(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 110/2008 (2) 21. pantu sasaistē ar tās 17. panta 5. punktu Komisija ir izskatījusi Vācijas 2017. gada 28. septembrī iesniegto pieteikumu apstiprināt tehniskās dokumentācijas grozījumu attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Hamburger Kümmel”, kas aizsargāta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 110/2008. Šis grozījums ietver nosaukuma “Hamburger Kümmel” maiņu uz “Hamburger Kümmel” / “Hamburg’s Kümmel”.

(2)

2019. gada 25. maijā stājās spēkā Regula (ES) 2019/787, ar kuru aizstāj Regulu (EK) Nr. 110/2008. Saskaņā ar minētās regulas 49. panta 1. punktu Regulas (EK) Nr. 110/2008 III nodaļa par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm ir atcelta no 2019. gada 8. jūnija. Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/787 22. panta 2. punktu tehniskā dokumentācija, kas pirms 2019. gada 8. jūnija iesniegta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 110/2008 kā daļa no kāda pieteikuma, tiek uzskatīta par produkta specifikāciju.

(3)

Konstatējusi, ka pieteikums ir saderīgs ar Regulu (EK) Nr. 110/2008, Komisija, piemērojot minētās regulas 17. panta 6. punktu, grozījuma pieteikumu saskaņā ar Regulas (ES) 2019/787 50. panta 4. punkta pirmo daļu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3).

(4)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2019/787 27. panta 1. punktu, tāpēc šis specifikācijas grozījums būtu jāapstiprina saskaņā ar minētās regulas 30. panta 2. punktu, kas attiecībā uz specifikācijas grozījumiem piemērojams mutatis mutandis,

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Francijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu “Cerise des coteaux du Ventoux”, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums “Cerise des coteaux du Ventoux” būtu jāreģistrē,

(1)

Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 (“pamatregula”) 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2020. gada 14. oktobrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Amerikas Savienoto Valstu (“ASV”) un Saūda Arābijas Karalistes (“SAK”) (kopā “attiecīgās valstis”) izcelsmes monoetilēnglikola (“MEG”) importu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu, pamatojoties uz sūdzību (“sūdzība”), ko 2020. gada 31. augustā iesniedza Eiropas Monoetilēnglikola ražotāju aizsardzības komiteja (“sūdzības iesniedzējs”). Sūdzība tika iesniegta Savienības MEG ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5.a punktu Komisijai iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā būtu jāreģistrē imports, attiecībā uz kuru tiek veikta antidempinga izmeklēšana, ja vien tai 5. panta nozīmē nav pietiekamu pierādījumu par to, ka nav ievērotas 10. panta 4. punkta c) vai d) apakšpunktā minētās prasības.

(4)

Sūdzības iesniedzējs šajā lietā nelūdza veikt reģistrēšanu, un Komisija konstatēja, ka nav ievērotas d) apakšpunktā minētās prasības, jo papildus importa līmenim, kas radījis kaitējumu izmeklēšanas periodā, importa apjoms pēc tam neturpināja ievērojami pieaugt. Saskaņā ar Eurostat datiem mēneša vidējais MEG importa apjoms no attiecīgajām valstīm pirmajos piecos mēnešos pēc izmeklēšanas uzsākšanas (proti, laikposmā no 2020. gada novembra līdz 2021. gada martam) samazinājās par 15 %, salīdzinot ar mēneša vidējo importa apjomu izmeklēšanas periodā. Saskaņā ar tiem pašiem datiem imports atsevišķi no ASV samazinājās par 30 %, bet imports no SAK – par 4 %. Tas bija saistīts ar īslaicīgiem traucējumiem 1) ASV uzņēmumos ekstrēmu laikapstākļu notikumu dēļ un 2) Savienībā, kur samazinājās pieprasījums Covid-19 dēļ. Tādēļ Komisija iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā nereģistrēja importu.

(5)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Turklāt Komisija atsevišķi informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, attiecīgo valstu iestādes, zināmos importētājus, tirgotājus un lietotājus un aicināja tos piedalīties.

(6)

Ieinteresētajām personām bija arī iespēja iesniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(7)

Tika uzklausīts uzņēmums Saudi Basic Industries Corporation (“SABIC”), kas uzklausīšanā piedalījās kopā ar Arabian Petrochemical Company (“Petrokemya”), Eastern Petrochemical Company (“SHARQ”), Jubail United Petrochemical Company (“United”), SABIC Italia S.r.l, SABIC Petrochemicals B.V., Saudi Kayan Petrochemical Company (“Saudi Kayan”), Saudi Yanbu Petrochemical Company (“Yanpet”) un Yanbu National Petrochemical Company (“Yansab”).

(8)

Tika rīkotas uzklausīšanas arī ar Arteco NV (“Arteco”), Indorama Group, Oxyde Belgium BV (“Oxyde”), Mitsubishi Corporation (“Mitsubishi”), Eiropas PET ražotāju komiteju (“CPME”) un HELM AG (“Helm”).

(9)

Komisija saņēma piezīmes par procedūras sākšanu no:

(10)

Attiecībā uz dempinga izvērtēšanu Mitsubishi pauda nostāju, ka, tā kā MEG tirdzniecību Savienībā būtiski ietekmē cenu indeksi, Komisijai vajadzētu izpētīt iespēju, ka par dempingu uzskatāmā darbība nebija saistīta ar apzinātu komercpraksi, bet to vienkārši varēja izraisīt Savienības un trešo valstu indeksu atšķirīgās tendences laika gaitā. Par līgumcenām vienojas sarunās, nosakot cenu atlaides pret dažādiem indeksiem, un līgumu termiņš parasti ir viens vai divi gadi. Ražotāji, kas vienojas par cenām, parakstot līgumu uz vienu vai diviem gadiem, pirms līguma izpildes, cenu noteikšanas un samaksas nezinās, vai starp to līgumiem Savienības mērogā un ar trešām valstīm galu galā nepastāvēs cenu atšķirība.

(11)

Sūdzības iesniedzējs atbildēja, ka izmantotā Savienības cenu rādītāja loma ir tikusi pārspīlēta un pārprasta. Indekss liecina par cenu Savienībā konkrētā laikā un ir vairāku pircēju un pārdevēju piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvara punkts. Sūdzību iesniegušie Savienības ražotāji nevar kontrolēt šo indeksu vai manipulēt ar to, jo atrodas tikai pārdošanas pusē.

(12)

Sūdzības iesniedzējs sniedza atbildi, norādot, ka dempinga konstatējums ir pilnīgi objektīvs normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums. Dempinga konstatēšanas noteikumos nodoma jēdziens ir svešs.

(13)

Veicot sūdzības iesniedzēju sniegto pierādījumu analīzi saskaņā ar pamatregulas 2. pantā izklāstītajiem principiem, tika secināts, ka sūdzībā ir ietverti pietiekami pierādījumi par dempingu ES tirgū.

(14)

Sūdzības iesniedzējs ir iesniedzis arī pietiekamus pierādījumus par eksporta cenu un normālo vērtību, kas parāda, ka dempinga starpība ir būtiska. Rādītāji, uz kuriem bija balstīta normālā vērtība, bija pamatoti ar pietiekamiem pierādījumiem, ko apstiprināja Komisijas dienestu veiktā analīze. Komisijas veiktajā dempinga analīzē tika ņemtas vērā nepieciešamās korekcijas. Visbeidzot, pamatojoties uz normālās vērtības un eksporta cenas taisnīgu salīdzināšanu, tika atzīts, ka dempinga starpība bija būtiska.

(15)

Šajā sakarā Komisija ir vienisprātis ar sūdzības iesniedzēju, ka tikko aprakstītās likumā noteiktās analīzes kontekstā nodoma jēdziens ir svešs.

(16)

SAK apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs ir nepareizi aprēķinājis Saūda Arābijā ražotā MEG normālo vērtību, balstoties uz izmaksu elementiem, kas neattiecas uz Saūda Arābiju, un nebija veicis normālās vērtības un eksporta cenas taisnīgu salīdzināšanu.

(17)

SAK arī apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs, aprēķinot normālo vērtību, kļūdaini izvērtējis faktus, jo i) SABIC neražo MEG, proti, MEG ražotāji ir uzskaitīti sūdzībā; ii) sūdzībā minētajā attiecīgajā periodā SABIC un Saudi Aramco nebija saistīti uzņēmumi; un iii) Saūda Arābijas MEG ražotāji neiepērk etilēnu no Saudi Aramco.

(18)

Turklāt sūdzības iesniedzējs nebija mēģinājis pielāgot normālās vērtības aprēķināšanā izmantoto etilēna aizstājējvērtību tā, lai tā būtu saistīta ar faktiskajām ražošanas izmaksām Saūda Arābijā.

(19)

Turklāt sūdzības iesniedzējs kā vidējo elektroenerģijas cenu bija norādījis 0,067 EUR/kWh, turpretī publicētais elektroenerģijas tarifs bija 0,043 EUR/kWh.

(20)

Viss šis sākotnējo piezīmju kopums ir atkārtots SABIC piezīmēs.

(21)

Tiek arī atgādināts, ka saskaņā ar pamatregulas 5. panta 2. punktu sūdzība satur šādu informāciju, ja tā sūdzības iesniedzējam ir saprātīgi pieejama. Šajā sakarā ir jāatgādina, ka juridiskais standarts attiecībā uz pierādījumiem (“pietiekami pirmšķietami” pierādījumi), kas jāievēro, iesniedzot sūdzību, norāda, ka sūdzībā ietvertās informācijas kvantitāte un kvalitāte nav tāda pati kā informācijai, kas pieejama izmeklēšanas perioda beigās. Sūdzības iesniegšanas posmā nav nepieciešams, lai izmeklēšanas iestādes (šajā gadījumā Komisijas) rīcībā būtu tie paši pierādījumi par dempingu un kaitējumu (2. un 3. panta nozīmē), kas būtu vajadzīgi, lai atbalstītu pagaidu vai galīgo antidempinga maksājumu noteikšanu. Antidempinga izmeklēšana ir process, kurā pārliecība par to elementu esību, kas vajadzīgi, lai varētu pieņemt pasākumu vai izbeigt procedūru, tiek iegūta pakāpeniski izmeklēšanas gaitā. Nav izslēgts, ka no sūdzības iesniegšanas posma līdz izmeklēšanas pabeigšanai radīsies izmaiņas. Tomēr netiek uzskatīts, ka šādas izmaiņas ietekmē kopējo secinājumu, ka lieta ir jāizmeklē, jo ir iegūti pietiekami pierādījumi par dempingu, ar ko nodarīts kaitējums.

(22)

Šajā sakarā tika atzīts, ka par izmaksām sniegtā informācija ir pietiekami atbilstoša un precīza, lai noteiktu normālo vērtību pirmšķietamo pierādījumu kontekstā, kas piemērojams procedūras sākšanas posmā, attiecībā pret to pierādījumu fonu, kas bija pieejami pieteikuma iesniedzējam.

(23)

Attiecībā uz SAK apgalvojumiem par sūdzībā izklāstītajiem faktu elementiem Komisija uzsver, ka etilēns ir galvenā sākviela, ko izmanto MEG ražošanā, un ka sūdzības iesniedzējs pareizi norādīja, ka etilēna piegādes ķēde Saūda Arābijā bija vertikāli integrēta, pat pirms tam, kad uzņēmums Saudi Aramco iegādājās SABIC.

(24)

Otrkārt, kas attiecas uz sūdzībā izklāstīto normālās vērtības un eksporta cenas salīdzināšanu, SAK un SABIC uzskata, ka šī salīdzināšana nebija taisnīga, jo sūdzības iesniedzējs to neveica EXW līmenī. Kā norāda Saūda Arābija, sūdzības iesniedzējs faktiski salīdzināja FOB eksporta cenu, jo no CIF cenas (cena, apdrošināšana un frakts) statistiskās vērtības atskaitīja tikai aplēstās transportēšanas izmaksas, izmantojot saliktu normālo vērtību, kurā neapšaubāmi bija iekļautas tiešās pārdošanas izmaksas.

(25)

Saistībā ar normālās vērtības un eksporta cenas salīdzināšanu Komisija atgādina, ka sūdzībā aprēķinātā dempinga starpība var precīzi neatspoguļot dempinga līmeni, jo tas tiks aprēķināts izmeklēšanā, vērtējot katru darījumu un veidu atsevišķi.

(26)

Tomēr, ņemot vērā pieejamo informāciju, sūdzības iesniedzējs sniedza pietiekamus pierādījumus par eksporta cenu un normālo vērtību, uzrādot dempinga esamību. Rādītāji, kas tika izmantoti normālās vērtības aprēķinā, bija pamatoti ar pietiekamiem pierādījumiem, ko apstiprina Komisijas dienestu veiktā analīze, un Komisijas veiktajā dempinga analīzē tika ņemtas vērā nepieciešamās korekcijas.

(27)

Līdzīgi kā Saūda Arābija un SABIC, arī ExxonMobil iebilda pret sūdzībā aprakstītajiem aprēķiniem par monoetilēnglikola ražošanas izmaksām Saūda Arābijā, jo īpaši attiecībā uz izejvielu – etilēnu.

(28)

ExxonMobil uzsvēra, ka etilēna ražošanas izmaksas galvenokārt nosaka tvaika krekinga krāsnī izmantotās sākvielas veids un ka šādu sākvielu izmaksas var būtiski atšķirties.

(29)

ExxonMobil kopuzņēmums ar SABIC, t. i., Saudi Yanbu Petrochemical Company (“Yanpet”), iegādājas sākvielas no Saudi Aramco. Tā vietā sūdzības iesniedzējs ir atsaucies uz etilēna cenu Āzijas tirgū, ko nevar izmantot etilēna cenas noteikšanai Saūda Arābijā, kur etilēna ražošanas izmaksas ir daudz zemākas nekā Āzijā.

(30)

Yanpet tvaika krekinga krāsnī etilēna ražošanai kā galveno sākvielu izmanto etānu, savukārt Āzijā un Savienībā tvaika krekinga krāsnīs pārsvarā izmanto jēlbenzīnu.

(31)

Tādēļ, kā norāda ExxonMobil, sūdzības iesniedzēja apgalvojums, ka ražošanas procesi visās valstīs ir līdzīgi, ir maldinošs.

(32)

Jo īpaši etilēnu parasti ir dārgāk ražot no jēlbenzīna nekā no etāna, tādēļ Savienībā ražošanas izmaksas ir augstākas nekā Saūda Arābijā un ASV, kur galvenokārt izmanto etāna sākvielu.

(33)

Turklāt, izmantojot Āzijas cenu, netiek ņemts vērā tas, ka integrēts ražotājs, piemēram, Yanpet, kas ražo gan etilēnu, gan monoetilēnglikolu, ir atšķirīgā situācijā.

(34)

Komisija atzina, ka etilēna ražošanas procesi ir atšķirīgi, tomēr neuzskata, ka šīs izejvielu cenu atšķirības nozīmē arī, ka situācija Savienības un SAK rūpniecības nozarē ir radikāli atšķirīga un nesalīdzināma.

(35)

Tāpēc Komisija uzskatīja, ka sūdzības iesniedzējs, ņemot vērā tā rīcībā esošo informāciju, sniedza pietiekamus pierādījumus par dempinga esamību, tādējādi pamatojot nepieciešamību sākt izmeklēšanu.

(36)

SABIC un SAK pārstāvniecība apgalvoja, ka sūdzībā paustā prasība ievērot konfidencialitāti nebija pamatota, piemēram, attiecībā uz MEG kopējo patēriņu Savienībā un makroekonomiskajiem rādītājiem, kas bija balstīti uz 12 Savienības MEG ražotāju datiem. SABIC un SAK pārstāvniecība arī apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis konfidenciāli sniegtās informācijas nekonfidenciālu kopsavilkumu, piemēram, attiecībā uz ierobežoto tirgu. Tāpat tika norādīts, ka sūdzības iesniedzēja izpaustās informācijas ierobežotais apjoms un tas, ka Komisija nebija piemērojusi skaidrus noteikumus par rīcību ar konfidenciālu informāciju, kaitē SAK tiesībām uz aizstāvību.

(37)

Komisija uzskatīja, ka ieinteresētajām personām pieejamajā sūdzības variantā ir visi būtiskie pierādījumi un to datu nekonfidenciālie kopsavilkumi pēc būtības, kuri atzīti par konfidenciāliem, lai ieinteresētas personas varētu izmantot savas tiesības uz aizstāvību visā procedūras gaitā. Saskaņā ar pamatregulas 19. pantu un PTO Antidempinga nolīguma 6. panta 5. punktu ir atļauts aizsargāt konfidenciālu informāciju apstākļos, kad tās izpaušana radītu ievērojamas konkurences priekšrocības konkurentam vai ļoti negatīvi ietekmētu to personu, kura šādu informāciju sniegusi, vai to personu, no kuras minētā persona informāciju ieguvusi. Informācija, kas sniegta konfidenciāli un sūdzībai pievienotajos ierobežotas pieejamības pielikumos, atbilst šīm kategorijām. Jebkurā gadījumā sūdzības iesniedzējs šajā sakarā izpauda papildu informāciju.

(38)

SAK pārstāvniecība apstrīdēja to, ka sūdzībā un izmeklēšanas tvērumā ir iekļauts imports uz Apvienoto Karalisti.

(39)

Apvienotā Karaliste izstājās no Savienības 2020. gada 31. janvārī. Savienība un Apvienotā Karaliste kopīgi vienojās par pārejas periodu, kurā attiecībā uz Apvienoto Karalisti joprojām bija piemērojami Savienības tiesību akti un kurš beidzās 2020. gada 31. decembrī (3). Tā kā sūdzība bija iesniegta pirms minētā pārejas perioda beigām, tā bija balstīta uz ES28 datiem. No 2021. gada 1. janvāra Apvienotās Karalistes uzņēmumus un asociācijas vairs neuzskata par ieinteresētajām personām tirdzniecības aizsardzības procedūrās. Tādēļ izmeklēšana tika veikta, balstoties uz ES27 datiem.

(40)

SABIC uzskatīja, ka ir vairāki neatbildēti jautājumi par statistikas aprēķinu ticamību un sūdzības iesniedzēju reprezentativitāti kopumā. Šajā sakarā SABIC apgalvoja, ka viens no sūdzības iesniedzējiem pastāvīgi importēja MEG no SAK un tam tādēļ nebūtu bijis jāpiedalās sūdzības iesniegšanā. Turklāt kāds uzņēmums, kas ir saistīts ar Savienības ražotāju, kurš paudis atbalstu sūdzībai, arī importēja MEG no SAK, tādēļ, ja šie uzņēmumi bija cietuši kaitējumu, tad tas ir bijis pašu radīts kaitējums. SABIC arī apgalvoja, ka cits MEG ražotājs ir vērsies pie SABIC saistībā ar to, lai laistu Savienības tirgū SAK izcelsmes MEG. SABIC arī apgalvoja, ka BASF SE un Ineos Lavera nav sūdzības iesniedzēji un ka sūdzības iesniedzēja sastāvā ietilpstošo Savienības ražotāju ierobežotais skaits liek apšaubīt to reprezentativitāti. SABIC arī apgalvoja, ka Komisijai būtu jāizmeklē iemesls, kādēļ sūdzībā netika iekļauts uzņēmums IQOXE, lai pārliecinātos, ka IQOXE neiekļaušanas pamatā nebija citi iemesli, izņemot 2020. gada janvārī notikušo incidentu. Oxyde arī izvirzīja jautājumu par citu Savienības ražotāju nesadarbošanos.

(41)

Komisija atgādina, ka, veicot izmeklēšanu, ir notikusi sazināšanās ar visiem sūdzībā minētajiem un Komisijai citu iemeslu dēļ pirms procedūras uzsākšanas zināmajiem Savienības ražotājiem, lai noskaidrotu, cik lielā mērā tie atbalsta sūdzību vai iebilst pret to. Šie aprēķini bija balstīti uz saražoto MEG daudzumu, kas norādīts šo ražotāju un ražotāju apvienību atsevišķajās deklarācijās, kā arī uz sūdzībā ietverto informāciju, citstarp par kopējo Savienības ražošanas apjomu. Tādēļ sākotnējā posmā tika konstatēts, ka ir izpildīti pamatregulas 5. panta 4. punktā izklāstītie nosacījumi.

(42)

Saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. un 2. punktu ražotāji, kas ir saistīti ar eksportētājiem vai importētājiem un/vai paši ir tādu ražojumu importētāji, kurus, kā tiek apgalvots, pārdod par dempinga cenām, var tikt izslēgti no Savienības ražošanas nozares, ja to attiecības ar minētā ražojuma par dempinga cenām eksportētājiem vai importētājiem un/vai šo ražojumu imports ir tāds, lai liktu attiecīgajiem ražotājiem uzvesties atšķirīgi no nesaistītiem ražotājiem. Veicot analīzi pirms procedūras uzsākšanas, netika konstatēti iemesli, kādēļ kāds no sūdzības iesniedzējiem ražotājiem būtu jāizslēdz no Savienības ražošanas nozares definīcijas. Turklāt Komisija izmeklēšanā vērtēja šo aspektu, kā minēts 135.–140. apsvērumā. Apgalvojums, ka BASF SE un Ineos Lavera nepiedalījās sūdzības iesniegšanā, neatbilst faktiem. Kā norādīts sūdzības nekonfidenciālā varianta A-1. pielikumā, šie abi ražotāji piedalījās sūdzības iesniegšanā.

(43)

SABIC un SAK pārstāvniecība apgalvoja, ka SAK un ASV izcelsmes importa summēšanai nav ne faktiska, ne juridiska pamata un ka šo importu ietekmē dažāda dinamika, tam Savienībā ir atšķirīgas tendences, kā arī SAK izcelsmes importa cena nepazemināja Savienības cenas, kā to darīja ASV izcelsmes imports.

(44)

Pēc attiecīgās analīzes veikšanas Komisija konstatēja, ka sūdzības iesniegšanas posmā nosacījumi attiecīgo valstu datu summēšanai tika izpildīti, balstoties uz pieejamo informāciju un statistiku. Tika konstatēts, ka dempinga starpība pārsniedz de minimis starpību. Kā liecina pieejamā oficiālā importa statistika, imports par dempinga cenām nenotika nebūtiskā apjomā (pārsniedza de minimis), vērtējot šo importa apjomu no visām attiecīgajām valstīm. Turklāt MEG ir prece, un konkurence starp ražojumiem, kas importēti no SAK un ASV, un Savienības ražošanas nozares ražojumiem ir identiska un balstās tikai uz cenu neatkarīgi no pārdošanas kanāliem. Tas, ka sūdzībā attiecībā uz importu no SAK nav norādīts uz cenas samazinājumu, nenozīmē, ka nepastāv ietekme uz cenām. Tādēļ sākotnējā posmā tika konstatēts, ka ir izpildīti pamatregulas 3. panta 4. punktā izklāstītie nosacījumi.

(45)

SABIC un SAK pārstāvniecība apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs nebija objektīvi izvērtējis kaitējumu saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu un būtiska kaitējuma pastāvēšana nebija pamatota ar faktu informāciju. Kaitējuma un cēloņsakarības izvērtējumā, kas bija balstīts uz datu salīdzināšanu par dažādiem laikposmiem, proti, 2017., 2018., 2019. gada janvāri–decembri un 2019. gada aprīli–2020. gada maiju, netika sniegta precīza un objektīva aina par situāciju 2019. gadā, un izmeklēšanas periodi lielākoties pārklājas, taču tā vietā kaitējuma un cēloņsakarības izvērtēšanai būtu vajadzējis pārbaudīt datus par laikposmu no aprīļa līdz martam 2016./2017., 2017./2018., 2018./2019. un 2019./2020. gadā. Tāpat tika apgalvots, ka salīdzinājumu izkropļoja MEG pārdošanas sezonalitāte un cikliskums. Tika arī apgalvots, ka sūdzības iesniedzēja iesniegtie makroekonomiskie dati par iekšzemes ražošanas nozari kopumā parādīja, ka tā attiecīgajā periodā ir darbojusies labi, savukārt mikroekonomiskie rādītāji, kas attiecās tikai uz sūdzības iesniedzēju, uzrādīja sliktākus rezultātus nekā citiem Savienības MEG ražotājiem, un tas arī lika apšaubīt sūdzības iesniedzēja reprezentativitāti. Turklāt tika apgalvots, ka sūdzības iesniedzējs neiesniedza nekādus pierādījumus par to, ka tā rentabilitāte samazinājās importa radītā spiediena dēļ, jo tādēļ cenas samazinājās straujāk nekā izejvielu izmaksas. SABIC arī apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs nesniedza precīzu pārskatu par situāciju, jo aprēķināja tikai rentabilitāti no pārdošanas nesaistītiem pircējiem, un ka sūdzības iesniedzējs pienācīgi nepamatoja ierobežotā tirgus izslēgšanu no Savienības patēriņa. Neiesniedzot pierādījumus, SABIC arī apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares 2017. un 2018. gadā sasniegtā augstā peļņas daļa no pārdošanas iekšzemē nesaistītiem pircējiem varētu būt bijusi līdz 2017. gadam pastāvējuša karteļa sekas un ka tādēļ mērķa cenas samazinājuma analīzē nebūtu pamatoti izmantot 18 % peļņas daļu, jo šāda rentabilitāte ir balstīta uz 2016. gada datiem, kad minētais kartelis darbojās ar pilnu jaudu. SAK pārstāvniecība arī apgalvoja, ka mērķa cenas samazinājuma starpības aprēķina balstīšana uz peļņu, kas, šķiet, nebalstās uz saprātīgu rentabilitāti, liek uzdot jautājumus.

(46)

Ar iepriekšēju piezīmi tiek atgādināts, ka pirmšķietamai būtiska kaitējuma konstatēšanai citstarp ir jāizvērtē attiecīgie faktori, kā aprakstīts pamatregulas 5. panta 2. punkta d) apakšpunktā. Pamatregulas 5. panta 2. punktā ir norādīts, ka sūdzībai ir jāsatur informācija par izmaiņām varbūtējā importa par dempinga cenām apjomā, par šā importa ietekmi uz līdzīgiem izstrādājumiem Savienības tirgū un izrietošo importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, par ko liecina būtiskie (ne obligāti visi) faktori un indeksi, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli, piemēram, tie, kas minēti pamatregulas 3. panta 3. un 5. punktā. Pamatregulas 3. panta 5. punktā ir noteikts, ka šis faktoru uzskaitījums nav pilnīgs un ka viens vai vairāki no šiem faktoriem nevar droši norādīt, kāds lēmums ir jāpieņem. Tādēļ, lai pirmšķietami noteiktu, ka ir noticis būtisks kaitējums, ne visiem faktoriem ir jāuzrāda situācijas pasliktināšanās. Tāpat tas, ka ir citi faktori, kas varētu ietekmēt ražošanas nozares stāvokli Savienībā, nebūt nenozīmē, ka importa par dempinga cenām ietekme uz šo ražošanas nozari nav būtiska.

(47)

Komisijas veiktā konkrētā analīze par sūdzībā izklāstīto kaitējumu atklāja, ka tika sniegti pietiekami pierādījumi, kas liecināja, ka SAK un ASV izcelsmes imports par cenām, kas samazina Savienības ražošanas nozares noteiktās cenas (ASV izcelsmes importa gadījumā) un ir būtiski zemākas par tām, ir arvien vairāk iespiedies Savienības tirgū (kā absolūtos, tā relatīvos skaitļos). Tas, šķiet, ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozares stāvoklim, ko apliecina, piemēram, ražošanas un pārdošanas apjoma, kā arī tirgus daļas samazināšanās, finansiālo rezultātu pasliktināšanās un Savienības ražošanas nozares iekasēto cenu līmenis. Kas attiecas uz apgalvojumu par attiecīgo periodu un izmeklēšanas periodu, Komisijas prakse ir arī sūdzības posmā noteikt, ka izmeklēšanas periods ir viens gads un iepriekšējie trīs kalendārie gadi. Kas attiecas uz SABIC piezīmi par pārdošanu ierobežotajā tirgū, tad sūdzības iesniedzējs iesniedza pierādījumus par pārdošanu ierobežotajā tirgū. Līdz ar to tika izvērtēts tirgus kopumā, bet attiecībā uz konkrētiem kaitējuma analīzes aspektiem uzmanība tika pievērsta brīvajam tirgum. Komisija, veicot tās rīcībā esošās informācijas analīzi vēlākā posmā, inter alia konstatēja brīvā un ierobežotā tirgus nošķīrumu. Attiecībā uz apgalvojumu, ka mērķa cenas samazinājuma rentabilitātes aprēķini nebija precīzi, jo balstījās uz nepamatotu peļņas daļu, ir jānorāda, ka Komisiju apmierināja sūdzības iesniedzēja iesniegtie pierādījumi par mērķa cenas samazinājumu un tā uzskatīja, ka tie ir pietiekami pirmšķietami pierādījumi.

(48)

Mitsubishi apgalvoja, ka 2017. gads, iespējams, Savienības ražošanas nozarei ir bijis izņēmuma gads un tāpēc to nevarētu uzskatīt par kaitējuma novērtēšanai piemērotu bāzes gadu, kā arī sūdzībā norādītais attiecīgais periods būtu bijis jāattiecina arī uz agrākajiem gadiem. Turklāt tika apgalvots, ka viena līdz divu gadu ilgu līgumu izmantošana nozarē arī varētu prasīt izvērtējumu par ilgāku laikposmu. Mitsubishi apgalvoja, ka no sūdzības varēja secināt, ka ASV un SAK izcelsmes imports izmeklēšanas periodā kopumā neradīja cenu samazinājumu, un ka prasība pierādīt būtisku cenu samazinājumu šajā lietā bija īpaši svarīga, ņemot vērā to, ka lielākā daļa no pārdošanas apjoma tiek realizēta saskaņā ar līgumiem, kuru ilgums parasti ir viens vai divi gadi. Komisija uzskatīja, ka neviens no Mitsubishi apgalvojumiem neatspēkoja secinājumu, ka pastāvēja pietiekami pierādījumi, lai uzsāktu antidempinga procedūru. Nebija nekāda ārkārtas gadījuma, kas pamatotu attiecīgā perioda pagarināšanu, ietverot laikposmu pirms 2017. gada 1. janvāra. Attiecīgais periods ļauj ņemt vērā viena vai divu gadu līgumu īpatnības. Sūdzībā bija ietverti pietiekami pierādījumi par to, ka importam par dempinga cenām bija būtiski kaitīga ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, un Komisiju apmierināja pieteikuma iesniedzēja iesniegtie pierādījumi par cenu samazinājumu, kā arī par cenu spiedienu un pārdošanu par cenām, kas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares izmaksām.

(49)

SABIC un SAK pārstāvniecība apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs nav pierādījis cēloņsakarību saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu, jo ir vērtējis tikai cenu ietekmi, nevis korelāciju starp SAK un ASV izcelsmes importa apjomu. Tie arī apgalvoja, ka MEG importa apjoms no SAK attiecīgajā periodā samazinājās un ka SAK izcelsmes importa cenas nebūtu varējušas negatīvi ietekmēt sūdzības iesniedzēju, jo nepastāvēja cenu samazinājums.

(50)

Sūdzības iesniedzējs analizēja apjomu kumulatīvo ietekmi, jo šajā posmā bija izpildīti pamatregulas 3. panta 4. punktā izklāstītie nosacījumi. Tas, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis pasliktinājās vienlaikus ar importa par dempinga cenām arvien lielāku iespiešanos, izteikti liecina, ka pastāv cēloņsakarība. Tas, ka nav noticis cenu samazinājums, nenozīmē, ka eksporta cenas nebūtu varējušas izraisīt kaitējumu, ja Savienības ražošanas nozares cenas bija ietekmējis spēcīgais cenu spiediens, ko radīja lētais imports par dempinga cenām. Izšķirošais faktors, kas ļauj konstatēt kaitējumu un cēloņsakarību, ir tas, ka Savienības ražotājiem nebija citas iespējas kā vien pazemināt pārdošanas cenas, lai aizsargātu savu tirgus daļu un saglabātu pamatotu ražošanas apjoma līmeni. Turklāt Savienības ražošanas nozares situāciju vēl vairāk pasliktināja fakts, ka importētais ražojums par dempinga cenām tika pārdots atvērtā un pārredzamā tirgū, kurā cenas bija labi zināmas, un tas piespieda Savienības ražošanas nozari pazemināt pārdošanas cenas, lai ierobežotu savas tirgus daļas zaudēšanu.

(51)

SABIC un SAK pārstāvniecība apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs nav izvērtējis citus kaitējuma cēloņus, piemēram, sekas, ko bija izraisījis etilēna pircēju kartelis, kurš darbojās vismaz līdz 2017. gada martam un kura ietekme, iespējams, turpinājās arī vēlāk. SABIC uzsvēra tādus citus faktorus kā, piemēram, i) Savienības ražošanas nozares konkurētnespēja, jo vidējās ražošanas izmaksas Savienībā bija augstākas nekā Tuvajos Austrumos un Ziemeļamerikā; ii) MEG ražošanā izmantotā etilēnoksīda īpatsvara samazināšanās par labu citiem etilēnoksīda atvasinājumiem; iii) polietilēntereftalāta (“PET”) importa pieaugums, kas tieši ietekmēja MEG patēriņu; iv) pašu radīts kaitējums, kas nodarīts, importējot MEG no SAK. Tādējādi uzņēmums apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs, pat neatklājot uzskaitītos citus zināmos kaitējuma cēloņus un neveicot neattiecināmības analīzi, nebija ievērojis pamatregulas 3. panta 7. punktā noteiktās prasības. Mitsubishi arī apgalvoja, ka iespējamais kaitējums drīzāk bija attiecināms uz i) MEG cenu pazemināšanos pasaulē un ii) Savienības ražošanas nozares konkurētnespēju, nevis uz darbību, kas uzskatāma par dempingu. Tas arī apgalvoja, ka to Savienības ražotāju rezultāti, kuri nebija iesnieguši sūdzību, bija labāki nekā sūdzību iesniegušajiem Savienības ražotājiem un tie uzrādīja atgūšanās pazīmes.

(52)

Komisijas veiktā analīze apliecināja, ka neviens no minētajiem elementiem, neatkarīgi no tā, vai apgalvotie fakti ir pareizi, nepierāda pretējo jau secinātajam, ka pastāvēja pietiekami pierādījumi, lai tiktu sākta antidempinga procedūra attiecībā uz to, ka imports par dempinga cenām ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozares stāvoklim.

(53)

CIRFS apgalvoja, ka sūdzībās būtu vajadzējis iekļaut Covid-19 pandēmijas negatīvās sekas kā kaitējumu izraisošu faktoru 2020. gadā, kļūdaini norādot, ka sūdzībā minētais izmeklēšanas periods aptvēra laikposmu no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam.

(54)

Faktiski sūdzībā minētais izmeklēšanas periods sākās 2019. gada 1. aprīlī un beidzās 2020. gada 31. martā, tādēļ Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi Savienības ražošanas nozare būtu izjutusi pēc izmeklēšanas perioda.

(55)

Balstoties uz minēto, Komisija apstiprināja, ka sūdzības iesniedzējs ir sniedzis pietiekamus pierādījumus par dempingu, kaitējumu un cēloņsakarību, tādējādi apmierinot Antidempinga nolīguma 5.2. pantā un pamatregulas 5. panta 2. punktā paredzētās prasības. Tādēļ sūdzība atbilda noteiktajām prasībām attiecībā uz procedūras sākšanu.

(56)

Nākamajās iedaļās Komisija ir izvērtējusi visas pārējās attiecīgās piezīmes un atbildējusi uz tām.

(57)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(58)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz datiem par līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomu Savienībā, kurus Savienības ražotāji bija paziņojuši saistībā ar statistikas analīzi pirms procedūras sākšanas. Šajā izlasē bija iekļauti trīs Savienības ražotāji, no kuriem divi bija saistīti. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju saražotā produkcija veidoja 64,1 % no kopējās Savienības produkcijas un 65 % no kopējā Savienības pārdošanas apjoma. Tika uzskatīts, ka šī izlase ir reprezentatīva attiecībā uz Savienības ražošanas nozari. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes netika saņemtas, un tādējādi izlase tika apstiprināta.

(59)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(60)

Divi nesaistīti importētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Ņemot vērā atbilžu nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nebija vajadzīga.

(61)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos ASV ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza ASV pārstāvniecību apzināt citus iespējamos ražotājus eksportētājus, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(62)

Pieci ASV ražotāji eksportētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, izveidoja izlasi no divām tādu ražotāju eksportēju grupām, kurus noteiktajā laikā bija iespējams pienācīgi pārbaudīt. Izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas pārstāvēja aptuveni 55 % no ASV izcelsmes importa Savienībā (ES27) izmeklēšanas periodā. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par izlases izveidošanu notika apspriešanās ar visiem attiecīgajiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un ASV iestādēm. Piezīmes netika saņemtas, un izlase tika apstiprināta.

(63)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos SAK ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza SAK pārstāvniecību apzināt citus ražotājus eksportētājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai sazināties ar tiem.

(64)

Četri SAK ražotāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Tomēr viens no tiem informēja, ka izmeklēšanas periodā eksportu nav veicis, savukārt pārējie trīs ir saistīti, jo divi no tiem veic ražošanu SAK saskaņā ar kopuzņēmuma līgumu, kas noslēgts ar trešo ražotāju. Ņemot vērā minēto, Komisija nolēma neveikt SAK ražotāju eksportētāju atlasi.

(65)

Savienības ražotāju, nesaistītu importētāju, lietotāju un ražotāju eksportētāju anketas tika publicētas tiešsaistē (4) procedūras sākšanas dienā.

(66)

Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, diviem nesaistītiem importētājiem (Helm un Oxyde), septiņiem lietotājiem (Arteco, Indorama Group, Neo Group, Novapet, PlastiVerd, Selenis, SIR Industriale) un astoņiem ražotājiem eksportētājiem (Lotte Chemical Louisiana LLC, MEGlobal Americas Inc, Saudi Kayan petrochemical company, Yanbu National Petrochemical Company, Eastern Petrochemical Company, Saudi Yanbu Petrochemical Company, Arabian Petrochemical Company, Jubail United Petrochemical Company).

(67)

Komisija pieprasīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski konstatētu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses, un veica šīs informācijas kontrolpārbaudi. Saistībā ar Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu un tam sekojošiem pasākumiem, kas tika veikti cīņai pret šo uzliesmojumu (“Covid-19 paziņojums”) (5), Komisija nevarēja veikt pārbaudes apmeklējumus izlasē iekļauto uzņēmumu telpās un to lietotāju telpās, kuri sadarbojās. Tā vietā Komisija veica attālinātās kontrolpārbaudes, izmantojot videokonferenci, attiecībā uz informāciju, ko snieguši tālāk uzskaitītie uzņēmumi.

Savienības ražotāji:

Ražotāji eksportētāji ASV:

Saistītie tirgotāji, importētāji un apstrādātāji:

Ražotāji eksportētāji SAK:

Ar SAK ražotājiem eksportētājiem saistītie tirgotāji:

Saistītie tirgotāji, importētāji un apstrādātāji:

(68)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra periodu no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra periodu no 2017. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(69)

CPME apgalvoja, ka Komisijas izvēlētajā izmeklēšanas periodā neietilpa laikposms tieši pirms izmeklēšanas sākšanas, kā paredzēts pamatregulas 6. panta 1. punktā. CPME apgalvoja, ka, tā kā izmeklēšana tika sākta 2020. gada 14. oktobrī, izmeklēšanas periodā būtu bijis jāiekļauj laikposms no 2020. gada jūlija līdz septembrim. CPME apgalvoja, ka izmeklēšanas periodā iekļauto laikposmu no 2020. gada janvāra līdz jūnijam izkropļoja Covid-19 pandēmijas ietekme. Tādēļ CPME uzskatīja, ka Komisijai, lai novērtētu kaitējumu un Savienības intereses, būtu jāievāc dati par laikposmu pēc izmeklēšanas perioda.

(70)

Komisijai izmeklēšanas perioda noteikšanā ir rīcības brīvība. Šajā gadījumā izraudzītajam periodam bija divējādas priekšrocības – tas bija tuvu procedūras sākšanas datumam, kā arī bija balstīts uz pusgada laikposmu, tādējādi sekmējot uzņēmumu sadarbošanos un līdz ar to arī konstatējumu precizitāti un piemērotību. Covid-19 pandēmijas ietekme ir analizēta cēloņsakarības kontekstā, kā varētu būt svarīgi attiecībā uz faktoriem, kuri var vājināt cēloņsakarību. Tādējādi šis apgalvojums tika noraidīts.

(71)

Attiecīgais ražojums ir monoetilēnglikols (pašreizējais EK numurs 203-473-3), kura izcelsme ir ASV un SAK un kuru pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2905 31 00 (TARIC kods 2905310010) (“attiecīgais ražojums”).

(72)

MEG apzīmē arī ar nosaukumiem “etilēnglikols”, “etāndiols” un “etān-1,2-diols”.

(73)

MEG ražo no dažādām sākvielām (etāna, propāna, dabasgāzes kondensāta, butāna), vispirms iegūstot etilēnu. Etilēnu sajauc ar skābekli, iegūstot etilēnoksīdu, bet pēc tam – ar ūdeni, lai iegūtu monoetilēnglikolu.

(74)

MEG komerciāli ir pieejama kā divējādas raudzes prece: šķiedras raudzes un tehniskās raudzes. Šķiedras raudzi raksturo augsta tīrības pakāpe (99,9 %), savukārt tehniskās raudzes tīrības pakāpe ir zemāka.

(75)

Šķiedras raudzes MEG galvenokārt izmanto PET, poliestera šķiedras, sveķu un plēvju ražošanā. Tehniskās raudzes MEG galvenokārt izmanto autobūves nozarē kā antifrīzu. MEG izmanto arī siltumnesējos, atledošanas šķidrumos, virsmas pārklājumos, nepiesātināta poliestera sveķos, poliestera poliolos, kā arī dabasgāzes dehidrogenāzē.

(76)

Izmeklēšana parādīja, ka visiem tālāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un vieni un tie paši pamatlietojumi:

(77)

Tāpēc Komisija šajā posmā izlēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(78)

SABIC apgalvoja, ka ražojuma tvērums ir pārāk plašs, un pieprasīja no izmeklēšanas izslēgt “specifikācijām neatbilstošu MEG”, apgalvojot, ka šis ražojums nav salīdzināms ar pirmās klases (“specifikācijām atbilstošu”) MEG un nekonkurē ar to. Turklāt SABIC apgalvoja, ka tad, ja Komisija nolemtu neizslēgt specifikācijām neatbilstošu MEG no izmeklēšanas tvēruma, tai būtu jāgroza produkta kontroles numura (PKN) aprēķināšanas kārtība, lai aptvertu arī specifikācijām neatbilstošu MEG.

(79)

Specifikācijām neatbilstošs MEG nav cits ražojuma veids, bet gan MEG, kura kvalitāte ir pasliktinājusies, jo transportēšanas laikā tas kļūdaini bagātināts ar skābekli. MEG ražotāji šādu ražojumu neražo apzināti. Atkarībā no pasliktināšanās apmēra specifikācijām neatbilstošu MEG var utilizēt vai sajaukt ar pirmās klases MEG, lai izmantotu noteiktiem lietojumiem, piemēram, kā dzinēja dzeses šķidrumu autobūves nozarē. Tādēļ apgalvojums tika noraidīts un PKN nebija jāgroza.

(80)

SAK ražotājiem eksportētājiem nepiemēroja atlasi. Vienīgajā uzņēmumu grupā – SABIC – ir seši ražošanas uzņēmumi, kuru ražošanas izmaksas katrā gadījumā tika pārbaudītas atsevišķi. Tikai viens no sešiem ražošanas uzņēmumiem ražoja preces vietējam tirgum, tāpēc tā ražošanas izmaksas tika izmantotas normālās vērtības aprēķināšanai. Tomēr gan iekšzemes pārdošanas apjoms, gan eksports uz Savienību tika vērtēts uzņēmumu grupas līmenī.

(81)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai ražotāju eksportētāju grupas kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjomi ir reprezentatīvi, ja katra ražotāja eksportētāja līdzīgā ražojuma, kuru tas pārdevis neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū, kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms ir vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma, kuru tas eksportējis, kopējā pārdošanas apjoma Savienībā izmeklēšanas periodā. Šādi noteiktais līdzīgā ražojuma kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs.

(82)

Tā kā iekšzemes tirgū tika pārdots tikai viena veida ražojums, ko eksportēja arī uz Savienību, Komisijai nebija jāpārbauda reprezentativitāte pa ražojumu veidiem.

(83)

Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu definēja rentablās pārdošanas īpatsvaru neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā, lai lemtu, vai normālās vērtības aprēķinam izmantot faktisko iekšzemes pārdošanas apjomu.

(84)

Normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū neatkarīgi no tā, vai šāds pārdošanas apjoms ir rentabls, ja:

(85)

Šajā gadījumā normālā vērtība ir visas izmeklēšanas periodā veiktās iekšzemes pārdošanas cenu vidējā svērtā vērtība.

(86)

Normālā vērtība ir vienīgi rentablās iekšzemes pārdošanas faktiskā cena iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā, ja:

(87)

Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, iepērk MEG ražošanas sākvielas, jo īpaši propānu, no saistīta uzņēmuma – valstij piederošā Saudi Aramco, kas valstī ir piegādātājs monopolists.

(88)

SABIC līdz 2020. gada jūnijam, kad 70 % tā akciju iegādājās Saudi Aramco, piederēja valsts struktūrai – SAK publisko investīciju fondam (“PIF”). SAK valdībai pieder 95,8 % Saudi Aramco akciju, un Aramco priekšsēdētājs kopš 2016. gada – Viņa Ekselence Yasir O. AL Rumayyan – kopš 2015. gada ir arī PIF pārvaldnieks un direktors. Tādēļ abus uzņēmumus uzskata par saistītiem, jo kopīgs uzņēmumu akcionārs ir valdība, bet Viņa Ekselence Yasir O. AL Rumayyan ir abu uzņēmumu amatpersona/direktors.

(89)

Šīs saiknes dēļ sākvielas iepirkšanu nevar vērtēt kā parastu tirdzniecību un tāpēc nevar izmantot normālās vērtības noteikšanai. Konkrēti propāna (sākviela, ko izmanto etilēna un pēc tam MEG ražošanā) gadījumā cenas nosaka valdība, ņemot vērā ar to saistīto uzņēmumu darbību. Tāpēc šīs attiecības tieši ietekmē cenas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punktu.

(90)

Tādēļ Komisija detalizēti izvērtēja sākvielu iepirkumus un normālās vērtības aprēķināšanai izmantoja tālāk aprakstīto metodi. SABIC iepērk propānu no Saudi Aramco par valdības noteikto cenu, kas ir par 20 % zemāka nekā Japānas propāna cena (6).

(91)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punkta 2. daļu, ja izmaksas, kas saistītas ar attiecīgā izstrādājuma ražošanu un pārdošanu, nav pienācīgi atspoguļotas attiecīgās puses pierakstos, tās koriģē vai nosaka, pamatojoties uz citu tās pašas valsts ražotāju vai eksportētāju izmaksām vai arī, ja tāda informācija nav pieejama vai izmantojama, uz citiem pamatotiem apsvērumiem, iekļaujot informāciju, kas iegūta no citiem reprezentatīviem tirgiem.

(92)

Komisija konstatēja, ka propāna sākvielas izmaksas SABIC grāmatvedībā nebija pienācīgi atspoguļotas, jo uzņēmums ir saistīts ar piegādātāju. Tāpēc Komisijai nācās koriģēt propāna izmaksas, palielinot cenu, ko SABIC maksāja Saudi Aramco, lai novērstu 20 % cenu atlaidi un pielīdzinātu to SAK valdības izmantotajam etalonrādītājam.

(93)

Balstoties uz propāna izmaksām piemēroto korekciju, Komisija MEG ražošanas izmaksās koriģēja SABIC izmantotā etilēna izmaksas.

(94)

Balstoties uz koriģētajām ražošanas izmaksām, iekšzemes pārdošanas apjoma analīzē atklājās, ka rentabli bija mazāk nekā 80 % no visa iekšzemes pārdošanas apjoma un ka vidējā svērtā pārdošanas cena bija zemāka nekā ražošanas izmaksas. Tādējādi normālā vērtība tika aprēķināta kā vienīgi rentablās pārdošanas vidējā svērtā vērtība.

(95)

MEG, ko eksportē no SAK uz Savienību, ražoja seši ražotāji eksportētāji, no kuriem divi ir kopuzņēmumi ar ExxonMobil un SPDC (ar Mitsubishi Corporation saistīts uzņēmums). MEG eksportē, izmantojot trīs dažādus saistītu tirgotāju un importētāju tīklus Savienībā: viens no tiem ir paredzēts SABIC, viens – ExxonMobil un viens – SPDC.

(96)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz cenu, par kādu importēto ražojumu pirmo reizi pārdod tālāk neatkarīgiem klientiem Savienībā. Šajā gadījumā cena tika koriģēta, ņemot vērā visas izmaksas, kas rodas laikā starp importēšanu un tālāku pārdošanu, tostarp pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (PVA), kā arī uzkrāto peļņu.

(97)

Kas attiecas uz peļņas daļu, tad Komisija sakarā ar nesaistīto importētāju, kas sadarbojās, konfidencialitātes apsvērumiem provizoriski nolēma izmantot peļņas daļu, kas tika izmantota agrākā procedūrā attiecībā uz citu ķīmisku ražojumu, ko ražoja līdzīga ražošanas nozare un importēja līdzīgos apstākļos, proti, nesenajā izmeklēšanā attiecībā uz polivinilspirtu (PVS) noteikto peļņas daļu 6,89 % (7) apmērā. Šajā posmā šī peļņas daļa ir visobjektīvākais pieejamais rādītājs, lai pietiekami pareizi aplēstu tirgus eksporta cenu.

(98)

Izmeklēšanas laikā sūdzības iesniedzējs iesniedza dokumentus, saskaņā ar kuriem tam bija pamats uzskatīt, ka Lotte un Mitsubishi ir vienojušies apvienoties vai paredzēt kompensācijas attiecībā uz MEG izplatīšanu un pārdošanu, tostarp Savienībā. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka līdz ar to gadījumos, kad eksporta cena šķietami ir neuzticama, jo starp eksportētāju un importētāju vai trešo personu ir izveidota apvienība vai kompensācijas mehānisms, eksporta cenu var aprēķināt, balstoties uz cenu, par kādu importētos ražojumus pirmo reizi pārdod tālāk neatkarīgam pircējam.

(99)

Lotte nepārprotami noliedza, ka uzņēmums būtu apvienojies ar Mitsubishi saistībā ar MEG izplatīšanu un pārdošanu, tostarp Savienībā. Sūdzības iesniedzēja sniegtā informācija bija novecojusi un attiecās uz 2015. gadu, kad starp Lotte un Mitsubishi notika pārrunas par iespējamu kopuzņēmuma dibināšanu, taču šis nodoms netika īstenots. Tādējādi Lotte un Mitsubishi ir nesaistīti uzņēmumi.

(100)

Mitsubishi norādīja, ka sūdzības iesniedzēja minētā informācija ir novecojusi un ka tas nav saistīts ar Lotte pamatregulas nozīmē. Tas precizēja, ka starp Mitsubishi Corporation un Lotte nepastāv kompensācijas mehānismi, kas varētu padarīt Lotte MEG eksporta pārdošanas cenas Mitsubishi par neatbilstīgām parastajai tirdzniecībai.

(101)

Ņemot vērā izmeklēšanas termiņu, Komisija šajā posmā nevarēja pilnībā izskatīt šīs piezīmes, un turpinās izskatīt šo jautājumu galīgā konstatējuma izdarīšanai, tostarp par tā pieņemamību.

(102)

Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar eksporta cenu, par pamatu ņemot EXW cenu.

(103)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Tika veiktas korekcijas attiecībā uz apdrošināšanu iekšzemē, transportēšanu SAK, komisiju, apstrādes, iekraušanas un blakus izdevumiem SAK, pārvadājumiem pa okeānu, okeāna apdrošināšanu, ES muitas nodokli, kredīta izmaksām, tehnisko palīdzību, banku maksājumiem, gada beigu rabatiem un citiem maksājumiem.

(104)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja līdzīgā ražojuma vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma vidējo svērto eksporta cenu.

(105)

Visiem pārējiem SAK ražotājiem eksportētājiem Komisija dempinga starpību noteica saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību, kas izteikts kā proporcija no kopējā importa no SAK izmeklēšanas periodā, nosakot to, pamatojoties uz Eurostat datiem.

(106)

Šajā gadījumā sadarbības līmenis ir augsts, jo ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, izcelsmes eksporta apjoms bija apmēram 100 % no kopējā importa izmeklēšanas periodā. Tādējādi Komisija nolēma pārējiem uzņēmumiem dempinga starpību noteikt tā uzņēmuma dempinga starpības līmenī, kuram šī starpība bija vislielākā.

(107)

Provizoriskās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

(108)

Vispirms Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja kopējie iekšzemes pārdošanas apjomi bija reprezentatīvi. Iekšzemes pārdošanas apjomi ir reprezentatīvi, ja katra ražotāja eksportētāja līdzīgā ražojuma, kuru tas pārdevis neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū, kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms ir vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma, kuru tas eksportējis, kopējā pārdošanas apjoma Savienībā izmeklēšanas periodā. Saskaņā ar iepriekš minēto katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja līdzīgā ražojuma kopējais pārdošanas apjoms iekšējā tirgū bija uzskatāms par reprezentatīvu.

(109)

Tā kā iekšzemes tirgū tika pārdots tikai viena veida ražojums, ko eksportēja arī uz Savienību, Komisijai nebija jāpārbauda reprezentativitāte pa ražojumu veidiem.

(110)

Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu definēja rentablās pārdošanas īpatsvaru neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā, lai lemtu, vai normālās vērtības aprēķinam izmantot faktisko iekšzemes pārdošanas apjomu.

(111)

Normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū neatkarīgi no tā, vai šāds pārdošanas apjoms ir rentabls, ja:

(112)

Šajā gadījumā normālā vērtība ir visas izmeklēšanas periodā veiktās iekšzemes pārdošanas cenu vidējā svērtā vērtība.

(113)

Normālā vērtība ir konkrētā ražojuma veida vienīgi rentablās iekšzemes pārdošanas faktiskā cena iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā, ja:

(114)

Balstoties uz uzņēmuma vēsturiski piemēroto izmaksu sadalījumu, Lotte Chemicals Louisiana LLC iekšzemes pārdošanas apjoma analīzē atklājās, ka rentabli ir mazāk nekā 80 % no visa pārdošanas apjoma iekšzemē un ka vidējā svērtā pārdošanas cena bija zemāka nekā ražošanas izmaksas. Tādējādi normālā vērtība tika aprēķināta kā vienīgi rentablās pārdošanas vidējā svērtā vērtība.

(115)

MEGlobal Americas Inc. gadījumā rentabli bija mazāk nekā 80 % no visa iekšzemes pārdošanas apjoma un vidējā svērtā pārdošanas cena bija augstāka nekā ražošanas izmaksas. Tādējādi normālā vērtība tika aprēķināta kā vienīgi rentablās pārdošanas vidējā svērtā vērtība.

(116)

Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji ražojumus eksportēja uz Savienību vai nu tieši neatkarīgiem klientiem, vai ar saistītu uzņēmumu starpniecību.

(117)

Ražotājam eksportētājam, kurš attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, eksporta cena, kā noteikts pamatregulas 2. panta 8. punktā, bija faktiski samaksātā vai maksājamā cena par attiecīgo ražojumu, kuru pārdod eksportam uz Savienību.

(118)

Attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kas attiecīgo ražojumu eksportēja uz Savienību ar tāda saistīta uzņēmuma starpniecību Šveicē, kurš darbojās kā importētājs, eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu noteica, pamatojoties uz cenu, par kādu importēto ražojumu pirmo reizi pārdeva tālāk neatkarīgiem klientiem Savienībā. Šajā gadījumā cena tika koriģēta, ņemot vērā visas izmaksas, kas radušās laikā starp importēšanu līdz tālāku pārdošanu, tostarp pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (PVA), kā arī uzkrāto peļņu. Attiecībā uz uzkrāto peļņu piemēroja tādu pašu peļņas daļu, kāda aprakstīta SAK eksporta cenas iedaļā.

(119)

Attiecībā uz MEGlobal Americas – daļa no saistītā importētāja pārdošanas apjoma Savienībā tika pārdota nesaistītiem pircējiem, tādēļ tika izmantota 3.2.3. iedaļā aprakstītā metodika.

(120)

Tomēr daļa no saistītā importētāja pārdošanas apjoma Savienībā tika pārdota saistītam MEG apstrādātājam, kas ražoja citu ražojumu (PET) pārdošanai citām personām. Saistītais apstrādātājs sadarbojās izmeklēšanā un sniedza pieprasītos datus.

(121)

Tā kā nepastāvēja tālākpārdošanas cena, Komisija atbilstīgi pamatregulas 2. panta 9. punktam noteica eksporta cenu saskaņā ar “pamatotiem apsvērumiem”, proti, PET izmaksu struktūru.

(122)

Ņemot vērā to, ka pastāvēja saistītais importētājs, šādi noteiktā MEG cena pēc tam tika izmantota, lai aprēķinātu eksporta cenu, izmantojot 3.2.3. iedaļā aprakstīto metodiku.

(123)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW līmenī.

(124)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Tika veiktas korekcijas attiecībā uz pārkraušanu un iekraušanu, transportēšanu eksportētājvalstī, pārvadājumiem pa okeānu, okeāna apdrošināšanu, muitas nodokli un citiem ievedmuitas maksājumiem, transportēšanu Savienībā, kredīta izmaksām un apdrošināšanu iekšzemē.

(125)

Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu salīdzināja līdzīgā ražojuma vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma vidējo svērto eksporta cenu.

(126)

Pamatojoties uz to, vidējās svērtās provizoriskās dempinga starpības, kas saskaņā ar 2. panta 12. punktu izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas.

(127)

Attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Minētā starpība tika noteikta, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju starpībām.

(128)

Tādējādi izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, provizoriskā dempinga starpība ir 13,5 %.

(129)

Visiem pārējiem ASV ražotājiem eksportētājiem Komisija dempinga starpību noteica saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību, ko izsaka kā proporciju no kopējā importa no ASV izmeklēšanas periodā, nosakot to, pamatojoties uz Eurostat datiem.

(130)

Šajā gadījumā ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta apjoms veidoja aptuveni 59 % no kopējā importa izmeklēšanas periodā. Pamatojoties uz minēto, Komisija nolēma noteikt atlikušo dempinga starpību tādas starpības līmenī, kas noteikta ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, lielākajai katra klienta darījumu reprezentatīvajai grupai ar lielāko dempinga starpību.

(131)

Provizoriskās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

(132)

Savienībā izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu izgatavoja 12 ražotāji (deviņas to grupas). Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(133)

Tika noteikts, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā bija 942 911 tonnas. Komisija šo rādītāju aplēsa, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, izmantojot sūdzības iesniedzēja datus, kuriem tika veikta ticamības un pilnīguma kontrolpārbaude, salīdzinot tos ar informāciju, ko snieguši izlasē iekļautie Savienības ražotāji. Datus par Savienības ražotājiem, kas nesadarbojās, sūdzības iesniedzējs aplēsa pēc tirgus informācijas. Kā norādīts 58. apsvērumā, triju izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas apjoms bija 64,1 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(134)

Saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punktu ražotājus, kas ir saistīti ar SAK un/vai ASV eksportētājiem vai importētājiem un/vai paši ir tādu ražojumu importētāji, kurus, kā tiek apgalvots, pārdod par dempinga cenām, var izslēgt no Savienības ražošanas nozares. Pamatregulas 4. panta 2. punktā ir definēts, kad ražotājus uzskata par saistītiem ar eksportētājiem vai importētājiem.

(135)

SABIC apgalvoja, ka viens no sūdzības iesniedzējiem ir pastāvīgi importējis MEG no SAK un tāpēc tas nebūtu jāuzskata par Savienības ražotāju.

(136)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka MEG no KSA importēja nevis pats MEG ražotājs, bet gan divi saistītie uzņēmumi. Šie saistītie uzņēmumi izmeklēšanas periodā no SAK importēja niecīgu MEG apjomu, lai precīzi papildinātu savas piegādes. Šie saistītie uzņēmumi ir MEG lietotāji. Tādēļ Komisija uzskatīja, ka nebija iemesla minēto ražotāju izslēgt no Savienības ražošanas nozares.

(137)

Mitsubishi apgalvoja, ka viens no sūdzības iesniedzējiem ir importējis MEG no attiecīgajām valstīm un tāpēc tas nebūtu jāuzskata par Savienības ražotāju.

(138)

Izmeklēšanā atklājās, ka minētais uzņēmums izmeklēšanas periodā neimportēja attiecīgo ražojumu no attiecīgajām valstīm. Iepriekšējais importa apjoms bija niecīgs un bija domāts pašu ražošanas precīzai papildināšanai. Tādēļ Komisija uzskatīja, ka nebija iemesla minēto ražotāju izslēgt no Savienības ražošanas nozares.

(139)

SABIC arī apgalvoja, ka ar atbalstošo ražotāju saistīts uzņēmums arī importēja MEG no SAK. Šis uzņēmums nesadarbojās, un nav pieejami citi pierādījumi, kas ļautu Komisijai secināt, ka to vajadzētu izslēgt no Savienības ražošanas nozares definīcijas. Jebkurā gadījumā, ja šo uzņēmumu izslēgtu, tas būtiski neietekmētu kaitējuma un cēloņsakarības konstatēšanu, jo šis uzņēmums ir neliels.

(140)

Komisija arī izmeklēja Savienības ražošanas nozares esošo saikni ar attiecīgā ražojuma eksportētājiem vai importētājiem. Izmeklēšanā atklājās, ka viens no galvenajiem Savienības ražotāja, kas nesadarbojās, akcionāriem ir MEG ražotājs no SAK, bet divi Savienības ražotāji, kas nesadarbojās, pieder MEG ražotājiem no ASV. Tā kā šie uzņēmumi nesadarbojās un šajā sakarā nebija pieejami citi pierādījumi, Komisija nevarēja secināt, ka tos vajadzētu izslēgt no Savienības ražošanas nozares definīcijas.

(141)

Lai noskaidrotu, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums, un lai noteiktu patēriņu un dažādus ekonomiskos rādītājus, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, Komisija pārbaudīja, vai un kādā mērā analīzē ir jāņem vērā Savienības ražošanas nozares saražotā līdzīgā ražojuma turpmākais lietojums.

(142)

Lai gūtu pēc iespējas pilnīgāku priekšstatu par Savienības ražošanas nozari, Komisija apkopoja datus par visu darbību MEG jomā un noteica, vai ražošana bija paredzēta pašpatēriņam, vai brīvajam tirgum.

(143)

Komisija konstatēja, ka aptuveni 7 % no Savienības kopējā patēriņa izmeklēšanas periodā veidoja pašpatēriņš, kā parādīts tālāk 1. tabulā. Attiecīgajā periodā ierobežotais tirgus samazinājās par 28 %.

(144)

Ierobežotā un brīvā tirgus nošķiršana ir būtiska, lai analizētu kaitējumu, jo iekšējai izmantošanai paredzēti ražojumi nav pakļauti tiešai konkurencei ar importu. Gluži pretēji, produkcija, ko paredzēts pārdot brīvā tirgū, tieši konkurē ar attiecīgo ražojumu, kuru importē.

(145)

Viens no izlasē iekļautajiem MEG ražotājiem saskaņā ar ilgtermiņa maiņas darījumu, kas ietver arī maiņas darījuma parakstīšanas laikā noteiktu pārvēršanas nodevu, aizstāj daļu no sava MEG ražošanas apjoma ar ekvivalentu etilēnoksīda apjomu. Minētā līguma MEG daļas apjoms ir iekļauts makroekonomisko rādītāju izvērtējumā, taču nav iekļauts mikroekonomisko rādītāju izvērtējumā, jo izlasē iekļautā Savienības ražotāja saņemtā pārvēršanas nodeva nav balstīta uz tirgus apstākļiem. Tomēr saskaņā ar minēto maiņas darījumu noteiktā pārdošanas apjoma iekļaušana mikroekonomisko rādītāju vērtējumā nebūtu ietekmējusi ne rentabilitātes tendenci, ne secinājumu, ka Savienības ražošanas nozare ir cietusi būtisku kaitējumu, kā minēts 197. un 206. apsvērumā.

(146)

Komisija pārbaudīja dažus ar Savienības ražošanas nozari saistītus ekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem par brīvo tirgu. Šie rādītāji ir šādi: pārdošanas apjoms un pārdošanas cenas Savienības tirgū, tirgus daļa, izaugsme, eksporta apjoms un cenas, rentabilitāte, ienākums no ieguldījumiem, naudas plūsma. Kur iespējams un piemērojams, pārbaudē gūtie konstatējumi tika salīdzināti ar datiem par ierobežoto tirgu, lai nodrošinātu pilnīgu pārskatu par situāciju Savienības ražošanas nozarē.

(147)

Tomēr citus ekonomiskos rādītājus pilnvērtīgi varētu pārbaudīt tikai tad, ja tiktu ietvertas visas darbības, tostarp lietošana pašu vajadzībām Savienības ražošanas nozarē. Būtu jāaplūko šādi aspekti: ražošana, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, ieguldījumi, krājumi, nodarbinātības līmenis, ražīgums, atalgojums un spēja piesaistīt kapitālu. Tie ir atkarīgi no visas darbības neatkarīgi no tā, vai ražojums ir paredzēts pašpatēriņam, vai pārdošanai brīvajā tirgū.

(148)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja noteikto kopējo pārdošanas apjomu Savienībā, kā arī Eurostat reģistrēto importu no visām trešām valstīm.

(149)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika.

(150)

Kopumā brīvā tirgus patēriņš Savienībā bija samērā stabils un samazinājās par 1 %. Laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam Savienības tirgus pieauga par 6 % – no 1 522 668 tonnām līdz 1 614 888 tonnām, bet pēc tam izmeklēšanas periodā samazinājās par 6,8 % un sasniedza 1 505 068 tonnas, kas ir gandrīz tikpat daudz kā 2017. gadā.

(151)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu Komisija pārbaudīja, vai attiecīgo valstu izcelsmes MEG imports būtu jāvērtē kopumā.

(152)

Minētajā noteikumā ir paredzēts, ka importa no vairākām valstīm ietekmi vērtē kopumā tikai tad, ja konstatē, ka:

(153)

Dempinga starpības, kas noteiktas attiecībā uz importu no ASV un SAK, ir lielākas nekā pamatregulas 9. panta 3. punktā noteiktais de minimis slieksnis. Importa apjoms no katras attiecīgās valsts nebija nenozīmīgs pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē. ASV un SAK izcelsmes importa tirgus daļas izmeklēšanas periodā bija attiecīgi 16,7 % un 24,2 %.

(154)

Konkurences apstākļi starp importu par dempinga cenām no ASV un SAK un starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un līdzīgo ražojumu bija līdzīgi. Konkrētāk, importētie ražojumi sīvi konkurē gan savstarpēji, gan ar Savienībā ražoto MEG, jo MEG ir cenu ziņā ļoti jutīga, homogēna prece, ko pārdod līdzīgām klientu kategorijām. Lai gan, iespējams, pastāv zināmas atšķirības pārdošanas kanālu ziņā (Savienības ražošanas nozare pārdod tieši nesaistītiem klientiem, ASV ražotāji eksportētāji pārdod vai nu tieši, vai ar saistītu importētāju/tirgotāju starpniecību, bet SAK ražotāji eksportētāji galvenokārt pārdod ar saistītu importētāju/tirgotāju starpniecību), konkurence galvenokārt ir balstīta uz zemāko cenu, nevis minētajiem pārdošanas kanāliem.

(155)

Turklāt, kā minēts 211. apsvērumā, abu valstu izcelsmes importētie ražojumi tika pārdoti par cenām, kas ir ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares izmaksām, tādējādi līdzīgā veidā sekmējot cenu spiedienu, ko izjuta Savienības ražošanas nozare, kā aprakstīts 188.–190. apsvērumā.

(156)

Tādējādi visi pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji bija izpildīti un kaitējuma konstatēšanas nolūkā imports no ASV un SAK tika vērtēts kopumā.

(157)

SABIC apgalvoja, ka SAK izcelsmes imports nebūtu jāvērtē kopā ar ASV izcelsmes importu, jo: i) importa no SAK un no ASV tendences bija atšķirīgas; ii) ”vidējā importa vienības vērtība” SAK gadījumā bija par 5 % augstāka nekā ASV gadījumā; iii) SAK un ASV ražotāji pārdod MEG Savienībā pa dažādiem kanāliem un par dažādām cenām.

(158)

Komisija noraidīja šos apgalvojumus. Lēmums par to, vai imports būtu jāvērtē kopumā, ir jāpieņem, pamatojoties uz pamatregulas 3. panta 4. punktā izklāstītajiem kritērijiem, kas šajā gadījumā, kā norādīts 153.–155. apsvērumā, tika izpildīti. Neviens no SABIC minētajiem aspektiem nepamato to, lai tiktu apstrīdēts lēmums, ka ir pareizi importu no SAK izskatīt kopā ar importu no ASV.

(159)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa tirgus daļa tika noteikta, salīdzinot importa apjomu ar patēriņu Savienībā.

(160)

Importam Savienībā no attiecīgajām valstīm bija šāda dinamika.

(161)

Attiecīgajā periodā imports no attiecīgajām valstīm pieauga par 38 %. Tirgus daļas pieaugums bija vēl izteiktāks: attiecīgā importa tirgus daļa pieauga par 12,5 procentpunktiem no 31,6 % 2017. gadā līdz 44,1 % izmeklēšanas periodā. Tā kā patēriņš izmeklēšanas periodā, salīdzinot ar 2017. gadu, bija samērā stabils, straujais attiecīgo valstu tirgus daļas pieaugums neapšaubāmi nelabvēlīgi ietekmēja citus tirgus dalībniekus, jo īpaši Savienības ražošanas nozari.

(162)

Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz Eurostat datiem. Ir svarīgi precizēt, ka šo statistikas cenu līmenis var atšķirties no pārbaudītajām cenām, ko norādīja ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, jo lielākā daļa importa no attiecīgajām valstīm, jo īpaši no SAK, tiek veikta ar saistītu importētāju/tirgotāju starpniecību. Informācija, kas pieejama par saistītajiem importētājiem/tirgotājiem, apstiprina tendences un vispārējos līmeņus, kas minēti tālāk.

(163)

Vidējās svērtās cenas dinamika importam Savienībā no attiecīgajām valstīm atspoguļota tālāk.

(164)

Attiecīgajā periodā cena importam no attiecīgajām valstīm samazinājās par 35 %. Faktiski attiecīgajā periodā samazinājās abu attiecīgo valstu izcelsmes importa cena, proti, ASV izcelsmes importam – par 41 % un SAK izcelsmes importam – par 33 %. Šis samazinājums īpaši skaidri bija vērojams 2018./2019. gadā, kad ASV ražotāji eksportētāji palielināja savu tirgus daļu par 8,3 procentpunktiem uz Savienības ražošanas nozares rēķina, savukārt SAK ražotāji eksportētāji saglabāja savu tirgus daļu, arī samazinot cenas ļoti būtiskā veidā.

(165)

Cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot šādus faktorus:

(166)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Šis rezultāts uzrādīja, ka vidējā svērtā samazinājuma starpība importam no SAK bija [10,7–13,0] %, savukārt, vērtējot vidējo svērto lielumu visiem abu attiecīgo ASV uzņēmumu darījumiem, varēja secināt, ka imports no ASV nebija samazinājis cenas.

(167)

Izmeklēšanas periodā salīdzinot pārdošanas cenas pa ražojuma veidiem darījumiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, importa no attiecīgajām valstīm cenas bija vidēji par [7,6–9,3] % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(168)

Paturot prātā to, ka attiecīgais ražojums ir prece un ka konkurence lielā mērā balstās tikai uz cenu, turklāt šā ražojuma cenas ir ļoti pārredzamas (proti, tās tirgū ir zināmas), šāda starpība ir uzskatāma par ievērojamu. Nelielas cenu starpības dēļ pircējs mainīs piegādātāju. To apstiprināja arī lietotāju atbildes. Turklāt, kā parādīts 3. un 7. tabulā, cenas importam no abām attiecīgajām valstīm bija zemākas par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā.

(169)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tiek novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(170)

Kā minēts 58. apsvērumā, lai konstatētu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(171)

Lai konstatētu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Makroekonomiskos rādītājus Komisija novērtēja, pamatojoties uz datiem, kas sniegti sūdzības iesniedzēja atbildē uz anketas jautājumiem. Dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, balstoties uz datiem, kas tika sniegti izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem. Tika atzīts, ka abas datu kopas atspoguļo Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(172)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(173)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(174)

Savienības kopējā ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

(175)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms līdz 2018. gadam bija salīdzinoši stabils, bet pēc tam, 2019. gadā, samazinājās par 14,4 % salīdzinājumā ar 2018. gadu, bet izmeklēšanas periodā – par 5,4 % salīdzinājumā ar 2019. gadu. Šis ražošanas apjoma samazinājums sakrita ar straujo importa apjoma pieaugumu un importa cenu samazināšanos, ko varēja novērot 2019. gadā, kā parādīts 2. un 3. tabulā iepriekš. Kopumā ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 19 %.

(176)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā saglabājās gandrīz nemainīga. Tā izmeklēšanas periodā nedaudz samazinājās, arī tāpēc, ka viena Savienības ražotāja rūpnīcā 2020. gada janvārī notika negadījums (8).

(177)

Jaudas izmantojums atspoguļoja tendenci, kas tika novērota attiecībā uz ražošanas apjomu, un attiecīgajā periodā samazinājās par 13 procentpunktiem.

(178)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

(179)

Kopējais pārdošanas apjoms Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 20 %. Šis samazinājums, kas sākās 2019. gadā, notika laikā, kad vienlaikus būtiski pieauga importa apjoms no attiecīgajām valstīm.

(180)

Pārdošanas apjoms ierobežotajā tirgū attiecīgajā periodā arī samazinājās – par 28 %.

(181)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares kopējais pārdošanas apjoms brīvajā tirgū samazinājās par 18 %. Savienības ražošanas nozares kopējā pārdošanas apjoma tendence izpaudās kā Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazināšanās par 8,3 procentpunktiem – no 55,8 % 2017. gadā uz 47,5 % izmeklēšanas periodā. Šajā pašā laikposmā attiecīgās valstis palielināja savu tirgus daļu no 31,6 % 2017. gadā līdz 44,1 % izmeklēšanas periodā, proti, tā palielinājās par vairāk nekā 12,5 procentpunktiem, kā minēts 159. apsvērumā.

(182)

Iepriekš minētie skaitļi attiecībā uz ražošanu, pārdošanas apjomu un tirgus daļu liecina, ka attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare nespēja augt ne absolūtā izteiksmē, ne saistībā ar patēriņu.

(183)

Nodarbinātības un ražīguma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

(184)

Ņemot vērā tirgus apstākļu pasliktināšanos, Savienības ražošanas nozarē nodarbināto personu skaits attiecīgajā periodā samazinājās par 8 %. Turklāt, tā kā ražošanas apjoms samazinājās vēl vairāk, ražīgums attiecīgajā periodā samazinājās par 13 %.

(185)

Visas dempinga starpības pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā importa no attiecīgajām valstīm apjomu un cenas, kā arī attiecīgā ražojuma augsto cenu jutīgumu, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(186)

Šī ir pirmā antidempinga izmeklēšana, kas skar attiecīgo ražojumu. Tādēļ nebija pieejami dati, kas vajadzīgi, lai izvērtētu iespējamu iepriekšēju dempingu.

(187)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

(188)

Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas par vienību nesaistītām personām brīvajā tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 40 %. Lielākais cenu samazinājums gada griezumā bija vērojams 2019. gadā, kad lētais imports no attiecīgajām valstīm pieauga par 38 %, taču patēriņš kopumā saglabājās nemainīgs.

(189)

Izlasē iekļauto ražotāju ražošanas izmaksas par vienību 2017.–2019. gadā saglabājās samērā stabilas, bet izmeklēšanas periodā, lai arī lēnāk nekā pārdošanas cenas, tās samazinājās, galvenokārt tādēļ, ka samazinājās galvenās MEG ražošanas izejvielas – etilēna – izmaksas.

(190)

Minētais apliecina, ka pastāvēja būtisks cenu spiediens, ko izraisīja straujš importa pieaugums par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm.

(191)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

(192)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku attiecīgajā periodā palielinājās par 5 %. Šis pieaugums galvenokārt radās inflācijas dēļ, kā arī tādēļ, ka katru gadu nedaudz pieaug ķīmiskās rūpniecības nozarē strādājošo algas.

(193)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

(194)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumi perioda beigās attiecīgajā periodā palielinājās par 42 %.

(195)

Attiecīgajā periodā palielinājās arī krājumu procentuālā attiecība pret ražošanas apjomu – par 62 %.

(196)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

(197)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apjoma apgrozījuma. Attiecīgajā periodā, sākot no 2019. gada, rentabilitāte krasi pasliktinājās. Tas bija saistīts ar vidējo pārdošanas cenu un ražošanas izmaksu dinamiku, kā aprakstīts 188. un 189. apsvērumā. Pastāvot spiedienam, ko radīja ievērojamais importa apjoms no attiecīgajām valstīm, Savienības ražošanas nozarei bija būtiski jāsamazina cenas zem ražošanas izmaksām, tādējādi tai izmeklēšanas periodā radās būtiski zaudējumi 10,8–13,2 % apmērā.

(198)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašiem finansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendence kopumā attīstījās atbilstīgi rentabilitātes tendencei. Izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem līdz 2018. gadam bija pozitīva naudas plūsma, turpretī, sākot no 2019. gada, tie ziņoja par arvien negatīvāku bilanci saistībā ar naudas līdzekļiem. Kopumā attiecīgajā periodā naudas plūsma samazinājās par 127 %. Tas būtiski apdraud Savienības ražošanas nozares spēju finansēt savu darbību.

(199)

Attiecīgajā periodā samazinājās arī ieguldījumi – par 67 %. Gandrīz visi ieguldījumi tika veikti, lai aizvietotu novecojušus pamatlīdzekļus. Ieguldījumi ar mērķi palielināt jaudu vai efektivitāti bija nelieli, un tas atspoguļo tirgus izredžu pasliktināšanos, ņemot vērā sarūkošo tirgus daļu un rentabilitāti.

(200)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Tas 2018. gadā nedaudz pieauga, bet pēc tam atlikušajā attiecīgā perioda daļā strauji samazinājās un kļuva negatīvs, atspoguļojot rentabilitātes tendenci.

(201)

Trīs izlasē iekļautie Savienības ražotāji ietilpst lielās uzņēmumu grupās, tādēļ to spēja piesaistīt kapitālu ir labāka nekā atsevišķiem uzņēmumiem ar līdzīgu finanšu stāvokli. Tomēr, tā kā izlasē iekļauto ražotāju finanšu stāvoklis tik būtiski pasliktinājās, to spēja nākotnē piesaistīt kapitālu bija acīmredzami apdraudēta.

(202)

Kopumā importa apjoms no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā pieauga par 38 %. Tā kā Savienības patēriņš bija samērā stabils, importa no attiecīgajām valstīm tirgus daļa pieauga no 31,6 % 2017. gadā līdz 44,1 % izmeklēšanas periodā. Šis tirgus daļas pieaugums notika uz Savienības ražošanas nozares rēķina, kas zaudēja 10,7 procentpunktus no savas tirgus daļas brīvajā tirgū.

(203)

Attiecīgo valstu tirgus daļas pieaugumu Savienības tirgū bija iespējams panākt, īstenojot būtisku cenu spiedienu, jo izmeklēšanas periodā importa no attiecīgajām valstīm izmaksas bija vidēji par [12–15] % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares izmaksas. Tādējādi attiecīgajā periodā cena importam no attiecīgajām valstīm samazinājās par 35 %. Lai saglabātu saprātīgu tirgus daļu un ražošanas apjomu ekonomiskā līmenī, Savienības ražošanas nozarei nebija citas izvēles kā vien arī pazemināt cenas. Lai gan, pateicoties etilēna cenas samazinājumam, samazinājās arī ražošanas izmaksas, importa īstenotais cenu spiediens bija tik būtisks, ka tas piespieda Savienības ražošanas nozari pazemināt cenas zem ražošanas izmaksām, un tā rezultātā izmeklēšanas perioda beigās nozare cieta būtiskus zaudējumus.

(204)

Šīs tirgus situācijas dēļ visi galvenie makroekonomiskie kaitējuma rādītāji attiecīgajā periodā uzrādīja negatīvu tendenci. Ražošanas un pārdošanas apjoms brīvajā tirgū attiecīgi samazinājās par 19 % un 18 %. Nodarbinātība un ražīgums attiecīgi samazinājās par 7 % un 13 %.

(205)

Līdzīgi pasliktinājās arī galvenie mikroekonomiskie rādītāji. Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas par vienību nesaistītām personām brīvajā tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 40 %, savukārt to izmaksas samazinājās tikai par 13 %, un tas noveda pie izteiktas rentabilitātes pasliktināšanās – no peļņas 16,7–20,5 % apmērā 2017. gadā līdz zaudējumiem 10,8–13,2 % apmērā izmeklēšanas periodā. Krājumi perioda beigās pieauga par 42 %. Naudas plūsma un ieguldījumi attiecīgi samazinājās par 127 % un 63 %.

(206)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(207)

CPME apgalvoja, ka dati par laikposmu pēc izmeklēšanas perioda parāda, ka Savienības ražošanas nozare atguvās no kaitējuma, no kura tā, iespējams, cieta 2020. gada pirmajā pusgadā, jo laikposmā no 2020. gada jūlija līdz novembrim MEG cenas pieauga.

(208)

Šī informācija attiecas uz laikposmu ārpus izmeklēšanas perioda un jebkurā gadījumā ir pārāk fragmentāra, lai varētu izdarīt jebkādus secinājumus par dempingu, ar ko nodarīts kaitējums. Tāpēc tā tika noraidīta.

(209)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports no attiecīgajām valstīm par dempinga cenām ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija arī pārbaudīja, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši citi zināmi faktori. Komisija nodrošināja, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būt izraisījuši citi faktori, kuri nav imports no attiecīgajām valstīm par dempinga cenām, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori ir šādi: imports no trešām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, pārdošana ierobežotajā tirgū, citi produkti, kas ir rentablāki nekā MEG, amortizācijas izdevumi, izejvielu izmaksas / konkurētspējas trūkums, Covid-19 pandēmija, MEG kā globāli tirgota prece, naftas cena, ASV un Ķīnas “tirdzniecības karš”, globāls cenu samazinājums attiecīgajā periodā, pašu radīts kaitējums un PET imports uz Savienību.

(210)

Importa apjoms no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā pieauga par 38 %, un šo valstu tirgus daļa palielinājās no 31,6 % 2017. gadā līdz 44,1 % izmeklēšanas periodā. Šāda notikumu attīstība izveidojās, neraugoties uz to, ka attiecīgajā periodā patēriņš saglabājās visai stabils.

(211)

Attiecīgo valstu izcelsmes importa cena attiecīgajā periodā samazinājās vidēji par 35 %: importam no ASV – par 41 %, importam no SAK – par 33 %. Šis pārdošanas cenu kritums bija īpaši izteikts 2019. gadā, kad tajā pašā laikā importa apjoms no attiecīgajām valstīm palielinājās par 46 % salīdzinājumā ar 2017. gadu. Izmeklēšanas periodā imports no attiecīgajām valstīm pazemināja Savienības ražošanas nozares cenas vidēji par [7,6–9,3] % un tā izmaksas bija vidēji par [12–15] % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares izmaksas.

(212)

Ir skaidrs, ka lielajam importa apjoma pieaugumam pie cenu krituma bija ievērojama loma tajā, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskie rādītāji strauji pasliktinājās. MEG ir homogēna prece, ko pircējiem pārdod, pamatojoties gandrīz tikai uz cenu. Tāpēc pat nelielai cenu starpībai ir būtiskas sekas.

(213)

Komisija konstatēja, ka – jebkurā gadījumā un neatkarīgi no jebkāda cenu samazinājuma – imports par dempinga cenām pazemināja Savienības ražotāju cenas līdz līmenim, kad Savienības ražotājiem radās būtiski zaudējumi. Lai gan Savienības ražošanas nozares vidējās izmaksas par vienību attiecīgajā periodā samazinājās par 13 %, ar to nebija pietiekami, lai atsvērtu sekas, ko izraisīja imports par dempinga cenām, t. i., būtisku cenu samazinājumu. Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas par vienību nesaistītām personām brīvajā tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 40 %, un tas ir daudz lielāks samazinājums, salīdzinot ar izmaksu samazināšanos. Tā rezultātā Savienības ražošanas nozare, kas pirms importa par dempinga cenām ieplūšanas bija guvusi peļņu, sākot no 2019. gada, kļuva izteikti nerentabla, 2019. gadā strādājot ar zaudējumiem 8,3–10,2 % apmērā, bet izmeklēšanas periodā – ar zaudējumiem 10,8–13,2 % apmērā. Šie ievērojamie zaudējumi liek apšaubīt to, vai Savienības ražošanas nozares darbības turpināšanai vispār pastāv ekonomiskais pamatojums.

(214)

Importa apjoma no citām trešām valstīm dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

(215)

Imports no attiecīgajām valstīm 2019. gadā un izmeklēšanas periodā veidoja aptuveni 90 % no kopējā importa Savienībā. Imports no Krievijas un Kuveitas veidoja attiecīgi 2,7 % un 1,3 % no kopējā Savienības importa izmeklēšanas periodā.

(216)

Imports no Krievijas attiecīgajā periodā samazinājās par 1 %, un tā tirgus daļa 2018. un 2019. gadā samazinājās, bet izmeklēšanas periodā palielinājās un atkal sasniedza tādu pašu līmeni kā 2017. gadā, proti, 1,2 %. Vidējā cena importam no Krievijas 2017. un 2018. gadā bija augstāka, bet 2019. gadā un izmeklēšanas periodā – zemāka nekā cenas importam no attiecīgajām valstīm.

(217)

Imports no Kuveitas laikā no 2018. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās par 21 % (2017. gadā imports no Kuveitas nenotika), un tā tirgus daļa vienlaikus samazinājās no 0,7 % uz 0,6 %. Vidējās cenas importam no Kuveitas bija zemākas nekā cenas importam no attiecīgajām valstīm.

(218)

Imports no citām trešām valstīm un tā tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās gandrīz uz pusi un izmeklēšanas periodā sasniedza tirgus daļu 2,7 % apmērā. Cenas importam no citām trešām valstīm visā attiecīgajā periodā bija augstākas nekā cenas importam no attiecīgajām valstīm.

(219)

Balstoties uz minēto, Komisija provizoriski secināja, ka citu valstu izcelsmes importa attīstība varēja atstāt tikai nebūtisku ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, vai neietekmēja to vispār.

(220)

Savienības ražotāju eksporta apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

(221)

Savienības ražotāju eksporta apjoms veidoja vidēji aptuveni 3 % no kopējā ražošanas apjoma attiecīgajā periodā, kā arī izmeklēšanas periodā.

(222)

Kopumā Savienības ražošanas nozares eksporta apjoms un tā cenas samazinājās attiecīgi par 47 % un 50 %.

(223)

Ņemot vērā ierobežoto un sarūkošo eksporta pārdošanas apjoma daļu kopējā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjomā, Komisija provizoriski secināja, ka eksporta rādītāji nesekmēja būtisko kaitējumu, no kura cieta Savienības ražošanas nozare.

(224)

Mitsubishi Corporation apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēlonis bija tās vājie eksporta rādītāji.

(225)

Komisija nepiekrīt šim apgalvojumam. Savienības ražošanas nozare nav orientēta uz eksportu, jo pieprasījums Savienības tirgū ir augstāks nekā Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda. Savienības ražošanas nozare nebija orientēta uz eksportu arī 2017. un 2018. gadā, kad tā guva pozitīvu peļņu.

(226)

Kā parādīts 1. tabulā, attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms ierobežotajā tirgū samazinājās par 28 %. Tomēr tas veidoja relatīvi nelielu daļu no kopējā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoma, proti, 12,6 %.

(227)

Paturot prātā to, ka ierobežotā tirgus apjoms ir neliels, notikumu attīstība tajā būtiski neietekmē, kā arī neizskaidro Savienības ražošanas nozares situācijas pasliktināšanos.

(228)

Vairākas ieinteresētās personas (CPME, Arteco, HELM, Oxyde) apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums radās tādēļ, ka tā bija izlēmusi pievērsties produktiem, kas ir rentablāki nekā MEG, jo MEG ražotāji varētu pārorientēt savu ražošanu no MEG uz citiem etilēnoksīda atvasinājumiem. Tika arī apgalvots, ka šis lēmums noveda pie tā, ka paaugstinājās fiksētās MEG ražošanas izmaksas par vienību. Turklāt Arteco apgalvoja, ka MEG ražošanas jaudu un jaudas izmantojumu nevar aplūkot atsevišķi no etilēnoksīda atvasinājumu ražošanas pieauguma, izmantojot tās pašas ražošanas līnijas. Arteco arī apgalvoja, ka MEG rentabilitāti nevar vērtēt atsevišķi no etilēnoksīda atvasinājumu rentabilitātes.

(229)

Izmeklēšanā šie apgalvojumi netika apstiprināti. Savienības ražošanas nozare joprojām ir apņēmusies Savienībā ražot MEG. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji faktiski grupas iekšienē ražo etilēnu un to ne tikai izmanto iekšējām vajadzībām, lai ražotu MEG un citus ražojumus, bet arī pārdod citām personām. Tādēļ MEG ražotājiem ir pieejams pietiekami daudz etilēnoksīda, lai saražotu pietiekamu daudzumu MEG un citu etilēnoksīda atvasinājumu atbilstīgi savai ražošanas jaudai. Savienības ražošanas nozare arī plāno palielināt etilēnoksīda ražošanas jaudu, kā uzsvēra arī vairākas ieinteresētās personas, piemēram, HELM. Savienības ražošanas nozare bija spiesta samazināt MEG ražošanas apjomu, jo tā pārdošanas cena bija būtiski zemāka par ražošanas izmaksām cenu spiediena dēļ, ko radīja attiecīgo valstu izcelsmes imports. Kad Savienības tirgū būs atjaunoti vienlīdzīgi konkurences apstākļi, Savienības ražošanas nozare turpinās ražot MEG lielākā apjomā, kā tā to darīja pirms tam, kad strauji pieauga imports no attiecīgajām valstīm.

(230)

Līdz ar to jebkādu ietekmi uz fiksētajām izmaksām ir tieši izsaukusi negatīvā ietekme, ko radījis imports par dempinga cenām, nevis etilēnoksīda atvasinājumu ražošana.

(231)

Turklāt Savienības ražošanas nozare citus izstrādājumus, piemēram, etilēnoksīda atvasinājumus, neražo, izmantojot tās pašas ražošanas līnijas kā MEG gadījumā. Kaitējuma rādītāji, kas tika vērtēti 174.–201. apsvērumā, attiecas tikai uz MEG ražošanas un pārdošanas apjomu. Tādēļ MEG rentabilitāti nevar sasaistīt ar citu ražojumu, piemēram, etilēnoksīda atvasinājumu, rentabilitāti, jo uz šiem ražojumiem šī izmeklēšana neattiecas. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(232)

Vairākas ieinteresētās personas (Arteco, HELM, Oxyde) apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares darbības rādītāji pasliktinājās lielo amortizācijas izdevumu dēļ.

(233)

Izmeklēšanā atklājās, ka amortizācijas izdevumi nav lieli un veido 1–3 % no ražošanas izmaksām. Tādējādi tie būtiski neietekmēja Savienības ražošanas nozares finanšu rādītājus. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(234)

Vairākas ieinteresētās personas (Mitsubishi Corporation, Arteco, Oxyde) apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares vājākos darbības rādītājus bija izraisījušas augstākas ražošanas izmaksas, salīdzinot ar attiecīgo valstu ražotājiem, jo ražotāji Savienībā etilēna ražošanai izmanto dārgākas izejvielas (jēlbenzīnu) nekā to konkurenti ASV un SAK (slānekļa gāzi un etānu), tādēļ to konkurētspēja nebija pietiekama. Arteco arī apgalvoja, ka ASV un SAK ražošanas procesā radās mazāk blakusproduktu, tādēļ ražotņu celtniecība bija lētāka un to ekspluatācija – mazāk sarežģīta. Arteco arī apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares rentabilitāti pasliktināja augstās enerģijas izmaksas.

(235)

Komisija nepiekrita šim apgalvojumam. Lai gan ASV un SAK ražotājiem, iespējams, bija zināmas izmaksu priekšrocības attiecībā uz konkrētām izejvielām, tas neliedza Savienības ražošanas nozarei 2017. un 2018. gadā, proti, pirms attiecīgo valstu izcelsmes importa straujā pieauguma par ļoti pazeminātām cenām, panākt augstu peļņas daļu, kā parādīts 10. tabulā. Tādēļ Savienības ražošanas nozares smago finanšu stāvokli sekmēja imports par dempinga cenām, nevis atšķirīgās izmantotās izejvielas.

(236)

Kas attiecas uz apgalvojumu par blakusproduktiem, Arteco to nav pamatojis ne ar kādiem pierādījumiem un nav precizējis, kādi blakusprodukti ir domāti. Komisija var vienīgi pieņemt, ka Arteco atsaucās uz citiem glikoliem, ko iegūst MEG ražošanas procesā, piemēram, dietilēnglikolu (DEG) un trietilēnglikolu (TEG). Taču šie produkti MEG ražošanas procesā rodas neatkarīgi no tā, kādas sākvielas tiek izmantotas etilēna ražošanā. Lai gan dažādu ražotāju TEG un DEG apjoms varētu zināmā mērā atšķirties, šīs atšķirības ir nelielas un tāpēc nevar būtiski ietekmēt ražotāja darbības rādītājus. Tomēr pastāv gan DEG, gan TEG tirgus, tāpēc šie produkti uzņēmumiem rada ieņēmumus. Arteco nav pamatojis savu apgalvojumu arī par šādu ražotņu būvniecību un to ekspluatāciju. MEG ražotnes Savienībā ir pilnībā automatizētas un prasa minimālu darbaspēka iesaisti, jo MEG ražošanas process ir samērā vienkāršs. Visbeidzot, attiecībā uz enerģijas izmaksām izmeklēšanā atklājās, ka tās veido aptuveni 3 % no Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām, tāpēc tās nevarētu būtiski ietekmēt Savienības ražošanas nozares konkurētspēju. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(237)

Vairākas ieinteresētās personas (CPME, Arteco, HELM, Oxyde) apgalvoja, ka Covid-19 pandēmija 2020. gada pirmajā un – vēl jo vairāk – otrajā ceturksnī bija ietekmējusi Savienības MEG ražošanas nozari. CPME apgalvoja, ka MEG ražošanas un pārdošanas apjoms Savienībā samazinājās pēc tam, kad Covid-19 pandēmijas dēļ samazinājās Savienības pieprasījums pēc MEG. Jo īpaši CPME apgalvoja, ka automobiļu tirdzniecības (un automobiļu ražošanas), kā arī lidojumu pārtraukšana pārvietošanās ierobežojumu laikā noveda pie tā, ka kritās ES pieprasījums pēc MEG, ko izmanto antifrīza un atledošanas šķidrumu ražošanā.

(238)

Izmeklēšanā atklājās, ka Savienības ražošanas nozarē situācija sāka būtiski pasliktināties jau 2019. gadā, krietnu laiku pirms 2020. gada sākuma, kad Savienībā sākās Covid-19 pandēmija. Neviens Savienības ražotājs pandēmijas laikā neslēdza savas ražotnes, izņemot, lai veiktu to tehnisko apkopi. Turklāt pandēmijas ietekme uz Savienības patēriņu nebija vienveidīga, jo mazāku pieprasījumu pēc automobiļu dzinēju dzeses šķidrumiem kompensēja augošs pieprasījums pēc PET, lai uzliesmojuma laikā izgatavotu ūdens, pārtikas un riku dezinfekcijas līdzekļu aizsargiepakojumu, kā uzsvēra arī SABIC.

(239)

Lai gan tādējādi pieprasījums izmeklēšanas periodā, salīdzinot ar 2017. gadu, nedaudz samazinājās, par 1 %, Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms samazinājās par 19 %, jaudas izmantojums – par nepilniem 14 procentpunktiem, pārdošana brīvajā tirgū – par 20 %, tirgus daļa – par 10,7 procentpunktiem.

(240)

Kopumā, lai gan nav izslēgts, ka Covid-19 pandēmija zināmā mērā ietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli izmeklēšanas perioda beigās, tā nebija svarīgākais cēlonis, kura dēļ Savienības ražošanas nozare cieta būtisku kaitējumu.

(241)

Arteco un Oxyde apgalvoja, ka ASV un SAK izcelsmes imports Savienībā neietekmēja MEG cenu noteikšanas mehānismu, jo MEG ir globāli tirgots produkts, un ka sūdzības iesniedzējs noteica Eiropas līgumcenu (“ECP”). Turklāt tika apgalvots, ka i) šīs cenas atspoguļo Āzijas tirgus cenas, jo pasaulē lielākais MEG tirgus ir Ķīna, un ii) MEG cenas cieši seko tā galvenās sākvielas, proti, etilēna, cenu tendencei. Turklāt tika apgalvots, ka starpība starp etilēna cenām un MEG cenām laikposmā no 2019. gada marta līdz 2020. gada martam palielinājās, kā tiek apgalvots, sekojot Ķīnas radītajai globālās MEG pieprasījuma un piedāvājuma situācijas ietekmei, un ka Savienības ražotāju rentabilitāti negatīvi ietekmēja šis starpības pieaugums.

(242)

Šis apgalvojums neatbilst faktiem. Savienības MEG ražotāji nenosaka Eiropas līgumcenu (“ECP”). ECP ir indekss, kas norāda cenu ES konkrētā laikā. Tirgū, kurā ir vairāki pircēji un pārdevēji, cena ir piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvara punkts tirgū, tāpēc viena vai vairākas personas to nevar noteikt neatkarīgi no pārējām. Pārdevējs nevar vienpusēji noteikt darījuma cenu. Tā kā sūdzības iesniedzējs pārstāv tikai pārdošanas pusi, tas nevar manipulēt ar šo indeksu. Praksē ziņas par ECP sniedz vairāki datu sniedzēji. Šos ziņojumus izstrādā un publicē neatkarīgi tirgus konsultanti. Mēs identificējām četrus galvenos pakalpojumu sniedzējus: ICIS (10), IHS (11), Wood Mackenzie Chemicals (12) un Tecnon (13). Šie tirgus konsultanti izmanto anonīmas aptaujas, kurās apkopo pircēju un pārdevēju norunātās cenas. Šo uzņēmumu paziņotās ECP kopumā ir saskanīgas. ECP aptaujās var piedalīties arī ikviena persona, kas tirgū pērk vai pārdod MEG ievērojamā apjomā, tostarp importētāji. ECP zināmā mērā seko MEG cenām Āzijā, un etilēna kā galvenās izejvielas cenas attīstība ietekmē MEG pārdošanas cenu.

(243)

Savienības tirgū MEG pārdod, izmantojot ilgtermiņa līgumu vai pārdodot ar vienreizēju piegādi (“pārdošana par tūlītēju samaksu”). Tiek lēsts, ka pārdošana saskaņā ar līgumiem veido aptuveni 80 % no kopējā pārdošanas apjoma Savienībā, savukārt pārdošana par tūlītēju samaksu – atlikušos 20 %. Pārdodot saskaņā ar līgumu, cenu formula ir balstīta uz ECP, no kuras atņem atlaidi. Ja ECP ir ikmēneša indekss, ko publicē kā tirgus informāciju, kā paskaidrots 242. apsvērumā, atlaide ir konfidenciāla. Pārdevēji savstarpēji konkurē attiecībā uz atlaidi. Sarunas par līgumcenu notiek katru mēnesi, un to ietekmē tūlītējā cena, jo MEG ir prece, ko tirgo ļoti pārredzamā tirgū, kurā tirgus dalībnieki ātri pielāgojas situācijai, ko radījis imports par dempinga cenām. ASV un SAK eksportētāji, pat ja tie bija sasaistījuši savu pārdošanas cenu Savienības tirgū ar ECP, izdarīja spiedienu uz MEG pārdošanas cenu, palielinot pircējiem piedāvāto atlaidi. Tāpēc Savienības tirgum nodarīto kaitējumu nevar attiecināt uz ECP indeksu kā tādu. Kaitējumu nodarīja tāda importa par dempinga cenām ieplūšana Savienības tirgū, kas izdarīja spiedienu uz tūlītējām cenām un līgumcenām par labu pircējiem. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(244)

CPME un CIRFS apgalvoja, ka MEG cenas samazināšanos Savienībā izraisījis izmeklēšanas perioda otrajā pusē notikušais naftas cenu kritums, nevis imports no attiecīgajām valstīm par dempinga cenām.

(245)

Kā minēts 234. apsvērumā, etilēna ražošana Savienībā ir balstīta uz jēlbenzīnu – izstrādājumu, ko iegūst, rafinējot jēlnaftu. Tāpēc naftas cenu attīstība ietekmē etilēna izmaksas un cenu, kā arī MEG izmaksas un cenu. Kā paskaidrots 205. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā samazinājās par 13 %, savukārt MEG pārdošanas cena samazinājās daudz vairāk, proti, par 40 %. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(246)

Ķīna 2018. gada augustā piemēroja papildu 25 % ievedmuitu ASV izcelsmes MEG, kas, kā tiek apgalvots, noveda pie tā, ka ASV ražotāji novirzīja eksportu no Ķīnas uz Savienību. Tādēļ vairākas ieinteresētās personas (Mitsubishi Corporation, Arteco, Oxyde) apgalvoja, ka galvenais kaitējuma cēlonis ir bijis Ķīnas un ASV tirdzniecības attiecību pasliktināšanās. Šīs personas apgalvoja, ka pēc tam, kad 2020. gadā tika ieviests īslaicīgs atbrīvojums no šiem tarifiem, situācija Savienības tirgū atgrieztos status quo ante.

(247)

Šiem apsvērumiem nav nozīmes, jo ar pamatregulu un PTO Antidempinga nolīgumu noteiktais juridiskais standarts prasa, lai pastāvētu kaitējums, kas nodarīts ar importu par dempinga cenām, nevis politiski vai citi ārēji apsvērumi, kas varētu būt saistīti ar šādu praksi. Komisija jebkurā gadījumā secina, ka, lai gan ierobežojumi patiešām tika atviegloti, papildu tarifu piemērošana principā turpinās un nav skaidrs, kā situācija attīstīsies turpmāk. Turklāt ASV MEG nozare ir orientēta uz eksportu un tās ražošanas jauda aug. Arī Ķīnas MEG nozare kāpina ražošanas jaudu ar mērķi panākt pašpietiekamību. Tāpēc ASV ražotāji, visticamāk, saglabās savu lielo interesi par Savienības tirgu neatkarīgi no strīda starp ASV un Ķīnu.

(248)

Vairākas ieinteresētās personas (Mitsubishi, CIRFS) apgalvoja, ka kaitējums, no kura cieta Savienības ražošanas nozare, ir sakritis ar vienu no lielākajiem globālo MEG cenu samazinājumiem pēdējos desmit gados, kas skāra ne tikai Savienības tirgu, bet gan atbilda cenām pasaules tirgū. Tika apgalvots, ka būtisks globālās MEG ražošanas jaudas pieaugums un attiecīga globālā pieprasījuma neesība 2018. gada nogalē vien radās tādēļ, ka Ķīnā tika izveidota papildu jauda [1,5–2,5] miljonu tonnu apmērā gadā. 2019. gada novembrī kopējā globālā MEG ražošanas jauda bija aptuveni [37,5–38,5] miljoni tonnu gadā, kas atbilda piegādes pārpalikumam aptuveni [10–20] % apmērā, savukārt 2020. gadā tika pievienota būtiska papildu jauda. Tādēļ, kā tiek apgalvots, kaitējumu nodarīja vēsturiski zemās cenas globālajos tirgos, nevis dempings.

(249)

Šie apsvērumi, iespējams, varētu arī sniegt galīgo izskaidrojumu, kādēļ imports Savienībā tika pārdots par dempinga cenām. Taču nevar noliegt, ka šis imports par dempinga cenām ar minētajām cenu un apjoma sekām radīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, kas ir saskaņā ar pamatregulu un PTO Antidempinga nolīgumu noteiktais juridiskais standarts un neparedz to iemeslu analīzi, kuri ir dempinga lēmuma pamatā. Izmeklēšanā tika atklāts, ka MEG ražošanas nozarē patiesi pastāv globāls jaudas pārpalikums. SAK un ASV ražotāji ir būtiski palielinājuši savu ražošanas jaudu, un tiek lēsts, ka ASV eksportētāji palielinās ražošanas jaudu, lai tā sasniegtu aptuveni 6 miljonus tonnu gadā. Šā jaudas pārpalikuma dēļ ASV un SAK ražotāji eksportētāji meklēja tirgus, tādēļ tie izmeklēšanas periodā pārdeva ievērojamu daudzumu MEG Savienības tirgū par dempinga cenām. Tāpēc minētais apgalvojums tika noraidīts.

(250)

SABIC apgalvoja, ka viens Savienības ražotājs ir sazinājies ar SABIC par MEG laišanu Savienības tirgū un ka vairāki ar Savienības ražotājiem saistīti uzņēmumi (kā minēts 40. apsvērumā) importēja MEG no SAK, izraisot pašu radītu kaitējumu.

(251)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka viens Savienības ražotājs ir sazinājies ar SABIC, lai laistu Savienības tirgū SAK izcelsmes MEG, izmeklēšanā atklājās, ka līgums starp SABIC un attiecīgo Savienības ražotāju nav ticis galīgi noslēgts. Turklāt šajā sakarā ar SABIC sazinājās pats Savienības ražotājs, jo, tā kā Savienības tirgū pastāvošais cenu samazinājums radīja būtiskus zaudējumus, šis ražotājs meklēja citas iespējas, kā turpināt darbību Savienības MEG tirgū. Tā ir vēl viena norāde, kas apliecina sarežģīto situāciju Savienības ražošanas nozarē. Tāpēc minētais apgalvojums tika noraidīts.

(252)

Vairākas ieinteresētās personas – Arteco, HELM un Oxyde – apgalvoja, neiesniedzot pamatojošus pierādījumus, ka PET importa pieaugums uz Savienību ietekmēja MEG patēriņu.

(253)

Šis apgalvojums neatbilst faktiem. PET importa apjoms Savienībā attiecīgajā periodā bija svārstīgs. Turklāt, kā norādīts 150. apsvērumā, patēriņš brīvajā tirgū līdz izmeklēšanas perioda beigām bija salīdzinoši stabils. Tādēļ šis apgalvojums tiek noraidīts.

(254)

Ievērojamais importa par dempinga cenām un attiecīgo valstu tirgus daļas pieaugums un Savienības ražotāju pārdošanas apjoma un tirgus daļas samazināšanās, ko papildināja cenu spiediens, nepārprotami sakrita laikā ar Savienības ražošanas nozares sliktāko finanšu stāvokli.

(255)

Komisija nošķīra un nodalīja visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no kaitējuma, kuru izraisījis imports par dempinga cenām. Visu pārējo faktoru ietekme uz negatīvajām norisēm Savienības ražošanas nozarē, piemēram, uz ražošanas un pārdošanas apjoma samazināšanos, tirgus daļas zaudēšanu, cenas samazinājumu, negatīvu rentabilitāti, kā arī ienākumu no ieguldījumiem un naudas plūsmas samazināšanos, bija ierobežota.

(256)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija šajā posmā secināja, ka imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm radīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un ka citi faktori atsevišķi vai kopā nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu. Kaitējums izpaudās kā ražošanas un pārdošanas apjoma samazinājums, tirgus daļas zaudējums, cenas samazinājums, negatīva rentabilitāte, ienākuma no ieguldījumiem un naudas plūsmas samazināšanās.

(257)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija izvērtēja, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei ir radījis imports par dempinga cenām.

(258)

Kaitējums tiktu novērsts, ja Savienības ražošanas nozare spētu panākt mērķa peļņu, veicot pārdošanu par mērķa cenu pamatregulas 7. panta 2.c punkta un 2.d punkta nozīmē.

(259)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus: rentabilitātes līmeni pirms tam, kad palielinājās imports no attiecīgajām valstīm, rentabilitātes līmeni, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību, izstrādi un inovāciju, un rentabilitātes līmeni, kas sagaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādai peļņas daļai nevajadzētu būt mazākai par 6 %.

(260)

Sākot ar 2019. gadu, būtiski pieauga importa apjoms no attiecīgajām valstīm un strauji samazinājās importa cenas (kā parādīts 2. un 3. tabulā), tādējādi padarot Savienības ražotāju darbību nerentablu. Ņemot to vērā, Komisija noteica pamatpeļņu, kas aptver visas izmaksas parastos konkurences apstākļos, balstoties uz Savienības ražotāju rentabilitāti pirms importa par dempinga cenām pieauguma, proti, kā Savienības ražotāju 2017. un 2018. gadā gūto peļņas daļu vidējo svērto rādītāju. Šādi aprēķinātā pamatpeļņa ir [17,5–19,5] %.

(261)

Neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem neizteica apgalvojumus par neveiktajiem ieguldījumiem vai par pētniecības, attīstības un inovācijas izmaksām saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu.

(262)

Pamatojoties uz minēto, cena, kas nerada kaitējumu, ir [610–746] EUR/t, un tā tika iegūta, ražošanas izmaksām, kas izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem radās izmeklēšanas periodā, pieskaitot minēto peļņas daļu [17,5–19,5] % apmērā.

(263)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu Komisija novērtēja turpmākās izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība, un I.a pielikumā minētajām SDO konvencijām un kas Savienības ražošanas nozarei radīsies pasākuma piemērošanas periodā, kurš atbilst 11. panta 2. punktā noteiktajam.

(264)

Šīs izmaksas veido papildu nākotnes izmaksas (proti, pēc faktisko izmeklēšanas periodā radušos izmaksu atskaitījuma), lai nodrošinātu atbilstību ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai (“ES ETS”) un ES Rūpniecisko emisiju direktīvai (“RED”). ES ETS ir centrālais elements ES politikā par daudzpusēju vides nolīgumu ievērošanu. Līdzīgi arī RED ir galvenais Savienības tiesību akts, ar ko regulē piesārņojošu vielu emisijas no rūpnieciskām iekārtām un vienlaikus arī nodrošina atbilstību daudzpusējiem vides nolīgumiem.

(265)

Izmaksas par atbilstības nodrošināšanu ES ETS tika aprēķinātas, pamatojoties uz vidējām aplēstajām papildu ES kvotām (ESK), kas būs jāiegādājas pasākumu piemērošanas laikā (2021.–2025. gadā). Aprēķinos izmantotās ESK neietvēra bez maksas piešķirtās kvotas un bija saistītas tikai ar attiecīgo ražojumu. ESK izmaksas tika noteiktas, balstoties uz Bloomberg New Energy Finance datiem (iegūti 2021. gada 7. februārī). 2021.–2025. gada periodā vidējā prognozētā ESK cena ir 36,24 EUR par katru emitētā CO2 tonnu. Izmaksas par atbilstības nodrošināšanu RED tika aprēķinātas, balstoties uz datiem, kurus bija paziņojuši izlasē iekļautie Savienības ražotāji un kuriem Komisija bija veikusi kontrolpārbaudi. Lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām, ir iekļauts paziņojums pie lietas materiāliem par to, kā Komisija noteica šīs papildu nākotnes atbilstības nodrošināšanas izmaksas.

(266)

Komisija noteica, ka atbilstības nodrošināšanas izmaksas nākotnē veido [0,7–0,9] % no ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā, un pieskaitīja tās 262. apsvērumā minētajai cenai, kas neizraisa kaitējumu, lai iegūtu līdzīgā ražojuma kopējo cenu, kas neizraisa kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, proti, [616–752] EUR/t.

(267)

Tad Komisija noteica cenas samazinājuma starpības līmeni, izlasē iekļauto attiecīgo valstu ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenas samazinājuma aprēķiniem, salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas neizraisa kaitējumu. Minētajā salīdzinājumā iegūtā starpība tika izteikta procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(268)

Kaitējuma novēršanas līmenis “citiem uzņēmumiem, kas sadarbojās” un “visiem pārējiem uzņēmumiem” ir definēts tādā pašā veidā kā dempinga starpība minētajiem uzņēmumiem (sk. 127.–130. apsvērumu).

(269)

Atbilstīgi minētajam vērtējumam būtu jānosaka šādi pagaidu antidempinga maksājumi saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu.

(270)

Komisija pārbaudīja, vai tā saskaņā ar pamatregulas 21. pantu varētu izdarīt nepārprotamu secinājumu, ka šajā lietā pieņemt pasākumus nav Savienības interesēs, lai gan ir konstatēts dempings, kas izraisa kaitējumu. Savienības interešu konstatēšana tika veikta, novērtējot visas dažādo iesaistīto personu intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju/tirgotāju, lietotāju un piegādātāju intereses.

(271)

Komisija nosūtīja anketas zināmajām ieinteresētajām personām. Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no diviem nesaistītiem importētājiem (Helm un Oxyde) un septiņiem lietotājiem (Arteco, Indorama Group, Neo Group, Novapet, PlastiVerd, Selenis, SIR Industriale).

(272)

Savienībā ir 12 MEG ražotāji, kas apvienojušies deviņās ražotāju grupās. Pasākumu noteikšana ļautu Savienības ražošanas nozarei atgūt zaudēto tirgus daļu, tā uzlabojot tās zemo rentabilitāti līdz līmenim, kas uzskatāms par ilgtspējīgu.

(273)

Tā kaitējuma apmērs, no kura cieta Savienības ražošanas nozare, padara tās situāciju neperspektīvu, ņemot vērā lielos zaudējumus ((– 10,8)–(– 13,2) % izmeklēšanas periodā), kas radušies no vienlaicīgas pārmērīgi zemu cenu (samazinājums brīvajā tirgū par 40 %) un sarūkoša pārdošanas (brīvajā tirgū -18 %) un ražošanas apjoma (-19 %) ietekmes, kas izraisījusi spiedienu uz izmaksām.

(274)

Ir svarīgi noteikt pasākumus, lai ierobežotu importa par dempinga cenām milzīgo ietekmi un saglabātu MEG ražošanu Savienībā. Ja pasākumu nebūtu, cenu spiediena un pārdošanas un ražošanas apjoma samazināšanās vienlaicīgā ietekme liegtu Savienības ražošanas nozarei gūt jebkādu peļņu, kas tai neatstātu citas iespējas kā vien pārtraukt ražošanu atvērtajam tirgum, un tas nozīmētu, ka būtībā izzustu ar SAK vai ASV interesēm nesaistīti Savienības ražošanas nozares ražotāji.

(275)

Specializētie konsultanti, kas cieši seko notikumiem tirgū, piemēram, Wood Mackenzie un ISIC, norāda, ka, tā kā globālais jaudas pārpalikums pieaug, šis spiediens palielināsies. Jaudas palielināšanās, ko nosaka Ķīna un ASV, 2021.–2022. gadā pārsniegs pieprasījumu par vairākiem miljoniem tonnu. Nozīmīgs jaudas pieaugums Ķīnā pakāpeniski samazinās ASV eksporta iespējas uz šo valsti, tā radot stimulu atrast noieta tirgus citur. Tas galvenokārt notiks eksporta jomā, tostarp Savienībā, jo paredzams, ka ASV pieprasījums pieaugs tikai nedaudz. Minētais kopā ar Saūda Arābijas pieeju – sekot lejupejošām cenām (kas ir galvenais paņēmiens, kā nosargāt vietu uz cenām balstītā tirgū) – padara ticamu scenāriju, ka būs jūtams pastāvīgs cenu spiediens. Tādēļ ASV un Saūda Arābijas kopējā klātbūtne, visticamāk, nodarīs papildu kaitējumu jau tā novājinātajai Savienības ražošanas nozarei.

(276)

Pasākumi lielā mērā atvieglotu divējādo spiedienu, ko rada imports par dempinga cenām, un ļautu nozarei palielināt gan cenas, gan (pārdošanas, ražošanas un jaudas izmantojuma) apjomu. Pasākumu līmenis ļautu novērst finansiālos zaudējumus, kas apdraud Savienības ražošanas nozares tuvāko nākotni.

(277)

Tāpēc tiek secināts, ka pagaidu pasākumu noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(278)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka aptuveni 55 % no Savienības organiskā ķīmiskā MEG patēriņa izmanto kā polietilēntereftalāta izejvielu (“PET” plastmasas pudeļu ražošanai); nepilnus 25 % MEG izmanto automobiļu dzinēju dzeses šķidrumu ražošanai; savukārt atlikusī piektdaļa ir citu rūpniecības preču izejviela.

(279)

Analizējot Savienības importētāju/ražotāju un lietotāju intereses, nozīme ir trim aspektiem.

(280)

Pirmkārt, ja pasākumi netiktu noteikti, sūdzības iesniedzēji pārstātu ražot atvērtajam tirgum, tādējādi samazinot Savienības tirgū pieejamo piegādes avotu loku. Savienība būtu atkarīga no importa no trešām valstīm, galvenokārt no SAK un ASV. Tas no lietotāju viedokļa nebūtu vēlams ne vien konkurences ziņā, bet arī saistībā ar importētāju/tirgotāju un lietotāju piegādes drošību.

(281)

Otrkārt, alternatīvi pieejami piegādes avoti ir Taivāna, Singapūra un Koreja, kuru neizmantotā jauda, pēc specializēto konsultantu domām, var pilnībā segt SAK un ASV izcelsmes importa apjomu, ja notiktu mazticamais un tas beigtos. Tomēr ir jāatgādina, ka antidempinga pasākumu ieviešanas mērķis nav apturēt importu, bet gan atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības tirgū.

(282)

Treškārt, ierosinātie pasākumi galvenokārt ir diapazonā no 8,5 % līdz 13,5 %, proti, līmenī, kas ir būtisks, bet ne pārmērīgi ierobežojošs.

(283)

Nesaistīto importētāju un tirgotāju sadarbības līmenis bija augsts, un piedalījās divi lielākie šīs ļoti koncentrētās nozares uzņēmumi. Tie veido lielāko daļu no ASV izcelsmes importa. Šie uzņēmumi importē arī no SAK, lai gan daudz mazāk nekā saistītie SABIC importētāji, kas Savienības tirgum piegādā lielāko daļu importa apjoma no SAK.

(284)

Lai gan abi nesaistītie importētāji un tirgotāji ir pret pasākumiem, to ietekme nebūtu nesamērīga. Daļu no šiem maksājumiem var nodot tālāk lietotājiem (jo īpaši dzeses šķidruma un citu rūpniecisko lietojumu segmentā, sk. tālāk). Viena importētāja darbības ar MEG Savienībā neveido būtisku daļu no tā apgrozījuma, tādēļ pat pilna apmēra maksājumi tā darījumdarbību ietekmētu minimāli. Otra uzņēmuma darbības ar MEG Savienības tirgū ir daudz būtiskākas, tādēļ varētu rasties lielāka ietekme. Tas būs atkarīgs no tā spējas orientēties uz segmentu, kurā var vieglāk pilnībā vai daļēji nodot tālāk cenu pieaugumu. Jebkurā gadījumā izmeklēšanā atklājās, ka šā uzņēmuma finanšu stāvoklis var nebūt atkarīgs no iemesliem, kas ir saistīti ar MEG.

(285)

Jebkurā gadījumā visiem importētājiem/tirgotājiem ir pieejami citi piegādes avoti un tas mazina pasākumu ietekmi.

(286)

Šo iemeslu dēļ ir konstatēts, ka pasākumu ietekme uz importētājiem un tirgotājiem nebūtu nesamērīga.

(287)

No lietotājiem, kas aptvēra visus trīs lejupējās ražošanas segmentus, kuri izmanto MEG, tika saņemtas atbildes, kurās viņi iebilda pret pasākumiem.

(288)

Dzeses šķidrumu nozare, kurā MEG ir svarīga izejviela, ir sadalīta divos galvenajos apakšsegmentos. Automobiļu ražotājiem (nepilna puse no dzeses šķidrumu tirgus) ir nepieciešamas konkrētas, sertificētas ražojumu formulas un garantēti, stabili piegādes avoti. Kā paskaidrots iepriekš 274. apsvērumā, pasākumi, saglabājot vietējo ražošanu, palīdzētu nodrošināt stabilu piegāžu plūsmu. Tāpat, ņemot vērā to, ka dzeses šķidrumu ietekme uz automobiļu izmaksām ir nebūtiska, šajā apakšsegmentā piemērotos maksājumus, visticamāk, var nodot tālāk. Tādēļ, ja pasākumus piemērotu, ietekme uz lietotājiem šajā segmentā nebūtu nesamērīga.

(289)

No otras puses, tehniskās apkopes tirgus apakšsegmentu veido vienkārši ražojumi, kuru cenas nodot tālāk ir sarežģītāk. Šajā segmentā strādājoša lietotāja, kurš sadarbojās, situācija neliecina, ka pasākumu ietekme būtu nesamērīga. Jebkurā gadījumā visiem importētājiem/tirgotājiem ir pieejami citi piegādes avoti un tas mazina pasākumu ietekmi.

(290)

Sadarbojās arī trīs lietotāji no citu rūpniecības preču segmenta (šķiedras, plēves, sveķi). Pasākumu ietekmei nav skaidri nosakāmas tendences – tā var būt no maznozīmīgas līdz būtiskai. Šāda nevienmērīga aina liecina, ka pastāv uzņēmumiem specifiskas situācijas, kas nav saistītas ar MEG cenu līmeni, bet gan ar citiem faktoriem. Tādēļ pasākumiem nebūtu izšķirīgas ietekmes uz šo uzņēmumu turpmāko darbību. Tādējādi ietekme uz šiem lietotājiem nebūtu nesamērīga, jo īpaši līdzsvarojot to ar ilgtermiņa ieguvumu no piegāžu daudzveidības un stabilitātes, ko nodrošina Savienības ražošanas nozare un kas nepastāvētu, ja pasākumu nebūtu.

(291)

PET segments veido gandrīz 55 % no kopējā MEG izmantošanas apjoma. MEG veido aptuveni vienu piektdaļu no PET pilnajām izmaksām – šis ražojums ir pakļauts lielam cenu spiedienam un peļņa parasti ir neliela. Tādēļ 1–2 procentpunktu ietekme uz rentabilitāti var būt ievērojama.

(292)

Izmeklēšanā piedalījās septiņi uzņēmumi, kas ietilpst četrās uzņēmumu grupās. Situācija katrā uzņēmumā ir atšķirīga. Dažu uzņēmumu peļņa samazinātos, taču joprojām būtu pozitīva; citi, kuru rentabilitāte ir zema, nonāktu uz rentabilitātes sliekšņa; vissliktāk strādājošo uzņēmumu jau tā lielie zaudējumi palielinātos, lai gan proporcionāli samērīgā apmērā.

(293)

Vissliktāk strādājošo uzņēmumu stāvokli strukturāli nosaka citi faktori, un to darbību un vairākus simtus nodrošināto darbvietu principā nenosaka ierosinātie pasākumi, kuru ietekme tādējādi nebūtu nesamērīga.

(294)

To uzņēmumu stāvokli, kuru peļņa svārstās ap rentabilitātes slieksni, pasākumi būtiski nemainītu. Tam varētu būt nepieciešamas ārējas darbības (piem., tirdzniecības aizsardzības pasākumi negodīgas tirdzniecības gadījumā, ja ar to ir nodarīts kaitējums) vai iekšēja darījumdarbības modeļu pielāgošana konkurētspējas stiprināšanai. Lai gan pasākumu ietekme varētu nebūt izšķirīga, tie varētu ietekmēt vairākus simtus darbvietu.

(295)

Uzņēmumus, kas pastāvīgi strādā ar peļņu, pasākumi skartu zināmā mērā, bet ne nesamērīgi.

(296)

Jebkurā gadījumā, minētā iespējamā īstermiņa ietekme būtu jālīdzsvaro ar trim vidēja termiņa riskiem, ko radītu pasākumu neieviešana (un ar ļoti iespējamo Savienības ražošanas nozares darbības pārtraukšanu, ņemot vērā to, ka pašreizējā situācija nav ilgtspējīga): mazāku piegādes avotu skaitu, nestabilākām piegādēm un augstākām MEG cenām. Pēdējais minētais no šiem riskiem pie ierosinātajiem pasākumiem var viegli sasniegt vidēju līmeni, kura negatīvā ietekme varētu viegli sasniegt vai pat pārsniegt ietekmi, ko radījuši paši ierosinātie pasākumi.

(297)

Iespējamā negatīvā ietekme, kāda diemžēl īstermiņā varētu rasties PET ražotājiem, kopumā nav uzskatāma par pietiekamu, lai apturētu pasākumu piemērošanu.

(298)

Kopējā aina visos lietotāju segmentos uzrāda zināmu negatīvu ietekmi, taču tā nav nesamērīga ar ieguvumiem, ko radītu pasākums. Šim jautājumam galīgajā izmeklēšanas posmā tiks pievērsta pastāvīga uzmanība.

(299)

ExxonMobil kā paraksilēna (izejviela PTA ieguvei, ko vēlāk izmanto PET ražošanā) ražotājs bija vienīgais piegādātājs, kas izteica piezīmes. Tas apgalvoja, ka antidempinga pasākumu negatīvā ietekme uz PET ražotājiem arī negatīvi ietekmēs Savienības paraksilēna piegādātājus, kas zaudēs pārdošanas apjomu Savienības tirgū, jo Savienības PET ražotāji nespēs konkurēt ar PET importu no citiem reģioniem. Tika arī apgalvots, ka Savienības paraksilēna ražotāji jau saskaras ar problēmām, ko radījis globālais jaudas pārpalikums un pieaugošs importa apjoms uz Savienību. Tāpat tika apgalvots, ka paraksilēna ražotāji ir integrēti ar pārstrādes rūpnīcām un tādēļ nelabvēlīga ietekme uz paraksilēnu ietekmēs arī Savienības pārstrādes rūpniecības nozari, kas jau saskaras ar problēmām, ko rada globālais jaudas pārpalikums, kurināmā pieprasījuma tendenču maiņa un augstas izmaksas.

(300)

Šie apgalvojumi nebija pamatoti, un šajā posmā tos nevar akceptēt. Turklāt ir izdarīta atsauce uz analīzi par lietotājiem, kas ražo PET, un tās rezultāts liecina, ka varbūtējā negatīvā ietekme varētu skart tikai dažus ražotājus, kuru situācija būtībā nav atkarīga no tā, vai pastāv pasākumi attiecībā uz MEG. Tādēļ nevar secināt, ka šādu pasākumu ietekme uz piegādātājiem būtu nesamērīga.

(301)

Vairākas ieinteresētās personas (CPME, CIFRS, Mitsubishi, Arteco, Proviron, Oxyde, HELM, NEO Group) apgalvoja, ka antidempinga pasākumu ieviešana nebūtu Savienības interesēs, jo Savienības ražotāji nevar apmierināt Savienības MEG lietotāju pieprasījumu, tādēļ ir nepieciešams imports. Tika arī apgalvots, ka MEG tirgus sezonālais raksturs padarīja neiespējamu pilnīgu ražošanas jaudas izmantošanu bez pārtraukumiem. Tāpat tika apgalvots, ka MEG importu no ASV un Saūda Arābijas nevar aizstāt imports no citām trešām valstīm, piemēram, Kanādas, Ķīnas, Kuveitas, Indijas, Meksikas, Krievijas un Turcijas, ņemot vērā to nepietiekamo ražošanas jaudu, augstās transportēšanas izmaksas un augošo iekšzemes pieprasījumu, kas raksturīgs citām eksportētājvalstīm. Arteco apgalvoja, ka tam ir nepieciešama droša MEG piegāde, ko nodrošina vairāku avotu izmantošana, lai garantētu, ka tā darbība dzinēju dzeses šķidrumu jomā Savienībā ir dzīvotspējīga. HELM apgalvoja, ka, lai gan MEG lietotāji Savienībā plāno palielināt etilēnoksīda ražošanas jaudu, nav plānu palielināt MEG ražošanas jaudu.

(302)

Kā minēts 274. apsvērumā, ir svarīgi noteikt pasākumus, lai ierobežotu importa par dempinga cenām milzīgo ietekmi un saglabātu MEG ražošanu Savienībā. Bez Savienības ražošanas nozares MEG lietotāji būs atkarīgi no importa, tādēļ tiem nebūs drošu MEG piegāžu no vairākiem avotiem. Turklāt antidempinga pasākumu ieviešanas mērķis nav apturēt importu, bet gan atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības tirgū. Neraugoties uz to, kā minēts 281. apsvērumā, bez SAK un ASV ir pieejami arī citi piegādes avoti, piemēram, Taivāna, Singapūra un Koreja. Turklāt, tā kā izmeklēšanā tika atklāts, ka izlasē iekļautie Savienības ražotāji neplāno tuvākajā laikā palielināt ražošanas jaudu Savienībā, ir jāatgādina, ka tirgū pastāv MEG ražošanas jaudas pārpalikums, kā minēts 249. apsvērumā. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(303)

CPME apgalvoja, ka antidempinga maksājumu noteikšana nav Savienības interesēs un būtiski ietekmētu PET ražošanas nozari, izspiežot PET ražotājus no tirgus.

(304)

Kā paskaidrots 290.–297. apsvērumā, iespējamā negatīvā ietekme, kāda diemžēl īstermiņā varētu rasties PET ražotājiem, kopumā nav uzskatāma par pietiekamu, lai pamatotu pasākumu nepiemērošanu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(305)

Mitsubishi apgalvoja, ka Savienības interesēs nav noteikt antidempinga pasākumus un ka jaunās ASV administrācijas laikā varētu gaidīt ASV un Ķīnas tirdzniecības attiecību uzlabošanos, tādēļ dempinga un kaitējuma cēlonim vairs nebūs nozīmes.

(306)

Kā minēts 247. apsvērumā, lai gan ierobežojumi patiešām tika atviegloti, papildu tarifu piemērošana principā turpinās un nav skaidrs, kā situācija attīstīsies turpmāk. Turklāt, neraugoties uz ASV un Ķīnas tirdzniecības attiecību attīstību, ASV MEG ražošanas nozare ir orientēta uz eksportu un tās ražošanas jauda aug, tādēļ ASV ražotāji, visticamāk, saglabās savu lielo interesi par Savienības tirgu, jo īpaši ņemot vērā to, ka Ķīna paplašina savu MEG ražošanas jaudu. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(307)

Arteco apgalvoja, ka pasākumu noteikšana būtu tikai divu lielu uzņēmumu interesēs, no kuriem viens ir Arteco galvenais konkurents dzeses šķidrumu lejupējā tirgū. Līdzīgi Oxyde apgalvoja, ka, tā kā BASF ir ļoti liels antifrīza ražotājs, kas izmanto pašražotu MEG, tam rastos konkurences priekšrocības pret konkurentiem Arteco, HVL un Solventis, kam būtu jāmaksā antidempinga maksājumi par MEG importu.

(308)

Komisija nepiekrita šiem apgalvojumiem. No pasākumu noteikšanas iegūs visa Savienības ražošanas nozare, nevis tikai divi ražotāji. Viens no BASF grupas uzņēmumiem patiešām ražo dzeses šķidrumus. Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka šis uzņēmums, tāpat kā Arteco un citi lietotāji, iepērk MEG no saistītā uzņēmuma par tirgus cenām.

(309)

Arteco apgalvoja, ka, tā kā MEG ir prece, ko tirgo un transportē visā pasaulē, pēc pasākumu ieviešanas tiks būtiski pārkārtotas tirdzniecības plūsmas un pieaugs transportēšanas apjoms, un tas novedīs pie lielāka pasaules jūras transporta emisiju apjoma un kaitēs pastāvīgajiem centieniem mazināt klimata pārmaiņas.

(310)

Komisija nepiekrita arī šim apgalvojumam. Attiecīgajā periodā pāreja tirdzniecībā jau ir notikusi, kad imports no attiecīgajām valstīm aizstāja ievērojamu daļu no vietējā ražošanas apjoma. Pasākumu nenoteikšana pilnībā aizstās vietējo ražošanu ar importu, tādējādi pāreja tirdzniecībā pieaugs vēl vairāk.

(311)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā izmeklēšanas posmā liecinātu par to, ka pasākumu noteikšana attiecīgo valstu izcelsmes MEG importam nebūtu Savienības interesēs.

(312)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko varētu izraisīt imports par dempinga cenām.

(313)

Pagaidu antidempinga pasākumi būtu jānosaka ASV un SAK izcelsmes monoetilēnglikola importam saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu, kas paredzēts pamatregulas 7. panta 2. punktā. Komisija salīdzināja mērķa cenas samazinājuma starpības ar dempinga starpībām. Maksājumu summa tika noteikta dempinga cenas vai kaitējuma starpības apmērā atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks.

(314)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām.

(315)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz provizoriskiem konstatējumiem, kas tika izdarīti šajā izmeklēšanā. Tādējādi tās ataino izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Šīs maksājumu likmes piemēro tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši konkrēti minētie tiesību subjekti. Uz tādu attiecīgā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits uzņēmums, kas šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti nav minēts, tostarp subjekti, kas saistīti ar konkrēti minētajiem tiesību subjektiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(316)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts visiem pārējiem uzņēmumiem, būtu jāpiemēro ne tikai ražotājiem eksportētājiem, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neeksportēja uz Savienību.

(317)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu informēja ieinteresētās personas par pagaidu maksājumu plānoto noteikšanu. Šī informācija tika arī publiskota Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē. Ieinteresētajām personām tika dotas trīs darbdienas, lai sniegtu piezīmes par to, vai konkrēti tām izpaustie aprēķini ir pareizi.

(318)

Piezīmes par aprēķinu precizitāti netika saņemtas.

(319)

Pareizas pārvaldības nolūkos Komisija konkrētā termiņā aicinās ieinteresētās personas sniegt rakstiskas piezīmes un/vai lūgt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(320)

Konstatējumi, kas attiecas uz pagaidu maksājumu noteikšanu, ir provizoriski un izmeklēšanas galīgajā posmā var tikt grozīti,

(1)

Pamatojoties uz Regulas (ES) 2016/1036 (“pamatregula”) 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2020. gada 14. oktobrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Krievijas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes bērza saplākšņa importu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad 2020. gada 31. augustāWoodstock Consortium (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību. Sūdzību iesniedza Savienības bērza saplākšņa ražošanas nozare pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Paziņojumā par procedūras sākšanu netīši izlaista iedaļa par Savienības interešu novērtēšanas procedūru. Lai gan šis izlaidums neietekmēja ieinteresēto personu tiesības iesniegt informāciju par Savienības interesēm, tika uzskatīts par lietderīgu šo izlaidumu labot kā procesuālas pārredzamības jautājumu. Tāpēc 2020. gada 11. decembrī tas tika grozīts (3).

(4)

Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5.a punktu Komisijai iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā būtu jāreģistrē imports, uz kuru attiecas antidempinga izmeklēšana, ja vien tai nav pietiekamu pierādījumu 5. panta nozīmē, ka nav izpildītas prasības, kas noteiktas 10. panta 4. punkta c) vai d) apakšpunktā. Viena no šīm prasībām, kas norādīta pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktā, ir tāda, ka papildus importa līmenim, kas radījis kaitējumu izmeklēšanas periodā, imports turpina ievērojami pieaugt. Komisija analizēja importa dinamiku un konstatēja, ka imports vairs nav būtiski pieaudzis.

(5)

Tādējādi Komisija nenoteica, ka saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5.a punktu jāreģistrē bērza saplākšņa imports no Krievijas, kas definēts 2. iedaļā.

(6)

Grozītajā paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Komisija turklāt īpaši informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus un Krievijas iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus un lietotājus, tirgotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības par izmeklēšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties.

(7)

Ieinteresētajām personām bija arī iespēja iesniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. Vairākas personas pieprasīja uzklausīšanu Komisijā. Komisija rīkoja uzklausīšanu ar Woodstock Consortium, UPM Plywood Oy, UPM Kymmene Otepää OÜ un Krievijas ražotāju UPM Kymmene Chudovo LLC.

(8)

Vairākas personas apgalvoja, ka sūdzības atklātajā versijā nav sniegta pietiekama informācija.

(9)

Komisija uzskatīja, ka ieinteresētajām personām pieejamajos sūdzības materiālos ir pietiekami būtiskie pierādījumi un citādi konfidenciālās informācijas nekonfidenciālie kopsavilkumi, lai ieinteresētas personas varētu izmantot savas tiesības uz aizstāvību visā procedūras gaitā.

(10)

Vairākas personas apgalvoja, ka konkrēti sūdzībā ietvertie kaitējuma rādītāji, kā ražošanas jauda, Savienības cenas un patēriņš Savienībā, neapstiprina konstatējumu par kaitējumu izmeklēšanas periodā.

(11)

Komisija atgādina, ka pirmšķietamais konstatējums par būtisku kaitējumu, kas nepieciešams, lai sāktu izmeklēšanu, ir jāpārbauda, citustarp apsverot pamatregulā aprakstītos būtiskos faktorus. Tomēr pamatregulas 5. pantā nav īpaši prasīts, ka būtiskā kaitējuma pamatojumam, kas vajadzīgs, lai sāktu izmeklēšanu, būtu jāpasliktinās visiem 3. panta 5. punktā minētajiem kaitējuma faktoriem. Pamatregulas 5. panta 2. punkta tekstā ir norādīts, ka sūdzība satur informāciju par izmaiņām varbūtējā importa par dempinga cenām apjomā, šā importa ietekmi uz līdzīgiem ražojumiem Savienības tirgū un izrietošo importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, par ko liecina būtiskie (ne obligāti visi) faktori. Sūdzībā šāda informācija bija ietverta, un tā norādīja uz kaitējuma pastāvēšanu. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka sūdzībā ir pietiekami pierādījumi par kaitējumu.

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(13)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Šajā provizoriskajā izlasē bija trīs Savienības ražotāji, kuri atrodas trijās dažādās dalībvalstīs un kuri veidoja gandrīz 40 % no lēstā kopējā ražošanas apjoma un 35 % no līdzīgā ražojuma kopējā lēstā pārdošanas apjoma Savienībā. Šo triju uzņēmumu atlase balstījās uz tādu lielāko līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomu Eiropas Savienībā laikposmā no 2019. gada jūlija līdz 2020. gada jūnijam, ko bija iespējams pienācīgi izmeklēt, vienlaikus ņemot vērā arī ģeogrāfisko izkliedi. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par pagaidu izlasi.

(14)

Komisija saņēma piezīmes no saistītu Savienības ražotāju grupas UPM, kura lūdza to iekļaut izlasē. Tomēr pēc tam, kad Komisija bija rūpīgi izanalizējusi sniegto informāciju, tā neatrada pārliecinošu iemeslu mainīt izveidoto provizorisko izlasi. Pirmkārt, ņemot vērā grupas korporatīvo struktūru un pārdošanas kanālus, ja izlasi papildinātu ar jebkuru no abiem uzņēmumiem vai iekļautu to izlasē, tiktu apdraudēta Komisijas spēja veikt izmeklēšanu tiesību aktos noteiktajos termiņos, jo ievērojami palielinātos darba slodze. Turklāt viena vai otra uzņēmuma iekļaušana izlasē tikai nedaudz mainītu provizoriski izveidotās izlases reprezentativitāti ražošanas vai pārdošanas apjoma ziņā Savienībā vai ģeogrāfiskās izkliedes ziņā. Tāpēc Komisija nolēma provizoriski atlasītos uzņēmumus saglabāt kā galīgo izlasi.

(15)

Pēc paziņojuma par galīgās izlases izveidi UPM, viens no uzņēmumiem, apgalvoja, ka pārējiem izlasē iekļautajiem ražotājiem ir tikpat sarežģīta vai vēl sarežģītāka korporatīvā struktūra un pārdošanas kanāli. Tas apgalvoja arī, ka iekļaut izlasē un pārbaudīt vienu no subjektiem, kas pie tā pieder, proti, UPM-Kymmene Otepää Oü, nebūtu apgrūtinoši un, tā kā pārbaudes apmeklējums būtu attālināts, tas neietekmētu Komisijas spēju veikt izmeklēšanu.

(16)

Komisija norādīja, ka izlasē jau ir iekļauti uzņēmumi ar sarežģītu struktūru, tāpēc iekļaut vēl vienu uzņēmumu ar sarežģītu struktūru nozīmētu būtiski palielināt darba slodzi un tādējādi apdraudēt Komisijas spēju veikt izmeklēšanu tiesību aktos noteiktajos termiņos. Šajā ziņā, iekļaujot izlasē UPM-Kymmene Otepää Oü, tā tirdzniecības organizācijas dēļ vajadzētu pārbaudīt vairākus citus pie UPM grupas piederīgus tiesību subjektus, ieskaitot pārdošanas un ražošanas vienības. Atvēlētajā laikā šos subjektus nebūtu iespējams pienācīgi izmeklēt.

(17)

Tāpēc Komisija saglabāja savu lēmumu UPM galīgajā izlasē neiekļaut. Provizoriskā izlase tika apstiprināta kā galīgā izlase, un tā reprezentē Savienības ražošanas nozari.

(18)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(19)

Trīspadsmit nesaistīti importētāji iesniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija, pamatojoties uz lielāko izmeklējamā ražojuma importa apjomu Savienībā, izveidoja izlasi no trim importētājiem. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par izlases izveidi tika informēti visi zināmie attiecīgie importētāji, bet piezīmes netika iesniegtas.

(20)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus ražotājus eksportētājus Krievijā sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija aicināja Krievijas Federācijas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus iespējamus ražotājus eksportētājus, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(21)

Piecpadsmit ražotāji eksportētāji / ražotāju eksportētāju grupas attiecīgajā valstī sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos/tās iekļauj izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko noteiktajā laikā bija iespējams pienācīgi izmeklēt, izveidoja izlasi no trim uzņēmumu grupām, no kurām viena sastāvēja no septiņiem saistītiem ražotājiem eksportētājiem. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par izlases izveidi notika apspriešanās ar visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm. Izlase pārstāvēja aptuveni 47 % no kopējā eksporta uz Savienību izmeklēšanas periodā.

(22)

Divi izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, apgalvoja, ka arī tie būtu jāiekļauj izlasē. Pirmais apgalvoja, ka tas būtu jāiekļauj izlasē, jo tā pārdošanas apjomi uz Savienību bijuši gandrīz tādi paši kā trešajam izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam. Otrais apgalvoja, ka Komisija iepriekš ir izmeklējusi ievērojami lielāku skaitu ražotāju eksportētāju un tādējādi, ja izmeklēšanu attiecinās arī uz to, nepamatots spiediens uz Komisijas spējām un resursiem neradīsies. Turklāt tas pats ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tā saistība ar Savienības ražotāju grupu to atšķir no citiem ražotājiem eksportētājiem. Jo īpaši tas apgalvoja, ka vadības, pārdošanas struktūras un loģistikas organizācijas ziņā tas atšķiras no dažiem vai visiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem (4).

(23)

Kā minēts iepriekš 21. apsvērumā, Komisija izlasē iekļāva trīs uzņēmumus / uzņēmumu grupas. Tomēr izmeklējamo subjektu skaits bija daudz lielāks, jo vienā no grupām bija septiņi ražotāji eksportētāji. Turklāt uzņēmumiem/grupām bija arī saistītie tirgotāji un saistītais importētājs, kas bija iesaistīts attiecīgā ražojuma pārdošanā. Pirmā ražotāja eksportētāja apgalvojums par pārdošanas apjomu bija balstīts uz atbilžu uz anketas jautājumiem atklāto versiju, kas bija pieejama visiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, savukārt lēmums par atlasi tika balstīts uz faktisko apjomu, ko bija ziņojuši visi ražotāji eksportētāji. Spriežot pēc pārdošanas apjomu, ko bija ziņojuši šie abi ražotāji eksportētāji, trešā ražotāja eksportētāja ziņotais pārdošanas apjoms par [5 % līdz 10 %] pārsniedz ceturtā ražotāja eksportētāja pārdošanas apjomu. Turklāt otrā ražotāja eksportētāja izvirzītie argumenti nav būtisks kritērijs, lai izveidotu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu. Tādējādi Komisija secināja, ka, pamatojoties uz 17. panta 1. punktā norādītajiem kritērijiem, izveidotā izlase ir reprezentatīva un abas attiecīgās personas nav sniegušas attiecīgus datus, kas liktu apstrīdēt šo secinājumu. Tāpēc pieprasījumi tika noraidīti.

(24)

Desmit ražotāji eksportētāji Krievijā pieprasīja atsevišķu pārbaudi, ko paredz pamatregulas 17. panta 3. punkts. Tomēr tikai trīs ražotāji eksportētāji noteiktajā termiņā iesniedza pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem. Šo pieprasījumu pārbaude izmeklēšanas pagaidu posmā būtu pārmērīgi apgrūtinoša. Tāpēc lēmumu par to, vai veikt atsevišķu pārbaudi, Komisija pieņems izmeklēšanas galīgajā posmā.

(25)

Komisija nosūtīja anketas trim izlasē iekļautajiem Krievijas ražotājiem eksportētājiem / ražotāju eksportētāju grupai, izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un izlasē iekļautajiem nesaistītajiem importētājiem. Procedūras sākšanas dienā anketas kļuva pieejamas arī tiešsaistē (5).

(26)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim izlasē iekļautajiem Krievijas ražotājiem eksportētājiem / ražotāju eksportētāju grupas, trim Krievijas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, izlasē iekļautajiem nesaistītajiem importētājiem un deviņiem lietotājiem.

(27)

Ņemot vērā Covid-19 uzliesmojumu un dažādu dalībvalstu, kā arī trešo valstu ieviestos pārvietošanās ierobežojumus, Komisija pagaidu posmā nevarēja veikt pārbaudes apmeklējumus saskaņā ar pamatregulas 16. pantu. Tā vietā saskaņā ar paziņojumu par Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām (6) Komisija attālināti salīdzinoši pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par nepieciešamu pagaidu konstatējumu izdarīšanai. Komisija veica attālinātas salīdzinošas pārbaudes (“AKP”) attiecībā uz šādiem uzņēmumiem/personām:

ražotāji Savienībā:

importētāji:

ražotāji eksportētāji Krievijā:

(28)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laika posmu no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laika posmu no 2017. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(29)

Šī lieta tika sākta 2020. gada 14. oktobrī, t. i., pārejas periodā, par kuru bija vienojušās Apvienotā Karaliste (“AK”) un ES un kurā uz Apvienoto Karalisti joprojām attiecās Savienības tiesību akti. Pārejas periods beidzās 2020. gada 31. decembrī. Tādējādi, sākot no 2021. gada 1. janvāra, Apvienotās Karalistes uzņēmumi un apvienības šajā lietā vairs netika atzītas par ieinteresētajām personām.

(30)

Komisija 2021. gada 19. janvārī ar lietas materiāliem pievienotu paziņojumu aicināja pieteikties tos Apvienotās Karalistes ekonomikas dalībniekus, kuri uzskatīja, ka joprojām atzīstami par ieinteresētajām personām (7). Neviens uzņēmums nepieteicās.

(31)

Lai no ieinteresētajām personām iegūto datu kopu saskaņotu ar faktu, ka pārejas periods ir beidzies un uz Apvienoto Karalisti vairs neattiecas Savienības tiesību aktu noteikumi, attiecīgās ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt pārskatītas un ES27 situācijai pielāgotas atbildes uz anketas jautājumiem.

(32)

Attiecīgais ražojums ir Krievijas izcelsmes saplāksnis, kas sastāv tikai no koksnes slāņiem, kam katras kārtas biezums nepārsniedz 6 mm, ārējās kārtas koksne iekļauta apakšpozīcijā 4412 33, vismaz viena ārējā kārta ir no bērza koksnes, ar pārklājumu vai bez tā (“bērza saplāksnis” jeb “izmeklējamais ražojums”), pašlaik klasificēts ar KN kodu ex 4412 33 00 (Taric kods 4412330010) (“attiecīgais ražojums”).

(33)

Bērza saplāksnis ir koksnes slāņu materiāls, kas sastāv no koka finiera kārtām vai skaidām, kas kopā ar līmi sapresētas lielās, plakanās loksnēs. Tam ir plašs pielietojumu klāsts, piemēram, būvniecības, iepakojuma un mēbeļu sektorā.

(34)

Izmeklēšana ir parādījusi, ka visiem turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un vieni un tie paši pamatlietojumi:

(35)

Komisija šajā posmā izlēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(36)

Viens lietotājs, proti, Emiliana Imballaggi S.p.A., un divi Krievijas ražotāji eksportētāji – Sveza un Vlas Truda – pieprasīja no izmeklēšanas izslēgt kvadrātveida bērza saplāksni, kura garums un platums ir piecas pēdas (1 525 × 1 525 mm), jo atšķiras to: i) fizikālās, tehniskās un ķīmiskās īpašības un ģeometriskie raksturlielumi; ii) galalietojums un savstarpējā aizstājamība; iii) ražojuma kvalitāte; iv) patērētāju uztvere un cenas; v) taisnstūrveida un kvadrātveida bērza saplāksnis savstarpēji nekonkurē.

(37)

Komisija analizēja pieprasījumus un secināja, ka kvadrātveida saplāksni nevar izslēgt no ražojuma tvēruma šādu iemeslu dēļ. Tam ir tādas pašas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības kā taisnstūrveida saplāksnim. Līdzīgā veidā kvadrātveida bērza saplāksnis rada konkurences spiedienu uz taisnstūrveida bērza saplāksni, jo tie zināmā mērā ir savstarpēji aizstājami un kvadrātveida bērza saplāksni pēc importēšanas ir iespējams tālāk pārstrādāt taisnstūrveida bērza saplāksnī, tādejādi pastāv apiešanas risks. Turklāt Savienības ražošanas nozare ražo, pielāgojoties konkrētām klientu vajadzībām, un tai ir vajadzīgās iekārtas, lai to izdarītu. Tāpēc Komisija noraidīja izslēgšanas pieprasījumus.

(38)

Krievijas ražotājs Segezha apgalvoja, ka ražojuma tvērums būtu jāpaplašina, ietverot ne tikai bērza saplāksni, bet arī priedes, papeles, okoume un dižskābarža saplāksni. Tika apgalvots, ka starp minēto koku saplāksni un bērza saplāksni pastāv tieša konkurence, tie ir savstarpēji aizstājami un tādejādi veido vienu ražojumu.

(39)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu, ņemot vērā, ka priedes, papeles, okoume un dižskābarža saplākšņa fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības nav tādas pašas kā bērza saplāksnim. Tas, ka dažiem pielietojumiem, kas sūdzībā netika ne raksturoti, ne identificēti, ar nenoteiktu aizstājamības spēju var izmantot alternatīvus ražojumus un materiālus, nemaina fizikālo, tehnisko un ķīmisko atšķirību raksturu starp attiecīgo ražojumu un minētajiem ražojumiem.

(40)

Izlasē tika iekļautas trīs ražotāju eksportētāju grupas.

(41)

Sveza grupā ietilpa septiņi ražotāji un viens tirgotājs, un tie visi bija tieši iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanā un pārdošanā. Septiņi ražotāji pārdeva iekšzemes tirgū ar saistīta tirgotāja starpniecību un eksportēja tieši uz Savienību.

(42)

Zheshartsky LРK LLC pieder pie uzņēmumu grupas UPG. Šis ražotājs eksportēja gan tieši, gan ar Latvijā iedibināta saistīta uzņēmuma starpniecību.

(43)

Syktyvkar Plywood Mill Ltd. pieder pie uzņēmumu grupas, kas tieši ražo un pārdod attiecīgo ražojumu. Šajā grupā bija četri saistīti tirgotāji, kas darbojās iekšzemes tirgū.

(44)

Lai noteiktu normālo vērtību, Komisija pieprasīja atbildes uz anketas jautājumiem no visiem izlasē iekļautajiem ražotājiem, kas ražo attiecīgo ražojumu.

(45)

Vispirms Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms katram izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, ir reprezentatīvs. Pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs, ja katram ražotājam eksportētājam kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no tā pārdotā attiecīgā ražojuma kopējā eksporta apjoma uz Savienību izmeklēšanas periodā.

(46)

Tādējādi katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja līdzīgā ražojuma kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs.

(47)

Pēc tam ražotājiem eksportētājiem, kuru pārdošanas apjoms iekšējā tirgū bija reprezentatīvs, Komisija noteica iekšzemes tirgū pārdoto ražojumu veidiem identiskus vai ar tiem salīdzināmus eksportam uz Savienību pārdotos ražojuma veidus.

(48)

Tad Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja katra tāda ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū, kurš ir identisks eksportam uz Savienību pārdoto ražojumu veidam vai ar to salīdzināms, ir reprezentatīvs. Ražojuma veida pārdošana iekšzemes tirgū ir reprezentatīva tad, ja minētā ražojuma veida kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā ir vismaz 5 % no identiska vai salīdzināma ražojuma veida kopējā apjoma, kas pārdots eksportam uz Savienību.

(49)

Trīs ražotāji eksportētāji / ražotāju eksportētāju grupa dažus izmeklēšanas periodā uz Savienību eksportētus ražojuma veidus iekšzemes tirgū vai nu nepārdeva nemaz, vai arī konkrētā ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū tiem bija mazāks par 5 % un tādējādi nebija reprezentatīvs.

(50)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 4. punktu, Komisija pēc tam katram ražojuma veidam noteica neatkarīgiem klientiem veiktās iekšzemes pārdošanas apjoma rentablo daļu izmeklēšanas periodā, lai izlemtu, vai normālās vērtības aprēķinam izmantot faktisko pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū.

(51)

Normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana ir rentabla, ja:

(52)

Šajā gadījumā normālā vērtība ir visas minētā ražojuma veida pārdošanas vidējā svērtā vērtība izmeklēšanas periodā iekšzemes tirgū.

(53)

No otras puses, normālā vērtība ir katra ražojuma veida vienīgi rentablās iekšzemes tirgū veiktās pārdošanas faktiskā iekšzemes cena izmeklēšanas periodā, ja:

(54)

Analizējot pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū, tika konstatēts, ka 28 % līdz 93 % no visa pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū bijuši rentabli un ka vidējā svērtā pārdošanas cena pārsniegusi ražošanas izmaksas. Tādējādi, atkarībā no ražojuma veida, normālā vērtība tika aprēķināta vai nu kā visa iekšzemes tirgū veiktā pārdošanas apjoma vidējā svērtā cena izmeklēšanas periodā (51. apsvērumā aprakstītajā situācijā), vai arī – kā vidējā svērtā rentablās pārdošanas cena (tikai iepriekšējā apsvērumā aprakstītajā situācijā).

(55)

Ja kāds līdzīgā ražojuma veids parastā tirdzniecības apritē netika pārdots vai tika pārdots nepietiekamā apjomā vai ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvos daudzumos, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu aprēķināja salikto normālo vērtību.

(56)

Saliktā normālā vērtība tika aprēķināta, pie izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot:

(57)

Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū netika pārdoti reprezentatīvos daudzumos, tika pieskaitītas šo ražojuma veidu vidējās PVA izmaksas un peļņa darījumos iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē. Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū netika pārdoti nemaz, tika pieskaitītas vidējās PVA izmaksas un peļņa visos darījumos iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē.

(58)

Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji ražojumus eksportēja uz Savienību vai nu tieši neatkarīgiem klientiem, vai ar saistīta uzņēmuma starpniecību, kā aprakstīts iepriekš 40. un 43. apsvērumā.

(59)

Ja ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, eksporta cena, kā noteikts pamatregulas 2. panta 8. punktā, bija cena, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par izstrādājumu, kuru eksportē uz Savienību pārdošanai.

(60)

Ja ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja uz Savienību ar tāda saistīta uzņēmuma starpniecību, kas darbojās kā importētājs, eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu noteica, pamatojoties uz cenu, par kādu importēto ražojumu pirmo reizi pārdeva tālāk neatkarīgiem klientiem Savienībā. Šādā gadījumā tika veiktas cenas korekcijas attiecībā uz visām izmaksām, kas radušās laikposmā no importēšanas līdz tālākpārdošanai, ieskaitot PVA izmaksas un gūto peļņu.

(61)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW līmenī.

(62)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Korekcijas tika veiktas attiecībā uz transportu, apdrošināšanu, kravas apstrādi un iekraušanu, iepakošanu, kredīta izmaksām, bankas maksām, ES muitas nodokli, citām importa maksām un komisijas maksām.

(63)

Ražotājs eksportētājs UPG apgalvoja, ka Krievijas Federācijas valdība ir atmaksājusi līdz 80 % no transportēšanas izmaksām, kas radušās ražotājiem, tiem transportējot savus ražojumus uz ārvalstu tirgiem. Šis ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka eksporta cena būtu jākoriģē uz augšu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta e) un k) apakšpunktu, jo līdzīga atmaksa netika veikta attiecībā uz pārdošanu iekšzemes tirgū.

(64)

Pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktā paredzēts, ka korekciju var izdarīt arī saistībā ar atšķirībām citos faktoros, kas nav minēti a) līdz j) apakšpunktā, ja ir redzams, ka tie skar cenu salīdzināmību atbilstīgi minētajam punktam, jo īpaši tad, ja klienti šo faktoru dēļ iekšzemes tirgū maksā dažādas cenas. Tomēr ražotājs eksportētājs neiesniedza pierādījumus, kas apliecinātu, ka šī subsīdiju shēma ir ietekmējusi cenas. Proti, ražotājs eksportētājs, kurš pieprasīja korekciju, nesniedza pierādījumus, ka tā klienti pastāvīgi maksājuši atšķirīgas cenas iekšzemes tirgū, jo Krievijas Federācijas valdība, kā tika apgalvots, transporta izmaksas, kas radušās iekšzemes un eksporta pārdošanā, atmaksājusi atšķirīgā veidā. Neskarot iepriekš minēto, Komisija norādīja arī, ka tāda transportēšanas izmaksu atmaksa attiecībā uz pārdošanu ārvalstu tirgos, kurā tiek izslēgta pārdošana iekšzemes tirgū, ļoti iespējams, ir eksporta subsīdija Regulas (ES) 2016/1037 4. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Šādas shēmas uzlabo eksportētāju spēju negodīgi konkurēt ārvalstu tirgos un jo īpaši finansiāli stiprināt dempinga praksi. Tādējādi tie nav faktors, kas var pretendēt uz pamatregulas 2. panta 10. punktā paredzēto korekciju. Patiešām, ļaujot koriģēt faktorus, kas eksportētājam atvieglotu iesaistīšanos dempinga praksē, tiktu slēpts faktiski praktizētā dempinga apjoms. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(65)

Tas pats ražotājs eksportētājs pieprasīja izdarīt korekciju arī saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu attiecībā uz komisijas maksu, kas maksāta saistītam tirgotājam saistībā ar pārdošanu iekšzemes tirgū. Tomēr ražotājs eksportētājs sniedza arī informāciju, ka samaksātā komisijas maksa attiecās gan uz pārdošanu iekšzemes tirgū, gan uz pārdošanu eksportam uz Savienību. Tādējādi Komisija iedalīja saistītajam tirgotājam maksātās komisijas maksas summu gan pārdošanai iekšzemes tirgū, gan pārdošanai eksportam, pamatojoties uz šīs pārdošanas apjomu.

(66)

Visi izlasē iekļautās Sveza grupas ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja uz Savienību ar Sanktpēterburgā bāzēta saistīta iekšzemes uzņēmuma, proti, Sveza-Les LLC (Sveza-Les), starpniecību. Visi Sveza grupas ražotāji eksportētāji ir parakstījuši komisijas aģenta līgumu ar attiecīgo saistīto tirgotāju. Visi grupā ietilpstošie ražotāji eksportētāji ir tieši vai netieši saistīti ar šo uzņēmumu. Tie apgalvoja, ka tirgotājam samaksātās komisijas maksas nebūtu jāatskaita no eksporta cenas, ņemot vērā, ka tās neietekmē cenu salīdzināmību, jo saistītais tirgotājs pārdošanā eksportam un pārdošanā iekšzemes tirgū izpildīja tieši tādas pašas funkcijas. Vienīgā atšķirība, kā tiek apgalvots, attiecoties uz atlīdzību par saistīto tirgotāju darbībām. Uz pārdošanu iekšzemes tirgū attiecas uzcenojums, savukārt, ja pārdod eksportam, tad, pamatojoties uz komisijas līgumu, piemēro komisijas maksu. Bez tam ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka tie kopā ar tirgotāju veido vienu ekonomisku vienību, kas ietekmē gan pārdošanu iekšzemes tirgū, gan pārdošanu eksportam.

(67)

Atbildot uz to, Komisija atgādināja, ka visi septiņi pie grupas piederīgie ražošanas uzņēmumi bija noslēguši līgumu, kurā bija paredzēta skaidri noteikta komisijas maksa par katru faktiski samaksāto eksporta pārdošanas apjomu. Iekšzemes tirgū tas tā nebija. Tādējādi kļūst problemātiska 2. panta 10. punktā paredzētā cenu salīdzināmība starp eksporta cenu un normālo vērtību, un tāpēc Komisija saskaņā ar 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu atskaitīja samaksāto komisijas maksu.

(68)

Turklāt attiecībā uz vienas ekonomiskas vienības pastāvēšanu Komisija atgādināja, ka saskaņā ar Savienības judikatūru rakstisks komisijas līgums tikai par pārdošanu eksportam ir svarīgs elements, kas lielākoties liecina, ka attiecībā uz pārdošanu eksportam tirgotājs nav ražotāju eksportētāju iekšējās pārdošanas departaments (8). Līgumā ir ietvertas arī vairākas klauzulas, piemēram, šķīrējklauzula, kas liecina, ka starp uzņēmumiem nepastāv solidaritāte. Minētās klauzulas bija grūti saskaņot ar apgalvojumu, ka ražotāji eksportētāji un saistītais tirgotājs būtu jāuzskata par vienu ekonomisku vienību, kaut arī tie ir juridiski nošķirti uzņēmumi. Izrādījās arī, ka ražotāji eksportētāji ir saglabājuši dažas pārdošanas funkcijas, ņemot vērā to PVA izmaksas šajā sakarā. Visbeidzot, Komisija norādīja, ka saistītais tirgotājs ir izrakstījis rēķinus pirmajiem neatkarīgajiem klientiem Savienībā ražotāju eksportētāju vārdā. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija provizoriski noraidīja apgalvojumu, ka tirgotājs un ražotāji eksportētāji veido vienu ekonomisku vienību attiecībā uz pārdošanu eksportam.

(69)

Bez tam izmeklēšanā atklājās, ka dažos Sveza grupas eksporta pārdošanas darījumos bija iesaistīti arī nesaistītie aģenti, kas atrodas Savienībā. Šie aģenti saņēma komisijas maksu, kas tika iegrāmatota Sveza-Les uzskaitē pie PVA izmaksām. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu Komisija koriģēja eksporta cenu attiecībā uz komisijas maksu, kas samaksāta nesaistītiem aģentiem par pārdošanu eksportam. Korekcija aptvēra komisijas maksu, kas ietver Sveza-Les uzskaitē grāmatotās aģenta maksas.

(70)

Visbeidzot, tā pati grupa apgalvoja, ka gadījumā, ja Komisija koriģētu eksporta cenu, tas nozīmētu, ka Komisija neuzskata ražotājus eksportētājus un saistīto tirgotāju par vienu ekonomisku vienību, tāpēc būtu jāizdara arī atskaitījumi attiecībā uz PVA un peļņu, kas saistīti ar līdzīgā ražojuma tālākpārdošanu iekšzemes tirgū.

(71)

Komisija atgādināja, ka pretēji eksporta pārdošanas situācijai, kad rūpnīcas tieši izraksta rēķinu pirmajiem neatkarīgajiem klientiem Savienībā, pārdošana iekšzemes tirgū pirmajiem neatkarīgajiem klientiem tiek veikta ar Sveza-Les starpniecību. Citiem vārdiem sakot, Sveza-Les pārdod tālāk attiecīgo ražojumu, ko uzņēmums iegādājies no dažādām grupas rūpnīcām. Ievērojot pamatregulas 2. panta 1. punktu, normālo vērtību ir nepieciešams noteikt, pamatojoties uz pārdošanas cenu iekšzemes tirgū pirmajam neatkarīgajam klientam. Koriģējot uzcenojumu saskaņā ar 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, tiktu pieņemts, ka attiecīgā pārdošana, ko izmanto normālās vērtības noteikšanai, drīzāk būtu pārdošana starp rūpnīcām un Sveza-Les un tās cena tiktu noteikta pēc tam, kad atskaitīts uzcenojums, ko uzņēmums Sveza-Les esot iekasējis, ražojumu pārdodot tālāk. Tomēr rūpnīcu veiktā pārdošana uzņēmumam Sveza-Les nav pārdošana pirmajam neatkarīgajam klientam. Šādos apstākļos Sveza-Les iekasētā uzcenojuma atskaitīšana nebūtu saderīga ar pamatregulas 2. panta 1. punktu. Turklāt saskaņā ar 2. panta 10. punkta i) apakšpunkta tekstu tirgotāja saņemtā uzcenojuma korekcijai būtu vajadzīgi arī pierādījumi, ka Sveza-Les veic funkcijas, kas ir līdzīgas tām, kuras attiecībā uz pārdošanu iekšzemes tirgū veic aģents par komisijas maksu. Lietas materiālos šādu pierādījumu nav. Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, Komisija provizoriski noraidīja apgalvojumu, ka ir pamatoti veikt korekciju attiecībā uz iekšzemes pārdošanas uzcenojumu.

(72)

Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstīgā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(73)

Attiecībā uz Sveza grupas ražotājiem eksportētājiem Komisija vispirms aprēķināja individuālo dempinga starpību katram ražotājam eksportētājam un otrajā posmā aprēķināja svērto dempinga starpību visai Sveza grupai.

(74)

Tādējādi provizoriskās vidējās svērtās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

(75)

Attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tāpēc minētā starpība tika noteikta, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju starpībām.

(76)

Tādējādi izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, provizoriskā dempinga starpība ir 15,7 %.

(77)

Visiem pārējiem Krievijas ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu noteica dempinga starpību, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību, izteikts kā daļa no kopējā importa, kas noteikts pēc Eurostat datiem, no attiecīgās valsts uz Savienību izmeklēšanas periodā.