22.6.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 222/3

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/1006

(2021. gada 12. aprīlis),

ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/848 groza attiecībā uz tā sertifikāta paraugu, kas apliecina atbilstību bioloģiskās ražošanas noteikumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/848 (2018. gada 30. maijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (1), un jo īpaši tās 35. panta 9. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (ES) 2018/848 VI pielikumā iekļauts tā sertifikāta paraugs, kurš izdodams ikvienam operatoram vai operatoru grupai, kas savu darbību paziņojusi tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā darbība tiek veikta, un atbilst minētās regulas prasībām. Lai nodrošinātu saskaņotu īstenošanu, sertifikāta paraugā ietverti kopīgi elementi, kas ir obligāti visās dalībvalstīs, piemēram, vārds/nosaukums un adrese, operatoru darbības un produktu kategorijas. Tomēr kompetentās iestādes vai, attiecīgā gadījumā, kontroles iestādes vai kontroles institūcijas, kas sertifikātu izdod, var nolemt prasīt konkrētu papildu informāciju, piemēram, detalizētu sarakstu ar produktiem, informāciju par zemi un telpām, apakšuzņēmēju sarakstu un informāciju par kontroles institūcijas akreditāciju. Tāpēc ir lietderīgi sertifikātam pievienot īpašu daļu.

(2)	Tādēļ Regula (ES) 2018/848 būtu attiecīgi jāgroza.

(3)	Skaidrības un juridiskās noteiktības labad šī regula būtu jāpiemēro no Regulas (ES) 2018/848 piemērošanas sākumdienas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) 2018/848 VI pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2022. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 12. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 150, 14.6.2018., 1. lpp.

PIELIKUMS

“VI PIELIKUMS

SERTIFIKĀTA PARAUGS

SERTIFIKĀTS, IZDOTS ATBILSTĪGI REGULAS (ES) 2018/848 PAR BIOLOĢISKO RAŽOŠANU UN BIOLOĢISKO PRODUKTU MARĶĒŠANU 35. PANTA 1. PUNKTAM

I daļa. Obligātie elementi

1.	Dokumenta numurs

(atzīmēt attiecīgo)

•

Operators

•	Operatoru grupa (sk. 9. punktu)

3.	Operatora vai operatoru grupas vārds/nosaukums un adrese:

4.	Operatora vai operatoru grupas kompetentās iestādes vai, attiecīgā gadījumā, kontroles iestādes vai kontroles institūcijas nosaukums un adrese, un – kontroles iestādes vai kontroles institūcijas gadījumā – kods:

5.	Operatora vai operatoru grupas darbība vai darbības (atzīmēt attiecīgo)

•

Ražošana

•	Sagatavošana

•	Izplatīšana/laišana tirgū

•	Uzglabāšana

•

Imports

•

Eksports

6.	Produktu kategorija vai kategorijas, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/848 (1) 35. panta 7. punktā, un ražošanas metodes (atzīmēt attiecīgo)

Nepārstrādāti augi un augu produkti, t. sk. sēklas un cits augu reproduktīvais materiāls

Ražošanas metode

☐	bioloģiskā ražošana, izņemot ražošanu pārejas periodā

☐	ražošana pārejas periodā

☐	bioloģiskā ražošana vienlaikus ar nebioloģisku ražošanu

Lauksaimniecības dzīvnieki un nepārstrādāti lopkopības produkti

Ražošanas metode

☐	bioloģiskā ražošana, izņemot ražošanu pārejas periodā

☐	ražošana pārejas periodā

☐	bioloģiskā ražošana vienlaikus ar nebioloģisku ražošanu

Aļģes un neapstrādāti akvakultūras produkti

Ražošanas metode

☐	bioloģiskā ražošana, izņemot ražošanu pārejas periodā

☐	ražošana pārejas periodā

☐	bioloģiskā ražošana vienlaikus ar nebioloģisku ražošanu

Pārstrādāti lauksaimniecības produkti, t. sk. akvakultūras produkti, ko izmanto pārtikā

Ražošanas metode

☐	bioloģisko produktu ražošana

☐	pārejas produktu ražošana

☐	bioloģiskā ražošana vienlaikus ar nebioloģisku ražošanu

Barība

Ražošanas metode

☐	bioloģisko produktu ražošana

☐	pārejas produktu ražošana

☐	bioloģiskā ražošana vienlaikus ar nebioloģisku ražošanu

Vīns

Ražošanas metode

☐	bioloģisko produktu ražošana

☐	pārejas produktu ražošana

☐	bioloģiskā ražošana vienlaikus ar nebioloģisku ražošanu

Citi produkti, kas uzskaitīti Regulas (ES) 2018/848 I pielikumā vai iepriekšminētajās kategorijās neietilpst

Ražošanas metode

☐	bioloģisko produktu ražošana

☐	pārejas produktu ražošana

☐	bioloģiskā ražošana vienlaikus ar nebioloģisku ražošanu

Šis dokuments ir izdots saskaņā ar Regulu (ES) 2018/848 un apliecina, ka operators vai operatoru grupa (atzīmēt attiecīgo) atbilst minētās regulas prasībām.

7.	Datums, vieta:

Sertifikātu izdevušās kompetentās iestādes vai, attiecīgā gadījumā, kontroles iestādes vai kontroles institūcijas pārstāvja vārds un paraksts:

8.	Sertifikāts derīgs no …[ierakstīt datumu] līdz …[ierakstīt datumu]

Regulas (ES) 2018/848 36. pantā definētās operatoru grupas locekļu saraksts

Locekļa vārds/nosaukums	Locekļa adrese vai cita veida identifikācija

II daļa. Konkrēti fakultatīvie elementi

Viens vai vairāki elementi, kurus norāda, ja tā nolēmusi kompetentā iestāde vai, attiecīgā gadījumā, kontroles iestāde vai kontroles institūcija, kas operatoram vai operatoru grupai izdod sertifikātu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/848 35. pantu.

Produktu uzskaitījums

Produkta nosaukums un/vai Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (2) minētais kombinētās nomenklatūras (KN) kods, kas apzīmē Regulas (ES) 2018/848 darbības jomā ietilpstošu produktu

☐	Bioloģisks

☐

Pārejas

Produktu daudzums

Produkta nosaukums un/vai Regulā (EEK) Nr. 2658/87 minētais KN kods, kas apzīmē Regulas (ES) 2018/848 darbības jomā ietilpstošu produktu

☐	Bioloģisks

☐

Pārejas

Aplēstais daudzums kilogramos, litros vai, attiecīgā gadījumā, vienību skaitā

Informācija par zemi

Produkta nosaukums

☐	Bioloģisks

☐

Pārejas

☐	Nebioloģisks

Platība hektāros

Saraksts ar telpām vai vienībām, kurās operators vai operatoru grupa veic darbību

Adrese vai ģeolokācijas dati	I daļas 5. punktā minētās darbības vai darbību apraksts

Informācija par operatora vai operatoru grupas veikto darbību vai darbībām un to, vai darbību vai darbības veic pašu vajadzībām vai tāda apakšuzņēmēja statusā, kas darbību vai darbības veic cita operatora labā, kamēr atbildību par veikto darbību vai darbībām saglabā apakšuzņēmējs

I daļas 5. punktā minētās darbības vai darbību apraksts

☐	Darbības/darbību veikšana pašu vajadzībām

☐	Darbības/darbību veikšana apakšuzņēmēja statusā cita operatora labā, kamēr atbildību par veikto darbību vai darbībām saglabā apakšuzņēmējs

Informācija par darbību vai darbībām, ko saskaņā ar Regulas (ES) 2018/848 34. panta 3. punktu veikusi trešā persona, ar kuru noslēgts apakšuzņēmuma līgums

I daļas 5. punktā minētās darbības vai darbību apraksts

☐	Atbildību saglabā operators vai operatoru grupa

☐	Atbildība nodota trešai personai, ar kuru noslēgts apakšuzņēmuma līgums

Saraksts ar apakšuzņēmējiem, kuri saskaņā ar Regulas (ES) 2018/848 34. panta 3. punktu operatora vai operatoru grupas labā veic darbību vai darbības, attiecībā uz kurām operators vai operatoru grupa saglabā atbildību par bioloģisko ražošanu un minēto atbildību nav nodevis/nodevusi apakšuzņēmējam

Vārds/nosaukums un adrese	I daļas 5. punktā minētās darbības vai darbību apraksts

Informācija par kontroles institūcijas akreditāciju saskaņā ar Regulas (ES) 2018/848 40. panta 3. punktu:

a)	akreditācijas iestādes nosaukums;

b)	hipersaite uz akreditācijas sertifikātu.

Cita informācija

”

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/848 (2018. gada 30. maijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (OV L 150, 14.6.2018., 1. lpp.).

(2) Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp. ).

22.6.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 222/8

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/1007

(2021. gada 18. jūnijs),

ar ko Īstenošanas regulu (ES) 2018/274 groza attiecībā uz izotopu analītisko datubāzi un pārbaudēm vīna nozarē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 89. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Savienības vīna nozare ir ļoti neaizsargāta pret krāpšanu, jo lielākā daļa Savienības produkcijas balstās uz sertificētām kvalitātes shēmām, proti, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN) un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN), kas piešķir atzīšanu kvalitatīviem produktiem un palīdz ražotājiem labāk tirgot savus produktus. Iespējamie pārkāpumi pirmām kārtām ir saistīti ar izcelsmes piesavināšanos, piemēram, mazvērtīgs vīns tiek tīši un nelikumīgi tirgots un marķēts kā vīns, kam piešķirts ACVN vai AĢIN, vīns tiek nelikumīgi atšķaidīts vai tam tiek pievienots cukurs. Tiek lēsts, ka krāpniecisku darbību ekonomiskā ietekme Savienības vīna nozarē sasniedz 1,3 miljardus EUR gadā, un tas atbilst 3,3 % no Savienības vīna nozares pārdevumiem. Papildus acīmredzamajai tiešajai ekonomiskajai ietekmei, kādu vīna nozarē rada šādi krāpšanas gadījumi, vēl lielāks varētu izrādīties vīna nozares reputācijas graušanas risks gadījumā, ja liels krāpšanas incidents novestu pie patērētāju uzticēšanās zaudēšanas un tirdzniecības ierobežojumiem un tādā veidā kaitētu Savienības vīna nozares vispārējām interesēm.

(2)

Tāpēc cīņa pret krāpšanu Savienības vīna nozarē ir jāuzlabo un jāpastiprina, jo īpaši attiecībā uz Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2018/273 (2) 39. pantā minētās izotopu analītiskās datubāzes darbību un attiecībā uz saistīto pienākumu koordinēšanu dalībvalstīs un ar Eiropas references centru, kas atbild par vīna nozares kontroli (ERC-CWS). Tas palīdz īstenot Komisijas stratēģiju “No lauka līdz galdam. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” (3), jo īpaši vienu no tās prioritātēm – apkarot krāpšanu visā pārtikas piegādes ķēdē –, kas konkrēti aicina Komisiju pastiprināt cīņu pret pārtikas krāpniecību, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgus dalībniekiem un stiprinātu kontroles un izpildes iestāžu pilnvaras.

(3)

Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2018/274 (4) ir izklastīti noteikumi par izotopu analītisko datubāzi un īpaši noteikumi par pārbaudēm. Lai labāk atspoguļotu reālo situāciju Savienības vīna nozarē, izotopu analītiskās datubāzes saturs ir jāpielāgo. Skatoties uz Savienības vīna produkcijas pēdējo piecu gadu vidējo apjomu, redzams, ka to vīnu īpatsvars, kuriem piešķirts ACVN vai AĢIN, nemitīgi aug un jau ir pārsniedzis 60 % kopējās produkcijas. 2019./20. tirdzniecības gadā šis īpatsvars bija teju 70 %. Šā iemesla dēļ un sakarā ar to, ka vīni, kuriem piešķirts ACVN vai AĢIN, ir pakļauti lielākam krāpšanas riskam, datubāzē ir jāparedz lielāks šādu vīnu īpatsvars, kas patlaban ir 40 % no visiem ar ACVN vai AĢIN apzīmētajiem vīniem Savienībā.

(4)

Vīnogu paraugu ņemšana un operācijas un analīzes, kas veicamas, lai iegūtu izotopu analītiskajai datubāzei vajadzīgos datus, prasa ievērojamus resursus, un tas var aizkavēt šo datu piegādi. Lai novērstu grūtības laikus sagādāt pilnīgu informāciju, būtu jāatļauj dalībvalstīm nolemt, ka gadījumos, kad norīkotajām laboratorijām nav pietiekamu resursu, lai tās pašas varētu veikt paraugu ņemšanu, ar ACVN vai AĢIN apzīmētu vīnu ražošanai audzēto vīnogu paraugus drīkst ņemt ACVN vai AĢIN pārvaldītājs koordinācijā ar norīkotajām laboratorijām. Sadarbība starp minētajām struktūrām, ERC-CWS un dalībvalstu norīkotajām laboratorijām būs būtiska cīņā pret krāpnieciskām praksēm, kas ietekmē ar ACVN vai AĢIN apzīmētus vīnus, kuri veido lielāko daļu Savienības vīna produkcijas.

(5)

Trūkstoši izotopu dati un nepilnīgas datu kopas varētu novest pie tā, ka izmeklēšanas par iespējamu krāpšanu vīna nozarē aizkavējas vai pat cieš neveiksmi, un tā rezultātā tirgū varētu tikt laists viltots vīns. Datu neesība apdraud ne tikai Savienības vīnu reputāciju, bet var arī ietekmēt piemēroto akcīzes nodokļu apmēru. Tas rada risku, ka attiecīgie nodokļi tiks piemēroti nepareizi marķētām vīnu kategorijām. Tāpēc pašreizējais tiesiskais regulējums, kas attiecas uz izotopu analītisko datubāzi, ir jāuzlabo, lai nodrošinātu tās atjaunināšanu noteiktā termiņā un tātad nodrošinātu labāku aizsardzību pret krāpšanu Savienības vīna nozarē. Ņemot vērā dažas ar attiecināšanu saistītas problēmas dažās dalībvalstīs, ir jākonkretizē arī tas, kurām attiecīgajām pusēm ir tiesības piekļūt paraugiem un datnēm.

(6)

Lai uzlabotu procedūras, kas reglamentē, kā izmeklējama ar vīna sūtījumu saistīta iespējama krāpšana, pašreizējie noteikumi būtu jāpastiprina. Būtu jānosaka termiņi, kuriem beidzoties tās teritorijas kompetentajai iestādei, kurā atrodas izkraušanas vieta, būtu jāsaņem visi relevantie pieejamie dati, kas vajadzīgi, lai verificētu, vai aizdomīgais vīns atbilst Savienības noteikumiem vīna nozarē. Būtu sīkāk jākonkretizē par izmeklēšanas procedūras dažādajiem posmiem atbildīgo subjektu loma.

(7)

Izotopu mērījumu datu kopas un jebkādi saistītie rezultāti no izotopu analītiskās datubāzes publiskoti netiek. Tam par iemeslu ir bažas, ka šādas informācijas publiskošana sagādātu informāciju krāpniekiem, kuri to varētu izmantot savā labā. Turklāt šādas informācijas ļaunprātīga izmantošana kaitētu dažu vīnu reputācijai. Tomēr vajadzētu būt iespējai dažus anonimizētus datus par krāpšanas gadījumiem darīt zināmus atklātībai, publicējot gada ziņojumu, kurā ietverti vīna nozares kontrolēs gūtie svarīgākie rezultāti, kas pamatojas uz datubāzes izmantošanu. Tālab būtu sīkāk jākonkretizē noteikumi par gada ziņojuma izstrādi.

(8)

Neiepildītā veidā transportētu vīna produktu pārbaužu un kontroļu veikšana ir apgrūtināta, jo šie produkti ir biežāk pakļauti krāpnieciskai praksei nekā marķēti produkti, kas pildīti pudelēs ar vienreizlietojamu aizbāzni. Tāpēc gadījumos, kad kompetentā iestāde ar datorizētas sistēmas vai informācijas sistēmas starpniecību nav laikus informēta par neiepildītā veidā transportētu vīna produktu sūtījuma pienākšanu, būtu jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka kompetentā iestāde izkraušanas vietā spēj veikt vajadzīgās pārbaudes, pirms produkts tiek izvests no saņēmēja telpām. Ja kompetentā iestāde nolemj šādas pārbaudes neveikt, būtu jāatļauj saņēmējam nekavējoties nosūtīt produktu no savām telpām.

(9)	Tāpēc Īstenošanas regula (ES) 2018/274 būtu attiecīgi jāgroza.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošana regulu (ES) 2018/274 groza šādi:

regulas 27. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Lai izveidotu Deleģētās regulas (ES) 2018/273 39. pantā minēto izotopu analītisko datubāzi, dalībvalstis nodrošina, ka svaigu vīnogu paraugi, kas jāanalizē dalībvalstu norīkotajām laboratorijām, tiek ņemti, apstrādāti un pārstrādāti vīnā saskaņā ar šīs regulas III pielikuma I daļā dotajiem norādījumiem.”;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Paraugu skaits, kas ik gadu jāņem datubāzes vajadzībām, ir noteikts III pielikuma II daļā. Paraugu atlasē ņem vērā vīnadārzu ģeogrāfisko atrašanās vietu dalībvalstīs, kas minētas III pielikuma II daļā, un ar ACVN vai AĢIN apzīmētu vīnu īpatsvaru attiecīgajā dalībvalstī vai reģionā. Katru gadu vismaz 25 % paraugu ņem no tiem pašiem zemesgabaliem kā iepriekšējā gadā.”;

iekļauj šādu punktu:

“3.a Dalībvalstis attiecīgā gadījumā var nolemt, ka ar ACVN vai AĢIN apzīmētu vīnu ražošanai audzēto vīnogu paraugus drīkst ņemt ACVN vai AĢIN pārvaldītājs. Šādā gadījumā dalībvalstu norīkotās laboratorijas koordinē paraugu ņemšanu saskaņā ar III pielikuma I daļas A iedaļā dotajiem norādījumiem.”

d)	panta 6. punktu aizstāj ar šādu: “6. Savāktos datus laboratorijas kopā ar analīzes pārskata kopiju ar analīžu rezultātiem un to interpretāciju un kopā ar aprakstlapas kopiju elektroniski iesniedz ERC-CWS ne vēlāk kā tā gada [31. oktobrī], kas seko vīnogu ražas novākšanas gadam.”;

e)	panta 7. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu: “datnes bez liekas kavēšanās vai maksas tiek darītas pieejamas personām, kas ģenerējušas datnēs esošo informāciju, lai varētu labot visas neprecizitātes.”;

regulas 28. pantu groza šādi:

a)	virsrakstu aizstāj ar šādu: “Analītiskajā datubāze esošās informācijas paziņošana gadījumā, kad radušās aizdomas par neatbilstību Savienības noteikumiem vīna nozarē”;

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Pienācīgi pamatotos gadījumos, kad tas vajadzīgs zinātniskiem, statistiskiem, kontroles vai tiesvedības mērķiem, 1. punktā minēto informāciju, ja tā ir reprezentatīva, pēc pieprasījuma drīkst darīt pieejamu dalībvalstu izraudzītajām kompetentajām iestādēm, kuras nodrošina atbilstību Savienības noteikumiem vīna nozarē, un valsts tiesām. Šo informāciju izmanto tikai tiem mērķiem, kādiem tā pieprasīta, un to uzskata par konfidenciālu.”;

iekļauj šādu punktu:

“2.a Ja dalībvalstī veic kontroli, kurai no izotopu analītiskās datubāzes vajadzīgi atsauces dati, kas saistīti ar citā dalībvalstī ražotu vīnu, dalībvalsts kompetentā iestāde lūdz ERC-CWS sazināties ar tās dalībvalsts norīkoto laboratoriju, kurā izmeklējamo vīnu ražo, lai aizdomas noskaidrotu, izmantojot visus relevantos pieejamos datus. To, vai attiecīgais vīns atbilst Savienības noteikumiem vīna nozarē, minētā norīkotā laboratorija noskaidro viena mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Ja pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ šo termiņu ievērot nav iespējams, norīkotā laboratorija attiecīgi informē ERC-CWS, kas:

i)	no izotopu analītiskās datubāzes izvelk relevantos izotopu mērījumu atsauces datus, kas saistīti ar attiecīgo vīnu, un iesniedz tos pieprasītājai struktūrai, vai

ii)

ja relevantos izotopu mērījumu atsauces datus no izotopu analītiskās datubāzes izvilkt nevar, bet vajadzīgie paraugi pēc pieprasījuma ir darīti pieejami ERC-CWS, pieprasītājai struktūrai sniedz analītisku atbalstu, tai skaitā nodrošina relevantos izotopu mērījumu rezultātu datus, kas saistīti ar attiecīgo vīnu,

un dara to viena mēneša laikā no brīža, kad kļūst skaidrs, ka ievērot sākotnējo termiņu nav iespējams. Abos gadījumos relevantos izotopu mērījumu datus interpretē un piegādā ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā aizdomīgais vīns ražots, saņēmusi pieprasījumu.”;

pievieno šādu punktu:

“4. ERC-CWS publicē anonimizētu gada ziņojumu par to pieprasījumu galvenajiem rezultātiem, kas saņemti saskaņā ar 1. un 2. punktu, un par galvenajiem konstatējumiem, kuri izdarīti pārbaudēs, ko dalībvalstis savā teritorijā veikušas, izmantojot izotopu analītisko datubāzi. ERC-CWS nodrošina, ka šajā ziņojumā nav iekļauta sensitīva komercinformācija. Minētos konstatējumus dara zināmus ERC-CWS līdz tā gada marta beigām, kas seko pārskata periodam, un ERC-CWS ziņojumu publicē divu mēnešu laikā.”;

iekļauj šādu pantu:

“32.a pants

Tarā neiepildītu vīna produktu kontroles

Lai būtu iespējams veikt tādu tarā neiepildītu vīna produktu importa pārbaudes, uz kuriem Deleģētās regulas (ES) 2018/273 14. panta 1. punktā minētā datorizētā sistēma vai informācijas sistēma neattiecas, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas izkraušanas vieta, drīkst tarā neiepildītu vīna produktu sūtījumu saņēmējiem pieprasīt, lai tie minētos sūtījumus turētu savās telpās izkraušanas vietā, taču ne ilgāk kā 10 darbdienas. Sūtījumu, no kura kompetentā iestāde minētajā periodā ir ņēmusi paraugus, saņēmēji nenosūta, nenodod vai neizdara ar to manipulācijas līdz brīdim, kad ir informēti par pārbaužu rezultātiem.

Gadījumos, kad kompetentā iestāde nolemj attiecīgā sūtījuma pārbaudes neveikt, tā pēc saņēmēju pieprasījuma atļauj sūtījumu nosūtīt pirms pirmajā daļā minētā perioda beigām.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 18. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.

(2) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/273 (2017. gada 11. decembris), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, vīna dārzu reģistru, pavaddokumentiem un sertifikāciju, preču ievešanas un izvešanas reģistru, obligātajām deklarācijām, paziņojumiem un paziņotās informācijas publicēšanu, bet Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 – attiecībā uz pārbaudēm un sodiem, kā arī groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 555/2008, (EK) Nr. 606/2009 un (EK) Nr. 607/2009 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 436/2009 un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/560 (OV L 58, 28.2.2018., 1. lpp.).

(3) COM(2020) 381 final.

(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/274 (2017. gada 11. decembris), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 piemērojama attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, sertifikāciju, preču ievešanas un izvešanas reģistru, obligātajām deklarācijām un paziņojumiem un kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 piemērojama attiecībā uz saistītajām pārbaudēm, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/561 (OV L 58, 28.2.2018., 60. lpp.).

22.6.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 222/12

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/1008

(2021. gada 21. jūnijs),

ar ko attiecībā uz Horvātijas un viena Portugāles reģiona statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas liellopu populācijās” groza Īstenošanas regulas (ES) 2021/620 I pielikumu, attiecībā uz Lietuvas un dažu Vācijas, Itālijas un Portugāles reģionu statusu “brīvs no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” groza minētās regulas VIII pielikumu un attiecībā uz Dānijas un Somijas statusu “brīva no infekciozās hematopoētiskās nekrozes” groza minētās regulas XIII pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1), un jo īpaši tās 36. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (ES) 2016/429 nosaka slimībspecifiskus noteikumus attiecībā uz slimībām, kas saskaņā ar tās 5. panta 1. punktu norādītas sarakstā (sarakstā norādītās slimības), bet tās 9. pants nosaka, kā šos noteikumus piemēro dažādām sarakstā norādīto slimību kategorijām. Minētās regulas 36. pantā arī paredzēts, ka Komisija apstiprina statusu “brīva no slimības” dalībvalstīm vai to zonām attiecībā uz noteiktām sarakstā norādītām slimībām, kas norādītas minētās regulas 9. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā.

(2)

Turklāt Regulas (ES) 2016/429280. pantā paredzēts, ka jāsaglabā esošais statuss “brīvs no slimības”, kas attiecībā uz noteiktām sarakstā norādītām slimībām piešķirts dalībvalstīm vai to zonām vai nodalījumiem un ko Komisija apstiprinājusi cita starpā saskaņā ar Padomes Direktīvu 64/432/EEK (2). Turklāt ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/689 (3) 84. pantu šajā ziņā tiek papildināti Regulā (ES) 2016/429 paredzētie noteikumi, nosakot pārejas pasākumus attiecībā uz konkrētiem esošiem statusiem “brīvs no slimības”. Konkrētāk, minētajā noteikumā paredzēts, ka dalībvalstis vai to zonas, attiecībā uz kurām statuss “brīva no slimības” ir apstiprināts pirms minētās deleģētās regulas piemērošanas dienas, ir uzskatāmas par brīvām no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas liellopu populācijās, ja to statuss “brīva no brucelozes” ir piešķirts saskaņā ar Direktīvu 64/432/EEK.

(3)

Komisijas Lēmums 2003/467/EK (4) tika pieņemts saskaņā ar Direktīvu 64/432/EEK, un tajā cita starpā ir norādītas attiecībā uz liellopu ganāmpulkiem no brucelozes oficiāli brīvas dalībvalstis un to reģioni. Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/620 (5) atcēla un aizstāja Lēmumu 2003/467/EK. Minētajā īstenošanas regulā cita starpā ir paredzēts, ka dalībvalstis vai to zonas ar statusu “brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas liellopu populācijās” ir norādītas minētās regulas I pielikuma I daļas 1. nodaļas sarakstā. Horvātija Lēmumā 2003/467/EK tika norādīta kā dalībvalsts ar statusu “brīva no brucelozes” attiecībā uz liellopu ganāmpulkiem. Tāpēc Horvātija tagad būtu jāiekļauj Īstenošanas regulas (ES) 2021/620 I pielikuma I daļas 1. nodaļas sarakstā kā dalībvalsts ar statusu “brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas liellopu populācijās”. Tāpēc Īstenošanas regulas (ES) 2021/620 I pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(4)

Turklāt Portugāle ir iesniegusi Komisijai informāciju, kas pierāda, ka dažas minētās dalībvalsts zonas atbilst Deleģētajā regulā (ES) 2020/689 noteiktajām prasībām, kuras jāizpilda, lai šīs zonas atzītu par tādām, kam ir statuss “brīvas no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas liellopu populācijās”. Tāpēc Īstenošanas regulas (ES) 2021/620 I pielikuma I daļas 1. nodaļa būtu jāgroza, lai tajā iekļautu minētās Portugāles zonas.

(5)	Īstenošanas regulā (ES) 2021/620 arī paredzēts, ka dalībvalstis vai to zonas ar statusu “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas (BTV infekcijas)” ir norādītas minētās regulas VIII pielikuma I daļas sarakstā.

(6)

Lietuva attiecībā uz visu tās teritoriju un Vācija, Itālija un Portugāle attiecībā uz vairākām šo dalībvalstu zonām ir iesniegušas Komisijai informāciju, kas pierāda, ka ir izpildīti Deleģētajā regulā (ES) 2020/689 paredzētie nosacījumi statusa “brīva no BTV infekcijas” atzīšanai. Tāpēc Īstenošanas regulas (ES) 2021/620 VIII pielikuma I daļa būtu jāgroza, lai tajā iekļautu visu Lietuvas teritoriju, kā arī minētās Vācijas, Itālijas un Portugāles zonas.

(7)

Īstenošanas regulā (ES) 2021/620 arī paredzēts, ka dalībvalstis vai to zonas ar statusu “brīva no infekciozās hematopoētiskās nekrozes (IHN)” ir norādītas minētās regulas XIII pielikuma I daļas sarakstā. Visa Dānijas un Somijas teritorija ar statusu “brīva no IHN” patlaban ir iekļauta minētā pielikuma I daļā. Tomēr minētās dalībvalstis nesen ir paziņojušas Komisijai par IHN uzliesmojumiem. Tāpēc Īstenošanas regulas (ES) 2021/620 XIII pielikuma I daļa būtu attiecīgi jāgroza.

(8)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulas (ES) 2021/620 I, VIII un XIII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 21. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.

(2) Padomes Direktīva 64/432/EEK (1964. gada 26. jūnijs) par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā (OV 121, 29.7.1964., 1977. lpp.).

(3) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/689 (2019. gada 17. decembris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu un jaunradušos slimību uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības” papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 174, 3.6.2020., 211. lpp.).

(4) Komisijas Lēmums 2003/467/EK (2003. gada 23. jūnijs), ar ko nosaka no tuberkulozes, brucelozes un govju enzootiskās leikozes oficiāli brīvu statusu dažām dalībvalstīm un dalībvalstu reģioniem attiecībā uz liellopu ganāmpulkiem (OV L 156, 25.6.2003., 74. lpp.).

(5) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/620 (2021. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 piemērošanu saistībā ar statusa “brīvs no slimības” un “neveic vakcināciju” apstiprināšanu noteiktām dalībvalstīm vai to zonām vai nodalījumiem attiecībā uz noteiktām sarakstā norādītām slimībām, kā arī apstiprina šo sarakstā norādīto slimību izskaušanas programmas (OV L 131, 16.4.2021., 78. lpp.).

PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) 2021/620 I, VIII un XIII pielikumu groza šādi:

I pielikuma I daļas 1. nodaļu groza šādi:

pēc ieraksta par Franciju un pirms ieraksta par Itāliju iekļauj šādu ierakstu par Horvātiju:

“Horvātija

Visa teritorija”;

ierakstu attiecībā uz Portugāli aizstāj ar šādu:

“Portugāle

Região Algarve: visi distritos

Região Autónoma dos Açores: Ilhas de Corvo, Faial, Flores, Graciosa, Pico, São Jorge, Santa Maria, Terceira

Região Centro: distritos Aveiro, Viseu, Guarda, Coimbra, Leiria, Castelo Branco”;

VIII pielikuma I daļu groza šādi:

ierakstu attiecībā uz Vāciju aizstāj ar šādu:

“Vācija

Bundesland Baden-Württemberg

—	Landkreis Lörrach

—	Landkreis Waldshut

—	Landkreis Konstanz

—	Landkreis Tuttlingen

—	Landkreis Sigmaringen

—	Bodenseekreis

—	Landkreis Ravensburg

—	Landkreis Biberach

—	Alb-Donau-Kreis

—	Stadtkreis Ulm

—	Landkreis Göppingen

—	Landkreis Heidenheim

—	Ostalbkreis

—	Landkreis Schwäbisch Hall

—	Main-Tauber-Kreis

—

Šādas Landkreis Esslingen pilsētas un pašvaldības: Altbach, Altdorf, Baltmannsweiler, Bempflingen, Beuren, Bissingen a.d.Teck, Deizisau, Dettingen unter Teck, Erkenbrechtsweiler, Frickenhausen, Großbettlingen, Hochdorf, Holzmaden, Kirchheim unter Teck, Köngen, Kohlberg, Lichtenwald, Neidlingen, Neuffen, Notzingen, Nürtingen, Oberboihingen, Ohmden, Owen, Plochingen, Reichenbach a.d. Fils, Unterensingen, Weilheim a.d.Teck, Wendlingen am Neckar, Wernau (Neckar), Lenningen

—	Šādas Rems-Murr-Kreis pilsētas un pašvaldības: Alfdorf, Allmersbach im Tal, Althütte, Auenwald, Großerlach, Kaisersbach, Murrhardt, Plüderhausen, Rudersberg, Schorndorf, Sulzbach a.d. Murr, Urbach, Weissach im Tal, Welzheim, Winterbach, Berglen, Remshalden

—	Šādas Hohenlohekreis pilsētas un pašvaldības: Dörzbach, Ingelfingen, Krautheim, Künzelsau, Kupferzell, Mulfingen, Neuenstein, Niedernhall, Waldenburg, Weißbach

—	Šādas Neckar-Odenwald-Kreis pilsētas un pašvaldības: Hardheim, Höpfingen, Rosenberg, Ravenstein

—	Šādas Landkreis Breisgau-Hochschwarzwald pilsētas un pašvaldības: Auggen, Badenweiler, Feldberg, Friedenweiler, Lenzkirch, Löffingen, Müllheim, Schluchsee, Sulzburg

—	Šādas Schwarzwald-Baar-Kreis pilsētas un pašvaldības: Bad Dürrheim, Blumberg, Bräunlingen, Donaueschingen, Hüfingen, Tuningen, Brigachtal

—

Šādas Landkreis Reutlingen pilsētas un pašvaldības: Dettingen a.d. Erms, Eningen unter Achalm, Gomadingen, Grabenstetten, Grafenberg, Hayingen, Hülben, Mehrstetten, Metzingen, Münsingen, Pfronstetten, Pfullingen, Riederich, Trochtelfingen, Bad Urach, Zwiefalten, Gutsbez. Münsingen, Römerstein, Engstingen, Hohenstein, Sonnenbühl, Lichtenstein, Sankt Johann

—

Šādas Landkreis Zollernalbkreis pilsētas un pašvaldības: Bitz, Burladingen, Hausen am Tann, Jungingen, Meßstetten, Nusplingen, Obernheim, Straßberg, Winterlingen, Albstadt

—	Bundesland Bayern

—	Bundesland Berlin

—	Bundesland Brandenburg

—	Bundesland Bremen

—	Bundesland Hamburg

—	Bundesland Hessen:

—	Šādas Lahn-Dill-Kreis pašvaldības: Dietzhölztal, Eschenburg, Siegbach, Mittenaar, Hohenahr, Bischoffen, Lahnau

—	Šādas Landkreis Gießen pašvaldības: Stadt Allendorf, Biebertal, Buseck, Fernwald, Gießen, Grünberg, Heuchelheim, Hungen, Laubach, Lich, Linden, Lollar, Pohlheim, Rabenau, Reiskirchen, Staufenberg, Wettenberg

—

Šādas Main-Kinzig-Kreis pašvaldības: Bad Orb, Bad Soden-Salmünster, Biebergemünd, Birstein, Brachttal, Bruchköbel, Erlensee, Flörsbachtal, Freigericht, Gelnhausen, Gründau, Gutsbezirk Spessart, Hammersbach, Hasselroth, Jossgrund, Langenselbold, Linsengericht, Neuberg, Nidderau, Rodenbach, Ronneburg, Schöneck, Schlüchtern, Sinntal, Steinau an der Straße, Wächtersbach

—	Šādas Wetteraukreis pašvaldības: Altenstadt, Bad Nauheim, Büdingen, Echzell, Florstadt, Gedern, Glauburg, Hirzenhain, Kefenrod, Limeshain, Münzenberg, Nidda, Niddatal, Ortenberg, Ranstadt, Reichelsheim, Rockenberg, Wölfersheim, Wöllstadt

—	Landkreis Hersfeld-Rotenburg

—	Landkreis Kassel

—	Landkreis Fulda

—	Landkreis Waldeck-Frankenberg

—	Schwalm-Eder-Kreis

—	Stadt Kassel

—	Vogelsbergkreis

—	Werra-Meißner-Kreis

—

Landkreis Marburg Biedenkopf

—	Bundesland Mecklenburg-Vorpommern

—	Bundesland Niedersachsen

—	Bundesland Nordrhein-Westfalen:

—	Landkreis Borken,

—	Landkreis Coesfeld,

—	Ennepe-Ruhr-Kreis

—	Landkreis Gütersloh,

—	Stadt Hagen

—	Landkreis Herford,

—	Hochsauerlandkreis

—	Landkreis Höxter,

—	Šādas Landkreis Kleve pilsētas un pašvaldības: Bedburg-Hau, Emmerich am Rhein, Geldern, Goch, Issum, Kalkar, Kerken, Kevelaer, Kleve, Kranenburg, Rees, Rheurdt, Uedem, Weeze

—	Landkreis Lippe,

—	Märkischer Kreis

—	Šādas Landkreis Mettmann pašvaldības: Heiligenhaus, Velbert, Wülfrath

—	Landkreis Minden-Lübbecke,

—	Šādas Oberbergischer Kreis pašvaldības: Bergneustadt, Radevormwald

—	Landkreis Olpe

—	Landkreis Paderborn,

—	Landkreis Recklinghausen,

—	Šādas Landkreis Siegen-Wittgenstein pašvaldības: Netphen, Kreuztal, Hilchenbach, Erndtebrüch, Bad Laasphe, Bad Berleburg

—	Landkreis Soest,

—	Landkreis Steinfurt,

—	Landkreis Unna,

—	Landkreis Warendorf,

—	Landkreis Wesel,

—	Stadt Bielefeld,

—	Stadt Bochum,

—	Stadt Bottrop,

—	Stadt Dortmund,

—	Stadt Duisburg,

—	Stadt Essen,

—	Stadt Gelsenkirchen,

—	Stadt Hamm,

—	Stadt Herne,

—	Stadt Mülheim an der Ruhr,

—	Stadt Münster (Westfalen),

—

Stadt Oberhausen

—	Bundesland Sachsen

—	Bundesland Sachsen-Anhalt

—	Bundesland Schleswig-Holstein

—	Bundesland Thüringen”;

ierakstu attiecībā uz Itāliju aizstāj ar šādu:

“Itālija

Provincia Autonoma di Bolzano - Alto Adige

Regione Valle d ’A osta

Regione Friuli Venezia Giulia”;

pēc ieraksta par Latviju un pirms ieraksta par Ungāriju iekļauj šādu ierakstu par Lietuvu:

“Lietuva

Visa teritorija”;

pēc ieraksta par Poliju un pirms ieraksta par Slovēniju iekļauj šādu ierakstu par Portugāli:

“Portugāle

Visa teritorija, izņemot Região Algarve”;

XIII pielikuma I daļu groza šādi:

ierakstu attiecībā uz Dāniju aizstāj ar šādu:

“Dānija

Visa teritorija, izņemot Rohden Å, Sneum Å, Vidå, Lindenborg Å un Århus Å ūdens sateces baseinus”;

ierakstu attiecībā uz Somiju aizstāj ar šādu:

“Somija

Visa teritorija, izņemot:

—	piekrastes iecirkni, kas atrodas Ii, Kuivaniemi,

—	piekrastes iecirkni, ko veido Föglö, Lumparland, Lemland, Vårdö pašvaldību daļas, kuras atrodas 11,466 km rādiusā no centra, kura WGS84 koordinātas ir Lat 60,013565060°, Lon 20,317617393°

—	ūdens sateces baseini: 14.72 Virmasvesi, 14.73 Nilakka, 4.74 Saarijärvi apgabals un 4.41 Pielinen apgabals”.

22.6.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 222/21

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2021/1011

(2021. gada 21. jūnijs),

ar ko ieceļ Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Sāhelā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 33. pantu un 31. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2015. gada 7. decembrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2015/2274 (1), ar ko Ángel LOSADA FERNÁNDEZ kungs tika iecelts par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Sāhelā.

(2)	Padome 2018. gada 25. jūnijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2018/906 (2), ar ko tika pagarināts ESĪP Sāhelā LOSADA FERNÁNDEZ kunga pilnvaru termiņš. Jaunākie grozījumi minētajā lēmumā tika izdarīti ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2021/283 (3). ESĪP pilnvaru termiņam ir jābeidzas 2021. gada 30. jūnijā.

(3)	Uz 14 mēnešu termiņu būtu jāieceļ jauns ESĪP Sāhelā.

(4)	ESĪP savas pilnvaras īstenos situācijā, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

1. Ar šo Emanuela DEL RE kundze tiek iecelta par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Sāhelā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. augustam. Padome, pamatojoties uz Politikas un drošības komitejas (PDK) izvērtējumu un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) priekšlikumu, var nolemt, ka ESĪP pilnvaras var tikt pagarinātas vai izbeigtas agrāk.

2. ESĪP pilnvaru īstenošanas nolūkā Sāhela tiek definēta kā reģions, kas aptver Eiropas Savienības integrētā stratēģijā attiecībā uz Sāhelu (“stratēģija”), ko pieņēma ar Padomes secinājumiem 2021. gada 16. aprīlī, noteikto galveno ģeogrāfisko tvērumu, proti, Burkinafaso, Čadu, Mali, Mauritāniju un Nigēru. Vajadzības gadījumā ESĪP sadarbojas arī ar Čada ezera baseina valstīm un citām valstīm un reģionālām vai starptautiskām struktūrām ārpus Sāhelas, tostarp Magribā, Rietumāfrikā un Gvinejas līča reģionā.

2. pants

Politikas mērķi

1. Pamatojoties uz stratēģijā noteiktajiem politikas mērķiem, ESĪP pilnvaru izpildē aktīvi un, sniedzot prioritāti reģionāliem un starptautiskiem centieniem, veicina ilgstošu mieru, drošību, stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību reģionā. ESĪP turklāt cenšas uzlabot Savienības daudzpusīgās iesaistes Sāhelā kvalitāti, palielināt tās ietekmi un vairot tās redzamību.

2. ESĪP sniedz ieguldījumu Savienības centienu integrētā izstrādē un īstenošanā reģionā, tostarp politikas, drošības un attīstības jomās, un visu Savienības rīcībai būtisko instrumentu un ieinteresēto personu koordinēšanā. ESĪP palīdz padziļināt Savienības iesaisti un koordinācijas centienus ar valstu, reģionāliem un starptautiskiem mehānismiem, jo īpaši ar Drošības un stabilitātes partnerību Sāhelā (P3S), Sāhelas aliansi un Koalīciju Sāhelai, kas ir satvars politiskajai un stratēģiskajai iesaistei Sāhelā.

3. ESĪP rīcību īsteno ciešā sadarbībā un koordinācijā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu, Savienības delegācijām, Komisiju, dalībvalstīm un citām attiecīgām ieinteresētām personām. Īpašu uzmanību pievērš tam, lai stiprinātu un padziļinātu partnerību ar Sāhelas G5 un veicinātu starptautisko pārdomu procesu par ilgtspējīgu un paredzamu finansējumu Sāhelas G5 apvienoto spēku atbalstam.

3. pants

Pilnvaras

1. Lai sasniegtu politikas mērķus Sāhelā, ESĪP ir pilnvarots:

a)	aktīvi veicināt stratēģijas īstenošanu un koordinēt un tālāk attīstīt Savienības integrēto pieeju krīzēm reģionā, lai pastiprinātu Savienības darbību Sāhelā vispārējo saskaņotību un efektivitāti;

sadarboties, tostarp izmantojot starpniekdiplomātiju (shuttle diplomacy), ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām reģionā, valdībām, reģionālām organizācijām, jo īpaši ar Sāhelas G5 un tās apvienotajiem spēkiem, no Alžīras procesa izrietošā Mali Miera un samierināšanās nolīguma (“Mali Miera nolīgums”) parakstītājiem, starptautiskām organizācijām, pilsonisko sabiedrību un diasporām, un visām Magribas, Gvinejas līča un Čada ezera baseina valstīm, lai veicinātu Savienības mērķu sasniegšanu un palīdzētu veidot labāku izpratni par Savienības lomu Sāhelā. Sadarbībā ar Sāhelas G5 pievērst uzmanību inter alia cilvēktiesību ievērošanas veicināšanai un tās apvienoto spēku nemilitārajiem elementiem, piemēram, policijas komponentam;

c)	pārstāvēt un veicināt Savienības intereses un redzamību attiecīgos reģionālajos un starptautiskajos forumos, un piedaloties Mali Miera nolīguma Comité de Suivi un citos valsts procesos, kas ir būtiski reģiona stabilitātei;

sekmēt pilnībā koordinētu un visaptverošu Savienības darbību reģionā, izmantojot visus attiecīgos instrumentus, tostarp Eiropas Miera mehānismu, attīstības sadarbību, dalībvalstu darbības un Savienības atbalstu krīzes pārvarēšanai un konflikta novēršanai, izmantojot Eiropas Savienības militāro misiju, lai palīdzētu Mali bruņoto spēku apmācībā (EUTM Mali), Eiropas Savienības KDAP misiju Mali (EUCAP Sahel Mali), Eiropas Savienības KDAP misiju Nigērā (EUCAP Sahel Niger), un stabilizācijas centienus Koalīcijas Sāhelai ietvaros, jo īpaši P3S un Sāhelas aliansi, kā arī to attiecīgos sekretariātus;

uzturēt ciešu sadarbību ar Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO), jo īpaši ģenerālsekretāra īpašo pārstāvi Rietumāfrikā un Sāhelā, īpašo koordinatoru attīstības jautājumos Sāhelā, ģenerālsekretāra īpašo pārstāvi un ANO Daudzdimensionālās integrētās stabilizācijas misijas Mali (MINUSMA) vadītāju, Āfrikas Savienību, jo īpaši Āfrikas Savienības augsto pārstāvi Mali un Sāhelā, Sāhelas G5, jo īpaši G5 prezidentūru un tās izpildsekretāru, Koalīcijas Sāhelai augsto pārstāvi, Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienu, Čada ezera baseina komisiju, Liptako-Gourma iestādi, un citām vadošajām valsts, reģionālām un starptautiskām ieinteresētajām personām, tostarp citiem īpašajiem sūtņiem Sāhelā, kā arī ar attiecīgajām iestādēm, jo īpaši Magribas, Āfrikas raga, Gvinejas līča un Tuvo Austrumu reģionā;

cieši pārraudzīt un analizēt nestabilitātes pamatcēloņu un ilgtermiņa tendenču ietekmi reģionā un ziņot par to, cita starpā par klimata pārmaiņām, biodaudzveidības zudumu, ganību lopkopību, piekļuvi dabas resursiem, jo īpaši zemes un ūdens resursiem, kā arī veicināt tādu dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kas stiprina stabilitāti, un sadarbību šajā jomā, un atbalstīt centienus ierobežot nestabilitātes izplatīšanos, īpašu uzmanību pievēršot visneaizsargātākajiem reģioniem drošības ziņā, jo īpaši Liptako-Gourma un Čada ezera reģioniem;

rūpīgi sekot citām reģiona problēmu reģionālajām un pārrobežu dimensijām, cita starpā pandēmijām, terorismam, radikalizācijai, organizētai noziedzībai, kiberdraudiem, ieroču kontrabandai, cilvēku tirdzniecībai un kontrabandai, narkotiku tirdzniecībai, nedrošībai jūrā, bēgļu un migrācijas plūsmām, kā arī ar tām saistītām nelikumīgām finanšu plūsmām;

cieši sekot līdzi sekām, ko liela mēroga bēgļu un migrantu, tostarp iekšzemē pārvietotu personu, plūsmas izraisa humanitārā, politikas, drošības un attīstības jomā. Pēc pieprasījuma iesaistīties dialogā par migrāciju ar attiecīgām ieinteresētām personām un attiecībā uz reģionu dot vispārīgāku ieguldījumu Savienības migrācijas un bēgļu politikā atbilstīgi Savienības politiskajām prioritātēm, lai turpinātu veicināt auglīgu sadarbību migrācijas jomā, pamatojoties uz pēdējos gados izveidotajām konstruktīvajām partnerībām;

ciešā sadarbībā ar ES terorisma apkarošanas koordinatoru veicināt ES terorisma apkarošanas stratēģijas, kā arī attiecīgo Padomes secinājumu par terorisma un vardarbīga ekstrēmisma novēršanu un apkarošanu turpmāku īstenošanu. Regulāri uzturēt augsta līmeņa politiskus kontaktus ar reģiona valstīm, kuras ir skāris terorisms un starptautiskā organizētā noziedzība, un nodrošināt Savienības būtisko lomu centienos apkarot terorismu un starptautisko organizēto noziedzību, kā arī to pamatcēloņus. Tas ietver Savienības centienus palielināt atbalstu drošības sektora reģionālajām spējām, reģionalizējot kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijas un aktīvi atbalstot reģionālu spēju, jo īpaši Sāhelas G5 apvienoto spēku spēju, veidošanu, to koordinējot ar starptautiskajiem rīcībspēkiem, piemēram, MINUSMA, un veidojot attiecības ar vietējiem iedzīvotājiem atbilstoši ANO Drošības Padomes Rezolūcijām (ANO DPR) 2359 (2017) un 2391 (2017);

j)	cieši sekot līdzi tam, kādas sekas politikas, drošības un attīstības jomā izraisa humanitārās krīzes reģionā;

sadarbībā ar ESĪP cilvēktiesību jautājumos sekmēt to, ka reģionā tiek īstenota Savienības cilvēktiesību politika saskaņā ar Savienības Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā, Savienības Cilvēktiesību pamatnostādnes, jo īpaši Savienības pamatnostādnes par bērniem un bruņotiem konfliktiem, kā arī par vardarbību pret sievietēm un meitenēm un par jebkādas pret viņām vērstas diskriminācijas apkarošanu, un Savienības politika attiecībā uz sievietēm, mieru un drošību saskaņā ar Savienības rīcības plānu attiecībā uz sievietēm, mieru un drošību 2019.–2024. gadam, un veicināt iekļautību un dzimumu līdztiesību valsts veidošanas procesā atbilstīgi ANO DPR 1325 (2000) un turpmākām rezolūcijām par sievietēm, mieru un drošību, tostarp ANO DPR 2242 (2015), un atbalstīt ANO DPR 2250 (2015) par jaunatni, mieru un drošību īstenošanu;

turpināt pievērst īpašu uzmanību tieslietu nozarei kopumā un pārskatatbildības mehānismiem, ko var izmantot, lai cīnītos pret nesodāmību un atjaunotu sabiedrības uzticēšanos savai tiesu sistēmai. ESĪP ieguldījums ietver notikumu attīstības regulāru pārraudzību un ziņošanu par to, kā arī ieteikumu izstrādi šajā sakarā un regulāru kontaktu uzturēšanu ar attiecīgām iestādēm reģionā, Starptautiskās Krimināltiesas prokurora biroju, Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroju un sadarbību ar cilvēktiesību aizstāvjiem un novērotājiem reģionā;

m)	izmantojot biežus kontaktus reģionā, tostarp ar vietējiem rīcībspēkiem, palielināt Savienības zināšanas par vietējām vēlmēm un vietējiem apstākļiem. Pamatojoties uz rūpīgu un pastāvīgu situācijas analīzi, sekmēt pārdomu procesu un veicināt Savienības stratēģisko un ilgtermiņa redzējumu Sāhelā;

n)	sekot līdzi un ziņot par to, vai tiek ievērotas attiecīgās ANO DPR, jo īpaši ANO DPR 2056 (2012), 2071 (2012), 2085 (2012), 2100 (2013), 2227 (2015), 2295 (2016), 2364 (2017), 2374 (2017), 2359 (2017), 2391 (2017), 2423 (2018), 2432 (2018), 2480 (2019), 2484 (2019), 2531 (2020) un 2541 (2020).

2. Savu pilnvaru īstenošanas nolūkā ESĪP inter alia:

a)	attiecīgā gadījumā konsultē un ziņo par Savienības nostāju formulēšanu reģionālos un starptautiskos forumos, lai proaktīvi veicinātu rīcību, kuras pamatā ir partnerība un savstarpēja atbildība, un stiprinātu Savienības integrēto pieeju Sāhelai;

b)	palīdz uzturēt kopskatu par visām Savienības darbībām un cieši sadarbojas ar attiecīgajām Savienības delegācijām un dalībvalstīm.

4. pants

Pilnvaru īstenošana

1. ESĪP atbild par pilnvaru īstenošanu, rīkojoties AP pakļautībā.

2. PDK uztur privileģētus sakarus ar ESĪP un ir galvenais ESĪP kontaktpunkts saziņā ar Padomi. PDK saskaņā ar pilnvarām, neskarot AP pilnvaras, sniedz ESĪP stratēģiskas norādes un politisku virzību.

3. ESĪP sadarbojas un cieši koordinē darbu ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un tā attiecīgajiem departamentiem.

5. pants

Finansējums

1. Finanšu atsauces summa, kas paredzēta ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumu segšanai laikposmā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. augustam, ir 1 588 000 EUR.

2. Izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

3. Izdevumus pārvalda saskaņā ar ESĪP un Komisijas līgumu. Par visiem izdevumiem ESĪP atskaitās Komisijai.

6. pants

Komandas izveide un tās sastāvs

1. ESĪP pilnvaru un atbilstīgo piešķirto finanšu līdzekļu robežās ESĪP ir atbildīgs par komandas izveidi. Komandā iekļauj personas, kam ir tādas īpašas zināšanas konkrētos politikas jautājumos, kuras vajadzīgas ESĪP pilnvaru īstenošanai. ESĪP nekavējoties informē Padomi un Komisiju par komandas sastāvu.

2. Dalībvalstis, Savienības iestādes un EĀDD var ierosināt personāla norīkošanu darbā pie ESĪP. Šādam norīkotajam personālam atalgojumu attiecīgi maksā vai nu dalībvalsts, vai attiecīgā Savienības iestāde, vai arī EĀDD. Darbā pie ESĪP var norīkot arī ekspertus, ko dalībvalstis ir norīkojušas darbā Savienības iestādēs vai EĀDD. Starptautiskiem līgumdarbiniekiem ir dalībvalsts valstspiederība.

3. Viss norīkotais personāls turpina būt nosūtītājas dalībvalsts, Savienības iestādes vai EĀDD administratīvā pakļautībā, un tas veic savus pienākumus un rīkojas ESĪP pilnvaru interesēs.

4. Lai nodrošinātu viņu attiecīgo darbību saskaņotību un konsekvenci, ESĪP personālu izvieto kopā ar attiecīgajiem EĀDD departamentiem vai Savienības delegācijām.

7. pants

ESĪP un ESĪP personāla privilēģijas un imunitāte

Par privilēģijām, imunitāti un citām garantijām, kas ir vajadzīgas ESĪP misijas veikšanai un sekmīgai norisei un ESĪP personālam, attiecīgi vienojas ar uzņēmējvalstīm. Šajā nolūkā dalībvalstis un EĀDD sniedz visu vajadzīgo atbalstu.

8. pants

ES klasificētās informācijas drošība

ESĪP un ESĪP komandas locekļi ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas ir noteikti ar Padomes Lēmumu 2013/488/ES (4).

9. pants

Piekļuve informācijai un apgādes atbalsts

1. Dalībvalstis, Komisija, EĀDD un Padomes Ģenerālsekretariāts ESĪP nodrošina piekļuvi visai vajadzīgajai informācijai.

2. Savienības delegācijas reģionā un/vai dalībvalstis attiecīgā gadījumā nodrošina apgādes atbalstu reģionā.

10. pants

Drošība

Saskaņā ar Savienības politiku par tāda personāla drošību, kas izvietots ārpus Savienības, lai veiktu operatīvas darbības saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP atbilstoši savām pilnvarām un atkarībā no drošības situācijas teritorijā, par kuru ESĪP ir atbildīgs, veic visus praktiski iespējamos pasākumus visa ESĪP tiešā pakļautībā esošā personāla drošībai, jo īpaši:

izstrādājot konkrētu drošības plānu, kura pamatā ir EĀDD norādījumi un kurā ietverti konkrēti fiziski, organizatoriski un procesuāli drošības pasākumi, ar kuriem reglamentē to, kā tiek pārvaldīta personāla droša pārvietošanās uz teritoriju, par kuru ESĪP ir atbildīgs, un droša pārvietošanās tajā, kā arī reglamentē drošības incidentu pārvaldību, tostarp ārkārtas situāciju plānu un evakuācijas plānu;

b)	nodrošinot, ka visam ārpus Savienības izvietotajam personālam ir augsta riska apdrošināšana, kas atbilst apstākļiem teritorijā, par kuru ESĪP ir atbildīgs;

nodrošinot, ka visi ESĪP komandas locekļi, ko izvieto ārpus Savienības, tostarp vietējie līgumdarbinieki, pirms vai tūlīt pēc ierašanās teritorijā, par kuru ESĪP ir atbildīgs, ir piedalījušies atbilstīgā drošības apmācībā, kuras pamatā ir EĀDD minētajai teritorijai piešķirtā riska izvērtējuma pakāpe;

nodrošinot, ka tiek īstenoti visi saskaņotie ieteikumi, kas sniegti pēc regulāriem drošības izvērtējumiem, un – saistībā ar regulāriem progresa ziņojumiem un galīgo visaptverošo ziņojumu par pilnvaru īstenošanu – rakstiski ziņojot AP, Padomei un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

11. pants

Ziņošana

ESĪP regulāri sniedz mutiskus un rakstiskus ziņojumus AP un PDK. Vajadzības gadījumā ESĪP ziņojumus sniedz arī Padomes darba grupām. Regulāros ziņojumus izsūta, izmantojot COREU tīklu. ESĪP var sniegt ziņojumus Ārlietu padomei. Saskaņā ar Līguma 36. pantu ESĪP var tikt iesaistīts Eiropas Parlamenta informēšanā.

12. pants

Koordinācija

1. Lai sasniegtu Savienības politikas mērķus, stratēģijas ietvaros ESĪP veicina Savienības darbību vienotību, konsekvenci un efektivitāti un palīdz nodrošināt to, lai visus Savienības instrumentus un dalībvalstu darbības veiktu konsekventi. Attiecīgos gadījumos cenšas veidot kontaktus ar dalībvalstīm. ESĪP darbības saskaņo ar darbībām, ko veic Savienības delegācijas un Komisija, kā arī ar darbībām, ko reģionā veic citi ESĪP. ESĪP regulāri sniedz informāciju Savienības delegācijām un dalībvalstu misijām reģionā.

2. Uz vietas tiek uzturēta cieša saikne ar attiecīgajiem dalībvalstu misiju vadītājiem, Savienības delegāciju vadītājiem un KDAP misiju vadītājiem. Viņi dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras. ESĪP ciešā koordinācijā ar attiecīgajām Savienības delegācijām sniedz EUCAP Sahel Niger un EUCAP Sahel Mali misiju vadītājiem un EUTM Mali misijas komandierim norādījumus par vietējiem politiskiem jautājumiem. ESĪP, misijas EUTM Mali komandieris un civilās operācijas komandieris vajadzības gadījumā savstarpēji apspriežas. ESĪP uztur sakarus arī ar citiem starptautiskiem un reģionāliem rīcībspēkiem attiecīgajā teritorijā.

13. pants

Palīdzība saistībā ar prasībām

ESĪP un ESĪP personāls palīdz nodrošināt elementus reaģēšanai uz jebkādām prasībām un pienākumiem, kas izriet no iepriekšējo ESĪP Sāhelā pilnvarām, un šai nolūkā sniedz administratīvu palīdzību un piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem.

14. pants

Pārskatīšana

Šā lēmuma īstenošanu un tā saskaņotību ar citām Savienības darbībām reģionā regulāri pārskata. ESĪP regulāri sniedz AP, Padomei un Komisijai progresa ziņojumus un līdz 2022. gada 31. maijam – galīgu visaptverošu ziņojumu par pilnvaru īstenošanu.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2021. gada 21. jūnijā.

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. BORRELL FONTELLES

(1) Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/2274 (2015. gada 7. decembris), ar ko ieceļ Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Sāhelā (OV L 322, 8.12.2015., 44. lpp.).

(2) Padomes Lēmums (KĀDP) 2018/906 (2018. gada 25. jūnijs), ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Sāhelā (OV L 161, 26.6.2018., 22. lpp.).

(3) Padomes Lēmums (KĀDP) 2021/283 (2021. gada 22. februāris), ar kuru groza Lēmumu (KĀDP) 2018/906, ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Sāhelā (OV L 62, 23.2.2021., 47. lpp.).

(4) Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).

22.6.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 222/27

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2021/1012

(2021. gada 21. jūnijs),

ar ko ieceļ Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Āfrikas ragā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 33. pantu un 31. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2011. gada 8. decembrī pieņēma Lēmumu 2011/819/KĀDP (1), ar ko Alexander RONDOS kungs tika iecelts par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Āfrikas ragā.

(2)	Padome 2018. gada 25. jūnijā pieņēma Lēmumu 2018/905/KĀDP (2), ar ko tika pagarināts ESĪP Āfrikas ragā RONDOS kunga pilnvaru termiņš. Jaunākie grozījumi minētajā lēmumā tika izdarīti ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2021/352 (3). ESĪP pilnvaru termiņam ir jābeidzas 2021. gada 30. jūnijā.

(3)	Uz 14 mēnešu termiņu būtu jāieceļ jauns ESĪP Āfrikas ragā.

(4)	ESĪP savas pilnvaras īstenos situācijā, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

1. Ar šo Annette WEBER kundze tiek iecelta par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Āfrikas ragā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. augustam. Padome, pamatojoties uz Politikas un drošības komitejas (PDK) novērtējumu un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) priekšlikumu, var nolemt, ka ESĪP pilnvaras tiek pagarinātas vai izbeigtas agrāk.

2. ESĪP pilnvaru nolūkā Āfrikas rags tiek definēts kā reģions, kas aptver Eiropas Savienības stratēģijā attiecībā uz Āfrikas ragu (“stratēģija”), ko pieņēma ar Padomes secinājumiem 2021. gada 10. maijā, noteiktās primārās uzmanības valstis, proti, Dienvidsudānu, Džibutiju, Etiopiju, Eritreju, Keniju, Somāliju, Sudānu un Ugandu. Vajadzības gadījumā ESĪP sadarbojas arī ar valstīm, kas atrodas Sarkanās jūras reģionā, Nīlas baseinā un citām, kā arī ar attiecīgām reģionālām vai starptautiskām struktūrām Āfrikas ragā un ārpus tā, tostarp Persijas līča pussalas un Ziemeļāfrikas reģionā.

2. pants

Politikas mērķi

1. Pamatojoties uz stratēģijā noteiktajiem politikas mērķiem, ESĪP pilnvaru izpildē aktīvi piedalās reģiona un starptautiskajos centienos panākt miermīlīgu līdzāspastāvēšanu un ilgstošu mieru, drošību un attīstību reģiona valstīs un to starpā. ESĪP turklāt cenšas uzlabot Savienības daudzpusīgās iesaistes Āfrikas ragā kvalitāti un padarīt to intensīvāku, palielināt tās ietekmi un vairot tās redzamību.

2. ESĪP integrētā pieejā sniedz ieguldījumu Savienības centienu izstrādē un īstenošanā reģionā, tostarp politikas, drošības un attīstības jomās, koordinējot visus Savienības rīcībai būtiskus instrumentus un ieinteresētās personas. ESĪP iesaiste norisinās ciešā sadarbībā un koordinācijā ar attiecīgajiem Savienības delegāciju vadītājiem, Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), Komisiju, dalībvalstīm un citiem attiecīgiem Savienības rīcībspēkiem un ieinteresētajām personām. ESĪP vairo Savienības ietekmi reģionā un nodrošina Savienības pieejas saskaņotību reģionālā līmenī.

3. ESĪP veicina Savienības apņemšanos padziļināt stratēģiskās attiecības un partnerību ar Āfrikas raga reģionu un tā valstīm, lai atbalstītu mieru un drošību, demokrātiju, cilvēktiesības, tiesiskumu, dzimumu līdztiesību, humanitāros principus un starptautiskās humanitārās tiesības, ilgtspējīgu attīstību, ekonomikas izaugsmi, rīcību klimata jomā un reģionālo sadarbību.

4. Vispārējie politikas mērķi, kurus ESĪP palīdz sasniegt, inter alia ir:

a)	Āfrikas raga stabilizācija, galveno uzmanību pievēršot plašākai reģionālajai dinamikai, tostarp valsts līmenī, ja tas ir būtiski reģiona stabilitātei;

politiska pāreja, piemēram, Etiopijā un Sudānā, miera un valsts veidošanas procesi Somālijā un Dienvidsudānā, kā arī iespējamo konfliktu novēršana starp reģiona valstīm un to iekšienē, kā arī agrīna brīdināšana par šādiem konfliktiem, tostarp pārrobežu strīdiem, un ieguldījums to mediācijā un atrisināšanā;

c)	reģionāla sadarbība politikas, drošības un ilgtspējīgas ekonomikas jomā un kopīga daudzpusēja rīcība, jo īpaši ar Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO), Āfrikas Savienību (ĀS) un Starpvaldību attīstības iestādi (IGAD);

d)	sarunu ceļā panāktais risinājums attiecībā uz Lielo Etiopijas renesanses dambi (GERD) un pārrobežu sadarbības veicināšana visā Nīlas baseinā;

e)	drošība, stabilitāte un sadarbība reģionā ap Sarkano jūru.

3. pants

Pilnvaras

1. Lai sasniegtu politikas mērķus attiecībā uz Āfrikas ragu, ESĪP ir pilnvarots:

a)	aktīvi piedalīties stratēģijas īstenošanā un uzlabot Savienības darbību vispārējo saskaņotību un efektivitāti, lai vēl vairāk padziļinātu un stiprinātu Savienības attiecības un partnerību ar Āfrikas ragu, tā valstīm un organizācijām;

sadarboties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām reģionā, nacionālajiem valstiskajiem un nevalstiskajiem rīcībspēkiem, reģionālajām iestādēm, starptautiskām un reģionālām organizācijām, pilsonisko sabiedrību, jaunatni, privāto sektoru un diasporām, lai veicinātu Savienības mērķu sasniegšanu, un palīdzēt panākt labāku izpratni par Savienības lomu reģionā. Šajā sakarā ESĪP regulāri ceļo uz visām šā reģiona valstīm;

sadarboties ar attiecīgajiem ārpusreģiona rīcībspēkiem, lai risinātu plašākas reģionālās stabilitātes jautājumus, tostarp jautājumus, kas attiecas uz GERD, Sarkano jūru, Indijas okeāna rietumdaļu un Āfrikas Savienības misijas Somālijā (AMISOM) finansēšanu un sekojošu iesaisti drošības jomā ĀS vadībā. Kontakti attiecīgā gadījumā ietver divpusēju sadarbību ar Amerikas Savienotām Valstīm, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, Persijas līča valstīm, Ēģipti, reģionālus kontaktus ar Persijas līča sadarbības padomi, Arābu un Āfrikas valstu padomi Sarkanās jūras un Adenas līča reģionā un citiem attiecīgiem starptautiskiem rīcībspēkiem;

d)	pārstāvēt un veicināt Savienības intereses un redzamību attiecīgos reģionālajos un starptautiskajos forumos;

sekmēt un atbalstīt efektīvu sadarbību politikas un drošības jomā, kā arī ilgtspējīgu ekonomisko integrāciju reģionā, izmantojot ES partnerību ar ĀS un reģionālām organizācijām, jo īpaši ar IGAD. ESĪP ierosina/vada, atbalsta un veicina konfliktu risināšanas mehānismus, jo īpaši tādus, kurus īsteno pati Āfrika, un Tuvo Austrumu/Ziemeļāfrikas mehānismus, lai veicinātu efektīvu novēršanu, samazinātu un mierīgā ceļā risinātu strīdus un panāktu izlīgumu, veicinot dialogu, sarunas un mediāciju;

sekot politiskajām un drošības norisēm reģionā un sniegt ieguldījumu Savienības politikas izstrādē attiecībā uz reģionu nolūkā ieteikt un formulēt konkrētus priekšlikumus rīcībai, tostarp attiecībā uz Eritreju, Etiopiju, Somāliju, Sudānu, Dienvidsudānu, Sudānas un Etiopijas domstarpībām robežjautājumā, Somālijas un Kenijas saspīlējumu, Kenijas reģionālo lomu, domstarpībām par Nīlu, drošību ap Sarkano jūru, reģionālās integrācijas veicināšanu un citiem reģiona problēmjautājumiem, kas ietekmē tā drošību, stabilitāti un miermīlīgu un iekļaujošu attīstību. ESĪP arī sniedz ieguldījumu Savienības agrīnajā reakcijā un Savienības stratēģiskajā un ilgtermiņa redzējumā Āfrikas ragā;

ciešā sadarbībā ar Savienības delegāciju un dalībvalstu misiju vadītājiem turpināt mobilizēt reģionālo un starptautisko atbalstu politiskai pārejai, piemēram, Etiopijā un Sudānā. ESĪP palīdz atbalstīt valsts mēroga miera un izlīguma centienus, kuru pamatā ir iekļaujošs un pārredzams dialogs. ESĪP cenšas risināt reģionālās sekas, ko rada daudzējādās krīzes Etiopijā, tostarp Tigrajā, jo īpaši, veicinot mierīgu risinājumu saspīlējumam pie robežas ar Sudānu. Attiecībā uz Sudānu ESĪP centienu galvenā uzmanība ir vērsta arī uz to, lai atbalstītu Džūbas Miera nolīguma īstenošanu un sarunas par turpmākiem nolīgumiem un to īstenošanu;

turpināt mudināt reģionālās un starptautiskās ieinteresētās personas sniegt stingrāku atbalstu kritiskiem miera un valsts veidošanas procesiem Somālijā un Dienvidsudānā. Papildus Savienības delegācijas vadītāja un dalībvalstu centieniem ESĪP atbalsta Savienības centienus valsts veidošanas jomā Somālijā, tostarp drošības sektora attīstībā. Šajā sakarā ESĪP sniedz ieguldījumu pārdomās, kas saistītas ar Eiropas Miera mehānisma izmantošanu un kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijām un operācijām reģionā. Attiecībā uz Dienvidsudānu ESĪP ciešā sadarbībā ar Savienības delegācijas vadītāju turpina cieši sadarboties ar ANO, IGAD, ĀS un citiem attiecīgiem starptautiskiem partneriem, lai saglabātu viņu atbalstu miera centieniem un valsts vispārējai stabilizācijai;

i)	sadarboties ar Eritreju, uzstājot uz konstruktīvu programmu reģionālā līmenī, tostarp uz Eritrejas karaspēka izvešanu no Etiopijas;

turpināt novērotāja statusā pārstāvēt Savienību ĀS vadītajās sarunās par GERD. Ciešā koordinācijā ar Savienības delegāciju un dalībvalstu misiju Ēģiptē, Sudānā un Etiopijā vadītājiem ESĪP palīdz atbalstīt dialogu, kā arī sadarbību starp pusēm, veidojot uzticēšanos un izstrādājot uzticības veicināšanas pasākumus, kas varētu palīdzēt rosināt GERD strīda atrisināšanu. Plašākā nozīmē ESĪP sniedz ieguldījumu Savienības centienos pastiprināt iesaisti ūdens diplomātijā visā Nīlas baseinā;

veicināt sadarbību, dialogu un strīdu mierīgu izšķiršanu Sarkanās jūras reģionā un veidot priviliģētas attiecības ar paša reģiona īstenotām iniciatīvām. ESĪP ciešā koordinācijā ar reģionā esošajām Savienības delegācijām un dalībvalstu misijām palīdz izstrādāt integrētu pieeju plašākam Sarkanās jūras reģionam un izveidot iekļaujošu programmu attiecīgo reģionālo un starptautisko rīcībspēku sadarbībai Sarkanās jūras jautājumos;

cieši sekot līdzi un veicināt sadarbību nolūka rast risinājumu pārrobežu problēmām, kas skar Āfrikas ragu, jo īpaši attiecībā uz radikalizāciju un terorismu, jūras satiksmes drošību un pirātismu, robežstrīdiem, visa veida nelikumīgu tirdzniecību, tostarp cilvēku tirdzniecību, nelikumīgām finanšu plūsmām un jebkādām humanitāru krīžu politiskām un drošības sekām;

m)	veicināt humānās palīdzības piekļuvi un starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu, kā arī civiliedzīvotāju aizsardzību;

sadarbībā ar ESĪP cilvēktiesību jautājumos palīdzēt veicināt cilvēktiesības, īstenojot Padomes Lēmumu 2011/168/KĀDP (4) un Savienības cilvēktiesību politiku, tostarp Savienības Cilvēktiesību pamatnostādnes, jo īpaši Savienības Pamatnostādnes par bērniem un bruņotiem konfliktiem, kā arī par vardarbību pret sievietēm un meitenēm un par jebkādas pret viņām vērstas diskriminācijas apkarošanu, un Savienības politiku attiecībā uz ANO Drošības padomes Rezolūciju (ANO DPR) 1325 (2000) un turpmākām rezolūcijām par sievietēm, mieru un drošību, kā arī ANO DPR 2250 (2015) par jaunatni, mieru un drošību. Tas ietver informācijas apmaiņu ar Starptautisko Krimināltiesu, Augstā cilvēktiesību komisāra biroju un cilvēktiesību aizstāvjiem;

o)	palīdzēt pievērsties klimata pārmaiņu arvien augošajai ietekmei uz mieru un drošību. Tas ietver to, ka tiek nodrošināts – novēršanas un miera veidošanas darbībās ņem vērā ar klimatu un vidi saistītus drošības riskus.

2. Savu pilnvaru īstenošanas nolūkā ESĪP inter alia:

a)	attiecīgā gadījumā konsultē un ziņo par Savienības nostāju formulēšanu reģionālos un starptautiskos forumos, lai proaktīvi veicinātu rīcību, kuras pamatā ir partnerība un savstarpēja atbildība, un stiprinātu Savienības integrēto pieeju Āfrikas ragam;

b)	palīdz uzturēt kopskatu par visām Savienības darbībām un cieši sadarbojas un koordinē ar attiecīgajām Savienības delegācijām un dalībvalstīm.

4. pants

Pilnvaru īstenošana

1. ESĪP atbild par pilnvaru īstenošanu, rīkojoties AP pakļautībā.

3. ESĪP sadarbojas un cieši koordinē darbu ar EĀDD un tā attiecīgajiem departamentiem.

5. pants

Finansējums

1. Finanšu atsauces summa, kas paredzēta ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumu segšanai laikposmā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. augustam, ir 2 750 000 EUR.

2. Izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

3. Izdevumus pārvalda saskaņā ar ESĪP un Komisijas līgumu. Par visiem izdevumiem ESĪP atskaitās Komisijai.

6. pants

Komandas izveide un tās sastāvs

2. Dalībvalstis, Savienības iestādes un EĀDD var ierosināt personāla norīkošanu darbā pie ESĪP. Šādam norīkotajam personālam atalgojumu attiecīgi maksā vai nu dalībvalsts, vai attiecīgā Savienības iestāde, vai arī EĀDD. Darbā pie ESĪP var norīkot arī ekspertus, ko dalībvalstis ir norīkojušas darbā Savienības iestādēs vai EĀDD. Starptautiskajiem līgumdarbiniekiem ir dalībvalsts valstspiederība.

3. Viss norīkotais personāls turpina būt nosūtītājas dalībvalsts, Savienības iestādes, vai EĀDD administratīvā pakļautībā, un tas veic savus pienākumus un rīkojas ESĪP pilnvaru interesēs.

4. Lai nodrošinātu viņu attiecīgo darbību saskaņotību un konsekvenci, ESĪP personālu izvieto kopā ar attiecīgajiem EĀDD departamentiem vai Savienības delegācijām.

7. pants

ESĪP un ESĪP personāla privilēģijas un imunitāte

8. pants

ES klasificētās informācijas drošība

ESĪP un ESĪP komandas locekļi ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas noteikti ar Padomes Lēmumu 2013/488/ES (5).

9. pants

Piekļuve informācijai un apgādes atbalsts

1. Dalībvalstis, Komisija, EĀDD un Padomes Ģenerālsekretariāts ESĪP nodrošina piekļuvi visai vajadzīgajai informācijai.

2. Savienības delegācijas reģionā un/vai dalībvalstis attiecīgā gadījumā nodrošina apgādes atbalstu reģionā.

10. pants

Drošība

b)	nodrošinot, ka visam ārpus Savienības izvietotajam personālam ir augsta riska apdrošināšana, kas atbilst apstākļiem teritorijā, par kuru ESĪP ir atbildīgs;

nodrošinot, ka visi ESĪP komandas locekļi, ko izvieto ārpus Savienības, tostarp uz vietas nolīgtie darbinieki, pirms vai tūlīt pēc ierašanās teritorijā, par kuru ESĪP ir atbildīgs, ir piedalījušies atbilstīgā drošības apmācībā, kuras pamatā ir EĀDD minētajai teritorijai piešķirtā riska izvērtējuma pakāpe;

nodrošinot, ka tiek īstenoti visi saskaņotie ieteikumi, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un – saistībā ar regulāriem progresa ziņojumiem un galīgo visaptverošo ziņojumu par pilnvaru īstenošanu – rakstiski ziņojot AP, Padomei un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

11. pants

Ziņošana

12. pants

Koordinācija

1. Lai sasniegtu Savienības politikas mērķus, stratēģijas ietvaros ESĪP veicina Savienības darbības vienotību, konsekvenci un efektivitāti un palīdz nodrošināt to, lai visus Savienības instrumentus un dalībvalstu darbības īstenotu konsekventi. Attiecīgos gadījumos veido kontaktus ar dalībvalstīm. ESĪP darbības saskaņo ar darbībām, ko veic EĀDD, Savienības delegācijas un Komisija, kā arī ar darbībām, ko reģionā veic citi ESĪP. ESĪP regulāri sniedz informāciju dalībvalstu misijām un Savienības delegācijām.

2. Uz vietas tiek uzturēta cieša saikne ar attiecīgajiem dalībvalstu misiju vadītājiem, Savienības delegāciju vadītājiem un KDAP misiju un operāciju vadītājiem. Viņi dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras. ESĪP ciešā koordinācijā ar attiecīgajām Savienības delegācijām sniedz EUNAVFOR Atalanta spēku komandierim, EUTM Somalia misijas komandierim un EUCAP Somalia misijas vadītājam norādījumus par vietējiem politiskiem jautājumiem. ESĪP, ES operāciju komandieri un civilās operācijas komandieris vajadzības gadījumos savstarpēji apspriežas. ESĪP uztur sakarus arī ar citiem starptautiskiem un reģionāliem rīcībspēkiem attiecīgajā teritorijā.

13. pants

Palīdzība saistībā ar prasībām

ESĪP un ESĪP personāls palīdz nodrošināt elementus reaģēšanai uz jebkādām prasībām un pienākumiem, kas izriet no iepriekšējo ESĪP Āfrikas ragā pilnvarām, un šai nolūkā sniedz administratīvu palīdzību un piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem.

14. pants

Pārskatīšana

15. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2021. gada 21. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. BORRELL FONTELLES

(1) Padomes Lēmums 2011/819/KĀDP (2011. gada 8. decembris), ar ko ieceļ Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Āfrikas ragā (OV L 327, 9.12.2011., 62. lpp.).

(2) Padomes Lēmums (KĀDP) 2018/905 (2018. gada 25. jūnijs), ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Āfrikas ragā (OV L 161, 26.6.2018., 16. lpp.).

(3) Padomes Lēmums (KĀDP) 2021/352 (2021. gada 25. februāris), ar kuru groza Lēmumu (KĀDP) 2018/905, ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Āfrikas ragā (OV L 68, 26.2.2021., 187. lpp.).

(4) Padomes Lēmums 2011/168/KĀDP (2011. gada 21. marts) par Starptautisko Krimināltiesu un par Kopējās nostājas 2003/444/KĀDP atcelšanu (OV L 76, 22.3.2011., 56. lpp.).

(5) Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).

22.6.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 222/33

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2021/1013

(2021. gada 21. jūnijs),

ar ko ieceļ Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Vidusāzijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 33. pantu un 31. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2015. gada 15. aprīlī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2015/598 (1), ar ko par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Vidusāzijā iecēla Peter BURIAN kungu.

(2)	Padome 2018. gada 25. jūnijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2018/904 (2), ar ko pagarināja ESĪP Vidusāzijā BURIAN kunga pilnvaru termiņu. Jaunākie grozījumi minētajā lēmumā tika izdarīti ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2021/282 (3). ESĪP pilnvaru termiņam ir jābeidzas 2021. gada 30. jūnijā.

(3)	Uz 20 mēnešu termiņu būtu jāieceļ jauns ESĪP Vidusāzijā.

(4)	ESĪP savas pilnvaras īstenos situācijā, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

Ar šo Terhi HAKALA kundze uz laiku no 2021. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 28. februārim tiek iecelta par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Vidusāzijā. Padome, pamatojoties uz Politikas un drošības komitejas (PDK) izvērtējumu un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) priekšlikumu, var nolemt ESĪP pilnvaras pagarināt vai izbeigt agrāk.

2. pants

Politikas mērķi

ESĪP pilnvaru pamatā ir Savienības politikas mērķi Vidusāzijā. Minētie mērķi ietver:

a)	veicināt labas un ciešas attiecības starp Savienību un Vidusāzijas valstīm, pamatojoties uz kopējām vērtībām un interesēm, kā izklāstīts attiecīgos nolīgumos;

b)	palīdzēt stiprināt stabilitāti un valstu sadarbību minētajā reģionā;

c)	palīdzēt stiprināt demokrātiju, tiesiskumu, labu pārvaldību, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu Vidusāzijā;

d)	pievērsties galveno risku novēršanai, jo īpaši risināt konkrētas problēmas, kas varētu tieši skart Savienību;

e)	stiprināt Savienības darbību efektivitāti un pamanāmību reģionā, tostarp izvēršot ciešāku koordināciju ar citiem attiecīgiem partneriem un starptautiskajām organizācijām, piemēram, ar Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO) un Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO).

3. pants

Pilnvaras

1. Lai sasniegtu politikas mērķus, ESĪP ir pilnvarots:

a)	veicināt vispārēju Savienības politikas koordināciju Vidusāzijā un palīdzēt nodrošināt Savienības ārējo darbību konsekvenci minētajā reģionā;

sekmēt to, lai tiek īstenota Savienības stratēģija jaunām partnerattiecībām ar Vidusāziju, kas papildināta ar attiecīgiem Padomes secinājumiem un turpmākiem progresa ziņojumiem par to, kā tiek īstenota Savienības stratēģija Vidusāzijai, sniegt ieteikumus un regulārus pārskatus attiecīgām Padomes struktūrām;

c)	palīdzēt Padomei turpināt attīstīt visaptverošu politiku attiecībā uz Vidusāziju;

d)	rūpīgi novērot Vidusāzijas politiskos notikumus, attīstot un uzturot ciešus kontaktus ar valdībām, parlamentiem, tiesu iestādēm, pilsonisko sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem;

e)	mudināt Kazahstānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu sadarboties attiecībā uz reģionāliem kopīgu interešu jautājumiem;

f)	attīstīt attiecīgus kontaktus un sadarbību ar galvenajiem ieinteresētajiem rīcībspēkiem reģionā un ar visām attiecīgām reģionālām un starptautiskām organizācijām;

sadarbībā ar ESĪP cilvēktiesību jautājumos sekmēt to, lai reģionā tiktu īstenota Savienības cilvēktiesību politika, tostarp Savienības pamatnostādnes cilvēktiesību jomā, jo īpaši Savienības pamatnostādnes par bērniem un bruņotiem konfliktiem, kā arī par vardarbību pret sievietēm un meitenēm un par visa veida pret viņām vērstas diskriminācijas apkarošanu, un Savienības politika attiecībā uz ANO Drošības padomes Rezolūciju 1325 (2000) par sievietēm, mieru un drošību, tostarp veicot uzraudzību un ziņojot par norisēm, kā arī formulējot ieteikumus šajā ziņā;

h)	cieši sadarbojoties ar ANO un EDSO, veicināt konfliktu novēršanu un atrisināšanu, attīstot kontaktus ar iestādēm un citiem vietējiem rīcībspēkiem, piemēram, nevalstiskām organizācijām, politiskām partijām, minoritātēm, reliģiskām grupām un to vadītājiem;

i)	dot ieguldījumu tādu kopējās ārpolitikas un drošības politikas aspektu formulēšanā attiecībā uz Vidusāziju, kas saistīti ar energodrošību, robežu drošību, smagiem noziegumiem, tostarp narkotiku un cilvēku tirdzniecības apkarošanu, kā arī ar ūdens resursu apsaimniekošanu, vidi un klimata pārmaiņām;

j)	veicināt reģionālo drošību Vidusāzijā saistībā ar starptautisko spēku klātbūtnes samazināšanu Afganistānā.

2. ESĪP atbalsta AP darbu un saglabā kopskatu par visām Savienības darbībām reģionā.

4. pants

Pilnvaru īstenošana

1. ESĪP atbild par pilnvaru īstenošanu, rīkojoties AP pakļautībā.

2. PDK uztur privileģētus sakarus ar ESĪP un ir galvenais ESĪP kontaktpunkts saziņā ar Padomi. Neskarot AP pilnvaras, PDK saskaņā ar savām pilnvarām ESĪP sniedz stratēģiskas norādes un politisku virzību.

3. ESĪP sadarbojas un savu rīcību cieši koordinē ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un tā attiecīgajiem departamentiem.

5. pants

Finansējums

1. Finanšu atsauces summa, kas paredzēta ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumu segšanai laikposmā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 28. februārim, ir EUR 1 885 000.

2. Izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

3. Izdevumus pārvalda saskaņā ar līgumu starp ESĪP un Komisiju. Par visiem izdevumiem ESĪP atskaitās Komisijai.

6. pants

Komandas izveide un sastāvs

1. ESĪP pilnvaru un atbilstīgo piešķirto finanšu līdzekļu robežās ESĪP ir atbildīgs par komandas izveidi. Komandā iekļauj personas, kam ir tādas īpašas zināšanas konkrētos politikas jautājumos, kuras vajadzīgas tā pilnvaru īstenošanai. ESĪP nekavējoties informē Padomi un Komisiju par komandas sastāvu.

2. Dalībvalstis, Savienības iestādes un EĀDD var ierosināt personāla norīkošanu darbā pie ESĪP. Šādam norīkotajam personālam atalgojumu maksā attiecīgi vai nu dalībvalsts, vai attiecīgā Savienības iestāde, vai arī EĀDD. Darbā pie ESĪP var norīkot arī ekspertus, ko dalībvalstis ir norīkojušas darbā Savienības iestādēs vai EĀDD. Starptautiskiem līgumdarbiniekiem ir dalībvalsts valstspiederība.

3. Viss norīkotais personāls turpina būt nosūtījušās dalībvalsts, nosūtījušās Savienības iestādes vai EĀDD administratīvā pakļautībā un veic savus pienākumus un rīkojas ESĪP pilnvaru interesēs.

4. Lai nodrošinātu viņu attiecīgo darbību saskaņotību un konsekvenci, ESĪP personālu izvieto kopā ar attiecīgajiem EĀDD departamentiem vai Savienības delegācijām.

7. pants

ESĪP un ESĪP personāla privilēģijas un imunitāte

8. pants

ES klasificētās informācijas drošība

ESĪP un ESĪP komandas locekļi ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas ir noteikti ar Padomes Lēmumu 2013/488/ES (4).

9. pants

Piekļuve informācijai un apgādes atbalsts

1. Dalībvalstis, Komisija, EĀDD un Padomes Ģenerālsekretariāts ESĪP nodrošina piekļuvi visai vajadzīgajai informācijai.

2. Savienības delegācijas reģionā un/vai dalībvalstis attiecīgā gadījumā nodrošina apgādes atbalstu reģionā.

10. pants

Drošība

Saskaņā ar Savienības politiku par tāda personāla drošību, kas izvietots ārpus Savienības, lai veiktu operatīvas darbības saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP atbilstoši savām pilnvarām un atkarībā no drošības situācijas teritorijā, par ko ESĪP ir atbildīgs, veic visus praktiski iespējamos pasākumus visa ESĪP tiešā pakļautībā esošā personāla drošībai, jo īpaši:

izstrādājot konkrētu drošības plānu, kura pamatā ir EĀDD norādes un kurā ietverti konkrēti fiziski, organizatoriski un procesuāli drošības pasākumi, ar kuriem reglamentē to, kā tiek pārvaldīta personāla droša pārvietošanās uz teritoriju, par kuru ESĪP ir atbildīgs, un droša pārvietošanās tajā, kā arī reglamentē drošības incidentu pārvaldību, tostarp ārkārtas situāciju plānu un evakuācijas plānu;

b)	nodrošinot, ka visam ārpus Savienības izvietotajam personālam ir augsta riska apdrošināšana, kas atbilst apstākļiem teritorijā, par ko ESĪP ir atbildīgs;

nodrošinot, lai visi ESĪP komandas locekļi, ko izvieto ārpus Savienības, tostarp uz vietas nolīgtie darbinieki, pirms vai tūlīt pēc ierašanās teritorijā, par ko ESĪP ir atbildīgs, ir piedalījušies atbilstīgā drošības apmācībā, kuras pamatā ir EĀDD minētajai teritorijai piešķirtā riska izvērtējuma pakāpe;

11. pants

Ziņošana

ESĪP regulāri sniedz ziņojumus AP un PDK. Vajadzības gadījumā ESĪP ziņojumus sniedz arī Padomes darba grupām. Regulāros ziņojumus izsūta, izmantojot COREU tīklu. ESĪP var sniegt ziņojumus Ārlietu padomei. ESĪP var tikt iesaistīts informācijas sniegšanā Eiropas Parlamentam.

12. pants

Koordinācija

1. Lai sasniegtu Savienības politiskos mērķus, ESĪP veicina Savienības darbību vienotību, konsekvenci un efektivitāti un palīdz nodrošināt to, lai visus Savienības instrumentus un dalībvalstu darbības veiktu konsekventi. Attiecīgos gadījumos cenšas veidot kontaktus ar dalībvalstīm. ESĪP darbības saskaņo ar darbībām, ko veic attiecīgie EĀDD ģeogrāfiskie departamenti un Komisija. ESĪP regulāri sniedz informāciju dalībvalstu misijām un Savienības delegācijām.

2. Uz vietas tiek uzturēta cieša saikne ar attiecīgajiem dalībvalstu misiju vadītājiem un Savienības delegāciju vadītājiem. Viņi dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras. ESĪP uztur sakarus arī ar citiem starptautiskiem un reģionāliem rīcībspēkiem attiecīgajā teritorijā.

13. pants

Palīdzība saistībā ar prasībām

ESĪP un ESĪP personāls palīdz nodrošināt elementus reaģēšanai uz jebkādām prasībām un pienākumiem, kas izriet no iepriekšējo ESĪP Vidusāzijā pilnvarām, un šai nolūkā sniedz administratīvu palīdzību un piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem.

14. pants

Pārskatīšana

Šā lēmuma īstenošanu un tā saskaņotību ar citām Savienības darbībām reģionā regulāri pārskata. ESĪP sniedz AP, Padomei un Komisijai regulārus progresa ziņojumus un līdz 2022. gada 30. novembrim – galīgu visaptverošu ziņojumu par pilnvaru īstenošanu.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2021. gada 21. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. BORRELL FONTELLES

(1) Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/598 (2015. gada 15. aprīlis), ar ko ieceļ Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Vidusāzijā (OV L 99, 16.4.2015., 25. lpp.).

(2) Padomes Lēmums (KĀDP) 2018/904 (2018. gada 25. jūnijs), ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Vidusāzijā (OV L 161, 26.6.2018., 12. lpp.).

(3) Padomes Lēmums (KĀDP) 2021/282 (2021. gada 22. februāris), ar kuru groza Lēmumu (KĀDP) 2018/904, ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Vidusāzijā (OV L 62, 23.2.2021., 45. lpp.).

(4) Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).

22.6.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 222/40

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2021/1015

(2021. gada 17. jūnijs),

ar ko attiecībā uz saskaņotajiem standartiem saldēšanas, saldējuma gatavošanas un ledus gatavošanas ierīcēm, laboratorijas iekārtām, kas paredzētas materiālu karsēšanai, analīzēm un citiem nolūkiem paredzētām automātiskajām un pusautomātiskajām laboratorijas iekārtām, elektroiekārtām ar marķējumu ar klasēm atkarībā no strāvas padeves, ierīcēm, kas paredzētas ādas apstarošanai ar ultravioletajiem un infrasarkanajiem stariem, telpu sildītājiem, elektriskajiem gludekļiem, ēdiena gatavošanas plītīm, vārīšanas virsmām, krāsnīm un līdzīgām ierīcēm, audumu tīrīšanas ierīcēm, kas izmanto tvaiku, vadības elektromehāniskām ierīcēm, apsildāmo segu, paliktņu, apģērbu un līdzīgu lietojumu lokanām sildierīcēm un dažām citām elektroiekārtām, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās, groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/1956

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (1), un jo īpaši tās 10. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/35/ES (2) 12. pantu elektroiekārtas, kas atbilst tiem saskaņotajiem standartiem vai to daļām, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskata par atbilstīgām minētās direktīvas 3. pantā norādītajiem un I pielikumā noteiktajiem drošuma mērķiem, uz kuriem attiecas minētie standarti vai to daļas.

(2)

Komisija ar 2012. gada 8. novembra vēstuli M/511 iesniedza pieprasījumu Eiropas Standartizācijas komitejai (CEN), Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komitejai (Cenelec) un Eiropas telesakaru standartu institūtam (ETSI) Direktīvas 2014/35/ES īstenošanas vajadzībām iesniegt pirmo visu saskaņoto standartu nosaukumu sarakstu, kā arī izstrādāt, pārskatīt un pabeigt saskaņotos standartus, kas attiecas uz elektroiekārtām, kuras paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās. Kopš pieprasījuma nosūtīšanas CEN, Cenelec un ETSI Direktīvas 2014/35/ES 3. pantā minētie un I pielikumā noteiktie drošuma mērķi nav mainījušies.

(3)	Pamatojoties uz pieprasījumu M/511, CEN un Cenelec izstrādāja saskaņoto standartu un tā grozījumus EN 60335-2-24:2010, EN 60335-2-24:2010/A1:2019, EN 60335-2-24:2010/A2:2019 un EN 60335-2-24:2010/A11:2020 attiecībā uz saldēšanas, saldējuma gatavošanas un ledus gatavošanas ierīcēm.

(4)

Pamatojoties uz pieprasījumu M/511, CEN un Cenelec pārskatīja saskaņotos standartus EN 61010-2-010:2014 un EN 61293:1994, uz kuriem atsauces ir publicētas Komisijas paziņojumā (2018/C 326/02) (3). Tā rezultātā tika pieņemti attiecīgi saskaņoti standarti EN IEC 61010-2-010:2020 laboratorijas iekārtām, kas paredzētas materiālu karsēšanai, un EN IEC 61293:2020 elektroiekārtām ar marķējumu ar klasēm atkarībā no strāvas padeves.

(5)

Pamatojoties uz pieprasījumu M/511, CEN un Cenelec grozīja saskaņotos standartus EN 60335-2-17:2013 apsildāmo segu, paliktņu, apģērbu un līdzīgu lietojumu lokanām sildierīcēm un EN 60335-2-85:2003 audumu tīrīšanas ierīcēm, kas izmanto tvaiku, uz kuriem atsauces ir iekļautas Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/1956 (4) I pielikumā. Rezultātā tika pieņemti attiecīgi grozoši saskaņotie standarti EN 60335-2-17:2013/A1:2020 un EN 60335-2-85:2003/A2:2020. CEN un Cenelec grozīja arī šādus saskaņotos standartus, uz kuriem atsauces ir publicētas ar Paziņojumu (2018/C 326/02): EN 60335-2-27:2013 ierīcēm, kas paredzētas ādas apstarošanai ar ultravioletajiem un infrasarkanajiem stariem; EN 60335-2-30:2009 telpu sildītājiem; un EN 60335-2-6:2015 ēdiena gatavošanas plītīm, vārīšanas virsmām, krāsnīm un līdzīgām ierīcēm. Rezultātā tika pieņemti attiecīgi šādi grozoši saskaņotie standarti: EN 60335-2-27:2013/A1:2020 un EN 60335-2-27:2013/A2:2020; EN 60335-2-30:2009/A12:2020 un EN 60335-2-30:2009/A1:2020; un EN 60335-2-6:2015/A11:2020 un EN 60335-2-6:2015/A1:2020.

(6)

Pamatojoties uz pieprasījumu M/511, CEN un Cenelec pārskatīja arī saskaņoto standartu EN 61010-2-081:2015 analīzēm un citiem nolūkiem paredzētām automātiskajām un pusautomātiskajām laboratorijas iekārtām un grozīja saskaņoto standartu EN 60335-2-3:2016 elektriskajiem gludekļiem. Rezultātā tika pieņemti attiecīgi saskaņotais standarts EN IEC 61010-2-081:2020 un grozošais saskaņotais standarts EN 60335-2-3:2016/A1:2020.

(7)	Komisija kopā ar CEN un Cenelec ir izvērtējusi, vai minētie saskaņotie standarti un to grozījumi atbilst pieprasījumam M/511.

(8)

Saskaņotie standarti EN IEC 61010-2-010:2020, EN IEC 61010-2-081:2020, EN IEC 61293:2020, EN 60335-2-17:2013 (kas grozīts ar EN 60335-2-17:2013/A1:2020), EN 60335-2-27:2013 (kas grozīts ar EN 60335-2-27:2013/A1:2020 un EN 60335-2-27:2013/A2:2020), EN 60335-2-30:2009 (kas grozīts ar EN 60335-2-30:2009/A12:2020 un EN 60335-2-30:2009/A1:2020), EN 60335-2-3:2016 (kas grozīts ar EN 60335-2-3:2016/A1:2020), EN 60335-2-6:2015 (kas grozīts ar EN 60335-2-6:2015/A11:2020 un EN 60335-2-6:2015/A1:2020) un EN 60335-2-85:2003 (kas grozīts ar EN 60335-2-85:2003/A2:2020), un kuri grozīti vai laboti ar jebkuriem citiem standartiem, atsauces uz kuriem publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, pienācīgi nosaka drošuma prasības, kuras ar tiem jāaptver un kuras noteiktas Direktīvā 2014/35/ES. Tāpēc atsauces uz minētajiem standartiem ir lietderīgi publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī kopā ar atsaucēm uz visiem attiecīgajiem standartiem, ar ko tie grozīti vai laboti.

(9)

Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/1956 I pielikumā ir uzskaitītas atsauces uz saskaņotajiem standartiem, uz kuru pamata prezumē atbilstību Direktīvai 2014/35/ES. Lai nodrošinātu, ka atsauces uz saskaņotajiem standartiem, kas izstrādāti Direktīvas 2014/35/ES īstenošanas vajadzībām, ir uzskaitītas vienā tiesību aktā, atsauces uz minētajiem standartiem būtu jāiekļauj Īstenošanas lēmumā (ES) 2019/1956.

(10)

Saskaņotā standarta EN 60335-2-24:2010 (kas grozīts ar EN 60335-2-24:2010/A1:2019, EN 60335-2-24:2010/A2:2019 un EN 60335-2-24:2010/A11:2020) ZZA.1. tabulā ir paskaidrots teksts “virsma, kas lielāka par 75 cm2”, kas izmantots tā 30.2. un 30.2.101. punktā. Lai nodrošinātu skaidrību un saskaņotību, atsauce uz minēto standartu kopā ar atsaucēm uz grozošajiem standartiem būtu jāpublicē ar ierobežojumiem attiecībā uz minēto tekstu.

(11)

Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/1956 1. pantā noteikts, ka atsauces uz elektroiekārtu saskaņotajiem standartiem, kas izstrādāti Direktīvas 2014/35/ES īstenošanas vajadzībām, ir uzskaitītas minētā lēmuma I pielikumā. Lai nodrošinātu, ka atsauces uz saskaņotajiem standartiem, kas izstrādāti Direktīvas 2014/35/ES īstenošanas vajadzībām un ir publicēti ar ierobežojumiem, ir uzskaitītas vienā un tajā pašā tiesību aktā, ir jāgroza minētais pants un jāiekļauj atsevišķs pielikums, kurā ir atsauces uz šādiem saskaņotajiem standartiem.

(12)

CEN un Cenelec arī izstrādāja labojumu EN 60947-5-1:2017/AC:2020-05, ar ko labo saskaņoto standartu EN 60947-5-1:2017 slēdžiem mājsaimniecības un līdzīga lietojuma stacionārām elektroietaisēm, uz kuru atsauce ir ietverta Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/1956 I pielikumā. Tā kā ar labojumu attiecīgajā standartā ievieš tehniskus labojumus un lai nodrošinātu to saskaņoto standartu pareizu un konsekventu piemērošanu, uz kuriem ir publicētas atsauces, ir lietderīgi atsauci uz minēto saskaņoto standartu un atsauci uz labojumu ietvert Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/1956 I pielikumā.

(13)

Tādēļ, ņemot vērā, ka tie ir pārskatīti, grozīti vai laboti, no Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijas ir jāatsauc atsauces uz šādiem saskaņotajiem standartiem, kā arī atsauces uz visiem Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajiem standartiem, ar ko tie grozīti vai laboti: EN 61010-2-010:2014; EN 61293:1994; EN 60335-2-27:2013; EN 60335-2-30:2009; un EN 60335-2-6:2015.

(14)	Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/1956 II pielikumā ir uzskaitītas Direktīvas 2014/35/ES īstenošanas vajadzībām izstrādāto saskaņoto standartu atsauces, kuras tiek atsauktas no Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijas. Tāpēc ir lietderīgi šīs atsauces iekļaut minētajā pielikumā.

(15)

Turklāt atsauces uz saskaņotajiem standartiem EN 60335-2-17:2013, EN 60335-2-85:2003 un EN 60947-5-1:2017 kopā ar atsaucēm uz visiem standartiem, ar ko tie grozīti vai laboti, kuras publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ir jāatsauc no Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša L sērijas, ņemot vērā, ka tie ir grozīti vai laboti. Tāpēc ir lietderīgi svītrot minētās atsauces no Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/1956 I pielikuma.

(16)

Lai dotu ražotājiem pietiekami daudz laika sagatavoties šādu saskaņoto standartu piemērošanai: EN IEC 61010-2-010:2020, EN IEC 61293:2020, EN 60335-2-17:2013 (kas grozīts ar EN 60335-2-17:2013/A1:2020), EN 60335-2-27:2013 (kas grozīts ar EN 60335-2-27:2013/A1:2020 un EN 60335-2-27:2013/A2:2020), EN 60335-2-30:2009 (kas grozīts ar EN 60335-2-30:2009/A12:2020 un EN 60335-2-30:2009/A1:2020), EN 60335-2-6:2015 (kas grozīts ar EN 60335-2-6:2015/A11:2020 un EN 60335-2-6:2015/A1:2020), EN 60335-2-85:2003 (kas grozīts ar EN 60335-2-85:2003/A2:2020), un EN 60947-5-1:2017 (kas labots ar EN 60947-5-1:2017/AC:2020-05), un kuri grozīti vai laboti ar jebkuriem citiem standartiem, atsauces uz kuriem publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ir jāatliek atsauču atsaukšana uz šādiem saskaņotajiem standartiem: EN 61010-2-010:2014, EN 61293:1994, EN 60335-2-27:2013, EN 60335-2-30:2009, EN 60335-2-6:2015, EN 60335-2-85:2003, EN 60335-2-17:2013 un EN 60947-5-1:2017, kā arī atsauču atsaukšana uz visiem standartiem, ar ko tie grozīti vai laboti, kuras publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(17)

Atsauce uz saskaņoto standartu EN 61010-2-081:2015 pirmo reizi tika publicēta ar Komisijas paziņojumu (2016/C 249/03) (5), taču kļūdas dēļ Komisijas paziņojumā (2018/C 209/04) (6) un paziņojumā (2018/C 326/02) nav iekļauta. Tādēļ atsauce uz minēto saskaņoto standartu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī būtu jāpublicē ar atpakaļejošu spēku. Minētajai publikācijai būtu jāpaliek spēkā tik ilgi, lai ražotāji varētu sagatavoties saskaņotā standarta EN IEC 61010-2-081:2020 piemērošanai.

(18)

Atsauce uz saskaņoto standartu EN 60335-2-3:2016 pirmo reizi tika publicēta ar paziņojumu (2016/C 249/03), taču kļūdas dēļ paziņojumā (2018/C 326/02) nav iekļauta. Tādēļ atsauce uz minēto saskaņoto standartu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī būtu jāpublicē ar atpakaļejošu spēku. Minētajai publikācijai būtu jāpaliek spēkā tik ilgi, lai ražotāji varētu sagatavoties saskaņotā standarta EN 60335-2-3:2016 (kas grozīts ar EN 60335-2-3:2016/A1:2020) piemērošanai.

(19)

Atsauces uz saskaņotajiem standartiem EN 60664-1:2007, EN 60051-1:1998, EN 60127-3:1996, EN 60664-3:2003, EN 60695-10-3:2002, EN 60695-11-2:2014, EN 60695-11-5:2005, EN ISO 11252:2013, HD 597 S1:1992, EN 60664-4:2006, EN 60695-2-10:2013, EN 60695-2-11:2014, EN 60695-10-2:2014, EN 60695-11-3:2012, EN 60695-11-4:2011, EN 60695-11-10:2013, EN 60695-11-20:2015, EN 61010-2-091:2012, EN 61557-8:2015, EN 61557-15:2014 un EN 61557-16:2015, un atsauces uz grozījumiem vai labojumiem tajos pirmo reizi publicēja Komisijas Paziņojumā (2016/C 249/03), bet kļūdas dēļ neiekļāva Paziņojumā (2018/C 209/04) un (2018/C 326/02). Atsauces uz saskaņotajiem standartiem EN 50288-2-1:2013, EN 50288-2-2:2013, EN 50288-3-1:2013, EN 50288-3-2:2013, EN 50288-4-1:2013, EN 50288-4-2:2013, EN 50288-5-1:2013, EN 50288-5-2:2013, EN 50288-6-1:2013, EN 50288-6-2:2013, EN 50288-10-2:2015, EN 50288-11-2:2015, EN 62493:2010, EN 50288-1:2013, EN 61010-2-061:2015, EN 61230:2008 un EN 62026-7:2013 un atsauces uz grozījumiem vai labojumiem tajos pirmo reizi publicēja Paziņojumā (2016/C 249/03), bet kļūdas dēļ neiekļāva Paziņojumā (2018/C 326/02). Tādēļ atsauces uz minēto saskaņoto standartu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī būtu jāpublicē ar atpakaļejošu spēku.

(20)

Ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1146 (7) atsauce uz saskaņoto standartu EN 50178:1997 tika iekļauta Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/1956 II pielikumā, kurā uzskaitītas atsauces uz saskaņotajiem standartiem, kas izstrādāti Direktīvas 2014/35/ES īstenošanas vajadzībām un kas ir svītroti no C sērijas, nenorādot atsaukšanas datumu. Tāpēc Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/1956 II pielikuma attiecīgais ieraksts ir jāaizstāj ar jaunu ierakstu, kurā ietverta atsauce uz EN 50178:1997 un atsaukšanas datumu. Ņemot vērā, ka standarts EN 50178:1997 tika pārskatīts ar EN 62477-1:2012 un tā grozījumu EN 62477-1:2012/A11:2014, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā ar paziņojumu (2018/C 326/02), ražotājiem jādod papildu laiks sagatavoties saskaņotā standarta EN 62477-1:2012 un tā grozījuma piemērošanai. Tāpēc standarta EN 50178:1997 atsaukšana būtu jāatliek.

(21)	Tāpēc Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1956 būtu attiecīgi jāgroza.

(22)

No dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēta atsauce uz saskaņoto standartu, šāda standarta ievērošana ļauj prezumēt atbilstību attiecīgajām Savienības saskaņošanas tiesību aktos izvirzītajām pamatprasībām, tostarp drošuma prasībām. Dažas atsauces uz saskaņotajiem standartiem Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī būtu jāpublicē ar atpakaļejošu spēku. Tāpēc šim lēmumam būtu jāstājas spēkā tā publicēšanas dienā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/1956 groza šādi:

lēmuma 1. pantam pievieno šādas daļas:

“Atsauce uz saskaņoto standartu EN 60335-2-24:2010, kas izstrādāts Direktīvas 2014/35/ES īstenošanas vajadzībām un izklāstīts šā lēmuma I.A pielikumā, ar ierobežojumu tiek publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Ar šo Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiek publicētas atsauces uz saskaņotajiem standartiem elektroiekārtām, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās, kuri izstrādāti Direktīvas 2014/35/ES īstenošanas vajadzībām un uzskaitīti šā lēmuma I.B pielikumā. Minētās atsauces uzskata par publicētām Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī no minētajā pielikumā norādītajiem datumiem.

Ar šo Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiek publicētas atsauces uz saskaņotajiem standartiem elektroiekārtām, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās, kuri izstrādāti Direktīvas 2014/35/ES īstenošanas vajadzībām un uzskaitīti šā lēmuma I.C pielikumā. Minētās atsauces uzskata par publicētām Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī par laikposmiem, kas noteikti minētajā pielikumā.”;

2)	lēmuma I pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma I pielikumu;

3)	pievieno I.A pielikumu, kas izklāstīts šā lēmuma II pielikumā;

4)	pievieno I.B pielikumu, kas izklāstīts šā lēmuma III pielikumā;

5)	pievieno I.C pielikumu, kas izklāstīts šā lēmuma IV pielikumā;

6)	lēmuma II pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma V pielikumu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

I pielikuma 1. punktu piemēro no 2022. gada 22. decembra.

I pielikuma 3. punktu piemēro no 2021. gada 22. decembra.

I pielikuma 5. punktu piemēro no 2022. gada 22. decembra.

Briselē, 2021. gada 17. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/35/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz tādu elektroiekārtu pieejamību tirgū, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās (OV L 96, 29.3.2014., 357. lpp.).

(3) Komisijas paziņojums (2018/C 326/02) saistībā ar to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/35/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz tādu elektroiekārtu pieejamību tirgū, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās (OV C 326, 14.9.2018., 4. lpp.).

(4) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1956 (2019. gada 26. novembris) par saskaņotajiem standartiem elektroiekārtām, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās, kuri izstrādāti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/35/ES īstenošanas vajadzībām (OV L 306, 27.11.2019., 26. lpp.).

(5) Komisijas paziņojums (2016/C 249/03) saistībā ar to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/35/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz tādu elektroiekārtu pieejamību tirgū, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās (OV C 249, 8.7.2016., 62. lpp.).

(6) Komisijas paziņojums (2018/C 209/04) saistībā ar to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/35/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz tādu elektroiekārtu pieejamību tirgū, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās (OV C 209, 15.6.2018., 37. lpp.).

(7) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/1146 (2020. gada 31. jūlijs), ar ko attiecībā uz konkrētu mājsaimniecības ierīču, termodrošinātāju, kabeļtīklu televīzijas signāliem, skaņas signāliem un interaktīvajiem pakalpojumiem, iekārtu automātisko slēdžu, loka dzēšanas un metināšanas ierīču, stacionāro elektroietaišu instalācijas savienotāju pastāvīgiem savienojumiem, transformatoru, reaktoru, energoapgādes bloku un kombināciju, elektrotransporta strāvvadošo uzlādes sistēmu, kabeļu saišu un pārvaldības ierīču, vadības ķēdes ierīču, komutācijas elementu, avārijapgaismes ierīču, elektronisko ķēžu, ko izmanto kopā ar gaismekļiem, un gāzizlādes spuldžu saskaņotiem standartiem groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/1956 (OV L 250, 3.8.2020., 121. lpp.).

I PIELIKUMS

Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/1956 I pielikumu groza šādi:

1)	svītro 11. rindu;

iekļauj šādu 11.a rindu:

“11.a

EN 60335-2-85:2003

Mājsaimniecības un līdzīga lietojuma elektroierīces. Drošums. 2-85. daļa: Īpašas prasības audumu tīrīšanas ierīcēm, kas izmanto tvaiku

EN 60335-2-85:2003/A1:2008

EN 60335-2-85:2003/A11:2018

EN 60335-2-85:2003/A2:2020”;

3)	svītro 18. rindu;

iekļauj šādu 18.a rindu:

“18.a

EN 60947-5-1:2017

Zemsprieguma komutācijas un vadības ierīces. 5-1. daļa: Vadības ierīces un komutācijas elementi. Vadības elektromehāniskās ierīces

EN 60947-5-1:2017/AC:2020-05”;

5)	svītro 33. rindu;

iekļauj šādu 33.a rindu:

“33.a

EN 60335-2-17:2013

Mājsaimniecības un līdzīga lietojuma elektroierīces. Drošums. 2-17. daļa: Īpašās prasības segām, paliktņiem, apģērbam un līdzīgām lokanām sildierīcēm

EN 60335-2-17:2013/A11:2019

EN 60335-2-17:2013/A1:2020”;

pievieno šādas rindas:

Nr.	Atsauce uz standartu
“73.	EN IEC 61010-2-010:2020 Mērīšanas, vadības un laboratorijas elektroiekārtu drošuma prasības. 2-010. daļa: Īpašas prasības laboratorijas iekārtām, kas paredzētas materiālu karsēšanai
74.	EN IEC 61010-2-081:2020 Mērīšanas, vadības un laboratorijas elektroiekārtu drošuma prasības. 2-081. daļa: Īpašas prasības analīzēm un citiem nolūkiem paredzētām automātiskajām un pusautomātiskajām laboratorijas iekārtām
75.	EN IEC 61293:2020 Elektroiekārtu marķējums ar klasēm atkarībā no strāvas padeves. Drošības prasības
76.	EN 60335-2-27:2013 Mājsaimniecības un līdzīga lietojuma elektroierīces. Drošums. 2-27. daļa: Īpašas prasības ierīcēm, kas paredzētas ādas apstarošanai ar ultravioletajiem un infrasarkanajiem stariem EN 60335-2-27:2013/A1:2020 EN 60335-2-27:2013/A2:2020
77.	EN 60335-2-3:2016 Mājsaimniecības un līdzīga lietojuma elektroierīces. Drošums. 2-3. daļa: Īpašas prasības elektriskajiem gludekļiem EN 60335-2-3:2016/A1:2020
78.	EN 60335-2-30:2009 Mājsaimniecības un līdzīga lietojuma elektroierīces. Drošums. 2-30. daļa: Īpašas prasības telpu sildītājiem EN 60335-2-30:2009/A11:2012 EN 60335-2-30:2009/AC:2010 EN 60335-2-30:2009/AC:2014 EN 60335-2-30:2009/A1:2020 EN 60335-2-30:2009/A12:2020
79.	EN 60335-2-6:2015 Mājsaimniecības un līdzīga lietojuma elektroierīces. Drošums. 2-6. daļa: Īpašas prasības ēdiena gatavošanas plītīm, vārīšanas virsmām, krāsnīm un līdzīgām ierīcēm EN 60335-2-6:2015/A11:2020 EN 60335-2-6:2015/A1:2020.”

II PIELIKUMS

“I.A PIELIKUMS

Atsauce uz standartu

EN 60335-2-24:2010

Mājsaimniecības un līdzīga lietojuma elektroierīces. Drošums. 2-24. daļa: Īpašās prasības saldēšanas, saldējuma gatavošanas un ledus gatavošanas ierīcēm

EN 60335-2-24:2010/A1:2019

EN 60335-2-24:2010/A2:2019

EN 60335-2-24:2010/A11:2020

Piezīme. Lai varētu prezumēt atbilstību attiecīgajiem drošības mērķiem, kas minēti Direktīvas 2014/35/ES 3. pantā un izklāstīti minētās direktīvas I pielikumā:

a)	teksts “virsma, kas lielāka par 75 cm2” tā 30.2. daļā lasāms kā “kopējā virsma, kas lielāka par 75 cm2 (75 cm2 uzskata par visu atveru summu iekārtas aizmugurē)”;

b)	teksts “virsma, kas nepārsniedz 75 cm2” tā 30.2.101. daļā lasāms kā “kopējā virsma, kas nepārsniedz 75 cm2 (75 cm2 uzskata par visu atveru summu iekārtas aizmugurē)”.

”

III PIELIKUMS

“1.B PIELIKUMS

Nr.	Atsauce uz standartu	No
01.	HD 597 S1:1992 Saites kondensatori un kapacitīvie dalītāji HD 597 S1:1992/AC:1992	2018. gada 15. jūnija
02.	EN 50288-1:2013 Vairākelementu metālisko kabeļu izmantošana analogajos un digitālajos sakaros un vadībā. 1. daļa: Kopspecifikācija	2018. gada 14. septembra
03.	EN 50288-2-1:2013 Vairākelementu metālisko kabeļu izmantošana analogajos un digitālajos sakaros un vadībā. 2-1. daļa: Līdz 100 MHz frekvencēm izmantojamu ekranētu kabeļu sekcijspecifikācija. Horizontālie kabeļi un ēku maģistrālie kabeļi	2018. gada 14. septembra
04.	EN 50288-2-2:2013 Vairākelementu metālisko kabeļu izmantošana analogajos un digitālajos sakaros un vadībā. 2-2. daļa: Līdz 100 MHz frekvencēm izmantojamu ekranētu kabeļu sekcijspecifikācija. Darba zonas kabeļi un komutācijas kabeļi	2018. gada 14. septembra
05.	EN 50288-3-1:2013 Vairākelementu metālisko kabeļu izmantošana analogajos un digitālajos sakaros un vadībā. 3-1. daļa: Līdz 100 MHz frekvencēm izmantojamu neekranētu kabeļu sekcijspecifikācija. Horizontālie kabeļi un ēku maģistrālie kabeļi	2018. gada 14. septembra
06.	EN 50288-3-2:2013 Vairākelementu metālisko kabeļu izmantošana analogajos un digitālajos sakaros un vadībā. 3-2. daļa: Līdz 100 MHz frekvencēm izmantojamu neekranētu kabeļu sekcijspecifikācija. Darba zonas kabeļi un komutācijas kabeļi	2018. gada 14. septembra
07.	EN 50288-4-1:2013 Vairākelementu metālisko kabeļu izmantošana analogajos un digitālajos sakaros un vadībā. 4-1. daļa: Līdz 600 MHz frekvencēm izmantojamu ekranētu kabeļu sekcijspecifikācija. Horizontālie kabeļi un ēku maģistrālie kabeļi	2018. gada 14. septembra
08.	EN 50288-4-2:2013 Vairākelementu metālisko kabeļu izmantošana analogajos un digitālajos sakaros un vadībā. 4-2. daļa: Līdz 600 MHz frekvencēm izmantojamu ekranētu kabeļu sekcijspecifikācija. Darba zonas kabeļi un komutācijas kabeļi	2018. gada 14. septembra
09.	EN 50288-5-1:2013 Vairākelementu metālisko kabeļu izmantošana analogajos un digitālajos sakaros un vadībā. 5-1. daļa: Līdz 250 MHz frekvencēm izmantojamu ekranētu kabeļu sekcijspecifikācija. Horizontālie kabeļi un ēku maģistrālie kabeļi	2018. gada 14. septembra
10.	EN 50288-5-2:2013 Vairākelementu metālisko kabeļu izmantošana analogajos un digitālajos sakaros un vadībā. 5-2. daļa: Līdz 250 MHz frekvencēm izmantojamu ekranētu kabeļu sekcijspecifikācija. Darba zonas kabeļi un komutācijas kabeļi	2018. gada 14. septembra
11.	EN 50288-6-1:2013 Vairākelementu metālisko kabeļu izmantošana analogajos un digitālajos sakaros un vadībā. 6-1. daļa: Līdz 250 MHz frekvencēm izmantojamu neekranētu kabeļu sekcijspecifikācija. Horizontālie kabeļi un ēku maģistrālie kabeļi	2018. gada 14. septembra
12.	EN 50288-6-2:2013 Vairākelementu metālisko kabeļu izmantošana analogajos un digitālajos sakaros un vadībā. 6-2. daļa: Līdz 250 MHz frekvencēm izmantojamu neekranētu kabeļu sekcijspecifikācija. Darba zonas kabeļi un komutācijas kabeļi	2018. gada 14. septembra
13.	EN 50288-10-2:2015 Vairākelementu metālisko kabeļu izmantošana analogajos un digitālajos sakaros un vadībā. 10-2. daļa: No 1 MHz līdz 500 MHz frekvencēs izmantojamu ekranētu kabeļu sekcijspecifikācija. Darba zonu elektroauklas, slēgauklas un datu centru kabeļi	2018. gada 14. septembra
14.	EN 50288-11-2:2015 Vairākelementu metālisko kabeļu izmantošana analogajos un digitālajos sakaros un vadībā. 11-2. daļa: No 1 MHZ līdz 500 MHz frekvencēm izmantojamu neekranētu kabeļu sekcijspecifikācija. Horizontālie kabeļi un ēku maģistrālie kabeļi	2018. gada 14. septembra
15.	EN 60051-1:1998 Tiešās darbības analogās indikācijas elektriskie mēraparāti un to palīgierīces. 1. daļa: Definīcijas un vispārīgās prasības to sastāvdaļām	2018. gada 15. jūnija
16.	EN 60127-3:1996 Miniatūrdrošinātāji. 3. daļa: Ļoti miniatūri drošinātāju kūstoši ieliktņi EN 60127-3:1996/A2:2003 EN 60127-3:1996/AC:1996	2018. gada 15. jūnija
17.	EN 60664-1:2007 Zemsprieguma sistēmu ierīču izolācijas koordinēšana. 1. daļa: Principi, prasības un testi	2018. gada 15. jūnija
18.	EN 60664-4:2006 Zemsprieguma sistēmu ierīču izolācijas koordinēšana. 4. daļa: Augstfrekvences spriegumslodžu ievērtēšana EN 60664-4:2006/AC:2006	2018. gada 15. jūnija
19.	EN 60695-2-10:2013 Testēšana attiecībā uz ugunsbriesmām. 2-10. daļa: Kvēlojošās stieples aparatūra un kopīgās testēšanas procedūras	2018. gada 15. jūnija
20.	EN 60695-2-11:2014 Testēšana attiecībā uz ugunsbriesmām. 2-11. daļa: Kvēlojošas/nokaitētas stieples testa metodes. Gala izstrādājumu uzliesmojamības testēšana ar kvēlojošas stieples metodi (GWEPT) (IEC 60695-2-11:2014)	2018. gada 15. jūnija
21.	EN 60695-10-2:2014 Testēšana attiecībā uz ugunsbriesmām. 10-2. daļa: Anormāls karstums. Testēšanas metodes ar lodītes spiedienu	2018. gada 15. jūnija
22.	EN 60695-10-3:2002 Testēšana attiecībā uz ugunsbriesmām. 10-3. daļa: Anormāls karstums. Veidņošanas spriedzes radītas deformēšanās tests	2018. gada 15. jūnija
23.	EN 60695-11-2:2014 Testēšana attiecībā uz ugunsbriesmām. 11-2. daļa: Testēšanas liesmas. Iepriekš sajaukta liesma ar 1 kW nominālo jaudu: Aparatūra, tehniskās atbilstības testēšanas kārtība un norādījumi	2018. gada 15. jūnija
24.	EN 60695-11-3:2012 Testēšana attiecībā uz ugunsbriesmām. 11-3. daļa: Testēšanas liesmas. 500 W liesma. Aparāti un apstiprinošā testa metodes	2018. gada 15. jūnija
25.	EN 60695-11-4:2011 Testēšana attiecībā uz ugunsbriesmām. 11-4. daļa: Testēšanas liesmas. 50 W liesma. Aparatūra un testēšana attiecībā uz atbilstību	2018. gada 15. jūnija
26.	EN 60695-11-5:2005 Testēšana attiecībā uz ugunsbriesmām. 11-5. daļa: Testēšanas liesmas. Adatliesmas tests. Aparatūra, tehniskās atbilstības pārbaudes testa kārtība un norādījumi	2018. gada 15. jūnija
27.	EN 60695-11-10:2013 Testēšana attiecībā uz ugunsbriesmām. 11-10. daļa: Testēšanas liesmas. Testēšanas metodes ar horizontālu un vertikālu 50 W liesmu EN 60695-11-10:2013/AC:2014	2018. gada 15. jūnija
28.	EN 60695-11-20:2015 Testēšana attiecībā uz ugunsbriesmām. 11-20. daļa: Testēšanas liesmas. Testēšana ar 500 W liesmu EN 60695-11-20:2015/AC:2016	2018. gada 15. jūnija
29.	EN 61010-2-061:2015 Mērīšanas, kontroles un laboratorijā lietoto elektroierīču drošības prasības. 2-061. daļa: Īpašas prasības laboratorijas termiskās smidzināšanas un jonizācijas atomspektrometriem	2018. gada 14. septembra
30.	EN 61010-2-091:2012 Drošuma prasības elektriskajiem mērīšanas, vadības un laboratorisko procesu aparātiem. 2-091. daļa: Īpašās prasības korpusā iebūvētām rentgeniekārtu sistēmām EN 61010-2-091:2012/AC:2013	2018. gada 15. jūnija
31.	EN 61230:2008 Darbs zem sprieguma. Pārnēsājamas ierīces zemēšanai vai zemēšanai un īsslēgšanai	2018. gada 14. septembra
32.	EN 61557-8:2015 Elektrodrošība zemsprieguma sadales sistēmās maiņspriegumam līdz 1 000 V un līdzspriegumam līdz 1 500 V. Aizsarglīdzekļu testēšanas, mērīšanas un pārraudzīšanas aparatūra. 8. daļa: Izolācijas kontroles ierīces IT sistēmām	2018. gada 15. jūnija
33.	EN 61557-15:2014 Elektrodrošība zemsprieguma sadales sistēmās maiņspriegumam līdz 1 000 V un līdzspriegumam līdz 1 500 V. Aizsarglīdzekļu testēšanas, mērīšanas un pārraudzīšanas aparatūra. 15. daļa: Funkcionālas drošuma prasības izolācijas kontroles ierīcēm IT sistēmās un izolācijas defektu atrašanās vietas noteikšanas aprīkojumam IT sistēmās	2018. gada 15. jūnija
34.	EN 61557-16:2015 Elektrodrošība zemsprieguma sadales sistēmās maiņspriegumam līdz 1 000 V un līdzspriegumam līdz 1 500 V. Aizsarglīdzekļu testēšanas, mērīšanas un pārraudzīšanas aparatūra. 16. daļa: Iekārtas elektroaprīkojuma un/vai elektriskās medicīnas aparatūras aizsarglīdzekļu efektivitātes testēšanai	2018. gada 15. jūnija
35.	EN 62026-7:2013 Zemsprieguma komutācijas un vadības ierīces. Saskarnes starp kontrolleru un ierīci (CDI). 7. daļa: CompoNet	2018. gada 14. septembra
36.	EN 60664-3:2003 Zemsprieguma sistēmu ierīču izolācijas koordinēšana. 3. daļa: Pārklājuma, kompaundlējuma vai spiedienlējuma izmantošana aizsardzībai pret piesārņojumu EN 60664-3:2003/A1:2010	2018. gada 15. jūnija
37.	EN 60664-1:2007 Zemsprieguma komutācijas un vadības ierīces. Zemsprieguma sistēmu ierīču izolācijas koordinēšana. 1. daļa: Principi, prasības un testi	2018. gada 14. septembra
38.	EN ISO 11252:2013 Lāzeri un to aprīkojums. Lāzeriekārtas. Minimālās prasības dokumentācijai (ISO 11252:2013)	2018. gada 15. jūnija.

”

IV PIELIKUMS

“I.C PIELIKUMS

Nr.

Atsauce uz standartu

Līdz

EN 61010-2-081:2015

Mērīšanas, vadības un laboratorijas elektroiekārtu drošuma prasības. 2-081. daļa: Īpašas prasības analīzēm un citiem nolūkiem paredzētām automātiskajām un pusautomātiskajām laboratorijas iekārtām

2018. gada 15. jūnija

2022. gada 22. decembrim

EN 60335-2-3:2016

Mājsaimniecības un līdzīga lietojuma elektroierīces. Drošums. 2-3. daļa: Īpašas prasības elektriskajiem gludekļiem

2018. gada 14. septembra

2022. gada 22. decembrim.

”

V PIELIKUMS

Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/1956 II pielikumu groza šādi:

tabulas 64. rindu aizstāj ar šādu:

Nr.

Atsauce uz standartu

Atsaukšanas datums

“64.

EN 50178:1997

Energoietaišu elektroniskā iekārta

2021. gada 22. decembris”;

pievieno šādas rindas:

Nr.	Atsauce uz standartu	Atsaukšanas datums
“72.	EN 61010-2-010:2014 Mērīšanas, vadības un laboratorijas elektroiekārtu drošuma prasības. 2-010. daļa: Īpašas prasības laboratorijas iekārtām, kas paredzētas materiālu karsēšanai	2022. gada 22. decembris
73.	EN 61293:1994 Elektroiekārtu marķējums ar klasēm atkarībā no strāvas padeves. Drošības prasības	2022. gada 22. decembris
74.	EN 60335-2-27:2013 Mājsaimniecības un līdzīga lietojuma elektroierīces. Drošums. 2-27. daļa: Īpašas prasības ierīcēm, kas paredzētas ādas apstarošanai ar ultravioletajiem un infrasarkanajiem stariem	2022. gada 22. decembris
75.	EN 60335-2-30:2009 Mājsaimniecības un līdzīga lietojuma elektroierīces. Drošums. 2-30. daļa: Īpašas prasības telpu sildītājiem EN 60335-2-30:2009/A11:2012 EN 60335-2-30:2009/AC:2010 EN 60335-2-30:2009/AC:2014	2022. gada 22. decembris
76.	EN 60335-2-6:2015 Mājsaimniecības un līdzīga lietojuma elektroierīces. Drošums. 2-6. daļa: Īpašas prasības ēdiena gatavošanas plītīm, vārīšanas virsmām, krāsnīm un līdzīgām ierīcēm	2022. gada 22. decembris.”

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 222

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	64. gadagājums 2021. gada 22. jūnijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (ES) 2021/1005 (2021. gada 21. jūnijs), ar ko groza Regulu (ES) 2016/44 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā	1
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1006 (2021. gada 12. aprīlis), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/848 groza attiecībā uz tā sertifikāta paraugu, kas apliecina atbilstību bioloģiskās ražošanas noteikumiem ( 1 )	3
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1007 (2021. gada 18. jūnijs), ar ko Īstenošanas regulu (ES) 2018/274 groza attiecībā uz izotopu analītisko datubāzi un pārbaudēm vīna nozarē	8
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1008 (2021. gada 21. jūnijs), ar ko attiecībā uz Horvātijas un viena Portugāles reģiona statusu brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas liellopu populācijās groza Īstenošanas regulas (ES) 2021/620 I pielikumu, attiecībā uz Lietuvas un dažu Vācijas, Itālijas un Portugāles reģionu statusu brīvs no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas groza minētās regulas VIII pielikumu un attiecībā uz Dānijas un Somijas statusu brīva no infekciozās hematopoētiskās nekrozes groza minētās regulas XIII pielikumu ( 1 )	12
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2021/1009 (2021. gada 18. jūnijs), ar ko groza Lēmumu 2013/233/KĀDP par Eiropas Savienības Integrētas robežu pārvaldības palīdzības misiju Lībijā (EUBAM Libya)	18
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2021/1010 (2021. gada 21. jūnijs), ar ko groza Lēmumu 2014/386/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, reaģējot uz Krimas un Sevastopoles nelikumīgo aneksiju	20
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2021/1011 (2021. gada 21. jūnijs), ar ko ieceļ Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Sāhelā	21
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2021/1012 (2021. gada 21. jūnijs), ar ko ieceļ Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Āfrikas ragā	27
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2021/1013 (2021. gada 21. jūnijs), ar ko ieceļ Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Vidusāzijā	33
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2021/1014 (2021. gada 21. jūnijs), ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2015/1333 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā	38
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1015 (2021. gada 17. jūnijs), ar ko attiecībā uz saskaņotajiem standartiem saldēšanas, saldējuma gatavošanas un ledus gatavošanas ierīcēm, laboratorijas iekārtām, kas paredzētas materiālu karsēšanai, analīzēm un citiem nolūkiem paredzētām automātiskajām un pusautomātiskajām laboratorijas iekārtām, elektroiekārtām ar marķējumu ar klasēm atkarībā no strāvas padeves, ierīcēm, kas paredzētas ādas apstarošanai ar ultravioletajiem un infrasarkanajiem stariem, telpu sildītājiem, elektriskajiem gludekļiem, ēdiena gatavošanas plītīm, vārīšanas virsmām, krāsnīm un līdzīgām ierīcēm, audumu tīrīšanas ierīcēm, kas izmanto tvaiku, vadības elektromehāniskām ierīcēm, apsildāmo segu, paliktņu, apģērbu un līdzīgu lietojumu lokanām sildierīcēm un dažām citām elektroiekārtām, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās, groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/1956	40


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.