(1)

Būtu jāizveido Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds (“EJZAF”) uz laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim, lai tā ilgumu saskaņotu ar daudzgadu finanšu shēmas (“DFS 2021.–2027. gadam”), kas noteikta Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 (4), ilgumu. Šajā regulā būtu jānosaka EJZAF prioritātes, tā budžets un Savienības finansējuma piešķiršanas īpašie noteikumi, kuri papildina vispārīgos noteikumus, kas attiecas uz EJZAF saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1060 (5). EJZAF būtu jātiecas virzīt Savienības budžeta finansējumu, lai atbalstītu kopējo zivsaimniecības politiku (KZP), Savienības jūrlietu politiku un Savienības starptautiskās saistības okeānu pārvaldības jomā. Šāds finansējums būtiski sekmē ilgtspējīgu zivsaimniecību un jūras bioloģisko resursu saglabāšanu, pārtikas nodrošinājumu, piegādājot jūras produktus, ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi un veselīgus, nebīstamus, drošus, tīrus un ilgtspējīgi pārvaldītus jūras un okeānus.

(2)

Savienībai kā pasaules mēroga dalībniecei okeānu jomā un vienai no pasaules lielākajām jūras produktu ražotājām ir liela atbildība aizsargāt, saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus un to resursus. Patiešām, ņemot vērā pasaules iedzīvotāju skaita straujo pieaugumu, jūru un okeānu saglabāšana ir būtiska. Tas ir arī Savienības sociālekonomiskajās interesēs, jo ilgtspējīga zilā ekonomika veicina investīcijas, nodarbinātību un izaugsmi, sekmē pētniecību un inovāciju, kā arī uzlabo energoapgādes drošību, izmantojot okeāna enerģiju. Turklāt nebīstami un droši jūras un okeāni ir būtisks priekšnosacījums efektīvai robežkontrolei un vispārējai cīņai pret noziedzību jūrā, tādējādi risinot iedzīvotāju drošības jautājumus.

(3)

Regula (ES) 2021/1060 tika pieņemta, lai uzlabotu koordināciju un saskaņotu dalīti pārvaldīto fondu (“fondi”) atbalsta īstenošanu, un tās galvenais mērķis ir vienkāršot konsekventu politikas īstenošanu. Minētā regula ir piemērojama dalīti pārvaldītajai EJZAF daļai. Fondi tiecas īstenot papildinošus mērķus, un tiem ir vienāds pārvaldības veids. Tāpēc Regulā (ES) 2021/1060 ir noteikta virkne kopīgu vispārīgu mērķu un vispārīgu principu, piemēram, partnerība un daudzlīmeņu pārvaldība. Tajā ir iekļauti arī kopīgie stratēģiskās plānošanas un programmu izstrādes elementi, tostarp noteikumi par partnerības nolīgumu, kas noslēdzams ar katru dalībvalsti, un izklāstīta vienota pieeja fondu orientēšanai uz sniegumu. Tādējādi tajā ir izklāstīti veicinoši nosacījumi, snieguma izskatīšana un uzraudzības, ziņošanas un izvērtēšanas pasākumi. Turklāt tajā ir izklāstīti kopīgi attiecināmības noteikumi un ir noteikta īpaša kārtība attiecībā uz finanšu instrumentiem, programmas InvestEU, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523 (6), izmantošanu, sabiedrības virzītu vietējo attīstību un finanšu pārvaldību. Daži pārvaldības un kontroles pasākumi ir kopēji visiem fondiem. Saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1060 fondu, tostarp EJZAF, un citu Savienības programmu savstarpēja papildināmība būtu jāapraksta partnerības nolīgumā.

(4)

EJZAF piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (7) (“Finanšu regula”). Finanšu regulā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu.

(5)

Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 322. pantu. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, godalgas, netiešu pārvaldību, finanšu instrumentus, budžeta garantijas, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu, kā arī paredz finanšu jomas dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(6)

Tiešā pārvaldībā EJZAF būtu jāveido sinerģija un papildināmība ar citiem attiecīgajiem Savienības fondiem un programmām. Tam būtu arī jānodrošina finansējums finanšu instrumentu veidā finansējuma apvienošanas darbībās, ko īsteno saskaņā ar Regulu (ES) 2021/523.

(7)

Atbalstam no EJZAF vajadzētu būt ar nepārprotamu Eiropas pievienoto vērtību, inter alia samērīgā veidā novēršot tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas, un tam nevajadzētu dublēt vai izspiest privātu finansējumu vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū.

(8)

Atbalstam, ko saskaņā ar šo regulu dalībvalstis piešķir uzņēmumiem zvejniecības un akvakultūras nozarē, būtu jāpiemēro LESD 107., 108. un 109. pants. Tomēr, ņemot vērā šīs nozares īpatnības, minētie panti nebūtu jāpiemēro tiem maksājumiem, ko dalībvalstis veic, ievērojot šo regulu, un kuri ietilpst LESD 42. panta darbības jomā.

(9)

Finansējuma veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt darbībām noteiktās prioritātes un nodrošināt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver fiksētu summu, vienotu likmju un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(10)

DFS 2021.–2027. gadam paredz, ka no Savienības budžeta jāturpina atbalstīt zivsaimniecības un jūrlietu politika. EJZAF budžetam vajadzētu būt 6 108 000 000 EUR faktiskajās cenās. EJZAF resursi būtu jāsadala starp dalītu pārvaldību un tiešu un netiešu pārvaldību. 5 311 000 000 EUR būtu jāpiešķir atbalstam dalītā pārvaldībā un 797 000 000 EUR – atbalstam tiešā un netiešā pārvaldībā. Lai nodrošinātu stabilitāti, jo īpaši attiecībā uz KZP mērķu sasniegšanu, valstu piešķīrumi dalītajā pārvaldībā 2021.–2027. gada plānošanas periodam būtu jānosaka, pamatojoties uz sadalījumu 2014.–2020. gadam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (8) (“EJZF”). Konkrētas summas būtu jārezervē tālākajiem reģioniem, kontrolei un noteikumu izpildei, kā arī datu vākšanai un apstrādei, ko veic zvejniecības pārvaldības un zinātniskiem mērķiem, savukārt summas, kas paredzētas konkrētām investīcijām zvejas kuģos un zvejas darbību pilnīgai izbeigšanai un pagaidu pārtraukšanai, būtu jāierobežo.

(11)

Eiropas jūrlietu nozarē ir nodarbināti vairāk kā 5 miljoni cilvēku, kas rada gandrīz 750 000 000 000 EUR apgrozījuma un 218 000 000 000 EUR bruto pievienotās vērtības gadā, un var radīt daudz vairāk darbvietu. Globālās okeānu ekonomikas izlaides vērtība patlaban tiek lēsta 1 300 000 000 000 EUR apmērā, un līdz 2030. gadam tā varētu vairāk nekā divkāršoties. Nepieciešamība sasniegt CO2 emisiju mērķrādītājus, palielināt resursu efektivitāti un samazināt zilās ekonomikas vidisko pēdu ir bijis nozīmīgs inovācijas virzītājspēks citās nozarēs, piemēram, kuģu aprīkojuma, kuģubūves, okeānu novērošanas, bagarēšanas, piekrastes aizsardzības un jūras būvniecības nozarē. Investīcijas jūrlietu ekonomikā sniedz Savienības struktūrfondi, jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un EJZAF. Lai nodrošinātu jūrlietu nozares izaugsmes potenciālu, varētu izmantot jaunus investīciju instrumentus, piemēram, programmu InvestEU.

(12)

EJZAF būtu jābalstās uz četrām prioritātēm: veicināt ilgtspējīgu zvejniecību un ūdens bioloģisko resursu atjaunošanu un saglabāšanu; veicināt ilgtspējīgas akvakultūras darbības un zvejas un akvakultūras produktu apstrādi un tirdzniecību, tādējādi veicinot pārtikas nodrošinājumu Savienībā; attīstīt ilgtspējīgu zilo ekonomiku piekrastes, salu un iekšzemes apgabalos un veicināt zvejniecības un akvakultūras kopienu attīstību; stiprināt starptautisko okeānu pārvaldību un veicināt nebīstamus, drošus, tīrus un ilgtspējīgi pārvaldītus jūras un okeānus. Minētās prioritātes būtu jāīsteno dalītā, tiešā un netiešā pārvaldībā.

(13)

EJZAF pamatuzbūvei vajadzētu būt vienkāršai, bez pārāk preskriptīviem iepriekš noteiktiem Savienības līmeņa pasākumiem un detalizētiem attiecināmības noteikumiem. Tā vietā būtu jāapraksta katras prioritātes plašie konkrētie mērķi. Tādējādi dalībvalstīm būtu jāizstrādā savas programmas, norādot tajās visatbilstošākos līdzekļus minēto mērķu sasniegšanai. Dažādus pasākumus, ko dalībvalstis norādījušas minētajās programmās, varētu atbalstīt saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti šajā regulā un Regulā (ES) 2021/1060, ja minētie pasākumi atbilst šajā regulā norādītajiem konkrētajiem mērķiem. Lai izvairītos no negatīvas ietekmes zvejniecības saglabāšanas jomā, ir jānosaka saraksts ar neattiecināmajām darbībām. Turklāt attiecībā uz flotei paredzētām investīcijām un kompensācijām būtu jāizvirza stingri nosacījumi par to atbilstību KZP noteiktajiem saglabāšanas mērķiem.

(14)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam (“Programma 2030. gadam”) okeānu saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana ir noteikta par vienu no 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), proti, 14. IAM (“Saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un jūras resursus ilgtspējīgai attīstībai”). Savienība ir pilnībā apņēmusies īstenot minēto mērķi. Šajā sakarā Savienība ir apņēmusies veicināt ilgtspējīgu zilo ekonomiku, kas ir saskanīga ar jūras telpisko plānošanu, bioloģisko resursu saglabāšanu un laba vides stāvokļa sasniegšanu, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/56/EK (9), kā arī aizliegt noteiktus zvejniecības subsīdiju veidus, kas veicina pārmērīgu zvejas kapacitāti un pārzveju, likvidēt subsīdijas, kas sekmē nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju, un atturēties no jaunu šādu subsīdiju ieviešanas. Minētais rezultāts būtu jāpanāk, risinot sarunas par zvejniecības subsīdijām Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO). Turklāt sarunās PTO, kas norisinājās 2002. gada Pasaules samitā par ilgtspējīgu attīstību un 2012. gada Ilgtspējīgai attīstībai veltītā Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencē (“Rio+20”), Savienība apņēmās atcelt subsīdijas, kas veicina pārmērīgu zvejas kapacitāti un pārzveju.

(15)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir pret klimata pārmaiņām cīnīties atbilstoši Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un apņemšanos sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šajā regulā paredzētajām darbībām būtu jāpalīdz panākt to, lai 30 % no visiem DFS 2021.–2027. gadam izdevumiem tiktu izmantoti klimata mērķu integrēšanai, un tām būtu jāpalīdz sasniegt mērķi, proti, 2024. gadā bioloģiskajai daudzveidībai atvēlēt 7,5 % no DFS 2021.–2027. gadam un 2026. un 2027. gadā bioloģiskajai daudzveidībai atvēlēt 10 % no DFS 2021.–2027. gadam, vienlaikus ņemot vērā starp klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķiem pastāvošo pārklāšanos.

(16)

Atbalstam no EJZAF būtu jāpalīdz sasniegt Savienības mērķus, kas saistīti ar vidi un klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Minētais ieguldījums būtu jāuzrauga, piemērojot Savienības vides un klimata marķierus, un par to būtu regulāri jāziņo saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1060.

(17)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (10) 42. pantu Savienības finansiālā palīdzība no EJZAF būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka tiek ievēroti KZP noteikumi. Pieteikumiem no operatoriem, kuri izdarījuši nopietnus KZP noteikumu pārkāpumus, nevajadzētu būt pieņemamiem.

(18)

Lai izpildītu KZP īpašos nosacījumus, kas minēti Regulā (ES) Nr. 1380/2013, un veicinātu KZP noteikumu ievērošanu, būtu jāparedz noteikumi papildus noteikumiem par pārtraukšanu, apturēšanu un finanšu korekcijām, kas izklāstīti Regulā (ES) 2021/1060. Ja dalībvalsts nav izpildījusi KZP paredzētos pienākumus vai Komisijai ir pierādījumi, kas liek domāt par šādu neizpildi, Komisijai vajadzētu būt iespējai piesardzības nolūkos pārtraukt maksājumu termiņus. Papildus maksājuma termiņa pārtraukšanas iespējai un lai izvairītos no acīmredzama riska, ka tiek segti neattiecināmi izdevumi, Komisijai vajadzētu būt iespējai apturēt maksājumus un piemērot finanšu korekcijas gadījumos, kad dalībvalsts ir pieļāvusi KZP noteikumu nopietnu neievērošanu.

(19)

Dažu pēdējo gadu laikā ir īstenoti pasākumi ar mērķi panākt zivju krājumu atjaunošanu līdz veselīgam apjomam, Savienības zivsaimniecības nozares rentabilitātes palielināšanu un jūras ekosistēmu saglabāšanu. Tomēr joprojām ir būtiskas problēmas, kas jārisina, lai pilnībā sasniegtu KZP sociālekonomiskos un vides mērķus, jo īpaši – mērķi atjaunot un uzturēt zvejoto sugu populācijas virs līmeņiem, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY), izskaust nevēlamu nozveju un izveidot zivju krājumu atjaunošanas apgabalus. Lai sasniegtu minētos mērķus, ir vajadzīgs turpmāks atbalsts pēc 2020. gada, jo īpaši jūras baseinos, kuros attīstība ir bijusi lēnāka.

(20)

EJZAF būtu jāpalīdz sasniegt KZP mērķus vides, ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā, jo īpaši tādus mērķus, kā atjaunot un uzturēt zvejoto sugu populācijas virs līmeņiem, kas var nodrošināt MSY, izvairīties no nevēlamas nozvejas un pēc iespējas samazināt to un līdz minimumam samazināt zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras ekosistēmu. Šādam atbalstam būtu jānodrošina, ka zvejas darbības ir ekoloģiski ilgtspējīgas ilgtermiņā un tiek pārvaldītas atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā izklāstītajiem mērķiem, lai gūtu ekonomiskus, sociālus un nodarbinātības ieguvumus, veicinātu veselīgas pārtikas krājumu pieejamību un palīdzētu sasniegt pienācīgu dzīves līmeni tiem, kuri ir atkarīgi no zvejas darbībām, paturot prātā piekrastes zvejniecības un sociālekonomiskos aspektus. Minētajam atbalstam būtu jāiekļauj inovācijas un investīcijas mazietekmējošā, selektīvā, klimatnoturīgā un mazoglekļa zvejas praksē un paņēmienos.

(21)

Savienībā zivsaimniecība ir būtiska daudzu piekrastes kopienu iztikai un kultūras mantojumam, sevišķi vietās, kur liela nozīme ir mazapjoma piekrastes zvejai. Vidējais vecums daudzās zvejnieku kopienās pārsniedz 50 gadus, un paaudžu atjaunošanās un darbību dažādošana joprojām ir problemātiska. Jo īpaši, jauniem zvejniekiem ir finansiāli sarežģīti sākt un attīstīt jaunas saimnieciskās darbības zivsaimniecības nozarē, un tas ir elements, kas būtu jāņem vērā, piešķirot un mērķtiecīgi sadalot EJZAF paredzētos līdzekļus. Šāda attīstība ir būtiska Savienības zivsaimniecības nozares konkurētspējai. Tādēļ būtu jādara pieejams atbalsts jauniem zvejniekiem, kuri sāk zvejas darbības, nolūkā atvieglot to darījumdarbības sākšanu. Lai nodrošinātu saskaņā ar EJZAF atbalstīto jauno saimniecisko darbību dzīvotspēju, atbalsts būtu jāsniedz ar nosacījumu, ka tiek iegūtas pienācīgas prasmes vai kvalifikācijas. Ja darījumdarbības sākšanas atbalstu piešķir zvejas kuģa iegādei, atbalstam būtu jāveicina tikai pirmā zvejas kuģa vai tā akciju kontrolpaketes iegāde.

(22)

Viens no galvenajiem KZP uzdevumiem ir nepieļaut nevēlamu nozveju. Šajā sakarībā juridiskais pienākums izkraut visas nozvejas ir radījis nozīmīgas un būtiskas izmaiņas zvejas praksē šajā nozarē, dažkārt radot ievērojamas finansiālas izmaksas. Tāpēc EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt inovāciju un investīcijas, kas palīdz pilnībā īstenot nozvejas izkraušanas pienākumu, kā arī izstrādāt un īstenot saglabāšanas pasākumus, kas veicina selektivitāti. Investīcijām selektīvajos zvejas rīkos, ostu infrastruktūru uzlabošanā un nevēlamas nozvejas tirdzniecībā vajadzētu būt iespējai piešķirt atbalsta intensitātes likmi, kas ir augstāka par to, ko piemēro citām darbībām. Turklāt vajadzētu būt iespējai piešķirt maksimālu atbalsta intensitātes likmi 100 % apmērā tādu pārredzamu sistēmu projektēšanai, izstrādei, uzraudzībai, izvērtēšanai un pārvaldībai, kas paredzētas zvejas iespēju apmaiņai starp dalībvalstīm (“kvotu apmaiņa”), lai mazinātu nozvejas izkraušanas pienākuma izraisīto tā dēvēto kritisko sugu piezvejas ietekmi.

(23)

EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt inovāciju un investīcijas uz Savienības zvejas kuģiem. Minētajam atbalstam būtu jāietver darbības, kuru mērķis ir uzlabot veselību, drošību un darba apstākļus, energoefektivitāti un nozvejas kvalitāti. Tajā nebūtu jāiekļauj aprīkojuma iegāde, kas palielina zvejas kuģa spēju noteikt zivju atrašanās vietu. Šādam atbalstam arī nebūtu jāpalielina kāda atsevišķa kuģa zvejas kapacitāte, izņemot gadījumus, kad tas tieši izriet no zvejas kuģa bruto tilpības palielināšanas, kas nepieciešams drošības, darba apstākļu vai energoefektivitātes uzlabošanai. Lai neradītu zvejas kapacitātes palielināšanos flotes līmenī, minētajos gadījumos atsevišķu kuģu zvejas kapacitātes palielinājums būtu jākompensē, iepriekš veicot zvejas kapacitātes samazinājumu, par ko nepiešķir publisku atbalstu, vismaz tādā pašā apjomā no tā paša flotes segmenta vai no flotes segmenta, kurā zvejas kapacitāte nav līdzsvarā ar pieejamajām zvejas iespējām. Turklāt atbalsts nebūtu jāpiešķir tikai tādēļ, lai tiktu izpildītas prasības, kas ir obligātas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, izņemot prasības, ko dalībvalsts noteikusi, lai īstenotu Padomes Direktīvā (ES) 2017/159 (11) paredzētos fakultatīvos noteikumus, un attiecībā uz konkrēta aprīkojuma iegādi, uzstādīšanu un pārvaldību kontroles nolūkos. Saskaņā ar regulas pamatuzbūvi, kurā nav preskriptīvu pasākumu, dalībvalstīm pašām būtu jānosaka precīzie attiecināmības noteikumi attiecībā uz minētajām investīcijām. Attiecībā uz veselību, drošību un darba apstākļiem uz zvejas kuģiem būtu jāatļauj augstāka atbalsta intensitātes likme nekā tā, ko piemēro citām darbībām.

(24)

Ir jāparedz konkrēti attiecināmības noteikumi dažām citām EJZAF atbalstītām investīcijām zvejas flotē, lai izvairītos no tā, ka šīs investīcijas veicina pārmērīgu zvejas kapacitāti vai pārzveju. Jo īpaši, atbalstam, ko piešķir lietota kuģa pirmreizējai iegādei, ko veic jauns zvejnieks, un zvejas kuģa dzinēja nomaiņai vai modernizācijai, arī būtu jāpiemēro nosacījumi, tostarp nosacījumi, ka kuģis pieder pie flotes segmenta, kurš ir līdzsvarā ar zvejas iespējām, kas pieejamas minētajam segmentam, un ka jaunajam vai modernizētajam dzinējam nav lielākas jaudas kilovatos (kW) kā nomainītajam dzinējam.

(25)

Zvejniecības, akvakultūras un jūrlietu nozaru konkurētspējā un ekonomikas sniegumā ļoti svarīgas ir investīcijas cilvēkkapitālā. Tāpēc EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt konsultāciju pakalpojumus, zinātnieku un zvejnieku sadarbību, profesionālo apmācību, mūžizglītību, kā arī sociālā dialoga veicināšanu un zināšanu izplatīšanu.

(26)

Zivsaimniecības kontrolei ir būtiska nozīme KZP īstenošanā. Tāpēc EJZAF dalītās pārvaldības ietvaros būtu jāatbalsta Savienības zivsaimniecības kontroles sistēmas izstrāde un īstenošana, kā izklāstīts Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009 (12). Daži pienākumi, kas noteikti minētajā regulā, proti, obligāta kuģošanas līdzekļu lokalizācija un elektroniskās ziņošanas sistēmas, obligātas attālās elektroniskās novērošanas sistēmas, kā arī dzinēja jaudas obligāta nepārtraukta mērīšana un reģistrēšana, pamato īpašu EJZAF atbalstu. Turklāt dalībvalstu investīcijas kontroles līdzekļos varētu tikt izmantotas arī jūras uzraudzībai un sadarbībai krasta apsardzes funkciju izpildē.

(27)

KZP panākumi ir atkarīgi no tā, vai ir pieejami zinātniskie ieteikumi par zvejniecības pārvaldību, un tādējādi arī no zvejniecības datu pieejamības. Ņemot vērā ar uzticamu un pilnīgu datu ieguvi saistītās problēmas un izmaksas, ir jāatbalsta dalībvalstu darbības, ko tās veic, lai vāktu un apstrādātu datus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1004 (13) un sniegtu ieguldījumu labākajos pieejamajos zinātniskajos ieteikumos. Minētajam atbalstam būtu jādod iespēja veidot sinerģijas ar citu veidu jūras datu vākšanu un apstrādi.

(28)

EJZAF būtu jāatbalsta efektīva, uz zināšanām balstīta KZP īstenošana un pārvaldība tiešās un netiešās pārvaldības ietvaros, sniedzot zinātniskus ieteikumus, veicot reģionālu sadarbību saglabāšanas pasākumu jomā, izstrādājot un īstenojot Savienības zivsaimniecības kontroles sistēmu, izmantojot konsultatīvo padomju darbību un brīvprātīgas iemaksas starptautiskajās organizācijās.

(29)

Lai stiprinātu ekonomiski, sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgas zvejas darbības, EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt zvejas un zvejas flotu pārvaldības darbības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. un 23. pantu un II pielikumu, kā arī dalībvalstu centienus optimizēt to pieejamās zvejas kapacitātes sadalījumu, ņemot vērā savas flotes vajadzības, un nepalielinot savu kopējo zvejas kapacitāti.

(30)

Ņemot vērā problēmas, kas saistītas ar KZP saglabāšanas mērķu sasniegšanu, dažreiz joprojām ir vajadzīgs atbalsts flotes pielāgošanai attiecībā uz atsevišķiem flotes segmentiem un jūras baseiniem. Šāds atbalsts būtu stingri jāvirza uz labāku flotes pārvaldību un jūras bioloģisko resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu un uz mērķi panākt līdzsvaru starp zvejas kapacitāti un pieejamajām zvejas iespējām. Tāpēc EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu flotes segmentos, kur zvejas kapacitāte nav līdzsvarā ar pieejamām zvejas iespējām. Šādam atbalstam vajadzētu kalpot par rīcības plānu instrumentu, ar ko pielāgot flotes segmentus, kuros konstatēta pārmērīga strukturālā kapacitāte, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 4. punktā, un tas būtu jāīsteno vai nu ar zvejas kuģa sadalīšanu, vai tā izņemšanu no ekspluatācijas un pielāgošanu citu darbību veikšanai. Ja pielāgošanas rezultātā palielinātos noslodze, ko jūras ekosistēmai rada atpūtas zveja, atbalsts būtu jāpiešķir tikai tad, ja tas atbilst KZP un attiecīgo daudzgadu plānu mērķiem.

(31)

Lai veicinātu KZP saglabāšanas mērķu sasniegšanu vai lai mazinātu dažus ārkārtas apstākļus, EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt kompensāciju par zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu, ko izraisījusi konkrētu saglabāšanas pasākumu īstenošana, ārkārtas pasākumu īstenošana, ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma (IZPN) piemērošanas pārtraukšana force majeure dēļ, dabas katastrofa, vides incidents vai veselības krīze. Atbalsts saglabāšanas pasākumu izraisītas pagaidu pārtraukšanas gadījumā būtu jāpiešķir tikai tad, ja, pamatojoties uz zinātniskiem ieteikumiem, ir jāsamazina zvejas piepūle, lai sasniegtu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā un 2. panta 5. punkta a) apakšpunktā minētos mērķus.

(32)

Ņemot vērā to, ka zvejnieki ir pakļauti arvien lielākiem ekonomiskiem un vides riskiem, inter alia klimata pārmaiņu un cenu svārstīguma dēļ, EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt darbības, kas stiprina zvejniecības nozares noturību, tostarp izmantojot kopfondus, apdrošināšanas instrumentus vai citas kolektīvas shēmas, kas uzlabo nozares spēju pārvaldīt riskus un reaģēt uz nelabvēlīgiem notikumiem.

(33)

Mazapjoma piekrastes zveju veic jūras un zvejai iekšējos ūdeņos paredzēti zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem un kuri neizmanto velkamus zvejas rīkus, un zvejnieki, kuri zvejo no krasta, tostarp gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu vācēji. Minētajā nozarē darbojas gandrīz 75 % no visiem Savienībā reģistrētajiem zvejas kuģiem, un tas nodrošina gandrīz pusi no kopējās nodarbinātības zivsaimniecības nozarē. Mazapjoma piekrastes zvejas operatori ir īpaši atkarīgi no veselīgiem zivju krājumiem, kas ir to galvenais ienākumu avots. Lai veicinātu ilgtspējīgu zvejas praksi, EJZAF būtu uz minētajiem operatoriem jāattiecina preferenciāls režīms, piemērojot maksimālu 100 % atbalsta intensitātes likmi, izņemot darbības, kas saistītas ar zvejas kuģa pirmreizējo iegādi, dzinēja nomaiņu vai modernizāciju, un darbības, kas palielina zvejas kuģa bruto tilpību, lai uzlabotu drošību, darba apstākļus vai energoefektivitāti. Turklāt dalībvalstīm savā programmā būtu jāņem vērā mazapjoma piekrastes zvejas īpašās vajadzības un jāapraksta to darbību veidi, kas paredzētas mazapjoma piekrastes zvejas attīstībai.

(34)

EJZAF līdzfinansējuma maksimālajai likmei katram konkrētajam mērķim vajadzētu būt 70 % no attiecināmajiem publiskiem izdevumiem, izņemot kompensāciju par papildu izmaksām tālākajos reģionos, kur tai vajadzētu būt 100 %.

(35)

Maksimālajai atbalsta intensitātes likmei vajadzētu būt 50 % no kopējiem attiecināmajiem izdevumiem, ar iespēju atsevišķos gadījumos noteikt atkāpes likmes.

(36)

Tālākie reģioni saskaras ar konkrētām problēmām, kas saistītas ar to attālumu, reljefu un klimatu, kā minēts LESD 349. pantā, un tiem ir arī īpaši resursi, ar ko attīstīt ilgtspējīgu zilo ekonomiku. Tāpēc saistībā ar katru tālāko reģionu attiecīgo dalībvalstu programmai būtu jāpievieno rīcības plāns ilgtspējīgas zilās ekonomikas nozaru attīstībai, tostarp ilgtspējīgai zvejniecībai un akvakultūrai, un būtu jārezervē finanšu piešķīrums minēto rīcības plānu īstenošanas atbalstam. EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt arī kompensāciju par papildu izmaksām, kas operatoriem no tālākajiem reģioniem rodas minēto reģionu atrašanās vietas vai izolētības dēļ. Minētais atbalsts būtu jāierobežo kā procentuāla daļa no šāda kopējā finanšu piešķīruma. Turklāt tālākajos reģionos būtu jāpiemēro augstāka atbalsta intensitātes likme nekā tā, ko piemēro citām darbībām. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai piešķirt papildu finansējumu minētā atbalsta īstenošanai. Par šādu finansējumu kā valsts atbalstu būtu jāpaziņo Komisijai, kas saskaņā ar šo regulu to var apstiprināt kā daļu no minētā atbalsta.

(37)

EJZAF vajadzētu būt iespējai dalītās pārvaldības ietvaros atbalstīt ūdens bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu, tostarp iekšējos ūdeņos. Minētajā nolūkā vajadzētu būt pieejamam EJZAF atbalstam, kas paredzēts kompensācijām inter alia zvejniekiem par pazaudētu zvejas rīku un jūras piedrazojuma, tostarp Sargasu aļģu, pasīvo savākšanu jūrā, un investīcijām ostās, lai nodrošinātu piemērotas pazaudēto zvejas rīku un jūras piedrazojuma pieņemšanas iekārtas. Atbalstam vajadzētu būt pieejamam arī darbībām, kuru mērķis ir jūras vidē sasniegt vai uzturēt labu vides stāvokli, kā norādīts Direktīvā 2008/56/EK, īstenot telpiskās aizsardzības pasākumus, kas noteikti atbilstīgi minētajai direktīvai, pārvaldīt, atjaunot un uzraudzīt Natura 2000 teritoriju saskaņā ar prioritārās rīcības plāniem, kas izstrādāti atbilstīgi Padomes Direktīvai 92/43/EEK (14), īstenot sugu aizsardzību jo īpaši saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/147/EK (15), kā arī sekmēt iekšējo ūdeņu atjaunošanu saskaņā ar pasākumu programmu, kas noteikta atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK (16). Saskaņā ar mērķi sasniegt vai saglabāt labu vides stāvokli jūras vidē EJZAF tiešās pārvaldības ietvaros vajadzētu atbalstīt tīru un veselīgu jūru veicināšanu un Komisijas 2018. gada 16. janvāra paziņojumā izstrādātās Eiropas stratēģijas attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā īstenošanu.

(38)

Zvejniecība un akvakultūra sniedz ieguldījumu pārtikas nodrošinājuma un uztura jomā. Tomēr ir aplēsts, ka patlaban Savienība importē vairāk nekā 60 % no tās piegādātajiem zvejas produktiem, un tāpēc ir ļoti atkarīga no trešām valstīm. Svarīgs uzdevums ir veicināt Savienībā ražota, augstiem kvalitātes standartiem atbilstoša un par patērētājiem pieejamām cenām pārdota zivju proteīna patēriņu.

(39)

EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt akvakultūras, tostarp saldūdens akvakultūras, veicināšanu un ilgtspējīgu attīstību, lai audzētu ūdensdzīvniekus un augus, kas paredzēti pārtikas un citu izejvielu ražošanai. Dažās dalībvalstīs joprojām tiek piemērotas sarežģītas administratīvās procedūras, piemēram, apgrūtināta piekļuve teritorijai un apgrūtinošas licencēšanas procedūras, kas šajā nozarē rada grūtības uzlabot audzētu jūras produktu tēlu un konkurētspēju. EJZAF atbalstam vajadzētu būt saskanīgam ar valstu stratēģiskajiem daudzgadu plāniem akvakultūrai, kas izstrādāti, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1380/2013. Konkrētāk, atbilstīgam vajadzētu būt atbalstam vides ilgtspējai, produktīvām investīcijām, inovācijai, profesionālo prasmju apguvei, darba apstākļu uzlabošanai un kompensējošiem pasākumiem, kas nodrošina būtiskus zemes un dabas resursu pārvaldības pakalpojumus. Atbilstīgām vajadzētu būt arī sabiedrības veselības aizsardzības darbībām, akvakultūras krājuma apdrošināšanas shēmām un dzīvnieku veselības un labturības darbībām.

(40)

Pārtikas nodrošinājums ir atkarīgs no efektīviem un labi organizētiem tirgiem, kas uzlabo piegādes ķēdes pārredzamību, stabilitāti, kvalitāti un daudzveidību, kā arī patērētāju informēšanu. Šajā nolūkā EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecību saskaņā ar mērķiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1379/2013 (17). Konkrētāk, vajadzētu būt pieejamam atbalstam, kas paredzēts ražotāju organizāciju izveidei, ražošanas un tirgvedības plānu īstenošanai, jauna tirgus noieta veicināšanai un tirgus informācijas sagatavošanai un izplatīšanai.

(41)

Apstrādes nozarei ir svarīga nozīme zvejas un akvakultūras produktu pieejamībā un kvalitātē. EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt mērķtiecīgas investīcijas minētajā nozarē, ar noteikumu, ka tās sekmē tirgu kopīgās organizācijas mērķu sasniegšanu. Attiecībā uz uzņēmumiem, kas nav mazie vai vidējie uzņēmumi (MVU), šāds atbalsts būtu jāsniedz tikai ar finanšu instrumentu vai programmas InvestEU starpniecību, nevis izmantojot dotācijas.

(42)

EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt kompensācijas zvejniecības un akvakultūras nozares operatoriem ārkārtas gadījumos, kas rada būtiskus tirgus traucējumus.

(43)

Darbvietu radīšana piekrastes reģionos ir atkarīga no vietējā līmenī virzītas ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstības, kas atdzīvina minēto reģionu sociālo struktūru. Okeāna nozarēm un pakalpojumiem, visticamāk, būs straujāka izaugsme nekā globālajai ekonomikai, un šīs nozares un pakalpojumi būtiski sekmēs nodarbinātību un izaugsmi līdz 2030. gadam. Zilās izaugsmes ilgtspēja ir atkarīga no inovācijām un investīcijām jaunos jūrlietu uzņēmumos un bioekonomikā, tostarp ilgtspējīgos tūrisma modeļos, no okeāniem iegūtā atjaunojamā enerģijā, inovatīvā augstākās kvalitātes kuģu būvē un jaunos ostas pakalpojumos, kas var radīt darbvietas un vienlaikus veicināt vietējo attīstību. Publiskās investīcijas ilgtspējīgā zilajā ekonomikā būtu jāintegrē visā Savienības budžetā, savukārt EJZAF atbalstam būtu jāliek īpašs uzsvars uz tādu nosacījumu izveidi, kas ļauj attīstīt ilgtspējīgu zilo ekonomiku, un uz problemātisko aspektu novēršanu, lai veicinātu investīcijas, kā arī jaunu tirgu, tehnoloģiju vai pakalpojumu attīstību. Atbalsts ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstībai būtu jāsniedz dalītā, tiešā un netiešā pārvaldībā.

(44)

Ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstību lielā mērā ietekmē vietējo ieinteresēto personu partnerības, kas sekmē piekrastes un iekšzemes kopienu un ekonomikas dzīvotspēju. EJZAF būtu jānodrošina rīki šādu partnerību sekmēšanai. Tāpēc dalītās pārvaldības ietvaros vajadzētu būt pieejamam atbalstam, ko īsteno ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības starpniecību. Minētajai pieejai būtu jāveicina ekonomikas dažādošana vietējā kontekstā, attīstot piekrastes un iekšējo ūdeņu zvejniecību, akvakultūru un ilgtspējīgu zilo ekonomiku. Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijām būtu jānodrošina, ka vietējās kopienas zvejniecības un akvakultūras teritorijās labāk izmanto ilgtspējīgas zilās ekonomikas piedāvātās iespējas un gūst labumu no tām, balstoties uz vides, kultūras, sociālajiem resursiem un cilvēkresursiem un stiprinot tos. Tālab katrai vietējai partnerībai būtu jāatspoguļo savas stratēģijas galvenie virzieni, nodrošinot visu attiecīgo vietējās ilgtspējīgas zilās ekonomikas ieinteresēto personu līdzsvarotu iesaistīšanos un pārstāvību.

(45)

EJZAF vajadzētu būt iespējai dalītās pārvaldības ietvaros atbalstīt jūras un okeānu ilgtspējīgas pārvaldības stiprināšanu, vācot, pārvaldot un izmantojot datus nolūkā uzlabot zināšanas par jūras vides stāvokli. Šim atbalstam vajadzētu būt vērstam uz Direktīvu 92/43/EEK un 2009/147/EK prasību izpildi, jūras telpiskās plānošanas atbalstīšanu un datu kvalitātes un koplietošanas palielināšanu, izmantojot Eiropas Jūras novērojumu un datu tīklu.

(46)

EJZAF atbalstam tiešas un netiešas pārvaldības ietvaros būtu jāpievēršas nosacījumiem, kas, sekmējot integrētu jūrlietu politikas vadību un pārvaldību, pastiprinot pētniecības, inovācijas un tehnoloģiju nodošanu un ieviešanu ilgtspējīgā zilajā ekonomikā, uzlabojot jūrlietu prasmes, zināšanas par okeāniem un ar ilgtspējīgu zilo ekonomiku saistītu sociālekonomisko datu kopīgošanu, veicinot mazoglekļa un klimatnoturīgu ilgtspējīgu zilo ekonomiku, kā arī izstrādājot projektu plānus un inovatīvus finansēšanas instrumentus, ļauj attīstīt ilgtspējīgu zilo ekonomiku. Iepriekš minētajās jomās būtu pienācīgi jāņem vērā tālāko reģionu īpašā situācija.

(47)

Ārpus valstu jurisdikcijas robežām ir 60 % okeānu. Tas nozīmē kopīgu starptautisko atbildību. Lielākā daļa problēmu, kas skar okeānus, piemēram, pārmērīga izmantošana, klimata pārmaiņas, paskābināšanās, piesārņojums un bioloģiskās daudzveidības mazināšanās, būtībā ir pārrobežu problēmas, tāpēc tās jārisina kopīgi. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, kuras Puse ir Savienība saskaņā ar Padomes Lēmumu 98/392/EK (18), ir izveidotas daudzas jurisdikcijas tiesības, institūcijas un īpaši regulējumi, lai regulētu un pārvaldītu cilvēka darbību okeānos. Pēdējos gados ir panākta vispārēja vienprātība par to, ka jūras vide un cilvēka darbības jūrā būtu jāpārvalda efektīvāk, lai novērstu okeānu noslodzes palielināšanos.

(48)

Savienība kā pasaules mēroga dalībnieks ir stingri apņēmusies sekmēt starptautisko okeānu pārvaldību saskaņā ar Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2016. gada 10. novembra kopīgo paziņojumu “Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība”. Savienības okeānu pārvaldības politika pievēršas okeāniem integrēti. Starptautiskā okeānu pārvaldība ir ne tikai būtiska tam, lai izpildītu Programmu 2030. gadam un jo īpaši 14. IAM, bet arī lai nākamajām paaudzēm garantētu nebīstamus, drošus, tīrus un ilgtspējīgi pārvaldītus jūras un okeānus. Savienībai ir jāpilda šīs starptautiskās saistības, un tai jābūt virzītājspēkam, kas sekmē labāku starptautisko okeānu pārvaldību divpusējā, reģionālā un daudzpusējā līmenī, tostarp, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju, uzlabotu starptautisko okeānu pārvaldības sistēmu, samazinātu ietekmi uz okeāniem un jūrām, radītu apstākļus ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstībai un stiprinātu starptautisko okeānu izpētes un datu jomu.

(49)

Starptautisko okeānu pārvaldības sekmēšanas darbību, kuras īsteno EJZAF ietvaros, mērķis ir uzlabot starptautisko un reģionālo procesu, nolīgumu, noteikumu un iestāžu visaptverošo satvaru ar mērķi regulēt un pārvaldīt cilvēka darbību okeānos. EJZAF būtu jāatbalsta tādi starptautiskie nolīgumi ar dažādām trešām valstīm, ko Savienība noslēgusi jomās, uz kurām neattiecas IZPN, kā arī Savienības obligātais dalības ieguldījums reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO). IZPN un RZPO darbību arī turpmāk finansēs dažādas Savienības budžeta sadaļas.

(50)

Drošības un aizsardzības jomā būtiska nozīme ir uzlabotai robežu aizsardzībai un jūras drošībai. Saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 2014. gada 24. jūnijā pieņemto Eiropas Savienības Jūras drošības stratēģiju un tās 2014. gada 16. decembrī pieņemto rīcības plānu šo mērķu sasniegšanā izšķirīga nozīme ir informācijas apmaiņai un Eiropas robežu un krasta apsardzes sadarbībai starp Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru, Eiropas Jūras drošības aģentūru un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru. Tāpēc EJZAF jūras uzraudzība un krasta apsardzes sadarbība būtu jāatbalsta gan dalītās, gan tiešās pārvaldības ietvaros, tostarp iegādājoties aprīkojumu, kas paredzēts vairākmērķu darbībām jūrā. Tam būtu arī jāļauj attiecīgajām aģentūrām netiešā pārvaldībā īstenot atbalstu jūras uzraudzības un drošības jomā.

(51)

Dalītās pārvaldības ietvaros katrai dalībvalstij būtu jāsagatavo vienota programma, kas jāapstiprina Komisijai. Komisijai programmu projekti būtu jānovērtē, ņemot vērā to ieguldījuma maksimizēšanu EJZAF prioritātēs un noturības, zaļās pārkārtošanās un digitālās pārkārtošanās mērķu sasniegšanā. Novērtējot programmu projektus, Komisijai būtu jāņem vērā arī to ieguldījums ilgtspējīgas mazapjoma piekrastes zvejas attīstībā, vides, ekonomiskajā un sociālajā ilgtspējā, KZP vides un sociālekonomisko problēmu risināšanā, ilgtspējīgas zilās ekonomikas sociālekonomiskajā sniegumā, jūras ekosistēmu saglabāšanā un atjaunošanā, jūras piedrazojuma samazināšanā un klimata pārmaiņu mazināšanā un lai pielāgotos tām.

(52)

Reģionalizācijas kontekstā un nolūkā mudināt dalībvalstis rast stratēģisku pieeju programmu sagatavošanā Komisijai būtu jānovērtē programmu projekti, attiecīgā gadījumā ņemot vērā reģionālā jūras baseina analīzi, ko izstrādājusi Komisija un kurā norādītas kopējās stiprās un vājās puses attiecībā uz KZP mērķu sasniegšanu. Minētajai analīzei būtu jādod ievirze gan dalībvalstīm, gan Komisijai sarunās par katru programmu, ņemot vērā reģionālās problēmas un vajadzības.

(53)

EJZAF sniegums dalībvalstīs būtu jānovērtē, pamatojoties uz rādītājiem. Dalībvalstīm būtu jāziņo par progresu virzībā uz noteikto starpposma rādītāju un mērķrādītāju sasniegšanu saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1060. Minētajā nolūkā būtu jāizveido uzraudzības un izvērtēšanas sistēma.

(54)

Lai sniegtu informāciju par atbalstu, kas piešķirts no EJZAF vides un klimata mērķu sasniegšanai saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1060, būtu jānosaka metodika, kuras pamatā ir intervences veidi. Minētajai metodikai būtu jāietver konkrēta svēruma piešķiršana sniegtajam atbalstam līmenī, kas atspoguļo, kādā apmērā šāds atbalsts sniedz ieguldījumu vides un klimata mērķu sasniegšanā.

(55)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (19) 22. un 23. punktu, EJZAF būtu jāizvērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai izvērtētu EJZAF ietekmi uz vietas.

(56)

Komisijai būtu jāīsteno informācijas un komunikācijas pasākumi, kas saistīti ar EJZAF, tā darbībām un rezultātiem. Finanšu resursiem, kas piešķirti EJZAF, būtu jāveicina arī korporatīvā komunikācija par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl tās ir saistītas ar EJZAF prioritātēm.

(57)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (20), Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (21), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (22) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939 (23) Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumus attiecībā uz pārkāpumu, arī krāpšanas, novēršanu, atklāšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un – attiecīgā gadījumā – administratīvu sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes uz vietas un inspekcijas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (24). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas. Dalībvalstīm būtu jānovērš, jāatklāj un efektīvi jārisina jebkādi atbalsta saņēmēju izdarīti pārkāpumi, tostarp krāpšana. Dalībvalstīm būtu jāziņo Komisijai par jebkuriem konstatētajiem pārkāpumiem, tostarp krāpšanu, un jebkuriem turpmākiem pasākumiem, ko tās veikušas attiecībā uz šādiem pārkāpumiem, kā arī attiecībā uz jebkādu OLAF veikto izmeklēšanu.

(58)

Lai uzlabotu pārredzamību attiecībā uz Savienības līdzekļu izmantošanu un pareizu finanšu pārvaldību, jo īpaši pastiprinot sabiedrības kontroli pār izlietoto naudu, saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1060 dalībvalsts tīmekļa vietnē būtu jāpublicē noteikta informācija par darbībām, kas finansētas no EJZAF. Dalībvalstij publicējot informāciju par darbībām, kas finansētas no EJZAF, jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (25) noteikumi par personas datu aizsardzību.

(59)

Lai papildinātu dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz nepieņemamības sliekšņa un nepieņemamības laikposma noteikšanu saistībā ar pieteikumu pieņemamības kritērijiem, attiecībā uz kārtību, kādā piešķirto atbalstu atgūst nopietnu pārkāpumu gadījumā, attiecībā uz nepieņemamības laikposma atbilstīgajiem sākuma vai beigu datumiem, nosacījumiem par samazinātu nepieņemamības laikposmu un attiecībā uz tādu kritēriju noteikšanu, pēc kuriem aprēķina papildu izmaksas, kas rodas tālākajiem reģioniem raksturīgo nelabvēlīgo apstākļu dēļ. Lai grozītu dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu arī, lai varētu iekļaut papildu galvenos snieguma rādītājus. Lai veicinātu sekmīgu pāreju no shēmas, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 508/2014, uz shēmu, kas izveidota ar šo regulu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu arī, lai papildinātu šo regulu, nosakot pārejas noteikumus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(60)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz darba programmām, energoefektīvu tehnoloģiju noteikšanu un metodisko elementu, lai izmērītu CO2 emisiju samazinājumu zvejas kuģu motoriem, noteikšanu, ārkārtas notikuma iestāšanos, to dalībvalstu neatbilstības gadījumu definēšanu, kas var izraisīt maksājuma termiņa pārtraukšanu, maksājumu apturēšanu dalībvalsts nopietnas neatbilstības dēļ, finanšu korekcijām un attiecīgā darbības līmeņa īstenošanas datu noteikšanu un iesniegšanu. Izņemot attiecībā uz darba programmām, tostarp tehnisko palīdzību, un ārkārtas notikuma iestāšanos, minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (26).

(61)

Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punktu vajadzētu būt iespējai dotāciju piešķirt par jau uzsāktu pasākumu, ja pieteikuma iesniedzējs var pierādīt nepieciešamību uzsākt pasākumu pirms dotāciju nolīguma parakstīšanas. Tomēr izmaksas, kas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, nav attiecināmās izmaksas, izņemot pienācīgi pamatotus izņēmuma gadījumus. Lai izvairītos no jebkādiem traucējumiem, kuri varētu kaitēt Savienības interesēm, Savienības atbalsta sniegšanā vajadzētu būt iespējai attiecīgajā finansēšanas lēmumā uz noteiktu laiku DFS 2021.–2027. gadam darbības sākumā – un tikai pienācīgi pamatotos gadījumos – paredzēt pasākumu un izmaksu attiecināmību no 2021. finanšu gada sākuma pat tad, ja minētie pasākumi īstenoti un minētās izmaksas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas. To pašu iemeslu dēļ un ar tādiem pašiem nosacījumiem ir jāatkāpjas no minētās Finanšu regulas 193. panta 4. punkta attiecībā uz darbības dotācijām.

(62)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(63)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā attiecīgajā politikas jomā un lai varētu sākt īstenošanu no DFS 2021.–2027. gadam, ir jāparedz, ka attiecībā uz tiešās un netiešās pārvaldības atbalstu šo regulu piemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra. Tādēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

(1)

Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2020/687 (2) ir izklāstīti noteikumi, kas Regulu (ES) 2016/429 papildina attiecībā uz noteiktu sarakstā norādītu slimību, jo īpaši A, B un C kategorijas slimību, profilaksi un kontroli saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/1882 (3). Konkrētāk, Deleģētā regula (ES) 2020/687 paredz ierobežojumus un nosacījumus, kas attiecas uz dzīvnieku un to produktu pārvietošanu ierobežojumu zonās un no tām un ir daļa no A kategorijas slimību izplatīšanās kontroles pasākumiem.

(2)

Deleģētajā regulā (ES) 2020/687 paredzētie noteikumi papildina Regulas (ES) 2016/429 noteikumus. Tie ietver dažādus to pasākumu tehniskos aspektus, kas jāveic, ja ir aizdomas par Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām slimībām vai tās ir apstiprinātas. Tā kā minētie noteikumi ir savstarpēji saistīti, tie ir vienkopus noteikti Deleģētajā regulā (ES) 2020/687. Skaidrības labad un lai nodrošinātu to efektīvu piemērošanu, ir lietderīgi arī noteikumus, ar ko groza Deleģēto regulu (ES) 2020/687, noteikt vienā deleģētā aktā, kas paredz visaptverošu tehnisko pasākumu kopumu relevanto sarakstā norādīto slimību kontrolei.

(3)

Deleģētās regulas (ES) 2020/687 21. panta 3. punktā ir paredzēta iespēja kompetentajai iestādei lemt par to, vai konkrētos apstākļos noteikt ierobežojumu zonu. Minētā panta pašreizējais formulējums varētu būt maldinošs, jo tas varētu tikt interpretēts dažādi. Tādēļ minētais pants būtu jāgroza, lai skaidri noteiktu minēto iespēju.

(4)

Deleģētajā regulā (ES) 2020/687 paredzētajiem slimību kontroles pasākumiem vajadzētu būt samērīgiem ar saistītajiem riskiem. Tāpēc, ņemot vērā A kategorijas slimībai relevantās sarakstā norādītās dzīvnieku sugas, ierobežojumiem un nosacījumiem būtu jāattiecas tikai uz tādu sugu dzīvniekiem un to produktiem, kas rada konkrētas A kategorijas slimības izplatīšanās risku.

(5)

Deleģētās regulas (ES) 2020/687 22. panta 5. punktā noteikts pienākums izdot veterināro sertifikātu, kas paredzēts tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumu pārvietošanai, kuru izcelsme ir ierobežojumu zonā un kurus pārvieto ārpus tās, taču nav norādītas dzīvnieku sugas, uz kurām attiecas minētais noteikums. Tāpēc minētais punkts būtu jāgroza, lai šo pienākumu attiecinātu tikai uz tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumiem, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri pieder pie sugām, kas attiecībā uz relevanto A kategorijas slimību norādītas sarakstā.

(6)

Regulas (ES) 2016/429 272. panta 2. punktā ir izklāstīti pārejas pasākumi, kas saistīti ar vairāku spēkā esošo direktīvu, konkrēti Padomes Direktīvas 92/66/EEK (4), 2000/75/EK (5), 2001/89/EK (6),2002/60/EK (7), 2003/85/EK (8) un 2005/94/EK (9), atcelšanu. Konkrētāk, tajā ir paredzēta iespēja trīs gadus pēc minētās regulas piemērošanas dienas vai līdz agrākam datumam, ko nosaka deleģētajā aktā, tās attiecīgo pantu vietā turpināt piemērot minētās direktīvas. Saskaņā ar minēto noteikumu Deleģētās regulas (ES) 2020/687 112. pants paredz, ka Direktīva 92/66/EEK, 2001/89/EK, 2003/85/EK un 2005/94/EK jābeidz piemērot no 2021. gada 21. aprīļa, jo minētajā deleģētajā regulā ir noteikumi, kas atbilst noteikumiem, kuri iepriekš bija noteikti minētajās direktīvās.

(7)

Deleģētajā regulā (ES) 2020/687 ir izklāstīti arī noteikumi par slimību kontroles pasākumiem attiecībā uz visām A kategorijas slimībām, arī Āfrikas cūku mēri. Tāpēc Deleģētās regulas (ES) 2020/687 112. pants būtu jāgroza, lai to direktīvu sarakstam, kas no 2021. gada 14. jūlija vairs nav piemērojamas, pievienotu Direktīvu 2002/60/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus cīņai pret Āfrikas cūku mēri.

(8)

Turklāt Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/689 (10) paredz noteikumus par uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības” attiecībā uz noteiktām sarakstā norādītām slimībām, arī infekciozā katarālā drudža vīrusa infekciju. Minētos noteikumus piemēros no 2021. gada 21. aprīļa. Tāpēc lai izvairītos no tādu spēkā esošo noteikumu dublēšanās un neatbilstības, kuri attiecas uz infekciozā katarāla drudža uzraudzību, izskaušanu un statusu “brīvs no slimības” Savienībā, Deleģētās regulas (ES) 2020/687 112. pants būtu jāgroza, to direktīvu sarakstam, kas no 2021. gada 14. jūlija vairs nav piemērojamas, pievienojot Direktīvu 2000/75/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus infekciozā katarāla drudža kontrolei un apkarošanai.

(9)

Deleģētās regulas (ES) 2020/687 27. pantā ir noteikti aizliegumi, kas kompetentajai iestādei A kategorijas slimību uzliesmojuma gadījumā jāīsteno aizsardzības un uzraudzības zonās, lai kontrolētu slimības izplatīšanos. Minētie aizliegumi ir uzskaitīti minētās deleģētās regulas VI pielikumā. Tomēr aizliegums pārvietot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumus no aizsardzības un uzraudzības zonām ir nepilnīgs, jo tas attiecas tikai uz noteiktiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem. Tas varētu radīt risku, ka minētajā deleģētājā regulā paredzēto slimību kontroles pasākumu īstenošanas laikā izplatās attiecīgās slimības. Deleģētās regulas (ES) 2020/687 VI pielikumā būtu jāprecizē, ka jebkāda dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumu pārvietošana no aizsardzības un uzraudzības zonām ir aizliegta.

(10)

Tāpēc Deleģētā regula (ES) 2020/687 būtu attiecīgi jāgroza.

(11)

Deleģēto regulu (ES) 2020/687 piemēro no 2021. gada 21. aprīļa. Juridiskās noteiktības labad šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā,

(1)

Āfrikas cūku mēris ir vīrusa izraisīta infekcijas slimība, kas skar turētas cūkas un savvaļas cūkas un var nopietni ietekmēt attiecīgo dzīvnieku populāciju un lauksaimniecības rentabilitāti, traucējot šo dzīvnieku un to izcelsmes produktu sūtījumu pārvietošanu Savienībā un eksportu uz trešām valstīm.

(2)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/605 (2) tika pieņemta saskaņā ar Regulu (ES) 2016/429, un tajā izklāstīti īpaši Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumi, kuri attiecīgās regulas I pielikumā norādītajām dalībvalstīm (“attiecīgās dalībvalstis”) ierobežotu laiku jāpiemēro minētajā pielikumā norādītajās I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās.

(3)

Apgabali, kuri kā I, II un III līmeņa ierobežojumu zonas norādīti Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā, tika noteikti, balstoties uz Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju Savienībā. Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1090 (3) pēc tam, kad bija mainījusies minētās slimības epidemioloģiskā situācija Polijā un Slovākijā.

(4)

Jebkuri grozījumi attiecībā uz I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā būtu izdarāmi, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju apgabalos, kurus skāris Āfrikas cūku mēris, kopējo šīs slimības epidemioloģisko situāciju attiecīgajā dalībvalstī, tās tālākas izplatīšanās riska līmeni, zinātniski pamatotos principus un kritērijus ģeogrāfiskā zonējuma noteikšanai sakarā ar Āfrikas cūku mēri un Savienības pamatnostādnes, par kurām dalībvalstis vienojušās Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajā komitejā un kuras publiski pieejamas Komisijas tīmekļa vietnē (4). Sagatavojot šādus grozījumus, būtu jāņem vērā arī tādi starptautiskie standarti kā Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas Sauszemes dzīvnieku veselības kodekss (5) un pamatojums attiecīgo dalībvalstu kompetento iestāžu noteiktajam zonējumam.

(5)

Kopš Īstenošanas regulas (ES) 2021/1090 pieņemšanas dienas ir bijuši jauni Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi turētu cūku populācijā Polijā un kādai savvaļas cūkai Slovākijā.

(6)

2021. gada jūnijā un jūlijā vairāki Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi turētu cūku populācijā tika konstatēti Polijā, Semjatičes, Suleņcinas, Vshovas un Žagaņas apriņķī, proti, apgabalos, kuri patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādīti kā II līmeņa ierobežojumu zonas. Šie Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi turētu cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šie Polijas apgabali, kuri patlaban minētajā pielikumā norādīti kā II līmeņa ierobežojumu zonas un kurus skāruši šie nesenie Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi, tagad minētajā pielikumā būtu jānorāda kā III līmeņa, nevis kā II līmeņa ierobežojumu zonas, un, lai ņemtu vērā šos nesenos uzliesmojumus, ir jāpārskata arī II līmeņa ierobežojumu zonu pašreizējās robežas.

(7)

Turklāt 2021. gada jūnijā viens Āfrikas cūku mēra uzliesmojums tika novērots turētu cūku populācijā Polijā, Olštinas apriņķī, proti, apgabalā, kurš patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādīts kā III līmeņa ierobežojumu zona un atrodas pavisam tuvu apgabalam, kurš patlaban norādīts kā II līmeņa ierobežojumu zona.Šis jaunais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums turētu cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šis Polijas apgabals, kurš patlaban minētajā pielikumā norādīts kā II līmeņa ierobežojumu zona un atrodas pavisam tuvu apgabalam, kas minētajā pielikumā norādīts kā III līmeņa ierobežojumu zona un ko skāris šis nesenais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums, tagad minētajā pielikumā būtu jānorāda kā III līmeņa, nevis kā II līmeņa ierobežojumu zona, un, lai ņemtu vērā šo neseno uzliesmojumu, ir jāpārskata arī II līmeņa ierobežojumu zonas pašreizējās robežas.

(8)

Turklāt 2021. gada jūlijā viens Āfrikas cūku mēra uzliesmojums tika konstatēts turētu cūku populācijā Polijā, Novi Tomislas apriņķī, proti, apgabalā, kurš patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādīts kā I līmeņa ierobežojumu zona. Šis Āfrikas cūku mēra uzliesmojums turētu cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šis Polijas apgabals, kurš patlaban minētajā pielikumā norādīts kā I līmeņa ierobežojumu zona un kuru skāris šis nesenais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums, tagad minētajā pielikumā būtu jānorāda kā III līmeņa, nevis kā I līmeņa ierobežojumu zona, un, lai ņemtu vērā šo neseno uzliesmojumu, ir jāpārskata arī I līmeņa ierobežojumu zonu pašreizējās robežas.

(9)

Turklāt 2021. gada jūnijā viens Āfrikas cūku mēra uzliesmojums tika novērots kādai savvaļas cūkai Slovākijā, Popradas apriņķī, proti, apgabalā, kurš patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādīts kā II līmeņa ierobežojumu zona un atrodas pavisam tuvu apgabalam, kurš patlaban norādīts kā I līmeņa ierobežojumu zona. Šis jaunais Āfrikas cūku mēra gadījums kādai savvaļas cūkai paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šis Slovākijas apgabals, kurš patlaban minētajā pielikumā norādīts kā I līmeņa ierobežojumu zona un atrodas pavisam tuvu apgabalam, kas minētajā pielikumā norādīts kā II līmeņa ierobežojumu zona un ko skāris šis nesenais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums, tagad minētajā pielikumā būtu jānorāda kā II līmeņa, nevis kā I līmeņa ierobežojumu zona, un, lai ņemtu vērā šo neseno uzliesmojumu, ir jāpārskata arī I līmeņa ierobežojumu zonas pašreizējās robežas.

(10)

Pēc šiem nesenajiem Āfrikas cūku mēra uzliesmojumiem turētu cūku populācijā Polijā un kādai savvaļas cūkai Slovākijā un ņemot vērā pašreizējo Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju Savienībā, minētajās dalībvalstīs noteiktais zonējums ir atkārtoti novērtēts un atjaunināts. Turklāt arī ieviestie riska pārvaldības pasākumi ir atkārtoti novērtēti un atjaunināti. Šīs pārmaiņas būtu jāatspoguļo Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā.

(11)

Lai ņemtu vērā jaunākās norises Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskajā situācijā Savienībā un proaktīvi apkarotu ar minētās slimības izplatīšanos saistītos riskus, Polijā un Slovākijā būtu jānosaka jaunas, pietiekami plašas ierobežojumu zonas, kuras attiecīgi kā I, II un III līmeņa ierobežojumu zonas būtu jānorāda Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā. Situācija saistībā ar Āfrikas cūku mēri Savienībā ir ļoti dinamiska, tāpēc, nosakot šādas jaunas ierobežojumu zonas, ir ņemta vērā situācija apkārtējos apgabalos.

(12)

Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas steidzamību attiecībā uz Āfrikas cūku mēra izplatīšanos Savienībā, ir svarīgi, lai grozījumi, kas ar šo īstenošanas regulu izdarāmi Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā, stātos spēkā pēc iespējas drīzāk.

(13)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,