(1)

Saistībā ar pieaugošajām migrācijas problēmām, ko raksturo vajadzība atbalstīt spēcīgas uzņemšanas, patvēruma un migrācijas sistēmas dalībvalstīs, novērst un pienācīgi risināt spiediena situācijas solidaritātes garā un aizstāt neatbilstīgu un nedrošu ieceļošanu ar likumīgām un drošām iespējām, ieguldījums efektīvā un saskaņotā migrācijas pārvaldībā Savienībā ir būtiski svarīgs, lai sasniegtu Savienības mērķi – radīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 67. panta 2. punktu.

(2)

Saskaņotas Savienības un dalībvalstu pieejas nozīme ir atspoguļota 2015. gada 13. maija Eiropas programmā migrācijas jomā, kurā uzsvērts, ka ir nepieciešama konsekventa un skaidra kopējā politika, lai atjaunotu uzticēšanos Savienības spējai apvienot Eiropas un valstu centienus migrācijas problēmas risināšanai un efektīvai sadarbībai saskaņā ar LESD 80. pantā noteikto principu par solidaritāti un atbildības taisnīgu sadalījumu starp dalībvalstīm; tas tika apstiprināts programmas vidusposma pārskatīšanā 2017. gada 27. septembrī un 2018. gada 14. marta un 2018. gada 16. maija progresa ziņojumos.

(3)

Eiropadome 2017. gada 19. oktobra secinājumos vēlreiz apstiprināja vajadzību īstenot visaptverošu, pragmatisku un izlēmīgu pieeju migrācijas pārvaldībai, kuras mērķis ir nodrošināt ārējo robežu kontroli un samazināt neatbilstīgu ieceļotāju un jūrā bojā gājušo skaitu; minētās pieejas pamatā vajadzētu būt elastīgai un saskaņotai visu pieejamo ES un dalībvalstu instrumentu izmantošanai. Eiropadome arī aicināja nodrošināt būtiski pastiprinātu atgriešanu ar darbībām gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī, piemēram, ar efektīviem atpakaļuzņemšanas nolīgumiem un mehānismiem.

(4)

Lai atbalstītu centienus nodrošināt visaptverošu pieeju migrācijas pārvaldībai, kura balstīta uz savstarpēju uzticēšanos, solidaritāti un taisnīgu atbildības sadali starp dalībvalstīm un Savienības iestādēm ar mērķi nodrošināt kopīgu ilgtspējīgu Savienības patvēruma un imigrācijas politiku, dalībvalstis būtu jāatbalsta ar pienācīgiem finanšu resursiem Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (“Fonds”) veidā.

(5)

Visas darbības, ko finansē saskaņā ar Fondu, tostarp tās darbības, ko veic trešās valstīs, būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot tiesības un principus, kas ietverti Savienības acquis un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“harta”), un darbībām būtu jāatbilst Savienības un dalībvalstu starptautiskajām saistībām, kas izriet no starptautiskajiem instrumentiem, kuros tās ir puses, – jo īpaši, darbībās nodrošinot atbilstību dzimumu līdztiesības, nediskriminācijas un bērna interešu ievērošanas principam.

(6)

Visās darbībās vai lēmumos attiecībā uz bērniem migrantiem, tostarp atgriežamiem bērniem, vispirms būtu jāņem vērā bērna interešu ievērošanas princips, pilnībā ievērojot bērna tiesības paust savu viedokli.

(7)

Fondam būtu jābalstās uz rezultātiem un ieguldījumiem, kas panākti un veikti ar šādu tā priekšgājēju atbalstu: Eiropas Bēgļu fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 573/2007/EK (4) laikposmam no 2008. līdz 2013. gadam, Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2007/435/EK (5) laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam, Eiropas Atgriešanās fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 575/2007/EK (6) laikposmam no 2008. līdz 2013. gadam, un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. (ES) 516/2014 (7) laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam. Tai pašā laikā tajā būtu jāņem vērā visu attiecīgo notikumu attīstība.

(8)

Ar Fondu būtu jāatbalsta solidaritāte un taisnīga atbildības sadale dalībvalstu starpā un efektīva migrācijas plūsmu pārvaldība, cita starpā veicinot kopīgus pasākumus patvēruma jomā, tostarp dalībvalstu centienus uzņemt personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, ar personu, kas lūdz starptautisko aizsardzību, vai starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārmitināšanu un humanitāro uzņemšanu un pārsūtīšanu starp dalībvalstīm, uzlabojot mazāk aizsargātu patvēruma meklētāju, piemēram, bērnu, aizsardzību, atbalstot integrācijas stratēģijas un attīstot un pastiprinot likumīgās migrācijas politiku, piemēram, sniedzot drošas un likumīgas iespējas iekļūšanai Savienībā, kurām arī būtu jāpalīdz nodrošināt Savienības ilgtermiņa konkurētspēju un tās sociālā modeļa nākotni un samazināt neatbilstīgas migrācijas stimulus ar ilgtspējīgu atgriešanas un atpakaļuzņemšanas politiku.

(9)

Ņemot vērā to, ka Fondam ir iekšējs raksturs un ka Fonds ir galvenais finansēšanas instruments patvēruma un migrācijas jomā Savienības līmenī, ar Fondu būtu galvenokārt jāatbalsta darbības, kas kalpo Savienības iekšējai politikai patvēruma un migrācijas jomā saskaņā ar Fonda mērķiem. Tomēr, ņemot vērā to, ka dažas ārpus Savienības īstenotas darbības palīdz sasniegt Fonda mērķus un ka tām konkrētos apstākļos var būt Savienības pievienotā vērtība, ar Fondu būtu jāatbalsta sadarbības un partnerības stiprināšana ar trešām valstīm migrācijas pārvaldības nolūkā, lai stiprinātu likumīgas migrācijas iespējas un uzlabotu efektīvu, drošu un cieņpilnu atgriešanu un atpakaļuzņemšanu, kā arī veicinātu sākotnējo reintegrāciju trešās valstīs. Fonda sniegtais atbalsts neskartu to, ka personu, kas lūdz starptautisko aizsardzību, un starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārmitināšana un pārcelšana šobrīd ir brīvprātīga saskaņā ar kopējās Eiropas patvēruma sistēmas tiesisko regulējumu, kas piemērojams šīs regulas pieņemšanas brīdī.

(10)

Lai izmantotu attiecīgo decentralizēto aģentūru īpašās zināšanas, Komisijai būtu jānodrošina, lai dalībvalstu programmu izstrādē tiktu ņemtas vērā aģentūru zināšanas un pieredze to attiecīgajās kompetences jomās. Turklāt, lai atvieglotu un uzlabotu kopējās Eiropas patvēruma sistēmas darbību, vajadzētu būt iespējai ar Fondu papildināt šādas darbības, ko atbalsta Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 439/2010 (8): stiprināt praktisko sadarbību, jo īpaši informācijas apmaiņu par patvērumu un paraugpraksi; sekmēt Savienības tiesību aktus un starptautiskās tiesības un palīdzēt vienādi īstenot Savienības patvēruma tiesības, balstoties uz augstiem starptautiskās aizsardzības procedūru standartiem, uzņemšanas nosacījumiem un aizsardzības vajadzību novērtēšanu visā Savienībā; dot iespēju panākt ilgtspējīgu un taisnīgu starptautiskās aizsardzības pieteikumu sadalījumu; sekmēt Savienības mēroga konverģenci starptautiskās aizsardzības pieteikumu novērtēšanā; atbalstīt dalībvalstu centienus pārmitināšanas jomā; un nodrošināt darbības un tehnisko palīdzību dalībvalstīm to patvēruma un uzņemšanas sistēmu pārvaldībai, jo īpaši tām, kuru sistēmas ir pakļautas nesamērīgai slodzei.

(11)

Ar Fondu būtu jāatbalsta Savienības un dalībvalstu centieni uzlabot dalībvalstu spējas izveidot, uzraudzīt un izvērtēt savu patvēruma politiku, ņemot vērā to saistības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(12)

Ar Fondu būtu jāatbalsta dalībvalstu un Savienības centieni pilnībā īstenot un pilnveidot kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, tostarp tās ārējo dimensiju.

(13)

Partnerība un sadarbība ar trešām valstīm ir būtisks Savienības migrācijas pārvaldības politikas elements. Ar Fondu būtu jāpalīdz aizstāt nedrošu un neatbilstīgu tādu trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku ieceļošanu, kuriem ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība, ar likumīgu un drošu ierašanos dalībvalstu teritorijā, lai paustu solidaritāti tām valstīm reģionos, uz kurām vai kuru teritorijā ir pārvietots liels skaits personu, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tādējādi palīdzot mazināt spiedienu uz šīm valstīm, un būtu efektīvi jāsniedz ieguldījums globālajās pārmitināšanas iniciatīvās ar Savienības un dalībvalstu vienotu nostāju starptautiskos forumos un sarunās ar trešām valstīm. Fondam ar finansiāliem stimuliem būtu jāsniedz atbalsts dalībvalstu centieniem nodrošināt starptautisko aizsardzību un rast ilgtspējīgu risinājumu bēgļiem un pārvietotām personām, kas ir tikušas uzņemtas saskaņā ar pārmitināšanas vai humanitārās uzņemšanas programmām.

(14)

Ņemot vērā migrācijas plūsmas uz Savienību un to, cik svarīgi personām, kas ierodas Eiropā, vietējām kopienām, kā arī mūsu sabiedrības ilgtermiņa labklājībai un mūsu ekonomikas stabilitātei ir nodrošināt integrāciju un iekļaušanu, būtiski ir atbalstīt dalībvalstu politiku, ar ko integrē trešo valstu valstspiederīgos, kuri uzturas likumīgi, tostarp prioritārajās jomās, kas noteiktas Rīcības plānā par integrāciju un iekļaušanu 2021.–2027. gadam. Fondam būtu jāatbalsta integrācijas pasākumi, kas ir īpaši pielāgoti trešo valstu valstspiederīgo vajadzībām, kā arī horizontāli pasākumi, kuru mērķis ir veidot dalībvalstu spēju izstrādāt integrācijas stratēģijas, stiprināt apmaiņu un sadarbību, un veicināt kontaktus, konstruktīvu dialogu un atzīšanu starp trešo valstu valstspiederīgajiem un uzņēmējas valsts sabiedrību.

(15)

Lai palielinātu efektivitāti, panāktu vislielāko Savienības pievienoto vērtību un nodrošinātu to Savienības darbību saskaņotību, ar kurām veicina trešo valstu valstspiederīgo integrāciju, no fonda finansētajām darbībām vajadzētu būt saskanīgām ar Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1057 (9), un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1058 (10), finansētajām darbībām un būtu tās jāpapildina. Fondam būtu jāatbalsta pasākumi, kas īpaši pielāgoti trešo valstu valstspiederīgo vajadzībām un kas pārsvarā tiek īstenoti integrācijas sākumposmā, kā arī horizontāli pasākumi, kuri atbalsta dalībvalstu spējas integrācijas jomā, kamēr pasākumi ar ilgtermiņa ietekmi attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem būtu jāfinansē saskaņā ar ESF+ un ERAF. Šajā kontekstā dalībvalstu iestādēm, kuras ir atbildīgas par fonda īstenošanu, būtu jāsadarbojas un jāveic koordinācija ar iestādēm, ko dalībvalstis noteikušas, lai pārvaldītu ESF+ un ERAF darbības, un vajadzības gadījumā jāsadarbojas un jāveic koordinācija ar to pārvaldības iestādēm un ar citu tādu Savienības fondu pārvaldības iestādēm, kuri veicina trešo valstu valstspiederīgo integrāciju.

(16)

Integrācijas pasākumu darbības jomā būtu jāietver arī starptautiskās aizsardzības saņēmēji, lai nodrošinātu visaptverošu pieeju integrācijai, ņemot vērā minētās mērķgrupas īpašās iezīmes. Gadījumos, kad integrācijas pasākumi ir apvienoti ar uzņemšanu, darbības vajadzības gadījumā būtu jāattiecina arī uz patvēruma meklētājiem.

(17)

Fonda īstenošana integrācijas jomā būtu jāveic atbilstīgi Savienības kopējiem integrācijas pamatprincipiem par integrāciju, kā noteikts Rīcības plānā integrācijai un iekļaušanai 2021.–2027. gadam.

(18)

Dalībvalstīm, kuras to vēlas, būtu jāspēj savās programmās paredzēt, ka integrācijas pasākumos var ietvert arī trešo valstu valstspiederīgo tuvākos radiniekus, ciktāl tas nepieciešams efektīvai šādu pasākumu īstenošanai, tādējādi sekmējot ģimenes vienotību. Ar terminu “tuvākie radinieki” būtu jāsaprot laulātie, partneri un jebkura persona, kurai ir tiešas augšupējas vai lejupējas radnieciskas saites ar integrācijas pasākumu mērķgrupā iekļautu trešās valsts valstspiederīgo un uz kuru citādi neattiektos fonda darbības joma.

(19)

Ņemot vērā dalībvalstu iestāžu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju izšķirīgo nozīmi integrācijas jomā un lai atvieglotu šo subjektu piekļuvi finansējumam Savienības līmenī, Fondam būtu jāveicina darbības integrācijas jomā, ko īsteno valstu, reģionālās un vietējās iestādes un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp ar tematisko mehānismu un ar augstāku līdzfinansējuma likmi šīm darbībām. Šajā ziņā vismaz 5 % no sākotnējā piešķīruma tematiskajam mehānismam būtu jāparedz vietējo un reģionālo iestāžu veiktu integrācijas pasākumu īstenošanai.

(20)

Papildus līdzfinansējuma likmei, ko Fonds nodrošina projektiem, dalībvalstis tiek mudinātas nodrošināt finansējumu no to iestāžu budžetiem, ja šāds finansējums ir būtisks projekta īstenošanai, jo īpaši tad, ja projektu īsteno pilsoniskās sabiedrības organizācija.

(21)

Ņemot vērā ilgtermiņa ekonomiskās un demogrāfiskās problēmas, ar ko Savienība saskaras, un arvien lielāko migrācijas globalizāciju, ir būtiski izveidot labi funkcionējošus likumīgās migrācijas kanālus uz Savienību, lai saglabātu Savienību kā pievilcīgu galamērķi atbilstīgai migrācijai atbilstoši dalībvalstu ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām un garantētu sociālās labklājības sistēmu ilgtspēju un Savienības ekonomikas izaugsmi, vienlaikus aizsargājot migrējošos darba ņēmējus no ekspluatācijas.

(22)

Ar Fondu būtu jāatbalsta dalībvalstis stratēģiju izveidē un likumīgās migrācijas politikas nostiprināšanā un izvēršanā, un to spēju uzlabošanā izstrādāt, īstenot, uzraudzīt un izvērtēt imigrācijas un integrācijas stratēģijas, politikas nostādnes un pasākumus attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri uzturas likumīgi, jo īpaši Savienības juridiskos instrumentus attiecībā uz likumīgu migrāciju. Ar Fondu būtu jāatbalsta arī informācijas un paraugprakses apmaiņa un sadarbība starp dažādām pārvaldes struktūrām un valdības līmeņiem un starp dalībvalstīm.

(23)

Efektīva un cieņu respektējoša atgriešanas politika ir neatņemama sastāvdaļa visaptverošā migrācijas pieejā, ko īsteno Savienība un tās dalībvalstis. Ar Fondu būtu jāatbalsta un jāveicina dalībvalstu centieni efektīvi īstenot un turpmāk attīstīt kopīgus atgriešanas standartus, jo īpaši, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/115/EK (11), liekot uzsvaru uz brīvprātīgu atgriešanos, un integrētu un saskaņotu pieeju atgriešanas pārvaldībai. Lai atgriešanas politika būtu ilgtspējīga, ar Fondu būtu arī jāatbalsta saistīti pasākumi trešās valstīs, piemēram, pasākumi, kas veicina un garantē drošu un cieņpilnu atgriešanu un atpakaļuzņemšanu un atgriezto personu ilgtspējīgu reintegrāciju, tostarp sniedzot atbalstu naudā vai natūrā.

(24)

Dalībvalstīm būtu jādod priekšroka brīvprātīgas atgriešanās pasākumiem un būtu jānodrošina efektīva, droša un cieņpilna atgriešanās. Lai sekmētu brīvprātīgu atgriešanos, dalībvalstīm būtu jāparedz stimuli, piemēram, būtu jāparedz preferenciāls režīms lielākas atgriešanās palīdzības veidā un ilgtermiņa reintegrācijas atbalsts. Šāda veida brīvprātīga atgriešanās ir gan personu, kas atgriežas, gan iestāžu interesēs, ņemot vērā tās izmaksu lietderību.

(25)

Brīvprātīgas atgriešanās iespējām vajadzētu būt prioritātei pār piespiedu atgriešanu, tomēr tās ir savstarpēji saistītas un tām ir savstarpēji pastiprinoša ietekme, un tāpēc dalībvalstis būtu jāmudina stiprināt papildināmību starp abiem šiem veidiem. Izraidīšanas iespēja ir svarīgs elements, kas palīdz nodrošināt patvēruma un likumīgās migrācijas sistēmu integritāti. Tādēļ ar Fondu būtu jāatbalsta dalībvalstu darbības, lai vajadzības gadījumā sekmētu un veiktu izraidīšanu saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteiktajiem standartiem, pilnībā ievērojot atgriezto personu pamattiesības un cieņu.

(26)

Īpaši atbalsta pasākumi atgriežamajām personām, pievēršot īpašu uzmanību viņu humanitārajām un aizsardzības vajadzībām, dalībvalstīs un atgriešanās valstīs var uzlabot atgriešanas apstākļus un sekmēt atgriežamo personu reintegrāciju. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš mazāk aizsargātām personām.

(27)

Efektīva tādu trešo valstu valstspiederīgo atpakaļuzņemšana, kuri uzturas nelikumīgi, ir neatņemama Savienības atgriešanas politikas sastāvdaļa un galvenais līdzeklis efektīvā migrācijas plūsmu pārvaldībā, jo tas palīdz ātri atgriezt neatbilstīgus migrantus. Sadarbība atpakaļuzņemšanas jomā ir svarīgs elements dialogā un sadarbībā ar trešām valstīm, kas ir neatbilstīgo migrantu izcelsmes un tranzīta valstis, un valstu un Savienības līmeņa atgriešanas politikas efektivitātes interesēs to īstenošana trešās valstīs būtu jāatbalsta.

(28)

Papildus šajā regulā paredzētajam atbalstam, ko nodrošina personu atgriešanai, ar Fondu būtu jāatbalsta arī citi pasākumi neatbilstīgas migrācijas un migrantu tirdzniecības apkarošanai vai likumīgās migrācijas noteikumu ievērošanas sekmēšanai, tādējādi nodrošinot dalībvalstu imigrācijas sistēmu integritāti.

(29)

Neatbilstīgo migrantu nodarbināšana apdraud tādas darbaspēka mobilitātes politikas attīstību, kura balstīta uz likumīgas migrācijas shēmām, kā arī apdraud migrējošo darba ņēmēju tiesības, padarot tos mazāk aizsargātus pret tiesību pārkāpšanu un ļaunprātīgu izmantošanu. Tādēļ ar Fondu tieši vai netieši būtu jāatbalsta dalībvalstis, kad tās īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/52/EK (12), kura aizliedz nodarbināt trešo valstu valstspiederīgos, kas uzturas nelikumīgi, un paredz sankcijas pret darba devējiem, kuri šo aizliegumu neievēro.

(30)

Ar Fondu tieši vai netieši būtu jāatbalsta dalībvalstis, kad tās īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/36/ES (13), kurā izklāstīti noteikumi par palīdzību cilvēku tirdzniecības upuriem, viņu atbalstu un aizsardzību. Šajos pasākumos, tostarp pasākumos cilvēku tirdzniecībā cietušo agrīnai identificēšanai un nosūtīšanai uz specializētiem dienestiem, būtu jāņem vērā cilvēku tirdzniecības dzimumspecifiskums un cietušie bērni.

(31)

Ar Fondu būtu jāpapildina aktivitātes, ko atgriešanas jomā veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, kuru reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (14), neparedzot papildu finansējuma plūsmu minētajai aģentūrai.

(32)

Atbilstīgi efektivitātes principam būtu jātiecas panākt sinerģiju un konsekvenci ar citiem Savienības fondiem un būtu jāizvairās no pārklāšanās starp darbībām.

(33)

Lai optimizētu tādu investīciju pievienoto vērtību, kuras pilnībā vai daļēji finansē no Savienības budžeta, būtu jācenšas veidot sinerģijas, jo īpaši starp Fondu un citām Savienības programmām, tostarp tām, uz kurām attiecas dalīta pārvaldība. Lai minētās sinerģijas maksimāli palielinātu, būtu jānodrošina būtiski veicinoši mehānismi, tostarp kumulatīvais darbības finansējums no Fonda un no citas Savienības programmas. Šādam kumulatīvajam finansējumam nevajadzētu pārsniegt minētās darbības kopējās attiecināmās izmaksas. Tālab šajā regulā būtu jāparedz atbilstīgi noteikumi, jo īpaši par iespēju proporcionāli deklarēt tās pašas izmaksas vai izdevumus gan no Fonda, gan no citas Savienības programmas.

(34)

Darbības trešās valstīs un saistībā ar tām, ko atbalsta no Fonda, būtu jāveic sinerģijā, saskaņā un papildināmībā ar citām aktivitātēm ārpus Savienības, kuras atbalsta no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem. Īstenojot šādas darbības, jo īpaši būtu jācenšas panākt pilnīgu saskaņotību ar Savienības ārējās politikas principiem un vispārējiem mērķiem, ar principu par politikas saskaņotību attīstībai un atbilstību attiecīgās valsts vai reģiona stratēģiskajiem plānošanas dokumentiem un Savienības starptautiskajām saistībām. Ārējās dimensijas Fondam vajadzētu būt vērstām uz darbībām, kas nav orientētas uz attīstību un kas kalpo Savienības iekšējās politikas interesēm, un būtu jāatbilst Savienībā veiktām aktivitātēm. Būtu jātiecas no Fonda atbalstīt labāku sadarbību ar trešām valstīm un pastiprināt svarīgākos migrācijas pārvaldības aspektus Savienības migrācijas politikas interešu jomās.

(35)

Savienības budžeta finansējums būtu jākoncentrē uz darbībām, attiecībā uz kurām Savienības intervence var nodrošināt pievienoto vērtību, salīdzinot ar dalībvalstu atsevišķām darbībām. Šajā regulā paredzētajam finansiālajam atbalstam būtu jāveicina jo īpaši valstu un Savienības spēju nostiprināšana patvēruma un migrācijas jomā saskaņā ar LESD 80. pantu.

(36)

Veicinot ar šo Fondu atbalstītās darbības, Savienības finansējuma saņēmējiem būtu jāsniedz informācija mērķauditorijas valodā vai valodās. Lai nodrošinātu Savienības finansējuma pamanāmību, attiecīgā finansējuma saņēmējiem, īstenojot saziņu par darbībām, būtu jānorāda tā izcelsme. Šajā nolūkā saņēmējiem būtu jānodrošina, ka visos medijiem un sabiedrībai paredzētajos komunikācijas materiālos tiek parādīta Savienības emblēma un skaidri norādīts Savienības finansiālais atbalsts.

(37)

Komisijai vajadzētu būt iespējai izmantot finanšu resursus saskaņā ar Fondu, lai veicinātu paraugpraksi un apmainītos ar informāciju par Fonda īstenošanu.

(38)

Komisijai būtu savlaicīgi jāpublicē informācija par atbalstu, kas sniegts no tematiskā mehānisma, uz ko attiecas tiešā vai netiešā pārvaldība, un attiecīgā gadījumā būtu jāatjaunina šāda informācija. Būtu jānodrošina iespēja sagrupēt datus pēc konkrētā mērķa, saņēmēja nosaukuma, likumīgi piešķirtās līdzekļu summas un pasākuma būtības un mērķa.

(39)

Var uzskatīt, ka dalībvalsts neatbilst attiecīgajam Savienības acquis, tostarp attiecībā uz darbības atbalsta izmantošanu, kurš ir piešķirts saskaņā ar Fondu, ja tā nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Līgumiem patvēruma un atgriešanas jomā, ja ir nepārprotams risks, ka minētā dalībvalsts, īstenojot acquis patvēruma un atgriešanas jomā, varētu nopietni neievērot Savienības vērtības, vai ja izvērtējuma ziņojumā saskaņā ar Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu, kas noteikts Padomes Regulā (ES) Nr. 1053/2013 (15), ir konstatētas nepilnības attiecīgajā jomā.

(40)

Ar Fondu būtu jānodrošina taisnīga un pārredzama resursu sadale, lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos mērķus. Lai izpildītu pārredzamības prasības, Komisijai būtu jāpublicē informācija par tematiskā mehānisma gada un daudzgadu programmām. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1060 (16) katrai dalībvalstij būtu jānodrošina, ka sešos mēnešos pēc tās programmas apstiprināšanas ir izveidota tīmekļa vietne, kurā ir pieejama informācija par tās programmu, ar norādi uz programmas mērķiem, aktivitātēm, pieejamām finansējuma iespējām un sasniegumiem.

(41)

Ar šo regulu būtu jānosaka sākotnējās summas dalībvalstu programmām, kuras sastāv no fiksētas summas, kā izklāstīts I pielikumā, un summas, ko aprēķina, pamatojoties uz minētajā pielikumā izklāstītajiem kritērijiem, un kuras atspoguļo vajadzības un spiedienu, ko dažādas dalībvalstis izjūt patvēruma, integrācijas un atgriešanas jomā. Ņemot vērā to dalībvalstu speciālās vajadzības, kurās 2018. un 2019. gadā uz vienu iedzīvotāju bija vislielākais patvēruma pieteikumu skaits, ir piemēroti palielināt fiksētās summas Kiprai, Maltai un Grieķijai.

(42)

Sākotnējām summām dalībvalstu programmām būtu jāveido pamats dalībvalstu ilgtermiņa ieguldījumiem. Lai ņemtu vērā izmaiņas migrācijas plūsmās un izskatītu, kas ir vajadzīgs patvēruma un uzņemšanas sistēmu pārvaldībā un tādu trešo valstu valstspiederīgo integrācijā, kuri uzturas likumīgi, un lai attīstītu likumīgo migrāciju un lai vērstos pret neatbilstīgu migrāciju ar efektīvu, drošu un cieņpilnu atgriešanu, dalībvalstīm plānošanas perioda vidusposmā būtu jāpiešķir papildu summa, ņemot vērā objektīvus kritērijus. Minētā summa būtu jānosaka, pamatojoties uz statistikas datiem saskaņā ar I pielikumu, atspoguļojot izmaiņas dalībvalstu sākotnējā situācijā.

(43)

Lai palīdzētu sasniegt Fonda politikas mērķi, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to programmās ir darbības Fonda konkrēto mērķu īstenošanai, ka izvēlētās prioritātes ir saskaņā ar II pielikumā izklāstītajiem īstenošanas pasākumiem un ka resursu sadalījums starp mērķiem nodrošina kopējā politikas mērķa sasniegšanu. Šajā nolūkā dalībvalstīm principā būtu jānodrošina minimālais piešķīrums, lai stiprinātu un attīstītu kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, stiprinātu un attīstītu likumīgu migrāciju uz dalībvalstīm saskaņā ar to ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām un dotu ieguldījumu efektīvā trešo valstu valstspiederīgo integrācijā un sociālo iekļaušanā un sekmētu to.

(44)

Tā kā problēmas migrācijas jomā pastāvīgi mainās, ir nepieciešams pielāgot finansējuma piešķiršanu migrācijas plūsmu izmaiņām. Lai reaģētu uz steidzamām vajadzībām un izmaiņām politikā un Savienības prioritātēm un virzītu finansējumu uz darbībām ar augstu Savienības pievienoto vērtību, daļa finansējuma ar tematiskā mehānisma starpniecību būtu periodiski jāpiešķir īpašām darbībām, Savienības darbībām, vietējo un reģionālo iestāžu darbībām, ārkārtas palīdzībai, pārmitināšanai un humanitārajai uzņemšanai un papildu atbalstam dalībvalstīm, kas dod ieguldījumu solidaritātes un atbildības centienos. Tematiskais mehānisms nodrošina elastību Fonda pārvaldībā, un to varētu arī īstenot ar dalībvalstu programmu starpniecību.

(45)

Dalībvalstis būtu jāmudina izmantot daļu no programmām piešķirtajiem līdzekļiem, lai finansētu IV pielikumā minētās darbības, saņemot lielāku Savienības ieguldījumu.

(46)

Daļu no resursiem, kas pieejami saskaņā ar Fondu, varētu piešķirt arī dalībvalstu programmām, ar kurām īsteno konkrētas darbības, papildus iedalītajam sākotnējam finansējumam. Šīs konkrētās darbības būtu jānosaka Savienības līmenī, un tām vajadzētu būt darbībām, kurām vajadzīga sadarbība, vai darbībām, kas vajadzīgas, lai reaģētu uz notikumu attīstību Savienībā, kam nepieciešams papildu finansējums vienai vai vairākām dalībvalstīm.

(47)

Fondam būtu jāpalīdz segt darbības izmaksas, kas saistītas ar fonda konkrētajiem mērķiem, lai nodrošinātu dalībvalstīm iespēju uzturēt spējas, kuras ir būtiskas uzdevumiem un pakalpojumiem, kas veido sabiedrisku pakalpojumu Savienībai kopumā. Minētajam atbalstam būtu jāizpaužas kā pilnīgai ar Fonda mērķiem saistītu konkrēto izmaksu atlīdzināšanai, un tam vajadzētu būt neatņemamai dalībvalstu programmu sastāvdaļai.

(48)

Lai papildinātu Fonda politikas mērķa sasniegšanu valstu līmenī, izmantojot dalībvalstu programmas, Fondam būtu arī jāatbalsta darbības Savienības līmenī. Ar šādām darbībām būtu jāsasniedz stratēģiski mērķi Fonda intervences jomā saistībā ar politikas analīzi un inovāciju, savstarpēju mācīšanos un partnerībām transnacionālā līmenī, kā arī jaunu iniciatīvu un darbību izmēģināšanu visā Savienībā.

(49)

Lai stiprinātu Savienības spēju vienā vai vairākās dalībvalstīs nekavējoties risināt ārkārtēju migrācijas situāciju, kuru raksturo liels vai nesamērīgs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums, kas rada būtiskas un steidzamas vajadzības saistībā ar dalībvalstu uzņemšanas un aizturēšanas infrastruktūru un ar to patvēruma un migrācijas pārvaldības sistēmām un procedūrām, vai nekavējoties risināt ārkārtēju migrācijas situāciju trešās valstīs politisku norišu vai konfliktu dēļ, būtu jārada iespēja sniegt ārkārtas palīdzību saskaņā ar noteikumiem, kuri izklāstīti šajā regulā.

(50)

Ar šo regulu būtu jānodrošina, ka turpina darboties Eiropas migrācijas tīkls, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2008/381/EK (17), un būtu jāsniedz finansiāla palīdzība saskaņā ar tā mērķiem un uzdevumiem.

(51)

Fonda politikas mērķis tiks ņemts vērā arī finanšu instrumentos un budžeta garantijās saskaņā ar programmas InvestEU, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523 (18), politikas sadaļām. Finansiāls atbalsts samērīgā veidā būtu jāizmanto tam, lai novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas, un ar darbībām nevajadzētu divkāršot vai izspiest privātu finansējumu vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū. Darbībām vajadzētu būt ar nepārprotamu Savienības pievienoto vērtību.

(52)

Finansējuma apvienošanas darbības ir brīvprātīgas, un tās ir no Savienības budžeta atbalstītas darbības, kuras apvieno no Savienības budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta veidus, atmaksājamā atbalsta veidus vai abus ar atmaksājama atbalsta veidiem no veicināšanas, attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī atbalstu no komerciālām finanšu iestādēm un investoriem.

(53)

Ar šo regulu paredz finansējumu visam Fonda darbības laikam, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ir galvenā atsauces summa ikgadējās budžeta procedūras laikā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (19) 18. punkta nozīmē.

(54)

Uz Fondu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (20) (“Finanšu regula”). Finanšu regulā ir paredzēti noteikumus par Savienības budžeta īstenošanu, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešu pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālu palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu.

(55)

Lai īstenotu darbības dalītajā pārvaldībā, Fondam būtu jāietilpst saskaņotā sistēmā, kuru veido šī regula, Finanšu regula un Regula (ES) 2021/1060.

(56)

Regula (ES) 2021/1060 veido rīcības pamatu ERAF, ESF+, Kohēzijas fondam, Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondam, Taisnīgas pārkārtošanās fondam, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam, Iekšējās drošības fondam un finansiāla atbalsta instrumentam robežu pārvaldībai un vīzu politikai, kurš ir daļa no Integrētās robežu pārvaldības fonda, un tā nosaka jo īpaši noteikumus attiecībā uz plānošanu, uzraudzību un izvērtēšanu, pārvaldi un kontroli dalītā pārvaldībā īstenotiem ES fondiem. Turklāt ir jāprecizē Fonda mērķi šajā regulā un jānosaka īpaši noteikumi par darbībām, ko var finansēt no Fonda.

(57)

Fonda priekšfinansējuma shēma ir noteikta Regulā (ES) 2021/1060, un konkrēta priekšfinansējuma likme ir noteikta šajā regulā. Turklāt, lai nodrošinātu, ka ir iespējams ātri reaģēt uz ārkārtas situācijām, ir lietderīgi noteikt konkrētu priekšfinansējuma likmi ārkārtas palīdzībai. Ar priekšfinansējuma shēmu būtu jānodrošina, ka dalībvalstīm ir līdzekļi atbalsta sniegšanai saņēmējiem no to programmu īstenošanas sākuma.

(58)

Šajā regulā minētos finansēšanas veidus un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt konkrētos darbību mērķus un gūt rezultātus, ņemot vērā jo īpaši kontroles izmaksas, administratīvos slogus un neatbilstības risku. Izdarot šādu izvēli, būtu jāietver iespēja apsvērt izmantot fiksētas summas maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(59)

Lai maksimāli izmantotu vienotās revīzijas principu, ir lietderīgi paredzēt īpašus noteikumus par tādu projektu kontroli un revīziju, kuri attiecas uz starptautiskām organizācijām, kuru iekšējās kontroles sistēmas Komisija ir novērtējusi pozitīvi. Attiecībā uz šādiem projektiem vadošajām iestādēm vajadzētu būt iespējai ierobežot savas pārvaldības pārbaudes, ja saņēmējs laikus sniedz visus vajadzīgos datus un informāciju par projekta virzību un par pakārtoto izdevumu atbalsttiesīgumu. Turklāt, ja šādas starptautiskas organizācijas īstenots projekts ir daļa no revīzijas izlases, revīzijas iestādei vajadzētu būt iespējai veikt savu darbu saskaņā ar principiem, kas noteikti Saistīto pakalpojumu starptautiskajā standartā (ISRS) 4400 “Vienošanās veikt iepriekš saskaņotas procedūras attiecībā uz finanšu informāciju”.

(60)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (21) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (22), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (23) un (ES) 2017/1939 (24) Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, tostarp ar pasākumiem, kas attiecas uz pārkāpumu, tai skaitā krāpšanas, novēršanu, atklāšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudētu, nepareizi izmaksātu vai nepareizi izmantotu līdzekļu atgūšanu un attiecīgā gadījumā administratīvu sodu noteikšanu. Konkrētāk, saskaņā ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un inspekcijas uz vietas, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses.

Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (“EPPO”) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (25). Saskaņā ar Finanšu Regulu ikvienai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas ir iesaistījušās ciešākā sadarbībā, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939 – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas. Dalībvalstīm būtu pilnībā jāsadarbojas un jāsniedz visa vajadzīgā palīdzība Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām attiecībā uz Savienības finanšu interešu aizsardzību.

(61)

Ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi, būtu jāļauj Fondā piedalīties trešai valstij, kas ir noslēgusi nolīgumu ar Savienību par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kura ir atbildīga par kādā dalībvalstī vai minētajā trešā valstī iesniegta patvēruma pieteikuma izskatīšanu.

(62)

Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko, pamatojoties uz LESD 322. pantu, pieņēmuši Eiropas Parlaments un Padome. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, iepirkumu, godalgām un netiešo izpildi, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(63)

Ievērojot Padomes Lēmumu 2013/755/ES (26), personas un subjekti, kas iedibināti aizjūras zemēs vai teritorijās, ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar Fonda noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstij, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(64)

Ievērojot LESD 349. pantu un saskaņā ar Komisijas 2017. gada 24. oktobra paziņojumu “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”, ko Padome apstiprināja 2018. gada 12. aprīļa secinājumos, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to valstu stratēģijas un programmas pievēršas konkrētajām problēmām, ar kurām tālākie reģioni saskaras migrācijas pārvaldībā. Fondam būtu jāatbalsta minētās dalībvalstis ar pietiekamiem resursiem, lai palīdzētu minētajiem reģioniem ilgtspējīgi pārvaldīt migrāciju un iespējamu spiedienu.

(65)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (27) 22. un 23. punktu, Fonds būtu jānovērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu Fonda ietekmi uz vietas. Lai novērtētu Fonda sasniegumus, saistībā ar katru Fonda konkrēto mērķi būtu jānosaka rādītāji un attiecīgie mērķrādītāji. Minētajos rādītājos būtu jāiekļauj kvalitatīvi un kvantitatīvi rādītāji.

(66)

Saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (ES) 2021/1060 un šīs regulas noteikumiem Komisijai un dalībvalstīm būtu jāuzrauga Fonda īstenošana, izmantojot rādītājus un finanšu pārskatus. Sākot no 2023. gada, dalībvalstīm būtu jāiesniedz Komisijai gada snieguma ziņojumi par pēdējo grāmatvedības gadu. Minētajos ziņojumos būtu jāiekļauj informācija par progresu, kas panākts dalībvalstu programmu īstenošanā. Dalībvalstīm būtu jāiesniedz Komisijai arī minēto ziņojumu kopsavilkumi. Komisijai būtu jātulko minētie kopsavilkumi visās Savienības oficiālajās valodās un jādara tie publiski pieejami savā tīmekļa vietnē kopā ar saitēm uz dalībvalstu tīmekļa vietnēm, kas minētas Regulā (ES) 2021/1060.

(67)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu, kas pieņemts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros (28), un saistībām sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šajā regulā paredzētajām darbībām būtu jāpalīdz panākt to, lai 30 % no visiem daudzgadu finanšu shēmas izdevumiem tiktu izmantoti klimata mērķu integrēšanai, un panākt mērķi 2024. gadā 7,5 % un 2026. un 2027. gadā 10 % no budžeta izdevumiem atvēlēt bioloģiskās daudzveidības mērķiem, vienlaikus ņemot vērā starp klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķi pastāvošo pārklāšanos. Ar Fondu būtu jāatbalsta aktivitātes, kas atbilst Savienības klimata un vides standartiem un prioritātēm un neradītu būtisku kaitējumu vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (29) 17. panta nozīmē.

(68)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 514/2014 (30) un jebkuru tiesību aktu, kas attiecas uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu, būtu jāturpina piemērot programmām un projektiem, kas saņem atbalstu no Fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Tā kā Regulas (ES) Nr. 514/2014 īstenošanas periods pārklājas ar plānošanas periodu, uz ko attiecas šī regula, un lai nodrošinātu dažu ar minēto regulu apstiprināto projektu īstenošanas nepārtrauktību, būtu jānosaka pakāpeniskas īstenošanas noteikumi. Katrs atsevišķais projekta posms būtu jāīsteno saskaņā ar tā plānošanas perioda noteikumiem, kurā tas saņem finansējumu.

(69)

Lai papildinātu un grozītu šīs regulas nebūtiskus elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz to darbību sarakstu, par kurām saskaņā ar III pielikumu var saņemt atbalstu; attiecībā uz to darbību sarakstu, par kurām saskaņā ar IV pielikumu var saņemt lielāku līdzfinansējumu; attiecībā uz darbības atbalstu saskaņā ar VII pielikumu un attiecībā uz uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas turpmāku izstrādi. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(70)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (31). Pieņemot īstenošanas aktus, ar kuriem dalībvalstīm nosaka kopīgus pienākumus, jo īpaši pienākumus attiecībā uz informācijas sniegšanu Komisijai, būtu jāpiemēro pārbaudes procedūra, bet, pieņemot īstenošanas aktus, kas attiecas uz sīki izstrādātu kārtību informācijas sniegšanai Komisijai plānošanas un ziņošanas ietvaros, būtu jāpiemēro konsultēšanās procedūra, jo minētajiem aktiem ir tikai tehniska nozīme. Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas jāpiemēro nekavējoties, attiecībā uz lēmumu pieņemšanu, lai piešķirtu šajā regulā paredzēto ārkārtas palīdzību, ja pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar šādas palīdzības raksturu un mērķi, tas vajadzīgs nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ.

(71)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(72)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro.

(73)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(74)

Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punktu dotāciju var piešķirt par jau uzsāktu darbību ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs var pierādīt, ka darbību nepieciešams uzsākt pirms dotāciju nolīguma parakstīšanas. Tomēr izmaksas, kas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, nav tiesīgās uz Savienības finansējumu, izņemot pienācīgi pamatotus izņēmuma gadījumus. Lai izvairītos no jebkādiem Savienības atbalsta traucējumiem, kas varētu kaitēt Savienības interesēm, vajadzētu būt iespējai uz ierobežotu laikposmu 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas sākumā izmaksas, kas radušās saistībā ar darbībām, kuras tiek atbalstītas saskaņā ar šo regulu tiešā pārvaldībā un kuras jau ir sāktas, uzskatīt par atbalsttiesīgām no 2021. gada 1. janvāra, pat ja minētās izmaksas radušās pirms dotācijas pieteikuma vai palīdzības pieprasījuma iesniegšanas.

(75)

Ir lietderīgi šīs regulas piemērošanas laikposmu saskaņot ar Padomes Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 (32) piemērošanas laikposmu.

(76)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā attiecīgajā politikas jomā un lai īstenošanu varētu sākt no daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības sākuma, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā un tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra,

(1)

Savienības mērķi – nodrošināt augsta līmeņa drošību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 67. panta 3. punktu – būtu jāsasniedz, cita starpā veicot kopīgus pasākumus, personām šķērsojot iekšējās robežas, un saistībā ar robežkontroli pie ārējām robežām un kopējo vīzu politiku, vienlaikus saglabājot rūpīgo līdzsvaru starp personu brīvu pārvietošanos, no vienas puses, un drošību, no otras puses.

(2)

Ievērojot LESD 80. pantu, uz Savienības robežpārbaudes, patvēruma un imigrācijas politiku un tās īstenošanu būtu jāattiecina solidaritātes princips un atbildības, tostarp tās finansiālās ietekmes, taisnīga sadale starp dalībvalstīm.

(3)

Romas deklarācijā, kas tika parakstīta 2017. gada 25. martā, 27 dalībvalstu vadītāji apliecināja saistības strādāt, lai veidotu drošu Eiropu un izveidotu tādu Savienību, kurā visi iedzīvotāji jūtas droši un var brīvi pārvietoties, kurā ir drošas ārējās robežas, kurā ir efektīva, atbildīga un ilgtspējīga migrācijas politika, kas ievēro starptautiskās normas, kā arī tādu Eiropu, kura ir apņēmības pilna apkarot terorismu un organizēto noziedzību.

(4)

Visas darbības, ko finansē saskaņā ar finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (“Instruments”), kuru izveido ar šo regulu, tostarp tās darbības, ko veic trešās valstīs, būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot tiesības un principus, kas ietverti Savienības acquis un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”), un darbībām būtu jāatbilst Savienības un dalībvalstu starptautiskajām saistībām, kas izriet no starptautiskajiem instrumentiem, kuros tās ir puses, jo īpaši nodrošinot atbilstību nediskriminācijas un neizraidīšanas principiem.

(5)

Instrumenta politikas mērķis ir izstrādāt un īstenot spēcīgu un efektīvu Eiropas integrēto robežu pārvaldību pie ārējām robežām, tādējādi palīdzot nodrošināt augstu iekšējās drošības līmeni Savienībā, vienlaikus nodrošinot personu brīvu pārvietošanos tajā un pilnībā ievērojot attiecīgos Savienības acquis un Savienības un dalībvalstu starptautiskās saistības, kas izriet no starptautiskiem instrumentiem, kuros tās ir puses.

(6)

Eiropas integrētā robežu pārvaldība, ko īsteno ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1896 (3) izveidotā Eiropas Robežu un krasta apsardze, ir Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras un par robežu pārvaldību atbildīgo valstu iestāžu, tostarp krasta apsardzes, kopīga atbildība, ciktāl tā veic robežkontroles uzdevumus. Tai būtu jāpalīdz atvieglot likumīgu robežu šķērsošanu, novērst un atklāt nelikumīgu imigrāciju un pārrobežu noziedzību un efektīvi pārvaldīt migrācijas plūsmas.

(7)

Likumīgas ceļošanas atvieglošana, vienlaikus novēršot neatbilstīgu migrāciju un drošības riskus, tika identificēta kā viens no galvenajiem mērķiem Savienības pieejā, kas izklāstīta Komisijas 2020. gada 23. septembra paziņojumā “Jauns Migrācijas un patvēruma pakts”.

(8)

Finansiāls atbalsts no Savienības budžeta ir obligāti nepieciešams, lai, pilnībā nodrošinot pamattiesību ievērošanu, īstenotu Eiropas integrēto robežu pārvaldību ar mērķi atbalstīt dalībvalstis, tām efektīvi pārvaldot ārējo robežu šķērsošanu un risinot nākotnes izaicinājumus pie šīm robežām, kas palīdzētu cīņā pret smagiem noziegumiem ar pārrobežu dimensiju,.

(9)

Dalībvalstīm būtu jātiek nodrošinātam adekvātam Savienības finansiālajam atbalstam, lai veicinātu to, ka tiek īstenota Eiropas integrētā robežu pārvaldība un lai nodrošinātu to, ka Eiropas integrētā robežu pārvaldība kļūst par ikdienas darba realitāti. Eiropas integrētā robežu pārvaldība sita starpā sastāv no šādiem Regulā (ES) 2019/1896 noteiktiem komponentiem – robežkontrole; meklēšanas un glābšanas operācijas robežu uzraudzības laikā; riska analīze; sadarbība starp dalībvalstīm, tostarp Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras koordinēts atbalsts; sadarbība starp aģentūrām, tostarp regulāra informācijas apmaiņa); sadarbība ar trešām valstīm; tehniskie un operatīvie pasākumi Šengenas zonā, kas ir saistīti ar robežkontroli un ir paredzēti, lai labāk vērstos pret nelikumīgu imigrāciju un apkarotu pārrobežu noziedzību; progresīvu tehnoloģiju izmantošana; kvalitātes kontroles mehānisms un solidaritātes mehānismi.

(10)

Instrumentam būtu jāspēj sniegt dalībvalstīm nepieciešamo atbalstu kopēju ārējo robežu uzraudzības minimālo standartu īstenošanai saskaņā ar attiecīgajām dalībvalstu, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras un Komisijas kompetencēm.

(11)

Tā kā dalībvalstu muitas dienestiem ir aizvien lielāks skaits pienākumu, kas bieži vien attiecas uz drošības jomu un notiek pie ārējām robežām, ir svarīgi veicināt aģentūru sadarbību kā Eiropas integrētās robežu pārvaldības pieejas sastāvdaļu saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1896. Papildināmība robežkontroles un muitas kontroles veikšanā pie ārējām robežām ir jānodrošina, sniedzot adekvātu Savienības finansiālo atbalstu dalībvalstīm. Aģentūru sadarbība ne tikai stiprinās muitas kontroli, lai apkarotu visu veidu nelikumīgu tirdzniecību, bet arī atvieglos likumīgu tirdzniecību un ceļošanu un veicinās drošu un efektīvu muitas savienību.

(12)

Tāpēc ir nepieciešams izveidot fondu, kas būtu pēctecis 2014.–2020. gada Iekšējās drošības fondam, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 513/2014 (4) un Regulu (ES) Nr. 515/2014 (5), cita starpā, izveidojot Integrētās robežu pārvaldības fondu (“Fonds”).

(13)

LESD V sadaļas juridiskās specifikas un dažāda piemērojamā tiesiskā pamata dēļ attiecībā uz politikas jomām saistībā ar ārējām robežām un muitas kontroli juridiski nav iespējams fondu izveidot kā vienu Instrumentu.

(14)

Tādēļ Fonds būtu jāveido kā visaptverošs Savienības finansiālā atbalsta satvars robežu pārvaldības un vīzu politikas jomā, ietverot Instrumentu, kā arī finansiāla atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām, ko izveido ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1077 (6). Šis satvars būtu jāpapildina ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1060 (7), uz ko šajā regulā būtu jāatsaucas attiecībā uz noteikumiem par dalītu pārvaldību.

(15)

Instrumentam būtu jābalstās uz rezultātiem un investīcijām, ko panākuši šādi tā priekšgājēji – Ārējo robežu fonds 2007.–2013. gadā, kurš izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 574/2007/EK (8), un finansiāla atbalsta instruments ārējām robežām un vīzām, kas ir daļa no Iekšējās drošības fonda 2014.–2020. gadā un kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 515/2014, un tie būtu jāpaplašina, lai ņemtu vērā jaunas norises.

(16)

Lai nodrošinātu vienotu un kvalitatīvu ārējo robežu kontroli un atvieglotu likumīgu ceļošanu pār ārējām robežām, Instrumentam būtu jāsekmē tādas Eiropas integrētās robežu pārvaldības attīstība, kas ietver tos pasākumus saistībā ar politiku, tiesību aktiem, sistemātisku sadarbību, sloga sadali, situācijas un mainīgo apstākļu novērtēšanu saistībā ar robežšķērsošanas vietām attiecībā uz neatbilstīgiem migrantiem, personālu, aprīkojumu un tehnoloģiju, kurus dažādos līmeņos veic dalībvalstu kompetentās iestādes un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra sadarbībā ar citiem dalībniekiem, piemēram, citām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, jo īpaši ar Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1726 (9), Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/794 (10), un vajadzības gadījumā trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.

(17)

Instrumentam būtu jāpalīdz uzlabot vīzu apstrādes efektivitāti, atvieglojot vīzu procedūras bona fide ceļotājiem un konstatējot un novērtējot drošības riskus un neatbilstīgas migrācijas riskus. Ar Instrumentu jo īpaši būtu jāsniedz finansiāla palīdzība, lai atbalstītu vīzu apstrādes digitalizāciju ar mērķi nodrošināt gan vīzu pieteikumu iesniedzējiem, gan konsulātiem ātras, drošas un klientiem draudzīgas vīzu procedūras. Ar Instrumentu būtu arī jāpalīdz nodrošināt plašu konsulāro pārklājumu visā pasaulē. Tāpat Instrumentam būtu jāaptver kopējās vīzu politikas vienota īstenošana un tās modernizēšana, kā arī pasākumi, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008 (11), tāpat arī palīdzība dalībvalstīm izsniegt vīzas, tostarp vīzas ar ierobežotu teritoriālo derīgumu, kuras izsniegtas humānu apsvērumu, valsts interešu vai starptautisku saistību dēļ saskaņā ar Savienības acquis attiecībā uz vīzām.

(18)

Ar Instrumentu būtu jāatbalsta pasākumi, kas ir saistīti ar ārējo robežu kontroli to valstu teritorijā, kuras piemēro Šengenas acquis, īstenojot Eiropas integrēto robežu pārvaldību, un kas stiprinātu Šengenas zonas darbību kopumā.

(19)

Lai uzlabotu ārējo robežu pārvaldību, atvieglotu likumīgu ceļošanu, palīdzētu novērst un apkarot neatbilstīgu robežu šķērsošanu, īstenot kopējo vīzu politiku un veicināt augsta līmeņa drošību Savienības brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, ar Instrumentu būtu jāatbalsta lielapjoma IT sistēmu izstrāde saskaņā ar Savienības tiesību aktiem robežu pārvaldības jomā. Tāpat ar to būtu jāatbalsta sadarbspējas, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (ES) 2019/817 (12) un (ES) 2019/818 (13), veidošana dalībvalstīs starp Savienības informācijas sistēmām, proti, ieceļošanas/izceļošanas sistēma (IIS), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2226 (14), Vīzu informācijas sistēmu (VIS), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 767/2008, Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1240 (15), Eurodac, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 603/2013 (16), Šengenas informācijas sistēmu (SIS), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2018/1860 (17), (ES) 2018/1861 (18) un (ES) 2018/1862 (19) un centralizētu sistēmu tādu dalībvalstu identificēšanai, kurām ir informācija par notiesājošiem spriedumiem par trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem (ECRIS-TCN), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/816 (20), lai minētās Savienības informācijas sistēmas un to dati cits citu papildinātu. Ar Instrumentu būtu arī jāveicina nepieciešamās norises valstu līmenī pēc sadarbspējas komponentu īstenošanas centrālā līmenī, proti, Eiropas meklēšanas portāls (ESP), kopējs biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojums (kopējs BMS), kopējs identitātes repozitorijs (CIR) un vairāku identitāšu detektors (MID).

(20)

Lai izmantotu to decentralizēto aģentūru zināšanas un pieredzi, kuru kompetencē ir robežu pārvaldība, vīzu politika un lielapjoma IT sistēmas, Komisijai ar šo regulu izveidotās Iekšlietu fondu komitejas darbā, jo īpaši plānošanas posma sākumā un vidusposmā, savlaicīgi būtu jāiesaista attiecīgās aģentūras. Attiecīgā gadījumā Komisijai vajadzētu būt arī iespējai attiecīgās Savienības struktūras, birojus un aģentūras iesaistīt uzraudzībā un izvērtēšanā, jo īpaši nolūkā nodrošināt, ka ar Instrumentu atbalstītās darbības atbilst attiecīgajiem Savienības acquis un saskaņotajām Savienības prioritātēm. Ar Instrumentu būtu jāpapildina un jāpastiprina aktivitātes, ar ko īsteno Eiropas integrēto robežu pārvaldību saskaņā ar kopīgas atbildības un solidaritātes principiem starp dalībvalstīm un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, kas pārstāv Eiropas Robežu un krasta apsardzes abus pīlārus. Konkrētāk tas nozīmē, ka dalībvalstīm, sagatavojot savas valsts programmas, ko īsteno dalītā pārvaldībā, būtu jāņem vērā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras izstrādātie analītiskie instrumenti un darbības un tehniskās pamatnostādnes, kā arī tās izveidotās mācību programmas, piemēram, kopējā mācību pamatprogramma robežsargu apmācībai, ietverot minētās pamatprogrammas daļas, kas attiecas uz pamattiesībām un piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai. Lai pilnveidotu Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras uzdevumu papildināmību ar dalībvalstu ārējo robežu kontroles pienākumiem un nodrošinātu konsekvenci un novērstu izmaksu neefektivitāti, Komisijai būtu savlaicīgi jāapspriežas ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru par dalībvalstu iesniegtajiem valsts programmu projektiem, ciktāl tie ir minētās aģentūras kompetencē, un jo īpaši par aktivitātēm, kuras finansē no līdzekļiem, kas paredzēti darbības atbalstam.

(21)

Ciktāl to pieprasa skartās dalībvalstis, ar Instrumentu būtu jāatbalsta karsto punktu pieejas īstenošana, kas izklāstīta Komisijas 2015. gada 13. maija paziņojumā “Eiropas programma migrācijas jomā”, ko Eiropadome apstiprināja 2015. gada 25. un 26. jūnijā un kas sīkāk izklāstīta Regulā (ES) 2019/1896. Karsto punktu pieeja sniedz operatīvo atbalstu dalībvalstīm, kuras saskaras ar nesamērīgiem migrācijas izaicinājumiem pie ārējām robežām. Tā nodrošina integrētu, visaptverošu un mērķtiecīgu palīdzību, ievērojot solidaritāti un kopīgu atbildību.

(22)

Ievērojot solidaritāti un kopīgu atbildību par ārējo robežu aizsardzību, ja tiek atklātas nepilnības vai riski, jo īpaši pēc Šengenas izvērtējuma saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1053/2013 (21), attiecīgajai dalībvalstij, izmantojot savas programmas resursus, būtu pienācīgi jāpievēršas šim jautājumam, lai īstenotu ieteikumus, kuri pieņemti saskaņā ar minēto regulu un atbilstīgi neaizsargātības novērtējumam, ko veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1896.

(23)

Instrumentam būtu jāsniedz finansiāla palīdzība tām dalībvalstīm, kuras pilnībā piemēro Šengenas acquis noteikumus par ārējām robežām robežām un vīzām, un tām dalībvalstīm, kuras gatavojas pilnvērtīgai dalībai Šengenas zonā, un dalībvalstīm tas būtu jāizmanto Savienības kopīgās ārējo robežu pārvaldības politikas interesēs.

(24)

Lai gan ar Instrumentu sniedz atbalstu dalībvalstu investīcijām robežu pārvaldībā, tam nebūtu jānodrošina finansējums jaunai, pastāvīgai infrastruktūrai un ēkām pie tām iekšējām robežām, uz kurām kontrole vēl nav atcelta. Tomēr pie šīm robežām Instrumentam būtu jāatbalsta investīcijas pārvietojamā robežkontroles infrastruktūrā un esošās infrastruktūras uzturēšanā, ierobežotā modernizācijā vai nomaiņā, kas vajadzīga, lai turpinātu ievērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 (22).

(25)

Saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta Protokolu Nr. 5 par personu sauszemes tranzītu starp Kaļiņingradas apgabalu un citām Krievijas Federācijas daļām ar Instrumentu būtu jāsedz visas papildu izmaksas, ko rada Savienības acquis īpašo noteikumu, kuri attiecas uz šādu tranzītu, proti, Padomes Regulu (EK) Nr. 693/2003 (23) un (EK) Nr. 694/2003 (24), īstenošana. Tomēr vajadzībai pēc pastāvīga finansiāla atbalsta attiecībā uz neiekasētajām nodevām vajadzētu būt atkarīgai no spēkā esošā vīzu režīma starp Savienību un Krievijas Federāciju.

(26)

Lai palīdzētu sasniegt Instrumenta politikas mērķi, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to programmās ir iekļautas darbības visu Instrumenta konkrēto mērķu īstenošanai un ka resursu sadalījums starp konkrētajiem mērķiem nodrošina minēto mērķu sasniegšanu.

(27)

Ievērojot efektivitātes principu, būtu jātiecas panākt sinerģiju un konsekvenci ar citiem Savienības fondiem un jāizvairās no pārklāšanās starp darbībām.

(28)

Tādu trešo valstu valstspiederīgo atgriešana, uz kuriem attiecas kādas dalībvalsts izdoti atgriešanas lēmumi, ir viens no Eiropas integrētās robežu pārvaldības komponentiem, kā noteikts Regulā (ES) 2019/1896. Tomēr, ņemot vērā Instrumenta raksturu un mērķi, atgriešanas jomas pasākumi neietilpst tā sniegtā atbalsta jomā un uz tiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1147 (25).

(29)

Lai atzītu būtisko lomu, kāda pie ārējām robežām ir dalībvalstu muitas dienestiem, un nodrošinātu, ka to rīcībā ir pietiekami līdzekļi, lai īstenotu savus plaša apjoma uzdevumus pie šīm robežām, finansiāla atbalsta instrumentam muitas kontroles iekārtām, būtu jānodrošina šiem valstu dienestiem nepieciešamo finansējumu, ko investēt iekārtās muitas kontroles veikšanai, kā arī iekārtās, kuras papildus muitas kontrolei var kalpot arī citiem mērķiem, piemēram, robežkontrolei.

(30)

Lielākā daļa muitas kontroles iekārtu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) sistēmu varētu tikpat lielā mērā vai atsevišķos gadījumos tikt izmantota pārbaudēm attiecībā uz atbilstību citiem Savienības tiesību aktiem, piemēram, noteikumiem par robežu pārvaldību, vīzām vai policijas sadarbību. Tādēļ Fonds ir iecerēts kā divi savstarpēji papildinoši instrumenti ar atšķirīgām, bet papildinošām darbības jomām iekārtu iegādei. No vienas puses, Instruments finansiāli atbalstīs iekārtas un IKT sistēmas, kuru primārais mērķis ir integrētā robežu pārvaldība, un arī ļaus tās izmantot muitas kontroles jomā kā papildu jomā. No otras puses, finansiālā atbalsta instruments muitas kontroles iekārtām finansiāli atbalstīs tādas iekārtas, kuru galvenais mērķis ir muitas kontrole, un arī ļaus tās izmantot papildu mērķiem, piemēram, robežkontrolei un drošībai. Šāds uzdevumu sadalījums veicinās starpaģentūru sadarbību kā daļu no Eiropas integrētās robežu pārvaldības, kā noteikts Regulā (ES) 2019/1896, tādējādi dodot iespēju muitas un robežkontroles iestādēm sadarboties un palielināt Savienības budžeta ietekmi, kopīgi izmantojot kontroles iekārtas un šīm iekārtām savstarpēji sadarbojoties.

(31)

Jūras robežu uzraudzība ir viena no krasta apsardzes funkcijām, kas tiek veiktas Savienības jūrlietu jomā. Valstu iestādes, kas veic krasta apsardzes funkcijas, arī atbild par plašu uzdevumu klāstu, kas varētu ietvert, bet neaprobežojas ar jūras drošību, drošību, meklēšanas un glābšanas operācijām, robežkontroli, zivsaimniecības kontroli, muitas kontroli, vispārīgu tiesībaizsardzību un vides aizsardzību. Krasta apsardzes funkciju plašais klāsts ļauj to ietvert dažādās ES politikas jomās, kurās ir jāmeklē sinerģijas, lai sasniegtu efektīvākus un lietderīgākus rezultātus.

(32)

Īstenojot ar Instrumentu finansētās darbības, kas saistītas ar jūras robežu uzraudzību, dalībvalstīm īpaša uzmanība būtu jāpievērš savām starptautiskajām saistībām attiecībā uz meklēšanas un glābšanas operācijām jūrā. Šajā sakarībā vajadzētu būt iespējai aprīkojumu un sistēmas, ko atbalsta saskaņā ar Instrumentu, izmantot meklēšanas un glābšanas operācijās situācijās, kas varētu rasties jūras robežu uzraudzības operācijas laikā.

(33)

Papildus Savienības sadarbībai krasta apsardzes funkciju jomā starp Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, Eiropas Jūras drošības aģentūru, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1406/2002 (26), un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/473 (27), labāka aktivitāšu saskaņotība jūrlietu jomā būtu jāpanāk arī valstu līmenī. Sinerģijai starp dažādiem ar jūras vidi saistītiem dalībniekiem būtu jāatbilst Eiropas integrētās robežu pārvaldības un jūras drošības stratēģijām.

(34)

Lai stiprinātu papildināmību un jūrniecības aktivitāšu saskaņotību, izvairītos no centienu dublēšanās un mazinātu budžeta ierobežojumus tādā aktivitāšu augstu izmaksu jomā, kāda ir jūrlietu joma, vajadzētu būt iespējai Instrumentu papildus izmantot, lai atbalstītu daudzfunkcionālas jūrniecības darbības.

(35)

Aprīkojums un IKT sistēmas, ko finansē saskaņā ar Instrumentu, būtu jāizmanto arī ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1149 (28) izveidotā Iekšējās drošības fonda un ar Regulu (ES) 2021/1147 izveidotā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda mērķu sasniegšanai. Šādam aprīkojumam un IKT sistēmām arī turpmāk vajadzētu būt pieejamiem un izvietojamiem efektīvām un drošām robežkontroles aktivitātēm, un šāda aprīkojuma un IKT sistēmu izmantošanai Iekšējās drošības fonda un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda mērķu sasniegšanai vajadzētu būt ierobežotai laikā.

(36)

Instrumentam saskaņā ar tā konkrētajiem mērķiem galvenokārt būtu jākalpo Savienības iekšpolitikai. Tajā pat laikā, vajadzētu būt iespējai attiecīgā gadījumā ar Instrumentu atbalstīt darbības, kas atbilst Savienības prioritātēm trešās valstīs un saistībā ar trešām valstīm. Minētās darbības būtu jāīsteno pilnīgā sinerģijā, saskaņā un papildināmībā ar citām darbībām ārpus Savienības, kuras atbalsta no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem. Minētās darbības būtu jo īpaši jāīsteno tādā veidā, kas nodrošina pilnīgu saskaņotību ar Savienības ārējo politiku, kas ievēro principu par politikas saskaņotību attīstībai un kas atbilst attiecīgā reģiona vai valsts stratēģiskajiem plānošanas dokumentiem. Šādām darbībām vajadzētu būt vērstām arī uz pasākumiem, kas nav orientēti uz attīstību, tām būtu jākalpo Savienības iekšpolitikas interesēm un jāatbilst Savienībā veiktām aktivitātēm. Vidusposma un retrospektīvajos izvērtējumos Komisijai īpaša uzmanība būtu jāpievērš darbību īstenošanai trešās valstīs vai saistībā ar tām.

(37)

Savienības budžeta finansējums būtu jākoncentrē uz darbībām attiecībā uz kurām Savienības intervence var nodrošināt pievienotu vērtību salīdzinājumā ar dalībvalstu atsevišķām darbībām. Tā kā Savienība labāk nekā dalībvalstis spēj nodrošināt sistēmu, kas izsaka Savienības solidaritāti robežu pārvaldības un kopējās vīzu politikas jomā, un platformu, lai izstrādātu kopīgas lielapjoma IT sistēmas minēto politiku atbalstam, finansiālajam atbalstam, kas paredzēts šajā regulā, jo īpaši būtu jāstiprina valstu un Savienības spējas minētajās jomās.

(38)

Veicinot Instrumenta atbalstītās darbības, Savienības līdzekļu saņēmējiem būtu jāsniedz informācija mērķauditorijas valodā vai valodās. Lai nodrošinātu Savienības finansējuma pamanāmību, attiecīgā finansējuma saņēmējiem, īstenojot saziņu par darbību, būtu jānorāda tā izcelsme. Šajā nolūkā saņēmējiem būtu jānodrošina, ka visos medijiem un sabiedrībai paredzētajos komunikācijas materiālos tiek parādīta Savienības emblēma un skaidri norādīts Savienības finansiālais atbalsts.

(39)

Komisijai vajadzētu būt iespējai izmantot finanšu resursus saskaņā ar Instrumentu, lai veicinātu paraugpraksi un apmainītos ar informāciju par Instrumenta īstenošanu.

(40)

Komisijai būtu savlaicīgi jāpublicē informācija par atbalstu, kas sniegts no tematiskā mehānisma, uz ko attiecas tiešā vai netiešā pārvaldība, un attiecīgā gadījumā būtu jāatjaunina šāda informācija. Būtu jānodrošina iespēja sagrupēt datus pēc konkrētā mērķa, saņēmēja nosaukuma, likumīgi piešķirtās līdzekļu summas un pasākuma būtības un mērķa.

(41)

Var uzskatīt, ka dalībvalsts neatbilst attiecīgajam Savienības acquis, tostarp attiecībā uz saskaņā ar Instrumentu piešķirtā darbības atbalsta izmantošanu, ja tā nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Līgumiem robežu pārvaldības un vīzu politikas jomā, tostarp pienākumus pamattiesību jomā, ja ir nepārprotams risks, ka minētā dalībvalsts varētu nopietni neievērot Savienības vērtības, īstenojot acquis robežu pārvaldības un vīzu politikas jomā, vai ja izvērtējuma ziņojumā saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 1053/2013 izklāstīto Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu ir konstatēti trūkumi attiecīgajā jomā.

(42)

Instrumentam būtu jānodrošina taisnīga un pārredzama resursu sadale, lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos mērķus. Lai izpildītu pārredzamības prasības, dalībvalstīm pēc savu programmu pieņemšanas būtu tās jāpublicē, un Komisijai būtu jāpublicē informācija par tematiskā mehānisma gada un daudzgadu darba programmām. Saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1060 katrai dalībvalstij būtu jānodrošina, ka sešos mēnešos pēc tās programmas apstiprināšanas ir izveidota tīmekļa vietne, kurā ir pieejama informācija par tās programmu, aptverot programmas mērķus, aktivitātes, pieejamās finansējuma iespējas un sasniegumus.

(43)

Šai regulai būtu jānosaka dalībvalstu programmām noteiktās sākotnējās summas, kuras sastāv no fiksētām summām, kā izklāstīts I pielikumā, un summas, kuru aprēķina, pamatojoties uz kritērijiem, kuri noteikti minētajā pielikumā, un kura atspoguļo sauszemes un jūras robežu garumu un ietekmes līmeņus pie tām, lidostu un konsulātu darba slodzi un konsulātu skaitu. Ņemot vērā to dalībvalstu īpašās vajadzības, kurās 2018. un 2019. gadā uz vienu iedzīvotāju bija vislielākais patvēruma pieteikumu skaits, ir atbilstīgi palielināt fiksētās summas Kiprai, Maltai un Grieķijai.

(44)

Dalībvalstu programmām noteiktajām sākotnējām summām būtu jāveido pamats dalībvalstu ilgtermiņa investīcijām. Lai ņemtu vērā izmaiņas sākotnējā situācijā, piemēram, spiedienu uz ārējām robežām un darba slodzi pie ārējām robežām un konsulātos, plānošanas periodu vidusposmā dalībvalstīm būtu jāpiešķir papildu summa, un tās pamatā vajadzētu būt statistikas datiem, saskaņā ar I pielikumu, kas norādīti pie sadales koeficienta, ņemot vērā to programmas īstenošanas statusu.

(45)

Komisijai būtu jāveic šīs regulas vidusposma izvērtēšana. Minētā vidusposma izvērtēšana būtu jāizmanto, lai novērtētu Instrumenta efektivitāti un Savienības pievienoto vērtību, un tai būtu jāsniedz pārredzams Instrumenta īstenošanas pārskats.

(46)

Tā kā izaicinājumi robežu pārvaldības un vīzu politikas jomā pastāvīgi mainās, finansējuma piešķiršana ir jāpielāgo vīzu politikas un robežu pārvaldības prioritāšu izmaiņām, tostarp izmaiņām, ko izraisa pieaugošais spiediens uz robežas, un finansējums ir jāvirza uz prioritātēm, kuras sniedz vislielāko Savienības pievienoto vērtību. Lai reaģētu uz steidzamām vajadzībām un izmaiņām politikā un Savienības prioritātēm un virzītu finansējumu uz darbībām, kuras sniedz augstu Savienības pievienoto vērtību, daļa finansējuma ar tematiskā mehānisma starpniecību būtu periodiski jāpiešķir konkrētām darbībām, Savienības darbībām un ārkārtas palīdzībai. Tematiskais mehānisms nodrošina elastību Instrumenta pārvaldībā, un to varētu īstenot arī ar dalībvalstu programmu starpniecību.

(47)

Dalībvalstis būtu jāmudina izmantot daļu no to programmām piešķirtajiem līdzekļiem, lai finansētu IV pielikumā minētās darbības, saņemot lielāku Savienības ieguldījumu.

(48)

Instrumentam būtu jāpalīdz segt darbības izmaksas, kuras saistītas ar robežu pārvaldību, kopējo vīzu politiku un lielapjoma IT sistēmām, lai nodrošinātu dalībvalstīm iespēju uzturēt spējas, kas ir būtiskas Savienībai kopumā. Minētajam atbalstam būtu jāizpaužas kā pilnīgai ar Instrumenta mērķiem saistītu konkrēto izmaksu atlīdzināšanai, un tam vajadzētu būt neatņemamai dalībvalstu programmu sastāvdaļai.

(49)

Daļu no resursiem, kas pieejami saskaņā ar Instrumentu, varētu piešķirt dalībvalstu programmām, ar kurām īsteno konkrētas darbības, papildus tām iedalītajam sākotnējam finansējumam. Minētās konkrētās darbības būtu jānosaka Savienības līmenī, un tām vajadzētu būt darbībām ar Savienības pievienoto vērtību, kurās vajadzīga sadarbība starp dalībvalstīm, vai darbībām, lai reaģētu uz notikumu attīstību Savienībā, kam nepieciešams papildu finansējums vienai vai vairākām dalībvalstīm, piemēram, tādu tehnisko iekārtu pirkšana dalībvalstu programmu ietvaros, kuras nepieciešamas Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai operatīvo aktivitāšu veikšanai, vīzu pieteikumu apstrādes modernizēšana, lielapjoma IT sistēmu izstrāde un sadarbspējas izveidošana starp minētajām sistēmām. Komisijai būtu jānosaka minētās konkrētās darbības savās darba programmās.

(50)

Lai papildinātu Instrumenta politikas mērķa sasniegšanu valstu līmenī, izmantojot dalībvalstu programmas, Instrumentam būtu arī jāatbalsta darbības Savienības līmenī. Minētajām darbībām būtu jākalpo vispārīgiem stratēģiskajiem mērķiem Instrumenta intervences jomā saistībā ar politikas analīzi un inovāciju, savstarpēju mācīšanos un partnerībām starpvalstu līmenī, kā arī jaunu iniciatīvu un darbību izmēģināšanu visā Savienībā.

(51)

Lai stiprinātu Savienības spēju nekavējoties risināt steidzamas un konkrētas vajadzības ārkārtas situācijā, piemēram, liela vai nesamērīga trešo valstu valstspiederīgo pieplūduma gadījumā, jo īpaši pie tiem robežas posmiem, kuriem saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1896 ir piešķirts augsts vai kritisks ietekmes līmenis, vai situācijās, kad ir pienācīgi pamatots, ka ir nepieciešama tūlītēja rīcība pie ārējām robežām, vajadzētu būt iespējai sniegt ārkārtas palīdzību saskaņā ar šo regulu.

(52)

Ar šo regulu paredz finansējumu visam Instrumenta darbības laikam, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (29) 18. punkta nozīmē. Instrumentam piešķirtā galvenā atsauces summa ir palielināta par papildu summu 1 miljarda EUR apmērā 2018. gada cenās, kā noteikts Padomes Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 (30) II pielikumā.

(53)

Instrumentam piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (31) (“Finanšu regula”). Finanšu regulā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu.

(54)

Lai darbības īstenotu dalītā pārvaldībā, Instrumentam būtu jāietilpst saskaņotā satvarā, kuru veido šī regula, Finanšu regula un Regula (ES) 2021/1060.

(55)

Ar Regulu (ES) 2021/1060 izveido jaunu satvaru rīcībai ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, kas ir daļa no Integrētās robežu pārvaldības fonda, un ar to nosaka jo īpaši noteikumus attiecībā uz to Savienības fondu plānošanu, uzraudzību un izvērtēšanu, pārvaldību un kontroli, kurus īsteno saskaņā ar dalīto pārvaldību. Vēl šajā regulā ir nepieciešams precizēt mērķus, kas noteikti Instrumentam attiecībā uz robežu pārvaldību un vīzu politiku, kā arī izstrādāt īpašus noteikumus attiecībā uz darbībām, kuras var finansēt ar Instrumentu.

(56)

Instrumenta priekšfinansējuma shēma ir noteikta Regulā (ES) 2021/1060, un konkrēta priekšfinansējuma likme ir noteikta šajā regulā. Turklāt, lai nodrošinātu iespēju nekavējoties reaģēt ārkārtas situācijās, ir lietderīgi noteikt konkrētu priekšfinansējuma likmi ārkārtas palīdzībai. Ar priekšfinansējuma shēmu būtu jānodrošina, ka dalībvalstīm ir līdzekļi atbalsta sniegšanai saņēmējiem no brīža, kad tās sāk īstenot savas programmas.

(57)

Šajā regulā minētos finansēšanas veidus un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un neatbilstības risku. Veicot šo izvēli, būtu jāapsver fiksētas summas maksājumu, vienotu likmju un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(58)

Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punktu dotāciju var piešķirt par jau uzsāktu darbību ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs var pierādīt, ka darbību nepieciešams uzsākt pirms dotāciju nolīguma parakstīšanas. Tomēr izmaksas, kas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, nav tiesīgas saņemt Savienības finansējumu, izņemot pienācīgi pamatotus izņēmuma gadījumus. Lai izvairītos no jebkādiem Savienības atbalsta traucējumiem, kas varētu kaitēt Savienības interesēm, vajadzētu būt iespējai uz ierobežotu laikposmu 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas sākumā izmaksas, kas radušās saistībā ar darbībām, kuras tiek atbalstītas saskaņā ar šo regulu tiešā pārvaldībā un kuras jau ir sāktas, no 2021. gada 1. janvāra uzskatīt par tādām, kas tiesīgas saņemt Savienības finansējumu pat tad, ja minētās izmaksas radušās pirms dotācijas pieteikuma vai palīdzības pieprasījuma iesniegšanas.

(59)

Lai maksimāli izmantotu vienotās revīzijas principu, ir lietderīgi paredzēt īpašus noteikumus par tādu projektu kontroli un revīziju, kuros atbalsta saņēmēji ir starptautiskas organizācijas, kuru iekšējās kontroles sistēmas Komisija ir novērtējusi pozitīvi. Attiecībā uz šādiem projektiem vadošajām iestādēm vajadzētu būt iespējai ierobežot savas pārvaldības pārbaudes, ja saņēmējs laikus sniedz visus vajadzīgos datus un informāciju par projekta virzību un pakārtoto izdevumu atbalsttiesīgumu. Turklāt, ja šādas starptautiskas organizācijas īstenots projekts ir daļa no revīzijas izlases, revīzijas iestādei vajadzētu būt iespējai veikt savu darbu saskaņā ar principiem, kas noteikti Saistīto pakalpojumu starptautiskajā standartā (ISRS) 4400 “Vienošanās veikt iepriekš saskaņotas procedūras attiecībā uz finanšu informāciju”.

(60)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (32) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (33), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (34) un (ES) 2017/1939 (35) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumus attiecībā uz pārkāpumu, arī krāpšanas, novēršanu, atklāšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu, un – attiecīgā gadījumā – administratīvu sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un inspekcijas uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (36). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas ir iesaistījušās ciešākā sadarbībā, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939 – EPPO, nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas. Dalībvalstīm būtu pilnībā jāsadarbojas un jāsniedz visa vajadzīgā palīdzība Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām attiecībā uz Savienības finanšu interešu aizsardzību.

(61)

Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko, pamatojoties uz LESD 322. pantu, pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome. Šie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, iepirkumu, godalgām un netiešo izpildi, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, ietver arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(62)

Ievērojot Padomes Lēmumu 2013/755/ES (37), personām un subjektiem, kas iedibināti aizjūras zemēs vai teritorijās, ir tiesības saņemt finansējumu saskaņā ar Instrumenta noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstij, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(63)

Ievērojot LESD 349. pantu un saskaņā ar Komisijas 2017. gada 24. oktobra paziņojumu “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerībā ar ES tālākajiem reģioniem”, ko Padome apstiprināja 2018. gada 12. aprīļa secinājumos, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to programmas pievēršas jauniem apdraudējumiem, ar kuriem saskaras tālākie reģioni. Instrumentam būtu jāatbalsta minētās dalībvalstis ar pietiekamiem resursiem, lai pēc vajadzības palīdzētu tālākajiem reģioniem.

(64)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (38) 22. un 23. punktu, Instruments būtu jāizvērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai izvērtētu Instrumenta ietekmi uz vietas. Lai izmērītu Instrumenta sasniegumus, saistībā ar katru Instrumenta konkrēto mērķi būtu jānosaka rādītāji un attiecīgie mērķi. Šajos rādītājos būtu jāiekļauj kvalitatīvi un kvantitatīvi rādītāji.

(65)

Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar saistībām, ko Savienība uzņēmusies, lai īstenotu Parīzes nolīgumu, kas pieņemts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros (39), un sasniegtu Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šajā regulā paredzētajām darbībām būtu jāpalīdz panākt to, lai 30 % no visiem daudzgadu finanšu shēmas izdevumiem tiktu izmantoti klimata mērķu integrēšanai, un panākt mērķi, proti, 2024. gadā 7,5 % un 2026. un 2027. gadā 10 % no budžeta izdevumiem atvēlēt bioloģiskās daudzveidības mērķiem, vienlaikus ņemot vērā starp klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķi pastāvošo pārklāšanos. Ar Instrumentu būtu jāatbalsta aktivitātes, kas atbilst Savienības klimata un vides standartiem un prioritātēm un kas neradītu būtisku kaitējumu vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (40) 17. panta nozīmē.

(66)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 514/2014 (41) un jebkuru tiesību aktu, kas attiecas uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu, būtu jāturpina piemērot programmām un projektiem, ko Instruments atbalsta 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Tā kā Regulas (ES) Nr. 514/2014 īstenošanas periods pārklājas ar plānošanas periodu, uz ko attiecas šī regula, un lai nodrošinātu dažu ar minēto regulu apstiprināto projektu īstenošanas nepārtrauktību, būtu jānosaka projektu pakāpeniskas īstenošanas noteikumi. Katrs atsevišķais projekta posms būtu jāīsteno saskaņā ar tā plānošanas perioda noteikumiem, kurā tas saņem finansējumu.

(67)

Saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (ES) 2021/1060 un šīs regulas noteikumiem Komisijai un dalībvalstīm būtu jāuzrauga Instrumenta īstenošana, izmantojot rādītājus un finanšu pārskatus. Sākot no 2023. gada dalībvalstīm būtu jāiesniedz Komisijai gada snieguma ziņojumi par jaunāko grāmatvedības gadu. Minētajos ziņojumos būtu jāiekļauj informācija par progresu, kas panākts dalībvalstu programmu īstenošanā. Dalībvalstīm būtu arī jāiesniedz Komisijai minēto ziņojumu kopsavilkumi. Komisijai minētie kopsavilkumi būtu jātulko visās Savienības oficiālajās valodās un jādara tie publiski pieejami savā tīmekļa vietnē kopā ar saitēm uz dalībvalstu tīmekļa vietnēm, kas minētas Regulā (ES) 2021/1060.

(68)

Lai papildinātu un grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz darbību sarakstu III pielikumā, sarakstu ar darbībām, kas tiesīgas saņemt augstākas līdzfinansējuma likmes, IV pielikumā, darbības atbalstu saskaņā ar VII pielikumu un kopējās uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas turpmāku izstrādi. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(69)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (42). Pieņemot īstenošanas aktus, ar kuriem dalībvalstīm nosaka kopīgus pienākumus, jo īpaši pienākumus attiecībā uz informācijas sniegšanu Komisijai, būtu jāpiemēro pārbaudes procedūra, bet, pieņemot īstenošanas aktus, kas attiecas uz sīki izstrādātu kārtību, kādā Komisijai ir jāsniedz informācija, veicot plānošanu un ziņošanu, būtu jāpiemēro konsultēšanās procedūra, jo minētajiem aktiem ir tikai tehniska nozīme. Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas jāpiemēro nekavējoties, saistībā ar lēmumu par šajā regulā paredzētas ārkārtas palīdzības piešķiršanu pieņemšanu, ja pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar šādas palīdzības raksturu un mērķi, tas vajadzīgs nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ.

(70)

Dalībvalsts dalībai Instrumentā nevajadzētu būt vienlaicīgai ar tās piedalīšanos Savienības pagaidu finanšu Instrumentā, kas sniedz atbalstu saņēmējām dalībvalstīm, lai tās varētu cita starpā finansēt darbības pie jaunām ārējām Savienības robežām, īstenojot Šengenas acquis robežu un vīzu jomā, kā arī ārējo robežu kontroli.

(71)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(72)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (43), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (44) 1. panta A un B punktā.

(73)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (45) šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A un B punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (46) 3. pantu.

(74)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (47) šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A un B punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (48) 3. pantu.

(75)

Lai precizētu veidu un kārtību to trešo valstu līdzdalībai Instrumentā, kuras ir asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, starp Savienību un minētajām valstīm būtu jānoslēdz turpmākas vienošanās saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem to attiecīgajos asociācijas nolīgumos. Šādām vienošanām vajadzētu būt starptautiskiem nolīgumiem LESD 218. panta nozīmē. Lai samazinātu iespējamo laikposmu starp brīdi, kad Instruments kļūs saistošs attiecīgajai valstij, un vienošanās stāšanos spēkā, ir piemēroti sarunas par šādu vienošanos sākt cik drīz vien iespējams pēc tam, kad attiecīgā valsts ir paziņojusi Padomei un Komisijai par savu lēmumu akceptēt Instrumenta saturu un īstenot to savā iekšējā tiesiskajā kārtībā. Šādas vienošanās noslēgšanai būtu jānotiek pēc tam, kad attiecīgā valsts ir rakstiski informējusi par visu savu iekšējo prasību izpildi.

(76)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānijai saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, būtu jāizlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(77)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (49). Tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(78)

Ir lietderīgi šīs regulas piemērošanas laikposmu saskaņot ar Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 piemērošanas laikposmu.

(79)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā attiecīgajā politikas jomā un lai īstenošanu varētu sākt no daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības sākuma, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā un tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra,