25.5.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 184/4

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2021/827

(2021. gada 29. aprīlis),

ar ko groza Pamatnostādni ECB/2013/24 par Eiropas Centrālās bankas statistikas pārskatu sniegšanas prasībām ceturkšņa finanšu pārskatu jomā (ECB/2021/20)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 5.1., 5.2., 12.1. un 14.3. pantu,

tā kā:

(1)	Tautsaimniecības un statistiskās norises pēdējos gados likušas pārskatīt un atjaunināt ceturkšņa finanšu pārskatu sniegšanas prasības, lai nodrošinātu to turpmāko lomu tautsaimniecības analīzē.

(2)	Sīkāks pārējo finanšu iestāžu (PFI) sektora dalījums kļūst arvien svarīgāks sektoru finansējuma un savstarpējās sasaistes analīzē. Jāgroza Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnē ECB/2013/24 (1) noteiktās ceturkšņa finanšu pārskatu prasības, lai noteiktu pārskatu sniegšanu PFI sektoru dalījumā.

(3)

Lai labāk izprastu globalizāciju un pārrobežu apvienošanās un pārņemšanas, jāgroza Pamatnostādnē ECB/2013/24 noteiktās ceturkšņa finanšu pārskatu prasības, lai ļautu nodalīt ārvalstu tiešos ieguldījumus (ĀTI) atsevišķos finanšu instrumentos, pamatojoties uz definīcijām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 549/2013 (2) (7. nodaļas 7.98. noteikums (ĀTI reģistrēšanas kategorijas) un A pielikuma 18.14. tabula (MBR6 funkcionālo kategoriju un EKS finanšu instrumentu saikne)).

(4)	Centrālo banku apakšsektora ceturkšņa finanšu pārskatu sniegšana 2019. gadā tika ieviesta brīvprātīgi. Tagad tas būtu jānosaka Pamatnostādnē ECB/2013/24, lai aptvertu visu attiecīgo nacionālo pārskatu sniegšanas prasību kopumu.

(5)	Turklāt jāgroza Pamatnostādnē ECB/2013/24 noteiktā prasība sniegt nacionālos datus par finanšu aktīviem un pasīviem, lai varētu veikt papildu instrumentu dalījumus dzīvības apdrošināšanas un pensiju tiesībās, sniedzot atbalstu tautsaimniecības un finanšu stabilitātes analīzei.

(6)

Pamatnostādnē ECB/2013/24 noteiktā prasība par skaidrojošas informācijas sniegšanu par atsevišķiem nozīmīgiem notikumiem un ceturkšņa nacionālo finanšu pārskatu labojumu iemesliem jāgroza, lai paredzētu notikumus vai labojumus, kas ir mazāki par 0,2 % no euro zonas ceturkšņa iekšzemes kopprodukta, bet ir nozīmīgi nacionālā līmenī.

(7)

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (3), 4. pantu dalībvalstīm jāveic organizatoriskie pasākumi statistikas jomā un pilnībā jāsadarbojas ar Eiropas Centrālo banku sistēmu, lai nodrošinātu no Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 5. panta izrietošo pienākumu izpildi.

(8)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Pamatnostādne ECB/2013/24,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.

1. pants

Grozījumi

Pamatnostādni ECB/2013/24 groza šādi:

1)	ar šādu punktu aizstāj 1. panta 1. punktu: “1) “euro zona” ir euro zonas dalībvalstu, Eiropas Centrālās bankas (ECB), Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) un Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI) ekonomiskā teritorija;”;

ar šādu punktu aizstāj 2. panta 2. punktu:

“2. “Papilddatu” prasības attiecas uz darījumiem un krājumiem laika posmā no 2012. gada pēdējā ceturkšņa līdz pārskata ceturksnim. Papilddati, kas norādīti I pielikuma 1., 2., 4. un 5. tabulas H ailē (papilddati attiecībā uz valdības sektoru) un I pielikuma 4. un 5. tabulas 3. un 17. rindas B ailē (papilddati attiecībā uz kredītiem nefinanšu sabiedrību starpā) var tikt sniegti brīvprātīgi.”;

ar šādu apakšpunktu aizstāj 2. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu:

“a)	darījumus, krājumus un citas izmaiņas apjoma datos (darījumus un krājumus tikai 2. tabulas 46. rindai “neto finanšu darījumi / neto finanšu vērtība”) periodā no 2012. gada pēdējā ceturkšņa līdz pārskata ceturksnim, un

darījumu un krājumu datus periodā no 1999. gada pirmā ceturkšņa līdz 2012. gada trešajam ceturksnim. Par periodu no 1999. gada pirmā ceturkšņa līdz 2002. gada ceturtajam ceturksnim šādus datus sniedz, pamatojoties uz iespējami precīzākām aplēsēm. Dati, kas norādīti I pielikuma 1. un 2. tabulas J un K ailēs minētie dati (mājsaimniecību un mājsaimniecības apkalpojošo bezpeļņas organizāciju dalījums) var tikt sniegti brīvprātīgi.”;

ar šādu punktu aizstāj 2. panta 5. punktu:

“5. Partnersektori “euro zona, izņemot iekšzemi” un “ārpus euro zonas rezidenti”, kas norādīti I pielikuma 3.–7. tabulas 16.–29. rindā un 8.–9. tabulas 15.–27. rindā tiek koriģēti, lai atspoguļotu euro zonas sastāvu pārskata datumā. Šo korekciju veic, dalībvalstīm ieviešot euro. Sniegtie dati tiek pārskatīti saskaņā ar atšķirīgām datu prasībām, kas noteiktas 2., 3. un 4. punktā, pamatojoties uz iespējami precīzākām aplēsēm.”;

ar šādu punktu aizstāj 2. panta 6. punktu:

“6. Atkāpjoties no 1.–5. punkta prasībām, NCB netiek prasīts nosūtīt jebko no turpmāk norādītā:

a)	jebkurā laikā – dati par ceturkšņiem pirms tā gada pirmā ceturkšņa, kurā attiecīgā dalībvalsts pievienojās Savienībai;

b)	līdz 2022. gada jūnijam – “nacionālie dati” un “papilddati”, kas attiecas uz pārējo finanšu iestāžu (PFI) sektoru dalījumu (I pielikuma 1.–2. tabulas “E.1”, “E.2” un “E.3” ailes);

c)	līdz 2024. gada martam – “nacionālie dati” un “papilddati”, kas attiecas uz pārējo finanšu iestāžu sektoru dalījumu (I pielikuma 4.–9. tabulas “E.1”, “E.2.” un “E.3” aile, 3.–7. tabulas 8.–10. rinda un 22.–24. rinda, kā arī 8.–9. tabulas 7.–9. rinda un 20.–22. rinda);

d)	līdz 2023. gada martam – “nacionālie dati”, kas minēti 3. punkta a) apakšpunktā un attiecas uz ārvalstu tiešajām investīcijām (I pielikuma 1.–2. tabulas 2., 12., 16., 22., 24., 43. un 45. rinda);

e)	līdz 2023. gada martam – “nacionālie dati”, kas minēti 3. punkta a) apakšpunktā un attiecas uz dzīvības apdrošināšanas un pensiju tiesību papildu instrumentu dalījumiem (I pielikuma 1.–2. tabulas 33.–34. rinda un 37.–38. rinda);

f)	jebkurā laikā – dati, kas minēti b), c) un d) apakšpunktā, par periodu no 2012. gada pēdējā ceturkšņa līdz 2013. gada trešajam ceturksnim;

g)	jebkurā laikā – dati, kas minēti e) apakšpunktā, par periodu no 2012. gada pēdējā ceturkšņa līdz 2016. gada trešajam ceturksnim.”;

ar šādu punktu aizstāj 2. panta 7. punktu:

“7. Kopā ar datiem, ko sniedz saskaņā ar 2.–5. punktu, NCB sniedz paskaidrojošu informāciju par:

a)	pārskata ceturksnī novērotiem atsevišķiem galvenajiem notikumiem, ja šādu atsevišķu galveno notikumu lielums ir vismaz 0,2 % no euro zonas ceturkšņa iekšzemes kopprodukta vai ja to lielums ir nozīmīgs nacionālajā līmenī, vai ja ECB šādu informāciju pieprasa, un

b)	saskaņā ar pamatnostādni ECB nosūtīto “nacionālo datu” labojumu iemesliem, ja šādu labojumu izraisīto izmaiņu lielums ir vismaz 0,2 % no euro zonas ceturkšņa iekšzemes kopprodukta vai ja to lielums ir nozīmīgs nacionālajā līmenī, vai ja ECB šādu informāciju pieprasa.”;

ar šādu punktu aizstāj 3. panta 2. punktu:

“2. ECB publicē tās apkopotos euro zonas kopsavilkuma rādītājus, kā arī saskaņā ar 2. pantu savāktos “nacionālos datus”, kas minēti 2. panta 3.–5. punktā un ko STK uzskata par vajadzīgiem, izņemot datus, kas attiecas uz šūnām I pielikuma 3.–7. tabulas 16.–29. rindā un 8.–9. tabulas 15.–27. rindā (attiecībā uz partnersektoriem “euro zona, izņemot iekšzemi” un “ārpus euro zonas rezidenti”).”;

ar šādu punktu aizstāj 4. panta 1. punktu:

“1. NCB sniedz ECB 2. panta 2. punktā norādītos “papilddatus” 85 kalendāro dienu laikā pēc pārskata ceturkšņa beigām. ECB Valde, ņemot vērā STK viedokli, šo termiņu vajadzības gadījumā var saīsināt līdz 82 kalendārajām dienām. ECB Valde par savu lēmumu bez liekas kavēšanās informē ECB Padomi. ECB paziņo NCB par jebkurām izmaiņām pārskata periodā vismaz vienu gadu pirms pirmā pārskata datuma, uz kuru tās attiecas. NCB sniedz ECB attiecīgo paskaidrojošo informāciju 87 kalendāro dienu laikā pēc pārskata ceturkšņa beigām.”;

9)	pamatnostādnes I pielikumu aizstāj ar šīs pamatnostādnes pielikumu.

2. pants

Stāšanās spēkā un īstenošana

1. Šī pamatnostādne stājas spēkā dienā, kurā to paziņo dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālajām centrālajām bankām.

2. Eurosistēmas centrālās bankas atbilst šīs pamatnostādnes prasībām ar 2021. gada 1. jūniju.

3. pants

Adresāti

Šī pamatnostādne ir adresēta visām Eurosistēmas centrālajām bankām.

Frankfurtē pie Mainas, 2021. gada 29. aprīlī

ECB Padomes vārdā –

ECB prezidente

Christine LAGARDE

(1) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (2013. gada 25. jūlijs) par Eiropas Centrālās bankas statistikas pārskatu sniegšanas prasībām ceturkšņa finanšu pārskatu jomā (ECB/2013/24) (OV L 2, 7.1.2014., 34. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).

(3) OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.

PIELIKUMS

Pamatnostādnes ECB/2013/24 I pielikumu aizstāj ar šādu:

“I PIELIKUMS

DATU PĀRSKATU SNIEGŠANAS PRASĪBAS

Datu prasību apkopojums

Pants

Saturs

Tabulas

Datu veids

Pārskata periods

Pirmā pārskata datums

Savlaicīgums

Apsvērumi

Krājumi

Darījumi

Citas apjoma pārmaiņas

2. panta 2. punkts

4. panta 1. punkts

Papilddati; tikai ar melnu ieēnotās šūnas, izņemot PFI dalījumā

T1 – finanšu aktīvi

T2 – pasīvi

T4 – īstermiņa kredīti (w-t-w)

T5 – ilgtermiņa kredīti (w-t-w)

Ar 2012. g. 4. cet.

2014. g. sept.

Pārskata ceturkšņa beigu datums (t)+85

(paskaidrojoša informācija t+87)

—	Ar melnu ieēnotās šūnas H ailē, brīvprātīgi

—	Ar melnu ieēnotās šūnas 4. un 5. tabulas 3. un 17. rindas B ailē, brīvprātīgi

—	Pievienota paskaidrojoša informācija

2. panta 2. punkts

4. panta 1. punkts

Papilddati; tikai ar melnu ieēnotās šūnas, PFI dalījumā

T1 – finanšu aktīvi

T2 – pasīvi

Ar 2013. g. 4. cet.

2022. g. jūnijs

t+85

(paskaidrojoša informācija t+87)

—	Ar melnu ieēnotās šūnas E.1–E.3 ailē

—	Pievienota paskaidrojoša informācija

2. panta 2. punkts

4. panta 1. punkts

Papilddati; tikai ar melnu ieēnotās šūnas, PFI dalījumā

T4 – īstermiņa kredīti (w-t-w)

T5 – ilgtermiņa kredīti (w-t-w)

Ar 2013. g. 4. cet.

2024. g. marts

t+85

(paskaidrojoša informācija t+87)

—	Ar melnu ieēnotās šūnas 8.–10. un 22.–24. rindas E.1–E.3 ailē

—	Pievienota paskaidrojoša informācija

2. panta 3. punkta a) apakšp.

2. panta 5. punkts

3. panta 2. punkts

3. panta 3. punkta a), b) apakšp.

4. panta 2. punkts

Nacionālie dati, visas šūnas, izņemot ĀTI, Apdrošināšana un Pensija, kā arī PFI dalījumā

T1 – finanšu aktīvi

T2 – pasīvi

T3 – noguldījumi (w-t-w)

T4 – īstermiņa kredīti (w-t-w)

T5 – ilgtermiņa kredīti (w-t-w)

Ar 2012. g. 4. cet.

2014. g. sept.

t+97

—	Pievienota paskaidrojoša informācija

—	3.–5. tabulas 16.–29. rindā datus koriģē, lai atspoguļotu euro zonas sastāvu

—	3.–5. tabulas 16.–29. rindas datus nepublicē

2. panta 3. punkta a) apakšp.

3. panta 3. punkta a) apakš. 4. panta 2. punkts

Nacionālie dati, ĀTI

T1 – finanšu aktīvi

T2 – pasīvi

Ar 2013. g. 4. cet.

2023. g. marts

t+97

—	dati 2., 12., 16., 22., 24., 43. un 45. rindā

—	Pievienota paskaidrojoša informācija

2. panta 3. punkta a) apakšp.

3. panta 3. punkta a) apakš. 4. panta 2. punkts

Nacionālie dati – Apdrošināšana un Pensija

T1 – finanšu aktīvi

T2 – pasīvi

Ar 2016. g. 4. cet.

2023. g. marts

t+97

—	dati 33.–34. un 37.–38. rindā

—	Pievienota paskaidrojoša informācija

2. panta 3. punkta a) apakšp.

3. panta 3. punkta a), b) apakšp.

4. panta 2. punkts

Nacionālie dati, PFI dalījumā

T1 – finanšu aktīvi

T2 – pasīvi

Ar 2013. g. 4. cet.

2022. g. jūnijs

t+97

—	dati E.1–E.3. ailē

—	Pievienota paskaidrojoša informācija

2. panta 3. punkta a) apakšp.

3. panta 3. punkta a), b) apakšp.

4. panta 2. punkts

Nacionālie dati, PFI dalījumā

T3 – noguldījumi (w-t-w)

T4 – īstermiņa kredīti (w-t-w)

T5 – ilgtermiņa kredīti (w-t-w)

T6 – īstermiņa parāda vērtspapīri (w-t-w)

T7 – ilgtermiņa parāda vērtspapīri (w-t-w)

T8 – biržas sarakstā iekļautās akcijas (w-t-w)

T9 – ieguldījumu fondu daļas vai apliecības (w-t-w)

Ar 2013. g. 4. cet.

2024. g. marts

t+97

—	dati 4.–9. tabulas E.1–E.3. ailē

—	dati 3.–7. tabulas 8.–10. rindā un 22.–24. rindā, kā arī 8.–9. tabulas 7.–9. rindā un 20.–22. rindā

—	Pievienota paskaidrojoša informācija

2. panta 3. punkta b) apakšp.

2. panta 5. punkts

3. panta 2. punkts

3. panta 3. punkta c) apakšp.

4. panta 2. punkts

Nacionālie dati; visas ailes, retrosp. dati

T1 – finanšu aktīvi

T2 – pasīvi

T3 – noguldījumi (w-t-w)

T4 – īstermiņa kredīti (w-t-w)

T5 – ilgtermiņa kredīti (w-t-w)

1999.g. 1. cet. – 2012.g. 3. cet.

2017. g. sept.

t+97

—	Pievienota paskaidrojoša informācija

—	1. un 2. tabulas J un K ailes, brīvprātīgi

—	3.–5. tabulas 16.–29. rindā datus koriģē, lai atspoguļotu euro zonas sastāvu

—	3.–5. tabulas 16.–29. rindas datus nepublicē

—	Iespējami precīzākās aplēses par 1999.g. 1. cet. – 2002.g. 4. cet.

2. panta 4. punkts

2. panta 5. punkts

3. panta 2. punkts

3. panta 3. punkta a), b) apakšp.

4. panta 2. punkts

Nacionālie dati; visas ailes

T6 – īstermiņa parāda vērtspapīri (w-t-w)

T7 – ilgtermiņa parāda vērtspapīri (w-t-w)

T8 – biržas sarakstā iekļautās akcijas (w-t-w)

T9 – ieguldījumu fondu daļas (w-t-w)

Ar 2013. g. 4. cet.

2015. g. sept.

t+97

—	Pievienota paskaidrojoša informācija

—	6.–7. tabulas 16.–29. rindā, kā arī 8.–9. tabulas 15.–27. rindā datus koriģē, lai atspoguļotu euro zonas sastāvu

—	6.–7. tabulas 16.–29. rindā, kā arī 8.–9. tabulas 15.–27. rindas datus nepublicē

I PIELIKUMS

1. tabula.

Finanšu aktīvi1), 2)

2. tabula.

Pasīvi1), 2)

7. tabula.

Ilgtermiņa parāda vērtspapīri (F.32)1)

”.

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

25.5.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 184/20

Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums būtu jāpārbauda ANO EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcijā, kas pieejama tīmekļa vietnē:http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

ANO noteikumi Nr. 158 – Vienoti noteikumi par atpakaļgaitas ierīču apstiprināšanu un mehānisko transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz vadītāja informētību par neaizsargātu satiksmes dalībnieku atrašanos aiz transportlīdzekļa [2021/828]

Spēkā stāšanās datums: 2021. gada 10. jūnijs

Šis dokuments ir domāts tikai kā dokumentēšanas rīks. Autentisks un juridiski saistošs teksts ir: ECE/TRANS/WP.292020/121.

SATURS

NOTEIKUMI

Darbības joma

Atpakaļgaitas ierīces

Definīcijas

Apstiprinājuma pieteikums

Marķējumi

Apstiprinājums

Prasības

Netiešās redzamības ierīces tipa pārveidojums un tipa apstiprinājuma paplašinājums

Ražošanas atbilstība

Sankcijas par ražošanas neatbilstību

10.

Ražošanas pilnīga izbeigšana

11.

Par apstiprināšanas testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu un tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukumi un adreses

II.

Atpakaļgaitas ierīču uzstādīšana

12.

Definīcijas

13.

Apstiprinājuma pieteikums

14.

Apstiprinājums

15.

Prasības

16.

Prasības atpakaļskata kameras sistēmai

17.

Prasības konstatēšanas sistēmām

18.

Transportlīdzekļa tipa pārveidojumi un apstiprinājumu paplašinājumi

19.

Ražošanas atbilstība

20.

Sankcijas par ražošanas neatbilstību

21.

Ražošanas pilnīga izbeigšana

22.

Par apstiprināšanas testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu un tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukumi un adreses

PIELIKUMI

Informācijas dokuments atpakaļgaitas ierīces tipa apstiprināšanai

Informācijas dokuments transportlīdzekļa tipa apstiprināšanai attiecībā uz atpakaļgaitas ierīču uzstādīšanu

Paziņojums par atpakaļgaitas ierīces tipa apstiprinājuma piešķiršanu vai atteikumu, vai paplašināšanu, vai anulēšanu vai ražošanas pilnīgu izbeigšanu atbilstīgi Noteikumiem Nr. 158

Paziņojums par transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma piešķiršanu vai atteikumu, vai paplašināšanu, vai anulēšanu vai ražošanas pilnīgu izbeigšanu attiecībā uz atpakaļgaitas ierīču uzstādīšanu atbilstīgi Noteikumiem Nr. 158

Netiešās redzamības ierīces apstiprinājuma marķējuma izkārtojums

Atstarošanas spējas noteikšanas testa metode

Spoguļa atstarojošās virsmas liekuma rādiusa “r” noteikšanas procedūra

“H”punkta un rumpja faktiskā leņķa noteikšanas procedūra mehānisko transportlīdzekļu sēdvietām

Tuvuma atpakaļskata lauka testēšanas metodes

10.

Konstatēšanas sistēmu testa metodes

IEVADS (informācijai)

Šo noteikumu mērķis ir ieviest noteikumus par atpakaļgaitu attiecībā uz informētību par tuvumā esošiem neaizsargātiem satiksmes dalībniekiem. ANO Noteikumi Nr. 46 satur noteikumus par netiešo redzamību no mehāniskajiem transportlīdzekļiem. Šie noteikumi paplašina vadītāja skata lauku jeb informētību par to, kas atrodas transportlīdzekļa aizmugurē, braucot atpakaļgaitā. Tādēļ ierīces, kas atbilst ANO Noteikumiem Nr. 46, varētu izpildīt dažas šo noteikumu prasības.

Šie noteikumi nevar tipa apstiprināšanas procesā aptvert visus satiksmes apstākļus un infrastruktūras īpašības; šajos noteikumos ir ņemts vērā, ka šajos noteikumos prasīto veiktspēju nevar sasniegt visos apstākļos (sistēmas veiktspēju var ietekmēt transportlīdzekļa ātrums un stāvoklis, laikapstākļi un satiksmes scenāriji, utt.).

1. DARBĪBAS JOMA

Šos noteikumus piemēro:

1.1.

I daļā noteikto atpakaļgaitas drošības ierīču apstiprināšanai, kuras paredzēts uzstādīt M un N kategorijas transportlīdzekļiem.

1.2.

II daļā noteiktās atpakaļgaitas drošības ierīču uzstādīšanas apstiprināšanai, ja tās ir uzstādītas M un N kategorijas transportlīdzekļiem.

1.3.

Pēc ražotāja pieprasījuma Nolīguma puses drīkst atbilstīgi I un II daļai piešķirt apstiprinājumus citu kategoriju transportlīdzekļiem un ierīcēm uzstādīšanai šajos transportlīdzekļos.

1.4.

Šādus M un N kategorijas transportlīdzekļus atbrīvo no šo noteikumu prasībām:

transportlīdzekļus, kuriem jebkādas atpakaļgaitas drošības ierīces uzstādīšana nav savienojama ar to izmantošanu uz ceļa, drīkst daļēji vai pilnībā atbrīvot no šo noteikumu prasībām ar tipa apstiprinātājas iestādes lēmumu.

1.5.

Ja transportlīdzeklim ir vairākas ierīces, ražotājs norāda ierīci, kas atbilst šo noteikumu prasībām.

I daļa Atpakaļgaitas ierīces

2. DEFINĪCIJAS

Šajos noteikumos lieto šādas definīcijas.

2.1.

“Atpakaļgaitas ierīces” ir ierīces, kas paredzētas skaidra skata nodrošināšanai aizmugurē aiz transportlīdzekļa 15.2. punktā noteiktajos skata laukos. Tās var būt parasti spoguļi, atpakaļskata kameras sistēmas vai citas ierīces, kas spēj sniegt vadītājam informāciju par skata lauku.

2.1.1.

“Tuvuma atpakaļskata ierīce” ir ierīce, kas nodrošina šo noteikumu 15.2. punktā noteikto skata lauku.

2.1.2.

“Netiešās redzamības ierīces” ir ierīces, kas nodrošina informāciju par 15.2. punktā noteiktajiem skata laukiem.

2.1.2.1.

“Atpakaļskata kameras sistēma (RVCS)” ir jebkāda sistēma, kas paredzēta ārpuses attēla rādīšanai un skaidra skata nodrošināšanai aizmugurē aiz transportlīdzekļa 15.2. punktā noteiktajos skata laukos, izmantojot kameru.

2.1.2.1.1.

“Spožuma kontrasts” ir spilgtuma attiecība starp objektu un tā tuvāko fonu/apkārtni, kas ļauj objektu atšķirt no tā fona/apkārtnes. Definīcija atbilst ISO 9241-302:2008 dotajai definīcijai.

2.1.2.1.2.

“Izšķirtspēja” ir mazākā detaļa, ko var atšķirt ar uztveršanas sistēmu, t. i., uztvert kā daļu no lielāka veseluma. Cilvēka acs izšķirtspēja ir norādīta kā “redzes asums”.

2.1.2.1.3.

“Redzamās gaismas spektrs” ir gaisma, kuras viļņa garums ir cilvēka acu uztveršanas robežu diapazonā: 380–780 nm.

2.1.2.2.

“Tuvuma atpakaļskata spogulis” ir jebkāda ierīce, izņemot tādas ierīces kā periskopi, kas paredzēta skaidra skata nodrošināšanai aizmugurē aiz transportlīdzekļa 15.2. punktā noteiktajos skata laukos, izmantojot atstarojošu virsmu.

2.1.2.2.1.

“r” ir liekuma vidējais rādiuss, mērīts uz atstarojošās virsmas saskaņā ar 7. pielikumā aprakstīto metodi.

2.1.2.2.2.

“Liekuma pamatrādiusi vienā atstarojošās virsmas punktā (ri)” ir vērtības, kas iegūtas ar 7. pielikumā norādīto iekārtu, mērītas uz atstarojošās virsmas loka, kas iet caur šīs virsmas centru paralēli segmentam b, kā noteikts šo noteikumu 6.1.2.1.2. punktā, un uz loka, kas ir perpendikulārs šim segmentam.

2.1.2.2.3.

“Liekuma rādiuss vienā atstarojošās virsmas punktā (rp)” ir liekuma pamatrādiusu ri un

vidējais aritmētiskais, t. i.:

2.1.2.2.4.

“Sfēriska virsma” ir virsma, kurai visos virzienos ir konstants un vienāds rādiuss.

2.1.2.2.5.

“Asfēriska virsma” ir virsma, kurai konstants rādiuss ir tikai vienā plaknē.

2.1.2.2.6.

“Asfērisks spogulis” ir spogulis, kurš sastāv no sfēriskas un asfēriskas daļas un kurā jāmarķē pāreja no atstarojošās virsmas sfēriskās daļas uz asfērisko daļu. Spoguļa galvenās ass liekumu definē x/y koordinātu sistēmā, ko definē ar galvenā sfēriskā segmenta rādiusu:

kur:

R	:	sfēriskās daļas nominālais rādiuss;
k	:	liekuma izmaiņas konstante;
a	:	galvenā sfēriskā segmenta sfēriskā izmēra konstante.

2.1.2.2.7.

“Atstarojošās virsmas centrs” ir atstarojošās virsmas redzamā laukuma centrs.

2.1.2.2.8.

“Spoguli veidojošo daļu liekuma rādiuss” ir tā apļa loka rādiuss “c”, kas visvairāk atbilst attiecīgās daļas liektajai formai.

2.1.2.3.

“Citas netiešās redzamības ierīces” ir iepriekš 2.1.2. punktā definētās ierīces, kurām skata lauku nenodrošina spogulis vai atpakaļskata kameras sistēma.

2.1.3.

“Testa priekšmets” ir cilindrisks priekšmets, kura augstums ir 0,8 m un diametrs – 0,30 m.

2.1.4.

“Skata lauks” ir trīsdimensiju telpas daļa virs zemes līmeņa, kas tiek pārraudzīta ar netiešās redzamības ierīces palīdzību. Ja nav noteikts citādi, tam pamatā ir skats, kādu nodrošina ierīce un/vai ierīces, kas nav spoguļi. To var ierobežot attiecīgais konstatēšanas attālums, kas atbilst testa priekšmetam.

2.1.5.

“Konstatēšanas sistēma” ir sistēma, kas izmanto signālus, lai ļautu vadītājam konstatēt objektus transportlīdzeklim līdzās esošā zonā.

2.1.5.1.

“Dzirdama informācija” ir 2.1.5. punktā noteiktās konstatēšanas sistēmas dota informācija, izmantojot skaņas signālus, lai ļautu vadītājam konstatēt objektus transportlīdzeklim līdzās esošā zonā.

2.1.5.2.

“Redzama informācija” ir 2.1.5. punktā noteiktās konstatēšanas sistēmas dota informācija, izmantojot optiskus signālus, lai ļautu vadītājam konstatēt objektus transportlīdzeklim līdzās esošā zonā.

2.1.5.3.

“Haptiska informācija” ir 2.1.5. punktā noteiktās konstatēšanas sistēmas dota informācija, izmantojot haptiskus signālus, lai ļautu vadītājam konstatēt objektus transportlīdzeklim līdzās esošā zonā.

2.1.6.

“Konstatēšanas lauks” ir trīsdimensiju telpas daļa virs zemes līmeņa, kas tiek pārraudzīta ar konstatēšanas sistēmas palīdzību.

2.2.

“Atpakaļgaitas drošības ierīces tips” ir ierīces, kas neatšķiras pēc šādiem būtiskiem raksturlielumiem:

a)	ierīces konstrukcija, tostarp, ja attiecināms, stiprinājums pie virsbūves;

b)	attiecībā uz spoguļiem – spoguļa atstarojošās virsmas forma, izmēri un liekuma rādiuss;

c)	attiecībā uz atpakaļskata kameras sistēmu – skata lauks, palielinājums;

d)	attiecībā uz konstatēšanas sistēmām – sensora tips, informācijas signāla veids.

3. APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

3.1.

Netiešās redzamības ierīces apstiprinājuma pieteikumu iesniedz tirdzniecības nosaukuma vai preču zīmes turētājs vai tā pienācīgi pilnvarots pārstāvis.

3.2.

Informācijas dokumenta paraugs ir dots 1. pielikumā.

3.3.

Par katru netiešās redzamības ierīces tipu papildus pieteikumam iesniedz daļu trīs paraugus.

3.4.

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz RVCS kopā ar šādiem dokumentiem:

a)	RVCS tehnisko specifikāciju; un

b)	operatora rokasgrāmatu.

4. MARĶĒJUMI

4.1.

Uz apstiprināšanai iesniegtajiem netiešās redzamības ierīču paraugiem ir jābūt ražotāja tirdzniecības nosaukumam vai preču zīmei; šim marķējumam ir jābūt skaidri salasāmam un neizdzēšamam.

4.2.

Uz katras netiešās redzamības ierīces vismaz vienas no galvenajām sastāvdaļām jābūt pietiekami lielam laukumam, kur liek apstiprinājuma marķējuma zīmi, kurai ir jābūt salasāmai; šo vietu norāda 1. pielikumā minētajos rasējumos. Apstiprinājuma marķējuma zīmei jābūt salasāmai arī tad, kad ierīce ir uzstādīta transportlīdzeklim, izņemot 2.1.2. punktā definēto atpakaļskata kameras sistēmu vai 2.1.5. punktā definēto konstatēšanas sistēmu. Uz citām ierīces sastāvdaļām ir jābūt identifikācijas līdzekļiem. Ja apstiprinājuma marķējuma zīmes(-ju) vieta ir ierobežota, nodrošina citus identifikācijas līdzekļus sasaistei ar apstiprinājuma marķējuma zīmi.

5. APSTIPRINĀJUMS

5.1.

Ja apstiprināšanai iesniegtie paraugi atbilst šo noteikumu 6. punkta prasībām, attiecīgajam netiešās redzamības ierīces tipam piešķir apstiprinājumu.

5.2.

Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Tā pirmie divi cipari (pašlaik 00) norāda grozījumu sēriju, kas ietver jaunākos būtiskos tehniskos grozījumus, kas līdz apstiprinājuma izdošanas dienai izdarīti šajos noteikumos. Viena un tā pati Nolīguma puse to pašu numuru nepiešķir citam netiešās redzamības ierīces tipam.

5.3.

Paziņojumu par netiešās redzamības ierīces tipa apstiprinājuma piešķiršanu vai atteikumu, vai paplašinājumu, vai anulēšanu vai par ražošanas pilnīgu izbeigšanu atbilstīgi šiem noteikumiem nosūta šos noteikumus piemērojošajām Nolīguma pusēm, izmantojot šo noteikumu 3. pielikumā dotajam paraugam atbilstošu veidlapu.

5.4.

Uz netiešās redzamības ierīces, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātam tipam, vismaz vienas no galvenajām sastāvdaļām redzamā un 4.2. punktā minētajā vietā papildus 4.1. punktā norādītajai marķējuma zīmei liek starptautisku apstiprinājuma marķējuma zīmi, ko veido:

5.4.1.

aplis, kas aptver burtu “E”, kam seko:

a)	apstiprinājumu piešķīrušās valsts pazīšanas numurs (1); un

b)	šo noteikumu numurs, aiz tā burts “R”, domuzīme un apstiprinājuma numurs.

5.5.

Apstiprinājuma marķējuma zīmei un papildu simbolam(-iem) ir jābūt skaidri salasāmam(-iem) un neizdzēšamam(-iem).

5.6.

Šo noteikumu 5. pielikumā dots iepriekš minētās apstiprinājuma marķējuma zīmes un papildu simbola izkārtojuma paraugs.

6. PRASĪBAS

6.1.

Tuvuma atpakaļskata spoguļi

6.1.1.

Vispārīgas specifikācijas

6.1.1.1.

Visi spoguļi drīkst būt regulējami.

6.1.2.

Īpašas specifikācijas

6.1.2.1.

Izmēri

6.1.2.1.1.

Atstarojošās virsmas kontūrām jābūt vienkāršas ģeometriskās formas un tās izmēriem jābūt tādiem, ka spogulis nodrošina šo noteikumu 15.2. punktā norādīto skata lauku.

6.1.2.1.2.

Atstarojošās virsmas izmēriem jābūt tādiem, lai tajos iekļautos:

a)	taisnstūris ar 40 mm augstu malu, kura pamatnes garums milimetros ir “a”;

b)	taisnstūra augstumam paralēls segments, kura garums milimetros ir “b”.

6.1.2.2.

Atstarojošā virsma un atstarošanas koeficienti

6.1.2.2.1.

Spoguļa atstarojošajai virsmai jābūt vai nu plakanai vai sfēriski izliektai. Ārējie spoguļi drīkst būt aprīkoti ar papildu asfērisku daļu ar nosacījumu, ka galvenais spogulis atbilst prasībām netiešajam skata laukam.

6.1.2.2.2.

Spoguļu liekuma rādiusu starpības

6.1.2.2.2.1.

Starpība starp ri vai r’i un rp katrā atsauces punktā nedrīkst pārsniegt 0,15 r.

6.1.2.2.2.2.

Starpība starp jebkuru liekuma rādiusu (rp1, rp2 un rp3) un r nedrīkst pārsniegt 0,15 r.

6.1.2.2.2.3.

Ja r nav mazāks kā 3 000 mm, iepriekš 6.1.2.2.2.1. un 6.1.2.2.2.2. punktā norādīto vērtību 0,15 r aizstāj ar 0,25 r.

6.1.2.2.3.

Normāla atstarošanas koeficienta vērtība, noteikta saskaņā ar 6. pielikumā aprakstīto metodi, nedrīkst būt mazāka kā 40 procenti.

Atstarojošo virsmu ar maināmu atstarošanas pakāpi, “dienas” pozīcijai jāļauj izšķirt ceļu satiksmē izmantoto signālu krāsas. Normāla atstarošanas koeficienta vērtība “nakts” pozīcijā nedrīkst būt mazāka kā 4 procenti.

6.1.2.2.4.

Atstarojošajai virsmai jāsaglabā iepriekš 6.1.2.2.3. punktā norādītie parametri, neraugoties uz ilgstošu nelabvēlīgu laikapstākļu iedarbību normālā ekspluatācijas režīmā.

6.2.

Netiešās redzamības tuvuma atpakaļskata ierīces, kas nav spoguļi

6.2.1.

Vispārīgas prasības

6.2.1.1.

Magnētiskie vai elektriskie lauki nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt RVCS un citu tuvuma atpakaļskata ierīču efektivitāti. To pierāda ar atbilstību ANO Noteikumu Nr. 10, kas grozīti ar 05. sērijas vai jebkādas jaunākas sērijas grozījumiem, tehniskajām prasībām un pārejas noteikumiem.

7. ATPAKAĻGAITAS IERĪCES TIPA PĀRVEIDOJUMS UN TIPA APSTIPRINĀJUMA PAPLAŠINĀJUMS

7.1.

Par katru netiešās redzamības ierīces esoša tipa pārveidojumu, tostarp attiecībā uz tās savienojumu ar virsbūvi, jāpaziņo tipa apstiprinātājai iestādei, kas apstiprinājusi netiešās redzamības ierīces tipu. Tipa apstiprinātāja iestāde tad vai nu:

a)	pēc apspriešanās ar ražotāju nolemj, ka jāpiešķir jauns tipa apstiprinājums; vai

b)	piemēro 7.1.1. punktā noteikto procedūru (revīzija) un, ja attiecināms, 7.1.2. punktā noteikto procedūru (paplašinājums).

7.1.1.

Revīzija

Ja ir mainījušās informācijas mapē iekļautās ziņas un tipa apstiprinātāja iestāde uzskata, ka veiktajiem grozījumiem nevarētu būt vērā ņemama nelabvēlīga ietekme un ka jebkurā gadījumā netiešās redzamības ierīce joprojām atbilst prasībām, pārveidojumu apzīmē kā “revīziju”.

Šādā gadījumā tipa apstiprinātāja iestāde nepieciešamības gadījumā izsniedz pārskatītas informācijas mapes lapas, marķējot katru pārskatīto lapu, lai skaidri norādītu pārveidojuma raksturu, un norāda atkārtotās izdošanas datumu. Par atbilstīgu šai prasībai uzskata konsolidētu, atjauninātu informācijas mapi, kurai pievienots detalizēts pārveidojuma apraksts.

7.1.2.

Paplašinājums

Pārveidojumu apzīmē kā “paplašinājumu”, ja papildus informācijas mapē iekļauto ziņu izmaiņām:

a)	ir vajadzīgas papildu inspicēšanas vai testi; vai

b)	ir mainījusies jebkāda informācija paziņojuma dokumentā (izņemot tā pielikumus); vai

c)	tiek pieprasīts apstiprinājums saskaņā ar jaunākas sērijas grozījumiem pēc to stāšanās spēkā.

7.2.

Par apstiprinājuma apliecinājumu vai atteikumu, norādot visus pārveidojumus, paziņo šos noteikumus piemērojošajām Nolīguma pusēm, izmantojot 5.3. punktā noteikto procedūru. Turklāt attiecīgi groza paziņojuma dokumentam pievienotās informācijas paketes satura rādītāju, lai norādītu pēdējās revīzijas vai paplašināšanas datumu.

7.3.

Tipa apstiprinātāja iestāde, kas izdod apstiprinājuma paplašinājumu, piešķir sērijas numuru katrai paziņojuma veidlapai, kas aizpildīta šāda paplašinājuma nolūkā.

8. RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA

8.1.

Ražošanas atbilstības procedūrām ir jāatbilst Nolīguma 1. pielikumā (E/ECE/TRANS/505/Rev. 3) izklāstītajām.

8.2.

Ikvienu atbilstīgi šiem noteikumiem apstiprinātu netiešās redzamības ierīci ražo tā, ka tā atbilst apstiprinātajam tipam, izpildot 6. punktā noteiktās prasības.

9. SANKCIJAS PAR RAŽOŠANAS NEATBILSTĪBU

9.1.

Apstiprinājumu, kas atbilstīgi šiem noteikumiem piešķirts netiešās redzamības ierīces tipam, drīkst anulēt, ja nav izpildīta 8.1. punktā noteiktā prasība vai ja netiešās redzamības ierīces tips neatbilst 8.2. punktā noteiktajām prasībām.

9.2.

Ja šos noteikumus piemērojoša Nolīguma puse anulē tās iepriekš piešķirtu apstiprinājumu, tā nekavējoties informē par to pārējās šos noteikumus piemērojošās Nolīguma puses, izmantojot apstiprinājuma veidlapas kopiju, kuras beigās ir lieliem burtiem uzrakstīts, parakstīts un datēts paziņojums “APPROVAL WITHDRAWN” (“APSTIPRINĀJUMS ANULĒTS”).

10. RAŽOŠANAS PILNĪGA IZBEIGŠANA

Ja apstiprinājuma turētājs pilnībā izbeidz saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināta netiešās redzamības ierīces tipa ražošanu, tas attiecīgi informē tipa apstiprinātāju iestādi, kas apstiprinājumu piešķīrusi. Saņēmusi attiecīgu paziņojumu, šī iestāde informē pārējās šos noteikumus piemērojošās Nolīguma puses, izmantojot apstiprinājuma veidlapas kopiju, kuras beigās ir lieliem burtiem uzrakstīts, parakstīts un datēts paziņojums “PRODUCTION DISCONTINUED” (“RAŽOŠANA IZBEIGTA””).

11. PAR APSTIPRINĀŠANAS TESTU VEIKŠANU ATBILDĪGO TEHNISKO DIENESTU UN TIPA APSTIPRINĀTĀJU IESTĀŽU NOSAUKUMI UN ADRESES

Šos noteikumus piemērojošās Nolīguma puses paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam to tehnisko dienestu nosaukumu un adresi, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, un to tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukumus un adreses, kuras piešķir apstiprinājumu un kurām jānosūta veidlapas, kas apliecina citās valstīs izdotu apstiprinājumu vai apstiprinājuma paplašinājumu, atteikumu vai anulēšanu.

II daļa Atpakaļgaitas ierīču uzstādīšana

12. DEFINĪCIJAS

Šajos noteikumos lieto šādas definīcijas.

12.1.

“Vadītāja acu punkti” ir divi punkti, kas atrodas 65 mm attālumā viens no otra un 635 mm pa vertikāli virs 8. pielikumā noteiktā vadītāja sēdekļa R punkta. Taisnā līnija, kas savieno šos punktus, ir perpendikulāra transportlīdzekļa vertikālajai gareniskajai vidusplaknei. Abus acu punktus savienojošā segmenta centrs atrodas vertikālā garenplaknē, kas iet caur transportlīdzekļa ražotāja norādītās vadītāja sēdvietas centru.

12.2.

“Ambinokulārā redzamība” ir viss skata lauks, ko iegūst, pārklājoties labās un kreisās acs monokulārās skata laukiem (skatīt 2. attēlu).

E	=	iekšējais atpakaļskata spogulis
OD	=	vadītāja acis
OE	=	vadītāja acis
ID	=	virtuālie monokulārie attēli
IE	=	virtuālie monokulārie attēli
I	=	virtuālais ambinokulārais attēls
A	=	kreisās acs redzes leņķis
B	=	labās acs redzes leņķis
C	=	binokulārais redzes leņķis
D	=	ambinokulārais redzes leņķis

12.3.

“Transportlīdzekļa tips attiecībā uz transportlīdzekļa vadītāja informētību par neaizsargātu satiksmes dalībnieku atrašanos aiz transportlīdzekļiem” ir mehāniskie transportlīdzekļi, kas ir identiski attiecībā uz šādām pamatīpašībām:

12.3.1.

atpakaļgaitas ierīces tips;

12.3.2.

virsbūves īpašības, kas mazina skata lauku;

12.3.3.

R punkta koordinātas (ja piemērojams);

12.3.4.

obligāto (ja uzstādītas) un neobligāto netiešās redzamības ierīču prasītās pozīcijas un tipa apstiprinājuma marķējumi.

12.4.

“M1, M2, M3, N1, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļi” ir Konsolidētajā rezolūcijā par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3), (dokuments ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.6) norādītie.

12.5.

“Acu atsauces punkts” ir viduspunkts starp vadītāja acu punktiem.

12.6.

“Atpakaļbraukšanas notikums” ir laiks no šo noteikumu 15.1.1. punktā aprakstītās braukšanas atpakaļgaitā sākuma līdz beigām.

12.7.

“Vadītāja acu punkti atpakaļskatā” ir divi punkti, kas atrodas 96 mm attālumā gareniski uz aizmuguri no, 158 mm attālumā uz iekšu, horizontāli, transportlīdzekļa centra virzienā no un 6 mm attālumā vertikāli virs 12.1. punktā aprakstītajiem “vadītāja acu punktiem”.

12.8.

“Aktīva transportlīdzekļa režīms” ir transportlīdzekļa režīms, kad:

spēka pārvads nodrošina transportlīdzekļa gaitu, kad atbrīvo bremžu sistēmu, un dažos gadījumos – kad nospiež akseleratora pedāli (vai aktivizē ekvivalentu vadības ierīci).

13. APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

13.1.

Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikumu attiecībā uz netiešās redzamības ierīču uzstādīšanu iesniedz transportlīdzekļa ražotājs vai tā pienācīgi pilnvarots pārstāvis.

13.2.

Informācijas dokumenta paraugs ir dots 2. pielikumā.

13.3.

Par apstiprināšanas testu veikšanu atbildīgajam tehniskajam dienestam iesniedz apstiprināmo tipu reprezentējošu transportlīdzekli.

13.4.

Tipa apstiprinātāja iestāde pirms tipa apstiprinājuma piešķiršanas pārliecinās par apmierinošu pasākumu esību ražošanas atbilstības efektīvu pārbaužu nodrošināšanai.

13.5.

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz RVCS kopā ar šādiem dokumentiem:

a)	RVCS tehnisko specifikāciju;

b)	operatora rokasgrāmatu.

14. APSTIPRINĀJUMS

14.1.

Ja saskaņā ar 13. punktu apstiprināšanai iesniegtais transportlīdzekļa tips atbilst šo noteikumu 15. punkta prasībām, piešķir apstiprinājumu.

14.2.

Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Tā pirmie divi cipari (pašlaik – 00) norāda grozījumu sēriju, kas ietver jaunākos vai tehniskos grozījumus, kas līdz apstiprinājuma izdošanas dienai izdarīti noteikumos. Viena un tā pati Nolīguma puse nepiešķir tādu pašu numuru citam transportlīdzekļa tipam.

14.3.

Paziņojumu par transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu vai par apstiprinājuma atteikumu, paplašinājumu vai anulēšanu atbilstīgi šiem noteikumiem nosūta šos noteikumus piemērojošajām Nolīguma pusēm, izmantojot šo noteikumu 4. pielikumā dotajam paraugam atbilstošu veidlapu.

15. PRASĪBAS

15.1.

Vispārīgi

Šo noteikumu vajadzībām transportlīdzeklim ir jāatbilst šādām prasībām.

Atpakaļbraukšanas notikuma laikā vadītājam jānodrošina vismaz viens redzamības vai informētības līdzeklis.

Redzamības līdzeklis nodrošina tuvuma atpakaļskata lauku, kā noteikts 15.2. punktā. Iespējamie līdzekļi ir:

a)	tieša redzamība;

b)	atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 46 apstiprinātas ierīces;

c)	šiem noteikumiem atbilstošs tuvuma atpakaļskata spogulis;

d)	šiem noteikumiem atbilstoša atpakaļskata kameras sistēma.

Informētības līdzekļi nodrošina informāciju, kas nav 15.3. punktā definētā konstatēšanas lauka redzamība. Iespējamie līdzekļi ir:

a)	šiem noteikumiem atbilstoša konstatēšanas sistēma.

15.1.1.

Atpakaļbraukšanas notikums sākas, kad transportlīdzeklis ir aktīvā transportlīdzekļa režīmā un vadītājs vai sistēma transportlīdzekļa kustības virziena selektoru pārslēdz no braukšanas uz priekšu, stāvēšanas vai neitrālā stāvokļa uz atpakaļgaitu, un beidzas, kad pēc ražotāja izvēles izpildās viens no šādiem kustības uz priekšu nosacījumiem:

a)	ātrums ≤ 16 km/h (tostarp 0 km/h); vai

b)	nobrauktais attālums ≤ 10 metri (tostarp 0 metri); vai

c)	nepārtraukts laikposms ≤ 10 sekundes (tostarp 0 sekundes); vai

d)	transportlīdzekļa kustības virziena selektors nav ieslēgts atpakaļgaitai.

15.2.

Tuvuma atpakaļskata lauks

Skata lauku norobežo šādas plaknes:

a)	vertikāla šķērsplakne, kas iet caur punktu 0,3 m attālumā no transportlīdzekļa galējā aizmugures punkta;

b)	vertikāla šķērsplakne, kas iet caur punktu 3,5 m attālumā no transportlīdzekļa galējā aizmugures punkta;

divas vertikālas garenplaknes, kas ir paralēlas vertikālai vidējai garenplaknei un iet caur transportlīdzekļa galējiem abu sānu punktiem.

Skata lauka augstumu nosaka deviņās pozīcijās skata lauka robežās ar testa priekšmetiem, kas ir 0,8 m augsti un 0,3 m diametrā, izvietoti zemes plaknē, kā parādīts 3. attēlā.

15.2.1.

Prasības

Testējot 9. pielikumā noteiktajos apstākļos, prasības tuvuma atpakaļskata laukam uzskata par izpildītām, ja noteiktajā skata laukā var redzēt:

a)	attiecībā uz testa priekšmetiem pirmajā rindā (testa priekšmeti A, B un C): 0,15 m × 0,15 m laukumu vai testa priekšmeta augšdaļu; jābūt redzamai vismaz vienai pozīcijai uz katra testa priekšmeta;

b)	attiecībā uz testa priekšmetiem otrajā rindā (testa priekšmeti D, E un F) un trešajā rindā (testa priekšmeti G, H un I): jābūt redzamam visam testa priekšmetam:

15.2.1.1.

tiešā skatā no vadītāja acu punktiem atpakaļskatā vai

15.2.1.2.

tiešā skatā no vadītāja acu punktiem atpakaļskatā apvienojumā ar tuvuma atpakaļskata spoguli, kas uzstādīts transportlīdzekļa aizmugurē un atbalsta šo tiešo skatu; vai

15.2.1.3.

netiešas redzamības ierīcē (spoguļos vai CMS, vai citā), kas apstiprināta atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 46; vai

15.2.1.4.

netiešas redzamības ierīcē (spoguļos vai RVCS, vai citā), kas atbilst šiem noteikumiem; vai

15.2.1.5.

konstatēšanas sistēmas ierīcē, kas atbilst šiem noteikumiem, izņemot konstatēšanas lauku (t. i., ļoti mazā diapazonā); vai

15.2.1.6.

15.2.1.3., 15.2.1.4. un 15.2.1.5. punktā minēto ierīču kombinācijā, izņemot RVCS un spoguļa(-u) vai tuvuma atpakaļskata spoguļa kombināciju.

15.2.1.7.

Opcijas, kas norādītas 15.2.1.1. un 15.2.1.2. punktā, piemēro M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem, ja attālums starp acs punktu atpakaļskatā un transportlīdzekļa aizmuguri nepārsniedz 2 000 mm un ja transportlīdzeklī ir viena sēdekļu rinda.

15.2.2.

Tuvuma atpakaļskata lauku nosaka, izmantojot ambinokulāro redzi, acīm atrodoties “vadītāja acu punktos”, kā noteikts 12.1. punktā. Skata laukus nosaka, kad transportlīdzeklis ir nokomplektētā stāvoklī, kā noteikts Konsolidētajā rezolūcijā par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) (ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.6, 2.2.5.4. p.), pieskaitot vienu pasažieri priekšējā sēdeklī (75 kg) M1 un N1 transportlīdzekļiem. Ja nosaka caur logiem, stiklojuma kopējam gaismas caurlaidības koeficientam jāatbilst ANO Noteikumu Nr. 43 24. pielikumam.

Tieša skata gadījumā no vadītāja acu punktiem atpakaļskatā aizmugurējo sēdekļu pagalvju vertikālo pozīciju iestata lietošanai pieņemtajā konstrukcijas pozīcijā vai augstākajā pozīcijā, ja pagalvim ir vairākas iestatījumu pozīcijas, vai pozīcijā, par kuru vienojas ar tehnisko dienestu.

15.2.3.

Ierīču kombinācijas gadījumā katrai testa priekšmetu šķērseniskajai rindai jābūt redzamai vienā ierīcē. Tuvuma atpakaļskata lauku iegūst ar minimālu skaitu spoguļu vai monitoru.

15.2.4.

Ja spoguļi sastāv no vairākām atstarojošām virsmām, kam ir vai nu atšķirīgs liekums, vai kas veido leņķi savā starpā, vismaz vienai no atstarojošajām virsmām jānodrošina klasei, kurai tie pieder, noteiktais skata lauks un izmēri.

15.3.

Konstatēšanas lauks

Konstatēšanas lauku norobežo šādas plaknes (sk. 4. attēlu):

a)	vertikāla šķērsplakne, kas iet caur punktu 200 mm attālumā no transportlīdzekļa galējā aizmugures punkta;

b)	vertikāla šķērsplakne, kas iet caur punktu 1 000 mm attālumā aiz transportlīdzekļa galējā aizmugures punkta;

c)	divas vertikālas garenplaknes, kas ir paralēlas vertikālai vidējai garenplaknei un iet caur transportlīdzekļa galējiem abu sānu punktiem.

15.3.1.

Testējot 10. pielikumā noteiktajos apstākļos, prasības konstatēšanas laukam uzskata par izpildītām, ja vadītājam ir nodrošināta 17.2. punktā noteiktā informācija.

15.4.

Atpakaļgaitas ierīces

15.4.1.

Pozīcija

15.4.1.1.

Netiešās redzamības ierīces jāizvieto tā, ka vadītājam, sēžot vadītāja sēdeklī normālā braukšanas pozīcijā, ir netraucēti pārredzams ceļš transportlīdzekļa aizmugurē, sānā(-os) vai priekšā.

15.4.1.2.

Ja jebkāds transportlīdzeklis ir šasijas/kabīnes formā, kad mēra skata lauku, minimālo un maksimālo virsbūves platumu norāda ražotājs un, ja nepieciešams, imitē ar galvas formas plāksnēm. Visas transportlīdzekļu un netiešās redzamības ierīču konfigurācijas, kas ņemtas vērā testu laikā, norāda transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma sertifikātā attiecībā uz netiešās redzamības ierīču uzstādīšanu (skatīt 4. pielikumu).

15.4.1.3.

Netiešās redzamības ierīces nedrīkst izvirzīties ārpus transportlīdzekļa ārējās virsbūves ievērojami vairāk kā nepieciešams, lai atbilstu prasībām attiecībā uz skata laukiem.

15.4.1.4.

Netiešās redzamības ierīces uzstāda tā, ka ierīces nekustas, būtiski izmainot izmērīto skata lauku, vai nevibrē tādā mērā, ka vadītājs varētu kļūdaini uztvert attēlā redzamo.

16. PRASĪBAS ATPAKAĻSKATA KAMERAS SISTĒMAI

16.1.

Noklusējuma skats

Noklusējuma skatā RVCS jārāda vismaz 15.2. punktā noteiktais skata lauks.

RVCS jāatgriežas pie noklusējuma atpakaļskata attēla katra atpakaļbraukšanas notikuma sākumā neatkarīgi no jebkādiem skata lauka pārveidojumiem, kādus vadītājs iepriekš izvēlējies.

16.1.1.

Priekšmeta lielums

Mērot atpakaļskata attēlu saskaņā ar 9. pielikuma 3. punktu, aprēķinātais vizuālais leņķis, ko veido platums pa horizontāli ar:

a)	visiem trim testa priekšmetiem 15.2. punktā norādītajā pēdējā rindā, nedrīkst vidēji būt mazāks kā 5 loka minūtes; un

b)	katru atsevišķo testa priekšmetu, nedrīkst būt mazāks kā 3 loka minūtes.

16.1.1.1.

Spožuma un kontrasta regulēšana

Ja nodrošināta manuāla regulēšana, operatora rokasgrāmatā jānodrošina informācija par to, kā mainīt spožumu/kontrastu.

16.1.1.2.

Prasības uzliktiem attēliem prasītajā skata laukā

Uzliktajos attēlos rāda tikai ar braukšanu atpakaļgaitā saistītu vizuālo informāciju vai ar drošību saistītu informāciju. Uzlikti attēli prasītajā skata laukā citiem informācijas mērķiem nav atļauti.

Manuāli aktivēti uzliktie attēli ir atļauti tikai tad, kad vadītājam ir jāaktivizē ar kustību atpakaļgaitā saistīta funkcija vai ar drošību saistīta funkcija (piem., lēcas tīrīšana vai sakabes ierīces skata aktivizēšana), vai vajadzīga specifiska informācija šādā vidē. Vadītājam jābūt opcijai aizvērt uzlikto attēlu.

16.1.1.3.

Deaktivācija

Atpakaļskata attēlam jāpaliek redzamam atpakaļbraukšanas notikuma laikā, līdz vai nu vadītājs maina skatu, vai transportlīdzekļa kustības virziena selektors vairs neatrodas atpakaļgaitā.

Skata maiņa ir pārslēgšana uz jebkādu citu kameras skatu.

Skatu var manuāli izslēgt, kad transportlīdzeklis nebrauc atpakaļgaitā.

Sistēma drīkst izslēgties, kad transportlīdzeklis konstatē sakabināšanos, izmantojot sakabes ierīci.

16.1.1.4.

Automātiska skata maiņa

Pastāvot sadursmes riskam, skata lauks drīkst mainīties un fokusēties uz sadursmes zonu. Tehniskajam dienestam pierāda, ka šāda skata maiņa palielina drošību.

Kad transportlīdzeklis nebrauc taisni, skata lauks drīkst mainīties atkarībā no transportlīdzekļa trajektorijas.

16.1.2.

Darbības gatavība (sistēmas pieejamība)

Sistēmas nefunkcionēšanai jābūt vadītājam atpazīstamai (piem., RVCS atteicei – ar brīdinājuma indikāciju, informāciju displejā, melnu ekrānu, statusa indikatora neesību). Vadītājam sniedzamo informāciju paskaidro operatora rokasgrāmatā.

16.1.2.1.

Reakcijas laiks

Atpakaļskata attēlu, kas atbilst 15.2. punktā aprakstītajām prasībām, nodrošina pēc ne vairāk kā 2,0 sekundēm pēc atpakaļbraukšanas notikuma sākuma, testējot saskaņā ar 9. pielikuma 2. punktu.

16.1.3.

Monitors transportlīdzeklī

16.1.3.1.

Monitora noteiktajam izmēram jābūt redzamam no acu atsauces punkta bez jebkāda šķēršļa. Virtuāla testēšana ir pieņemama.

16.1.4.

Netiešas redzamības ierīces uzstādīšanas izraisītam vadītāja tiešā skata traucējumam jābūt ierobežotam līdz minimumam.

16.2.

Transportlīdzekļus drīkst aprīkot ar papildu netiešās redzamības ierīcēm.

16.3.

Neskarot iepriekš minētos noteikumus, jebkādu citu konstrukcijas koncepciju pierāda tehniskajam dienestam kā atbilstošu drošības koncepcijai, kas izklāstīta iepriekš.

17. PRASĪBAS KONSTATĒŠANAS SISTĒMĀM

17.1.

Sistēmas aktivēšana

Sistēmai jāaktivējas, sākoties atpakaļbraukšanas notikumam. Ja pareiza funkcionēšana nav iespējama, vai nu sistēmai automātiski jāizslēdzas, vai vadītājam jāspēj deaktivēt sistēmu manuāli.

Konstatēšanas sistēmai jāpaliek aktīvai, kamēr transportlīdzekļa kustības virziena selektors ir atpakaļgaitā.

Ja transportlīdzeklis var konstatēt sakabināšanos ar sakabes ierīci, sistēmu drīkst izslēgt.

17.2.

Vadītāja saskarne un informācijas prezentācijas stratēģija

17.2.1.

Sistēmai jābūt ar vismaz divu veidu informācijas signāliem, ļaujot izvēlēties starp dzirdamu, redzamu un haptisku signālu.

17.2.1.1.

Kamēr viens informācijas signāls paliek aktīvs, vadītājs drīkst deaktivēt citus informācijas signālus.

17.2.2.

Dzirdama informācija

Ja 10. pielikuma 1.3. punktā aprakstītajā horizontālajā zonā konstatē priekšmetu, kamēr ir izvēlēts/ieslēgts atpakaļgaitas pārnesums, jātiek dotai dzirdamai informācijai saskaņā ar ISO 15006:2011.

Sniedzot dzirdamu informāciju, attālumu drīkst identificēt divos vai vairākos līmeņos. Šīs ar līmeņiem (attālumiem) konstatēšanas platumu nošķirtās zonas drīkst norādīt, izmainot pārtrauktas skaņas frekvenci, un, attālumam mazinoties, jāizmanto biežāk pārtraukta skaņa vai nepārtraukta skaņa.

17.2.3.

Signalizēšanas ilgums

Signalizēšanai par priekšmetu jāturpinās, kamēr priekšmets tiek konstatēts, un jābeidzas, kad priekšmets vairs netiek konstatēts vai kad sistēma tiek deaktivēta.

Lai mazinātu vadītāja diskomfortu, dzirdamais signāls drīkst tikt automātiski apturēts uz laiku pēc tam, kad pagājis ražotāja iestatīts laiks ar nosacījumu, ka sistēma paliek aktivēta. Ja laikā, kad dzirdamais signāls ir automātiski apturēts uz laiku, attālums līdz priekšmetam kļūst mazs, dzirdamā signāla darbībai automātiski jāatjaunojas. Ja attālums līdz priekšmetam palielinās, dzirdamais signāls var palikt apturēts.

17.2.4.

Redzama informācija

Ja optisko informāciju rāda monitorā, ko izmanto tādai citai informācijai, kā metru iedaļu vai kaut kā cita attēlošanai, ir atļauts uzliktais attēls, un tam ir jāatbilst šo noteikumu 16.1.1.2. punkta prasībām RVCS uzliktajam attēlam.

17.2.5.

Darbības gatavība (sistēmas pieejamība)

Sistēmas nefunkcionēšanai jābūt vadītājam atpazīstamai (piem., konstatēšanas sistēmas atteicei – ar brīdinājuma indikāciju, informāciju displejā, melnu ekrānu, statusa indikatora neesību). Vadītājam sniedzamo informāciju paskaidro operatora rokasgrāmatā.

17.3.

Priekšmeta konstatēšanas veiktspēja

17.3.1.

Reakcijas laiks

Vismaz vienam dzirdamam vai haptiskam signālam, kas atbilst 17.2. punktā aprakstītajām prasībām, jātiek vadītājam dotam maksimums 0,6 sekunžu laikā pēc atpakaļbraukšanas notikuma sākuma, testējot saskaņā ar 10. pielikuma 2. punktu.

18. TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPA PĀRVEIDOJUMI UN APSTIPRINĀJUMA PAPLAŠINĀJUMS

18.1.

Par katru transportlīdzekļa tipa pārveidojumu ziņo tai tipa apstiprinātājai iestādei, kas apstiprinājusi transportlīdzekļa tipu. Tad tipa apstiprinātāja iestāde var vai nu:

a)	pēc apspriešanās ar ražotāju nolemt, ka jāpiešķir jauns tipa apstiprinājums; vai

b)	piemērot 18.1.1. punktā noteikto procedūru (revīzija) un, ja attiecināms, 18.1.2. punktā noteikto procedūru (paplašinājums).

18.1.1.

Revīzija

Ja ir mainījušās informācijas mapē iekļautās ziņas un tipa apstiprinātāja iestāde uzskata, ka veiktajiem grozījumiem nevarētu būt vērā ņemama nelabvēlīga ietekme un ka jebkurā gadījumā transportlīdzeklis joprojām atbilst prasībām, pārveidojumu apzīmē kā “revīziju”.

18.1.2.

Paplašinājums

Pārveidojumu apzīmē kā “paplašinājumu”, ja papildus informācijas mapē iekļauto ziņu izmaiņām:

a)	ir vajadzīgas papildu inspicēšanas vai testi; vai

b)	ir mainījusies jebkāda informācija paziņojuma dokumentā (izņemot tā pielikumus); vai

c)	tiek pieprasīts apstiprinājums saskaņā ar jaunākas sērijas grozījumiem pēc to stāšanās spēkā.

18.2.

Apstiprinājuma apliecinājumu vai atteikumu, norādot visus pārveidojumus, paziņo šos noteikumus piemērojošajām Nolīguma pusēm, izmantojot šo noteikumu 4. pielikumā dotajam paraugam atbilstošu veidlapu. Turklāt attiecīgi groza paziņojuma dokumentam pievienotās informācijas paketes satura rādītāju, lai norādītu pēdējās revīzijas vai paplašināšanas datumu.

18.3.

Tipa apstiprinātāja iestāde, kas izdod apstiprinājuma paplašinājumu, piešķir sērijas numuru katrai paziņojuma veidlapai, kas aizpildīta šāda paplašinājuma nolūkā.

19. RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA

19.1.

Ražošanas atbilstības procedūrām ir jāatbilst Nolīguma 1. pielikumā (E/ECE/TRANS/505/Rev. 3) noteiktajām.

19.2.

Ikvienu atbilstīgi šiem noteikumiem apstiprinātu transportlīdzekli ražo tā, ka tas atbilst apstiprinātajam tipam, izpildot 15. punktā, ja attiecināms, 16. punktā un 17. punktā noteiktās prasības.

20. SANKCIJAS PAR RAŽOŠANAS NEATBILSTĪBU

20.1.

Apstiprinājumu, kas atbilstīgi šiem noteikumiem piešķirts transportlīdzekļa tipam, drīkst anulēt, ja nav izpildīta 19.1. punktā noteiktā prasība vai ja transportlīdzeklis neiztur 19.2. punktā noteiktās pārbaudes.

20.2.

21. RAŽOŠANAS PILNĪGA IZBEIGŠANA

Ja apstiprinājuma turētājs pilnībā izbeidz ražot saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināta transportlīdzekļa tipu, tas attiecīgi informē tipa apstiprinātāju iestādi, kas apstiprinājumu piešķīrusi. Saņēmusi attiecīgu paziņojumu, šī iestāde informē pārējās šos noteikumus piemērojošās Nolīguma puses, izmantojot apstiprinājuma veidlapas kopiju, kuras beigās ir lieliem burtiem uzrakstīts, parakstīts un datēts paziņojums “PRODUCTION DISCONTINUED” (“RAŽOŠANA IZBEIGTA””).

22. PAR APSTIPRINĀŠANAS TESTU VEIKŠANU ATBILDĪGO TEHNISKO DIENESTU UN TIPA APSTIPRINĀTĀJU IESTĀŽU NOSAUKUMI UN ADRESES

Šos noteikumus piemērojošās Nolīguma puses paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam to tehnisko dienestu nosaukumu un adresi, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, un to tipa apstiprināšanas iestāžu nosaukumus un adreses, kuras piešķir apstiprinājumu un kurām jānosūta veidlapas, kas apliecina citās valstīs izdotu apstiprinājumu vai apstiprinājuma paplašinājumu, atteikumu vai anulēšanu.

(1) 1958. gada Nolīguma pušu pazīšanas numuri ir norādīti Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 3. pielikumā, dokuments ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.6 –https://unece.org/transport/standards/transport/vehicle-regulations-wp29/resolutions.

1. PIELIKUMS

Informācijas dokuments atpakaļgaitas ierīces tipa apstiprināšanai

Šādu informāciju attiecīgā gadījumā iesniedz trīs eksemplāros kopā ar satura rādītāju.

Jebkādus rasējumus iesniedz, izpildītus pienācīgā mērogā un pietiekami detalizētus uz A4 formāta papīra vai salocītus līdz A4 formātam.

Ja ir fotoattēli, tiem jābūt pietiekami detalizētiem.

Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums): …

Tips un vispārīgs komercapraksts(-i): …

Tipa identifikācijas līdzekļi, ja norādīti uz ierīces: …

Transportlīdzekļa, kam ierīce ir paredzēta, kategorija: …

Ražotāja nosaukums un adrese: …

Apstiprinājuma marķējuma zīmes atrašanās vieta un likšanas metode:…

6.1.

Citi identifikācijas līdzekļi sasaistei ar apstiprinājuma marķējuma zīmi: …

Montāžas rūpnīcas(-u) adrese(-es): …

Spoguļi (norādīt par katru spoguli): …

8.1.

Variants…

8.2.

Rasējums(-i) spoguļa identifikācijai: …

8.3.

Stiprināšanas metodes detalizēts apraksts: …

Netiešās redzamības ierīces, kas nav spoguļi: …

9.1.

Tips un raksturlielumi (tādi kā pilnīgs ierīces apraksts): …

9.2.

Pietiekami detalizēti rasējumi, lai identificētu visu ierīci, ieskaitot uzstādīšanas instrukcijas; rasējumos jānorāda tipa apstiprinājuma marķējuma zīmes atrašanās vieta: …

2. PIELIKUMS

Informācijas dokuments transportlīdzekļa tipa apstiprināšanai attiecībā uz atpakaļgaitas ierīču uzstādīšanu

Šādu informāciju attiecīgā gadījumā iesniedz trīs eksemplāros kopā ar satura rādītāju.

Jebkādus rasējumus iesniedz, izpildītus pienācīgā mērogā un pietiekami detalizētus uz A4 formāta papīra vai salocītus līdz A4 formātam.

Ja ir fotoattēli, tiem jābūt pietiekami detalizētiem.

Vispārīgi

Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums): …

Tips un vispārīgs komercapraksts(-i): …

Tipa identifikācijas līdzekļi, ja marķēti uz transportlīdzekļa: …

Šī marķējuma atrašanās vieta: …

Transportlīdzekļa kategorija: …

Ražotāja nosaukums un adrese: …

Montāžas rūpnīcas(-u) adrese(-es): …

Transportlīdzekļa konstrukcijas vispārīgs raksturojums

Reprezentējoša transportlīdzekļa fotogrāfija(-as) un/vai rasējums(-i): …

Vadības puse: kreisā/labā (1)…

9.1.

Transportlīdzeklis ir aprīkots braukšanai labās puses/kreisās puses satiksmē (1)…

10.

Transportlīdzekļa gabarītu diapazons (kopumā): …

10.1.

Šasijai bez virsbūves…

10.1.1.

Platums: (2)…

10.1.1.1.

Maksimālais pieļaujamais platums: …

10.1.1.2.

Minimālais pieļaujamais platums: …

10.2.

Šasijai ar virsbūvi: …

10.2.1.

Platums2…

11.

Virsbūve…

11.1.

Netiešās redzamības ierīces…

11.1.1.

Spoguļi…

11.1.1.1.

Rasējums(-i), kas parāda spoguļa novietojumu attiecībā pret transportlīdzekļa struktūru: …

11.1.1.2.

Detalizēta informācija par stiprināšanas metodi, ieskaitot to transportlīdzekļa struktūras detaļu, pie kuras to piestiprina: …

11.1.1.3.

Neobligātais aprīkojums, kas var ietekmēt atpakaļskata lauku: …

11.1.1.4.

Īss regulēšanas ierīces elektronisko sastāvdaļu apraksts (ja tādas ir): …

11.1.2.

Netiešās redzamības ierīces, kas nav spoguļi: …

11.1.2.1.

Pietiekami detalizēti rasējumi ar uzstādīšanas instrukcijām: …

11.1.2.2.

Atpakaļskata kameras sistēmas gadījumā: …

11.1.2.2.1.

Rasējums(-i)/fotoattēls(-i), kas parāda kameras(-u) novietojumu attiecībā pret transportlīdzekļa struktūru: …

11.1.2.2.2.

Rasējums(-i)/fotoattēls(-i), kas parāda monitora(-u) izvietojumus, tostarp apkārtējās interjera daļas: …

11.1.2.2.3.

Rasējums(-i)/fotoattēls(-i), kas parāda vadītāja skatu uz monitoru(-iem): …

11.1.2.2.4.

Rasējums(-i)/fotoattēls(-i), kas parāda prasītā skata lauka izkārtojumu un monitora attēlu: …

11.1.2.2.5.

Detalizēta informācija par atpakaļskata kameras sistēmas stiprināšanas metodi, ieskaitot to transportlīdzekļa struktūras daļu, pie kuras to piestiprina: …

11.1.2.2.6.

Neobligātais aprīkojums, kas var ietekmēt atpakaļskata lauku: …

11.1.2.2.7.

Īss regulēšanas ierīces elektronisko sastāvdaļu apraksts (ja tādas ir): …

11.1.2.2.8.

Atpakaļskata kameras sistēmas tehniskā specifikācija un operatora rokasgrāmata: …

(1) Nevajadzīgo svītrot.

(2) Nevajadzīgo svītrot. Transportlīdzekļa “kopējais platums” ir gabarīts, kuru mēra saskaņā ar ISO standartu 612-1978, termins Nr. 6.2. Mērot platumu transportlīdzekļiem, kas nepieder M1 kategorijai, papildus minētā standarta noteikumiem neņem vērā šādas ierīces:

a)	muitas plombēšanas ierīces un to aizsargierīces;

b)	tenta nostiprināšanas ierīces un to aizsargierīces;

c)	riepu atteices signalizatorierīces;

d)	pretšļakatu sistēmas izvirzītās, elastīgās daļas;

e)	apgaismes iekārtas;

autobusiem – piekļuves rampas nokomplektētā stāvoklī, celšanas platformas un līdzīgas iekārtas nokomplektētā stāvoklī ar nosacījumu, ka tās neizvirzās tālāk par 10 mm no transportlīdzekļa sāna un uz priekšu vai atpakaļ vērsto rampu stūru noapaļojuma rādiuss ir vismaz 5 mm; malu noapaļojuma rādiusam jābūt ne mazākam kā 2,5 mm;

g)	netiešās redzamības ierīces;

h)	spiediena riepās indikatorus;

i)	ievelkamus pakāpienus;

j)	riepu sānmalu izliekto daļu tieši virs saskares punkta ar zemi.

3. PIELIKUMS

Paziņojums

(Maksimālais formāts: A4 (210 × 297 mm))

(1)

Izdevējs:

Iestādes nosaukums:…

par:2 (2)	apstiprinājuma piešķiršanu
	apstiprinājuma paplašināšanu
	apstiprinājuma atteikšanu
	apstiprinājuma anulēšanu
	ražošanas pilnīgu izbeigšanu

atpakaļgaitas ierīces tipam atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 158.

Apstiprinājuma Nr. … Paplašinājuma Nr. …

Ierīces tirdzniecības nosaukums vai preču zīme: …

Ierīces tipa ražotāja nosaukums: …

Ražotāja nosaukums un adrese: …

Ražotāja pārstāvja nosaukums un adrese, ja attiecināms: …

Iesniegts apstiprināšanai (datums): …

Par apstiprināšanas testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests: …

Šā dienesta izsniegtā ziņojuma datums…

Šā dienesta izsniegtā ziņojuma numurs…

Īss apraksts…

Ierīces identifikācija: spogulis, atpakaļskata kameras sistēma, cita ierīce2…

tuvuma atpakaļskata ierīce2…

10.

Apstiprinājuma marķējuma zīmes novietojums: …

11.

Paplašinājuma pamatojums(-u) (ja attiecināms): …

12.

Apstiprinājums piešķirts/atteikts/paplašināts/anulēts:2

13.

Vieta: …

14.

Datums: …

15.

Paraksts: …

16.

Šim paziņojumam pievienots to dokumentu saraksts, kuri deponēti tipa apstiprinātājā iestādē, kas piešķīra apstiprinājumu, un kurus var saņemt pēc pieprasījuma.

(1) Tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi/paplašinājusi/atteikusi/anulējusi apstiprinājumu (apstiprināšanas nosacījumus skatīt noteikumos).

(2) Lieko svītrot.

4. PIELIKUMS

Paziņojums

(Maksimālais formāts: A4 (210 × 297 mm))

(1)

Izdevējs:

Iestādes nosaukums: …

par: (2)	apstiprinājuma piešķiršanu
	apstiprinājuma paplašināšanu
	apstiprinājuma atteikšanu
	apstiprinājuma anulēšanu
	ražošanas pilnīgu izbeigšanu

transportlīdzekļa tipam attiecībā uz atpakaļgaitas ierīču uzstādīšanu atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 158.

Apstiprinājuma numurs: … Paplašinājuma Nr.: …

Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums): …

Tips un vispārīgs(-i) komercapraksts(-i): …

Tipa identifikācijas līdzekļi, ja marķēti uz transportlīdzekļa: …

3.1.

Šī marķējuma atrašanās vieta: …

Transportlīdzekļa kategorija: (M1, M2, M3, N1, N2, N3)2

Ražotāja nosaukums un adrese: …

Montāžas rūpnīcas(-u) adrese(-es): …

Papildu informācija: (attiecīgā gadījumā). Sk. papildinājumu

Par testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests: …

Testa ziņojuma datums: …

10.

Testa ziņojuma numurs: …

11.

Piezīmes: (ja ir). Sk. papildinājumu

12.

Vieta: …

13.

Datums: …

14.

Paraksts: …

15.

Pielikumā pievienots tipa apstiprinātājai iestādei iesniegto dokumentu saraksts, kurus var saņemt pēc pieprasījuma.

(1) Tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi/paplašinājusi/atteikusi/anulējusi apstiprinājumu (apstiprināšanas nosacījumus skatīt noteikumos).

(2) Lieko svītrot.

4. pielikums. Papildinājums

Tipa apstiprinājuma paziņojuma veidlapas Nr. … papildinājums attiecībā uz transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu attiecībā uz netiešās redzamības ierīču uzstādīšanu atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 158

Spoguļu un netiešās redzamības papildierīču tirdzniecības nosaukums vai preču zīme un to sastāvdaļas tipa apstiprinājuma numurs: …

Tuvuma atpakaļskata spoguļi un atpakaļgaitas ierīces1

Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma paplašinājums, ar ko aptver šādu netiešās redzamības ierīci: …

Vadītāja sēdvietas R punkta identifikācijas dati: …

Maksimālais un minimālais virsbūves platums, attiecībā uz kādu spogulim un netiešās redzamības ierīcei ir piešķirts tipa apstiprinājums: …

Šim sertifikātam ir pievienoti šādi dokumenti ar iepriekš norādīto tipa apstiprinājuma numuru: …

a)	rasējumi, kuros ir parādīta netiešās redzamības ierīču uzstādīšana; …

b)	rasējumi un plāni, kuros ir parādīta uzstādīšanas pozīcija un tās struktūras daļas raksturlielumi, pie kuras stiprina netiešās redzamības ierīces. …

Piezīmes: (piem., derīgas labās puses / kreisās puses satiksmei1) …

5. PIELIKUMS

Netiešās redzamības ierīces apstiprinājuma marķējuma zīmes izkārtojums

(skatīt noteikumu 5.4. punktu)

a = min. 5 milimetri

Dotā apstiprinājuma marķējuma zīme uz netiešās redzamības ierīces norāda, ka šī ierīce ir galvenā tuvuma atpakaļskata ierīce, kas apstiprināta Japānā (E 43) atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 158 un ar apstiprinājuma numuru 002439. Pirmie divi apstiprinājuma numura cipari norāda, ka apstiprinājums piešķirts saskaņā ar ANO Noteikumu Nr. 158 prasībām to sākotnējā redakcijā.

Piezīme.

Apstiprinājuma numuru un papildu simbolu novieto līdzās aplim un vai nu virs, vai zem burta “E”, vai arī pa kreisi, vai pa labi no šā burta. Apstiprinājuma numura cipariem jāatrodas vienā un tajā pašā burta “E” pusē un jābūt vērstiem tajā pašā virzienā. Papildu simbolam jāatrodas diametrāli pretī apstiprinājuma numuram. Jāizvairās no romiešu ciparu lietošanas apstiprinājuma numurā, lai novērstu to sajaukšanu ar citiem simboliem.

6. PIELIKUMS

Atstarošanas spējas noteikšanas testa metode

Definīcijas

1.1.

CIE standartizētais izstarotājs A:1 (1) kolorimetrisks izstarotājs, kas atveido melnu ķermeni pie T68 = 2 855,6 K.

1.1.2.

CIE standartizētais avots A1: ar gāzi pildīta kvēlspuldze ar volframa kvēldiegu, kas darbojas ar krāsas temperatūru aptuveni T68 = 2 855,6 K.

1.1.3.

CIE 1931 standartizētais kolorimetriskais uztvērējs1: starojuma uztvērējs, kura kolorimetriskie raksturlielumi atbilst krāsu īpatnējo koordinātu vērtībām x‾ (λ), y‾ (λ), z‾ (λ) (skatīt tabulu).

1.1.4.

CIE krāsu īpatnējo koordinātu vērtības1: vienādas enerģijas spektra komponentu krāsu koordinātas CIE (XYZ) sistēmā.

1.1.5.

Fotopiskā redze:1 normālas acs redze, kad tā pielāgojusies vismaz vairāku cd/m2 spožuma līmeņiem.

Aparatūra

2.1.

Vispārīgi

Aparatūrai jāsastāv no gaismas avota, testa parauga turētāja, uztvērēja vienības ar fotodetektoru un mēraparāta ar skalu (skatīt 1. attēlu), un līdzekļiem nevēlamu gaismas traucējumu novēršanai.

Uztvērējā drīkst būt iebūvēta gaismu integrējošā lode, lai atvieglotu neplakanu (izliektu) spoguļu atstarošanas spējas mērīšanu (skatīt 2. attēlu).

2.2.

Gaismas avota un uztvērēja spektrālie raksturlielumi

Gaismas avotam ir jāsastāv no CIE standartizētā avota A un ar to saistītas optikas, lai nodrošinātu gandrīz paralēlu gaismas staru kūli. Ir ieteicams sprieguma stabilizators, lai instrumenta darbības laikā uzturētu fiksētu spuldzes spriegumu.

Uztvērējā jābūt fotodetektoram, kura spektrālā reakcija ir proporcionāla CIE (1931) standartizētā kolorimetriskā uztvērēja fotopiskā spožuma funkcijai (skatīt tabulu). Drīkst izmantot jebkādu citu izstarotāja – filtra – uztvērēja kombināciju, kas ir kopumā ekvivalenta CIE standartizētajam izstarotājam A un fotopiskajai redzei. Ja uztvērējā izmanto integrējošo lodi, lodes iekšējai virsmai jābūt pārklātai ar matētu (difuzīvu) spektrāli neselektīvu baltu pārklājumu.

2.3.

Ģeometriskie nosacījumi

Krītošā stara leņķim (θ) vēlams būt 0,44 ± 0,09 rad (25 ± 5°) attiecībā pret testējamās virsmas perpendikulu, un tas nedrīkst pārsniegt pielaides augšējo robežu (t. i., 0,53 rad jeb 30°). Uztvērēja asij jāveido leņķis (θ) ar šo perpendikulu, kas ir vienāds ar krītošā stara leņķi (skatīt 1. attēlu). Saskaroties ar testa virsmu, krītošā stara diametram jābūt ne mazākam kā 13 mm (0,5 collas). Atstarotais stars nedrīkst būt platāks kā fotodetektora jutīgā virsma, pārklāt mazāk kā 50 procentus no šīs virsmas, un, cik iespējams, tam jāpārklāj tas pats zonas segments, kas izmantots iekārtas kalibrēšanas laikā.

Ja uztvērēja sekcijā izmanto integrējošo lodi, tās minimālajam diametram ir jābūt 127 mm (5 collas). Lodes sienas atverēm parauga un krītošajam staram jābūt tāda izmēra, lai pa tām iekļūtu viss krītošais un atstarotais gaismas stars. Fotodetektoru novieto tā, lai tas neuztvertu tiešu gaismu ne no krītošā, ne no atstarotā stara.

2.4.

Fotodetektora-indikatora vienības elektriskie raksturlielumi

Fotodetektora izvaddatiem, ko nolasa no mēraparāta ar skalu, ir jābūt gaismjutīgās zonas gaismas stipruma lineārai funkcijai. Nodrošina līdzekļus (elektriskus un/vai optiskus), lai atvieglotu nulles iestatīšanas un kalibrēšanas regulēšanu. Šie līdzekļi nedrīkst ietekmēt instrumenta linearitāti jeb spektrālos raksturlielumus. Uztvērēja indikatora vienības precizitātei ir jābūt ± 2 procentu robežās no pilnas skalas vai ± 10 procenti no nolasījuma lieluma – atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka.

2.5.

Parauga turētājs

Mehānismam jāspēj testa paraugu izvietot tā, lai avota balsteņa un uztvērēja asis krustotos uz atstarojošās virsmas. Atstarojošā virsma drīkst atrasties spoguļa parauga iekšpusē vai vienā no pusēm atkarībā no tā, vai tā ir pirmā virsma, otrā virsma vai prizmatisks “atlokāma” tipa spogulis.

Procedūra

3.1.

Tiešās kalibrēšanas metode

Tiešajā kalibrēšanas metodē par atsauces standartu izmanto gaisu. Šī metode ir piemērojama instrumentiem, kas konstruēti tā, lai pieļautu kalibrēšanu 100 procentu punktā, atvirzot uztvērēju pozīcijā tieši uz gaismas avota ass (skatīt 1. attēlu).

Izmantojot šo metodi, dažos gadījumos (kā mērot vāji atstarojošas virsmas) būtu vēlams izmantot kalibrēšanas starppunktu (starp 0 un 100 procentiem uz skalas). Šādos gadījumos optiskajā ceļā ievieto neitrāla blīvuma filtru ar zināmu caurlaidību, un pēc tam kalibrēšanas vadības ierīci darbina, līdz mērītājs uzrāda neitrālā blīvuma filtra caurlaidību procentos. Šo filtru izņem pirms atstarošanas spējas mērījumu veikšanas.

3.2.

Netiešās kalibrēšanas metode

Netiešās kalibrēšanas metode ir piemērojama iekārtai ar fiksētu avota un uztvērēja ģeometriju. Vajadzīgs atbilstīgi kalibrēts un uzturēts atstarošanas spējas standarts. Šim atsauces standartam vēlams būt plakanam spogulim ar atstarošanas spējas vērtību, kas ir iespējami tuva testa paraugu atstarošanas spējai.

3.3.

Plakana spoguļa mērījumi

Plakanu spoguļu paraugu atstarošanas spēju var izmērīt ar instrumentiem, kuriem izmanto vai nu tiešo vai netiešo kalibrēšanas metodi. Atstarošanas spējas vērtību nolasa tieši no mēraparāta ar skalu.

3.4.

Neplakana (izliekta) spoguļa mērījumi

Neplakanu (izliektu) spoguļu atstarošanas spējas mērīšanai vajadzīgi instrumenti, kuru uztvērēja vienībā ir integrējošā lode (skatīt 2. attēlu). Ja instruments-indikatormērītājs uzrāda nc dalījumus ar standarta spoguli, kam ir E procentu atstarošanas spēja, tad ar spoguli, kam ir nezināma atstarošanas spēja, nx dalījumi atbildīs X procentu atstarošanas spējai saskaņā ar formulu:

CIE 1931 standartizētā kolorimetriskā uztvērēja krāsu īpatnējo koordinātu vērtības (2)

Šīs tabulas avots ir CIE izdevums 50 (45) (1970).

*	Izmainīts 1966. gadā (no 3 uz 2).

Paskaidrojošais attēls

Sfērisku spoguļu atstarošanas koeficienta mērīšanas ierīces piemērs

C	=	uztvērējs
D	=	diafragma
E	=	ieejas logs
F	=	mērīšanas logs
L	=	lēca
M	=	objekta logs
S	=	gaismas avots
(S)	=	integrējošā lode

(1) Definīcijas aizgūtas no CIE publikācijas 50 (45), Starptautiskā elektronikas vārdnīca, 45. grupa, apgaismojums.

(2) Saīsināta tabula. Vērtības noapaļo līdz četrām zīmēm aiz komata.

7. PIELIKUMS

Spoguļa atstarojošās virsmas liekuma rādiusa “r” noteikšanas procedūra

Mērījums

1.1.

Iekārta

Izmanto “sfērometru”, kurš ir līdzīgs šā pielikuma 1. attēlā aprakstītajam un kuram ir norādītie attālumi starp mērpulksteņa taustu un fiksētajiem bloka balstiem.

1.2.

Mērījumu punkti

1.2.1.

Liekuma pamatrādiusus mēra trijos punktos, kas atrodas iespējami tuvu pozīcijām vienā trešdaļā, pusē un divās trešdaļās attāluma pa atstarojošās virsmas loku, kas iet caur šīs virsmas centru un paralēli segmentam b, vai pa loku, kas iet caur tās atstarojošās virsmas centru, kura tam perpendikulāra, ja šis loks ir visgarākais.

1.2.2.

Ja atstarojošās virsmas izmēra dēļ nav iespējams veikt mērījumus šo noteikumu 2.1.2.2.2. punktā noteiktajos virzienos, par testiem atbildīgie tehniskie dienesti drīkst veikt mērījumus minētajā punktā divos perpendikulāros virzienos iespējami tuvu iepriekš prasītajiem virzieniem.

Liekuma rādiusa “r” aprēķināšana

“r”, izteiktu mm, aprēķina pēc šādas formulas:

kur:

rp1	= liekuma rādiuss pirmajā mērījuma punktā,
rp2	= liekuma rādiuss otrajā mērījuma punktā,
rp3	= liekuma rādiuss trešajā mērījuma punktā.

(visi izmēri milimetros)

8. PIELIKUMS

“H” punkta un rumpja faktiskā leņķa noteikšanas procedūra mehānisko transportlīdzekļu sēdvietām (1)

1. papildinājums. Telpiskās H punkta mašīnas (3-D H mašīnas apraksts1

2. papildinājums. Telpiskā atskaites sistēma1

3. papildinājums. Sēdvietu atsauces dati1

(1) Procedūra ir aprakstīta Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) (dokuments ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.6) 1. pielikumā.https://unece.org/transport/standards/transport/vehicle-regulations-wp29/resolutions

9. PIELIKUMS

Tuvuma atpakaļskata lauka testa metodes

Skata lauks

Šo noteikumu 15.2. punktā noteikto skata lauka prasību izpildi var testēt saskaņā ar šajā pielikumā aprakstītajiem nosacījumiem.

1.1.

Testa priekšmeti

Katram testa priekšmetam ir jābūt taisnam, apaļam 0,8 m augstam cilindram ar 0,3 m ārējo diametru. Katru testa priekšmetu marķē šādi:

a)	uz testa priekšmeta jābūt krāsotai uzlikai ar izmēriem 0,15 m × 0,15 m, kuru var pārvietot pa cilindru no apakšas līdz augšai;

b)	krāsotajai uzlikai jābūt krāsā, kas kontrastē gan ar pārējo cilindru un testa virsmu.

1.2.

Testa priekšmeta atrašanās vietas un orientācijas

Testa priekšmetus novieto a) līdz h) apakšpunktā noteiktajās un B attēlā parādītajās vietās. Izmēra B attēlā norādītos attālumus no viena testa priekšmeta līdz citam testa priekšmetam vai no cilindra centra (ass) līdz citam priekšmetam, kā parādīts virsskatā. Katru testa priekšmetu orientē tā, ka tā ass ir vertikāla.

a)	Testa priekšmetus A, B un C novieto tā, ka to centri ir vertikālā šķērsplaknē, kas atrodas 0,3 m uz aizmuguri no vertikālās šķērsplaknes, kas skar transportlīdzekļa galējo aizmugurējo virsmu.

b)	Testa priekšmetu B novieto tā, ka tā centrs atrodas vertikālā garenplaknē, kas iet caur transportlīdzekļa garenisko viduslīniju.

c)	Testa priekšmetus D, E un F novieto tā, ka to centri ir vertikālā šķērsplaknē, kas atrodas 1,5 m uz aizmuguri no vertikālās šķērsplaknes, kas skar transportlīdzekļa galējo aizmugurējo virsmu.

d)	Testa priekšmetu E novieto tā, ka tā centrs atrodas vertikālā garenplaknē, kas iet caur transportlīdzekļa garenisko viduslīniju.

e)	Testa priekšmetus G, H un I novieto tā, ka to centri ir vertikālā šķērsplaknē, kas atrodas 3,35 m uz aizmuguri no vertikālās šķērsplaknes, kas skar transportlīdzekļa galējo aizmugurējo virsmu.

f)	Testa priekšmetu H novieto tā, ka tā centrs atrodas vertikālā garenplaknē, kas iet caur transportlīdzekļa garenisko viduslīniju.

g)	Testa priekšmetus A, D un G novieto tā, ka to ārmalas atrodas vertikālā garenplaknē, kas skar transportlīdzekļa kreisās puses galējo ārējo virsmu.

h)	Testa priekšmetus C, F un I novieto tā, ka to ārmalas atrodas vertikālā garenplaknē, kas skar transportlīdzekļa labās puses galējo ārējo virsmu.

Neņem vērā mehāniskas sakabes ierīces un bagāžniekus, kas atrodas transportlīdzekļa aizmugurē.

1.3.

Testa nosacījumi

1.3.1.

Apgaismojums

Vides apgaismojuma apstākļi, kādos veic testēšanu, jāveido no vienmērīgi, no augšas izkliedētas gaismas ar apgaismojumu starp 7 000 luksiem un 10 000 luksiem, mērītu transportlīdzekļa jumta ārējās virsmas centrā.

1.3.2.

Temperatūra

Temperatūrai transportlīdzeklī testa laikā ir jābūt starp 15 °C un 25 °C.

1.3.3.

Transportlīdzekļa stāvoklis

1.3.3.1.

Riepas

Spiedienam riepās jāatbilst transportlīdzekļa ražotāja ieteiktajam aukstās riepās.

1.3.3.2.

Transportlīdzekļa slogojums

Transportlīdzeklim jābūt nokomplektētā stāvoklī, kā definēts Konsolidētās rezolūcijā par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) (ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.6 2.2.5.4. punktā)

1.3.3.3.

Regulējama balstiekārta

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar regulējamu balstiekārtas sistēmu, to iestata visnelabvēlīgākajā stāvoklī.

1.3.3.4.

Aizmugures durvis un bagāžnieka pārsegi

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar aizmugures durvīm vai bagāžnieka pārsegiem, tos aizver un aizslēdz transportlīdzekļa normālas ekspluatācijas stāvoklī.

1.4.

Testa procedūra

Pēc kārtas testē katra staba redzamību.

Pēc izvēles drīkst vienlaicīgi testēt vienu rindu. Pēc sekmīgas staba identificēšanas stabu drīkst aizvākt.

Pirmās rindas stabus (A, B, C) drīkst pagriezt, lai krāsotā uzlika būtu iespējami labi redzama.

Sistēmas gatavība

2.1.

Testa nosacījumi

a)	Transportlīdzekli atstāj stāvvietā novietotā statusā, līdz visas elektroniskās sistēmas ir deaktivējušās; minimums uz 30 minūtēm.

b)	Ir pieļaujams, ka testējošā persona vai iekārta jau atrodas transportlīdzeklī.

c)	Pārliecinās, ka transportlīdzekļa pārnesumu selektors ir neitrālā pozīcijā vai pārnesumā kustībai uz priekšu.

d)	Testu drīkst sākt ar vadītāja durvju atvēršanu. Kad durvis atvērtas, tās atkal aizver.

2.2.

Testa procedūra

a)	Transportlīdzekli pārslēdz aktīvā transportlīdzekļa režīmā. Šai darbībai jāiniciē/jāiedarbina pirmo taimeri.

b)	Gaida vismaz 6 sekundes.

c)	Sāk atpakaļbraukšanas notikumu, izvēloties atpakaļgaitas režīmu. Ja transportlīdzekli nav iespējams pārslēgt atpakaļgaitas režīmā 6 sekunžu laikā pēc aktīvā transportlīdzekļa režīma ieslēgšanas, atpakaļbraukšanas notikumu sāk, līdzko tas tehniski iespējams.

d)	Iniciē/iedarbina otro taimeri saskaņā ar ražotāja specifikāciju un ne vēlāk kā tad, kad ieslēgts atpakaļgaitas režīms vai pārnesums.

e)	Reakcijas laiku reģistrē ar otro taimeri, līdz atpakaļskats ir pilnībā redzams displejā.

Priekšmeta lielums

3.1.

Testa atskaites punkts

Ar šādu procedūru iegūst testa atskaites punktu.

a)	Atrod C attēlā parādīto, uz priekšu vērstu acu viduspunktu (Mf) tā, ka tas atrodas 635 mm pa vertikāli virs H punkta (H) un 96 mm uz aizmuguri no H punkta.

Atrod C attēlā parādīto galvas/kakla savienojuma centru (J) tā, ka tas atrodas 100 mm uz aizmuguri no Mf un 588 mm pa vertikāli virs H punkta. Ja galvas/kakla savienojuma centrs (J) nav savietojams ar transportlīdzekļa sēdekļa konfigurāciju, vadītāja sēdekli iestata garenvirziena regulēšanas diapazona viduspunktā. Ja sēdekli nevar iestatīt garenvirziena regulēšanas diapazona viduspunktā, izmanto vistuvāk esošo iestatījuma pozīciju uz aizmuguri no viduspunkta.

c)	Zīmē iedomātu horizontālu līniju starp Mf un punktu, kas atrodas pa vertikāli virs J un definēts kā J2.

d)	Griež iedomāto līniju ap J2 atpakaļskata attēla virzienā, līdz attālums taisnā līnijā starp Mf un displeja, kuru izmanto šajā standartā prasītā atpakaļskata attēla rādīšanai, centru sasniedz mazāko iespējamo vērtību.

e)	Šo jauno, pagriezto Mf pozīciju apzīmē ar Mr (pagrieztais acu viduspunkts).

3.1.

Mērīšanas procedūra

a)	Izvieto 35 mm vai lielāka formāta fotokameru, videokameru vai digitālu ekvivalentu tā, ka kameras attēla plaknes centrs atrodas Mr un kameras objektīvs ir vērsts uz displeja atpakaļskata attēlu.

b)	Atpakaļskata attēla apakšmalai piestiprina lineālu tādā orientācija, kas perpendikulāra testa priekšmeta cilindra viduslīnijai. Ja transportlīdzekļa pagalvji ierobežo kameras skatu uz displeju, tos drīkst pieregulēt vai noņemt.

c)	Nofotografē vizuālā displeja attēlu kopā ar lineālu un parādītu atpakaļskata attēlu, lai tas viss ir redzams vienā kadrā.

3.2.

Izgūst fotogrāfiskus datus

a)	Fotogrāfijā izmēra tur redzamā lineāla 50 mm gara gabala ar iedaļām redzamo garumu pa lineāla malu, kas atrodas vistuvāk atpakaļskata attēlam, un punktā pie atpakaļskata attēla centra par horizontāli.

b)	Fotogrāfijā izmēra katra no trīs testa priekšmetu, kuri B attēlā atrodas pozīcijās G, H un I, augšdaļā esošās krāsainās joslas platumu pa horizontāli.

c)	Trīs testa priekšmetu krāsainās joslas izmērītos platumus pa horizontāli apzīmē ar dG, dH, un dI.

3.3.

Iegūst līdzības koeficientu

Izmantojot lineāla 50 mm gabala redzamo garumu, kāds tas ir fotogrāfijā, šo redzamo garumu dala ar 50 mm, lai iegūtu līdzības koeficientu. Šo līdzības koeficientu sauc par mērogu.

3.4.

Nosaka skatīšanās attālumu

Nosaka faktisko attālumu no pagrieztā acu viduspunkta atrašanās vietas (Mr) līdz atpakaļskata attēla centram. Šo skatīšanās attālumu apzīmē ar aeye.

3.5.

Aprēķina testa priekšmetu veidoto redzamo leņķi

Izveidotos redzamos leņķus aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur i var būt jebkura testa priekšmeta G, H vai I vērtība, un arksīnusu aprēķina grādos.

10. PIELIKUMS

Konstatēšanas sistēmu testa metodes

Aizmugurējās horizontālās zonas noteikšana

Skaņas brīdināšanas sistēmām ir jāiztur šī pielikuma 1.3.1. punktā noteiktais tests. Tomēr, ja skaņas brīdinājuma sistēmas iztur šī pielikuma 1.4. punktā norādīto testu, uzskata, ka šī pielikuma 1.3.1. punktā norādītais tests ir izturēts.

1.1.

Testa nosacījumi

Testa priekšmetam jābūt kā noteikts ISO 17386:2010 7.1. punktā. Vēja ātrums testēšanas laikā nedrīkst pārsniegt 1 m/s. Temperatūrai jābūt 20 ± 5 °C, un mitrumam jābūt 60 ± 25 procenti. Nedrīkst līt lietus vai snigt. Testu veic uz līdzenas, sausas asfalta vai betona virsmas. Testu nedrīkst ietekmēt skaņas viļņu vai elektromagnētisko viļņu atstarošanās no jebkādām sienām, testēšanas palīgiekārtām vai jebkādiem citiem apkārtējā vidē esošiem objektiem.

1.2.

Sagatavošanās testam

Izmanto vienu testa priekšmetu. Attālumu no aizmugurējās malas līdz testa priekšmetam un testa priekšmeta atrašanās vietu izvēlas ražotājs, lai nodrošinātu testa priekšmeta konstatēšanu. Testa priekšmetu izvieto konstatējamos tīklojumos aizmugures horizontālajā zonā, kā noteikts šā pielikuma 1.3.1. punktā. Testa transportlīdzeklim sākotnējā stāvoklī konstatēšanas sistēmai jābūt aktivētai, to deklarē [ražotājs VAI īpašnieka rokasgrāmatā], un tam jāatrodas stāvēšanas stāvoklī. Šeit stāvēšanas stāvoklis nozīmē to, ka ar automātisko pārnesumkārbu aprīkotiem transportlīdzekļiem ir izvēlēta P (stāvēšanas) pozīcija un ar manuālo pārnesumkārbu aprīkotiem transportlīdzekļiem ir izvēlēts neitrālais pārnesums un ir iedarbināta stāvbremze.

1.3.

Testa metode

1.3.1.

Konstatēšanas lauks

Maksimālajam konstatēšanas attālumam ISO 17386:2010 5.4.2. un 5.4.3. punktā ir jābūt 1,0 m (R2 klase). Taisnstūra platums w_r ir vienāds ar transportlīdzekļa platumu, mērītu pa aizmugurējo asi. Izmērus noapaļo uz augšu līdz tuvākajiem 0,1 m. Turpmāk attēlā doti dažādu w_r piemēri (1. un 2. attēls).

1.3.2.

Minimālais konstatēšanas rādītājs

Minimālais prasītais konstatēšanas rādītājs aizmugurējai horizontālajai zonai ir šāds:

a)	90 procenti no A1, kā noteikts ISO 17386:2010 5.4.3. punktā;

b)	87 procenti no A2 tālāko 2 diapazona, kā ISO 17386:2010 5.4.3. punktā.

Nedrīkst palikt neviens nekonstatēts stabs kvadrātā, kas sastāv no divreizdiviem lauciņiem.

Šeit aizmugurējās horizontālās zonas testa procedūrām jāatbilst tām, kas noteiktas ISO 17386:2010 7.3. punktā.

Ja brīdināšana ilgst nepārtraukti vairāk nekā 5 sekundes, nolemj, ka testa priekšmets ir konstatēts. Konstatēšanas testu veic 1 reizi katram testa priekšmetam. Tomēr, ja nepieciešams, tehniskajam dienestam un ražotājam vienojoties, drīkst nolemt, ka testa priekšmets ir konstatēts, ja brīdinājumi nodrošināti četros no pieciem testiem.

1.4.

Alternatīva (vienkāršota) testa metode

1.4.1.

Konstatēšanas lauks

Pārraudzības zonas ir 3. attēlā parādītie desmit punkti 1.3.1. punktā noteiktajā pārraudzīšanas zonā.

1.4.2.

Minimālais konstatēšanas rādītājs

Minimālais prasītais konstatēšanas rādītājs desmit punktu zonai ir 100 %.

Ja brīdināšana ilgst nepārtraukti vairāk nekā piecas sekundes, nolemj, ka testa priekšmets ir konstatēts. Konstatēšanas testu veic vienu reizi katram testa priekšmetam. Tomēr, ja nepieciešams, tehniskajam dienestam un ražotājam vienojoties, drīkst nolemt, ka testa priekšmets ir konstatēts, ja brīdinājumi nodrošināti četros no pieciem testiem.

1.4.3.

Paštesta spēja un atteiču indikācija

Saskaņā ar ISO 17386:2010 5.5. punktu sistēmai ir jānodrošina paštestēšanas funkcijas. Tai jānodrošina sistēmas atteices informācija, kas atbilst šo noteikumu 17.2.5. punktam, ikreiz, kad tiek konstatēts kļūmes stāvoklis.

Reakcijas laiks

2.1.

Testa nosacījumi

a)	Transportlīdzekli atstāj stāvvietā novietotā statusā, līdz tiek nodrošināta visu elektronisko sistēmas ir deaktivēšana; minimums uz 30 minūtēm.

b)	Ir pieļaujams, ka testējošā persona vai iekārta jaut atrodas transportlīdzeklī.

c)	Pārliecinās, ka transportlīdzekļa pārnesumu selektors ir neitrālā vai kustības uz priekšu vērstā pārnesumā.

d)	Testu drīkst sākt ar vadītāja durvju atvēršanu. Kad durvis atvērtas, tās atkal aizver.

2.2.

Testa procedūra

a)	Testa priekšmetu novieto prasītajā konstatēšanas zonā.

b)	Transportlīdzekli pārslēdz aktīvā transportlīdzekļa režīmā. Šai darbībai jāiniciē/jāiedarbina pirmo taimeri.

c)	Gaida vismaz 6 sekundes.

Sāk atpakaļbraukšanas notikumu, izvēloties atpakaļgaitas režīmu. Ja transportlīdzekli nav iespējams pārslēgt atpakaļgaitas režīmā 6 sekunžu laikā pēc aktīvā transportlīdzekļa režīma ieslēgšanas, atpakaļbraukšanas notikumu sāk, līdzko tas tehniski iespējams. Iniciē/iedarbina/iedarbina otro taimeri saskaņā ar ražotāja specifikāciju un ne vēlāk kā tad, kad ieslēgts atpakaļgaitas režīms vai pārnesums.

e)	Reakcijas laiku reģistrē ar otro taimeri, līdz ir pieejams informācijas signāls.

25.5.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 184/62

Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums būtu jāpārbauda ANO EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcijā, kas pieejama tīmekļa vietnē: http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

ANO noteikumi Nr. 159 – Vienoti noteikumi par transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz kustības uzsākšanas informācijas sistēmu gājēju un velosipēdu konstatēšanai [2021/829]

Spēkā stāšanās datums: 2021. gada 10. jūnijs

Šis dokuments ir domāts tikai kā dokumentēšanas rīks. Autentisks un juridiski saistošs teksts ir: ECE/TRANS/WP.29/2020/122.

SATURS

NOTEIKUMI

Ievads

Darbības joma

Definīcijas

Apstiprinājuma pieteikums

Apstiprinājums

Specifikācijas

Testa procedūra

Transportlīdzekļa tipa pārveidojums un tipa apstiprinājuma paplašināšana

Ražošanas atbilstība

Sankcijas par ražošanas neatbilstību

10.

Ražošanas pilnīga izbeigšana

11.

Par apstiprinājuma testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu un tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukumi un adreses

PIELIKUMI

Paziņojums

Apstiprinājuma marķējuma zīmju izkārtojums

Aklās zonas robežu noteikšanas testa metode

0. IEVADS (informācijai)

0.1.

Lēna kustības uzsākšana, kad notiek sadursmes starp M2, M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem (testējamajiem transportlīdzekļiem) un gājējiem, un velosipēdistiem, izraisa nopietnas sekas šiem neaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem (VRU). Savulaik VRU drošība tika uzlabota, palielinot spoguļu skaitu, lai nodrošinātu transportlīdzekļa priekšā esošās zonas labāku redzamību. Tā kā šāda rakstura sadursmes joprojām notiek un daudzos transportlīdzekļa segmentos ir ieviestas autovadītāja palīgsistēmas, ir saprotama šādu palīgsistēmu izmantošana, lai izvairītos no sadursmēm starp testējamajiem transportlīdzekļiem un VRU.

0.2.

Teorētiski apsvērumi liecina, ka satiksmes situāciju, kurās iesaistīti testējamie transportlīdzekļi un VRU, kritiskums var būt ievērojams tā iemesla dēļ, ka transportlīdzekļu operatori pārprot situāciju. Dažos gadījumos situācijas kritiskums var pieaugt tik strauji, ka trauksmes brīdinājumi, kas paredzēti vadītāja reakcijas izraisīšanai uz situāciju, nevar tikt gana ātri aktivēti, lai vadītājs pagūtu noreaģēt. Vispārīgi vadītāja reakcijas uz jebkādu informāciju (augstas/zemas neatliekamības signāli) ir sagaidāmas tikai pēc zināma reakcijas laika. Šis reakcijas laiks, īpaši tuvu manevru laikā, daudzās situācijās ir daudz ilgāks nekā laiks, kas vajadzīgs, lai izvairītos no negadījuma, – no negadījuma nevar izvairīties par spīti brīdinājumam.

0.3.

Trauksmes brīdinājumi braukšanas laikā ir pamatoti tikai tad, ja negadījuma varbūtība ir liela, – pretējā gadījumā transportlīdzekļu vadītāji ir tendēti ignorēt sistēmas brīdinājumus. Tomēr, ja pietiekami agri tiktu aktivēti mazākas steidzamības informācijas signāli, tas varētu palīdzēt vadītājiem, nevis tos kaitināt. Tiek pieņemts, ka ir iespējams radīt tādu kustības uzsākšanas vadītāja palīgsistēmas cilvēka–mašīnas saskarni (HMI), kas vadītājus nekaitina laikā, kad šāda informācija nav vajadzīga, piemēram, prasot izmantot mazāk apgrūtinošu signāla režīmu.

0.4.

Tādēļ šie noteikumi prasa tuvuma informācijas signāla aktivēšanu, ja gājēji vai velosipēdisti nonāk kritiskā aklajā zonā transportlīdzekļa priekšā, kad testējamais transportlīdzeklis vai nu gatavojas uzsākt taisnvirziena kustību, vai brauc uz priekšu ar mazu ātrumu. Šim signālam automātiski jādeaktivējas, notiekot sistēmas atteicei vai sensoru piesārņojumam, un drīkst būt iespējama arī manuāla deaktivēšana, vadītājam izpildot noteiktu darbību secību, lai izvairītos no nejaušas deaktivēšanas.

0.5.

Turklāt šie noteikumi prasa papildu signālu, kas jādod tad, kad sadursme kļūst neizbēgama, piem., kad transportlīdzeklis paātrināti uzsāk kustību un gājējs vai velosipēdists atrodas tieši transportlīdzekļa priekšā. Ražotājs drīkst noteikt šī sadursmes brīdinājuma signāla aktivēšanas un deaktivēšanas stratēģiju; taču sistēmas atteices vai sensoru piesārņojuma gadījumā tuvuma informācijas signālam un sadursmes brīdinājuma signālam jādeaktivējas kopā.

0.6.

Šajos noteikumos noteikta testēšanas procedūra, kuras pamatā ir testējamie transportlīdzekļi, kuri stāv, uzsāk kustību un atrodas taisnvirziena kustībā ar mazu ātrumu, kas ir 10 km/h vai mazāks. Sadursmju analīzes dati rāda, ka informācijas un brīdinājumu sniegšana šo manevru laikā ir svarīga, jo informācijas signāliem jāparādās pietiekami agri, lai brīdinātu vadītāju par transportlīdzekļa priekšgala tuvumā esošiem gājējiem un velosipēdistiem.

0.7.

Šie noteikumi tipa apstiprināšanas procesā nevar aptvert visus satiksmes apstākļus un infrastruktūras īpašības; šajos noteikumos ir atzīts, ka šajos noteikumos prasītās veiktspējas nevar tikt sasniegtas visos apstākļos (sistēmas veiktspējas var ietekmēt transportlīdzekļa stāvoklis, ceļa vide, laika apstākļi un satiksmes scenāriji utt.). Faktiskajiem apstākļiem un norisēm reālajā situācijā nevajadzētu radīt kļūdainus brīdinājumus tādā apmērā, kas mudinātu vadītāju sistēmu izslēgt.

1. DARBĪBAS JOMA

1.1.

Šos noteikumos piemēro M2, M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļu apstiprināšanai attiecībā uz iebūvētu sistēmu, kas konstatē gājēju un velosipēdistu esību transportlīdzekļa tuvā priekšējā aklajā zonā un informē par to vadītāju un, ja to uzskata par nepieciešamu, pamatojoties uz ražotāja stratēģiju, brīdina vadītāju par potenciālu sadursmi.

1.2.

Šo noteikumu prasības ir formulētas piemērošanai labās puses satiksmei konstruētiem transportlīdzekļiem. Kreisās puses satiksmei konstruētiem transportlīdzekļiem šīs prasības piemēro, attiecīgā gadījumā apvēršot kritērijus.

1.3.

Šādi M un N kategorijas transportlīdzekļi ir atbrīvoti no šo noteikumu prasību izpildes:

transportlīdzekļi, kuros kustības uzsākšanas informācijas sistēmas jebkādas ierīces uzstādīšana ir nesavietojama ar to izmantošanu uz ceļa, drīkst tikt daļēji vai pilnībā atbrīvoti no šo noteikumu prasību izpildes, ja tā nolemj tipa apstiprinātāja iestāde.

2. DEFINĪCIJAS

Šajos noteikumos izmanto šādas definīcijas.

2.1.	“Kustības uzsākšanas informācijas sistēma (MOIS)” ir sistēma, kas konstatē gājēju un velosipēdistu esību transportlīdzekļa tuvā priekšējā aklajā zonā un informē par to vadītāju un, ja to uzskata par nepieciešamu, pamatojoties uz ražotāja stratēģiju, brīdina vadītāju par potenciālu sadursmi.

2.2.	“Transportlīdzekļa tipa apstiprināšana” ir pilna procedūra, ar ko Nolīguma puse apliecina, ka transportlīdzekļa tips atbilst šo noteikumu tehniskajām prasībām.

2.3.

“Transportlīdzekļa tips attiecībā uz kustības uzsākšanas informācijas sistēmu” ir transportlīdzekļu kategorija, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā:

a)	ražotāja tirdzniecības nosaukums vai preču zīme;

b)	transportlīdzekļa īpašības, kas būtiski ietekmē MOIS veiktspējas;

c)	MOIS tips un konstrukcija.

2.4.	“Testējamais transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kuru testē.

2.5.	“Neaizsargāts satiksmes dalībnieks (VRU)” ir pieaudzis vai bērns – gājējs vai pieaudzis vai bērns – velosipēdists.

2.6.	“Informācijas signāls” ir MOIS emitēts signāls nolūkā informēt transportlīdzekļa vadītāju par VRU transportlīdzekļa priekšas tuvumā.

2.7.	“Sadursmes brīdinājuma signāls” ir MOIS emitēts signāls nolūkā informēt transportlīdzekļa vadītāju, kad MOIS konstatējusi potenciālu frontālo sadursmi ar VRU transportlīdzekļa priekšas tuvumā.

2.8.	“Transportlīdzekļa galvenais vadības slēdzis” ir ierīce, ar kuru transportlīdzeklī iebūvēto elektronikas sistēmu no izslēgta stāvokļa, kā tas ir gadījumā, kad transportlīdzekli novieto stāvēšanai bez vadītāja klātbūtnes, pārslēdz parastā darba režīmā.

2.9.	“Inicializēšana” ir MOIS darbības iestatīšanas process pēc transportlīdzekļa galvenā vadības slēdža aktivēšanas, līdz tā ir pilnībā funkcionējoša.

2.10.

“Kopējā telpa” ir zona, kurā drīkst parādīt divas vai vairākas informācijas funkcijas (piem., simbolus), bet ne vienlaikus.

2.11.

“Acu atskaites punkts” ir viduspunkts starp diviem punktiem, kuri ir 65 mm atstatu un atrodas 635 mm pa vertikāli virs ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.6 (1) 1. pielikumā noteiktā atskaites punkta uz vadītāja sēdekļa. Abus punktus savienojošā taisnā līnija ir perpendikulāra transportlīdzekļa vertikālajai vidējai garenplaknei. Abus punktus savienojošā segmenta centrs atrodas vertikālā garenplaknē, kas iet caur vadītājam paredzētās sēdvietas centru, ko noteicis transportlīdzekļa ražotājs.

2.12.

“Transportlīdzekļa priekša” ir plakne, kas ir perpendikulāra transportlīdzekļa vidējai garenplaknei un skar tā galējo priekšējo punktu, neņemot vērā netiešās redzamības ierīču izvirzījumu un jebkādu transportlīdzekļa daļu, kas atrodas augstāk nekā 2,0 m virs zemes.

2.13.

“Ietves puse” ir labās puses kustībai konstruēta transportlīdzekļa labā puse.

2.14.

“Transportlīdzekļa ietves puses plakne” ir plakne, kas ir paralēla transportlīdzekļa vidējai garenplaknei un skar tā galējo ārējo punktu ietves pusē priekšpus vadītāja acu atskaites punkta, neņemot vērā netiešās redzamības ierīču izvirzījumu un jebkādu testējamā transportlīdzekļa daļu, kas atrodas augstāk nekā 2,0 m virs zemes.

2.15.

“Brauktuves puse” ir labās puses kustībai konstruēta transportlīdzekļa kreisā puse.

2.16.

“Transportlīdzekļa brauktuves puses plakne” ir plakne, kas ir paralēla transportlīdzekļa vidējai garenplaknei un skar tā galējo ārējo punktu brauktuves pusē priekšpus vadītāja acu atskaites punkta, neņemot vērā netiešās redzamības ierīču izvirzījumu un jebkādu testējamā transportlīdzekļa daļu, kas atrodas augstāk nekā 2,0 m virs zemes.

2.17.

“Transportlīdzekļa platums” ir attālums starp transportlīdzekļa ietves puses un brauktuves puses plaknēm.

2.18.

“Transportlīdzekļa trajektorija” ir visu to pozīciju savienojums transportlīdzekļa platuma robežās, kurās transportlīdzekļa priekša atradusies vai atradīsies testa brauciena laikā.

2.19.

“Viegls mērķis” ir mērķis, kam tiek nodarīti minimāli bojājumi un kurš rada minimālus bojājumus testējamajam transportlīdzeklim sadursmes gadījumā.

2.20.

“Testa mērķa gājējs” ir gājējs pieauguša cilvēka vai bērna augumā, ko imitē viegla mērķa ierīce, specificēta saskaņā ar ISO 19206-2:2018.

2.21.

“Testa mērķa velosipēdists” ir velosipēdists pieauguša cilvēka augumā un velosipēds, ko imitē viegla mērķa un velosipēda ierīce, specificēta saskaņā ar ISO (CD) 19206-4.

2.22.

“Aklās zonas robeža” ir līnija, aprakstīta, kā noteikts 3. pielikumā, kas savieno visus punktus, kuri atrodas redzamo zonu robežās transportlīdzekļa priekšā un testējamā transportlīdzekļa tiešā tuvumā.

2.23.

“Sadursmes punkts” ir pozīcija, kurā jebkura transportlīdzekļa priekšas punkta trajektorija krustojas ar jebkuru VRU viegla mērķa atsauces punktu, transportlīdzeklim veicot kustības uzsākšanas vai lēnas braukšanas manevru.

2.24.

“Priekšējā distance” ir attālums virzienā uz priekšu starp transportlīdzekļa priekšu un vieglā mērķa tuvāko punktu.

2.25.

“Maksimālās priekšējās distances plakne” ir plakne, kas ir perpendikulāra tai transportlīdzekļa garenplaknei, kura reprezentē vislielāko priekšējo distanci, kādā MOIS ir jākonstatē VRU klātbūtne. Šīs plaknes attālumu no transportlīdzekļa priekšas pēc ražotāja ieskatiem izvēlas vai nu 3,7 m, vai attālumu, kādā atrodas aklās zonas robežas vistālākais punkts, un tas nedrīkst būt mazāks kā 1,0 m.

2.26.

“Minimālās priekšējās distances plakne” ir plakne, kas ir perpendikulāra tai transportlīdzekļa garenplaknei, kura reprezentē vismazāko priekšējo distanci, kādā MOIS ir jākonstatē VRU klātbūtne. Šīs plaknes attālumam no transportlīdzekļa priekšas jābūt 0,8 m.

2.27.

“Ietves puses intervāla plakne” ir plakne, kas ir paralēla transportlīdzekļa garenplaknei un atrodas 0,5 m atstatu, uz āru no transportlīdzekļa ietves puses plaknes.

2.28.

“Brauktuves puses intervāla plakne” ir plakne, kas ir paralēla transportlīdzekļa garenplaknei un atrodas 0,5 m atstatu, uz āru no transportlīdzekļa brauktuves puses plaknes.

2.29.

“Braukšanas uz priekšu režīms” ir transportlīdzekļa režīms, kad, atbrīvojot bremžu sistēmu vai spiežot uz akseleratora pedāli (vai aktivējot ekvivalentu vadības ierīci), spēka pārvads dzen transportlīdzekli uz priekšu.

2.30.

“Potenciāls kustības uzsākšanas manevrs” nozīmē, ka testējamais transportlīdzeklis stāv, transportlīdzekļa galvenais vadības slēdzis ir aktivēts, transportlīdzeklis ir normālā darbības režīmā un ar ieslēgtu/izraudzītu režīmu vai pārnesumu braukšanai uz priekšu.

2.31.

“Lēngaitas manevrs” nozīmē, ka testējamais transportlīdzeklis ir normālā darbības režīmā, brauc taisni uz priekšu ar ātrumu, kas ir mazāks nekā 10 km/h.

2.32.

“Pēdējais informācijas punkts (LPI)” ir punkts, kurā ticis dots informācijas signāls.

3. APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

3.1.

Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikumu attiecībā uz kustības uzsākšanas informācijas sistēmām (MOIS) iesniedz transportlīdzekļa ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis.

3.2.

Tam pievieno turpmāk minētos dokumentus trīs eksemplāros, un tam jāsatur šāda informācija:

3.2.1.

transportlīdzekļa tipa apraksts attiecībā uz 5. punktā minētajām pozīcijām kopā ar rasējumiem mērogā un 6.1. punktā minēto dokumentāciju. Norāda transportlīdzekļa tipu identificējošos numurus un/vai simbolus.

3.3.

Apstiprināšanas testus veicošajam tehniskajam dienestam iesniedz apstiprināmo transportlīdzekļa tipu reprezentējošu transportlīdzekli.

4. APSTIPRINĀJUMS

4.1.

Ja apstiprināšanai atbilstīgi šiem noteikumiem iesniegtais transportlīdzekļa tips atbilst 5. punkta prasībām, piešķir šā transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.

4.2.

Atbilstību 5. punkta prasībām verificē ar 6. punktā noteikto testa procedūru, taču tā darbība nedrīkst aprobežoties ar šiem konkrētajiem testa apstākļiem.

4.3.

Katram apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam piešķir apstiprinājuma numuru; tā pirmie divi cipari (00 šiem noteikumiem sākotnējā redakcijā) norāda grozījumu sēriju, kas ietver jaunākos, būtiskos tehniskos grozījumus, kas izdarīti šajos noteikumos līdz apstiprinājuma piešķiršanai. Viena un tā pati Nolīguma puse nedrīkst piešķirt vienu un to pašu numuru tam pašam transportlīdzekļa tipam, kurš ir aprīkots ar cita tipa MOIS, vai citam transportlīdzekļa tipam.

4.4.

Paziņojumu par tipa apstiprinājumu vai apstiprinājuma atteikumu vai anulēšanu atbilstīgi šiem noteikumiem nosūta šos noteikumus piemērojošajām Nolīguma pusēm, izmantojot 1. pielikumā dotajam paraugam atbilstošu veidlapu kopā ar pieteikuma iesniedzēja iesniegtajiem fotoattēliem un/vai rasējumiem formātā, kas nepārsniedz A4 (210 × 297 mm), vai salocītiem līdz šim formātam, un kuri ir pienācīgā mērogā.

4.5.

Katram transportlīdzeklim, kas atbilst transportlīdzekļa tipam, kurš apstiprināts atbilstīgi šiem noteikumiem, skaidri redzamā un viegli pieejamā vietā, kas norādīta apstiprinājuma veidlapā, liek 2. pielikumā aprakstītajam paraugam atbilstošu starptautisku apstiprinājuma marķējuma zīmi, ko veido:

4.5.1.

aplis, kas aptver burtu “E”, kam seko:

a)	apstiprinājumu piešķīrušās valsts pazīšanas numurs (2); un

b)	pa labi no šajā punktā aprakstītā apļa – šo noteikumu numurs, aiz tā burts “R”, defise un apstiprinājuma numurs, vai

4.5.2.

ovāls, kas aptver burtus “UI”, kam seko unikālais identifikators.

4.6.

Ja transportlīdzeklis atbilst transportlīdzekļa tipam, kas apstiprināts saskaņā ar vieniem vai vairākiem citiem ANO noteikumiem, kuri pievienoti Nolīgumam kā pielikumi, tad valstī, kas piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, 4.5. punktā noteikto simbolu atkārtot nav obligāti. Tādā gadījumā ANO noteikumu un apstiprinājuma numurus un papildu simbolus izvieto vertikālās slejās pa labi no 4.5. punktā noteiktā simbola.

4.7.

Apstiprinājuma marķējuma zīmei ir jābūt skaidri salasāmai un neizdzēšamai.

4.8.

Apstiprinājuma marķējuma zīmi izvieto uz transportlīdzekļa datu plāksnītes vai tās tuvumā.

5. SPECIFIKĀCIJAS

5.1.

Vispārīgas prasības

5.1.1.

Katram transportlīdzeklim, kas aprīkots ar 2.1. punktā dotajai definīcijai atbilstošu MOIS, ir jāatbilst šo noteikumu 5.2.–5.8. punktā ietvertajām prasībām.

5.1.2.

MOIS efektivitāti nedrīkst negatīvi neietekmēt magnētiskie vai elektriskie lauki. To pierāda ar atbilstību ANO Noteikumu Nr. 10, kas grozīti ar 05. sērijas vai jebkādiem jaunākiem grozījumiem, tehniskajām prasībām un pārejas noteikumiem.

5.2.

Veiktspējas prasības

5.2.1.

MOIS jādarbojas vismaz visu potenciālo kustības uzsākšanas manevru un lēngaitas manevru laikā vides apgaismojuma apstākļos, kas pārsniedz 15 luksus, tuvās gaismas lukturiem esot vai neesot ieslēgtiem.

5.2.2.

MOIS jāinformē vadītājs par transportlīdzekļa priekšas tuvumā esošiem VRU, kuri varētu tikt apdraudēti potenciāla kustības uzsākšanas manevra vai lēngaitas manevra laikā. Šo informāciju vadītājam nodrošina tā, lai vadītājs varētu nepieļaut transportlīdzekļa mijiedarbību ar VRU trajektoriju.

5.2.2.1.

Informācijas signālu nodrošina vismaz tik ilgi, kamēr pastāv 5.2.2.2. un 5.2.2.3. punktā norādītie apstākļi.

5.2.2.2.

Potenciāls kustības uzsākšanas manevrs

5.2.2.2.1.

Notiekot potenciālajam kustības uzsākšanas manevram, MOIS jānodrošina informācijas signāls par VRU, kurš pārvietojas ar ātrumu starp 3 km/h un 5 km/h no transportlīdzekļa ietves puses un brauktuves puses virzienā, kas perpendikulārs transportlīdzekļa vidējai garenplaknei un kurš atrodas zonā, ko ierobežo maksimālās un minimālās priekšējās distances plaknes un ietves puses un brauktuves puses intervāla plaknes.

5.2.2.3.

Lēngaitas manevrs

5.2.2.3.1.

Notiekot lēngaitas manevram, MOIS jānodrošina informācijas signāls par pieaugušajiem un bērniem – velosipēdistiem, kuri ir nekustīgi vai pārvietojas uz priekšu virzienā, kas ir paralēls transportlīdzekļa vidējai garenplaknei, ar ātrumu starp 0 km/h un 10 km/h un kuri atrodas zonā, ko ierobežo ietves puses un brauktuves puses intervāla plaknes un maksimālās un minimālās priekšējās distances plaknes.

5.2.2.3.2.

Kad lēngaitas manevru veicošs transportlīdzeklis jau konstatējis pieaugušo vai bērnu – velosipēdistu un nodrošinājis informācijas signālu saskaņā ar 5.2.2.3.1. punktu, MOIS jāuztur informācijas signāls, pat ja transportlīdzeklis apstājas. Informācijas signālu uztur tik ilgi, kamēr velosipēdists paliek zonā, ko ierobežo ietves puses un brauktuves puses intervāla plaknes un maksimālās un minimālās priekšējās distances plaknes.

5.2.2.3.3.

MOIS konstatēšanas stratēģija drīkst tikt pielāgota, notiekot pagriešanās manevram. Netiek prasīta sensoru pakārtošana stūres pagrieziena leņķim. Konstatēšanas stratēģija jāpaskaidro 6.1. punktā minētajā informācijā. Tehniskajam dienestam jāverificē sistēmas darbība saskaņā ar stratēģiju.

5.2.2.4.

Informācijas signālam ir jāatbilst 5.6. punkta prasībām.

5.2.3.

Ražotājs tehniskajam dienestam un tipa apstiprinātājai iestādei ar dokumentāciju, simulāciju vai citiem līdzekļiem pierāda, ka MOIS darbojas, kā norādīts attiecībā uz mazākiem velosipēdistiem un velosipēdiem, kas pēc lieluma līdzinās bērnam – velosipēdistam.

5.2.4.

Ražotājs tehniskajam dienestam un tipa apstiprinātājai iestādei ar dokumentāciju, simulāciju vai citiem līdzekļiem pierāda, ka kļūdainu reakciju skaits VRU un statisku objektu (tādu kā konusi, ceļa zīmes, dzīvžogi un stāvoši vieglie automobiļi) konstatēšanas dēļ, kas atrodas ārpus 5.2.2.2. un 5.2.2.3. punktā noteiktajām robežām attiecīgajiem transportlīdzekļa manevriem, ir samazināts.

5.3.

Automātiska deaktivēšana

5.3.1.

MOIS automātiski jādeaktivējas, kad notiek tās darbības traucējums vai tā nevar pienācīgi darboties, jo tās sensoru ierīces ir piesārņotas ar ledu, sniegu, dubļiem, putekļiem vai līdzīgu materiālu. MOIS drīkst automātiski deaktivēties arī vides apgaismojuma apstākļu dēļ, kas ir sliktāki nekā 5.2.1. punktā norādītie.

5.3.2.

Automātiskai deaktivēšanai jābūt parādītai ar 5.8. punktā norādīto atteices brīdinājuma signālu.

5.3.3.

MOIS automātiski atkārtoti jāaktivējas, kad verificēta sensoru normāla darbība. To testē saskaņā ar 6.8. punkta (atteices konstatēšanas tests) un 6.9. punkta (automātiskas deaktivēšanas tests) noteikumiem.

5.4.

Manuāla deaktivēšana

5.4.1.

Drīkst būt iespēja deaktivēt MOIS manuāli.

5.4.2.

Manuālai deaktivēšanai jāietver vadītāja veiktu, apzinātu darbību secība, piemēram, prasot vienu darbību, kas pārsniedz zināmu laika robežu, vai atkārtotu nospiešanu, vai prasot divas atsevišķas, bet vienlaicīgas darbības.

5.4.3.

Nedrīkst būt iespēja manuāli deaktivēt jebkādu citu sistēmu vienlaikus ar MOIS vai ar tādu pašu darbību secību.

5.4.4.

Vadītājam jābūt iespējai viegli, atkārtoti aktivēt manuāli deaktivētu MOIS.

5.4.5.

Manuāli deaktivētai MOIS automātiski jāaktivējas, aktivējot transportlīdzekļa galveno vadības slēdzi.

5.5.

Sistēmas inicializēšana

5.5.1.

Ja MOIS nav kalibrēta pēc 15 sekunžu akumulētā braukšanas laika ar ātrumu, kas lielāks nekā 0 km/h (ietverot stāvēšanas fāzes), vadītājam jāsaņem informācija par šo statusu. Šai informācijai jāpaliek, līdz sistēma ir sekmīgi kalibrēta.

5.6.

Informācijas signāls

5.6.1.

MOIS informācijas signālam, kas minēts 5.2.2. punktā, ir jābūt optiskam informācijas signālam, kas ir pamanāms un viegli verificējams, vadītājam atrodoties vadītāja sēdeklī.

5.6.2.

Šim informācijas signālam jābūt redzamam dienas un nakts laikā.

5.7.

Sadursmes brīdinājuma signāls

5.7.1.

Kad sadursmes risks ir neizbēgams, MOIS ir jābrīdina vadītājs ar sadursmes brīdinājuma signālu.

5.7.2.

Sadursmes brīdinājuma signālu nodrošina ar līdzekli, kam ir vismaz divu režīmu kombinācija, kurus izvēlas no optiska, akustiska vai haptiska signāla.

Ja sadursmes brīdinājuma signālu nodrošina, izmantojot optisku režīmu, šim signālam pēc aktivēšanas stratēģijas jāatšķiras no 5.2.2. un 5.6. punktā norādītā informācijas signāla.

5.7.3.

Ir jābūt tā, ka vadītājs var viegli saprast sadursmes brīdinājuma signālu un sasaistīt brīdinājuma signālu ar potenciālo sadursmi. Ja brīdinājuma signāls ir optisks signāls, šim signālam jābūt redzamam dienas un nakts laikā.

5.7.4.

Sadursmes brīdinājuma signālam jāaktivējas saskaņā ar ražotāja stratēģiju. Brīdināšanas stratēģija jāpaskaidro 6.1. minētajā informācijā.

Tehniskajam dienestam jāverificē sistēmas darbība saskaņā ar stratēģiju.

5.7.5.

Sadursmes brīdinājuma signālu drīkst deaktivēt manuāli. Manuālas deaktivēšanas gadījumā tam atkārtoti jāaktivizējas ikreiz, kad ieslēdz transportlīdzekļa galveno vadības slēdzi.

5.8.

Atteices brīdinājuma signāli

5.8.1.

Atteices brīdinājuma signālam, kas minēts 5.3.2. punktā, ir jābūt optiskam signālam, un tam jāatšķiras vai jābūt skaidri atšķiramam no informācijas signāla. Atteices brīdinājuma signālam jābūt redzamam dienas un nakts laikā un tādam, ka vadītājs to var viegli verificēt, atrodoties vadītāja sēdeklī.

5.8.2.

Atteices brīdinājuma signālam jāpaliek aktīvam, kamēr MOIS ir nepieejama.

5.8.3.

MOIS atteices brīdinājuma signālam jāaktivizējas, aktivizējot transportlīdzekļa galveno vadības slēdzi. Šī prasība neattiecas uz sadursmes brīdinājuma signāliem, kas atrodas kopējā telpā ar atteices brīdinājuma signālu.

5.9.

Nosacījumi periodiskajām tehniskajām apskatēm

5.9.1.

Periodiskajā tehniskajā apskatē ir jābūt iespējai pārliecināties par MOIS pareizas darbības statusu, vizuāli vērojot atteices brīdinājuma signāla statusu.

Ja atteices brīdinājuma signāls atrodas kopējā telpā, pirms atteices brīdinājuma signāla statusa pārbaudes jāpavēro kopējās telpas funkcionalitāte.

6. TESTA PROCEDŪRA

6.1.

Ražotājs nodrošina dokumentācijas paketi, kas dod piekļuvi sistēmas pamatuzbūvei un attiecīgā gadījumā līdzekļiem, kas to saista ar citām transportlīdzekļa sistēmām. Sistēmas darbībai, tostarp tās sensoru un brīdināšanas stratēģijai jābūt paskaidrotai, un dokumentācijā ir jāapraksta, kā pārbauda sistēmas darbības statusu, tas, vai ir ietekme uz citām transportlīdzekļa sistēmām, un metodi(-es), kas izmantotas tādu situāciju konstatēšanai, kuru rezultātā tiek parādīts atteices brīdinājuma signāls. Dokumentācijas paketei ir jāsniedz tipa apstiprinātājai iestādei pietiekama informācija, lai identificētu transportlīdzekļa tipu un palīdzētu lēmuma pieņemšanā par visnelabvēlīgāko apstākļu veidu izvēli.

6.2.

Testa nosacījumi

6.2.1.

Testu veic uz līdzenas, sausas asfalta vai betona virsmas.

6.2.2.

Vides temperatūrai ir jābūt starp 0 °C un 45 °C.

6.2.3.

Testu veic tādos redzamības apstākļos, kas ļauj mērķi novērot visu testa laiku un kas ļauj droši braukt ar prasītajiem testa ātrumiem.

6.2.4.

Dabīgajam vides apgaismojumam testa zonā jābūt homogēnam un jāpārsniedz 1 000 luksus. Būtu jānodrošina, ka testēšana netiek veikta, braucot virzienā pret sauli vai prom no tās, saulei atrodoties mazā leņķī.

6.3.

Nosacījumi transportlīdzeklim

6.3.1.

Testa masa

Transportlīdzekli testē tādā slogojumā, par kādu vienojas ražotājs un tehniskais dienests, pie ražotāja noteiktā masas sadalījuma starp asīm. Kad uzsākts tests, nekādas izmaiņas vairs neveic. Transportlīdzekļa ražotājs ar dokumentācijas palīdzību pierāda, ka sistēma darbojas visos slogojuma apstākļos.

6.3.2.

Ja MOIS ir aprīkota ar lietotāja regulējamu informācijas laikiestati, 6.5., 6.6. un 6.7. punktā norādītos testus katrā testa gadījumā veic, informācijas sniegšanas robežai esot iestatītai tā, ka informācijas signāls tiek ģenerēts vistuvāk sadursmes punktam, t. i., iestatītai visnelabvēlīgāk. Kad uzsākts tests, nekādas izmaiņas vairs neveic.

6.3.3.

Pirmstesta kondicionēšana

6.3.3.1.

Ja ražotājs to pieprasa, ar testējamo transportlīdzekli drīkst nobraukt ne vairāk kā 100 km pa pilsētas un lauku ceļu kombināciju ar dažādiem satiksmes un ceļa nomales izveidojumiem, lai inicializētu sensora sistēmu.

6.4.

Signālu testa verifikācija

6.4.1.

Transportlīdzeklim esot nekustīgam, pārbauda optisko atteices brīdinājuma signālu atbilstību 5.6. punkta prasībām.

6.5.

Statisks šķērsošanas tests

6.5.1.

Testējamais transportlīdzeklis paliek potenciālā kustības uzsākšanas manevrā ar aktīvu MOIS un testa zonu marķētu, kā parādīts 1. papildinājuma 1. attēlā. Attiecīgo testa mērķi (T) virza tā, ka tas pārvietojas pa trajektoriju, kas perpendikulāra testējamā transportlīdzekļa vidējai garenplaknei, testa gadījuma attālumā (dTC ) no transportlīdzekļa priekšas un no attiecīgā šķērsošanas virziena (c) (1. papildinājuma 1. tabula). Testa mērķa gājēja atsauces punkts ir testējamajam transportlīdzeklim tuvākais H punkts (kā noteikts ISO 19206-2:2018). Testa mērķa velosipēdista atsauces punkts ir punktā, kur krustojas testa mērķa viduslīnijai perpendikulāra plakne, kas atrodas velosipēda galējā priekšējā punktā, un testa mērķa viduslīnijai paralēla plakne, kas atrodas testējamajam transportlīdzeklim vistuvāk esošajā testa mērķa H punktā (kā noteikts ISO (CD) 19206-4).

6.5.2.

Testa mērķa kustību paātrina tā, ka tas sasniedz testa mērķa ātrumu (v) ne tuvāk kā 15 m attālumā no plaknes, kas saistīta ar šķērsošanas virzienam tuvāko testējamā transportlīdzekļa pusi. Testa gadījuma ātrumu uztur, līdz plakne, kas saistīta ar pretējo transportlīdzekļa pusi, ir pārskatāma ne mazāk kā 5 m attālumā.

6.5.3.

Saskaņā ar 5.2.2.2. punktu tehniskais dienests verificē MOIS informācijas signāla aktivēšanu, pirms testa mērķis (T) sasniedz 1. papildinājuma 1. tabulā doto pēdējam informācijas punktam atbilstošo attālumu, un to, ka MOIS informācijas signāls paliek ieslēgts, līdz testa mērķis ir vismaz šķērsojis to šķīruma plakni, kas saistīta ar šķērsošanas virzienam pretējo transportlīdzekļa pusi. Sadursmes brīdinājuma signāls nedrīkst aktivēties.

6.5.4.

Tehniskais dienests atkārto 6.5.1.–6.5.3. punktu divos no šo noteikumu 1. papildinājuma 1. tabulā dotajiem testa gadījumiem un vienā papildu testa gadījumā, kam izvēlas 5.2.2.2. punktā norādīto vieglā mērķa un VRU ātruma, VRU kustības virziena un konstatēšanas robežu kombināciju.

Tehniskais dienests drīkst izvēlēties papildu testa gadījumus arī no 5.2.2.2. punktā norādīto vieglo mērķu, VRU ātrumu, kustības virzienu un konstatēšanas robežu diapazona, ja uzskata to par pamatotu.

6.6.

Apstāšanās garenvirzienā tests attiecībā pret kustību uzsākošu velosipēdistu

6.6.1.

Testa mērķa velosipēdistu (T) izvieto testa zonā, kas marķēta, kā parādīts 1. papildinājuma 2. attēlā. Testa mērķa velosipēdistu novieto attiecīgajā 1. papildinājuma 2. tabulā norādītajā testa mērķa sākumpunktā (pcyc ) un pavērš kustības virzienā un paralēli testējamā transportlīdzekļa vidējai garenplaknei. Testa mērķa velosipēdista atsauces punkts ir velosipēda apakšējā balsta centrā un uz velosipēda viduslīnijas. Ja attālums starp transportlīdzekļa priekšu un testa mērķa velosipēdista galējo aizmugurējo punktu ir mazāks nekā 100 mm, pcyc drīkst pārvietot par papildu attālumu (dclear ) tālāk no transportlīdzekļa priekšas virzienā, kas paralēls garenplaknei, tā, lai attālums starp transportlīdzekļa priekšu un testa mērķa velosipēdista galējo aizmugurējo punktu ir 100 + 10/-0 mm.

6.6.2.

Testējamā transportlīdzekļa taisnvirziena kustību paātrina līdz konstantam ātrumam 10 + 0/–0,5 km/h, pirms tas nonāk bremzēšanas koridorā. Testējamajam transportlīdzeklim jāuztur šis konstantais ātrums, līdz transportlīdzekļa priekša šķērso 1. papildinājuma 2. attēlā parādīto bremzēšanas plakni (pbrake ) pirms tādas apstāšanās, kad transportlīdzekļa priekša atrodas apstāšanās plaknē (pstop ). Testējamo transportlīdzekli uzskata par apstājušos, kad tas ir nekustīgs un transportlīdzeklis vai nu vairs nav braukšanas uz priekšu režīmā, vai ir izslēgts braukšanas uz priekšu pārnesums.

6.6.3.

Ne mazāk kā 10 sekundes pēc brīža, kad testējamo transportlīdzekli uzskata par apstājušos, testa mērķa taisnvirziena kustību transportlīdzekļa vidējai garenplaknei paralēlā trajektorijā 5 m posmā paātrina līdz ātrumam 10 + 0/–0,5 km/h, pirms to apstādina. Paātrinājuma laikā testa mērķa kustības sāniskā pielaide nedrīkst pārsniegt ± 0,05 m.

6.6.4.

Saskaņā ar 5.2.2.3. punktu tehniskais dienests verificē MOIS informācijas signāla aktivēšanu, pirms testējamais transportlīdzeklis sasniedz attālumu līdz apstāšanās plaknei (pstop ), kas atbilst 1. papildinājuma 2. tabulā dotajam pēdējam informācijas punktam, un to, ka MOIS informācijas signāls paliek ieslēgts, līdz testa mērķis vismaz veic attālumu no transportlīdzekļa priekšas, kas saistīts ar 1. papildinājuma 2. attēlā parādīto maksimālo priekšējo distanci (dFSP ). Sadursmes brīdinājuma signāls drīkst attiecīgi aktivēties.

6.6.5.

Tehniskais dienests atkārto 6.6.1.–6.6.4. punktu divos no šo noteikumu 1. papildinājuma 2. tabulā dotajiem testa gadījumiem un vienā papildu testa gadījumā, izvēloties testa mērķa velosipēdista un velosipēdista sākumpunktu 5.2.2.3. punktā dotajās konstatēšanas robežās.

Tehniskais dienests drīkst izvēlēties papildu testa gadījumus arī no testa mērķa velosipēdistu un 5.2.2.3. punktā norādīto konstatēšanas robežu diapazona, ja uzskata to par pamatotu.

6.7.

Garenvirziena kustības uzsākšanas tests kopā ar velosipēdistu

6.7.1.

6.7.2.

Testējamā transportlīdzekļa taisnvirziena kustību paātrina līdz konstantam ātrumam 10 + 0/–0,5 km/h, pirms tas nonāk bremzēšanas koridorā. Testējamajam transportlīdzeklim jāuztur konstants ātrums, līdz transportlīdzekļa priekša šķērso 1. papildinājuma 2. attēlā parādīto bremzēšanas plakni (pbrake ) pirms tādas apstāšanās, kad transportlīdzekļa priekša atrodas apstāšanās plaknē (pstop ). Testējamo transportlīdzekli uzskata par apstājušos, kad tas ir nekustīgs un transportlīdzeklis vai nu vairs nav braukšanas uz priekšu režīmā, vai ir izslēgts braukšanas uz priekšu pārnesums.

6.7.3.

Ne mazāk kā 10 sekundes pēc brīža, kad testējamo transportlīdzekli uzskata par apstājušos, testa mērķa un testējamā transportlīdzekļa taisnvirziena kustību transportlīdzekļa vidējai garenplaknei paralēlā trajektorijā 5 m posmā vienlaicīgi paātrina līdz ātrumam 10 + 0/–0,5 km/h, pirms to apstādina. Testējamajam transportlīdzeklim un testa mērķim jāuztur šis konstantais ātrums, līdz testējamais transportlīdzeklis ir veicis ne mazāk kā 15 m kopējo attālumu no apstāšanās punkta. Testējamā transportlīdzekļa sāniskā pielaide nedrīkst pārsniegt ± 0,05 m, un testa mērķa kustības sāniskā pielaide nedrīkst pārsniegt ± 0,05 m. Kustības laikā priekšējo distanci starp transportlīdzekļa priekšu un testa mērķi uztur robežās starp maksimālo un minimālo priekšējās distances plakni.

6.7.4.

Saskaņā ar 5.2.2.3. punktu tehniskais dienests verificē MOIS informācijas signāla aktivēšanu, pirms testējamais transportlīdzeklis sasniedz attālumu no apstāšanās plaknes (pstop ), kas atbilst 1. papildinājuma 2. tabulā dotajam pēdējam informācijas punktam (dLPI ), un to, ka MOIS informācijas signāls paliek ieslēgts, līdz testējamais transportlīdzeklis ir nobraucis 15 m attālumu no apstāšanās punkta. Sadursmes brīdinājuma signāls drīkst attiecīgi aktivēties.

6.7.5.

Tehniskais dienests atkārto 6.7.1. līdz 6.7.4. punktu divos no šo noteikumu 1. papildinājuma 2. tabulā dotajiem testa gadījumiem un vienā papildu testa gadījumā, izvēloties testa mērķa velosipēdistu un velosipēdista sākumpunktu 5.2.2.3. punktā dotajās konstatēšanas robežās.

Tehniskais dienests drīkst izvēlēties papildu testa gadījumus arī no testa mērķa velosipēdistu un 5.2.2.3. punktā norādīto konstatēšanas robežu diapazona, ja uzskata to par pamatotu.

6.8.

Atteices konstatēšanas tests

6.8.1.

Imitē MOIS atteici, piemēram, atvienojot no strāvas avota jebkuru MOIS sastāvdaļu vai atvienojot jebkuru elektrisko savienojumu starp MOIS sastāvdaļām. Imitējot MOIS atteici, nedrīkst atvienot 5.8. punktā minētā atteices brīdinājuma signāla elektriskos savienojumus.

6.8.2.

Kamēr pastāv imitētā atteice, atteices brīdinājuma signālam, kas norādīts 5.8. punktā, jāaktivējas un jāpaliek aktivētam, kamēr transportlīdzeklis pārvietojas, un tam atkārtoti jāaktivējas ikreiz, kad aktivē transportlīdzekļa galveno vadības slēdzi.

6.9.

Automātiskas deaktivēšanas tests

6.9.1.

MOIS sistēmai esot aktīvai, jebkuru no sistēmas sensoru ierīcēm padara pilnīgi netīru ar vielu, kas salīdzināma ar sniegu, ledu vai dubļiem (piem., uz ūdens bāzes). MOIS automātiski jādeaktivējas, šo stāvokli norādot, kā noteikts 5.8. punktā.

6.9.2.

MOIS sistēmas sensoru ierīces pilnībā attīra no piesārņojumiem un atkārtoti aktivē transportlīdzekļa galveno vadības slēdzi. MOIS automātiski jāaktivējas pēc braukšanas laika, kas nepārsniedz 60 sekundes.

7. TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPA PĀRVEIDOJUMS UN TIPA APSTIPRINĀJUMA PAPLAŠINĀŠANA

7.1.

Par šo noteikumu 2.3. punktā definētā transportlīdzekļa tipa jebkādu pārveidojumu paziņo tipa apstiprinātājai iestādei, kas apstiprinājusi transportlīdzekļa tipu. Tipa apstiprinātāja iestāde tad drīkst vai nu:

7.1.1.

uzskatīt, ka veiktajiem pārveidojumiem nav nelabvēlīgas ietekmes uz apstiprinājuma piešķiršanas nosacījumiem, un piešķirt apstiprinājuma paplašinājumu,

7.1.2.

vai uzskatīt, ka izdarītie pārveidojumi ietekmē apstiprinājuma piešķiršanas nosacījumus, un pieprasīt jaunus testus vai papildu pārbaudes pirms apstiprinājuma paplašinājuma piešķiršanas.

7.2.

Par apstiprinājuma apliecināšanu vai atteikumu, norādot pārveidojumus, informē šos noteikumus piemērojošās Nolīguma puses saskaņā ar 4.4. punktā noteikto procedūru.

7.3.

Tipa apstiprinātāja iestāde informē pārējās Nolīguma puses par paplašinājumu, izmantojot šo noteikumu 1. pielikumā redzamo paziņojuma veidlapu. Tā katram paplašinājumam piešķir sērijas numuru, kas zināms kā paplašinājuma numurs.

8. RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA

8.1.

Ražošanas atbilstības procedūrām ir jāatbilst 1958. gada Nolīguma (E/ECE/TRANS/505/Rev.3) 2. panta un 1. pielikuma vispārīgajiem noteikumiem un šādām prasībām.

8.2.

Atbilstīgi šiem noteikumiem apstiprinātam transportlīdzeklim ir jābūt izgatavotam tā, lai tas atbilstu apstiprinātajam tipam, ievērojot 5. punkta prasības.

8.3.

Apstiprinājumu piešķīrusī apstiprinātāja iestāde jebkurā laikā drīkst verificēt katrā ražotnē piemērojamo kontroles metožu atbilstību. Šādu inspicēšanu normālais biežums ir reize divos gados.

9. SANKCIJAS PAR RAŽOŠANAS NEATBILSTĪBU

9.1.

Apstiprinājumu, kas atbilstīgi šiem noteikumiem piešķirts attiecībā uz transportlīdzekļu tipu, drīkst anulēt, ja netiek izpildītas 8. punktā noteiktās prasības.

9.2.

Ja Nolīguma puse anulē tās iepriekš piešķirtu apstiprinājumu, tā nekavējoties par to informē pārējās šos noteikumus piemērojošās Nolīguma puses, tām nosūtot šo noteikumu 1. pielikumā dotajam paraugam atbilstošu paziņojuma veidlapu.

10. RAŽOŠANAS PILNĪGA IZBEIGŠANA

Ja apstiprinājuma turētājs pilnībā izbeidz atbilstīgi šiem noteikumiem apstiprināta transportlīdzekļa tipa ražošanu, tas par to informē apstiprinājumu piešķīrušo tipa apstiprinātāju iestādi, kura savukārt nekavējoties par to informē pārējās šos noteikumus piemērojošās Nolīguma puses, izmantojot šo noteikumu 1. pielikumā dotajam paraugam atbilstošu paziņojuma veidlapu.

11. PAR APSTIPRINĀJUMA TESTU VEIKŠANU ATBILDĪGO TEHNISKO DIENESTU UN TIPA APSTIPRINĀTĀJU IESTĀŽU NOSAUKUMI UN ADRESES

Šos noteikumus piemērojošās Nolīguma puses paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātam to tehnisko dienestu nosaukumu un adresi, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, un to tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukumu un adresi, kuras piešķir apstiprinājumu un kurām nosūta veidlapas, kas apliecina apstiprinājumu vai apstiprinājuma paplašinājumu, atteikumu vai anulēšanu.

(1) Skatīt Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 1. pielikumu, dokuments ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.6, www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29resolutions.html.

(2) 1958. gada Nolīguma pušu pazīšanas numuri ir doti Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 3. pielikumā, dokuments ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.6 – www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29resolutions.html.

1. papildinājums

Piemēro šādas definīcijas:

dw	transportlīdzekļa platums
d25 %	25 % no transportlīdzekļa platuma atbilstošs attālums
dNSP	attālums no transportlīdzekļa ietves puses plaknes līdz ietves puses intervāla plaknei, noteikts kā 0,5 m
dOSP	attālums no transportlīdzekļa brauktuves puses plaknes līdz brauktuves puses intervāla plaknei, noteikts kā 0,5 m
dTC	priekšējā distance katram testa gadījumam
dFSP	attālums no transportlīdzekļa priekšas līdz maksimālās priekšējās distances plaknei
dLPI	attālums saistībā ar pēdējo informācijas punktu (LPI)

1. tabula

Testa gadījumi statiskajiem šķērsošanas testiem

Testa gadījums	Vieglais mērķis (T)	Testa gadījuma attālums (dTC)/m	Šķērsošanas virziens (c)	Vieglā mērķa ātrums (v)/km/h	Attālums līdz pēdējam informācijas punktam (dLPI)/m
1.	Bērns gājējs	0,8	Ietves puse	3	dNSP
2.	Pieaudzis gājējs	dFSP	Ietves puse	3	dNSP
3.	Pieaudzis velosipēdists	0,8	Brauktuves puse	3	dOSP
4.	Pieaudzis velosipēdists	dFSP	Ietves puse	5	dNSP
5.	Pieaudzis gājējs	0,8	Brauktuves puse	5	dOSP
6.	Bērns gājējs	dFSP	Brauktuves puse	5	dOSP

Piemēro šādas definīcijas:

d50 %	50 % no transportlīdzekļa platuma atbilstošs attālums
pbrake	transportlīdzekļa bremzēšanas plakne
pstop	transportlīdzekļa apstāšanās plakne
dFSP	attālums no transportlīdzekļa apstāšanās plaknes līdz maksimālās priekšējās distances plaknei
dclear	papildu attālums, par kādu testa mērķa velosipēdists tiek pārvietots, lai nodrošinātu vismaz 100 mm attālumu starp transportlīdzekļa priekšu un testa mērķa velosipēdista galējo aizmugurējo punktu
pcyc	testa mērķa velosipēdista sākumpunkts, kas ir testa mērķa velosipēdista atsauces punkts
px	attālums starp apstāšanās plakni un testa mērķa velosipēdista sākumpunktu
py	attālums starp transportlīdzekļa vidējo garenplakni un testa mērķa velosipēdista sākumpunktu, transportlīdzekļa ietves pusi pieņemot par pozitīvo virzienu
dLPI	attālums starp pēdējā informācijas punkta (LPI) līniju un transportlīdzekļa apstāšanās plakni

2. tabula

Garenvirziena testu ar velosipēdistu testa gadījumi

Testa gadījums	Testa mērķis (T)	Attālums līdz velosipēdista sākumpunktam garenvirzienā (px)/m	Attālums līdz velosipēdista sākumpunktam šķērsvirzienā (py)/m	Attālums līdz pēdējam informācijas punktam (dLPI)/m
1.	Pieaudzis velosipēdists	0,8 + dclear	+ d50 %	dFSP – 0,8 – dclear
2.	Pieaudzis velosipēdists	0,8 + dclear	0,0	dFSP – 0,8 – dclear
3.	Pieaudzis velosipēdists	0,8 + dclear	– d50 %	dFSP – 0,8 – dclear
4.	Pieaudzis velosipēdists	dFSP – 0,1	+ d50 %	0,1
5.	Pieaudzis velosipēdists	dFSP – 0,1	0,0	0,1
6.	Pieaudzis velosipēdists	dFSP – 0,1	– d50 %	0,1

1. PIELIKUMS

Paziņojums

(Maksimālais formāts: A4 (210 mm × 297 mm))

(1)

Izdevējs:

(Iestādes nosaukums)

…

par: (2)	apstiprinājuma piešķiršanu
	apstiprinājuma paplašināšanu
	apstiprinājuma atteikšanu
	apstiprinājuma anulēšanu
	ražošanas pilnīgu izbeigšanu

transportlīdzekļa tipam attiecībā uz kustības uzsākšanas informācijas sistēmu (MOIS) atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 159

Apstiprinājuma Nr.: …

1.	Preču zīme: …

2.	Tips un tirdzniecības nosaukums(-i): …

3.	Ražotāja nosaukums un adrese: …

4.	Ražotāja pārstāvja nosaukums un adrese, ja attiecināms: …

5.	Transportlīdzekļa īss apraksts: …

6.	Transportlīdzekļa iesniegšanas apstiprināšanai datums: …

7.	Apstiprināšanas testus veikušais tehniskais dienests: …

8.	Šā dienesta izdotā ziņojuma datums: …

9.	Šā dienesta izdotā ziņojuma numurs: …

10.	Paplašināšanas pamatojums(-i) (ja attiecināms): …

11.	Apstiprinājums attiecībā uz MOIS piešķirts/atteikts:2…

12.

Vieta: …

13.

Datums: …

14.	Paraksts: …

15.	Šim paziņojumam pievienoti šādi dokumenti, uz kuriem ir iepriekš norādītais apstiprinājuma numurs: …

16.	Jebkādas piezīmes: …

(1) Tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi/paplašinājusi/atteikusi/anulējusi apstiprinājumu (apstiprināšanas prasības skatīt noteikumos).

(2) Lieko svītrot.

2. PIELIKUMS

Apstiprinājuma marķējuma zīmju izkārtojums

(skatīt šo noteikumu 4.5.–4.5.2. punktu)

a = min. 8 mm

Šī apstiprinājuma marķējuma zīme uz transportlīdzekļa norāda, ka attiecīgais transportlīdzekļa tips ir apstiprināts Beļģijā (E 6) attiecībā uz kustības uzsākšanas informācijas sistēmu (MOIS) atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 159. Pirmie divi apstiprinājuma numura cipari norāda, ka apstiprinājums piešķirts saskaņā ar ANO Noteikumu Nr. 159 prasībām to sākotnējā redakcijā.

a ≥ 8 mm

Šāds unikālais identifikators norāda, ka attiecīgais tips ir apstiprināts un ka attiecīgā informācija par šo tipa apstiprinājumu ir pieejama ANO drošajā interneta datubāzē, izmantojot 270650 kā unikālo identifikatoru. Apstiprinājuma marķējumā drīkst izlaist unikālā identifikatora sākumā esošas nulles.

3. PIELIKUMS

Aklās zonas robežu noteikšanas testa metode

1. AKLĀS ZONAS ROBEŽA

Šo noteikumu 2.22. punktā definēto aklās zonas robežu var noteikt ar šajā pielikumā aprakstīto pieeju.

2. TESTA METODES

2.1.

Testa priekšmetam jābūt apaļam cilindram ar ārējo diametru 50 ± 2 mm, ar 10 ± 2 mm augstu joslu, kuras krāsa kontrastē ar testa priekšmeta krāsu un kuras zemākā mala atrodas 900 ± 2 mm no testa priekšmeta pamatnes.

2.2.

Testa nosacījumiem jāatbilst šo noteikumu 6.2. punktā noteiktajiem.

2.3.

Nosacījumiem transportlīdzeklim jāatbilst šo noteikumu 6.3. punktā noteiktajiem.

2.4.

Testa zonu marķē, kā parādīts šī pielikuma 1. attēlā.

Piemēro šādas definīcijas:

dw	transportlīdzekļa platums
dNSP	attālums no transportlīdzekļa ietves puses plaknes līdz sāniskā labās puses intervāla plaknei, noteikts kā 0,5 m
dOSP	attālums no transportlīdzekļa brauktuves puses plaknes līdz brauktuves puses intervāla plaknei, noteikts kā 0,5 m
dFSP	attālums no transportlīdzekļa priekšas līdz maksimālās priekšējās distances plaknei

2.5.

Acu atskaites punktam jāatbilst šo noteikumu 2.11. punktam.

2.6.

Testa procedūra

2.6.1.

Novieto 35 mm vai lielāka formāta fotokameru, videokameru vai to digitālu ekvivalentu tā, ka kameras attēla plakne atrodas acu atskaites punktā.

Kamerai jāspēj redzēt testa priekšmetu visās potenciālajās testa pozīcijās. Ja vajadzīga kameras pārvietošana, lai redzētu visas potenciālās testa pozīcijas, jāpārliecinās, ka kameras attēla plakne visās iespējamajās kameras pozīcijās atrodas acu atskaites punktā.

2.6.2.

Testa priekšmeta visas joslas redzamību no acu atskaites punkta reģistrē visās testa priekšmeta pozīcijās zonā, kuru ierobežo minimālās un maksimālās priekšējās distances plaknes un ietves puses un brauktuves puses intervāla plaknes.

2.6.3.

Testa priekšmetu no minimālās priekšējās distances plaknes pārvieto prom no transportlīdzekļa priekšas pa novērtēšanas plakni, kas paralēla transportlīdzekļa vidējai garenplaknei, līdz tiek sasniegta maksimālās priekšējās distances plakne.

2.6.4.

Testa priekšmeta joslas redzamību novērtēšanas plaknē reģistrē ar intervāliem, kas garumā nav lielāki kā 150 mm.

2.6.5.

Šo procesu atkārto novērtēšanas plaknēm starp ietves puses un brauktuves puses intervāla plaknēm ar attālumiem, kas starp katru novērtēšanas plakni nav lielāki kā 150 mm.

2.6.6.

Tādas no aprakstītajām metodēm atšķirīgas pieejas, kā CAD vai LASER balstītās, tehniskais dienests drīkst uzskatīt par līdzvērtīgām, ja tiek nodrošināts dokumentēts pierādījums, lai pārliecinātos, ka šajā pielikumā aprakstīto testa procedūru prasības ir izpildītas.

3. AKLĀS ZONAS ROBEŽAS DEFINĪCIJA

3.1.

Aklo zonu nosaka visas testa priekšmeta pozīcijas, kurās testa priekšmeta josla nav redzama pilnībā no acu atskaites punkta.

3.2.

Aklās zonas robežu nosaka pirmajā pozīcijā ārpus aklās zonas, kurā no acu atskaites punkta testa priekšmeta josla ir redzama pilnībā.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 184

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	64. gadagājums 2021. gada 25. maijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		LĒMUMI
	*	Komisijas Lēmums (ES) 2021/826 (2021. gada 17. maijs) par atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un atbrīvojumu no PVN, ko piešķir precēm, kuras importē Beļģija, reaģējot uz Grieķijas pieprasīto palīdzību migrācijas krīzes pārvarēšanai (izziņots ar dokumenta numuru C(2021) 3274)	1
		PAMATNOSTĀDNES
	*	Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2021/827 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2013/24 par Eiropas Centrālās bankas statistikas pārskatu sniegšanas prasībām ceturkšņa finanšu pārskatu jomā (ECB/2021/20)	4
		TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
	*	ANO noteikumi Nr. 158 – Vienoti noteikumi par atpakaļgaitas ierīču apstiprināšanu un mehānisko transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz vadītāja informētību par neaizsargātu satiksmes dalībnieku atrašanos aiz transportlīdzekļa [2021/828]	20
	*	ANO noteikumi Nr. 159 – Vienoti noteikumi par transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz kustības uzsākšanas informācijas sistēmu gājēju un velosipēdu konstatēšanai [2021/829]	62