1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2023. gada 22. jūnijam. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmu Komisijai minēto noteikumu tekstu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

1.   Uz šajā pantā paredzētajām tiesībām attiecas šā nolīguma I pielikumā paredzētie pārejas noteikumi.

Satiksmes tiesības un maršrutu saraksts

2.   Katra Puse piešķir otrai Pusei šādas tiesības veikt starptautiskus gaisa pārvadājumus, ko nediskriminējošā veidā īsteno otras Puses gaisa pārvadātāji:

3.   Katras Puses gaisa pārvadātāji pēc savas izvēles var jebkurā vai visos lidojumos 2. punktā noteiktajos maršrutos:

Šajā punktā paredzēto darbības elastīgumu var izmantot bez virziena vai ģeogrāfiskiem ierobežojumiem un nezaudējot jebkādas tiesības veikt pārvadājumus, kuri ir citādi atļauti šajā nolīgumā, ja:

4.   Katra Puse ļauj gaisa pārvadātājiem noteikt to piedāvāto starptautisko gaisa pārvadājumu biežumu un jaudu, pamatojoties uz komerciāliem apsvērumiem tirgū. Atbilstīgi šīm tiesībām neviena no Pusēm nedrīkst vienpusēji ierobežot pārvadājumu apjomu, pakalpojumu biežumu vai regularitāti, pārvadājumu maršrutus, izcelsmi vai galamērķi, vai otras Puses gaisa pārvadātāju ekspluatēto gaisa kuģu tipu vai tipus, izņemot gadījumus, kad tas saistīts ar muitas, tehniskiem, darbības, vides vai veselības aizsardzības apsvērumiem, vai ja šajā nolīgumā paredzēts citādi.

5.   Katras Puses gaisa pārvadātāji, tostarp piemērojot kodu koplietojuma nosacījumus, var apkalpot jebkuru punktu, kas atrodas trešā valstī un kas neietilpst konkrētā maršrutā, ja vien tie neizmanto piektās brīvības tiesības.

6.   Neviens šā nolīguma nosacījums:

7.   Īstenojot savas attiecīgās tiesības un pienākumus saskaņā ar šo nolīgumu, Puses nekādā veidā nediskriminē otras Puses gaisa pārvadātājus, jo īpaši valstspiederības dēļ.

8.   Neatkarīgi no citiem šā nolīguma noteikumiem katrai Pusei ir tiesības atteikties veikt starptautiskus gaisa pārvadājumus no, uz vai caur tādas trešās valsts teritoriju, ar kuru šai Pusei nav diplomātisku attiecību.

1.   Saņemot darbības atļaujas pieteikumu no vienas Puses gaisa pārvadātāja, otra Puse piešķir attiecīgās darbības un tehniskās atļaujas ar vismazāko iespējamo procesuālo kavēšanos, ja:

2.   Piešķirot darbības un tehniskās atļaujas, katra Puse pret visiem pārvadātājiem izturas nediskriminējošā veidā.

3.   Saņemot darbības atļaujas pieteikumu no vienas Puses gaisa pārvadātāja, otra Puse atzīst visus sagatavotības konstatējumus vai valstspiederības konstatējumus, ko par attiecīgo gaisa pārvadātāju sagatavojusi pirmā Puse, tā, it kā šādus konstatējumus būtu sagatavojušas tās kompetentās iestādes, un neveic šo jautājumu papildu izmeklēšanu, izņemot otrajā un trešajā daļā norādītos gadījumus.

Ja pēc darbības atļaujas pieteikuma saņemšanas no gaisa pārvadātāja vai pēc šādas atļaujas piešķiršanas saņēmējas Puses kompetentajām iestādēm ir konkrētas bažas par to, ka, neraugoties uz otras Puses sagatavoto konstatējumu, nav izpildīti 1. punktā izklāstītie nosacījumi attiecīgo darbības vai tehnisko atļauju piešķiršanai, saņēmēja Puse nekavējoties informē otru Pusi, pienācīgi pamatojot savu šaubu iemeslus. Minētajā gadījumā jebkura Puse var lūgt apspriešanos, tostarp ar Pušu kompetento iestāžu pārstāvjiem, un/vai papildu informāciju saistībā ar bažām, un uz šādiem apspriešanās pieprasījumiem atbild pēc iespējas ātrāk. Ja jautājums nav atrisināts, jebkura Puse var iesniegt lietu 23. pantā minētajā Apvienotajā komitejā (“Apvienotā komiteja”).

Šis punkts neattiecas uz konstatējumu atzīšanu saistībā ar drošuma apliecībām vai licencēm, drošības pasākumiem vai apdrošināšanas segumu.

1.   Jebkuras Puses kompetentās iestādes var atteikt, atsaukt, apturēt, paredzēt nosacījumus vai ierobežot darbības vai tehniskās atļaujas vai citādi atteikt, apturēt, paredzēt nosacījumus vai ierobežot otras Puses gaisa pārvadātāja darbību gadījumos, ja:

2.   Ja vien tūlītēja rīcība nav būtiski svarīga, lai novērstu turpmāku neatbilstību 1. punkta c) vai d) apakšpunktam, šajā pantā noteiktās tiesības īsteno tikai pēc apspriešanās ar otru Pusi.

3.   Šis pants neierobežo nevienas Puses tiesības atteikt, atsaukt, apturēt, paredzēt nosacījumus vai ierobežot otras Puses gaisa pārvadātāja vai pārvadātāju darbības vai tehniskās atļaujas atbilstīgi 14. vai 15. pantam.

1.   Neatkarīgi no 4. un 5. panta un pēc tam, kad Apvienotā komiteja atbilstīgi 23. panta 8. punktam ir apstiprinājusi, ka saskaņā ar attiecīgajām tiesībām katra Puse vai tās valstspiederīgie var iegādāties otras Puses gaisa pārvadātāja vairākuma īpašumtiesības vai tā faktisku kontroli, Puses var atļaut ES dalībvalstīm vai to valstspiederīgajiem iegādāties Armēnijas gaisa pārvadātāja vairākuma īpašumtiesības vai tā faktisku kontroli, vai Armēnijai vai tās valstspiederīgajiem iegādāties Eiropas Savienības gaisa pārvadātāja vairākuma īpašumtiesības vai tā faktisku kontroli saskaņā ar šā panta 2. punktu.

2.   Saistībā ar šā panta 1. punktu atļauj veikt Pušu vai to valstspiederīgo investīcijas gaisa pārvadātājos, katru gadījumu izskatot atsevišķi, saskaņā ar iepriekšēju Apvienotās komitejas lēmumu atbilstīgi 23. panta 2. punktam.

Minētajā lēmumā norāda nosacījumus, kas saistīti ar saskaņotajiem pakalpojumiem atbilstīgi šim nolīgumam un ar pakalpojumiem starp trešām valstīm un Pusēm. Šādam lēmumam nepiemēro 23. panta 11. punktu.

1.   Ielidojot vai atrodoties vienas Puses teritorijā vai izlidojot no tās, otras Puses gaisa pārvadātāji ievēro minētajā teritorijā piemērojamos tiesību aktus un noteikumus par starptautiskos gaisa pārvadājumos iesaistītu gaisa kuģu uzņemšanu, darbību tās teritorijā vai izlidošanu no tās.

2.   Ielidojot vai atrodoties vienas Puses teritorijā vai izlidojot no tās, attiecībā uz otras Puses pasažieriem, apkalpi, bagāžu, kravu vai pasta sūtījumiem ievēro šajā teritorijā piemērojamos tiesību aktus un noteikumus par gaisa kuģu pasažieru, apkalpes, bagāžas, kravas vai pasta sūtījumu uzņemšanu, darbību tās teritorijā vai aizceļošanu no tās (tostarp noteikumus par ieceļošanu, formalitāšu kārtošanu, imigrāciju, pasēm, muitu un karantīnu vai – pasta sūtījumu gadījumā – pasta noteikumus).

3.   Puses to attiecīgajā teritorijā atļauj otras Puses gaisa pārvadātājiem veikt pasākumus nolūkā nodrošināt, ka tiek pārvadātas tikai tādas personas, kurām ir ceļošanas dokumenti, kas vajadzīgi, lai ielidotu vai atrastos tranzītā otras Puses teritorijā.

1.   Puses atzīst, ka to kopīgs mērķis ir nodrošināt godīgu un konkurētspējīgu vidi un godīgas un vienlīdzīgas iespējas abu Pušu uzņēmumiem, kuri sniedz gaisa pārvadājumu pakalpojumus, lai tie varētu konkurēt, sniedzot apstiprinātus pakalpojumus konkrētos maršrutos. Tāpēc Puses veic visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu šā mērķa pilnīgu sasniegšanu.

2.   Puses apstiprina, ka brīva, godīga un neizkropļota konkurence ir svarīga šā nolīguma mērķu sasniegšanai, un norāda, ka efektīvai gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai ir svarīgi, lai pastāvētu visaptveroši konkurences tiesību akti un neatkarīga konkurences iestāde, kā arī tiktu stabili un efektīvi īstenoti attiecīgie konkurences tiesību akti. Katras Puses konkurences tiesību aktus, kuri attiecas uz šajā pantā ietvertajiem jautājumiem un kuros laiku pa laikam izdarīti grozījumi, piemēro gaisa pārvadātāju darbībām attiecīgās Puses jurisdikcijā. Puses atbalsta konkurences tiesību aktu savietojamību un konverģenci, un to efektīvu piemērošanu. Puses atbilstīgi un attiecīgā gadījumā sadarbosies jautājumos par konkurences tiesību aktu efektīvu piemērošanu, tostarp ļaujot saviem attiecīgajiem uzņēmumiem vai citiem valstspiederīgajiem saskaņā ar Pušu attiecīgajiem noteikumiem un judikatūru atklāt informāciju, kas saistīta ar otras Puses konkurences iestāžu veiktajām konkurences tiesību aktu piemērošanas darbībām.

3.   Nekas šajā nolīgumā neietekmē, neierobežo vai neapdraud nevienas Puses attiecīgo konkurences iestāžu un tiesu (un Eiropas Komisijas) pilnvaras un tiesības, un visi jautājumi saistībā ar konkurences tiesību īstenošanu aizvien ir vienīgi šo iestāžu un tiesu kompetencē. Tāpēc visas darbības, ko kāda Puses veic saskaņā ar šo pantu, neskar šo iestāžu un tiesu iespējamās darbības.

4.   Par visām darbībām, ko veic saskaņā ar šo pantu, atbild vienīgi Puses, un tās ir vērstas vienīgi pret otru Pusi vai uzņēmumiem, kuri sniedz gaisa pārvadājumu pakalpojumus no/uz Pusēm. Uz šādām darbībām neattiecas 24. pantā paredzētā strīdu izšķiršanas procedūra.

5.   Katra Puse novērš visas diskriminācijas un negodīgas prakses formas, kas varētu negatīvi ietekmēt godīgas un vienlīdzīgas iespējas otras Puses uzņēmumiem, kuri sniedz gaisa pārvadājumu pakalpojumus, konkurēt, sniedzot gaisa pārvadājumu pakalpojumus.

6.   Neviena Puse nepiešķir vai neļauj piešķirt subsīdijas vai atbalstu nevienam uzņēmumam, ja šādas subsīdijas vai atbalsts varētu būtiski un negatīvi ietekmēt godīgas un vienlīdzīgas iespējas otras Puses uzņēmumiem konkurēt, sniedzot gaisa pārvadājumu pakalpojumus. Šādas publiskas subsīdijas vai atbalsts var ietvert cita starpā: šķērssubsīdiju piešķiršanu; saimnieciskās darbības zaudējumu kompensēšanu; kapitāla nodrošināšanu; dotācijas; garantijas; aizdevumus vai apdrošināšanu ar privileģētiem nosacījumiem; aizsardzību no bankrota; izvairīšanos no atmaksājamo summu piedziņas; izvairīšanos no investēto publisko līdzekļu parastas atmaksas; nodokļu atvieglojumus vai atbrīvojumus no nodokļiem; kompensācijas par valsts iestāžu uzliktu finansiālu apgrūtinājumu un piekļuvi ar diskriminējošiem vai nekomerciāliem noteikumiem aeronavigācijas vai lidostas objektiem un pakalpojumiem, degvielai, apkalpošanai uz zemes, drošībai, datorizētas rezervācijas sistēmām, laika nišu piešķiršanai vai citiem saistītiem objektiem un pakalpojumiem, kas vajadzīgi gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai.

7.   Ja Puse sniedz publiskas subsīdijas vai atbalstu uzņēmumam, tā nodrošina šāda pasākuma pārredzamību, izmantojot atbilstošus līdzekļus, kas varētu ietver prasību uzņēmumam skaidri un atsevišķi norādīt subsīdiju vai atbalstu savos pārskatos.

8.   Katra Puse pēc otras Puses pieprasījuma saprātīgā laikā iesniedz otrai Pusei finanšu pārskatus, kas saistīti ar pirmās Puses jurisdikcijā esošiem subjektiem, un citu jebkuru informāciju, ko pamatoti varētu pieprasīt otra Puse, lai nodrošinātu šā panta noteikumu izpildi. Tā varētu ietvert sīku informāciju par subsīdijām vai atbalstu. Pusei, kura pieprasa šādu informāciju, varētu būt jāizskata šāda iesniegtā informācija kā konfidenciāla.

9.   Neskarot nevienu attiecīgās kompetentās iestādes vai tiesas darbību, kas veikta, lai izpildītu 5. un 6. punktā paredzētos noteikumus:

10.   Katra Puse efektīvi piemēro pretmonopolu likumus saskaņā ar 2. punktu un aizliedz uzņēmumiem:

11.   Katra Puse uztic 10. punktā paredzēto pretmonopolu likumu izpildi vienīgi savai attiecīgajai un neatkarīgajai konkurences iestādei vai tiesai.

12.   Neskarot nevienu darbību, ko veikusi attiecīgā konkurences iestāde vai tiesa nolūkā izpildīt 10. punktā paredzētos noteikumus, ja viena Puse konstatē, ka uzņēmums cieš no iespējama 10. punkta pārkāpuma, un to var pamatot, tā var iesniegt savus apsvērumus rakstveidā otrai Pusei. Pēc otras Puses informēšanas pirmā Puse var vērsties arī pie atbildīgajām valdības institūcijām otras Puses teritorijā, tostarp centrālā, reģionālā, provinciālā vai vietējā līmeņa institūcijām, lai apspriestu ar šo pantu saistītos jautājumus. Turklāt Puse var pieprasīt apspriešanos par šo jautājumu ar otru Pusi nolūkā atrisināt problēmu. Šādas apspriedes notiek ne vēlāk kā 30 dienas pēc šāda lūguma saņemšanas. Tikmēr Puses apmainās ar pietiekamu informāciju, lai varētu pilnīgi izvērtēt pirmās Puses paustās bažas.

13.   Ja Puses neatrisina jautājumu apspriedēs 30 dienās no apspriežu sākuma vai ja apspriedes nesākas 30 dienās no dienas, kad ir saņemts pieprasījums par iespējamo 10. punkta pārkāpumu, vai ja attiecīgā konkurences iestāde vai tiesa ir konstatējusi kādu pretmonopolu likumu pārkāpumu, Pusei, kura pieprasīja apspriešanos, ir tiesības pārtraukt īstenot šajā nolīgumā paredzētās tiesības attiecībā uz otras Puses uzņēmumiem, atsakot, atsaucot vai pārtraucot darbības atļauju vai paredzot tādus nosacījumus, kurus tā varētu uzskatīt par vajadzīgiem šādu tiesību izpildei, vai piemērot nodevas vai veikt citas darbības. Saskaņā ar šo punktu veiktās darbības ir piemērotas, samērīgas un ierobežotas līdz apjomam un laikam, kas ir obligāti nepieciešams.

1.   Ievērojot I pielikumā izklāstītos pārejas noteikumus, Puses nodrošina, ka to attiecīgie tiesību akti, noteikumi vai procedūras atbilst regulatīvajām prasībām un standartiem, kas attiecas uz gaisa transportu un precizēti II pielikuma A daļā.

2.   Puses vienojas, ka šķēršļi komerciālo pārvadātāju uzņēmējdarbības veikšanai mazinātu ieguvumus, kas jāsasniedz ar šo nolīgumu. Tādēļ Puses efektīvi un savstarpēji sadarbojas, lai likvidētu šķēršļus uzņēmējdarbībai, ar kuriem saskaras abu Pušu komerciālie operatori, ja šādi šķēršļi var kavēt komercdarbību, rada konkurences traucējumus vai ietekmē vienlīdzīgas konkurences iespējas.

3.   Abu Pušu gaisa pārvadātājiem neprasa saglabāt vietējo sponsoru.

4.   Apvienotā komiteja izstrādā sadarbības procesu saistībā ar uzņēmējdarbības veikšanu un komerciālajām iespējām; pārrauga progresu, efektīvi novēršot šķēršļus uzņēmējdarbībai, ar kuriem saskaras komerciālie operatori, un regulāri pārskata attīstību, tostarp attiecībā uz tiesību aktu un normatīviem grozījumiem. Saskaņā ar 23. pantu Puse var pieprasīt Apvienotās komitejas sanāksmes sasaukšanu, lai risinātu ar šā panta piemērošanu saistītus jautājumus.

5.   Katras Puses gaisa pārvadātājiem ir tiesības brīvi izveidot birojus un objektus otras Puses teritorijā, ja šādi biroji un objekti ir vajadzīgi, lai sniegtu gaisa pārvadājumu pakalpojumus un reklamētu un pārdotu gaisa pārvadājumu pakalpojumus un saistītas darbības, tostarp tiesības pārdot un izsniegt jebkādu savu vai citu pārvadātāju biļeti vai gaisa pārvadājumu pavadzīmi.

6.   Katras Puses gaisa pārvadātāji ir tiesīgi saskaņā ar otras Puses tiesību aktiem un noteikumiem par ieceļošanu, uzturēšanos un nodarbinātību ievest un uzturēt otras Puses teritorijā vadības, pārdošanas, tehnisko, darbības un citu speciālistu personālu, kas ir nepieciešams, lai atbalstītu gaisa pārvadājumu pakalpojumu nodrošināšanu. Abas puses vajadzības gadījumā atvieglo un paātrina darba atļauju piešķiršanu darbiniekiem, kuri saskaņā ar šo punktu strādā birojos, tostarp tiem, kas veic dažus īslaicīgus pienākumus ne ilgāk par 90 dienām, ievērojot attiecīgos spēkā esošos tiesību aktus un noteikumus.

7.   Neskarot otro daļu, katram gaisa pārvadātājam saistībā ar apkalpošanu uz zemes otras Puses teritorijā ir:

Pirmās daļas a) un b) punktā minētās tiesības attiecas tikai uz konkrētiem pieejamo telpu vai ietilpības ierobežojumiem, kas saistīti ar vajadzību uzturēt drošu lidostas darbību. Ja šādi ierobežojumi ierobežo, nepieļauj vai liedz pašapkalpošanos un starp piegādātājiem, kas nodrošina apkalpošanu uz zemes, faktiski nav konkurences, attiecīgā Puse nodrošina, ka visi šie pakalpojumi ar vienlīdzīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem ir pieejami visiem gaisa pārvadātājiem; šādu pakalpojumu cenas nosaka saskaņā ar atbilstīgiem, objektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem.

8.   Katram apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzējam neatkarīgi no tā, vai tas ir gaisa pārvadātājs vai ne, ir tiesības otras Puses teritorijā sniegt apkalpošanas uz zemes pakalpojumus gaisa pārvadātājiem, kas izmanto to pašu lidostu, ja tas ir atļauts un atbilst attiecīgajiem tiesību aktiem un noteikumiem.

9.   Katra Puse nodrošina, ka tās noteikumi, pamatnostādnes un procedūras laika nišu piešķiršanai lidostās savā teritorijā tiek piemērotas neatkarīgi, pārredzami, efektīvi, nediskriminējoši un laikus.

10.   Puse var pieprasīt paziņot saskaņā ar šo nolīgumu sniegto gaisa pārvadājumu darba plānus, programmas vai grafikus tikai informatīvos nolūkos, lai varētu pārbaudīt, vai tiek īstenotas šajā nolīgumā paredzētās tiesības. Ja Puse pieprasa šādu paziņojumu, tā samazina paziņošanas prasību un procedūru administratīvo slogu otras Puses gaisa transporta starpniekiem un gaisa pārvadātājiem.

11.   Ikviens jebkuras Puses gaisa pārvadātājs drīkst iesaistīties gaisa pārvadājumu un saistīto pakalpojumu pārdošanā otras Puses teritorijā tieši vai pēc gaisa pārvadātāja izvēles, ar tā pārdošanas aģentu vai citu gaisa pārvadātāja izraudzītu starpnieku palīdzību, vai internetā, vai ar jebkuru pieejamu līdzekli. Ikvienam gaisa pārvadātājam ir tiesības pārdot šādus pārvadājumu un saistītos pakalpojumus, un ikviena persona drīkst brīvi pirkt šādus pārvadājumus un saistītos pakalpojumus minētās teritorijas valūtā vai brīvi konvertējamās valūtās.

12.   Katras Puses gaisa pārvadātājiem ir atļauts segt vietējos izdevumus, tostarp, degvielas iegādes izdevumus un lidostas maksas, otras Puses teritorijā vietējā valūtā. Pēc to izvēles ikvienas Puses gaisa pārvadātāji drīkst segt šādus izdevumus otras Puses teritorijā brīvi konvertējamās valūtās saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem par valūtu.

13.   Ikvienam gaisa pārvadātājam ir tiesības jebkurā brīdī pēc pieprasījuma konvertēt brīvi konvertējamā valūtā un pārskaitīt no otras Puses uz paša izraudzītu valsti vietējos ieņēmumus. Konvertācija un pārskaitījumi ir jāatļauj tūlīt, bez ierobežojumiem vai aplikšanas ar attiecīgajiem nodokļiem pēc tirgus valūtas maiņas kursa, kas ir piemērojams attiecīgajām transakcijām un pārskaitījumiem dienā, kad gaisa pārvadātājs iesniedz sākotnējo pārskaitījuma pieteikumu, un tiem nepiemēro nekādas maksas, izņemot parasto maksu par banku pakalpojumiem, lai veiktu šādu konvertēšanu un pārskaitīšanu.

14.   Veicot vai piedāvājot pakalpojumus saskaņā ar šo nolīgumu, ikviens katras Puses gaisa pārvadātājs var slēgt mārketinga sadarbības līgumus, piemēram, līgumus par konkrētām vietām katrā lidojumā vai par sadarbības lidojumiem, ar:

ar nosacījumu, ka i) apkalpojošajam gaisa pārvadātājam ir atbilstīgas satiksmes tiesības, ii) līgumpārvadātājiem ir attiecīgās tiesības veikt pārvadājumus noteiktajā maršrutā, un iii) līgums atbilst prasībām attiecībā uz drošumu un konkurenci, kas parasti tiek piemērotas šādiem pasākumiem.

15.   Attiecībā uz tādu pasažieru pārvadājumu pārdošanu, kuri ietver mārketinga sadarbības līgumus, pircējs jāinformē tirdzniecības vietā vai jebkurā gadījumā, reģistrējoties lidojumam, vai pirms iekāpšanas, ja attiecīgā savienotā lidojuma gadījumā reģistrācija nav vajadzīga, par to, kuri transporta pakalpojumu sniedzēji apkalpos katru pakalpojuma sektoru

16.   Saistībā ar pasažieru pārvadājumiem uz virszemes pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem neattiecas tiesību akti un noteikumi, kas reglamentē gaisa pārvadājumu pakalpojumus, pamatojoties vienīgi uz to, ka šos virszemes pārvadājumus piedāvā gaisa pārvadātājs, izmantojot savu nosaukumu.

17.   Neskarot jebkādus citus šā nolīguma noteikumus, katras Puses gaisa pārvadātājiem un netiešiem kravas pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem ir tiesības bez ierobežojumiem saistībā ar starptautisko gaisa satiksmi izmantot jebkādu virszemes transportu kravas pārvadāšanai uz jebkuru punktu Pušu teritorijā vai trešās valstīs vai no tām, tostarp pārvadājumiem uz visām starptautiski atzītām lidostām ar muitas aprīkojumu un no tām, un attiecīgā gadījumā saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un noteikumiem ietverot tiesības pārvadāt kravas, kas atrodas muitas kontrolē. Šādām kravām, ko pārvadā ar virszemes transportu vai ar gaisa transportu, lidostā ir pieejamas muitas procedūras un telpas. Gaisa pārvadātāji drīkst izvēlēties paši veikt virszemes pārvadājumus vai nodrošināt tos, veicot pasākumus ar citiem virszemes pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem, tostarp izmantot virszemes pārvadājumu pakalpojumus, ko sniedz citi gaisa pārvadātāji un netieši kravu gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji. Šādus intermodālus kravas pārvadājumu pakalpojumus var piedāvāt par vienu kopēju cenu, kurā ir ietverta gan maksa par gaisa transportu, gan pārvadāšanu pa zemi – ar noteikumu, ka nosūtītāji nav maldināti par faktisko pārvadāšanu

18.   Katras Puses gaisa pārvadātājiem ir tiesības slēgt franšīzes vai marķēšanas nolīgumus ar jebkuras Puses vai trešo valstu komercsabiedrībām, tostarp gaisa pārvadātājiem, ja gaisa pārvadātājiem ir attiecīga atļauja un tie atbilst nosacījumiem, kas paredzēti tiesību aktos un noteikumos, kurus Puses parasti piemēro šādiem pasākumiem, jo īpaši tiem, kuros pieprasīts izpaust pakalpojumu veicošā gaisa pārvadātāja identitāti.

19.   Katras Puses gaisa pārvadātāji saskaņā ar iesaistīto Pušu normatīvajiem aktiem var noslēgt nolīgumus par gaisa kuģa nodrošināšanu starptautiskajiem gaisa pārvadājumiem ar apkalpi vai bez tās ar:

ja visiem tādos nolīgumos iesaistītajiem ir pienācīgas atļaujas un šie nolīgumi atbilst tiesību aktos un noteikumos paredzētajiem nosacījumiem, kādus Puses parasti piemēro šādiem nolīgumiem. Neviena no Pusēm nevar pieprasīt, lai gaisa pārvadātājam, kas nodrošina gaisa kuģi, būtu šajā nolīgumā noteiktās tiesības veikt satiksmi tajos maršrutos, kuros gaisa kuģis tiks ekspluatēts. Puses var prasīt, lai šo vienošanos apstiprina to kompetentās iestādes. Ja Puse pieprasa šādu apstiprinājumu, tā gaisa pārvadātājiem samazina apstiprināšanas procedūras administratīvo slogu.

1.   Ierodoties vienas Puses teritorijā, gaisa kuģi, kas iesaistīts starptautiskajos gaisa pārvadājumos, ko veic otras Puses gaisa pārvadātāji, tā parasto aprīkojumu, degvielu, smērvielas, tehniskos palīgmateriālus patēriņam, zemes aprīkojumu, rezerves daļas (tostarp dzinējus), gaisa kuģa krājumus (tostarp, tādas preces kā pārtika, dzērieni un alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un citi ražojumi, kas lidojuma laikā ierobežotā daudzumā ir paredzēti pārdošanai pasažieriem vai pasažieru patēriņam) un citus priekšmetus, kas paredzēti izmantošanai vai tiek izmantoti tikai saistībā ar starptautiskajos gaisa pārvadājumos iesaistīta gaisa kuģa ekspluatāciju vai apkalpošanu, uz savstarpības pamata un ar nosacījumu, ka šāds aprīkojums un krājumi paliek uz gaisa kuģa klāja, atbrīvo no visiem importa ierobežojumiem, īpašuma un kapitāla nodokļiem, muitas nodokļiem, akcīzes nodokļiem un līdzīgiem maksājumiem un nodevām, ko:

2.   Uz savstarpības pamata atbrīvojumu no nodokļiem, nodevām un maksājumiem, kuri minēti 1. punktā, izņemot maksājumus, kuru pamatā ir sniegtā pakalpojuma izmaksas, piemēro arī šādos gadījumos:

3.   Nekas šajā nolīgumā neliedz Pusei uzlikt nodokļus, nodevas vai maksājumus degvielai, kas tās teritorijā nediskriminējošā veidā piegādāta izmantošanai gaisa pārvadātāja gaisa kuģī, kas veic lidojumus starp diviem punktiem tās teritorijā.

4.   Gaisa kuģa aprīkojumu, kā arī 1. un 2. punktā minētos materiālus, krājumus un rezerves daļas, kas parasti paliek Puses gaisa pārvadātāja ekspluatētā gaisa kuģī, drīkst izkraut otras Puses teritorijā vienīgi ar minētās Puses muitas dienestu iepriekšēju atļauju, un var prasīt, lai tie tiktu uzglabāti minēto iestāžu uzraudzībā vai kontrolē uz laiku līdz to atkārtotai izvešanai vai citai realizācijai saskaņā ar muitas noteikumiem.

5.   Šajā pantā paredzētie atbrīvojumi ir spēkā arī gadījumos, kad kādas Puses gaisa pārvadātāji ir noslēguši līgumu ar citu gaisa pārvadātāju, kam otra Puse līdzīgi piešķīrusi tādus pašus atbrīvojumus, par 1. un 2. punktā minēto priekšmetu nomu vai pārvietošanu otras Puses teritorijā.

6.   Nekas šajā nolīgumā neliedz kādai Pusei uzlikt nodokļus, nodevas vai maksājumus precēm, ko pārdod citādā veidā, nekā pasažieru patēriņam gaisa kuģī gaisa pārvadājumu pakalpojuma posmā starp diviem punktiem tās teritorijā, kur ir atļauta iekāpšana vai izkāpšana.

7.   Bagāžu un kravas, kas tiešā tranzītā šķērso Puses teritoriju, atbrīvo no nodokļiem, muitas nodevām un citiem līdzīgiem maksājumiem, kas nav balstīti uz sniegto pakalpojumu izmaksām.

8.   Var prasīt, lai 1. un 2. punktā minēto aprīkojumu un krājumus uzglabātu kompetento iestāžu uzraudzībā un kontrolē.

9.   Šā nolīguma noteikumi neietekmē pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomu.

10.   Šis nolīgums neskar starp ES dalībvalstīm un Armēniju noslēgto spēkā esošo konvenciju noteikumus par ienākuma un kapitāla nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu.

1.   Ievērojot I pielikumā izklāstītos pārejas noteikumus, Puses nodrošina, ka to attiecīgie tiesību akti, noteikumi vai procedūras atbilst regulatīvajām prasībām un standartiem, kas attiecas uz gaisa transportu un precizēti II pielikuma A daļā.

2.   Katra Puse nodrošina, ka lietošanas maksas, ko maksas iekasētājas kompetentās iestādes vai struktūras var uzlikt otras Puses gaisa pārvadātājiem par aeronavigācijas un gaisa satiksmes vadības izmantošanu, ir saistītas ar izmaksām un nav diskriminējošas. Jebkurā gadījumā šāda veida lietošanas maksas otras Puses gaisa pārvadātājiem uzliek, ievērojot nosacījumus, kas ir ne mazāk izdevīgi kā vislabvēlīgākie nosacījumi, kuri ir pieejami jebkuram citam gaisa pārvadātājam.

3.   Katra Puse nodrošina, ka lietošanas maksas, ko maksas iekasētājas kompetentās iestādes vai struktūras var uzlikt otras Puses gaisa pārvadātājiem par lidostas, aviācijas drošības un saistīto objektu un pakalpojumu izmantošanu, izņemot maksas, ko iekasē saistībā ar 9. panta 7. punktā minētajiem pakalpojumiem, nav netaisnīgi diskriminējošas, nav diskriminējošas valstspiederības dēļ un ir objektīvi sadalītas starp lietotāju kategorijām. Neskarot 16. panta 1. punktu, šādi lietošanas maksājumi ataino, bet nepārsniedz pilno pašizmaksu, kas maksas iekasētājām kompetentajām iestādēm vai struktūrām rodas par attiecīgās lidostas un aviācijas drošības objektu un pakalpojumu nodrošināšanu lidostā vai lidostās, kurās izmanto vienotu maksājumu sistēmu. Šādas lietošana maksas var ietvert samērīgu peļņu no aktīviem pēc nolietojuma summas atskaitīšanas. Objektus un pakalpojumus, par ko piemēro lietošanas maksas, nodrošina efektīvi un ekonomiski. Jebkurā gadījumā šādas lietošanas maksas otras Puses gaisa pārvadātājiem piemēro, ievērojot nosacījumus, kas ir ne mazāk izdevīgi kā vislabvēlīgākie nosacījumi, kuri ir pieejami jebkuram citam gaisa pārvadātājam maksu piemērošanas dienā.

4.   Katra Puse pieprasa maksas iekasētājām kompetentajām iestādēm vai struktūrām, kas atrodas tās teritorijā, un gaisa pārvadātājiem, kas izmanto pakalpojumus un objektus, veikt apspriešanos un apmainīties ar informāciju, kas varētu būt nepieciešama, lai nodrošinātu precīzu pārskatu par lietošanas maksas pamatotību saskaņā ar 2. un 3. punktā izklāstītajiem principiem. Katra Puse nodrošina, ka maksas iekasētājas kompetentās iestādes vai struktūras sniedz lietotājiem pamatotu paziņojumu par visiem priekšlikumiem mainīt lietošanas maksas, lai lietotāji varētu paust savu viedokli un iesniegt piezīmes pirms šādu izmaiņu veikšanas.

1.   Katra Puse ļauj Pušu gaisa pārvadātājiem brīvi noteikt gaisa pārvadājumu maksas un gaisa pārvadājumu tarifus, pamatojoties uz brīvu un godīgu konkurenci.

2.   Katra Puse var nediskriminējošā veidā abu Pušu gaisa pārvadātājiem pieprasīt paziņot savām kompetentajām iestādēm to gaisa pārvadājumu maksas un gaisa pārvadājumu tarifus, kuru izcelsme ir Puses teritorijā, vienkāršoti un tikai informācijas nolūkā. Šādu gaisa pārvadātāju paziņojumu var pieprasīt ne ātrāk kā pēc tam, kad ir sniegts sākotnējais gaisa pārvadājumu maksu un gaisa pārvadājumu tarifu piedāvājums.

3.   Kompetentās iestādes var apspriesties par tādiem jautājumiem kā, gaisa pārvadājumu maksu un gaisa pārvadājumu tarifu paziņošanas prasības un procedūras, kā arī, iespējams, netaisnīgas, nepamatotas, diskriminējošas vai subsidētas gaisa pārvadājumu maksas un gaisa pārvadājumu tarifi.

1.   Katra Puse bez diskriminācijas sniedz otrai Pusei tādus pieejamos statistikas datus saistībā ar satiksmes pakalpojumiem, ko sniedz saskaņā ar šo nolīgumu, ko prasa tās normatīvie akti un ko var saprātīgi pieprasīt.

2.   Puses sadarbojas, tostarp Apvienotajā komitejā, lai uzlabotu savstarpēju apmaiņu ar statistikas informāciju, kas vajadzīga gaisa transporta attīstības uzraudzīšanai saskaņā ar šo nolīgumu.

1.   Ievērojot I pielikumā izklāstītos pārejas noteikumus, Puses nodrošina, ka to attiecīgie tiesību akti, noteikumi vai procedūras atbilst regulatīvajām prasībām un standartiem, kas attiecas uz gaisa transportu un kas noteikti II pielikuma B daļā.

2.   Lai nodrošinātu, ka Puses īsteno šā panta noteikumus un 1. punktā paredzētās regulatīvās prasības un standartus, Armēnija iesaistās Eiropas Aviācijas drošības aģentūras darbā kā novērotāja no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.

Armēnijas pāreju uz atbilstību II pielikuma B daļā noteiktajām regulatīvajām prasībām un standartiem saistībā ar gaisa transportu pastāvīgi uzrauga un periodiski novērtē Eiropas Savienība sadarbībā ar Armēniju.

Kad Armēnija ir apmierināta ar to, kā ir izpildītas II pielikuma B daļā noteiktās regulatīvās prasības un standarti saistībā ar gaisa transportu, tā informē Eiropas Savienību par to, ka būtu jāveic novērtējums.

Ja Armēnija ir pilnībā izpildījusi II pielikuma B daļā noteiktās regulatīvās prasības un standartus saistībā ar gaisa transportu, Apvienotā komiteja nosaka precīzu statusu un nosacījumus Armēnijas dalībai Eiropas Aviācijas drošības aģentūrā un tās novērotāja statusam.

3.   Puses nodrošina, ka vienā no Pusēm reģistrētam gaisa kuģim, par kuru pastāv aizdomas, ka tas neatbilst starptautiskajiem aviācijas drošuma standartiem, kas noteikti saskaņā ar konvenciju par nosēšanos starptautiskajai gaisa satiksmei atvērtās lidostās otras Puses teritorijā, veic perona pārbaudi gaisa kuģī un gaisa kuģa ārpusē, lai pārbaudītu gan gaisa kuģa un apkalpes dokumentu derīgumu, gan gaisa kuģa un tā aprīkojuma faktisko stāvokli.

4.   Puses kompetentās iestādes jebkurā laikā drīkst pieprasīt apspriešanos par drošības standartiem, kurus ievēro otra Puse.

5.   Puses kompetentās iestādes veic visus atbilstošos un tūlītējos pasākumus, ja tās konstatē, ka:

6.   Ja viena Puse rīkojas atbilstīgi 5. punktam, tā savlaicīgi informē otru Pusi, paskaidrojot šādas rīcības iemeslus.

7.   Jebkura darbība, ko Puse veic saskaņā ar 5. punktu, tiek pārtraukta, tiklīdz vairs nepastāv šādas darbības veikšanas iemesls.

1.   Ievērojot I pielikumā izklāstītos pārejas noteikumus, Puses nodrošina, ka to attiecīgie tiesību akti, noteikumi vai procedūras atbilst regulatīvajām prasībām un standartiem, kas saistīti ar aviācijas drošību un noteikti II pielikuma C daļā.

2.   Eiropas Komisija Armēnijā var veikt pārbaudi saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem par aviācijas drošību, kas minēti II pielikuma C daļā. Puses izveido mehānismu, kas vajadzīgs informācijas apmaiņai par šādu drošības pārbaužu rezultātiem.

3.   Drošības garantēšana civilajiem gaisa kuģiem, to pasažieriem un apkalpei ir svarīgs priekšnosacījums starptautisko gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai, tāpēc Puses atkārtoti apliecina savu apņemšanos rūpēties par civilās aviācijas drošību pret nelikumīgas iejaukšanās aktiem un jo īpaši to saistības saskaņā ar Konvenciju, Konvenciju par noziegumiem un dažām citām nelikumīgām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos, kura parakstīta Tokijā 1963. gada 14. septembrī, Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu, kas parakstīta Hāgā 1970. gada 16. decembrī, Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, kura parakstīta Monreālā 1971. gada 23. septembrī, Protokolu par cīņu pret nelikumīgām darbībām lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, kurš parakstīts Monreālā 1988. gada 24. februārī, un Konvenciju par plastikas sprāgstvielu marķēšanu, lai veicinātu to atklāšanu, kas parakstīta Monreālā 1991. gada 1. martā, ciktāl abas Puses ir šo konvenciju, kā arī citu konvenciju un protokolu, kas saistīti ar civilās aviācijas drošību, dalībnieces.

4.   Puses pēc pieprasījuma viena otrai sniedz visu nepieciešamo palīdzību, lai novērstu gaisa kuģu nelikumīgu sagrābšanu un citas nelikumīgas darbības, kas vērstas pret gaisa kuģu, to pasažieru un apkalpes, lidostu un aeronavigācijas iekārtu drošību, un jebkādus citus draudus civilās aviācijas drošībai.

5.   Ja tas nav paredzēts II pielikuma C daļā norādītajās regulatīvajās prasībās un standartos, kas saistīti ar aviācijas drošību, Puses savstarpējās attiecībās rīkojas atbilstīgi starptautiskajiem aviācijas drošības standartiem un attiecīgajai ICAO pieņemtajai ieteicamajai praksei. Abas Puses pieprasa, lai tajās reģistrētie gaisa kuģu ekspluatanti, uzņēmēji, kuru galvenā darījumdarbības vieta vai pastāvīgā mītne atrodas to teritorijā, un lidostu ekspluatanti to teritorijā darbotos saskaņā ar šiem aviācijas drošības noteikumiem.

6.   Katra Puse nodrošina, ka tiek veikti efektīvi pasākumi tās teritorijā, lai aizsargātu civilo aviāciju pret nelikumīgu iejaukšanos, tostarp, bet ne tikai, pasažieru un to rokas bagāžas, reģistrētās bagāžas pārbaude, personu, kas nav pasažieri, tostarp apkalpes, un priekšmetu, kurus tie pārvadā, pārbaude un drošības kontrole, kravas, pasta sūtījumu, lidojuma laikā patērējamo krājumu un lidostu krājumu pārmeklēšana un drošības kontrole, kā arī piekļuves kontrole atklātai teritorijai un ierobežotas iekļuves drošības zonām. Šie pasākumi ir jāpielāgo, lai tie būtu atbilstoši pieaugošajam civilās aviācijas drošības apdraudējumam. Katra Puse piekrīt, ka tās gaisa pārvadātājiem drīkst pieprasīt ievērot aviācijas drošības noteikumus, kas minēti 1. un 5. punktā, un citus drošības noteikumus, ko pieprasa otra Puse, ierodoties vai atrodoties otras Puses teritorijā vai izlidojot no minētās teritorijas.

7.   Pilnībā ievērojot un respektējot otras Puses suverenitāti, Puse var pieņemt drošības pasākumus iekļūšanai tās teritorijā, kā arī ārkārtas pasākumus, lai novērstu konkrētus draudus drošībai, par ko būtu nekavējoties jāpaziņo otrai Pusei. Katrai Pusei būtu jāizturas labvēlīgi pret jebkuru otras Puses pieprasījumu veikt īpašus drošības pasākumus, un pirmā Puse ņem vērā drošības pasākumus, kādus jau piemēro otra Puse, un jebkādu otras Puses piedāvātu viedokli. Katra Puse tomēr atzīst, ka nekas šajā pantā neierobežo Puses iespējas vispār atteikt ielidošanu tās teritorijā ar jebkuru lidojumu vai lidojumiem, kas pēc tās uzskatiem rada draudus tās drošībai. Izņemot gadījumus, kad tas pamatotu iemeslu dēļ nav iespējams ārkārtas situācijā, katra Puse iepriekš informē otru Pusi par visiem īpašajiem drošības pasākumiem, ko paredzēts ieviest un kas varētu radīt būtisku finansiālu vai operacionālu ietekmi uz gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, kurus sniedz saskaņā ar šo nolīgumu. Katra Puse atbilstīgi 23. pantam var pieprasīt Apvienotās komitejas sanāksmes sasaukšanu, lai apspriestu šādus drošības pasākumus.

8.   Ja notiek incidents, kas saistīts ar civila gaisa kuģa nelikumīgu sagrābšanu, vai pastāv šādi draudi, vai notiek citas nelikumīgas darbības pret šāda gaisa kuģa, tā pasažieru un apkalpes, lidostas vai aeronavigācijas objektu drošību, Puses palīdz viena otrai, atvieglojot saziņu un veicot citus piemērotus pasākumus, lai ātri un droši novērstu šādu incidentu vai tā draudus.

9.   Katra Puse veic visus pasākumus, ko tā uzskata par lietderīgiem, lai nodrošinātu, ka gaisa kuģis, kurš nelikumīgi sagrābts vai pret kuru veiktas citas nelikumīgas darbības un kurš atrodas uz zemes tās teritorijā, tiek aizturēts uz zemes, ja vien gaisa kuģa izlidošanas nepieciešamību nerada primārais pienākums aizsargāt cilvēku dzīvības. Ja vien tas ir lietderīgi, šādus pasākumus veic uz savstarpējas apspriešanās pamata.

10.   Ja Pusei ir pietiekams pamats uzskatīt, ka otra Puse neievēro šajā pantā minētos aviācijas drošības noteikumus, šī Puse pieprasa tūlītēju apspriešanos ar otru Pusi. Šādu apspriešanos sāk 30 dienās pēc šāda lūguma saņemšanas.

11.   Neskarot 5. pantu, gadījumā, ja 30 dienās no šādas apspriešanās sākuma dienas vai ilgākā laikposmā, par ko var tikt panākta vienošanās, nav panākta apmierinoša vienošanās, tas ir pamats, lai aizturētu, atsauktu vai ierobežotu otras Puses viena vai vairāku gaisa pārvadātāju darbības atļauju vai noteiktus nosacījumus šādām atļaujām.

12.   Puse var veikt tūlītēju pagaidu darbību, ja to pieprasa tūlītējs un ārkārtas apdraudējums.

13.   Jebkāda rīcība saskaņā ar 11. punktu tiek pārtraukta, kad otra Puse ir izpildījusi šā panta noteikumus.

1.   Ievērojot I pielikumā izklāstītos pārejas noteikumus, Puses nodrošina, ka to attiecīgie tiesību akti, noteikumi vai procedūras atbilst regulatīvajām prasībām un standartiem, kas saistīti ar gaisa transportu un noteikti II pielikuma D daļā, un, ja tas nav paredzēts ES tiesiskajā regulējumā, vismaz attiecīgajiem ICAO standartiem un ieteicamajai praksei saskaņā ar šajā pantā paredzētajiem nosacījumiem.

2.   Puses sadarbojas gaisa satiksmes pārvaldības jomā ar mērķi paplašināt Eiropas vienoto gaisa telpu, iekļaujot tajā Armēniju, lai pilnveidotu šobrīd spēkā esošos drošības standartus un uzlabotu Eiropas kopējās gaisa satiksmes vispārējo efektivitāti nolūkā optimizēt gaisa satiksmes vadības kapacitāti, pēc iespējas mazināt kavēšanos biežumu un uzlabot efektivitāti vides standartu ievērošanas ziņā. Šajā nolūkā Armēniju iesaista kā novērotāju Eiropas Vienotās gaisa telpas komitejā un citās ar Vienoto gaisa telpu saistītās struktūrās no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas. Apvienotā komiteja atbild par sadarbības pārraudzību un atvieglināšanu gaisa satiksmes pārvaldības jomā.

3.   Ar mērķi atvieglināt Eiropas vienotās gaisa telpas tiesību aktu piemērošanu to teritorijās:

1.   Ievērojot I pielikumā izklāstītos pārejas noteikumus, Puses nodrošina, ka to attiecīgie tiesību akti, noteikumi vai procedūras atbilst regulatīvajām prasībām un standartiem, kas saistīti ar gaisa transportu un noteikti II pielikuma E daļā.

2.   Puses atbalsta vajadzību aizsargāt vidi, veicinot ilgtspējīgu aviācijas attīstību. Puses plāno strādāt kopā, lai noteiktu jautājumus, kuri ir saistīti ar aviācijas ietekmi uz vidi.

3.   Puses atzīst to, ka ir svarīgi strādāt kopā, lai ņemtu vērā un samazinātu aviācijas ietekmi uz vidi tādā veidā, kas ir saskaņā ar šā nolīguma mērķiem.

4.   Puses atzīst to, ka ir svarīgi novērst klimata pārmaiņas un tāpēc samazināt ar aviāciju saistītās siltumnīcefekta gāzu emisijas gan iekšzemes, gan starptautiskā līmenī. Tās piekrīt pastiprināt sadarbību šajos jautājumos, tostarp ar attiecīgiem daudzpusējiem pasākumiem, jo īpaši īstenojot globālajā tirgū balstītus pasākumus, par ko tika panākta vienošanās ICAO 39. asamblejā, un izmantojot Parīzes nolīguma 6. panta 4. punktā paredzēto mehānismu atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām, lai izstrādātu globālajā tirgū balstītus pasākumus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai aviācijas nozarē, un ar visiem citiem minētajā pantā paredzētajiem aspektiem, kuri ir īpaši svarīgi saistībā ar starptautiskās aviācijas emisijām.

5.   Puses apņemas apmainīties ar informāciju un nodrošināt regulāru tiešu saziņu un dialogu starp ekspertiem, lai uzlabotu sadarbību saistībā ar aviācijas ietekmi uz vidi, tostarp:

6.   Puses saskaņā ar savām daudzpusējām tiesībām un pienākumiem vides jomā arī efektīvi veicina sadarbību, tostarp finanšu un tehnoloģiju jomā, saistībā ar pasākumiem, kas paredzēti starptautiskās aviācijas radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai.

7.   Puses atzīst, ka ir svarīgi veikt piemērotus pasākumus, lai novērstu vai citādi risinātu gaisa transporta ietekmi uz vidi, ar nosacījumu, ka šādi pasākumi pilnīgi atbilst Pušu tiesībām un pienākumiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un pienākumiem.

1.   Ievērojot I pielikumā izklāstītos pārejas noteikumus, Puses nodrošina, ka to attiecīgie tiesību akti, noteikumi vai procedūras atbilst regulatīvajām prasībām un standartiem, kas attiecas uz gaisa transportu un precizēti II pielikuma A daļā.

2.   Datorizētu rezervācijas sistēmu (turpmāk – “DRS”) piegādātājiem, kas darbojas vienas Puses teritorijā, ir tiesības ievest un uzturēt savas DRS un nodrošināt tām brīvu pieeju ceļojumu aģentūrām vai ceļojumu sabiedrībām, kuru galvenā uzņēmējdarbība ir ar ceļojumiem saistītu produktu izplatīšana otras Puses teritorijā ar noteikumu, ka katra DRS atbilst attiecīgām otras Puses regulatīvajām prasībām.

3.   Katra Puse atceļ visas pastāvošās prasības, kas varētu ierobežot vienas Puses DRS brīvu piekļuvi otras Puses tirgum vai citādi ierobežot konkurenci. Puses atturas no jebkādu šādu prasību pieņemšanas.

4.   Neviena Puse savā teritorijā nepiemēro vai neļauj piemērot otras Puses DRS piegādātājiem prasības attiecībā uz DRS attēlošanu, kas atšķiras no prasībām, kuras piemērotas pašas Puses DRS piegādātājiem vai citām DRS šīs Puses tirgū. Neviena Puse nepieļauj nolīgumu slēgšanu starp DRS piegādātājiem, to nodrošinātājiem un abonentiem, kas saistīti ar informācijas par ceļojumu pakalpojumiem apmaiņu un kas veicina visaptverošas un objektīvas informācijas sniegšanu patērētājiem vai regulatīvo prasību par neitrālu attēlošanu izpildi.

5.   Puses nodrošina, ka kādas Puses DRS īpašniekiem un operatoriem, kuri izpilda otras Puses attiecīgās regulatīvās prasības, ir tādas pašas iespējas būt DRS īpašniekiem otras Puses teritorijā, kādas ir jebkuras citas DRS īpašniekiem un operatoriem, kuri darbojas tās Puses tirgū.

1.   Ievērojot I pielikumā izklāstītos pārejas noteikumus, Puses nodrošina, ka to attiecīgie tiesību akti, noteikumi vai procedūras atbilst regulatīvajām prasībām un standartiem, kas saistīti ar gaisa transportu un noteikti II pielikuma G daļā.

2.   Puses atzīst to, ka ir svarīgi ņemt vērā šā nolīguma ietekmi uz darbu, nodarbinātību un darba apstākļiem. Puses apņemas sadarboties ar darbu saistītos jautājumos šā nolīguma darbības jomā, tostarp saistībā ar ietekmi uz nodarbinātību, pamattiesībām darbā, darba apstākļiem, sociālo aizsardzību un sociālo dialogu.

3.   Puses ar saviem tiesību aktiem, noteikumiem un praksi veicina augstu aizsardzības līmeni darba un sociālajā jomā civilās aviācijas nozarē.

4.   Puses atzīst to, ka ir svarīgas priekšrocības, ko iegūst darba ņēmēji, kad tiek apvienoti būtiski ekonomikas ieguvumi no atvērtiem un konkurētspējīgiem tirgiem ar augstiem darba standartiem. Puses īsteno šo nolīgumu tā, lai veicinātu augstus darba standartus, neatkarīgi no attiecīgo gaisa pārvadātāju īpašumtiesībām vai veida, un lai nodrošinātu, ka to attiecīgajos tiesību aktos un noteikumos paredzētās tiesības un principi tiek nevis apdraudēti, bet efektīvi īstenoti.

5.   Puses apņemas veicināt un savos tiesību aktos un praksē efektīvi ieviest starptautiski atzītus galvenos darba standartus, kas ietverti Armēnijas un ES dalībvalstu ratificētajās Starptautiskās Darba organizācijas konvencijās.

6.   Puses apņemas veicināt arī citus starptautiski atzītus standartus un nolīgumus darba un sociālajā jomā, kas ir svarīgi civilās aviācijas nozarē, un to efektīvu ieviešanu un īstenošanu savos iekšzemes tiesību aktos.

7.   Katra Puse var pieprasīt Apvienotās komitejas sanāksmi, lai risinātu ar darbu saistītus jautājumus, kurus tā uzskata par būtiskiem.

1.   Puses veic visus attiecīgos pasākumus, vispārējos vai īpašos, lai nodrošinātu no nolīguma izrietošo saistību izpildi, un atturas no jebkādiem pasākumiem, kas apdraudētu nolīguma mērķu sasniegšanu.

2.   Katra Puse atbild par šā nolīguma pareizu īstenošanu tās teritorijā.

3.   Katra Puse sniedz otrai Pusei, ievērojot attiecīgās Puses piemērojamos normatīvos aktus, visu vajadzīgo informāciju un palīdzību gadījumā, attiecībā uz iespējamu pārkāpumu izmeklēšanu, ko minētā otrā Puse veic atbilstoši savām pilnvarām saskaņā ar šo nolīgumu.

4.   Kad vien Puses rīkojas atbilstīgi ar šo nolīgumu piešķirtajām pilnvarām jautājumos, kuros otra Puse ir ieinteresēta un kas attiecas uz otras Puses kompetentajām iestādēm vai uzņēmumiem, otras Puses kompetentajām iestādēm jābūt pilnīgi informētām un tām jābūt iespējai paust savus apsvērumus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas.

5.   Ciktāl šā nolīguma noteikumi un II pielikumā noteiktie tiesību aktu noteikumi pēc būtības ir vienādi ar atbilstīgajiem ES Līgumu noteikumiem un tiesību aktiem, kas ir pieņemti saskaņā ar ES Līgumiem, šos noteikumus attiecībā uz to īstenošanu un piemērošanu interpretē saskaņā ar attiecīgajiem Tiesas nolēmumiem un Eiropas Komisijas lēmumiem.

1.   Ar šo tiek izveidota Apvienotā komiteja, kuru veido Pušu pārstāvji. Tā atbild par šā nolīguma administrēšanas uzraudzību un nodrošina tā pareizu īstenošanu. Tā sniedz ieteikumus un pieņem lēmumus gadījumos, ko skaidri paredz šis nolīgums.

2.   Apvienotā komiteja darbojas un lēmumus pieņem pēc vienprātības principa. Apvienotās komitejas pieņemtie lēmumi Pusēm ir saistoši.

3.   Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu.

4.   Apvienotā komiteja sanāk pēc vajadzības un vismaz vienreiz gadā. Jebkura Puse var pieprasīt Apvienotās komitejas sanāksmes sasaukšanu.

5.   Puse drīkst pieprasīt Apvienotās komitejas sanāksmes sasaukšanu, lai censtos atrisināt jebkuru jautājumu, kas attiecas uz nolīguma interpretāciju vai piemērošanu. Šādai sanāksmei ir jānotiek iespējami nekavējoties, bet ne vēlāk kā divus mēnešus pēc pieprasījuma par sanāksmes sasaukšanu saņemšanas, ja vien Puses nevienojas citādi.

6.   Lai pareizi īstenotu nolīgumu, Puses apmainās ar informāciju un pēc jebkuras Puses pieprasījuma apspriežas Apvienotajā komitejā.

7.   Saskaņā ar piešķirtajām tiesībām, kā paredzēts 3. pantā, Apvienotā komiteja ar lēmumu apstiprina Eiropas Savienības veikto novērtējumu par to, kā Armēnija īsteno un piemēro I pielikuma 1. punktā paredzēto ES tiesību aktu noteikumus.

8.   Saskaņā ar 6. pantu Apvienotā komiteja izskata jautājumus saistībā ar investīcijām Pušu gaisa pārvadātājos un izmaiņām Pušu gaisa pārvadātāju faktiskajā kontrolē.

9.   Saskaņā ar 14. pantu Apvienotā komiteja pārrauga tādu gaisa kuģu pakāpeniskas izņemšanas no ekspluatācijas procesu I pielikumā aprakstītajā pārejas posmā, kas ir reģistrēti Armēnijā, ko pārvadātāji izmantojuši Armēnijas regulatīvajā kontrolē un kam nav tipa sertifikāta, kurš izdots saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem, kas noteikti II pielikuma B daļā, nolūkā vienoties par pakāpenisku šo gaisa kuģu skaita samazinājumu saskaņā ar pakāpenisku izņemšanu no ekspluatācijas, kas aprakstīta I pielikuma 7. punktā.

10.   Apvienotā komiteja arī attīsta sadarbību, jo īpaši:

11.   Ja Apvienotā komiteja neizskata kādu tai iesniegto jautājumu sešu mēnešu laikā pēc jautājuma iesniegšanas datuma, Puses drīkst veikt piemērotus aizsargpasākumus saskaņā ar 25. pantu.

12.   Šis nolīgums nekavē sadarbību un apspriešanos starp Pušu kompetentajām iestādēm ārpus Apvienotās komitejas, tostarp drošības, drošuma, vides, gaisa satiksmes pārvaldības, aviācijas infrastruktūras, konkurences un patērētāju aizsardzības jomā. Puses informē Apvienoto komiteju par šādas sadarbības un apspriešanās iznākumu, kas varētu ietekmēt šā nolīguma īstenošanu.

1.   Visus strīdus, kas saistīti ar šā nolīguma piemērošanu vai interpretāciju, izņemot jautājumus, kuri ir saistīti ar 8. pantu, ko nevar atrisināt Apvienotās komitejas sanāksmē, pēc jebkuras Puses pieprasījuma var iesniegt izskatīšanai šķīrējtiesā saskaņā ar šajā pantā paredzētajām procedūrām.

2.   Lūgumu izskatīt lietu šķīrējtiesā otrai Pusei iesniedz rakstveidā. Prasītāja Puse pieprasījumā norāda apspriežamo pasākumu un tā skaidri paskaidro iemeslus, kādēļ tā uzskata, ka šāds pasākums ir pretrunā šim nolīgumam.

3.   Ja Puses nevienojas citādi, šķīrējtiesa ir tiesa, kurā ir trīs šķīrējtiesneši un kas ir izveidota šādi:

4.   Tiesas izveides diena ir diena, kurā pēdējais no trim šķīrējtiesnešiem piekrīt iecelšanai amatā saskaņā ar Apvienotās komitejas noteiktajām procedūrām.

5.   Ja to pieprasa kāda no Pusēm, šķīrējtiesa 10 dienās pēc tās izveides pieņem prejudiciālu nolēmumu par to, vai tā uzskata lietu par steidzamu.

6.   Pēc Puses pieprasījuma tiesa var likt otrai Pusei īstenot pagaidu korektīvus pasākumus līdz galīgā tiesas nolēmuma pieņemšanai.

7.   Šķīrējtiesa ne vēlāk kā 90 dienās pēc tās izveides dienas Pusēm iesniedz starpposma ziņojumu, kurā izklāstīti konstatētie fakti, attiecīgo noteikumu piemērojamība un šķīrējtiesas secinājumu un ieteikumu galvenais pamatojums. Ja tā uzskata, ka minēto termiņu nevar ievērot, tiesas priekšsēdētājs par to rakstveidā paziņo Pusēm, norādot kavēšanās iemeslus un datumu, kurā tiesa plāno iesniegt savu starpposma ziņojumu. Starpposma ziņojumu nekādā gadījumā neiesniedz vēlāk kā simt 120 dienās no šķīrējtiesas izveides dienas.

8.   Katra Puse 14 dienās pēc ziņojuma iesniegšanas var iesniegt tiesai rakstveida pieprasījumu, lai tā pārskatītu īpašus starpposma ziņojuma aspektus.

9.   Steidzamības gadījumā tiesa dara visu iespējamo, lai iesniegtu starpposma ziņojumu 45 dienās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 60 dienās pēc tās izveides. Katra Puse septiņās dienās no ziņojuma iesniegšanas var iesniegt tiesai rakstveida pieprasījumu, lai tā pārskatītu konkrētus starpposma ziņojuma aspektus. Pēc Pušu rakstveida piezīmju izskatīšanas par starpposma ziņojumu tiesa var grozīt ziņojumu un veikt turpmāku pārbaudi pēc saviem ieskatiem. Šķīrējtiesas galīgā nolēmuma secinājumos iekļauj starpposma ziņojuma posmā minēto argumentu pietiekamu apspriešanu un sniedz skaidras atbildes uz Pušu jautājumiem un piezīmēm.

10.   Tiesa paziņo savu galīgo nolēmumu Pusēm 120 dienās no tās izveides dienas. Ja tā uzskata, ka termiņā nevar iekļauties, tiesas priekšsēdētājs rakstveidā paziņo par to Pusēm, norādot kavēšanās iemeslus un datumu, kurā tiesa plāno paziņot savu nolēmumu. Nolēmumu nekādā gadījumā nepaziņo vēlāk kā 150 dienas pēc tiesas izveides dienas.

11.   Steidzamības gadījumā tiesa dara visu iespējamo, lai paziņotu savu nolēmumu 60 dienās pēc tās izveides. Ja tā uzskata, ka termiņā nevar iekļauties, tiesas priekšsēdētājs rakstveidā paziņo par to Pusēm, norādot kavēšanās iemeslus un datumu, kurā tiesa plāno paziņot savu nolēmumu. Nolēmumu nekādā gadījumā nepaziņo vēlāk kā 75 dienas pēc tiesas izveides dienas.

12.   Puses var iesniegt lūgumus skaidrot galīgo nolēmumu 10 dienās pēc tā paziņošanas, un jebkādus skaidrojumus sniedz 15 dienās no tāda lūguma saņemšanas.

13.   Ja tiesa konstatē, ka ir pārkāpts šis nolīgums un atbildīgā Puse nepilda tiesas galīgo nolēmumu vai 40 dienās pēc tiesas galīgā nolēmuma paziņošanas netiek panākta vienošanās ar otru Pusi par abpusēji apmierinošu risinājumu, otra Puse var pārtraukt piemērot salīdzināmus ieguvumus, kas saistīti ar šo nolīgumu, vai daļēji vai vajadzības gadījumā pilnīgi pārtraukt šā nolīguma īstenošanu, līdz brīdim, kad atbildīgā Puse izpilda tiesas galīgo nolēmumu vai Puses panāk vienošanos par abpusēji apmierinošu risinājumu.

1.   Ja kāda Puse uzskata, ka otra Puse nav izpildījusi savas saistības saskaņā ar šo nolīgumu, tā var veikt piemērotus aizsargpasākumus. Aizsargpasākumi ir ierobežoti attiecībā uz to darbības jomu un termiņu tiktāl, cik tas ir noteikti nepieciešams, lai atrisinātu situāciju vai saglabātu šā nolīguma līdzsvaru. Priekšroka ir pasākumiem, kas vismazāk traucē šā nolīguma darbību.

2.   Puse, kas apsver iespēju veikt aizsargpasākumus, ar Apvienotās komitejas starpniecību informē otru Pusi un sniedz visu atbilstošo informāciju.

3.   Puses nekavējoties sāk apspriešanos Apvienotajā komitejā, lai rastu visiem pieņemamu risinājumu.

4.   Neskarot 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu, attiecīgā Puse nedrīkst veikt aizsargpasākumus, kamēr nav pagājis viens mēnesis pēc paziņojuma izdarīšanas saskaņā ar šā panta 2. punktu, ja vien apspriešanās procedūra saskaņā ar šā panta 3. punktu nav pabeigta pirms noteiktā termiņa beigām.

5.   Attiecīgā Puse bez kavēšanās informē Apvienoto komiteju par īstenotajiem pasākumiem un sniedz visu attiecīgo informāciju.

6.   Jebkāda darbība, kas uzsākta saskaņā ar šā panta noteikumiem, tiek izbeigta, tiklīdz vainīgā Puse nodrošina šā nolīguma noteikumu izpildi.

1.   30. pantā paredzētās pagaidu piemērošanas laikā Armēnijas un ES dalībvalstu starpā pastāvošos divpusējos nolīgumus un vienošanās, kas ir spēkā šā nolīguma parakstīšanas dienā, izbeidz, izņemot šā panta 2. punktā paredzētajā apmērā.

2.   Neatkarīgi no 1. un 3. punkta un ar nosacījumu, ka Eiropas Savienības gaisa pārvadātāji netiek diskriminēti valstspiederības dēļ:

3.   Pēc stāšanās spēkā saskaņā ar 30. pantu un, ievērojot šā panta 2. punktu, šis nolīgums prevalē pār Armēnijas un ES dalībvalstu starpā pastāvošo divpusējo nolīgumu un pasākumu, kas ir spēkā šā nolīguma parakstīšanas dienā, attiecīgajiem noteikumiem.

4.   Ja Puses kļūst par cita daudzpusēja nolīguma Pusēm vai apstiprina ICAO vai citas starptautiskas organizācijas pieņemtu lēmumu, kas skar šajā nolīgumā ietvertos jautājumus, tās laikus apspriežas Apvienotajā komitejā saskaņā ar 23. pantu, lai noteiktu, vai ir nepieciešama šā nolīguma pārskatīšana, lai šādus apstākļus ņemtu vērā.

1.   Par jebkuru grozījumu šajā nolīgumā Puses var vienoties, apspriežoties saskaņā ar 23. pantu. Grozījumi stājas spēkā saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 30. pantā.

2.   Ja viena no Pusēm vēlas grozīt šā nolīguma noteikumus, tā atbilstoši informē Apvienoto komiteju par savu lēmumu.

3.   Apvienotā komiteja pēc vienas Puses priekšlikuma un saskaņā ar šo pantu, pusēm vienojoties, drīkst pieņemt lēmumu grozīt šā nolīguma pielikumus.

4.   Šis nolīgums neskar Pušu tiesības saskaņā ar nediskriminēšanas principu un šā nolīguma noteikumiem vienpusēji pieņemt jaunus tiesību aktus vai grozīt spēkā esošos tiesību aktus gaisa transporta jomā vai ar to saistītā jomā, kas precizēti II pielikumā.

5.   Ja viena no Pusēm apsver iespēju pieņemt jaunus tiesību aktus vai esošo tiesību aktu grozījumus gaisa transporta jomā vai kādā no saistītajām jomām, kas precizētas II pielikumā, tā attiecīgi un pēc iespējas informē otru Pusi. Pēc jebkuras Puses lūguma Apvienotajā komitejā var notikt viedokļu apmaiņa.

6.   Katra Puse regulāri un tiklīdz tas ir atbilstoši informē otru Pusi par jaunpieņemto tiesību aktu vai esošo tiesību aktu grozījumu gaisa transporta jomā vai kādā no saistītajām jomām, kas precizētas šā nolīguma II pielikumā. Pēc jebkuras Puses lūguma Apvienotā komiteja pēc tam 60 dienās rīko viedokļu apmaiņu par šā jaunā tiesību akta vai grozījuma ietekmi uz šā nolīguma pareizu darbību.

7.   Pēc 6. punktā minētās viedokļu apmaiņas Apvienotā komiteja:

1.   Šo nolīgumu Puses ratificē vai apstiprina saskaņā ar savām procedūrām. Ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumenti tiek nodoti glabāšanā depozitāram, kas to paziņo otrai Pusei.

2.   Šā nolīguma depozitārs ir Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāts.

3.   Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc depozitāra paziņojuma Pusēm, apstiprinot pēdējā ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumenta saņemšanu.

4.   Neatkarīgi no 3. punkta Puses piekrīt piemērot šo nolīgumu provizoriski, kā paredzēts 5. punktā, saskaņā ar savām attiecīgajām iekšējām procedūrām un piemērojamajiem valsts tiesību aktiem.

5.   Provizoriska piemērošana stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc depozitāra paziņojuma Pusēm, apstiprinot to, ka ir saņemts:

1.   Tīmekļa portālam izmanto Eiropas Savienības domēna nosaukumu “.europa.eu”.

2.   Tīmekļa portāla aprakstu dara pieejamu indeksēšanai, ko veic lielākās publiskās meklētājprogrammas.

3.   Papildus dalībvalstu oficiālajām valodām tīmekļa portāls ir publiski pieejams vismaz šādās valodās: krievu, arābu, japāņu, ķīniešu, albāņu, bosniešu, maķedoniešu valodā, hindi un turku valodā.

4.   Tīmekļa portāls ietver Regulas (ES) 2019/818 47. un 48. pantā minēto informāciju un meklēšanas rīku tās dalībvalsts kompetentās iestādes kontaktinformācijas izguvei, kura ir atbildīga par sarkanas vai baltas saiknes izveidi pēc atšķirīgu identitāšu manuālas verifikācijas. Tīmekļa portālā var būt iekļauta arī cita nepieciešamā informācija, kas atvieglo Regulas (ES) 2019/818 47. un 48. pantā minēto tiesību izmantošanu.

5.   Tīmekļa portāls atbilst Eiropas Komisijas Europa tīmekļa rokasgrāmatas noteikumiem, pamatnostādnēm un informācijai, tostarp pamatnostādnēm par pieejamību.

6.   Tīmekļa portāls neļauj meklētājprogrammām darīt pieejamu iestāžu kontaktinformāciju un citus automātiskus rīkus kontaktinformācijas vākšanai.

1.   eu-LISA izstrādā tīmekļa portālu un nodrošina tā tehnisko pārvaldību, kā minēts Regulas (ES) 2019/818 49. panta 5. punktā, tostarp tīmekļa portāla mitināšanu, darbību un uzturēšanu.

2.   Komisija sniedz eu-LISA 1. panta 4. punktā minētā tīmekļa portāla saturu, kā arī visus vajadzīgos labojumus vai atjauninājumus.

3.   Lai varētu regulāri augšupielādēt un atjaunināt tīmekļa portāla saturu, kas minēts Regulas (ES) 2019/818 49. panta 4. punktā, dalībvalstis savlaicīgi sniedz to iestāžu kontaktinformāciju, kuras ir kompetentas izskatīt visus Regulas (ES) 2019/818 47. un 48. pantā minētos pieprasījumus un atbildēt uz tiem.

4.   Dalībvalstis nodrošina aģentūrai eu-LISA vienotu kontaktpunktu, kas ir atbildīgs par pārskatīšanu un uzturēšanu.

5.   eu-LISA pārskata sniegto kontaktinformāciju un pieprasa visām dalībvalstīm pārskatīt pieejamo informāciju, lai veiktu atjauninājumus atbilstoši iespējamām izmaiņām vai papildinājumiem. Pārskatīšanu veic vismaz reizi gadā.

6.   Saistībā ar datu apstrādi tīmekļa portālā dalībvalstu iestādes ir pārziņi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 4. panta 7) punktu vai Direktīvas (ES) 2016/680 3. panta 8) punktu.

7.   Attiecībā uz personas datu apstrādi tīmekļa portālā eu-LISA ir datu apstrādātājs Regulas (ES) 2018/1725 3. panta 12) punkta nozīmē.

1.   Tīmekļa portāls ietver meklēšanas rīku, kas ļauj lietotājiem ievadīt atsauci uz Regulas (ES) 2019/818 34. panta d) punktā minēto iestādi, kas atbild par atšķirīgu identitāšu manuālu verifikāciju, lai izgūtu minētās iestādes kontaktinformāciju.

2.   Pēc ievades datu derīguma un pilnīguma pārbaudes tīmekļa portāls izgūst minētās iestādes kontaktinformāciju saskaņā ar Regulas (ES) 2019/818 49. panta 3. punktu.

3.   Tīmekļa portāls sniedz iespēju lietotājam atvērt informācijas pieprasījumu, ar tīmekļa veidlapas starpniecību izmantojot e-pasta ziņojuma veidni, lai atvieglotu saziņu ar iestādi, kas atbild par atšķirīgu identitāšu manuālu verifikāciju. Veidnē iekļauj lauku Regulas (ES) 2019/818 34. panta c) punktā minētajam vienotajam identifikācijas numuram, lai minētā iestāde varētu izgūt attiecīgo saiknes informāciju un attiecīgos ierakstus.

4.   E-pasta ziņojuma veidnē ir standartizēts papildu informācijas pieprasījums, kas ir pieejams 1. panta 3. punktā minētajās valodās. E-pasta ziņojuma veidne ir sniegta pielikumā. E-pasta ziņojuma veidnē norāda arī atbildes sniegšanai izmantojamo valodu izvēli, kas ietver vismaz divas valodas, kuras izvēlas katra dalībvalsts. Lietotājs var izvēlēties e-pasta ziņojuma veidnes valodu.

5.   Kad ar tīmekļa veidlapas starpniecību aizpildīta e-pasta ziņojuma veidne, lietotājam tiek nosūtīts automatizēts apstiprinājuma e-pasta ziņojums, kurā norādīta tās iestādes kontaktinformācija, kas atbild par šā pieprasījuma izpildi un kas sniedz personai iespēju izmantot tiesības saskaņā ar Regulas (ES) 2019/818 48. panta 1. punktu.

1.   Tīmekļa portāls nodrošina, ka tiek nošķirtas vietnes lapas, kurās ir informācija plašai sabiedrībai un meklēšanas rīks, un vietnes lapas, kas sniedz iespēju lietotājam izgūt par atšķirīgu identitāšu manuālu verifikāciju atbildīgās kompetentās iestādes kontaktinformāciju.

2.   Lai eu-LISA varētu pārvaldīt saturu, tīmekļa portālā ir aizsargāta administrēšanas saskarne. Piekļuvi šai saskarnei un veiktās izmaiņas reģistrē saskaņā ar 7. pantu.

3.   Administrēšanas saskarne sniedz eu-LISA tiesības pievienot, grozīt vai dzēst tīmekļa portāla saturu. Šī saskarne nekādā gadījumā neļauj eu-LISA piekļūt ES informācijas sistēmās glabātiem datiem, kas attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem.

4.   Satura pārvaldības risinājums nodrošina pirmsizlaides sistēmu, kurā visas izmaiņas var sagatavot, apskatīt un pārnest uz tiešsaistes sistēmu publicēšanai konkrētā brīdī. Pirmsizlaides sistēmā ir arī rīki, kas atvieglo satura pārvaldību un izmaiņu rezultātu priekšskatīšanu.

1.   Tīmekļa portālu veido un īsteno tā, lai nodrošinātu pakalpojumu konfidencialitāti, integritāti un pieejamību un nodrošinātu darbību neapstrīdamību, piemērojot vismaz šādus lietojumprogrammu drošības principus:

2.   Tīmekļa portālu veido un īsteno arī tā, lai nodrošinātu reģistra ierakstu pieejamību un integritāti.

3.   Drošības un datu aizsardzības labad tīmekļa portālā ietver paziņojumu, ar ko informē lietotājus par noteikumiem, kas reglamentē tīmekļa portāla izmantošanu, un par sekām, ko rada nepareizas informācijas sniegšana. Paziņojumā iekļauj tīmekļa portāla izmantošanas noteikumu pieņemšanas veidlapu, ko lietotājam prasa iesniegt, pirms tam atļauj izmantot tīmekļa portālu.

Tīmekļa portāla tehniskā un organizatoriskā īstenošana atbilst Regulas (ES) 2019/818 42. panta 3. punktā minētajam drošības plānam, darbības nepārtrauktības plānam un negadījuma seku novēršanas plānam.

1.   Tīmekļa portāls atbilst Regulas (ES) 2016/679, Regulas (ES) 2018/1725 un Direktīvas (ES) 2016/680 datu aizsardzības noteikumiem.

2.   Tīmekļa portālā iekļauj paziņojumu par privātumu. Tam vajadzētu būt pieejamam, izmantojot īpašu saiti. Paziņojums ir pieejams arī no katras tīmekļa portāla lapas. Tā saturu sniedz skaidrā un visaptverošā veidā.

1.   Neskarot Regulas (ES) 2019/818 48. panta 10. punktā minētos rakstveida ierakstus, piekļuvi tīmekļa portālam vienmēr fiksē reģistra ierakstā, kurā ir šāda informācija:

2.   Reģistrēto informāciju izmanto tikai statistikas vajadzībām, kā arī tīmekļa portāla izmantošanas uzraudzībai, lai novērstu jebkādu ļaunprātīgu izmantošanu.

3.   Attiecībā uz piekļuvi tīmekļa portāla administrēšanas saskarnei papildus 1. punktā minētajiem datiem tiek reģistrēti šādi dati:

4.   Tīmekļa portāla izmantošanas laikā var reģistrēt papildu anonīmu tehnisko informāciju, lai optimizētu tās izmantošanu un veiktspēju, ja vien tajā nav personas datu.

5.   Informāciju, kura reģistrēta saskaņā ar 1. un 3. punktu, glabā ne ilgāk kā divus gadus.

6.   eu-LISA glabā reģistra ierakstus par visām tīmekļa portālā veiktajām datu apstrādes darbībām.

7.   eu-LISA, dalībvalstu iestādes un Savienības aģentūras katra nosaka to darbinieku sarakstu, kuri ir pienācīgi pilnvaroti piekļūt tīmekļa portāla datu apstrādes darbību reģistra ierakstiem.

1.   Tīmekļa portālam izmanto Eiropas Savienības domēna nosaukumu “.europa.eu”.

2.   Tīmekļa portāla aprakstu dara pieejamu indeksēšanai, ko veic lielākās publiskās meklētājprogrammas.

3.   Papildus dalībvalstu oficiālajām valodām tīmekļa portāls ir publiski pieejams vismaz šādās valodās: krievu, arābu, japāņu, ķīniešu, albāņu, bosniešu, maķedoniešu valodā, hindi un turku valodā.

4.   Tīmekļa portāls ietver Regulas (ES) 2019/817 47. un 48. pantā minēto informāciju un meklēšanas rīku tās dalībvalsts kompetentās iestādes kontaktinformācijas izguvei, kura ir atbildīga par sarkanas vai baltas saiknes izveidi pēc atšķirīgu identitāšu manuālas verifikācijas. Tīmekļa portālā var būt iekļauta arī cita nepieciešamā informācija, kas atvieglo Regulas (ES) 2019/817 47. un 48. pantā minēto tiesību izmantošanu.

5.   Tīmekļa portāls atbilst Eiropas Komisijas Europa tīmekļa rokasgrāmatas noteikumiem, pamatnostādnēm un informācijai, tostarp pamatnostādnēm par pieejamību.

6.   Tīmekļa portāls neļauj meklētājprogrammām darīt pieejamu iestāžu kontaktinformāciju un citus automātiskus rīkus kontaktinformācijas vākšanai.

1.   eu-LISA izstrādā tīmekļa portālu un nodrošina tā tehnisko pārvaldību, kā minēts Regulas (ES) 2019/817 49. panta 5. punktā, tostarp tīmekļa portāla mitināšanu, darbību un uzturēšanu.

2.   Komisija sniedz eu-LISA 1. panta 4. punktā minētā tīmekļa portāla saturu, kā arī visus vajadzīgos labojumus vai atjauninājumus.

3.   Lai varētu regulāri augšupielādēt un atjaunināt tīmekļa portāla saturu, kas minēts Regulas (ES) 2019/817 49. panta 4. punktā, dalībvalstis savlaicīgi sniedz to iestāžu kontaktinformāciju, kuras ir kompetentas izskatīt visus Regulas (ES) 2019/817 47. un 48. pantā minētos pieprasījumus un atbildēt uz tiem.

4.   Dalībvalstis nodrošina aģentūrai eu-LISA vienotu kontaktpunktu, kas ir atbildīgs par pārskatīšanu un uzturēšanu.

5.   eu-LISA pārskata sniegto kontaktinformāciju un pieprasa visām dalībvalstīm pārskatīt pieejamo informāciju, lai veiktu atjauninājumus atbilstoši iespējamām izmaiņām vai papildinājumiem. Pārskatīšanu veic vismaz reizi gadā.

6.   Saistībā ar datu apstrādi tīmekļa portālā dalībvalstu iestādes ir pārziņi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 4. panta 7) punktu vai Direktīvas (ES) 2016/680 3. panta 8) punktu.

7.   Attiecībā uz personas datu apstrādi tīmekļa portālā eu-LISA ir datu apstrādātājs Regulas (ES) 2018/1725 3. panta 12) punkta nozīmē.

1.   Tīmekļa portāls ietver meklēšanas rīku, kas ļauj lietotājiem ievadīt atsauci uz Regulas (ES) 2019/817 34. panta d) punktā minēto iestādi, kas atbild par atšķirīgu identitāšu manuālu verifikāciju, lai izgūtu minētās iestādes kontaktinformāciju.

2.   Pēc ievades datu derīguma un pilnīguma pārbaudes tīmekļa portāls izgūst minētās iestādes kontaktinformāciju saskaņā ar Regulas (ES) 2019/817 49. panta 3. punktu.

3.   Tīmekļa portāls sniedz iespēju lietotājam atvērt informācijas pieprasījumu, ar tīmekļa veidlapas starpniecību izmantojot e-pasta ziņojuma veidni, lai atvieglotu saziņu ar iestādi, kas atbild par atšķirīgu identitāšu manuālu verifikāciju. Veidnē iekļauj lauku Regulas (ES) 2019/817 34. panta c) punktā minētajam vienotajam identifikācijas numuram, lai minētā iestāde varētu izgūt attiecīgo saiknes informāciju un attiecīgos ierakstus.

4.   E-pasta ziņojuma veidnē ir standartizēts papildu informācijas pieprasījums, kas ir pieejams 1. panta 3. punktā minētajās valodās. E-pasta ziņojuma veidne ir sniegta pielikumā. E-pasta ziņojuma veidnē norāda arī atbildes sniegšanai izmantojamo valodu izvēli, kas ietver vismaz divas valodas, kuras izvēlas katra dalībvalsts. Lietotājs var izvēlēties e-pasta ziņojuma veidnes valodu.

5.   Kad ar tīmekļa veidlapas starpniecību aizpildīta e-pasta ziņojuma veidne, lietotājam tiek nosūtīts automatizēts apstiprinājuma e-pasta ziņojums, kurā norādīta tās iestādes kontaktinformācija, kas atbild par šā pieprasījuma izpildi un kas sniedz personai iespēju izmantot tiesības saskaņā ar Regulas (ES) 2019/817 48. panta 1. punktu.

1.   Tīmekļa portāls nodrošina, ka tiek nošķirtas vietnes lapas, kurās ir informācija plašai sabiedrībai un meklēšanas rīks, un vietnes lapas, kas sniedz iespēju lietotājam izgūt par atšķirīgu identitāšu manuālu verifikāciju atbildīgās kompetentās iestādes kontaktinformāciju.

2.   Lai eu-LISA varētu pārvaldīt saturu, tīmekļa portālā ir aizsargāta administrēšanas saskarne. Piekļuvi šai saskarnei un veiktās izmaiņas reģistrē saskaņā ar 7. pantu.

3.   Administrēšanas saskarne sniedz eu-LISA tiesības pievienot, grozīt vai dzēst tīmekļa portāla saturu. Šī saskarne nekādā gadījumā neļauj eu-LISA piekļūt ES informācijas sistēmās glabātiem datiem, kas attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem.

4.   Satura pārvaldības risinājums nodrošina pirmsizlaides sistēmu, kurā visas izmaiņas var sagatavot, apskatīt un pārnest uz tiešsaistes sistēmu publicēšanai konkrētā brīdī. Pirmsizlaides sistēmā ir arī rīki, kas atvieglo satura pārvaldību un izmaiņu rezultātu priekšskatīšanu.

1.   Tīmekļa portālu veido un īsteno tā, lai nodrošinātu pakalpojumu konfidencialitāti, integritāti un pieejamību un nodrošinātu darbību neapstrīdamību, piemērojot vismaz šādus lietojumprogrammu drošības principus:

2.   Tīmekļa portālu veido un īsteno arī tā, lai nodrošinātu reģistra ierakstu pieejamību un integritāti.

3.   Drošības un datu aizsardzības labad tīmekļa portālā ietver paziņojumu, ar ko informē lietotājus par noteikumiem, kas reglamentē tīmekļa portāla izmantošanu, un par sekām, ko rada nepareizas informācijas sniegšana. Paziņojumā iekļauj tīmekļa portāla izmantošanas noteikumu pieņemšanas veidlapu, ko lietotājam prasa iesniegt, pirms tam atļauj izmantot tīmekļa portālu.

Tīmekļa portāla tehniskā un organizatoriskā īstenošana atbilst Regulas (ES) 2019/817 42. panta 3. punktā minētajam drošības plānam, darbības nepārtrauktības plānam un negadījuma seku novēršanas plānam.

1.   Tīmekļa portāls atbilst Regulas (ES) 2016/679, Regulas (ES) 2018/1725 un Direktīvas (ES) 2016/680 datu aizsardzības noteikumiem.

2.   Tīmekļa portālā iekļauj paziņojumu par privātumu. Tam vajadzētu būt pieejamam, izmantojot īpašu saiti. Paziņojums ir pieejams arī no katras tīmekļa portāla lapas. Tā saturu sniedz skaidrā un visaptverošā veidā.

1.   Neskarot Regulas (ES) 2019/817 48. panta 10. punktā minētos rakstveida ierakstus, piekļuvi tīmekļa portālam vienmēr fiksē reģistra ierakstā, kurā ir šāda informācija:

2.   Reģistrēto informāciju izmanto tikai statistikas vajadzībām, kā arī tīmekļa portāla izmantošanas uzraudzībai, lai novērstu jebkādu ļaunprātīgu izmantošanu.

3.   Attiecībā uz piekļuvi tīmekļa portāla administrēšanas saskarnei papildus 1. punktā minētajiem datiem tiek reģistrēti šādi dati:

4.   Tīmekļa portāla izmantošanas laikā var reģistrēt papildu anonīmu tehnisko informāciju, lai optimizētu tās izmantošanu un veiktspēju, ja vien tajā nav personas datu.

5.   Informāciju, kura reģistrēta saskaņā ar 1. un 3. punktu, glabā ne ilgāk kā divus gadus.

6.   eu-LISA glabā reģistra ierakstus par visām tīmekļa portālā veiktajām datu apstrādes darbībām.

7.   eu-LISA, dalībvalstu iestādes un Savienības aģentūras katra nosaka to darbinieku sarakstu, kuri ir pienācīgi pilnvaroti piekļūt tīmekļa portāla datu apstrādes darbību reģistra ierakstiem.

1.   Metodiku ziņošanai par sociālajiem izdevumiem, tostarp attiecībā uz bērniem un jauniešiem un uz dzimumu līdztiesību, saistībā ar mehānismu balsta uz lēstajiem izdevumiem, kas paredzēti apstiprinātajos atveseļošanas un noturības plānos, un uz 2., 3. un 4. punktā izklāstītajiem posmiem.

2.   Reformas un investīcijas ar primāro sociālo dimensiju saista ar vienu no deviņām sociālās politikas jomām, kas izklāstītas pielikumā. Katru sociālās politikas jomu saista ar plašāku sociālo kategoriju. Reformas vai investīcijas var saistīt tikai ar vienu sociālās politikas jomu un tāpēc ar vienu sociālo kategoriju.

3.   Katru sociāla rakstura pasākumu, kas ietver pievēršanos bērniem un jauniešiem, atzīmē, nodrošinot turpmāku īpašu ziņošanu par izdevumiem attiecībā uz bērniem un jauniešiem saistībā ar mehānismu.

4.   Katru sociāla rakstura pasākumu, kas ietver pievēršanos dzimumu līdztiesībai, atzīmē, nodrošinot īpašu turpmāku ziņošanu par izdevumiem attiecībā uz dzimumu līdztiesību saistībā ar mehānismu.

5.   Sociālās politikas jomas un sociālās kategorijas un arī atzīmes, lai apzinātu sociāla rakstura pasākumus, kas ietver pievēršanos bērniem un jauniešiem un arī dzimumu līdztiesībai, kā minēts 2., 3. un 4. punktā, ir izklāstītas pielikumā.

6.   Komisija izmanto šo metodiku gada ziņojumā, kas minēts Regulas (ES) 2021/241 31. panta 3. punktā, lai sniegtu informāciju par sociālajiem izdevumiem, tostarp attiecībā uz bērniem un jauniešiem un arī uz dzimumu līdztiesību, kurus finansē no mehānisma.

1.   Lai rezultātu pārskats, kā arī kopējie rādītāji tiktu konsekventi un vienveidīgi atjaunināti divas reizes gadā, visas dalībvalstis divas reizes gadā Eiropas pusgada kontekstā Komisijai ziņo par to, kādi panākumi ir gūti atveseļošanas un noturības plānu īstenošanā, tostarp par darbības kārtību, un par kopējiem rādītājiem.

2.   Ziņojumi par panākumiem, kas gūti atveseļošanas un noturības plānu īstenošanā, parasti tiek sagatavoti katru gadu līdz aprīļa vidum un oktobra sākumam un ne vēlāk kā attiecīgi līdz 30. aprīlim un 15. oktobrim. Pārskata periods attiecīgā gadījumā aptver visu plāna īstenošanas periodu, sākot no 2020. gada 1. februāra.

3.   Ziņojumi par kopējo rādītāju atjaunināšanu tiek sagatavoti katru gadu līdz 28. februārim un 31. augustam. Pārskata periods aptver visu plāna īstenošanas periodu, attiecīgā gadījumā no 2020. gada 1. februāra līdz attiecīgajiem termiņiem, proti, katra gada 31. decembrim un 30. jūnijam.