ISSN 1977-0715 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 208 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
64. gadagājums |
Saturs |
|
II Neleģislatīvi akti |
Lappuse |
|
|
PAMATNOSTĀDNES |
|
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
PAMATNOSTĀDNES
11.6.2021 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 208/1 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2021/830
(2021. gada 26. marts)
par bilances posteņu statistiku un monetāro finanšu iestāžu procentu likmju statistiku (ECB/2021/11)
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 5.1., 12.1. un 14.3. pantu,
tā kā:
(1) |
Lai izpildītu Līgumos noteiktos uzdevumus, Eiropas Centrālā banka (ECB) prasa sniegt statistisko informāciju par dalībvalstu, kuru valūta ir euro (turpmāk – “euro zonas dalībvalstis”), monetāro finanšu iestāžu (MFI) sektora bilanci. Šī informācija sniedz ECB visaptverošu statistisko ainu par monetārajām norisēm euro zonas dalībvalstīs, ko uzskata par vienu ekonomikas teritoriju. Pietiekami detalizēta statistiskā informācija nepieciešama arī, lai nodrošinātu apkopoto euro zonas monetāro rādītāju un bilances posteņu turpmākās analīzes lietderīgumu, veicot makroprudenciālo un strukturālo analīzi Savienības līmenī. |
(2) |
Statistiskās informācijas vākšana no nacionālajām centrālajām bankām (NCB) būtu jāsaskaņo visā euro zonā. Tādēļ jāparedz kopīgi noteikumi par šādas informācijas vākšanu un apstrādi. Ir svarīgi nodrošināt, lai šie noteikumi neradītu pārmērīgu pārskatu sniegšanas pienākumu apjomu NCB. Tāpēc NCB šī statistiskā informācija būtu jāsniedz ECB, izmantojot statistisko informāciju, kas vākta saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) (1), Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) (2) un Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) Nr. 1074/2013 (ECB/2013/39) (3). ECB var izmantot statistisko informāciju, kas paziņota atbilstoši šai pamatnostādnei, saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2533/98 (4). |
(3) |
Dažas definīcijas Regulā (EK) Nr. 2533/98 attiecas arī uz pārskatu sniegšanu saskaņā ar šo pamatnostādni, un tāpēc tās būtu jāpiemēro. |
(4) |
MFI, kas ir daļa no faktiskajiem pārskatu sniedzējiem, saskaņā ar Regulu (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) jāsniedz statistiskā informācija par to bilancēm tās dalībvalsts nacionālajai centrālajai bankai (NCB), kurā tās ir rezidentes. Tādēļ nepieciešams noteikt formātu un procedūru, kas jāievēro NCB, sniedzot ECB statistisko informāciju, kura iegūta no šīs informācijas, kas savākta no faktiskajiem pārskatu sniedzējiem un attiecīgo NCB bilancēm. Turklāt ECB statistikas pārskatu sniegšanas vajadzībām būtu jāiegūst statistiskā informācija no savas bilances atbilstoši statistiskajai informācijai, ko NCB iegūst no savām bilancēm. |
(5) |
Lai monetārās norises varētu analizēt atbilstoši MFI veidam, ECB apkopo naudas tirgus fondu (NTF) un noguldījumus pieņemošo sabiedrību, kas nav centrālās bankas, kopsavilkuma bilances statistiku. Lai iegūtu šo statistiku par euro zonu un atsevišķām euro zonas dalībvalstīm, ECB jāvāc statistiskā informācija no NCB par NTF aktīviem un pasīviem. |
(6) |
Lai nodrošinātu, ka ECB sniegtā statistiskā informācija par MFI sektoru reprezentē visus pārskatu sniedzējus katrā euro zonas dalībvalstī, būtu jāizstrādā kopīgi noteikumi par ekstrapolāciju mazām MFI, kas ir atbrīvotas no konkrētām pārskatu sniegšanas prasībām saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 9. pantu un Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) 4. pantu. Tā paša iemesla dēļ būtu jānosaka kopīgi noteikumi par ekstrapolāciju tām MFI, kuras NCB izvēlējušās izlases veidā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) 2. pantu. |
(7) |
Lai labāk analizētu tādu kredītu attīstības tendences, kurus MFI izsniegušas nefinanšu sabiedrībām euro zonā un atsevišķās euro zonas dalībvalstīs, NCB būtu jāsniedz ECB statistiskā informācija, ja tāda ir pieejama, par MFI kredītiem nefinanšu sabiedrībām, iedalot pēc saimnieciskās darbības. |
(8) |
Lai papildinātu analīzi attiecībā uz kredītu attīstības tendencēm euro zonā un atsevišķās euro zonas dalībvalstīs, NCB būtu jāsniedz ECB informācija par neizmantotajām MFI kredītlīnijām, iedalot pēc institucionālā sektora. Lai uzlabotu salīdzināmību starp valstīm, NCB būtu jāsniedz statistiskā informācija par neizmantotajām kredītlīnijām, kas atbilst definīcijām, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (5) un Eiropas Centrālās bankas Regulā (ES) 2016/867 (ECB/2016/13) (6). |
(9) |
ECB jākontrolē monetārās politikas transmisija ar to procentu likmju palīdzību, ko MFI piemēro mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību noguldījumiem un kredītiem. Tāpēc nepieciešams noteikt formātu un procedūras, kas NCB jāievēro, sniedzot šādu informāciju ECB saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34). |
(10) |
Eurosistēmai jāizmanto atsevišķu monetāro finanšu iestāžu bilances posteņu un procentu likmju statistika, kas apkopota saskaņā ar Regulu (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) un Regulu (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34), attiecīgi monetārās politikas, finanšu stabilitātes un makroprudenciālās politikas mērķiem, kā arī uzdevumiem, kas saistīti ar kredītiestāžu mikroprudenciālo uzraudzību euro zonas dalībvalstīs. Tādēļ NCB vajadzētu būt pienākumam sniegt ECB nepieciešamo individuālo MFI bilances posteņu (iBSI) un procentu likmju (iMIR) statistiku. |
(11) |
ECB Padome 2020. gada 5. jūnijā apstiprināja to euro zonas kredītiestāžu kopas paplašinājumu, kas sniedz ECB atsevišķu bilances posteņu datus (7), kuru regulāra nosūtīšana sākas attiecībā uz bilances informāciju par 2021. gada februāri. Lai mazinātu minētās paplašināšanas radīto palielināto pārskatu sniegšanas slogu NCB, ir lietderīgi iBSI informācijas nosūtīšanas prasības minētajām kredītiestādēm ierobežot salīdzinājumā ar iBSI informācijas nosūtīšanas prasībām kredītiestādēm, kas iekļautas kopā pirms tās paplašināšanas (galvenās iestādes). |
(12) |
Lai papildinātu savlaicīgu monetāro un kredītu norišu analīzi, ir lietderīgi, ka ECB saņem iBSI un iMIR informāciju vienlaikus ar nacionālajiem apkopotajiem rādītājiem par galvenajām iestādēm, kuru darbība aptver ievērojamu daļu no attiecīgajiem apkopotajiem rādītājiem. Lai izvairītos no iBSI un iMIR laikrindu pārrāvumiem un nodrošinātu galveno iestāžu nacionālo apkopoto rādītāju nepārtrauktu tvērumu, ir lietderīgi, ka jauna kredītiestāde, kas izveidota apvienošanās, pārņemšanas vai citas korporatīvās reorganizācijas rezultātā, kurā iesaistīta viena vai vairākas galvenās iestādes, pati ir galvenā iestāde. Ja dalībvalsts ievieš euro, ir jānosaka, kurām no rezidentu kredītiestādēm vajadzētu būt galvenajām iestādēm, lai savlaicīgi analizētu monetārās un kredītu norises šajā dalībvalstī, ņemot vērā arī attiecīgās NCB pārskatu sniegšanas slogu. |
(13) |
Saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (turpmāk – “ECBS Statūti”) 12.1. pantu ECB Padome var lemt par konkrētu pilnvaru deleģēšanu ECB Valdei. Ievērojot Eiropas Savienības Tiesas izstrādātos un apstiprinātos deleģēšanas vispārējos principus, lēmumu pieņemšanas pilnvaru deleģēšanai jābūt ierobežotai, proporcionālai un balstītai uz noteiktiem kritērijiem. Tādēļ ir lietderīgi paredzēt, ka gadījumos, kad ECB Padome vai ECB Valde piešķir vai atsauc atļauju NCB piemērot noteiktu robežvērtību to euro zonas kredītiestāžu bilancēm, par kurām ECB tiek sniegti individuāli dati, tās apsver, vai šāda piemērošana radītu nesamērīgu pārskatu sniegšanas pienākumu apjomu šīm NCB. |
(14) |
ECB uztur Iestāžu un filiāļu datu reģistru (turpmāk – “RIAD”), kas ir institucionālo vienību atsauces datu, kuri nepieciešami statistikas vajadzībām, centrālais repozitorijs. MFI atsauces datus un informāciju par euro zonas valstu kredītiestādēm, par kurām NCB sniedz iBSI vai iMIR datus, glabā RIAD saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādni (ES) 2018/876 (ECB/2018/16) (8). Tādēļ ir lietderīgi precizēt informāciju, kas NCB ir jāievada un jāatjaunina RIAD attiecībā uz euro zonas kredītiestādēm, par kurām tiek sniegti iBSI vai iMIR dati. |
(15) |
Lai samazinātu vispārējo pārskatu sniegšanas pienākumu apjomu, statistisko informāciju, kas savākta saskaņā ar Regulu (ES) 2021/379 (ECB/2021/2), izmanto, lai regulāri aprēķinātu to kredītiestāžu rezervju bāzi, uz kurām attiecas ECB obligāto rezervju režīms saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) (9). Lai ECB varētu sagatavot statistiku par kopsavilkuma rezervju bāzi dalījumā pēc saistību veidiem, NCB jāsniedz ECB statistiskā informācija par kredītiestāžu rezervju bāzi atsevišķām euro zonas dalībvalstīm. ECB arī jāvāc statistiskā informācija par makroekonomikas rādītājiem, lai uzraudzītu Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 5. pantā minētā standarta atvilkuma atbilstību. |
(16) |
Apkopotos euro zonas monetāros rādītājus un atbilstošos bilances posteņus iegūst galvenokārt no MFI bilanču datiem, kurus vāc saskaņā ar Regulu (ES) 2021/379 (ECB/2021/2). Tomēr apkopotie euro zonas monetārie rādītāji ietver ne tikai MFI monetārās saistības, bet arī centrālās valdības un pasta žironorēķinu iestāžu (PŽI), kas nav piederīgas centrālās valdības sektoram, monetārās saistības. Tāpēc nepieciešams sniegt ECB statistisko informāciju par PŽI, kas pieņem noguldījumus no euro zonas rezidentiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1074/2013 (ECB/2013/39). Tā paša iemesla dēļ nepieciešams sniegt ECB statistisko informāciju par centrālās valdības monetārajām saistībām un centrālās valdības turējumiem skaidrā naudā un euro zonas MFI emitētos vērtspapīros. Tādēļ būtu jānosaka formāts un procedūras šādas informācijas sniegšanai ECB. |
(17) |
Lai palīdzētu analizēt euro zonas banku sektora struktūru un norises, NCB būtu jāsniedz kredītiestāžu strukturālie finanšu rādītāji saskaņā ar šajā pamatnostādnē noteiktajām veidnēm. Lai samazinātu pārskatu sniegšanas pienākumu apjomu, NCB vajadzētu būt iespējai darīt pieejamu informāciju alternatīvos datu avotos, kuru ECB var izmantot vajadzīgo rādītāju iegūšanai, ja ECB un NCB par to vienojušās. |
(18) |
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2033 (10) cita starpā grozīta “kredītiestāžu” definīcija Regulā (ES) Nr. 575/2013, lai tajā iekļautu sistēmiskas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras nav MFI, ja tās neveic darbības, kas atbilst kopējiem standartiem, definīcijām un klasifikācijai noguldījumu pieņemošu sabiedrību statistiskajā klasifikācijā. Līdz ar to Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) faktisko pārskatu sniedzēju tvērumā ne-MFI kredītiestādes tiek nošķirtas no kredītiestādēm, kas klasificētas MFI sektorā. Lai ECB varētu efektīvi uzraudzīt kredītiestāžu darbību, nepieciešams nosūtīt ECB informāciju, ko NCB savākušas no ne-MFI kredītiestādēm saskaņā ar Regulu (ES) 2021/379 (ECB/2021/2). |
(19) |
Lai nodrošinātu ECB apkopotās statistiskās informācijas precizitāti un kvalitāti, jāparedz NCB sniegtās statistiskās informācijas uzraudzība, pārbaude un attiecīgā gadījumā labojumi. To pašu iemeslu dēļ NCB būtu jāsniedz ECB paskaidrojumi par labojumiem, ja ar tiem tiek būtiski uzlabota sniegtā statistiskā informācija vai ja to pieprasa ECB. |
(20) |
ECBS Statūtu 5. pants kopā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu paredz, ka dalībvalstīm, kuru valūta nav euro (turpmāk – “ārpus euro zonas dalībvalstis”) un kuras plāno ieviest euro, būtu jāizstrādā un jāīsteno pasākumi tādas statistiskās informācijas vākšanai, kas vajadzīga, lai izpildītu ECB statistikas pārskatu sniegšanas prasības, gatavojoties euro ieviešanai. Tādēļ šo pamatnostādni attiecīgos gadījumos un noteiktā pārskata periodā var piemērot arī ārpus euro zonas dalībvalstu NCB. Turklāt, lai ECB varētu visaptveroši pārraudzīt savākto statistisko informāciju un veikt attiecīgu analīzi, būtu jānosaka prasība ārpus euro zonas dalībvalstu, kuras ievieš euro, NCB sniegt statistisko informāciju ECB par konkrētu laikposmu pirms euro ieviešanas un pievienošanās Savienībai. |
(21) |
Lai ECB varētu veikt savus uzdevumus, ir lietderīgi, ka NCB sniedz prasīto statistisko informāciju līdz noteiktiem datumiem. Šajā nolūkā un lai nodrošinātu lielāku skaidrību NCB, ir lietderīgi, ka NCB sniedz pārskatus arī saskaņā ar pārskatu sniegšanas kalendāru, ko ECB paziņojusi NCB. |
(22) |
Būtu jānosaka kopīgi noteikumi par to, kā NCB publicē statistisko informāciju par MFI bilancēm, kas jāsniedz saskaņā ar šo pamatnostādni, lai nodrošinātu pienācīgu to attiecīgo galveno apkopoto rādītāju publiskošanu, kas saistīti ar galvenajiem tirgiem. |
(23) |
Ir lietderīgi attiecībā uz visām NCB paredzēt kopēju metodi sniedzamās statistiskās informācijas nosūtīšanai ECB. Tādēļ ECBS būtu jāvienojas par saskaņotu elektroniskās nosūtīšanas formātu un jānosaka šis formāts. |
(24) |
Jāizveido procedūra, lai efektīvi veiktu tehniskus grozījumus šīs pamatnostādnes pielikumos, ar nosacījumu, ka šādi grozījumi negroza pamatā esošo konceptuālo sistēmu un neietekmē esošos pārskatu sniegšanas pienākumus. Tādēļ ECB Valdei vajadzētu būt iespējai veikt šādus tehniskus grozījumus un, piemērojot šo procedūru, būtu jāņem vērā ECBS Statistikas komitejas viedoklis. |
(25) |
Lai īstenotu ECB Padomes 2020. gada 5. jūnijā pieņemto lēmumu par individuālas bilances posteņu statistikas paplašināšanu, NCB jāņem vērā euro zonas kredītiestāžu kopas paplašinājums regulārai iBSI statistikas nosūtīšanai ECB ar 2021. gada februāra pārskata periodu Tādēļ NCB būtu jānosaka kredītiestādes, par kurām jāsniedz iBSI un iMIR dati saskaņā ar šīs pamatnostādnes piemērošanas jomu. Tā kā Eiropas Centralās bankas Pamatnostādni ECB/2014/15 (11) par monetāro un finanšu statistiku turpina piemērot līdz 2022. gada 1. februārim, jāparedz pārejas perioda pārskatu sniegšanas prasības saskaņā ar šo pamatnostādni laikposmam līdz 2022. gada 1. februārim. NCB arī jāsniedz šī informācija, ievērojot šajā pamatnostādnē noteiktās savlaicīguma prasības attiecībā uz minēto periodu. |
(26) |
Turklāt, ņemot vērā grozījumus “kredītiestādes” definīcijā Regulā (ES) Nr. 575/2013, ko piemēro no 2021. gada 26. jūnija, jāparedz pārejas perioda pārskatu sniegšanas prasības NCB attiecībā uz ne-MFI kredītiestāžu bilances posteņiem laikposmam no 2021. gada 26. jūnija līdz 2022. gada 1. februārim. |
(27) |
Lai nodrošinātu efektīvu statistiskās informācijas vākšanu un analīzi, NCB būtu jānodrošina atbilstība šīs pamatnostādnes noteikumiem no tās pašas dienas, kurā sāk piemērot Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 5. pantā noteiktās jaunās pārskatu sniegšanas prasības. Tādēļ šī pamatnostādne būtu jāpiemēro no 2022. gada 1. februāra, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.
1. IEDAĻA
PRIEKŠMETS UN PIEMĒROŠANAS JOMA
1. pants
Priekšmets
Ar šo pamatnostādni nosaka pārskatu sniegšanas prasības NCB attiecībā uz statistisko informāciju, kas jāsniedz par monetāro finanšu iestāžu (MFI) bilances posteņiem un procentu likmēm, ne-MFI kredītiestāžu bilances posteņiem, kredītiestāžu obligātajām rezervēm un strukturālajiem finanšu rādītājiem, kā arī statistisko informāciju par pasta žironorēķinu iestādēm (PŽI) un centrālo valdību, kas vajadzīga monetāro rādītāju un atbilstošo bilances posteņu apkopošanai. Ar šo pamatnostādni jo īpaši nosaka informāciju, kas NCB jāsniedz ECB, šīs informācijas apstrādes prasības, pārskatu sniegšanas biežumu un laiku, kā arī standartus, ko piemēro šādai pārskatu sniegšanai.
2. pants
Definīcijas
Šajā pamatnostādnē piemēro definīcijas, kas noteiktas Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 2. pantā, Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) (12) 1. pantā un Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 1074/2013 (ECB/2013/39) (13) 1. pantā.
Piemēro arī šādas definīcijas:
1) |
“statistiskā informācija” ir “statistikas informācija”, kas definēta Padomes Regulas (EK) Nr. 2533/98 (14) 1. panta 11) punktā; |
2) |
“sagatavošanas periods” ir laikposms no termiņa, līdz kuram saskaņā ar šīs pamatnostādnes savlaicīguma prasībām NCB paredzēts sniegt statistisko informāciju ECB, līdz brīdim, kad ECB pabeidz datu saņemšanu; |
3) |
“rezervju bāze” ir “rezervju bāze”, kas definēta Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 2. panta 8) punktā; |
4) |
“izpildes periods” ir “izpildes periods”, kas definēts Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 2. panta 10) punktā. |
2. IEDAĻA
MFI BILANCES POSTEŅI
3. pants
Statistiskā informācija, kas jāsniedz par centrālo banku bilances posteņiem
1. NCB sniedz ECB datus par šādiem centrālās bankas sektora bilances posteņiem:
a) |
mēneša beigu atlikumi, kas noteikti Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 2. daļas 1. tabulā, izņemot:
|
b) |
ceturkšņa beigu atlikumi, kas noteikti Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 3. daļas 2., 3. un 4. tabulā; |
c) |
mēneša beigu un ceturkšņa beigu atlikumi, kas noteikti šīs pamatnostādnes II pielikuma 1. daļas 1. tabulā, saskaņā ar iespējami precīzākām aplēsēm, ja dati ir pieejami; |
d) |
ceturkšņa beigu atlikumi, kas noteikti šīs pamatnostādnes II pielikuma 1. daļas 3. tabulā. |
2. NCB sniedz ECB šādu statistisko informāciju par centrālās bankas sektora pārvērtēšanas korekcijām:
a) |
mēneša pārvērtēšanas korekcijas, kas noteiktas Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 4. daļas 1.A tabulā, izņemot:
|
b) |
ceturkšņa pārvērtēšanas korekcijas, kas noteiktas Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 4. daļas 2.A tabulā; |
c) |
mēneša un ceturkšņa pārvērtēšanas korekcijas, kas noteiktas šīs pamatnostādnes II pielikuma 1. daļas 1. tabulā, saskaņā ar iespējami precīzākām aplēsēm, ja dati ir pieejami; |
d) |
ceturkšņa pārvērtēšanas korekcijas, kas noteiktas šīs pamatnostādnes II pielikuma 1. daļas 3. tabulā. |
3. NCB sniedz ECB šādu statistisko informāciju par centrālās bankas sektora pārklasificēšanas korekcijām:
a) |
mēneša pārklasificēšanas korekcijas attiecībā uz katru atlikumu posteni, par kuru sniegti dati saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu; |
b) |
ceturkšņa pārklasificēšanas korekcijas attiecībā uz katru atlikumu posteni, kas noteikts Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 3. daļas 2. tabulā, izņemot posteņus, kas attiecas uz kredītu dalījumu pēc atlikušā termiņa; |
c) |
mēneša un ceturkšņa pārklasificēšanas korekcijas, kas noteiktas šīs pamatnostādnes II pielikuma 1. daļas 1. tabulā, saskaņā ar iespējami precīzākām aplēsēm, ja dati ir pieejami; |
d) |
ceturkšņa pārklasificēšanas korekcijas, kas noteiktas šīs pamatnostādnes II pielikuma 1. daļas 3. tabulā. |
4. Statistisko informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar šo pantu, NCB iegūst no savām grāmatvedības sistēmām saskaņā ar tabulām, kas pieejamas ECB interneta vietnē (15) un kas nodrošina statistikas un grāmatvedības bilances posteņu salīdzināšanu, un jo īpaši piemēro šādus noteikumus:
a) |
attiecībā uz 9.5. grāmatvedības posteni “citi prasījumi Eurosistēmā (neto)” un 10.4. posteni “citas saistības Eurosistēmā (neto)” NCB nosaka aktīvus nodalīti no pasīviem un par tiem sniedz ziņas, ievērojot bruto principu; |
b) |
gadījumos, kad par 14. grāmatvedības posteni “pārvērtēšanas konti” grāmatvedības nolūkiem datus sniedz, ievērojot bruto principu, NCB statistikas nolūkiem pārskatus par to sniedz, ievērojot neto principu; |
c) |
ja NCB savus vērtspapīru portfeļus iekšējām vajadzībām pārvērtē pa mēnešiem vai biežāk, kā minēts Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnes (ES) 2016/2249 (ECB/2016/34) (16) 9. panta 2. punktā, šīs pārvērtēšanas statistiskajā informācijā, ko sniedz saskaņā ar 2. punktu, atspoguļo pa mēnešiem; |
d) |
neskarot novērtēšanu, ko izmanto grāmatvedības nolūkiem, NCB, sniedzot pārskatus par turētajiem un emitētajiem vērtspapīriem, piemēro vienu no šādiem novērtēšanas veidiem:
|
5. Šajā pantā minēto statistisko informāciju, kas attiecas uz ECB bilanci, attiecīgā ECB struktūrvienība dara pieejamu ECB Statistikas ģenerāldirektorātam.
6. Statistiskā informācija, kas jāsniedz saskaņā ar šo pantu, ir apkopotā veidā, un to pārbauda saskaņā ar 30. pantu. Statistisko informāciju par pārklasificēšanas un pārvērtēšanas korekcijām sniedz saskaņā ar šīs pamatnostādnes I pielikumu.
4. pants
Statistiskā informācija, kas jāsniedz par pārējo MFI bilances posteņiem
1. NCB sniedz ECB datus par šādiem pārējo MFI bilances posteņiem:
a) |
mēneša beigu atlikumi, kas noteikti Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 2. daļas 1. tabulā, izņemot noguldījumu saistības, par kurām datus sniedz tikai kredītiestādes, uz kurām attiecas rezervju prasības; |
b) |
ceturkšņa beigu atlikumi, kas noteikti Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 3. daļas 2., 3. un 4. tabulā; |
c) |
vērtspapīrošanas un citu kredītu pārvedumu mēneša beigu atlikumi, kas noteikti Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 5. daļas 5.b tabulā; |
d) |
mēneša beigu un ceturkšņa beigu atlikumi, kas noteikti šīs pamatnostādnes II pielikuma 1. daļas 2. tabulā, ciktāl ir pieejami dati, tostarp saskaņā ar iespējami precīzākām aplēsēm, ja dati ir pieejami; |
e) |
ceturkšņa beigu atlikumi, kas noteikti šīs pamatnostādnes II pielikuma 1. daļas 3. tabulā, ciktāl ir pieejami dati, tostarp saskaņā ar iespējami precīzākām aplēsēm, ja dati ir pieejami. |
2. NCB sniedz ECB šādu statistisko informāciju par pārējo MFI pārvērtēšanas korekcijām:
a) |
mēneša pārvērtēšanas korekcijas, kas noteiktas Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 4. daļas 1.A tabulā; |
b) |
mēneša pārvērtēšanas korekcijas, kas noteiktas Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 5. daļas 5.b tabulā; |
c) |
ceturkšņa pārvērtēšanas korekcijas, kas noteiktas Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 4. daļas 2.A tabulā; |
d) |
mēneša un ceturkšņa pārvērtēšanas korekcijas, kas noteiktas šīs pamatnostādnes II pielikuma 1. daļas 2. tabulā, saskaņā ar iespējami precīzākām aplēsēm, ja dati ir pieejami; |
e) |
ceturkšņa pārvērtēšanas korekcijas, kas noteiktas šīs pamatnostādnes II pielikuma 1. daļas 3. tabulā, saskaņā ar iespējami precīzākām aplēsēm, ja dati ir pieejami. |
3. NCB sniedz ECB šādu statistisko informāciju par pārējo MFI pārklasificēšanas korekcijām:
a) |
mēneša pārklasificēšanas korekcijas attiecībā uz katru atlikumu posteni, par kuru sniegti dati saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu; |
b) |
mēneša pārklasificēšanas korekcijas attiecībā uz katru atlikumu posteni, par kuru sniegti dati saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu; |
c) |
ceturkšņa pārklasificēšanas korekcijas attiecībā uz katru atlikumu posteni, kas noteikts Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 3. daļas 2. tabulā, izņemot posteņus, kas attiecas uz kredītu dalījumu pēc atlikušā termiņa; |
d) |
mēneša un ceturkšņa pārklasificēšanas korekcijas, kas noteiktas šīs pamatnostādnes II pielikuma 1. daļas 2. tabulā, saskaņā ar iespējami precīzākām aplēsēm, ja dati ir pieejami; |
e) |
ceturkšņa pārklasificēšanas korekcijas, kas noteiktas šīs pamatnostādnes II pielikuma 1. daļas 3. tabulā, saskaņā ar iespējami precīzākām aplēsēm, ja dati ir pieejami. |
4. NCB sniedz ECB statistisko informāciju par mēneša neto kredītu pārvedumiem, kā noteikts Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 5. daļas 5.a tabulā.
5. NCB sniedz ECB šādu statistisko informāciju, ja tāda ir pieejama, par MFI vērtspapīrotiem vai citādi pārvestiem kredītiem, kurus apkalpo ne-MFI:
a) |
kredītu, kurus apkalpo ne-MFI, mēneša beigu atlikumi, kā noteikts šīs pamatnostādnes II pielikuma 2. daļas 1. tabulā. |
b) |
mēneša finanšu darījumi ne-MFI apkalpoto kredītu atlikumos, izņemot kredītu pārvedumu ietekmi, kā noteikts šīs pamatnostādnes II pielikuma 2. daļas 1. tabulā. |
6. NCB sniedz datus par neto pārvedumiem, atlikumiem, pārvērtēšanas korekcijām un pārklasificēšanas korekcijām, kā noteikts šīs pamatnostādnes II pielikuma 2. daļas 2. tabulā, ja NCB devušas rīkojumu MFI iekļaut Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 5. daļas 5.a un 5.b tabulas 1. bloka datos MFI pārvestus kredītus, citai iekšzemes MFI rīkojoties kā pakalpojumu sniedzējam saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 5. daļas 2.3. iedaļu.
7. Statistiskā informācija, kas jāsniedz saskaņā ar šo pantu, ir apkopotā veidā, un to pārbauda saskaņā ar 30. pantu. Statistisko informāciju par pārklasificēšanas un pārvērtēšanas korekcijām sniedz saskaņā ar šīs pamatnostādnes I pielikumu. Statistiskā informācija, kas jāsniedz saskaņā ar šo pantu, attiecīgā gadījumā ir ekstrapolēta saskaņā ar 8. pantu.
5. pants
Statistiskā informācija, kas jāsniedz par naudas tirgus fondu (NTF) bilances posteņiem
1. NCB sniedz ECB statistisko informāciju par NTF bilanču ceturkšņa beigu atlikumiem, kas noteikti šīs pamatnostādnes II pielikuma 3. daļas 1. un 2. tabulā.
2. NCB sniedz ECB statistisko informāciju par ceturkšņa pārvērtēšanas korekcijām, kas noteiktas šīs pamatnostādnes II pielikuma 3. daļas 1. tabulā. Ja saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 9. panta 6. punktu dažiem vai visiem NTF ir piešķirts atbrīvojums attiecībā uz pārskatu sniegšanu par pārvērtēšanas korekcijām, NCB sniedz informāciju saskaņā ar iespējami precīzākām aplēsēm, ja attiecīgās summas ir būtiskas.
3. NCB sniedz ECB statistisko informāciju par ceturkšņa pārklasificēšanas korekcijām, kas noteiktas šīs pamatnostādnes II pielikuma 3. daļas 1. tabulā.
4. Statistiskā informācija, kas jāsniedz saskaņā ar šo pantu, ir apkopotā veidā, un to pārbauda saskaņā ar 30. pantu. Statistisko informāciju par pārklasificēšanas un pārvērtēšanas korekcijām sniedz saskaņā ar šīs pamatnostādnes I pielikumu. Statistiskā informācija, kas jāsniedz saskaņā ar šo pantu, attiecīgā gadījumā ir ekstrapolēta saskaņā ar 8. pantu.
6. pants
Statistiskā informācija, kas jāsniedz par neizmantotajām MFI kredītlīnijām
1. NCB reizi ceturksnī sniedz ECB šādu statistisko informāciju par neizmantoto kredītlīniju, ko piešķīrušas pārējās MFI, atlikumiem:
a) |
atlikumi, kas noteikti šīs pamatnostādnes II pielikuma 4. daļas 1. tabulā, mēneša beigu bilancē par katru ceturkšņa mēnesi; |
b) |
atlikumi, kas noteikti šīs pamatnostādnes II pielikuma 4. daļas 1. tabulā, mēneša beigu bilancē par ceturkšņa pēdējo mēnesi. Pirmās daļas vajadzībām NCB sniedz statistisko informāciju, ja ir pieejama faktiskā informācija. Ja faktiskā informācija nav pieejama, NCB sniedz aplēses. |
2. NCB, ciktāl iespējams, sniedz ECB statistisko informāciju par pārklasificēšanas korekcijām attiecībā uz katru atlikumu, par ko sniegti dati saskaņā ar 1. punktu.
3. NCB sniedz statistisko informāciju par neizmantotajām MFI kredītlīnijām, ja iespējams, ietverot to vienā vai abos šādos posteņos:
a) |
“ārpusbilances summa”, kā definēts Regulas (ES) 2016/867 (ECB/2016/13) IV pielikumā; |
b) |
“neizmantotās kredītiespējas”, kas klasificētas kā “vidējs risks”, “vidējs/zems risks” un “zems risks”, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 I pielikumā. |
Ja NCB nesniedz statistisko informāciju par pirmās daļas a) un b) apakšpunktu, NCB sniedz šo statistisko informāciju saistībā ar attiecīgajām valstī piemērotajām definīcijām.
4. Statistiskā informācija, kas jāsniedz saskaņā ar šo pantu, ir apkopotā veidā, un to pārbauda saskaņā ar 30. pantu. Statistisko informāciju par pārklasificēšanas korekcijām sniedz saskaņā ar šīs pamatnostādnes I pielikumu. Statistiskā informācija, kas jāsniedz saskaņā ar šo pantu, attiecīgā gadījumā ir ekstrapolēta saskaņā ar 8. pantu.
7. pants
Statistiskā informācija, kas jāsniedz par MFI kredītiem nefinanšu sabiedrībām atbilstoši saimnieciskās darbības veidam
1. NCB sniedz ECB statistisko informāciju, ja tāda ir pieejama, par euro zonas nefinanšu sabiedrībām izsniegto MFI kredītu ceturkšņa beigu atlikumiem, iedalot pēc saimnieciskās darbības veida atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskajai klasifikācijai Savienībā (NACE 2. red.) (18) saskaņā ar šīs pamatnostādnes II pielikuma 5. daļu.
2. NCB pēc pieprasījuma iesniedz paskaidrojumus ECB par pārklasificēšanas ietekmi uz atlikumiem, par kuriem sniegta informācija saskaņā ar 1. punktu, tostarp par pārklasificēšanas korekcijām, kuras sniegtas saskaņā ar 4. panta 3. punktu.
3. Statistiskā informācija, kas jāsniedz saskaņā ar šo pantu, ir apkopotā veidā, un to pārbauda saskaņā ar 30. pantu.
8. pants
MFI bilances posteņu ekstrapolācija
1. Ja NCB piešķir atbrīvojumus MFI saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 9. panta 1., 2., 4. un 7. punktu, NCB ekstrapolē statistisko informāciju, kas savākta saskaņā ar minēto regulu, lai, apkopojot mēneša un ceturkšņa statistisko informāciju, kas jāsniedz ECB saskaņā ar šo iedaļu, tajā atspoguļotu visus pārskatu sniedzējus.
2. Ja NCB ekstrapolē statistisko saskaņā ar 1. punktu, tās piemēro vismaz vienu no šādiem nosacījumiem:
a) |
trūkstošo dalījumu informācijas aplēses iegūst, tālāk minētajos veidos piemērojot koeficientus, kuru pamatā ir faktisko pārskatu sniedzēju apakšgrupa, par kuru tiek uzskatīts, ka tā labāk atspoguļo mazietekmīgās iestādes:
|
b) |
piemērojot a) apakšpunktu, gan mazietekmīgo iestāžu, gan faktisko pārskatu sniedzēju grupas apakšgrupu var sadalīt dažādās grupās atbilstoši iestādes veidam; |
c) |
ja to NTF kumulatīvā daļa, kuriem piešķirts atbrīvojums saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 9. panta 1. punktu, pārsniedz 30 % no valsts NTF bilances, NCB statistisko informāciju par NTF ekstrapolē atsevišķi no noguldījumus pieņemošām sabiedrībām un saskaņā ar vienu no šādiem nosacījumiem:
|
d) |
ja statistiskā informācija saskaņā ar Regulu (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) tiek vākta retāk vai vēlākā savlaicīguma termiņā nekā statistiskā informācija, kas jāsniedz ECB saskaņā ar šo pamatnostādni, NCB statistisko informāciju par trūkstošajiem periodiem aplēš šādi:
|
Piemērojot a)–d) apakšpunktu, rādītājus vai jebkuru citu starpposma aprēķinu, ko izmanto ekstrapolēšanai, var atvasināt no informācijas, kas iegūta no uzraudzības iestādēm, ja minētā informācija ir pietiekami saskaņota ar ekstrapolējamo statistisko informāciju.
3. Ja NCB ir piešķīrušas MFI atbrīvojumu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 9. panta 7. punktu, ekstrapolāciju veic tālāk minētajos veidos, aplēšot ceturkšņa statistisko informāciju, kas jāsniedz ECB saskaņā ar 4. pantu:
a) |
ja NCB statistisko informāciju no MFI saskaņā ar Regulu (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) vāc retāk nekā reizi ceturksnī, tās var izmantot šo statistisko informāciju, lai aplēstu statistisko informāciju par trūkstošajiem periodiem, vai arī tās var izmantot piemērotas statistisko aprēķinu metodes, lai ņemtu vērā jebkādas tendences vai sezonālas tendences; |
b) |
ja NCB statistisko informāciju no MFI saskaņā ar Regulu (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) vāc vairāk apkopotā līmenī, tās var izmantot šo statistisko informāciju, lai aplēstu statistisko informāciju, kas jāsniedz ECB saskaņā ar 4. pantu, vai arī tās var izmantot piemērotus iedalījumus kā pamatu šādām aplēsēm; |
c) |
ja NCB vāc ceturkšņa statistisko informāciju saskaņā ar Regulu (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) no MFI, kas aptver vismaz 80 % no ārpus euro zonas dalībvalsts rezidentu, uz kuriem attiecas atbrīvojums, noguldījumiem, kredītiem un parāda vērtspapīru turējumiem un ieguldījumu fondu akcijām/daļām kopā, tās aplēš statistisko informāciju, kas uz šā pamata jāsniedz; |
d) |
ja NCB aplēš sniedzamo statistisko informāciju, pamatojoties uz alternatīviem avotiem, tās veic nepieciešamās korekcijas, lai ņemtu vērā jēdzienus un definīcijas, ko piemēro saskaņā ar Regulu (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) un kas atšķiras no šajos alternatīvajos avotos piemērotajiem. |
9. pants
Savlaicīgums
1. NCB saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 7. panta 2. punktu un 32. pantā minēto pārskatu sniegšanas kalendāru sniedz ECB šajā iedaļā minēto mēneša statistisko informāciju līdz darba dienas beigām 15 darbadienā pēc tā mēneša beigām, uz ko attiecas šī informācija.
2. NCB saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 7. panta 3. punktu un šīs regulas 32. pantā minēto pārskatu sniegšanas kalendāru sniedz ECB šajā iedaļā minēto ceturkšņa statistisko informāciju līdz darba dienas beigām 28 darbadienā pēc tā ceturkšņa beigām, uz ko attiecas šī informācija.
10. pants
Labojumi
1. NCB var veikt labojumus statistiskajā informācijā, ko sniedz saskaņā ar šo iedaļu, ievērojot šādu kārtību:
a) |
labojumus pēdējā un iepriekšējā mēneša statistiskajā informācijā, kas sniegta saskaņā ar 3. un 4. pantu, var iesniegt ECB jebkurā laikā; |
b) |
labojumus pēdējā ceturkšņa statistiskajā informācijā, kas sniegta saskaņā ar 3. un 4. pantu, var iesniegt ECB jebkurā laikā; |
c) |
labojumus saskaņā ar 3. un 4. pantu sniegtajā statistiskajā informācijā, kuri nav a) un b) apakšpunktā minētie labojumi, var iesniegt ECB, neievērojot mēneša sagatavošanas periodu; |
d) |
labojumus statistiskajā informācijā, kas sniegta saskaņā ar 5.–7. pantu, var iesniegt ECB jebkurā laikā. |
NCB, paziņojot par to ECB, mēneša sagatavošanas periodā var veikt labojumus c) apakšpunktā minētajā statistiskajā informācijā, ja ar labojumiem tiek būtiski uzlabota sniegtās statistiskās informācijas kvalitāte. ECB var apstrādāt šos labojumus pēc attiecīgā mēneša sagatavošanas perioda. ECB informē attiecīgo NCB, ja šo labojumu apstrāde tiek atlikta uz laiku pēc mēneša sagatavošanas perioda.
2. NCB pēc pieprasījuma sniedz ECB paskaidrojumus par labojumiem, kas sniegti saskaņā ar 1. punktu. NCB arī sniedz paskaidrojumus ECB abos šādos gadījumos:
a) |
NCB sniedz paskaidrojumus par labojumiem vismaz 5 mljrd. euro apmērā (absolūtā vērtībā), un tos sniedz vienlaikus ar labojumiem un jebkurā gadījumā – pirms ECB ir pabeigusi datu sagatavošanu par attiecīgo sagatavošanas periodu; |
b) |
ja NCB sniedz labojumus mēneša sagatavošanas periodā saskaņā ar 1. punkta otro daļu, paskaidrojumus iesniedz pārskatu sniegšanas laikā. |
Paskaidrojumos, ko iesniedz saskaņā ar pirmo daļu, norāda, vai labojumi, kas ietekmē sniegtā pārskata sēriju, ir galīgi vai var tikt laboti atkal.
3. IEDAĻA
MFI PROCENTU LIKMES
11. pants
Statistiskā informācija, kas jāsniedz par MFI procentu likmēm
1. NCB sniedz ECB šādu informāciju par procentu likmēm, ko MFI piemēro mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību noguldījumiem un kredītiem (“MFI procentu likmes” jeb “MIR”):
a) |
valsts mēneša statistiskā informācija par atlikumiem un jauniem darījumiem, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 1. un 2. papildinājumā; |
b) |
valsts mēneša statistiskā informācija par jauniem darījumiem, kas noteikta šīs pamatnostādnes III pielikuma 1. daļā. |
Statistiskā informācija, kas jāsniedz saskaņā ar šo pantu, ir apkopotā veidā, un to pārbauda saskaņā ar 30. pantu. NCB attiecīgā gadījumā sniedz šo informāciju saskaņā ar šīs pamatnostādnes III pielikuma 3. daļu.
2. NCB var piešķirt atbrīvojumus attiecībā uz šādiem rādītājiem:
a) |
62.–85. rādītājs Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 2. papildinājuma 3. un 4. tabulā attiecībā uz:
|
b) |
37.–54. rādītājs Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 2. papildinājuma 3. un 4. tabulā, ja 37.–54. rādītāja atbilstošo pozīciju valsts apkopotais darījumu apjoms, kas aptver visus kredītus, ir mazāks par 10 % no visu viena lieluma kategorijā ietilpstošo kredītu kopsummas valsts apkopotā darījumu apjoma, un ir mazāks par 2 % no tādu kredītu kopsummas, kuri ir vienāda lieluma un kuriem ir vienāda darbības sākotnējā perioda procentu likmes kategorija, euro zonas līmenī. |
Atbrīvojumi, ko NCB piešķir saskaņā ar pirmo daļu, neskar Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) 4. pantu.
3. Ja piešķirti atbrīvojumi saskaņā ar 2. punktu, NCB katru gadu pārbauda tajā minētās robežvērtības.
12. pants
MFI procentu likmju statistikas ekstrapolācija
1. Ja NCB saņemtā MIR statistiskā informācija izlases veikšanas dēļ neatspoguļo faktiskos pārskata sniedzējus, NCB izvēlas un uztur izlasi un ekstrapolē statistisko informāciju par jaunu darījumu apjomiem, lai nodrošinātu, ka ir atspoguļoti 100 % pārskatu sniedzēju, kā noteikts šīs pamatnostādnes III pielikuma 2. daļā.
2. Ja NCB piešķir atbrīvojumus no MFI procentu likmju statistikas pārskatu sniegšanas prasībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) 4. pantu vai šīs pamatnostādnes 11. panta 2. punktu, statistisko informāciju, ko sniedz saskaņā ar šīs pamatnostādnes 11. panta 1. punktu, pārnes uz trūkstošajiem mēneša periodiem, piemērojot atbilstošas statistisko aprēķinu metodes, lai ņemtu vērā izmaiņas informācijā vai sezonālās tendences.
13. pants
Savlaicīgums
NCB saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) 3. panta 4. punktu un 32. pantā minēto pārskatu sniegšanas kalendāru sniedz ECB 11. pantā minēto statistisko informāciju līdz darba dienas beigām 19 darbadienā pēc tā mēneša beigām, uz ko attiecas šī informācija.
14. pants
Labojumi
1. NCB var veikt labojumus saskaņā ar šo iedaļu sniegtajā statistiskajā informācijā jebkurā laikā, izņemot attiecīgo sagatavošanas perioda laiku, kurā NCB var veikt labojumus tikai par iepriekšējo pārskata periodu sniegto statistisko informāciju.
NCB, paziņojot par to ECB, var veikt labojumus saskaņā ar šo iedaļu sniegtajā statistiskajā informācijā attiecīgajā sagatavošanas periodā, ja ar labojumiem tiek būtiski uzlabota sniegtās statistiskās informācijas kvalitāte. ECB var apstrādāt šos labojumus pēc attiecīgā sagatavošanas perioda. ECB informē attiecīgo NCB, ja šo labojumu apstrāde tiek atlikta uz laiku pēc mēneša sagatavošanas perioda.
2. NCB pēc ECB pieprasījuma sniedz šādus skaidrojumus par labojumiem, kas iesniegti saskaņā ar 1. punktu:
a) |
paskaidrojumi par labojumiem, ar kuriem tiek būtiski uzlabota ECB sniegtās statistiskās informācijas kvalitāte; |
b) |
paskaidrojumi par labojumiem statistiskajā informācijā, kas sniegta ECB par periodiem pirms iepriekšējā atsauces mēneša. |
Paskaidrojumos, ko iesniedz saskaņā ar pirmo daļu, norāda, vai labojumi, kas ietekmē sniegtā pārskata sēriju, ir galīgi vai var tikt laboti atkal.
4. IEDAĻA
ATSEVIŠĶI MFI BILANCES POSTEŅI UN PROCENTU LIKMES
15. pants
To kredītiestāžu noteikšana, par kurām jāsniedz individuāla statistiskā informācija
1. NCB sniedz 16. pantā noteikto statistisko informāciju par kredītiestādēm, kas ir euro zonas dalībvalstu rezidentes, izņemot:
a) |
ne-MFI kredītiestādes; |
b) |
mazietekmīgas iestādes; un |
c) |
kredītiestādes, kuru kopējie aktīvi ir 100 milj. euro vai mazāki, ja ECB Padome attiecīgajai NCB piešķīrusi atļauju saskaņā ar 2. punktu. |
Lai sniegtu statistisko informāciju ECB saskaņā ar 16. pantu, attiecīgā NCB var sniegt statistisko informāciju par kredītiestāžu grupām. Šādas kredītiestāžu grupas nosaka NCB, apspriežoties ar ECB.
2. Ja varētu rasties nesamērīga ietekme uz attiecīgās NCB pārskatu sniegšanas pienākumu apjomu, ECB Padome pēc attiecīgās NCB pieprasījuma var piešķirt atļauju piemērot 1. punkta c) apakšpunktā minēto robežvērtību. Ja ECB Padome uzskata, ka vairs nebūtu nesamērīgas ietekmes uz attiecīgās NCB pārskatu sniegšanas pienākumu apjomu, tā pēc attiecīgās NCB pieprasījuma var atsaukt šo atļauju.
3. NCB reģistrē 1. punktā minētās kredītiestādes un kredītiestāžu grupas Iestāžu un filiāļu datubāzu reģistrā (RIAD), kas izveidota saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādni (ES) 2018/876 (ECB/2018/16) (19).
4. NCB šīs iedaļas vajadzībām reģistrē 1. punktā minētās kredītiestādes un kredītiestāžu grupas, kas ir galvenās iestādes, ja izpildīts kāds no turpmāk minētajiem nosacījumiem:
a) |
kredītiestāde ir tās kredītiestāžu kopas locekle, par kuru 2021. gada janvāra pārskata periodā ECB tika nosūtīti individuāli MFI dati saskaņā ar Pamatnostādnes ECB/2014/15 17.a panta 1. punktu; |
b) |
kredītiestāde ir jauna kredītiestāde, kas radusies apvienošanās, pārņemšanas vai citas korporatīvās reorganizācijas rezultātā, kurā iesaistīta viena vai vairākas galvenās iestādes un kura notikusi pēc šīs pamatnostādnes stāšanās spēkā; |
c) |
kredītiestāde ir tādas dalībvalsts rezidente, kura ievieš euro pēc šīs pamatnostādnes stāšanās spēkā, un ECB Padome, apspriežoties ar Statistikas komiteju, to noteikusi par galveno iestādi. |
Ja ECB Padome nosaka galvenās iestādes saskaņā ar pirmās daļas c) apakšpunktu, tā par to paziņo attiecīgajai NCB.
5. Ja NCB saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu ir piešķirta atļauja neiekļaut kredītiestādes, kuru kopējie aktīvi ir 100 milj. euro vai mazāki, tās pārskata kredītiestāžu kopējos aktīvus vismaz reizi trijos gados un attiecīgi reģistrē informāciju RIAD. ECB Padomi bez liekas kavēšanās informē par šīs pārskatīšanas rezultātiem.
6. ECB Padome var deleģēt ECB Valdei pilnvaras piešķirt vai atsaukt atļauju saskaņā ar 2. punktu. Lemjot par šādu deleģēšanu, apsver, vai neradīsies nesamērīga ietekme uz attiecīgās NCB pārskatu sniegšanas pienākumu apjomu.
7. Ja ECB Valde īsteno tiem deleģētās pilnvaras saskaņā ar 6. punktu, tie bez liekas kavēšanās informē ECB Padomi par pieņemtajiem lēmumiem.
16. pants
Statistiskā informācija, kas jāsniedz par atsevišķiem MFI bilances posteņiem un procentu likmēm (iBSI un iMIR)
1. NCB sniedz ECB statistisko informāciju, kas savākta saskaņā ar Regulu (ES) 2021/379 (ECB/2021/2), par šādiem atsevišķiem kredītiestāžu bilances posteņiem (iBSI), kas minēti 15. panta 1. punktā:
a) |
mēneša beigu atlikumi, kas noteikti šīs pamatnostādnes IV pielikuma 1. un 2. tabulā; |
b) |
ceturkšņa beigu atlikumi, kas noteikti šīs pamatnostādnes IV pielikuma 1. un 2. tabulā. |
Ja NCB vāc pirmās daļas b) apakšpunktā minēto statistisko informāciju reizi mēnesī, tās tā vietā var sniegt ECB mēneša beigu atlikumus attiecībā uz šiem posteņiem.
2. NCB saskaņā ar šīs pamatnostādnes I pielikumu sniedz ECB ikmēneša “papildsēriju” datus, kas noteikti šīs pamatnostādnes IV pielikuma 1. un 2. tabulā attiecībā uz 15. panta 1. punktā minēto kredītiestāžu bilanci. Šīs papildsērijas ietver vienu vai abus turpmāk minētos elementus:
(a) |
pārvērtēšanas un pārklasificēšanas korekcijas; |
(b) |
kredītu pārvedumi. |
3. NCB sniedz ECB šādu atsevišķu MFI procentu likmju (iMIR) statistisko informāciju, kas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) savākta no 15. panta 4. punktā minētajām galvenajām iestādēm:
a) |
šīs pamatnostādnes IV pielikuma 3. tabulā noteiktās mēneša procentu likmes, kuras piemēro euro zonas mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību noguldījumu un tām izsniegto kredītu, kas denominēti euro, atlikumiem; |
b) |
šīs pamatnostādnes IV pielikuma 3. tabulā noteiktie euro zonas mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību noguldījumu un tām izsniegto kredītu, kas denominēti euro, mēneša jauno darījumu apjomi; |
c) |
šīs pamatnostādnes IV pielikuma 3. tabulā noteiktās mēneša procentu likmes, kuras piemēro euro zonas mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību noguldījumu un tām izsniegto kredītu, kas denominēti euro, jauno darījumu apjomiem. |
4. Ja statistisko informāciju sniedz par kredītiestāžu grupām, kas minētas 15. panta 1. punktā, NCB piemēro šādus noteikumus:
a) |
atlikumus, par kuriem NCB sniedz datus saskaņā ar 1. punktu, aprēķina kā atsevišķu grupas dalībnieku atlikumu kopsummu; |
b) |
papildsērijas, par kurām NCB sniedz datus saskaņā ar 2. punktu, aprēķina kā atsevišķu grupas dalībnieku papildsēriju kopsummu; |
c) |
procentu likmes, par kurām NCB sniedz datus saskaņā ar 3. punktu, aprēķina kā vidējos svērtos lielumus, savukārt grupas apjomu aprēķina kā atsevišķo apjomu kopsummu. Ja NCB vāc grupas informāciju par katru iestādi atsevišķi, procentu likmju vidējie lielumi attiecas tikai uz tām iestādēm, kas ir iekļautas valsts MIR izlases datos un uz kurām neattieksies atbrīvojumi; šo pieeju izmanto arī grupu apjomiem. |
5. NCB, ciktāl iespējams, pēc pieprasījuma sniedz paskaidrojumus ECB par apvienošanos, pārņemšanu, citu uzņēmumu reorganizāciju un kredītu pārvedumiem, kas notikuši atsauces mēnesī un ietekmē saskaņā ar šo pantu sniegto statistisko informāciju par galvenajām iestādēm.
6. Lai pamatotu datu analīzi, ECB var izmantot paskaidrojumus, kas sniegti saskaņā ar 5. punktu, un veikt šo datu apmaiņu Eurosistēmas ietvaros, pienācīgi ievērojot piemērojamos konfidencialitātes noteikumus.
17. pants
Savlaicīgums
1. NCB saskaņā ar 32. pantā minēto pārskatu sniegšanas kalendāru sniedz ECB atbilstoši 16. panta 1. un 2. punktam sniegto statistisko informāciju par 15. panta 4. punktā minētajām galvenajām iestādēm līdz darba dienas beigām 15 darbadienā pēc tā pārskata perioda beigām, uz ko attiecas šī informācija. Citos gadījumos NCB saskaņā ar 32. pantā minēto pārskatu sniegšanas kalendāru sniedz ECB statistisko informāciju līdz darba dienas beigām 20 darbadienā pēc tā pārskata perioda beigām, uz ko attiecas šī informācija.
2. NCB saskaņā ar 32. pantā minēto pārskatu sniegšanas kalendāru sniedz ECB 16. panta 3. punktā minēto statistisko informāciju līdz darba dienas beigām 19 darbadienā pēc tā pārskata perioda beigām, uz ko attiecas šī informācija.
18. pants
Labojumi
1. Ja NCB veic labojumus statistiskajā informācijā saskaņā ar 10. pantu, tās attiecīgā gadījumā veic labojumus arī iBSI statistiskajā informācijā, kas sniegta saskaņā ar 16. panta 1. un 2. punktu.
2. NCB, ciktāl iespējams, veic labojumus saskaņā ar 16. panta 1. un 2. punktu sniegtajā statistiskajā informācijā par kredītiestādēm, kas nav galvenās iestādes.
3. Ja NCB veic labojumus statistiskajā informācijā saskaņā ar 14. pantu, tās attiecīgā gadījumā veic labojumus arī iMIR statistiskajā informācijā, kas sniegta saskaņā ar 16. panta 3. punktu.
4. NCB pēc pieprasījuma sniedz paskaidrojumus ECB par labojumiem, kas veikti saskaņā ar šo pantu.
5. IEDAĻA
KREDĪTIESTĀŽU OBLIGĀTĀS REZERVES
19. pants
Statistiskā informācija, kas jāsniedz par rezervju bāzi
1. NCB sniedz ECB statistisko informāciju par mēneša beigu atlikumiem, kas noteikti šīs pamatnostādnes V pielikuma 1. daļas 1. tabulā, attiecībā uz kredītiestāžu rezervju bāzi apkopotā veidā, kas aprēķināta saskaņā ar Regulu (ES) 2021/378 (ECB/2021/1).
2. Statistisko informāciju, kuru sniedz saskaņā ar 1. punktu, iegūst no Regulā (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) noteiktās statistiskās informācijas, ko NCB vāc no kredītiestādēm, uz kurām attiecas obligāto rezervju prasības saskaņā ar Regulu (ES) 2021/378 (ECB/2021/1).
Attiecībā uz kredītiestādēm, kas ir mazietekmīgas iestādes, NCB mēneša beigu apkopotās rezervju bāzes aprēķinā izmanto pēdējo ceturkšņa beigu statistisko informāciju, kas pieejama pēc tam, kad ECB publicējusi saskaņā ar šīs pamatnostādnes 4. pantu savākto ceturkšņa statistisko informāciju.
3. NCB sniedz ECB statistisko informāciju par šīs pamatnostādnes V pielikuma 1. daļas 2. tabulā noteikto apkopoto vienreizējo samazinājumu, ko atskaita no kredītiestāžu obligātajām rezervēm saskaņā ar Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 6. panta 2. punktu.
4. NCB jebkurā laikā var veikt labojumus statistiskajā informācijā, kas sniegta saskaņā ar šo pantu. Ja NCB sniedz labojumus saskaņā ar šo pantu pēc tam, kad ir sācies izpildes periods, ECB var izvēlēties neapstrādāt attiecīgos labojumus.
Ja paziņotāja iestāde pārskata savu rezervju bāzi saskaņā ar Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 7. panta 5. punktu, NCB attiecīgi veic labojumus statistiskajā informācijā, kura sniegta saskaņā ar šo pantu.
20. pants
Statistiskā informācija, kas jāsniedz par makroekonomikas rādītāju statistiku
NCB sniedz ECB statistisko informāciju par mēneša beigu atlikumiem attiecībā uz makroekonomikas rādītāju, kā noteikts šīs pamatnostādnes V pielikuma 2. daļas tabulā.
Statistisko informāciju, ko sniedz saskaņā ar pirmo daļu, NCB iegūst no pieejamās mēneša statistiskās informācijas, kas savākta no kredītiestādēm saskaņā ar Regulu (ES) 2021/379 (ECB/2021/2). Ja sniedzamā statistiskā informācija neattiecas uz dalībvalsti, attiecīgā NCB statistisko informāciju norāda kā nulli.
21. pants
Savlaicīgums
NCB saskaņā ar 32. pantā minēto pārskatu sniegšanas kalendāru sniedz ECB attiecīgo mēneša statistisko informāciju, kas minēta 19. un 20. pantā, līdz darba dienas beigām pēdējā darbadienā pirms attiecīgā izpildes perioda sākuma.
6. IEDAĻA
PASTA ŽIRONORĒĶINU IESTĀDES (PŽI) UN CENTRĀLĀ VALDĪBA
22. pants
Statistiskā informācija, kas jāsniedz par PŽI un centrālo valdību
1. NCB sniedz ECB statistisko informāciju par mēneša beigu atlikumiem, kas noteikti šīs pamatnostādnes VI pielikuma 1. tabulā, ietverot:
a) |
pārskatus par PŽI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1074/2013 (ECB/2013/39) 3. pantu; |
b) |
centrālās valdības monetārās saistības un centrālās valdības turējumus skaidrā naudā un euro zonas MFI emitētos vērtspapīros. |
2. NCB nav jāsniedz statistiskā informācija saskaņā ar šo pantu, ja 1. punkta a) apakšpunktā minētās statistiskās informācijas nav un ja 1. punkta b) apakšpunktā minētie aktīvi un pasīvi nepastāv vai ir nenozīmīgi.
3. NCB sniedz ECB statistisko informāciju par pārklasificēšanas korekcijām attiecībā uz katru atlikumu posteni, par ko sniegti dati saskaņā ar 1. punktu, kā noteikts šīs pamatnostādnes VI pielikuma 1. tabulā.
4. NCB sniedz ECB pārvērtēšanas korekciju datus, ja tās ir būtiskas, kā noteikts šīs pamatnostādnes VI pielikuma 1. tabulā.
5. Statistiskā informācija, kas jāsniedz saskaņā ar šo pantu, ir apkopotā veidā, un to pārbauda saskaņā ar 30. pantu. Statistisko informāciju par pārklasificēšanas un pārvērtēšanas korekcijām sniedz saskaņā ar šīs pamatnostādnes I pielikumu.
23. pants
Savlaicīgums
NCB saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1074/2013 (ECB/2013/39) 3. panta 5. punktu un šīs pamatnostādnes 32. pantā minēto pārskatu sniegšanas kalendāru sniedz ECB šajā iedaļā norādīto statistisko informāciju līdz darba dienas beigām 15 darbadienā pēc tā mēneša beigām, uz ko attiecas šī informācija.
24. pants
Labojumi
1. NCB var veikt labojumus statistiskajā informācijā, ko sniedz saskaņā ar šo iedaļu, ievērojot šādu kārtību:
a) |
labojumus pēdējā un iepriekšējā mēneša statistiskajā informācijā var iesniegt ECB jebkurā laikā; |
b) |
labojumus mēneša statistiskajā informācijā, kas nav pēdējā un iepriekšējā mēneša statistiskā informācija, var iesniegt, neievērojot mēneša sagatavošanas periodu. |
NCB, paziņojot par to ECB, mēneša sagatavošanas periodā var veikt labojumus b) apakšpunktā minētajā statistiskajā informācijā, ja ar tiem tiek būtiski uzlabota sniegtās informācijas kvalitāte. ECB var apstrādāt šos labojumus pēc attiecīgā mēneša sagatavošanas perioda. ECB informē attiecīgo NCB, ja šo labojumu apstrāde tiek atlikta uz laiku pēc mēneša sagatavošanas perioda.
2. NCB, ievērojot tālāk minēto, pēc pieprasījuma sniedz ECB skaidrojumus par labojumiem, kas sniegti saskaņā ar 1. punktu:
a) |
NCB sniedz paskaidrojumus par labojumiem vismaz 5 mljrd. euro apmērā (absolūtā vērtībā), un tos sniedz vienlaikus ar labojumiem un jebkurā gadījumā – pirms ECB ir pabeigusi datu sagatavošanu par attiecīgo sagatavošanas periodu; |
b) |
ja NCB iesniedz labojumus mēneša sagatavošanas periodā saskaņā ar 1. punkta otro daļu, paskaidrojumus sniedz pārskatu sniegšanas laikā. |
Paskaidrojumos, ko iesniedz saskaņā ar pirmo daļu, norāda, vai labojumi, kas ietekmē sniegtā pārskata sēriju, ir galīgi vai var tikt laboti atkal.
7. IEDAĻA
KREDĪTIESTĀŽU STRUKTURĀLIE FINANŠU RĀDĪTĀJI (SFI)
25. pants
Statistiskā informācija, kas jāsniedz par kredītiestāžu strukturālajiem finanšu rādītājiem (SFI)
1. NCB sniedz ECB kredītiestāžu, kas ir MFI, strukturālos finanšu rādītājus, kā noteikts šīs pamatnostādnes VII pielikumā. Strukturālos finanšu rādītājus sniedz apkopotā veidā, un tie ir pārbaudīti saskaņā ar 30. pantu.
Atkāpjoties no punkta pirmās daļas, NCB tajā minēto statistisko informāciju var sniegt, izmantojot alternatīvus datu avotus. Ja ECB un NCB par to vienojušās, ECB var izmantot šo informāciju, lai iegūtu kredītiestāžu strukturālos finanšu rādītājus.
2. Ja statistiskā informācija, kas sniegta saskaņā ar 1. punktu, neietver visus pārskatu sniedzējus, NCB šo statistisko informāciju ekstrapolē, lai atspoguļotu visus pārskatu sniedzējus.
Šā punkta pirmās daļas vajadzībām NCB sniedz paskaidrojumus ECB.
3. NCB var veikt labojumus informācijā, kas saskaņā ar šo pantu sniegta sagatavošanas periodā, un pēc ECB pieprasījuma sniedz paskaidrojumus par šiem labojumiem.
26. pants
Savlaicīgums
NCB saskaņā ar 32. pantā minēto pārskatu sniegšanas kalendāru sniedz ECB gada statistisko informāciju par strukturālajiem finanšu rādītājiem, kas minēti 25. pantā, katru gadu līdz marta beigām par iepriekšējo gadu, izņemot rādītāju “kredītiestāžu darbinieku skaits” , par kuru saskaņā ar 32. pantā minēto pārskatu sniegšanas kalendāru sniedz informāciju katru gadu līdz maija beigām par iepriekšējo gadu.
8. IEDAĻA
NE-MFI KREDĪTIESTĀDES
27. pants
Statistiskā informācija, kas jāsniedz par ne-MFI kredītiestāžu bilances posteņiem
1. NCB sniedz ECB statistisko informāciju par šādiem ne-MFI kredītiestāžu bilances posteņiem:
a) |
mēneša beigu atlikumi, kas noteikti Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 2. daļas 1. tabulā, izņemot:
|
b) |
ceturkšņa beigu atlikumi, kas noteikti Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 3. daļas 2., 3. un 4. tabulā, izņemot posteņus, attiecībā uz kuriem NCB piešķīrušas atbrīvojumus no pārskatu sniegšanas prasībām saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 9. panta 5. punkta b) apakšpunktu. |
2. NCB sniedz ECB šādu statistisko informāciju par ne-MFI kredītiestāžu pārvērtēšanas korekcijām:
a) |
mēneša pārvērtēšanas korekcijas, kas noteiktas Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 4. daļas 1.A tabulā, izņemot:
|
b) |
ceturkšņa pārvērtēšanas korekcijas, kas noteiktas Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 4. daļas 2.A tabulā, izņemot posteņus, attiecībā uz kuriem NCB piešķīrušas atbrīvojumus no pārskatu sniegšanas prasībām saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 9. panta 5. punkta b) apakšpunktu. |
3. NCB sniedz ECB šādu statistisko informāciju par ne-MFI kredītiestāžu pārklasificēšanas korekcijām:
a) |
mēneša pārklasificēšanas korekcijas attiecībā uz katru atlikumu posteni, par kuru sniegti dati saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu; |
b) |
ceturkšņa pārklasificēšanas korekcijas attiecībā uz katru atlikumu posteni, kas noteikts Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 3. daļas 2. tabulā, izņemot posteņus, attiecībā uz kuriem NCB piešķīrušas atbrīvojumus no pārskatu sniegšanas prasībām saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 9. panta 5. punkta b) apakšpunktu. |
4. NCB nav jāsniedz statistiskā informācija saskaņā ar šo pantu šādos gadījumos:
a) |
nav ne-MFI kredītiestāžu, kas ir rezidentes; |
b) |
attiecīgā NCB ir piešķīrusi atbrīvojumus no pārskatu sniegšanas prasībām saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 9. panta 2. punktu visām ne-MFI kredītiestādēm, kas ir rezidentes, saskaņā ar minētās regulas 9. panta 5. punkta a) apakšpunktu. |
5. Statistiskā informācija, kas jāsniedz saskaņā ar šo pantu, ir apkopotā veidā, un to pārbauda saskaņā ar 30. pantu. Statistisko informāciju par pārklasificēšanas un pārvērtēšanas korekcijām sniedz saskaņā ar šīs pamatnostādnes I pielikumu.
28. pants
Savlaicīgums
1. NCB saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 7. panta 2. punktu un šīs pamatnostādnes 32. pantā minēto pārskatu sniegšanas kalendāru sniedz ECB šajā iedaļā minēto mēneša statistisko informāciju līdz darba dienas beigām 15 darbadienā pēc tā mēneša beigām, uz ko attiecas šī informācija.
2. NCB saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 7. panta 3. punktu un šīs pamatnostādnes 32. pantā minēto pārskatu sniegšanas kalendāru sniedz ECB šajā iedaļā minēto ceturkšņa statistisko informāciju līdz darba dienas beigām 28 darbadienā pēc tā ceturkšņa beigām, uz ko attiecas šī informācija.
29. pants
Labojumi
1. NCB jebkurā laikā var veikt labojumus statistiskajā informācijā, kas sniegta saskaņā ar šo iedaļu.
2. NCB pēc pieprasījuma iesniedz paskaidrojumus ECB par labojumiem, kas sniegti saskaņā ar 1. punktu.
Paskaidrojumos, ko iesniedz saskaņā ar pirmo daļu, norāda, vai labojumi, kas ietekmē sniegtā pārskata sēriju, ir galīgi vai var tikt laboti atkal.
9. IEDAĻA
PĀRBAUDE, RETROSPEKTĪVO DATU PĀRSKATU SNIEGŠANA UN NOSŪTĪŠANA
30. pants
Pārbaude un paskaidrojumi
1. Neskarot Regulu (EK) Nr. 2533/98, Regulu (ES) 2021/379 (ECB/2021/2), Regulu (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) un Regulu (ES) Nr. 1074/2013 (ECB/2013/39), NCB uzrauga un nodrošina saskaņā ar šo pamatnostādni ECB iesniegtās statistiskās informācijas kvalitāti un ticamību.
2. Pirms statistiskās informācijas sniegšanas ECB saskaņā ar šo pamatnostādni NCB pārbauda, vai informācija atbilst ECB sniegtajiem un uzturētajiem lineārajiem ierobežojumiem, tostarp attiecīgā gadījumā lineārajiem ierobežojumiem, kas saistīti ar saskaņotību dažādos intervālos.
NCB pēc pieprasījuma sniedz paskaidrojumus ECB par jebkuru neatbilstību, kas konstatēta šajā pārbaudē.
3. Attiecībā uz lineārajiem ierobežojumiem, kas saistīti ar 2. punktā minēto datu saskaņotību dažādos intervālos, NCB pārbauda:
a) |
vai ceturkšņa statistiskā informācija saskan ar attiecīgo mēneša statistisko informāciju, kas sniegta saskaņā ar 3. un 4. pantu; |
b) |
vai ceturkšņa statistiskā informācija saskan ar attiecīgo mēneša statistisko informāciju, kas sniegta saskaņā ar 27. pantu; |
c) |
vai statistiskā informācija par NTF bilances posteņiem, kas sniegta saskaņā ar 5. pantu, saskan ar atbilstošo ceturkšņa beigu informāciju par pārējo MFI bilances posteņiem, kas sniegta saskaņā ar 4. pantu. |
Ja a) apakšpunktā minētā statistiskā informācija nav saskaņota dažādos intervālos, NCB, ciktāl iespējams, ar aplēšu palīdzību sagatavo un iesniedz labojumus statistiskajā informācijā, kas ir saskaņota dažādos intervālos.
4. NCB, izmantojot 3. panta 4. punktā minētās īpašās salīdzinošās tabulas, uzrauga atbilstību starp mēneša beigu atlikumiem, par kuriem sniegti pārskati saskaņā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un šādiem atlikumiem, par kuriem sniegti pārskati saskaņā ar Pamatnostādni (ES) 2016/2249 (ECB/2016/34):
(a) |
Eurosistēmas dienas finanšu pārskats, kas sagatavots par mēneša pēdējo darbadienu; |
(b) |
attiecīgā mēneša pēdējais neapkopotais nedēļas finanšu pārskats. |
NCB pēc pieprasījuma sniedz ECB pirmajā daļā minētās atbilstības uzraudzības rezultātus un skaidrojumus par atlikumu neatbilstībām.
5. Ja NCB sniedz datus par nerezidentu kredītiestāžu filiāļu un meitasuzņēmumu skaitu, kā noteikts VII pielikumā saskaņā ar 25. pantu, tās nodrošina, ka šī statistiskā informācija par laiku no 1999. gada atbilst informācijai, kas statistikas vajadzībām reģistrēta MFI sarakstā, kurš izveidots saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 4. pantu.
6. NCB pēc ECB pieprasījuma sniedz paskaidrojumus par statistiskās informācijas, kas sniegta saskaņā ar šo pamatnostādni, attīstību, tostarp par pārtraukumiem sniegtajā statistiskajā informācijā salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu.
7. Ja NCB aplēš statistisko informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar šo pamatnostādni, tās pēc pieprasījuma sniedz paskaidrojumus ECB.
31. pants
Retrospektīvo datu pārskatu sniegšanas prasības euro ieviešanas gadījumā
1. Ja ārpus euro zonas dalībvalsts, ievieš euro pēc šīs pamatnostādnes stāšanās spēkā, šīs dalībvalsts NCB sniedz ECB šādus statistikas pārskatus:
a) |
statistiskā informācija par MFI bilances posteņu statistiku, tostarp NTF bilances statistiku, par visiem pārskata periodiem kopš attiecīgās dalībvalsts pievienošanās Savienībai un katrā ziņā par vismaz trīs gadiem pirms euro ieviešanas dalībvalstī; |
b) |
statistiskā informācija par MFI bilances posteņu statistiku par trim gadiem pirms dalībvalsts pievienošanās Savienībai, ja vien ar ECB nav panākta cita vienošanās. |
2. To dalībvalstu NCB, kuras ievieš euro, apkopo 1. punktā minēto statistisko informāciju tā, it kā dalībvalsts būtu bijusi euro zonas dalībvalsts visos pārskata periodos. Šajā nolūkā NCB var izmantot statistisko informāciju, kas paziņota ECB pirms euro ieviešanas dalībvalstī saskaņā ar pārskatu sniegšanas shēmām, ko ECB pielāgojusi ārpus euro zonas dalībvalstīm. NCB statistisko informāciju sniedz saskaņā ar prasībām, kas bija piemērojamas euro zonas dalībvalstīm attiecīgajos pārskata periodos, ja vien ECB un attiecīgā NCB nav vienojušās neiekļaut daļu statistiskās informācijas.
3. Euro zonas dalībvalstu NCB sniedz ECB statistikas pārskatus par pozīcijām tādu ārpus euro zonas dalībvalstu rezidentiem, kuras ievieš euro pēc šīs pamatnostādnes stāšanās spēkā, attiecībā uz MFI bilances posteņu statistiku par trīs gadiem pirms ieviešanas, ja vien ar ECB nav panākta cita vienošanās. NCB sniedz datus tikai par to posteņu mēneša atlikumiem, par kuriem ir sniegti pārskati saskaņā ar Regulu (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) un kuras pārsniedz 50 milj. euro. NCB var brīvprātīgi sniegt datus arī par šādu posteņu mēneša atlikumiem, kas nepārsniedz 50 milj. euro.
32. pants
Pārskatu sniegšanas kalendārs
ECB katru gadu līdz septembra beigām paziņo NCB konkrētus nosūtīšanas datumus pārskatu sniegšanas kalendāra veidā. NCB statistisko informāciju saskaņā ar šo pamatnostādni sniedz, ievērojot minēto pārskatu sniegšanas kalendāru.
33. pants
Nosūtīšana
1. Statistisko informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar šo pamatnostādni, NCB nosūta elektroniski, izmantojot ECB norādītos līdzekļus. Šai elektroniskajai statistiskās informācijas apmaiņai izstrādātais statistikas ziņojuma formāts ir formāts, par ko vienojusies ECBS.
2. Ja nepiemēro 1. punktu, NCB ar ECB iepriekšēju piekrišanu var izmantot citus statistiskās informācijas nosūtīšanas līdzekļus.
10. IEDAĻA
VIENKĀRŠOTA GROZĪŠANAS PROCEDŪRA UN PUBLICĒŠANA
34. pants
Vienkāršotā grozījumu procedūra
ECB Valde, ņemot vērā Statistikas komitejas viedokli, veic jebkādus vajadzīgos tehniskos grozījumus šīs pamatnostādnes pielikumos ar noteikumu, ka šie grozījumi nemaina konceptuālo pamatsistēmu un neietekmē pārskatu sniegšanas pienākumu apjomu pārskatu sniedzējiem dalībvalstīs. ECB Valde bez liekas kavēšanās informē ECB Padomi par jebkādiem šādiem grozījumiem.
35. pants
Publicēšana
NCB nepublicē valstu datus, kas sniegti, lai sagatavotu apkopotos euro zonas mēneša monetāros rādītājus un atbilstošos bilances posteņus tikmēr, kamēr ECB nav publicējusi šos apkopotos rādītājus Ja NCB publicē šādu informāciju, tai jābūt tai pašai, kas sniegta saistībā ar pēdējiem publicētajiem apkopotajiem euro zonas rādītājiem. Ja NCB reproducē ECB publicētos apkopotos euro zonas rādītājus, tās reproducē tos patiesi.
11. IEDAĻA
PIRMĀ PĀRSKATU SNIEGŠANA UN PĀREJAS NOTEIKUMI
36. pants
Pirmā pārskatu sniegšana
1. Pirmais pārskats ar mēneša statistisko informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar šo pamatnostādni, ietver statistisko informāciju par 2022. gada janvāri.
2. Pirmais pārskats ar ceturkšņa statistisko informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar šo pamatnostādni, ietver statistisko informāciju par 2022. gada pirmo ceturksni. Ceturkšņa statistisko informāciju, kas jāsniedz par 2021. gada ceturto ceturksni, sniedz saskaņā ar Pamatnostādnes ECB/2014/15 par monetāro un finanšu statistiku II pielikuma 1., 4., 7., 19. un 20. daļu.
3. Pirmais pārskats ar gada statistisko informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar šo pamatnostādni, ietver statistisko informāciju par 2021. gadu.
37. pants
Pārejas noteikumi
1. Ja attiecībā uz laikposmu no 2021. gada 15. aprīļa līdz 2022. gada 1. februārim NCB sniedz informāciju par iBSI saskaņā ar Pamatnostādnes ECB/2014/15 par monetāro un finanšu statistiku 17.a pantu, tās norāda kredītiestādes, par kurām jāsniedz šāda informācija saskaņā ar šīs pamatnostādnes 15. pantu. NCB sniedz ECB minēto informāciju par laikposmu no 2021. gada 15. aprīļa līdz 2022. gada 1. februārim, ievērojot šīs pamatnostādnes 17. pantā noteiktās savlaicīguma prasības.
2. Ja attiecībā uz laikposmu no 2021. gada 15. aprīļa līdz 2022. gada 1. februārim NCB sniedz informāciju par iMIR saskaņā ar Pamatnostādnes ECB/2014/15 par monetāro un finanšu statistiku 17.a pantu, tās sniedz šo informāciju par galvenajām iestādēm, kas norādītas šīs pamatnostādnes 15. panta 4. punktā. NCB sniedz ECB minēto informāciju par laikposmu no 2021. gada 15. aprīļa līdz 2022. gada 1. februārim, ievērojot šīs pamatnostādnes 17. pantā noteiktās savlaicīguma prasības.
3. Par laikposmu no 2021. gada 26. jūnija līdz 2022. gada 1. februārim NCB atbilstoši šīs pamatnostādnes 8. iedaļai sniedz statistisko informāciju, kas savākta no ne-MFI kredītiestādēm saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 17. panta 2. punktu. NCB minēto informāciju sniedz ECB vēlākais līdz 2022. gada 29. aprīlim.
12. IEDAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
38. pants
Stāšanās spēkā
1. Šī pamatnostādne stājas spēkā dienā, kurā to paziņo dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālajām centrālajām bankām.
2. Dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālās centrālās bankas un ECB atbilst šīs pamatnostādnes prasībām ar 2022. gada 1. februāri.
39. pants
Adresāti
Šī pamatnostādne ir adresēta visām Eurosistēmas centrālajām bankām.
Frankfurtē pie Mainas, 2021. gada 26. martā
ECB Padomes vārdā –
ECB prezidente
Christine LAGARDE
(1) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2021/379 (2021. gada 22. janvāris) par kredītiestāžu un monetāro finanšu iestāžu sektora bilances posteņiem (ECB/2021/2) (OV L 73, 3.3.2021., 16. lpp.).
(2) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1072/2013 (2013. gada 24. septembris) par monetāro finanšu iestāžu piemēroto procentu likmju statistiku (ECB/2013/34) (OV L 297, 7.11.2013., 51. lpp.).
(3) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1074/2013 (2013. gada 18. oktobris) par statistikas pārskatu sniegšanas prasībām pasta žironorēķinu iestādēm, kas pieņem noguldījumus no euro zonas rezidentiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes (ECB/2013/39) (OV L 297, 7.11.2013., 94. lpp.).
(4) Padomes Regula (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
(6) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2016/867 (2016. gada 18. maijs) par kredītu un kredītriska mikrodatu vākšanu (ECB/2016/13) (OV L 144, 1.6.2016., 44. lpp.).
(7) Sk. ECB Padomes 2020. gada 26. jūnijā pieņemtos lēmumus, pieejami ECB interneta vietnē: www.ecb.europa.eu.
(8) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2018/876 (2018. gada 1. jūnijs) par Iestāžu un filiāļu datu reģistru (ECB/2018/16) (OV L 154, 18.6.2018., 3. lpp.).
(9) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2021/378 (2021. gada 22. janvāris) par obligāto rezervju prasību piemērošanu (ECB/2021/1) (OV L 73, 3.3.2021., 1. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (OV L 314, 5.12.2019., 1. lpp.).
(11) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne ECB/2014/15 (2014. gada 4. aprīlis) par monetāro un finanšu statistiku (OV L 340, 26.11.2014., 1. lpp.).
(12) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1072/2013 (2013. gada 24. septembris) par monetāro finanšu iestāžu piemēroto procentu likmju statistiku (ECB/2013/34) (OV L 297, 7.11.2013., 51. lpp.).
(13) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1074/2013 (2013. gada 18. oktobris) par statistikas pārskatu sniegšanas prasībām pasta žironorēķinu iestādēm, kas pieņem noguldījumus no euro zonas rezidentiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes (ECB/2013/39) (OV L 297, 7.11.2013., 94. lpp.).
(14) Padomes Regula (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.).
(15) Skatīt “Salīdzinošās tabulas starp NCB un ECB grāmatvedības bilances posteņiem un posteņiem, kas jāsniedz statistikas nolūkā” (“Bridging tables between the accounting balance sheet items of the NCBs and the ECB and the items to be reported for statistical purposes”), kas pieejams ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.
(16) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2016/2249 (2016. gada 3. novembris) par grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECB/2016/34) (OV L 347, 20.12.2016., 37. lpp.).
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).
(18) Kā noteikts I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).
(19) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2018/876 (2018. gada 1. jūnijs) par Iestāžu un filiāļu datu reģistru (ECB/2018/16) (OV L 154, 18.6.2018., 3. lpp.).
I PIELIKUMS
KOREKCIJU SNIEGŠANA UN DARĪJUMU ATVASINĀŠANA
1. DAĻA
Darījumu atvasināšanas procedūras vispārējais apraksts
Finanšu darījumus definē kā finanšu aktīvu neto iegādi vai neto saistību uzņemšanos par katru finanšu instrumentu veidu, proti, kā visu attiecīgajā pārskata periodā notikušo finanšu darījumu summu. Sistēma, lai atvasinātu darījumus attiecībā uz monetāro finanšu iestāžu (MFI) bilanču posteņiem (BSI), balstās uz Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu (turpmāk – "EKS 2010"), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 549/2013 (1). Gan attiecībā uz datu saturu, gan statistikas jēdzienu nosaukumiem vajadzības gadījumā tiek pieļautas atkāpes no šī starptautiskā standarta. Šo pielikumu interpretē saskaņā ar EKS 2010, ja vien tās noteikumi tieši vai netieši nav pretrunā Regulai (ES) 2020/379 (ECB/2020/2) (2) vai šai pamatnostādnei.
Attiecībā uz bilances posteņu statistiku ECB aprēķina darījumus, par katru aktīvu un pasīvu posteni aprēķinot starpību starp atlikumiem perioda beigu pārskatu sniegšanas dienās un tad atņemot pārmaiņas, kas neizriet no darījumiem ("korekcijas"). Tās iedala galvenajās kategorijās – "pārklasificēšanas korekcijas", "pārvērtēšanas korekcijas" un "valūtas kursa korekcijas". Nacionālās centrālās bankas (NCB) sniedz "pārklasificēšanas korekciju" un "pārvērtēšanas korekciju" datus ECB, lai šos ar darījumiem nesaistītos elementus varētu atskaitīt, aprēķinot darījumus. "Valūtas kursa korekcijas" parasti iegūst ECB. Darījumus aprēķina pēc neto principa, proti, netiek prasīts noteikt bruto finanšu darījumus vai apgrozījumu. Finanšu darījumus pārsvarā vajadzētu novērtēt pēc darījuma vērtības, proti, vērtības, par kādu aktīvi iegūti/atsavināti un/vai saistības radītas, dzēstas vai mainītas, un šī vērtība var nesakrist ar tirgū norādīto cenu vai ar aktīvu patieso vērtību darījuma brīdī. Darījuma vērtībā neietver pakalpojumu maksu, nodevas, komisijas vai tamlīdzīgus maksājumus par pakalpojumiem, kas sniegti, veicot darījumu.
Šajā pielikumā ir pārskatīta metodoloģija, ar kuru atvasina darījumus bilances posteņu statistikas kontekstā. 2. daļā uzmanība ir vērsta uz principiem, saskaņā ar kuriem NCB sniedz ECB korekciju datus (3). Pēc tam 3. daļā aplūkoti īpaši pielāgojumi bilanču posteņu statistikas apkopošanas sistēmā.
Papildu informācija un skaitliskie piemēri ir sniegti "MFI Bilances statistikas rokasgrāmatā", kas publicēta ECB interneta vietnē.
2. DAĻA
NCB korekciju datu sniegšana ECB
1. Korekciju pamatprincipi
Uz pārklasificēšanas un pārvērtēšanas korekcijām attiecas tie paši dubultā ieraksta grāmatvedības sistēmas principi, kas attiecas uz atlikumiem, un tāpēc tie ir līdzsvaroti. Ja balanspostenis ir vajadzīgs statistikas bilancē un grāmatvedības bilancē piemēroto atšķirīgo novērtējumu dēļ, proti, "statistikas/grāmatvedības nesakritības" dēļ, tas attiecīgi jāieraksta kā "pārējie pasīvi" (kā pozitīva vai negatīva vērtība).
Procenti par noguldījumiem, kredītiem un emitētiem vai turētiem parādu vērtspapīriem būtu jāieraksta pēc uzkrāšanas principa, bet tos nekad neieraksta kā darījumu ar attiecīgo instrumentu. Attiecībā uz kredītiem un noguldījumiem tas ir nostiprināts ar Regulas (ES) 2020/379 (ECB/2020/2) II pielikuma 2. daļā noteikto prasību, atbilstoši kurai par šiem instrumentiem uzkrātie procenti ir ierakstāmi kā "pārējie aktīvi" un "pārējie pasīvi". Tomēr minētajā Regulā nav ietverti noteikumi attiecībā uz to, kā rīkoties ar uzkrātiem procentiem par emitētiem vai turētiem parāda vērtspapīriem. Faktiski, uzkrātie procenti bieži vien ir iekļauti tirgus cenās, un tos ir grūti nodalīt no grāmatvedības cenas, kas ir sniegta statistikas bilancē. Saskaņotu un starp valstīm salīdzināmu datu veicināšanas nolūkā būtu jāpiemēro šādi noteikumi:
a) |
ja statistikas bilancē sniegtie uzkrāto procentu dati atspoguļo grāmatvedības vērtību, tiem vajadzētu piemērot pārvērtēšanas korekciju; |
b) |
ja uzkrāto procentu datus statistikas bilancē neiekļauj ar tiem saistīto vērtspapīru atlikumos, tos klasificē pie "pārējie aktīvi" vai "pārējie pasīvi", un tos neuzskata par pārvērtēšanas korekciju. |
Šī ierosinātā pieeja ir atspoguļota arī šajā pamatnostādnē noteiktajās pārskatu sniegšanas prasībās (sk. II pielikuma 1. daļu).
Ja uzrāda mēneša korekciju, tā var ietekmēt to posteņu dalījumu, par kuriem sniedz ceturkšņa datus. Būtu jānodrošina abu datu kopumu atbilstība, proti, attiecīgos gadījumos mēneša korekciju summai ir jāatbilst ceturkšņa korekcijai. Ja ceturkšņa korekcijām ir noteikta robežvērtība vai ja ceturkšņa korekcijas nevar noteikt pilnībā vai tikpat detalizēti kā mēneša korekciju, korekciju aprēķina tā, lai novērstu tās neatbilstību mēneša datu korekcijai.
2. Pārklasificēšanas korekcijas
"Pārklasificēšana korekcijas" ietver jebkuras pārmaiņas atsauces sektora bilancē, kuras izriet no izmaiņām pārskatu sniedzēju sastāvā un struktūrā, finanšu instrumentu un darījuma partneru klasifikācijā, statistikas definīcijās un pārskatu sniegšanas kļūdu (daļēja) labojuma, visām minētajām pārmaiņām izraisot pārrāvumus sērijās un līdz ar to ietekmējot divu secīgu ceturkšņa beigu atlikumu salīdzināmību. Euro zonas paplašināšanas var uzskatīt par īpašu pārklasificēšanas gadījumu.
NCB sniedz datus par pārklasificēšanas korekcijām, kā noteikts šajā pamatnostādnē, izmantojot pārskatu sniedzēju nepastarpināti sniegtus datus, uzraudzības informāciju, ticamības pārbaudes, ārkārtas aptaujas (piemēram, saistībā ar atkāpēm no normas), nacionālās statistiskās prasības, informāciju par pārskatu sniedzēju loka papildinājumiem vai zaudējumiem un citus tām pieejamos avotus. NCB identificē atlikumu izmaiņas, kas radušās pārklasificēšanas dēļ, un uzrāda neto summu. Atlikumu neto pieaugumu pārklasificēšanas dēļ ieraksta ar "+" zīmi, bet atlikumu neto samazinājumu – ar "–" zīmi.
NCB var veikt pārklasificēšanas korekciju aplēses, jo īpaši gadījumos, kad informācija nav viegli pieejama vai nav kvalitatīva. Netiek sagaidīts, ka ECB veiks vēlākas korekcijas, ja vien NCB nekonstatē tādas krasas izmaiņas galīgajos datos, kuras radušās pārklasificēšanas dēļ un kuras NCB pienācīgā laikā nespēj izlabot. Šādā gadījumā ECB var veikt vēlākas korekcijas, vienojoties par to ar attiecīgo NCB.
Principā NCB sniedz "pārklasificēšanas korekciju" datus katram postenim, kas norādīts šajā pamatnostādnē. Gadījumos, kad aplēstās pārklasificēšanas summas NCB bilancē nepārsniedz 5 milj. euro vai citu pārskatu sniedzēju kopsavilkuma bilancē nepārsniedz 50 milj. euro, NCB pārklasificēšanas korekciju summas var norādīt kā nulli vai kā trūkstošu vērtību. Šīs robežvērtības ir paredzētas tam, lai palīdzētu NCB izlemt, vai veikt korekcijas. Tomēr tad, ja, neņemot vērā robežvērtību, tiek savākta salīdzinoši detalizēta informācija, NCB nebūtu lietderīgi mēģināt piemērot šo robežvērtību. Šī elastīgā pieeja neskar prasību par konsekvenci sniegtajos pārskata perioda datos un mēneša un ceturkšņa datu saskanību, kā norādīts tālāk.
Pārskatīšanas politikas noteiktajās robežās NCB labo pārskatu sniegšanas kļūdas atlikumos, tiklīdz šādas kļūdas tiek konstatētas. Ideālā gadījumā ar labojumiem pilnībā novērš kļūdu datos, jo sevišķi, ja kļūda skar vienu periodu vai ierobežotu laikposmu. Tādējādi nerodas laiksērijas pārrāvums. Tomēr, ja kļūda ietekmē retrospektīvos datus, un netiek veikts retrospektīvo datu labojums, vai tas tiek veikts tikai ierobežotam laikposmam, notiek pārrāvums starp pirmo laikposmu ar izlaboto rādījumu un pēdējo laikposmu ar nepareizo rādījumu. Šādā gadījumā NCB identificē pārrāvuma apjomu un veic korekciju sadaļā "pārklasificēšanas korekcijas". Līdzīgu praksi piemēro attiecībā uz gadījumiem, kad ievieš tādas izmaiņas statistikas definīcijās, kas ietekmē sniegtos datus, kā arī attiecībā uz pārrāvumu koriģēšanu, kas izriet no tā, ka tiek ieviestas vai izmainītas ekstrapolācijas metodes, vai tiek pārtraukts tās izmantot.
Robežšķirtne, lai aktīvu pārvešanu uzskatītu par darījumiem, tiek noteikta pēc tā, vai pastāv divas nodalītas institucionālas vienības, kuras rīkojas uz savstarpējas vienošanās pamata. Tomēr, ja pārvešana notiek institucionālas vienības izveidošanas vai izzušanas dēļ, pārvešana būtu jāuzskata par "pārklasificēšanas korekciju". Jo īpaši, ja apvienošanās vai pārņemšanas gadījumā viena vai vairākas institucionālas vienības izzūd, visiem apvienojošos iestāžu starp-posteņiem tiek veikts ieskaits brīdī, kad vienības beidz pastāvēt sistēmā, un attiecīgi ir jāsniedz dati par pārklasificēšanas korekcijām. Korporatīvas sadalīšanās gadījumā rīkojas tāpat.
3. Pārvērtēšanas korekcijas
Saskaņā ar šo pamatnostādni sniegtās "pārvērtēšanas korekcijas" NCB parasti apkopo, pamatojoties uz datiem, ko tieši snieguši pārskatu sniedzēji. Tomēr NCB var arī izpildīt šīs pārskatu sniegšanas prasības netieši (piemēram, tieši vācot datus par darījumiem) vai izmantojot datus par katru vērtspapīru atsevišķi vai citus datus, ko sniedz pārskatu sniedzēji, un jebkurā gadījuma tām ir tiesības vajadzības gadījumā vākt papildu datus no pārskatu sniedzējiem.
4. Valūtas kursu korekcijas
Svārstības valūtu kursos pret euro, kas notiek starp beigu periodu pārskatu sniegšanas datumiem, izraisa pārmaiņas ārvalstu valūtas aktīvu un pasīvu vērtībā, kad tā izteikta euro. NCB vajadzētu sniegt pārskatus par aktīviem un pasīviem ārvalstu valūtās, kas pārrēķināti euro, izmantojot ECB atsauces maiņas kursu, kas ir spēkā dienā, uz kuru attiecas dati. Tā kā jebkuras atlikumu pārmaiņas, ko izraisa svārstības valūtu kursos, ir turēšanas peļņa/zaudējumi un nav finanšu darījumi, ir jāidentificē vērtēšanas ietekme, lai šo ietekmi izslēgtu no darījumiem. Pārvērtēšanas korekcijas valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ var ietvert arī pārvērtēšanas pārmaiņas, kas izriet no darījumiem ar aktīviem/pasīviem, proti, realizēto peļņu/zaudējumus, ņemot vērā atšķirīgo valstu praksi.
ECB parasti iegūst nepieciešamās valūtas kursa korekcijas, pamatojoties uz NCB sniegto statistisko informāciju . Ja NCB spēj apkopot precīzākas valūtas maiņas kursa korekcijas, tās tā vietā var vienoties ar ECB nosūtīt valūtas kursa korekcijas, ko ECB izmantos, lai atvasinātu darījumus.
3. DAĻA
Īpaši noteikumi un pielāgojumi
1. Naudas tirgus fondi
NCB ietver korekcijas datus par naudas tirgus fondiem (NTF), kad tās pilda savus pārskatu sniegšanas pienākumus attiecībā uz "pārklasificēšanas korekcijām” un "pārvērtēšanas korekcijām". Minētās korekcijas tiek arī sniegtas atsevišķi attiecībā uz NTF saskaņā ar īpaši izstrādāto ceturkšņa pārskatu sniegšanas shēmu.
NCB sniedz pārklasificēšanas korekcijas, ja notiek izmaiņas NTF faktisko pārskatu sniedzēju grupā, kā noteikts Regulas (ES) 2020/379 (ECB/2020/2) 2. pantā, ko izraisījuši grozījumi attiecībā uz to iestāžu loku, kurām piešķir NTF darbības atļauju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1131 (4). NTF pārskatu sniedzēju grupas izmaiņas, ko izraisījušas pārmaiņas fonda ieguldījumu politikā, ieraksta kā finanšu darījumu, nevis kā pārklasificēšanu. Tas izriet no fakta, ka ieguldītājiem pirms izmaiņām ir jāvienojas par jebkādām izmaiņām ieguldījumu politikā, un tāpēc tās uzskata par aktīvu lēmumu par ieguldījumiem.
Regulas (ES) 2020/379 (ECB/2020/2) 9. panta 6. punkts paredz, ka NCB dažiem vai visiem NTF var piešķirt atbrīvojumu no prasības sniegt pārvērtēšanas korekciju datus. Šādos gadījumos NCB saskaņā ar šīs pamatnostādnes 5. panta 2. punktu tomēr jāsniedz informācija saskaņā ar iespējami precīzākām aplēsēm, ja attiecīgās summas ir būtiskas.
Aprēķinot NTF aktīvu pārvērtēšanas korekciju, ievēro parasto procedūru, kuru piemēro visām MFI. Pasīvu pusē NTF akciju/daļu vērtības pozitīvas pārmaiņas parasti ir tikušas uzskatītas par darījumiem, līdzās noguldījumu procentu maksājumiem (pretēji uzkrājumiem); tas nozīmē, ka pārvērtēšanas aktīvu pusē atbilstošā pretvērtība būs nevis "naudas tirgus fonda akcijas/daļas", bet "pārējie pasīvi". Tomēr attiecībā uz gadījumiem, kad NTF akciju/daļu cena samazinās dēļ fonda aktīvu zaudējumiem, to nevar pielīdzināt procentu maksājumiem. Ņemot vērā šo kontekstu, Regulas (ES) 2020/379 (ECB/2020/2) I pielikuma 4. daļas 1.A tabulā ir ietvertas prasības par NTF akciju/daļu pārvērtēšanas korekcijām; NCB būtu jāizmanto šis postenis, lai attiecīgos gadījumos līdzsvarotu cenu pārvērtēšanas aktīvu pusē. Šis iedalījums būtu jāveic tā, lai aptvertu tikai faktisko cenas pārskatīšanas, ko atspoguļo kā pārmaiņas NTF akciju/daļu vērtībā.
2. Atsevišķu MFI bilances posteņu (iBSI) statistika
Saskaņā ar šīs pamatnostādnes 16. panta 2. punktu NCB, ciktāl iespējams, sniedz papildsēriju datus, kas ietver pārvērtēšanas un pārklasificēšanas korekcijas (sk. šā pielikuma 2. daļu) un kredītu pārvedumus.
Lai samazinātu pārskatu sniegšanas pienākumu apjomu, NCB, iegūstot papildsērijas, var piemērot robežvērtības. Jo īpaši, ja papildsēriju absolūtā summa, par kuru jāsniedz dati, nepārsniedz 50 milj. euro un 1 % no attiecīgās atlikuma summas, proti, ja robežvērtība = max(50 milj. euro, 1% no atlikuma), NCB var norādīt summu kā nulli vai kā trūkstošu vērtību. Šī robežvērtība, kas attiecas arī uz kredītiestāžu grupām, ir indikatīva un tās mērķis ir palīdzēt NCB izlemt, vai veikt korekcijas. Ja informācija nav viegli pieejama vai nav kvalitatīva, NCB var nolemt veikt aplēses vai sniegt trūkstošu vērtību.
Saskaņā ar šo pamatnostādni NCB arī ir jāsniedz papildsēriju dati tikai attiecībā uz kredītiestādēm, kas nav galvenās iestādes, ciktāl no šīm kredītiestādēm tiek vākta statistikas informācija saskaņā ar Regulu (ES) 2020/379 (ECB/2020/2). Ja no kredītiestādēm, kas nav galvenās iestādes, nav iegūta nekāda papildsēriju sniegšanai vajadzīgā statistiskā informācija, NCB var sniegt trūkstošu vērtību.
3. PŽI un centrālā valdība
NCB attiecīgos gadījumos saskaņā ar šīs pamatnostādnes 6. iedaļu sniedz statistisko informāciju par PŽI un centrālo valdību, tajā ietverot to monetārās saistības pret euro zonas rezidentu ne-MFI un to turējumus skaidrā naudā un euro zonas MFI emitētos vērtspapīros. Darījumu apkopošanas nolūkā korekcijas principā veic arī saskaņā ar prasībām, kas noteiktas MFI bilances statistikai, lai gan varbūtība, ka valūtas maiņas kursa vai tirgus cenu pārmaiņām izraisīs ietekmi, ir ļoti neliela. Šos datus sniedz, kā norādīts IV pielikumā.
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).
(2) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2020/379 ([2020. gada 22. janvāris) par kredītiestāžu un monetāro finanšu iestāžu sektora bilances posteņiem (pārstrādāta versija) (ECB/2020/2) (OV L 73, 3.3.2021., 16. lpp.).
(3) Tādu pašu metodoloģiju piemēro attiecībā uz statistisko informāciju, kas jāsniedz ECB bilancē saskaņā ar šīs pamatnostādnes 3. panta 5. punktu.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2017/1131 (2017. gada 14. jūnijs) par naudas tirgus fondiem (OV L 169, 30.6.2017., 8. lpp.).
I PIELIKUMS
1. DAĻA
1. tabula
Statistiskā informācija, kas jāsniedz par centrālo banku bilances papildu posteņiem (1)
BILANCES POSTEŅI |
Kopā |
Euro zona |
Pārējā pasaule |
|
|||
|
|
Iekšzeme |
Euro zona, izņemot iekšzemi |
|
Ne-MFI |
||
PASĪVI |
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
||
t. sk. Banknotes |
|
|
|
|
|
||
Euro banknotes |
M (†) |
|
|
|
|
||
Nacionālo valūtu banknotes (2) |
M (†) |
|
|
|
|
||
t. sk. Monētas |
|
|
|
|
|
||
Euro monētas |
M (†) |
|
|
|
|
||
Nacionālo valūtu monētas (2) |
M (†) |
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
M |
||
|
|
|
|
|
M |
||
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
||
līdz 1 gadam (3) |
|
M |
M |
M |
|
||
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
||
t. sk. tranzīta posteņi |
M |
|
|
|
|
||
t. sk. pagaidu posteņi |
M |
|
|
|
|
||
t. sk. Eurosistēmas iekšējās saistības saistībā ar euro banknotēm apgrozībā |
|
M |
|
|
|||
t. sk. uzkrājumi saistībām pret trešām personām |
M |
|
|
|
|
||
t. sk. mājsaimniecību neto kapitāls pensiju fondu rezervēs (4) |
Q (#) |
|
|
|
|
||
t. sk. statistikas/grāmatvedības vērtību nesakritības korekcija (5) |
M (#) |
|
|
|
|
||
SDR pretvērtība |
M (#) |
|
|
|
|
||
AKTĪVI |
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
||
t. sk. starptautiskie ar rezervēm saistītie noguldījumi ECB turējumā (6) |
|
|
M |
|
|
||
|
|
|
|
|
|
||
t. sk. uzkrātie procenti par parāda vērtspapīriem turējumā (7) |
Q |
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
||
t. sk. tranzīta posteņi |
M |
|
|
|
|
||
t. sk. pagaidu posteņi |
M |
|
|
|
|
||
t. sk. Eurosistēmas iekšējās prasības saistībā ar euro banknotēm apgrozībā |
|
M |
|
|
|||
t. sk. apdrošināšanas prēmiju priekšsamaksa un nesamaksāto apdrošināšanas atlīdzību prasību rezerves (8) |
Q (#) |
|
|
|
|
||
t. sk. prasības saistībā ar centrālās valdības emitētajām monētām |
|
M |
|
|
|
||
t. sk. uzkrātie procenti par parāda vērtspapīriem turējumā (7) |
Q |
|
|
|
|
||
Zelts un zeltā izteiktie debitoru parādi (tikai monetārais zelts) |
M (#) |
|
|
|
|
||
SVF debitoru parādi - aizņēmuma tiesības, SDR, citas prasības |
M (#) |
|
|
|
|
2. tabula
Statistiskā informācija, kas jāsniedz par pārējo MFI bilances papildu posteņiem (9)
BILANCES POSTEŅI |
Kopā |
Euro zona |
Pārējā pasaule |
|
|||
|
|
Iekšzeme |
Euro zona, izņemot iekšzemi |
|
Ne-MFI |
||
PASĪVI |
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
||
t. sk. no bilances neizslēgtiem kredītiem pretējas saistības (10) |
|
M |
M |
M |
|
||
|
|
|
|
|
M |
||
|
|
|
|
|
M |
||
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
||
līdz 1 gadam |
|
M (#) |
M (#) |
M (#) |
|
||
1–2 gadi |
|
M (#) |
M (#) |
M (#) |
|
||
Euro |
|
|
|
|
|
||
līdz 1 gadam |
|
M (#) |
M (#) |
M (#) |
|
||
1–2 gadi |
|
M (#) |
M (#) |
M (#) |
|
||
Ārvalstu valūtas |
|
|
|
|
|
||
līdz 1 gadam |
|
M (#) |
M (#) |
M (#) |
|
||
1–2 gadi |
|
M (#) |
M (#) |
M (#) |
|
||
t. sk. uzkrātie procenti par emitētajiem parāda vērtspapīriem (12) |
Q |
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
||
t. sk. tranzīta posteņi |
M |
|
|
|
|
||
t. sk. pagaidu posteņi |
M |
|
|
|
|
||
t. sk. uzkrājumi saistībām pret trešām personām |
M |
|
|
|
|
||
t. sk. mājsaimniecību neto kapitāls pensiju fondu rezervēs (13) |
Q (#) |
|
|
|
|
||
t. sk. uzkrātie procenti par emitētajiem parāda vērtspapīriem (12) |
Q |
|
|
|
|
||
t. sk. statistikas/grāmatvedības vērtību nesakritības korekcija (14) |
M (#) |
|
|
|
|
||
AKTĪVI |
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
||
t. sk. uzkrātie procenti par parāda vērtspapīriem turējumā (12) |
Q |
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
||
t. sk. tranzīta posteņi |
M |
|
|
|
|
||
t. sk. pagaidu posteņi |
M |
|
|
|
|
||
t. sk. apdrošināšanas prēmiju priekšsamaksa un nesamaksāto apdrošināšanas atlīdzību prasību rezerves (15) |
Q (#) |
|
|
|
|
||
t. sk. uzkrātie procenti par parāda vērtspapīriem turējumā (12) |
Q |
|
|
|
|
3. tabula
Kredīti, kas izsniegti euro zonas citiem finanšu starpniekiem + finanšu palīgsabiedrībām + piesaistītajām finanšu iestādēm un naudas aizdevējiem (S.125+S.126+S.127)
Atlikumi, pārvērtēšanas korekcijas un pārklasificēšanas korekcijas (ceturkšņa dati)
BILANCES POSTEŅI |
A. Iekšzeme |
B. Euro zona, izņemot iekšzemi |
||||||
|
Kopā |
Citi finanšu starpnieki (S.125) |
Finanšu palīgsabiedrības (S.126) |
Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.127) |
Kopā |
Citi finanšu starpnieki (S.125) |
Finanšu palīgsabiedrības (S.126) |
Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.127) |
AKTĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
1–5 gadi |
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 5 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
2. DAĻA
Atlikumi un finanšu darījumi, izņemot kredītu pārvedumu ietekmi (mēneša dati)
Neto pārvedumi, atlikumi, pārklasificēšanas korekcijas un pārvērtēšanas korekcijas (mēneša dati) (2)
3. DAĻA
Atlikumi, pārvērtēšanas korekcijas un pārklasificēšanas korekcijas (ceturkšņa dati)
2. tabula
NTF bilances posteņi – iedalījums pēc valūtas
Atlikumi (ceturkšņa dati)
BILANCES POSTEŅI |
Visas valūtas |
Euro |
Citas valūtas |
|
|
|
|
|
|
|
|
GBP |
USD |
JPY |
CHF |
AKTĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
Pārējā pasaule |
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri turējumā |
|
|
|
|
|
||
Iekšzeme |
|
|
|
|
|||
MFI emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
ne-MFI emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
Euro zona, izņemot iekšzemi |
|
|
|
|
|
|
|
MFI emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
ne-MFI emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
Pārējā pasaule |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Prasības, kas attiecas uz MFI saskaņā ar Regulu (EU) 2021/379 (ECB/2021/2) (ceturkšņa dati) |
||||||
|
4. DAĻA
1. tabula
Neizmantoto MFI kredītlīniju statistika
Atlikumi un pārklasificēšanas korekcijas
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI |
A. Iekšzeme |
B. Euro zona, izņemot iekšzemi |
C. Pārējā pasaule |
|
|||
|
|||
Neizmantotās kredītlīnijas |
|
|
|
Kopā |
|
|
|
MFI (S.121+S.122+S.123) |
|
|
|
Vispārējā valdība (S.13) |
|
|
|
Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124) |
|
|
|
Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127) |
|
|
|
Apdrošināšanas sabiedrības (S.128) |
|
|
|
Pensiju fondi (S.129) |
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības (S.11) |
|
|
|
Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14+S.15) |
|
|
5. daļa
Kredīti nefinanšu sabiedrībām atbilstoši saimnieciskās darbības veidam
NCB sniedz datus par atsevišķām iedaļām saskaņā ar I veidni vai, ja dati par atsevišķām iedaļām nav pieejami – saskaņā ar II veidni.
NCB sniedz datus par atlikumiem attiecībā uz kredītiem, kas izsniegti iekšzemes nefinanšu sabiedrībām, un atsevišķi par kredītiem, kas izsniegti pārējo euro zonas dalībvalstu nefinanšu sabiedrībām, ja tādi dati ir pieejami. Visus datus sniedz milj. euro.
I veidne |
II veidne |
||||||||||
1 |
|
1 |
|
||||||||
2 |
|
2 |
|
||||||||
3 |
|
3 |
|
||||||||
4 |
|
4 |
+
|
||||||||
5 |
|
||||||||||
6 |
|
5 |
|
||||||||
7 |
|
6 |
|
||||||||
8 |
|
7 |
|
||||||||
9 |
|
8 |
+
|
||||||||
10 |
|
||||||||||
11 |
|
9 |
+
+
|
||||||||
12 |
|
||||||||||
13 |
|
||||||||||
14 |
Pārējās iedaļas, kas attiecas uz ne-finanšu sabiedrībām |
10 |
Pārējās iedaļas, kas attiecas uz ne-finanšu sabiedrībām |
Piezīme. Burti norāda uz attiecīgo NACE 2. red. klasifikāciju.
(1) Atlikumu dati jāsniedz par visiem posteņiem. Pārklasificēšanas un pārvērtēšanas korekcijas sniedz ailēs, kuras apzīmētas ar “#”. Pārklasificēšanas korekcijas sniedz tikai ailēs, kuras apzīmētas ar “†”.
(2) Banknotes un monētas, kuras denominētas iepriekšējās nacionālajās valūtās un nav atmaksātas pēc euro ieviešanas. Datus vajadzētu sniegt par vismaz 12 mēnešu periodu pēc paplašināšanās.
(3) Dati jāsniedz vienīgi tad, ja attiecīgā parādība pastāv.
(4) Uzkrājumi saistībām pret trešām personām, proti, MFI saistības pret mājsaimniecībām tehnisko uzkrājumu veidā, kas izveidoti, lai nodrošinātu darbinieku pensijas. Tas parasti attiecas uz darbinieku pensiju fondiem, kas nav nodoti neatkarīgu ārēju iestāžu rīcībā.
(5) Šis postenis atspoguļo korekciju (neto), ar ko statistikas bilancē līdzsvaro statistikas vērtības un grāmatvedības vērtības nesakritības sniegtajos aktīvu un pasīvu datos.
(6) Šis postenis ietver NCB prasības euro, kas atbilst ārvalstu valūtas rezerves pārvedumiem no NCB uz ECB.
(7) Uzkrājumu dati jāuzrāda posteņos "parāda vērtspapīri turējumā" vai "pārējie aktīvi" saskaņā ar valsts praksi.
(8) Daļa no MFI maksātajām bruto prēmijām, kas iedalīta turpmākiem grāmatvedības periodiem, un MFI prasības, kas nav vēl samaksātas.
(9) Atlikumu dati jāsniedz par visiem posteņiem. Pārklasificēšanas un pārvērtēšanas korekcijas sniedz ailēs, kuras apzīmētas ar “#”. Pārklasificēšanas korekcijas sniedz tikai ailēs, kuras apzīmētas ar “†”.
(10) Ar šiem posteņiem apzīmē pretējās saistības tiem kredītiem, kuri ir vērtspapīroti, bet nav izslēgti no MFI bilances saskaņā ar piemērojamiem grāmatvedības standartiem.
(11) Ja ECB un NCB par to vienojušās, NCB var nesniegt šo pārskata sēriju, ja ECB izmanto alternatīvus datu avotus.
(12) Uzkrājumu dati jāuzrāda atbilstošā instrumenta kategorijā vai pārējos aktīvos/pārējos pasīvos saskaņā ar valsts praksi.
(13) Uzkrājumi saistībām pret trešām personām, proti, MFI saistības pret mājsaimniecībām tehnisko uzkrājumu veidā, kas izveidoti, lai nodrošinātu darbinieku pensijas. Tas parasti attiecas uz darbinieku pensiju fondiem, kas nav nodoti neatkarīgu ārēju iestāžu rīcībā.
(14) Šis postenis atspoguļo korekciju (neto), ar ko statistikas bilancē līdzsvaro statistikas vērtības un grāmatvedības vērtības nesakritības sniegtajos aktīvu un pasīvu datos.
(15) Daļa no MFI maksātajām bruto prēmijām, kas iedalīta turpmākiem grāmatvedības periodiem un MFI prasības, kas nav vēl samaksātas.
III PIELIKUMS
1. DAĻA
MFI procentu likmju (MIR) mēneša papildu statistika
1. tabula. Atjaunojamie kredīti un pārtēriņa kredīti, bezprocentu un procentu norēķinu karšu kredīts
|
Sektors |
Instrumenta veids |
Jauno darījumu rādītājs |
Pārskatu sniegšanas pienākums |
Kredīti EUR |
Mājsaimniecībām |
Atjaunojamie kredīti un pārtēriņa kredīti, bezprocentu un procentu norēķinu karšu kredīts |
86 |
NGPL/ŠDFPL, summa |
Nefinanšu sabiedrībām |
Atjaunojamie kredīti un pārtēriņa kredīti, bezprocentu un procentu norēķinu karšu kredīts |
87 |
NGPL/ŠDFPL, summa |
1. |
MFI procentu likmju statistikā "atjaunojamie kredīti un pārtēriņa kredīti", un "bezprocentu norēķinu karšu kredīts" un "procentu norēķinu karšu kredīts" ir jēdzieni Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) (1) II pielikuma 2. daļas nozīmē, neatkarīgi no procentu likmes darbības sākotnējā perioda. Soda naudas, ko piemēro pārtēriņa kredītiem kā citu maksu komponenti, piemēram, kā īpašas maksas, neietilpst nolīgtajā gada procentu likmē (NGPL), kā definēts Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) (2) I pielikuma 1. daļā. NGPL vai šauri definēto faktisko procentu likmi (ŠDFPL) sniedz par šī pielikuma 1. tabulā iekļautajām kategorijām. NGPL/ŠDFPL sniedz kopā ar saistītajiem jauno darījumu apjomiem. |
2. |
Atjaunojamo kredītu un pārtēriņa kredītu, bezprocentu norēķinu karšu kredītu un procentu norēķinu karšu kredītu gadījumā jaunu darījumu apjoma jēdziens ir vienāds ar atlikumiem. 86.–87. rādītāju aprēķina, pamatojoties uz 12., 23., 32. un 36. posteni Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 2. papildinājumā, un sniegtos atlikumus attiecībā uz atjaunojamiem kredītiem un pārtēriņa kredītiem, bezprocentu norēķinu karšu kredītiem un procentu norēķinu karšu kredītiem sniedz saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikumu. Procentu likmes aprēķina kā Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 2. papildinājuma atbilstošo posteņu vidējos svērtos lielumus, bezprocentu norēķinu karšu kredīta gadījumā izmantojot nulles procentu likmi. 86. un 87. rādītāja mērķis ir nodrošināt nepārtrauktību attiecībā uz 12. un 23. rādītāju ("pārtēriņa kredīti"), kā tie iepriekš tika definēti Eiropas Centrālās bankas Regulā (EK) Nr. 63/2002 (ECB/2001/18), kura ir atcelta (3), proti, kā pirms grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 290/2009 (ECB/2009/7) (4).
2. tabula. Procentu likmes par pārskatītajiem kredītiem mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām
|
3. |
MFI procentu likmju statistikā pārskatītie kredīti mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām ietver visus tos jauno darījumu kredītus – kas nav atjaunojamie kredīti un pārtēriņa kredīti, un norēķinu karšu parāds – kas ir piešķirti, bet pārskatīšanas brīdī vēl nav atmaksāti. Attiecībā uz kredītiem, kas pārvesti no citas iestādes, pārskatīšana attiecas uz jaunu darījumu kredītiem, kurus ir piešķīrusi tā iestāde, kas kredītu pārdod vai nodod. Attiecībā uz 3. tabulā iekļautajām kategorijām datus sniedz vienīgi NGPL vai ŠDFPL, ciktāl iespējams, papildus tiem apjomiem, kuri tiek prasīti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34). |
2. DAĻA
Faktisko pārskatu sniedzēju grupas atlase un parauga uzturēšana attiecībā uz MFI procentu likmju statistiku
1. sadaļa. Faktisko pārskatu sniedzēju grupas atlase
1. Vispārējā atlases procedūra
1. |
1. NCB piemēro procedūru, kura attēlota norādītajā diagrammā, lai atlasītu pārskatu sniedzējus MFI procentu likmju statistikas vākšanai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34). Minētā procedūra ir šāda:
|
2. Visa kopa vai izlase
2. |
2. Katra NCB atlasa pārskatu sniedzēju atsauces grupā tos savus pārskatu sniedzējus no MFI vidus – izņemot centrālās bankas un NTF –, kuras ir rezidenti tajā pašā dalībvalstī, kuras valūta ir euro (turpmāk – "euro zonas dalībvalsts"), kur atrodas attiecīgā NCB. |
3. |
Lai atlasītu pārskatu sniedzējus, NCB ir vai nu jāizvēlas visa kopa, vai jāpiemēro izlases metode saskaņā ar turpmākajos punktos noteiktajiem kritērijiem. |
4. |
Gadījumā, ja izmanto visu kopu, NCB lūdz katrai rezidentei MFI pārskatu sniedzēju atsauces grupā sniegt statistikas datus par MFI procentu likmēm. Izmantojot kopu, vāc šādus mainīgos lielumus – procentu likmes un jauno darījumu summas, kā arī atlikumu procentu likmes. |
5. |
Gadījumā, ja izmanto izlasi, pārskatu lūgs sniegt tikai pārskatu sniedzēju atsauces grupā esošai MFI izlasei. Izmantojot izlasi, veic aplēses par šādiem mainīgajiem lielumiem – procentu likmes un jauno darījumu summas, kā arī atlikumu procentu likmes. Tos sauc par izlases mainīgajiem lielumiem. Lai mazinātu risku, ka izlases aptaujas rezultāti novirzās no patiesajiem (nezināmajiem) lielumiem pārskatu sniedzēju atsauces grupā, izlase būtu jāveido tā, lai tā būtu tipiska attiecībā uz pārskatu sniedzēju grupu. MFI procentu likmju statistikā izlasi uzskata par tipisku, ja izlasē ir atspoguļotas arī visas īpatnības, kas ir būtiskas MFI procentu likmju statistikā un piemīt pārskatu sniedzēju atsauces grupai. Lai izveidotu sākotnējo izlasi, NCB var izmantot piemērotus aizstājējlielumus un modeļus, lai sagatavotu izlases shēmu arī tajos gadījumus, ja pamatdati, kas ir iegūti no esošajiem avotiem, pilnībā neatbilst Regulā (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) noteiktajai definīcijai. |
3. Pārskatu sniedzēju atsauces grupas stratifikācija
6. |
Lai nodrošinātu, ka izlases ir tipiska, ikvienai NCB, kura MFI procentu likmju statistikā izvēlas izlases metodi, pirms katra pārskatu sniedzēja atlases būtu atbilstoši jāstratificē pārskatu sniedzēju atsauces grupa. Stratifikācija nozīmē, ka pārskatu sniedzēja atsauces grupa N tiek iedalīta apakšgrupās vai stratos N1, N2, N3… NL. Minētais iedalījums apakšgrupās vai stratos nedrīkst pārklāties un kopā veido pārskatu sniedzēju atsauces grupu –
N1 + N2 + N3 + … + NL = N |
7. |
NCB nosaka tādus stratifikācijas kritērijus, ar kuriem iespējams pārskatu sniedzēju atsauces grupu iedalīt viendabīgos stratos. Stratus uzskata par viendabīgiem, ja summa, ko veido izlases mainīgo lielumu novirzes strata iekšienē, ir ievērojami zemāka par kopējo novirzi visā faktisko pārskatu sniedzēju grupā (5). Stratifikācijas kritērijus piesaista MFI procentu likmju statistikai, proti, pastāv saistība starp stratifikācijas kritērijiem un procentu likmēm un apjomiem, kas jānosaka izlasē. |
8. |
Katrai NCB, kas izvēlas izlases metodi, ir jāidentificē vismaz viens stratifikācijas kritērijs, lai nodrošinātu to, ka MFI izlase ir tipiska euro zonas dalībvalstij un to, ka izlases kļūda ir maza. NCB būtu jātiecas definēt stratifikācijas kritēriju hierarhiju. Kritērijos jāņem vērā attiecīgās valsts īpatnības, un tiem konkrēti jāatbilst katrai euro zonas dalībvalstij. |
9. |
Pārskatu sniedzēju atlase notiek vienā kārtā pēc tam, kad ir definēti visi strati. Pārskatu sniedzējus no atsauces pārskatu sniedzēju grupas atlasa tikai šajā kārtā. Netiek veikta starpatlase. |
4. Izlases sadalījums stratos un pārskatu sniedzēju atlase
10. |
Pēc tam, kad saskaņā ar 6. un 7. punktu ir definēti attiecīgās valsts strati, NCB, kuras izvēlas izlases metodi, veic atlasi, no katra strata izvēloties faktiskos pārskatu sniedzējus. Valsts kopējās izlases apjoms n ir katra strata izlases apjomu n1, n2, n3, …, nL summa:
n1 + n2 + n3 + … + nL = n. |
11. |
Katra NCB izvēlas vispiemērotāko valsts izlases apjoma sadalījumu starp stratiem. Tādējādi katra NCB nosaka, cik pārskata sniedzēju nh tiek izvēlēti no kopējā MFI skaita Nh katrā stratā. Atlases likme nh/Nh katrā stratā h pieļauj katra strata novirzes aplēsi. Tas nozīmē, ka no katra strata tiek izvēlēti vismaz divi pārskatu sniedzēji. |
12. |
Lai atlasītu faktiskos pārskatu sniedzējus katrā stratā, NCB vai nu iekļauj visas iestādes stratā, veic atlasi pēc nejaušības principa, vai arī izvēlas vislielākās iestādes stratā.. Ja atlasi veic pēc nejaušības principa, iestāžu nejaušu atlasi katrā stratā veic, visām iestādēm piemērojot vienādu varbūtību vai arī varbūtību, kas ir proporcionāla iestādes lielumam. Veicot atlasi pēc nejaušības principa vai atlasot vislielākās iestādes, NCB var izlemt, ka izlasē attiecībā uz dažiem stratiem iekļauj visas iestādēs. |
13. |
Informāciju par katras kredītiestādes un citas iestādes lielumu pārskatu sniedzēju atsauces grupā var iegūt valsts līmenī no MFI bilances statistikas, ko vāc saskaņā ar Regulu (ES) 2021/379 (ECB/2021/2). NCB ir jāizmanto kopējie dati par eiro noguldījumiem, kas pieņemti no tām mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām, kuras ir euro zonas dalībvalstu rezidenti, un par eiro kredītiem, kas piešķirti šīm mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām, kas ir tā bilances daļa, kura ir būtiska MFI procentu likmju statistikā, vai arī ir jāizmanto aizstājējrādītājs, kas ir tuvs minētajam. |
14. |
14. MFI procentu likmju statistikas pamatā ir atlase bez aizstāšanas, proti, katru MFI atsauces pārskatu sniedzēju grupā izvēlas tikai vienreiz. |
15. |
Ja NCB nolemj iekļaut visu MFI kopu vienā stratā, NCB šajā stratā var veikt izlases atlasi filiāļu līmenī. Šajā gadījumā priekšnosacījums ir tāds, ka NCB rīcībā ir gan pilns filiāļu saraksts, kas aptver visus attiecīgā strata kredītiestāžu un pārējo iestāžu darījumus, gan atbilstīgi dati, lai spētu novērtēt novirzi attiecībā uz procentu likmēm, kas piemērotas jaunajos darījumos ar mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām visās filiālēs. Atlasot un paturot sarakstā filiāles, piemēro visas šajā pamatnostādnē paredzētās prasības. Izvēlētās filiāles kļūst par valsts līmeņa pārskatu sniedzējiem, uz ko attiecas visas Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikumā noteiktās pārskatu sniegšanas prasības. Šī procedūra neskar visu to MFI, kurām pieder filiāles, pienākumu būt par pārskatu sniedzējiem. |
5. Valsts izlases obligātais apjoms
16. |
Valsts izlases obligāto apjomu definē dažādi atkarībā no tā, vai NCB veic atlasi pēc nejaušības principa, vai arī izvēlas vislielākās iestādes katrā stratā. |
17. |
Ja NCB veic faktisko pārskatu sniedzēju atlasi pēc nejaušības principa, valsts obligātajam apjomam vajadzētu būt tādam, lai vidējā robežkļūda attiecībā uz procentu likmēm jaunajiem darījumiem visās instrumentu kategorijās nepārsniegtu 10 bāzes punktus 90 % uzticamības intervālā (6). |
18. |
Robežkļūdu definē kā , kur D ir robežkļūda, zα/2 ir koeficients, kas aprēķināts, pamatojoties uz normālo distribūciju vai kādu citu piemērotu distribūciju atbilstoši datu struktūrai (piemēram, t-distribūciju), pieņemot, ka ticamības līmenis ir 1-α, kur ir parametra novērtējuma novirze θ un ir parametra novērtējuma aplēstā novirze θ. |
19. |
Ja NCB atlasa lielāko iestādi katrā stratā, izlases kvalitāti vajadzētu balstīt uz sintētisku vidējo absolūto kļūdas lieluma (MAE) rādītāju. Faktiskajam sintētiskajam MAE nevajadzētu pārsniegt laikā mainīgo MAE robežvērtību, pieņemot 10 bāzes punktu kļūdas atšķirību katrā stratā un rādītājā. |
20. |
Sintētiskos MAE attiecībā uz doto novērtējumu konkrētā periodā būtu jādefinē kā:
kur ir sintētiskais MAE Bc , Bk ir lielums konkrētā MFI procentu likmju kategorijā ic 1 ir aplēstā vidējā procentu likme kategorijā c ir MAE dotajā MFI procentu likmes kategorijā, balstoties uz novērtējumu Bj 0 ir lielums, kas atbilst faktiskajai pārskatu nesniegšanai konkrētā stratā j Bj 1 ir lielums, kas atbilst faktiskajai pārskatu sniegšanai konkrētā stratā j. Ja piemēro izlases metodi, Bj 1 nozīmē ekstrapolētos lielumus. Ekstrapolēšanas procedūra ir papildus izskaidrota 4. sadaļā. B ir kopējais lielums attiecībā uz visiem stratiem, proti, summa Bj 0 un Bj 1 par visiem stratiem ir kopējās kļūdas aplēse stratā j ij 1 ir kā vidējā svērtā procentu likme, kas atbilst faktiskajai pārskatu sniegšanai konkrētā stratā j ir kā novērtējuma lielums attiecībā uz izlasē neietvertajiem (take-none) apakšstratiem j. Ja kādā no pārskatā sniegtajiem stratiem seguma lielums ir nulle, būtu jāizmanto citu stratu vidējais lielums, lai nepieļautu, ka MAE ir vienāds ar nulli. kā pirmās un trešās kvartiļas vidējais lielums katrā stratā, ko definē kā pārskatā sniegto procentu likmi attiecībā uz to MFI procentu likmju kategoriju, kurā 25 % (un attiecīgi 75 %) no pārskatā sniegtajām procentu likmēm ir zemākas nekā minētais skaitlis. Pirmo un trešo kvartiļu aprēķina, iepriekš sverot lielumu tajā kategorijā pa strata iestādēm. Tādēļ vidējais lielums starp diviem MAE novērtējumiem – pirmo un trešo kvartiļu – tiek izmantots kā novērtējums attiecībā uz attiecīgo parametru (7). |
21. |
Attiecībā uz jauniem darījumiem un atlikumiem robežkļūdu un sintētisko MAE aprēķina atsevišķi. Attiecībā uz jauniem darījumiem robežkļūdu un sintētisko MAE vajadzētu aprēķināt, pamatojoties uz 1.–11., 13.–22. un 24.–29. rādītāju, kā norādīts Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 2. papildinājumā. Attiecībā uz atlikumiem robežkļūdu un sintētisko MAE vajadzētu aprēķināt, pamatojoties uz 1.–14. rādītāju, kā norādīts Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 1. papildinājumā. |
22. |
Valsts izlases obligātais apjoms attiecas gan uz obligāto sākotnējo izlasi, gan uz obligāto izlasi pēc tās atjaunināšanas, kā noteikts nākošajā sadaļā par faktiskās pārskatu sniegšanas grupas izlases atjaunināšanu. Apvienošanas un izslēgšanas rezultātā izlases apjoms var samazināties laika gaitā līdz nākošajam atjaunināšanas periodam. |
23. |
NCB var atlasīt vairāk pārskatu sniedzēju, nekā ir noteikts attiecībā uz valsts izlases obligāto apjomu, jo īpaši gadījumus, kad tas ir nepieciešams, lai palielinātu valsts izlases tipiskumu saistībā ar valsts finanšu sistēmas struktūru. |
24. |
MFI skaitam atsauces pārskatu sniedzēju grupā un izlases obligātajam apjomam ir jāsaskan. NCB var atļaut sniegt MFI procentu likmju statistiku kopā kā grupu tām MFI, kuras rezidē vienā euro zonas dalībvalstī un ir atsevišķi iekļautas MFI sarakstā, kas ir izveidots un atjaunināts saskaņā ar klasifikācijas principiem, kas noteikti Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 1. daļas 1. sadaļā. Šī grupa kļūst par valsts līmeņa pārskatu sniedzējiem. Tas nozīmē, ka šī grupa sniedz statistikas datus par MFI procentu likmēm tā, it kā tā būtu viena MFI, proti, tā sniedz statistikas datus par vienu vidēju procentu likmi katrā instrumentu kategorijā, sedzot visu grupu, nevis sniedzot vienu likmi attiecībā uz katru MFI, kas ir iekļauta MFI sarakstā. Vienlaikus, grupā ietvertie MFI joprojām tie uzskatītas kā atsevišķas iestādes atsauces pārskatu sniedzēju grupā un izlasē. |
2. sadaļa. Faktiskās pārskatu sniedzēju grupas izlases atjaunināšana
6. Izlases atjaunināšana laika gaitā
25. |
Tām NCB, kuras izvēlas izlases metodi, ir jānodrošina, ka izlase laika gaitā saglabā tipiskumu. |
26. |
Tāpēc NCB būtu vismaz reizi gadā jāpārbauda izlases tipiskumus Ja pārskatu sniedzēju atsauces grupā ir notikušas nozīmīgas izmaiņas, tās ir jāatspoguļo izlasē pēc šīs gadskārtējās pārbaudes. |
27. |
NCB vismaz reizi trijos gados ir regulāri jāpārskata izlase, ņemot vērā atsauces pārskatu sniedzēju grupas jaunpienācējus un tos, kas atstāj atsauces un faktisko pārskatu sniedzēju grupu, kā arī citas pārskatu sniedzējām iestādēm raksturīgo īpatnību izmaiņas, kā arī jāievēro 5. sadaļas noteikumi par valsts izlases obligāto apjomu. Izlases regulārās pārskatīšanas pamatā ir novērtējums par to, kā tiek ievēroti faktisko pārskata sniedzēju grupas atlases kritēriji, kas ietverti 1. sadaļā, balstoties uz mēneša datiem, kuri atbilst katra ceturkšņa beigu datiem tajā gadā, kurā tiek veikta pārskatīšana. Taču NCB var pārbaudīt un atjaunināt savu izlasi biežāk. |
28. |
Laika gaitā izlasi koriģē, ņemot vērā atsauces pārskatu sniedzēju grupas jaunpienācējus, lai izlase joprojām būtu tipiska attiecībā uz atsauces pārskatu sniedzējiem. NCB tādēļ ir jāizveido no visu jaunpienācēju grupas Nb izlase nb. Jaunpienācēju papildu izlasi nb no kopējā jaunpienācēju skaita Nb sauc par pakāpenisko atlasi laika gaitā. |
29. |
Laika gaitā izlasi koriģē, ņemot vērā tās iestādes, kas ir atstājušas atsauces un faktiskās pārskatu sniedzēju grupas. Korekcija nav vajadzīga, ja to iestāžu skaits, kas ir atstājušas pārskatu sniedzēju atsauces grupu Nd, ir proporcionāls to iestāžu skaitam, kas ir atstājušas izlasi nd (1. gadījums). Ja iestādes, kas atstāj pārskatu sniedzēju atsauces grupu, neietilpst izlasē, izlase kļūst lielāka attiecībā pret pārskatu sniedzēju atsauces grupu (2. gadījums). Ja izlasi atstāj relatīvi vairāk iestāžu nekā pārskatu sniedzēju atsauces grupu, laika gaitā izlase kļūst pārāk maza un var zaudēt tipiskumu (3. gadījums). 2. un 3. gadījumā, ja faktisko pārskatu sniedzēju iestāžu atlasei piemēro nejaušības principu, svēruma faktoru, kas attiecināts uz katru izlasē iekļauto iestādi, koriģē pēc kādas statistikas metodes, kas ir tradicionāla atlases teorijā. Katram pārskatu sniedzējam noteiktais svēruma faktors ir atlases varbūtībai apgriezti proporcionāls lielums un, tādējādi, paplašinājuma koeficients. 2. gadījumā, kad izlase relatīvi ir lielāka, salīdzinot ar grupu, nevienu pārskatu sniedzēju neizslēdz no izlases. 3. gadījumā, ja ir atlasītas lielākās iestādes, izlasi koriģē, atlasot papildu iestādes pēc to lieluma. |
30. |
Laika gaitā izlasi koriģē, lai ņemtu vērā izmaiņas pārskatu sniedzēju grupas īpatnībās. Šādas izmaiņas var izraisīt apvienošanās, sadalīšanās, iestādes paplašināšanās u. tml. Daži pārskatu sniedzēji var nokļūt citā stratā. Tāpat kā 2. un 3. gadījumā attiecībā uz iestādēm, kas atstāj izlasi, izlasi koriģē ar kādu statistikas metodi, kas ir tradicionāla atlases teorijā. Tiek noteiktas jaunas atlases varbūtības un līdz ar to arī jauni svēruma faktori gadījumos, kad NCB veic izlasi pēc nejaušības principa. |
3. sadaļa. Papildu jautājumi, kas saistīti ar atlasi
7. Saskaņotība
31. |
Lai nodrošinātu MFI procentu likmju statistikas par atlikumiem, kas attiecas uz noguldījumiem un kredītiem, saskaņotību ar statistiku par jauniem darījumiem, kas attiecas uz noguldījumiem un kredītiem, tām NCB, kas izvēlas izlases metodi, minēto divu statistikas datu kopu vākšanai ir jāizmanto vieni un tie paši pārskatu sniedzēji. NCB var arī izmantot izlases metodi, lai iegūtu statistikas datu apakškopu attiecībā uz MFI procentu likmēm, kā arī visas grupas aptauju, lai iegūtu minētās statistikas atlikuma datus. Tomēr tās nedrīkst izmantot divas vai vairāk dažādu izlašu. |
8. Finanšu jaunievedumi
32. |
Izlases procedūrā NCB nav pienākuma aptvert katru produktu, kas pastāv valstī. Tomēr tās nedrīkst izslēgt veselu instrumentu kategoriju uz tā pamata, ka iesaistītās summas ir ļoti mazas. Tādēļ, ja kādas kategorijas instrumentu piedāvā tikai viena iestāde, tad šī iestāde būtu jāiekļauj izlasē. Ja kāda instrumentu kategorija nepastāvēja euro zonas dalībvalstī sākotnējās izlases veidošanas laikā, bet pēc tam kādā iestādē tika ieviesta, šī iestāde būtu jāiekļauj izlasē tad, kad nākamo reizi pārbauda izlases tipiskumu. Ja ir radīts jauns produkts, izlasē iekļautās iestādes uz to norāda nākamajā pārskatā, jo visiem pārskatu sniedzējiem ir pienākums sagatavot pārskatus par visiem saviem produktiem. |
4. sadaļa. Valsts vidējās svērtās procentu likmes valsts kopējie darījuma apjomi
33. |
NCB saņem vidējās svērtās procentu likmes un atbilstošās darījumu summas no visiem to faktiskajiem pārskatu sniedzējiem – rezidentiem, un aprēķina valsts vidējās svērtās procentu likmes katrai instrumentu kategorijai, pamatojoties uz darījumu apjomu ekstrapolāciju katrā stratā. Dati tiek sniegti ECB. |
34. |
Gadījumā, ja izlasi veic pēc nejaušības principa, procentu likmju novērtējumam stratā un valsts līmeņos ir jāsaskan ar izlases procedūru, vienkāršu izlasi pēc nejaušības vai varbūtību, kura ir proporcionāla izmatotajam lielumam, kas nozīmē to, ka procentu likmju svēršanai ir izmantotas ekstrapolētas summas. |
35. |
Gadījumā, ja izvēlas lielākās iestādes, ar likmju novērtētāju būtu jāapkopo likmes pa visām viena strata iestādēm, sverot pa sniegtajām summām, un apkopojumus pa stratiem būtu jāveic, piemērojot ekstrapolētās summas katrā stratā. |
36. |
NCB sniedz valsts vidējās svērtās procentu likmes par katru instrumentu kategoriju atlikumiem, proti, Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 1. papildinājuma 1.–26. rādītāju. |
37. |
NCB sniedz valsts vidējās svērtās procentu likmes katru instrumentu kategoriju attiecībā uz jauniem darījumiem, proti, 1.–23. un 30.–85. rādītāju Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 2. papildinājumā. Turklāt attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 2. papildinājuma 2.–4., 8.–11., 13.–22., 33.–35. un 37.–85. rādītāju NCB norāda jauno darījumu apjomu, kas katrā instrumentu kategorijā valsts līmenī veikti pārskata mēnesī. Attiecībā uz tām instrumentu kategorijām, kuras saistītas ar pārskatītiem kredītiem mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām (Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 2. papildinājuma 88.–91. rādītājs), prasa informāciju tikai par apjomiem, savukārt informāciju par procentu likmēm vāc, ciktāl tas ir iespējams. Šie jauno darījumu apjomi attiecas uz visu grupu, proti, uz visu pārskatu sniedzēju atsauces grupu, un, tāpat kā citiem jauno darījumu apjomiem, šo lielumu aprēķina, izmantojot 38.–40. punktā norādīto ekstrapolācijas procedūru. |
38. |
Ja pārskatu sniedzēju atlasē izmanto izlasi pēc nejaušības principa vai atlasa lielākās iestādes, izmanto paplašinājuma koeficientus, lai ekstrapolētu darījuma apjomus. Ekstrapolāciju piemēro stratu līmenī. |
39. |
Ja veic izlasi pēc nejaušības principa, paplašinājuma koeficientus definē kā atlases varbūtībai apgriezti proporcionālu lielumu πi
, proti, 1/πi
. Kopējo grupas rādītāju B attiecībā uz jauno darījumu summu aplēš, izmantojot šādu vispārēju formulu –
kurā B ir kopējais darījumu apjoms Bi ir iestādes jauno darījumu apjoms i πi ir iestādes atlases varbūtība i |
40. |
Ja izmanto metodi, ar kuru atlasa lielākās iestādes, paplašinājuma koeficientus katram stratam j definē kā stratu seguma attiecībai apgrieztu lielumu, izmantojot šādu formulu –
kurā ir kopējais apjoms stratā j ir apjoms katrā stratā j attiecībā uz iestādi i Nj 0 ir neatlasīto kredīiestāžu skaits stratā j Nj 1 ir atlasīto kredīiestāžu skaits stratā j. |
41. |
Paplašinājuma koeficientus EFj, kā definēts 40. punktā, attiecībā uz jauniem darījumiem aprēķina, aizstājos jauno darījumu apjomus ar atbilstīgiem atlikumiem. Stratu j ekstrapolēto apjomu pēc tam aprēķina kā paplašinājuma koeficientu attiecībā uz stratu j, ko reizina ar sniegto apjomu par stratu j. |
42. |
NCB sniedz ECB datus par procentu likmēm, ko MFI izmanto attiecībā uz atlikumiem un jauniem darījumiem, norādot 4 zīmes aiz komata. Tas neskar lēmumu, ko NCB pieņēmušas attiecībā uz precizitātes līmeni, ko tās vēlas piemērot datu vākšanā. Publicētajiem rezultātiem norāda ne vairāk par divām zīmēm aiz komata. |
43. |
NCB norāda visu reglamentējošo kārtību (un grozījumus tajos) attiecībā uz MFI procentu likmju statistiku metodikas piezīmēs, kuras nosūta kopā ar attiecīgās valsts datiem. |
44. |
Tās NCB, kas izvēlas izlases metodi pārskatu sniedzēju atlasei, sniedz atlases kļūdas novērtējumu sākotnējai izlasei. Ikreiz pēc izlases atjaunināšanas sniedz jaunu novērtējumu. |
3. DAĻA
Īpašu finanšu produktu atspoguļojums attiecībā uz MFI procentu likmju statistiku
1. |
Procedūru attiecībā uz turpmākajos punktos definētajiem produktiem izmanto kā atsauci attiecībā uz produktiem, kuriem piemīt līdzīgas īpašības. |
2. |
Augošas (lejupslīdošas) procentu likmes noguldījums vai kredīts ir noguldījums vai kredīts ar fiksētu termiņu, kam piemēro procentu likmi, kas gadu no gada pieaug (samazinās) par iepriekš noteiktu procentu punktu skaitu. Augošas (lejupslīdošas) procentu likmes noguldījumi vai kredīti ir instrumenti, kuru procentu likmes ir fiksētas visā to termiņa laikā. Par procentu likmi visam noguldījuma vai kredīta termiņam un par citiem noteikumiem vienojas iepriekš laikā t0, kad paraksta līgumu. Augošas procentu likmes noguldījuma piemērs ir termiņnoguldījums uz četriem gadiem, par ko maksā 5 % pirmajā gadā, 7 % otrajā gadā, 9 % trešajā gadā un 13 % ceturtajā gadā. NGPL attiecībā uz jauniem darījumiem, kas laikā t0 ir jāiekļauj MFI procentu likmju statistikā, ir ģeometriskais vidējais no faktoriem "1 + procentu likme". Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikumu NCB var prasīt no pārskatu sniedzējiem, lai šim produktu veidam tiktu īstenota ŠDFPL. NGPL atlikumiem, kurus sedz no laika t0 līdz t3, ir likme, kuru pārskatu sniedzējs piemēro MFI procentu likmes aprēķināšana brīdī, proti, kā piemēru minot noguldījumu uz četriem gadiem, 5 % laikposmā t0, 7 % laikposmā t1, 9 % laikposmā t2 un 13 % laikposmā t3. |
3. |
MFI procentu likmju statistikā kredītiem, kas ņemti kā kredītlīnijas, ir tā pati nozīme, kā definēts un klasificēts Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) II pielikuma 2. daļā. Tikai atlikumi, proti, izņemtās un vēl neatmaksātās kredītlīniju summas, tiek uzskatītas par jauniem darījumiem, un tos atspoguļo MFI procentu likmju statistikā. Summas, kas pieejamas, izmantojot kredītlīniju, un kas nav izņemtas vai jau atmaksātas, neiekļauj nevienā bilances posteņu kategorijā – ne kā jaunus darījumus, ne kā atlikumus. |
4. |
"Jumta līgums" klientam ļauj izņemt kredītus no vairāku veidu kredītu kontiem, nepārsniedzot noteiktu maksimālo summu, ko piemēro visiem šiem kredītu kontiem kopā. Slēdzot šādu "jumta līgumu", neprecizē kredīta veidu un/vai tā izņemšanas laiku, un/vai procentu likmi, bet virkne iespēju var būt paredzētas. Šādi jumta līgumi neietilpst MFI procentu likmju statistikā. Tiklīdz tiek piešķirts saskaņā ar jumta līgumu līgts kredīts, to tomēr iekļauj atbilstošajā MFI procentu likmju statistikas postenī gan pie jaunajiem darījumiem, gan pie atlikumiem. |
5. |
Var pastāvēt tādi krājnoguldījumi, kam ir noteikti pamatprocenti un uzticamības un/vai pieauguma piemaksa. Noguldījumu pieņemšanas laikā nav skaidrības par piemaksas maksājumu. Maksājums ir atkarīgs tā, kāda būs mājsaimniecības vai nefinanšu sabiedrības turpmākā attieksme pret uzkrājumu, un tā šobrīd nav zināma. Parasti šādus uzticamības vai pieauguma piemaksas neiekļauj NGPL attiecībā uz jauniem darījumiem. NGPL atlikumi vienmēr aptver likmes, ko pārskatu sniedzējs piemēro MFI procentu likmju aprēķināšanas laikā. Tādējādi, ja pārskatu sniedzējs piešķir minēto uzticamības vai pieauguma piemaksu, to atspoguļo atlikumu statistikā. |
6. |
Mājsaimniecībām vai nefinanšu sabiedrībām piešķirtos kredītus var piesaistīt šādiem atvasinātiem līgumiem – procenta likmju mijmaiņa/procentu maksimālā robežlikme/procentu minimālā robežlikme. Parasti minētos piesaistītos līgumus neiekļauj NGPL attiecībā uz jauniem darījumiem. NGPL attiecībā uz atlikumiem vienmēr ietver likmes, ko pārskatu sniedzējs piemēro MFI procentu likmju aprēķināšanas laikā. Tādējādi, ja tiek izpildīts šāds atvasināts līgums un pārskatu sniedzējs koriģē procentu likmi, kas jāizmaksā mājsaimniecībai vai nefinanšu sabiedrībai, to atspoguļo statistikā attiecībā uz atlikumiem. |
7. |
Var tikt piedāvāti tādi noguldījumi, kas aptver divas komponentes – termiņnoguldījumu, kam piemēro fiksētu procentu likmi, un ietvertu atvasināto finanšu instrumentu, kura peļņa ir atkarīga no kāda definēta biržas indeksa vai divu valūtu maiņas kursa, un kura minimālā garantētā peļņa ir 0 %. Abu komponenšu termiņi var būt vienādi vai atšķirīgi. Jauniem darījumiem piemērotajā NGPL ietilpst procentu likme attiecībā uz termiņnoguldījumu, jo tā atspoguļo vienošanos starp noguldītāju un pārskatu sniedzēju, un ir zināma noguldījuma pieņemšanas laikā. Peļņa no noguldījuma otras komponentes, kas ir saistīta ar biržas kursa indeksu vai divu valūtu maiņas kursu, kļūst zināma tikai pēc produkta termiņa beigām, un to nevar iekļaut jauno darījumu procentu likmē. Tādējādi atspoguļo tikai garantēto minimālo peļņu (kas parasti ir 0 %). NGPL attiecībā uz atlikumiem vienmēr ietver procentu likmi, ko pārskatu sniedzējs piemēro MFI procentu likmju aprēķināšanas laikā. Līdz termiņa beigām atspoguļo termiņnoguldījuma procentu likmi, kā arī garantēto minimālo peļņu no noguldījuma, kas aptver saistīto atvasināto finanšu instrumentu. Pārskatu sniedzēja maksāto nolīgto gada procentu likmi MFI procentu likmēs attiecībā uz atlikumiem atspoguļo tikai pēc noguldījuma termiņa beigām. |
8. |
Termiņnoguldījumi uz laiku, kas pārsniedz 2 gadus, kā definēts Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) II pielikuma 2. daļā, var ietvert pensiju krājkontus. Lielāko daļu no pensiju uzkrājumiem iegulda vērtspapīros, un tāpēc šo kontu procentu likme ir atkarīga no attiecīgo vērtspapīru peļņas. Atlikušo pensiju uzkrājumu daļu var glabāt skaidrā naudā, un kredītiestāde vai cita iestāde nosaka procentu likmi tāpat kā citiem noguldījumiem. Noguldījuma pieņemšanas laikā mājsaimniecības kopējā peļņa no pensiju krājkonta nav zināma, un tā var būt arī negatīva. Turklāt noguldījuma pieņemšanas laikā mājsaimniecība un kredītiestāde vai cita iestāde vienojas par procentu likmi tikai attiecībā uz noguldījuma daļu; tas neattiecas uz vērtspapīros ieguldīto daļu. Tādējādi MFI procentu likmju statistikā iekļauj tikai to noguldījuma daļu, kas nav ieguldīta vērtspapīros. Jauniem darījumiem piemērotā NGPL, par jāsniedz dati, ir likme, par kuru mājsaimniecība un pārskatu sniedzējs ir vienojies attiecībā uz atbilstošo noguldījuma daļu, pieņemot noguldījumu. NGPL attiecībā uz atlikumiem ir likme, ko pārskatu sniedzējs piemēro pensiju krājkontu noguldījuma daļai, aprēķinot MFI procentu likmi. |
9. |
Uzkrājumu plāni attiecībā uz kredītiem, kas paredzēti mājokļu iegādei, ir ilgtermiņa uzkrājumu plāni, kas var ietvert zemus procentus, bet tie pēc noteikta uzkrāšanas laikposma dod mājsaimniecībai vai nefinanšu sabiedrībai tiesības uz kredītu mājokļa iegādei ar zemākiem procentiem. Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) II pielikuma 2. daļu šos uzkrājumu plānus klasificē kā termiņnoguldījumus uz laiku ilgāku par diviem gadiem, ja tos izmanto kā noguldījumu. Tiklīdz tos pārvērš par kredītu, tos klasificē kā kredītus, ko piešķir mājsaimniecībām mājokļa iegādei. Pārskatu sniedzēji jauno noguldījumu darījumu kategorijā sniedz datus par procentu likmi, par ko vienojas sākotnējā noguldījuma pieņemšanas laikā. Apjoms, kas atbilst jaunajam darījumam, ir pieņemtā naudas summa. Šīs noguldījuma summas palielinājumu laika gaitā atspoguļo tikai ar atlikumiem. Kad noguldījumu pārveido par kredītu, šo jauno kredītu grāmato kā jaunu kredīta darījumu. Procentu likme ir pazeminātā likme, ko piedāvā pārskatu sniedzējs. Svērums ir kredīta kopējā summa, ko piešķir mājsaimniecībai vai nefinanšu sabiedrībai. |
10. |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) II pielikuma 2. daļu, Francijā spēkā esošais mājokļu plāns plan d'épargne-logement (PEL) tiek klasificēts kā termiņnoguldījums, kura termiņš pārsniedz divus gadus. Valdība reglamentē nosacījumus, ko piemēro šiem PEL, un nosaka procentu likmi, kas paliek nemainīga visā termiņnoguldījuma laikā, proti, katrai PEL"paaudzei" piemēro vienu un to pašu procentu likmi. PEL ir reglamentēti ilgtermiņa uzkrājumu plāni, kas ir spēkā vismaz 4 gadus, un klientam katru gadu ir jāiegulda PEL noteiktā obligātā summa, bet viņam ir atļauts palielināt maksājumus jebkurā laikā, kamēr plāns ir spēkā. Pārskatu sniedzēji jaunu darījumu kategorijā sniedz datus par sākotnēji jauna PEL plāna ieviešanas brīdī noguldīto summu. Naudas summa, ko sākotnēji iegulda PEL, var būt ļoti maza, kas nozīmē to, ka jauniem darījumiem piemērotās likmes svērums būs relatīvi zems. Šī metode nodrošina to, ka jauno darījumu likme vienmēr atspoguļo pašreizējās PEL"paaudzes" nosacījumus. Jaunajiem PEL plāniem piemēroto procentu likmju novirzes iekļauj likmē attiecībā uz jauniem darījumiem. Patērētāju lēmumus pārvest citu ilgtermiņa noguldījumu aktīvus uz iepriekš pastāvošu PEL neiekļauj likmē attiecībā uz jauniem darījumiem, bet tikai procentu likmēs, ko piemēro saistībām. Pēc četriem gadiem klients var lūgt kredītu ar pazeminātām procentu likmēm vai atjaunot līgumu. Tā kā šo PEL atjaunošanu veic automātiski bez klienta aktīvas līdzdalības un tā kā par līguma nosacījumiem, tajā skaitā par procentu likmi, atkārtoti nevienojas, šo atjaunošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 2. daļu neuzskata par jaunu darījumu. Atjaunojot līgumu, klients var veikt papildu iemaksas ar noteikumu, ka uzkrātā summa nepārsniedz noteiktu limitu un līguma darbības laiks nepārsniedz definētu gadu skaitu. Ja ir sasniegta maksimālā summa vai termiņš, līgumu iesaldē. Mājsaimniecība vai nefinanšu sabiedrība saglabā aizņēmuma tiesības un joprojām saņem procentus, ievērojot nosacījumus, kas bija spēkā PEL atvēršanas laikā, kamēr bankas kontā ir palikusi nauda. Valdība piešķir PEL plāniem procentu maksājuma subsīdiju papildu kredītiestādes vai citas iestādes piedāvātajai procentu likmei. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 1. daļu MFI procentu likmju statistikā atspoguļo tikai to procentu maksājuma daļu, ko piedāvā kredītiestāde vai cita iestāde. Neņem vērā to valdības subsīdiju, kuru izmaksā caur kredītiestādi vai citu iestādi, bet kura pati to neizmaksā. |
11. |
MFI procentu likmēs būtu jāiekļauj negatīvas procentu likmes noguldījumiem, ar noteikumu, ka minētajām likmēm nav izņēmuma statuss saistībā ar tirgus apstākļiem. |
(1) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2021/379 (2021. gada 22. janvāris) par kredītiestāžu un monetāro finanšu iestāžu sektora bilances posteņiem (ECB/2021/2) (OV L 73, 3.3.2021., 16. lpp.).
(2) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1072/2013 (2013. gada 24. septembris) par monetāro finanšu iestāžu piemēroto procentu likmju statistiku (ECB/2013/34) (OV L 297, 7.11.2013., 51. lpp.).
(3) Eiropas Centrālās bankas Regula (EK) Nr. 63/2002 (2001. gada 20. decembris) par statistiku attiecībā uz procentu likmēm, ko monetārās finanšu iestādes piemēro mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību noguldījumiem un aizdevumiem (ECB/2001/18) (OV L 10, 12.1.2002., 24. lpp.).
(4) Eiropas Centrālās bankas Regula (EK) Nr. 290/2009 (2009. gada 31. marts), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 63/2002 (ECB/2001/18) par statistiku attiecībā uz procentu likmēm, ko monetārās finanšu iestādes piemēro mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību noguldījumiem un aizdevumiem (ECB/2009/7) (OV L 94, 8.4.2009., 75. lpp.).
(5) Proti, noviržu strata iekšienē summai, kas definēta kā , ir jābūt ievērojami zemākai par kopējo novirzi faktisko pārskatu sniedzēju grupā, kas definēta kā , kur h apzīmē katru stratu, xi apzīmē procentu likmi iestādei i, apzīmē vienkāršo vidējo procentu likmi stratam h, n apzīmē kopējo iestāžu skaitu paraugā un apzīmē vienkāršo vidējo visu paraugā iekļauto iestāžu procentu likmēm.
(6) NCB var tieši pārvērst absolūto lielumu – 10 bāzes punkti 90 % ticamības līmenī – relatīvā lielumā kā maksimāli pieņemamo novērtējuma novirzes koeficientu.
(7) Jāatzīmē, ka 1. un 2. tabulā ECB statistikas dokumentā "Kvalitātes rādītāji izlasē, ko neveic pēc nejaušības principa", kas pieejams ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu, norādīti sintētiskie MAE rezultāti attiecībā uz katrā valstī piemērotajiem pirmo un trešo kvartiļu novērtējumiem.
IV PIELIKUMS
1. tabula
2. tabula
3. tabula
INSTRUMENTU KATEGORIJAS PROCENTU LIKMĒM ATTIECĪBĀ UZ SAISTĪBĀM |
||||
|
Sektors |
Instrumenta veids |
Sākotnējais termiņš |
Pārskatu sniegšanas pienākums |
Noguldījumi euro |
No mājsaimniecībām |
Ar noteiktu termiņu |
Līdz 2 gadiem |
NGPL |
Ilgāk par 2 gadiem |
NGPL |
|||
No nefinanšu sabiedrībām |
Ar noteiktu termiņu |
Līdz 2 gadiem |
NGPL |
|
Ilgāk par 2 gadiem |
NGPL |
|||
Kredīti euro |
Mājsaimniecībām |
Mājokļa iegādei |
Līdz 1 gadam |
NGPL |
1–5 gadi |
NGPL |
|||
Ilgāk par 5 gadiem |
NGPL |
|||
Patēriņam un citiem mērķiem |
Līdz 1 gadam |
NGPL |
||
1–5 gadi |
NGPL |
|||
Ilgāk par 5 gadiem |
NGPL |
|||
Nefinanšu sabiedrībām |
Kopā |
Līdz 1 gadam |
NGPL |
|
|
1–5 gadi |
NGPL |
||
|
Ilgāk par 5 gadiem |
NGPL |
||
|
||||
INSTRUMENTU KATEGORIJAS JAUNO DARĪJUMU PROCENTU LIKMĒM |
|
|
||
|
Sektors |
Instrumenta veids |
Sākotnējais termiņš, brīdinājuma termiņš, procentu likmes darbības sākotnējais periods |
Pārskatu sniegšanas pienākums |
Noguldījumi euro |
No mājsaimniecībām |
Uz nakti (*) |
|
NGPL |
Ar noteiktu termiņu |
Termiņš līdz 1 gadam |
NGPL, apjoms |
||
Termiņš 1-2 gadi |
NGPL, apjoms |
|||
Termiņš ilgāks par 2 gadiem |
NGPL, apjoms |
|||
Ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu (*) |
Brīdinājuma termiņš līdz 3 mēnešiem |
NGPL |
||
Brīdinājuma termiņš ilgāks par 3 mēnešiem |
NGPL |
|||
No nefinanšu sabiedrībām |
Uz nakti (*) |
|
NGPL |
|
Ar noteiktu termiņu |
Termiņš līdz 1 gadam |
NGPL, apjoms |
||
Termiņš 1-2 gadi |
NGPL, apjoms |
|||
Termiņš ilgāks par 2 gadiem |
NGPL, apjoms |
|||
|
Repo |
|
|
|
Kredīti euro |
Mājsaimniecībām |
Atjaunojamie kredīti un pārtēriņa kredīti, bezprocentu un procentu norēķinu karšu kredīti (*) |
NGPL |
|
Patēriņam |
Mainīgā procentu likme un procentu likmes darbības sākotnējais periods līdz 1 gadam |
NGPL, apjoms |
||
Procentu likmes darbības sākotnējais periods 1–5 gadi |
NGPL, apjoms |
|||
Procentu likmes darbības sākotnējais periods ilgāks par 5 gadiem |
NGPL, apjoms |
|||
Mājokļa iegādei |
Mainīgā procentu likme un procentu likmes darbības sākotnējais periods līdz 1 gadam |
NGPL, apjoms |
||
Procentu likmes darbības sākotnējais periods 1–5 gadi |
NGPL, apjoms |
|||
Procentu likmes darbības sākotnējais periods 5–10 gadi |
NGPL, apjoms |
|||
Procentu likmes darbības sākotnējais periods ilgāks par 10 gadiem |
NGPL, apjoms |
|||
Citiem mērķiem |
Mainīgā procentu likme un procentu likmes darbības sākotnējais periods līdz 1 gadam |
NGPL, apjoms |
||
Procentu likmes darbības sākotnējais periods 1–5 gadi |
NGPL, apjoms |
|||
Procentu likmes darbības sākotnējais periods ilgāks par 5 gadiem |
NGPL, apjoms |
|||
Nefinanšu sabiedrībām |
Atjaunojamie kredīti un pārtēriņa kredīti, bezprocentu un procentu norēķinu karšu kredīti (*) |
NGPL |
||
Citi kredīti līdz 0,25 milj. euro |
Mainīga procentu likme un procentu likmes darbības sākotnējais periods līdz 3 mēnešiem |
NGPL, apjoms |
||
Procentu likmes darbības sākotnējais periods ilgāks par 3 mēnešiem un līdz 1 gadam |
NGPL, apjoms |
|||
Procentu likmes darbības sākotnējais periods 1–3 gadi |
NGPL, apjoms |
|||
Procentu likmes darbības sākotnējais periods 3–5 gadi |
NGPL, apjoms |
|||
Procentu likmes darbības sākotnējais periods 5–10 gadi |
NGPL, apjoms |
|||
Procentu likmes darbības sākotnējais periods ilgāks par 10 gadiem |
NGPL, apjoms |
|||
Citi kredīti 0,25–1 milj. euro |
Mainīga procentu likme un procentu likmes darbības sākotnējais periods līdz 3 mēnešiem |
NGPL, apjoms |
||
Procentu likmes darbības sākotnējais periods ilgāks par 3 mēnešiem un līdz 1 gadam |
NGPL, apjoms |
|||
Procentu likmes darbības sākotnējais periods 1–3 gadi |
NGPL, apjoms |
|||
Procentu likmes darbības sākotnējais periods 3–5 gadi |
NGPL, apjoms |
|||
Procentu likmes darbības sākotnējais periods 5–10 gadi |
NGPL, apjoms |
|||
Procentu likmes darbības sākotnējais periods ilgāks par 10 gadiem |
NGPL, apjoms |
|||
Citi kredīti, kas lielāki par 1 milj. euro |
Mainīgā procentu likme un procentu likmes darbības sākotnējais periods līdz 1 gadam |
NGPL, apjoms |
||
Procentu likmes darbības sākotnējais periods 1–5 gadi |
NGPL, apjoms |
|||
Procentu likmes darbības sākotnējais periods ilgāks par 5 gadiem |
NGPL, apjoms |
(*) Šiem rādītājiem darījumu apjomi ir iekļauti atsevišķo bilances posteņu pārskatu sniegšanas shēmā.
V PIELIKUMS
1. DAĻA
Rezervju bāzes statistika
1. tabula
Bilances posteņu dati, kas vajadzīgi, lai apkopotu rezervju bāzes statistiku
|
Pasaule |
|
||
BILANCES POSTEŅI |
Visi darījumu partneri, izņemot Eurosistēmu un euro zonas kredītiestādes, uz kurām attiecas obligāto rezervju prasības |
Kopā |
||
PASĪVI |
|
|
||
|
|
|
||
|
|
|
||
|
R1 |
|
||
|
||||
|
||||
|
|
|
||
|
R2 |
|
||
|
||||
|
R3 |
|
||
|
|
|
||
Līdz 2 gadiem |
R4 |
|
||
Ilgāk par 2 gadiem (1) |
|
R5 |
2. tabula
Bilances posteņu dati, kas nepieciešami kontroles nolūkiem
|
A. Iekšzeme |
|
Nav nošķirti |
Vienreizējs samazinājums |
R6 |
Vienreizēja samazinājuma aprēķināšana kontroles nolūkā (R6)
Lai aprēķinātu apkopoto vienreizējo samazinājumu, NCB ņem mazāko no šādiem rādītājiem:
a) |
rezervju bāzes posteņi, ko reizina ar piemērojamo rezervju rādītāju, saskaņā ar 6. pantu Regulā (ES) 2021/378 (ECB/2021/1); un |
b) |
vienreizējs samazinājums, kas noteikts 6. panta 2. punktā Regulā (ES) 2021/378 (ECB/2021/1). |
NCB apkopo šīs summas attiecībā uz visām kredītiestādēm, kurām ir pienākums turēt rezerves, attiecīgā gadījumā ņemot vērā arī noteikumus, ko piemēro kredītiestāžu vienreizējiem samazinājumiem, kas minēti 11. un 12. pantā Regulā (ES) 2021/378 (ECB/2021/1).
2. DAĻA
Makroekonomikas rādītāju statistika
Kredītiestāžu bilances posteņu dati makroekonomikas rādītāju sagatavošanai
BILANCE |
A. Iekšzeme |
B. Euro zona, izņemot iekšzemi |
C. Pārējā pasaule |
D. Kopā |
||||
POSTEŅI |
MFI |
Ne-MFI |
MFI |
Ne-MFI |
||||
PASĪVI |
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
||
Līdz 2 gadiem |
|
|
|
|
|
MR1 |
||
AKTĪVI |
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
||
Līdz 2 gadiem |
MR2 |
|
MR3 |
|
|
|
(1) Parāda vērtspapīri ar noteikto termiņu virs diviem gadiem ietver arī vērtspapīru summas, kas atrodas pārējo kredītiestāžu, uz kurām attiecas obligāto rezervju prasības, turējumā, kā arī ECB vai iesaistīto dalībvalstu NCB turējumā.
VI PIELIKUMS
VII PIELIKUMS
KREDĪTIESTĀŽU STRUKTURĀLIE FINANŠU RĀDĪTĀJI (SFI)
1.
Visu kredītiestāžu (KI) biroju (vietējo filiāļu) skaits dalībvalstī."Birojs" ir ģeogrāfiski identificējama uzņēmējdarbības vieta. Institucionālu vienību, kas nav KI, biroji nav jāietver pat tad, ja tās ietilpst KI grupā (banku grupā).
2.
KI darbinieku skaits. Šis rādītājs attiecas uz darbinieku skaitu visās rezidentu KI pārskata gadā. NCB ievēro koncepciju, ko izmanto, sniedzot datus par "Darbinieki iekšzemē" iekļaušanai RIAD saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādni (ES) 2018/876 (ECB/2018/16). Institucionālu vienību, kas nav KI, darbinieki nav jāiekļauj, pat ja šīs iestādes ietilpst banku grupā. Ja faktiskie dati nav pieejami, NCB sniedz aplēsi.
3.
Pārējo dalībvalstu KI filiāļu skaits. Šis rādītājs attiecas uz to KI filiāļu skaitu, kuras ir rezidenti pārskata sniedzējā dalībvalstī un kuru augstākā līmeņa kontrolējošās KI pārskata perioda beigās bija pārējo dalībvalstu rezidenti. Neiekļauj filiāles, kuru augstākā līmeņa kontrolējošās KI ir iekšzemes KI.
4.
Pārējo dalībvalstu KI filiāļu kopējie aktīvi. Šis rādītājs attiecas uz to filiāļu kopsavilkuma bilances kopsummu, kurām piemēro rādītāju "Pārējo dalībvalstu KI filiāļu skaits" pārskata perioda beigās.
5.
Pārējo dalībvalstu KI meitasuzņēmumu skaits. Šis rādītājs attiecas uz to KI meitasuzņēmumu skaitu, kuri ir rezidenti pārskata sniedzējā dalībvalstī un kuru augstākā līmeņa kontrolējošās KI pārskata perioda beigās bija pārējo dalībvalstu rezidenti. Neiekļauj meitasuzņēmumus, kuru augstākā līmeņa kontrolējošās KI ir iekšzemes KI.
6.
Pārējo dalībvalstu KI meitasuzņēmumu kopējie aktīvi. Šis rādītājs attiecas uz to meitasuzņēmumu kopsavilkuma bilances kopsummu, kurām piemēro rādītāju "Pārējo dalībvalstu KI meitasuzņēmumu skaits".
7.
Trešo valstu KI filiāļu skaits. Šis rādītājs attiecas uz to KI filiāļu skaitu, kuras ir rezidenti pārskata sniedzējā dalībvalstī un kuru augstākā līmeņa kontrolējošās KI pārskata perioda beigās bija tādu valstu rezidenti, kas nav dalībvalstis. Neiekļauj filiāles, kuru augstākā līmeņa kontrolējošās KI ir iekšzemes KI.
8.
Trešo valstu KI filiāļu kopējie aktīvi. Šis rādītājs attiecas uz to filiāļu kopsavilkuma bilances kopsummu, kurām piemēro rādītāju "Trešo valstu KI filiāļu skaits".
9.
Trešo valstu KI meitasuzņēmumu skaits. Šis rādītājs attiecas uz to KI meitasuzņēmumu skaitu, kuri ir rezidenti pārskata sniedzējā dalībvalstī un kuru augstākā līmeņa kontrolējošās KI pārskata perioda beigās bija tādu valstu rezidenti, kas nav Savienības dalībvalstis. Neiekļauj meitasuzņēmumus, kuru augstākā līmeņa kontrolējošās KI ir iekšzemes KI.
10.
Trešo valstu KI meitasuzņēmumu kopējie aktīvi. Šis rādītājs attiecas uz to meitasuzņēmumu kopsavilkuma bilances kopsummu, kurām piemēro rādītāju "Trešo valstu KI meitasuzņēmumu skaits".
11.
Euro zonas dalībvalstu KI filiāļu skaits. Šis rādītājs attiecas uz to KI filiāļu skaitu, kuras ir rezidenti pārskata sniedzējā dalībvalstī un kuru augstākā līmeņa kontrolējošās KI pārskata perioda beigās bija euro zonas dalībvalstu (izņemot pārskata sniedzēju dalībvalsti) rezidenti. Neiekļauj filiāles, kuru augstākā līmeņa kontrolējošās KI ir iekšzemes KI.
12.
Euro zonas dalībvalstu KI filiāļu kopējie aktīvi. Šis rādītājs attiecas uz to filiāļu kopsavilkuma bilances kopsummu, kurām piemēro rādītāju "Euro zonas dalībvalstu KI filiāļu skaits".
13.
Euro zonas dalībvalstu KI meitasuzņēmumu skaits. Šis rādītājs attiecas uz to KI meitasuzņēmumu skaitu, kuri ir rezidenti pārskata sniedzējā dalībvalstī un kuru augstākā līmeņa kontrolējošās KI pārskata perioda beigās bija euro zonas dalībvalstu (izņemot pārskata sniedzēju dalībvalsti) rezidenti.
14.
Euro zonas dalībvalstu KI meitasuzņēmumu kopējie aktīvi. Šis rādītājs attiecas uz to meitasuzņēmumu kopsavilkuma bilances kopsummu, kurām piemēro rādītāju "Euro zonas dalībvalstu KI meitasuzņēmumu skaits".
15.
Piecu lielāko KI daļa kopējos aktīvos (CR5). Šis rādītājs attiecas uz banku darbības koncentrāciju. NCB piemēro šādu nekonsolidētu kopsavilkuma pieeju, lai iegūtu šo rādītāju: a) sarindo visu pārskatu sniedzēju KI bilanču kopsummas; b) aprēķina i) piecu lielāko bilanču kopsummu summu; un ii) visu bilanču kopsummu summu; un c) aprēķina i) attiecību pret ii). Datus, kurus sniedz ECB, izsaka procentos, piem., 72,4296 % sniedz kā 72,4296, nevis kā 0,7243. Lai arī tas, kuras ir piecas lielākās bankas, var laika gaitā mainīties, NCB ir jāsniedz ziņas tikai par piecu lielāko KI īpatsvaru konkrētā laikā (pārskata gada decembra beigās). Šā rādītāja vajadzībām NCB, ja tā ir īpaši vienojusies ar ECB, var uzskatīt konkrētas ar grupu saistītas KI par vienu KI, ja tas nodrošinātu jēgpilnāku banku sektora koncentrācijas atspoguļojumu.
16.
Herfindāla indekss (HI) KI kopējiem aktīviem. Līdzīgi iepriekšējam rādītājam, arī šis attiecas uz banku darbības koncentrāciju. Ciktāl iespējams, nacionālajām centrālajām bankām jāievēro kopsavilkuma pieeja. Šajā gadījumā HI aprēķinā ir jāiekļauj katras grupā ietvertās KI kopsavilkuma bilance, varbūt izmantojot šo iestāžu gada finanšu pārskatos atrodamo grāmatvedības informāciju. Ja atlikušās grupas datos nav visu KI, datus ekstrapolē.HI iegūst, saskaitot visu banku sektora KI tirgus daļu kvadrātus, un sniedz ECB saskaņā ar šādu formulu:
HI = Σn i = 1 (Xi / X)2 , kur:
n |
= |
KI kopējais skaits dalībvalstī |
Xi |
= |
KIi kopējie aktīvi |
X |
= |
Σn i = 1Xi = visu dalībvalsts KI kopējie aktīvi. |
Šā rādītāja vajadzībām NCB, ja tā ir īpaši vienojusies ar ECB, var uzskatīt konkrētas ar grupu saistītas KI par vienu KI, ja tas nodrošinātu jēgpilnāku banku sektora koncentrācijas atspoguļojumu.
17.
Herfindāla indekss (HI) kopējiem iekšzemes kredītiem Attiecībā uz šo rādītāju ievēro metodoloģijas principus, kurus piemēro, aprēķinot Herfindāla indeksu (HI) KI kopējiem aktīviem. Tomēr "kopējos aktīvus" aizstāj ar "kopējo kredītu", ko definē "aizdevumus un parāda vērtspapīru aktīvus attiecībā pret iekšzemes ne-MFI, izņemot vispārējo valdību" (1). Šā rādītāja vajadzībām NCB, ja tā ir īpaši vienojusies ar ECB, var uzskatīt konkrētas ar grupu saistītas KI par vienu KI, ja tas nodrošinātu jēgpilnāku banku sektora koncentrācijas atspoguļojumu.1. tabula
Kredītiestāžu (KI) strukturālie finanšu rādītāji
|
|
|
|
|
||||||||
|
|
|
|
|
||||||||
Darbinieku skaits |
N30 |
|
|
|
||||||||
Biroju skaits |
N40 |
|
|
|
||||||||
Filiāļu skaits |
|
N10 |
N10 |
N10 |
||||||||
Meitasuzņēmumu skaits |
|
N20 |
N20 |
N20 |
||||||||
|
|
|
|
|
||||||||
Herfindāla indekss KI kopējiem aktīviem |
H10 |
|
|
|
||||||||
Herfindāla indekss kopējiem iekšzemes kredītiem |
H20 |
|
|
|
||||||||
|
|
|
|
|
||||||||
5 lielāko KI daļa kopējos aktīvos (CR5) |
S10 |
|
|
|
||||||||
|
|
|
|
|
||||||||
Filiāļu kopējie aktīvi |
|
T11 |
T11 |
T11 |
||||||||
Meitasuzņēmumu kopējie aktīvi |
|
T12 |
T12 |
T12 |
||||||||
|
|
|
|
|
(1) Sektors S.13 Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmā (EKS 2010), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 549/2013.
11.6.2021 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 208/59 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2021/831
(2021. gada 26. marts)
par statistisko informāciju, kas jāsniedz par finanšu starpniekiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes (ECB/2021/12)
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 5.1., 12.1. un 14.3. pantu,
tā kā:
(1) |
Lai izpildītu Līgumos noteiktos uzdevumus, Eiropas Centrālā banka (ECB) prasa sniegt statistisko informāciju par dalībvalstu, kuru valūta ir euro (“euro zonas dalībvalstis”), finanšu starpniekiem, kas nav monetārās finanšu iestādes (MFI). Šī informācija sniedz ECB visaptverošu statistisko ainu par finanšu darbībām, kas nav tās, kuras veic MFI euro zonas dalībvalstīs, ko uzskata par vienu ekonomikas teritoriju. Pietiekami detalizēta statistiskā informācija ir nepieciešama, lai nodrošinātu šīs informācijas analīzes piemērojamību, veicot monetāro un finanšu analīzi Savienības līmenī, kā arī lai Eiropas Centrālo banku sistēma (ECBS) varētu sniegt ieguldījumu finanšu sistēmas stabilitātē. Statistisko informāciju par finanšu darījumiem un statistisko informāciju par atlikumiem izmanto arī citas statistikas apkopošanai, jo īpaši euro zonas finanšu pārskatu apkopošanai saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādni ECB/2013/24 (1). |
(2) |
Statistiskās informācijas vākšana no nacionālajām centrālajām bankām (NCB) būtu jāsaskaņo visā euro zonā. Tādēļ jāparedz kopīgi noteikumi par šādas informācijas vākšanu un apstrādi. Ir svarīgi nodrošināt, lai šie noteikumi neradītu pārmērīgu pārskatu sniegšanas pienākumu apjomu NCB. Tāpēc NCB šī statistiskā informācija būtu jāsniedz ECB, izmantojot statistisko informāciju, kas vākta saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) (2), Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) (3), Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) (4) un Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) 2018/231 (ECB/2018/2) (5) un – attiecībā uz dažiem finanšu starpniekiem – valsts līmenī pieejamo statistisko informāciju. ECB var izmantot statistisko informāciju, ko sniedz atbilstoši šai pamatnostādnei, saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2533/98. |
(3) |
Tādēļ nepieciešams noteikt formātu un procedūru, kas jāievēro NCB, lai sniegtu ECB valsts līmenī pieejamo statistisko informāciju par finanšu starpniekiem, kuri saskaņā ar minētajām regulām nav faktiskie pārskatu sniedzēji. |
(4) |
Definīcijas Regulā (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38), Regulā (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40), Regulā (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50), Regulā (ES) 2018/231 (ECB/2018/2) un Padomes Regulā (EK) Nr. 2533/98 (6) attiecas arī uz pārskatu sniegšanu saskaņā ar šo pamatnostādni, un tāpēc tās būtu jāpiemēro. |
(5) |
Lai sniegtu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) visaptverošu statistisko ainu, kas ļautu veikt monetārās politikas un finanšu stabilitātes efektīvu analīzi Savienības līmenī, papildus informācijai, ko sniedz par MFI saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādni (ES) 2021/830 (ECB/2021/11) (7), ECB prasa sniegt detalizētu statistisko informāciju par finanšu starpniekiem, kas nav MFI, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 549/2013 (8), tostarp par ieguldījumu fondiem (IF), apdrošināšanas sabiedrībām (AS) un pensiju fondiem (PF). Tāpēc NCB jāsniedz atsevišķa statistiskā informācija par IF, AS un PF apakšsektoriem. |
(6) |
Statistiskā informācija par IF, AS un PF apakšsektoriem, ko sniedz saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38), Regulu (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) un Regulu (ES) 2018/231 (ECB/2018/2), ietver datus par vērtspapīriem ar publiski pieejamiem identifikācijas kodiem, proti, atsevišķu vērtspapīru dalījumā (s-b-s). Lai sniegtu šo informāciju ECB, NCB būtu jāizmanto funkcionējoša centralizēta vērtspapīru datubāze (CVDB) vai saderīga valsts vērtspapīru datubāze IF, AS un PF aktīvu un pasīvu statistikas klasifikācijai. |
(7) |
Lai sniegtu ECB pārskatu par citu finanšu starpnieku (CFS) finanšu darījumiem euro zonas dalībvalstīs, uz kuriem neattiecas ECB statistikas noteikumi, ECB prasa sniegt valsts līmenī pieejamu statistisko informāciju par konkrētu CFS turētajiem un emitētajiem aktīviem un pasīviem. Tādēļ NCB jāsniedz šī statistiskā informācija ECB, izmantojot valsts līmenī pieejamo statistisko informāciju saskaņā ar šo pamatnostādni. Šajā statistiskajā informācijā būtu jāietver statistiskā informācija par šādu CFS aktīviem un pasīviem – vērtspapīru un atvasināto instrumentu tirgotāji, finanšu sabiedrības, kas veic kreditēšanu, un specializētas finanšu sabiedrības. Statistiskā informācija, kas jāsniedz par vērtspapīrošanas darījumos iesaistītām finanšu instrumentsabiedrībām (FIS), kuras Regulā (ES) Nr. 549/2013 klasificētas kā CFS, būtu jānošķir no CFS pārskatu sniegšanas prasībām, ņemot vērā, ka to vākšana no pārskatu sniedzējiem ir reglamentēta Regulā (ES) 1075/(ECB/2013/40). |
(8) |
Lai uzraudzītu vērtspapīrošanas darbību ietekmi un jo īpaši mijiedarbību starp FIS un MFI sektoru, kuras ir cieši saistītas, ECB pieprasa atsevišķu statistisko informāciju par to CFS turētajiem un emitētajiem aktīviem un pasīviem, kuri klasificēti kā FIS. Tāpēc NCB šī statistiskā informācija jāsniedz atsevišķi no statistiskās informācijas, ko sniedz ECB par CFS, izmantojot saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) savākto statistisko informāciju. |
(9) |
ECB prasa sniegt statistisko informāciju par centrālajiem darījumu partneriem (CDP), kas Regulā (ES) Nr. 549/2013 klasificēti kā specializētas finanšu sabiedrības CFS kategorijā un uz ko neattiecas ECB noteikumi par statistiku.ECB prasa šādu informāciju, lai pārliecinātos, vai kredītu un noguldījumu, ko MFI izsniedz CDP un saņem no tiem, korekcijas monetārajos rādītājos un atbilstošajos bilances posteņos atbilst CDP faktiskajai darījumdarbībai. Tādēļ NCB šī statistiskā informācija jāsniedz atsevišķi no statistiskās informācijas, ko sniedz par CFS, un papildus tai. |
(10) |
Lai nodrošinātu, ka ECB iesniedzamā statistiskā informācija par finanšu starpniekiem, kas nav MFI, reprezentē visus pārskatu sniedzējus, būtu jāizstrādā kopīgi noteikumi par ekstrapolāciju pārskatu sniedzējiem, kuriem piešķirts atbrīvojums saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38), Regulu (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40), Regulu (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) un Regulu (ES) 2018/231 (ECB/2018/2). |
(11) |
Lai ECB varētu veikt savus uzdevumus, ir lietderīgi, ka NCB sniedz prasīto statistisko informāciju līdz noteiktiem datumiem. |
(12) |
Lai nodrošinātu ECB vāktās statistiskās informācijas precizitāti un kvalitāti, jāparedz NCB sniegtās statistiskās informācijas uzraudzība, pārbaude un attiecīgā gadījumā labojumi. To pašu iemeslu dēļ NCB būtu jāsniedz ECB paskaidrojumi par labojumiem, ar kuriem tiek būtiski uzlabota informācijas kvalitāte. |
(13) |
Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 5. pants kopā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu paredz, ka ārpus euro zonas dalībvalstīm, kuras plāno ieviest euro, būtu jāizstrādā un jāīsteno pasākumi tādas statistiskās informācijas vākšanai, kas vajadzīga, lai izpildītu ECB statistikas pārskatu sniegšanas prasības, gatavojoties euro ieviešanai. Lai ECB varētu visaptveroši pārraudzīt savākto statistisko informāciju un veikt attiecīgu analīzi, būtu jānosaka prasība ārpus euro zonas dalībvalstu, kuras ievieš euro, NCB sniegt statistisko informāciju ECB par konkrētu laikposmu pirms euro ieviešanas. |
(14) |
Ir lietderīgi attiecībā uz visām NCB paredzēt kopēju metodi sniedzamās statistiskās informācijas nosūtīšanai ECB. Tādēļ ECBS būtu jāvienojas par saskaņotu elektroniskās nosūtīšanas formātu un jānosaka šis formāts. |
(15) |
Jāizveido procedūra, lai efektīvi veiktu tehniskus grozījumus šīs pamatnostādnes pielikumos, ar nosacījumu, ka šādi grozījumi negroza pamatā esošo konceptuālo sistēmu un neietekmē esošos pārskatu sniegšanas pienākumus. Tādēļ NCB ar Statistikas komitejas starpniecību būtu jāierosina šādi tehniski grozījumi, un, piemērojot šo procedūru, būtu jāņem vērā ECBS Statistikas komitejas viedoklis. |
(16) |
Juridiskās noteiktības labad NCB būtu jānodrošina atbilstība šīs pamatnostādnes noteikumiem no tās pašas dienas, kura minēta Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnes (ES) 2021/835 (ECB/2021/16) (9) 2. pantā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.
1. IEDAĻA
PRIEKŠMETS UN PIEMĒROŠANAS JOMA
1. pants
Priekšmets un piemērošanas joma
1. Ar šo pamatnostādni nosaka pārskatu sniegšanas prasības nacionālajām centrālajām bankām (NCB) attiecībā uz statistisko informāciju par finanšu starpniekiem, kas nav monetārās finanšu iestādes (MFI). Ar šo pamatnostādni jo īpaši nosaka informāciju, kas jāsniedz ECB, šīs informācijas apstrādes prasības, pārskatu sniegšanas biežumu un laiku, kā arī standartus, kas jāpiemēro šādai pārskatu sniegšanai.
2. Šī pamatnostādne attiecas uz šādiem finanšu starpniekiem:
a) |
ieguldījumu fondi (IF); |
b) |
apdrošināšanas sabiedrības (AS); |
c) |
pensiju fondi (PF); |
d) |
finanšu instrumentsabiedrības, kas iesaistītas vērtspapīrošanas darījumos (FIS); |
e) |
citi finanšu starpnieki, izņemot AS un PF (CFI); |
f) |
centrālie darījumu partneri (CDP). |
2. pants
Definīcijas
1. Šajā pamatnostādnē piemēro definīcijas, kas noteiktas šādās regulās:
a) |
Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. pants; |
b) |
Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) 1. pants; |
c) |
Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) 1. pants; |
d) |
Regulas (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) 1. pants; |
e) |
Regulas (ES) 2018/231 (ECB/2018/2) 1. pants. |
2. Šajā pamatnostādnē piemēro arī šādas definīcijas:
1) |
“centrālie darījumu partneri” ir centrālie darījumu partneri, kuri:
|
2) |
“citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus” (CFS) ir “citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus” (S.125 apakšsektors), kā definēts Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 2.86.–2.94. punktā, izņemot FIS, kas definētas minētā pielikuma 2.90. punktā. |
2. IEDAĻA
IEGULDĪJUMU FONDI (IF)
3. pants
Statistiskā informācija, kas jāsniedz par IF turētajiem un emitētajiem aktīviem un pasīviem
1. NCB sniedz ECB šādu apkopotu statistisko informāciju par ieguldījumu fondu (IF) turētajiem un emitētajiem aktīviem un pasīviem:
a) |
Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) I pielikuma 3. daļas 1. tabula; |
b) |
Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) I pielikuma 3. daļas 4. tabula; |
c) |
šīs pamatnostādnes I pielikuma 1. daļas 1. tabula, balstoties uz iespējami precīzākām aplēsēm, ja ir pieejami dati; |
d) |
šīs pamatnostādnes I pielikuma 1. daļas 2. tabula, balstoties uz iespējami precīzākām aplēsēm, ja ir pieejami dati. |
2. Statistisko informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar 1. punktu, sniedz par katru no šādiem IF veidiem:
a) |
kapitāla fondi, kas iedalīti atvērtajos kapitāla fondos un slēgtajos kapitāla fondos; |
b) |
obligāciju fondi, kas iedalīti atvērtajos obligāciju fondos un slēgtajos obligāciju fondos; |
c) |
jauktie fondi, kas iedalīti atvērtajos jauktajos fondos un slēgtajos jauktajos fondos; |
d) |
nekustamā īpašuma fondi, kas iedalīti atvērtajos nekustamā īpašuma fondos un slēgtajos nekustamā īpašuma fondos; |
e) |
nodrošinājuma fondi, kas iedalīti atvērtajos nodrošinājuma fondos un slēgtajos nodrošinājuma fondos; |
f) |
citi fondi, kas iedalīti citos atvērtajos fondos un citos slēgtajos fondos; |
g) |
privātā kapitāla fondi (tostarp riska kapitāla fondi), ko ietver “fondi kopā” pozīcijā “t. sk.”. |
3. Statistisko informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar 1. punkta b) un d) apakšpunktu, sniedz arī par katru no šādiem IF veidiem:
a) |
kapitāla fondi, kas iedalīti kapitāla fondos pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumos (PVKIU) un ne-PVKIU kapitāla fondos; |
b) |
obligāciju fondi, kas iedalīti PVKIU obligāciju fondos un ne-PVKIU obligāciju fondos; |
c) |
jauktie fondi, kas iedalīti PVKIU jauktajos fondos un ne-PVKIU jauktajos fondos; |
d) |
nekustamā īpašuma fondi, kas iedalīti PVKIU nekustamā īpašuma fondos un ne-PVKIU nekustamā īpašuma fondos; |
e) |
nodrošinājuma fondi, kas iedalīti PVKIU nodrošinājuma fondos un ne-PVKIU nodrošinājuma fondos; |
f) |
citi fondi, kas iedalīti citos PVKIU fondos un citos ne-PVKIU fondos; |
g) |
biržā tirgoti fondi (BTF), ko ietver “fondi kopā” pozīcijā “t. sk.”. |
4. Šā panta 1. punktā minētā statistiskā informācija aptver visus tālāk minētos datus:
a) |
atlikumi; |
b) |
pārklasificēšanas korekcijas; |
c) |
pārvērtēšanas korekcijas gan cenu, gan valūtas kursa pārmaiņu dēļ. |
Pirmo daļu nepiemēro statistiskajai informācijai par IF emitēto akciju/daļu jaunām emisijām un dzēšanu, ko sniedz saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu.
5. Statistisko informāciju, kas minēta 2. punkta g) apakšpunktā, sniedz, balstoties uz iespējami precīzākām aplēsēm, ja ir pieejami dati, un tā aptver visus tālāk minētos datus:
a) |
ceturkšņa beigu atlikumi; |
b) |
ceturkšņa pārklasificēšanas korekcijas; |
c) |
ceturkšņa pārvērtēšanas korekcijas gan cenu, gan valūtas kursa pārmaiņu dēļ. |
Pirmo daļu nepiemēro statistiskajai informācijai par IF emitēto akciju/daļu jaunām emisijām un dzēšanu, ko sniedz saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu.
6. Šajā pantā minēto statistisko informāciju par pārklasificēšanas un pārvērtēšanas korekcijām sniedz saskaņā ar šīs pamatnostādnes II pielikumu. Ja ir pieejama informācija atsevišķu vērtspapīru dalījumā, NCB var atvasināt vērtspapīru pārvērtēšanas korekciju vērtības aplēses gan cenu, gan valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ.
NCB sniedz paskaidrojumus par pārklasificēšanas korekcijām, ko sniedz saskaņā ar šīs pamatnostādnes II pielikumu, kā arī pēc ECB pieprasījuma.
7. NCB sniedz ECB statistisko informāciju par uzrādītāja akcijām, ja IF, MFI un/vai CFS sniegtā informācija par uzrādītāja akcijām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) I pielikuma 2. daļu ir nepilnīga vai vēl nav pieejama. NCB sniedz šo statistisko informāciju ECB, balstoties uz iespējami precīzākām aplēsēm un norādot ģeogrāfisko un sektoru dalījumu Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) I pielikuma 3. daļas 1. tabulā un šīs pamatnostādnes I pielikuma 1. daļas 1. tabulā.
8. Ja NCB piešķir atbrīvojumus IF saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) 8. panta 1. punktu, tās ekstrapolē statistisko informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar 1. punktu, līdz 100 % aptvērumam.
Ja NCB ekstrapolē saskaņā ar pirmo daļu, tās var izraudzīties procedūru, lai ekstrapolētu aptvērumu līdz 100 % no pārskatu sniegšanas prasībām, pamatojoties uz datiem, kas savākti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) 8. panta 1. punktu, un piemēro abas turpmāk minētās prasības:
a) |
statistiskās informācijas aplēses par trūkstošo dalījumu iegūst, piemērojot koeficientus, kuru pamatā ir attiecīgais IF apakšsektors, kas minēts 2. punktā; |
b) |
neizlaiž nevienu no 2. punktā minētajiem IF apakšsektoriem. |
9. Ja NCB piešķir atbrīvojumus IF saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) 8. panta 2. punktu, tās ekstrapolē statistisko informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar 1. punktu, līdz 100 % aptvērumam.
10. Ja IF sniedz NCB datus par aktīviem un pasīviem, ko tie tur un ir emitējuši kā grupa saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) 4. panta 3. punktu, tie nodrošina, ka saskaņā ar šo pantu sniegtā statistiskā informācija ir piederīga tam pašam IF veidam, kā minēts 2. un 3. punktā.
11. NCB var jebkurā laikā veikt labojumus statistiskajā informācijā, ko sniedz saskaņā ar 1. punktu, ievērojot šādus izņēmumus:
a) |
mēneša sagatavošanas periodā (laikposmā no 4. pantā noteiktā termiņa līdz dienai, kad ECB pabeidz datu saņemšanu par attiecīgo sagatavošanas periodu) NCB var veikt labojumus tikai pēdējā un iepriekšējā mēneša statistiskajā informācijā; |
b) |
ceturkšņa sagatavošanas periodā (laikposmā no 4. pantā noteiktā termiņa līdz dienai, kad ECB pabeidz datu saņemšanu par attiecīgo sagatavošanas periodu) NCB var veikt labojumus tikai pēdējā un iepriekšējā ceturkšņa statistiskajā informācijā. |
Ja NCB veic labojumus statistiskajā informācijā saskaņā ar pirmo daļu, tās nodrošina, ka mēneša un ceturkšņa statistiskā informācija saskan.
Pirmās daļas nolūkā NCB jebkurā laikā var veikt labojumus iepriekšējo pārskata periodu statistiskajā informācijā, ja ar tiem tiek būtiski uzlabota informācijas kvalitāte.
NCB sniedz ECB paskaidrojumus abos šādos gadījumos:
a) |
ja ar labojumiem tiek būtiski uzlabota ECB iesniedzamās statistiskās informācijas kvalitāte; |
b) |
ja labojumus ECB iesniedzamajā statistiskajā informācijā veic, neievērojot pirmajā daļā minētos sagatavošanas periodus. |
4. pants
Savlaicīgums
1. NCB reizi ceturksnī sniedz ECB 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto ceturkšņa statistisko informāciju.
2. NCB reizi mēnesī sniedz ECB 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto mēneša statistisko informāciju, izņemot ceturkšņa statistisko informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar 3. panta 2. punkta g) apakšpunktu attiecībā uz privātā kapitāla fondiem un ko sniedz reizi ceturksnī.
3. NCB reizi ceturksnī sniedz ECB 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto ceturkšņa statistisko informāciju.
4. NCB reizi mēnesī sniedz ECB 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto mēneša statistisko informāciju, izņemot ceturkšņa statistisko informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar 3. panta 2. punkta g) apakšpunktu attiecībā uz privātā kapitāla fondiem un ko sniedz reizi ceturksnī.
5. NCB saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) 9. panta 2. punktu sniedz ECB šīs regulas 3. pantā minēto statistisko informāciju līdz darba dienas beigām 28. darbadienā pēc tā mēneša vai ceturkšņa beigām, uz ko attiecas šī statistiskā informācija.
5. pants
Statistiskās informācijas, kas attiecas uz IF turētajiem un emitētajiem aktīviem un pasīviem, apkopošana, aplēses un novērtēšana
1. Apkopotu statistisko informāciju par 3. pantā minēto IF turētajiem un emitētajiem aktīviem un pasīviem NCB atvasina šādi:
a) |
par vērtspapīriem ar starptautiskajam vērtspapīru identifikācijas numuriem (ISIN) NCB konstatē, vai atsevišķu vērtspapīru dalījumā iesniegtā informācija atbilst informācijai, kas iegūta no galvenās atsauces datubāzes – Centralizētās vērtspapīru datubāzes (CVDB), kura izveidota ar Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādni ECB/2012/21 (12). Informāciju atsevišķu vērtspapīru dalījumā, kuras atbilstība ir novērtēta, izmanto, lai apkopotu aktīvu un pasīvu vērtību euro valūtā un iegūtu nepieciešamos iedalījumus par katru atsevišķu IF vērtspapīru. NCB aplēš nepieciešamo statistisko informāciju, ja piemērojams kāds no turpmāk norādītajiem nosacījumiem:
NCB var arī vākt informāciju atsevišķu vērtspapīru dalījumā attiecībā uz vērtspapīriem, kam nav publiski pieejamu identifikācijas kodu, izmantojot NCB iekšējos vērtspapīru identifikatorus. |
b) |
NCB apkopo saskaņā ar a) apakšpunktu atvasināto statistisko informāciju par vērtspapīriem un pievieno to informācijai, ko sniedz par vērtspapīriem bez publiski pieejamiem identifikācijas kodiem, lai izveidotu apkopotos rādītājus par: i) parāda vērtspapīriem, iedalot pēc dzēšanas termiņa, valūtas un darījuma partnera; ii) pašu kapitālu un IF akcijām/daļām IF turējumā, iedalot pēc instrumentiem un darījuma partneriem; un iii) kopējām IF emitētajām akcijām/daļām, |
c) |
NCB atvasina nepieciešamo statistisko informāciju par IF turētajiem un emitētajiem aktīviem un pasīviem, pievienojot statistisko informāciju par vērtspapīriem, kas atvasināta saskaņā ar b) apakšpunktu, un statistisko informāciju par aktīviem un pasīviem, kas nav vērtspapīri, kura savākta no atsevišķiem IF – rezidentiem. |
d) |
NCB apkopo visu tādu IF turētos un emitētos aktīvus un pasīvus, kuri ir rezidenti dalībvalstī un ir piederīgi vienam apakšsektoram. |
Ja NCB vāc statistisko informāciju par IF turētajiem un emitētajiem aktīviem un pasīviem katru mēnesi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) 5. panta 2. punktu, piemēro arī 1. punktu.
2. Par atsauces mēnešiem, kas nav ceturkšņa pēdējie mēneši, NCB, balstoties uz tās savākto statistisko informāciju, šādi aplēš mēneša statistisko informāciju par IF turētajiem un emitētajiem aktīviem un pasīviem, izņemot IF emitētās akcijas/daļas:
a) |
atsevišķa fonda līmenī; |
b) |
ja aplēse saskaņā ar a) apakšpunktu nav iespējama, pēc 3. panta 2. un 3. punktā minētā IF veida; |
c) |
ja NCB nevar iegūt šādas aplēses, NCB var lūgt ECB iegūt aplēses. Ja NCB lūdz iegūt aplēses, ECB var prasīt papildu statistisko informāciju, tostarp statistisko informāciju par atsevišķu fondu dalījumā un atsevišķu vērtspapīru dalījumā. |
Šo punktu nepiemēro, ja statistisko informāciju vāc katru mēnesi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) 5. panta 2. punktu.
3. NCB sniedz ECB statistisko informāciju, kas minēta šīs pamatnostādnes 3. pantā, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) 7. pantā un minētās regulas pielikumos paredzētajiem novērtēšanas un grāmatvedības noteikumiem. Statistisko informāciju par posteņiem, uz kuriem attiecas uzkrātie procenti, NCB sniedz šādi:
a) |
“prasības no noguldījumiem un kredītiem” un “saņemtie noguldījumi un kredīti” neietver uzkrātos procentus, kurus ieraksta postenī “pārējie aktīvi/pasīvi”; |
b) |
“parāda vērtspapīri” ietver uzkrātos procentus; |
3. IEDAĻA
APDROŠINĀŠANAS SABIEDRĪBAS (AS)
6. pants
Statistiskā informācija, kas jāsniedz par AS
1. NCB sniedz ECB šādu apkopotu statistisko informāciju par AS:
a) |
Regulas (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) I pielikuma 3. daļas 1.a un 1.b tabula; |
b) |
šīs pamatnostādnes I pielikuma 2. daļas 1. tabula, balstoties uz iespējami precīzākām aplēsēm, ja ir pieejami dati; |
c) |
Regulas (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) I pielikuma 3. daļas 4. tabula; |
d) |
šīs pamatnostādnes I pielikuma 2. daļas 2. tabula, balstoties uz iespējami precīzākām aplēsēm, ja ir pieejami dati. |
Šā punkta a) apakšpunkta vajadzībām NCB nesniedz datus par ailēm, kas apzīmētas ar “SUM”.
2. NCB sniedz 1. punktā minēto statistisko informāciju par katru no šādiem AS veidiem:
a) |
dzīvības apdrošināšana; |
b) |
nedzīvības apdrošināšana; |
c) |
kompozītapdrošināšana; |
d) |
pārapdrošināšana. |
3. Statistisko informāciju, kas minēta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, sniedz atsevišķi par visiem turpmāk minētajiem elementiem:
a) |
ceturkšņa beigu atlikumi; |
b) |
ceturkšņa pārklasificēšanas korekcijas; |
c) |
ceturkšņa pārvērtēšanas korekcijas gan cenu, gan valūtas kursa pārmaiņu dēļ. |
4. Šajā pantā minēto statistisko informāciju par pārklasificēšanas un pārvērtēšanas korekcijām sniedz saskaņā ar šīs pamatnostādnes II pielikumu. Ja ir pieejama informācija atsevišķu vērtspapīru dalījumā, NCB var atvasināt vērtspapīru pārvērtēšanas korekciju vērtības aplēses gan cenu, gan valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ.
NCB sniedz paskaidrojumus par pārklasificēšanas korekcijām, ko sniedz saskaņā ar šīs pamatnostādnes II pielikumu, kā arī pēc ECB pieprasījuma.
5. Ja NCB piešķir atbrīvojumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) 7. panta 1. punktu, tās ekstrapolē statistisko informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar 1. punktu, līdz 100 % aptvērumam.
Ja NCB ekstrapolē saskaņā ar pirmo daļu, tās var izraudzīties procedūru, lai ekstrapolētu aptvērumu līdz 100 % no pārskatu sniegšanas prasībām, pamatojoties uz datiem, kas savākti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, ar nosacījumu, ka aplēses balstītas uz datiem par atbilstošu AS veidu, kas minēts 2. punktā
6. NCB var jebkurā laikā veikt labojumus statistiskajā informācijā, ko sniedz saskaņā ar 1. punktu, ievērojot šādus izņēmumus:
a) |
ceturkšņa sagatavošanas periodā (laikposmā no 7. pantā noteiktā termiņa līdz dienai, kad ECB pabeidz datu saņemšanu par attiecīgo sagatavošanas periodu) NCB var veikt labojumus tikai patreizējā un iepriekšējā ceturkšņa statistiskajā informācijā; |
b) |
gada sagatavošanas periodā (laikposmā no 7. pantā noteiktā termiņa līdz dienai, kad ECB pabeidz datu saņemšanu par attiecīgo sagatavošanas periodu) NCB var veikt labojumus tikai patreizējā un iepriekšējā gada statistiskajā informācijā. |
NCB jebkurā laikā var veikt labojumus iepriekšējo pārskata periodu statistiskajā informācijā, ja ar tiem tiek būtiski uzlabota informācijas kvalitāte.
NCB sniedz ECB paskaidrojumus abos šādos gadījumos:
a) |
ja ar labojumiem tiek būtiski uzlabota ECB iesniedzamās statistiskās informācijas kvalitāte; |
b) |
ja labojumus ECB iesniedzamajā statistiskajā informācijā veic, neievērojot pirmajā daļā minētos sagatavošanas periodus. |
7.pants
Savlaicīgums
1. NCB sniedz ECB 6. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto ceturkšņa statistisko informāciju katru ceturksni līdz darba dienas beigām 10. darbadienā pēc tā termiņa beigām, kas attiecībā uz ceturkšņa statistisko informāciju noteikts Regulas (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) 8. panta 1. punktā.
2. NCB sniedz ECB 6. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minēto gada statistisko informāciju katru gadu līdz darba dienas beigām 10. darbadienā pēc tā termiņa beigām, kas attiecībā uz gada statistisko informāciju noteikts Regulas (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) 8. panta 2. punktā.
8. pants
Statistiskās informācijas, kas attiecas uz AS turētajiem un emitētajiem aktīviem un pasīviem, apkopošana, aplēses un novērtēšana
1. Apkopotu ceturkšņa statistisko informāciju par 6. pantā minēto AS turētajiem un emitētajiem aktīviem un pasīviem NCB atvasina šādi:
a) |
par vērtspapīriem ar ISIN numuriem NCB konstatē, vai atsevišķu vērtspapīru dalījumā iesniegtā informācija atbilst informācijai, kas iegūta no atsauces datubāzes CVDB, kura izveidota ar Pamatnostādni ECB/2012/21. Informāciju atsevišķu vērtspapīru dalījumā, kuras atbilstība ir novērtēta, izmanto, lai apkopotu aktīvu un pasīvu vērtību euro valūtā un iegūtu nepieciešamos iedalījumus par katru atsevišķu IF turētu vai emitētu vērtspapīru. NCB aplēš nepieciešamo statistisko informāciju, ja piemērojams kāds no turpmāk norādītajiem nosacījumiem:
|
b) |
NCB apkopo saskaņā ar a) apakšpunktu atvasināto statistisko informāciju par vērtspapīriem un pievieno to informācijai, ko sniedz par vērtspapīriem bez ISIN numuriem, lai izveidotu apkopotos rādītājus par:
|
2. NCB sniedz ECB iespējami precīzākās aplēses, ja ir pieejami dati, par IF emitēto AS akciju/daļu turējumiem šādā dalījumā:
a) |
obligāciju fondi; |
b) |
kapitāla fondi; |
c) |
jauktie fondi; |
d) |
nekustamā īpašuma fondi; |
e) |
nodrošinājuma fondi; |
f) |
citi fondi. |
Pirmās daļas nolūkā NCB var atvasināt šādas iespējami precīzākās aplēses, novērtējot informācijas, ko sniedz atsevišķu vērtspapīru dalījumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) I pielikuma 2. tabulu, atbilstību informācijai, kas iegūta no CVDB atsauces datu bāzes. NCB aplēš vajadzīgo statistisko informāciju vai izmanto alternatīvus avotus, lai iegūtu statistisko informāciju, ja piemērojams kāds no turpmāk norādītajiem nosacījumiem:
i) |
CVDB nav atrodamas IF emitētās akcijas/daļas; |
ii) |
CVDB pieejamā informācija, kas nepieciešama informācijas apkopošanai saskaņā ar pirmo daļu, nav ticama. |
3. Ja pārskatu sniedzēji statistisko informāciju sniedz katru gadu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu, NCB var novērtēt ceturkšņa statistisko informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu, pamatojoties uz katru gadu apkopoto statistisko informāciju.
4. NCB sniedz statistisko informāciju, kas minēta šīs pamatnostādnes 6. pantā, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) 6. pantā un tās pielikumos paredzētajiem novērtēšanas un grāmatvedības noteikumiem.
5. NCB var sniegt 6. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto statistisko informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) 2. panta 2. punktu, ja atšķirība starp šo informāciju un informāciju, ko sniedz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) 2. panta 1. punktu, netiek uzskatīta par nozīmīgu, pamatojoties uz informāciju par prēmijām, ko sniedz saskaņā ar 6. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktu.
Pirmās daļas nolūkā ECB ciešā sadarbībā ar NCB novērtē, vai informācija, ko sniedz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) 2. panta 2. punktu, būtiski atšķiras no informācijas, ko sniedz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) 2. panta 1. punktu. Ja informācija būtiski atšķiras, ECB ciešā sadarbībā ar NCB nosaka metodoloģiju, ar kuru atvasina statistisko informāciju, ko sniedz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) 2. panta 1. punktu.
Līdz minētās metodoloģijas noteikšanai NCB brīvprātīgi un pēc iespējas var koriģēt savu statistisko informāciju, atvasinot statistisko informāciju, ko vāc saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) 2. panta 1. punktu, no statistiskās informācijas, ko vāc saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) 2. panta 2. punktu.
4. IEDAĻA
PENSIJU FONDI (PF)
9. pants
Statistiskā informācija, kas jāsniedz par PF
1. NCB sniedz ECB šādu apkopotu statistisko informāciju par PF:
a) |
Regulas (ES) 2018/231 (ECB/2018/2) I pielikuma 3. daļas 1.a, 1.b un 1.c tabula; |
b) |
šīs pamatnostādnes I pielikuma 3. daļas 1. tabula, balstoties uz iespējami precīzākām aplēsēm, ja ir pieejami dati; |
c) |
Regulas (ES) 2018/231 (ECB/2018/2) I pielikuma 3. daļas 3. tabula. |
2. Statistisko informāciju, kas minēta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, sniedz atsevišķi par visiem turpmāk minētajiem elementiem:
a) |
ceturkšņa beigu atlikumi; |
b) |
ceturkšņa pārklasificēšanas korekcijas; |
c) |
ceturkšņa pārvērtēšanas korekcijas gan cenu, gan valūtas kursa pārmaiņu dēļ. |
3. Šajā pantā minēto statistisko informāciju par pārklasificēšanas un pārvērtēšanas korekcijām sniedz saskaņā ar šīs pamatnostādnes II pielikumu. Ja ir pieejama informācija atsevišķu vērtspapīru dalījumā, NCB var atvasināt vērtspapīru pārvērtēšanas korekciju vērtības aplēses gan cenu, gan valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ.
NCB sniedz paskaidrojumus par pārklasificēšanas korekcijām, ko sniedz saskaņā ar šīs pamatnostādnes II pielikumu, kā arī pēc ECB pieprasījuma.
4. Ja NCB piešķir atbrīvojumus saskaņā ar Regulas (ES) 2018/231 (ECB/2018/2) 7. panta 1. punktu un 13. pantu, tās ekstrapolē statistisko informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar 1. punktu, līdz 100 % aptvērumam.
Ja NCB ekstrapolē saskaņā ar pirmo daļu, tās var izraudzīties procedūru, lai ekstrapolētu aptvērumu līdz 100 % no pārskatu sniegšanas prasībām, pamatojoties uz datiem, kas savākti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/231 (ECB/2018/2) 7. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktu.
5. NCB var jebkurā laikā veikt labojumus statistiskajā informācijā, ko sniedz saskaņā ar 1. punktu, ievērojot šādus izņēmumus:
a) |
ceturkšņa sagatavošanas periodā (laikposmā no 10. pantā noteiktā termiņa līdz dienai, kad ECB pabeidz datu saņemšanu par attiecīgo sagatavošanas periodu) NCB var veikt labojumus tikai patreizējā un iepriekšējā ceturkšņa statistiskajā informācijā; |
b) |
gada sagatavošanas periodā (laikposmā no 10. pantā noteiktā termiņa līdz dienai, kad ECB pabeidz datu saņemšanu par attiecīgo sagatavošanas periodu) NCB var veikt labojumus tikai patreizējā un iepriekšējā gada statistiskajā informācijā. |
NCB jebkurā laikā var veikt labojumus iepriekšējo pārskata periodu statistiskajā informācijā, ja ar tiem tiek būtiski uzlabota informācijas kvalitāte.
NCB sniedz ECB paskaidrojumus abos šādos gadījumos:
a) |
ja ar labojumiem tiek būtiski uzlabota ECB iesniedzamās statistiskās informācijas kvalitāte; |
b) |
ja labojumus ECB iesniedzamajā statistiskajā informācijā veic, neievērojot pirmajā daļā minētos sagatavošanas periodus. |
10. pants
Savlaicīgums
1. NCB sniedz ECB 9. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto ceturkšņa statistisko informāciju līdz darba dienas beigām 10. darbadienā pēc tā termiņa beigām, kas noteikts Regulas (ES) 2018/231 (ECB/2018/2) 8. panta 1. punktā.
2. NCB sniedz ECB 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto gada statistisko informāciju līdz darba dienas beigām 10. darbadienā pēc tā termiņa beigām, kas noteikts Regulas (ES) 2018/231 (ECB/2018/2) 8. panta 2. punktā.
11. pants
Statistiskās informācijas, kas attiecas uz PF turētajiem un emitētajiem aktīviem un pasīviem, apkopošana, aplēses un novērtēšana
1. Apkopotu ceturkšņa statistisko informāciju par 9. pantā minēto PF turētajiem un emitētajiem aktīviem un pasīviem NCB atvasina šādi:
a) |
par vērtspapīriem ar ISIN numuriem NCB konstatē, vai atsevišķu vērtspapīru dalījumā iesniegtā informācija atbilst informācijai, kas iegūta no atsauces datubāzes CVDB, kura izveidota ar Pamatnostādni ECB/2012/21. Informāciju atsevišķu vērtspapīru dalījumā, kuras atbilstība ir novērtēta, izmanto, lai apkopotu aktīvu un pasīvu vērtību euro valūtā un iegūtu nepieciešamos iedalījumus par katru atsevišķu PF turētu vai emitētu vērtspapīru. NCB aplēš nepieciešamo statistisko informāciju, ja piemērojams kāds no turpmāk norādītajiem nosacījumiem:
|
b) |
NCB apkopo saskaņā ar a) apakšpunktu atvasināto informāciju par vērtspapīriem un pievieno to statistiskajai informācijai, ko sniedz par vērtspapīriem bez ISIN numuriem, lai izveidotu apkopotos rādītājus par visiem turpmāk minētajiem elementiem:
|
2. NCB sniedz ECB ceturkšņa aplēses par PF pasīviem, kas iegūtas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/231 (ECB/2018/2) 4. panta 2. punktu;
3. NCB sniedz 9. pantā minēto statistisko informāciju saskaņā ar Regulas (ES) 2018/231 (ECB/2018/2) 6. pantā un tās pielikumos paredzētajiem novērtēšanas un grāmatvedības noteikumiem.
5. IEDAĻA
FINANŠU INSTRUMENTSABIEDRĪBAS, KAS IESAISTĪTAS VĒRTSPAPĪROŠANAS DARĪJUMOS (FIS)
12. pants
Statistiskā informācija, kas jāsniedz par FIS turētajiem un emitētajiem aktīviem un pasīviem
1. NCB sniedz ECB šādu apkopotu statistisko informāciju par FIS turētajiem un emitētajiem aktīviem un pasīviem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) I pielikuma 1. un 2. tabulu.
2. Statistisko informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar 1. punktu, sniedz par katru no šādiem FIS veidiem:
a) |
FIS, kas iesaistītas tradicionālajā vērtspapīrošanā; |
b) |
FIS, kas iesaistītas sintētiskajā vērtspapīrošanā; |
c) |
FIS, kas iesaistītas ar apdrošināšanu saistītā vērtspapīrošanā; |
d) |
citas FIS. |
3. Statistisko informāciju, kas minēta 1. punktā, sniedz atsevišķi par turpmāk minētajiem elementiem:
a) |
ceturkšņa beigu atlikumi; |
b) |
ceturkšņa darījumi. |
NCB sniedz ECB statistisko informāciju par darījumiem saskaņā ar šīs pamatnostādnes II pielikumu.
4. Statistiskā informācija, ko sniedz atbilstoši 1. punktam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) I pielikuma 2. tabulu, pēc iespējas aptver statistisko informāciju par pilnīgu/daļēju norakstīšanu.
5. NCB var veikt labojumus statistiskajā informācijā, ko sniedz saskaņā ar 1. punktu, jebkurā laikā, izņemot ceturkšņa sagatavošanas periodu (laikposmu no 14. pantā noteiktā termiņa līdz dienai, kad ECB pabeidz datu saņemšanu par attiecīgo sagatavošanas periodu), ja NCB var veikt labojumus tikai patreizējā un iepriekšējā ceturkšņa statistiskajā informācijā.
NCB jebkurā laikā var veikt labojumus iepriekšējo pārskata periodu statistiskajā informācijā, ja ar tiem tiek būtiski uzlabota informācijas kvalitāte.
NCB sniedz ECB paskaidrojumus abos šādos gadījumos:
a) |
ja ar labojumiem tiek būtiski uzlabota ECB iesniedzamās statistiskās informācijas kvalitāte; |
b) |
ja labojumus ECB iesniedzamajā statistiskajā informācijā veic, neievērojot pirmajā daļā minētos sagatavošanas periodus. |
13. pants
Ekstrapolācija un kvalitātes standarti
1. Ja NCB piešķir atbrīvojumus FIS saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) 5. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, tās ekstrapolē statistisko informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar 12. pantu, līdz 100 % aptvērumam.
2. Ja NCB piešķir atbrīvojumus FIS saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu, tā nodrošina, ka FIS veido vismaz 95 % no atsauces pārskatu sniedzēju grupas aktīvu kopsummas. Pēc apspriešanās ar ECB šī NCB nosaka, kurš no Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem avotiem ir piemērots, lai atvasinātu statistisko informāciju, ko sniedz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) II pielikumā noteiktajiem statistikas jēdzieniem un definīcijām.
3. Ja NCB piešķir atbrīvojumus FIS saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu, statistiskajai informācijai, ko sniedz saskaņā ar šīs pamatnostādnes 12. pantu, piemēro šādus kvalitātes standartus:
a) |
šādai statistiskajai informācijai par aktīviem piemēro kvalitātes standartus, kas salīdzināmi ar FIS tieši sniegtās statistiskās informācijas kvalitātes standartiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) I pielikumu:
|
b) |
šādai statistiskajai informācijai par pasīviem piemēro kvalitātes standartus, kas salīdzināmi ar FIS tieši sniegtās statistiskās informācijas kvalitātes standartiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) I pielikumu:
|
c) |
šādu statistisko informāciju par aktīviem var sniegt, balstoties uz iespējami precīzākām aplēsēm, ja ir pieejami dati:
|
d) |
šādu statistisko informāciju par pasīviem var sniegt, balstoties uz iespējami precīzākām aplēsēm, ja ir pieejami dati:
|
e) |
statistisko informāciju par pilnīgu/daļēju norakstīšanu var sniegt, balstoties uz iespējami precīzākām aplēsēm, ja ir pieejami dati. |
4. Ja NCB piešķir atbrīvojumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu un iegūst šo informāciju no publiskiem vai uzraudzības avotiem, tās pārbauda, vai statistiskā informācija, ko sniedz saskaņā ar šīs pamatnostādnes 12. pantu, atbilst gada finanšu pārskatu informācijai, tiklīdz šie finanšu pārskati kļūst pieejami.
Ja pirmajā daļā minētās pārbaudes liecina, ka statistisko informāciju, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) I pielikumā, nevar atvasināt saskaņā ar minētās regulas III pielikumā noteiktajiem obligātajiem statistikas standartiem, NCB veic pasākumus, lai uzlabotu minētās statistiskās informācijas kvalitāti. Vajadzības gadījumā NCB vāc šo statistisko informāciju tieši no pārskatu sniedzējiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) un attiecīgā gadījumā atsauc atbrīvojumu, kas piešķirts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu.
14. pants
Savlaicīgums
NCB sniedz ECB 12. pantā minēto ceturkšņa statistisko informāciju līdz darba dienas beigām 28. darbadienā pēc tā ceturkšņa beigām, uz ko attiecas šī statistiskā informācija.
6. IEDAĻA
CITI FINANŠU STARPNIEKI, IZŅEMOT APDROŠINĀŠANAS SABIEDRĪBAS UN PENSIJU FONDUS (CFS)
15. pants
Statistiskā informācija, kas jāsniedz par CFS turētajiem un emitētajiem aktīviem un pasīviem
1. NCB sniedz ECB apkopotu statistisko informāciju par CFS turētajiem un emitētajiem aktīviem un pasīviem saskaņā ar šīs pamatnostādnes I pielikuma 4. daļas 1. tabulu, balstoties uz iespējami precīzākām aplēsēm, ja ir pieejami dati, par katru no šādiem CFS veidiem:
a) |
vērtspapīru un atvasināto instrumentu tirgotāji; |
b) |
finanšu sabiedrības, kas veic kreditēšanu; |
c) |
specializētas finanšu sabiedrības. |
Pirmās daļas a) un b) apakšpunkta vajadzībām NCB sniedz statistisko informāciju, ja ir pieejama faktiskā informācija. Ja par prasītajiem iedalījumiem nav pieejama faktiskā informācija vai tā nav pieejama atbilstoši prasībām par biežumu, savlaicīgumu vai laikposmu, sniedz aplēses.
2. Statistiskā informācija, ko sniedz saskaņā ar 1. punktu, ietver CFS, kas ir euro zonas dalībvalstu rezidenti, tostarp abas no šādām struktūrām:
a) |
iestādes, kas atrodas attiecīgās euro zonas dalībvalsts teritorijā, tostarp meitasuzņēmumi mātes uzņēmumiem, kas atrodas ārpus šīs teritorijas; |
b) |
tādu iestāžu rezidentu filiāles, kuru galvenais birojs atrodas ārpus attiecīgās euro zonas dalībvalsts teritorijas. |
3. Statistisko informāciju par pārklasificēšanas korekcijām var sniegt būtisku pārrāvumu gadījumā atlikumu datos vai tad, ja notiek pārklasificēšana. Statistisko informāciju par pārklasificēšanas korekcijām sniedz saskaņā ar šīs pamatnostādnes II pielikumu.
4. NCB sniedz 1. punktā minēto statistisko informāciju saskaņā ar Padomes Direktīvu 86/635/EEK (13), ja tas iespējams, un visiem piemērojamajiem starptautiskajiem standartiem. Neskarot dalībvalstīs dominējošo grāmatvedības praksi, par visiem aktīviem un pasīviem datus sniedz, ievērojot bruto principu.
NCB sniedz 1. punktā minēto statistisko informāciju saskaņā ar šīs pamatnostādnes I pielikuma 4. daļas 2. iedaļā noteiktajiem vērtēšanas noteikumiem.
5. NCB var veikt labojumus statistiskajā informācijā, ko sniedz saskaņā ar šo pantu, jebkurā laikā, izņemot ceturkšņa sagatavošanas periodu (laikposmu no 16. pantā noteiktā termiņa līdz dienai, kad ECB pabeidz datu saņemšanu par attiecīgo sagatavošanas periodu), ja NCB var veikt labojumus tikai patreizējā un iepriekšējā ceturkšņa statistiskajā informācijā.
NCB jebkurā laikā var veikt labojumus iepriekšējo pārskata periodu statistiskajā informācijā, ja ar tiem tiek būtiski uzlabota informācijas kvalitāte.
Šā punkta otrās daļas vajadzībām NCB sniedz paskaidrojumus ECB.
16. pants
Savlaicīgums
NCB sniedz ECB 15. pantā minēto ceturkšņa statistisko informāciju katru ceturksni līdz darba dienas beigām pēdējā kalendārajā dienā trešajā mēnesī pēc tā ceturkšņa beigām, uz ko attiecas šī statistiskā informācija, vai iepriekšējā NCB darbadienā, ja mēneša pēdējā kalendārā diena nav darbadiena.
7. IEDAĻA
CENTRĀLIE DARĪJUMU PARTNERI (CDP)
17. pants
Statistiskā informācija, kas jāsniedz par CDP turētajiem un emitētajiem aktīviem un pasīviem
1. NCB reizi ceturksnī sniedz ECB apkopotu statistisko informāciju par CDP turētajiem un emitētajiem aktīviem un pasīviem saskaņā ar šīs pamatnostādnes I pielikuma 5. daļas 1. tabulu, ievērojot šādus nosacījumus:
a) |
NCB sniedz datus visās I pielikuma 5. daļas 1. tabulas ailēs, ja jebkurā ailē, kas apzīmēta ar “R”, atlikuma summa pārsniedz 10 mljrd. euro; |
b) |
NCB sniedz datus visās ailēs, kuras I pielikuma 5. daļas 1. tabulā apzīmētas ar “NR”, ja ar “NR” apzīmēto aiļu atlikumi pārsniedz 10 mljrd. euro; |
c) |
ja a) vai b) apakšpunkts nav izpildīts, NCB brīvprātīgi sniedz apkopotu statistisko informāciju par CDP bilancēm. |
Ja NCB izvēlas nesniegt apkopoto statistisko informāciju, tās šā punkta c) apakšpunkta nolūkā vismaz reizi gadā uzrauga, vai tiek ievērotas robežvērtības.
2. Statistiskā informācija, kas jāsniedz saskaņā ar 1. punktu, aptver atlikumus un pārklasificēšanas korekcijas. Šajā pantā minēto statistisko informāciju par pārklasificēšanas korekcijām sniedz saskaņā ar šīs pamatnostādnes II pielikumu.
3. NCB sniedz 1. punktā minēto ceturkšņa statistisko informāciju līdz darba dienas beigām 28. darbadienā pēc tā ceturkšņa beigām, uz ko attiecas šī statistiskā informācija.
4. NCB var veikt labojumus statistiskajā informācijā, ko sniedz saskaņā ar 1. punktu, jebkurā laikā, izņemot ceturkšņa sagatavošanas periodu (laikposmu no 3. punktā noteiktā termiņa līdz dienai, kad ECB pabeidz datu saņemšanu par attiecīgo sagatavošanas periodu), ja NCB var veikt labojumus tikai patreizējā un iepriekšējā ceturkšņa statistiskajā informācijā.
NCB jebkurā laikā var veikt labojumus iepriekšējo pārskata periodu statistiskajā informācijā, ja ar tiem tiek būtiski uzlabota informācijas kvalitāte.
Šā punkta otrās daļas vajadzībām NCB sniedz paskaidrojumus ECB.
8. IEDAĻA
RETROSPEKTĪVO DATU PĀRSKATU SNIEGŠANA UN PĀRSKATU SNIEGŠANAS STANDARTI
18. pants
Retrospektīvo datu pārskatu sniegšanas prasības euro ieviešanas gadījumā
1. Ja dalībvalsts, kuras valūta nav euro (turpmāk – “ārpus euro zonas dalībvalstis”), ievieš euro pēc šīs pamatnostādnes stāšanās spēkā, šīs dalībvalsts NCB sniedz ECB šādus statistikas pārskatus par visiem pārskata periodiem kopš attiecīgās dalībvalsts pievienošanās Savienībai un katrā ziņā par vismaz trīs gadiem pirms euro ieviešanas dalībvalstī:
a) |
statistiskā informācija par IF, kas jāsniedz saskaņā ar 3. pantu; |
b) |
statistiskā informācija par AS, kas jāsniedz saskaņā ar 6. pantu; |
c) |
statistiskā informācija par PF, kas jāsniedz saskaņā ar 9. pantu; |
d) |
statistiskā informācija par FIS, kas jāsniedz saskaņā ar 12. pantu. |
2. NCB apkopo 1. punktā minēto statistisko informāciju tā, it kā dalībvalsts būtu bijusi euro zonas dalībvalsts visos pārskata periodos.
19. pants
Pārbaude un paskaidrojumi
1. Neskarot Regulu (EK) Nr. 2533/98, Regulu (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38), Regulu (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40), Regulu (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) un Regulu (ES) 2018/231 (ECB/2018/2), NCB uzrauga un pārbauda saskaņā ar šo pamatnostādni ECB sniegtās statistiskās informācijas kvalitāti un ticamību.
2. Ja NCB aplēš statistisko informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar šo pamatnostādni, tās pēc pieprasījuma sniedz paskaidrojumus ECB.
20. pants
Pārskatu sniegšanas kalendārs
ECB katru gadu līdz septembra beigām paziņo NCB konkrētus nosūtīšanas datumus pārskatu sniegšanas kalendāra veidā. NCB statistisko informāciju saskaņā ar šo pamatnostādni sniedz, ievērojot minēto pārskatu sniegšanas kalendāru.
21. pants
Nosūtīšanas standarti
Statistisko informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar šo pamatnostādni, NCB nosūta elektroniski, izmantojot ECB norādītos līdzekļus. Šai elektroniskajai statistiskās informācijas apmaiņai izstrādātais statistikas ziņojuma formāts ir formāts, par ko vienojusies ECBS.
Ja nepiemēro pirmo daļu, NCB ar ECB iepriekšēju piekrišanu var izmantot citus statistiskās informācijas nosūtīšanas līdzekļus.
9. IEDAĻA
VIENKĀRŠOTĀ GROZĪŠANAS PROCEDŪRA UN PIRMĀ PĀRSKATU SNIEGŠANA
22. pants
Vienkāršotā grozīšanas procedūra
ECB Valde, ņemot vērā Statistikas komitejas viedokli, veic jebkādus vajadzīgos tehniskos grozījumus šīs pamatnostādnes pielikumos ar noteikumu, ka šie grozījumi nemaina konceptuālo pamatsistēmu un neietekmē pārskatu sniegšanas pienākumu apjomu pārskatu sniedzējiem dalībvalstīs. ECB Valde bez liekas kavēšanās informē ECB Padomi par jebkādiem minētiem grozījumiem.
23. pants
Pirmā pārskatu sniegšana
1. Pirmais pārskats ar mēneša statistisko informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar šo pamatnostādni, ietver statistisko informāciju par 2021. gada decembri.
2. Pirmais pārskats ar ceturkšņa statistisko informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar šo pamatnostādni, ietver statistisko informāciju par 2021. gada ceturto ceturksni.
3. Pirmais pārskats ar gada statistisko informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar šo pamatnostādni, ietver statistisko informāciju par 2021. gadu.
10. IEDAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
24. pants
Stāšanās spēkā
1. Šī pamatnostādne stājas spēkā dienā, kurā to paziņo dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālajām centrālajām bankām.
2. Dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālās centrālās bankas un ECB atbilst šīs pamatnostādnes prasībām no 2022. gada 1. februāra.
25. pants
Adresāti
Šī pamatnostādne ir adresēta visām Eurosistēmas centrālajām bankām.
Frankfurtē pie Mainas, 2021. gada 26. martā
ECB Padomes vārdā –
ECB prezidente
Christine LAGARDE
(1) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne ECB/2013/24 (2013. gada 25. jūlijs) par Eiropas Centrālās bankas statistikas pārskatu sniegšanas prasībām ceturkšņa finanšu pārskatu jomā (OV L 2, 7.1.2014., 34. lpp.).
(2) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1073/2013 (2013. gada 18. oktobris) par ieguldījumu fondu aktīvu un pasīvu statistiku (ECB/2013/38) (OV L 297, 7.11.2013., 73. lpp.).
(3) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1075/2013 (2013. gada 18. oktobris) ar vērtspapīrošanas darījumos iesaistīto finanšu instrumentsabiedrību aktīvu un pasīvu statistiku (ECB/2013/40) (OV L 297, 7.11.2013., 107. lpp.).
(4) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1374/2014 (2014. gada 28. novembris) par statistikas pārskatu sniegšanas prasībām apdrošināšanas sabiedrībām (ECB/2014/50) (OV L 366, 20.12.2014., 36. lpp.).
(5) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2018/231 (2018. gada 26. janvāris) par statistikas pārskatu sniegšanas prasībām pensiju fondiem (ECB/2018/2) (OV L 45, 17.2.2018, 3. lpp.).
(6) Padomes Regula (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.).
(7) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2021/830 (2021. gada 26. marts) par bilances posteņu statistiku un monetāro finanšu iestāžu procentu likmju statistiku (ECB/2021/11) (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).
(9) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2021/835 (2021. gada 26. marts), ar ko atceļ Pamatnostādni ECB/2014/15 par monetāro un finanšu statistiku (ECB/2021/11) (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 335. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).
(11) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2021/379 (2021. gada 22. janvāris) par kredītiestāžu un monetāro finanšu iestāžu sektora bilances posteņiem (ECB/2021/2) (OV L 73, 3.3.2021., 16. lpp.).
(12) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne ECB/2012/21 (2012. gada 26. septembris) par datu kvalitātes pārvaldības sistēmu Centralizētajai vērtspapīru datubāzei (OV L 307, 7.11.2012., 89. lpp.).
(13) Padomes Direktīva 86/635/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.).
I PIELIKUMS
1. DAĻA
Statistiskā informācija, kas jāsniedz par IF turētiem un emitētiem aktīviem un pasīviem
Šajās tabulās ieguldījumu fondus (IF), kas galvenokārt iegulda IF emitētās akcijās/daļās (fondu fondos), iedala atbilstoši IF kategorijai, kurā tie galvenokārt iegulda, un to nosaka, cita starpā ņemot vērā publiskos prospektus, fondu noteikumus, reģistrācijas dokumentus, spēkā esošos statūtus vai nolikumus, parakstīšanās dokumentus vai investīciju līgumus, vai arī tirdzniecības dokumentus.
1. tabula
Statistiskā informācija, kas jāsniedz katru ceturksni – atlikumi, pārklasificēšanas korekcijas un pārvērtēšanas korekcijas
2. tabula
Statistskā informācija, kas jāsniedz katru mēnesi – atlikumi, pārklasificēšanas korekcijas un pārvērtēšanas korekcijas
2. DAĻA
Statistiskā informācija, kas jāsniedz par apdrošināšanas sabiedrībām (AS)
1. tabula
Statistiskā informācija, kas jāsniedz katru ceturksni – atlikumi, pārklasificēšanas korekcijas un pārvērtēšanas korekcijas
2. tabula
Statistiskā informācija, kas jāsniedz katru gadu
3. DAĻA
Statistiskā informācija, kas jāsniedz par pensiju fondiem (PF)
1. tabula
Statistiskā informācija, kas jāsniedz katru ceturksni – atlikumi, pārklasificēšanas korekcijas un pārvērtēšanas korekcijas
4. DAĻA
Statistiskā informācija, kas jāsniedz par CFS turētajiem un emitētajiem aktīviem un pasīviem
1. sadaļa. Pārskatu tabulas
Ja faktiskā informācija nav pieejama vai to nevar apstrādāt, 1. tabulas vajadzībām NCB sniedz valsts aplēses. Ja datiem pamatā esošā saimnieciskā parādība pastāv, bet netiek statistiski apsekota un tāpēc nav iespējams iesniegt aplēses par valsti, NCB var izvēlēties nesniegt šo laikrindu vai norādīt kā trūkstošu. Jebkura nepaziņota laikrinda tiek interpretēta kā NCB “statistiskā informācija, kas pastāv, bet netiek vākta”. ECB var izdarīt pieņēmumus un aplēses, lai apkopotu euro zonas kopsavilkuma rādītājus.
1. tabula
Statistiskā informācija, kas jāsniedz katru ceturksni – atlikumi un pārklasificēšanas korekcijas
2. sadaļa. Instrumentu kategorijas un vērtēšanas noteikumi
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 549/2013 Regulu (1) (EKS 2010) aktīvi un pasīvi jāvērtē, izmantojot pašreizējās tirgus cenas dienā, uz kuru attiecas bilance. Par noguldījumiem un kredītiem datus sniedz atbilstoši to nominālvērtībai, neskaitot uzkrātos procentus.
Aktīvi
Kopējie aktīvi/pasīvi – aktīvu kopsummai jābūt vienādai ar visu bilances aktīvu daļā atsevišķi identificēto posteņu kopsummu, un tai arī jāatbilst pasīvu kopsummai.
1. |
Noguldījumi – šo posteni (2) veido divas galvenās apakškategorijas – pārvedami noguldījumi un citi noguldījumi. Arī valūtas turējumi jāiekļauj šajā postenī.
Vērtēšanas noteikumi – saskaņā ar uzkrājumu grāmatvedības vispārīgo principu procenti, ko nopelna par noguldījumiem, jāatspoguļo bilancē, tiklīdz tie uzkrājušies, t. i., pēc uzkrāto procentu principa, nevis tad, kad tos faktiski saņem vai izmaksā, t. i., pēc skaidras naudas principa. Par noguldījumiem uzkrātie procenti jāklasificē pēc bruto principa kategorijā “pārējie aktīvi”. Attiecībā uz FSK šo posteni iedala pie “pārējie aktīvi”. |
2. |
Kredīti – šajā postenī iekļauj:
Attiecībā uz apakškategoriju VAT – kredīti jāiedala pie “pārējie aktīvi”. Vērtēšanas noteikumi – CFS sniegtie kredīti ir jāieraksta bruto skaitļos visu saistīto uzkrājumu, gan vispārējo, gan konkrēto, izteiksmē, līdz pārskata sniedzēja iestāde kredītus noraksta un tie no bilances ir jāsvītro. Saskaņā ar uzkrājumu grāmatvedības vispārīgo principu procenti, ko nopelna par kredītiem, ir jāatspoguļo bilancē, tiklīdz tie uzkrājušies, t. i., pēc uzkrāto procentu principa, nevis tad, kad tos faktiski saņem vai izmaksā, t. i., pēc skaidras naudas principa. Par kredītiem uzkrātie procenti jāklasificē pēc bruto principa kategorijā “pārējie aktīvi”. Par kredītiem uzkrātie procenti jāklasificē pēc bruto principa kategorijā “pārējie aktīvi”. |
3. |
Parāda vērtspapīri – šis postenis aptver apgrozāmus finanšu instrumentus, kas kalpo kā parāda apliecinājums un ko parasti tirgo sekundāros tirgos vai par tiem tirgū var saņemt atlīdzību, un tie nepiešķirt turētājam nekādas īpašumtiesības iestādē, kas tos emitējusi. Tajā ietverti tirgojami kredīti, kas kļuvuši apgrozāmi regulētā tirgū, ja ir apliecinājums par sekundārā tirgus tirdzniecību, t. sk. tirgus uzturētāju pastāvēšanu, un finanšu aktīvi tiek bieži kotēti, piemēram, kā to piedāvā pieprasījuma un piedāvājuma starpības.
Vērtēšanas noteikumi – saskaņā ar EKS 2010 par ieguldījumu fondu akcijām/daļām dati jāsniedz pēc to tirgus vērtības. |
4. |
Pašu kapitāls – pašu kapitāls apzīmē īpašumtiesības sabiedrībās vai kvazisabiedrībās. Šādi finanšu aktīvi parasti dod tiesības to turētājiem uz daļu no sabiedrību vai kvazisabiedrību peļņas un daļu no to pārpalikušajiem neto aktīviem likvidācijas gadījumā. Pašu kapitāls neietver ieguldījumu fondu akcijas/daļas.
Šis postenis ietver:
Vērtēšanas noteikumi – saskaņā ar EKS 2010 par pašu kapitālu dati jāsniedz pēc tirgus vērtības. |
5. |
IF akcijas/daļas – šis postenis aptver NTF un ne-NTF ieguldījumu fondu emitētu akciju/daļu turējumus.
Attiecībā uz apakškategoriju FSK ieguldījumu fondu akcijas/daļas ir jāiedala postenī “pārējie aktīvi”. Vērtēšanas noteikumi – saskaņā ar EKS 2010 par ieguldījumu fondu akcijām/daļām dati jāsniedz pēc to tirgus vērtības. |
6. |
Atvasinātie finanšu instrumenti, kuri ietver:
Attiecībā uz FSK šo posteni iedala pie “pārējie aktīvi”. Atvasinātos finanšu instrumentus bilancē ieraksta saskaņā ar bruto principu. Individuālus atvasināto instrumentu līgumus ar pozitīvu tirgus vērtību ieraksta bilances aktīvu pusē, un līgumus ar negatīvu tirgus vērtību – pasīvu pusē. Bruto nākotnes saistības, kas izriet no atvasināto instrumentu līgumiem, nebūtu jāieraksta kā bilances posteņi. Atvasinātos finanšu instrumentus var ierakstīt pēc neto principa saskaņā ar dažādām vērtēšanas metodēm. Gadījumā, ja pieejamas tikai neto pozīcijas vai pozīcijas ieraksta ar citu, nevis tirgus vērtību, attiecīgi sniedz šīs pozīcijas. Šajā postenī neietver tos atvasinātos finanšu instrumentus, kuri saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav jāatspoguļo bilancē. |
7. |
Pārējie aktīvi – šis ir bilances aktīvu atlikums, kuru apzīmē kā “citur neietvertie aktīvi”. Šis postenis aptver tādus aktīvus, kā par kredītiem/noguldījumiem saņemamie uzkrātie procenti un uzkrātā nomas maksa par ēkām, saņemamās dividendes, saņemamās summas, kas nav saistītas ar CFS darījumdarbību, saņemamās bruto summas attiecībā uz pagaidu posteņiem, saņemamās bruto summas attiecībā uz tranzīta posteņiem, pārējie aktīvi, kurus atsevišķi nenodala, piemēram, nefinanšu aktīvi (t. sk. pamatlīdzekļi), kredīti un noguldījumi atkarībā no CFS apakškategorijas. |
Pasīvi
Kopējie aktīvi/pasīvi – pasīvu kopsummai jābūt vienādai ar visu bilances pasīvu daļā atsevišķi identificēto posteņu kopsummu, un tai arī jāatbilst aktīvu kopsummai (skatīt arī aktīvu posteni “aktīvu/pasīvu kopsumma”).
1. |
Saņemtie kredīti un noguldījumi – šis postenis aptver:
|
2. |
Emitētie parāda vērtspapīri – CFS emitēti vērtspapīri, kas parasti ir apgrozāmi finanšu instrumenti, kas kalpo kā apliecinājums parādam, un ko parasti tirgo sekundāros tirgos vai par tiem tirgū var saņemt atlīdzību, un tie nepiešķirt turētājam nekādas īpašumtiesības iestādē, kura tos emitējusi. |
3. |
Kapitāls un rezerves – šis postenis ietver summas, kas rodas no CFS akciju kapitāla emitēšanas akcionāriem vai citiem īpašniekiem un kas atspoguļo turētāja īpašumtiesības CFS, un parasti tās ir tiesības uz daļu no peļņas un pašu līdzekļiem likvidācijas gadījumā. Tajā iekļauti arī līdzekļi, kas rodas no nesadalītiem ieņēmumiem vai līdzekļiem, ko CFS rezervējuši, paredzot iespējamus maksājumus un saistības nākotnē. Tas ietver:
|
4. |
Atvasinātie finanšu instrumenti – skatīt aktīvu posteni “atvasinātie finanšu instrumenti”. |
5. |
Pārējie pasīvi – šis ir bilances pasīvu puses atlikums, kuru apzīmē kā “citur neietvertie pasīvi”. Šis postenis aptver šādus pasīvus: maksājamās bruto summas attiecībā uz pagaidu posteņiem; maksājamās bruto summas attiecībā uz tranzīta posteņiem; par noguldījumiem maksājamie uzkrātie procenti; maksājamās dividendes; maksājamās summas, kas nav saistītas ar CFS darījumdarbību; uzkrājumi saistībām pret trešām personām; drošības iemaksas atbilstoši atvasināto instrumentu līgumiem, kas ir skaidrās naudas nodrošinājums pret kredītrisku un kas paliek noguldītāja īpašumā, un noguldītājam atmaksājamas pēc tam, kad ir izpildīts līgums; neto pozīcijas, kas radušās no vērtspapīru aizdošanas bez skaidrās naudas nodrošinājuma; neto summas, kas maksājamas saistībā ar nākotnes norēķiniem par vērtspapīru darījumiem; pārējie pasīvi, kurus atsevišķi nenodala, piemēram, parāda vērtspapīrus, atvasinātos finanšu instrumentus atkarībā no CFS apakškategorijas. |
3. sadaļa. Valsts paskaidrojošās piezīmes
1. |
Datu avoti / datu vākšanas sistēma. Tas ietver:
|
2. |
Apkopošanas procedūras – apraksta datu apkopošanā izmantoto metodi, piemēram, detalizēts veikto aprēķinu/pieņēmumu apraksts un tas, kā datu sērijas tiek apkopotas, ja divām sērijām ir dažādi biežumi. |
3. |
Tiesiskais regulējums – sniedz visaptverošu informāciju par iestāžu valsts tiesisko regulējumu. Īpaši jānorāda saikne ar Savienības tiesību aktiem. Ja vienā kategorijā tiek iekļauti vairāki iestāžu veidi, informācija ir jāsniedz par visiem iestāžu veidiem. |
4. |
Atkāpes no ECB ziņošanas norādījumiem – NCB ir jāsniedz informācija par atkāpēm no pārskatu sniegšanas norādēm.
Atkāpes no pārskatu sniegšanas norādēm var notikt attiecībā uz:
|
5. |
Pārskata sniedzēju grupa – NCB īpašā CFS apakškategorijā var klasificēt visas iestādes, kas atbilst CFS definīcijai. Tās apraksta visas iestādes, kas iekļautas vai svītrotas no katras CFS apakškategorijas. Ja iespējams, NCB sniedz aplēses par datu pārklājumu attiecībā uz kopējās pārskatu sniedzēju grupas kopējiem aktīviem. |
6. |
Pārrāvumi vēsturiskajās laikrindās – jāapraksta pārrāvumi un laika gaitā notikušās būtiskās pārmaiņas vēsturisko laikrindu vākšanā, pārskatu sniegšanas pārklājumā, pārskatu sniegšanas shēmās un apkopošanā. Pārrāvumu gadījumā jānorāda, kādā mērā salīdzināmi vecie un jaunie dati. |
7. |
Pārējie komentāri – jebkuri citi komentāri vai norādes. |
5. DAĻA
Statistiskā informācija, kas jāsniedz par centrālo darījumu partneru (CDP) turētiem un emitētiem aktīviem un pasīviem
1. tabula
Statistiskā informācija, kas jāsniedz katru ceturksni – atlikumi un pārklasificēšanas korekcijas
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).
(2) Saskaņā ar EKS 2010, ja iniciatīvu uzņēmies aizdevējs, finanšu darījumu klasificē kā noguldījumu, un, ja iniciatīvu uzņēmies aizņēmējs, finanšu darījumu klasificē kā kredītu.
II PIELIKUMS
PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR KOREKCIJĀM UN DARĪJUMU ATVASINĀŠANA SAISTĪBĀ AR IF, AS, PF UN FIS STATISTIKU
1. DAĻA
Darījumu atvasināšanas procedūras vispārējais apraksts
1. |
Finanšu darījumus definē kā finanšu aktīvu neto iegādi vai neto saistību uzņemšanos par katru finanšu instrumentu veidu, proti, kā visu attiecīgajā pārskata periodā notikušo finanšu darījumu summu. Sistēma, lai atvasinātu darījumus attiecībā uz IF, AS, PF un FIS aktīvu un pasīvu statistiku, balstās uz Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma, kas publicēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 549/2013 (1) (turpmāk – “EKS 2010”) A pielikumā. Gan attiecībā uz datu saturu, gan statistisko jēdzienu denominācijām šajā pielikumā vajadzības gadījumā tiek pieļautas atkāpes no šī starptautiskā standarta. Šo pielikumu interpretē saskaņā ar EKS 2010, ja vien Regulā (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38), Regulā (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40), Regulā (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50), Regulā (ES) 2018/231 (ECB/2018/2) vai šajā pamatnostādnē nav noteikts citādi. |
2. |
Attiecībā uz IF, AS un PF statistiku ECB aprēķina darījumus, par katru aktīvu un pasīvu posteni aprēķinot starpību starp atlikumiem perioda beigu pārskatu sniegšanas dienās un tad atņemot pārmaiņas, kas neizriet no darījumiem (“korekcijas”). Tie ir sagrupēti divās kategorijās “pārklasificēšanas korekcijas” un “pārvērtēšanas korekcijas cenu un valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ” (2). Nacionālās centrālās bankas (NCB) sniedz abu kategoriju datus ECB, lai šos ar darījumiem nesaistītos elementus varētu atskaitīt, aprēķinot darījumus. |
3. |
Attiecībā uz FIS statistiku NCB sniedz datus ECB tieši par darījumiem, nevis par korekcijām. Darījumu aprēķināšanai (ko veic paši pārskatu sniedzēji vai NCB) jāatbilst šajā pielikumā sniegtajai vispārējai pieejai attiecībā uz pārklasificēšanas korekcijām un pārvērtēšanas korekcijām cenu un valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ. |
4. |
Darījumus parasti aprēķina pēc neto principa, proti, netiek prasīts noteikt bruto finanšu darījumus vai apgrozījumu. pastāv izņēmums attiecībā uz IF statistiku, proti, Regulā (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) tiek prasīta atsevišķa pārskatu sniegšana par IF akciju/daļu jaunu emisiju un dzēšanu pārskata periodā. |
5. |
Finanšu darījumus pārsvarā novērtē pēc darījuma vērtības, proti, vērtības, par kādu aktīvi iegūti/atsavināti un/vai saistības radītas, dzēstas vai mainītas, un šī vērtība var nesakrist ar tirgū norādīto cenu vai ar aktīvu patieso vērtību darījuma brīdī. Darījuma vērtībā neietver pakalpojumu maksu, nodevas, komisijas vai tamlīdzīgus maksājumus par pakalpojumiem. |
6. |
Šajā pielikumā ir izklāstīta darījumu atvasināšanas metodika. 2. daļā izklāstītas prasības attiecībā uz NCB pārskatu sniegšanu par korekcijām. 3. daļā aplūkoti īpaši pielāgojumi, kas veikti IF, AS, PF un FIS statistikas apkopošanā. |
2. DAĻA
Pārskatu sniegšana par korekcijām
7. |
IF, AS un PF statistikas kontekstā NCB sniedz datus ECB par pārklasificēšanas korekcijām un pārvērtēšanas korekcijām cenu un valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ. |
8. |
1. sadaļā ir aprakstīta pārskatu sniegšana par pārklasificēšanas korekcijām un sniegti pārklasificēšanas korekciju piemēri. 2. sadaļā aprakstīta pārskatu sniegšana par pārvērtēšanas korekcijām cenu un valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ. |
9. |
Uz korekcijām attiecas tie paši dubultā ieraksta grāmatvedības sistēmas principi, kas attiecas uz krājumiem. Visos gadījumos korekcijām ir pretvērtības postenis, atkarībā no operācijas vai valsts grāmatvedības noteikumiem. |
1. sadaļa. Pārklasificēšanas korekcijas
1.1. sadaļa. Vispārīgs apraksts
1. |
“Pārklasificēšana korekcijas” ietver jebkuras pārmaiņas atsauces sektora bilancē, kuras izriet no izmaiņām pārskatu sniedzēju sastāvā un struktūrā, finanšu instrumentu un darījuma partneru klasifikācijā, statistikas definīcijās un pārskatu sniegšanas kļūdu (daļēja) labojuma, visām minētajām pārmaiņām izraisot pārrāvumus sērijās un līdz ar to ietekmējot divu secīgu ceturkšņa beigu atlikumu salīdzināmību. Euro zonas paplašināšanas var uzskatīt par īpašu pārklasificēšanas gadījumu. |
2. |
NCB sniedz statistisko informāciju par pārklasificēšanas korekcijām, kā noteikts šajā pamatnostādnē, izmantojot pārskatu sniedzēju nepastarpināti sniegtu statistisko informāciju, uzraudzības informāciju, ticamības pārbaudes, ārkārtas aptaujas (piemēram, saistībā ar atkāpēm no normas), nacionālās statistiskās prasības, informāciju par pārskatu sniedzēju loka papildinājumiem vai zaudējumiem un citus tām pieejamos avotus. NCB identificē atlikumu izmaiņas, kas radušās pārklasificēšanas dēļ, un uzrāda neto summu. Atlikumu neto pieaugumu pārklasificēšanas dēļ ieraksta ar “+” zīmi, bet atlikumu neto samazinājumu – ar “–” zīmi. |
3. |
NCB var veikt pārklasificēšanas korekciju aplēses, jo īpaši gadījumos, kad statistiskā informācija nav viegli pieejama vai nav kvalitatīva. Netiek sagaidīts, ka ECB veiks vēlākas korekcijas, ja vien NCB nekonstatē tādas krasas izmaiņas galīgajā statistiskajā informācijā, kuras radušās pārklasificēšanas dēļ un kuras NCB pienācīgā laikā nespēj izlabot. Šādā gadījumā ECB var veikt vēlākas korekcijas, vienojoties par to ar attiecīgo NCB. |
4. |
NCB jānosūta vismaz visas “pārklasificēšanas korekcijas”, pārsniedz 50 milj. euro. Šis slieksnis palīdz NCB izlemt, vai apkopot korekcijas. Tomēr tad, ja, neņemot vērā robežvērtību, tiek savākta salīdzinoši detalizēta informācija, NCB nebūtu lietderīgi mēģināt piemērot šo robežvērtību. Šī elastīgā pieeja neskar prasību par saskaņotību sniegtajā pārskata perioda statistiskajā informācijā un starp dažādiem pārskatu sniegšanas intervāliem (t. i., starp mēneša un ceturkšņa statistisko informāciju par IF). |
5. |
Ievērojot 3. panta 11. punktu, 6. panta 6. punktu, 9. panta 5. punktu, 12. panta 5. punktu, 15. panta 5. punktu un 17. panta 4. punktu, NCB jāizlabo pārskatu sniegšanas kļūdas atlikumu datos, tiklīdz kļūdas ir konstatētas. Ideālā gadījumā ar labojumiem pilnībā novērš kļūdu datos, jo sevišķi, ja kļūda skar vienu periodu vai ierobežotu laikposmu. Šādos apstākļos nav pārrāvuma sērijā. Tomēr, ja kļūda ietekmē retrospektīvos datus, un netiek veikts retrospektīvo datu labojums, vai tas tiek veikts tikai ierobežotam laikposmam, notiek pārrāvums sērijā starp pirmo laikposmu ar izlaboto rādījumu un pēdējo laikposmu ar nepareizo rādījumu. Šādā gadījumā NCB jāidentificē pārrāvuma apjoms un jāveic korekcija sadaļā “pārklasificēšanas korekcijas”. To piemēro arī izmaiņām statistikas definīcijās, kas ietekmē sniegtos datus, un pārrāvumiem, kas izriet no tā, ka tiek ieviestas vai izmainītas ekstrapolācijas metodes, vai tiek pārtraukts tās izmantot. |
1.2. sadaļa. Pārklasificēšanas korekciju gadījumi
Pārmaiņas pārskatu sniedzēju sastāvā
6. |
Pārmaiņas ziņotāju sastāvā var izraisīt uzņēmējdarbības pāreju ārpus ekonomikas sektora robežām. Šādi pārvedumi nav darījumi, un tāpēc tos uzskata par “pārklasificēšana un citas korekcijas” korekcijām. |
7. |
Iestāde, kas pievienojas pārskatu sniedzējiem, var pārvest darījumdarbību uz šo pārskatu sniedzēju loku, savukārt iestāde, kas to atstāj, var pārvest darījumdarbību ārpus sektora robežām. Tomēr, ciktāl jaunpienākusī iestāde savu darījumdarbību uzsāk ex novo pēc tam, kad tā ir pievienojusies pārskatu sniedzēju sektoram, tas ir uzskatāms par finanšu darījumu, kas netiek izslēgts no statistiskās informācijas. Līdzīgi, ja aizejošā iestāde samazina tās aktivitātes pirms pārskatu sniedzēju sektora atstāšanas, to statistiskajā informācijā atspoguļo kā darījumus. |
8. |
Aizejošo un ienākošo iestāžu neto ietekmi uz pārskatu sniedzēju sektora kopsavilkuma aktīviem un pasīviem aprēķina, apkopojot jaunpienācēju sniegtos pirmo aktīvu un pasīvu un aizejošo iestāžu pēdējos ziņotos aktīvu un pasīvu datus, katram postenim aprēķinot to starpību. Šo neto skaitli ieraksta sadaļā “pārklasificēšanas korekcijas”. Dažos apstākļos ir iespējam ietekme uz darījuma partneru pārskatu sniegšanu, un tāpēc šo ietekmi ir nepieciešams iekļaut korekcijās – šajā gadījumā kā sektora maiņu. |
Pārmaiņas pārskatu sniedzēju sektora struktūrā
9. |
Pārskatu sniedzēju sektora struktūrā izmaiņas rodas saistībā ar grupā notikušajiem reorganizācijas, apvienošanās, pārņemšanas un sadalīšanas gadījumiem. Šādu korporatīvu restrukturizācijas darbību rezultātā parasti rodas pārmaiņas finanšu aktīvu un pasīvu vērtēšanā; pārvērtēšanas korekcijas ieraksta tā, lai atspoguļotu šīs pārmaiņas un līdz ar to būtu iespējams pareizi atvasināt darījumus. Turklāt minētās darbības parasti izraisa finanšu aktīvu un prasību pārvešanu no vienas institucionālās vienības bilances uz otru (īpašumtiesību maiņa). Robežšķirtne, lai aktīvu pārvešanu uzskatītu par darījumiem, tiek noteikta pēc tā, vai pastāv divas nodalītas institucionālas vienības, kuras rīkojas uz savstarpējas vienošanās pamata. Tomēr, ja pārvešana notiek institucionālas vienības izveidošanas vai izzušanas dēļ, pārvešana jāuzskata par pārklasificēšanas korekciju. Jo īpaši, ja apvienošanās vai pārņemšanas gadījumā viena vai vairākas institucionālas vienības izzūd, attiecīgi ir jāsniedz pārskats par visiem apvienojošos iestāžu starp-posteņiem, par kuriem ir veikts ieskaits brīdī, kad vienības pārstāja pastāvēt, izzūdot no sistēmas, kā arī par pārklasificēšanas korekcijām. Korporatīvas sadalīšanās gadījumā rīkojas tāpat. |
Pārējie pārklasificēšanas korekciju gadījumi
10. |
Pārmaiņas klientu sektora klasifikācijā vai rezidences izmaiņas ir iemesls, lai pārklasificētu aktīvus/pasīvus attiecībās ar šiem darījuma partneriem. Šādas klasifikācijas pārmaiņas rodas dažādu iemeslu dēļ, piemēram, tāpēc, ka valsts pārvaldes struktūra pēc privatizācijas nomaina ekonomikas sektoru, vai tāpēc, ka apvienošanās/sadalīšanās maina sabiedrību pamatdarbības veidu. Līdzīgi arī var mainīties aktīvu un pasīvu klasifikācija instrumentos, piemēram, gadījumos, kad kredīti kļūst apgrozāmi un tos statistikā attiecīgi uzskata par parādu vērtspapīriem. Tā kā šī pārklasificēšana izraisa izmaiņas sniegtajos atlikumos, bet tā nav uzskatāma par darījumu, tad ir jāveic korekcija, lai statistikā novērstu to ietekmi. |
Ieguldījumu fondu statistikas īpašais gadījums – izmaiņas ieguldījumu politikā
11. |
Izmaiņas IF pārskatu sniedzēju sektorā saistībā ar izmaiņām ieguldījumu politikā (piemēram, kapitāla fondu pārveidošanos par jauktajiem fondiem) ieraksta kā finanšu darījumu, nevis kā pārklasificēšanu. Tas izriet no fakta, ka ieguldītājiem pirms izmaiņām ir jāvienojas par jebkādām izmaiņām ieguldījumu politikā, un tāpēc tās uzskata par aktīvu lēmumu par ieguldījumiem. NCB var pieļaut atkāpi no šīs standarta pieejas un sniegt datus par pārklasificēšanas korekciju vienīgi tad, ja tai ir ex ante informācija par to, ka politikas pārmaiņas nenotika ieguldītāju apzināta lēmuma rezultātā. |
12. |
Tas attiecas arī uz pārskatu sniedzējiem, kas pāriet no naudas tirgus fondu (NTF) pārskatu sniegšanas sektora uz IF pārskatu sniegšanas sektoru un otrādi, ņemot vērā izmaiņas ieguldījumu politikā. |
2. sadaļa. Pārvērtēšanas korekcijas cenu un valūtas kursa pārmaiņu dēļ
2.1. sadaļa. Vispārīgs apraksts
13. |
“Pārvērtēšanas korekcijas cenu un valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ”, kuras sniedz IF, AS un PF statistikas kontekstā, ietver i) korekcijas saistībā ar kredītu pilnīgu/daļēju norakstīšanu, ii) pārvērtēšanas korekcijas cenu pārmaiņu dēļ un iii) pārvērtēšanas korekcijas valūtas kursa pārmaiņu dēļ. |
14. |
Pilnīgas/daļējas norakstīšanas korekcija attiecas uz pārmaiņu ietekmi uz bilancē iegrāmatoto kredītu vērtību, ko izraisa kredītiem piemērotā pilnīgā/daļējā norakstīšana. |
15. |
Korekcija attiecībā uz aktīvu un pasīvu cenu pārvērtēšanu attiecas uz svārstībām aktīvu un pasīvu novērtēšanā, kas rodas no pārmaiņām cenā, ar kādu aktīvi un pasīvi tiek grāmatoti vai pārdoti. Korekcija ietver pārmaiņas, kas laika gaitā notiek perioda beigu atlikumu vērtībā, jo mainījusies atsauces vērtība, ar kādu aktīvi un pasīvi tiek grāmatoti, t. i. turēšanas peļņa/zaudējumi. Tā var ietvert arī vērtēšanas pārmaiņas darījumu ar aktīviem/pasīviem rezultātā, t. i. realizēto peļņu/zaudējumus, tomēr šajā sakarā valstu prakse atšķiras. |
16. |
Svārstības valūtu kursos pret euro, kas notiek starp beigu periodu pārskatu sniegšanas datumiem, izraisa pārmaiņas ārvalstu valūtas aktīvu un pasīvu vērtībā, kad tā izteikta euro. Tā kā šīs pārmaiņas ir turēšanas peļņa/zaudējumi un nav finanšu darījumi, ir jāidentificē vērtēšanas ietekme, lai šo ietekmi izslēgtu no darījumiem. Pārvērtēšanas korekcijas valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ var ietvert arī pārvērtēšanas pārmaiņas, kas izriet no darījumiem ar aktīviem/pasīviem, t. i., realizēto peļņu/zaudējumus, ņemot vērā atšķirīgo valstu praksi. |
17. |
Lai sniegtu statistisko informāciju ECB, NCB jānodrošina, ka aktīvu un pasīvu pozīcijas ārvalstu valūtās pārvērš euro, pēc tirgus valūtas maiņas kursa perioda pēdējā dienā, uz kuru dati attiecas. Būtu jāizmanto ECB valūtas maiņas atsauces kurss (3). |
2.2. sadaļa. NCB pārskatu sniegšana par pārvērtēšanas korekcijām
18. |
Regula (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38), Regula (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) un Regula (ES) 2018/231 (ECB/2018/2) ir pieļauj elastīgumu attiecībā uz statistiskās informācijas veidu, kas vajadzīgs, lai aprēķinātu aktīvu un pasīvu cenu pārvērtēšanas korekcijas, un veidu, kādā šie dati tiek vākti un apkopoti. Lēmums par izmantojamo metodi ir NCB ziņā. |
19. |
No tā izriet, ka, lai izpildītu IF, AS un PF prasības attiecībā uz “pārvērtēšanas korekcijām cenu un valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ”, kas noteiktas šīs pamatnostādnes 3. panta 4. punktā, 6. panta 3. punktā un 9. panta 2. punktā, NCB var būt nepieciešams atvasināt korekcijas no statistiskās informācijas, ko pārskatu sniedzēji snieguši atsevišķu vērtspapīru dalījumā vai posteņu līmenī, vai no statistiskās informācijas, kuru sniedz tieši par darījumiem. NCB var būt nepieciešams arī aplēst korekcijas attiecībā uz dažiem iedalījumiem, kurus pārskatu sniedzēji nav snieguši, jo tie netiek uzskatīti par “obligātajām prasībām”, t. i., Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) I pielikuma 3. daļas 3. tabulā un Regulas (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) I pielikuma 3. daļas 3.a un 3.b tabulā. |
Statistiskā informācija, ko sniedz atsevišķu vērtspapīru dalījumā/posteņu līmenī
20. |
Pastāv šādas divas iespējas, lai atvasinātu pārvērtēšanas korekcijas, kas minētas 3. panta 6. punktā, 6. panta 4. punktā un 9. panta 3. punktā attiecībā uz vērtspapīriem, par kuriem dati savākti atsevišķu vērtspapīru dalījumā:
1. iespēja: pārskatu sniedzēji sniedz NCB statistisko informāciju atsevišķu vērtspapīru dalījumā, kas NCB ļauj iegūt pārvērtēšanas korekcijas cenu un valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ:
Šī informācija NCB ļauj iegūt precīzu ECB sniedzamo informāciju par pārvērtēšanas korekcijām cenu un valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ. Norādījumi par to, kā atvasināt aplēses saskaņā ar šīs pamatnostādnes 3. panta 7. punktu, 6. panta 4. punktu un 9. panta 3. punktu, ir pieejami rokasgrāmatā par ieguldījumu fondu statistiku (Manual on investment funds statistics), kas publicēta ECB interneta vietnē. 2. iespēja: pārskatu sniedzēji sniedz NCB datus par darījumiem (proti, apkopotas summas attiecībā uz vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu, kas notikusi pārskata periodā) atsevišķu vērtspapīru dalījumā:
NCB aprēķina pārvērtēšanas korekcijas, ņemot vērā starpību starp perioda beigu atlikumiem un atskaitot darījumus un iespējamās pārklasificēšanas korekcijas, kas minētas šī pielikuma 2. daļas 1. iedaļā. NCB iesniedz ECB pārvērtēšanas korekcijas saskaņā ar šo pamatnostādni. |
21. |
NCB var izmantot līdzīgu metodi attiecībā uz aktīviem, kas nav vērtspapīri, vācot posteņu līmeņa datus. |
Statistiskā informācija, kas jāsniedz apkopotā veidā
22. |
Attiecībā uz aktīvu un pasīvu datiem, kas savākti apkopotā veidā, pastāv šādas trīs iespējas, kā atvasināt pārvērtēšanas korekcijas cenu un valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ:
1. iespēja: pārskatu sniedzēji sniedz apkopotas pārvērtēšanas korekcijas (4). NCB, kas izvēlas šo metodi, pārskatu sniedzēju sniegtās pārvērtēšanas korekcijas apkopo, lai datus varētu iesniegtu ECB. 2. iespēja: pārskatu sniedzēji sniedz apkopotus darījumus. Pārskatu sniedzēji apkopo darījumus pārskata periodā un nosūta NCB datus par pirkšanas un pārdošanas vērtību. NCB, kas saņem statistisko informāciju par darījumiem, aprēķina pārvērtēšanas korekcijas, ņemot vērā starpību starp perioda beigu atlikumiem un atskaitot darījumus un iespējamās pārklasificēšanas korekcijas, kas minētas šī pielikuma 2. daļas 1. sadaļā. NCB iesniedz ECB pārvērtēšanas korekcijas saskaņā ar šo pamatnostādni. 3. iespēja: NCB aplēses atvasina, pamatojoties uz pārskatu sniedzēju sniegtajiem datiem. |
3. DAĻA
Īpaši noteikumi un pielāgojumi
23. |
Procentus par noguldījumiem, kredītiem un emitētajiem un turētajiem parāda vērtspapīriem ieraksta pēc uzkrāšanas principa, un ierakstu saglabā kā darījumu līdz samaksai. Norādījumi par instrumentu, ar kuru uzkrātos procentus ieraksta statistiskajā informācijā, ko NCB nosūta ECB, attiecībā uz IF, AS, PF un FIS statistiku tomēr atšķiras. |
24. |
IF statistikā par noguldījumiem/kredītiem uzkrātos procentus attiecīgi ieraksta “pārējos aktīvos” vai “pārējos pasīvos”. Uzkrātos procentus par parāda vērtspapīriem turējumā ieraksta kopā ar attiecīgo instrumentu. Emitētos parāda vērtspapīrus neieraksta kā atsevišķu posteni, bet iekļauj pārējos pasīvos. |
25. |
AS statistikā uzkrātos procentus visos gadījumos ieraksta kopā ar attiecīgo instrumentu. |
26. |
PF statistikas gadījumā uzkrātos procentus, balstoties uz iespējami precīzākām aplēsēm, visos gadījumos ieraksta kopā ar attiecīgo instrumentu. |
27. |
FIS statistikā uzkrātos procentus visos gadījumos attiecīgi ieraksta “pārējos aktīvos” vai “pārējos pasīvos”. |
VĀRDNĪCA
Pieņemtā pārapdrošināšana (accepted reinsurance) ir kapitāla summa, kuru tur AS, lai izpildītu nākotnes prasības no dzīvības apdrošināšanas saistībām.
Obligāciju fondi (bond funds) ir ieguldījumu fondi (IF), kas galvenokārt iegulda parāda vērtspapīros. Kritērijus ieguldījumu fondu klasifikācijai par obligāciju fondiem iegūst no publiskajiem prospektiem, fondu noteikumiem, reģistrācijas dokumentiem, spēkā esošajiem statūtiem vai nolikumiem, parakstīšanās dokumentiem vai investīciju līgumiem, tirdzniecības dokumentiem vai līdzīgas nozīmes dokumentiem.
Filiāles (branches) ir nereģistrētas struktūrvienības bez neatkarīga juridiska statusa, kas pilnībā pieder mātesuzņēmumam.
Centrālā valdība (central government) ir centrālā valdība (S.1311. apakšsektors), kā definēts Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 2.114. punktā.
Slēgtie ieguldījumu fondi (closed-end investment funds) ir IF ar nemainīgu emitēto akciju skaitu, kuru akcionāriem jāpērk vai jāpārdod akcijas, lai iekļūtu fondā vai atstātu to.
Kompozītapdrošināšanas sabiedrības (composite insurance corporations) ir apdrošināšanas sabiedrības, kurām ir licence gan tiešo dzīvības, gan tiešo nedzīvības apdrošināšanas darbību veikšanai. To apdrošināšanas sabiedrību gadījumā, kurām piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (5), tās ir apdrošināšanas sabiedrības, uz kurām attiecas Direktīvas 2009/138/EK 73. panta 2. un 5. punkts. Jauktas apdrošināšanas sabiedrības var tikt papildus licencētas pārapdrošināšanas darbību veikšanai (atkarībā no nacionālajiem tiesību aktiem, dzīvības un/vai nedzīvības pārapdrošināšanas darbību veikšanai).
Kapitāla fondi (equity funds) ir ieguldījumu fondi, kas galvenokārt iegulda kapitāla vērtspapīros. Kritērijus ieguldījumu fondu klasifikācijai par kapitāla fondiem iegūst no publiskajiem prospektiem, fondu noteikumiem, reģistrācijas dokumentiem, spēkā esošajiem statūtiem vai nolikumiem, parakstīšanās dokumentiem vai investīciju līgumiem, tirdzniecības dokumentiem vai līdzīgas nozīmes dokumentiem.
Biržā tirgots fonds (exchange traded funds (ETFs)) ir PVKIU ETF, kā definēts 3. punkta 4. apakšpunktā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) 2012. gada 18. decembra Pamatnostādnē ESMA/2012/832 par ETF un citiem PVKIU jautājumiem. EVTI definē PVKIU ETF kā PVKIU, kura vismaz viena daļa vai akciju kategorija tiek tirgota visu dienu vismaz vienā tirdzniecības vietā un ar vismaz vienu tirgus uzturētāju, kurš veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka tā daļu vai akciju biržas vērtība tirdzniecības vietā ievērojami neatšķiras no tā neto aktīvu vērtības un – ja tāda ir – no tā indikatīvās neto aktīvu vērtības. Šīs pamatnostādnes vajadzībām šeit būtu iekļaujami tie kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kuri nav PVKIU, bet kuri atbilst EVTI noteiktajai ETF definīcijai.
Finanšu sabiedrības, kas veic kreditēšanu (FSK) (financial corporations engaged in lending (FCLs)), kas klasificētas kā CFS, ir finanšu sabiedrības, kas galvenokārt specializējas aktīvu finansēšanā mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību vajadzībām. Šajā kategorijā iekļauj sabiedrības, kas specializējas finanšu līzingā, faktūrkreditēšanā, hipotekārajā kreditēšanā un patēriņa kreditēšanā. Šīs finanšu sabiedrības var darboties, izmantojot tādas juridiskās formas, kā būvapvienības, pašvaldības kredītiestāde, utt.
Finanšu līzings (financial leases) ir līgums, ar kuru ilglietojuma preces tiesiskais īpašnieks (iznomātājs) iznomā to trešai personai (nomniekam) uz lielāko daļu preces kalpošanas laiku vai visu laiku, saņemot maksājumus, kas sedz samaksu par preci, plus noteiktu procentu maksu. Faktiski tiek pieņemts, ka nomnieks saņem visus ieguvumus, ko var saņemt no preces izmantošanas, un uzņemas ar īpašumtiesībām saistītās izmaksas un riskus.
Fondu fondi (funds of funds) ir ieguldījumu fondi, kuri galvenokārt iegulda ieguldījumu fondu akcijās vai daļās. Kritērijus ieguldījumu fondu klasifikācijai fondu fondos iegūst, pamatojoties uz publiskajiem prospektiem, fondu noteikumiem, reģistrācijas dokumentiem, spēkā esošiem likumiem vai nolikumiem, parakstīšanās dokumentiem vai investīciju līgumiem, tirdzniecības dokumentiem vai līdzīgas nozīmes dokumentiem.
Nodrošinājuma fondi (hedge funds) šajā pamatnostādnē ir jebkuri kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi neatkarīgi no to juridiskās uzbūves saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem, kas izmanto salīdzinoši neierobežotas ieguldījumu stratēģijas, lai gūtu peļņu, un kuru vadītāji papildus vadības atlīdzībai saņem atlīdzību, kas ir atkarīga no fonda darbības rezultātiem. Šajā nolūkā nodrošinājuma fondiem ir maz ierobežojumu attiecībā uz finanšu instrumentu veidiem, kuros tie var ieguldīt, un tādēļ tie var elastīgi piemērot dažādus finanšu paņēmienus, t. sk., īpatsvara palielināšanu, īsās pozīcijas pārdošanu vai jebkurus citus paņēmienus. Šī definīcija aptver arī fondus, kas pilnībā vai daļēji iegulda citos nodrošinājuma fondos ar nosacījumu, ka tie citādi atbilst definīcijai. Šos kritērijus nodrošinājuma fondu noteikšanai jāvērtē, izmantojot publiskos prospektus kā arī fondu noteikumus, statūtus vai nolikumus, parakstīšanās dokumentus vai investīciju līgumus, tirdzniecības dokumentus vai jebkurus citus paziņojumus ar līdzīgu ietekmi attiecībā uz fondu.
Vērtspapīrošana, kas saistīta ar apdrošināšanu (insurance-linked securitisations) ir vērtspapīrošana, kurā tiek veikta apdrošināšanas polises pārvešana, šim mērķim vai nu pārvedot likumīgās īpašumtiesības vai labuma guvēja intereses uz FIS, vai pārvedot apdrošināšanas risku no apdrošinātāja vai apdrošināšanas sabiedrības uz FIS, kura pilnībā sedz tās saskari ar šiem riskiem, izmantojot finanšu instrumentu emisiju, un ieguldītāju tiesības uz daļas atmaksu šajos finanšu instrumentos ir pakārtotas FIS pārapdrošināšanas pienākumiem.
Dzīvības apdrošināšanas sabiedrības (life insurance corporations) ir apdrošināšanas sabiedrības, kurām ir licence tiešo dzīvības apdrošināšanas darbību veikšanai, bet nav licences tiešo nedzīvības apdrošināšanas darbību veikšanai. Dzīvības apdrošināšanas sabiedrības var tikt papildus licencētas pārapdrošināšanas darbību veikšanai (atkarībā no nacionālajiem tiesību aktiem, dzīvības un/vai nedzīvības pārapdrošināšanas darbību veikšanai).
Jauktie fondi (mixed funds) ir ieguldījumu fondi, kas iegulda gan kapitālā, gan obligācijās, nepastāvot valdošai nostājai par labu vieniem vai otriem instrumentiem. Kritērijus ieguldījumu fondu klasifikācijai jauktajos fondos iegūst, pamatojoties uz publiskajiem prospektiem, fondu noteikumiem, reģistrācijas dokumentiem, spēkā esošiem likumiem vai nolikumiem, parakstīšanās dokumentiem vai investīciju līgumiem, tirdzniecības dokumentiem vai līdzīgas nozīmes dokumentiem.
Nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības (non-life insurance corporations) ir apdrošināšanas sabiedrības, kurām ir licence tiešo nedzīvības apdrošināšanas darbību veikšanai, bet nav licences tiešo dzīvības apdrošināšanas darbību veikšanai. Nezīvības apdrošināšanas sabiedrības var tikt papildus licencētas pārapdrošināšanas darbību veikšanai (atkarībā no nacionālajiem tiesību aktiem, dzīvības un/vai nedzīvības pārapdrošināšanas darbību veikšanai).
Atvērtie ieguldījumu fondi (open-end investment funds) ir ieguldījumu fondi, kuru daļas vai akcijas pēc to turētāju lūguma atpērk vai atgūst tiešā vai netiešā veidā no uzņēmuma aktīviem.
Pārējie fondi (other funds) ir ieguldījumu fondi, kas nav obligāciju fondi, kapitāla fondi, jauktie fondi, nekustamā īpašuma fondi vai nodrošinājuma fondi.
Privātā kapitāla fondi (PKF) (private equity funds (PEF)) ir tādi ieguldījumu fondi, kuri neizmanto saistību īpatsvara palielināšanu, un kuri galvenokārt iegulda kapitāla instrumentos un instrumentos, kas ir ekonomiski līdzīgi tādiem kapitāla instrumentiem, ko emitē nekotētas sabiedrības. PKF apakškategorija ir riska kapitāla fondi (RKF), kuri iegulda jaunizveidotos (start-up) uzņēmumos. PKF, tostarp RKF, parasti tiek veidoti kā slēgti fondi vai ierobežotas līgumsabiedrības, kuru pārvaldi veic privātā kapitāla sabiedrība (PKS) vai – attiecībā uz RKF – riska kapitāla sabiedrība (RKS). Lai gan PKF (tostarp RKF) tiek klasificēti kā ieguldījumu fondi saskaņa ar Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) 1. pantu, PKS un RKS tiek klasificētas kā finanšu palīgsabiedrības (EKS 2010, S.126 kategorija), ja tās tikai pārvalda PKF un RKF aktīvus, un kā finanšu starpnieki (EKS 2010, S.125 kategorija), ja tās savā vārdā iegulda privātā kapitālā.
Nekustamā īpašuma fondi (real estate funds) ir ieguldījumu fondi, kas galvenokārt iegulda nekustamajā īpašumā. Kritērijus ieguldījumu fondu klasifikācijai nekustamā īpašuma fondos iegūst, pamatojoties uz publiskajiem prospektiem, fondu noteikumiem, reģistrācijas dokumentiem, spēkā esošiem likumiem vai nolikumiem, parakstīšanās dokumentiem vai investīciju līgumiem, tirdzniecības dokumentiem vai līdzīgas nozīmes dokumentiem.
Saskaņošanas rezerves (reconciliation reserves) ir rezerves (piemēram, paturētie ieņēmumi), kā definēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2450 (6) II pielikumā. To galvenais pamats ir atšķirības starp grāmatvedības vērtēšanu un vērtēšanu, kas minēta Direktīvas 2009/138/EK 75. pantā.
Pārapdrošināšanas sabiedrības (reinsurance corporations) ir apdrošināšanas sabiedrības, kurām ir licence pārapdrošināšanas darbību veikšanai, bet nav licences tiešo apdrošināšanas darbību veikšanai. Pārapdrošināšanas darbības var ietvert dzīvības pārapdrošināšanu, nedzīvības pārapdrošināšanu vai dzīvības un nedzīvības pārapdrošināšanas darbību apvienojumu.
Vērtspapīru un atvasināto instrumentu tirgotāji (VAT) (security and derivative dealers (SDD)), kas klasificēti kā CFS, ir finanšu sabiedrības, kurām ir piešķirta atļauja sniegt ieguldījumu pakalpojumus trešām pusēm, ieguldot finanšu instrumentos uz sava rēķina, tādējādi veicot savu darījumdarbību, un kuras galvenokārt ir iesaistītas šādās finanšu starpniecības darbībās:
a) |
tirdzniecība ar jauniem vai atliktiem finanšu instrumentiem, ko tie veic savā vārdā un/vai paši uzņemas risku un darbojas kā “vērtspapīru un atvasināto instrumentu tirgotāji”, iegādājoties un pārdodot minētos finanšu instrumentus ar vienīgo mērķi gūt peļņu no iegādes un pārdošanas cenas starpības. Tas ietver arī tirgus uzturēšanas darbības; |
b) |
finanšu instrumentu sākotnējā izvietošana un/vai finanšu instrumentu izvietošana ar ciešu izpirkšanas garantiju; |
c) |
palīdzības sniegšana iestādēm jaunu finanšu instrumentu emisijā, izvietojot jaunus finanšu instrumentus, kas ietver vai nu ciešu sākotnēji izvietoto instrumentu izpirkšanas garantiju vai rezerves garantiju jaunu emisiju emitentiem. |
Specializētas finanšu sabiedrības (S.125 apakšsektora apakšiedalījums) (specialised financial corporations (subdivision of subsector S.125)) (S.125 apakšsektora apakšnodaļa) ir “specializēta finanšu sabiedrība”, kā definēts Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 2.93. punktā.
Meitasuzņēmumi (subsidiaries) ir atsevišķas reģistrētas vienības, kurās citai vienībai ir vairākuma vai pilna līdzdalība.
Sintētiska vērtspapīrošana (synthetic securitisations) ir vērtspapīrošana, ar kuru pārnes aktīvu vai aktīvu kopuma kredītrisku, šim mērķim izmantojot kredīta atvasinātos instrumentus, garantijas vai citus līdzīgus mehānismus
Tradicionālā vērtspapīrošana (traditional securitisations) ir vērtspapīrošana, ar kuru pārnes aktīvu vai aktīvu kopuma kredītrisku; to panāk, likumīgās īpašumtiesības vai labuma gūšanas intereses uz vērtspapīrotajiem aktīviem pārvedot, vai arī izmantojot pakārtotu dalību.
Pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (PVKIU) (Undertakings for Collective Investments in Transferable Securities (UCITS)) ir ieguldījumu fondi, kuri ir izveidoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK (7).
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).
(2) Kategorijā "Pārvērtēšanas korekcijas cenu un valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ" ietilpst kredītu pilnīga/daļēja norakstīšana.
(3) Skatīt ECB 1998. gada 8. jūlija paziņojumu presei "Vienotu tirgus standartu izveidošana", kas pieejama ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.
(4) IF statistikas gadījumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) III pielikumu NCB no IF vai nu vāc datus par pārvērtēšanām cenas un valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ, vai arī NCB no IF vāc tikai datus par pārvērtēšanām cenas dēļ un datus, kas aptver vismaz valūtu iedalījumu Lielbritānijas sterliņu mārciņās, ASV dolāros, Japānas jenās un Šveices frankos, lai iegūtu pārvērtēšanas valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ.
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).
(6) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2450 (2015. gada 2. decembris), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz veidnēm informācijas iesniegšanai uzraudzības iestādēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK (OV L 347 31.12.2015., 1. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).
11.6.2021 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 208/98 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2021/832
(2021. gada 26. marts)
par maksājumu statistikas pārskatu sniegšanas prasībām (ECB/2021/13)
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 5.1., 12.1. un 14.3. pantu,
tā kā:
(1) |
Eiropas Centrālā banka (ECB) lūdz vākt statistisko informāciju par maksājumiem un maksājumu sistēmām, lai tā varētu pildīt savus uzdevumus saskaņā ar Līgumu, proti, veicināt maksājumu sistēmu raitu darbību Eiropas Savienībā un raitu tādas politikas sekmīgu īstenošanu, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālu uzraudzību un finanšu sistēmas stabilitāti. |
(2) |
Lai ECB varētu efektīvi noteikt un uzraudzīt norises maksājumu sistēmās un maksājumu tirgos dalībvalstīs, kā arī uzraudzīt to integrācijas pakāpi, ECB sniegtajai statistiskajai informācijai vajadzētu gan attiekties uz konkrētu dalībvalsti, gan būt salīdzināmai. Tāpat jānosaka kopīgi noteikumi šādas informācijas apstrādei un sniegšanai. |
(3) |
Ir svarīgi nodrošināt, lai šie noteikumi neradītu pārmērīgu pārskatu sniegšanas pienākumu apjomu nacionālajām centrālajām bankām (NCB). Tāpēc NCB statistiskā informācija jāsniedz ECB, izmantojot statistisko informāciju, kas savākta saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) Nr. 1409/2013 (ECB/2013/43) (1), un to jādara tikpat bieži, kā tas noteikts minētajā regulā. NCB būtu jālūdz sniegt arī statistisko informāciju, kas tām pieejama nacionālajā līmenī. |
(4) |
Definīcijas Regulā (ES) Nr. 1409/2013 (ECB/2013/43) attiecas arī uz pārskatu sniegšanu saskaņā ar šo pamatnostādni, un tāpēc tās būtu jāpiemēro. |
(5) |
Lai nodrošinātu, ka ECB sniegtā maksājumu statistika ir reprezentatīva attiecībā uz visiem pārskatu sniedzējiem, būtu jānosaka kopīgi ekstrapolācijas noteikumi gadījumos, kuros pārskatu sniedzējiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1409/2013 (ECB/2013/43) 4. pantu piešķirti atbrīvojumi no dažām pārskatu sniegšanas prasībām. |
(6) |
ECB uztur Iestāžu un filiāļu datu reģistru (turpmāk – “RIAD”), kas ir institucionālo vienību atsauces datu, kuri nepieciešami statistikas vajadzībām, centrālais repozitorijs. Maksājumu statistikas attiecīgo iestāžu (turpmāk – “MSAI”) sarakstu glabā RIAD saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādni (ES) 2018/876 (ECB/2018/16) (2). Ir lietderīgi statistisko informāciju par MSAI iegūt tieši no RIAD. |
(7) |
Lai ECB varētu veikt savus uzdevumus, ir lietderīgi noteikt, ka NCB sniedz prasīto informāciju līdz noteiktam datumam. |
(8) |
Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 5. pants kopā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu paredz, ka ārpus euro zonas dalībvalstīm, kuras plāno ieviest euro, būtu jāizstrādā un jāīsteno pasākumi tādas statistiskās informācijas vākšanai, kas vajadzīga, lai izpildītu ECB statistikas pārskatu sniegšanas prasības, gatavojoties euro ieviešanai. Tādēļ šo pamatnostādni noteiktā pārskata periodā var piemērot arī ārpus euro zonas dalībvalstu NCB. Turklāt, lai ECB varētu visaptveroši pārraudzīt savākto statistisko informāciju un veikt attiecīgu analīzi, būtu jānosaka prasība ārpus euro zonas dalībvalstu, kuras ievieš euro, NCB sniegt statistisko informāciju ECB par konkrētu laikposmu pirms euro ieviešanas. |
(9) |
Lai nodrošinātu ECB vāktās statistiskās informācijas precizitāti un kvalitāti, ECB ir jānosaka NCB sniegtās statistiskās informācijas uzraudzība, pārbaude un attiecīgā gadījumā labojumi. Šo pašu iemeslu dēļ NCB vajadzības gadījumā un pēc ECB pieprasījuma būtu jāsniedz ECB paskaidrojumus par sniegto statistisko informāciju, jo īpaši attiecībā uz jebkādām novirzēm no pārskatu sniegšanas prasībām, kas var ietekmēt šo statistisko informāciju vai tās kvalitāti. |
(10) |
Ir lietderīgi attiecībā uz visām NCB paredzēt kopēju metodi sniedzamās statistiskās informācijas nosūtīšanai ECB. Tādēļ Eiropas Centrālo banku sistēmai (ECBS) būtu jāvienojas par saskaņotu elektroniskās nosūtīšanas formātu un jānosaka šis formāts. |
(11) |
Jāizveido procedūra, lai efektīvi veiktu tehniskus grozījumus šīs pamatnostādnes pielikumā, ar nosacījumu, ka šādi grozījumi negroza pamatā esošo konceptuālo sistēmu un nepalielina esošos pārskatu sniegšanas pienākumus. Piemērojot šo procedūru, būtu jāņem vērā ECBS Statistikas komitejas (“STK”) viedoklis. Šādi tehniski grozījumi šīs pamatnostādnes pielikumā būtu jāierosina ar Statistikas komitejas palīdzību. |
(12) |
Jānosaka pārejas noteikums attiecībā uz statistiskās informācijas sniegšanu ECB par 2021. gada pārskata periodu, lai nodrošinātu, ka netiek pārtraukta statistiskās informācijas sniegšana. |
(13) |
Juridiskās noteiktības labad NCB būtu jāatbilst šīs pamatnostādnes prasībām ar dienu, kas norādīta Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnes (ES) 2021/835 (ECB/2021/16) (3) 2. pantā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.
1. pants
Priekšmets
Šī pamatnostādne attiecībā uz NCB nosaka ECB iesniedzamās maksājumu statistikas pārskatu sniegšanas prasības. Ar šo pamatnostādni jo īpaši nosaka ECB iesniedzamo statistisko informāciju, šīs statistiskās informācijas apstrādes prasības, pārskatu sniegšanas biežumu un laiku, kā arī standartus, kas jāpiemēro šādai pārskatu sniegšanai.
2. pants
Definīcijas
Šajā pamatnostādnē piemēro šādas definīcijas:
a) |
Regulas (ES) Nr. 1409/2013 (ECB/2013/43) 1. panta attiecīgās definīcijas; |
b) |
Regulas (ES) Nr. 1409/2013 (ECB/2013/43) II pielikuma attiecīgās definīcijas. |
Piemēro arī šādu definīciju:
“statistiskā informācija” ir “statistikas informācija”, kas definēta Padomes Regulas (EK) Nr. 2533/98 (4) 1. panta 11) punktā;
3. pants
Statistiskā informācija, kas jāsniedz par maksājumu statistiku
1. NCB sniedz ECB nacionālajā līmenī apkopotu statistisko informāciju, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1409/2013 (ECB/2013/43) III pielikumā.
2. NCB sniedz ECB nacionālajā līmenī apkopotu statistisko informāciju, kas noteikta šīs pamatnostādnes pielikumā.
3. Šī panta 1. punkta vajadzībām, ja NCB piešķir atbrīvojumus pārskatu sniedzējiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1409/2013 (ECB/2013/43) 4. pantu, NCB ekstrapolē tvērumu līdz 100 %, nodrošinot, ka tiek sniegta minētās regulas 3. panta 1. punktā norādītā prasītā statistiskā informācija.
4. Ja 2. punktā minētā statistiskā informācija nav pieejama vai NCB to nevar sniegt, NCB:
a) |
pieprasa pārskatu sniedzējiem papildu informāciju; vai |
b) |
izmanto provizoriskus datus; vai |
c) |
izmanto aplēses, kuru metodoloģiju katra NCB nosaka, ņemot vērā nacionālās īpatnības. |
Piemērojot šo punktu, NCB sniedz ECB paskaidrojumus, kuros pamato izmantoto pieeju.
4. pants
Savlaicīgums
1. Šīs pamatnostādnes 3. panta 1. punktā norādīto statistisko informāciju NCB sniedz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1409/2013 (ECB/2013/43) 6. pantu.
2. Šīs pamatnostādnes 3. panta 2. punktā norādīto statistisko informāciju NCB sniedz reizi pusgadā, kā noteikts šīs pamatnostādnes pielikuma attiecīgajā tabulā, un šādi:
a) |
lai reizi pusgadā sniegtu statistisko informāciju, kas attiecas uz periodu no janvāra līdz jūnijam, – līdz darbadienas beigām novembra pēdējā darbdienā pēc tā gada pirmā pusgada beigām, uz kuru tā attiecas; |
b) |
lai reizi pusgadā sniegtu statistisko informāciju, kas attiecas uz periodu no jūlija līdz decembrim, – līdz darbadienas beigām maija pēdējā darbdienā pēc tā gada otrā pusgada beigām, uz kuru tā attiecas; |
c) |
lai reizi pusgadā sniegtu pārskatu ceturkšņu dalījumā, piemēro a) un b) apakšpunktu. |
3. ECB katru gadu līdz septembra beigām paziņo NCB konkrētus nosūtīšanas datumus nākamā gada pārskatu sniegšanas kalendāra veidā.
5. pants
Retrospektīvo datu pārskatu sniegšanas prasības euro ieviešanas gadījumā
1. Ja dalībvalsts, kuras valūta nav euro (turpmāk – “ārpus euro zonas dalībvalstis”), ievieš euro pēc šīs pamatnostādnes stāšanās spēkā, šādas dalībvalsts NCB sniedz ECB maksājumu statistikas statistisko informāciju par pieciem gadiem pirms euro ieviešanas attiecīgajā dalībvalstī, bet tikai kopš šīs dalībvalsts pievienošanās Savienībai.
2. NCB apkopo 1. punktā minēto statistisko informāciju tā, it kā dalībvalsts būtu bijusi euro zonas dalībvalsts visos pārskata periodos. Šajā nolūkā NCB var izmantot statistisko informāciju, kas paziņota ECB pirms euro ieviešanas dalībvalstī saskaņā ar pārskatu sniegšanas shēmām, ko ECB pielāgojusi ārpus euro zonas dalībvalstīm. NCB statistisko informāciju sniedz atbilstoši prasībām un veidnēm, kas bija piemērojamas euro zonas dalībvalstīm attiecīgajos pārskata periodos, ja vien ECB un NCB, pienācīgi ņemot vērā NCB pārskatu sniegšanas slogu, nav vienojušās neiekļaut daļu statistiskās informācijas.
6. pants
Pārbaude
1. Neierobežojot Regulas (EK) Nr. 2533/98 un Regulas (ES) Nr. 1409/2013 (ECB/2013/43) prasības, NCB uzrauga un nodrošina saskaņā ar 3. pantu ECB iesniegtās statistiskās informācijas kvalitāti un ticamību. NCB jo īpaši pārbauda abus turpmāk norādītos aspektus:
a) |
saskaņā ar šo pamatnostādni sniegtā informācija atbilst ECB noteiktajiem un spēkā uzturētajiem validācijas noteikumiem; |
b) |
saskaņā ar 3. pantu sniegtā ceturkšņa un pusgada statistiskā informācija ir savstarpēji atbilstoša. |
2. Ja saskaņā ar šo pantu veiktajās pārbaudēs NCB konstatē jebkādas neatbilstības, tās bez liekas kavēšanās pārbaužu rezultātus iesniedz ECB.
7. pants
Labojumi
1. Vajadzības gadījumā NCB pārskata saskaņā ar 3. pantu sniegto statistisko informāciju, kas attiecas uz iepriekšējo pārskata periodu, vienlaikus nodrošinot ar dažādiem intervāliem sniegtās statistiskās informācijas konsekvenci, tostarp gadījumos, kuros šādas konsekvences dēļ jāveic labojumi citos pārskata periodos (parastie labojumi). Par parastajiem labojumiem NCB ziņo regulārās pārskatu sniegšanas laikā.
2. Vajadzības gadījumā NCB, saņemot ECB iepriekšēju piekrišanu, jebkurā laikā veic labojumus saskaņā ar 3. pantu sniegtajā statistiskajā informācijā, kas nav parastie labojumi (ārkārtas labojumus), un sniedz paskaidrojumus par šādiem labojumiem.
8. pants
Paskaidrojošās piezīmes
Vajadzības gadījumā NCB sniedz ECB detalizētus paskaidrojumus par novirzēm no pārskatu sniegšanas prasībām nacionālo īpatnību un strukturālo pārtraukumu dēļ, t. sk. par to ietekmi uz statistisko informāciju. NCB šādus paskaidrojumus sniedz arī pēc ECB pieprasījuma.
9. pants
Nosūtīšana
1. Statistisko informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar šo pamatnostādni, NCB nosūta elektroniski, izmantojot ECB norādītos līdzekļus. Šai elektroniskajai statistiskās informācijas apmaiņai izstrādātais statistikas ziņojuma formāts ir formāts, par ko vienojusies ECBS.
2. Ja nepiemēro 1. punktu, NCB ar ECB iepriekšēju piekrišanu var izmantot citus statistiskās informācijas nosūtīšanas līdzekļus.
10. pants
Vienkāršotā grozījumu procedūra
ECB Valde, ņemot vērā Statistikas komitejas viedokli, veic jebkādus vajadzīgos tehniskos grozījumus šīs pamatnostādnes pielikumā ar noteikumu, ka šie grozījumi nemaina konceptuālo pamatsistēmu un neietekmē pārskatu sniegšanas pienākumu apjomu pārskatu sniedzējiem dalībvalstīs. ECB Valde bez liekas kavēšanās informē ECB Padomi par jebkādiem šādiem grozījumiem.
11. pants
Pirmā pārskatu sniegšana
1. Pirmais pārskats ar ceturkšņa statistisko informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar šo pamatnostādni, ietver statistisko informāciju par 2022. gada pirmo ceturksni.
2. Pirmais pārskats ar pusgada statistisko informāciju ceturkšņu dalījumā, kas jāsniedz saskaņā ar šo pamatnostādni, ietver statistisko informāciju par 2022. gada pirmo un otro ceturksni.
3. Pirmais pārskats ar pusgada statistisko informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar šo pamatnostādni, ietver statistisko informāciju par 2022. gada pirmo pusgadu.
4. Pirmais pārskats ar gada statistisko informāciju pusgadu dalījumā, kas jāsniedz saskaņā ar šo pamatnostādni, ietver statistisko informāciju par 2022. gada pirmo un otro pusgadu.
12. pants
Pārejas noteikums
Par 2021. gada pārskata periodu NCB sniedz ECB šādu informāciju:
a) |
gada statistisko informāciju, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1409/2013 redakcijā, kas piemērojama 2021. gada 31. decembrī; |
b) |
gada statistisko informāciju, kā noteikts Pamatnostādnes ECB/2014/15 18. pantā un minētās pamatnostādnes II pielikuma 16. daļā, redakcijā, kas piemērojama 2021. gada 31. decembrī. |
13. pants
Stāšanās spēkā
1. Šī pamatnostādne stājas spēkā dienā, kurā to paziņo dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālajām centrālajām bankām.
2. Dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālās centrālās bankas un ECB atbilst šīs pamatnostādnes prasībām ar 2022. gada 1. februāri.
14. pants
Adresāti
Šī pamatnostādne ir adresēta visām Eurosistēmas centrālajām bankām.
Frankfurtē pie Mainas, 2021. gada 26. martā
ECB Padomes vārdā –
ECB prezidente
Christine LAGARDE
(1) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1409/2013 (2013. gada 28. novembris) par maksājumu statistiku (ECB/2013/43) (OV L 352, 24.12.2013., 18. lpp.).
(2) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2018/876 (2018. gada 1. jūnijs) par Iestāžu un filiāļu datu reģistru (ECB/2018/16) (OV L 154, 18.6.2018., 3. lpp.).
(3) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2021/835 (2021. gada 26. marts), ar ko atceļ Pamatnostādni ECB/2014/15 par monetāro un finanšu statistiku (ECB/2021/16) (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 335. lpp.).
(4) Padomes Regula (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.).
PIELIKUMS
Pelēkā krāsā iekrāsotās ailes parāda, ka paredzētas datu sniegšanas prasības. Rādītāju, kuru definīcija nav noteikta Regulā (ES) Nr. 1409/2013 (ECB/2013/43), definīcija iekļauta zem šā pielikuma attiecīgās tabulas. Statistiskā informācija, kas jāsniedz saskaņā ar šīs pamatnostādnes 3. pantu, būtu jāsniedz neatkarīgi no tā, vai to pamatā esošā parādība pastāv, ir vienāda ar nulli vai iztrūkst. Lai norādītu, ka parādība nepastāv, lieto apzīmējumu “-” ar novērojuma statusu “M”.
Datus A tabulā sniedz reizi pusgadā un, ja norādīts, ceturkšņu dalījumā. A tabula papildina Regulas (ES) Nr. 1409/2013 (ECB/2013/43) III pielikuma 1. tabulu. Statistiskā informācija par dienas aizņēmumiem euro no centrālās bankas attiecas uz “pēdējā rezervju prasību izpildes perioda vidējo rādītāju”. Pārējie A tabulā sniegtie krājumu dati attiecas uz perioda beigu rādītājiem.
A tabula
Iestādes, kas sniedz maksājumu pakalpojumus ne-MFI
(perioda beigas; skaits faktiskajās vienībās; vērtība milj. EUR, Geo 0) |
||
|
Skaits |
Vērtība |
Centrālā banka |
|
|
Biroju skaits |
|
|
Noguldījumu uz nakti skaits |
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
Kredītiestāžu izmantotie norēķinu līdzekļi |
|
|
Euro noguldījumi uz nakti citās kredītiestādēs (ceturkšņa dati) |
|
|
Dienas aizņēmumi euro no centrālās bankas (pēdējā rezervju prasību izpildes perioda vidējais rādītājs) |
|
|
Kredītiestādes, kas juridiski inkorporētas pārskatu sniedzošajā valstī |
|
|
Biroju skaits |
|
|
Ne-MFI turēto noguldījumu uz nakti vērtība (ceturkšņa dati) |
|
|
Euro zonā esošās kredītiestāžu filiāles |
|
|
Biroju skaits |
|
|
Ne-MFI turēto noguldījumu uz nakti vērtība (ceturkšņa dati) |
|
|
EEZ esošās kredītiestāžu filiāles, kas neatrodas euro zonā |
|
|
Biroju skaits |
|
|
Ne-MFI turēto noguldījumu uz nakti vērtība (ceturkšņa dati) |
|
|
ārpus EEZ esošās kredītiestāžu filiāles |
|
|
Biroju skaits |
|
|
Ne-MFI turēto noguldījumu uz nakti vērtība (ceturkšņa dati) |
|
|
|
|
|
Elektroniskās naudas iestādes |
|
|
Iestāžu skaits |
|
|
Atlikums e-naudas datu nesējos |
|
|
t. sk.: |
|
|
emitējušas elektroniskās naudas iestādes, kas ir MFI |
|
|
|
|
|
Maksājumu iestādes |
|
|
Iestāžu skaits |
|
|
t. sk.: |
|
|
MIPS |
|
|
KIPS |
|
|
Biroju skaits |
|
|
|
|
|
Pārējie MPS un e-naudas emitenti |
|
|
Iestāžu skaits |
|
|
Biroju skaits |
|
|
Ne-MFI turēto noguldījumu uz nakti skaits |
|
|
Ne-MFI turēto noguldījumu uz nakti vērtība (ceturkšņa dati) |
|
|
|
|
|
Kopējais maksājumu iestāžu skaits, kuras valstī darbojas uz pārrobežu principa |
|
|
t. sk.: |
|
|
Tādu maksājumu iestāžu skaits, kuras sniedz pakalpojumus ar iedibinātas filiāles starpniecību |
|
|
Tādu maksājumu iestāžu skaits, kuras sniedz pakalpojumus ar pārstāvja starpniecību |
|
|
Tādu maksājumu iestāžu skaits, kuras sniedz pakalpojumus neizmantojot ne filiāles, ne pārstāvja starpniecību |
|
|
Biroju skaits – darījumdarbības vietu skaits pārskatu sniedzošajā valstī. Katru vienā pārskatu sniedzējā valstī izveidoto darījumdarbības vietu uzskaita atsevišķi, Iekļauj tikai tos birojus (neskatoties uz to izmēru un darba laiku), kuri sniedz maksājumu pakalpojumus, izmantojot bezskaidras naudas klīringu un norēķinus, turpretim mobilos birojus neskaita. Iestādes centrālo biroju skaita kā biroju, ja tas sniedz maksājumu pakalpojumus, izmantojot bezskaidras naudas klīringu un norēķinus.
Norēķinu līdzekļi, ko izmanto kredītiestādes – aktīvi vai aktīvu prasības, ko kredītiestādes var izmantot maksājumiem.
Dienas aizņēmumi euro no centrālās bankas (pēdējā rezervju prasību izpildes perioda vidējais rādītājs) – kopējā kredīta vērtība, ko centrālā banka izsniegusi kredītiestādēm un ko atlīdzina periodā, kas mazāks par vienu darbadienu. Visu kredītiestāžu kopā dienas laikā reizē un faktiski izmantoto kredīta iespēju vai dienas pārsnieguma kredīta pozīciju dienas lielākās vērtības vidējais rādītājs. Visas izpildes perioda dienas, t. sk. nedēļas nogales un svētku dienas, tiek ņemtas vērā, aprēķinot vidējo rādītāju.
Euro zonas kredītiestādes filiāle – tādas kredītiestādes filiāle (atrodas pārskatu sniedzošajā valstī), kura ir juridiski inkorporēta ārpus pārskatu sniedzošās valsts, bet atrodas euro zonas teritorijā.
Ārpus EEZ esošas kredītiestādes filiāle – tādas kredītiestādes filiāle (atrodas pārskatu sniedzošajā valstī), kura ir juridiski inkorporēta ārpus EEZ valstī, bet neatrodas pārskatu sniedzošajā valstī un atrodas ārpus EEZ.
EEZ esošās kredītiestādes filiāle (ārpus euro zonas) – tādas kredītiestādes filiāle (atrodas pārskatu sniedzošajā valstī), kura ir juridiski inkorporēta EEZ valstī, bet neatrodas pārskatu sniedzošajā valstī un atrodas ārpus euro zonas.
Atlikums e-naudas datu nesējos, ko emitējušas elektroniskās naudas iestādes, kas ir MFI -– elektroniskās naudas vērtība, ko emitējušas elektroniskās naudas iestādes, kuru pamatdarbība ir finanšu starpniecība elektroniskās naudas emitēšanas veidā un kuras tādēļ iekļautas MFI sektorā
Maksājumu iestādes, kuras valstī darbojas pēc pārrobežu principa – maksājumu iestādes, kuras atrodas ārpus pārskatu sniedzošās valsts, bet darbojas pārskatu sniedzošajā valstī ar iedibinātas filiāles, pārstāvja vai attālinātas piekļuves starpniecību.
Datus B tabulā sniedz reizi pusgadā. B tabula papildina Regulas (ES) Nr. 1409/2013 (ECB/2013/43) III pielikuma 7. tabulu. Dalībnieku skaits attiecas uz perioda beigu rādītājiem.
B tabula
Dalība atsevišķās maksājumu sistēmās: TARGET2
(perioda beigas; oriģinālās vienības; Geo 1) |
|
|
Skaits |
TARGET2 komponentsistēma |
|
Dalībnieku skaits |
|
Tiešie dalībnieki |
|
Kredītiestādes |
|
Centrālā banka |
|
Pārējie tiešie dalībnieki |
|
Valdība |
|
Klīringa un norēķinu organizācijas |
|
Pārējās finanšu iestādes |
|
Citi |
|
Netiešie dalībnieki |
|
“TARGET2 komponentsistēma” ir “TARGET2 komponentsistēma”, kas definēta Pamatnostādnes ECB/2012/27 (1) 2. panta 2) punktā.
Datus C tabulā sniedz reizi pusgadā. C tabula papildina Regulas (ES) Nr. 1409/2013 (ECB/2013/43) III pielikuma 8. tabulu. Maksājumu darījumus uzrāda kā bruto plūsmas, t. i., kopā attiecīgajā periodā. Informāciju sniedz Geo 0, Geo 1 vai Geo 2 dalījumā, kā norādīts tabulā.
C tabula
Atsevišķās maksājumu sistēmās apstrādātie maksājumi: TARGET2
(kopā par periodu; darījumu skaits milj.; darījumu vērtība milj. EUR) |
||
|
Nosūtīti |
|
|
Skaits |
Vērtība |
TARGET2 komponentsistēma |
|
|
Kredīta pārvedumi un tiešie debeti |
Geo 1 |
Geo 1 |
Vienā TARGET2 komponentsistēmā |
Geo 0 |
Geo 0 |
Uz citu TARGET2 komponentsistēmu |
Geo 2 |
Geo 2 |
Uz euro zonas TARGET2 komponentsistēmu |
Geo 2 |
Geo 2 |
Uz ārpus euro zonas TARGET2 komponentsistēmu |
Geo 2 |
Geo 2 |
t. sk.: |
|
|
TIPS |
Geo 1 |
Geo 1 |
|
|
|
Koncentrācijas koeficients |
Geo 1 |
Geo 1 |
Attiecībā uz TARGET2“pārrobežu” definīcija balstās uz komponentes atrašanās vietu, un nevis dalībnieka atrašanās vietu, kā tas ir citās maksājumu sistēmās
TIPS – “TARGET ātro maksājumu norēķinu” pakalpojums, kas definēts Pamatnostādnes ECB/2012/27 II pielikuma 1. pantā.
Datus D tabulā sniedz reizi pusgadā un Geo 3 dalījumā, ja vien nav norādīts citādi. Maksājumu darījumus uzrāda kā bruto plūsmas, t. i., kopā attiecīgajā periodā.
D tabula
MPS darbības pēc maksājumu pakalpojuma veida
(Kopā par periodu; darījumu skaits milj.; darījumu vērtība milj. EUR; Geo 3) |
||
|
Nosūtīti |
|
|
Skaits |
Vērtība |
Kredīta pārvedumi |
|
|
Kredītiestādes |
|
|
E-naudas iestādes |
|
|
Pasta žironorēķinu iestādes |
|
|
Maksājumu iestādes |
|
|
Publiskā sektora iestādes: a) ECB un NCB un b) dalībvalstu vai vietējās valdības iestādes |
|
|
|
|
|
Tiešais debets |
|
|
Kredītiestādes |
|
|
E-naudas iestādes |
|
|
Pasta žironorēķinu iestādes |
|
|
Maksājumu iestādes |
|
|
Publiskā sektora iestādes: a) ECB un NCB un b) dalībvalstu vai vietējās valdības iestādes |
|
|
|
|
|
Kartēm piesaistīti maksājumu darījumi (izņemot kartes, kam ir vienīgi e-naudas funkcija) (2) |
|
|
Kredītiestādes |
|
|
E-naudas iestādes |
|
|
Pasta žironorēķinu iestādes |
|
|
Maksājumu iestādes |
|
|
Publiskā sektora iestādes: a) ECB un NCB un b) dalībvalstu vai vietējās valdības iestādes |
|
|
|
|
|
E-naudas maksājumu darījumi ar rezidenta MPS emitēto e-naudu |
|
|
Izmantojot kartes, kurās var tieši glabāt e-naudu |
|
|
Kredītiestādes |
|
|
E-naudas iestādes |
|
|
Pasta žironorēķinu iestādes |
|
|
Maksājumu iestādes |
|
|
Publiskā sektora iestādes: a) ECB un NCB un b) dalībvalstu vai vietējās valdības iestādes |
|
|
Izmantojot e-naudas kontus (darījumi ierosināti ar kartes palīdzību) |
|
|
Kredītiestādes |
|
|
E-naudas iestādes |
|
|
Pasta žironorēķinu iestādes |
|
|
Maksājumu iestādes |
|
|
Publiskā sektora iestādes: a) ECB un NCB un b) dalībvalstu vai vietējās valdības iestādes |
|
|
Izmantojot e-naudas kontus (kontu darījumi) |
|
|
Kredītiestādes |
|
|
E-naudas iestādes |
|
|
Pasta žironorēķinu iestādes |
|
|
Maksājumu iestādes |
|
|
Publiskā sektora iestādes: a) ECB un NCB un b) dalībvalstu vai vietējās valdības iestādes |
|
|
|
|
|
Skaidrās naudas noguldīšana kasē (3) |
|
|
Kredītiestādes |
Geo 1 |
Geo 1 |
E-naudas iestādes |
Geo 1 |
Geo 1 |
Pasta žironorēķinu iestādes |
Geo 1 |
Geo 1 |
Maksājumu iestādes |
Geo 1 |
Geo 1 |
Publiskā sektora iestādes: a) ECB un NCB un b) dalībvalstu vai vietējās valdības iestādes |
Geo 1 |
Geo 1 |
|
|
|
Skaidrās naudas izmaksa kasē |
|
|
Kredītiestādes |
Geo 1 |
Geo 1 |
E-naudas iestādes |
Geo 1 |
Geo 1 |
Pasta žironorēķinu iestādes |
Geo 1 |
Geo 1 |
Maksājumu iestādes |
Geo 1 |
Geo 1 |
Publiskā sektora iestādes: a) ECB un NCB un b) dalībvalstu vai vietējās valdības iestādes |
Geo 1 |
Geo 1 |
|
|
|
Bezkonta naudas pārvedums |
|
|
Kredītiestādes |
|
|
E-naudas iestādes |
|
|
Pasta žironorēķinu iestādes |
|
|
Maksājumu iestādes |
|
|
Publiskā sektora iestādes: a) ECB un NCB un b) dalībvalstu vai vietējās valdības iestādes |
|
|
Prasītajā ģeogrāfiskajā dalījumā piemēro Regulā (ES) Nr. 1409/2013 (ECB/2013/43) izmantotās klasifikācijas, vienlaikus iekļaujot arī ģeogrāfisko iedalījumu “Geo 2”, kas attiecas tikai uz pārrobežu darījumiem. Ģeogrāfiskais dalījums ir šāds
Ģeogrāfiskais dalījums
Geo 0 |
Geo 1 |
Geo 2 |
Geo 3 |
Iekšzeme |
Iekšzeme un pārrobežu kopā |
Pārrobežu |
Iekšzeme Atsevišķu valstu dalījumā par katru EEZ valsti Pārrobežu ārpus EEZ |
(1) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne ECB/2012/27 (2012. gada 5. decembris) par Eiropas automatizēto reālā laika bruto norēķinu sistēmu (TARGET2) (OV L 30, 30.1.2013., 1. lpp.).
(2) Attiecībā uz kartēm piesaistītiem pārrobežu maksājumu darījumiem dati par darījumu partnera rezidenci un tirdzniecības vietas atrašanās vietu būtu jāsniedz kopā.
(3) Skaidrās naudas noguldīšana kasē ietilpst saņemto darījumu kategorijā, jo līdzekļus kreditē maksājumu pakalpojumu lietotāja kontā. Lai gan D tabulā iekļauta informācija par nosūtītajiem maksājumu darījumiem, skaidrās naudas noguldīšana kasē būtu jāiekļauj pārskatā.
11.6.2021 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 208/109 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2021/833
(2021. gada 26. marts)
par statistisko informāciju, kas jāsniedz par konsolidētajiem banku datiem (ECB/2021/14)
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 2. punktu un 127. panta 5. punktu,
ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 5.1., 12.1. un 14.3. pantu,
tā kā:
(1) |
Statistiskās informācijas vākšana par konsolidētajiem banku datiem, jo īpaši statistiskā informācija par Savienības un ārvalstu kontrolētu kredītiestāžu un filiāļu kopējo konsolidēto rentabilitāti, bilancēm, aktīvu kvalitāti, likviditāti un maksātspēju visās dalībvalstīs, ir būtiska, lai sekmīgi īstenotu politiku, kas attiecas uz Savienības finanšu sistēmu. |
(2) |
Jo īpaši statistiskās informācijas sniegšana par konsolidētajiem banku datiem sniedz atbalstu finanšu stabilitātes analīzei, makroprudenciālajai politikai un strukturālajai analīzei, aprakstot Savienībā iedibinātu kredītiestāžu rentabilitāti, efektivitāti, aktīvu kvalitāti, koncentrāciju, likviditāti, finansējuma struktūru un maksātspēju. Tāpēc šāda statistiskā informācija būtu jāsniedz ECB un būtu jāsaskaņo ar statistikas pārskatu sniegšanas prasībām, kas noteiktas Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014 (1), Eiropas Centrālās bankas Regulā (ES) 2015/534 (ECB/2015/13) (2)un saistītajos nacionālajos instrumentos. |
(3) |
Definīcijas Padomes Regulā (EK) Nr. 2533/98 (3) attiecas uz pārskatu sniegšanas prasībām, kas noteiktas šajā pamatnostādnē, un tāpēc tās būtu jāpiemēro. Šī pamatnostādne attiecas uz kredītiestādēm, ciktāl tā attiecas uz uzņēmumu, kura darbība ir noguldījumu vai citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšana no klientiem un kredītu piešķiršana savā vārdā. Tā kā “kredītiestādes” definīcija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (4) 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā nesen grozīta un tiks piemērota ar 2021. gada 26. jūniju, nosakot šīs pamatnostādnes darbības jomu, jāņem vērā minētā grozījuma ietekme. Lai saglabātu statistikas laikrindu nepārtrauktību un lai attiecīgā statistiskā informācija ietvertu to uzņēmumu kopējo konsolidēto rentabilitāti, bilances, aktīvu kvalitāti, likviditāti, finansējumu, kapitāla pietiekamību un maksātspēju, kuru galvenais mērķis ir banku darbība, kredītiestādes definīcija ir atjaunināta šīs pamatnostādnes vajadzībām. |
(4) |
Lai ECB varētu veikt savus uzdevumus, ir lietderīgi noteikt, ka NCB prasīto statistisko informāciju sniedz ECB līdz noteiktam datumam. |
(5) |
Lai nodrošinātu ECB vāktās statistiskās informācijas precizitāti un kvalitāti, ECB ir jānosaka NCB sniegtās statistiskās informācijas pārbaude un attiecīgā gadījumā labojumi. To pašu iemeslu dēļ NCB būtu jāsniedz ECB paskaidrojumi par labojumiem, ar kuriem tiek būtiski uzlabota sniegtā statistiskā informācija. |
(6) |
Ir lietderīgi attiecībā uz visām NCB paredzēt kopēju metodi sniedzamās statistiskās informācijas nosūtīšanai ECB. Tādēļ Eiropas Centrālo banku sistēmai (ECBS) būtu jāvienojas par saskaņotu elektroniskās nosūtīšanas formātu un jānosaka šis formāts. |
(7) |
Jāizveido procedūra, lai efektīvi veiktu tehniskus grozījumus šīs pamatnostādnes pielikumos, ar nosacījumu, ka šādi grozījumi negroza pamatā esošo konceptuālo sistēmu un nepalielina esošos pārskatu sniegšanas pienākumus. Piemērojot šo procedūru, būtu jāņem vērā ECBS Statistikas komitejas (“STK”) viedoklis. NCB ar Statistikas komitejas palīdzību būtu jāierosina šādi tehniski grozījumi šīs pamatnostādnes pielikumos. |
(8) |
Juridiskās noteiktības labad NCB būtu jānodrošina atbilstība šīs pamatnostādnes noteikumiem no tās pašas dienas, kura minēta Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnes (ES) 2021/835 (ECB/2021/16) (5) 2. pantā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.
1. pants
Priekšmets
Šī pamatnostādne nosaka pārskatu sniegšanas prasības nacionālajām centrālajām bankām (NCB) attiecībā uz statistisko informāciju, kas jāsniedz ECB par konsolidētajiem banku datiem. Ar šo pamatnostādni jo īpaši nosaka statistisko informāciju, kas jāsniedz ECB, šīs informācijas apstrādes prasības, pārskatu sniegšanas biežumu un laiku, kā arī standartus, kas jāpiemēro šādai pārskatu sniegšanai.
2. pants
Definīcijas
Šajā pamatnostādnē piemēro Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. pantā noteiktās definīcijas.
Piemēro arī šādas definīcijas:
1) |
“kredītiestāde” ir “kredītiestāde”, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā līdz 2021. gada 26. jūnijam, bet pēc tam “kredītiestāde”, kā definēts minētās regulas 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta a) punktā; |
2) |
“filiāle” ir “filiāle”, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 17) apakšpunktā; |
3) |
“konsolidēti” ir “konsolidēti”, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 48) apakšpunktā; |
4) |
“subkonsolidēti” ir “subkonsolidēti”, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 49) apakšpunktā. |
5) |
“mātesiestāde” ir “dalībvalsts mātesiestāde”, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 28) apakšpunktā; |
6) |
“Savienības mātesiestāde” ir “Eiropas Savienības mātesiestāde”, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 29) apakšpunktā; |
7) |
“mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība” ir “dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība”, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 30) apakšpunktā; |
8) |
“Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība” ir “Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība”, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 31) apakšpunktā; |
9) |
“mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība” ir “dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība”, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punktā 32) apakšpunktā; |
10) |
“Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība” ir “Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība”, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punktā 33) apakšpunktā; |
11) |
“finanšu iestāde” ir uzņēmums, izņemot iestādes un tikai industriālas pārvaldītājsabiedrības, kura galvenā darbība ir līdzdalības iegāde vai viena vai vairākas no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (6) I pielikuma 2.–12. punktā un 15. punktā uzskaitītajām darbībām, t. sk. finanšu pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, maksājumu iestāde, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 (7) 4. panta 4) punktā, un aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība, neietverot apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības un jauktas darbības apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības, kā tās definētas Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta attiecīgi f) un g) apakšpunktā (8); |
12) |
“ārvalstu kontrole” ir kādas iestādes kontrole, kā aprakstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (9) 22. pantā, ko veic:
|
3. pants
Par konsolidētajiem banku datiem sniedzamā statistiskā informācija
1. NCB sniedz ECB šīs pamatnostādnes I un II pielikumā noteikto statistisko informāciju atsevišķi par 3. punktā norādīto iestāžu grupām, ietverot visas šādas iestādes:
a) |
konsolidēta Savienības mātesiestāde; |
b) |
konsolidēta Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība; |
c) |
konsolidēta Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība; |
d) |
subkonsolidēta mātesiestāde; |
e) |
subkonsolidēta mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība; |
f) |
subkonsolidēti mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība; |
g) |
kredītiestāde, kas nav daļa no konsolidētas vai subkonsolidētas a)–f) apakšpunktā minētās iestādes nevienā dalībvalstī; |
h) |
kredītiestāde, ja izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:
|
i) |
Savienībā iedibināta filiāle, ja tās mātesuzņēmums nav iedibināts tajā pašā dalībvalstī. |
2. Statistiskā informācija, kas jāsniedz saskaņā ar 1. punktu, pamatojas uz informāciju, ko NCB savākušas saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014, Regulu (ES) 2015/534 (ECB/2015/13) un saistītajiem nacionālajiem instrumentiem. NCB apkopo minēto informāciju šīs pamatnostādnes vajadzībām.
3. NCB sniedz statistisko informāciju saskaņā ar 1. punktu attiecībā uz visām šādām iestādēm:
a) |
ārvalstu nekontrolētas iestādes, kas minētas 1. punkta a), b), c) un g) apakšpunktā, katras iestādes aktīviem esot mazākiem par 0,005 % no Savienībā iedibināto kredītiestāžu kopējiem konsolidētajiem aktīviem; |
b) |
ārvalstu nekontrolētas iestādes, kas minētas 1. punkta a), b), c) un g) apakšpunktā, katras iestādes aktīviem esot no 0,5 % līdz 0,005 % no Savienībā iedibināto kredītiestāžu kopējiem konsolidētajiem aktīviem; |
c) |
ārvalstu nekontrolētas iestādes, kas minētas 1. punkta a), b), c) un g) apakšpunktā, katras iestādes aktīviem pārsniedzot 0,5 % no Savienībā iedibināto kredītiestāžu kopējiem konsolidētajiem aktīviem; |
d) |
ārvalstu (ārpus Savienības) kontrolētas iestādes, kas minētas 1. punkta a), b), c) un g) apakšpunktā; |
e) |
ārvalstu (Savienības) kontrolētas iestādes, kas minētas 1. punkta d), e), f) un h) apakšpunktā; |
f) |
ārvalstu (euro zonas) kontrolētās iestādes, kas minētas 1. punkta d), e), f) un h) apakšpunktā; |
g) |
ārvalstu (ārpus Savienības) kontrolētas Savienībā iedibinātas filiāles, kas minētas 1. punkta i) apakšpunktā; |
h) |
ārvalstu (Savienības) kontrolētas Savienībā iedibinātas filiāles, kas minētas 1. punkta i) apakšpunktā; |
i) |
ārvalstu (euro zonas) kontrolētas Savienībā iedibinātas filiāles, kas minētas 1. punkta i) apakšpunktā; |
j) |
jebkura no 1. punktā minētajām iestādēm, ja tās ir nozīmīgas uzraudzītās kredītiestādes vai nozīmīgas uzraudzītās grupas, kā noteikts Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 (10) 6. panta 4. punktā un Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) (11) IV daļā; |
k) |
jebkura no 1. punktā minētajām iestādēm, ja tās ir mazāk nozīmīgas uzraudzītās kredītiestādes vai mazāk nozīmīgas uzraudzītās grupas, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1024/2013 6. panta 4. punktā un Regulas (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) IV daļā. |
4. Šā panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunkta vajadzībām Savienībā iedibinātu kredītiestāžu kopējos konsolidētos aktīvus attiecībā uz visu Savienību nosaka, apkopojot šādu iestāžu aktīvus:
a) |
konsolidētas Savienības mātesiestādes; |
b) |
konsolidētas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības, |
c) |
konsolidētas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības; |
d) |
kredītiestādes, ja šīs iestādes jau nav iekļautas šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto vienību konsolidācijā. |
5. NCB bez liekas kavēšanās sniedz ECB paskaidrojumus, aprakstot jebkādas novirzes no pārskatu sniegšanas standartiem, ko piemēro saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014, Regulu (ES) 2015/534 (ECB/2015/13) vai saistītajiem nacionālajiem juridiskajiem instrumentiem, kas minēti 2. punktā.
4. pants
Savlaicīgums
1. NCB statistisko informāciju par konsolidētajiem banku datiem atbilstoši 3. pantam sniedz reizi ceturksnī un saskaņā ar šādu grafiku:
a) |
pilnu datu kopu par gada beigu statistisko informāciju sniedz līdz tā gada maija vidum, kas seko gadam, uz kuru attiecas informācija, izmantojot gada veidni, kas noteikta šīs pamatnostādnes I pielikumā; |
b) |
marta, jūnija un septembra beigu statistisko informāciju sniedz attiecīgi jūlija, oktobra un janvāra sākumā, izmantojot ceturkšņa veidni, kas noteikta šīs pamatnostādnes II pielikumā. |
Šā punkta a) apakšpunkta vajadzībām NCB pārskatu par posteņiem, kas šīs pamatnostādnes I pielikumā apzīmēti ar *, sniedz līdz tā gada aprīļa vidum, kas seko gadam, uz kuru attiecas informācija.
2. ECB katru gadu līdz septembra beigām paziņo NCB konkrētus nosūtīšanas datumus nākamā gada pārskatu sniegšanas kalendāra veidā.
5. pants
Labojumi
1. Regulārās pārskatu sniegšanas laikā NCB var veikt labojumus pēdējā un iepriekšējā ceturkšņa statistiskajā informācijā, to darot pirms nākamā pārskatu sniegšanas termiņa.
2. NCB jebkurā laikā var veikt labojumus statistiskajā informāciju par iepriekšējiem pārskata periodiem, ja tas būtiski uzlabo minētās informācijas kvalitāti.
3. NCB sniedz paskaidrojumus par jebkādiem saskaņā ar 2. punktu veiktiem labojumiem statistiskajā informācijā, un par to, kā šādi labojumi ietekmē minēto informāciju.
6. pants
Pārbaude
1. Neierobežojot Regulas (EK) Nr. 2533/98 prasības, NCB uzrauga un pārbauda saskaņā ar šo pamatnostādni ECB iesniegtās statistiskās informācijas kvalitāti un ticamību.
2. Ja saskaņā ar šo pantu veiktajās pārbaudēs NCB konstatē neatbilstības, tās bez liekas kavēšanās šo pārbaužu rezultātus iesniedz ECB.
7. pants
Nosūtīšana
1. Statistisko informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar šo pamatnostādni, NCB nosūta elektroniski, izmantojot ECB norādītos līdzekļus. Šai elektroniskajai statistiskās informācijas apmaiņai izstrādātais statistikas ziņojuma formāts ir formāts, par ko vienojusies ECBS.
2. Ja nepiemēro 1. punktu, NCB ar ECB iepriekšēju piekrišanu var izmantot citus statistiskās informācijas nosūtīšanas līdzekļus.
8. pants
Vienkāršotā grozījumu procedūra
ECB Valde, ņemot vērā Statistikas komitejas viedokli, veic jebkādus vajadzīgos tehniskos grozījumus šīs pamatnostādnes pielikumos ar noteikumu, ka šie grozījumi nemaina konceptuālo pamatsistēmu un neietekmē pārskatu sniegšanas pienākumu apjomu pārskatu sniedzējiem dalībvalstīs. ECB Valde bez liekas kavēšanās informē ECB Padomi par jebkādiem šādiem grozījumiem.
9. pants
Pirmā pārskatu sniegšana
1. Pirmais pārskats ar ceturkšņa statistisko informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ietver statistisko informāciju par 2022. gada pirmo ceturksni.
2. Pirmais pārskats ar gada statistisko informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ietver statistisko informāciju par 2021. gadu.
10. pants
Stāšanās spēkā
1. Šī pamatnostādne stājas spēkā dienā, kurā to paziņo dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālajām centrālajām bankām.
2. Dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālās centrālās bankas un ECB atbilst šīs pamatnostādnes prasībām ar 2022. gada 1. februāri.
11. pants
Adresāti
Šī pamatnostādne ir adresēta visām Eurosistēmas centrālajām bankām.
Frankfurtē pie Mainas, 2021. gada 26. martā
ECB Padomes vārdā –
ECB prezidente
Christine LAGARDE
(1) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 191, 28.6.2014., 1. lpp.).
(2) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2015/534 (2015. gada 17. marts) par uzraudzības finanšu informācijas sniegšanu (ECB/2015/13) (OV L 86, 31.3.2015., 13. lpp.).
(3) Padomes Regula (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
(5) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2021/835 (2021. gada 26. marts]), ar ko atceļ Pamatnostādni ECB/2014/15 par monetāro un finanšu statistiku (ECB/2021/16) (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 335. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 76/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).
(10) Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).
(11) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 468/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido Vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm (VUM pamatregula) (ECB/2014/17) (OV L 141, 14.5.2014., 1. lpp.).
ANNEX I
Gada KBD – Pārskata sniedzēji |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Pārskatu sniedzēji |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Individuālu kredītiestāžu skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Banku grupās konsolidētu kredītiestāžu skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Banku grupu skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā kredītiestāžu skaits* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Rentabilitāte un efektivitāte – IFRS FINREP |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Konsolidētais ieņēmumu pārskats |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Procentu ieņēmumi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi turēti tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Netirdzniecības finanšu aktīvi, obligāti norādot pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi, uzskaitot pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi amortizētajā iegādes vērtībā* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti – risku ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Procentu ieņēmumi no saistībām |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Procentu izdevumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Finanšu saistības turētas tirdzniecībai) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Finanšu saistības pēc patiesās vērtības peļņā vai zaudējumos) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Finanšu saistības pēc amortizētajām izmaksām) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Atvasinātie finanšu instrumenti – risku ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pārējie pasīvi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Procentu izdevumi par aktīviem) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pēc pieprasījuma atmaksājama akciju kapitāla izmaksas ) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Dividenžu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Komisijas maksu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Komisijas maksu izdevumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tīrā realizētā finanšu aktīvu un pasīvu peļņa vai (–) zaudējumi, neuzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas un zaudējumu aprēķinā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tirdzniecībai turēto finanšu aktīvu un pasīvu tīrā peļņa vai (–) zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Netirdzniecības finanšu aktīvu tīrā peļņa vai (–) zaudējumi, obligāti norādot pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvu un pasīvu tīrā peļņa vai (–) zaudējumi, uzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas un zaudējumu aprēķinā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Risku ierobežošanas uzskaites tīrā peļņa vai (-) zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Valūtas kursu tīrā starpība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārdošanai neturēto aktīvu un pasīvu svītrošanas tīrā peļņa vai (-) zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie bankas darbības ienākumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pārējās darbības izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tīrie kopējie darbības ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Administrācijas izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Personāla izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pārējie administratīvie izdevumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Amortizācija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Izmaiņu radītā tīrā peļņa vai (–) zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Uzkrājumi vai (-) uzkrājumu apvērse) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Apņemšanās un garantijas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pārējie uzkrājumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Finanšu aktīvu vērtības samazinājums vai (-) vērtības samazinājuma apvērse, neuzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas un zaudējumu aprēķinā) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Finanšu aktīvi pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Finanšu aktīvi amortizētajā iegādes vērtībā) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajās sabiedrībās veikto ieguldījumu vērtības samazinājums vai (-) vērtības samazinājuma apvērse) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums vai (-) vērtības samazinājuma apvērse) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pamatlīdzekļi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Ieguldījuma īpašumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Nemateriālā vērtība) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Nemateriālie aktīvi [izņemot nemateriālo vērtību]) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pārējie) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Negatīvā nemateriālā vērtība, uzrādot peļņā vai zaudējumos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Peļņas vai (-) zaudējumu daļa ieguldījumos meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajās sabiedrībās |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārdošanai turētu ilgtermiņa aktīvu un atsavināšanas grupu peļņa vai (-) zaudējumi, kas nekvalificējas kā pārtraucamā darbība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS PEĻŅA VAI (-) ZAUDĒJUMI PIRMS NODOKĻU NOMAKSAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Nodokļu izmaksas vai (ieņēmumi) saistībā ar pamatdarbības peļņu vai zaudējumiem) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS PEĻŅA VAI (-) ZAUDĒJUMI PĒC NODOKĻU NOMAKSAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārtraucamās darbības peļņa vai (-) zaudējumi pēc nodokļu nomaksas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārtraucamās darbības peļņa vai (-) zaudējumi pirms nodokļu nomaksas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Nodokļu izmaksas vai (ieņēmumi) saistībā ar pārtraucamo darbību) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PĀRSKATA GADA PEĻŅA VAI (-) ZAUDĒJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Attiecināmi uz mazākuma līdzdalību |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Rentabilitāte un efektivitāte – GAAP FINREP |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Konsolidētais ieņēmumu pārskats |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Procentu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Procentu izdevumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Dividenžu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Komisijas maksu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Komisijas maksu izdevumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tīrā realizētā finanšu aktīvu un pasīvu peļņa vai (–) zaudējumi, neuzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas un zaudējumu aprēķinā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tirdzniecības finanšu aktīvu un pasīvu tīrā peļņa vai (-) zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvu un pasīvu tīrā peļņa vai (–) zaudējumi, uzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas un zaudējumu aprēķinā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Netirdzniecības finanšu aktīvu un pasīvu tīrā peļņa vai (-) zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Risku ierobežošanas uzskaites tīrā peļņa vai (-) zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Valūtas kursu tīrā starpība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajās sabiedrībās veikto ieguldījumu svītrošanas tīrā peļņa vai (-) zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārdošanai neturēto aktīvu un pasīvu svītrošanas tīrā peļņa vai (-) zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie bankas darbības ienākumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pārējās darbības izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tīrie kopējie darbības ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Administrācijas izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Personāla izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pārējie administratīvie izdevumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Amortizācija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Izmaiņu radītā tīrā peļņa vai (–) zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Uzkrājumi vai (-) uzkrājumu apvērse) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Apņemšanās un garantijas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pārējie uzkrājumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Līdzekļu vispārējam banku riskam tīrais palielinājums vai (-) samazinājums) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Finanšu aktīvu vērtības samazinājums, neuzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas un zaudējumu aprēķinā) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajās sabiedrībās veikto ieguldījumu vērtības samazinājums vai (-) vērtības samazinājuma apvērse) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums vai (-) vērtības samazinājuma apvērse) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pamatlīdzekļi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Ieguldījuma īpašumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Nemateriālā vērtība) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Nemateriālie aktīvi [izņemot nemateriālo vērtību]) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pārējie) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Negatīvā nemateriālā vērtība, uzrādot peļņā vai zaudējumos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Peļņas vai (-) zaudējumu daļa ieguldījumos meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajās sabiedrībās |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārdošanai turētu ilgtermiņa aktīvu un atsavināšanas grupu peļņa vai (-) zaudējumi, kas nekvalificējas kā pārtraucamā darbība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS PEĻŅA VAI (-) ZAUDĒJUMI PIRMS NODOKĻU NOMAKSAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Nodokļu izmaksas vai (ieņēmumi) saistībā ar pamatdarbības peļņu vai zaudējumiem) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS PEĻŅA VAI (-) ZAUDĒJUMI PĒC NODOKĻU NOMAKSAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārkārtas peļņa vai (-) zaudējumi pēc nodokļu nomaksas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārkārtas peļņa vai zaudējumi pirms nodokļu nomaksas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Nodokļu izmaksas vai (ieņēmumi) saistībā ar ārkārtas peļņu vai zaudējumiem) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PĀRSKATA GADA PEĻŅA VAI (-) ZAUDĒJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Attiecināmi uz mazākuma līdzdalību |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Rentabilitāte un efektivitāte – NE-FINREP/DATU PUNKTU FINREP |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Konsolidētais ieņēmumu pārskats |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Tīrie procentu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Procentu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Procentu izdevumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Dividenžu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tīrie komisijas maksu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Komisijas maksu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Komisijas maksu izdevumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu instrumentu un maiņas kursa peļņa vai (-) zaudējumi, izņemot vērtības samazinājumu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie pamatdarbības ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pārējie darbības izdevumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tīrie kopējie pamatdarbības ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Administrācijas izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Personāla izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pārējie administratīvie izdevumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Amortizācija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Uzkrājumi vai (-) uzkrājumu apvērse) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Finanšu aktīvu vērtības samazinājums, neuzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas un zaudējumu aprēķinā) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums vai (-) vērtības samazinājuma apvērse) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS PEĻŅA VAI (-) ZAUDĒJUMI PIRMS NODOKĻU NOMAKSAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS PEĻŅA VAI (-) ZAUDĒJUMI PĒC NODOKĻU NOMAKSAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PĀRSKATA GADA PEĻŅA VAI (-) ZAUDĒJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Rentabilitāte un efektivitāte – VISI DATI |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Konsolidētais ieņēmumu pārskats |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Tīrie procentu ieņēmumi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Dividenžu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tīrie komisijas maksu ieņēmumi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu instrumentu un maiņas kursa peļņa vai (-) zaudējumi, izņemot vērtības samazinājumu* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie pamatdarbības ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tīrie kopējie pamatdarbības ieņēmumi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Kopējie darbības izdevumi)* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS PEĻŅA VAI (-) ZAUDĒJUMI PĒC NODOKĻU NOMAKSAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PĀRSKATA GADA PEĻŅA VAI (-) ZAUDĒJUMI* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Rentabilitāte un efektivitāte – IFRS FINREP |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Kapitāla atdeve |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Iestādes ar kapitāla atdevi <0 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 0-5% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 5-10% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 10-15% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 15-20% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi > 20% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi < 0% kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 0-5%, % kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 5-10%, % kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 10-15%, % kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 15-20%, % kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi > 20%,% kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Rentabilitāte un efektivitāte – GAAP FINREP |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Kapitāla atdeve |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Iestādes ar kapitāla atdevi <0 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 0-5% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 5-10% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 10-15% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 15-20% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi > 20% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi < 0% kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 0-5%, % kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 5-10%, % kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 10-15%, % kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 15-20%, % kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi > 20%,% kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Rentabilitāte un efektivitāte – NE-FINREP/DATU PUNKTU FINREP |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Kapitāla atdeve |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Iestādes ar kapitāla atdevi <0 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 0-5% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 5-10% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 10-15% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 15-20% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi > 20% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi < 0% kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 0-5%, % kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 5-10%, % kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 10-15%, % kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 15-20%, % kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi > 20%,% kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Rentabilitāte un efektivitāte – VISI DATI |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Kapitāla atdeve |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Iestādes ar kapitāla atdevi <0 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 0-5% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 5-10% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 10-15% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 15-20% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi > 20% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi < 0% kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 0-5%, % kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 5-10%, % kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 10-15%, % kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 15-20%, % kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi > 20%,% kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Bilance – IFRS FINREP |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Nauda, naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi turēti tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti turēti tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Netirdzniecības finanšu aktīvi, obligāti norādot pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi, uzskaitot pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi amortizētajā iegādes vērtībā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti – Risku ierobežošanas uzskaite |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Procentu likmes riska riska ierobežošanas portfeļa apdrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ieguldījumi asociētajās sabiedrībās, meitasuzņēmumos un kopuzņēmumos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Materiālie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nemateriālie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nodokļu aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārskata perioda nodokļu aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atliktie nodokļu aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ AKTĪVI* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Pasīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Finanšu saistības turētas tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti turēti tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Īsās pozīcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu saistības turētas tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu saistības pēc patiesās vērtības peļņā vai zaudējumos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu saistības pēc patiesās vērtības peļņā vai zaudējumos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu saistības pēc amortizētajām izmaksām |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu saistības pēc amortizētajām izmaksām |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti – Risku ierobežošanas uzskaite |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Procentu likmes riska riska ierobežošanas portfeļa apdrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzkrājumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nodokļu saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārskata perioda nodokļu saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atliktās nodokļu saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēc pieprasījuma atmaksājams pamatkapitāls (piem., kooperatīvu akcijas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Saistības, kas iekļautas atsavināšanas grupās un klasificētas kā turētas pārdošanai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PASĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Pašu kapitāls un mazākuma līdzdalība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Akcijas uzcenojums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie pašu kapitāla instrumenti, kas nav kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējais pašu kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi uzkrātie visaptverošie ienākumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Paturētie ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārvērtēšanas rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pašu akcijas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pagaidu dividendes) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazākuma līdzdalība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PAŠU KAPITĀLS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PASĪVI UN PAŠU KAPITĀLS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Kredītu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Sniegtas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītu saistības* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu garantijas* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citas saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Saņemti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītu saistības* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu garantijas* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citas saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Bilance – GAAP FINREP |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Nauda, naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi turēti tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti turēti tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kuri novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kuri novērtēti pēc patiesās vērtības caur pašu kapitālu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Netirdzniecības parāda instrumenti, kuri novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti – Risku ierobežošanas uzskaite |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Procentu likmes riska riska ierobežošanas portfeļa apdrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ieguldījumi asociētajās sabiedrībās, meitasuzņēmumos un kopuzņēmumos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Materiālie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nemateriālie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nodokļu aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārskata perioda nodokļu aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atliktie nodokļu aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Diskonti tirdzniecības aktīviem pēc patiesās vērtības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ AKTĪVI* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Pasīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Finanšu saistības turētas tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti turēti tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Īsās pozīcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu saistības turētas tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Netirdzniecības neatvasinātas finanšu saistības, kas novērtētas pēc iegādes izmaksu metodes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti – Risku ierobežošanas uzskaite |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Procentu likmes riska riska ierobežošanas portfeļa apdrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzkrājumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nodokļu saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārskata perioda nodokļu saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atliktās nodokļu saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēc pieprasījuma atmaksājams pamatkapitāls (piem., kooperatīvu akcijas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Saistības, kas iekļautas atsavināšanas grupās un klasificētas kā turētas pārdošanai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Diskonti tirdzniecības pasīviem pēc patiesās vērtības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PASĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Pašu kapitāls un mazākuma līdzdalība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Akcijas uzcenojums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie pašu kapitāla instrumenti, kas nav kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējais pašu kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi uzkrātie visaptverošie ienākumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Paturētie ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārvērtēšanas rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Patiesās vērtības rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pirmās konsolidācijas atšķirības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pašu akcijas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pagaidu dividendes) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazākuma līdzdalība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PAŠU KAPITĀLS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PASĪVI UN PAŠU KAPITĀLS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Kredītu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Sniegtas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītu saistības* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu garantijas* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citas saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Saņemtas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītu saistības* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu garantijas* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citas saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Bilance – NE-FINREP/DATU PUNKTU FINREP |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Skaidrā nauda un naudas atlikums kontos centrālajā bankā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atlikušie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ AKTĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances posteņi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi turēti tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ieguldījumi asociētajās sabiedrībās, meitasuzņēmumos un kopuzņēmumos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Pasīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzkrājumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atlikušie pasīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PASĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Pašu kapitāls un mazākuma līdzdalība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PAŠU KAPITĀLS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PASĪVI UN PAŠU KAPITĀLS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Bilance – VISI DATI |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Skaidrā nauda un naudas atlikums kontos centrālajā bankā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atlikušie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ AKTĪVI* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances posteņi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi turēti tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ieguldījumi asociētajās sabiedrībās, meitasuzņēmumos un kopuzņēmumos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Pasīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Noguldījumi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzkrājumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atlikušie pasīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PASĪVI* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Pašu kapitāls un mazākuma līdzdalība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PAŠU KAPITĀLS* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PASĪVI UN PAŠU KAPITĀLS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Bilance – IFRS FINREP |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Kredīti un avansi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Ārpusbilances posteņi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Subordinētās finanšu saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Bilance – GAAP FINREP |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Kredīti un avansi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Ārpusbilances posteņi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Subordinētās finanšu saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Bilance – NE-FINREP/DATU PUNKTU FINREP |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Bilance – VISI DATI |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Aktīvu kvalitāte – FINREP pārskatu sniedzēji (IFRS un GAAP) |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Pārstrukturētie riska darījumi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi – Riska darījumu ar kredītnosacījumu pārskatīšanas pasākumiem bruto uzskaites vērtība* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi – Ienākumus nesošo riska darījumu ar kredītnosacījumu pārskatīšanas pasākumiem bruto uzskaites vērtība* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi – Ienākumus nesošo riska darījumu ar kredītnosacījumu pārskatīšanas pasākumiem, t. sk. riska darījumu pārbaudē, bruto uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi – Ienākumus nenesošo riska darījumu ar kredītnosacījumu pārskatīšanas pasākumiem bruto uzskaites vērtība* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi – Ienākumus nenesošo riska darījumu ar kredītnosacījumu pārskatīšanas pasākumiem bruto uzskaites vērtība, t. sk. ienākumus nenesošo riska darījumu kredītnosacījumu pārskatīšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi – Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska un uzkrājumu rezultātā – ienākumus nesošie riska darījumi ar kredītnosacījumu pārskatīšanas pasākumiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi – Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska un uzkrājumu rezultātā – ienākumus nenesošie riska darījumi ar kredītnosacījumu pārskatīšanas pasākumiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri – Riska darījumu ar kredītnosacījumu pārskatīšanas pasākumiem bruto uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri – Ienākumus nesošo riska darījumu ar kredītnosacījumu pārskatīšanas pasākumiem bruto uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri – Ienākumus nesošo riska darījumu ar kredītnosacījumu pārskatīšanas pasākumiem, t. sk. riska darījumu pārbaudē, bruto uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri – Ienākumus nenesošo riska darījumu ar kredītnosacījumu pārskatīšanas pasākumiem bruto uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri – Ienākumus nenesošo riska darījumu ar kredītnosacījumu pārskatīšanas pasākumiem, t. sk. riska darījumu pārbaudē, bruto uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri – Uzkrātais samazinājums, uzkrātās izmaiņas patiesajā vērtībā kredītriska un uzkrājumu dēļ – ienākumus nesošie riska darījumi ar kredītnosacījumu pārskatīšanas pasākumiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri – Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska un uzkrājumu rezultātā – ienākumus nenesošie riska darījumi ar kredītnosacījumu pārskatīšanas pasākumiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi – Riska darījumu ar kredītnosacījumu pārskatīšanas pasākumiem bruto uzskaites vērtība* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi – Ienākumus nesošo riska darījumu ar kredītnosacījumu pārskatīšanas pasākumiem bruto uzskaites vērtība* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi – Ienākumus nesošo riska darījumu ar kredītnosacījumu pārskatīšanas pasākumiem, t. sk. riska darījumu pārbaudē, bruto uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi – Ienākumus nenesošo riska darījumu ar kredītnosacījumu pārskatīšanas pasākumiem bruto uzskaites vērtība* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi – Ienākumus nenesošo riska darījumu ar kredītnosacījumu pārskatīšanas pasākumiem, t. sk. riska darījumu pārbaudē, bruto uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi – Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska un uzkrājumu rezultātā – ienākumus nesošie riska darījumi ar kredītnosacījumu pārskatīšanas pasākumiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi – Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska un uzkrājumu rezultātā – ienākumus nenesošie riska darījumi ar kredītnosacījumu pārskatīšanas pasākumiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Ienākumus nenesošo riska darījumu bruto kopējā uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Ienākumus nesošo riska darījumu bruto kopējā uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Ienākumus nesošo riska darījumu bruto kopējā uzskaites vērtība – Nav iestājies kavējums vai kavējums ir <= ar 30 dienām |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Ienākumus nesošo riska darījumu bruto kopējā uzskaites vērtība - Ir iestājies kavējums > par 30 dienām <= ar 90 dienām |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Ienākumus nenesošo riska darījumu bruto kopējā uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Ienākumus nenesošo riska darījumu bruto kopējā uzskaites vērtība – Nespēs samaksāt, nav iestājies kavējums vai kavējums ir <= ar 90 dienām |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Ienākumus nenesošo riska darījumu bruto kopējā uzskaites vērtība - Ir iestājies kavējums > par 90 dienām <= ar 180 dienām |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Ienākumus nenesošo riska darījumu bruto kopējā uzskaites vērtība – Ir iestājies kavējums > par 180 dienām <= ar 1 gadu |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Ienākumus nenesošo riska darījumu bruto kopējā uzskaites vērtība – Ir iestājies kavējums > par 1 gadu |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Ienākumus nenesošo riska darījumu bruto kopējā uzskaites vērtība – T. sk. neizpildītas saistības |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Uzkrātais samazinājums, uzkrātās izmaiņas patiesajā vērtībā kredītriska un uzkrājumu dēļ |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Uzkrātais samazinājums, uzkrātās izmaiņas patiesajā vērtībā kredītriska un to uzkrājumu dēļ, kas veikti ienākumus nesošajiem riska darījumiem |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Uzkrātais samazinājums, uzkrātās izmaiņas patiesajā vērtībā kredītriska un to uzkrājumu dēļ, kas veikti ienākumus nenesošajiem riska darījumiem |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Par ienākumus nenesošajiem riska darījumiem saņemtais nodrošinājums |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Par ienākumus nenesošajiem riska darījumiem saņemtās finanšu garantijas |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Aktīvu kvalitāte – IFRS FINREP |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Bruto uzskaites vērtība – Aktīvi bez kredītriska ievērojama palielināšanās kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Finanšu aktīvi amortizētajā iegādes vērtībā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Bruto uzskaites vērtība – Aktīvi ar kredītriska ievērojamu palielināšanos kopš sākotnējās atzīšanas, bet bez samazinātas kredītvērtības (2. pakāpe) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Finanšu aktīvi amortizētajā iegādes vērtībā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Bruto uzskaites vērtība – Aktīvi ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Finanšu aktīvi amortizētajā iegādes vērtībā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Uzkrātais vērtības samazinājums – Aktīvi bez kredītriska ievērojama palielināšanās kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Finanšu aktīvi amortizētajā iegādes vērtībā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Uzkrātais vērtības samazinājums – Aktīvi ar kredītriska ievērojamu palielināšanos kopš sākotnējās atzīšanas, bet bez samazinātas kredītvērtības (2. pakāpe) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Finanšu aktīvi amortizētajā iegādes vērtībā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Uzkrātais vērtības samazinājums – Aktīvi ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Finanšu aktīvi amortizētajā iegādes vērtībā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Aktīvu kvalitāte – GAAP FINREP |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Samazinātas vērtības parāda instrumenti – Netirdzniecības neatvasināti parāda instrumenti, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Samazinātas vērtības aktīvu bruto kopējā uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Speciāli uzkrājumi kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārēji atskaitījumi kredītriskam un banku darbības riskam, kas ietekmē uzskaites vērtību |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Aktīvu kvalitāte – NE-FINREP/DATU PUNKTU FINREP |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Ienākumus nenesošie riska darījumi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Bruto uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ienākumus nesošie riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ienākumus nenesošie riska darījumi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārstrukturētie riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzkrātais samazinājums, uzkrātās izmaiņas patiesajā vērtībā kredītriska un uzkrājumu dēļ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – ĢEOGRĀFISKĀ KONCENTRĀCIJA |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Kopā sākotnējā riska darījumu vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
AT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BG |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HR |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CY |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CZ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
DK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FR |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
DE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LV |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
MT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
RO |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Savienības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
UK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NO |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
US (Amerikas Savienotās Valstis) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HK (Honkonga) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BR (Brazīlija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CN (Ķīna) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
JP (Japāna) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CH (Šveice) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
MX (Meksika) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
AU (Austrālija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SG (Singapūra) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
TR (Turcija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
RU (Krievijas Federācija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KY (Kaimanu salas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IN (Indija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KR (Dienvidkoreja) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ZA (Dienvidāfrika) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CA (Kanāda) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances posteņi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārvalstu sākotnējie riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā sākotnējie riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Kopā riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
AT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BG |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HR |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CY |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CZ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
DK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FR |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
DE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LV |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
MT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
RO |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Savienības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
UK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NO |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
US (Amerikas Savienotās Valstis) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HK (Honkonga) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BR (Brazīlija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CN (Ķīna) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
JP (Japāna) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CH (Šveice) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
MX (Meksika) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
AU (Austrālija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SG (Singapūra) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
TR (Turcija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
RU (Krievijas Federācija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KY (Kaimanu salas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IN (Indija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KR (Dienvidkoreja) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ZA (Dienvidāfrika) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CA (Kanāda) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Kopā riska darījumu vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
AT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BG |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HR |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CY |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CZ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
DK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FR |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
DE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LV |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
MT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
RO |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ES |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
UK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NO |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
US (Amerikas Savienotās Valstis) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HK (Honkonga) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BR (Brazīlija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CN (Ķīna) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
JP (Japāna) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CH (Šveice) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
MX (Meksika) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
AU (Austrālija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SG (Singapūra) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
TR (Turcija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
RU (Krievijas Federācija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KY (Kaimanu salas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IN (Indija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KR (Dienvidkoreja) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ZA (Dienvidāfrika) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CA (Kanāda) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Kopā ar mājokļa nekustamo īpašumu nodrošinātie riska darījumi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
AT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BG |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HR |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CY |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CZ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
DK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FR |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
DE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LV |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
MT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
RO |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ES |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
UK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ārpus Savienības valstis |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Kopā ar komerciālo nekustamo īpašumu nodrošinātie riska darījumi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
AT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BG |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HR |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CY |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CZ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
DK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FR |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
DE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LV |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
MT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
RO |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ES |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
UK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ārpus Savienības valstis |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – ĢEOGRĀFISKĀ KONCENTRĀCIJA – FINREP pārskatu sniedzēji (IFRS un GAAP) |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Darbība iekšzemē |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā pasīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Procentu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Procentu izdevumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tīrie kopējie pamatdarbības ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārskata gada peļņa vai zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Darbība ārvalstīs |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā pasīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Procentu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Procentu izdevumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tīrie kopējie pamatdarbības ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārskata gada peļņa vai zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – DARĪJUMU PARTNERU KONCENTRĀCIJA |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Lielie riska darījumi (kopā) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Lielie riska darījumi (kopā) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lielie riska darījumi – Virs 10% no kapitāla vai 300 milj. euro |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lielie riska darījumi – Iestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lielie riska darījumi – Neregulētie finanšu uzņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – DARĪJUMU PARTNERU KONCENTRĀCIJA – FINREP pārskatu sniedzēji (IFRS un GAAP) |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Riska darījumi ar centrālajām bankām |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Pieprasījuma (pirkuma) un īstermiņa (tekošā konta) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Norēķinu karšu kredīts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu līzingi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Reversā repo kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi terminētie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Avansi, kas nav kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KREDĪTI UN AVANSI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Riska darījumi ar valdību |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Pieprasījuma (pirkuma) un īstermiņa (tekošā konta) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Norēķinu karšu kredīts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ar tirdzniecību saistītie debitoru parādi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu līzingi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Reversā repo kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi terminētie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Avansi, kas nav kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KREDĪTI UN AVANSI* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. hipotēku kredīti [kredīti, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. pārējie nodrošinātie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Riska darījumi ar kredītiestādēm |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Pieprasījuma (pirkuma) un īstermiņa (tekošā konta) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Norēķinu karšu kredīts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ar tirdzniecību saistītie debitoru parādi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu līzingi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Reversā repo kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi terminētie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Avansi, kas nav kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KREDĪTI UN AVANSI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. hipotēku kredīti [kredīti, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. pārējie nodrošinātie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Riska darījumi ar pārējām finanšu sabiedrībām |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Pieprasījuma (pirkuma) un īstermiņa (tekošā konta) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Norēķinu karšu kredīts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ar tirdzniecību saistītie debitoru parādi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu līzingi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Reversā repo kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi terminētie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Avansi, kas nav kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KREDĪTI UN AVANSI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. hipotēku kredīti [kredīti, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. pārējie nodrošinātie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances posteņi: Saņemtā nodrošinājuma/garantijas maksimālā summa, ko var ņemt vērā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ar nekustamo īpašumu nodrošinātie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie nodrošinātie aizdevumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Saņemtās finanšu garantijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Riska darījumi ar nefinanšu sabiedrībām |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Pieprasījuma (pirkuma) un īstermiņa (tekošā konta) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Norēķinu karšu kredīts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ar tirdzniecību saistītie debitoru parādi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu līzingi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Reversā repo kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi terminētie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Avansi, kas nav kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KREDĪTI UN AVANSI* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. hipotēku kredīti [kredīti, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. pārējie nodrošinātie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. projektu finansēšanas kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances posteņi: Saņemtā nodrošinājuma/garantijas maksimālā summa, ko var ņemt vērā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ar nekustamo īpašumu nodrošinātie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie nodrošinātie aizdevumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Saņemtās finanšu garantijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Riska darījumi ar mājsaimniecībām |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Pieprasījuma (pirkuma) un īstermiņa (tekošā konta) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Norēķinu karšu kredīts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ar tirdzniecību saistītie debitoru parādi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu līzingi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Reversā repo kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi terminētie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Avansi, kas nav kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KREDĪTI UN AVANSI* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. hipotēku kredīti [kredīti, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. pārējie nodrošinātie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. patēriņa kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. mājokļa iegādes kreditēšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances posteņi: Saņemtā nodrošinājuma/garantijas maksimālā summa, ko var ņemt vērā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ar nekustamo īpašumu nodrošinātie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie nodrošinātie aizdevumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Saņemtās finanšu garantijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Kredīti un avansi nefinanšu sabiedrībām – Bruto kopējā uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
A. Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
B. Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C. Apstrādes rūpniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
D. Elektroenerģijas, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
E. Ūdensapgāde |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
F. Būvniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
G. Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
H. Transports un uzglabāšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
I. Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
J. Informācijas un komunikācijas pakalpojumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
K. Finanšu un apdrošināšanas darbība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
L. Operācijas ar nekustamo īpašumu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
M. Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
N. Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
O. Valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā nodrošināšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
P. Izglītība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Q. Veselības aizsardzības pakalpojumi un sociālais darbs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
R. Māksla, izklaide un atpūta |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
S. Citi pakalpojumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Kredīti un avansi nefinanšu sabiedrībām – Uzkrātais vērtības samazinājums vai patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
A. Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
B. Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C. Apstrādes rūpniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
D. Elektroenerģijas, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
E. Ūdensapgāde |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
F. Būvniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
G. Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
H. Transports un uzglabāšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
I. Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
J. Informācijas un komunikācijas pakalpojumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
K. Finanšu un apdrošināšanas darbība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
L. Operācijas ar nekustamo īpašumu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
M. Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
N. Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
O. Valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā nodrošināšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
P. Izglītība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Q. Veselības aizsardzības pakalpojumi un sociālais darbs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
R. Māksla, izklaide un atpūta |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
S. Citi pakalpojumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – FINANSĒJUMA KONCENTRĀCIJA – FINREP pārskatu sniedzēji (IFRS un GAAP) |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Uzskaites vērtība (FINREP-IFRS) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Atvasinātie finanšu instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Īsās pozīcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pieprasījuma noguldījumi / noguldījumi uz nakti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi ar noteiktu termiņu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pieprasījuma noguldījumi / noguldījumi uz nakti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi ar noteiktu termiņu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pieprasījuma noguldījumi / noguldījumi uz nakti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi ar noteiktu termiņu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pieprasījuma noguldījumi / noguldījumi uz nakti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi ar noteiktu termiņu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pieprasījuma noguldījumi / noguldījumi uz nakti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi ar noteiktu termiņu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pieprasījuma noguldījumi / noguldījumi uz nakti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi ar noteiktu termiņu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumu sertifikāti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nodrošinātās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Hibrīdlīgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Konvertējamie saliktie finanšu instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nekonverējamie finanšu instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FINANŠU SAISTĪBAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Uzskaites vērtība (FINREP-GAAP) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Atvasinātie finanšu instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Īsās pozīcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pieprasījuma noguldījumi / noguldījumi uz nakti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi ar noteiktu termiņu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pieprasījuma noguldījumi / noguldījumi uz nakti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi ar noteiktu termiņu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pieprasījuma noguldījumi / noguldījumi uz nakti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi ar noteiktu termiņu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pieprasījuma noguldījumi / noguldījumi uz nakti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi ar noteiktu termiņu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pieprasījuma noguldījumi / noguldījumi uz nakti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi ar noteiktu termiņu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pieprasījuma noguldījumi / noguldījumi uz nakti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi ar noteiktu termiņu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumu sertifikāti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nodrošinātās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Hibrīdlīgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Konvertējamie saliktie finanšu instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nekonverējamie finanšu instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FINANŠU SAISTĪBAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Saņemtā uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Mazapjoma finansējums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pieprasījuma noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Termiņnoguldījumi, kas izņemami turpmāko 30 dienu laikā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Termiņnoguldījumi, kas nav izņemami turpmāko 30 dienu laikā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Krājkonti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lielapjoma finansējums* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nenodrošināti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nodrošināti* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Likviditāte un finansējums |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Likvīdie aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
KOPĀ NEKORIĢĒTI LIKVĪDI AKTĪVI* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā nekoriģēti 1. līmeņa aktīvi, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Izņemamas centrālās bankas rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās valdības aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi likvīdie aktīvi, kas var tikt iekļauti kategorijā Centrālās bankas riska darījumi vai valsts iestāžu garantēti riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā nekoriģētas 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā nekoriģēti 2.A līmeņa aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā nekoriģēti 2.B līmeņa aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
LIKVIDITĀTES NODROŠINĀJUMS |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Likviditātes rezerve* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Neto likviditātes izejošās naudas plūsmas* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Ļoti augsta likviditāte un kredītkvalitāte - summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Augsta likviditāte un kredītkvalitāte - summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi aktīvi - summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS – 416. pantā minētie aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Ļoti augsta likviditāte un kredītkvalitāte - summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Augsta likviditāte un kredītkvalitāte - summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi aktīvi - summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS – Vērtspapīri un naudas tirgus instrumenti, kas nav norādīti 1.1. postenī un kas atbilst 122. pantā minētajai 1. kredīta pakāpei |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Ļoti augsta likviditāte un kredītkvalitāte - summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Augsta likviditāte un kredītkvalitāte - summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi aktīvi - summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS – Vērtspapīri un naudas tirgus instrumenti, kas nav norādīti 1.1. postenī un kas atbilst 122. pantā minētajai 2. kredīta pakāpei |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Ļoti augsta likviditāte un kredītkvalitāte - summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Augsta likviditāte un kredītkvalitāte - summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi aktīvi - summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS – Citi vērtspapīri un naudas tirgus instrumenti, kas nav norādīti citur |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Ļoti augsta likviditāte un kredītkvalitāte - summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Augsta likviditāte un kredītkvalitāte - summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi aktīvi - summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS – Nefinanšu struktūru, kuras iekļautas atzītu biržu kādā no galvenajiem indeksiem, kapitāla vērtspapīri |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Ļoti augsta likviditāte un kredītkvalitāte - summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Augsta likviditāte un kredītkvalitāte - summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi aktīvi - summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS – Citi kapitāla vērtspapīri |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Ļoti augsta likviditāte un kredītkvalitāte - summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Augsta likviditāte un kredītkvalitāte - summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi aktīvi - summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS – Zelts |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Ļoti augsta likviditāte un kredītkvalitāte - summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Augsta likviditāte un kredītkvalitāte - summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi aktīvi - summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS – Citi dārgmetāli |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Ļoti augsta likviditāte un kredītkvalitāte - summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Augsta likviditāte un kredītkvalitāte - summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi aktīvi - summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS – Neatjaunojami kredīti un debitoru parādi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS – Neatjaunojami kredīti un debitoru parādi, kuri ir norādīti 1.9. postenī un nodrošināti ar nekustamo īpašumu |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS – No atvasinātajiem instrumentiem izrietoši debitoru parādi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS – Jebkuri citi aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS – No pašu līdzekļiem atvasinātie aktīvi, kuriem nav vajadzīgs stabils finansējums |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS – Neizmantotās piešķirtās kredītiespējas, kas atbilst “vidēja riska” vai “vidēja/zema riska” pakāpei saskaņā ar I pielikumu |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
POSTEŅI, KAS NODROŠINA STABILU FINANSĒJUMU |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
POSTEŅI, KAS NODROŠINA STABILU FINANSĒJUMU – Pašu līdzekļi pēc atskaitījumu piemērošanas attiecīgā gadījumā |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
POSTEŅI, KAS NODROŠINA STABILU FINANSĒJUMU – Privātpersonu noguldījumi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
POSTEŅI, KAS NODROŠINA STABILU FINANSĒJUMU – Tādu klientu saistības, kuri nav finanšu klienti |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
POSTEŅI, KAS NODROŠINA STABILU FINANSĒJUMU – Tādu klientu saistības, kuri ir finanšu klienti |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
POSTEŅI, KAS NODROŠINA STABILU FINANSĒJUMU – Saistības, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 4. vai 5. punktā noteiktās procedūras piemērošanai |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
POSTEŅI, KAS NODROŠINA STABILU FINANSĒJUMU – Saistības, kas izriet no vērtspapīriem, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
POSTEŅI, KAS NODROŠINA STABILU FINANSĒJUMU – Citas saistības, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
POSTEŅI, KAS NODROŠINA STABILU FINANSĒJUMU – Saistības, kas izriet no atvasināto instrumentu maksājumu līgumiem |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
POSTEŅI, KAS NODROŠINA STABILU FINANSĒJUMU – Jebkuras citas saistības |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Aktīvu apgrūtinājumi |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Apgrūtināto aktīvu uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Pārskatu sniedzējas iestādes aktīvi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. nodrošinātās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. ar aktīviem nodrošinātie vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. vispārējās valdības emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. finanšu sabiedrību emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. nefinanšu sabiedrību emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi, izņemot kredītus pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. hipotēku kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Pārskatu sniedzējas iestādes apgrūtināto aktīvu, t.sk. citu grupas iestāžu izdoto, uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Pārskatu sniedzējas iestādes aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. nodrošinātās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. ar aktīviem nodrošinātie vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. finanšu sabiedrību emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. nefinanšu sabiedrību emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi, izņemot kredītus pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. hipotēku kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Apgrūtināto aktīvu, t.sk. atbilstīgu darījumiem ar centrālo banku, uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Pārskatu sniedzējas iestādes aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. nodrošinātās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. ar aktīviem nodrošinātie vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. vispārējās valdības emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. finanšu sabiedrību emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. nefinanšu sabiedrību emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi, izņemot kredītus pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. hipotēku kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Neapgrūtināto aktīvu uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Pārskatu sniedzējas iestādes aktīvi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. nodrošinātās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. ar aktīviem nodrošinātie vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. vispārējās valdības emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. finanšu sabiedrību emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. nefinanšu sabiedrību emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi, izņemot kredītus pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. hipotēku kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Pārskatu sniedzējas iestādes neapgrūtināto aktīvu, t.sk. citu grupas iestāžu izdoto, uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Pārskatu sniedzējas iestādes aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. nodrošinātās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. ar aktīviem nodrošinātie vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. finanšu sabiedrību emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. nefinanšu sabiedrību emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi, izņemot kredītus pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. hipotēku kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Neapgrūtināto aktīvu, t.sk. atbilstīgu darījumiem ar centrālo banku, uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Pārskatu sniedzējas iestādes aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. nodrošinātās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. ar aktīviem nodrošinātie vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. vispārējās valdības emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. finanšu sabiedrību emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. nefinanšu sabiedrību emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi, izņemot kredītus pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. hipotēku kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Pārskatu sniedzējas iestādes saņemtais nodrošinājums |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Saņemtā apgrūtinātā nodrošinājuma patiesā vērtība vai pašu emitēti parāda vērtspapīri* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Saņemtā neapgrūtinātā nodrošinājuma patiesā vērtība vai pašu emitēti un apgrūtināšanai pieejami parāda vērtspapīri* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – PAŠU LĪDZEKĻI, RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA UN MAKSĀTSPĒJA |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Pašu līdzekļi tabula |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
PAŠU LĪDZEKĻI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. LĪMEŅA KAPITĀLS * |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstīgi kā 1. līmeņa pamata kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apmaksātie kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances postenis: Kapitāla instrumenti, kas nav atbilstīgi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Akcijas uzcenojums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(-) Pašu 1. līmeņa pamata kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(-) Esošās vai iespējamās saistības iegādāties 1. līmeņa pamata kapitāla instrumentus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Paturētie ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iepriekšējo gadu paturētie ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atbilstīga peļņa vai zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. līmeņa pamatkapitāla korekcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi uzkrātie visaptverošie ienākumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Līdzekļi vispārējam banku riskam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārejas perioda korekcijas saistībā iepriekš spēkā esošo nosacījumu saglabāšanu 1. līmeņa pamata kapitāla instrumentiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazākuma līdzdalība, kas atzīta 1. līmeņa pamata kapitālā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējas perioda korekcijas saistībā ar papildu mazākuma līdzdalību |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. līmeņa pamata kapitāla korekcijas saistībā ar prudenciālajiem filtriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās 1. līmeņa pamata kapitāla korekcijas pārejas periodā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie 1. līmeņa pamata kapitāla elementi vai atskaitījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atskaitījumi no 1. līmeņa pamatkapitāla |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(-) Nemateriālā vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(-) Pārējie nemateriālie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(-) Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, atskaitot attiecīgas nodokļu saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(-) IRB deficīts: summa, par kādu kredītriska korekcijas veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(-) Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(-) Summa, par kādu atskaitījums no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstīgi kā 1. līmeņa papildu kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apmaksātie kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances postenis: Kapitāla instrumenti, kas nav atbilstīgi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Akcijas uzcenojums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(-) Pašu 1. līmeņa papildu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(-) Esošās vai iespējamās saistības iegādāties 1. līmeņa papildu kapitāla instrumentus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārejas perioda korekcijas saistībā iepriekš spēkā esošo nosacījumu saglabāšanu 1. līmeņa papildu kapitāla instrumentiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Meitasuzņēmumu emitēti instrumenti, kuri ir atzīti pirmā līmeņa papildu kapitālā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārejas posma korekcijas saistībā ar meitasuzņēmumu emitētu instrumentu papildu atzīšanu pirmā līmeņa papildu kapitālā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(-) Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās 1. līmeņa papildu kapitāla korekcijas pārejas periodā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(-) Papildu atskaitījumi no 1. līmeņa papildu kapitāla saskaņā ar KPR 3. pantu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie 1. līmeņa papildu kapitāla elementi vai atskaitījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2. LĪMEŅA KAPITĀLS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi, kas ir atbilstīgi kā 2. līmeņa kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apmaksātie kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances postenis: Kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi, kas nav atbilstīgi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Akcijas uzcenojums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(-) Pašu 2. līmeņa kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(-) Esošās vai iespējamās saistības iegādāties 2. līmeņa kapitāla instrumentus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārejas perioda korekcijas saistībā iepriekš spēkā esošo nosacījumu saglabāšanu 2. līmeņa kapitāla instrumentiem un subordinētajiem aizdevumiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Meitasuzņēmumu emitēti instrumenti, kuri ir atzīti otrā līmeņa kapitālā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārejas posma korekcijas saistībā ar meitasuzņēmumu emitētu instrumentu papildu atzīšanu otrā līmeņa kapitālā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IRB. Pārsniegums: summa, par kādu uzkrājumi pārsniedz atbilstošos paredzamos zaudējumus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SA Atsevišķas kredītrisku korekcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās 2. līmeņa kapitāla korekcijas pārejas periodā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(-) Papildu atskaitījumi no 1. līmeņa kapitāla saskaņā ar KPR 3. pantu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie 2. līmeņa kapitāla elementi vai atskaitījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – PAŠU LĪDZEKĻI, RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA UN MAKSĀTSPĒJA |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Sākotnējā riska darījuma pirmskorekcijas pakāpes |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA KREDĪTA, DARĪJUMU PARTNERA KREDĪTA UN VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKAM UN BEZMAKSAS PIEGĀDĒM* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Standarta metode(SM) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SM riska klases, izņemot vērtspapīrošanas pozīcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās valdības vai centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Reģionālās valdības vai vietējās varas iestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Publiskā sektora struktūras |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Daudzpusējās attīstības bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Starptautiskās organizācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nodrošinātās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Prasības pret iestādēm un komercsabiedrībām, kurām ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (KIU) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi posteņi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vērtspapīrošanas pozīcijas SM |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšējos reitingos balstīta metode (IRB) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IRB metode, ja netiek izmantotas SNZ pašu aplēses vai konversijas faktori |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās valdības un centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi – MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi – Specializētā kreditēšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi - Citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IRB metode, ja tiek izmantotas SNZ pašu aplēses vai konversijas faktori |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās valdības un centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi – MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi – Specializētā kreditēšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi - Citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji – Ar nekustamo īpašumu nodrošinātie MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji – Ar nekustamo īpašumu nodrošinātie ne-MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji – Atbilstīgi atjaunojami |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji – Pārējie MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji – Citi ne-MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāls IRB |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vērtspapīrošanas pozīcijas IRB |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Vērtības korekcijas |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Standarta metode(SM) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SM riska klases, izņemot vērtspapīrošanas pozīcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās valdības vai centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Reģionālās valdības vai vietējās varas iestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Publiskā sektora struktūras |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Daudzpusējās attīstības bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Starptautiskās organizācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nodrošinātās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Prasības pret iestādēm un komercsabiedrībām, kurām ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (KIU) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi posteņi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vērtspapīrošanas pozīcijas SM |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšējos reitingos balstīta metode (IRB) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IRB metode, ja netiek izmantotas SNZ pašu aplēses vai konversijas faktori |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās valdības un centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi – MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi – Specializētā kreditēšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi - Citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IRB metode, ja tiek izmantotas SNZ pašu aplēses vai konversijas faktori |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās valdības un centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi – MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi – Specializētā kreditēšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi - Citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji – Ar nekustamo īpašumu nodrošinātie MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji – Ar nekustamo īpašumu nodrošinātie ne-MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji – Atbilstīgi atjaunojami |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji – Pārējie MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji – Citi ne-MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vērtspapīrošanas pozīcijas IRB |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Riska darījumu riska svērtā vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
KOPĒJĀ RISKA POZĪCIJA / KOPĀ RISKA DARĪJUMI* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA KREDĪTA, DARĪJUMU PARTNERA KREDĪTA UN VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKAM, UN BEZMAKSAS PIEGĀDĒM |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Standarta metode(SM) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SM riska klases, izņemot vērtspapīrošanas pozīcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās valdības vai centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Reģionālās valdības vai vietējās varas iestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Publiskā sektora struktūras |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Daudzpusējās attīstības bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Starptautiskās organizācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nodrošinātās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Prasības pret iestādēm un komercsabiedrībām, kurām ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (KIU) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi posteņi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vērtspapīrošanas pozīcijas SM |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšējos reitingos balstīta metode (IRB) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IRB metode, ja netiek izmantotas SNZ pašu aplēses vai konversijas faktori |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās valdības un centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi – MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi – Specializētā kreditēšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi - Citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IRB metode, ja tiek izmantotas SNZ pašu aplēses vai konversijas faktori |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās valdības un centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi – MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi – Specializētā kreditēšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi - Citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji – Ar nekustamo īpašumu nodrošinātie MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji – Ar nekustamo īpašumu nodrošinātie ne-MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji – Atbilstīgi atjaunojami |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji – Pārējie MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji – Citi ne-MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāls IRB |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vērtspapīrošanas pozīcijas IRB |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie saistību aktīvi, izņemot kredītu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Riska pozīcija iemaksām CCP saistību neizpildes fondā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJĀ RISKA POZĪCIJA NORĒĶINIEM/PIEGĀDEI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJĀ RISKA POZĪCIJA POZĪCIJU, VALŪTAS UN PREČU RISKIEM |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Riska pozīcija pozīciju, valūtas un preču riskam saskaņā ar standarta metodi (SM) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tirgotie parāda instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārvalstu valūta |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Preces |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Riska pozīcija pozīciju, valūtas un preču riskam saskaņā ar standarta metodi (SM) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJĀ RISKA POZĪCIJA OPERACIONĀLAJAM RISKAM (OpR) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
OpR pamatrādītāju metode(PRM) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
OpR standarta (STM) / Alternatīvā standarta (ASM) metode |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
OpR uzlaboto mērījumu metode (UMM) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJĀ RISKA POZĪCIJA KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzlabotā metode |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Standarta metode |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Balstīta uz sākotnējās riska darījuma vērtības metodi (SRDVM) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJĀ RISKA POZĪCIJA SAISTĪBĀ AR AR LIELAJIEM RISKA DARĪJUMIEM TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CITU RISKA POZĪCIJU SUMMAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
T. sk.: Papildu stingrākas uzraudzības prasības, pamatojoties uz 458. pantu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
T. sk. prasības lielajiem riska darījumiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
T. sk. riska pakāpes, lai ņemtu vērā aktīvu “burbuļus” mājokļu un komerciālo īpašumu nozarē |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
T. sk. finanšu sektora iekšējie riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
T. sk.: Papildu stingrākas uzraudzības prasības, pamatojoties uz 459. pantu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
T. sk.: papildu riska darījumu summas saskaņā ar KPR 3. pantu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Paredzamo zaudējumu apmērs |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Iekšējos reitingos balstīta metode (IRB) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IRB metode, ja netiek izmantotas SNZ pašu aplēses vai konversijas faktori |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās valdības un centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi – MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi – Specializētā kreditēšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi - Citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IRB metode, ja tiek izmantotas SNZ pašu aplēses vai konversijas faktori |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās valdības un centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi – MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi – Specializētā kreditēšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi - Citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji – Ar nekustamo īpašumu nodrošinātie MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji – Ar nekustamo īpašumu nodrošinātie ne-MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji – Atbilstīgi atjaunojami |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji – Pārējie MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji – Citi ne-MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāls IRB |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – PAŠU LĪDZEKĻI, RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA UN MAKSĀTSPĒJA |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Kapitāla rezerves un 2. pīlāra prasības |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Apvienoto rezervju prasība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kapitāla saglabāšanas rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kapitāla saglabāšanas rezerve dalībvalsts līmenī noteiktā makroprudenciālā jeb sistēmiskā riska dēļ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sistēmiskā riska kapitāla rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu līdzekļu prasības saistībā ar 2. pīlāra korekcijām |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – PAŠU LĪDZEKĻI, RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA UN MAKSĀTSPĒJA |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Kredītrisks – iestāžu skaits pēc metodes |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Standarta metode |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pamata IRB |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzlabotā IRB |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestāžu skaits kopā (izmantojot vienu vai vairākas kredītriska metodes) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Tirgus risks – iestāžu skaits pēc metodes |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Standarta metode |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšējie modeļi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestāžu skaits kopā (izmantojot vienu vai vairākas tirgus riska metodes) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Operacionālais risks – iestāžu skaits pēc metodes |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Pamatrādītāju metode |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Standarta metode/ Alternatīvā standarta metode |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzlaboto mērījumu metode |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestāžu skaits kopā (izmantojot vienu vai vairākas operacionālā riska metodes) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD - Iestāžu skaits |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Maksātspējas koeficients (%) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
< 8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8 - 12 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12 - 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
16 - 20 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
> 20 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
1. līmeņa koeficients (%) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
< 6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 – 8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8 – 12 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12 – 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
> 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
1. līmeņa pamata kapitāla koeficients (%) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
< 4 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4 – 6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 – 8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8 – 12 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12 – 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
> 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – KOPĒJĀ RISKA POZĪCIJA / KOPĀ RISKA DARĪJUMI |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Maksātspējas koeficients (%) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
< 8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8 – 12 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12 – 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
16 – 20 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
> 20 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
1. līmeņa koeficients (%) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
< 6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 – 8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8 – 12 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12 –16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
>16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
1. līmeņa pamata kapitāla koeficients (%) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
< 4 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4 – 6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 – 8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8 – 12 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12 – 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
> 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Aktīvi |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Maksātspējas koeficients (%) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
< 8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8 – 12 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12 – 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
16 – 20 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
> 20 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
1. līmeņa koeficients (%) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
< 6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 – 8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8 – 12 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12 – 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
> 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
1. līmeņa pamata kapitāla koeficients (%) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
< 4 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4 – 6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 – 8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8 – 12 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12 – 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
> 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ANNEX II
Ceturkšņa KBD – Pārskatu sniedzēji |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Pārskatu sniedzēji |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Individuālu kredītiestāžu skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Banku grupās konsolidētu kredītiestāžu skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Banku grupu skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā kredītiestāžu skaits* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – Rentabilitāte un efektivitāte – IFRS FINREP |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Konsolidētais ieņēmumu pārskats |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Procentu ienākumi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi turēti tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Netirdzniecības finanšu aktīvi, obligāti norādot pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi, uzskaitot pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi amortizētajā iegādes vērtībā* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti – risku ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Procentu ieņēmumi no saistībām |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Procentu izdevumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Finanšu saistības turētas tirdzniecībai) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Finanšu saistības pēc patiesās vērtības peļņā vai zaudējumos) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Finanšu saistības pēc amortizētajām izmaksām) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Atvasinātie finanšu instrumenti – risku ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pārējie pasīvi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Procentu izdevumi par aktīviem) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Dividenžu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Komisijas maksu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Komisijas maksu izdevumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tīrā realizētā finanšu aktīvu un pasīvu peļņa vai (–) zaudējumi, neuzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas un zaudējumu aprēķinā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tirdzniecībai turēto finanšu aktīvu un pasīvu tīrā peļņa vai (–) zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Netirdzniecības finanšu aktīvu tīrā peļņa vai (–) zaudējumi, obligāti norādot pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvu un pasīvu tīrā peļņa vai (–) zaudējumi, uzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas un zaudējumu aprēķinā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Risku ierobežošanas uzskaites tīrā peļņa vai (-) zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Valūtas kursu tīrā starpība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie bankas darbības ienākumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pārējās darbības izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tīrie kopējie darbības ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Administrācijas izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Personāla izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pārējie administratīvie izdevumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Amortizācija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Izmaiņu radītā tīrā peļņa vai (–) zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Uzkrājumi vai (-) uzkrājumu apvērse) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Apņemšanās un garantijas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pārējie uzkrājumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Finanšu aktīvu vērtības samazinājums vai (-) vērtības samazinājuma apvērse, neuzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas un zaudējumu aprēķinā) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Finanšu aktīvi pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Finanšu aktīvi amortizētajā iegādes vērtībā) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums vai (-) vērtības samazinājuma apvērse) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS PEĻŅA VAI (-) ZAUDĒJUMI PIRMS NODOKĻU NOMAKSAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Nodokļu izmaksas vai (ieņēmumi) saistībā ar pamatdarbības peļņu vai zaudējumiem) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS PEĻŅA VAI (-) ZAUDĒJUMI PĒC NODOKĻU NOMAKSAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PĀRSKATA GADA PEĻŅA VAI (-) ZAUDĒJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – Rentabilitāte un efektivitāte – GAAP FINREP |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Konsolidētais ieņēmumu pārskats |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Procentu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Procentu izdevumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Dividenžu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Komisijas maksu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Komisijas maksu izdevumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tīrā realizētā finanšu aktīvu un pasīvu peļņa vai (–) zaudējumi, neuzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas un zaudējumu aprēķinā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tirdzniecībai turēto finanšu aktīvu un pasīvu tīrā peļņa vai (–) zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvu un pasīvu tīrā peļņa vai (–) zaudējumi, uzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas un zaudējumu aprēķinā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Netirdzniecības finanšu aktīvu un pasīvu tīrā peļņa vai (–) zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Risku ierobežošanas uzskaites tīrā peļņa vai (-) zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Valūtas kursu tīrā starpība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie bankas darbības ienākumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pārējās darbības izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tīrie kopējie darbības ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Administrācijas izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Personāla izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pārējie administratīvie izdevumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Amortizācija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Izmaiņu radītā tīrā peļņa vai (–) zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Uzkrājumi vai (-) uzkrājumu apvērse) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Finanšu aktīvu vērtības samazinājums vai (-) vērtības samazinājuma apvērse, neuzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas un zaudējumu aprēķinā) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums vai (-) vērtības samazinājuma apvērse) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS PEĻŅA VAI (-) ZAUDĒJUMI PIRMS NODOKĻU NOMAKSAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS PEĻŅA VAI (-) ZAUDĒJUMI PĒC NODOKĻU NOMAKSAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PĀRSKATA GADA PEĻŅA VAI (-) ZAUDĒJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – Rentabilitāte un efektivitāte – NE-FINREP/DATU PUNKTU FINREP |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Konsolidētais ieņēmumu pārskats |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Tīrie procentu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Procentu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Procentu izdevumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Dividenžu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tīrie komisijas maksu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Komisijas maksu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Komisijas maksu izdevumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu instrumentu un maiņas kursa peļņa vai (-) zaudējumi, izņemot vērtības samazinājumu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie pamatdarbības ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pārējie darbības izdevumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tīrie kopējie pamatdarbības ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Administrācijas izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Personāla izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pārējie administratīvie izdevumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Amortizācija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Uzkrājumi vai (-) uzkrājumu apvērse) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Finanšu aktīvu vērtības samazinājums vai (-) vērtības samazinājuma apvērse, neuzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas un zaudējumu aprēķinā) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums vai (-) vērtības samazinājuma apvērse) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS PEĻŅA VAI (-) ZAUDĒJUMI PIRMS NODOKĻU NOMAKSAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS PEĻŅA VAI (-) ZAUDĒJUMI PĒC NODOKĻU NOMAKSAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PĀRSKATA GADA PEĻŅA VAI (-) ZAUDĒJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – Rentabilitāte un efektivitāte – VISI DATI |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Konsolidētais ieņēmumu pārskats |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Tīrie procentu ieņēmumi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Dividenžu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tīrie komisijas maksu ieņēmumi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu instrumentu un maiņas kursa peļņa vai (-) zaudējumi, izņemot vērtības samazinājumu* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie pamatdarbības ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tīrie kopējie pamatdarbības ieņēmumi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Kopējās darbības izmaksas)* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS PEĻŅA VAI (-) ZAUDĒJUMI PĒC NODOKĻU NOMAKSAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PĀRSKATA GADA PEĻŅA VAI (-) ZAUDĒJUMI* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – BILANCE – IFRS FINREP |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Nauda, naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi turēti tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti turēti tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Netirdzniecības finanšu aktīvi, obligāti norādot pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi, uzskaitot pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi amortizētajā iegādes vērtībā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti – Risku ierobežošanas uzskaite |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nemateriālie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ AKTĪVI* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Pasīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Finanšu saistības turētas tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti turēti tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu saistības pēc patiesās vērtības peļņā vai zaudējumos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu saistības pēc amortizētajām izmaksām |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzkrājumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PASĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Pašu kapitāls un mazākuma līdzdalība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PAŠU KAPITĀLS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PASĪVI UN PAŠU KAPITĀLS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Kredītu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Sniegtas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītu saistības* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu garantijas* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Saņemti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītu saistības* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu garantijas* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – BILANCE – GAAP FINREP |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Nauda, naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi turēti tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti turēti tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kuri novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kuri novērtēti pēc patiesās vērtības caur pašu kapitālu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Netirdzniecības parāda instrumenti, kuri novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti – Risku ierobežošanas uzskaite |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nemateriālie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ AKTĪVI* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Pasīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Finanšu saistības turētas tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti turēti tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzkrājumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PASĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Pašu kapitāls un mazākuma līdzdalība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PAŠU KAPITĀLS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PASĪVI UN PAŠU KAPITĀLS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Kredītu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Sniegtas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītu saistības* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu garantijas* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Saņemti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītu saistības* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu garantijas* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – Bilance – NE-FINREP/DATU PUNKTU FINREP |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Skaidrā nauda un naudas atlikums kontos centrālajā bankā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atlikušie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ AKTĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances posteņi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi turēti tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Pasīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzkrājumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atlikušie pasīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PASĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Pašu kapitāls un mazākuma līdzdalība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PAŠU KAPITĀLS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PASĪVI UN PAŠU KAPITĀLS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – BILANCE – VISI DATI |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Skaidrā nauda un naudas atlikums kontos centrālajā bankā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atlikušie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ AKTĪVI* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances posteņi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi turēti tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Pasīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Noguldījumi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzkrājumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atlikušie pasīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PASĪVI* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Pašu kapitāls un mazākuma līdzdalība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PAŠU KAPITĀLS* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PASĪVI UN PAŠU KAPITĀLS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – BILANCE – IFRS FINREP |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Kredīti un avansi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – BILANCE – GAAP FINREP |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Kredīti un avansi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – Bilance – NE-FINREP/DATU PUNKTU FINREP |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – BILANCE – VISI DATI |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – AKTĪVU KVALITĀTE – FINREP pārskatu sniedzēji (IFRS un GAAP) |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Pārstrukturētie riska darījumi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi – Riska darījumu ar kredītnosacījumu pārskatīšanas pasākumiem bruto uzskaites vērtība* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi – Ienākumus nesošo riska darījumu ar kredītnosacījumu pārskatīšanas pasākumiem bruto uzskaites vērtība* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi – Ienākumus nesošo riska darījumu ar kredītnosacījumu pārskatīšanas pasākumiem, t. sk. riska darījumu pārbaudē, bruto uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi – Ienākumus nenesošo riska darījumu ar kredītnosacījumu pārskatīšanas pasākumiem bruto uzskaites vērtība* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi – Ienākumus nenesošo riska darījumu ar kredītnosacījumu pārskatīšanas pasākumiem bruto uzskaites vērtība, t. sk. ienākumus nenesošo riska darījumu kredītnosacījumu pārskatīšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi – Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska un uzkrājumu rezultātā – ienākumus nesošie riska darījumi ar kredītnosacījumu pārskatīšanas pasākumiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi – Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska un uzkrājumu rezultātā – ienākumus nenesošie riska darījumi ar kredītnosacījumu pārskatīšanas pasākumiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri – Riska darījumu ar kredītnosacījumu pārskatīšanas pasākumiem bruto uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri – Ienākumus nesošo riska darījumu ar kredītnosacījumu pārskatīšanas pasākumiem bruto uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri – Ienākumus nesošo riska darījumu ar kredītnosacījumu pārskatīšanas pasākumiem, t. sk. riska darījumu pārbaudē, bruto uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri – Ienākumus nenesošo riska darījumu ar kredītnosacījumu pārskatīšanas pasākumiem bruto uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri – Ienākumus nenesošo riska darījumu ar iecietības pasākumiem, t. sk. ienākumus nenesošo riska darījumu iecietības pasākumu, bruto uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri – Uzkrātais samazinājums, uzkrātās izmaiņas patiesajā vērtībā kredītriska un uzkrājumu dēļ – ienākumus nesošie riska darījumi ar iecietības pasākumiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri – Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska un uzkrājumu rezultātā – ienākumus nenesošie riska darījumi ar iecietības pasākumiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi – Riska darījumu ar iecietības pasākumiem bruto uzskaites vērtība* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi – Ienākumus nesošo riska darījumu ar iecietības pasākumiem bruto uzskaites vērtība* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi – Ienākumus nesošo riska darījumu ar iecietības pasākumiem, t. sk. riska darījumu pārbaudē, bruto uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi – Ienākumus nenesošo riska darījumu ar iecietības pasākumiem bruto uzskaites vērtība* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi – Ienākumus nenesošo riska darījumu ar iecietības pasākumiem, t. sk. ienākumus nenesošo riska darījumu iecietības pasākumu, bruto uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi – Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska un uzkrājumu rezultātā – ienākumus nesošie riska darījumi ar iecietības pasākumiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi – Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska un uzkrājumu rezultātā – ienākumus nenesošie riska darījumi ar iecietības pasākumiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Ienākumus nenesošo riska darījumu bruto kopējā uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Ienākumus nesošo riska darījumu bruto kopējā uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Ienākumus nenesošo riska darījumu bruto kopējā uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Uzkrātais samazinājums, uzkrātās izmaiņas patiesajā vērtībā kredītriska un uzkrājumu dēļ |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Uzkrātais samazinājums, uzkrātās izmaiņas patiesajā vērtībā kredītriska un to uzkrājumu dēļ, kas veikti ienākumus nesošajiem riska darījumiem |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Uzkrātais samazinājums, uzkrātās izmaiņas patiesajā vērtībā kredītriska un to uzkrājumu dēļ, kas veikti ienākumus nenesošajiem riska darījumiem |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Par ienākumus nenesošajiem riska darījumiem saņemtais nodrošinājums |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Par ienākumus nenesošajiem riska darījumiem saņemtās finanšu garantijas |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – AKTĪVU KVALITĀTE – IFRS FINREP |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Bruto uzskaites vērtība – Aktīvi bez kredītriska ievērojama palielināšanās kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Finanšu aktīvi amortizētajā iegādes vērtībā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Bruto uzskaites vērtība – Aktīvi ar kredītriska ievērojamu palielināšanos kopš sākotnējās atzīšanas, bet bez samazinātas kredītvērtības (2. pakāpe) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Finanšu aktīvi amortizētajā iegādes vērtībā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Bruto uzskaites vērtība – Aktīvi ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Finanšu aktīvi amortizētajā iegādes vērtībā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Uzkrātais vērtības samazinājums – Aktīvi bez kredītriska ievērojama palielināšanās kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Finanšu aktīvi amortizētajā iegādes vērtībā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Uzkrātais vērtības samazinājums – Aktīvi ar kredītriska ievērojamu palielināšanos kopš sākotnējās atzīšanas, bet bez samazinātas kredītvērtības (2. pakāpe) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Finanšu aktīvi amortizētajā iegādes vērtībā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Uzkrātais vērtības samazinājums – Aktīvi ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Finanšu aktīvi amortizētajā iegādes vērtībā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – AKTĪVU KVALITĀTE – GAAP FINREP |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Samazinātas vērtības parāda instrumenti – Netirdzniecības neatvasināti parāda instrumenti, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Samazinātas vērtības aktīvu bruto kopējā uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Speciāli uzkrājumi kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārēji atskaitījumi kredītriskam un banku darbības riskam, kas ietekmē uzskaites vērtību |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – Aktīvu kvalitāte – NE-FINREP/DATU PUNKTU FINREP |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Ienākumus nenesošie riska darījumi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Bruto uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ienākumus nesošie riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ienākumus nenesošie riska darījumi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārstrukturētie riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzkrātais samazinājums, uzkrātās izmaiņas patiesajā vērtībā kredītriska un uzkrājumu dēļ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – ĢEOGRĀFISKĀ KONCENTRĀCIJA |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Kopā sākotnējā riska darījumu vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
AT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BG |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HR |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CY |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CZ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
DK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FR |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
DE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LV |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
MT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
RO |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ES |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
UK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NO |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
US (Amerikas Savienotās Valstis) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HK (Honkonga) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BR (Brazīlija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CN (Ķīna) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
JP (Japāna) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CH (Šveice) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
MX (Meksika) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
AU (Austrālija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SG (Singapūra) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
TR (Turcija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
RU (Krievijas Federācija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KY (Kaimanu salas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IN (Indija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KR (Dienvidkoreja) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ZA (Dienvidāfrika) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CA (Kanāda) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances posteņi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārvalstu sākotnējie riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā sākotnējie riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Kopā riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
AT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BG |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HR |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CY |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CZ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
DK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FR |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
DE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LV |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
MT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
RO |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ES |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
UK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NO |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
US (Amerikas Savienotās Valstis) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HK (Honkonga) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BR (Brazīlija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CN (Ķīna) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
JP (Japāna) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CH (Šveice) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
MX (Meksika) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
AU (Austrālija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SG (Singapūra) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
TR (Turcija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
RU (Krievijas Federācija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KY (Kaimanu salas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IN (Indija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KR (Dienvidkoreja) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ZA (Dienvidāfrika) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CA (Kanāda) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Kopā riska darījumu vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
AT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BG |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HR |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CY |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CZ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
DK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FR |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
DE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LV |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
MT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
RO |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ES |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
UK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NO |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
US (Amerikas Savienotās Valstis) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HK (Honkonga) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BR (Brazīlija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CN (Ķīna) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
JP (Japāna) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CH (Šveice) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
MX (Meksika) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
AU (Austrālija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SG (Singapūra) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
TR (Turcija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
RU (Krievijas Federācija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KY (Kaimanu salas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IN (Indija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KR (Dienvidkoreja) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ZA (Dienvidāfrika) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CA (Kanāda) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – ĢEOGRĀFISKĀ KONCENTRĀCIJA – FINREP pārskatu sniedzēji (IFRS un GAAP) |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Darbība iekšzemē |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Kopā aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā pasīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tīrie kopējie pamatdarbības ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārskata gada peļņa vai zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Darbība ārvalstīs |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Kopā aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā pasīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tīrie kopējie pamatdarbības ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārskata gada peļņa vai zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – DARĪJUMU PARTNERU KONCENTRĀCIJA – FINREP pārskatu sniedzēji (IFRS un GAAP) |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Riska darījumi ar centrālajām bankām |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
KREDĪTI UN AVANSI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. pārējie nodrošinātie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Riska darījumi ar valdību |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
KREDĪTI UN AVANSI* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. hipotēku kredīti [kredīti, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. pārējie nodrošinātie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Riska darījumi ar kredītiestādēm |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
KREDĪTI UN AVANSI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. hipotēku kredīti [kredīti, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. pārējie nodrošinātie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Riska darījumi ar pārējām finanšu sabiedrībām |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
KREDĪTI UN AVANSI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. hipotēku kredīti [kredīti, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. pārējie nodrošinātie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Riska darījumi ar nefinanšu sabiedrībām |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
KREDĪTI UN AVANSI* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. hipotēku kredīti [kredīti, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. pārējie nodrošinātie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. projektu finansēšanas kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Riska darījumi ar mājsaimniecībām |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
KREDĪTI UN AVANSI* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. hipotēku kredīti [kredīti, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. pārējie nodrošinātie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. patēriņa kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. mājokļa iegādes kreditēšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – FINANSĒJUMA KONCENTRĀCIJA – FINREP pārskatu sniedzēji (IFRS un GAAP) |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Uzskaites vērtība (FINREP-IFRS) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumu sertifikāti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nodrošinātās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Hibrīdlīgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Konvertējamie saliktie finanšu instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nekonverējamie finanšu instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FINANŠU SAISTĪBAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Uzskaites vērtība (FINREP-GAAP) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumu sertifikāti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nodrošinātās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Hibrīdlīgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Konvertējamie saliktie finanšu instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nekonverējamie finanšu instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FINANŠU SAISTĪBAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Saņemtā uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Mazapjoma finansējums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pieprasījuma noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Termiņnoguldījumi, kas izņemami turpmāko 30 dienu laikā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Termiņnoguldījumi, kas nav izņemami turpmāko 30 dienu laikā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Krājkonti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lielapjoma finansējums* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nenodrošināti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nodrošināti* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – Likviditāte un finansējums |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Likvīdie aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
KOPĀ NEKORIĢĒTI LIKVĪDI AKTĪVI* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā nekoriģēti 1. līmeņa aktīvi, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Izņemamas centrālās bankas rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās valdības aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi likvīdie aktīvi, kas var tikt iekļauti kategorijā Centrālās bankas riska darījumi vai valsts iestāžu garantēti riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā nekoriģētas 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā nekoriģēti 2.A līmeņa aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā nekoriģēti 2.B līmeņa aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
LIKVIDITĀTES NODROŠINĀJUMS |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Likviditātes rezerve* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Neto likviditātes izejošās naudas plūsmas* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Ļoti augsta likviditāte un kredītkvalitāte - summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Augsta likviditāte un kredītkvalitāte - summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi aktīvi - summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS – Neatjaunojami kredīti un debitoru parādi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS – Neatjaunojami kredīti un debitoru parādi, kuri ir norādīti 1.9. postenī un nodrošināti ar nekustamo īpašumu |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS – No atvasinātajiem instrumentiem izrietoši debitoru parādi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS – Jebkuri citi aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS – No pašu līdzekļiem atvasinātie aktīvi, kuriem nav vajadzīgs stabils finansējums |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS – Neizmantotās piešķirtās kredītiespējas, kas atbilst “vidēja riska” vai “vidēja/zema riska” pakāpei saskaņā ar I pielikumu |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
POSTEŅI, KAS NODROŠINA STABILU FINANSĒJUMU |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – Aktīvu apgrūtinājumi |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Apgrūtināto aktīvu uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Pārskatu sniedzējas iestādes aktīvi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi, izņemot kredītus pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Pārskatu sniedzējas iestādes apgrūtināto aktīvu, t.sk. citu grupas iestāžu izdoto, uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Pārskatu sniedzējas iestādes aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi, izņemot kredītus pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Apgrūtināto aktīvu, t.sk. atbilstīgu darījumiem ar centrālo banku, uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Pārskatu sniedzējas iestādes aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi, izņemot kredītus pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Neapgrūtināto aktīvu uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Pārskatu sniedzējas iestādes aktīvi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi, izņemot kredītus pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Pārskatu sniedzējas iestādes neapgrūtināto aktīvu, t.sk. citu grupas iestāžu izdoto, uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Pārskatu sniedzējas iestādes aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi, izņemot kredītus pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Neapgrūtināto aktīvu, t.sk. atbilstīgu darījumiem ar centrālo banku, uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Pārskatu sniedzējas iestādes aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi, izņemot kredītus pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Pārskatu sniedzējas iestādes saņemtais nodrošinājums |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Saņemtā apgrūtinātā nodrošinājuma patiesā vērtība vai pašu emitēti parāda vērtspapīri* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Saņemtā neapgrūtinātā nodrošinājuma patiesā vērtība vai pašu emitēti un apgrūtināšanai pieejami parāda vērtspapīri* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – PAŠU LĪDZEKĻI, RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA UN MAKSĀTSPĒJA |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Pašu līdzekļi tabula |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
PAŠU LĪDZEKĻI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. LĪMEŅA KAPITĀLS * |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstīgi kā 1. līmeņa pamata kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Paturētie ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. līmeņa pamatkapitāla korekcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atskaitījumi no 1. līmeņa pamatkapitāla |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2. LĪMEŅA KAPITĀLS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – PAŠU LĪDZEKĻI, RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA UN MAKSĀTSPĒJA |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Sākotnējā riska darījuma pirmskorekcijas pakāpes |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA KREDĪTA, DARĪJUMU PARTNERA KREDĪTA UN VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKAM UN BEZMAKSAS PIEGĀDĒM* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Standarta metode(SM) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšējos reitingos balstīta metode (IRB) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Vērtības korekcijas |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Standarta metode(SM) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšējos reitingos balstīta metode (IRB) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Riska darījumu riska svērtā vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
KOPĒJĀ RISKA POZĪCIJA / KOPĀ RISKA DARĪJUMI* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA KREDĪTA, DARĪJUMU PARTNERA KREDĪTA UN VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKAM, UN BEZMAKSAS PIEGĀDĒM |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Standarta metode(SM) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšējos reitingos balstīta metode (IRB) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJĀ RISKA POZĪCIJA NORĒĶINIEM/PIEGĀDEI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJĀ RISKA POZĪCIJA POZĪCIJU, VALŪTAS UN PREČU RISKIEM |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJĀ RISKA POZĪCIJA OPERACIONĀLAJAM RISKAM (OpR) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJĀ RISKA POZĪCIJA KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJĀ RISKA POZĪCIJA SAISTĪBĀ AR AR LIELAJIEM RISKA DARĪJUMIEM TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CITU RISKA POZĪCIJU SUMMAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Paredzamo zaudējumu apmērs |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Iekšējos reitingos balstīta metode (IRB) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD - PAŠU LĪDZEKĻI, RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA UN MAKSĀTSPĒJA |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Kapitāla rezerves un 2. pīlāra prasības |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
Apvienoto rezervju prasība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kapitāla saglabāšanas rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kapitāla saglabāšanas rezerve dalībvalsts līmenī noteiktā makroprudenciālā jeb sistēmiskā riska dēļ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sistēmiskā riska kapitāla rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu līdzekļu prasības saistībā ar 2. pīlāra korekcijām |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD - Iestāžu skaits |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Maksātspējas koeficients (%) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
< 8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8 – 12 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12 – 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
16 – 20 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
> 20 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
1. līmeņa koeficients (%) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
< 6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 – 8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8 – 12 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12 – 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
> 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
1. līmeņa pamata kapitāla koeficients (%) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
< 4 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4 – 6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 – 8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8 – 12 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12 – 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
> 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – KOPĒJĀ RISKA POZĪCIJA/ KOPĀ RISKA DARĪJUMI |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Maksātspējas koeficients (%) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
< 8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8 – 12 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12 – 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
16 – 20 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
> 20 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
1. līmeņa koeficients (%) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
< 6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 – 8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8 – 12 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12 –16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
>16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
1. līmeņa pamata kapitāla koeficients (%) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
< 4 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4 – 6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 – 8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8 – 12 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12 – 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
> 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – Aktīvi |
|||||||||||
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
Maksātspējas koeficients (%) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
< 8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8 – 12 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12 – 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
16 – 20 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
> 20 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
1. līmeņa koeficients (%) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
< 6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 – 8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8 – 12 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12 – 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
> 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārpus Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Savienības ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Savienības ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
1. līmeņa pamata kapitāla koeficients (%) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
EZ ārvalstu kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
EZ ārvalstu kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
< 4 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4 – 6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 – 8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8 – 12 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12 – 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
> 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
11.6.2021 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 208/311 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2021/834
(2021. gada 26. marts)
par statistisko informāciju, kas jāsniedz par vērtspapīru emisijām (ECB/2021/15)
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 5.1., 12.1. un 14.3. pantu,
tā kā:
(1) |
Vērtspapīru emisiju statistika papildina monetāro statistiku, uzlabo dalībvalstu, kuru valūta ir euro (turpmāk – “euro zona”), monetāro un finanšu analīzi, un to izmanto, lai novērtētu euro nozīmi starptautiskajos finanšu tirgos. Attiecīgi NCB vāktā euro zonas rezidentu vērtspapīru emisiju statistika jāsniedz ECB. |
(2) |
Vērtspapīru emisiju statistika aptver tādu uzņēmumu, t. sk. ārvalstu uzņēmumu, kas ir euro zonas rezidenti, emisijas. Tādu uzņēmumu emisijas, kas atrodas ārpus euro zonas, bet pieder euro zonas rezidentiem, būtu jāuzskata par ārpus euro zonas rezidentu emisijām saskaņā ar metodiku, kas izklāstīta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 549/2013 (1). |
(3) |
Definīcijas Padomes Regulā (EK) Nr. 2533/98 (2) attiecas arī uz pārskatu sniegšanu saskaņā ar šo pamatnostādni, un tāpēc tās būtu jāpiemēro. |
(4) |
Lai ECB varētu veikt savus uzdevumus, ir lietderīgi noteikt, ka NCB sniedz prasīto informāciju līdz noteiktam datumam. |
(5) |
Lai nodrošinātu ECB vāktās statistiskās informācijas precizitāti un kvalitāti, jāparedz NCB sniegtās statistiskās informācijas uzraudzība, pārbaude un attiecīgā gadījumā labojumi. |
(6) |
Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 5. pants kopā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu paredz, ka ārpus euro zonas dalībvalstīm, kuras plāno ieviest euro, būtu jāizstrādā un jāīsteno pasākumi tādas statistiskās informācijas vākšanai, kas vajadzīga, lai izpildītu ECB statistikas pārskatu sniegšanas prasības, gatavojoties euro ieviešanai. Tādēļ šo pamatnostādni noteiktā pārskata periodā var piemērot arī ārpus euro zonas dalībvalstu NCB. Turklāt, lai ECB varētu visaptveroši pārraudzīt savākto statistisko informāciju un veikt attiecīgu analīzi, būtu jānosaka prasība ārpus euro zonas dalībvalstu, kuras ievieš euro, NCB sniegt statistisko informāciju ECB par konkrētu laikposmu pirms euro ieviešanas. |
(7) |
Būtu jānosaka kopīgi noteikumi par to, kā NCB publicē statistisko informāciju par vērtspapīru emisijām, lai nodrošinātu pienācīgu attiecīgo galveno kopsavilkuma rādītāju publiskošanu. |
(8) |
Ir lietderīgi attiecībā uz visām NCB paredzēt kopēju metodi sniedzamās statistiskās informācijas nosūtīšanai ECB. Tādēļ ECBS būtu jāvienojas par saskaņotu elektroniskās nosūtīšanas formātu un jānosaka šis formāts. |
(9) |
Jāizveido procedūra, lai efektīvi veiktu tehniskus grozījumus šīs pamatnostādnes pielikumā, ar nosacījumu, ka šādi grozījumi negroza pamatā esošo konceptuālo sistēmu un neietekmē esošos pārskatu sniegšanas pienākumus. Tādēļ NCB ar Statistikas komitejas starpniecību būtu jāierosina šādi tehniski grozījumi, un, piemērojot šo procedūru, būtu jāņem vērā ECBS Statistikas komitejas viedoklis. |
(10) |
Juridiskās noteiktības labad NCB būtu jānodrošina atbilstība šīs pamatnostādnes noteikumiem no tās pašas dienas, kura minēta Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnes (ES) 2021/835 2. pantā (ECB/2021/16) (3), |
IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.
1. pants
Priekšmets un piemērošanas joma
Šī pamatnostādne nosaka pārskatu sniegšanas prasības nacionālajām centrālajām bankām (“NCB”) saistībā ar vērtspapīru emisijām, ko veic to dalībvalstu rezidenti, kuru valūta ir euro. Ar šo pamatnostādni jo īpaši nosaka ECB iesniedzamo statistisko informāciju, pārskatu sniegšanas biežumu un standartus, kas jāpiemēro šādai pārskatu sniegšanai.
2. pants
Definīcijas
Šajā pamatnostādnē piemēro Regulas (ES) Nr. 2533/98 1. pantā noteiktās definīcijas.
3. pants
Par vērtspapīru emisijām sniedzamā statistiskā informācija
1. NCB saskaņā ar pielikumu sniedz ECB statistisko informāciju par visām vērtspapīru emisijām jebkurā valūtā, ko veic to dalībvalstu rezidenti, kuru valūta ir euro.
2. Sniedzot ECB statistisko informāciju saskaņā ar šo pantu, NCB sniedz paskaidrojumus, kā norādīts pielikuma 3. iedaļā.
4. pants
Pārskatu sniegšanas biežums
1. NCB sniedz ECB 3. pantā minēto statistisko informāciju reizi mēnesī un ne vēlāk kā piecas nedēļas pēc tā mēneša beigām, uz kuru attiecas statistiskā informācija.
2. ECB paziņo NCB konkrētus pārskatu sniegšanas datumus pārskatu sniegšanas kalendāra veidā.
5. pants
Retrospektīvo datu pārskatu sniegšanas prasības euro ieviešanas gadījumā
Ja dalībvalsts, kuras valūta nav euro, ievieš euro pēc šīs pamatnostādnes stāšanās spēkā, šādas dalībvalsts NCB, cik vien iespējams, sniedz ECB pielikumā norādīto statistisko informāciju par pieciem gadiem, t. sk. pēdējo pārskata gadu.
6. pants
Pārbaude
Neierobežojot Regulas (EK) Nr. 2533/98 prasības, NCB uzrauga un pārbauda saskaņā ar šo pamatnostādni ECB iesniegtās statistiskās informācijas kvalitāti un ticamību.
7. pants
Labojumi
NCB var veikt labojumus saskaņā ar 3. pantu sniegtajā statistiskajā informācijā 4. panta 1. punktā minētās regulārās pārskatu sniegšanas laikā.
8. pants
Nosūtīšanas standarti
1. Statistisko informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar šo pamatnostādni, NCB nosūta elektroniski, izmantojot ECB norādītos līdzekļus. Šai elektroniskajai statistiskās informācijas apmaiņai izstrādātais statistikas ziņojuma formāts ir formāts, par ko vienojusies ECBS.
2. Ja nepiemēro 1. punktu, NCB ar ECB iepriekšēju piekrišanu var izmantot citus statistiskās informācijas nosūtīšanas līdzekļus.
9. pants
Publicēšana
Ja NCB publicē nacionālos datus, kas sniegti, lai sagatavotu euro zonas kopējos mēneša rādītājus, tie ir tie paši dati, kas saskaņā ar šo pamatnostādni sniegti ECB. Ja NCB reproducē ECB publicētos apkopotos euro zonas rādītājus, tās reproducē tos patiesi.
10. pants
Vienkāršotā grozījumu procedūra
ECB Valde, ņemot vērā Statistikas komitejas viedokli, veic jebkādus vajadzīgos tehniskos grozījumus šīs pamatnostādnes pielikumā ar noteikumu, ka šie grozījumi nemaina konceptuālo pamatsistēmu un neietekmē pārskatu sniegšanas pienākumu apjomu pārskatu sniedzējiem dalībvalstīs. ECB Valde bez liekas kavēšanās informē ECB Padomi par jebkādiem šādiem grozījumiem.
11. pants
Stāšanās spēkā
1. Šī pamatnostādne stājas spēkā dienā, kurā to paziņo NCB dalībvalstīs, kuru valūta ir euro.
2. Dalībvalstu, kuru valūta ir euro, NCB un ECB atbilst šīs pamatnostādnes prasībām ar 2022. gada 1. februāri.
12. pants
Adresāti
Šī pamatnostādne ir adresēta visām Eurosistēmas centrālajām bankām.
Frankfurtē pie Mainas, 2021. gada 26. martā
ECB Padomes vārdā –
ECB prezidente
Christine LAGARDE
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).
(2) Padomes Regula (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.).
(3) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2021/835 (2021. gada 26. marts), ar ko atceļ Pamatnostādni ECB/2014/15 par monetāro un finanšu statistiku (ECB/2021/16) (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 335. lpp.).
PIELIKUMS
PĀRSKATU SNIEGŠANAS KĀRTĪBA
1. iedaļa. Ievads
Vērtspapīru emisijas statistikā attiecībā uz euro zonu tiek sniegti divi galvenie rādītāji:
— |
visas euro zonas rezidentu emisijas jebkurā valūtā un |
— |
visas emisijas euro pasaulē kopumā, gan iekšzemes, gan starptautiskās. |
Principiāla atšķirība jānorāda, pamatojoties uz emitenta rezidenci, Eurosistēmas NCB kolektīvi aptverot visas rezidentu emisijas euro zonā (1). Starptautisko norēķinu banka (SNB) sniedz pārskatu par “pārējās pasaules” (PP) emisijām, kas attiecas uz visiem ārpus euro zonas rezidentiem (t. sk. starptautiskajām organizācijām).
Šī tabula apkopo pārskatu sniegšanas prasības.
|
|
||
|
Vērtspapīru emisijas |
||
|
Euro zonas rezidentu (katra NCB sniedz pārskatu par tās iekšzemes rezidentiem) |
PP rezidentu (SNB) |
|
|
Ārpus euro zonas dalībvalstis |
Pārējās valstis |
|
Euro/nacionālajās denominācijās |
A bloks |
B bloks |
|
Pārējās valūtās (*1) |
C bloks |
D bloks netiek prasīts |
2. iedaļa. Pārskatu sniegšanas prasības
1. tabula. A bloka pārskatu sniegšanas veidne NCB
|
|
|||||
|
EMITENTI, KAS IR IEKŠZEMES REZIDENTI//EURO/NACIONĀLĀS DENOMINĀCIJAS |
|||||
|
Atlikumi |
Emisiju bruto apjoms |
Dzēšana |
Neto emisijas (*3) |
||
|
A1 |
A2 |
A3 |
A4 |
||
|
|
|
|
|
||
Kopā |
S1 |
S68 |
S135 |
S202 |
||
Centrālā banka |
S2 |
S69 |
S136 |
S203 |
||
MFI, izņemot centrālās bankas |
S3 |
S70 |
S137 |
S204 |
||
CFS |
S4 |
S71 |
S138 |
S205 |
||
t.sk. FIS |
S5 |
S72 |
S139 |
S206 |
||
Finanšu palīgsabiedrības |
S6 |
S73 |
S140 |
S207 |
||
Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji |
S7 |
S74 |
S141 |
S208 |
||
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S8 |
S75 |
S142 |
S209 |
||
Nefinanšu sabiedrības |
S9 |
S76 |
S143 |
S210 |
||
Centrālā valdība |
S10 |
S77 |
S144 |
S211 |
||
Pavalstu un vietējā valdība |
S11 |
S78 |
S145 |
S212 |
||
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S12 |
S79 |
S146 |
S213 |
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
Kopā |
S13 |
S80 |
S147 |
S214 |
||
Centrālā banka |
S14 |
S81 |
S148 |
S215 |
||
MFI, izņemot centrālās bankas |
S15 |
S82 |
S149 |
S216 |
||
CFS |
S16 |
S83 |
S150 |
S217 |
||
t.sk. FIS |
S17 |
S84 |
S151 |
S218 |
||
Finanšu palīgsabiedrības |
S18 |
S85 |
S152 |
S219 |
||
Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji |
S19 |
S86 |
S153 |
S220 |
||
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S20 |
S87 |
S154 |
S221 |
||
Nefinanšu sabiedrības |
S21 |
S88 |
S155 |
S222 |
||
Centrālā valdība |
S22 |
S89 |
S156 |
S223 |
||
Pavalstu un vietējā valdība |
S23 |
S90 |
S157 |
S224 |
||
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S24 |
S91 |
S158 |
S225 |
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
Kopā |
S25 |
S92 |
S159 |
S226 |
||
Centrālā banka |
S26 |
S93 |
S160 |
S227 |
||
MFI, izņemot centrālās bankas |
S27 |
S94 |
S161 |
S228 |
||
CFS |
S28 |
S95 |
S162 |
S229 |
||
t.sk. FIS |
S29 |
S96 |
S163 |
S230 |
||
Finanšu palīgsabiedrības |
S30 |
S97 |
S164 |
S231 |
||
Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji |
S31 |
S98 |
S165 |
S232 |
||
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S32 |
S99 |
S166 |
S233 |
||
Nefinanšu sabiedrības |
S33 |
S100 |
S167 |
S234 |
||
Centrālā valdība |
S34 |
S101 |
S168 |
S235 |
||
Pavalstu un vietējā valdība |
S35 |
S102 |
S169 |
S236 |
||
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S36 |
S103 |
S170 |
S237 |
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
Kopā |
S37 |
S104 |
S171 |
S238 |
||
Centrālā banka |
S38 |
S105 |
S172 |
S239 |
||
MFI, izņemot centrālās bankas |
S39 |
S106 |
S173 |
S240 |
||
CFS |
S40 |
S107 |
S174 |
S241 |
||
t.sk. FIS |
S41 |
S108 |
S175 |
S242 |
||
Finanšu palīgsabiedrības |
S42 |
S109 |
S176 |
S243 |
||
Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji |
S43 |
S110 |
S177 |
S244 |
||
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S44 |
S111 |
S178 |
S245 |
||
Nefinanšu sabiedrības |
S45 |
S112 |
S179 |
S246 |
||
Centrālā valdība |
S46 |
S113 |
S180 |
S247 |
||
Pavalstu un vietējā valdība |
S47 |
S114 |
S181 |
S248 |
||
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S48 |
S115 |
S182 |
S249 |
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
Kopā |
S49 |
S116 |
S183 |
S250 |
||
Centrālā banka |
S50 |
S117 |
S184 |
S251 |
||
MFI, izņemot centrālās bankas |
S51 |
S118 |
S185 |
S252 |
||
CFS |
S52 |
S119 |
S186 |
S253 |
||
t.sk. FIS |
S53 |
S120 |
S187 |
S254 |
||
Finanšu palīgsabiedrības |
S54 |
S121 |
S188 |
S255 |
||
Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji |
S55 |
S122 |
S189 |
S256 |
||
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S56 |
S123 |
S190 |
S257 |
||
Nefinanšu sabiedrības |
S57 |
S124 |
S191 |
S258 |
||
Centrālā valdība |
S58 |
S125 |
S192 |
S259 |
||
Pavalstu un vietējā valdība |
S59 |
S126 |
S193 |
S260 |
||
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S60 |
S127 |
S194 |
S261 |
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
Kopā |
S61 |
S128 |
S195 |
S262 |
||
Centrālā banka |
S62 |
S129 |
S196 |
S263 |
||
MFI, izņemot centrālās bankas |
S63 |
S130 |
S197 |
S264 |
||
CFS |
S64 |
S131 |
S198 |
S265 |
||
Finanšu palīgsabiedrības |
S65 |
S132 |
S199 |
S266 |
||
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S66 |
S133 |
S200 |
S267 |
||
Nefinanšu sabiedrības |
S67 |
S134 |
S201 |
S268 |
||
|
|
|
|
|
2. tabula. C bloka pārskatu sniegšanas veidne NCB
|
EMITENTI, KAS IR IEKŠZEMES REZIDENTI//PĀRĒJĀS VALŪTAS |
|||||
|
Atlikumi |
Emisiju bruto apjoms |
Dzēšana |
Neto emisijas |
||
|
C1 |
C2 |
C3 |
C4 |
||
|
|
|
|
|
||
Kopā |
S269 |
S335 |
S401 |
S467 |
||
Centrālā banka |
S270 |
S336 |
S402 |
S468 |
||
MFI, izņemot centrālās bankas |
S271 |
S337 |
S403 |
S469 |
||
CFS |
S272 |
S338 |
S404 |
S470 |
||
t.sk. FIS |
S273 |
S339 |
S405 |
S471 |
||
Finanšu palīgsabiedrības |
S274 |
S340 |
S406 |
S472 |
||
Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji |
S275 |
S341 |
S407 |
S473 |
||
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S276 |
S342 |
S408 |
S474 |
||
Nefinanšu sabiedrības |
S277 |
S343 |
S409 |
S475 |
||
Centrālā valdība |
S278 |
S344 |
S410 |
S476 |
||
Pavalstu un vietējā valdība |
S279 |
S345 |
S411 |
S477 |
||
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S280 |
S346 |
S412 |
S478 |
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
Kopā |
S281 |
S347 |
S413 |
S479 |
||
Centrālā banka |
S282 |
S348 |
S414 |
S480 |
||
MFI, izņemot centrālās bankas |
S283 |
S349 |
S415 |
S481 |
||
CFS |
S284 |
S350 |
S416 |
S482 |
||
t.sk. FIS |
S285 |
S351 |
S417 |
S483 |
||
Finanšu palīgsabiedrības |
S286 |
S352 |
S418 |
S484 |
||
Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji |
S287 |
S353 |
S419 |
S485 |
||
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S288 |
S354 |
S420 |
S486 |
||
Nefinanšu sabiedrības |
S289 |
S355 |
S421 |
S487 |
||
Centrālā valdība |
S290 |
S356 |
S422 |
S488 |
||
Pavalstu un vietējā valdība |
S291 |
S357 |
S423 |
S489 |
||
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S292 |
S358 |
S424 |
S490 |
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
Kopā |
S293 |
S359 |
S425 |
S491 |
||
Centrālā banka |
S294 |
S360 |
S426 |
S492 |
||
MFI, izņemot centrālās bankas |
S295 |
S361 |
S427 |
S493 |
||
CFS |
S296 |
S362 |
S428 |
S494 |
||
t.sk. FIS |
S297 |
S363 |
S429 |
S495 |
||
Finanšu palīgsabiedrības |
S298 |
S364 |
S430 |
S496 |
||
Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji |
S299 |
S365 |
S431 |
S497 |
||
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S300 |
S366 |
S432 |
S498 |
||
Nefinanšu sabiedrības |
S301 |
S367 |
S433 |
S499 |
||
Centrālā valdība |
S302 |
S368 |
S434 |
S500 |
||
Pavalstu un vietējā valdība |
S303 |
S369 |
S435 |
S501 |
||
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S304 |
S370 |
S436 |
S502 |
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
Kopā |
S305 |
S371 |
S437 |
S503 |
||
Centrālā banka |
S306 |
S372 |
S438 |
S504 |
||
MFI, izņemot centrālās bankas |
S307 |
S373 |
S439 |
S505 |
||
CFS |
S308 |
S374 |
S440 |
S506 |
||
t.sk. FIS |
S309 |
S375 |
S441 |
S507 |
||
Finanšu palīgsabiedrības |
S310 |
S376 |
S442 |
S508 |
||
Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji |
S311 |
S377 |
S443 |
S509 |
||
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S312 |
S378 |
S444 |
S510 |
||
Nefinanšu sabiedrības |
S313 |
S379 |
S445 |
S511 |
||
Centrālā valdība |
S314 |
S380 |
S446 |
S512 |
||
Pavalstu un vietējā valdība |
S315 |
S381 |
S447 |
S513 |
||
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S316 |
S382 |
S448 |
S514 |
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
Kopā |
S317 |
S383 |
S449 |
S515 |
||
Centrālā banka |
S318 |
S384 |
S450 |
S516 |
||
MFI, izņemot centrālās bankas |
S319 |
S385 |
S451 |
S517 |
||
CFS |
S320 |
S386 |
S452 |
S518 |
||
t.sk. FIS |
S321 |
S387 |
S453 |
S519 |
||
Finanšu palīgsabiedrības |
S322 |
S388 |
S454 |
S520 |
||
Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji |
S323 |
S389 |
S455 |
S521 |
||
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S324 |
S390 |
S456 |
S522 |
||
Nefinanšu sabiedrības |
S325 |
S391 |
S457 |
S523 |
||
Centrālā valdība |
S326 |
S392 |
S458 |
S524 |
||
Pavalstu un vietējā valdība |
S327 |
S393 |
S459 |
S525 |
||
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S328 |
S394 |
S460 |
S526 |
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
Kopā |
S329 |
S395 |
S461 |
S527 |
||
MFI, izņemot centrālās bankas |
S330 |
S396 |
S462 |
S528 |
||
CFS |
S331 |
S397 |
S463 |
S529 |
||
Finanšu palīgsabiedrības |
S332 |
S398 |
S464 |
S530 |
||
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S333 |
S399 |
S465 |
S531 |
||
Nefinanšu sabiedrības |
S334 |
S400 |
S466 |
S532 |
3. tabula. A bloka ārpusbilances posteņu pārskatu sniegšanas veidne NCB
|
EMITENTI, KAS IR IEKŠZEMES REZIDENTI//EURO/NACIONĀLĀS DENOMINĀCIJAS |
|||||
|
Atlikumi |
Emisiju bruto apjoms |
Dzēšana |
Neto emisijas |
||
|
A1 |
A2 |
A3 |
A4 |
||
|
|
|
|
|
||
Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji |
S533 |
S544 |
S555 |
S566 |
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
Kopā |
S534 |
S545 |
S556 |
S567 |
||
MFI, izņemot centrālās bankas |
S535 |
S546 |
S557 |
S568 |
||
CFS |
S536 |
S547 |
S558 |
S569 |
||
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S537 |
S548 |
S559 |
S570 |
||
Nefinanšu sabiedrības |
S538 |
S549 |
S560 |
S571 |
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
Kopā |
S539 |
S550 |
S561 |
S572 |
||
MFI, izņemot centrālās bankas |
S540 |
S551 |
S562 |
S573 |
||
CFS |
S541 |
S552 |
S563 |
S574 |
||
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S542 |
S553 |
S564 |
S575 |
||
Nefinanšu sabiedrības |
S543 |
S554 |
S565 |
S576 |
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
1. Emitenta rezidence
Pārskatu sniedzējas valsts nerezidentiem piederošu meitasuzņēmumu, kuri darbojas pārskatu sniedzējas valsts ekonomiskajā teritorijā, emisijas klasificē kā pārskatu sniedzējas valsts rezidējošu vienību emisijas.
Galveno biroju, kas atrodas pārskatu sniedzējas valsts ekonomiskajā teritorijā un kas darbojas starptautiskā mērogā, emisijas arī uzskata par rezidējošu vienību emisijām. Galveno biroju vai meitasuzņēmumu, kas atrodas ārpus pārskatu sniedzējas valsts ekonomiskās teritorijas, bet kas pieder pārskatu sniedzējas valsts rezidentiem, uzskata par nerezidentu emisijām. Piemēram, Volkswagen Brazil emisijas uzskata par tādām, ko veikušas vienības, kuras reģistrētas Brazīlijā, nevis pārskatu sniedzējas valsts teritorijā. Ja uzņēmumam nepiemīt jebkāda fiziskā komponente, tā rezidenci nosaka pēc tās ekonomiskās teritorijas, saskaņā ar kuras likumiem šāds uzņēmums nodibināts vai reģistrēts (2).
Lai novērstu divkāršu uzskaiti vai nepilnības, pārskatu sniegšanu par īpaša mērķa vienību (SPE) emisijām aplūko divpusēji, iesaistot attiecīgos pārskatu sniedzējus. NCB, nevis SNB, jāsniedz dati par tādu īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību emisijām, kuras atbilst Eiropas nacionālo un reģionālo kontu pārskatītās sistēmas (“EKS 2010”) rezidences kritērijiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 549/2013 (3) A pielikumā un klasificēti kā euro zonas rezidenti..
2. Emitentu sektoru dalījums
Emisijas klasificē pēc sektoriem, kuri uzņemas saistības par emitētajiem vērtspapīriem. Sektoru klasifikācija aptver šādus divpadsmit emitentu veidus:
— |
Centrālā banka, |
— |
pārējās MFI (4), |
— |
CFS (5), |
— |
t.sk. vērtspapīrošanas darījumos iesaistītas finanšu instrumentsabiedrības, |
— |
finanšu palīgsabiedrības, |
— |
piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji, |
— |
apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (6), |
— |
nefinanšu sabiedrības, |
— |
centrālā valdība, |
— |
pavalsts un vietējā valdība, |
— |
sociālā nodrošinājuma fondi, |
— |
starptautiskās institūcijas. |
Vērtspapīri, kas emitēti, izmantojot SPE un atbildībai par emisiju gulstoties uz mātesuzņēmumu un nevis uz SPE, jāsaista ar mātesuzņēmumu un nevis ar SPE. Piemēram, A valstī atrodošas euro zonas nefinanšu sabiedrības AJAX Electronics SPE emisijas iedala nefinanšu sabiedrību sektorā un par tām datus sniedz A valstī. Tomēr SPE un tās mātesuzņēmumam jābūt rezidentiem tajā pašā valstī. Tātad, ja mātesuzņēmums nav pārskatu sniedzējas valsts rezidents, FIS uzskata par nosacītu rezidentu pārskatu sniedzējā valstī, un emitenta sektors ir CFS. Piemēram, ja ACME Motors ir automobiļus ražojoša nefinanšu sabiedrība, kas rezidē Japānā un ACME Motor Finance ir filiāle, kas rezidē euro zonas B valstī, ACME Motor Finance emisijas pieskaita B valsts piesaistītām finanšu iestādēm un naudas aizdevējiem, jo ACME Motors sabiedrība nerezidē tajā pašā valstī. Vienīgais izņēmums pastāv, ja SPE pieder valdībai, kā gadījumā vērtspapīru grāmato kā mātesuzņēmuma valstī emitētu valdības vērtspapīru (7).
Ja valsts sabiedrība tiek privatizēta, emitējot biržas sarakstā iekļautas akcijas, to iekļauj nefinanšu sabiedrību sektorā. Līdzīgi, ja valsts kredītiestāde (VI) tiek privatizēta, to iekļauj MFI, izņemot centrālās bankas, sektorā. Mājsaimniecību vai bezpeļņas organizāciju, kas apkalpo mājsaimniecības, emisijas klasificē kā “nefinanšu sabiedrību” emisijas.
3. Emisiju termiņi
Īstermiņa parāda vērtspapīri ietver vērtspapīrus, kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk, pat ja tie ir emitēti kā ilgāka termiņa instrumenti.
Ilgtermiņa parāda vērtspapīri ietver vērtspapīrus, kuru sākotnējais termiņš ir vairāk nekā viens gads. Emisijas ar izvēles atmaksāšanas termiņiem, no kuriem vēlākais ir vairāk nekā pēc viena gada, un emisijas ar nenoteiktiem atmaksāšanas datumiem klasificē kā ilgtermiņa.
Divu gadu iedalījums pēc termiņa, kā tas ir MFI bilances statistikā, netiek uzskatīts par nepieciešamu.
4. Ilgtermiņa parāda vērtspapīru klasifikācija pēc procentu likmes
Ilgtermiņa parāda vērtspapīru emisijas iedala šādi:
Parāda vērtspapīri ar fiksētu procentu likmi, t. sk. parāda vērtspapīri, kurus emitē un izpērk par nominālvērtību, un parāda vērtspapīri, kurus emitē ar diskontu vai prēmiju no to nominālvērtības.
Parāda vērtspapīri ar mainīgu procentu likmi, t. i., parāda vērtspapīri, kuru kupona likme vai pamatā esošais aktīvs saistīts ar vispārējo preču un pakalpojumu cenu indeksu (t. sk. patēriņa cenu indeksu), procentu likmi vai aktīva cenu, kā rezultātā vērtspapīru pastāvēšanas laikā tiem ir mainīgs nominālais kupona maksājums. No vērtspapīru emisijas statistikas viedokļa parāda vērtspapīrus ar jaukto procentu likmi klasificē kā parāda vērtspapīrus ar mainīgo procentu likmi (8).
Ar diskontu emitētās nulles kupona obligācijas, t. i., instrumenti, par ko nemaksā procentus un kurus emitē ar diskontu no tā nominālvērtības. Lielākā diskonta daļa ir līdzvērtīga obligācijas pastāvēšanas laikā uzkrātajiem procentiem.
5. Emisiju klasifikācija
Emisijas analizē divās plašās grupās: a) parāda vērtspapīri (9), un b) biržas sarakstā iekļautas akcijas (10). Pēc iespējas tiek aptverti privāti izvietoti vērtspapīri. Naudas tirgus vērtspapīrus iekļauj kā daļu no parāda vērtspapīriem. Datus par biržas sarakstā neiekļautām akcijām (11) un pārējiem pašu kapitāla vērtspapīriem (12) sniedz uz brīvprātības pamata kā divus atsevišķus ārpusbilances posteņus. Netiek iekļautas akcijas/daļas, kuras emitējuši naudas tirgus un citi ieguldījumu fondi.
Šāds ir nepilns instrumentu saraksts vērtspapīru emisijas statistikā:
a) |
parāda vērtspapīri
|
b) |
biržas sarakstā iekļautas akcijas Biržas sarakstā iekļautas akcijas ir:
Biržas sarakstā iekļautas akcijas neietver:
|
6. Emisijas valūta
Paralēlo valūtu obligācijas klasificē pēc obligācijas valūtas. Paralēlo valūtu obligācijas definē kā obligācijas, kuras dzēš vai kuru kuponu maksā valūtā, kas atšķiras no obligācijas denominācijas valūtas. Ja globālā obligācija emitēta vairāk nekā vienā valūtā, par katru emisijas daļu sniedz pārskatu kā par atsevišķu emisiju atbilstoši tās emisijas valūtai. Ja emisijas denominētas divās valūtās, piemēram, 70 % euro un 30 % ASV dolāros, attiecīgās emisijas daļas, ja iespējams, norāda atsevišķi saskaņā ar denominācijas valūtu. Proti, par 70 % emisijas sniedz pārskatu kā par emisiju euro/nacionālajās denominācijās (13) un par 30 % sniedz pārskatu kā par emisiju citās valūtās. Ja emisijas valūtas komponentu nav iespējams identificēt atsevišķi, pārskatu sniedzējas valsts veikto faktisko dalījumu norāda attiecīgās valsts paskaidrojumā.
7. Emisijas grāmatošanas laiks
Uzskata, ka emisija notikusi tad, kad emitents saņēmis maksājumu, nevis tad, kad sindikāts uzņēmies saistības.
8. Krājumu un plūsmu saskaņošana
NCB iesniedz informāciju par īstermiņa un ilgtermiņa parāda vērtspapīru nenomaksātajām summām, bruto emisijām, dzēšanu un neto emisijām, kā arī par kotētajām akcijām.
Tabula ilustrē saikni starp krājumiem (t. i., nenomaksātajām summām) un plūsmām (t. i., bruto emisijām, dzēšanu un neto emisijām). Praksē šī saikne ir sarežģītāka sakarā ar cenas un valūtas kursa novērtējuma izmaiņām, reinvestētajiem (uzkrātajiem) procentiem, pārklasificēšanu, pārskatīšanu un citām korekcijām.
i) |
Nedzēstās emisijas pārskata perioda beigās |
≈ |
Nedzēstās emisijas iepriekšējā pārskata perioda beigās |
+ |
Bruto emisijas pārskata periodā |
- |
Dzēšana pārskata periodā |
+ |
Pārklasificēšanas un citas korekcijas |
ii) |
Nedzēstās emisijas pārskata perioda beigās |
≈ |
Nedzēstās emisijas iepriekšējā pārskata perioda beigās |
+ |
Neto emisijas pārskata periodā |
|
|
+ |
Pārklasificēšanas un citas korekcijas |
a) bruto emisijas
Bruto emisijas, kas veiktas pārskata periodā, ietver visas parāda vērtspapīru un kotēto akciju emisijas, ja emitents jaunus vērtspapīrus pārdod par skaidru naudu. Tās attiecas uz regulāru jaunu instrumentu veidošanu. Brīdi, kurā emisijas ir noslēgtas, nosaka kā laiku, kad tiek veikts maksājums; tādēļ emisiju reģistrācija iespējami tuvu atspoguļo laiku, kad tiek veikts maksājums par attiecīgo emisiju.
Bruto emisijas aptver jaunas akcijas, ko sabiedrības emitējušas pārdošanai par skaidru naudu un ko pirmoreiz kotē biržā, tostarp jaunizveidotu sabiedrību vai privātu sabiedrību, kas kļūst par atklātām sabiedrībām, akcijas. Bruto emisijas aptver arī jaunas akcijas, ko emitē pārdošanai par skaidru naudu atklāto sabiedrību privatizācijas gaitā, sabiedrības akcijām tiekot kotētām biržā. Prēmijakciju emisija netiek iekļauta (14). Datus par bruto emisijām nav jāsniedz, sabiedrību iekļaujot biržas sarakstā, ja netiek piesaistīts jauns kapitāls.
Esošo vērtspapīru apmaiņa vai nodošana pārņemšanas vai apvienošanās laikā netiek iekļauta (15) bruto emisijā vai dzēšanā, izņemot jaunus instrumentus, kurus euro zonā rezidējoša struktūra radījusi un emitējusi pārdošanai par naudu.
Tādu vērtspapīru emisijas, kurus vēlāk var pārvērst citos instrumentos, reģistrē kā emisijas to sākotnējo instrumentu kategorijā; pārvēršot tās reģistrē kā tādas, kas dzēstas no šīs instrumentu kategorijas, identisku summu vēlāk uzskatot par bruto emisijām jaunajā kategorijā (16).
b) dzēšana
Dzēšana pārskata periodā ietver visus emitenta veiktas parāda vērtspapīru un kotēto akciju atpirkšanas gadījumus, kad ieguldītājs saņem par vērtspapīriem skaidru naudu. Tie attiecas uz instrumentu regulāru dzēšanu. Tie aptver visus parāda vērtspapīrus, kam pienācis dzēšanas termiņš, kā arī pirmstermiņa dzēšanu. Šeit iekļauj arī sabiedrību akciju atpirkšanu, ja sabiedrība atpērk visas akcijas par skaidru naudu pirms tās juridiskās formas maiņas vai daļu akciju par skaidru naudu, kā rezultātā samazinās kapitāls. Sabiedrību akciju atpirkšanu šeit neaplūko, ja tie ir ieguldījumi pašu akcijās (17).
Dzēšanu datus nesniedz gadījumā, ja sabiedrība tiek svītrota no biržas saraksta.
c) neto emisijas
Neto emisijas ir visu veikto emisiju atlikums, atskaitot visas dzēšanas, kas notikušas pārskata periodā.
Apgrozījumā esošo kotēto akciju summa aptver rezidējošo struktūru visu kotēto akciju tirgus vērtību. Tādēļ euro zonas valsts norādītā apgrozībā esošo kotēto akciju summa var palielināties vai samazināties, biržas sarakstā esošai struktūrai mainot atrašanās vietu. Tas attiecas arī uz pārņemšanas vai apvienošanās gadījumiem, ja instrumenti tiek radīti un emitēti pārdošanai par skaidru naudu un/vai dzēsti par skaidru naudu un anulēti. Lai novērstu dubulto uzskaiti vai nepilnības attiecībā uz parāda vērtspapīriem un kotētajām akcijām, emitentam pārceļoties uz citu rezidences valsti, NCB koordinē šāda notikuma divpusējas paziņošanas laiku.
9. Novērtēšana
Vērtspapīru emisiju vērtība ietver cenas komponentu un, ja emisijas ir izteiktas valūtās, kas atšķiras no pārskata valūtas, – valūtas kursa komponentu.
NCB sniedz datus par visiem īstermiņa parāda vērtspapīriem pēc norādītās vērtības (18) un par biržas sarakstā iekļautām akcijām pēc tirgus vērtībās. Ilgtermiņa vērtspapīrus var novērtēt ar dažādām metodēm atkarībā no procentu likmes veida, kā rezultātā kopsummai tiek izmantots jaukts novērtējums. Piemēram, nemainīgas un mainīgas likmes emisijas parasti novērtē pēc norādītās vērtības un nulles kupona obligācijas – pēc spēkā esošās samaksātās summas. Parasti relatīvais nulles kupona obligāciju daudzums ir mazs, līdz ar to kodu sarakstā nav paredzēts jaukts novērtējums; ilgtermiņa parāda vērtspapīru kopsummu norāda pēc norādītās vērtības. Gadījumos, ja ir būtisks fenomena apmērs, izmanto vērtību “nav noteikts” (Z). Visās situācijās, kad notiek jaukts novērtējums, valstu centrālās bankas sniedz ziņas raksturlielumu līmenī.
a) cenas novērtēšana
Datus par biržas sarakstā iekļauto akciju krājumiem un plūsmām sniedz pēc tirgus vērtības.
Izņēmumu parāda vērtspapīru krājumu un plūsmu reģistrēšanai pēc norādītās vērtības pieļauj attiecībā uz augsta diskonta un nulles kupona obligācijām, ja emisijas tiek reģistrētas pēc spēkā esošās samaksātās summas, proti, pēc diskontētās cenas pirkuma brīdī un dzēšanas termiņā par norādīto vērtību. Nulles kupona obligāciju nominālvērtību aprēķina, kā norādīts tālāk:
kur:
A |
= |
faktiski samaksātā summa un uzkrātie procenti, |
E |
= |
diskontētā cena emisijas brīdī (summa, kas samaksāta emisijas brīdī), |
P |
= |
norādītā vērtība (kas tiek atmaksāta termiņa beigās), |
T |
= |
laiks līdz termiņam no emisijas dienas (dienās), |
t |
= |
laiks, kas pagājis kopš emisijas dienas (dienās). |
Cenas novērtēšanas procedūra dažādās valstīs var atšķirties.
Šajā sakarā nepiemēro cenu novērtēšanu saskaņā ar EKS 2010, kas attiecībā uz parāda vērtspapīriem un akcijām pieprasa reģistrēt plūsmas pēc darījuma vērtības un krājumus – pēc tirgus vērtības.
Augsta diskonta un nulles kupona obligācijām pārskatu sniedzējai NCB, ja iespējams, jāaprēķina uzkrātie procenti.
b) pārskata valūta un valūtas kursa novērtēšana
NCB sniedz ECB visus datus euro, tostarp attiecībā uz vēsturiskām sērijām. Lai pārvērstu euro vērtspapīrus, ko iekšzemes rezidenti emitējuši citās valūtās (C bloks) (19), valstu centrālās bankas iespējami cieši ievēro valūtas kursa novērtēšanas principus, kuru pamatā ir EKS 2010 (20).
i) |
apgrozībā esošās emisijas ir jāpārvērš euro/nacionālajās valūtās pēc attiecīga tirgus vidus valūtas kursa, kas dominē pārskata perioda beigās, proti, pārskata perioda pēdējās darbdienas beigās. |
ii) |
bruto emisijas un dzēšanas jāpārvērš euro/nacionālajās valūtās, izmantojot tirgus vidus valūtas kursu, kas dominē maksājuma brīdī. Ja nav iespējams identificēt precīzo valūtas kursu, kas piemērojams pārvēršanai, var izmantot valūtas kursu, kas ir iespējami tuvs tirgus vidus kursam maksājuma brīdī. |
10. Konceptuālā atbilstība
Vērtspapīru emisiju statistika un MFI bilances statistika ir saistītas tiktāl, ciktāl tas attiecas uz MFI apgrozāmo instrumentu emisijām. Instrumentu un MFI, kas tos emitē, aptvērums ir konceptuāli atbilstīgs, tāpat arī instrumentu iedalījums pēc termiņu grupām un valūtas dalījuma. Atšķirības vērtspapīru emisiju statistikas un MFI bilances statistikas starpā pastāv attiecībā uz novērtēšanas principiem (t. i., attiecībā uz parāda vērtspapīriem, nominālvērtību vērtspapīru emisijas statistikai un tirgus vērtību MFI bilances statistikai). Izņemot novērtēšanas atšķirības, katrai valstij MFI emitēto vērtspapīru neatmaksātā summa, ko norāda vērtspapīru statistikas nolūkā, atbilst 11. (“emitētie parāda vērtspapīri”) postenim MFI bilances pasīvu daļā. Īstermiņa emisijas, ko nosaka vērtspapīru emisiju statistikai, atbilst viena gada laikā emitētu naudas tirgus vērtspapīru un parāda vērtspapīru summai. Ilgtermiņa vērtspapīri, ko nosaka vērtspapīru emisiju statistikas nolūkā, ir vienādi ar parāda vērtspapīru, kas emitēti ar termiņu virs viena gada un līdz diviem gadiem, un parāda vērtspapīru, kas emitēti ar termiņu virs diviem gadiem, summu.
Valstu centrālās bankas pārskata vērtspapīru emisijas statistikas un MFI bilances statistikas aptveramību un norāda ECB jebkādas konceptuālas atšķirības. Tiek veiktas triju veidu atbilstības pārbaudes emisijām, ko veic: a) NCB euro/nacionālajās valūtās; b) MFI, izņemot centrālās bankas, euro/nacionālajās valūtās; un c) MFI, izņemot centrālās bankas, citās valūtās. Nelielas atšķirības ir iespējamas, tā kā vērtspapīru emisijas statistiku un MFI bilances statistiku iegūst no pārskatu sniegšanas sistēmām valsts līmenī, kas kalpo dažādiem mērķiem.
11. Pieprasītie dati
Statistikas pārskatus sagaida no katras valsts katrai piemērotajai laikrindai. NCB sniedz ECB rakstiskus paskaidrojumus, ja kāds postenis konkrētajā valstī nav piemērojams. Ja attiecīgais fenomens nepastāv, NCB laikrindu var pagaidām nesniegt. NCB paziņo par šādu notikumu, kā arī par jebkurām citām izmaiņām šajā pielikumā aprakstītajās kodu shēmās. Turklāt tās informē ECB, nosūtot labojumus līdz ar paskaidrojumiem, par šo labojumu raksturu.
3. iedaļa. Nacionālās paskaidrojošās piezīmes
Katra NCB iesniedz ziņojumu, kurā aprakstīti šīs pārskatu sniegšanas sakarā iesniegtie dati. Ziņojums aptver tālāk izklāstītās tēmas, un tajā iespējami stingri ievērots piedāvātais izkārtojums. NCB sniedz papildu informāciju par gadījumiem, kuros sniegtie dati neatbilst šai pamatnostādnei, vai kad dati netiek sniegti, un tā iemesliem Ziņojumu iesniedz ne vēlāk kā datus.
1. |
Datu avoti/datu vākšanas sistēma: tiek sniegtas ziņas par datu avotiem, kuri izmantoti vērtspapīru emisiju statistikas apkopošanai: administratīvie avoti valdības emisijām, tiešie ziņojumi no MFI un citām iestādēm, laikraksti un tādi datu sniedzēji kā Starptautiskais finanšu pārskats u. tml. NCB norāda, vai dati tiek vākti un glabāti katrai emisijai atsevišķi un, ja tā, tad kādi kritēriji tiek piemēroti. Kā alternatīvu norāda, vai dati ir vākti un glabāti, atsevišķi neizdalot, kā daudzumi, ko pārskata periodā emitējuši atsevišķi emitenti, piemēram, tiešās datu vākšanas sistēmu gadījumā. NCB sniedz informāciju par kritērijiem, kas tiešajā pārskatu sniegšanā izmantoti, lai identificētu pārskatu sniedzējus un iesniedzamo informāciju. |
2. |
Apkopošanas procedūras: īsi apraksta datu apkopošanai izmantoto metodi, piemēram, informācijas apkopošana par atsevišķām vērtspapīru emisijām, esošo laikrindu kārtība neatkarīgi no tā, vai tās publicē. |
3. |
Emitenta rezidence: NCB precizē, vai emisiju klasifikācijā ir iespējams pilnībā piemērot EKS 2010 (un SVF) rezidences definīciju. Ja tas nav iespējams vai ir iespējams tikai daļēji, NCB sniedz pilnu faktiski izmantoto kritēriju skaidrojumu. |
4. |
Emitentu sektoru dalījums: NCB norāda atkāpes no emitentu klasifikācijas pēc 2. sadaļas 2. punktā noteiktā sektoru dalījuma. Piezīmēs paskaidro identificētās atkāpes un jebkādas pelēkās zonas. |
5. |
Emisijas valūta: ja nav iespējams atsevišķi identificēt emisijas valūtu komponentus, NCB izskaidro atkāpes no noteikumiem. Turklāt NCB, kuras attiecībā uz visiem vērtspapīriem nevar nodalīt emisijas vietējās valūtās, citās euro/valstu valūtās un citās valūtās, sniedz aprakstu tur, kur šādas emisijas ir klasificētas, un norāda to emisiju kopējo apjomu, kas nav tikušas pienācīgi iedalītas, lai ilustrētu nepilnību apjomu. |
6. |
Emisiju klasifikācija: NCB sniedz visaptverošu informāciju par vērtspapīru veidu, uz ko attiecas valsts dati, tostarp valsts noteikumiem attiecībā uz tiem. Ja zināms, ka aptveramība ir daļēja, NCB paskaidro esošās nepilnības. Jo īpaši NCB sniedz šādu informāciju:
|
7. |
Ilgtermiņa parāda vērtspapīru instrumentu analīze: ja nemainīgās likmes, mainīgās likmes un nulles kupona obligāciju summa neveido ilgtermiņa parāda vērtspapīru kopumu, NCB norāda ilgtermiņa vērtspapīru, par kuriem nav pieejams šāds dalījums, veidu un daudzumu. |
8. |
Emisiju termiņi: ja nav iespējams stingri ievērot īstermiņa un ilgtermiņa definīcijas, NCB norāda, kur sniegtajos datos ir atkāpes. |
9. |
Dzēšana: NCB norāda, kā tās iegūst informāciju par dzēšanu un vai informāciju vāc tieši no pārskatiem vai aprēķina pēc atlikuma. |
10. |
Cenas novērtēšana: NCB savos paskaidrojumos sīki precizē novērtēšanas procedūru, kuru izmanto a) īstermiņa parāda vērtspapīriem; b) ilgtermiņa parāda vērtspapīriem; c) diskonta obligācijām; un d) biržas sarakstā iekļautām akcijām. Krājumu un plūsmu novērtēšanas starpību paskaidro. |
11. |
Pārskatu sniegšanas biežums, laicīgums un laika diapazons: NCB norāda to, ciktāl šā pārskata nolūkā apkopotos datus bija iespējams sniegt atbilstoši lietotāja prasībām, t. i., mēneša datiem – ar piecu nedēļu laicīgumu. Norāda arī sniegto laikrindu garumu. Paziņo par jebkādiem pārrāvumiem sērijās, piemēram, atšķirībām vērtspapīru aptveramības ziņā laika gaitā. |
12. |
Korekcijas: NCB īsos paskaidrojumos norāda korekciju iemeslu un apjomu. |
13. |
Aplēstā aptveramība katram iekšzemes rezidentu emitētajam instrumentam: NCB sniedz provizoriskos aprēķinus katrai iekšzemes rezidentu emisiju kategorijai, proti, īstermiņa vērtspapīru, ilgtermiņa vērtspapīru un kotēto akciju emisijām, vietējā valūtā, citās euro/valstu valūtās, tostarp ECU, un citās valūtās saskaņā ar tālāk norādīto tabulu. Provizoriskie “procentuālās aptveramības” aprēķini norāda katrā instrumentu kategorijā aplūkoto vērtspapīru daļu procentuāli no visas emisijas, par kuru pārskatu jāsniedz attiecīgā sadaļā, ievērojot pārskatu sniegšanas noteikumus. Īsus aprakstus var sniegt “piezīmēs”. NCB arī norāda jebkādas izmaiņas aptveramībā, kas radušās, pievienojoties monetārajai savienībai.
|
4. iedaļa. Prasības Starptautisko norēķinu bankai
SNB pārskatu sniegšanas prasībām piemēro tādus pašus principus, kādi attiecināti uz NCB, kas izklāstīti 1.–3. iedaļā, izņemot sekojošo:
4. tabula. B bloka pārskatu sniegšanas veidlapa SNB
|
EMITENTI, KAS IR PP REZIDENTI//EURO/NACIONĀLĀS DENOMINĀCIJAS |
||||
|
Atlikumi |
Emisiju bruto apjoms |
Dzēšana |
||
|
B1 |
B2 |
B3 |
||
|
|
|
|
||
Kopā |
S577 |
S642 |
S707 |
||
Centrālā banka |
S578 |
S643 |
S708 |
||
MFI, izņemot centrālās bankas |
S579 |
S644 |
S709 |
||
CFS |
S580 |
S645 |
S710 |
||
t.sk. FIS |
S581 |
S646 |
S711 |
||
Finanšu palīgsabiedrības |
S582 |
S647 |
S712 |
||
Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji |
S583 |
S648 |
S713 |
||
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S584 |
S649 |
S714 |
||
Nefinanšu sabiedrības |
S585 |
S650 |
S715 |
||
Centrālā valdība |
S586 |
S651 |
S716 |
||
Pavalstu un vietējā valdība |
S587 |
S652 |
S717 |
||
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S588 |
S653 |
S718 |
||
Starptautiskās organizācijas |
S589 |
S654 |
S719 |
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
Kopā |
S590 |
S655 |
S720 |
||
Centrālā banka |
S591 |
S656 |
S721 |
||
MFI, izņemot centrālās bankas |
S592 |
S657 |
S722 |
||
CFS |
S593 |
S658 |
S723 |
||
t.sk. FIS |
S594 |
S659 |
S724 |
||
Finanšu palīgsabiedrības |
S595 |
S660 |
S725 |
||
Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji |
S596 |
S661 |
S726 |
||
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S597 |
S662 |
S727 |
||
Nefinanšu sabiedrības |
S598 |
S663 |
S728 |
||
Centrālā valdība |
S599 |
S664 |
S729 |
||
Pavalstu un vietējā valdība |
S600 |
S665 |
S730 |
||
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S601 |
S666 |
S731 |
||
Starptautiskās organizācijas |
S602 |
S667 |
S732 |
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
Kopā |
S603 |
S668 |
S733 |
||
Centrālā banka |
S604 |
S669 |
S734 |
||
MFI, izņemot centrālās bankas |
S605 |
S670 |
S735 |
||
CFS |
S606 |
S671 |
S736 |
||
t.sk. FIS |
S607 |
S672 |
S737 |
||
Finanšu palīgsabiedrības |
S608 |
S673 |
S738 |
||
Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji |
S609 |
S674 |
S739 |
||
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S610 |
S675 |
S740 |
||
Nefinanšu sabiedrības |
S611 |
S676 |
S741 |
||
Centrālā valdība |
S612 |
S677 |
S742 |
||
Pavalstu un vietējā valdība |
S613 |
S678 |
S743 |
||
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S614 |
S679 |
S744 |
||
Starptautiskās organizācijas |
S615 |
S680 |
S745 |
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
Kopā |
S616 |
S681 |
S746 |
||
Centrālā banka |
S617 |
S682 |
S747 |
||
MFI, izņemot centrālās bankas |
S618 |
S683 |
S748 |
||
CFS |
S619 |
S684 |
S749 |
||
t.sk. FIS |
S620 |
S685 |
S750 |
||
Finanšu palīgsabiedrības |
S621 |
S686 |
S751 |
||
Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji |
S622 |
S687 |
S752 |
||
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S623 |
S688 |
S753 |
||
Nefinanšu sabiedrības |
S624 |
S689 |
S754 |
||
Centrālā valdība |
S625 |
S690 |
S755 |
||
Pavalstu un vietējā valdība |
S626 |
S691 |
S756 |
||
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S627 |
S692 |
S757 |
||
Starptautiskās organizācijas |
S628 |
S693 |
S758 |
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
Kopā |
S629 |
S694 |
S759 |
||
Centrālā banka |
S630 |
S695 |
S760 |
||
MFI, izņemot centrālās bankas |
S631 |
S696 |
S761 |
||
CFS |
S632 |
S697 |
S762 |
||
t.sk. FIS |
S633 |
S698 |
S763 |
||
Finanšu palīgsabiedrības |
S634 |
S699 |
S764 |
||
Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji |
S635 |
S700 |
S765 |
||
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S636 |
S701 |
S766 |
||
Nefinanšu sabiedrības |
S637 |
S702 |
S767 |
||
Centrālā valdība |
S638 |
S703 |
S768 |
||
Pavalstu un vietējā valdība |
S639 |
S704 |
S769 |
||
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S640 |
S705 |
S770 |
||
Starptautiskās organizācijas |
S641 |
S706 |
S771 |
||
|
|
|
|
Emisiju termiņi
Starptautisko norēķinu banka uzskata euro īstermiņa parāda vērtspapīrus un citas euro parādzīmes, kas emitētas saskaņā ar īstermiņa programmu, par īstermiņa vērtspapīriem un visus instrumentus, kas emitēti saskaņā ar ilgtermiņa dokumentāciju, par ilgtermiņa vērtspapīriem neatkarīgi no to sākotnējā termiņa.
Emitentu sektoru dalījums
SNB ievēro izkārtojumu starp SNB datu bāzē pieejamo emitentu sektoru dalījumu un pārskata veidlapās prasīto dalījumu, kā tas norādīts tālāk.
Sektoru iedalījums SNB datu bāzē |
|
Klasifikācija pārskatu sniegšanas veidlapās |
Centrālā banka |
→ |
Centrālā banka |
Komercbankas |
→ |
MFI |
CFS |
→ |
CFS |
Centrālā valdība |
→ |
Centrālā valdība |
Pārējā valdība Valsts aģentūras |
→ |
Pavalstu un vietējā valdība |
Sabiedrības |
→ |
Nefinanšu sabiedrības |
Starptautiskās organizācijas |
→ |
Starptautiskās organizācijas (PP) |
Emisiju klasifikācija
Šādus SNB datubāzē iekļautus instrumentus vērtspapīru emisijas statistikā klasificē kā parāda vērtspapīrus:
— |
noguldījumu sertifikātus, |
— |
īstermiņa parāda vērtspapīrus, |
— |
valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes, |
— |
obligācijas, |
— |
euro īstermiņa parāda vērtspapīrus, |
— |
vidēja termiņa parādzīmes, |
— |
citus īstermiņa vērtspapīrus. |
Novērtēšana
Pašreizējie SNB novērtēšanas noteikumi paredz norādīto vērtību parāda vērtspapīriem un emisijas cenu kotētajām akcijām.
Starptautisko norēķinu banka sniedz pārskatu ECB par visām pārējo valstu rezidentu emisijām euro/valstu valūtās (B bloks) ASV dolāros, izmantojot perioda beigu valūtas kursus neatmaksātajām summām un perioda vidējo valūtas kursu emisijām un izpirkumiem. ECB pārvērš visus datus euro, izmantojot to pašu principu, ko sākumā piemēroja SNB. Līdz 1999. gada 1. janvārim kā tuvinājumu izmanto valūtas kursu starp ECU un ASV dolāru.
VĀRDNĪCA
Kapitāla akcijas, ko emitējušas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (capital shares issued by limited liability companies) ir vērtspapīri, kas dod to turētājiem līdzīpašnieku statusu un dod viņiem tiesības gan uz daļu kopējā sadalītajā peļņā, gan uz daļu tīrajos aktīvos likvidācijas gadījumā.
Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (captive financial institutions and money lenders) ir finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nav iesaistītas finanšu starpniecībā un nesniedz finanšu palīgpakalpojumus un ar kuru aktīvu vai pasīvu lielāko daļu nenotiek darījumi atvērtā tirgū. Šis apakšsektors ietver kontrolakciju sabiedrības, kurām pieder meitasuzņēmumu grupas pašu kapitāla daļa, kas nodrošina kontroli, un kuru galvenā darbība ir grupas īpašumtiesību īstenošana, un tās nesniedz citus pakalpojumus uzņēmumiem, kuros kontrolakciju sabiedrībai pieder pašu kapitāls, t.i., tās neadministrē vai nepārvalda citas vienības (EKS 2010, 2.98.–2.99. punkts).
Centrālā banka (central bank) ir finanšu sabiedrība un kvazisabiedrība, kuras pamatfunkcija ir valūtas emisija, valūtas iekšējās un ārējās vērtības uzturēšana un valsts starptautisko rezervju vai to daļas turēšana.
Centrālā valdība (central government) sastāv no valsts un citu centrālo aģentūru administratīvajiem departamentiem, kuru kompetencē ir visa ekonomikas zona, izņemot sociālās apdrošināšanas fondu administrēšanu (EKS 2010, 2.114. punkts).
Parāda vērtspapīri (debt securities) ir apgrozāmi finanšu instrumenti, kas kalpo kā parāda pierādījumi un parasti tiek tirgoti otrreizējā tirgū vai kurus var slēgt, tirgū veicot pretēju darījumu, un kas turētājam nepiešķir īpašumtiesības emitentiestādē.
Sabiedrību ar ierobežotu atbildību emitētās dividenžu akcijas (dividend shares issued by limited liability companies) ir vērtspapīri, kam atkarībā no valsts un apstākļiem, kuros tie radušies, ir dažādi nosaukumi, piemēram, dibinātāju akcijas, peļņas akcijas, dividenžu akcijas utt. Šie vērtspapīri: a) nav daļa no reģistrētā kapitāla; b) to turētājiem strikti interpretējot nenodrošina kopīpašnieku statusu; c) turētājiem nedod tiesības uz jebkuras tādas peļņas daļu, kura paliek pēc dividenžu par reģistrēto kapitālu izmaksas, un daļu no pārpalikuma likvidācijas gadījumā.
Euro obligācijas (euro bonds) ir obligācijas, kuras laiž tirgū vienlaikus vismaz divās valstīs un kas denominētas valūtā, kam nav jābūt kādai no minēto valstu valūtām, parasti ar vairāku valstu starptautisku finanšu sabiedrību sindikāta starpniecību.
Finanšu palīgsabiedrības (financial auxiliaries) ir visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kuras galvenokārt veic darbības, kas cieši saistītas ar finanšu starpniecību, bet pašas nav finanšu starpnieki. Finanšu palīgsabiedrības ir arī centrālie biroji, kuru visi meitasuzņēmumi vai to lielākā daļa ir finanšu sabiedrības (EKS 2010, 2.95.–2.97. punkts).
Finanšu instrumentsabiedrības, kas iesaistītas vērtspapīrošanas darījumos (FIS) (financial vehicle corporations engaged in securitisation transactions (FVCs)) definētas Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) 1. panta 1. punktā.
Fiksētas likmes emisijas (fixed rate issues) ietver visas emisijas, kuru kupona maksājums, kas balstās uz vērtspapīra galveno procentu likmi, nemainās šīs emisijas vērtspapīru pastāvēšanas laikā.
Vispārējā valdība (general government) ietver institucionālās vienības, kas ir ārpustirgus ražotāji, kuru produkcija ir paredzēta individuālajam un kolektīvajam patēriņam un kuras finansē no citos sektoros ietilpstošu vienību obligātajiem maksājumiem, kā arī institucionālās vienības, kas nodarbojas galvenokārt ar nacionālā ienākuma un bagātības pārdali (EKS 2010, 2.111.–2.113. punkts) Vispārīgā valdība ietver centrālo valdību, pavalsts valdību, pašvaldību un sociālās nodrošināšanas fondus (EKS 2010, 2.114.–2.117. punkts).
Globālās obligācijas (global bonds) ir obligācijas, ko emitē reizē gan iekšzemes, gan euro tirgū.
Mājsaimniecības (households) ir indivīdi vai indivīdu grupas, kas ir patērētāji un uzņēmēji, kuri ražo preces tirgum un sniedz nefinanšu un finanšu pakalpojumus (tirgus ražotāji), ar nosacījumu, ka preču ražošana un pakalpojumu sniegšanu neveic atsevišķas vienības, ko uzskata par kvazisabiedrībām. Šis sektors ietver tādas personas vai personu grupas kā preču ražotājus un nefinanšu pakalpojumu sniedzējus tikai pašu vajadzībām (EKS 2010, 2.118.–2.128. punkts)
Apdrošināšanas sabiedrības (insurance corporations) ir finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nodarbojas galvenokārt ar finanšu starpniecību risku apvienošanas rezultātā, galvenokārt tiešās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veidā (EKS 2010, 2.100.–2.104. punkts).
Starptautiskās institūcijas (international institutions) ietver pārvalstiskas un starptautiskas organizācijas, piemēram, Eiropas Investīciju banku, SVF un Pasaules Banku.
Vērtspapīru emitentus (issuers of securities) definē kā tās sabiedrības un kvazisabiedrības, kas iesaistās vērtspapīru emisijā un uzņemas juridiskas saistības pret šo instrumentu uzrādītājiem saskaņā ar emisijas noteikumiem.
Bonus akciju emisija (issue of bonus shares) ir jaunu akciju izsniegšana akcionāriem proporcionāli to esošajiem turējumiem.
Biržas sarakstā iekļautas akcijas, sauktas arī par kotētām akcijām, izņemot ieguldījumu fondu akcijas/daļas (listed shares, also referred to as quoted shares, excluding investment fund’s shares/units), ir pašu kapitāla vērtspapīri, kas iekļauti biržas sarakstā. Šāda birža var būt atzīta fondu birža vai ikviens cits sekundārā tirgus veids. Biržas sarakstā iekļautas akcijas dēvē arī par kotētām akcijām. Kotācijas cenas esamība biržas sarakstā iekļautām akcijām nozīmē, ka pašreizējā tirgus cena parasti ir viegli pieejama.
Ilgtermiņa parāda vērtspapīri (long-term debt securities) aptver visas vērtspapīru emisijas ar sākotnējo termiņu, kas ir ilgāks par vienu gadu; ilgtermiņa vērtspapīrus parasti emitē ar kuponu.
Monetārās finanšu iestādes (MFI), izņemot centrālās bankas (monetary financial institutions (MFIs) other than central banks), definētas Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 1. pantā.
Nefinanšu sabiedrības (non-financial corporations) ir institucionālās vienības, kas ir neatkarīgas juridiskās personas un tirgus veidotāji, kuru pamatdarbība ir preču ražošana un nefinanšu pakalpojumi. Šis sektors ietver arī nefinanšu kvazisabiedrības (EKS 2010, 2.45.–2.54. punkts).
Mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (non-profit institutions serving households) ir bezpeļņas iestādes, kas ir patstāvīgas juridiskas personas, kuras apkalpo mājsaimniecības un ir privāti ārpus tirgus ražotāji. To galvenie resursi tiek gūti no brīvprātīgām iemaksām naudā vai natūrā, ko kā patērētāji veic mājsaimniecības, no vispārējās valdības maksājumiem un no īpašuma ienākuma (EKS 2010, 2.129.–2.130. punkts)
Nerezidējoši emitenti (non-resident issuers) ietver vienības, kuras: a) atrodas pārskatu sniedzējas valsts ekonomiskajā teritorijā, bet kuras neveic un neplāno veikt saimniecisko darbību vai darījumus pārskatu sniedzējas valsts teritorijā vienu gadu vai ilgāk, vai arī b) atrodas ārpus pārskatu sniedzējas valsts ekonomiskās teritorijas.
Nosacītās rezidentu vienības (notional resident units) definē kā: a) nerezidentu vienību daļas, kurām valsts ekonomiskajā teritorijā ir galveno ekonomisko interešu centrs (kas parasti nozīmē, ka tās veic saimnieciskos darījumus gadu vai ilgāk); b) nerezidentu vienības kā zemes vai ēku īpašnieki valsts ekonomiskajā teritorijā, bet tikai attiecībā uz darījumiem, kas skar šādu zemi vai ēkas.
Pārējais pašu kapitāls (other equity) ir visi darījumi ar citu pašu kapitālu, uz ko neattiecas biržas sarakstā iekļautas un biržas sarakstā neiekļautas akcijas.
Citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus (CFS) (other financial intermediaries, except insurance corporations and pension funds (OFIs)), ir finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas ir galvenokārt iesaistītas finanšu starpniecībā, uzņemoties pret institucionālām vienībām saistības veidos, kas nav valūta, noguldījumi (vai to tuvi aizstājēji), ieguldījumu fondu akcijas/daļas vai saistīti ar apdrošināšanas, pensiju un standarta garantiju shēmām (EKS 2010, 2.86.–2.94. punkts)
Pensiju fondi (pension funds) ir visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību, kas ir sociālo risku un apdrošināto vajadzību (sociālās apdrošināšanas) apkopošanas rezultāts. Pensiju fondi ir sociālās apdrošināšanas shēmas, kas nodrošina ienākumus pēc pensionēšanās, un bieži izmaksā pabalstus nāves un invaliditātes gadījumā (EKS 2010, 2.105.–2.110. punkts).
Privāti izvietoti vērtspapīri (private placements) ir pašu kapitāla emisijas pārdošana vienam pircējam vai ierobežotam pircēju skaitam bez publiskā piedāvājuma.
Privāti emitētas obligācijas (privately issued blonds) ir obligācijas, kas ar divpusēja līguma palīdzību ierobežotas noteiktiem ieguldītājiem, ja obligācijas vismaz potenciāli ir pārvedamas.
Dzēstās daļas sabiedrībās ar ierobežotu atbildību (redeemed shares in limited liability companies) ir daļas, kuru kapitāls ir atmaksāts, bet ko patur to turētāji, kuri turpina būt par līdzīpašniekiem un saglabā tiesības gan uz daļu peļņā, kas paliek pēc dividenžu samaksas par atlikušo reģistrēto kapitālu, gan uz daļu jebkurā pārpalikumā, kas var palikt likvidācijas gadījumā,
Emitenta rezidence (residency of issuer): emitējošo vienību definē kā pārskatu sniedzējas valsts rezidentu, ja tai pārskatu sniedzējas valsts ekonomiskajā teritorijā ir ekonomisko interešu centrs, tas ir, ja tā ilgstoši (vienu gadu vai ilgāk) šajā teritorijā veic saimniecisko darbību.
Vērtspapīrošana (securitisation) definēta Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) 1. panta 2. punktā.
Īstermiņa parāda vērtspapīri (short-term debt securities) aptver visas vērtspapīru emisijas ar sākotnējo termiņu, kas ir viens gads vai īsāks par vienu gadu; īstermiņa vērtspapīrus parasti emitē ar diskontu. Šajā apakšpozīcijā neietilpst vērtspapīri, kuru apgrozāmība, lai gan teorētiski ir iespējama, praksē ir ļoti ierobežota.
Sociālās nodrošināšanas fondi (social security funds) ir centrālās, pavalsts un vietējās institucionālās vienības, kuru galvenā darbība ir nodrošināt sociālos pabalstus un kuri atbilst abiem šiem kritērijiem: a) likumi vai noteikumi noteiktām sabiedrības grupām uzliek par pienākumu piedalīties shēmā vai veikt iemaksas un b) vispārējā valdība atbild par iestādes pārvaldību attiecībā uz iemaksu un izmaksu veikšanu vai apstiprināšanu neatkarīgi no tās uzraudzības iestādes vai darba dēvēja statusa (EKS 2010, 2.117. punkts).
Dalītās akciju emisijas (split share issues) ir akciju emisijas, kurās sabiedrība vai kvazisabiedrība akciju skaitu palielina, izmantojot koeficientu vai reizinātāju.
Pavalsts un vietējā valdība (state and local government): pavalsts valdība ir valsts pārvaldes iestādes, kas kā atsevišķas institucionālās vienības īsteno daļu no valdības funkcijām, izņemot sociālās nodrošināšanas fondu pārvaldi, līmenī, kas zemāks par centrālās valdības līmeni un augstāks par valdības institucionālajām vienībām vietējā līmenī. Vietējā valdība ir tās valsts pārvaldes iestādes, kuru kompetencē ietilpst tikai vietējā ekonomikas daļa, izņemot sociālās nodrošināšanas fondu vietējās aģentūras (EKS 2010, 2.115.–2.116. punkts).
Pakārtotās obligācijas, bieži sauktas par pakārtotajiem parāda instrumentiem (subordinated bonds, often referred to as subordinated debt) nodrošina pakārtotus prasījumus pret iestādi emitenti, kuras var īstenot tikai pēc tam, kad apmierināti visi augstāka statusa prasījumi (piemēram, noguldījumi/aizdevumi vai parāda vērtspapīri), tādējādi dažos gadījumos tās tie iegūst dažas „akciju un cita pašu kapitāla” īpašības.
Meitasuzņēmumi (subsidiaries) ir atsevišķas reģistrētas vienības, kurās citai vienībai ir vairākuma vai pilna līdzdalība.
Biržas sarakstā neiekļautas akcijas, izņemot ieguldījumu fondu akcijas (unlisted shares, excluding investment fund shares), ir pašu kapitāla vērtspapīri, kas nav iekļauti biržas sarakstā.
Mainīgas likmes emisijas (variable rate issues) ir visas kuponus maksājošās emisijas, kurās kuponu vai pamatsummu periodiski nosaka pa jaunam, atsaucoties uz neatkarīgu procentu likmi vai indeksu.
Nulles kupona obligācijas (zero coupon bonds) ietver visas emisijas bez kuponu izmaksām. Šādas obligācijas parasti emitē ar diskontu un dzēš par nominālvērtību. Šeit ir iekļautas arī obligācijas, ko emitē par nominālvērtību un dzēš ar uzcenojumu, piem., obligācijas, kuru dzēšanas vērtība ir piesaistīta valūtas kursam vai indeksam. Lielākā daļa diskonta vai uzcenojuma atbilst obligācijas darbības laikā uzkrāto procentu ekvivalentam.
(1) Ja pārskatu sniedzēji saskaras ar metodoloģisku problēmu, kas nav skaidri noteikta šajā pamatnostādnē, tiem būtu jāpiemēro pārskatītā Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma (“EKS 2010”), kas noteikta A pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).
(*1) “Pārējās valūtas” ir visas citas valūtas, t. sk. ārpus euro zonas dalībvalstu nacionālās valūtas.
(*2) Neakciju parāda vērtspapīri ir “neakciju vērtspapīri, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus”.
(*3) Neto emisijas sniedz tikai tad, ja NCB nespēj sniegt emisiju bruto apjomu vai dzēsto apjomu.
((†)) Biržas sarakstā iekļautas akcijas ir “biržas sarakstā iekļautas akcijas, izņemot ieguldījumu fondu akcijas un naudas tirgus fondu akcijas/daļas”.
(2) Sk. EKS 2010 2.07. punktu.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).
(4) Par naudas tirgus fondu sektoru dati netiek vākti.
(5) Par ieguldījumu fondu sektoru dati netiek vākti.
(6) Praksē pensiju fondi neemitē parāda vērtspapīrus.
(7) Sk. EKS 2010 2.17.–2.20. punktu.
(8) Sk. EKS 2010 5.102. punktu.
(9) EKS 2010 F.3 kategorija
(10) EKS 2010 F.511 kategorija
(11) EKS 2010 F.512 kategorija
(12) EKS 2010 F.519 kategorija
(13) A bloks attiecībā uz NCB un B bloks attiecībā uz SNB.
(14) Nedefinē kā finanšu darījumu; skatīt EKS 2010, 5.158. un 6.59. punktu un šī pielikuma 2. iedaļas 5. punkta b) apakšpunktu.
(15) Darījumus otrreizējā tirgū, kas ietver turētāja maiņu, šajā statistikā neaplūko.
(16) Uzskata par diviem finanšu darījumiem; sk. EKS 2010 5.96. un 6.25. punktu un šī pielikuma 2. iedaļas 5. punkta a) apakšpunkta ii) punktu.
(17) Darījumus otrreizējā tirgū, kas ietver turētāja maiņu, šajā statistikā neaplūko.
(18) Vairāk par definīcijām “norādītā vērtība”, “tirgus vērtība” un “nominālvērtība” sk. EKS 2010 5.90., 7.38. un 7.39. punktu.
(19) Kopš 1999. gada 1. janvāra vērtspapīriem, kurus emitējuši iekšzemes rezidenti euro (A bloka daļa), netiek prasīts valūtas kursa novērtējums, un vērtspapīrus, kurus emitējuši iekšzemes rezidenti euro/valstu valūtās (A bloka atlikusī daļa), pārvērš euro, piemērojot neatsaucamas konvertācijas likmes no 1998. gada 31. decembra.
(20) Sk. EKS 2010 6.64. punktu.
11.6.2021 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 208/335 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2021/835
(2021. gada 26. marts),
ar ko atceļ Pamatnostādni ECB/2014/15 par monetāro un finanšu statistiku (ECB/2021/16)
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 5.1., 12.1. un 14.3. pantu,
tā kā:
(1) |
Jaunākie grozījumi Eiropas Centrālās bankas Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) (1) un Eiropas Centrālās bankas Regulā (ES) Nr. 1409/2013 (ECB/2013/43) (2) liek pārskatīt Pamatnostādni ECB/2014/15 (3), jo tā nosaka prasības statistiskajai informācijai, kas tiek vākta saskaņā ar minētajām regulām un kas nacionālajām centrālajām bankām (NCB) jānosūta Eiropas Centrālajai bankai (ECB). |
(2) |
Pamatnostādne ECB/2014/15 vairākkārt būtiski grozīta (4). Tā kā jāveic turpmāki grozījumi, pamatnostādne skaidrības labad tiek pārstrādāta un sadalīta šādās jaunās pamatnostādnēs: a) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2021/830 (ECB/2021/11) (5) par bilances posteņu statistiku un monetāro finanšu iestāžu procentu likmju statistiku, b) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2021/831 (ECB/2021/12) (6) par statistisko informāciju, kas jāsniedz par finanšu starpniekiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes, c) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2021/833 (ECB/2021/14) (7) par statistisko informāciju, kas jāsniedz par konsolidētajiem banku datiem, d) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2021/832 (ECB/2021/13) (8) par maksājumu statistikas pārskatu sniegšanas prasībām, e) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2021/834 (ECB/2021/15) (9) par statistisko informāciju, kas jāsniedz par vērtspapīru emisijām. Tāpēc attiecīgi jāatceļ Pamatnostādne ECB/2014/15. |
(3) |
Lai nodrošinātu, ka statistiskās informācijas vākšana un analīze ir efektīva, NCB ievēro Pamatnostādnes (ES) 2021/830 (ECB/2021/11) pārskatu sniegšanas prasības ar to pašu dienu, ar kuru sāk piemērot Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) 2021/379 (10) par kredītiestāžu un monetāro finanšu iestāžu sektora bilances posteņiem (pārstrādāta redakcija) (ECB/2021/2) pārskatu sniegšanas prasības, proti, 2022. gada 1. februāri. Tāpēc NCB ar 2022. gada 1. februāri būtu jāatbilst arī Pamatnostādnei (ES) 2021/831 (ECB/2021/12), Pamatnostādnei (ES) 2021/832 (ECB/2021/13), Pamatnostādnei (ES) 2021/833 (ECB/2021/14) un Pamatnostādnei (ES) 2021/834 (ECB/2021/15). |
(4) |
Juridiskās noteiktības dēļ Pamatnostādne ECB/2014/15 būtu jāatceļ dienā, ar kuru NCB atbilst minēto pārstrādāto pamatnostādņu prasībām. Tāpēc NCB būtu jāatbilst šīs pamatnostādnes prasībām ar 2022. gada 1. februāri, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.
1. pants
Atcelšana
1. Ar šo atceļ Pamatnostādni ECB/2014/15.
2. Atsauces uz atcelto pamatnostādni uzskata par atsaucēm uz attiecīgi Pamatnostādni (ES) 2021/830 (ECB/2021/11), Pamatnostādni (ES) 2021/831 (ECB/2021/12), Pamatnostādni (ES) 2021/833 (ECB/2021/14), Pamatnostādni (ES) 2021/832 (ECB/2021/13) un Pamatnostādni (ES) 2021/834 (ECB/2021/15), ievērojot II–VI pielikuma atbilstības tabulas.
2. pants
Stāšanās spēkā
1. Šī pamatnostādne stājas spēkā dienā, kurā to paziņo dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālajām centrālajām bankām.
2. Dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālās centrālās bankas un ECB atbilst šīs pamatnostādnes prasībām ar 2022. gada 1. februāri.
3. pants
Adresāti
Šī pamatnostādne ir adresēta visām Eurosistēmas centrālajām bankām.
Frankfurtē pie Mainas, 2021. gada 26. martā
ECB Padomes vārdā –
ECB prezidente
Christine LAGARDE
(1) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1071/2013 (2013. gada 24. septembris) par monetāro finanšu iestāžu sektora bilanci (ECB/2013/33) (OV L 297, 7.11.2013., 1. lpp.). Jaunākie minētās regulas grozījumi iekļauti pārstrādātajā Eiropas Centrālās bankas Regulā (ES) 2021/379 (2021. gada 22. janvāris) par kredītiestāžu un monetāro finanšu iestāžu sektora bilances posteņiem (ECB/2021/2) (OV L 73, 3.3.2021., 16. lpp.).
(2) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1409/2013 (2013. gada 28. novembris) par maksājumu statistiku (ECB/2013/43) (OV L 352, 24.12.2013., 18. lpp.).
(3) Pamatnostādne ECB/2014/15 (2014. gada 4. aprīlis) par monetāro un finanšu statistiku (OV L 340, 26.11.2014., 1. lpp.).
(4) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2015/571 (2014. gada 6. novembris), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2014/15 par monetāro un finanšu statistiku (ECB/2014/43) (OV L 93, 9.4.2015., 82. lpp.).; Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2016/450 (2015. gada 4. decembris), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2014/15 par monetāro un finanšu statistiku (ECB/2015/44) (OV L 86, 1.4.2016., 42. lpp.); Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2017/148 (2016. gada 16. decembris), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2014/15 par monetāro un finanšu statistiku (ECB/2016/45) (OV L 26, 31.1.2017., 1. lpp.); Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2018/877 (2018. gada 1. jūnijs), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2014/15 par monetāro un finanšu statistiku (ECB/2018/17) (OV L 154, 18.6.2018., 22. lpp.); un Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2019/1386 (2019. gada 7. jūnijs), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2014/15 par monetāro un finanšu statistiku (ECB/2019/18) (OV L 232, 6.9.2019., 1. lpp.).
(5) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2021/830 (2021. gada 26. marts) par bilances posteņu statistiku un monetāro finanšu iestāžu procentu likmju statistiku (ECB/2021/11).
(6) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2021/831 (2021. gada 26. marts) par statistisko informāciju, kas jāsniedz par finanšu starpniekiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes (ECB/2021/12).
(7) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2021/833 (2021. gada 26. marts) par statistisko informāciju, kas jāsniedz par konsolidētajiem banku datiem (ECB/2021/14).
(8) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2021/832 (2021. gada 26. marts) par maksājumu statistikas pārskatu sniegšanas prasībām (ECB/2021/13).
(9) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2021/834 (2021. gada 26. marts) par statistisko informāciju, kas jāsniedz par vērtspapīru emisijām (ECB/2021/15).
(10) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2021/379 (2021. gada 22. janvāris) par kredītiestāžu un monetāro finanšu iestāžu sektora bilances posteņiem (ECB/2021/2) (OV L 73, 3.3.2021., 16. lpp.).
I PIELIKUMS
ATCELTĀ PAMATNOSTĀDNE UN TĀS GROZĪJUMI
Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2014/810 (2014. gada 4. aprīlis) par monetāro un finanšu statistiku (ECB/2014/15) (OV L 340, 26.11.2014., 1. lpp.). |
|
Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2015/571 (2014. gada 6. novembris), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2014/15 par monetāro un finanšu statistiku (ECB/2014/43) (OV L 93, 9.4.2015., 82. lpp.). |
|
Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2016/450 (2015. gada 4. decembris), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2014/15 par monetāro un finanšu statistiku (ECB/2015/44) (OV L 86, 1.4.2016., 42. lpp.). |
|
Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2017/148 (2016. gada 16. decembris), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2014/15 par monetāro un finanšu statistiku (ECB/2016/45) (OV L 26, 31.1.2017., 1. lpp.). |
|
Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2018/877 (2018. gada 1. jūnijs), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2014/15 par monetāro un finanšu statistiku (ECB/2018/17) (OV L 154, 18.6.2018., 22. lpp.). |
|
Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2019/1386 (2019. gada 7. jūnijs), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2014/15 par monetāro un finanšu statistiku (ECB/2019/18) (OV L 232, 6.9.2019., 1. lpp.). |
|
II PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULA
Pamatnostādne ECB/2014/15 |
Pamatnostādne (ES) 2021/830 par bilances posteņu statistiku un monetāro finanšu iestāžu procentu likmju statistiku (ECB/2021/11) |
1. panta 1. punkts |
1. pants |
1. panta 2. punkts |
32. pants |
1. panta 3. punkta a) un b) apakšpunkts |
31. pants |
2. pants |
2. pants |
3. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts |
3. pants un 4. pants |
3. panta 2. punkts, 7. panta 2. punkts, 21. panta 2. punkts un 22. panta 2. punkts |
9. pants |
3. panta 3. punkta pirmā daļa, 21. panta 3. punkts un 22. panta 3. punkts |
10. pants |
3. panta 3. punkta otrā daļa |
30. panta 3. punkts |
3. panta 4. punkts |
30. panta 2. punkts |
3. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 10. panta 3. punkts |
8. pants |
3. panta 5. punkta c) apakšpunkts |
30. panta 7. punkts |
4. pants |
30. panta 4. punkts |
5. pants |
– |
6. pants |
22.–24. pants |
8. panta 1. un 3. punkts |
19. pants |
8. panta 2. punkts un 9. panta 2. punkts |
21. pants |
9. panta 1. punkts |
20. pants |
10. pants |
5. pants |
11. pants |
25.–26. pants |
14. pants |
– |
17. pants |
11.–14. pants |
17.a pants |
15.–18. pants |
21. panta 1. un 4. punkts |
7. pants |
22. panta 1. punkts |
6. pants |
27. pants |
30. panta 1. punkts |
28. pants |
33. pants |
29. pants |
34. pants |
30. pants |
35. pants |
I pielikums |
– |
II pielikuma 1. daļa (3.a, 3.b un 4. tabula) |
II pielikuma 2. daļa |
II pielikuma 3. daļa |
VI pielikums |
II pielikuma 4. un 10. daļa |
II pielikuma 1. daļa |
II pielikuma 5. daļa |
V pielikuma 1. daļa |
II pielikuma 6. daļa |
V pielikuma 2. daļa |
II pielikuma 7. daļa |
II pielikuma 3. daļa |
II pielikuma 8. daļa |
VII pielikums |
II pielikuma 13.–15. daļa |
III pielikums |
II pielikuma 15.a daļa |
IV pielikums |
II pielikuma 19. daļa |
II pielikuma 5. daļa |
II pielikuma 20. daļa |
II pielikuma 4. daļa |
III pielikums |
– |
IV pielikums |
I pielikums |
III PIELIKUMS
ATBILSTĪBU TABULA
Pamatnostādne ECB/2014/15 |
Pamatnostādne (ES) 2021/832 par maksājumu statistikas pārskatu sniegšanas prasībām (ECB/2021/13) |
1. panta 1. punkts |
1. pants |
1. panta 2. punkts |
4. panta 3. punkts |
1. panta 3. punkta d) apakšpunkts |
5. pants |
2. pants |
2. pants |
18. panta 1. punkts |
3. panta 1. un 2. punkts |
18. panta 2. punkts |
3. panta 4. punkts, 4. panta 1. un 2. punkts |
18. panta 3. punkts |
7. pants |
18. panta 4. punkts |
8. pants |
27. pants |
6. pants |
28. pants |
9. pants |
29. pants |
10. pants |
32. pants |
– |
33. pants |
12. pants |
– |
13. pants |
II pielikuma 16. daļa |
Pielikums |
II pielikuma 16. daļas 1. tabula |
– |
II pielikuma 16. daļas 1. tabula. Norēķinu līdzekļi, ko izmanto kredītiestādes |
Pielikums, A tabula |
II pielikuma 16. daļas 2. tabula |
Pielikums, A tabula |
II pielikuma 16. daļas 3. tabula |
– |
II pielikuma 16. daļas 4. tabula |
– |
II pielikuma 16. daļas 5. tabula |
Pielikums, B tabula |
II pielikuma 16. daļas 6. tabula |
Pielikums, C tabula |
II pielikuma 16. daļas 7. tabula |
Pielikums, D tabula |
2. iedaļa |
3. panta 3. punkts |
III pielikums |
9. pants un 10. apsvērums |
IV PIELIKUMS
ATBILSTĪBU TABULA
Pamatnostādne ECB/2014/15 |
Pamatnostādne (ES) 2021/831 par statistisko informāciju, kas jāsniedz par finanšu starpniekiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes (ECB/2021/12) |
1. panta 1. punkts |
1. pants |
1. panta 2. punkts |
20. pants |
1. panta 3. punkta a) apakšpunkts |
18. pants |
2. pants |
2. pants |
15. pants |
6. iedaļa |
19. pants |
2. iedaļa |
20. pants |
5. iedaļa |
23. pants |
7. iedaļa |
26. pants |
4. iedaļa |
26.a pants |
3. iedaļa |
27. pants |
19. pants |
28. pants |
21. pants |
29. pants |
22. pants |
II pielikuma 11. daļa |
I pielikuma 4. daļa |
II pielikuma 17. daļa |
I pielikuma 1. daļa un 3. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts |
II pielikuma 18. daļa |
12. panta 1. punkts un 13. panta 3. punkts |
II pielikuma 21. daļa |
I pielikuma 5. daļa |
II pielikuma 22. daļa |
– |
II pielikuma 23. daļa |
I pielikuma 2. daļa un 6. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkts |
– |
I pielikuma 3. daļa |
II pielikuma 24. daļa |
9. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkts |
III pielikums |
21. pants |
IV pielikums |
II pielikums |
V PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULA
Pamatnostādne ECB/2014/15 |
Pamatnostādne (ES) 2021/833 par statistisko informāciju, kas jāsniedz par konsolidētajiem banku datiem (ECB/2021/14) |
1. panta 1. punkts |
1. pants |
1. panta 2. punkts |
4. pants |
2. pants |
2. pants |
12. panta 1. punkts |
3. pants |
12. panta 4. punkts |
3. pants |
12. panta 2. punkts |
4. pants |
12. panta 3. punkts |
5. pants |
27. pants |
6. pants |
28. pants |
7. pants |
29. pants |
8. pants |
32. pants |
9. pants |
33. pants |
10. pants |
II pielikuma 9. daļas 1. tabula (gada dati) |
I pielikums |
II pielikuma 9. daļas 2. tabula (ceturkšņa dati) |
II pielikums |
III pielikums |
7. pants |
VI PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULA
Pamatnostādne ECB/2014/15 |
Pamatnostādne (ES) 2021/834 par statistisko informāciju, kas jāsniedz par vērtspapīru emisijām (ECB/2021/15) |
1. panta 1. punkts |
1. pants |
2. pants |
2. pants |
16. panta 1. un 3. punkts |
3. pants |
16. panta 2. punkts |
4. pants |
1. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
5. pants |
27. pants |
6. pants |
– |
7. pants |
28. pants |
8. pants |
30. pants |
9. pants |
29. pants |
10. pants |
II pielikuma 12. daļa |
I pielikums |
III pielikums |
8. pants |
VII PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULA
Pamatnostādne ECB/2014/15 |
Regula (ES) 2021/379 par kredītiestāžu un monetāro finanšu iestāžu sektora bilances posteņiem (ECB/2021/2) |
3. panta 5. punkta a) apakšpunkta pirmā daļa |
9. panta 1. punkta pirmās daļas b) punkts |
3. panta 5. punkta a) apakšpunkta otrā daļa |
9. panta 4. punkta otrā un trešā daļa |