15.11.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 402/17

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/1976

(2021. gada 12. novembris),

ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts Amerikas Savienoto Valstu un Saūda Arābijas Karalistes izcelsmes monoetilēnglikola importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

1.1. Procedūras sākšana

(1)	Eiropas Komisija (“Komisija”), pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, 2020. gada 14. oktobrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Amerikas Savienoto Valstu (“ASV”) un Saūda Arābijas Karalistes (“SAK”) (“attiecīgās valstis”) izcelsmes monoetilēnglikola (“MEG”) importu.

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu, pamatojoties uz sūdzību (“sūdzība”), ko 2020. gada 31. augustā iesniedza Eiropas Monoetilēnglikola ražotāju aizsardzības komiteja (“sūdzības iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 25 % no Savienības kopējā MEG ražošanas apjoma. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu.

1.2. Pagaidu pasākumi

(3)

Saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu Komisija 2021. gada 14. maijā ieinteresētajām personām sniedza ierosināto maksājumu kopsavilkumu un detalizētu informāciju par to, kā tika aprēķinātas dempinga starpības un starpības, kas ir atbilstošas tam, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Ieinteresētās personas tika aicinātas trīs darbdienu laikā iesniegt piezīmes par minēto aprēķinu precizitāti. Tika saņemtas piezīmes no MEGlobal Americas Inc. (“MEGlobal Americas”), Saudi Basic Industries Corporation (“SABIC”), Arteco NV (“Arteco”) un Eiropas PET ražotāju komitejas (“CPME”).

(4)	2021. gada 11. jūnijā Komisija ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/939 (2) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu ASV un SAK izcelsmes monoetilēnglikola importam.

1.3. Turpmākā procedūra

(5)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata tika noteikts pagaidu antidempinga maksājums (“pagaidu informācijas izpaušana”), sūdzības iesniedzējs, MEGlobal Americas, Lotte Chemical Louisiana LCC (“LCLA”), Saūda Arābijas Karalistes valdība (“SAKV”), SABIC, ExxonMobil Petroleum & Chemical BV (“EMPC”), Helm AG (“Helm”), Oxyde Belgium BV (“Oxyde”), Tricon International Ltd un ar to saistītie uzņēmumi (“Tricon”), Arteco, CPME un RETAL Industries Limited (“RETAL”) pagaidu regulas 2. panta 1. punktā noteiktajā termiņā iesniedza rakstisku informāciju, kurā pauda savu viedokli par provizoriskajiem konstatējumiem.

(6)

Ieinteresētajām personām, kuras to lūdza, bija iespēja tikt uzklausītām. Notika LCLA, MEGlobal Americas, SABIC un CPME uzklausīšana. Turklāt pēc MEGlobal Americas un SABIC pieprasījuma notika divas uzklausīšanas pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. Uzklausīšanas amatpersona konstatēja, ka šajā procedūrā ir ievērotas ieinteresēto personu tiesības uz aizstāvību.

(7)	Kad Komisija formulēja galīgos konstatējumus, tā ņēma vērā ieinteresēto personu sniegtās piezīmes un pēc vajadzības pārskatīja pagaidu secinājumus.

(8)

Komisija turpināja vākt un salīdzinoši pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Papildus tika veiktas divas attālinātās kontrolpārbaudes (AKP) ar Arteco un Indorama Ventures Europe BV (“Indorama”). Komisija plānoja veikt AKP arī ar Helm un Oxyde, taču neviens no šiem uzņēmumiem nebija pieejams.

1.4. Vispārīgas piezīmes

(9)	SABIC un MEGlobal Americas iebilda, ka Komisija novēloti atklāja AKP ziņojumus, tādējādi tika aizskartas to tiesības uz aizstāvību.

(10)

Komisija 2021. gada 14. maijā publiskoja AKP ziņojumus kopā ar ierosināto maksājumu kopsavilkumu un detalizētu informāciju par to, kā tika aprēķinātas dempinga starpības un starpības, kas ir atbilstošas tam, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, kā norādīts 3. apsvērumā. AKP ziņojumu mērķis ir sniegt ieinteresētajām personām faktisku pārskatu par AKP. Ziņojumos nav izdarīti nekādi secinājumi par to, kā Komisija galu galā traktēs AKP laikā iegūtos faktus. Ar tiesību normām nav noteikts termiņš, kādā jāatklāj AKP ziņojumi. No ieinteresētajām personām netika saņemtas piezīmes par AKP ziņojumos sniegto informāciju. Tāpēc Komisija neuzskata, ka būtu aizskartas ieinteresēto personu tiesības uz aizstāvību, un tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona šajā sakarā piekrita Komisijas viedoklim.

(11)	Tricon apgalvoja, ka, lai gan tas sadarbojās izmeklēšanas laikā, tā nosaukums pagaidu regulā, jo īpaši 8. un 66. apsvērumā, nav minēts un ka tādējādi Komisija ar savu rīcību pārkāpusi Tricon tiesības uz labu pārvaldību.

(12)

Pagaidu pasākumu noteikšanas laikā Komisijai nebija pietiekamas informācijas par Tricon importa darbībām Savienībā, jo atbildes uz anketas jautājumiem tika iesniegtas trīs vienību vārdā, kuru atrašanās vieta bija deklarēta ASV, nevis Savienībā. Komisija šo informāciju no Tricon saņēma tikai pēc pagaidu pasākumu noteikšanas.

(13)

Ņemot vērā šo papildu informāciju, jāuzskata, ka pagaidu regulas 8. un 66. apsvērums, kur uzskaitītas ieinteresētās personas, kuras Komisija uzklausīja pirms pagaidu pasākumu noteikšanas, un ieinteresētās personas, kuras iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, ietver arī Tricon. Turklāt Tricon pirms pagaidu pasākumu noteikšanas iesniegtajās piezīmēs izvirzīja tādus pašus jautājumus kā citas ieinteresētās personas, piemēram, Arteco, Helm un Oxyde, un tādēļ Komisija pagaidu regulā ņēma vērā to būtību.

(14)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas MEGlobal Americas atkārtoja 9. apsvērumā minēto apgalvojumu par AKP ziņojumu izpaušanu. Tika apgalvots, ka tas, ka ieinteresētajām personām netika saņemtas piezīmes par AKP ziņojumos sniegto informāciju, neesot taisnība. Tika apgalvots, ka MEGlobal Americas piezīmēs par pagaidu regulu apsprieda AKP ziņojumu būtisko saturu un ka vēlīnā informācijas izpaušana pusēm deva ierobežotu laiku tā izskatīšanai. Turklāt tika apgalvots, ka uz Komisiju attiecās paaugstinātas pienācīga procesa prasības, pamatojoties uz tās procedūru pielāgošanu Covid-19 pandēmijai, un Komisija savos galīgajos konstatējumos nebija to ņēmusi vērā. MEGlobal Americas šajā sakarā atsaucās uz pēdējo teikumu Komisijas paziņojumā par Covid-19 uzliesmojuma sekām, kurā bija teikts, ka Komisija īpašu uzmanību pievērsīs tam, lai tiktu ievērotas pienācīga procesa un pārredzamības prasības.

(15)

Kā paskaidrots 10. apsvērumā, AKP ziņojumu mērķis ir sniegt ieinteresētajām personām faktisku pārskatu par AKP un jo īpaši par to, kuru informāciju varēja pārbaudīt, bet kuru – nevarēja. Ziņojumos nav izdarīti nekādi secinājumi par to, kā Komisija galu galā traktēs AKP laikā iegūtos faktus. MEGlobal Americas nekad nav konstatējis nekādas faktu kļūdas AKP ziņojumos un nav pieprasījis pagarināt termiņu piezīmju sniegšanai par šiem ziņojumiem. Savās piezīmēs par pagaidu regulu tas vienkārši atsaucās uz AKP ziņojumā minētajiem konstatējumiem. Komisija atzīmē, ka MEGlobal Americas neprecizē, ko tieši Komisija nav aplūkojusi savos galīgajos konstatējumos attiecībā uz pienācīgas procedūras prasībām. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

1.5. Piezīmes par procedūras sākšanu

(16)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas SAKV atkārtoti norādīja uz savām piezīmēm par izmeklēšanas sākšanu, kas tika izteiktas pirms pasākumu noteikšanas. Tā apgalvoja, ka sūdzība neatbilst Antidempinga nolīguma (“ADA”) 5.2. panta prasībām, jo 1) tajā nebija pietiekamu pierādījumu par dempingu attiecīgajā periodā, 2) tajā bez pienācīga pamatojuma bija kumulatīvi novērtēta ASV un SAK izcelsmes importa ietekme, 3) tajā nebija objektīvi novērtēta būtiska kaitējuma esība, jo izmeklēšanas periods pārklājās ar iepriekšējo kalendāro gadu, un 4) sūdzības iesniedzējs nebija sniedzis pierādījumus par cēloņsakarību. Turklāt SAKV uzskatīja, ka Komisija pagaidu regulā neatbildēja uz šīm piezīmēm, jo tā izteica tikai vispārīgus apsvērumus. Šajā sakarā SAKV atsaucās uz ekspertu grupas ziņojumu lietā Guatemala – Cement II (3), apgalvojot, ka ar faktiem nepamatoti secinājumi nav pierādījumi, kādus pieprasa ADA 5.2. pants, un arī neprecīza informācija nav uzskatāma par pierādījumu, tāpēc izmeklēšanu nevajadzējis uzsākt. Turklāt SAKV apgalvoja, ka, uzsākot šo izmeklēšanu un pamatojoties uz to, ka sūdzībā nav pierādījumu, Komisija rīkojās pretēji ADA 5.3. pantam, un šajā sakarā atsaucās uz ekspertu grupas ziņojumu lietā US – Softwood Lumber V (4). Tika apgalvots, ka Komisijai vajadzēja apšaubīt gan sūdzības iesniedzēja apgalvojumu precizitāti un atbilstību, jo īpaši, ja tie nebija pamatoti ar informāciju, gan sūdzības iesniedzēja apgalvojumu pamatošanai sniegto informāciju, ja tā bija acīm redzami nepareiza. SAKV piebilda, ka, tā kā izmeklēšana netika sākta saskaņā ar ADA 5. panta noteikumiem, netika izpildīts pirmais nosacījums antidempinga maksājuma piemērošanai saskaņā ar ADA 7.1. panta i) punktu un ka tāpēc SAK izcelsmes MEG importam nevajadzēja piemērot antidempinga maksājumu.

(17)

Komisija uzskata, ka izmeklēšanas sākšana bija pamatota un pilnībā atbilda ADA. Jo īpaši attiecībā uz dempinga aprēķiniem sūdzības iesniedzēja iesniegtie pierādījumi par izmaksām tika uzskatīti par pietiekami atbilstošiem un precīziem, lai noteiktu normālo vērtību, ņemot vērā izmeklēšanas sākšanas brīdī piemērojamo juridisko standartu. Patiešām, kā atgādina SAKV, ekspertu grupas ziņojumā lietā US – Softwood Lumber V tika precizēts, ka: “pieteikumā jāiekļauj tāda informācija, kas ir saprātīgi pieejama pieteikuma iesniedzējam, lai pamatotu tā apgalvojumu, citstarp attiecībā uz iespējamo dempingu, kas nozīmē, ka pieteikumā ir jāiekļauj nevis visa informācija, kas ir saprātīgi pieejama pieteikuma iesniedzējam, bet tikai informācija, kas pamato pirmšķietamības lietu”. Šajā gadījumā sūdzības iesniedzējs iesniedza informāciju par attiecīgā ražojuma ražošanas procesu, kas tam bija saprātīgi pieejama. Šī informācija bija gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi pietiekama, lai pamatotu normālās vērtības un dempinga starpības aprēķinu. Tas, ka sūdzības iesniedzējs neiesniedza precīzu informāciju par visu attiecīgā ražojuma ražošanas ķēdi SAK, nenozīmē, ka pierādījumi būtu jāuzskata par nepietiekamiem, kā to ierosina SAKV. Pieprasot, lai sūdzības iesniedzējs sniegtu precīzāku papildu informāciju, kas sūdzības iesniedzējam nav saprātīgi pieejama, izmeklēšanas iestādes pienākums veikt faktisko izmeklēšanu tiktu pārlikts uz sūdzības iesniedzēju. Patiešām, ekspertu grupa lietā US – Softwood Lumber V uzsvēra, ka pieprasītie pierādījumi jāiesniedz tikai “tādā apjomā, kas ir saprātīgi pieejams pieteikuma iesniedzējam”, un ka šāda formulējuma “mērķis bija izvairīties no tā, ka pieteikuma iesniedzējam tiek uzlikts pārmērīgs slogs iesniegt informāciju, kas tam nav saprātīgi pieejama” (5). Turklāt Komisija norāda, ka, lai gan SAKV ir minējusi, ka sūdzības iesniedzēja iesniegtā informācija bija ar faktiem nepamatoti secinājumi, tā nav precīzi norādījusi, uz kuriem sūdzības apgalvojumiem tā atsaucas, un tikai izteikusi vispārīgu piezīmi. Tādēļ Komisija atkārtoti uzsver, ka sūdzības iesniedzējs sniedza pietiekamus pierādījumus par dempinga esību, lai pamatotu nepieciešamību sākt izmeklēšanu.

(18)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas SAKV atkārtoti norādīja uz savām piezīmēm par izmeklēšanas sākšanu, kas tika izteiktas pirms pagaidu pasākumu noteikšanas. Tā vēlreiz apgalvoja, ka sūdzība neatbilst ADA 5.2. panta prasībām 16. apsvērumā minēto četru punktu dēļ. Turklāt tika apgalvots, ka sūdzība nesaturēja informāciju, kas sūdzības iesniedzējam bija saprātīgi pieejama, un tajā nebija ietverti pietiekami pierādījumi par dempingu. Precīzāk, SAKV apgalvoja, ka sūdzība nesaturēja informāciju par MEG cenām iekšzemes tirgū, kas sūdzības iesniedzējam būtu bijusi saprātīgi pieejama. Turklāt SAKV apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs aprēķināja normālo vērtību, pamatojoties uz datiem, kas iegūti no diviem Savienības ražotājiem, kas mākslīgi palielināja normālo vērtību.

(19)

Komisija nepiekrita šiem apgalvojumiem. Sūdzības iesniedzējs paskaidroja, ka SAK MEG iekšzemes tirgus ir ļoti mazs salīdzinājumā ar eksporta apjomu un ka publiski pieejamā informācija ir ierobežota. Šajā ziņā informācija par cenām nebūtu reprezentatīva. Tāpēc sūdzības iesniedzējs normālo vērtību SAK aprēķināja, pamatojoties uz ražošanas izmaksām, kam pieskaitītas samērīgas pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņa. Sūdzībā arī paskaidrots, ka MEG ražošanas process visās valstīs ir līdzīgs un ka nav būtisku atšķirību starp ražošanas procesiem Savienībā un SAK. Turklāt sūdzības iesniedzējs no Savienības ražotājiem ieguva datus par MEG ražošanai nepieciešamo izejresursu, piemēram, izejvielu, enerģijas, darbaspēka utt. patēriņa apjomu. Turklāt sūdzības iesniedzējs ieguva datus SAK par katru izejresursu, par kuru bija publiski pieejami dati, savukārt attiecībā uz dažiem ražošanas faktoriem, par kuriem nebija publisku pieejamu datu, šie dati tika saprātīgi aplēsti. Sūdzības B.2.1.2. iedaļā ir paskaidrots katra izejresursa datu avots. Tādējādi normālā vērtība tika aprēķināta, pamatojoties uz izejresursu cenām SAK, pamatojoties uz sūdzības iesniedzējam saprātīgi pieejamo informāciju, kas pietiekami norāda uz dempinga esamību. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

1.6. Atlase

(20)

Uzņēmums MEGlobal Americas apgalvoja, ka tā iekļaušana ASV ražotāju eksportētāju izlasē nebija pamatota, jo izmeklēšanas periodā tā sūtījumu daudzums uz Savienību bija ierobežots, un ka šie sūtījumi tika veikti tāpēc, ka viens no sūdzības iesniedzējiem nespēja piegādāt MEG uzņēmumam MEGlobal Europe GmbH (“MEGlobal Europe”).

(21)

Komisija norāda, ka MEGlobal Americas neiesniedza piezīmes attiecībā uz lēmumu par izlases veidošanu (nemaz nerunājot par iebildumiem pret to) piezīmju iesniegšanai paredzētajā laikposmā pēc tā paziņošanas, kā noteikts paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.1.1. iedaļas a) apakšpunktā. Komisija uzsver, ka atlase tika veikta, pilnībā ievērojot pamatregulas 17. panta 1. punktu, un izmeklēšana tika veikta tikai attiecībā uz saprātīgu daudzumu ieinteresēto personu, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību izmeklēšanas periodā, ko pieejamajā laikā bija iespējams pienācīgi izmeklēt, katra ražotāja eksportētāja pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū un ražotāju eksportētāju spēju sadarboties, sniedzot datus par izmeklēšanas periodu. LCLA un MEGlobal Americas bija divi lielākie eksportētāji uz Savienību izmeklēšanas periodā, kuri izteica vēlmi būt iekļautiem izlasē. Turklāt, pieņemot lēmumu par izlases veidošanu, nav nozīmes iemeslam, kādēļ ieinteresētās personas eksportē. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(22)

Sūdzības iesniedzējs uzsvēra, ka Sasol Chemicals North America LLC (“Sasol”) atlases veidlapā neziņoja par eksportu uz Savienību izmeklēšanas periodā, savukārt par Helm bija zināms, ka tas ir ilgstošs Sasol ražotā MEG izplatītājs visā pasaulē, tostarp Savienībā. Turklāt tika konstatēts, ka Helm iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, norādot, ka tas pārdod ASV izcelsmes attiecīgo ražojumu Savienībā. Tāpēc sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka, iespējams, Sasol ir veicis eksporta pārdošanu, kas paredzēta patēriņam Savienībā, un šī iemesla dēļ lūdza Komisiju pārbaudīt, vai ASV ražotais Sasol MEG tika eksportēts uz Savienību ar tādu tirgotāju starpniecību kā Helm, un tādējādi novērtēt, vai bijusi pamatota izlases vidējā svērtā dempinga starpība, kas tika piemērota Sasol.

(23)

Atlases veidlapā Sasol paziņoja, ka eksportē uz Savienību tikai ar Helm starpniecību. Helm apstiprināja šo apgalvojumu un norādīja šādas pārdošanas apjomu. Komisija nolēma neiekļaut izlasē Sasol, jo šis apjoms bija mazāks par LCLA un MEGlobal Americas eksporta apjomu. Tāpēc uzņēmumam Sasol kā ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās un kas netika iekļauts izlasē, piemērotais antidempinga maksājums ir izlases vidējais svērtais rādītājs.

(24)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas MEGlobal Americas atkārtoja 20. apsvērumā minēto apgalvojumu. Turklāt tas apgalvoja, ka aplēstais ASV ražotā un uz Savienību eksportētā MEG eksporta apjoms, ko ražojis Sasol ASV un kas IP laikā eksportēts uz Savienību, ir lielāks nekā MEGlobal Americas eksporta apjoms. Tika apgalvots, ka Sasol saražoto MEG importēja gandrīz tikai Helm AG. Tāpēc MEGlobal Americas apgalvoja, ka lēmums par MEGlobal Americas iekļaušanu izlasē nav balstīts uz precīziem datiem.

(25)

Komisija nepiekrita šim apgalvojumam. Komisija papildus šajā sakarā 21. un 23. apsvērumā paskaidrotajiem iemesliem norādīja, ka MEGlobal Americas iesniegtajos datos nebija norādīts Helm AG piegādes avots, savukārt Helm AG importēja MEG no ASV no vairākiem ražotājiem, ne tikai no Sasol. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(26)	Tā kā citas piezīmes par ASV ražotāju eksportētāju izlases veidošanu nav saņemtas, tika apstiprināti pagaidu regulas 61. un 62. apsvērumā izklāstītie provizoriskie konstatējumi.

(27)	Tā kā nav saņemtas piezīmes par SAK ražotāju eksportētāju izlases veidošanu, Komisija apstiprina savus pagaidu regulas 63. un 64. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

1.7. Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(28)

Savās piezīmēs par pagaidu regulu CPME atkārtoja apgalvojumu, ka Komisijas izvēlētais izmeklēšanas periods (“IP”) neietvēra laikposmu tieši pirms izmeklēšanas sākšanas, proti, laikposmu no 2020. gada jūlija līdz septembrim, un tāpēc tas ir pretrunā pamatregulai. Šis apgalvojums tika noraidīts pagaidu regulas 70. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ.

(29)	Turklāt CPME apgalvoja, ka šā perioda iekļaušana pierādītu, ka nav būtiska kaitējuma, taču šajā sakarā neiesniedza nekādus pierādījumus. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(30)	Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par izmeklēšanas periodu un attiecīgo periodu, Komisija apstiprina savus pagaidu regulas 68. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

1.8. Informācijas izpaušana

(31)

Komisija 2021. gada 13. septembrī informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā plānoja noteikt galīgo antidempinga maksājumu SAK un ASV izcelsmes MEG importam (“galīgā informācijas izpaušana”). Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto galīgo informāciju. Komisija saņēma piezīmes no sūdzības iesniedzēja, SAKV, SABIC, MEGlobal Americas, LCLA, EMPC, Helm, Oxyde, Tricon, Arteco un CPME. Pamatojoties uz šīm piezīmēm, Komisija grozīja dažus apsvērumus, pamatojoties uz kuriem tā plānoja noteikt galīgo antidempinga maksājumu, un 2021. gada 4. oktobrī informēja par to visas ieinteresētās personas (“papildu galīgās informācijas izpaušana”).

(32)	Pēc galīgās informācijas izpaušanas un papildu galīgās informācijas izpaušanas ieinteresētajām personām tika dota iespēja tikt uzklausītām saskaņā ar paziņojuma par procedūras sākšanu 5.7. punktā paredzētajiem noteikumiem. Notika SABIC, MEGlobal Americas un LCLA uzklausīšana.

2. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1. Apgalvojumi par ražojuma tvērumu

(33)

SABIC atkārtoja savu apgalvojumu, ka specifikācijām neatbilstošs MEG ir otršķirīgs ražojums, kura cena ir zemāka nekā pirmās klases MEG, un specifikācijām neatbilstoša MEG tirgus ir daudz mazāks nekā pirmās klases MEG tirgus. Pagaidu regulas 79. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ apgalvojums tika noraidīts.

(34)	Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas SABIC atkārtoti apgalvoja, ka Komisijai 33. apsvērumā minēto iemeslu dēļ no izmeklēšanas tvēruma būtu jāizslēdz specifikācijām neatbilstošs MEG. SABIC apgalvoja, ka Komisija šos apgalvojumus nav izskatījusi.

(35)	Komisija nepiekrita šim apgalvojumam. Komisija pagaidu regulas 79. apsvērumā skaidri paskaidroja iemeslus, kāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(36)	Tā kā citas piezīmes par ražojuma tvērumu nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 71.–79. apsvērumā minētie provizoriskie konstatējumi.

3. DEMPINGS

3.1. Saūda Arābijas Karaliste

3.1.1. Vispārīgi

(37)

EMPC apgalvoja, ka pagaidu regulas 80. apsvērumā Komisija norādījusi, ka SABIC ir vienīgā uzņēmumu grupa ar sešām ražošanas vienībām SAK. EMPC uzsvēra, ka Yanpet bija ar ExxonMobil saistītā uzņēmuma (Mobil Yanbu Petrochemical Company Inc.) un SABIC 50/50 % kopuzņēmums un ka ne EMPC, ne citi ar ExxonMobil saistītie uzņēmumi (“ExxonMobil”) neietilpa SABIC uzņēmumu grupā. Turklāt tika norādīts, ka, lai gan ražošanu vadīja Yanpet, visus komerciālos un cenu noteikšanas lēmumus attiecībā uz ExxonMobil MEG ražošanas apjomu pieņēma vienīgi ExxonMobil, bet visus komerciālos un cenu noteikšanas lēmumus attiecībā uz SABIC MEG ražošanas apjomu pieņēma vienīgi SABIC. Turklāt tika piebilsts, ka EMPC un SABIC bija konkurenti un ka saskaņā ar pagaidu regulas 80.–86. apsvērumu SAK valsts mēroga dempinga starpība tika aprēķināta, pamatojoties uz SABIC iekšzemes tirgū īstenotās pārdošanas rentablo apjomu normālo vērtību. Tāpēc ar pagaidu regulu tika noteikts antidempinga maksājums par ExxonMobil pārdotajiem apjomiem, pamatojoties uz normālo vērtību, kas noteikta, ņemot vērā SABIC pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū, un eksporta cenu, kas bija daļēji balstīta uz SABIC eksporta pārdošanas apjomu. Tādējādi uz EMPC attiecas antidempinga maksājums, kas aprēķināts, pamatojoties uz nesaistīta konkurenta datiem, lai gan SABIC un EMPC starpā nepastāv pasākumu apiešanas risks.

(38)

Komisija uzskata, ka EMPC ir saistīts ar SABIC saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 (6) 127. panta 1. punkta g) apakšpunktu, jo tie kopā tieši vai netieši kontrolē trešo personu. Nav apstrīdams, ka Yanpet ir kopuzņēmums, kura kapitāldaļas ir vienlīdzīgi sadalītas starp SABIC un ExxonMobil. EMPC un SABIC ir līdztiesīga pārstāvība Yanpet direktoru padomē, jo katrs uzņēmums ir izvirzījis iecelšanai amatā Yanpet direktorus. Tas skaidri norāda, ka SABIC un ExxonMobil to kontrolē kopīgi un tieši. Attiecībā uz apgalvojumu, ka SABIC un ExxonMobil darbojas neatkarīgi un ka nepastāv pasākumu apiešanas risks, Komisija norāda, ka EMPC šo apgalvojumu nav pamatojis citādi kā vien ar vienkāršiem apgalvojumiem. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts, un Komisija uzskata, ka šajā izmeklēšanā SABIC un ExxonMobil ir saistītas personas.

(39)	Turklāt EMPC uzskatīja, ka Komisija pārkāpa tā tiesības uz aizstāvību, jo EMPC nebija pieejama informācija par SABIC normālās vērtības un eksporta cenas aprēķinu.

(40)

Tā kā Yanpet ir 50/50 % kopuzņēmums ar SABIC, tam tika noteikts tāds pats individuālais antidempinga maksājums kā SABIC grupai. Kā tika paskaidrots īpašajā informācijas izpaušanā, Komisija saskaņā ar komercnoslēpumu aizsardzības vispārējo praksi nevar izpaust EMPC konfidenciālu komercinformāciju, kas pieder SABIC (piemēram, SABIC pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū).

(41)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas EMPC atkārtoja 37. apsvērumā minētos apgalvojumus. Turklāt EMPC kļūdaini apgalvoja, ka 38. apsvērumā Komisija norādījusi, ka EMPC apraksts par Yanpet kopuzņēmumu ir balstīts tikai uz apgalvojumiem. Patiesībā Komisija apgalvoja, ka EMPC apgalvojums par apiešanas riska neesību ir pamatots tikai ar apgalvojumiem. Turklāt EMPC apgalvoja, ka saskaņā ar EMPC un Yanpet tirdzniecības līgumu EMPC un SABIC pilnīgi neatkarīgi tirgo un pārdod Yanpet ražoto MEG.

(42)

Komisija nepiekrita šim apgalvojumam. Kā paskaidrots 38. apsvērumā, Yanpet ir kopuzņēmums, ko kopīgi un tieši kontrolē SABIC un ExxonMobil. Turklāt daži EMPC un Yanpet tirdzniecības līguma noteikumi liecina, ka pastāv liels apiešanas risks, ja SABIC un EMPC noteiktu atšķirīgus individuālus maksājumus. EMPC tika sniegti sīkāki paskaidrojumi īpašajā informācijas izpaušanā, jo tie saturēja konfidenciālu informāciju.

(43)	Turklāt EMPC atkārtoja savas piezīmes 39. apsvērumā, nenorādot nekādus jaunus elementus.

(44)	Iepriekš 40. apsvērumā minēto iemeslu dēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

3.1.2. Normālā vērtība

(45)	Komisija saņēma piezīmes no SABIC, SAKV un EMPC.

(46)	SABIC, SAKV un EMPC apstrīdēja propāna vērtības korekciju, kā aprakstīts pagaidu regulas 87.–94. apsvērumā. SABIC atsaucās uz Komisijas konstatējumiem, kas tika izklāstīti, atļaujot SABIC un Saudi Aramco apvienošanos (Lieta M.9410 – SAUDI ARAMCO/SABIC) (7).

(47)

Komisija atkārtoti novērtēja savus provizoriskos konstatējumus. Komisija atzīmēja, ka lēmumā par Saudi Aramco un SABIC apvienošanās atļaušanu tika atzīts, ka pirms 70 % SABIC akciju iegādes datuma starp abiem uzņēmumiem nav bijis attiecību saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) (8). Tā kā nebija citas informācijas par to, ka izejvielu pārdošana citādi nebūtu notikusi atbilstoši nesaistītu pušu darījuma principam, Komisija šajā sakarā pārskatīja normālās vērtības noteikšanu SABIC, izmantojot paziņotās propāna izmaksas. No tā izriet, ka normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz vidējo svērto cenu no visa iekšzemes pārdošanas apjoma IP laikā, proti, pārdošanas apjoma par neto pārdošanas cenām, kuras bija vienādas ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām vai augstākas par tām un kas veidoja vairāk nekā 80 % no kopējā pārdošanas apjoma.

(48)

Turklāt SABIC apgalvoja, ka, tā kā Komisija pārbaudīja gan pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū, gan eksportu uz Savienību uzņēmumu grupas līmenī, kā aprakstīts pagaidu regulas 80. apsvērumā, tai, nosakot, vai pārdošana iekšzemes tirgū bija rentabla, bija jāņem vērā visu saistīto ražotāju izmaksas. Uzņēmums apgalvoja, ka Komisija nevarēja salīdzināt visu ražotāju pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū un eksporta pārdošanas apjomu tā, it kā tie būtu viena vienība, tajā pašā laikā novērtējot rentabilitāti, pamatojoties uz katru ražotāju atsevišķi.

(49)	Komisija nepiekrīt šim apgalvojumam. Nebūtu lietderīgi novērtēt iekšzemes tirgū īstenotās pārdošanas rentabilitāti, veicot salīdzinājumu ar to uzņēmumu ražošanas izmaksām, kuri nepārdod iekšzemes tirgū, un izmeklēšanā tika konstatēts, ka ne visi ražotāji pārdod MEG iekšzemes tirgū.

(50)	Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas EMPC lūdza Komisiju apstiprināt, ka tā i) izmantoja visas faktiskās ražošanas izmaksas, tostarp etilēna ražošanā izmantoto izejvielu faktiskās izmaksas, par kurām ziņoja SAK ražotāji eksportētāji, un ii) neveica nevienas izejvielas izmaksu korekcijas.

(51)	Komisija apstiprināja, ka, aprēķinot normālo vērtību, tika izmantotas paziņotās ražošanas izmaksas, tostarp paziņotās etilēna ražošanā izmantotās izejvielas izmaksas. Patiešām, Komisija neveica korekcijas nevienas izejvielas izmaksās.

(52)	Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas SABIC atkārtoja 48. apsvērumā minēto apgalvojumu, nenorādot nekādus jaunus elementus.

(53)	49. apsvērumā minēto iemeslu dēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(54)

Sūdzības iesniedzējs piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas nepiekrita Komisijas lēmumam izmantot SABIC norādīto propāna cenu, kā minēts 47. apsvērumā. Sūdzības iesniedzējs vispirms apgalvoja, ka antidempinga izmeklēšanā piemērojamais tiesību akts ir pamatregula, nevis EK Apvienošanās regula, kurai ir atšķirīgi kritēriji un funkcijas. Tāpēc, tā kā tiek piemēroti atšķirīgi juridiskie kritēriji, konstatējumu pārnešana no viena tiesiskā regulējuma uz citu bija neloģiska un nelikumīga. Otrkārt, tika apgalvots, ka, tā kā cenu noteica SAKV, nebija piemērojami parastie apsvērumi attiecībā uz “nesaistītu pušu” cenas jēdzienu. Treškārt, tika apgalvots, ka, pieņemot SABIC fiksēto propāna cenu, kas nebija “normāla” un saprātīgi neatspoguļoja patiesās izmaksas, tika pārkāpts pamatregulas 2. panta 5. punkts. Ceturtkārt, tika arī apgalvots, ka izmeklēšanās pret Krieviju Komisija koriģēja gāzes cenu, ko arī bija noteikusi valdība, un tāpēc atšķirīgu kritēriju piemērošana SAK un Krievijai tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās bija diskriminējoša. Piektkārt, tika apgalvots, ka lietā M.9410 netika izdarīti nekādi secinājumi attiecībā uz propānu. Sestkārt, tika apgalvots, ka lēmumā par apvienošanos atzīts, ka pastāv vertikāla integrācija attiecībā uz augšupējo un lejupējo piegādi etilēnglikola pievienotās vērtība veidošanas ķēdē, bet lēmumā par apvienošanos nav aplūkots vertikālās saiknes raksturs, proti, vai augšupējo ražojumu piegāde starp Saudi Aramco un SABIC notika nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstošā līmenī. Tika norādīts, ka Komisija tikai pārbaudīja, vai šī vertikālā saikne varēja izraisīt potenciālu tirgus bloķēšanu. Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Saudi Aramco un SABIC ir saistīti uzņēmumi un to darījumi nav notikuši parastā tirdzniecības apritē.

(55)

Komisija tam nepiekrita un apstiprināja savus secinājumus, ka SABIC paziņotās propāna cenas izmantošana šajā gadījumā bija piemērota Jo īpaši apvienošanās lēmumā tika aplūkots abu uzņēmumu vertikālās saiknes raksturs un cenu noteikšanas lēmumi, kas saistīti ar abu uzņēmumu darbību IP laikā. Piemēram, lēmumā norādīts, ka “jebkura būtiska SABIC darbību saskaņošana ar Saudi Aramco darbībām būtu sarežģīta un tiktu veikta bez detalizētām zināšanām par SABIC cenu noteikšanu, klientiem vai vispārējo stratēģiju” (12. apsvērums) un ka “pušu komerciālā mijiedarbība ir ierobežota un notiek nesaistītu darījuma pušu starpā un puses ir iesniegušas pierādījumus, kas liecina, ka tas tā ir vismaz vertikāli ietekmētajos tirgos, kuros Saudi Aramco vai SABIC darbojas kā viens otra piegādātāji” (14. apsvērums). Tāpēc Komisija apstiprināja savu novērtējumu, kā norādīts šīs regulas 47. apsvērumā.

(56)	Tā kā netika saņemtas citas piezīmes par normālās vērtības noteikšanu, Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 81.–93. apsvērumā izklāstītos secinājumus ar korekcijām, kas norādītas šīs regulas 47. apsvērumā.

3.1.3. Eksporta cena

(57)	Komisija saņēma piezīmes no SABIC un EMPC par eksporta cenas noteikšanu.

(58)

SABIC norādīja, ka Komisijas analīze bijusi nepilnīga, jo tā eksporta cenu uzskatīja par neuzticamu, pamatojoties tikai uz to, ka pastāv attiecības starp uzņēmumiem. SABIC atsaucās uz ekspertu grupas ziņojumu lietā US – OCTG (Korea) (9). Saskaņā ar SABIC sniegto informāciju ekspertu grupa konstatēja, ka, lai gan ADA 2.3. pantā, kas atbilst pamatregulas 2. panta 9. punktam, nav ietverta prasība noteikt eksporta cenas ticamību, ADA 2.3. pants neļauj izmeklēšanas iestādēm aprēķināt eksporta cenu visos gadījumos, kad pastāv saistība. SABIC savā konfidenciāli sniegtajā informācijā sniedza papildu ziņas, tostarp paskaidrojumus par iekšējo cenu noteikšanu starp saistītajām vienībām.

(59)

Komisija konstatēja, ka SABIC sniegtie paskaidrojumi par iekšējo cenu noteikšanu starp saistītajām vienībām nepamato atkāpi no 2. panta 9. punkta piemērošanas. Šis novērtējums tika darīts zināms SABIC īpašajā informācijas izpaušanā, jo tajā ir iekļauta konfidenciāla komercinformācija. Pamatojoties uz veikto novērtējumu, Komisija secināja, ka šajā gadījumā eksporta cena nebija ticama, jo eksportētājs, tirgotājs un importētājs bija saistīti. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(60)

Turklāt SABIC apgalvoja, ka eksporta cena nav jāaprēķina saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu un nav jāveic korekcijas attiecībā uz darījumiem starp saistītajām personām, jo īpaši pārdošanas, vispārējām un administratīvajām (“PVA”) izmaksām un peļņai, ņemot vērā, ka Komisija dempingu novērtēja “uzņēmumu grupas līmenī” un ka Saūda Arābijas ražotāji eksportētāji bija integrēti. Tādējādi SABIC apgalvoja, ka eksporta cenas pamatā ir jābūt faktiskajām eksporta cenām, atskaitot visas pārbaudītās pārdošanas izmaksas.

(61)

Komisija atzīmēja, ka dempinga starpība patiešām tika aprēķināta uzņēmumu grupas līmenī tādā nozīmē, ka visām saistītajām vienībām tika noteikta viena un tā pati individuālā dempinga starpība un ka dempinga starpības aprēķinā tika ņemti vērā visi attiecīgie eksporta darījumi un pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū. To neietekmē fakts, ka šajā gadījumā eksporta cenas bija jākoriģē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, jo eksporta cena nebija ticama eksportētāja un importētāja saistības dēļ. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(62)

SABIC un EMPC apstrīdēja to, ka Komisija, ņemot vērā konfidencialitātes apsvērumus, kuri saistīti ar importētāja, kas sadarbojās, datiem, izmantoja 6,89 % peļņas normu, kas noteikta antidempinga izmeklēšanā attiecībā uz Ķīnas izcelsmes polivinilspirtu (10). SABIC lūdza Komisiju izmantot ar SABIC Petrochemicals B.V (“SPC”) un SABIC Italia (“SI”) rentabilitāti saistīto informāciju, kura tika pārbaudīta. SABIC un EMPC apgalvoja, ka Komisijas izmantotā peļņas norma nav pamatota pamatregulas 2. panta 9. punkta nozīmē, jo tā attiecas uz citu ražojumu, importu no citas valsts un citu laikposmu. SABIC arī apgalvoja, ka Komisijas izmantotā peļņas norma neatspoguļo SPC un SI faktiskās funkcijas un riskus.

(63)

Komisija neuzskata saistītā importētāja un/vai saistītā tirgotāja peļņas normu par pamatotu, jo to ietekmē saistība ar uzņēmumiem, no kuriem tie iepērk MEG. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu tiek uzskatīts par lietderīgu izmantot samērīgu peļņas normu neatkarīgi no faktiskās peļņas saistībā ar transfertcenu, lai izvairītos no izkropļojumiem, kuri var rasties no transfertcenas. Turklāt pēc pagaidu pasākumu noteikšanas Komisija plānoja organizēt AKP ar diviem importētājiem, kas sadarbojās, taču tie nebija pieejami, kā norādīts 8. apsvērumā. Tāpēc, tā kā lietā nebija citu datu, ko varētu izmantot, Komisija nolēma izmantot pagaidu posmā izmantoto peļņas normu, kā aprakstīts pagaidu regulas 97. apsvērumā.

(64)	SABIC arī apgalvoja, ka nesaistīta importētāja peļņas normas atskaitīšana no pārdošanas apjoma, kas veikts ar saistītā importētāja (SPC) starpniecību, kā arī no pārdošanas apjoma, par kuru rēķinu izrakstījis Savienībā esošs tirgotājs (SI), radīja dublēšanos.

(65)

Komisija norādīja, ka abas peļņas normas tika ņemtas vērā dažādiem mērķiem un tika atskaitītas atsevišķi. Veicot eksporta pārdošanu ar Savienībā esošu saistītu importētāju starpniecību, eksporta cena tika veidota saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, proti, pamatojoties uz cenu, par kādu importētie ražojumi tika tālāk pārdoti pirmajam neatkarīgajam pircējam vai SI. Šajos gadījumos tika veikta uzkrātās peļņas korekcija, lai noteiktu ticamu eksporta cenu. Turpretim komisijas maksa saistītajam tirgotājam Savienībā, kurš veica tirgotāja funkcijas, saņemot komisijas maksu, tika atskaitīta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, kā sīkāk izklāstīts 79. apsvērumā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(66)

Atbildēs uz anketas jautājumiem SPC visas PVA izmaksas sadalīja, pamatojoties uz apgrozījumu. Pēc pagaidu informācijas izpaušanas SABIC paziņoja, ka, tā kā SPC bija gan ražotājs, gan izplatītājs un lielākā daļa tā darbaspēka un darbību bija saistīta ar ķīmisko vielu un polimēru ražošanu, PVA izmaksas ir jāpārdala starp SPC izgatavotajiem ražojumiem, no vienas puses, un tirgotajiem MEG ražojumiem, no otras puses. Turklāt tika norādīts, ka šāda sadalījuma metodika precīzāk atspoguļo izmaksu sadalījumu.

(67)

AKP laikā SABIC neapgalvoja, ka tā PVA izmaksu sadalījums nebūtu precīzs. Ņemot vērā to, ka AKP notika, pamatojoties uz sākotnēji iesniegto sadales metodi, Komisija nevarēja salīdzinoši pārbaudīt no jauna iesniegto tabulu un vairākus jaunus sadalījuma koeficientus, kas tika izmantoti šajā sakarā. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

(68)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas SABIC atkārtoja 58. apsvērumā minēto apgalvojumu, apgalvojot, ka saistīto uzņēmumu attiecības neietekmēja ražotājiem maksāto eksporta cenu un ka ražotājiem tika maksātas faktiskās cenas, ko maksāja nesaistītie pircēji Savienībā pēc visu radušos pārdošanas izdevumu atskaitīšanas. Šo apgalvojumu atkārtoja arī SAKV. SABIC sniegtās informācijas konfidenciālajā versijā šajā sakarā iesniedza tirdzniecības līgumu starp SABIC un vienu no saistītajiem ražotājiem.

(69)

Komisija atzīmēja, ka šis līgums neattiecas uz pārdošanu Savienībā. Tomēr, pat ja šā līguma nosacījumi būtu piemērojami SABIC veiktajai pārdošanai Savienības tirgū, tas nemainītu Komisijas 59. apsvērumā minēto novērtējumu. Sīkāka informācija par Komisijas vērtējumu tika sniegta SABIC īpašajā informācijas izpaušanā, jo tajā ir iekļauta konfidenciāla komercinformācija.

(70)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas SABIC, EMPC un SAKV atkārtoja 62. apsvērumā minēto apgalvojumu par to, ka Komisija izmantoja peļņas normu 6,89 % apmērā. SABIC apgalvoja, ka nav taisnība, ka lietā nebija alternatīvu datu, jo SABIC iesniedza divus neatkarīgus datu kopumus, kurus Komisija varēja izmantot, lai noteiktu nesaistīto importētāju peļņas normu.

(71)

Tiek norādīts, ka pirmais datu kopums bija Deloitte ziņojums, ko SABIC iesniedza tikai sniegtās informācijas konfidenciālajā versijā. Turklāt ziņojumā tika aprēķināta 17 uzņēmumu, kas tika identificēti kā salīdzināmi ar SABIC uzņēmumiem, vidējā rentabilitātes starpība laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam. Tikai pieci no šiem uzņēmumiem atradās Savienībā. No šiem pieciem uzņēmumiem Savienībā tikai viens bija importētājs, kamēr pārējie nodarbojās ar ķīmisko vielu izplatīšanu un pārdošanu. Turklāt saskaņā ar šo ziņojumu Savienībā esošā importētāja vidējā rentabilitātes starpība laikposmā no 2016. gada līdz 2018. gadam bija lielāka nekā Komisijas izmantotā rentabilitātes starpība 6,89 %. Turklāt otrais datu kopums faktiski bija četru uzņēmumu finanšu informācija, par kuriem SABIC apgalvoja, ka tie ir izplatītāji. Netika sniegta nekāda informācija par kritērijiem, ko SABIC izmantoja šo uzņēmumu atlasē. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka peļņas norma, ko izmantoja pagaidu posmā, kā aprakstīts pagaidu regulas 97. apsvērumā, ir vissaprātīgākais dokumentācijā pieejamo datu avots.

(72)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas SABIC savās piezīmēs atkārtoja 66. apsvērumā minēto apgalvojumu, ka Komisijai būtu jāizmanto pārskatītie SPC PVA procenti. Šo apgalvojumu atkārtoja arī SAKV. SABIC apgalvoja, ka, tā kā SPC bija gan ražotājs, gan izplatītājs un lielākā daļa tā darbaspēka un darbību bija saistīta ar ķīmisko vielu un polimēru ražošanu, PVA izmaksas būtu bijis lietderīgāk pārdalīt starp SPC izgatavotajiem ražojumiem un MEG, un citiem tirgotajiem ražojumiem, balstoties uz dažādās darbībās nodarbināto skaitu. Turklāt SABIC apgalvoja, ka Komisijai nebija nepieciešams pārbaudīt jauno sadales metodiku, jo tika izmantota tikai viena ieguldījuma skala un ka Komisija AKP laikā pārbaudīja PVA datus un datus par nodarbinātību.

(73)

Ja visu PVA izmaksu sadalījums tiek veikts, pamatojoties uz apgrozījumu, Komisijai nav nepieciešams veikt detalizētu kontrolpārbaudi attiecībā uz izdevumiem, kas paziņoti par attiecīgā ražojuma pārdošanu Savienības tirgū, jo visu ražojumu pārdošanai visos tirgos tiek iedalīta vienāda PVA izmaksu procentuālā daļa. Tomēr, ja tiek izmantota atšķirīga metodika, pastāv risks, ka Savienības tirgū pārdotā attiecīgā ražojuma PVA izmaksas tiek nepareizi sadalītas. Šajā gadījumā Komisija detalizēti veic paziņoto PVA izmaksu kontrolpārbaudi. Tas attiecas uz SABIC iesniegtajiem pārskatītajiem PVA izdevumiem. Saskaņā ar jauno metodiku SABIC pārskatīja vairākus PVA izdevumus, piemēram, reklāmas izdevumus, tirdzniecības veicināšanas izmaksas, citas izmaksas (piemēram, prasības, nedrošos parādus u.c.), finanšu un ienākumu izdevumus. Tomēr šāda veida izdevumi ir vairāk saistīti ar ražojumu pārdošanas vērtību, nevis ar MEG pārdošanas darbībās iesaistīto darbinieku skaitu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(74)

SABIC savās piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas apgalvoja, ka teorētiskās komisijas maksas atskaitīšana par pārdošanu, kas veikta ar SI starpniecību, nozīmē divkāršu uzskaiti. Pirmkārt, tas apgalvoja, ka Komisija ir pārkāpusi 2. panta 9. punktu, jo tā eksporta cenu aprēķināja, pamatojoties uz cenu, par kādu importētie ražojumi pirmo reizi tika pārdoti tālāk saistītajam tirgotājam SI. Otrkārt, tas apgalvo, ka SI nav tirgotājs, bet gan izplatītājs, un tāpēc korekcija saskaņā ar 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu nav pamatota. Visbeidzot, tas apgalvoja, ka Komisijas prakse paredz veikt korekciju tikai vienu reizi, pat ja ir daudz saistīto personu.

(75)

Komisija tam nepiekrita. Nav apstrīdams, ka SABIC konkrētajā pārdošanas kanālā pārdod attiecīgo ražojumu neatkarīgiem klientiem Savienībā ar saistīto uzņēmumu starpniecību, kuri darbojas kā importētāji un par savu darbību saņem komisijas maksu. Tāpēc Komisijai, pirmkārt, bija jānosaka ticama eksporta cena, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 9. punktu, un, otrkārt, jākoriģē eksporta cena attiecībā uz SABIC maksāto komisijas maksu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu. Kas attiecas uz eksporta cenas noteikšanu, pamatojoties uz 2. panta 9. punktu, Komisija no tālākpārdošanas cenas pirmajam neatkarīgajam klientam atskaitīja SPC PVA izmaksas un samērīgu peļņas summu, ko parasti gūst neatkarīgs importētājs. Lai ņemtu vērā komisijas maksu, ko SABIC samaksāja par šo pārdošanu Savienībā, Komisija atskaitīja SI PVA izmaksas un samērīgu peļņas summu. Tas, vai SI ir apzīmēts kā izplatītājs vai tirgotājs, nemazina apstākli, ka SI saņem komisijas maksu no SABIC par attiecīgo pārdošanu, un tāpēc korekcija saskaņā ar 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu ir pamatota. Neskarot iepriekš minēto, Komisija norāda, ka, pamatojoties uz SABIC sniegto informāciju, arī SPC saņem komisijas maksu no SABIC par pārdošanu Savienībā. Komisija uzskatīja, ka papildu korekcija attiecībā uz šo komisijas maksu būtu nepamatota, jo īpaši ņemot vērā to, ka pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un samērīga peļņa jau tika atskaitīta attiecībā uz SPC, nosakot eksporta cenu saskaņā ar 2. panta 9. punktu. Tāpēc papildu korekcija saskaņā ar 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, lai ņemtu vērā SABIC maksāto komisijas maksu, varētu radīt divkāršu uzskaiti, un tāpēc tā netika veikta. Komisija uzskata, ka attiecīgi saskaņā ar 2. panta 9. punktu un 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu veiktā noteikšana un korekcija noved pie cenas, kas būtu sasniegta, ja pārdošana būtu notikusi starp neatkarīgiem uzņēmumiem. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(76)	Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par eksporta cenas noteikšanu, Komisija apstiprina savus pagaidu regulas 95.–97. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

3.1.4. Salīdzinājums

(77)	Komisija no SABIC saņēma piezīmes par eksporta cenas un normālās vērtības salīdzinājumu.

(78)	Tika apgalvots, ka, atskaitot gan komisijas maksas, kas samaksātas, lai segtu SPC un SI PVA izmaksas un peļņu, gan šo uzņēmumu PVA izmaksu un peļņas korekcijas, radās dublēšanās.

(79)

Pagaidu posmā Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu no SI pārdošanas cenas atskaitīja PVA izmaksas un samērīgu peļņu. Tika konstatēts, ka SI veic tāda aģenta funkcijas, kas strādā par komisijas maksu. SI pirka un tālāk pārdeva attiecīgo ražojumu nesaistītiem klientiem Savienībā, un SI par šo pārdošanu saņēma komisijas maksu no ražotāja eksportētāja. Turklāt Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu no SPC pārdošanas cenām atskaitīja PVA izmaksas un samērīgu peļņu. Tomēr gan SI, gan SPC savā pārdošanas apjomu uzskaitē starp atskaitījumiem bija iekļāvuši arī komisijas maksu, ko ražotājs eksportētājs maksāja abiem šiem uzņēmumiem. Tāpēc patiešām notika dublēšanās. Lai gan Komisija uzskatīja, ka faktiski samaksātās komisijas maksas nebija pamatotas un ka tās ietekmēja attiecības starp SI un SPC un ražotāju eksportētāju, Komisija piekrita, ka šīs komisijas maksas nav jāatskaita papildus jau veiktajām korekcijām. Tāpēc šo komisijas maksu summa, ko saistītie tirdzniecības uzņēmumi uzrādīja kā ienākumus, netika atskaitīta no SI un SPC pārdošanas cenām kā korekcijas.

(80)	SABIC arī apgalvoja, ka, iekļaujot specifikācijām neatbilstošu MEG ar tādu pašu PKN kā pirmās klases MEG, tiktu izkropļots dempinga aprēķins.

(81)

Izmeklēšanas sākumā Komisija lūdza SABIC, atbildot uz anketas jautājumiem, sniegt ziņas par specifikācijām neatbilstošu MEG, kas neatbilst šķiedras raudzes MEG (A veids) kritērijiem, kā par šķiedras raudzei neatbilstošu MEG (B veids). Tomēr SABIC par visiem pārdošanas apjomiem Savienībā izmeklēšanas periodā ziņoja kā par šķiedras raudzes MEG. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(82)	Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas SABIC atkārtoja apgalvojumu, ka SPC un SI tirgvedības maksa, PVA izmaksas un peļņa tika uzskaitītas divreiz. Šo apgalvojumu atkārtoja arī SAKV.

(83)	Komisija nepiekrita šim apgalvojumam. Kā paskaidrots 79. apsvērumā, Komisija izlaboja attiecīgo divkāršo uzskaiti. SABIC tika sniegti sīkāki paskaidrojumi īpašajā informācijas izpaušanā jo tie saturēja konfidenciālu informāciju.

(84)	Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas SABIC atkārtoja savu 80. apsvērumā minēto apgalvojumu, nesniedzot nekādu jaunu informāciju šajā sakarā.

(85)	Iepriekš 81. apsvērumā minēto iemeslu dēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(86)	Par salīdzināšanu netika saņemtas citas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 102. un 103. apsvērumā izklāstītos secinājumus ar korekcijām, kas paskaidrotas šīs regulas 79. apsvērumā.

3.1.5. Dempinga starpība

(87)	Komisija aprēķinu datnē konstatēja pārrakstīšanās kļūdu, kuras rezultātā aprēķinos nejauši netika iekļauti vairāki SI pārdošanas darījumi. Tā tika attiecīgi labota.

(88)	Kā aprakstīts 47., 79. un 87. apsvērumā, pēc tam, kad Komisija pieņēma apgalvojumus, tika pārskatīti daži normālās vērtības un eksporta cenas elementi.

(89)

Tādējādi galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Uzņēmums	Galīgā dempinga starpība (%)
Saudi Kayan Petrochemical Company (Saudi Kayan)	7,7
Yanbu National Petrochemical Company (Yansab)	7,7
Eastern Petrochemical Company (Sharq)	7,7
Saudi Yanbu Petrochemical Company (Yanpet)	7,7
Arabian Petrochemical Company (Petrokemya)	7,7
Jubail United Petrochemical Company (United)	7,7
Visi pārējie uzņēmumi	7,7

3.2. Amerikas Savienotās Valstis

3.2.1. Normālā vērtība

(90)	Komisija saņēma piezīmes no MEGlobal Americas un LCLA.

(91)	MEGlobal Americas apgalvoja, ka normālā vērtība jānosaka, pamatojoties uz visu MEG pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū (A un B veida ražojums), lai gan MEGlobal Americas izmeklēšanas periodā Savienībā pārdeva tikai viena veida MEG ražojumu.

(92)

Komisija norādīja, ka, veicot aprēķinus normālās vērtības noteikšanai, jāņem vērā ražojuma kontroles numurs, lai varētu salīdzināt identiskus MEG veidus. Tā kā uzņēmums neeksportēja B veida ražojumu, A veida ražojuma normālās vērtības aprēķinā netika ņemts vērā B veida ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(93)

MEGlobal Americas arī apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi uz iekšzemes cenām. MEGlobal Americas apgalvoja, ka Komisija ir paaugstinājusi MEG tirgus vērtību, neņemot vērā pārdošanas apjomus, kas tika veikti laikā, kad Covid-19 pandēmijas dēļ bija vērojamas lielas tirgus cenu svārstības. Tika apgalvots, ka daļa no iekšzemes tirgū īstenotās pārdošanas apjomiem, par kuriem tika konstatēts, ka tie nav veikti parastā tirdzniecības apritē, tika veikti 2020. gada maijā un jūnijā, kad pazeminājās MEG vidējās pārdošanas cenas, jo dažādos pasaules reģionos, tostarp ASV, tika ieviestas obligātās noslēdzes. Saskaņā ar MEGlobal Americas apgalvojumu, konstatējot, ka šie pārdošanas apjomi nav veikti parastā tirdzniecības apritē, tika pārkāpts pamatregulas 2. panta 4. punkts un ADA 2.2.1. pants, kas nosaka, ka pārdošanu var neņemt vērā kā tādu, kas nav veikta parastā tirdzniecības apritē, tikai tad, ja tā veikta “ilgākā laikposmā”. MEGlobal Americas apgalvoja, ka šis nosacījums nav izpildīts, jo nerentablā pārdošana ir notikusi tikai divu mēnešu laikā, kas ir īsāks laikposms nekā pamatregulas 2. panta 4. punktā noteiktie seši mēneši, un lūdza Komisiju iekļaut šo pārdošanas apjomu, nosakot normālo vērtību.

(94)

Komisija norādīja, ka MEGlobal Americas piezīmes pamatā ir nepareiza pamatregulas 2. panta 4. punkta interpretācija. Šajā pantā ir paredzēti nosacījumi, kas jāievēro, lai, nosakot normālo vērtību, neņemtu vērā nerentablu pārdošanu, un tas ļauj Komisijai neņemt vērā nerentablu pārdošanu, ja tā ir veikta “ievērojamos apjomos ilgākā laikposmā”. Turklāt pamatregulas 2. panta 4. punktā precizēts, ka ilgāks laikposms parasti ir viens gads un nekādā gadījumā nav īsāks par sešiem mēnešiem. Termins “laikposmā” norāda, ka Komisijai ir jāizmeklē nerentablā pārdošana izmeklēšanas periodā, kas parasti ir viens gads un nekādā gadījumā nav īsāks par sešiem mēnešiem. Pretēji uzņēmuma apgalvotajam, pamatregulas 2. panta 4. punktā nav teikts “ilgāka laikposma ietvaros” vai “ilgāku laiku”, tāpēc tas neprasa, lai Komisija neņemtu vērā tikai to nerentablo pārdošanu, kas parasti veikta vienu gadu vai vismaz sešus mēnešus. Šajā gadījumā Komisija ir veikusi izmeklēšanu par pārdošanu ilgākā viena gada laikposmā (proti, izmeklēšanas periodā) un tādējādi ir ievērojusi pamatregulas 2. panta 4. punktu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(95)

Komisija saņēma arī LCLA piezīmes, kurās uzņēmums apgalvoja, ka Komisijai no LCLA MEG ražošanas izmaksām jāatskaita ienākumi no blakusproduktu pārdošanas. Kā norāda LCLA, Komisijas prakse paredz ienākumus no blakusproduktiem atskaitīt no attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām, un šajā sakarā tas atsaucās uz antidempinga procedūru attiecībā uz Ķīnas izcelsmes skābeņskābes importu (11). Tāpēc LCLA lūdza Komisiju no MEG ražošanas izmaksām atskaitīt ieņēmumus no blakusproduktu pārdošanas.

(96)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas Komisija turpināja pārbaudīt, vai LCLA ir iesniedzis pilnīgu informāciju, lai pierādītu, ka visus ieņēmumus no blakusproduktu pārdošanas var un vajag atskaitīt no MEG ražošanas izmaksām. Lai gan Komisija atzīst, ka uzņēmums ieņēmumus no blakusproduktu pārdošanas iegrāmatoja revidētajos finanšu pārskatos kā ieņēmumus no citiem pakalpojumiem, Komisija nevar ignorēt faktu, ka uzņēmums nav atklājis izmeklēšanas periodā saražoto un pārdoto blakusproduktu apjomu. LCLA uzsāka MEG ražošanu divus mēnešus pirms izmeklēšanas perioda sākuma un tādējādi arī šajā periodā radīja blakusproduktus. No MEG ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā būtu jāatskaita tikai izmeklēšanas periodā saražoto blakusproduktu apjoms, taču attiecīgās informācijas lietā nav. Turklāt uzņēmums nav sniedzis sīkāku informāciju par blakusproduktu krājumu uzskaites noteikumiem. Lai gan LCLA apgalvoja, ka tas nevarēja nošķirt tikai blakusproduktu ražošanas izmaksas, Komisija atzīmē, ka šie blakusprodukti rodas konkrētā MEG ražošanas procesa brīdī, un tāpēc tos būtu iespējams sadalīt pēc saražotā produkta apjoma, kā tas bija iespējams citiem MEG ražotājiem. Turklāt Komisija nevar pieņemt vienkāršus apgalvojumus, ka šāds sadalījums nav iespējams, ja uzņēmums neveic nekādus pasākumus, lai sniegtu saprātīgu sadalījuma metodiku, lai gan citi uzņēmumi to darīja. Turklāt Komisija norādīja, ka pastāv jautājums par blakusproduktu izmaksām un attiecīgo cenu. Ņemot vērā šā apgalvojuma konfidencialitāti, sīkāka informācija par Komisijas novērtējumu tika sniegta LCLA īpašajā informācijas izpaušanā, jo tajā ir iekļauta konfidenciāla komercinformācija. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(97)	Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas MEGlobal Americas atkārtoja 91. apsvērumā minēto apgalvojumu. MEGlobal Americas apgalvoja, ka atšķirība starp ražojuma kontroles numuriem A un B nav attiecināma uz MEG, ko ražoja un pārdeva MEGlobal Americas, jo B veids netika ražots mērķtiecīgi.

(98)

MEGlobal Americas ziņoja par A un B veida ražojumu pārdošanu vietējā tirgū, kā arī A veida ražojumu pārdošanu eksporta tirgū. Tas, ka MEGlobal Americas mērķtiecīgi neražoja B veidu, nav būtiski. Kā paskaidrots 92. apsvērumā, normālās vērtības noteikšanas aprēķinos tiek ņemts vērā ražojuma kontroles numurs, lai salīdzinātu pēc iespējas līdzīgākus MEG veidus. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(99)	MEGlobal Americas arī atkārtoja savu 93. apsvērumā minēto apgalvojumu, nesniedzot nekādu jaunu būtisku informāciju šajā sakarā.

(100)

Iepriekš 94. apsvērumā minēto iemeslu dēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(101)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas LCLA iesniedza trūkstošo informāciju, kas aprakstīta 96. apsvērumā. Iesniegtā informācija par izmeklēšanas periodā saražoto blakusproduktu apjomu atbilda citu personu iesniegtajai informācijai un tika uzskatīta par ticamu. Tāpēc Komisija samazināja MEG ražošanas izmaksas, ņemot vērā izmeklēšanas periodā saražoto blakusproduktu apjomu, kas reizināts ar izmeklēšanas periodā pārdoto blakusproduktu vienības pārdošanas cenu, kura tika pārbaudīta attālinātajā kontrolpārbaudē. Turklāt blakusproduktu pārdošanas kopējā vērtība atbilda revidētajiem pārskatiem. Ražošanas izmaksu samazinājums palielināja rentablo pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū parastās tirdzniecības aprites pārbaudes laikā, bet tas joprojām bija mazāks par 80 % no visa iekšzemes pārdošanas apjoma. Tādēļ normālā vērtība tika aprēķināta kā vienīgi rentablās pārdošanas vidējā svērtā vērtība.

(102)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par ASV ražotāju eksportētāju normālās vērtības noteikšanu, Komisija apstiprina savus pagaidu regulas 108.–115. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

3.2.2. Eksporta cena

(103)

Komisija saņēma piezīmes no MEGlobal Americas un LCLA.

(104)

MEGlobal Americas apgalvoja, ka saistīto uzņēmumu starpā noteiktās MEG cenas ir ticamas, jo tās ir balstītas uz trešās personas datiem un ir tirgus cenas, tāpēc tās ir jāizmanto dempinga starpības noteikšanā.

(105)

Cenas, ko MEGlobal Americas noteica saistītajam uzņēmumam MEGlobal International FZE (“MEGlobal International”) un MEGlobal International saistītajam uzņēmumam MEGlobal Europe, nav ticamas, jo tās ietekmē šo uzņēmumu saistība saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. Sīkāka informācija par Komisijas novērtējumu tika sniegta MEGlobal Americas īpašajā informācijas izpaušanā, jo tajā ir iekļauta konfidenciāla komercinformācija. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(106)

MEGlobal Americas arī apgalvoja, ka Komisijai nebija jāaprēķina eksporta cena par MEGlobal Europe pārdošanas apjomiem saistītajam pārstrādātājam Equipolymers GmbH (“Equipolymers”) un ka tai bija jāpārbauda šīs pārdošanas ticamība. Šajā sakarā tas atsaucās uz metodiku, kura izmantota antidempinga procedūrā attiecībā uz polietilēntereftalāta importu no Indijas (12) un saskaņā ar kuru Komisija konstatēja, ka saistītajam uzņēmumam noteiktās cenas atbilda cenām, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika noteiktas nesaistītiem klientiem par tiem pašiem ražojuma veidiem, un secināja, ka saistītajam uzņēmumam noteiktās cenas bija ticamas un tās varēja izmantot eksporta cenas aprēķināšanai. Turklāt MEGlobal Americas apgalvoja, ka, ja Komisija būtu pieprasījusi informāciju par MEGlobal Europe un Equipolymers savstarpējiem pārdošanas apjomiem, tā būtu konstatējusi, ka to cenas ir līdzīgas cenām, kas noteiktas nesaistītiem klientiem. Papildus tika apgalvots, ka Komisija savus konstatējumus nav pamatojusi ar faktisko informāciju par darījumiem starp MEGlobal Europe un Equipolymers. Turklāt tika apgalvots, ka eksporta cenas noteikšana, pamatojoties uz PET ražošanas izmaksām, nav pamatota, jo PET ražošana ir sarežģīta un izejresursa, piemēram, MEG, cenu nevar atskaitīt no citu izejresursu izmaksām. Tā arī apgalvoja, ka Komisijas izmantotā metodika neatbilst piemērojamiem grāmatvedības noteikumiem un principiem, ņemot vērā, ka ražošanas izmaksas ir atkarīgas no saražotā PET kategorijas. Visbeidzot, MEGlobal Americas sniegtās informācijas konfidenciālajā versijā izvirzīja arī papildu jautājumu par Equipolymers. Komisijas vērtējums par šo apgalvojuma daļu tika sniegts MEGlobal Americas īpašajā informācijas izpaušanā, jo tajā ir iekļauta konfidenciāla komercinformācija.

(107)

Komisija norādīja, ka šī lieta atšķiras no MEGlobal Americas citētā precedenta. Faktiski Komisija šīs izmeklēšanas laikā konstatēja, ka MEGlobal Europe cena nesaistītiem klientiem neatbilst MEGlobal Europe cenai saistītiem klientiem. Turklāt Komisija pieprasīja no Equipolymers informāciju, ko tā uzskatīja par svarīgu izmeklēšanai. Uzņēmums Equipolymers patiešām iesniedza atbildi uz jautājumiem I pielikumā attiecībā uz uzņēmumiem, kas saistīti ar ražotāju eksportētāju, un nekas netraucēja uzņēmumam Equipolymers izmeklēšanas gaitā iesniegt papildu informāciju, ko tas uzskatīja par vajadzīgu, lai pamatotu apgalvojumus, kurus tas vēlējās izteikt. Turklāt izmeklēšanas laikā MEGlobal Americas lūdza Komisiju eksporta cenu noteikšanai neizmantot MEGlobal Europe un Equipolymers savstarpējās cenas, jo tās bija saistītas cenas, kas ir pretrunā ar MEGlobal Europe apgalvojumu, ka pārdošana starp MEGlobal Europe un Equipolymers notiek par cenām, kas ir līdzīgas cenām nesaistītiem klientiem. Turklāt, tā kā Komisija eksporta cenu noteica, pamatojoties uz kopējām PET ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā, kā aprakstīts pagaidu regulas 121. apsvērumā, un no PET kopējām ražošanas izmaksām nošķīra kopējās MEG izmaksas, pārdošanas darījumu saraksts, kurā uzskaitīti Equipolymers veiktie MEG pirkumi no MEGlobal Europe, šo aprēķinu veikšanai nebija būtisks. Attiecībā uz apgalvojumu, ka PET ražošana ir sarežģīta un ka izejresursa, piemēram, MEG, cenu nevar nošķirt no citu izejresursu izmaksām, Komisija uzskatīja, ka tas ir faktiski nepareizs, jo Equipolymers patiesībā iesniedza MEG, kā arī citu PET ražošanā izmantoto izejresursu izmaksas. Runājot par apgalvojumu, ka Komisijas izmantotā metodika neatbilst piemērojamiem grāmatvedības noteikumiem un principiem, ņemot vērā, ka ražošanas izmaksas būtu atkarīgas no saražotā PET kategorijas, nav skaidrs, kāda ir saikne starp piemērojamajiem grāmatvedības noteikumiem un principiem un saražotā PET kategoriju. Tāpēc saskaņā ar 2. panta 9. punktu Komisijai eksporta cena bija jāaprēķina, balstoties uz pamatotiem apsvērumiem.

(108)

Līdzīgi kā SABIC, arī MEGlobal Americas apgalvoja, ka eksporta cenas aprēķināšanai izmantotā peļņas norma nebija pamatota un Komisijai bija jābalstās uz MEGlobal Europe norādīto peļņas koeficientu. Turklāt uzņēmums apgalvoja, ka Komisija nav pierādījusi pietiekamu saikni starp apgalvoto datu konfidencialitāti attiecībā uz nesaistīto importu (jo tā ziņoja, ka nesaistītu importētāju/tirgotāju sadarbības līmenis ir augsts) un peļņas normas izmantošanu attiecībā uz citu ķīmisko ražojumu, kas importēts no citas valsts un citā laikposmā. Turklāt tika apgalvots, ka pamatregulas 2. panta 9. punkts neļauj Komisijai aprēķināt eksporta cenu, pamatojoties uz datiem, kas attiecas uz citu procedūru.

(109)

Pamatojoties uz 63. apsvērumā paskaidrotajiem iemesliem, Komisija neuzskata saistītā importētāja peļņas normu par pamatotu, jo to ietekmē saistība ar uzņēmumiem, no kuriem tas iegādājās MEG. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu tiek uzskatīts par lietderīgu izmantot samērīgu peļņas normu neatkarīgi no faktiskās peļņas saistībā ar transfertcenu, lai izvairītos no izkropļojumiem, kuri var rasties no transfertcenas. Pagaidu regulas 283. apsvērumā aprakstītais sadarbības līmenis attiecas uz divu nesaistīto importētāju, kas sadarbojās, importa apjomu salīdzinājumā ar kopējo importa apjomu izmeklēšanas periodā, un tam nav nekāda sakara ar konfidencialitātes apsvērumiem attiecībā uz šo divu uzņēmumu datiem, tāpēc Komisija izmantoja agrākā procedūrā izmantoto peļņas normu, kā paskaidrots pagaidu regulas 97. apsvērumā. Pēc Komisijas neveiksmīgā mēģinājuma organizēt AKP ar abiem uzņēmumiem, kā paskaidrots 8. apsvērumā, šis fakts šajā posmā saglabājas nemainīgs. Visbeidzot, pamatregulas 2. panta 9. punkts ļauj Komisijai aprēķināt eksporta cenu saskaņā ar pamatotiem apsvērumiem, tādējādi ar to netiek aizliegts izmantot agrākas procedūras datus. Turklāt Komisija atzīmē, ka MEGlobal Americas apgalvoja, ka MEGlobal Americas un MEGlobal International savstarpējā pārdošanas cena tika noteikta, pamatojoties uz noteiktu formulu, kas ietvēra it kā nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstošu peļņu, kura bija daudz lielāka nekā nesaistītu importētāju peļņa, ko izmantoja Komisija, kā norādīts 62. un 108. apsvērumā. Tāpēc, tā kā lietā nebija citu datu, Komisija nolēma izmantot peļņas normu, ko izmantoja pagaidu posmā, kā aprakstīts pagaidu regulas 97. apsvērumā.

(110)

Visbeidzot, MEGlobal Americas apgalvoja, ka MEGlobal Europe ir jāuzskata par MEGlobal Americas eksporta nodaļu, jo tas pilnībā darbojās kā MEGlobal, tostarp MEGlobal Americas, pasaules mēroga darbības daļa, un tāpēc Komisija, eksporta cenas aprēķināšanā ņemot vērā izmaksas, kas nav faktiskās pārdošanas izmaksas, ir pārkāpusi pamatregulas 2. panta 9. punktu.

(111)

Komisija norāda, ka šis apgalvojums netika izteikts pirms pagaidu pasākumu noteikšanas. Tomēr Komisija pārbaudīja šo apgalvojumu un norādīja, ka MEGlobal Europe atrodas Šveicē un ka lielu daļu MEG iepirkumu tas veica no cita uzņēmuma, kas atrodas Savienībā, nevis no MEGlobal Americas. Turklāt šis apgalvojums ir klajā pretrunā tam, ko MEGlobal Americas norādīja tā sniegtajā informācijā, kur ne vien bija minēts, ka MEGlobal Americas izmeklēšanas periodā veica tikai dažus sūtījumus uz Savienību, bet sūtījumi no MEGlobal Americas uz MEGlobal Europe tika raksturoti kā “ārkārtas”. Izmeklēšana un uzņēmuma paziņojumi skaidri liecina, ka MEGlobal Europe darbojas kā izplatīšanas un piegādes centrs, kura galvenais mērķis ir iegūt MEG tā pakārtotajām darbībām, nevis tirgot un eksportēt MEGlobal Americas ražoto MEG. Tāpēc MEGlobal Europe nevar uzskatīt par MEGlobal Americas eksporta nodaļu. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

(112)

LCLA lūdza Komisiju uzskatīt LCLA un Mitsubishi Corp par nesaistītām personām. LCLA atzina, ka Komisija veiks turpmāku izmeklēšanu attiecībā uz šo apvienību un kompensācijas mehānismiem starp abām personām, kā norādīts pagaidu regulas 101. apsvērumā (13), bet atkārtoti norādīja, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojums par attiecībām starp LCLA un Mitsubishi Corp ir nepamatots, jo starp abām pusēm nepastāv apvienība vai kompensācijas mehānismi.

(113)

Turklāt Komisija pārbaudīja, vai starp LCLA un Mitsubishi Corp pastāv apgalvotie kompensācijas mehānismi. Lai gan izmeklēšana liecināja, ka pastāvēja vienošanās, saskaņā ar kuru LCLA piemēroja īpašu cenu politiku noteiktiem pārdošanas darījumiem ar Mitsubishi Corp iekšzemes tirgū, izmeklēšanā šajā posmā šāda prakse Savienības tirgū netika atklāta. Sīkāka informācija par Komisijas vērtējumu tika sniegta LCLA īpašajā informācijas izpaušanā, jo tajā ir iekļauta konfidenciāla komercinformācija.

(114)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas MEGlobal Americas atkārtoja 104., 106., 108. un 110. apsvērumā minētos apgalvojumus. Tas galvenokārt nepiekrita Komisijas secinājumiem, kas aprakstīti attiecīgi 105., 107., 109. un 111. apsvērumā.

(115)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs atkārtoja savu apgalvojumu, ka Komisijai būtu jāturpina izmeklēt iespējamie kompensācijas mehānismi starp LCLA un Mitsubishi Corp, nesniedzot nekādus jaunus būtiskus pierādījumus šajā sakarā un jo īpaši pierādījumus, kas parādītu, kā šie varbūtējie kompensācijas mehānismi ietekmētu cenas.

(116)

113. apsvērumā minēto iemeslu dēļ šis apgalvojums jānoraida.

(117)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par ASV ražotāju eksportētāju eksporta cenas noteikšanu, Komisija apstiprina savus pagaidu regulas 116.–122. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

3.2.3. Salīdzinājums

(118)

Komisija konstatēja, ka tā pagaidu posmā nav ņēmusi vērā dažas izmaksas, kas saistītas ar MEGlobal Americas eksporta cenas noteikšanu pārdošanai ar saistītā tirgotāja starpniecību Dubaijā. Tādēļ ar šī saistītā tirdzniecības uzņēmuma starpniecību veiktajai tirdzniecībai tika izdarīta korekcija saskaņā ar 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu. Pamatojoties uz informāciju, kas sniegta atbildēs uz anketas jautājumiem, kā arī AKP gaitā tika konstatēts, ka tirgotāja Dubaijā funkcijas bija līdzīgas kā aģentam, kas strādā par komisijas maksu. Sīkāka informācija par Komisijas novērtējumu tika sniegta MEGlobal Americas īpašajā informācijas izpaušanā, jo tajā ir iekļauta konfidenciāla komercinformācija. Uzņēmums bija atbildīgs par pārdošanas procesu un par tā pakalpojumiem saņēma komisijas maksu. Korekcijas pamatā ir tirdzniecības uzņēmuma PVA izmaksas un peļņas norma 6,89 % apmērā, kā aprakstīts pagaidu regulas 97. apsvērumā. Šī peļņas norma tika uzskatīta par pamatotu, jo nebija citas informācijas, kā paskaidrots 109. apsvērumā.

3.2.4. Dempinga starpības

(119)

Kā aprakstīts 101. apsvērumā, pēc trūkstošās informācijas iesniegšanas tika pārskatīta viena ražotāja eksportētāja normālā vērtība.

(120)

Tādējādi galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Uzņēmums	Galīgā dempinga starpība (%)
Lotte Chemical Louisiana LLC	3,0
MEGlobal Americas Inc.	46,7

4. KAITĒJUMS

4.1. Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms

(121)

Pēc pagaidu konstatējumu publiskošanas SABIC atkārtoja savu pagaidu regulas 135. un 139. apsvērumā izklāstīto piezīmi, ka ar Savienības ražotājiem saistītās vienības ir importējušas MEG no SAK, un apgalvoja, ka tas, ka saistītie uzņēmumi pēc izmeklēšanas sākšanas turpināja importēt MEG no SAK, liecina par to, ka Savienības ražotāji nav plānojuši apmierināt lietotāju vajadzības.

(122)

SABIC apgalvojums ir tīri spekulatīvs, un tam nav nekādu apstiprinošu pierādījumu. Kā aprakstīts pagaidu regulas 136. apsvērumā, šie saistītie uzņēmumi izmeklēšanas periodā no SAK importēja niecīgu MEG apjomu, tāpēc šajā ziņā nevarēja izdarīt vērā ņemamus secinājumus. Turklāt, kā norādīts pagaidu regulas 139. apsvērumā, šis konkrētais Savienības ražotājs nesadarbojās un jebkurā gadījumā tas bija ļoti mazs ražotājs. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(123)

SABIC arī apgalvoja, ka pagaidu regulā Komisija norādījusi, ka dati par Savienības ražotājiem, kas nesadarbojās, tika aprēķināti, pamatojoties uz tirgus informāciju, un ka šie dati būtu jādara zināmi ieinteresētajām personām.

(124)

Kā aprakstīts pagaidu regulas 133. apsvērumā, datus par Savienības ražotājiem, kas nesadarbojās, sūdzības iesniedzējs aplēsa pēc tirgus informācijas. Komisija vēlētos paskaidrot, ka daļa tirgus informācijas datu ir iegūta no Wood Mackenzie Chemicals Global Supply Demand Analytic Service (“Wood Mackenzie”) aplēstajiem datiem, uz kuriem attiecas autortiesības, bet kuri jebkurā gadījumā pēc nepieciešamās atļaujas saņemšanas tika darīti pieejami ieinteresētajām personām kā daļa no publiski pieejamajiem lietas materiāliem. Patiešām, 29. aprīlī sūdzības iesniedzējs saņēma Wood Mackenzie piekrišanu izpaust kopējo MEG ražošanas apjomu un kopējo MEG patēriņu ES-28 valstīs (14) laikposmā no 2017. līdz 2020. gadam, kas tika pievienots publiski pieejamajiem izmeklēšanas materiāliem (15). Nelielā atšķirība starp pagaidu regulas 4. tabulā norādīto ražošanas apjomu un Wood Mackenzie aplēsto ražošanas apjomu radās tāpēc, ka izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas apjoma pamatā bija reāli dati, nevis aplēses. Tomēr abas datu kopas uzrāda vienādu samazināšanās tendenci. Wood Mackenzie aplēstie patēriņa dati ir ar nedaudz augstākiem rādītājiem nekā pagaidu regulas 1. tabulā norādītie attiecīgie dati, jo Wood Mackenzie dati ir balstīti uz ES-28, bet 1. tabulas pamatā ir dati par ES-27.

(125)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas SABIC atkārtoja savu 121. apsvērumā minēto apgalvojumu, nenorādot nekādus jaunus elementus šajā sakarā.

(126)

Iepriekš 122. apsvērumā minēto iemeslu dēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(127)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par Savienības ražošanas nozares definīciju un Savienības ražošanas apjomu, Komisija apstiprina savus pagaidu regulas 132.–140. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

4.2. Attiecīgā Savienības tirgus noteikšana

(128)

SABIC atsaucās uz pagaidu regulas 145. apsvērumā aprakstīto maiņas darījumu un lūdza Komisiju sniegt vairāk informācijas par šo jautājumu, apgalvojot, ka, ja šis darījums netika noslēgts, pamatojoties uz tirgus apstākļiem, tam bija jāietekmē attiecīgā Savienības ražotāja darbība.

(129)

Maiņas darījuma detaļas ietver konfidenciālu komercinformāciju, ko Komisija nevar izpaust. Jebkurā gadījumā SABIC nav norādījis, kāda papildu informācija Komisijai šajā sakarā būtu jāatklāj. Kā paskaidrots pagaidu regulas 145. apsvērumā, Komisija novērtēja, vai rentabilitātes tendence vai konstatējums, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums, būtu mainījušies, ja mikroekonomisko rādītāju vērtējumā tiktu iekļauts saskaņā ar maiņas darījumu veiktās pārdošanas apjoms, un secināja, ka šāda iekļaušana neietekmētu konstatējumus. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(130)

Par šo iedaļu netika saņemtas citas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 141.–147. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

4.3. Patēriņš Savienībā

(131)

SABIC apgalvoja, ka Savienības patēriņa analīze bija nepilnīga, jo Komisija nepaskaidroja, kāpēc attiecīgajā periodā patēriņš samazinājās.

(132)

Kā aprakstīts pagaidu regulas 150. apsvērumā, patēriņš brīvajā tirgū Savienībā bija diezgan stabils un attiecīgajā periodā samazinājās tikai par 1 %. Ierobežoto tirgu veido pagaidu regulas 180. apsvērumā aprakstītais pārdošanas apjoms ierobežotajā tirgū, kas galvenokārt bija pārdošana dzeses šķidrumu nozarei. Kā paskaidrots pagaidu regulas 238. apsvērumā, MEG pārdošanas apjoms dzeses šķidrumu nozarei izmeklēšanas periodā samazinājās Covid-19 pandēmijas dēļ. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(133)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas SABIC atkārtoja savu 131. apsvērumā minēto apgalvojumu. Turklāt tas apgalvoja, ka 132. apsvērumā sniegtie paskaidrojumi nav pamatoti ar pagaidu regulā sniegtajiem datiem, jo pārdošanas apjoms ierobežotajā tirgū sāka samazināties 2018. gadā, un visnozīmīgākais samazinājums absolūtā izteiksmē notika 2019. gadā pirms Covid-19 pandēmijas sākuma. Turklāt tas apgalvoja, ka, lai gan ierobežotais tirgus bija mazāks nekā brīvais tirgus, tas nebija nenozīmīgs, un tāpēc pārdošanas apjoma samazināšanās ierobežotajā tirgū ietekmēja Savienības ražotāju darbību. Turklāt SABIC apgalvoja, ka līdzīgās tendences, kas attiecīgajā periodā bija vērojamas pārdošanas apjoma samazinājumā ierobežotajā un brīvajā tirgū, liek uzdot jautājumus, jo Komisija apstiprināja, ka pārdošanas apjoma samazinājumu ierobežotajā tirgū nav izraisījis imports no SAK un ASV.

(134)

Komisija nepiekrita šiem apgalvojumiem. Kā norādīts pagaidu regulas 226. apsvērumā, pārdošana ierobežotajā tirgū veidoja tikai 12,6 % no Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoma. Tāpēc, kā norādīts pagaidu regulas 227. apsvērumā, ņemot vērā ierobežotā tirgus nelielo apjomu, tā attīstība būtiski neietekmēja un nevar izskaidrot Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos. Nebija nekādu norāžu par to, kā tirgus segmentam, kas veido tikai 12,6 % no ražošanas apjoma, varētu būt lielāka ietekme nekā tirgus segmentam, kas veido 87,4 % no ražošanas apjoma. Tāpēc šajā gadījumā Savienības ražošanas nozares stāvokli visvairāk ietekmēja pārdošana brīvajā tirgū, nevis ierobežotajā tirgū.

(135)

Par šo iedaļu netika saņemtas citas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 148.–150. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

4.4. Imports no attiecīgajām valstīm

4.4.1. Importa no attiecīgajām valstīm ietekmes kumulatīvs novērtējums

(136)

SABIC un SAKV atkārtoja savu apgalvojumu, ka SAK izcelsmes importa ietekmi nevajadzētu apvienot ar ASV izcelsmes importa ietekmi, jo 1) SAK izcelsmes imports netika pārdots Savienības tirgū par dempinga cenām un 2) SAK un ASV izcelsmes importa apjoma un cenu tendences bija atšķirīgas, kas liecina, ka SAK izcelsmes imports nekonkurēja ar importu no ASV, ņemot vērā arī to, ka Komisija konstatēja, ka MEG ir prece un ka konkurence galvenokārt balstījās uz cenu. Šajā sakarā SAKV atsaucās uz ekspertu grupas ziņojumu lietā EC – Tube or Pipe Fittings (16), kurā, kā min SAKV, ekspertu grupa norādīja, ka kopumā paralēla attīstība un kopumā līdzīga apjoma un cenu tendence varētu norādīt uz to, ka importu var pienācīgi apvienot.

(137)

Kā paskaidrots pagaidu regulas 152. apsvērumā, pamatregulas 3. panta 4. punktā ir paredzēti divi nosacījumi, lai kumulatīvi vērtētu ietekmi, ko radījis imports no vairākām valstīm. Pirmais nosacījums ir tāds, ka dempinga starpība, kas noteikta katras valsts izcelsmes importam, pārsniedz noteikto de minimis apjomu un ka katras valsts izcelsmes importa apjoms nav nenozīmīgs. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka gan SAK, gan ASV izcelsmes imports Savienības tirgū tika veikts par dempinga cenām, kā norādīts 89. un 120. apsvērumā, un ka importa apjoms noteikti nebija nenozīmīgs, kā aprakstīts pagaidu regulas 2. tabulā un apstiprināts galīgajā posmā. Attiecībā uz ekspertu grupas atsauci uz apjoma un cenu tendencēm lietā EC – Tube or Pipe Fittings jānorāda, ka ekspertu grupa faktiski konstatēja, ka šāda tendence ir apvienošanas pazīme, nevis nosacījums tās veikšanai. Otrais nosacījums paredz, lai importa ietekmes novērtējums kopumā būtu atbilstīgs, ņemot vērā konkurences nosacījumus starp importētajiem ražojumiem un konkurences nosacījumus starp importētajiem ražojumiem un līdzīgo Savienības ražojumu. Kā sīki aprakstīts pagaidu regulas 154. apsvērumā, konkurences apstākļi starp ASV un SAK izcelsmes importu par dempinga cenām un starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un līdzīgo ražojumu bija līdzīgi, tāpēc arī šis nosacījums tika izpildīts. Jo īpaši importētie ražojumi sīvi konkurē gan savstarpēji, gan ar Savienībā ražoto MEG, jo MEG ir cenu ziņā ļoti jutīga, homogēna prece, ko pārdod līdzīgām klientu kategorijām un ko izmanto līdzīgām vajadzībām. Šie ražojumi ir arī pilnībā savstarpēji aizstājami. SABIC vai SAKV nepaskaidroja, kādā ziņā SAK izcelsmes MEG nebūtu tāds pats kā MEG no citiem avotiem vai Savienības. Tas, ka importa apjoma tendence no abām valstīm nebija identiska, nenozīmē, ka tie netiek pārdoti līdzīgos konkurences apstākļos. Patiesībā apjoma tendenču atšķirība šajā gadījumā liecina tieši par pretējo; SAK tirgus daļa sāk samazināties tieši tad, kad ASV importa tirgus daļa sāk palielināties, un tas notiek, kad ASV importa cenas kļūst zemākas par SAK importa cenām. Tā ir normāla konkurences ietekme attiecībā uz tādu cenu ziņā ļoti jutīgu homogēnu preci kā MEG. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(138)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas SAKV un SABIC vēlreiz atkārtoja 136. apsvērumā izklāstītās piezīmes par apvienošanu, nesniedzot jaunus pierādījumus.

(139)

Iepriekš 137. apsvērumā minēto iemeslu dēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(140)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes par šo iedaļu, tika apstiprināti pagaidu regulas 151.–158. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

4.4.2. Importa no attiecīgajām valstīm apjoms un tirgus daļa

(141)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas SAKV apgalvoja, ka importa apjoma analīze nav balstīta uz objektīvu pozitīvu pierādījumu pārbaudi, kā noteikts ADA 3. panta 1. punktā, kā arī nav sniegts pamatots un atbilstīgs paskaidrojums, lai pamatotu konstatējumu, ka ir ievērojami palielinājies MEG importa apjoms no SAK vai kumulatīvi no SAK un ASV ADA 3. panta 2. punkta nozīmē. Jo īpaši tika apgalvots, ka MEG importa apjoms no KSA laikposmā no 2018. gada līdz IP ievērojami samazinājās un ka IP, salīdzinot ar 2019. gadu, samazinājās arī kumulatīvais MEG importa apjoms no SAK un ASV.

(142)

Komisija nepiekrita šiem apgalvojumiem. Pirmkārt, kā paskaidrots pagaidu regulas 156. apsvērumā, lai noteiktu kaitējumu, imports no ASV un SAK tika aplūkots kumulatīvi, jo tika izpildīti visi pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji. Turklāt, kā paskaidrots pagaidu regulas 161. apsvērumā, attiecīgajā periodā importa apjoms no attiecīgajām valstīm palielinājās par 38 %. Turklāt pagaidu regulas 2. tabulā redzams, ka importa apjoms no attiecīgajām valstīm no 2017. līdz 2019. gadam katru gadu palielinājās. Tas, ka importa apjoms IP samazinājās salīdzinājumā ar 2019. gadu, nemaina faktu, ka attiecīgajā periodā importa apjoms no attiecīgajām valstīm kopumā palielinājās par 38 %.

(143)

Par šo iedaļu netika saņemtas citas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 159.–161. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

4.4.3. Attiecīgo valstu izcelsmes importa cenas un cenu samazinājums

(144)

SABIC un MEGlobal Americas apgalvoja, ka Komisijai cenu samazinājuma un kaitējuma starpības aprēķinos vajadzēja izmantot nevis “salikto CIF vērtību”, bet gan šo uzņēmumu paziņoto faktisko CIF vērtību.

(145)

Komisija šo apgalvojumu noraidīja. Tā kā SABIC un MEGlobal Americas eksporta cena tika koriģēta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, Komisija “salikto CIF vērtību” noteica kā pirmajam neatkarīgajam pircējam izrakstītā rēķina vērtību, no kuras atskaitītas korekcijas līdz CIF punktam, atskaitot PVA izmaksas un peļņas normu, kas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu tika atņemta no Savienībā esošo tirgotāju/importētāju eksporta cenas. Tā kā pamatregulas 2. panta 9. punkts attiecas uz eksporta cenu, Komisija pēc analoģijas piemēro šā panta noteikumus, lai aprēķinātu salikto CIF cenu un salīdzinātu to ar Savienības cenu.

(146)

Turklāt pagaidu posmā Komisija, nosakot salikto CIF cenu uzņēmumam MEGlobal Americas, nepareizi atskaitīja PVA izmaksas un peļņas normu attiecībā uz tirgotājiem/importētājiem, kas atrodas ārpus Savienības. Tā tika attiecīgi labota. Šī pārskatīšana nemainīja pagaidu posmā izdarītos konstatējumus par to, ka ASV izcelsmes imports nav izraisījis cenu samazinājumu.

(147)

SABIC arī apgalvoja, ka nesaprot, kāpēc Komisija cenu samazinājuma un kaitējuma starpības aprēķinos cenu diapazonu vietā nevarēja norādīt paša uzņēmuma izmantotās faktiskās cenas.

(148)

Eksporta apjoms un cenas, ko izmantoja, aprēķinot SABIC cenu samazinājuma un kaitējuma starpības, ietvēra arī pārdošanu, ko veica, izmantojot saistītos kopuzņēmumus ExxonMobil un SPDC/Mitsubishi. Konfidencialitātes apsvērumu dēļ un saskaņā ar pamatregulas 19. pantu Komisijai kopējais apjoms un cenas bija jāatklāj diapazona formā, jo SABIC būtu bijis iespējams rekonstruēt kopuzņēmumu konfidenciālos pārdošanas datus.

(149)

SABIC un MEGlobal Americas arī norādīja, ka nepiekrīt Komisijas secinājumam pagaidu regulas 168. apsvērumā, jo saskaņā ar to viedokli MEG cenas noteica Savienības ražotāji un lietotāji, nevis eksportētāji, un ka Eiropas līgumcena (“ECP”) tika noteikta Savienības ražotāju un to klientu savstarpējās sarunās. SABIC un MEGlobal Americas arī norādīja, ka Komisijas secinājumi pagaidu regulas 243. apsvērumā, ka ASV un Saūda Arābijas eksportētāji, pat ja tie savu pārdošanas cenu Savienības tirgū saistīja ar ECP, samazināja MEG pārdošanas cenu, palielinot pircējiem piedāvāto atlaidi, neattiecas uz to MEG pārdošanu un ka cenu izmaiņas bija tikai ECP svārstību sekas.

(150)

SABIC un MEGlobal Americas, šķiet, norāda, ka MEG tirgus Savienībā ir sadalīts starp Savienības ražotājiem un eksportētājiem un starp tiem nepastāv konkurence. SABIC un MEGlobal Americas atsakās atzīt, ka pat tad, ja ECP noteikšanas nolūkā konsultāciju uzņēmumu aptaujās piedalās un tiem nepieciešamo informāciju par pārdošanas līgumiem sniedz tikai Savienības ražotāji, situācijā, kad Savienības ražotāji ar saviem klientiem ved sarunas par cenu Savienības tirgū, cenu sarunas ietekmē konkurence ar eksportētājiem. Savienības ražotāji konkurē ar eksportētājiem, importētājiem un tirgotājiem, jo lietotāji var iegādāties MEG pie jebkura no tiem. Attiecīgo valstu eksportētāju izdarītais spiediens uz Savienības tirgu lika Savienības ražotājiem pazemināt savas pārdošanas cenas, lai vismaz daļēji saglabātu savu tirgus daļu, kā minēts pagaidu regulas 188.–190. un 213. apsvērumā. Tā kā visu veidu pārdevēji savu pārdošanas cenu saista ar ECP, cenu spiediens tiek izdarīts, izmantojot atlaidi, kā sīki paskaidrots 213. apsvērumā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(151)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas SAKV norādīja, ka Komisija nav sniegusi pienācīgu paskaidrojumu “saliktās CIF vērtības” izmantošanai cenu samazinājuma un kaitējuma starpības aprēķinos, izņemot to, ka tā pēc analoģijas piemēroja pamatregulas 2. panta 9. punktu. GKSA, SABIC un MEGlobal Americas norādīja, ka pamatregulas 2. panta 9. punkts attiecas uz eksporta cenas noteikšanu, ka nepieciešama dempinga starpības, nevis kaitējuma starpības noteikšanai, un lūdza Komisiju SAK izcelsmes importa cenu ietekmes novērtējumu balstīt uz šā importa faktiskajām cenām.

(152)

Attiecībā uz cenu samazinājuma aprēķināšanu Komisija ņēma vērā brīdi, kad imports sāka konkurēt ar Savienības ražotāju ražojumiem Savienības tirgū, un tāpēc aplūkoja pirmās nesaistītās personas iepirkuma cenu, jo šai personai bija izvēle izvēlēties, vai iegādāties ražojumus no Savienības ražošanas nozares vai no ārvalstu piegādātājiem. Attiecībā uz eksporta cenām saistītiem importētājiem tika izmantota pamatregulas 2. panta 9. punktā noteiktā metodika. Pamatregulas 2. panta 9. punkta piemērošana pēc analoģijas ļauj noteikt cenu, kas ir pilnīgi salīdzināma ar cenu, kura tiek izmantota, pārbaudot pārdošanu nesaistītiem klientiem, kā arī salīdzināma ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu. Tāpēc no tālākpārdošanas cenas nesaistītiem klientiem, ko veic saistītais importētājs, tika atskaitītas PVA izmaksas un peļņa.

(153)

Šāds atskaitījums bija vajadzīgs arī tādēļ, lai varētu precīzi aprēķināt mērķa cenas samazinājumu. Savienības ražošanas nozares mērķa cena tika noteikta, pamatojoties uz ražošanas izmaksām un mērķa peļņu, neņemot vērā to, vai ražojumi pēc tam Savienībā tika pārdoti saistītiem vai nesaistītiem klientiem, un attiecīgi netika iekļauta arī saistīto pārdošanas struktūru PVA izmaksas un peļņa Savienībā.

(154)

Šie apgalvojumi tādējādi tiek noraidīti.

(155)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas SABIC atkārtoja apgalvojumu, ka tas sekoja ECP un nenosaka to, kā arī to, ka SABIC sekoja cenām Savienības tirgū un nebija cenu noteicējs tajā, jo cenas noteica Savienības ražotāji un lietotāji.

(156)

Kā paskaidrots 150. apsvērumā, Savienības ražotāji konkurē ar eksportētājiem, importētājiem un tirgotājiem, jo lietotāji var iegādāties MEG pie jebkura no tiem. Tāpēc, kad Savienības ražotāji ar saviem klientiem ved sarunas par cenu Savienības tirgū, cenu sarunas ietekmē konkurence ar eksportētājiem. Turklāt jāatgādina, ka ECP ir tikai viens no galīgās cenas elementiem un ka konkurence starp personām balstās uz ECP piemērotajām atlaidēm. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(157)

Par šo iedaļu netika saņemtas citas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 162.–168. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

4.5. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.5.1. Vispārīgas piezīmes

(158)

SABIC, MEGlobal Americas un SAKV apgalvoja, ka kaitējuma un cēloņsakarības novērtējums, kas balstīts uz dažādu laikposmu – 2017. gada, 2018. gada, 2019. gada un 2019. gada jūlija–2020. gada jūnija (izmeklēšanas periods) – datu salīdzināšanu, nesniedza precīzu un objektīvu situācijas ainu, jo 2019. gads un izmeklēšanas periods lielā mērā pārklājās. SAKV šajā sakarā atsaucās uz Apelācijas institūcijas ziņojumu lietā Mexico – Anti-Dumping Measures on Rice (17), kurā konstatēts, ka divu ļoti līdzīgu datu kopu salīdzinājums nevar sniegt “precīzu un objektīvu ainu”, jo tas neļauj konstatēt tendences, kas būtu noteiktas objektīvā veidā. Turklāt tika apgalvots, ka salīdzinājumu izkropļoja MEG pārdošanas sezonalitāte un cikliskums. Visbeidzot, tika apgalvots, ka Komisijai vajadzēja veikt ikgadēju analīzi, nevis galvenokārt balstīt kaitējuma novērtējumu uz izmeklēšanas perioda un 2017. gada salīdzinājumu, jo attiecīgajā periodā tendences nav bijušas lineāras.

(159)

Tas, ka daļa izmeklēšanas perioda daļēji pārklājās ar pēdējā pilnā kalendārā/finanšu gada sešiem mēnešiem, neizkropļoja kaitējuma un cēloņsakarības novērtējumu, jo šis novērtējums tika veikts visā attiecīgajā periodā, kā noteikts pagaidu regulas 68. apsvērumā. Turklāt iespējamo MEG pārdošanas sezonalitāti un cikliskumu mazina fakts, ka novērtējums ir veikts par pilnu kalendāro gadu un ka arī IP ietver 12 mēnešus. Visbeidzot, kaitējuma novērtējums nebija balstīts galvenokārt uz izmeklēšanas perioda un 2017. gada salīdzinājumu. Komisija ņēma vērā visu makroekonomisko un mikroekonomisko rādītāju attīstību visā attiecīgajā periodā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(160)

SABIC un MEGlobal Americas arī apgalvoja, ka apstāklis, ka Komisija pagaidu regulā nenorādīja, ka tā ir pārbaudījusi sūdzības iesniedzēja iesniegtos datus par makroekonomiskajiem rādītājiem, liek uzdot jautājumus par šīs informācijas precizitāti.

(161)

Komisija nepiekrita šim apgalvojumam. Pagaidu regulā Komisija bija netīšām izlaidusi norādi, ka sūdzības iesniedzēja iesniegtās atbildes uz makroekonomikas anketām tika pārbaudītas, izmantojot AKP procesu. Tomēr SABIC un MEGlobal Americas varēja publiski pieejamajos izmeklēšanas materiālos piekļūt AKP ziņojuma nekonfidenciālajai versijai, kurā bija norādīts, ka Komisija veica kontrolpārbaudi attiecībā uz makroekonomikas anketu un ar to saistītajām sūdzības iesniedzēja iesniegtajām atbildēm uz attiecīgajām vēstulēm par trūkumiem. Turklāt pagaidu regulā Komisija norādīja sūdzības iesniedzēja pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem kā avotu katrai tabulai, kurā bija iekļauti makroekonomiskie rādītāji.

(162)

SABIC un MEGlobal Americas arī apgalvoja, ka Komisija, novērtējot makroekonomiskos un mikroekonomiskos rādītājus, izmantoja divas dažādas datu apakškopas un ka šis fakts būtu varējis novest pie subjektīviem konstatējumiem un secinājumiem, kas neatbilst pamatregulas 3. panta 2. punktā noteiktajiem augstajiem standartiem. MEGlobal Americas pieprasīja, lai Komisija savus konstatējumus pamatotu ar datiem, kas attiecas vai nu uz izlasē iekļautajiem ražotājiem, vai uz visiem Savienības ražotājiem.

(163)

Ja Savienības ražošanas nozari veido liels skaits ražotāju, Komisijai saskaņā ar pamatregulas 17. pantu ir jāveido Savienības ražotāju izlase. Tomēr, neraugoties uz izlases izmantošanu, Komisijai ir pienākums novērtēt visu Savienības ražošanas nozari, tāpēc makroekonomiskie rādītāji tiek novērtēti visas Savienības ražošanas nozares līmenī. Lai ievāktu datus par makroekonomiskajiem rādītājiem, Komisija nosūtīja sūdzības iesniedzējam anketu, kurā tika sniegta vajadzīgā informācija. Kā paskaidrots 161. apsvērumā, Komisija šo informāciju salīdzinoši pārbaudīja tādā pašā veidā kā ražotāju iesniegto informāciju. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(164)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas SAKV un SABIC atkārtoja savu 158. apsvērumā minēto apgalvojumu, nenorādot nekādus jaunus elementus šajā sakarā.

(165)

Tāpēc Komisija paliek pie 159. apsvērumā izklāstītajiem secinājumiem.

(166)

Turklāt SAKV apgalvoja, ka Komisija nav pamatoti un pienācīgi paskaidrojusi, kāpēc faktori, kas uzrādīja pozitīvas tendences, neietekmēja vispārējo secinājumu par Savienības ražošanas nozares stāvokli. Turklāt tika apgalvots, ka vairāki konkrēti konstatējumi par stāvokli Savienības ražošanas nozarē rada šaubas par analīzes precizitāti un objektivitāti.

(167)

Komisija atzīmēja, ka SAKV nav norādījusi, uz kuriem faktoriem, kas uzrādīja pozitīvas tendences, vai konkrētiem konstatējumiem par stāvokli Savienības ražošanas nozarē tā atsaucās. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts kā nepamatots.

(168)

Turklāt SAKV apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi pienācīgu paskaidrojumu, kāpēc divu datu apakšgrupu izmantošana makroekonomisko un mikroekonomisko rādītāju novērtēšanai neapdraudētu novērtējuma un konstatējumu objektivitāti.

(169)

Komisija norādīja, ka SAKV nav precizējusi, kāpēc 163. apsvērumā sniegtie paskaidrojumi šajā sakarā nebija pietiekami. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(170)

Turklāt SAKV un SABIC apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi apmierinošu paskaidrojumu par informācijas par Savienības ražotājiem ticamību kopumā, izņemot vienkāršu norādi, ka tā ir veikusi informācijas kontrolpārbaudi.

(171)

Komisija nepiekrita šim apgalvojumam. Kā paskaidrots 163. apsvērumā, Komisija šo informāciju salīdzinoši pārbaudīja tādā pašā veidā kā citu personu iesniegto informāciju. Tas nozīmē, ka Komisija organizēja attālināto kontrolpārbaudi ar sūdzības iesniedzēju, tāpat kā tā to darīja ar citām personām, un cita starpā pārbaudīja sniegtās informācijas avotu un izmantoto aprēķinu metodiku. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(172)

Par šo iedaļu netika saņemtas citas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 169.–173. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

4.5.2. Makroekonomiskie rādītāji

(173)

SABIC apgalvoja, ka Komisija kļūdījusies, pagaidu regulas 175. apsvērumā importa apjomu salīdzinot ar Savienības ražošanas tendencēm, jo starp importa apjoma un ražošanas tendencēm nav izteiktas korelācijas.

(174)

Komisija nepiekrīt šim apgalvojumam. Pagaidu regulas 175. apsvērumā ir norādīti fakti. SABIC neapstrīd šos konstatējumus. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(175)

SABIC apgalvoja, ka Komisija analīzē nav ņēmusi vērā Savienības ražošanas nozares izaugsmi un citu etilēna lejupējo ražojumu pārdošanas apjoma pieaugumu.

(176)

Šī izmeklēšana attiecas uz MEG, nevis citiem lejupējiem etilēna ražojumiem. Citu lejupējo etilēna ražojumu iespējamais pieaugums neietekmē Savienības MEG ražotājiem nodarītā kaitējuma novērtējumu. Komisija novērtēja citu lejupējo etilēna ražojumu iespējamā pieauguma ietekmi kā Savienības MEG ražotājiem nodarītā būtiskā kaitējuma cēloni, novērtējot cēloņsakarību pagaidu regulas 228.–231. apsvērumā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(177)

SABIC apgalvoja, ka Komisija nav izskaidrojusi augstāku cenu par pārdošanu ierobežotajā tirgū.

(178)

Pārdošanas cena ierobežotajā tirgū 2019. gadā un izmeklēšanas periodā bija augstāka nekā pārdošanas cena brīvajā tirgū. Tas tā bija tāpēc, ka Savienības ražošanas nozare saistītajiem uzņēmumiem piemēroja mazākas atlaides no MEG ECP nekā nesaistītiem klientiem.

(179)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par makroekonomiskajiem rādītājiem, Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 174.–186. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

4.5.3. Mikroekonomiskie rādītāji

(180)

SABIC apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā, ka ieguldījumi 2018. gadā, kad Savienības ražotāji strādāja visrentablāk, bija ierobežoti salīdzinājumā ar izmeklēšanas periodu.

(181)

Kā paskaidrots 199. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares veikto ieguldījumu mērķis bija aizvietot novecojušus pamatlīdzekļus. Tas, ka ieguldījumi 2018. gadā, kad Savienības ražošanas nozare strādāja visrentablāk, bija nelieli, liecina tikai par to, ka Savienības ražošanas nozarei nebija vajadzības aizvietot citus novecojušus pamatlīdzekļus.

(182)

Nav saņemtas citas piezīmes par mikroekonomiskajiem rādītājiem, tāpēc Komisija apstiprina pagaidu regulas 187.–201. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

4.5.4. Secinājums par kaitējumu

(183)

SABIC, MEGlobal Americas un CPME apgalvoja, ka Komisijai būtu jāņem vērā dati pēc IP, jo MEG ECP pēc IP palielinājās, kas, kā tiek apgalvots, esot ievērojami uzlabojis Savienības ražotāju rentabilitāti, kā arī izmeklēšanas periodu ietekmēja Covid-19 pandēmija un zemas cenas visā pasaulē.

(184)

Attiecībā uz kaitējuma analīzi Komisija atgādina, ka saskaņā ar pamatregulas 6. panta 1. punktā noteikto parasti neņem vērā informāciju, kas attiecas uz laikposmu, kas seko izmeklēšanas periodam. Turklāt lietā nav informācijas, kas apstiprinātu, ka jebkāds iespējamais cenu pieaugums būtu veicinājis Savienības ražotāju ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos vai ka jebkāda notikumu attīstība pēc IP būtu bijusi ilgtspējīga, nevis tikai īslaicīga, ņemot vērā tirgus pārmaiņas saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(185)

SABIC apgalvoja, ka vairākiem Savienības MEG ražotājiem ir integrētas etilēna ražošanas iekārtas, tāpēc peļņas norma nebūtu jāņem vērā ne tikai attiecībā uz MEG, jo Savienības ražotāji var nolemt visu peļņu vai lielāko daļu peļņas gūt etilēna ražošanas posmā, un tāpēc, lai objektīvi novērtētu integrēto Savienības ražotāju rentabilitāti, jāņem vērā rentabilitāte visā integrētajā pievienotās vērtības veidošanas ķēdē.

(186)

Šī izmeklēšana attiecas uz MEG, nevis etilēnu. Tāpēc Komisijai ir jānovērtē MEG rentabilitāte, nevis etilēna rentabilitāte. Tomēr, novērtējot MEG ražošanas izmaksas, Komisija attiecībā uz Savienības ražotājiem, kas piegādāja MEG grupas iekšienē, novērtēja, vai etilēna izmaksas MEG ražošanas izmaksās tika iegrāmatotas grāmatvedības uzskaitē par pamatotām cenām, lai, mākslīgi paaugstinot etilēna izmaksas, nemazinātu MEG rentabilitāti. Izmeklēšanā atklājās, ka Savienības ražotāji etilēna izmaksas MEG ražošanas izmaksās uzskaitīja kā etilēna ražošanas izmaksas, kam bija pieskaitīta neliela starpība. Tāpēc peļņa netika pārnesta no MEG uz etilēnu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(187)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas SABIC atkārtoja apgalvojumu, ka cenas pēc IP pieauga. Turklāt tas apgalvoja, ka cenu pieaugums nebija īslaicīgs un ka tas ir iesniedzis pierādījumus par to. SABIC minētie pierādījumi tika iesniegti tikai konfidenciāli. Tajos bija norādīta prognozētā MEG ECP līdz 2022. gada decembrim. Šīs informācijas avots ir Wood Mackenzie. CPME arī atkārtoja savu apgalvojumu, ka pēc IP MEG ECP palielinājās. Tas iesniedza MEG ECP diagrammu par laikposmu no 2014. gada janvāra līdz 2021. gada oktobrim. Tas iesniedza arī diagrammu, kurā parādīta MEG ECP un etilēna ECP starpība. Tā apgalvoja, ka MEG un etilēna ECP tendenču dēļ Savienības ražošanas nozare ir atguvusies no izmeklēšanas periodā nodarītā būtiskā kaitējuma.

(188)

Kā paskaidrots 184. apsvērumā, saskaņā ar pamatregulas 6. panta 1. punktā noteikto parasti neņem vērā informāciju, kas attiecas uz laikposmu, kas seko izmeklēšanas periodam. Personu iesniegtā informācija pēc IP neietekmē secinājumu, ka Savienības ražošanas nozarei izmeklēšanas periodā tika nodarīts būtisks kaitējums.

(189)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas MEGlobal Americas apgalvoja, ka, pamatojoties uz Komisijas konstatējumiem, konkrēta Savienības ražotāja saražotā MEG pārdošanas cena bija ievērojami zemāka nekā importētāja pārdošanas cena, kas savukārt bija zemāka nekā MEGlobal International pārdošanas cena. Minētais apstiprināja, ka Savienības ražotājs pārdeva savu MEG par cenām, kas bija ievērojami zemākas par MEGlobal Americas ražotā MEG importa cenām, un tāpēc šis Savienības ražotājs bija atbildīgs par kaitējumu, ko tas apgalvoja, ka cieš. Turklāt MEGlobal Americas lūdza Komisiju apstiprināt, ka, novērtējot kaitējuma starpību un būtisko kaitējumu, tā izmantoja to pašu pieeju, ko tā izmantoja, aprēķinot eksporta cenu pārdošanai uzņēmumam Equipolymers attiecībā uz konkrēta Savienības ražotāja saražotā MEG pārdošanu.

(190)

Komisija norādīja, ka MEGlobal Americas nepareizi izprata 106. apsvērumā minētajā īpašajā informācijas izpaušanā sniegto analīzi. MEGlobal Americas 189. apsvērumā minētā cena nebija attiecīgā Savienības ražotāja pārdošanas cena, bet gan cena, par kuru MEGlobal Europe iepirka no saistītā uzņēmuma, kas saņēma MEG no Savienības ražotāja, pamatojoties uz maiņas darījumu, kā paskaidrots pagaidu regulas 145. apsvērumā. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti kā nepamatoti.

(191)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes attiecībā uz secinājumu par kaitējumu, Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 202.–208. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

5. CĒLOŅSAKARĪBA

5.1. Importa par dempinga cenām ietekme

(192)

MEGlobal Americas apgalvoja, ka starp Savienības ražošanas nozares darbības rezultātiem un importu no ASV un SAK nav nekādas korelācijas, jo ASV un SAK izcelsmes MEG importa apjoms no 2017. līdz 2018. gadam palielinājās par 19,4 %, savukārt Savienības ražotāju pārdošanas apjoms Savienības tirgū tajā pašā laikposmā samazinājās tikai par 0,12 %. Turklāt tika apgalvots, ka, lai gan importa apjoms no ASV un SAK no 2017. līdz 2019. gadam palielinājās lineāri, Savienības ražotāju darbības rezultāti nebija lineāri. Proti, Savienības ražotāju cenu līmenis Savienības tirgū no 2017. līdz 2018. gadam palielinājās par 5 procentpunktiem, bet 2019. gadā piedzīvoja samazinājumu, savukārt vienības ražošanas izmaksas no 2017. līdz 2019. gadam saglabājās stabilas neatkarīgi no ASV un SAK izcelsmes importa pieauguma.

(193)

Komisija nepiekrita šim apgalvojumam. Attiecīgo valstu tirgus daļas pieaugums par 19,4 % no 2017. līdz 2018. gadam bija saistīts ar apjoma pieaugumu par cenām, kas neradīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. ASV un SAK izcelsmes importa apjoms no 2017. līdz 2019. gadam lineāri nepalielinājās. Lineārs pieaugums nozīmē nemainīga apjoma pieaugumu katru gadu. Laikā no 2017. līdz 2018. gadam imports no attiecīgajām valstīm pieauga par 93 499 tonnām, bet no 2018. līdz 2019. gadam – par 128 383 tonnām (par 37 % vairāk nekā no 2017. līdz 2018. gadam). Turklāt attiecīgo valstu izcelsmes importa tirgus daļa laikā no 2017. līdz 2018. gadam pieauga par 4,6 procentpunktiem, bet no 2018. līdz 2019. gadam – par 7,7 procentpunktiem. Turklāt no 2018. līdz 2019. gadam ASV izcelsmes importa tirgus daļa palielinājās no 4,6 % līdz 12,9 %. Kā paskaidrots pagaidu regulas 212. apsvērumā, MEG ir homogēna prece, ko pārdod ļoti pārredzamā tirgū. Turklāt ASV ražotāji eksportētāji ir orientēti uz eksportu un to ražošanas jauda aug, kā paskaidrots pagaidu regulas 247. apsvērumā. Šādos apstākļos, lai palielinātu savu tirgus daļu Savienības tirgū, ASV ražotājiem eksportētājiem bija jāpārdod MEG Savienības tirgū par zemāku cenu nekā Savienības ražošanas nozarei un Saūda Arābijas ražotājiem eksportētājiem. Lai aizsargātu savu tirgus daļu Savienības tirgū, pēdējiem bija jāseko ASV uzņēmumu cenu politikai. Arī Savienības ražotājiem bija jāsamazina cenas, lai aizsargātu savu tirgus daļu. Tomēr cenu spiediens bija tik liels, ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļa brīvajā tirgū samazinājās par 7,3 procentpunktiem. Šis pārdošanas cenas samazinājums Savienības ražošanas nozarei 2019. gadā radīja zaudējumus 8,3–10,2 % apmērā, lai gan no 2018. līdz 2019. gadam samazinājās arī vienības ražošanas izmaksas. Turklāt Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas uz vienu vienību no 2017. līdz 2019. gadam nebija stabilas, kā apgalvo MEGlobal Americas, un svārstījās. No 2017. līdz 2018. gadam tās vispirms palielinājās par 3 %, bet pēc tam no 2018. līdz 2019. gadam pazeminājās par 2 %. Tādēļ 2019. gadā Savienības ražošanas nozare bija spiesta noteikt cenas, kas bija ievērojami zemākas par izmaksām, ar mērķi saglabāt savu tirgus daļu saistībā ar cenu spiedienu, kuru radīja imports no attiecīgajām valstīm par zemākām cenām. Tādēļ pastāv nepārprotama saistība starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(194)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par ietekmi, ko radīja imports par dempinga cenām, Komisija apstiprina savus pagaidu regulas 210.–213. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

5.2. Citu faktoru ietekme

(195)

MEGlobal Americas apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā citu faktoru ietekmi, kas varētu būt veicinājuši Savienības ražošanas nozares darbības pasliktināšanos, kā vien importu no ASV un SAK.

(196)

Komisija norāda uz pagaidu regulas 210.–253. apsvērumu, kurā sīki analizēta 13 šādu faktoru ietekme. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(197)

SABIC apgalvoja, ka Komisija pieprasījuma samazināšanos nav uzskatījusi par vēl vienu kaitējuma cēloni, lai gan tas ir skaidri minēts pamatregulas 3. panta 7. punktā.

(198)

Pagaidu regulā Komisija izvērtēja 13 faktorus (izņemot importu par dempinga cenām), kuri varēja ietekmēt Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Pamatregulas 3. panta 7. punktā ir minēta pieprasījuma samazināšanās. Komisija starp šiem faktoriem atsevišķi neminēja patēriņu, jo attiecīgajā periodā patēriņš brīvajā tirgū bija samērā stabils. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(199)

SABIC, Arteco, Oxyde, Helm un Tricon apgalvoja, ka Komisija neuzskatīja, ka pagaidu regulas 176. apsvērumā aprakstītais viena Savienības ražotāja negadījums ir kaitējuma cēlonis.

(200)

Kā norādīts pagaidu regulas 4. tabulā, Savienības ražošanas nozares kopējā ražošanas jauda izmeklēšanas periodā samazinājās tikai par 3 %, salīdzinot ar 2019. gadu. Šis negadījums notika 2020. gada janvārī, proti, izmeklēšanas perioda otrajā pusē. Kā paskaidrots pagaidu regulā, izmeklēšanā atklājās, ka Savienības ražošanas nozarē situācija sāka būtiski pasliktināties jau 2019. gadā, proti, pirms negadījuma. Šis uzņēmums turklāt ir mazs ražotājs, tāpēc tā samazinātais ražošanas apjoms 2020. gadā pēc negadījuma maz ietekmēja Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoma samazināšanās tendenci izmeklēšanas periodā.

(201)

MEGlobal Americas apgalvoja, ka Komisija nav veikusi pilnīgu analīzi, kas nav saistīta ar kaitējuma attiecināšanu, jo tā nav vērtējusi citus kaitējuma faktorus: 1) to, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas bija augstas, un 2) etilēna pircēju karteli (18).

(202)

Komisija norāda, ka abi MEGlobal Americas norādītie faktori ir savstarpēji pretrunīgi. No vienas puses, MEGlobal Americas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas ir augstas, bet, no otras puses, – ka tās ir zemas etilēna pircēju karteļa dēļ un ka abi šie faktori rada kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Komisija jebkurā gadījumā sniedz turpmāk minētos precizējumus. Pirmkārt, pagaidu regulas 235. apsvērumā ir vērtēts, vai Savienības ražošanas nozares augstākas ražošanas izmaksas bija kaitējuma faktors, kas nav imports par dempinga cenām. Otrkārt, etilēna pircēju kartelim bija ietekme līdz 2017. gada martam. Karteļa mērķis bija saglabāt etilēna cenu zemāku par tirgus cenu. Uzņēmums nav paskaidrojis, kā kartelis ietekmēja MEG ražotāju ekonomisko stāvokli, un nav sniedzis nekādus pierādījumus par to. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(203)

Arteco, Oxyde, Helm un Tricon apgalvoja, ka pārdošanas apjoma samazināšanās ierobežotajā tirgū, ko neizraisīja imports, pat ja tā bija neliela, ietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli, radot tai kaitējumu.

(204)

Komisija nepiekrita šim apgalvojumam. Pārdošana ierobežotajā tirgū galvenokārt bija pārdošana dzeses šķidrumu nozarei. Pieprasījums pēc MEG dzeses šķidrumu nozarē samazinājās Covid-19 pandēmijas dēļ, kā paskaidrots pagaidu regulas 238. apsvērumā. Turklāt pagaidu regulas 227. apsvērumā Komisija secināja, ka pārdošanas apjoma samazinājums ierobežotajā tirgū nav būtiski veicinājis Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos un neizskaidro to.

(205)

Arteco, Oxyde, Helm un Tricon arī apgalvoja, ka imports no Krievijas un Kuveitas par cenu, kas bija zemāka par ASV un SAK izcelsmes importa cenu, nebūtu jāņem vērā kā tikai nebūtisks, kā Komisija bija norādījusi pagaidu regulas 219. apsvērumā.

(206)

Jāatzīmē, ka attiecīgajā periodā ASV izcelsmes importa tirgus daļa svārstījās no 3,8 % līdz 18 %, bet SAK izcelsmes importa tirgus daļa svārstījās no 26,1 % līdz 31,3 %, savukārt kumulatīvi – no 31,6 % līdz 44,1 %. Krievijas izcelsmes importa tirgus daļa bija no 0,6 % līdz 1,3 %, bet Kuveitas izcelsmes importa tirgus daļa – no 0 % līdz 1,0 %. Tāpēc, pat ja dažos gados attiecīgajā periodā Krievijas un Kuveitas izcelsmes importa cenas bija zemākas par ASV un SAK izcelsmes importa cenām, ņemot vērā to ievērojami mazāko tirgus daļu salīdzinājumā ar importu no ASV un SAK, importam no Krievijas un Kuveitas varēja būt tikai nebūtiska ietekme uz Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu, ja tāda vispār bija. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(207)

MEGlobal Americas, Arteco, Oxyde, Helm, Tricon un CPME arī apgalvoja, ka, lai gan Komisija konstatēja, ka Savienības ražotājiem kaitējumu ir radījuši vairāki faktori, piemēram, imports no trešām valstīm, Covid-19 pandēmija, pārdošanas apjoma samazināšanās ierobežotajā tirgū un viena Savienības ražotāja ciestais negadījums, Komisija nenodrošināja, ka šo cēloņu ietekme netiktu attiecināta uz importu no ASV un SAK saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu. Turklāt tika apgalvots, ka tas nozīmē, ka, nosakot kaitējuma starpību, nevajadzētu ņemt vērā kaitīgo ietekmi, ko izraisījuši citi faktori, nevis minētais imports.

(208)

Komisija nepiekrita šim apgalvojumam. Pirmkārt, Komisija pagaidu regulas 219., 240. un 227. apsvērumā, kā arī šīs regulas 200. apsvērumā secināja, ka šie faktori nemazina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Galvenais faktors patiešām bija imports no ASV un SAK. Otrkārt, kaitējuma starpība ir jānosaka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c un 2.d punkta noteikumiem. Tāpēc Komisija noteica mērķa cenu un rentabilitātes līmeni, ņemot vērā uzskaitītos faktorus.

(209)

Arteco, Oxyde, Helm un Tricon apgalvoja, ka Komisijai vairāku savstarpēji saistītu faktoru dēļ, kas pamato apgalvoto kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, kopumā bija jāņem vērā MEG kā patēriņa preces un integrētā būtība.

(210)

Pirmkārt, tika apgalvots, ka MEG cenas bija balstītas uz cenu formulu, kas atbilst Āzijas cenām, kuras attiecīgajā periodā kritās, un tāpēc imports ne no vienas atsevišķas valsts nevarēja ietekmēt Savienības tirgu un radīt kaitējumu, jo cenas tika noteiktas saskaņā ar apstākļiem Āzijā, nevis Eiropā. Šo apgalvojumu izvirzīja arī CPME. Arteco, Oxyde, Helm un Tricon arī apgalvoja, ka ASV un SAK ražotāju piedāvātās atlaides neietekmē MEG cenas Savienībā. Tie arī apgalvoja, ka ASV izcelsmes imports nesamazināja Savienības cenas, un tas nozīmē, ka ASV ražotāju piedāvātās atlaides nebija zemākas par Savienības ražotāju piedāvātajām atlaidēm.

(211)

Otrkārt, tika apgalvots, ka tas, ka Savienības ražotāju izmaksas ir lielākas nekā ASV un SAK ražotājiem, samazina Savienības ražotāju spēju gūt peļņu, kad MEG cenas pasaulē samazinās.

(212)

Treškārt, tika apgalvots, ka, samazinoties starpībai starp MEG un etilēna cenām, Savienības ražotāji izvēlējās pārorientēt ražošanu uz rentablākiem etilēnoksīda (“EO”) atvasinājumiem. Šo apgalvojumu atkārtoja arī CPME. Turklāt LCLA kļūdaini apgalvoja, ka Komisija pagaidu regulas 229. apsvērumā atzina, ka Savienības ražošanas nozare samazināja MEG ražošanas apjomu, lai ražotu EO atvasinājumus, jo tie tika pārdoti par augstākām cenām nekā MEG. LCLA arī apgalvoja, ka Komisijai bija jānosaka, cik lielā mērā Savienības ražošanas nozares lēmums pievērsties EO atvasinājumiem samazināja MEG ražošanas apjomu, un jānovērtē, vai šis skaitlis korelē ar EO ražošanas apjoma pieaugumu. Arteco, Oxyde, Helm, Tricon un CPME arī apgalvoja, ka lietā nav pierādījumu par to, ka Savienības ražotājiem ir pieejams pietiekams daudzums EO, lai ražotu gan MEG, gan citus EO atvasinājumus. Turklāt tika apgalvots, ka ražotājiem ir ierobežots dažādu ražojumu ražošanai nepieciešamā etilēna piegādātāju skaits un ka šaurās vietas vēl vairāk saasina brīvajā tirgū pārdotā etilēna un EO apjomi, kas tādējādi vairs nav pieejami lejupējo ražojumu, piemēram, MEG, pārstrādei. Turklāt tika norādīts, ka 2019. un 2020. gadā Savienības MEG ražotāji savu EO ražošanas jaudu galvenokārt – un arvien vairāk – izmantoja, lai ražotu citus EO atvasinājumus, kas nav MEG. Arteco, Oxyde, Helm un Tricon apgalvoja, ka plānotais jaudas palielinājums EO ražošanai nepierāda, ka Savienības ražotāji bija apņēmušies ražot MEG. Faktiski tas liecināja, ka kopējo etilēna un EO piegādes ķēdi ietekmēja nevis kaitējums, bet gan apzināta izvēle koncentrēties uz EO un tā atvasinājumu, kas nav MEG, ražošanu un pārdošanu.

(213)

Vispirms Komisija norāda, ka ieinteresētās personas, argumentējot par MEG cenām Savienības tirgū, nonāk pretrunā. No vienas puses, SABIC un MEGlobal Americas apgalvoja, ka cenas Savienības tirgū noteica Savienības ražotāji, kā aprakstīts 149. apsvērumā. No otras puses, Arteco, Oxyde, Helm un Tricon apgalvoja, ka cenas Savienības tirgū tika noteiktas saskaņā ar apstākļiem Āzijā, nevis Eiropā. Parasti tirgus cenas tiek noteiktas, pamatojoties uz piedāvājumu un pieprasījumu attiecīgajā tirgū. Arbitrāžas dēļ cenas dažādos tirgos, piemēram, Eiropas vai Āzijas tirgos, zināmā mērā izlīdzinās. MEG pārdošanas cena Savienības tirgū tiek noteikta, pamatojoties uz ECP, no kuras atskaita atlaidi. Tā kā atlaides var svārstīties no 13 % līdz 20 %, kas tādai homogēnai precei kā MEG ir ievērojams apjoms, tās būtiski ietekmē MEG galīgo cenu Savienības tirgū. Tāpēc ECP līmenis tikai daļēji raksturo cenu līmeni Savienības tirgū, un pārdevēju piemērotās atlaides MEG ECP ir galvenais elements, kas ietekmē eksportētāju izdarīto cenu spiedienu Savienības tirgū. Atlaides ietekmē konkurence Savienības tirgū, un tās nav saistītas ar ECP līmeni vai cenām Āzijā. Lai gan ECP līmenis ir publiski pieejams, pārdevēju izmantotās atlaides ir konfidenciālas. Izmeklēšanā atklājās, ka dažādu pārdevēju atlaides ir atšķirīgas un ka pārdevēji dažādiem klientiem piemēro dažādas atlaides. Turklāt dažu eksportētāju atlaižu līmenis 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, ir palielinājies. Turklāt fakts, ka imports no ASV nesamazina Savienības ražotāju cenas, nenozīmē, ka ASV ražotāju piedāvātās atlaides nebija augstākas par Savienības ražotāju piedāvātajām atlaidēm, kā apgalvo ieinteresētās personas. Savienības ražošanas nozares cenas ir zaudējumus nesošas, jo tās pazemināja attiecīgo valstu izcelsmes importa cenas, ko savukārt izraisīja lielākas atlaides.

(214)

Komisija pagaidu regulā norādīja, ka etilēna cenas Savienībā ir augstākas nekā SAK vai ASV, jo etilēna ražošanā tiek izmantotas atšķirīgas izejvielas. Tomēr etilēna cenu atšķirība nav galvenais elements, kas pasliktina Savienības ražošanas nozares finansiālo stāvokli. Lai gan MEG ECP pazemināšanās daļēji samazināja Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, cenu spiediens, ko par dempinga cenām izdarīja ražotāji eksportētāji, kuri palielināja savas atlaides Savienības tirgū, piespieda arī Savienības ražošanas nozari palielināt atlaides, tā izraisot cenu samazinājumu, kā konstatēts pagaidu regulas 203. apsvērumā. Lai gan MEG ECP patiešām samazinājās vairāk nekā etilēna cena un samazinājās arī starpība starp MEG un etilēna ECP, kas daļēji izskaidro Savienības ražošanas nozares rentabilitātes samazināšanos, tādā pārredzamā tirgū, kāds ir MEG tirgus, kurā visi dalībnieki to pārdošanas cenas sasaista ar ECP, konkurence notiek ECP piemēroto atlaižu līmenī. Lai gan ECP līmenis ietekmē visas ieinteresētās personas, pat ja MEG ECP palielinās, kamēr attiecīgo valstu eksportētāji turpinās pārdot Savienības tirgū par dempinga cenām ar lielākām atlaidēm nekā Savienības ražošanas nozare, Savienības ražotāji turpinās zaudēt tirgus daļu, ja vien viņi, izmantojot atlaides, nenoteiks savas cenas tādā pašā līmenī kā cenas, kuras rada kaitējumu, ar kurām tie konkurē un kuras ir zemākas par to ražošanas izmaksām.

(215)

Ieinteresētās personas nav iesniegušas nekādus pierādījumus, izņemot apgalvojumus un pieņēmumus, ka, lai Savienības ražošanas nozare varētu palielināt EO atvasinājumu ražošanas apjomu, tai būtu jāsamazina MEG ražošanas apjoms. Patiešām, nav izslēgts, ka daži Savienības MEG ražotāji palielināja EO atvasinājumu ražošanu un tādējādi palielinājās EO patēriņš EO atvasinājumu ražošanai, bet tas nenozīmē, ka šis pieaugums bija iespējams tikai tad, ja vienlaikus tika samazināta MEG ražošana. Apgalvojums, ka Savienības MEG ražotājiem bija ierobežots etilēna piedāvājums, nebija pamatots. Daži Savienības ražotāji ražo etilēnu, pārdod to arī citām nesaistītām personām, un izlasē iekļautie Savienības MEG ražotāji ir arī pieslēgušies cauruļvadu sistēmai (19), pa kuru transportē etilēnu starp Antverpeni un Roterdamu – diviem lielākajiem ostu un rūpniecības kompleksiem Eiropā. Turklāt MEG ražotāji pārdod EO tikai ļoti mazos apjomos, jo EO ir uzliesmojoša gāze, tāpēc to ir bīstami transportēt. Kā paskaidrots pagaidu regulā, Savienības ražošanas nozare joprojām ir apņēmusies ražot MEG Savienībā. Neraugoties uz ievērojamiem zaudējumiem – no 8,3 % līdz 10,2 % 2019. gadā un no 10,8 % līdz 13,2 % IP laikā –, Savienības ražošanas nozare joprojām izmantoja 65,6 % un 63,8 % no savas MEG ražošanas jaudas attiecīgi 2019. gadā un IP laikā, kad tā būtu varējusi pārtraukt ražošanu un pievērsties citiem EO atvasinājumiem, kā apgalvoja ieinteresētās personas. Turklāt Komisija 229. apsvērumā vai jebkurā citā pagaidu regulas apsvērumā, kā to norādīja LCLA, nekad nav atzinusi, ka Savienības ražošanas nozare būtu samazinājusi MEG ražošanu, lai ražotu EO atvasinājumus, jo tie tika pārdoti par augstākām cenām nekā MEG. Patiesībā Komisija pagaidu regulas 229. apsvērumā norādīja, ka Savienības ražošanas nozare bija spiesta samazināt MEG ražošanas apjomu, jo tā pārdošanas cena bija būtiski zemāka par ražošanas izmaksām cenu spiediena dēļ, ko radīja attiecīgo valstu izcelsmes imports. Izmeklēšanā netika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozarei trūktu galvenās izejvielas – etilēna, un LCLA nav iesniedzis pierādījumus, ka Savienības ražošanas nozarei, lai palielinātu etilēnoksīda atvasinājumu ražošanas apjomu, būtu bijis jāsamazina MEG ražošanas apjoms. Tāpēc tam, vai Savienības ražošanas nozare palielināja etilēnoksīda atvasinājumu ražošanas apjomu, šajā izmeklēšanā nav nozīmes, jo nav pierādījumu tam, ka vienīgais veids, kā Savienības ražošanas nozare varēja panākt šādu palielinājumu, bija samazināt MEG ražošanas apjomu. Turklāt fakts, ka Savienības ražotāji palielina citu ražojumu ražošanas jaudu, nenozīmē, ka tie vairs neplāno ražot MEG. Šī izmeklēšana attiecas nevis uz visu etilēna un etilēnoksīda piegādes ķēdi, bet tikai uz MEG. Tāpēc Komisija nevar komentēt Arteco apgalvojumu par to, vai kaitējums ir nodarīts visai etilēna un etilēnoksīda piegādes ķēdei kopumā. Jebkurā gadījumā izmeklēšanā tika skaidri konstatēts, ka Savienības ražošanas nozare no 2019. gada samazināja MEG ražošanas apjomu, pamatojoties uz apstākļu pasliktināšanos MEG tirgū, ko izraisīja importa pieaugums no attiecīgajām valstīm par zemām cenām.

(216)

Arteco, Oxyde, Helm arī apgalvoja, ka importa apjoms par zemām cenām no citām valstīm, piemēram, Kuveitas, Ķīnas, Japānas, Singapūras un Taivānas, pēc IP palielinājās, un tāpēc antidempinga pasākumu noteikšana radīja risku, ka imports no ASV un SAK tiktu izstumts, bet Savienības ražotāji no tā negūtu nekādu labumu.

(217)

Komisija nepiekrita šim apgalvojumam. Arteco iesniegtā informācija liecina, ka Ķīnas, Singapūras un Taivānas izcelsmes importa cenas pēc IP ir augstākas nekā ASV un SAK importa cenas. Turklāt lietā nav pierādījumu, kas liecinātu, ka šis imports tiek veikts par dempinga cenām un rada kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(218)

Arteco, Oxyde, Helm un Tricon apgalvoja, ka, pamatojoties uz tirgus konsultantu sniegto informāciju, Ķīna joprojām ir galvenais ASV MEG saņēmējs, tāpēc Komisija, pagaidu regulas 247. apsvērumā norādot, ka Ķīnas MEG ražošanas nozare kāpina ražošanas jaudu ar mērķi panākt pašpietiekamību un ka tāpēc ASV ražotāji, visticamāk, turpinās interesēties par Savienības tirgu, tikai izteica minējumus. Arteco arī apgalvoja, ka Turcija faktiski ir kļuvusi par svarīgu galamērķi ASV eksportētājiem.

(219)

Vispirms Komisija atzīmē, ka tieši pagaidu regulas 247. apsvērumā minētais apgalvojums bija tīrs minējums, lai gan iesniegtajos dokumentos tas tika pasniegts kā pilnīgi drošs. Tomēr Komisijas atbilde patiešām bija piesardzīgāka, jo tajā bija teikts, ka tas ir “iespējams” (proti, par to nav pārliecības), un sniegti daži pierādījumi, kas pamato šo iespējamību. Arteco iesniegtajā dokumentā par Turciju ir arī norādīts, ka 2020. gadā Ķīnas MEG jauda pieauga par gandrīz 30 %, bet 2021. gadā paredzams, ka tā palielināsies par vairāk nekā 40 %. Turklāt tika prognozēts, ka līdz 2023. gadam Ķīnas MEG jauda kļūs vairāk nekā divas reizes lielāka nekā 2020. gadā. Tas skaidri parāda: kā minēts pagaidu regulas 247. apsvērumā, Ķīnas MEG ražotāji kāpina ražošanas jaudu, kas nozīmē, ka tie kļūs mazāk atkarīgi no importa. Tas, ka ASV ražotāji eksportētāji ir palielinājuši eksporta apjomu uz Turciju, liecina, ka ASV ražotāji eksportētāji nepārtraukti meklē citus tirgus, lai aizstātu Ķīnas pieprasījumu pēc importa. Jāatgādina: kā minēts pagaidu regulas 247. apsvērumā, ASV uzņēmumi ir orientēti uz eksportu un kāpina jaudu. Jaunie ASV uzņēmumi, kas uzsākuši ražošanu pēdējo gadu laikā, ir lieli uzņēmumi ar ļoti ievērojamu ražošanas jaudu – no 700 tūkstošiem līdz 1 miljonam tonnu gadā (20), savukārt Savienības ražošanas nozares kopējā ražošanas jauda ir 1,4 miljoni tonnu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(220)

Arteco, Oxyde un Helm apgalvoja, ka PET importa pieaugums ir jāņem vērā kā faktors, kas mazina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(221)

Kā aprakstīts pagaidu regulas 13. tabulā, PET importa apjoms Savienībā no 2017. līdz 2019. gadam palielinājās, bet pēc tam IP tas samazinājās. MEG patēriņš brīvajā tirgū bija ar tādu pašu tendenci. Attiecīgajā periodā PET importa apjoms palielinājās par 13 %, bet MEG patēriņš brīvajā tirgū samazinājās gandrīz par 1 %. Savienības ražošanas nozares stāvoklis pasliktinājās nevis tāpēc, ka pieprasījums pēc MEG samazinājās, bet gan tāpēc, ka strauji pieauga imports par zemām dempinga cenām. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(222)

Arteco, Oxyde un Helm apgalvoja: tā kā MEG ražošanā rodas blakusprodukti, piemēram, dietilēnglikols (DEG) un trietilēnglikols (TEG), šie blakusprodukti ir jāņem vērā, lai noteiktu MEG ražošanas kopējo rentabilitāti. Turklāt Arteco apgalvoja, ka fakts, ka šo blakusproduktu cenas samazinājās paralēli MEG cenām, ir vēl viens pierādījums tam, ka šo produktu cenas atbilda pasaules tendencēm un nebija kaitējumu radoša dempinga rezultāts.

(223)

Attiecīgais ražojums ir MEG, tāpēc Komisija vērtēja rentabilitāti tikai attiecībā uz MEG. Tā kā šī izmeklēšana attiecas tikai uz MEG, Komisija nevērtēja blakusproduktu cenu tendences. Turklāt, kā paskaidrots 213. apsvērumā, novērtējot MEG cenu, nepietiek aplūkot tikai ECP cenu tendenci. ECP piemērotajai atlaidei ir būtiska nozīme eksportētāju izdarītajam cenu spiedienam Savienības tirgū, un atlaides līmenis nav saistīts ar kādu globālu tendenci. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(224)

CPME arī apgalvoja, ka Komisija nav pienācīgi pārbaudījusi, kāda ietekme ir pašu radītajam kaitējumam, ko Savienības ražošanas nozarei nodarīja ar Savienības ražotājiem saistīto uzņēmumu veiktais imports no SAK, kā arī tam, ka viens Savienības ražotājs sazinājās ar SABIC, lai importētu MEG.

(225)

Komisija nepiekrita šim apgalvojumam. Kā aprakstīts pagaidu regulas 136. apsvērumā, ar Savienības ražotājiem saistītie uzņēmumi izmeklēšanas periodā no SAK importēja niecīgu MEG apjomu. Turklāt, kā aprakstīts pagaidu regulas 251. apsvērumā, netika panākta vienošanās starp SABIC un Savienības ražotāju. Tā kā attiecīgais Savienības MEG ražotājs attiecīgajā periodā nav iegādājies MEG no SABIC, nevar uzskatīt, ka pastāv pašu radīts kaitējums. Kaitējumu nevar radīt tikai apspriešanās.

(226)

CPME apgalvoja, ka Komisija nepietiekami novērtēja Covid-19 pandēmijas ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, norādot, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis pasliktinājās pirms Covid-19 pandēmijas. CPME apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares sliktos rezultātus 2019. gadā var izskaidrot ar cenu ievērojamo kritumu pasaules līmenī. Turklāt CPME arī apgalvoja, ka Savienības MEG ražotāju peļņas norma samazinājās, jo samazinājās Savienības PET ražotāju pieprasījums pēc MEG. LCLA arī apgalvoja, ka Komisija trīs iemeslu dēļ nepamatoti neņēma vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi. Pirmkārt, tāpēc, ka Komisija nav novērtējusi Covid-19 kaitīgo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari pirms tās atzīšanas par nebūtisku. LCLA šajā sakarā atsaucās uz PTO Apelācijas institūcijas ziņojumu lietā US – Hot-Rolled Steel (21), kurā teikts, ka, novērtējot citu faktoru kaitīgo ietekmi, ir pietiekami jāpaskaidro citu faktoru kaitīgās ietekmes būtība un apmērs. Otrkārt, LCLA apgalvoja, ka piemērots laikposms Covid-19 pandēmijas ietekmes novērtēšanai ir 2019. gada un izmeklēšanas perioda salīdzinājums, nevis 2017. gada un izmeklēšanas perioda salīdzinājums, jo šāds galapunktu savstarpējais salīdzinājums nesniegtu ziņas par Savienības ražošanas nozares stāvokli tieši pirms Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma vai tam sekojošo ietekmi. Minētajā gadījumā pastāvēja pozitīva saikne starp Covid-19 izraisīto patēriņa samazinājumu un Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos izmeklēšanas periodā. Treškārt, LCLA apgalvoja: ja nebūtu Covid-19 pandēmijas, Savienības ražošanas nozare būtu spējusi uzlabot savu ekonomisko stāvokli. Tāpēc LCLA izteica viedokli, ka Komisija ir kļūdaini secinājusi, ka Covid-19 pandēmija nebija svarīgs Savienības ražošanas nozarei nodarītā būtiskā kaitējuma iemesls.

(227)

Komisija nepiekrita šiem apgalvojumiem. Kā aprakstīts pagaidu regulas 238. apsvērumā, izmeklēšanā atklājās, ka Savienības ražošanas nozarē stāvoklis sāka būtiski pasliktināties jau 2019. gadā, krietnu laiku pirms 2020. gada sākuma, kad Savienībā sākās Covid-19 pandēmija. Savienības ražošanas nozare jau 2019. gadā strādāja ar zaudējumiem. Tas notika apstākļos, kad patēriņš pieauga, proti, no 2017. līdz 2019. gadam, un vienlaikus ar attiecīgo valstu izcelsmes importa tirgus daļas palielināšanos no 31,6 % līdz 43,6 %, līdztekus kam tajā pašā laikposmā par 25 % samazinājās to importa cenas. Patiešām, tirgus daļas palielināšanās pamatā ir zemas cenas. Tā kā MEG ir homogēna prece, visvieglākais veids, kā ražotājiem eksportētājiem iegūt tirgus daļu Savienības tirgū, bija pārdot par zemākām cenām nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Savienības ražošanas nozare samazināja ražošanas apjomu nevis pieprasījuma trūkuma dēļ, bet gan tāpēc, ka tā pēc ASV un SAK izcelsmes importa cenu spiediena nevarēja pārdot par tik zemām cenām. Turklāt, kā izvērsti paskaidrots, pārdevēja piemērotā atlaide no MEG ECP ir elements, kas radīja cenu spiedienu uz Savienības tirgu. LCLA, apgalvojot, ka, ja nebūtu Covid-19 pandēmijas, Savienības ražošanas nozare būtu spējusi uzlabot tās ekonomisko stāvokli, vienkārši nepamatoti izsaka pieņēmumus. Visbeidzot, tiek atgādināts, ka izmeklēšanas periods aptvēra laikposmu no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam. Tāpēc Covid-19 pandēmijas ietekme, kas skāra Savienību 2020. gada otrajā ceturksnī, ietekmēja aptuveni trīs mēnešus no izmeklēšanas perioda. Pamatojoties uz iepriekš minēto, jāatzīst, ka, lai gan nav izslēgts, ka Covid-19 pandēmija zināmā mērā ietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli izmeklēšanas perioda beigās, tā noteikti nebija svarīgākais cēlonis, kura dēļ Savienības ražošanas nozare cieta būtisku kaitējumu, kā arī nespēja vājināt cēloņsakarību.

(228)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas SABIC un Tricon norādīja, ka nepiekrīt Komisijas veiktajai cēloņsakarības analīzei pagaidu regulas 192. līdz 227. apsvērumā un 214. līdz 256. apsvērumā. SABIC atkārtoja savu apgalvojumu, ka nav saistības starp Savienības ražošanas nozares darbību un importu no SAK un ASV, kā arī nav saistības starp importa apjomu un negatīvo ietekmi uz iekšzemes cenām, nesniedzot nekādus jaunus argumentus šajā sakarā. Tricon arī atkārtoja dažus argumentus, kurus Komisija jau bija izvērtējusi iepriekš. Tomēr nekādi jauni būtiski argumenti šajā sakarā netika iesniegti.

(229)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes attiecībā uz šīs iedaļas secinājumiem, Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 214.–256. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

6. PASĀKUMU LĪMENIS

6.1. Izvērtējums par starpību, kas ir atbilstoša tam, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei

(230)

MEGlobal Americas, SABIC, LCLA apgalvoja, ka peļņas norma, ko Komisija izmantoja, aprēķinot cenu, kas nerada kaitējumu, bija pārāk augsta patēriņa precei, un tāpēc Komisijai būtu jāizmanto pamatregulas 7. panta 2.c punktā noteiktā minimālā peļņas norma 6 % apmērā. Turklāt tika apgalvots, ka Komisija nav pārbaudījusi etilēna pircēju karteļa ietekmi uz Savienības ražošanas nozares rentabilitāti. LCLA apgalvoja, ka peļņa 2017.–2018. gadā neatspoguļoja tādu rentabilitātes līmeni, kas būtu gaidāms normālos konkurences apstākļos, jo globālā MEG deficīta dēļ, jo īpaši Ķīnā, MEG cenas šajos gados bija neparasti augstas, savukārt ražošanas izmaksas bija normālā līmenī, tādējādi ļaujot gūt lielu peļņu.

(231)

Lai aprēķinātu cenu, kas nerada kaitējumu, tika izmantota vidējā peļņas norma, kas saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu bija izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējā peļņas norma, kas tika sasniegta 2017. un 2018. gadā, pirms pieauga importa apjoms par dempinga cenām. Neviens no izlasē iekļautajiem Savienības MEG ražotājiem nebija etilēna pircēju karteļa dalībnieks (22). Turklāt pārkāpums notika no 2011. gada 26. decembra līdz 2017. gada 29. martam, tāpēc tas aptvēra tikai trīs mēnešus divu gadu laikā, kas tika izmantoti peļņas normas noteikšanai. Turklāt, kā norādīts lēmumā par karteli, attiecīgais ražojums, uz kuru attiecas lēmums, bija etilēns, kas iepirkts tirdzniecības tirgū, un tas neietvēra etilēnu, kas ražots pašu vajadzībām, proti, ko ražotāji ražo un izmanto savam patēriņam. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji etilēnu iepirka galvenokārt no saistītajiem uzņēmumiem. Lai gan LCLA apgalvoja, ka peļņas normai 2017. un 2018. gadā nebija tāda rentabilitātes līmeņa, kāds būtu gaidāms normālos konkurences apstākļos, uzņēmums arī nenorādīja, kāda ir šā ražojuma normālā rentabilitāte normālos konkurences apstākļos. Visbeidzot, 7. panta 2.c punktā ir skaidri noteikts, ka Komisijai mērķa peļņa 6 % apmērā ir jāizmanto tikai tad, ja mērķa peļņa, kas noteikta, ņemot vērā minētajā pantā minētos faktorus, ir mazāka par 6 %, kas nav noticis šajā izmeklēšanā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(232)

EMPC apgalvoja, ka Komisijas izmantotā pieeja, koriģējot cenu, kas nerada kaitējumu, attiecībā uz nākotnes atbilstības nodrošināšanas izmaksām saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (“ETS”) un ES Rūpniecisko emisiju direktīvu (“RED”), bija pretrunā pašreizējās ETS un RED mērķiem. Tika apgalvots, ka pašreizējiem oglekļa emisiju pārvirzes aizsardzības pasākumiem ETS ietvaros pamatā esošā pieeja paredz, ka katrā oglekļa emisiju pārvirzei pakļautajā nozarē uzņēmumi tiek salīdzināti ar etalonrādītāju, ko nosaka 10 % uzņēmumu, kuriem ir vislabākie rādītāji. Uzņēmumi maksātu lielākas ETS izmaksas, ja to darbības rādītāji būtu sliktāki par etalonrādītāju. Tāpat tie varētu samazināt SEG emisiju intensitāti, kas galu galā tos varētu ierindot 10 % uzņēmumu grupā, kuriem ir vislabākie rādītāji. Attiecībā uz izmaksām, kas ir saistītas ar RED, EMPC apgalvoja, ka nav skaidrs, kā tās tiek aprēķinātas vai piešķirtas. Tāpēc EPMC uzskata, ka Komisija, ņemot vērā ne tikai sūdzības iesniedzēja faktiskās, bet arī turpmākās ETS un RED izmaksas, faktiski attiecībā uz sūdzības iesniedzēju ieviesa oglekļa robežkontroles mehānismu, kas nebija pieejams citām nozarēm.

(233)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu ir jāņem vērā turpmākas izmaksas, kas izriet citstarp no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuros Savienība ir puse, un kas Savienības ražošanas nozarei radīsies 11. panta 2. punktā noteiktajā pasākuma piemērošanas periodā. Tas, vai šādas izmaksas ir nesaderīgas ar ETS un RED mērķiem un vai attiecībā uz sūdzības iesniedzējiem pastāv oglekļa robežkontroles mehānisms, kas nebija pieejams citām nozarēm, nav būtiski. Tāpēc Komisijai ir juridisks pienākums ņemt vērā visas šīs izmaksas neatkarīgi no to apzīmējuma, pamatojoties uz šo pamatregulas noteikumu, ja vien ir ievēroti tā piemērošanas nosacījumi. Pagaidu regulas 265. apsvērumā Komisija paskaidroja, kā tika aprēķinātas izmaksas par atbilstības nodrošināšanu ES ETS.

(234)

Tomēr Komisija apstiprināja, ka korekcija tika aprēķināta, pamatojoties tikai uz papildu ETS un RED izmaksām, kas vidēji tiks piemērotas pasākumu darbības laikā, kā noteikts pamatregulas 7. panta 2.d punktā. Komisijas dienestu iesniegtie un pārbaudītie pierādījumi šajā sakarā atbilst pamatregulas 7. panta 2.d punkta nosacījumiem. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(235)

LCLA lūdza Komisiju, lai, aprēķinot mērķa cenas samazinājuma starpību, kā saucēju izmantotu deklarēto CIF, nevis salikto CIF.

(236)

Šī prasība ir balstīta uz pārpratumu no LCLA puses, jo Komisija, aprēķinot mērķa cenas samazinājuma starpību, patiešām izmantoja deklarēto CIF kā saucēju.

(237)

Atbilstoši pamatregulas 9. panta 4. punkta trešajai daļai un tā kā Komisija nereģistrēja importu iepriekšējās informācijas izpaušanas periodā, tā analizēja importa apjomu dinamiku, lai noteiktu, vai 3. apsvērumā minētajā iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā notika turpmāks ievērojams izmeklējamā importa pieaugums, nolūkā noteikt, vai kaitējuma starpības noteikšanā ņemt vērā šāda pieauguma radīto papildu kaitējumu.

(238)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas EMPC, nenorādot nekādus jaunus elementus, atkārtoja 232. apsvērumā minēto apgalvojumu, ka, pielāgojot kaitējumu neradošas cenas nākotnes ETS un IED atbilstības izmaksām, nepamatoti tika faktiski ieviests oglekļa robežkontroles mehānisms, kas bija pieejams tikai Savienības MEG ražotājiem.

(239)

Tā kā EMPC apgalvojums netika pamatots ar nekādiem jauniem elementiem, Komisija palika pie saviem secinājumiem 232. apsvērumā.

(240)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas SABIC atkārtoja savu apgalvojumu, nesniedzot nekādus jaunus elementus, ka mērķa cenas noteikšanai izmantotā peļņa ir pārāk augsta attiecībā uz preci un ir balstīta uz periodu, kurā darbojās etilēna iepirkuma kartelis. Tas arī piebilda, ka mērķa peļņa bija lielāka nekā sūdzībā norādītie peļņas rādītāji.

(241)

Tā kā SABIC apgalvojums netika pamatots ar nekādiem jauniem elementiem, Komisija palika pie saviem secinājumiem 232. apsvērumā. Kas attiecas uz sūdzībā minētajām peļņas normām, tad tās netika pārbaudītas, savukārt mērķa peļņas noteikšanā izmantotās peļņas normas tika pārbaudītas attālinātās kontrolpārbaudes laikā.

Amerikas Savienotās Valstis

(242)

Uz datubāzes Surveillance 2 datu pamata tika noskaidrots, ka importa apjomi no ASV četru nedēļu iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā bija par 39 % lielāki nekā vidējie četru nedēļu importa apjomi izmeklēšanas periodā. Uz šāda pamata Komisija secināja, ka iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā notika ievērojams izmeklējamā importa pieaugums.

(243)

Lai ņemtu vērā importa pieauguma radīto papildu kaitējumu, Komisija nolēma koriģēt kaitējuma novēršanas līmeni atbilstīgi importa apjoma pieaugumam, kuru atbilstīgi 9. panta 4. punktam uzskata par attiecīgo svēruma koeficientu. Tādējādi tā aprēķināja reizināšanas koeficientu, ko noteica, četru nedēļu iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā importētā 28 852 tonnu apjoma un 52 nedēļu izmeklēšanas periodā importētā apjoma summu dalot ar importa apjomu izmeklēšanas periodā, un to attiecināja uz 56 nedēļām. Iegūtais skaitlis 1,0278 atbilst turpmāka importa pieauguma radītajam papildu kaitējumam. Tādējādi provizoriskās kaitējuma starpības tika reizinātas ar šo koeficientu. Tāpēc galīgais kaitējuma novēršanas līmenis ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un visiem pārējiem uzņēmumiem ir šāds:

Valsts	Uzņēmums	Galīgā kaitējuma starpība (%)
ASV	Lotte Chemical Louisiana LLC	39,6
ASV	MEGlobal Americas Inc.	78,9
ASV	Citi uzņēmumi, kas sadarbojās	46,7
ASV	Visi pārējie uzņēmumi	109,4

Saūda Arābijas Karaliste

(244)

Uz datubāzes Surveillance 2 datu pamata tika noskaidrots, ka importa apjomi no SAK četru nedēļu iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā bija par 15,3 % mazāki nekā vidējie četru nedēļu importa apjomi izmeklēšanas periodā. Uz šāda pamata Komisija secināja, ka iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā nav noticis ievērojams izmeklējamā importa pieaugums.

(245)

Līdz ar to Komisija šajā sakarā nekoriģēja kaitējuma novēršanas līmeni.

(246)

Tomēr Komisija konstatēja nelielu pārrakstīšanās kļūdu datos, kas bija kaitējuma starpības aprēķina pamatā. No tā izriet, ka pārskatītā kaitējuma starpība attiecībā uz SABIC ir 61,5 %.

7. SAVIENĪBAS INTERESES

7.1. Savienības ražošanas nozares intereses

(247)

Oxyde un Helm apgalvoja, ka nepastāv reāls risks, ka MEG ražotāji pārtrauktu MEG ražošanu Savienībā, jo atkarībā no tirgus apstākļiem tie varētu viegli pāriet no MEG ražošanas uz citu ražojumu ražošanu. Turklāt Arteco apgalvoja, ka nav citu pierādījumu, ka Savienības ražošanas nozare pārtrauktu MEG ražošanu, ja netiktu noteikti antidempinga pasākumi, izņemot Savienības ražošanas nozares apgalvojumu. Turklāt Arteco apgalvoja, ka Savienības tirgu jau tagad raksturo Savienības MEG ražotāju nespēja vai nevēlēšanās apmierināt pieprasījumu, un iesniedza pierādījumus no kāda Savienības MEG ražotāja, kurš atteicās piegādāt MEG uzņēmumam Arteco ražošanas apjoma trūkuma dēļ.

(248)

Komisija nepiekrita šiem apgalvojumiem. Savienības ražotāji no 2017. gada līdz izmeklēšanas periodam jau ir zaudējuši 10,7 procentpunktus no to brīvā tirgus daļas – galvenokārt par labu importam no attiecīgajām valstīm, kuru tirgus daļa tajā pašā periodā palielinājās par 12,5 procentpunktiem. Pat ja ECP līmenis pēc IP palielināsies, Savienības ražošanas nozare turpinās zaudēt tirgus daļu par labu attiecīgo valstu eksportētājiem, ja tie turpinās pārdot Savienības tirgū par cenām, kas rada kaitējumu. Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā jau ir samazinājies par 19 %. Arteco iesniegtie pierādījumi liecina, ka, ja Savienības tirgū netiks atjaunoti līdzvērtīgi konkurences apstākļi, tas, visticamāk, ietekmēs MEG ražošanas apjomus Savienībā, un lietotāji būs atkarīgi no importa. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(249)

Oxyde, Helm un Tricon apgalvoja, ka trīs izlasē iekļautie Savienības ražotāji ietilpst lielās uzņēmumu grupās un ka šo lielo grupu finansiālais stāvoklis nav īpaši apdraudēts saistībā ar MEG.

(250)

Pat ja izlasē iekļautie Savienības ražotāji ir daļa no lielām grupām, pasākumu nepiemērošana negatīvi ietekmētu viņus un citus Savienības ražotājus, un šī ietekme pārsniegtu rentabilitāti, kā paskaidrots pagaidu regulas 247. apsvērumā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(251)

CPME un LCLA arī apgalvoja, ka pamatregula neliedz Komisijai, novērtējot Savienības interešu pastāvēšanu, balstīties uz datiem laikposmā pēc IP.

(252)

CPME un LCLA nesniedza pierādījumus par datiem laikposmā pēc IP, kurus Komisija varētu ņemt vērā, analizējot Savienības intereses. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(253)

Tā kā citas piezīmes nav saņemtas, Komisija apstiprina savus pagaidu regulas 272.–277. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

7.2. Nesaistītu importētāju/tirgotāju, lietotāju un piegādātāju intereses

7.2.1. Vispārīgi

(254)

CPME un LCLA apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā to, ka Savienības ražošanas nozarei trūkst pietiekamas jaudas, lai apmierinātu Savienības pieprasījumu. CPME apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares jaudas palielināšanās EO jomā nenozīmē, ka palielināsies arī MEG ražošanas jauda. Turklāt CPME apgalvoja, ka ražošanas jaudas pārpalikums citos ģeogrāfiskajos tirgos nav būtisks antidempinga lietā, bet svarīgi ir tas, ka Savienības MEG ražošanas nozarei nepietiek jaudas, lai apmierinātu visu pieprasījumu, un ka tāpēc ir nepieciešams imports. CPME un LCLA arī apgalvoja, ka citas valstis, izņemot ASV un SAK, ģeogrāfisku, loģistikas un ekonomisku iemeslu dēļ nebija piemērots piegādes avots. CPME arī lūdza Komisiju darīt pieejamu ieinteresētajām personām pagaidu regulas 281. apsvērumā aprakstīto specializēto konsultantu veikto analīzi. Tāpat CPME norādīja, ka antidempinga maksājumi MEG importam no ASV un SAK radītu nopietnu MEG piegādes trūkumu Savienības tirgū, jo tie faktiski bloķētu visu importu.

(255)

No 1. un 4. tabulas datiem ir skaidrs, ka ražošanas jauda ir mazāka nekā patēriņš. Turklāt Komisija šo faktu skaidri atzina pagaidu regulas 225. apsvērumā. Plānotais EO ražošanas jaudas palielinājums nenozīmē, ka palielināsies MEG ražošanas jauda, taču tas liecina, ka MEG ražotājiem būs pieejams vairāk EO, ja tas būs vajadzīgs MEG ražošanai pēc tam, kad tirgū būs atjaunoti līdzvērtīgi konkurences apstākļi. Turklāt sūdzības iesniedzējs iesniedza pierādījumus, ka Savienības ražotājs PKN ir paziņojis par plāniem palielināt glikolu ražošanas apjomu Savienībā (23). Turklāt tā ir taisnība, ka Savienības tirgum ir vajadzīgs imports, un pasākumi patiešām ir paredzēti nevis tāpēc, lai novērstu importu, bet gan lai nodrošinātu, ka tas netiek veikts par dempinga cenām, kas rada kaitējumu. Šī informācija tika apkopota paziņojumā par lietas materiāliem (24), kas tika pievienots izmeklēšanas materiāliem. Šo informāciju Komisija ieguva no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, veicot AKP. Tās pamatā ir Wood Mackenzie maksas abonements. Kā norādīts 216. apsvērumā, Arteco, Oxyde un Helm uzsvēra, ka importa apjoms no citām valstīm pēc IP ir palielinājies, kas liecina par alternatīvu piegādes avotu pieejamību. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(256)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas CPME atkārtoja savu apgalvojumu, ka valstis, kas nav attiecīgās valstis, nebija piemēroti piegādes avoti ģeogrāfisku, loģistikas un ekonomisku iemeslu dēļ. CPME arī apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā CPME sniegtos pierādījumus šajā sakarā.

(257)

Komisija nepiekrita šim apgalvojumam. CPME ir izteikusi tikai vienkāršus apgalvojumus, kas nav pamatoti ar pierādījumiem par Singapūras, Dienvidkorejas un Taivānas neizmantoto jaudu un par to, kāpēc MEG eksports no šīm valstīm nebūtu piemērots. Tas, ka iepriekš Savienība neimportēja MEG no šīm valstīm, nenozīmē, ka tā to nevarētu darīt nākotnē. Turklāt citas personas, piemēram, Arteco, Oxyde un Helm, iesniedza pierādījumus, ka pēc IP importa apjoms no citām valstīm, piemēram, Kuveitas, Ķīnas, Japānas, Singapūras un Taivānas, palielinājās, kā norādīts 216. apsvērumā. Tas skaidri parāda, ka ir pieejami citi piegādes avoti. Turklāt, kā paskaidrots 255. apsvērumā, pasākumi ir paredzēti nevis tāpēc, lai novērstu importu, bet gan lai nodrošinātu, ka tas netiek veikts par dempinga cenām, kas rada kaitējumu. Turklāt pasākumu līmenis attiecībā uz importu no SAK un lielāko daļu importa no ASV ir no 3,0 % līdz 10,3 %, kas nav pārmērīgs. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

7.2.2. Nesaistīto importētāju/tirgotāju intereses

(258)

Kā paskaidrots 11.–13. apsvērumā, Tricon izmeklēšanā sadarbojās arī kā importētājs/tirgotājs. Šis uzņēmums atrodas ASV.

(259)

Tāpat kā pagaidu regulas 284. apsvērumā aprakstītajā cita importētāja gadījumā, ar MEG saistītā darbība Savienībā neveido nozīmīgu tā apgrozījuma daļu. Tricon pārdod MEG arī trešām valstīm, un tāpēc maksājumu piemērošana tā uzņēmējdarbību ietekmēs minimāli.

(260)

Tricon apgalvoja, ka Komisijas norādītais pagaidu regulā, ka ir pieejami citi piegādes avoti, neatspoguļo tirgus realitāti.

(261)

Komisija nepiekrīt šim apgalvojumam. Kā norādīts 216. apsvērumā, Arteco, Oxyde un Helm uzsvēra, ka pēc IP palielinājās imports Savienībā no vairākām valstīm, piemēram, Kuveitas, Ķīnas, Japānas, Singapūras un Taivānas. Tas liecina, ka patiešām ir pieejami citi piegādes avoti.

(262)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes un ņemot vērā 258.–261. apsvērumu, Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 283.–286. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

7.2.3. Lietotāju intereses

(263)

Arteco apgalvoja, ka, lai novērtētu antidempinga pasākumu ietekmi uz lietotājiem, jo īpaši dzeses šķidrumu ražotājiem, Komisijai bija jāizvērtē šādi faktori: 1) dzeses šķidrumu tirgus augstā konkurētspēja, 2) pircēju vēlme un spēja mainīt dzeses šķidrumu piegādātājus, lai iegūtu minimālu cenu starpību, 3) ievērojamās pētniecības un izstrādes (P&I) izmaksas dzeses šķidrumu ražotājiem, kas piegādā dzeses šķidrumus oriģināliekārtu ražotājiem (OEM), un 4) to dzesēšanas šķidrumu ražotāju skaits ārpus ES, kuri gūtu labumu no antidempinga pasākumu noteikšanas MEG. Arteco arī apgalvoja, ka dzeses šķidruma ražotāju radītā nodarbinātība ir lielāka par Savienības MEG ražotāju radīto nodarbinātību. Tāpēc, pēc Arteco domām, pasākumu noteikšanu nevar uzskatīt par tādu, kas ir Savienības interesēs, jo tā radītu lielāku kaitējumu ekonomikai kopumā, nekā atvieglotu MEG iekšzemes ražošanas nozares stāvokli.

(264)

Arteco nonāk pretrunā ar sevi. No vienas puses, uzņēmums apgalvo, ka dzeses šķidrumu tirgū ir ļoti liela konkurence, bet, no otras puses, savas prasības konfidenciālajā versijā atsaucas tikai uz vienu uzņēmumu kā savu lielāko konkurentu un apgalvo, ka dzeses šķidrumu oriģināliekārtu ražotāju tirgū pastāv oligopols. Turklāt, ja dzeses šķidrumu oriģināliekārtu ražotāju tirgū savā starpā konkurē galvenokārt divi dzeses šķidrumu ražotāji, ir maz ticams, ka automobiļu ražotāji, kuru ir daudz vairāk nekā dzeses šķidrumu ražotāju, spēs mainīt dzeses šķidrumu piegādātājus ar minimālām cenu atšķirībām, ņemot vērā arī dzeses šķidrumu ražotāju ievērojamās pētniecības un izstrādes izmaksas. Turklāt, lai gan nav izslēgts, ka dzeses šķidrumu imports nākotnē palielināsies, ņemot vērā apstākļus, ka katram automobiļu ražotājam ir sava dzeses šķidruma formula un ka neatbilstoša dzeses šķidruma gadījumā automobiļa dzinējam tiek nodarīts ievērojams kaitējums, ir maz ticams, ka automobiļu ražotāji pēc pasākumu noteikšanas viegli mainīs dzeses šķidruma piegādātāju.

(265)

Arteco arī apgalvoja, ka pasākumu noteikšana būs izdevīga tikai vienam dzeses šķidrumu ražotājam, kurš ir vertikāli integrēts un kuram tādējādi ir pieejams lētāks MEG.

(266)

Komisija nepiekrita šim apgalvojumam. Kā paskaidrots 132. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare ierobežotajā tirgū patiešām MEG pārdod galvenokārt dzeses šķidrumu nozarei. Attiecīgais ražotājs ir integrēts grupas līmenī, un MEG un dzeses šķidrumi tiek ražoti dažādās neatkarīgās vienībās. Kā aprakstīts pagaidu regulas 7. tabulā, attiecīgajā periodā MEG vidējā pārdošanas cena ierobežotajā tirgū vidēji bija tādā pašā līmenī kā MEG vidējā pārdošanas cena brīvajā tirgū.

(267)

Arteco, Oxyde, Helm un Tricon apgalvoja, ka nav garantiju, ka MEG ražotāji turpinās ražot MEG pat tad, ja tirgus apstākļi uzlabosies, jo Savienības ražošanas nozare koncentrēsies uz tādu ražojumu ražošanu, kas nodrošina vislielāko peļņas starpību atbilstīgi globālajai situācijai, un nav garantēts, ka tas būs MEG; tas nozīmē, ka lietotāji tiks atstāti dažu globāli strādājošu uzņēmumu varā.

(268)

Komisija norādīja, ka šis apgalvojums ir pretrunā 247. apsvērumā minētajam apgalvojumam. Turklāt nav skaidrs, kāpēc šīs ieinteresētās personas uzskata, ka rentablākiem EO atvasinājumiem pievērstos tikai Savienības MEG ražotāji, bet ne ASV un SAK eksportētāji. Ja netiks noteikti antidempinga pasākumi, MEG ražošanas apjoms Savienībā ievērojami samazināsies, jo Savienības MEG ražošanas nozare turpinās zaudēt tirgus daļu pat tad, ja tirgus apstākļi uzlabosies. Tādā gadījumā lietotājiem būs pieejams vēl mazāks skaits piegādes avotu, kā jau atzinuši Arteco, Oxyde, Helm un Tricon, un tie būs atkarīgi no importa. Galīgo pasākumu noteikšana nodrošinās, ka MEG ražošana Savienībā turpināsies.

(269)

Starptautiskais plastmasas izstrādājumu ražotājs RETAL norādīja, ka tā saistīto uzņēmumu UAB NEO GROUP (“NEO GROUP”), kas Savienībā ražo PET sveķus, nelabvēlīgi ietekmēja pagaidu pasākumu noteikšana. RETAL norādīja, ka tas piekrīt CPME nostājai un argumentiem pret pasākumu noteikšanu.

(270)

RETAL nav iesniedzis nekādus pierādījumus, lai pamatotu savu apgalvojumu, ka tā saistītā uzņēmuma darbību nelabvēlīgi ietekmējusi pagaidu pasākumu noteikšana. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts kā nepamatots. Turklāt izmeklēšanā atklājās, ka NEO GROUP ir vairāki piegādes avoti, proti, Savienības ražošanas nozare, imports no vienas no attiecīgajām valstīm, kā arī no citām trešām valstīm. Turklāt izmeklēšanas periodā NEO GROUP strādāja rentabli.

(271)

CPME apgalvoja, ka pasākumu piemērošana MEG importam no attiecīgajām valstīm būtiski ietekmētu PET ražotājus, jo PET ražotāju rentabilitāte bija no 1 % līdz 3 %. Turklāt tika apgalvots, ka PET ražotāji jau bija saskārušies ar sīvu konkurenci no citām valstīm, piemēram, Apvienotās Karalistes, Ēģiptes un Turcijas, kuru izcelsmes MEG importam nepiemēro antidempinga maksājumus vai ievedmuitas nodokļus un kuras tādēļ varēja piedāvāt PET Savienības tirgū par konkurētspējīgām cenām. Turklāt CPME apgalvoja, ka resursu trūkums inovācijām var negatīvi ietekmēt arī videi nekaitīgas politikas īstenošanu, kuras mērķis ir palielināt pārstrādātā PET daudzumu Savienībā. Turklāt CPME apgalvoja, ka antidempinga maksājumi MEG samazinās PET ražošanas apjomu Savienībā, kas nopietni kaitēs nodarbinātībai un ieguldījumiem vairākās dalībvalstīs. CPME arī norādīja, ka, ņemot vērā to, ka nodarbinātība PET ražošanas nozarē (vairāk nekā 2 000 darbinieku) ir lielāka nekā MEG ražošanas nozarē (mazāk nekā 100 darbinieku), Komisija, šķiet, nav līdzsvarojusi intereses.

(272)

Komisija nepiekrita šiem apgalvojumiem. PET ražošanas nozari jau daudzus gadus aizsargā antidempinga un antisubsidēšanas pasākumi. Pašlaik spēkā ir antisubsidēšanas pasākumi pret PET importu no Indijas. Pēdējā termiņbeigu pārskatīšanā, ko Komisija veica 2018./2019. gadā (25), PET Savienības ražošanas nozare laikposmā no 2017. gada 1. aprīļa līdz 2018. gada 31. martam bija darbojusies ar ievērojamu tirgus daļu 71,1 % apmērā. Kā aprakstīts 292. apsvērumā, lai gan pasākumu piemērošana MEG varētu apgrūtināt situāciju PET ražotājiem, kuri jau šobrīd strādā ar zaudējumiem, nav garantiju, ka šo uzņēmumu situācija netiks ietekmēta arī tad, ja Komisija nolems nepiemērot pasākumus pret MEG importu no attiecīgajām valstīm. Tas ir tāpēc, ka, ja pasākumi netiktu noteikti, Savienības ražošanas nozare, visticamāk, pārtrauktu MEG ražošanu brīvajam tirgum, tāpēc PET ražotāji būtu atkarīgi no importa no attiecīgajām valstīm. Turklāt, lai gan PET ražošanas nozare patiešām ir lielāka nozare nekā MEG ražošanas nozare, pasākumu noteikšana neietekmēs visus PET ražotājus, tāpēc šie ražotāji var turpināt īstenot videi nekaitīgu politiku, kuras mērķis ir palielināt pārstrādātā PET daudzumu Savienībā. Turklāt pasākumu līmenis svārstās no 7,7 % līdz 14,9 %, kas nav pārmērīgs.

(273)

LCLA apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi nekādas norādes par antidempinga pasākumu ietekmi uz PET ražošanas nozares ražošanas izmaksām vai rentabilitāti, un tai būtu jāpaskaidro, kāpēc antidempinga pasākumu ietekme uz PET ražošanas nozari nebūtu nesamērīga.

(274)

Komisija nepiekrita šim apgalvojumam. Pagaidu regulas 291. apsvērumā Komisija skaidroja antidempinga pasākumu ietekmi uz PET ražošanas izmaksām, kā arī rentabilitāti. Turklāt pagaidu regulas 292.–294. apsvērumā Komisija skaidroja PET ražotāju, kas sadarbojās, ekonomisko stāvokli un pasākumu noteikšanas ietekmi uz to ekonomisko stāvokli, kas attiecībā uz dažādiem ražotājiem bija atšķirīga. Komisija uzsvēra, ka to ražotāju stāvokli, kuriem bija sliktākie rādītāji, noteica citi faktori, ne tikai MEG cena, tāpēc to darbību un nodrošinātos simtus darbvietu galu galā nenosaka pasākumi. Turklāt, kā norādīts 272. apsvērumā, nav garantiju, ka šo uzņēmumu stāvoklis nepasliktināsies arī tad, ja pasākumi netiks piemēroti.

(275)

Nav saņemtas citas piezīmes par lietotāju interesēm, tāpēc Komisija apstiprina pagaidu regulas 287.–298. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

7.2.4. Piegādātāju intereses

(276)

Nav saņemtas piezīmes par piegādātāju interesēm, tāpēc Komisija apstiprina pagaidu regulas 299. un 300. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

7.3. Secinājums par Savienības interesēm

(277)

Arteco, Oxyde un Helm apgalvoja, ka ar Covid-19 pandēmiju saistīto ekonomisko grūtību kontekstā antidempinga pasākumu piemērošana nav Savienības interesēs.

(278)

Šīs personas neiesniedza pierādījumus vai datus, kas pamatotu šo apgalvojumu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(279)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas SABIC norādīja, ka nepiekrīt Komisijas secinājumiem pagaidu regulas 247. līdz 278. apsvērumā un 311. apsvērumā, nesniedzot nekādu jaunu informāciju šajā sakarā.

(280)

Savās piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas Arteco, Helm un Oxyde apgalvoja, ka Komisija, nosakot galīgos pasākumus, nav rīkojusies Savienības interesēs. Arī Tricon nepiekrita Komisijas novērtējumam par Savienības interesēm. Tomēr nekādi jauni argumenti, kas būtu pamatoti ar pierādījumiem, šajā sakarā netika iesniegti.

(281)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas CPME apgalvoja, ka Komisijai, lai novērtētu Savienības intereses, būtu jāņem vērā izmaiņas tirgus apstākļos pēc IP. CPME uzskatīja, ka MEG ECP pieaugums pēc IP ir strukturāls un ilgstošs. Turklāt tas apgalvoja, ka tieši IP bija raksturīgi ārkārtas apstākļi, kas saistīti ar pasaules tirgus attīstību 2019. gadā un Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu, kas norāda, ka galīgo antidempinga maksājumu pieņemšana nebija pamatota. Turklāt CPME norādīja, ka gadījumā, ja Komisija secinātu, ka tirgus attīstība pēc IP bija īslaicīga, kas tā nav, pašreizējie apstākļi, piemēram, ārkārtējais tirgus cenu kāpums Savienībā, kas saistīts ar Savienības ražošanas nozares nepietiekamo ražošanas jaudu un grūtībām iegūt MEG no citām valstīm, kas nav attiecīgās valstis, rada pamatu apturēt galīgos pasākumus saskaņā ar pamatregulas 14. panta 4. punktu.

(282)

Komisija izskatīja visus apgalvojumus par Covid-19 pandēmijas ietekmi, Savienības ražošanas nozares jaudu un citu piegādes avotu pieejamību šīs regulas un pagaidu regulas attiecīgajos apsvērumos, jo tie ne vienmēr tika izteikti saistībā ar Savienības interesēm.

(283)

Kas attiecas uz datiem pēc IP un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tad CPME apgalvojums ir izskaidrots šīs regulas 188. apsvērumā. Komisija šo informāciju analizēja arī Savienības interešu kontekstā. Saskaņā ar iesniegto informāciju MEG ECP, kā arī starpība starp MEG ECP un etilēna ECP (MEG un etilēna ECP starpība) pēc IP ir ievērojami palielinājušās.

(284)

MEG cenu nosaka ECP un atlaide. CPME nav iesniedzis nekādus pierādījumus par atlaides vai MEG galīgo cenu attīstību. CPME nav iesniedzis pierādījumus, ka šāds MEG ECP, kā arī MEG un etilēna ECP starpības pieaugums ir uzlabojis Savienības ražotāju ekonomisko stāvokli. Līdz ar to nav pierādījumu, ka šādas pārmaiņas ir izraisījušas “satriecošu Savienības ražošanas nozares tirgus cenu un peļņas pieaugumu”, kā apgalvo CPME. CPME nav iesniedzis nekādus pierādījumus, ka attīstība pēc IP būtu ilgtspējīga, kā norādīts 187. apsvērumā. Šis apgalvojums tiek noraidīts kā nepamatots.

(285)

Turklāt Komisija konstatēja, ka apturēšanas pieprasījums saskaņā ar 14. panta 4. punktu bija vispārīgs un nepamatots. Komisija var pārbaudīt, vai apturēšana būtu pamatota, ja tirgus apstākļi uz laiku ir mainījušies tādā mērā, ka kaitējums, visticamāk, neatkārtosies.

(286)

Pamatojoties uz iepriekš minēto un ņemot vērā to, ka nav saņemtas citas piezīmes, Komisija apstiprina savus pagaidu regulas 311. apsvērumā izklāstīto secinājumu.

8. GALĪGIE ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(287)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi, lai nepieļautu attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām izraisītu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(288)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgā antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

Valsts	Uzņēmums	Dempinga starpība (%)	Kaitējuma starpība (%)	Galīgais antidempinga maksājums (%)
Saūda Arābijas Karaliste	Saudi Kayan petrochemical company (Saudi Kayan)	7,7	61,5	7,7
	Yanbu National Petrochemical Company (Yansab)	7,7	61,5	7,7
	Eastern Petrochemical Company (Sharq)	7,7	61,5	7,7
	Saudi Yanbu Petrochemical Company (Yanpet)	7,7	61,5	7,7
	Arabian Petrochemical Company (Petrokemya)	7,7	61,5	7,7
	Jubail United Petrochemical Company (United)	7,7	61,5	7,7
	Visi pārējie uzņēmumi	7,7	61,5	7,7
Amerikas Savienotās Valstis	Lotte Chemical Louisiana LLC	3,0	39,6	3,0
	MEGlobal Americas Inc.	46,7	78,9	46,7
	Citi uzņēmumi, kas sadarbojās	10,3	46,9	10,3
	Visi pārējie uzņēmumi	60,1	109,4	60,1

(289)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās ataino izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājumu likmes tādējādi ir piemērojamas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši nosauktie tiesību subjekti. Šīs maksājuma likmes attiecīgā ražojuma importam nevar izmantot neviens uzņēmums, kas nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, arī tās vienības ne, kas saistītas ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, un tiem būtu jāpiemēro maksājuma likme, kas attiecas uz “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(290)

Ja uzņēmums pēc tam maina kādas savas vienības nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums ir jāadresē Komisijai (26). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas ļauj pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, tad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēta regula par nosaukuma maiņu.

(291)

Lai mazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošina individuālo antidempinga maksājumu pienācīgu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, ir jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam ir jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(292)

Kaut arī uzrādīt šo rēķinu dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīgs, lai importam piemērotu antidempinga maksājuma individuālās likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā minētajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāpilda ierastās pārbaudes, un tiem, tāpat kā citos gadījumos, var būt vajadzīgi papildu dokumenti (nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka nākamais pieprasījums piemērot zemāko maksājuma likmi ir pamatots.

(293)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas mazākas individuālās maksājuma likmes, īpaši pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas, būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par pasākumu noteikšanas izraisītām pārmaiņām tirdzniecības modelī pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi, šādos apstākļos var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt nepieciešamību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un noteikt valsts mēroga maksājumu.

(294)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts visiem pārējiem uzņēmumiem, būtu jāpiemēro ne tikai ražotājiem eksportētājiem, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neeksportēja uz Savienību.

8.1. Saistības

(295)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas pamatregulas 8. panta 2. punktā noteiktajā termiņā cenu saistību piedāvājumu iesniedza viens ražotājs eksportētājs – LCLA.

(296)

Saskaņā ar pamatregulas 8. pantu cenu saistību piedāvājumam jābūt pienācīgiem, lai novērstu dempinga kaitīgo ietekmi, un tā pieņemšana nav uzskatāma par nepraktisku. Komisija novērtēja piedāvājumu, ņemot vērā šos kritērijus, un uzskatīja, ka tā pieņemšana būtu nepraktiska šādu iemeslu dēļ.

(297)

Komisija konstatēja vairākus riskus. Pirmkārt, LCLA ierosinātā cenu noteikšanas metode ietvēra fiksētu minimālo importa cenu (“MIC”), kas aprēķināta, pamatojoties uz normālo vērtību izmeklēšanas periodā. Ņemot vērā MEG cenu lielās svārstības, šāda pieeja nebūtu pietiekama, lai nodrošinātu, ka šāda MIC laika gaitā pienācīgi atspoguļo pasākumus, un novērstu kaitējumu radošo dempinga ietekmi. Šāda situācija apdraud saistību izpildi. Ņemot vērā iepriekš minēto, saistības nevar pieņemt. Turklāt Komisija uzskata, ka, ņemot vērā MEG cenu noteikšanas veidu, iesaistīto izejvielu veidu un to, ka trūkst uzticamu un viegli pieejamu attiecīgās informācijas avotu, nav praktisku veidu, kā indeksēt šīs cenas.

(298)

Turklāt Komisija konstatēja reālus šķērskompensācijas riskus un šķēršļus veikt praktisku uzraudzību attiecībā uz LCLA pārdošanas darbībām. Turklāt uzraudzība tika uzskatīta par nepraktisku arī LCLA iepirkuma darbību dēļ. Visbeidzot, LCLA neuzņēmās saistības pārdot attiecīgo ražojumu Savienībā tikai tiešās pārdošanas veidā, lai gan tam bija vairāki saistīti uzņēmumi Savienībā. Netiešie pārdošanas kanāli palielina šķērskompensācijas risku un sarežģī uzraudzību. Turklāt nav paredzēta klauzula, ar ko koriģēt MIC saistītās pārdošanas gadījumā, tādējādi vājinot MIC spēju novērst dempinga kaitējumu radošo ietekmi.

(299)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka cenu saistību piedāvājumu nevar pieņemt.

(300)

Komisija saistību piedāvātājam nosūtīja vēstuli, kurā bija izklāstīti saistību piedāvājuma noraidīšanas iemesli. Piezīmes netika saņemtas.

8.2. Pagaidu maksājumu galīgā iekasēšana

(301)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma apmēru, summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu, kurš noteikts ar pagaidu regulu, būtu jāiekasē galīgi, nepārsniedzot šajā regulā noteikto apjomu.

9. NOBEIGUMA NOTEIKUMS

(302)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (27) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(303)

Komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, nav sniegusi atzinumu par šajā regulā paredzētajiem pasākumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo nosaka galīgo antidempinga maksājumu Amerikas Savienoto Valstu un Saūda Arābijas Karalistes izcelsmes monoetilēnglikola (pašreizējais EK numurs 203-473-3), ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2905 31 00 (Taric kods 2905310010), importam.

2. Galīgā antidempinga maksājuma likmes, kas piemērojamas 1. punktā aprakstītā un tālāk sarakstā norādīto uzņēmumu ražotā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Valsts	Uzņēmums	Galīgais antidempinga maksājums	Taric papildu kods
Saūda Arābijas Karaliste	Saudi Kayan petrochemical company (Saudi Kayan)	7,7 %	C674
Saūda Arābijas Karaliste	Yanbu National Petrochemical Company (Yansab)	7,7 %	C675
Saūda Arābijas Karaliste	Eastern Petrochemical Company (Sharq)	7,7 %	C676
Saūda Arābijas Karaliste	Saudi Yanbu Petrochemical Company (Yanpet)	7,7 %	C677
Saūda Arābijas Karaliste	Arabian Petrochemical Company (Petrokemya)	7,7 %	C678
Saūda Arābijas Karaliste	Jubail United Petrochemical Company (United)	7,7 %	C679
Saūda Arābijas Karaliste	Visi pārējie uzņēmumi	7,7 %	C999
Amerikas Savienotās Valstis	Lotte Chemical Louisiana LLC	3,0 %	C684
Amerikas Savienotās Valstis	MEGlobal Americas Inc.	46,7 %	C680
Amerikas Savienotās Valstis	Citi uzņēmumi, kas sadarbojās un ir uzskaitīti I pielikumā	10,3 %
Amerikas Savienotās Valstis	Visi pārējie uzņēmumi	60,1 %	C999

3. Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins, kurā ir šāda deklarācija, ko datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušās vienības amatpersona un kur norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies(-usies), apliecinu, ka šajā rēķinā norādīto eksportam uz Eiropas Savienību pārdoto (apjoms) (attiecīgais ražojums) ir ražojis uzņēmums (uzņēmuma nosaukums un adrese) (Taric papildu kods), kurš atrodas [attiecīgā valsts]. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.” Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem noteikto maksājuma likmi.

4. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Galīgi iekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu atbilstīgi Komisijas Īstenošanas regulai (ES) 2021/939 (2021. gada 10. jūnijs), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Amerikas Savienoto Valstu un Saūda Arābijas Karalistes izcelsmes monoetilēnglikola importam. Nodrošinātās summas, kas pārsniedz antidempinga maksājuma galīgās likmes, atmaksā.

3. pants

Šīs regulas 1. panta 2. punktu var grozīt, lai pievienotu jaunus ražotājus eksportētājus no Amerikas Savienotajām Valstīm un tiem piemērotu atbilstošu vidējo svērto antidempinga maksājuma likmi izlasē neiekļautiem uzņēmumiem, kas sadarbojas. Jauns ražotājs eksportētājs sniedz pierādījumus, ka:

a)	tas izmeklēšanas periodā (no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam) nav eksportējis 1. panta 1. punktā aprakstītās preces;

b)	nav saistīts ar eksportētāju vai ražotāju, uz kuru attiecas ar šo regulu noteiktie pasākumi; un

c)	pēc izmeklēšanas perioda beigām tas ir vai nu faktiski eksportējis attiecīgo ražojumu, vai arī uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību ievērojamu daudzumu.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 12. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp., ar turpmākiem grozījumiem.

(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/939 (2021. gada 10. jūnijs), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Amerikas Savienoto Valstu un Saūda Arābijas Karalistes izcelsmes monoetilēnglikola importam (OV L 205, 11.6.2021., 4. lpp.).

(3) Ekspertu grupas ziņojums Guatemala – Definitive Anti-Dumping Measures on Grey Portland Cement from Mexico, WT/DS156/R, 8.53. punkts.

(4) Ekspertu grupas ziņojums United States – Final Dumping Determination on Softwood Lumber from Canada (US – Softwood Lumber V), WT/DS264/R, 7.87. punkts.

(5) Sk. PTO ekspertu grupas ziņojumu US – Softwood Lumber V, WT/DS264/R, 7.54.–7.55. punkts (izcēlums oriģinālā), un PTO ekspertu grupas ziņojumu Guatemala – Definitive Anti-Dumping Measures on Grey Portland Cement from Mexico (“Guatemala – Cement II”), WT/DS156/R, 2001. gada 24. oktobris, 8.35. punkts, un 2001. gada 20. jūnija spriedumu lietā Euroalliages, T-188/99, ECLI:EU:T:2001:166, 52. punkts..

(6) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.).

(7) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:32020M9410&qid=1624532083284&from=EN

(8) Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.).

(9) Ekspertu grupa ziņojums United States – Anti-Dumping Measures on Certain Oil Country Tubular Goods from Korea (US – OCTG (Korea)), WT/DS488/R, 7.147. punkts.

(10) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1336 (2020. gada 25. septembris), ar ko nosaka galīgos antidempinga maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes polivinilspirtu importam (OV L 315, 29.9.2020., 1. lpp.), 352. apsvērums.

(11) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/931 (2018. gada 28. jūnijs), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktam nosaka galīgo antidempinga maksājumu Indijas un Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes skābeņskābes importam (OV L 165, 2.7.2018., 13. lpp.).

(12) Padomes Regula (EK) Nr. 1292/2007 (2007. gada 30. oktobris), ar ko pēc pārskatīšanas sakarā ar termiņa izbeigšanos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu piemēro galīgu antidempinga maksājumu Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēves importam un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 3. punktu izbeidz daļēju starpposma pārskatīšanu (OV L 288, 6.11.2007., 1. lpp.), 22. apsvērums.

(13) Pagaidu regulas 98.–101. apsvērums attiecībā uz LCLA eksporta cenas noteikšanu kļūdaini tika ievietoti 3.1.3. iedaļā (Saūda Arābijas Karalistes eksporta cena), lai gan tie attiecas uz Amerikas Savienoto Valstu eksporta cenas noteikšanu (3.2.3. iedaļa).

(14) Apvienotajā Karalistē MEG netiek ražots.

(15) t21.003640.

(16) Ekspertu grupas ziņojums European Communities – Anti Dumping Duties on Malleable Cast Iron Tube or Pipe Fittings from Brazil, WT/DS219/R, 7.242. punkts.

(17) Apelācijas institūcijas ziņojums Mexico – Definitive Anti-Dumping Measures on Beef and Rice, Complaint with Respect to Rice, WT/DS295/AB/R, 183. punkts.

(18) Komisijas lēmuma kopsavilkums lietā AT.40410 – Ethylene, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52021AT40410(02)&from=EN.

(19) https://argkg.com/pipeline-network/

(20) https://www.icis.com/explore/resources/news/2021/07/26/10666951/exxonmobil-sabic-jv-mechanically-completes-pe-eg-units-at-us-site https://www.spglobal.com/platts/en/market-insights/latest-news/petrochemicals/030421-factbox-meglobal-restarts-texas-meg-unit-tpc-expects-longer-restart-timeline http://www.mrcplast.com/news-news_open-358207.html

(21) Apelācijas institūcijas ziņojums US – Hot-Rolled Steel, 223. un 226. punkts.

(22) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52021AT40410(02)&from=EN

(23) Orlen, “PKN ORLEN takes next step in its Petrochemical Development Programme”, https://www.orlen.pl/EN/PressOffice/Pages/PKN-ORLEN-takes-next-step-in-its-Petrochemical-Development-Programme.aspx.

(24) t21.006272.

(25) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1286 (2019. gada 30. jūlijs), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1037 18. pantu, nosaka galīgo kompensācijas maksājumu konkrēta Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) importam (OV L 202, 31.7.2019., 81. lpp.).

(26) European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate G, Rue de la Loi 170, 1040 Brussels, Belgium.

(27) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Izlasē neiekļautie Amerikas Savienoto Valstu ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās

Valsts	Nosaukums	Taric papildu kods
Amerikas Savienotās Valstis	Indorama Ventures Oxides LLC	C681
Amerikas Savienotās Valstis	Equistar Chemicals, LP	C682
Amerikas Savienotās Valstis	Sasol Chemicals North America LLC	C683

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 402

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	64. gadagājums 2021. gada 15. novembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1972 (2021. gada 11. augusts), ar ko, nosakot to papildu izmaksu aprēķināšanas kritērijus, kas operatoriem radušās dažu tālākajos reģionos iegūtu zvejas un akvakultūras produktu zvejošanā, audzēšanā, apstrādē un tirdzniecībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1139, ar ko izveido Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un groza Regulu (ES) 2017/1004	1
	*	Komisijas Regula (ES) 2021/1973 (2021. gada 12. novembris), ar ko labo Regulas (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai, vācu valodas versiju ( 1 )	4
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1974 (2021. gada 12. novembris), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2015/2283 atļauj kā jaunu pārtikas produktu tirgū laist žāvētus Synsepalum dulcificum augļus un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2470 ( 1 )	5
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1975 (2021. gada 12. novembris), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2015/2283 atļauj kā jaunu pārtikas produktu laist tirgū saldētus, žāvētus un pulverī samaltus Locusta migratoria un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2470 ( 1 )	10
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1976 (2021. gada 12. novembris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts Amerikas Savienoto Valstu un Saūda Arābijas Karalistes izcelsmes monoetilēnglikola importam	17
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1977 (2021. gada 12. novembris), ar ko attiecībā uz ierakstiem par Apvienoto Karalisti to trešo valstu sarakstos, no kurām Savienībā atļauts ievest mājputnu, mājputnu reproduktīvo produktu un svaigas mājputnu un medījamo putnu gaļas sūtījumus, groza Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 V un XIV pielikumu ( 1 )	60
		DIREKTĪVAS
	*	Komisijas Deleģētā direktīva (ES) 2021/1978 (2021. gada 11. augusts), ar ko attiecībā uz atbrīvojumu, kurš atļautu bis(2-etilheksil)ftalātu (DEHP), butilbenzilftalātu (BBP), dibutilftalātu (DBP) un diizobutilftalātu (DIBP) izmantot rezerves daļās, kas atgūtas no medicīniskām ierīcēm un izmantotas to remontam vai pārjaunošanai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/65/ES IV pielikumu, to pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai ( 1 )	65
	*	Komisijas Deleģētā direktīva (ES) 2021/1979 (2021. gada 11. augusts), ar ko attiecībā uz atbrīvojumu, kas atļautu bis(2-etilheksil)ftalātu (DEHP) izmantot magnētiskās rezonanses attēldiagnostikas (MRI) detektorspoļu plastmasas detaļās, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/65/ES IV pielikumu, to pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai ( 1 )	69
	*	Komisijas Deleģētā direktīva (ES) 2021/1980 (2021. gada 11. augusts), ar ko attiecībā uz atbrīvojumu, kas atļautu bis(2-etilheksil)ftalātu (DEHP) izmantot jonselektīvajos elektrodos cilvēka ķermeņa šķidrumu un/vai dializāta analīzei, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/65/ES IV pielikumu, to pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai ( 1 )	73
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2021/1981 (2021. gada 9. novembris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas Transportlīdzekļu noteikumu harmonizācijas pasaules forumā attiecībā uz priekšlikumiem par izmaiņām ANO Noteikumos Nr. 0, 14, 16, 22, 24, 37, 45, 48, 49, 55, 58, 67, 79, 83, 86, 90, 94, 95, 100, 101, 110, 116, 118, 125, 128, 129, 133, 134, 135, 137, 145, 149, 150, 151, 152, 153, 157, 158 un 159, priekšlikumiem par grozījumiem Konsolidētajās rezolūcijās R.E.3 un R.E.5, priekšlikumiem par grozījumiem Savstarpējās rezolūcijās M.R.1 un M.R.2 un priekšlikumiem par atļaujām grozīt ANO VTN par gājēju drošību un izstrādāt ANO VTN par vispārējām emisijām reālos braukšanas apstākļos un par bremžu cietdaļiņu emisijām	77


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.