(1)

Komisija 2013. gadā pieņēma Īstenošanas regulu (ES) Nr. 185/2013 (2), kas paredz 2013. gadā un turpmākajos gados izdarīt atvilkumus no makreles nozvejas kvotas, kas Spānijai iedalīta ICES 8.c rajonā, ICES 9. un 10. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā, un no Eiropas anšova nozvejas kvotas ICES 8. apakšapgabalā 2009. gadā notikušās makreles kvotas pārsniegšanas dēļ.

(2)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/1244 (3) Īstenošanas regula (ES) Nr. 185/2013 tika grozīta attiecībā uz atvilkumiem no Spānijai 2020. un 2023. gadam iedalītajām nozvejas kvotām. Spānija bija lūgusi 2019. gadā neapgūto nozvejas daudzumu (3 341 tonna) izmantot 2019. gadam paredzētajiem atvilkumiem un samazināt Īstenošanas regulā (ES) Nr. 185/2013 2020. gadam un 2023. gadam paredzētos atvilkumus. Regulas (ES) 2020/1244 pielikumā noteiktais atvilkums no attiecīgās makreles nozvejas kvotas 2019. gadam būtu bijis jāpalielina par šo 3 341 neapgūto tonnu. Tā kā šis papildinājums nejauši tika izlaists, 2019. gadam noteiktie atvilkumu daudzumi būtu jālabo. Spānija 2020. gadā neapguva 114 tonnas no attiecīgās makreles kvotas, tādējādi zvejas noslodze uz minēto krājumu bija mazāka nekā maksimālā noslodze, kas atļauta saskaņā ar 2020. gadam iedalītajām zvejas iespējām. Spānija ir lūgusi šos neapgūtos nozvejas daudzumus izmantot 2020. gadam paredzētajiem atvilkumiem un attiecīgi samazināt Īstenošanas regulā (ES) Nr. 185/2013 2023. gadam paredzētos atvilkumus. Īstenošanas regulā (ES) Nr. 185/2013 2020. un 2023. gadam noteiktie atvilkumu daudzumi būtu jāpielāgo.

(3)

Apjomi, kas 2023. gadā atvelkami no makreles nozvejas kvotas, pēc izmaiņām joprojām nodrošinātu, ka šīs sugas zvejas iespējas atbilstoši kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem nav pārsniegtas.

(4)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) Nr. 185/2013 būtu attiecīgi jālabo un jāgroza.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

(1)

Komisijas Regulā (ES) Nr. 142/2011 (2) ir noteikti sabiedrības un dzīvnieku veselības noteikumi atvasināto produktu laišanai tirgū un eksportam.

(2)

Kukaiņu ražošanas nozares straujās attīstības dēļ ir ievērojami palielinājies kukaiņu ekskrementu apjoms, un katrā dalībvalstī no tiem atbrīvojas atšķirīgā veidā, jo nepastāv saskaņoti Savienības noteikumi. Lai nodrošinātu kukaiņu ekskrementu kā mēslošanas līdzekļu valorizāciju, ir jāparedz Savienības noteikumi.

(3)

Regulā (ES) Nr. 142/2011 “frass” būtu jādefinē kā kukaiņu ekskrementu maisījums ar nedzīvu kukaiņu daļām un barošanas substrātu. Frasā dzīvo kukaiņu kāpuri, ko parasti izmanto pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu ražošanai vai lietošanai pārtikā. “Frasa” definīcija būtu jāiekļauj Regulas (ES) Nr. 142/2011 I pielikumā, lai prasības par frasa apstrādi un laišanu tirgū saskaņotu ar prasībām par pārstrādātiem kūtsmēsliem. Tāpēc Regulas (ES) Nr. 142/2011 I pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(4)

Lauksaimniecības dzīvnieku–neatgremotāju atsevišķu liemeņu savlaicīga savākšana, jo īpaši mazās saimniecībās, ne vienmēr ir ekonomiski iespējama. Tāpēc Regulas (ES) Nr. 142/2011 IX pielikuma V nodaļā ir paredzētas norobežošanas metodes, kas nodrošina noteiktu mirušu lauksaimniecības dzīvnieku–neatgremotāju drošu uzglabāšanu līdz savākšanai. Norobežošanas metodi “Hidrolīze un likvidēšana pēc tās” patlaban piemēro tikai cūku liemeņiem. Ir lietderīgi šo norobežošanas metodi attiecināt arī uz mājputnu un saimniecībās audzētu zaķveidīgo liemeņiem. Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 142/2011 IX pielikuma V nodaļas 2.B iedaļas 2. punkts.

(5)

Saskaņā ar Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (“izstāšanās līgums”) un jo īpaši Protokola par Īriju/Ziemeļīriju 5. panta 4. punktu saistībā ar minētā protokola 2. pielikumu Regula (EK) Nr. 1069/2009, kā arī uz to balstītie Komisijas akti pēc izstāšanās līgumā paredzētā pārejas perioda beigām ir piemērojami Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju.

(6)

Tā kā izstāšanās līgumā paredzētais pārejas periods beidzās 2020. gada 31. decembrī, Regulas (ES) Nr. 142/2011 IX pielikuma V nodaļas 2.B iedaļas 1. punkts būtu jāgroza, lai to dalībvalstu sarakstā, kurām atļauts piemērot norobežošanas metodi, atsauci uz Apvienoto Karalisti aizstātu ar atsauci uz Apvienoto Karalisti attiecībā uz Ziemeļīriju. Turklāt Regulas (ES) Nr. 142/2011 IX pielikuma V nodaļas 2.A iedaļā un minētās regulas XIV pielikuma II nodaļas 11. iedaļas 3. tabulā atsauces uz Apvienoto Karalisti būtu jāsvītro.

(7)

2015. gada 8. oktobrī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) publicēja zinātnisko atzinumu par riska profilu saistībā ar kukaiņu ražošanu un patēriņu pārtikā un dzīvnieku barībā (3). Līdztekus vairākām kukaiņu sugām EFSA novērtēja zīdtārpiņus kā iespējamu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu ražošanas avotu. Dažos Savienības reģionos ir senas zīdtārpiņu audzēšanas tradīcijas. Mājas zīdtārpiņi pārtiek tikai no zīdkoka lapām (Morus alba un Morus nigra), tāpēc nepastāv kontaminācijas risks ar dzīvnieku izcelsmes barību, ko nav atļauts izmantot kukaiņu barošanai. Tāpēc pēc zīda novākšanas būtu jāatļauj tos pārstrādāt lauksaimniecības dzīvnieku barības ražošanai paredzētās pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielās. Ir lietderīgi zīdtārpiņus (Bombyx mori) iekļaut to kukaiņu sugu sarakstā, kurus atļauts izmantot tādu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu ražošanai, kas paredzētas lauksaimniecības dzīvnieku barības ražošanai. Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 142/2011 X pielikums.

(8)

Regulas (ES) Nr. 142/2011 XI pielikumā ir izklāstītas prasības kūtsmēslu laišanai tirgū. Pēc tam, kad minētās regulas I pielikumā būs iekļauta “frasa” definīcija, prasībām par pārstrādāta frasa laišanu tirgū būtu jānodrošina pārstrādāta frasa droša tirdzniecība. Tāpēc minētajā pielikumā noteiktajām prasībām būtu jāattiecas arī uz frasu. Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 142/2011 XI pielikums.

(9)

Dalībvalstīm, kuras pašlaik piemēro valsts pasākumus frasa pārstrādei, savi valsts pasākumi būtu jāsaskaņo ar metodi, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 142/2011 XI pielikumā, kurā grozījumi izdarīti ar šo regulu. Šajā regulā būtu jāparedz 12 mēnešu pārejas periods.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 (2) 15. panta 1. punktu Komisija pēc trešās valsts pieprasījuma var apstiprināt pārbaudes par atbilstību tirdzniecības standartiem, kuras minētā trešā valsts veic pirms importēšanas Savienībā.

(2)

Sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības 2020. gada 1. februārī un ņemot vērā to, ka Līgumā par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (“Izstāšanās līgums”) paredzētais pārejas periods beidzas 2020. gada 31. decembrī, Apvienotā Karaliste ir nosūtījusi Komisijai pieprasījumu apstiprināt pārbaudes par atbilstību konkrētiem tirdzniecības standartiem, kuras Apvienotā Karaliste veic pirms importēšanas Savienībā. Konkrētāk, Apvienotā Karaliste ir apņēmusies pēc pārejas perioda beigām ievērot augļu un dārzeņu tirdzniecībai noteiktās prasības un norādījusi Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 15. panta 2. punkta otrajā daļā minēto oficiālo iestādi un inspekcijas iestādes.

(3)

Uz šā pamata Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2102 (3) apstiprināja Apvienotās Karalistes veiktās pārbaudes par augļu un dārzeņu atbilstību tirdzniecības standartiem, norādīja oficiālo iestādi, kas ir atbildīga par minēto pārbaužu veikšanu, norādīja inspekcijas iestādes, kuras atbild par pienācīgām pārbaudēm Lielbritānijā, un, pievienojot arī zemsvītras piezīmi, iekļāva Apvienoto Karalisti Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 IV pielikumā.

(4)

Lai gan saskaņā ar Izstāšanās līguma 6. panta 3. punktu un 7. panta 1. punktu un minētā līguma Protokola par Īriju/Ziemeļīriju 5. panta 4. punktu un 13. panta 1. punktu, lasītu saistībā ar minētā protokola 2. pielikumu, Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju piemēro Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, tomēr minētā protokola 7. panta 3. punkta pirmajā daļā noteikts, ka situācijā, kad runa ir par kādas dalībvalsts iestādes vai šajā dalībvalstī iedibinātas struktūras izdoto vai veikto tehnisko noteikumu, novērtējumu, reģistrācijas, sertifikātu, apstiprinājumu un atļauju atzīšanu citā dalībvalstī, atsauces uz dalībvalstīm Savienības tiesību noteikumos, kas padarīti piemērojami ar minēto protokolu, saprot kā atsauces, kas neietver Apvienoto Karalisti attiecībā uz Ziemeļīriju, ja runa ir par tehniskajiem noteikumiem, novērtējumiem, reģistrāciju, sertifikātiem, apstiprinājumiem un atļaujām, ko izdevušas vai veikušas Apvienotās Karalistes iestādes vai Apvienotajā Karalistē iedibinātas struktūras. Tādējādi, neskarot minētā protokola 7. panta 3. punkta ceturto daļu, Ziemeļīrijas inspekcijas iestādes veiktas pārbaudes par atbilstību tirdzniecības standartiem būtu jāuzskata par tādām, ko veikusi trešā valsts.

(5)

Tāpēc Komisijai atbilstoši Apvienotās Karalistes 2020. gada 9. aprīļa paziņojumam būtu jāprecizē arī inspekcijas iestāde, kura atbild par pienācīgām pārbaudēm Ziemeļīrijā, un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 IV pielikumā jāprecizē ieraksts par Apvienoto Karalisti.

(6)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) Nr. 543/2011 būtu attiecīgi jāgroza.

(7)

Skaidrības un juridiskās noteiktības labad Īstenošanas regula (ES) 2020/2102 būtu jāatceļ.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

(1)

Direktīva 66/402/EEK nosaka noteikumus par graudaugu sēklu ražošanu un laišanu tirgū Savienībā. Attiecībā uz kviešu hibrīdu sēklām vienīgās metodes, kas minētajā direktīvā paredzētas hibrīdu sēklu ražošanai, ir tiešās krustošanas un ķīmiskās hibridizācijas metodes.

(2)

Tomēr pēdējos gados par graudaugu sēklu hibrīdšķirņu ražošanas metodi pasaulē atzīta ir citoplazmatiskās vīrišķās sterilitātes metode (CVS). Attiecīgi noteikumi par CVS ražošanas metodi jau ir spēkā attiecībā uz miežiem, jo hibrīdu sēklu ražošanu, izmantojot CVS metodi, praksē sāka īstenot pirms vairākiem gadiem.

(3)

Mieži un kvieši pēc būtības ir pašapputes graudaugi, un tos audzē šķirņu maisījumos. Ņemot vērā miežu un kviešu hibrīdu sēklu ražošanas tehniskās līdzības un hibrīdu sēklu lietotāju vajadzības, ir lietderīgi attiecībā uz kviešu hibrīdu sēklām noteikt nosacījumus, kas līdzīgi tiem, ko piemēro miežu hibrīdu sēklām. Pieredze liecina, ka, ņemot vērā īpašo maisījumu audzēšanas sistēmu, ko uz lauka izmanto tādiem kviešu hibrīdiem kā Triticum aestivum subsp. aestivum, Triticum turgidum subsp. durum, Triticum aestivum subsp. spelta, kā arī ar laikapstākļiem saistītos riskus ziedēšanas laikā, šķirnes tīrības standarts CVS metodes izmantošanas gadījumā būtu jāsamazina līdz 85 %, lai panāktu sēklu ražošanas stabilitāti mazāk labvēlīgos laikapstākļos. Tādēļ kviešu hibrīdu sēklām, kuras ražo, izmantojot CVS metodi, ir lietderīgi noteikt zemāku šķirnes tīrības līmeni, nekā prasīts attiecībā uz citiem sēklu hibrīdiem.

(4)

Pieredze ar citām sēklām, kas ražotas no hibrīdiem, kuri iegūti ar CVS metodi, liecina, ka, sākot izmantot jaunu audzēšanas sistēmu, ir svarīgi praksē pārbaudīt spēkā esošās tehniskās prasības. Tāpēc uz šķirnēm attiecinātās prasības līdz 2029. gada 31. augustam būtu jāpiemēro kā pagaidu prasības, lai selekcionāri varētu pielāgoties kviešu hibrīdu audzēšanai maisījumu sistēmā. Šāda pieeja ir nepieciešama, lai mazinātu riskus, kas saistās ar šo audzēšanas sistēmu, un nodrošinātu lauksaimniekus ar jaunām kviešu šķirnēm. Minētajam laikposmam vajadzētu būt pietiekamam, lai selekcionāri un sertifikācijas iestādes iegūtu vajadzīgās zināšanas par kviešu hibrīdu sēklu ražošanas tehnisko prasību piemērošanu un šīs prasības pārskatītu.

(5)

Lai Komisija un dalībvalstis varētu iegūt pietiekamas zināšanas par CVS metodes piemērošanu un pārskatīt attiecīgos noteikumus, atbildīgajai sertifikācijas iestādei katru gadu līdz 2030. gada 28. februārim Komisijai un pārējām dalībvalstīm būtu jāpaziņo iepriekšējā gada rezultāti attiecībā uz saražoto hibrīdu sēklu daudzumu un to sēklu partiju īpatsvaru, kuras noraidītas kvalitātes parametru neizpildes dēļ.

(6)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Direktīvas 66/402/EEK I un II pielikums.

(7)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,