ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 236

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

64. gadagājums
2021. gada 5. jūlijs


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1087 (2021. gada 7. aprīlis), ar ko nolūkā atjaunināt atsauces uz Čikāgas konvencijas noteikumiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1139 ( 1 )

1

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1088 (2021. gada 7. aprīlis), ar ko nolūkā atjaunināt atsauces uz vides aizsardzības prasībām groza Regulu (ES) Nr. 748/2012 ( 1 )

3

 

*

Komisijas Regula (ES) 2021/1089 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko nosaka aizliegumu Francijas karoga kuģiem zvejot makšķerniekzivju dzimtas zivis 8.c, 9. un 10. zonā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā

7

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1090 (2021. gada 2. jūlijs), ar kuru groza I pielikumu Īstenošanas regulai (ES) 2021/605, ar ko nosaka īpašus kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri ( 1 )

10

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1091 (2021. gada 2. jūlijs), ar kuru groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgo aizsardzības pasākumu pret konkrētu tērauda ražojumu importu

47

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2021/1092 (2021. gada 11. jūnijs), ar ko nosaka kritērijus un procedūru paziņošanai par atšķirībām no starptautiskajiem standartiem, ko Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija pieņēmusi aviācijas drošuma jomā

51

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2021/1093 (2021. gada 28. jūnijs), ar ko paredz īstenošanas noteikumus attiecībā uz Padomes datu aizsardzības speciālistu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 piemērošanu un datu subjektu tiesību ierobežojumiem saistībā ar Padomes datu aizsardzības speciālista uzdevumu izpildi un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 2004/644/EK

55

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2021/1094 (2021. gada 28. jūnijs), ar ko groza Lēmumu 2008/376/EK par Ogļu un tērauda pētniecības fonda pētījumu programmas pieņemšanu un par daudzgadu tehniskajām pamatnostādnēm šai programmai

69

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1095 (2021. gada 2. jūlijs), ar ko izveido izmaksu sadales metodiku attiecībā uz aizņēmumu un parādu pārvaldības operācijām NextGenerationEU ietvaros

75

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

5.7.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 236/1


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/1087

(2021. gada 7. aprīlis),

ar ko nolūkā atjaunināt atsauces uz Čikāgas konvencijas noteikumiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1139

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (1), un jo īpaši tās 19. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Gaisa kuģiem, kas nav bezpilota gaisa kuģi, un to dzinējiem, propelleriem, daļām un neuzstādītām ierīcēm būtu jāatbilst vides aizsardzības prasībām. Regulā (ES) 2018/1139 tas ir paredzēts, atsaucoties uz konkrētiem Čikāgas konvencijas noteikumiem, kuros ietvertas minētās prasības.

(2)

ICAO padome 219. sesijas piektajā sanāksmē 2020. gada 11. martā pieņēma Čikāgas konvencijas 16. pielikuma I sējuma “Gaisa kuģu troksnis” 13. grozījumu, II sējuma “Gaisa kuģu dzinēju emisijas” 10. grozījumu un III sējuma “Lidmašīnu CO2 emisijas” 1. grozījumu. Šie grozījumi stājās spēkā un kļuva piemērojami visām dalībvalstīm 2021. gada 1. janvārī.

(3)

Tā kā atsauces uz Čikāgas konvencijas noteikumiem būtu jāatjaunina, Regula (ES) 2018/1139 būtu attiecīgi jāgroza.

(4)

Šajā regulā paredzēto pasākumu pamatā ir Atzinums Nr. 03/2020, ko sniegusi Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (EASA) saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 76. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) 2018/1139 9. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Attiecībā uz troksni un emisijām minētie gaisa kuģi un to dzinēji, propelleri, daļas un neuzstādītas ierīces atbilst vides aizsardzības prasībām, kas ietvertas Čikāgas konvencijas 16. pielikuma I sējuma 13. grozījumā, II sējuma 10. grozījumā un III sējuma 1. grozījumā, ko piemēro ar 2021. gada 1. janvāri.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 7. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.


5.7.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 236/3


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/1088

(2021. gada 7. aprīlis),

ar ko nolūkā atjaunināt atsauces uz vides aizsardzības prasībām groza Regulu (ES) Nr. 748/2012

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (1), un jo īpaši tās 19. panta 1. un 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisija 2021. gada 7. aprīlī pieņēma Deleģēto regulu 2021/1087 (2), ar ko atjaunina atsauces uz Čikāgas konvencijas noteikumiem, kuros ietvertas vides aizsardzības prasības.

(2)

Gaisa kuģiem, kas nav bezpilota gaisa kuģi, un to dzinējiem, propelleriem, daļām un neuzstādītām ierīcēm būtu jāatbilst minētajām vides aizsardzības prasībām ar 2021. gada 1. janvāri.

(3)

Būtu jāatjaunina atsauces uz vides aizsardzības prasībām Komisijas Regulā (ES) Nr. 748/2012 (3).

(4)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 748/2012.

(5)

Šajā regulā paredzēto pasākumu pamatā ir Atzinums Nr. 03/2020, ko sniegusi Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (EASA) saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 76. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 748/2012 groza šādi:

1)

regulas 9. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Atkāpjoties no 1. punkta, ražošanas organizācija var iesniegt pieteikumu kompetentajai iestādei par atbrīvojumiem no vides aizsardzības prasībām, kas minētas Regulas (ES) 2018/1139 9. panta 2. punkta pirmajā daļā.”;

2)

regulas I pielikumu groza tā, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 7. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.

(2)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1087 (2021. gada 7. aprīlis), ar ko nolūkā atjaunināt atsauces uz Čikāgas konvencijas noteikumiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1139 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.).

(3)  Komisijas Regula (ES) Nr. 748/2012 (2012. gada 3. augusts), ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju (OV L 224, 21.8.2012., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikumu groza šādi:

1)

pielikuma 21.A.130. punkta b) apakšpunkta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.

papildus vides aizsardzības prasību gadījumā:

i)

paziņojums, ka sakomplektētais dzinējs atbilst piemērojamajām dzinēja izplūdes gāzu emisiju prasībām dzinēja ražošanas dienā; un

ii)

paziņojums, ka sakomplektētā lidmašīna atbilst piemērojamajām CO2 emisiju prasībām dienā, kad izsniegts tās pirmais lidojumderīguma sertifikāts.”;

2)

pielikuma 21.A.145. punkta b) apakšpunktā ievadteikumu un 1. punktu aizstāj ar šādu:

“b)

attiecībā uz visiem nepieciešamajiem lidojumderīguma un vides aizsardzības datiem:

1.

ražošanas organizācija saņem šādus datus no Aģentūras un no tipa sertifikāta, ierobežota tipa sertifikāta vai projekta apstiprinājuma turētāja vai pieteikuma iesniedzēja, ieskaitot jebkādu atbrīvojumu, kas piešķirts attiecībā uz vides aizsardzības prasībām, lai noteiktu atbilstību piemērojamajiem projekta datiem;”;

3)

pielikuma 21.A.147. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

Pēc ražošanas organizācijas apstiprināšanas katru izmaiņu apstiprinātajā ražošanas organizācijā, kas ir svarīga atbilstības pierādīšanai vai ražojuma, daļas vai ierīces lidojumderīgumam un vides aizsardzības raksturlielumiem, jo īpaši izmaiņas kvalitātes nodrošināšanas sistēmā, apstiprina kompetentā iestāde. Apstiprinājuma pieteikumu kompetentajai iestādei iesniedz rakstveidā, un pirms izmaiņas īstenošanas organizācija pierāda kompetentajai iestādei, ka tā atbilst šai apakšiedaļai.”;

4)

pielikuma 21.A.801. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

Ražojumu identifikācija ietver šādas ziņas:

1.

ražotāja nosaukumu;

2.

ražojuma apzīmējumu;

3.

ražotāja piešķirto sērijas numuru;

4.

“EXEMPT” zīmi dzinēja gadījumā, ja kompetentā iestāde ir piešķīrusi atbrīvojumu no vides aizsardzības prasībām;

5.

jebkuras citas ziņas, ko Aģentūra uzskata par lietderīgām.”;

5)

pielikuma 21.B.85. punktu aizstāj ar šādu:

“21.B.85   Piemērojamu vides aizsardzības prasību noteikšana tipa sertifikātam vai ierobežotam tipa sertifikātam

a)

Aģentūra nosaka un pieteikuma iesniedzējam paziņo gaisa kuģa tipa sertifikātam vai ierobežotam tipa sertifikātam vai dzinēja tipa sertifikātam piemērojamās vides aizsardzības prasības. Norīkojumā un paziņojumā ietver:

1.

piemērojamās trokšņa līmeņa prasības, kas noteiktas:

i)

Čikāgas konvencijas 16. pielikuma I sējuma II daļas 1. nodaļā un:

A)

zemskaņas reaktīvajām lidmašīnām – 2., 3., 4. un 14. nodaļā;

B)

propelleru lidmašīnām – 3., 4., 5., 6., 10., un 14. nodaļā;

C)

helikopteriem – 8. un 11. nodaļā;

D)

virsskaņas lidmašīnām – 12. nodaļā un

E)

tiltrotoru gaisa kuģiem –13. nodaļā;

ii)

Čikāgas konvencijas 16. pielikuma I sējumā:

A)

1. papildinājums lidmašīnām, kurām piemēro Čikāgas konvencijas 16. pielikuma I sējuma II daļas 2. un 12. nodaļu;

B)

2. papildinājums lidmašīnām, kurām piemēro Čikāgas konvencijas 16. pielikuma I sējuma II daļas 3., 4., 5., 8., 13. un 14. nodaļu;

C)

3. papildinājums lidmašīnām, kurām piemēro Čikāgas konvencijas 16. pielikuma I sējuma II daļas 6. nodaļu;

D)

4. papildinājums lidmašīnām, kurām piemēro Čikāgas konvencijas 16. pielikuma I sējuma II daļas 11. nodaļu; un

E)

6. papildinājums lidmašīnām, kurām piemēro Čikāgas konvencijas 16. pielikuma I sējuma II daļas 10. nodaļu;

2.

piemērojamās emisiju prasības par gaisa kuģa paredzētas degvielas izplūdes novēršanu atbilstoši Čikāgas konvencijas 16. pielikuma II sējuma II daļas 1. un 2. nodaļai;

3.

piemērojamās dūmu, gāzveida un cieto daļiņu dzinēja emisiju prasības, kas noteiktas:

i)

Čikāgas konvencijas 16. pielikuma II sējuma III daļas 1. nodaļā un:

A)

tādu turboreaktīvo dzinēju un turbopropelleru dzinēju dūmu un gāzu emisijām, kas paredzēti piedziņai tikai zemskaņas ātrumos, – 2. nodaļā;

B)

tādu turboreaktīvo dzinēju un turbopropelleru dzinēju dūmu un gāzu emisijām, kas paredzēti piedziņai virsskaņas ātrumos, – 3. nodaļā un

C)

tādu turboreaktīvo dzinēju un turbopropelleru dzinēju daļiņu emisijām, kas paredzēti piedziņai tikai zemskaņas ātrumos, – 4. nodaļā;

ii)

Čikāgas konvencijas 16. pielikuma II sējumā:

A)

1. papildinājums atsauces spiediena attiecības mērīšanai;

B)

2. papildinājums dūmu emisiju izvērtēšanai;

C)

3. papildinājums mērierīču raksturlielumiem un mērīšanas paņēmieniem gāzveida emisijām;

D)

4. papildinājums degvielas specifikācijām gaisa kuģu turbīnu dzinēju emisiju testēšanai;

E)

5. papildinājums mērierīču raksturlielumiem un mērīšanas paņēmieniem gāzveida emisijām no forsāžas gāzturbīnu dzinējiem;

F)

6. papildinājums gāzveida, dūmu un cieto daļiņu emisiju atbilstības procedūrai un

G)

7. papildinājums mērierīču raksturlielumiem un mērīšanas paņēmieniem negaistošām daļiņām;

4.

piemērojamās prasības attiecībā uz lidmašīnu CO2 emisijām, kas noteiktas:

i)

Čikāgas konvencijas 16. pielikuma III sējuma II daļas 1. nodaļā un:

A)

zemskaņas reaktīvajām lidmašīnām – 2. nodaļā un

B)

zemskaņas propelleru lidmašīnām – 2. nodaļā;

ii)

Čikāgas konvencijas 16. pielikuma III sējuma 1. un 2. papildinājums lidmašīnām, kurām piemēro Čikāgas konvencijas 16. pielikuma III sējuma II daļas 2. nodaļu;

5.

attiecībā uz dzinējiem – Čikāgas konvencijas 16. pielikuma II sējuma IV daļas un 8. papildinājuma piemērojamās prasības attiecībā uz negaistošo daļiņu novērtēšanu inventarizācijas un modelēšanas vajadzībām.

b)

(rezervēts).”


5.7.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 236/7


KOMISIJAS REGULA (ES) 2021/1089

(2021. gada 30. jūnijs),

ar ko nosaka aizliegumu Francijas karoga kuģiem zvejot makšķerniekzivju dzimtas zivis 8.c, 9. un 10. zonā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (1), un jo īpaši tās 36. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes Regulā (ES) 2021/92 (2) ir noteiktas kvotas 2021. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju Francijas karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti Francijā, ar nozveju no makšķerniekzivju dzimtas zivju krājuma 8.c, 9. un 10. zonā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā ir pilnībā apguvuši 2021. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc dažas ar šo krājumu saistītas zvejas darbības jāaizliedz,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kvotas pilnīga apguve

Nozvejas kvotu 2021. gadam, kura Francijai iedalīta pielikumā norādītajam makšķerniekzivju dzimtas zivju krājumam 8.c, 9. un 10. zonā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.

2. pants

Aizliegumi

1.   Ar 1. pantā minēto krājumu saistītas zvejas darbības, kuras veic Francijas karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti Francijā, no minētajā pielikumā noteiktās dienas ir aizliegtas. Konkrēti ir aizliegts meklēt zivis un iemest, ievietot vai pacelt zvejas rīku šā krājuma apzvejošanas nolūkā.

2.   Tomēr ir atļauts pārkraut citā kuģī, paturēt uz kuģa, apstrādāt uz kuģa, pārvietot, ievietot sprostā, nobarot un izkraut minētā krājuma zivis un zvejas produktus, ko minētie kuģi nozvejojuši pirms minētās dienas.

3.   Neplānotas nozvejas, kuras šie kuģi guvuši no minētā krājuma, paceļ un patur uz zvejas kuģa un reģistrē, izkrauj un nozvejas kvotās ieskaita saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (3) 15. pantu.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 30. jūnijā

Komisijas

un tās priekšsēdētājas vārdā –

Komisijas loceklis

Virginijus SINKEVIČIUS


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(2)  Padomes Regula (ES) 2021/92 (2021. gada 28. janvāris), ar ko 2021. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 31, 29.1.2021., 31. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).


PIELIKUMS

Nr.

08/TQ92

Dalībvalsts

Francija

Krājums

ANF/8C3411

Suga

Makšķerniekzivju dzimtas (Lophiidae) zivis

Zona

8.c, 9. un 10. zona; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

Aizlieguma datums

3.6.2021.


5.7.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 236/10


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/1090

(2021. gada 2. jūlijs),

ar kuru groza I pielikumu Īstenošanas regulai (ES) 2021/605, ar ko nosaka īpašus kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1), un jo īpaši tās 71. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Āfrikas cūku mēris ir vīrusa izraisīta infekcijas slimība, kas skar turētas cūkas un savvaļas cūkas un var nopietni ietekmēt attiecīgo dzīvnieku populāciju un lauksaimniecības rentabilitāti, traucējot šo dzīvnieku un to izcelsmes produktu sūtījumu pārvietošanu Savienībā un eksportu uz trešām valstīm.

(2)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/605 (2) tika pieņemta saskaņā ar Regulu (ES) 2016/429, un tajā izklāstīti īpaši Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumi, kuri attiecīgās regulas I pielikumā norādītajām dalībvalstīm (“attiecīgās dalībvalstis”) ierobežotu laiku jāpiemēro minētajā pielikumā norādītajās I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās.

(3)

Apgabali, kuri kā I, II un III līmeņa ierobežojumu zonas norādīti Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā, tika noteikti, balstoties uz Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju Savienībā. Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/994 (3) pēc tam, kad bija mainījusies minētās slimības epidemioloģiskā situācija Polijā un Slovākijā.

(4)

Jebkuri grozījumi attiecībā uz I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā būtu izdarāmi, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju apgabalos, kurus skāris Āfrikas cūku mēris, kopējo šīs slimības epidemioloģisko situāciju attiecīgajā dalībvalstī, tās tālākas izplatīšanās riska līmeni, zinātniski pamatotos principus un kritērijus ģeogrāfiskā zonējuma noteikšanai sakarā ar Āfrikas cūku mēri un Savienības pamatnostādnes, par kurām dalībvalstis vienojušās Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajā komitejā un kuras publiski pieejamas Komisijas tīmekļa vietnē (4). Sagatavojot šādus grozījumus, būtu jāņem vērā arī tādi starptautiskie standarti kā Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas Sauszemes dzīvnieku veselības kodekss (5) un pamatojums attiecīgo dalībvalstu kompetento iestāžu noteiktajam zonējumam.

(5)

Kopš Īstenošanas regulas (ES) 2021/994 pieņemšanas dienas ir bijuši jauni Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi turētu cūku populācijās Slovākijā un Polijā.

(6)

2021. gada jūnijā vairāki Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi turētu cūku populācijā tika novēroti Polijā, Kempno, Verušovas un Austrumlodzas apriņķī, proti, apgabalos, kuri patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā nav norādīti. Šie jaunie Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi turētu cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šie Polijas apgabali, kuri patlaban minētajā pielikumā nav norādīti un kurus skāruši šie nesenie Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi, tagad minētajā pielikumā būtu jānorāda kā III līmeņa ierobežojumu zona.

(7)

Turklāt 2021. gada jūnijā viens Āfrikas cūku mēra uzliesmojums tika konstatēts turētu cūku populācijā Polijā, Melecas apriņķī, proti, apgabalā, kurš patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādīts kā II līmeņa ierobežojumu zona. Šis Āfrikas cūku mēra uzliesmojums turētu cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šis Polijas apgabals, kurš patlaban minētajā pielikumā norādīts kā II līmeņa ierobežojumu zona un kuru skāris šis nesenais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums, tagad minētajā pielikumā būtu jānorāda kā III līmeņa, nevis kā I līmeņa ierobežojumu zona, un, lai ņemtu vērā šo neseno uzliesmojumu, ir jāpārskata un jāpaplašina arī I līmeņa un II līmeņa ierobežojumu zonu pašreizējās robežas.

(8)

Turklāt 2021. gada jūnijā viens Āfrikas cūku mēra uzliesmojums turētu cūku populācijā tika konstatēts Slovākijā, Lučenecas apriņķī, proti, apgabalā, kurš patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādīts kā II līmeņa ierobežojumu zona. Šis Āfrikas cūku mēra uzliesmojums turētu cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šis Slovākijas apgabals, kurš patlaban minētajā pielikumā norādīts kā II līmeņa ierobežojumu zona un kuru skāris šis nesenais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums, tagad minētajā pielikumā būtu jānorāda kā III līmeņa, nevis kā II līmeņa ierobežojumu zona, un, lai ņemtu vērā šo neseno uzliesmojumu, ir jāpārskata un jāpaplašina arī I un II līmeņa ierobežojumu zonu pašreizējās robežas.

(9)

Pēc šiem nesenajiem Āfrikas cūku mēra uzliesmojumiem turētu cūku populācijā Polijā un Slovākijā un ņemot vērā pašreizējo Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju Savienībā, minētajās dalībvalstīs noteiktais zonējums ir atkārtoti novērtēts un atjaunināts. Turklāt arī ieviestie riska pārvaldības pasākumi ir atkārtoti novērtēti un atjaunināti. Šīs pārmaiņas būtu jāatspoguļo Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā.

(10)

Lai ņemtu vērā jaunākās norises Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskajā situācijā Savienībā un proaktīvi apkarotu ar minētās slimības izplatīšanos saistītos riskus, Polijā un Slovākijā būtu jānosaka jaunas, pietiekami plašas ierobežojumu zonas, kuras attiecīgi kā I, II un III līmeņa ierobežojumu zonas būtu jānorāda Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā. Situācija saistībā ar Āfrikas cūku mēri Savienībā ir ļoti dinamiska, tāpēc, nosakot šādas jaunas ierobežojumu zonas, ir ņemta vērā situācija apkārtējos apgabalos.

(11)

Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas steidzamību attiecībā uz Āfrikas cūku mēra izplatīšanos Savienībā, ir svarīgi, lai grozījumi, kas ar šo īstenošanas regulu izdarāmi Īstenošanas regulā (ES) 2021/605, stātos spēkā pēc iespējas drīzāk.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 2. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.

(2)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/605 (2021. gada 7. aprīlis), ar ko nosaka īpašus kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri (OV L 129, 15.4.2021., 1. lpp.).

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/994 (2021. gada 18. jūnijs), ar kuru groza I pielikumu Īstenošanas regulai (ES) 2021/605, ar ko nosaka īpašus kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri (OV L 219, 21.6.2021., 1. lpp.).

(4)  Darba dokuments SANTE/7112/2015/Rev. 3 Principles and criteria for geographically definingASF regionalisation. https://ec.europa.eu/food/animals/animal-diseases/control-measures/asf_en.

(5)  OIE Terrestrial Animal Health Code, 28. izdevums, 2019. gads. I sējuma ISBN: 978-92-95108-85-1; II sējuma ISBN: 978-92-95108-86-8. https://www.oie.int/standard-setting/terrestrial-code/access-online/.


PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumu aizstāj ar šādu:

“I PIELIKUMS

IEROBEŽOJUMU ZONAS

I DAĻA

1.   Vācija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Vācijā:

Bundesland Brandenburg:

Landkreis Dahme-Spreewald:

Gemeinde Alt Zauche-Wußwerk,

Gemeinde Byhleguhre-Byhlen,

Gemeinde Märkische Heide, mit den Gemarkungen Alt Schadow, Neu Schadow, Pretschen, Plattkow, Wittmannsdorf, Schuhlen-Wiese, Bückchen, Kuschkow, Gröditsch, Groß Leuthen, Leibchel, Glietz, Groß Leine, Dollgen, Krugau, Dürrenhofe, Biebersdorf und Klein Leine,

Gemeinde Neu Zauche,

Gemeinde Schwielochsee mit den Gemarkungen Groß Liebitz, Guhlen, Mochow und Siegadel,

Gemeinde Spreewaldheide,

Gemeinde Straupitz,

Landkreis Märkisch-Oderland:

Gemeinde Lietzen westlich der L 37,

Gemeinde Falkenhagen (Mark) westlich der L 37,

Gemeinde Zeschdorf westlich der L 37,

Gemeinde Lindendorf mit der Gemarkung Dolgelin – westlich der L 37,

Gemeinde Müncheberg mit den Gemarkungen Müncheberg, Eggersdorf bei Müncheberg und Hoppegarten bei Müncheberg,

Gemeinde Neulewin,

Gemeinde Bliesdorf mit den Gemarkungen Kunersdorf und Bliesdorf,

Gemeinde Neutrebbin mit den Gemarkungen Neutrebbin und Alttrebbin westlich der L 34 und Altelewin westlich und nordöstlich der L 33,

Gemeinde Märkische Höhe mit den Gemarkungen Reichenberg und Batzlow,

Gemeinde Wriezen mit den Gemarkungen Haselberg, Frankenfelde, Schulzendorf, Lüdersdorf, Biesdorf, Rathsdorf, Wriezen, Altwriezen, Beauregard, Eichwerder und Jäckelsbruch,

Gemeinde Oderaue mit den Gemarkungen Neuranft, Neuküstrinchen, Neurüdnitz, Altwustrow, Neuwustrow und Zäckericker Loose, Altreetz, Altmädewitz und Neumädewitz,

Gemeinde Buckow (Märkische Schweiz),

Gemeinde Strausberg mit den Gemarkungen Hohenstein und Ruhlsdorf,

Gemeine Garzau-Garzin,

Gemeinde Waldsieversdorf,

Gemeinde Rehfelde mit der Gemarkung Werder,

Gemeinde Reichenow-Mögelin,

Gemeinde Prötzel mit den Gemarkungen Harnekop, Sternebeck und Prötzel östlich der B 168 und der L35,

Gemeinde Oberbarnim.

Landkreis Oder-Spree:

Gemeinde Storkow (Mark),

Gemeinde Wendisch Rietz,

Gemeinde Reichenwalde,

Gemeinde Diensdorf-Radlow,

Gemeinde Bad Saarow,

Gemeinde Rietz-Neuendorf mit den Gemarkungen Buckow, Glienicke, Behrensdorf, Ahrensdorf, Herzberg, Görzig, Pfaffendorf, Sauen, Wilmersdorf (G), Neubrück, Drahendorf, Alt Golm,

Gemeinde Tauche mit den Gemarkungen Briescht, Kossenblatt, Werder, Görsdorf (B), Giesendorf, Wulfersdorf, Falkenberg (T), Lindenberg,

Gemeinde Steinhöfel mit den Gemarkungen Demnitz, Steinhöfel, Hasenfelde, Ahrensdorf, Heinersdorf, Tempelberg,

Gemeinde Langewahl,

Gemeinde Berkenbrück,

Gemeinde Briesen (Mark) mit den Gemarkungen Wilmersdorf, Falkenberg, Alt Madlitz, Madlitz Forst, Kersdorf, Briesen, Neubrück Forst,

Gemeinde Jacobsdorf mit den Gemarkungen Petersdorf und Jacobsdorf westlich der L 37,

Landkreis Spree-Neiße:

Gemeinde Jänschwalde,

Gemeinde Peitz,

Gemeinde Tauer,

Gemeinde Turnow-Preilack,

Gemeinde Drachhausen,

Gemeinde Schmogrow-Fehrow,

Gemeinde Drehnow,

Gemeinde Guben mit der Gemarkung Schlagsdorf,

Gemeinde Schenkendöbern mit den Gemarkungen Grabko, Kerkwitz, Groß Gastrose,

Gemeinde Teichland,

Gemeinde Dissen-Striesow,

Gemeinde Heinersbrück,

Gemeinde Briesen,

Gemeinde Forst mit den Gemarkungen Briesníg, Weißagk, Bohrau, Naundorf, Mulknitz, Klein Jamno, Forst (Lausitz) und Groß Jamno,

Gemeinde Wiesengrund,

Gemeinde Groß Schacksdorf-Simmersdorf mit der Gemarkung Simmersdorf,

Gemeinde Neiße-Malxetal mit den Gemarkungen Jocksdorf, Klein Kölzig und Groß Kölzig,

Gemeinde Tschernitz mit der Gemarkung Wolfshain,

Gemeinde Felixsee,

Gemeinde Spremberg mit den Gemarkungen Lieskau, Schönheide, Graustein, Türkendorf, Groß Luja, Wadelsdorf, Hornow, Sellessen, Spremberg, Bühlow,

Gemeinde Neuhausen/Spree mit den Gemarkungen Kathlow, Haasow, Sergen, Roggosen, Gablenz, Komptendorf, Laubsdorf, Koppatz, Neuhausen, Drieschnitz, Kahsel, Bagenz,

Stadt Cottbus mit den Gemarkungen Dissenchen, Döbbrick, Merzdorf, Saspow, Schmellwitz, Sielow, Willmersdorf.

Bundesland Sachsen:

Landkreis Bautzen

Gemeinde Großdubrau: Ortsteile Commerau, Göbeln, Jetscheba, Kauppa, Särchen, Spreewiese,

Gemeinde Hochkirch: Ortsteile Kohlwesa, Niethen, Rodewitz, Wawitz, Zschorna,

Gemeinde Königswartha: Ortsteil Oppitz,

Gemeinde Lohsa: Ortsteile Dreiweibern, Driewitz, Friedersdorf, Hermsdorf/Spree, Lippen, Litschen, Lohsa, Riegel, Tiegling, Weißkollm,

Gemeinde Malschwitz: Ortsteile Baruth, Brießnitz, Brösa, Buchwalde, Cannewitz, Dubrauke, Gleina, Guttau, Halbendorf/Spree, Kleinsaubernitz, Lieske, Lömischau, Neudorf/Spree, Preititz, Rackel, Ruhethal, Wartha,

Gemeinde Radibor: Ortsteile Droben, Lippitsch, Milkel, Teicha, Wessel,

Gemeinde Spreetal,

Gemeinde Weißenberg.

Landkreis Görlitz:

Gemeinde Boxberg/O.L., sofern nicht bereits Teil des gefährdeten Gebietes,

Gemeinde Görlitz südlich der Bundesautobahn A4 mit den Ortsteilen Biesnitz, Deutsch Ossig, Historische Altstadt, Innenstadt, Klein Neundorf, Klingewalde, Königshufen, Kunnerwitz, Ludwigsdorf, Nikolaivorstadt, Rauschwalde, Schlauroth, Südstadt, Weinhübel,

Gemeinde Groß Düben, sofern nicht bereits Teil des gefährdeten Gebietes,

Gemeinde Hohendubrau, sofern nicht bereits Teil des gefährdeten Gebietes,

Gemeinde Kodersdorf, sofern nicht bereits Teil des gefährdeten Gebietes,

Gemeinde Königshain,

Gemeinde Löbau: Ortsteile Altcunnewitz, Bellwitz, Dolgowitz, Glossen, Kittlitz, Kleinradmeritz, Krappe, Lautitz, Mauschwitz, Neucunnewitz, Neukittlitz, Oppeln, Rosenhain,

Gemeinde Markersdorf: Ortsteile Holtendorf, Markersdorf, Pfaffendorf,

Gemeinde Mücka, sofern nicht bereits Teil des gefährdeten Gebietes,

Gemeinde Reichenbach/O.L.: Ortsteile Biesig, Borda, Dittmannsdorf, Feldhäuser, Goßwitz, Krobnitz, Lehnhäuser, Löbensmüh, Mengelsdorf, Meuselwitz, Oehlisch, Stadt Reichenbach/O.L., Reißaus, Schöps, Zoblitz,

Gemeinde Schleife, sofern nicht bereits Teil des gefährdeten Gebietes,

Gemeinde Schöpstal, sofern nicht bereits Teil des gefährdeten Gebietes,

Gemeinde Trebendorf, sofern nicht bereits Teil des gefährdeten Gebietes,

Gemeinde Vierkirchen, sofern nicht bereits Teil des gefährdeten Gebietes,

Gemeinde Waldhufen, sofern nicht bereits Teil des gefährdeten Gebietes,

Gemeinde Weißwasser/O.L., sofern nicht bereits Teil des gefährdeten Gebietes.

2.   Igaunija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Igaunijā:

Hiiu maakond.

3.   Grieķija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Grieķijā:

in the regional unit of Drama:

the community departments of Sidironero and Skaloti and the municipal departments of Livadero and Ksiropotamo (in Drama municipality),

the municipal department of Paranesti (in Paranesti municipality),

the municipal departments of Kokkinogeia, Mikropoli, Panorama, Pyrgoi (in Prosotsani municipality),

the municipal departments of Kato Nevrokopi, Chrysokefalo, Achladea, Vathytopos, Volakas, Granitis, Dasotos, Eksohi, Katafyto, Lefkogeia, Mikrokleisoura, Mikromilea, Ochyro, Pagoneri, Perithorio, Kato Vrontou and Potamoi (in Kato Nevrokopi municipality),

in the regional unit of Xanthi:

the municipal departments of Kimmerion, Stavroupoli, Gerakas, Dafnonas, Komnina, Kariofyto and Neochori (in Xanthi municipality),

the community departments of Satres, Thermes, Kotyli, and the municipal departments of Myki, Echinos and Oraio and (in Myki municipality),

the community department of Selero and the municipal department of Sounio (in Avdira municipality),

in the regional unit of Rodopi:

the municipal departments of Komotini, Anthochorio, Gratini, Thrylorio, Kalhas, Karydia, Kikidio, Kosmio, Pandrosos, Aigeiros, Kallisti, Meleti, Neo Sidirochori and Mega Doukato (in Komotini municipality),

the municipal departments of Ipio, Arriana, Darmeni, Archontika, Fillyra, Ano Drosini, Aratos and the Community Departments Kehros and Organi (in Arriana municipality),

the municipal departments of Iasmos, Sostis, Asomatoi, Polyanthos and Amvrosia and the community department of Amaxades (in Iasmos municipality),

the municipal department of Amaranta (in Maroneia Sapon municipality),

in the regional unit of Evros:

the municipal departments of Kyriaki, Mandra, Mavrokklisi, Mikro Dereio, Protokklisi, Roussa, Goniko, Geriko, Sidirochori, Megalo Derio, Sidiro, Giannouli, Agriani and Petrolofos (in Soufli municipality),

the municipal departments of Dikaia, Arzos, Elaia, Therapio, Komara, Marasia, Ormenio, Pentalofos, Petrota, Plati, Ptelea, Kyprinos, Zoni, Fulakio, Spilaio, Nea Vyssa, Kavili, Kastanies, Rizia, Sterna, Ampelakia, Valtos, Megali Doxipara, Neochori and Chandras (in Orestiada municipality),

the municipal departments of Asvestades, Ellinochori, Karoti, Koufovouno, Kiani, Mani, Sitochori, Alepochori, Asproneri, Metaxades, Vrysika, Doksa, Elafoxori, Ladi, Paliouri and Poimeniko (in Didymoteixo municipality),

in the regional unit of Serres:

the municipal departments of Kerkini, Livadia, Makrynitsa, Neochori, Platanakia, Petritsi, Akritochori, Vyroneia, Gonimo, Mandraki, Megalochori, Rodopoli, Ano Poroia, Katw Poroia, Sidirokastro, Vamvakophyto, Promahonas, Kamaroto, Strymonochori, Charopo, Kastanousi and Chortero and the community departments of Achladochori, Agkistro and Kapnophyto (in Sintiki municipality),

the municipal departments of Serres, Elaionas and Oinoussa and the community departments of Orini and Ano Vrontou (in Serres municipality),

the municipal departments of Dasochoriou, Irakleia, Valtero, Karperi, Koimisi, Lithotopos, Limnochori, Podismeno and Chrysochorafa (in Irakleia municipality).

4.   Latvija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Latvijā:

Pāvilostas novada Vērgales pagasts,

Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes,

Grobiņas novada Medzes, Grobiņas un Gaviezes pagasts. Grobiņas pilsēta,

Rucavas novada Rucavas pagasts,

Nīcas novads.

5.   Lietuva

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Lietuvā:

Klaipėdos rajono savivaldybė: Agluonėnų, Dovilų, Gargždų, Priekulės, Vėžaičių, Kretingalės ir Dauparų-Kvietinių seniūnijos,

Palangos miesto savivaldybė.

6.   Ungārija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Ungārijā:

Békés megye 950950, 950960, 950970, 951950, 952050, 952750, 952850, 952950, 953050, 953150, 953650, 953660, 953750, 953850, 953960, 954250, 954260, 954350, 954450, 954550, 954650, 954750, 954850, 954860, 954950, 955050, 955150, 955250, 955260, 955270, 955350, 955450, 955510, 955650, 955750, 955760, 955850, 955950, 956050, 956060, 956150 és 956160 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Bács-Kiskun megye 600150, 600850, 601550, 601650, 601660, 601750, 601850, 601950, 602050, 603250, 603750 és 603850 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Budapest 1 kódszámú, vadgazdálkodási tevékenységre nem alkalmas területe,

Csongrád-Csanád megye 800150, 800160, 800250, 802220, 802260, 802310 és 802450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Fejér megye 400150, 400250, 400351, 400352, 400450, 400550, 401150, 401250, 401350, 402050, 402350, 402360, 402850, 402950, 403050, 403250, 403350, 403450, 403550, 403650, 403750, 403950, 403960, 403970, 404570, 404650, 404750, 404850, 404950, 404960, 405050, 405750, 405850, 405950,

406050, 406150, 406550, 406650 és 406750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Győr-Moson-Sopron megye 100550, 100650, 100950, 101050, 101350, 101450, 101550, 101560 és 102150 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Jász-Nagykun-Szolnok megye 750150, 750160, 750260, 750350, 750450, 750460, 754450, 754550, 754560, 754570, 754650, 754750, 754950, 755050, 755150, 755250, 755350 és 755450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Komárom-Esztergom megye 250150, 250250, 250450, 250460, 250550, 250650, 250750, 251050, 251150, 251250, 251350, 251360, 251650, 251750, 251850, 252250, kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Pest megye 571550, 572150, 572250, 572350, 572550, 572650, 572750, 572850, 572950, 573150, 573250, 573260, 573350, 573360, 573450, 573850, 573950, 573960, 574050, 574150, 574350, 574360, 574550, 574650, 574750, 574850, 574860, 574950, 575050, 575150, 575250, 575350, 575550, 575650, 575750, 575850, 575950, 576050, 576150, 576250, 576350, 576450, 576650, 576750, 576850, 576950, 577050, 577150, 577350, 577450, 577650, 577850, 577950, 578050, 578150, 578250, 578350, 578360, 578450, 578550, 578560, 578650, 578850, 578950, 579050, 579150, 579250, 579350, 579450, 579460, 579550, 579650, 579750, 580250 és 580450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe.

7.   ungār

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Polijā:

w województwie warmińsko-mazurskim:

gminy Wielbark i Rozogi w powiecie szczycieńskim,

gminy Janowiec Kościelny, Janowo i część gminy Kozłowo położona na południe od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie nidzickim,

gminy Iłowo – Osada, Lidzbark, Płośnica, miasto Działdowo, część gminy Rybno położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę kolejową, część gminy wiejskiej Działdowo położona na południe od linii wyznaczonej przez linie kolejowe biegnące od wschodniej do zachodniej granicy gminy w powiecie działdowskim,

gminy Kisielice, Susz i część gminy wiejskiej Iława położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 521 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą łączącą miejscowości Szymbark - Ząbrowo - Segnowy – Laseczno – Gulb, a następnie na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Szymbark - Ząbrowo - Segnowy – Laseczno - Gulb biegnącą do południowej granicy gminy w powiecie iławskim,

gminy Biskupiec, Kurzętnik, część gminy wiejskiej Nowe Miasto Lubawskie położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od zachodniej granicy gminy do miejscowości Lekarty, a następnie na południowy - zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Lekarty – Nowy Dwór Bratiański biegnącą do północnej granicy gminy miejskiej Nowe Miasto Lubawskie oraz na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 538, część gminy Grodziczno położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 538 w powiecie nowomiejskim.

w województwie podlaskim:

gminy Wysokie Mazowieckie z miastem Wysokie Mazowieckie, Czyżew i część gminy Kulesze Kościelne położona na południe od linii wyznaczonej przez linię koleją w powiecie wysokomazowieckim,

gminy Miastkowo, Nowogród, Śniadowo i Zbójna w powiecie łomżyńskim,

gminy Szumowo, Zambrów z miastem Zambrów i część gminy Kołaki Kościelne położona na południe od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie zambrowskim,

gminy Grabowo, Kolno i miasto Kolno, Turośl w powiecie kolneńskim,

w województwie mazowieckim:

powiat ostrołęcki,

powiat miejski Ostrołęka,

gminy Bielsk, Brudzeń Duży, Bulkowo, Drobin, Gąbin, Łąck, Nowy Duninów, Radzanowo, Słupno, Staroźreby i Stara Biała w powiecie płockim,

powiat miejski Płock,

powiat ciechanowski,

gminy Baboszewo, Dzierzążnia, Joniec, Nowe Miasto, Płońsk i miasto Płońsk, Raciąż i miasto Raciąż, Sochocin w powiecie płońskim,

powiat sierpecki,

powiat żuromiński,

gminy Andrzejewo, Brok, Stary Lubotyń, Szulborze Wielkie, Wąsewo, Ostrów Mazowiecka z miastem Ostrów Mazowiecka, część gminy Małkinia Górna położona na północ od rzeki Brok w powiecie ostrowskim,

powiat mławski,

powiat przasnyski,

powiat makowski,

powiat pułtuski,

powiat wyszkowski,

powiat węgrowski,

gminy Dąbrówka, Jadów, Klembów, Poświętne, Radzymin, Strachówka Wołomin i Tłuszcz w powiecie wołomińskim,

gminy Mokobody i Suchożebry w powiecie siedleckim,

gminy Dobre, Jakubów, Kałuszyn, Stanisławów w powiecie mińskim,

gminy Bielany i gmina wiejska Sokołów Podlaski w powiecie sokołowskim,

gminy Kowala, Wierzbica, część gminy Wolanów położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 12 w powiecie radomskim,

powiat miejski Radom,

gminy Jastrząb, Mirów, Orońsko w powiecie szydłowieckim,

powiat gostyniński,

w województwie podkarpackim:

gminy Pruchnik, Rokietnica, Roźwienica, w powiecie jarosławskim,

gminy Fredropol, Krasiczyn, Krzywcza, Medyka, Orły, Żurawica, Przemyśl w powiecie przemyskim,

powiat miejski Przemyśl,

gminy Gać, Jawornik Polski, Kańczuga, część gminy Zarzecze położona na południe od linii wyznaczonej przez rzekę Mleczka w powiecie przeworskim,

powiat łańcucki,

gminy Trzebownisko, Głogów Małopolski, część gminy Świlcza położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 94 i część gminy Sokołów Małopolski położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 875 w powiecie rzeszowskim,

gmina Ropczyce, część gminy Ostrów położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr A4 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 986, a następnie na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 986 biegnącą od tego skrzyżowania do miejscowości Osieka i dalej na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Osieka_- Blizna, część gminy Sędziszów Małopolski położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 94 w powiecie ropczycko – sędziszowskim,

gminy Czarna, Pilzno, miasto Dębica, część gminy wiejskiej Dębica położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr A4, część gminy Żyraków położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr A4 w powiecie dębickim,

gminy Dzikowiec, Kolbuszowa i Raniżów w powiecie kolbuszowskim,

gminy Borowa, Gawłuszowice, Padew Narodowa, Tuszów Narodowy, część gminy Czermin położona na północny – zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Olszyny – Czermin – Piaski – Jasieniec do granicy gminy, część gminy Radomyśl Wielki położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 984 biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Radomyśl Wielki, a następnie na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Radomyśl Wielki – Zdziarzec – Pole biegnącą od drogi nr 984 do południowej granicy gminy, część gminy Wadowice Górne położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Kawęczyn – Wampierzów- Wadowice Górne w powiecie mieleckim,

w województwie świętokrzyskim:

powiat opatowski,

powiat sandomierski,

gminy Bogoria, Łubnice, Oleśnica, Osiek, Połaniec, Rytwiany i Staszów w powiecie staszowskim,

gminy Bliżyn, Skarżysko – Kamienna, Suchedniów i Skarżysko Kościelne w powiecie skarżyskim,

gmina Wąchock, część gminy Brody położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 9 oraz na południowy - zachód od linii wyznaczonej przez drogi: nr 0618T biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania w miejscowości Lipie, drogę biegnącą od miejscowości Lipie do wschodniej granicy gminy oraz na północ od drogi nr 42 i część gminy Mirzec położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 744 biegnącą od południowej granicy gminy do miejscowości Tychów Stary a następnie przez drogę nr 0566T biegnącą od miejscowości Tychów Stary w kierunku północno - wschodnim do granicy gminy w powiecie starachowickim,

powiat ostrowiecki,

gminy Fałków, Ruda Maleniecka, Radoszyce, Smyków, część gminy Końskie położona na zachód od linii kolejowej, część gminy Stąporków położona na południe od linii kolejowej w powiecie koneckim,

gminy Mniów i Zagnańsk w powiecie kieleckim,

w województwie łódzkim:

gminy Łyszkowice, Kocierzew Południowy, Kiernozia, Chąśno, Nieborów, część gminy wiejskiej Łowicz położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 92 biegnącej od granicy miasta Łowicz do zachodniej granicy gminy oraz część gminy wiejskiej Łowicz położona na wschód od granicy miasta Łowicz i na północ od granicy gminy Nieborów w powiecie łowickim,

gminy Cielądz, Rawa Mazowiecka z miastem Rawa Mazowiecka w powiecie rawskim,

gminy Bolimów, Głuchów, Godzianów, Lipce Reymontowskie, Maków, Nowy Kawęczyn, Skierniewice, Słupia w powiecie skierniewickim,

powiat miejski Skierniewice,

gminy Mniszków, Paradyż, Sławno i Żarnów w powiecie opoczyńskim,

powiat tomaszowski,

powiat brzeziński,

powiat łaski,

powiat miejski Łódź,

gminy Andrespol, Koluszki, Nowosolna w powiecie łódzkim wschodnim,

gminy Dobroń, Ksawerów, Lutomiersk, miasto Konstantynów Łódzki, miasto Pabianice, część gminy wiejskiej Pabianice położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr S8, część gminy Dłutów położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 485 w powiecie pabianickim,

gminy Aleksandrów Łódzki, Stryków, miasto Zgierz w powiecie zgierskim,

gminy Bełchatów z miastem Bełchatów, Drużbice, Kluki, Rusiec, Szczerców, Zelów w powiecie bełchatowskim,

gminy Osjaków, Konopnica, Pątnów, Wierzchlas, część gminy Mokrsko położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Krzyworzeka – Mokrsko - Zmyślona – Komorniki – Orzechowiec – Poręby, część gminy Wieluń położona na wschód od zachodniej granicy miejscowości Wieluń oraz na południe od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Wieluń – Turów – Chotów biegnącą do zachodniej granicy gminy, część gminy Ostrówek położona na wschód od linii wyznaczonej przez rzekę Pyszna w powiecie wieluńskim,

powiat sieradzki,

powiat zduńskowolski,

gminy Aleksandrów, Sulejów, Wola Krzysztoporska, Wolbórz, część gminy Moszczenica położona na wschód od linii wyznaczonej przez linię kolejową biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Moszczenica – Osiedle, a następnie na południe od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Moszczenica – Osiedle – Kosów do skrzyżowania z drogą nr 12 i dalej na wschód od drogi nr 12 biegnącej od tego skrzyżowania do południowej granicy gminy, część gminy Grabica położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 473 biegnącej od zachodniej granicy gminy do miejscowości Wola Kamocka, a następnie na południe od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 473 i łączącą miejscowości Wola Kamocka – Papieże Kolonia – Papieże do wschodniej granicy gminy w powiecie piotrkowskim,,

powiat miejski Piotrków Trybunalski,

w województwie pomorskim:

gminy Ostaszewo, miasto Krynica Morska oraz część gminy Nowy Dwór Gdański położona na południowy - zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 55 biegnącą od południowej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 7, następnie przez drogę nr 7 i S7 biegnącą do zachodniej granicy gminy w powiecie nowodworskim,

gminy Lichnowy, Miłoradz, Nowy Staw, Malbork z miastem Malbork w powiecie malborskim,

gminy Mikołajki Pomorskie, Stary Targ i Sztum w powiecie sztumskim,

powiat gdański,

Miasto Gdańsk,

powiat tczewski,

powiat kwidzyński,

w województwie lubuskim:

gminy Przytoczna, Pszczew, Skwierzyna i część gminy Trzciel położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 92 w powiecie międzyrzeckim,

gminy Lubniewice i Krzeszyce w powiecie sulęcińskim,

część gminy Krzeszyce położona na północ od linii wyznaczonej przez kanał Postomski i kanał Bema w powiecie sulęcińskim,

powiat miejski Gorzów Wielkopolski,

gminy Bogdaniec, Lubiszyn, Santok, część gminy Witnica położona na północny - wschód od drogi biegnącej od zachodniej granicy gminy od miejscowości Krześnica, przez miejscowości Kamień Wielki - Mościce -Witnica - Kłopotowo do południowej granicy gminy, część gminy Deszczno położona na północny – wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr S3 oraz na północ od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Deszczno – Maszewo – Białobłocie – Krasowiec – Płonica do zachodniej granicy gminy w powiecie gorzowskim,

w województwie dolnośląskim:

gmina Warta Bolesławiecka, miasto Bolesławiec, część gminy wiejskiej Bolesławiec położona na południe od linii wyznaczonej prze drogi nr A18 i 18, część gminy Osiecznica położona na południe od drogi nr 18 w powiecie bolesławieckim,

gmina Chojnów w powiecie legnickim,

gmina Zagrodno w powiecie złototoryjskim,

gmina Węgliniec w powiecie zgorzeleckim,

gmina Chocianów w powiecie polkowickim,

część gminy Góra położona na północny -zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od północnej granicy gminy, łączącą miejscowości Czernina – Kruszyniec – Góra do skrzyżowania z droga nr 324, a następnie na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 324 biegnącą od tego skrzyżowania do zachodniej granicy gminy w powiecie górowskim,

gmina Prusice, część gminy Żmigród położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr S5 w powiecie trzebnickim,

gmina Wińsko w powiecie wołowskim,

gminy Ścinawa i Lubin z miastem Lubin w powiecie lubińskim,

gminy Dziadowa Kłoda, Międzybórz, Syców w powiecie oleśnickim,

w województwie wielkopolskim:

gminy Krzemieniewo, Osieczna, Rydzyna, część gminy Lipno położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr S5, część gminy Święciechowa położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 12 oraz na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr S5 w powiecie leszczyńskim,

powiat miejski Leszno,

gmina Międzychód, część gminy Sieraków położona na północ od linii wyznaczonej przez rzekę Wartę biegnącą od wschodniej granicy gminy do przecięcia z drogą nr 133 w miejscowości Sieraków, a następnie na zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od przecięcia drogi nr 133 z rzeką Warta i dalej na zachód od linii wyznaczonej przez ulicę Poznańską, a następnie drogę łączącą miejscowości Jaroszewo – Sprzeczno biegnącą do południowej granicy gminy, część gminy Kwilcz położona na zachód linii wyznaczonej przez drogę nr 186 biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 24, następnie na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 24 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 186 do skrzyżowania z drogą w miejscowości Pólko, i dalej na zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od miejscowości Pólko przez miejscowość Wituchowo do południowej granicy gminy w powiecie międzychodzkim,

gminy Lwówek, Kuślin, Opalenica, część gminy Miedzichowo położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 92, część gminy Nowy Tomyśl położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 305 w powiecie nowotomyskim,

gminy Granowo, Grodzisk Wielkopolski i część gminy Kamieniec położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 308 w powiecie grodziskim,

gminy Czempiń, Kościan i miasto Kościan, Krzywiń, część gminy Śmigiel położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr S5 w powiecie kościańskim,

powiat miejski Poznań,

gminy Buk, Dopiewo, Komorniki, Tarnowo Podgórne, Stęszew, Swarzędz, Pobiedziska, Czerwonak, Mosina, miasto Luboń, miasto Puszczykowo i część gminy Kórnik położona na zachód od linii wyznaczonych przez drogi: nr S11 biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 434 i drogę nr 434 biegnącą od tego skrzyżowania do południowej granicy gminy, część gminy Rokietnica położona na południowy zachód od linii kolejowej biegnącej od północnej granicy gminy w miejscowości Krzyszkowo do południowej granicy gminy w miejscowości Kiekrz oraz część gminy wiejskiej Murowana Goślina położona na południe od linii kolejowej biegnącej od północnej granicy miasta Murowana Goślina do północno-wschodniej granicy gminy w powiecie poznańskim,

gmina Kiszkowo i część gminy Kłecko położona na zachód od rzeki Mała Wełna w powiecie gnieźnieńskim,

gminy Lubasz, Czarnków z miastem Czarnków, część gminy Połajewo na położona na północ od drogi łączącej miejscowości Chraplewo, Tarnówko-Boruszyn, Krosin, Jakubowo, Połajewo - ul. Ryczywolska do północno-wschodniej granicy gminy oraz część gminy Wieleń położona na południe od linii kolejowej biegnącej od wschodniej granicy gminy przez miasto Wieleń i miejscowość Herburtowo do zachodniej granicy gminy w powiecie czarnkowsko-trzcianeckim,

gmina Kaźmierz część gminy Duszniki położona na południowy – wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 306 biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Duszniki, a następnie na południe od linii wyznaczonej przez ul. Niewierską oraz drogę biegnącą przez miejscowość Niewierz do zachodniej granicy gminy, część gminy Ostroróg położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 186 i 184 biegnące od granicy gminy do miejscowości Ostroróg, a następnie od miejscowości Ostroróg przez miejscowości Piaskowo – Rudki do południowej granicy gminy, część gminy Wronki położona na północ od linii wyznaczonej przez rzekę Wartę biegnącą od zachodniej granicy gminy do przecięcia z droga nr 182, a następnie na wschód od linii wyznaczonej przez drogi nr 182 oraz 184 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 182 do południowej granicy gminy, miasto Szamotuły i część gminy Szamotuły położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 306 i drogę łączącą miejscowości Lipnica - Ostroróg do linii wyznaczonej przez wschodnią granicę miasta Szamotuły i na południe od linii kolejowej biegnącej od południowej granicy miasta Szamotuły, do południowo-wschodniej granicy gminy oraz część gminy Obrzycko położona na zachód od drogi nr 185 łączącej miejscowości Gaj Mały, Słopanowo i Obrzycko do północnej granicy miasta Obrzycko, a następnie na zachód od drogi przebiegającej przez miejscowość Chraplewo w powiecie szamotulskim,

część gminy Rawicz położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr S5, część gminy Bojanowo położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr S5 w powiecie rawickim,

gmina Budzyń w powiecie chodzieskim,

gminy Mieścisko, Skoki i Wągrowiec z miastem Wągrowiec w powiecie wągrowieckim,

powiat pleszewski,

gmina Zagórów w powiecie słupeckim,

gmina Pyzdry w powiecie wrzesińskim,

gminy Kotlin, Żerków i część gminy Jarocin położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogi nr S11 i 15 w powiecie jarocińskim,

gmina Rozdrażew, część gminy Koźmin Wielkopolski położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 15, część gminy Krotoszyn położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 15 oraz na wschód od granic miasta Krotoszyn w powiecie krotoszyńskim,

powiat ostrowski,,

powiat miejski Kalisz,

gminy Blizanów, Żelazków, Godziesze Wielkie, Koźminek, Lisków, Opatówek, Szczytniki, część gminy Stawiszyn położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 25 biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Zbiersk, a następnie na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Zbiersk – Łyczyn – Petryki biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 25 do południowej granicy gminy, część gminy Ceków- Kolonia położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Młynisko – Morawin - Janków w powiecie kaliskim,

gminy Brudzew, Dobra, Kawęczyn, Przykona, Władysławów, Turek z miastem Turek część gminy Tuliszków położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 72 biegnącej od wschodniej granicy gminy do miasta Turek a następnie na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 443 biegnącej od skrzyżowania z drogą nr 72 w mieście Turek do zachodniej granicy gminy w powiecie tureckim,

gminy Rzgów, Grodziec, Krzymów, Stare Miasto, część gminy Rychwał położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 25 biegnącą od południowej granicy gminy do miejscowości Rychwał, a następnie na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 443 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 25 w miejscowości Rychwał do wschodniej granicy gminy w powiecie konińskim,

część gminy Kępno położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr S8 w powiecie kępińskim,

powiat ostrzeszowski,

w województwie opolskim:

gminy Domaszowice, Wilków i część gminy Namysłów położona na zachód od linii wyznaczonej przez rzekę Głucha w powiecie namysłowskim,

gminy Wołczyn, Kluczbork, część gminy Byczyna położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 11 w powiecie kluczborskim,

część gminy Gorzów Śląski położona na południe od północnej granicy miasta Gorzów Śląski oraz na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 45, część gminy Praszka położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 45 w miejscowości Praszka oraz na południe od drogi łączącej miejscowości Praszka – Kowale, część gminy Rudniki położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 42 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 43 i na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 43 biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 42 w powiecie oleskim,

w województwie zachodniopomorskim:

część gminy Dębno położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 126 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 23 w miejscowości Dębno, następnie na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 23 do skrzyżowania z ul. Jana Pawła II w miejscowości Cychry, następnie na północ od ul. Jana Pawła II do skrzyżowania z ul. Ogrodową i dalej na północ od linii wyznaczonej przez ul. Ogrodową, której przedłużenie biegnie do wschodniej granicy gminy w powiecie myśliborskim,

gminy Trzcińsko – Zdrój, Widuchowa, część gminy Chojna położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 26 biegnącą od zachodniej granicy gminy do miejscowości Chojna, a następnie na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 31 biegnącą od skrzyżowana z drogą nr 26 do południowej granicy gminy, w powiecie gryfińskim.

8.   Slovākija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Slovākijā:

the whole district of Snina,

the whole district of Medzilaborce

the whole district of Stropkov

the whole district of Svidník, except municipalities included in part II,

the whole district of whole Kežmarok,

in the district of Veľký Krtíš, the municipalities of Ipeľské Predmostie, Veľká nad Ipľom, Hrušov, Kleňany, Sečianky,

in the district of Levice, the municipalities of Ipeľské Úľany, Plášťovce, Dolné Túrovce, Stredné Túrovce, Šahy, Tešmak,

the whole district of Krupina, except municipalities included in part II,

the whole district of Banska Bystrica, except municipalities included in part II,

In the district of Liptovsky Mikulas – municipalities of Pribylina, Jamník, Svatý Štefan, Konská, Jakubovany, Liptovský Ondrej, Beňadiková, Vavrišovo, Liptovská Kokava, Liptovský Peter, Dovalovo, Hybe, Liptovský Hrádok, Važec, Východná, Kráľova Lehota, Nižná Boca, Vyšná Boca, Malužiná, Liptovská Porúbka, Liptovský Ján, Uhorská Ves, Podtureň, Závažná Poruba, Liptovský Mikuláš, Pavčina Lehota, Demänovská Dolina, Gôtovany, Galovany, Svätý Kríž, Lazisko, Dúbrava, Malatíny, Liptovské Vlachy, Liptovské Kľačany, Partizánska Ľupča, Kráľovská Ľubeľa, Zemianska Ľubeľa,

In the district of Ružomberok, the municipalities of Liptovská Lužná, Liptovská Osada, Podsuchá, Ludrová, Štiavnička, Liptovská Štiavnica, Nižný Sliač, Liptovské Sliače,

the whole district of Banska Stiavnica,

the whole district of Žiar nad Hronom.

II DAĻA

1.   Bulgārija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Bulgārijā:

the whole region of Haskovo,

the whole region of Yambol,

the whole region of Stara Zagora,

the whole region of Pernik,

the whole region of Kyustendil,

the whole region of Plovdiv,

the whole region of Pazardzhik,

the whole region of Smolyan,

the whole region of Dobrich,

the whole region of Sofia city,

the whole region of Sofia Province,

the whole region of Blagoevgrad,

the whole region of Razgrad,

the whole region of Kardzhali,

the whole region of Burgas excluding the areas in Part III,

the whole region of Varna excluding the areas in Part III,

the whole region of Silistra, excluding the areas in Part III,

the whole region of Ruse, excluding the areas in Part III,

the whole region of Veliko Tarnovo, excluding the areas in Part III,

the whole region of Pleven, excluding the areas in Part III,

the whole region of Targovishte, excluding the areas in Part III,

the whole region of Shumen, excluding the areas in Part III,

the whole region of Sliven, excluding the areas in Part III,

the whole region of Vidin, excluding the areas in Part III.

2.   Vācija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Vācijā:

Bundesland Brandenburg:

Landkreis Oder-Spree:

Gemeinde Grunow-Dammendorf,

Gemeinde Mixdorf

Gemeinde Schlaubetal,

Gemeinde Neuzelle,

Gemeinde Neißemünde,

Gemeinde Lawitz,

Gemeinde Eisenhüttenstadt,

Gemeinde Vogelsang,

Gemeinde Ziltendorf,

Gemeinde Wiesenau,

Gemeinde Friedland,

Gemeinde Siehdichum

Gemeinde Müllrose,

Gemeinde Briesen mit der Gemarkung Biegen,

Gemeinde Jacobsdorf mit den Gemarkungen Pillgram, Sieversdorf, Jacobsdorf östlich der L 37 und Petersdorf östlich der L 37,

Gemeinde Groß Lindow,

Gemeinde Brieskow-Finkenheerd,

Gemeinde Ragow-Merz,

Gemeinde Beeskow,

Gemeinde Rietz-Neuendorf mit den Gemarkungen Groß Rietz und Birkholz,

Gemeinde Tauche mit den Gemarkungen Stremmen, Ranzig, Trebatsch, Sabrodt, Sawall, Mitweide und Tauche,

Landkreis Dahme-Spreewald:

Gemeinde Jamlitz,

Gemeinde Lieberose,

Gemeinde Schwielochsee mit den Gemarkungen Goyatz, Jessern, Lamsfeld, Ressen, Speichrow und Zaue,

Landkreis Spree-Neiße:

Gemeinde Schenkendöbern mit den Gemarkungen Stakow, Reicherskreuz, Groß Drewitz, Sembten, Lauschütz, Krayne, Lübbinchen, Grano, Pinnow, Bärenklau, Schenkendöbern und Atterwasch,

Gemeinde Guben mit den Gemarkungen Bresinchen, Guben und Deulowitz,

Gemeinde Forst (Lausitz) mit den Gemarkungen Groß Bademeusel und Klein Bademeusel,

Gemeinde Groß Schacksdorf-Simmersdorf mit der Gemarkung Groß Schacksdorf,

Gemeinde Neiße-Malxetal mit den Gemarkungen Preschen und Jerischke,

Gemeinde Döbern,

Gemeinde Jämlitz-Klein Düben,

Gemeinde Tschernitz mit der Gemarkung Tschernitz,

Landkreis Märkisch-Oderland:

Gemeinde Zechin,

Gemeinde Bleyen-Genschmar,

Gemeinde Neuhardenberg,

Gemeinde Golzow,

Gemeinde Küstriner Vorland,

Gemeinde Alt Tucheband,

Gemeinde Reitwein,

Gemeinde Podelzig,

Gemeinde Letschin,

Gemeinde Gusow-Platkow,

Gemeinde Seelow,

Gemeinde Vierlinden,

Gemeinde Lindendorf mit den Gemarkungen Sachsendorf, Libbenichen, Neu Mahlisch und Dolgelin – östlich der L37,

Gemeinde Fichtenhöhe,

Gemeinde Lietzen östlich der L 37,

Gemeinde Falkenhagen (Mark) östlich der L 37,

Gemeinde Zeschdorf östlich der L 37,

Gemeinde Treplin,

Gemeinde Lebus,

Gemeinde Müncheberg mit den Gemarkungen Jahnsfelde, Trebnitz, Obersdorf, Münchehofe und Hermersdorf,

Gemeinde Märkische Höhe mit der Gemarkung Ringenwalde,

Gemeinde Bliesdorf mit der Gemarkung Metzdorf,

Gemeinde Neutrebbin mit den Gemarkungen Wuschewier, Altbarnim, Neutrebbin, östlich der L 34, Alttrebbin östlich der L 34 und Altlewin östlich der L 34 und südwestlich der L 33,

kreisfreie Stadt Frankfurt (Oder),

Bundesland Sachsen:

Landkreis Görlitz:

Gemeinde Bad Muskau,

Gemeinde Boxberg/O.L. östlich des Straßenverlaufes K8472 bis Kaschel – S121 – Jahmen –Dürrbacher Straße – K8472 – Eselsberg – S131 – Boxberg – K 8481,

Gemeinde Gablenz,

Gemeinde Görlitz nördlich der Bundesautobahn A4,

Gemeinde Groß Düben südlich des Straßenverlaufes S126 – Halbendorf – K8478,

Gemeinde Hähnichen,

Gemeinde Hohendubrau östlich des Straßenverlaufes der Verbindungsstraße Buchholz-Gebelzig – S55,

Gemeinde Horka

Gemeinde Kodersdorf nördlich der Bundesautobahn A4,

Gemeinde Krauschwitz i.d. O.L.,

Gemeinde Kreba-Neudorf,

Gemeinde Mücka östlich des Straßenverlaufes S55 - K8471 - Förstgen - K8472,

Gemeinde Neißeaue,

Gemeinde Niesky,

Gemeinde Quitzdorf am See,

Gemeinde Rietschen,

Gemeinde Rothenburg/ O.L.,

Gemeinde Schleife östlich des Straßenverlaufes S130 – S126,

Gemeinde Schöpstal nördlich der Bundesautobahn A4,

Gemeinde Trebendorf östlich der K8481,

Gemeinde Vierkirchen nördlich der Bundesautobahn A4 und östlich der Verbindungsstraße Buchholz-Gebelzig,

Gemeinde Waldhufen nördlich der Bundesautobahn A4,

Gemeinde Weißkeißel,

Gemeinde Weißwasser/O.L. östlich der K8481.

3.   Igaunija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Igaunijā:

Eesti Vabariik (välja arvatud Hiiu maakond).

4.   Latvija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Latvijā:

Ādažu novads,

Aizputes novada Aizputes, Cīravas un Lažas pagasts, Kalvenes pagasta daļa uz rietumiem no ceļa pie Vārtājas upes līdz autoceļam A9, uz dienvidiem no autoceļa A9, uz rietumiem no autoceļa V1200, Kazdangas pagasta daļa uz rietumiem no ceļa V1200, P115, P117, V1296, Aizputes pilsēta,

Aglonas novads,

Aizkraukles novads,

Aknīstes novads,

Alojas novads,

Alsungas novads,

Alūksnes novads,

Amatas novads,

Apes novads,

Auces novads,

Babītes novads,

Baldones novads,

Baltinavas novads,

Balvu novads,

Bauskas novads,

Beverīnas novads,

Brocēnu novads,

Burtnieku novads,

Carnikavas novads,

Cēsu novads

Cesvaines novads,

Ciblas novads,

Dagdas novads,

Daugavpils novads,

Dobeles novads,

Dundagas novads,

Durbes novads,

Engures novads,

Ērgļu novads,

Garkalnes novads,

Grobiņas novada Bārtas pagasts,

Gulbenes novads,

Iecavas novads,

Ikšķiles novads,

Ilūkstes novads,

Inčukalna novads,

Jaunjelgavas novads,

Jaunpiebalgas novads,

Jaunpils novads,

Jēkabpils novads,

Jelgavas novads,

Kandavas novads,

Kārsavas novads,

Ķeguma novads,

Ķekavas novads,

Kocēnu novads,

Kokneses novads,

Krāslavas novads,

Krimuldas novads,

Krustpils novads,

Kuldīgas novada, Laidu pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa V1296, Padures, Rumbas, Rendas, Kabiles, Vārmes, Pelču, Ēdoles, Īvandes, Kurmāles, Turlavas, Gudenieku un Snēpeles pagasts, Kuldīgas pilsēta,

Lielvārdes novads,

Līgatnes novads,

Limbažu novads,

Līvānu novads,

Lubānas novads,

Ludzas novads,

Madonas novads,

Mālpils novads,

Mārupes novads,

Mazsalacas novads,

Mērsraga novads,

Naukšēnu novads,

Neretas novads,

Ogres novads,

Olaines novads,

Ozolnieku novads,

Pārgaujas novads,

Pāvilostas novada Sakas pagasts, Pāvilostas pilsēta,

Pļaviņu novads,

Preiļu novads,

Priekules novads,

Priekuļu novads,

Raunas novads,

republikas pilsēta Daugavpils,

republikas pilsēta Jelgava,

republikas pilsēta Jēkabpils,

republikas pilsēta Jūrmala,

republikas pilsēta Rēzekne,

republikas pilsēta Valmiera,

Rēzeknes novads,

Riebiņu novads,

Rojas novads,

Ropažu novads,

Rucavas novada Dunikas pagasts,

Rugāju novads,

Rundāles novads,

Rūjienas novads,

Salacgrīvas novads,

Salas novads,

Salaspils novads,

Saldus novads,

Saulkrastu novads,

Sējas novads,

Siguldas novads,

Skrīveru novads,

Skrundas novada Raņķu pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa V1272 līdz robežai ar Ventas upi, Skrundas pagasta daļa no Skrundas uz ziemeļiem no autoceļa A9 un austrumiem no Ventas upes,

Smiltenes novads,

Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz austrumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes,

Strenču novads,

Talsu novads,

Tērvetes novads,

Tukuma novads,

Vaiņodes novada Vaiņodes pagasts un Embūtes pagasta daļa uz dienvidiem autoceļa P116, P106,

Valkas novads,

Varakļānu novads,

Vārkavas novads,

Vecpiebalgas novads,

Vecumnieku novads,

Ventspils novads,

Viesītes novads,

Viļakas novads,

Viļānu novads,

Zilupes novads.

5.   Lietuva

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Lietuvā:

Alytaus miesto savivaldybė,

Alytaus rajono savivaldybė,

Anykščių rajono savivaldybė,

Akmenės rajono savivaldybė,

Birštono savivaldybė,

Biržų miesto savivaldybė,

Biržų rajono savivaldybė,

Druskininkų savivaldybė,

Elektrėnų savivaldybė,

Ignalinos rajono savivaldybė,

Jonavos rajono savivaldybė,

Joniškio rajono savivaldybė,

Jurbarko rajono savivaldybė: Eržvilko, Girdžių, Jurbarko miesto, Jurbarkų, Raudonės, Šimkaičių, Skirsnemunės, Smalininkų, Veliuonos ir Viešvilės seniūnijos,

Kaišiadorių rajono savivaldybė,

Kalvarijos savivaldybė,

Kauno miesto savivaldybė,

Kauno rajono savivaldybė: Akademijos, Alšėnų, Batniavos, Ežerėlio, Domeikavos, Garliavos, Garliavos apylinkių, Karmėlavos, Kulautuvos, Lapių, Linksmakalnio, Neveronių, Raudondvario, Ringaudų, Rokų, Samylų, Taurakiemio, Vandžiogalos, Užliedžių, Vilkijos, ir Zapyškio seniūnijos, Babtų seniūnijos dalis į rytus nuo kelio A1, ir Vilkijos apylinkių seniūnijos dalis į vakarus nuo kelio Nr. 1907,

Kazlų rūdos savivaldybė,

Kelmės rajono savivaldybė,

Kėdainių rajono savivaldybė: Dotnuvos, Gudžiūnų, Kėdainių miesto, Krakių, Pelėdnagių, Surviliškio, Šėtos, Truskavos, Vilainių ir Josvainių seniūnijos dalis į šiaurę ir rytus nuo kelio Nr. 229 ir Nr. 2032,

Klaipėdos rajono savivaldybė: Judrėnų, Endriejavo ir Veiviržėnų seniūnijos,

Kupiškio rajono savivaldybė,

Kretingos rajono savivaldybė,

Lazdijų rajono savivaldybė,

Marijampolės savivaldybė,

Mažeikių rajono savivaldybė,

Molėtų rajono savivaldybė,

Pagėgių savivaldybė,

Pakruojo rajono savivaldybė,

Panevėžio rajono savivaldybė,

Panevėžio miesto savivaldybė,

Pasvalio rajono savivaldybė,

Radviliškio rajono savivaldybė,

Rietavo savivaldybė,

Prienų rajono savivaldybė,

Plungės rajono savivaldybė: Žlibinų, Stalgėnų, Nausodžio, Plungės miesto, Šateikių ir Kulių seniūnijos,

Raseinių rajono savivaldybė: Betygalos, Girkalnio, Kalnujų, Nemakščių, Pagojukų, Paliepių, Raseinių miesto, Raseinių, Šiluvos, Viduklės seniūnijos,

Rokiškio rajono savivaldybė,

Skuodo rajono savivaldybės: Aleksandrijos, Ylakių, Lenkimų, Mosėdžio, Skuodo ir Skuodo miesto seniūnijos,

Šakių rajono savivaldybė,

Šalčininkų rajono savivaldybė,

Šiaulių miesto savivaldybė,

Šiaulių rajono savivaldybė,

Šilutės rajono savivaldybė,

Širvintų rajono savivaldybė,

Šilalės rajono savivaldybė,

Švenčionių rajono savivaldybė,

Tauragės rajono savivaldybė,

Telšių rajono savivaldybė,

Trakų rajono savivaldybė,

Ukmergės rajono savivaldybė,

Utenos rajono savivaldybė,

Varėnos rajono savivaldybė,

Vilniaus miesto savivaldybė,

Vilniaus rajono savivaldybė,

Vilkaviškio rajono savivaldybė,

Visagino savivaldybė,

Zarasų rajono savivaldybė.

6.   Ungārija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Ungārijā:

Békés megye 950150, 950250, 950350, 950450, 950550, 950650, 950660, 950750, 950850, 950860, 951050, 951150, 951250, 951260, 951350, 951450, 951460, 951550, 951650, 951750, 952150, 952250, 952350, 952450, 952550, 952650, 953250, 953260, 953270, 953350, 953450, 953550, 953560, 953950, 954050, 954060, 954150, 956250, 956350, 956450, 956550, 956650 és 956750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Borsod-Abaúj-Zemplén megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe,

Fejér megye 403150, 403160, 403260, 404250, 404550, 404560, 405450, 405550, 405650, 406450 és 407050 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Hajdú-Bihar megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe,

Heves megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe,

Jász-Nagykun-Szolnok megye 750250, 750550, 750650, 750750, 750850, 750970, 750980, 751050, 751150, 751160, 751250, 751260, 751350, 751360, 751450, 751460, 751470, 751550, 751650, 751750, 751850, 751950, 752150, 752250, 752350, 752450, 752460, 752550, 752560, 752650, 752750, 752850, 752950, 753060, 753070, 753150, 753250, 753310, 753450, 753550, 753650, 753660, 753750, 753850, 753950, 753960, 754050, 754150, 754250, 754360, 754370, 754850, 755550, 755650 és 755750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Komárom-Esztergom megye: 250350, 250850, 250950, 251450, 251550, 251950, 252050, 252150, 252350, 252450, 252460, 252550, 252650, 252750, 252850, 252860, 252950, 252960, 253050, 253150, 253250, 253350, 253450 és 253550 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Nógrád megye valamennyi vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Pest megye 570150, 570250, 570350, 570450, 570550, 570650, 570750, 570850, 570950, 571050, 571150, 571250, 571350, 571650, 571750, 571760, 571850, 571950, 572050, 573550, 573650, 574250, 577250, 580050 és 580150 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Szabolcs-Szatmár-Bereg megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe.

7.   Polija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Polijā:

w województwie warmińsko-mazurskim:

gminy Kalinowo, Stare Juchy, Prostki oraz gmina wiejska Ełk w powiecie ełckim,

powiat elbląski,

powiat miejski Elbląg,

powiat gołdapski,

powiat piski,

powiat bartoszycki,

gminy Biskupiec, Jeziorany, Kolno, część gminy Olsztynek położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr S51 biegnącą od wschodniej granicy gminy do miejscowości Ameryka oraz na zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od skrzyżowania z drogą S51 do północnej granicy gminy, łączącej miejscowości Mańki – Mycyny – Ameryka w powiecie olsztyńskim,

powiat ostródzki,

powiat olecki,

powiat giżycki,

powiat braniewski,

powiat kętrzyński,

gminy Lubomino i Orneta w powiecie lidzbarskim,

gmina Nidzica i część gminy Kozłowo położona na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie nidzickim,

gminy Dźwierzuty, Jedwabno, Pasym, Szczytno i miasto Szczytno i Świętajno w powiecie szczycieńskim,

powiat mrągowski,

gminy Lubawa, miasto Lubawa, Zalewo, miasto Iława i część gminy wiejskiej Iława położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 521 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą łączącą miejscowości Szymbark - Ząbrowo - Segnowy – Laseczno – Gulb, a następnie na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Szymbark - Ząbrowo - Segnowy – Laseczno - Gulb biegnącą do południowej granicy gminy w powiecie iławskim,

część gminy wiejskiej Nowe Miasto Lubawskie położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od zachodniej granicy gminy do miejscowości Lekarty, a następnie na północny -wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Lekarty – Nowy Dwór Bratiański biegnącą do północnej granicy gminy miejskiej Nowe Miasto Lubawskie oraz na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 538, część gminy Grodziczno położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 538 w powiecie nowomiejskim,

powiat węgorzewski,

część gminy Rybno położona na północ od linii kolejowej, część gminy wiejskiej Działdowo położona na północ od linii wyznaczonej przez linie kolejowe biegnące od wschodniej do zachodniej granicy gminy w powiecie działdowskim,

w województwie podlaskim:

powiat bielski,

powiat grajewski,

powiat moniecki,

powiat sejneński,

gminy Łomża, Piątnica, Jedwabne, Przytuły i Wizna w powiecie łomżyńskim,

powiat miejski Łomża,

powiat siemiatycki,

powiat hajnowski,

gminy Ciechanowiec, Klukowo, Szepietowo, Kobylin-Borzymy, Nowe Piekuty, Sokoły i część gminy Kulesze Kościelne położona na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie wysokomazowieckim,

gmina Rutki i część gminy Kołaki Kościelne położona na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie zambrowskim,

gminy Mały Potok i Stawiski w powiecie kolneńskim,

powiat białostocki,

powiat suwalski,

powiat miejski Suwałki,

powiat augustowski,

powiat sokólski,

powiat miejski Białystok,

w województwie mazowieckim:

gminy Domanice, Korczew, Kotuń, Mordy, Paprotnia, Przesmyki, Siedlce, Skórzec, Wiśniew, Wodynie, Zbuczyn w powiecie siedleckim,

powiat miejski Siedlce,

gminy Ceranów, Jabłonna Lacka, Kosów Lacki, Repki, Sabnie, Sterdyń w powiecie sokołowskim,

powiat łosicki,

powiat sochaczewski,

gminy Policzna, Przyłęk, Tczów i Zwoleń w powiecie zwoleńskim,

powiat kozienicki,

gminy Chotcza i Solec nad Wisłą w powiecie lipskim,

gminy Gózd, Jastrzębia, Jedlnia Letnisko, Pionki z miastem Pionki, Skaryszew, Jedlińsk, Przytyk, Zakrzew, część gminy Iłża położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 9, część gminy Wolanów położona na północ od drogi nr 12 w powiecie radomskim,

gminy Bodzanów, Słubice, Wyszogród i Mała Wieś w powiecie płockim,

powiat nowodworski,

gminy Czerwińsk nad Wisłą, Naruszewo, Załuski w powiecie płońskim,

gminy: miasto Kobyłka, miasto Marki, miasto Ząbki, miasto Zielonka w powiecie wołomińskim,

gminy Borowie, Garwolin z miastem Garwolin, Miastków Kościelny, Parysów, Pilawa, część gminy Wilga położona na północ od linii wyznaczonej przez rzekę Wilga biegnącą od wschodniej granicy gminy do ujścia do rzeki Wisły, część gminy Górzno położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Łąki i Górzno biegnącą od wschodniej granicy gminy, następnie od miejscowości Górzno na północ od drogi nr 1328W biegnącej do drogi nr 17, a następnie na północ od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą

od drogi nr 17 do zachodniej granicy gminy przez miejscowości Józefów i Kobyla Wola w powiecie garwolińskim,

gminy Boguty – Pianki, Zaręby Kościelne, Nur i część gminy Małkinia Górna położona na południe od rzeki Brok w powiecie ostrowskim,

gminy Chlewiska i Szydłowiec w powiecie szydłowieckim,

gminy Cegłów, Dębe Wielkie, Halinów, Latowicz, Mińsk Mazowiecki i miasto Mińsk Mazowiecki, Mrozy, Siennica, miasto Sulejówek w powiecie mińskim,

powiat otwocki,

powiat warszawski zachodni,

powiat legionowski,

powiat piaseczyński,

powiat pruszkowski,

powiat grójecki,

powiat grodziski,

powiat żyrardowski,

powiat białobrzeski,

powiat przysuski,

powiat miejski Warszawa,

w województwie lubelskim:

powiat bialski,

powiat miejski Biała Podlaska,

gminy Batorz, Godziszów, Janów Lubelski, Modliborzyce i Potok Wielki w powiecie janowskim,

gminy Janowiec, Kazimierz Dolny, Końskowola, Kurów, Markuszów, Nałęczów, Puławy z miastem Puławy, Wąwolnica i Żyrzyn w powiecie puławskim,

gminy Nowodwór, miasto Dęblin i część gminy Ryki położona na południe od linii wyznaczonej przez linię kolejową powiecie ryckim,

gminy Adamów, Krzywda, Stoczek Łukowski z miastem Stoczek Łukowski, Wola Mysłowska, Trzebieszów, Stanin, Wojcieszków, gmina wiejska Łuków i miasto Łuków w powiecie łukowskim,

powiat lubelski,

powiat miejski Lublin,

gminy Niedźwiada, Ostrówek, Ostrów Lubelski, Serniki, Uścimów i Lubartów z miastem Lubartów w powiecie lubartowskim,

powiat łęczyński,

powiat świdnicki,

gminy Fajsławice, Gorzków, Izbica, Krasnystaw z miastem Krasnystaw, Kraśniczyn, Łopiennik Górny, Siennica Różana i część gminy Żółkiewka położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 842 w powiecie krasnostawskim,

gminy Chełm, Ruda – Huta, Sawin, Rejowiec, Rejowiec Fabryczny z miastem Rejowiec Fabryczny, Siedliszcze, Wierzbica, Żmudź, Dorohusk, Dubienka, Kamień, Leśniowice, Wojsławice w powiecie chełmskim,

powiat miejski Chełm,

powiat kraśnicki,

powiat opolski,

powiat parczewski,

powiat włodawski,

powiat radzyński,

powiat miejski Zamość,

gminy Sitno, Skierbieszów, Stary Zamość, Zamość w powiecie zamojskim

w województwie podkarpackim:

powiat stalowowolski,

gminy Oleszyce, Lubaczów z miastem Lubaczów, Wielkie Oczy w powiecie lubaczowskim,

część gminy Kamień położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19, część gminy Sokołów Małopolski położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 875 w powiecie rzeszowskim,

gminy Cmolas, Majdan Królewski i Niwiska powiecie kolbuszowskim,

część gminy Ostrów położona na północ od drogi linii wyznaczonej przez drogę nr A4 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 986, a następnie na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 986 biegnącą od tego skrzyżowania do miejscowości Osieka i dalej na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Osieka_- Blizna w powiecie ropczycko – sędziszowskim,

część gminy wiejskiej Dębica położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr A4 w powiecie dębickim,

gminy część gminy Czermin położona na południowy – wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Olszyny – Czermin – Piaski – Jasieniec do granicy gminy część gminy Wadowice Górne położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Kawęczyn – Wampierzów- Wadowice Górne oraz na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Wychylówka – Borowina do skrzyżowania z drogami 1106 R oraz nr 984, a następnie na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 984 biegnącą od miejscowości Borowina do południowej granicy gminy w powiecie mieleckim,

gminy Grodzisko Dolne, część gminy wiejskiej Leżajsk położona na południe od miasta Leżajsk oraz na zachód od linii wyznaczonej przez rzekę San, w powiecie leżajskim,

gmina Jarocin, część gminy Harasiuki położona na północ od linii wyznaczona przez drogę nr 1048 R, część gminy Ulanów położona na północ od linii wyznaczonej przez rzekę Tanew, część gminy Nisko położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 oraz na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową biegnącą od wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 19, część gminy Jeżowe położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 w powiecie niżańskim,

powiat tarnobrzeski,

część gminy wiejskiej Przeworsk położona na zachód od miasta Przeworsk i na zachód od linii wyznaczonej przez autostradę A4 biegnącą od granicy z gminą Tryńcza do granicy miasta Przeworsk, część gminy Zarzecze położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 1594R biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Zarzecze oraz na południe od linii wyznaczonej przez drogi nr 1617R oraz 1619R biegnącą do południowej granicy gminy oraz na północ od linii wyznaczonej przez rzekę Mleczka w powiecie przeworskim,

w województwie pomorskim:

gminy Dzierzgoń i Stary Dzierzgoń w powiecie sztumskim,

gmina Stare Pole w powiecie malborskim,

gminy Stegny, Sztutowo i część gminy Nowy Dwór Gdański położona na północny - wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 55 biegnącą od południowej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 7, następnie przez drogę nr 7 i S7 biegnącą do zachodniej granicy gminy w powiecie nowodworskim,

w województwie świętokrzyskim:

gmina Tarłów i część gminy Ożarów położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 74 w powiecie opatowskim,

część gminy Brody położona na zachód od linii kolejowej biegnącej od miejscowości Marcule i od północnej granicy gminy przez miejscowości Klepacze i Karczma Kunowska do południowej granicy gminy oraz na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 9 i na północny - wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 0618T biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania w miejscowości Lipie oraz przez drogę biegnącą od miejscowości Lipie do wschodniej granicy gminy i część gminy Mirzec położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 744 biegnącą od południowej granicy gminy do miejscowości Tychów Stary a następnie przez drogę nr 0566T biegnącą od miejscowości Tychów Stary w kierunku północno – wschodnim do granicy gminy w powiecie starachowickim,

gmina Gowarczów, część gminy Końskie położona na wschód od linii kolejowej, część gminy Stąporków położona na północ od linii kolejowej w powiecie koneckim,

w województwie lubuskim:

powiat wschowski,

gmina Kostrzyn nad Odrą i część gminy Witnica położona na południowy zachód od drogi biegnącej od zachodniej granicy gminy od miejscowości Krześnica, przez miejscowości Kamień Wielki - Mościce - Witnica - Kłopotowo do południowej granicy gminy, część gminy Deszczno położona na południowy – zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr S3 oraz na południe od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Deszczno – Maszewo – Białobłocie – Krasowiec – Płonica do zachodniej granicy gminy w powiecie gorzowskim,

gminy Gubin z miastem Gubin, Maszewo i część gminy Bytnica położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 1157F w powiecie krośnieńskim,

powiat słubicki,

gminy Słońsk, Sulęcin, Lubniewice, część gminy Krzeszyce położona na południe od linii wyznaczonej przez kanał Postomski i kanał Bema w powiecie sulęcińskim i Torzym w powiecie sulęcińskim,

gminy Bledzew i Międzyrzecz w powiecie międzyrzeckim,

gminy Kolsko, część gminy Kożuchów położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę 283 biegnącą od wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 290 i na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 290 biegnącej od miasta Mirocin Dolny do zachodniej granicy gminy, część gminy Bytom Odrzański położona na północny zachód od linii wyznaczonej przez drogi nr 293 i 326, część gminy Nowe Miasteczko położona na zachód od linii wyznaczonych przez drogi 293 i 328, część gminy Siedlisko położona na północny zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od rzeki Odry przy południowe granicy gminy do drogi nr 326 łączącej się z drogą nr 325 biegnącą w kierunku miejscowości Różanówka do skrzyżowania z drogą nr 321 biegnącą od tego skrzyżowania w kierunku miejscowości Bielawy, a następnie przedłużoną przez drogę przeciwpożarową biegnącą od drogi nr 321 w miejscowości Bielawy do granicy gminy w powiecie nowosolskim,

gminy Nowogród Bobrzański, Trzebiechów, część gminy Bojadła położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 278 biegnącą od wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 282 i na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 282 biegnącej od miasta Bojadła do zachodniej granicy gminy, część gminy Sulechów położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr S3 oraz na południe od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Kępsko - Buków biegnącą od zachodniej granicy gminy do miejscowości Buków, a następnie na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Buków – Miłkowo biegnącą od miejscowości Buków do północnej granicy gminy w powiecie zielonogórskim,

powiat żarski,

gminy Brzeźnica, Iłowa, Małomice, Szprotawa, Wymiarki, Żagań, miasto Żagań, miasto Gozdnica, część gminy Niegosławice położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 328 w powiecie żagańskim,

gmina Łagów, część gminy Lubrza położona na północ od linii wyznaczonej przez autostradę A2 i część gminy Świebodzin położona na północ od linii wyznaczonej przez autostradę A2w powiecie świebodzińskim,

w województwie dolnośląskim:

gmina Pęcław, część gminy Kotla położona na północ od linii wyznaczonej przez rzekę Krzycki Rów, część gminy wiejskiej Głogów położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogi nr 12, 319 oraz 329, część miasta Głogów położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 12 w powiecie głogowskim,

gminy Grębocice, Polkowice, część gminy Przemków położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 12 w powiecie polkowickim,

gmina Gromadka, część gminy wiejskiej Bolesławiec położona na północ od linii wyznaczonej przez drogi nr A18 i 18, część gminy Osiecznica położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 18 w powiecie bolesławickim,

gmina Rudna w powiecie lubińskim,

gminy Jemielno, Niechlów, Wąsosz, część gminy Góra położona na południowy - wschód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od północnej granicy gminy, łączącą miejscowości Czernina – Kruszyniec – Góra do skrzyżowania z droga nr 324, a następnie na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 324 biegnącą od tego skrzyżowania do zachodniej granicy gminy w powiecie górowskim,

część gminy Żmigród położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr S5 w powiecie trzebnickim,

w województwie wielkopolskim:

gminy Przemęt i Wolsztyn w powiecie wolsztyńskim,

gmina Wielichowo część gminy Kamieniec położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 308 i część gminy Rakoniewice położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 305 w powiecie grodziskim,

gminy Wijewo, Włoszakowice, część gminy Lipno położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr S5 i część gminy Święciechowa położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 12 oraz na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr S5 w powiecie leszczyńskim,

część gminy Śmigiel położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr S5, w powiecie kościańskim,

powiat obornicki,

część gminy Połajewo na położona na południe od drogi łączącej miejscowości Chraplewo, Tarnówko-Boruszyn, Krosin, Jakubowo, Połajewo - ul. Ryczywolska do północno-wschodniej granicy gminy w powiecie czarnkowsko-trzcianeckim

gmina Suchy Las, część gminy wiejskiej Murowana Goślina położona na północ od linii kolejowej biegnącej od północnej granicy miasta Murowana Goślina do północno-wschodniej granicy gminy oraz część gminy Rokietnica położona na północ i na wschód od linii kolejowej biegnącej od północnej granicy gminy w miejscowości Krzyszkowo do południowej granicy gminy w miejscowości Kiekrz w powiecie poznańskim,

część gminy Szamotuły położona na wschód od wschodniej granicy miasta Szamotuły i na północ od linii kolejowej biegnącej od południowej granicy miasta Szamotuły do południowo-wschodniej granicy gminy oraz część gminy Obrzycko położona na wschód od drogi nr 185 łączącej miejscowości Gaj Mały, Słopanowo i Obrzycko do północnej granicy miasta Obrzycko, a następnie na wschód od drogi przebiegającej przez miejscowość Chraplewo w powiecie szamotulskim,

część gminy Rawicz położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr S5, część gminy Bojanowo położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr S5 w powiecie rawickim,

gmina Malanów, część gminy Tuliszków położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 72 biegnącej od wschodniej granicy gminy do miasta Turek, a następnie na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 443 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 72 w mieście Turek do zachodniej granicy gminy w powiecie tureckim,

część gminy Rychwał położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 25 biegnącą od południowej granicy gminy do miejscowości Rychwał, a następnie na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 443 biegnącą od skrzyżowania z drogę nr 25 w miejscowości Rychwał do wschodniej granicy gminy w powiecie konińskim,

gmina Mycielin, część gminy Stawiszyn położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 25 biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Zbiersk, a następnie na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Zbiersk – Łyczyn – Petryki biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 25 do południowej granicy gminy, część gminy Ceków- Kolonia położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Młynisko – Morawin - Janków w powiecie kaliskim,

w województwie łódzkim:

gminy Białaczów, Drzewica, Opoczno i Poświętne w powiecie opoczyńskim,

gminy Biała Rawska, Regnów i Sadkowice w powiecie rawskim,

gmina Kowiesy w powiecie skierniewickim,

w województwie zachodniopomorskim:

gmina Boleszkowice i część gminy Dębno położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 126 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 23 w miejscowości Dębno, następnie na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 23 do skrzyżowania z ul. Jana Pawła II w miejscowości Cychry, następnie na południe od ul. Jana Pawła II do skrzyżowania z ul. Ogrodową i dalej na południe od linii wyznaczonej przez ul. Ogrodową, której przedłużenie biegnie do wschodniej granicy gminy w powiecie myśliborskim,

gminy Cedynia, Mieszkowice, Moryń, część gminy Chojna położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 26 biegnącą od zachodniej granicy gminy do miejscowości Chojna, a następnie na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 31 biegnącą od skrzyżowana z drogą nr 26 do południowej granicy gminy w powiecie gryfińskim.

8.   Slovākija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Slovākijā:

the whole district of Gelnica,

the whole district of Poprad

the whole district of Spišská Nová Ves,

the whole district of Levoča,

in the whole district of Michalovce,

the whole district of Košice-okolie,

the whole district of Rožnava,

the whole city of Košice,

the whole district of Sobrance,

the whole district of Vranov nad Topľou,

the whole district of Humenné,

the whole district of Prešov,

in the whole district of Sabinov,

in the district of Svidník, the whole municipalities of Dukovce, Želmanovce, Kuková, Kalnište, Lužany pri Ondave, Lúčka, Giraltovce, Kračúnovce, Železník, Kobylince, Mičakovce,

the whole district of Bardejov,

the whole district of Stará Ľubovňa,

the whole district of Revúca,

the whole district of Rimavská Sobota,

in the district of Veľký Krtíš, the whole municipalities not included in part I

the whole district of Lučenec,

the whole district of Poltár

the whole district of Zvolen,

the whole district of Detva,

in the district of Krupina the whole municipalities of Senohrad, Horné Mladonice, Dolné Mladonice, Čekovce, Lackov,

In the district of Banska Bystica, the whole municipalites of Kremnička, Malachov, Badín, Vlkanová, Hronsek, Horná Mičiná, Dolná Mičiná, Môlča Oravce, Čačín, Čerín, Bečov, Sebedín, Dúbravica, Hrochoť, Poniky, Strelníky, Povrazník, Ľubietová, Brusno, Banská Bystrica,

the whole district of Brezno.

III DAĻA

1.   Bulgārija

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Bulgārijā:

the whole region of Gabrovo,

the whole region of Lovech,

the whole region of Montana,

the Pleven region:

the whole municipality of Belene

the whole municipality of Gulyantzi

the whole municipality of Dolna Mitropolia

the whole municipality of Dolni Dabnik

the whole municipality of Iskar

the whole municipality of Knezha

the whole municipality of Nikopol

the whole municipality of Pordim

the whole municipality of Cherven bryag,

the Ruse region:

the whole municipality of Dve mogili,

the Shumen region:

the whole municipality of Veliki Preslav,

the whole municipality of Venetz,

the whole municipality of Varbitza,

the whole municipality of Kaolinovo,

the whole municipality of Novi pazar,

the whole municipality of Smyadovo,

the whole municipality of Hitrino,

the Silistra region:

the whole municipality of Alfatar,

the whole municipality of Glavinitsa,

the whole municipality of Dulovo

the whole municipality of Kaynardzha,

the whole municipality of Tutrakan,

the Sliven region:

the whole municipality of Kotel,

the whole municipality of Nova Zagora,

the whole municipality of Tvarditza,

the Targovishte region:

the whole municipality of Antonovo,

the whole municipality of Omurtag,

the whole municipality of Opaka,

the Vidin region,

the whole municipality of Belogradchik,

the whole municipality of Boynitza,

the whole municipality of Bregovo,

the whole municipality of Gramada,

the whole municipality of Dimovo,

the whole municipality of Kula,

the whole municipality of Makresh,

the whole municipality of Novo selo,

the whole municipality of Ruzhintzi,

the whole municipality of Chuprene,

the Veliko Tarnovo region:

the whole municipality of Veliko Tarnovo,

the whole municipality of Gorna Oryahovitza,

the whole municipality of Elena,

the whole municipality of Zlataritza,

the whole municipality of Lyaskovetz,

the whole municipality of Pavlikeni,

the whole municipality of Polski Trambesh,

the whole municipality of Strazhitza,

the whole municipality of Suhindol,

the whole region of Vratza,

in Varna region:

the whole municipality of Avren,

the whole municipality of Beloslav,

the whole municipality of Byala,

the whole municipality of Dolni Chiflik,

the whole municipality of Devnya,

the whole municipality of Dalgopol,

the whole municipality of Provadia,

the whole municipality of Suvorovo,

the whole municipality of Varna,

the whole municipality of Vetrino,

in Burgas region:

the whole municipality of Burgas,

the whole municipality of Kameno,

the whole municipality of Malko Tarnovo,

the whole municipality of Primorsko,

the whole municipality of Sozopol,

the whole municipality of Sredets,

the whole municipality of Tsarevo,

the whole municipality of Sungurlare,

the whole municipality of Ruen,

the whole municipality of Aytos.

2.   Itālija

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Itālijā:

tutto il territorio della Sardegna.

3.   Latvija

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Latvijā:

Aizputes novada Kalvenes pagasta daļa uz austrumiem no ceļa pie Vārtājas upes līdz autoceļam A9, uz ziemeļiem no autoceļa A9, uz austrumiem no autoceļa V1200, Kazdangas pagasta daļa uz austrumiem no ceļa V1200, P115, P117, V1296,

Kuldīgas novada, Laidu pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa V1296,

Skrundas novada Rudbāržu, Nīkrāces pagasts, Raņķu pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa V1272 līdz robežai ar Ventas upi, Skrundas pagasts (izņemot pagasta daļa no Skrundas uz ziemeļiem no autoceļa A9 un austrumiem no Ventas upes), Skrundas pilsēta,

Vaiņodes novada Embūtes pagasta daļa uz ziemeļiem autoceļa P116, P106.

4.   Lietuva

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Lietuvā:

Jurbarko rajono savivaldybė: Seredžiaus ir Juodaičių seniūnijos,

Kauno rajono savivaldybė: Čekiškės seniūnija, Babtų seniūnijos dalis į vakarus nuo kelio A1ir Vilkijos apylinkių seniūnijos dalis į rytus nuo kelio Nr. 1907,

Kėdainių rajono savivaldybė: Pernaravos seniūnija ir Josvainių seniūnijos pietvakarinė dalis tarp kelio Nr. 229 ir Nr. 2032,

Plungės rajono savivaldybė: Alsėdžių, Babrungo, Paukštakių, Platelių ir Žemaičių Kalvarijos seniūnijos,

Raseinių rajono savivaldybė: Ariogalos ir Ariogalos miesto seniūnijos,

Skuodo rajono savivaldybės: Barstyčių, Notėnų ir Šačių seniūnijos.

5.   Polija

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Polijā:

w województwie warmińsko-mazurskim:

gminy Kiwity i Lidzbark Warmiński z miastem Lidzbark Warmiński w powiecie lidzbarskim,

gminy Barczewo, Gietrzwałd, Jonkowo, Dywity, Dobre Miasto, Purda, Stawiguda, Świątki, część gminy Olsztynek położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr S51 biegnącą od wschodniej granicy gminy do miejscowości Ameryka oraz na wschód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od skrzyżowania z drogą S51 do północnej granicy gminy, łączącej miejscowości Mańki – Mycyny – Ameryka w powiecie olsztyńskim,

powiat miejski Olsztyn,

w województwie mazowieckim:

gminy Łaskarzew z miastem Łaskarzew, Maciejowice, Sobolew, Trojanów, Żelechów, część gminy Wilga położona na południe od linii wyznaczonej przez rzekę Wilga biegnącą od wschodniej granicy gminy do ujścia do rzeki Wisły, część gminy Górzno położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Łąki i Górzno biegnącą od wschodniej granicy gminy, następnie od miejscowości Górzno na południe od drogi nr 1328W biegnącej do drogi nr 17, a następnie na południe od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od drogi nr 17 do zachodniej granicy gminy przez miejscowości Józefów i Kobyla Wola w powiecie garwolińskim,

część gminy Iłża położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 9 w powiecie radomskim,

gmina Kazanów w powiecie zwoleńskim,

gminy Ciepielów, Lipsko, Rzeczniów i Sienno w powiecie lipskim,

w województwie lubelskim:

powiat tomaszowski,

gmina Białopole w powiecie chełmskim,

gmina Rudnik i część gminy Żółkiewka położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 842 w powiecie krasnostawskim,

gminy Adamów, Grabowiec, Komarów – Osada, Krasnobród, Łabunie, Miączyn, Nielisz, Radecznica, Sułów, Szczebrzeszyn, Zwierzyniec w powiecie zamojskim,

powiat biłgorajski,

powiat hrubieszowski,

gminy Dzwola i Chrzanów w powiecie janowskim,

gmina Serokomla w powiecie łukowskim,

gminy Abramów, Kamionka, Michów, Firlej, Jeziorzany, Kock w powiecie lubartowskim,

gminy Kłoczew, Stężyca, Ułęż i część gminy Ryki położona na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie ryckim,

gmina Baranów w powiecie puławskim,

w województwie podkarpackim:

gminy Cieszanów, Horyniec – Zdrój, Narol i Stary Dzików w powiecie lubaczowskim,

gminy Kuryłówka, Nowa Sarzyna, miasto Leżajsk, część gminy wiejskiej Leżajsk położona na północ od miasta Leżajsk oraz część gminy wiejskiej Leżajsk położona na wschód od linii wyznaczonej przez rzekę San, w powiecie leżajskim,

gminy Krzeszów, Rudnik nad Sanem, część gminy Harasiuki położona na południe od linii wyznaczona przez drogę nr 1048 R, część gminy Ulanów położona na południe od linii wyznaczonej przez rzekę Tanew, część gminy Nisko położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 oraz na południe od linii wyznaczonej przez linię kolejową biegnącą od wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 19, część gminy Jeżowe położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 w powiecie niżańskim,

gminy Chłopice, Jarosław z miastem Jarosław, Laszki, Wiązownica, Pawłosiów, Radymno z miastem Radymno, w powiecie jarosławskim,

gmina Stubno w powiecie przemyskim,

część gminy Kamień położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 w powiecie rzeszowskim,

gminy Adamówka, Sieniawa, Tryńcza, miasto Przeworsk, część gminy wiejskiej Przeworsk położona na wschód od miasta Przeworsk i na wschód od linii wyznaczonej przez autostradę A4 biegnącą od granicy z gminą Tryńcza do granicy miasta Przeworsk, część gminy Zarzecze położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 1594R biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Zarzecze oraz na północ od linii wyznaczonej przez drogi nr 1617R oraz 1619R biegnącą do południowej granicy gminy w powiecie przeworskim,

część gminy Żyraków położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr A4 w powiecie dębickim,

gminy Przecław, Mielec z miastem Mielec, część gminy Radomyśl Wielki położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 984 biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Radomyśl Wielki, a następnie na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Radomyśl Wielki – Zdziarzec – Pole biegnącą od drogi nr 984 do południowej granicy gminy, część gminy Wadowice Górne położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Wychylówka – Borowina do skrzyżowania z drogami 1106 R oraz nr 984, a następnie na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 984 biegnącą od miejscowości Borowina do południowej granicy gminy w powiecie mieleckim,

w województwie lubuskim:

gminy Nowa Sól i miasto Nowa Sól, Otyń oraz część gminy Kożuchów położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 283 biegnącą od wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 290 i na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 290 biegnącej od miasta Mirocin Dolny do zachodniej granicy gminy, część gminy Bytom Odrzański położona na południowy wschód od linii wyznaczonej przez drogi nr 293 i 326, część gminy Nowe Miasteczko położona na wschód od linii wyznaczonych przez drogi 293 i 328, część gminy Siedlisko położona na południowy wschód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od rzeki Odry przy południowe granicy gminy do drogi nr 326 łączącej się z drogą nr 325 biegnącą w kierunku miejscowości Różanówka do skrzyżowania z drogą nr 321 biegnącą od tego skrzyżowania w kierunku miejscowości Bielawy, a następnie przedłużoną przez drogę przeciwpożarową biegnącą od drogi nr 321 w miejscowości Bielawy do granicy gminy w powiecie nowosolskim,

gminy Babimost, Czerwieńsk, Kargowa, Świdnica, Zabór, część gminy Bojadła położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 278 biegnącą od wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 282 i na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 282 biegnącej od miasta Bojadła do zachodniej granicy gminy i część gminy Sulechów położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr S3 oraz na północ od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Kępsko - Buków biegnącą od zachodniej granicy gminy do miejscowości Buków, a następnie na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Buków – Miłkowo biegnącą od miejscowości Buków do północnej granicy gminy w powiecie zielonogórskim,

część gminy Niegosławice położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 328 w powiecie żagańskim,

powiat miejski Zielona Góra,

gminy Skąpe, Szczaniec, Zbąszynek, część gminy Lubrza położona na południe od linii wyznaczonej przez autostradę A2 i część gminy Świebodzin położona na południe od linii wyznaczonej przez autostradę A2 w powiecie świebodzińskim,

gminy Bobrowice, Dąbie, Krosno Odrzańskie i część gminy Bytnica położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 1157F w powiecie krośnieńskim,

część gminy Trzciel położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 92 w powiecie międzyrzeckim,

w województwie wielkopolskim:

gmina Zbąszyń, część gminy Miedzichowo położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 92, część gminy Nowy Tomyśl położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 305 w powiecie nowotomyskim,

gmina Siedlec w powiecie wolsztyńskim,

część gminy Rakoniewice położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 305 w powiecie grodziskim,

gmina Chrzypsko Wielkie, część gminy Sieraków położona na południe od linii wyznaczonej przez rzekę Wartę biegnącą od wschodniej granicy gminy do przecięcia z drogą nr 133 w miejscowości Sieraków, a następnie na wschód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od przecięcia drogi nr 133 z rzeką Warta i dalej na wschód od linii wyznaczonej przez ulicę Poznańską, a następnie drogę łączącą miejscowości Jaroszewo – Sprzeczno biegnącą do południowej granicy gminy, część gminy Kwilcz położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 186 biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 24, następnie na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 24 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 186 do skrzyżowania z drogą w miejscowości Pólko, i dalej na wschód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od miejscowości Pólko przez miejscowość Wituchowo do południowej granicy gminy w powiecie międzychodzkim,

gmina Pniewy, część gminy Duszniki położona na północny – zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 306 biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Duszniki, a następnie na północ od linii wyznaczonej przez ul. Niewierską oraz drogę biegnącą przez miejscowość Niewierz do zachodniej granicy gminy, część gminy Ostroróg położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 186 i 184 biegnące od granicy gminy do miejscowości Ostroróg, a następnie od miejscowości Ostroróg przez miejscowości Piaskowo – Rudki do południowej granicy gminy, część gminy Wronki położona na południe od linii wyznaczonej przez rzekę Wartę biegnącą od zachodniej granicy gminy do przecięcia z droga nr 182, a następnie na zachód od linii wyznaczonej przez drogi nr 182 oraz 184 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 182 do południowej granicy gminy, część gminy Szamotuły położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 306 i drogę łączącą miejscowości Lipnica - Ostroróg w powiecie szamotulskim,

gminy Baranów, Bralin, Perzów, Łęka Opatowska, Rychtal, Trzcinica, część gminy Kępno położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr S8 w powiecie kępińskim,

część gminy Namysłów położona na wschód od linii wyznaczonej przez rzekę Głucha w powiecie namysłowskim, w województwie dolnośląskim:

gminy Jerzmanowa, Żukowice, część gminy Kotla położona na południe od linii wyznaczonej przez rzekę Krzycki Rów, część gminy wiejskiej Głogów położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogi nr 12, 319 oraz 329, część miasta Głogów położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 12 w powiecie głogowskim,

gminy Gaworzyce, Radwanice i część gminy Przemków położona na północ od linii wyznaczonej prze drogę nr 12 w powiecie polkowickim,

w województwie świętokrzyskim:

część gminy Brody położona na wschód od linii kolejowej biegnącej od miejscowości Marcule i od północnej granicy gminy przez miejscowości Klepacze i Karczma Kunowska do południowej granicy gminy w powiecie starachowickim,

w województwie łódzkim:

gmina Czarnocin, część gminy Moszczenica położona na zachód od linii wyznaczonej przez linię kolejową biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Moszczenica – Osiedle, a następnie na północ od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Moszczenica – Osiedle – Kosów do skrzyżowania z drogą nr 12 i dalej na zachód od drogi nr 12 biegnącej od tego skrzyżowania do południowej granicy gminy, część gminy Grabica położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 473 biegnącej od zachodniej granicy gminy do miejscowości Wola Kamocka, a następnie na północ od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 473 i łączącą miejscowości Wola Kamocka – Papieże Kolonia – Papieże do wschodniej granicy gminy w powiecie piotrkowskim,

gmina Brójce, Tuszyn, Rzgów w powiecie łódzkim wschodnim,

część gminy wiejskiej Pabianice położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr S8, część gminy Dłutów położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 485 w powiecie pabianickim,

gminy Bolesławiec, Czastary, Lututów, Łubnice, część gminy Sokolniki położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 482, część gminy Galewice położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Przybyłów – Ostrówek – Dąbrówka – Zmyślona w powiecie wieruszowskim,

gminy Biała, Czarnożyły, Skomlin, część gminy Mokrsko położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Krzyworzeka – Mokrsko - Zmyślona – Komorniki – Orzechowiec – Poręby, część gminy Wieluń położona na zachód od miejscowości Wieluń oraz na północ od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Wieluń – Turów – Chotów biegnącą do zachodniej granicy gminy, część gminy Ostrówek położona na zachód od linii wyznaczonej przez rzekę Pyszna w powiecie wieluńskim,

część gminy Złoczew położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 482 biegnącą od zachodniej granicy gminy w miejscowości Uników do miejscowości Złoczew, a następnie na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 477 biegnącą od miejscowości Złoczew do południowej granicy gminy, część gminy Klonowa położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od wschodniej granicy gminy, łączącą miejscowości Owieczki - Klonowa – Górka Klonowska - Przybyłów w powiecie sieradzkim,

w województwie opolskim:

część gminy Gorzów Śląski położona na północ od miasta Gorzów Śląski oraz na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 45, część gminy Praszka położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 45 w miejscowości Praszka oraz na północ od drogi łączącej miejscowości Praszka - Kowale w powiecie oleskim,

część gminy Byczyna położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 11 w powiecie kluczborskim

6.   Rumānija

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Rumānijā:

Zona orașului București,

Județul Constanța,

Județul Satu Mare,

Județul Tulcea,

Județul Bacău,

Județul Bihor,

Județul Bistrița Năsăud,

Județul Brăila,

Județul Buzău,

Județul Călărași,

Județul Dâmbovița,

Județul Galați,

Județul Giurgiu,

Județul Ialomița,

Județul Ilfov,

Județul Prahova,

Județul Sălaj,

Județul Suceava

Județul Vaslui,

Județul Vrancea,

Județul Teleorman,

Judeţul Mehedinţi,

Județul Gorj,

Județul Argeș,

Judeţul Olt,

Judeţul Dolj,

Județul Arad,

Județul Timiș,

Județul Covasna,

Județul Brașov,

Județul Botoșani,

Județul Vâlcea,

Județul Iași,

Județul Hunedoara,

Județul Alba,

Județul Sibiu,

Județul Caraș-Severin,

Județul Neamț,

Județul Harghita,

Județul Mureș,

Județul Cluj,

Județul Maramureş.

7.   Slovākija

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Slovākijā:

In the district of Lučenec: Lučenec a jeho časti, Panické Dravce, Mikušovce, Pinciná, Holiša, Vidiná, Boľkovce, Trebeľovce, Halič, Stará Halič, Tomášovce, Trenč, Veľká nad Ipľom, Buzitka, Prša, Nitra nad Ipľom, Mašková, Lehôtka, Kalonda, Jelšovec, Ľuboreč, Fiľakovské Kováče, Lipovany, Mučín, Rapovce, Lupoč, Gregorova Vieska, Praha,

In the district of Poltár: Kalinovo, Veľká Ves,

the whole district of Trebišov.


5.7.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 236/47


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/1091

(2021. gada 2. jūlijs),

ar kuru groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgo aizsardzības pasākumu pret konkrētu tērauda ražojumu importu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/478 (2015. gada 11. marts) par kopīgiem importa noteikumiem (1), un jo īpaši tās 16. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (2), un jo īpaši tās 13. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1029 (3) Komisija pagarināja aizsardzības pasākumu konkrētu tērauda ražojumu importam, kas noteikts saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/159 (4).

(2)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/1029 pielikumā ir pārrakstīšanās kļūda. Lai gan kopējās tarifa likmes kvotas (“TK”) 4. kategorijai ir pareizas, sadalījums starp 4.A un 4.B kategoriju, kā arī sadalījums starp konkrētām valstīm noteiktām un atlikušajām TK nav pareizs.

(3)

Komisija uzskata, ka šī kļūda ir jālabo, lai varētu pienācīgi piešķirt TK, sākot no 2021. gada 1. jūlijā,

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Aizsardzības pasākumu komiteja, kas izveidota attiecīgi saskaņā ar Regulas (ES) 2015/478 3. panta 3. punktu un Regulas (ES) 2015/755 22. panta 3. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 IV pielikuma IV.1. tabulas daļu ar nosaukumu “Tarifa kvotu apjomi”, kas attiecas uz 4.A un 4.B ražojumu kategoriju, aizstāj ar tabulu šīs regulas I pielikumā.

2. pants

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 IV pielikuma IV.2. tabulas daļu ar nosaukumu “Globālo tarifa kvotu apjoms vienā trimestrī”, kas attiecas uz 4.A un 4.B ražojumu kategoriju, aizstāj ar tabulu šīs regulas II pielikumā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šo regulu piemēro no 2021. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 2. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 83, 27.3.2015., 16. lpp.

(2)  OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1029 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, lai pagarinātu konkrētu tērauda ražojumu importam noteikto aizsardzības pasākumu (OV L 225I, 25.6.2021., 1. lpp.).

(4)  OV L 31, 1.2.2019., 27. lpp.


I PIELIKUMS

“4.A

Ar metālu pārklātas loksnes

TARIC kodi: 7210410020 , 7210410030 , 7210490020 , 7210490030 , 7210610020 , 7210610030 , 7210690020 , 7210690030 , 7212300020 , 7212300030 , 7212506120 , 7212506130 , 7212506920 , 7212506930 , 7225920020 , 7225920030 , 7225990011 , 7225990022 , 7225990023 , 7225990041 , 7225990045 , 7225990091 , 7225990092 , 7225990093 , 7226993010 , 7226993030 , 7226997011 , 7226997013 , 7226997091 , 7226997093 , 7226997094

Korejas Republika

34 726,32

34 726,32

33 971,40

34 348,86

35 768,11

35 768,11

34 990,54

35 379,32

36 841,15

36 841,15

36 040,26

36 440,70

25 %

09.8816

Indija

49 638,36

49 638,36

48 559,27

49 098,82

51 127,51

51 127,51

50 016,05

50 571,78

52 661,34

52 661,34

51 516,53

52 088,93

25 %

09.8817

Apvienotā Karaliste

32 719,56

32 719,56

32 008,27

32 363,92

33 701,15

33 701,15

32 968,52

33 334,83

34 712,19

34 712,19

33 957,57

34 334,88

25 %

09.8979

Citas valstis

439 629,02

439 629,02

430 071,87

434 850,45

452 817,89

452 817,89

442 974,02

447 895,96

466 402,42

466 402,42

456 263,24

461 332,84

25 %

 ((5))

4.B

KN kodi: 7210 20 00 , 7210 30 00 , 7210 90 80 , 7212 20 00 , 7212 50 20 , 7212 50 30 , 7212 50 40 , 7212 50 90 , 7225 91 00 , 7226 99 10 ; TARIC kodi: 7210410080 , 7210490080 , 7210610080 , 7210690080 , 7212300080 , 7212506180 , 7212506980 , 7225920080 , 7225990025 , 7225990095 , 7226993090 , 7226997019 , 7226997096

Ķīna

118 662,79

118 662,79

116 083,16

117 372,98

122 222,67

122 222,67

119 565,66

120 894,17

125 889,35

125 889,35

123 152,63

124 520,99

25 %

09.8821

Korejas Republika

154 003,68

154 003,68

150 655,77

152 329,73

158 623,79

158 623,79

155 175,45

156 899,62

163 382,50

163 382,50

159 830,71

161 606,61

25 %

09.8822

Indija

70 874,00

70 874,00

69 333,27

70 103,64

73 000,22

73 000,22

71 413,26

72 206,74

75 190,23

75 190,23

73 555,66

74 372,95

25 %

09.8823

Apvienotā Karaliste

32 719,56

32 719,56

32 008,27

32 363,92

33 701,15

33 701,15

32 968,52

33 334,83

34 712,19

34 712,19

33 957,57

34 334,88

25 %

09.8980

Citas valstis

99 301,05

99 301,05

97 142,33

98 221,69

102 280,08

102 280,08

100 056,60

101 168,34

105 348,48

105 348,48

103 058,30

104 203,39

25 %

 ((6))


((5))  No 1.7. līdz 31.3: 09.8609

No 1.4. līdz 30.6.: 09.8610

No 1.4. līdz 30.6.: Indijai*, Korejas Republikai* un Apvienotajai Karalistei*: 09.8570 *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir izsmelta konkrētai valstij noteikta kvota.

((6))  No 1.7. līdz 31.3.: 09.8611

No 1.4. līdz 30.6.: 09.8612

No 1.4. līdz 30.6.: Ķīnai*: 09.8581, Korejas Republikai*: 09.8582, Indijai*: 09.8583, Apvienotajai Karalistei*: 09.8584 *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir izsmelta konkrētai valstij noteikta kvota.”


II PIELIKUMS

4.A

Citas valstis

439 629,02

439 629,02

430 071,87

434 850,45

452 817,89

452 817,89

442 974,02

447 895,96

466 402,42

466 402,42

456 263,24

461 332,84

4.B

Citas valstis

99 301,05

99 301,05

97 142,33

98 221,69

102 280,08

102 280,08

100 056,60

101 168,34

105 348,48

105 348,48

103 058,30

104 203,39 ”


LĒMUMI

5.7.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 236/51


PADOMES LĒMUMS (ES) 2021/1092

(2021. gada 11. jūnijs),

ar ko nosaka kritērijus un procedūru paziņošanai par atšķirībām no starptautiskajiem standartiem, ko Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija pieņēmusi aviācijas drošuma jomā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Konvencija par starptautisko civilo aviāciju, ko parakstīja Čikāgā 1944. gada 7. decembrī un ar ko reglamentē starptautisko gaisa transportu (“Čikāgas konvencija”), stājās spēkā 1947. gada 4. aprīlī. Ar to tika izveidota Starptautiskā civilās aviācijas organizācija (“ICAO”).

(2)

Savienības dalībvalstis ir Čikāgas konvencijas līgumslēdzējas puses un ICAO līgumslēdzējas valstis, savukārt Savienībai dažās ICAO struktūrās ir novērotājas statuss.

(3)

Ievērojot Čikāgas konvencijas 54. pantu, ICAO padome var pieņemt starptautiskus standartus (“standarti”) un ieteicamo praksi aviācijai un tos noteikt par Čikāgas konvencijas pielikumiem (“ICAO pielikumi”), jo īpaši attiecībā uz civilās aviācijas drošumu.

(4)

Ievērojot Čikāgas konvencijas 90. pantu, visiem ICAO pielikumiem vai jebkādiem ICAO pielikumu grozījumiem jāstājas spēkā trīs mēnešu laikā pēc to iesniegšanas ICAO līgumslēdzējām valstīm vai garāka, ICAO padomes noteikta laikposma beigās, ja vien pa to laiku vairākums ICAO līgumslēdzēju valstu nav darījušas zināmu savu nepiekrišanu.

(5)

Tiklīdz standarti ir pieņemti un stājas spēkā, tie – saskaņā ar Čikāgas konvenciju un tajā noteiktajās robežās – ir saistoši visām ICAO līgumslēdzējām valstīm, arī visām Savienības dalībvalstīm.

(6)

Ievērojot Čikāgas konvencijas 38. pantu, jebkurai ICAO līgumslēdzējai valstij, kurai nav iespējams visos aspektos ievērot ikvienu standartu vai pilnībā saskaņot savus noteikumus vai praksi ar ikvienu šādu standartu pēc minētā standarta grozīšanas, vai kura uzskata par nepieciešamu pieņemt noteikumus vai praksi, kas ikvienā attiecīgajā aspektā atšķiras no standartā paredzētajiem noteikumiem vai prakses, ir nekavējoties jāpaziņo ICAO par atšķirībām starp saviem noteikumiem vai praksi un standartā paredzētajiem noteikumiem vai praksi. Ja standarti tiek grozīti, jebkurai valstij, kura neveic attiecīgus grozījumus savos noteikumos vai praksē, sešdesmit dienu laikā pēc standarta grozījuma pieņemšanas ir par to jāinformē ICAO padome vai jānorāda pasākumi, ko tā ierosina veikt.

(7)

ICAO iekšējie noteikumi, jo īpaši ICAO noteiktie termiņi ICAO līgumslēdzējām valstīm paziņošanai par atšķirībām no standartiem, kā arī to atšķirību skaits aviācijas drošuma jomā, par kurām katru gadu ir jāziņo, ir iemesls, kāpēc ir grūti laikus attiecībā uz katru atšķirību, par kuru jāpaziņo, Padomes lēmumā, kas balstīts uz Līguma 218. panta 9. punkta, noteikt nostāju, kas ir jāieņem Savienības vārdā. Turklāt ICAO padomes pieņemtie standarti aviācijas drošuma jomā lielā mērā attiecas uz jautājumiem, kuri ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc ir efektīvi un lietderīgi noteikt kritērijus un procedūras, kas jāievēro paziņošanai par atšķirībām no standartiem aviācijas drošuma jomā, kas ietilpst Savienības ekskluzīvā kompetencē, neskarot dalībvalstu tiesības un pienākumus saskaņā ar Čikāgas konvenciju.

(8)

Ņemot vērā aviācijas drošuma sektora specifiku salīdzinājumā ar citiem sektoriem, ar kuriem darbojas ICAO, jo īpaši lielo skaitu standartu, kurus minētajā sektorā pieņēmusi ICAO padome, un to atšķirību skaitu, par kurām katru gadu ir jāpaziņo, šis lēmums attiecas tikai uz aviācijas drošuma jomu, lai racionalizētu procesus un efektīvā veidā apstrādātu daudzos paziņojumus. ICAO līmenī aviācijas drošuma standarti ir ietverti galvenokārt ICAO 1., 6., 8., 14., 18. un 19. pielikumā. Ciktāl ir runa par Savienības līmeni, minētajos standartos ietvertās prasības ir atspoguļotas galvenokārt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1139 (1) un uz tās pamata pieņemtajos īstenošanas un deleģētajos aktos, jo īpaši Komisijas Regulās (ES) Nr. 1178/2011 (2), (ES) Nr. 748/2012 (3), (ES) Nr. 965/2012 (4), (ES) Nr. 139/2014 (5), (ES) Nr. 452/2014 (6), (ES) Nr. 1321/2014 (7) un (ES) 2015/640 (8), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 2111/2005 (9) un (ES) Nr. 376/2014 (10).

(9)

Turklāt šim lēmumam būtu jāattiecas vienīgi uz nostājām, kas Savienības vārdā jāieņem ICAO jomās, kas ir Savienības ekskluzīvā kompetencē.

(10)

Atšķirības no ICAO padomes pieņemtajiem standartiem var izrietēt no Savienības tiesību aktiem vai nu tādēļ, ka minētā padome pieņēmusi jaunu vai grozītu standartu, vai arī dēļ izmaiņām Savienības tiesību aktos. Attiecībā uz šādām atšķirībām nostājai, kas Savienības vārdā jāieņem, vajadzētu būt balstītai uz rakstisku dokumentu, kuru Komisija laikus iesniegusi Padomei apspriešanai un apstiprināšanai.

(11)

Atšķirības no ICAO padomes pieņemtajiem standartiem aviācijas drošuma jomā var izrietēt arī no valsts pasākumiem, kas pieņemti, ievērojot Regulas (ES) 2018/1139 71. pantu, kad tas steidzami vajadzīgs neparedzamos apstākļos, ja minētie pasākumi atšķiras no standartiem un ja tādēļ, ievērojot Čikāgas konvencijas 38. pantu, ir jāpaziņo par atšķirībām ICAO. Tādēļ ir arī pamats šajā lēmumā noteikt procedūru, kas jāievēro šādu atšķirību definēšanai. Minētajai procedūrai vajadzētu būt atkarīgai no pieņemto valsts pasākumu tvēruma un ilguma saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem, un tai būtu jāļauj dalībvalstīm bez kavēšanās izpildīt savas starptautiskās saistības saskaņā ar Čikāgas konvencijas 38. pantu. Minētajai procedūrai nevajadzētu skart Regulas (ES) 2018/1139 71. pantā paredzētos nosacījumus un procedūras.

(12)

To atšķirību pamatā, par kurām jāpaziņo ICAO, jo īpaši vajadzētu būt informācijai, kuru saskaņā ar Regula (ES) 2018/1139 90. panta 4. punktu attiecīgā gadījumā sniegusi Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra. Atšķirībās būtu jāvadās pēc formāta, kuru ICAO ir definējusi savā veidlapā paziņošanai par atbilstību vai par atšķirībām (Form on Notification of Compliance With or Differences), vai atšķirību elektroniskās reģistrācijas sistēmā, kad ICAO to pieprasa. Kad, ievērojot šo lēmumu, Savienības vārdā ieņemamo nostāju nosaka rakstiskā dokumentā, kuru Komisija iesniegusi Padomei apspriešanai un apstiprināšanai, šādā dokumentā attiecīgā gadījumā un katru gadījumu izskatot atsevišķi, būtu jānorāda, vai attiecībā uz paziņošanu par konkrētajām atšķirībām būtu jādod dalībvalstīm zināma elastība. Turklāt Komisijai vajadzētu censties šādu dokumentu sākt gatavot cik vien drīz iespējams, lai būtu pietiekami daudz laika šādai sagatavošanai, cita starpā jebkādām atbilstošām konsultācijām, kas būtu veicamas ekspertu līmenī.

(13)

Īstenojot šo lēmumu, nevajadzētu tikt pārkāptām dalībvalstu saistībām saskaņā ar Savienības tiesībām vai to starptautiskajām saistībām saskaņā ar Čikāgas konvenciju, jo īpaši attiecībā uz termiņa ievērošanu paziņošanai par atšķirībām ICAO.

(14)

Šo lēmumu piemēro ierobežotu laikposmu, proti, līdz tai ICAO padomes sesijai, kas seko nākamajai ICAO asamblejai, lai dotu iespēju Padomei izvērtēt šā lēmuma efektivitāti un, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, lemt par to, vai pagarināt vai nepagarināt tā piemērošanu, vai kā citādi to grozīt,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā (“ICAO”) attiecībā uz paziņošanu par atšķirībām no standartiem, kas iekļauti Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju (“Čikāgas konvencija”) 1., 6., 8., 14., 18. un 19. pielikumā aviācijas drošuma jomā, ciktāl šādi standarti ietilpst Savienības ekskluzīvā kompetencē, nosaka saskaņā ar šā lēmuma 2. un 3. pantā izklāstītajiem kritērijiem un procedūrām.

2. pants

Ja Savienības tiesību akti atšķiras no šā lēmuma 1. pantā minētajiem standartiem un ja tādējādi saskaņā ar Čikāgas konvencijas 38. pantu par atšķirībām no minētajiem standartiem ir jāpaziņo ICAO, Komisija laikus un vismaz divus mēnešus pirms jebkāda termiņa, kuru ICAO noteikusi atšķirību paziņošanai, iesniedz Padomei apspriešanai un apstiprināšanai rakstisku dokumentu, kura pamatā attiecīgā gadījumā jo īpaši ir informācija, kuru saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 90. panta 4. punktu sniegusi Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (EASA), detalizēti izklāstot atšķirības, par kurām jāpaziņo ICAO.

3. pants

1.   Ja dalībvalsts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 71. pantu pieņem valsts pasākumus, ar kuriem piešķir atbrīvojumus attiecībā uz atsevišķām fiziskām vai juridiskām personām vai kuru kopējais ilgums nepārsniedz astoņus mēnešus, un ja minētie valsts pasākumi atšķiras no šā lēmuma 1. pantā minētajiem standartiem, un ja saskaņā ar Čikāgas konvencijas 38. pantu par atšķirībām no minētajiem standartiem ir jāpaziņo, minētā dalībvalsts par visām paziņotajām atšķirībām nekavējoties informē Komisiju.

2.   Ja atbrīvojumi, ko piešķir saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 71. pantu, ir vispārēji piemērojami un ja to kopējais ilgums pārsniedz astoņus mēnešus, tad Komisija ne vēlāk kā divas nedēļas pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts par minētajiem atbrīvojumiem ir paziņojusi saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 71. panta 1. punktu, iesniedz Padomei apspriešanai un apstiprināšanai rakstisku dokumentu, kura pamatā jo īpaši ir informācija, ko saskaņā ar minētās regulas 90. panta 4. punktu sniegusi EASA, kā arī informācija, ko saskaņā ar minētās regulas 71. pantu sniegušas dalībvalstis, detalizēti izklāstot atšķirības, par kurām jāpaziņo ICAO.

4. pants

Īstenojot šo lēmumu, dalībvalstu saistības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai to starptautiskās saistības saskaņā ar Čikāgas konvencijas 38. pantu netiek pārkāptas.

5. pants

Nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem ICAO, pauž dalībvalstis.

6. pants

Šo lēmumu piemēro līdz 2022. gada 30. novembrim. Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, Padome lēmuma piemērošanu var pagarināt vai kā citādi to grozīt.

7. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2021. gada 11. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

J. P. MATOS FERNANDES


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES, un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.).

(2)  Komisijas Regula (ES) Nr. 1178/2011 (2011. gada 3. novembris), ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 311, 25.11.2011., 1. lpp.).

(3)  Komisijas Regula (ES) Nr. 748/2012 (2012. gada 3. augusts), ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju (OV L 224, 21.8.2012., 1. lpp.).

(4)  Komisijas Regula (ES) Nr. 965/2012 (2012. gada 5. oktobris), ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 296, 25.10.2012., 1. lpp.).

(5)  Komisijas Regula (ES) Nr. 139/2014 (2014. gada 12. februāris), ar ko nosaka prasības un administratīvās procedūras saistībā ar lidlaukiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 44, 14.2.2014., 1. lpp.).

(6)  Komisijas Regula (ES) Nr. 452/2014 (2014. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras gaisa kuģu ekspluatācijai, ko veic trešo valstu ekspluatanti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 216/2008 (OV L 133, 6.5.2014., 12. lpp.).

(7)  Komisijas Regula (ES) Nr. 1321/2014 (2014. gada 26. novembris) par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu (OV L 362, 17.12.2014., 1. lpp.).

(8)  Komisijas Regula (ES) 2015/640 (2015. gada 23. aprīlis) par lidojumderīguma papildu specifikācijām konkrēta veida ekspluatācijai un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 965/2012 (OV L 106, 24.4.2015., 18. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2111/2005 (2005. gada 14. decembris) par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi un gaisa transporta pasažieru informēšanu par apkalpojošā gaisa pārvadātāja identitāti un par Direktīvas 2004/36/EK 9. panta atcelšanu (OV L 344, 27.12.2005., 15. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 376/2014 (2014. gada 3. aprīlis) par ziņošanu, analīzi un turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atgadījumiem civilajā aviācijā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 996/2010 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/42/EK, Komisijas Regulas (EK) Nr. 1321/2007 un (EK) Nr. 1330/2007 (OV L 122, 24.4.2014., 18. lpp.).


5.7.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 236/55


PADOMES LĒMUMS (ES) 2021/1093

(2021. gada 28. jūnijs),

ar ko paredz īstenošanas noteikumus attiecībā uz Padomes datu aizsardzības speciālistu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 piemērošanu un datu subjektu tiesību ierobežojumiem saistībā ar Padomes datu aizsardzības speciālista uzdevumu izpildi un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 2004/644/EK

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 240. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (1), un jo īpaši tās 45. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (ES) 2018/1725 izklāsta principus un noteikumus, kas piemērojami visām Savienības iestādēm un struktūrām, un paredz, ka katra Savienības iestāde vai struktūra ieceļ datu aizsardzības speciālistu.

(2)

Regulas (ES) 2018/1725 45. panta 3. punktā ir noteikts, ka katra Savienības iestāde vai struktūra pieņem īstenošanas noteikumus attiecībā uz datu aizsardzības speciālistu (“īstenošanas noteikumi”). Īstenošanas noteikumiem jo īpaši būtu jāattiecas uz Padomes un Padomes Ģenerālsekretariāta datu aizsardzības speciālista (DAS) uzdevumiem, pienākumiem un pilnvarām.

(3)

Īstenošanas noteikumos būtu jāparedz arī procedūras datu subjektu tiesību īstenošanai un visu attiecīgo aktoru pienākumu izpildei Padomē un Padomes Ģenerālsekretariātā (PĢS) saistībā ar personas datu apstrādi.

(4)

Regulā (ES) 2018/1725 paredz skaidrus datu pārziņu pienākumus, jo īpaši attiecībā uz datu subjektu tiesībām. Īstenošanas noteikumiem būtu jānodrošina, ka Padome un PĢS vienoti un pārredzami pilda savus pārziņa pienākumus. Būtu jāparedz noteikumi, lai noteiktu, kas ir atbildīgs par apstrādes darbību, ko veic Padomes vai PĢS vārdā. Šajā sakarībā ir lietderīgi ieviest jēdzienu “deleģētais pārzinis”, lai precīzi noteiktu PĢS vienību pienākumus, jo īpaši attiecībā uz individuāliem lēmumiem par datu subjektu tiesībām. Turklāt ir lietderīgi ieviest jēdzienu “operatīvais pārzinis”, kurš, par to atbildot deleģētajam pārzinim, ir iecelts, lai nodrošinātu noteikumu ievērošanu praksē un apstrādātu datu subjektu pieprasījumus attiecībā uz apstrādes darbību. Lai precīzi norādītu PĢS pienākumus attiecībā uz katru apstrādes darbību, operatīvais pārzinis būtu precīzi jānorāda reģistrā veiktajā ierakstā. Operatīvā datu pārziņa iecelšana neliedz praksē izmantot kontaktpunktu, piemēram, funkcionālu pastkastīti, ko izveido datu subjektu pieprasījumiem.

(5)

Lai izpildītu savu virsuzdevumu, noteiktos gadījumos vairāki PĢS ģenerāldirektorāti vai dienesti kopīgi veic apstrādes darbību. Šādos gadījumos tiem būtu jānodrošina, ka ir noslēgtas iekšējas vienošanās, lai pārredzamā veidā noteiktu to attiecīgos pienākumus, ievērojot Regulu (ES) 2018/1725, jo īpaši attiecībā uz datu subjektu tiesībām, paziņošanu Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam (EDAU) un ierakstu veikšanu.

(6)

Lai atvieglotu deleģēto pārziņu pienākumu izpildi, katram PĢS ģenerāldirektorātam vai citam dienestam būtu jāieceļ datu aizsardzības koordinators. Datu aizsardzības koordinatoriem būtu jāpalīdz PĢS ģenerāldirektorātam vai citam dienestam visos personas datu aizsardzības aspektos un jāpiedalās PĢS datu aizsardzības koordinatoru tīkla darbībā, lai nodrošinātu Regulas (ES) 2018/1725 saskaņotu īstenošanu un interpretāciju.

(7)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 45. panta 1. punkta b) apakšpunktu, DAS var izdot papildu norādījumus attiecībā uz datu aizsardzības koordinatora funkciju.

(8)

Regulas (ES) 2018/1725 25. panta 1. punktā ir paredzēts, ka katra Savienības iestāde vai struktūra var ierobežot minētās regulas 14.–17., 19., 20. un 35. panta piemērošanu, kā arī tās 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto pārredzamības principu, ciktāl tā noteikumi atbilst minētās regulas 14.–17., 19. un 20. pantā paredzētajām tiesībām un pienākumiem.

(9)

Dažos gadījumos datu aizsardzības speciālistam var būt nepieciešams ierobežot datu subjektu tiesības, lai veiktu Regulas (ES) 2018/1725 45. pantā noteiktos uzraudzības, izmeklēšanas, revīzijas vai konsultatīvos uzdevumus, vienlaikus ievērojot personas datu aizsardzības standartus saskaņā ar minēto regulu. Ir jāpieņem iekšējie noteikumi, saskaņā ar kuriem DAS var ierobežot datu subjektu tiesības saskaņā ar minētās regulas 25. pantu (“iekšējie noteikumi”).

(10)

Iekšējie noteikumi būtu jāpiemēro visām datu apstrādes darbībām, ko Padome un PĢS veic, veicot DAS uzraudzības, izmeklēšanas, revīzijas vai konsultatīvos uzdevumus. Iekšējie noteikumi būtu jāpiemēro arī apstrādes darbībām, kas ietilpst uzdevumos, kuri ir saistīti ar DAS izmeklēšanas vai revīzijas funkciju, piemēram, tā veiktajām sūdzību izskatīšanas procedūrām. Iekšējie noteikumi būtu jāpiemēro arī attiecībā uz DAS veikto uzraudzību un apspriedēm ar to gadījumos, kad DAS sniedz palīdzību un sadarbojas ar PĢS ģenerāldirektorātiem un dienestiem nolūkos, kas nav saistīti ar tā administratīvās izmeklēšanas un revīzijas funkciju.

(11)

Padomei un PĢS var būt nepieciešams, balstoties uz Regulas (ES) 2018/1725 25. panta 1. punkta c), g) un h) apakšpunktā minētajiem pamatiem, piemērot ierobežojumus datu apstrādes darbībām, ko veic saistībā ar DAS uzraudzības, izmeklēšanas, revīzijas vai konsultatīvajiem uzdevumiem, ja tas ir nepieciešams, lai aizsargātu DAS veiktos uzdevumus, saistītās izmeklēšanas un procedūras, DAS izmeklēšanas un revīziju instrumentus un metodes, kā arī citu personu tiesības saistībā ar DAS uzdevumiem.

(12)

Efektīvas sadarbības labad Padomei un PĢS var nākties ierobežot datu subjektu tiesības, lai aizsargātu informāciju, kas satur personas datus, kuru avots ir citi PĢS ģenerāldirektorāti un dienesti, vai citas Savienības iestādes vai struktūras. Šajā nolūkā DAS būtu jāapspriežas ar minētajiem ģenerāldirektorātiem un dienestiem vai citām iestādēm vai struktūrām par attiecīgajiem ierobežojumu pamatojumiem un ierobežojumu nepieciešamību un samērīgumu.

(13)

DAS un attiecīgā gadījumā PĢS ģenerāldirektorātiem un dienestiem būtu pārredzamā veidā jāapstrādā visi ierobežojumi un attiecīgajā ierakstu sistēmā jāreģistrē visi ierobežojumu piemērošanas gadījumi.

(14)

Ievērojot Regulas (ES) 2018/1725 25. panta 8. punktu, pārziņi var atlikt informācijas sniegšanu vai atturēties no tās sniegšanas, pamatojoties uz ierobežojuma piemērošanu datu subjektam, ja tas jebkādā veidā apdraudētu ierobežojuma nolūka sasniegšanu. Konkrētāk, ja tiek piemērots minētās regulas 16. un 35. pantā paredzēto tiesību ierobežojums, šāda ierobežojuma paziņošana apdraudētu ierobežojuma nolūka sasniegšanu. Lai nodrošinātu, ka datu subjekta tiesības tikt informētam saskaņā ar šiem pantiem tiek ierobežotas tikai tik ilgi, kamēr ir spēkā informēšanas atlikšanas iemesli, DAS vai tiem PĢS ģenerāldirektorātiem vai dienestam, kuri piemēro ierobežojumu, būtu regulāri jāpārskata sava nostāja.

(15)

Ja tiek piemērots citu datu subjektu tiesību ierobežojums, DAS, katru gadījumu izskatot atsevišķi, būtu jāizvērtē, vai ierobežojuma paziņošana apdraudētu tā nolūka sasniegšanu.

(16)

Lai nodrošinātu atbilstību šim lēmumam, DAS būtu jāveic neatkarīgs pārskats par to, kā citi PĢS ģenerāldirektorāti vai dienesti piemēro ierobežojumus, pamatojoties uz šo lēmumu.

(17)

Visiem ierobežojumiem, ko piemēro, pamatojoties uz šo lēmumu, vajadzētu būt nepieciešamiem un samērīgiem demokrātiskā sabiedrībā.

(18)

EDAU tika informēts un ar to ir notikusi apspriešanās saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 41. panta 1. un 2. punktu, un tas sniedza atzinumu (2).

(19)

Regulas (ES) 2018/1725 īstenošanas noteikumi neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (3), Padomes Lēmumu 2004/338/EK, Euratom (4) un jo īpaši tā II pielikumu, Padomes Lēmumu 2013/488/ES (5) un jo īpaši tā pielikuma II daļas VI iedaļu, kā arī Padomes Ģenerālsekretāra / Augstā pārstāvja kopējās ārpolitikas un drošības politikas lietās 2001. gada 25. jūnija Lēmumu (6).

(20)

Padomes Lēmumā 2004/644/EK (7) ir paredzēti īstenošanas noteikumi saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001. Ar Regulu (ES) 2018/1725 no 2019. gada 11. decembra atcēla Regulu (EK) Nr. 45/2001. Lai nodrošinātu, ka ir piemērojams tikai viens īstenošanas noteikumu kopums, būtu jāatceļ Lēmums 2004/644/EK,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. IEDAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šajā lēmumā paredz noteikumus un procedūras, kā Padome un Padomes Ģenerālsekretariāts (PĢS) piemēro Regulu (ES) 2018/1725, un izklāsta turpmākus īstenošanas noteikumus attiecībā uz Padomes datu aizsardzības speciālistu (DAS).

2.   Šajā lēmumā ir paredzēti arī noteikumi, kas Padomei un PĢS ir jāievēro saistībā ar DAS uzraudzības, izmeklēšanas, revīzijas vai konsultatīvajiem uzdevumiem, atbilstoši Regulas (ES) 2018/1725 14., 15. un 16. pantam informējot datu subjektus par viņu personas datu apstrādi.

3.   Šajā lēmumā izklāsta nosacījumus, saskaņā ar kuriem Padome un PĢS saistībā ar DAS uzraudzības, izmeklēšanas, revīzijas vai konsultatīvajām darbībām var ierobežot Regulas (ES) 2018/1725 4., 14.–17., 19., 20. un 35. panta piemērošanu, kā tas noteikts minētās regulas 25. panta 1. punkta c), g) un h) apakšpunktā.

4.   Šo lēmumu piemēro personas datu apstrādei, ko Padome un PĢS veic, lai veiktu Regulas (ES) 2018/1725 45. pantā minētos DAS uzdevumus vai saistībā ar tiem.

2. pants

Pārziņa

Šajā lēmumā Padomi un PĢS uzskata par pārzini Regulas (ES) 2018/1725 3. panta 8) punkta nozīmē.

3. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

1)

“datu aizsardzības speciālists” (DAS) ir persona, kuru Padomes ģenerālsekretārs ir iecēlis, ievērojot Regulas (ES) 2018/1725 43. pantu;

2)

“DAS uzdevumi” ir Regulas (ES) 2018/1725 45. pantā minētie uzdevumi;

3)

“PĢS personāls” ir visi PĢS ierēdņi un jebkura cita persona, uz kuru attiecas Padomes Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (8), ar ko nosaka Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (“Civildienesta noteikumi”), vai kuras strādā PĢS uz līguma pamata (proti, praktikanti, padomdevēji, darbuzņēmēji, dalībvalstu norīkotas amatpersonas);

4)

“deleģētais pārzinis” ir PĢS ģenerāldirektorāta vai dienesta vadītājs, kurš viens pats vai kopīgi ar citiem nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus Padomes vai PĢS vārdā, pildot minētā ģenerāldirektorāta vai dienesta virsuzdevumu;

5)

“operatīvais pārzinis” ir PĢS vidējā vai augstākā vadības līmeņa darbinieks, kuru deleģētais pārzinis ir izraudzījies, lai palīdzētu viņam nodrošināt atbilstību Regulai (ES) 2018/1725 attiecībā uz apstrādes darbībām, par kurām viņš ir atbildīgs, un lai tas būtu galvenais kontaktpunkts datu subjektiem;

6)

“datu aizsardzības koordinators” ir PĢS darbinieks, kas katrā PĢS ģenerāldirektorātā vai citā dienestā, apspriežoties ar DAS, ir iecelts, lai palīdzētu ģenerāldirektorātam vai dienestam visos personas datu aizsardzības aspektos un ciešā sadarbībā ar DAS risinātu datu aizsardzības jautājumus kā tā pārstāvis.

2. IEDAĻA

DATU AIZSARDZĪBAS SPECIĀLISTS

4. pants

DAS iecelšana un statuss

1.   Padomes ģenerālsekretārs ieceļ DAS no PĢS personāla un viņu reģistrē Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (“EDAU”) reģistrā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 43. pantu.

2.   Datu aizsardzības speciālistu (DAS) izraugās, pamatojoties uz viņa profesionālo kvalifikāciju un jo īpaši speciālām zināšanām datu aizsardzības tiesību un prakses jomā, un spēju pildīt Regulas (ES) 2018/1725 45. pantā minētos uzdevumus. DAS ir arī labas zināšanas par PĢS, tā struktūru un administratīvajiem noteikumiem un procedūrām. Lai veiktu savus uzdevumus, DAS tiek atbrīvots no jebkādiem citiem PĢS uzdevumiem.

3.   DAS ieceļ uz pieciem gadiem, un viņu var iecelt atkārtoti.

4.   DAS un viņa darbinieki ir tieši piesaistīti Padomes ģenerālsekretāram un tieši atskaitās viņam.

5.   Pildot savus uzdevumus DAS rīkojas neatkarīgi un nesaņem nekādus norādījumus no Padomes ģenerālsekretāra, no deleģētajiem pārziņiem vai operatīvajiem pārziņiem vai no jebkuras citas personas attiecībā uz Regulas (ES) 2018/1725 noteikumu iekšēju piemērošanu vai savu sadarbību ar EDAU.

6.   Padome un PĢS atbalsta datu aizsardzības speciālistu Regulas (ES) 2018/1725 45. pantā minēto uzdevumu izpildē, nodrošinot resursus, kas nepieciešami, lai veiktu minētos uzdevumus un nodrošinātu piekļuvi personas datiem un apstrādes darbībām un lai viņš uzturētu speciālās zināšanas.

7.   Datu aizsardzības speciālistu neatlaiž, un viņam nepiemēro sankcijas par viņa uzdevumu veikšanu. DAS var atlaist tikai saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 44. panta 8. punktu. Lai saņemtu EDAU piekrišanu šādai atlaišanai, ievērojot minēto pantu, ar EDAU apspriežas rakstiski. Minētās piekrišanas kopiju nosūta DAS.

8.   PĢS, jo īpaši deleģētie pārziņi un operatīvie pārziņi, nodrošina, ka DAS tiek pienācīgi un laikus iesaistīts visos jautājumos saistībā ar personas datu aizsardzību.

5. pants

Uzdevumi un pienākumi

1.   DAS veic visus Regulas (ES) 2018/1725 45. pantā paredzētos uzdevumus. Jo īpaši DAS:

a)

nodrošina, ka Padome un PĢS piemēro un īsteno Regulu (ES) 2018/1725, un uzrauga atbilstību minētajai regulai un piemērojamajam tiesiskajam regulējumam par personas datu aizsardzību;

b)

konsultē Padomes ģenerālsekretāru, deleģētos pārziņus un operatīvos pārziņus jautājumos, kas attiecas uz datu aizsardzības noteikumu piemērošanu;

c)

konsultē un palīdz deleģētajiem pārziņiem un operatīvajiem pārziņiem veikt novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 39. un 40. pantu;

d)

nodrošina, ka apstrādes darbības negatīvi neietekmē datu subjektu tiesības un brīvības;

e)

uzlabo informētību par piemērojamo tiesisko regulējumu attiecībā uz personas datu aizsardzību un veicina personas datu aizsardzības kultūras izveidi PĢS.

Jautājumos, kas attiecas uz Regulas (ES) 2018/1725 piemērošanu vai interpretāciju, ar DAS var apspriesties ģenerālsekretārs, attiecīgie pārziņi, Personāla komiteja un jebkura fiziska persona, neizmantojot oficiālos kanālus.

2.   DAS uztur apstrādes darbību ierakstu reģistru un dara to publiski pieejamu saskaņā ar 12. pantu.

3.   DAS uztur iekšēju reģistru par personas datu aizsardzības pārkāpumiem Regulas (ES) 2018/1725 3. panta 16) punkta nozīmē.

4.   DAS pēc pieprasījuma konsultē deleģēto pārzini par Regulas (ES) 2018/1725 14.–22., 35. un 36. panta, kā arī 4. panta piemērošanas ierobežojuma piemērošanu.

5.   DAS organizē un vada regulāras datu aizsardzības koordinatoru sanāksmes.

6.   DAS iesniedz Padomes ģenerālsekretāram gada pārskatu par savu darbību un dara to pieejamu PĢS personālam.

7.   DAS sadarbojas ar citu Savienības iestāžu un struktūru ieceltiem datu aizsardzības speciālistiem un regulāri apmeklē EDAU vai citu Savienības iestāžu un struktūru datu aizsardzības inspektoru sasauktās sanāksmes, lai veicinātu labu sadarbību, jo īpaši apmainoties ar pieredzi un paraugpraksi.

8.   DAS uzskata par deleģēto pārzini attiecībā uz apstrādes darbībām, ko veic, pildot savus uzdevumus.

6. pants

Pilnvaras

Pildot uzticētos uzdevumus un pienākumus, DAS:

a)

jebkurā laikā ir piekļuve datiem, kas ir apstrādes darbību priekšmets, kā arī visiem birojiem, datu apstrādes iekārtām un datu nesējiem;

b)

var pieprasīt juridiskus atzinumus no Padomes Juridiskā dienesta;

c)

var lūgt citu atbalstu no attiecīgajiem PĢS ģenerāldirektorātiem un dienestiem;

d)

var piešķirt lietas attiecīgajiem PĢS ģenerāldirektorātiem un dienestiem, lai tie veiktu attiecīgus pēcpasākumus;

e)

pēc pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var, ievērojot 14. pantā noteikto kārtību, izmeklēt jautājumus un notikumus, kas tieši saistīti ar DAS uzdevumiem;

f)

var ierosināt Padomes ģenerālsekretāram administratīvus pasākumus un sniegt vispārīgus ieteikumus par Regulas (ES) 2018/1725 atbilstīgu piemērošanu;

g)

var sniegt ieteikumus, kā praktiski uzlabot Regulas (ES) 2018/1725 piemērošanu, PĢS, deleģētajiem pārziņiem un operatīvajiem pārziņiem, tostarp:

i)

aicināt deleģēto pārzini vai apstrādātāju izpildīt datu subjekta pieprasījumu attiecībā uz savu tiesību izmantošanu, ievērojot Regulu (ES) 2018/1725;

ii)

brīdināt deleģēto pārzini vai apstrādātāju, ja apstrādes darbība pārkāpj Regulas (ES) 2018/1725 noteikumus, un attiecīgā gadījumā aicināt to konkrētā veidā un konkrētā laikposmā nodrošināt apstrādes darbību atbilstību;

iii)

aicināt deleģēto pārzini vai apstrādātāju apturēt datu plūsmu pie saņēmēja dalībvalstī, trešā valstī vai pie starptautiskas organizācijas;

iv)

pieprasīt, lai deleģētais pārzinis vai apstrādātājs noteiktā termiņā ziņotu DAS par pēcpasākumiem, kas veikti, ņemot vērā DAS ieteikumu vai padomu;

h)

var pieprasīt informācijas un sakaru tehnoloģiju ārējo ekspertu pakalpojumus pēc iepriekšējas vienošanās ar kredītrīkotāju atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES, Euratom) 2018/1046 (9);

i)

aicina piedalīties attiecīgajās PĢS valdēs un komitejās ikreiz, kad tiek apspriesti ar personas datu apstrādi saistīti jautājumi, un var ierosināt attiecīgus punktus minēto valžu un komiteju darba kārtībā;

j)

var informēt PĢS iecēlējinstitūciju par to, ka kāds PĢS darbinieks neievēro Regulā (ES) 2018/1725 noteiktos pienākumus, un ierosināt sākt administratīvu izmeklēšanu, lai, iespējams, piemērotu minētās regulas 69. pantā paredzētās sankcijas;

k)

atbild par sākotnējiem lēmumiem attiecībā uz pieprasījumiem par piekļuvi tā biroja rīcībā esošajiem dokumentiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001, apspriežoties ar attiecīgajiem PĢS dienestiem.

3. IEDAĻA

AKTORU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI DATU AIZSARDZĪBAS JOMĀ

7. pants

Apspriešanās ar DAS un tā informēšana

1.   Pārziņi iesaista DAS tādu darbību plānošanā un apspriešanā, kas ietver personas datu apstrādi. DAS tiek informēts par visām apstrādes darbībām, kā arī par jebkādām būtiskām izmaiņām esošā apstrādes darbībā.

2.   Datu aizsardzības speciālistu informē par PĢS iekšējo piezīmju un lēmumu projektiem, kas ir tieši saistīti ar Regulas (ES) 2018/1725 iekšēju piemērošanu.

3.   DAS tiek informēts par visiem kontaktiem ar ārējām personām saistībā ar Regulas (ES) 2018/1725 iekšējo piemērošanu un par jebkādu mijiedarbību ar EDAU, jo īpaši tad, ja ar EDAU apspriežas vai tas tiek informēts, ievērojot minētās regulas 40. un 41. pantu.

4.   Ar DAS apspriežas par kopīgo pārziņu vienošanos projektiem un par datu aizsardzības līguma klauzulu vai citu tiesību aktu projektiem, ja personas datus apstrādā apstrādātājs.

8. pants

Deleģētie pārziņi

1.   Deleģētie pārziņi ir atbildīgi par to, lai tiktu nodrošināts, ka visas viņu pārziņā esošās apstrādes darbības atbilst Regulai (ES) 2018/1725.

2.   Deleģētie pārziņi jo īpaši:

a)

izraugās operatīvo pārzini, kas palīdz deleģētajam pārzinim nodrošināt atbilstību Regulai (ES) 2018/1725, jo īpaši attiecībā uz datu subjektiem;

b)

saglabā ierakstus par apstrādes darbībām, par kurām tie ir atbildīgi, un nodrošina, ka ierakstus un ar to saistīto paziņojumu par privātumu operatīvais kontrolieris iesniedz DAS iekļaušanai 12. pantā minētajā reģistrā;

c)

atbild par to apstrādātāju un apakšapstrādātāju darbībām, kuri apstrādā personas datus to vārdā, un nodrošina, ka apstrādi reglamentē līgums vai cits tiesību akts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 29. panta 3. punktu.

3.   Deleģētie pārziņi nodrošina, ka DAS tiek savlaicīgi iesaistīts visos jautājumos, kas saistīti ar personas datiem, un ievieš atbilstīgas vienošanās, lai nodrošinātu, ka datu aizsardzības koordinators tiek pienācīgi iesaistīts visos jautājumos, kas saistīti ar datu aizsardzību viņu PĢS ģenerāldirektorātā vai citā dienestā.

4.   Deleģētie pārziņi nodrošina, ka ir ieviesti atbilstīgi tehniskie un organizatoriskie pasākumi, lai parādītu, ka apstrādes darbības atbilst Regulai (ES) 2018/1725, un sniedz PĢS darbiniekiem adekvātus norādījumus, lai nodrošinātu gan apstrādes konfidencialitāti, gan tādu drošības līmeni, kas atbilst ar apstrādi saistītajiem riskiem. Atlasot šos pasākumus, tie var apspriesties ar DAS.

5.   Deleģētie pārziņi ziņo DAS par to, kā tiek izskatīts jebkurš pieprasījums, kas saņemts no datu subjekta par viņa tiesību īstenošanu, un palīdz DAS un EDAU veikt viņu attiecīgos pienākumus, jo īpaši, sniedzot informāciju atbildē uz viņu pieprasījumiem 30 dienu laikā.

6.   Deleģētie pārziņi atbild par Regulas (ES) 2018/1725 14.–22., 35. un 36. panta, kā arī minētās regulas 4. panta piemērošanas ierobežojuma piemērošanu saskaņā ar attiecīgajiem iekšējiem noteikumiem. Piemērojot šādu ierobežojumu un visā procedūras laikā deleģētie pārziņi iesaista DAS.

7.   Deleģētie pārziņi nodrošina, ka ir ieviestas iekšējas vienošanās ar citiem PĢS ģenerāldirektorātiem vai dienestiem, ja deleģētais pārzinis apstrādes darbības veic kopā ar minētajiem PĢS ģenerāldirektorātiem vai dienestiem vai ja tie veic daļu no deleģētā pārziņa apstrādes darbībām.

Pirmajā daļā minētās vienošanās nosaka deleģēto pārziņu un citu PĢS ģenerāldirektorātu vai dienestu attiecīgos pienākumus izpildīt tiem piemērojamās datu aizsardzības prasības. Minētās vienošanās jo īpaši ietver pasākumus, ko veic, lai identificētu deleģēto pārzini, kurš norāda apstrādes darbības līdzekļus un nolūkus, kā arī apstrādes darbības operatīvo pārzini un attiecīgā gadījumā personas vai vienības, kurām ir jāpalīdz operatīvajam pārzinim, cita starpā sniedzot informāciju datu aizsardzības pārkāpumu gadījumā vai datu subjektu tiesību nodrošināšanas nolūkā.

9. pants

Operatīvie pārziņi

1.   Operatīvie pārziņi palīdz deleģētajam pārzinim nodrošināt atbilstību Regulai (ES) 2018/1725 attiecībā uz apstrādes darbībām, par kurām viņš ir atbildīgs, un tie kalpo par galveno kontaktpunktu datu subjektiem.

2.   Operatīvie pārziņi jo īpaši:

a)

saņem un apstrādā visus datu subjektu pieprasījumus;

b)

sagatavo to atbildībā esošo apstrādes darbību ierakstus un saistīto paziņojumu par privātumu, apspriežoties ar datu aizsardzības koordinatoru;

c)

nodrošina, ka līgumi vai citi tiesību akti, kas reglamentē personas datu apstrādi, ko veic apstrādātājs, atbilst Regulai (ES) 2018/1725, un apspriežas ar DAS par datu aizsardzības līguma klauzulu projektiem;

d)

nodrošina, ka ir pieejama dokumentācija, kas parāda atbilstību Regulai (ES) 2018/1725.

3.   Operatīvie pārziņi personas datu aizsardzības pārkāpumu gadījumā bez nepamatotas kavēšanās informē DAS un sniedz viņam visu nepieciešamo informāciju, kas tiem ļauj nodrošināt, ka Padome ievēro pienākumus attiecībā uz personas datu aizsardzības pārkāpumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 34. un 35. pantu.

4.   Koordinācijā ar deleģēto pārzini un DAS operatīvie pārziņi personas datu aizsardzības pārkāpumu gadījumā, ja nepieciešams, paziņo EDAU. Attiecīgā gadījumā tie arī informē datu subjektus.

5.   Operatīvie pārziņi nodrošina, ka datu aizsardzības koordinators ir informēts par visiem jautājumiem, kas saistīti ar datu aizsardzību.

6.   Operatīvie pārziņi novērtē risku datu subjekta tiesībām un brīvībām saistībā ar apstrādes darbībām, par kurām tie ir atbildīgi, un attiecīgā gadījumā veic novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību. Veicot minētos ietekmes novērtējumus un jautājumā par vajadzību pēc iepriekšējas apspriešanās saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 39. un 40. pantu operatīvie pārziņi konsultējas ar DAS.

7.   Operatīvie pārziņi pēc deleģētā pārziņa pieprasījuma veic jebkurus citus šā lēmuma darbības jomā ietilpstošos uzdevumus.

10. pants

Datu aizsardzības koordinatori

1.   Katrs PĢS ģenerāldirektorāts vai cits dienests, apspriežoties ar DAS, ieceļ vienu vai vairākus datu aizsardzības koordinatorus, kas viņa PĢS ģenerāldirektorātā vai citā dienestā palīdz deleģētajam pārzinim un operatīvajiem pārziņiem visos aspektos, kas saistīti ar personas datu aizsardzību.

2.   Datu aizsardzības koordinatorus izvēlas, pamatojoties uz viņu zināšanām un pieredzi saistībā ar attiecīgā PĢS ģenerāldirektorāta vai cita dienesta darbību, piemērotību ieņemamajam amatam, kompetencēm saistībā ar datu aizsardzību, zināšanām par informācijas sistēmu principiem un saziņas prasmēm. Jaunieceltie datu aizsardzības koordinatori sešu mēnešu laikā pēc iecelšanas pabeidz apmācību, lai iegūtu savu funkciju pildīšanai nepieciešamās kompetences. Datu aizsardzības koordinators, kas iepriekš divu gadu laikā pirms iecelšanas amatā ir strādājis kā kontaktpersona citā PĢS ģenerāldirektorātā vai citā dienestā, ir atbrīvots no minētās apmācības prasības.

3.   Datu aizsardzības koordinatora funkcija ir ietverta katra PĢS darbinieka, kas iecelts kā kontaktpersona, darba aprakstā. Gada novērtējuma ziņojumā sniedz norādes par viņu pienākumiem un sasniegumiem.

4.   Datu aizsardzības koordinatorus pienācīgi un savlaicīgi iesaista visos jautājumos, kas saistīti ar datu aizsardzību viņu PĢS ģenerāldirektorātā vai citā dienestā, un viņi pilda savus pienākumus ciešā sadarbībā ar DAS.

5.   Datu aizsardzības koordinatoriem ir tiesības saņemt no pārziņiem un personāla adekvātu un nepieciešamu informāciju, kas vajadzīga, lai veiktu viņiem uzticētos pienākumus savā PĢS ģenerāldirektorātā vai citā dienestā. Tas neietver piekļuvi personas datiem, kas apstrādāti deleģētā pārziņa atbildībā; datu aizsardzības koordinatori piekļūst personas datiem tikai tad, ja tas ir nepieciešams viņu uzdevumu izpildei.

6.   Datu aizsardzības koordinatori uzlabo informētību par datu aizsardzības jautājumiem un palīdz deleģētajiem pārziņiem savā PĢS ģenerāldirektorātā vai citā dienestā izpildīt viņu pienākumus, jo īpaši attiecībā uz:

a)

Regulas (ES) 2018/1725 īstenošanu;

b)

operatīvo pārziņu identificēšanu un apstrādes darbību ierakstu un paziņojumu par privātumu sagatavošanu pirms to iesniegšanas DAS;

c)

visu PĢS ģenerāldirektorāta vai cita dienesta esošo apstrādes darbību saraksta sastādīšanu.

7.   Datu aizsardzības koordinatori palīdz operatīvajiem pārziņiem savā PĢS ģenerāldirektorātā vai citā dienestā izpildīt viņu pienākumus, jo īpaši attiecībā uz:

a)

apstrādes darbību ierakstu un paziņojumu par privātumu sagatavošanu pirms to iesniegšanas DAS;

b)

apstrādes dokumentēšanu;

c)

datu subjektu pieprasījumu apstrādi;

d)

rīcību saistībā ar datu aizsardzības pārkāpumiem.

11. pants

PĢS personāls

PĢS personāls palīdz nodrošināt Regulas (ES) 2018/1725 piemērošanu un īstenošanu. PĢS personālam ir piekļuve personas datiem vai tas šādus datus apstrādā tikai saskaņā ar deleģētā pārziņa vai operatīvā pārziņa norādījumiem, ja vien tas tam nav prasīts Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos.

4. IEDAĻA

CITI PIENĀKUMI UN PROCEDŪRAS

12. pants

Reģistrs

1.   DAS uztur apstrādes darbību reģistru un nodrošina, ka reģistrs ir pieejams DAS tīmekļa vietnē PĢS iekštīklā un Padomes tīmekļa vietnē.

2.   Operatīvais pārzinis paziņo DAS par jebkuru personas datu apstrādes darbību un iesniedz apstrādes darbību ierakstus un saistīto paziņojumu par privātumu, izmantojot veidlapu, kas pieejama PĢS iekštīklā (zem “Datu aizsardzība”). Paziņojumu elektroniski pārsūta DAS. Pēc apspriešanās ar DAS deleģētais pārzinis apstiprina ierakstu un saistīto paziņojumu par privātumu, un DAS tos publicē reģistrā.

3.   Ierakstā iekļauj visu Regulas (ES) 2018/1725 31. pantā norādīto informāciju. Tomēr DAS reģistrā ievadītā informācija izņēmuma kārtā var būt ierobežota, ja tas vajadzīgs, lai nodrošinātu konkrētas apstrādes darbības drošību. Jebkuras izmaiņas, kas ietekmē šādu informāciju, operatīvais pārzinis tūlīt dara zināmas DAS.

13. pants

Datu aizsardzības pārkāpumi

1.   Ja notiek personas datu aizsardzības pārkāpums, deleģētais pārzinis vai operatīvais pārzinis bez nepamatotas kavēšanās vēršas pēc palīdzības pie datu aizsardzības koordinatora un informē DAS par incidentu, un sniedz viņam visu nepieciešamo informāciju, kas viņam ļauj nodrošināt, ka Padome, ievērojot Regulas (ES) 2018/1725 34. un 35. pantu, izpilda pienākumu paziņot un informēt par personas datu aizsardzības pārkāpumiem.

2.   DAS izveido un uztur personas datu aizsardzības pārkāpumu iekšējo reģistru. Deleģētie pārziņi un operatīvie pārziņi sniedz informāciju, kas jāiekļauj reģistra pilnīgošanai.

3.   Deleģētie pārziņi un operatīvie pārziņi sagatavo paziņojumu EDAU, apspriežoties ar DAS, izņemot gadījumus, kad ir maz ticams, ka personas datu aizsardzības pārkāpums varētu apdraudēt fizisku personu tiesības un brīvības.

14. pants

Izmeklēšanas

1.   Pēc savas iniciatīvas vai pēc deleģētā pārziņa, operatīvā pārziņa, apstrādātāja, Personāla komitejas vai jebkura indivīda pieprasījuma DAS var izmeklēt jautājumus un gadījumus, kas ir saistīti ar viņa uzdevumiem, un ziņot par rezultātiem personai, kura pasūtījusi attiecīgo izmeklēšanu, vai deleģētajam pārzinim, operatīvajam pārzinim vai apstrādātājam.

2.   Pieprasījumus veikt izmeklēšanu rakstiskā formā nosūta DAS. Ja tiesības pieprasīt izmeklēšanu izmantotas klaji ļaunprātīgi, piemēram, ja viens un tas pats indivīds pirms īsa laika iesniedzis identisku pieprasījumu, DAS nav pienākuma ziņot par rezultātiem pieprasījuma iesniedzējam.

3.   Piecpadsmit dienās no pieprasījuma veikt izmeklēšanu saņemšanas DAS nosūta saņemšanas apliecinājumu personai, kas iesniegusi pieprasījumu, un pārliecinās par to, vai pieprasījums ir jāuzskata par konfidenciālu.

4.   Deleģētajam pārzinim, kas ir atbildīgs par datu apstrādes darbību, par kuru tiek pieprasīts veikt izmeklēšanu, DAS prasa iesniegt ziņojumu par attiecīgo jautājumu. Deleģētais pārzinis sniedz atbildi DAS 15 dienu laikā. DAS var pieprasīt papildu informāciju no deleģētā pārziņa, operatīvā pārziņa, apstrādātāja vai citiem attiecīgiem PĢS dienestiem. Vajadzības gadījumā viņš par šo jautājumu var pieprasīt atzinumu no Padomes Juridiskā dienesta. Pieprasītā informācija vai atzinums DAS tiek sniegts 30 dienu laikā.

5.   Vēlākais trīs mēnešos pēc pieprasījuma veikt izmeklēšanu saņemšanas DAS ziņo par rezultātiem pieprasītājam. Šo termiņu var apturēt līdz laikam, kad DAS būs saņēmis visu nepieciešamo informāciju, ko viņš var būt pieprasījis.

6.   Neviens necieš no aizsprieduma tādēļ, ka DAS ir darīta zināma lieta, kas ietver iespējamu Regulas (ES) 2018/1725 pārkāpumu.

15. pants

Vispārīgi noteikumi datu subjektu realizētai tiesību īstenošanai

1.   Datu subjektu tiesības, kas noteiktas Regulas (ES) 2018/1725 14.–24. pantā, var īstenot tikai datu subjekts vai viņa pienācīgi pilnvarots pārstāvis.

2.   Datu subjekts rakstiski adresē pieprasījumus operatīvajam pārzinim, kopiju nosūtot DAS. Vajadzības gadījumā DAS palīdz datu subjektam identificēt attiecīgo operatīvo pārzini. Pieprasījumu var adresēt elektroniski, un tajā iekļauj:

a)

datu subjekta uzvārdu, vārdu un kontaktinformāciju un pieprasījuma datumu;

b)

norādi par īstenojamajām tiesībām un attiecīgā gadījumā ar pieprasījumu saistītos apliecinošos dokumentus;

c)

attiecīgo personas datu kategoriju vai kategorijas.

3.   Operatīvais pārzinis datu subjektam nosūta saņemšanas apliecinājumu piecu darbdienu laikā no pieprasījuma reģistrācijas. Ja pieprasījums ir neskaidrs vai nepilnīgs, operatīvais pārzinis lūdz jebkādus nepieciešamus precizējumus. Regulas (ES) 2018/1725 14. panta 3. un 4. punktā paredzētais piemērojamais termiņš nesākas, iekams šie jautājumi nav pilnībā precizēti.

4.   Operatīvais pārzinis pārbauda datu subjekta identitāti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 14. panta 6. punktu. Identitātes pārbaudes laikā minētās regulas 14. panta 3. un 4. punktā paredzētie piemērojamie termiņi nesākas.

5.   Operatīvais pārzinis vai nu apmierina datu subjekta pieprasījumu, vai arī rakstiski izklāsta pilnīga vai daļēja atteikuma iemeslus, termiņos, kas noteikti Regulas (ES) 2018/1725 14. panta 3. un 4. punktā.

6.   Ja datu subjekts ir iesniedzis ļoti sarežģītu pieprasījumu vai, īstenojot savas tiesības, ir pieļāvis pārkāpumus vai acīmredzamu ļaunprātīgu izmantošanu, ja pieprasījuma apstrāde varētu apdraudēt citu datu subjektu tiesības un brīvības vai ja datu subjekts apgalvo, ka apstrāde ir nelikumīga, operatīvais pārzinis apspriežas ar DAS.

16. pants

90. panta sūdzības

Ja sūdzība Civildienesta noteikumu 90. panta izpratnē (“90. panta sūdzība”) attiecas uz jautājumu, kas saistīts ar personas datu apstrādi, iecēlējinstitūcija apspriežas ar DAS. Neskarot 90. panta sūdzības pieņemamību, PĢS darbinieks 90. panta sūdzībā norāda, vai vienlaikus ir iesniegta sūdzība EDAU. DAS sniedz savu atzinumu rakstiski ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā pēc iecēlējinstitūcijas pieprasījuma saņemšanas. Ja, šim termiņam beidzoties, DAS nav sniedzis atzinumu, tas vairs netiek pieprasīts. Iecēlējinstitūcijai DAS atzinums nav saistošs.

5. IEDAĻA

DATU SUBJEKTU TIESĪBU IEROBEŽOJUMI DAS UZDEVUMU PILDĪŠANAS KONTEKSTĀ

17. pants

Izņēmumi un ierobežojumi

1.   Īstenojot savus pienākumus attiecībā uz datu subjektu tiesībām, ievērojot Regulu (ES) 2018/1725, Padome vai PĢS apsver, vai ir piemērojams kāds no minētajā regulā paredzētajiem izņēmumiem.

2.   Ievērojot šā lēmuma 18.–22. pantu, Padome vai PĢS var saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 25. panta 1. punkta c), g) un h) apakšpunktu ierobežot minētās regulas 14.–17., 19., 20. un 35. panta piemērošanu, kā arī minētās regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktā pārredzamības principa piemērošanu, ciktāl minētā panta noteikumi attiecas uz tiesībām un pienākumiem, kas paredzēti minētās regulas 14.–17., 19. un 20. pantā, ja minēto tiesību un pienākumu īstenošana apdraudētu DAS uzdevumu izpildi, tostarp tiktu atklāti tā izmeklēšanas vai revīzijas instrumenti un metodes, vai negatīvi ietekmētu citu datu subjektu tiesības un brīvības.

3.   Ievērojot šā lēmuma 18.–22. pantu, Padome vai PĢS var ierobežot šā panta 2. punktā minētās tiesības un pienākumus attiecībā uz personas datiem, ko DAS ieguvis no PĢS ģenerāldirektorātiem vai dienestiem vai citām Savienības iestādēm vai struktūrām. Padome vai PĢS to var darīt, ja minētie PĢS ģenerāldirektorāti vai dienesti vai citas iestādes vai struktūras varētu minēto tiesību un pienākumu īstenošanu ierobežot, pamatojoties uz citiem Regulas (ES) 2018/1725 25. pantā minētajiem tiesību aktiem, vai saskaņā ar minētās regulas IX nodaļu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/794 (10) vai Padomes Regulu (ES) 2017/1939 (11).

Pirms ierobežojumu piemērošanas pirmajā daļā minētajos apstākļos Padome vai PĢS apspriežas ar attiecīgo Savienības iestādi vai struktūru, izņemot, ja ir skaidrs, ka ierobežojuma piemērošana ir paredzēta kādā no pirmajā daļā minētajiem aktiem.

4.   Visi 2. punktā minētie tiesību un pienākumu ierobežojumi ir nepieciešami un samērīgi, ņemot vērā riskus datu subjektu tiesībām un brīvībām.

18. pants

Informācijas sniegšana datu subjektiem

1.   Padomes Ģenerālsekretariāts Padomes tīmekļa vietnē publicē datu aizsardzības paziņojumus, kas datu subjektus informē par DAS uzdevumiem, kuru ietvaros tiek apstrādāti viņu personas dati.

2.   PĢS atbilstošā formātā individuāli informē jebkuru fizisku personu, kuru tas uzskata par personu, kuru skar DAS uzdevumi.

3.   Ja PĢS pilnībā vai daļēji ierobežo ša panta 2. punktā minēto datu subjektu informēšanu, PĢS sagatavo ierakstu par ierobežojuma iemesliem un tos reģistrē saskaņā ar 21. pantu.

19. pants

Datu subjektu tiesības uz piekļuvi, tiesības uz dzēšanu un tiesības uz apstrādes ierobežošanu

1.   Ja Padome vai PĢS pilnībā vai daļēji ierobežo datu subjektu tiesības piekļūt personas datiem, tiesības uz dzēšanu vai tiesības uz apstrādes ierobežošanu, kas minētas attiecīgi Regulas (ES) 2018/1725 17., 19. un 20. pantā, tie savā atbildē uz pieprasījumu par piekļuvi, dzēšanu vai apstrādes ierobežošanu informē attiecīgo datu subjektu par piemēroto ierobežojumu un par tā galvenajiem iemesliem, kā arī par iespēju iesniegt sūdzību EDAU vai vērsties ar pārsūdzību Eiropas Savienības Tiesā.

2.   Informācijas sniegšanu par 1. punktā minētā ierobežojuma iemesliem var atlikt, izlaist vai atteikt, kamēr vien šāda informācijas sniegšana apdraudētu ierobežošanas nolūku. Padome sniedz informāciju datu subjektam, tiklīdz šāda informācija neapdraud minēto nolūku.

3.   PĢS sagatavo ierakstu par ierobežojuma iemesliem un tos reģistrē saskaņā ar 21. pantu.

20. pants

Datu subjekta informēšana par personas datu aizsardzības pārkāpumu

Ja Padome vai PĢS ierobežo datu subjekta informēšanu par personas datu aizsardzības pārkāpumu atbilstoši Regulas (ES) 2018/1725 35. pantam, PĢS sagatavo ierakstu par ierobežojuma iemesliem un tos reģistrē saskaņā ar šā lēmuma 21. pantu.

21. pants

Ierobežojumu ieraksta veikšana un reģistrēšana

1.   PĢS ieraksta visu, ievērojot šo lēmumu, piemēroto ierobežojumu iemeslus, tostarp ierobežojuma nepieciešamības un samērīguma novērtējumu katrā konkrētajā gadījumā, ņemot vērā attiecīgos Regulas (ES) 2018/1725 25. panta 2. punkta elementus.

Šajā nolūkā ierakstā norāda, kā jebkuru no minētās regulas 14.–17., 19., 20. un 35. pantā minēto tiesību vai tās 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktā pārredzamības principa īstenošana apdraudētu šajā lēmumā noteiktās DAS darbības vai, ievērojot šā lēmuma 17. panta 2. vai 3. punktu, piemēroto ierobežojumu īstenošanu vai negatīvi ietekmētu citu datu subjektu tiesības un brīvības.

2.   Ierakstu un attiecīgā gadījumā dokumentus, kuros ietverti attiecīgie faktiskie un juridiskie elementi, reģistrē. Tos pēc pieprasījuma dara pieejamus EDAU.

22. pants

Ierobežojumu ilgums

1.   Ierobežojumus, kas minēti 18., 19. un 20. pantā, piemēro tik ilgi, kamēr pastāv ierobežojumus pamatojošie iemesli.

2.   Ja 18. un 20. pantā minētā ierobežojuma iemesli vairs nepastāv, PĢS atceļ ierobežojumu un sniedz datu subjektam informāciju par ierobežojuma iemesliem. Vienlaikus PĢS informē datu subjektu par iespēju jebkurā laikā iesniegt sūdzību EDAU vai vērsties ar pārsūdzību Eiropas Savienības Tiesā.

3.   PĢS pārskata 18. un 20. pantā minēto ierobežojumu piemērošanu reizi sešos mēnešos pēc to noteikšanas un jebkurā gadījumā – DAS attiecīgā uzdevuma izpildē. Pēc izpildes PĢS ik gadu pārliecinās, vai attiecīgo ierobežojumu vai atlikšanu ir nepieciešams joprojām uzturēt spēkā.

23. pants

DAS veikta pārskatīšana

1.   Ja citi PĢS ģenerāldirektorāti vai dienesti secina, ka datu subjekta tiesības būtu jāierobežo, ievērojot šo lēmumu, tie informē DAS. Tie arī sniedz DAS piekļuvi ierakstiem un visiem dokumentiem, kas ietver pamatojošos faktiskos un juridiskos elementus. Detalizēti dokumentē DAS iesaistīšanos ierobežojumu piemērošanā.

2.   DAS var pieprasīt, lai attiecīgais deleģētais pārzinis pārskatītu ierobežojumu piemērošanu. Attiecīgais deleģētais pārzinis rakstiski informē DAS par pieprasītās pārskatīšanas iznākumu.

6. IEDAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

24. pants

Atcelšana

Lēmumu 2004/644/EK atceļ.

25. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2021. gada 28. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

M. do C. ANTUNES


(1)  OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.

(2)  2021. gada 6. aprīļa atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(4)  Padomes Lēmums 2004/338/EK, Euratom (2004. gada 22. marts), ar ko pieņem Padomes reglamentu (OV L 106, 15.4.2004., 22. lpp.).

(5)  Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).

(6)  Padomes ģenerālsekretāra / augstā pārstāvja kopējās ārpolitikas un drošības politikas lietās lēmums (2001. gada 25. jūnijs) par pārvaldes darbinieku uzvedības kodeksu Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretariātam un tā personālam profesionālajās attiecībās ar sabiedrību (OV C 189, 5.7.2001., 1. lpp.).

(7)  Padomes Lēmums 2004/644/EK (2004. gada 13. septembris), ar ko pieņem īstenošanas noteikumus saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 296, 21.9.2004., 16. lpp.).

(8)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).

(11)  Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).


5.7.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 236/69


PADOMES LĒMUMS (ES) 2021/1094

(2021. gada 28. jūnijs),

ar ko groza Lēmumu 2008/376/EK par Ogļu un tērauda pētniecības fonda pētījumu programmas pieņemšanu un par daudzgadu tehniskajām pamatnostādnēm šai programmai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Protokolu (Nr. 37) par EOTK līguma izbeigšanās finansiālajām sekām un par Ogļu un tērauda pētniecības fondu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un jo īpaši tā 2. panta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Savienība 2016. gada 5. oktobrī ir ratificējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (“Parīzes nolīgums”). Parīzes nolīgumā puses, kuras ir to ratificējušas, ir aicinātas stiprināt globālo reakciju uz klimata pārmaiņu draudiem, ar mērķi ierobežot globālo temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C.

(2)

Saskaņā ar Parīzes nolīgumu Komisija 2019. gada 11. decembrī publicēja paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss”, kurā pauda apņemšanos risināt ar klimatu un vidi saistītās problēmas un Savienību pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas 2050. gadā samazinātos līdz nullei un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Paziņojumā “Eiropas zaļais kurss”, kurā izklāstīta jauna izaugsmes stratēģija, atsaucas uz nepieciešamību atbalstīt revolucionāras “tīra tērauda” tehnoloģijas, kas līdz 2030. gadam ļaus izstrādāt bezoglekļa tērauda ieguves procesu un izvērtēt, vai būtu iespējams izmantot daļu no līdzekļiem, kas pārņemti no Eiropas Ogļu un tērauda kopienas. Paziņojumā arī noteikts ka, lai palīdzētu Savienībai panākt sekmīgu un taisnīgu pāreju uz ilgtspējīgu nākotni, būtu jāizmanto visas Savienības darbības un rīcībpolitikas. Ievērojot paziņojumā minēto nekaitēšanas principu, tiek pārskatīti Ogļu un tērauda pētniecības fonda pētniecības programmas mērķi, lai vairs netiktu ietvertas darbības, ar kurām tiek veicināta ogļu ieguve, pārstrāde un pastāvīga izmantošana.

(3)

Savienība īsteno ļoti vērienīgu klimatrīcības politiku un ir ieviesusi tiesisko regulējumu 2030. gadam izvirzītā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanai. Jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1999 (2) ir izklāstīts leģislatīvais pamats enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā uzticamai, iekļaujošai, izmaksu ziņā efektīvai, pārredzamai un paredzamai pārvaldībai, kas nodrošina 2030. gada, ilgtermiņa mērķu un enerģētikas savienības mērķrādītāju sasniegšanu atbilstoši Parīzes nolīgumam.

(4)

Paziņojumā Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāns” un “Eiropas zaļā kursa investīciju plāns” Komisija paziņoja par apņemšanos ierosināt Padomes Lēmuma 2008/376/EK (3) pārskatīšanu ar mērķi rast finansējumu lieliem, revolucionāriem pētniecības un inovācijas projektiem par tērauda tīru ražošanu, kā arī pētniecības darbībām ogļu nozarē, ievērojot Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma principus.

(5)

Turklāt ziņojumā par Ogļu un tērauda pētniecības fonda pētījumu programmas (“pētījumu programma”) pārraudzību un novērtēšanu ir ieteikts attiecībā uz ogļrūpniecības un tērauda rūpniecības jomu grozīt pētniecības mērķus, kas izklāstīti Lēmuma 2008/376/EK II nodaļas 3. un 4. sadaļā, un atbalstīt revolucionārus pētījumus tērauda nozarē, kā arī simboliskus projektus ogļu nozarē.

(6)

Tāpēc Ogļu un tērauda pētniecības fonda pētniecības programmas mērķi ir jāsaskaņo ar tādiem starptautiskajiem nolīgumiem kā Parīzes nolīgums, kā arī ar Savienības zinātnes, tehnoloģijas un politikas mērķiem saistībā ar klimatneitralitāti līdz 2050. gadam.

(7)

Kopīgi plānotās partnerības ir pierādījušas savu lietderību resursu apvienošanā kopīgam Eiropas pētniecības mērķim. Lai palīdzētu līdz 2050. gadam izveidot klimatneitrālu ekonomiku, ir jāparedz iespēja sniegt atbalstu kopīgi plānotās Eiropas partnerībās, ievērojot sinerģiju ar citām programmām un to secību. Eiropas partnerība varētu būt izcils instruments resursu apkopošanai, ar kuru atbalstīt revolucionāru tehnoloģiju pētniecību CO2 emisiju samazināšanai tērauda rūpniecības nozarē.

(8)

Tāpēc Lēmums 2008/376/EK būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2008/376/EK groza šādi:

1)

lēmuma 2. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Pētījumu programma sniedz atbalstu kopdarbīgai pētniecībai ogļrūpniecības un tērauda rūpniecības nozarē. Pētījumu programma arī sniedz atbalstu revolucionārām tīra tērauda tehnoloģijām, kuru rezultātā tiek īstenoti tērauda ražošanas projekti, kuru oglekļa dioksīda emisiju līmenis ir tuvu nullei, un pētniecības projekti, lai pārvaldītu kādreizējo ogļraktuvju vai slēgšanas procesā esošu ogļraktuvju un ar tām saistītās infrastruktūras taisnīgu pārkārtošanos atbilstoši Taisnīgas pārkārtošanās mehānismam un Lēmuma 2003/76/EK 4. panta 2. punkta. Pētījumu programma atbilst Savienības politiskajiem, zinātnes un tehnoloģijas mērķiem, un tā papildina dalībvalstu veiktas darbības, kā arī tās, ko īsteno saskaņā ar pašreizējo Savienības pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu darbībām (“pētniecības pamatprogramma”).”;

2)

lēmuma 4. līdz 6. pantus aizstāj ar šādiem:

“4. pants

Ogļu nozares un reģionu taisnīgas pārkārtošanās atbalstīšana

1.   Pētniecības projekti atbalsta pārkārtošanos uz klimatneitrālu Savienības ekonomiku līdz 2050. gadam ar mērķi atbalstīt pakāpenisku atteikšanos no fosilā kurināmā, izstrādāt alternatīvas darbības kādreizējās ogļraktuvēs un izvairīties no kaitējuma videi, ko rada slēgšanās procesā esošās ogļraktuves, kādreizējās ogļraktuves un to tuvumā esošie objekti, vai pievērsties šāda kaitējuma risināšanai. Projektos jo īpaši pievēršas šādiem aspektiem:

a)

oglekļa dioksīda uztveršanas, izmantošanas un uzglabāšanas tehnoloģiju attīstīšana un testēšana;

b)

ģeotermālās enerģijas izmantošana kādreizējās ogļraktuvēs;

c)

kalnrūpniecības atkritumu un to atkritumu, kas atrodami kādreizējās ogļraktuvēs vai slēgšanas procesā esošās ogļraktuvēs, ar enerģiju nesaistīta izmantošana un izejvielu ražošana no šādiem atkritumiem, vienlaikus pilnībā nodrošinot, ka šāda risinājuma ietekme uz klimatu, vidi un veselību ir samazināta līdz minimumam un mazāka nekā alternatīviem risinājumiem;

d)

kādreizējo ogļraktuvju un brūnogļu raktuvju, kā arī ar oglēm saistītās infrastruktūras pārprofilēšana, ieskaitot elektroenerģijas apgādes pakalpojumus, ievērojot klimatnetrālu un videi draudzīgu pārkārtošanos;

e)

efektīvu pārkvalifikācijas un kvalifikācijas uzlabošanas programmu veicināšana attiecībā uz darbiniekiem, kurus ietekmējusi atteikšanās no oglēm, tostarp pētniecību par ogļu nozarē nodarbinātu vai agrāk nodarbinātu darbinieku apmācību un pārkvalifikāciju.

2.   Īpašu uzmanību pievērš tam, lai stiprinātu Eiropas vadošo lomu kādreizējo ogļraktuvju un ar ogļu nozari saistītās infrastruktūras pārkārtošanas pārvaldībā, kurā izmanto tehnoloģiskus un netehnoloģiskus risinājumus, vienlaikus atbalstot tehnoloģiju un netehnoloģiju pārnesi. Pētniecības darbības ar minētajiem mērķiem dod taustāmu labumu klimata un vides jomā saskaņā ar mērķi par klimatneitralitāti līdz 2050. gadam.

5. pants

Veselības aizsardzības un drošības uzlabošana

1.   Projektos, kuros veic 4. un 6. pantā minētās darbības, ņem vērā jautājumus, kas ir saistīti ar slēgšanas procesā esošu ogļraktuvju un kādreizējo ogļraktuvju drošību, lai uzlabotu darba apstākļus, darba drošību, kā arī ņem vērā vidisko jautājumu negatīvo ietekmi uz veselību.

2.   Pētniecības projektos uzmanību galvenokārt pievērš slimībām, kas saistītas ar kalnrūpniecības darbībām, lai uzlabotu to cilvēku veselību, kas dzīvo pārkārtošanās procesā esošajos ogļu reģionos. Pētniecības projektos nodrošina arī aizsardzības pasākumus, ko veic raktuvju slēgšanas laikā un kādreizējās raktuvēs.

6. pants

Pārkārtošanās procesā esošu ogļraktuvju ietekmes uz vidi minimizēšana

1.   Pētniecības projektos cenšas minimizēt slēgšanas procesā esošu ogļraktuvju un kādreizējo raktuvju ietekmi uz gaisu, ūdeni un augsni. Veic pētījumus, kas ir vērsti uz dabas resursu saglabāšanu un atjaunošanu nākamajām paaudzēm un uz to, lai minimizētu slēgšanas procesā esošu ogļraktuvju un kādreizējo raktuvju ietekmi uz vidi.

2.   Priekšroku dod projektiem, ar ko ir paredzēts sasniegt vismaz vienu no šādiem mērķiem:

a)

jaunas un labākas tehnoloģijas, ar kurām slēgšanas procesā esošās ogļraktuvēs, kādreizējās raktuvēs un to apkārtnē (tostarp gaisā, uz zemes, augsnē un ūdenī) izvairītos no vides piesārņošanas, tai skaitā no metāna noplūdēm;

b)

uztvert, minimizēt un izvairīties no siltumnīcefekta gāzu, jo īpaši metāna, emisijām no ogļraktuvēm, kas ir slēgšanas procesā;

c)

apsaimniekot un atkārtoti izmantot kalnrūpniecības atkritumus, kvēpus un sēra atdalīšanas produktus no slēgšanas procesā esošām ogļraktuvēm un kādreizējām ogļraktuvēm, kā arī attiecīgos gadījumos cita veida atkritumus;

d)

atkritumu kaudžu nokopšana un rūpnieciskas ogļu ražošanas un patēriņa atlikumu izmantošana pārkārtošanās procesā esošajos ogļu reģionos;

e)

gruntsūdeņu aizsardzība un raktuvju kanalizācijas ūdeņu attīrīšana;

f)

vides atjaunošana kādreizējās iekārtās vai slēgšanas procesā esošās iekārtās, kurās izmanto ogles, un to apkārtnē, jo īpaši ūdens, zemes, augsnes un bioloģiskās daudzveidības atjaunošana;

g)

virszemes infrastruktūras īstermiņa un ilgtermiņa aizsardzība pret iegruvumiem un zemes slāņu nobīdi.”;

3)

lēmuma 7. pantu svītro;

4)

lēmuma 8. līdz 10. pantus aizstāj ar šādiem:

“8. pants

Jauni, ilgtspējīgi un mazoglekļa tērauda ražošanas un pēcapstrādes procesi

Pētniecības un tehnoloģiju attīstības mērķis ir attīstīt, demonstrēt un uzlabot tērauda ražošanas procesus, kuru oglekļa dioksīda emisiju līmenis ir tuvu nullei, lai palielinātu produkcijas kvalitāti un celtu ražīgumu. Neatņemama daļa no veicamajām darbībām ir emisiju, elektroenerģijas patēriņa, oglekļa pēdas un citas ietekmes uz vidi būtiska samazināšana, kā arī resursu saglabāšana. Pētniecības projektos pievēršas vismaz vienai no šādām jomām:

a)

jauni un uzlaboti, revolucionāri dzelzs un tērauda ražošanas procesi, kuru oglekļa dioksīda emisiju līmenis ir tuvu nullei, un darbības, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai tieši izvairītos no oglekļa izmantošanas vai izmantotu to viedi, vai abiem;

b)

tērauda iegūšanas procesa un apstrādes ķēdes optimizācija (tostarp dzelzsrūdas redukcija un pirmsredukcija, dzelzs un tērauda ražošana, procesi, kuru pamatā ir metāllūžņu kausēšana, sekundārā metalurģija, liešana, velmēšana, pēcapstrāde un klāšanas darbības), izmantojot iekārtas, starpproduktu un galaproduktu īpašību noteikšanu, modelēšanu, kontroli un automatizāciju, tai skaitā digitalizāciju, lielos datus, mākslīgo intelektu un citas augstās tehnoloģijas;

c)

tērauda ieguves procesa integrācija un procesa lietderība tāda tērauda ražošanā, kura oglekļa dioksīda emisiju līmenis ir tuvu nullei;

d)

tērauda ražošanas rīku profilakse un uzticamība;

e)

tērauda reciklējamības, reciklēšanas un atkārtotas izmantošanas palielināšanas metodes un aprites ekonomikas attīstīšana;

f)

tērauda ražošanas energoefektivitātes palielināšanas metodes, veicot atlikumsiltuma atgūšanu, nepieļaujot enerģijas zudumus, izmantojot hibrīdās siltumapgādes metodes un enerģijas vadības risinājumus;

g)

inovatīvas tehnoloģijas un risinājumi dzelzs un tērauda ražošanos procesos, veicinot starpnozaru darbības, demonstrējuma projektus, kuros integrēta bezoglekļa enerģijas ražošana vai kuri dod ieguldījumu tīra ūdeņraža ekonomikā.

9. pants

Progresīvu kategoriju un pielietojuma tērauds

Pētniecības un tehnoloģiju attīstībā uzmanību galvenokārt pievērš tērauda lietotāju prasību apmierināšanai, lai izstrādātu jaunus ražojumus, kuru oglekļa dioksīda emisiju līmenis ir tuvu nullei, un rada jaunas tirgus iespējas, vienlaikus samazinot emisijas un ietekmi uz vidi. 8. pantā minēto tehnoloģiju kontekstā pētniecības projektos pievēršas vienai vai vairākām no turpmāk minētajām jomām ar mērķi Savienībā izveidot ilgtspējīgus tērauda ražošanas procesus, kuru oglekļa dioksīda emisiju līmenis ir tuvu nullei:

a)

jaunas un progresīvas tērauda kategorijas;

b)

tādu tērauda īpašību uzlabošana kā mehāniskās un fiziskās īpašības, piemērotība turpmākai apstrādei, piemērotība dažādiem pielietojumiem un dažādiem darba apstākļiem;

c)

kalpošanas laika paildzināšana, jo īpaši uzlabojot tērauda un tērauda struktūru izturību pret karstumu un koroziju, mehānisko un termālo nogurumu un citu nelabvēlīgu ietekmi;

d)

prognozējoši mikrostruktūru, mehānisku īpašību un ražošanas procesu simulācijas modeļi;

e)

tehnoloģijas, kas saistītas ar formēšanu, metināšanu un tērauda savienošanu ar citiem materiāliem;

f)

testēšanas un izvērtēšanas metožu standartizācija;

g)

augstas veiktspējas tēraudi tādiem pielietojumiem kā mobilitāte, arī ilgtspējība, ekodizaina metodes, modernizācija, vieglās konstrukcijas un drošības risinājumi.

10. pants

Resursu saglabāšana, vides aizsardzība un aprites ekonomika

Resursu saglabāšana, ekosistēmu saudzēšana, pārkārtošanās uz aprites ekonomiku un drošības jautājumi ir pētniecības un tehnoloģiju attīstības darba daļa gan tērauda ražošanas, gan izmantošanas jomā. Pētniecības projektos pievēršas vismaz vienai no šādām jomām:

a)

novecojuša dažādas izcelsmes tērauda un blakusproduktu reciklēšanas metodes un tērauda lūžņu kvalitātes uzlabošana;

b)

atkritumu apstrāde un vērtīgu sekundāro izejvielu atgūšana, ieskaitot izdedžus, gan tērauda ražotnēs, gan ārpus tām;

c)

piesārņojuma kontrole un vides aizsardzība darbavietā un tērauda ražotnē un ap tām (gāzveida, cietdaļiņu vai šķidrās emisijas, ūdens apsaimniekošana, troksnis, smakas, putekļi utt.);

d)

tērauda kategoriju un montētu konstrukciju projektēšana, lai veicinātu tērauda vieglu atgūšanu reciklēšanai vai atkārtotai izmantošanai;

e)

tērauda ražošanas procesu gāzu utilizācija un atlikumgāzu emisiju izskaušana;

f)

aprites cikla izvērtēšana un aprites cikla pieeja tērauda ražošanā un izmantošanā.”;

5)

lēmuma II nodaļas 4. iedaļā iekļauj šādu pantu:

“10.a pants

Darbaspēka un darba apstākļu vadība

Pētniecības projektos pievēršas vismaz vienai no šādām jomām:

a)

kompetenču attīstīšana un izplatīšana, lai ietu kopsolī ar jauniem tērauda ražošanas procesiem, kuru oglekļa dioksīda emisiju līmenis ir tuvu nullei, piemēram, digitalizācija, un atspoguļotu mūžizglītības principus;

b)

darba apstākļu, tai skaitā veselības aizsardzības, drošības un ergonomikas, uzlabošana darbavietā un ap to.”;

6)

iekļauj šādu pantu:

“17.a pants

Eiropas partnerības

1.   Daļu no pētījumu programmas, proti, revolucionāru tehnoloģiju pētniecību CO2 emisiju samazināšanai tērauda rūpniecības nozarē, var īstenot kopīgi plānotās Eiropas partnerībās, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/695 (*1) 10. pantā un III pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

2.   Šajā pantā kopīgi plānota Eiropas partnerība ir iniciatīva, kuras sagatavošanā agri iesaistītas dalībvalstis un kurā Savienība kopā ar privātu vai publisku partneri, vai abiem, (piemēram, nozare, universitātes, pētniecības organizācijas, subjekti, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus vietējā, reģionālā, valsts vai starptautiskā līmenī un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, ieskaitot fondus un NVO) ir apņēmušies kopā atbalstīt pētniecības darbību programmas izstrādi un īstenošanu. Kopīgi plānotas Eiropas partnerības veido, pamatojoties uz saprašanās memorandu vai līgumisku vienošanos starp Komisiju un šādiem privātajiem vai publiskajiem partneriem, vai abiem, norādot partnerības mērķus, saistības attiecībā uz partneru finansiālajām iemaksām vai iemaksām natūrā, vai abiem, galvenos snieguma un ietekmes rādītājus un paredzēto izlaidi. Tajās identificē pētniecības papildu darbības, ko īsteno partneri un pētījumu programmas ietvaros.

3.   Kopīgi plānotās Eiropas partnerībās pētījumu programma var sniegt finansējumu darbībām, kuras ir tiesīgas to saņemt saskaņā ar šo iedaļu, kā paredzēts 30. pantā. Turklāt finansējumu var nodrošināt godalgu veidā.

4.   Šajā iedaļā paredzēto darbību finansēšanu veic, ievērojot 25. panta 2. un 3. punktā minētos īpašos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV L 170, 12.5.2021., 1. lpp.).”;"

7)

lēmuma 39. pantu aizstāj ar šādu:

“39. pants

Neatkarīgu un augsti kvalificētu ekspertu iecelšana

Ieceļot 18. pantā, 28. panta 2. punktā un 38. pantā minētos neatkarīgos un augsti kvalificētos ekspertus, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 (*2) 237. pantā izklāstītos noteikumus.

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).”;"

8)

lēmuma 41. pantā svītro c) punktu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2021. gada 28. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

M. do C. ANTUNES


(1)  2021. gada 19. maija atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 2008/376/EK (2008. gada 29. aprīlis) par Ogļu un tērauda pētniecības fonda pētījumu programmas pieņemšanu un par daudzgadu tehniskajām pamatnostādnēm šai programmai (OV L 130, 20.5.2008., 7. lpp.).


5.7.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 236/75


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2021/1095

(2021. gada 2. jūlijs),

ar ko izveido izmaksu sadales metodiku attiecībā uz aizņēmumu un parādu pārvaldības operācijām NextGenerationEU ietvaros

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (1), un jo īpaši tās 15. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembris) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (2) un jo īpaši tā 5. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Reaģējot uz Covid-19 krīzi, tika pieņemts atveseļošanas pasākumu kopums NextGenerationEU (“NGEU”), lai finansētu atveseļošanas iniciatīvas, vienlaikus veicinot Eiropas Savienības ekonomikas zaļo un digitālo pārkārtošanos. Šajā ziņā NGEU programmas ir tās, ko finansē saskaņā ar Padomes Regulas (ES) 2020/2094 (3) 2. panta 2. punktu, ciktāl ar tām īsteno minētās regulas 1. panta 2. punktā minētos pasākumus.

(2)

Saskaņā ar Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 5. panta 1. punktu Komisija ir pilnvarota Savienības vārdā aizņemties līdzekļus kapitāla tirgos maksimāli 750 000 miljonu EUR apmērā 2018. gada cenās, no kuriem maksimāli 360 000 miljonus EUR 2018. gada cenās var izmantot, lai sniegtu aizdevumus, un maksimāli 390 000 miljonus EUR 2018. gada cenās var izmantot izdevumiem.

(3)

Saskaņā ar Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 5. panta 2. punktu izdevumiem izmantoto aizņemto līdzekļu pamatsummas atmaksāšanas maksājumus un attiecīgos maksājamos procentus sedz no Savienības budžeta.

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 15. panta 3. punktu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (4) 220. panta 5. punkta e) apakšpunktu izmaksas, kas radušās saistībā ar līdzekļu aizņemšanos, lai izsniegtu Regulā (ES) 2021/241 paredzētos aizdevumus, sedz labuma guvēja dalībvalsts.

(5)

Īstenojot Komisijas diversificēto finansēšanas stratēģiju NGEU aizņēmumu operāciju un NGEU parāda pārvaldības aizņēmumu operāciju īstenošanai, kapitāls vairs netiek piesaistīts katram darījumam atsevišķi. Saskaņā ar minēto modeli finansēšanas izmaksas bija skaidri identificējamas un saistītas ar konkrētu aizņēmuma darījumu, un saistītās izmaksas varēja tikt nodotas aizdevuma saņēmējam kopā ar ieņēmumiem no aizņēmuma darījuma. Turpretī saskaņā ar NGEU diversificēto finansēšanas stratēģiju maksājamās summas NGEU ietvaros ir jāfinansē, izmantojot vienotu finansējuma kopfondu, ko veido īstermiņa un ilgtermiņa finansēšanas instrumenti, no kuriem līdzekļi tiek izmantoti tad, kad summas ir jāizmaksā saņēmējiem. Diversificētā finansēšanas stratēģija nodrošina visizdevīgākos nosacījumus, ja aizņemas ievērojamas līdzekļu summas ar atšķirīgiem termiņiem. Līdz ar to ir vajadzīga pielāgota pieeja, lai taisnīgi, objektīvi un pārredzami aprēķinātu un sadalītu ar katru maksājamo summu saistītās kopējās izmaksas.

(6)

Lai nodrošinātu šo taisnīgo, objektīvo un pārredzamo pieeju, Komisijai būtu jāīsteno kopēja un vienota izmaksu metodika, kas piemērojama gan izmaksājamajām summām saistībā ar aizdevumiem, gan tām, kas saistītas ar ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2020/2094 3. panta 1. punktu.

(7)

Būtu jāizmanto jauna izmaksu sadalīšanas metodika, kas nodrošina, ka izmaksas netiek šķērssubsidētas pa saņēmēju kategorijām. Aizņēmumu izmaksas, kas attiecināmas uz aizdevumiem, būtu pilnībā jāpierēķina dalībvalstīm, kuras izmanto aizdevumus saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241. Aizņēmumu izmaksas, kas attiecināmas uz ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2020/2094 3. panta 1. punktu, pilnībā iekļauj Savienības budžetā, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām, kas radušās, piesaistot un izmaksājot attiecīgo līdzekļu daļu dažādiem saņēmējiem. Metodikai būtu jāaptver visas izmaksas, kas Komisijai radušās saistībā ar aizņemšanos NGEU ietvaros, tostarp visas administratīvās izmaksas, un būtu jānodrošina, ka katrai izmaksājamajai summai tiek aprēķinātas dažādas izmaksu kategorijas.

(8)

Šajā izmaksu aprēķināšanas un sadales metodikā būtu jānošķir trīs izmaksu kategorijas. Pirmā kategorija ir finansējuma izmaksas, kas izriet no procentiem un citām maksām, kuras Komisijai ir jāmaksā par dažādiem instrumentiem, kas izdoti, lai finansētu attiecīgās izmaksājamās summas. Otrā kategorija ir likviditātes pārvaldības izmaksas, kas ir izmaksas, kuras radušās saistībā ar summām, kas uz laiku tiek turētas likviditātes kontos kā rezerves gaidāmo maksājumu veikšanai. Trešā kategorija ir administratīvās izmaksas saistībā ar tehnisko un darbības spēju veidošanu un uzturēšanu nolūkā īstenot diversificētu finansēšanas stratēģiju.

(9)

Finansējuma izmaksas, kas izriet no ilgtermiņa aizņēmumu darījumiem, būtu jāaprēķina, pamatojoties uz izmaksām, kas rodas no visām aizņēmumu operācijām, kuras veiktas sešu mēnešu laikposmā, kurā parasti iekrīt arī izmaksājamās summas datums. Nodalījumu pa sešiem mēnešiem veidošanu pamato nepieciešamība nodrošināt, lai finansējuma izmaksas, ko iekasē par izmaksājamo summu, būtu cieši saistītas ar aktuālajām tirgus likmēm laikā, kad summa tiek izmaksāta, un nebūtu balstītas uz finansējuma izmaksām, kas radušās kādā attālā laikposmā. Tādējādi finansēšanas instrumenti un ar tiem saistītās izmaksas tiek iedalītas attiecīgajiem nodalījumiem. Precīzs finansēšanas instrumentu kopums tiek noteikts tikai sešu mēnešu laika nodalījuma noslēgšanās brīdī. Tam būtu jāļauj piemērot vienādas finansējuma izmaksas jebkurām vienlaicīgi izmaksājamām summām, kas attiecināmas uz vienu un to pašu laika nodalījumu, un jo īpaši būtu jānodrošina taisnīga, objektīva un pārredzama pieeja starp dalībvalstīm. Attiecībā uz ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2020/2094 3. panta 1. punktu dalībvalstīm un Savienības budžetam būtu jāmaksā sava attiecīgā daļa. Tādējādi tiek novērsta patvaļa vai iespēja – kas bija raksturīga tradicionālajai kompensējošai sistēmai –, ka izmaksas kādam konkrētam saņēmējam tika noteiktas atbilstoši noteikumiem, ko varēja iegūt konkrētajā aizņēmuma dienā. Izņemot pirmo laika nodalījumu, kam būtu jāaptver laikposms no 2021. gada 1. jūnija līdz 2021. gada 31. decembrim, katram laika nodalījumam būtu jāaptver sešu mēnešu laikposms, kas sākas 1. janvārī vai 1. jūlijā. Pēdējā laika nodalījuma darbības periodam būtu jābeidzas 2026. gada 31. decembrī, tātad kopumā būs 11 laika nodalījumi. Laika nodalījumiem vairs nebūtu jāpastāv, tiklīdz finansētās izmaksātās summas būs pilnībā atmaksātas.

(10)

Lai gan procentu likmes, ko iekasē no aizdevumu saņēmējiem, būs stabilas, tās tiks periodiski un nedaudz pārrēķinātas, kad finansējuma kopfondā būs jāaizstāj instrumenti, kuriem beidzas termiņš. Komisija attīstīs savu spēju izmantot atvasinātos instrumentus, piemēram, mijmaiņas darījumus, lai pārvaldītu atlikušo procentu likmju risku, un piedāvās dalībvalstīm iespēju piešķirt fiksētas procentu likmes aizdevumus. Šā fiksētas procentu likmes mehānisma izmaksas būtu jāsedz pilnībā un tikai dalībvalstīm, kas šo iespēju izmanto.

(11)

Izmaksātajām summām laika nodalījumā vajadzētu būt vienādām ar ilgtermiņa finansēšanas instrumentu summu, kas attiecināta uz minēto laika nodalījumu. Lielākajā daļā gadījumu līdzekļu izmaksa notiks tajā pašā laika nodalījumā un tiks attiecināta uz to pašu laika nodalījumu, kurā izdoti ilgtermiņa finansēšanas instrumenti, kas izmantoti līdzekļu piesaistīšanai. Tomēr neparedzēti kavējumi izmaksāšanā var radīt situācijas, kad līdzekļi no ilgtermiņa finansējuma ir piesaistīti, bet tos nevar izmaksāt, kā sākotnēji plānots. Tādā gadījumā summu izmaksu var atlikt un veikt nākamajā laika nodalījumā. Tomēr, ja līdzekļi šīm konkrētajām finansējuma vajadzībām jau ir piesaistīti un attiecināti uz iepriekšējo laika nodalījumu, tos nevar izmantot citām vajadzībām nākamajā laika nodalījumā. Šādos apstākļos vajadzētu būt iespējai saistītās summu izmaksas attiecināt uz laika nodalījumu, uz kuru ir attiecināti finansēšanas instrumenti. Tāpat vajadzētu būt arī iespējai nākamā laika nodalījuma ilgtermiņa finansēšanas instrumentus attiecināt uz iepriekšējo laika nodalījumu, ja minētā laika nodalījuma ilgtermiņa finansēšanas instrumentu summa nav pietiekama, lai segtu izmaksājamās summas.

(12)

Komisijai iepriekšējā laika nodalījumā būs arī jāparedz izmaksājamās summas, kas radīsies nākamā laika nodalījuma sākumā. Lai ņemtu vērā šādas situācijas un nodrošinātu, ka Komisijai ar izdevīgiem nosacījumiem ir pieejami resursi, lai izmaksātu summas, kas jāizmaksā tuvu pārejai starp laika nodalījumiem, Komisijai vajadzētu būt iespējai ilgtermiņa finansēšanas instrumentus attiecināt uz nākamo laika nodalījumu.

(13)

Diversificētās finansēšanas stratēģijas galvenā un noteicošā iezīme ir spēja pārvaldīt finansēšanas darbību likviditāti, izmantojot īstermiņa aizņēmumus un piesardzības nolūkos turot skaidru naudu. Šī likviditātes pārvaldība ļaus Komisijai segt visas maksājumu vajadzības un pielāgot emisijas tirgus apstākļiem. Šīs spējas rada izmaksas, kas saistītas ar līdzekļu piesaistīšanu, emitējot īstermiņa parādzīmes, un līdzekļu pagaidu turēšanu likviditātes kontā, lai garantētu spēju pēc pieprasījuma veikt visus maksājumus. Ar šo lēmumu būtu jāizveido pamats šo likviditātes izmaksu aprēķināšanai un to taisnīgai un objektīvai iekasēšanai no visiem attiecīgajiem līdzekļu saņēmējiem attiecīgajā gadā.

(14)

Izmaksājamās summas, kas ir lielākas nekā uz attiecīgo laika nodalījumu attiecinātā ilgtermiņa finansēšanas instrumentu summa, vai procentu maksājumi var radīt likviditātes deficītu laika nodalījumā. Izmaksājamās summas, kas ir mazākas nekā uz attiecīgo laika nodalījumu attiecinātā ilgtermiņa finansēšanas instrumentu summa, vai ar dzēšanu saistīti maksājumi, kurus NGEU saņem saistībā ar vēl neizmaksātajām summām, kas attiecinātas uz nodalījumu, var radīt likviditātes pārpalikumu. Likviditātes pārpalikuma vai deficīta kompensēšana ir neizbēgami NGEU finansēšanas stratēģijas īstenošanas nosacījumi. Šīs izmaksas nebūtu jāsedz attiecīgo laika nodalījumu ietvaros, bet tās būtu jānošķir un jāpārvalda kā daļa no atsevišķām likviditātes pārvaldības izmaksām. Ir jāizveido mehānisms, lai nošķirtu izmaksas, ko rada likviditātes deficīts vai pārpalikums, lai tās varētu absorbēt plašākā finansēšanas programmā likviditātes pārvaldības izmaksu veidā. Komisijai būtu jāizmanto likviditātes pārvaldības nodalījums, lai izlīdzinātu pozitīvus vai negatīvus naudas atlikumus laika nodalījumos attiecībā pret kopējām izmaksājamām summām.

(15)

Lai īstenotu diversificētu finansēšanas stratēģiju, ir jāiegūst jaunas spējas, kas vajadzīgas, lai iegūtu visizdevīgāko piekļuvi kapitāla tirgiem un nodrošinātu nepārtrauktu un efektīvu šādas infrastruktūras uzturēšanu. Tas ietver izmaksas, kas vajadzīgas, lai uzturētu likviditātes kontus, iegūtu spējas izsoļu rīkošanai attiecībā uz ES parādzīmēm un obligācijām un ieviestu jaunas iekšējās datu apstrādes spējas. Šādas izmaksas, kas tieši izriet no NGEU aizņēmumu un maksājumu operāciju īstenošanas, būtu jāuzskata par pieskaitāmajām izmaksām, kas nošķirtas no izmaksām, kuras saistītas ar NGEU aizņēmumu un maksājumu infrastruktūras izveidi un uzturēšanu. Šīs izmaksas būtu jāiekļauj administratīvo pieskaitāmo izmaksu apkalpošanas izmaksās.

(16)

Administratīvo pieskaitāmo izmaksu apkalpošanas izmaksas apvieno visas administratīvās izmaksas, kas tieši radušās, īstenojot NGEU. Šīs izmaksas rodas vai nu kā izveides izmaksas, kas saistītas ar konkrētu darbības spēju izveides vienreizējām izmaksām, vai kā regulāras izmaksas, kas ir nenovēršamas, ir tieši attiecināmas uz NGEU operācijām un rodas laika gaitā.

(17)

Regulārajām izmaksām vajadzētu būt galvenajai daļai no kārtējām gada izmaksām, ko iekasē par summām, kas izmaksātas attiecīgajā gadā, taču izveides izmaksas būtu jāuzskaita kā vienreizēji maksājumi.

(18)

Administratīvajām izmaksām, kas iekļautas administratīvo pieskaitāmo izmaksu apkalpošanas izmaksās, būtu jāaptver tikai to izmaksu slēgts saraksts, kas ir tieši saistītas ar NGEU. Administratīvo pieskaitāmo izmaksu kopējās apkalpošanas izmaksas veido ļoti nelielu daļu no NGEU operāciju kopējām izmaksām. Ja nākotnē radīsies pamatota nepieciešamība paplašināt administratīvo izmaksu sarakstu, Komisija pirms tam rīkos pienācīgu apspriešanos, tostarp ar dalībvalstu ekspertiem. Šāda apspriešanās tiks rīkota arī pirms citu šīs metodikas aspektu grozīšanas, kas ietekmēs izmaksas, kuras jāsedz no Savienības budžeta vai dalībvalstīm.

(19)

Ex post rēķinu sagatavošanas process būtu jāizstrādā tā, lai nodrošinātu, ka izmaksas tiek atgūtas, sākot no 2022. gada un līdz brīdim, kad NGEU aizņēmumu un parādu pārvaldības operācijas vairs nerada izmaksas.

(20)

Komisijai būtu jāizdod apstiprinājuma paziņojums par katru izmaksāto summu neatkarīgi no tā, vai tā attiecas uz ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2020/2094 3. panta 1. punktu vai aizdevumiem, kas dalībvalstīm izsniegti saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241 (“ANM aizdevumi”).

(21)

Aizdevumi saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241 ir jāīsteno saskaņā ar standarta finanšu noteikumiem (termiņu un atmaksas profilu) katrai summai, kas izmaksāta dalībvalstīm. Attiecībā uz ārējo piešķirto ieņēmumu izmaksu saskaņā ar Regulas (ES) 2020/2094 3. panta 1. punktu apstiprinājuma paziņojumam vajadzētu būt galvenajam pavadelementam, kurā noteikti šie ES budžeta finanšu noteikumi. Apstiprinājuma paziņojumā ir jāparedz pieprasījums segt izmaksas, pamatojoties uz finanšu noteikumiem. Šajos noteikumos būtu jāiekļauj izmaksājamās summas datums, finansiālā atbalsta summa un ārējo piešķirto ieņēmumu – saskaņā ar Regulas (ES) 2020/2094 3. panta 1. punktu – finansējuma izmaksu segšanas datums.

(22)

Atbilstošās atsaucēs dalībvalstu parakstītajos aizdevuma nolīgumos tiks precizēts, ka izmaksājamo summu izmaksas tiek noteiktas, piemērojot šajā lēmumā izklāstīto metodiku.

(23)

Izmaksu sadalījuma metodika nosaka to aizņēmumu izmaksu aprēķina metodi, kuras sedz gan no ES budžeta saskaņā ar Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 5. panta 2. punkta pirmo daļu, gan dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 15. panta 3. punktu. Attiecīgi tas veido kārtību aizņēmuma un aizdevuma operāciju pārvaldībai Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 5. panta 3. punkta un Regulas (ES) 2021/241 15. panta 4. punkta nozīmē.

(24)

Lai nodrošinātu vienotu izmaksu sadalījumu saskaņā ar NGEU atveseļošanas pasākumu kopumu, šis lēmums būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. jūnija. Tā kā šis lēmums būtu jāpiemēro tiem aizņēmumu darījumiem un izmaksājamajām summām NGEU programmas ietvaros, kas radušies pirms šā lēmuma stāšanās spēkā, tam būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Aizdevumiem, kas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241 izsniegti dalībvalstīm, šis lēmums būtu jāpiemēro, tiklīdz stājas spēkā attiecīgie aizdevuma nolīgumi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. SADAĻA

PRIEKŠMETS, DEFINĪCIJAS UN VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un piemērojamie principi

1.   Ar šo lēmumu izveido vienotu un saskaņotu metodiku attiecībā uz to finansēšanas un likviditātes pārvaldības izmaksu un administratīvo pieskaitāmo izmaksu apkalpošanas izmaksu sadalījumu, kas radušās tādu aizņēmumu un parāda pārvaldības operāciju rezultātā, kuras veiktas programmu ietvaros, ko finansē saskaņā ar Regulas (ES) 2020/2094 2. panta 2. punktu, ciktāl ar tām īsteno minētās regulas 1. panta 2. punktā norādītos pasākumus.

2.   Izmaksu sadalījuma metodikas īstenošanas pamatā ir taisnīgas un vienlīdzīgas attieksmes principi, un tiek nodrošināts, ka izmaksas tiek sadalītas, pamatojoties uz saņemtā atbalsta relatīvo daļu.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

1)

“finansēšanas instrumenti” ir obligācijas, parādzīmes, komerciāli vērtspapīri, valsts kases vekseļi vai jebkādi citi atbilstīgi īstermiņa un/vai ilgtermiņa finanšu darījumi, kas emitēti saskaņā ar Komisijas finansēšanas stratēģiju NGEU aizņēmumu un parādu pārvaldības operāciju īstenošanai;

2)

“ANM aizdevuma nolīgums” ir nolīgums starp Komisiju un dalībvalsti saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 15. panta 2. punktu;

3)

“izmaksājamā summa” ir jebkura izmaksa dalībvalstij ANM aizdevuma nolīguma ietvaros saskaņā ar Regulas (ES) 2020/2094 2. panta 2. punkta b) apakšpunktu vai kā ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Regulas (ES) 2020/2094 3. panta 1. punktu;

4)

“procentu aprēķina periods” ir divpadsmit (12) mēnešu periods vai tāds cits periods, ko var norādīt apstiprinājuma paziņojumā un kas sākas izmaksāšanas dienā vai iepriekšējā procentu maksājuma dienā;

5)

“likviditātes pārvaldība” ir ar finansēšanas instrumentiem un izmaksājamām summām saistīto naudas plūsmu pārvaldība;

6)

NGEU aizņēmumu operācijas” ir operācijas tirgos, jo īpaši parāda vērtspapīru emisijas, nolūkā aizņemties līdz 750 000 miljoniem EUR 2018. gada cenās saskaņā ar Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 5. panta 1. punktu, un tas ietver arī aizņēmumu pagarinājumus;

7)

NGEU parāda pārvaldības operācijas” ir tirgus operācijas, kuras saistītas ar parādu, kas rodas no NGEU aizņēmumu operācijām, un kuru mērķis ir optimizēt neatmaksātā parāda struktūru un mazināt procentu risku, likviditātes risku un citus finanšu riskus;

8)

“īstermiņa finansēšanas instruments” ir finansējums no NGEU aizņēmumu operācijām uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu;

9)

“ilgtermiņa finansēšanas instruments” ir finansējums no NGEU aizņēmumu operācijām uz laiku, kas ilgāks par vienu gadu.

2. SADAĻA

NODALĪJUMI UN IZMAKSU APRĒĶINĀŠANA

3. pants

Laika nodalījumi

1.   Laika nodalījums darbojas sešus mēnešus, sākot no 1. janvāra vai 1. jūlija. Taču pirmais laika nodalījums aptver laikposmu no 2021. gada 1. jūnija līdz 2021. gada 31. decembrim. Pēdējā laika nodalījuma darbības periods beidzas 2026. gada 31. decembrī.

2.   Laika nodalījumu veido summas, kas izmaksātas tā darbības laikā, un tam piešķirtie saistītie finansēšanas instrumenti. Jebkuru izmaksājamo summu attiecina uz to laika nodalījumu, kas darbojas šīs summas izmaksas dienā.

Atkāpjoties no pirmās daļas, gadījumā, ja ilgtermiņa finansēšanas instrumentu līdzekļu summa, kas attiecināta uz iepriekšējo laika nodalījumu, pārsniedz izmaksājamās summas, kuras minētajam iepriekšējam nodalījumam piešķirtas saskaņā ar pirmo daļu, tad izmaksājamās summas attiecina uz minēto iepriekšējo laika nodalījumu, līdz minētā iepriekšējā laika nodalījuma izmaksu kopsumma sasniedz uz to attiecināto ilgtermiņa finansēšanas instrumentu līdzekļu summu.

3.   Ilgtermiņa finansēšanas instrumentus, kas nav minēti 4. punktā, attiecina uz laika nodalījumu, kas darbojas tās NGEU aizņēmuma operācijas noslēgšanas brīdī, kas tos rada.

Atkāpjoties no pirmās daļas,

a)

finansēšanas instrumentus, kas piesaistīti, lai finansētu nākamajā laika nodalījumā izmaksājamo summu, var attiecināt uz minēto nākamo laika nodalījumu;

b)

ja izmaksājamās summas laika nodalījuma darbības beigās pārsniedz ilgtermiņa finansēšanas instrumentu līdzekļu summu, tad ilgtermiņa finansēšanas instrumentus, kas rodas no NGEU aizņēmumu operācijām, kuras noslēgtas pēc minētā laika nodalījuma darbības beigām, attiecina uz minēto laika nodalījumu, līdz ilgtermiņa finansēšanas instrumentu līdzekļu summa sasniedz minētajā laika nodalījumā izmaksājamās summas.

4.   Ilgtermiņa finansēšanas instrumentus, kas aizstāj tos ilgtermiņa finansēšanas instrumentus, kuriem pienācis termiņš, attiecina uz to pašu laika nodalījumu.

4. pants

Likviditātes pārvaldības nodalījums

1.   Likviditātes pārvaldības nodalījums darbojas, līdz pilnībā tiek atmaksāti Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 5. panta 1. punktā minētie līdzekļi.

2.   Likviditātes pārvaldības nodalījumu veido īstermiņa finansēšanas instrumenti.

5. pants

Izmaksu aprēķināšana

Finansēšanas izmaksas, likviditātes pārvaldības izmaksas un administratīvo pieskaitāmo izmaksu apkalpošanas izmaksas aprēķina saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

3. SADAĻA

RĒĶINU IZRAKSTĪŠANA

6. pants

Apstiprinājuma paziņojums

1.   Attiecībā uz katru izmaksājamo summu Komisija izdod apstiprinājuma paziņojumu, kurā paredzēti pieprasījuma segt izmaksas noteikumi.

2.   Apstiprinājuma paziņojumā paredz finansēšanas izmaksu segšanas un pamatsummas atmaksas nosacījumus attiecībā uz katru izmaksājamo summu.

3.   Šā panta 1. punktā minētajā apstiprinājuma paziņojumā ietver konkrēti šādus elementus:

a)

izmaksājamā summa;

b)

termiņš;

c)

atmaksas grafiks;

d)

laika nodalījums, uz kuru attiecina izmaksājamo summu;

e)

procentu aprēķina periods un norādītais finansējuma izmaksu maksājuma datums.

4.   Apstiprinājuma paziņojumā par aizdevumiem ietver arī papildu elementus, kas norādīti ANM aizdevuma nolīgumos.

7. pants

Rēķinu par finansēšanas izmaksām izrakstīšana

Rēķinu par finansēšanas izmaksām Komisija izraksta 2. panta 4. punktā minētā procentu aprēķina perioda beigās. Attiecībā uz summām, ko izmaksā kā ārējos piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Regulas (ES) 2020/2094 3. panta 1. punktu, rēķinus var sagrupēt pa kalendārā gada ceturkšņiem.

8. pants

Rēķinu par likviditātes pārvaldības izmaksām izrakstīšana

Katra kalendārā gada sākumā Komisija izraksta rēķinus par likviditātes pārvaldības izmaksām, kas radušās iepriekšējā kalendārajā gadā.

9. pants

Rēķinu izrakstīšana par administratīvo pieskaitāmo izmaksu apkalpošanas izmaksām

Dalībvalstīm, kas izmanto ANM aizdevumus, Komisija izraksta rēķinu par administratīvo pieskaitāmo izmaksu apkalpošanas izmaksām, kas radušās iepriekšējā kalendārajā gadā.

4. SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

10. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. jūnija.

Briselē, 2021. gada 2. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.

(2)  OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.

(3)  Padomes Regula (ES) 2020/2094 (2020. gada 14. decembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu ekonomikas atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes (OV L 433I, 22.12.2020., 23. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).


PIELIKUMS

1.   Finansēšanas izmaksu aprēķināšana

Finansēšanas izmaksas aprēķina šādi.

 

1. solis: atsevišķa finansēšanas instrumenta dienas kopējo izmaksu aprēķināšana laika nodalījumā vai likviditātes pārvaldības nodalījumā

Dienas uzkrātās procentu izmaksas aprēķina šādi:

 

Image 1

Attiecībā uz katru finansēšanas instrumentu ažio/dizažio lineāri sadala pa instrumenta darbības laiku:

 

Image 2

kur emisijas cena = kopējā cena (ieskaitot bankas maksas)

Katram finansēšanas instrumentam dienas kopējās izmaksas aprēķina:

 

Image 3

 

2. solis: finansējuma agregēto kopējo dienas izmaksu aprēķināšana

Katram laika nodalījumam (LN1–LN11) dienas kopējās izmaksas pirms likviditātes bilances izlīdzināšanas ir katra finansēšanas instrumenta visu dienas kopējo izmaksu summa, ko attiecina uz laika nodalījumu:

 

Image 4

Attiecībā uz likviditātes pārvaldības nodalījumu finansējuma dienas izmaksas ir šādas:

Image 5

 

3. solis: dienas likviditātes bilances aprēķināšana laika nodalījumos

Dienas likviditātes bilances līmeni laika nodalījumā aprēķina katru dienu šādi:

 

Image 6

 

4. solis: finansēšanas instrumentu daļas dienas izmaksu kā likviditātes pārpalikuma laika nodalījumā aprēķināšana

Finansējuma dienas izmaksas, kas saistītas ar finansēšanas instrumentu daļu no 3. posma pozitīvā rezultāta (“likviditātes pārpalikums“), aprēķina šādi:

 

Image 7

 

5. solis: laika nodalījuma finansējuma izmaksu un likviditātes pārvaldības nodalījuma izmaksu aprēķināšana gadījumā, ja laika nodalījumā ir likviditātes pārpalikums

Likviditātes pārpalikumu no attiecīgā laika nodalījuma pārnes uz likviditātes pārvaldības nodalījumu.

Tā laika nodalījuma finansējuma izmaksas, no kura pārnes likviditātes pārpalikumu, aprēķina šādi:

 

Image 8

Tā likviditātes pārvaldības nodalījuma izmaksas, uz kuru pārnes likviditātes pārpalikumu, aprēķina šādi:

Image 9

 

6. solis: finansējuma izmaksu aprēķināšana laika nodalījumam ar likviditātes deficītu

3. soļa negatīvo rezultātu (“likviditātes deficīts”) laika nodalījumā izlīdzina, pārnesot likviditāti no likviditātes pārvaldības nodalījuma tā dienas finansējuma izmaksās (5. solis).

Image 10

 

7. solis: izmaksājamās summas finansējuma dienas izmaksu aprēķināšana

Izmaksājamās summas finansējuma dienas izmaksas ir laika nodalījuma finansējuma dienas izmaksas pēc izlīdzināšanas, kas reizinātas ar izmaksājamās summas relatīvo daļu attiecībā pret laika nodalījumu, uz kuru tā ir attiecināta.

Image 11

2.   Likviditātes pārvaldības izmaksu aprēķināšana

Likviditātes pārvaldības (LIKVP) izmaksas par kalendārā gada ceturksni aprēķina šādi:

Image 12

Atkāpjoties no pirmās daļas, likviditātes pārvaldības izmaksas laikposmā no 2021. gada 1. jūnija līdz 2021. gada 31. decembrim visam minētajam periodam aprēķina šādi.

Image 13

LIKVP ceturksnī attiecina uz katru izmaksājamo sumu šādi: Izmaksājamās summas LIKVP =

 

Image 14

3.   Administratīvo pieskaitāmo izmaksu apkalpošanas izmaksu aprēķināšana

Administratīvo pieskaitāmo izmaksu apkalpošanas izmaksas ietver regulāras administratīvās izmaksas un ANM aizdevumu izveides izmaksas.

3.1.   Regulāro administratīvo izmaksu aprēķināšana

Regulārās administratīvās izmaksas ietver visas izmaksas, kas Komisijai radušās, veicot NGEU aizņēmumu un parādu pārvaldības operācijas, un tās ietver šādas izmaksas:

(a)

maksa par juridiskiem pakalpojumiem, tostarp maksa par juridiskiem atzinumiem;

(b)

kontu pārvaldības regulāras izmaksas;

(c)

ārējās revīzijas izmaksas;

(d)

izsoles platformas uzturēšanas maksas;

(e)

reitingu aģentūru maksas;

(f)

maksas par iekļaušanu biržas sarakstā, nodokļiem, reģistrāciju, publicēšanu un norēķiniem;

(g)

maksas par informācijas tehnoloģijām;

(h)

izdevumi saistībā ar tirgus izpēti.

Ja šādas izmaksas ir kopīgas NGEU aizņēmumu operācijām, ko īsteno citām finansiālās palīdzības programmām, aprēķinā iekļautās izmaksas aprēķina kā proporcionālo daļu, kas attiecīgajā kalendārajā gadā attiecināta uz NGEU aizņēmumu operācijām un NGEU parādu pārvaldības operācijām. Šādas izmaksas nav jāsedz saistībā ar ANM aizdevumiem 2021. gadā.

Regulārās administratīvās izmaksas aprēķina šādi:

 

Image 15

Regulārās administratīvās izmaksas sadala šādi:

Image 16

3.2.   Izveides izmaksu aprēķināšana un sadale

Izveides izmaksas ietver visas izmaksas, kas Komisijai radušās, veicot NGEU aizņēmumu operācijas un parādu pārvaldības operācijas, vai tehniskās palīdzības izmaksas saistībā ar minētajām operācijām, tostarp izmaksas, kas saistītas ar:

(a)

NGEU kontu izveidi;

(b)

izsoles platformas izveidi;

(c)

ieguldītāju pārvaldības rīka izveidi;

(d)

citām informācijas tehnoloģiju izmaksām;

(e)

tirgus izpēti;

(f)

maksām par konsultācijām.

Izveides izmaksas vienam ANM aizdevumu uz vienu saņēmēju aprēķina šādos soļos:

i)

ANM aizdevumu izveides izmaksas aprēķina šādi:

 

Image 17

ii)

ANM aizdevumu izveides izmaksas 2021., 2022. un 2023. gadam katrai dalībvalstij, kas parakstījusi ANM aizdevuma nolīgumu, tā parakstīšanas gadā sadala šādi:

 

Image 18

iii)

no 2024. gada 1. janvāra visas nesadalītās izveides izmaksas aprēķina šādi:

 

Image 19

Tās kā papildu izveides izmaksas saistībā ar dalībvalstīm izmaksājamajām summām saskaņā ar ANM aizdevuma nolīgumu sadala šādi:

Image 20

3.3.   Apkalpošanas izmaksu aprēķināšana uz vienu saņēmēju

Image 21

4.   Akronīmu glosārijs

UPIdienā

uzkrātās procentu izmaksas pa finansēšanas instrumentiem, kas sadalītas pa dienām

ADMIN IzmSgadā

administratīvo izmaksu summa kalendārajā gadā

ažio/dizažiodienā

ažio vai dizažio, pamatojoties uz kopējo emisijas cenu, kas sadalīta pa dienām

Saņēmējs

dalībvalstis, kas saņem ANM aizdevumu izmaksu, un Savienības budžets, kas saņem izmaksu ārējo piešķirto ieņēmumu veidā saskaņā ar Regulas (ES) 2020/2094 3. panta 1. punktu

Individuāla pieprasījuma FI LN(x)

pieprasījuma finansējuma izmaksas laika nodalījumā X

FIdienā par instrumentu

finansējuma izmaksas dienā par katru finansēšanas instrumentu

FILPN dienā pēc izlīdzināšanas

LPN finansējuma izmaksas dienā pēc izlīdzināšanas

FILPN dienā pirms izlīdzināšanas

LPN finansējuma izmaksas dienā pirms izlīdzināšanas

FIdienā LN (deficīts) pēc izlīdzināšanas

FI dienā pēc izlīdzināšanas attiecībā uz nodalījumiem ar sākotnējo likviditātes deficītu

FIdienā LN (pārpalikums) pēc izlīdzināšanas

FI dienā pēc izlīdzināšanas attiecībā uz nodalījumiem ar sākotnējo likviditātes pārpalikumu

FIdienā LN (x) pirms izlīdzināšanas

FI dienā pirms nodalījuma X izlīdzināšanas

FIdienā likviditātes pārpalikums LN (pārpalikums)

FI dienā saistībā ar likviditātes pārpalikumu laika nodalījumā

FIdienā likviditātes pārvedums no LPN

FI dienā saistībā ar likviditāti, kas pārvesta uz LPN

Kupons

procenti, ko emitents maksā par obligāciju

LikviditāteLN(x)

likviditātes apjoms laika nodalījumā X

LPN

likviditātes pārvaldības nodalījums

LIKVPceturksnī

likviditātes pārvaldības izmaksas ceturksnī

Nomināls

nominālvērtība

INI saistībā ar likviditātes turējumiemceturksnī

ienākums no ieguldījumiem saistībā ar likviditātes turējumiem ceturksnī

LN(x)

prasījumu un likviditātes kopējā summa laika nodalījumā X