(1)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/159 (3) Eiropas Komisija konkrētiem tērauda ražojumiem noteica galīgu aizsardzības pasākumu (“aizsardzības pasākums”), proti, tarifa kvotas (“TK”) konkrētiem tērauda ražojumiem (“attiecīgais ražojums”), kuras aptver 26 tērauda ražojumu kategorijas un ir noteiktas tādā līmenī, kas saglabā tradicionālās tirdzniecības plūsmas katrā ražojumu kategorijā. Tarifa nodokli 25 % apmērā piemēro tikai tad, ja ir pārsniegtas šo TK kvantitatīvās robežvērtības. Aizsardzības pasākums sākotnēji tika noteikts uz triju gadu periodu, t. i., līdz 2021. gada 30. jūnijam.

(2)

Komisija 2021. gada 15. janvārī saņēma pamatotu pieprasījumu no divpadsmit ES dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/478 19. pantu un Regulas (ES) 2015/755 16. pantu pārbaudīt, vai spēkā esošais aizsardzības pasākums būtu jāpagarina.

(3)

Komisija uzskatīja, ka pieprasījumā ir pietiekami pierādījumi, lai sāktu termiņbeigu/pagarināšanas pārskatīšanas izmeklēšanu. Tāpēc 2021. gada 26. februārī tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (4) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(4)

Lai pienācīgi novērtētu, vai aizsardzības pasākums joprojām ir nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu, vai ES tērauda ražošanas nozare pielāgojas un vai šāds pagarinājums atbilst plašākām Savienības interesēm, Komisija, izmantojot anketas, no Savienības ražošanas nozares vāca konkrētus datus (5). Šie dati citu starpā ietvēra attiecīgā ražojuma galveno ekonomisko un finanšu rādītāju dinamiku 2018.–2020. gadā (“attiecīgais periods”), kā arī pierādījumus, ka nozare pielāgojas.

(5)

Komisija centās uzzināt arī citu ieinteresēto personu nostāju par iespējamu pagarināšanu. Tālab paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas piedalīties izmeklēšanā, iesniedzot savus apsvērumus un pierādījumus, kas tos pamato.

(6)

Attiecībā uz pienācīgu procesu pagarināšanas pārskatīšanas izmeklēšana ietvēra divpakāpju rakstisko procedūru, kurā ieinteresētās personas vispirms iesniedza savus apsvērumus un pēc tam tām tika dota iespēja atspēkot pārējo personu apsvērumus un iesniegt piezīmes par atbildēm uz anketas jautājumiem. Kopumā Komisija noteiktajā termiņā saņēma vairāk nekā 150 atsevišķu atbilžu uz anketas jautājumiem un vairāk nekā 160 dokumentu, ko iesniedza ieinteresētās personas. Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija ieinteresētajām personām piedāvāja arī iespēju tikt uzklausītām. Šo iespēju izmantoja tikai Krievijas Federācijas valdība (6).

(7)

Pagarinātā pārskatīšanas izmeklēšanā Komisija vispirms novērtēja, vai ir izpildīta nepieciešamības un pielāgošanās prasība, kas ir obligāta gan saskaņā ar Līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu (PTO līgums), gan Savienības tiesību aktiem (sk. 3. iedaļu). Pēc tam tā novērtēja arī, kāds pagarinājuma ilgums un liberalizācijas noteikumi būtu pamatoti (sk. attiecīgi 3.3. un 3.4. iedaļu). Visbeidzot Komisija novērtēja, vai šāds pagarinājums atbilstu Savienības interesēm (sk. 5. iedaļu). Savā novērtējumā Komisija pienācīgi ņēma vērā no ieinteresētajām personām saņemtos apsvērumus un pierādījumus, kā arī visu pārējo publiski pieejamo informāciju, kas saistīta ar iepriekš minētajiem jautājumiem. Komisija īpaši aplūkoja attiecīgos ieinteresēto personu apgalvojumus, kas atšķiras no Komisijas novērtējuma, kurš iekļauts īpašā iedaļā (sk. 7. iedaļu).

(8)

Saskaņā ar PTO Vienošanās par aizsardzības pasākumiem 7. panta 1. punktu un ES Regulas (ES) 2015/478 par kopējiem noteikumiem importam (7) 19. panta 2. punktu aizsardzības pasākuma piemērošanas periodu var pagarināt, “ja (..) aizsargpasākums vēl joprojām ir vajadzīgs (..) [un] ir pierādījumi tam, ka [nozare] pielāgojas”.

(9)

Pamatojoties uz saņemtajām atbildēm uz anketas jautājumiem (3.1.1. iedaļa), Komisija vispirms pārbaudīja un aprakstīja Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli. Pēc tam Komisija novērtēja, vai un cik lielā mērā attiecīgajā periodā pastāvēja vai turpinājās importa spiediens (3.1.2. iedaļa). Šajā novērtējumā tika iekļauta sīka analīze par importa dinamiku un TK izmantošanu aizsardzības pasākuma piemērošanas periodā, kā arī detalizēts vairāku citu būtisku faktoru novērtējums ar mērķi noteikt iespējamo importa praksi Savienībā gadījumā, ja aizsardzības pasākums zaudētu spēku (“hipotētiskā analīze”).

(10)

Lai novērtētu Savienības tērauda ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, Komisija publicēja anketas zināmajiem Savienības tērauda ražotājiem, lai vāktu informāciju par kaitējuma rādītājiem saistībā ar attiecīgo ražojumu periodā no 2018. līdz 2020. gadam (“attiecīgais periods”). Komisija arī lūdza, lai zināmās Savienības ražošanas nozares apvienības (EUROFER, ESTA un CET) izplatītu anketas saviem individuālajiem biedriem. Turklāt, izmantojot atvērto datņu sistēmu (TRON) (8), Komisija informēja zināmos Savienības ražotājus par lūgumu aizpildīt anketas, kas tika darītas pieejamas arī Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē (9).

(11)

Komisija saņēma vairāk nekā 150 atsevišķu atbilžu uz anketas jautājumiem. Komisija saņēma arī konsolidētus datus, ko iesniedza Komisijai zināmās nozares apvienības. Turklāt Komisija saņēma individuālas atbildes uz anketas jautājumiem no katra ražotāja, kurš bija sniedzis datus nozares apvienībām individuāli, un no ražotājiem, kas nepieder pie apvienībām. Pēc tam Komisija apstrādāja saņemtos datus. Vispirms tā konsolidēja no apvienību biedriem tieši saņemtos datus un vēlāk salīdzināja to precizitāti un konsolidācijas metodiku ar datu kopu, ko nozares asociācijas iesniedza īpašās attālinātas salīdzinošas pārbaudes sesijās 2021. gada 14. jūnijā. Pēc tam Komisija asociācijas biedru atbildes kopā ar individuālajām atbildēm, ko saņēma no ražotājiem, kuri nepieder pie apvienībām, apvienoja vienā konsolidētā datu kopā. Šī datu kopa ir pamats Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa novērtēšanai. Šīs datu kopas novērtējums (sk. tālāk 1. līdz 4. tabulu) liecināja par turpmāko.

(12)

Attiecīgajā periodā ražošanas apjoms gadu no gada pastāvīgi samazinājās: salīdzinot ar 2018. gada skaitliskajiem rādītājiem, 2019. gadā samazinājums bija –5 %, savukārt 2020. samazinājums bija krasāks, proti, –16 %. 2020. gada sadalījums pa ceturkšņiem (10) liecina, ka šo samazinājumu lielā mērā noteica rezultāti otrajā un trešajā ceturksnī, kad bija vissmagākā Covid-19 pandēmijas seku ietekme. Ražošanas jauda visā periodā saglabājās stabila, un tādējādi jaudas izmantojumam bija tendence samazināties atbilstoši ražošanas apjoma samazinājumam (sk. iepriekš 1. tabulu). Visbeidzot, krājumi, salīdzinot ar 2018. gadu, 2019. gadā samazinājās par 7 % un 2020. gadā — par 15 % .

(13)

Patēriņš Savienības tirgū, salīdzinot ar 2018. gadu, sāka samazināties 2019. gadā (–6 %), un šī tendence turpinājās 2020. gadā (–16 %). Savienības ražotāju pārdošanas apjoma dinamikai iekšzemes tirgū attiecīgajā periodā bija ļoti līdzīga tendence (–4 % 2019. gadā un –14 % 2020. gadā). Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare palielināja savu tirgus daļu par vairāk nekā 2 procentpunktiem.

(14)

Kaitējuma rādītāji, kas saistīti ar pārdošanas apjomu (sk. 2. tabulu), un vērtība attiecīgajā periodā pastāvīgi samazinājās. Vienības pārdošanas cenas, salīdzinot ar 2018. gadu, 2019. gadā stabili samazinājās par 5 % un 2020. gadā — par 12 %. Arī naudas plūsma un ienākums no ieguldītā kapitāla attiecīgajā periodā no gada uz gadu pasliktinājās, un pēdējais minētais rādītājs bija negatīvs gan 2019. gadā (–2,6 %), gan 2020. gadā (–19,4 %).

(15)

Cenu sarukums kopā ar 1. un 2. tabulā parādīto ražošanas un pārdošanas apjoma samazināšanos noteica to, ka Savienības ražošanas nozare jau 2019. gadā nonāca situācijā, kad tā strādāja ar zaudējumiem (–0,4 %), un situācija pasliktinājās vēl vairāk 2020. gadā, kad zaudējumi jau sasniedza 3,7 %.

(16)

Nodarbinātība, salīdzinot ar 2018. gadu, 2019. gadā saglabājās stabila, bet 2020. gadā samazinājās par 6 %.

(17)

Dati 3.1.1. iedaļā liecina, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis ievērojami pasliktinājās jau 2019. gadā, kad Savienības ražošanas nozare jau sāka strādāt ar zaudējumiem, un gandrīz visiem kaitējuma rādītājiem bija raksturīga krasa negatīva tendence. Būtu jānorāda, ka no 2018. līdz 2019. gadam rentabilitāte samazinājās par 6,1 procentpunktu, 2019. gada beigās sasniedzot –0,4 %. Tādējādi šī nopietnā pasliktināšanās notika labu laiku pirms negaidītā Covid-19 pandēmijas sākuma un no tās izrietošajām sekām tirgū. Savienības ražošanas nozares finansiālais stāvoklis, ko 2020. gadā bija vājinājis eksportētāju uz Savienību radītais importa spiediens, 2020. gadā pasliktinājās vēl vairāk, kad to saasināja Covid-19 pandēmijas ekonomiskās sekas. Covid-19 pandēmijas sekas papildināja Savienības ražošanas nozares finansiālā stāvokļa pastāvīgo apdraudējumu, ko izraisīja importa spiediens. Imports un zināmā mērā Covid-19 pandēmija lika Savienības ražošanas nozarei nonākt nopietnā finansiālajā stāvoklī, kurā zaudējumi sasniedza 4 %. Būtu jāuzsver, ka pandēmijas izraisītās krīzes papildu ietekme uz Savienības ražošanas nozares finansiālo stāvokli papildus importa izraisītajam pasliktinājumam, bija relatīvi mazāka. No 2019. līdz 2020. gadam rentabilitāte samazinājās par 3,3 procentpunktiem, sasniedzot lielākos zaudējumus gandrīz 4 % apmērā. Tāpēc Covid-19 pandēmijas krīze ir pastiprinājusi tādu jau esošu pastāvīgu nopietna kaitējuma avotu Savienības ražošanas nozarei, kuru nosaka galvenokārt imports.

(18)

Tāpēc Komisija secināja, ka aizsardzības pasākuma piemērošanas periodā, kad Savienības ražošanas nozares veiktie būtiskie pielāgojumi vēl nebija radījuši ietekmi, Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis importa spiediena dēļ turpināja pasliktināties.

(19)

Pamatojoties uz 1. līdz 4. tabulā atspoguļoto ekonomisko stāvokli un kaitējuma rādītāju dinamiku attiecībā uz attiecīgo ražojumu, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis no 2018. līdz 2020. gadam turpināja pasliktināties un ka pašlaik tā ir nestabilā situācijā.

(20)

Papildus šim konstatējumam un saskaņā ar sākotnējā izmeklēšanā izmantoto pieeju (13) Komisija apstiprināja arī savus konstatējumus, kuru pamatā ir trīs ražojumu saimes, proti, plakanie ražojumi, garie ražojumi un caurules (14).

5. Tabula.

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, krājumi

6. Tabula.

Patēriņš Savienībā, iekšzemes pārdošanas apjoms un tirgus daļa

7. Tabula.

Vienības pārdošanas cena, rentabilitāte, naudas plūsma un ienākums no ieguldītā kapitāla

8. Tabula.

Nodarbinātība

(21)

Šīs regulas 5. līdz 8. tabulā parādīta kaitējuma rādītāju dinamika katrā ražojumu saimē attiecīgajā periodā. Tie jo īpaši apstiprina, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam un finansiālajam stāvoklim katrā ražojumu saimē atsevišķi bijusi tendence pasliktināties, kas ir salīdzināma ar attiecīgajam ražojumam kopumā konstatētajām tendencēm. Piemēram, 2019. gadā pastāvīgi pasliktinājās tādi kaitējuma rādītāji kā ražošanas apjoms, pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū, vienības pārdošanas cena un rentabilitāte, un šī tendence turpinājās 2020. gadā, un tas liecina par negatīvu ekonomisko un finansiālo stāvokli. Vienīgais izņēmums, kas attiecīgajā periodā liecina par citādu tendenci attiecībā uz attiecīgo ražojumu, ir saistīts ar naudas plūsmas dinamiku cauruļu saimē.

(22)

Ņemot vērā iepriekš minēto, papildu analīze, kas veikta katrai ražojumu saimei, tādējādi apstiprina konstatējumus, kas izdarīti par attiecīgo ražojumu, proti, ka, pat veicot novērtējumu pa ražojumu saimēm, redzams, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis attiecīgajā periodā ir ievērojami pasliktinājies un ka pašlaik tā ir nestabilā situācijā.

(23)

Lai noteiktu, vai imports attiecīgajā periodā ir radījis spiedienu uz Savienības tērauda ražošanas nozari un kādā mērā, Komisija vispirms novērtēja attiecīgā ražojuma importa dinamiku (15) kopumā un patēriņa līmeņa dinamiku. Bez tam Komisija novērtēja aizsardzības pasākuma ietvaros izmantoto TK dinamiku (sk. 3.1.2. iedaļas b) punktu).

9. Tabula.

Importa dinamika (t)

(24)

Kopumā attiecīgā ražojuma importa apjoms, salīdzinot ar 2018. gada līmeni, 2019. gadā samazinājās par 13 % un 2020. gadā — par 27 % (16).

10. Tabula.

Importa daļas dinamika

11. Tabula.

Importa tirgus daļa pa ražojumu saimēm

(25)

Novērtējot 9. tabulā norādīto importa apjoma samazinājumu attiecībā pret patēriņa dinamiku Savienības tirgū, Komisija ievēroja, ka attiecīgajā periodā pakāpeniski samazinājusies arī importa tirgus daļa, tomēr importa tirgus daļa 2020. gadā saglabājās tādā pašā līmenī kā 2017. gadā, t. i., gadā tieši pirms aizsardzības pasākuma noteikšanas (17). Turklāt importa tirgus daļa aizsardzības pasākuma piemērošanas periodā caurmērā bija lielāka nekā gados pirms aizsardzības pasākuma noteikšanas (gan atsevišķos gados, gan vidēji). Tas liecina, ka, neraugoties uz aizsardzības pasākumu, importa klātbūtne Savienības tērauda tirgū nav mazinājusies. Drīzāk tā ir palielinājusies relatīvā izteiksmē salīdzinājumā ar periodu pirms aizsardzības pasākuma noteikšanas (18).

(26)

Komisija arī rūpīgāk izvērtēja importa spiedienu, novērtējot TK izmantošanas dinamiku periodā, kad tika piemērots aizsardzības pasākums (19).

(27)

Šī analīze liecina, ka galvenās tērauda eksportētājvalstis izlietojušas lielu daudzumu konkrētām valstīm piešķirto kvotu un diezgan bieži diezgan īsā laikā pēc aizsardzības pasākumu piemērošanas attiecīgo periodu sākuma. Dažos ārkārtējos gadījumos lieli gada kvotu apjomi tika izlietoti perioda pirmajā dienā vai dažu nedēļu laikā. Šī tendence turpinājās 2020. gada 1. jūlijā ieviesto konkrētai valstij noteikto kvotu ceturkšņa pārvaldības ietvaros. Analīze arī parādīja, ka dažas no šīm valstīm arī ļoti strauji izlietojušas dažas atlikušās kvotas vairākās kategorijās pēc tam, kad tās jau bija izlietojušas savas kvotas, tādējādi izstumjot citus vēsturiskos piegādātājus. Tas ir konsekvents modelis, ko var novērot visās ražojumu kategorijās un visām izcelsmēm, kā arī lieliem apjomiem.

(28)

Galvenās eksportētājvalstis ne tikai demonstrē spēju piegādāt lielus apjomus īsā laikā, radot būtiskus traucējumus tirgū, bet izrādās arī gatavas vēl vairāk palielināt savu klātbūtni Savienības tirgū, ja vien pasākuma struktūra dod tām iespēju to darīt (piemēram, izmantojot ārkārtas piekļuvi atlikušajai kvotai). Tāpēc, kā konstatēts aizsardzības pasākuma otrajā darbības pārskatā (20), skaidri redzams, ka galveno eksportētājvalstu eksportētāji rīkojas oportūnistiski, lai visiem iespējamiem līdzekļiem maksimāli palielinātu savu klātbūtni tirgū laikā, kad tiek piemērots aizsardzības pasākums.

(29)

Pirms 2018. gada martā saskaņā ar 1962. gada Tirdzniecības paplašināšanas likuma (Trade Expansion Act ) 232. iedaļu tika pieņemti ASV tarifa pasākumi (“232. iedaļas pasākumi”) attiecībā uz konkrētiem tērauda ražojumiem, ASV bija lielākais tērauda importa tirgus. Pēc 25 % priekšmaksājuma noteikšanas importam ASV šo pozīciju zaudēja Savienībai, kas pašlaik ir pasaulē lielākā tērauda importētājekonomika, kurai seko ASV (21). Lai aizsargātu Savienības tirgu no tādējādi izraisītās tirdzniecības novirzīšanas, Savienība 2018. gada jūlijā provizoriski un 2019. gada februārī galīgajā formā noteica savu aizsardzības pasākumu attiecīgā ražojuma TK veidā, kas atšķirībā no ASV pasākuma saglabā vēsturiskās tirdzniecības plūsmas un attur papildu importu, kas aptver novirzīto tirdzniecību.

(30)

Imports Savienībā, salīdzinot ar 2018. gadā sasniegto augstāko līmeni, 2019. gadā samazinājās par 13 % un 2020. gadā — par 27 % (sk. 5. tabulu). Vienlaikus tajā pašā periodā pēc 232. iedaļas pasākumu noteikšanas importam ASV tirgū bija tendence samazināties vēl straujāk, kas parādīta 11. tabulā.

11. Tabula.

Imports Amerikas Savienotajās Valstīs (t)  (22)

(31)

Tāpēc šie dati liecina par ciešu un būtisku korelāciju starp lielo importa apjoma samazinājumu Amerikas Savienotajās Valstīs pēc ASV 232. iedaļas pasākumu noteikšanas un vienlaicīgo importa palielināšanos Savienībā, ko daļēji mazināja aizsardzības pasākums. Šī korelācija ir apstiprināta visiem aizsardzības pasākuma piemērošanas periodiem līdz Covid-19 pandēmijas ietekmei.

(32)

Kad Komisija bija konstatējusi šīs importa tendences divos lielākajos tērauda importa tirgos (Savienībā un ASV), tā pievērsās galveno tērauda piegādātājvalstu eksporta rādītāju novērtēšanai citos trešo valstu tirgos (23).

12. Tabula.

Attiecīgā ražojuma eksporta dinamika, eksportam no galvenajām tērauda piegādātājvalstīm uz ES pārvirzoties uz trešo valstu tirgiem (izņemot ES un ASV)

(33)

Pamatojoties uz Global Trade Atlas (24) datiem, Komisija veica attiecīgā ražojuma eksporta tendenču statistisku analīzi attiecībā uz galvenajām tērauda eksportētājvalstīm. 8. tabulā redzams, ka attiecīgajā periodā Savienības galvenās attiecīgā ražojuma eksportētājvalstis kopumā ievērojami samazināja eksporta apjomus uz citiem trešo valstu tirgiem. Individuāls šo valstu eksporta rādītāju novērtējums apstiprināja, ka lielākoties eksporta apjomi samazinājās no katras šīs valsts (izņemot Savienību un ASV). Tāpēc tas nozīmē, ka laikā, kad abas galvenās tērauda importētājekonomikas pasaulē (Savienība un ASV) piedzīvoja ievērojamu importa samazinājumu laikā, kad tika piemēroti to attiecīgie pasākumi, galvenās eksportētājvalstis uz Savienību samazināja arī eksporta apjomus uz citiem trešo valstu tirgiem.

(34)

Komisija savu novērtējumu papildināja arī ar ESAO veikto analīzi. ESAO dati apstiprināja Komisijas novērtējumu, ka galveno tērauda eksportētājvalstu eksporta rādītāji attiecīgajā periodā kopumā ir pastāvīgi samazinājušies (25).

(35)

Pēc tam Komisija novērtēja iekšzemes patēriņa dinamiku galvenajās tērauda eksportētājvalstīs (26) attiecīgajā periodā.

13. Tabula.

Patēriņa dinamika galvenajos tērauda ražošanas tirgos (ieskaitot galvenās eksportētājvalstīs uz ES)  (27)

(36)

13. tabulā redzams, ka kopumā attiecīgajā periodā palielinājies patēriņš (28) nozīmīgāko tērauda ražošanas valstu (kas ietver Savienības galvenās tērauda piegādātājvalstis) iekšzemes tirgū. Tomēr šo vispārējo tendenci nosaka ārkārtējais patēriņa pieaugums Ķīnā, kas ir lielākais tērauda ražošanas tirgus pasaulē. Izņemot to, visās pārējās valstīs iekšzemes patēriņš ir nepārtraukti samazinājies.

(37)

Tāpēc vienlaicīgais eksporta un iekšzemes patēriņa samazinājums attiecīgajā periodā lielākajā daļā galveno tērauda ražotājvalstu nepārprotami liecina par pieaugošajām grūtībām atrast noieta tirgus tradicionālajām eksporta darbībām. Šīs grūtības ievērojami palielina konkurences spriedzi un mudina eksportētājus enerģiski rīkoties trešo valstu tirgos.

(38)

Komisija novērtēja arī jaunākās ar globālo jaudas pārpalikumu tērauda nozarē saistītās norises, ko tā jau bija apsvērusi savā pagaidu un galīgajā aizsardzības pasākumu regulā.

(39)

Šajā regulā minēto dažādo autoritatīvo avotu analīze liecina, ka jaudas pārpalikuma situācija globālajā tērauda tirgū attiecīgajā periodā ir pasliktinājusies. ESAO norāda, ka “jaunākā pieejamā informācija (2020. gada decembrī) liecina, ka 2020. gadā globālā tērauda ražošanas jauda otro gadu pēc kārtas palielinājās (10. attēls). Neto jaudas izmaiņas 2020. gadā, ņemot vērā jaunus jaudas papildinājumus un slēgšanu, palielinājušas pašreizējo globālo tērauda ražošanas jaudu līdz 2 453,2 milj. t, kas atbilst 1,6 % pieaugumam salīdzinājumā ar līmeni 2019. gada beigās” (29).

(40)

Turklāt ESAO piebilst: “Globālā tērauda ražošanas jauda 2020. gadā palielinājusies līdz 2 453,2 milj. t, savukārt neapstrādāta tērauda ražošana samazinājusies līdz 1 827,8 milj. t un abu rādītāju starpība palielinājusies no 568,7 milj. t 2019. gadā līdz 625,4 milj. t. Globālais tērauda ražošanas apjoms, izteikts kā daļa no jaudas, kas ir aptuvens globālā izmantojuma rādītājs, samazinājās no 76,5 % 2019. gadā līdz 74,5 % 2020. gadā” (30).

(41)

Secinājumos, kas, pamatojoties uz datiem līdz 2019. gadam, pieņemti 2020. gada Pasaules foruma par tēraudrūpniecības jaudas pārpalikumu (GFSEC) ministru ziņojumā, jau ir norādīts, ka norises nozarē varētu risināties šajā virzienā. Ziņojumā norādīts, ka “2019. gada beigās Ķīnas tērauda ražošanas jaudai raksturīgās tendences apvēršana radīja divējāda bažas: tika uzsākti vairāki ļoti lieli pilnīgi jauni projekti, konkrēti, dienvidu un austrumu piekrastes apgabalos, kurus atbalsta valdības virzītā jaudas mijas (capacity swaps) shēma, un Ķīna sniedza atbalstu jaudas palielināšanai trešās valstīs vai līdzdalībai tajā. Straujš jaudas pieaugums notika arī Dienvidaustrumāzijā un Tuvajos Austrumos”  (31).

(42)

Ziņojumā ir piebilde, ka “pieprasījuma prognoze uzreiz liek domāt, ka globālā jaudas un pieprasījuma plaisa, kas norāda uz pārprodukcijas riskiem tērauda tirgū, 2020. gadā ievērojami pieaugs līdz vismaz 606 milj. t” (32). Tajā ir norādīts arī, ka “šī jaudas pārpalikuma apvēršana var radīt tirdzniecības traucējumus, izraisīt krasu tērauda cenu pazemināšanos un kaitēt tērauda ražošanas nozares ekonomiskajai ilgtspējai” (33).

(43)

Tāpēc Komisija uzskatīja par acīmredzamu to, ka globālā jaudas pārpalikuma problēma tērauda nozarē attiecīgajā periodā ir saasinājusies, radot vēl lielāku plaisu starp ražošanu, patēriņu un uzstādīto jaudu. Turklāt Komisija šo informāciju apstiprināja, kad novērtēja CRU datubāzē iegūtos datus par galvenajām tērauda ražotājvalstīm visā pasaulē, kas ietver galvenās tērauda eksportētājvalstis Savienības tirgū (34).

(44)

Regulās, ar ko nosaka pagaidu un galīgo aizsardzības pasākumu, Komisija konstatēja, ka gadījumā, ja Savienība neveiktu korektīvus pasākumus, konkrētiem tērauda ražojumiem noteikto ASV 232. iedaļas pasākumu dēļ sākotnēji ASV tirgum paredzētā eksporta tirdzniecība ievērojamā apmērā varētu tikt novirzīta uz Savienības tirgu. Galīgajā regulā Komisija secināja, ka ir pierādījumi, kas liecina, ka pirmās tirdzniecības novirzīšanas pazīmes bija vērojamas jau 2018. gadā (35).

(45)

Komisija jau 11. tabulā ir parādījusi, ka kopš ASV 232. iedaļas pasākumu pieņemšanas tērauda importa līmenis ASV tirgū ir ievērojami pazeminājies. Faktiski šķiet, ka attiecīgajā periodā imports, kas iepriekš tika vērsts uz ASV, pasaulē nav atradis citus noietus noieta tirgus, jo situācijā, kad ir samazinājies iekšzemes patēriņš Savienības galvenajās tērauda eksportētājvalstīs, kopējais eksports uz citām valstīm, ieskaitot Savienības tirgu, ir samazinājies.

(46)

ASV 232. iedaļas pasākumi joprojām tiek turpināti, un ASV iestādes nav norādījušas, ka plāno tos atcelt. Tādējādi, ja Savienības aizsardzības pasākums zaudētu spēku, pilnībā saglabātos tirdzniecības novirzīšanas risks gan attiecībā uz precēm, kas pašlaik tiek nosūtītas uz ASV, gan attiecībā uz precēm, kuras agrāk tika importētas ASV tirgū, bet ASV 232. iedaļas pasākumu rezultātā vairs netiek importētas.

(47)

Attiecīgajā periodā papildus ASV 232. iedaļas pasākumiem, kas joprojām ir spēkā, Komisija novēroja, ka dažādās jurisdikcijās pastāvīgi tiek piemēroti jauni pasākumi, kas lielā mērā skar Savienības galvenās tērauda eksportētājvalstis plašā tērauda ražojumu klāstā, ieskaitot vairākus ražojumus, uz kuriem attiecas aizsardzības pasākums (36). Tas ietver nesen paziņoto Apvienotās Karalistes paziņojumu par konkrētiem tērauda ražojumiem noteiktā aizsardzības pasākuma pagarināšanu (37).

(48)

Šī novērotā tendence pastāvīgi paplašināt to tērauda kategoriju tvērumu, kurām piemēro antidempinga un kompensācijas maksājumus, situācijā, kad nav pazīmju, ka tuvākajā nākotnē gaidāma pretēja tendence, pastiprina iepriekš minētās grūtības eksportētājvalstīm atrast noieta tirgus savam eksportam, tādējādi palielinās konkurences spriedze un eksportētāju rīcība kļūst enerģiskāka.

(49)

Pašlaik Savienība apjoma ziņā ir lielākais tērauda importētājs tirgus pasaulē (38). Ciktāl ir runa par cenu līmeni, cenas importam Savienībā no tās galvenajām piegādātājvalstīm pastāvīgi ir augstākas nekā eksporta cenas no šīm valstīm uz citiem trešo valstu tirgiem attiecībā uz lielāko daļu no to veiktā tērauda eksporta (53 % līdz 73 % no visiem attiecīgajiem kodiem eksporta vērtība uz Savienību ir augstāka nekā uz citiem trešo valstu tirgiem) (39).

(50)

Tas nozīmē, ka eksportētāji ir ieinteresēti par katru cenu iespiesties Savienības tirgū un dažkārt saskarties ar negodīgu cenu noteikšanas praksi. Faktiski pēdējos gados Komisija tērauda importam, ieskaitot ražojumu kategorijas, uz kurām attiecas aizsardzības pasākums, ir noteikusi virkni antidempinga un kompensācijas pasākumu.

(51)

Importam Eiropas Savienībā raksturīgās statistikas tendences (sk. 9. tabulu) apstiprina, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs eksportētājiem. Situācijā, kad samazinājās patēriņš, un neskatoties uz ieviesto aizsardzības pasākumu, attiecīgajā periodā imports Savienībā vidēji ir pat ieguvis lielāku tirgus daļu nekā periodā pirms aizsardzības pasākuma noteikšanas.

(52)

Ņemot vērā šos elementus, Komisija secināja, ka Savienības tērauda tirgus joprojām ir pievilcīgs eksportētājvalstīm.

(53)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem pierādījumiem un apsvērumiem, Komisija konstatēja, ka Savienības tērauda ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis pēc aizsardzības pasākuma pirmajiem trim gadiem joprojām ir nestabils.

(54)

Komisija arī konstatēja, ka ar agresīvu un oportūnistisku komerciālās uzvedības modeli, proti, izmantojot katru iespēju palielināt klātbūtni tirgū, imports no galvenajām tērauda eksportētājvalstīm ir radījis un joprojām turpina radīt ļoti lielu importa spiedienu uz Savienības tērauda tirgu.

(55)

Turklāt, ņemot vērā pasaules eksporta un iekšzemes patēriņa lejupējās tendences, kas dominēja galvenajās tērauda eksportētājvalstīs attiecīgajā periodā un bija sākušās jau pirms Covid-19 pandēmijas, un vispārējo nozīmīga jaudas pārpalikuma kontekstu, Komisija tad konstatēja, ka eksportētājiem, lai turpinātu darbību, ir nepieciešams palielināt savu pārdošanas apjomu ikvienā iespējamā tirgū.

(56)

Izmeklēšana apstiprināja arī, ka citos nozīmīgos tērauda tirgos, arī otrajā lielākajā importētājvalstī ASV, joprojām pastāv tirdzniecības ierobežojumi, kas ietekmē eksportētājvalstu spēju pārdot tos, ņemot vērā tērauda patēriņa pastāvīgo samazināšanos.

(57)

Izmeklēšanā tika arī apstiprināts, ka Savienības tirgus ir relatīvi pievilcīgāks importam apjoma un cenu līmeņa ziņā un tādējādi kļūst par tirgu, uz kuru varētu virzīt lielus tērauda apjomus.

(58)

Hipotētiskā analīze, kas, ņemot vērā 3.1.2. iedaļā aprakstīto faktoru kopumu, tika veikta, lai noteiktu, kas notiktu, ja aizsardzības pasākums tiktu atcelts, patlaban skaidri parāda lielu iespējamību, ka uz Savienības tirgū varētu tik virzīti ļoti ievērojami tērauda apjomi, kas nav pārdoti citās pasaules daļās.

(59)

Šis papildu imports kopā ar pašreizējo kopējo importu izraisītu ļoti nopietnu turpmāku Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos un varētu nopietni apdraudēt tās dzīvotspēju. Tāpēc tiek konstatēts, ka, aizsardzības pasākumam zaudējot spēku, Savienības ražošanas nozarei tiktu nodarīts nopietns kaitējums, ko radītu importa apjomu palielināšanās. Šo secinājumu neietekmē pašreizējā Covid-19 pandēmijas ietekme uz Savienības ražošanas nozari. Kad Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis 2020. gadā Covid-19 pandēmijas dēļ vēl vairāk pasliktinājās, Komisija konstatēja, ka iespējamā importa apjomu palielināšanās gadījumā, ja aizsardzības pasākums zaudētu spēku, radītu nopietnu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(60)

Komisija secināja, ka šāda apjoma palielināšanās varētu būtiski apdraudēt jebkādu nākamajā iedaļā aprakstīto jēgpilno ekonomikas atveseļošanu un Savienības tērauda ražošanas nozares centienus pielāgoties importa apjomu palielinājumam. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka aizsardzības pasākums joprojām ir nepieciešams, lai novērstu nopietnu kaitējumu.

(61)

Šāda nepieciešamība pastāv arī tāpēc, ka saskaņā ar PTO noteikumiem Savienībai nav iespējas palielināt ievedmuitas nodokļus attiecīgajam ražojumam, neveicot aizsargpasākumu. Patiešām, attiecībā uz tarifa pozīcijām, kas aptver attiecīgo ražojumu Savienībai Pasaules Tirdzniecības organizācijā ir pienākums savus importa tarifus noteikt nulles līmenī. Šā iemesla dēļ tāpat kā 2018. gadā importa apjomu palielināšanās acīmredzami izrietēja no šiem pienākumiem (proti, nulles nodokļa tarifa koncesijas), kas Savienībai radās saskaņā ar GATT, tādējādi šie pienākumi arī tagad ļautu atkal palielināt importa apjomus, radot nopietnu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei gadījumā, ja aizsardzības pasākums zaudētu spēku.

(62)

Kad Komisija 2018. gada jūlijā ieviesa pagaidu aizsardzības pasākumu tērauda nozarē, Savienības tērauda ražošanas nozare jau bija sākusi pielāgošanās procesu nopietnajai krīzei, ko tērauda nozarē piedzīvoja kopš 2010. gada vidus, kad pieprasījums pēc tērauda pasaulē samazinājās, bet jauda tomēr turpināja palielināties. Šī nelīdzsvarotība, ko saasināja valsts iejaukšanās, atbalstot jaudas palielināšanu un novēršot neekonomisku ražotņu slēgšanu dažās trešās valstīs, kropļoja tirgus dinamiku un lika ražotājiem arvien vairāk pievērsties eksporta tirgiem, tādējādi tika ierosinātas tirdzniecības aizsardzības lietas, kurās daudzās bija iesaistīta Ķīna, kur ir lielākais jaudas pārpalikums.

(63)

Savienība strauji reaģēja uz šo problēmu. Komisija 2013. gadā ar “Rīcības plānu konkurētspējīgai un ilgtspējīgai tērauda rūpniecībai Eiropā” (40) nāca klajā ar vērienīgu mērķorientētas rīcības plānu gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī, lai uzlabotu ES tērauda rūpniecības konkurētspēju, lai tā kļūtu ilgtspējīga un spētu konkurēt pasaules mērogā, kā arī lai izstrādātu citām galvenajām Eiropas rūpniecības nozarēm nepieciešamos nākamās paaudzes tērauda ražojumus.

(64)

Konsultāciju firma McKinsey 2018. gada janvārī publicētajā ziņojumā “The current capacity shake-up in steel and how the industry is adapting” (41), ņemot vērā, ka dažās pasaules daļās, sevišķi Eiropā, konsolidācijas un pielāgošanās centieni ir “lielā mērā neitralizēti ar darbības izvēršanu citur”, atzina desmitgadi no 2016. līdz 2025. gadam par nestabilu un tādu, kurā nobriedusi vajadzība pēc tālākas pārstrukturēšanas. Ziņojumā arī paskaidrots, kā uzņēmumi, “jo īpaši Eiropā, Dienvidkorejā un Japānā, pielāgojas globālajam jaudas pārpalikumam, virzot jaunus ražojumus un paplašinot darījumdarbības modeli, tādējādi spēdami virzīties augšup pa vērtību ķēdi”. Turklāt ziņojumā skaidrots: “Turklāt inovācija tērauda nozarē ietver arī galvenos ražošanas procesus un tās mērķis ir rast risinājumus, kā mazināt ražošanas izmaksas, uzlabot ražojumu funkcionalitāti vai mazināt vidisko slogu.” Visbeidzot, ziņojumā tika gaidīts, ka “vairāk vadošo dalībnieku eksperimentēs, ražošanas procesā pievēršoties radikālai inovācijai un tādējādi laužot iesīkstējušo pārliecību, ka tērauda ražošanas tehnoloģija ir sasniegusi pilnību un tāpēc tajā ir maz iespēju vēl vairāk palielināt ražīgumu”.

(65)

Šajā kontekstā Komisija 2016. gada martā sagatavoja pārskatu par darbībām, kas īstenotas saskaņā ar 2013. gada Tērauda rūpniecības rīcības plānu, un ar Komisijas paziņojumu “Tērauda rūpniecība: kā saglabāt ilgtspējīgu nodarbinātību un izaugsmi Eiropā” (42) nostiprināja rīcību, kas tiek veikta, lai veicinātu ieguldījumus un izveidotu labvēlīgāku darījumdarbības vidi, kam vajadzētu palīdzēt Savienības tērauda rūpniecībai pielāgoto centienu īstenošanā. Konkrēti, Komisija pilnībā un paātrināti pārorientēja visas savas stratēģiskās iniciatīvas, kas attiecas uz Savienību, lai pastiprinātu ES tērauda rūpniecības centienus veikt modernizāciju un īstenot inovāciju, kas garantē ilgtermiņa konkurētspēju un ilgtspēju.

(66)

Kā paskaidrots 3.1. iedaļas e) punktā, ASV tērauda nozarē pieņemtie 232. iedaļas pasākumi, kuri stājās spēkā 2018. gada jūnijā, padziļināja hronisko nelīdzsvarotību starp tērauda ražošanas jaudu un pieprasījumu. Tolaik lielākā tērauda importa tirgus slēgšana ir saasinājusi tērauda eksportētājvalstu agresīvo rīcību, ko tās piekopj, izmisīgi meklējot noieta tirgus savam produkcijas pārpalikumam.

(67)

Šādos apstākļos samērīgā Komisijas reakcija, proti, aizsardzības pasākuma provizoriskā ieviešana 2018. gada jūlijā un galīgā ieviešana 2019. gada februārī TK veidā ar mērķi atturēt tirdzniecības novirzīšanu, novērsa vēl izteiktāku tērauda importa pēkšņo un straujo pieplūdumu, kas ES tērauda tirgu jau bija skāris. Ja šādas rīcības nebūtu, Savienības tērauda ražošanas nozares centieni pielāgoties pieaugošajam globālajam jaudas pārpalikumam un pakāpeniski integrētajiem tērauda tirgiem tiktu izjaukti.

(68)

Pastāvot Savienības aizsardzības pasākumam, Savienības tērauda ražošanas nozares pielāgošanās centieni turpinājās. Iesniegtajos dokumentos un atbildēs uz anketas jautājumiem Savienības tērauda ražošanas nozare ir dokumentējusi, ka pirmo trīs aizsardzības pasākuma piemērošanas gadu laikā tā ir pielāgojusies. Iesniegtā konfidenciālā informācija, ko papildina paziņojumi presei, uzņēmumu ziņojumi un cita publiski pieejama informācija, liecina, ka Savienības tērauda ražošanas nozare ir ieviesusi pielāgošanās darbības, kuru mērķis ir mazināt izmaksas, uzlabot veiktspēju, inovēt un īstenot savu vidisko pārveidi atbilstoši ES saistībām cīņā pret klimata pārmaiņām. Dokumentētie pielāgojumi attiecas uz ražojumu kategorijām, uz kurām attiecas ES tērauda nozares aizsargpasākums. Šie pielāgojumi sagatavo ES tērauda rūpniecību, lai ilgtermiņā tā būtu finansiāli un vidiski ilgtspējīga.

(69)

No vienas puses, Savienības tērauda ražošanas nozare ir ziņojusi par veiktspējas uzlabošanas pasākumiem, kuru mērķis ir ietaupīt izmaksas un optimizēt vērtību ķēdi, piemēram, par darbvietu samazināšanu, mazāk efektīvu vai nepietiekami izmantotu ražotņu slēgšanu apvienojumā ar ieguldījumiem jaunās iekārtās un ražošanas procesos (43). No otras puses, Savienības tērauda ražošanas nozare ir arī dokumentējusi tālredzīgākus pielāgojumus ar mērķi ilgtermiņā stiprināt konkurētspēju, piemēram, ieguldījumus jaunās ilgtspējīgās tehnoloģijās (ieskaitot vidiskās tehnoloģijas), ražošanas procesos un ražojumu inovācijā. Citu starpā daži tādi tērauda ražotāji kā Aperam (44), Thyssenkrupp (45) vai ArcelorMittal (46) savos procesos ir ieviesuši jaunākās tehnoloģiskās inovācijas un palielinājuši automatizāciju un digitalizāciju. Citi, piemēram, Voestalpine (47) vai Salzgitter (48), ir centušies dažādot savus ražojumus, ieguldot galapatēriņa nozarēs, kas pieprasa augstu kvalitāti un maksā augstu cenu, piemēram, autobūves, enerģētikas nozarē, un cieši sadarbojoties ar klientiem jaunu tērauda kategoriju un risinājumu izstrādē. Visi šie pielāgojumi palīdz ES tērauda ražošanas nozarei pielāgoties tirgum, kurā ir lielāka konkurence un lielāks importa spiediens.

(70)

Tiek norādīts, ka šie pielāgošanās centieni nebeidzās, sākoties Covid-19 pandēmijas izraisītajai ekonomikas krīzei, lai gan krīzes izraisītie satricinājumi un negatīvā ietekme uz ekonomiku ES ražošanas nozarē ir palielinājuši sarežģītību un slogu, kas jāpārvar, lai turpinātu pielāgošanās procesu.

(71)

Principus, kas pašlaik ir ES tērauda ražošanas nozares pielāgošanās centienu pamatā, Komisija noteica 2020. gada martā publicētajā paziņojumā “Jauna Eiropas industriālā stratēģija” (49), kurā tā lika pamatus tādai industriālajai politikai, kas atbalstītu divējo pārkārtošanos uz zaļo un digitālo ekonomiku, padarītu ES rūpniecību konkurētspējīgāku pasaules mērogā un palielinātu Eiropas atvērto stratēģisko autonomiju.

(72)

Tā kā minētā stratēģija tika pieņemta, kad tikko bija sākusies Covid-19 pandēmija, Komisija to nesen, proti, 2021. gada maijā, atjaunināja ar paziņojumu “Veidojot spēcīgāku vienoto tirgu Eiropas atveseļošanai” (50), kurā sniegts pārskats par ārkārtas un atveseļošanas pasākumiem, ko ES tikmēr bija īstenojusi plašākā ES industriālās politikas kontekstā. Minētajā ES industriālās politikas atjauninājumā Komisija uzsver “nepieciešamību paātrināt pārkārtošanos uz tīrāku, digitālāku un noturīgāku ekonomikas un industrijas modeli, lai saglabātu un pastiprinātu Eiropas virzību uz ilgtspējīgu konkurētspēju”.

(73)

Viens no trim Komisijas dienestu darba dokumentiem, kas ir atjauninātās 2020. gada industriālās stratēģijas pavaddokumenti, — “Towards competitive and clean European steel” (51) — attiecas uz tērauda rūpniecību, jo tā ir ļoti svarīga. Minētajā dienestu darba dokumentā ir aprakstītas ES tērauda ražošanas nozares problēmas un iespējas, kā arī ES politikas instrumentu kopums, kas pieejams, lai atbalstītu turpmākos ES tērauda ražošanas nozares centienus būt divējādās pārkārtošanās avangardā.

(74)

Tādējādi Komisija secināja, ka ES tērauda ražošanas nozare aizsardzības pasākuma piemērošanas laikā pielāgojas situācijai, kad importa apjomi pieaugs, un šādu pielāgošanos turpinās.

(75)

Komisija konstatēja, ka ES aizsardzības pasākums tērauda nozarē joprojām ir nepieciešams, lai novērstu nopietnu kaitējumu, un ka ir pierādījumi par to, ka ES ražošanas nozare turpina īstenot pasākumus, lai pielāgotos tirgus situācijai, ko raksturo lielāks importa spiediens. Tomēr saskaņā ar 19. pantu Regulā (ES) 2015/478, ar ko transponē PTO Vienošanās par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem 7. panta 2. punktu, aizsardzības pasākums “nedrīkst būt ilgāk[s], nekā vajadzīgs, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu un ražotāji Savienībā varētu pielāgoties”.

(76)

Sākotnēji bija paredzēts, ka Savienības aizsardzības pasākums ilgs trīs gadus līdz 2021. gada 30. jūnijam. Tomēr Komisija norādīja, ka aizsardzības pasākuma piemērošanas otrajā gadā Covid-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas krīze ir paildzinājusi Savienības tērauda ražošanas nozares pielāgošanās procesu, kurā daļa pieejamo resursu tiek veltīta tam, lai tērauda uzņēmumi turpinātu darboties Covid-19 pandēmijas viskritiskākajos posmos.

(77)

Komisija arī konstatēja, ka pagarinājums tikai uz vienu gadu būtu nesamērīgi īss. Šajā ziņā Komisija novēroja, ka Savienības tērauda ražošanas nozare pašlaik, kā liecina tās rūpniecības un finanšu rādītāji 2020. gadam, ir nestabilā situācijā un, ja aizsardzības pasākums šajā posmā zaudētu spēku, joprojām būtu neaizsargāta pret importa satricinājumiem, un tas varētu apdraudēt līdz šim veiktos pielāgošanās centienus. Turklāt Komisija arī konstatēja, ka joprojām ir vājš vispārējais, ekonomiskais un tirdzniecības stāvoklis un nozare vēl nav pilnībā atveseļojusies no pandēmijas izraisītās recesijas.

(78)

Attiecībā uz pēdējo minēto Komisija norāda, ka, lai gan pārsvarā tiek prognozēts, ka, lielākajai daļai rietumvalstu veiksmīgi īstenojot vakcināciju, 2021. gadā IKP pieaugums pakāpeniski kļūs straujāks, šajā laikā paļāvība joprojām ir nestabila, jo vakcinācijas procesā ir neskaidrības un ir grūti kontrolēt pandēmiju tādās svarīgās tirdzniecības valstīs kā Brazīlija un Indija. Oxford Economics jaunākajā, 2021. gada maija/jūnija, prognozē paredz lielāku IKP pieaugumu un sagaida, ka šogad IKP pieaugs par 6,3 % un 2022. gadā — par 4,6 %, tas ir attiecīgi par 0,4 un 0,2 procentpunktiem vairāk nekā paredzēts iepriekšējā prognozē, tas skaidrojams ar to, ka ekonomikas atgūst pamatu, kas tika zaudēts pandēmijas smagākajos posmos. Oxford Economics prognozē, ka Eurozonā 2021. gadā IKP pieaugs par 4,2 % un 2022. gadā — par 4,7 %, tādējādi pirmskrīzes līmenis tur tiks sasniegts tikai līdz 2022. gada sākumam. Savukārt Komisija savā 2021. gada pavasara ekonomikas prognozē arī paredz labākus rezultātus ES ekonomikai un sagaida, ka 2021. gadā tā pieaugs par 4,2 % un 2022. gadā — par 4,4 %. Atveseļošanās ziņā izaugsmes rādītāji dalībvalstīs būtiski atšķiras, un Komisija sagaida, ka visām dalībvalstīm pirmskrīzes līmenī būtu jāatgriežas tikai līdz 2022. gada beigām.

(79)

Šajos apstākļos, lai novērstu to, ka Savienības ražošanas nozarei tiek nodarīts nepamatots, nopietns kaitējums gadījumā, ja aizsardzības pasākums šajā posmā zaudē spēku, Komisija uzskata, ka pasākums jāpagarina vēl uz trim gadiem, t. i., līdz 2024. gada 30. jūnijam.

(80)

Tomēr, lai garantētu, ka pagarinājums joprojām ir ierobežots līdz stingri nepieciešamajam minimumam, uz pagarinājumu attieksies 4. iedaļā paredzētais pārskatīšanas režīms, kas citu starpā paredz veikt pārskatīšanu, lai noteiktu, vai aizsardzības pasākumu nevajadzētu izbeigt priekšlaikus, t. i., līdz 2023. gada 30. jūnijam, pēc divu gadu pagarinājuma.

(81)

Pašreizējā aizsardzības pasākuma liberalizācijas līmenis tika noteikts 3 % gadā. Pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, Komisija izvērtēja, vai šis liberalizācijas līmenis joprojām ir atbilstošs un samērīgs ar norisēm tirgū un tirgus prognozēm. Papildus vispārējām ekonomikas prognozēm un nozarei specifiskiem atveseļošanās rādītājiem, kas aprakstīti iepriekšējā iedaļā pagarinājuma ilguma novērtēšanai, Komisija ir ņēmusi vērā arī tirdzniecības atveseļošanās rādītājus.

(82)

Šajā sakarā IHS Markit savā aprīļa GTA prognozē par tirdzniecības plūsmām ir paredzējusi būtisku globālās tirdzniecības reālās vērtības gada pieaugumu: attiecīgi 6,5 % un 4,3 % pieaugumu 2021. un 2022. gadā, kas ļaus jau līdz 2021. gada beigām sasniegt līmeni, kāds bija pirms Covid-19 pandēmijas. Tomēr globālā tirdzniecība joprojām būs nospiestā stāvoklī, ņemot vērā tās ilgtermiņa tendenci, kas bija vērojama 2011.–2019. gadā pirms Covid-19 un kas netiks sasniegta agrāk kā 2025./2026. gadā. Turklāt IHS Markit prognozē, ka ilgākā periodā globālā tirdzniecība pieaugs ar zemāku vidējo salikto gada pieauguma rādītāju, kas 2021.–2030. gadā būs tikai 2,9 %.

(83)

Šajos apstākļos, kā paredzēts pašreizējās prognozēs, nav gaidāms, ka pirmspandēmijas ekonomiskie un tirdzniecības apstākļi Savienībā tiks stabili atjaunoti līdz 2022. gada vidum, un, ņemot vērā izaugsmes tempu, kas prognozēts atbilstoši tirdzniecības plūsmu pašreizējai tendencei, Komisija nesaskata iemeslus, lai šajā posmā pirmajam pagarinājuma gadam mainītu liberalizācijas līmeni 3 % apmērā.

(84)

Turklāt, saglabājot 3 % vismaz līdz 2022. gada 30. jūnijam, imports nepārsniegs 32,5 milj. t, kas joprojām ir nedaudz mazāks apjoms par vēsturisko 2018. gada rekordu. Vēsturiskos datus varētu panākt gadu vēlāk, kad līdz tam laikam būs atjaunoti ekonomikas un tirdzniecības apstākļi.

(85)

Lai garantētu, ka aizsardzības pasākums paliek spēkā tikai tādā apmēra, kādā ir nepieciešams, Komisija veiks pārskatīšanu, lai noteiktu, vai, pamatojoties uz tā brīža apstākļiem, aizsardzības pasākums būtu jāizbeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam, proti, pēc divu gadu pagarinājuma. Turklāt, lai tikmēr saglabātu norisēm tirgū pielāgota aizsardzības pasākuma darbību un nodrošinātu atbilstību visu ieinteresēto personu interesēm, Komisija veiks darbības pārskatīšanu, kas būs līdzīga 2019. un 2020. gadā veiktajai pārskatīšanai. Šāda darbības pārskatīšana tiks sākta pietiekami laikus, lai ieviestu jebkādas nepieciešamās izmaiņas no 2022. gada 1. jūlija pēc pirmā pagarinājuma gada. Aizsardzības pasākuma tūlītēja pārskatīšana tiks sākta arī tad, ja ASV ieviesīs izmaiņas tērauda nozarē pieņemtajos 232. iedaļas pasākumos, tādējādi potenciāli būtiski ietekmējot nepamatoti novirzītās tirdzniecības plūsmas, ko tie rada pašlaik.

(86)

Komisija arī nolēma, ka 3 % liberalizācijas līmeni varētu tomēr pārskatīt un darbības pārskatīšanā, kas jāpabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam, vajadzības gadījumā, ja apstākļi to pamatotu, varētu to mainīt.

(87)

Komisija arī pārbaudīja, vai pastāv nepārvarami ekonomiski iemesli, kas ļautu secināt, ka spēkā esošā aizsardzības pasākuma pagarināšana nav Savienības interesēs.

(88)

Tālab Komisija novērtēja iespējamo pasākumu ietekmi uz Savienības ražotājiem, importētājiem un lietotājiem. Pieejamo pierādījumu novērtējums ir strukturēts šādi: i) Savienības tērauda ražotāju ekonomiskais stāvoklis un pasākuma atcelšanas iespējamā ietekme (sk. 5.1. iedaļu) un ii) lietotāju un importētāju intereses, aplūkotas, ņemot vērā apgalvojumus par piedāvājuma trūkumu, tērauda cenu augsto līmeni un dažu ieinteresēto personu norādītos piegādes kavējumus, kā arī iespējamo cēloņsakarību starp šo apgalvoto ietekmi un Savienības aizsardzības pasākumu tērauda nozarē (sk. 5.2. iedaļu). Savā novērtējumā Komisija īpaši aplūkoja TK izmantošanas dinamiku aizsardzības pasākuma ietvaros un importa vispārējo pieejamību piegādē Savienības tirgum.

(89)

Savienības tērauda ražošanas nozarē ir vairāk nekā 500 ražotņu, kas darbojas 23 ES dalībvalstīs. Nozarē tieši nodarbināti ir 330 000 cilvēku, un, iekļaujot netiešās un inducētās darbvietas citās nozarēs, visā Savienībā tajā ir radīti 2,6 milj. darbvietu (52).

(90)

Komisija 3.1.1. iedaļā ir aprakstījusi Savienības tērauda ražotāju ekonomisko situāciju un secinājusi, ka ir nepieciešams pagarināt pasākumu, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka tad, ja pasākumu nepagarinātu, Savienības ražošanas nozare, visticamāk, saskartos ar ievērojamu importa vilni, kas nopietni apdraudētu jebkādus centienus pielāgoties importa spiedienam vispārējā joprojām nedrošajā ekonomiskajā situācijā Savienībā.

(91)

Tāpēc Savienības tērauda ražotāju interesēs būtu pagarināt pasākumu.

(92)

Komisija norādīja, ka aizsardzības pasākums joprojām ļāva nonākt Savienības tirgū vēsturiskajiem beznodokļu tirdzniecības apjomiem un ka aizsardzības pasākums ir regulāri liberalizēts (palielinot tarifa kvotu apjomus attiecīgi par 3 % 2019. gada jūlijā un 2020. gada jūlijā) (53). Tāpēc laikā, kad tika piemērots aizsardzības pasākums, tradicionālie tirdzniecības apjomi ir pakāpeniski palielinājušies. Turklāt, pagarinot aizsardzības pasākuma termiņu, tas tiks vēl vairāk liberalizēts.

(93)

Novērtējot tarifa kvotu izmantojumu, Komisija norādīja, ka pirmajos trijos aizsardzības pasākuma piemērošanas gados katra attiecīgā perioda beigās pastāvīgi (un arvien vairāk) bija pieejami beznodokļu tarifa kvotu apjomi praktiski visās ražojumu kategorijās, bieži vien ar vairāk nekā vienu konkrētai valstij paredzētu kvotu, un daudzos gadījumos arī daļa no atlikušās kvotas. Komisija arī norādīja, ka kopš pasākumu piemērošanas otrā gada, t. i., 2019. gada 1. jūlija, tarifa kvotu izmantošanas tendencei bija raksturīgs straujš kritums. Tādējādi tas notika vēl pirms Covid-19 pandēmijas.

(94)

Šī dinamika ir skaidri parādīta 14. tabulā (54).

Avots: TAXUD kvotu datubāze.

(95)

Tāpēc Komisija secināja, ka, lai gan ir sasniegts aizsardzības pasākuma mērķis novērst tirdzniecības novirzīšanu uz Savienības tirgu, importētājiem un lietotājiem Savienībā ir bijis pieejams pietiekams beznodokļu tarifa kvotu apjoms, kas ir samērīgs ar pieprasījumu un ievērojami pārsniedz vēsturiskos tirdzniecības apjomus.

5.2.2.   Augstas tērauda cenas

(96)

Komisija ir novērtējusi arī pieejamos pierādījumus par tērauda nozarē novēroto cenu pieaugumu 2021. gada pirmajos mēnešos un 2020. gada otrās puses daļā. Komisija jo īpaši pārbaudīja, vai šis pieaugums Savienības un pasaules tirgos bija saistīts ar ES tērauda aizsardzības pasākumu un kā šis pieaugums ietekmē un/vai varētu ietekmēt Savienības tirgu, ja aizsardzības pasākums tiktu pagarināts.

(97)

Šajā sakarā Komisija vispirms norādīja, ka tērauda cenas, tostarp dažu attiecīgā ražojuma kategoriju cenas, pēdējos mēnešos visā pasaulē neapstrīdami (55) ir strauji pieaugušas (sākot no 2020. gada otrā pusgada) (56). Šī tendence un tvērums ir skaidri atspoguļots 1.–3. grafikā ietvertajās diagrammās (57), kas parāda, kā mainījušās triju ražojumu kategoriju (1., 4. un 13. kategorijas) (58) cenas:

(98)

Turklāt Komisija norādīja, ka tajā pašā periodā, kad sāka pieaugt tērauda cenas, ir ievērojami pieaugušas arī tērauda ražošanas izejvielu, jo īpaši dzelzsrūdas un metāllūžņu, cenas, kā paskaidrots (91) apsvērumā (sk. 4. grafiku) (59).

(99)

ESAO ziņojumā ir paskaidrots, ka “2020. gada otrajā pusē ievērojami pieauga galveno tērauda ražošanas izejvielu cenas un saskaņā ar 2021. gada februāra datiem atsauces cenas dzelzsrūdai, koksa oglēm un metāllūžņiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija attiecīgi palielinājušās par 97 %, 53 % un 56 %”. (61)

(100)

Šī informācija apstiprina ainu, kas ieskicēta ar kaitējuma rādītāju dinamiku 1.–4. tabulā. Jo īpaši to, ka cenu pieaugums 2020. gada otrajā pusē kopā ar pieprasījuma atjaunošanās pazīmēm veicināja Savienības ražošanas nozares situācijas uzlabošanos salīdzinājumā ar iepriekšējo ļoti negatīvo situāciju. Tomēr šāds cenu pieaugums neļāva Savienības ražošanas nozarei līdz 2020. gada beigām atgriezties pie rentablām starpībām. Šis fakts vismaz daļēji ir izskaidrojams ar cenu pieaugumu, kas vērojams galvenajām tērauda ražošanas izejvielām.

(101)

Šajā saistībā ESAO norādīja, ka, “neraugoties uz straujo tērauda cenu pieaugumu, tērauda un neapstrādātas izejvielas cenu starpība, ko mēra kā starpību starp tērauda cenu un tērauda izejresursu groza cenu, nav palielinājusies izejvielu cenu pieauguma dēļ (9. attēls). Patiešām, grozā ietilpstošās izejvielu cenas, ko izmantoja, lai aprēķinātu starpības, 2021. gada februārī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija par 97 % augstākas” (62).

(102)

Kā parādīts 1.–3. grafikā, Komisija arī norādīja, ka tērauda cenu pieaugums nav parādība, kas saistīta ar Savienības tirgu, bet gan plaši izplatīta tendence galvenajos tērauda tirgos visā pasaulē.

(103)

Tomēr, kā parādīts 14. tabulā, Komisija norādīja, ka pasākuma pēdējā periodā, t. i., no 2020. gada 1. jūlija, faktiski visās ražojumu kategorijās bija plaši pieejamas beznodokļu kvotas no vairākiem avotiem (63). Tādējādi aizsardzības pasākums neierobežoja Savienības lietotājus, neliekot tiem aprobežoties ar iespēju pirkt tēraudu tikai no Savienības ražotājiem par cenām, ko tie būtu noteikuši, tādējādi neatstājot Savienības lietotājus bez citas reālistiskas (un beznodokļu) piedāvājuma alternatīvas. Gluži pretēji, Savienības lietotājiem bija iespēja importēt citas izcelsmes ražojumus saskaņā ar attiecīgajiem beznodokļu tarifa kvotu apjomiem, kas pieejami katrai ražojumu kategorijai.

(104)

Komisija arī novēroja, ka konkrētu lietotāju iesniegtajos dokumentos bija apgalvots, ka tiem bija liegts importēt lielākus beznodokļu apjomus no konkrētām izcelsmes vietām (šī izcelsme atšķirtos atkarībā no attiecīgās ražojumu kategorijas). Tomēr Komisija norādīja, ka viens no aizsardzības pasākuma izpildes nosacījumiem ir saglabāt to, ka Savienības tirgū joprojām ir pieejamas tradicionālās tirdzniecības plūsmas gan apjoma, gan izcelsmes ziņā. Tas, ka konkrētā valsts ir izsmēlusi savas konkrētai valstij noteiktās tarifa kvotas konkrētā ražojumu kategorijā, bet vienlaikus tajā pašā kategorijā ir pieejami ražojumi tādos apjomos un ar tādu izcelsmi, kuriem pieejama beznodokļu tarifa kvota, nenozīmē, ka aizsardzības pasākums rada nepamatotu trūkumu tirgū.

(105)

Tādējādi šie fakti pārliecinoši parāda, ka aizsardzības pasākums nav novērotā tērauda cenu pieauguma iemesls un ka tas nerada vispārēju tērauda trūkumu Savienības tirgū. Tādējādi Komisija secināja, ka nepastāv tieša saikne starp aizsardzības pasākumu un neseno tērauda cenu dinamiku. Turklāt nav acīmredzams, ka pašlaik augstās cenas saglabāsies ilgākā termiņā, kad tirgus pielāgosies situācijai pēc Covid-19 pandēmijas (64).

(106)

Pēc tam Komisija izvērtēja apgalvojumu par kavējumiem, kas Savienības tērauda ražošanas nozarei radušies, apgādājot Savienības tirgu (65). Izmeklēšanā noskaidrojās, ka attiecīgā perioda pēdējā daļā Savienībā (kā arī citos trešo valstu tirgos) bija vērojama pārejoša neatbilstība starp pieprasījumu un piedāvājumu, proti, laikā, kad ekonomika sāka atlabt no Covid-19 pandēmijas recesijas zemākā punkta (66). Šajā sakarā Komisija norādīja, ka tērauda ražotājiem bija jāreaģē uz pēkšņo un kraso pieprasījuma kritumu, kas Covid-19 pandēmijas dēļ bija vērojams 2020. gadā (67). Lai pēc iespējas samazinātu nemainīgās izmaksas un pieejamo jaudu pielāgotu esošajam pieprasījumam, Savienības ražošanas nozare neizmantoja daļu savas jaudas. Vēlāk, 2020. gadā un 2021. gada sākumā, strauji un pēkšņi atjaunojās pieprasījums dažās nozarēs, kurās izmanto tēraudu, piemēram, autobūves nozarē (68).

(107)

Šāda situācija bija vērojama arī vairākos tirgos pasaulē. Šajā sakarā saskaņā ar ESAO jaunāko ziņojumu “lielu tērauda ražošanas jaudu, kas netika izmantota pandēmijas laikā, nevarēja pietiekami ātri darīt pieejamu, lai apmierinātu atkal pieaugošo pieprasījumu pēc tērauda un vajadzību atjaunot krājumus; tas izraisīja strauju tērauda cenu pieaugumu pasaulē” (69).

(108)

Tāpat S&P Platts Global norādīja: “Neņemot vērā Ķīnu, neapstrādāta tērauda ražošana ir bijusi pārāk lēna, lai nodrošinātu straujāku pieaugumu pēc pārvietošanas ierobežojumu atcelšanas galvenajās valstīs un reģionos. Saskaņā ar Pasaules Tērauda asociācijas datiem Eiropas izlaide salīdzinājumā ar iepriekšējā gada datiem martā samazinājās par 7,1 %, Ziemeļamerikā – par 8,9 % un Indijā – par 8,6 %. ASV ražotņu jaudas izmantojuma rādītāji joprojām ir tikai aptuveni 77 % apmērā salīdzinājumā ar 80 % pagājušā gada martā pirms pandēmijas. Japānas METI prognozē, ka valsts neapstrādāta tērauda produkcija 2. ceturksnī būs 23,24 miljoni tonnu; tas ir samazinājums salīdzinājumā ar 23,67 miljoniem tonnu 1. ceturksnī.” (70) IHS Markit arī norādīja, ka “krāsnis atsāk darboties un strauji pieaugošais imports sāk mazināt piegādes krīzi” (71).

(109)

Lai izdarītu secinājumu, Komisija analizēja lietas materiālos pieejamos pierādījumus par darbības atsākšanu ražošanas līnijās, kuras Savienības ražošanas nozare nebija izmantojusi pandēmijas laikā.

(110)

Lietas materiālos ietvertie pierādījumi norāda uz tirgū pieejamās jaudas pastāvīgu pieaugumu, pateicoties to krāšņu darbības atjaunošanai, kuras netika izmantotas 2020. gadā (72). Komisija uzskatīja, ka šie pierādījumi liecina par to, ka Savienības ražošanas nozare reaģē uz 2021. gadā notiekošo ekonomikas atveseļošanos dažās lejupējās nozarēs, kā rezultātā tai būtu jāspēj īsākā periodā piegādāt lielākus tērauda apjomus un tādējādi atjaunot līdzsvaru tirgū (73).

(111)

ESAO ziņojumā arī norādīts, ka “plašā mērogā tiek paredzēts, ka tērauda piegādes līdz 2021. gada pirmā ceturkšņa beigām spēs nodrošināt pasūtījumu izpildi” (74). Līdzīgas prognozes ir atspoguļotas vairākās specializētās publikācijās (75).

(112)

Tāpēc Komisija konstatēja, ka piegādes problēmas, kas radās pēc pieprasījuma atjaunošanās, bija pārejošas un ka tādējādi Savienības ražošanas nozares neizmantoto iekārtu darbības atsākšanai, kas pašlaik notiek, vajadzētu palīdzēt nodrošināt to, ka pietiekami īsā laikposmā tiks atjaunoti normāli pirmspandēmijas tērauda piegādes nosacījumi.

(113)

Nesenā Komisijas dienestu darba dokumentā ir apstiprināts, cik svarīga ir spēcīga un konkurētspējīga tērauda nozare Savienībā. Šajā sakarā tajā atzīmēts, ka ES industriālajā stratēģijā arī atzīts, ka “energoietilpīgas nozares ir neaizstājamas Eiropas ekonomikai un ka citas nozares paļaujas uz tām” un ka “tērauda nozarei un citām energoietilpīgām nozarēm ir būtiska nozīme ražojumu un pakalpojumu nodrošināšanā plašam Eiropas rūpniecības ekosistēmu lokam” (76).

(114)

Tajā pašā Komisijas dienestu darba dokumentā arī norādīts, ka “tērauds ir būtisks izejresurss vairākās lejupējās ekosistēmās, piemēram, būvniecībā, mobilitātē un autobūvē, vai mašīnbūves uzņēmumos. Dati par tērauda patēriņu pa nozarēm liecina, ka būvniecība veido 35 %, autobūve – 19 %, mašīnbūve un metāla izstrādājumu joma – 15 % katra, bet cauruļu ražošana – 10 % no tērauda patēriņa ES. Uzņēmumi, kas darbojas šajās nozarēs, no kuriem daudzi ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), nodarbina miljoniem darba ņēmēju Eiropā un ir atkarīgi no ES tērauda ražošanas” (77). 2016. gadā Komisijas paziņojumā līdzīgi jau tika uzsvērts, ka “stabils rūpniecības pamats ir būtiski svarīgs Eiropas ekonomikas izaugsmei, ilgtspējīgas nodarbinātības saglabāšanai un mūsu konkurētspējai pasaules tirgos” un ka “spēcīga tērauda rūpniecības nozare ir pamats daudzām rūpnieciskām vērtības pievienošanas ķēdēm” (78).

(115)

Komisija ir konstatējusi, ka ir izpildītas juridiskās prasības attiecībā uz nepieciešamību un pielāgojumiem, kas vajadzīgi, lai pagarinātu aizsardzības pasākumu.

(116)

Turklāt Komisija ir arī konstatējusi, ka aizsardzības pasākuma atcelšana šajā posmā var izraisīt pēkšņu importa vilni, kas būtiski pasliktinās pašreizējo joprojām nestabilo Savienības tērauda ražošanas nozares finansiālo stāvokli. Šāda atcelšana apdraudētu Savienības ražošanas nozares atveseļošanos tieši tad, kad Savienības un pasaules ekonomika un tirdzniecība atgūstas pēc Covid-19 pandēmijas recesijas un vēl nav atgriezusies pirmspandēmijas apstākļos. Šis importa satricinājums savukārt apdraud pielāgošanās pasākumus, ko Savienības tērauda ražošanas nozare veic, lai pielāgotos lielākam importa spiedienam, ko rada tirgus dinamika, kuru būtiski izkropļo pieaugošais jaudas pārpalikums pasaulē un valsts iejaukšanās.

(117)

Turklāt Komisija ir arī konstatējusi, ka nesen Savienības tērauda tirgū novērotais tērauda cenu pieaugums nav attiecināms uz Savienības tērauda aizsardzības pasākumu un nav tā rezultāts, jo līdzīgas augstas cenas dominē arī pasaules tirgos un liels apjoms beznodokļu tarifa kvotu, kas pieejamas saskaņā ar aizsardzības pasākumu, tomēr paliek neizmantots.

(118)

Šajā sakarā Komisija arī norādīja, ka mazāk nekā pusotru mēnesi līdz pasākuma trešā gada beigām palika neizmantoti aptuveni 11 miljoni tonnu beznodokļu tarifa kvotu, proti, 36 % no kopējām pieejamām tarifa kvotām (79). Tas liecina, ka lietotājiem ir bijusi iespēja no vairākiem avotiem iegūt pietiekamu daudzumu beznodokļu tērauda visās ražojumu kategorijās un ka aizsardzības pasākums nav nepamatoti ierobežojis faktisko piedāvājumu ne apjoma, ne izcelsmes ziņā.

(119)

Kopumā Komisija konstatēja, ka trūkumi, kas saistīti ar to, ka aizsardzības pasākums zaudētu spēku 2021. gada 30. jūnijā, nepārprotami pārsniegtu iespējamos atcelšanas ieguvumus.

(120)

Tādējādi Komisija secināja, ka aizsardzības pasākuma pagarināšana ir Savienības vispārējās interesēs.

(121)

To jaunattīstības valstu saraksts, uz kurām arī turpmāk attieksies aizsardzības pasākums, paliek tas pats, kas iekļauts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/2037 (80) II pielikumā.

(122)

Komisija no ieinteresētajām personām, tostarp Savienības tērauda ražotājiem, Savienības tērauda lietotājiem un importētājiem, ražotājiem eksportētājiem un trešo valstu valdībām, saņēma vairāk nekā 160 dokumentu un atspēkojumu. Šajā iedaļā Komisija aplūkos šo ieinteresēto personu apgalvojumus. Administratīvās ekonomijas labad Komisija sagrupēja apgalvojumus pēc to būtības un satura. Attiecīgā gadījumā Komisija atsaucās uz iepriekšējiem konstatējumiem šajā regulā, kuros jau ir sīki iztirzāta lielākā daļa ieinteresēto personu apgalvojumu.

(123)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka nav izpildīta juridiskā prasība par importa pieaugumu, jo attiecīgajā periodā kopējais importa apjoms ir samazinājies; tās apgalvoja, ka šādos apstākļos Komisijai nav tiesību pagarināt aizsardzības pasākumu. Turklāt dažas personas apgalvoja, ka importa pieauguma rezultātā Savienības ražošanas nozarei kaitējums nebūtu radies. Citas personas apgalvoja, ka Covid-19 pandēmijas radītās sekas, tostarp pieprasījuma samazināšanās, nepamato pasākuma pagarināšanu. Visbeidzot, citas personas apgalvoja, ka juridiskās prasības pasākuma pagarināšanai ir tādas pašas kā sākotnējā pasākuma noteikšanai, tostarp importa apjoma pieaugums, cēloņsakarība un neparedzēti notikumi.

(124)

Šajā sakarā Komisija norāda, ka prasības pagarināt aizsardzības pasākumu saskaņā ar PTO Vienošanās par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem 7. panta 1. punktu un Regulas (ES) 2015/478 19. panta 2. punktu, proti, nepieciešamība novērst vai labot nopietnu kaitējumu un notiekoša pielāgošanās, nenosaka, lai attiecīgajā periodā būtu vērojams importa pieaugums. Komisija konstatēja, ka pastāv iespējamība, ka gadījumā, ja aizsardzības pasākums zaudētu spēku, imports palielinātos, radot nopietnu kaitējumu Savienības interesēm. Tāpēc Komisija noraidīja šos apgalvojumus.

(125)

Vairākas ieinteresētās personas apstrīdēja faktu, ka Savienības tērauda ražošanas nozare pielāgojas, un tāpēc apgalvoja, ka šī juridiskā prasība nav izpildīta.

(126)

Komisija atsaucas uz 3.2. iedaļā aprakstītajiem pielāgojumiem. Pasākumi un piemēri, kas uzskaitīti minētajā iedaļā, liecina, ka Savienības tērauda ražošanas nozare pielāgojas, veicot daudzas darbības, kuru mērķis ir efektivitāte un inovācija. Līdz ar to Komisija noraidīja šos apgalvojumus.

(127)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares pielāgošanas pasākumi bija pārstrukturēšanas pasākumi, kas tika veikti Covid-19 pandēmijas laikā, vai tikai regulāri ieguldījumi, ko daļēji noteica ES politika, piemēram, Eiropas zaļais kurss, nevis pasākumi, kas pieņemti saistībā ar Savienības tērauda rūpniecības konkurētspējas uzlabošanu salīdzinājumā ar ārvalstu konkurenci. Šajā sakarā Komisija konstatēja, ka uzņēmumu pieņemtie pielāgošanās pasākumi neatkarīgi no konteksta parasti tiek veikti saistībā ar daudziem dažādiem iemesliem un vienlaikus ir orientēti uz vairāku mērķu sasniegšanu. Kā norādīts iedaļā par pielāgošanos, aizsardzības pasākuma gadījumā daži pielāgojumi, ko veica Savienības tērauda ražošanas nozare, citu mērķu starpā bija vērsti arī uz to, lai mazinātu pandēmijas radītos satricinājumus un nelabvēlīgo ekonomisko ietekmi vai izpildītu ES saistības vides jomā. Tomēr šie pielāgošanās veidi jebkurā gadījumā ir arī pasākumi, kas Savienības tērauda ražošanas nozares darbību pielāgo situācijai ar augstāku importa un importa spiediena līmeni saskaņā ar ES industriālās politikas pamatnostādnēm un mērķiem, kas aprakstīti tajā pašā iedaļā. Piemēram, uzņēmuma Arvedi ražošanas līnijā (81) tika uzstādīta jauna, ļoti efektīva elektriskā krāsns, ar kuras palīdzību bija paredzēts padarīt uzņēmumu rentablāku, vienlaikus mazinot oglekļa emisijas. Tāpēc Komisija uzskata, ka nebija pietiekamu pierādījumu šo apgalvojumu pamatojumam, un noraidīja tos.

(128)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka ASV 232. iedaļas pasākumi attiecībā uz tēraudu vairs nerada tirdzniecības novirzīšanas risku, jo pēdējos trijos gados tirgus esot pielāgojies. Papildus tam dažas personas apgalvo, ka saskaņā ar minēto pasākumu ieviestie atbrīvojumi jebkurā gadījumā lielā mērā samazina risku saistībā ar tirdzniecības novirzīšanu uz Savienības tirgu. Turklāt dažas ieinteresētās personas arī apgalvoja, ka cenu līmenis ASV ir ievērojami augstāks nekā citos tirgos, tādējādi mazinot iespējamību, ka tiks īstenota tirdzniecības novirzīšana.

(129)

Attiecībā uz ASV 232. iedaļas pasākumiem Komisija atsaucas uz 7. tabulu, kas parāda, ka imports ASV pēc šo pasākumu noteikšanas krasi samazinājās un ka citi tirgi nav absorbējuši minēto pāri palikušo apjomu. Attiecībā uz spēkā esošajiem atbrīvojumiem Komisija norādīja, ka konkrētos gadījumos, piemēram, Kanādas un Meksikas (kas ir starp ASV lielākajām eksportētājvalstīm) gadījumā, šie atbrīvojumi neietekmē tirdzniecības novirzīšanas risku, jo šīm valstīm ir niecīgs tērauda eksporta apjoms uz Savienības tirgu. Uz ES galvenajām tērauda eksportētājvalstīm joprojām attiecas ASV 232. iedaļas pasākumi, un tām ir pietiekama jauda, lai palielinātu eksportu uz ES. Individuālā analīze par to eksporta rādītājiem kopš ASV 232. iedaļas pasākumu noteikšanas liecina par pastāvīgu kritumu (82). Tāpēc jebkāds atbrīvojums, kas varētu būt spēkā, nemazina tirdzniecības novirzīšanas risku. Visbeidzot, tas, ka cenas ASV ir augstākas, neatspēko konstatējumu, ka joprojām pastāv tirdzniecības novirzīšanas risks. Faktiski Komisija norāda uz ASV veiktā importa tendencēm kopš 2018. gada. Šāds milzīgs importa samazinājums laika ziņā ir saistīts ar ASV 232. iedaļas pasākumu noteikšanu. Tāpēc tas, ka ASV var būt augstākas iekšzemes cenas nekā citos tirgos, nenovērsa importa būtisku samazināšanos attiecīgajā periodā.

(130)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka jaudas pārpalikums samazinājās un ka pat tad, ja tērauda nozarē joprojām būtu jaudas pārpalikums, tas automātiski nenozīmē, ka tas izraisītu risku saistībā ar tirdzniecības novirzīšanu uz Savienības tirgu.

(131)

Komisija uzskatīja, ka jaudas pārpalikuma dinamika pēdējos gados ir skaidra, un atsaucas uz 3.1.2. punkta d) apakšpunktu. Tādēļ apgalvojumi, ka tas samazinās, ir acīmredzami pretrunā pierādījumiem. Otrkārt, aprakstītajā kontekstā (proti, eksporta uz trešām valstīm samazināšanās, iekšzemes patēriņa kritums, augstākas cenas eksportam uz Savienību salīdzinājumā ar citiem tirgiem, no kuriem ES ir lielākais importētājtirgus un tādējādi spēj absorbēt lielus apjomus, eksporta rīcība tarifa kvotu sistēmā) noliegt, ka eksportētājvalstīm būtu skaidrs stimuls palielināt savu ražošanas apjomu un ražošanas jaudu, lai pārdotu lielākus apjomus Savienības tirgū, būtu pretrunā jebkādai ekonomiskai loģikai. Tāpēc Komisija norādīja, ka šīs izmeklēšanas konstatējumi saistībā ar konstatēto ievērojamo globālo jaudas pārpalikumu (tostarp starp galvenajām tērauda eksportētājvalstīm uz Savienību) norāda uz lielu iespējamību, ka imports Savienībā ievērojami palielinātos, ja aizsardzības pasākumu vairs nepiemērotu.

(132)

Vairākas ieinteresētās personas pieprasīja izslēgt konkrētu ražojumu kategoriju no pasākuma vai piemērot īpašu režīmu pasākuma ietvaros, ja tas tiktu pagarināts. Argumenti, kas pamato šos apgalvojumus, bija dažādi.

(133)

Tomēr Komisija norādīja, ka šīs izmeklēšanas tvērumā bija tikai novērtējums par to, vai pasākums tā pašreizējā veidā būtu jāpagarina. Tāpēc izmeklēšana neattiecās uz iespējamām izmaiņām pasākuma darbībā, kas ietekmē atsevišķas ražojumu kategorijas. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti, jo tie neattiecas uz šo izmeklēšanu.

(134)

Dažas ieinteresētās personas apgalvo, ka konkrētas ražojumu kategorijas, t. i., 1., 2., 3.B, 4.B, 6., 16., 18., 20., 21., 22., 24. un 25.A kategorija, pagarināšanas gadījumā būtu jāizslēdz no pasākuma tvēruma, ņemot vērā to, ka saskaņā ar apgalvojumu tika noteiktas pārāk ierobežotas tarifa kvotas un tādējādi tās netika izmantotas vai arī ka attiecīgās kategorijas importa apjomi nesen ir samazinājušies.

(135)

Komisija atgādina, ka aizsardzības pasākums nav pieņemts pret vienu konkrētu izcelsmes valsti vai pret vienu ražojumu kategoriju. Pasākums ir spēkā attiecībā uz vairāku valstu izcelsmes attiecīgā ražojuma (konkrētu tērauda ražojumu) importu. Tāpēc jebkurš apgalvojums, kas pamatots ar atsevišķu valsti vai ražojumu kategoriju, ir pretrunā pasākuma principam. Tāpat kā saistībā ar sākotnējo aizsardzības pasākumu un kā paskaidrots 3.1.1. iedaļā, Komisija izvērtēja situāciju, pamatojoties uz attiecīgo ražojumu kopumā (proti, 26 tērauda ražojumu kategorijām), un apstiprināja savu analīzi, pamatojoties uz trim ražojumu saimēm.

(136)

Dažas trešās valstis, tostarp dažas valstis, ar kurām Savienība ir noslēgusi divpusējus tirdzniecības nolīgumus, lūdza Komisiju tām nepiemērot pasākumu, ja tas tiktu pagarināts. Dažas no šīm valstīm kā nepiemērošanas argumentu minēja konkrētus noteikumus attiecīgajos divpusējos nolīgumos.

(137)

Komisija norādīja, ka nevienā no šiem nolīgumiem nav paredzēts, ka var nepiemērot tādu daudzpusēju aizsardzības pasākumu kā šis. Tāpēc Komisija apstiprināja, ka saskaņā ar šiem divpusējiem nolīgumiem tai nav juridiska pienākuma nepiemērot pasākumu kādai no šīm valstīm, un attiecīgi noraidīja šos apgalvojumus.

(138)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka eksportētājvalstīm būtu tiesības pieprasīt kompensāciju un, ja netiks panākta vienošanās, līdzsvara atjaunošanu pret Savienību un ka šā iemesla dēļ Komisijai nebūtu jāpagarina aizsardzības pasākums.

(139)

Šajā sakarā Komisija ir informēta par piemērojamo tiesisko regulējumu gadījumos, kad pasākums ilgst vairāk nekā trīs gadus. Tomēr Komisija atgādina, ka PTO Vienošanās par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem un Regula (ES) 2015/478 pieļauj, ka pasākums var ilgt vairāk nekā trīs gadus, ja ir izpildīti juridiskie nosacījumi. Tādējādi Komisija, pagarinot pasākumu uz laiku, kas pārsniedz trīs gadus, ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi, īsteno savas juridiskās tiesības saskaņā ar PTO un ES noteikumiem.

(140)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka, tā kā sākotnējais pasākums pamatojās uz ES28 datiem, tā pagarināšana, pamatojoties uz ES27 datiem, būtu nelikumīga.

(141)

Komisija uzskatīja, ka pašreizējā pārskatīšanas izmeklēšana pamatojas uz ES27 datiem. Neviena ieinteresētā persona neapstrīdēja, ka sākotnējais aizsardzības pasākums, kas tika pieņemts, pamatojoties uz tobrīd ES28 datiem, būtu nelikumīgs. Aizsardzības pasākuma tvērums, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības, jau tika noteikts ar Regulu (ES) 2020/2037 (83). Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(142)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka antidempinga un antisubsidēšanas pasākumi jau pietiekami aizsargā Savienības ražošanas nozari pret negodīgu importu un aizsardzības pasākumi, iespējams, nodrošinātu pārspīlētu aizsardzību, sniedzot Savienības ražošanas nozarei papildu priekšrocības tās dominējošajā stāvoklī Savienības tirgū.

(143)

Komisija atgādina, ka antidempinga un kompensācijas maksājumi novērš negodīgu tirdzniecības praksi, bet aizsardzības pasākumi drīzāk ir vērsti pret problēmu saistībā ar lieliem apjomiem. Attiecībā uz importu, kam piemēro gan aizsardzības pasākumus, gan antidempinga un/vai kompensācijas maksājumus, Komisija ir ieviesusi tā dēvēto “divkāršo tiesiskās aizsardzības līdzekļu regulu” (84). Šāda regula nodrošina, ka tad, ja imports, kam piemēro aizsardzības pasākumu, pārsniedz beznodokļu tarifa kvotas apjomu, 25 % netiek kumulēti ar piemērojamo antidempinga un/vai kompensācijas maksājumu, lai ietekme uz tirdzniecību nebūtu lielāka par vēlamo. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija noraidīja apgalvojumus par divkāršo tiesisko aizsardzību.

(144)

Turklāt aizsardzība, kas, kā apgalvots, nodrošināta ar ES tirdzniecības aizsardzības pasākumiem (antidempinga un kompensācijas maksājumiem), pašreizējās aizsardzības pasākumu izmeklēšanas nolūkos nav pietiekama, kā parādīts 3.1. iedaļā. Lielākā daļa kaitējuma faktoru attiecīgajā periodā ievērojami pasliktinājās.

(145)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Aizsardzības pasākumu komiteja, kas izveidota attiecīgi ar Regulas (ES) 2015/478 3. panta 3. punktu un Regulas (ES) 2015/755 22. panta 3. punktu,