmaiņas tās ieguldījumu brokeru sabiedrības kredītkvalitātē, kura izmanto citus instrumentus atalgojuma mainīgās daļas vajadzībām;

b)	citus instrumentus reglamentējošie noteikumi neparedz turētājam tiesības paātrināt grafikā noteikto peļņas sadales vai pamatsummas maksājumu, izņemot tās iestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā, kas emitē minēto instrumentu;

c)	laikā, kad citi instrumenti tiek piešķirti kā atalgojuma mainīgā daļa, atlikušais laikposms pirms citu instrumentu termiņa beigām ir vienāds vai pārsniedz attiecībā uz šo instrumentu piešķiršanu piemērojamo atlikšanas periodu un saglabāšanas periodu summu;

d)	instrumentu reglamentējošie noteikumi paredz, ka izraisītājnotikuma gadījumā pastāvīgi vai uz laiku samazina instrumentu pamatsummu vai konvertē instrumentu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;

izraisītājnotikums, kas minēts d) apakšpunktā, sākas, ja instrumentu emitējošās iestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs kļūst mazāks par vienu no turpmāk nosauktajiem:

i)	ja ieguldījumu brokeru sabiedrība emitē instrumentus, tad 7 % no produkta, ko aprēķina, faktoru 12,5 reizinot ar pašu kapitāla prasībām, kuras aprēķinātas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2033 11. panta 1. punktu;

ii)	ja iestāde emitē instrumentus, tad 7 % no tās iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāja, kura emitē instrumentu;

iii)	līmeni, kas ir augstāks par i) vai ii) apakšpunktā norādīto līmeni, ja to noteikusi instrumentu emitējošā ieguldījumu brokeru sabiedrība vai iestāde un tas ir noteikts instrumentu reglamentējošos noteikumos;

f)	ir izpildīta viena no 2. panta c) apakšpunkta prasībām.

3. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie nosacījumi ir šādi:

a)	citi instrumenti atbilst 2. punkta a) līdz e) apakšpunkta nosacījumiem;

citi instrumenti ir saistīti ar pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu vai otrā līmeņa kapitāla instrumentu, kas emitēts ar konsolidācijā ietvertas struktūras starpniecību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu vai Regulas (ES) 2019/2033 7. pantu (“atsauces instruments”);

c)	atsauces instruments atbilst 2. punkta c) un f) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem laikā, kad instruments tiek piešķirts kā atalgojuma mainīgā daļa;

d)	cita instrumenta vērtība ir saistīta ar atsauces instrumentu tā, ka tā nekad nepārsniedz atsauces instrumenta vērtību;

jebkura tāda peļņas sadales maksājuma vērtība, kurš veikts pēc tam, kad attiecībā uz šādu citu instrumentu ir iegūtas neatsaucamas tiesības, ir saistīta ar atsauces instrumentu tā, ka veiktie peļņas sadales maksājumi nekad nepārsniedz saistībā ar atsauces instrumentu veikto peļņas sadales maksājumu vērtību;

citus instrumentus reglamentējošos noteikumos ir paredzēts, ka gadījumā, ja atsauces instruments tiek atsaukts, konvertēts, atpirkts vai dzēsts atlikšanu vai saglabāšanas perioda laikā, citi instrumenti ir saistīti ar šā panta nosacījumiem atbilstošu līdzvērtīgu atsauces instrumentu tā, ka citu instrumentu kopējā vērtība nepaaugstinās.

4. Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētie nosacījumi ir šādi:

kompetentās iestādes Direktīvas (ES) 2019/2034 55. panta vai Direktīvas 2013/36/ES 127. panta piemērošanas nolūkā ir noteikušas, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai iestādei, kas emitē instrumentu, ar kuru ir saistīti citi instrumenti, trešās valsts uzraudzības iestāde veic konsolidētu uzraudzību, kas ir līdzvērtīga tādai uzraudzībai, kuru reglamentē Direktīvā (ES) 2019/2034 noteiktie principi, gadījumā, ja emitents ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas atrodas trešā valstī, vai gadījumā, ja emitents ir iestāde, kas atrodas trešā valstī, Direktīvā 2013/36/ES noteiktie principi, un Regulas (ES) Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļā noteiktie principi;

b)	citi instrumenti atbilst 3. punkta a) apakšpunktā un c) līdz f) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

5. pants

Samazināšanas, palielināšanas un konvertēšanas procedūras

1. Piemērojot 3. panta b) punktu un 4. panta 2. punkta d) apakšpunktu, otrā līmeņa kapitāla instrumentus un citus instrumentus reglamentējošie noteikumi ir saskaņā ar šā panta 2. līdz 14. punktā noteiktajām procedūrām un termiņiem pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāja un samazināmo, palielināmo vai konvertējamo summu aprēķināšanai. Pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus reglamentējošie noteikumi ir saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas šā panta 9. punktā un 13. punkta c) apakšpunktā attiecībā uz samazināmajām, palielināmajām vai konvertējamām summām.

2. Ja otrā līmeņa kapitāla instrumentus un citus instrumentus reglamentējošie noteikumi paredz izraisītājnotikuma gadījumā tos konvertēt pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, šajos noteikumos nosaka kādu no turpmāk nosauktajiem lielumiem:

a)	šādas konvertēšanas likmi un atļautās konvertējamās summas ierobežojumu;

b)	diapazonu, kādā instrumentus konvertēs pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos.

3. Ja instrumentus reglamentējošie noteikumi izraisītājnotikuma gadījumā paredz pamatsummas samazināšanu, šāda samazināšana ietekmē:

a)	instrumenta turētāja prasījumu instrumentu emitējušās iestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;

b)	summu, kas ir jāizmaksā instrumenta atsaukšanas vai dzēšanas gadījumā;

c)	ar instrumentu saistīto peļņas sadali.

4. Jebkuri peļņas sadales maksājumi, kas veicami pēc samazināšanas, ir balstīti uz samazināto pamatsummu.

5. Ar instrumenta samazināšanu vai konvertēšanu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu izveido posteņus, kas uzskatāmi par pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem.

6. Ja instrumentu emitējošā ieguldījumu brokeru sabiedrība vai iestāde ir noteikusi, ka pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs ir samazinājies zem līmeņa, kuru sasniedzot, jāveic instrumenta konvertēšana vai samazināšana, instrumentu emitējošās ieguldījumu brokeru sabiedrības vai iestādes vadības struktūrai vai jebkurai citai atbilstīgai struktūrai ir pienākums nekavējoties konstatēt izraisītājnotikumu un neatsaucams pienākums samazināt vai konvertēt instrumentu.

7. Kopējā to instrumentu summa, kas ir jāsamazina vai jākonvertē izraisītājnotikuma gadījumā, nav mazāka kā:

a)	summa, kas vajadzīga, lai instrumentu emitējošās ieguldījumu brokeru sabiedrības vai iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju pilnībā atjaunotu līdz procentuālajai daļai, kas instrumentu reglamentējošos noteikumos noteikta kā izraisītājnotikums;

b)	instrumenta pilna pamatsumma.

8. Izraisītājnotikuma gadījumā:

a)	ieguldījumu brokeru sabiedrība informē darbiniekus, kuriem ir piešķirti instrumenti kā atalgojuma mainīgā daļa, un personām, kuras turpina turēt šādus instrumentus;

b)	instrumentu emitējošā ieguldījumu brokeru sabiedrība vai iestāde samazina instrumentu pamatsummu vai konvertē instrumentus pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos pēc iespējas drīz un ilgākais viena mēneša laikā saskaņā ar šajā pantā noteiktajām prasībām.

9. Ja pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, otrā līmeņa instrumentiem un citiem instrumentiem ir identisks izraisītājnotikuma robežlīmenis, pamatsummu samazina vai konvertē proporcionāli visiem šādu atalgojuma mainīgās daļas vajadzībām izmantotu instrumentu turētājiem.

10. Samazināmajai vai konvertējamai instrumenta summai veic neatkarīgu pārskatīšanu. Šo pārskatīšanu pabeidz, cik drīz iespējams, un tā nerada šķēršļus samazināt vai konvertēt instrumentu.

11. Ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai iestādei, kas emitē instrumentus, kurus izraisītājnotikuma gadījumā konvertē par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, ir pienākums nodrošināt, ka tās reģistrētā akciju kapitāla apjoms vienmēr ir pietiekams, lai izraisītājnotikuma gadījumā šādus konvertējamus instrumentus konvertētu akcijās. Ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai iestādei ir pienākums nodrošināt, lai tās rīcībā vienmēr būtu nepieciešamā iepriekšēja atļauja emitēt pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kuros izraisītājnotikuma gadījumā tiks konvertēti šādi instrumenti.

12. Ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai iestādei, kas emitē instrumentus, kurus izraisītājnotikuma gadījumā konvertē par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, ir pienākums nodrošināt, lai minētajai konvertēšanai nebūtu nekādu procesuālu šķēršļu, pamatojoties uz tās dibināšanas dokumentiem vai statūtiem vai līgumos paredzētiem noteikumiem.

13. Lai varētu uzskatīt, ka instrumenta samazināšana ir veikta uz laiku, jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:

a)	palielināšana ir balstīta uz peļņu pēc tam, kad instrumenta emitents ir pieņēmis oficiālu lēmumu, kas apstiprina galīgo peļņu;

instrumenta palielināšana vai kuponu izmaksāšana par samazināto pamatsummu notiek pilnībā pēc instrumentu emitējošās ieguldījumu brokeru sabiedrības vai iestādes ieskatiem atbilstīgi nosacījumiem, kas izklāstīti c), d) un e) apakšpunktā, un ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai iestādei nav pienākuma veikt vai paātrināt palielināšanu noteiktos apstākļos;

c)	palielināšanu veic, to attiecinot proporcionāli uz pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, otrā līmeņa kapitāla instrumentiem un citiem instrumentiem, ko izmanto atalgojuma mainīgās daļas vajadzībām un kas tikuši samazināti;

maksimālā summa, kas attiecināma uz otrā līmeņa kapitāla un citu instrumentu palielināšanas summu kopā ar kuponu maksājumiem par samazināto pamatsummu, ir vienāda ar instrumentu emitējošās ieguldījumu brokeru sabiedrības vai iestādes peļņu, reizinātu ar summu, kas iegūta, dalot i) punktā noteikto summu ar ii) punktā noteikto summu:

i)	visu ieguldījumu brokeru sabiedrības otrā līmeņa kapitāla instrumentu un citu instrumentu, kas tikuši samazināti, nominālvērtību summu pirms samazināšanas;

ii)	pašu kapitāla un ieguldījumu brokeru sabiedrības atalgojuma mainīgās daļas vajadzībām izmantoto citu instrumentu nominālās vērtības summu;

jebkuru palielināšanas summu un kuponu maksājumu par samazināto pamatsummu summu uzskata par maksājumu, kura rezultātā tiek samazināts pirmā līmeņa pamata kapitāls, un tā:

i)	saskan ar stabilas kapitāla bāzes saglabāšanu ieguldījumu brokeru sabiedrībā;

ii)	attiecīgā gadījumā saskan savlaicīgu ārkārtas publiskā finansiālā atbalsta izmantojuma izbeigšanu; un

iii)	attiecīgā gadījumā aprobežojas ar noteiktu daļu no neto ieņēmumiem, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība saņem ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem.

14. Šā panta 13. punkta d) apakšpunkta nolūkos aprēķinus veic brīdī, kad tiek veikta atjaunināšana.

6. pants

Alternatīvā kārtība

Alternatīvā kārtība, ko ieguldījumu brokeru sabiedrības var izmantot atalgojuma mainīgās daļas izmaksāšanai saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 32. panta 1. punkta k) apakšpunktu, ja to apstiprina kompetentā iestāde, atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a)	alternatīvā kārtība veicina atalgojuma mainīgās daļas salāgošanu ar ieguldījumu brokeru sabiedrības, tās kreditoru un klientu ilgtermiņa interesēm;

b)	uz alternatīvo kārtību attiecas saglabāšanas politika, kuras mērķis ir personas stimulus salāgot ar ieguldījumu brokeru sabiedrības, tās kreditoru un klientu ilgāka termiņa interesēm; saglabāšanas periods ir vismaz seši mēneši;

c)	summa, kas saņemta saskaņā ar alternatīvu kārtību, un piemērojamie nosacījumi ir labi dokumentēti un pārredzami darbiniekam, kurš saskaņā ar šādu kārtību saņem atalgojuma mainīgu daļu;

d)	attiecībā uz summām, kas saņemtas saskaņā ar atlikšanas un saglabāšanas pasākumiem, alternatīvā kārtība nodrošina, ka darbinieki šādos periodos nevar piekļūt mainīgā atalgojuma atliktajai daļai, nevar to pārnest vai izpirkt;

e)	alternatīvā kārtība neparedz atalgojuma mainīgās daļas, kas saņemta atlikšanas periodos, vērtības palielināšanu ar procentu maksājumiem vai citiem līdzīgiem pasākumiem, ja vien tie nav mehānismi, kas atbilst f) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem;

ja alternatīvā kārtība pieļauj iepriekš noteiktas izmaiņas vērtībā, kas atlikšanas un saglabāšanas periodos saņemta kā atalgojuma mainīgā daļa, pamatojoties uz ieguldījumu brokeru sabiedrības vai pārvaldīto aktīvu darbības rezultātiem, ir jāizpilda šādi nosacījumi:

i)	vērtības izmaiņu pamatā ir iepriekš noteikti rezultātu rādītāji, kuru pamatā ir ieguldījumu brokeru sabiedrības kredītkvalitāte vai pārvaldīto aktīvu darbības rezultāti;

ii)	ja jāpiemēro atlikšana un saglabāšana, vērtības izmaiņas jāaprēķina vismaz reizi gadā un saglabāšanas perioda beigās;

iii)	iespējamās pozitīvās un negatīvās vērtības izmaiņas arī būtu jābalsta uz pozitīvām vai negatīvām kredītkvalitātes izmaiņām vai izmērītajiem rezultātiem;

iv)	ja vērtības izmaiņas saskaņā ar i) apakšpunktu ir balstītas uz pārvaldīto aktīvu darbības rezultātiem, vērtības izmaiņu procentuālā daļa nepārsniedz pārvaldīto aktīvu vērtības izmaiņu procentuālo daļu;

v)	ja vērtības izmaiņas saskaņā ar i) apakšpunktu pamatojas uz ieguldījumu brokeru sabiedrības kredītkvalitāti, vērtības izmaiņu procentuālā daļa nepārsniedz procentuālo daļu no gada kopējiem bruto ieņēmumiem attiecībā pret ieguldījumu brokeru sabiedrību kopējo pašu kapitālu;

g)	alternatīvā kārtība neliedz piemērot Direktīvas (ES) 2019/2034 32. panta 1. punkta m) apakšpunktu.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā piektajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 13. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 314, 5.12.2019., 64. lpp.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(7) Padomes Regula (EK) 2494/95 (1995. gada 23. oktobris) par saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem (OV L 257, 27.10.1995., 1. lpp.).

7.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 436/28

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/2157

(2021. gada 6. decembris),

ar ko sāk pārskatīt Īstenošanas regulas (ES) 2021/1266 un (ES) 2021/1267, ar kurām attiecīgi galīgo antidempinga un galīgo kompensācijas maksājumu piemēro arī biodīzeļdegvielas importam, kas sūtīts no Kanādas un kam ir vai nav deklarēta izcelsme Kanādā, lai noteiktu, vai var piešķirt atbrīvojumu no šiem pasākumiem vienam Kanādas ražotājam eksportētājam, atceltu antidempinga maksājumu attiecībā uz šā ražotāja eksportētāja veikto importu un šā ražotāja eksportētāja veiktajam importam piemērotu reģistrāciju

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“antidempinga pamatregula”), un jo īpaši tās 13. panta 4. punktu un 14. panta 5. punktu, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1037 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (2) (“antisubsidēšanas pamatregula”), un jo īpaši tās 23. panta 6. punktu,

ņemot vērā Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1266 (2021. gada 29. jūlijs), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (3), un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1267 (2021. gada 29. jūlijs), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) 2016/1037 18. pantu, nosaka galīgos kompensācijas maksājumus Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (4).

pēc dalībvalstu informēšanas,

tā kā:

1. PIEPRASĪJUMS

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) atbilstoši antidempinga pamatregulas 13. panta 4. punktam un antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 6. punktam saņēma pieprasījumu atbrīvot no piemērojamajiem antidempinga un kompensācijas pasākumiem biodīzeļdegvielas importu, kas sūtīts no Kanādas un kam ir vai nav deklarēta izcelsme Kanādā, ciktāl tas attiecas uz Verbio Diesel Canada Corporation (“pieprasījuma iesniedzējs”).

(2)	Pieprasījumu 2021. gada 7. septembrī iesniedza pieprasījuma iesniedzējs – biodīzeļdegvielas ražotājs eksportētājs Kanādā (“attiecīgā valsts”).

2. PĀRSKATĀMAIS RAŽOJUMS

(3)

Pārskatāmais ražojums ir tādi nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteri un/vai parafīnu gāzeļļas, kuri iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā (parasti dēvēti par “biodīzeļdegvielu”), tīrā veidā vai maisījumā, kuri satur vairāk par 20 masas % nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesterus un/vai parafīna gāzeļļu, iegūtus sintēzes un/vai destilācijas procesā, kuri sūtīti no Kanādas, ir vai nav deklarēti ar izcelsmi Kanādā un kurus patlaban deklarē ar KN kodiem ex 1516 20 98 (Taric kods 1516209821), ex 1518 00 91 (Taric kods 1518009121), ex 1518 00 99 (Taric kods 1518009921), ex 2710 19 43 (Taric kods 2710194321), ex 2710 19 46 (Taric kods 2710194621), ex 2710 19 47 (Taric kods 2710194721), ex 2710 20 11 (Taric kods 2710201121), ex 2710 20 16 (Taric kods 2710201621), ex 3824 99 92 (Taric kods 3824999210), ex 3826 00 10 (Taric kodi 3826001020, 3826001050, 3826001089) un ex 3826 00 90 (Taric kods 3826009011).

3. SPĒKĀ ESOŠIE PASĀKUMI

(4)	Padome ar Regulu (EK) Nr. 598/2009 (5) un (EK) Nr. 599/2009 (6) noteica Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importam galīgo kompensācijas maksājumu un galīgo antidempinga maksājumu.

(5)	Minētie pasākumi ar Padomes Īstenošanas regulām (ES) Nr. 443/2011 (7) un (ES) Nr. 444/2011 (8) tika piemēroti arī biodīzeļdegvielas importam, kas sūtīts no Kanādas un kam ir vai nav deklarēta izcelsme Kanādā.

(6)

Patlaban ir spēkā pasākumi, kuri pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta atbilstīgi antidempinga pamatregulas 11. panta 2. punktam, noteikti ar Īstenošanas regulu (ES) 2021/1266 un kuri pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta atbilstīgi antisubsidēšanas pamatregulas 18. panta 2. punktam, noteikti ar Īstenošanas regulu (ES) 2021/1267.

4. PĀRSKATĪŠANAS PAMATOJUMS

(7)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka tas pārskatāmo ražojumu uz Savienību nav eksportējis izmeklēšanas periodā, kas izmantots izmeklēšanā, t. i., laikposmā no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 30. jūnijam (“sākotnējais IP”), kuras rezultātā noteikti ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 443/2011 un (ES) Nr. 444/2011 pieņemtie paplašinātie pasākumi. Saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem pierādījumiem pieprasījuma iesniedzējs tika juridiski izveidots tikai 2019. gadā, savukārt ražotne tika uzbūvēta un atvērta pēc sākotnējā IP – 2012. gadā.

(8)	Turklāt pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus, ka tas patiešām ir ražotājs, un apgalvoja, ka nav apgājis spēkā esošos pasākumus.

(9)	Pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvoja, ka tas eksportēja pārskatāmo ražojumu uz Savienību pēc sākotnējā IP – 2021. gada jūlijā.

5. PROCEDŪRA

5.1. Procedūras sākšana

(10)

Komisija pārbaudīja pieejamos pierādījumus un secināja, ka tie ir pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu atbilstoši antidempinga pamatregulas 13. panta 4. punktam un antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 6. punktam ar mērķi noteikt, vai ir iespējams piešķirt pieprasījuma iesniedzējam atbrīvojumu no paplašinātajiem pasākumiem.

(11)	Zināmie ieinteresētie Savienības ražošanas nozares pārstāvji tika informēti par pārskatīšanas pieprasījumu, un tiem tika dota iespēja sniegt piezīmes. Piezīmes netika saņemtas.

(12)

Šajā izmeklēšanā Komisija pievērsīs īpašu uzmanību pieprasījuma iesniedzēja saistībai ar uzņēmumiem, uz kuriem attiecas spēkā esošie pasākumi, lai pārliecinātos, ka tas nav izveidots, lai tiktu izmantots pasākumu apiešanai. Komisija apsvērs arī, vai būtu jāpiemēro īpaši uzraudzības nosacījumi, ja izmeklēšanā tiks secināts, ka atbrīvojuma piešķiršana ir pamatota.

5.2. Spēkā esošo antidempinga pasākumu atcelšana un importa reģistrācija

(13)

Saskaņā ar antidempinga pamatregulas 11. panta 4. punktu tad, ja attiecīgajā valstī ir jauni eksportētāji, kas izmeklēšanas periodā, pēc kura noteikti pasākumi, nav eksportējuši ražojumu, būtu jāatceļ spēkā esošais antidempinga maksājums, kas noteikts tāda pārskatāmā ražojuma importam, kuru pieprasījuma iesniedzējs ražo un pārdod eksportam uz Savienību.

(14)

Tomēr saskaņā ar antidempinga pamatregulas 14. panta 5. punktu šāds imports būtu jāreģistrē, lai nodrošinātu, ka tad, ja pārskatīšanā tiktu konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzējs apiet pasākumus, antidempinga maksājumus varētu iekasēt no šā importa reģistrācijas dienas. Pieprasījuma iesniedzēja iespējamo nākotnes saistību apjoms būtu vienāds ar Īstenošanas regulas (ES) 2021/1266 1. panta 2. punktā noteikto maksājumu, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem” (172,2 EUR/t).

5.3. Spēkā esošie antisubsidēšanas pasākumi

(15)

Minētie pasākumi paliks spēkā, jo antisubsidēšanas pamatregula neparedz kompensācijas maksājumu atcelšanu gadījumos, kad sākotnējās izmeklēšanas laikā netiek veikta eksportētāju individuāla izmeklēšana. Tikai tad, ja pārskatīšanā tiktu konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzējs ir tiesīgs saņemt atbrīvojumu, attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēju tiks atcelti spēkā esošie antisubsidēšanas pasākumi.

5.4. Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

(16)	Izmeklēšana aptvers laikposmu no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2021. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”).

5.5. Izmeklēšana par pieteikuma iesniedzēju

(17)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par nepieciešamu izmeklēšanai, tā pieprasījuma iesniedzējam nosūtīs anketu. Ja vien nav norādīts citādi, pieprasījuma iesniedzējam, ievērojot antidempinga pamatregulas 6. panta 2. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 11. panta 2. punktu, atbildes uz anketas jautājumiem jāiesniedz 37 dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

5.6. Cita rakstiski sniedzama informācija

(18)

Visas ieinteresētās personas ar šo ir aicinātas, ievērojot šīs regulas noteikumus, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato. Ja vien nav norādīts citādi, minētajai informācijai un pierādījumiem, kas to pamato, jānonāk Komisijā 37 dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

5.7. Uzklausīšanas iespēja, ko nodrošina Komisijas izmeklēšanas dienesti

(19)

Visas ieinteresētās personas var pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisijas izmeklēšanas dienesti. Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz rakstiski, un tajā jānorāda pieprasījuma iesniegšanas iemesli. Pieprasījums uzklausīt par jautājumiem, kas skar izmeklēšanas sākšanu, jāiesniedz 15 dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Vēlāk uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz konkrētā termiņā, ko Komisija norādījusi, sazinoties ar attiecīgajām personām.

5.8. Norādes rakstisku dokumentu iesniegšanai, atbilžu uz anketas jautājumiem un sarakstes nosūtīšanai

(20)

Uz informāciju, ko tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu vajadzībām iesniedz Komisijai, neattiecas autortiesības. Ieinteresētajām personām, pirms tās iesniedz Komisijai informāciju un/vai datus, uz kuriem attiecas trešās personas autortiesības, no autortiesību īpašnieka ir jāprasa īpaša atļauja, kas nepārprotami ļauj Komisijai a) šīs tirdzniecības aizsardzības procedūras vajadzībām izmantot informāciju un datus un b) sniegt informāciju un/vai datus šīs izmeklēšanas ieinteresētajām personām tādā veidā, kas tām ļauj izmantot tiesības uz aizstāvību.

(21)

Visa rakstiski iesniegtā informācija, ieskaitot šajā regulā prasīto informāciju, kā arī ieinteresēto personu atbildes uz anketas jautājumiem un sarakste, kurai lūgts saglabāt konfidencialitāti, ir ar norādi “Sensitive”. Personas, kas šīs izmeklēšanas gaitā iesniedz informāciju, ir aicinātas pamatot savu lūgumu saglabāt konfidencialitāti.

(22)

Personām, kas sniedz informāciju ar norādi “Sensitive”, saskaņā ar antidempinga pamatregulas 19. panta 2. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 29. panta 2. punktu jāsagatavo tās nekonfidenciāls kopsavilkums ar norādi “For inspection by interested parties”. Šiem kopsavilkumiem jābūt tik detalizētiem, lai no tiem varētu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību.

(23)

Ja persona, kas iesniedz informāciju ar norādi “Sensitive”, nenorāda pamatotu iemeslu, kāpēc tā lūdz saglabāt konfidencialitāti, vai nesagatavo tās nekonfidenciālu kopsavilkumu un neiesniedz to noteiktajā formātā un kvalitātē, Komisija šādu konfidenciālu informāciju var neņemt vērā, ja vien no uzticamiem avotiem nevar pietiekami pierādīt, ka informācija ir pareiza.

(24)

Ieinteresētās personas tiek aicinātas visu informāciju un pieprasījumus, ieskaitot skenētās pilnvaras un izziņas, iesniegt pa e-pastu, savukārt liela apjoma atbildes – pārnēsājamā elektroniskās informācijas nesējā (CD-ROM, DVD, USB zibatmiņā u. tml.), ko iesniedz personīgi vai nosūta pa pastu ierakstītā pasta sūtījumā. Ja ieinteresētās personas atbild pa e-pastu, tās piekrīt noteikumiem, kas piemērojami dokumentu elektroniskai iesniegšanai saskaņā ar noteikumiem dokumentā “SARAKSTE AR EIROPAS KOMISIJU TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS LIETĀS”, kas publicēts Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē:http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2011/june/tradoc_148003.pdf.

(25)

Ieinteresētajām personām ir jānorāda savs nosaukums/vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs un derīga e-pasta adrese un jānodrošina, ka norādītā e-pasta adrese ir funkcionējoša, oficiāla darba e-pasta adrese un ka e-pasts ik dienu tiek pārbaudīts. Kad būs iesniegta kontaktinformācija, Komisija sazināsies ar ieinteresētajām personām tikai pa e-pastu, ja vien tās nebūs nepārprotami paudušas prasību visus dokumentus no Komisijas saņemt ar citiem saziņas līdzekļiem vai ja nosūtāmā dokumenta veida dēļ tas jāsūta ar ierakstītu vēstuli. Iepriekšminētajās instrukcijās par saziņu ar ieinteresētajām personām ieinteresētās personas var iepazīties ar papildu noteikumiem un informāciju par saraksti ar Komisiju, arī ar principiem, kas piemērojami pa e-pastu sūtāmai informācijai.

Komisijas adrese sarakstei:

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate G

Office: CHAR 04/039

1040 Brussels

BELGIUM.

E-pasts: TRADE-R752-BIODIESEL-EXEMPTION@ec.europa.eu

6. IESPĒJA SNIEGT PIEZĪMES PAR CITU PERSONU IESNIEGTO INFORMĀCIJU

(26)

Lai nodrošinātu tiesības uz aizstāvību, ieinteresētajām personām būtu jābūt iespējai sniegt piezīmes par informāciju, ko iesniegušas citas ieinteresētās personas. To darot, ieinteresētās personas var aplūkot tikai tos jautājumus, kas jau apskatīti citu ieinteresēto personu iesniegtajā informācijā, un nevar izvirzīt jaunus jautājumus. Ja vien nav norādīts citādi, piezīmes par informāciju, ko, reaģējot uz izpaustajiem galīgajiem konstatējumiem, sniegušas citas ieinteresētās personas, jāiesniedz 5 dienu laikā no termiņa, kad iesniedzamas piezīmes par galīgajiem konstatējumiem. Ja tiek izpausta galīgā papildinformācija, tad piezīmes, ko, reaģējot uz izpausto informāciju, sniedz citas ieinteresētās personas, jāiesniedz 1 dienas laikā no termiņa, kad iesniedzamas piezīmes par minēto papildus izpausto informāciju, ja vien nav norādīts citādi. Noteiktais laikposms neskar Komisijas tiesības pienācīgi pamatotos gadījumos no ieinteresētajām personām pieprasīt papildu informāciju.

7. ŠAJĀ REGULĀ NOTEIKTO TERMIŅU PAGARINĀŠANA

(27)	Ikviena šajā regulā noteikta termiņa pagarinājumu var pieprasīt tikai ārkārtas apstākļos, un pagarinājums tiek piešķirts tikai ar pienācīgu pamatojumu, ja tam ir pamatots iemesls.

(28)	Katrā ziņā pagarinājums termiņam, kurā jāsniedz atbildes uz anketu jautājumiem, parasti nepārsniedz 3 dienas un principā nepārsniedz 7 dienas.

(29)	Tā termiņa pagarinājums, kurā iesniedzama pārējā regulā noteiktā informācija, nepārsniedz 3 dienas, ja vien netiek pierādīts, ka bijuši ārkārtas apstākļi.

8. NESADARBOŠANĀS

(30)

Ja ieinteresētā persona liedz piekļuvi nepieciešamajai informācijai vai nesniedz to noteiktajā termiņā, vai ievērojami kavē izmeklēšanu, tad saskaņā ar antidempinga pamatregulas 18. pantu un antisubsidēšanas pamatregulas 28. pantu apstiprinošus vai noraidošus konstatējumus var sagatavot, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(31)	Ja tiek konstatēts, ka ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, šo informāciju var neņemt vērā un izmantot pieejamos faktus.

(32)	Ja ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un tādēļ saskaņā ar antidempinga pamatregulas 18. pantu un antisubsidēšanas pamatregulas 28. pantu secinājumi ir pamatoti ar pieejamajiem faktiem, rezultāts šai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

(33)	Ja atbilde netiek sniegta elektroniskā veidā, to neuzskata par nesadarbošanos, ja ieinteresētā persona pierāda, ka atbildes sniegšana prasītajā veidā sagādātu nesamērīgu papildu apgrūtinājumu vai nesamērīgus papildu izdevumus. Ieinteresētajai personai būtu nekavējoties jāsazinās ar Komisiju.

9. UZKLAUSĪŠANAS AMATPERSONA

(34)

Ieinteresētās personas var lūgt tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos. Uzklausīšanas amatpersona darbojas kā vidutājs starp ieinteresētajām personām un Komisijas izmeklēšanas dienestiem. Uzklausīšanas amatpersona izskata pieprasījumus par piekļuvi lietas materiāliem, strīdus par dokumentu konfidencialitāti, pieprasījumus pagarināt termiņu un trešo personu uzklausīšanas pieprasījumus. Uzklausīšanas amatpersona var rīkot uzklausīšanu atsevišķai ieinteresētajai personai un darboties kā vidutājs, lai pilnībā tiktu īstenotas ieinteresētās personas tiesības uz aizstāvību. Lai tiktu pārstāvēti dažādi viedokļi un piedāvāti atspēkojoši argumenti par jautājumiem, uzklausīšanas amatpersona nodrošinās arī iespēju piedalīties uzklausīšanā, kurā iesaistītas attiecīgās personas.

(35)

Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz rakstiski un tajā jānorāda pieprasījuma iemesli. Pieprasījumus uzklausīt par jautājumiem, kuri skar izmeklēšanas sākumposmu, personas tiek aicinātas iesniegt 15 dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Pēc tam pieprasījumus uzklausīt pie uzklausīšanas amatpersonas iesniedz iespējami drīz pēc notikuma, kura dēļ vajadzīga šāda iesaistīšanās. Uzklausīšanas amatpersona, pienācīgi ņemot vērā labas pārvaldības intereses un izmeklēšanas savlaicīgu pabeigšanu, izvērtēs iesaistīšanās pieprasījumu iemeslus, izvirzīto jautājumu raksturu un ietekmi uz aizstāvības tiesībām.

(36)	Papildu informācija un kontaktinformācija pieejama uzklausīšanas amatpersonas tīmekļa lapās Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/trade/trade-policy-and-you/contacts/hearing-officer/.

10. IZMEKLĒŠANAS GRAFIKS

(37)	Ievērojot antidempinga pamatregulas 11. panta 5. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 22. panta 1. punktu, izmeklēšana tiks pabeigta deviņu mēnešu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

11. PERSONAS DATU APSTRĀDE

(38)	Šajā izmeklēšanā savāktos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (9).

(39)	Paziņojums par datu aizsardzību, ar ko visas personas tiek informētas par personas datu apstrādi Komisijas tirdzniecības aizsardzības darbību ietvaros, ir pieejams Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/trade/policy/accessing-markets/trade-defence/,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo, ievērojot Regulas (ES) 2016/1036 13. panta 4. punktu un Regulas (ES) 2016/1037 23. panta 6. punktu, sāk pārskatīšanu, lai noteiktu, vai ar Īstenošanas regulu (ES) 2021/1266 un Īstenošanas regulu (ES) 2021/1267 noteiktie antidempinga un antisubsidēšanas pasākumi būtu jāattiecina uz tādu Verbio Diesel Canada Corporation (Taric papildu kods C600) ražotu nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un/vai parafīnu gāzeļļas importu, kuri iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā (parasti dēvēti par “biodīzeļdegvielu”), tīrā veidā vai maisījumā, kuri satur vairāk par 20 masas % sintēzes un/vai destilācijas procesā iegūtus nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesterus un/vai parafīna gāzeļļu, kuri sūtīti no Kanādas, ir vai nav deklarēti ar izcelsmi Kanādā un kurus patlaban deklarē ar KN kodiem ex 1516 20 98 (Taric kods 1516209821), ex 1518 00 91 (Taric kods 1518009121), ex 1518 00 99 (Taric kods 1518009921), ex 2710 19 43 (Taric kods 2710194321), ex 2710 19 46 (Taric kods 2710194621), ex 2710 19 47 (Taric kods 2710194721), ex 2710 20 11 (Taric kods 2710201121), ex 2710 20 16 (Taric kods 2710201621), ex 3824 99 92 (Taric kods 3824999210), ex 3826 00 10 (Taric kods 3826001020, 3826001050, 3826001089) un ex 3826 00 90 (Taric kods 3826009011).

2. pants

Ar šo antidempinga maksājums, kas noteikts ar Īstenošanas regulu (ES) 2021/1266, tiek atcelts attiecībā uz šīs regulas 1. pantā precizēto importu.

3. pants

Ievērojot Regulas (ES) 2016/1036 14. panta 5. punktu, muitas dienesti veic atbilstīgos pasākumus šīs regulas 1. pantā precizētā importa reģistrācijai.

Reģistrāciju beidz pēc deviņiem mēnešiem no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 6. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2) OV L 176, 30.6.2016., 55. lpp.

(3) OV L 277, 2.8.2021., 34. lpp.

(4) OV L 277, 2.8.2021., 62. lpp.

(5) Padomes Regula (EK) Nr. 598/2009 (2009. gada 7. jūlijs), ar ko piemēro galīgo kompensācijas maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu par Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importu (OV L 179, 10.7.2009., 1. lpp.).

(6) Padomes Regula (EK) Nr. 599/2009 (2009. gada 7. jūlijs), ar kuru piemēro galīgo kompensācijas maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas piemērots Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (OV L 179, 10.7.2009., 26. lpp.).

(7) Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 443/2011 (2011. gada 5. maijs), ar ko galīgo kompensācijas maksājumu, kurš ar Regulu (EK) Nr. 598/2009 noteikts Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importam, piemēro arī biodīzeļdegvielas importam, kas sūtīts no Kanādas un kam ir vai nav deklarēta izcelsme Kanādā, ar ko importētai biodīzeļdegvielai maisījumā, kurā Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas saturs nepārsniedz 20 masas %, piemēro arī galīgo kompensācijas maksājumu, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 598/2009, un ar ko izbeidz izmeklēšanu par importu, kas sūtīts no Singapūras (OV L 122, 11.5.2011., 1. lpp.).

(8) Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 444/2011 (2011. gada 5. maijs), ar ko galīgo antidempinga maksājumu, kurš ar Regulu (EK) Nr. 599/2009 noteikts Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importam, piemēro arī biodīzeļdegvielas importam, kas sūtīts no Kanādas un kam ir vai nav deklarēta izcelsme Kanādā, ar ko importētai biodīzeļdegvielai maisījumā, kurā Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas saturs nepārsniedz 20 masas %, piemēro arī galīgo antidempinga maksājumu, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 599/2009, un ar ko izbeidz izmeklēšanu par importu, kas sūtīts no Singapūras (OV L 122, 11.5.2011., 12. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

7.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 436/40

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2021/2160

(2021. gada 6. decembris),

ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2020/1999 par ierobežojošiem pasākumiem pret nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2020. gada 7. decembrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2020/1999 (1).

(2)	Lēmuma (KĀDP) 2020/1999 2. un 3. pantā izklāstītos pasākumus attiecībā uz Lēmuma (KĀDP) 2020/1999 pielikumā uzskaitītajām fiziskām un juridiskām personām, vienībām un struktūrām piemēro līdz 2021. gada 8. decembrim.

(3)

Pamatojoties uz Lēmuma (KĀDP) 2020/1999 pielikuma pārskatīšanu, minētā lēmuma 2. un 3. pantā paredzētie pasākumi attiecībā uz minētajā pielikumā uzskaitītajām fiziskajām un juridiskajām personām, vienībām un struktūrām būtu jāpagarina līdz 2022. gada 8. decembrim, izņemot attiecībā uz vienu mirušu personu, kuras ieraksts būtu jāsvītro no minētā pielikuma. Ieraksti attiecībā uz septiņām minētajā pielikumā iekļautām personām būtu jāatjaunina.

(4)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Lēmums (KĀDP) 2020/1999,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu (KĀDP) 2020/1999 groza šādi:

1)	Lēmuma 10. pantu aizstāj ar šādu: “10. pants Šo lēmumu piemēro līdz 2023. gada 8. decembrim un to pastāvīgi pārskata. Lēmuma 2. un 3. pantā izklāstītos pasākumus attiecībā uz pielikumā uzskaitītajām fiziskām un juridiskām personām, vienībām un struktūrām piemēro līdz 2022. gada 8. decembrim.”;

2)	pielikumu groza tā, kā izklāstīts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2021. gada 6. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. CIGLER KRALJ

(1) Padomes Lēmums (KĀDP) 2020/1999 (2020. gada 7. decembris) par ierobežojošiem pasākumiem pret nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem (OV L 410 I, 7.12.2020., 13. lpp.).

PIELIKUMS

Lēmuma (KĀDP) 2020/1999 pielikuma A daļā (“Fiziskas personas”) izklāstīto fizisku personu sarakstu groza šādi:

1)	saraksta 11. ierakstu (attiecībā uz Mohammed Khalifa AL-KANI (jeb Mohamed Khalifa Abderrahim Shaqaqi AL-KANI, Mohammed AL-KANI, Muhammad Omar AL-KANI) svītro;

ierakstus attiecībā uz turpmāk norādītajām septiņām personām aizstāj ar šādiem ierakstiem:

	Vārds, uzvārds (transliterācija latīņu alfabēta burtos)	Vārds, uzvārds	Identifikācijas informācija	Pamatojums iekļaušanai sarakstā	Sarakstā iekļaušanas datums
“4.	Viktor Vasilievich (Vasilyevich) ZOLOTOV	Виктор Васильевич ЗОЛОТОВ	Amats(-i): Krievijas Federācijas Nacionālās gvardes spēku federālā dienesta (Rosgvardia) direktors Dzimšanas datums: 27.1.1954. Dzimšanas vieta: Sasovo, Krievijas PFSR (tagad Krievijas Federācija) Valstspiederība: Krievija Dzimums: vīrietis	Viktor Zolotov kopš 2016. gada 5. aprīļa ir Krievijas Federācijas Nacionālās gvardes spēku federālā dienesta (Rosgvardia) direktors un tādējādi Krievijas Federācijas Nacionālās gvardes spēku virspavēlnieks un Rosgvardia sastāvā ietilpstošās Speciālās nozīmes mobilās vienības (OMON) komandieris. Minētajā postenī viņš pārrauga visas Rosgvardia un OMON spēku darbības. Kā Rosgvardia direktors viņš ir atbildīgs par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, tostarp par patvaļīgiem arestiem un aizturēšanām un par sistemātiskiem un plašiem mierīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvības pārkāpumiem, jo īpaši, vardarbīgi apspiežot protestus un demonstrācijas.	2.3.2021.
				Rosgvardia tika izmantota 2021. gada 23. janvāra un 21. aprīļaAlexei Navalny atbalstītāju protestu apspiešanā, un tika ziņots, ka daudzi OMON kaujinieki un Nacionālās gvardes karavīri pret protestētājiem pielietoja brutālu spēku un vardarbību. Agresīvā drošības spēku rīcība tika mērķtiecīgi vērsta pret daudziem žurnālistiem, tostarp pret Meduza korespondenti Kristina Safranova, kurai iesita OMON kaujinieks, un pret Novaja Gazeta žurnālisti Yelizaveta Kirpanova, kas saņēma sitienu pa galvu ar steku, kā rezultātā sākās asiņošana. 2021. gada 23. janvāra protestu laikā drošības spēki patvaļīgi aizturēja vairāk nekā 300 nepilngadīgu personu.
5.	ZHU Hailun	朱海仑 (ķīniešu rakstībā)	Amats(-i): Ķīnas Tautas Republikas 13. Nacionālā tautas kongresa loceklis (sasaukuma periodā no 2018. līdz 2023. gadam), kas pārstāv Xinjiang Uyghur autonomo reģionu (XUAR); Nacionālā tautas kongresa Uzraudzības un tieslietu komitejas loceklis (kopš 2018. gada 19. marta).	Bijušais Xinjiang Uyghur autonomā reģiona (XUAR) politiskās un juridiskās komisijas sekretārs un bijušais XUAR partijas komitejas sekretāra vietnieks (no 2016. līdz 2019. gadam). Bijušais XUAR 13. tautas kongresa Pastāvīgās komitejas, reģionālas likumdošanas iestādes, vadītāja vietnieks (no 2019. gada līdz 2021. gada 5. februārim, bet joprojām aktīvs vismaz līdz 2021. gada martam). Ķīnas Tautas Republikas 13. Nacionālā tautas kongresa loceklis (sasaukuma periodā no 2018. līdz 2023. gadam), kas pārstāv XUAR. Kopš 2018. gada 19. marta Nacionālā tautas kongresa Uzraudzības un tieslietu komitejas loceklis.	22.3.2021.
			Dzimšanas datums: 1958. gada janvāris Dzimšanas vieta: Lianshui, Jiangsu (Ķīna) Valstspiederība: Ķīna Dzimums: vīrietis	Būdams XUAR politiskās un juridiskās komisijas sekretārs (no 2016. līdz 2019. gadam), Zhu Hailun bija atbildīgs par iekšējās drošības un tiesībaizsardzības uzturēšanu XUAR. Tādējādi viņš ieņēma svarīgu politisku amatu, kurā bija atbildīgs par plaša mēroga novērošanas, aizturēšanas un indoktrinācijas programmu, kas vērsta pret uiguriem un citiem musulmaņu etnisko minoritāšu pārstāvjiem. Zhu Hailun ir raksturots kā šīs programmas “arhitekts”. Tādēļ viņš ir atbildīgs par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā, jo īpaši par patvaļīgu plaša mēroga aizturēšanu, kas vērsta pret uiguru un citu musulmaņu etnisko minoritāšu pārstāvjiem. Būdams XUAR 13. tautas kongresa Pastāvīgās komitejas vadītāja vietnieks (no 2019. gada līdz 2021. gada 5. februārim), Zhu Hailun turpināja saglabāt izšķirošu ietekmi XUAR, kur turpinās plaša mēroga novērošanas, aizturēšanas un indoktrinācijas programma, kas vērsta pret uiguriem un citiem musulmaņu etnisko minoritāšu pārstāvjiem.
9.	JONG Kyong-thaek (jeb CHO’NG, Kyo’ng-t’aek)	정경택 (korejiešu rakstībā)	Amats(-i): Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (KTDR) valsts drošības ministrs Dzimšanas datums: starp 1.1.1961. un 31.12.1963. Valstspiederība: Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (KTDR) Dzimums: vīrietis	Jong Kyong-thaek kopš 2017. gada ir Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (KTDR) valsts drošības ministrs. KTDR Valsts drošības ministrija ir viena no vadošajām iestādēm, kas ir atbildīga par KTDR represīvās drošības politikas īstenošanu, galvenokārt par politiskās opozīcijas, “graujošas” informācijas plūsmas no ārzemēm un citas rīcības, ko uzskata par nopietnu politisku apdraudējumu politiskajai sistēmai un tās vadībai, identificēšanu un apspiešanu. Būdams Valsts drošības ministrijas vadītājs, Jong Kyong-thaek ir atbildīgs par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem KTDR, jo īpaši par spīdzināšanu un citādu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, par ārpustiesas, tūlītēju vai patvaļīgu nāvessodu izpildi un nogalināšanu, personu piespiedu pazušanu un patvaļīgiem arestiem vai aizturēšanu, kā arī par plašu piespiedu darbu un seksuālu vardarbību pret sievietēm.	22.3.2021.
10.	RI Yong Gil (jeb RI Yong Gi, RI Yo’ng-kil, YI Yo’ng-kil)	리영길 (korejiešu rakstībā)	Amats(-i): Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (KTDR) valsts aizsardzības ministrs Dzimšanas datums: 1955. Valstspiederība: Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (KTDR) Dzimums: vīrietis	Ri Yong Gil ir Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (KTDR) valsts aizsardzības ministrs. No 2021. gada janvāra līdz 2021. gada jūnijam vai jūlijam viņš bija sabiedrības drošības ministrs. No 2018. līdz 2021. gada janvārim viņš bija Korejas Tautas armijas ģenerālštāba vadītājs. Būdams valsts aizsardzības ministrs, Ri Yong Gil ir atbildīgs par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem KTDR, tostarp tiem, ko veikuši Militārās drošības pavēlniecības locekļi un citas Korejas Tautas armijas vienības. KTDR Sabiedrības drošības ministrija (pirms tam tā bija pazīstama ar nosaukumu “Tautas drošības ministrija” vai “Publiskās drošības ministrija”) un Militārās drošības pavēlniecība ir vadošās iestādes, kas atbild par KTDR represīvās drošības politikas īstenošanu, tostarp par tādu personu nopratināšanu un sodīšanu, kas “nelikumīgi” bēg no KTDR. Konkrēti Sabiedrības drošības ministrija ar tās Pārmācības biroja starpniecību atbild par soda nometņu un īstermiņa aizturēšanas un labošanas darba centru uzturēšanu, kur cietumnieki (aizturētie) tiek pakļauti apzinātai badināšanai un citādai necilvēcīgai attieksmei.	22.3.2021.
				Kā bijušais Sabiedrības drošības ministrijas vadītājs, Ri Yong Gil ir atbildīgs par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem KTDR, jo īpaši par spīdzināšanu un citādu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, par ārpustiesas, tūlītēju vai patvaļīgu nāvessodu izpildi un nogalināšanu, personu piespiedu pazušanu un patvaļīgiem arestiem vai aizturēšanu, kā arī par plašu piespiedu darbu un seksuālu vardarbību pret sievietēm. Kā bijušais Korejas Tautas armijas ģenerālštāba vadītājs Ri Yong Gil ir atbildīgs arī par plaši izplatītajiem nopietnajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, ko pastrādājusi Korejas Tautas armija.
12.	Abderrahim Al-KANI (jeb Abdul-Rahim AL-KANI, Abd-al-Rahim AL-KANI)	الرحيم الكاني عبد (arābu rakstībā)	Amats(-i): Kaniyat Militia loceklis Dzimšanas datums: 7.9.1997. Valstspiederība: Lībija Pases numurs: PH3854LY ID numurs: 119970331820 Dzimums: vīrietis	Abderrahim Al-Kani ir nozīmīgs Kaniyat Militia loceklis un Kaniyat Militia vadītāja Mohammed Khalifa Al-Khani (miris 2021. gada jūlijā) brālis. Kaniyat Militia no 2015. gada līdz 2020. gada jūnijam kontrolēja Tarhuna pilsētu Lībijā. Abderrahim Al-Kani ir atbildīgs par Kaniyat Militia iekšējo drošību. Šajā amatā viņš ir atbildīgs par nopietniem cilvēktiesību aizskārumiem Lībijā, jo īpaši par cilvēku sodīšanu ar nāvi bez tiesas sprieduma un piespiedu pazušanu Tarhuna pilsētā no 2015. gada līdz 2020. gada jūnijam. 2020. gada jūnija sākumā Abderrahim Al-Kani un Kaniyat Militia aizbēga no Tarhuna uz Lībijas austrumdaļu. Pēc tam Tarhuna tika atrasti vairāki masu kapi, kurus saista ar Kaniyat Militia.	22.3.2021.
13.	Aiub Vakhaevich KATAEV (jeb Ayubkhan Vakhaevich KATAEV)	Аюб Вахаевич КАТАЕВ (jeb Аюбхан Вахаевич КАТАЕВ) (krievu rakstībā)	Amats(-i): Bijušais Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrijas nodaļas vadītājs Argun pilsētā Čečenijas Republikā. Dzimšanas datums: 1.12.1980. vai 1.12.1984. Valstspiederība: Krievija Dzimums: vīrietis	Līdz 2018. gadam Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrijas nodaļas vadītājs Argun pilsētā Čečenijas Republikā. Šajā amatā kā Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrijas nodaļas vadītājs Argun pilsētā Aiub Kataev pārraudzīja vietējo valsts drošības un policijas aģentūru darbu. Būdams šajā amatā, viņš personīgi pārraudzīja plašās un sistemātiskās vajāšanas Čečenijā, kuras sākās 2017. gadā. Represijas tiek vērstas pret lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem, transpersonām un interseksuāļiem (LGBTI), pret personām, par kurām tiek pieņemts, ka tās pieder LGBTI grupām, un pret citām personām, kuras tur aizdomās, ka tās ir Čečenijas Republikas vadītāja Ramzan Kadyrov pretinieki. Aiub Kataev un viņa agrāk komandētie spēki ir atbildīgi par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, jo īpaši par spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību, kā arī par patvaļīgu aizturēšanu un ārpustiesas vai patvaļīgu nāvessodu izpildi un nogalināšanu. Saskaņā ar daudzu liecinieku apgalvojumiem Aiub Kataev personīgi pārraudzīja aizturēto spīdzināšanu un piedalījās tajā.	22.3.2021.
14.	Abuzaid (Abuzayed) Dzhandarovich VISMURADOV	Абузайд Джандарович ВИСМУРАДОВ (krievu rakstībā)	Amats(-i): Bijušais speciālās ātrās reaģēšanas vienības nodaļas Terek komandieris, Čečenijas Republikas premjerministra vietnieks, Čečenijas Republikas vadītāja Ramzan Kadyrov neoficiālais miesassargs. Dzimšanas datums: 24.12.1975.	Bijušais speciālās ātrās reaģēšanas vienības nodaļas Terek komandieris. Kopš 2020. gada 23. marta Čečenijas Republikas premjerministra vietnieks. Čečenijas Republikas vadītāja Ramzan Kadyrov neoficiālais miesassargs. No 2012. gada marta līdz 2020. gada martam Abuzaid Vismuradov bija speciālās ātrās reaģēšanas vienības nodaļas Terek komandieris. Būdams šajā amatā, viņš personīgi pārraudzīja plašās un sistemātiskās vajāšanas Čečenijā, kuras sākās 2017. gadā. Represijas tiek vērstas pret lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem, transpersonām un interseksuāļiem (LGBTI), pret personām, par kurām tiek pieņemts, ka tās pieder LGBTI grupām, un pret citām personām, kuras tur aizdomās, ka tās ir Čečenijas Republikas vadītāja Ramzan Kadyrov pretinieki.	22.3.2021.”
			Dzimšanas vieta: Akhmat-Yurt/Khosi-Yurt, bijusī Čečenijas-Ingušijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika (APSR), tagad Čečenijas Republika (Krievijas Federācija) Valstspiederība: Krievija Dzimums: vīrietis	Abuzaid Vismuradov un viņa agrāk komandētā nodaļa Terek ir atbildīgi par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, jo īpaši par spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību, kā arī par patvaļīgu aizturēšanu un ārpustiesas vai patvaļīgu nāvessodu izpildi un nogalināšanu. Saskaņā ar daudzu liecinieku apgalvojumiem Abuzaid Vismuradov personīgi pārraudzīja aizturēto spīdzināšanu un piedalījās tajā. Viņš ir cieši saistīts ar Čečenijas Republikas vadītāju Ramzan Kadyrov, kurš jau daudzus gadus īsteno represiju kampaņu pret saviem politiskajiem pretiniekiem.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 436

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	64. gadagājums 2021. gada 7. decembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Īstenošanas regula (ES) 2021/2151 (2021. gada 6. decembris), ar ko īsteno Regulu (ES) 2020/1998 par ierobežojošiem pasākumiem pret nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem	1
	*	Padomes Īstenošanas regula (ES) 2021/2152 (2021. gada 6. decembris), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā	7
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2153 (2021. gada 6. augusts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/2034 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizēti kritēriji, pēc kuriem konkrētām ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasības ( 1 )	9
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2154 (2021. gada 13. augusts), ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/2034 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar ko precizē atbilstošus kritērijus to darbinieku kategoriju identificēšanai, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tās pārvaldīto aktīvu riska profilu ( 1 )	11
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2155 (2021. gada 13. augusts), ar ko attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, precizējot to instrumentu klases, kas adekvāti atspoguļo ieguldījumu brokeru sabiedrības kredītkvalitāti parastās situācijās, un iespējamo alternatīvo kārtību, kura ir piemērota izmantošanai atalgojuma mainīgās daļas vajadzībām, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/2034 ( 1 )	17
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2156 (2021. gada 17. septembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625, izveidojot Eiropas Savienības Rifta ielejas drudža references laboratoriju ( 1 )	26
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/2157 (2021. gada 6. decembris), ar ko sāk pārskatīt Īstenošanas regulas (ES) 2021/1266 un (ES) 2021/1267, ar kurām attiecīgi galīgo antidempinga un galīgo kompensācijas maksājumu piemēro arī biodīzeļdegvielas importam, kas sūtīts no Kanādas un kam ir vai nav deklarēta izcelsme Kanādā, lai noteiktu, vai var piešķirt atbrīvojumu no šiem pasākumiem vienam Kanādas ražotājam eksportētājam, atceltu antidempinga maksājumu attiecībā uz šā ražotāja eksportētāja veikto importu un šā ražotāja eksportētāja veiktajam importam piemērotu reģistrāciju	28
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/2158 (2021. gada 6. decembris), ar kuru groza I pielikumu Īstenošanas regulai (ES) 2021/934, ar ko nosaka īpašus kontroles pasākumus attiecībā uz klasisko cūku mēri ( 1 )	35
		LĒMUMI
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2021/2159 (2021. gada 25. novembris) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbu zaudējušiem darba ņēmējiem izmantošanu saskaņā ar Spānijas pieteikumu – EGF/2021/001 ES/País Vasco metal	38
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2021/2160 (2021. gada 6. decembris), ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2020/1999 par ierobežojošiem pasākumiem pret nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem	40
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2021/2161 (2021. gada 6. decembris), ar kuru groza Lēmumu (KĀDP) 2018/1788, ar ko atbalsta Dienvidaustrumeiropas un Austrumeiropas Informācijas apstrādes centru vieglo un kājnieku ieroču kontrolei (SEESAC), lai īstenotu Reģionālo ceļvedi par nelikumīgas ieroču tirdzniecības apkarošanu Rietumbalkānos	46


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.