ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 230

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

64. gadagājums
2021. gada 30. jūnijs


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1068 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko groza Regulu (ES) 2016/1628 attiecībā uz tās pārejas noteikumiem par noteiktu tehniku, kas aprīkota ar motoriem, kuru jauda ir 56 kW vai lielāka, bet mazāka par 130 kW, un 300 kW vai lielāka, nolūkā mazināt Covid-19 izraisītās krīzes ietekmi ( 1 )

1

 

 

II   Neleģislatīvi akti

 

 

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

 

*

Nolīgums starp Eiropas Savienību un Japānu par civilās aviācijas drošību – informācija par stāšanos spēkā

4

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (ES) 2021/1069 (2021. gada 28. jūnijs), ar ko groza Regulu (ES) 2020/1579 attiecībā uz dažām zvejas iespējām Baltijas jūrā un groza Regulu (ES) 2021/92 attiecībā uz dažām 2021. gada zvejas iespējām Savienības ūdeņos un ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi

5

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1070 (2021. gada 28. jūnijs), ar ko uz ierobežotu laiku nosaka īpašus kontroles pasākumus saistībā ar nodulārā dermatīta vīrusa infekciju ( 1 )

10

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1071 (2021. gada 29. jūnijs), ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2021/442 un Īstenošanas regulu (ES) 2021/521, kuras attiecas uz mehānismu, saskaņā ar ko uz noteiktiem ražojumiem attiecina prasību uzrādīt eksporta atļauju

28

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2021/1072 (2021. gada 28. jūnijs) par pagaidu atkāpi no Lēmuma 2013/471/ES par dienas naudas piešķiršanu un ceļa izdevumu atlīdzināšanu Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļiem un to aizstājējiem, ņemot vērā ceļošanas grūtības, ko Savienībā izraisījusi Covid-19 pandēmija

30

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1073 (2021. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka tehniskās specifikācijas un noteikumus ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/953 izveidotā ES digitālā Covid sertifikāta uzticamības satvara īstenošanai ( 1 )

32

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

REGULAS

30.6.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 230/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/1068

(2021. gada 24. jūnijs),

ar ko groza Regulu (ES) 2016/1628 attiecībā uz tās pārejas noteikumiem par noteiktu tehniku, kas aprīkota ar motoriem, kuru jauda ir 56 kW vai lielāka, bet mazāka par 130 kW, un 300 kW vai lielāka, nolūkā mazināt Covid-19 izraisītās krīzes ietekmi

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1628 (3) nosaka prasības attiecībā uz dažādu kategoriju autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas motoru gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisijas robežvērtībām un ES tipa apstiprināšanas procedūrām.

(2)

Jaunajām emisijas robežvērtībām, kas Regulā (ES) 2016/1628 minētas kā “V posms”, piemērojamie datumi ir noteikti, lai sniegtu izgatavotājiem skaidru un visaptverošu informāciju un pietiekamu laikposmu pārejai uz V posmu, tajā pašā laikā būtiski mazinot administratīvo slogu apstiprinātājām iestādēm.

(3)

Covid-19 uzliesmojuma un ar to saistītās piegādes ķēžu un ražošanas pārrāvumu dēļ autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas izgatavotājiem, kas Regulā (ES) 2016/1628 minēti kā “oriģinālā aprīkojuma izgatavotāji” jeb “OAI”, bija grūti ievērot minētajā regulā noteiktos 2020. gada 30. jūnija un 2020. gada 31. decembra termiņus tādas tehnikas saražošanai un laišanai tirgū, kas aprīkota ar noteiktu kategoriju motoriem, kuri atbilst mazāk stingrām emisijas robežvērtībām nekā V posma robežvērtības. Tāpēc Regula (ES) 2016/1628 tika grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/1040 (4), lai pagarinātu minētos termiņus par 12 mēnešiem.

(4)

Ievērojot to, ka ieilgušie piegādes ķēžu un ražošanas pārrāvumi, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija, turpina kavēt tādas tehnikas ražošanu un laišanu tirgū, kura aprīkota ar citu kategoriju motoriem (proti, motoriem ar jaudas diapazonu 56 kW vai lielāku, bet mazāku par 130 kW, un 300 kW vai lielāku), kas atbilst mazāk stingrām emisijas robežvērtībām nekā V posma emisijas robežvērtības, ir ļoti iespējams, ka OAI nespēs ievērot Regulā (ES) 2016/1628 noteiktos termiņus – 2021. gada 30. jūniju un 2021. gada 31. decembri – preču ražošanai un laišanai tirgū, neciešot nopietnus saimnieciskus zaudējumus.

(5)

Ņemot vērā pašreizējos apstākļus un lai nodrošinātu iekšējā tirgus netraucētu darbību, lai nodrošinātu juridisko noteiktību un lai izvairītos no iespējamiem tirgus traucējumiem, ir nepieciešams pagarināt Regulas (ES) 2016/1628 pārejas noteikumus attiecībā uz minēto kategoriju motoriem.

(6)

Ņemot vērā to, ka pārejas noteikumu pagarinājumam nebūs ietekmes uz vidi, jo attiecīgie pārejas motori jau ir saražoti, attiecīgo laikposmu pagarinājumam vajadzētu būt sešiem mēnešiem ar minētajiem motoriem aprīkotas tehnikas ražošanai un deviņiem mēnešiem ar minētajiem motoriem aprīkotas tehnikas laišanai tirgū.

(7)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti pagarināt dažus Regulas (ES) 2016/1628 pārejas noteikumus, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā darbības mēroga vai iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(8)

Ņemot vērā steidzamību, ko radījuši Covid-19 pandēmijas izraisītie ārkārtas apstākļi, tiek uzskatīts par lietderīgu paredzēt izņēmumu attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas minēts LES, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam pievienotā Protokola Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. pantā.

(9)

Tādēļ Regula (ES) 2016/1628 būtu attiecīgi jāgroza.

(10)

Ņemot vērā to, ka Regulā (ES) 2016/1628 noteiktajam pārejas laikam konkrētām motoru apakškategorijām jābeidzas 2021. gada 31. decembrī un ka OAI līdz 2021. gada 30. jūnijam jāizgatavo autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika, kas aprīkota ar minēto apakškategoriju pārejas motoriem, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) 2016/1628 58. pantu groza šādi:

1)

panta 5. punktam pievieno šādu daļu:

“Visu apakškategoriju motoriem, kuriem III pielikumā noteiktais datums V posma motoru laišanai tirgū ir 2020. gada 1. janvāris, izņemot otrajā un trešajā daļā minētos motorus, pārejas laiku pagarina par deviņiem mēnešiem un 18 mēnešu laikposmu, kas minēts pirmajā daļā, pagarina par sešiem mēnešiem.”;

2)

panta 7. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“e)

33 mēneši no III pielikumā norādītās piemērojamās dienas motoru laišanai tirgū gadījumā, kas noteikts 5. punkta sestajā daļā.”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 24. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

D. M. SASSOLI

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

A. P. ZACARIAS


(1)  2021. gada 9. jūnija atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. jūnija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). un Padomes 2021. gada 18. jūnija lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1628 (2016. gada 14. septembris) par prasībām attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām un tipa apstiprināšanu, ar ko groza regulas (ES) Nr. 1024/2012 un (ES) Nr. 167/2013 un groza un atceļ Direktīvu 97/68/EK (OV L 252, 16.9.2016., 53. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1040 (2020. gada 15. jūlijs), ar ko groza Regulu (ES) 2016/1628 attiecībā uz tās pārejas noteikumiem, lai risinātu Covid-19 krīzes ietekmi (OV L 231, 17.7.2020., 1. lpp.).


II Neleģislatīvi akti

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

30.6.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 230/4


Nolīgums starp Eiropas Savienību un Japānu par civilās aviācijas drošību – informācija par stāšanos spēkā

Nolīgums starp Eiropas Savienību un Japānu par civilās aviācijas drošību, kas parakstīts Briselē 2020. gada 22. jūnijā, saskaņā ar nolīguma 20. panta 1. punktu stājās spēkā 2021. gada 30. jūnijā, jo pēdējais paziņojums tika deponēts 2021. gada 30. jūnijā.


REGULAS

30.6.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 230/5


PADOMES REGULA (ES) 2021/1069

(2021. gada 28. jūnijs),

ar ko groza Regulu (ES) 2020/1579 attiecībā uz dažām zvejas iespējām Baltijas jūrā un groza Regulu (ES) 2021/92 attiecībā uz dažām 2021. gada zvejas iespējām Savienības ūdeņos un ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padomes Regula (ES) 2020/1579 (1) 2021. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā. Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) 2021. gada 28. maijā publicēja pārskatītu zinātnisko ieteikumu siļķes nozvejai Botnijas līcī 2021. gadam. Ieteikumā ir atjaunināts nozvejas skaitlis, un ieteikums tiek kategorizēts kā 1. kategorijas ieteikums par maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY). Būtu attiecīgi jāpielāgo siļķes zvejas iespējas Botnijas līcī, un tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) 2020/1579.

(2)

Padomes Regula (ES) 2021/92 (2) 2021. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi.

(3)

Saskaņā ar ICES2021. gada 13. aprīļa ieteikumu brētliņas (Sprattus sprattus) nozvejai ICES 3.a rajonā (Kategats/Skageraks) un ICES 4. apakšapgabalā (Ziemeļjūra) periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 30. jūnijam nevajadzētu pārsniegt 106 715 tonnas. Tādēļ brētliņas zvejas iespējas šajā periodā būtu jānosaka 87 186 tonnu apmērā Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā un 19 529 tonnu apmērā ICES 3.a rajonā atbilstoši maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam.

(4)

Regulā (ES) 2021/92 anšova (Engraulis encrasicolus) kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) ICES 9. un 10. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas 34.1.1. rajonā periodam no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 30. jūnijam ir noteikta nulles apjomā, kamēr nav saņemts zinātniskais ieteikums par minēto periodu. ICES savu ieteikumu par minēto krājumu sniegs 2021. gada jūnija beigās. Lai nodrošinātu to, ka zvejas darbības var turpināties, kamēr uz jaunāko zinātnisko ieteikumu balstīta KPN vēl nav noteikta, būtu jānosaka provizoriska KPN 5 744 tonnu apmērā, kas pamatojas uz nozvejām 2020. gada trešajā ceturksnī.

(5)

Regulas (ES) 2021/92 VI pielikuma 6. punktā minētie skaitļi būtu jāgroza, lai atspoguļotu nolīgumus, kas attiecībā tikai uz 2021. gadu noslēgti starp dažām dalībvalstīm par konkrētu zilo tunzivju audzēšanas ielaides un kapacitātes pagaidu nodošanu savā starpā. Minētās izmaiņas Starptautiskajai Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijai (ICCAT) ir paziņotas grozītā Savienības audzēšanas plānā un neietekmē Savienības kopējo audzēšanas kapacitāti un ielaides kapacitāti ICCAT konvencijas apgabalā.

(6)

Regulā (ES) 2020/1579 paredzētie nozvejas limiti ir piemērojami no 2021. gada 1. janvāra. Tādēļ noteikumi, kas ieviesti ar šo grozošo regulu par siļķes nozvejas limitiem Botnijas līcī, arī būtu jāpiemēro no minētās dienas. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus, jo attiecīgās zvejas iespējas vēl nav pilnībā apgūtas.

(7)

Lai brētliņas un anšova zvejas sezona varētu sākties laikus, proti, 2021. gada 1. jūlijā, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2020/1579

Regulu (ES) 2020/1579 groza tā, kā izklāstīts šīs regulas pielikuma A daļā.

2. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2021/92

Regulu (ES) 2021/92 groza tā, kā izklāstīts šīs regulas pielikuma B un C daļā.

3. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

1. pantu piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

2. pantu piemēro no 2021. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2021. gada 28. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

M. do C. ANTUNES


(1)  Padomes Regula (ES) 2020/1579 (2020. gada 29. oktobris), ar ko 2021. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un groza Regulu (ES) 2020/123 attiecībā uz konkrētām zvejas iespējām citos ūdeņos (OV L 362, 30.10.2020., 3. lpp.).

(2)  Padomes Regula (ES) 2021/92 (2021. gada 28. janvāris), ar ko 2021. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 31, 29.1.2021., 31. lpp.).


PIELIKUMS

A DAĻA

Regulas (ES) 2020/1579 pielikumā zvejas iespēju tabulu attiecībā uz siļķi ICES 30.–31. apakšrajonā aizstāj ar šādu:

“Suga:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

30.–31. apakšrajons

(HER/30/31.)

Somija

96 321

 

Analītiska KPN”.

Zviedrija

21 164

 

 

Savienība

117 485

 

 

KPN

117 485

 

B DAĻA

Regulas (ES) 2021/92 IA pielikumu groza šādi:

1)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz brētliņu un saistītajām piezvejas sugām Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā aizstāj ar šādu:

“Suga:

Brētliņa un saistītās piezvejas sugas

Sprattus sprattus

Zona:

3.a

(SPR/03A.)

Dānija

13 086

 (1)  (2)

Analītiska KPN

Vācija

27

 (1)  (2)

Zviedrija

4 951

 (1)  (2)

Savienība

18 064

 (1)  (2)

 

KPN

19 529

 (2)

2)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz brētliņu un saistītajām piezvejas sugām Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā un Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 2.a rajonā aizstāj ar šādu:

“Suga:

Brētliņa un saistītās piezvejas sugas

Sprattus sprattus

Zona:

Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. apakšapgabalā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a rajonā

(SPR/2AC4-C)

Beļģija

993

 (3)  (4)

Analītiska KPN

Dānija

78 553

 (3)  (4)

Vācija

993

 (3)  (4)

Francija

993

 (3)  (4)

Nīderlande

993

 (3)  (4)

Zviedrija

1 330

 (3)  (4)  (5)

Savienība

83 855

 (3)  (4)

Norvēģija

0

 (3)

Fēru Salas

0

 (3)  (6)

Apvienotā Karaliste

3 331

 (3)

 

KPN

87 186

 (3)

3)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz anšovu ICES 9. un 10. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. rajonā aizstāj ar šādu:

“Suga:

Anšovs

Engraulis encrasicolus

Zona:

9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. rajonā

(ANE/9/3411)

Spānija

2 747

 (7)

Piesardzīga KPN

Portugāle

2 997

 (7)

Savienība

5 744

 (7)

 

KPN

5 744

 (7)

C DAĻA

Regulas (ES) 2021/92 VI pielikuma 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.

Katras dalībvalsts maksimālā zilās tunzivs audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte un savvaļā iegūtas zilās tunzivs maksimālais ielaides apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

A tabula

Maksimālā zilās tunzivs audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte

 

Audzētavu skaits

Kapacitāte (tonnās)

Spānija

10

11 852

Itālija

13

9 564

Grieķija

2

2 100

Kipra

3

3 000

Horvātija

7

7 880

Malta

6

14 511

B tabula (8)

Savvaļā iegūtas zilās tunzivs maksimālā ielaide (tonnās)

Spānija

6 850

Itālija

1 739,5

Grieķija

785

Kipra

2 195

Horvātija

2 947

Malta

10 260,5

Portugāle

350


(1)  Līdz 5 % no kvotas drīkst būt merlanga un pikšas piezvejas (OTH/*03A.). Merlanga un pikšas piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.

(2)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 30. jūnijam. Šo kvotu drīkst pārcelt uz Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai un Apvienotajai karalistei.”;

(3)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 30. jūnijam.

(4)  Līdz 2 % no kvotas drīkst būt merlanga piezvejas (OTH/*2AC4C). Merlanga piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.

(5)  Ieskaitot tūbītes.

(6)  Drīkst ietvert līdz 4 % siļķes piezvejas.”;

(7)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. septembrim.”

(8)  Portugāles audzēšanas kapacitāti – 500 tonnas – sedz Savienības neizmantotā kapacitāte, kas iekļauta A tabulā.”


30.6.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 230/10


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/1070

(2021. gada 28. jūnijs),

ar ko uz ierobežotu laiku nosaka īpašus kontroles pasākumus saistībā ar nodulārā dermatīta vīrusa infekciju

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1), un jo īpaši tās 71. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Nodulārā dermatīta vīrusa infekcija, ko izraisa nodulārā dermatīta vīruss (NDV), ir vektoru pārnēsāta slimība, kura skar liellopus un Āzijas bifeļus un var radīt ievērojamus ekonomiskus zaudējumus, samazināt izslaukumu, izraisīt smagu novājēšanu, neatgriezeniskus ādas bojājumus, vairākas citas blakus komplikācijas, hronisku vājumu, kā arī būt par iemeslu pārvietošanas vai tirdzniecības ierobežojumiem. Slimība ir iekļauta Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) paziņojamo slimību sarakstā (2).

(2)

Ar Regulu (ES) 2016/429 ir izveidots jauns tiesiskais regulējums slimību profilaksei un kontrolei. Nodulārā dermatīta vīrusa infekcija ir norādīta sarakstā Regulas (ES) 2016/429 II pielikumā, un tādējādi tā minētās regulas vajadzībām ir sarakstā norādīta slimība, uz ko attiecas regulā paredzētie slimību profilakses un kontroles noteikumi. Turklāt NDV infekcija Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 (3) pielikumā ir norādīta kā A, D un E kategorijas slimība.

(3)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/687 (4) papildina Regulā (ES) 2016/429 noteiktos A, B un C kategorijas slimību kontroles noteikumus, tai skaitā slimības kontroles pasākumus pret NDV infekciju. Regulu (ES) 2016/429, Īstenošanas regulu (ES) 2018/1882 un Deleģēto regulu (ES) 2020/687 piemēro no 2021. gada 21. aprīļa.

(4)

Agrāk noteikumi par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem, kas NDV infekcijas sakarā piemērojami Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/2008 (5) I pielikumā norādītajās dalībvalstīs vai to daļās, arī minimālās prasības vakcinācijas programmām pret NDV infekciju, kuras dalībvalstis iesniedz Komisijai uz apstiprināšanu, bija noteikti minētajā lēmumā. Sarakstā norādītas bija Bulgārija un Grieķija. Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/2008 beidza piemērot 2021. gada 20. aprīlī, un minētajā īstenošanas lēmumā paredzētie noteikumi būtu jāaizstāj ar šajā regulā paredzētajiem noteikumiem.

(5)

Eiropā par NDV infekcijas uzliesmojumiem nav ziņots kopš 2017. gada, bet minētā slimība joprojām ir sastopama Turcijā (Anatolijā) un Krievijā, kā arī Austrumāzijas valstīs, kur tā skar Bangladešu, Ķīnu un Indiju. Tāpēc minētās slimības izplatīšanās rada potenciālu risku lauksaimniecības nozarei Savienībā.

(6)

Līdztekus Bulgārijai un Grieķijai arī Horvātija un diezgan daudzas ārpussavienības kaimiņvalstis, piemēram, Bosnija un Hercegovina, Kosova (6), Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Serbija un Turcija ir informējušas Komisiju, ka vakcinācija pret NDV infekciju ir daļa no to slimības kontroles politikas. Lielākā daļa minēto trešo valstu patlaban ir pārtraukušas vakcināciju, bet turpina uzraudzības pasākumus.

(7)

Epidemioloģiskā situācija Austrumeiropā un kaimiņu reģionos liecina, ka augsta riska apgabalos, kuros ir pārtraukta vakcinācija pret NDV infekciju, joprojām varētu pastāvēt zināms slimības reintrodukcijas vai atkārtota uzliesmojuma risks.

(8)

Pamatojoties uz līdzšinējo pieejamo epidemioloģisko informāciju, NDV infekcijas uzraudzības rezultātiem un vakcināciju pret minēto slimību, vakcināciju pret NDV infekciju būtu lietderīgi turpināt vismaz Bulgārijas un Grieķijas augsta riska apgabalos. Turklāt visās dalībvalstīs vai to daļās, kurās vakcinācija pret minēto slimību ir samazināta vai pilnībā izbeigta, būtu jāturpina gan aktīva, gan pasīva sistemātiska uzraudzība.

(9)

Saskaņā ar zinātnisko ziņojumu par NDV infekciju, ko sagatavojusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) un kas apstiprināts 2020. gada 30. janvārī (7) (EFSA ziņojums), lai samazinātu NDV infekcijas turpmākas izplatīšanās risku Dienvidaustrumeiropā, būtu jāizmanto homologa vakcīna. Pēc vakcinācijas izbeigšanas šīs slimības atkārtotas uzliesmošanas gadījumā būtu vajadzīgs ārkārtas rīcības plāns un vakcīnu krājumu veidošana pat reģionālā līmenī, lai vajadzības gadījumā ātri reaģētu, veicot ārkārtas vakcināciju.

(10)

Regulā (ES) 2016/429 noteiktie vispārīgie slimību kontroles pasākumi un Deleģētajā regulā (ES) 2020/687 noteiktie papildinošie noteikumi neaptver visus aspektus, kas ir svarīgi saistībā ar vakcināciju pret NDV infekciju. Tāpēc būtu lietderīgi ar šo regulu uz ierobežotu laiku Savienības līmenī noteikt vienotus īstenošanas noteikumus, kas ietvertu īpašus slimības kontroles pasākumus ar tādiem nosacījumiem, kuri ir atbilstoši minētās slimības epidemioloģiskajai situācijai Savienībā un ārpussavienības kaimiņvalstīs. Šajā regulā noteiktajos kontroles pasākumos būtu jāņem vērā Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/2008 piemērošanas gaitā gūtā pieredze, kā arī starptautiskie standarti, kuri izklāstīti OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa (8) (“OIE kodekss”) 11.9. nodaļā “Nodulārā dermatīta vīrusa infekcija”.

(11)

Šajā regulā paredzētajos noteikumos būtu jāparedz reģionalizācijas pieeja, un tā būtu jāpiemēro tandēmā ar Deleģētājā regulā (ES) 2020/687 noteiktajiem slimības kontroles pasākumiem. Turklāt šajā regulā būtu jānorāda tādas ierobežojumu zonas dalībvalstīs, kurās tiek īstenoti profilaktiskās vakcinācijas plāni, izmantojot dzīvas novājinātas vakcīnas, ja attiecīgajā zonā nav NDV infekcijas uzliesmojumu (I līmeņa ierobežojumu zonas), un zonas, kurās ir NDV infekcijas uzliesmojumi (II līmeņa ierobežojumu zonas). Ņemot vērā informāciju, ko sniegušas minētās slimības skarto dalībvalstu kompetentās iestādes, apgabali, kas iekļauti I vai II līmeņa ierobežojumu zonā, būtu jānorāda šīs regulas I pielikumā.

(12)

Vakcinēti liellopi un no tiem iegūti produkti var radīt NDV infekcijas izplatīšanās risku. Tāpēc šajā regulā būtu jāparedz aizliegumi un īpaši nosacījumi attiecībā uz liellopu vai cita veida produktu sūtījumu pārvietošanu no šīs regulas I pielikumā norādītajām ierobežojumu zonām. Lai izvairītos no liekiem tirdzniecības traucējumiem, būtu jāparedz konkrētas atkāpes no šiem aizliegumiem un īpašajiem nosacījumiem. Šādas atkāpes un īpaši nosacījumi būtu jānosaka, ievērojot OIE kodeksa principus attiecībā uz riska mazināšanas pasākumiem pret NDV infekciju, kā arī Regulā (ES) 2016/429 un Deleģētajā regulā (ES) 2020/687 paredzētos dzīvnieku slimību profilakses un kontroles noteikumus.

(13)

Kas attiecas uz NDV infekcijas izplatīšanās risku, dažāda veida preces rada atšķirīga līmeņa riskus. Saskaņā ar EFSA ziņojumu dzīvu liellopu, liellopu spermas un no inficētiem liellopiem iegūtu jēlādu pārvietošana eksponētības un seku ziņā rada augstāka līmeņa risku nekā citu liellopu izcelsmes produktu, piemēram, piena un piena produktu, apstrādātu ādu vai svaigas gaļas, gaļas izstrādājumu un gaļas produktu pārvietošana. Tomēr zinātniskie vai eksperimentālie pierādījumi par to lomu nodulārā dermatīta vīrusa pārnēsāšanā vēl nav pietiekami. Tāpat nevar izslēgt nodulārā dermatīta vīrusa pārnesi ar liellopu spermu, olšūnām un embrijiem. Piens, piena produkti un jaunpiens nodulārā dermatīta vīrusa izplatīšanās risku var radīt vien tad, ja to paredzēts lietot uzņēmīgo sugu dzīvnieku barībā.

(14)

Tāpēc, pamatojoties uz EFSA ziņojumu un attiecīgajiem jaunākajiem OIE standartiem un ieteikumiem, attiecībā uz šīm precēm būtu jāparedz konkrēti aizsardzības pasākumi.

(15)

Ar nosacījumu, ka tiek veikti riska mazināšanas pasākumi, tūlītējai nokaušanai paredzētu dzīvnieku sūtījumu pārvietošana dzīvnieku slimību izplatīšanās ziņā rada zemāka līmeņa risku nekā cita veida dzīvnieku pārvietošana. Tādēļ ir lietderīgi atļaut dalībvalstīm izņēmuma kārtā piešķirt atkāpes no dažiem šajā regulā noteiktajiem aizliegumiem, kuri skar liellopu sūtījumu pārvietošanu no I un II līmeņa ierobežojumu zonām tūlītējai nokaušanai kautuvē, kas atrodas ārpus I un II līmeņa ierobežojumu zonām, bet tajā pašā dalībvalstī.

(16)

Atkāpes attiecībā noteiktu liellopu sūtījumu pārvietošanu no I un II līmeņa ierobežojumu zonām uz citām I un II līmeņa ierobežojumu zonām citā dalībvalstī, kurā ir līdzīgs slimības statuss, ir pamatoti piešķirt gadījumos, kad tiek piemēroti īpaši riska mazināšanas pasākumi. Šim nolūkam nepieciešams iedibināt drošu virzīšanas procedūru, kas tiek īstenota izcelsmes, šķērsojamo un galamērķa dalībvalstu kompetento iestāžu stingrā kontrolē.

(17)

Regulas (ES) 2016/429 143. pantā noteikts, ka, pārvietojot dzīvniekus, tai skaitā liellopus, ir jāpievieno veterinārie sertifikāti. Ja attiecībā uz liellopu sūtījumiem, kurus paredzēts pārvietot Savienības iekšienē, tiek paredzētas atkāpes no aizlieguma no I un II līmeņa ierobežojumu zonām pārvietot liellopu sūtījumus, tiem pievienotajos veterinārajos sertifikātos būtu jāietver atsauces uz šo regulu, lai nodrošinātu, ka šajos veterinārajos sertifikātos ir sniegta pienācīga un precīza veselības informācija.

(18)

Gadījumos, kad šī regula paredz atkāpes no aizlieguma no I un II līmeņa ierobežojumu zonām pārvietot reproduktīvo produktu sūtījumus, tiem pievienotajos veterinārajos sertifikātos būtu jāietver atsauce uz šo regulu, lai nodrošinātu pienācīgu un precīzu veselības informāciju saskaņā ar šo regulu un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/686 (9).

(19)

Lai nepieļautu NDV infekcijas izplatīšanos, liellopu un no tiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktu pārvadāšana no I un II līmeņa ierobežojumu zonām būtu jāveic, ievērojot dzīvnieku labturības un biodrošības pasākumus.

(20)

Deleģēto regulu (ES) 2020/687 piemēro no 2021. gada 21. aprīļa. Līdz ar to juridiskās noteiktības labad šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā.

(21)

Ņemot vērā Savienības gūto pieredzi saistībā ar NDV infekcijas kontroli, šīs slimības aktuālo epidemioloģisko situāciju dalībvalstīs un ārpussavienības kaimiņvalstīs, kā arī jebkādus turpmāk pieņemtus noteikumus par vakcināciju, kas noteikti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 47. pantu, šī regula būtu jāpiemēro uz laiku līdz 2023. gada 21. aprīlim.

(22)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šī regula nosaka īpašus slimības kontroles pasākumus pret nodulārā dermatīta vīrusa (NDV) infekciju, kuri dalībvalstīm ierobežotu laiku jāpiemēro tādos to teritorijas apgabalos, kur:

a)

ir apstiprināts minētās slimības uzliesmojums;

b)

minētās slimības uzliesmojums nav apstiprināts, bet tās nolemj veikt vakcināciju pret minēto slimību saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem noteikumiem.

Šajā regulā noteiktie īpašie slimības kontroles pasākumi attiecas uz liellopiem un no tiem iegūtiem blakusproduktiem un reproduktīvajiem produktiem, un tos piemēro papildus slimību kontroles pasākumiem, kuri piemērojami tādām aizsardzības, uzraudzības un citu ierobežojumu zonām, ko kādas dalībvalsts kompetentā iestāde izveidojusi saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 21. panta 1. punktu pēc NDV infekcijas uzliesmojuma.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Deleģētajā regulā (ES) 2020/687 noteiktās definīcijas.

Papildus tām piemēro arī šādas definīcijas:

1)

“liellops” ir nagainis, kas pieder pie kādas Bison ģints, Bos ģints (ietver Bos, Bibos, Novibos, Poephagus apakšģintis) vai Bubalus ģints (ietver Anoa apakšģinti) sugas, vai šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs;

2)

“I līmeņa ierobežojumu zona” ir precīzi ģeogrāfiski noteikta dalībvalsts teritorijas daļa:

a)

kas atrodas ārpus apgabala, kurā ir apstiprināts NDV infekcijas uzliesmojums;

b)

kur saskaņā ar 3. panta 2. punktu veic vakcināciju pret NDV infekciju;

c)

kas ir vai nav norādīta I pielikuma I daļas sarakstā;

d)

kam piemēro īpašus slimības kontroles pasākumus, kuri noteikti 3. līdz 6. pantā;

3)

“II līmeņa ierobežojumu zona” ir precīzi ģeogrāfiski noteikta dalībvalsts teritorijas daļa:

a)

kas ietver apgabalu, kurā ir apstiprināts NDV infekcijas uzliesmojums;

b)

kur saskaņā ar 3. panta 1. punktu veic vakcināciju pret NDV infekciju;

c)

kas ir vai nav norādīta I pielikuma II daļas sarakstā;

d)

kam piemēro īpašus slimības kontroles pasākumus, kuri noteikti 3. līdz 6. pantā.

II NODAĻA

ĪPAŠI SLIMĪBAS KONTROLES PASĀKUMI PRET NDV INFEKCIJU

1. IEDAĻA

Ierobežojumu zonu izveide un vakcinācija pret NDV infekciju

3. pants

I un II līmeņa ierobežojumu zonu izveide

1.   Gadījumā, ja tiek apstiprināts NDV infekcijas uzliesmojums liellopiem, kompetentā iestāde rīkojas šādi:

a)

izveido II līmeņa ierobežojumu zonu:

i)

kas aptver vismaz apgabalus, kuri iekļauti aizsardzības, uzraudzības un citu ierobežojumu zonās, kas pēc minētās slimības apstiprināšanas izveidotas saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 21. pantu;

ii)

saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 64. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem;

b)

II līmeņa ierobežojumu zonā, kas minēta a) apakšpunktā, veic vakcināciju pret minēto slimību:

i)

saskaņā ar II pielikumā izklāstītajiem noteikumiem attiecībā uz vakcinācijas plāniem;

ii)

kompetentās iestādes kontrolē;

iii)

prioritāri izmantojot homologa dzīva novājināta vīrusa vakcīnas;

iv)

saskaņā ar ražotāja instrukcijām vakcinējot visus liellopus un to pēcnācējus, kas tiek turēti zonā, kurā veic vakcināciju, neatkarīgi no to dzimuma, vecuma un grūsnības vai produktīvā statusa.

Tomēr gadījumā, kad turētiem liellopiem ir apstiprināts tikai viens NDV infekcijas uzliesmojums tādas dalībvalsts apgabalā, kur minētā slimība pirms šī uzliesmojuma nav bijusi konstatēta, un saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2020/687 veiktie pasākumi ir izrādījušies iedarbīgi, lai slimības izplatīšanos kontrolētu, kompetentā iestāde drīkst nolemt II līmeņa ierobežojumu zonu neveidot.

2.   Lai nepieļautu vīrusa izplatīšanos, kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 64. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem drīkst izveidot I līmeņa ierobežojumu zonu apgabalos, kur NDV infekcijas uzliesmojums nav apstiprināts. Šajā I līmeņa ierobežojumu zonā kompetentā iestāde veic vakcināciju pret minēto slimību saskaņā ar šā panta 1. punkta b) apakšpunktu.

3.   To valstu kompetentās iestādes, kas veic vakcināciju pret NDV infekciju, pirms vakcinēšanas uzsākšanas Komisijai un pārējām dalībvalstīm iesniedz šīs regulas II pielikuma III daļā norādīto informāciju un 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minēto vakcinācijas plānu.

4. pants

Pārvietošanas aizliegumi I un II līmeņa ierobežojumu zonās

1.   Kompetentā iestāde II līmeņa ierobežojumu zonās aizliedz pārvietot šādus sūtījumus:

a)

liellopi;

b)

liellopu reproduktīvie produkti;

c)

nepārstrādāti, no liellopiem iegūti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, to skaitā piens, jaunpiens, piena produkti un dzīvnieku barībai paredzēti produkti uz jaunpiena bāzes.

2.   Kompetentā iestāde I līmeņa ierobežojumu zonās aizliedz pārvietot šādus sūtījumus:

a)

liellopi;

b)

liellopu reproduktīvie produkti;

c)

nepārstrādāti, no liellopiem iegūti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, izņemot pienu, jaunpienu, piena produktus un dzīvnieku barībai paredzētus produktus uz jaunpiena bāzes.

3.   Atkāpjoties no 1. un 2. punktā paredzētajiem aizliegumiem, kompetentā iestāde drīkst atļaut pārvietošanas veidus, kas paredzēti III nodaļā, saskaņā ar minētajā nodaļā paredzētajiem nosacījumiem.

2. IEDAĻA

I un II līmeņa ierobežojumu zonu iekļaušana I pielikumā

5. pants

II līmeņa ierobežojumu zonas iekļaušana I pielikuma II daļā

Ja epidemioloģisku iemeslu dēļ kādas dalībvalsts apgabals, kas pilnībā vai daļēji ir ietverts saskaņā ar 3. panta 1. punktu izveidotā II līmeņa ierobežojumu zonā, tiek iekļauts I pielikuma II daļā, kompetentā iestāde nekavējoties rīkojas šādi:

a)

sākotnēji izveidotās II līmeņa ierobežojumu zonas robežas pielāgo tā, lai nodrošinātu, ka tā atbilst minētajā pielikumā aprakstītajai II līmeņa ierobežojumu zonai;

b)

paplašina 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētās vakcinācijas un 4. panta 1. punktā paredzēto aizliegumu tvērumu, attiecinot tos uz II līmeņa ierobežojumu zonu, kura aprakstīta minētajā pielikumā.

6. pants

I līmeņa ierobežojumu zonas iekļaušana I pielikuma I daļā

1.   Ja epidemioloģisku iemeslu dēļ kādas dalībvalsts apgabals, kurā nav apstiprināts NDV infekcijas uzliesmojums, saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 64. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem tiek iekļauts šīs regulas I pielikuma I daļā, kompetentā iestāde rīkojas šādi:

a)

I līmeņa ierobežojumu zonā, kas aprakstīta minētajā pielikumā, veic vakcināciju saskaņā ar 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta noteikumiem;

b)

I līmeņa ierobežojumu zonā, kas aprakstīta minētajā pielikumā, īsteno 4. panta 2. punktā paredzētos aizliegumus.

2.   Ja kompetentā iestāde nolemj izveidot I līmeņa ierobežojumu zonu saskaņā ar 3. panta 2. punktu, šādu ierobežojumu zonu iekļauj I pielikuma I daļā.

III NODAĻA

NOSACĪJUMI PĀRVIETOŠANAI UZ APGABALIEM, KUROS PIEMĒRO ĪPAŠUS SLIMĪBAS KONTROLES PASĀKUMUS PRET NODULĀRĀ DERMATĪTA VĪRUSA INFEKCIJU, UN NO ŠĀDIEM APGABALIEM

1. IEDAĻA

Atkāpes no aizliegumiem pārvietot liellopu sūtījumus no I un II līmeņa ierobežojumu zonām

7. pants

Atkāpes no aizlieguma pārvietot liellopu sūtījumus no I līmeņa ierobežojumu zonas

Atkāpjoties no 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētā aizlieguma, kompetentā iestāde drīkst atļaut liellopu sūtījumu pārvietošanu no I līmeņa ierobežojumu zonā esošiem objektiem uz:

a)

tās pašas vai citas dalībvalsts I un II līmeņa ierobežojumu zonām, ja vien tiek izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

i)

sūtījumā ietilpstošajiem liellopiem jābūt vakcinētiem pret NDV infekciju vismaz 28 dienas pirms nosūtīšanas dienas, un nosūtīšanas dienā tiem joprojām turpinās vakcīnas ražotāja norādītais imunitātes periods;

ii)

visiem pārējiem liellopiem, kas tiek turēti tajā pašā izcelsmes objektā, no kura ir sūtījumā ietilpstošie liellopi, jābūt vakcinētiem pret NDV infekciju vismaz 28 dienas pirms nosūtīšanas dienas, un nosūtīšanas dienā tiem joprojām turpinās vakcīnas ražotāja norādītais imunitātes periods vai tādas imunitātes periods, ko radījusi iepriekšēja vakcinācija vai mātes imunitāte;

iii)

sūtījumā ietilpstošajiem liellopiem jābūt turētiem to izcelsmes objektā kopš dzimšanas vai vismaz 28 dienas ilgu nepārtrauktu periodu pirms nosūtīšanas dienas; un

iv)

kompetentā iestāde:

klīniski izmeklē visus šādu sūtījumu izcelsmes objektā turētos liellopus, tai skaitā sūtījumā iekļautos liellopus, un izmeklējuma rezultāti ir labvēlīgi,

nepieciešamības gadījumā veic attiecīgā sūtījuma izcelsmes objektā turēto liellopu, tai skaitā sūtījumā iekļauto liellopu, laboratorisku izmeklēšanu un izmeklējuma rezultāts ir labvēlīgs;

b)

jebkuru galamērķi, kas atrodas tajā pašā vai citā dalībvalstī, tai skaitā uz apgabaliem ārpus ierobežojumu zonām, citām I līmeņa ierobežojumu zonām vai II līmeņa ierobežojumu zonām, ja vien papildus šā panta a) punkta ii), iii) un iv) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem tiek izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

i)

sūtījumā ietilpstošajiem liellopiem jābūt vakcinētiem pret NDV infekciju vismaz 60 dienas pirms nosūtīšanas dienas, un nosūtīšanas dienā tiem joprojām turpinās vakcīnas ražotāja norādītais imunitātes periods;

ii)

vismaz trīs mēnešu periodā pirms nosūtīšanas dienas vismaz 20 km rādiusā ap šādu sūtījumu izcelsmes objektu nav bijis NDV infekcijas uzliesmojumu; un

iii)

visiem liellopiem, kas turēti 50 km rādiusā ap sūtījuma izcelsmes objektu, jābūt vakcinētiem vai revakcinētiem pret NDV infekciju vismaz 60 dienas pirms nosūtīšanas dienas, un nosūtīšanas dienā tiem joprojām turpinās vakcīnas ražotāja norādītais imunitātes periods vai mātes imunitātes radītās imunitātes periods;

c)

jebkuru galamērķi, kas atrodas citās dalībvalstīs vai trešo valstu teritorijās, tai skaitā uz apgabaliem ārpus ierobežojumu zonām, citām I līmeņa ierobežojumu zonām vai II līmeņa ierobežojumu zonām, ja vien papildus šā panta a) punktā paredzētajiem nosacījumiem tiek izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

i)

šiem dzīvniekiem, pamatojoties uz labvēlīgu riska novērtējuma iznākumu, kas gūts, vērtējot pasākumus pret NDV infekcijas izplatīšanos, jāatbilst visām dzīvnieku veselības garantijām, ko pieprasa izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde un ko pirms nosūtīšanas dienas ir apstiprinājušas galamērķa un šķērsojamo dalībvalstu kompetentās iestādes;

ii)

vismaz trīs mēnešu periodā pirms nosūtīšanas dienas vismaz 20 km rādiusā ap šādu sūtījumu izcelsmes objektu nedrīkst būt bijuši apstiprināti NDV infekcijas uzliesmojumi; un

iii)

visiem liellopiem, kas turēti 50 km rādiusā ap sūtījuma izcelsmes objektu, jābūt vakcinētiem vai revakcinētiem pret NDV infekciju vismaz 60 dienas pirms nosūtīšanas dienas, un nosūtīšanas dienā tiem joprojām turpinās vakcīnas ražotāja norādītais imunitātes periods vai mātes imunitātes radītās imunitātes periods.

8. pants

Atkāpes no aizlieguma pārvietot liellopu sūtījumus no II līmeņa ierobežojumu zonas

Atkāpjoties no 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā aizlieguma, kompetentā iestāde drīkst atļaut liellopu sūtījumu pārvietošanu no II līmeņa ierobežojumu zonā esošiem objektiem uz:

a)

jebkuru galamērķi, tai skaitā uz apgabaliem ārpus ierobežojumu zonām, I līmeņa ierobežojumu zonām, citām II līmeņa ierobežojumu zonām tajā pašā dalībvalstī un citās dalībvalstīs, ja vien tiek izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

i)

sūtījumā ietilpstošajiem liellopiem, pamatojoties uz labvēlīgu riska novērtējuma iznākumu, kas gūts, vērtējot pasākumus pret NDV infekcijas izplatīšanos, jāatbilst visām dzīvnieku veselības garantijām, ko pieprasa izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde un par ko pirms nosūtīšanas dienas tā ir vienojusies ar galamērķa vai šķērsojamo dalībvalstu kompetentajām iestādēm;

ii)

sūtījumā ietilpstošajiem liellopiem jābūt vakcinētiem pret NDV infekciju vismaz 28 dienas pirms nosūtīšanas dienas, un nosūtīšanas dienā tiem joprojām turpinās vakcīnas ražotāja norādītais imunitātes periods;

iii)

visiem pārējiem liellopiem, kas tiek turēti tajā pašā izcelsmes objektā, no kura ir sūtījumā ietilpstošie liellopi, jābūt vakcinētiem pret NDV infekciju vismaz 28 dienas pirms nosūtīšanas dienas, un nosūtīšanas dienā tiem joprojām turpinās vakcīnas ražotāja norādītais imunitātes periods vai tādas imunitātes periods, ko radījusi iepriekšēja vakcinācija vai mātes imunitāte;

iv)

kompetentā iestāde:

klīniski izmeklē visus šādu sūtījumu izcelsmes objektā turētos liellopus, tai skaitā sūtījumā iekļautos liellopus, un izmeklējuma rezultāti ir labvēlīgi,

nepieciešamības gadījumā veic attiecīgā sūtījuma izcelsmes objektā turēto liellopu, tai skaitā sūtījumā iekļauto liellopu, laboratorisku izmeklēšanu un izmeklējuma rezultāts ir labvēlīgs;

v)

liellopi kopš dzimšanas vai vismaz 28 dienu periodu pirms nosūtīšanas dienas ir turēti objektā, kurā vismaz trīs mēnešu periodā pirms nosūtīšanas dienas vismaz 20 km rādiusā ap objektu nav bijis NDV infekcijas uzliesmojumu;

vi)

visiem liellopiem 50 km rādiusā ap sūtījuma izcelsmes objektu jābūt vakcinētiem vai revakcinētiem pret NDV infekciju vismaz 60 dienas pirms nosūtīšanas dienas saskaņā ar II pielikumā minētajos vakcinācijas plānos paredzētajiem noteikumiem, un nosūtīšanas dienā tiem joprojām turpinās vakcīnas ražotāja norādītais imunitātes periods vai mātes imunitātes radītās imunitātes periods;

b)

jebkuru galamērķi, kas atrodas citā II līmeņa ierobežojumu zonā tajā pašā dalībvalstī, ja vien tiek izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

i)

visiem pārējiem liellopiem, kas tiek turēti tajā izcelsmes objektā, no kura tiek sūtīti sūtījumi, jābūt vakcinētiem pret NDV infekciju vismaz 28 dienas pirms nosūtīšanas dienas, un nosūtīšanas dienā tiem joprojām turpinās vakcīnas ražotāja norādītais imunitātes periods vai tādas imunitātes periods, ko radījusi iepriekšēja vakcinācija vai mātes imunitāte; un

ii)

liellopiem jābūt vakcinētiem pret NDV infekciju vismaz 28 dienas pirms nosūtīšanas dienas, un nosūtīšanas dienā tiem joprojām turpinās vakcīnas ražotāja norādītais imunitātes periods, vai arī tie ir nevakcinēti pēcnācēji, kas ir jaunāki par četriem mēnešiem un ir dzimuši mātītēm, kuras vakcinētas vismaz 28 dienas pirms dzemdībām un kurām dzemdību dienā turpinājās vakcīnas ražotāja norādītais imunitātes periods, un tos drīkst pārvietot uz citu objektu.

9. pants

Īpaši nosacījumi, kas attiecas uz atļauju pārvietot tūlītējai nokaušanai paredzētu liellopu sūtījumus no I un II līmeņa ierobežojumu zonām uz kautuvi, kura atrodas ārpus šīm zonām, bet tās pašas dalībvalsts teritorijā

Atkāpjoties no šīs regulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem aizliegumiem, dalībvalsts kompetentā iestāde drīkst atļaut liellopu sūtījumu pārvietošanu no I un II līmeņa ierobežojumu zonām uz kautuvi, kas atrodas ārpus šīm zonām, bet tās pašas dalībvalsts teritorijā, ja vien liellopi saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 28. panta 2.–5. punktā un 28. panta 7. punktā paredzētajiem vispārīgajiem nosacījumiem tiek pārvietoti tūlītējai nokaušanai.

10. pants

Atkāpes no aizlieguma pārvietot liellopu spermas, olšūnu un embriju sūtījumus no I un II līmeņa ierobežojumu zonām

1.   Atkāpjoties no 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētā aizlieguma, dalībvalsts kompetentā iestāde drīkst atļaut liellopu spermas, olšūnu un embriju sūtījumu pārvietošanu no I līmeņa ierobežojumu zonā esošiem apstiprinātiem reproduktīvo produktu objektiem vai citiem objektiem uz:

a)

tās pašas dalībvalsts I un II līmeņa ierobežojumu zonām, ja vien tiek izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

i)

donordzīvnieki ir vai nu:

vakcinēti un revakcinēti pret NDV infekciju saskaņā ar izmantotās vakcīnas ražotāja norādījumiem, un pirmajai vakcinācijai jābūt veiktai vismaz 60 dienas pirms spermas, olšūnu vai embriju ievākšanas, vai

tiem – attiecībā uz spermu – ievākšanas dienā un vismaz 28 dienas pēc ievākšanas perioda un – attiecībā uz embrijiem un olšūnām – ievākšanas dienā – ir veikts seroloģisks tests, lai noteiktu specifiskās antivielas pret NDV, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

ii)

60 dienas pirms spermas, olšūnu vai embriju ievākšanas datuma donordzīvnieki ir turēti inseminācijas centrā vai citā atbilstošā iestādē, ap kuru vismaz 20 km rādiusā trīs mēnešu laikā pirms spermas, olšūnu vai embriju ievākšanas dienas nav bijis apstiprināts NDV infekcijas uzliesmojums;

iii)

28 dienas pirms ievākšanas un visā ievākšanas periodā donordzīvnieki tika klīniski pārbaudīti, un tiem netika konstatēti nekādi klīniski NDV infekcijas simptomi;

b)

jebkuru galamērķi, kas atrodas citas dalībvalsts I vai II līmeņa ierobežojumu zonā, ja vien papildus a) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem tiek izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

i)

donordzīvniekiem ir veikta NDV noteikšana ar polimerāzes ķēdes reakciju (PĶR), izmantojot asins paraugus, kas ievākti spermas, olšūnu vai embriju ievākšanas sākumā un pēc tam vismaz reizi 14 dienās visā spermas vākšanas periodā vai spermas, embriju un olšūnu ievākšanas dienā, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

ii)

spermai ir veikta NDV noteikšana ar PĶR, un iegūti negatīvi rezultāti;

c)

jebkuru galamērķi, kas atrodas tajā pašā vai citā dalībvalstī vai – I līmeņa ierobežojumu zonas gadījumā – trešajā valstī, ja vien papildus a) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem donordzīvnieki, pamatojoties uz pozitīvu riska novērtējuma iznākumu, kas gūts, vērtējot šādas nosūtīšanas ietekmi un pasākumus pret NDV infekcijas izplatīšanos, atbilst visām citām attiecīgajām dzīvnieku veselības garantijām, ko pieprasa izcelsmes objekta dalībvalsts kompetentā iestāde un ko pirms šādas spermas, olšūnu vai embriju nosūtīšanas ir apstiprinājušas šķērsojamo un galamērķa vietu dalībvalstu kompetentās iestādes.

2.   Atkāpjoties no 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētā aizlieguma, kompetentā iestāde drīkst atļaut liellopu spermas, olšūnu un embriju sūtījumu pārvietošanu no II līmeņa ierobežojumu zonā esošiem apstiprinātiem reproduktīvo produktu objektiem vai citiem objektiem uz jebkuru galamērķi, kas atrodas citā II līmeņa ierobežojumu zonā tajā pašā dalībvalstī.

11. pants

Atkāpes no aizlieguma pārvietot nepārstrādātus, no liellopiem iegūtus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus no I līmeņa ierobežojumu zonām

Atkāpjoties no 4. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētā aizlieguma, dalībvalsts kompetentā iestāde drīkst atļaut nepārstrādātu, no liellopiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumu pārvietošanu no I līmeņa ierobežojumu zonā esošiem objektiem uz:

a)

jebkuru galamērķi, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī vai citas dalībvalsts I vai II līmeņa ierobežojumu zonā;

b)

ādu sūtījumu gadījumā – jebkuru galamērķi, kas atrodas jebkurā tās pašas vai citas dalībvalsts vai trešās valsts apgabalā, ja vien ir izpildīts viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

i)

apstrādātām ādām ir veikta viena no Komisijas Regulas (ES) Nr. 142/2011 (10) I pielikuma 28. punkta b) līdz e) apakšpunktā minētajām apstrādēm; vai

ii)

apstrādātām ādām ir veikta viena no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 (11) III pielikuma XIV iedaļas I nodaļas 4. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minētajām apstrādēm, un attiecībā uz tām ir veikti visi vajadzīgie piesardzības pasākumi, lai pēc apstrādes nepieļautu atkārtotu kontaminēšanos ar patogēniem.

12. pants

Atkāpe no aizlieguma pārvietot nepārstrādātu, no liellopiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumus no II līmeņa ierobežojumu zonām

Atkāpjoties no 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētā aizlieguma, dalībvalsts kompetentā iestāde drīkst atļaut nepārstrādātu, no liellopiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumu pārvietošanu no II līmeņa ierobežojumu zonā esošiem objektiem uz:

a)

nepārstrādātu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu (izņemot ādas) gadījumā – jebkuru galamērķi, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī vai kādas citas dalībvalsts I vai II līmeņa ierobežojumu zonā, ja vien nepārstrādātos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus kompetento iestāžu oficiālā pārraudzībā nosūta uz pārstrādi vai likvidēšanu iekārtā, kura apstiprināta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1069/2009 (12) 24. pantu;

b)

liellopu ādu gadījumā –

i)

jebkuru galamērķi, kas atrodas tās pašas vai citas dalībvalsts II līmeņa ierobežojumu zonā, ja vien tās ir lietošanai pārtikā paredzētas neapstrādātas jēlādas vai neapstrādātas ādas, kuras kompetento iestāžu oficiālā pārraudzībā nosūta uz pārstrādi vai likvidēšanu apstiprinātā iekārtā;

ii)

jebkuru galamērķi, kas atrodas tajā pašā vai citā dalībvalstī, ja vien tiek izpildīti 11. panta b) punktā paredzētie nosacījumi;

c)

jaunpiena, piena un piena produktu gadījumā – jebkuru galamērķi, kas atrodas jebkurā tās pašas vai citas dalībvalsts apgabalā, ja vien minētajiem produktiem attiecībā uz NDV infekciju ir veikta risku mazinoša apstrāde, kā noteikts Deleģētās Regulas (ES) 2020/687 VII pielikumā.

2. IEDAĻA

Operatoru pienākumi sakarā ar veterinārajiem sertifikātiem

13. pants

Operatoru pienākumi tādu veterināro sertifikātu sakarā, kuri paredzēti liellopu sūtījumu pārvietošanai no I un II līmeņa ierobežojumu zonām uz zonām, kas atrodas ārpus tām

Gadījumos, uz kuriem attiecas šīs regulas 7., 8. un 9. pants, operatori liellopu sūtījumus no I un II līmeņa ierobežojumu zonām uz zonām, kas atrodas ārpus tām, bet tajā pašā dalībvalstī, vai uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja šiem pārvietošanai paredzētajiem dzīvniekiem līdzi ir dots Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/688 (13) 73. pantā paredzētais veterinārais sertifikāts, kurā iekļauts vismaz viens no turpmāk minētajiem apliecinājumiem par atbilstību šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem:

a)

“Attiecībā uz liellopiem no I līmeņa ierobežojumu zonas ir izpildīti Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/1070 7. pantā noteiktie īpašie kontroles pasākumi pret NDV infekciju.”;

b)

“Attiecībā uz liellopiem no II līmeņa ierobežojumu zonas ir izpildīti Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/1070 8. pantā noteiktie īpašie kontroles pasākumi pret NDV infekciju.”;

c)

“Attiecībā uz liellopiem no I vai II līmeņa ierobežojumu zonas ir izpildīti Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/1070 9. pantā noteiktie īpašie kontroles pasākumi pret NDV infekciju.”.

Tomēr gadījumos, kad šā panta pirmajā daļā minētos sūtījumus pārvieto tās pašas dalībvalsts teritorijā, kompetentā iestāde var nolemt, ka veterinārais sertifikāts, kā tas paredzēts Regulas (ES) 2016/429 143. panta 2. punkta otrajā daļā, nav jāizdod.

14. pants

Operatoru pienākumi tādu veterināro sertifikātu sakarā, kuri vajadzīgi, lai tādu reproduktīvo produktu sūtījumus, kas iegūti no I un II līmeņa ierobežojumu zonās esošos objektos turētiem liellopiem, pārvietotu uz zonām, kuras atrodas ārpus minētajām ierobežojumu zonām

Operatori tādu reproduktīvo produktu sūtījumus, kas iegūti no I un II līmeņa ierobežojumu zonās turētiem liellopiem, uz zonām, kas atrodas ārpus minētajām zonām, bet tajā pašā dalībvalstī, vai uz citu dalībvalsti saskaņā ar šīs regulas 10. pantu pārvieto tikai tad, ja šiem sūtījumiem līdzi ir dots Regulas (ES) 2016/429 161. panta 4. punktā minētais veterinārais sertifikāts, kurā iekļauts vismaz viens no turpmāk minētajiem apliecinājumiem par atbilstību šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem:

a)

“Attiecībā uz reproduktīvajiem produktiem … (norādīt attiecīgo: sperma, olšūnas un/vai embriji), kas iegūti no I līmeņa ierobežojumu zonā turētiem liellopiem, ir izpildīti Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/1070 10. pantā noteiktie īpašie kontroles pasākumi pret NDV infekciju.”;

b)

“Attiecībā uz reproduktīvajiem produktiem … (norādīt attiecīgo: sperma, olšūnas un/vai embriji), kas iegūti no II līmeņa ierobežojumu zonā turētiem liellopiem, ir izpildīti Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/1070 10. pantā noteiktie īpašie kontroles pasākumi pret NDV infekciju.”.

Tomēr gadījumos, kad šā panta pirmajā daļā minētos sūtījumus pārvieto tās pašas dalībvalsts teritorijā, kompetentā iestāde var nolemt, ka veterinārais sertifikāts, kā tas paredzēts Regulas (ES) 2016/429 161. panta 2. punkta otrajā daļā, nav jāizdod.

15. pants

Operatoru pienākumi tādu veterināro sertifikātu sakarā, kuri paredzēti nepārstrādātu, no liellopiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumu pārvietošanai no I un II līmeņa ierobežojumu zonām uz zonām, kas atrodas ārpus tām

Gadījumos, uz kuriem attiecas šīs regulas 12. pants, operatori tādu nepārstrādātu dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus, kas iegūti no I un II līmeņa ierobežojumu zonās turētiem liellopiem, uz zonām, kas atrodas ārpus minētajām zonām, bet tajā pašā dalībvalstī, vai uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja šiem sūtījumiem līdzi ir dots:

a)

tirdzniecības dokuments, kas minēts Regulas (ES) Nr. 142/2011 VIII pielikuma III nodaļā; un

b)

veterinārais sertifikāts, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2020/687 22. panta 5. punktā.

Tomēr gadījumos, kad šā panta pirmajā daļā minētos sūtījumus pārvieto tās pašas dalībvalsts teritorijā, kompetentā iestāde var nolemt, ka veterinārais sertifikāts, kā tas paredzēts Deleģētās regulas (ES) 2020/687 22. panta 6. punktā, nav jāizdod.

3. IEDAĻA

Īpaši nosacījumi, kas attiecas uz atļauju pārvietot I un II līmeņa ierobežojumu zonās turētu liellopu sūtījumus uz zonām, kuras atrodas ārpus tām, un attiecībā uz virzīšanas procedūrām

16. pants

Papildu vispārīgi nosacījumi attiecībā uz transportlīdzekļiem, ko izmanto liellopu un nepārstrādātu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumu pārvietošanai no I un II līmeņa ierobežojumu zonām uz zonām, kuras atrodas ārpus tām

Dalībvalsts kompetentā iestāde liellopu un nepārstrādātu dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus no I un II līmeņa ierobežojumu zonām uz zonām, kas atrodas ārpus tām, atļauj pārvietot tikai tad, ja šādu sūtījumu pārvietošanai paredzētie transportlīdzekļi atbilst turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)

liellopu sūtījumu gadījumā transportlīdzeklis:

i)

atbilst Deleģētās regulas (ES) 2020/687 24. panta 1. punktā noteiktajām prasībām; un

ii)

ir iztīrīts un dezinficēts saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 24. panta 2. punktu attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes kontrolē vai pārraudzībā;

b)

sūtījums ietver tikai vienāda veselības statusa dzīvniekus, nepārstrādātus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai neapstrādātas ādas.

17. pants

Izcelsmes objekta kompetentās iestādes pienākumi sakarā ar virzīšanas procedūrām

1.   Gadījumos, kad piemēro 8., 9. un 12. pantā paredzētās atkāpes un galamērķis atrodas citā dalībvalstī, izcelsmes objekta dalībvalsts to dalībvalstu kompetento iestāžu kontrolē, kurās atrodas liellopu vai nepārstrādāto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumu izcelsmes, šķērsojamās un galamērķa vietas, iedibina virzīšanas procedūru (“virzīšanas procedūra”).

2.   Izcelsmes objekta kompetentā iestāde nodrošina, ka:

a)

katru transportlīdzekli, ko izmanto 1. punktā minētajai liellopu vai nepārstrādātu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumu pārvietošanai, izcelsmes objekta dalībvalsts kompetentā iestāde ir individuāli reģistrējusi nolūkā virzīšanas procedūras kārtībā ar to pārvadāt vai nu liellopus, vai nepārstrādātus dzīvnieku izcelsmes produktus, un:

šo transportlīdzekli pēc iekraušanas nosūtīšanai aizzīmogojis oficiālais veterinārārsts. Noņemt zīmogu un aizstāt to ar jaunu drīkst tikai galamērķa vietas kompetentās iestādes ierēdnis; par katru iekraušanu vai zīmoga aizstāšanu ir jāziņo galamērķa vietas kompetentajai iestādei, vai

šajā transportlīdzeklī ir individuāli uzstādīta satelītnavigācijas sistēma, kas ļauj noteikt, pārsūtīt un reģistrēt transportlīdzekļa atrašanās vietu reāllaikā;

b)

pārvadāšanu veic:

i)

oficiālā veterinārārsta pārraudzībā;

ii)

tieši un bez apstāšanās, izņemot gadījumus, kad Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 (14) I pielikuma V nodaļā paredzēts atpūtas periods kontroles punktā.

Ja sūtījuma pārvadāšanas laikā caur II līmeņa ierobežojumu zonu paredzēts vienu vai vairākas dienas ilgs atpūtas periods kontroles punktā, dzīvnieki tiek sargāti no vektoru uzbrukumiem;

iii)

pa ceļu, ko apstiprinājusi izcelsmes vietas kompetentā iestāde.

3.   Izcelsmes objekta kompetentā iestāde, pirms tā izsūta pirmo sūtījumu no I un II līmeņa ierobežojumu zonām, kuras ir virzīšanas procedūras sākumpunkts, virzīšanas procedūras mērķiem nodrošina, ka ir panāktas vajadzīgās vienošanās ar šķērsojamo un galamērķa vietu kompetentajām iestādēm un operatoriem, lai nodrošinātu, ka:

a)

ir saskaņots ārkārtas plāns;

b)

darbojas komandķēde un dienesti un operatori pilnvērtīgi sadarbojas gadījumos, kad pārvadāšanas laikā notiek negadījumi, nopietns transportlīdzekļa bojājums vai tiek konstatēta jebkāda krāpnieciska rīcība;

c)

operatori nekavējoties paziņo kompetentajai iestādei par jebkādiem transporta negadījumiem vai nopietniem transportlīdzekļu bojājumiem.

18. pants

Galamērķa vietas kompetentās iestādes pienākumi sakarā ar virzīšanas procedūrām

Galamērķa vietas kompetentā iestāde virzīšanas procedūras ietvaros rīkojas šādi:

a)

izcelsmes vietas kompetentajai iestādei apstiprina katru saņemto sūtījumu;

b)

nodrošina, ka liellopi paliek galamērķa objektā vismaz tik ilgi, kamēr beidzas Deleģētās regulas (ES) 2020/687 II pielikumā noteiktais NDV infekcijas monitoringa periods, izņemot gadījumus, kad galamērķa objekts ir kautuve;

c)

nodrošina, ka pēc liellopu vai nepārstrādāto liellopu izcelsmes produktu izkraušanas transportlīdzeklis un viss pārējais aprīkojums, kas ticis izmantots liellopu vai nepārstrādātu dzīvnieku izcelsmes produktu pārvadāšanas laikā, slēgtā teritorijā galamērķa vietā oficiālā veterinārārsta pārraudzībā tiek iztīrīts, dezinficēts un apstrādāts ar atļautajiem insekticīdiem, kuri ir pilnībā iedarbīgi pret zināmajiem NDV infekcijas vektoriem.

19. pants

Liellopu, reproduktīvo produktu vai nepārstrādātu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumu izcelsmes vietas dalībvalsts pienākumi tās informācijas sakarā, kura tai jāsniedz Komisijai un dalībvalstīm saistībā ar atkāpēm, ko piešķir uz riska novērtējumu pamata

Ja kompetentā iestāde liellopu vai reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu atļauj, pamatojoties uz labvēlīgu riska novērtējuma iznākumu, kas gūts, vērtējot pasākumus pret NDV infekcijas izplatīšanos, kā minēts 7., 8. vai 10. pantā, izcelsmes dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par dzīvnieku veselības garantijām, kā arī par galamērķa objekta atrašanās vietas atbildīgās kompetentās iestādes apstiprinājumu.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

20. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas diena

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro līdz 2023. gada 21. aprīlim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 28. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.

(2)  OIE – Sarakstā norādītās slimības, infekcijas un invāzijas (spēkā 2021. gadā). OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodekss, 28. izdevums, 2019., ISBN 978-92-95108-85-1 (https://www.oie.int/en/animal-health-in-the-world/oie-listed-diseases-2021/).

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1882 (2018. gada 3. decembris) par dažu slimību profilakses un kontroles noteikumu piemērošanu attiecībā uz sarakstā norādīto slimību kategorijām un ar ko izveido sarakstu ar sugām un sugu grupām, kas rada sarakstā norādīto slimību ievērojamu izplatības risku (OV L 308, 4.12.2018., 21. lpp.).

(4)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/687 (2019. gada 17. decembris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu slimību profilaksi un kontroli papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 174, 3.6.2020., 64. lpp.).

(5)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/2008 (2016. gada 15. novembris) par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar nodulāro dermatītu dažās dalībvalstīs (OV L 310, 17.11.2016., 51. lpp.).

(6)  Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

(7)  EFSA Journal 2020; 18(2):6010.

(8)  OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodekss (2019). OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodekss, 28. izdevums, 2019., ISBN 978-92-95108-85-1 (www.oie.int/en/standard-setting/terrestrial-code/access-online/).

(9)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/686 (2019. gada 17. decembris), ar ko attiecībā uz reproduktīvo produktu objektu apstiprināšanu un izsekojamības un dzīvnieku veselības prasībām, kas jāievēro, veicot konkrētu turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 174, 3.6.2020., 1. lpp.).

(10)  Komisijas Regula (ES) Nr. 142/2011 (2011. gada 25. februāris), ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (OV L 54, 26.2.2011., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1069/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).

(13)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/688 (2019. gada 17. decembris), ar ko attiecībā uz dzīvnieku veselības prasībām, kuras reglamentē sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 174, 3.6.2020., 140. lpp.).

(14)  Padomes Regula (EK) Nr. 1/2005 (2004. gada 22. decembris) par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97 (OV L 3, 5.1.2005., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

I UN II LĪMEŅA IEROBEŽOJUMU ZONAS

(kā minēts 3. pantā)

I DAĻA

I līmeņa ierobežojumu zona

1.   Bulgārija:

visa Bulgārijas teritorija.

2.   Grieķija:

A.

šādi Grieķijas reģioni:

Atikas reģions

Centrālgrieķijas reģions

Centrālmaķedonijas reģions

Krētas reģions

Austrummaķedonijas un Trāķijas reģions

Ēpeiras reģions

Jonijas salu reģions, izņemot Kerkīras (Korfu) reģionālo vienību

Ziemeļegejas reģions, izņemot Limnas reģionālo vienību

Peloponēsas reģions

Dienvidegejas reģions

Tesālijas reģions

Rietumgrieķijas reģions

Rietummaķedonijas reģions

B.

šādas reģionālās vienības Grieķijā:

Limnas reģionālā vienība

Kerkīras (Korfu) reģionālā vienība

II DAĻA

II līmeņa ierobežojumu zona

Nav.


II PIELIKUMS

NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ VAKCINĀCIJAS PLĀNIEM PRET NODULĀRĀ DERMATĪTA VĪRUSA INFEKCIJU

(kā minēts 3. pantā)

I DAĻA

Vakcinācijas plānā iekļaujamā informācija (kā minēts 3. pantā)

Ja dalībvalsts īsteno vakcināciju pret NDV infekciju, to veic saskaņā ar vakcinācijas plānu, kas ietver vismaz šādu informāciju:

a)

saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 46. panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem veiktā novērtējuma apraksts un rezultāti, iekļaujot arī epidemioloģisko situāciju un citu relevantu informāciju, kas izmantota par pamatu novērtējumam;

b)

izvēlētās vakcinācijas stratēģijas un vakcinācijas plāna galvenie mērķi un mērķrādītāji;

c)

detalizēts tās vakcinācijas zonas ģeogrāfiskais apraksts, kurā vakcinācija plānota, un to objektu atrašanās vieta, kuros tiek turēti vakcinējamie liellopi, sniedzot arī kartes;

d)

iestāde, kas atbildīga par vakcīnu ievadīšanu liellopiem;

e)

sistēma, ar ko paredzēts uzraudzīt vakcīnu ievadīšanu;

f)

to ierobežojumu zonā esošo objektu skaits, kuros tiek turēti liellopi, un to objektu skaits, kuros tiks veikta vakcinācija (ja atšķiras);

g)

aptuvenais vakcinējamo liellopu skaits, to kategorijas un vakcinējamo dzīvnieku vecums;

h)

paredzētais vakcinācijas ilgums: no vakcinācijas sākuma līdz uzraudzības perioda beigām pēc vakcinācijas;

i)

vakcīnas apraksts, norādot arī produkta nosaukumu, ražotāja nosaukumu un ievadīšanas ceļu;

j)

norāde par to, vai vakcīnu izmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/6 (1) 110. panta 2. un 3. punktu;

k)

metodes vakcinācijas iedarbīguma novērtēšanai;

l)

piemērojamie higiēnas un biodrošības noteikumi;

m)

vakcinācijas uzskaites sistēma;

n)

citi konkrētajā situācijā relevanti aspekti.

II DAĻA

Minimālās prasības attiecībā uz vakcinācijas plāniem pret NDV infekciju (kā minēts 3. pantā)

Vakcinācijas plāniem pret NDV infekciju jāatbilst šādām tehniskām prasībām:

a)

I un II līmeņa ierobežojumu zonās, kurās jāveic vakcinācija, vakcinē visus liellopus, neatkarīgi no to dzimuma, vecuma, grūsnības vai produktīvā statusa;

b)

vakcinētu liellopu pēcnācējus, kuri vecāki par četriem mēnešiem, vakcinē saskaņā ar izmantotās vakcīnas ražotāja norādījumiem;

c)

visus liellopus revakcinē atbilstoši ražotāja norādījumiem;

d)

nodrošina, ka kompetentā iestāde īpašā tiešsaistes datubāzē, kas savienota ar centrālo datubāzi, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2035 (2) 42. pantu, ievada informāciju par katru vakcinēto liellopu;

e)

vismaz 20 km rādiusā ap I un II līmeņa ierobežojumu zonām, kur veic vakcinēšanu, izveido pastiprinātas uzraudzības apgabalu, kurā veic pastiprinātu uzraudzību un kur kompetentā iestāde kontrolē liellopu pārvietošanu;

f)

vakcinācija aptver vismaz 95 % ganāmpulku, kuri pārstāv vismaz 75 % liellopu populācijas.

III DAĻA

Sākotnējā informācija, ko pirms vakcinēšanas uzsākšanas jāsniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm (kā minēts 3. panta 3. punktā)

Dalībvalstis, kas veic vakcināciju pret nodulāro dermatītu, pirms vakcinācijas sākšanas Komisijai un pārējām dalībvalstīm sniedz šādu informāciju:

a)

īss pamatojums vakcinācijas uzsākšanai;

b)

liellopu sugas, kuras paredzēts vakcinēt;

c)

aplēstais vakcinējamo liellopu skaits;

d)

paredzamais vakcinācijas ilgums;

e)

izmantotās vakcīnas veids un tirdzniecības nosaukums, norādot, vai vakcīnu paredzēts lietot saskaņā ar Regulas (ES) 2019/6 110. panta 2. un 3. punktu;

f)

paredzamās vakcinācijas zonas apraksts.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/6 (2018. gada 11. decembris) par veterinārajām zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK (OV L 4, 7.1.2019., 43. lpp.).

(2)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/2035 (2019. gada 28. jūnijs), ar ko attiecībā uz noteikumiem, kurus piemēro sauszemes dzīvnieku turēšanas objektiem un inkubatoriem, un attiecībā uz konkrētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu izsekojamību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 314, 5.12.2019., 115. lpp.).


30.6.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 230/28


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/1071

(2021. gada 29. jūnijs),

ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2021/442 un Īstenošanas regulu (ES) 2021/521, kuras attiecas uz mehānismu, saskaņā ar ko uz noteiktiem ražojumiem attiecina prasību uzrādīt eksporta atļauju

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/479 (2015. gada 11. marts) par kopīgiem eksporta noteikumiem (1) un jo īpaši tās 6. pantu,

tā kā:

(1)

Komisija, ievērojot Regulas (ES) 2015/479 5. pantu, 2021. gada 30. janvārī pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2021/111 (2), ar ko uz sešu nedēļu ilgu laikposmu tika noteikta prasība uzrādīt eksporta atļauju par Covid-19 vakcīnu, kā arī aktīvo vielu, tostarp šādu vakcīnu ražošanai izmantoto pamatšūnu banku un darba šūnu banku, eksportu. Tad, 2021. gada 12. martā, Komisija, ievērojot Regulas (ES) 2015/479 6. pantu, pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2021/442 (3), ar ko līdz 2021. gada 30. jūnijam uz to pašu ražojumu eksportu tika attiecināta prasība uzrādīt eksporta atļauju.

(2)

2021. gada 24. martā Komisija pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2021/521 (4), ar ko kā papildu faktors, kas jāņem vērā, apsverot eksporta atļaujas piešķiršanu, tika noteikta vajadzība novērtēt, vai šāda atļauja neapdraud to preču piegādes drošību Savienībā, uz kurām attiecas Īstenošanas regula (ES) 2021/442. Ar to pašu regulu Komisija nolēma uz laiku apturēt dažām galamērķa valstīm piešķirto atbrīvojumu no Īstenošanas regulas (ES) 2021/442 piemērošanas jomas.

(3)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/521 tika pieņemta, ievērojot Regulas (ES) 2015/479 5. pantu, un tika piemērota sešas nedēļas. Pasākumi, kas tika ieviesti ar minēto regulu, pēc tam ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/734 (5) tika pagarināti līdz 2021. gada 30. jūnijam.

(4)

Pa to laiku Savienībā ir palielinājusies vakcīnas ražošanas jauda, kā rezultātā Savienībā ir palielinājies piegādāto Covid-19 vakcīnas devu daudzums. Tādējādi Savienībā tika paātrināta vakcinācijas kampaņa.

(5)

Tomēr šī vakcinācijas kampaņa joprojām turpinās, un joprojām ir neskaidrības, īpaši saistībā ar jaunu Covid-19 vīrusa variantu parādīšanos. Tāpēc arī turpmāk būtu jānodrošina pārredzamība par eksportam un piegādei Savienībā paredzētajiem daudzumiem.

(6)

Joprojām ir risks, ka eksports varētu apdraudēt vai nu starp Savienību un vakcīnu ražotājiem noslēgto pirkuma priekšlīgumu izpildi, vai arī Covid-19 vakcīnu un to aktīvo vielu piegādes drošību Savienībā.

(7)

Tāpēc pasākumi, kas ieviesti ar Īstenošanas regulu (ES) 2021/442 un Īstenošanas regulu (ES) 2021/521, būtu jāturpina piemērot līdz 2021. gada 30. septembrim. Tāpēc minētās regulas attiecīgi būtu jāgroza.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2015/479 3. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulas (ES) 2021/442 4. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“To piemēro līdz 2021. gada 30. septembrim.”

2. pants

Īstenošanas regulas (ES) 2021/521 3. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“To piemēro līdz 2021. gada 30. septembrim.”

3. pants

Šī regula stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 29. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 83, 27.3.2015., 34. lpp.

(2)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/111 (2021. gada 29. janvāris), ar ko uz noteiktu ražojumu eksportu attiecina prasību uzrādīt eksporta atļauju (OV L 31 I, 30.1.2021., 1. lpp.).

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/442 (2021. gada 11. marts), ar ko uz noteiktu ražojumu eksportu attiecina prasību uzrādīt eksporta atļauju (OV L 85, 12.3.2021., 190. lpp.).

(4)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/521 (2021. gada 24. marts) par īpašas kārtības ieviešanu attiecībā uz mehānismu, saskaņā ar kuru uz noteiktu ražojumu eksportu attiecina prasību uzrādīt eksporta atļauju (OV L 104, 25.3.2021., 52. lpp.).

(5)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/734 (2021. gada 5. maijs), ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2021/521 par īpašas kārtības ieviešanu attiecībā uz mehānismu, saskaņā ar kuru uz noteiktiem ražojumiem attiecina prasību uzrādīt eksporta atļauju (OV L 158, 6.5.2021., 13. lpp.).


LĒMUMI

30.6.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 230/30


PADOMES LĒMUMS (ES) 2021/1072

(2021. gada 28. jūnijs)

par pagaidu atkāpi no Lēmuma 2013/471/ES par dienas naudas piešķiršanu un ceļa izdevumu atlīdzināšanu Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļiem un to aizstājējiem, ņemot vērā ceļošanas grūtības, ko Savienībā izraisījusi Covid-19 pandēmija

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 301. panta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Dalībvalstu ieviesto ārkārtas preventīvo un izplatības ierobežošanas pasākumu, piemēram, karantīnas, attālināta darba politikas īstenošanas, kā arī pārvietošanās un ceļošanas ierobežojumu vai aizliegumu dēļ, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (“Komiteja”) locekļiem un viņu aizstājējiem (kopā “saņēmēji”) kopš Covid-19 pandēmijas sākuma nav iespējams ceļot, lai klātienē apmeklētu sanāksmes, vai arī šāda ceļošana ir ļoti apgrūtināta.

(2)

Ņemot vērā šos ārkārtas apstākļus un lai garantētu, ka Komitejas darbība vienmēr var notikt piemērotā un ilgtspējīgā veidā, nolūkā nodrošināt iestādes darba nepārtrauktību ir nepieciešams uz laiku atkāpties no Padomes Lēmuma 2013/471/ES (1) 2., 3. un 4. panta attiecībā uz dienas naudas maksājumiem un ceļa izdevumu atlīdzināšanu saņēmējiem. Šī atkāpe būtu jāpiemēro tikai tik ilgi, kamēr Covid-19 pandēmijas dēļ Savienībā turpinās ceļošanas grūtības vai sanitārie ierobežojumi attiecībā uz klātienes sanāksmēm.

(3)

Faktiskās administratīvās izmaksas, kas radušās saņēmējam, kurš sanāksmē piedalās neklātienē, izmantojot elektroniskus līdzekļus, ir zemākas nekā dienas naudas likme, ko pašlaik piemēro sanāksmju apmeklējumiem klātienē, bet saņēmēja pavadītais laiks paliek nemainīgs. Tādēļ ir lietderīgi attiecīgi pielāgot dienas naudu, ko izmaksā saņēmējiem, kuri sanāksmēs piedalās neklātienē, izmantojot elektroniskus līdzekļus.

(4)

Attiecīgā gadījumā Komitejai būtu sīki jāizstrādā noteikumi par dienas naudas piešķiršanu sakarā ar piedalīšanos sanāksmēs neklātienē. Minētajos noteikumos jo īpaši būtu jānosaka gadījumi, kad ar Covid-19 saistītas ceļošanas grūtības vai ar to saistīti ierobežojošie pasākumi liedz iespēju rīkot vai apmeklēt sanāksmes klātienē.

(5)

Komitejai būtu Padomei regulāri jāiesniedz ziņojumi par šā lēmuma piemērošanu, lai Padome varētu novērtēt tā ietekmi un to, vai joprojām pastāv atkāpi pamatojoši apstākļi. Pamatojoties uz minētajiem ziņojumiem, Padomei būtu jāapsver iespēja pieņemt piemērotus pasākumus, jo īpaši saistībā ar Lēmuma 2013/471/ES visaptverošu pārskatīšanu nākotnē, kas jāveic pirms Komitejas pašreizējā pilnvaru termiņa beigām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atkāpjoties no Lēmuma 2013/471/ES 2., 3. un 4. panta, ja ierobežojošie pasākumi, kas saistīti ar Covid-19, liedz iespēju rīkot vai apmeklēt sanāksmi klātienē, saņēmējiem, kuri sanāksmē piedalās neklātienē, izmantojot elektroniskus līdzekļus, ir tiesības saņemt tikai dienas naudu, kas noteikta 145 EUR apmērā.

2. pants

Komiteja līdz 2021. gada 2. septembrim pieņem sīki izstrādātus noteikumus 1. panta īstenošanai.

3. pants

Komiteja līdz 2022. gada 2. janvārim un pēc tam reizi sešos mēnešos iesniedz Padomei novērtējuma ziņojumu par šā lēmuma piemērošanu un jo īpaši par tā ietekmi uz budžetu, kā arī par to, vai joprojām pastāv ar Covid-19 saistītas ceļošanas grūtības vai ar to saistīti ierobežojoši pasākumi, kas liedz rīkot vai apmeklēt sanāksmes klātienē.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2021. gada 28. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

M. do C. ANTUNES


(1)  Padomes Lēmums 2013/471/ES (2013. gada 23. septembris) par dienas naudas piešķiršanu un ceļa izdevumu atlīdzināšanu Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļiem un to aizstājējiem (OV L 253, 25.9.2013., 22. lpp.).


30.6.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 230/32


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2021/1073

(2021. gada 28. jūnijs),

ar ko nosaka tehniskās specifikācijas un noteikumus ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/953 izveidotā ES digitālā Covid sertifikāta uzticamības satvara īstenošanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/953 par sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testa un pārslimošanas sertifikātu (ES digitālais Covid sertifikāts) izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā (1), un jo īpaši tās 9. panta 1. un 3. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (ES) 2021/953 ir noteikts ES digitālais Covid sertifikāts, kura mērķis ir pierādīt, ka persona ir saņēmusi Covid-19 vakcīnu, negatīvu testa rezultātu vai šo infekciju pārslimojusi.

(2)

Lai ES digitālais Covid sertifikāts varētu darboties visā Savienībā, ir jānosaka tehniskās specifikācijas un noteikumi, lai digitālos Covid sertifikātus varētu aizpildīt, droši izdot un verificēt, nodrošinātu persondatu aizsardzību, noteiktu unikālā sertifikāta identifikatora kopīgo struktūru un izdotu derīgu, drošu un sadarbspējīgu svītrkodu. Minētais uzticamības satvars ietver arī priekšnoteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt sadarbspēju ar starptautiskajiem standartiem un tehnoloģiskām sistēmām, un pats par sevi varētu noderēt par paraugu sadarbībai pasaules līmenī.

(3)

Lai varētu nolasīt un interpretēt ES digitālo Covid sertifikātu, ir vajadzīga kopīga datu struktūra un ir jāvienojas par to, ko katrs pamatdatu lauks nozīmēs un kādas ir tā iespējamās vērtības. Lai šādu sadarbspēju veicinātu, ES digitālā Covid sertifikāta satvaram ir jānosaka vienota saskaņota datu struktūra. Satvara pamatnostādnes ir izstrādājis e-veselības tīkls, kas izveidots uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/24/ES (2) pamata. Minētās pamatnostādnes būtu jāņem vērā, kad tiek noteiktas tehniskās specifikācijas, kurās paredz ES digitālā Covid sertifikāta formātu un uzticamības pārvaldību. Datu struktūras specifikācija un kodēšanas mehānismi, kā arī pārneses kodēšanas mehānismi ir jānosaka mašīnlasāmā optiskā formātā (QR), ko var attēlot uz mobilās ierīces ekrāna vai izdrukāt uz papīra.

(4)

Papildus ES digitālā Covid sertifikāta formāta un uzticamības pārvaldības tehniskajām specifikācijām būtu jānosaka vispārīgi noteikumi par sertifikātu aizpildīšanu, ko izmanto, lai ES digitālajā Covid sertifikātā ievadītu kodētas vērtības. Komisijai, pamatojoties uz e-veselības tīkla veikto darbu, būtu regulāri jāatjaunina un jāpublicē minēto noteikumu īstenošanas vērtību kopas.

(5)

Saskaņā ar Regulu (ES) 2021/953 autentiskajiem sertifikātiem, kas veido ES digitālo Covid sertifikātu, jābūt individuāli identificējamiem ar unikālu sertifikāta identifikatoru, ņemot vērā to, ka Regulas (ES) 2021/953 spēkā esības laikā iedzīvotājiem varētu tikt izdots vairāk nekā viens sertifikāts. Unikālo sertifikāta identifikatoru veidos burtciparu virknes, un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tas nesatur tādus datus, kas to var sasaistīt ar citiem dokumentiem vai identifikatoriem, piemēram, ar pases vai personas apliecības numuru, lai nepieļautu to, ka sertifikāta turētāju var identificēt. Lai nodrošinātu, ka sertifikāta identifikators ir unikāls, būtu jānosaka tā kopīgās struktūras tehniskās specifikācijas un noteikumi.

(6)

ES digitālo Covid sertifikātu veidojošo sertifikātu drošība, autentiskums, derīgums, nedalāmība un atbilstība Savienības datu aizsardzības tiesību aktiem ir būtiska, lai sertifikāti tiktu akceptēti visās dalībvalstīs. Minēto mērķu izpildi nodrošina ar uzticamības satvaru, kas paredz noteikumus un infrastruktūru attiecībā uz ES digitālo Covid sertifikātu uzticamu un drošu izdošanu un verifikāciju. Cita starpā uzticamības satvara pamatā vajadzētu būt publisko atslēgu infrastruktūrai ar uzticamības ķēdi no dalībvalstu veselības aizsardzības iestādēm vai citām uzticamības iestādēm līdz atsevišķajām struktūrām, kas izdod ES digitālos Covid sertifikātus. Tāpēc, lai nodrošinātu ES mēroga sadarbspējas sistēmu, Komisija ir izveidojusi centrālu sistēmu – ES digitālā Covid sertifikāta vārteju (“vārteja”) –, kurā tiek uzglabātas publiskās atslēgas, ko izmanto verifikācijā. Kad QR koda sertifikāts tiek noskenēts, digitālais paraksts tiek verificēts, izmantojot attiecīgo publisko atslēgu, kas tiek uzglabāta centrālajā vārtejā. Digitālos parakstus var izmantot, lai nodrošinātu datu integritāti un autentiskumu. Publisko atslēgu infrastruktūras ir uzticamas, jo publiskās atslēgas tiek piesaistītas sertifikātu izdevējiem. Vārtejā autentificēšanai tiek izmantoti vairāki publisko atslēgu sertifikāti. Lai starp dalībvalstīm nodrošinātu publisko atslēgu materiāla drošu datu apmaiņu un plašu sadarbspēju, ir jānosaka izmantojamie publisko atslēgu sertifikāti un tas, kā tie būtu jāģenerē.

(7)

Ar šo lēmumu Regulas (ES) 2021/953 prasības var darboties tā, lai persondatu apstrādi samazinātu līdz minimālajam līmenim, kāds vajadzīgs, lai ES digitālais Covid sertifikāts darbotos, un sekmētu to, ka galīgie pārziņi veic īstenošanu, ievērojot datu aizsardzību integrēti.

(8)

Saskaņā ar Regulu (ES) 2021/953 iestādes vai citas izraudzītās struktūras, kas ir atbildīgas par sertifikātu izdošanu un kas izdošanas procesā veic persondatu apstrādi, ir pārziņi, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (3) 4. panta 7. punktā. Atkarībā no tā, kā dalībvalstis organizē izdošanas procesu, var būt viena vai vairākas iestādes vai izraudzītās struktūras, piemēram, reģionāli veselības dienesti. Ievērojot subsidiaritātes principu, to dalībvalstis izvēlas pašas. Tādējādi dalībvalstis ir vislabākajā pozīcijā, lai, ja tajās ir vairākas iestādes vai citas norīkotās struktūras, nodrošinātu, ka to atbildības jomas ir skaidri nošķirtas neatkarīgi no tā, vai tās ir atsevišķi vai kopīgi pārziņi (piemēram, reģionālie veselības dienesti, kas sertifikātu izdošanai izveidojuši kopīgu portālu pacientiem). Tāpat attiecībā uz sertifikātu verifikāciju, ko veic galamērķa vai tranzīta dalībvalsts kompetentā iestāde vai pārrobežu pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji, kam saskaņā ar valsts tiesību aktiem Covid-19 pandēmijas laikā ir jāveic konkrēti sabiedriskās veselības aizsardzības pasākumi, tādiem verificētājiem ir jāievēro pienākumi, kas noteikti datu aizsardzības noteikumos.

(9)

Ar ES digitālā Covid sertifikāta vārtejas starpniecību netiek veikta persondatu apstrāde, jo vārtejā ir tikai sertifikāta parakstītājiestāžu publiskās atslēgas. Minētās atslēgas ir saistītas ar parakstītājiestādēm, un ar tām nevar ne tieši, ne netieši identificēt fizisko personu, kurai izdots sertifikāts. Veicot vārtejas pārvaldību, Komisijai nav jābūt ne pārzinim, ne persondatu apstrādātājam.

(10)

Notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (4) 42. panta 1. punktu, un tas ir sniedzis atzinumu 2021. gada 22. jūnijā.

(11)

Ņemot vērā, ka tehniskās specifikācijas un noteikumi ir vajadzīgi, lai Regulu (ES) 2021/953 varētu piemērot no 2021. gada 1. jūlija, šo lēmumu ir pamats piemērot nekavējoties.

(12)

Tāpēc, ņemot vērā nepieciešamību ES digitālā Covid sertifikāta ieviest ātri, šim lēmumam būtu jāstājas spēkā tā publicēšanas dienā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

ES digitālā Covid sertifikāta tehniskās specifikācijas, kurās noteikta vispārīgo datu struktūra, kodēšanas mehānismi un koda pārneses mehānisms mašīnlasāmā optiskā formātā, ir noteikti I pielikumā.

2. pants

Noteikumi par sertifikātu aizpildīšanu, kas minēti Regulas (ES) 2021/953 3. panta 1. punktā, ir izklāstīti šā lēmuma II pielikumā.

3. pants

Prasības par unikālā sertifikāta identifikatora kopīgo struktūru ir izklāstītas III pielikumā.

4. pants

Pārvaldības noteikumi, ko piemēro publiskās atslēgas sertifikātiem saistībā ar ES digitālā Covid sertifikāta vārteju, kura atbalsta uzticamības satvara sadarbspējas aspektus, ir izklāstīti IV pielikumā.

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2021. gada 28. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 211, 15.6.2021., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/24/ES (2011. gada 9. marts) par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).


I PIELIKUMS

FORMĀTS UN UZTICAMĪBAS PĀRVALDĪBA

Vispārīga datu struktūra, kodēšanas mehānismi un koda pārneses mehānisms mašīnlasāmā optiskā formātā (QR)

1.   Ievads

Šajā pielikumā izklāstītās tehniskās specifikācijas ietver vispārīgu datu struktūru un kodēšanas mehānismus ES digitālajam Covid sertifikātam (DCC). Tajās noteikti arī pārneses kodēšanas mehānismi mašīnlasāmā optiskā formātā (QR), ko var attēlot uz mobilās ierīces ekrāna vai izdrukāt uz papīra. Šo specifikāciju elektronisko veselības sertifikātu saturošie formāti ir vispārīgi, bet šajā kontekstā tos izmanto DCC pārnesei.

2.   Terminoloģija

Šajā pielikumā apzīmējums “izdevēji” attiecas uz organizācijām, kas veselības sertifikātu izdošanai izmanto šīs specifikācijas, un apzīmējums “verificētāji” attiecas uz organizācijām, kas veselības sertifikātus akceptē kā veselības stāvokļa apliecinājumu. “Dalībnieki” ir izdevēji un verificētāji. Daži šajā pielikumā iekļautie aspekti dalībniekiem ir jāsaskaņo, piemēram, nosaukumu telpas pārvaldība un šifrēšanas atslēgu izplatīšana. Tiek pieņemts, ka šos uzdevumus veic kāda puse, ko turpmāk sauc par “sekretariātu”.

3.   Elektronisko veselības sertifikātu saturošais formāts

Elektronisko veselības sertifikātu saturošais formāts (HCERT) ir paredzēts tam, lai nodrošinātu vienotu un standartizētu nesēju veselības sertifikātiem, ko izdevuši dažādi izdevēji (“izdevēji”). Šo specifikāciju mērķis ir harmonizēt to, kā šos veselības sertifikātus attēlo, kodē un paraksta, lai atvieglotu sadarbspēju.

Lai varētu nolasīt un interpretēt jebkura izdevēja izdotu DCC, ir vajadzīga vienota datu struktūra un vienošanās par pamatdatu katra datu lauka nozīmīgumu. Sadarbspējas atvieglošanai vienota saskaņotā datu struktūra ir noteikta, izmantojot “JSON” shēmu, kas veido DCC struktūru.

3.1.   Pamatdatu struktūra

Pamatdati ir strukturēti un kodēti kā CBOR ar COSE digitālo parakstu. To parasti dēvē par “CBOR tīmekļa marķieri” (CWT), un tas ir definēts RFC 8392 (1). Pamatdatus, kas definēti nākamajās iedaļās, pārnes kā hcert pieprasījumu.

Verificētājam ir jāspēj pārliecināties par pamatdatu izcelsmes integritāti un autentiskumu. Šā mehānisma nodrošināšanai izdevējam ir jāparaksta CWT, izmantojot asimetriska elektroniskā paraksta shēmu, kas definēta COSE specifikācijā (RFC 8152 (2)).

3.2.   CWT pieprasījumi

3.2.1.   CWT struktūras pārskats

Aizsargāta galvene

Paraksta algoritms (alg, iezīme 1)

Atslēgas identifikators (kid, iezīme 4)

Pamatdati

Izdevējs (iss, pieprasījuma atslēga 1, fakultatīvs, izdevēja ISO 3166-1 alpha-2)

Izdošanas laiks (iat, pieprasījuma atslēga 6)

Derīguma laiks (exp, pieprasījuma atslēga 4)

Veselības sertifikāts (hcert, pieprasījuma atslēga -260)

ES digitālais Covid sertifikāts v1 (eu_DCC_v1, pieprasījuma atslēga 1)

Paraksts

3.2.2.   Paraksta algoritms

Paraksta algoritma (alg) parametrs norāda paraksta izveidošanai izmantoto algoritmu. Tam ir jāatbilst pašreizējām SOG-IS pamatnostādnēm, kas izklāstītas turpmāk, vai jāpārsniedz tās.

Ir definēts viens primārais un viens sekundārais algoritms. Sekundārais algoritms būtu jāizmanto tikai tad, ja primārais algoritms nav pieņemams atbilstoši izdevējam piemērotajiem noteikumiem.

Lai nodrošinātu sistēmas aizsardzību, visos izpildījumos jāiekļauj sekundārais algoritms. Tāpēc ir jāievieš gan primārais, gan sekundārais algoritms.

SOG-IS noteiktie līmeņi primārajam un sekundārajam algoritmam:

primārais algoritms: primārais algoritms ir eliptiskās līknes digitālā paraksta algoritms (ECDSA), kas definēts standarta ISO/IEC 14888–3:2006 2.3. iedaļā, izmantojot P–256 parametrus, kas definēti publikācijas “FIPS PUB 186–4” D (D.1.2.3) papildinājumā, kopā ar SHA–256 kontrolsummas algoritmu, kas definēts standarta ISO/IEC 10118–3:2004 4. funkcijā.

Tas atbilst COSE algoritma parametram ES256.

sekundārais algoritms: sekundārais algoritms ir RSASSA-PSS, kas definēts RFC 8230 (3), ar 2048 bitu moduli kopā ar SHA–256 kontrolsummas algoritmu, kas definēts standarta ISO/IEC 10118–3:2004 4. funkcijā.

Tas atbilst COSE algoritma parametram PS256.

3.2.3.   Atslēgas identifikators

Atslēgas identifikatora (kid) prasījumā norāda dokumenta parakstītāja sertifikātu (DSC), kuram ir publiskā atslēga, kas verificētājam jāizmanto, lai pārbaudītu digitālā paraksta pareizību. Publiskās atslēgas sertifikātu pārvaldība, tostarp prasības attiecībā uz DSC, ir aprakstītas IV pielikumā.

Atslēgas identifikatora (kid) pieprasījumu verificētāji izmanto, lai atlasītu pareizo publisko atslēgu no atslēgu saraksta, kas attiecas uz izdevēja (iss) pieprasījumā norādīto izdevēju. Administratīvu iemeslu dēļ un atslēgu pārņemšanā izdevējs vienlaikus var izmantot vairākas atslēgas. Atslēgas identifikators nav drošībai būtisks lauks. Tāpēc, ja vajadzīgs, to var ievietot neaizsargātā galvenē. Verificētājiem ir jāpieņem abas iespējas. Ja ir izmantotas abas iespējas, jāizmanto aizsargātajā galvenē ievietotais atslēgas identifikators.

Saistībā ar identifikatora saīsināšanu (izmēra ierobežojuma dēļ) pastāv ļoti maza iespējamība, ka kopējā verificētāja akceptēto DSC sarakstā var būt DSC ar dubultiem kid. Tāpēc validētājam ir jāpārbauda visi DSC ar attiecīgo kid.

3.2.4.   Izdevējs

Izdevēja (iss) pieprasījums ir vērtība, kas fakultatīvi var saturēt ISO 3166-1 alpha-2 veselības sertifikāta izdevējstruktūras valsts kodu. Verificētājs šo pieprasījumu var izmantot, lai noteiktu, kura DSC kopa jāizmanto verifikācijai. Šā pieprasījuma identificēšanai izmanto pieprasījuma atslēgu 1.

3.2.5.   Derīguma laiks

Derīguma laika (exp) pieprasījums satur laika zīmogu, kurš ir vesela skaitļa NumericDate formātā (kā noteikts RFC 8392 (4), 2. iedaļā) un kurš norāda, cik ilgi konkrētais paraksts attiecībā uz pamatdatiem ir uzskatāms par derīgu; pēc minētā laika verificētājam pamatdati ir jānoraida. Derīguma parametra nolūks ir ierobežot veselības sertifikāta derīguma periodu. Šā pieprasījuma identificēšanai izmanto pieprasījuma atslēgu 4.

Derīguma laiks nedrīkst pārsniegt DSC derīguma periodu.

3.2.6.   Izdošanas laiks

Izdošanas laika (iat) pieprasījums satur laika zīmogu, kurš ir vesela skaitļa NumericDate formātā (kā noteikts RFC 8392 (5), 2. iedaļā) un kurš norāda veselības sertifikāta izveidošanas laiku.

Izdošanas laika laukā norādītais laiks nedrīkst būt pirms DSC derīguma perioda sākuma.

Verificētāji drīkst piemērot papildu noteikumus, kuru mērķis ir ierobežot veselības sertifikāta derīgumu, pamatojoties uz izdošanas laiku. Šā pieprasījuma identificēšanai izmanto pieprasījuma atslēgu 6.

3.2.7.   Veselības sertifikāta pieprasījums

Veselības sertifikāta (hcert) pieprasījums ir JSON (RFC 7159 (6)) objekts, kas satur veselības stāvokļa informāciju. Ar vienu un to pašu pieprasījumu var apzīmēt vairākus dažāda veida veselības sertifikātus, un DCC ir viens no tiem.

JSON izmanto tikai shematiskām vajadzībām. Tam izmanto CBOR atveides formātu, kas noteikts (RFC 7049 (7)). Lietotņu izstrādātāji nedrīkst faktiski atkodēt vai kodēt uz JSON formātu un no tā, bet gan izmanto atmiņā esošo struktūru.

Šā pieprasījuma identificēšanai izmanto pieprasījuma atslēgu -260.

JSON objekta virknes normalizē atbilstoši Unicode standartā definētajai normalizācijas formas kanoniskajai kompozīcijai (Normalization Form Canonical Composition, NFC). Tomēr atkodēšanas lietotnēm šajā ziņā ir jābūt pielaidīgākām un noturīgākām, un tiek stingri mudināts akceptēt jebkādu piemērota veida konvertēšanu. Ja atkodēšanas laikā vai ar vēlāk izmantotām salīdzināšanas funkcijām tiek konstatēti nenormalizēti dati, izpildījumam būtu jāreaģē tā, it kā ievadītie dati ir normalizēti atbilstoši NFC.

4.    DCC pamatdatu serializēšana un izveide

Serializēšanai izmanto šādu shēmu:

Image 1

Process sākas ar datu iegūšanu, piemēram, no Veselības datu repozitorija (vai kāda ārēja datu avota), iegūtos datus strukturējot atbilstoši noteiktajām DCC shēmām. Šajā procesā, pirms sākas serializēšana uz CBOR, var notikt pārvēršana uz noteikto datu formātu un pārveidošana, lai atvieglotu salasāmību cilvēkiem. Pieprasījuma akronīmus kartē katrā gadījumā, lai parādītu nosaukumus pirms serializācijas un pēc deserializācijas.

Sertifikātos, kas izdoti saskaņā ar Regulu (ES) 2021/953 (8), fakultatīvais valsts datu saturs nav atļauts. Ir pieļaujams tikai tāds datu saturs, kas atbilst definētajiem datu elementiem minimālajā datu kopā, kura norādīta Regulas 2021/953 pielikumā.

5.   Pārneses kodēšana

5.1.   Jēldati

Attiecībā uz dažādām datu saskarnēm HCERT konteineru un tā pamatdatus var pārnest tādus, kādi tie ir, izmantojot jebkādu pamatā esošu 8 bitu drošu, uzticamu datu pārnesi. Šādas saskarnes var būt tuva darbības lauka komunikācija (NFC), Bluetooth vai pārnese pa lietotņslāņa protokolu, piemēram, HCERT pārnese no izdevēja uz turētāja mobilo ierīci.

Ja HCERT pārnese no izdevēja turētājam pamatā ir tikai uzrādīšanas saskarne (piem., SMS, e-pasts), tad jēldatu pārneses kodēšanu, protams, nepiemēro.

5.2.   Svītrkods

5.2.1.   Pamatdatu (CWT) kompresija

Lai samazinātu izmēru un uzlabotu HCERT nolasīšanas ātrumu un uzticamību, CWT kompresē, izmantojot ZLIB (RFC 1950 (9)) un Deflate kompresijas mehānismu formātā, kas noteikts (RFC 1951 (10)).

5.2.2.   QR 2D svītrkods

Lai labāk pielāgotos novecojušām iekārtām, ar kurām paredzēts apstrādāt ASCII pamatdatus, kompresēto CWT pirms kodēšanas 2D svītrkodā kodē kā ASCII, izmantojot Base45.

2D svītrkoda ģenerēšanai izmanto QR formātu, kas noteikts standartā ISO/IEC 18004:2015. Ieteicams izmantot kļūdu labošanas koeficientu “Q” (ap 25 %). Tā kā izmanto Base45, QR kodam ir jāizmanto burtciparu kodējums (2. režīms, ko apzīmē ar simboliem 0010).

Lai verificētāji spētu noteikt kodēto datu veidu un izvēlēties pareizo atkodēšanas un apstrādes shēmu, Base45 kodēto datu (atbilstoši šai specifikācijai) priekšā iekļauj kontekstuālā identifikatora virkni “HC1:”. Šīs specifikācijas turpmākajās versijās, kas ietekmē atgriezenisko savietojamību, definē jaunu kontekstuālo identifikatoru, rakstzīmes pēc “HC” izvēloties no rakstzīmju kopas [1-9A-Z]. Papildu rakstzīmju secība ir tāda, kā norādīts, t. i., sākumā [1-9] un tad [A-Z].

Optisko kodu ieteicams atveidot uz informācijas nesēja, kura izmērs pa diagonāli ir no 35 mm līdz 60 mm, lai tas būtu pielāgots lasītājiem ar fiksētu optiku, kurai nepieciešams, ka informācijas nesējs ir novietots uz lasītāja virsmas.

Ja optiskais kods ir izdrukāts uz papīra, izmantojot zemas izšķirtspējas (< 300 dpi) printeri, jāraugās, lai katrs QR koda simbols (punkts) būtu kvadrāts. Neproporcionālas mērogošanas rezultātā dažās QR koda līnijās vai ailēs var rasties taisnstūrveida simboli, kas daudzos gadījumos apgrūtinās nolasīšanu.

6.   Uzticamības saraksta formāts (CSCA un DSC saraksts)

Katrai dalībvalstij jāiesniedz saraksts ar vienu vai vairākām valsts parakstīšanas sertificēšanas iestādēm (CSCA) un saraksts ar visiem derīgiem dokumentu parakstītāju sertifikātiem (DSC), un šie saraksti ir jāatjaunina.

6.1.   Vienkāršots CSCA/DSC

Sākot ar šo specifikāciju versiju, dalībvalstis nepieņem, ka tiek izmantota sertifikāta atsaukšanas saraksta (CRL) informācija vai ka izpildītāji verificē privāto atslēgu lietošanas periodu.

Tā vietā kā primāro derīguma mehānismu izmanto sertifikāta esību jaunākajā sertifikāta saraksta versijā.

6.2.   ICAO eMRTD PKI un uzticamības centri

Dalībvalstis var izmantot atsevišķu CSCA, bet var iesniegt arī savus esošos eMRTD CSCA sertifikātus un/vai DSC; un tās pat var izvēlēties tos iegādāties no (komerciāliem) uzticamības centriem un iesniegt tos. Tomēr DSC vienmēr jāparaksta attiecīgās dalībvalsts norādītajai CSCA.

7.   Drošības apsvērumi

Veidojot shēmu uz šīs specifikācijas pamata, dalībvalstis identificē, analizē un uzrauga dažus drošības aspektus.

Jāņem vērā vismaz šādi aspekti:

7.1.   HCERT paraksta derīguma laiks

HCERT izdevējam ir jāierobežo paraksta derīguma periods, nosakot paraksta derīguma laiku. Tas nozīmē, ka veselības sertifikāta turētājam periodiski sertifikāts ir jāatjaunina.

Pieņemamo derīguma periodu var noteikt praktiski apsvērumi. Piemēram, ceļotājam var nebūt iespēja atjaunot veselības sertifikātu ceļojuma laikā ārvalstīs. Tomēr, iespējams, ka izdevējs ņem vērā kaut kādus drošības apsvērumus, kuru dēļ tam ir jāanulē DSC (tādējādi anulējot visus veselības sertifikātus, kas izdoti ar attiecīgo atslēgu, kuras derīguma periods vēl nav beidzies). Šāda notikuma sekas var ierobežot, ja regulāri, bet saprātīgā intervālā maina izdevēja atslēgas un pieprasa atjaunot visus veselības sertifikātus.

7.2.   Atslēgu pārvaldība

Šī specifikācija lielā mērā ir atkarīga no spēcīgiem kriptogrāfiskiem mehānismiem, ar kuriem nodrošina datu integritāti un datu izcelsmes autentifikāciju. Tāpēc ir nepieciešams saglabāt privāto atslēgu konfidencialitāti.

Kriptogrāfisko atslēgu konfidencialitāte var tikt apdraudēta dažādos veidos, piemēram:

atslēgas ģenerēšanas process var būt kļūdains, kā rezultātā atslēgas ir vājas,

atslēgas var tikt atklātas cilvēka kļūdas dēļ,

atslēgas var nozagt ārējs vai iekšējs likumpārkāpējs,

atslēgas var aprēķināt, izmantojot kriptoanalīzes metodes.

Lai mazinātu risku, ka paraksta algoritms ir vājš, proti, privāto atslēgu aizsardzību var apdraudēt ar kriptoanalīzes metodēm, šajā specifikācijā visiem dalībniekiem ir ieteikts ieviest sekundāro rezerves paraksta algoritmu, kura pamatā ir atšķirīgi parametri vai atšķirīgas matemātiskās problēmas nekā primārajā algoritmā.

Attiecībā uz risku, kas saistīts ar izdevēju darbības vidi, ir jāveic risku mazinoši pasākumi, ar kuriem nodrošina efektīvu kontroli, piemēram, privāto atslēgu ģenerēšana, uzglabāšana un izmantošana aparatūras drošības moduļos (HSM). Veselības sertifikātu parakstīšanai ļoti ieteicams izmantot HSM.

Neatkarīgi no tā, vai izdevējs nolemj lietot HSM, būtu jāizveido atslēgu maiņas grafiks, kurā atslēgas maiņas biežums ir proporcionāls tam, cik bieži atslēgas nonāk ārējos tīklos, citās sistēmās vai tās apstrādā darbinieki. Labā maiņas grafikā arī vajadzētu ierobežot risku, kas saistīts ar kļūdaini izdotiem veselības sertifikātiem, tādējādi dodot izdevējam iespēju atsaukt šādus veselības sertifikātus visus kopā, vajadzības gadījumā izmantojot vienu atslēgu.

7.3.   Ievades datu validācija

Šīs specifikācijas var izmantot tādā veidā, kas netieši pieļauj datu saņemšanu no neuzticamiem avotiem tādās sistēmās, kas var būt ļoti svarīgas. Lai līdz minimumam samazinātu risku ar šāda uzbrukuma vektoru, visi ievades dati ir pienācīgi jāvalidē, pārbaudot datu veidu, garumu un saturu. Pirms HCERT satura apstrādes jāvalidē arī izdevēja paraksts. Tomēr izdevēja paraksta validēšana netieši nozīmē, kas visupirms tiek parsēta aizsargātā izdevēja galvene, kurā iespējamais uzbrucējs var ievietot īpaši pielāgotu informāciju, ar kuru mazināt sistēmas drošību.

8.   Uzticamības pārvaldība

Lai verificētu HCERT parakstu, ir vajadzīga publiska atslēga. Dalībvalstis minētās publiskās atslēgas dara pieejamas. Katram verificētājam ir jābūt visu uzticamo publisko atslēgu sarakstam (jo publiskā atslēga nav daļa no HCERT).

Sistēmai ir (tikai) divi slāņi; katrai dalībvalstij viens vai vairāki valsts līmeņa sertifikāti, ar kuriem paraksta vienu vai vairākus dokumentu parakstītāju sertifikātus, kurus izmanto ikdienas darbībām.

Dalībvalsts sertifikātus dēvē par valsts parakstīšanas sertificēšanas iestādes (CSCA) sertifikātiem, un tie (parasti) ir pašparakstīti sertifikāti. Dalībvalstīm var būt vairāk nekā viens sertifikāts (piemēram, reģionālu atšķirību gadījumā). Šos CSCA sertifikātus regulāri paraksta ar dokumentu parakstītāju sertifikātiem (DSC), ko izmanto HCERT parakstīšanai.

“Sekretariāts” ir funkcionāla loma. Tas regulāri apkopo un publicē dalībvalstu DSC pēc tam, kad ir tie verificēti, salīdzinot tos ar CSCA sertifikātu sarakstu (ko nodod un verificē ar citiem līdzekļiem).

Iegūto DSC sarakstu apkopo, lai iegūtu akceptējamo publisko atslēgu kopu (un attiecīgos atslēgas identifikatorus), ko verificētāji var izmantot, lai validētu HCERT parakstus. Verificētājiem šis saraksts regulāri jāiegūst un jāatjaunina.

Šādus dalībvalstīm paredzētus sarakstus var pielāgot formātam, ko izmanto valsts līmenī. Šāda uzticamības saraksta datnes formāts var būt atšķirīgs, piemēram, tas var būt parakstīts JWKS (JWK formāts atbilstoši RFC 7517 (11), 5. iedaļa) vai kādā citā formātā, kas piemērots attiecīgajā dalībvalstī izmantotajai tehnoloģijai.

Vienkāršības labad dalībvalstis var iesniegt esošos CSCA sertifikātus no ICAO eMRTD sistēmām vai, ievērojot PVO ieteikumu, izveidot īpašu sertifikātu šai veselības jomai.

8.1.   Atslēgas identifikators (kid)

Atslēgas identifikatoru (kid) aprēķina, kad tiek veidots DSC uzticamo publisko atslēgu saraksts, un to veido saīsināts DSC (pirmie 8 baiti) SHA-256 digitālnospiedums, kas kodēts DER (raw) formātā.

Verificētājiem nav jāaprēķina kid, kura pamatā ir DSC, un tas tieši atbilst atslēgas identifikatoram izdotajā veselības sertifikātā, kura kid ir uzticamības sarakstā.

8.2.   Atšķirības no ICAO eMRTD PKI uzticamības modeļa

Lai arī ICAO eMRTD PKI uzticamības modeļa pamatā ir paraugprakse, tomēr ātrdarbības labad ir veikti vairāki vienkāršojumi:

dalībvalstis var iesniegt vairākus CSCA sertifikātus,

DSC (atslēgas lietojuma) derīguma periodu var brīvi noteikt, nepārsniedzot CSCA sertifikāta derīguma periodu, un to var arī neiekļaut,

DSC var iekļaut noteikumu identifikatorus (paplašināts atslēgas lietojums), kas atbilst veselības sertifikātiem,

Dalībvalstis var izvēlēties neveikt publisko atsaukumu verifikāciju, bet tā vietā vienkārši paļauties uz DSC sarakstiem, ko tās katru dienu saņem no sekretariāta vai apkopo pašas.


(1)  rfc8392 (ietf.org).

(2)  rfc8152 (ietf.org).

(3)  rfc8230 (ietf.org).

(4)  rfc8392 (ietf.org).

(5)  rfc8392 (ietf.org).

(6)  rfc7159 (ietf.org).

(7)  rfc7049 (ietf.org).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/953 (2021. gada 14. jūnijs) par sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testa un pārslimošanas sertifikātu (ES digitālais Covid sertifikāts) izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā (OV L 211, 15.6.2021., 1. lpp.).

(9)  rfc1950 (ietf.org).

(10)  rfc1951 (ietf.org).

(11)  rfc7517 (ietf.org).


II PIELIKUMS

NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ ES DIGITĀLĀ COVID SERTIFIKĀTA AIZPILDĪŠANU

Vispārīgo noteikumu, kas attiecas uz šajā pielikumā noteiktajām vērtību kopām, mērķis ir nodrošināt sadarbspēju semantiskā līmenī un panākt DCC vienotu tehnisko ieviešanu. Šajā pielikumā ietvertos elementus var izmantot trijos dažādos iestatījumos (vakcinācija/tests/pārslimošana), kā noteikts Regulā (ES) 2021/953. Šajā pielikumā ir uzskaitīti tikai tie elementi, kam nepieciešama semantiska standartizācija, izmantojot kodētas vērtību kopas.

Kodēto elementu tulkošana valsts valodā ir dalībvalstu kompetencē.

Visiem datu laukiem, kas nav minēti turpmākajos vērtību kopu aprakstos, ieteicams izmantot UTF-8 kodējumu (nosaukums, testēšanas centrs, sertifikāta izdevējs). Datu laukus, kuros ir kalendāra datumi (dzimšanas datums, vakcinācijas datums, testa parauga ņemšanas datums, pirmā pozitīvā testa rezultāta datums, sertifikāta derīguma datumi), ieteicams kodēt atbilstoši ISO 8601.

Ja kāda iemesla dēļ turpmāk norādītās vēlamās kodu sistēmas nevar izmantot, tad drīkst izmantot citas starptautiskas kodu sistēmas un izstrādāt ieteikumus par to, kā vēlamajā kodu sistēmā attēlot citas kodu sistēmas kodus. Ja noteiktajās vērtību kopās nav pieejams piemērots kods, izņēmuma gadījumos kā rezerves mehānismu var izmantot tekstu (parādīt nosaukumus).

Dalībvalstīm, kas savās sistēmās izmanto cita veida kodēšanu, šādi kodi būtu jāsamēro ar aprakstītajām vērtību kopām. Par šādu samērošanu atbildīgas ir dalībvalstis.

Komisija ar e-veselības tīkla un Veselības drošības komitejas atbalstu regulāri atjaunina vērtību kopas. Atjauninātās vērtību kopas publicē attiecīgajā Komisijas tīmekļvietnē, kā arī e-veselības tīkla tīmekļa lapā. Jānodrošina izmaiņu vēsture.

1.   Mērķa slimība vai ierosinātājs/slimība, ko sertifikāta turētājs ir pārslimojis, vai tās ierosinātājs: Covid-19 (SARS-CoV-2 vai viens no tā variantiem)

Vēlamā kodu sistēma: SNOMED CT.

Jāizmanto sertifikātā Nr. 1, 2, 3.

Izvēlētie kodi attiecas uz Covid-19 vai, ja vajadzīga sīkāka informācija par SARS-CoV-2 ģenētisko variantu, uz minētajiem variantiem, ja šāda detalizēta informācija ir vajadzīga epidemioloģisku apsvērumu dēļ.

Izmantojamā koda piemērs: SNOMED CT kods 840539006 (Covid-19).

2.   Covid-19 vakcīna vai profilakse

Vēlamā kodu sistēma: SNOMED CT vai ATC klasifikācija.

Jāizmanto sertifikātā Nr. 1.

Piemēri no vēlamajām kodu sistēmām izmantojamajiem kodiem: SNOMED CT kods 1119305005 (SARS-CoV-2 antigēna vakcīna), 1119349007 (SARS-CoV-2 mRNS vakcīna) vai J07BX03 (Covid-19 vakcīnas). Vērtību kopa būtu jāpaplašina, kad tiek izstrādāti un ieviesti jauni vakcīnu veidi.

3.   Covid-19 vakcīna (zāles)

Vēlamās kodu sistēmas (prioritārā secībā):

Savienības Zāļu reģistrs, kurā iekļautas ES mērogā atļautas vakcīnas (atļaujas numuri),

pasaules mēroga vakcīnu reģistrs, ko varētu izveidot Pasaules Veselības organizācija,

pārējos gadījumos vakcīnas (zāļu) nosaukums. Ja nosaukums ietver atstarpes, tās jāaizstāj ar defisi (-).

Vērtību kopas nosaukums: vakcīna.

Jāizmanto sertifikātā Nr. 1.

Piemērs no vēlamajām kodu sistēmām izmantojamajam kodam: EU/1/20/1528 (Comirnaty). Vakcīnas nosaukuma, ko izmanto kā kodu, piemērs: Sputnik-V (nozīmē Sputnik V).

4.   Covid-19 vakcīnas tirdzniecības atļaujas turētājs vai ražotājs

Vēlamā kodu sistēma:

EMA organizācijas kods (SPOR sistēma attiecībā uz ISO IDMP),

pasaules mēroga vakcīnu tirdzniecības atļaujas turētāju vai ražotāju reģistrs, ko varētu izveidot Pasaules Veselības organizācija,

pārējos gadījumos organizācijas nosaukums. Ja nosaukums ietver atstarpes, tās jāaizstāj ar defisi (-).

Jāizmanto sertifikātā Nr. 1.

Piemērs no vēlamās kodu sistēmas izmantojamajam kodam: ORG-100001699 (AstraZeneca AB). Organizācijas nosaukuma, ko izmanto kā kodu, piemērs: Sinovac-Biotech (nozīmē Sinovac Biotech).

5.   Devas kārtas numurs vakcinācijas kursā, kā arī kopējais devu skaits vakcinācijas kursā

Jāizmanto sertifikātā Nr. 1.

Divi lauki:

1)

saņemtās devas kārtas skaitlis vakcinācijas ciklā;

2)

pilnā ciklā paredzamo devu skaits (attiecas uz personu devas saņemšanas laikā).

Piemēram, 1/1, 2/2 nozīmē pabeigtu kursu; arī 1/1 norādīšanas iespēja attiecībā uz vakcīnām, kurām paredzētas divas devas, bet kurām dalībvalsts piemēro protokolu, proti, ievadīt vienu devu tām personām, kurām Covid-19 ir diagnosticēts pirms vakcinācijas. Kopējais devu skaits vakcinācijas kursā jānorāda saskaņā ar informāciju, kas pieejama devas saņemšanas laikā. Piemēram, ja konkrētai vakcīnai pēdējās devas saņemšanas laikā ir vajadzīga trešā deva (aktivizējošai iedarbībai), uz to norāda otrais lauka numurs (piemēram, 2/3, 3/3 utt.).

6.   Dalībvalsts vai trešā valsts, kurā saņemta vakcīna/veikts tests

Vēlamā kodu sistēma: ISO 3166 valstu kodi.

Jāizmanto sertifikātā Nr. 1, 2, 3.

Vērtību kopas saturs: pilns divu burtu kodu saraksts, pieejams kā vērtību kopa, kas noteikta FHIR (http://hl7.org/fhir/ValueSet/iso3166-1-2).

7.   Testa veids

Vēlamā kodu sistēma: LOINC.

Jāizmanto sertifikātā Nr. 2, kā arī sertifikātā Nr. 3, ja ar deleģēto aktu tiek ieviests atbalsts tādu pārslimošanas sertifikātu izdošanai, kuru pamatā ir citi testu veidi, nevis NAAT.

Kodi šajā vērtību kopā attiecas uz testa metodi, un tos atlasa, lai vismaz nodalītu NAAT testus no RAT testiem, kā noteikts Regulā (ES) 2021/953.

Piemērs no vēlamās kodu sistēmas izmantojamajam kodam: LP217198-3 (ātrā imūnanalīze).

8.   Izmantotā testa ražotājs un tirdzniecības nosaukums (NAAT testa gadījumā fakultatīvi)

Vēlamā kodu sistēma: Veselības drošības komitejas ātro antigēna testu saraksts, ko uztur JRC (Covid-19 in vitro diagnostikas iekārtu un testēšanas metožu datubāze).

Jāizmanto sertifikātā Nr. 2.

Vērtību kopas saturs ietver tāda ātrā antigēna testa atlasi, kas iekļauts Covid-19 ātro antigēna testu kopīgajā un atjauninātajā sarakstā, kurš izveidots, pamatojoties uz Padomes Ieteikumu 2021/C 24/01, un saskaņots ar Veselības drošības komiteju. Šo sarakstu uztur JRC Covid-19 in vitro diagnostikas iekārtu un testēšanas metožu datubāzē, kas pieejama tīmekļa lapā https://covid-19-diagnostics.jrc.ec.europa.eu/devices/hsc-common-recognition-rat.

Šai kodu sistēmai izmanto attiecīgos laukus, piemēram, testa ierīces identifikators, testa nosaukums un ražotājs, ievērojot JRC strukturēto formātu, kas pieejams tīmekļa lapā https://covid-19-diagnostics.jrc.ec.europa.eu/devices.

9.   Testa rezultāts

Vēlamā kodu sistēma: SNOMED CT.

Jāizmanto sertifikātā Nr. 2.

Atlasītie kodi ļauj atšķirt pozitīvos un negatīvos testa rezultātus (konstatēts vai nav konstatēts). Nepieciešamības gadījumos var pievienot papildu vērtības (piemēram, nenoteikts).

Piemērs no vēlamajām kodu sistēmām izmantojamajam kodam: 260415000 (nav konstatēts) un 260373001 (konstatēts).


III PIELIKUMS

UNIKĀLĀ SERTIFIKĀTA IDENTIFIKATORA KOPĪGĀ STRUKTŪRA

1.   Ievads

Katrā ES digitālajā Covid sertifikātā (DCC) iekļauj unikālu sertifikāta identifikatoru (UCI), kas atbalsta DCC sadarbspēju. UCI var izmantot sertifikāta verifikācijai. Par UCI ieviešanu atbildīgas ir dalībvalstis. UCI izmanto, lai pārliecinātos par sertifikāta patiesumu un attiecīgā gadījumā savienotos ar reģistrācijas sistēmu (piemēram, IIS). Šie identifikatori arī dalībvalstīm ļauj (papīra formātā un digitāli) apliecināt, ka personas ir vakcinētas vai testētas.

2.   Unikālā sertifikāta identifikatora sastāvs

UCI veido atbilstoši kopīgai struktūrai un formātam, kas atvieglo informācijas sniegšanu cilvēklasāmā un/vai mašīnlasāmā formātā un var attiekties uz tādiem elementiem kā vakcinācijas dalībvalsts, pati vakcīna un dalībvalsts īpašais identifikators. Tas nodrošina dalībvalstīm elastību UCI noformēšanā, pilnībā ievērojot datu aizsardzības tiesību aktus. Atsevišķo elementu secība atbilst noteiktai hierarhijai, kas var iespējot bloku turpmāku pārveidošanu, vienlaikus saglabājot strukturālo integritāti.

Iespējamie risinājumi attiecībā uz UCI sastāvu veido spektru, kura divi galvenie dažādojošie parametri ir modularitāte un cilvēklasāms formāts un kuram ir viena pamatīpašība:

modularitāte: cik lielā mērā kods sastāv no atšķirīgiem veidojošiem blokiem, kas satur semantiski atšķirīgu informāciju,

cilvēklasāms formāts: cik lielā mērā kods ir jēgpilns vai cik lielā mērā cilvēks to var nolasīt,

unikalitāte pasaulē: valsts vai iestādes identifikators ir labi pārvaldīts; tiek gaidīts, ka katra valsts (iestāde) labi pārvalda savu nosaukumu telpas segmentu, identifikatorus nekad nereciklē un neizdod atkārtoti. Šāda kombinācija nodrošina, ka katrs identifikators ir pasaulē unikāls.

3.   Vispārīgas prasības

Attiecībā uz UCI ir jāizpilda šādas galvenās prasības:

1)

rakstzīmju kopa: ir atļautas tikai lielo burtu US-ASCII burtciparu rakstzīmes (no “A” līdz “Z”, no “0” līdz “9”), izmantojot RFC3986 (1) (2) noteiktās papildu īpašās rakstzīmes atdalīšanai, proti, {“/”,“#“,“:“};

2)

maksimālais garums: izstrādātājiem jāmēģina sasniegt 27-30 rakstzīmes (3);

3)

versijas prefikss: attiecas uz UCI shēmas versiju. Šīs dokumenta redakcijas versijas prefikss ir “01”; versijas prefiksu veido divi cipari;

4)

valsts prefikss: ISO 3166-1 norādītais valsts kods. Garāki kodi (t. i., trīs un vairāk rakstzīmes (piemēram, “UNHCR”)) ir rezervēti izmantošanai nākotnē;

5)

koda sufikss/kontrolsumma:

5.1.

Dalībvalstīm jāizmanto kontrolsumma, ja ir iespējams, ka var rasties pārneses, (cilvēka) pārrakstīšanās vai cita veida kļūdas (t. i., ja izmanto drukātā veidā).

5.2.

Kontrolsummu nedrīkst izmantot sertifikāta validēšanā, un tā ir nevis identifikatora tehniskā daļa, bet gan tiek izmantota, lai pārliecinātos par koda integritāti. Šai kontrolsummai jāatbilst ISO-7812-1 (Luhn-10(4) kopsavilkumam attiecībā uz visu UCI digitāli/pa vadiem pārnestā formātā. Kontrolsummu no pārējā UCI atdala ar zīmi “#”.

Jānodrošina atgriezeniskā savietojamība: dalībvalstīm, kas laika gaitā maina savu identifikatoru struktūru (galvenās versijas ietvaros, pašlaik v1), jānodrošina, ka jebkuri divi identiski identifikatori attiecas uz vienu un to pašu vakcinācijas sertifikātu/apliecinājumu. Vai, citiem vārdiem sakot, dalībvalstis nedrīkst reciklēt identifikatorus.

4.   Vakcinācijas sertifikātu unikālo sertifikāta identifikatoru iespējas

E-veselības tīkla pamatnostādnēs par verificējamiem vakcinācijas sertifikātiem un sadarbspējas pamatelementiem (5) ir paredzētas atšķirīgas iespējas, kas pieejamas dalībvalstīm un citām pusēm un kas dažādās dalībvalstīs var pastāvēt līdzās. Dalībvalstis var izmantot šādas atšķirīgas iespējas dažādās UCI shēmas versijās.


(1)  rfc3986 (ietf.org).

(2)  Tādus laukus kā dzimums, partijas/sērijas numurs, vakcinācijas centrs, veselības aprūpes speciālista identifikācija, nākamais vakcinācijas datums drīkst izmantot tikai medicīniskas izmantošanas mērķiem.

(3)  Attiecībā uz īstenošanu ar QR kodiem dalībvalstis varētu apsvērt papildu rakstzīmju kopumu, kura kopējais garums nepārsniedz 72 rakstzīmes (tostarp paša identifikatora 27-30 rakstzīmes), lai sniegtu citu informāciju. Šīs informācijas specifikācija ir dalībvalstu ziņā.

(4)  Lūna mod N algoritms ir Lūna algoritma (saukta arī par mod 10 algoritmu) paplašinājums, kas lietojams ciparu kodiem un ko izmanto, piemēram, kredītkaršu numuru kontrolsummas aprēķināšanai. Paplašinājums ļauj algoritmam darboties ar vērtību sekvencēm jebkurā bāzē (dotajā gadījumā – ar burtciparu rakstzīmēm).

(5)  https://ec.europa.eu/health/sites/default/files/ehealth/docs/vaccination-proof_interoperability-guidelines_en.pdf.


IV PIELIKUMS

PUBLISKĀS ATSLĒGAS SERTIFIKĀTU PĀRVALDĪBA

1.   Ievads

Drošu un uzticamu ES digitālo Covid sertifikātu (DCC) parakstīšanas atslēgu apmaiņu starp dalībvalstīm īsteno ES digitālo Covid sertifikātu vārteja (DCCG), kas darbojas kā publisko atslēgu centrālais repozitorijs. DCCG dod dalībvalstīm tiesības publicēt publiskās atslēgas, kas atbilst privātajām atslēgām, kuras tās izmanto digitālo Covid sertifikātu parakstīšanai. Piedalīgās dalībvalstis ES digitālo Covid sertifikātu vārteju var izmantot, lai savlaicīgi saņemtu jaunākos materiālus par publiskajām atslēgām. DCCG pēc tam var paplašināt, lai apmainītos ar uzticamu papildu informāciju, ko sniedz dalībvalstis, piemēram, par DCC validēšanas noteikumiem. DCC sistēmas uzticamības modelis ir publiskās atslēgas infrastruktūra (PKI). Katrai dalībvalstij ir viena vai vairākas valsts parakstīšanas sertificēšanas iestādes (CSCA), kuru sertifikāti ir salīdzinoši ilglaicīgi. Atbilstoši dalībvalsts lēmumam CSCA var būt tā pati CSCA, ko izmanto mašīnlasāmiem ceļošanas dokumentiem, vai arī cita. CSCA izdod publiskās atslēgas sertifikātus īstermiņa valsts dokumentu parakstītājiem (t. i., DCC parakstītājiem), un tos sauc par dokumentu parakstītāju sertifikātiem (DSC). CSCA darbojas kā uzticamības enkurs, kas nodrošina, ka piedalīgās dalībvalstis CSCA sertifikātu var izmantot, lai validētu regulāri mainīgo DSC autentiskumu un integritāti. Pēc validācijas dalībvalstis šos sertifikātus (vai tikai tajos ietvertās publiskās atslēgas) var izmantot saviem DCC validācijas pieteikumiem. Lai autentificētu transakcijas, parakstītu datus, izmantotu par pamatu autentificēšanai un nodrošinātu komunikācijas kanālu integritāti starp dalībvalstīm un DCCG, ES digitālo Covid sertifikātu vārteja papildus CSCA un DSC izmanto arī PKI.

Digitālos parakstus var izmantot, lai nodrošinātu datu integritāti un autentiskumu. Publisko atslēgu infrastruktūras ir uzticamas, jo publiskās atslēgas tiek piesaistītas verificētām identitātēm (vai izdevējiem). Tas ir nepieciešams, lai ļautu citiem dalībniekiem pārliecināties par komunikācijas partnera datu izcelsmi un identitāti un lemt par uzticēšanos. ES digitālo Covid sertifikātu vārtejā autentificēšanai tiek izmantoti vairāki publisko atslēgu sertifikāti. Šajā pielikumā ir noteikts, kuri publiskās atslēgas sertifikāti tiek izmantoti un kā tie jāizstrādā tā, lai nodrošinātu plašu sadarbspēju starp dalībvalstīm. Tajā sniegta sīkāka informācija par nepieciešamajiem publiskās atslēgas sertifikātiem un sniegti norādījumi par sertifikātu veidnēm un derīguma periodiem dalībvalstīm, kuras vēlas izmantot savu CSCA. Tā kā DCC ir verificējami noteiktā laikposmā (no izdošanas brīža līdz beigu termiņam pēc noteikta laika), ir jānosaka verifikācijas modelis attiecībā uz visiem parakstiem, ko izmanto publiskās atslēgas sertifikātos un DCC.

2.   Terminoloģija

Nākamajā tabulā ir ietverti šajā pielikumā izmantotie saīsinājumi un terminoloģija.

Termins

Definīcija

Sertifikāts

Vai publiskās atslēgas sertifikāts. X.509 v3 sertifikāts, kas satur subjekta publisko atslēgu

CSCA

Valsts parakstīšanas sertificēšanas iestāde

DCC

ES digitālais Covid sertifikāts. Parakstīts elektroniskais dokuments, kas satur informāciju par vakcināciju, testu vai pārslimošanu

DCCG

ES digitālo Covid sertifikātu vārteja. Šo sistēmu izmanto, lai starp dalībvalstīm apmainītos ar DSC

DCCG TA

DCCG uzticamības enkura sertifikāts. Attiecīgo privāto atslēgu izmanto, lai visu CSCA sertifikātu sarakstu parakstītu bezsaistē

DCCG TLS

DCCG TLS servera sertifikāts

DSC

Dokumenta parakstītāja sertifikāts. Dalībvalsts dokumentu parakstītājiestādes (piemēram, sistēma, kas ir pilnvarota parakstīt DCC) publiskās atslēgas sertifikāts. Šo sertifikātu izdod dalībvalsts CSCA

EC-DSA

Eliptiskās līknes digitālā paraksta algoritms. Paraksta šifrēšanas algoritms, kura pamatā ir eliptiskas līknes

Dalībvalsts

Eiropas Savienības dalībvalsts

mTLS

Savstarpēja TLS. Transporta slāņa drošības protokols ar savstarpēju autentifikāciju

NB

Dalībvalsts nacionālā aizmugursistēma

NB CSCA

Dalībvalsts CSCA sertifikāts (var būt vairāk nekā viens)

NB TLS

Nacionālās aizmugursistēmas TLS klienta autentifikācijas sertifikāts

NB UP

Sertifikāts, ko nacionālajā aizmugursistēmā izmanto, lai parakstītu datu pakotnes, kas augšupielādētas DCCG

PKI

Publiskās atslēgas infrastruktūra. Uzticamības modelis, kura pamatā ir publiskās atslēgas sertifikāti un sertificēšanas iestādes

RSA

Asimetrisks šifrēšanas algoritms, kura pamatā ir sadalīšana reizinātājos, ko izmanto digitālajiem parakstiem vai asimetriskai šifrēšanai

3.    DCCG komunikācijas plūsmas un drošības pakalpojumi

Šajā iedaļā sniegts pārskats par komunikācijas plūsmām un drošības pakalpojumiem DCCG sistēmā. Tajā arī noteikts, kuras atslēgas un sertifikātus izmanto, lai aizsargātu komunikāciju, augšupielādēto informāciju, DCC un parakstītu uzticamības sarakstu, kurā ir visi ietvertie CSCA sertifikāti. DCCG darbojas kā datu centrs, kas dalībvalstīm ļauj apmainīties ar parakstīto datu pakotnēm.

Augšupielādētās datu pakotnes ES digitālo Covid sertifikātu vārteja nodrošina “faktiskajā stāvoklī”, proti, saņemtajām pakotnēm vārtejā DSC netiek pievienoti un netiek no tām izņemti. Dalībvalstu nacionālajai aizmugursistēmai (NB) ir jāspēj verificēt augšupielādēto datu pilnīgumu un autentiskumu visā komunikācijas ceļā. Turklāt, lai izveidotu drošu savienojumu, nacionālās aizmugursistēmas un DCCG izmanto savstarpēju TLS autentifikāciju. Šī darbība papildina parakstus datos, ar kuriem notiek apmaiņa.

3.1.   Autentifikācija un savienojuma izveide

Lai izveidotu autentificētu šifrētu kanālu starp dalībvalsts nacionālo aizmugursistēmu (NB) un vārtejas vidi, DCCG izmanto transporta slāņa drošību (TLS) ar savstarpēju autentifikāciju. Šajā nolūkā ES digitālo Covid sertifikātu vārtejai ir TLS servera sertifikāts (saīsinājumā DCCG TLS) un nacionālajām aizmugursistēmām ir TLS klienta sertifikāts (saīsinājumā NB TLS). Sertifikātu veidnes ir sniegtas 5. iedaļā. Katra nacionālā aizmugursistēma var nodrošināt savu TLS sertifikātu. Šo sertifikātu skaidri norāda baltajā sarakstā, un tāpēc to var izdot uzticama publiska sertifikācijas iestāde (piemēram, sertifikācijas iestāde, kas atbilst CA/Browser Forum pamatprasībām), valsts sertificēšanas iestāde vai tā var būt pašparakstīta. Katra dalībvalsts ir atbildīga par saviem valsts datiem un privātās atslēgas aizsardzību, ko izmanto, lai izveidotu savienojumu ar DCCG. Pieeja “Iesniedz savu sertifikātu” prasa skaidri definētu reģistrācijas un identifikācijas procesu, kā arī atsaukšanas un atjaunošanas procedūras, kas aprakstītas 4.1., 4.2. un 4.3. iedaļā. DCCG izmanto balto sarakstu, kurā pēc sekmīgas reģistrācijas tiek pievienoti nacionālo aizmugursistēmu TLS sertifikāti. Drošu savienojumu ar DCCG var izveidot tikai tādas NB, kas autentificējas ar privātu atslēgu, kura atbilst baltajā sarakstā iekļautam sertifikātam. DCCG izmanto arī TLS sertifikātu, kas ļauj NB pārliecināties, ka tās izveido savienojumu ar “patieso”DCCG, nevis kādu citu subjektu, kas ļaunprātīgi uzdodas par DCCG. Nacionālajām aizmugursistēmām DCCG sertifikāts tiek nodrošināts pēc sekmīgas reģistrācijas. DCCG TLS sertifikātu izdod uzticama publiska sertificēšanas iestāde (iekļauta visās lielākajās pārlūkprogrammās). Dalībvalstu pienākums ir pārliecināties, ka to pieslēgums DCCG ir drošs (piemēram, pārbaudīt pieslēgtā servera DCCG TLS sertifikāta digitālnospiedumu salīdzinājumā ar digitālnospiedumu, kas sniegts pēc reģistrācijas).

3.2.   Valsts parakstīšanas sertificēšanas iestādes un validācijas modelis

Dalībvalstīm, kas piedalās DCCG satvarā, DSC izdošanai jāizmanto CSCA. Dalībvalstīm var būt vairāk nekā viens CSCA, piemēram, ja vara nodota reģioniem. Katra dalībvalsts var vai nu izmantot pastāvošas sertificēšanas iestādes, vai izveidot īpašu (varbūt pašparakstītu sertifikātu) sertificēšanas iestādi DCC sistēmai.

Dalībvalstīm savi CSCA sertifikāti jāuzrāda DCCG operatoram oficiālās pievienošanas procedūras gaitā. Kad dalībvalsts būs reģistrēta (sīkākai informācijai sk. 4.1. iedaļu), DCCG operators atjauninās parakstītu uzticamības sarakstu, kurā ir visi CSCA sertifikāti, kas ir aktīvi DCC satvarā. DCCG operators izmantos īpašu asimetrisku atslēgu pāri, lai uzticamības sarakstu un sertifikātus varētu parakstīt bezsaistes vidē. Šī privātā atslēga netiks uzglabāta tiešsaistes DCCG sistēmā, lai gadījumā, ja tiešsaistes sistēma tiktu kompromitēta, uzbrucējs nevarētu kompromitēt uzticamības sarakstu. Nacionālajām aizmugursistēmām pievienošanas procesā tiks izsniegts atbilstošais uzticamības enkura sertifikāts DCCGTA .

Dalībvalstis uzticamības sarakstu var iegūt no DCCG savām verifikācijas procedūrām. CSCA ir definēta kā sertificēšanas iestāde, kas izdod DSC, tāpēc dalībvalstīm, kas izmanto daudzlīmeņu CA hierarhiju (piemēram, Root CA -> CSCA -> DSC), jānorāda padotā sertificēšanas iestāde, kas izdod DSC. Šajā gadījumā, ja dalībvalsts izmanto pastāvošu sertificēšanas iestādi, tad DCC sistēma ignorēs visu, kas ir virs CSCA, un baltajā sarakstā kā uzticamības enkuru iekļaus tikai CSCA (kaut arī tā ir padota sertificēšanas iestāde). Tas ir tāpēc, ka ICAO modelis pieļauj tikai tieši divus līmeņus – “rootCSCA un “leaf’ DSC”, ko parakstījusi šī konkrētā CSCA.

Ja dalībvalstij ir pašai sava CSCA, tad dalībvalsts ir atbildīga par šīs sertificēšanas iestādes drošu darbību un atslēgu pārvaldību. CSCA funkcionē kā DSC uzticamības enkurs, un tāpēc DCC vides integritātes nolūkā būtiski ir aizsargāt CSCA privāto atslēgu. Verifikācijas modelis DCC PKI ir čaulas modelis, kas nosaka, ka visiem sertifikātiem sertifikātu ķēdes validācijā jābūt derīgiem konkrētajā laika momentā (t. i., paraksta validēšanas laikā). Tāpēc piemēro šādus ierobežojumus:

CSCA neizdod sertifikātus, kas ir derīgi ilgāk nekā pats sertificēšanas iestādes sertifikāts,

dokumentu parakstītājs neparaksta dokumentus, kas ir derīgi ilgāk nekā pats DSC,

Dalībvalstīm, kurām ir sava CSCA, jānosaka derīguma termiņi savai CSCA un visiem izdotajiem sertifikātiem, un tām jārūpējas par sertifikātu pagarināšanu.

Ieteikumi par derīguma termiņiem ir izklāstīti 4.2. iedaļā.

3.3.   Augšupielādēto datu integritāte un autentiskums

Nacionālās aizmugursistēmas var DCCG izmantot digitāli parakstītas datu pakotnes augšupielādēšanai un lejupielādēšanai pēc sekmīgas savstarpējas autentifikācijas. Sākumā šīs datu pakotnes satur dalībvalstu DSC. Atslēgu pāri, ko izmanto nacionālajā aizmugursistēmā augšupielādētu datu pakotņu digitālai parakstīšanai DCCG sistēmā, sauc par nacionālās aizmugursistēmas augšupielādes paraksta atslēgu pāri, un atbilstošais publiskās atslēgas sertifikāts saīsināti tiek saukts par NBUP sertifikātu. Katrai dalībvalstij ir pašai savs NBUP sertifikāts, kas var būt pašparakstīts vai to var būt izdevusi pastāvoša sertificēšanas iestāde, piemēram, publiska sertificēšanas iestāde (t. i., sertificēšanas iestāde, kas sertifikātu izdod atbilstoši CAB Forum pamatprasībām). NBUP sertifikātam jāatšķiras no visiem citiem sertifikātiem, ko izmanto dalībvalsts (t. i., CSCA, TLS klients vai DSC).

Dalībvalstīm jāizsniedz augšupielādes sertifikāts DCCG operatoram sākotnējās reģistrācijas procedūras gaitā (sīkākai informācijai sk. 4.1. iedaļu). Katra dalībvalsts ir atbildīga par saviem valsts datiem, un tai jāaizsargā privātā atslēga, kas tiek izmantota augšupielāžu parakstīšanai.

Citas dalībvalstis parakstītās datu pakotnes var verificēt, izmantojot augšupielādes sertifikātus, ko sniedz DCCG. DCCG verificē augšupielādēto datu autentiskumu un integritāti ar NB augšupielādes sertifikātu, pirms tie tiek sniegti citām dalībvalstīm.

3.4.   Tehniskās DCCG arhitektūras prasības

Tehniskās DCCG arhitektūras prasības ir šādas.

DCCG izmanto savstarpēju TLS autentificēšanu, lai izveidotu autentificētu šifrētu savienojumu ar NB. Tāpēc DCCG uztur balto sarakstu ar reģistrētiem NBTLS klientu sertifikātiem.

DCCG izmanto divus digitālos sertifikātus (DCCGTLS un DCCGTA ) ar diviem atšķirīgiem atslēgu pāriem. DCCGTA atslēgu pāra privātā atslēga tiek turēta bezsaistē (nevis uz DCCG tiešsaistes komponentiem).

DCCG uztur uzticamības sarakstu ar NBCSCA sertifikātiem, kas tiek parakstīts ar DCCGTA privāto atslēgu.

Izmantotajiem šifriem jāatbilst prasībām, kas izklāstītas 5.1. iedaļā.

4.   Sertifikātu dzīves cikla pārvaldība

4.1.   Nacionālo aizmugursistēmu reģistrācija

Lai dalībvalstis varētu piedalīties DCCG sistēmā, tām jāreģistrējas pie DCCG. Šajā iedaļā ir aprakstīta tehniskā un operatīvā procedūra, kas jāizpilda, lai reģistrētu nacionālo aizmugursistēmu.

DCCG operatoram un dalībvalstij jāapmainās ar informāciju par tehniskajām kontaktpersonām pievienošanas procesā. Pieņem, ka dalībvalstis ir legalizējušas savas tehniskās kontaktpersonas un ka identifikācija/autentifikācija tiek veikta, izmantojot citus kanālus. Piemēram, autentificēšanu var paveikt tad, kad dalībvalsts tehniskā kontaktpersona izsniedz sertifikātus ar paroli aizsargātu datņu veidā pa e-pastu un attiecīgo paroli pasaka DCCG operatoram pa tālruni. Var izmantot arī citus drošus kanālus, ko nosaka DCCG operators.

Dalībvalstij reģistrācijas un identificēšanas procesā jāsniedz trīs digitālie sertifikāti:

dalībvalsts TLS sertifikāts NBTLS ,

dalībvalsts augšupielādes sertifikāts NBUP ,

dalībvalsts CSCA sertifikāts(-i) NBCSCA .

Visiem sniegtajiem sertifikātiem jāatbilst prasībām, kas noteiktas 5. iedaļā. DCCG operators pārbaudīs, vai sniegtais sertifikāts atbilst 5. iedaļā izklāstītajām prasībām. Pēc identificēšanas un reģistrēšanas DCCG operators:

pievieno NBCSCA sertifikātu(-us) uzticamības sarakstam, kas parakstīts ar privāto atslēgu, kura atbilst DCCGTA publiskajai atslēgai,

pievieno NBTLS sertifikātu DCCG TLS galapunkta baltajam sarakstam,

ievada NBUP sertifikātu DCCG sistēmā,

izsniedz DCCGTA un DCCGTLS publiskās atslēgas sertifikātu dalībvalstij.

4.2.   Sertificēšanas iestādes, derīguma termiņi un pagarināšana

Ja dalībvalsts vēlas izmantot savu CSCA, CSCA sertifikāti var būt pašparakstīti sertifikāti. Tie pilda dalībvalsts uzticamības enkura funkciju, un tāpēc dalībvalstij labi jāaizsargā privātā atslēga, kas atbilst CSCA sertifikāta publiskajai atslēgai. Dalībvalstīm savai CSCA ir ieteicams izmantot bezsaistes sistēmu, proti, datorsistēmu, kas nav savienota ne ar vienu tīklu. Sistēmas piekļuvei jāizmanto vairāku personu kontrole (piemēram, četru acu princips). Pēc DSC parakstīšanas piemēro darbības kontroles, un sistēmu, kurā glabājas privātā CSCA atslēga, tur drošībā ar stingru piekļuves kontroli. Lai vēl labāk aizsargātu CSCA privāto atslēgu, var izmantot aparatūras drošības moduļus vai viedkartes. Digitālajos sertifikātos ir ietverts derīguma termiņš, kas mudina sertifikātu pagarināt. Pagarināšana ir vajadzīga, lai varētu izmantot jaunas šifrēšanas atslēgas un pielāgot atslēgu izmērus, kad jauni uzlabojumi skaitļošanā vai jauni uzbrukumi kompromitē izmantotā šifrēšanas algoritma drošību. Izmanto čaulas modeli (sk. 3.2. iedaļu).

Ņemot vērā digitālo Covid sertifikātu viena gada derīguma termiņu, ir ieteicami šādi derīguma termiņi:

CSCA: 4 gadi,

DSC: 2 gadi,

Augšupielāde: 1–2 gadi,

TLS klienta autentifikācija: 1–2 gadi.

Lai pagarināšana notiktu savlaicīgi, ir ieteicami šādi privāto atslēgu izmantošanas periodi:

CSCA: 1 gads,

DSC: 6 mēneši.

Dalībvalstīm jauni augšupielādes sertifikāti un TLS jāizveido savlaicīgi, piemēram, mēnesi pirms derīguma termiņa beigām, lai darbība notiktu bez traucējumiem. CSCA sertifikāti un DSC jāpagarina vismaz mēnesi pirms privātās atslēgas izmantošanas beigām (ņemot vērā vajadzīgās darbības procedūras). Dalībvalstīm atjauninātie CSCA sertifikāti, augšupielādes un TLS sertifikāti jāizsniedz DCCG operatoram. Sertifikāti, kuriem derīguma termiņš beidzies, jāizņem no baltā saraksta un uzticamības saraksta.

Dalībvalstīm un DCCG operatoram pašam jāseko līdzi savu sertifikātu derīgumam. Nav tādu centrālu struktūru, kas sertifikātu derīguma termiņam sekotu līdzi un formētu dalībniekus.

4.3.   Sertifikātu atsaukšana

Principā digitālos sertifikātus var atsaukt tā sertificēšanas iestāde, kas tos izdevusi, un tam izmanto sertifikātu atsaukšanas sarakstus jeb tiešsaistes sertifikātu statusa pārbaudes protokolu (OCSP pakalpojumu). CSCA iestādei DCC sistēmai jānodrošina sertifikātu atsaukšanas saraksti (CRL). Lai arī citas dalībvalstis šos CRL pašlaik neizmanto, tiem jābūt integrētiem izmantošanai nākotnē. Ja CSCA nolemj CRL nenodrošināt, šīs CSCA DSC jābūt pagarinātiem, kad CRL kļūs obligāti. Verificētājiem DSC validēšanai jāizmanto CRL, nevis OCSP. Nacionālajai aizmugursistēmai ieteicams validēt no DCC vārtejas lejupielādētos DSC un pārsūtīt nacionālajiem DCC validētājiem tikai noteiktus uzticamus un validētus DSC. DCC validētājiem savā validācijas procesā nevajadzētu veikt nekādu DSC atsaukšanas pārbaudi. Viens iemesls ir tāds, lai aizsargātu DCC īpašnieku privātumu, nepieļaujot nekādu iespēju, ka kāda konkrēta DSC izmantošanu varētu pārraudzīt ar to saistītais OCSP.

Dalībvalstis var pašas no DCCG izņemt savus DSC, izmantojot derīgus augšupielādes un TLS sertifikātus. DSC izņemšana nozīmē, ka visi DCC, kas izdoti ar šo DSC, kļūs nederīgi, kad dalībvalstis dabūs atjauninātos DSC sarakstus. Ļoti svarīgi ir aizsargāt privāto atslēgu materiālu, kas atbilst DSC. Dalībvalstīm jāinformē DCCG operators, kad tām jāatsauc augšupielādes vai TLS sertifikāti, piemēram, tāpēc, ka ir kompromitēta nacionālā aizmugursistēma. DCCG operators tad var noņemt uzticamību skartajam sertifikātam, piemēram, izņemot to no TLS baltā saraksta. DCCG operators var izņemt augšupielādes sertifikātus no DCCG datubāzes. Pakotnes, kas parakstītas ar privāto atslēgu, kura atbilst šim augšupielādes sertifikātam, kļūs nederīgas, kad nacionālās aizmugursistēmas noņems atceltā augšupielādes sertifikāta uzticamību. Ja jāatsauc CSCA sertifikāts, dalībvalstis informē DCCG operatoru, kā arī citas dalībvalstis, ar kurām tām ir uzticamības attiecības. DCCG operators izdos jaunu uzticamības sarakstu, kurš vairs nesatur skarto sertifikātu. Visi šīs CSCA izdotie DSC kļūs nederīgi, kad dalībvalstis atjauninās savu nacionālās aizmugursistēmas uzticamības krātuvi. Ja jāatceļ DCCGTLS sertifikāts vai DCCGTA sertifikāts, DCCG operatoram un dalībvalstīm jāsadarbojas un jāizveido jauns uzticams TLS savienojums un uzticamības saraksts.

5.   Sertifikātu veidnes

Šajā iedaļā ir izklāstītas šifrēšanas prasības un norādījumi, kā arī sertifikātu veidņu prasības. Šajā iedaļā ir noteiktas DCCG sertifikātu veidnes.

5.1.   Šifrēšanas prasības

Šifrēšanas algoritmus un TLS šifra komplektus izvēlas, pamatojoties uz Vācijas Federālā informācijas drošības biroja (BSI) vai SOG-IS pašreizējo ieteikumu. Šie un citu iestāžu un standartizācijas organizācijas ieteikumi ir līdzīgi. Ieteikumi ir atrodami tehniskajos norādījumos Nr. TR 02102-1 un Nr. TR 02102-2 (1) vai dokumentā “SOG-IS Agreed Cryptographic Mechanisms (2)”.

5.1.1.   Prasības attiecībā uz DSC

Piemēro prasības, kas izklāstītas I pielikuma 3.2.2. iedaļā. Tāpēc ir stingri ieteicams, lai dokumentu parakstītāji izmantotu ECDSA (Elliptic Curve Digital Signature Algorithm) ar NIST-p-256 (kas definēts FIPS PUB 186-4 D papildinājumā). Citas eliptiskās līknes netiek atbalstītas. Tā kā digitālajā Covid sertifikātā trūkst vietas, dalībvalstīm nevajadzētu izmantot RSA-PSS, lai arī tas atļauts kā rezerves algoritms. Ja dalībvalstis RSA-PSS izmanto, izmantotajam modulim jābūt 2048 vai maks. 3072 bitus lielam. Par DSC paraksta šifrēšanas jaucējfunkciju izmanto SHA-2 ar izvades garumu ≥ 256 biti (sk. ISO/IEC 10118-3:2004).

5.1.2.    TLS, augšupielādes un CSCA sertifikātu prasības

Digitālajiem sertifikātiem un šifrēšanas parakstiem DCCG kontekstā galvenās prasības attiecībā uz šifrēšanas algoritmiem un atslēgu garumu ir rezumētas turpmāk dotajā tabulā (no 2021. gada).

Paraksta algoritms

Atslēgas izmērs

Jaucējfunkcija

EC-DSA

Min. 250 biti

SHA-2 ar izvades garumu ≥ 256 biti

RSA-PSS (ieteicamais papildinājums) RSA-PKCS#1 v1.5 (mantotais papildinājums)

Min. 3000 bitu RSA modulis (N) ar publisko eksponentu e > 2^16

SHA-2 ar izvades garumu ≥ 256 biti

DSA

Min. 3000 bitu prime p, 250 bitu atslēga q

SHA-2 ar izvades garumu ≥ 256 biti

Ieteicamā EC-DSA eliptiskā līkne ir NIST-p-256, pamatojoties uz tās plašo izmantojumu.

5.2.   CSCA sertifikāts (NBCSCA)

Turpmāk dotajā tabulā ir norādījumi par NBCSCA sertifikāta veidni, ja dalībvalsts nolemj DCC sistēmai izmantot savu CSCA.

Treknrakstā iespiestie ieraksti ir obligāti (jābūt iekļautiem sertifikātā), slīprakstā iespiestie ieraksti ir ieteikti (vajadzētu iekļaut). Tukšie lauki nozīmē, ka par tiem ieteikumu nav.

Lauks

Vērtība

Tēma

cn=<netukšs un unikāls vispārīgais nosaukums>, o=<Nodrošinātājs>, c=<Dalībvalsts, kas izmanto CSCA>

Atslēgas lietojums

certificate signing, CRL signing (vismaz)

Pamatierobežojumi

CA = true, path length constraints = 0

Tēmas nosaukumam jābūt netukšam un unikālam norādītajā dalībvalstī. Valsts kodam (c) jāatbilst dalībvalstij, kas šo CSCA sertifikātu izmantos. Sertifikātam jāsatur unikāls tēmas atslēgas identifikators (SKI), kas atbilst RFC 5280 (3).

5.3.   Dokumenta parakstītāja sertifikāts (DSC)

Turpmāk dotajā tabulā ir norādījumi par DSC. Treknrakstā iespiestie ieraksti ir obligāti (jābūt iekļautiem sertifikātā), slīprakstā iespiestie ieraksti ir ieteikti (vajadzētu iekļaut). Tukšie lauki nozīmē, ka par tiem ieteikumu nav.

Lauks

Vērtība

Sērijas numurs

unikālais sērijas numurs

Tēma

cn=<netukšs un unikāls kopējais nosaukums>, o=<Nodrošinātājs>, c=<Dalībvalsts, kas izmanto CSCA>

Atslēgas lietojums

digital signature (vismaz)

DSC jāparaksta ar privāto atslēgu, kas atbilst CSCA sertifikātam, kuru dalībvalsts izmanto.

Jāizmanto šādi paplašinājumi.

Sertifikātam jāsatur sertificēšanas iestādes atslēgas identifikators (AKI), kas atbilst izdevējas CSCA sertifikāta tēmas atslēgas identifikatoram (SKI).

Sertifikātam jāsatur unikāls tēmas atslēgas identifikators (atbilstoši RFC 5280 (4)).

Turklāt sertifikātam jāsatur CRL izplatīšanas punkta pagarinājums, kas norāda uz sertifikāta atsaukšanas sarakstu (CRL), ko nodrošina CSCA, kas DSC izdevusi.

DSC var saturēt paplašinātas atslēgas lietošanas paplašinājumu ar nulles vai vairākiem atslēgas lietojuma politikas identifikatoriem, kas ierobežo to, kāda veda HCERT ar šo sertifikātu atļauts verificēt. Ja ir viens vai vairāki identifikatori, verificētāji pārbauda atslēgas lietojumu pret uzglabāto HCERT. Šim nolūkam ir noteiktas šādas paplašinātas atslēgas lietošanas (extendedKeyUsage) vērtības

Lauks

Vērtība

extendedKeyUsage

1.3.6.1.4.1.1847.2021.1.1“testa” izdevējiem

extendedKeyUsage

1.3.6.1.4.1.1847.2021.1.2 “vakcinācijas” izdevējiem

extendedKeyUsage

1.3.6.1.4.1.1847.2021.1.3 “pārslimošanas” izdevējiem

Ja atslēgas lietojuma paplašinājuma nav (proti, paplašinājuma nav vai paplašinājums ir nulle), šo sertifikātu var izdot, lai validētu jebkāda veida HCERT. Citi dokumenti var noteikt attiecīgos papildu paplašinātās atslēgas lietošanas politikas identifikatorus, kas tiek izmantoti ar HCERT validēšanu.

5.4.   Augšupielādes sertifikāti (NBUP)

Turpmāk dotajā tabulā ir norādījumi par nacionālās aizmugursistēmas augšupielādes sertifikātu. Treknrakstā iespiestie ieraksti ir obligāti (jābūt iekļautiem sertifikātā), slīprakstā iespiestie ieraksti ir ieteikti (vajadzētu iekļaut). Tukšie lauki nozīmē, ka par tiem ieteikumu nav.

Lauks

Vērtība

Tēma

cn=<netukšs un unikāls kopējais nosaukums>, o=<Nodrošinātājs>, c=<Dalībvalsts, kas izmanto šo augšupielādes sertifikātu>

Atslēgas lietojums

digital signature (vismaz)

5.5.   Nacionālās aizmugursistēmas TLS klienta autentificēšana (NBTLS)

Turpmāk dotajā tabulā ir norādījumi par nacionālās aizmugursistēmas TLS klienta autentificēšanas sertifikātu. Treknrakstā iespiestie ieraksti ir obligāti (jābūt iekļautiem sertifikātā), slīprakstā iespiestie ieraksti ir ieteikti (vajadzētu iekļaut). Tukšie lauki nozīmē, ka par tiem ieteikumu nav.

Lauks

Vērtība

Tēma

cn=<netukšs un unikāls vispārīgais nosaukums>, o=<Nodrošinātājs>, c=<Dalībvalsts NB>

Atslēgas lietojums

digital signature (vismaz)

Paplašināta atslēgas lietošana

client authentication (1.3.6.1.5.5.7.3.2)

Sertifikātā var būt iekļauts arī paplašinātais atslēgas lietojums server authentication (1.3.6.1.5.5.7.3.1), bet tas nav obligāts.

5.6.   Uzticamības saraksta paraksta sertifikāts (DCCGTA)

Turpmāk dotajā tabulā ir definēts DCCG uzticamības enkura sertifikāts.

Lauks

Vērtība

Tēma

cn = Digital Green Certificate Gateway  (5) , o=<Nodrošinātājs>, c=<valsts>

Atslēgas lietojums

digital signature (vismaz)

5.7.   DCCG TLS servera sertifikāti (DCCGTLS)

Turpmāk dotajā tabulā ir definēts DCCG TLS sertifikāts.

Lauks

Vērtība

Tēma

cn=<FQDN vai DCCG IP adrese>, o=<Nodrošinātājs>, c= <valsts>

SubjectAltName

dNSName: <DCCG DNS nosaukums> vai iPAddress: <DCCG IP adrese>

Atslēgas lietojums

digital signature (vismaz)

Extended Key usage

server authentication (1.3.6.1.5.5.7.3.1)

Sertifikātā var būt iekļauts arī paplašinātais atslēgas lietojums client authentication (1.3.6.1.5.5.7.3.2), bet tas nav obligāts.

DCCG TLS sertifikātu izdod publiski uzticama sertificēšanas iestāde (iekļauta visos lielākajās pārlūkprogrammās un operētājsistēmās, ievērojot CAB Forum pamatprasības).


(1)  BSI – Technical Guidelines TR-02102 (bund.de).

(2)  SOG-IS – Supporting documents (sogis.eu).

(3)  rfc5280 (ietf.org).

(4)  rfc5280 (ietf.org).

(5)  Šajā kontekstā ir saglabāts termins “digitālais zaļais sertifikāts” (Digital Green Certificate), nevis “ES digitālais Covid sertifikāts” (EU Digital COVID Certificate), jo tas ir termins, kas tika izmantots sertifikātā ar aparatūras kodu, pirms likumdevējiestādes nolēma lietot jaunu terminu.