11.11.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 399/1

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2021/1956

(2021. gada 10. novembris)

par Savienības Civilās aizsardzības zināšanu tīkla izveidi un organizāciju

(izziņots ar dokumenta numuru C(2021) 7939)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (1) un jo īpaši tā 32. panta 1. punkta h) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Lēmumā Nr. 1313/2013/ES noteiktā Savienības civilās aizsardzības mehānisma (“Savienības mehānisms”) mērķis ir nostiprināt sadarbību starp dalībvalstīm un Savienību un veicināt koordināciju civilās aizsardzības jomā, lai uzlabotu Savienības reakciju uz dabas un cilvēku izraisītām katastrofām.

(2)

Saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 13. pantu būtu jāizveido Savienības Civilās aizsardzības zināšanu tīkls (“zināšanu tīkls”), lai apkopotu, apstrādātu un izplatītu ar Savienības mehānismu saistītās zināšanas un informāciju, ietverot attiecīgos civilās aizsardzības un katastrofu pārvarēšanas dalībniekus, izcilības centrus, universitātes un pētniekus un ievērojot daudzējāda apdraudējuma pieeju.

(3)

Saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 13. panta 1. punktu Komisija ar zināšanu tīkla starpniecību atbalsta plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesu saskaņotību, veicinot nepārtrauktu zināšanu un informācijas apmaiņu, kurā iesaistītas visas Savienības mehānisma darbības jomas. Veicinot nepārtrauktu zināšanu un informācijas apmaiņu, Komisijai ar zināšanu tīkla starpniecību būtu jāsagatavo stratēģiskie plāni, kuros būs izklāstīta zināšanu tīkla stratēģiskā ievirze turpmākajiem gadiem.

(4)

Lai radītu sinerģiju ar citām attiecīgām grupām un tīkliem, zināšanu tīklam būtu cieši jāsadarbojas ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 33. panta 1. punktā minēto komiteju, kā arī ar Komisijas ekspertu grupām civilās aizsardzības un katastrofu pārvarēšanas jomā, kas ir reģistrētas Komisijas Ekspertu grupu un citu līdzīgu struktūru reģistrā. Zināšanu tīklam un Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centram (ERCC) ir cieši jāsadarbojas, lai savās attiecīgajās darbībās nodrošinātu papildināmību un savstarpēju atbalstu.

(5)	Zināšanu tīklam nevajadzētu veikt dubultdarbu, bet gan būtu jāizmanto rezultāti, kas iegūti citās Komisijas iniciatīvās saistībā ar tīkla darbību.

(6)	Lai varētu oficiāli izveidot zināšanu tīklu, ir jāpieņem noteikumi par zināšanu tīkla organizatorisko struktūru un darbību.

(7)	Zināšanu tīkla organizatoriskajā struktūrā vajadzētu būt iekļautām padomdevējām struktūrām un sekretariātam. Zināšanu tīkla padomdevējas struktūras ir valde un darba grupas katram zināšanu tīkla pīlāram.

(8)	Valdei galvenokārt būtu jādarbojas kā stratēģiskajam forumam, kas Komisijai sniedz stratēģisku ievirzi, un tai būtu jāveic zināšanu tīkla konsultatīvās pārraudzības funkcijas.

(9)

Lai nodrošinātu zināšanu tīkla darbības efektīvu un lietderīgu organizāciju, ir nepieciešams izveidot sekretariātu. Sekretariāta funkcijas būtu jāpilda Komisijai, un šīm funkcijām būtu jāaptver zināšanu tīkla pārvaldība, administrēšana un koordinēšana. Sekretariāta galvenā funkcija ir nodrošināt saskaņotību, sinerģiju un netraucētu informācijas plūsmu zināšanu tīklā, kā arī koordinēt zināšanu tīkla darbības atbilstoši stratēģiskajai plānošanai.

(10)

Zināšanu tīkls un tā darbības būtu jāstrukturē divos galvenajos pīlāros, kam būtu jānodrošina satvars galvenajām zināšanu tīkla darbībām un jāveicina tīklā balstītas apmaiņas atbilstoši katra pīlāra – pīlārs “spēju veidošana” un pīlārs “zinātne” – darbības jomai. Pīlāram “spēju veidošana” vajadzētu būt vērstam uz to, lai apvienotu, veicinātu un stiprinātu spēju veidošanas iniciatīvas, kas ir būtiskas ieinteresētajām personām civilās aizsardzības un katastrofu pārvarēšanas jomā, īpašu uzmanību pievēršot Savienības mehānismam. Pīlāram “zinātne” vajadzētu būt vērstam uz to, lai apvienotu akadēmiskās aprindas, praktiķus un lēmumu pieņēmējus daudznozaru, starpnozaru un pārrobežu sadarbības nolūkā, lai zinātniskās atziņas efektīvāk piemērotu katastrofu riska pārvaldībai un jo īpaši novēršanas un sagatavotības darbībām.

(11)

Pīlāram “spēju veidošana” vajadzētu būt vērstam uz plaši zināmām esošām programmām un projektiem, piemēram, Savienības mehānisma apmācības un praktisko nodarbību programmu, ekspertu apmaiņas programmu civilās aizsardzības jomā, zināšanu tīkla partnerībām un Savienības mehānisma novēršanas un sagatavotības programmu. Šīs programmas būtu jākonsolidē, izmantojot pakāpenisku un nepārtrauktu procesu, un jāpapildina ar citām spēju veidošanas darbībām. Pīlāram “zinātne” vajadzētu balstīties uz esošajām zinātniskajām struktūrām un tīkliem, kas atbalsta Savienības mehānismu, jo īpaši Zināšanu centru katastrofu riska pārvaldībai, ko pārvalda Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs, kā arī attiecīgajām “Apvārsnis Eiropa” programmām, no kurām finansē pētniecības un inovācijas darbības un saistītās tīklu veidošanas iniciatīvas katastrofu riska pārvaldības jomā, un šīs struktūras un tīkli būtu jāintegrē.

(12)	Noteikumiem par to, kā zināšanu tīkla dalībnieki izpauž informāciju, būtu jāatbilst dienesta noslēpuma ievērošanas pienākumam.

(13)	Lai nodrošinātu zināšanu tīkla struktūru veikto darbību pārredzamību, Komisijai attiecīgie sanāksmju dokumenti būtu jāpublicē Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 13. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajā tiešsaistes platformā.

(14)	Personas dati būtu jāapstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (2).

(15)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 33. panta 1. punktā minētā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

Šajā lēmumā ir izklāstīta zināšanu tīkla organizatoriskā struktūra un darbība, un ar to tiek izveidota valde, sekretariāts un pīlāru darba grupas, tostarp noteikts to sastāvs un uzdevumi, un izklāstīti to darbības noteikumi.

2. pants

Savienības Civilās aizsardzības zināšanu tīkls

Ir izveidots Savienības Civilās aizsardzības zināšanu tīkls.

Tā mērķis ir sasniegt Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 13. pantā noteiktos mērķus un veikt tajā noteiktos uzdevumus.

3. pants

Zināšanu tīkla sastāvs

Zināšanu tīkla organizatorisko struktūru veido šādas padomdevējas struktūras:

valde;

b)	pīlāru darba grupas.

4. pants

Valde

Valde konsultē Komisiju par zināšanu tīkla pārvaldību, nodrošinot, ka tiek sasniegts zināšanu tīkla vispārējais mērķis un tā galvenie mērķi saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 13. pantu.

5. pants

Valdes sastāvs

1. Valdē ir Komisijas pārstāvis un katras dalībvalsts pārstāvis. Komisija un dalībvalstis valdē ieceļ pārstāvi un pārstāvja vietnieku. Tiek veicināta dzimumu ziņā līdzsvarota līdzdalība.

2. Valdes locekļus, kas pārstāv dalībvalstis, uzskata par “D tipa locekļiem” 7. panta 2. punkta d) apakšpunkta nozīmē Komisijas Lēmumā C(2016) 3301 final (2016. gada 30. maijs), ar ko nosaka horizontālus noteikumus attiecībā uz Komisijas ekspertu grupu izveidi un darbību.

6. pants

Valdes uzdevumi

1. Valdes uzdevumi ir jo īpaši šādi:

1)	konsultēt par Komisijas izveidotā zināšanu tīkla stratēģisko ievirzi;

2)	pārskatīt un uzraudzīt zināšanu tīkla reglamentu, dalības un pārvaldības politiku un nodrošināt to ievērošanu;

3)	apstiprināt zināšanu tīkla gada ziņojumu;

4)	ziņot par savām darbībām komitejai, kas minēta Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 33. panta 1. punktā.

2. Komisija nodrošina, ka valdes darbs tiek veikts ciešā sadarbībā ar komiteju, kas minēta Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 33. panta 1. punktā, kā arī ar Komisijas ekspertu grupām civilās aizsardzības un katastrofu pārvarēšanas jomā, kas ir reģistrētas Komisijas Ekspertu grupu un citu līdzīgu struktūru reģistrā.

7. pants

Valdes darbība

1. Valdi vada Komisijas pārstāvis, un tās līdzpriekšsēdētājs ir tās dalībvalsts pārstāvis, kura sanāksmes laikā ir bijusi Eiropas Savienības Padomes iepriekšējā rotējošā prezidentvalsts. Komisijas pārstāvis, apspriežoties ar līdzpriekšsēdētāju, vismaz reizi gadā sasauc sanāksmi. Valdes sanāksmes notiek klātienē vai attālināti.

2. Priekšsēdētājs un līdzpriekšsēdētājs ar sekretariāta palīdzību izstrādā darba kārtību un nosūta to valdes locekļiem. Ne vēlāk kā sanāksmes sākumā valdes locekļi pēc savas iniciatīvas var ierosināt darba kārtībā iekļaut jautājumu. Katras sanāksmes sākumā valde pieņem darba kārtību.

3. Valde pieņem savu reglamentu, pamatojoties uz Komisijas pieņemto ekspertu grupu darba standarta reglamentu (3).

4. Valde vienprātīgi pieņem nesaistošus ieteikumus un ziņojumus. Ja vienprātība netiek panākta, par nesaistošiem ieteikumiem vai ziņojumiem tiek balsots, un lēmumi tiek pieņemti ar klātesošo locekļu vienkāršu balsu vairākums.

Valdes pieņemtie nesaistošie ieteikumi un ziņojumi ir sagatavojoša rakstura, un to mērķis ir palīdzēt darbā komitejai, kas minēta Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 33. panta 1. punktā.

8. pants

Valdes locekļu izdevumu atlīdzināšana

1. Valdes locekļiem par sniegtajiem pakalpojumiem netiek maksāta atlīdzība.

2. Ceļa un uzturēšanās izdevumus, kas valdes locekļiem radušies saistībā ar dalību valdes sanāksmēs, Komisija atmaksā saskaņā ar Komisijā spēkā esošajiem noteikumiem (4).

3. Šā panta 2. punktā minētos izdevumus atlīdzina pieejamo apropriāciju robežās, kuras piešķirtas saskaņā ar ikgadējo resursu sadalījuma procedūru.

9. pants

Zināšanu tīkla pīlāri

1. Zināšanu tīkla pīlāri ir forumi, kuros tiek uzsāktas, plānotas, izstrādātas un īstenotas darbības, kuru vispārējais mērķis ir veicināt zināšanu tīkla mērķu sasniegšanu saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 13. panta 1. punktu.

2. Pīlārs “spēju veidošana” ir vērsts uz to, lai apvienotu, veicinātu un stiprinātu spēju veidošanas iniciatīvas, kas ir būtiskas ieinteresētajām personām civilās aizsardzības un katastrofu pārvarēšanas jomā, īpašu uzmanību pievēršot Savienības mehānismam.

3. Pīlārs “zinātne” ir vērsts uz to, lai apvienotu akadēmiskās aprindas, praktiķus un lēmumu pieņēmējus daudznozaru, starpnozaru un pārrobežu sadarbības nolūkā, lai zinātniskās atziņas efektīvāk piemērotu katastrofu riska pārvaldībai un jo īpaši novēršanas un sagatavotības darbībām.

10. pants

Pīlāru darba grupu sastāvs un darbība

1. Pīlāru darba grupu sastāvā ir Komisijas pārstāvis, katras dalībvalsts pārstāvis un katras Savienības mehānismā iesaistītās valsts pārstāvis.

2. Dalībvalstis pārstāvošo pīlāru darba grupu locekļus uzskata par “D tipa locekļiem” 7. panta 2. punkta d) apakšpunkta nozīmē Komisijas Lēmumā C(2016) 3301 final (2016. gada 30. maijs), ar ko nosaka horizontālus noteikumus attiecībā uz Komisijas ekspertu grupu izveidi un darbību.

Savienības mehānismā iesaistītās valstis pārstāvošo pīlāru darba grupu locekļus uzskata par “E tipa locekļiem” 7. panta 2. punkta e) apakšpunkta nozīmē Komisijas Lēmumā C(2016) 3301 final (2016. gada 30. maijs), ar ko nosaka horizontālus noteikumus attiecībā uz Komisijas ekspertu grupu izveidi un darbību.

3. Darba grupas vada Komisijas pārstāvis.

4. Pīlāru darba grupu darbību nosaka zināšanu tīkla reglaments, ko valde pieņem saskaņā ar 7. pantu.

5. Pīlāru darba grupas nepieņem ieteikumus vai ziņojumus.

11. pants

Pīlāru darba grupu uzdevumi

1. Pīlāra “spēju veidošana” un pīlāra “zinātne” darba grupas atbalsta zināšanu tīkla darbu.

2. Pīlāra darba grupu uzdevumi ir jo īpaši šādi:

a)	izvērtēt Savienības mehānisma, dalībvalstu un Savienības mehānismā iesaistīto valstu vajadzības, novirzot attiecīgās augšupējās iniciatīvas zināšanu tīklam un ierosinot darbības zināšanu tīkla stratēģisko ieviržu ietvaros;

b)	ar sekretariāta atbalstu īstenot un veicināt pīlāru darbības un censties panākt sinerģiju starp abu pīlāru iniciatīvām;

c)	ziņot valdei par savu darbību.

3. Darba grupas pēc savas iniciatīvas par konkrētiem tematiem var izveidot apakšgrupas, pamatojoties uz darba grupu locekļu vajadzībām un/vai prioritātēm, kas balstītas uz konkrētiem riskiem vai scenārijiem.

4. Darba grupas nodrošina atbilstošu informācijas plūsmu un koordināciju starp abiem pīlāriem un to attiecīgajām darbībām.

12. pants

Pīlāru darba grupu locekļu izdevumu atlīdzināšana

Šā lēmuma 8. pantu piemēro ceļa un uzturēšanās izdevumiem, kas radušies pīlāru darba grupu locekļiem.

13. pants

Novērotāji

1. Savienības mehānismā iesaistītajām valstīm valdē ir novērotājas statuss. Katra iesaistītā valsts valdē ieceļ pārstāvi un pārstāvja vietnieku, kam ir novērotāja statuss. Tiek veicināta dzimumu ziņā līdzsvarota līdzdalība.

2. Novērotāji piedalās apspriedēs un sniedz speciālās zināšanas. Tomēr viņiem nav balsstiesību.

3. Novērotājus uzskata par “E tipa locekļiem” 7. panta 2. punkta e) apakšpunkta nozīmē Komisijas Lēmumā C(2016) 3301 final (2016. gada 30. maijs), ar ko nosaka horizontālus noteikumus attiecībā uz Komisijas ekspertu grupu izveidi un darbību.

14. pants

Sekretariāts

1. Sekretariāts atbalsta zināšanu tīkla struktūru darbu, lai nodrošinātu to koordināciju, saskaņotību un informācijas apmaiņu.

2. Sekretariāta funkcijas nodrošina Komisijas dienesti.

3. Sekretariāta funkcijas ir šādas:

a)	stratēģisko plānu, kā arī Savienības civilās aizsardzības mehānisma gada vai daudzgadu darba programmā pieņemto darbību sagatavošana un īstenošanas nodrošināšana;

b)	zināšanu tīkla darbību pārvaldība, administrēšana un koordinēšana;

c)	ziņošana par zināšanu tīkla darbībām.

4. Sekretariāts vajadzības gadījumā palīdz zināšanu tīkla padomdevēju struktūru sanāksmēs.

15. pants

Konfidencialitāte

Uz valdes, sekretariāta un pīlāru darba grupu locekļiem attiecas dienesta noslēpuma neizpaušanas saistības, kas paredzētas Līgumos un to īstenošanas noteikumos, kā arī Komisijas drošības noteikumi par Savienības klasificētas informācijas aizsardzību, kuri ietverti Komisijas Lēmuma (ES, Euratom) 2015/444 (5) pielikumā. Ja šīs saistības netiek ievērotas, Komisija veic atbilstošus pasākumus.

16. pants

Pārredzamība

1. Attiecībā uz zināšanu tīkla sastāvu Komisijas ekspertu grupu un citu līdzīgu struktūru reģistrā un tiešsaistes platformā, kas atbalsta un veicina Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 13. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto dažādo uzdevumu izpildi, publicē šādus datus:

a)	to dalībvalstu nosaukumi, kuras pārstāv iestādes, kas ir valdes un pīlāru darba grupu locekles;

b)	to iestāžu nosaukumi, kas Savienības mehānismā pārstāv iesaistītās valstis pīlāru darba grupās;

c)	to iestāžu nosaukumi, kuras pārstāv Savienības mehānismā iesaistītās valstis, kurām valdē ir piešķirts novērotāja statuss.

2. Visus zināšanu tīkla struktūru sanāksmju dokumentus, tostarp darba kārtību, protokolus un dalībnieku iesniegumus, dara pieejamus Komisijas Ekspertu grupu reģistrā un publicē tajā pašā tiešsaistes platformā, kas minēta Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 13. panta 1. punkta d) apakšpunktā. Pirms sanāksmes laikus publicē tās darba kārtību un citus informatīvus dokumentus, un pēc tās laikus publicē sanāksmes protokolu. Izņēmumi no prasības par publicēšanu tiek atļauti tikai tad, ja dokumenta izpaušana varētu kaitēt sabiedrības vai privāto interešu aizsardzībai, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (6) 4. pantā.

17. pants

Personas datu aizsardzība

Personas datu apstrāde šā reglamenta vajadzībām notiek atbilstoši Regulai (ES) 2018/1725.

18. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2021. gada 10. novembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Janez LENARČIČ

(1) OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(3) 3. pielikums Komisijas Lēmumā C(2016) 3301 (2016. gada 30. maijs), ar ko nosaka horizontālus noteikumus attiecībā uz Komisijas ekspertu grupu izveidi un darbību.

(4) Komisijas Lēmums C(2007) 5858 (2007. gada 5. decembris) – “Noteikumi par to izdevumu atlīdzināšanu, kas rodas Komisijā nenodarbinātām personām, kuras kā eksperti ir uzaicinātas piedalīties sanāksmēs”.

(5) Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

11.11.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 399/8

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES DELEĢĒTAIS LĒMUMS Nr. 203/21/COL

(2021. gada 16. jūlijs)

par to Norvēģijas un Islandes valsts pasākumu, kuru mērķis ir ierobežot konkrētu ūdensdzīvnieku slimību ietekmi, apstiprināšanu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 226. panta 3. punktam un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 58/16/COL-D [2021/1957]

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE,

ņemot vērā Nolīgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi un jo īpaši tā 1. panta 2. punktu, 3. pantu un 1. protokolu,

ņemot vērā tiesību aktu, kas minēts Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) I pielikuma I nodaļas 1.1. daļas 13. punktā, –

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Regula (ES) 2016/429”) (1),

kas grozīta un pielāgota EEZ līgumam ar minētā līguma I pielikumā minētajiem īpašajiem un nozaru pielāgojumiem, un jo īpaši tās 226. pantu, 266. panta 2. punktu un 270. panta 2. punktu,

ņemot vērā tiesību aktu, kas minēts EEZ līguma I pielikuma I nodaļas 1.1. daļas 13.j punktā, –

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/990 (2020. gada 28. aprīlis), ar ko attiecībā uz dzīvnieku veselības un sertifikācijas prasībām, kuras reglamentē ūdensdzīvnieku un no ūdensdzīvniekiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (“Deleģētā regula (ES) 2020/990”) (2),

kas pielāgota EEZ līgumam ar minētā līguma I pielikumā minētajiem nozaru pielāgojumiem, un jo īpaši tās 13. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā tiesību aktu, kas minēts EEZ līguma I pielikuma I nodaļas 1.1. daļas 13.k punktā, –

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2002 (2020. gada 7. decembris), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 piemērot attiecībā uz Savienības līmeņa paziņošanu un Savienības līmeņa ziņošanu par sarakstā norādītajām slimībām, attiecībā uz Savienības uzraudzības programmu un izskaušanas programmu iesniegšanas un ziņošanas un statusa “brīvs no slimības” atzīšanas pieteikuma formātiem un procedūrām un attiecībā uz datorizētu informācijas sistēmu (“Īstenošanas regula (ES) 2020/2002”) (3),

kas pielāgota EEZ līgumam ar minētā līguma I pielikumā minētajiem īpašajiem un nozaru pielāgojumiem, un jo īpaši tās III pielikumu un V pielikuma 4. iedaļu,

ņemot vērā tiesību aktu, kas minēts EEZ līguma I pielikuma I nodaļas 1.1. daļas 13.m punktā, –

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2236 (2020. gada 16. decembris), ar ko attiecībā uz tādu veterināro sertifikātu paraugiem, kuri paredzēti ūdensdzīvnieku un noteiktu no tiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanai Savienībā un pārvietošanai pa to, un šādu sertifikātu sakarā veicamo oficiālo sertificēšanu nosaka noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 un (ES) 2017/625 piemērošanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 1251/2008 (“Īstenošanas regula (ES) 2020/2236”) (4),

kas pielāgota EEZ līgumam ar minētā līguma I pielikumā minētajiem nozaru pielāgojumiem, un jo īpaši tās 6. pantu un I pielikuma 1., 2., 3. un 5. nodaļu,

kas pielāgota EEZ līgumam ar minētā līguma 1. protokola 4. punkta d) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Regulu (ES) 2016/429, Deleģēto regulu (ES) 2020/990, Īstenošanas regulu (ES) 2020/2002 un Īstenošanas regulu (ES) 2020/2236 Eiropas Ekonomikas zonas valstīs (“EEZ valstīs”) sāka piemērot no 2021. gada 21. aprīļa.

(2)

Ar Regulu (ES) 2016/429 ir izveidots jauns tiesiskais regulējums tādu slimību profilaksei un kontrolei, kas ir pārnēsājamas uz dzīvniekiem vai cilvēkiem. Regulas 226. panta 1. punktā paredzēts, ka Norvēģija un Islande var pieņemt valsts pasākumus, lai novērstu minētās regulas 9. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajā sarakstā nenorādītas slimības ievazāšanos vai kontrolētu tās izplatīšanos, ja minētā slimība būtiski apdraud ūdensdzīvnieku veselību minētajā EEZ valstī. Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajā sarakstā nenorādītas slimības ietver ūdensdzīvnieku slimības, kas nav iekļautas nevienā no sarakstā norādīto slimību kategorijām saskaņā ar 9. panta 1. punktu (“sarakstā nenorādītās slimības”), un sarakstā norādīto Koiju herpesvīrusa slimību, saistībā ar kuru EEZ ir jāveic uzraudzība saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta e) apakšpunktu.

(3)	Šādi valsts pasākumi nedrīkst pārsniegt to, kas ir piemērots un vajadzīgs, lai novērstu konkrētās slimības ievazāšanos vai lai kontrolētu tās izplatīšanos attiecīgi Norvēģijā vai Islandē.

(4)

Minētās regulas 226. panta 2., 3. un 4. punktā noteikts, ka Norvēģijai un Islandei iepriekš jāpaziņo EBTA Uzraudzības iestādei (“Iestādei”) par jebkādiem valsts pasākumu priekšlikumiem, un paredzēts, ka Iestāde apstiprina šādus valsts pasākumus, ja nepieciešams noteikt pārvietošanas ierobežojumus starp Norvēģiju un Islandi un pārējām EEZ valstīm, lai novērstu konkrētās slimības ievazāšanos vai lai kontrolētu tās izplatīšanos, ņemot vērā konkrētās slimības un veikto pasākumu ietekmi EEZ.

(5)

Lai aizsargātu Norvēģijas un Islandes veselības statusu, ja šo valstu pasākumi attiecībā uz konkrētu slimību ir apstiprināti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 226. panta 3. punktu, tādu sugu ūdensdzīvnieku sūtījumiem, kas ir uzņēmīgas pret attiecīgo slimību un ko pārvieto uz Norvēģiju vai Islandi vai to teritorijā (“attiecīgie sūtījumi”), ir jābūt no tādas EEZ valsts vai tās daļas, kura ir brīva no minētās slimības. Šādiem sūtījumiem jāpievieno oficiāls sertifikāts, kas apliecina statusu “brīvs no slimības”.

(6)	Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/990 13. panta 2. punkta c) apakšpunktu operatori nodrošina, ka attiecīgo sūtījumu veterinārajos sertifikātos ir norādīts, ka relevanto sugu ūdensdzīvnieki atbilst veselības garantijām, kas vajadzīgas, lai minētos valsts pasākumus izpildītu.

(7)	Veterinārie sertifikāti, kas apliecina attiecīgo sūtījumu izcelsmes vietu, ir iekļauti relevantajos oficiālo sertifikātu paraugos ūdensdzīvnieku pārvietošanai starp EEZ valstīm, kā noteikts Īstenošanas regulā (ES) 2020/2236, un tie jāizmanto attiecīgo sūtījumu gadījumā.

(8)

Norvēģijas vai Islandes valsts pasākumi, kas apstiprināti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 226. panta 3. punktu, būtu jāpiemēro tikai tik ilgi, kamēr tie joprojām ir piemēroti un nepieciešami, lai novērstu konkrētās slimības ievazāšanos vai lai kontrolētu tās izplatīšanos attiecīgajā valstī. Lai Iestāde varētu regulāri novērtēt jebkādu šādu pasākumu piemērotību un nepieciešamību un lai dotu iespēju vajadzības gadījumā tos grozīt, Norvēģijai un Islandei būtu jānosūta Iestādei gada ziņojums, kurā sīki izklāstīta pasākumu darbība iepriekšējā gadā. Šādos gada ziņojumos un citos attiecīgos ziņojumos būtu jāiekļauj konkrēta informācija, kas noteikta Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2020/2002.

(9)

Izskaušanas programmām, kas apstiprinātas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 226. panta 3. punktu, saprātīgā laikposmā būtu jāuzlabo slimības situācija. Saskaņotības labad šim laikposmam nevajadzētu būt ilgākam par termiņu, kurā jāpabeidz Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās slimības izskaušanas programma. Tāpēc saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 226. panta 3. punktu apstiprinātas izskaušanas programmas piemērošanas periodam nevajadzētu pārsniegt sešus gadus no dienas, kad Iestāde tai devusi sākotnējo apstiprinājumu. Iestādei vajadzētu būt iespējai pienācīgi pamatotos gadījumos un pēc attiecīgi Norvēģijas vai Islandes lūguma izskaušanas programmas piemērošanas periodu pagarināt uz vēl sešiem gadiem. Šis maksimālais piemērošanas periods ir noteikts, lai dotu pietiekamu laiku izskaušanas programmas pabeigšanai, vienlaikus novēršot nesamērīgus un ilgstošus traucējumus ūdensdzīvnieku pārvietošanai EEZ.

(10)

Ar 2016. gada 3. marta Lēmumu Nr. 58/16/COL-D (“Lēmums Nr. 58/16/COL-D”) Iestāde apstiprināja Norvēģijas valsts pasākumus, kuru mērķis ir ierobežot girodaktilozes infekcijas ietekmi Norvēģijas apgabalos, kurus saskaņā ar Direktīvas 2006/88/EK 43. pantu uzskata par brīviem no minētās slimības (5). Ar Regulu (ES) 2016/429 atceļ Direktīvu 2006/88/EK, kas ir juridiskais pamats Lēmumam Nr. 58/16/COL-D un konkrētiem tiesību aktiem (Regulai (EK) Nr. 1251/2008 (6) un Komisijas Lēmumam Nr. 2010/221/EK (7)), uz kuriem attiecas minētais lēmums. Tādēļ skaidrības labad Lēmums Nr. 58/16/COL-D tiek atcelts ar šo lēmumu.

(11)

Iestāde, cieši sadarbojoties ar Eiropas Komisiju, ir novērtējusi valsts pasākumus, kas paredzēti, lai ierobežotu girodaktilozes infekcijas (sarakstā nenorādīta slimība) ietekmi, par ko Norvēģija paziņojusi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 226. panta 2. punktu (dokuments Nr. 1207866), ņemot vērā Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) standartus (8) un attiecīgās slimības un paziņoto pasākumu vispārējo ietekmi uz EEZ.

(12)

Iestāde ir pārliecināta, ka Norvēģija ir izstrādājusi efektīvu izskaušanas programmu tiem Norvēģijas apgabaliem, kuros joprojām pastāv girodaktilozes infekcija. Iestāde ir arī pārliecināta, ka Norvēģija ir saglabājusi statusu “brīvs no slimības” Norvēģijas apgabaliem, kurus saskaņā ar Lēmumu Nr. 58/16/COL-D uzskata par brīviem no girodaktilozes, un ir pierādījusi statusu “brīvs no slimības” visiem pārējiem Norvēģijas apgabaliem, uz kuriem neattiecas izskaušanas programma. Visbeidzot, Iestāde ir pārliecināta, ka Norvēģija ir pierādījusi, ka valsts pasākumi, ar kuriem nosaka pārvietošanas ierobežojumus, ir piemēroti un nepieciešami, lai novērstu šīs slimības ievazāšanos vai lai kontrolētu tās izplatīšanos. Tāpēc Iestāde ar šo lēmumu apstiprina valsts pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 226. panta 3. un 4. punktu.

(13)	Iestāde ar savu Deleģēto lēmumu Nr. 201/21/COL (dokuments Nr. 1212279) pienācīgi iesniedza lēmuma projektu Komitejai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 226. panta 3. punktu un 266. panta 2. punktu. Komiteja lēmuma projektu apstiprināja. Attiecīgi lēmuma projekts ir saskaņā ar Komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šā lēmuma I pielikuma tabulas ceturtajā slejā uzskaitītie Norvēģijas un Islandes apgabali tiek uzskatīti par brīviem no minētās tabulas pirmās slejas attiecīgajās rindās uzskaitītajām slimībām, un attiecīgajai valstij saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 226. panta 3. punktu ir dots apstiprinājums valsts pasākumu pieņemšanai.

2. pants

Ir apstiprinātas Norvēģijas un Islandes pieņemtās izskaušanas programmas slimībām, uz kurām attiecas valsts pasākumi un kuras ir uzskaitītas šā lēmuma II pielikuma tabulas pirmajā slejā, attiecībā uz apgabaliem, kas uzskaitīti tabulas ceturtās slejas attiecīgajās rindās.

Izskaušanas programmas piemērošanas periods nepārsniedz sešus gadus no dienas, kad Iestāde tai devusi sākotnējo apstiprinājumu. Pienācīgi pamatotos gadījumos Iestāde var pēc Norvēģijas vai Islandes lūguma izskaušanas programmas piemērošanas periodu pagarināt uz vēl sešiem gadiem.

3. pants

Pret slimībām uzņēmīgās ūdensdzīvnieku sugas, kas ir minētas šā lēmuma III pielikuma otrajā slejā, ciktāl uz attiecīgo slimību Norvēģijā vai Islandē attiecas valsts pasākumi, uz attiecīgajiem Norvēģijas un Islandes apgabaliem, kuri norādīti šā lēmuma I un II pielikuma tabulu ceturtajā slejā, pārvieto tikai tad, ja:

a)	to izcelsme ir EEZ valstī vai tās daļā, kas ir apstiprināta kā brīva no attiecīgās slimības; un

tām līdzi dots izcelsmes EEZ valsts kompetentās iestādes izdots oficiāls sertifikāts, kurš sagatavots saskaņā ar attiecīgo veterinārā sertifikāta paraugu, kas sniegts Īstenošanas regulas (ES) 2020/2236 I pielikuma 1., 2., 3. vai 5. nodaļā, un kurā saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/990 13. panta 2. punkta c) apakšpunktu sniegtas veselības garantijas, kas vajadzīgas, lai izpildītu attiecīgos Norvēģijas vai Islandes valsts pasākumus.

4. pants

Katru gadu, vēlākais, līdz 30. aprīlim Norvēģija un Islande iesniedz Iestādei ziņojumu par valsts pasākumiem, kas apstiprināti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 226. panta 3. punktu.

Ziņojumā:

a)	iekļauj informāciju par pasākumiem, kas iepriekšējā kalendārajā gadā veikti, lai saglabātu attiecīgo statusu “brīvs no slimības”, t. sk. vismaz informāciju, kas noteikta Īstenošanas regulas (ES) 2020/2002 III pielikumā;

b)	iekļauj informāciju par attiecīgās izskaušanas programmas īstenošanas gaitu, t. sk. detalizētu informāciju par iepriekšējā kalendārajā gadā veikto testēšanu un vismaz informāciju, kas noteikta Īstenošanas regulas (ES) 2020/2002 V pielikuma 4. iedaļā; un

izklāsta iemeslus, kāpēc attiecīgais statuss “brīvs no slimības” vai izskaušanas programma būtu jāturpina piemērot vēl vienu kalendāro gadu. Jo īpaši jānorāda, vai ir pieejama terapija, vakcīnas, pret slimībām rezistenti ūdensdzīvnieku krājumi, vai citi būtiski jaunumi, ja viena vai vairākas no šīm alternatīvām kopš iepriekšējā ziņojuma iesniegšanas ir kļuvušas par dzīvotspējīgu risinājumu girodaktilozes infekcijas profilaksei un kontrolei.

5. pants

Iestāde var grozīt Norvēģijas un Islandes valsts pasākumus, ko Iestāde apstiprinājusi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 226. panta 3. punktu, ja šā lēmuma 4. panta c) punktā minētā informācija vai cita šāda informācija, kura saistīta ar jaunumiem dzīvnieku veselības jomā, liecina, ka pārvietošanas ierobežojumu noteikšana starp EEZ valstīm vairs nav nepieciešama vai pamatota, lai novērstu attiecīgās slimības ievazāšanos vai kontrolētu tās izplatīšanos.

6. pants

Ar šo atceļ Lēmumu Nr. 58/16/COL-D.

7. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā parakstīšanas dienā.

8. pants

Šis lēmums ir adresēts Norvēģijai un Islandei.

Briselē, 2021. gada 16. jūlijā

EBTA Uzraudzības iestādes vārdā, rīkojoties saskaņā ar Deleģēto lēmumu Nr. 130/20/COL, –

atbildīgais kolēģijas loceklis

Högni S. KRISTJÁNSSON

līdzparakstījusies Tieslietu un administratīvo

lietu nodaļas direktore

Melpo-Menie JOSÉPHIDÈS

(1) Iekļauta EEZ līgumā ar Apvienotās komitejas 2020. gada 17. decembra Lēmumu Nr. 179/2020.

(2) Iekļauta EEZ līgumā ar Apvienotās komitejas 2021. gada 4. februāra Lēmumu Nr. 4/2021.

(3) Iekļauta EEZ līgumā ar Apvienotās komitejas 2021. gada 4. februāra Lēmumu Nr. 4/2021.

(4) Iekļauta EEZ līgumā ar Apvienotās komitejas 2021. gada 19. marta Lēmumu Nr. 93/2021.

(5) Tiesību akts, kas iepriekš minēts EEZ līguma I pielikuma I nodaļas 3.1. daļas 8.a punktā, – Padomes Direktīvā 2006/88/EK (2006. gada 24. oktobris) par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli, kas grozīta un pielāgota EEZ līgumam ar tā I pielikumā minētajiem nozaru pielāgojumiem.

(6) Tiesību akts, kas iepriekš minēts EEZ līguma I pielikuma I nodaļas 4.2. daļas 86. punktā, – Komisijas Regula (EK) Nr. 1251/2008 (2008. gada 12. decembris), ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2006/88/EK attiecībā uz nosacījumiem un sertifikācijas prasībām par akvakultūras dzīvnieku un to produktu laišanu tirgū un importu Kopienā un nosaka pārnēsātājsugu sarakstu, kas grozīta un pielāgota EEZ līgumam ar tā I pielikumā minētajiem nozaru pielāgojumiem.

(7) EEZ līguma I pielikuma I nodaļas 4.2. daļas 94. punktā minētais tiesību akts – Komisijas Lēmums 2010/221/ES (2010. gada 15. aprīlis), ar ko apstiprina valsts pasākumus, lai ierobežotu konkrētu akvakultūras dzīvnieku un savvaļas ūdensdzīvnieku slimību ietekmi saskaņā ar Padomes Direktīvas 2006/88/EK 43. pantu, kas grozīts un pielāgots EEZ līgumam ar tā I pielikumā minētajiem nozaru pielāgojumiem.

(8) OIE Ūdensdzīvnieku veselības kodekss un OIE Ūdensdzīvnieku diagnostisko testu rokasgrāmata.

I PIELIKUMS

Norvēģijas un Islandes apgabali, kurus uzskata par brīviem no konkrētām slimībām, kas skar ūdensdzīvniekus, un attiecībā uz kuriem saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 226. panta 3. punktu ir apstiprināti valsts pasākumi

Slimība	EBTA EEZ valsts	Kods	Tā apgabala ģeogrāfiskā demarkācija, attiecībā uz kuru ir apstiprināti valsts pasākumi	Tā EBTA Uzraudzības iestādes lēmuma numurs, ar ko apstiprina valsts pasākumu
Girodaktilozes infekcija (GS)	Norvēģija	NO	Visa teritorija, izņemot sateces baseinus, uz kuriem attiecas apstiprināta GS izskaušanas programma, kā uzskaitīts šā dokumenta II pielikumā	203/21/COL

II PIELIKUMS

Norvēģijas un Islandes apgabali, uz kuriem attiecas konkrētu tādu slimību izskaušanas programmas, kas skar ūdensdzīvniekus, un attiecībā uz kuriem saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 226. panta 3. punktu ir apstiprināti valsts pasākumi

Slimība	EBTA EEZ valsts	Kods	Tā apgabala ģeogrāfiskā demarkācija, attiecībā uz kuru ir apstiprināti valsts pasākumi	Tā EBTA Uzraudzības iestādes lēmuma numurs, ar ko apstiprina valsts pasākumu
Girodaktilozes infekcija (GS)	Norvēģija	NO	Sateces baseini šādos apgabalos: Skibotnelva, Signaldalselva un Kitdalselva (Troms), Leirelva, Ranelva, Drevja, Fusta, Vefsna, Hundåla, Halsanelva, Hestdalselva, Dagsvikelva un Nylandselva (Nordland), Batnfjordselva, Driva, Litledalselva, Usma (Øksendalselva) (Møre un Romsdal), Drammenselva un Lierelva (Buskerud), Vesleelva (Sandeelva) un Selvikvassdraget (Vestfold)	203/21/COL

III PIELIKUMS

Ūdensdzīvnieku sugas, kas ir uzņēmīgas pret slimībām, kurām piemēro valsts pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 226. panta 1. punktu

Slimība	Uzņēmīgās sugas
Koiju herpesvīrusa slimība (KHV)	Norādītas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma tabulas 3. slejā
Karpu pavasara virēmija (SVC)	Raibais platpieris (Aristichthys nobilis), sudrabkarūsa (Carassius auratus), karūsa (Carassius carassius), baltais amūrs (Ctenopharyngodon idellus), parastā karpa un dekoratīvā karpa (Cyprinus carpio), baltais platpieris (Hypophthalmichthys molitrix), sams (Silurus glanis), līnis (Tinca tinca), ālants (Leuciscus idus)
Bakteriālā nieru slimība (BKD)	Visas Salmonidae sugas
Aizkuņģa dziedzera infekciozā nekroze (IPN)	Amerikas palija (Salvelinus fontinalis), taimiņš (Salmo trutta), lasis (Salmo salar), (Oncorhynchus spp.), Eiropas sīga (Coregonus lavaretus)
Girodaktilozes infekcija (GS)	Lasis (Salmo salar), varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss), arktiskā palija (Salvelinus alpinus), Amerikas palija (Salvelinus fontinalis), alata (Thymallus thymallus), ezera palija (Salvelinus namaycush), taimiņš (Salmo trutta) un visas sugas, kas nonākušas saskarē ar šīm sugām
Austeru herpesvīruss 1 μVar (OsHV-1 μvar)	Klusā okeāna austere (Crassostrea gigas)
Lašu dzimtas alfavīrusa (SAV) infekcija	Lasis (Salmo salar), varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss), taimiņš (Salmo trutta)

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 399

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	64. gadagājums 2021. gada 11. novembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		LĒMUMI
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1956 (2021. gada 10. novembris) par Savienības Civilās aizsardzības zināšanu tīkla izveidi un organizāciju (izziņots ar dokumenta numuru C(2021) 7939) ( 1 )	1

	III Citi tiesību akti
	EIROPAS EKONOMIKAS ZONA
*	EBTA Uzraudzības Iestādes Deleģētais Lēmums Nr. 203/21/COL (2021. gada 16. jūlijs) par to Norvēģijas un Islandes valsts pasākumu, kuru mērķis ir ierobežot konkrētu ūdensdzīvnieku slimību ietekmi, apstiprināšanu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 226. panta 3. punktam un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 58/16/COL-D [2021/1957]	8