(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/848 (1) paredz, ka piekļuvi Savienības tirgum var piešķirt tādu trešo valstu bioloģiskajiem produktiem, kas saskaņā ar tirdzniecības nolīgumu ir atzītas par valstīm, kuru ražošanas sistēma atbilst tiem pašiem mērķiem un principiem, jo tiek piemēroti noteikumi, kas nodrošina tādu pašu atbilstības apliecināšanas pakāpi kā Savienības noteikumi.

(2)

Saskaņā ar Regulu (ES) 2018/848 atzīšana, kas līdzvērtības nolūkā piešķirta, pamatojoties uz Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (2), zaudē spēku 2026. gada 31. decembrī. Tāpēc, lai ar dažām attiecīgajām trešām valstīm noslēgtu bioloģisko produktu tirdzniecības nolīgumus, ir jāsāk sarunas.

(3)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 Komisija izveidoja atzītu trešo valstu sarakstu Komisijas Regulas (EK) Nr. 1235/2008 (3) III pielikumā.

(4)

Bioloģisko produktu tirdzniecību starp Savienību un Šveici regulē Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību (4) (“Nolīgums ar Šveici”). Pārredzamības labad Šveice ir iekļauta Regulas (EK) Nr. 1235/2008 III pielikuma sarakstā. Situācijai, kad kādas Puses normatīvajos aktos ir izdarīti grozījumi, Nolīgumā ar Šveici ir paredzēts nolīguma atjaunināšanas mehānisms. Tāpēc ar Šveici sarunas nav jāsāk.

(5)

Čīle par līdzvērtīgu trešo valsti ir atzīta saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Čīles Republiku par bioloģisko produktu tirdzniecību (5) (“Nolīgums ar Čīli”). Skaidrības labad Čīle ir iekļauta Komisijas Regulas (EK) Nr. 1235/2008 III pielikuma sarakstā. Situācijai, kad kādas Puses normatīvajos aktos ir izdarīti grozījumi, Nolīgumā ar Čīli ir paredzēta iespēja atzīšanu pielāgot. Tāpēc ar Čīli sarunas nav jāsāk.

(6)

Ar Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (6), ir noteikta savstarpēja līdzvērtības atzīšana attiecībā uz abu nolīguma Pušu spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par bioloģiskajiem produktiem un kontroles sistēmu atzīšana. Minētā nolīguma 14. pielikumā par bioloģiskajiem produktiem noteikts, ka, ņemot vērā to, ka 2022. gada 1. janvārī jāsāk piemērot Regulu (ES) 2018/848, katra Puse līdzvērtības atzīšanu atkārtoti novērtē līdz 2023. gada 31. decembrim. Tāpēc ar Apvienoto Karalisti sarunas nav jāsāk.

(7)

Tādēļ būtu jāsāk sarunas ar ASV, Argentīnu, Austrāliju, Indiju, Izraēlu, Japānu, Jaunzēlandi, Kanādu, Dienvidkoreju, Kostariku un Tunisiju, lai noslēgtu bioloģisko produktu tirdzniecības nolīgumus.

(8)

Lai Savienība varētu turpināt savstarpējas bioloģisko produktu tirdzniecības attiecības ar trešām valstīm, ir lietderīgi dot norādes sarunām par nolīgumiem, kas Savienībai un attiecīgajai trešai valstij ļaus savstarpēji atzīt bioloģiskās ražošanas standartu un kontroles sistēmu līdzvērtību,

(1)

Padome 2020. gada 30. jūnijā pieņēma Ieteikumu par pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES un iespējamu šāda ierobežojuma atcelšanu (1) (“Padomes ieteikums”).

(2)

Kopš tā laika Padome ir pieņēmusi Ieteikumus (ES) 2020/1052 (2), (ES) 2020/1144 (3), (ES) 2020/1186 (4), (ES) 2020/1551 (5), (ES) 2020/2169 (6), (ES) 2021/89 (7), (ES) 2021/132 (8), (ES) 2021/767 (9), (ES) 2021/892 (10), (ES) 2021/992 (11), (ES) 2021/1085 (12) un (ES) 2021/1170 (13), ar ko groza Padomes Ieteikumu (ES) 2020/912 par pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES un iespējamu šāda ierobežojuma atcelšanu.

(3)

Padome 2021. gada 20. maijā pieņēma Ieteikumu (ES) 2021/816, ar ko groza Padomes Ieteikumu (ES) 2020/912 par pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES un iespējamu šāda ierobežojuma atcelšanu (14), lai atjauninātu kritērijus, kas tiek izmantoti nolūkā novērtēt to, vai nebūtiski ceļojumi no trešām valstīm ir droši un būtu jāatļauj.

(4)

Padomes ieteikums paredz, ka dalībvalstīm, sākot no 2020. gada 1. jūlija, būtu koordinētā veidā pakāpeniski jāatceļ pagaidu ierobežojums nebūtiskiem ceļojumiem uz ES attiecībā uz Padomes ieteikuma I pielikumā uzskaitīto trešo valstu iedzīvotājiem. Reizi divās nedēļās Padomei I pielikumā minētais trešo valstu saraksts būtu jāpārskata un vajadzības gadījumā jāatjaunina, vispirms veicot vispārēju izvērtējumu, balstoties uz Padomes ieteikumā minēto metodiku, kritērijiem un informāciju, un pēc rūpīgas konsultēšanās ar Komisiju un attiecīgajām ES aģentūrām un dienestiem.

(5)

Kopš tā laika Padomē ir notikušas diskusijas, rūpīgi konsultējoties ar Komisiju un attiecīgajām ES aģentūrām un dienestiem, par Padomes ieteikuma I pielikumā iekļautā trešo valstu saraksta pārskatīšanu un piemērojot kritērijus un metodiku, kas noteikti Padomes Ieteikumā, kurā grozījumi izdarīti ar Ieteikumu (ES) 2021/816. Šo diskusiju rezultātā būtu jāgroza I pielikumā iekļautais trešo valstu saraksts. Konkrēti, no saraksta būtu jāsvītro Izraēla, Kosova, Libāna, Melnkalne, Ziemeļmaķedonijas Republika un Amerikas Savienotās Valstis.

(6)

Robežkontrole ir ne tikai tās dalībvalsts interesēs, pie kuras ārējām robežām to veic, bet arī visu to dalībvalstu interesēs, kuras ir atcēlušas iekšējo robežkontroli. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pie ārējām robežām veiktie pasākumi tiek koordinēti, lai nodrošinātu labu Šengenas zonas darbību. Šajā nolūkā dalībvalstīm, sākot ar 2021. gada 30. augustu, būtu koordinētā veidā jāturpina atcelt pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES attiecībā uz to trešo valstu, īpašās pārvaldes apgabalu un citu administratīvi teritoriālo vienību iedzīvotājiem, kuras uzskaitītas I pielikumā Padomes ieteikumā, kas grozīts ar šo ieteikumu.

(7)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un LESD, Dānija nepiedalās šā ieteikuma pieņemšanā, un Dānijai šis ieteikums nav saistošs un nav jāpiemēro. Tā kā šis ieteikums pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo ieteikumu, izlemj, vai tā šo ieteikumu ieviesīs.

(8)

Šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (15); tādēļ Īrija nepiedalās šā ieteikuma pieņemšanā, un Īrijai šis ieteikums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(9)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (16) 1. panta A punktā.

(10)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK (17) 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (18) 3. pantu.

(11)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK (19) 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Lēmuma 2011/350/ES (20) 3. pantu,

1)

Padomes ieteikuma 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

2)

ieteikuma I pielikumu aizstāj ar šādu:

(*1)  Ja tiek apstiprināta savstarpība."