(1)

Tiesiskais regulējums, kas reglamentē Savienības kohēzijas politiku 2021.–2027. gadam saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu, palīdz izpildīt Savienības saistības īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (5) (“Parīzes nolīgums”), kurš cenšas temperatūras pieaugumu pasaulē ierobežot 1,5 °C robežās virs pirmsindustriālā laikmeta līmeņa, un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, koncentrējot Savienības finansējumu uz videi draudzīgiem (zaļiem) mērķiem. Ar šo regulu būtu jāīsteno viena no prioritātēm, kas noteiktas Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss”, un tā ir daļa no Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāna, kas nodrošina īpašu finansējumu saskaņā ar Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu kohēzijas politikas kontekstā, lai risinātu sociālās, ekonomiskās un vidiskās izmaksas, kas saistītas ar pārkārtošanos uz klimatneitrālu un aprites ekonomiku, kurā atlikušās siltumnīcefekta gāzu emisijas kompensētas ar līdzvērtīgu absorbciju.

(2)

Pārkārtošanās uz klimatneitrālu aprites ekonomiku ir viens no svarīgākajiem Savienības politikas mērķiem. Eiropadome 2019. gada 12. decembrī apstiprināja mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Savienību saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem. Lai gan cīņa pret klimata pārmaiņām un vides degradāciju ilgtermiņā dos labumu visiem un vidējā termiņā nodrošinās iespējas un risināmus jautājumus, ne visi reģioni un dalībvalstis sāk pārkārtošanos no viena izejas punkta, proti, tiem nav vienādas reaģēšanas spējas. Daži no tiem ir attīstītāki nekā citi, un pārkārtošanās ir saistīta ar plašāku sociālo, ekonomisko un vidisko ietekmi uz tiem reģioniem, kuri attiecībā uz enerģijas izmantošanu lielā mērā ir atkarīgi no fosilā kurināmā – jo īpaši oglēm, lignīta, kūdras un degslānekļa – vai nozarēm, kurās ir vislielākā siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāte. Šāda situācija rada ne tikai dažāda ātruma pārkārtošanās risku Savienībā attiecībā uz rīcību klimata politikas jomā, bet arī pieaugošas atšķirības starp reģioniem, kas kaitē sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas mērķiem.

(3)

Lai pārkārtošanās būtu sekmīga un visiem sociāli pieņemama, tai jābūt taisnīgai un iekļaujošai. Tāpēc Savienībai, dalībvalstīm un to reģioniem jau no paša sākuma ir jāņem vērā tās sociālā, ekonomiskā un vidiskā ietekme un jāizmanto visi iespējamie instrumenti, lai mazinātu nelabvēlīgās sekas. Šajā ziņā liela nozīme ir Savienības budžetam.

(4)

Kā izklāstīts Eiropas zaļajā kursā un Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānā, Taisnīgas pārkārtošanās mehānismam būtu jāpapildina citas darbības saskaņā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam. Tam būtu jāpalīdz novērst sociālās, ekonomiskās un vidiskās sekas, jo īpaši attiecībā uz darba ņēmējiem, kurus skar pārkārtošanās process uz klimatneitrālu Savienību līdz 2050. gadam, reģionālā līmenī apvienojot Savienības budžeta izdevumus klimata un sociālajiem mērķiem un nosakot augstus sociālos un vides standartus.

(5)

Ar šo regulu būtu jāizveido Taisnīgas pārkārtošanās fonds (“TPF”), kas ir viens no Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma pīlāriem, kuru īsteno saskaņā ar kohēzijas politiku. TPF mērķi ir mazināt klimatiskās pārkārtošanās radīto negatīvo ietekmi, atbalstot vissmagāk skartās teritorijas un attiecīgos darba ņēmējus, un veicināt līdzsvarotu sociālekonomisko pārkārtošanos. Saskaņā ar TPF vienoto konkrēto mērķi TPF atbalstītajām darbībām būtu tieši jāveicina pārkārtošanās radītās ietekmes mazināšana, mazinot negatīvo ietekmi uz nodarbinātību un finansējot vietējās ekonomikas diversifikāciju un modernizāciju. TPF vienoto konkrēto mērķi nosaka tajā pašā līmenī un to norāda kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1060 (6) noteiktajiem politikas mērķiem.

(6)

Ņemot vērā Savienības ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju – Eiropas zaļo kursu – un to, cik svarīgi ir pret klimata pārmaiņām cīnīties atbilstoši Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, saskaņā ar šo regulu veicamajām darbībām būtu jāpalīdz sasniegt mērķi novirzīt 30 % no visiem DFS izdevumiem klimata mērķu integrēšanai, un tām būtu jāpalīdz panākt mērķi, proti, 2024. gadā 7,5 % no gada izdevumiem saskaņā ar DFS atvēlēt bioloģiskās daudzveidības mērķiem un 2026. un 2027. gadā bioloģiskās daudzveidības mērķiem atvēlēt 10 % no gada izdevumiem saskaņā ar DFS, vienlaikus ņemot vērā starp klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķiem pastāvošo pārklāšanos. Resursi no TPF pašu finansējuma ir papildu līdzekļi, kas papildina investīcijas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu vispārējo mērķi, proti, dot ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā 30 % apmērā no Savienības budžeta izdevumiem. Minētajiem resursiem kopā ar līdzekļiem, kas brīvprātīgi pārvietoti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1058 (7), un Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1057 (8), būtu jāpalīdz pilnībā sasniegt šo mērķi. Šajā kontekstā TPF būtu jāatbalsta darbības, kas atbilst Savienības klimata un vides standartiem un prioritātēm un kas nerada būtisku kaitējumu mērķiem vides jomā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2020/852 (9) 17. panta nozīmē un kas nodrošina pārkārtošanos uz mazoglekļa ekonomiku, lai panāktu klimatneitrālu Savienību.

(7)

TPF resursiem būtu jāpapildina kohēzijas politikas ietvaros pieejamie resursi.

(8)

Pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku ir izaicinājums visām dalībvalstīm. Tā būs īpaši grūta dalībvalstīs, kuras lielā mērā paļaujas – vai līdz šim paļāvās – uz fosilo kurināmo vai siltumnīcefekta gāzu ziņā intensīvām rūpnieciskajām darbībām, kas pakāpeniski jāizbeidz vai jāpielāgo, lai pārkārtotos uz klimatneitrālu ekonomiku, un kurām tam trūkst finanšu līdzekļu. Tādēļ TPF būtu jāaptver visas dalībvalstis, bet šā fonda finanšu līdzekļu sadalījumam vajadzētu būt vērstam uz tām teritorijām, kuras klimatiskās pārkārtošanās process skāris visvairāk, un minētajam sadalījumam būtu jāatspoguļo dalībvalstu spēja finansēt vajadzīgās investīcijas, lai spētu pārkārtoties uz klimatneitrālu ekonomiku.

(9)

Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko, ievērojot 322. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome. Minētie noteikumi ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (10) (“Finanšu regula”) un tie jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, godalgām, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, ievērojot LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(10)

Lai nodrošinātu TPF resursu efektīvu izmantošanu, piekļuve TPF būtu jāierobežo līdz 50 % no valsts piešķīruma tām dalībvalstīm, kuras vēl nav apņēmušās izpildīt mērķi, kas atbilst Parīzes nolīguma mērķiem, – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Savienību, atlikušos 50 % darot pieejamus plānošanai, tiklīdz dalībvalstis apņemsies šo mērķi izpildīt. Lai nodrošinātu taisnīgumu un vienlīdzīgu attieksmi pret dalībvalstīm, ja, sākot no 2022. gada, dalībvalsts līdz 31. decembrim jebkurā gadā nav apņēmusies īstenot mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Savienību, budžeta saistības par iepriekšējo gadu būtu pilnībā jāatceļ nākamajā gadā.

(11)

Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2020/2094 (11) un tajā piešķirto resursu robežās TPF satvarā būtu jāveic atveseļošanas un noturības veicināšanas pasākumi Covid-19 krīzes nepieredzēti smagās ietekmes novēršanai. Šie papildu resursi būtu jāizmanto tā, lai nodrošinātu atbilstību minētajā Regulā noteiktajiem termiņiem.

(12)

Šai regulai būtu jānosaka investīciju veidus, attiecībā uz kuriem būtu pieļaujama izdevumu atbalstīšana ar TPF. Visas atbalstītās darbības būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot Savienības saistības un prioritātes klimata, vides un sociālajā jomā. Investīciju sarakstā būtu jāiekļauj investīcijas, kas atbalsta vietējo ekonomiku, stimulējot to iekšējo izaugsmes potenciālu saskaņā ar attiecīgajām pārdomātas specializācijas stratēģijām, attiecīgā gadījumā ietverot ilgtspējīgu tūrismu. Investīcijām jābūt ilgtspējīgiem ilgtermiņā, ņemot vērā visus Eiropas zaļā kursa mērķus. Finansētajiem projektiem būtu jāveicina pārkārtošanās uz ilgtspējīgu, klimatneitrālu un aprites ekonomiku, tai skaitā pasākumi, kuru mērķis ir palielināt resursu izmantošanas efektivitāti. Atkritumu incinerācijai nevajadzētu saņemt atbalstu, ņemot vērā to, ka šī darbība ietilpst aprites ekonomikas atkritumu hierarhijas zemākajā daļā. Atbalstu vajadzētu saņemt arī konsultāciju pakalpojumiem, kas veicina TPF atbalstīto pasākumu īstenošanu. Zemes atjaunošanas projekta ietvaros vajadzētu būt iespējamam atbalstīt teritoriju atjaunošanu, zaļās infrastruktūras attīstību un ūdens resursu apsaimniekošanu. Atbalstot energoefektivitātes pasākumus, TPF vajadzētu būt iespējai atbalstīt investīcijas, piemēram tādas, kas palīdz samazināt enerģētisko nabadzību, galvenokārt uzlabojot dzīvojamā fonda energoefektivitāti. TPF vajadzētu būt iespējai arī atbalstīt inovatīvu uzglabāšanas tehnoloģiju izstrādi.

(13)

Lai aizsargātu klimatiskās pārkārtošanās ziņā visneaizsargātākos iedzīvotājus, TPF būtu jāietver arī skarto darba ņēmēju prasmju pilnveide un pārkvalificēšana, tostarp apmācība, neatkarīgi no tā, vai viņi joprojām ir nodarbināti vai ir zaudējuši darbu pārkārtošanās dēļ. TPF būtu jātiecas palīdzēt viņiem pielāgoties jaunām nodarbinātības iespējām. TPF būtu arī jāsniedz jebkāda veida piemērots atbalsts darba meklētājiem, tostarp palīdzība darba meklēšanā un viņu aktīva iekļaušana darba tirgū. Visiem darba meklētājiem, kas zaudējuši darbu nozarēs, kuras skārusi pārkārtošanās reģionā, uz kuru attiecas taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns, vajadzētu būt tiesībām saņemt TPF atbalstu, pat ja atlaistie darba ņēmēji nedzīvo šajā reģionā. Pienācīga uzmanība būtu jāvelta iedzīvotājiem, kuri pakļauti enerģētiskajai nabadzībai, jo īpaši īstenojot energoefektivitātes pasākumus sociālo mājokļu stāvokļa uzlabošanai.

(14)

Būtu jāatļauj atbalsts darbībām izglītības un sociālās iekļaušanas jomā, kā arī atbalsts sociālajai infrastruktūrai bērnu un vecu cilvēku aprūpes iestāžu, un apmācības centru vajadzībām, ar noteikumu, ka šīs darbības ir pienācīgi pamatotas taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos. Attiecībā uz vecu cilvēku aprūpi būtu jāsaglabā kopienā balstītas aprūpes veicināšanas princips. Sociālie un sabiedriskie pakalpojumi šajās jomās varētu papildināt investīciju kombināciju. Viss atbalsts šajās jomās būtu pienācīgi jāpamato taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos, un tam būtu jāievēro Eiropas sociālo tiesību pīlāra mērķi.

(15)

Lai pievērstos īpašajai situācijai un sieviešu lomai pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku procesā, būtu jāveicina dzimumu līdztiesība. Sieviešu līdzdalībai darba tirgū un uzņēmējdarbībai, kā arī vienlīdzīgai darba samaksai ir svarīga nozīme vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanā. TPF īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī neaizsargātām grupām, kuras nesamērīgi cieš no pārkārtošanās radītās nelabvēlīgās ietekmes, piemēram, darba ņēmējiem ar invaliditāti. Ir jāsaglabā kalnrūpniecības kopienu identitāte un jāaizsargā iepriekšējo un turpmāko kopienu nepārtrauktība. Tas nozīmē, ka īpaša uzmanība jāpievērš viņu materiālajam un nemateriālajam kalnrūpniecības mantojumam, tostarp kultūrai.

(16)

Lai veicinātu pārkārtošanās skarto teritoriju ekonomikas diversifikāciju, TPF būtu jāsniedz atbalsts uzņēmumiem un ekonomikas dalībniekiem, tostarp sniedzot atbalstu ienesīgām investīcijām mikrouzņēmumos, mazos un vidējos uzņēmumos (12) (MVU). Ar ienesīgām investīcijām būtu jāsaprot investīcijas uzņēmumu pamatkapitālā vai nemateriālos aktīvos, lai ražotu preces un sniegtu pakalpojumus, tādējādi veicinot pamatkapitāla veidošanu un nodarbinātību. Attiecībā uz uzņēmumiem, kas nav MVU, ienesīgas investīcijas būtu jāatbalsta tikai tad, ja tās ir vajadzīgas, lai mazinātu pārkārtošanās rezultātā zaudēto darbvietu skaitu, radot vai aizsargājot ievērojamu skaitu darbvietu, un ja tās neizraisa pārvietošanu vai nerodas pārvietošanas rezultātā. Investīcijas esošajos rūpniecības objektos, tostarp tajos, uz kuriem attiecas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, būtu jāatļauj, ja tie veicina pārkārtošanos uz Savienības klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam un ir ievērojami zemāki par attiecīgajām līmeņatzīmēm, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (13), un ja to rezultātā tiek aizsargāts ievērojams skaits darbvietu. Visas šādas investīcijas būtu pienācīgi jāpamato attiecīgajā taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā. Lai aizsargātu iekšējā tirgus un kohēzijas politikas integritāti, atbalstam uzņēmumiem būtu jāatbilst Savienības valsts atbalsta noteikumiem, kā noteikts LESD 107. un 108. pantā, un jo īpaši atbalsts ienesīgām investīcijām, kuras veic uzņēmumi, kas nav MVU, būtu jāpiešķir tikai uzņēmumiem, kuri atrodas apgabalos, kas noteikti kā atbalstāmi apgabali LESD 107. panta 3. punkta a) un c) apakšpunkta nolūkā.

(17)

Lai nodrošinātu TPF resursu plānošanas elastību saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, vajadzētu būt iespējai sagatavot atsevišķu TPF programmu vai plānot TPF resursus vienā vai vairākās īpašās prioritātēs programmās, ko atbalsta ERAF, ESF+ vai Kohēzijas fonds. Saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1060 TPF resursus varētu brīvprātīgi palielināt ar papildu finansējumu no ERAF un ESF+. Šādā gadījumā, attiecīgajām summām, kas pārvietotas no ERAF un ESF+, būtu jāatbilst taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos noteikto darbību veidam.

(18)

TPF atbalstam vajadzētu būt atkarīgam no tā, vai konkrētajā teritorijā tiek efektīvi īstenots pārkārtošanās process, lai panāktu klimatneitrālu ekonomiku. Šajā sakarā dalībvalstīm sociālajā dialogā un sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 attiecīgo noteikumu un ar Komisijas atbalstu būtu jāsagatavo taisnīgas pārkārtošanās teritoriālie plāni, kuros izklāstīts pārkārtošanās process saskaņā ar integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāizveido Taisnīgas pārkārtošanās platforma, kas balstītos uz pašreizējo platformu ogļu ieguves reģioniem pārkārtošanās posmā, lai dotu iespēju divpusējai un daudzpusējai pieredzes apmaiņai par gūto pieredzi un paraugpraksi visās skartajās nozarēs. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pašvaldības un pilsētas tiek iesaistītas TPF resursu īstenošanā un ka šajā kontekstā tiek ņemtas vērā to vajadzības.

(19)

Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos būtu jānosaka, kuras teritorijas ir skartas vissmagāk, kurās būtu jākoncentrē TPF atbalsts, un jāapraksta konkrētas darbības, kas jāveic, lai sasniegtu 2030. gadam izvirzītos Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītājus un līdz 2050. gadam panāktu klimatneitrālu Savienības ekonomiku, jo īpaši attiecībā uz tādu objektu pārveidošanu vai slēgšanu, kuros izmanto fosilo kurināmo, vai citas darbības ar augstu siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāti. Minētajām teritorijām vajadzētu būt precīzi noteiktām un tām būtu jāatbilst ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (14) izveidotās kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas 3. līmenim (“NUTS 3. līmeņa reģioni”) vai jābūt to daļām. Plānos būtu jāizklāsta minēto teritoriju grūtības un vajadzības, ņemot vērā depopulācijas riskus, un jānosaka darbību veidi, kas nepieciešami, lai veicinātu darbvietu radīšanu plāna atbalsta saņēmēju līmenī un tādā veidā, kas nodrošina pret klimata pārmaiņām noturīgu saimniecisko darbību saskaņotu attīstību, kuras atbilst arī pārkārtošanai uz klimatneitrālu ekonomiku un Eiropas zaļā kursa mērķiem. Ja šādas teritorijas tiek noteiktas, papildu uzmanība būtu jāpievērš salu, salu reģionu, kā arī tālāko reģionu specifikai, kur ģeogrāfisko un sociālekonomisko iezīmju dēļ var būt nepieciešama cita pieeja, lai atbalstītu pārkārtošanās procesu uz klimatneitrālu ekonomiku. TPF finansiāls atbalsts būtu jāsaņem tikai investīcijām, kas atbilst taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajiem plāniem. Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajiem plāniem vajadzētu būt daļai no Komisijas apstiprinātajām programmām, kuras atbalsta attiecīgi ERAF, ESF+, Kohēzijas fonds vai TPF.

(20)

Lai veicinātu TPF resursu izmantošanas orientāciju uz rezultātiem, Komisijai saskaņā ar proporcionalitātes principu vajadzētu būt iespējai piemērot finanšu korekcijas, ja būtiski netiek sasniegti TPF konkrētajam mērķim izvirzītie uzdevumi.

(21)

Lai noteiktu atbilstošu TPF finanšu shēmu, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras noteikt pieejamo resursu gada sadalījumu pa dalībvalstīm.

(22)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, atbalstīt to teritoriju iedzīvotājus, ekonomiku un vidi, kas saskaras ar ekonomiskām un sociālām pārmaiņām pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, dēļ atšķirībām starp dažādu teritoriju attīstības līmeņiem un vismazāk attīstīto teritoriju atpalicības dēļ, kā arī dalībvalstu un teritoriju finanšu resursu ierobežojumu dēļ, bet dēļ vajadzības pēc saskaņotas īstenošanas sistēmas, kas aptvertu vairākus Savienības fondus saskaņā ar dalīto pārvaldību, minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(23)

Ņemot vērā to, ka šo regulu pieņem pēc plānošanas perioda sākuma un ņemot vērā nepieciešamību īstenot TPF koordinētā un saskaņotā veidā, un lai būtu iespējams to nekavējoties īstenot, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

(1)

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, reaģējot uz sociālajām problēmām Eiropā, 2017. gada 17. novembrī kopīgi izsludināja Eiropas sociālo tiesību pīlāru (“Pīlārs”). Pīlāra 20 pamatprincipi ir strukturēti trijās kategorijās: vienlīdzīgas iespējas un piekļuve darba tirgum, taisnīgi darba nosacījumi, kā arī sociālā aizsardzība un iekļaušana. Darbībās, kādas paredzēts veikt Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) ietvaros, būtu jāvadās pēc Pīlāra 20 pamatprincipiem. Lai sekmētu Pīlāra īstenošanu, ESF+ būtu jāatbalsta ieguldījumi cilvēkos un sistēmās tādās politikas jomās kā nodarbinātība, izglītība un sociālā iekļaušana, tādējādi sekmējot ekonomisko, teritoriālo un sociālo kohēziju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. pantu.

(2)

Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads (“Eiropas pusgads”) ir sistēma, kurā nosaka dalībvalstu reformu prioritātes un uzrauga to īstenošanu. Atbalstot minētās reformu prioritātes, dalībvalstis izstrādā savas nacionālās daudzgadu investīciju stratēģijas. Minētās stratēģijas būtu jāiesniedz kopā ar ikgadējām valstu reformu programmām, lai iezīmētu un koordinētu prioritāros investīciju projektus, kuri atbalstāmi ar Savienības vai valsts finansējumu.

Tām arī vajadzētu palīdzēt saskaņotā veidā izmantot Savienības finansējumu un radīt pēc iespējas lielāku pievienoto vērtību finansiālajam atbalstam, ko paredzēts saņemt, jo īpaši no Savienības atbalstītajām programmām, attiecīgā gadījumā no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda, kuru konkrētie mērķi un atbalsta darbības joma izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1058 (4), ESF+, Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (5), un programmas InvestEU, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523 (6) (programma InvestEU).

(3)

Ar Padomes Lēmumu (ES) 2020/1512 (7) tika pieņemtas pārskatītās dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes. Minēto pamatnostādņu teksts ir saskaņots ar Pīlāra principiem, lai tādējādi uzlabotu Eiropas konkurētspēju un veidotu to par labāku vietu investīciju veikšanai, darbvietu izveidei un sociālās kohēzijas stiprināšanai. Lai nodrošinātu pilnīgu ESF+ pielāgošanu minētajās pamatnostādnēs izklāstītajiem mērķiem, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātību, izglītību, mācībām un cīņu pret sociālo atstumtību, nabadzību un diskrimināciju, ESF+ būtu jāsniedz atbalsts dalībvalstīm, ņemot vērā attiecīgās integrētās pamatnostādnes un konkrētos attiecīgajai valstij paredzētos ieteikumus, kas pieņemti, ievērojot LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 2. un 4. punktu, kā arī attiecīgā gadījumā valsts līmenī – valstu reformu programmas, kas pamatojas uz valstu stratēģijām. Turklāt ESF+ būtu jāveicina attiecīgie Savienības galveno iniciatīvu un darbību īstenošanas aspekti, jo īpaši Komisijas 2016. gada 10. jūnija paziņojums “Jaunā prasmju programma Eiropai”, 2020. gada 30. septembra paziņojums “Eiropas izglītības telpa” un 2020. gada 7. oktobra paziņojums “Savienība, kurā valda līdztiesība: ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars”, kā arī Padomes ieteikumi – 2016. gada 15. februāra Ieteikums par ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū, 2016. gada 19. decembra Ieteikums par prasmju pilnveides ceļiem, 2020. gada 30. oktobra Ieteikums “Tilts uz nodarbinātību – Garantijas jauniešiem pastiprināšana” un 2021. gada 12. marta Ieteikums par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību.

(4)

Padome 2017. gada 20. jūnijā pieņēma Padomes secinājumus “ES atbildes reakcija uz Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam – ilgtspējīga Eiropas nākotne”. Padome uzsvēra, cik svarīgi ir līdzsvaroti un integrēti panākt ilgtspējīgu attīstību trīs (ekonomiskajā, sociālajā un vides) dimensijās. Ir būtiski, lai ilgtspējīga attīstība būtu integrēta visās Savienības iekšējās un ārējās politikas jomās un lai Savienībai būtu augsti mērķi tās politikā, ko tā izmanto pasaules mēroga problēmu risināšanai. Padome atzinīgi novērtēja Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojumu “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei” kā pirmo soli Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) integrēšanā un ilgtspējīgas attīstības kā būtiska pamatprincipa piemērošanā visām Savienības politikas jomām, tostarp, izmantojot tās finansēšanas instrumentus. ESF+ būtu jāveicina IAM īstenošana, cita starpā izskaužot galējas nabadzības veidus (1. IAM); veicinot kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību (4. IAM); veicinot dzimumu līdztiesību (5. IAM), sekmējot noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem (8. IAM); kā arī mazinot nevienlīdzību (10. IAM).

(5)

Nesenās un pašreizējās norises ir saasinājušas strukturālās problēmas, kuras radījusi ekonomikas globalizācija, sociālā nevienlīdzība, migrācijas plūsmu pārvaldība un arvien lielāki draudi drošībai, pārkārtošanās uz tīru enerģiju, tehnoloģiskas pārmaiņas, demogrāfiskā lejupslīde, bezdarbs, jo īpaši jauniešu bezdarbs, un strauji novecojošs darbaspēks, kā arī problēmas, kas izriet no arvien lielākas neatbilstības starp prasmju un darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu dažās nozarēs un reģionos, ar ko īpaši saskaras mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). Zaļā un digitālā pārkārtošanās un Eiropas industriālo ekosistēmu pārveide, visticamāk, radīs daudz jaunu iespēju, ja to papildinās pareizais prasmju kopums un nodarbinātība, un politika un sociālā politika. Ņemot vērā mainīgo situāciju darba pasaulē, Savienībai vajadzētu būt gatavai risināt pašreizējās un turpmākās problēmas, investējot attiecīgās prasmēs, izglītībā, mācībās un mūžizglītībā, padarot izaugsmi iekļaujošāku un uzlabojot nodarbinātības politiku un sociālo politiku, vienlaikus ņemot vērā ekonomikas un rūpniecības ilgtspēju, darbaspēka mobilitāti un tiecoties izveidot dzimumu ziņā līdzsvarotu darba tirgu.

(6)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1060 (8) tiek noteikts rīcības pamatplāns ERAF, ESF+, Kohēzijas fondam, Taisnīgas pārkārtošanās fondam (TPK), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1056 (9), EJZAF, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam (AMIF), Iekšējās drošības fondam (IDF) un Finansiāla atbalsta instrumentam robežu pārvaldībai un vīzu politikai kā daļai no Integrētās robežu pārvaldības fonda un jo īpaši izklāstīti politikas mērķi un noteikumi dalītā pārvaldībā īstenotu Savienības fondu plānošanai, uzraudzīšanai, izvērtēšanai, pārvaldīšanai un kontrolei. Tāpēc ir jāprecizē ESF+ vispārīgie mērķi un jānosaka konkrēti noteikumi par to, kāda veida aktivitātes var finansēt no ESF+.

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (10) (“Finanšu regula”) ir paredzēti noteikumi par Savienības vispārējā budžeta (Savienības budžets) izpildi, tostarp noteikumi par visu veidu finanšu iemaksām, tostarp dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finanšu palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu. Dotācijām paredzēto līdzfinansējumu var sniegt no saņēmēju pašu resursiem, projekta radītiem ienākumiem vai no trešo personu finansiālajiem ieguldījumiem vai ieguldījumiem natūrā. Lai nodrošinātu saskaņotību Savienības programmu īstenošanā, Finanšu regula ir jāpiemēro darbībām, kuras ir īstenojamas tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar ESF+.

(8)

Šajā regulā minētie finansējuma veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt konkrētos darbību mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši, ņemot vērā kontroles pasākumu izmaksas, administratīvo slogu un gaidāmo neatbilstības risku. Attiecībā uz dotācijām būtu jāņem arī vērā vienreizēju maksājumu, vienotu likmju un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Lai īstenotu pasākumus, kas saistīti ar trešo valstu valstspiederīgo sociālekonomisko integrāciju, un saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 94. pantu, Komisija var atlīdzināt dalībvalstīm, izmantojot vienkāršoto izmaksu iespējas, tostarp vienreizējus maksājumus.

(9)

Lai racionalizētu un vienkāršotu finansēšanas situāciju un radītu papildu sinerģijas iespējas, izmantojot integrētas finansēšanas pieejas, darbības, kas tika atbalstītas ar Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 223/2014 (11), un Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1296/2013 (12), būtu jāintegrē ESF+. ESF+ būtu jāsastāv no divām sadaļām: dalīti pārvaldītā sadaļa (dalīti pārvaldītā ESF+ sadaļa), kas īstenojama dalītā pārvaldībā, un Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļa (“EaSI sadaļa”), kas īstenojama tiešā un netiešā pārvaldībā. Tam būtu jāpalīdz samazināt administratīvo slogu, kas saistīts ar dažādu fondu pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstīm un saņēmējiem, vienlaikus saglabājot vienkāršākus noteikumus tādām vienkāršākām darbībām kā pārtikas izdalīšana un/vai pamata materiālās palīdzības sniegšana.

(10)

Ņemot vērā plašāko ESF+ darbības jomu, ir lietderīgi, ka mērķus – uzlabot darba tirgu efektivitāti, veicināt vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai nodarbinātībai, uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai un mācībām un izglītības un mācību kvalitāti, lai palīdzētu atkārtoti integrēties izglītības sistēmās, sekmēt sociālo iekļaušanu, atvieglot neaizsargātu personu piekļuvi veselības aprūpei un sniegt ieguldījumu nabadzības izskaušanā – īsteno ne vien dalītā pārvaldībā dalīti pārvaldītajā ESF+ sadaļā, bet, saistībā ar Savienības līmenī veicamām darbībām, EaSI sadaļā arī tiešā un netiešā pārvaldībā.

(11)

Ar šo regulu paredz finansējumu visam ESF+ darbības laikposmam, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem (13), tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai, 18. punkta nozīmē. Tajā būtu jāprecizē piešķīrums dalīti pārvaldītajai ESF+ sadaļai un piešķīrums darbībām, kuras īsteno EaSI sadaļā.

(12)

Lai atvieglotu EaSI sadaļas konkrēto un darbības mērķu īstenošanu, ar ESF+ būtu jāatbalsta aktivitātes, kuras saistītas ar tehnisko un administratīvo palīdzību, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas aktivitātēm, savukārt saziņas un informācijas izplatīšanas aktivitātēm vajadzētu būt daļai no darbībām, kuras ir atbalsttiesīgas EaSI sadaļā.

(13)

ESF+ mērķim vajadzētu būt veicināt nodarbinātību, izmantojot aktīvas intervences pasākumus, kas sekmē jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot pastiprināto Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku, darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošu grupu un ekonomiski neaktīvo personu integrēšanu un reintegrēšanu darba tirgū, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku. ESF+ mērķim vajadzētu būt – uzlabot darba tirgu darbību, šim nolūkam atbalstot darba tirgus iestāžu, piemēram, valsts nodarbinātības dienestu, modernizēšanu, lai uzlabotu to spēju nodrošināt aktīvākas mērķtiecīgās konsultācijas un profesionālo orientāciju darba meklējumos un pārejas laikā uz nodarbinātību un veicinātu lielāku darba ņēmēju mobilitāti. Ar ESF+ būtu jāveicina līdzsvarota sieviešu un vīriešu dalība darba tirgū, izmantojot pasākumus, kuru mērķis cita starpā ir nodrošināt vienlīdzīgus darba apstākļus, labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru un piekļuvi bērnu aprūpei, tostarp pirmsskolas izglītībai un aprūpei. ESF+ mērķim vajadzētu arī būt nodrošināt stabilu un labi pielāgotu darba vidi, lai reaģētu uz risku veselībai, kas saistīts ar pārmaiņām darba veidos un novecojoša darbaspēka vajadzībām.

(14)

No ESF+ būtu jāsniedz atbalsts, ar ko uzlabo izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un to atbilstību darba tirgus prasībām, tostarp, veicinot digitālo mācīšanos, neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu un mācībspēku profesionālo attīstību, lai sekmētu pamatkompetenču, jo īpaši pamatprasmju, tostarp veselībpratības, medijpratības, uzņēmējdarbības prasmju, valodas prasmju, digitālo prasmju un ar ilgtspējīgu attīstību saistīto kompetenču, apguvi, kas ikvienam ir nepieciešamas personiskajai izaugsmei un attīstībai, nodarbinātībai, sociālajai iekļautībai un aktīvam pilsoniskumam. Ar ESF+ būtu jāveicina progress izglītībā un mācībās un pāreja uz darba dzīvi, jāatbalsta mūžizglītība un nodarbināmība, lai sekmētu ikviena pilnīgu līdzdalību sabiedrībā, un būtu jāveicina konkurētspēja, tostarp ar absolventu gaitu apzināšanu, un sociālā un ekonomiskā inovācija, atbalstot mērogojamas un ilgtspējīgas iniciatīvas šajās jomās, kuras iespējams pielāgot dažādām mērķgrupām, piemēram, personām ar invaliditāti. Šādu palīdzību, atbalstu un veicināšanu varētu panākt, piemēram, izmantojot mācīšanos tiešsaistē, mācības darbavietā, stažēšanos, duālās izglītības un mācību sistēmas un māceklību, kā noteikts Padomes 2018. gada 15. marta Ieteikumā par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai, mūžilgu karjeras atbalstu, prasmju prognozēšanu ciešā sadarbībā ar nozares pārstāvjiem, atjauninātus mācību materiālus un mācību nodrošināšanas metodes, prognozēšanu un absolventu gaitu apzināšanu, pedagogu izglītošanu, mācību rezultātu apstiprināšanu, kvalifikāciju atzīšanu un industrijās bāzētu sertifikāciju.

(15)

Atbalsts no ESF+ būtu jāizmanto, lai visiem, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, veicinātu vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mācībām, kurā nepastāv nošķiršana, - no pirmsskolas izglītības un aprūpes, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot bērniem, kuri nāk no sociālekonomiski nelabvēlīgas vides, izmantojot vispārējo izglītību un profesionālo izglītību un apmācību, jo īpaši māceklības, līdz pat augstākajai izglītībai, kā arī izmantojot pieaugušo izglītību un mācības, tostarp sporta un kultūras aktivitātes. Ar ESF+ būtu jāsniedz mērķtiecīgs atbalsts izglītojamajiem, kam tas ir nepieciešams, un jāsamazina nevienlīdzība izglītības jomā, tostarp digitālā plaisa, jānovērš un jāsamazina priekšlaicīga mācību pārtraukšana, jāveicina iespējas pāriet no vienas izglītības un mācību jomas uz citu, jāstiprina saiknes ar neformālo un ikdienējo mācīšanos, jāveicina mācību mobilitāte visiem un jāatvieglo piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti. Šajā kontekstā būtu jāatbalsta sinerģijas ar Erasmus+, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/817 (14), jo īpaši tādēļ, lai sekmētu nelabvēlīgā situācijā esošu izglītojamo dalību mācību mobilitātē.

(16)

Ar ESF+ būtu jāveicina, lai visiem būtu elastīgas iespējas pilnveidot prasmes un apgūt dažādas jaunas prasmes, īpaši uzņēmējdarbības un digitālās prasmes, svarīgām pamattehnoloģijām un zaļajai ekonomikai nepieciešamās prasmes un ar industriālajām ekosistēmām saistītās prasmes atbilstoši Komisijas 2020. gada 10. marta paziņojumam “Jauna Eiropas industriālā stratēģija”. Saskaņā ar Jauno prasmju programmu Eiropai un Padomes Ieteikumu par prasmju pilnveides ceļiem (15) ESF+ būtu jāatbalsta elastīgi risinājumi, tostarp pieejamas, īstermiņa, mērķtiecīgas moduļveida mācības, kas rezultējas akreditācijā, ar mērķi nodrošināt cilvēkiem prasmes, kas pielāgotas darba tirgus un industriālo ekosistēmu vajadzībām, zaļās un digitālās pārkārtošanās jomai, inovācijai un sociālajām un ekonomiskajām pārmaiņām, atvieglot pārkvalifikāciju, prasmju pilnveidi un nodarbināmību, karjeras maiņu, ģeogrāfisko un nozaru mobilitāti un jo īpaši, atbalstīt mazprasmīgas personas, personas ar invaliditāti un mazkvalificētus pieaugušos. ESF+ būtu arī jāatvieglo atbalsta sniegšana personām attiecībā uz integrētām prasmēm, tostarp nodarbinātajiem, pašnodarbinātām personām un bezdarbniekiem, izmantojot tādus instrumentus kā individuālie mācību konti.

(17)

Sinerģijām ar pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/695 (16) (“Apvārsnis Eiropa”) būtu jānodrošina, ka ESF+ spēj integrēt un izvērst inovatīvas mācību programmas, ko atbalsta pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”, lai nodrošinātu cilvēkiem prasmes un kompetences, kādas būs nepieciešamas nākotnes darbvietām.

(18)

No ESF+ būtu jāatbalsta dalībvalstu centieni sekmēt nabadzības izskaušanu, lai pārtrauktu nelabvēlīgu apstākļu mantošanu no paaudzes paaudzē, un veicināt sociālo iekļaušanu, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas visiem, mazinot šķēršļus, apkarojot diskrimināciju un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Šāds atbalsts nozīmē mobilizēt virkni politikas pasākumu, kas paredzēti visnelabvēlīgākajā situācijā esošām personām neatkarīgi no to dzimuma, seksuālās orientācijas, vecuma, reliģijas vai ticības, rases vai etniskās izcelsmes, jo īpaši atstumtām kopienām, piemēram, romiem, personām ar invaliditāti vai hroniskām slimībām, bezpajumtniekiem, bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem. Ar ESF+ būtu jāpalīdz aktīvi iekļaut no darba tirgus tālu esošus cilvēkus, lai nodrošinātu viņu sociālekonomisko integrāciju. ESF+ būtu arī jāizmanto, lai uzlabotu savlaicīgu un vienlīdzīgu piekļuvi izmaksu ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, ar kuriem veicina piekļuvi mājokļiem un uz personu vērstai aprūpei, piemēram, veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei, jo īpaši ģimenē un kopienā balstītiem aprūpes pakalpojumiem. ESF+ būtu jādod ieguldījums sociālās aizsardzības sistēmu modernizācijā, īpašu uzmanību pievēršot bērniem un nelabvēlīgā situācijā esošām grupām un jo īpaši, lai veicinātu šādu sistēmu piekļūstamību, tostarp personām ar invaliditāti.

(19)

ESF+ būtu jādod ieguldījums nabadzības izskaušanā, atbalstot valstu shēmas, kuru mērķis ir mazināt nenodrošinātību ar pārtiku un materiālo nenodrošinātību, un tādu personu sociālās integrācijas veicināšanā, kurām draud nabadzība vai sociālā atstumtība un kuras ir vistrūcīgākās. Ņemot vērā vispārējo mērķi, proti, panākt to, ka Savienības līmenī kā minimums 4 % no līdzekļiem, kuri ir dalīti pārvaldītajā ESF+ sadaļā, tiek atvēlēti vistrūcīgākajām personām, dalībvalstīm būtu vismaz 3 % no saviem līdzekļiem, kuri ir dalīti pārvaldītajā ESF+ sadaļā, jāpiešķir tam, lai novērstu tos ārkārtējās nabadzības veidus, kuriem ir vislielākā ietekme uz sociālo atstumtību, piemēram, bezpajumtniecība, bērnu nabadzība un nenodrošinātība ar pārtiku. Pārtikas nodrošināšanai un/vai pamata materiālās palīdzības sniegšanai vistrūcīgākajām personām nevajadzētu aizstāt esošos sociālos pabalstus, kurus tām piešķir saskaņā ar valsts sociālajām sistēmām vai ievērojot valsts tiesību aktus. Ņemot vērā darbību raksturu un galīgo saņēmēju veidu, jāpanāk, lai uz atbalstu, ar kuru paredzēts mazināt vistrūcīgāko personu materiālo nenodrošinātību, attiektos vienkāršāki noteikumi.

(20)

Ņemot vērā to, ka ir pastāvīgi jāpastiprina centieni risināt migrācijas plūsmu pārvaldību Savienībā kopumā, un lai nodrošinātu saskaņotu, stingru un konsekventu atbalstu solidaritātes un kopīgas atbildības centieniem, no ESF+ būtu jāsniedz atbalsts trešo valstu valstspiederīgo, tostarp migrantu, sociālekonomiskās integrācijas sekmēšanā, kas var ietvert iniciatīvas vietējā līmenī, papildus darbībām, kuras finansē ar AMIF, ERAF un citiem Savienības fondiem un kurām var būt pozitīva ietekme uz trešo valstu valstspiederīgo iekļaušanu.

(21)

Ņemot vērā to, cik nozīmīga ir piekļuve veselības aprūpei, ESF+ būtu jānodrošina sinerģijas un papildināmība ar programmu “ES – veselībai”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/522 (17), un ESF+ darbības jomā būtu jāiekļauj neaizsargātās situācijās esošu cilvēku piekļuve veselības aprūpei.

(22)

ESF+ būtu jāatbalsta politika un sistēmas reformas tādās jomās kā nodarbinātība, sociālā iekļaušana, neaizsargātu personu piekļuve veselības aprūpei, ilgtermiņa aprūpe, izglītība un mācības, tādējādi sekmējot nabadzības izskaušanu. Lai stiprinātu saskaņotību ar Eiropas pusgadu, dalībvalstīm no saviem līdzekļiem, kuri ir dalīti pārvaldītajā ESF+ sadaļā, būtu pienācīga summa jāpiešķir to attiecīgo konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanai, kuri ir saistīti ar strukturālām problēmām, kā risināšanai ir lietderīgi izmantot daudzgadu investīcijas, kas ietilpst ESF+ darbības jomā, ņemot vērā Pīlāru, rezultātu pārskats par rādītājiem sociālajā jomā, kas pārskatīts pēc Sociālā pīlāra Rīcības plānā izklāstīto mērķrādītāju pieņemšanas, un reģionālās īpatnības.

Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina saskaņotība, koordinācija un papildināmība starp dalīti pārvaldīto ESF+ sadaļu un citiem Savienības fondiem, programmām un instrumentiem, piemēram, TPK, ERAF, programmu “ES – veselībai”, Atveseļošanas un noturības mehānismu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (18), Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu darbu zaudējušiem darba ņēmējiem, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/691 (19), EJZAF, Erasmus+, AMIF, pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, ELFLA, programmu “Digitālā Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/694 (20), programmu InvestEU, programmu “Radošā Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/818 (21), Eiropas Solidaritātes korpusu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/888 (22), un tehniskā atbalsta instrumentu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/240 (23).

Jo īpaši Komisijai un dalībvalstīm visos procesa posmos būtu jānodrošina efektīva koordinācija, lai nodrošinātu konsekvenci, saskaņotību, papildināmību un sinerģiju starp finansējuma avotiem, tostarp ar to saistīto tehnisko palīdzību.

(23)

Atbalstot šajā regulā izklāstītos konkrētos mērķus, inter alia sekmējot politikas mērķi “sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru”, kā minēts Regulā (ES) 2021/1060, ESF+ turpinās dot ieguldījumu teritoriālu un vietēju stratēģiju izstrādē, lai īstenotu Pīlāru. Ar to tiks atbalstīti instrumenti, kas izklāstīti minētās regulas 28. pantā, un tādējādi arī tiks sekmēta virzība uz politikas mērķi “Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību”, kā minēts Regulā (ES) 2021/1060, tostarp, īstenojot nabadzības mazināšanas un sociālās iekļaušanas pasākumus, kuros ņem vērā pilsētu, lauku apvidu un piekrastes reģionu īpatnības, lai novērstu sociālekonomisko nevienlīdzību pilsētās un reģionos.

(24)

Lai nodrošinātu, ka Pīlārā izvirzītā Eiropas sociālā dimensija tiek pienācīgi īstenota un ka minimālais līdzekļu apjoms tiek paredzēts tiem, kuriem tas visvairāk ir nepieciešams, dalībvalstīm vismaz 25 % no saviem dalīti pārvaldās ESF+ sadaļas līdzekļiem būtu jāpiešķir, lai veicinātu sociālo iekļaušanu.

(25)

Lai risinātu jautājumu par pastāvīgi augsto bērnu nabadzības līmeni Savienībā un saskaņā ar Pīlāra 11. principu, kurā noteikts, ka bērniem ir tiesības būt pasargātiem no nabadzības un ka bērniem no nelabvēlīgas vides ir tiesības uz īpašiem pasākumiem, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, dalībvalstīm no saviem dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas līdzekļiem būtu jāplāno pienācīga summa Garantijas bērniem īstenošanai attiecībā uz aktivitātēm, kuras bērnu nabadzības problēmu risina saskaņā ar ESF+ konkrētajiem mērķiem, kas ļauj plānot resursus darbībām, ar kurām tieši atbalsta bērnu vienlīdzīgu piekļuvi bērnu aprūpei, izglītībai, veselības aprūpei, pienācīgam mājoklim un pienācīgam uzturam. Dalībvalstīm, kurās saskaņā ar Eurostat datiem nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu, kas jaunāki par 18 gadiem, vidējais skaits 2017.–2019. gadā pārsniedza Savienības vidējo rādītāju, minētajām aktivitātēm būtu jāpiešķir vismaz 5 % no saviem dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas līdzekļiem. Darbības, ar kurām sniedz ieguldījumu šajā tematiskās koncentrācijas prasībā, būtu jāņem vērā 25 % tematiskās koncentrācijas prasībā attiecībā uz sociālo iekļaušanu, ja tās plāno saskaņā ar attiecīgajiem konkrētajiem mērķiem.

(26)

Lai veicinātu iekļaujošu ekonomikas atveseļošanos pēc smagas krīzes un lai mainīgā darba pasaulē atbalstītu jauniešu nodarbinātību, kā arī ņemot vērā pastāvīgi augsto jauniešu bezdarba un neaktivitātes līmeni vairākās dalībvalstīs un reģionos, ir nepieciešams, lai dalībvalstis no saviem ESF+ līdzekļiem pienācīgu summu investē pasākumos, kuru mērķis ir atbalstīt jauniešu nodarbinātību un prasmes, tostarp, īstenojot shēmas Garantijas jauniešiem ietvaros. Pamatojoties uz darbībām, kas 2014.–2020. gada plānošanas periodā ir atbalstītas ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1304/2013 (24) un kas ir vērstas uz atsevišķām personām, un ņemot vērā gūtās atziņas, dalībvalstīm arī turpmāk būtu jāsekmē ceļš uz reintegrāciju kvalitatīvā nodarbinātībā un izglītībā un būtu jāinvestē līdzekļi agrīnā prevencijā un efektīvā informēšanā, attiecīgā gadījumā par prioritāti izvirzot ilgstošus bezdarbniekus, ekonomiski neaktīvas personas un nelabvēlīgā situācijā esošus jauniešus, tostarp ar jauniešu darbu. Turklāt dalībvalstīm būtu jāinvestē līdzekļi tādos pasākumos, kuru mērķis ir atvieglot pāreju no skolas uz darba dzīvi, kā arī sekmēt pienācīgas nodarbinātības dienestu spējas, lai tādējādi jauniešiem varētu sniegt īpaši pielāgotu un holistisku atbalstu un mērķtiecīgākus piedāvājumus. Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu pilnībā iekļaujot ESF+, mērķtiecīgu darbību īstenošana jauniešu nodarbinātības jomā būs efektīvāka un lietderīgāka, un darbības joma tiks paplašināta, lai tajā ietvertu strukturālus pasākumus un reformas, tādējādi nodrošinot labāku atbilstību starp Savienības finansējuma atbalstu un pastiprinātās Garantijas jauniešiem īstenošanu.

Prasmju uzlabošanai un dažādu jaunu prasmju apgūšanai būtu jāpalīdz jauniešiem izmantot iespējas, ko sniedz augošās nozares, un palīdz viņiem sagatavoties mainīgajam darba raksturam, vienlaikus izmantojot iespējas, ko sniedz digitālā un zaļā pārkārtošanās un Savienības industriālo ekosistēmu pārveide. Tāpēc dalībvalstīm, kurās saskaņā ar Eurostat datiem tādu 15–29 gadus vecu jauniešu vidējais skaits, kuri nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu, 2017.–2019. gadā pārsniedza Savienības vidējo rādītāju, minētajām darbībām būtu jāpiešķir vismaz 12,5 % no saviem dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas līdzekļiem.

(27)

Saskaņā ar LESD 349. pantu un 1994. gada Pievienošanās aktam (25) pievienotā 6. protokola par īpašiem noteikumiem attiecībā uz 6. mērķi saistībā ar struktūrfondiem Somijā un Zviedrijā 2. pantu tālākajos reģionos un mazapdzīvotos ziemeļu reģionos ir tiesības izmantot konkrētus pasākumus saskaņā ar kopējo politiku un Savienības programmām. Pastāvīgo ierobežojumu, piemēram, depopulācijas, dēļ šiem reģioniem vajadzīgs īpašs atbalsts.

(28)

Prasmīga un efektīva ar ESF+ atbalstīto darbību īstenošana ir atkarīga no labas pārvaldības un partnerības starp visiem attiecīgajiem dalībniekiem teritoriālajā līmenī un sociālekonomiskajiem dalībniekiem, jo īpaši sociālajiem partneriem pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Tādēļ ir svarīgi, lai dalībvalstis no saviem dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas līdzekļiem piešķirtu pienācīgu summu tam, lai nodrošinātu, ka sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas jēgpilni piedalās dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas īstenošanā. Minētajai dalībai būtu jāietver attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, piemēram, vides partneri, nevalstiskās organizācijas un struktūras, kas atbild par to, ka tiek veicināta sociālā iekļaušana, pamattiesības, personu ar invaliditāti tiesības, dzimumu līdztiesība un nediskriminācija. Dalībvalstīm, uz kurām attiecas konkrētai valstij adresēts ieteikums par sociālo partneru vai pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošanu, vismaz 0,25 % no saviem dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas līdzekļiem būtu jāpiešķir minētajam nolūkam, ņemot vērā to īpašās vajadzības konkrētajā jomā.

(29)

Lai politika spētu labāk reaģēt uz sociālām pārmaiņām, kā arī lai sekmētu un atbalstītu inovatīvus risinājumus, būtiski ir atbalstīt sociālo inovāciju. Konkrēti, lai kāpinātu politikas efektivitāti un tādējādi īpaša ESF+ atbalsta saņemšana būtu pamatota, ļoti svarīgi ir testēt un izvērtēt inovatīvos risinājumus pirms to plašākas izmantošanas. Sociālās ekonomikas uzņēmumiem varētu būt svarīga loma sociālās inovācijas īstenošanā un ekonomiskās un sociālās noturības veicināšanā. Sociālās ekonomikas uzņēmuma definīcijai būtu jāatbilst definīcijām, kas sniegtas valstu tiesību aktos un Padomes 2015. gada 7. decembra secinājumos “Veicināt sociālo ekonomiku – vienu no svarīgākajiem ekonomikas un sociālās attīstības virzītājspēkiem Eiropā”. Turklāt, lai uzlabotu savstarpēju mācīšanos un zināšanu un prakses apmaiņu, dalībvalstis būtu jāmudina turpināt savas dalītajā pārvaldībā īstenotās transnacionālās sadarbības darbības nodarbinātības, izglītības un mācību un sociālās iekļaušanas jomā atbilstoši ESF+ konkrētajiem mērķiem.

(30)

Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, ka ar ESF+ palīdz veicināt sieviešu un vīriešu vienlīdzību saskaņā ar LESD 8. pantu, lai sekmētu vienlīdzīgu attieksmi un iespējas vīriešiem un sievietēm visās jomās, tostarp dalību darba tirgū, nodarbinātības noteikumus un nosacījumus un profesionālo izaugsmi. Tām arī būtu jānodrošina, ka ESF+ veicina vienlīdzīgas iespējas visiem bez diskriminācijas saskaņā ar LESD 10. pantu, sekmē personu ar invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā vienlīdzīgi ar citiem, un palīdz īstenot ANO 2006. gada 13. decembrī Ņujorkā pieņemto Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Ar ESF+ būtu jāpalīdz veicināt piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti, lai uzlabotu integrāciju nodarbinātībā, izglītībā un mācībās, tādējādi uzlabojot viņu iekļaušanu visās dzīves jomās. Šādas piekļūstamības veicināšana būtu laikus un saskaņoti jāņem vērā visos aspektos un visos programmu sagatavošanas, uzraudzības, īstenošanas un izvērtēšanas posmos, vienlaikus nodrošinot, ka tiek veiktas īpašas darbības, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas. Ar ESF+ būtu jāveicina arī pāreja no aprūpes iestādē vai aprūpes ilgstošas sociālās aprūpes iestādē uz ģimenē un kopienā balstītu aprūpi, jo īpaši personām, kuras saskaras ar daudzkārtēju diskrimināciju. No ESF+ nebūtu jāatbalsta nekādas darbības, kas sekmē segregāciju vai sociālo atstumtību. Regula (ES) 2021/1060 paredz noteikumus par izdevumu attiecināmību izstrādāt valsts līmenī ar dažiem izņēmumiem, kuru dēļ ir jāparedz konkrēti noteikumi attiecībā uz dalīti pārvaldīto ESF+ sadaļu.

(31)

Visas darbības būtu jāatlasa un jāīsteno, ievērojot Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (“Harta”). Saskaņā ar Komisijas 2017. gada 19. janvāra paziņojumu “ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu” Komisijai būtu jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka sūdzības, tostarp sūdzības par Hartas pārkāpumiem, tiek izskatītas laikus, un būtu jāinformē sūdzības iesniedzējs par tās veiktās izskatīšanas iznākumu.

(32)

Lai samazinātu datu vākšanas radīto administratīvo slogu, ziņošanas prasībām vajadzētu būt pēc iespējas vienkāršākām. Ja dati ir pieejami reģistros vai līdzvērtīgos avotos, dalībvalstīm būtu jāspēj atļaut vadošajām iestādēm iegūt datus no reģistriem.

(33)

Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko īsteno šīs regulas ietvaros, valstu datu pārziņiem savi pienākumi šīs regulas nolūkos būtu jāpilda saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (26). Būtu jāgarantē to galīgo saņēmēju cieņa un privātuma ievērošana, uz kuriem attiecas darbības saskaņā ar konkrēto mērķi “mazināt materiālo nenodrošinātību, piešķirot pārtiku un/vai sniedzot pamata materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām, tostarp bērniem, un nodrošinot papildpasākumus, ar kuriem atbalsta viņu sociālo iekļaušanu”. Lai izvairītos no jebkādas stigmatizācijas, nevajadzētu prasīt, lai personas, kas saņem pārtiku un/vai pamata materiālo palīdzību, sevi identificētu, kad saņem atbalstu un piedalās apsekojumos par vistrūcīgākajām personām, kuras ir guvušas labumu no ESF+.

(34)

Sociālie eksperimenti ir neliela mēroga projektu pārbaudes, kurās var iegūt pierādījumus par sociālo inovāciju īstenošanas iespējamību. Vajadzētu būtu iespējai un vajadzētu mudināt izmēģināt idejas vietējā līmenī un tās idejas, kuras ir realizējamas, attiecīgā gadījumā īstenot plašākā mērogā vai novirzīt citos kontekstos dažādos reģionos vai dalībvalstīs, izmantojot finansiālu atbalstu no ESF+ vai apvienojumā ar citiem avotiem.

(35)

ESF+ ir paredzēti noteikumi, kuru mērķis ir panākt darba ņēmēju pārvietošanās brīvību bez diskriminācijas, nodrošinot dalībvalstu valsts nodarbinātības dienestu, Komisijas un sociālo partneru ciešu sadarbību. Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklam būtu jāveicina labāka darba tirgu darbība, atvieglojot darba ņēmēju mobilitāti pāri robežām, jo īpaši ar pārrobežu partnerību palīdzību, un lielāka pārredzamība attiecībā uz informāciju par darba tirgiem. ESF+ darbības jomā būtu jāietver arī mērķtiecīgas mobilitātes shēmu izstrāde un atbalsts, ar ko palīdz aizpildīt brīvās darbvietas tur, kur ir konstatēts darbaspēka trūkums.

(36)

Tas, ka mikrouzņēmumiem, sociālajiem uzņēmumiem un sociālajai ekonomikai trūkst piekļuves finansējumam, ir viens no galvenajiem šķēršļiem uzņēmējdarbības sākšanai, īpaši no darba tirgus visattālinātākajām personām. Attiecībā uz EaSI sadaļu šajā regulā būtu jāparedz noteikumi nolūkā radīt tādu tirgus ekosistēmu, ar kuru palielina finansējuma piedāvājumu sociālajiem uzņēmumiem un šo uzņēmumu piekļuvi minētajam finansējumam, kā arī apmierina pieprasījumu no tiem, kam tas visvairāk ir vajadzīgs, jo īpaši bezdarbniekiem, sievietēm un neaizsargātām personām, kas vēlas dibināt vai attīstīt mikrouzņēmumu. Šis mērķis tiks īstenots, arī izmantojot finanšu instrumentus un budžeta garantijas, kas paredzēti fonda InvestEU sociālo investīciju un prasmju politikas sadaļā. Sociālās ekonomikas uzņēmumi, ja tie definēti valsts tiesību aktos, būtu jāuzskata par sociālajiem uzņēmumiem EaSI sadaļas kontekstā neatkarīgi no to juridiskā statusa, ciktāl minētie uzņēmumi atbilst šajā regulā sniegtajai sociālā uzņēmuma definīcijai.

(37)

Sociālo investīciju tirgus dalībniekiem, tostarp labdarības dalībniekiem, varētu būt svarīga nozīme, lai sasniegtu vairākus ESF+ mērķus, jo tie piedāvā finansējumu, kā arī inovatīvas un papildinošas pieejas cīņai pret sociālo atstumtību un nabadzību, bezdarba samazināšanu un ieguldījumu IAM sasniegšanā. Tādēļ labdarības dalībniekiem, piemēram, fondiem un līdzekļu devējiem, attiecīgā gadījumā un ar noteikumu, ka to politikas vai sociālā darba kārtība nav pretrunā Savienības ideāliem, būtu jāiesaistās ESF+ darbībās, jo īpaši tajās darbībās, kuru mērķis ir attīstīt sociālo ieguldījumu tirgus ekosistēmu.

(38)

Attiecībā uz EaSI sadaļu ir vajadzīgi norādījumi par sociālo infrastruktūru un saistīto pakalpojumu attīstīšanu, jo īpaši attiecībā uz sociālajiem mājokļiem, bērnu aprūpi un izglītību, veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi, tostarp struktūrām, kas atbalsta pāreju no aprūpes pakalpojumiem ilgstošas sociālās aprūpes iestādē uz ģimenē un kopienā balstītiem aprūpes pakalpojumiem, un ņemot vērā prasības par piekļūstamības iespējām personām ar invaliditāti.

(39)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir pret klimata pārmaiņām cīnīties atbilstoši Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu, kas pieņemts saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (27), un IAM, šī regula palīdzēs integrēt klimata pasākumus un sasniegt vispārēju mērķrādītāju, proti, ar 30 % no Savienības budžeta izdevumiem atbalstīt klimata mērķu sasniegšanu. Attiecīgās darbības tiks apzinātas sagatavošanas un īstenošanas laikā un atkārtoti izvērtētas vidusposma izvērtējuma kontekstā.

(40)

Ievērojot Padomes Lēmumu 2013/755/ES (28), aizjūras zemēs un teritorijās iedibinātas personas un subjekti ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar EaSI sadaļas noteikumiem un mērķiem un režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgās aizjūras zemes un teritorijas ir saistītas.

(41)

Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (29) noteiktajā sadarbības satvarā, kas paredz programmu īstenošanu, pamatojoties uz lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis var piedalīties, arī pamatojoties uz citiem juridiskiem instrumentiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, kas prasītu, lai trešās valstis atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(42)

Ir lietderīgi noteikt rādītājus ziņošanas vajadzībām saskaņā ar EaSI sadaļu. Minētajiem rādītājiem vajadzētu būt balstītiem uz iznākumu, objektīviem, viegli izgūstamiem un samērīgiem ar konkrētās EaSI sadaļas daļu visā ESF+. Tiem būtu jāaptver darbības mērķi un finansēšanas darbības saskaņā ar EaSI sadaļu, neprasot noteikt atbilstošus mērķrādītājus.

(43)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (30) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (31), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (32) un (ES) 2017/1939 (33) Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, tostarp pasākumiem attiecībā uz pārkāpumu, tostarp krāpšanas, novēršanu, atklāšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudētu, kļūdaini izmaksātu vai nepareizi izmantotu līdzekļu atgūšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 OLAF ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un inspekcijas uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (34). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas piedalās ciešākā sadarbībā, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(44)

Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz LESD 322. pantu. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, godalgām, iepirkumu un netiešo pārvaldību, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(45)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, uzlabot darba tirgu efektivitāti, veicināt vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai nodarbinātībai, uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai un mācībām un izglītības un mācību kvalitāti, veicināt sociālo iekļautību un sniegt ieguldījumu nabadzības izskaušanā, kā arī EaSI sadaļā izvirzītos mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet darbības mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(46)

Lai grozītu dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz pielikumu par rādītājiem grozīšanu un papildināšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (35). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(47)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Īstenošanas pilnvaras, kas attiecas uz galīgo saņēmēju strukturētā apsekojuma modeli, ņemot vērā šā modeļa raksturu, būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (36) 4. pantā minēto konsultēšanās procedūru.

(48)

Lai varētu ātri reaģēt uz Stabilitātes un izaugsmes paktā minētajiem ārkārtējiem vai neparastiem apstākļiem, kas varētu rasties plānošanas periodā, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai pieņemt pagaidu pasākumus, kuri atvieglotu ESF+ atbalsta izmantošanu reaģēšanai uz šādiem apstākļiem un kuru maksimālais ilgums būtu 18 mēneši. Komisijai būtu jāpieņem pasākumi, kas, ņemot vērā ārkārtējos un neparastos apstākļus, ar kuriem dalībvalsts saskaras, ir vispiemērotākie un vienlaikus saglabā ESF+ mērķus, taču tam nebūtu jāietver grozījumi tematiskās koncentrācijas prasībās. Turklāt, tā kā minēto pasākumu piemērošanas tvērumu nosaka Stabilitātes un izaugsmes pakts un īstenošanas pilnvaras attiecas tikai uz šajā regulā noteiktajiem pasākumiem, minētās pilnvaras attiecībā uz pagaidu pasākumiem ESF+ atbalsta izmantošanai nolūkā reaģēt uz ārkārtējiem vai neparastiem apstākļiem būtu jāpiešķir Komisijai bez komiteju procedūrām. Komisijai būtu arī jāuzrauga pagaidu pasākumu īstenošana un jāizvērtē to piemērotība. Ja Komisija uzskata par nepieciešamu grozīt šo regulu ārkārtēju vai neparastu apstākļu dēļ, grozījumu darbības jomā nebūtu jāiekļauj ne tematiskās koncentrācijas prasības saistībā ar jauniešu nodarbinātību, ne atbalsts vistrūcīgākajām personām tāpēc, ka šādas krīzes situācijas jauniešus un vistrūcīgākās personas bieži vien skar vissmagāk. Tādēļ ir jānodrošina, ka minētās mērķgrupas turpina saņemt pienācīgu atbalsta apjomu.

(49)

ESF+ pārvaldībā Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no komitejas, kā minēts LESD 163. pantā (“ESF+ komiteja”). Lai nodrošinātu, ka ESF+ komitejas rīcībā ir visa vajadzīgā informācija un ka tā var iegūt plašu attiecīgo ieinteresēto personu viedokļu klāstu, ESF+ komitejai vajadzētu spēt uzaicināt pārstāvjus bez balsstiesībām, ar noteikumu, ka viņu līdzdalība ir vajadzīga sanāksmes darba kārtības dēļ, tostarp Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Investīciju fonda un attiecīgo pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjus.

(50)

Lai nodrošinātu to, ka tiek turpināts pievērsties katras ESF+ sadaļas specifikai, ESF+ komitejai būtu jāizveido darba grupas katrai ESF+ sadaļai. Minēto darba grupu sastāvu un uzdevumus jānosaka ESF+ komitejai. Darba grupām vajadzētu būt iespējai uz savām sanāksmēm uzaicināt pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kā arī citas ieinteresētās personas. Darba grupu uzdevumi var ietvert koordinācijas un sadarbības nodrošināšanu starp dalībvalstu iestādēm un Komisiju attiecībā uz ESF+ īstenošanu, tostarp apspriešanos par EaSI sadaļas darba programmu, katras ESF+ sadaļas īstenošanas uzraudzību, pieredzes un labas prakses apmaiņu ESF+ sadaļu ietvaros un starp tām un iespējamo sinerģiju veicināšanu ar citām Savienības programmām.

(51)

Lai nodrošinātu lielāku pārredzamību attiecībā uz šīs regulas īstenošanu, Komisijai būtu jāizveido nepieciešamās saiknes ar attiecīgajām politikas komitejām, kas darbojas sociālajā un nodarbinātības jomā, piemēram, Nodarbinātības komiteju, Sociālās aizsardzības komiteju vai Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju.

(52)

Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punktu dotāciju var piešķirt par jau uzsāktu pasākumu ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs var pierādīt, ka pasākumu nepieciešams uzsākt pirms dotāciju nolīguma parakstīšanas. Tomēr izmaksas, kas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, nav attiecināmas, izņemot pienācīgi pamatotus izņēmuma gadījumus. Lai izvairītos no jebkādiem traucējumiem Savienības atbalsta sniegšanā, kuri varētu kaitēt Savienības interesēm, vajadzētu būt iespējai finansēšanas lēmumā – uz ierobežotu laikposmu daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības sākumā un tikai pienācīgi pamatotos gadījumos – paredzēt aktivitāšu un izmaksu attiecināmību no 2021. finanšu gada sākuma pat tad, ja aktivitātes īstenotas un izmaksas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.

(53)

Tādēļ Regula (ES) Nr. 1296/2013 būtu jāatceļ.

(54)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā attiecīgajā politikas jomā un lai īstenošana varētu notikt no daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības sākuma, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tā būtu – attiecībā uz EaSI sadaļu – jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra,

I daļa

1. pants

2. pants

3. pants

4. pants

5. pants

6. pants

II daļa

I nodaļa

7. pants

8. pants

9. pants

10. pants

11. pants

12. pants

II nodaļa

13. pants

14. pants

15. pants

16. pants

17. pants

III nodaļa

18. pants

19. pants

20. pants

21. pants

22. pants

23. pants

24. pants

III daļa

I nodaļa

25. pants

II nodaļa

26. pants

27. pants

28. pants

29. pants

III nodaļa

30. pants

31. pants

32. pants

33. pants

34. pants

35. pants

36. pants

IV daļa

37. pants

38. pants

39. pants

40. pants

41. pants

42. pants

I PIELIKUMS

II PIELIKUMS

III PIELIKUMS

IV PIELIKUMS

(1)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 176. pantā noteikts, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (“ERAF”) mērķis ir palīdzēt izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņa galvenās atšķirības. Saskaņā ar minēto pantu un LESD 174. panta otro un trešo daļu ERAF ir jāpalīdz mazināt atšķirības starp dažādo reģionu attīstības līmeņiem un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību, īpašu uzmanību veltot tiem vismazāk attīstītajiem reģioniem, kuros ir būtiski un pastāvīgi dabiski vai demogrāfiski traucēkļi, tostarp jo īpaši traucēkļi, ko rada, demogrāfiska lejupslīde, kā, piemēram, galējiem ziemeļu reģioniem ar mazu iedzīvotāju blīvumu, salām un pārrobežu un kalnu reģioniem.

(2)

Kohēzijas fonds tika izveidots, lai palīdzētu sasniegt vispārējo mērķi stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju Savienībā, sniedzot finansiālu ieguldījumu tādās jomās kā vide un Eiropas tīkli transporta infrastruktūrā (“TEN-T”), kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/2013 (4).

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1060 (5) ir noteikti kopīgi noteikumi, kas piemērojami ERAF, Eiropas Sociālajam fondam Plus (“ESF+”), Kohēzijas fondam, Taisnīgas pārkārtošanās fondam, Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fondam (“EJZAF”), Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam (“AMIF”), Iekšējās drošības fondam (“IDF”) un finansiālā atbalsta instruments robežu pārvaldībai un vīzām (“BMVI”), kuri darbojas saskaņā ar vienotu satvaru.

(4)

Lai vienkāršotu noteikumus, kas ERAF un Kohēzijas fondam tika piemēroti 2014.–2020. gada plānošanas periodā, abiem fondiem piemērojamie noteikumi būtu jānosaka vienā regulā.

(5)

ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanā būtu jāievēro Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un LESD 10. pantā izklāstītie horizontālie principi, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par bērna tiesībām un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) noteiktie pienākumi, kā arī Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2017. gadā proklamētā Eiropas sociālo tiesību pīlāra principi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar UNCRPD 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Šajā sakarā ERAF un Kohēzijas fonds sinerģijā ar ESF+ būtu jāīsteno tā, lai sekmētu pāreju no aprūpes iestādē uz ģimenē un kopienā balstītu aprūpi, un to mērķi būtu jāsasniedz, lai veicinātu kvalitatīvu darbvietu radīšanu, nabadzības izskaušanu un sociālās iekļaušanas veicināšanu. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Nevienam fondam nebūtu jāatbalsta darbības, kas veicina jebkāda veida atšķiršanu vai atstumtību, un infrastruktūras finansēšanas gadījumā abiem fondiem būtu jānodrošina pieejamība personām ar invaliditāti.

(6)

ERAF un Kohēzijas fonda mērķi būtu jāsasniedz, pamatojoties uz ilgtspējīgu attīstību un Savienībā atbalstot mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. Ņemot vērā to, cik svarīgi ir pret klimata pārmaiņām cīnīties atbilstoši Savienības saistībām īstenot 2015. gada Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām, kas pieņemts ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā un lai sasniegtu Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus (“ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi”), abi fondi palīdzēs integrēt klimata pasākumus un sasniegt vispārēju mērķrādītāju, proti, ar 30 % no Savienības budžeta izdevumiem atbalstīt klimata mērķu sasniegšanu. Šajā nolūkā sagaidāms, ka ERAF darbībās klimata mērķu veicināšanai tiks novirzīti 30 % no visa ERAF finansējuma. Savukārt Kohēzijas fonda darbībās sagaidāms, ka klimata mērķu veicināšanai tiks novirzīti 37 % no visa Kohēzijas fonda finansējuma. Turklāt saskaņā ar šo regulu veicamajām darbībām būtu jāpalīdz panākt mērķi, proti, 2024. gadā 7,5 % no gada izdevumiem saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu (“DFS”) atvēlēt bioloģiskās daudzveidības mērķiem un 2026. un 2027. gadā bioloģiskās daudzveidības mērķiem atvēlēt 10 % no gada izdevumiem saskaņā ar DFS, vienlaikus ņemot vērā starp klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķiem pastāvošo pārklāšanos.

Abiem fondiem būtu jāatbalsta darbības, kurās ievēro Savienības prioritātes un standartus klimata un vides jomā un nerada būtisku kaitējumu vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (6) 17. panta nozīmē un ar kurām nodrošina pāreju uz mazoglekļa ekonomiku ceļā uz to, lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti. ERAF un Kohēzijas fonda programmās būtu jāņem vērā Enerģētikas savienības un klimata pasākumu pārvaldības ietvaros pieņemtos integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1999 (7).

(7)

Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, ERAF un Kohēzijas fonda darbībām, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir jāatbilst Savienības valsts atbalsta noteikumiem, kas izklāstīti LESD 107. un 108. pantā.

(8)

ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanā svarīgs elements ir partnerības princips, kas balstās uz daudzlīmeņu pārvaldības pieeju un nodrošina reģionālo, vietējo, pilsētvides un citu publisko iestāžu, pilsoniskās sabiedrības, sociālekonomisko partneru un attiecīgā gadījumā pētniecības organizāciju un universitāšu iesaisti. Ar abu fondu īstenošanu būtu jānodrošina koordinācija un papildināmība ar ESF+, Taisnīgas pārkārtošanās fondu, EJZAF un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (“ELFLA”).

(9)

Ir jānosaka noteikumi par ERAF atbalstu mērķiem “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” un “Eiropas teritoriālā sadarbība” (“Interreg”).

(10)

Lai noskaidrotu, kādu veidu darbības var atbalstīt no ERAF un Kohēzijas fonda līdzekļiem, būtu jānosaka konkrēti politikas mērķi, saskaņā ar kuriem sniedz atbalstu no abiem fondiem, un tādējādi tiks nodrošināts, ka tie palīdz sasniegt vienu vai vairākus kopīgos politikas mērķus, kas izklāstīti Regulas (ES) 2021/1060 5. panta 1. punktā.

(11)

Tā kā mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir Eiropas ekonomikas balsts, ERAF arī turpmāk būtu jāatbalsta MVU attīstība, veicinot to ilgtspējīgu izaugsmi un konkurētspēju. Turklāt, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas vai jebkādas citas nākotnē iespējamas krīzes situācijas potenciāli smagās sekas, kas var ietekmēt uzņēmējdarbību un nodarbinātību, ERAF būtu jāatbalsta atveseļošana no šādām krīzes situācijām, atbalstot darbvietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām.

(12)

ERAF investīcijām būtu jāpalīdz izveidot visaptverošu ātrdarbīgu digitālo infrastruktūru tīklu un veicināt nepiesārņojošu un ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti, galveno uzmanību pievēršot sabiedriskajam transportam, koplietošanas mobilitātei, iešanai kājām un riteņbraukšanai, kas ir daļa no pārejas uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē.

(13)

Lai izmantotu digitālā laikmeta sniegtās iespējas, ERAF būtu jāsniedz ieguldījums tādas iekļaujošas digitālās sabiedrības izveidē, kurā iedzīvotāji, pētniecības organizācijas, uzņēmumi un valsts pārvaldes iestādes pilnībā izmantotu digitalizācijas piedāvātās iespējas. Efektīva e-pārvalde valsts, reģionālā vai vietējā līmenī ietver rīku izstrādi, kā arī organizācijas un procesu pārdomāšanu, lai sabiedriskos pakalpojumus varētu sniegt efektīvāk, vienkāršāk, ātrāk un par zemāku cenu. Jo īpaši būtu jāizmanto digitālās un telesakaru tehnoloģijas, lai – ar tādu projektu izstrādi kā viedās pilsētas un ciemati – vietējo kopienu labā uzlabotu tradicionālos tīklus un pakalpojumus.

(14)

ERAF atbalstam saskaņā ar politikas mērķi Nr. 1 (PM Nr. 1) būtu jābalstās uz spēju veidošanu pārdomātas specializācijas stratēģijām, kas nosaka prioritātes valsts vai reģionālā līmenī, vai abos līmeņos, lai palielinātu konkurences priekšrocības, proti, uzņēmējdarbības potenciāla atklāšanas procesā veidojot pētniecības un inovācijas stiprās puses un pielāgojot tās uzņēmumu vajadzībām un nepieciešamajām zināšanām. Šim procesam būtu jāļauj uzņēmējdarbības dalībniekiem, tostarp rūpniecības, izglītības un pētniecības organizācijām, valsts pārvaldes iestādēm un pilsoniskajai sabiedrībai, pamatojoties uz reģionu atšķirīgajām struktūrām un zināšanu bāzi, noteikt daudzsološākās jomas ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai. Tā kā pārdomātas specializācijas pārvaldības process ir ļoti būtisks aspekts stratēģijas kvalitātes nodrošināšanai, ERAF būtu jāsniedz atbalsts tādu spēju attīstīšanai un uzlabošanai, kas nepieciešamas efektīva uzņēmējdarbības potenciāla atklāšanas procesā un pārdomātas specializācijas stratēģiju sagatavošanā vai aktualizēšanā.

(15)

Lai veicinātu Savienības klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam, pienācīgi ņemot vērā ar to saistītās sociālās un ekonomiskās sekas, ERAF un Kohēzijas fondam būtu jāsniedz ieguldījums siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanā un enerģētiskās nabadzības problēmas risināšanā. Šajā sakarā īpaši svarīgas būtu investīcijas energoefektivitātē, tostarp enerģijas ietaupījumu shēmās, ilgtspējīgā atjaunojamo energoresursu enerģijā saskaņā ar ilgtspējas kritērijiem, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 (8), viedās energosistēmās, kā arī investīcijas, kuru mērķis ir novērst katastrofas, sekmēt bioloģisko daudzveidību un zaļo infrastruktūru, tostarp saglabāt, valorizēt un izcelt aizsargājamas dabas teritorijas un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, piemēram, saglabāt un atjaunot aizsargājamas dabas teritorijas, kurām ir liels oglekļa piesaistes un uzglabāšanas potenciāls, tostarp, ar purvu mitruma atjaunošanu, poligonu gāzes uztveršanu vai emisiju samazināšanu rūpnieciskos procesos vai produktos. Turklāt būtu jāatbalsta investīcijas, kuru mērķis ir samazināt jebkāda veida piesārņojumu, piemēram, gaisa, ūdens, augsnes, trokšņa un gaismas piesārņojumu.

(16)

Gatavojot programmas, ko līdzfinansē ERAF un Kohēzijas fonds, ir jāņem vērā integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni, kuros izklāstītas rīcībpolitikas un pasākumi un kuru nolūks ir risināt enerģētisko nabadzību un siltumnīcefekta gāzu emisijas. Attiecībā uz ieguldījumu nolūkā sasniegt valstu mērķus, proti, samazināt enerģētisko nabadzību, kā noteikts integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, ERAF jo īpaši būtu jāatbalsta energoefektivitātes uzlabošana mājokļos un ēkās saskaņā ar grozīto Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/844 (9), lai līdz 2050. gadam palīdzētu izveidot dekarbonizētu ēku fondu, tādējādi samazinot enerģijas patēriņu un radot ietaupījumus mājsaimniecībām, ko skar enerģētiskā nabadzība.

(17)

Lai uzlabotu transporta savienojamību, ERAF un Kohēzijas fondam būtu jāsekmē Eiropas transporta tīkla izveide, kā minēts Regulā (ES) Nr. 1315/2013, investējot dzelzceļa transporta, iekšējo ūdensceļu transporta, autotransporta, jūras transporta un multimodālā transporta infrastruktūrā, tostarp trokšņa vājināšanas pasākumos. ERAF un Kohēzijas fondam būtu arī jāatbalsta mobilitāte valstu, reģionu un vietējā līmenī, kā arī pārrobežu mobilitāte un mobilitāte pilsētvidēs. To darot, abiem fondiem būtu jāpievērš uzmanība drošības uzlabošanai, jo īpaši attiecībā uz esošajiem tiltiem un tuneļiem.

(18)

Pasaule kļūst aizvien vairāk savstarpēji saistīta, un, ņemot vērā demogrāfisko un migrācijas dinamiku, ir skaidrs, ka Savienības migrācijas politikai ir vajadzīga vienota pieeja, kas balstīta dažādo finansēšanas instrumentu sinerģijās un savstarpējā papildināmībā. Tāpēc, sagatavojot un īstenojot ERAF programmas, būtu jāņem vērā demogrāfiskās problēmas. Lai nodrošinātu saskaņotu, stingru un konsekventu atbalstu dalībvalstu solidaritātes un atbildības dalīšanas centieniem migrācijas pārvaldībā, no ERAF būtu jāatbalsta vispiemērotākajā teritoriālajā līmenī trešo valstu valstspiederīgo, tostarp migrantu, ilgtermiņa iekļaujošas integrācijas sekmēšana sociālās un ekonomiskās attīstības labā, pieņemot pieeju, kuras mērķis ir aizsargāt viņu cieņu un tiesības.

(19)

Lai sekmētu sociālo inovāciju un iekļaujošo piekļuvi augstas kvalitātes darbvietām, ERAF būtu jāatbalsta tādas “sociālās ekonomikas” vienības kā kooperatīvi, savstarpējas sabiedrības, bezpeļņas asociācijas un sociālie uzņēmumi.

(20)

Lai sekmētu sociālo iekļaušanu un apkarotu nabadzību, jo īpaši atstumtu kopienu vidū, ir jāuzlabo, tostarp ar infrastruktūras palīdzību, piekļuve sociālajiem, izglītības, kultūras un atpūtas pakalpojumiem, tostarp sporta jomā, ņemot vērā personu ar invaliditāti, bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku īpašās vajadzības.

(21)

ERAF un Kohēzijas fondam būtu jāsekmē atstumtu kopienu sociālekonomiskā iekļaušana, īpašu uzmanību pievēršot Valsts stratēģiskās politikas satvaram romu iekļaušanai, kā minēts IV pielikumā Regulā (ES) 2021/1060, kurā noteikti integrācijas pasākumi; mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem, tostarp nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautu mājsaimniecību, sociālekonomiskā iekļaušana un nelabvēlīgākā situācijā esošu grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām, sociālekonomiskā iekļaušana. Jo īpaši saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra 19. principu ERAF un Kohēzijas fondam vajadzētu būt iespējai atbalstīt sociālo mājokļu nodrošināšanu. Ņemot vērā problēmas, ar kurām saskaras atstumtās romu kopienas attiecībā uz piekļuvi pamatpakalpojumiem, ERAF un Kohēzijas fondam būtu jāpalīdz uzlabot viņu dzīves apstākļus un attīstības perspektīvas.

(22)

Lai sociāli iekļaujošā veidā stiprinātu sagatavotību izglītošanai un apmācībai attālinātā un tiešsaistes režīmā, ERAF, pildot uzdevumu uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, apmācības un mūžizglītības jomā, jo īpaši būtu jāpalīdz veicināt noturību attiecībā uz mācībām attālinātā un tiešsaistes režīmā. Centieni Covid-19 pandēmijas laikā nodrošināt izglītošanas un apmācības nepārtrauktību ir iezīmējuši būtiskus trūkumus no nelabvēlīgas vides nākošu un attālos reģionos dzīvojošu apmācāmo piekļuvē nepieciešamajam informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) aprīkojumam un savienojamībai. Šajā sakarā ERAF būtu jāatbalsta vajadzīgā IKT aprīkojuma un savienojamības pieejamība, tādējādi veicinot izglītības un apmācības sistēmu noturību attiecībā uz mācībām attālinātā vai tiešsaistes režīmā.

(23)

Lai stiprinātu sabiedrības veselības sistēmu spēju novērst ārkārtas situācijas veselības jomā, ātri reaģēt uz tām un no tām atgūties, ERAF būtu jāveicina arī veselības sistēmu noturība. Turklāt līdz šim vēl nepieredzētā Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka, lai sekmīgi reaģētu uz ārkārtas situāciju, ir svarīga tūlītēja kritiski svarīgu preču pieejamība, tāpēc ERAF atbalsta darbības joma būtu jāpaplašina, lai ļautu iegādāties preces, kas vajadzīgas, lai stiprinātu noturību pret katastrofām un veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes, noturību un sekmētu pāreju no aprūpes iestādē uz ģimenē un kopienā balstītu aprūpi. Ja preces tiek iegādātas ar mērķi stiprināt veselības sistēmu noturību, to iepirkumam vajadzētu būt saskanīgam ar nacionālo veselības stratēģiju un tam nevajadzētu pārsniegt tās tvērumu, kā arī būtu jānodrošina papildināmība ar programmu “ES – veselībai”, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/522 (10), un rescEU krājumiem Savienības civilās aizsardzības mehānisma, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES (11), satvarā.

(24)

ERAF būtu jāatbalsta un jāsekmē pāreja no aprūpes iestādē uz ģimenē vai kopienā balstītu aprūpi, proti, atbalstot iestādes, kas tiektos izvairīties no atšķiršanas no kopienas, sekmētu cilvēku integrāciju sabiedrībā un nodrošinātu apstākļus neatkarīgai dzīvei.

(25)

Reģionālo ekonomiku, kuras ir ļoti atkarīgas no tūrisma un kultūras nozarēm, atbalstam būtu jānosaka īpaši tām paredzēts konkrēts mērķis. Tas ļautu pilnībā realizēt kultūras un ilgtspējīga tūrisma potenciālu ekonomikas atveseļošanā, sociālajā iekļaušanā un sociālajā inovācijā, neskarot iespējas minētajām nozarēm atbalstu no ERAF sniegt arī citu konkrēto mērķu satvarā.

(26)

Ieguldījumi radošo un kultūras nozaru, kultūras pakalpojumu un kultūras mantojuma objektu atbalstam varētu tikt finansēti visu politikas mērķu ietvaros ar noteikumu, ka tie sniedz ieguldījumu konkrēto mērķu sasniegšanu un atbilst ERAF atbalsta darbības ietvaram.

(27)

Ilgtspējīgam tūrismam ir vajadzīgs līdzsvars starp ekonomikas, sociālo, kultūras un vidisko ilgtspēju. Pieejai, saskaņā ar kuru atbalsta ilgtspējīgu tūrismu, vajadzētu atbilst Komisijas 2007. gada 19. oktobra paziņojumam “Noturīgas un konkurētspējīgas Eiropas tūrisma nozares programma”. Tajā jo īpaši – ar integrētu un holistisku politikas pieeju – būtu jāņem vērā tūristu labklājība, jārespektē daba un kultūras vide un jānodrošina galamērķu un uzņēmumu sociālekonomiskā attīstība un konkurētspēja.

(28)

Lai atbalstītu dalībvalstu un reģionu centienus stāties pretī jaunajiem pārbaudījumiem un nodrošināt augstu drošības līmeni saviem iedzīvotājiem, kā arī atstumšanas un radikalizācijas novēršanu, vienlaikus izmantojot sinerģijas un papildināmību ar citām Savienības rīcībpolitikām, ar ERAF investīcijām būtu jāpalīdz uzturēt drošību jomās, kurās ir nepieciešams nodrošināt drošu un aizsargātu publisko telpu un kritisko infrastruktūru (piemēram, transports un enerģētika), tādējādi veicinot iekļaujošākas un drošākas sabiedrības veidošanu.

(29)

Lai nodrošinātu harmonisku attīstību gan pilsētvides teritorijās, gan ārpus pilsētvides teritorijām, ERAF, pamatojoties uz pārrobežu teritoriālām stratēģijām un izmantojot integrētas teritoriālās attīstības rīkus, saskaņā ar politikas mērķi Nr. 5 (PM Nr.5) integrētā veidā būtu jāsniedz atbalsts ekonomiskai, sociālai un vides attīstībai. Turklāt, attīstot pilsētvides teritorijas, īpaša uzmanība būtu jāpievērš funkcionālo pilsētvides teritoriju atbalstam, jo tām ir liela nozīme sadarbības rosināšanā starp vietējām iestādēm un partneriem pāri administratīvajām robežām, kā arī pilsētvides un lauku teritoriju savstarpējo saikņu stiprināšanā.

(30)

ERAF integrētā veidā būtu jāatbalsta ilgtspējīgs tūrisms, jo īpaši, stiprinot sadarbību funkcionālajās teritorijās. Lai ilgtspējīga tūrisma ietekme uz ekonomiku būtu lielāka, uzņēmumiem un publiskajām iestādēm būtu sistemātiski jāsadarbojas, lai teritorijās, kurās ir liels tūrisma potenciāls, nodrošinātu kvalitatīvus pakalpojumus efektīvā veidā, vienlaikus attiecīgi gādājot par to, lai tiktu izveidoti stabili juridiskie un administratīvie apstākļi, kas būtu labvēlīgi šo teritoriju ilgtspējīgai izaugsmei. Veicot atbalsta darbības ilgtspējīga tūrisma jomā, varētu ņemt vērā šīs jomas paraugpraksi, piemēram, “tūrisma apgabala” pieeju.

(31)

No LESD noteiktā Kohēzijas fonda vispārējā mērķa izriet, ka ir jānosaka un jāierobežo politikas mērķi, kuru sasniegšana ir jāatbalsta no Kohēzijas fonda līdzekļiem.

(32)

Lai uzlabotu iestāžu vispārējās administratīvās spējas un pārvaldību dalībvalstīs, kuras īsteno mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmas, ir nepieciešams paredzēt atbalsta pasākumus programmu iestādēm un nozaru vai teritoriālajiem dalībniekiem, kas ir atbildīgi par to, lai tiktu veiktas darbības, kuras ir būtiskas ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanai visu to konkrēto mērķu ietvaros, ko tiecas panākt, ņemot vērā Regulā (ES) 2021/1060 minētos horizontālos principus, tostarp ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus.

(33)

Lai veicinātu un sekmētu sadarbības pasākumus programmās, ko īsteno saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, ir jāuzlabo sadarbības pasākumi ar partneriem, tostarp ar vietējā un reģionālā līmeņa partneriem, kādā dalībvalstī vai starp dažādām dalībvalstīm attiecībā uz visu konkrēto mērķu sakarā sniegto atbalstu. Šāda uzlabota sadarbība papildina sadarbību saskaņā ar Interreg, un tai jo īpaši būtu jāatbalsta sadarbība starp strukturētām partnerībām nolūkā īstenot Komisijas 2017. gada 18. jūlija paziņojumā “Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei” minētās reģionālās stratēģijas. Tāpēc partneri varētu būt no jebkura Savienības reģiona, tai skaitā arī no pārrobežu reģioniem un reģioniem, kurus pilnībā aptver saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1082/2006 (12) izveidotā Eiropas teritoriālās sadarbības grupa, makroreģionāla vai jūras baseina stratēģija vai šo abu stratēģiju kombinācija.

(34)

ERAF būtu jāpalīdz izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības un mazināt nevienlīdzību starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem, kā arī atpalicību vismazāk attīstītajos reģionos, tostarp reģionos, kas saskaras ar grūtībām dekarbonizācijas saistību dēļ, un tādējādi būtu jāveicina reģionālā noturība. Tāpēc ERAF atbalsts saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” būtu jākoncentrē uz galvenajām Savienības prioritātēm, ievērojot Regulā (ES) 2021/1060 noteiktos politikas mērķus. Tādēļ ERAF atbalsts būtu jākoncentrē uz politikas mērķiem “Konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību” un “Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz no oglekļa brīvu ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, “zaļās” un “zilās” investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās”. Līdzekļus, kas paredzēti ilgtspējīgai pilsētvides mobilitātei un investīcijām platjoslā, varētu daļēji ņemt vērā, aprēķinot atbilstību tematiskās koncentrācijas prasībām. Dalībvalstīm savos partnerības nolīgumos būtu jāizlemj, vai nodrošināt atbilstību tematiskās koncentrācijas prasībām reģionu kategoriju līmenī vai valsts līmenī visam plānošanas periodam. Tematiskās koncentrācijas valsts līmenis būtu jānosaka izmantojot trīs dalībvalstu grupas, kas izveidotas atbilstoši to attiecīgajam valsts nacionālajam kopienākumam, un vajadzētu būt iespējamam elastīgumam atsevišķu programmu līmenī. Tā kā atbalsts no Kohēzijas fonda varētu veicināt arī tematisko koncentrāciju, būtu jāparedz šāda ieguldījuma nosacījumi. Turklāt būtu sīki jānosaka metodika dalībvalstu klasificēšanai, ņemot vērā tālāko reģionu un mazapdzīvoto ziemeļu reģionu īpašo situāciju.

(35)

Lai atbalstu koncentrētu uz galvenajām Savienības prioritātēm, ir arī lietderīgi, lai tematiskās koncentrācijas prasības tiktu ievērotas visā plānošanas periodā, tostarp, ja pārvieto līdzekļus starp kādas programmas prioritātēm vai starp programmām.

(36)

Lai no ERAF līdzekļiem Interreg ietvaros ar investīcijām infrastruktūrā un ar saistītajām investīcijām, kas attiecas uz to, varētu atbalstīt apmācības un integrācijas pasākumus, ir jāparedz, ka no ERAF līdzekļiem būtu jāatbalsta arī darbības saskaņā ar ESF+, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1057 (13), konkrētajiem mērķiem.

(37)

Lai pēc iespējas efektīvāk koncentrētu ierobežoto līdzekļu izmantošanu, ja attiecīgā konkrētā mērķa ietvaros no ERAF līdzekļiem tiek atbalstītas produktīvas investīcijas, šāds atbalsts būtu jāpiešķir mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK (14) nozīmē, izņemot šajā regulā noteiktās īpašās investīcijas.

(38)

Saistībā ar ERAF atbalstu produktīvām investīcijām ir lietderīgi precizēt, ka ar produktīvām investīcijām būtu jāsaprot investīcijas uzņēmumu pamatkapitālā vai nemateriālos aktīvos preču ražošanai un pakalpojumu sniegšanai, tādējādi veicinot bruto kapitāla veidošanu un nodarbinātību. Būtu arī jāparedz, ka, ievērojot konkrētus nosacījumus, ERAF un Kohēzijas fonds var atbalstīt investīcijas uzņēmumos, kas nav MVU. Turklāt, balstoties uz pieredzi, kas gūta iepriekšējos plānošanas periodos, ERAF un Kohēzijas fondam būtu jāatbalsta arī investīcijas uzņēmumos, kuri nav MVU, tostarp konkrētos pakalpojumu sniedzējos, ja tās ir investīcijas infrastruktūrā, ar ko nodrošina piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem tādās jomās kā enerģija, vide un bioloģiskā daudzveidība, kā arī transports un digitālā savienojamība.

(39)

Šajā regulā būtu jānosaka dažādu veidu darbības, kuru izmaksas varētu atbalstīt ar investīcijām no ERAF un Kohēzijas fonda atbilstoši to attiecīgajiem mērķiem, kas noteikti LESD, tostarp kolektīvā finansēšana. Kohēzijas fondam būtu jāspēj atbalstīt investīcijas TEN-T un vides jomā, tostarp investīcijas, kuras saistītas ar ilgtspējīgu attīstību un enerģētiku un dod ieguvumus videi. Šajā sakarā Kohēzijas fonds varētu arī atbalstīt kombinēto enerģiju un seismisko pielāgošanu. ERAF gadījumā darbību sarakstā būtu jāņem vērā konkrētas valsts un reģionālās attīstības vajadzības, kā arī vietējais potenciāls un šis saraksts būtu jāvienkāršo. ERAF būtu jāspēj atbalstīt investīcijas infrastruktūrā, tostarp pētniecības un inovāciju uzņēmējdarbības infrastruktūrā MVU, mājokļu pieejamībā atstumtām kopienām un nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem un migrantiem, kultūras un mantojuma infrastruktūrā, ilgtspējīga tūrisma infrastruktūrā un uzņēmumiem paredzētos pakalpojumos, investīcijas attiecībā uz piekļuvi pakalpojumiem, īpašu uzmanību pievēršot nelabvēlīgā situācijā esošām, atstumtām un nošķirtām kopienām, produktīvas investīcijas MVU, aprīkojumā, programmatūrā un nemateriālajos aktīvos, kā arī pasākumus, kas attiecas uz informāciju, komunikāciju, pētījumiem, tīklošanu, sadarbību un pieredzes apmaiņu partneru starpā, un darbības, kas saistītas ar klasteriem. Lai atbalstītu programmu īstenošanu, būtu jāatļauj no abu fondu līdzekļiem atbalstīt arī tehniskās palīdzības darbības. Visbeidzot, lai atbalstītu plašāku Interreg programmu intervences darbību loku, būtu jāpaplašina darbības joma, iekļaujot tajā arī kopīgu plaša iekārtu klāsta un cilvēkresursu izmantošanu, kā arī ar ESF+ darbības jomā ietilpstošajiem pasākumiem saistītās izmaksas.

(40)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1316/2013 (15) no Kohēzijas fonda līdzekļiem ir jāturpina finansēt Eiropas transporta tīklu projekti, izmantojot gan dalītu pārvaldību, gan tiešas īstenošanas režīmu saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (“EISI regula no 2021.-2027. gadam”).

(41)

Vienlaikus ir svarīgi precizēt ERAF un Kohēzijas fonda darbības jomā neietilpstošās darbības, tostarp investīcijas ar mērķi panākt to siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, kuras rodas no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK (16) I pielikumā uzskaitītajām darbībām, lai nepieļautu, ka tiek dublēts finansējums, kas jau ir pieejams ar minēto direktīvu un lai nepieļautu ieguldījumus grūtībās nonākušos uzņēmumos, kā definēts Komisijas Regulā (ES) Nr. 651/2014 (17), ja vien tas nav atļauts saskaņā ar de minimis atbalsta vai pagaidu valsts atbalsta noteikumiem, kas izveidoti ārkārtas apstākļu sakarā. Tāpat ERAF un Kohēzijas fonda līdzekļus nevajadzētu izmantot, lai atbalstītu noteiktas investīcijas lidostās, atkritumu apglabāšanas poligonos un atkritumu atliku apstrādes iekārtās vai fosilajā kurināmajā. Tāpēc ERAF būtu jāspēj atbalstīt mērķtiecīgus pasākumus, ar kuriem tiek mazināta ietekme uz vidi, un drošības un drošuma pasākumus reģionālajās lidostās, ciktāl investīciju primārais mērķis attiecībā uz Savienības vides, drošības un drošuma standartiem būtu skaidri noteikts un atbilstu valsts atbalsta noteikumiem.

Attiecībā uz investīcijām, ar ko palielina atkritumu atliku apstrādes iekārtu jaudu, ar atkritumu atlikām galvenokārt būtu jāsaprot nešķiroti sadzīves atkritumi un atkritumu apstrādes pārpalikumi. Varētu atbalstīt centralizētās siltumapgādes tīklu modernizāciju, lai uzlabotu efektīvu centralizētās siltumapgādes sistēmu energoefektivitāti, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/27/ES (18), ievērojot integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos noteiktos mērķus. Lai veicinātu atjaunojamo energoresursu enerģiju, atbalstu varētu sniegt centralizētās siltumapgādes katliem, kam tiek piegādāta gāze apvienojumā ar enerģiju no atjaunojamās enerģijas avotiem. Šādos gadījumos abu fondu atbalstam būtu jāatbilst proporcionāli atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaram šādos katlos. Turklāt būtu skaidri jānosaka, ka LESD II pielikumā uzskaitītās aizjūras zemes un teritorijas nav tiesīgas pretendēt uz atbalstu no ERAF vai Kohēzijas fonda.

(42)

Dalībvalstīm būtu regulāri jānosūta Komisijai informācija par panākto progresu, par pamatu izmantojot I pielikumā noteiktos kopīgos izlaides un rezultātu rādītājus. Kopīgos izlaides un rezultātu rādītājus attiecīgā gadījumā varētu papildināt ar programmām specifiskiem izlaides un rezultātu rādītājiem. Komisijai dalībvalstu sniegtā informācija būtu jāizmanto par pamatu, ziņojot par panākto progresu konkrēto mērķu sasniegšanā visā plānošanas periodā, un šim nolūkam tai būtu jāizmanto II pielikumā noteiktie pamatrādītāji.

(43)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (19) 22. un 23. punktu, ERAF un Kohēzijas fonds būtu jāizvērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu abu fondu ietekmi uz vietas.

(44)

Saistībā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta atbilstīgajiem noteikumiem, kā precizēts Rīcības kodeksā, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai iesniegt pienācīgi pamatotu pieprasījumu pēc papildu elastīguma attiecībā uz publiskajiem vai līdzvērtīgiem strukturālajiem izdevumiem, ko atbalsta valsts pārvalde, līdzfinansējot investīcijas, kuras aktivizē kā daļu no ERAF un Kohēzijas fonda. Komisijai šāds pieprasījums būtu jāizvērtē saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu un Rīcības kodeksu.

(45)

ERAF būtu jārisina problēmas mazāk labvēlīgās teritorijās, proti, lauku apvidos un apvidos, kuros ir būtiski un pastāvīgi dabiski vai demogrāfiski traucēkļi, tostarp demogrāfiskā lejupslīde, saistībā ar piekļuvi pamatpakalpojumiem, tostarp digitālajiem pakalpojumiem, uzlabojot investīciju pievilcīgumu, tostarp ar investīcijām uzņēmumos, kā arī savienojamību ar lieliem tirgiem. To darot, ERAF būtu jāpievērš uzmanība konkrētiem attīstības izaicinājumiem, ar kuriem saskaras atsevišķi salu, pierobežas vai kalnu reģioni. Turklāt īpaša uzmanība ERAF būtu jāpievērš konkrētām grūtībām NUTS 3. līmeņa un vietējās administratīvās vienības teritorijās, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1059/2003 (20), kuras ir mazapdzīvotas, saskaņā ar kritērijiem, kas izklāstīti 161. punktā Reģionālā atbalsta pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam, proti, teritorijās, kurās iedzīvotāju blīvums ir mazāks par 12,5 iedzīvotājiem uz vienu kvadrātkilometru, vai teritorijās, kurās gada vidējā iedzīvotāju skaita samazināšanās laikposmā no 2007. līdz 2017. gadam ir bijusi vismaz 1 %. Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja vietējā līmenī izstrādāt specifiskus brīvprātīgus rīcības plānus šādām teritorijām, lai risinātu šīs iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmas.

(46)

Lai maksimāli palielinātu ieguldījumu ar mērķi efektīvāk risināt ekonomiskās, demogrāfiskās, vides un sociālās problēmas, jo īpaši teritorijās ar nelabvēlīgiem dabas vai demogrāfiskajiem apstākļiem, kā paredzēts LESD 174. pantā, darbības teritoriālās attīstības jomā būtu jābalsta integrētās teritoriālajās stratēģijās, tai skaitā pilsētvides un lauku teritorijās, pievēršot uzmanību saiknei starp pilsētvides un lauku teritorijām. Tādēļ ERAF atbalsts būtu jāsniedz Regulas (ES) 2021/1060 28. pantā noteiktajos veidos, ar ko nodrošina vietējo, reģionālo un pilsētvides pašvaldību, sociālekonomisko partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju un nevalstisko organizāciju pārstāvju pienācīgu iesaisti. Arī teritoriālām stratēģijām vajadzētu būt iespējai gūt labumu no vairāku fondu un integrētas pieejas, kas ietver ERAF, ESF +, EJZAF un ELFLA.

(47)

Lai uzlabotu lauku apvidu kopienu noturību un to ekonomiskos, sociālos un vides apstākļus, ERAF atbalsts būtu jāizmanto, lai izstrādātu tādus projektus kā viedie ciemati, kā minēts Eiropas Parlamenta 2018. gada 3. oktobra rezolūcijā par pievēršanos lauku, kalnu un attālo apvidu īpašām vajadzībām, jo īpaši, izstrādājot jaunas iespējas, piemēram, decentralizētus pakalpojumus un enerģētikas risinājumus, digitālās tehnoloģijas un inovācijas.

(48)

Tiek uzskatīts, ka ilgtspējīgas pilsētvides attīstības ietvarā ir jāatbalsta integrēta teritoriālā attīstība, lai sekmīgāk risinātu ekonomiskās, vidiskās, klimatiskās, demogrāfiskās un sociālās problēmas, kas skar pilsētvides teritorijas, tostarp funkcionālās pilsētvides teritorijas, turklāt vienlaikus jāņem vērā vajadzība veicināt saiknes starp pilsētvides un lauku teritorijām. Atbalsts pilsētvides teritorijām varētu būt kā atsevišķa programma vai atsevišķa prioritāte un tam vajadzētu būt iespējai gūt labumu no vairāku fondu finansējuma pieejas. Principi, pēc kuriem atlasīs tās pilsētvides teritorijas, kurās īstenojamas integrētas darbības ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai, un minēto darbību finansējuma indikatīvās summas būtu jānosaka mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās, un šim nolūkam valstu līmenī būtu jāpiešķir vismaz 8 % no ERAF līdzekļiem. Būtu arī jānosaka, ka šī procentuālā daļa būtu jāievēro visā plānošanas periodā, ja līdzekļus pārvieto starp prioritātēm programmā vai starp programmām, tostarp vidusposma pārskatīšanā.

(49)

Lai apzinātu vai sniegtu ilgtspējīgas pilsētvides attīstības problēmu risinājumus Savienības līmenī, Inovatīvas pilsētvides darbības ilgtspējīgas pilsētvides attīstības jomā būtu jāaizstāj ar Eiropas pilsētiniciatīvu, kas jāīsteno tiešā vai netiešā pārvaldībā. Šai iniciatīvai būtu jāaptver visas pilsētvides teritorijas, tostarp funkcionālās pilsētvides teritorijas, un jāatbalsta Eiropas Savienības pilsētvides attīstības programma. Lai veicinātu vietējo iestāžu dalību tematiskajās partnerībās atbilstoši pilsētvides attīstības programmai, ERAF būtu jāsniedz atbalsts attiecībā uz organizatoriskām izmaksām, kas ir saistītas ar šādu dalību. Iniciatīva varētu ietvert starpvaldību sadarbību pilsētvides jautājumos, jo īpaši sadarbību, kuras mērķis ir spēju veidošana vietējā līmenī, lai sasniegtu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus. Eiropas pilsētiniciatīvas pārvaldībā un īstenošanā būtu aktīvi jāiesaista dalībvalstis, reģionālās un vietējās iestādes. Darbības, par kurām panākta vienošanās ar šādu pārvaldības modeli, varētu ietvert reģionālā un vietējā līmeņa pārstāvju apmaiņu. Ar darbībām, kas tiek veiktas Eiropas pilsētiniciatīvas ietvaros, būtu jāsekmē saiknes starp pilsētvides un lauku teritorijām funkcionālās pilsētvides teritorijās. Šajā sakarā īpaša nozīme ir sadarbībai ar Eiropas tīklu lauku attīstībai.

(50)

Ar jaunām starpreģionālām investīcijām inovācijā, ko pārvalda Komisija, visā Savienības teritorijā būtu jāveicina starpreģionālo inovācijas projektu komercializācija un izvēršana. Ar atbalstu inovācijas projektiem pārdomātas specializācijas jomās, tostarp izmēģinājuma projektos un spēju veidošanas pasākumos, no šīm investīcijām jo īpaši labumu gūs mazāk attīstītie reģioni, kuru inovācijas ekosistēmas un to spējas integrēties lielākās Savienības vērtības ķēdēs palielināsies. Turklāt šīm investīcijām būtu jāpalīdz īstenot Komisijas 2017. gada 18. jūlija paziņojumu “Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei”, jo īpaši saistībā ar atbalstu tematiskām pārdomātas specializācijas platformām kritiski svarīgās jomās.

(51)

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tālākajiem reģioniem, proti, būtu jāpieņem LESD 349. pantā paredzētie pasākumi, ar kuriem tālākajiem reģioniem piešķir papildu finansējumu, lai kompensētu papildu izmaksas, kas šajos reģionos rodas sakarā ar vienu vai vairākiem no LESD 349. pantā minētajiem pastāvīgajiem apgrūtinājumiem (attālums, tas, ka tās ir salas, maza teritorija, sarežģīts reljefs un klimats, tautsaimniecības atkarība no dažiem ražojumiem), kas nemainoties un cits citu papildinot nopietni kavē to attīstību. Ar šiem piešķīrumiem vajadzētu būt iespējai finansēt investīcijas, darbības izmaksas un sabiedrisko pakalpojumu saistības, un to mērķis ir kompensēt papildu izmaksas, ko rada šādi apgrūtinājumi. Ar darbības atbalstu vajadzētu būt iespējai segt izdevumus par kravas pārvadājumu pakalpojumiem un uzsākšanas palīdzību pārvadājumu pakalpojumiem, kā arī izdevumus par darbībām, kas saistītas ar uzglabāšanas ierobežojumiem, pārmērīgu ražošanas rīku apjomu un apkopi, kā arī cilvēkresursu trūkumu vietējā tirgū. Uz šo piešķīrumu nebūtu jāattiecina tematiskās koncentrācijas prasības. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, ERAF atbalstam, ar kuru palīdz finansēt darbības un investīciju atbalstu tālākajos reģionos, vajadzētu būt saderīgam ar LESD 107. un 108. pantā izklāstītajiem valsts atbalsta noteikumiem, un tas attiecas uz visām ERAF un Kohēzijas fondu līdzfinansētajām darbībām.

(52)

Lai varētu ātri reaģēt uz Stabilitātes un izaugsmes paktā minētajiem ārkārtējiem un neparastiem apstākļiem, kas varētu rasties plānošanas periodā, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai pieņemt pagaidu pasākumus, kuri atvieglotu ERAF atbalsta izmantošanu reaģēšanai uz šādiem apstākļiem. Komisijai būtu jāpieņem pasākumi, kas, ņemot vērā ārkārtējos un neparastos apstākļus, ar kuriem dalībvalsts saskaras, ir vispiemērotākie un vienlaikus saglabā fonda mērķi. Turklāt, īstenošanas lēmumi attiecībā uz pagaidu pasākumu ERAF līdzekļu izmantošanai nolūkā reaģēt uz ārkārtējiem vai neparastiem apstākļiem būtu jāpieņem bez komiteju procedūras, ņemot vērā to, ka piemērošanas tvērumu nosaka Stabilitātes un izaugsmes pakts un piemērošanas tvērums attiecas tikai uz šajā regulā noteikto pasākumu. Komisijai būtu arī jāuzrauga pasākumu īstenošana un jāizvērtē to piemērotība.

(53)

Lai grozītu atsevišķus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz pamatoti vajadzīgu korekciju izdarīšanu II pielikumā, kurā ir to rādītāju saraksts, kurus izmanto par pamatu, sniedzot informāciju Eiropas Parlamentam un Padomei par programmu sniegumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(54)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, izlīdzinot galvenās reģionālās atšķirības Savienībā – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, taču, ņemot vērā apjomīgās atšķirības dažādu reģionu attīstības līmenī un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību, kā arī ierobežotos dalībvalstu un reģionu finanšu līdzekļus, minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(55)

Ņemot vērā to, ka šo regulu pieņem pēc plānošanas perioda sākuma un ņemot vērā nepieciešamību koordinētā un saskaņotā veidā īstenot gan ERAF, gan Kohēzijas fondu, uz kuriem attiecas šī regula, un lai būtu iespējams to nekavējoties īstenot, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

I NODAĻA

1. pants

2. pants

3. pants

4. pants

5. pants

6. pants

7. pants

8. pants

II NODAĻA

9. pants

10. pants

11. pants

12. pants

13. pants

14. pants

III NODAĻA

15. pants

16. pants

17. pants

18. pants

I PIELIKUMS

II PIELIKUMS